Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.39.0-wmf.21 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Gadget Gadget talk Gadget definition Gadget definition talk Tēma Zviedrija 0 1245 3661202 3641515 2022-07-26T16:42:05Z 85.76.12.12 /* Demogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Konungariket Sverige'' | pilnais_valsts_nosaukums = Zviedrijas Karaliste | valsts_nosaukums = Kingdom of Sweden | karoga_attēls = Flag of Sweden.svg | karoga_nosaukums = Zviedrijas karogs | ģerboņa_attēls = Great coat of arms of Sweden.svg | ģerboņa_nosaukums = Zviedrijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = ''För Sverige i tiden'' | valsts_himna = ''[[Zviedrijas himna|Du gamla, Du fria]]'' | kartes_attēls = EU-Sweden.svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Stokholma]] | latd=59 | latm=21 | latNS=N | longd=18 | longm=4 | longEW=E <!-- kordinātas galvaspilsētai --> | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[Zviedru valoda]], [[Zīmju valoda]] | etniskās_grupas = 81% [[zviedri]]<br />5% [[somi]]<br />14% citi | valsts_iekārta = [[Konstitucionālā monarhija]] | valsts_galvas_tituls = [[Zviedrijas valdnieku uzskaitījums|Monarhs]] | valsts_galva = [[Kārlis XVI Gustavs]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Zviedrijas premjerministrs|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Magdalēna Andešone]] | neatkarības_iegūšana = Neatkarība | neatkarības_piezīme = 1523. gada 6. jūnijā no [[Dānija]]s | platība_km2 = 449,964 | platība_rangs = 55. | procenti_ūdens = 8,7 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2021 | iedzīvotāju_skaits =10,402,070<ref name=population>[https://www.scb.se/hitta-statistik/statistik-efter-amne/befolkning/befolkningens-sammansattning/befolkningsstatistik/] [[Statistics Sweden]]. Retrieved 8 July 2021.</ref> | iedzīvotāju_skaits_rangs = 88. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 20,6 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 192. | IKP_PPP = $563,882 billion<ref name="imf2">{{cite web |url=https://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2019/02/weodata/weorept.aspx?pr.x=61&pr.y=4&sy=2017&ey=2021&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=144&s=NGDPD%2CPPPGDP%2CNGDPDPC%2CPPPPC&grp=0&a= |title=World Economic Outlook Database, October 2019 |publisher=[[International Monetary Fund]] |website=IMF.org |access-date=8 January 2020}}</ref> | IKP_PPP_gads = 2020 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $52,477<ref name="imf2"/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{increase}} 0,945 | HDI_gads = 2019 | HDI_kategorija = <font color=#009900>ļoti augsts</font> | HDI_rangs = 7. | Gini = 26.9 | Gini_gads = 2020 | Gini_kategorija = <font color="#009900">zems</font> | Gini_rangs = | valūta = [[Zviedrijas krona]] | valūtas_kods = SEK | laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | domēns = [[.se]] | tālsarunu_kods = 46 | iso_kods_num = 752 | iso_kods_alfa2 = SE | iso_kods_alfa3 = SWE | piezīmes = [[Freedom House brīvības indekss]]: 1,0 - brīva valsts. [[ANO tautas attīstības indekss]]: 0,946 (6.vieta pasaulē 2007.gadā). [[Reliģija]] - [[luterisms]]. | piezīme1 = }} '''Zviedrija''' ({{val-sv|Sverige}}), oficiāli '''Zviedrijas Karaliste''' (''Konungariket Sverige''), ir [[valsts]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]], kura atrodas [[Skandināvijas pussala]]s austrumu un dienvidu daļā. Ziemeļos un rietumos robežojas ar [[Norvēģija|Norvēģiju]], ziemeļaustrumos ar [[Somija|Somiju]], dienvidos un austrumos atrodas [[Baltijas jūra]], austrumos — [[Botnijas līcis]]. Dienvidos to ar [[Dānija|Dāniju]] savieno [[Ēresunda tilts]]. Zviedrijai pieder divas lielas salas [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] — [[Gotlande]] un [[Ēlande]]. Zviedrijas platība ir gandrīz 450 000 km², tādējādi tā ir trešā lielākā valsts [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] pēc platības. Zviedrijā dzīvo vairāk nekā 9,2 miljoni [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]. Valstī ir zems [[iedzīvotāju blīvums]], tas ir, 20 cilvēki uz km². Valsts dienvidu pusē blīvums ir daudz augstāks nekā ziemeļos. Aptuveni 85% iedzīvotāju dzīvo [[pilsēta|pilsētās]], un ir paredzams, ka šis procents turpinās augt [[urbanizācija]]s dēļ.<ref>Statistics Sweden. ''Yearbook of Housing and Building Statistics 2007''. Statistics Sweden, Energy, Rents and Real Estate Statistics Unit, 2007. {{ISBN|978-91-618-1361-2}}. Available online in [http://www.scb.se/statistik/_publikationer/BO0801_2007A01_BR_BO01SA0701.pdf PDF format] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090325013009/http://www.scb.se/statistik/_publikationer/BO0801_2007A01_BR_BO01SA0701.pdf |date={{dat|2009|03|25||bez}} }}</ref> Zviedrijas [[galvaspilsēta]] ir [[Stokholma]], kura vienlaicīgi ir arī lielākā pilsēta valstī. Nākamās lielākās pilsētas ir [[Gēteborga]] un [[Malme]]. Zviedrija ir vienīgā valsts pasaulē, kur [[zīmju valoda]] ir oficiāla valsts valoda. Zviedrijā ir [[konstitucionāla monarhija]] ar [[parlamentārisms|parlamentāru]] valdības sistēmu. Zviedrija ir augsti attīstīta viennacionāla valsts. Pēc [[tautas attīstības indekss|tautas attīstības indeksa]] Zviedrija ir septītā labākā valsts pasaulē. Zviedrija [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] ir kopš {{dat|1995|1|1|Ģ}}. Tā ir arī [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|OECD]] dalībvalsts. 2022. gada 29. jūnijā [[NATO]] samitā Madridē dalībvalstu līderi pieņēma lēmumu oficiāli uzaicināt Zviedriju un Somiju kļūt par Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstīm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zviedrija-un-somija-sanem-nato-uzaicinajumu-pievienoties-aliansei.a463440/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Zviedrija un Somija saņem NATO uzaicinājumu pievienoties aliansei] lsm.lv 2022. gada 29. jūnijā</ref> == Vēsture == {{galvenais|Zviedrijas vēsture}} Zviedrija kā neatkarīga un apvienota valsts radās tikai pēc [[viduslaiki|viduslaiku]] beigām 16. gadsimtā. [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] tā ievērojami paplašināja savas teritorijas, izveidojot [[Zviedrijas impērija|Zviedrijas impēriju]]. Lielākā daļa no iekarotajām teritorijām ārpus Skandināvijas pussalas tika zaudētas [[18. gadsimts|18.]] un [[19. gadsimts|19. gadsimtā]]. [[1809]]. gadā austrumu daļu, kur mūsdienās atrodas [[Somija]], okupēja [[Krievijas impērija]]. Pēdējais karš, kurā zviedri tieši iesaistījās, notika [[1814]]. gadā, kad tā karoja ar [[Norvēģija|Norvēģiju]]. Kopš tā laika zviedri cenšas ieturēt neitrālu un miermīlīgu nostāju jebkurā karadarbībā. == Ģeogrāfija == Zviedrija ir valsts [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]], precīzāk, [[Skandināvijas pussala]]s austrumu un dienvidu daļā. Zviedrijas platība ir 449 964 km², tādēļ pēc platības Zviedrija ir piektā lielākā valsts [[Eiropa|Eiropā]]. Rietumos Zviedrija robežojas ar [[Norvēģija|Norvēģiju]] (robežas garums 1619 km), ziemeļaustrumos ar [[Somija|Somiju]] (614 km), bet austrumos un dienvidos to apskalo [[Baltijas jūra]] un [[Botnijas līcis]]. Zviedriju no [[Dānija]]s dienvidos šķir [[Skageraks]], [[Kategats]] un [[Ēresunds]]. === Klimats === Neskatoties uz to, ka Zviedrija atrodas ziemeļos, tajā valda [[mērenā josla|mērēnās joslas]] klimats, galvenokārt, pateicoties [[Golfa straume]]i. Klimatu ietekmē arī [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] tuvums. == Administratīvais iedalījums == {{pamatraksts|Zviedrijas administratīvais iedalījums}} * Līdz [[1634]]. gadam — [[Zviedrijas zemes un provinces|zemes un provinces]] (''landsdelar'' un ''landskap''). * Pēc [[1634]]. gada — [[Zviedrijas administratīvais iedalījums|lēnes]] (''län''). == Politika == Zviedrijā ir [[konstitucionāla monarhija]], taču karalis pilda vienīgi reprezentatīvu lomu. Likumdevēja vara pieder vienpalātas parlamentam- [[Riksdags|Riksdagam]] ar 349 deputātiem. Vēlēšanas notiek reizi četros gados. == Demogrāfija == Pēc 2015. gada tautas skaitīšanas datiem Zviedrijā bija 9 658 301 iedzīvotājs. 2012. gadā 1,9 miljoni (20,1%) Zviedrijas iedzīvotāju bija ārzemju izcelsmes (dzimuši ārvalstīs vai arī abi vecāki dzimuši ārvalstīs). 2,38% Zviedrijas iedzīvotāju bija Somijas izcelsmes, 2,06% bijušās [[Dienvidslāvija]]s, 1,74% — [[Irāka]]s, 0,91% — [[Polija]]s un 0,84% — [[Irāna]]s. 2021. gadā 53,9% Zviedrijas iedzīvotāju bija [[luterāņi]], 2% ir [[Romas katoļu baznīca|katoļi]], bet 5%- [[musulmaņi]]. === Valoda === {{pamatraksts|zviedru valoda}} Oficiālā valoda Zviedrijā ir [[zviedru valoda]]. Tā ir indoeiropiešu valodu saimes [[ģermāņu valodas|ģermāņu valodu]] grupas valoda. Tā ir oficiālā valoda Zviedrijā un [[Somija|Somijā]] (līdzās somu valodai). Zviedrijā ir atzītas piecas oficiālās [[mazākumtautību valoda]]s — [[somu valoda|somu]], [[sāmu valoda|sāmu]], [[romu valoda|romu]], [[jidišs]] un meankieli (somu valodas dialekts). === Pilsētas === {{pamatraksts|Zviedrijas pilsētu uzskaitījums}} Lielākās pilsētas ir [[Stokholma]], [[Gēteborga]] un [[Malme]]. {{Zviedrijas lielākās pilsētas}} == Tautsaimniecība == Zviedrija pazīstama ar saviem liberālajiem sabiedriskajiem uzskatiem un [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātu]] [[labklājības valsts]] modeli. Pazīstamākie šīs valsts zīmoli ir [[IKEA]], ''[[Volvo]]'', ''[[Ericsson]]'', ''[[Absolut Vodka]]''. == Sports == Zviedrijā vispopulārākie sporta veidi ir [[futbols]] un [[hokejs]]. Sievietēm augstā cieņā ir [[zirgu sports]]. Bez šiem sporta veidiem populāri ir arī [[golfs]], [[vieglatlētika]], [[rokasbumba]] un [[florbols]]. Zviedrija diezgan bieži Pasaules hokeja čempionātos izcīna medaļas. [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006. gada Pasaules hokeja čempionātā]] Zviedrija izcīnīja zelta medaļas, bet [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009.]] un [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010. gada Pasaules hokeja čempionātā]] Zviedrija izcīnīja bronzas medaļas. Kā arī [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017. gada čempionātā]] gūstot atkal zelta medaļas. == Skatīt arī == * [[Ziemeļvalstis]] * [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Zviedrijā]] * [[Zviedrijas valdnieku uzskaitījums]] * [[Zviedrijas premjerministru uzskaitījums]] == Atsauces un piezīmes == {{commonscat|Sweden|Zviedrija}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zviedrija| ]] s1izue3g7notmuyhb6qscolwwz9majo Čehija 0 1920 3661135 3510693 2022-07-26T12:51:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.8 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Česká republika'' | pilnais_valsts_nosaukums = Čehijas Republika | valsts_nosaukums = Čehija | karoga_attēls = Flag of the Czech Republic.svg | karoga_nosaukums = Čehijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat of arms of the Czech Republic.svg | ģerboņa_nosaukums = Čehijas ģerbonis | ģerboņa_platums = | valsts_moto = ''Pravda vítězí'' | valsts_himna = [[Čehijas himna|Kde domov můj?]] | kartes_attēls = EU-Czechia.svg | kartes_paraksts = {{kartes_paraksts |location_color=dark green |region=Europe |region_color=dark grey |subregion=the European Union |subregion_color=green |legend=EU-Czechia.svg}} | galvaspilsēta = [[Prāga]] |latd=50 |latm=05 |latNS=N |longd=14 |longm=28 |longEW=E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[čehu valoda]]<ref>{{cite web |url=http://www.czech.cz/en/67019-czech-language |title=Czech language |work=Czech Republic – Official website |publisher=[[Ministry of Foreign Affairs (Czech Republic)|Ministry of Foreign Affairs of the Czech Republic]] |accessdate=14 November 2011 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111106000422/http://www.czech.cz/en/67019-czech-language |archivedate={{dat|2011|11|06||bez}} }}</ref> | etniskās_grupas = 64% [[čehi]]<br />5% morāvieši<br />1,4% [[slovāki]]<br />0,4% [[poļi]]<br />26% citi<ref>Liela daļa aptaujāto čehu boikotē jautājumu par etnisko piederību</ref> | etniskās_grupas_gads = 2014<ref>{{cite web|title=Czech Republic Population 2014|url=http://worldpopulationreview.com/countries/czech-republic-population/|publisher=World Population Review|accessdate=14 April 2014}}</ref> | valsts_iekārta = [[Parlamentāra republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Čehijas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Milošs Zemans]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Čehijas premjerministrs|Premjerministrs]] | valsts_galva2 =[[Petrs Fiala]] | neatkarības_iegūšana = Valsts izveidošana | neatkarības_notikums = [[Bohēmijas lielhercogiste]] | neatkarības_datums = 870 | neatkarības_notikums2 = [[Bohēmijas karaliste]] | neatkarības_datums2 = 1198 | neatkarības_notikums3 = [[Čehoslovākija]] | neatkarības_datums3 = {{dat|1918|10|28}} | neatkarības_notikums4 = Neatkarīga valsts | neatkarības_datums4 = {{dat|1993|1|1}} | iestāšanāsESdatums = {{dat|2004|5|1}} | platība_km2 = 78 871 | platība_rangs = 116. | procenti_ūdens = 2,12 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2021 | iedzīvotāju_skaits =10,701,777<ref>{{cite web |title=Population of Municipalities – 1 January 2021|url=https://www.czso.cz/csu/czso/population-of-municipalities-1-january-2021|publisher=[[Czech Statistical Office]]|date=30 April 2021}}</ref> | iedzīvotāju_skaits_rangs = 86. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 134 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 84. | IKP_PPP = {{US$|432.346 miljardi}}<ref name="IMFWEOCZ">{{cite web |url=https://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2019/02/weodata/weorept.aspx?pr.x=36&pr.y=17&sy=2017&ey=2021&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=935&s=NGDPD%2CPPPGDP%2CNGDPDPC%2CPPPPC&grp=0&a= |title=World Economic Outlook Database, October 2019 |publisher=[[International Monetary Fund]] |website=IMF.org |access-date=2 November 2019}}</ref> | IKP_PPP_gads = 2020 | IKP_PPP_rangs = 36. | IKP_PPP_per_capita = {{US$|40 585}}<ref name=imf2/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = 34 | HDI = {{nemainījās}} 0,900<ref name="UNHDR">{{cite web|url=http://hdr.undp.org/en/content/latest-human-development-index-ranking|title=Human Development Report 2020|language=en|publisher=[[United Nations Development Programme]]|date=10 December 2019|access-date=10 December 2019|format=PDF}}</ref> | HDI_gads = 2019 | HDI_kategorija = <span style="color:#090;">ļoti augsts</span> | HDI_rangs = 27 | Gini = 24,0<ref name=eurogini>{{cite web |url=https://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&init=1&language=en&pcode=tessi190&plugin=1 |title=Gini coefficient of equivalised disposable income - EU-SILC survey |publisher=[[Eurostat]] |website=ec.europa.eu |access-date=3 July 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190320064533/https://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&init=1&language=en&pcode=tessi190&plugin=1 |archive-date=20 March 2019 |url-status=live }}</ref> | Gini_gads = 2019 | Gini_kategorija = <span style="color:#090;">zems</span> | Gini_rangs = | valūta = [[Čehijas krona]] | valūtas_kods = CZK | laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = [[CEST]] | utc_offset_DST = +2 | domēns = [[.cz]]<sup>1</sup> | tālsarunu_kods = 420 | piezīmes = | piezīme1 = Arī [[.eu]], kopā ar citām [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstīm. | piezīme2 = | piezīme3 = | piezīme4 = | piezīme5 = | piezīme6 = | piezīme7 = | iso_kods_num = 203 | iso_kods_alfa2 = CZ | iso_kods_alfa3 = CZE }} '''Čehija''' ({{val|cs|Česko}}), oficiāli '''Čehijas Republika''' (''Česká republika'', izrunā: {{IPA|[[IPA|[ˈtʃɛskaː ˈrɛpuˌblɪka]]]}}), ir valsts [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] bez pieejas pie jūras. Tā robežojas ar [[Polija|Poliju]] ziemeļos, ar [[Slovākija|Slovākiju]] austrumos, ar [[Austrija|Austriju]] dienvidos, bet ar [[Vācija|Vāciju]] rietumos. Čehijas platība ir 78 866 km² un to ietekmē [[mērenā josla|mērenās joslas]] klimats. Čehija ar 10,51 miljoniem iedzīvotāju ir divpadsmitā lielākā [[Eiropas savienība]]s dalībvalsts. Čehija ir [[parlamentāra republika]] un augsti attīstīta valsts. Tā ir sīkāk sadalīta 13 reģionos un galvaspilsētā Prāgā. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ar 1,3 miljoniem iedzīvotāju ir [[Prāga]]. Čehija ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]], [[NATO]] un [[ESAO]] dalībvalsts. [[1999]]. gadā Čehija kļuva par NATO dalībvalsti, bet [[2004. gads|2004]]. gadā par Eiropas Savienības dalībvalsti. Čehija ir plašāk pazīstama ar automašīnu zīmolu [[Škoda]], [[alus|alu]] un [[hokejs|hokeju]]. Čehijā ir [[Valstu uzskaitījums pēc alus patēriņa uz vienu iedzīvotāju|lielākais alus patēriņš pasaulē uz vienu cilvēku]], kas ir 148,6 litri uz vienu iedzīvotāju. Neatkarību tā ieguva 1993. gadā, sadaloties [[Čehoslovākija]]i. == Vēsture == {{galvenais|Čehijas vēsture}} [[Viduslaiki|Viduslaikos]] izveidotās [[Bohēmijas karaliste]]s seims 1526. gadā par karali ievēlēja [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinandu I Hābsburgu]], un tā kļuva par vienu no [[Hābsburgu dinastija]]s dzimtīpašumu zemēm. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Austroungārija]] beidza pastāvēt un 1918. gada oktobrī čehu un slovāku politiķi nodibināja [[Čehoslovākija|Čehoslovākijas Republiku]]. Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma [[Minhenes vienošanās]] rezultātā [[Trešais Reihs|Vācija]] okupēja Čehoslovākiju un anektēja [[Sudeti|Sudetu apgabalu]]. 1945. gadā Čehoslovākiju ieņēma [[Sarkanā armija]]. Pēc [[1948]]. gada apvērsuma, Čehoslovākija kļuva par vienpartijas valsti, kuru kontrolēja PSRS. [[1968]]. gadā, palielinoties neapmierinātībai ar padomju režīmu sākās periods, kas pazīstams kā [[Prāgas pavasaris]], kas beidzās ar Padomju Savienības iebrukumu valstī. Čehoslovākija palika okupēta, līdz 1989. gadam, kad visā [[Austrumu bloks|Austrumu blokā]] sabruka komunistu režīmi un tika izveidota daudzpartiju parlamentāra republika. 1993. gada 1. janvārī Čehoslovākija sadalījās un izveidojās Čehijas Republika un [[Slovākija]]. Čehijas Republika pievienojās [[NATO]] 1999. gada 12. martā un [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībai]] 2004. gada 1. maijā. 2007. gada 21. decembrī tā pievienojās [[Šengenas līgums|Šengenas zonai]]. == Ģeogrāfija == Čehijas Republika atrodas [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]], robežojas ar [[Vācija|Vāciju]] rietumos (810 km), ar [[Polija|Poliju]] ziemeļos (762 km), ar [[Slovākija|Slovākiju]] austrumos (252 km), un ar [[Austrija|Austriju]] dienvidos (466 km).<ref>{{en}} [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/2096.html Field Listing - Land boundaries] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181001204523/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/2096.html |date={{dat|2018|10|01||bez}} }}, ''CIA World Factbook'', 6 maart 2008</ref> Vēsturiski valsts sastāv no trim apakšreģioniem; [[Bohēmija]]s, [[Morāvija]]s un [[Čehijas Silēzija]]s. Lielāko daļu robežu veido kalnu grēdas. Gar dienvidrietumu robežu plešas Bohēmijas meži. Ziemeļrietumos atrodas Rūdu kalni, ziemeļos [[Sudeti|Sudetu]] kalnu grēda. Morāvijas austrumu robeža ar Slovākiju sastāv no Beskidu un Balto Karpatu kalnu grēdām. Dienvidu robeža ar [[Lejasaustrija|Lejasaustriju]] sastāv galvenokārt no upes [[Taja]]s. Uz Bohēmijas robežas ar Morāviju atrodas Bohēmijas-Morāvijas augstiene. === Klimats === Čehijā valda mērens pārejas klimats no okeāniskā uz kontinentālo. [[Ziema]] ir aukstāka un vasara siltāka nekā citās [[Eiropa]]s valstīs tādos pašos platuma grādos, bet tuvāk jūras piekrastei. Austrumdaļā ziemā nereti ieplūst kontinentālās gaisa masas, kas pazemina gaisa temperatūru zem 0 grādiem pēc Celsija, bieži snieg. Apmēram trešo daļu valsts teritorijas klāj [[meži]], kuros izplatītākie koki ir [[egle]]s, [[priede]]s un [[bērzs|bērzi]]. == Skatīt arī == * [[Čehijas pilsētu uzskaitījums]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Čehija| ]] [[Kategorija:Eiropas valstis]] 1sbae0s6w33fvzxjp6aqebly9bq1a95 Berlīne 0 5909 3661475 3661049 2022-07-27T11:01:58Z Lear 21 107648 update wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Berlīne | official_name = ''Berlin'' | settlement_type = | image_skyline = Berlin Montage 2022.png | image_caption = | image_flag = Flag of Berlin.svg | image_seal = | image_shield = Coat of arms of Berlin.svg | shield_link = | flag_link = | shield_size = 50px | image_map = Berlin in Germany and EU.png | pushpin_map = | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federālā zeme | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{flaga|Vācija}} [[Vācija]] | subdivision_name1 = Berlīne | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = Mērs | leader_name = Franziska Giffey ([[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|SPD]]) | area_magnitude = | area_total_km2 = 892 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 31.12.2020 | population_footnotes = | population_total = 3769495 | population_urban = | population_metro = 4473101 | population_density_km2 = auto | timezone = CET | utc_offset = +1 | timezone_DST = CEST | utc_offset_DST = +2 | latd = 52 | latm = 31 | lats = 25 | latNS = N | longd = 13 | longm = 24 | longs = 41 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 10115—14199 | elevation_footnotes = | elevation_m = 34 - 115 | website = [http://www.berlin.de/ berlin.de] | footnotes = }} '''Berlīne''' ({{val|de|Berlin}}, izrunā: {{Unicode|[[IPA|[bɛɐ̯ˈliːn]]]}}) ir [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]], kā arī atsevišķa [[Vācijas federālās zemes|federālā zeme]]. Tā ir lielākā valsts pilsēta, kā arī [[Eiropas Savienība]]s lielākā pilsēta. Berlīne atrodas Vācijas ziemeļaustrumos. Caur Berlīni tek [[Šprē]] un [[Hāfele]]s upes. Berlīne ir pasaules kultūras, politikas, mediju un zinātņu centrs. Tās ekonomika galvenokārt balstās uz augsto tehnoloģiju rūpniecību un pakalpojumu sektoru. Nozīmīgākās nozares ietver [[Informācijas tehnoloģijas|IT]], [[farmācija|farmāciju]], [[biomedicīna|biomedicīnu]], [[inženierzinātne|inženierzinātni]], [[biotehnoloģija]]s, [[elektronika|elektroniku]], satiksmes inženierzinātni un [[atjaunīgā enerģija|atjaunīgo enerģiju]]. Berlīne kalpo arī par nozīmīgu dzelzceļa un gaisa satiksmes centru, kā arī tā ir populārs tūristu galamērķis. Berlīne pirmo reizi dokumentēta [[13. gadsimts|13. gadsimtā]]. Berlīne ir bijusi [[Prūsijas Karaliste]]s (1701-1918), [[Vācijas impērija]]s (1871-1918), [[Veimāras republika]]s (1919-1933) un [[Trešais reihs|Trešā reiha]] (1933-1945) galvaspilsēta. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no [[1949]]. līdz [[1990]]. gadam Berlīne tika sadalīta divās daļās: [[Austrumberlīne|Austrumberlīnē]] un [[Rietumberlīne|Rietumberlīnē]]. Austrumberlīne kļuva par [[Austrumvācija]]s galvaspilsētu, bet Rietumberlīne kļuva par [[Rietumvācija]]s [[anklāvs|anklāvu]], kuru no [[1961]]. līdz [[1989]]. gadam apjoza [[Berlīnes mūris]]. Pēc [[Vācijas atkalapvienošana]]s Berlīne atkārtoti kļuva par Vācijas galvaspilsētu. Berlīne ir mājvieta slavenām universitātēm, pētniecības institūtiem, orķestriem, muzejiem un sporta komandām. Pilsēta ir labi pazīstami ar saviem festivāliem, daudzveidīgo arhitektūru, naktsdzīvi, mūsdienu mākslu, sabiedrisko transporta tīklu un augstas kvalitātes dzīves līmeni. == Vēsture == [[Attēls:West and East Germans at the Brandenburg Gate in 1989.jpg|thumb|200px|left|[[Berlīnes mūris]] pie [[Brandenburgas vārti]]em neilgi pirms nojaukšanas 1989. gadā.]] Berlīne būtībā ir ļoti jauna pilsēta. Tā sāka strauji attīstīties tikai pēc 1871. gada, kad tā kļuva par [[Vācu impērija]]s galvaspilsētu. Tomēr 20. gadsimta vēsturē Berlīnei ir īpaša nozīme. Tā kļuva par [[Trešais reihs|Trešā reiha]] galvaspilsētu. Adolf Hitler uzdeva savam iemīļotākajam arhitektam [[Alberts Špērs|Albertam Špēram]] radīt t.s. ''Welthauptstadt Germania'' (''Pasaules galvaspilsētu Germāniju''), nojaucot veco apbūvi un radot gigantiskas klasicisma stila celtnes. Maz kas tika realizēts no šiem plāniem, bet 1945. gadā Berlīne gandrīz pilnībā (70%) tika nopostīta. Pēc Vācijas kapitulācijas pilsēta tika sadalīta četrās okupācijas zonās — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Francija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]]. Tādējādi pilsēta kļuva par [[Aukstais karš|Aukstā kara]] krustpunktu. Berlīne (faktiski Austrumberlīne) kļuva par [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] galvaspilsētu, bet Rietumberlīne saglabāja okupētas teritorijas statusu. 1948. gada 26. jūnijā PSRS varas iestādes sāka Berlīnes blokādi, pārtraucot Rietumberlīnes apgādi ar produktiem un citām precēm. Rietumu sabiedrotie noorganizēja "gaisa tiltu" Berlīnes apgādei. Lai neļautu Austrumberlīnes iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem, 1961. gada 13. augustā tika uzcelts [[Berlīnes mūris]], kas kopā ar sadalīto pilsētu ir kļuvis par Aukstā kara simboliem. === Klāt === Berlīnes mūris krita 1989. gada 9. novembrī un šo datumu pieņem par Aukstā kara beigām. 1991. gada jūnijā [[Bundestāgs]] nolēma pārcelt apvienotās Vācijas galvaspilsētu no [[Bonna]]s uz Berlīni. == Demogrāfija == {{Colbegin|3}} * [[1220]] — 2 400 * [[1650]] — 6 500 * [[1709]] — 55 000 * [[1747]] — 107 000 * [[1800]] — 172 000 * [[1850]] — 420 000 * [[1861]] — 548 000 * [[1877]] — 1 009 000 * [[1900]] — 1 890 000 * [[1912]] — 2 095 000 * [[1917]] — 1 744 000 * [[1925]] — 4 024 000 * [[1942]] — 4 478 000 * [[1945]] — 2 807 000 * [[1950]] — 3 340 000 * [[1975]] — 3 083 000 * [[1987]] — 3 250 000 * [[1997]] — 3 425 000 * [[2007. gads|2007]] — 3 370 000 * [[2009. gads|2009]] — 3 431 420 * [[2010. gads|2010]] — 3 440 441 {{Colend}} == Ģeogrāfija == <gallery mode="packed"> Attēls:Sunrise Berlin 2014.jpg|Berlīne (2014) Attēls:Berlin - City Center Panorama.jpg|Berlīne (2015) </gallery> === Klimats === Berlīnē ir mērens piejūras klimats. Vasaras ir siltas, dažkārt mitras ar vidējo temperatūru 22-25&nbsp;°C dienā un 12-14&nbsp;°C naktī. Ziemas ir aukstas ar diezgan augstu vidējo temperatūru 3&nbsp;°C dienā un -2&nbsp;°C naktī. Pavasaris un rudens ir auksts un mitrs. Berlīnes apbūves teritorija rada mikroklimatu, kas uzkrāj siltumu starp ēkām un pilsētā mēdz būt par 4&nbsp;°C augstāka temperatūra nekā apkārtējos apgabalos. Gada nokrišņu daudzums ir 570&nbsp;mm ar mērenu nokrišņu daudzumu visu gadu. Sniegs galvenokārt sāk snigt no decembra līdz martam, taču sniega sega bieži paliek uz ilgāku laiku. Nesenā ziema 2009./2010. bija izņēmums, jo tad bija patstāvīga sniega sega no decembra beigām līdz marta sākumam. {{Weather box |location=Berlīnes |metric first=yes |single line=yes |Jan record high C=15.0 |Feb record high C=17.0 |Mar record high C=23.0 |Apr record high C=30.0 |May record high C=33.0 |Jun record high C=36.0 |Jul record high C=38.8 |Aug record high C=35.0 |Sep record high C=32.0 |Oct record high C=25.0 |Nov record high C=18.0 |Dec record high C=15.0 |year record high C=38.8 |Jan high C=2.9 |Feb high C=4.2 |Mar high C=8.5 |Apr high C=13.2 |May high C=18.9 |Jun high C=21.6 |Jul high C=23.7 |Aug high C=23.6 |Sep high C=18.8 |Oct high C=13.4 |Nov high C=7.1 |Dec high C=4.4 |year high C=13.4 |Jan mean C=0.5 |Feb mean C=1.3 |Mar mean C=4.9 |Apr mean C=8.7 |May mean C=14.0 |Jun mean C=17.0 |Jul mean C=19.0 |Aug mean C=18.9 |Sep mean C=14.7 |Oct mean C=9.9 |Nov mean C=4.7 |Dec mean C=2.0 |year mean C=9.6 |Jan low C=−1.9 |Feb low C=−1.5 |Mar low C=1.3 |Apr low C=4.2 |May low C=9.0 |Jun low C=12.3 |Jul low C=14.3 |Aug low C=14.1 |Sep low C=10.6 |Oct low C=6.4 |Nov low C=2.2 |Dec low C=−0.4 |year low C=5.9 |Jan record low C=-26.1 |Feb record low C=-25.0 |Mar record low C=-13.0 |Apr record low C=-4.0 |May record low C=-1.0 |Jun record low C=4.0 |Jul record low C=7.0 |Aug record low C=7.0 |Sep record low C=0.0 |Oct record low C=-7.0 |Nov record low C=-9.0 |Dec record low C=-24.0 |year record low C=-26.1 |Jan rain mm=42.3 |Feb rain mm=33.3 |Mar rain mm=40.5 |Apr rain mm=37.1 |May rain mm=53.8 |Jun rain mm=68.7 |Jul rain mm=55.5 |Aug rain mm=58.2 |Sep rain mm=45.1 |Oct rain mm=37.3 |Nov rain mm=43.6 |Dec rain mm=55.3 |Jan rain days=10.0 |Feb rain days=8.0 |Mar rain days=9.1 |Apr rain days=7.8 |May rain days=8.9 |Jun rain days=9.8 |Jul rain days=8.4 |Aug rain days=7.9 |Sep rain days=7.8 |Oct rain days=7.6 |Nov rain days=9.6 |Dec rain days=11.4 |unit rain days= 1.0 mm |Jan sun=46.5 |Feb sun=73.5 |Mar sun=120.9 |Apr sun=159.0 |May sun=220.1 |Jun sun=222.0 |Jul sun=217.0 |Aug sun=210.8 |Sep sun=156.0 |Oct sun=111.6 |Nov sun=51.0 |Dec sun=37.2 |year sun=1625.6 |source 1= }} === Arhitektūra === [[Attēls:Brandenburger Tor nachts 2012-07.jpg|thumb|[[Brandenburgas vārti]]]] * Aleksandra laukums - Berlīnes centrālais laukums * [[Berlīnes televīzijas tornis]] — augstākais tornis Vācijā * [[Brandenburgas vārti]] - Berlīnes un visas Vācijas simbols, attēlots uz Vācijas [[eiro]] monētām * Neptūna strūklaka - slavenākā Berlīnes strūklaka * Potsdamas laukums - Berlīnes modernā arhitektūra * [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]] - atjaunotā Vācijas parlamenta celtne * ''Tiergarten'' (Zvēru dārzs) - slavenākais Berlīnes parks * ''Unter den Linden'' (Zem liepām) - Berlīnes centrālā iela * [[Berlīnes Uzvaras kolonna|Uzvaras kolonna]] ar Berlīnes simbolu - eņģeli <gallery class="center" mode="nolines" widths="180"> Attēls:German Cathedral and Concert Hall.JPG|''Gendarmenmarkt'' Attēls:Haus der Kulturen der Welt Nachtaufnahme.jpg|Haus der Kulturen der Welt Attēls:Berlin Reichstag BW 2.jpg|[[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]] Attēls:Berliner Dom bei Nacht.jpg|Berlīnes Doms naktī Attēls:Siegessäule 2.JPG|[[Berlīnes Uzvaras kolonna|Uzvaras kolonna]] </gallery> == Administratīvais iedalījums == [[Attēls:Berlin Subdivisions.svg|thumb|300px|12 apgabalos]] Administratīvi Berlīne ir sadalīta 12 apgabalos ({{val-de|Bezirke}}). *Mitte *Friedrichshain-Kreuzberg *Charlottenburg-Wilmersdorf *Lichtenberg *Marzahn-Hellersdorf *Neukölln *Pankow *Reinickendorf *Spandau *Steglitz-Zehlendorf *Tempelhof-Schöneberg *Treptow-Köpenick === Sadraudzības pilsētas === Berlīnei ir [[Sadraudzības pilsēta|sadraudzības]] attiecības ar 17 pilsētām: {{Colbegin|2}} * 1967 {{flaga|ASV}} [[Losandželosa]], ASV * 1987 {{flaga|Francija}} [[Parīze]], Francija * 1988 {{flaga|Spānija}} [[Madride]], Spānija * 1989 {{flaga|Turcija}} [[Stambula]], Turcija * 1991 {{flaga|Polija}} [[Varšava]], Polija * 1991 {{flaga|Krievija}} [[Maskava]], Krievija * 1992 {{flaga|Beļģija}} [[Brisele]], Beļģija * 1992 {{flaga|Ungārija}} [[Budapešta]], Ungārija * 1993 {{flaga|Uzbekistāna}} [[Taškenta]], Uzbekistāna * 1993 {{flaga|Meksika}} [[Mehiko]], Meksika * 1993 {{flaga|Indonēzija}} [[Džakarta]], Indonēzija * 1994 {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]], Ķīna * 1994 {{flaga|Japāna}} [[Tokija]], Japāna * 1994 {{flaga|Argentīna}} [[Buenosairesa]], Argentīna * 1995 {{flaga|Čehija}} [[Prāga]], Čehija * 2000 {{flaga|Namībija}} [[Vindhuka]], Namībija * 2000 {{flaga|Anglija}} [[Londona]], Anglija {{Colend}} [[Attēls:Berlin panorama.jpg|thumb|[[Bundestāgs]] (kreisi) ]] === Galvaspilsēta === * Schloss Bellevue - [[Vācijas prezidents]] * Bundeskanzleramt - [[Vācijas kanclers]] * [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]] - [[Bundestāgs]] * Bundesrat * Bundesministerium der Finanzen * [[Latvijas vēstnieks Vācijā]] == Zinātnes == [[Image:TUBerlin2021.jpg|küçükresim|thumb|[[Berlīnes Tehniskā universitāte]]]] * [[Berlīnes Humboltu universitāte]] * [[Berlīnes Tehniskā universitāte]] * Freie Universität Berlin * Universität der Künste Berlin * Alice Salomon Hochschule Berlin (ASH) * Berliner Hochschule für Technik (BHT) * Hochschule für Technik und Wirtschaft Berlin (HTW) * Hochschule für Wirtschaft und Recht Berlin (HWR) * European School of Management and Technology * Max-Planck-Gesellschaft * International Mathematical Union * Robert Koch-Institut * Max-Delbrück-Centrum für Molekulare Medizin * Zuse Institut Berlin * Fritz-Haber-Institut * TU9 German Universities of Technology * Leibniz-Gemeinschaft * Berlin-Brandenburgische Akademie der Wissenschaften === Nobela prēmiju laureāti === [[Image:Bundesarchiv Bild183-R57262, Werner Heisenberg.jpg|thumb|upright|[[Verners Heizenbergs]] (1933)]] {|class="wikitable" |-valign="top" | * 1902 [[Hermanis Emils Fišers]] * 1902 [[Teodors Momzens]] * 1905 [[Ādolfs fon Beiers]] * 1905 [[Robert Koch]] * 1907 [[Eduards Buhners]] * 1908 [[Pauls Ērlihs]] * 1909 [[Kārlis Ferdinands Brauns]] * 1910 [[Oto Vallahs]] * 1910 [[Albrehts Kosels]] * 1910 [[Pauls Heize]] * 1911 [[Vilhelms Vīns]] * 1914 [[Makss fon Laue]] * 1918 [[Fricis Hābers]] * 1918 [[Makss Planks]] * 1920 [[Valters Nernsts]] * 1921 [[Alberts Einšteins]] || * 1925 [[Gustavs Hercs]] * 1925 [[Džeimss Franks]] * 1925 [[Rihards Zigmondi]] * 1932 [[Verners Heizenbergs]] * 1933 [[Ervīns Šrēdingers]] * 1936 [[Peters Debajs]] * 1944 [[Oto Hāns]] * 1950 [[Kurts Alders]] * 1953 [[Fricis Alberts Lipmanis]] * 1953 [[Hanss Ādolfs Krebss]] * 1954 [[Makss Borns]] * 1956 [[Valters Bote]] * 1994 [[Reinhards Zeltens]] * 2009 [[Herta Millere]] * 2020 [[Emanuela Šarpentjē]] |} == Kultūra == === Filmas par Berlīni === [[Attēls:20150212 - Wim Wenders at Berlinale by sebaso 2.jpg|thumb|[[Vims Venderss]]]] * Berlin: Die Sinfonie der Großstadt (Berlīne: lielpilsētas simfonija) (1927) — rež. Valters Rutmans (''Walter Ruttmann''). * Germania anno zero (Vācija — nulles stunda) (1948) — rež. Roberto Roselīni (''Roberto Rossellini''). * Cabaret (Kabarē) (1972) — rež. Bobs Foss (''Bob Fosse''). * Berlin Alexanderplatz (Berlīne, Aleksandra laukums) (1980) — rež. [[Rainers Verners Fasbinders]] (''Rainer Werner Fassbinder''). * Christiane F. - Wir Kinder vom Bahnhof Zoo (Mēs — Zoo stacijas bērni) (1981) — rež. Uli Ēdels (''Uli Edel''). * Der Himmel über Berlin (Debesis pār Berlīni) (1987) — rež. [[Vims Venderss]] (''Wim Wenders''). * Good Bye Lenin! (2003) — rež. Volfgangs Bekers (''Wolfgang Becker''). === Ievērojamas personības === Berlīnē dzimuši: {{div col}} * [[Žeroms Boatengs]] (''Jérôme Boateng'', 1988—) — futbolists * [[Konrāds Cūze]] (''Konrad Zuse'', 1910—1995) — inženieris * [[Marlēna Dītriha]] (''Marlene Dietrich'', 1901—1992) - aktrise un dziedātāja * [[Frīdrihs II Lielais|Frīdrihs Lielais]] (''Friedrich der Große'', 1712—1786) - Prūsijas karalis * [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)|Frīdrihs Vilhelms I]] (''Friedrich Wilhelm I.'', 1620—1688) — Brandenburgas kūrfirsts * [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms I]] (''Friedrich Wilhelm I.'', 1688—1740) — Prūsijas karalis * [[Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms II]] (''Friedrich Wilhelm II.'', 1744—1797) — Prūsijas karalis * [[Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms IV]] (''Friedrich Wilhelm IV.'', 1795—1861) — Prūsijas karalis * [[Valters Gropiuss]] — arhitekts * [[Georgs Gross]] (''George Grosz'', 1893—1959) — mākslinieks * [[Aleksandrs fon Humbolts]] (''Alexander von Humboldt'', 1769—1859) — zinātnieks * [[Herberts Markūze]] (''Herbert Marcuse'', 1898—1979) — filozofs * [[Lenija Rīfenštāle]] (''Leni Riefenstahl'', 1902—2003) — kinorežisore * [[Gustavs Štrēzemans]] — politiķis * [[Kurts Tuholskis]] (''Kurt Tucholsky'', 1890—1935) — publicists * [[Vilhelms I]] (''Wilhelm I.'', 1797—1888) — Vācijas imperators * [[Vilhelms II]] (''Wilhelm II.'', 1859—1941) — Vācijas imperators {{div col end}} === Sports === [[Attēls:Union-Fans-Choreographie.jpg|thumb|[[1. FC Union Berlin]]]] * [[1. FC Union Berlin]] * [[Hertha BSC]] * Alba Berlin * Füchse Berlin * [[Berlīnes Eisbären]] * Berlin Recycling Volleys * [[Mercedes-Benz Arena (Berlīne)]] * Stadion an der Alten Försterei * [[Berlīnes olimpiskais stadions]] === Attēlu galerija === <gallery mode="packed" heights="150px"> Image:Gorilla gorilla gorilla 01.jpg|Berlīnes zoodārzā Image:Philharmonie 1a.jpg|Berlīnes filharmonija Image:Nefertiti 30-01-2006.jpg|Nofretetes statuja Berlīnes muzejā Image:Berlin KaDeWe.jpg|KaDeWe </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācijas zemes}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{VOS norises vietas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Berlīne|*]] [[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]] [[Kategorija:Olimpisko spēļu mājvietas]] iv022d8xnsrx1wdhbaliwvjghvdleue Vācijas Nacionāldemokrātiskā partija 0 7125 3661192 3084673 2022-07-26T15:27:26Z Eremu1 102242 Pieliku vikisati wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|politisku partiju|NPD (nozīmju atdalīšana)|NPD}} [[Attēls:Nationaldemokratische Partei Deutschlands (NPD), logo 2013.svg|thumb|right|200px|Vācijas Nacionāldemokrātiskās partijas logo]] '''Vācijas Nacionāldemokrātiskā partija''' ({{val-de|Nationaldemokratische Partei Deutschlands, NPD}}) ir [[galēji labēja]] [[nacionālisms|nacionālistu]] politiskā partija [[Vācija|Vācijā]], kas dibinātā 1964. gadā kā [[Vācu Impērijas partija]]s (''Deutsche Reichspartei'', DRP) pēctece. Tās vadītājs kopš 2014.gada ir Franks Francs. Agrākais līderis [[Udo Foigts]], kurš partiju vadīja no 1996. līdz 2011.gadam, 2014.gadā tika no NPD saraksta ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]]. 2004. g. partijā bija 5300 reģistrēto biedru. Bija pārstāvēta vairākos federālo zemju parlamentos 1960.-jos gados. 2003. g. federālā valdība, bundesrāte un bundestāga cēla prasību par NPD aizliegšanu, bet Vācijas Konstitucionālā tiesa to noraidīja. Vācijas drošības dienests (''Verfassungschutz'') uzskata NPD par apdraudējumu konstitucionālajai iekārtai. 2004. gada reģionālajās vēlēšanās [[Saksija|Saksijā]] partija ieguva 9,12% balsu, kas tai deva 12 deputātu vietas (no 124) Saksijas reģionālajā parlamentā - landtāgā. Tomēr 2009. gada reģionālajās vēlēšanās Saksijā partija ieguva 5.6% balsu, kas tai deva 8 deputātu vietas (no 132) Saksijas landtāgā. 2005. gada federālajās parlamenta vēlēšanās NPD ieguva 1,6 procentus balsu visā valstī, bet 2009. gada federālajās parlamenta vēlēšanās - 1,5 procentus, negūstot pārstāvniecību parlamentā. 2006. gada septembra reģionālajās vēlēšanās Meklenburgā-Priekšpomerānijā NPD ieguva 7,3% balsu, iegūstot 6 vietas (no 71) šīs federālās zemes parlamentā. == Ārējās saites == * [http://www.npd.de NPD tīmekļa vietne] {{de ikona}} * NPD līdera Franka Franca [https://twitter.com/frankfranz tvitera konts] (vāciski) {{Organizācija-aizmetnis}} {{Vācija-aizmetnis}} [[Kategorija:Nacionālistiskās partijas]] [[Kategorija:Vācijas politiskās partijas]] qggsfjj3fagxghysnx36o0slpcd2u3b Dnipro 0 7541 3661407 3619507 2022-07-27T08:00:33Z Kaamis007 67303 Kaamis007 pārvietoja lapu [[Dņipro]] uz [[Dnipro]], pārrakstot pāradresācijas lapu: Pēc atveides noteikumiem bez mīkstinājuma wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Dņipro |official_name = ''Дніпро'' |settlement_type = pilsēta |nickname = |image_skyline = Dnipropetrowsk.jpg |imagesize = |image_caption = |image_flag = Флаг_Днепропетровска_2.png |image_shield = Coat of arms of Dnipro.svg | pushpin_map = Ukraina#Dnipropetrovskas apgabals | pushpin_label_position = |coordinates_display = inline,title |coordinates_region = UA |subdivision_type = [[Pasaules valstis|Valsts]] |subdivision_name = {{UKR}} |subdivision_type1 = [[Ukrainas apgabali|Apgabals]] |subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Dnipropetrovsk Oblast.png|20px]] [[Dņipropetrovskas apgabals]] |subdivision_type2 = [[Ukrainas rajoni|Pilsētas padome]] |subdivision_name2 = [[Attēls:Флаг Днепропетровска 2.png|22px|border]] Dņipropetrovskas pilsētas padome |established_title = Dibināta |established_date = 1776 |established_title1 = Pilsēta |established_date1 = 1778 |leader_title = |leader_name = |area_magnitude = |area_total_km2 = 405 |area_land_km2 = |area_water_km2 = |population_as_of = 2014 |population_note = |population_total = 995500 |population_footnotes = |population_metro = |population_density_km2 = 2486 |latd=48 |latm=27 |lats=0 |latNS=N |longd=34 |longm=59 |longs=0 |longEW=E |elevation_m = 155 |postal_code_type = [[Pasta indekss]] |postal_code = 49000 |area_code = +380 56(2) |website = [http://www.gorod.dp.ua/ gorod.dp.ua] |footnotes = }} '''Dņipro''' ({{val|uk|Дніпро}}) ir pilsēta [[Ukraina]]s centrālajā daļā pie [[Dņepra]]s upes. [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas apgabala]] centrs un liela rūpniecības pilsēta, pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā (aiz [[Kijiva]]s un [[Harkova]]s) pilsēta Ukrainā. Pilsētas teritorija sadalīta astoņos administratīvajos rajonos un pilsētas padomei pakļauts [[Aviatorske]]s pilsētciemats. Dņipro atrodas vairākas [[metalurģija|metaluģiskās]] un mašīnbūves rūpnīcas, tā pazīstama kā [[kosmiskā rūpniecība|kosmiskās rūpniecības]] centrs. == Vēsture == Pilsēta izveidojās Augšdņepras kuģojamā ceļa beigās, aiz kura sākās Dņepras krāces. Netālu atradās 1635. gadā dibinātais [[Zaporožjes Seča]]s Kodakas cietoksnis. Pēc 1774. gada [[Kučuk-Kainardžas līgums|Kučuk-Kainardžas līguma]] [[Krievijas impērija]] ieguva kontroli pār [[Krimas haniste]]s zemēm un 1776. gadā nodibināja robežpilsētu, ko par godu Krievijas impērijas ķeizarienei [[Katrīna II|Katrīnai II]] nosauca par '''Jekaterinoslavu''' ("Katrīnas slavu"). Pēc [[Jaunkrievija]]s guberņas sadalīšanas 1802. gadā tā kļuva par Jekaterinoslavas guberņas centru. Pēc [[Krivijriha]]s—Jekaterinoslavas dzelzceļa izbūves 1884. gadā pilsētā sākās strauja metalurģiskās un metālapstrādes rūpniecības attīstība, izveidojās liela [[ebreji|ebreju]] kopiena.<ref>{{LKV|VII.||14 317}}</ref> [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara laikā]] Jekaterinoslava bija cīņu arēna starp [[boļševiki]]em, [[Antons Deņikins|Deņikina]] armiju un [[Nestors Mahno|Mahno]] karaspēku, ko astoņas reizes ieņēma dažādi karaspēki. [[Ukrainas PSR]] laikā 1926. gadā Jekarinoslavu pārdēvēja par '''Dņipropetrovsku''' boļševiku funkcionāra Georgija Petrovska vārdā, viņam vēl dzīvam esot. Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada 25. augusta līdz 1943. gada 25. oktobrim atradās [[Vācija]]s okupācijā. 20. gadsimta vidū pilsētā sāka darboties rūpnīca "[[Južmaš]]" — [[starpkontinentālā ballistiskā raķete|starpkontinentālo ballistisko raķešu]] un [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoņu]] ražošanas uzņēmums. Sava stratēģiski svarīgā rūpnieciskā potenciāla dēļ Dņipropetrovskai bija liela politiskā loma gan [[Padomju Savienība|PSRS]] ([[PSKP CK]] bija t.s. Dņepropetrovskas klans), gan neatkarīgajā [[Ukraina|Ukrainā]]. No Dņipropetrovskas nāca tādi politiķi kā [[Leonīds Brežņevs]], [[Leonīds Kučma]], [[Jūlija Timošenko]]. 1995. gadā pilsētā sāka darboties [[metro]]. 2016. gada 19. maijā [[Augstākā rada]] nobalsoja par pilsētās pārdēvēšanu par '''Dņipro'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas pilsētu Dņepropetrovsku pārsauc par Dņipro |date=2016. gada 19. maijs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilsetu-dnepropetrovsku-parsauc-par-dnipro.a183626/ |accessdate=2016. gada 19. maijā}}</ref> == Cilvēki == Dnipro vai tās apkārtnē dzimuši: * [[Oksana Bajula]] (''Оксана Сергеевна Баюл'') (1977) — daiļslidotāja; * [[Jeļena Blavatska]] (''Елена Блаватская, Madame Blavatsky'') (1831—1891) — [[teozofija]]s pamatlicēja; * [[Aleksandrs Galičs]] (''Александр Аркадьевич Галич'') (1918—1977) — krievu dziesminieks; * [[Iļja Kabakovs]] (''Илья Иосифович Кабаков'') (1933) — krievu mākslinieks; * [[Tatjana Navka]] (''Татьяна Александровна Навка'') (1975) — daiļslidotāja; * [[Vadims Sidurs]] (''Вадим Абрамович Сидур'') (1924—1986) — krievu tēlnieks; * [[Jūlija Timošenko]] (''Юлія Володимирівна Тимошенко'') (1960) — politiķe; * [[Kliments Vorošilovs]] (''Климент Ефремович Ворошилов'') (1881—1969) — PSRS militārais darbinieks; * [[Jevgēņijs Vučetičs]] (''Евгений Викторович Вучетич'') (1908—1974) — padomju tēlnieks. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Dņipropetrovskas apgabala pilsētas}} {{Krievijas Impērijas struktūra}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas pilsētas]] s0x5wzaieo0k1lwzk1rcj1duv0hhhib 3661420 3661407 2022-07-27T08:03:03Z Kaamis007 67303 nosaukums pēc VVC noteikumiem https://likumi.lv/ta/id/331352-par-ukrainas-pilsetu-nosaukumu-atveidi-latviesu-valoda wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dnipro | official_name = ''Дніпро'' | settlement_type = pilsēta | nickname = | image_skyline = Dnipropetrowsk.jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = Флаг_Днепропетровска_2.png | image_shield = Coat of arms of Dnipro.svg | pushpin_map = Ukraina#Dnipropetrovskas apgabals | pushpin_label_position = | coordinates_display = inline,title | coordinates_region = UA | subdivision_type = [[Pasaules valstis|Valsts]] | subdivision_name = {{UKR}} | subdivision_type1 = [[Ukrainas apgabali|Apgabals]] | subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Dnipropetrovsk Oblast.png|20px]] [[Dņipropetrovskas apgabals]] | subdivision_type2 = [[Ukrainas rajoni|Pilsētas padome]] | subdivision_name2 = [[Attēls:Флаг Днепропетровска 2.png|22px|border]] Dņipropetrovskas pilsētas padome | established_title = Dibināta | established_date = 1776 | established_title1 = Pilsēta | established_date1 = 1778 | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 405 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_as_of = 2014 | population_note = | population_total = 995500 | population_footnotes = | population_metro = | population_density_km2 = 2486 | latd = 48 | latm = 27 | lats = 0 | latNS = N | longd = 34 | longm = 59 | longs = 0 | longEW = E | elevation_m = 155 | postal_code_type = [[Pasta indekss]] | postal_code = 49000 | area_code = +380 56(2) | website = [http://www.gorod.dp.ua/ gorod.dp.ua] | footnotes = }} '''Dnipro''' ({{val|uk|Дніпро}}) ir pilsēta [[Ukraina]]s centrālajā daļā pie [[Dņepra]]s upes. [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas apgabala]] centrs un liela rūpniecības pilsēta, pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā (aiz [[Kijiva]]s un [[Harkova]]s) pilsēta Ukrainā. Pilsētas teritorija sadalīta astoņos administratīvajos rajonos un pilsētas padomei pakļauts [[Aviatorske]]s pilsētciemats. Dņipro atrodas vairākas [[metalurģija|metaluģiskās]] un mašīnbūves rūpnīcas, tā pazīstama kā [[kosmiskā rūpniecība|kosmiskās rūpniecības]] centrs. == Vēsture == Pilsēta izveidojās Augšdņepras kuģojamā ceļa beigās, aiz kura sākās Dņepras krāces. Netālu atradās 1635. gadā dibinātais [[Zaporožjes Seča]]s Kodakas cietoksnis. Pēc 1774. gada [[Kučuk-Kainardžas līgums|Kučuk-Kainardžas līguma]] [[Krievijas impērija]] ieguva kontroli pār [[Krimas haniste]]s zemēm un 1776. gadā nodibināja robežpilsētu, ko par godu Krievijas impērijas ķeizarienei [[Katrīna II|Katrīnai II]] nosauca par '''Jekaterinoslavu''' ("Katrīnas slavu"). Pēc [[Jaunkrievija]]s guberņas sadalīšanas 1802. gadā tā kļuva par Jekaterinoslavas guberņas centru. Pēc [[Krivijriha]]s—Jekaterinoslavas dzelzceļa izbūves 1884. gadā pilsētā sākās strauja metalurģiskās un metālapstrādes rūpniecības attīstība, izveidojās liela [[ebreji|ebreju]] kopiena.<ref>{{LKV|VII.||14 317}}</ref> [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara laikā]] Jekaterinoslava bija cīņu arēna starp [[boļševiki]]em, [[Antons Deņikins|Deņikina]] armiju un [[Nestors Mahno|Mahno]] karaspēku, ko astoņas reizes ieņēma dažādi karaspēki. [[Ukrainas PSR]] laikā 1926. gadā Jekarinoslavu pārdēvēja par '''Dņipropetrovsku''' boļševiku funkcionāra Georgija Petrovska vārdā, viņam vēl dzīvam esot. Otrā pasaules kara laikā, no 1941. gada 25. augusta līdz 1943. gada 25. oktobrim, atradās [[Vācija]]s okupācijā. 20. gadsimta vidū pilsētā sāka darboties rūpnīca "[[Južmaš]]" — [[starpkontinentālā ballistiskā raķete|starpkontinentālo ballistisko raķešu]] un [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoņu]] ražošanas uzņēmums. Sava stratēģiski svarīgā rūpnieciskā potenciāla dēļ Dņipropetrovskai bija liela politiskā loma gan [[Padomju Savienība|PSRS]] ([[PSKP CK]] bija t.s. Dņepropetrovskas klans), gan neatkarīgajā [[Ukraina|Ukrainā]]. No Dņipropetrovskas nākuši tādi politiķi kā [[Leonīds Brežņevs]], [[Leonīds Kučma]], [[Jūlija Timošenko]]. 1995. gadā pilsētā sāka darboties [[metro]]. 2016. gada 19. maijā [[Augstākā rada]] nobalsoja par pilsētās pārdēvēšanu par '''Dnipro'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas pilsētu Dņepropetrovsku pārsauc par Dņipro |date=2016. gada 19. maijs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilsetu-dnepropetrovsku-parsauc-par-dnipro.a183626/ |accessdate=2016. gada 19. maijā}}</ref> == Cilvēki == Dnipro vai tās apkārtnē dzimuši: * [[Oksana Bajula]] (''Оксана Сергеевна Баюл'') (1977) — daiļslidotāja; * [[Jeļena Blavatska]] (''Елена Блаватская, Madame Blavatsky'') (1831—1891) — [[teozofija]]s pamatlicēja; * [[Aleksandrs Galičs]] (''Александр Аркадьевич Галич'') (1918—1977) — krievu dziesminieks; * [[Iļja Kabakovs]] (''Илья Иосифович Кабаков'') (1933) — krievu mākslinieks; * [[Tatjana Navka]] (''Татьяна Александровна Навка'') (1975) — daiļslidotāja; * [[Vadims Sidurs]] (''Вадим Абрамович Сидур'') (1924—1986) — krievu tēlnieks; * [[Jūlija Timošenko]] (''Юлія Володимирівна Тимошенко'') (1960) — politiķe; * [[Kliments Vorošilovs]] (''Климент Ефремович Ворошилов'') (1881—1969) — PSRS militārais darbinieks; * [[Jevgēņijs Vučetičs]] (''Евгений Викторович Вучетич'') (1908—1974) — padomju tēlnieks. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Dņipropetrovskas apgabala pilsētas}} {{Krievijas Impērijas struktūra}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas pilsētas]] kvu1n3wi7kgefur36sg13xbt0fjzc49 Jekaterinoslava 0 7554 3661411 3575507 2022-07-27T08:00:48Z Kaamis007 67303 Pāradresācija nomainīta no [[Dņipro]] uz [[Dnipro]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dnipro]] el7md70jlfdibi422eu1uq5nh5495yp Patriss Lumumba 0 13615 3661397 3443043 2022-07-27T07:24:14Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Patriss Lumumba | vārds_orģ =''Patrice Lumumba'' | attēls =PatricelumumbaIISG.jpg | amats =[[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs | term_sākums ={{Dat|1960|06|24|N}} | term_beigas ={{Dat|1960|09|14|N}} | priekštecis =koloniālā administrācija | pēctecis =[[Žozefs Ileo]] | dzim_dati ={{Dat|1925|07|02|N}} | dzim_vieta =Onalua, Katakokombe,<br />[[Attēls:Flag of Congo Free State.svg|24px|border]] [[Beļģu Kongo]] | mir_dati ={{Dat|1961|01|17|N}} | mir_vieta =[[Elizabetvilla]], [[Attēls:Flag of Katanga.svg|24px|border]] [[Katanga]]<br />(tagad [[Lubumbaši]],<br />{{COD}}) | tautība =[[tetels]] | partija =[[Kongo Nacionālā kustība]] (''Mouvement National Congolais, MNC'') | dzīvesb = | profesija =ierēdnis, žurnālists, politiķis | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Patriss Emerī Lumumba''' ({{val|fr|Patrice Emery Lumumba}}; {{dat|1925|07|02}}, miris {{dat|1961|01|17}}) bija [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] neatkarības cīnītājs un pirmais premjerministrs pēc Kongo Demokrātiskās republikas neatkarības iegūšanas no [[Beļģija]]s. Desmit nedēļas pēc stāšanās amatā [[Kongo krīze]]s laikā tika gāzts, ieslodzīts, bet vēlāk nogalināts. == Biogrāfija == Lumumba dzimis Onaluā, Kasai provincē. Izglītību ieguvis misionāru skolā, strādājis Leopoldvillā (tagad [[Kinšasa]]) un Stenlijvillā (tagad [[Kisangani]]) kā ierēdnis un žurnālists. 1955. gadā Lumumba kļuva par Kongo arodbiedrības reģionālo prezidentu un iestājās [[Beļģijas Liberālā partija|Beļģijas Liberālajā partijā]]. Viņu arestēja 1957. gadā par līdzekļu piesavināšanos un ieslodzīja uz gadu. Pēc iznākšanas no cietuma viņš piedalījās [[Kongo Nacionālā kustība|Kongo Nacionālās kustības]] dibināšanā. 1959. gadā Beļģija paziņoja par piecu gadu plānu Kongo neatkarības izveidošanai. Tā paša gada decembrī reģionālajās vēlēšanās Kongo Nacionālā kustība ieguva lielāko daļu balsu, tajā laikā Lumumba atkal bija arestēts. 1960. gadā [[Beļģija]] piekrita pasludināt Kongo neatkarību 1960. gada jūnijā. 23. jūnijā Lumumba izveidoja pirmo Kongo valdību, kurā viņš bija premjerministrs, un [[Jozefs Kasavubu]] ceremoniāls prezidents. Lumumbas valdības laiks izcēlās ar politisko nestabilitāti. Papildus tam, izrakteņiem bagātā [[Katanga]]s province valsts dienvidos [[Moizs Čombe|Moiza Čombes]] vadībā ar beļģu un starptautisko kompāniju atbalstu 1960. gada jūnijā pasludināja neatkarību. Par spīti ANO miera uzturētāju klātbūtnei, nemieri valstī turpinājās, un savas pozīcijas nostiprināšanai Lumumba centās iegūt [[Padomju Savienība|PSRS]] atbalstu. === Arests un nāve === Sešdesmit septiņas dienas pēc Lumumbas stāšanās premjerministra amatā Kasavubu atbrīvoja viņu no amata. No savas puses, Lumumba nesekmīgi mēģināja atcelt Kasavubu. 14. septembrī pulkveža Žozefa Mobutu (vēlāk [[Mobutu Sese Seko]]) vadībā notika valsts apvērsums, kuru atbalstīja Kasavubu. Lumumba tika pakļauts neformālam mājas arestam, un ap viņa māju tika izvietoti ANO kareivji. Lumumba pieņēma fatālu lēmumu — bēgt no mājas aresta uz Stenlijvillu valsts austrumos, kuru kontrolēja viņa atbalstītāji. 1. decembrī Mobutu kareivji Lumumbu arestēja. Mobutu pasludināja, ka viņš tiks tiesāts par aicinājumiem armijai dumpoties, kā arī citiem noziegumiem. ANO Ģenerālsekretārs [[Dāgs Hammarskjolds]] aicināja Kasavubu nodrošināt Lumumbam visas likumā paredzētās tiesības. Lumumba lūdza palīdzību vietējiem ANO spēkiem, kuri viņam atteica palīdzību, pamatojoties uz to, ka viņš bija aizbēdzis no viņu apsardzības Leopoldvilā. Kad Mobutu kareivji viņu nogādāja atpakaļ Leopoldvilā, Lumumba izskatījās piekauts. Visas šaubas izgaisa pie Mobutu villas, kad kareivji Lumumbu piekāva televīzijas žurnālistu priekšā. ANO Drošības padomes sesija 7. decembrī izskatīja un noraidīja PSRS prasību, lai ANO nodrošinātu nekavējošu Lumumbas atbrīvošanu un atjaunošanu Kongo premjerministra amatā, Mobutu vienību izformēšanu un beļģu evakuāciju no Kongo. Beļģu ietekmē tika pieņemts lēmums Lumumbu nogādāt Katangā, kur 17. janvāra vakarā pašpasludinātās valsts prezidenta Čombes un beļģu kareivju klātbūtnē Lumumba tika nošauts. Trīs nedēļas vēlāk Katangas radio publiski paziņoja par Lumumbas nāvi. Pēc Lumumbas nāves Eiropā pret Beļģiju notika vairākas protesta demonstrācijas. Par Beļģijas un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iesaistīšanos Lumumbas nogalināšanā ir dažādi vēsturnieku viedokļi. 2002. gadā Beļģijas valdība atvainojās Kongo tautai par Beļģijas lomu Lumumbas nogalināšanā. 2022. gadā īpašā ceremonijā Beļģija nodeva Kongo Demokrātiskajai Republikai Lumumbas zobu, ko pēc pārējā ķermeņa sadalīšanas skābē bija saglabājis nāvessoda izpildē klātesošs beļģu policists.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-africa-61993601|title=Patrice Lumumba: DR Congo buries tooth of independence hero|work=BBC News|access-date=2022-07-27|date=2022-06-30|language=en-GB}}</ref> 1966. gadā Mobutu Sese Seko Patrisu Lumumbu reabilitēja, pasludinādams viņu par valsts varoni. 1964. gadā [[Malkolms X]] paziņoja, ka Lumumba ir dižākais melnādainais, kurš staigājis pa Āfrikas kontinentu. Lumumbas ietekme vēl aizvien jūtama mūsdienu Kongo politikā. Patrisa Lumumbas dēli aktīvi darbojas valsts politikā, bet vairākas ietekmīgas partijas pozicionē sevi par Lumumbas sekotājiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Patrice Lumumba|Patriss Lumumba}} * [http://www.lachambre.be/kvvcr/showpage.cfm?section=%7Ccomm%7Clmb&language=fr&story=lmb.xml&rightmenu=right_publications Beļģijas 2001. gada parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Lumumbas nāvi materiāli] {{fr ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090406055008/http://africawithin.com/lumumba/patrice_lumumba.htm Africa Within Par Patrisu Lumumbu] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090114225842/http://www.dlynnwaldron.com/Lumumba.html Žurnālista D'Linna Voldrona (D'Lynn Waldron) korespondence no 1960. gada Kongo] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lumumba, Patriss}} [[Kategorija:Kongo Demokrātiskās Republikas politiķi]] [[Kategorija:1925. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1961. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ar nāvi sodītie politiķi]] i7gjgupl0rp7fbklgx93vvokff95p1u Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti 10 15425 3661356 3660968 2022-07-27T03:05:08Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km<sup>2</sup> lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunutaks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan arāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabarda-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|150px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|200px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu, par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|150px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|200px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? <!--dyk diena --> [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? <!--dyk diena --> [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā ''[[SARS-CoV-2]]'' ātrie testi)</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? <!--dyk diena --> [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small> ...? * ... ...? * ... ...? leqr6ozq2cfckqi3row4g18t0o2r9a2 The Black Eyed Peas 0 16160 3661277 3485193 2022-07-26T19:54:59Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: Fērgija → Fergie using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Atjaunināt}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = The Black Eyed Peas |Attēls = Black Eyed Peas performing at O2 Apollo Manchester Nov2018.jpeg |Att_izm = 250 px |Fons = grupa |Vieta = [[Attēls:Flag of the United States.svg|20px|ASV]] [[Losandželosa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |Žanrs = [[hiphops]], [[popmūzika|pops]], [[deju mūzika]] |Gadi = 1998-pašlaik |Izdevējkompānija = [[Interscope Records]] <small>(1998—2000)</small><br />[[A&M Records]] <small>(2003—pašlaik)</small> |Mlapa = [http://www.blackeyedpeas.com/ blackeyedpeas.com] |Dalībnieki = [[will.i.am]]<br />[[apl.de.ap]]<br />[[Tabū]]<br />[[J. Rey Soul]] |Bij_dalībnieki = Kima Hila <small>(1995—2000)</small><br />Dante Santjāgo <small>(1992—1995)</small><br />Sjerra Svana <small>(1998)</small> <br /> ''[[Fergie]]'' <small>(2002—2016)</small> }} '''The Black Eyed Peas''' ir amerikāņu hiphopa, alternatīvā repa un popgrupa no [[Losandželosa]]s, [[Kalifornija]]s, kas ir populāra visā pasaulē. Grupas dalībnieki ir will.i.am, apl.de.ap, Tabū un J. Rey Soul. == Vēsture == '''The Black Eyed Peas''' pirmsākumi meklējami 1989. gadā, kad satikās divi reperi no Losandželosas will.i.am (īstajā vārdā Viljams Adamss) un Apl.de.ap (īstajā vārdā Alens Pineda). Vēlāk viņiem pievienojās Tabū (īstajā vārdā Haime Luiss Gomess) un tika izdoti pirmie divi albumi. Par pagrieziena punktu grupas vēsturē kļuva solistes Fērdžijas (Steisijas Fergusones) atnākšana un albuma "Elephunk" izdošana 2003. gada rudenī. Dziesmas "Where Is The Love", "Shut Up" un "Let's Get It Started" padarīja "The Black Eyed Peas" par vienu no populārākajām grupām pasaulē. 2005. gada pavasarī tika izdots nākamais albums "Monkey Business", kas arī bija komerciāli ļoti veiksmīgs. Populārākie albuma hīti bija "Don't Phunk With My Heart", "Don't Lie" un "My Humps". Šobrīd "Black Eyed Peas" dalībnieki nodarbojas ar solo projektiem, taču grupa nav izjukusi. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * [[1998]]: ''Behind The Front'' * [[2000. gads|2000]]: ''Bridging The Gap'' * [[2003. gads|2003]]: ''Elephunk'' * [[2005. gads|2005]]: ''Monkey Business'' * [[2009. gads|2009]]: ''The E.N.D.'' * [[2010. gads|2010]]: ''The Beginning'' *[[2018. gads|2018]]: ''Masters of the Sun Vol. 1'' === Izlases un remiksu albumi === * [[2005. gads|2005]]: ''iTunes Originals'' * [[2006. gads|2006]]: ''Renegotiations: The Remixes'' * [[2006. gads|2006]]: ''iTunes Essentials'' == Singli == {| class="wikitable" style="text-align:center; margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" rowspan="2"| Gads ! width="220" rowspan="2"| Singls ! colspan="24"| Augstākā vieta topā ! rowspan="2" width="120"| Albums |- style="font-size:smaller;" !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Pasaule}}<br />[[Apvienotais pasaules tops|UWC]] !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|ASV}}<br />[[Billboard Hot 100|Hot100]] !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|ASV}}<br />[[Billboard Hot Dance/Club Play|Dance]] !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|ASV}}<br />[[Billboard Hot Pop|Pop]] !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Kanāda}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Austrālija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Jaunzēlande}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Vācija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Francija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Itālija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Spānija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Šveice}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Īrija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Zviedrija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Norvēģija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Dānija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Somija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Austrija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Beļģija}}<br />{{Piezīme|F|Flandrija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Beļģija}}<br />{{Piezīme|W|Valonija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Nīderlande}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Latvija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Latvija}}<br />[[EHR]] |- |rowspan="1" align="left"|1998 |align="left"| "Joints & Jam" | - | - | - | - | 53 | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |rowspan="2" align="left"| ''Behind The Front'' |- |rowspan="1" align="left"|1999 |align="left"| "Karma" | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- |rowspan="1" align="left"|2000 |align="left"| "Weekends" | - | - | - | - | - | - | 93 | - | 100 | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |rowspan="2" align="left"| ''Bridging The Gap'' |- |rowspan="1" align="left"|2001 |align="left"| "Request + Line" | - | 63 | - | - | 31 | - | 21 | 10 | 85 | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- |rowspan="2" align="left"|2003 |align="left"| "Where Is The Love?" | '''1''' | 8 | 17 | '''1''' | '''1''' | 5 | '''1''' | '''1''' | '''1''' | 16 | 3 | - | '''1''' | '''1''' | '''1''' | '''1''' | '''1''' | - | '''1''' | '''1''' | 19 | '''1''' | '''1''' | '''1''' |rowspan="4" align="left"| ''Elephunk'' |- |align="left"| "Shut Up" | 2 | - | - | - | 2 | '''1''' | '''1''' | '''1''' | '''1''' | '''1''' | '''1''' | - | '''1''' | '''1''' | '''1''' | '''1''' | 2 | 12 | '''1''' | '''1''' | '''1''' | 3 | 2 | '''1''' |- |rowspan="2" align="left"|2004 |align="left"| "Hey Mama" | 9 | 23 | - | 8 | 6 | - | 4 | 4 | 5 | 18 | 8 | - | 3 | 5 | - | 6 | 8 | 14 | 4 | 6 | 25 | 6 | 18 | 3 |- |align="left"| "Let's Get It Started" | 5 | 21 | - | 4 | 11 | 2 | 2 | 15 | 18 | 7 | 12 | - | 13 | 11 | - | - | 17 | - | 18 | 22 | 24 | 15 | 11 | 2 |- |rowspan="3" align="left"|2005 |align="left"| "Don't Phunk With My Heart" | '''1''' | 3 | - | 3 | 3 | - | '''1''' | '''1''' | 8 | 7 | 4 | 2 | 3 | 4 | 6 | 4 | 2 | '''1''' | 5 | 4 | 8 | 2 | 3 | '''1''' |rowspan="4" align="left"| ''Monkey Business'' |- |align="left"| "Don't Lie" | '''1''' | 14 | - | 12 | 6 | 26 | 6 | 5 | 12 | 7 | 8 | 16 | 11 | 11 | 19 | 7 | 9 | - | 6 | 14 | 19 | 7 | 5 | '''1''' |- |align="left"| "My Humps" | 2 | 3 | - | 4 | 3 | - | '''1''' | '''1''' | 4 | 11 | 9 | - | 3 | '''1''' | 19 | 4 | 5 | 7 | 4 | 3 | 5 | - | 12 | 2 |- |rowspan="1" align="left"|2006 |align="left"| "Pump It" | 6 | 18 | - | 11 | 3 | 47 | 6 | 2 | 19 | 13 | 5 | - | 8 | 3 | 34 | - | - | 12 | 14 | '''1''' | 11 | 17 | 8 | 2 |- |rowspan="4" align="left"|2009 |align="left"| "Boom Boom Pow" | '''1''' | '''1''' | 2 | '''1''' | '''1''' | '''1''' | '''1''' | 2 | 3 | 4 | 11 | 12 | 4 | 3 | 10 | 7 | 5 | 5 | 3 | '''1''' | '''1''' | 10 | 26 | 6 |rowspan="5" align="left"| ''The E.N.D.'' |- |align="left"| "I Gotta Feeling" | '''1''' | '''1''' | 9 | '''1''' | '''1''' | '''1''' | '''1''' | '''1''' | 3 | 2 | '''1''' | 2 | '''1''' | '''1''' | '''1''' | 2 | '''1''' | 5 | '''1''' | '''1''' | '''1''' | '''1''' | '''1''' | '''1''' |- |align="left"| "Meet Me Halfway" | 2 | 7 | 17 | 10 | '''1''' | 5 | '''1''' | 3 | '''1''' | 3 | 2 | 5 | 3 | 2 | 5 | '''1''' | 9 | 16 | 4 | '''1''' | '''1''' | 3 | 3 | '''1''' |- |align="left"| "Imma Be" | 4 | '''1''' | '''1''' | 2 | 55 | 5 | 7 | - | 49 | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- |rowspan="2" align="left"|2010 |align="left"| "Rock That Body" | 11 | 9 | 5 | 12 | 11 | 41 | 8 | 16 | 10 | 7 | - | - | 27 | 9 | - | - | - | 19 | 7 | 4 | 5 | 17 | 11 | 8 |- |align="left"| "The Time (The Dirty Bit)" | '''1''' | 4 | 5 | 8 | '''1''' | '''1''' | '''1''' | '''1''' | '''1''' | 2 | '''1''' | '''1''' | '''1''' | 2 | 9 | 7 | 5 | 2 | '''1''' | '''1''' | '''1''' | 2 | 41 | 9 |rowspan="3" align="left"| ''The Beginning'' |- |rowspan="2" align="left"|2011 |align="left"| "Just Can't Get Enough" | 3 | 3 | - | 2 | 3 | 5 | 3 | 4 | 9 | '''1''' | 5 | 16 | 3 | 7 | 20 | - | 31 | 9 | 2 | 6 | 2 | 13 | 47 | 16 |- |align="left"| "Don't Stop The Party" | 31 | 86 | - | 23 | 17 | 18 | 16 | 9 | - | 3 | - | - | 25 | 10 | - | - | - | - | 25 | 6 | 3 | 75 | - | 11 |- !colspan="27" style="font-size: 8pt"| "-" norāda, ka singls neiekļuva topā vai netika izdots attiecīgajā valstī. |} == Skatīt arī == * [[Džastins Timberleiks]] * [[Fergie]] * [[will.i.am]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.blackeyedpeas.com Oficiālā mājaslapa] {{Black Eyed Peas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:The Black Eyed Peas}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV popgrupas]] [[Kategorija:ASV deju mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV elektroniskās deju mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV R&B grupas]] [[Kategorija:ASV hiphopa grupas]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] sye3t3k2p4k1p06dm7z4s1v5t9l22lw Pareizticība 0 17646 3661149 3527571 2022-07-26T13:45:07Z Barfserra 98789 Aktuāli jaunumi pareizticīgo baznīcu dzīvē wikitext text/x-wiki [[Attēls:World Eastern Orthodox population.png|thumb|414x414px|Pareizticības izplatība pasaulē]] '''Pareizticība''' ([[baznīcslāvu valoda|baznīcslāvu]]: ''Правосла́виѥ'', no {{val|el|ὀρθοδοξία}}, ''orthodoxía'') jeb '''Ortodoksā baznīca''', ir termins [[Austrumu Pareizticīgā baznīca|Austrumu Pareizticīgās baznīcas]] apzīmēšanai. Pareizticība ir [[kristietība]]s [[Austrumu Baznīca|Austrumu atzars]], viens no trim konceptuālajiem kristietības pamatvirzieniem paralēli [[Romas Katoļu baznīca]]i un [[protestantisms|protestantismam]]. Tā ir autokefālu (patstāvīgu) Baznīcu grupa — "federācija",<ref name="autogenerated1">[http://storico.radiovaticana.org/let/storico/2006-11/106332_dazi_dati_par_konstantinopoles_pareizticigo_baznicu_un_tas_patriarhu_bartolomeju_i.html Daži dati par Konstantinopoles pareizticīgo Baznīcu un tās patriarhu Bartolomeju I]</ref> — kas ir saglabājusi teoloģiski doktrinālo vienotību, taču nav vienota strukturāli, tas ir, nav vienota administratīvi autoritatīva centra. Galvenie ir [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles]], [[Aleksandrijas patriarhāts|Aleksandrijas]], [[Antiohijas patriarhāts|Antiohijas]] un [[Jeruzalemes patriarhāts|Jeruzalemes]] patriarhāti (sākotnēji metropolijas).<ref>[http://fizmati.lv/resursi/macibu_materiali/parejie_materiali/c_dalas_kursi/eiropas_kulturas_vesture_i/kristietibas_atzarojumi.pdf Maikls Sadgrovs. Kristietības atzarojumi.]{{Novecojusi saite}}</ref> [[Konstantinopole]]s ekumeniskais patriarhāts ir pareizticīgo visaugstākais sēdeklis, tas ir arī visas pasaules pareizticīgo centrs. Ekumeniskais patriarhs ir "pirmais starp līdzīgajiem" ({{val|la|primus inter pares}}) attiecībā uz citiem pareizticīgo patriarhiem. Konstantinopoles primāts iemieso sevī pareizticīgo vienību un koordinē to darbību, taču viņam nav nekādas administratīvās varas. Par ticības avotiem atzīst Svētos rakstus ([[Vecā Derība|Veco]] un [[Jaunā Derība|Jauno Derību]]) un Svēto tradīciju — septiņu [[ekumeniskais koncils|ekumenisko koncilu]], kā arī vietējo koncilu lēmumus, savus liturģiskos tekstus, baznīcu tēvu sacerējumus. Dieva Trīsvienības trešā persona — [[Svētais Gars]] iziet tikai no Tēva. Lielākā daļa pareizticības apakšvirzienu pieturas pie [[Konstantinopoles liturģiskā tradīcija|Bizantijas liturģiskās tradīcijas]]. Ģeogrāfiski aptver Austrumeiropu, Balkānu slāvu tautas un Vidusjūras baseina austrumdaļu. Aptuveni 300 miljoni ticīgo.<ref name="autogenerated1" /> [[Eiropa|Eiropā]] (ietverot [[Krievija|Krieviju]]) 2000. gadā bija reģistrēti 158,1 miljoni pareizticīgo (21,7%).<ref name="nosaukums-1">[http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/statistika.html Statistika. // Reliģiju enciklopēdija]</ref> == Izveidošanās == Pareizticības dogmatikas un baznīcas organizācijas pamati veidojās laikā no 2. līdz 8. gadsimtam, un te nozīmīgākie bija pareizticīgās baznīcas tēvi [[Atanasijs]], [[Basilijs Lielais]], [[Jānis Zeltmute]], [[Damaskas Jānis]], [[Gregors no Nazianzas]] u.c., kā arī koncili [[Efesas koncils|Efesā]] (431) un [[Halkēdonas koncils|Halkedonā]] (451), kas tika sasaukti, lai precizētu mācību par Kristus dievišķo un cilvēcisko dabu. Atšķirīgu traktējumu attīstību noteica arī apstāklis, ka Bizantija bija daudz vairāk pārmantojusi sengrieķu kultūras tradīcijas un kā daļa klasiskās izglītības tās bija sastopamas vēl ilgi. Tādēļ arī pareizticībā vairāk ienāca grieķu pasaules uztvere, piemēram, uzskats par Dieva klātbūtni pasaulē pareizticībā tika traktēts kā Dieva iemiesošanās Kristū un Baznīcā kā Kristus turpinājumā. Nopietnākas atšķirības liturģijā un dogmatikā sāka parādīties, politiski sabrūkot [[Romas impērija]]i un sadaloties Rietumromas un Austrumromas impērijās, zināmā mērā izolējot kristietības centrus austrumos un rietumos vienu no otra. Tās veicināja arī vairāki teoloģiski faktori, piemēram, Rietumu baznīcas tēvu jau no 589. gada Nikejas ticības apliecībā iekļautā piebilde, ka [[Svētais Gars]] iziet ne tikai no Tēva, bet arī no Dēla (''filioque'' — “un Dēla”), kuru Konstantinopoles patriarhs nosodīja. Bez tam Konstantinopoles patriarhs kategoriski noraidīja mācību, ka Romas pāvests ir baznīcas augstākā autoritāte (patriarhs 876. gadā to pasludināja par maldu mācību). Šīs un daudzas citas pretrunas noveda pie [[1054]]. gada [[Lielā Shizma|Lielās shizmas]], kas sašķēla līdz tam ''de iure'' vienoto kristietību Austrumu un Rietumu baznīcās. Terminu „ortodoksāls” sāka lietot 5. gadsimta grieķu kristieši, lai atšķirtu kanonisko ticību no herēzēm. == Dogmatiskie un kanoniskie pamati == [[Attēls:NicaeaConstantine.jpg|thumb|[[Pirmais Nīkajas koncils|I Nīkajas (I Ekumeniskā) koncila]] (325. gads) tēvi ar apstiprināto Ticības simbola tekstu]] === Dogmatika === Pareizticīgās baznīcas ticība balstās uz Svētajiem Rakstiem (Bībele) un Svētās tradīcijas, kas satur, tai skaitā, septiņu Ekumenisko koncilu statūtus. Liturģiskajā dzīvē izmantojamais pamata dokuments ir Nīkajas-Konstantinopoles ticības apliecinājums (bez ''filioque''), kas pasludina: * cilvēka glābšanos caur ticību uz vienu Dievu; * Svētās Trīsvienības trīs Personu — Dieva Tēva, Dieva Dēla un Dieva Svētā Gara — vienlīdzību un To vienādu pielūgšanu un godināšanu, kā arī Tēva un Dēla būtības vienādību; * Jēzu par Kristu, Kungu un Dieva Dēlu, kas ir dzemdināts (ne radīts) pirms visiem laikiem; * Dieva iemiesošanos; * ticību uz krustā sišanos cilvēku labad, miesīgo augšāmcelšanos, debesīs uzkāpšanu un Otro atnākšanu, vispārējo mirušo augšāmcelšanos un dzīvi nākamajā mūzībā; * ticību uz Baznīcas vienīgumu, svētumu un katolismu; * ticību uz vienu kristību grēku piedošanai. [[Pirmais Nīkajas koncils|I Baznīcas koncils]] pasludināja, ka Dievs Dēls ir vienādas būtības ar Dievu Tēvu un Dievs Svētais Gars ir vienādas būtības ar Dievu Tēvu un Dievu Dēlu, kā arī to, ka Dievs Tēvs ir Gaisma, bet Dievs Dēls ir Gaisma no Gaismas. [[Halkēdonas koncils|IV Baznīcas koncils]] apstiprināja dogmu, ka Jēzum Kristum ir divas dabas — dievišķā un cilvēciskā, bet [[VI Baznīcas koncils]], ka Kristum piemīt arī divas gribas un darbības — dievišķā un cilvēciskā. [[VII koncils]] apstirpināja ikonu jeb svētbilžu godināšanu. [[Attēls:Monks and Seminarians on Cliros in Jordanville.jpg|thumb|Pareizticīgie mūki un semināristi dzied dievkalpojuma korī]] === Kanoniskās pamata normas === * Baznīcas hierarhijā ir trīs kārtas — [[bīskaps]], [[Priesteris|presbiters]] (jeb priesteris) un [[diakons]]. Šobrīd visi garīdzniecības pārstāvji ir vīriešu dzimuma, savukārt, sākotnēji pastāvēja arī diakones amats. Lai hierarhija tiktu atzīta par likumīgu, tai ir jābūt kanoniskai apustuliskajai sukcesijai caur nepārtrauktu roku uzlikšanas kārtību. Katrs bīskaps (neatkarīgi no titula) ir pilnvarots savā jurisdikcijā (eparhijā). * Mūku institūts. Ietver sevī "melno garīdzniecību", kura kopš IV gadsimta ir vadošā loma Baznīcas dzīvē visās sfērās. Melnās garīdzniecības pārstāvji drīkst būt ievēlēti par bīskapiem. * Četri gavēņi — Lielais (40 dienas pirms Lieldienām), Pētera un Pāvila (sākas pēc nedēļas pēc Vasarsvētkiem un beidzas ar Svēto Pētera un Pāvila svētkiem), Dievmātes aizmigšanas (no 1./14 augusta līdz 14./27. augustam ieskaitot) un Ziemassvētku — kopā ar svētkiem veido Baznīcas liturģisko gadu. == Dievkalpojumi == Sākotnēji Austrumu Baznīca pieļāva liturģisko ritu daudzveidību, taču pēc [[Lielā Shizma|Lielās šķelšanās]] par vispārpieņemtu nostabilizējies bizantiešu rits ar vietējām īpatnībām un atšķirībām. [[Liturģija]] ir pareizticīgo galvenais dievkalpojums, kurā notiek [[Eiharistija|Eiharistijas sakraments]]. Svētais Vakarēdiens tiek dots divos veidos — kā Miesa un kā Asinis. Eiharistijas sakramentā tiek izmantots vīns un raudzētā maize — prosfora. Vēsturiski ir nostiprinājušies četri dievkalpojumu cikli — dienas, nedēļas, nekustīgais gada un kustīgais gada cikls (dievkalpojumi, kas veidojas ap Lieldienu svētkiem). Liturģiskā diena sākas ar vakaru (izņemot Lielo Sestdienu, kas sākas piektdienā vakarā un beidzas sestdienas 23:59). Sākot ar XX gadsimta sākumu, ASV un citās valstīs parādījās pareizticīgo draudzes, kas izmanto rietumu litruģisko ritu. Šādas draudzes pārsvarā ietilpst Antiohijas Pareizticīgās baznīcas un Krievijas Pareizticīgās baznīcas ārzemēs sastāvā. [[Attēls:Евхаристический канон.jpg|thumb|Pareizticīgais priesteris un diakons vada Eiharistiju]] === Sakramenti pareizticībā === No XVI gadsimta pareizticīgie teologi ir pārņēmuši katoļu sholastisko mācību par septiņiem sakramentiem — Kristības, Mirres svaidīšanas, Eiharistijas, Grēku nožēlas, Eļļas svaidīšanas, Laulības un Ordinācijas sakramentu. Iepriekš šis skaitlis nebija nostatījies. Starp Baznīcas tēviem pastāvēja uzskats par sakramentu skaitu no 2 līdz 10. Atšķirībā no katolicisma, sakramentu skaits nekad netika oficiāli noteikts, jo tradicionāli sakramenti netika atdalīti no visiem pārējiem ritiem. == Atšķirības no Rietumu kristietības == === Teoloģiskās atšķirības === Gadsimtu gaitā starp Pareizticīgajām baznīcām un Romas Katoļu baznīcu radās daudzas teoloģiskas atšķirības triadoloģijā (mācībā par [[Trīsvienība|Svēto Trīsvienību]]), eklesioloģijā (mācībā par [[Kristīgā baznīca|Baznīcu]]), soterioloģijā (mācībā par cilvēka glābšanos) un marioloģijā (mācībā par [[Jaunava Marija|Jaunavu Mariju]]). '''Triadoloģiskās atšķirības''': * Pareizticībā neatzīst Nīkajas-Konstantinopoles Ticības apliecinājuma katolicismā pieņemto formulējumu, kurā tika apgalvots, ka [[Svētais Gars]] iziet ne tikai no [[Dievs Tēvs|Tēva]], bet arī no [[Dievs Dēls|Dēla]] (t.s. ''[[filioque]]''). * Pareizticībā atzīst Svētās Trīsvienības trīs Personu divas esamības formas: Viņu esamību Viņu būtībā un Viņu izpausmi enerģijā. Katolicismā Trīsvienības enerģija tiek atzīta par radītu: piemēram, nesadegošais krūms, gaisma un gods, ko redzēja apustuļi Kristus apskaidrošanās brīdī, kā arī uguns mēles [[Vasarsvētki|Vasarsvētkos]] ir tikai radīti simboli, kuri, reiz piedzimstot, pēc tam pārstāja eksistēt. * Romas Katoļu baznīca uzskata, ka žēlastībai ir “dievišķais cēlonis”, tāpēc tā tiek salīdzināta ar radīšanas aktu, savukārt, Pareizticīgajās baznīcās Dieva žēlastība tiek uzskatīta par Viņa tiešu darbību (enerģiju). * Katolicismā Svētais Gars var būt traktējams kā “mīlestība starp Tēvu un Dēlu” vai “mīlestība starp Dievu un cilvēkiem”, bet pareizticība māca, ka mīlestība ir visu triju Trīsvienības Personu kopīga darbība (enerģija), un, traktējot Svēto Garu kā mīlestību, Tas zaudētu savu personiskumu. '''Eklesioģiskās atšķirības''': * Pareizticība uzskata, ka vienīgais Baznīcas Galva ir [[Jēzus Kristus]], tāpēc tā pilnīgi izslēdz jebkādas domas par to, ka varētu pastāvēt Baznīcas “redzamais galva”, savukārt, katolicismā Romas [[Romas pāvests|pāvests]] tiek uzskatīts par Kristus vietnieku uz zemes. * Pareizticībā neizceļ kādu vienu [[Bīskaps|bīskapu]], kas būtu augstāks par citiem. Pastāv tikai “goda hierarhija”, taču visi bīskapi ir vienlīdzīgi savā varā. * Pareizticībā lielākā vara ir Koncilam, bet katolicismā pāvestam. Katolicismā Koncilam nav tiesību noņemt pāvestu no amata, bet pareizticībā Koncils var noņemt patriarhu no amata. * Katoļu [[pāvesta nemaldības dogma]] (mācība, ka pāvests, runājot no katedras, nav spējīgs maldīties ticības un morāles jautājumos) tiek pilnīgi noliegta pareizticībā. * Pareizticība nepieņem katolicisma “dogmatiskās attīstība teoriju” — mācību, ka laika gaitā Baznīcai ir jāattīsta sava dogmatika. Pareizticībā dogmas vienmēr tika pieņemtas pretsvarā dažādām ķecerībām, bet katolicismā tās var radīties neatkarīgi no pastāvošām ķecerībām. * Pareizticība atzīst septiņus Ekumeniskos koncilus, kā arī dažus vietējos koncilus, kuru lēmumi ir pieņemti ekumeniskā mērogā. Katolicismā atzīst divdesmit vienu Ekumenisko koncilu, ieskaitot tos koncilus, kas notika pēc Baznīca sašķelšanās. *Katolicismā pastāv mācība, ka priestera ordināciju nav iespējams noņemt, jo tā tiek dota uz visiem laikiem, tāpat kā Kristību sakraments. Pareizticībā nav tādas mācības (kaut gan katolicisma ietekmē tā bija pārņemta un pat ierakstīta XVII gadsimta metropolīta Pētera (Mohilas) izdotajā katehēzē), tāpēc pastāv "ordinācijas noņemšanas" procedūra: kad kādu kanonisko pārkāpumu dēļ priesterim ne tikai kļūst aizliegts kalpot, bet arī tiek noņemts viņa priestera tituls, pēc kā viņš vairs netiek uzskatīts par kalpotāju vispār un viņa veiktie sakramenti netiek atzīti par sakramentiem. '''Soterioloģiskās atšķirības''': * Mācībā par glābšanos katolicismā kopš viduslaikiem tiek pievērsta liela uzmanība juridiskajiem tiesas principiem, tāpēc katoļu izpratnē grēks kā tāds vairāk tiek traktēts kā Dieva bauslības pārkāpums juridiskajā nozīmē. Pareizticībā grēks tiek traktēts pirmkārt kā cilvēka dvēseles slimība. * [[Kenterberijas Anselms|Kenterberijas Anselma]] izvirzīto “''juridisko izpirkšanas teoriju''”'''*''', kas skaitās vispārpieņemta katolicismā, kaut arī viduslaiku katoļu sholastiķu ietekmē iegāja arī pareizticīgo autoru darbos, lielākā daļa mūsdienu pareizticīgo autoru kritizē. Pareizticībā ir izplatīta t.s. “''organiskā izpirkšanas teorija''”'''**''', kuru vislabāk izteicis Verejas arhibīskaps [[Hilarions (Troickis)]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pravoslavie.ru/131844.html|title=Андрей Горбачев. Новый Пурим: опыт согласования юридической и органической теорий спасения / Православие.Ru|website=pravoslavie.ru|access-date=2021-05-17|language=ru}}</ref>. * T.s. “[[Iedzimtais grēks|pirmdzimtais grēks]]” bieži netiek traktēts kā juridisks pārkāpums, kuru izdarīja [[Ādams]] un pēc kura vainīga ir visa cilvēce, un kuru var “nomazgāt” [[Kristības|Kristību sakramentā]], bet kā Ādama grēka sekas — visu nākamo cilvēku dabas tiekšanās pēc grēka un nāvīgums, tāpēc — kā raksta teologs [[Aleksejs Osipovs|A. Osipovs]] — “''Kristībās notiek nevis šo mūsu dabas īpašību iznīcināšana, bet gan piedzimšana, drīzāk, jaunā garīgā cilvēka sēklas iegūšana''”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravmir.ru/pochemu-posle-kreshheniya-my-ostaemsya-smertnymi/|title=Почему после крещения мы остаемся смертными?|website=www.pravmir.ru|access-date=2021-05-17|language=ru-RU}}</ref> * Pareizticība noliedz [[Šķīstītava|šķīstītavas]] pastāvēšanu. Daži pareizticīgie teologi mācīja, ka cilvēka dvēsele, ja tā pēc grēku nožēlas nenes pietiekamus “gandarīšanas augļus”, tā nonāk ellē, kur, līdzīgi kā šķīstītavā, mokas un vēlāk nonāk paradīzē, taču šī mācība visdrīzāk radās katolicisma ietekmē un nav apstiprināta visā Baznīcā. * Mācība par indulgencēm tiek noliegta. [[Epitīmija]] (t.s. “sods”, ko priesteris uzliek cilvēkam grēksūdzē) tiek uzlikta nevis kā sods, kuru izpildot, cilvēks saņem t.s. [[Indulgence|indulgenci]], bet kā “zāles”, kuru mērķis ir palīdzēt cilvēkam cīnīties ar grēku un mierināt viņa sirdsapziņu. * Pareizticība noliedz katolisko mācību par svēto “virsnormas nopelniem” — labajiem darbiem, kurus svētie izdarīja, bet kuri viņiem nebija vajadzīgi, lai izglābtos, un kurus parastie ticīgie var izmantot savā labā, lai nenonāktu šķīstītavā. Nav arī mācības par glābšanos caur labajiem darbiem (bet atšķirībā no protestantisma nav viennozīmīgā apgalvojuma, ka cilvēks glābjas tikai caur ticību). *Praktiski visi pareizticīgie baznīcas tēvi māca par t.s. "muitām" — pēcnāves pārbaudījumiem, kuri ir dvēselei jāiziet un kuros nenosūdzētie grēki tai traucē nonākt paradīzē. Dažādiem autoriem muitu apraksts ir dažāds. Pareizticīgā baznīca nedogmatizē šo mācību, tāpēc pastāv tās gan simboliskie, gan tiešie skaidrojumi. Daudzi teologi norāda, ka populāri muitu iziešanas apraksti ir radušies katolicisma ietekmē. '''*''' “''Juridiskā izpirkšanas teorija''” — mācība, ka Kristus upurs bija vajadzīgs, lai apstādinātu Dieva Tēva dusmas, kuras izraisīja Ādama izdarītais pirmdzimtais grēks. '''**''' “''Organiskā izpirkšanas teorija''” — mācība, ka Kristus piedzimšana un upurēšanās bija izdarītas nevis ar mērķi apstādināt Dieva Tēva dusmas, bet ar mērķi apliecināt, ka Dievs jau iepriekš ir piedevis cilvēkiem viņu grēkus. '''Marioloģiskās atšķirības''': * Katoliskā dogma par [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] nevainīgo ieņemšanu netiek atzīta, pirmkārt, tādēļ, ka pareizticīgie uzskata, ka Marijas nevainīgās ieņemšanas gadījumā viņa būtu atšķirta no visiem citiem cilvēkiem; otrkārt, tāpēc ka pareizticībā izpratne par pirmdzimto grēku atšķiras no katolicismā pieņemtās. Kaut gan daudzi pareizticīgie teologi un autori runāja par Marijas nevainīgo ieņemšanu vai arī Marijas atbrīvošanos no pirmdzimtā grēka Jēzus ieņemšanas brīdī, taču iespējams, tas notika katolicisma teoloģiskās domas izplatības dēļ. * Pareizticībā nav oficiālas dogmas par [[Marijas debesbraukšana|Marijas miesīgo uzņemšanu debesīs]], kaut gan visā pareizticībā tiek atzīts fakts, ka Marija pēc savas aizmigšanas tika uzņemta debesīs. === Rituālās un tradīciju atšķirības === * Raudzētās (nevis neraudzētās, kā Rietumos) maizes lietošana, sagatavojot Dāvanas, kuras pēc iesvētīšanas izmanto Eiharistijā, kā arī atļauja zīdaiņiem piedalīties Svētajā Komūnijā.<ref name="Plakida">{{val-ru|}}'''[http://www.pravoslavie.ru/put/3152.htm Arhimandrīts Plakida (Dezejs). Vienas šķelšanās vēsture. Pareizticība un Katolicisms. - Pravoslavie.ru]'''</ref><ref name="StAmbrosius">{{val-ru|}}'''[http://www.pravoslavie.ru/put/49408.htm Sv. Optinas Ambrozijs. Atbilde pret Latīņu baznīcu labvēlīgi noskaņotajiem par papistu netaisnīgu dižošanos viņu Baznīcas šķietamā goda dēļ - Pravoslavie.ru]'''</ref> *Lieldienu dienas noteikšanas metodes atšķiras pareizticībā un katolicismā: pareizticībā Lieldienas tiek svinētas pēc Aleksandrijas pashālijas, bet katolicismā pēc Gregora pashālijas, taču Somijas Pareizticīgā baznīca arī atzīmē Lieldienas pēc Gregora pashālijas, bet dažas austrumu rita katoļu baznīcas — pēc Aleksandrijas pashālijas. * Atšķirības reliģiskās dzīves tradīcijā (piemēram, rietumu katoļu ritā bērni nesaņem Svēto Komūniju līdz noteiktam vecumam, bet pareizticībā bērni var saņemt Komūniju no kristīšanas brīža).<ref name="Sturdza">{{val-ru|}}'''[http://www.pravoslavie.ru/smi/55256.htm Marija Degtjarjova. Mīlestības Baznīca un ietekmes Baznīca. - Pravoslavie.ru]'''</ref> *Pareizticībā nav obligātā celibāta, kā tas ir Romas katoļu baznīcas rietumu ritā. Pareizticīgiem priesteriem ir ieteicams būt vai nu precētiem, vai nu mūkiem, kaut gan ir arī neprecēti priesteri, kas nedeva mūku svētsolījumus. Krievijas baznīcā visi bīskapi ir mūki, bet citās autokefālajās baznīcās lielākā daļa bīskapu ir vienkārši celibāti. *Katolicismā līdz XX gadsimtam pastāvēja tradīcija turēt gavēni sestdienās, bet pareizticībā gavēšana sestdienā ir aizliegta. *Katolicismā tiek uzsverts, ka kristiešiem nav jāgodina sestdiena, jo to ir aizvietojusi svētdiena, bet pareizticībā tiek godātas abas dienas. *Pareizticībā nav ārpusliturģiskas [[Sakramenta maize|Svētās Eiharistijas]] godāšanas tradīcijas (adorācijas), tādēļ nav arī īpašu [[Corpus Christi|Kristus Miesas svētku]] (taču jāmin, ka rietumu rita [[Antiohijas patriarhāts|Antiohijas patriarhāta]] draudzēs šāda prakse pastāv). *Pareizticībā nav specifisko katoļu kultu, piemēram, Jēzus sirds vai Marijas nevainīgās sirds godināšanas. *Katolicismā mirušos piemin 3., 7. un 30. dienā pēc viņu nāves, bet pareizticībā — 3., 9. un 40. dienā. *Pareizticībā netiek darīts tik liels akcents uz priestera lomu kā katolicismā. Piemēram, Kristībās rietumu rita katoļu priesteris saka frāzi "''Es tevi kristīju Dieva Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā''", bet austrumu rita pareizticībā "''Tiek kristīts Dieva kalps (vārds) Tēva, amen, Dēla, amen, un Svētā Gara vārdā, amen.''" *Katolicismā ir tikai divi gavēņi, bet pareizticībā četri. Un pareizticībā ēšanas ierobežojumi ir daudz striktāti. Bieži par Rietumu un Austrumu baznīcu atšķirībām tiek uzskatītas rietumu un austrumu rita atšķirības, kurām nav lielu teoloģisko nesaskaņu, piemēram, soliņi vai muzikāls pavadījums dievkalpojumos. == Pareizticības iedalījums == === Vietājās autokefālās baznīcas === [[Attēls:AlexGreekCathedralFront.jpg|thumb|Aleksandrijas Dievmātes Pasludināšanas katedrāle (Aleksandrijas patriarhāta galvenā katedrāle)]] Vēsturiski izveidojušās virkne autokefālu (patstāvīgu) pareizticīgo baznīcu. Autokefālo baznīcu pārvalda Sinode, kuras galva ir patriarhs, arhibīskaps vai metropolīts. Šīs baznīcas ir savstarpēji neatkarīgas un vienlīdzīgas, savukārt, autonomās baznīcas pakļaujas kādai no autokefālajām baznīcām. Pastāv arī t.s. pašvaldošās baznīcas, kurām oficiāli nav autonomijas statusa, bet kurām ir autonomijas pazīmes. Šobrīd ir izveidojušās šādas autokefālās, autonomās un pašvaldošās baznīcas: # [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles Pareizticīgā baznīca]]; #*Autonomās baznīcas Konstantinopoles baznīcas sastāvā: #**[[Krētas Pareizticīgā baznīca]]; #**[[Somijas Pareizticīgā baznīca]]; #**[[Igaunijas Apustuliskā Pareizticīgā baznīca]]; #*Pašvaldošās baznīcas Konstantinopoles baznīcas sastāvā: #**[[Ukraiņu Pareizticīgā baznīca Kanādā]]; #**[[Ukraiņu Pareizticīgā baznīca ASV]]; #**[[Ukraiņu Pareizticīgā baznīca diasporā]]; # [[Aleksandrijas Pareizticīgā Baznīca|Aleksandrijas Pareizticīgā baznīca]]; # [[Antiohijas patriarhāts|Antiohijas Pareizticīgā baznīca]]; #*Pašvaldošā [[Antiohijas Pareizticīgā Ziemeļamerikas arhibīskapija]]; # [[Jeruzālemes Pareizticīgā Baznīca|Jeruzālemes Pareizticīgā baznīca]]; #*Autonomā [[Sinajas Pareizticīgā baznīca]]; # [[Krievijas Pareizticīgo Baznīca|Krievijas Pareizticīgā baznīca]]; #*Autonomās baznīcas Krievijas baznīcas sastāvā: #**[[Ķīnas Pareizticīgā baznīca]] (''de facto'' beidza pastāvēšanu); #**[[Japānas Pareizticīgā baznīca]]; #*Pašvaldošās baznīcas Krievijas baznīcas sastāvā: #**[[Latvijas Pareizticīgā Baznīca|Latvijas Pareizticīgā baznīca]]; #**[[Maskavas patriarhāta Igaunijas Pareizticīgā baznīca]]; #**[[Moldovas Pareizticīgā baznīca]]; #**[[Ukrainas Pareizticīgā baznīca (Maskavas patriarhāta)]]* (ar plašām autonomijas tiesībām – pēc Maskavas patriarhāta nolikuma); #**[[Krievijas Pareizticīgā baznīca ārzemēs]]; # [[Serbijas Pareizticīgā Baznīca|Serbijas Pareizticīgā baznīca]]; #*Autonomā [[Pareizticīgā Ohridas arhibīskapija]]; # [[Rumānijas Pareizticīgā Baznīca|Rumānijas Pareizticīgā baznīca]]; #*Pašvaldošās baznīcas Rumānijas baznīcas sastāvā: #**[[Divu Ameriku Rumāņu Pareizticīgā metropolija]]; #**[[Rietumu un Ziemeļeiropas metropolija]]; # [[Bulgārijas Pareizticīgā Baznīca|Bulgārijas Pareizticīgā baznīca]]; # [[Gruzijas Pareizticīgā baznīca]]; # [[Kipras Pareizticīgā Baznīca|Kipras Pareizticīgā baznīca]]; # [[Grieķijas Pareizticīgā Baznīca|Grieķijas Pareizticīgā baznīca]]; # [[Polijas Pareizticīgā Baznīca|Polijas Pareizticīgā baznīca]]; # [[Albānijas Pareizticīgā Baznīca|Albānijas Pareizticīgā baznīca]]; # [[Čehijas zemju un Slovākijas Pareizticīgā Baznīca|Čehijas zemju un Slovākijas Pareizticīgā baznīca]]; # [[Pareizticīgā Baznīca Amerikā|Pareizticīgā baznīca Amerikā]] (daļēji atzīta kā neatkarīga); # [[Ukrainas Pareizticīgā baznīca]] (daļēji atzīta: šai baznīcai ir liturģiskie sakari tikai ar četrām autokefālajām baznīcām, bet citas baznīcas šo struktūru uzskata par šķeltniecisku); # [[Maķedonijas Pareizticīgā baznīca|Maķedonijas Pareizticīgā baznīca – Ohridas arhibīskapija]] (šīs baznīcas autokefāliju ir atzinusi Serbijas baznīca, taču tiek gaidīta atzīšana arī no Konstantinopoles baznīcas). Starp autokefālajām baznīcām pastāv goda hierarhija, kuru nosaka "Diptihs" — speciāls baznīcu saraksts. <nowiki>*</nowiki>Maskavas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgās baznīcas statuss uz šo brīdi nav skaidrs. 2022. gada 27. maijā saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un patriarha Kirila tam pausto atbalstu, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas koncils pasludināja pilnīgu neatkarību no Maskavas patriarhāta, taču nav pasludinājis autokefāliju. Tādējādi Maskavas patriarhāts un Ukrainas valdība šo struktūru joprojām uzskata par piederīgu Krievijas baznīcai, taču pašas baznīcas jaunajā nolikumā tika izņemti visi punkti, kas paredzēja formālo atkarību no Maskavas patriarhāta un kuros tika pieminēts Maskavas patriarhāts. Ukrainas baznīcas dievkalpojumos vairs nav aizlūgumu par patriarhu Kirilu, bet baznīcas galvas, metropolīta Onufrija vadītajos dievkalpojumos patriarha Kirila vārds tiek pieminēts tikai Diptihā tam noteiktajā vietā. === Pareizticīgās baznīcas ārpus Ekumeniskās pareizticības === Pastāv daudzas denominācijas, kas atzīst pareizticības dogmas un iekārtu, taču nesastāv liturģiskajā un eiharistiskajā sadraudzībā ar Ekumenisko pareizticību. Šādu pareizticības virzienu mēdz saukt par "alternatīvo pareizticību". Šo denomināciju hierarhija netiek atzīta par kanonisku, tāpēc to pārstāvji nedrīkst piedalīties kanonisko pareizticīgo baznīcu dievkalpojumos un netiek pielaisti pie sakramentiem. Starp nekanoniskajām baznīcām var nebūt sadraudzības. Pie šādām baznīcām pieder: * Vecticībnieki (popieši un bezpopieši), kas sevi uzskata par senās pareizticības turpinātājiem; * "Īstenās pareizticīgās baznīcas" (tai skaitā "vecā stila" baznīcas Grieķijā, Bulgārijā, Rumānijā u.c.), kas atšķēlās no autokefālajām baznīcām politisko vai kalendāra maiņas iemeslu dēļ, uzskata sevi par senās pareizticības turpinātājiem un neatzīst Ekumenisko pareizticību; * Baznīcas, kas atšķēlās politisko maiņu (jauno valstu izveidošanās) dēļ un šobrīd cenšas gūt atzinību no Ekumeniskās pareizticības puses, jo, atšķirībā no "īstenajām baznīcām", tās atzīst Ekumeniskās pareizticības kanoniskumu: ** Baltkrievijas autokefālā pareizticīgā baznīca; ** Melnkalnes pareizticīgā baznīca; ** Ukrainas Kijevas patriarhāta pareizticīgā baznīca; ** Abhāzijas pareizticīgā baznīca; ** Turcijas pareizticīgā baznīca. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Literatūra == * Georgijs Florovskis. Austrumu Baznīcas tēvi. - Latvijas Kristīgā Akadēmija: Jūrmala, 2009. - 471 lpp. ISBN Z574618804 * Austrumu ortodoksālā Baznīca. // Lenglija Mairtla. Pasaules reliģijas. - Zvaigzne ABC: Rīga, 1997. - 96 lpp. * Fotis Kontoglou. Sakrālā māksla Austrumu Ortodoksālajā baznīcā. * Austrumu Ortodoksālā baznīca. // Pirmie soļi baznīcā. / no krievu val. tulk. Anna Āboliņa ; priekšv. sarakst. Metropolīts Aleksandrs. - Latvijas Pareizticīgās baznīcas Sinode: Rīga, 2007. - 71 lpp. * P.Pakalniņš - Ticības mācība // Pareizticīgiem audzēkņiem Latvijas Pareizticīgās baznīcas Sinodes izdevums 1940.g. - 67 lpp == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100306010923/http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/kristietiba/pareizticiba-vesture.html Pareizticība. // Reliģiju enciklopēdija.] * [https://web.archive.org/web/20070824123546/http://www.heb.lv/bibliot_lv_files/lv/EkumKonc.doc 7 ekumeniskie baznīcas koncili] * [http://biblos.lv/Ka-mes-ticam.doc arhibīskaps Pāvils. Kā mēs ticam? - Labvēsts: Rīga, 1995.] [[Kategorija:Pareizticība| ]] r8l0xewqrn7h17i5dma9bi9pkox1cdj Vilis Krištopans 0 18370 3661470 3652315 2022-07-27T10:18:21Z 217.195.54.114 Izņemts atkārtotais "atkāpās". wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vilis Krištopans | attēls = | amats = [[Latvijas Ministru prezidents]] | term_sākums = {{dat|1998|11|26|N}} | term_beigas = {{dat|1999|07|16|N}} | prezidents = [[Guntis Ulmanis]]<br />[[Vaira Vīķe-Freiberga]] | priekštecis = [[Guntars Krasts]] | pēctecis = [[Andris Šķēle]] | amats2 = [[Latvijas satiksmes ministrs]] | term_sākums2 = {{dat|1995|12|21|N}} | term_beigas2 = {{dat|1998|11|26|N}} | prezidents2 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers2 = [[Andris Šķēle]]<br />[[Guntars Krasts]] | priekštecis2 = [[Andris Gūtmanis]] | pēctecis2 = [[Anatolijs Gorbunovs]] | amats6 = [[8. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2002|11|5|N}} | term_beigas6 = {{dat|2007|11|7|N}} | viceprezidents6 = | vicepremjers6 = | vietnieks6 = | prezidents6 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Valdis Zatlers]] | premjers6 = * [[Einars Repše]] * [[Indulis Emsis]] * [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis6 = | pēctecis6 = | amats7 = [[7. Saeima]]s deputāts | term_sākums7 = {{dat|1998|11|3|N}} | term_beigas7 = {{dat|1998|12|17|N}} | viceprezidents7 = | vicepremjers7 = | vietnieks7 = | prezidents7 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Guntis Ulmanis]] | premjers7 = * [[Guntars Krasts]] * Vilis Krištopans * [[Andris Šķēle]] * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] | priekštecis7 = | pēctecis7 = | amats8 = [[6. Saeima]]s deputāts | term_sākums8 = {{dat|1995|11|7|N}} | term_beigas8 = {{dat|1996|1|25|N}} | viceprezidents8 = | vicepremjers8 = | vietnieks8 = | prezidents8 = * [[Guntis Ulmanis]] * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers8 = * [[Guntars Krasts]] * Vilis Krištopans * [[Andris Šķēle]] * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] | priekštecis8 = | pēctecis8 = | amats10 = [[5. Saeima]]s deputāts | term_sākums10 = {{dat|1993|7|6|N}} | term_beigas10 = {{dat|1995|11|7|N}} | viceprezidents10 = | vicepremjers10 = | vietnieks10 = | prezidents10 = * [[Guntis Ulmanis]] | premjers10 = * [[Valdis Birkavs]] * [[Māris Gailis]] | priekštecis9 = | pēctecis10 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1954|06|13}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Omskas apgabals|td=Krievija}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = * [[Latvijas Ceļš]] <small>(1993–2002)</small> * [[Latvija pirmajā vietā]] <small>(kopš 2021)</small> | dzīvesb = Aija Krištopane | profesija = uzņēmējs | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Vilis Krištopans''' (dzimis {{dat|1954|06|13}} Ustjišimas rajona Jarkovas ciemā, [[Omskas apgabals|Omskas apgabalā]], [[Krievijas PFSR]]) ir [[latvieši|latviešu]] uzņēmējs un [[politika|politiķis]], bijušais [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]], ministrs un [[Saeima]]s deputāts. Iepriekš bijis augsta līmeņa [[basketbols|basketbola]] spēlētājs un [[treneris]]. == Biogrāfija == V. Krištopana abu vecāku ģimenes izsūtītas [[1949. gada marta deportācijas|1949. gada marta deportācijā]]. Tēvs Jānis Krištopans (1924), bijušais leģionārs un nacionālais partizāns — no [[Mērdzenes pagasts|Mērdzenes pagasta]] Lielās Medišovas. Māte Valērija Barkovska (1930) — no [[Aizkalnes pagasts|Aizkalnes pagasta]] Bērzkalniešiem.<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/sibirijas-zemenes-10417987 Sibīrijas zemenes]</ref> Vecāki iepazinās Sibīrijā un apprecējās 1952. gadā. 1959. gadā atgriezās Latvijā. 1980. gadā beidzis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Arhitektūras un celtniecības fakultāti. 1989. gadā sācis nodarboties ar uzņēmējdarbību. Nodibinājis kooperatīvu un tirgojies ar puķēm Latvijā un Krievijā. Izveidojis kokapstrādes firmu "Dardedze", kļuvis par viceprezidentu Latvijas-Īrijas kopuzņēmumā "Interbaltija". Kopš 1994. gada — galvenais akcionārs akciju sabiedrībā "Vācijas-Latvijas banka", vairāku uzņēmumu līdzīpašnieks un vadītājs. Kopš 2008. gada V. Krištopans tiek iekļauts Latvijas miljonāru sarakstā.<ref>[http://www.diena.lv/ka-topa-jaunpienaceji-kluvusi-par-miljonariem-610100 Kā topa jaunpienacēji kļuvuši par miljonāriem]</ref> == Karjera basketbolā == Basketbolā nokļuvis garo spēlētāju meklējumos. Sākot ar 1975. gadu V. Krištopans spēlējis [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF]] meistarkomandā. Tai pašā gadā [[PSRS Tautu spartakiāde|PSRS Tautu spartakiādē]] debitēja Latvijas PSR izlasē, izcīnot 6. vietu. Pēc aktīvo sporta gaitu beigām 1984. gadā V. Krištopans VEF komandā uzsāka trenera karjeru kā galvenā trenera [[Maigonis Valdmanis|Maigoņa Valdmaņa]] asistents. 1985. gadā ar komandu izcīnīja 5. vietu [[PSRS čempionāts basketbolā|PSRS čempionātā]]. 1988. un 1989. gadā V. Krištopans bija VEF galvenais treneris.<ref>[https://basket.lv/lbs-goda-zale/komandas/latvijas-komandas-legendas-kausi-tituli Latvijas komandas – leģendas, kausi, tituli] basket.lv</ref> V. Krištopans ir viens no [[Latvijas Basketbola līga]]s izveidošanas iniciatoriem un bija pirmais tās prezidents.<ref>[http://latvijassports.lv/lv/personalijas/23-personalijas/k/241-vilis-kristopans Vilis Krištopans] latvijassports.lv</ref> == Politiskā darbība == No 1980. līdz 1987. gadam V. Krištopans bija [[PSKP]] biedrs. 1993. gadā V. Krištopans bija ietekmīgās organizācijas "[[Klubs 21]]" biedrs un viens no apvienības "[[Latvijas Ceļš]]" dibinātājiem. No tās saraksta šajā pašā gadā [[5. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[5. Saeima|5. Saeimā]], kuras darbības laikā kļuva par valsts ieņēmumu valsts ministru [[Birkava Ministru kabinets|Valda Birkava Ministru kabinetā]]. 1995. gadā [[6. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[6. Saeima|6. Saeimā]], kuras laikā darbojās kā [[Latvijas Satiksmes ministrs|satiksmes ministrs]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]]. Ministra amatu V. Krištopans saglabāja arī nākamajā [[Šķēles 2. Ministru kabinets|A. Šķēles valdībā]], bet bija spiests demisionēt pēc [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] pieprasījuma saistībā ar pretkorupcijas likumdošanas neievērošanu. Īslaicīgi atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, bet drīz atkal kļuva par satiksmes ministru nu jau [[Krasta Ministru kabinets|Guntara Krasta valdībā]]. 1998. gadā [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|6. Saeimā]] un 1998. gada novembrī V. Krištopans kļuva par [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidentu]], uzņemoties vadīt [[Krištopana Ministru kabinets|mazākuma valdību]]. 1999. gada jūlijā no valdības vadītāja amata atkāpās. Valdības darbības sākumā V. Krištopans pats pildīja arī [[Latvijas Zemkopības ministrs|zemkopības ministra]] pienākumus. 1999. gada maijā kā Ministru prezidents atbrīvoja no amata [[Latvijas Ekonomikas ministrs|ekonomikas ministru]] [[Ainārs Šlesers|Aināru Šleseru]]. Pēc demisijas V. Krištopans atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, bet 2000. gadā to nolika un paziņoja, ka aiziet no politikas. 2002. gadā Krištopans aizgāja no "Latvijas Ceļa",<ref>{{Ziņu atsauce | title = Krištopans oficiāli aiziet no ‘Latvijas ceļa’ | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2002. gada 24. jūlijā | accessdate = 2021. gada 3. septembrī | url = https://www.delfi.lv/news/national/politics/kristopans-oficiali-aiziet-no-latvijas-cela.d?id=3579252 }}</ref> bet tika [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[8. Saeima|8. Saeimā]] jau kā [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s pārstāvis, nebūdams savienībā ietilpstošo partiju biedrs. Šī Saeimas sasaukuma laikā nevienu reizi netika piedalījies debatēs no Saeimas tribīnes. 2006. gadā vēlreiz pārtraucis darbību politikā. 2021. gada augustā V. Krištopans bija [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] veidotās partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" dibinātāju skaitā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/slesera-partijas-latvija-pirmaja-vieta-valsts-prezidenta-amata-kandidate-bus-julija-stepanenko.a416932/|title=Šlesera partijas «Latvija pirmajā vietā» Valsts prezidenta amata kandidāte būs Jūlija Stepaņenko|website=www.lsm.lv|access-date=2021-09-03|language=lv}}</ref> un izvirzīts kā [[Latvijas Finanšu ministrs|finanšu ministra]] amata kandidāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/355084-partijas-latvija-pirmaja-vieta-valsts-prezidenta-amata-kandidate-bus-julija-stepanenko.htm|title=Partijas "Latvija pirmajā vietā" Valsts prezidenta amata kandidāte būs Jūlija Stepaņenko|last=LETA|website=nra.lv|access-date=2021-10-04|date=2021-08-14|language=lv}}</ref> == Privātā dzīve == Brālis [[Arnis Krištopans]] arī bijis basketbolists un basketbola treneris. V. Krištopans ir precējies ar Aiju Krištopani, dēli Kaspars un Kristaps, meita Nikola. Vedekla televīzijas darbiniece [[Maija Rozīte-Krištopane]], bet brāļa sieva žurnāliste un mediju darbiniece [[Gunta Līdaka]]. Ilgus gadus V. Krištopana ģimene dzīvoja mājā [[Berģi (Garkalnes novads)|Berģos]], taču pēdējos gados medijos parādījusies informācija, ka īpašums tiek pārdots.<ref>[https://jauns.lv/raksts/bizness/321895-vilim-kristopanam-vel-nav-izdevies-par-49-miljoniem-eiro-pardot-maju-bergos Vilim Krištopanam vēl nav izdevies par 4,9 miljoniem eiro pārdot māju Berģos] jauns.lv</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Andris Gūtmanis]] | virsraksts = [[Latvijas satiksmes ministrs]] | periods = {{dat|1995|12|21|N}} — {{dat|1998|11|26|N}} | pēc = [[Anatolijs Gorbunovs]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Guntars Krasts]] | virsraksts = [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]] | periods = {{dat|1998|11|26|N}} — {{dat|1999|07|16|N}} | pēc = [[Andris Šķēle]] }} {{kastes beigas}} {{Latvijas ministru prezidenti}} {{Krištopana Ministru kabinets}} {{Navboxes | title = Latvijas parlamenti | list = {{8. Saeima}} {{7. Saeima}} {{6. Saeima}} {{5. Saeima}} }} {{DEFAULTSORT:Krištopans, Vilis}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Omskas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:"Latvijas Ceļa" politiķi]] [[Kategorija:"Latvija pirmajā vietā" politiķi]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]] [[Kategorija:Latvijas satiksmes ministri]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] lbucijw656chicaajt2122ktb78r83t Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums 0 18555 3661170 3655873 2022-07-26T15:08:28Z Pirags 3757 /* 30px Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika (1940 — 1990) 30px */ wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''Latvijas Republikas ārlietu ministri''', kas ir [[Ministru kabinets|Latvijas Republikas Ministru kabineta]] locekļi. Politiskā līmenī vada [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Latvijas Republikas Ārlietu ministriju]]. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of Latvia.svg|30px]] [[Latvijas Republika]] (1918 — 1940) [[Attēls:Coat of arms of Latvia.svg|30px]] === {{colbegin|2}} {{legend| #258B4C | [[Latviešu Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C00C13 | [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDA0DD | [[Progresīvā apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Ministru kabinets !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Ārlietu ministrs (1918 — 1940)''' |- | rowspan="6" style="background: #258B4C| || rowspan="6"|'''1.''' || rowspan="6"|[[Attēls:Zigrids Meierovics.jpg|80px]] || rowspan="6"|'''[[Zigfrīds Anna Meierovics]]''' <br/> <small>(1887—1925)</small> || rowspan="6"| [[1918]]. gada [[19. novembris]] — [[1924]]. gada [[26. janvāris]] || rowspan="6"| [[Latviešu Zemnieku savienība]] || [[Latvijas Pagaidu valdība]] || rowspan="6"| |- | [[Ulmaņa 1. Ministru kabinets]] |- | [[Meierovica 1. Ministru kabinets]] |- | [[Meierovica 2. Ministru kabinets]] |- | [[Pauļuka Ministru kabinets]] |- | [[Meierovica 3. Ministru kabinets]] |- | style="background: #DDDDDD| || '''2.''' || [[Attēls:Ludvigs Sēja.jpg|80px]] || '''[[Ludvigs Sēja]]''' <br/> <small>(1885—1962)</small> || [[1924]]. gada [[25. janvāris]] — [[17. decembris]] || Bez partijas || [[Zāmuēla Ministru kabinets]] || |- | style="background: #258B4C| || '''(1.)''' || [[Attēls:Zigrids Meierovics.jpg|80px]] || '''[[Zigfrīds Anna Meierovics]]''' <br/> <small>(1887—1925)</small> || [[1924]]. gada [[19. decembris]] — [[1925]]. gada [[22. augusts]] <small>(miris autoavārijā)</small> || [[Latviešu Zemnieku savienība]] || rowspan="2"| [[Celmiņa 1. Ministru kabinets]] || |- | style="background: #258B4C| || '''3.''' || [[Attēls:Hugo Celmins.jpg|80px]] || '''[[Hugo Celmiņš]]''' <br/> <small>(1877—1941)</small> || [[1925]]. gada [[23. augusts]] — [[23. decembris]] || [[Latviešu Zemnieku savienība]] || |- | || '''4.''' || [[Attēls:Hermanis Albats.jpg|80px]] || '''[[Hermanis Albats]]''' <br/> <small>(1879—1942)</small> || [[1925]]. gada [[24. decembris]] — [[1926]]. gada [[6. maijs]] || ''nav zināma'' || [[Ulmaņa 2. Ministru kabinets]] || |- | style="background: #258B4C| || '''5.''' || [[Attēls:Karlis Ulmanis.jpg|80px]] || '''[[Kārlis Ulmanis]]''' <br/> <small>(1877—1942)</small> || [[1926]]. gada [[7. maijs]] — [[18. decembris]] || [[Latviešu Zemnieku savienība]] || [[Alberinga Ministru kabinets]] || |- | style="background: #C00C13| || '''6.''' || [[Attēls:Fēlikss Cielēns.jpg|80px]] || '''[[Fēlikss Cielēns]]''' <br/> <small>(1888—1964)</small> || [[1926]]. gada [[19. decembris]] — [[1928]]. gada [[23. janvāris]] || [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] || [[Skujenieka 1. Ministru kabinets]] || |- | rowspan="2"| || rowspan="2"| '''7.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Antons Balodis.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Antons Balodis]]''' <br/> <small>(1880—1942)</small> || rowspan="2"| [[1928]]. gada [[24. janvāris]] — [[1930]]. gada [[4. decembris]] || rowspan="2"| ''nav zināma'' || [[Juraševska Ministru kabinets]] || rowspan="2"| |- | rowspan="2"| [[Celmiņa 2. Ministru kabinets]] |- | style="background: #258B4C| || '''(3.)''' || [[Attēls:Hugo Celmins.jpg|80px]] || '''[[Hugo Celmiņš]]''' <br/> <small>(1877—1941)</small> || [[1930]]. gada [[5. februāris]] — [[1931]]. gada [[26. marts]] || [[Latviešu Zemnieku savienība]] || 2. reize |- | style="background: #258B4C| || '''(5.)''' || [[Attēls:Karlis Ulmanis.jpg|80px]] || '''[[Kārlis Ulmanis]]''' <br/> <small>(1877—1942)</small> || [[1931]]. gada [[27. marts]] — [[5. decembris]] || [[Latviešu Zemnieku savienība]] || [[Ulmaņa 3. Ministru kabinets]] || 2. reize |- | || '''8.''' || [[Attēls:K.Zarins.jpg|80px]] || '''[[Kārlis Zariņš (diplomāts)|Kārlis Zariņš]]''' <br/> <small>(1879—1963)</small> || [[1931]]. gada [[6. decembris]] — [[1933]]. gada [[23. marts]] || ''nav zināma'' || [[Skujenieka 2. Ministru kabinets]] || |- | style="background: #DDA0DD| || '''9.''' || [[Attēls:Voldemārs Salnais.jpg|80px]] || '''[[Voldemārs Salnais]]''' <br/> <small>(1886—1948)</small> || [[1933]]. gada [[24. marts]] — [[1934]]. gada [[1. marts]] || [[Progresīvā apvienība]] || [[Bļodnieka Ministru kabinets]] || |- | style="background: #258B4C| || rowspan="2"| '''(5.)''' || rowspan="2"| [[Attēls:Karlis Ulmanis.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Kārlis Ulmanis]]''' <br/> <small>(1877—1942)</small> || rowspan="2"| [[1934]]. gada [[17. marts]] — [[1936]]. gada [[17. aprīlis]] || [[Latviešu Zemnieku savienība]] <small>(līdz [[1934]]. gada [[15. maijs|15. maijam]])</small> || [[Ulmaņa 4. Ministru kabinets]] || rowspan="2"| |- | style="background: #DDDDDD| || Bez partijas <small>(no [[1934]]. gada [[15. maijs|15. maija]])</small> || rowspan="3"| [[Ulmaņa 5. Ministru kabinets]] |- | style="background: #DDDDDD| || '''10.''' || [[Attēls:Ludvigs Ēķis.jpg|80px]] || '''[[Ludvigs Ēķis]]''' <br/> <small>(1892—1943)</small> || [[1936]]. gada [[18. aprīlis]] — [[13. jūlijs]] || Bez partijas || |- | style="background: #DDDDDD| || '''11.''' || [[Attēls:Vilhelms Munters.jpg|80px]] || '''[[Vilhelms Munters]]''' <br/> <small>(1898—1967)</small> || [[1936]]. gada [[14. jūlijs]] — [[1940]]. gada [[20. jūnijs]] || Bez partijas || |- | style="background: #DDDDDD| || '''12.''' || [[Attēls:Augusts Kirchensteins.png|80px]] || '''[[Augusts Kirhenšteins]]''' <br/> <small>(1872—1963)</small> || [[1940]]. gada [[20. jūnijs]] — [[25. augusts]] || Bez partijas || [[Kirhenšteina Ministru kabinets]] || |} === [[Attēls:Flag of Latvian SSR.svg|30px]] [[Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika]] (1940 — 1990) [[Attēls:Emblem of the Latvian SSR.svg|30px]] === {{legend| red | [[Latvijas Komunistiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | align="center" colspan="7" | '''Ārlietu ministrs (1940 — 1990)''' |- | style="background: red| || — || [[Attēls:Pēteris Vāleskalns.jpg|80px]] || '''[[Pēteris Valeskalns]]''' <br/> <small>(1899—1987)</small> || [[1944]]. — [[1950]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || |- | style="background: red| || — || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jānis Ostrovskis]]''' || [[1955]]. — [[1959]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || |- | style="background: red| || — || [[Attēls:Voldemārs Kalpiņš Brakos.jpg|80px]] || '''[[Voldemārs Kalpiņš]]''' <br/> <small>(1916-1995)</small> || [[1959]]. — [[1962]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || |- | style="background: red| || — || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Andrejs Elvihs]]''' || [[1962]]. — [[1967]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || |- | style="background: red| || — || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Viktors Krūmiņš]]''' || [[1967]]. — [[1985]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || |- | style="background: red| || — || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Leonards Bartkevičs]]''' || [[1985]]. — [[1989]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || |- | style="background: red| || — || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Eižens Počs]]''' || [[1989]]. — [[1990]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || |} === [[Attēls:Flag of Latvia.svg|30px]] [[Latvijas Republika]] (1991 — pašlaik) [[Attēls:Coat of arms of Latvia.svg|30px]] === {{colbegin|3}} {{legend| #9E3039 | [[Latvijas Tautas fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #87CEEB | [[Latvijas Ceļš]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EF9D48 | [[Tautas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #99CC33 | [[Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #10A5DF | [[Reformu partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Ministru kabinets !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Ārlietu ministrs (1918 — 1940)''' |- | style="background: #9E3039| || '''13.''' || [[Attēls:Vladimir Putin 21 September 2002.jpg|80px]] || '''[[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jānis Jurkāns]]''' <br/> <small>(1946)</small> || [[1990]]. gada [[22. maijs]] — [[1992]]. gada [[10. novembris]] || [[Latvijas Tautas fronte]] || rowspan="2"| [[Latvijas Republikas Ministru padome]]|| |- | rowspan="2" style="background: #87CEEB| || rowspan="2"| '''14.''' || rowspan="2"| [[Attēls:G. Andrejevs.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Georgs Andrejevs]]''' <br/> <small>(1932 — 2022)</small> || rowspan="2"| [[1992]]. gada [[10. novembris]] — [[1994]]. gada [[7. jūnijs]] || rowspan="2"| [[Latvijas Ceļš]] || |- | [[Birkava Ministru kabinets]] ||atkāpās no amata |- | rowspan="6" style="background: #87CEEB| || rowspan="6"| '''15.''' || rowspan="6"| [[Attēls:Valdis Birkavs 2011-08-20.jpg|80px]] || rowspan="6"| '''[[Valdis Birkavs]]''' <br/> <small>(1942)</small> || [[1994]]. gada [[17. augusts]] — [[19. septembris]] || rowspan="6"| [[Latvijas Ceļš]] || ''pienākumu izpildītājs'' |- | rowspan="5"| [[1994]]. gada [[19. septembris]] — [[1999]]. gada [[16. jūlijs]] || [[Gaiļa Ministru kabinets]] || rowspan="5"| |- | [[Šķēles 1. Ministru kabinets]] |- | [[Šķēles 2. Ministru kabinets]] |- | [[Krasta Ministru kabinets]] |- | [[Krištopana Ministru kabinets]] |- | rowspan="2" style="background: #87CEEB| || rowspan="2"| '''16.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Indulis Bērziņš, 2002-05-04.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Indulis Bērziņš]]''' <br/> <small>(1957)</small> || rowspan="2"| [[1999]]. gada [[16. jūlijs]] — [[2002]]. gada [[7. novembris]] || rowspan="2"| [[Latvijas Ceļš]] || [[Šķēles 3. Ministru kabinets]] || rowspan="2"| |- | [[Bērziņa Ministru kabinets]] |- | style="background: #DDDDDD| || '''17.''' || [[Attēls:Kalniete Sandra 2014-02-05 2.jpg|80px]] || '''[[Sandra Kalniete]]''' <br/> <small>(1952)</small> || [[2002]]. gada [[7. novembris]] — [[2004]]. gada [[9. marts]] || Bez partijas || [[Repšes Ministru kabinets]] || |- | style="background: #EF9D48| || '''18.''' || [[Attēls:Rihards Piks.jpg|80px]] || '''[[Rihards Pīks]]''' <br/> <small>(1941)</small> || [[2004]]. gada [[9. marts]] — [[19. jūlijs]] || [[Tautas partija]] || rowspan="3"| [[Emša Ministru kabinets]] || |- | style="background: #EF9D48| || — || [[Attēls:Helena Demakova.jpg|80px]] || [[Helēna Demakova]] <br/> <small>(1959)</small> || [[2004]]. gada [[20. jūlijs]] — [[21. jūlijs]] || [[Tautas partija]] || ''pienākumu izpildītāja'' |- | rowspan="3" style="background: #EF9D48| || rowspan="3"| '''19.''' || rowspan="3"| [[Attēls:Artis Pabriks saeima.jpg|80px]] || rowspan="3"| '''[[Artis Pabriks]]''' <br/> <small>(1966)</small> || rowspan="3"| [[2004]]. gada [[21. jūlijs]] — [[2007]]. gada [[28. oktobris]] || rowspan="3"| [[Tautas partija]] || rowspan="2"| |- | [[Kalvīša 1. Ministru kabinets]] |- | rowspan="3"| [[Kalvīša 2. Ministru kabinets]] | |- | style="background: #EF9D48| || — || [[Attēls:Helena Demakova.jpg|80px]] || [[Helēna Demakova]] <br/> <small>(1959)</small> || [[2007]]. gada [[29. oktobris]] — [[8. novembris]] || [[Tautas partija]] || ''pienākumu izpildītāja'' |- | rowspan="3" style="background: #EF9D48| || rowspan="3"| '''20.''' || rowspan="3"| [[Attēls:MarisRiekstins HillaryClinton.jpg|80px]] || rowspan="3"| '''[[Māris Riekstiņš]]''' <br/> <small>(1963)</small> || rowspan="3"| [[2007]]. gada [[8. novembris]] — [[2010]]. gada [[28. aprīlis]] || rowspan="3"| [[Tautas partija]] || rowspan="3"| |- | [[Godmaņa Ministru kabinets]] |- | rowspan="2"| [[Dombrovska 1. Ministru kabinets]] |- | style="background: #DDDDDD| || '''21.''' || [[Attēls:Aivis Ronis, 2010-07-13.jpg|80px]] || '''[[Aivis Ronis]]''' <br/> <small>(1968)</small> || [[2010]]. gada [[29. aprīlis]] — [[3. novembris]] || Bez partijas || |- | style="background: #99CC33| || '''22.''' || [[Attēls:Girts Valdis Kristovskis.jpg|80px]] || '''[[Ģirts Valdis Kristovskis]]''' <br/> <small>(1962)</small> || [[2010]]. gada [[3. novembris]] — [[2011]]. gada [[25. oktobris]] || [[Vienotība]] <small>([[Pilsoniskā savienība]])</small> || [[Dombrovska 2. Ministru kabinets]] || |- | style="background: #DDDDDD| || rowspan="7"| '''21.''' || rowspan="7"| [[Attēls:Edgars Rinkēvičs 2013.jpg|80px]] || rowspan="7"| '''[[Edgars Rinkēvičs]]''' <br/> <small>(1973)</small> || rowspan="7"| [[2011]]. gada [[25. oktobris]] — ''pašlaik'' || Bez partijas <small>(līdz [[2012]]. gada [[30. janvāris]])</small> || rowspan="2"| [[Dombrovska 3. Ministru kabinets]] || rowspan="7" | |- | rowspan="2" style="background: #10A5DF| || rowspan="2"|[[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] <small>([[2012]]. gada [[30. janvāris]] — [[2014]]. gada [[19. maijs]])</small> |- | rowspan="2"| [[Straujumas 1. Ministru kabinets]] |- | rowspan="4" style="background: #99CC33| || rowspan="4"| [[Vienotība]] <small>(no [[2014]]. gada [[19. maijs|19. maija]])</small> |- | [[Straujumas 2. Ministru kabinets]] |- | [[Kučinska Ministru kabinets]] |- | [[Kariņa Ministru kabinets]] |} == Ārējās saites == * [http://www.am.gov.lv/ Ārlietu ministrija] {{Ministru kabinets}} [[Kategorija:Ministru kabineta locekļi|Arlietu ministrs]] [[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri| ]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Arlietu ministrs]] sbfx11z2olioc0upq39yg7u20ek2083 3661261 3661170 2022-07-26T19:44:39Z Pirags 3757 /* 30px Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika (1940 — 1990) 30px */ wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''Latvijas Republikas ārlietu ministri''', kas ir [[Ministru kabinets|Latvijas Republikas Ministru kabineta]] locekļi. Politiskā līmenī vada [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Latvijas Republikas Ārlietu ministriju]]. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of Latvia.svg|30px]] [[Latvijas Republika]] (1918 — 1940) [[Attēls:Coat of arms of Latvia.svg|30px]] === {{colbegin|2}} {{legend| #258B4C | [[Latviešu Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C00C13 | [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDA0DD | [[Progresīvā apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Ministru kabinets !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Ārlietu ministrs (1918 — 1940)''' |- | rowspan="6" style="background: #258B4C| || rowspan="6"|'''1.''' || rowspan="6"|[[Attēls:Zigrids Meierovics.jpg|80px]] || rowspan="6"|'''[[Zigfrīds Anna Meierovics]]''' <br/> <small>(1887—1925)</small> || rowspan="6"| [[1918]]. gada [[19. novembris]] — [[1924]]. gada [[26. janvāris]] || rowspan="6"| [[Latviešu Zemnieku savienība]] || [[Latvijas Pagaidu valdība]] || rowspan="6"| |- | [[Ulmaņa 1. Ministru kabinets]] |- | [[Meierovica 1. Ministru kabinets]] |- | [[Meierovica 2. Ministru kabinets]] |- | [[Pauļuka Ministru kabinets]] |- | [[Meierovica 3. Ministru kabinets]] |- | style="background: #DDDDDD| || '''2.''' || [[Attēls:Ludvigs Sēja.jpg|80px]] || '''[[Ludvigs Sēja]]''' <br/> <small>(1885—1962)</small> || [[1924]]. gada [[25. janvāris]] — [[17. decembris]] || Bez partijas || [[Zāmuēla Ministru kabinets]] || |- | style="background: #258B4C| || '''(1.)''' || [[Attēls:Zigrids Meierovics.jpg|80px]] || '''[[Zigfrīds Anna Meierovics]]''' <br/> <small>(1887—1925)</small> || [[1924]]. gada [[19. decembris]] — [[1925]]. gada [[22. augusts]] <small>(miris autoavārijā)</small> || [[Latviešu Zemnieku savienība]] || rowspan="2"| [[Celmiņa 1. Ministru kabinets]] || |- | style="background: #258B4C| || '''3.''' || [[Attēls:Hugo Celmins.jpg|80px]] || '''[[Hugo Celmiņš]]''' <br/> <small>(1877—1941)</small> || [[1925]]. gada [[23. augusts]] — [[23. decembris]] || [[Latviešu Zemnieku savienība]] || |- | || '''4.''' || [[Attēls:Hermanis Albats.jpg|80px]] || '''[[Hermanis Albats]]''' <br/> <small>(1879—1942)</small> || [[1925]]. gada [[24. decembris]] — [[1926]]. gada [[6. maijs]] || ''nav zināma'' || [[Ulmaņa 2. Ministru kabinets]] || |- | style="background: #258B4C| || '''5.''' || [[Attēls:Karlis Ulmanis.jpg|80px]] || '''[[Kārlis Ulmanis]]''' <br/> <small>(1877—1942)</small> || [[1926]]. gada [[7. maijs]] — [[18. decembris]] || [[Latviešu Zemnieku savienība]] || [[Alberinga Ministru kabinets]] || |- | style="background: #C00C13| || '''6.''' || [[Attēls:Fēlikss Cielēns.jpg|80px]] || '''[[Fēlikss Cielēns]]''' <br/> <small>(1888—1964)</small> || [[1926]]. gada [[19. decembris]] — [[1928]]. gada [[23. janvāris]] || [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] || [[Skujenieka 1. Ministru kabinets]] || |- | rowspan="2"| || rowspan="2"| '''7.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Antons Balodis.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Antons Balodis]]''' <br/> <small>(1880—1942)</small> || rowspan="2"| [[1928]]. gada [[24. janvāris]] — [[1930]]. gada [[4. decembris]] || rowspan="2"| ''nav zināma'' || [[Juraševska Ministru kabinets]] || rowspan="2"| |- | rowspan="2"| [[Celmiņa 2. Ministru kabinets]] |- | style="background: #258B4C| || '''(3.)''' || [[Attēls:Hugo Celmins.jpg|80px]] || '''[[Hugo Celmiņš]]''' <br/> <small>(1877—1941)</small> || [[1930]]. gada [[5. februāris]] — [[1931]]. gada [[26. marts]] || [[Latviešu Zemnieku savienība]] || 2. reize |- | style="background: #258B4C| || '''(5.)''' || [[Attēls:Karlis Ulmanis.jpg|80px]] || '''[[Kārlis Ulmanis]]''' <br/> <small>(1877—1942)</small> || [[1931]]. gada [[27. marts]] — [[5. decembris]] || [[Latviešu Zemnieku savienība]] || [[Ulmaņa 3. Ministru kabinets]] || 2. reize |- | || '''8.''' || [[Attēls:K.Zarins.jpg|80px]] || '''[[Kārlis Zariņš (diplomāts)|Kārlis Zariņš]]''' <br/> <small>(1879—1963)</small> || [[1931]]. gada [[6. decembris]] — [[1933]]. gada [[23. marts]] || ''nav zināma'' || [[Skujenieka 2. Ministru kabinets]] || |- | style="background: #DDA0DD| || '''9.''' || [[Attēls:Voldemārs Salnais.jpg|80px]] || '''[[Voldemārs Salnais]]''' <br/> <small>(1886—1948)</small> || [[1933]]. gada [[24. marts]] — [[1934]]. gada [[1. marts]] || [[Progresīvā apvienība]] || [[Bļodnieka Ministru kabinets]] || |- | style="background: #258B4C| || rowspan="2"| '''(5.)''' || rowspan="2"| [[Attēls:Karlis Ulmanis.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Kārlis Ulmanis]]''' <br/> <small>(1877—1942)</small> || rowspan="2"| [[1934]]. gada [[17. marts]] — [[1936]]. gada [[17. aprīlis]] || [[Latviešu Zemnieku savienība]] <small>(līdz [[1934]]. gada [[15. maijs|15. maijam]])</small> || [[Ulmaņa 4. Ministru kabinets]] || rowspan="2"| |- | style="background: #DDDDDD| || Bez partijas <small>(no [[1934]]. gada [[15. maijs|15. maija]])</small> || rowspan="3"| [[Ulmaņa 5. Ministru kabinets]] |- | style="background: #DDDDDD| || '''10.''' || [[Attēls:Ludvigs Ēķis.jpg|80px]] || '''[[Ludvigs Ēķis]]''' <br/> <small>(1892—1943)</small> || [[1936]]. gada [[18. aprīlis]] — [[13. jūlijs]] || Bez partijas || |- | style="background: #DDDDDD| || '''11.''' || [[Attēls:Vilhelms Munters.jpg|80px]] || '''[[Vilhelms Munters]]''' <br/> <small>(1898—1967)</small> || [[1936]]. gada [[14. jūlijs]] — [[1940]]. gada [[20. jūnijs]] || Bez partijas || |- | style="background: #DDDDDD| || '''12.''' || [[Attēls:Augusts Kirchensteins.png|80px]] || '''[[Augusts Kirhenšteins]]''' <br/> <small>(1872—1963)</small> || [[1940]]. gada [[20. jūnijs]] — [[25. augusts]] || Bez partijas || [[Kirhenšteina Ministru kabinets]] || |} === [[Attēls:Flag of Latvian SSR.svg|30px]] [[Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika]] (1940 — 1990) [[Attēls:Emblem of the Latvian SSR.svg|30px]] === {{legend| red | [[Latvijas Komunistiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | align="center" colspan="7" | '''Ārlietu ministrs (1940 — 1990)''' |- | style="background: red| || — || [[Attēls:Pēteris Vāleskalns.jpg|80px]] || '''[[Pēteris Valeskalns]]''' <br/> <small>(1899—1987)</small> || [[1944]]. — [[1950]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || |- | style="background: red| || — || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jānis Ostrovs]]''' || [[1955]]. — [[1959]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || |- | style="background: red| || — || [[Attēls:Voldemārs Kalpiņš Brakos.jpg|80px]] || '''[[Voldemārs Kalpiņš]]''' <br/> <small>(1916-1995)</small> || [[1959]]. — [[1962]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || |- | style="background: red| || — || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Andrejs Elvihs]]''' || [[1962]]. — [[1967]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || |- | style="background: red| || — || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Viktors Krūmiņš]]''' || [[1967]]. — [[1985]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || |- | style="background: red| || — || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Leonards Bartkevičs]]''' || [[1985]]. — [[1989]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || |- | style="background: red| || — || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Eižens Počs]]''' || [[1989]]. — [[1990]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || |} === [[Attēls:Flag of Latvia.svg|30px]] [[Latvijas Republika]] (1991 — pašlaik) [[Attēls:Coat of arms of Latvia.svg|30px]] === {{colbegin|3}} {{legend| #9E3039 | [[Latvijas Tautas fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #87CEEB | [[Latvijas Ceļš]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EF9D48 | [[Tautas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #99CC33 | [[Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #10A5DF | [[Reformu partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Ministru kabinets !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Ārlietu ministrs (1918 — 1940)''' |- | style="background: #9E3039| || '''13.''' || [[Attēls:Vladimir Putin 21 September 2002.jpg|80px]] || '''[[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jānis Jurkāns]]''' <br/> <small>(1946)</small> || [[1990]]. gada [[22. maijs]] — [[1992]]. gada [[10. novembris]] || [[Latvijas Tautas fronte]] || rowspan="2"| [[Latvijas Republikas Ministru padome]]|| |- | rowspan="2" style="background: #87CEEB| || rowspan="2"| '''14.''' || rowspan="2"| [[Attēls:G. Andrejevs.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Georgs Andrejevs]]''' <br/> <small>(1932 — 2022)</small> || rowspan="2"| [[1992]]. gada [[10. novembris]] — [[1994]]. gada [[7. jūnijs]] || rowspan="2"| [[Latvijas Ceļš]] || |- | [[Birkava Ministru kabinets]] ||atkāpās no amata |- | rowspan="6" style="background: #87CEEB| || rowspan="6"| '''15.''' || rowspan="6"| [[Attēls:Valdis Birkavs 2011-08-20.jpg|80px]] || rowspan="6"| '''[[Valdis Birkavs]]''' <br/> <small>(1942)</small> || [[1994]]. gada [[17. augusts]] — [[19. septembris]] || rowspan="6"| [[Latvijas Ceļš]] || ''pienākumu izpildītājs'' |- | rowspan="5"| [[1994]]. gada [[19. septembris]] — [[1999]]. gada [[16. jūlijs]] || [[Gaiļa Ministru kabinets]] || rowspan="5"| |- | [[Šķēles 1. Ministru kabinets]] |- | [[Šķēles 2. Ministru kabinets]] |- | [[Krasta Ministru kabinets]] |- | [[Krištopana Ministru kabinets]] |- | rowspan="2" style="background: #87CEEB| || rowspan="2"| '''16.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Indulis Bērziņš, 2002-05-04.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Indulis Bērziņš]]''' <br/> <small>(1957)</small> || rowspan="2"| [[1999]]. gada [[16. jūlijs]] — [[2002]]. gada [[7. novembris]] || rowspan="2"| [[Latvijas Ceļš]] || [[Šķēles 3. Ministru kabinets]] || rowspan="2"| |- | [[Bērziņa Ministru kabinets]] |- | style="background: #DDDDDD| || '''17.''' || [[Attēls:Kalniete Sandra 2014-02-05 2.jpg|80px]] || '''[[Sandra Kalniete]]''' <br/> <small>(1952)</small> || [[2002]]. gada [[7. novembris]] — [[2004]]. gada [[9. marts]] || Bez partijas || [[Repšes Ministru kabinets]] || |- | style="background: #EF9D48| || '''18.''' || [[Attēls:Rihards Piks.jpg|80px]] || '''[[Rihards Pīks]]''' <br/> <small>(1941)</small> || [[2004]]. gada [[9. marts]] — [[19. jūlijs]] || [[Tautas partija]] || rowspan="3"| [[Emša Ministru kabinets]] || |- | style="background: #EF9D48| || — || [[Attēls:Helena Demakova.jpg|80px]] || [[Helēna Demakova]] <br/> <small>(1959)</small> || [[2004]]. gada [[20. jūlijs]] — [[21. jūlijs]] || [[Tautas partija]] || ''pienākumu izpildītāja'' |- | rowspan="3" style="background: #EF9D48| || rowspan="3"| '''19.''' || rowspan="3"| [[Attēls:Artis Pabriks saeima.jpg|80px]] || rowspan="3"| '''[[Artis Pabriks]]''' <br/> <small>(1966)</small> || rowspan="3"| [[2004]]. gada [[21. jūlijs]] — [[2007]]. gada [[28. oktobris]] || rowspan="3"| [[Tautas partija]] || rowspan="2"| |- | [[Kalvīša 1. Ministru kabinets]] |- | rowspan="3"| [[Kalvīša 2. Ministru kabinets]] | |- | style="background: #EF9D48| || — || [[Attēls:Helena Demakova.jpg|80px]] || [[Helēna Demakova]] <br/> <small>(1959)</small> || [[2007]]. gada [[29. oktobris]] — [[8. novembris]] || [[Tautas partija]] || ''pienākumu izpildītāja'' |- | rowspan="3" style="background: #EF9D48| || rowspan="3"| '''20.''' || rowspan="3"| [[Attēls:MarisRiekstins HillaryClinton.jpg|80px]] || rowspan="3"| '''[[Māris Riekstiņš]]''' <br/> <small>(1963)</small> || rowspan="3"| [[2007]]. gada [[8. novembris]] — [[2010]]. gada [[28. aprīlis]] || rowspan="3"| [[Tautas partija]] || rowspan="3"| |- | [[Godmaņa Ministru kabinets]] |- | rowspan="2"| [[Dombrovska 1. Ministru kabinets]] |- | style="background: #DDDDDD| || '''21.''' || [[Attēls:Aivis Ronis, 2010-07-13.jpg|80px]] || '''[[Aivis Ronis]]''' <br/> <small>(1968)</small> || [[2010]]. gada [[29. aprīlis]] — [[3. novembris]] || Bez partijas || |- | style="background: #99CC33| || '''22.''' || [[Attēls:Girts Valdis Kristovskis.jpg|80px]] || '''[[Ģirts Valdis Kristovskis]]''' <br/> <small>(1962)</small> || [[2010]]. gada [[3. novembris]] — [[2011]]. gada [[25. oktobris]] || [[Vienotība]] <small>([[Pilsoniskā savienība]])</small> || [[Dombrovska 2. Ministru kabinets]] || |- | style="background: #DDDDDD| || rowspan="7"| '''21.''' || rowspan="7"| [[Attēls:Edgars Rinkēvičs 2013.jpg|80px]] || rowspan="7"| '''[[Edgars Rinkēvičs]]''' <br/> <small>(1973)</small> || rowspan="7"| [[2011]]. gada [[25. oktobris]] — ''pašlaik'' || Bez partijas <small>(līdz [[2012]]. gada [[30. janvāris]])</small> || rowspan="2"| [[Dombrovska 3. Ministru kabinets]] || rowspan="7" | |- | rowspan="2" style="background: #10A5DF| || rowspan="2"|[[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] <small>([[2012]]. gada [[30. janvāris]] — [[2014]]. gada [[19. maijs]])</small> |- | rowspan="2"| [[Straujumas 1. Ministru kabinets]] |- | rowspan="4" style="background: #99CC33| || rowspan="4"| [[Vienotība]] <small>(no [[2014]]. gada [[19. maijs|19. maija]])</small> |- | [[Straujumas 2. Ministru kabinets]] |- | [[Kučinska Ministru kabinets]] |- | [[Kariņa Ministru kabinets]] |} == Ārējās saites == * [http://www.am.gov.lv/ Ārlietu ministrija] {{Ministru kabinets}} [[Kategorija:Ministru kabineta locekļi|Arlietu ministrs]] [[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri| ]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Arlietu ministrs]] i4te9jjz0ltay96yhmcl7pqd9zvt4qq 3661363 3661261 2022-07-27T04:41:44Z Pirags 3757 /* 30px Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika (1940 — 1990) 30px */ wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''Latvijas Republikas ārlietu ministri''', kas ir [[Ministru kabinets|Latvijas Republikas Ministru kabineta]] locekļi. Politiskā līmenī vada [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Latvijas Republikas Ārlietu ministriju]]. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of Latvia.svg|30px]] [[Latvijas Republika]] (1918 — 1940) [[Attēls:Coat of arms of Latvia.svg|30px]] === {{colbegin|2}} {{legend| #258B4C | [[Latviešu Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C00C13 | [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDA0DD | [[Progresīvā apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Ministru kabinets !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Ārlietu ministrs (1918 — 1940)''' |- | rowspan="6" style="background: #258B4C| || rowspan="6"|'''1.''' || rowspan="6"|[[Attēls:Zigrids Meierovics.jpg|80px]] || rowspan="6"|'''[[Zigfrīds Anna Meierovics]]''' <br/> <small>(1887—1925)</small> || rowspan="6"| [[1918]]. gada [[19. novembris]] — [[1924]]. gada [[26. janvāris]] || rowspan="6"| [[Latviešu Zemnieku savienība]] || [[Latvijas Pagaidu valdība]] || rowspan="6"| |- | [[Ulmaņa 1. Ministru kabinets]] |- | [[Meierovica 1. Ministru kabinets]] |- | [[Meierovica 2. Ministru kabinets]] |- | [[Pauļuka Ministru kabinets]] |- | [[Meierovica 3. Ministru kabinets]] |- | style="background: #DDDDDD| || '''2.''' || [[Attēls:Ludvigs Sēja.jpg|80px]] || '''[[Ludvigs Sēja]]''' <br/> <small>(1885—1962)</small> || [[1924]]. gada [[25. janvāris]] — [[17. decembris]] || Bez partijas || [[Zāmuēla Ministru kabinets]] || |- | style="background: #258B4C| || '''(1.)''' || [[Attēls:Zigrids Meierovics.jpg|80px]] || '''[[Zigfrīds Anna Meierovics]]''' <br/> <small>(1887—1925)</small> || [[1924]]. gada [[19. decembris]] — [[1925]]. gada [[22. augusts]] <small>(miris autoavārijā)</small> || [[Latviešu Zemnieku savienība]] || rowspan="2"| [[Celmiņa 1. Ministru kabinets]] || |- | style="background: #258B4C| || '''3.''' || [[Attēls:Hugo Celmins.jpg|80px]] || '''[[Hugo Celmiņš]]''' <br/> <small>(1877—1941)</small> || [[1925]]. gada [[23. augusts]] — [[23. decembris]] || [[Latviešu Zemnieku savienība]] || |- | || '''4.''' || [[Attēls:Hermanis Albats.jpg|80px]] || '''[[Hermanis Albats]]''' <br/> <small>(1879—1942)</small> || [[1925]]. gada [[24. decembris]] — [[1926]]. gada [[6. maijs]] || ''nav zināma'' || [[Ulmaņa 2. Ministru kabinets]] || |- | style="background: #258B4C| || '''5.''' || [[Attēls:Karlis Ulmanis.jpg|80px]] || '''[[Kārlis Ulmanis]]''' <br/> <small>(1877—1942)</small> || [[1926]]. gada [[7. maijs]] — [[18. decembris]] || [[Latviešu Zemnieku savienība]] || [[Alberinga Ministru kabinets]] || |- | style="background: #C00C13| || '''6.''' || [[Attēls:Fēlikss Cielēns.jpg|80px]] || '''[[Fēlikss Cielēns]]''' <br/> <small>(1888—1964)</small> || [[1926]]. gada [[19. decembris]] — [[1928]]. gada [[23. janvāris]] || [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] || [[Skujenieka 1. Ministru kabinets]] || |- | rowspan="2"| || rowspan="2"| '''7.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Antons Balodis.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Antons Balodis]]''' <br/> <small>(1880—1942)</small> || rowspan="2"| [[1928]]. gada [[24. janvāris]] — [[1930]]. gada [[4. decembris]] || rowspan="2"| ''nav zināma'' || [[Juraševska Ministru kabinets]] || rowspan="2"| |- | rowspan="2"| [[Celmiņa 2. Ministru kabinets]] |- | style="background: #258B4C| || '''(3.)''' || [[Attēls:Hugo Celmins.jpg|80px]] || '''[[Hugo Celmiņš]]''' <br/> <small>(1877—1941)</small> || [[1930]]. gada [[5. februāris]] — [[1931]]. gada [[26. marts]] || [[Latviešu Zemnieku savienība]] || 2. reize |- | style="background: #258B4C| || '''(5.)''' || [[Attēls:Karlis Ulmanis.jpg|80px]] || '''[[Kārlis Ulmanis]]''' <br/> <small>(1877—1942)</small> || [[1931]]. gada [[27. marts]] — [[5. decembris]] || [[Latviešu Zemnieku savienība]] || [[Ulmaņa 3. Ministru kabinets]] || 2. reize |- | || '''8.''' || [[Attēls:K.Zarins.jpg|80px]] || '''[[Kārlis Zariņš (diplomāts)|Kārlis Zariņš]]''' <br/> <small>(1879—1963)</small> || [[1931]]. gada [[6. decembris]] — [[1933]]. gada [[23. marts]] || ''nav zināma'' || [[Skujenieka 2. Ministru kabinets]] || |- | style="background: #DDA0DD| || '''9.''' || [[Attēls:Voldemārs Salnais.jpg|80px]] || '''[[Voldemārs Salnais]]''' <br/> <small>(1886—1948)</small> || [[1933]]. gada [[24. marts]] — [[1934]]. gada [[1. marts]] || [[Progresīvā apvienība]] || [[Bļodnieka Ministru kabinets]] || |- | style="background: #258B4C| || rowspan="2"| '''(5.)''' || rowspan="2"| [[Attēls:Karlis Ulmanis.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Kārlis Ulmanis]]''' <br/> <small>(1877—1942)</small> || rowspan="2"| [[1934]]. gada [[17. marts]] — [[1936]]. gada [[17. aprīlis]] || [[Latviešu Zemnieku savienība]] <small>(līdz [[1934]]. gada [[15. maijs|15. maijam]])</small> || [[Ulmaņa 4. Ministru kabinets]] || rowspan="2"| |- | style="background: #DDDDDD| || Bez partijas <small>(no [[1934]]. gada [[15. maijs|15. maija]])</small> || rowspan="3"| [[Ulmaņa 5. Ministru kabinets]] |- | style="background: #DDDDDD| || '''10.''' || [[Attēls:Ludvigs Ēķis.jpg|80px]] || '''[[Ludvigs Ēķis]]''' <br/> <small>(1892—1943)</small> || [[1936]]. gada [[18. aprīlis]] — [[13. jūlijs]] || Bez partijas || |- | style="background: #DDDDDD| || '''11.''' || [[Attēls:Vilhelms Munters.jpg|80px]] || '''[[Vilhelms Munters]]''' <br/> <small>(1898—1967)</small> || [[1936]]. gada [[14. jūlijs]] — [[1940]]. gada [[20. jūnijs]] || Bez partijas || |- | style="background: #DDDDDD| || '''12.''' || [[Attēls:Augusts Kirchensteins.png|80px]] || '''[[Augusts Kirhenšteins]]''' <br/> <small>(1872—1963)</small> || [[1940]]. gada [[20. jūnijs]] — [[25. augusts]] || Bez partijas || [[Kirhenšteina Ministru kabinets]] || |} === [[Attēls:Flag of Latvian SSR.svg|30px]] [[Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika]] (1940 — 1990) [[Attēls:Emblem of the Latvian SSR.svg|30px]] === {{legend| red | [[Latvijas Komunistiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | align="center" colspan="7" | '''Ārlietu ministrs (1940 — 1990)''' |- | style="background: red| || — || [[Attēls:Pēteris Vāleskalns.jpg|80px]] || '''[[Pēteris Valeskalns]]''' <br/> <small>(1899—1987)</small> || [[1944]]. — [[1950]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || |- | style="background: red| || — || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jānis Ostrovs]]''' || [[1950]]. — [[1959]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || |- | style="background: red| || — || [[Attēls:Voldemārs Kalpiņš Brakos.jpg|80px]] || '''[[Voldemārs Kalpiņš]]''' <br/> <small>(1916-1995)</small> || [[1959]]. — [[1962]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || |- | style="background: red| || — || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Andrejs Elvihs]]''' || [[1962]]. — [[1967]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || |- | style="background: red| || — || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Viktors Krūmiņš]]''' || [[1967]]. — [[1985]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || |- | style="background: red| || — || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Leonards Bartkevičs]]''' || [[1985]]. — [[1989]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || |- | style="background: red| || — || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Eižens Počs]]''' || [[1989]]. — [[1990]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || |} === [[Attēls:Flag of Latvia.svg|30px]] [[Latvijas Republika]] (1991 — pašlaik) [[Attēls:Coat of arms of Latvia.svg|30px]] === {{colbegin|3}} {{legend| #9E3039 | [[Latvijas Tautas fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #87CEEB | [[Latvijas Ceļš]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EF9D48 | [[Tautas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #99CC33 | [[Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #10A5DF | [[Reformu partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Ministru kabinets !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Ārlietu ministrs (1918 — 1940)''' |- | style="background: #9E3039| || '''13.''' || [[Attēls:Vladimir Putin 21 September 2002.jpg|80px]] || '''[[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jānis Jurkāns]]''' <br/> <small>(1946)</small> || [[1990]]. gada [[22. maijs]] — [[1992]]. gada [[10. novembris]] || [[Latvijas Tautas fronte]] || rowspan="2"| [[Latvijas Republikas Ministru padome]]|| |- | rowspan="2" style="background: #87CEEB| || rowspan="2"| '''14.''' || rowspan="2"| [[Attēls:G. Andrejevs.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Georgs Andrejevs]]''' <br/> <small>(1932 — 2022)</small> || rowspan="2"| [[1992]]. gada [[10. novembris]] — [[1994]]. gada [[7. jūnijs]] || rowspan="2"| [[Latvijas Ceļš]] || |- | [[Birkava Ministru kabinets]] ||atkāpās no amata |- | rowspan="6" style="background: #87CEEB| || rowspan="6"| '''15.''' || rowspan="6"| [[Attēls:Valdis Birkavs 2011-08-20.jpg|80px]] || rowspan="6"| '''[[Valdis Birkavs]]''' <br/> <small>(1942)</small> || [[1994]]. gada [[17. augusts]] — [[19. septembris]] || rowspan="6"| [[Latvijas Ceļš]] || ''pienākumu izpildītājs'' |- | rowspan="5"| [[1994]]. gada [[19. septembris]] — [[1999]]. gada [[16. jūlijs]] || [[Gaiļa Ministru kabinets]] || rowspan="5"| |- | [[Šķēles 1. Ministru kabinets]] |- | [[Šķēles 2. Ministru kabinets]] |- | [[Krasta Ministru kabinets]] |- | [[Krištopana Ministru kabinets]] |- | rowspan="2" style="background: #87CEEB| || rowspan="2"| '''16.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Indulis Bērziņš, 2002-05-04.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Indulis Bērziņš]]''' <br/> <small>(1957)</small> || rowspan="2"| [[1999]]. gada [[16. jūlijs]] — [[2002]]. gada [[7. novembris]] || rowspan="2"| [[Latvijas Ceļš]] || [[Šķēles 3. Ministru kabinets]] || rowspan="2"| |- | [[Bērziņa Ministru kabinets]] |- | style="background: #DDDDDD| || '''17.''' || [[Attēls:Kalniete Sandra 2014-02-05 2.jpg|80px]] || '''[[Sandra Kalniete]]''' <br/> <small>(1952)</small> || [[2002]]. gada [[7. novembris]] — [[2004]]. gada [[9. marts]] || Bez partijas || [[Repšes Ministru kabinets]] || |- | style="background: #EF9D48| || '''18.''' || [[Attēls:Rihards Piks.jpg|80px]] || '''[[Rihards Pīks]]''' <br/> <small>(1941)</small> || [[2004]]. gada [[9. marts]] — [[19. jūlijs]] || [[Tautas partija]] || rowspan="3"| [[Emša Ministru kabinets]] || |- | style="background: #EF9D48| || — || [[Attēls:Helena Demakova.jpg|80px]] || [[Helēna Demakova]] <br/> <small>(1959)</small> || [[2004]]. gada [[20. jūlijs]] — [[21. jūlijs]] || [[Tautas partija]] || ''pienākumu izpildītāja'' |- | rowspan="3" style="background: #EF9D48| || rowspan="3"| '''19.''' || rowspan="3"| [[Attēls:Artis Pabriks saeima.jpg|80px]] || rowspan="3"| '''[[Artis Pabriks]]''' <br/> <small>(1966)</small> || rowspan="3"| [[2004]]. gada [[21. jūlijs]] — [[2007]]. gada [[28. oktobris]] || rowspan="3"| [[Tautas partija]] || rowspan="2"| |- | [[Kalvīša 1. Ministru kabinets]] |- | rowspan="3"| [[Kalvīša 2. Ministru kabinets]] | |- | style="background: #EF9D48| || — || [[Attēls:Helena Demakova.jpg|80px]] || [[Helēna Demakova]] <br/> <small>(1959)</small> || [[2007]]. gada [[29. oktobris]] — [[8. novembris]] || [[Tautas partija]] || ''pienākumu izpildītāja'' |- | rowspan="3" style="background: #EF9D48| || rowspan="3"| '''20.''' || rowspan="3"| [[Attēls:MarisRiekstins HillaryClinton.jpg|80px]] || rowspan="3"| '''[[Māris Riekstiņš]]''' <br/> <small>(1963)</small> || rowspan="3"| [[2007]]. gada [[8. novembris]] — [[2010]]. gada [[28. aprīlis]] || rowspan="3"| [[Tautas partija]] || rowspan="3"| |- | [[Godmaņa Ministru kabinets]] |- | rowspan="2"| [[Dombrovska 1. Ministru kabinets]] |- | style="background: #DDDDDD| || '''21.''' || [[Attēls:Aivis Ronis, 2010-07-13.jpg|80px]] || '''[[Aivis Ronis]]''' <br/> <small>(1968)</small> || [[2010]]. gada [[29. aprīlis]] — [[3. novembris]] || Bez partijas || |- | style="background: #99CC33| || '''22.''' || [[Attēls:Girts Valdis Kristovskis.jpg|80px]] || '''[[Ģirts Valdis Kristovskis]]''' <br/> <small>(1962)</small> || [[2010]]. gada [[3. novembris]] — [[2011]]. gada [[25. oktobris]] || [[Vienotība]] <small>([[Pilsoniskā savienība]])</small> || [[Dombrovska 2. Ministru kabinets]] || |- | style="background: #DDDDDD| || rowspan="7"| '''21.''' || rowspan="7"| [[Attēls:Edgars Rinkēvičs 2013.jpg|80px]] || rowspan="7"| '''[[Edgars Rinkēvičs]]''' <br/> <small>(1973)</small> || rowspan="7"| [[2011]]. gada [[25. oktobris]] — ''pašlaik'' || Bez partijas <small>(līdz [[2012]]. gada [[30. janvāris]])</small> || rowspan="2"| [[Dombrovska 3. Ministru kabinets]] || rowspan="7" | |- | rowspan="2" style="background: #10A5DF| || rowspan="2"|[[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] <small>([[2012]]. gada [[30. janvāris]] — [[2014]]. gada [[19. maijs]])</small> |- | rowspan="2"| [[Straujumas 1. Ministru kabinets]] |- | rowspan="4" style="background: #99CC33| || rowspan="4"| [[Vienotība]] <small>(no [[2014]]. gada [[19. maijs|19. maija]])</small> |- | [[Straujumas 2. Ministru kabinets]] |- | [[Kučinska Ministru kabinets]] |- | [[Kariņa Ministru kabinets]] |} == Ārējās saites == * [http://www.am.gov.lv/ Ārlietu ministrija] {{Ministru kabinets}} [[Kategorija:Ministru kabineta locekļi|Arlietu ministrs]] [[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri| ]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Arlietu ministrs]] jemhscedj5ppie55o7jtpeenvzhmh3m Velns 0 24345 3661317 3642747 2022-07-26T21:00:30Z Baisulis 11523 /* ievads */ : wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ļauno garu daudzās reliģijās, mītos un kultūrās|velnu latviešu mitoloģijā|velns (latviešu mitoloģija)}} [[Attēls:Codex Gigas devil.jpg|thumbnail|180px|Velna attēlojums grāmatā ''[[Codex Gigas]]'']] '''Velns''' ir [[pārdabiskums|pārdabisks]] tēls, kas ir [[ļaunums|ļaunuma]] iemiesojums, kā arī pretstats [[dievs|dievam]] daudzās [[reliģija|reliģijās]], [[mīts|mītos]] un [[kultūra|kultūrās]]. Velns parasti iemieso cilvēku sliktās īpašības. [[Jūdaisms|Jūdaismā]] velns tiek saukts par [[Sātans|Sātanu]], bet [[islāms|islāmā]] par [[Iblīss|Iblīsu]]. [[Kristietība|Kristietībā]] velns pārvalda [[elle|elli]], un vēlas iegūt cilvēku [[dvēsele]]s. == Velns latviešu mitoloģijā == [[Latviešu valoda]]s vārds ‘velns’ ir radies no vārda ‘[[velis]]’, kam ir papildus pievienots burts n.<ref name="Karulis"/> Šis burts iespējams pielikts vārda [[melns]] iespaidā (‘melns kā velns’).<ref name="Karulis"/> == Skatīt arī == * [[kritušie eņģeļi]] == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Karulis">{{grāmatas atsauce | author= Konstantīns Karulis | year= 1992, 2001 | title= Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca | location= Rīga | publisher= AVOTS | isbn= 9984-700-12-7}}</ref> }} {{reliģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dēmoni]] 8l2fnigurlj2wre03b037mohlv19r9b Ķekava 0 24808 3661145 3658174 2022-07-26T13:31:47Z 83.99.242.109 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ciemu|Ķekava (nozīmju atdalīšana)|Ķekava}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ķekava | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Ķekavas baznīca.jpg | image_caption = Doles-Ķekavas luterāņu baznīca | image_shield = <!-- LVA Ķekavas pagasts COA.png --><!-- pilsētai jābūt atsevišķam ģerbonim --> | shield_link = <!-- Ķekavas pilsētas ģerbonis --> | shield_size = 75 | pushpin_map = Latvia | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ķekavas novads]] | subdivision_name2 = | established_title = pirmoreiz minēta | established_date = {{dat|1435}} | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = kopš [[2022]]. gada | area_total_km2 = 7.4 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2022 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2825 LĢIA Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 5446 | population_density_km2 = auto | latd =56 | latm =49 | lats =56 | latNS =N | longd =24 | longm =13 | longs =36 | longEW =E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 9 | website = [http://www.kekava.lv/pub/ www.kekava.lv] | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Ķekava''' ir [[pilsēta]] [[Latvija|Latvijā]], [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] un [[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagasta]] centrs. Tā atrodas tikai 17 km attālumā no [[Rīga]]s centra un 8 km attālumā no [[Baloži (pilsēta)|Baložiem]]. Ķekavā dzīvo gandrīz 6000 iedzīvotāju, aptuveni pusē no Latvijas pilsētām iedzīvotāju skaits ir mazāks. Administratīvo reformu rezultātā 2022. gada 1. jūlijā Ķekavai tika piešķirtas [[pilsēta]]s tiesības<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/315654-administrativo-teritoriju-un-apdzivoto-vietu-likums|title=Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums; pārejas noteikumu 26. punkts.}}</ref> == Nosaukums == Pēc etimologa [[Konstantīns Karulis|Konstantīna Karuļa]] versijas "Ķekava" ir baltu cilmes vārds: senindoeiropiešu valodās sakne "kek" nozīmē "liekt, līks", bet "av(e)" — "mitrināt, aprasināt, tecēt". Šis hidronīms, iespējams, atspoguļo [[Ķekaviņa|Ķekavas upes]] tecējumu: augštecē tā tek paralēli Daugavai, bet vidustecē ir daži krasi līkumi, pagriežoties uz ieteku Daugavā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kekava.lv/pub/index.php?id=110 |title=Ķekavas novada mājaslapa |access-date={{dat|2012|12|03||bez}} |archive-date={{dat|2012|10|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121007050038/http://www.kekava.lv/pub/index.php?id=110 }}</ref> == Daba == Ķekava atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenumā]], [[Daugava]]s attekas [[Sausā Daugava|Sausās Daugavas]] kreisajā krastā, pie [[Ķekaviņa]]s ietekas tajā. Otrpus Sausajai Daugavai ir [[Doles sala]]. == Vēsture == [[Attēls:Doles baznīca Ķekavā (Broce).jpg|thumb|270px|Doles baznīca Ķekavā 18. gs. (no [[Broce]]s kolekcijas)]] [[Attēls:Tilts pār Ķekavas upi pie Doles baznīcas 1784 Broce.jpg|thumb|270px|Tilts pār Ķekavas upi pie Doles baznīcas (Broce, 1784).]] Senatnē Ķekavas novads bija samērā reti apdzīvota teritorija [[zemgaļi|zemgaļu]] valsts [[Upmale (zeme)|Upmales]] ziemeļdaļā, ar jauktu etnisko sastāvu. Senlietas, kas atrastas Sauliešu pilskalna vietā un arheoloģiskajos izrakumos Klaņgu pilskalnā, raksturīgas baltu kultūras apgabalam, ko saista ar senajiem zemgaļiem 1. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Zemgaļu kultūras uzplaukuma kulminācija bija 5.—7.gadsimtā. Daugavas labajā krastā pirms vācu ekspansijas bija izveidojušās [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] zemes; arī Doles salā un teritorijā ap seno zemgaļu Pļavniekkalna apmetni [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] dzīvojuši [[lībieši]]. Ķekavas muiža ar ūdensdzirnavām dokumentos pirmoreiz minēta [[Livonijas ordenis|ordeņa]] un Rīgas prāvesta zemes strīda dokumentos [[1435]]. gadā. Līdz [[Livonijas karš|Livonijas karam]] Ķekava atradās [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Doles draudzes novads|Doles draudzes novadā]], kuru pēc [[Viļņas ūnija]]s noslēgšanas iekļāva [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas kopvalstij]] piederošās [[Livonijas Pārdaugavas hercogiste]]s teritorijā. Uz laiku Doles draudzes novads tika pievienots [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]i, bet pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu-zviedru kara]] — iekļauts [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] Ķekavu iekļāva [[Krievijas impērija]]s [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. [[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigās uzcelta [[Doles-Ķekavas luterāņu baznīca]], kas šobrīd atrodas ciema centrā. Ķekavas apkārtni nopostīja 1812. gada [[Ķekavas kauja (1812)|kaujās pie Ķekavas]], tomēr, pateicoties ģeogrāfiski izdevīgajam novietojumam — Rīgas tuvumam, sarukušais iedzīvotāju skaits strauji papildinājās ar ienācējiem, un saimnieciskā dzīve atkal atjaunojās. Daudz posta nodarīja arī 20. gadsimta kari. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Ķekavas kaujas (1916)|Ķekavas kaujām]] drīz sekoja [[lielinieki|lielinieku]] un pēc tam [[Bermontiāde|Bermonta armijas uzbrukums]] Rīgai. Lieli postījumi bija arī [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigu posmā — [[1944]]. gada septembrī un oktobrī, par ko liecina daudzie [[brāļu kapi]] un kauju piemiņas vietas pagasta teritorijā.<ref>[http://www.kekava.lv/pub/index.php?id=110 Ķekavas vēsturiskā attīstība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121007050038/http://www.kekava.lv/pub/index.php?id=110 |date={{dat|2012|10|07||bez}} }} Ķekavas novada mājaslapa</ref> Ķekavas veidošanos tagadējā izskatā lielā mērā noteica [[kolhozs|kolhoza]] "Ķekava" izveidošana [[1969]]. gadā. Dzīvi Ķekavā būtiski izmainīja putnu fabrikas uzcelšana, līdz ar kuru izauga arī tās strādnieku ciemats ar daudzstāvu apbūvi. Neraugoties uz lielo iedzīvotāju skaitu, [[Latvijas PSR]] laikā Ķekava nebija [[pilsētciemats]], šeit atradās kolhoza un [[Ķekavas ciems|Ķekavas ciema]] administrācija, bet pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas — [[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagasta]] padome. 2009. gadā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā Ķekava kļuva par [[Ķekavas novads|novada]] centru. 2022. gada 1. jūlijā, Ķekava ieguva pilsētas statusu. == Arhitektūras pieminekļi == * [[Doles-Ķekavas luterāņu baznīca]] (celta 1783. gadā). == Sports == Ķekavā bāzējas [[FK Auda|futbola klubs "Auda"]], kura pieaugušo komanda piedalās [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgas čempionātā]], bet dažāda vecuma bērnu un jauniešu komandas — Latvijas Jaunatnes futbola čempionātā. [[FK Ķekavas Bulldogs|Florbola kluba "Ķekavas Bulldogs"]] vīriešu un sieviešu komandas piedalās Latvijas augstākās līgas čempionātos. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ķekavas novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Novadu centri}} {{autoritatīvā vadība}} rsf71vwbkhiv97wfgvxdk3jx72o7quf Kategorija:Vieglatlētikas stadioni Latvijā 14 25198 3661218 2584873 2022-07-26T18:41:15Z Vylks 50297 jauna [[Kategorija:Vieglatlētikas stadioni pēc valsts]] atslēga: "Latvija", izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Sporta būves Latvijā]] [[Kategorija:Vieglatlētikas stadioni pēc valsts|Latvija]] [[Kategorija:Vieglatlētika Latvijā]] nchhijjcvwp5eqkofk62njiz7dvzpro Latvijas Universitātes stadions 0 25254 3661195 3500673 2022-07-26T15:29:10Z Vitaly P 25520 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Virsliga 2007 FK Riga-Skronto.jpg|thumb|right|250px|Futbola [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] spēle LU stadionā 2007. gadā]] '''Latvijas Universitātes stadions,''' agrāk '''ASK stadions''', bija stadions [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], kura tribīņu ietilpība bija aptuveni 5000 sēdvietu. Stadionā notika [[futbols|futbola]] un [[regbijs|regbija]] sacensības. Tajā savas mājas spēles aizvadīja [[FK Rīga]], kā arī [[Latvijas regbija izlase]]. 1993.gadā stadions tika nodots lietošanā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātei]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:589539|title=Ko darīsim ar LU stadionu?|last=Plaudis|first=Vilnis|website=periodika.lv|access-date=2022-07-26|date=2000. gada 3. novembrī|pages=4|archive-date=|archive-url=}}</ref> attiecīgi tā nosaukums kļuva Latvijas Universitātes stadions.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/48932/1993_02_26_Nr9.pdf|title=Lielais sports|last=|first=|website=dspace.lu.lv|access-date=2022-07-26|date=1993. gada 26. februārī|pages=14|archive-date=|archive-url=}}</ref> 2001.gadā stadions tika nodots [[Rīgas dome|Rīgas Domes]] īpašumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:589664|title=Valdība akceptē Universitātes stadiona nodošanu Rīgas Domei|last=|first=|website=periodika.lv|access-date=2022-07-26|date=2001. gada 5. aprīlī|pages=2|archive-date=|archive-url=}}</ref> Bija paredzēts, ka esošā stadiona vietā tiks būvēts jauns sporta stadions. Celtniecību plānoja pabeigt līdz 2017. gada maijam.<ref>[http://lff.lv/lv/zinas/lff/rigas-pilseta-uefa-un-lff-vienojas-par-jauna-stadiona-buvniecibu Rīgas pilsēta, UEFA un LFF vienojas par jaunā stadiona būvniecību]</ref> 2015. gada 1. jūlijā tika paziņots, ka par ģenerālbūvuzņēmēju izvēlēts ''SIA Arčers''.<ref>[http://www.lff.lv/lv/zinas/lff/sia-arcers-apstiprinata-ka-futbola-stadiona-buvniecibas-iepirkuma-proceduras-uzvaretaja SIA "Arčers" apstiprināta kā futbola stadiona būvniecības iepirkuma procedūras uzvarētāja]</ref> 2016. gada jūlijā tika paziņots, ka projekts ir apturēts, jo nav izdevies piesaistīt finansējumu.<ref>{{ziņu atsauce|last1=Galkins|first1=Gundars|title=Rīgas dome atceļ lēmumu par zemes piešķiršanu futbola stadionam Barona ielā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/citi/sports/rigas-dome-atcel-lemumu-par-zemes-pieskirsanu-futbola-stadionam-barona-iela.a197416/|accessdate={{dat|2016|8|22||bez}}|date={{dat|2016|8|22||bez}}}}</ref> Vēlāk tika paziņots, ka stadiona teritorijā tiks veidots multifunkcionāls sporta komplekss bez apjomīgām skatītāju tribīnēm.<ref>{{ziņu atsauce|last1=Meisters|first1=Guntis|title=Bijušo LU stadionu pārbūvēs par multifunkcionālu sporta un aktīvās atpūtas kompleksu|url=http://skaties.lv/zinas/latvija/bijuso-lu-stadionu-parbuves-par-multifunkcionalu-sporta-un-aktivas-atputas-kompleksu/|accessdate={{dat|2017|4|4||bez}}|work=[[skaties.lv]]|date={{dat|2016|9|26||bez}}}}</ref> 2017. gada martā tika sākti stadiona nojaukšanas darbi, bet 16. septembrī jau tika atklāts jaunais sporta aktivitāšu kvartāls "[[Centra sporta kvartāls]]". == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Futbola stadioni Latvijā]] [[Kategorija:Regbija stadioni Latvijā]] [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] [[Kategorija:Grīziņkalns]] [[Kategorija:Latvijas Universitāte]] jny3dvklgej490kvq6j9h3qtxxz898p 2006. gads 0 28069 3661279 3659334 2022-07-26T19:56:40Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|2006. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2006. gads Latvijā}} {{Gads|2006}} {{Gada citi notikumi|2006}} {{Gads citos kalendāros|2006}} '''2006. gads''' ({{Rom sk gadam|2006}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]]. Šis gads bija: * Starptautiskais [[tuksnesis|tuksnešu]] un [[pārtuksnešošanās]] gads, kuru ierosināja [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s Ģenerālā Asambleja; * Starptautiskais Aspergera gads (pieminot 100. gadadienu, kopš dzimis [[Hanss Aspergers]], [[Aspergera sindroms|Aspergera sindroma]] atklājējs); * Mocarta gads, atzīmējot [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] 250. dzimšanas dienu. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Krievija]]s pārtrauca dabasgāzes piegādi [[Ukraina]]i sakarā ar cenu strīdiem; ** [[Sidneja|Sidnejā]], [[Austrālija|Austrālijā]] tika uzstādīts karstuma rekord — 45 °C (113 °F). * [[2. janvāris]] — [[Vācija|Vācijā]], [[Bavārija]]s [[Alpi|Alpos]] biezās sniegkārtas dēļ ielūza slidotavas jumts, tika nogalināti 15 cilvēki. * [[3. janvāris]] — 12 ogļrači un vēl 1 dzīvi palikušais ogļracis tika atrasti Sago šahtas katastrofā netālu no [[Bekhanona]]s pilsētas, [[Rietumvirdžīnija|Rietumvirdžīnijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. * [[4. janvāris]] — [[Izraēlas premjerministri|Izraēlas premjerministrs]] [[Arons Šarons]] nodeva savas pilnvaras, vicepremjerministram [[Ehmuds Olmerts|Ehmudam Olmertam]], vēlāk Šarons cieš no spēcīgas hemorāģiskas triekas. * [[5. janvāris]] — [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]], [[Meka|Mekā]] sabruka viesnīca, bojā ejot 76 svētceļnieki. * [[6. janvāris]] — ar [[tropiskā vētra Zeta|tropisko vētru Zeta]] beidzās [[2005. gada Atlantijas okeāna viesuļvētru sezona|Atlantijas okeāna viesuļvētru sezona]]. * [[7. janvāris]]: ** [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] Liberālo Demokrātu līderis [[Čārlzs Kenedijs]] atkāpās no amata pēc konstatētajām problēmām dzeramajā ūdenī; ** vairākos skandālos iejauktais ASV [[Baltais nams|Baltā nama]] vairākuma līderis [[Toms Delajs]] paziņoja, ka atkāpjas no vadītāja amata. * [[8. janvāris]] — 6,9 balles stipra [[zemestrīce]] ar epicentru [[Grieķija]]s salā [[Kitera|Kiterā]] satricināja Grieķiju un [[Vidusjūra]]s austrumdaļu. * [[11. janvāris]] — Augustines vulkāna ([[Aļaska]]) izvirdums, pirmais kopš 1986. gada. * [[12. janvāris]] — Saūda Arābijā, paniski bēgot, bojā gāja 362 svētceļnieki. * [[14. janvāris]] — dabasgāzes sprādzienā [[Rumānija|Rumānijā]] bojā gāja 8 cilvēki. * [[15. janvāris]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zondes ''[[Stardust]]'' nolaižamais aparāts pirmoreiz vēsturē uz Zemes nogādāja komētas daļiņas. * [[16. janvāris]] — par [[Libērija]]s prezidenti kļuva [[Elēna Džonsone Sirlīfa]]. * [[19. janvāris]] — [[Telaviva|Telavivā]], [[Izraēla|Izraēlā]], notika bumbas sprādziens, kurā iet bojā pats spridzinātājs, 20 cilvēki ievainoti. * [[21. janvāris]] — nomira [[Kosova]]s prezidents [[Ibrahims Rugova]], prezidenta pienākumus uzņēmās [[Nehdžats Daci]]. * [[22. janvāris]] — [[Kaboverde|Kaboverdē]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[23. janvāris]] — [[Stefans Harpers]] uzvarēja federālajās vēlēšanās [[Kanāda|Kanādā]] un izveido mazākumvaldību. * [[24. janvāris]] — [[Mario Lemjē]] paziņoja, ka aiziet no [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās Hokeja Līgas]]. * [[25. janvāris]]: ** [[Hamās]] ieguva vairākumu balsu [[Palestīna|Palestīniešu]] Likumdevēju padomes vēlēšanās; ** [[Romas pāvests]] [[Benedikts XVI]], izsludināja savu pirmo [[enciklika|encikliku]] — ''Deus Caritas Est'' (Labi ir mīlēt). * [[27. janvāris]] — [[Zalcburga|Zalcburgā]] atzīmēja austrieša komponista [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] 250 gadu jubileju. * [[28. janvāris]] — [[Polija|Polijā]], [[Katovice]]s iebruka tirdzniecības halles jumts, bojā iet 65 cilvēki. * [[31. janvāris]] — [[Semjuels Alito]] nodeva ASV augstākās tiesas tiesneša zvērestu. === Februāris === * [[1. februāris]] — ''UAL'' korporācija, ''United Airlines'', mātes kompānija, atguvās no bankrota. * [[3. februāris]] — novecojis [[Ēģipte]]s pasažieru prāmis ar 1400 cilvēkiem nogrima [[Sarkanā jūra|Sarkanajā jūrā pie Saūda]] [[Arābijas pussala|Arābijas]] piekrastes. * [[4. februāris]] — [[Filipīnas|Filipīnās]], Pilsporta arēnā, [[Pasiga]]s pilsētā tika nospiesti 71 cilvēki. * [[5. februāris]] — [[Pitsburgas "Steelers"]] uzvarēja ''[[Super Bown Xl]]'', sakaujot [[Sietlas "Seahawks"]]. * [[7. februāris]] — [[Haiti]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[8. februāris]] — sākās [[Austrumtimora]]s 2006. gada krīze — 404 kareivji atstāja kazarmas. * [[10. februāris|10.]]—[[26. februāris]] — [[Itālija|Itālijā]], [[Turīna|Turīnā]] notika [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[16. februāris]] — [[Kobe]]s aviolīnijas Kobē, [[Japāna|Japānā]] atvēra aviolīniju servisu. * [[17. februāris]] — [[Leite]]s salā, [[Filipīnas|Filipīnās]] dubļu nogruvumā bojā gāja 1800 cilvēku. * [[19. februāris]] — [[Nueve Rosita]], [[Meksika|Meksikā]] šahtas [[Sprādziens|sprādzienā]] bojā gāja 65 cilvēki. * [[22. februāris]]: ** [[Irāka|Irākā]], [[Samara|Samarā]] šiītu svētvieta — [[Al Askari mošeja]] cieta no mīnas sprādzieniem; ** [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] tika nozagti vērstpapīri, kuru vērtība ir 53,1 miljoni sterliņu mārciņas. * [[23. februāris]] — [[Maskava]]s tirgū iegrūstot jumtam, bojā gāja 56 cilvēki. * [[24. februāris]] — Filipīnās izziņoja ārkārtas stāvokli, pēc valsts apvērsuma pret [[Filipīnu prezidenti|prezidentu]] [[Glorijs Makapagals Arojo|Gloriju Makapagalu Arojo]]. * [[25. februāris]] — [[Ugandas prezidenti|Ugandas prezidents]] [[Joveri Museveni]] uzvarēja 2 pārvēlēšanās. [[Kampala|Kampalā]] pēc tam notika opozīcijas atbalstītāju protesti === Marts === * [[4. marts]]: ** [[Norvēģija]]s princi [[Sverre Magnuss]] kristīja bīskaps Ole Kristiāns Kvarme [[Karaļa pils]] kapelā, [[Oslo]]; ** notika pēdējais kontaktu mēģinājums ar ''[[Pioner 10]]'', cerot saņemt atbildi. * [[5. marts]] — [[Dolby teātris|Kodak teātrī]], [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], tika pasniegta gadskārtējā [[78. Kinoakadēmijas balva]]. * [[7. marts]] — 50 cilvēku gāja bojā un daudzi tika ievainoti trijos sprādzienos [[Vārānasī]], [[Indija|Indijā]]. * [[10. marts]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[Mars Reconnaissance Orbiter]]'' iegāja [[Marss (planēta)|Marsa]] orbītā. * [[11. marts]]: ** [[Mišela Bašelē]] nodeva zvērestu kā pirmā [[Čīle]]s prezidente. ** [[Slobodans Miloševičs]] tika atrast miris kamerā [[ANO kara tribunāls|ANO kara tribunāla]] centrā [[Hāga|Hagā]]. * [[12. marts]] — notika vēsturisks [[krikets|kriketa]] mačs starp [[Austrālija]]s un [[Dienvidāfrika]]s komandām * [[15. marts|15.]]—[[26. marts]] — Austrālijā, [[Melburna|Melburnā]], notika [[Nāciju Sadraudzības spēles]]. * [[19. marts]] — [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] notika prezidenta vēlēšanas. Uz trešo termiņu tika ievēlēts līdzšinējais prezidents [[Aļaksandrs Lukašenka|Aleksandrs Lukašenko]]. * [[20. marts]] − [[Euskadi Ta Askatasuna|ETA]] uzņēmās atbildību par deviņiem uzbrukumiem, kas veikti februārī un martā. * [[21. marts]] — pēc gadu ilgušas kritikas no amata atkāpās [[Zviedrija]]s ārlietu ministre [[Laila Freivalde]]. * [[22. marts]]: ** ETA izsludināja pamieru tās cīņā par [[Basku Zeme]]s neatkarību no [[Spānija]]s; ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Federālā rezervju sistēma]] apturēja M3 publicēšanu naudas piegādes informāciju. * [[24. marts]] — privāti būvētā nesējraķete ''[[Falcon 1]]'' pirmajā lidojumā cieta avāriju. * [[25. marts]]: ** 500 000 cilvēki [[Losandželosa|Losandželosā]], ASV sarīkoja protesta akciju pret nelegālo imigrāciju; ** 7 cilvēki tika nogalināti [[Kapitolija kalns|Kapitolija kalna]] slaktiņā Sietlā, [[Vašingtona|Vašingtonā]]. ** ''Scramjet'' raķešdzinējs, ''Hyshot II'', 7 lidojums ar skaņas ātrumu tika sekmīgi pārbaudīts virs [[Vūmera]]s, Dienvidāfrikā. * [[26. marts]] — [[Skotija|Skotijā]] tika ieviests aizliegums smēķēt bāros, restorānos un citās sabiedriskās vietās. * [[30. marts]]: ** pie [[Bahreina]]s krastiem apgāžas kuģis ''Al—Dana'', bojā gāja 48 cilvēki. ** [[Sandjego]], Kalifornijā, notika pirmais Pasaules Klasiskā [[Beisbols|beisbola]] čempionāts, kurā [[Japāna]]i sakaujot [[Kuba|Kubu]] tā kļuva par uzvarētāju; ** pirmais [[Brazīlija|brazīliešu]] [[kosmonauts]] [[Markoss Pontess]] izgāja kosmosā ar [[Krievija]]s ''[[Sojuz (nesējraķešu saime)|Sojuz]]'' kosmosa kuģi, ''[[Sojoz TMA-8]]''. === Aprīlis === * [[10. aprīlis]] — [[Romāno Prodi]] ar nelielu balsu pārsvaru sakāva [[Silvio Berluskoni]] [[Itālija]]s parlamenta vēlēšanās. * [[11. aprīlis]] — [[Eiropas Kosmosa aģentūra|ESA]] zonde ''[[Venus Express]]'' iegāja [[Venera (planēta)|Veneras]] orbītā. * [[20. aprīlis]] — [[Hana Monsuka]] kļuva par pirmo sievieti, [[Dienvidkoreja]]s premjerministri. === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Bolīvija]]s prezidents [[Evo Moraless]] paziņoja par [[nafta]]s un gāzes nozares [[nacionalizācija|nacionalizāciju]]. * [[8. maijs]] — par [[Kostarika]]s prezidentu tika iecelts [[Oskars Ariass]]. * [[16. maijs]] — ''[[Apple]]'' laida klajā klēpjdatoru līniju ''[[MacBook]]''. * [[21. maijs]] — [[Melnkalne|Melnkalnē]] notika referendums, kurā iedzīvotāji atbalstīja atdalīšanos no [[Serbija un Melnkalne|Serbijas un Melnkalnes]] valsts. * [[23. maijs]] — par [[Taizeme]]s premjerministru tika iecelts [[Thaksins Sinavatra]]. * [[27. maijs]] — 6,3 balles stipra zemestrīce satricināja [[Java (sala)|Javas]] centrālo daļu [[Indonēzija|Indonēzijā]], kurā gāja bojā vairāk nekā 6000 cilvēku, ievainoti vismaz 36 000, un bez pajumtes palika apmēram 1,5 miljoni cilvēku. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — par [[Lietuva]]s premjerministru kļuva [[Zigmants Balčītis]]. * [[3. jūnijs]] — [[Melnkalne]] pasludināja neatkarību pēc notikušā referenduma. [[Serbija un Melnkalne|Serbijas un Melnkalnes savienība]] beidza pastāvēt {{dat||6|5||bez}}, [[Serbija]]i pasludinot sevi par tās mantinieci. * [[6. jūnijs]] ** Islāmisti pārņēma kontroli pār [[Somālija]]s galvaspilsētu [[Mogadīšo]], tā beidzot militāristu valdīšanu pilsētā; ** [[Bakuba|Bakubā]], [[Irāka|Irākā]] ASV Gaisa spēku uzlidojuma laikā gāja bojā ''[[Al-Qaida]]'' līderis Irākā ''Abu Musab al-Zarqawi'' un 7 viņa palīgi. * [[18. jūnijs]] — tika palaists [[Kazahstāna]]s pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadonis]] ''[[KazSat]]'' ar krievu nesējraķeti ''[[Proton-K]]''. * [[29. jūnijs]] — sievietes pirmoreiz piedalījās [[Kuveita]]s parlamenta vēlēšanās. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — izmēģinājumu režīmā tika palaista [[Cinhajas-Tibetas dzelzceļa līnija]], savienojot [[Ķīna|Ķīnu]] ar [[Tibeta|Tibetu]]. * [[2. jūlijs]] — notika [[Meksika]]s prezidenta vēlēšanas. {{dat||9|5||bez}} tika pasludināts, ka uzvarējis ir [[Filipe Kalderons]]. * [[4. jūlijs]] — [[kosmoplāns]] ''[[Space Shuttle]]'' ''[[Discovery (kosmoplāns)|Discovery]]'' devās misijā [[STS-121]] uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]]. Tas uz zemes atgriezās {{dat||7|17||bez}}. * [[5. jūlijs]] — [[Ziemeļkoreja]] palaida vismaz 7 [[raķete]]s, tai skaitā tālās darbības ''[[Taepodong-2]]''. * [[6. jūlijs]] — atvērta [[Natula]]s pāreja starp [[Indija|Indiju]] ([[Sikima|Sikimā]]) un Ķīnu (Tibetā), kas bija slēgta 44 gadus kopš [[Ķīnas-Indijas karš|Ķīnas-Indijas kara]]. * [[12. jūlijs]] — [[Izraēla]]s armija iebruka [[Libāna|Libānā]] pēc tam, kad ''[[Hezbollah]]'' kaujinieki nolaupīja 2 Izraēlas kareivjus un 3 nogalināja. Pēc 2 dienām ''Hezbollah'' pasludināja karu pret Izraēlu. * [[14. jūlijs]] — par [[Polija]]s premjerministru kļuva [[Jaroslavs Kačiņskis]]. * [[31. jūlijs]] — [[Kuba]]s prezidents [[Fidels Kastro]] pirms ķirurģiskas operācijas uz laiku nodeva valsts vadību viņa brāļa [[Rauls Kastro|Raula]] rokās. === Augusts === * [[11. augusts]] — [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s [[ANO Drošības padome|Drošības padome]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju par Izraēlas — Libānas konflikta noregulēšanu. {{dat||8|14||bez}} tika pārtraukta uguns. * [[24. augusts]] — [[Starptautiskā Astronomijas savienība]] 26. Ģenerālajā asamblejā pieņēma [[planēta]]s definīciju. Līdz ar to [[Plutons (pundurplanēta)|Plutons]] zaudēja planētas statusu, kļūstot par [[pundurplanēta|pundurplanētu]]. === Septembris === * [[4. septembris]]: ** sāka raidīt ''[[MTV Eesti]]'', [[MTV Latvija]] un ''[[MTV Lietuva]]''. ** par [[Čehija]]s premjerministru kļuva [[Mireks Topolāneks]]. * [[9. septembris]] — kosmoplāns ''[[Atlantis]]'' devās misijā [[STS-115]] uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]]. Tas uz zemes atgriezās {{dat||9|21||bez}}. * [[18. septembris]] — tika palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz TMA-9]]'', kur apkalpē bija arī neprofesionālā irāņu izcelsmes kosmonaute [[Anuše Ansari]]. === Oktobris === * [[7. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notika [[9. Saeimas vēlēšanas]]. * [[9. oktobris]] — [[Ziemeļkoreja]] paziņoja, ka tā veikusi pirmo kodolsprādzienu. * [[13. oktobris]] — par [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s jauno ģenerālsekretāru ievēlēja [[Pans Kimuns|Panu Kimunu]] no [[Dienvidkoreja]]s. === Novembris === * [[1. novembris]] — pēc 48 gadu ilgas pastāvēšanas darbību beidza ''[[Stardust Resort & Casino]]'' [[Lasvegasa|Lasvegasā]]. * [[5. novembris]]: ** bijušajam [[Irākas prezidenti|Irākas prezidentam]] [[Sadams Huseins|Sadamam Huseinam]] un diviem viņa līdzgaitniekiem piesprieda nāvessodu, [[Irāka]]s tiesai atzīstot viņa vainu noziegumos pret cilvēci; ** [[Nikaragva|Nikaragvā]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[7. novembris]]: ** [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] vēlēšanās: demokrāti uzvarēja un atguva kontroli Kongresā kopš 1994. gada; ** ASV Kongresa vēlēšanās: [[Minesota]]s demokrāte [[Keita Elisona]] kļuva par pirmo sievieti kongresmeni — [[islāms|islāmisti]], [[Baltais nams|Baltajā namā]]; ** [[Japāna]]s pilsētā [[Saroma]], [[Hokaido]] [[virpuļviesulis]] nogalināja 9 cilvēkus. Šis virpuļviesulis ir bijis nāvējošākais Japānā kopš 1941. gada. * [[8. novembris]]: ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ministrs [[Donalds Ramsfelds]] atkāpās no amata; [[ASV prezidents|Prezidents]] [[Džordžs V. Bušs|Džordžs Bušs]] nominēja šim amatam [[Roberts Geitss|Robertu Geitsu]], bijušo [[CIP direktori|Centrālās informācijas aģentūras direktoru]]; ** Margarēta Čana tika ievēlēta par Pasaules Veselības organizācijas direktori — ģenerāli. * [[12. novembris]]: ** [[Dienvidosetija|Dienvidosetijā]], kas formāli pieder [[Gruzija]]i, notika referendums par [[republika]]s neatkarību; ** [[Džeralds Fords]] pārspēj [[Ronalds Reigans|Ronaldu Reiganu]] kā visilgāk dzīvais ASV prezidents. * [[15. novembris]]: ** ''[[Al Jazeera]]'' uzsāka raidīt [[angļu valoda|angļu valodā]] jaunu kanālu, ''[[Al Jazeera English]]''; ** [[Puertoriko]] sākas ''[[Sales and Use Tax]]''; ** [[Havaju salas]] aizliedza smēķēt sabiedriskās vietās. * [[16. novembris]] — [[Tonga]]s galvaspilsētā [[Nukualofa|Nukualofā]] notika dumpis. * [[20. novembris]] — Irāna un Sīrija atzīst Irākas vēlēšanas, atjaunojot diplomātiskās attiecības. * [[21. novembris]] — gāzes sprādzienā Polijā bojā gāja 23 kalnrači. * [[22. novembris]] — [[Nīderlande]]s vispārējās vēlēšanās uzvarēja Kristīgo Demokrātu apvienība. * [[23. novembris]]: ** [[Londona]]s bārā ar [[polonijs|poloniju—210]] tika nogalināts bijušais [[Valsts drošības komiteja|VDK]] aģents [[Aleksandrs Ļitviņenko]]; ** vairākās mašīnās ievietotās bumbas sprāga [[Bagdāde|Bagdādē]], tika nogalināti 215 cilvēku un vēl 257 ievainoti. * [[25. novembris]] — [[Bahreina|Bahreinā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[26. novembris]] — ASV tiesnesis [[Džeimss Robertsons]] atļāva ASV kasei izziņot briesmas [[ASV dolārs|dolāram]]. * [[28. novembris|28.]]—[[29. novembris]] — [[Rīga|Rīgā]] notika [[2006. gada NATO samits|NATO samits]]. * [[30. novembris]]: ** [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] notika piektās valsts legalizētās [[gejs|geju]] [[kāzas]]; ** [[Filipīnas|Filipīnās]] dubļu nogruvumā bojā gāja simts cilvēki; ** ''[[Microsoft]]'' iepazīstināja ar jauno [[operētājsistēma|operētājsistēmu]] ''[[Windows Vista]]''; ** izveidots uzņēmums ''[[Alcatel-Lucent]]'', apvienojoties Francijas ''[[Alcatel]]'' un ASV ''[[Lucent]]''. === Decembris === * [[1. decembris]] — [[Felipe Kalderons]] nodeva [[Meksikas prezidenti|Meksikas prezidenta]] zvērestu. * [[1. decembris|1.]]—[[15. decembris]] — [[Doha|Dohā]], [[Katara|Katarā]], norisinās 15. [[Āzijas spēles]]. * [[2. decembris]]: ** [[Roma|Romā]] apmēram 2 miljoni cilvēku iziet ielās un protestē pret [[Romāno Prodi]] valdību; ** [[Stefana Diona]] tika ievēlēta par jauno [[Kanādas Liberālo partija]]s līderi. * [[3. decembris]]: ** [[Eds Stelmačs]] tika ievēlēts par jauno līderi Progresīvās konservatīvajā partijā, [[Alberta|Albertā]]; ** [[Ugo Čavess]] tika ievēlēts par [[Venecuēlas prezidenti|Venecuēlas prezidentu]] uz atkārtotu termiņu; ** [[Vācija|Vācijā]] tika uzspridzināts ''[[Westerholt Power stadions]]''. * [[4. decembris]] — par [[Austrālija]]s premjerministru tika iecelts [[Kevins Rads]]. * [[7. decembris]] — [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aizliedza smēķēt publiskās vietās. * [[9. decembris]] — [[Maskava|Maskavā]] slimnīcā izcēlās ugunsgrēks, bojā gāja 45 cilvēki. * [[10. decembris]]: ** [[Kristers Fuglesands]] kļuva par pirmo [[zviedri|zviedru]] kosmonautu; ** [[Kosmoplāns]] ''[[Discovery (kosmoplāns)|Discovery]]'' devās misijā [[STS-116]] uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]]. * [[11. decembris]] — [[Mahmūds Ahmadīnežāds]] [[Teherāna|Teherānā]], [[Irāna|Irānā]], atklāja [[Holokausts|Holokausta]] konferenci. * [[13. decembris]]: ** [[Ķīnas upes delfīni|Ķīniešu upes delfīnu]] tika atzīti par izmirušiem. ** ASV senators [[Tims Džonsons]] sniedza [[radio]] interviju streika laikā. * [[15. decembris]] — [[Butānas karaļi|Butānas karalis]] [[Džigme Singje Vangčuks]] atteicās no troņa par labu savam dēlam [[Džigme Khesars Namgjels Vangčuks|Džigmem Khesaram Namgjelam Vangčukam]] gadu agrāk, nekā paredzēts. * [[20. decembris]] — [[Somālija|Somālijā]]: [[Islāms|Islāmistu]] tiesas apvienībā karotāji sāka uzbrukumus valdībai. * [[21. decembris]] — austrāliešu [[krikets|kriketists]] [[Šīns Varns]] paziņoja par karjeras beigšanu. * [[22. decembris]] — [[kosmoplāns]] ''Discovery'' pēc divu nedēļu misijas nosēdās uz [[Zeme]]s [[Kenedija kosmosa centrs|Kenediju kosmosa centrā]]. * [[24. decembris]] — [[Etiopija]] piekrita ar karaspēku iejaukties Somālijā. * [[26. decembris]] — [[Nigērija|Nigērijā]] rūpniecības galvaspilsētā [[Lagosa|Lagosā]], naftas cauruļvada sprādzienā tika nogalināti vismaz 200 cilvēku. * [[29. decembris]] — Somālijā [[Etiopija]]s un pārejas valdības bruņotie spēki pārņēma [[Mogadīšo]] bez pretestības. * [[30. decembris]] — bijušais [[Irākas prezidenti|Irākas prezidents]] [[Sadams Huseins]] tika sodīts ar nāvi pakarot. * [[31. decembris]] — [[Bagdāde|Bagdādē]] notika 11 bumbas sprādzieni. === Kultūra === * [[20. maijs]] — [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]] uzvarēja [[Somija]]s grupa ''[[Lordi]]''. * [[25. decembris]] — [[Ritmblūzs|ritmlūza]] un solo mūzikas leģenda [[Džeimss Brauns]] pameta [[mūzika|mūziku]] 73 gadu vecumā. == Dzimuši == * [[1. oktobris]] — [[Prija Fergusone]] (''Priah Ferguson''), amerikāņu aktrise == Miruši == === Janvāris === * [[14. janvāris]] — [[Šellija Vintersa]] (''Shelley Winters''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1920. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Ibrahims Rugova]] (''Ibrahim Rugova''), Kosovas prezidents (dzimis 1944. gadā) * [[27. janvāris]] — [[Johaness Rau]] (''Johannes Rau''), Vācijas prezidents (dzimis 1931. gadā) === Februāris === * [[21. februāris]] — [[Genādijs Aigi]] (''Генна́дий Айги́''), čuvašu izcelsmes dzejnieks un tulkotājs (dzimis 1934. gadā) * [[28. februāris]] — [[Ouens Čemberlens]] (''Owen Chamberlain''), ASV fiziķis (dzimis 1920. gadā) === Marts === * [[11. marts]] — [[Slobodans Miloševičs]] (''Slobodan Milošević''), 1. Serbijas un 3. Dienvidslāvijas prezidents (dzimis 1941. gadā) * [[14. marts]] — [[Lennarts Meri]] (''Lennart Meri''), Igaunijas 2. prezidents (dzimis 1929. gadā) * [[27. marts]] — [[Staņislavs Lems]] (''Stanislaw Lem''), poļu rakstnieks (dzimis 1921. gadā) === Jūnijs === * [[20. jūnijs]] — [[Jurijs Abizovs]] (''Юрий Абызов''), Latvijas krievu rakstnieks (dzimis 1921. gadā) === Jūlijs === * [[10. jūlijs]] — [[Šamils Basajevs]] (''Шамиль Басаев''), čečenu nemiernieku komandieris (dzimis 1965. gadā) === Augusts === * [[3. augusts]] — [[Elizabete Švarckopfa]] (''Elisabeth Schwarzkopf''), Austrijas / ASV operdziedātāja (dzimusi 1915. gadā) * [[9. augusts]] — [[Džeimss Van Allens]] (''James van Allen''), ASV zinātnieks (dzimis 1914. gadā) * [[30. augusts]]: ** [[Glenns Fords]] (''Glenn Ford''), kanādiešu aktieris (dzimis 1916. gadā) ** [[Nagībs Mahfūzs]] (''نجيب محفوظ‎''), Ēģiptes rakstnieks (dzimis 1911. gadā) === Oktobris === * [[28. oktobris]] — [[Reds Auerbahs]] (''Red Auerbach''), ASV basketbola treneris (dzimis 1917. gadā) * [[30. oktobris]] — [[Klifords Gīrcs]] (''Clifford Geertz''), ASV antropologs (dzimis 1926. gadā) === Novembris === * [[16. novembris]] — [[Miltons Frīdmans]] (''Milton Friedman''), ASV ekonomists (dzimis 1912. gadā) * [[17. novembris]] — [[Ferencs Puškāšs]] (''Ferenc Puskás''), ungāru futbolists, treneris (dzimis 1930. gadā) *[[20. novembris]] — [[Roberts Oltmens]] (''Robert Altman''), ASV kinorežisors (dzimis 1925. gadā) * [[23. novembris]] — [[Filips Nuarē]] (''Philippe Noiret''), franču aktieris (dzimis 1930. gadā) === Decembris === * [[10. decembris]] — [[Augusto Pinočets]] (''Augusto Pinochet''), Čīles diktators (dzimis 1915. gadā) * [[14. decembris]] — [[Ahmets Ertegins]] (''Ahmet Ertegün''), turku izcelsmes ASV uzņēmējs (dzimis 1923. gadā) * [[21. decembris]] — [[Saparmurats Nijazovs]] (''Saparmyrat Nyýazow''), Turkmenistānas vadītājs (dzimis 1940. gadā) * [[26. decembris]] — [[Džeralds Fords]] (''Gerald Ford''), ASV 38. prezidents (dzimis 1913. gadā) * [[30. decembris]] — [[Sadams Huseins]] (''Saddam Hussein''), Irākas 5. prezidents (dzimis 1937. gadā) {{pg7}} [[Kategorija:2006. gads| ]] k85k90d5me2awfy23wsv6aihr78lze5 Pasaules čempionāts vieglatlētikā 0 36023 3661401 3659316 2022-07-27T07:36:23Z Vylks 50297 /* Medaļu kopvērtējums */ wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Pasaules čempionāts vieglatlētikā | aktuāla_sezona = 2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā | logo = | pikseļi = | apraksts = | sports = [[Vieglatlētika]] | dibin = 1983 | izj = | komisārs = | direktors = | motto = | pirmā_sez = | komandas = | valsts = | reģions = | kvalif = | izkr = | viet_turn = | starpt_turn = | čempions = | čempions_br = | čempions_km = | čempions_visv = | TV = | mlapa = | līdzīgi = | atjaunots = }} '''Pasaules čempionāts vieglatlētikā''' ir svarīgākās [[vieglatlētika]]s sacensības, kas sākotnēji notika reizi četros gados, bet mūsdienās — reizi divos gados. Pasaules čempionāti vieglatlētikā notiek tikai kopš 1983. gada, tos organizē ''[[World Athletics]]'' (agrāk — Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (IAAF)). == Čempionāti == {| class="wikitable" |- bgcolor=#CCDDEE ! # ! Gads ! Pilsēta ! Valsts ! Datumi ! Stadions ! Disciplīnu skaits ! Sportistu skaits |- bgcolor=#DDEEFF | align="right" | 1. |align=center| 1983 | [[Helsinki]] | {{FIN}} | 7. augusts – 14. augusts | [[Helsinku olimpiskais stadions]] | 41 | 1355 |- bgcolor=#DDEEFF | align="right" | 2. |align=center| 1987 | [[Roma]] | {{ITA}} | 28. augusts – 6. septembris | ''[[Stadio Olimpico]]'' | 43 | 1451 |- bgcolor=#DDEEFF | align="right" | 3. |align=center| 1991 | [[Tokija]] | {{JPN}} | 23. augusts – 1. septembris | Nacionālais Olimpiskais stadions | 43 | 1517 |- bgcolor=#DDEEFF | align="right" | 4. |align=center| 1993 | [[Štutgarte]] | {{DEU}} | 13. augusts – 22. augusts | ''[[Mercedes-Benz Arena|Gottlieb-Daimler-Stadion]]'' | 44 | 1689 |- bgcolor=#DDEEFF | align="right" | 5. |align=center| 1995 | [[Gēteborga]] | {{SWE}} | 5. augusts – 13. augusts | ''Ullevi'' | 44 | 1804 |- bgcolor=#DDEEFF | align="right" | 6. | align=center| 1997 | [[Atēnas]] | {{GRE}} | 1. augusts – 10. augusts | [[Atēnu olimpiskais stadions]] | 44 | 1882 |- bgcolor=#DDEEFF | align="right" | 7. |align=center| 1999 | [[Sevilja]] | {{ESP}} | 20. augusts – 29. augusts | ''[[La Cartuja stadions|Estadio Olímpico de la Cartuja]]'' | 46 | 1821 |- bgcolor=#DDEEFF | align="right" | 8. |align=center| 2001 | [[Edmontona]] | {{CAN}} | 3. augusts – 12. augusts | ''Commonwealth Stadium'' | 46 | 1677 |- bgcolor=#DDEEFF | align="right" | 9. |align=center| 2003 | [[Sendenī]] | {{FRA}} | 23. augusts – 31. augusts | ''[[Stade de France]]'' | 46 | 1679 |- bgcolor=#DDEEFF | align="right" | 10. |align=center| 2005 | [[Helsinki]] | {{FIN}} | 6. augusts – 14. augusts | [[Helsinku olimpiskais stadions]] | 47 | 1688 |- bgcolor=#DDEEFF | align="right" | 11. |align=center| 2007 ({{detailsLink|2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā}}) | [[Osaka]] | {{JPN}} | 24. augusts – 2. septembris | ''Nagai Stadium'' | 47 | 1981 |- bgcolor=#DDEEFF | align="right" | 12. |align=center| 2009 ({{detailsLink|2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā}}) | [[Berlīne]] | {{DEU}} | 15. augusts – 23. augusts | [[Berlīnes olimpiskais stadions]] | 47 | 1895 |- bgcolor=#DDEEFF | align="right" | 13. | align=center| 2011 ({{detailsLink|2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā}}) | [[Tegu]] | {{KOR}} | 27. augusts – 4. septembris | Tegu stadions | 47 | 1867 |- bgcolor=#DDEEFF | align="right" | 14. | align=center| 2013 ({{detailsLink|2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā}}) | [[Maskava]] | {{RUS}} | 10. augusts – 18. augusts | [[Lužņiku stadions]] | 47 | 1970 |- bgcolor=#DDEEFF | align="right" | 15. | align=center| 2015 ({{detailsLink|2015. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā}}) | [[Pekina]] | {{CHN}} | 22. augusts – 30. augusts | [[Pekinas nacionālais stadions]] | 47 | 1771 |- bgcolor=#DDEEFF | align="right" | 16. | align=center| 2017 ({{detailsLink|2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā}}) | [[Londona]] | {{GBR}} | 4. augusts – 13. augusts | [[Londonas olimpiskais stadions]] | 48 | 2036 |- bgcolor=#DDEEFF | align="right" | 17. | align=center| ''2019'' ({{detailsLink|2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā}}) | [[Doha]] | {{QAT}} | 27. septembris – 6. oktobris | [[Halīfas starptautiskais stadions]] | 49 | 1772 |- bgcolor=#DDEEFF | align="right" | 18. | align=center| ''2022'' ({{detailsLink|2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā}}) | [[Jūdžīna]] | {{USA}} | 15. jūlijs – 24. jūlijs | ''[[Hayward Field]]'' | 49 | |- bgcolor=#DDEEFF | align="right" | 19. | align=center| ''2023'' ({{detailsLink|2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā}}) | [[Budapešta]] | {{HUN}} | 26. augusts – 3. septembris | ''[[Nemzeti Atlétikai Központ]]'' | | |} == Medaļu kopvērtējums == Atjaunots pēc [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionāta]]. {{Medals table | team = | gold_USA = 183 | silver_USA = 126 | bronze_USA = 105 | gold_KEN = 62 | silver_KEN = 55 | bronze_KEN = 44 | gold_RUS = 42 | silver_RUS = 52 | bronze_RUS = 48 | gold_GER = 39 | silver_GER = 36 | bronze_GER = 48 | gold_JAM = 37 | silver_JAM = 56 | bronze_JAM = 44 | gold_ETH = 33 | silver_ETH = 34 | bronze_ETH = 28 | gold_GBR = 31 | silver_GBR = 37 | bronze_GBR = 43 | name_GBR = {{Flaga|GBR}} [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija un Ziemeļīrija]] (GBR) | gold_URS = 23 | silver_URS = 27 | bronze_URS = 28 | name_URS = ''{{URS}} (URS)'' | gold_CHN = 22 | silver_CHN = 26 | bronze_CHN = 26 | gold_CUB = 22 | silver_CUB = 24 | bronze_CUB = 14 | gold_GDR = 21 | silver_GDR = 19 | bronze_GDR = 16 | name_GDR = ''{{GDR}} (GDR)'' | gold_POL = 20 | silver_POL = 18 | bronze_POL = 25 | gold_CZE = 15 | silver_CZE = 5 | bronze_CZE = 6 | gold_FRA = 14 | silver_FRA = 18 | bronze_FRA = 23 | gold_AUS = 14 | silver_AUS = 14 | bronze_AUS = 11 | gold_ITA = 12 | silver_ITA = 16 | bronze_ITA = 19 | gold_RSA = 12 | silver_RSA = 7 | bronze_RSA = 8 | gold_UKR = 11 | silver_UKR = 14 | bronze_UKR = 16 | gold_MAR = 11 | silver_MAR = 12 | bronze_MAR = 8 | gold_BLR = 10 | silver_BLR = 11 | bronze_BLR = 12 | gold_SWE = 10 | silver_SWE = 6 | bronze_SWE = 8 | gold_NOR = 10 | silver_NOR = 5 | bronze_NOR = 5 | gold_BAH = 9 | silver_BAH = 9 | bronze_BAH = 8 | gold_ESP = 7 | silver_ESP = 18 | bronze_ESP = 16 | gold_CAN = 7 | silver_CAN = 16 | bronze_CAN = 17 | gold_JPN = 7 | silver_JPN = 9 | bronze_JPN = 16 | gold_FIN = 7 | silver_FIN = 8 | bronze_FIN = 7 | gold_POR = 7 | silver_POR = 7 | bronze_POR = 9 | gold_BRN = 7 | silver_BRN = 3 | bronze_BRN = 3 | gold_ALG = 6 | silver_ALG = 2 | bronze_ALG = 3 | gold_NZL = 6 | silver_NZL = 1 | bronze_NZL = 1 | gold_ROM = 5 | silver_ROM = 8 | bronze_ROM = 11 | gold_NED = 5 | silver_NED = 8 | bronze_NED = 10 | gold_GRE = 5 | silver_GRE = 7 | bronze_GRE = 11 | gold_BUL = 5 | silver_BUL = 3 | bronze_BUL = 8 | gold_UGA = 5 | silver_UGA = 2 | bronze_UGA = 4 | gold_QAT = 5 | silver_QAT = 2 | bronze_QAT = 3 | gold_TCH = 4 | silver_TCH = 4 | bronze_TCH = 3 | name_TCH = ''{{TCH}} (TCH)'' | gold_CRO = 4 | silver_CRO = 4 | bronze_CRO = 2 | gold_COL = 4 | silver_COL = 2 | bronze_COL = 2 | gold_IRL = 4 | silver_IRL = 2 | bronze_IRL = 0 | gold_SUI = 4 | silver_SUI = 0 | bronze_SUI = 5 | gold_ANA = 3 | silver_ANA = 8 | bronze_ANA = 1 | skip_ANA = yes | note_ANA = {{ref|a|[1]}} | gold_FRG = 3 | silver_FRG = 6 | bronze_FRG = 3 | name_FRG = ''{{FRG}} (FRG)'' | gold_TTO = 3 | silver_TTO = 5 | bronze_TTO = 7 | gold_MEX = 3 | silver_MEX = 4 | bronze_MEX = 7 | gold_LTU = 3 | silver_LTU = 3 | bronze_LTU = 2 | gold_DOM = 3 | silver_DOM = 2 | bronze_DOM = 1 | gold_ECU = 3 | silver_ECU = 1 | bronze_ECU = 1 | gold_GRN = 3 | silver_GRN = 1 | bronze_GRN = 1 | gold_MOZ = 3 | silver_MOZ = 1 | bronze_MOZ = 1 | gold_DEN = 3 | silver_DEN = 0 | bronze_DEN = 1 | gold_VEN = 3 | silver_VEN = 0 | bronze_VEN = 1 | gold_BRA = 2 | silver_BRA = 6 | bronze_BRA = 7 | gold_EST = 2 | silver_EST = 6 | bronze_EST = 2 | gold_BEL = 2 | silver_BEL = 2 | bronze_BEL = 7 | gold_SLO = 2 | silver_SLO = 1 | bronze_SLO = 3 | gold_TJK = 2 | silver_TJK = 1 | bronze_TJK = 0 | gold_PER = 2 | silver_PER = 0 | bronze_PER = 0 | gold_NGR = 1 | silver_NGR = 5 | bronze_NGR = 5 | gold_NAM = 1 | silver_NAM = 4 | bronze_NAM = 1 | gold_KAZ = 1 | silver_KAZ = 3 | bronze_KAZ = 5 | gold_TUR = 1 | silver_TUR = 3 | bronze_TUR = 0 | gold_ZAM = 1 | silver_ZAM = 2 | bronze_ZAM = 0 | gold_TUN = 1 | silver_TUN = 1 | bronze_TUN = 1 | gold_BOT = 1 | silver_BOT = 1 | bronze_BOT = 0 | gold_ERI = 1 | silver_ERI = 1 | bronze_ERI = 0 | gold_PAN = 1 | silver_PAN = 1 | bronze_PAN = 0 | gold_SKN = 1 | silver_SKN = 0 | bronze_SKN = 4 | gold_SVK = 1 | silver_SVK = 0 | bronze_SVK = 3 | gold_SYR = 1 | silver_SYR = 0 | bronze_SYR = 2 | gold_BAR = 1 | silver_BAR = 0 | bronze_BAR = 1 | gold_SEN = 1 | silver_SEN = 0 | bronze_SEN = 1 | gold_SOM = 1 | silver_SOM = 0 | bronze_SOM = 1 | gold_PRK = 1 | silver_PRK = 0 | bronze_PRK = 0 | gold_HUN = 0 | silver_HUN = 7 | bronze_HUN = 7 | gold_CIV = 0 | silver_CIV = 4 | bronze_CIV = 1 | gold_ISR = 0 | silver_ISR = 2 | bronze_ISR = 2 | gold_BDI = 0 | silver_BDI = 2 | bronze_BDI = 1 | gold_DJI = 0 | silver_DJI = 2 | bronze_DJI = 1 | gold_PUR = 0 | silver_PUR = 2 | bronze_PUR = 1 | gold_CMR = 0 | silver_CMR = 2 | bronze_CMR = 0 | gold_AUT = 0 | silver_AUT = 1 | bronze_AUT = 3 | gold_BIH = 0 | silver_BIH = 1 | bronze_BIH = 1 | gold_BUR = 0 | silver_BUR = 1 | bronze_BUR = 1 | gold_CYP = 0 | silver_CYP = 1 | bronze_CYP = 1 | gold_GHA = 0 | silver_GHA = 1 | bronze_GHA = 1 | gold_IND = 0 | silver_IND = 1 | bronze_IND = 1 | gold_LAT = 0 | silver_LAT = 1 | bronze_LAT = 1 | gold_KOR = 0 | silver_KOR = 1 | bronze_KOR = 1 | gold_SRI = 0 | silver_SRI = 1 | bronze_SRI = 1 | gold_SUR = 0 | silver_SUR = 1 | bronze_SUR = 1 | gold_TAN = 0 | silver_TAN = 1 | bronze_TAN = 1 | gold_BER = 0 | silver_BER = 1 | bronze_BER = 0 | gold_EGY = 0 | silver_EGY = 1 | bronze_EGY = 0 | gold_SUD = 0 | silver_SUD = 1 | bronze_SUD = 0 | gold_SRB = 0 | silver_SRB = 0 | bronze_SRB = 3 | gold_ASA = 0 | silver_ASA = 0 | bronze_ASA = 1 | gold_CAY = 0 | silver_CAY = 0 | bronze_CAY = 1 | gold_DMA = 0 | silver_DMA = 0 | bronze_DMA = 1 | gold_HAI = 0 | silver_HAI = 0 | bronze_HAI = 1 | gold_IRI = 0 | silver_IRI = 0 | bronze_IRI = 1 | gold_PHI = 0 | silver_PHI = 0 | bronze_PHI = 1 | gold_KSA = 0 | silver_KSA = 0 | bronze_KSA = 1 | gold_ZIM = 0 | silver_ZIM = 0 | bronze_ZIM = 1 }} ;Piezīme: {{note|a|[1]}} {{flaga|ANA}} Atļautie neitrālie sportisti ir nosaukums, ar kuru Krievijas sportisti piedalījās [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017.]] un [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada]] čempionātā. Viņu izcīnītās medaļas netika iekļautas oficiālajā medaļu tabulā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaaf.org/competitions/iaaf-world-championships/iaaf-world-championships-london-2017-5151/medaltable|title=IAAF: IAAF World Championships London 2017 Medal Table - iaaf.org|website=iaaf.org|access-date={{dat|2020|04|13||bez}}|archive-date={{dat|2017|08|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170814090627/https://www.iaaf.org/competitions/iaaf-world-championships/iaaf-world-championships-london-2017-5151/medaltable}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat|World Championships in Athletics|Pasaules čempionāts vieglatlētikā}} * [http://www.iaaf.org/history/index.html#WCH Pasaules čempionātu vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111026025504/http://www.iaaf.org/history/index.html#WCH |date={{dat|2011|10|26||bez}} }} {{Vieglatlētika-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts vieglatlētikā}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts vieglatlētikā]] pe0waou8obdkmf00spj2c1hhyn3hxtn Ņikita Hruščovs 0 38228 3661147 3659508 2022-07-26T13:34:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 10 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.8 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ņikita Hruščovs | vārds_orģ = ''Никита Хрущёв'' | attēls = Bundesarchiv Bild 183-B0628-0015-035, Nikita S. Chruschtschow.jpg | mazs_att = | apraksts = Ņikita Hruščovs 1963. gadā | amats = [[PSKP CK ģenerālsekretārs|PSKP CK pirmais sekretārs]] | term_sākums = {{dat|1953|9|14|N}} | term_beigas = {{dat|1964|10|14|N}} | priekštecis = [[Josifs Staļins]] | pēctecis = [[Leonīds Brežņevs]] | dzim_dati = {{dat|1894|4|15}} | dzim_vieta = Kaļinovkas ciems, [[Kurskas guberņa]], [[Krievijas Impērija]]<br />([[Kurskas apgabals]], {{RUS}}) | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1971|9|11|1894|4|15}} | mir_vieta = [[Maskava]], [[Padomju Savienība|PSRS]]<br />({{RUS}}) | tautība = krievs | partija = [[PSKP]] | dzīvesb = | profesija = komunists | alma_mater = | reliģija = ateists | paraksts = Nikita_Khrushchev_Signature2.svg | piezīmes = }} '''Ņikita Hruščovs''' ({{val|ru|Никита Сергеевич Хрущёв}}; dzimis {{dat VS|{{dat|1894|4|15}}|{{dat||4|3}}}}, miris {{dat|1971|9|11}}) bija [[PSKP CK ģenerālsekretārs|PSKP CK pirmais sekretārs]] no 1953. gada, un [[PSRS Ministru padome]]s priekšsēdētājs no [[1958]]. līdz 1964. gadam. Vienpersoniskais [[Padomju Savienība|PSRS]] vadītājs no [[1957]]. līdz [[1964]]. gadam. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Krievijas Impērija]]s [[Kurskas guberņa]]s zemnieku ģimenē. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā darbojās kā [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] komisārs. Pēc tam dažādos partijas amatos [[Ukraina|Ukrainā]] un Maskavā. Atbalstīja Staļinu [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā darbojās kā Sarkanās armijas komisārs, tai skaitā, [[Staļingradas kauja]]s laikā. [[Destaļinizācija]]s posmā aktīvi iesaistījās cīņā par augstāko valsts varu. 1956. gada PSKP 20. kongresā nosodīja [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] "[[personības kults|personības kultu]]" un asiņaino teroru, kurā nogalināja daudzus PSRS partijas un armijas vadītājus. 1957. gadā uz īsu laiku atcelts no amata, taču spēja sakaut savus pretiniekus un kļūt par PSRS vadoni. Pazīstams ar grandioziem solījumiem par PSRS ekonomikas sasniegumiem, ASV apsteigšanu līdz 1970. gadam un [[Komunisms|komunisma]] ieviešanu pēc 1980. gada. Hruščova varas laikā [[Jurijs Gagarins]] veica pirmo lidojumu kosmosā, tika uzcelts [[Berlīnes mūris]], kā arī notika [[Kubas raķešu krīze]]. 1964. gada oktobrī tuvākie līdzgaitnieki Hruščovu atcēla no ieņemamajiem amatiem un turpmāko dzīvi viņš kā pensionārs pavadīja [[Valsts drošības komiteja|VDK]] uzraudzībā. Miris 1971. gadā no sirds slimības. == Ceļš uz varu == {{main|Destaļinizācija}} Pēc Staļina nāves 1953. gada 5. martā Padomju Savienībā izveidojās kolektīvās vadības modelis, kurā [[PSKP CK politbirojs|Politbiroja]] veterānu ietekme bija nestabilā līdzsvarā. Sākotnēji par vadoni ar [[Lavrentijs Berija|Berijas]] atbalstu izvirzījās [[Georgijs Maļenkovs]], kas kļuva par [[PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs|PSRS Ministru padomes priekšsēdētāju]], ko tajā brīdī uzskatīja par ietekmīgāko amatu valstī. Berija piešķīra amnestiju vairāk nekā miljonam ieslodzīto; savienības republikās vadošos amatus sāka piešķirt vietējo tautību pārstāvjiem; ierosināja izbeigt sociālisma celtniecību VDR un izveidot apvienotu, neitrālu Vāciju. Liberalizācija VDR izraisīja jūnija sacelšanos, ko apspieda padomju tanki. Jau 1953. gada jūnija beigās Hruščovs panāca pārējo Prezidija locekļu atbalstu pārāk ambiciozā Berijas arestam, un nošaušanai 23. decembrī. Šis bija pēdējais nāvessods kādam no PSRS vadītājiem. Turpmāk politiskajā cīņā zaudējušos nosūtīja uz nenozīmīgiem amatiem vai pensionēja. 1953. gada septembrī Hruščovu ievēlēja par [[PSKP]] Pirmo sekretāru, un sākās Maļenkova un Hruščova cīņa par varu. Mēģinot izmainīt Staļina varas periodā izveidoto rūpniecības modeli, kura rezultātā netika attīstītas nozares, kas veicinātu iedzīvotāju labklājību, Maļenkovs aizstāvēja vieglās industrijas attīstību, kamēr Hruščovs turpināja aizstāvēt smago rūpniecību.<ref name="The Khrushchev Era">[http://countrystudies.us/russia/13.htm The Khrushchev Era]</ref> Jau 1953. gadā Maļenkovs kolhozniekiem atcēla obligātās produktu piegādes normas, un sāka palielināt valsts noteiktās iepirkumu cenas. No 1953. līdz 1958. gadam valsts maksājumi par piegādātajiem produktiem palielinājās no 4,14È miljardiem rubļu līdz 13,41 miljardam rubļu. Tikmēr Hruščovs aizstāvēja smago rūpniecību, un kolhoznieku ekonomiskās motivācijas vietā aizstāvēja jaunu kampaņu organizēšanu. Viņa [[Neskarto zemju kampaņa]]i drīz sekoja [[Kukurūzas kampaņa]]. Kā konservatīvo spēku pārstāvis, Hruščovs ātri nostiprināja savu stāvokli partijā, un 1954. gada beigās bija gatavs atbrīvoties no Maļenkova. Pēc Maļenkova piespiedu atkāpšanās no valdības vadītāja amata 1955. gada janvāra beigās, par valdības vadītāju kļuva [[Nikolajs Bulgaņins]], kurš, lai arī publiski turpinājās kolektīvās vadības modelis, atradās Hruščova ietekmē. Hruščovs, sākotnēji lauksaimniecības politikas vadītājs, 1955. gada vasarā pārņem arī ārpolitiku, panākot Molotova atcelšanu. Cīņā pret Maļenkovu Hruščovs bija aizstāvējis nepieciešamību turpināt koncentrēties uz smago industriju un aizsardzību. Strauji pieauga tēriņi tradicionālā bruņojuma ražošanai un starpkontinentālo raķešu attīstībai, kas pārgāja kosmosa programmas veidošanā. 6. piecgades plāns koncentrējās uz Centrālāzijas, Sibīrijas un Tālo Austrumu industrializāciju, atomelektrostaciju celtniecību. 1956. gada beigās šī kursa pretinieki Politbirojā panāca smagās industrijas attīstībai paredzēto izdevumu samazinājumu, uz ko 1957. gada sākumā Hruščovs reaģēja paziņojot, ka 6. piecgade tiek pārtraukta, un uzsākts darbs pie [[PSRS Septiņgade]]s plānošanas. 1956. gada februārī PSKP 20. kongresā Hruščovs nosodīja Staļina personības kultu un [[Lielais terors|Lielo teroru]], tā vēl vairāk iedragājot partijas veterānu stāvokli Prezidijā. Hruščova reformu politika izraisīja seno Staļina līdzgaitnieku [[Vjačeslavs Molotovs|Molotova]], Maļenkova un [[Lazars Kaganovičs|Kaganoviča]] pretestību. Šī ietekmīgā grupa 1957. gada jūnijā nobalsoja par Hruščova atlaišanu no partijas vadītāja amata, taču Hruščovs uzstāja uz partijas statūtu ievērošanu, kurā partijas vadītāju no amata atcelt varēja tikai [[PSKP Centrālā komiteja]]. Ar maršala [[Georgijs Žukovs|Žukova]] atbalstu, kurš nodrošināja Centrālkomitejas locekļu transportēšanu uz Maskavu armijas lidmašīnās, Hruščovam izdevās panākt sev labvēlīgu Centrālkomitejas balsojumu, un no partijas izslēgt Molotovu, Maļenkovu un Kaganoviču, kurus nodēvēja par "[[Antipartejiskā grupa|Antipartejisko grupu]]". Jau oktobrī viņš no amata atlaida arī maršalu Žukovu. 1958. gada martā, pēc valdības vadītāja Bulgaņina atkāpšanās no amatiem, Hruščovs ieņēma arī šo amatu, tā kļūstot par ietekmīgāko cilvēku valstī. 21. un 22. PSKP kongresā viņš turpināja partijas konservatīvo spēku un staļinisma kritiku. 1961. gadā no [[Ļeņina mauzolejs|Ļeņina mauzoleja]] izvāca tur 1953. gadā publiskai apskatei novietotās Staļina mirstīgās atliekas, kuras apglabāja pie Kremļa sienas. <gallery> Bundesarchiv Bild 146-1989-101-01A, Moskau, Besuch Konrad Adenauer.jpg|Hruščovs, Bulgaņins, Maļenkovs, Molotovs ar Adenaueru Maskavā, 1955 Bulganin Khrushchev India 1955.jpg|Ar Bulgaņinu Indijā, 1955 Moskau 1957 - Lenin-Stalin-Mausoleum.jpg|Ļeņina-Staļina mauzolejs, 1957 Bundesarchiv Bild 183-57000-0184, Berlin, V. SED-Parteitag, 2.Tag.jpg|Ar VDR vadītājiem, 1958 Mao Tsé-toung, portrait en buste, assis, faisant face à Nikita Khrouchtchev, pendant la visite du chef russe 1958 à Pékin.jpg|Ar Mao, 1958 John Kennedy, Nikita Khrushchev 1961.jpg|Sarunās ar [[Džons Kenedijs|Džonu Kenediju]], 1961 RIAN archive 159271 Nikita Khrushchev, Valentina Tereshkova, Pavel Popovich and Yury Gagarin at Lenin Mausoleum.jpg|Ar kosmonautiem, 1963 Avgusta 1963 je spremstvu Josipa Broza - Tita Velenje obiskal voditelj Svojetske zveze Nikita Hruščov.jpg|Ar Tito Dienvidslāvijā, 1963 Fidel en Moscu.tif|Kastro Maskavā, 1963 Bundesarchiv Bild 183-B0628-0015-023, Berlin, Fahrt von Chruschtschow und Ulbricht.jpg|Berlīnē ar Ulbrihtu, 1963 Nasser and Khrushchev, 1964.jpg|Ar Nāseru Ēģiptē, 1964 </gallery> == Ārpolitika == [[Attēls:High Dam Burg Memorial Wall, Aswan, Egypt, Oct 2004.jpg|thumb|Asuānas dambja memoriāls]] [[Attēls:1961 CPA 2576.jpg|thumb|Lumumba]] [[Attēls:1961 CPA 2566.jpg|thumb|Brīvību Āfrikas tautām]] Jau pirmajās nedēļās pēc Staļina nāves kolektīvā vadība sāka kursu uz attiecību uzlabošanu ar Rietumvalstīm. Ātri izbeidza [[Korejas karš|Korejas karu]] un [[Pirmais Indoķīnas karš|Pirmo Indoķīnas karu]]. Normalizēja attiecības ar Turciju un Izraēlu, sākās ciešu attiecību veidošana ar Indiju. Maļenkovs sāka runāt par atomkaru kā draudu visai cilvēcei, kamēr vēlākos Hruščova varas gados draudi kapitālistiskajām valstīm ar atomieročiem kļuva par normu. 1953. gada 30. maijā Molotovs informēja Turcijas vēstnieku, ka PSRS oficiāli atsakās no 1945. gadā izvirzītajām teritoriālajām pretenzijām. Lai arī PSRS turpināja kritizēt Turciju par NATO bāzēm un izlūklidojumiem, kopumā attiecību tonis uzlabojās. 1957. gadā PSRS finansēja stikla rūpnīcas celtniecību. 1959. gada decembrī Turcijas veselības ministra apmeklēja Maskavu. Plānoto premjera [[Adnans Menderess|Menderesa]] vizīti izjauca Turcijas valsts apvērsums. 1963. gadā divu nedēļu vizītē ieradās Turcijas parlamenta delegācija. Turcijas ārlietu ministra vizīte notika divas nedēļas pēc Hruščova gāšanas.<ref name="23930-pdf">[http://dergiler.ankara.edu.tr/dergiler/42/2299/23930.pdf SOVIET UNION’S BALKAN OPENING DURING THE KHRUSHCHEV PERIOD: ATTEMPTS TO RESTORE RELATIONS WITH TURKEY,YUGOSLAVIA AND GREECE]</ref> 1953. gada 23. jūlijā PSRS nosūtīja vēstnieku uz [[Grieķijas Karaliste|Grieķiju]], kurā 1949. gadā bija beidzies padomju atbalstīts pilsoņu karš. PSRS nodrošināja Grieķijas-Bulgārijas nesaskaņu beigšanos, kas vainagojās ar diplomātisko attiecību atjaunošanu kaimiņvalstu starpā 1954. gada maijā. 1956. gada jūnijā Atēnas apmeklēja PSRS ārlietu ministrs Šepilovs. Grieķijai svarīgajā [[Kipra]]s konfliktā Hruščovs ieņēma grieķiem labvēlīgu pozīciju. 1953. gada 6. jūnijā Molotovs [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dievidslāvijas]] pārstāvim izteica vēlēšanos atjaunot attiecības vēstnieku līmenī. Jaunais padomju vēstnieks Belgradā ieradās jau 21. jūlijā. Apsīka pret [[Josips Brozs Tito|Tito]] vērstās propagandas kampaņas. Taču Tito saglabāja vēsumu attiecībās, ko Hruščovs mēģināja lauzt, nosūtot vairākas personīgas vēstules. 1954. gadā abas valstis noslēdza tirdzniecības līgumu. Tam sekoja vairāki kredītu līgumi un atbalsts rūpnīcu celtniecībai. No 1955. gada 26. maija līdz 2. jūnijam Hruščovs ieradās vizītē Dienvidslāvijā. PSRS apņēmās neiejaukties Dienvidslāvijas iekšlietās un respektēt tās politisko kursu. Tito atteicās nodibināt ciešākas attiecības starp abu valstu komunistiskajām partijām vai pievienoties [[Varšavas pakts|Varšavas paktam]]. Tito pozitīvi novērtēja Staļina nosodīšanu 20. kongresā. 1956. gada 1. jūnijā, dienu pirms Tito vizītes Maskavā, Molotovam nācās pamest ārlietu ministra posteni. Lai arī Tito atbalstīja padomju iebrukumu Ungārijā, attiecības ar viņu uz pāris gadiem kļuva vēsākas, PSRS cenšoties atjaunot pilnīgu kontroli pār Austrumeiropu, kurā nebija vietas neatkarīgam ceļam uz sociālismu. 1960. gada septembrī Tito un Hruščovs tikās ANO mītnē Ņujorkā, vienojoties par attiecību atjaunošanu. 1961. gada jūlijā Maskavu apmeklēja Dienvidslāvijas ārlietu ministrs, kam 1962. gadā sekoja PSRS ārlietu ministra [[Andrejs Gromiko|Gromiko]] un Brezņeva vizītes. Tito apmeklēja PSRS 1962. gada decembrī un Hruščovs Belgradu 1963. gada augustā.<ref name="23930-pdf" /> 1955. gada pavasarī Hruščovs uzsāka cīņu ar ietekmīgo Molotovu par izmaiņām ārlietās. Kā savu ideju paudēju viņš izmantoja maršalu Žukovu, kurš savā uzvaras dienas uzrunā 30. aprīlī izvirzīja tēzi par mierīgu līdzāspastāvēšanu ar kapitālisma valstīm. Par spīti Molotova protestam, šī frāze no runas netika svītrota. Dažas dienas vēlāk, uzvarai veltītā rakstā, Žukovs pozitīvi izteicās par draudzīgu attiecību atjaunošanu ar Tito Dievidslāviju. Molotovs, kurš Tito uzskatīja par fašistu, atkal nespēja novērst raksta publicēšanu. Jau 26. maijā vizītē Belgradā ieradās Hruščovs, Bulgaņins un Mikojans. Jaunais ārpolitikas kurss, kas ļāva uzlabot attiecības arī ar valstīm, kas dogmatiski nesekoja staļinismam un komunismam, pavēra iespējas PSRS ietekmes pieaugumam Trešajā pasaulē.<ref>[https://books.google.lv/books?id=ASRrHHq0xtgC&printsec=frontcover&dq=khrushchev+foreign+policy+crisis&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwixm-73yNDYAhUkJpoKHaMvD9UQ6AEIXTAJ#v=onepage&q=khrushchev%20foreign%20policy%20crisis&f=false Khrushchev's Cold War: The Inside Story of an American Adversary]</ref> 1955. gadā PSRS vienojās ar Austriju un Rietumvalstīm par [[Austrijas valsts līgums|Austrijas valsts līgumu]], ar kuru tā atguva neatkarību. Tajā pašā gadā notika Hruščova un ASV prezidenta [[Dvaits Eizenhauers|Eizenhauera]] tikšanās, kas iesāka "mierīgās līdzāspastāvēšanas" politiku. Pēc [[Rietumvācija|VFR]] kanclera [[Konrāds Adenauers|Konrāda Adenauera]] vizītes Maskavā, PSRS nodibināja diplomātiskās attiecības ar VFR un sāka atbrīvot izdzīvojušos vācu karagūstekņus. Vācijas okupācija, VFR un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] izveidošana, un [[Rietumberlīne]]s neatrisinātais jautājums uz vairākiem gadiem radīja saspīlējumu abu bloku starpā, Hruščovam uzstājot uz Rietumberlīnes iekļaušanu VDR sastāvā, vai arī neitrālas pilsētas izveidošanu. Militāra konflikta draudi beidzās līdz ar [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] uzcelšanu 1961. gadā, un [[Berlīnes krīze]]s mierīgu atrisināšanu. 1956. gada rudenī [[Polijas Tautas Republika|Polijas Tautas Republikā]] izcēlās plaši protesti pret komunistu diktatūru, kurus izdevās izbeigt, par partijas vadītāju ievēlot [[Vladislavs Gomulka|Gomulku]], un apmierinot virkni citu prasību. Protesti [[Ungārijas Tautas Republika|Ungārijas Tautas Republikā]] drīz izvērtās asiņainā [[1956. gada Ungārijas revolūcija|ungāru revolūcijā]] pret komunistu varu. Pēc neilgas svārstīšanās, Hruščovs pieņēma lēmumu par bruņotu iebrukumu Ungārijā. Līdzās Staļina noziegumu atklāšanai 1956. gadā, iebrukums Ungārijā bija viens no faktoriem, kas uz ilgāku laiku smagi iedragāja padomju sistēmas un komunisma popularitāti pasaulē. Sākās globālās [[padomju impērija]]s veidošana. Hruščovs kopā ar Bulgaņinu apceļoja jaunās Trešās pasaules valstis, veidojot politisku aliansi ar [[Nepievienošanās kustība|Nepievienošanās valstu]] kustību, īpaši attīstot attiecības ar Ēģiptes [[Gamāls Abdels Nāsers|Nāseru]], Indijas [[Džavāharlāls Nehru|Nehru]] un Indonēzijas [[Sukarno]]. Nehru 1955. gada jūnija lielāko daļu pavadīja vizītē PSRS, kurai sekoja Hruščova un Bulgaņina trīs nedēļu ilgs ceļojums pa Indiju novembrī-decembrī. Hruščovs atbalstīja Indijas pozīciju [[Kašmīra]]s konfliktā, un prognozēja [[Goa]]s atgūšanu no portugāļiem. 1959. gadā uzliesmojot [[Ķīnas-Indijas karš|Ķīnas-Indijas karam]], PSRS bija grūta izvēle, kuru no pusēm atbalstīt. Sākās ieroču piegādes Ēģiptei un [[Sīrijas republika]]i. Lai arī Nāsers arestēja komunistus, 1956. gada [[Suecas krīze]]s laikā PSRS nostājās Ēģiptes un arābu valstu pusē. PSRS finansēja [[Asuānas aizsprosts|Asuānas dambja]] celtniecību. Ekonomikas attīstībai nepieciešamos līdzekļus un darbaspēku Hruščovs centās iegūt regulāri samazinot padomju armijas skaitlisko sastāvu. No 1955. līdz 1957. gadam PSRS samazināja savu armiju par 2 miljoniem kareivju, aicinot arī citas valstis uz atbruņošanos. Tā kā ASV saglabāja militāro pārspēku, lai vairotu PSRS varenības tēlu, viņš rīkoja regulārus atomizmēģinājumus un sāka starpkontinentālo raķešu ražošanu. Padomju raķešu spēka propagandā labi noderēja 1957. gada [[Sputnik-1]] palaišana kosmosā. 1963. gada 5. augustā PSRS, ASV un Lielbritānija parakstīja līgumu par daļēju atomizmēģinājumu aizliegumu, apņemoties turpmāk rīkot tikai pazemes izmēģinājumus. Ķīna, kas šajā laikā pati centās radīt savu atombumbu, līgumu kritizēja kā imperiālistu mēģinājumu saglabāt atomieroču monopolu. 1959. gada septembrī Hruščovs gandrīz divu nedēļu ilgā vizītē apceļoja ASV, gūstot jaunu iedvesmu kukurūzas audzēšanai. 1960. gadā paredzēto Eizenhauera vizīti PSRS atcēla pēc U-2 izlūklidmašīnas notriekšanas 1960. gada 1. maijā. U-2 problēma arī izgāza Parīzē notiekošo ASV, PSRS, Francijas un Lielbritānijas vadītāju tikšanos. Par spīti neveiksmīgajam 1961. gada aprīļa iebrukumam Kubā, Hruščovs jūnija sākumā Vīnē tikās ar ASV prezidentu [[Džons Kenedijs|Kenediju]].<ref name="The Khrushchev Era"/> 1959. gada [[Kubas revolūcija]], un tās ātra kļūšana par sociālistisku diktatūru bija viens no spilgtākajiem PSRS ārpolitikas panākumiem, kas gan noveda pie 1962. gada oktobra [[Kubas raķešu krīze]]s ar ASV, kuru Hruščovs zaudēja. Ķīnas vadonis [[Mao Dzeduns]] nepieņēma Hruščova jauno ideoloģisko kursu, un abu komunistisko lielvalstu sadarbība ātri sabruka, 1960. gadā izvēršoties [[Ķīnas—PSRS ideoloģiskās nesaskaņas|atklātā ideoloģiskā konfliktā]], kas sašķēla pasaules komunistisko kustību Maskavas un Pekinas atbalstītājos. Eiropā [[Albānijas Tautas Republika]] atklāti nostājās Ķīnas pusē. Konfliktam ar Ķīnu bija vairāki iemesli, taču ideoloģiski galvenais bija tas, ka ķīnieši nepiekrita Hrusčova "mierīgās līdzāspastāvēšanas" politikai ar Rietumiem. Mao bija gatavs sākt atomkaru ar kapitālistiem. Kareivīgi noskaņots bija arī Kubas līderis Kastro. Lai demonstrētu savu radikālismu, PSRS sacentās ar Ķīnu militārās palīdzības sniegšanā [[Ziemeļvjetnama]]i un neatkarības cīnītājiem Trešajā pasaulē. Jau pirms Āfrikas [[dekolonizācija]]s viļņa, Hruščovs sāka veidot ciešākas ekonomiskās un militārās sadarbības programmas ar jaunajām Trešās pasaules valstīm. 1959. gadā dažāda veida palīdzība un kredīti jaunattīstības valstīm bija 859 miljonu USD apmērā. 1964. gadā dažādiem projektiem kredītos izsniedza 128 miljonus USD Alžīrijai, 283 miljonus USD Ēģiptei, 200 miljonus USD Indijai, kā arī 333 miljonus USD Bulgārijai un 160 miljonus USD Kubai. Mazākus kredītus saņēma arī Kenija, Nepāla, Pakistāna, Jemena un Mongolija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79-00927A004500060001-8.pdf |title=Soviet International Economic Policy |access-date={{dat|2018|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170124002638/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79-00927A004500060001-8.pdf }}</ref> 1960. gadā PSRS atzina Alžīrijas Pagaidu valdību, tā iesaistoties [[Alžīrijas neatkarības karš|Alžīrijas neatkarības karā]]. 1961. gadā Padomju Savienība piegādāja ieročus [[Laosa]]s komunistu nemierniekiem, taču tālākas piegādes izbeidza pēc vienošanās par pilsoņu kara neitralizāciju ar Kenediju 1961. gada maijā. Haotiskais [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo]] neatkarības sākums deva jaunu mocekli padomju propagandai — [[Patriss Lumumba|Patrisu Lumumbu]], kura vārdā Maskavā nosauca universitāti. PSRS simpatizējošo Gvinejas, Ganas un Mali valdošo partiju pārstāvji piedalījās PSKP 22. kongresā, un šo valstu vadītājiem vēlāk piešķīra Ļeņina Miera balvas. [[Ahmeds Seku Ture|Ahmedam Seku Ture]] 1961., [[Kvame Nkruma]] 1962. un [[Modibo Keita]] 1963. Pēdējos varas gados Hruščovs nedēļām ilgi atradās ārvalstu vizītēs, apmeklējot daudzas pasaules valstis un ANO. == Tautsaimniecība == [[Attēls:Совнархозы-1963.png|thumb|Sovnarhozu karte 1963. gadā]] Staļina nāves brīdī PSRS atradās 5. piecgades (1951—1955) vidū, kas turpināja galveno uzmanību pievērst smagajai rūpniecībai. Maļenkovs savas varas īsajā laikā sāka mainīt šo uzsvaru par labu vieglajai rūpniecībai, plaša patēriņa preču ražošanai un dzīvokļu celtniecībai, lai uzlabotu PSRS iedzīvotāju dzīvi. Politisku iemeslu dēļ Hruščovs šo politiku kritizēja, taču, nonākot pie varas, pats to turpināja. Viss Hruščova varas laiks pagāja zem saukļa "Sasniegsim un apdzīsim Ameriku!" Aprēķini, ka to izdosies paveikt līdz 1970. gadam bija nereāli un balstījās kļūdainos datos. Plānotāji rēķināja, ka PSRS rūpniecība turpinās augt par 8,7% gadā, kamēr ASV augs par 2% gadā. Viņi arī uzskatīja, ka PSRS ražošanas līmenis ir sasniedzis 50% no ASV līmeņa. Realitātē ASV auga par 4% un tās ražošanas apjoms 2,5 reizes pārsniedza PSRS līmeni, tā ka tīri matemātiski PSRS varēja sasniegt ASV līmeni 1978. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79R00890A001000080018-9.pdf |title=Soviet Seven-Year Plan |access-date={{dat|2018|01|08||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170124133843/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79R00890A001000080018-9.pdf }}</ref> Padomju industriālās ražošanas izaugsmes temps, kas no 1956. līdz 1960. gadam bija vidēji 8% gadā, no 1961. līdz 1965. gadam samazinājās uz vidēji 6% gadā. Par spīti visām kampaņām, lauksaimniecības izaugsme no 1956. līdz 1965. gadam bija vidēji 3% gadā. Saglabājoties vidējai 4,5% izaugsmei, PSRS IKP dubultotos 16 gadu laikā.<ref name="the-soviet-economy">[https://books.google.lv/books?id=RnYkeJXzOAoC&pg=PA485&dq=kosygin+liberman+reforms&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwiE-vPCpKneAhWMjywKHeuoChQQ6AEIYDAJ#v=onepage&q=kosygin%20liberman%20reforms&f=false The Soviet Economy]</ref> Kamēr smagā rūpniecība turpināja augt, Hruščovam nepārtrauktas rūpes sagādāja lauksaimniecības problēmas, kuras viņš mēģināja atrisināt ar dažādām kampaņām un reformām, kas pakāpeniski sagrāva viņa prestižu un varu. Lai palielinātu neapmierinošās graudu ražas, Hruščovs 1953. gada beigās sāka plānot [[Neskarto zemju kampaņa|Neskarto zemju kampaņu]], kas ar pilnu spēku izvērsās 1954. gada sākumā. Kampaņas mērķis bija ievērojami palielināt lauksaimniecībā apstrādātās zemes apjomu, iegūt pārtikas un lopbarības graudus, atslogot citus lauksaimniecības reģionus, nodrošināt graudus eksportam. Uz Kazahstānu un Sibīriju nosūtīja simtiem tūkstošu cilvēku, galvenokārt jauniešus, kas tukšās stepēs sāka sēt graudus. Līdz 1955. gadam sākotnēji bija paredzēts apgūt 13 miljonus hektāru, taču jau 1954. gada augustā pieņēma lēmumu līdz 1956. gadam apgūt 30 miljonus hektāru (līdzvērtīgi visai Kanādas lauksaimniecības teritorijai). Pirmo gadu ražas bija nestabilas, taču kopumā veiksmīgas. Ilgtermiņā neapgūto zemju kampaņa radīja jaunas problēmas — nabadzīgo stepes augšņu apstrādāšanā ieguldīja milzīgus līdzekļus, kas labāk būtu noderējuši situācijas uzlabošanai tradicionālajos lauksaimniecības rajonos, kuru ražas joprojām bija zemas saimnieciski neizdevīgās kolhozu sistēmas dēļ. Jau dažus gadus vēlāk ražas kritās, sākās ekoloģiskas problēmas un sausuma izraisītas putekļu vētras.<ref>[https://www.rbth.com/multimedia/history/2017/08/16/virgin-lands-campaign-how-the-ussr-tried-to-counter-food-shortages_823652 Virgin Lands Campaign: How the USSR tried to counter food shortages]</ref> Kontinentālā klimata svārstības nenodrošināja stabilas ražas, sausumam un salam bieži iznīcinot ražas. 1954. gadā bija apsēti 4 miljoni hektāru, no kuriem ieguva 4 miljonus tonnas graudu. 1955. gada sausuma dēļ, no četrreiz lielākas apsētās platības ieguva tikai 8 miljonus tonnas graudu. Neskatoties uz augsnes un dabas apstākļiem, Hruščovs paziņoja, ka sagaida līdz 33 miljoniem tonnu lielas ražas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01049A001500300001-1.pdf |title=The Virgin Lands — An Appraisal |access-date={{dat|2018|01|06||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123062645/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01049A001500300001-1.pdf }}</ref> [[Kukurūzas kampaņa]] bija nākamā Hruščova lauksaimniecības programma, kas sākās 1955. gada janvārī. Ņemot vērā strauji palielināto lauksaimniecībā apstrādātās zemes apjomu, paralēli graudiem varēja sākt audzēt kukurūzu. Kampaņas mērķis bija līdz 1960. gadam ar kukurūzu apsēt 28 miljonus hektāru. Tā kā lielākajā PSRS daļā klimata apstākļi nav piemēroti pārtikas kukurūzas iegūšanai, kukurūzu plānoja audzēt kā skābbarības materiālu ar ko barot mājlopus, tā samazinot graudu patēriņu lopbarībai un palielinot pārtikas ieguvi. Balstoties uz optimistiskiem aprēķiniem, Hruščovs paziņoja, ka pateicoties kukurūzai 1961. gadā PSRS apsteigs ASV piena, sviesta un gaļas ražošanas apjomos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79-01009A002100070008-4.pdf |title=Agroclimatic Evaluation of the Soviet Corn Program |access-date={{dat|2018|01|06||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123082548/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79-01009A002100070008-4.pdf }}</ref> Šo mērķu sasniegšanas neiespējamību demonstrēja [[Rjazaņas brīnums]]. Dažādas kukurūzas šķirnes sēja gandrīz visā PSRS teritorijā, un tipiski padomju kampaņām, kukurūzas propaganda drīz sasniedza absurdus apjomus, taču plānotais apsējamās platības daudzums netika sasniegts klimatisko apstākļu dēļ. Atšķirībā no ASV, kur Hruščovs peronīgi apmeklēja kukurūzas laukus, PSRS teritorijā kukurūzai vispiemērotākās bija Karpatu, Kaukāza, un daļēji Ukrainas un Centrālāzijas teritorijas. Pārējās valsts daļās kukurūzas ražas bija nestabilas, nespējot nodrošināt Hruščova paredzētos 4—5 reizes lielākos skābbarības apjomus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP61-00391R000200250004-8.pdf |title=Main Trends in Soviet Capabilities and Policies, 1958-1963 |access-date={{dat|2018|01|06||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123112250/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP61-00391R000200250004-8.pdf }}</ref> <gallery> The Soviet Union 1954 CPA 1773 stamp (Agriculture in the USSR. Planted potatoes).jpg|Pareiza kartupeļu stādīšana Stamp of USSR 2255.jpg|Neskarto zemju kampaņa Stamp of USSR 2007.jpg|Neskarto zemju apgūšanas kampaņa 1959 CPA 2369.jpg|Septiņgadei veltīta pastmarka 1959 CPA 2341.jpg|Septiņgades plāni 1959 CPA 2344.jpg|Septiņgades plāni 1959 CPA 2345.jpg|Septiņgades plāni 1961 CPA 2541.jpg|Kukurūzas kampaņa 1961 CPA 2540.jpg|Lopkopības kampaņa The Soviet Union 1962 CPA 2963 stamp (Animal industries, Decisions of the XXII Congress of the Communist Party of the Soviet Union—into Life).jpg|Izaugsmes mērķi Почтовая марка СССР № 3063. 1964. Сельскохозяйственные культуры.jpg|Kukurūzas kampaņa Почтовая марка СССР № 3030. За высокие урожаи!.jpg|Lauksaimniecības kampaņa </gallery> Hruščova dominētais PSKP 20. Kongress 1956. gadā apstiprināja ambiciozo 6. piecgades plānu, taču jau 1956. gada beigās kļuva skaidrs, ka to nav iespējams izpildīt. Pēc vairākiem mēģinājumiem atrisināt ekonomikas problēmas, 6. piecgadi 1957.gada beigās pārtrauca, un sākās [[PSRS Septiņgade]]s (1959—1965) plānošana, kas paredzēja izveidot komunistiskās sabiedrības pamatus, taču prognozēja mērenākus izaugsmes tempus. 1957. gada februārī, partijas vadītājs Hruščovs samazināja valdības varu, likvidējot lielās nozaru ministrijas, lēmumus par ekonomiku turpmāk piešķirot vairāk nekā 105 reģionu ekonomikas padomēm (sovnarhoziem), kas darbojās tiešā partijas pakļautībā. 1958. gadā viņš izlēma strauji attīstīt PSRS plastmasas, sintētisko materiālu un ķīmisko rūpniecību, parakstot līgumus ar Rietumu firmām par rūpnīcu piegādi un būvniecību. 1963. gada vasarā Hruščovs piedāvāja radikāli izmainīt ekonomikas modeli, samazinot tradicionāli lielās investīcijas smagajā rūpniecībā, un koncentrējoties uz minerālmēslu ražošanu, kas beidzot ļautu uzlabot lauksaimniecības ražas, pēc tam, kad iepriekšējās kampaņas nebija sasniegušas mērķus. Šī politika izraisīja neapmierinātību arī armijā, kuras budžets tiktu ievērojami samazināts. Padomju iestādes publiski atzina, ka apmēram 25% minerālmēslu tiek zaudēti paviršas pārvadāšanas un uzglabāšanas rezultātā. Minerālmēslus bieži izmantoja nepareizi, tā samazinot iegūtās ražas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79-00927A004100070005-7.pdf |title=Krushchev Advocates Major Fertilizer Program |access-date={{dat|2018|01|06||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123192604/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79-00927A004100070005-7.pdf }}</ref> 1963. gada neražas dēļ valdība pieņēma vairākus lēmumus graudu taupīšanai. Tika malti rupjākas kvalitātes milti, kas pazemināja maizes kvalitāti; ierobežoja maizes un miltu pārdošanu veikalos un sabiedriskās ēdināšanas vietās; atsāka cīņu pret maizes izbarošanu lopiem (tā bija lētāka par lopbarību); veica ar graudiem piebarojamo lopu izkaušanu. Lai arī racionāli, šo lēmumi iedzīvotājos raisīja neapmierinātību.<ref name="the-soviet-economy" /> === Privātais sektors === Tā kā visa zeme piederēja valstij, tad kolhozieku piemājas saimniecības un pilsētnieku dārziņu kooperatīvus arī regulēja valsts. Ierobežotā daudzumā iedzīvotāji drīkstēja turēt mājlopus, galvenokārt govis, cūkas, kazas un mājputnus. Drīz pēc Staļina nāves Maļenkovs un Hruščovs ieviesa vairākus atvieglojumus mājlopu turēšanā, un jau 1954. gadā privāti turēto cūku skaits bija dubultojies. 1956. gada janvārī presē sākās kampaņa, lai kolhoznieku piemājas zemes gabalus, kas sasniedza līdz pushektāram, samazinātu uz pusi. Taču zemes gabalu samazinājums nenotika, un privāto mājlopu skaits turpināja palielināties. 1956. gada augustā valdība pieņēma lēmumu, lai ierobežotu graudu un maizes iegādi valsts veikalos un to izmantošanu lopbarībai. 1957. gada 22. maijā Hruščovs izvirzīja mērķi jau 1958. gadā apsteigt ASV piena ražošanā un gaļas ražošanā līdz 1962. gadam. Mērķi bija nereāli, un vēlāk izdotajos Hruščova runu krājumos šie datumi ir dzēsti. Uzskatot, ka kolhozi jau tuvākajā laikā spēs nodrošināt visu nepieciešamo pārtiku, Hruščovs 1958.-1960. gados īstenoja kampaņu pret piemājas saimniecībām un mājlopu turēšanu. 1959. gadā ierobežo mājlopu turēšanu pilsētās un apdzīvotās vietās. Ierobežoja mājlopu ganības. Kolhozos sākās mājlopu piespiedu atpirkšana no privātīpašniekiem. Kad izrādījās, ka PSRS nespēj sasniegt izvirzītos pārtikas plānus, spiediens pret privāto sektoru atslāba, lai ļautu iedzīvotājiem parūpēties par savu pārtiku. 1963. gadā [[Krievijas PFSR]] atkal pieņēma aizliegumu par graudu un maizes izbarošanu mājlopiem, ieviešot pat cietumsodu. Privāti atļāva turēt ne vairāk par vienu govi vai cūku, vai trīs aitas. Zemniekiem, kas turēja vairāk mājlopus, uzlika lielāku nodokli.<ref>[https://books.google.lv/books?id=San2vrxu3IoC&pg=PA316&dq=khrushchev+1964&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwj3mqidwILZAhVCBywKHao1Ajk4PBDoAQhFMAU#v=onepage&q=khrushchev%201964&f=true The Private Sector in Soviet Agriculture]</ref> === Neveiksmes === Jau uzreiz pēc Hruščova gāšanas, viņa varas periodu kritizēja kā izgāzušos. Visi viņa saukļi — miermīlīga līdzāspastāvēšana, Amerikas apdzīšana bija jau Ļeņina un Staļina laikā radīti. Hruščovam vienpersoniski pārņemot visu valsts varu radās jauns personības kults, apsīka jebkāda kritika. 1956. gada veiktā Staļina nosodīšana bija citu Prezidija locekļu, Maļenkova un Mikojana iesāktā procesa turpinājums. Šajā laika no nometnēm bija atbrīvoti tik daudzi ieslodzītie, ka sistēmas varas saglabāšanai bija jāatrod vainīgais, visu atbildību par teroru piedēvējot Staļinam. Līdz 1956. gada februārim Hruščovs kopā ar Molotovu un Kaganoviču bija lojāls staļinists. Hruščovs destaļinizāciju pat piebremzēja, atsākot to politisku iemeslu dēļ 1961. gadā. Centrālkomitejas pilnīgais atbalsts Hruščova atcelšanai 1964. gada oktobrī demonstrēja, ka notikušais nebija šauras kliķes veikts valsts apvērsums, bet visas nomenklatūras uzticību zaudējuša vadoņa atcelšana.<ref name="the-failure-of-khrushchevism">[https://www.marxists.org/archive/deutscher/1965/khrushchevism-failure.htm The Failure of Khrushchevism]</ref> Laiku starp Staļina nāvi un Hruščova atcelšanu var iedalīt divos posmos, kuru robeža ir 1959. gads. No 1953. gada valstī notiek aktīva destaļinizācija, ekonomiskās un politiskās reformas, kam seko pieci salīdzinošas stagnācijas un neveiksmju gadi. Pirmais posms iezīmē straujas politiskā terora beigas un gulaga nometņu slēgšanu. Tika veikti strauji uzlabojumi strādnieku un kolhoznieku dzīves apstākļos. Centralizēto ministriju kontroli aizstāja reģionālo sovnarhozu modelis. Valsts prestižu un pašapziņu cēla veiksmīgais padomju kosmosa programmas sākums. 1959. gadā sākas vairāki vāju ražu gadi, sliktākais no kuriem ir 1963. gads, atklājot padomju lauksaimniecības vājumu, ko nespēja glābt Hruščova lauksaimniecības kampaņas. Daudzās pilsētās sākās kopš kara gadiem neredzēts pārtikas trūkums. Hruščova varas pēdējos 6 gados strādnieku algas pieauga par 2-4% gadā, kamēr piena un gaļas cenas cēlās par 25-30%. Ekonomisko problēmu dēļ nenotika plānotā darba nedēļas saīsināšana un pensiju paaugstināšana. Sāka bremzēt strauji uzsāktā dzīvojamo māju celtniecības programma. Vieglā rūpniecība nespēja nodrošināt augošās produktu kvantitātes kvalitāti. Nepārdoto preču daudzums sasniedza 2 miljardus rubļu.<ref name="the-failure-of-khrushchevism" /> Par spīti lielajiem plāniem un reformām, salīdzinoši straujā izaugsme, kas bija sākusies 1953. gadā, pēc 1959. gada kļuva aizvien lēnāka. Starp režīma propagandu un cilvēku ikdienu sāka parādīties aizvien lielāka plaisa, ko Hruščovs mēģināja likvidēt ar aizvien jaunām reformām. Viņš bija apsolījis pārāk daudz, un sācis tērēt milzīgas summas, neņemot vērā to, ka PSRS to nevar atļauties.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP67-00318R000100120001-4.pdf |title=Soviet Economic Problems Multiply |access-date={{dat|2018|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123044347/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP67-00318R000100120001-4.pdf }}</ref> Padomju plānveida ekonomika turpināja ierobežot cilvēku radošo enerģiju, kontrolējot visus dzīves aspektus, ierobežojot privāto zemkopību, privātmāju celtniecību un reliģiju. 1961. gadā notika [[PSRS naudas reforma (1961)|naudas reforma]], 10 vecos rubļus pielīdzinot 1 jaunajam rublim. 1961. gadā veiktā naudas reforma nebija samazinājusi inflāciju. Hruščovam bija vairākas izvēles — celt cenas, iesaldēt algas, palielināt nodokļus, atjaunot Staļina laika obligāciju atvilkumus no algas. Viņš pieņēma lēmumu lauzt dotos solījumus par algu un pensiju celšanu, saglabāja ienākuma nodokli un līdz 30% paaugstināja pārtikas cenas. 1964. gadā viņš jau atkal varēja pieņemt lēmumu par algu palielināšanu. 1960. gadā sākās sovnarhozu apvienošanas, līdz 1963. gadam to skaitu samazinot no 105 līdz 43. Atkal pastiprinājās centrālās varas kontrole, un 1965. gadā sovnarhozus likvidēja vispār. 1963. gada novembrī [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] aprēķināja, ka 1962. gadā PSRS kopprodukts bija 260 miljardi USD, jeb 47% no ASV. Ņemot vērā vidējos izaugsmes tempus, kas PSRS bija 6,3% un 3,4% ASV, tad matemātiski PSRS 1970. gadā sasniegtu 70% no ASV līmeņa, un 1980. gadā 85%. Ņemot vērā [[PSRS Septiņgade]]s neveiksmi, CIP par reālāku uzskatīja to, ka 1980. gadā PSRS sasniegs 60% no ASV līmeņa. Rūpniecības izaugsme kritās no aptuveni 10% (1956—59) uz 7%. Investīciju pieaugums rūpniecībā arī pēc 1959. gada kritās no 10% uz 4-5%. Mājokļu celtniecības apjoms sāka palēnināties 1959. gadā. Ārzemēs tika iepirktas jaunas fabrikas, kuru tehnoloģijas PSRS vadība sākotnēji cerēja nokopēt pašu spēkiem, taču valsts atpalicība bija tāda, ka jauno rūpnīcu celtniecību un servisu vajadzēja veikt ārzemju tehniķiem.<ref name="cia.gov">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T00429A001400010013-7.pdf |title=Khrushchev's Recent Optimistic Remarks |access-date={{dat|2018|01|08||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123005153/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T00429A001400010013-7.pdf }}</ref> Investīciju apjoms tautsaimniecībā šajos gados sasniedza ASV līmeni, un paralēli, PSRS attīstīja dārgu kosmosa programmu. Militārie tēriņi no 1959. līdz 1963. gadam pieauga par 30%, atņemot līdzekļus tautsaimniecībai. 1958. gadā ASV lauksaimniecībā strādāja 7,5 miljoni cilvēku, kamēr PSRS 52 miljoni. ASV lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība bija 40% mazāka par PSRS. Par spīti šiem skaitļiem, PSRS lauksaimniecības ražas sasniedza tikai 2/3 no ASV apjoma. 1963. gada beigās Hruščovs sāka jaunu minerālmēslu kampaņu, lai uzlabotu ražas, un sāka minerālmēslu rūpnīcu un inventāra iepirkšanu Rietumos ar mērķi līdz 1970. gadam četrkāršot minerālmēslu ražošanu no 20 miljoniem tonnu uz 80 miljoniem tonnu. Lai nodrošinātu tehnoloģiju iepirkšanu, no 1960. gada PSRS katru gadu pārdeva zeltu apmēram 200 miljonu USD vērtībā, ko katru gadu papildināja Rietumvalstu kredīti 300 miljonu USD vērtībā. 1962.-63. gada neraža piespieda PSRS ārzemēs iepirkt vismaz 11 miljonus tonnu graudu, par to samaksājot 800 miljonus USD, tādējādi zaudējot tehnoloģiju iepirkšanai paredzētos līdzekļus.<ref name="cia.gov"/> == Dzīvokļu celtniecība == [[Attēls:Raiņa iela 21 (Jelgava).jpg|thumb|Hruščovka Jelgavā]] {{main|Hruščovka}} Lai risinātu katastrofālo mājokļu trūkumu, 1948. gadā PSRS atļāva atkal celt privātmājas, kuras ideoloģisku apsvērumu dēļ sauca par "individuālajām" ēkām. Valsts izsniedza kredītus celtniecībai, vienlaikus ļoti stingri kontrolējot privātmāju celtniecību, nosakot izmantojamo būvmateriālu daudzumu un ēkas plānu. Tās bija vienādas, kvadrātiskas, vienstāva "tintes pudeles" ar ne vairāk par diviem stāviem un piecām istabām. Gandrīz 30% jauno platību turpmāk nodrošināja privātmājas. Lielie uzņēmumi cēla vienkāršas 2—3 stāvu ķieģeļu [[staļinka]]s vai kopmītnes savu strādnieku vajadzībām. Atsevišķs dzīvoklis bija privilēģija, ko piešķīra režīma elitei, pārējiem pilsētniekiem saspiežoties [[Komunālais dzīvoklis|komunālajos dzīvokļos]]. Piecstāvu ķieģeļu ēkas celtniecība aizņēma vismaz divus gadus, jo ziemā darbus pārtrauca. PSKP 19. kongress izvirzīja mērķi samazināt namu celtniecības izmaksas par 20%. Sākās paneļu ēku celtniecības plānošana, izstrādāja tipveida projektus. 1955. gadā padomju celtniecības ierēdņi apmeklēja Franciju, Angliju, Itāliju, Nīderlandi, kur jau bija sākusies paneļu ēku celtniecība. 1954. gada decembrī Hruščovs kritizēja pēckara ķieģeļu rūpnīcu celtniecību, uzsverot nepieciešamību pēc cementa fabrikām un jaunām celtniecības metodēm. 1957. gadā ar saukli "celt ātri, lēti un labi", izbeidza [[Staļinisma arhitektūra]]s ēku celtniecību, dodot priekšroku [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālismam]]. Sākās ļoti strauja dzelzsbetona dzīvojamo ēku celtniecība, valdībai solot likvidēt dzīvokļu problēmu līdz 1970. gadam, katrai ģimenei piešķirot nelielu dzīvokli. Valdība paredzēja visā valstī uzcelt 400 dzelzbetona būvpaneļu rūpnīcas. 1960. gadā Maskavā vispār aizliedza ķieģeļu ēku celtniecību. Individuāli projektētās mājas aizstāja pāris tipveida projektu variācijas. 1963. gadā 98% no Maskavas jaunceltnēm bija tipveida ēkas.<ref>[https://vestnik-mgou.ru/Articles/Doc/11360 Н.С.ХРУЩЁВ И ПЕРЕХОД К МАССОВОМУ ЖИЛИЩНОМУСТРОИТЕЛЬСТВУ В СОВЕТСКОМ СОЮЗЕ]</ref> 1956. gadā Maskavā uz vienu iedzīvotāju bija 5,1 kv.m. dzīvojamās platības. Septiņgades plāns solīja uzcelt 650-660 miljonus kv.m. jaunu dzīvokļu, kā arī palielināt vienam cilvēkam atvēlēto dzīvojamo platību no 6,2 kv.m. uz 9 kv.m. (ASV tā bija 28 kv.m.) Līdz 1960. gadam par valsts un kooperatīvu (Dzīks) līdzekļiem uzcēla 199 miljonus kv.m. dzīvojamās platības, un par privātajiem līdzekļiem uzcēla vēl 96,8 miljonus kv.m. Hruščovs sākotnēji atbalstīja privātmāju celtniecību, kas 1958. pārsniedza plānoto apjomu par 30%, taču turpmākajos gados sākās kampaņa pret "sociālismam naidīgajām" privātmājām. 1960. gadā valsts izbeidza finanšu atbalstu privātmāju celtniecībai, un ierobežoja būvmateriālu pārdošanu, tā ievērojami samazinot valsts kopējo būvniecības apjomu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01003A001000010002-7.pdf |title=Soviet Housing Drive — The First Three Years |access-date={{dat|2018|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123180357/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01003A001000010002-7.pdf }}</ref> Lai dotu iedzīvotājiem ar uzkrājumiem apmierināt vēlmi pēc sava mājokļa, veicināja dzīvokļu kooperatīvu (Dzīks) ēku celtniecību, kur valsts veikto celtniecību finansēja privātpersonas ar saviem līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01003A001500200003-0.pdf |title=Soviet Housing Construction Continues to Lag |access-date={{dat|2018|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123092001/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01003A001500200003-0.pdf }}</ref> Šis risinājums tomēr neguva lielu popularitāti, jo iztērējot uzkrājumus un paņemot kredītu (līdz 60% no dzīvokļa cenas), iedzīvotāji ieguva tādu pašu dzīvokli, kādu citiem piešķīra bez maksas. Iedzīvotājiem nebija tiesības dzīvokļus pārdot un atstāt mantojumā, taču tā kā tajos parasti bija pierakstīta visa ģimene, vecāku nāves gadījumā tajos turpināja dzīvot bērni. Pēc straujā celtniecības kampaņas sākuma, 1960. gadā tempi palēninājās, jo valstij sāka aptrūkties būvmateriāli (samazinājās ķieģeļu ražošana) un būvpaneļu fabriku jauda nespēja apmierināt pieprasījumu, jo daudzas jaunās būvpaneļu fabrikas ražošanu uzsāka 2—3 gadus vēlāk par plānoto. 1961. gadā Hruščovs kritizēja situāciju, ka vienlaikus ir iesākti ļoti daudzi celtniecības projekti, jo to visu pabeigšanai nepietiek materiālu, tehnikas un celtnieku, tādējādi projektu nodošana ekspluatācijā ievelkas. Sākās kampaņa pret privātmāju celtniecību, kas esot dārga, iztērējot būvmateriālus un nelietderīgi aizņem pilsētu teritorijas. Dažviet par sākās privātmāju nojaukšana, lai atbrīvotu vietu daudzstāvu paneļu ēkām. Mazpilsētās un ciematos aktīvi turpinājās privātmāju celtniecība, taču aizvien biežāk arī šeit cēla ķieģeļu hruščovku kvartālus. Propaganda pielika lielas pūles, lai nepieļautu individuālisma attīstīšanos. Daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājiem ieteica kopīgi uzkopt ēku iekštelpas un zaļo zonu. No 1957. līdz 1963. gadam 1/3 PSRS iedzīvotāju ievācās jaunā dzīvoklī vai mājā.<ref>[https://books.google.lv/books?id=iegWDgAAQBAJ&pg=PA160&dq=soviet+individual+housing+khrushchev&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwiQztSe7u3YAhVFJlAKHf4CA70Q6AEIMTAC#v=onepage&q=soviet%20individual%20housing%20khrushchev&f=false Gender and Housing in Soviet Russia: Private Life in a Public Space]</ref> == Bruņotie spēki == [[Attēls:Roket Launcher R-7.svg|thumb|R-7 starpkontinentālo raķešu attīstība]] Uzreiz pēc Staļina nāves padomju vadītāji sāka runāt par mierīgu līdzāspastāvēšanu ar kapitālistisko pasauli. 1955. gada 10. maijā PSRS izteica piedāvājumu visām lielvalstīm vispirms samazināt savas armijas un pēc tam aizliegt atomieročus. 1959. gada 18. septembrī Hruščovs ANO izteica 4 soļu atbruņošanās programmu, ar kuru 4 gadu laikā valstis likvidētu savus bruņotos spēkus un ieroču krājumus, raķetes paturot tikai kosmosa apgūšanai, iekšējās kārtības nodrošināšanai paturot viegli bruņotu policiju. PSRS pameta karabāzes Somijā un Ķīnā, izveda okupācijas karaspēku no Austrijas un Rumānijas, samazināja garnizonus Ungārijā, VDR un Polijā. Miera politika bija nepieciešama, lai samazinātu milzīgos finanšu izdevumus, ko prasīja padomju karaspēks un ļautu Hruščovam īstenot solījumus tautai.<ref name="evestnik-mgou.ru">{{Tīmekļa atsauce |url=https://evestnik-mgou.ru/ru/Articles/Doc/148 |title=НЕЗАВЕРШЕННАЯ РЕФОРМА Н.С. ХРУЩЁВА:ПРЕОБРАЗОВАНИЯ ВООРУЖЕННЫХ СИЛ СССР В 1953-1964 гг. |access-date={{dat|2019|02|25||bez}} |archive-date={{dat|2017|12|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171214160040/http://evestnik-mgou.ru/ru/Articles/Doc/148 }}</ref> 1952. gada 1. martā padomju bruņotajos spēkos dienēja 5,39 miljoni cilvēku. Līdz 1956. gada 1. janvārim bruņotos spēkus samazināja līdz 4,4 miljoniem, 1957. gada sākumā 3,98 miljoniem un 1959. gada 1. decembrī līdz 3,63 miljoniem. 1960. gada 15. janvārī Augstākā Padome apstiprināja Hruščova ierosinājumu par bruņoto spēku samazināšanu par vēl 1,2 miljoniem, lai līdz 1962. gadam tie būtu 2,42 miljonus lieli. [[Berlīnes krīze]]s dēļ plānoto samazinājumu neveica pilnā apjomā un Hruščova gāšanas brīdī bruņotajos spēkos dienēja ap 3,3 miljoniem cilvēku.<ref name="evestnik-mgou.ru"/> Raķešu atbalstītājs Hruščovs uzstāja uz kara aviācijas un flotes samazināšanu. 1955. gadā viņš panāca Staļina laikā iesāktās karaflotes modernizācijas programmas izbeigšanu, kurai bija paredzēts tērēt 150 miljardus rubļu. Jau iesāktos kuģus sadalīja metāllūžņos. Tā vietā uzsvaru turpmāk lika uz zemūdeņu celtniecību, kuras vēlāk sāka apgādāt ar raķetēm. Šī konflikta dēļ 1955. gada 8. decembrī no amata atcēla karaflotes vadītāju [[Nikolajs Kuzņecovs (admirālis)|admirāli Kuzņecovu]], kuru pazemināja par viceadmirāli un pensionēja. Hruščovs uzskatīja, ka jaunās kodolraķetes nodrošina valsts aizsardzību, tādēļ droši var samazināt kareivju un ieroču apjomu. Viņš uzskatīja, ka demobilizētajiem kareivjiem un virsniekiem lielāka vērtība būs strādājot civilajā tautsaimniecībā. 1957. gada 12. augustā Aizsardzības ministrija izdeva rīkojumu par demobilizēto militārpersonu nodarbināšanu, uzsverot, ka viņiem būtu jādodas uz Neapgūtajām zemēm vai lielajām triecienceltnēm reģionos, izvairoties no došanās uz lielajām pilsētām. Pēc 1960. gada samazināšanas lēmuma, valdība atkal paziņoja, ka demobilizētajiem jādodas strādāt uz celtniecības un lauksaimniecības darbiem ziemeļos, Sibīrijā, Tālajos Austrumos vai Kazahijā. Tomēr dati liecināja, ka liela daļa demobilizēto izvairās strādāt lauksaimniecībā un tiem ir problēmas ar dzīvokļu atrašanu. Daudzi devās uz nacionālajām republikām, kur atrada darbu rūpnīcās vai celtniecībā. No 1953. līdz 1958. gadam demobilizēto vajadzībām ieviesa dažādus atbalstus un pensijas, tomēr lielākā daļa virsnieku, kas bija dienējuši mazāk par 20 gadiem, pabalstus un pensijas nesaņēma. No 1958. gadā demobilizētajiem 63,5 tūkstošiem virsnieku, pensijas saņēma 64,3%. 1959. gadā valdība samazināja pensijas un pārskatīja dienesta laika aprēķinus, tā ietaupot 800-900 miljonus rubļu gadā.<ref name="evestnik-mgou.ru"/> Bija skaidrs, ka galvenais militārais pretinieks būs ASV, kas nevis iebruks valstī ar milzīgu armiju, bet izmantos savu bumbvedēju un raķešu pārsvaru, lai iznīcinātu Padomju Savienību. Spēku samērs bija jāmēra nevis kareivju, bet atombumbu un raķešu daudzumā. Hruščovs arī pieņēma lēmumu neattīstīt taktiskos atomieročus, bet koncentrēties uz starpkontinentālajām raķetēm R-7, kuru attīstība noveda pie kosmosa iekarošanas. 1959. gada beigās izveidoja PSRS raķešu karaspēku, kā atsevišķu bruņoto spēku struktūru. Raķešu ražošana un uzturēšana bija krietni lētāka par stratēģisko bumbvedēju ražošanu. Pēc savas ANO publiskotās idejas par armiju pakāpenisku likvidēšanu, Hruščovs regulāri izteicās ka armiju varētu pārveidot par teritoriālo zemessardzi. 1963. gada februārī viņš runāja par 300-500 000 kareivju lielu profesionālo armiju, kas koncentrētos uz 200-300 kodolraķešu izmantošanu. Pārējo karaspēku veidotu reģionālās zemessardzes. Pēc Hruščova gāšanas PSRS sāka masīvu konvencionālo un kodolieroču ražošanas programmu, kas patērēja aizvien lielāku budžeta daļu.<ref name="evestnik-mgou.ru"/> == Drošības dienesti == [[Attēls:KGB first law.jpg|thumb|Lēmums par VDK izveidošanu]] Uzreiz pēc Staļina nāves izbeidza skaļo "Ārstu lietu", un samazinājās totalitārais terors pret iedzīvotājiem. 1954. gada 13. martā izveidoja [[VDK]], kas pildīja politiskās slepenpolicijas funkcijas. Komitejas, un nevis ministrijas statuss skaidri norādīja, ka tās ietekme ir samazināta. 1955. un 1958. gadā pieņēma kriminālkodeksa izmaiņas, kas formāli samazināja milicijas un VDK patvaļas iespējas. Vienlaikus samazināja politisko noziegumu skaitu un sodus par tiem.<ref>[http://www.country-data.com/cgi-bin/query/r-12904.html THE SECURITY APPARATUS AND KREMLIN POLITICS]</ref> Kā atalgojumu par atbalstu cīņā pret Beriju, 1954. gadā par VDK vadītāju iecēla Ivanu Serovu un Iekšlietu ministru Sergeju Kruglovu, kuriem bija ilgstoša staļiniskā terora pieredze. 1956. gada janvārī Kruglovu atlaida, un 1960. gadā vispār izslēdza no partijas. 1958. gada decembrī Serova vietā iecēla Aleksandru Šeļepinu, kas nāca no komjaunatnes, un vecos staļinistus ātri nomainīja ar labi izglītotiem un jaunākiem darbiniekiem, kas aizvien vairāk nodarbojās ar spiegošanu. 1961. gada decembrī par VDK vadītāju kļuva Šeļepina sabiedrotais Vladimirs Semičastnijs, kas turpināja VDK modernizācijas politiku. Viņi abi 1964. gadā iesaistījās Hruščova gāšanā, un pat pretendēja uz augstākajiem valsts amatiem, taču [[Leonīds Brežņevs]] pāris gadu laikā viņus atbīdīja no varas. === Ieslodzījuma sistēma === 1956. gada sākumā [[Gulags|Gulagā]] joprojām bija 781 630 ieslodzītie, no kuriem 92 000 bija politieslodzītie. Hruščovs ierosināja koncentrācijas nometnes pārveidot par soda kolonijām, kas ieslodzītos vairs nenodarbinātu nāvējošos apstākļos. 1956. gadā Gulag nosaukumu mainīja uz Galveno labošanas darba koloniju pārvaldi, bet 1959. gadā uz Galveno ieslodzījuma vietu pārvaldi. 1960. gadā ieslodzījuma vietās atradās 582 717 ieslodzītie, kas bija zemākais skaitlis kopš 1935. gada. Ieslodzītos parasti izmantoja celtniecības darbos, mežu ciršanā un zelta ieguvē.<ref>[https://hal.archives-ouvertes.fr/hal-00859338/document Khrushchev’s Gulag: the Soviet Penitentiary System after Stalin’s death, 1953-1964]</ref> == Izmaiņas sabiedrībā == [[Attēls:USSR stamp M.Tukhachevsky 1963 4k.jpg|thumb|Reabilitētajam Tuhačevskim veltīta pastmarka]] Pēc Hruščova ierosinājuma Krievijai piederošo [[Krima]]s pussalu 1954. gadā pievienoja [[Ukrainas PSR]], tā iesākot konfliktu, kas 21. gs. izraisīja [[Krimas krīze|Krimas krīzi]]. Pēc Staļina kritikas 1956. gada PSKP 20. kongresā, Tbilisi sākās demonstrācijas un nemieri, kurus apspieda armija. 1957. gada sākumā Staļina laikā deportētajām tautām — [[kalmiki]]em, [[čečeni]]em, [[inguši]]em, [[karačaji]]em un [[balkāri]]em ļāva atgriezties dzimtenē un atjaunoja viņu autonomās republikas. Šeit izcēlās konflikti starp čečenu un ingušu trimdiniekiem, un viņu mājās izmitinātajiem jaunajiem iedzīvotājiem. [[Krimas tatāri]]em un [[Pievolgas vācieši]]em neatļāva atgriezties dzimtajos apvidos, spiežot viņus palikt Kazahijā un Uzbekijā. 1955. gada 23 novembrī atcēla 1936. gadā ieviesto abortu aizliegumu. Staļina laika teroru un nošaušanas draudus aizstāja maigākas kontroles formas. Sākās padomju sistēmu kritizējošo cilvēku ieslodzīšanas psihiatriskajās slimnīcās. [[Boriss Pasternaks|Borisa Pasternaka]] grāmatas "[[Doktors Živago]]" publicēšana Rietumos 1957. gadā, izraisīja pret rakstnieku personīgi vērstu kampaņu, kuras rezultātā viņš atteicās no 1958. gada Nobela prēmijas literatūrā. Pēc Pasternaka nāves 1960. gadā, viņa dzīvesbiedreni arestēja un deportēja uz Sibīriju. Valstī regulāri notika izolēti nemieri. Gandrīz 300 000 uz neskartajām zemēm strādāt nosūtīto dzīves apstākļi bija tik nepanesami, ka sākās vardarbīgi protesti. 1959. gadā [[Temirtau]] pilsētā nogalināja 16 protestētājus. Papildus notika jauniebraucēju sadursmes ar vietējiem iedzīvotājiem. Ekonomikas pasliktināšanās 1961. un 1962. gadā izraisīja strādnieku protestus. Pēc tam, kad 1962. gada 1. jūnijā valsts pacēla pārtikas cenas, sākās streiks un demonstrācijas [[Novočerkaska|Novočerkaskā]], kuru apspiešanas laikā nogalināja vismaz 26 cilvēkus. Septiņus nemieru vadītājus vēlāk notiesāja uz nāvi. Reģionālo sovnarhozu izveidošana 1957. gadā vietējiem partijas vadītājiem deva ne tikai politisko, bet arī ekonomisko varu. Centrālāzijā un Kaukāzā tas noveda pie vietējās elites korumpēšanās, kamēr Baltijā parādījās nacionālisma riski. 1959. gadā Hruščovs sāka kampaņu pret "nacionālismu", kas Latvijas PSR noveda pie Berijas laikā aizsāktās kadru politikas beigām, un [[Nacionālkomunisti|nacionālkomunistu]] tīrīšanām. Visā PSRS vadošos amatus atkal uzticēja krieviem. Politiskajai kontrolei sekoja arī sovnarhozu brīvības ierobežošana, un PSRS Augstākās Tautsaimniecības padomes izveidošanas 1963. gadā.<ref>[https://books.google.lv/books?id=yMwdWFtgV0QC&pg=PA410&dq=khrushchev+foreign+policy&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwig1pmbooDZAhXJLVAKHV_xCGo4ChDoAQhiMAk#v=onepage&q=khrushchev%20foreign%20policy&f=false A History of Russia Volume 2: Since 1855, Volume 2]</ref> [[PSKP 22. kongress]] iezīmēja destaļinizācijas un mākslinieciskās brīvības augstāko punktu. 1962. gada 1. decembrī Hruščovs ar pavadoņiem, tai skaitā VDK vadītāju, apmeklē izstāžu zāli Manēžā, kur izstādīti abstrakcionistu un moderno mākslinieku darbi. Iespējams, šo apmeklējumu speciāli organizēja konservatīvie spēki, kas spēja prognozēt Hruščova reakciju. Hruščovs ir šokēts par redzēto mākslu, un nespējot savaldīties, nolamā klātesošos māksliniekus par "pidariem" un viņu mākslu par "suņa sūdiem". Viņš piedraud tos izslēgt no mākslinieku savienības, nosūtīt uz Sibīriju, vai vispār izraidīt no PSRS. Valstī sākas plaša kampaņa pret moderno mākslu un kultūru.<ref>[https://books.google.lv/books?id=bw0c3wcI_34C&pg=PA193&dq=khrushchev+1964&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwiurruqwILZAhXIjCwKHTFTBv84RhDoAQhPMAc#v=onepage&q=khrushchev%201964&f=false Zhivago's Children]</ref> === Ideoloģija === [[Attēls:Selskoe-hozyajstvo-ic1961 .jpg|thumb|22. kongresam veltīta pastmarka]] Hruščova laikā notika trīs PSKP kongresi. 1956. gada 20. kongress, 1959. gada 21. kongress un 1961. gada [[PSKP 22. kongress|22. kongress]], kurā izvērsa plašu destaļinizācijas kampaņu, pieņēma PSKP trešo programmu, un Hruščovs paziņoja, ka jau esošā paaudze ap 1980. gadu sāks dzīvot komunismā. Līdz 1970. gadam bija paredzēts apsteigt ASV visos ražošanas rādītājos. Nākamajos gados būtu jāizveido komunisma materiāli tehniskā bāze, iedzīvotāju vajadzības būs pilnībā apmierinātas, pēc 1980. gada notiks komunisma ieviešana.<ref>[http://www.e-reading.club/chapter.php/1032967/16/Shevelev_-_N.S._Hruschev.html Глава 13 Коммунизм]</ref> [[Ķīnas—PSRS ideoloģiskās nesaskaņas]], kas publiski izpaudās 1960. gadā, sašķēla par monolītu uzskatīto komunistu pasauli. Hruščova radikālismu šajos gados — aktīvo palīdzību Kubai, atbalstu Āfrikas jaunajām valstīm, komunisma sasniegšanu 20 gados, var daļēji izskaidrot ar nepieciešamību demonstrēt, ka par spīti ķīniešu apvainojumiem, PSRS joprojām seko revolūcijas kursam. == Reliģijas apspiešana == 1954. gadā Centrālkomiteja uz īsu laiku sāka pret reliģiju vērstu kampaņu, kas gan beidzās dažu mēnešu laikā. Komunisma celtniecība nozīmēja zinātniskā ateisma veicināšanu un jaunu kampaņu pret reliģiju, kas sākās 1958. gada beigās, tā izbeidzot Otrā pasaules kara sākumā izveidoto aliansi starp Staļina režīmu un pareizticīgo baznīcu. Pēc dažādiem datiem, kampaņas laikā visā PSRS slēdza vairāk nekā pusi no esošajām baznīcām un dievnamiem, to skaitam no 22 000 1959. gadā samazinoties līdz 7873 1965. gadā. Baznīcām aizliedza zvanīt zvanus. Īpašiem ierobežojumiem pakļāva baptistus, Jehovas lieciniekus un Septītās dienas adventistus, ko dēvēja par sektantiem. Masveidā slēdza vecticībnieku lūgšanu namus. 1961. gadā aizliedza bērnu dalību baptistu, un 1963. gadā arī pareizticīgo dievkalpojumos. Reliģisko konfesiju vadītāji, daudzi no kuriem bija VDK kontrolē, pret notiekošo publiski neprotestēja. Slēgtajās baznīcās, ja tās atradās pilsētās, labākajā gadījumā ierīkoja muzeju vai koncertzāli, kas vismaz daļēji ļāva to saglabāt. Lauku baznīcas visbiežāk nodeva kolhoziem, kas tur ierīkoja garāžas un noliktavas. Daudzas baznīcas nojauca. Vērtīgākos kulta priekšmetus nodeva muzejiem, pārējo vienkārši iznīcinot. [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle]] kampaņas laikā tiek slēgta, tai noņem krustus, telpās iekārto lekciju zāli, planetāriju un kafejnīcu. Plaši sāk izdot pret reliģiju vērstas grāmatas un žurnālus, uzņemt kinofilmas ([[Pieviltie]]). Vairākus simtus ticīgo arestē un notiesā par dažādiem pārkāpumiem. Ticīgajiem vecākiem atņēma vecāku tiesības, bērnus ievietojot bērnunamos. Agresīvākais kampaņas posms beidzās līdz ar Hruščova gāšanu no amatiem, taču ticības ierobežojumi turpinājās visu atlikušo padomju varas laiku. == Varas zaudēšana == {{main|Hruščova gāšana (1964)}} Hruščovs 1961. gadā bija atsācis aktīvu destaļinizācijas kampaņu, ko varēja izmantot, lai atbrīvotos no konservatīvajiem elementiem partijā, no kuriem redzamākais bija [[Mihails Suslovs]]. 1962. gada beigās viņš partiju sadalīja divās daļās, no kurām viena atbildēja par rūpniecību, bet otra par lauksaimniecību. 1964. gada 17. aprīlī Hruščovs svinēja 70. dzimšanas dienu. Par viņa ticamākajiem pēcnācējiem uzskatīja Brežņevu un [[Nikolajs Podgornijs|Nikolaju Podgorniju]], bet pārējie tuvākie līdzgaitnieki bija [[Anastass Mikojans|Mikojans]], [[Aleksejs Kosigins|Kosigins]] un [[Mihails Suslovs|Suslovs]]. Atšķirībā no Staļina, kurš ļoti reti atstāja Maskavu, Hruščovs nepārtraukti braukāja pa valsti, uz vietas sniedzot padomus par visiem dzīves jautājumiem. Lai arī lauksaimniecība nekad nesasniedza plānotos apjomus, uz 1964. gadu saražotās pārtikas apjoms bija pieaudzis par 50%. Agresīvais ārpolitikas kurss, kas sākās pēc [[Vjačeslavs Molotovs|Molotova]] atlaišanas 1957. gadā, beidzās līdz ar Kubas raķešu krīzi 1962. gadā. Turpmāk PSRS bija vairāk vēsta uz attiecību uzlabošanu ar Rietumvalstīm. Ideoloģiskais konflikts ar Ķīnu bija radījis nopietnu šķelšanos pasaules komunistiskajā kustībā, un Kubas raķešu krīzi uzskatīja par PSRS zaudējumu. Lai arī Hruščovs kopš 1957. gada bija neapstrīdēts PSRS vadītājs, viņa nepārdomātās reformas, nepiepildāmie solījumi un ārpolitikas neveiksmes, noveda pie sazvērestības viņa tuvāko līdzstrādnieku vidū, kas vainagojās ar viņa atstādināšanu no visiem amatiem 1964. gada 14. oktobrī. Kā īpašas šķiras pensionārs, Hruščovs saglabāja māju un vasarnīcu, piekļuvi īpašajai nomenklatūras poliklīnikai, automašīnu "Volga" un salīdzinoši lielu 500 rubļu pensiju. Viņa pārvietošanās brīvība bija ierobežota, un viņā atradās VDK uzraudzībā. Hruščovs nodarbojās ar dārza darbiem, un pēc ilgstošas depresijas, dažus gadus vēlāk sāka magnetofona lentē ierakstīt savus memuārus, kurus izdevās izvest no PSRS un 1970. gadā publicēt Rietumos. == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Skatīt arī == {{sisterlinks-inline}} * [[Destaļinizācija]] * [[PSRS Septiņgade]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://elar.urfu.ru/bitstream/10995/213/2/hruchev.pdf "О культе личности и его последствиях", Pilnais teksts] * [http://introvertum.com/doklad-n-s-hrushheva-o-kulte-lichnosti-i-ego-posledstviyah-polnyiy-tekst/ Доклад Н.С. Хрущева «О культе личности и его последствиях». Полный текст] * [https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2017_files/2numurs/R_Viksne_Padomju_LVIZ_2017_2.pdf Padomju režīma antireliģiskā politika Latvijā 1954.-1964.gadā] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[PSKP CK pirmais sekretārs]] | periods = 1953-1964 | pirms = [[Josifs Staļins]] | pēc = [[Leonīds Brežņevs]] }} {{Amatu secība | virsraksts = [[PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs]] | periods = 1958—1964 | pirms = [[Nikolajs Bulgaņins]] | pēc = [[Aleksejs Kosigins]] }} {{kastes beigas}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Gada cilvēks (Time) 1951—1975}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hruszczovs, Nzikita}} [[Kategorija:1894. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1971. gadā mirušie]] [[Kategorija:PSRS valdības vadītāji]] [[Kategorija:PSKP ģenerālsekretāri]] [[Kategorija:Padomju Savienības Varoņi]] [[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Kurskas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Ar Suvorova ordeni apbalvotie (PSRS)]] [[Kategorija:Ar Kutuzova ordeni apbalvotie (PSRS)]] [[Kategorija:Ar Tēvijas Kara ordeni apbalvotie]] r60bugf653ipj3ukx21jm6k3ejmuk1a Zvaigžņu ceļš 0 41424 3661330 3568631 2022-07-26T21:33:25Z Baisulis 11523 /* "Zvaigžņu ceļš" (1966 — 1969) */ : wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|televīzijas seriālu un filmu sēriju|1966. gada seriālu|Zvaigžņu ceļš (seriāls)|2009. gada filmu|Zvaigžņu ceļš (2009. gada filma)|}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Zvaigžņu ceļš | show_name_2 = ''Star Trek'' | bgcolour = | color text = | image = StarTrek Logo 2007.JPG | caption = Zvaigžņu ceļa franšīzes logotips no 2007. gada | genre = [[Zinātniskā fantastika]] | format = | creator = [[Džīns Rodenberijs]] | developer = | writer = | director = | creative_director = | presenter = | starring = * [[Viljams Šetners]] * [[Leonards Nīmojs]] | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{vieta|ASV}} | language = [[angļu valoda|angļu]] | num_seasons = | num_episodes = | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = | company = | distributor = | channel = | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = | last_aired = | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = http://www.startrek.com/ | production_website = }} '''Zvaigžņu ceļš''' ({{Val-en|Star Trek}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] televīzijas seriālu un filmu sērija, kura risinās iedomātā ''Star Trek'' pasaulē. Tās autors ir [[Džīns Rodenberijs]]. Seriāla pamatsižets bija par mierīgu līdzpastāvēšanu [[Visums|visumā]] ar citām [[civilizācija|civilizācijām]]. Tomēr galvenais uzsvars palika cilvēku savstarpējās attiecības un dažādu problēmu risināšana.<ref name="name">[http://www.sw.lv/f/index.php?showtopic=819&st=0&#entry18586 Star Wars forums: Pirmatklājēji, Zvaigžņu ceļa Visums]</ref> Ir uzņemti 5 seriāli, viens multiplikācijas filmu seriāls un 13 pilnmetrāžas filmas. == Seriāli == === "Zvaigžņu ceļš" (1966 — 1969) === {{pamatraksts|Zvaigžņu ceļš (seriāls)}} Oriģinālais "Star Trek" seriāls, kuram pēc nākamo seriālu rašanās tika pievienots "The Original Series" (Oriģinālās sērijas). Interneta vidē biežāk tiek saīsināts kā ST:TOS. Kopumā tika uzņemtas trīs sezonas (79 sērijas). Pirmizrādes laikā seriāls neieguva vērā ņemamu popularitāti, taču vēlāk atkārtojot to ASV televīzijas kanālos tas ieguva ļoti plašu [[fandoms|fanu bāzi]] un salīdzinoši spēcīgi ietekmēja cilvēku domāšanu par kosmosa apguvi. Seriāls arī aizskāra tajā laikā sāpīgo rasisma tēmu, jo viena no galvenajām varonēm seriālā bija melnādainā Uhura, kas izpildīja saziņas virsnieka pienākumus un tika nostādīta vienlīdzīgās pozīcijās ar baltādainajiem vīriešiem un sievietēm. Seriāla notikumi risinās 23. gadsimtā. Seriāla tiek apskatīti zvaigžņu kuģa ''Enterprise'' piedzīvojumi ceļojot pa kosmosa plašumiem uz vietām "kur vēl neviens nav bijis". === ''Star Trek: The Animated Series'' (1973 — 1974) === Lai gan vairāki oriģinālā seriāla aktieri ierunāja šī multiplikācijas seriāla tēlus, dažādu tehnisku kļūmju un seriālu autoru visatļautības dēļ šis seriāls netiek pieskatīts "oficiālajiem" "Star Trek" visuma notikumiem. Arī kopumā šis seriāls neieguva lielu popularitāti. === ''Star Trek: The Next Generation'' (1987 — 1994) === Nākamajam "Star Trek" seriālam tika dots nosaukums "Nākamā paaudze", jo šajā seriālā skatītāji tika iepazīstināti ar jaunu komandu un jaunu zvaigžņu kuģi, kuram tāpat kā oriģinālajā seriālā tika dots vārds ''Enterprise''. Daži ST:TOS lomu atveidotāji parādījās dažās nozīmīgās epizodēs sasaistot abus seriālus vienotā "kosmosā". Šis seriāls internetā tiek saīsināts kā ST:TNG. Seriāla darbība norisinās 24. gadsimtā, apmēram 80 gadus pēc oriģinālā "Star Trek" seriālā atainotajiem notikumiem. Kopumā tika uzņemtas 178 epizodes. Šajā seriālā skatītāji tika iepazīstināti ar daudzām jaunām citplanētiešu rasēm, kuras ietekmēja seriāla varoņu piedzīvojumus. Šī seriāla uzņemšanas laikā 1991. gadā nomira "Star Trek" visuma radītājs [[Džīns Rodenberijs]]. === ''Star Trek: Deep Space 9'' (1993 — 1999) === Nākamais "Star Trek" seriāls atšķirībā no abiem priekšgājējiem risinājās kosmosa stacijā "Dziļais kosmoss 9" un šāda darbības vide ļāva seriāla autoriem izstrādāt vairākus, spēcīgus otrā plāna tēlus. Seriāls ataino notikumus, kas notiek apmēram tajā paša laikā, kad ST:TNG. Starpplanētu Federācija pēc 50 gadus ilgas okupācijas beigām pārņem Badžoriešu pārvaldībā nonākušo staciju "Dziļais kosmoss 9" un atklāj pirmo, stabilo [[tārpeja|tārpeju]], kas savieno tālākos [[Galaktika]]s nostūrus ar šo staciju. Vienā brīdī stacija "Dziļais kosmoss 9" no vienkāršas un visu aizmirstas stacijas kļūst par dažādu politisku peripetiju krustpunktu. "Dziļais kosmoss 9" pārkāpa vienu no Džīna Rodenberija nerakstītajiem likumiem - nekādu konfliktu starp komandas locekļiem. Tieši dažādās kulturālās atšķirības ļāva seriāla autoriem izveidot daudz ticamākus tēlus. Pastāv uzskats, ka tieši ST:DS9 seriāla tēli ir vieni no vislabāk attīstītajiem tēliem visā "Star Trek" visumā. Kopumā tika uzņemtas 176 epizodes. === ''Star Trek: Voyager'' (1995 — 2001) === Arī seriāla "Voyager" notikumi risinās uz zvaigžņu kuģa - "Voyager". Jau seriāla pirmajā sērijā nezināms citplanētiešu spēks aizgādā "Voyager" uz otru Galaktikas malu un visa seriāla gaitā komanda cenšas atrast ceļu mājup, lai gan lidojot ar maksimālo ātrumu būtu nepieciešami 75 gadi. === ''Star Trek: Enterprise'' (2001 — 2005) === Atšķirībā no pārējiem seriāliem "Enterprise" ataino notikumus sākot ar 2151. gadu. Hronoloģiski "Enterprise" notikumi risinās pirms oriģinālajā seriālā atainotajiem notikumiem - Federācija vēl nav dibināta un cilvēce vēl tikai sper pirmos soļus starpzvaigžņu lidojumu sfērā. "Enterprise" ir arī pirmais "Star Trek" seriāls, kurš tika atcelts zemo reitingu dēļ. Pārējie seriāli tika veiksmīgi pabeigti. == Pilnmetrāžas filmas == Kopumā uzņemtas 13 pilnmetrāžas filmas - 6 filmas ar oriģinālā seriāla komandu, 1 ar jaukto komandu, un 3 ar "Nākamās paaudzes" komandu un 3 ar pirmo komandu jaunībā. {| class="wikitable" style="font-size:97%; text-align:left;" |- !# !Nosaukums !Izdošanas datums !Režisors !Sērija |- | colspan="5" style="background:#c5f3c6;"| |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 1 |"[[Zvaigžņu ceļš (1979. gada filma)|Zvaigžņu ceļš]]" (''Star Trek: The Motion Picture'') | style="text-align:center;"| {{dat|1979|12|7|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Roberts Vaiss]] | style="text-align:center; background:#c5f3c6;" rowspan="6" | Oriģinālā sērija |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 2 |"[[Zvaigžņu ceļš II: Hana dusmas]]" (''Star Trek II: The Wrath of Khan'') | style="text-align:center;"| {{dat|1982|6|4|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Nikolass Mejers]] |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 3 |"[[Zvaigžņu ceļš III: Meklējot Spoku]]" (''Star Trek III: The Search for Spock'') | style="text-align:center;"| {{dat|1984|6|1|N|bez}} | style="text-align:center;" rowspan="2" | [[Leonards Nīmojs]] |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 4 |"[[Zvaigžņu ceļš IV: Ceļojums mājup]]" (''Star Trek IV: The Voyage Home'') | style="text-align:center;"| {{dat|1986|11|26|N|bez}} |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 5 |"[[Zvaigžņu ceļš V: Pēdējā robeža]]" (''Star Trek V: The Final Frontier'') | style="text-align:center;"| {{dat|1989|6|9|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Viljams Šetners]] |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 6 |"[[Zvaigžņu ceļš VI: Neatklātā zeme]]" (''Star Trek VI: The Undiscovered Country'') | style="text-align:center;"| {{dat|1991|12|6|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Nikolas Mejers]] |- | colspan="5" style="background:#fff3c6;"| |- | style="text-align:center; background:#fff3c6;"| 7 |"[[Zvaigžņu ceļa paaudzes]]" (''Star Trek Generations'') | style="text-align:center;"| {{dat|1994|11|18|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Deivids Karsons]] | style="text-align:center; background:#fff3c6;" rowspan="4"| "Nākamā paaudze" |- | style="text-align:center; background:#fff3c6;"| 8 |"[[Zvaigžņu ceļš: Pirmais kontakts]]" (''Star Trek: First Contact'') | style="text-align:center;"| {{dat|1996|11|22|N|bez}} | style="text-align:center;" rowspan="2"| [[Džonatans Fraks]] |- | style="text-align:center; background:#fff3c6;"| 9 |"[[Zvaigžņu ceļš: Sacelšanās]]" (''Star Trek: Insurrection'') | style="text-align:center;"| {{dat|1998|12|11|N|bez}} |- | style="text-align:center; background:#fff3c6;"| 10 |"[[Zvaigžņu ceļš: Atriebība]]" (''Star Trek: Nemesis'') | style="text-align:center;"| {{dat|2002|12|13|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Stuarts Bairds]] |- | colspan="5" style="background:#c5cdf3;"| |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 11 |"[[Zvaigžņu ceļš (2009. gada filma)|Zvaigžņu ceļš]]" (''Star Trek'') | style="text-align:center;"| {{dat|2009|5|8|N|bez}} | style="text-align:center;" rowspan="2"| [[Džefrijs Džeikobs Eibramss]] | style="text-align:center; background:#c5cdf3;" rowspan="3"| Džefrija Džeikoba Eibramsa sērija |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 12 |"[[Tumsā: Zvaigžņu ceļš]]" (''Star Trek Into Darkness'') | style="text-align:center;"| {{dat|2013|5|5|N|bez}} |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 13 | "[[Zvaigžņu ceļš: Bezgalība]]" (''Star Trek Beyond'') | style="text-align:center;"| {{dat|2016|7|22|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Džastins Lins]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} {{Zvaigžņu ceļš}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zvaigžņu ceļš| ]] duw196aucbrzarymbgyhbicuuluct13 Mārtiņš Bruņenieks 0 41448 3661360 3556964 2022-07-27T04:28:28Z Meistars Joda 781 vītu - vīru, https://literatura.lv/lv/person/Martins-Brunenieks/872393 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Mārtiņš Bruņenieks | vārds_orig = | attēls = martins-brunenieks.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1866 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Saukas pagasts|Caunāni}} | m_dat_alt = | m_gads = 1950 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 27 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Latvietis]] | nodarbošanās = Pedagogs, filologs | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Mārtiņš Bruņenieks''' (dzimi {{dat|1866|11|24}} [[Saukas pagasts|Saukas pagasta]] Caunānos, miris {{dat|1950|7|27}} [[Rīga|Rīgā]]) bija latviešu [[pedagoģija|pedagogs]], [[filoloģija|filologs]], pētījis [[latviešu mitoloģija|latviešu mitoloģiju]]. == Biogrāfija == Izglītību ieguvis [[Sauka]]s pamatskolā, [[Jēkabpils]] apriņķa skolā, [[Jelgava]]s klasiskajā ģimnāzijā.<ref name="LRB">{{LRB|110}}</ref> No 1888. līdz 1892. gadam studējis slāvu filoloģiju [[Maskavas universitāte|Maskavas universitātē]].<ref name="LRB" /> 1892. gadā kļuva par skolotāju ģimnāzijā Rīgā, laikā no 1894. līdz 1922. gadam dzīvoja [[Kijeva|Kijevā]], kur strādāja ģimnāzijā par skolotāju un universitātē par vācu valodas lektoru.<ref name="LRB" /> 1922. gadā atgriezies uz dzīvi Latvijā. Līdz 1939. gadam strādājis Jēkabpils ģimnāzijā par skolotāju, 1944. gadā kļuva par [[Latvijas Valsts universitāte]]s vācu valodas lektoru un profesoru.<ref name="LRB" /> Viņa pirmā publikācija bija 1892. gadā krājumā "Pūrs" ievietotais raksts "Lielu vīru psiholoģija".<ref name="LRB" /> 1897. gadā Bruņenieks sarakstījis "Anglijas civilizācijas vēsturi", vairākas mācību grāmatas latviešu un vācu valodā.<ref name="LRB" /> Nodarbojies ar [[latviešu mitoloģija]]s pētīšanu, kurā izmantojis [[salīdzinošā valodniecība|salīdzinošo valodniecību]].<ref name="LRB" /> 1939. gadā ticis apbalvots ar III šķiras [[Atzinības krusts (Latvija)|Atzinības krustu]]. == Publikācijas == * 1897 — "Anglijas kultūras vēsture" * 1928 — "Jāņi — auglības svētki" * 1928 — "Mūsu valodas krusts un bēdas" * 1930 — "Senlatviešu reliģiskais pasaules uzskats" * 1939 — "Senlatviešu Māra" * 1940 — "Senlatviešu Laima" == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160305232450/http://www.bdaugava.lv/?kat=37&news_id=3642 Biogrāfija lapā "Brīva Daugava"] {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bruņenieks, Mārtiņš}} [[Kategorija:1866. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1950. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jēkabpils novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu valodnieki]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Atzinības krusta komandieri]] 6l3suvl61pyzs92u0zvt8kyljqqlsyv MediaWiki 0 44315 3661324 3526188 2022-07-26T21:27:32Z Baisulis 11523 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Infobox software | name = ''MediaWiki'' | bodystyle = width:323px | logo = MediaWiki-2020-logo.svg | logo_size = 250px | logo caption = Oficiālais logo ar saukli | screenshot = English Wikipedia screenshot.png | caption = Sākumlapa [[Vikipēdija angļu valodā|Vikipēdijai angļu valodā]], kas darbojas, izmantojot ''MediaWiki'' 1.24 | collapsible = yes | author = [[Magnuss Manske]]<br>[[Lī Denjels Krokers]] | developer = ''[[Wikimedia Foundation]]'' un ''MediaWiki'' brīvprātīgie | released = {{dat|2002|01|25}} | discontinued = | status = | programming language = [[PHP]] 7.2+ | operating system = ''[[Microsoft Windows|Windows]]'', ''[[OS X]]'', ''[[Linux]]'', ''[[FreeBSD]]'', ''[[Solaris (operētējsistēma)|Solaris]]'', ''[[NetWare]]'' | platform = | size = ~37 [[megabaits|MB]] (saspiests) | language = pieejama 445<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Names.php · mediawiki |url=https://github.com/wikimedia/mediawiki/blob/89a08d2716b26809b403bd6ed0ef99cbec03c44e/languages/data/Names.php |website=phabricator.wikimedia.org |date=2019. gada 25. novembris |accessdate=2020. gada 13. janvārī|language=angļu}}</ref> valodās | language footnote = | genre = [[vikivietne|vikivietņu]] programmatūra | license = [[GPLv2]]+<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mediawiki.org/wiki/Copyright|title=Copyright|work=mediawiki.org}}</ref> | alexa = | website = {{URL|mediawiki.org}} | standard = | AsOf = }} '''''MediaWiki''''' ir [[vikivietne]]s programmatūra, ko izmanto arī [[Vikipēdija]] un [[Vikidati]]. Tā sarakstīta [[PHP]] programmēšanas valodā un kā [[Datubāzu pārvaldības sistēma|DBVS]] var tikt izmantota ''[[MySQL]]'' vai ''[[PostgreSQL]]'', kā arī daļēji ''[[Oracle datu bāze|Oracle DB]]'' un ''[[SQLite]]''. Atzīmējama ir šīs [[programmatūra]]s popularitāte arī daudzās citās kompānijās, lai veidotu iekšējas vikivietnes savām vajadzībām. ''MediaWiki'' sākotnēji izstrādāja [[Magnuss Manske]] un uzlaboja [[Lī Denjels Krokers]].<ref name=manske-php>[[mailarchive:wikipedia-l/2001-August/000382.html|Magnus Manske's announcement of "PHP Wikipedia"]], wikipedia-l, {{dat|2001|08|24}}</ref><ref>{{cite book|title=MediaWiki|author=Barets, Daniels J|publisher=''O'Reilly Media''|date=2008. gada oktobris|isbn=978-0-596-51979-7|url=https://archive.org/details/isbn_9780596519797|access-date=2010. gada 23. aprīlī}}</ref> Turpmāko attīstību kopš tā laika koordinē ''[[Wikimedia Foundation]]''. Programmatūra tika izstrādāta lietošanai [[Vikipēdija|Vikipēdijā]] 2002. gadā, un 2003. gadā tai tika piešķirts nosaukums ''MediaWiki''.<ref name=vēsture>{{Tīmekļa atsauce |url = //https://www.mediawiki.org/w/index.php?title=MediaWiki_history&oldid=3520220#Phase_III:_MediaWiki |accessdate = {{dat|2020|2|18}} |title = MediaWiki history |work = MediaWiki mājaslapa |language = Angļu |archive-date = {{dat|2020|06|25||bez}} |archive-url = https://web.archive.org/web/20200625000000/https://https//udn.com/news/story/121424/4659358 }}</ref> ''MediaWiki'' [[Lietotāja saskarne|saskarne]] ir daļēji vai pilnībā pieejama vairāk nekā 300 valodās.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Translating:Statistics |url=http://translatewiki.net/wiki/Translating:Statistics |website=[[translatewiki.net]] |accessdate={{dat|2020|2|22||bez}}}}</ref> Programmatūrai ir vairāk nekā 1 000 konfigurācijas iestatījumu un vairāk nekā 1 800 [[Spraudnis (datorprogramma)|paplašinājumu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mediawiki.org/wiki/Category:MediaWiki_configuration_settings |title=Category:MediaWiki configuration settings |publisher=MediaWiki |date=2020. gada 22. februārī |language=angļu}}</ref> kas pieejami dažādu funkciju pievienošanai vai mainīšanai.<ref name="mediawiki1">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mediawiki.org/wiki/Category:All_extensions |title=Extension Matrix |publisher=''MediaWiki'' |accessdate=2017. gada 6. septembrī}}</ref> Neskaitot ''Wikimedia'' mājaslapas, ''MediaWiki'' programmatūra ir izmantota kā [[zināšanu pārvaldība]]s un [[satura pārvaldības sistēma]] daudzos tūkstošos tīmekļa vietņu, publiskās un privātās, tostarp ''[[Fandoms|Fandom]]'' un ''[[wikiHow]]'' tīmekļa vietnēs, kā arī lielās iekšējās instalācijās, piemēram, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iekšējās sistēmās, kā ''[[Intellipedia]]'' un ''[[Diplopedia]]''. [[Attēls:MediaWiki-smaller-logo.png|thumb|''MediaWiki'' logo līdz 2021. gada aprīlim]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.mediawiki.org/ ''MediaWiki'' oficiālā tīmekļa vietne] {{sisterlinks-inline}} {{IT-aizmetnis}} {{Wikimedia Foundation}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brīvā programmatūra]] [[Kategorija:Wikimedia Foundation]] 05b4t95ow2p28ieix3d4alinhrunl5z 1976. gads 0 44369 3661307 3601506 2022-07-26T20:38:25Z Baisulis 11523 /* Oktobris */ +1 dzimušais.... wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1976. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1976. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1976}} {{Gada citi notikumi|1976}} {{Gads citos kalendāros|1976}} '''1976. gads''' ([[romiešu skaitļi|MCMLXXVI]]) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[21. janvāris]] — tika veikts pirmais komerciālais virsskaņas pasažieru lidmašīnas ''[[Concorde]]'' lidojums. === Februāris === * [[4. februāris]] — tika atklātas [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[27. februāris]] — [[Rietumsahāra]] pasludināja neatkarību. === Aprīlis === * [[14. aprīlis]] — par Kampučijas (tag. [[Kambodža]]) premjerministru kļuva [[Pols Pots]]. === Decembris === * [[14. decembris]] — [[20. decembris]] — notika [[Vjetnamas komunistiskās partijas 4. kongress]]. == Kultūra == * [[16. augusts]] — uz kinoekrāniem iznāca krievu režisora [[Eldars Rjazanovs|Eldara Rjazanova]] filma "[[Likteņa ironija jeb Vieglu garu!]]". == Dzimuši == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — [[Hrisopije Devedze]] (''Χρυσοπηγή Δεβετζή''), grieķu vieglatlēte * [[7. janvāris]] — [[Dmitrijs Debelka]] (''Дзмітрый Дебелка''), baltkrievu cīkstonis (miris 2022. gadā) * [[19. janvāris]]: ** [[Tarsu Markešs]] (''Tarso Anibal Santanna Marques''), Brazīlijas autosportists ** [[Kristofs Zumans]] (''Christoph Sumann''), Austrijas biatlonists. === Februāris === * [[4. februāris]] — [[Marku Kampuss]] (''Marco Campos''), Brazīlijas autosportists (miris 1995. gadā) * [[5. februāris]] — [[Endrū Morgans]] (''Andrew R. Morgan''), ASV kosmonauts * [[15. februāris]] — [[Oskars Freire]] (''Óscar Freire''), Spānijas riteņbraucējs === Marts === * [[11. marts]] — [[Tomass Gravesens]] (''Thomas Gravesen''), Dānijas futbolists * [[19. marts]] — [[Alesandro Nesta]] (''Alessandro Nesta''), Itālijas futbolists * [[20. marts]] — [[Česters Beningtons]] (''Chester Bennington''), ASV rokmūziķis (miris 2017. gadā) * [[23. marts]]: **[[Rikardu Zonta]] (''Ricardo Zonta''), Brazīlijas autosportists **[[Mišela Monagana]] (''Michelle Monaghan''), ASV aktrise * [[22. marts]] — [[Rīza Viterspūna]] (''Reese Witherspoon''), ASV aktrise un filmu producente === Aprīlis === * [[9. aprīlis]] — [[Serēna Aunjona-Čenselora]] (''Serena Auñón-Chancellor''), ASV kosmonaute * [[22. aprīlis]] — [[Jeļena Serova]] (''Елена Олеговна Серова''), Krievijas kosmonaute * [[25. aprīlis]] — [[Tims Dankans]] (''Tim Theodore Duncan''), ASV basketbolists * [[27. aprīlis]] — [[Sallija Hokinsa]] (''Sally Hawkins''), angļu aktrise * [[30. aprīlis]] — [[Viktors Glovers]] (''Victor Glover''), ASV kosmonauts === Maijs === * [[3. maijs]] — [[Aleksanders Gersts]] (''Alexander Gerst''), Vācijas kosmonauts * [[8. maijs]] — [[Vitālijs Proškins]] (''Виталий Васильевич Прошкин''), krievu hokejists * [[15. maijs]] — [[Toraijs Bragss]] (''Torraye Braggs''), ASV basketbolists * [[19. maijs]] — [[Kevins Gārnets]] (''Kevin Garnett''), ASV basketbolists * [[20. maijs]] — [[Virpi Sarasvo]] (''Virpi Sarasvuo''), Somijas distanču slēpotāja * [[25. maijs]] — [[Kilians Mērfijs]] (''Cillian Murphy''), īru aktieris * [[31. maijs]] — [[Kolins Ferels]] (''Colin Farrell''), īru aktieris === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Lindsija Devenporta]] (''Lindsay Ann Davenport''), ASV tenisiste * [[18. jūnijs]] — [[Maksims Galkins]] (''Максим Александрович Галкин''), Krievijas humorists, TV šovu vadītājs * [[26. jūnijs]] — [[Eds Jovanovskis]] (''Ed Jovanovski''), Kanādas hokejists === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Rūds van Nistelrojs]] (''Ruud van Nistelrooy''), nīderlandiešu futbolists * [[8. jūlijs]] — [[Elena Makartūra]] (''Ellen MacArthur''), angļu burātāja * [[12. jūlijs]] — [[Andrejs Mihņevičs]] (''Андрэй Міхневіч''), Baltkrievijas lodes grūdējs * [[19. jūlijs]] — [[Benedikts Kamberbačs]] (''Benedict Cumberbatch''), angļu aktieris * [[20. jūlijs]] — [[Alekss Jongs]] (''Alexander Yoong''), Malaizijas autosportists * [[21. jūlijs]] — [[Tatjana Ļebedeva]] (''Татьяна Романовна Лебедева''), Krievijas vieglatlēte, tāllēcēja * [[24. jūlijs]] — [[Tiagu Monteiru]] (''Tiago Monteiro''), Portugāles autosportists * [[25. jūlijs]] — [[Timurs Mucurajevs]] (''Тимур Муцураев''), čečenu dziedātājs === Augusts === * [[2. augusts]]: ** [[Kati Vilhelma]] (''Kati Wilhelm''), vācu biatloniste ** [[Sems Vortingtons]] (''Sam Worthington''), austrāliešu aktieris * [[9. augusts]] — [[Odrija Totū]] (''Audrey Tautou''), franču aktrise un modele * [[18. augusts]] — [[Amaja Valdemoro]] (''Amaya Valdemoro''), spāņu basketboliste * [[25. augusts]] — [[Aleksandrs Skašgords]] (''Alexander Skarsgård''), zviedru aktieris * [[26. augusts]] — [[Mants Kvedaravičs]] (''Mantas Kvedaravičius''), lietuviešu filmu veidotājs, antropologs un arheologs (miris 2022. gadā) * [[27. augusts]]: ** [[Karloss Moija]] (''Carlos Moyà''), Spānijas tenisists ** [[Marks Vebers]] (''Mark Webber''), Austrālijas autosportists === Septembris === * [[6. septembris]] — [[Neomija Herisa]] (''Naomie Harris'') angļu aktrise * [[10. septembris]] — [[Gustavo Kuertens]] (''Gustavo Kuerten''), Brazīlijas tenisists * [[11. septembris]] — [[Tomāšs Enge]] (''Tomáš Enge''), čehu F1 pilots * [[26. septembris]] — [[Mihaels Ballaks]] (''Michael Ballack''), vācu futbolists * [[27. septembris]]: ** [[Frančesko Toti]] (''Francesco Totti''), itāliešu futbolists ** [[Luka Parmitāno]] (''Luca Parmitano''), Itālijas kosmonauts * [[29. septembris]] — [[Andrijs Ševčenko]] (''Андрій Шевченко''), Ukrainas futbolists === Oktobris === * [[6. oktobris]] — [[Brets Gelmans]] (''Brett Gelman''), amerikāņu aktieris un komiķis * [[12. oktobris]] — [[Kajsa Bergkvista]] (''Kajsa Bergqvist''), zviedru augstlēcēja * [[19. oktobris]]: ** [[Bro Grīrs]] (''Breaux Greer''), ASV šķēpmetējs ** [[Ko Sans]] (고산, ''Ko San''), Dienvidkorejas pētnieks, kosmonauta dublieris * [[23. oktobris]] — [[Raiens Renoldss]] (''Ryan Reynolds''), kanādiešu aktieris === Novembris === * [[13. novembris]] — [[Kellija Sotertone]] (''Kelly Sotherton''), angļu daudzcīņniece * [[26. novembris]] — [[Čedviks Bouzmens]] (''Chadwick Boseman''), ASV aktieris (miris 2020. gadā) === Decembris === * [[15. decembris]] — [[Dragans Čeraničs]] (''Dragan Ćeranić''), serbu basketbolists * [[25. decembris]] — [[Armins van Bīrens]] (''Armin van Buuren''), nīderlandiešu dīdžejs, producents == Miruši == * [[12. janvāris]] — [[Agata Kristi]] (''Agatha Christie''), angļu rakstniece (dzimusi 1890. gadā) * [[24. marts]] — [[Bernards Montgomerijs]] (''Bernard Montgomery''), britu feldmaršals (dzimis 1887. gadā) * [[1. aprīlis]] — [[Makss Ernsts]] (''Max Ernst''), vācu mākslinieks (dzimis 1891. gadā) * [[5. aprīlis]] — [[Hovards Hjūzs]] (''Howard Hughes''), ASV aviators (dzimis 1905. gadā) * [[11. maijs]] — [[Alvars Ālto]] (''Alvar Aalto''), somu arhitekts (dzimis 1898. gadā) * [[26. maijs]] - [[Martīns Heidegers]] (''Martin Heidegger''), vācu filozofs (dzimis 1889. gadā) * [[7. jūlijs]] — [[Gustavs Heinemanis]] (''Gustav Heinemann''), Vācijas prezidents (dzimis 1899. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Joahims Peipers]] (''Joachim Peiper''), vācu karavīrs (dzimis 1915. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Rūdolfs Bultmanis]] (''Rudolf Bultmann''), vācu teologs (dzimis 1884. gadā) * [[10. augusts]] — [[Kārlis Šmits-Rotlufs]] (''Karl Schmidt-Rottluff''), vācu mākslinieks (dzimis 1884. gadā) * [[9. septembris]] — [[Mao Dzeduns]] (毛澤東), Ķīnas Komunistiskās partijas līderis (dzimis 1893. gadā) * [[6. oktobris]] — [[Gilberts Rails]] (''Gilbert Ryle''), britu filozofs (dzimis 1900. gadā) * [[24. oktobris]] — [[Georgijs Ostrogorskis]] (''Георгије Острогорски''), serbu vēsturnieks (dzimis 1902. gadā) * [[15. novembris]] — [[Žans Gabēns]] (''Jean Gabin''), franču aktieris (dzimis 1904. gadā) * [[30. novembris]] — [[Ivans Jakubovskis]] (''Иван Игнатьевич Якубовский''), PSRS maršals (dzimis 1912. gadā) * [[4. decembris]] — [[Bendžamins Britens]] (''Benjamin Britten''), angļu komponists (dzimis 1913. gadā) * [[6. decembris]] — [[Marsels Lebūts]] (''Marcel Leboutte''), beļģu futbolists (dzimis 1880. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Miltons Frīdmans]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Bērtons Rihters]], [[Semjuels Tings]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Baruhs Blumbergs]], [[Karltons Gaidušeks]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Viljams Lipskombs]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Sols Belovs]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Betija Viljamsa]], [[Meirīds Korigens]] {{commons}} [[Kategorija:1976. gads| ]] p25cn7h6syrixoi7iv69b987f7l78cx 3661496 3661307 2022-07-27T11:54:04Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Gelman → Gelmen (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1976. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1976. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1976}} {{Gada citi notikumi|1976}} {{Gads citos kalendāros|1976}} '''1976. gads''' ([[romiešu skaitļi|MCMLXXVI]]) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[21. janvāris]] — tika veikts pirmais komerciālais virsskaņas pasažieru lidmašīnas ''[[Concorde]]'' lidojums. === Februāris === * [[4. februāris]] — tika atklātas [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[27. februāris]] — [[Rietumsahāra]] pasludināja neatkarību. === Aprīlis === * [[14. aprīlis]] — par Kampučijas (tag. [[Kambodža]]) premjerministru kļuva [[Pols Pots]]. === Decembris === * [[14. decembris]] — [[20. decembris]] — notika [[Vjetnamas komunistiskās partijas 4. kongress]]. == Kultūra == * [[16. augusts]] — uz kinoekrāniem iznāca krievu režisora [[Eldars Rjazanovs|Eldara Rjazanova]] filma "[[Likteņa ironija jeb Vieglu garu!]]". == Dzimuši == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — [[Hrisopije Devedze]] (''Χρυσοπηγή Δεβετζή''), grieķu vieglatlēte * [[7. janvāris]] — [[Dmitrijs Debelka]] (''Дзмітрый Дебелка''), baltkrievu cīkstonis (miris 2022. gadā) * [[19. janvāris]]: ** [[Tarsu Markešs]] (''Tarso Anibal Santanna Marques''), Brazīlijas autosportists ** [[Kristofs Zumans]] (''Christoph Sumann''), Austrijas biatlonists. === Februāris === * [[4. februāris]] — [[Marku Kampuss]] (''Marco Campos''), Brazīlijas autosportists (miris 1995. gadā) * [[5. februāris]] — [[Endrū Morgans]] (''Andrew R. Morgan''), ASV kosmonauts * [[15. februāris]] — [[Oskars Freire]] (''Óscar Freire''), Spānijas riteņbraucējs === Marts === * [[11. marts]] — [[Tomass Gravesens]] (''Thomas Gravesen''), Dānijas futbolists * [[19. marts]] — [[Alesandro Nesta]] (''Alessandro Nesta''), Itālijas futbolists * [[20. marts]] — [[Česters Beningtons]] (''Chester Bennington''), ASV rokmūziķis (miris 2017. gadā) * [[23. marts]]: **[[Rikardu Zonta]] (''Ricardo Zonta''), Brazīlijas autosportists **[[Mišela Monagana]] (''Michelle Monaghan''), ASV aktrise * [[22. marts]] — [[Rīza Viterspūna]] (''Reese Witherspoon''), ASV aktrise un filmu producente === Aprīlis === * [[9. aprīlis]] — [[Serēna Aunjona-Čenselora]] (''Serena Auñón-Chancellor''), ASV kosmonaute * [[22. aprīlis]] — [[Jeļena Serova]] (''Елена Олеговна Серова''), Krievijas kosmonaute * [[25. aprīlis]] — [[Tims Dankans]] (''Tim Theodore Duncan''), ASV basketbolists * [[27. aprīlis]] — [[Sallija Hokinsa]] (''Sally Hawkins''), angļu aktrise * [[30. aprīlis]] — [[Viktors Glovers]] (''Victor Glover''), ASV kosmonauts === Maijs === * [[3. maijs]] — [[Aleksanders Gersts]] (''Alexander Gerst''), Vācijas kosmonauts * [[8. maijs]] — [[Vitālijs Proškins]] (''Виталий Васильевич Прошкин''), krievu hokejists * [[15. maijs]] — [[Toraijs Bragss]] (''Torraye Braggs''), ASV basketbolists * [[19. maijs]] — [[Kevins Gārnets]] (''Kevin Garnett''), ASV basketbolists * [[20. maijs]] — [[Virpi Sarasvo]] (''Virpi Sarasvuo''), Somijas distanču slēpotāja * [[25. maijs]] — [[Kilians Mērfijs]] (''Cillian Murphy''), īru aktieris * [[31. maijs]] — [[Kolins Ferels]] (''Colin Farrell''), īru aktieris === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Lindsija Devenporta]] (''Lindsay Ann Davenport''), ASV tenisiste * [[18. jūnijs]] — [[Maksims Galkins]] (''Максим Александрович Галкин''), Krievijas humorists, TV šovu vadītājs * [[26. jūnijs]] — [[Eds Jovanovskis]] (''Ed Jovanovski''), Kanādas hokejists === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Rūds van Nistelrojs]] (''Ruud van Nistelrooy''), nīderlandiešu futbolists * [[8. jūlijs]] — [[Elena Makartūra]] (''Ellen MacArthur''), angļu burātāja * [[12. jūlijs]] — [[Andrejs Mihņevičs]] (''Андрэй Міхневіч''), Baltkrievijas lodes grūdējs * [[19. jūlijs]] — [[Benedikts Kamberbačs]] (''Benedict Cumberbatch''), angļu aktieris * [[20. jūlijs]] — [[Alekss Jongs]] (''Alexander Yoong''), Malaizijas autosportists * [[21. jūlijs]] — [[Tatjana Ļebedeva]] (''Татьяна Романовна Лебедева''), Krievijas vieglatlēte, tāllēcēja * [[24. jūlijs]] — [[Tiagu Monteiru]] (''Tiago Monteiro''), Portugāles autosportists * [[25. jūlijs]] — [[Timurs Mucurajevs]] (''Тимур Муцураев''), čečenu dziedātājs === Augusts === * [[2. augusts]]: ** [[Kati Vilhelma]] (''Kati Wilhelm''), vācu biatloniste ** [[Sems Vortingtons]] (''Sam Worthington''), austrāliešu aktieris * [[9. augusts]] — [[Odrija Totū]] (''Audrey Tautou''), franču aktrise un modele * [[18. augusts]] — [[Amaja Valdemoro]] (''Amaya Valdemoro''), spāņu basketboliste * [[25. augusts]] — [[Aleksandrs Skašgords]] (''Alexander Skarsgård''), zviedru aktieris * [[26. augusts]] — [[Mants Kvedaravičs]] (''Mantas Kvedaravičius''), lietuviešu filmu veidotājs, antropologs un arheologs (miris 2022. gadā) * [[27. augusts]]: ** [[Karloss Moija]] (''Carlos Moyà''), Spānijas tenisists ** [[Marks Vebers]] (''Mark Webber''), Austrālijas autosportists === Septembris === * [[6. septembris]] — [[Neomija Herisa]] (''Naomie Harris'') angļu aktrise * [[10. septembris]] — [[Gustavo Kuertens]] (''Gustavo Kuerten''), Brazīlijas tenisists * [[11. septembris]] — [[Tomāšs Enge]] (''Tomáš Enge''), čehu F1 pilots * [[26. septembris]] — [[Mihaels Ballaks]] (''Michael Ballack''), vācu futbolists * [[27. septembris]]: ** [[Frančesko Toti]] (''Francesco Totti''), itāliešu futbolists ** [[Luka Parmitāno]] (''Luca Parmitano''), Itālijas kosmonauts * [[29. septembris]] — [[Andrijs Ševčenko]] (''Андрій Шевченко''), Ukrainas futbolists === Oktobris === * [[6. oktobris]] — [[Brets Gelmens]] (''Brett Gelman''), amerikāņu aktieris un komiķis * [[12. oktobris]] — [[Kajsa Bergkvista]] (''Kajsa Bergqvist''), zviedru augstlēcēja * [[19. oktobris]]: ** [[Bro Grīrs]] (''Breaux Greer''), ASV šķēpmetējs ** [[Ko Sans]] (고산, ''Ko San''), Dienvidkorejas pētnieks, kosmonauta dublieris * [[23. oktobris]] — [[Raiens Renoldss]] (''Ryan Reynolds''), kanādiešu aktieris === Novembris === * [[13. novembris]] — [[Kellija Sotertone]] (''Kelly Sotherton''), angļu daudzcīņniece * [[26. novembris]] — [[Čedviks Bouzmens]] (''Chadwick Boseman''), ASV aktieris (miris 2020. gadā) === Decembris === * [[15. decembris]] — [[Dragans Čeraničs]] (''Dragan Ćeranić''), serbu basketbolists * [[25. decembris]] — [[Armins van Bīrens]] (''Armin van Buuren''), nīderlandiešu dīdžejs, producents == Miruši == * [[12. janvāris]] — [[Agata Kristi]] (''Agatha Christie''), angļu rakstniece (dzimusi 1890. gadā) * [[24. marts]] — [[Bernards Montgomerijs]] (''Bernard Montgomery''), britu feldmaršals (dzimis 1887. gadā) * [[1. aprīlis]] — [[Makss Ernsts]] (''Max Ernst''), vācu mākslinieks (dzimis 1891. gadā) * [[5. aprīlis]] — [[Hovards Hjūzs]] (''Howard Hughes''), ASV aviators (dzimis 1905. gadā) * [[11. maijs]] — [[Alvars Ālto]] (''Alvar Aalto''), somu arhitekts (dzimis 1898. gadā) * [[26. maijs]] - [[Martīns Heidegers]] (''Martin Heidegger''), vācu filozofs (dzimis 1889. gadā) * [[7. jūlijs]] — [[Gustavs Heinemanis]] (''Gustav Heinemann''), Vācijas prezidents (dzimis 1899. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Joahims Peipers]] (''Joachim Peiper''), vācu karavīrs (dzimis 1915. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Rūdolfs Bultmanis]] (''Rudolf Bultmann''), vācu teologs (dzimis 1884. gadā) * [[10. augusts]] — [[Kārlis Šmits-Rotlufs]] (''Karl Schmidt-Rottluff''), vācu mākslinieks (dzimis 1884. gadā) * [[9. septembris]] — [[Mao Dzeduns]] (毛澤東), Ķīnas Komunistiskās partijas līderis (dzimis 1893. gadā) * [[6. oktobris]] — [[Gilberts Rails]] (''Gilbert Ryle''), britu filozofs (dzimis 1900. gadā) * [[24. oktobris]] — [[Georgijs Ostrogorskis]] (''Георгије Острогорски''), serbu vēsturnieks (dzimis 1902. gadā) * [[15. novembris]] — [[Žans Gabēns]] (''Jean Gabin''), franču aktieris (dzimis 1904. gadā) * [[30. novembris]] — [[Ivans Jakubovskis]] (''Иван Игнатьевич Якубовский''), PSRS maršals (dzimis 1912. gadā) * [[4. decembris]] — [[Bendžamins Britens]] (''Benjamin Britten''), angļu komponists (dzimis 1913. gadā) * [[6. decembris]] — [[Marsels Lebūts]] (''Marcel Leboutte''), beļģu futbolists (dzimis 1880. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Miltons Frīdmans]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Bērtons Rihters]], [[Semjuels Tings]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Baruhs Blumbergs]], [[Karltons Gaidušeks]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Viljams Lipskombs]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Sols Belovs]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Betija Viljamsa]], [[Meirīds Korigens]] {{commons}} [[Kategorija:1976. gads| ]] aumvnkcjuv2uq2juceh20r8vxggemyo Apvienotā Latvijas nacionālsociālistiskā partija 0 44586 3661186 2679984 2022-07-26T15:25:36Z Eremu1 102242 Pieliku vikisati wikitext text/x-wiki '''Apvienotā Latvijas nacionālsociālistiskā partija''' bija [[galēji labēja]], [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālistiskas]] ievirzes politiska partija, kas tiecās atdarināt [[Hitlers|Ādolfa Hitlera]] vadīto [[NSDAP]]. Šī partija tika dibināta [[1932]]. gadā un LR Iekšlietu ministrija to reģistrēja tā paša gada 14. jūlijā. Partijas priekšsēdētājs no dibināšanas brīža, līdz tās likvidācijai bija [[Jānis Štelmahers]]. Likvidēta [[1935]]. gada 6. maijā.<ref>[http://biographien.lv/Riga_pils_A_B.html Biedrības pilsētās (biographien.lv)]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Organizācija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latviešu nacionālistiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] a6gy8r73xk85jg52b9x7x7zhkhgz98m Polijas Nacionālā Atdzimšana 0 44655 3661188 3584587 2022-07-26T15:25:58Z Eremu1 102242 Pieliku vikisati wikitext text/x-wiki [[File:LogoNOP.png|thumb|260px|Polijas Nacionālā Atdzimšana logo]] '''Polijas Nacionālā Atdzimšana (NOP)''' (''Narodowe Odrodzenie Polski'') ir [[galēji labēja]], nacionāli radikāla Polijas politiskā partija. {{īss aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nacionālistiskās partijas]] [[Kategorija:Polijas politika]] 11wkd8pel7hpuneur22hve2g0sy73nq Fergusone 0 45315 3661270 1366116 2022-07-26T19:51:21Z Baisulis 11523 vismaz divas jau..... wikitext text/x-wiki '''Fergusone''' var būt: * ''[[Fergie]]'' (īstajā vārdā Steisija Anna Fergusone (''Stacey Ann Ferguson''); dzimusi 1975. gadā) — amerikāņu popmūzikas/ritmblūza dziedātāja, dziesmu autore un aktrise * [[Prija Fergusone]] (''Priah Ferguson''; dzimusi 2006. gadā) — amerikāņu aktrise == Skatīt arī == * [[Fergusons]] {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] lqma2inlx040p9nm94iiwx5rtbg559m Korejas karš 0 47552 3661358 3512276 2022-07-27T04:22:28Z ZANDMANIS 91184 /* Karadarbības trešā fāze */ wikitext text/x-wiki {{infokaste+|Militāras sadursmes infokaste}} {{Infobox military conflict | conflict = Korejas karš | width = | partof = [[Aukstais karš]] | image = Korean_War_Montage_2.png | image_size = | alt = | caption = | date = | place = [[Koreja]], [[Dzeltenā jūra]], [[Japāņu jūra]], [[Ķīnas-Ziemeļkorejas robeža]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = | status = | combatants_header = | combatant1 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Dienvidkoreja]] | combatant2 = {{flaga|Ziemeļkoreja}} [[Ziemeļkoreja]] | combatant3 = | commander1 = [[I Sinmans]]<br>[[Čungs Il-kvons]]<br>[[Paiks Sun-jups]]<br>[[Šins Sung-mo]]<br>[[Harijs Trumens]]<br>[[Roberts A. Lovets]]<br>[[Daglass Makarturs]]<br>[[Metjū Ridžvejs]]<br>[[Marks Veins Klarks]]<br>[[Klements Atlijs]]<br>[[Vinstons Čērčils]] | commander2 = [[Kims Irsens]]<br>[[Paks Hon-jongs]]<br>[[Čojs Jongs-huns]]<br>[[Kims Čaeks]]<br>[[Mao Dzeduns]]<br>[[Pengs Dehuai]]<br>[[Dengs Hua]]<br>[[Josifs Staļins]]<br>[[Georgijs Maļenkovs]] | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = | strength2 = | strength3 = | casualties1 = | casualties2 = | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} [[Attēls:Korea-overview.gif‎|right|thumb|200px|Karadarbība Korejas pussalā no 1950. līdz 1953. gadam]] '''Korejas karš''' bija pilsoņu karš [[Koreja]]s pussalā (1950—1953), kurš izvērtās par starptautisku konfliktu, kurā bruņotā konfliktā sadūrās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] deleģēto valstu koalīcija (ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vadībā) un tā saukto komunistu bloka [[Āzija]]s valstis ([[Ziemeļkoreja]], [[Ķīna]] un [[Padomju Savienība|PSRS]]). Pirmais lielākais starptautiskais konflikts pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kurš ievadīja [[Aukstais karš|"auksto karu"]]. Dienvidkorejā šo karu līdz 90. gadiem dēvēja par "25. jūnija dumpi" (''Jugio ran'' - 6·25 란), bet pēc tam par "25. jūnija incidentu" (''Jugio sabjon'' - 6·25 사변). Ziemeļkorejā to dēvē par "Tēvijas atbrīvošanas" karu (Čoguk Heban Čondžen - 조국해방전쟁). == Vēsture un cēloņi == [[Attēls:57mm-AT-gun-Korea-1950.JPG‎|right|thumb|200px|Dienvidkorejas kareivji]] 1945. gadā, [[Japāna]]i ciešot sakāvi Otrajā pasaules karā, Korejas pussalu vienlaicīgi okupēja Amerikas Savienotās Valstis un Padomju Savienība. Pussalas sadalīšanu divās okupācijas zonās pa 38. paralēli abas lielvalstis uztvēra kā pagaidu pasākumu. 1948. gada maijā dienvidos no 38. paralēles, ASV okupācijas zonā notika vēlēšanas un tika proklamēta [[Dienvidkoreja|Korejas Republika]]. Par valsts vadītāju kļuva bijušais [[Vašingtona]]s Universitātes pasniedzējs [[I Sinmans]]. Tika postulēts, ka tā ir visas Korejas valdība, ar ko nevarēja samierināties pussalas ziemeļu daļā dominējošie komunisti (iedzīvotāju daļa, kas apdzīvoja PSRS okupācijas zonu, vēlēšanās nepiedalījās) un PSRS. Kā atbilde uz dienviddaļā notiekošo, 1948. gada vasarā ziemeļos no 38. paralēles notika ''Korejas Augstākās tautas sapulces'' vēlēšanas, kuru rezultātā 9. septembrī proklamēja [[Ziemeļkoreja|Korejas Tautas Demokrātisko Republiku]] (KTDR) ar [[Kims Irsens|Kima Irsena]] vadībā. Koreja tika sadalīta divās valstīs, pie tam katra no tām savā konstitūcijā postulēja, ka ir vienīgā leģitīmā Korejas valdība. Ne Ziemeļkoreja, ne Dienvidkoreja neslēpa, ka labprāt apvienotu pussalu ar spēku, militāri apspiežot otras puses "separātismu". Tūlīt pēc KTDR proklamēšanas tika izvests PSRS karaspēks. Pēc pusgada, 1949. gada vasarā no Korejas pussalas tika izvests arī ASV karaspēks. 1949. gada beigās attiecības starp abām Korejas pussalas valstīm saasinājās vēl vairāk — abas puses neslēpa, ka uzskata sevi par vienīgo legālo Korejas valdību, un pussala jāapvieno ar spēku, jo sarunas nav perspektīvas. Abas puses koncentrēja savus bruņotos spēkus pie demarkācijas līnijas, biežāki kļuva robežincidenti. Oktobrī Dienvidkorejas prezidents Li Sinmans, uzstājoties amerikāņu jūrnieku auditorijas priekšā Inčhonā neslēpa, ka "ja mums šo problēmu nāksies risināt kara laukā, mēs darīsim visu, kas iespējams". 30. decembra preses konferencē viņš jau konkrētāk izteicās, ka "mums pašiem ar saviem spēkiem jāapvieno Korejas ziemeļus un dienvidus". 1950. gada 9. februārī Dienvidkorejas aizsardzības ministrs paziņoja, ka "mēs esam kaujas gatavībā atgūt zaudētās teritorijas un gaidām tikai pavēli". 1. martā, uzstājoties mītiņā Seulā, I Sinmans brīdināja: "Korejas apvienošanas stunda tuvojas". Šos Dienvidkorejas centienus atbalstīja arī ASV vidējā ešelona politiķi. ASV sūtnis Dž. Mučo atzina, ka "tuvojas brīdis, kad sāksies vispārējs uzbrukums uz ziemeļiem no 38. paralēles". Bet galvenais ASV kara padomnieks Dienvidkorejā ģenerālis V. Robertss 1950. gada janvārī, tiekoties ar [[Seula]]s ministru kabineta locekļiem, neslēpa, ka "karu sāksim mēs", taču izteicās, ka "nepieciešams atrast iemeslu uzbrukumam, lai tam būtu pamatots attaisnojums". Arī ziemeļos no 38. paralēles tika kalti pussalas apvienšanas plāni, taču, atšķirībā no Dienvidkorejas, Ziemeļkoreja nenāca klajā ar kareivīgiem paziņojumiem, bet gan aktīvi kopš 1949. gada iepirka bruņojumu (Ziemeļkorejas bruņoto spēku kodolu veidoja 14 000 korejiešu komunistu, kuri bija guvuši reālu kaujas pieredzi Ķīnas pilsoņu karā no 1946. līdz 1949. gadam). == Karadarbības pirmā fāze == [[Attēls:KoreanWar_recover_Seoul.jpg‎‎|right|thumb|200px|kaujas Seulā]] 1950. gada 25. jūnija rītā Ziemeļkorejas karaspēks pārgāja demarkācijas līniju, pāris triecienos salauza Dienvidkorejas bruņoto spēku pretestību un sāka strauji virzīties uz pussalas dienvidiem. Abu korejiešu valstu konfliktā iesaistijās ASV flote un gaisa spēki (sākumā nodarbojoties ar ASV pilsoņu un Dienvidkorejas iedzīvotāju evakuāciju no piefrontes rajoniem). ASV prezidents [[Harijs Trumens]] personīgi 27. jūnijā deva pavēli flotei un aviācijai iejaukties konfliktā, uzbrūkot Ziemeļkorejas bruņotajiem spēkiem, bet 30. jūnijā pavēlēja pārcelt uz pussalu Japānā dislocētās ASV sauszemes spēku daļas. Vienlaicīgi ASV nosūtīja savu VII floti patrulēt Ķīnas teritoriālajos ūdeņos Formozas ([[Taivāna (sala)|Taivanas]] šaurumā. Ķīna to uztvēra kā draudus un 30. jūnijā nosūtīja uz Korejas konflikta zonu savus militāros novērotājus, bet pierobežā koncentrēja 250 000 vīru lielu rezerves armiju. 1950. gada 7. jūlijā sanāca ANO Drošības padomes sēde, lai apspriestu Korejas jautājumu un izstrādātu rezolūciju par to. ANO rezolūciju par Ziemeļkorejas karaspēka evakuēšanu no pussalas dienviddaļas Phenjana ignorēja, un Drošības padome oficiāli aicināja ANO dalībvalstis iejaukties. 1950. gada septembrī 16 valstis ([[Lielbritānija]], [[Turcija]] un citas) nosūtīja savas karaspēka daļas uz Koreju, kur tās iekļāvās ASV militārajās operācijās. Kaut arī ASV karaspēkam izdevās mazliet palēnināt Ziemeļkorejas bruņoto spēku virzīšanos uz priekšu, tā turpināja diezgan strauji uzbrukt. Dienvidkorejas daļas bija sakautas un demoralizētas, zaudējušas savas kaujasspējas, daļēji piepildījās Phenjanas paredzējumi, ka vietējie iedzīvotāji neatbalstīs Seulas valdību un vietām pat sacelsies. Valdība bēga uz dienvidiem, kur paglābās ASV karaspēka izveidotajā nostiprinātajā placdarmā ap Pusanu dienvidaustrumu piekrastē. 1950. gada septembrī pie Pusanas-Taguskas placdarma, kur pretī 70 000 vīru lielajam Ziemeļkorejas karaspēkam bija nostiprinājušies 140 000 vīru lielie un militārā bruņojumā daudz pārākie ASV/Dienvidkorejas bruņotie spēki, frontes līnija apstājās. Ziemeļkorejieši, pamatā bruņoti ar strēlnieku ieročiem un lauka artilēriju, nespēja pārraut ar smago bruņutehniku nostiprināto amerikāņu aizsardzības līniju. Jau no konflikta pirmajām dienām karadarbībā piedalījās ASV 44 V gaisa armijas eskadras (657 kaujas lidmašīnas: taktiskie bumbvedēji B-26, stratēģiskie bumbvedēji B-29, iznīcinātāji, taktiskie iznīcinātāji P-47 un P-51, reaktīvie taktiskie iznīcinātāji F-80 un F-84, kā arī izlūklidmašīnas). Pirmajās nedēļās tika sabombardēti [[Phenjana]]s apkaimē izvietotie bāzes aerodromi, un praktiski iznīcināta visa Ziemeļkorejas aviācija (kas sastāvēja no diviem desmitiem jau novecojušu padomju iznīcinātāju Jak-7, La-9 un triecienlidmašīnām Il-10). Līdz ar to Ziemeļkorejas Gaisa spēki vairs sastāvēja no dažiem desmitiem zenītiekārtu un nespēja traucēt amerikāņu kundzībai gaisā. Palikuši bez pieseguma gaisā, Ziemeļkorejas sauszemes spēki bija pilnīgi neaizsargāti pret pretinieku iznīcinātāju un bumbvedēju uzlidojumiem, kas pārvērta to fortifikācjas būves un komunikācijas lūžņu kaudzē. Savukārt ASV sauszemes spēki, iesprostoti šaurajā placdarmā, bija palikuši bez manevra iespējām. == Karadarbības otrā fāze == [[Attēls:Korean_War_bombing_Wonsan.jpg‎‎|right|thumb|200px|Vonsanas bombardēšana]] 1950. gada 15. septembrī izsēdinot Ziemeļkorejas armijas aizmugurē, Inčhonas (Seulas osta) apkaimē, 10. bruņutanku korpusu (50 000 vīru), ģenerālis [[Daglass Makarturs]] panāca lūzumu karadarbības gaitā (reizē sākās izlaušanās no Pusanas placdarma). Rezultātā frontes līnija tika pārrauta, ievērojami ziemeļkorejiešu spēki daudzviet ielenkti un, ciešot smagus zaudējumus, ar kaujām lauzās atpakaļ uz ziemeļiem. 1. oktobrī amerikāņu daļas sasniedza 38. paralēli un turpināja uzbrukumu nu jau Ziemeļkorejas teritorijā ar nolūku to okupēt. Ziemeļkorejas [[karaspēks]] praktiski bija sakauts un haotiski atkāpās vai pārorientējās uz [[Partizāni|partizānu]] kara taktiku. == Karadarbības trešā fāze == [[Attēls:DeadChinesesoldier2.JPG‎‎|right|thumb|200px|ASV karavīrs pozē pie nogalināta ķīnieša līķa]] 1950 .gada oktobrī, kad amerikāņu daļas vietām jau pietuvojās Korejas/Ķīnas robežai lielgabala šāviena attālumā, karā iesaistījās [[Ķīna]], lai nepieļautu Ziemeļkorejas okupāciju un likvidāciju (juridiski to attaisnoja arī ASV nostāšanās Ķīnas pilsoņu karā [[Ķīnas Republika (Taivāna)|gimiņdaniešu]] pusē un Ķīnas piekrastes pilsētu bombardēšana). 19. oktobrī pirmās ķīniešu "brīvprātīgo" daļas pārgāja robežupi Jalu (Jaluczjan'u) un izvietojās Ziemeļkorejā. 23. oktobrī amerikāņi ieņēma Phenjanu, bet jau 25. oktobrī pāri Jalai devās viss "brīvprātīgo" korpuss un uzreiz iesaistījās karadarbībā. Acīmredzot nostrādāja gan pārsteiguma efekts (jo ASV līdz pēdējam brīdim neticēja, ka pilsoņu kara un japāņu okupācijas novājinātā Ķīna ko tādu uzdrošināsies), gan ķīniešu kareivju entuziasms un perfekti izvēlētā taktika (ar strēlnieku ieročiem bruņotie ķīniešu kājnieki lieliski mācēja karot bez artilērijas un aviācijas atbalsta): pāris dienās tika salauzta amerikāņu pretestība un to vienības panikā atstājot bruņutehniku un noliktavas, atkāpās uz dienvidiem. Visai drīz gan panika tika likvidēta un frontes virzīšanās uz dienvidiem palēninājās. Ziemeļkorejiešu un ķīniešu virzīšanās uz dienvidiem tagad bija lēna un ļoti asiņaina - amerikāņi tos krietni pārspēja uguns jaudas un tehniskā nodrošinājuma ziņā, pilnībā dominēja gaisā, bombardējot un apšaudot komunikācijas un praktiski padarot neiespējamu nekādu karaspēka pārvietošanos dienas laikā. Savukārt ziemeļkorejieši/ķīnieši frontē realizēja tranšeju un tuneļu pozīciju karu (kur rotas, bataljoni un pat pulki tā ierakās zemē, ka ne aviobumbas, ne napalms tiem nekā nevarēja padarīt). 1951. gada ziemas kaujās ziemeļkorejieši kopā ar "brīvprātīgajiem" atbrīvoja Phenjanu, atkal ieņēma [[Seula|Seulu]], [[Inčhona|Inčhonu]], [[Vokdža|Vokdžu]] un citas Dienvidkorejas pilsētas. PSRS lielā slepenībā 1950. gada novembrī pārvietoja uz Ķīnu vairākas aviācijas daļas, no kurām tika izveidots atsevišķais 64. iznīcinātāju aviokorpuss, bruņots jau arī ar tā laika jaunākajiem padomju iznīcinātājiem Mig-15 un Mig-15b. Tā uzdevumos ietilpa nepieļaut amerikāņu aviācijas uzlidojumus stratēģiski svarīgajiem tiltiem pār Jalu, Suphunas HES, irigācijas dambju sistēmai, komunikācijām un aerodromiem Ziemeļkorejas teritorijā 75 km attālumā no Ķīnas robežas, Ķīnas pierobežas objektiem, kā arī ķīniešu un korejiešu pilotu apmācība. Tā kā PSRS kategoriski noliedza savu militāro vienību klātbūtni, tad lidmašīnām bija Ķīnas pazīšanās zīmes, bet pilotiem bija kategoriski aizliegts darboties virs [[Dzeltenā jūra|Dzeltenās jūras]] un uz dienvidiem no 38. paralēles (lai, notriekšanas gadījumā, piloti nekristu gūstā un nekalpotu kā pierādījums padomju militārajai klātbūtnei). Ziemeļkorejas spēki turpināja lauzties uz dienvidiem, līdz martā tika apturēti, bet aprīlī sākās amerikāņu pretuzbrukums. 1951. gada jūnijā frontes līnija praktiski sastinga uz 38. paralēles. == Karadarbības ceturtā fāze == [[Attēls:Model1917Korea.jpg‎‎|right|thumb|200px|pozīciju karš kalnos]] 1951. gada jūnijā frontes līnija praktiski sastinga uz 38. paralēles un sākās 2 gadus ilgs pozīciju karš. Savienoto Valstu pozīcijas definīcija šajā karā bija ļoti neskaidra un mainījās atkarībā no panākumiem frontē. Atkarībā no tiem Trumens vai nu apgalvoja, ka mērķis ir "agresijas apturēšana", "Korejas apvienošana", "ANO spēku drošības nodrošināšana", "karadarbības zonas lokalizācija", "pamiera nodrošināšana uz 38. paralēles" utt. Ja 1950. gada jūlijā ASV "deva pretsparu agresijai", tad pēc veiksmīgā Inčhonas desanta un Ziemeļkorejas karaspēka sakāves jau "apvienoja Koreju". 1951. gada aprīlī Trumens izteicās daudz piesardzīgāk: "Reālu mieru var panākt tikai situācijas noregulēšanas ceļā, pamatojoties uz sekojošiem faktoriem. Pirmkārt, ir jāpārtrauc karadarbību. Otrkārt, ir jādara visu, lai nepieļautu karadarbības atsākšanos." Mērķu nekonkrētība un dzīvā spēka zaudējumi karam ieilgstot, mazināja arī ASV sabiedroto entuziasmu. Visai konkrēti par to izteicās oficiālais Lielbritānijas pārstāvis, brigādes komandieris A. Fergusons: "Daudzi britu un amerikāņu virsnieki un dažāda ranga militārpersonas uzdod jautājumus: Kad beigsies karš Korejā?, Kad ANO spēkus izvedīs no Korejas?, Kādēļ mēs vispār esam Korejā? Šādi jautājumi liek man domāt, ka kamēr britu un amerikāņu spēkiem Korejā nebūs izvirzīts kāds konkrēts mērķis, ko sasniegt, uz ko koncentrēties, frontes pavēlniekam būs ļoti grūti uzturēt kareivjos cīņassparu..." Arī pretējā puse neredzēja īstu jēgu šim karam, kā vien ideoloģisku pretstāvi, par kuru pārāk dārgi jāmaksā. Ķīnā jau 1951. gada 31. maijā [[Mao Dzeduns]] politbiroja sēdē ierosināja pārvērtēt situāciju un apdomāt par iespējamo pamieru. PSRS līderis [[Josifs Staļins|Staļins]] neatbalstīja pamiera ideju un bija par karadarbības turpināšanu (viņš neslēpa savu prieku, ka ASV ir iestigušas ilgstošā pozīciju karā, kurā PSRS tieši nav iesaistīta un zaudējumus necieš). Tikai pēc Staļina nāves [[Maskava]] mainīja savu attieksmi pret Korejas konfliktu un 1953. gada 19. martā PSRS Ministru padome bez ierunām atbalstīja ideju par pamieru. 1953. gada jūlijā tika noslēgts pamiers starp trim karojošajām pusēm (miera līguma nav vēl šodien). == Rezultāti == Tika atjaunots ''status quo'', kāds tas bija 1950. gadā. Ne Ziemeļkoreja, ne Dienvidkoreja neko nebija ieguvušas. Korejas pussala bija izpostīta, 700 000 korejiešu gājuši bojā, 5 000 000 palikuši bez pajumtes. Konflikts kļuva par vienu no "aukstā kara" padziļinošiem faktoriem. PSRS nonāca zināmā starptautiskā izolācijā, no kuras tā bija izkļuvusi pēc uzvaras pār Vāciju. Savukārt PSRS atteikšanās tieši piedalīties konfliktā, atstājot reālo karadarbību Ķīnas un Ziemeļkorejas ziņā (un pieprasot naudu par stratēģisko materiālu piegādi), krietni atvēsināja tās attiecības ar Ķīnu - Pekina saprata, ka nevar paļauties uz savu ziemeļu kaimiņu, un pārorientējās uz neatkarīgu politiku. Ķīnai Korejas kara mācība bija sāpīgāka. Tā reāli izbaudīja, ko nozīmē praktiska konfrontācija ar ASV militāro spēku - pēc tam visu aukstā kara laiku nenotika nevienas Ķīnas/ASV sadursmes (kaut arī iemeslu netrūka). Tā zaudēja savu gadsimtiem ilgo ietekmi Korejas pussalā; zaudēja iespēju pabeigt pilsoņu karu, atgūstot pēdējo savu provinci - [[Taivāna|Taivānu]]. ĶTR nokļuva starptautiskā izolācijā, desmitiem valstu atteicās to atzīt de iure un uzņemt ANO. Gar visu Ķīnas robežu tika izvietotas ASV kara bāzes. Ķīnai nekas cits neatlika kā, par spīti nepatikai, kļūt uz laiku par PSRS satelītu, samierināties ar "jaunākā brāļa" lomu. No otras puses, Ķīnai izdevās, pateicoties militāru un diplomātisku manevru kombinācijām, panākt karadarbībā pauzi, nostiprināties un noturēties nesakautai. Tas nenoliedzami cēla Ķīnas kā reģionālas lielvalsts prestižu un ļāva tikt galā ar iekšējo opozīciju. ASV nostiprinājās kā vispāratzīts Rietumu puslodes līderis, kolektīvās drošības vārdā apvienojot savā aizbildniecībā tās valstis, kuras nebija tiešā PSRS ietekmes sfērā. Savienotajām Valstīm izdevās apvienot ap sevi visas vērā ņemamās valstis, kuras atradās otrā pusē pēc Otrā pasaules kara izveidotajai demarkācijas līnijai. Eiropā izzuda PSRS armijas priekšā esošais militārais vakuums: tika izveidots [[NATO]] bloks. Tālajos Austrumos pie tās robežām parādījās pilnībā militarizētas zonas: Dienvidkoreja, kas būtībā kļuva par vienu lielu ASV kara bāzi, Taivāna un Japāna, ko [[Pentagons|Pentagonā]] vēlāk dēvēja par "mūsu nenogremdējamiem aviobāzes kuģiem".{{nepieciešama atsauce}} == Bibliogrāfija == * Kornvels R.D., Pasaules vēsture divdesmitajā gadsimtā. - Rīga, 1996. * [[Henrijs Kisindžers|Kisindžers H.]], Diplomātija. - Rīga, Jumava, 2001. * Brzezinski Z., The Grand Chessboard. American Primacy and Its Geostrategic Imperatives. - New York, Ballantine Books, 1978 * Воронцов А.В., Как принималось решение о вводе "китайских добровольцев" в Корею в 1950 г.// Новая и новейшая история. Nr2, 1998 * Орлрв А.С., Сопетская авиация в Корейской войне 1950-1953.// Новая и новейшая история. Nr4, 1998 * Торкунов А.В., Загадочная война: Корейский конфликт 1950-1953. - Москва, 2000. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110615013131/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=272&Itemid=26 Buks A. Korejas krīze - aukstā kara sākums Austrumāzijā] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Korejas vēsture]] [[Kategorija:Kari ar ASV]] [[Kategorija:Kari ar Ķīnu]] [[Kategorija:Kari ar Franciju]] [[Kategorija:Kari ar Grieķiju]] [[Kategorija:Kari ar Japānu]] [[Kategorija:Kari ar Turciju]] [[Kategorija:Kari ar PSRS]] [[Kategorija:Kari ar Apvienoto Karalisti]] [[Kategorija:Aukstais karš]] [[Kategorija:Pilsoņu kari]] [[Kategorija:Kari Āzijā]] [[Kategorija:20. gadsimta kari]] fu8hyymx8pibvss2zrki1awi7f5c3bo 3661359 3661358 2022-07-27T04:23:25Z ZANDMANIS 91184 /* Karadarbības trešā fāze */ wikitext text/x-wiki {{infokaste+|Militāras sadursmes infokaste}} {{Infobox military conflict | conflict = Korejas karš | width = | partof = [[Aukstais karš]] | image = Korean_War_Montage_2.png | image_size = | alt = | caption = | date = | place = [[Koreja]], [[Dzeltenā jūra]], [[Japāņu jūra]], [[Ķīnas-Ziemeļkorejas robeža]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = | status = | combatants_header = | combatant1 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Dienvidkoreja]] | combatant2 = {{flaga|Ziemeļkoreja}} [[Ziemeļkoreja]] | combatant3 = | commander1 = [[I Sinmans]]<br>[[Čungs Il-kvons]]<br>[[Paiks Sun-jups]]<br>[[Šins Sung-mo]]<br>[[Harijs Trumens]]<br>[[Roberts A. Lovets]]<br>[[Daglass Makarturs]]<br>[[Metjū Ridžvejs]]<br>[[Marks Veins Klarks]]<br>[[Klements Atlijs]]<br>[[Vinstons Čērčils]] | commander2 = [[Kims Irsens]]<br>[[Paks Hon-jongs]]<br>[[Čojs Jongs-huns]]<br>[[Kims Čaeks]]<br>[[Mao Dzeduns]]<br>[[Pengs Dehuai]]<br>[[Dengs Hua]]<br>[[Josifs Staļins]]<br>[[Georgijs Maļenkovs]] | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = | strength2 = | strength3 = | casualties1 = | casualties2 = | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} [[Attēls:Korea-overview.gif‎|right|thumb|200px|Karadarbība Korejas pussalā no 1950. līdz 1953. gadam]] '''Korejas karš''' bija pilsoņu karš [[Koreja]]s pussalā (1950—1953), kurš izvērtās par starptautisku konfliktu, kurā bruņotā konfliktā sadūrās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] deleģēto valstu koalīcija (ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vadībā) un tā saukto komunistu bloka [[Āzija]]s valstis ([[Ziemeļkoreja]], [[Ķīna]] un [[Padomju Savienība|PSRS]]). Pirmais lielākais starptautiskais konflikts pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kurš ievadīja [[Aukstais karš|"auksto karu"]]. Dienvidkorejā šo karu līdz 90. gadiem dēvēja par "25. jūnija dumpi" (''Jugio ran'' - 6·25 란), bet pēc tam par "25. jūnija incidentu" (''Jugio sabjon'' - 6·25 사변). Ziemeļkorejā to dēvē par "Tēvijas atbrīvošanas" karu (Čoguk Heban Čondžen - 조국해방전쟁). == Vēsture un cēloņi == [[Attēls:57mm-AT-gun-Korea-1950.JPG‎|right|thumb|200px|Dienvidkorejas kareivji]] 1945. gadā, [[Japāna]]i ciešot sakāvi Otrajā pasaules karā, Korejas pussalu vienlaicīgi okupēja Amerikas Savienotās Valstis un Padomju Savienība. Pussalas sadalīšanu divās okupācijas zonās pa 38. paralēli abas lielvalstis uztvēra kā pagaidu pasākumu. 1948. gada maijā dienvidos no 38. paralēles, ASV okupācijas zonā notika vēlēšanas un tika proklamēta [[Dienvidkoreja|Korejas Republika]]. Par valsts vadītāju kļuva bijušais [[Vašingtona]]s Universitātes pasniedzējs [[I Sinmans]]. Tika postulēts, ka tā ir visas Korejas valdība, ar ko nevarēja samierināties pussalas ziemeļu daļā dominējošie komunisti (iedzīvotāju daļa, kas apdzīvoja PSRS okupācijas zonu, vēlēšanās nepiedalījās) un PSRS. Kā atbilde uz dienviddaļā notiekošo, 1948. gada vasarā ziemeļos no 38. paralēles notika ''Korejas Augstākās tautas sapulces'' vēlēšanas, kuru rezultātā 9. septembrī proklamēja [[Ziemeļkoreja|Korejas Tautas Demokrātisko Republiku]] (KTDR) ar [[Kims Irsens|Kima Irsena]] vadībā. Koreja tika sadalīta divās valstīs, pie tam katra no tām savā konstitūcijā postulēja, ka ir vienīgā leģitīmā Korejas valdība. Ne Ziemeļkoreja, ne Dienvidkoreja neslēpa, ka labprāt apvienotu pussalu ar spēku, militāri apspiežot otras puses "separātismu". Tūlīt pēc KTDR proklamēšanas tika izvests PSRS karaspēks. Pēc pusgada, 1949. gada vasarā no Korejas pussalas tika izvests arī ASV karaspēks. 1949. gada beigās attiecības starp abām Korejas pussalas valstīm saasinājās vēl vairāk — abas puses neslēpa, ka uzskata sevi par vienīgo legālo Korejas valdību, un pussala jāapvieno ar spēku, jo sarunas nav perspektīvas. Abas puses koncentrēja savus bruņotos spēkus pie demarkācijas līnijas, biežāki kļuva robežincidenti. Oktobrī Dienvidkorejas prezidents Li Sinmans, uzstājoties amerikāņu jūrnieku auditorijas priekšā Inčhonā neslēpa, ka "ja mums šo problēmu nāksies risināt kara laukā, mēs darīsim visu, kas iespējams". 30. decembra preses konferencē viņš jau konkrētāk izteicās, ka "mums pašiem ar saviem spēkiem jāapvieno Korejas ziemeļus un dienvidus". 1950. gada 9. februārī Dienvidkorejas aizsardzības ministrs paziņoja, ka "mēs esam kaujas gatavībā atgūt zaudētās teritorijas un gaidām tikai pavēli". 1. martā, uzstājoties mītiņā Seulā, I Sinmans brīdināja: "Korejas apvienošanas stunda tuvojas". Šos Dienvidkorejas centienus atbalstīja arī ASV vidējā ešelona politiķi. ASV sūtnis Dž. Mučo atzina, ka "tuvojas brīdis, kad sāksies vispārējs uzbrukums uz ziemeļiem no 38. paralēles". Bet galvenais ASV kara padomnieks Dienvidkorejā ģenerālis V. Robertss 1950. gada janvārī, tiekoties ar [[Seula]]s ministru kabineta locekļiem, neslēpa, ka "karu sāksim mēs", taču izteicās, ka "nepieciešams atrast iemeslu uzbrukumam, lai tam būtu pamatots attaisnojums". Arī ziemeļos no 38. paralēles tika kalti pussalas apvienšanas plāni, taču, atšķirībā no Dienvidkorejas, Ziemeļkoreja nenāca klajā ar kareivīgiem paziņojumiem, bet gan aktīvi kopš 1949. gada iepirka bruņojumu (Ziemeļkorejas bruņoto spēku kodolu veidoja 14 000 korejiešu komunistu, kuri bija guvuši reālu kaujas pieredzi Ķīnas pilsoņu karā no 1946. līdz 1949. gadam). == Karadarbības pirmā fāze == [[Attēls:KoreanWar_recover_Seoul.jpg‎‎|right|thumb|200px|kaujas Seulā]] 1950. gada 25. jūnija rītā Ziemeļkorejas karaspēks pārgāja demarkācijas līniju, pāris triecienos salauza Dienvidkorejas bruņoto spēku pretestību un sāka strauji virzīties uz pussalas dienvidiem. Abu korejiešu valstu konfliktā iesaistijās ASV flote un gaisa spēki (sākumā nodarbojoties ar ASV pilsoņu un Dienvidkorejas iedzīvotāju evakuāciju no piefrontes rajoniem). ASV prezidents [[Harijs Trumens]] personīgi 27. jūnijā deva pavēli flotei un aviācijai iejaukties konfliktā, uzbrūkot Ziemeļkorejas bruņotajiem spēkiem, bet 30. jūnijā pavēlēja pārcelt uz pussalu Japānā dislocētās ASV sauszemes spēku daļas. Vienlaicīgi ASV nosūtīja savu VII floti patrulēt Ķīnas teritoriālajos ūdeņos Formozas ([[Taivāna (sala)|Taivanas]] šaurumā. Ķīna to uztvēra kā draudus un 30. jūnijā nosūtīja uz Korejas konflikta zonu savus militāros novērotājus, bet pierobežā koncentrēja 250 000 vīru lielu rezerves armiju. 1950. gada 7. jūlijā sanāca ANO Drošības padomes sēde, lai apspriestu Korejas jautājumu un izstrādātu rezolūciju par to. ANO rezolūciju par Ziemeļkorejas karaspēka evakuēšanu no pussalas dienviddaļas Phenjana ignorēja, un Drošības padome oficiāli aicināja ANO dalībvalstis iejaukties. 1950. gada septembrī 16 valstis ([[Lielbritānija]], [[Turcija]] un citas) nosūtīja savas karaspēka daļas uz Koreju, kur tās iekļāvās ASV militārajās operācijās. Kaut arī ASV karaspēkam izdevās mazliet palēnināt Ziemeļkorejas bruņoto spēku virzīšanos uz priekšu, tā turpināja diezgan strauji uzbrukt. Dienvidkorejas daļas bija sakautas un demoralizētas, zaudējušas savas kaujasspējas, daļēji piepildījās Phenjanas paredzējumi, ka vietējie iedzīvotāji neatbalstīs Seulas valdību un vietām pat sacelsies. Valdība bēga uz dienvidiem, kur paglābās ASV karaspēka izveidotajā nostiprinātajā placdarmā ap Pusanu dienvidaustrumu piekrastē. 1950. gada septembrī pie Pusanas-Taguskas placdarma, kur pretī 70 000 vīru lielajam Ziemeļkorejas karaspēkam bija nostiprinājušies 140 000 vīru lielie un militārā bruņojumā daudz pārākie ASV/Dienvidkorejas bruņotie spēki, frontes līnija apstājās. Ziemeļkorejieši, pamatā bruņoti ar strēlnieku ieročiem un lauka artilēriju, nespēja pārraut ar smago bruņutehniku nostiprināto amerikāņu aizsardzības līniju. Jau no konflikta pirmajām dienām karadarbībā piedalījās ASV 44 V gaisa armijas eskadras (657 kaujas lidmašīnas: taktiskie bumbvedēji B-26, stratēģiskie bumbvedēji B-29, iznīcinātāji, taktiskie iznīcinātāji P-47 un P-51, reaktīvie taktiskie iznīcinātāji F-80 un F-84, kā arī izlūklidmašīnas). Pirmajās nedēļās tika sabombardēti [[Phenjana]]s apkaimē izvietotie bāzes aerodromi, un praktiski iznīcināta visa Ziemeļkorejas aviācija (kas sastāvēja no diviem desmitiem jau novecojušu padomju iznīcinātāju Jak-7, La-9 un triecienlidmašīnām Il-10). Līdz ar to Ziemeļkorejas Gaisa spēki vairs sastāvēja no dažiem desmitiem zenītiekārtu un nespēja traucēt amerikāņu kundzībai gaisā. Palikuši bez pieseguma gaisā, Ziemeļkorejas sauszemes spēki bija pilnīgi neaizsargāti pret pretinieku iznīcinātāju un bumbvedēju uzlidojumiem, kas pārvērta to fortifikācjas būves un komunikācijas lūžņu kaudzē. Savukārt ASV sauszemes spēki, iesprostoti šaurajā placdarmā, bija palikuši bez manevra iespējām. == Karadarbības otrā fāze == [[Attēls:Korean_War_bombing_Wonsan.jpg‎‎|right|thumb|200px|Vonsanas bombardēšana]] 1950. gada 15. septembrī izsēdinot Ziemeļkorejas armijas aizmugurē, Inčhonas (Seulas osta) apkaimē, 10. bruņutanku korpusu (50 000 vīru), ģenerālis [[Daglass Makarturs]] panāca lūzumu karadarbības gaitā (reizē sākās izlaušanās no Pusanas placdarma). Rezultātā frontes līnija tika pārrauta, ievērojami ziemeļkorejiešu spēki daudzviet ielenkti un, ciešot smagus zaudējumus, ar kaujām lauzās atpakaļ uz ziemeļiem. 1. oktobrī amerikāņu daļas sasniedza 38. paralēli un turpināja uzbrukumu nu jau Ziemeļkorejas teritorijā ar nolūku to okupēt. Ziemeļkorejas [[karaspēks]] praktiski bija sakauts un haotiski atkāpās vai pārorientējās uz [[Partizāni|partizānu]] kara taktiku. == Karadarbības trešā fāze == [[Attēls:DeadChinesesoldier2.JPG‎‎|right|thumb|200px|ASV karavīrs pozē pie nogalināta ķīnieša līķa]] 1950 .gada oktobrī, kad amerikāņu daļas vietām jau pietuvojās Korejas/Ķīnas robežai lielgabala šāviena attālumā, karā iesaistījās [[Ķīna]], lai nepieļautu Ziemeļkorejas okupāciju un likvidāciju (juridiski to attaisnoja arī ASV nostāšanās Ķīnas pilsoņu karā [[Ķīnas Republika (Taivāna)|gimiņdaniešu]] pusē un Ķīnas piekrastes pilsētu bombardēšana). 19. oktobrī pirmās ķīniešu "brīvprātīgo" daļas pārgāja robežupi Jalu (Jaluczjan'u) un izvietojās Ziemeļkorejā. 23. oktobrī amerikāņi ieņēma Phenjanu, bet jau 25. oktobrī pāri Jalai devās viss "brīvprātīgo" korpuss un uzreiz iesaistījās karadarbībā. Acīmredzot nostrādāja gan pārsteiguma efekts (jo ASV līdz pēdējam brīdim neticēja, ka pilsoņu kara un japāņu okupācijas novājinātā Ķīna ko tādu uzdrošināsies), gan ķīniešu kareivju entuziasms un perfekti izvēlētā taktika (ar strēlnieku ieročiem bruņotie ķīniešu kājnieki lieliski mācēja karot bez artilērijas un aviācijas atbalsta): pāris dienās tika salauzta amerikāņu pretestība un to vienības panikā atstājot bruņutehniku un noliktavas, atkāpās uz dienvidiem. Visai drīz gan panika tika likvidēta un frontes virzīšanās uz dienvidiem palēninājās. Ziemeļkorejiešu un ķīniešu virzīšanās uz dienvidiem tagad bija lēna un ļoti asiņaina - amerikāņi tos krietni pārspēja uguns jaudas un tehniskā nodrošinājuma ziņā, pilnībā dominēja gaisā, bombardējot un apšaudot komunikācijas un praktiski padarot neiespējamu nekādu karaspēka pārvietošanos dienas laikā. Savukārt ziemeļkorejieši/ķīnieši frontē realizēja tranšeju un tuneļu pozīciju karu (kur rotas, bataljoni un pat pulki tā ierakās zemē, ka ne aviobumbas, ne napalms tiem nekā nevarēja padarīt). 1951. gada ziemas kaujās ziemeļkorejieši kopā ar "brīvprātīgajiem" atbrīvoja [[Phenjana|Phenjanu]], atkal ieņēma [[Seula|Seulu]], [[Inčhona|Inčhonu]], [[Vokdža|Vokdžu]] un citas Dienvidkorejas pilsētas. PSRS lielā slepenībā 1950. gada novembrī pārvietoja uz Ķīnu vairākas aviācijas daļas, no kurām tika izveidots atsevišķais 64. iznīcinātāju aviokorpuss, bruņots jau arī ar tā laika jaunākajiem padomju iznīcinātājiem Mig-15 un Mig-15b. Tā uzdevumos ietilpa nepieļaut amerikāņu aviācijas uzlidojumus stratēģiski svarīgajiem tiltiem pār Jalu, Suphunas HES, irigācijas dambju sistēmai, komunikācijām un aerodromiem Ziemeļkorejas teritorijā 75 km attālumā no Ķīnas robežas, Ķīnas pierobežas objektiem, kā arī ķīniešu un korejiešu pilotu apmācība. Tā kā PSRS kategoriski noliedza savu militāro vienību klātbūtni, tad lidmašīnām bija Ķīnas pazīšanās zīmes, bet pilotiem bija kategoriski aizliegts darboties virs [[Dzeltenā jūra|Dzeltenās jūras]] un uz dienvidiem no 38. paralēles (lai, notriekšanas gadījumā, piloti nekristu gūstā un nekalpotu kā pierādījums padomju militārajai klātbūtnei). Ziemeļkorejas spēki turpināja lauzties uz dienvidiem, līdz martā tika apturēti, bet aprīlī sākās amerikāņu pretuzbrukums. 1951. gada jūnijā frontes līnija praktiski sastinga uz 38. paralēles. == Karadarbības ceturtā fāze == [[Attēls:Model1917Korea.jpg‎‎|right|thumb|200px|pozīciju karš kalnos]] 1951. gada jūnijā frontes līnija praktiski sastinga uz 38. paralēles un sākās 2 gadus ilgs pozīciju karš. Savienoto Valstu pozīcijas definīcija šajā karā bija ļoti neskaidra un mainījās atkarībā no panākumiem frontē. Atkarībā no tiem Trumens vai nu apgalvoja, ka mērķis ir "agresijas apturēšana", "Korejas apvienošana", "ANO spēku drošības nodrošināšana", "karadarbības zonas lokalizācija", "pamiera nodrošināšana uz 38. paralēles" utt. Ja 1950. gada jūlijā ASV "deva pretsparu agresijai", tad pēc veiksmīgā Inčhonas desanta un Ziemeļkorejas karaspēka sakāves jau "apvienoja Koreju". 1951. gada aprīlī Trumens izteicās daudz piesardzīgāk: "Reālu mieru var panākt tikai situācijas noregulēšanas ceļā, pamatojoties uz sekojošiem faktoriem. Pirmkārt, ir jāpārtrauc karadarbību. Otrkārt, ir jādara visu, lai nepieļautu karadarbības atsākšanos." Mērķu nekonkrētība un dzīvā spēka zaudējumi karam ieilgstot, mazināja arī ASV sabiedroto entuziasmu. Visai konkrēti par to izteicās oficiālais Lielbritānijas pārstāvis, brigādes komandieris A. Fergusons: "Daudzi britu un amerikāņu virsnieki un dažāda ranga militārpersonas uzdod jautājumus: Kad beigsies karš Korejā?, Kad ANO spēkus izvedīs no Korejas?, Kādēļ mēs vispār esam Korejā? Šādi jautājumi liek man domāt, ka kamēr britu un amerikāņu spēkiem Korejā nebūs izvirzīts kāds konkrēts mērķis, ko sasniegt, uz ko koncentrēties, frontes pavēlniekam būs ļoti grūti uzturēt kareivjos cīņassparu..." Arī pretējā puse neredzēja īstu jēgu šim karam, kā vien ideoloģisku pretstāvi, par kuru pārāk dārgi jāmaksā. Ķīnā jau 1951. gada 31. maijā [[Mao Dzeduns]] politbiroja sēdē ierosināja pārvērtēt situāciju un apdomāt par iespējamo pamieru. PSRS līderis [[Josifs Staļins|Staļins]] neatbalstīja pamiera ideju un bija par karadarbības turpināšanu (viņš neslēpa savu prieku, ka ASV ir iestigušas ilgstošā pozīciju karā, kurā PSRS tieši nav iesaistīta un zaudējumus necieš). Tikai pēc Staļina nāves [[Maskava]] mainīja savu attieksmi pret Korejas konfliktu un 1953. gada 19. martā PSRS Ministru padome bez ierunām atbalstīja ideju par pamieru. 1953. gada jūlijā tika noslēgts pamiers starp trim karojošajām pusēm (miera līguma nav vēl šodien). == Rezultāti == Tika atjaunots ''status quo'', kāds tas bija 1950. gadā. Ne Ziemeļkoreja, ne Dienvidkoreja neko nebija ieguvušas. Korejas pussala bija izpostīta, 700 000 korejiešu gājuši bojā, 5 000 000 palikuši bez pajumtes. Konflikts kļuva par vienu no "aukstā kara" padziļinošiem faktoriem. PSRS nonāca zināmā starptautiskā izolācijā, no kuras tā bija izkļuvusi pēc uzvaras pār Vāciju. Savukārt PSRS atteikšanās tieši piedalīties konfliktā, atstājot reālo karadarbību Ķīnas un Ziemeļkorejas ziņā (un pieprasot naudu par stratēģisko materiālu piegādi), krietni atvēsināja tās attiecības ar Ķīnu - Pekina saprata, ka nevar paļauties uz savu ziemeļu kaimiņu, un pārorientējās uz neatkarīgu politiku. Ķīnai Korejas kara mācība bija sāpīgāka. Tā reāli izbaudīja, ko nozīmē praktiska konfrontācija ar ASV militāro spēku - pēc tam visu aukstā kara laiku nenotika nevienas Ķīnas/ASV sadursmes (kaut arī iemeslu netrūka). Tā zaudēja savu gadsimtiem ilgo ietekmi Korejas pussalā; zaudēja iespēju pabeigt pilsoņu karu, atgūstot pēdējo savu provinci - [[Taivāna|Taivānu]]. ĶTR nokļuva starptautiskā izolācijā, desmitiem valstu atteicās to atzīt de iure un uzņemt ANO. Gar visu Ķīnas robežu tika izvietotas ASV kara bāzes. Ķīnai nekas cits neatlika kā, par spīti nepatikai, kļūt uz laiku par PSRS satelītu, samierināties ar "jaunākā brāļa" lomu. No otras puses, Ķīnai izdevās, pateicoties militāru un diplomātisku manevru kombinācijām, panākt karadarbībā pauzi, nostiprināties un noturēties nesakautai. Tas nenoliedzami cēla Ķīnas kā reģionālas lielvalsts prestižu un ļāva tikt galā ar iekšējo opozīciju. ASV nostiprinājās kā vispāratzīts Rietumu puslodes līderis, kolektīvās drošības vārdā apvienojot savā aizbildniecībā tās valstis, kuras nebija tiešā PSRS ietekmes sfērā. Savienotajām Valstīm izdevās apvienot ap sevi visas vērā ņemamās valstis, kuras atradās otrā pusē pēc Otrā pasaules kara izveidotajai demarkācijas līnijai. Eiropā izzuda PSRS armijas priekšā esošais militārais vakuums: tika izveidots [[NATO]] bloks. Tālajos Austrumos pie tās robežām parādījās pilnībā militarizētas zonas: Dienvidkoreja, kas būtībā kļuva par vienu lielu ASV kara bāzi, Taivāna un Japāna, ko [[Pentagons|Pentagonā]] vēlāk dēvēja par "mūsu nenogremdējamiem aviobāzes kuģiem".{{nepieciešama atsauce}} == Bibliogrāfija == * Kornvels R.D., Pasaules vēsture divdesmitajā gadsimtā. - Rīga, 1996. * [[Henrijs Kisindžers|Kisindžers H.]], Diplomātija. - Rīga, Jumava, 2001. * Brzezinski Z., The Grand Chessboard. American Primacy and Its Geostrategic Imperatives. - New York, Ballantine Books, 1978 * Воронцов А.В., Как принималось решение о вводе "китайских добровольцев" в Корею в 1950 г.// Новая и новейшая история. Nr2, 1998 * Орлрв А.С., Сопетская авиация в Корейской войне 1950-1953.// Новая и новейшая история. Nr4, 1998 * Торкунов А.В., Загадочная война: Корейский конфликт 1950-1953. - Москва, 2000. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110615013131/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=272&Itemid=26 Buks A. Korejas krīze - aukstā kara sākums Austrumāzijā] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Korejas vēsture]] [[Kategorija:Kari ar ASV]] [[Kategorija:Kari ar Ķīnu]] [[Kategorija:Kari ar Franciju]] [[Kategorija:Kari ar Grieķiju]] [[Kategorija:Kari ar Japānu]] [[Kategorija:Kari ar Turciju]] [[Kategorija:Kari ar PSRS]] [[Kategorija:Kari ar Apvienoto Karalisti]] [[Kategorija:Aukstais karš]] [[Kategorija:Pilsoņu kari]] [[Kategorija:Kari Āzijā]] [[Kategorija:20. gadsimta kari]] 88xwp5otfgfop3zdb5p6cn50eef9zos 3661365 3661359 2022-07-27T04:53:52Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{infokaste+|Militāras sadursmes infokaste}} {{Infobox military conflict | conflict = Korejas karš | width = | partof = [[Aukstais karš]] | image = Korean_War_Montage_2.png | image_size = | alt = | caption = | date = | place = [[Koreja]], [[Dzeltenā jūra]], [[Japāņu jūra]], [[Ķīnas-Ziemeļkorejas robeža]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = | status = | combatants_header = | combatant1 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Dienvidkoreja]] | combatant2 = {{flaga|Ziemeļkoreja}} [[Ziemeļkoreja]] | combatant3 = | commander1 = [[I Sinmans]]<br>[[Čungs Il-kvons]]<br>[[Paiks Sun-jups]]<br>[[Šins Sung-mo]]<br>[[Harijs Trumens]]<br>[[Roberts A. Lovets]]<br>[[Daglass Makarturs]]<br>[[Metjū Ridžvejs]]<br>[[Marks Veins Klarks]]<br>[[Klements Atlijs]]<br>[[Vinstons Čērčils]] | commander2 = [[Kims Irsens]]<br>[[Paks Hon-jongs]]<br>[[Čojs Jongs-huns]]<br>[[Kims Čaeks]]<br>[[Mao Dzeduns]]<br>[[Pengs Dehuai]]<br>[[Dengs Hua]]<br>[[Josifs Staļins]]<br>[[Georgijs Maļenkovs]] | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = Augstākajā punktā:{{flaga|Dienvidkoreja}} [[Dienvidkoreja]] 602 902<ref>https://books.google.lv/books?id=9JFvmnDiH-gC&pg=PA692&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false</ref> | strength2 = | strength3 = | casualties1 = | casualties2 = | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} [[Attēls:Korea-overview.gif‎|right|thumb|200px|Karadarbība Korejas pussalā no 1950. līdz 1953. gadam]] '''Korejas karš''' bija pilsoņu karš [[Koreja]]s pussalā (1950—1953), kurš izvērtās par starptautisku konfliktu, kurā bruņotā konfliktā sadūrās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] deleģēto valstu koalīcija (ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vadībā) un tā saukto komunistu bloka [[Āzija]]s valstis ([[Ziemeļkoreja]], [[Ķīna]] un [[Padomju Savienība|PSRS]]). Pirmais lielākais starptautiskais konflikts pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kurš ievadīja [[Aukstais karš|"auksto karu"]]. Dienvidkorejā šo karu līdz 90. gadiem dēvēja par "25. jūnija dumpi" (''Jugio ran'' - 6·25 란), bet pēc tam par "25. jūnija incidentu" (''Jugio sabjon'' - 6·25 사변). Ziemeļkorejā to dēvē par "Tēvijas atbrīvošanas" karu (Čoguk Heban Čondžen - 조국해방전쟁). == Vēsture un cēloņi == [[Attēls:57mm-AT-gun-Korea-1950.JPG‎|right|thumb|200px|Dienvidkorejas kareivji]] 1945. gadā, [[Japāna]]i ciešot sakāvi Otrajā pasaules karā, Korejas pussalu vienlaicīgi okupēja Amerikas Savienotās Valstis un Padomju Savienība. Pussalas sadalīšanu divās okupācijas zonās pa 38. paralēli abas lielvalstis uztvēra kā pagaidu pasākumu. 1948. gada maijā dienvidos no 38. paralēles, ASV okupācijas zonā notika vēlēšanas un tika proklamēta [[Dienvidkoreja|Korejas Republika]]. Par valsts vadītāju kļuva bijušais [[Vašingtona]]s Universitātes pasniedzējs [[I Sinmans]]. Tika postulēts, ka tā ir visas Korejas valdība, ar ko nevarēja samierināties pussalas ziemeļu daļā dominējošie komunisti (iedzīvotāju daļa, kas apdzīvoja PSRS okupācijas zonu, vēlēšanās nepiedalījās) un PSRS. Kā atbilde uz dienviddaļā notiekošo, 1948. gada vasarā ziemeļos no 38. paralēles notika ''Korejas Augstākās tautas sapulces'' vēlēšanas, kuru rezultātā 9. septembrī proklamēja [[Ziemeļkoreja|Korejas Tautas Demokrātisko Republiku]] (KTDR) ar [[Kims Irsens|Kima Irsena]] vadībā. Koreja tika sadalīta divās valstīs, pie tam katra no tām savā konstitūcijā postulēja, ka ir vienīgā leģitīmā Korejas valdība. Ne Ziemeļkoreja, ne Dienvidkoreja neslēpa, ka labprāt apvienotu pussalu ar spēku, militāri apspiežot otras puses "separātismu". Tūlīt pēc KTDR proklamēšanas tika izvests PSRS karaspēks. Pēc pusgada, 1949. gada vasarā no Korejas pussalas tika izvests arī ASV karaspēks. 1949. gada beigās attiecības starp abām Korejas pussalas valstīm saasinājās vēl vairāk — abas puses neslēpa, ka uzskata sevi par vienīgo legālo Korejas valdību, un pussala jāapvieno ar spēku, jo sarunas nav perspektīvas. Abas puses koncentrēja savus bruņotos spēkus pie demarkācijas līnijas, biežāki kļuva robežincidenti. Oktobrī Dienvidkorejas prezidents Li Sinmans, uzstājoties amerikāņu jūrnieku auditorijas priekšā Inčhonā neslēpa, ka "ja mums šo problēmu nāksies risināt kara laukā, mēs darīsim visu, kas iespējams". 30. decembra preses konferencē viņš jau konkrētāk izteicās, ka "mums pašiem ar saviem spēkiem jāapvieno Korejas ziemeļus un dienvidus". 1950. gada 9. februārī Dienvidkorejas aizsardzības ministrs paziņoja, ka "mēs esam kaujas gatavībā atgūt zaudētās teritorijas un gaidām tikai pavēli". 1. martā, uzstājoties mītiņā Seulā, I Sinmans brīdināja: "Korejas apvienošanas stunda tuvojas". Šos Dienvidkorejas centienus atbalstīja arī ASV vidējā ešelona politiķi. ASV sūtnis Dž. Mučo atzina, ka "tuvojas brīdis, kad sāksies vispārējs uzbrukums uz ziemeļiem no 38. paralēles". Bet galvenais ASV kara padomnieks Dienvidkorejā ģenerālis V. Robertss 1950. gada janvārī, tiekoties ar [[Seula]]s ministru kabineta locekļiem, neslēpa, ka "karu sāksim mēs", taču izteicās, ka "nepieciešams atrast iemeslu uzbrukumam, lai tam būtu pamatots attaisnojums". Arī ziemeļos no 38. paralēles tika kalti pussalas apvienšanas plāni, taču, atšķirībā no Dienvidkorejas, Ziemeļkoreja nenāca klajā ar kareivīgiem paziņojumiem, bet gan aktīvi kopš 1949. gada iepirka bruņojumu (Ziemeļkorejas bruņoto spēku kodolu veidoja 14 000 korejiešu komunistu, kuri bija guvuši reālu kaujas pieredzi Ķīnas pilsoņu karā no 1946. līdz 1949. gadam). == Karadarbības pirmā fāze == [[Attēls:KoreanWar_recover_Seoul.jpg‎‎|right|thumb|200px|kaujas Seulā]] 1950. gada 25. jūnija rītā Ziemeļkorejas karaspēks pārgāja demarkācijas līniju, pāris triecienos salauza Dienvidkorejas bruņoto spēku pretestību un sāka strauji virzīties uz pussalas dienvidiem. Abu korejiešu valstu konfliktā iesaistijās ASV flote un gaisa spēki (sākumā nodarbojoties ar ASV pilsoņu un Dienvidkorejas iedzīvotāju evakuāciju no piefrontes rajoniem). ASV prezidents [[Harijs Trumens]] personīgi 27. jūnijā deva pavēli flotei un aviācijai iejaukties konfliktā, uzbrūkot Ziemeļkorejas bruņotajiem spēkiem, bet 30. jūnijā pavēlēja pārcelt uz pussalu Japānā dislocētās ASV sauszemes spēku daļas. Vienlaicīgi ASV nosūtīja savu VII floti patrulēt Ķīnas teritoriālajos ūdeņos Formozas ([[Taivāna (sala)|Taivanas]] šaurumā. Ķīna to uztvēra kā draudus un 30. jūnijā nosūtīja uz Korejas konflikta zonu savus militāros novērotājus, bet pierobežā koncentrēja 250 000 vīru lielu rezerves armiju. 1950. gada 7. jūlijā sanāca ANO Drošības padomes sēde, lai apspriestu Korejas jautājumu un izstrādātu rezolūciju par to. ANO rezolūciju par Ziemeļkorejas karaspēka evakuēšanu no pussalas dienviddaļas Phenjana ignorēja, un Drošības padome oficiāli aicināja ANO dalībvalstis iejaukties. 1950. gada septembrī 16 valstis ([[Lielbritānija]], [[Turcija]] un citas) nosūtīja savas karaspēka daļas uz Koreju, kur tās iekļāvās ASV militārajās operācijās. Kaut arī ASV karaspēkam izdevās mazliet palēnināt Ziemeļkorejas bruņoto spēku virzīšanos uz priekšu, tā turpināja diezgan strauji uzbrukt. Dienvidkorejas daļas bija sakautas un demoralizētas, zaudējušas savas kaujasspējas, daļēji piepildījās Phenjanas paredzējumi, ka vietējie iedzīvotāji neatbalstīs Seulas valdību un vietām pat sacelsies. Valdība bēga uz dienvidiem, kur paglābās ASV karaspēka izveidotajā nostiprinātajā placdarmā ap Pusanu dienvidaustrumu piekrastē. 1950. gada septembrī pie Pusanas-Taguskas placdarma, kur pretī 70 000 vīru lielajam Ziemeļkorejas karaspēkam bija nostiprinājušies 140 000 vīru lielie un militārā bruņojumā daudz pārākie ASV/Dienvidkorejas bruņotie spēki, frontes līnija apstājās. Ziemeļkorejieši, pamatā bruņoti ar strēlnieku ieročiem un lauka artilēriju, nespēja pārraut ar smago bruņutehniku nostiprināto amerikāņu aizsardzības līniju. Jau no konflikta pirmajām dienām karadarbībā piedalījās ASV 44 V gaisa armijas eskadras (657 kaujas lidmašīnas: taktiskie bumbvedēji B-26, stratēģiskie bumbvedēji B-29, iznīcinātāji, taktiskie iznīcinātāji P-47 un P-51, reaktīvie taktiskie iznīcinātāji F-80 un F-84, kā arī izlūklidmašīnas). Pirmajās nedēļās tika sabombardēti [[Phenjana]]s apkaimē izvietotie bāzes aerodromi, un praktiski iznīcināta visa Ziemeļkorejas aviācija (kas sastāvēja no diviem desmitiem jau novecojušu padomju iznīcinātāju Jak-7, La-9 un triecienlidmašīnām Il-10). Līdz ar to Ziemeļkorejas Gaisa spēki vairs sastāvēja no dažiem desmitiem zenītiekārtu un nespēja traucēt amerikāņu kundzībai gaisā. Palikuši bez pieseguma gaisā, Ziemeļkorejas sauszemes spēki bija pilnīgi neaizsargāti pret pretinieku iznīcinātāju un bumbvedēju uzlidojumiem, kas pārvērta to fortifikācjas būves un komunikācijas lūžņu kaudzē. Savukārt ASV sauszemes spēki, iesprostoti šaurajā placdarmā, bija palikuši bez manevra iespējām. == Karadarbības otrā fāze == [[Attēls:Korean_War_bombing_Wonsan.jpg‎‎|right|thumb|200px|Vonsanas bombardēšana]] 1950. gada 15. septembrī izsēdinot Ziemeļkorejas armijas aizmugurē, Inčhonas (Seulas osta) apkaimē, 10. bruņutanku korpusu (50 000 vīru), ģenerālis [[Daglass Makarturs]] panāca lūzumu karadarbības gaitā (reizē sākās izlaušanās no Pusanas placdarma). Rezultātā frontes līnija tika pārrauta, ievērojami ziemeļkorejiešu spēki daudzviet ielenkti un, ciešot smagus zaudējumus, ar kaujām lauzās atpakaļ uz ziemeļiem. 1. oktobrī amerikāņu daļas sasniedza 38. paralēli un turpināja uzbrukumu nu jau Ziemeļkorejas teritorijā ar nolūku to okupēt. Ziemeļkorejas [[karaspēks]] praktiski bija sakauts un haotiski atkāpās vai pārorientējās uz [[Partizāni|partizānu]] kara taktiku. == Karadarbības trešā fāze == [[Attēls:DeadChinesesoldier2.JPG‎‎|right|thumb|200px|ASV karavīrs pozē pie nogalināta ķīnieša līķa]] 1950 .gada oktobrī, kad amerikāņu daļas vietām jau pietuvojās Korejas/Ķīnas robežai lielgabala šāviena attālumā, karā iesaistījās [[Ķīna]], lai nepieļautu Ziemeļkorejas okupāciju un likvidāciju (juridiski to attaisnoja arī ASV nostāšanās Ķīnas pilsoņu karā [[Ķīnas Republika (Taivāna)|gimiņdaniešu]] pusē un Ķīnas piekrastes pilsētu bombardēšana). 19. oktobrī pirmās ķīniešu "brīvprātīgo" daļas pārgāja robežupi Jalu (Jaluczjan'u) un izvietojās Ziemeļkorejā. 23. oktobrī amerikāņi ieņēma Phenjanu, bet jau 25. oktobrī pāri Jalai devās viss "brīvprātīgo" korpuss un uzreiz iesaistījās karadarbībā. Acīmredzot nostrādāja gan pārsteiguma efekts (jo ASV līdz pēdējam brīdim neticēja, ka pilsoņu kara un japāņu okupācijas novājinātā Ķīna ko tādu uzdrošināsies), gan ķīniešu kareivju entuziasms un perfekti izvēlētā taktika (ar strēlnieku ieročiem bruņotie ķīniešu kājnieki lieliski mācēja karot bez artilērijas un aviācijas atbalsta): pāris dienās tika salauzta amerikāņu pretestība un to vienības panikā atstājot bruņutehniku un noliktavas, atkāpās uz dienvidiem. Visai drīz gan panika tika likvidēta un frontes virzīšanās uz dienvidiem palēninājās. Ziemeļkorejiešu un ķīniešu virzīšanās uz dienvidiem tagad bija lēna un ļoti asiņaina - amerikāņi tos krietni pārspēja uguns jaudas un tehniskā nodrošinājuma ziņā, pilnībā dominēja gaisā, bombardējot un apšaudot komunikācijas un praktiski padarot neiespējamu nekādu karaspēka pārvietošanos dienas laikā. Savukārt ziemeļkorejieši/ķīnieši frontē realizēja tranšeju un tuneļu pozīciju karu (kur rotas, bataljoni un pat pulki tā ierakās zemē, ka ne aviobumbas, ne napalms tiem nekā nevarēja padarīt). 1951. gada ziemas kaujās ziemeļkorejieši kopā ar "brīvprātīgajiem" atbrīvoja [[Phenjana|Phenjanu]], atkal ieņēma [[Seula|Seulu]], [[Inčhona|Inčhonu]], [[Vokdža|Vokdžu]] un citas Dienvidkorejas pilsētas. PSRS lielā slepenībā 1950. gada novembrī pārvietoja uz Ķīnu vairākas aviācijas daļas, no kurām tika izveidots atsevišķais 64. iznīcinātāju aviokorpuss, bruņots jau arī ar tā laika jaunākajiem padomju iznīcinātājiem Mig-15 un Mig-15b. Tā uzdevumos ietilpa nepieļaut amerikāņu aviācijas uzlidojumus stratēģiski svarīgajiem tiltiem pār Jalu, Suphunas HES, irigācijas dambju sistēmai, komunikācijām un aerodromiem Ziemeļkorejas teritorijā 75 km attālumā no Ķīnas robežas, Ķīnas pierobežas objektiem, kā arī ķīniešu un korejiešu pilotu apmācība. Tā kā PSRS kategoriski noliedza savu militāro vienību klātbūtni, tad lidmašīnām bija Ķīnas pazīšanās zīmes, bet pilotiem bija kategoriski aizliegts darboties virs [[Dzeltenā jūra|Dzeltenās jūras]] un uz dienvidiem no 38. paralēles (lai, notriekšanas gadījumā, piloti nekristu gūstā un nekalpotu kā pierādījums padomju militārajai klātbūtnei). Ziemeļkorejas spēki turpināja lauzties uz dienvidiem, līdz martā tika apturēti, bet aprīlī sākās amerikāņu pretuzbrukums. 1951. gada jūnijā frontes līnija praktiski sastinga uz 38. paralēles. == Karadarbības ceturtā fāze == [[Attēls:Model1917Korea.jpg‎‎|right|thumb|200px|pozīciju karš kalnos]] 1951. gada jūnijā frontes līnija praktiski sastinga uz 38. paralēles un sākās 2 gadus ilgs pozīciju karš. Savienoto Valstu pozīcijas definīcija šajā karā bija ļoti neskaidra un mainījās atkarībā no panākumiem frontē. Atkarībā no tiem Trumens vai nu apgalvoja, ka mērķis ir "agresijas apturēšana", "Korejas apvienošana", "ANO spēku drošības nodrošināšana", "karadarbības zonas lokalizācija", "pamiera nodrošināšana uz 38. paralēles" utt. Ja 1950. gada jūlijā ASV "deva pretsparu agresijai", tad pēc veiksmīgā Inčhonas desanta un Ziemeļkorejas karaspēka sakāves jau "apvienoja Koreju". 1951. gada aprīlī Trumens izteicās daudz piesardzīgāk: "Reālu mieru var panākt tikai situācijas noregulēšanas ceļā, pamatojoties uz sekojošiem faktoriem. Pirmkārt, ir jāpārtrauc karadarbību. Otrkārt, ir jādara visu, lai nepieļautu karadarbības atsākšanos." Mērķu nekonkrētība un dzīvā spēka zaudējumi karam ieilgstot, mazināja arī ASV sabiedroto entuziasmu. Visai konkrēti par to izteicās oficiālais Lielbritānijas pārstāvis, brigādes komandieris A. Fergusons: "Daudzi britu un amerikāņu virsnieki un dažāda ranga militārpersonas uzdod jautājumus: Kad beigsies karš Korejā?, Kad ANO spēkus izvedīs no Korejas?, Kādēļ mēs vispār esam Korejā? Šādi jautājumi liek man domāt, ka kamēr britu un amerikāņu spēkiem Korejā nebūs izvirzīts kāds konkrēts mērķis, ko sasniegt, uz ko koncentrēties, frontes pavēlniekam būs ļoti grūti uzturēt kareivjos cīņassparu..." Arī pretējā puse neredzēja īstu jēgu šim karam, kā vien ideoloģisku pretstāvi, par kuru pārāk dārgi jāmaksā. Ķīnā jau 1951. gada 31. maijā [[Mao Dzeduns]] politbiroja sēdē ierosināja pārvērtēt situāciju un apdomāt par iespējamo pamieru. PSRS līderis [[Josifs Staļins|Staļins]] neatbalstīja pamiera ideju un bija par karadarbības turpināšanu (viņš neslēpa savu prieku, ka ASV ir iestigušas ilgstošā pozīciju karā, kurā PSRS tieši nav iesaistīta un zaudējumus necieš). Tikai pēc Staļina nāves [[Maskava]] mainīja savu attieksmi pret Korejas konfliktu un 1953. gada 19. martā PSRS Ministru padome bez ierunām atbalstīja ideju par pamieru. 1953. gada jūlijā tika noslēgts pamiers starp trim karojošajām pusēm (miera līguma nav vēl šodien). == Rezultāti == Tika atjaunots ''status quo'', kāds tas bija 1950. gadā. Ne Ziemeļkoreja, ne Dienvidkoreja neko nebija ieguvušas. Korejas pussala bija izpostīta, 700 000 korejiešu gājuši bojā, 5 000 000 palikuši bez pajumtes. Konflikts kļuva par vienu no "aukstā kara" padziļinošiem faktoriem. PSRS nonāca zināmā starptautiskā izolācijā, no kuras tā bija izkļuvusi pēc uzvaras pār Vāciju. Savukārt PSRS atteikšanās tieši piedalīties konfliktā, atstājot reālo karadarbību Ķīnas un Ziemeļkorejas ziņā (un pieprasot naudu par stratēģisko materiālu piegādi), krietni atvēsināja tās attiecības ar Ķīnu - Pekina saprata, ka nevar paļauties uz savu ziemeļu kaimiņu, un pārorientējās uz neatkarīgu politiku. Ķīnai Korejas kara mācība bija sāpīgāka. Tā reāli izbaudīja, ko nozīmē praktiska konfrontācija ar ASV militāro spēku - pēc tam visu aukstā kara laiku nenotika nevienas Ķīnas/ASV sadursmes (kaut arī iemeslu netrūka). Tā zaudēja savu gadsimtiem ilgo ietekmi Korejas pussalā; zaudēja iespēju pabeigt pilsoņu karu, atgūstot pēdējo savu provinci - [[Taivāna|Taivānu]]. ĶTR nokļuva starptautiskā izolācijā, desmitiem valstu atteicās to atzīt de iure un uzņemt ANO. Gar visu Ķīnas robežu tika izvietotas ASV kara bāzes. Ķīnai nekas cits neatlika kā, par spīti nepatikai, kļūt uz laiku par PSRS satelītu, samierināties ar "jaunākā brāļa" lomu. No otras puses, Ķīnai izdevās, pateicoties militāru un diplomātisku manevru kombinācijām, panākt karadarbībā pauzi, nostiprināties un noturēties nesakautai. Tas nenoliedzami cēla Ķīnas kā reģionālas lielvalsts prestižu un ļāva tikt galā ar iekšējo opozīciju. ASV nostiprinājās kā vispāratzīts Rietumu puslodes līderis, kolektīvās drošības vārdā apvienojot savā aizbildniecībā tās valstis, kuras nebija tiešā PSRS ietekmes sfērā. Savienotajām Valstīm izdevās apvienot ap sevi visas vērā ņemamās valstis, kuras atradās otrā pusē pēc Otrā pasaules kara izveidotajai demarkācijas līnijai. Eiropā izzuda PSRS armijas priekšā esošais militārais vakuums: tika izveidots [[NATO]] bloks. Tālajos Austrumos pie tās robežām parādījās pilnībā militarizētas zonas: Dienvidkoreja, kas būtībā kļuva par vienu lielu ASV kara bāzi, Taivāna un Japāna, ko [[Pentagons|Pentagonā]] vēlāk dēvēja par "mūsu nenogremdējamiem aviobāzes kuģiem".{{nepieciešama atsauce}} == Bibliogrāfija == * Kornvels R.D., Pasaules vēsture divdesmitajā gadsimtā. - Rīga, 1996. * [[Henrijs Kisindžers|Kisindžers H.]], Diplomātija. - Rīga, Jumava, 2001. * Brzezinski Z., The Grand Chessboard. American Primacy and Its Geostrategic Imperatives. - New York, Ballantine Books, 1978 * Воронцов А.В., Как принималось решение о вводе "китайских добровольцев" в Корею в 1950 г.// Новая и новейшая история. Nr2, 1998 * Орлрв А.С., Сопетская авиация в Корейской войне 1950-1953.// Новая и новейшая история. Nr4, 1998 * Торкунов А.В., Загадочная война: Корейский конфликт 1950-1953. - Москва, 2000. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110615013131/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=272&Itemid=26 Buks A. Korejas krīze - aukstā kara sākums Austrumāzijā] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Korejas vēsture]] [[Kategorija:Kari ar ASV]] [[Kategorija:Kari ar Ķīnu]] [[Kategorija:Kari ar Franciju]] [[Kategorija:Kari ar Grieķiju]] [[Kategorija:Kari ar Japānu]] [[Kategorija:Kari ar Turciju]] [[Kategorija:Kari ar PSRS]] [[Kategorija:Kari ar Apvienoto Karalisti]] [[Kategorija:Aukstais karš]] [[Kategorija:Pilsoņu kari]] [[Kategorija:Kari Āzijā]] [[Kategorija:20. gadsimta kari]] gin7c79eedh47hmhb9j440p0my5uva0 3661366 3661365 2022-07-27T04:54:44Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{infokaste+|Militāras sadursmes infokaste}} {{Infobox military conflict | conflict = Korejas karš | width = | partof = [[Aukstais karš]] | image = Korean_War_Montage_2.png | image_size = | alt = | caption = | date = | place = [[Koreja]], [[Dzeltenā jūra]], [[Japāņu jūra]], [[Ķīnas-Ziemeļkorejas robeža]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = | status = | combatants_header = | combatant1 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Dienvidkoreja]] | combatant2 = {{flaga|Ziemeļkoreja}} [[Ziemeļkoreja]] | combatant3 = | commander1 = [[I Sinmans]]<br>[[Čungs Il-kvons]]<br>[[Paiks Sun-jups]]<br>[[Šins Sung-mo]]<br>[[Harijs Trumens]]<br>[[Roberts A. Lovets]]<br>[[Daglass Makarturs]]<br>[[Metjū Ridžvejs]]<br>[[Marks Veins Klarks]]<br>[[Klements Atlijs]]<br>[[Vinstons Čērčils]] | commander2 = [[Kims Irsens]]<br>[[Paks Hon-jongs]]<br>[[Čojs Jongs-huns]]<br>[[Kims Čaeks]]<br>[[Mao Dzeduns]]<br>[[Pengs Dehuai]]<br>[[Dengs Hua]]<br>[[Josifs Staļins]]<br>[[Georgijs Maļenkovs]] | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = Augstākajā punktā:{{flaga|Dienvidkoreja}} [[Dienvidkoreja]] 602 902<ref>https://books.google.lv/books?id=9JFvmnDiH-gC&pg=PA692&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false</ref> | strength2 = | strength3 = | casualties1 = | casualties2 = | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} [[Attēls:Korea-overview.gif‎|right|thumb|200px|Karadarbība Korejas pussalā no 1950. līdz 1953. gadam]] '''Korejas karš''' bija pilsoņu karš [[Koreja]]s pussalā (1950—1953), kurš izvērtās par starptautisku konfliktu, kurā bruņotā konfliktā sadūrās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] deleģēto valstu koalīcija (ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vadībā) un tā saukto komunistu bloka [[Āzija]]s valstis ([[Ziemeļkoreja]], [[Ķīna]] un [[Padomju Savienība|PSRS]]). Pirmais lielākais starptautiskais konflikts pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kurš ievadīja [[Aukstais karš|"auksto karu"]]. Dienvidkorejā šo karu līdz 90. gadiem dēvēja par "25. jūnija dumpi" (''Jugio ran'' - 6·25 란), bet pēc tam par "25. jūnija incidentu" (''Jugio sabjon'' - 6·25 사변). Ziemeļkorejā to dēvē par "Tēvijas atbrīvošanas" karu (Čoguk Heban Čondžen - 조국해방전쟁). == Vēsture un cēloņi == [[Attēls:57mm-AT-gun-Korea-1950.JPG‎|right|thumb|200px|Dienvidkorejas kareivji]] 1945. gadā, [[Japāna]]i ciešot sakāvi Otrajā pasaules karā, Korejas pussalu vienlaicīgi okupēja Amerikas Savienotās Valstis un Padomju Savienība. Pussalas sadalīšanu divās okupācijas zonās pa 38. paralēli abas lielvalstis uztvēra kā pagaidu pasākumu. 1948. gada maijā dienvidos no 38. paralēles, ASV okupācijas zonā notika vēlēšanas un tika proklamēta [[Dienvidkoreja|Korejas Republika]]. Par valsts vadītāju kļuva bijušais [[Vašingtona]]s Universitātes pasniedzējs [[I Sinmans]]. Tika postulēts, ka tā ir visas Korejas valdība, ar ko nevarēja samierināties pussalas ziemeļu daļā dominējošie komunisti (iedzīvotāju daļa, kas apdzīvoja PSRS okupācijas zonu, vēlēšanās nepiedalījās) un PSRS. Kā atbilde uz dienviddaļā notiekošo, 1948. gada vasarā ziemeļos no 38. paralēles notika ''Korejas Augstākās tautas sapulces'' vēlēšanas, kuru rezultātā 9. septembrī proklamēja [[Ziemeļkoreja|Korejas Tautas Demokrātisko Republiku]] (KTDR) ar [[Kims Irsens|Kima Irsena]] vadībā. Koreja tika sadalīta divās valstīs, pie tam katra no tām savā konstitūcijā postulēja, ka ir vienīgā leģitīmā Korejas valdība. Ne Ziemeļkoreja, ne Dienvidkoreja neslēpa, ka labprāt apvienotu pussalu ar spēku, militāri apspiežot otras puses "separātismu". Tūlīt pēc KTDR proklamēšanas tika izvests PSRS karaspēks. Pēc pusgada, 1949. gada vasarā no Korejas pussalas tika izvests arī ASV karaspēks. 1949. gada beigās attiecības starp abām Korejas pussalas valstīm saasinājās vēl vairāk — abas puses neslēpa, ka uzskata sevi par vienīgo legālo Korejas valdību, un pussala jāapvieno ar spēku, jo sarunas nav perspektīvas. Abas puses koncentrēja savus bruņotos spēkus pie demarkācijas līnijas, biežāki kļuva robežincidenti. Oktobrī Dienvidkorejas prezidents Li Sinmans, uzstājoties amerikāņu jūrnieku auditorijas priekšā Inčhonā neslēpa, ka "ja mums šo problēmu nāksies risināt kara laukā, mēs darīsim visu, kas iespējams". 30. decembra preses konferencē viņš jau konkrētāk izteicās, ka "mums pašiem ar saviem spēkiem jāapvieno Korejas ziemeļus un dienvidus". 1950. gada 9. februārī Dienvidkorejas aizsardzības ministrs paziņoja, ka "mēs esam kaujas gatavībā atgūt zaudētās teritorijas un gaidām tikai pavēli". 1. martā, uzstājoties mītiņā Seulā, I Sinmans brīdināja: "Korejas apvienošanas stunda tuvojas". Šos Dienvidkorejas centienus atbalstīja arī ASV vidējā ešelona politiķi. ASV sūtnis Dž. Mučo atzina, ka "tuvojas brīdis, kad sāksies vispārējs uzbrukums uz ziemeļiem no 38. paralēles". Bet galvenais ASV kara padomnieks Dienvidkorejā ģenerālis V. Robertss 1950. gada janvārī, tiekoties ar [[Seula]]s ministru kabineta locekļiem, neslēpa, ka "karu sāksim mēs", taču izteicās, ka "nepieciešams atrast iemeslu uzbrukumam, lai tam būtu pamatots attaisnojums". Arī ziemeļos no 38. paralēles tika kalti pussalas apvienšanas plāni, taču, atšķirībā no Dienvidkorejas, Ziemeļkoreja nenāca klajā ar kareivīgiem paziņojumiem, bet gan aktīvi kopš 1949. gada iepirka bruņojumu (Ziemeļkorejas bruņoto spēku kodolu veidoja 14 000 korejiešu komunistu, kuri bija guvuši reālu kaujas pieredzi Ķīnas pilsoņu karā no 1946. līdz 1949. gadam). == Karadarbības pirmā fāze == [[Attēls:KoreanWar_recover_Seoul.jpg‎‎|right|thumb|200px|kaujas Seulā]] 1950. gada 25. jūnija rītā Ziemeļkorejas karaspēks pārgāja demarkācijas līniju, pāris triecienos salauza Dienvidkorejas bruņoto spēku pretestību un sāka strauji virzīties uz pussalas dienvidiem. Abu korejiešu valstu konfliktā iesaistijās ASV flote un gaisa spēki (sākumā nodarbojoties ar ASV pilsoņu un Dienvidkorejas iedzīvotāju evakuāciju no piefrontes rajoniem). ASV prezidents [[Harijs Trumens]] personīgi 27. jūnijā deva pavēli flotei un aviācijai iejaukties konfliktā, uzbrūkot Ziemeļkorejas bruņotajiem spēkiem, bet 30. jūnijā pavēlēja pārcelt uz pussalu Japānā dislocētās ASV sauszemes spēku daļas. Vienlaicīgi ASV nosūtīja savu VII floti patrulēt Ķīnas teritoriālajos ūdeņos Formozas ([[Taivāna (sala)|Taivanas]] šaurumā. Ķīna to uztvēra kā draudus un 30. jūnijā nosūtīja uz Korejas konflikta zonu savus militāros novērotājus, bet pierobežā koncentrēja 250 000 vīru lielu rezerves armiju. 1950. gada 7. jūlijā sanāca ANO Drošības padomes sēde, lai apspriestu Korejas jautājumu un izstrādātu rezolūciju par to. ANO rezolūciju par Ziemeļkorejas karaspēka evakuēšanu no pussalas dienviddaļas Phenjana ignorēja, un Drošības padome oficiāli aicināja ANO dalībvalstis iejaukties. 1950. gada septembrī 16 valstis ([[Lielbritānija]], [[Turcija]] un citas) nosūtīja savas karaspēka daļas uz Koreju, kur tās iekļāvās ASV militārajās operācijās. Kaut arī ASV karaspēkam izdevās mazliet palēnināt Ziemeļkorejas bruņoto spēku virzīšanos uz priekšu, tā turpināja diezgan strauji uzbrukt. Dienvidkorejas daļas bija sakautas un demoralizētas, zaudējušas savas kaujasspējas, daļēji piepildījās Phenjanas paredzējumi, ka vietējie iedzīvotāji neatbalstīs Seulas valdību un vietām pat sacelsies. Valdība bēga uz dienvidiem, kur paglābās ASV karaspēka izveidotajā nostiprinātajā placdarmā ap Pusanu dienvidaustrumu piekrastē. 1950. gada septembrī pie Pusanas-Taguskas placdarma, kur pretī 70 000 vīru lielajam Ziemeļkorejas karaspēkam bija nostiprinājušies 140 000 vīru lielie un militārā bruņojumā daudz pārākie ASV/Dienvidkorejas bruņotie spēki, frontes līnija apstājās. Ziemeļkorejieši, pamatā bruņoti ar strēlnieku ieročiem un lauka artilēriju, nespēja pārraut ar smago bruņutehniku nostiprināto amerikāņu aizsardzības līniju. Jau no konflikta pirmajām dienām karadarbībā piedalījās ASV 44 V gaisa armijas eskadras (657 kaujas lidmašīnas: taktiskie bumbvedēji B-26, stratēģiskie bumbvedēji B-29, iznīcinātāji, taktiskie iznīcinātāji P-47 un P-51, reaktīvie taktiskie iznīcinātāji F-80 un F-84, kā arī izlūklidmašīnas). Pirmajās nedēļās tika sabombardēti [[Phenjana]]s apkaimē izvietotie bāzes aerodromi, un praktiski iznīcināta visa Ziemeļkorejas aviācija (kas sastāvēja no diviem desmitiem jau novecojušu padomju iznīcinātāju Jak-7, La-9 un triecienlidmašīnām Il-10). Līdz ar to Ziemeļkorejas Gaisa spēki vairs sastāvēja no dažiem desmitiem zenītiekārtu un nespēja traucēt amerikāņu kundzībai gaisā. Palikuši bez pieseguma gaisā, Ziemeļkorejas sauszemes spēki bija pilnīgi neaizsargāti pret pretinieku iznīcinātāju un bumbvedēju uzlidojumiem, kas pārvērta to fortifikācjas būves un komunikācijas lūžņu kaudzē. Savukārt ASV sauszemes spēki, iesprostoti šaurajā placdarmā, bija palikuši bez manevra iespējām. == Karadarbības otrā fāze == [[Attēls:Korean_War_bombing_Wonsan.jpg‎‎|right|thumb|200px|Vonsanas bombardēšana]] 1950. gada 15. septembrī izsēdinot Ziemeļkorejas armijas aizmugurē, Inčhonas (Seulas osta) apkaimē, 10. bruņutanku korpusu (50 000 vīru), ģenerālis [[Daglass Makarturs]] panāca lūzumu karadarbības gaitā (reizē sākās izlaušanās no Pusanas placdarma). Rezultātā frontes līnija tika pārrauta, ievērojami ziemeļkorejiešu spēki daudzviet ielenkti un, ciešot smagus zaudējumus, ar kaujām lauzās atpakaļ uz ziemeļiem. 1. oktobrī amerikāņu daļas sasniedza 38. paralēli un turpināja uzbrukumu nu jau Ziemeļkorejas teritorijā ar nolūku to okupēt. Ziemeļkorejas [[karaspēks]] praktiski bija sakauts un haotiski atkāpās vai pārorientējās uz [[Partizāni|partizānu]] kara taktiku. == Karadarbības trešā fāze == [[Attēls:DeadChinesesoldier2.JPG‎‎|right|thumb|200px|ASV karavīrs pozē pie nogalināta ķīnieša līķa]] 1950 .gada oktobrī, kad amerikāņu daļas vietām jau pietuvojās Korejas/Ķīnas robežai lielgabala šāviena attālumā, karā iesaistījās [[Ķīna]], lai nepieļautu Ziemeļkorejas okupāciju un likvidāciju (juridiski to attaisnoja arī ASV nostāšanās Ķīnas pilsoņu karā [[Ķīnas Republika (Taivāna)|gimiņdaniešu]] pusē un Ķīnas piekrastes pilsētu bombardēšana). 19. oktobrī pirmās ķīniešu "brīvprātīgo" daļas pārgāja robežupi Jalu (Jaluczjan'u) un izvietojās Ziemeļkorejā. 23. oktobrī amerikāņi ieņēma Phenjanu, bet jau 25. oktobrī pāri Jalai devās viss "brīvprātīgo" korpuss un uzreiz iesaistījās karadarbībā. Acīmredzot nostrādāja gan pārsteiguma efekts (jo ASV līdz pēdējam brīdim neticēja, ka pilsoņu kara un japāņu okupācijas novājinātā Ķīna ko tādu uzdrošināsies), gan ķīniešu kareivju entuziasms un perfekti izvēlētā taktika (ar strēlnieku ieročiem bruņotie ķīniešu kājnieki lieliski mācēja karot bez artilērijas un aviācijas atbalsta): pāris dienās tika salauzta amerikāņu pretestība un to vienības panikā atstājot bruņutehniku un noliktavas, atkāpās uz dienvidiem. Visai drīz gan panika tika likvidēta un frontes virzīšanās uz dienvidiem palēninājās. Ziemeļkorejiešu un ķīniešu virzīšanās uz dienvidiem tagad bija lēna un ļoti asiņaina - amerikāņi tos krietni pārspēja uguns jaudas un tehniskā nodrošinājuma ziņā, pilnībā dominēja gaisā, bombardējot un apšaudot komunikācijas un praktiski padarot neiespējamu nekādu karaspēka pārvietošanos dienas laikā. Savukārt ziemeļkorejieši/ķīnieši frontē realizēja tranšeju un tuneļu pozīciju karu (kur rotas, bataljoni un pat pulki tā ierakās zemē, ka ne aviobumbas, ne napalms tiem nekā nevarēja padarīt). 1951. gada ziemas kaujās ziemeļkorejieši kopā ar "brīvprātīgajiem" atbrīvoja [[Phenjana|Phenjanu]], atkal ieņēma [[Seula|Seulu]], [[Inčhona|Inčhonu]], [[Vokdža|Vokdžu]] un citas Dienvidkorejas pilsētas. PSRS lielā slepenībā 1950. gada novembrī pārvietoja uz Ķīnu vairākas aviācijas daļas, no kurām tika izveidots atsevišķais 64. iznīcinātāju aviokorpuss, bruņots jau arī ar tā laika jaunākajiem padomju iznīcinātājiem Mig-15 un Mig-15b. Tā uzdevumos ietilpa nepieļaut amerikāņu aviācijas uzlidojumus stratēģiski svarīgajiem tiltiem pār Jalu, Suphunas HES, irigācijas dambju sistēmai, komunikācijām un aerodromiem Ziemeļkorejas teritorijā 75 km attālumā no Ķīnas robežas, Ķīnas pierobežas objektiem, kā arī ķīniešu un korejiešu pilotu apmācība. Tā kā PSRS kategoriski noliedza savu militāro vienību klātbūtni, tad lidmašīnām bija Ķīnas pazīšanās zīmes, bet pilotiem bija kategoriski aizliegts darboties virs [[Dzeltenā jūra|Dzeltenās jūras]] un uz dienvidiem no 38. paralēles (lai, notriekšanas gadījumā, piloti nekristu gūstā un nekalpotu kā pierādījums padomju militārajai klātbūtnei). Ziemeļkorejas spēki turpināja lauzties uz dienvidiem, līdz martā tika apturēti, bet aprīlī sākās amerikāņu pretuzbrukums. 1951. gada jūnijā frontes līnija praktiski sastinga uz 38. paralēles. == Karadarbības ceturtā fāze == [[Attēls:Model1917Korea.jpg‎‎|right|thumb|200px|pozīciju karš kalnos]] 1951. gada jūnijā frontes līnija praktiski sastinga uz 38. paralēles un sākās 2 gadus ilgs pozīciju karš. Savienoto Valstu pozīcijas definīcija šajā karā bija ļoti neskaidra un mainījās atkarībā no panākumiem frontē. Atkarībā no tiem Trumens vai nu apgalvoja, ka mērķis ir "agresijas apturēšana", "Korejas apvienošana", "ANO spēku drošības nodrošināšana", "karadarbības zonas lokalizācija", "pamiera nodrošināšana uz 38. paralēles" utt. Ja 1950. gada jūlijā ASV "deva pretsparu agresijai", tad pēc veiksmīgā Inčhonas desanta un Ziemeļkorejas karaspēka sakāves jau "apvienoja Koreju". 1951. gada aprīlī Trumens izteicās daudz piesardzīgāk: "Reālu mieru var panākt tikai situācijas noregulēšanas ceļā, pamatojoties uz sekojošiem faktoriem. Pirmkārt, ir jāpārtrauc karadarbību. Otrkārt, ir jādara visu, lai nepieļautu karadarbības atsākšanos." Mērķu nekonkrētība un dzīvā spēka zaudējumi karam ieilgstot, mazināja arī ASV sabiedroto entuziasmu. Visai konkrēti par to izteicās oficiālais Lielbritānijas pārstāvis, brigādes komandieris A. Fergusons: "Daudzi britu un amerikāņu virsnieki un dažāda ranga militārpersonas uzdod jautājumus: Kad beigsies karš Korejā?, Kad ANO spēkus izvedīs no Korejas?, Kādēļ mēs vispār esam Korejā? Šādi jautājumi liek man domāt, ka kamēr britu un amerikāņu spēkiem Korejā nebūs izvirzīts kāds konkrēts mērķis, ko sasniegt, uz ko koncentrēties, frontes pavēlniekam būs ļoti grūti uzturēt kareivjos cīņassparu..." Arī pretējā puse neredzēja īstu jēgu šim karam, kā vien ideoloģisku pretstāvi, par kuru pārāk dārgi jāmaksā. Ķīnā jau 1951. gada 31. maijā [[Mao Dzeduns]] politbiroja sēdē ierosināja pārvērtēt situāciju un apdomāt par iespējamo pamieru. PSRS līderis [[Josifs Staļins|Staļins]] neatbalstīja pamiera ideju un bija par karadarbības turpināšanu (viņš neslēpa savu prieku, ka ASV ir iestigušas ilgstošā pozīciju karā, kurā PSRS tieši nav iesaistīta un zaudējumus necieš). Tikai pēc Staļina nāves [[Maskava]] mainīja savu attieksmi pret Korejas konfliktu un 1953. gada 19. martā PSRS Ministru padome bez ierunām atbalstīja ideju par pamieru. 1953. gada jūlijā tika noslēgts pamiers starp trim karojošajām pusēm (miera līguma nav vēl šodien). == Rezultāti == Tika atjaunots ''status quo'', kāds tas bija 1950. gadā. Ne Ziemeļkoreja, ne Dienvidkoreja neko nebija ieguvušas. Korejas pussala bija izpostīta, 700 000 korejiešu gājuši bojā, 5 000 000 palikuši bez pajumtes. Konflikts kļuva par vienu no "aukstā kara" padziļinošiem faktoriem. PSRS nonāca zināmā starptautiskā izolācijā, no kuras tā bija izkļuvusi pēc uzvaras pār Vāciju. Savukārt PSRS atteikšanās tieši piedalīties konfliktā, atstājot reālo karadarbību Ķīnas un Ziemeļkorejas ziņā (un pieprasot naudu par stratēģisko materiālu piegādi), krietni atvēsināja tās attiecības ar Ķīnu - Pekina saprata, ka nevar paļauties uz savu ziemeļu kaimiņu, un pārorientējās uz neatkarīgu politiku. Ķīnai Korejas kara mācība bija sāpīgāka. Tā reāli izbaudīja, ko nozīmē praktiska konfrontācija ar ASV militāro spēku - pēc tam visu aukstā kara laiku nenotika nevienas Ķīnas/ASV sadursmes (kaut arī iemeslu netrūka). Tā zaudēja savu gadsimtiem ilgo ietekmi Korejas pussalā; zaudēja iespēju pabeigt pilsoņu karu, atgūstot pēdējo savu provinci - [[Taivāna|Taivānu]]. ĶTR nokļuva starptautiskā izolācijā, desmitiem valstu atteicās to atzīt de iure un uzņemt ANO. Gar visu Ķīnas robežu tika izvietotas ASV kara bāzes. Ķīnai nekas cits neatlika kā, par spīti nepatikai, kļūt uz laiku par PSRS satelītu, samierināties ar "jaunākā brāļa" lomu. No otras puses, Ķīnai izdevās, pateicoties militāru un diplomātisku manevru kombinācijām, panākt karadarbībā pauzi, nostiprināties un noturēties nesakautai. Tas nenoliedzami cēla Ķīnas kā reģionālas lielvalsts prestižu un ļāva tikt galā ar iekšējo opozīciju. ASV nostiprinājās kā vispāratzīts Rietumu puslodes līderis, kolektīvās drošības vārdā apvienojot savā aizbildniecībā tās valstis, kuras nebija tiešā PSRS ietekmes sfērā. Savienotajām Valstīm izdevās apvienot ap sevi visas vērā ņemamās valstis, kuras atradās otrā pusē pēc Otrā pasaules kara izveidotajai demarkācijas līnijai. Eiropā izzuda PSRS armijas priekšā esošais militārais vakuums: tika izveidots [[NATO]] bloks. Tālajos Austrumos pie tās robežām parādījās pilnībā militarizētas zonas: Dienvidkoreja, kas būtībā kļuva par vienu lielu ASV kara bāzi, Taivāna un Japāna, ko [[Pentagons|Pentagonā]] vēlāk dēvēja par "mūsu nenogremdējamiem aviobāzes kuģiem".{{nepieciešama atsauce}} == Bibliogrāfija == * Kornvels R.D., Pasaules vēsture divdesmitajā gadsimtā. - Rīga, 1996. * [[Henrijs Kisindžers|Kisindžers H.]], Diplomātija. - Rīga, Jumava, 2001. * Brzezinski Z., The Grand Chessboard. American Primacy and Its Geostrategic Imperatives. - New York, Ballantine Books, 1978 * Воронцов А.В., Как принималось решение о вводе "китайских добровольцев" в Корею в 1950 г.// Новая и новейшая история. Nr2, 1998 * Орлрв А.С., Сопетская авиация в Корейской войне 1950-1953.// Новая и новейшая история. Nr4, 1998 * Торкунов А.В., Загадочная война: Корейский конфликт 1950-1953. - Москва, 2000. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110615013131/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=272&Itemid=26 Buks A. Korejas krīze - aukstā kara sākums Austrumāzijā] {{autoritatīvā vadība}} == Atsauces == [[Kategorija:Korejas vēsture]] [[Kategorija:Kari ar ASV]] [[Kategorija:Kari ar Ķīnu]] [[Kategorija:Kari ar Franciju]] [[Kategorija:Kari ar Grieķiju]] [[Kategorija:Kari ar Japānu]] [[Kategorija:Kari ar Turciju]] [[Kategorija:Kari ar PSRS]] [[Kategorija:Kari ar Apvienoto Karalisti]] [[Kategorija:Aukstais karš]] [[Kategorija:Pilsoņu kari]] [[Kategorija:Kari Āzijā]] [[Kategorija:20. gadsimta kari]] 3hcnpa3cwrm3adrcrc41u2cmbs4cejk Kategorija:Vieglatlētikas stadioni Ķīnā 14 51154 3661220 2583618 2022-07-26T18:41:54Z Vylks 50297 jauna [[Kategorija:Vieglatlētikas stadioni pēc valsts]] atslēga: "Ķīna", izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Sporta būves Ķīnā|Vieglatletika]] [[Kategorija:Vieglatlētika Ķīnā|Stadioni]] [[Kategorija:Vieglatlētikas stadioni pēc valsts|Ķīna]] n9qczq8d4e5a4swo4mroi81u0nqd1dt Prūšu ūdenskrātuve 0 53610 3661214 3513948 2022-07-26T18:10:11Z 213.226.141.193 /* ievads */ zandarti wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste |ezers=Prūšu ūdenskrātuve |attēls=Prūšu ūdenskrātuve.JPG | map = Latvija | plat_d=56 | plat_m=26 | plat_s=10 | plat_NS=N | gar_d=21 | gar_m=29 | gar_s=11 | gar_EW=E |platība=0,66 |garums=1,3 |Vid_dziļums=1,7 |Max_dziļums= |tilpums= |augstums_vjl= |izteka=[[Virga (upe)|Virga]] |baseins= |salas=2 |pilsētas= }} '''Prūšu ūdenskrātuve''' ir mākslīga ūdenstilpe [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Virgas pagasts|Virgas pagastā]].<ref>[http://www.ezeri.lv/database/3648/ Ezeri.lv]</ref> Ūdenskrātuve uzpludināta 1980. gados, izveidojot dambi uz [[Virga (upe)|Virgas]] upes. Ūdenskrātuves rietumu krastā izveidota mazā [[HES]] ar 200 kW jaudu. Ūdenskrātuves krasti ir zemi, lēzeni. Ūdens skaidrs. Tajā dzīvo [[līdaka]]s, zandarti, [[Asaris|asari]], [[Rauda (zivs)|raudas]], [[Līnis|līņi]] un [[karpa]]s. Ezers ir iecienīta makšķerēšanas vieta. Makšķerēšana ir licencēta.<ref>[http://www.virga.lv/docs/makskeresanas_nolikums.pdf Nolikums par licencēto makšķerēšanu Prūšu ūdenskrātuvē]{{Novecojusi saite}}</ref> Par makšķerēšanas licencēm ieņemtā nauda tiek izmantota zivju resursu papildināšanai ūdenskrātuvē.<ref>[http://www.virga.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=48&Itemid=26 Zivju mazuļu ielaišana]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Dienvidkurzemes novada ezeri]] [[Kategorija:Virgas pagasts]] [[Kategorija:Priekules novada ezeri]] hq9baivhd6hcxpvcwsiwaspo5hvznjk Tasmanija 0 56761 3661222 3508250 2022-07-26T18:45:45Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{ {{Infokaste+|Salu infokaste}} | karoga_attēls = [[Attēls:Flag of Tasmania.svg|right|200px]] | karoga_nosaukums = Tasmānijas karogs | ģerboņa_attēls = [[Attēls:Tasmania Coat of Arms.svg|right|150px]] | ģerboņa_nosaukums= Tasmānijas ģērbonis }} '''Tasmanija''' jeb '''Tasmānija''' ir sala un štats [[Austrālija]]s dienvidu piekrastē. Salu 1642. gadā atklāja [[Ābels Tasmans]]. Tikai 156 gadus vēlāk anglis [[Džordžs Bass]] atklāja jūras šaurumu ([[Basa šaurums]]) starp Tasmaniju un Austrāliju, pierādot, ka Tasmanija ir sala. Tasmanijas krasta līnija ir izrobota, krasti stāvi. Salā ir daudz upju, kas iztek no ezeriem salas vidienē un strauji plūst lejup pa dziļām ielejām uz okeānu. Tās plūst cauri bieziem mežiem, kur īstus biezokņus veido [[kokpaparde]]s. Pēc izskata savdabīgs augs Tasmanijā ir [[zāleskoks]] (ksantoreja), kas sastopams arī Austrālijas dienvidaustrumu daļā. Tam ir īss, resns stumbrs un garai zālei līdzīgas šauras lapas. Tasmanijā gaisa temperatūra vasarā ir ap 17 °C, ziemā ap 7 °C. Nokrišņu ir daudz — 1000 mm gadā. Augu un dzīvnieku pasauli salā veido galvenokārt Austrālijā sastopamie augi. Taču tādi dzīvnieki kā [[vilksomainis]] un [[velnsomainis]] kontinentā nav sastopami. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Austrālija-aizmetnis}} {{Austrālijas štati un teritorijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrālijas štati]] [[Kategorija:Austrālijas salas]] tlouhdox8x737fp3mjfy8wijf1qb8m7 3661223 3661222 2022-07-26T18:46:21Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infokaste+|Salu infokaste}} | karoga_attēls = [[Attēls:Flag of Tasmania.svg|right|200px]] | karoga_nosaukums = Tasmānijas karogs | ģerboņa_attēls = [[Attēls:Tasmania Coat of Arms.svg|right|150px]] | ģerboņa_nosaukums= Tasmānijas ģērbonis }} '''Tasmanija''' jeb '''Tasmānija''' ir sala un štats [[Austrālija]]s dienvidu piekrastē. Salu 1642. gadā atklāja [[Ābels Tasmans]]. Tikai 156 gadus vēlāk anglis [[Džordžs Bass]] atklāja jūras šaurumu ([[Basa šaurums]]) starp Tasmaniju un Austrāliju, pierādot, ka Tasmanija ir sala. Tasmanijas krasta līnija ir izrobota, krasti stāvi. Salā ir daudz upju, kas iztek no ezeriem salas vidienē un strauji plūst lejup pa dziļām ielejām uz okeānu. Tās plūst cauri bieziem mežiem, kur īstus biezokņus veido [[kokpaparde]]s. Pēc izskata savdabīgs augs Tasmanijā ir [[zāleskoks]] (ksantoreja), kas sastopams arī Austrālijas dienvidaustrumu daļā. Tam ir īss, resns stumbrs un garai zālei līdzīgas šauras lapas. Tasmanijā gaisa temperatūra vasarā ir ap 17 °C, ziemā ap 7 °C. Nokrišņu ir daudz — 1000 mm gadā. Augu un dzīvnieku pasauli salā veido galvenokārt Austrālijā sastopamie augi. Taču tādi dzīvnieki kā [[vilksomainis]] un [[velnsomainis]] kontinentā nav sastopami. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Austrālija-aizmetnis}} {{Austrālijas štati un teritorijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrālijas štati]] [[Kategorija:Austrālijas salas]] dy10cuaik6xs37zh4lp9chp6p4df0k1 3661224 3661223 2022-07-26T18:47:04Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{{{Infokaste+|Salu infokaste}} | karoga_attēls = [[Attēls:Flag of Tasmania.svg|right|200px]] | karoga_nosaukums = Tasmānijas karogs | ģerboņa_attēls = [[Attēls:Tasmania Coat of Arms.svg|right|150px]] | ģerboņa_nosaukums= Tasmānijas ģērbonis }} '''Tasmanija''' jeb '''Tasmānija''' ir sala un štats [[Austrālija]]s dienvidu piekrastē. Salu 1642. gadā atklāja [[Ābels Tasmans]]. Tikai 156 gadus vēlāk anglis [[Džordžs Bass]] atklāja jūras šaurumu ([[Basa šaurums]]) starp Tasmaniju un Austrāliju, pierādot, ka Tasmanija ir sala. Tasmanijas krasta līnija ir izrobota, krasti stāvi. Salā ir daudz upju, kas iztek no ezeriem salas vidienē un strauji plūst lejup pa dziļām ielejām uz okeānu. Tās plūst cauri bieziem mežiem, kur īstus biezokņus veido [[kokpaparde]]s. Pēc izskata savdabīgs augs Tasmanijā ir [[zāleskoks]] (ksantoreja), kas sastopams arī Austrālijas dienvidaustrumu daļā. Tam ir īss, resns stumbrs un garai zālei līdzīgas šauras lapas. Tasmanijā gaisa temperatūra vasarā ir ap 17 °C, ziemā ap 7 °C. Nokrišņu ir daudz — 1000 mm gadā. Augu un dzīvnieku pasauli salā veido galvenokārt Austrālijā sastopamie augi. Taču tādi dzīvnieki kā [[vilksomainis]] un [[velnsomainis]] kontinentā nav sastopami. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Austrālija-aizmetnis}} {{Austrālijas štati un teritorijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrālijas štati]] [[Kategorija:Austrālijas salas]] i2u0s7pgylkh2vwo9qb8f2io854whua 3661225 3661224 2022-07-26T18:47:25Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infokaste+|Salu infokaste}} | karoga_attēls = [[Attēls:Flag of Tasmania.svg|right|200px]] | karoga_nosaukums = Tasmānijas karogs | ģerboņa_attēls = [[Attēls:Tasmania Coat of Arms.svg|right|150px]] | ģerboņa_nosaukums= Tasmānijas ģērbonis '''Tasmanija''' jeb '''Tasmānija''' ir sala un štats [[Austrālija]]s dienvidu piekrastē. Salu 1642. gadā atklāja [[Ābels Tasmans]]. Tikai 156 gadus vēlāk anglis [[Džordžs Bass]] atklāja jūras šaurumu ([[Basa šaurums]]) starp Tasmaniju un Austrāliju, pierādot, ka Tasmanija ir sala. Tasmanijas krasta līnija ir izrobota, krasti stāvi. Salā ir daudz upju, kas iztek no ezeriem salas vidienē un strauji plūst lejup pa dziļām ielejām uz okeānu. Tās plūst cauri bieziem mežiem, kur īstus biezokņus veido [[kokpaparde]]s. Pēc izskata savdabīgs augs Tasmanijā ir [[zāleskoks]] (ksantoreja), kas sastopams arī Austrālijas dienvidaustrumu daļā. Tam ir īss, resns stumbrs un garai zālei līdzīgas šauras lapas. Tasmanijā gaisa temperatūra vasarā ir ap 17 °C, ziemā ap 7 °C. Nokrišņu ir daudz — 1000 mm gadā. Augu un dzīvnieku pasauli salā veido galvenokārt Austrālijā sastopamie augi. Taču tādi dzīvnieki kā [[vilksomainis]] un [[velnsomainis]] kontinentā nav sastopami. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Austrālija-aizmetnis}} {{Austrālijas štati un teritorijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrālijas štati]] [[Kategorija:Austrālijas salas]] 3pupigocrj75568zxslo8m9qbt5vi73 3661226 3661225 2022-07-26T18:48:16Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infokaste+|Salu infokaste}} [[Attēls:Flag of Tasmania.svg|right|200px]] [[Attēls:Tasmania Coat of Arms.svg|right|150px]] '''Tasmanija''' jeb '''Tasmānija''' ir sala un štats [[Austrālija]]s dienvidu piekrastē. Salu 1642. gadā atklāja [[Ābels Tasmans]]. Tikai 156 gadus vēlāk anglis [[Džordžs Bass]] atklāja jūras šaurumu ([[Basa šaurums]]) starp Tasmaniju un Austrāliju, pierādot, ka Tasmanija ir sala. Tasmanijas krasta līnija ir izrobota, krasti stāvi. Salā ir daudz upju, kas iztek no ezeriem salas vidienē un strauji plūst lejup pa dziļām ielejām uz okeānu. Tās plūst cauri bieziem mežiem, kur īstus biezokņus veido [[kokpaparde]]s. Pēc izskata savdabīgs augs Tasmanijā ir [[zāleskoks]] (ksantoreja), kas sastopams arī Austrālijas dienvidaustrumu daļā. Tam ir īss, resns stumbrs un garai zālei līdzīgas šauras lapas. Tasmanijā gaisa temperatūra vasarā ir ap 17 °C, ziemā ap 7 °C. Nokrišņu ir daudz — 1000 mm gadā. Augu un dzīvnieku pasauli salā veido galvenokārt Austrālijā sastopamie augi. Taču tādi dzīvnieki kā [[vilksomainis]] un [[velnsomainis]] kontinentā nav sastopami. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Austrālija-aizmetnis}} {{Austrālijas štati un teritorijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrālijas štati]] [[Kategorija:Austrālijas salas]] 7nhm3temal90a9lpaq697a6jmpyvrex Vikipēdija:Kopienas portāls 4 58570 3661449 3657136 2022-07-27T09:17:15Z Papuass 88 /* Wikimedia Summit 2022 online */ Atbilde wikitext text/x-wiki __NEWSECTIONLINK__ {{Kopienas portāla galvene}} {{stack |{{Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās}} |{{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}} }} __TOC__ <span id="below_toc"></span> {{clear}} [[Kategorija:Vikipēdija|Kopienas portāls]] == Jauns kanāls jautājumu uzdošanai? == Ko kolēģi saka par jauna ''palīdzības kanāla'' izveidi lvwiki, atstājot Kopienas portālu tādām "saturīgākām" diskusijām (nē, es neplānoju monitorēt, kas kur pieder)? Pieņemu, ka daudzi kautrējas uzdot ikdienas/jauniņo jautājumus šeit, jo šī vieta ne pārāk uzrunā kā vieta, kur to darīt. Ja mums būtu "help desk", tad, ceru, palielinātos komunikācijas daudzumu. Nu jā, es ieteiktu [[WP:Flow|Flow]], jo: * vairāk newbie-friendly (POV) * vieglāka un veiksmīgāka notifikāciju sistēma (automātiskā vačlistošana, ja esmu izveidojis sadaļu; var saņemt notifikācijas par jauniem topikiem, pēc tam piesekojot katram atsevišķi) Tā kā tas jāieslēdz ne-lvwiki cilvēkiem, būs vajadzīgs kopienas atbalsts. Nederēs "ai, dari Edgar, ko gribi". --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST) ;Jauna jautājumu uzdošanas kanāla izveide # {{par}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.26 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.09 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.54 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.11 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.12 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 14.44 (EEST) ;Flow pieslēgšana šajā jaunajā kanālā # {{par}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.26 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.09 (EEST) # {{pret}} Man tā lēni pieleca, kas tas vispār ir, un negribētos to lapu lieki sarežģīt. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.56 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.11 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.13 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 14.44 (EEST) === Diskusija === Ja piekrītat, kādu nosaukumu liekam lapai? Es parasti neko oriģinālu nespēju izdomāt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST) :Ātrā palīdzība :) Vispār mums jau ir šāds "kanāls" — kopienas portāla diskusija. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.32 (EEST) ::Es vairāk sliecos uz "Help desk" tulkojumu (bet man nepatīk 'palīdzības dēlis'). Ne kopienas portāls, ne tā diskusiju lapa nešķiet tā uzskatāmi kandidāti šim mērķim. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 18.05 (EEST) :::Iecere guva labu atbalstu, varbūt kādam ir idejas nosaukumam? --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2020. gada 20. maijs, plkst. 21.56 (EEST) ::::pēc būtības šis kanāls būs dalībnieku (īpaši jauno) atbalstam, vai ne? "Dalībnieku atbalsts" gan neizklausās ļoti atraktīvi :) būtu labi arī, ja uzreiz ar kautko tas atšķirtos no esošā "Palīdzība". tādā ziņā "Ātrā palīdzība", lai cik dīvaini neizklausītos, pat ir diezgan precīzi. ''Help desk'' oficiālais tulkojums ir "Palīdzības dienests". --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 21. maijs, plkst. 09.26 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]]: Kas notika ar šo iniciatīvu? "Palīdzības dienests" ir labs nosaukums. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 3. februāris, plkst. 10.47 (EET) == Statistiskās informācijas aktualizēšanas optimizācija == Sveiki, Man darbā uzdeva painteresēties par linked open data iespējām un publicēt mūsu (Centrālās statistikas pāvaldes) datus pieejamākus, atvērtākus, savienojamākus. Doma arī, lai, piemēram, mūsu aktuālākos datus pēc iespējas automātiskāk varētu ievadīt wikidata/wikipedia, lai tie tiktu izmantoti. Bet tā kā ar wiki pasauli pagaidām vēl esmu uz Jūs, tad gribēju lūgt kopienas palīdzību, kā šo visu efektīvāk organizēt, kas vēlāk varētu noderēt ne tikai starp CSP->wiki, bet arī citām oficiālām Latvijas iestādēm: Pagaidām izdarītais: 1) Centos caur openrefine ielādēt visu novadu iedzīvotāju skaitu 2020. gada 1. janvārī Tas man izdevās daļēji, ielādējās ne visi novadi, jo meta errorus, ka pārāk bieži/ātri notiek wikidata editošana. Šim man būtu nepieciešams wiki bota konts? Vēl arī jauājums vai var automatizēt, ka jaunāko pievienoto datu vērtībai var uzlikt nevis normal, bet preferred vērtību? 2) Alojas novadam LV un EN wikipēdijā izmantojot wikidata moduli uztaisīju, lai ņem preferred iedzīvotāju skaita vērtību no wiki data. Šis izdevās, bet, protams, šķiet neefektīvi to manuāli bakstīt katram novadam iekšā, tā kā ir vairāk nekā 100 novadi, ja vēl to gribētu darīt statistikas reģioniem, pagastiem, pilsētām. Ir automatizēti veidi kā ģenerēt/atjaunot infokastes, un tādas, kur vērtības ir savienotas ar wikidata? Un pēdējais jautājums, ja CSP šos datus nopublicētu wikidata vai, Jūsuprāt, būtu lietderīgi arī atsevišķi tos publicēt RDF formātā CSP mājaslapā? Līdz šim Linked data/Semantic web, cik saprotu, nav ticis izmantots CSP tāpat arī citu valstu statistikas iestādēm līdz šim ļoti dažādi veicies ar linked data tehnoloģijas ieviešanu. Pašlaik, mēģināju ielādēt no CSV ar open refine, kā to būtu efektīvāk darīt? Vai, ja dati tiktu pirms tam nopublicēti RDF formātā, to būtu vieglāk izdarīt, automatizēt? {{unsigned|Liinisx}} :{{ping|Edgars2007|Voll}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 13. janvāris, plkst. 11.46 (EET) ::{{ping|Liinisx}}: mūsu kopienā esam apmēram 3-5 cilvēki, kam šajā varētu būt vismaz minimāla kompetence (pamatā cilvēki te raksta enciklopēdiju). Wikidata virziens ir pareizais un to vajadzētu turpināt. Tehnisku palīdzību vislabāk būtu iegūt tieši ar Wikidata kopienu saistītos kanālos (komunikācija angliski) — ir [https://t.me/joinchat/AZriqUj5UajwQxn1aZ9WOg aktīvs Telegram kanāls], epasta liste, [[:d:Wikidata:Tools/OpenRefine|OpenRefine palīdzības lapa]]. Lieliem importiem vajadzēs bota kontu, to jālūdz veidot Wikidata, bet pirms tam būs "jāuzkrāj reputācija". Alojas novads ir OK, bet var likt arī uzreiz veidnē [[Veidne:Latvijas novada infokaste]] (tikai uzmanīgi, jo salauztas var tikt vairāk lapas). Par "prefferd" vērtību: izskatās, ka tādas iespējas vēl nav, bet [https://github.com/OpenRefine/OpenRefine/issues/2326 ir atvērts pieteikums]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 13. janvāris, plkst. 11.59 (EET) ::{{ping|Papuass|Edgars2007|Voll}}: Man jautājums par to, kā notiek atjaunošana infokastēm, jo es veidnē [[Veidne:Latvijas novada infokaste]] veicu izmaiņas (lai automātiski ielasa preffered vērtību no wikidata), bet jau izveidotajiem novadiem, kur izmantota infokaste, nemainās vērtība pie iedzīvotāju skaita un iedzīvotāju skaita gada. Vai un kā ir iespējams, ka tiek automātiski atjaunota vērtība visu novadu infokastēs tikai pie "iedzīvotāji" un "iedzīvotāji gads"? --[[Dalībnieks:Liinisx|Liinisx]] 2021. gada 9. februāris, plkst. 12.16 (EET) :::Skatos, ka izmaiņa bija tikai [[Veidne:Latvijas novada infokaste/doc]] (dokumentācijas piemērā), nevis pašā veidnē [[Veidne:Latvijas novada infokaste]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 9. februāris, plkst. 12.57 (EET) ::::Tad attiecīgi būs problēma, ka {{u|Liinisx}} nav ļauts labot [[Veidne:Latvijas novada infokaste]], jo veidne ir aizsargāta pret vandalismu, kas ietekmē daudzas lapas vienlaikus. Aicināšu nepadoties un turpināt rīkoties :), un [[Veidnes diskusija:Latvijas novada infokaste|diskusijā]] sazināties ar citiem saistībā ar šo veidni. --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2021. gada 9. februāris, plkst. 13.26 (EET) :::::1) Nesapratu līdz galam, kā es varu iegūt tiesības to rediģēt? Kā var zināt, kam tas ir jāvaicā? 2) Tātad, ja man izdotos to rediģēt, vai jau izveidotajās infokastēs Latvijas novadiem šis Wd modulis ievietotos automātiski vai arī tas jāiekopē 100 lapās ar roku? --[[Dalībnieks:Liinisx|Liinisx]] 2021. gada 9. februāris, plkst. 14.37 (EET) ::::::Iedevu attiecīgās tiesības, tagad vajadzētu varēt rediģēt. Bet lūgums pēc izmaiņām obligāti rūpīgi pārliecināties, vai tās strādā korekti. Protams, modulim jāstrādā automātiski visur, tāda jau ir veidnes jēga. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 9. februāris, plkst. 15.28 (EET) :::::::Vēlams gan būtu tā, ka dati nāk no Wikidata, ja lokāli nav ielikta cita vērtība, lai veidnē varētu ielikt vērtību, ja kaut kas nav salabojams Vikidatos. Tad gan būs jāsalabo tie 100 raksti, lai izņemtu ārā ar roku ieliktās vērtības (to gan @[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] varētu izdarīt ar botu). [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 9. februāris, plkst. 16.55 (EET) ::::::::Pašlaik neizskatās labi... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 9. februāris, plkst. 17.27 (EET) :::::::::Pagaidām atcēlu izmaiņas. Nebiju pamanījis, ka arī pagasti izmanto novada infokastes veidni un visiem pagastiem wikidatos ir normal nevis prefered ranks, tāpēc tur vispār uz brīdi rādījās tukšums. Tāpat arī bija citas problēmas, pie noformējuma, sakarā arī ar to, ka tur bija ievadītās vērtības, kurām palika atsauces apakšā, kā arī nesmuki izskatījās, ka radās pilns datums nevis gads un daži cipari pārlec uz nākamo rindu. Mēģināšu mainīt moduli uz WikidataIB un atrisināt tās problēmas, jo tur var mainīt datuma formātu + vairāk funkciju ifthen utml. --[[Dalībnieks:Liinisx|Liinisx]] 2021. gada 9. februāris, plkst. 20.01 (EET) ::::::::::Liekas, ka tagad ir OK. Bet pilnai laimei vajadzētu iedzīvotāju blīvumu automātiski pārrēķināt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 10. februāris, plkst. 17.22 (EET) :::::::::::Labāk ir, bet nav ideāli, tomēr rādās tā liekā atsauce apakšā wikipēdijā ar roku ierakstītajai vērtībai, pat, ja vērtība netiek izmantota. Rīt paskatīšos, ko darīt ar platību un blīvumu. Starp citu, kā Jūs domājāt, kā pareizāk būtu rēķināt blīvumu? No sauszemes platības vai kopējās platības?--[[Dalībnieks:Liinisx|Liinisx]] 2021. gada 10. februāris, plkst. 18.17 (EET) ::::::::::::Nav jau precizēts nedz mums, nedz Vikidatos, nedz [https://www.vzd.gov.lv/lv/administrativo-teritoriju-un-teritoriala-iedalijuma-vienibu-platibas VZD], kas tās ir par platībām :) Vismaz lai infokastēs aritmētiski pareizi būtu izrēķināts no esošajiem skaitļiem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 10. februāris, plkst. 18.36 (EET) :::::::::::::Ok, kas ir ar to iedzsk. veidni {{tl|iedzsk}} ? Vai viņa nezaudē jēgu, ja CSP apņemās reizi gadā atjaunot visus iedzīvotāju skaitus WIKIDATos novadiem, republikas un novada pilsētām, statistikas reģioniem? (plus es sataisīju kodu, ka arī wikidatos iepriekšējās preferred rank vērtības tiek nomainītas par normal un jaunajai piešķirta preferred.) Tad varētu likt pēc tāda paša principa Apdzīvotas vietas veidnē iekšā to kodu, ko ierakstīju novadiem? --[[Dalībnieks:Liinisx|Liinisx]] 2021. gada 22. februāris, plkst. 15.42 (EET> == Latvijas novadu raksti pēc jaunās reformas (2021) == Labdien! Pamanīju, ka saveidots daudz lapu visiem tiem novadiem, kas pēc reformas jūnijā mainīs robežas. Vai tiešām tas ir vajadzīgs? Saprotu, Dienvidkurzemes un jauno Ropažu novadu, kur grūti definēt skaidru pēcteci. Varbūt arī Jēkabpils novada gadījumā... Bet pārējos gadījumos taču diezgan skaidrs, ko kuram pievienoja. Nav taču divi raksti par Rojas novada pirmo versiju, un novadu pēc tam. [[Amatas novads|Amatas novadam]] arī ir viens raksts, kaut 2009. gadā pievienoja lielāko daļu klāt. Pēc analoģijas arī par skolām varētu taisīt līdzīgi - Rīgas 40. vidusskola un Rīgas 40. vidusskola (2011), minot gadu, kad skolai pievienoja 23. vidusskolu. Arī novadi pēc reformas juridiski nemainīsies. To skaits saruks un izmērs pieaugs. --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 11.33 (EET) :Manuprāt, vienam novadam ir vajadzīgs viens raksts (kamēr vien nemainās nosaukums), kurā ir arī aprakstīta tā vēsture. Ieguvums ir arī tas, ka visa informācija būs pieejama vienā rakstā, līdz ar to raksts kļūs bagātīgāks. --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 16.08 (EET) ::Principā visus "... novads (2021)" rakstus ([[Latvijas_administratīvais_iedalījums#Novadi_un_to_teritoriālā_iedalījuma_vienības_2|saraksts]]) varam dzēst, jo tajos ir tikai viena sadaļa - "Teritoriālais iedalījums" --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 18.38 (EET) :::sliecos piekrist, bet labprāt gribētu zināt jauno novadu rakstu autora {{u|Pirags}} viedokli. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 21.00 (EET) :::: Es šos rakstus izveidoju pārejas periodam līdz 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas ieviešanai. Būtībā ATR2021 atjauno [[Latvijas rajoni|Latvijas rejonus]], tādēļ lielākā daļa informācijas var tikt pārnesta no šiem rakstiem, piemēram, [[Ogres rajons]] = [[Ogres novads (2021)]] ≠ [[Ogres novads]]. Rakstus var dzēst vai arī atbilstoši pāradresēt.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 21.45 (EET) Gribēju komentēt, ka ģerboņu automātiska pārnese no vecajiem novadiem uz jaunajiem '''ir nekorekta'''! Tikai tad, ja novads nepiedzīvoja nekādas izmaiņas, tad to varēja turpināt lietot, bet ja ir bijušas izmaiņas - tas jāapstiprina no jauna/jāizveido jauns, un pagaidu ģerboņu nav! Piemērs - Ādaži, kuri ir izsludinājuši konkursu par jauno ģerboni. (Avoti: [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/1-julija-no-119-latvijas-pasvaldibam-paliks-42-kads-bus-gerbonu-liktenis.a410404/ 1], [https://www.salasnovads.lv/lv/aktualitates/raksts/par-pasvaldibu-tiesibam-izmantot-tai-apstiprinato-gerboni-pec-administrativi-teritorialas-reformas/ 2], [https://www.adazi.lv/veidojam-jauno-gerboni-kopa-aicinam-dalities-ar-idejam/ 3]) --[[Dalībnieks:Ivario|Ivario]] ([[Dalībnieka diskusija:Ivario|diskusija]]) 2021. gada 29. augusts, plkst. 12.41 (EEST) :Te nav viss tik vienkārši, piemēram, pēc Viļānu un Rēzeknes novadu apvienošanas ģerboni un karogu nemainīja ([https://rezeknesnovads.lv/vilanos-pacelts-rezeknes-novada-un-vilanu-pilsetas-karogs/]). Kā arī, pēc gada Ādaži kļūs par pilsētu un visdrīzāk pašreizējais novada ģerbonis kļūs par Ādažu pilsētas ģerboni.<br/>Pagaidām es piedāvāju [[Veidne:Latvijas novadu ģerboņi|izveidot rakstu par katra novada ģerboni]] =) --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2021. gada 29. augusts, plkst. 12.57 (EEST) == Izaugsmes eksperimenti == {{phabricator|T278191}} Wikimedia Foundation "[[:mw:Growth|Izaugsmes komanda]]" jau vairākus gadus strādā pie uzlabotas jaunpienācēju pieredzes. Pēc būtības tās ir vairākas īpašās lapas un labāka saziņa ar citiem dalībniekiem, kas varētu viņiem palīdzēt. Viņu publicētie mērījumu rezultāti rāda, ka viņu rīki dod statistiski izmērāmu labumu tādās vidēja izmēra Vikipēdijās kā mūsējā. Piedāvāju šos rīkus ieviest arī mūsu Vikipēdijā. Lai to izdarītu, jāsakārto pāris veidnes, jāizveido kāda palīdzības lapa un jāiztulko kaudzīte dokumentācijas lapu un lietotāja saskarne (esmu jau iesācis un turpināšu), kā arī jāatrod vairāki dalībnieki, kas vēlas būt atsaucīgi mentori (skolotāji) šiem jaunpienācējiem. :Ja ir vēlme pamēģināt, kā darbosies dažas no šīm jaunpienācēju iespējām (un notestēt tulkojumu), tad to var izdarīt [https://test.wikipedia.org/wiki/Special:Homepage Testa vietnē]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 22. aprīlis, plkst. 11.51 (EEST) === Atbalstu === * (kā iniciatīvas pieteicējs) --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 23. marts, plkst. 00.22 (EET) * {{par}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 23. marts, plkst. 17.12 (EET) * {{par}} --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2021. gada 29. marts, plkst. 01.17 (EEST) * {{par}} --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2021. gada 1. aprīlis, plkst. 17.37 (EEST) * {{par}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 1. aprīlis, plkst. 18.28 (EEST) * {{par}} --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 2. aprīlis, plkst. 00.17 (EEST) * {{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 4. aprīlis, plkst. 22.14 (EEST) * {{par}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. aprīlis, plkst. 22.15 (EEST) === Eksperimenti ir ieslēgti === Eksperimenti ir ieslēgti, bet tie vēl nav pieejami jaunpienācējiem. Apmeklējiet [[Special:Sākumlapa]] un paspēlējaties, vai nerodas kādas problēmas. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 9. jūnijs, plkst. 00.18 (EEST) :23. jūnijā šī iespēja tiks ieslēgta visiem jaunajiem kontiem. Labojumus, kas veikti šo eksperimentu rezultātā, atzīmēs ar [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:RecentChanges&tagfilter=newcomer+task īpašu atzīmi]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 9. jūnijs, plkst. 18.38 (EEST) ::kādēļ 'uzdevums'? varbūt 'devums'? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 9. jūnijs, plkst. 20.53 (EEST) ::Labajā pusē apakšā drukas kļūdiņa (rasktu --> rakstu). Citādi neredzu nekādas problēmas. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 9. jūnijs, plkst. 23.31 (EEST) :::@[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] būs labots. :::@[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]], jo tur ir dažādi uzdevumi pa kategorijām un pēc grūtības. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 9. jūnijs, plkst. 23.43 (EEST) === Mentori === Aktīvajiem dalībniekiem lūgums apsvērt pieteikšanos [[Palīdzība:Mentori|mentoru]] sarakstā. Pēc pieteikšanās jaunie dalībnieki savā [[Special:Sākumlapa|īpašajā sākumlapā]] (to var lietot arī pieredzējušie) redzēs jūs kā personu, kam var uzdot jautājumu. Nekāda lielā slodze tā nav - divu nedēļu laikā {{u|Egilus}} saņēma pāris jautājumus, bet es nevienu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 11.45 (EET) == Универсальный Кодекс Поведения == <div lang="ru" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> === Вторая фаза Универсального Кодекса Поведения === [[:wmf:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Универсальный кодекс поведения (УКП)]] обеспечивает универсальную основу приемлемого поведения для всего движения Викимедиа и всех его проектов. В настоящее время проект находится на фазе 2, где намечаются четкие пути правоприменения. Вы можете прочитать больше о проекте на [[:m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|странице самого проекта]]. ==== Редакционный Комитет: Прием заявок ==== Фонд Викимедиа набирает добровольцев для подключения их к комитету по разработке процесса, чтобы сделать кодекс применимым. Добровольцы в комитете будут посвящать от 2 до 6 часов в неделю с конца апреля по июль и снова в октябре и ноябре. Важно, чтобы комитет был разнообразным и инклюзивным, и имел широкий спектр опыта, включая как опытных пользователей, так и новичков, а также тех, кто получил или ответил на них, также тех, кто был ложно обвинен в преследовании. Чтобы подать заявку и узнать больше об этом процессе, см. [[:m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Drafting committee|страницу редакционного комитета]]. ==== Общественные консультации 2021 года: Уведомление и набор добровольцев/переводчиков ==== С 5 апреля по 5 мая 2021 года во многих проектах Викимедиа будут вестись дискуссии о том, как обеспечить соблюдение УКП. Мы ищем добровольцев для перевода ключевых материалов, а также для проведения консультаций на их родных языках или проектах с использованием предложенных [[:m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/2021 consultations/Discussion|ключевых вопросов]]. Если вы заинтересованы в добровольном участии в любой из этих ролей, пожалуйста, [[:m:Talk:Universal Code of Conduct/2021 consultations|свяжитесь с нами]] на любом языке, который вам наиболее удобен. Подробнее об этой работе и других обсуждениях, читайте в разделе [[:m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/2021 consultations|УКП/Консультации 2021]]. -- [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] ([[User talk:Xeno (WMF)|обсуждение]]) </div> 2021. gada 5. aprīlis, plkst. 23.24 (EEST) <!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:MNadzikiewicz_(WMF)/Russian_announcement&oldid=21301475 --> == Global bot policy changes == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> {{int:hello}}! I apologize for sending a message in English. {{int:please-translate}}. According to [[:m:Bot_policy/Implementation#Where_it_is_policy|the list]], your wiki project is currently opted in to the [[:m:Bot_policy#Global_bots|global bot policy]]. As such, I want to let you know about some changes that were made after the [[:m:Requests for comment/Refine global bot policy|global RfC]] was closed. *Global bots are now subject to a 2 week discussion, and it'll be publicized via a MassMessage list, available at [[:m:Bot policy/New global bot discussion|Bot policy/New global bot discussion]] on Meta. Please subscribe yourself or your wiki if you are interested in new global bots proposals. *For a bot to be considered for approval, it must demonstrate it is welcomed in multiple projects, and a good way to do that is to have the bot flag on at least 5 wikis for a single task. *The bot operator should make sure to adhere to the wiki's preference as related to the use of the bot flag (i.e., if a wiki doesn't want a bot to use the flag as it edits, that should be followed). Thank you for your time. Best regards,<br /> —'''''<span style="font-family:Candara">[[User:Tks4Fish|<span style="color:black">Thanks for the fish!</span>]] <sup>[[User Talk:Tks4Fish|<span style="color:blue">talk</span>]]•[[Special:Contribs/Tks4Fish|contribs]]</sup></span>''''' 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 21.48 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Tks4Fish@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tks4Fish/temp&oldid=21306363 --> == Line numbering coming soon to all wikis == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> [[File:Technical_Wishes_–_Line_numbering_-_2010_wikitext_editor.png|thumb|Example]] From April 15, you can enable line numbering in some wikitext editors - for now in the template namespace, coming to more namespaces soon. This will make it easier to detect line breaks and to refer to a particular line in discussions. These numbers will be shown if you enable the syntax highlighting feature ([[mw:Special:MyLanguage/Extension:CodeMirror|CodeMirror extension]]), which is supported in the [[mw:Special:MyLanguage/Extension:WikiEditor|2010]] and [[mw:Special:MyLanguage/2017 wikitext editor|2017]] wikitext editors. More information can be found on [[m:WMDE Technical Wishes/Line Numbering|this project page]]. Everyone is invited to test the feature, and to give feedback [[m:talk:WMDE Technical Wishes/Line Numbering|on this talk page]]. </div> -- [[m:User:Johanna Strodt (WMDE)|Johanna Strodt (WMDE)]] 2021. gada 12. aprīlis, plkst. 18.09 (EEST) <!-- Message sent by User:Johanna Strodt (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/Technical_Wishes_News_list_all_village_pumps&oldid=21329014 --> == Suggested Values == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> From April 29, it will be possible to suggest values for parameters in templates. Suggested values can be added to [[mw:Special:MyLanguage/Help:TemplateData|TemplateData]] and will then be shown as a drop-down list in [[mw:Special:MyLanguage/Help:VisualEditor/User guide|VisualEditor]]. This allows template users to quickly select an appropriate value. This way, it prevents potential errors and reduces the effort needed to fill the template with values. It will still be possible to fill in values other than the suggested ones. More information, including the supported parameter types and how to create suggested values: [[mw:Help:TemplateData#suggestedvalues|[1]]] [[m:WMDE_Technical_Wishes/Suggested_values_for_template_parameters|[2]]]. Everyone is invited to test the feature, and to give feedback [[m:Talk:WMDE Technical Wishes/Suggested values for template parameters|on this talk page]]. </div> [[m:User:Timur Vorkul (WMDE)|Timur Vorkul (WMDE)]] 2021. gada 22. aprīlis, plkst. 17.08 (EEST) <!-- Message sent by User:Timur Vorkul (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/Technical_Wishes_News_list_all_village_pumps&oldid=21361904 --> :Konteksts pārējiem: Tas attiecas uz vizuālo redaktoru. Šobrīd gan mums veidnēm nekur īpaši skaisti tas TemplateData aizpildīts nav, bet šāds neliels uzlabojums varētu būt noderīgs. Jāsaka gan, ka uz vairumu lauku tas neattiecas — tajos ir visai neierobežots vērtību apjoms. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 22. aprīlis, plkst. 18.03 (EEST) == Aktuāls notikums (Hokejs) == Piedāvāju apspriest variantu uz PČ laiku COVIDu sākumlapā aizvietot ar hokeja čempionātu. Protams, ja būs pietiekoši daudz interesentu, lai sagatavotu rakstus un atjauninātu informāciju. Piesakos uzpasēt komandu sastāvus, kad tādi būs pieejami. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2021. gada 28. aprīlis, plkst. 10.42 (EEST) :Neiebilstu, pandēmija jau kļuvusi par ikdienu, turklāt sākumlapā esošajā fragmentā dati sen nav atjaunoti. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 28. aprīlis, plkst. 12.55 (EEST) ::{{par}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 29. aprīlis, plkst. 21.06 (EEST) ::{{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 30. aprīlis, plkst. 08.49 (EEST) ::{{par}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 30. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST) :::un pēc tam jūnijā atgriežamies pie Vērtīgajiem rakstiem? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 30. aprīlis, plkst. 10.35 (EEST) Čempionāts sākas pēc 49 stundām. Man kā raksta galvenajam autoram ļoti interesē — vai šis patiešām notiks? Man jau tas ļoti patiktu, varu vēl rakstu papildināt līdz piektdienai, bet, piemēram, komandu sastāvu saraksts vēl nav izveidots... Pats gan nevaru, jo paralēli esmu aizņemts arī ar Eirovīziju. [[Dalībnieks:Knospins04|Knospins04]] ([[Dalībnieka diskusija:Knospins04|diskusija]]) 2021. gada 19. maijs, plkst. 18.23 (EEST) ::::tas, ka nav sastāvu, visdrīzāk, nav stoperis likšanai sākumlapā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. maijs, plkst. 20.48 (EEST) ::::: Nu, es tā ceru. [[Dalībnieks:Knospins04|Knospins04]] ([[Dalībnieka diskusija:Knospins04|diskusija]]) 2021. gada 19. maijs, plkst. 21.43 (EEST) :::::Būtu arī labi, ja vēlāk arī parādītos [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā]], sākot ar 11. jūniju. --[[Dalībnieks:Pewdiepie12321|Pewdiepie12321]] ([[Dalībnieka diskusija:Pewdiepie12321|diskusija]]) 2021. gada 19. maijs, plkst. 21.25 (EEST) :::::: Ja notiek šāda veida pieteikšanās es jau arī labprāt redzētu pašlaik notiekošo [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]] sākumlapā. Vai tas ir iespējams? Nedaudz par vēlu gan, jo 1. pusfināls jau bijis, bet Latvijas uzstāšanās vēl priekšā. [[Dalībnieks:Knospins04|Knospins04]] ([[Dalībnieka diskusija:Knospins04|diskusija]]) 2021. gada 19. maijs, plkst. 21.43 (EEST) So, šis notiks? [[Dalībnieks:Knospins04|Knospins04]] ([[Dalībnieka diskusija:Knospins04|diskusija]]) 2021. gada 22. maijs, plkst. 11.54 (EEST) Varbūt olimpiskās spēles tomēr ieliekam sākumlapā? --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.11 (EEST) :Neiebilstu, galvenais, lai beigās tiek izdarīts. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 23.38 (EEST) ::Nezinu, cik izplatīta pie mums vienaldzība pret šo vienlīdzības un identitātes pasākumu... bet īpašu tautas interesi savā apkaimē nemanu.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 11.14 (EEST) Citējot Edgaru2007: "Varbūt olimpiskās spēles tomēr ieliekam sākumlapā?"? Ja? --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.12 (EET) :done --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 4. februāris, plkst. 08.15 (EET) == Election Volunteers == Hello. I apologize for sending a message in English. Please help translate to your language. As you already know, this year (July-August) there will be [[:m:Wikimedia Foundation Board noticeboard/2021-04-15 Resolution about the upcoming Board elections|an election]] to the [[:m:Wikimedia Foundation elections/2021|Wikimedia Foundation Board of Trustees]]. In this regard, the Wikimedia Foundation is trying to improve some parameters, including the WMF wants to improve the voter turnout. To do this, [[:m:Wikimedia Foundation elections/2021/2021-04-29/Call for Board Elections Volunteers|we are looking for volunteers]] from local communities to help us in this matter, as volunteers from specific communities know their community better. Volunteers during elections should perform the following functions: *Promote the election in their communities’ channels *Organize discussions about the election in their communities *Translate messages for their communities Do you want to be an Election Volunteer and connect your community with this movement effort? [[:m:Wikimedia Foundation elections/2021/Election Volunteers|Check out more details about Election Volunteers]] and add your name next to the community you will support [[:m:Template:Wikimedia Foundation elections/2021/Election Volunteers/register|in this table]] or [[:m:Wikimedia Foundation elections/2021#Team|get in contact with a facilitator]]. Kindly. --[[Dalībnieks:Mehman (WMF)|Mehman (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Mehman (WMF)|diskusija]]) 2021. gada 9. maijs, plkst. 19.48 (EEST) == Tabulas automātiskajā tulkošanā == Sveiki! Netieku galā ar tādu lietu kā nespējīgā automātiskā tulkojuma aizstāšana ar manuālo. Situācija tāda - tulkojamajā lapā ir tabula, kuru automātiskā tulkošana atsakās tulkot, par ko arī saņemu paziņojumu pie katra mēģinājuma. Tajā pat laikā es nevaru atrast opciju, kas man ļautu šo darbiņu paveikt manuāli, es nevaru/nemāku nepieciešamo tabulu ne iekopēt, ne uzzīmēt... [[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] ([[Dalībnieka diskusija:JanisLu|diskusija]]) 2021. gada 7. jūnijs, plkst. 10.56 (EEST) :@[[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] vajadzētu apgūt darbu ar vikikoda režīmu. Tajā var nokļūt, spiežot uz "Labot pirmkodu/Edit source" lapas augšā (ja tādi parādās). Pēc tam jāatrod teksta fragments, kas varētu atbilst tabulai un jāpārkopē tas. Var būt gadījumi, kad tabula veidota ar veidnēm, kuras ir tikai angļu valodā. Tad jau būs jāveic vairāk un sarežģītākas darbības. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 7. jūnijs, plkst. 11.49 (EEST) :@[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] Es tev pateicos! Esmu jauns lietotājs, bet palīdzības teksti ir tik ķeburaini, ka nespēju īstenībā neko apgūt... :))) [[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] ([[Dalībnieka diskusija:JanisLu|diskusija]]) 2021. gada 7. jūnijs, plkst. 13.39 (EEST) == Asking for help in translation == Hello. I am not sure if I am writing in a correct place. Can someone help me to translate a few sentences from Latvian to English? I need it for one article I am currently working on and not sure about the meaning. Regards, [[Dalībnieks:Żyrafał|Żyrafał]] ([[Dalībnieka diskusija:Żyrafał|diskusija]]) 2021. gada 10. jūnijs, plkst. 10.32 (EEST) == Universal Code of Conduct News – Issue 1 == <div style = "line-height: 1.2"> <span style="font-size:200%;">'''Universal Code of Conduct News'''</span><br> <span style="font-size:120%; color:#404040;">'''Issue 1, June 2021'''</span><span style="font-size:120%; float:right;">[[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1|Read the full newsletter]]</span> ---- Welcome to the first issue of [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct News]]! This newsletter will help Wikimedians stay involved with the development of the new code, and will distribute relevant news, research, and upcoming events related to the UCoC. Please note, this is the first issue of UCoC Newsletter which is delivered to all subscribers and projects as an announcement of the initiative. If you want the future issues delivered to your talk page, village pumps, or any specific pages you find appropriate, you need to [[m:Global message delivery/Targets/UCoC Newsletter Subscription|subscribe here]]. You can help us by translating the newsletter issues in your languages to spread the news and create awareness of the new conduct to keep our beloved community safe for all of us. Please [[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/Participate|add your name here]] if you want to be informed of the draft issue to translate beforehand. Your participation is valued and appreciated. </div><div style="margin-top:3px; padding:10px 10px 10px 20px; background:#fffff; border:2px solid #808080; border-radius:4px; font-size:100%;"> * '''Affiliate consultations''' – Wikimedia affiliates of all sizes and types were invited to participate in the UCoC affiliate consultation throughout March and April 2021. ([[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1#sec1|continue reading]]) * '''2021 key consultations''' – The Wikimedia Foundation held enforcement key questions consultations in April and May 2021 to request input about UCoC enforcement from the broader Wikimedia community. ([[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1#sec2|continue reading]]) * '''Roundtable discussions''' – The UCoC facilitation team hosted two 90-minute-long public roundtable discussions in May 2021 to discuss UCoC key enforcement questions. More conversations are scheduled. ([[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1#sec3|continue reading]]) * '''Phase 2 drafting committee''' – The drafting committee for the phase 2 of the UCoC started their work on 12 May 2021. Read more about their work. ([[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1#sec4|continue reading]]) * '''Diff blogs''' – The UCoC facilitators wrote several blog posts based on interesting findings and insights from each community during local project consultation that took place in the 1st quarter of 2021. ([[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1#sec5|continue reading]])</div> --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2021. gada 12. jūnijs, plkst. 02.06 (EEST) <!-- Message sent by User:SOyeyele (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:SOyeyele_(WMF)/Announcements/Other_languages&oldid=21578291 --> == īpaši aizsargājamo teritoriju fotogrāfijas. == Labdien visiem! Kas ir noticis īpaši aizsargājamo dabas teritoriju fotokonkursa ietvaros? Vai tas ir beidzies? Varbūt kāds interesents varētu pievienot iesūtītos attēlus rakstiem par šīm teritorijām. Edgara saraksts bija ļoti ērts rīks, lai to sistemātiski varētu realizēt. Kādas ir jūsu domas?--[[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2021. gada 15. jūnijs, plkst. 20.18 (EEST) :Nav neviena, kurš būtu gatavs organizēt prīzes, bet bez prīzēm vairums aktīvo uzskata, ka šmuce vien sanāks, bilžu būs maz un tās sliktas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. jūnijs, plkst. 20.23 (EEST) == Wikimania 2021: Individual Program Submissions == [[File:Wikimania logo with text 2.svg|right|200px]] Dear all, Wikimania 2021 will be [[:wikimania:2021:Save the date and the Core Organizing Team|hosted virtually]] for the first time in the event's 15-year history. Since there is no in-person host, the event is being organized by a diverse group of Wikimedia volunteers that form the [[:wikimania:2021:Organizers|Core Organizing Team]] (COT) for Wikimania 2021. '''Event Program''' - Individuals or a group of individuals can submit their session proposals to be a part of the program. There will be translation support for sessions provided in a number of languages. See more information [[:wikimania:2021:Submissions/Guidelines#Language Accessibility|here]]. Below are some links to guide you through; * [[:wikimania:2021:Submissions|Program Submissions]] * [[:wikimania:2021:Submissions/Guidelines|Session Submission Guidelines]] * [[:wikimania:2021:FAQ|FAQ]] Please note that the deadline for submission is 18th June 2021. '''Announcements'''- To keep up to date with the developments around Wikimania, the COT sends out weekly updates. You can view them in the Announcement section [[:wikimania:2021:Announcements|here]]. '''Office Hour''' - If you are left with questions, the COT will be hosting some office hours (in multiple languages), in multiple time-zones, to answer any programming questions that you might have. Details can be found [[:wikimania:2021:Organizers#Office hours schedule|here.]] Best regards, [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2021. gada 16. jūnijs, plkst. 07.18 (EEST) On behalf of Wikimania 2021 Core Organizing Team <!-- Message sent by User:Bodhisattwa@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/VisualEditor/Newsletter/Wikis_with_VE&oldid=21597568 --> == Edit request for [[MediaWiki:Monobook.css]] and [[MediaWiki:Common.css]] == Hello, I could not find a better place to post this, I hope I'm not being too annoying by posting here. The following fragment from [[MediaWiki:Monobook.css]] can be removed, because it is overridden by a rule in MediaWiki:Common.css (below) and has no effect. <syntaxhighlight lang="css"> /* Blue instead of yellow padlock for secure links. */ #bodyContent a.external[href ^="https://"], .link-https { background: url('//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/0/00/Lock_icon_blue.gif') center right no-repeat; padding-right: 16px; } </syntaxhighlight> If that is done, then the following fragment from [[MediaWiki:Common.css]] can also be removed, as the MediaWiki styles it was meant to override have been removed in 2014 ([[phab:T63178|T63178]]). It's currently only overriding the style in MediaWiki:Monobook.css. <syntaxhighlight lang="css"> /* [[Special:Permalink/2400662#CSS for HTTPS links]] */ div#content a.external[href ^="https://"] { background: url(https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/4/44/Icon_External_Link.svg) center right no-repeat; } </syntaxhighlight> While the rules are not causing any harm, removing them will simplify future maintenance. Thanks! [[Dalībnieks:Matma Rex|Matma Rex]] ([[Dalībnieka diskusija:Matma Rex|diskusija]]) 2021. gada 22. jūnijs, plkst. 19.56 (EEST) :{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 23. jūnijs, plkst. 23.08 (EEST) == Priecīgus Jāņus! == Priecīgus visiem novēlu Jāņus un lustīgu Līgošanu! --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2021. gada 23. jūnijs, plkst. 22.47 (EEST) == Editing news 2021 #2 == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> <em>[[m:Special:MyLanguage/VisualEditor/Newsletter/2021/June|Read this in another language]] • [[m:VisualEditor/Newsletter|Subscription list for this multilingual newsletter]]</em> [[File:Reply Tool A-B test comment completion.png|alt=Junior contributors comment completion rate across all participating Wikipedias|thumb|296x296px|When newcomers had the Reply tool and tried to post on a talk page, they were more successful at posting a comment. ([https://wikimedia-research.github.io/Reply-tools-analysis-2021/ Source])]] Earlier this year, the Editing team ran a large study of [[mw:Talk pages project/Replying|the Reply Tool]]. The main goal was to find out whether the Reply Tool helped [[mw:Talk pages project/Glossary|newer editors]] communicate on wiki. The second goal was to see whether the comments that newer editors made using the tool needed to be reverted more frequently than comments newer editors made with the existing wikitext page editor. The key results were: * Newer editors who had automatic ("default on") access to the Reply tool were [https://wikimedia-research.github.io/Reply-tools-analysis-2021/ more likely] to post a comment on a talk page. * The comments that newer editors made with the Reply Tool were also [https://wikimedia-research.github.io/Reply-tools-analysis-2021/ less likely] to be reverted than the comments that newer editors made with page editing. These results give the Editing team confidence that the tool is helpful. <strong>Looking ahead</strong> The team is planning to make the Reply tool available to everyone as an opt-out preference in the coming months. This has already happened at the Arabic, Czech, and Hungarian Wikipedias. The next step is to [[phab:T280599|resolve a technical challenge]]. Then, they will deploy the Reply tool first to the [[phab:T267379|Wikipedias that participated in the study]]. After that, they will deploy it, in stages, to the other Wikipedias and all WMF-hosted wikis. You can turn on "{{int:discussiontools-preference-label}}" [[Special:Preferences#mw-prefsection-betafeatures|in Beta Features]] now. After you get the Reply tool, you can change your preferences at any time in [[Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion]]. –[[User:Whatamidoing (WMF)|Whatamidoing (WMF)]] ([[User talk:Whatamidoing (WMF)|talk]]) </div> 2021. gada 24. jūnijs, plkst. 17.14 (EEST) <!-- Message sent by User:Elitre (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/VisualEditor/Newsletter/Wikis_with_VE&oldid=21624491 --> == Server switch == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> [[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch 2020|Read this message in another language]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Tech%2FServer+switch+2020&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}] The [[foundation:|Wikimedia Foundation]] tests the switch between its first and secondary data centers. This will make sure that Wikipedia and the other Wikimedia wikis can stay online even after a disaster. To make sure everything is working, the Wikimedia Technology department needs to do a planned test. This test will show if they can reliably switch from one data centre to the other. It requires many teams to prepare for the test and to be available to fix any unexpected problems. <!-- They will switch all traffic back to the primary data center on '''Tuesday, October 27 2020'''. --> Unfortunately, because of some limitations in [[mw:Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]], all editing must stop while the switch is made. We apologize for this disruption, and we are working to minimize it in the future. '''You will be able to read, but not edit, all wikis for a short period of time.''' *You will not be able to edit for up to an hour on Tuesday, 29 June 2021. The test will start at [https://zonestamp.toolforge.org/1624975200 14:00 UTC] (07:00 PDT, 10:00 EDT, 15:00 WEST/BST, 16:00 CEST, 19:30 IST, 23:00 JST, and in New Zealand at 02:00 NZST on Wednesday 30 June). *If you try to edit or save during these times, you will see an error message. We hope that no edits will be lost during these minutes, but we can't guarantee it. If you see the error message, then please wait until everything is back to normal. Then you should be able to save your edit. But, we recommend that you make a copy of your changes first, just in case. ''Other effects'': *Background jobs will be slower and some may be dropped. Red links might not be updated as quickly as normal. If you create an article that is already linked somewhere else, the link will stay red longer than usual. Some long-running scripts will have to be stopped. *There will be code freezes for the week of June 28. Non-essential code deployments will not happen. This project may be postponed if necessary. You can [[wikitech:Switch_Datacenter#Schedule_for_2021_switch|read the schedule at wikitech.wikimedia.org]]. Any changes will be announced in the schedule. There will be more notifications about this. A banner will be displayed on all wikis 30 minutes before this operation happens. '''Please share this information with your community.'''</div></div> [[user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]] 2021. gada 27. jūnijs, plkst. 04.19 (EEST) <!-- Message sent by User:SGrabarczuk (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=21463754 --> == Gribi spamot pēdējās izmaiņas ar kategoriju pievienošanām? == čau! laikam jau ik pa laikam kādam ir vēlme pielikt kādu kategoriju, pamatojoties uz kategorijām citās vikipēdijās. es īsti nespēju iztēloties, kā tas pašlaik tiek darīts (nu labi, spēju, bet enīvei - murgaini :) ). piedāvāju vienu variantu kā atvieglot procesu: # izmantojam [https://edgars.toolforge.org/cat_check/ šo rīku], lai iegūtu rakstus, kam gribam pievienot kategorijas (spiežam "Set example", lai redzētu, kā tas viss izskatās). # rīka outputu iekopējam [https://quickcategories.toolforge.org/ šajā citā rīkā] ([[:m:User:Lucas_Werkmeister/QuickCategories|dokumentācija]]) un darbinām procesu. # ejam iedzert kādu aliņu vai ko citu. # ietaupīto laiku veltam, lai saliktu starpwiki saites jaunajām kategorijām. vienīgi - nu moš taisa spamu no kāda bota konta, ja grib masveidā (jā, es uz tevi skatos). cc {{u|Feens}}, kam šis laikam aktuāli. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 10. jūlijs, plkst. 21.33 (EEST) :Neder, jo en.wiki nav kategorijas ''born in usa''. Ir ''people from usa'', kas nozīmē jebko. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2021. gada 11. jūlijs, plkst. 13.59 (EEST) ::Angļu nav vienīgā Vikipēdija :) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 11. jūlijs, plkst. 16.34 (EEST) == Aktuāls notikums (ne hokejs) == varbūt vērts to aktuālā notikuma bloku pacelt uz augšu sākumlapā, aizmainot uz laiku pret vai nu "vai tu zināji ka" vai arī "šī diena vēsturē"? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 22.17 (EEST) :{{par}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 12.19 (EEST) :{{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 12.41 (EEST) Hei! Mostieties, par sportu rakstošie!!! Kur ir Latvijas sportistu rezultāti? Kāpēc zelta medaļas nav titullapā?--[[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2021. gada 3. augusts, plkst. 13.28 (EEST) :Karogs tev rokā un raksti! [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2021. gada 3. augusts, plkst. 13.48 (EEST) == Delay of the 2021 Board of Trustees election == Hello, We are reaching out to you today regarding the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2021|2021 Wikimedia Foundation Board of Trustees election]]. This election was due to open on August 4th. Due to some technical issues with SecurePoll, the election must be delayed by two weeks. This means we plan to launch the election on August 18th, which is the day after Wikimania concludes. For information on the technical issues, you can see the [[phab:T287859|Phabricator ticket]]. We are truly sorry for this delay and hope that we will get back on schedule on August 18th. We are in touch with the Elections Committee and the candidates to coordinate next steps. We will update the [[m:Talk:Wikimedia Foundation elections/2021|Board election Talk page]] and [https://t.me/wmboardgovernancechat Telegram channel] as we know more. Kindly, --[[Dalībnieks:Mehman (WMF)|Mehman (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Mehman (WMF)|diskusija]]) 2021. gada 3. augusts, plkst. 20.40 (EEST) == New Wikipedia Library collections and design update (August 2021) == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello Wikimedians! [[File:Wikipedia_Library_owl.svg|thumb|upright|The TWL OWL says log in today!]] [https://wikipedialibrary.wmflabs.org/users/my_library/ The Wikipedia Library] is pleased to announce the addition of new collections, alongside a new interface design. New collections include: * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/107/ Cabells]''' – Scholarly and predatory journal database * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/108/ Taaghche]''' - Persian language e-books * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/112/ Merkur]''', '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/111/ Musik & Ästhetik]''', and '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/110/ Psychologie, Psychotherapie, Psychoanalyse]''' - German language magazines and journals published by Klett-Cotta * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/117/ Art Archiv]''', '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/113/ Capital]''', '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/115/ Geo]''', '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/116/ Geo Epoche]''', and '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/114/ Stern]''' - German language newspapers and magazines published by Gruner + Jahr Additionally, '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/105/ De Gruyter]''' and '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/106/ Nomos]''' have been centralised from their previous on-wiki signup location on the German Wikipedia. Many other collections are freely available by simply logging in to [https://wikipedialibrary.wmflabs.org/ The Wikipedia Library] with your Wikimedia login! We are also excited to announce that the first version of a new design for My Library was deployed this week. We will be iterating on this design with more features over the coming weeks. Read more on the [[:m:Library Card platform/Design improvements|project page on Meta]]. Lastly, an Echo notification will begin rolling out soon to notify eligible editors about the library ([[Phab:T132084|T132084]]). If you can translate the notification please do so [https://translatewiki.net/w/i.php?title=Special:Translate&group=ext-thewikipedialibrary at TranslateWiki]! --The Wikipedia Library Team 2021. gada 11. augusts, plkst. 16.23 (EEST) :<small>This message was delivered via the [https://meta.wikimedia.org/wiki/MassMessage#Global_message_delivery Global Mass Message] tool to [https://meta.wikimedia.org/wiki/Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Library The Wikipedia Library Global Delivery List].</small> </div> <!-- Message sent by User:Samwalton9@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Library&oldid=21851699 --> == Vietvārdu datubāze == Kas noticis ar [https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=3434 Vietvārdu datubāzi]? Vai tikai man prasa paroli? --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2021. gada 15. augusts, plkst. 13.59 (EEST) :ne tikai tev. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 15. augusts, plkst. 14.11 (EEST) == Wiki Loves Monuments šogad? == Saistībā ar aizņemtību personīgajā dzīvē esmu ievērojami samazinājis savas aktivitātes un [[c:Commons:Wiki Loves Monuments 2021/Organise/Annoucement|WLM 2021]] neorganizēšu, taču tas neliedz to darīt kādam citam. * Septembris ir tuvu, bet organizēt var arī oktobrī. * Granta pieteikumu var nerakstīt, šogad balvu fondu USD $300-$500 apjomā (tas gan ir mazāk nekā mums bija parasti) var paprasīt starptautiskajiem organizatoriem. * Varu piedāvāt kontaktus dažiem žūrijas dalībniekiem. * Varu atbildēt uz praktiskiem jautājumiem no savas pieredzes (epastā, Skype/Zoom). [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 17. augusts, plkst. 12.04 (EEST) == Universal Code of Conduct - Enforcement draft guidelines review == The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Drafting_committee#Phase_2|Universal Code of Conduct Phase 2 drafting committee]] would like comments about the '''[[:m:Universal Code of Conduct/Enforcement draft guidelines review|enforcement draft guidelines]]''' for the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]] (UCoC). This review period is planned to begin 17 August 2021. Community and staff members collaborated to develop these draft guidelines based on [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Discussions|consultations, discussions, and research]]. These guidelines are not final but you can help move the progress forward. Provide comments about these guidelines by 17 October 2021. The committee will be revising the guidelines based upon community input. Everyone may share comments in a number of places. Facilitators welcome comments in any language on the [[m:Talk:Universal Code of Conduct/Enforcement draft guidelines review|draft review talk page]] or by email. Comments can also be shared on talk pages of translations, at local discussions, or during round-table discussions and conversation hours. There are planned live discussions about the UCoC enforcement draft guidelines: :[[wmania:2021:Submissions/Universal_Code_of_Conduct_Roundtable|Wikimania 2021 session]] (recorded 16 August) :[[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/2021_consultations/Roundtable_discussions#Conversation hours|Conversation hours]] - 24 August, 31 August, 7 September @ 03:00 UTC & 14:00 UTC :[[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/2021_consultations/Roundtable_discussions|Roundtable calls]] - 18 September @ 03:00 UTC & 15:00 UTC The facilitation team supporting this review period hopes to reach a large number of communities. Having a shared understanding is important. If you do not see a conversation happening in your community, please organize a discussion. Facilitators can assist you in setting up the conversations. Discussions will be summarized and presented to the drafting committee every two weeks. The summaries will be published [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Drafting committee/Digests|here]]. Please let me know if you have any questions. [[Dalībnieks:MNadzikiewicz (WMF)|MNadzikiewicz (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:MNadzikiewicz (WMF)|diskusija]]) 2021. gada 18. augusts, plkst. 14.13 (EEST) == Rīks tabulu, uzskaitījumu "tulkošanai" == Esmu izveidojis '''[http://aiz.miga.lv:1337/ eksperimentālu rīku]''', kas spēj tulkot/atveidot vikiteksta saites un kategorijas, izmantojot [[Wikidata]] informāciju. Atzīmēju dalībniekus, kam tas varētu noderēt visvairāk @[[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] @[[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] @[[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] @[[Dalībnieks:Bendžamins|Bendžamins]] Izmēģiniet un, ja tas ir lietderīgi, izmantojiet. [[Dalībnieks:Papuass/Wikidata saišu un kategoriju tulks|Plašāks apraksts šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 20. augusts, plkst. 15.29 (EEST) == Vikitikšanās == sveiki! aicinu uz klātienes kopā sanākšanu, pirmo reizi šajā desmitgadē. pieteikties te: [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2021. gada 26. augusts]]. šķiet, tur ir arī terase, ja plāno piedalīties tādi, kam telpās nav ļauts. ja būs tādi mājieni, tad pierezervēšu galdiņu ārā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 23. augusts, plkst. 14.53 (EEST) == Dalībnieks:Fuseau == Vai kāds var apstiprināt? ''Dalībnieks:Fuseau'' ir Александр Кузьмин --[[Dalībnieks:Ženg|Ženg]] ([[Dalībnieka diskusija:Ženg|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 10.18 (EEST) :Saskaņā ar [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log&logid=55770 publiski pieejamu informāciju], dalībnieks iepriekš darbojās ar šādu lietotājvārdu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 11.42 (EEST) :: Ļoti žēl. RIP --[[Dalībnieks:Ženg|Ženg]] ([[Dalībnieka diskusija:Ženg|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 12.48 (EEST) :::Redzēju ziņu, ka domes deputāts gājis bojā, nemaz neiedomājos, ka mūsu ilggadējs dalībnieks. Lai vieglas smiltis... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 13.57 (EEST) ::::jā, tāds ļoti skumjš notikums. traģisks. atliek vien izteikt līdzjūtību tuviniekiem, kuri šo noteikti nelasīs. viņa paveiktais darbs Vikipēdijā paliek, pēc veiktā devuma {{u|Fuseau}} ir pārliecinoši top 100 latviešu valodas Vikipēdijas rakstītāju skaitā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 16.36 (EEST) == kategorijas == čau! zinu, ka katrs šeit darām, ar ko vēlamies nodarboties (nū, saprāta robežās), taču sistemātiskas problēmas ir jāceļ augšā. tātad. kategorijas. lai nerādītu pirkstu uz nevienu, paņemsim dalībnieka Edgars2007 darbību: [[special:permalink/3473558|Itālijas kalnu grēdas]]. viņš ir pievienojis vienīgi kategoriju "Kategorija:Kalnu grēdas". pats labojums ir ok, nav nekorekts, bet prasās pēc {{tl|nepilnīgs}} uzlabošanas veidnes :) ja es teiksim skatos kategoriju "Itālija", es nevaru uzdurties kategorijai "Itālijas kalnu grēdas", pārskatot vienīgi kategorijas. tas no kategoriju koka viedokļa nav forši un kategorijām zūd jēga. tam jau tās kategorijas arī ir domātas, lai veidotos koks un pašos rakstos nav jāliek miljons dažādas kategorijas. sarunu par tēmu "vai ir ok, ka raksts tiek iekļauts pa taisno kategorijā "Latvijas ciemi"" atstāsim uz citu reizi, ok? mans aicinājums būtu veidot kategorijas ar nedaudz lielāku vērību, cenšoties iekļaut visos savienojošos tematos - šajā keisā tās būtu Itālijas ģeogrāfija un kalnu grēdas. protams, pārspīlēt arī nevajag, bet atstāt saiti tikai ar vienu tematu nav forši. zinu, ka šī nav top problēma pat kategoriju jomā lvwiki, bet nu top3 gan domāju ir. un zinu to, ka pa šiem 12(?) gadiem kopš Varg(?) darbošanās ap kategorizāciju esam ielaiduši diezgan lielu miskasti, bet jāsāk ar mazumiņu. un pie reizes related: neaizmirstam likt starpviki saites arī kategorijām un veidnēm, ne tikai rakstiem. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 5. septembris, plkst. 10.58 (EEST) :{{ping|Pirags}} ↑ --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 27. septembris, plkst. 17.39 (EEST) == The 2022 Community Wishlist Survey will happen in January == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> Hello everyone, We hope all of you are as well and safe as possible during these trying times! We wanted to share some news about a change to the Community Wishlist Survey 2022. We would like to hear your opinions as well. Summary: <div style="font-style:italic;"> We will be running the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey|Community Wishlist Survey]] 2022 in January 2022. We need more time to work on the 2021 wishes. We also need time to prepare some changes to the Wishlist 2022. In the meantime, you can use a [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Sandbox|dedicated sandbox to leave early ideas for the 2022 wishes]]. </div> === Proposing and wish-fulfillment will happen during the same year === In the past, the [[m:Special:MyLanguage/Community Tech|Community Tech]] team has run the Community Wishlist Survey for the following year in November of the prior year. For example, we ran the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021|Wishlist for 2021]] in November 2020. That worked well a few years ago. At that time, we used to start working on the Wishlist soon after the results of the voting were published. However, in 2021, there was a delay between the voting and the time when we could start working on the new wishes. Until July 2021, we were working on wishes from the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2020|Wishlist for 2020]]. We hope having the Wishlist 2022 in January 2022 will be more intuitive. This will also give us time to fulfill more wishes from the 2021 Wishlist. === Encouraging wider participation from historically excluded communities === We are thinking how to make the Wishlist easier to participate in. We want to support more translations, and encourage under-resourced communities to be more active. We would like to have some time to make these changes. === A new space to talk to us about priorities and wishes not granted yet === We will have gone 365 days without a Wishlist. We encourage you to approach us. We hope to hear from you in the [[m:Special:MyLanguage/Talk:Community Wishlist Survey|talk page]], but we also hope to see you at our bi-monthly Talk to Us meetings! These will be hosted at two different times friendly to time zones around the globe. We will begin our first meeting '''September 15th at 23:00 UTC'''. More details about the agenda and format coming soon! === Brainstorm and draft proposals before the proposal phase === If you have early ideas for wishes, you can use the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Sandbox|new Community Wishlist Survey sandbox]]. This way, you will not forget about these before January 2022. You will be able to come back and refine your ideas. Remember, edits in the sandbox don't count as wishes! === Feedback === * What should we do to improve the Wishlist pages? * How would you like to use our new [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Sandbox|sandbox?]] * What, if any, risks do you foresee in our decision to change the date of the Wishlist 2022? * What will help more people participate in the Wishlist 2022? Answer on the [[m:Special:MyLanguage/Talk:Community Wishlist Survey|talk page]] (in any language you prefer) or at our Talk to Us meetings. </div> [[user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]] ([[user talk:SGrabarczuk (WMF)|talk]]) 2021. gada 7. septembris, plkst. 03.23 (EEST) <!-- Message sent by User:SGrabarczuk (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=21980442 --> == Rezultāti pretendentiem bagātākajām Wikimedia Foundation pilnvarnieku vēlēšanām == <section begin="announcement-content"/> [[File:Wikimedia-logo black.svg|100px|center]] Paldies visiem, kas piedalījās 2021. gada valdes vēlēšanās. Vēlēšanu komiteja ir izskatījusi 2021. gada Wikimedia Foundation pilnvaroto padomes vēlēšanu balsojumu, kas tika organizēts, lai izvēlētos četrus jaunus pilnvarniekus. Nobalsoja rekordlieli 6873 cilvēki no 214 projektiem. Vislielāko atbalstu saņēma šādi četri kandidāti: # Rosie Stephenson-Goodknight # Victoria Doronina # Dariusz Jemielniak # Lorenzo Losa Lai gan šie kandidāti ir sarindoti pēc kopienas balsojuma, viņi vēl nav iecelti pilnvarnieku padomē. Viņiem joprojām ir jāiztur pagātnes darbību pārbaude un jāatbilst nolikumā noteiktajai kvalifikācijai. Valde ir noteikusi provizorisku datumu jaunu pilnvarnieku iecelšanai šī mēneša beigās. Lasi [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2021/2021-09-07/2021_Election_Results|pilnu paziņojumu šeit]]. <section end="announcement-content"/>[[Dalībnieks:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Xeno (WMF)|diskusija]]) 2021. gada 8. septembris, plkst. 04.04 (EEST) == Call for Candidates for the Movement Charter Drafting Committee ending 14 September 2021 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content"/>Movement Strategy announces [[:m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee|the Call for Candidates for the Movement Charter Drafting Committee]]. The Call opens August 2, 2021 and closes September 14, 2021. The Committee is expected to represent [[:m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Diversity_and_Expertise_Matrices|diversity in the Movement]]. Diversity includes gender, language, geography, and experience. This comprises participation in projects, affiliates, and the Wikimedia Foundation. English fluency is not required to become a member. If needed, translation and interpretation support is provided. Members will receive an allowance to offset participation costs. It is US$100 every two months. We are looking for people who have some of the following [[:m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee#Role_Requirements|skills]]: * Know how to write collaboratively. (demonstrated experience is a plus) * Are ready to find compromises. * Focus on inclusion and diversity. * Have knowledge of community consultations. * Have intercultural communication experience. * Have governance or organization experience in non-profits or communities. * Have experience negotiating with different parties. The Committee is expected to start with 15 people. If there are 20 or more candidates, a mixed election and selection process will happen. If there are 19 or fewer candidates, then the process of selection without election takes place. Will you help move Wikimedia forward in this important role? Submit your candidacy [[:m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee#Candidate_Statements|here]]. Please contact strategy2030[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org with questions.<section end="announcement-content"/> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2021. gada 10. septembris, plkst. 20.01 (EEST) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Xeno_(WMF)/Delivery/Wikipedia&oldid=22002240 --> == Server switch == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> [[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Read this message in another language]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Tech%2FServer+switch&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}] The [[foundation:|Wikimedia Foundation]] tests the switch between its first and secondary data centers. This will make sure that Wikipedia and the other Wikimedia wikis can stay online even after a disaster. To make sure everything is working, the Wikimedia Technology department needs to do a planned test. This test will show if they can reliably switch from one data centre to the other. It requires many teams to prepare for the test and to be available to fix any unexpected problems. They will switch all traffic back to the primary data center on '''Tuesday, 14 September 2021'''. Unfortunately, because of some limitations in [[mw:Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]], all editing must stop while the switch is made. We apologize for this disruption, and we are working to minimize it in the future. '''You will be able to read, but not edit, all wikis for a short period of time.''' *You will not be able to edit for up to an hour on Tuesday, 14 September 2021. The test will start at [https://zonestamp.toolforge.org/1631628049 14:00 UTC] (07:00 PDT, 10:00 EDT, 15:00 WEST/BST, 16:00 CEST, 19:30 IST, 23:00 JST, and in New Zealand at 02:00 NZST on Wednesday, 15 September). *If you try to edit or save during these times, you will see an error message. We hope that no edits will be lost during these minutes, but we can't guarantee it. If you see the error message, then please wait until everything is back to normal. Then you should be able to save your edit. But, we recommend that you make a copy of your changes first, just in case. ''Other effects'': *Background jobs will be slower and some may be dropped. Red links might not be updated as quickly as normal. If you create an article that is already linked somewhere else, the link will stay red longer than usual. Some long-running scripts will have to be stopped. * We expect the code deployments to happen as any other week. However, some case-by-case code freezes could punctually happen if the operation require them afterwards. This project may be postponed if necessary. You can [[wikitech:Switch_Datacenter|read the schedule at wikitech.wikimedia.org]]. Any changes will be announced in the schedule. There will be more notifications about this. A banner will be displayed on all wikis 30 minutes before this operation happens. '''Please share this information with your community.'''</div></div> [[user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]] ([[user talk:SGrabarczuk (WMF)|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 11. septembris, plkst. 03.45 (EEST) <!-- Message sent by User:SGrabarczuk (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=21980442 --> == Talk to the Community Tech == [[File:Magic Wand Icon 229981 Color Flipped.svg|{{dir|{{pagelang}}|left|right}}|frameless|50px]] [[:m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Updates/2021-09 Talk to Us|Read this message in another language]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Community_Wishlist_Survey/Updates/2021-09_Talk_to_Us&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}] Hello! As we have [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Updates|recently announced]], we, the team working on the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey|Community Wishlist Survey]], would like to invite you to an online meeting with us. It will take place on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20210915T2300 '''September 15th, 23:00 UTC'''] on Zoom, and will last an hour. [https://wikimedia.zoom.us/j/89828615390 '''Click here to join''']. '''Agenda''' * [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021/Status report 1#Prioritization Process|How we prioritize the wishes to be granted]] * [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Updates|Why we decided to change the date]] from November 2021 to January 2022 * Update on the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021/Warn when linking to disambiguation pages|disambiguation]] and the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021/Real Time Preview for Wikitext|real-time preview]] wishes * Questions and answers '''Format''' The meeting will not be recorded or streamed. Notes without attribution will be taken and published on Meta-Wiki. The presentation (first three points in the agenda) will be given in English. We can answer questions asked in English, French, Polish, and Spanish. If you would like to ask questions in advance, add them [[m:Talk:Community Wishlist Survey|on the Community Wishlist Survey talk page]] or send to sgrabarczuk@wikimedia.org. [[m:Special:MyLanguage/User:NRodriguez (WMF)|Natalia Rodriguez]] (the [[m:Special:MyLanguage/Community Tech|Community Tech]] manager) will be hosting this meeting. '''Invitation link''' * [https://wikimedia.zoom.us/j/89828615390 Join online] * Meeting ID: 898 2861 5390 * One tap mobile ** +16465588656,,89828615390# US (New York) ** +16699006833,,89828615390# US (San Jose) * [https://wikimedia.zoom.us/u/kctR45AI8o Dial by your location] See you! [[User:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]] ([[User talk:SGrabarczuk (WMF)|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 11. septembris, plkst. 06.03 (EEST) <!-- Message sent by User:SGrabarczuk (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=21980442 --> == Par uzticības izteikšanu Vikipēdijas Adminstatoriem == Aicinu jums balsot par uzticības izteikšanu visiem vikipēdijas adminstatoriem {{unsigned|176.67.35.15}} :Balsošanām tā kā vairāk vieta [[Vikipēdija:Balsošana|šeit]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2021. gada 22. septembris, plkst. 12.19 (EEST) == Select You the question statements for candidates of Drafting Committee Movement Charter == Into 2021-10-04 11:59:59 UTC you can select [[:m:Movement Charter/Drafting Committee/Election Compass Statements|question statements]] for the [[:m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates|candidates]] of [[:m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee|Drafting Committee]] [[:m:Special:MyLanguage/Movement_Charter|Movement Charter]]. ✍️ [[Special:Contributions/95.103.28.254|95.103.28.254]] 2021. gada 30. septembris, plkst. 02.28 (EEST) == Voting for the election for the members for the Movement Charter drafting committee is now open == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content"/> :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/MCDC Voter Email short 12-10-2021|{{int:otherlanguages}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Movement Charter/Drafting Committee/MCDC Voter Email short 12-10-2021}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]'' Voting for the election for the members for the Movement Charter drafting committee is now open. In total, 70 Wikimedians from around the world are running for 7 seats in these elections. '''Voting is open from October 12 to October 24, 2021.''' The committee will consist of 15 members in total: The online communities vote for 7 members, 6 members will be selected by the Wikimedia affiliates through a parallel process, and 2 members will be appointed by the Wikimedia Foundation. The plan is to assemble the committee by November 1, 2021. Learn about each candidate to inform your vote in the language that you prefer: <https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Candidates> Learn about the Drafting Committee: <https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee> We are piloting a voting advice application for this election. Click yourself through the tool and you will see which candidate is closest to you! Check at <https://mcdc-election-compass.toolforge.org/> Read the full announcement: <https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Elections> '''Go vote at SecurePoll on:''' <https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Elections> Best, Movement Strategy & Governance Team, Wikimedia Foundation <section end="announcement-content"/> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2021. gada 14. oktobris, plkst. 05.25 (EEST) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Xeno_(WMF)/Delivery/Wikipedia&oldid=22185710 --> == Spanish singers == Can anyone please check these two categories? [[:Kategorija:Spānijas dziedātāji]], [[:Kategorija:Spāņu dziedātāji]] Should they be merged? If not, how do you translate the titles to English? Many thanks! -- [[Dalībnieks:Meisam|Meisam]] ([[Dalībnieka diskusija:Meisam|diskusija]]) 2021. gada 28. oktobris, plkst. 01.10 (EEST) : {{Ping|Meisam}} Spānijas - from Spain (state), spāņu - ethnic Spanish. But really we are too lazy to control it :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 28. oktobris, plkst. 01.34 (EEST) :: {{Ping|Egilus}} then I think [[:Kategorija:Spānijas dziedātāji]] must be linked to [[:en:Category:Spanish singers]] and [[:Kategorija:Spāņu dziedātāji]] should be separate. I'll take care of it if you agree. -- [[Dalībnieks:Meisam|Meisam]] ([[Dalībnieka diskusija:Meisam|diskusija]]) 2021. gada 28. oktobris, plkst. 09.55 (EEST) :::that sounds correct, but tbh it's pretty messy here in Latvian Wikipedia. some enwiki categories link to lvwiki "state", some to lvwiki "ethnic" categories, so one category in other direction isn't huge improvement :) of course, we need to start with at least something. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 28. oktobris, plkst. 10.49 (EEST) == Learn how Movement Strategy Implementation Grants can support your Movement Strategy plans == <section begin="announcement-content"/>Movement Strategy Implementation grants now provide more than $2,000 USD to put Movement Strategy plans into action. Find out more about [[:m:Special:MyLanguage/Grants:MSIG/About|Movement Strategy Implementation grants, the criteria, and how to apply]].<section end="annoumcent-content"/> [[User:MNadzikiewicz (WMF)|MNadzikiewicz (WMF)]] ([[User talk:MNadzikiewicz (WMF)#top|talk]]) 13:30, 29 October 2021 (UTC) <!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:MNadzikiewicz_(WMF)/Delivery&oldid=22247589 --> == Meet the new Movement Charter Drafting Committee members == <section begin="announcement-content"/> :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Elections/Results/Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Movement Charter/Drafting Committee/Elections/Results/Announcement}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' The Movement Charter Drafting Committee election and selection processes are complete. * The [[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Elections/Results|election results have been published]]. 1018 participants voted to elect seven members to the committee: '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Richard_Knipel_(Pharos)|Richard Knipel (Pharos)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Anne_Clin_(Risker)|Anne Clin (Risker)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Alice_Wiegand_(lyzzy)|Alice Wiegand (Lyzzy)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Micha%C5%82_Buczy%C5%84ski_(Aegis_Maelstrom)|Michał Buczyński (Aegis Maelstrom)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Richard_(Nosebagbear)|Richard (Nosebagbear)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Ravan_J_Al-Taie_(Ravan)|Ravan J Al-Taie (Ravan)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Ciell_(Ciell)|Ciell (Ciell)]]'''. * The [[m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Candidates#Affiliate-chosen_members|affiliate process]] has selected six members: '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Anass_Sedrati_(Anass_Sedrati)|Anass Sedrati (Anass Sedrati)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#%C3%89rica_Azzellini_(EricaAzzellini)|Érica Azzellini (EricaAzzellini)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Jamie_Li-Yun_Lin_(Li-Yun_Lin)|Jamie Li-Yun Lin (Li-Yun Lin)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Georges_Fodouop_(Geugeor)|Georges Fodouop (Geugeor)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Manavpreet_Kaur_(Manavpreet_Kaur)|Manavpreet Kaur (Manavpreet Kaur)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Pepe_Flores_(Padaguan)|Pepe Flores (Padaguan)]]'''. * The Wikimedia Foundation has [[m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Candidates#Wikimedia_Foundation-chosen_members|appointed]] two members: '''[[m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Candidates#Runa_Bhattacharjee_(Runab_WMF)|Runa Bhattacharjee (Runab WMF)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Candidates#Jorge_Vargas_(JVargas_(WMF))|Jorge Vargas (JVargas (WMF))]]'''. The committee will convene soon to start its work. The committee can appoint up to three more members to bridge diversity and expertise gaps. If you are interested in engaging with [[m:Special:MyLanguage/Movement Charter|Movement Charter]] drafting process, follow the updates [[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee|on Meta]] and join the [https://t.me/joinchat/U-4hhWtndBjhzmSf Telegram group]. With thanks from the Movement Strategy and Governance team<section end="announcement-content"/> 2021. gada 5. novembris, plkst. 17.53 (EET) <!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:MNadzikiewicz_(WMF)/Delivery&oldid=22300322 --> == "Esi sveicināts(a) Vikipēdijā!" == Sveiki, lvwiki, nez kāpēc [[Dalībnieka diskusija:Karl Oblique|sveiciena ziņojums]] tika ievietots manā sarunu lapā, lai gan man šeit nav labojumu. Es domāju, ka tas varētu būt paņēmis dažus Wikidata labojumus. Nerunājot valodā, es vienkārši redzēju daudz sarkanu burtu un izsaukuma zīmju un mazliet nobijos. (Pat pēc ziņojuma pārtulkošanas man šķiet, ka tas varētu būt nedaudz mazāk kliedzošs. Bet, kā saka, "ne mans cirks, ne mani pērtiķi")). Varbūt jūs varētu pievienot teikumu angļu valodā? <small>(Šo tekstu Google ir tulkojis automātiski. Lūdzu, vainojiet viņus par kļūdām)</small> Daudz mīlestības, -- [[Dalībnieks:Karl Oblique|Karl Oblique]] ([[Dalībnieka diskusija:Karl Oblique|diskusija]]) 2021. gada 12. novembris, plkst. 12.37 (EET) :Thank you about outside perspective on how our welcome text looks. I am not sure what triggered the message but everything is fine, no action is needed. I had to laugh after reading "ne mans cirks, ne mani pērtiķi" :) -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 12. novembris, plkst. 13.20 (EET) ::ieteikums par pāris rindiņām angļu valodā būtu vērā ņemams, šķiet? par sveiciena dizainu neizteikšos :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 12. novembris, plkst. 16.19 (EET) == Global ban for 1Goldberg2 == Per the [[m:Global bans|Global bans]] policy, I’m informing the project of this request for comment: [[m:Requests for comment/Global ban for 1Goldberg2|RfC/Global ban for 1Goldberg2]]. – [[Dalībnieks:Mrakia|Mrakia]] ([[Dalībnieka diskusija:Mrakia|diskusija]]) 2021. gada 3. decembris, plkst. 14.27 (EET) == Aizkave labojot tekstu == Mēģinot rediģēt lapas ar vikiteksta redaktoru ar pārlūku Google Chrome es sastopos ar nopietnu aizkavi teksta ievadē, kas padara labošanu faktiski neiespējamu. Tāpat Task Manager uzrāda ļoti augstu enerģijas patēriņu. Ar Mozilla Firefox šāda problēma netiek novērota. Tāpat angļu vikipēdijas versijā tā netiek novērtota. Gribēju zināt, vai kāds ir ar ko līdzīgu sastapies un kur varētu slēpties prolēma.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 16.19 (EET) :Vari mēģināt pielikt URL parametros safemode=1, tad netiks ielādēti nekādi papildrīki. Ja tas palīdz, tad pa vienam jāatslēdz tas, kas pieslēgts [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets|rīku sadaļā]]. Redzu, ka [[Dalībnieks:DJ EV/common.js]] nekā nav (tā būtu pirmā vieta, kur meklēt). :Vai problēma pastāv arī Chrome "Incognito" režīmā ielogojoties? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 17.28 (EET) :Man tā pati ķēpa garākos rakstos, bet praktiski novēršas, izslēdzot zilo zīmulīti teksta augšā ("Sintakses izcelšana"). --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 18.10 (EET) :: Ok, šodien mēģinot es šādas problēmas nesastopu, redzēs, ja kas tāds atkārtosies, pamēģināšu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 23. decembris, plkst. 21.45 (EET) ::: Tā šodien problēmas atsākās. Izslēdzot sintakses izcelšanu situācija uzlabojas, tomēr aizkave vēl aizvien jūtama. Safe mode man liekas, ka īsti nepalīdzēja, tāpat ielogošanās caur incognito. Mēģināju arī ''cache'' iztīrīt, nepalīdz...--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 24. decembris, plkst. 14.15 (EET) ::::daži random jautājumi: ::::* hroms up-to-date? ::::* notiek dažāda garuma rakstos? ::::* ja labo neielogojies, ir tas pats? ::::* ja ir iespēja pārbaudīt citā datorā - arī ir slikti, ja ielogojies? ::::* atver brauzera devtūļus (F12), atver network tabu un pārlādē skatu/lapu, kurā ir problēma. varbūt kāds no pieprasījumiem ilgi atrodas "pending" stāvoklī? problēmas apraksts gan izklausās pēc javaskripta izpildes problēmām, bet vispirms izslēgsim dažus iespējamos variantus :) un kamēr ir devtūļi atvērti, apskaties, vai konsoles tabā nav kaut kādi errori. ::::vairāk laikam nav nekā obvious ko paprasīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 25. decembris, plkst. 07.17 (EET) == Upcoming Call for Feedback about the Board of Trustees elections == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content /> :''You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback:2022 Board of Trustees election/Upcoming Call for Feedback about the Board of Trustees elections|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback:2022 Board of Trustees election/Upcoming Call for Feedback about the Board of Trustees elections}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' The Board of Trustees is preparing a call for feedback about the upcoming Board Elections, from January 7 - February 10, 2022. While details will be finalized the week before the call, we have confirmed at least two questions that will be asked during this call for feedback: * What is the best way to ensure fair representation of emerging communities among the Board? * What involvement should candidates have during the election? While additional questions may be added, the Movement Strategy and Governance team wants to provide time for community members and affiliates to consider and prepare ideas on the confirmed questions before the call opens. We apologize for not having a complete list of questions at this time. The list of questions should only grow by one or two questions. The intention is to not overwhelm the community with requests, but provide notice and welcome feedback on these important questions. '''Do you want to help organize local conversation during this Call?''' Contact the [[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance|Movement Strategy and Governance team]] on Meta, on [https://t.me/wmboardgovernancechat Telegram], or via email at msg[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org. Reach out if you have any questions or concerns. The Movement Strategy and Governance team will be minimally staffed until January 3. Please excuse any delayed response during this time. We also recognize some community members and affiliates are offline during the December holidays. We apologize if our message has reached you while you are on holiday. Best, Movement Strategy and Governance<section end="announcement-content" /> </div> {{int:thank-you}} [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2021. gada 27. decembris, plkst. 19.56 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery/Wikipedia&oldid=22502754 --> == Uzvārdu lapas Vikidatos == Ir kāda cerība Vikidatu gudrajiem iestāstīt, ka latviešu valodā citvalodu īpašvārdus pielāgo latviešu valodas rakstībai? Laiku pa laikam uzrodas kāds, kurš plēš nost mūsu Vikipēdijas uzvārdu lapas no kopējām uzvārdu lapām ar pamatojumu, ka nedrīkstot jaukt kopā uzvārdus ar „dažādu” rakstību. Šādā gadījumā taču zūd pilnīgi visa Vikidatu jēga! —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 8. janvāris, plkst. 16.02 (EET) :Nezinu, man nav vienprātības ar vārdu/uzvārdu projekta dalībniekiem, bet es esmu mazākumā. Skatīt arī [[:d:Wikidata:Property proposal/Latvian transcription]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 00.00 (EET) ::Jā, pēdējais atcēlējs diemžēl tas pats {{ping|Jura1}}. Tad neaiztikt vispār, lai mētājas atsevišķi? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 00.27 (EET) :::The problem is that Wikidata items for names are spelling-based and not pronunciation-based. :::You can still generate interwikis locally from the item linked to a page and from statements of that item linking to other pages. :::Sample: (from the discussion mentioned above, with an article at etwiki): :::*[[:et:Ija_(eesnimi)]] links to [[d:Q97021357|Q97021357]] :::*that item has statements at [[d:Q97021357#P460|Q97021357#P460]] linking it to [[d:Q4205774|Q4205774]] :::*[[d:Q4205774#sitelinks-wikipedia|Q4205774]] has an interwiki to [[:ru:Ия (имя)]], :::This already happens on https://www.wikidata.org/w/index.php?title=Talk:Q97021357&uselang=en :::If you prefer, we can look at a couple of other samples you think should have interwikis from Wikidata in one way or the other. :::If there is other information you think is missing, I'd be happy to look into it. [[Dalībnieks:Jura1|Jura1]] ([[Dalībnieka diskusija:Jura1|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 00.41 (EET) ::::Yes, but this is Latvian spelling, not pronunciation. Every news site or print magazine writes them like that. If foreign person gets Latvian passport/residency permit, his name is altered from the original form. I do not see consistency with allowing Russian and Arabic to use their own transliteration - sometimes original spelling of surnames have letters not present in Latvian alphabet, too. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 01.10 (EET) ::::I'll go out on a limb and say that there will never be enough Latvian [[wikidata:Q21450246|Yokoyama]]s for a separate page to be created in the English Wikipedia with the Latvian spelling. Such a rigid approach only defeats the purpose of the Wikidata's Wikipedia page linking function. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 01.37 (EET) :::::I don't quite see what problem you are trying to address or solve. Is there some information you want to retrieve that isn't available or you aren't sure where to add? :::::The property "Latvian transcription" is only for name items (first names, family names, etc). Items about people will still have the label in Latvian transcription. :::::Wikidata has at least one name item per spelling and script (you might have seen [[d:Wikidata:WikiProject_Names#Basic_principles]]). If we merge several spellings of one script, we wont be sure which one is the original one. Initially we had items combining "Stefano" in Italian and "Steve" in English .. at least when one tries to add "Etienne" and "Stephane" in French it gets messy. :::::BTW, I'm not really sure if the approach works out for Russian, they end up having labels with several forms separated by a slash. Sample: [[d:Q1907629]]. [[Dalībnieks:Jura1|Jura1]] ([[Dalībnieka diskusija:Jura1|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 02.20 (EET) ::::::I think the problem lies in the lack of understanding from outsiders of how Latvian works, which your example of Stefano/Steve/Etienne/Stephan demonstrates. All four of these names would have their own spellings in Latvian (Stefāno, Stīvs, Etjēns and Stefans respectively) and yet none of them would still be considered "Latvian" in the national sense. The English Wikipedia still has a separate page for Stefanos and doesn't just convert them all into Steves and vice verse, but we do that in a way, at least when it comes to the spelling, because, as far as Latvian is concerned, even "Steve", for example, sounds like gibberish to us. Enforcing the "same spelling" principle without taking into account the unique approach Latvian has to proper nouns just means that the vast majority of foreign name and surname pages on Latvian Wikipedia will forever remain isolated on Wikidata. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 04.19 (EET) :::::::The thing is that we get similar comments about the likes of "Stefano" not being linked to "Steve". Most languages have mainly articles about "their" version of the name and want it to be linked to all others. :::::::Further, enwiki thinks [[w:Alfrēds]] is a Latvian name and [[w:Alfred]] would probably still get transliterated the same way. How would we distinguish the two and where would [[Alfrēds]] be linked? :::::::In any case, you can still link the pages locally to other languages (thanks to LUA and Wikidata) if you want such links. Some language editions of Wikipedia like doing that, others don't. [[Dalībnieks:Jura1|Jura1]] ([[Dalībnieka diskusija:Jura1|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 04.35 (EET) ::::::::And I just tried explaining how it's not similar at all! Let me put it this way, there's Hanss (the spelling of the German name "Hans" in Latvian) and Ansis (an actual Latvian version of the German name "Hans"). I'm basically asking as to why the name page Hanss on Latvian Wikipedia cannot be linked with the name page Hans on English Wikipedia since the only Hans in Latvian is Hanss, but you keep saying that Ansis and Hans shouldn't be linked because they're different names, which is not what we're even proposing. We seem to be talking about two completely different things here. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 05.24 (EET) :::::::::Yeah, you made yourself clear, but I don't see you commenting on the proposed alternative solution and some of the other points I raised. [[Dalībnieks:Jura1|Jura1]] ([[Dalībnieka diskusija:Jura1|diskusija]]) 2022. gada 10. janvāris, plkst. 01.25 (EET) ::::::::::If I would have, you wouldn't be asking the same questions. All Alfred gets in Latvian is a grammatical ending so it can be declined and becomes Alfreds. The Latvian version of Alfred is Alfrēds, so only makes sense to connect Alfred with Alfreds and Alfrēds with Alfrēds. Alfred/Alfrēds is the same as Steve/Stefano, Alfred/Alfreds is not. Most foreign names don't have a Latvian version in the same sense as Steve/Stefano though, so unless you see the difference we're just spinning wheels. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 10. janvāris, plkst. 11.08 (EET) :::::::::If someone is interested in the alternative proposal, please contact me on Wikidata for help. [[Dalībnieks:Jura1|Jura1]] ([[Dalībnieka diskusija:Jura1|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 18.23 (EET) ::::::::::{{ping|Papuass}} ko darām? Izskatās, ka viņiem saprašanas nav un nebūs. Vai piedāvātajai alternatīvai ir vajadzīgs kopienas balsojums? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 20.05 (EET) :::::::::::Lai kaut ko ieviestu Vikidatos, vajadzīgs balsojums tur. Vecā stila vikisaites savos rakstos gan jau varam likt bez balsojuma. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 23.02 (EET) ::::::::::::Pēc tam neparādīsies kāds bots, kas visu nošķūrēs? [[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 12. janvāris, plkst. 13.28 (EET) :::::::::::::Par to pārliecības nav. @[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]], tavas domas? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 12. janvāris, plkst. 13.33 (EET) ::::::::::::::bots var vienīgi nošķūrēt, ja liek attiecīgā raksta starpwiki saites. ja liek citu savienoto Vikidatu vienumu iw saites, tad tās paliek. [ceru, ka sapratāt, ko mēģināju pateikt] nu kāds bots tās var vākt ārā, bet tas speciāli jāprogrammē un būtu klasificējams kā vandalisms :) ::::::::::::::vispār par likšanu lokāli: nez, šī ideja vienkāršajā izpildījumā (rakstam pieliek <nowiki>[[en:kaut kas]]</nowiki> pārāk nesimpatizē. a) ja kādreiz kāds edgars2007 izdomās kārtot atlikušās iw saites lvwiki, viņš negribēs redzēt 1000 false positive rezultātus :) <small>jā, kaut kādā mērā paša edgars2007 izdomāta problēma</small> b) plānots likt tikai vienu iw saiti (uz enwiki, piemēram) bez pārējām wiki? ja nē, tad - nočakarēsieties to darīt manuāli + kurš viņas apdeitos? ::::::::::::::man patiktu, ja info par savienojamību uzglabātu vikidatos ar kaut kādu propertiju un lvwiki tiktu izmantots kaut kāds lua modulis, lai attēlotu iw saites. neesmu 100% pārliecināts, ka tas strādātu, bet should be doable. papuass, nav jau kaut kas gatavs? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 12. janvāris, plkst. 15.52 (EET) == Wiki Loves Folklore is back! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {{int:please-translate}} [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]] You are humbly invited to participate in the '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022|Wiki Loves Folklore 2022]]''' an international photography contest organized on Wikimedia Commons to document folklore and intangible cultural heritage from different regions, including, folk creative activities and many more. It is held every year from the '''1st till the 28th''' of February. You can help in enriching the folklore documentation on Commons from your region by taking photos, audios, videos, and [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:UploadWizard&campaign=wlf_2022 submitting] them in this commons contest. You can also [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022/Organize|organize a local contest]] in your country and support us in translating the [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022/Translations|project pages]] to help us spread the word in your native language. Feel free to contact us on our [[:c:Commons talk:Wiki Loves Folklore 2022|project Talk page]] if you need any assistance. '''Kind regards,''' '''Wiki loves Folklore International Team''' --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 15.15 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/wlf&oldid=22560402 --> == Feminism and Folklore 2022 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {{int:please-translate}} Greetings! You are invited to participate in '''[[:m:Feminism and Folklore 2022|Feminism and Folklore 2022]]''' writing competion. This year Feminism and Folklore will focus on feminism, women biographies and gender-focused topics for the project in league with Wiki Loves Folklore gender gap focus with folk culture theme on Wikipedia. You can help us in enriching the folklore documentation on Wikipedia from your region by creating or improving articles focused on folklore around the world, including, but not limited to folk festivals, folk dances, folk music, women and queer personalities in folklore, folk culture (folk artists, folk dancers, folk singers, folk musicians, folk game athletes, women in mythology, women warriors in folklore, witches and witch hunting, fairy tales and more. You can contribute to new articles or translate from the list of suggested articles [[:m:Feminism and Folklore 2022/List of Articles|here]]. You can also support us in organizing the contest on your local Wikipedia by signing up your community to participate in this project and also translating the [[m:Feminism and Folklore 2022|project page]] and help us spread the word in your native language. Learn more about the contest and prizes from our project page. Feel free to contact us on our [[:m:Talk:Feminism and Folklore 2022|talk page]] or via Email if you need any assistance... Thank you. '''Feminism and Folklore Team''', [[User:Tiven2240|Tiven2240]] --2022. gada 11. janvāris, plkst. 07.49 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/wlf&oldid=22574381 --> == Konkurss #1Lib1RefCEE == Informācija: sākotnēji kampaņa bija paredzēta bibliotekāriem, bet tagad tajā aicina visus. Pats neko nerīkoju, tikai padodu tālāk informāciju. Īsumā: # Ir konkurss ar balvām - dāvanu kartēm [https://store.wikimedia.org/collections/all-products?page=1 Wikimedia suvenīru veikalā]. Šis konkurss ierobežots [[Centrālā un Austrumeiropa|CEE]] reģionā. # Uzdevums ir atsauču pievienošana, var izmantot [https://citationhunt.toolforge.org/lv Citation hunt] rīku vai iztikt bez tā. # Katrā labojuma kopsavilkumā ir jāieliek šie divi atslēgvārdi: #1Lib1ref #1Lib1RefCEE Ja kāds vēlas mesties cīņā, vēlu veiksmi :) Vairāk informācijas būs šeit [[metawiki:1Lib1RefCEE campaign 2022|m:1Lib1RefCEE campaign 2022]], informācija par balvām (kas tur vēl nav) bija e-pasta listē. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 23.35 (EET) == Call for Feedback about the Board of Trustees elections is now open == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" />:''[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback: Board of Trustees elections/Call for Feedback about the Board of Trustees elections is now open/Short|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback: Board of Trustees elections/Call for Feedback about the Board of Trustees elections is now open/Short|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback: Board of Trustees elections/Call for Feedback about the Board of Trustees elections is now open/Short}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' The Call for Feedback: Board of Trustees elections is now open and will close on 7 February 2022. With this Call for Feedback, the Movement Strategy and Governance team is taking a different approach. This approach incorporates community feedback from 2021. Instead of leading with proposals, the Call is framed around key questions from the Board of Trustees. The key questions came from the feedback about the 2021 Board of Trustees election. The intention is to inspire collective conversation and collaborative proposal development about these key questions. [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback: Board of Trustees elections|Join the conversation.]] Best, Movement Strategy and Governance<section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 15. janvāris, plkst. 03.04 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery/Wikipedia&oldid=22610145 --> == Subscribe to the This Month in Education newsletter - learn from others and share your stories == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Dear community members, Greetings from the EWOC Newsletter team and the education team at Wikimedia Foundation. We are very excited to share that we on tenth years of Education Newsletter ([[m:Education/News|This Month in Education]]) invite you to join us by [[m:Global message delivery/Targets/This Month in Education|subscribing to the newsletter on your talk page]] or by [[m:Education/News/Newsroom|sharing your activities in the upcoming newsletters]]. The Wikimedia Education newsletter is a monthly newsletter that collects articles written by community members using Wikimedia projects in education around the world, and it is published by the EWOC Newsletter team in collaboration with the Education team. These stories can bring you new ideas to try, valuable insights about the success and challenges of our community members in running education programs in their context. If your affiliate/language project is developing its own education initiatives, please remember to take advantage of this newsletter to publish your stories with the wider movement that shares your passion for education. You can submit newsletter articles in your own language or submit bilingual articles for the education newsletter. For the month of January the deadline to submit articles is on the 20th January. We look forward to reading your stories. Older versions of this newsletter can be found in the [[outreach:Education/Newsletter/Archives|complete archive]]. More information about the newsletter can be found at [[m:Education/News/Publication Guidelines|Education/Newsletter/About]]. For more information, please contact spatnaik{{@}}wikimedia.org. ------ <div style="text-align: center;"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[m:Education/Newsletter/About|About ''This Month in Education'']] · [[m:Global message delivery/Targets/This Month in Education|Subscribe/Unsubscribe]] · [[m:MassMessage|Global message delivery]] · For the team: [[User:ZI Jony|<span style="color:#8B0000">'''ZI Jony'''</span>]] [[User talk:ZI Jony|<sup><span style="color:Green"><i>(Talk)</i></span></sup>]], {{<includeonly>subst:</includeonly>#time:l G:i, d F Y|}} (UTC)</div></div> </div> <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:ZI_Jony/MassMessage/Awareness_of_Education_Newsletter/List_of_Village_Pumps&oldid=21244129 --> == "Pašlaik (2022)" == kādas kopienai domas par tiem visiem "pašlaik (2022) spēlē LBL klubā BK Ventspils"? lai arī pats, iespējams, tos ieviesu, pēdējos gados arvien vairāk šķist, ka "pašlaik (2010)" nav pats labākais rezultāts. ja kopiena būtu aktīvāka un katru gadu spētu visus rakstus normāli noapdeitot, tā būtu mazāka bēda, bet resursu ir pamaz. šķiet, ka "kopš 2012. gada spēlē X" tomēr ir noturīgāks. jā, tāpat būs gadījumi, kad būs novecojuši dati un "kopš 2012. gada" ir vairāk nekorekts par "pašlaik (2015)" (kas principā nav nekorekts, vienīgi izskatās slikti), bet domājams tā būtu labāka konstrukcija? kā jums liekas? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 15.43 (EET) :2022. gadā sāka spēlēt tur un tur. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 16.07 (EET) :Idejiski "Pašlaik (2007)" man liekas ok, jo pēc tā var atrast meklētājā un reisi gadā salabot. Tikai neviens no mums šādu nodarbi nepiekopj :) [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 16.21 (EET) ::Man arī "pašlaik" nav pieņemams, tāpēc visur cenšos izmantot "kopš ..", jo es arī savus iesāktos darbiņus nespēju laicīgi atjaunināt. Arī "2022. gadā sāka spēlēt .." ir labs variants. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 18.47 (EET) :::Man nav pretenzijas pret šo un man pat liekas, ka šis variants ievadrinkopās ir labāks kā alternatīvas, īpaši pie mūsu resursu trūkuma (un slinkuma :) ). Ja rakstā pieminēts "pašlaik (2010) spēlē...", ir saprotams, ka informācija ir novecojusi un var nebūt aktuāla. Tomēr, ja rakstā ir rakstīts "pašlaik spēlē..." vai "kopš 2010. gada spēlē..." šāda informācija netiek atklāta un tas maina lietas (pēc pārējā raksta bieži tāpat tas saprotams, bet ne vienmēr tik acīmredzmi). Piekrītu gan, ka tas neizskatās smuki, bet alternatīvas man galvā nenāk. P.S. Viena ideja, kas ienāca prāta ir sakarināt ar botu novecojuša raksta veidni rakstiem par aktīviem sportistiem, kas nav laboti, piemēram, gadu. Tiesa, izdalīt aktīvos sportistus man liekas nav viegli un tas problēmu neatrisina pilnībā.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 20.50 (EET) ::::"Kopš xxxx. gada..." ļoti bieži būs maldinošs, jo tad ir saprotams, ka fakts ir spēkā arī lasīšanas brīdī. Piemēram, ja rakstā [[Tukums II]] būtu teikts, ka biļete uz Rīgu kopš 2018. gada maksā 2,40 eiro, tad varētu saprast, ka tā ir patiesība arī pašlaik, kas nav pareizi. Tā, kā rakstā formulēts tagad, ir pareizi, lai arī fakti ir novecojuši. Tāpat arī konstrukcijas "pašlaik (xxxx)" vai "mūsdienās (xxxx)" ir pietiekami korektas, lai arī izskatās ne tik glīti. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 23.38 (EET) :::::jā, {{u|ScAvenger}} pilnīga taisnība, tā nevar rīkoties. es savulaik tos gadus neliku, vienkārši rakstīju "spēlē "BK Roja"", kas, protams, vēl sliktāk, tādēļ akceptēju {{u|Edgars2007}} spiedienu un pārgāju vienmēr uz "pašlaik (2022) spēlē "BK Roja"". piekrītu, ka tas nav izcili, to var aizstāt ar "2022. gadā spēlē (spēlēja?) "BK Roja"". nebūs melots un vienlaikus varēs redzēt, ka jaunākas informācijas par šo gadu rakstā, visdrīzāk, nav. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 08.09 (EET) Katrs raksts enciklopēdijā ar mūsu klikšķi pārvēršas pagātnē. Minētā problēma neskar tikai sportistus, bet arī citas grupas - māksliniekus, politiķus utt. Es ieteiktu izvēlēties neitrālu konstrukciju : Spēlējis "Daugava" (2001 - 2003), "Dinamo" (2004 - 2005), "Roja" (2022 - ). Tad nākošais čaklais papildinātājs var turpināt. Lūdzu nebarieties par tiem sporta klubiem, ja tādi vispār eksistē.--[[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 12.38 (EET) ::Arī rakstos par Nobela prēmijām statistika katru gadu noveco. Lai piefiksētu patiesību, tekstā lietoju, piemēram, šādu konstrukciju: "Saskaņā ar datiem uz 2021. gadu, piešķirtas 115 Nobela prēmijas fizikā".--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 00.41 (EET) :::Latviski pareizāk būtu "Pēc 2021. gada datiem...", vai varbūt "Līdz 2021. gadam..." --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 07.24 (EET) ::::Paldies, ScAvenger. Jā, tā labāk, jau palaboju.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 21. janvāris, plkst. 00.53 (EET) :::::rakstā [[Korijs Kisperts]] izdarīju šādi: "2022. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Vašingtonas "Wizards"]]." ja neaizmirsīsies, tad basketbolistu rakstos tā turpmāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 25. janvāris, plkst. 07.29 (EET) == Krievija >> Krievijas Federācija == Gribu izprast god. dalībnieka Pirags aktivitātes, par īsā nosaukuma [[Krievija]] konstantu pārrakstīšanu uz pilno/formālo nosaukumu [[Krievijas Federācija]]. Kāpēc taisni šajā gadījumā tas liekas tik svarīgi un kāpēc piemēram, netiek visur pārrakstīts [[Lielbritānija]] vai [[Apvienotā Karaliste]] par [[Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste]]? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 23. janvāris, plkst. 14.01 (EET) :Kas manās aktivitātēs ir aplams? Formāli pat pēc Krievijas Federācijas konstitūcijas tie ir oficiāli sinonīmi, tādēļ vārds [[Krievijas Federācija]] nebūtu apkarojams, pie kam tas ir tikpat īss kā [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]] vai [[Amerikas Savienotās Valstis]]. Bet pēc būtības Krievijas kultūrvēsturiskais jēdziens ir drīzāk salīdzināms ar [[Anglija]]s nosaukumu, kas ir šaurāks nekā Lielbritānijas vai Apvienotās Karalistes jēdziens un norāda uz senāku teritoriālo identitāti. Vai skan labāk "[[Čečenijas Republika]] ir viena no [[Krievijas Federācija]]s republikām" vai arī "Čečenija ir viena no Krievijas republikām"? --[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 23. janvāris, plkst. 15.47 (EET) ::Tā arī nekļuva saprotamāks, ko var pārprast terminā "[[Krievija]]", ja runa nav par vēsturi. Ir kāda vēl cita Krievija? Tas process tāds tendenciozs izskatās - tai vienīgajai lv vikipēdijā konstanti tiek pielietots pilnais oficiālais nosaukums. Arī nosaukumiem [[Ķīna]], [[Vācija]], [[Meksika]] pie gribēšanas var piemeklēt kultūrvēsturiskos kontekstus, bet taču nestrīdamies, par kuru mūsdienu valsti ir runa, ja tā nav Taivāna. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 23. janvāris, plkst. 17.32 (EET) :::Pārprot gan, vai tad neatceries, ka daudziem Padomju Savienība bija sinonīms Krievijai?--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 23. janvāris, plkst. 22.15 (EET) ::::Un kā tas strādā šajā gadījumā? Ne [[Krievija]], ne [[Krievijas Federācija]] nepāradresējas uz [[PSRS]]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 08.33 (EET) == Jautājums par augu sistemātikas infokastēm un ne tikai == Labdien! Vikipēdijas lapā Sēklaugi ir apgalvojums bez atsaucēm, ka "Sēklaugi (Spermatophytes) ir augu apakšvalsts", tālāk seko nodalījumu uzskaitījums, starp kuriem ir arī segsēkļi un kailsēkļi. Raksts, protams, ir nepilnīgs un uzlabojams, bet, iespējams, tieši uz viņu balstās infokastes informācija pie augu sugu aprakstiem. Jautājums par sistemātiku nav tik viennozīmīgs. Citēšu Nacionālo enciklopēdiju: "Sēklaugus (Spermatophyta) Latvijā pārstāv kailsēkļu (priežu) apakšnodalījuma (Gymnospermae; Pinophytina) skujkoku (priežu) klase (Coniferopsida; Pinatae) ar trīs dzimtām un segsēkļu (magnolijaugu) apakšnodalījums (Angiospermae; Magnoliophytina), kurā tiek nodalītas divas klases: divdīgļlapju klase (Dicotyledoneae; Magnoliopsida) ar 90 dzimtām un viendīgļlapju klase (Monocotyledoneae; Liliopsida) ar 22 dzimtām." (Brigita Laime ''Vaskulārie augi Latvijā''. Atjaunots 2021. gada 2. oktobrī). Šajā citātā pēc latīniskā nosaukuma ''Spermatophyta'' redzams, ka Sēklaugi ir nodalījuma nosaukums, nevis apakšvalsts. Arī Normunds Priedītis sugu enciklopēdijā ''Latvijas augi'' (Gandrs, 2014) izmanto šādu sēklaugu sistemātiku, kuru pamato sekojoši: "..pastāv vismaz piecas citas pasaulē vispāratzītas paparžaugu klasifikācijas sistēmas un vismaz tikpat daudz — sēklaugu klasifikācijā.. Latvijas augu enciklopēdijai izvēlētās klasifikācijas sistēmas noteica to lietojums gandrīz visās līdzšinējās XX gs. beigu un XXI gs. sākuma publikācijās par vietējo floru, kā arī sniegtās informācijas savietojamības nepieciešamība ar tuvāko kaimiņvalstu floras klasifikācijām. Latvijā mazāk pierastu (kaut pasaulē plašāk lietotu) klasifikācijas sistēmu ieviešana — jo sevišķi sēklaugu nodalījumā — radītu manāmus sarežģījumus lietotājiem izklāsta savietojamībai ar citām publikācijām par Latvijas floru." Šeit rakstītais vairāk attiecas uz iedalījumu dzimtās un ģintīs, taču arī par augstākajiem taksoniem (apakšvalsts, nodalījums, apakšnodalījums) dažādās sistemātikās nav vienprātības. Atgriežos pie infokastēm. Wikipēdijā pie daudzu augu sugu aprakstiem infokastē par nodalījumiem tiek saukti kailsēkļi vai segsēkļi. Sākumā domāju mīļā miera labad tā arī turpināt, jo kaut kur pasaulē, iespējams arī Lielbritānijā (tik daudz kas tiek tulkots no angļu Wikipēdijas) šādu iedalījumu lieto. Taču nejauši atvēru rakstu Parastais osis, kur nodalījums ir Sēklaugi un tālāk seko klase Divdīgļlapji. Viss jau ir pareizi, tikai pietrūkst apakšnodalījums Segsēkļi. Mēģināju to infokastē ierakstīt, taču labojumu hronoloģijā tas parādās, bet gala rezultātā nav redzams. Laikam šāds taksons infokastē nav paredzēts. Vienkāršākais ir nomainīt nodalījuma nosaukumu, lai būtu tāpat kā daudzos citos Wikipēdijas rakstos, bet vai tas ir labākais risinājums. Tāpēc jautājums — kā rīkoties turpmāk: turpināt pie augu sugu aprakstiem kailsēkļus un segsēkļus saukt par nodalījumiem, jo daudzos rakstos tāds iedalījums ir ieviests vai padarīt rakstus Wikipēdijā savietojamus ar citām publikācijām par Latvijas floru? Tad būs jāveic daudzi labojumi, varbūt kāds robots var palīdzēt. Kāds ir kopienas viedoklis?--[[Dalībnieks:Silvatica|Silvatica]] ([[Dalībnieka diskusija:Silvatica|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 09.18 (EET) : Jā, mūsu bioloģiskās infokastes ir drusku novecojušas :) Un botānikā vēl salīdzinoši nekas, salīdzinot ar mikoloģiju. Bet nav tik slikti, kā izskatās no malas: atšķirībā no vairuma mūsu veidņu, šai ir pieejams paraugs te [[Veidne:BioTakso infokaste]], kā ar viņu apieties. «Apakšnodalījuma» vietā rakstām «apakšnod». : Kas attiecas uz klasifikāciju: es latviešu avotus lietoju tikai un vienīgi, lai paskatītos latīņu taksonu tulkojumus latviski, bet pašu klasifikāciju ņemu no [https://species.wikimedia.org/wiki/Main_Page Wikispecies] un [https://www.catalogueoflife.org/ Catalogue of Life]. Un ja kaut kur kaut kas manā sfērā ar to nesakrīt, tad droši laboju, jo parasti rakstu autori nav iedziļinājušies tēmā un uz ātru roku nokopējuši angļu versiju. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 09.41 (EET) : Pārbaudīju uz [[parastais osis|osi]] - strādā. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 09.50 (EET) == Kā uzrakstīt rakstu Vikipēdijā? == --[[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 18.24 (EET). :Kā mēdz teikt amerikāņi, izlasiet taču to [[Palīdzība:Saturs|sasodīto instrukciju]] :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 18.34 (EET) ::okay, paldies [[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 18.38 (EET) :::@[[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] vēl pieredzes iegūšanai var doties uz [[Special:Sākumlapa|savu sākumlapu]] un tur būs pieejami daži uzdevumi, kas ļaus apgūt pamatlietas. Pēc tam jau varēs atsperties jaunam rakstam. Bet ja raksts ir par līdzīgu tēmu kā jau esošs, labs veids ir nokopēt struktūru un palabot vajadzīgās vietas. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 22.35 (EET) ::::Paldies, ņemšu vērā, vēl tik ir jāsaprot, kā pievienot foto un būs labi. [[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 22.41 (EET) :::::Nu, manuprāt, vispirms ir jāpapēta [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji]], lai saprastu, par ko lapas ir vērts veidot un par ko ne. Mēs jau tāpat esam visai iecietīgi šai jomā, bet [[Raimonds Leja|persona]], kas, spriežot pēc apraksta, nav neko paveikusi un, spriežot pēc Gugļa, netiek nekur pieminēta, atsauces arī tikai uz viņu pašu, uz rakstu Vikipēdijā nekādi nevelk. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 22.57 (EET) ::::::Nedzēšu uzreiz to rakstu tikai tādēļ, ka ir iesākta diskusija, un varbūt man — digitālajam dinozauram — tomēr nav taisnība :) Jebkurā gadījumā raksta autoram ir jāsaprot, ka reklāmai šeit nav vietas. Ņemot vērā, ka tie "influenceri", lai cik dīvaini tas nebūtu, pelna par to šādu tādu naudiņu, bet Vikipēdija ir par brīvprātīgiem ziedojumiem veidots projekts — tāda reklāma ir divkārt neētiska. No otras puses, par cik šāds digitālo krāniņu staipīšanas fenomens pastāv un kā tāds ir atspoguļojams Vikipēdijā — var izveidot kādu kopēju sarakstu, kur tad tos garuma rekordus fiksēt :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 09.57 (EET) :::::::pie kautkāda sekotāju skaita varam pieņemt, ko nozīmība izpildās. šeit gan tie skaitļi... ir lieli, protams, bet nedomāju, ka enciklopēdisku nozīmi piešķiroši. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 15.24 (EET) ::::::::100 instagrama selfiji, kam seko 23 tūkstoši selfiju cienītāju. OK, ļoti jauki, bet kur, sasodīts, ir jēga, saturs un nozīmība? Kaut vai būtu 23 miljoni to sekotāju? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 15.35 (EET) :::::::::Tā kā tas pēc būtības ir komerciāls sports - sacensība par popularitāti, tad loģiski būtu arī pielietot sportisko principu: likt rakstus par vadošajiem trīs Latvijas jūtūberiem un tiktokeriem pēc sekotāju skaita, pārējie lai mēģina tikt tajā trijniekā. Kaut kur jau to reitingu statistiku apkopo. Nu un, protams, tādi politkorekti termini kā "satura veidotājs" Vikipēdijā īsti neiederas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 15.44 (EET) ::::::::::Drusku jau diskutējām [[Diskusija:FunFaceTV|šeit]] un [[Diskusija:Uldons TV|šeit]]. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 15.53 (EET) ::::::::::: ... :) par jēgu, saturu un nozīmību diez vai te vērts diskutēt. bet nedomāju, ka, piemēram, šīs personas: [[Lilibeta Mauntbatena-Vindzora]] sasniegtais būtu kkādā veidā ievērojamāks par kādu sociālo tīklu ietekmeli. tāda realitāte, ar to jārēķinās. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 16.05 (EET) :::::::::::: Lai arī teorētiski citi projekti nav arguments, tomēr praksē 30 interwiki g.k. valodās ar nopietnu redaktoru pieeju kaut ko nozīmē :) Ja par kādu latvijāni būs 30 rakstu nopietnās citvalodās bez redaktoru veidnēm ķipa "Kas te ellē notiek?", es domāju, neviens no mums par nozīmību nešaubīsies... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 16.20 (EET) :::::::::::::pilnīgi piekrītu! ja par personu ir kaut daži starpviki raksti - vispār nav vērts tērēt laiku nozīmības diskusijām. attiecīgi starptautiski atzītas sociālo tīklu zvaigznes aizies pēc šī kritērija bez diskusijām. ar vietējiem, protams, būs jāpacīnās... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 16.38 (EET) ::::::::Tā kā šo sekotāju skaitu var nopirkt (nesaku, ka tas ir šajā gadījumā), tad vienu pašu skaitli nevajadzētu uzstādīt par kritēriju. Domāju, ka jābūt arī papildu atsaucēm par to, kāpēc persona varētu būt izpelnījusies kaut kādu sekotāju skaitu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.07 (EET) :Es varbūt esmu nedaudz savādāk domājošs cilvēks, tomēr, ja kāds vandālis naktī mēģina izbojāt [[Raimonds Leja|tieši šo rakstu]], tad kaut kāda popularitāte šim cilvēkam ir, un par nozīmīgumu runājot, manpurāt, šis raksts būtu nozīmīgāks par [[Durklis (blogeris)|šo]]. (+ šis blogeris savas gaitas ir beidzis, un tā profils ir neaktīvs, kā arī nav nevienas pazīmes par viņa aktivitāti, jo pēdējais publicētais video ir 2021.gada jūlijā.) Manā rakstā, es tieši biju domājis rakstīt par populārāko Latvijas tiešraižu veidotāju platformā Twitch. Bet nevar jau īsti salīdzināt šo strīmeri ar citiem strīmeriem, jo nevienam laikam nav iespēja izpausties un uzrakstīt par sevi. Taču, ja turpinam par popularitāti-- tad varam diskutēt arī par [[FunFaceTV|šo]], tik liels popularitātes un sekotāju skaits ir zaudēts, tas vairs nav populārākais latviešu Youtube kanāls, un pat ne tuvu. Cik noprotu, Latvijas vikipēdijā, prioritāte ir blogeriem un jūtūberim, ļoti žēl, ka netiek dota iespēja jauniem, potencionāliem satura veidotājiem pastāstīt šeit informāciju par sevi. Varbūt man nav taisnība, izsaku tīri savas domas. [[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 12.14 (EET) ::Vikipēdija nav gluži popularizēšanās platforma „jauniem, potencionāliem satura veidotājiem”. Par Durkļa nenozīmīgumu piekrītu, bet par ''FunFaceTV'', neatkarīgi no tā, kas ar viņiem darās šobrīd, vismaz ir kādi publicējumi plašsaziņas līdzekļos. Iegūglējot Raimondu Leju, pirmās lapas ir pilnas ar sociālo medijo profiliem, kas parasti liecina, ka neviens cits par attiecīgo cilvēku uzrakstīt nav ieinteresējies. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 12.26 (EET) :::Bet, šis nav jauns, es vienkārši runāju par faktu. :::Ja runājam tieši par šo personu, tā ir atpazīstama un populāra, jo kurš skatīsies cilvēku, kuram strīmos online dažreiz pārsniedz 800. Vidēji ap 400-500. Runājot par jaunu, nezinu, cik gadi iekļaujas «jaunā statusā», ja 12 gadi ir jauns kanāls, tad es nezinu par kādiem satura veidotājiem ir jārunā. [[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 12.56 (EET) ::::Popularitāti izsecina pēc atsaucēm autoritatīvos avotos, no kuriem mums arī jāņem informācija. Kad par viņu rakstīs LSM, regulāri intervēs Latvijas Televīzija vai vismaz Delfi ar Apollo, tad arī būs runa par popularitāti. Cik viņu skatās strīmos, tam ir nozīme tikai viņam pašam. (Par jauniem autoriem - tas bija kolēģa citāts no tevis paša). [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.06 (EET) ::Šeit tiešām NAV vieta, kur vienalga kam pastāstīt informāciju par sevi. Citiem vārdiem, šeit nav reklāmas dēlis. Šeit ir vieta, kur apkopo informāciju par atzītu popularitāti guvušām personām. Un jā, tas raksts par Durkli arī pēc Vikipēdijas principiem ir ārā metams, jo tur arī nav kulturālu atsauču. Bet norāde uz to, ka "ir arī citi nederīgi raksti" nekādi nepalīdz apstrīdamajam. ::Zaudēta vai nē bijusī popularitāte, tam nav nozīmes. Svarīgi, vai tāda bijusi. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 12.31 (EET) ::Nu un tā personiskāk: dzīvu cilvēku biogrāfijas nu ir pats pēdējais, pie kā vajadzētu ķerties jauniem dalībniekiem. Tā ir pārāk ētiski jūtīga tēma, lai tur ņemtos bez nopietnas pieredzes, un pie neprasmes darboties sanāk drīzāk antireklāma, kā šajā gadījumā, turklāt ne tikai Raimonda Lejas, bet arī Vikipēdijas. Par to Durkli vismaz daudzmaz adekvāti uzrakstīts (strīdīgos gadījumos raksta noformējums nereti ietekmē viņa likteni). [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 12.58 (EET) ::Atļaušos uzdot jautājumu- Vai kāds vispār saprot vai seko līdzi Latviešu satura veidotājiem? Jo atļāvos ieskriet angļu vikipēdijā, tur ir vairāki raksti, par maznozīmīgām personām un maziem strīmeriem, un tad man radās vēlviens jautājums, vai Latviešu vikipēdijas noteikumus ir pieņēmis kāds latvietis, vai tie ir tulkoti? [[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.09 (EET) :::Reāli galvenās vadlīnijas nosaka Wikimedia, bet konkrētā valodā to detaļas nosaka kopiena (tāpēc pie mums ir atļauts daudz kas tāds, ko neuzskata par raksta cienīgu angļu vai krievu kopienās, piemēram, pie krieviem uzskata par absurdu uzrakstīt par katru skolu valstī, kamēr mēs to neesam vēl izdarījuši tikai cilvēku deficīta dēļ). Un nevajag domāt, ka angļu vai jebkurā citā Vikipēdijā spams neiekļūst, lai gan bez piemēriem nevaru komentēt. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.17 (EET) :::Kā cilvēks, kurš ar jaunu rakstu veidošanu ir nodarbojies arī Vikipēdijā angļu valodā, varu droši teikt, kā pašreizējā stāvoklī raksts par Raimondu Leju netiktu atzīts arī tur. [[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.25 (EET) == Movement Strategy and Governance News – Issue 5 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="ucoc-newsletter"/> :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5/Global message|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Movement Strategy and Governance/Newsletter/5/Global message}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' <span style="font-size:200%;">'''Movement Strategy and Governance News'''</span><br> <span style="font-size:120%; color:#404040;">'''Issue 5, January 2022'''</span><span style="font-size:120%; float:right;">[[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5|'''Read the full newsletter''']]</span> ---- Welcome to the fifth issue of Movement Strategy and Governance News (formerly known as Universal Code of Conduct News)! This revamped newsletter distributes relevant news and events about the Movement Charter, Universal Code of Conduct, Movement Strategy Implementation grants, Board elections and other relevant MSG topics. This Newsletter will be distributed quarterly, while more frequent Updates will also be delivered weekly or bi-weekly to subscribers. Please remember to subscribe [[:m:Special:MyLanguage/Global message delivery/Targets/MSG Newsletter Subscription|here]] if you would like to receive these updates. <div style="margin-top:3px; padding:10px 10px 10px 20px; background:#fffff; border:2px solid #808080; border-radius:4px; font-size:100%;"> *'''Call for Feedback about the Board elections''' - We invite you to give your feedback on the upcoming WMF Board of Trustees election. This call for feedback went live on 10th January 2022 and will be concluded on 16th February 2022. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5#Call for Feedback about the Board elections|continue reading]]) *'''Universal Code of Conduct Ratification''' - In 2021, the WMF asked communities about how to enforce the Universal Code of Conduct policy text. The revised draft of the enforcement guidelines should be ready for community vote in March. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5#Universal Code of Conduct Ratification|continue reading]]) *'''Movement Strategy Implementation Grants''' - As we continue to review several interesting proposals, we encourage and welcome more proposals and ideas that target a specific initiative from the Movement Strategy recommendations. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5#Movement Strategy Implementation Grants|continue reading]]) *'''The New Direction for the Newsletter''' - As the UCoC Newsletter transitions into MSG Newsletter, join the facilitation team in envisioning and deciding on the new directions for this newsletter. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5#The New Direction for the Newsletter|continue reading]]) *'''Diff Blogs''' - Check out the most recent publications about MSG on Wikimedia Diff. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5#Diff Blogs|continue reading]])</div><section end="ucoc-newsletter"/> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 29. janvāris, plkst. 05.27 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery/Wikipedia&oldid=22704115 --> == Updates on the Universal Code of Conduct Enforcement Guidelines Review == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/2022-02-02 Announcement|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/2022-02-02 Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/2022-02-02 Announcement}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hello everyone, The Wikimedia Foundation Board of Trustees released a [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Board noticeboard/January 2022 - Board of Trustees on Community ratification of enforcement guidelines of UCoC|statement on the ratification process]] for the '''[[m:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines|Universal Code of Conduct (UCoC) Enforcement Guidelines]]'''. The [[m:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]] (UCoC) provides a baseline of acceptable behavior for the entire movement. The UCoC and the Enforcement Guidelines were written by [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Drafting committee|volunteer-staff drafting committees]] following community consultations. The revised guidelines were published 24 January 2022 as a proposed way to apply the policy across the movement. There is a [[m:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Changes|list of changes made]] to the guidelines after the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement draft guidelines review|enforcement draft guidelines review]]. '''Comments about the guidelines can be shared [[m:Talk:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines|on the Enforcement Guidelines talk page on Meta-wiki]].''' To help to understand the guidelines and process, the [[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance|Movement Strategy and Governance]] (MSG) team will be hosting Conversation Hours on 4 February 2022 at 15:00 UTC, 25 February 2022 at 12:00 UTC, and 4 March 2022 at 15:00 UTC. '''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Conversations|Join the conversation hours to speak with the UCoC project team and drafting committee members about the updated guidelines and voting process]].''' The [[m:Universal Code of Conduct/Project#Timeline|timeline is available on Meta-wiki]]. The voting period is March 7 to 21. All eligible voters will have an opportunity to support or oppose the adoption of the Enforcement guidelines, and share why. '''[[m:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting|See the voting information page for more details]].''' Many participants from across the movement have provided valuable input in these ongoing conversations. The UCoC and MSG teams want to thank the Drafting Committee and the community members for their contributions to this process. Sincerely, Movement Strategy and Governance<br/> Wikimedia Foundation<section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 4. februāris, plkst. 05.55 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery/Wikipedia&oldid=22704115 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Leadership Development Task Force: Your feedback is appreciated</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" />:''[[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Task Force/Call for Feedback Announcement|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Task Force/Call for Feedback Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Leadership Development Task Force/Call for Feedback Announcement}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' The Community Development team at the Wikimedia Foundation is supporting the creation of a global, community-driven Leadership Development Task Force. The purpose of the task force is to advise leadership development work. The team is looking for feedback about the responsibilities of the Leadership Development Task Force. This Meta page shares the proposal for a [[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Task Force|Leadership Development Task Force]] and how [[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Task Force/Participate|you can help.]] Feedback on the proposal will be collected from 7 to 25 February 2022.<section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 9. februāris, plkst. 04.35 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery/Wikipedia&oldid=22796821 --> == Ukraine's Cultural Diplomacy Month: We are back in 2022! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> [[File:UCDM 2022.png|180px|right]] {{int:please-translate}} Hello, dear Wikipedians!<br/> [[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Ukraine|Wikimedia Ukraine]], in cooperation with the [[:en:Ministry of Foreign Affairs of Ukraine|Ministry of Foreign Affairs of Ukraine]] and [[:en:Ukrainian Institute|Ukrainian Institute]], has launched the second edition of writing challenge "'''[[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2022|Ukraine's Cultural Diplomacy Month]]'''", which lasts from 17 February to 17 March 2022. The campaign is dedicated to famous Ukrainian artists of cinema, music, literature, architecture, design and cultural phenomena of Ukraine that made a contribution to world culture. The most active contesters will receive [[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2022/Prizes|prizes]].<br/> We invite you to take part and help us improve the coverage of Ukrainian culture on Wikipedia!--[[Dalībnieks:ValentynNefedov (WMUA)|ValentynNefedov (WMUA)]] ([[Dalībnieka diskusija:ValentynNefedov (WMUA)|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 14.54 (EET) </div> == Wiki Loves Folklore is extended till 15th March == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">{{int:please-translate}} [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|frameless|180px]] Greetings from Wiki Loves Folklore International Team, We are pleased to inform you that [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore|Wiki Loves Folklore]] an international photographic contest on Wikimedia Commons has been extended till the '''15th of March 2022'''. The scope of the contest is focused on folk culture of different regions on categories, such as, but not limited to, folk festivals, folk dances, folk music, folk activities, etc. We would like to have your immense participation in the photographic contest to document your local Folk culture on Wikipedia. You can also help with the [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022/Translations|translation]] of project pages and share a word in your local language. Best wishes, '''International Team'''<br /> '''Wiki Loves Folklore''' [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 06.50 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Rockpeterson@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=22754428 --> == Coming soon == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> === Several improvements around templates === Hello, from March 9, several improvements around templates will become available on your wiki: * Fundamental improvements of the [[Mw:Special:MyLanguage/Help:VisualEditor/User guide#Editing templates|VisualEditor template dialog]] ([[m:WMDE Technical Wishes/VisualEditor template dialog improvements|1]], [[m:WMDE Technical Wishes/Removing a template from a page using the VisualEditor|2]]), * Improvements to make it easier to put a template on a page ([[m:WMDE Technical Wishes/Finding and inserting templates|3]]) (for the template dialogs in [[Mw:Special:MyLanguage/Help:VisualEditor/User guide#Editing templates|VisualEditor]], [[Mw:Special:MyLanguage/Extension:WikiEditor#/media/File:VectorEditorBasic-en.png|2010 Wikitext]] and [[Mw:Special:MyLanguage/2017 wikitext editor|New Wikitext Mode]]), * and improvements in the syntax highlighting extension [[Mw:Special:MyLanguage/Extension:CodeMirror|CodeMirror]] ([[m:WMDE Technical Wishes/Improved Color Scheme of Syntax Highlighting|4]], [[m:WMDE Technical Wishes/Bracket Matching|5]]) (which is available on wikis with writing direction left-to-right). All these changes are part of the “[[m:WMDE Technical Wishes/Templates|Templates]]” project by [[m:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. We hope they will help you in your work, and we would love to hear your feedback on the talk pages of these projects. </div> - [[m:User:Johanna Strodt (WMDE)|Johanna Strodt (WMDE)]] 2022. gada 28. februāris, plkst. 14.38 (EET) <!-- Message sent by User:Johanna Strodt (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/Technical_Wishes_News_list_all_village_pumps&oldid=22907463 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Remember to Participate in the UCoC Conversations and Ratification Vote!</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting/Announcement|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting/Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting/Announcement}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hello everyone, A [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines/Voting|'''vote in SecurePoll from 7 to 21 March 2022''']] is scheduled as part of the ratification process for the Universal Code of Conduct (UCoC) Enforcement guidelines. Eligible voters are invited to answer a poll question and share comments. [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines/Voter_information|Read voter information and eligibility details.]] During the poll, voters will be asked if they support the enforcement of the Universal Code of Conduct based on the proposed guidelines. The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]] (UCoC) provides a baseline of acceptable behavior for the entire movement. The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines|revised enforcement guidelines]] were published 24 January 2022 as a proposed way to apply the policy across the movement. A [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_Board_noticeboard/January_2022_-_Board_of_Trustees_on_Community_ratification_of_enforcement_guidelines_of_UCoC|Wikimedia Foundation Board statement]] calls for a [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines/Voting|ratification process]] where eligible voters will have an opportunity to support or oppose the adoption of the UCoC Enforcement guidelines in a vote. Wikimedians are invited to [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines/Voter_information/Volunteer|translate and share important information]]. For more information about the UCoC, please see the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Project|project page]] and [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/FAQ|frequently asked questions]] on Meta-wiki. There are events scheduled to learn more and discuss: * A [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Conversations/Panel_Q&A|community panel]] recorded on 18 February 2022 shares perspectives from small- and medium-sized community participants. * The [[m:Movement Strategy and Governance|Movement Strategy and Governance]] (MSG) team is hosting Conversation Hours on 4 March 2022 at 15:00 UTC. Please [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Conversations|'''sign-up''']] to interact with the project team and the drafting committee about the updated enforcement guidelines and the ratification process. See the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/2022_conversation_hour_summaries|Conversation Hour summaries]] for notes from 4 February 2022 and 25 February 2022. You can comment on Meta-wiki talk pages in any language. You may also contact either team by email: msg[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org or ucocproject[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org Sincerely, Movement Strategy and Governance <br /> Wikimedia Foundation <br /><section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 2. marts, plkst. 04.17 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=22916674 --> == Ukrainas pilsētu nosaukumi == Godājamie kolēģi! Lūgums neizmantot [https://likumi.lv/ta/id/294340-par-ukrainas-pilsetu-nosaukumu-atveidi-latviesu-valoda šo "dokumentu"] Ukrainas pilsētu nosaukumos. Tur ir rupjas kļūdas un nekonsekvences. Nepaliksim smieklīgi, atražojot nekompetenci! Un formāli - tur ir "ieteicamais", nevis obligātais nosaukums. [[Ukrainas pilsētu uzskaitījums]] ir pārbaudīts, ja ir jautājumi par kādu konkrētu gadījumu - izdiskutējam lūdzu! --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 08.38 (EET) :Pārbaudītais variants: Harkiva - Harkovas apgabals. Reizēm (tas bija diplomātiski, precīzāk - bieži) mūsu slieksme skriet pakaļ katram vēl neatzītam jaunievedumam izskatās pagalam jocīgi. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 10.56 (EET) :Labi, uz ko piedāvā atsaukties tā vietā? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 11.30 (EET) ::ja esam pateikuši [[Ļviva]] un [[Harkiva]] tad jāliek pēdējais punkts teikuma galā un jāpāriet uz [[Kijiva]]. pie velna eksonīmus un jo sevišķi jau to miskasti Valsts valodas centru. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 18.07 (EET) :::Raksts gan saucas Ļvova [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 19.30 (EET) ::::ak tā... ļoti slikti. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 22.15 (EET) :::::https://www.delfi.lv/news/national/politics/kijevas-vieta-kijiva-ukrainas-pilsetu-nosaukumus-latviskos-tuvak-ukrainu-valodas-izrunai.d?id=54135210 [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 9. marts, plkst. 18.57 (EET) ::::::Jūtos gandarīts, jo par šo ar VVC [https://twitter.com/Papuass/status/1496808049155186691 Twitterī diskutēju] vēl pirms "150 tulkotāju, rakstnieku un valodnieku atklātā vēstules". :) [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 9. marts, plkst. 21.56 (EET) :::::::Tad jau botu pavēlniekiem jāsāk rosīties, jo labot vajadzēs daudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 9. marts, plkst. 22.06 (EET) :Tikai ar apdomu! Sazinājos ar Jāņa sētas galveno redaktoru. Lūk viņa atbilde. {{citāts|Sākoties karam, mūs ukraiņu nosaukumu sakarā ir uzrunājuši vairāki entuziasti. Šajā sakarā publiskojām Jāņa sētā 2007. gadā sagatavotās ukraiņu nosaukumu atveidošanas vadlīnījas. Tās Jums nosūtu pielikumā. Pie tām arī cenšamies turēties, atveidojot pēdējo gadu laikā desovjetizētos ukraiņu pilsētu nosaukumus. Vienīgais diskutablais jautājums paliek attiecībā uz eksonīmiem – nosaukumiem, kam latviešu valodā ir lietojuma tradīcija. Pirms 15 gadiem par tādiem uzskatījām arī lielākās Ukrainas pilsētas – Harkovu, Ļvovu un vēl dažas. Mūsdienu apstākļos latviešu valodā neredzu problēmu rakstīt arī Harkiva vai Ļviva. Šodien manīju ziņu, ka “lēnīgais” Valsts valodas centrs, pakļaujoties sabiedrības spiedienam, lēmis, ka turpmāk varēsim rakstīt arī Kijiva, protams, neliedzot izmantot arī tradicionālo Kijeva, kas manuprāt ir pareizi. Nepiekrītu radikāļiem, ka mums būtu jāmaina arī Dņepra vai Galīcija uz Dnipro un Haličina. Ne tikai tradīciju dēļ. Tie ir ģeogrāfiskie nosaukumi, kas attiecas uz vairāku valstu teritorijām (Dņepra – Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu; Galīcija – Poliju un Ukrainu). Radikāļi neaizdomājas, ka pēc šādas loģikas arī Daugavu Krievijā mums nāktos saukt par Zapadnaja Dvina. Jānis Turlajs galvenais redaktors.}}--[[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2022. gada 12. marts, plkst. 10.48 (EET) :https://quarry.wmcloud.org/query/63049 - vikipēdijas lapas ar vecajiem pilsētu nosaukumiem. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 12. marts, plkst. 23.25 (EET) == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Universal Code of Conduct Enforcement guidelines ratification voting open from 7 to 21 March 2022</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hello everyone, The ratification voting process for the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines|revised enforcement guidelines]] of the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]] (UCoC) is now open! '''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting|Voting commenced on SecurePoll]]''' on 7 March 2022 and will conclude on 21 March 2022. Please [[m:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voter information|read more on the voter information and eligibility details]]. The Universal Code of Conduct (UCoC) provides a baseline of acceptable behavior for the entire movement. The revised enforcement guidelines were published 24 January 2022 as a proposed way to apply the policy across the movement. You can [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Project|read more about the UCoC project]]. You can also comment on Meta-wiki talk pages in any language. You may also contact the team by email: ucocproject[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org Sincerely, Movement Strategy and Governance Wikimedia Foundation<section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 8. marts, plkst. 02.52 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=22962850 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Invitation to Hubs event: Global Conversation on 2022-03-12 at 13:00 UTC</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" />Hello! The Movement Strategy and Governance team of the Wikimedia Foundation would like to invite you to the next event about "Regional and Thematic Hubs". The Wikimedia Movement is in the process of understanding what Regional and Thematic Hubs should be. Our workshop in November was a good start ([[m:Special:MyLanguage/Hubs/Documentation/27 November Workshop|read the report]]), but we're not finished yet. Over the last weeks we conducted about 16 interviews with groups working on establishing a Hub in their context ([[m:Special:MyLanguage/Hubs/Dialogue|see Hubs Dialogue]]). These interviews informed a report that will serve as a foundation for discussion on March 12. The report is planned to be published on March 9. The event will take place on March 12, 13:00 to 16:00 UTC on Zoom. Interpretation will be provided in French, Spanish, Arabic, Russian, and Portuguese. Registration is open, and will close on March 10. Anyone interested in the topic is invited to join us. '''[[m:Special:MyLanguage/Hubs/Global Conversations March 12, 2022|More information on the event on Meta-wiki]]'''. Best regards, [[m:User:KVaidla (WMF)|Kaarel Vaidla]]<br />Movement Strategy <section end="announcement-content" /> </div> 2022. gada 10. marts, plkst. 03.31 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=22974079 --> == Wiki Loves Folklore 2022 ends tomorrow == [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|frameless|180px]] International photographic contest [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022| Wiki Loves Folklore 2022]] ends on 15th March 2022 23:59:59 UTC. This is the last chance of the year to upload images about local folk culture, festival, cuisine, costume, folklore etc on Wikimedia Commons. Watch out our social media handles for regular updates and declaration of Winners. ([https://www.facebook.com/WikiLovesFolklore/ Facebook] , [https://twitter.com/WikiFolklore Twitter ] , [https://www.instagram.com/wikilovesfolklore/ Instagram]) The writing competition Feminism and Folklore will run till 31st of March 2022 23:59:59 UTC. Write about your local folk tradition, women, folk festivals, folk dances, folk music, folk activities, folk games, folk cuisine, folk wear, folklore, and tradition, including ballads, folktales, fairy tales, legends, traditional song and dance, folk plays, games, seasonal events, calendar customs, folk arts, folk religion, mythology etc. on your local Wikipedia. Check if your [[:m:Feminism and Folklore 2022/Project Page|local Wikipedia is participating]] A special competition called '''Wiki Loves Falles''' is organised in Spain and the world during 15th March 2022 till 15th April 2022 to document local folk culture and [[:en:Falles|Falles]] in Valencia, Spain. Learn more about it on [[:ca:Viquiprojecte:Falles 2022|Catalan Wikipedia project page]]. We look forward for your immense co-operation. Thanks Wiki Loves Folklore international Team [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2022. gada 14. marts, plkst. 16.40 (EET) <!-- Message sent by User:Rockpeterson@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=22754428 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Leadership Development Working Group: Apply to join! (14 March to 10 April 2022)</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Working Group/Participate/Announcement|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Working Group/Participate/Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Leadership Development Working Group/Participate/Announcement}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hello everyone, Thank you to everyone who participated in the feedback period for the [[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Working Group|Leadership Development Working Group]] initiative. A [[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Working Group/Participate#5. Summary of Call for Feedback|summary of the feedback]] can be found on Meta-wiki. This feedback will be shared with the working group to inform their work. The application period to join the Working Group is now open and will close on April 10, 2022. Please [[m:Special:MyLanguage/Leadership_Development_Working_Group/Purpose_and_Structure#3._How_is_the_working_group_formed_and_structured?|review the information about the working group]], share with community members who might be interested, and '''[[m:Special:MyLanguage/Leadership_Development_Working_Group/Participate#1._How_to_participate|apply if you are interested]]'''. Thank you, From the Community Development team<br /><section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 18. marts, plkst. 04.20 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=22974079 --> == Feminism and Folklore 2022 ends soon == [[File:Feminism and Folklore 2022 logo.svg|right|frameless|250px]] [[:m:Feminism and Folklore 2022|Feminism and Folklore 2022]] which is an international writing contest organized at Wikipedia ends soon that is on <b>31 March 2022 11:59 UTC</b>. This is the last chance of the year to write about feminism, women biographies and gender-focused topics such as <i>folk festivals, folk dances, folk music, folk activities, folk games, folk cuisine, folk wear, fairy tales, folk plays, folk arts, folk religion, mythology, folk artists, folk dancers, folk singers, folk musicians, folk game athletes, women in mythology, women warriors in folklore, witches and witch hunting, fairy tales and more</i> Keep an eye on the project page for declaration of Winners. We look forward for your immense co-operation. Thanks Wiki Loves Folklore international Team [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 16.29 (EET) <!-- Message sent by User:Rockpeterson@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Rockpeterson/fnf&oldid=23060054 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Universal Code of Conduct Enforcement guidelines ratification voting is now closed</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote/Closing message|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote/Closing message|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote/Closing message}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Greetings, The ratification voting process for the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines|revised enforcement guidelines]] of the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]] (UCoC) came to a close on 21 March 2022. Over {{#expr:2300}} Wikimedians voted across different regions of our movement. Thank you to everyone who participated in this process! The scrutinizing group is now reviewing the vote for accuracy, so please allow up to two weeks for them to finish their work. The final results from the voting process will be announced [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting/Results|here]], along with the relevant statistics and a summary of comments as soon as they are available. Please check out [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voter information|the voter information page]] to learn about the next steps. You can comment on the project talk page [[m:Talk:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines|on Meta-wiki]] in any language. You may also contact the UCoC project team by email: ucocproject[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org Best regards, Movement Strategy and Governance<br /><section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 30. marts, plkst. 04.53 (EEST) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23079949 --> == Sarakstā trūkst Leopolda Berkolda, skat. LKOk sarakstu LKOK nr.3/1697; == [[Special:Contributions/62.85.33.250|62.85.33.250]] 2022. gada 8. aprīlis, plkst. 18.01 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Movement Strategy and Governance News – Issue 6</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="msg-newsletter"/> <div style = "line-height: 1.2"> <span style="font-size:200%;">'''Movement Strategy and Governance News'''</span><br> <span style="font-size:120%; color:#404040;">'''Issue 6, April 2022'''</span><span style="font-size:120%; float:right;">[[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6|'''Read the full newsletter''']]</span> ---- Welcome to the sixth issue of Movement Strategy and Governance News! This revamped newsletter distributes relevant news and events about the Movement Charter, Universal Code of Conduct, Movement Strategy Implementation grants, Board of trustees elections and other relevant MSG topics. This Newsletter will be distributed quarterly, while the more frequent Updates will also be delivered weekly. Please remember to subscribe [[m:Special:MyLanguage/Global message delivery/Targets/MSG Newsletter Subscription|here]] if you would like to receive future issues of this newsletter. </div><div style="margin-top:3px; padding:10px 10px 10px 20px; background:#fffff; border:2px solid #808080; border-radius:4px; font-size:100%;"> *'''Leadership Development -''' A Working Group is Forming! - The application to join the Leadership Development Working Group closed on April 10th, 2022, and up to 12 community members will be selected to participate in the working group. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A1|continue reading]]) *'''Universal Code of Conduct Ratification Results are out! -''' The global decision process on the enforcement of the UCoC via SecurePoll was held from 7 to 21 March. Over 2,300 eligible voters from at least 128 different home projects submitted their opinions and comments. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A2|continue reading]]) *'''Movement Discussions on Hubs -''' The Global Conversation event on Regional and Thematic Hubs was held on Saturday, March 12, and was attended by 84 diverse Wikimedians from across the movement. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A3|continue reading]]) *'''Movement Strategy Grants Remain Open! -''' Since the start of the year, six proposals with a total value of about $80,000 USD have been approved. Do you have a movement strategy project idea? Reach out to us! ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A4|continue reading]]) *'''The Movement Charter Drafting Committee is All Set! -''' The Committee of fifteen members which was elected in October 2021, has agreed on the essential values and methods for its work, and has started to create the outline of the Movement Charter draft. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A5|continue reading]]) *'''Introducing Movement Strategy Weekly -''' Contribute and Subscribe! - The MSG team have just launched the updates portal, which is connected to the various Movement Strategy pages on Meta-wiki. Subscriber to get up-to-date news about the various ongoing projects. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A6|continue reading]]) *'''Diff Blogs -''' Check out the most recent publications about Movement Strategy on Wikimedia Diff. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A7|continue reading]]) </div><section end="msg-newsletter"/> </div> Also, a draft of the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Annual Plan/2022-2023/draft|'''2022-23 Wikimedia Foundation Annual Plan''']] has been published. Input is being sought on-wiki and during [[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Annual Plan/2022-2023/Conversations|'''several conversations''' with Wikimedia Foundation CEO Maryana Iskander]]. [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Annual Plan/2022-2023/Conversations/Announcement|See full announcement on Meta-wiki]]. [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 22. aprīlis, plkst. 04.45 (EEST) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23184989 --> == New Wikipedia Library Collections Available Now - April 2022 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello Wikimedians! [[File:Wikipedia_Library_owl.svg|thumb|upright|The TWL owl says sign up today!]] [[m:The Wikipedia Library|The Wikipedia Library]] has free access to new paywalled reliable sources. You can these and dozens more collections at https://wikipedialibrary.wmflabs.org/: * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/128/ Wiley]''' – journals, books, and research resources, covering life, health, social, and physical sciences * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/125/ OECD]''' – OECD iLibrary, Data, and Multimedia​​ published by the Organisation for Economic Cooperation and Development * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/129/ SPIE Digital Library]''' – journals and eBooks on optics and photonics applied research Many other sources are freely available for experienced editors, including collections which recently became accessible to all eligible editors: Cambridge University Press, BMJ, AAAS, Érudit and more. Do better research and help expand the use of high quality references across Wikipedia projects: log in today! <br>--The Wikipedia Library Team 2022. gada 26. aprīlis, plkst. 16.17 (EEST) :<small>This message was delivered via the [https://meta.wikimedia.org/wiki/MassMessage#Global_message_delivery Global Mass Message] tool to [https://meta.wikimedia.org/wiki/Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Library The Wikipedia Library Global Delivery List].</small> </div> <!-- Message sent by User:Samwalton9@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Library&oldid=23036656 --> == Coming soon: Improvements for templates == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> <!--T:11--> [[File:Overview of changes in the VisualEditor template dialog by WMDE Technical Wishes.webm|thumb|Fundamental changes in the template dialog.]] Hello, more changes around templates are coming to your wiki soon: The [[mw:Special:MyLanguage/Help:VisualEditor/User guide#Editing templates|'''template dialog''' in VisualEditor]] and in the [[mw:Special:MyLanguage/2017 wikitext editor|2017 Wikitext Editor]] (beta) will be '''improved fundamentally''': This should help users understand better what the template expects, how to navigate the template, and how to add parameters. * [[metawiki:WMDE Technical Wishes/VisualEditor template dialog improvements|project page]], [[metawiki:Talk:WMDE Technical Wishes/VisualEditor template dialog improvements|talk page]] In '''syntax highlighting''' ([[mw:Special:MyLanguage/Extension:CodeMirror|CodeMirror]] extension), you can activate a '''colorblind-friendly''' color scheme with a user setting. * [[metawiki:WMDE Technical Wishes/Improved Color Scheme of Syntax Highlighting#Color-blind_mode|project page]], [[metawiki:Talk:WMDE Technical Wishes/Improved Color Scheme of Syntax Highlighting|talk page]] Deployment is planned for May 10. This is the last set of improvements from [[m:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes']] focus area “[[m:WMDE Technical Wishes/Templates|Templates]]”. We would love to hear your feedback on our talk pages! </div> -- [[m:User:Johanna Strodt (WMDE)|Johanna Strodt (WMDE)]] 2022. gada 29. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST) <!-- Message sent by User:Johanna Strodt (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/Technical_Wishes_News_list_all_village_pumps&oldid=23222263 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Editing news 2022 #1</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="message"/><i>[[metawiki:VisualEditor/Newsletter/2022/April|Read this in another language]] • [[m:VisualEditor/Newsletter|Subscription list for this multilingual newsletter]]</i> [[File:Junior Contributor New Topic Tool Completion Rate.png|thumb|New editors were more successful with this new tool.]] The [[mw:Special:MyLanguage/Help:DiscussionTools#New discussion tool|New topic tool]] helps editors create new ==Sections== on discussion pages. New editors are more successful with this new tool. You can [[mw:Talk pages project/New topic#21 April 2022|read the report]]. Soon, the Editing team will offer this to all editors at the 20 Wikipedias that participated in the test. You will be able to turn it off at [[Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion]].<section end="message"/> </div> [[User:Whatamidoing (WMF)|Whatamidoing (WMF)]] 2022. gada 2. maijs, plkst. 21.55 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/VisualEditor/Newsletter/Wikis_with_VE&oldid=22019984 --> == 2022 Board of Trustees Call for Candidates == <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Call for Candidates/Short|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Call for Candidates/Short|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Call for Candidates/Short}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' The Board of Trustees seeks candidates for the 2022 Board of Trustees election. [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2022/Announcement/Call_for_Candidates|'''Read more on Meta-wiki.''']] The [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022|2022 Board of Trustees election]] is here! Please consider submitting your candidacy to serve on the Board of Trustees. The Wikimedia Foundation Board of Trustees oversees the Wikimedia Foundation's operations. Community-and-affiliate selected trustees and Board-appointed trustees make up the Board of Trustees. Each trustee serves a three year term. The Wikimedia community has the opportunity to vote for community-and-affiliate selected trustees. The Wikimedia community will vote to fill two seats on the Board in 2022. This is an opportunity to improve the representation, diversity, and expertise of the Board as a team. ;Who are potential candidates? Are you a potential candidate? Find out more on the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Apply to be a Candidate|Apply to be a Candidate page]]. Thank you for your support, Movement Strategy and Governance on behalf of the Elections Committee and the Board of Trustees<br /><section end="announcement-content" /> 2022. gada 10. maijs, plkst. 13.39 (EEST) <!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23215441 --> == wiki-patrol == čau visiem! pašlaik notiekošā [[:m:Wikimedia Hackathon 2022|hakatona]] laikā esmu nedaudz uzspodrinājis kādu sen rakstītu rīku: [[:toolforge:edgars/wiki-patrol|wiki-patrol]]. uzreiz brīdinu, ka tas aktuāls ir tikai tiem, kas ir vismaz pārbaudītāju statusā (sākot ar [[Vikipēdija:Dalībnieku_tiesības#Pārbaudītāji|šo sadaļu sarakstā]]). ja kāds, neizmantojot izmaiņu novēršanas funkcionalitāti (kas, protams, pieejams tikai adminiem), atceļ kādu labojumu, šis atceltais labojums paliek neatzīmēts kā "pārbaudīts" (pēdējo izmaiņu lapā paliek "!" sarkanā izsaukuma zīme). tas neveicina efektīvu pēdējo izmaiņu lapas pārskatīšanu un vandalisma novēršanu, jo šādi kaut kas var palikt nepamanīts. wiki-patrol rīkā var redzēt rakstu vārdtelpas nepārbaudītos labojumus, sagrupētus pēc raksta (ielādējas pa 100 izmaiņām vienā lapā) ar iespēju: * saglabāt pēdējo uzticamo labojumu (definējas kā admini, pašpārbaudītie, boti) * apskatīt kopējās izmaiņas rakstā (salīdzinot '''pašreizējo''' raksta versiju ar pēdējo uzticamo labojumu), šādi var uzreiz pārbaudīt, kāds ir kopējais stāvoklis, arī secinot, vai nav palaists garām kāds vandalisms * atzīmēt redzamos labojumus kā pārbaudītus. ceru, ka vismaz kādam no pēdējo izmaiņu pieskatītājiem šis rīks noderēs. esmu atstājis dažus rakstus, kuros jūs varat izmēģināt pārbaudīto labojumu atzīmēšanas funkcionalitāti. ja ir vēlami papildinājumi vai ir jautājumi, droši rakstat onwiki vai kādos citos saziņas kanālos. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 20. maijs, plkst. 21.54 (EEST) :Paldies, tagad nedaudz pat šo lietoju. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 2. jūnijs, plkst. 13.40 (EEST) ::es arī tiku pamēģinājis. ir labi. bet tā kā ikdienā nenodarbojos ar visu izmaiņu pieskatīšanu, tad kvalitatīvs fīdbeks pagaidām izpaliks. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 2. jūnijs, plkst. 16.20 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Revisions to the Universal Code of Conduct (UCoC) Enforcement Guidelines</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Revision discussions/Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Revision discussions/Announcement}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hello all, We'd like to provide an update on the work on the Enforcement Guidelines for the Universal Code of Conduct. After the conclusion of the community vote on the guidelines in March, the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Community Affairs Committee|Community Affairs committee (CAC)]] of the Board [https://lists.wikimedia.org/hyperkitty/list/wikimedia-l@lists.wikimedia.org/thread/JAYQN3NYKCHQHONMUONYTI6WRKZFQNSC/ asked that several areas of the guidelines be reviewed for improvements] before the Board does its final review. These areas were identified based on community discussions and comments provided during the vote. The CAC also requested review of the controversial Note in 3.1 of the UCoC itself. Once more, a big thank you to all who voted, especially to all who left constructive feedback and comments! The project team is working with the Board to establish a timeline for this work, and will communicate this next month. Members of the two prior [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Drafting committee|UCoC Drafting Committees]] have generously offered their time to help shape improvements to the Guidelines. You can read more about them and their work [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Drafting committee#Revisions_Committee|here]], as well as read [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Drafting_committee/Phase_2_meeting_summaries#2022|summaries of their weekly meetings in 2022]]. Wikimedians have provided many valuable comments together with the vote and in other conversations. Given the size and diversity of the Wikimedia community, there are even more voices out there who can give ideas on how to improve the enforcement guidelines and add even more valuable ideas to the process. To help the Revisions committee identify improvements, input on several questions for the committee’s review is requested. Visit the Meta-wiki pages ([[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines/Revision_discussions|Enforcement Guidelines revision discussions]], [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Policy text/Revision_discussions|Policy text revision discussions]]) to get your ideas to the Committee - it is very important that viewpoints are heard from different communities before the Committee begins drafting revision proposals. On behalf of the UCoC project team <br /><section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 4. jūnijs, plkst. 01.56 (EEST) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23215441 --> == Results of Wiki Loves Folklore 2022 is out! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {{int:please-translate}} [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]] Hi, Greetings The winners for '''[[c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022|Wiki Loves Folklore 2022]]''' is announced! We are happy to share with you winning images for this year's edition. This year saw over 8,584 images represented on commons in over 92 countries. Kindly see images '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022/Winners|here]]''' Our profound gratitude to all the people who participated and organized local contests and photo walks for this project. We hope to have you contribute to the campaign next year. '''Thank you,''' '''Wiki Loves Folklore International Team''' --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2022. gada 4. jūlijs, plkst. 19.12 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=23454230 --> == Propose statements for the 2022 Election Compass == :''[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Propose statements for the 2022 Election Compass| You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Propose statements for the 2022 Election Compass|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Propose statements for the 2022 Election Compass}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hi all, Community members in the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022|2022 Board of Trustees election]] are invited to [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2022/Community_Voting/Election_Compass|propose statements to use in the Election Compass.]] An Election Compass is a tool to help voters select the candidates that best align with their beliefs and views. The community members will propose statements for the candidates to answer using a Lickert scale (agree/neutral/disagree). The candidates’ answers to the statements will be loaded into the Election Compass tool. Voters will use the tool by entering in their answer to the statements (agree/disagree/neutral). The results will show the candidates that best align with the voter’s beliefs and views. ;Here is the timeline for the Election Compass: * July 8 - 20: Community members propose statements for the Election Compass * July 21 - 22: Elections Committee reviews statements for clarity and removes off-topic statements * July 23 - August 1: Volunteers vote on the statements * August 2 - 4: Elections Committee selects the top 15 statements * August 5 - 12: candidates align themselves with the statements * August 15: The Election Compass opens for voters to use to help guide their voting decision The Elections Committee will select the top 15 statements at the beginning of August. The Elections Committee will oversee the process, supported by the Movement Strategy and Governance team. MSG will check that the questions are clear, there are no duplicates, no typos, and so on. Best, Movement Strategy and Governance ''This message was sent on behalf of the Board Selection Task Force and the Elections Committee''<br /><section end="announcement-content" /> [[User:MNadzikiewicz (WMF)|MNadzikiewicz (WMF)]] ([[User talk:MNadzikiewicz (WMF)|talk]]) 2022. gada 14. jūlijs, plkst. 14.34 (EEST) <!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23215441 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Movement Strategy and Governance News – Issue 7</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="msg-newsletter"/> <div style = "line-height: 1.2"> <span style="font-size:200%;">'''Movement Strategy and Governance News'''</span><br> <span style="font-size:120%; color:#404040;">'''Issue 7, July-September 2022'''</span><span style="font-size:120%; float:right;">[[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7|'''Read the full newsletter''']]</span> ---- Welcome to the 7th issue of Movement Strategy and Governance News! The newsletter distributes relevant news and events about the implementation of Wikimedia's [[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy/Initiatives|Movement Strategy recommendations]], other relevant topics regarding Movement governance, as well as different projects and activities supported by the Movement Strategy and Governance (MSG) team of the Wikimedia Foundation. The MSG Newsletter is delivered quarterly, while the more frequent [[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy/Updates|Movement Strategy Weekly]] will be delivered weekly. Please remember to subscribe [[m:Special:MyLanguage/Global message delivery/Targets/MSG Newsletter Subscription|here]] if you would like to receive future issues of this newsletter. </div><div style="margin-top:3px; padding:10px 10px 10px 20px; background:#fffff; border:2px solid #808080; border-radius:4px; font-size:100%;"> * '''Movement sustainability''': Wikimedia Foundation's annual sustainability report has been published. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A1|continue reading]]) * '''Improving user experience''': recent improvements on the desktop interface for Wikimedia projects. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A2|continue reading]]) * '''Safety and inclusion''': updates on the revision process of the Universal Code of Conduct Enforcement Guidelines. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A3|continue reading]]) * '''Equity in decisionmaking''': reports from Hubs pilots conversations, recent progress from the Movement Charter Drafting Committee, and a new white paper for futures of participation in the Wikimedia movement. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A4|continue reading]]) * '''Stakeholders coordination''': launch of a helpdesk for Affiliates and volunteer communities working on content partnership. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A5|continue reading]]) * '''Leadership development''': updates on leadership projects by Wikimedia movement organizers in Brazil and Cape Verde. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A6|continue reading]]) * '''Internal knowledge management''': launch of a new portal for technical documentation and community resources. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A7|continue reading]]) * '''Innovate in free knowledge''': high-quality audiovisual resources for scientific experiments and a new toolkit to record oral transcripts. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A8|continue reading]]) * '''Evaluate, iterate, and adapt''': results from the Equity Landscape project pilot ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A9|continue reading]]) * '''Other news and updates''': a new forum to discuss Movement Strategy implementation, upcoming Wikimedia Foundation Board of Trustees election, a new podcast to discuss Movement Strategy, and change of personnel for the Foundation's Movement Strategy and Governance team. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A10|continue reading]]) </div><section end="msg-newsletter"/> </div> Thank you for reading! [[User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2022. gada 18. jūlijs, plkst. 04.37 (EEST) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23529147 --> == Wikimedia Summit 2022 online == [[Attēls:RZ Logo Wikimedia-Summit black.svg|150px|right]] No 9. līdz 11. septembrim Berlīnē klātienē notiks [[:m:Wikimedia Summit 2022|Wikimedia Summit 2022]] pasākums. Mēs klātienē nebūsim pārstāvēti, bet ir iespēja vienai personai saņemt ielūgumu online pieejai. Iespējams, ka kādas sesijas/prezentācijas tiks translētas publiski, bet šis ielūgums ļaus piedalīties diskusijās. Ja kāds ir gatavs šo iespēju izmantot, lūdzu, pieteikties šeit vai man privāti. Priekšzināšanas nav svarīgas, svarīgāka ir vēlme iepazīt globālo kopienu. Konferences darba valoda - angļu. Konferences galvenās tēmas būs kustības stratēģijas praktiskā ieviešana (nu jau vairāk praktiski, nevis tikai vīzijas) un izmaiņas globālās kopienas pārvaldībā (pamatdoma ir funkciju pārdale no ASV bezpeļņas organizācijas [[Wikimedia Foundation]], nododot to organizācijām vai to apvienībām, kas labāk pārzina vietējo kontekstu). [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 19. jūlijs, plkst. 14.09 (EEST) :Atgādinājums par šo. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 12.17 (EEST) == Wikipedia Summer Days in Estonia == From August 26–28 next to lake [[Vertsjervs|Võrtsjärv]] there would be [[:et:Vikipeedia:Suvepäevad 2022|Wikipedia Summer Days 2022]]. Latvian Wikipedians are also welcomed to participate. We have now opened registration! [[:commons:Category:Estonian Wikipedia summer days|Some images of how that looks like]]. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2022. gada 20. jūlijs, plkst. 04.46 (EEST) f5tt9uep70wklwtn6xhwcwbyihzqmmy Kvēlspuldze 0 59779 3661160 3450797 2022-07-26T14:36:30Z ScAvenger 1630 /* Halogēnā kvēlspuldze */ saprotamāk par darbības principu wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} [[Attēls:Gluehlampe 01 KMJ.png|thumb|Kvēlspuldze]] '''Kvēlspuldze''' ir mākslīgais [[gaismas avots]], kurā [[gaisma|gaismu]] izstaro sakarsēts metāla [[kvēldiegs]]. [[Elektriskā strāva]] plūst caur tievu kvēldiegu, to sakarsējot, ierosinot tā molekulas un atbrīvojot [[fotons|fotonus]]. [[Stikls|Stikla]] balons neļauj gaisa skābeklim piekļūt kvēldiegam, kurš pretējā gadījumā ātri sadegtu oksidēšanās dēļ. Kvēlspuldžu labums ir tas, ka tās var izgatavot ar darba [[spriegums|spriegumiem]] plašā diapazonā, sākot no dažiem [[volts|voltiem]] līdz vairākiem simtiem voltu. Relatīvi zemās [[gaismas atdeve]]s dēļ, kvēlspuldzes pakāpeniski tiek aizstātas ar [[luminiscentā lampa|kompaktajām luminiscences lampām]], [[augstspiediena gāzizlādes lampa|augstspiediena gāzizlādes lampām]], [[gaismas diode|gaismas diodēm]] un citām ierīcēm. [[Brazīlija]] un [[Venecuēla]] bija pirmās valstis, kuras mēģināja izskaust kvēlspuldzes jau 2005. gadā. [[Austrija]] ir paziņojusi, ka tā izskaudīs kvēlspuldzes, dodot priekšroku kompaktajām luminiscences lampām līdz 2010. gadam. Šie ierosinājumi ir sastapušies ar kritiku tādēļ, ka ir vairāki kompakto luminiscences lampu trūkumi: klienta drošība, vides jautājumi (kompaktās luminiscences lampas satur nelielu daudzumu dzīvsudraba), kompakto luminiscences lampu izstarošanas spektrs, lēna palaišana aukstā laikā, palielinās lampu izmaksas un augsta izmaksa lampām ar gaismas regulēšanas iespēju. == Kvēlspuldzes vēsture == [[1802]]. gadā [[Hamfrijs Deivijs]] izveidoja pirmo kvēlspuldzei līdzīgo gaismas avotu, laižot elektrisko strāvu caur tievu [[platīns|platīna]] stieplīti. Šis gaismas avots nebija pietiekami gaišs un nebija pietiekami ilgmūžīgs, lai būtu praktisks, bet tas bija labs iesākums eksperimentu virknei turpmākajos 75 gados līdz [[Tomass Edisons|Tomasa Edisona]] [[1879]]. gadā patentētajai pirmajai praktiskajai kvēlspuldzei. [[1840]]. gadā, britu zinātnieks [[Vorens de la Rū]] ieslēdza platīna stieplīti [[vakuums|vakuuma]] [[caurule|caurulē]] un caur to laida elektrisko strāvu. Šīs ierīces ilgmūžība jau bija lielāka. Kaut arī projekts bija izdevies, augstās platīna izmaksas darīja to nederīgu praktiskai komerciālai izmantošanai. [[1841]]. gadā [[Frederiks de Moleins]] no [[Anglija]]s reģistrēja pirmo patentu kvēlspuldzei ar [[akmeņogles|akmeņogļu]] pulveri kvēldiega vietā. Angļu fiziķis un ķīmiķis [[Džozefs Vilsons Svans]] [[1873]]. gadā demonstrēja strādājošu spuldzi, kuras konstrukcijā tika izmantots [[ogleklis|oglekļa]] šķiedras kvēldiegs. [[1877]]. gadā viņš pievērsās eksperimentiem ar tieviem monolītiem oglekļa stieņiem. Svona spuldzes raksturīgākā pazīme bija pietiekami augstais vakuums, kas ļāva kvēldiegu sakarsēt gandrīz līdz baltkvēlei. [[1878]]. gadā Svons reģistrēja britu patentu savai ierīcei. 1880. gados viņš uzsāka vadīt pats savu kompāniju. Arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] paralēli tika izdarīti izgudrojumi. [[1874]]. gadā [[Kanāda]]s patentu reģistrēja medicīnas elektriķi [[Henrijs Vudvords]] un [[Metjū Evanss]], kuru spuldzēm bija oglekļa [[elektrodi]], un ar slāpekli pildīti baloni. Vudvords un Evanss mēģināja komercializēt savu izgudrojumu, bet neveiksmīgi. [[1879]]. gadā Tomass Edisons reģistrēja patentu spuldzei ar oglekļa kvēldiegu. Vairākus mēnešus pēc tam Edisonam un viņa darba grupai izdevās atklāt, ka ar oglekli apstrādāts bambusa kvēldiegs spēj sasniegt darbmūžu 1200 stundas. [[1890]]. gadā austriešu izgudrotājs [[Karls Auers fon Velsbahs]] strādāja ar metāla kvēldiegiem, vispirms ar platīna, pēc tam ar osmija kvēldiegiem un izveidoja strādājošu modeli [[1898]]. gadā. [[1903]]. gadā [[Viliss Vitņūzs]] izgudroja spuldzi ar kvēldiegu, kurš ievērojami mazāk atstāja tumšas nogulsnes uz spuldzes balona iekšpuses. Tas bija ar metālu pārklāts oglekļa kvēldiegs. [[1906]]. gadā kompānija General Electric bija pirmā, kura patentēja metodi, kā taisīt kvēlspuldžu kvēldiegus no metāla. Tajā pašā gadā horvāts [[Frandžo Hanamans]] no [[Zagreba]]s izgudroja [[volframs|volframa]] kvēldiega spuldzi, kurai bija ilgāks darbmūžs, un kura deva spilgtāku gaismu nekā oglekļa kvēldiega spuldzes. Volframa kvēldiegi izmaksāja dārgi, bet [[1910]]. gadā [[Viljams Deivids Kūlidžs]] izgudroja uzlabotu metodi volframa kvēldiegu ražošanai. Volframa kvēldiegi pārdzīvoja visus pārējos kvēldiegu tipus un Kūlidžs padarīja to izmaksas saprātīgas. Šeit mēs redzam, ka Edisons nebija vienīgais un galīgais kvēlspuldzes izgudrotājs. Uzdodot jautājumu: „Kurš izgudroja kvēlspuldzi?” vēsturnieki [[Roberts Frīdels]] un [[Pols Izraēls]] piedāvā sarakstu ar 22 izgudrotājiem pirms Svona un Edisona. Viņi secina, ka Edisona versija pārspēj pārējās šādu faktoru dēļ: efektīvs kvēldiega materiāls, augsts vakuums spuldzes balonā, un augstas pretestības spuldze, kas padarīja elektrosadali ekonomiski pieņemamu. Cits vēsturnieks, Tomass Hjūdžs Edisona panākumus attiecina uz faktu, ka viņš izgudroja veselu integrētu elektriskās apgaismes sistēmu. Kvēlspuldze bija mazs komponents viņa elektriskās apgaismes sistēmā un ne vairāk atbildīgs sistēmas funkcionēšanā kā Edisona ģenerators, Edisona elektrotīkls un fīderis un paralēlā sadales sistēma. Citi izgudrotāji ar ģeneratoriem un kvēlspuldzēm un līdzīgu ģenialitāti sen ir tikuši aizmirsti, jo tie nav vadījuši savu izgudrojumu iekļaušanu apgaismes sistēmā. Speciāli jāpiemin krievu elektrotehniķis [[Aleksandrs Nikolajevičs Lodigins]], kurš jau [[1872]]. gadā izveidoja savu kvēlspuldzi ar oglekļa stienīti kvēldiega lomā un vakuuma balonu. [[1873]]. gadā sākās [[Lodigina lampa]]s publiska demonstrācija. == Darbības princips == [[Kvēlspuldze]] sastāv no stikla ietveres (apvalka jeb balona), kura ar tajā iepildītas [[Inertās gāzes|inertas gāzes]] palīdzību samazina kvēldiega iztvaikošanu un samazina prasības pret [[stikls|stikla]] stiprību. Balona iekšpusē atrodas kvēldiegs, kas izgatavots no [[volframs|volframa]] stieples, un caur kuru plūst [[elektriskā strāva]]. Strāva sakarsē kvēldiegu līdz galēji augstai temperatūrai (tipiskā vērtība var būt robežās no 2000 [[Kelvins|K]] līdz 3300 K, un tā ir atkarīga no kvēldiega tipa, formas, gabarītiem un strāvas stipruma). Atomi sabalansētajā kvēldiegā intensīvi svārstās. Elektroni, kas ir lādētas daļiņas, tagad spēcīgi svārstās un izstaro lieko enerģiju absolūti melna ķermeņa starojuma veidā. Šī starojuma spektrs, atšķirībā no tā, kuru rada nelīdzsvarotas atomu vai molekulu pārejas, kā tas ir dzīvsudraba tvaiku lampā, ir nepārtraukts. Kvēlspuldzēm parasti balona iekšpusē ir stikla serde, kura balsta kvēldiegu un elektriskajiem kontaktiem ļauj „iet” cauri apvalkam, nezaudējot apvalka hermētismu. Tiek lietoti dažāda veida elektriskie kontakti, piemēram, skrūves veida cokols, bajonetes veida cokols (viens vai vairāki kontakti galā, čaula var būt izmantota kā kontakts, vai arī tikai kā mehānisks atbalsts) un dažām lampām elektriskie kontakti abos cauruļveida lampas galos. Kontakti lampas patronā ļauj elektriskajai strāvai plūst caur kvēldiegu. Kvēlspuldžu jaudu diapazons ir apmēram no 0,1 vata l0000 vatiem un vairāk. Lai uzlabotu spuldzes gaismas atdevi, kvēldiegs parasti tiek veidots no tievas stieples spirāles, kas tiek saukta par dubultspirāli. 60 vatu 120 voltu spuldzei kvēldiega garums ir 2 metri. Viena no standarta kvēlspuldzes problēmām ir kvēldiega iztvaikošana. Lielāka problēma ir tā, ka nenovēršamais kvēldiega pretestības nevienmērīgais sadalījums pa kvēldiega garumu noved pie nevienādas sakaršanas ar „karstajiem apgabaliem”, kuri veidojas vietās, kurās ir lielāka pretestība. Kvēldiega tievēšana iztvaikošanas dēļ palielina pretestību šajās vietās. Taču karstie apgabali iztvaiko ātrāk, ātrāk palielinot to pretestību - pozitīvā atgriezeniskā saitē, kas beidzas ar to, ka vienā vai vairākās vietās kvēldiegs kļūst ārkārtīgi tievs un līdz ar to var viegli pārtrūkt. Ērvings Langmuirs ierosināja, ka vakuuma vietā inerta gāze varētu kavēt iztvaikošanu, joprojām izvairoties no degšanas. Un tā sastopamās kvēlspuldzes tagad tiek piepildītas ar slāpekli, argonu vai kriptonu. Tomēr kvēldiega pārtrūkšana gāzpildītā balonā var radīt elektrisko loku starp kvēldiega strāvas pievadiem un novest pie tā, ka ķēdē plūst ļoti stipra strāva; bieži kā spuldzē iebūvēts drošinātājs tiek lietota tieva svina stieplīte vai cita aizsardzības ierīce. Parastās darbības laikā kvēldiega volframs iztvaiko; karstāki, tātad arī efektīvāki kvēldiegi iztvaiko ātrāk. Šī iemesla dēļ kvēlspuldzes darbmūžs ir kompromiss starp efektivitāti un ilgmūžību. Šis kompromiss parasti tiek pieņemts, lai nodrošinātu dažu simtu stundu kalpošanas laiku spuldzēm, kuras lieto vispārīgajai apgaismei; dažas stundas ilgu kalpošanas laiku teātru, fotogrāfu un kino spuldzēm. Parastajā (ne halogēnajā) kvēlspuldzē iztvaikojušais volframs galu galā nosēžas uz stikla apvalka iekšējās virsmas, padarot stiklu tumšāku. Kvēlspuldzēm ar vakuuma balonu stikla nomelnēšana ir vienmērīga pa visu apvalka virsmu. Kad tiek izmantots inertās gāzes pildījums, iztvaikojošais volframs ar gāzes straumju termisko konvekciju pārsvarā tiek nests uz apvalka augšējo daļu, tādā veidā nomelnē tikai daļa no apvalka virsmas. Dažām vecām lieljaudas spuldzēm, kuras izmantoja teātros, projekcijai un kurām ir smags, robusts kvēldiegs, iztvaikojušie volframa putekļi atrodas apvalka iekšpusē. Laiku pa laikam operatoram bija jānoņem spuldze un jāsakrata tā, ļaujot volframa putekļiem nokrist no virsmas. Tādā veidā atkal varēja samazināt spuldzes balona nomelnējumu. Kad kvēlspuldzes apvalks saplīst, spuldzei kvēlojot, vai arī, gaiss ieplūst apvalkā, karstais volframa kvēldiegs reaģē ar gaisu, dodot brūnu volframa nitrīdu, brūnu volframa dioksīdu, violeti zilu volframa pentoksīdu un dzeltenu volframa trioksīdu, kuri tad nogulsnējas uz tuvākajām virsmām vai spuldzes iekšpusē. == Halogēnā kvēlspuldze == Izgudrojums, kurš ir radies, lai risinātu kvēlspuldzes īsā darbmūža problēmu, ir [[halogēnspuldze|halogēnā kvēlspuldze]], kuru mēdz saukt par volframa - halogēno spuldzi, vai kvarca halogēno spuldzi, kurai volframa kvēldiegs ir ietverts mazā apvalkā, kas satur nedaudz [[halogēni|halogēna]], piemēram, [[jods (elements)|joda]] vai [[broms|broma]], tvaiku. Parastajā kvēlspuldzē viena un tā paša kvēldiega resnums dažādās vietās atšķiras nedaudz. Tievākajās daļās kvēldiega pretestība ir lielāka, kas liek tievākajām vietām sakarst vairāk nekā pārējām. Volframa iztvaikošanas pakāpe šajās vietās būs lielāka augstākās temperatūras dēļ, tāpēc tievās vietas kļūst vēl tievākas un radīsies kvēldiegu pašiznīcinošs efekts. Halogēnajā kvēlspuldzē iztvaikojušais volframs reaģē ar halogēniem un veidojas samērā nestabili volframa halogenīdi. Nokļūstot uz kvēldiega karstajiem apgabaliem, šie halogenīdi sadalās atpakaļ par volframu un halogēnu, tādā veidā nogādājot volframu atpakaļ uz kvēldiega un novēršot priekšlaicīgu spuldzes atteici. Šis process ļauj halogēnajām kvēlspuldzēm strādāt ar augstāku temperatūru, kura parastajām kvēlspuldzēm pārlieku saīsinātu darbmūžu. Augstākas kvēldiega temperatūras dēļ spuldzei ir lielāka gaismas atdeve, lielāks subjektīvi šķietamais gaišums, un baltāka krāsu temperatūra. Tā kā spuldzei jābūt ļoti karstai, lai radītu šo reakciju, halogēnās spuldzes apvalkam jābūt izgatavotam no cietā stikla vai kausētā [[kvarcs|kvarca]], nevis no parastā mīkstā stikla, kurš šajā temperatūrā kļūst pārlieku plastisks. Apvalka materiāls var tikt piemeklēts un modificēts, lai sasniegtu vajadzīgos spuldzes parametrus. Halogēnās kvēlspuldzes tiek plaši lietotas, piemēram, automašīnu starmešos, un tā kā starmeši bieži satur [[plastmasa]]s detaļas, tad halogēno kvēlspuldžu apvalki tiek izgatavoti no cietā stikla, vai arī no kvarca, kam pievienotas speciālas piedevas, lai bloķētu UV starojumu (cietais stikls bloķē UV starus arī bez piedevām). Pretstatā tam, dažos gadījumos ir vajadzīgs UV starojums, un šajos gadījumos spuldzes apvalki tiek izgatavoti no kvarca bez piedevām. Tādā veidā spuldzes kļūst par UV staru avotu. Šādas tīra kvarca halogēnās kvēlspuldzes tiek lietotas dažos zinātniskos, medicīniskos un zobārstniecības instrumentos. Tipiska halogēnā kvēlspuldze ir konstruēta tā, lai kalpotu aptuveni 2000 stundas, divtik ilgi kā tipiska parastā kvēlspuldze. === Halogēnā infrasarkanā kvēlspuldze === Tālāka attīstība, paaugstinot halogēno kvēlspuldžu gaismas atdevi, ir infrasarkanos starus atstarojošs pārklājums (infrared - reflective coating (IRC)). Kvarca apvalks ir pārklāts ar daudzslāņainu dihroisku pārklājumu, kurš ļauj izstarot redzamo gaismu, kamēr atstaro daļu infrasarkanā starojuma atpakaļ uz kvēldiegu. Šādas spuldzes sauc par halogēnajām infrasarkanajām kvēlspuldzēm, un tās patērē mazāk jaudas kā standarta halogēnās kvēlspuldzes pie tās pašas izstarotās gaismas plūsmas. Gaismas atdeves pieaugums var sasniegt 40% salīdzinājumā ar ekvivalentu standarta spuldzi. Apgaismes korporācija Harison Toshiba ražo halogēno infrasarkano kvēlspuldzi ar nosaukumu HIR - 1 automašīnu starmešiem, kura sasniedz 2500 lūmenus pie 65 vatu patērētās jaudas (38 lūmeni uz vatu); šajā spuldzē ir izmantots infrasarkano staru atstarojošs pārklājums ar firmas General Electric licenci. === Drošība === Tā kā halogēnā kvēlspuldze darbojas pie ļoti augstas temperatūras, tā var izsaukt ugunsgrēka un apdeguma briesmas. Turklāt iespējams iegūt apdegumus no pārlieku lielas apstarošanas ar UV starojumu caur tīrā kvarca halogēno kvēlspuldzi. Lai samazinātu negatīvās sekas no nejauša UV apstarojuma un lai novērstu spuldzes daļu izbiršanu spuldzes uzsprāgšanas gadījumā, gaismekļu ražotāji parasti iebūvē UV starus absorbējošu stikla filtru priekšā spuldzei. Pretējā gadījumā tie var pievienot UV staru filtrējošu pārklājumu spuldzes apvalkam. Halogēnā kvēlspuldze ar šādu pareizi izveidotu pārklājumu izstaro mazāk UV starojuma nekā parastā kvēlspuldze. === Ekspluatācijas noteikumi === Jebkura virsmas netīrība, piemēram, pirkstu nospiedumi, var sabojāt kvarca apvalku, kad tas ir sakarsēts. Kaitīgas vielas, piemēram, eļļa un citi ādas nosēdumi, kas dabiski nogulsnējas ar pirkstu nospiedumiem, radīs karsto apgabalu uz balona virsmas, kad spuldze kvēlo. Šī pārmērīgā lokālā karstuma rezultātā kvarca stiklveida struktūra pārveidojas par kristālveida struktūru un šādas struktūras kvarca apvalks zaudēs hermētismu. Pārmērīgi sakarsušajās vietās var rasties burbulis, kas var novest pat pie apvalka uzsprāgšanas, tādā veidā radot nopietnas briesmas. Rezultātā spuldzes ar kvarca apvalku jāpārvieto, nekad ar rokām tieši nepieskaroties kvarca apvalkam, bet gan izmantojot tīru papīra salveti vai arī turot aiz porcelāna pamatnes. Ja kvarcs tomēr kļuvis netīrs, tad tas kārtīgi jānotīra ar spirtu un jānožāvē pirms lietošanas. == Gaismas atdeve == Aptuveni 95% no kvēlspuldzes patērētās jaudas tiek pārvērsti siltumā. Pie nemainīgas gaismas plūsmas kvēlspuldze ar 5% lietderību ražo vairāk siltuma (un patērē vairāk jaudas) nekā luminiscences lampa ar 7% - 15% lietderību. Vispārējā apgaismojuma vajadzībām kvēlspuldzēm ir šādas alternatīvas: <br /> • luminiscences lampas, kuras plaši pielieto komerciestāžu un biroju apgaismošanai, kurām ir augstāka lietderība un garāks darbmūžs; <br /> • halogēnās kvēlspuldzes; <br /> • kompaktās luminiscences lampas, ja tām ir iebūvēts balasts, var aizvietot kvēlspuldzes tajās pašās patronās. Kvēlspuldzes parasti var tikt aizvietotas ar kompaktajām luminiscences lampām ar iebūvētu balastu, kuras der standarta patronām. Tas ļauj 100W kvēlspuldzi aizvietot ar 23W luminiscences lampu, ražojot apmēram to pašu gaismu. Kvalitatīvas halogēnās kvēlspuldzes ir ar lietderību ap 9%, kas ļauj 60W spuldzei dot tikpat daudz gaismas kā 100W parastajai kvēlspuldzei. Bez tam mazākas jaudas halogēno kvēlspuldzi var konstruēt tā, ka tai ir tas pats gaismas daudzums, bet garāks darbmūžs. Tomēr mazas (pēc gabarītiem) halogēnās kvēlspuldzes joprojām ir jaudīgas, kas liek tām stipri sakarst. Tas tā ir tāpēc, ka siltums ir koncentrēts maza apvalka virsmā un tāpēc, ka virsma atrodas tuvāk kvēldiegam. Halogēnspuldžu augstā temperatūra ir būtiska, lai sasniegtu spuldzes lielo darbmūžu. Ja halogēnas kvēlspuldzes ir atstātas bez aizsardzības, tās var radīt ugunsgrēku daudz vieglāk nekā parastās kvēlspuldzes. Lielākā daļa drošības noteikumu pieprasa, lai halogēnās kvēlspuldzes būtu aizsegtas ar režģi vai stiklu un armatūras metāla korpusu. Tāpat atsevišķās vietās halogēnās kvēlspuldzes, kuras pārsniedz noteiktu jaudu, nedrīkst lietot dzīvojamos rajonos. == Elektriskās īpašības == Kvēlspuldze ir tīri aktīva slodze, tas nozīmē, ka tās jaudas koeficients ir vienāds ar 1. Tātad patērētā jauda (vatos) un šķietamā jauda (voltampēros) ir vienādas. Kvēldiega pretestība ir atkarīga no temperatūras. Auksta kvēldiega pretestība ir daudz mazāka, nekā sakarsēta kvēldiega pretestība. Piemēram, 100 vatu 120 voltu kvēlspuldzei kvēlojot, tās pretestība ir 144 omi, bet aukstā stāvoklī tās pretestība ir daudz zemāka. Fakts, ka kvēlspuldze ir aktīva slodze, dod tai vairākas priekšrocības pār luminiscences un lokizlādes lampām. Parastie vertikālās vadības sprieguma regulatori var tikt izmantoti, lai regulētu kvēlspuldžu gaismu. Tā kā kvēlspuldžu jaudas koeficients ir 1, tad spuldzes pilnā [[jauda]] var tikt izmantota, lai uzzinātu slodzes strāvu un līdz ar to vada šķērsgriezumu, kā arī ķēdē iesaistīto komutācijas ierīču nominālās strāvas. Luminiscences un lokizlādes lampas ir slodzes, kurām piemīt reaktīva komponente, tātad lampas aktīvā jauda nevar tikt izmantota, lai izvēlētos vadītāju un komutācijas elementu nominālus. == Standarta cokoli == Vairumam spuldžu, kuras izmanto mājās un rūpniecībā, ir metāla cokols, kas ir saderīgs ar standarta patronu. Galvenie cokolu tipi ir: <br />• kandelabra tipa skrūves cokols, kuru lieto eglīšu virtenēs un dažās halogēnajās kvēlspuldzēs; <br />• MES (medium Edison scerew) - vidēja gabarīta Edisona vītne (E26 - viena colla), kuru lieto Ziemeļamerikā un Japānā 120V un 100V spuldzēm. Līdzīgs variants šai vītnei ir E27, kuru lieto Eiropā un vēl citur, kur tīkla spriegums ir 220 - 240 V; <br />• BC jeb B22 (double contact bayonet cap) - divkontaktu bajonetcokols, kuru lieto Austrālijā, Indijā, Īrijā, Jaunzēlandē un Apvienotajā Karalistē lielākajai daļai 220 - 240V spuldžu, kā arī lieto ASV atsevišķām 120V spuldzēm tādās iekārtās kā šujmašīnās un putekļsūcējos. (E27 vītne arī ir izplatīta Austrālijā un Apvienotajā Karalistē); <br />• G4 vai GY4 cokols priekš divtapu halogēnajām kvēlspuldzēm. Skaitlis norāda attālumu starp tapiņu centriem milimetros; <br />• R7s - 75 cauruļveida halogēnajām kvēlspuldzēm, šajā gadījumā 7 mm diametra cokols 75 mm garai spuldzei. Katrā gadījumā burts E nozīmē Edisonu, kurš izveidoja spuldzi ar vītnes cokolu un skaitlis ir diametrs milimetros. Eksistē četri galvenie vītnes cokolu standartizmēri, kurus lieto tīkla sprieguma spuldzēm, tie ir apkopoti tabulā. Edisona Standarta cokoli Eiropā {| class="wikitable" |- ! Edisona vītne Edison scerw (ES) ! Nosaukums ! Nominālo jaudu diapazons kvēlspuldzēm |- | E10 un E11 | — | — |- | E14 | Small ES | Līdz 60W |- | E27 | ES | Līdz 200W |- | E40 | Goliath ES | No 300W līdz 1500W |} Eksistē arī retais E29 standartizmērs, kurš nav savietojams ar E27 standartizmēru un tiek lietots, lai izjauktu spuldzīšu zagļu nodomus. Šo vītni lieto sabiedriskās teritorijās. Eksistē arī ļoti miniatūrais ES standartizmērs, kuru lieto tikai maza sprieguma ierīcēs, tādās kā kabatas baterijas. Halogēnās kvēlspuldzes ir pieejamas arī ar standarta cokolu, bet parasti tās ir ar tapiņu cokolu ar diviem kontaktiem spuldzes apakšpusē. Šos cokolus apzīmē ar G vai GY, un ar skaitli, kurš uzrāda attālumu starp izvadu centriem. Piemēram, 4 mm tapiņu cokolam būs G4 (vai GY 4). Tabulā doti daži izplatītākie standartizmēri. Halogēnspuldžu izplatītākie standarta cokoli {| class="wikitable" |- ! Cokola tips ! Spuldzes konstrukcijas tips; gabarīti ! Spuldžu nominālās jaudas |- | G 4 | Mazgabarīta | 5W,10W, 20W, 35W |- | GU 4 | Spoguļa 35 mm | 20W, 35W |- | GU 5.3 | Spoguļa 50 mm | 20W, 35W, 50W |- | GY 6.35 | Mazgabarīta | 35W, 50W |- | GU 10/GZ10 | Spoguļa, tīkla sprieguma | 35W, 50W, 75W, 100W |- | R 7s - 75 | Cauruļveida | 60W, 100W, 150W |- | R 7s - 114 | Cauruļveida | 150W, 200W,300W, 500W |} Atšķirība starp burtu kodiem G un GY izpaužas tajā, ka spuldžu cokoliem ar burtu kodu GY kontakttapas ir resnākas. Piemēram, cokolam G 6.35 kontakttapas diametrs ir 1,05 mm, bet cokolam GY 6.35 tas ir 1,3 mm. == Jauda == Kvēlspuldzes parasti tiek tirgotas, vadoties pēc to patērētās elektriskās jaudas. Šī jauda tiek mērīta vatos un tā ir atkarīga praktiski tikai no kvēldiega pretestības, kura savukārt ir atkarīga no kvēldiega garuma, resnuma un materiāla. Vidusmēra klientam ir grūti prognozēt spuldzes gaismas atdevi, ja ir dota patērējamā jauda, bet var droši pieņemt, ka no divām vienāda tipa spuldzēm ar vienādu gaismas krāsu un stikla dzidruma pakāpi gaišāk spīdēs spuldze ar lielāku jaudu. == Spriegums, gaismas plūsma un darbmūžs == Kvēlspuldzes ir ļoti jūtīgas pret barojošā sprieguma izmaiņām. Sekojošām funkcijām ir liela praktiska un ekonomiska nozīme. Barošanas spriegumam ''U'', <br />• gaismas plūsma ir aptuveni proporcionāla ''U'' <sup>3,5</sup> <br />• patērējamā jauda ir aptuveni proporcionāla ''U''<sup>1,6</sup> <br />• darbmūžs ir aptuveni proporcionāls ''U'' <sup>-15</sup> <br />• krāsu temperatūra ir aptuveni proporcionāla ''U'' <sup>0,4</sup> <br />• strāva ir aptuveni proporcionāla ''U'' <sup>0,6</sup> <br />• gaismas atdeve ir aptuveni proporcionāla ''U'' <sup>2</sup> Tas nozīmē, ka par 5% samazinot darba spriegumu, vairāk kā divas reizes pagarināsies darbmūžs, bet par 20% samazināsies gaismas plūsma. Tas varētu būt ļoti pieņemams kompromiss spuldzēm, kas atrodas grūti pieejamās vietās. Augstāk dotās sakarības ir spēkā, kamēr sprieguma izmaiņas nepārsniedz 10% no nominālās vērtības. Prožektoros, kurus izmanto fotografēšanas vajadzībām, šis kompromiss ir pagriezts pretējā virzienā. Salīdzinājumā ar plaša patēriņa spuldzēm, šīs spuldzes pie tās pašas patērējamās jaudas ražo vairāk gaismas, un (kas ir būtiskais) gaismu ar augstāku krāsu temperatūru, bet cena par to ir ievērojami samazināts darbmūžs (tas var būt pat tikai 2 stundas ilgs). Iespējami augstākā temperatūras robeža, pie kuras kvēlspuldzes ar metāla kvēldiegu var strādāt, ir metāla kušanas temperatūra. Volframs ir metāls ar visaugstāko kušanas temperatūru. Projekcijas lampa, kuras darbmūžs ir 50 stundas, ir konstruēta, lai strādātu tikai 50&nbsp;°C zem šīs temperatūras (3663K — 50 K = 3613K = 3340 º C). Dažām kvēlspuldzēm atšķiras kvēldiega turētāju skaits. Katrs papildu turētājs padara kvēldiegu mehāniski izturīgāku, bet arī aizvada siltumu no kvēldiega, radot vēl vienu kompromisu starp lietderību un darbmūžu. Daudzās mūsdienu 230V spuldzēs ir pielietoti papildu kvēldiegu turētāji, bet spuldzēm, kas domātas smagiem apstākļiem, piemēram, luksoforu spuldzēm, bieži ir vēl vairāki kvēldiega turētāji. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kvēlspuldzes]] [[Kategorija:Pārstrādājami materiāli]] s2ixhhbzi04nm9pwatrnaluddecsveq Aita 0 59929 3661344 3660984 2022-07-26T22:17:34Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/217.73.110.194|217.73.110.194]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | nosaukums = Mājas aita | platums = 240px | attēls = Flock of sheep.jpg | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | valsts_r = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Artiodactyla | kārta_lv = Pārnadži | dzimta = Bovidae | dzimta_lv = Dobradžu dzimta | apakšdzimta = Caprinae | apakšdzimta_lv = Kazu apakšdzimta | ģints = Ovis | ģints_lv = Aitas | suga = Ovis orientalis | suga_lv = Savvaļas aita | pasuga = Ovis aries | pasuga_lv = Mājas aita | pasuga_r = Aita | binomial = Ovis aries <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | sinonīmi = ''Ovis aries aries''<br /> ''Ovis orientalis aries''<br /> ''Ovis gmelini aries'' | kategorijas = nē }} [[Attēls:Ovejas en Patagonia - Argentina.jpg|thumb|320px|Aitu ganāmpulks Patagonijā, Argentīna]] '''Mājas aita''' (''Ovis aries'') ir vidēja auguma [[aitas|aitu ģints]] (''Ovis'') [[savvaļas aita]]s (''Ovis orientalis'') pasuga, kas pieder [[Pārnadži|pārnadžu kārtas]] (''Ruminantia'') [[dobradži|dobradžu dzimtai]] (''Bovidae''). Cilvēks to ir [[domestikācija|pieradinājis]], lai iegūtu [[vilna|vilnu]], [[gaļa|gaļu]] un [[piens|pienu]]. Mūsdienās [[Dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] pētījumi ir pierādījuši, ka mājas aitai tiešā radniecība ir tikai ar divām [[savvaļas aita|savvaļas aitu]] (''Ovis orientalis'') pasugām — [[Āzijas muflons|Āzijas muflonu]] (''Ovis orientalis orientalis'') un [[Eiropas muflons|Eiropas muflonu]] (''Ovis orientalis musimon''), turklāt iespējams, ka Eiropas muflons ir ne tikai viens no mājas aitas priekštečiem, bet arī pirms vairākiem tūkstošiem gadu savvaļā sākusi dzīvot mājas aita.<ref name=mol/> Aitu tēviņus sauc par '''teķiem''', bet kastrētus tēviņus par '''auniem''' jeb '''aveniem''', mātītes par '''aitām''' un mazuļus par '''jēriem'''. Mājas aitas ir visdaudzskaitlīgākā aitu [[populācija|populācija]] no visām aitām, to skaits nedaudz pārsniedz miljardu. Tās audzē visā [[pasaule|pasaulē]], un daudzām [[tauta|tautām]] vēsturiski tā ir bijusi viena no galvenajām nodarbēm. Mūsdienās galvenās aitkopības zemes ir [[Austrālija]], [[Jaunzēlande]], [[Dienvidamerika]], [[Centrālamerika]] un [[Britu salas]]. == Sistemātikas diskusijas == [[Attēls:NAMA Rhyton Anavyssos.jpg|thumb|left|220px|[[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] [[ritons]] aitas galvas formā]] Aitu sistemātika dažādos informācijas avotos var būt grūti izsekojama. Pirmkārt, [[savvaļas aita]]i, no kuras ir cēlusies mājas aita, var būt vairāki sinonīmi: ''Ovis aries'', ''Ovis orientalis'' un ''Ovis gmelini''. Arī [[mājas aita]]i dažādās sistemātikās ir dažādi zinātniskie nosaukumi. Ļoti bieži, atdalot to no savvaļas aitas, tā tiek saukta ''Ovis aries'', bet savvaļas aita ''Ovis orientalis''.<ref name=iuc/> Bet ir zinātnieki, kas nosaukumu ''Ovis aries'' lieto gan pieradinātajai, gan savvaļas formai, iedalot tās atbilstošās pasugās ''Ovis aries aries'' un ''Ovis aries orientalis''.<ref name=mam/> Jeb saskaņā ar "Pasaules zīdītāju sugu sarakstu" savvaļas aitām vārdu ''aries'' drīkst aizstāt ar vārdu ''orientalis''.<ref name=iuc>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/15739/0 |title=Ovis orientalis |access-date={{dat|2011|01|19||bez}} |archive-date={{dat|2011|01|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110102072650/http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/15739/0 }}</ref><ref name=mam>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?s=y&id=14200825 |title=Mammal Species of the World: Ovis aries |access-date={{dat|2009|02|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090212122322/http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?s=y&id=14200825 |archivedate={{dat|2009|02|12||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090212122322/http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?s=y&id=14200825 |date={{dat|2009|02|12||bez}} }}</ref> Līdz ar to daudzos informācijas avotos tiek izmantots sekojošs zinātnisko nosaukumu pieraksts: ''Ovis orientalis aries'', ''Ovis orientalis orientalis'' utt. Šajā rakstā zinātniskais nosaukums atbilst visbiežāk lietotajam nosaukumam — ''Ovis aries''. == Aitas pieradināšana == Aitas bija vieni no pirmajiem mājdzīvniekiem, ko cilvēks pieradināja. Tas notika [[Senā Divupe|Divupē]] apmēram pirms 11 000—9000 gadiem.<ref name=ens/> Tā kā [[savvaļas aita]]s ir vidēji lieli dzīvnieki, ar kuriem cilvēkam ir vieglāk rīkoties kā ar lieliem dzīvniekiem, kā arī tām ir zems agresijas līmenis, tās ir sociāli dzīvnieki un auglīgi dzīvnieki, tad tās bija ļoti piemērotas pieradināšanai.<ref name=bud/> Mūsdienu mājas aita, lai spētu izdzīvot, pamatā ir atkarīga no cilvēka. Aitas spēj izdzīvot arī palaistas savā vaļā, ja konkrētajā reģionā nav lielo [[plēsēji|plēsēju]], kā, piemēram, salās. === Mājas aitas ģenētiskā izcelsme === [[Attēls:Mufflon-03.jpg|thumb|left|220px|[[Eiropas muflons]] (''Ovis orientalis musimon'') ir viens no mājas aitas priekštečiem]] [[Dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] pētījumi ir ieviesuši zināmu skaidrību arī mājas aitas izcelsmē, par kuras priekštečiem gadu gaitā ir uzskatītas vairākas savvaļas aitu sugas. Par mājas aitas priekštečiem ir uzskatīti gan [[mufloni]], gan [[uriāli]], gan [[Eirāzijas kalnu aita]]s.<ref name=mol>[http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1690972/pdf/12028771.pdf Molecular analysis of wild and domestic sheep questions current nomenclature and provides evidence for domestication from two different subspecies]</ref> Īpaši populāra kļuva hipotēze, ka dažādas savvaļas aitu [[suga]]s ir bijušas priekšteces dažādām aitu [[šķirne|šķirnēm]].<ref name=esi>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=59&what=42 |title=Esi kā jērs |access-date={{dat|2011|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160310040028/http://videsvestis.lv/content.asp?id=59&what=42 |archivedate={{dat|2016|03|10||bez}} }}</ref> Izpētot arheoloģiskos atradumus, jau [[1960]]. gadā tika izvirzīta hipotēze, ka mājas aitas ir cēlušās no [[Āzijas muflons|Āzijas muflona]] (''Ovis orientalis''). Tomēr [[1963]]. gadā izvirzījās jauna hipotēze, ka pirmās mājas aitas ir bijušas domestificēti [[uriāli]] (''Ovis vignei'') no [[Arāla jūra|Arāla]]—[[Kaspijas jūra]]s areāla, kas pēc tam izplatījās gan [[Āzija]]s, gan [[Eiropa]]s virzienā. Par otru mājas aitu līniju uzskatīja domesticētus muflonus (''O. musimon'' vai ''O. orientalis''), kurus ieveda Eiropā un sapāroja ar domesticētiem uriāliem. Saskaņā ar šo hipotēzi Āzijā domesticētie uriāli toties tika sajaukti ar [[Eirāzijas kalnu aita|Eirāzijas kalnu aitām]] (''O. ammon'').<ref name=mol/> Daudzu gadu garumā, veicot nopietnus molekulāros pētījumus, savācot DNS datus no ļoti atšķirīgām šķirnēm dažādās pasaules vietās un atšķirīgām savvaļas aitu sugu un pasugu populācijām, zinātnieki secināja, ka mājas aita noteikti nav cēlusies nedz no [[uriāli]]em, nedz Eirāzijas kalnu aitām (''O. ammon''). Mājas aitu DNS tika salīdzināts arī ar citu savvaļas aitu sugu datiem, kā, piemēram, [[Kanādas aita]]s (''Ovis canadensis'') un [[Dalla aita]]s (''Ovis dalli''), bet arī šīs sugas nav radniecīgas mājas aitām. Vienīgās savvaļas aitu pasugas, kurām ir tiešā radniecība ar mājas aitām, ir [[Āzijas muflons]] un [[Eiropas muflons]]. Turklāt zinātnieki ir izvirzījuši jaunu hipotēzi, ka Eiropas muflons ir pirms ļoti daudziem gadiem savvaļā sākusi dzīvot mājas aita.<ref name=mol/> Mājas aitām ir divas atšķirīgas līnijas, ko apstiprina arī DNS pētījumi. Abas līnijas ģenētiski kādu laiku bija vienādas, bet tad sadalījās. Zinātnieki uzskata, ka Āzijas mājas aitas ir cēlušās tikai no Āzijas muflona, bet Eiropas mājas aitas, kas iesākumā bija Āzijas muflonu pēcteces, kādā brīdī sāka pārot ar Eiropas muflonu, kas jau bija kļuvis par savvaļas dzīvnieku.<ref name=mol/> == Latvijā == [[Attēls:Beranlinierohan.jpg|thumb|left|220px|[[Romānovu aita|Romānovu šķirnes aita]]]] Zinātniski pamatotu aitkopību, selekciju un jaunu šķirņu ieviešanu mūsdienu [[Latvija]]s teritorijā uzsāka lauksaimnieku biedrība ''Vidzemes Vispārderīgā un ekonomiskā societāte'', kas [[1826]]. gadā no [[Saksija]]s ieveda pirmos smalkvilnas aitu ganāmpulkus. Par aitkopības attīstības stimulu kļuva lauksaimniecību krīze, kas [[19. gadsimts|19. gadsimta]] 20. gados bija skārusi visu [[Eiropa]]s lauksaimniecību. To izraisīja [[labība]]s cenu krišanās, kā rezultātā bankrotēja daudzas [[muiža]]s arī [[Vidzeme|Vidzemē]] un [[Kurzeme|Kurzemē]]. Graudkopība Latvijas reģionā vairs nebija konkurētspējīga. Radās nepieciešamība racionalizēt lauksaimniecību un vairāk pievērsties [[lopkopība]]i, kas ļāva ražot produkciju ar lielāku pievienoto vērtību. [[1830]]. gadā tika dibināta specializētā aitkopju organizācija — ''Aitaudzētāju biedrība'', bet [[1843]]. gadā aitu audzētāji izveidoja pirmo aitu vilnas ražojumu pārdošanas kooperatīvu, vienojoties par kopīgu [[vilna]]s pārdošanu. [[Latvijas tumšgalve]]s šķirne tika izveidota [[1938]]. gadā. No [[Zviedrija]]s un [[Anglija]]s iepirka [[Šropšīras aita|Šropšīras]] un [[Oksfordšīras aita|Oksfordšīras šķirnes aitas]], kuras tika krustotas ar vietējām aitām.<ref>[http://www.agropols.lv/?menu=110&numurs=179&newsid=58649 Aitu ganāmpulki skaitļos]</ref> Par vietējo aitu izcelsmi trūkst precīzu datu, bet ir zināms, ka tās ir bijušas rupjvilnas aitas ar īsām astēm. Tās tiek salīdzinātas ar [[Romānovu aita|Romānovu šķirnes aitām]] no [[Krievija]]s.<ref name=esi/> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Take ours!.jpg|thumb|220px|Daudzām aitu šķirnēm nav ragu nedz tēviņiem, nedz mātītēm, attēlā gaļas šķirnes aitas — [[Safolkas aita]]s]] Mājas aita ir vidēji liels atgremotājs. Tās matojums vienmēr cirtojas, ko pieņemts saukt par [[vilna|vilnu]]. Tā kā mājas aitas ir [[cilvēks|cilvēku]] selekcijas produkts, tad atkarībā kādai [[šķirne]]i aita pieder [[ragi]] var nebūt abiem dzimumiem, ragi var būt abiem dzimumiem un ragi var būt tikai tēviņiem. Turklāt ragi tām var būt tāpat kā [[savvaļas aita|savvaļas aitām]]; mātītēm nelieli, bet tēviņiem lieli un masīvi, sagriezti gredzenā, vai tām var būt vairāki pāri ragu.<ref name=ens>Ensminger, Dr. M.E.; Dr. R.O. Parker (1968). Sheep and Goat Science, Fifth Edition. Danville, Illinois: The Interstate Printers and Publishers Inc. {{ISBN|0-8134-2464-X}}.</ref> Kā jau [[mājdzīvnieki]]em raksturīgs arī mājas aitas var būt ļoti daudzās un dažādās [[krāsa|krāsās]], salīdzinot ar saviem savvaļas priekštečiem. To vilna var būt balta, visdažādākajos brūnajos toņos no gaiši dzeltenas līdz šokolādes brūnai un melna, kā arī tā var būt plankumaini raiba.<ref name=col>[http://www.rmncsba.org/ Natural Colored Sheep]</ref> Vispopulārākā mājas aitu krāsa ir baltā, bet balto šķirņu aitām var piedzimt arī krāsaini jēri.<ref name=col/> Mājas aitu šķirnēm atšķirīga ir ne tikai krāsa, bet arī vilnas raksturs. Tā var būt ļoti bieza un cirtaina, bet tā var būt arī gara, cilvēku [[mati]]em līdzīga. Kā arī atšķirīga ir vilnas struktūra, tā var būt ļoti smalka vai samērā rupja. Atkarībā kādai šķirnei aitas pieder tām var būt dažādi lielumi un svars. Bieži šie rādītāji ir vieni no galvenajiem mērķiem šķirnes selekcijā.<ref name=sim>Simmons, Paula; Carol Ekarius (2001). Storey's Guide to Raising Sheep. North Adams, MA: Storey Publishing LLC. {{ISBN|978-1-58017-262-2}}.</ref> Tomēr mātītes parasti sver 45—100 [[Kilograms|kg]], bet teķi 45—160 kg.<ref>Melinda J. Burrill Ph.D. Professor Coordinator of Graduate Studies, Department of Animal and Veterinary Sciences, California State Polytechnic University (2004). "Sheep". World Book. Mackiev.</ref> Pieaugušai aitai ir 32 [[zobi]], turklāt kā visiem [[atgremotāji]]em tām priekšzobi ir tikai [[apakšžoklis|apakšžoklī]], kas [[augšžoklis|augšžoklī]] atspiežas pret raupjām un cietām aukslējām. Priekšzobi tiek lietoti, lai noplūktu zāli, tad tā ar dzerokļiem tiek sakošļāta un norīta. Kopumā apakšžoklī ir 8 priekšzobi. Starp zinātniekiem nav vienprātības, vai tie visi ir griezējzobi, vai arī 2 no tiem ir [[ilkņi]], kas ārēji atgādina pārējos priekšzobus. Starp priekšzobiem un dzerokļiem ir liela atstarpe. Kā visiem [[zīdītāji]]em aitām ir piena zobi, kas nomainās līdz 4 gadu vecumam. Ar laiku aita zaudē pa kādam priekšzobam, un tai kļūst arvien grūtāk baroties, kas turklāt iespaido tās veselību un produktivitāti. Mājas aitas dzīves ilgums ir apmēram 10—12 gadi, lai gan dažas var nodzīvot līdz 20 gadiem.<ref>[http://www.sheep101.info/sheepbasics.html Basic information about sheep]</ref> Lai arī aitas un [[kazas]] ir samērā tuvas radinieces, un tās abas pieder [[kazu apakšdzimta]]i (''Caprinae''), tās ir atšķirīgas [[Ģints (bioloģija)|ģintis]] un hibridizācija notiek ļoti reti. Bet, ja tāda ir notikusi, pēcnācēji ir neauglīgi. Visvieglāk aitas no kazām var atšķirt pēc [[aste]]s. Aitu astes ir samērā garas un karājas uz leju, bet kazas aste ir īsa un stāv pacelta vertikāli uz augšu. Āži riesta laikā izdala spēcīgu smaku, bet auniem šādas [[smaka]]s nav. Turklāt kazām ir bārda, bet aitām tādas nav.<ref name=smi/> === Aitu maņas === [[Attēls:Schaapjes edited.jpg|thumb|220px|Aitu acs zīlīte atgādina horizontālu stienīti, tās garenā forma nodrošina platu redzes leņķi]] Aitām ir ļoti laba [[dzirde]], un tās ir jūtīgas pret dažādiem [[troksnis|trokšņiem]].<ref name=smi>Smith M.S., Barbara; Mark Aseltine PhD, Gerald Kennedy DVM (1997). Beginning Shepherd's Manual, Second Edition. Ames, Iowa: Iowa State University Press. {{ISBN|0-8138-2799-X}}.</ref> [[acs|Acu]] zīlītei ir horizontāla taisnstūra forma, kas nodrošina ļoti labu periferālo [[redze|redzi]]. Un aitas redzes leņķis ir 270°—320°. Tā spēj redzēt sev aiz muguras, nepagriežot [[galva|galvu]],<ref name=wea>Weaver, Sue (2005). Sheep: small-scale sheep keeping for pleasure and profit. 3 Burroughs Irvine, CA 92618: Hobby Farm Press, an imprint of BowTie Press, a division of BowTie Inc.. {{ISBN|1-931993-49-1}}.</ref> tomēr tai ir vāja telpiskā redze. Aitām ir tendence neatrasties ēnā un tumšās vietās, tās vienmēr cenšas uzturēties labi apgaismotās vietās.<ref name=bro>Brown, Dave; Sam Meadowcroft (1996). The Modern Shepherd. Wharfedale Road, Ipswich 1P1 4LG, United Kingdom: Farming Press. {{ISBN|0-85236-188-2}}.</ref> Bēgot tāpat kā [[savvaļas aita]]s arī mājas aitas vienmēr cenšas skriet kalnā uz augšu. Tām ir arī ļoti laba [[oža]], un kā visiem [[aitas|aitu ģints]] (''Ovis'') dzīvniekiem tām pie acīm un uz priekškājām ir smaržas sekrētu dziedzeri. Zinātnieki līdz galam nav izpratuši sekrēta nozīmi aitu saziņā, bet tiek pieņemts, ka tā pielietojuma galvenā nozīme ir informācijas nodošana [[riests|riesta]] laikā.<ref name=sim/> Arī priekškāju sekrēta nozīmi saista ar riestu, bet pastāv vēl viena hipotēze par priekškāju smaržu sekrēta pielietojumu. Daži zinātnieki uzskata, ka aitas atstāj aiz sevis smaržu pēdas un, piemēram, tādā veidā noklīdušas aitas spēj atrast savu baru.<ref name=smi/> === Aitu šķirnes === [[Attēls:Barbados Blackbelly.JPG|thumb|180px|left|[[Karību reģions|Karību reģiona]] īsvilnas aitu šķirne — [[Barbadosas melnvēderes]]]] Mūsdienās ir vairāk nekā 200 aitu [[šķirne]]s, kuras var iedalīt vairākās grupās atkarībā, kādam mērķim aita tiek audzēta.<ref name=ens/> Dažos informācijas avotos tiek minēts, ka aitām ir selekcionētas 1000 un vairāk šķirnes, bet tomēr profesionāli aitaudzētāji to noraida.<ref name=smi/> Izšķir [[vilna]]s, [[gaļa]]s, [[piens|piena]], [[āda|ādu]] vai divējādu mērķu šķirņu aitas. Otrs veids, apzīmējot šķirnes, ir izmantot dažādas fiziskās pazīmes, kā [[galva]]s [[krāsa]] ([[Melnā krāsa|melna]] vai [[Baltā krāsa|balta]]), [[aste]]s garums, ragu esamība vai neesamība. Trešais veids, kā apzīmē šķirnes, ir to piederība kādai topogrāfiskai vietai, kurā šķirne ir selekcionēta. Šis princips ir plaši izmantots [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], kur lielākā daļa šķirņu ir vai nu [[kalns|kalnu]] vai zemieņu aitas.<ref name=bro/> [[Āzija|Āzijā]] un [[Āfrika|Āfrikā]] ir raksturīgas taukastes aitu šķirnes, kas parasti ir divējādu nozīmju šķirnes, un tām parasti ap asti veidojas [[tauki|tauku]] uzkrājums. Šķirnes mēdz grupēt arī pēc dzimuma rādītājiem; ir aitu šķirnes un ir aunu šķirnes. Kopumā aitu šķirnes ir izturīgas, tām ir augsti dzimstības rādītāji un aitas ir labas mātes. Šīs šķirnes izmanto, lai uzlabotu mātīšu rādītājus. Aunu šķirnes ir selekcionētas, lai iegūtu ātraudzīgas un spēcīgi veidotas aitas. Aunu šķirnes teķus krustojot ar aitu šķirnes aitām iegūst gaļas jērus. Pēc līdzīgas shēmas pāro kalnu šķirnes ar zemieņu šķirnēm. Kalnu šķirnēm ir raksturīga augstāka izturība un pieticība, salīdzinot ar lielākajām un ātraudzīgākajām zemieņu šķirnēm. Krustojot kalnu aitu ar zemieņu teķi, iegūst tā saucamos aitu mūļus, kuru aitas krusto ar gaļas tipa teķiem un iegūst augstākas kvalitātes gaļas jērus.<ref name=bro/> Daudzas šķirnes, īpaši retas un primitīvas šķirnes neietilpst nevienā kategorijā. Šķirnes tiek raksturotas arī pēc iegūstamās vilnas struktūras. Izšķir smalkvilnas aitas, kuru matojums ir smalks un šādu vilnu izmanto tekstilrūpniecībā. Lielākā daļa smalkvilnas aitu šķirnes ir attīstītas, par bāzi izmantojot [[merino aita]]s, un joprojām pasaulē labākās smalkvilnas aitas ir merino aitas. Ir selekcionētas šķirnes ar garu matojumu, šīs šķirnes parasti ir liela auguma. Rupju aitu vilnu izmanto paklāju rūpniecībā. Šajā kategorijā ir daudz šķirņu, bet labākās skaitās tās, kuru vilna ir izturīga un nelūst pie augstām mehāniskām slodzēm. Ar vidēji rupju vilnu visbiežāk ir gaļas šķirnes. Šķirnēm, kas paredzētas gaļas vai vilnas ieguvei, bieži ir otrs izmantošanas veids — piena ieguve, bet ir šķirnes, kuru primārais izmantojums ir piena ieguve. Šīm šķirnēm ir lielāki piena izslaukumi un garāks laktācijas periods.<ref>[http://books.google.com/books?id=rTdfR3UxWXQC&dq=dairy+sheep+breeds&hl=lv Dairy sheep nutrition]</ref> Pēdējā aitu šķirņu grupa ir īsvilnas aitas, kurām vilna garumā neaug vispār. Tās līdzinās savvaļas aitām, to matojums ir īss un blīvs. Tās izmanto gaļas ieguvei un aitādu ieguvei. Gaļas šķirnes, kurām neaug vilna ir vieglāk un lētāk uzturēt, jo tām nav jācērp vilna.<ref name=woo>Wooster, Chuck; Geoff Hansen (Photography) (2005). Living with Sheep: Everything You Need to Know to Raise Your Own Flock. Guilford, Connecticut: The Lyons Press. {{ISBN|1-59228-531-7}}.</ref> Kā arī īsvilnas aitas ir izturīgākas pret parazītiem un vieglāk panes karstu klimatu. == Uzvedība un inteliģence == [[Attēls:Round 'em up.jpg|thumb|240px|Aitas seko spainim ar ēdienu]] [[Attēls:Border Collie sheepdog trial.jpg|thumb|240px|Jo nervozāka kļūst situācija, jo ciešāk aitas spiežas viena pie otras, attēlā [[borderkollijs]] pārdzen aitas]] [[Attēls:Bulgarian sheep.jpg|thumb|240px|Liels aitu bars sadalās mazākās ģimeņu grupās]] Aitas ir dzīvnieki, kurus medī. Tām piemīt spēcīgs bēgšanas [[instinkts]]. Un, lai saprastu aitas, tās ir jāvērtē, rēķinoties ar šo instinktu. Aitu barā ir stingra hierarhija. Tās gan savvaļā, gan ganībās seko bara līderim.<ref name=bud>Budiansky, Stephen (1999). The Covenant of the Wild: Why animals chose domestication. Yale University Press. {{ISBN|0-300-07993-1}}.</ref> Tām piemīt īpašība, ganīties tuvu vienai pie otras, lai gan dažādām šķirnēm tas var būt nedaudz atšķirīgi.<ref name=smi/> Zemnieki izmanto šo īpašību, lai turētu visas aitas kopā tām nebūvējot speciālus aplokus. Tās uzmana gans, un tam palīgs visbiežāk ir [[suns]]. Aitas ir ļoti orientētas uz ēšanu, un, ja tās regulāri piebaro kāds [[cilvēks]], tad tās cilvēkam uzticas.<ref name=bud/> Aitu baru ir vieglāk pārdzīt no vienas vietas uz otru, ejot pa priekšu ar kādu gardumu, nekā tās cenšoties pārdzīt ar varu. Ja aitas dzīvo vietās, kur tām nav dabīgo ienaidnieku, tās ganās izkliedētāk, ne tik cieši viena pie otras.<ref name=smi/> Tipiskās bara attiecības aitām veidojas, ja barā ir vismaz 4 vai vairāk aitas. Ja aitu ir mazāk, tām var novērot netipisku rīcību.<ref name=wea/> Primārais aitu instinkts briesmu gadījumā ir bēgt, ja iespējamais ienaidnieks ir šķērsojis aitu drošības zonas robežu. Bet, ja aitai nav kur atkāpties, tā ieņem aizsardzības pozu, kas liecina par gatavību uzbrukt, turklāt brīdinot tā sit ar priekškājām pa zemi. Šādu uzvedību bieži var novērot aitu mātēm ar jēriem.<ref name=wea/> Barā aitas seko un uzticas galvenajai aitai. Ļoti bieži galvenā aita neiet baram pa priekšu. Par līderiem izvirzās dominantās aitas, tās parasti ir agresīvākas kā citas aitas, un parasti pie barotavām pirmās sāk ēst.<ref name=sim/> Toties starp auniem vietu hierarhijā bieži izšķir ragu lielums. Ja šķirnei ir raksturīgs svārstīgs ragu lielums, tad šī orientēšanās uz ragu lielumu ir vāji izteikti, bet, ja ragi savstarpēji ir līdzīgi, tad tas kļūst par galveno rādītāju.<ref name=bud/> Aita var ļoti sanervozēties, ja to nošķir no bara.<ref name=sim/> Tā ļoti labi atpazīst sava bara aitas, kā arī cilvēkus.<ref name=ken>Kendrick, Keith; da Costa AP, Leigh AE, Hinton MR, Peirce JW (November 2001). "Sheep don't forget a face". Nature 414 (6860): 165. doi:10.1038/35102669</ref> Viena bara ietvaros vienas ģimenes aitām veidojas tuvākas un ciešākas attiecības kā ar citām aitām. Pat dažādu šķirņu baros, bars sadalās pa šķirnēm mazākos bariņos, kas savukārt sadalās vēl mazākās ģimenes vienībās.<ref name=wea/> Ir plaši izplatīts pieņēmums, ka aitas nav inteliģenti dzīvnieki. Bet grūtības tās saprast veido fakts, ka aita vadās no tā, kā uzvedas tās bars, un tās ļoti ātri krīt panikā. Tomēr, aitām veicot zinātniskās laboratorijās IQ testus, noskaidrojās, ka to inteliģence seko uzreiz aiz cūkām, un tām ir vienāds IQ ar [[liellopi]]em.<ref name=wea/> Ja ar tām mērķtiecīgi strādā, aitas var iemācīties savu vārdu, un tām var iemācīt iet pavadā kā [[zirgs|zirgiem]]. Aita pēc sejas izteiksmes spēj noteikt cilvēka, ko tās ilgstoši pazīst, emocionālo stāvokli.<ref name=ken/> == Barība == Aitas ir [[zālēdājs|zālēdāji]], tās parasti priekšroku dod [[Zālaugi|zālei]] un citiem zemiem [[augi]]em, izvairoties no lieliem augiem un [[koks|koku]] un [[krūms|krūmu]] atvasēm, ko atkal labprātāk ēd kazas.<ref>Pugh, David G. (2001). Sheep & Goat Medicine. Elsevier Health Sciences. {{ISBN|0-7216-9052-1}}.</ref> Aitas, zāles noplūkšanai, lieto [[lūpa]]s un [[mēle|mēli]]. Tām ir piemērotas ganības ar vienveidīgu zāli, kas savukārt nav piemērots kazām. Kā visiem [[atgremotāji]]em aitām ir 4 kameru [[kuņģis]]. Aita barībai izmanto vairāk kā 520 augus, salīdzinot [[liellops|liellopi]] 460, bet [[zirgs|zirgi]] 416 augus. Aitas ganībās vispirms noēd garšīgāko jeb gatavāko zāli, pārējo atstājot vēlākam laikam.<ref name=esi/> == Reprodukcija == [[Attēls:Lamb first steps (edited).jpg|thumb|left|220px|Dažas dienas vecs jēriņš]] Aitu vairošanos parasti regulē cilvēks, bet daļējos savvaļas apstākļos bara dominējošais tēviņš sapārojas ar mātītēm. Aitas dzimumbriedumu sasniedz 6—8 mēnešu vecumā, bet teķi 4—6 mēnešu vecumā. Ja aita netiek aplekta, tā meklējas ik pēc 17 dienām.<ref name=woo/> [[riests|Riesta]] laikā dominējošs tēviņš ir agresīvs ne tikai pret citiem teķiem, tas var būt agresīvs arī pret cilvēku. Reizēm dominants tēviņš var nogalināt citu teķi.<ref name=sim/> Grūsnības periods ilgst 5 mēnešus. Visbiežāk piedzimst 1 vai 2 jēri, bet dažām šķirnēm var piedzimt arī 3 jēri.<ref name=sim/> Apmēram pēc 1 stundas pēc piedzimšanas jēri nostājas uz savām kājām un ietur savu pirmo maltīti, zīžot mātes pienu. Pirmpiens ir ļoti veselīgs un jēriem nepieciešams. Kad jēri ir dažas nedēļas veci, tos parasti marķē, vakcinē un mazos teķīšus, kas nav paredzēti vaislai, kastrē. Daži aitkopji kastrāciju neveic vispār, jo jēri pirms sasniedz dzimumbriedumu tiek realizēti gaļā.<ref name=bro/> Ir šķirnes, kurām apgriež [[aste]]s.<ref name=woo/> == Skatīt arī == * [[Dollija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20100709174611/http://www.viarural.com.bo/ganaderia/a-ovinos/exteriorovinos/default.htm Aitu šķirņu saraksts] * [http://www.latvijasaita.lv/lv/2.php Latvijas Aitu Audzētāju Asociācija] * [http://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/2009/12/10/?p=16 Aitkopība kļūst par dārgu vaļasprieku] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120119054202/http://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/2009/12/10/?p=16 |date={{dat|2012|01|19||bez}} }} * [http://www.staburags.lv/portals/dzivelaukos/raksts.html?xml_id=5379 Latvijas melngalves Valles pļavās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120119085846/http://www.staburags.lv/portals/dzivelaukos/raksts.html?xml_id=5379 |date={{dat|2012|01|19||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20120118141031/http://lat.rv.lv/index.php?newsid=344 Latvijas tumšgalves Bērzgales pakalnos] * [http://www.agropols.lv/?menu=110&newsid=62372&numurs=309 Aitkopība attīstās lēnām, bet neatlaidīgi] * [http://www.sheepusa.org/ Sheep Care Guide] {{mājdzīvnieki}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Aitas]] [[Kategorija:Mājdzīvnieki]] k6ghbjtqrzhj4e9u9u2k9dj55sgy0aw 1975. gads 0 61352 3661276 3661021 2022-07-26T19:54:48Z Bai-Bot 60304 /* Marts */sīkumi, replaced: Fērgija → Fergie using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1975}} {{Gada citi notikumi|1975}} {{Gads citos kalendāros|1975}} '''1975'''. ({{Rom sk gadam|1975}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[15. janvāris]] — [[Portugāle]] piešķīra neatkarību [[Angola]]i. === Februāris === * [[1. februāris]] — translāciju sāka ''Intercontinental Broadcasting Corporation,'' kļūstot par pirmo [[Filipīnas|Filipīnu]] raidorganizāciju. * [[4. februāris]] — 7.3 balles stipra zemestrīce [[Liaonina]]s provincē [[Ķīna|Ķīnā]] kļuva par pirmo, kas tika prognozēta jau iepriekš, tomēr 2 041 cilvēks gāja bojā un 27 538 tika ievainoti. * [[13. februāris]] — izcēlās ugunsgrēks Pasaules tirdzniecības centra ziemeļu torņa 11. stāvā [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas ātri tika likvidēts. * [[28. februāris]] — [[Londona]]s metro notika dzelzceļa katastrofa, kurā dzīvību zaudēja 43 cilvēki. === Marts === * [[1. marts]] — [[Austrālija|Austrālijā]] translāciju sāka krāsainā televīzija. * [[10. marts]] — starp [[Japāna]]s pilsētām [[Osaka|Osaku]] un Fukuoku tika atvērta ātrgaitas dzelzceļa satiksmes līnija. * [[22. marts]] — Teach-In dziesma ''Ding-a-dong'' uzvarēja [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. === Aprīlis === * [[4. aprīlis]] — [[Bils Geitss]] dibināja kompāniju [[Microsoft]]. * [[14. aprīlis]] — referendumā [[Sikima|Sikimas karalistē]] iedzīvotāji nobalsoja par pievienošanos [[Indija]]i. * [[16. aprīlis]] — [["Sarkanie khmeri"]] ieņēma [[Kambodža]]s galvaspilsētu [[Pnompeņa|Pnompeņu]]. * [[17. aprīlis]] — beidzās [[Kambodžas pilsoņu karš]]. === Maijs === * [[16. maijs]]: **[[Sikima]] tika uzņemta [[Indija]]s sastāvā pēc {{dat||4|14}} notikušā referenduma. ** japāniete Junko Tabei kļuva par pirmo sievieti, kas uzkāpusi [[Everests|Everestā]]. === Jūnijs === * [[5. jūnijs]] — pirmo reizi pēc [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] kuģošanai tika atvērts Suecas kanāls. * [[5. jūnijs]] — referendumā [[Lielbritānija]] nobalsoja par palikšanu [[Eiropas Savienība|Eiropas savienībā]], kurā tā iestājās [[1973]]. gadā. * [[9. jūnijs]] — pirmo reizi tika piešķirts [[Austrālija]]s Ordenis. * [[25. jūnijs]] — [[Mozambika]] ieguva neatkarību no [[Portugāle]]s. * [[26. jūnijs]] — divi [[Federālais Izmeklēšanas Birojs|FIB]] aģenti un viens Amerikāņu Indiāņu kustības biedrs gāja bojā apšaudē Painridžas Indiāņu rezervātā [[Dienviddakota|Dienviddakotā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. === Jūlijs === * [[5. jūlijs]] — [[Kaboverde]] ieguva neatkarību no [[Portugāle]]s. * [[6. jūlijs]] — [[Komoras]] ieguva neatkarību no [[Francija]]s. * [[12. jūlijs]] — [[Santome un Prinsipi]] pasludināja neatkarību no [[Portugāle]]s. * [[17. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kosmosa kuģis [[Apollo programma|Apollo]] un [[Padomju Savienība]]s kosmosa kuģis Sojuz veica savienošanos kosmosā. Tas bija pirmais gadījums, kad kosmosā savienojās divu nāciju divi kosmosa kuģi. * [[25. jūlijs]] — par [[Mozambika]]s 1. prezidentu tika iecelts [[Samora Mašels]]. === Augusts === * [[3. augusts]] — [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]] atvērta [[Luiziānas Superdome]]. * [[15. augusts]] — [[Bangladeša]]s prezidents Šeihs Mujiburs Rahmans tika nogalināts valsts apvērsuma laikā. * [[20. augusts]] — Viking [[Marss (planēta)|Marsa]] izpētes programmā [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida zondi ''Vining 1''. === Septembris === * [[6. septembris]] — 6.7 balles stipra zemestrīce satricināja [[Turcija|Turciju]]. Bojā gāja 2 085 cilvēki. * [[15. septembris]] — [[Pink Floyd]] izlaida savu devīto studijas albumu ''"Wish You Were Here"''. * [[16. septembris]] — [[Papua-Jaungvineja]] ieguva neatkarību no [[Austrālija]]s. === Oktobris === === Novembris === * [[11. novembris]] — [[Angola]] kļuva neatkarīga no [[Portugāle]]s, izraisot pilsoņu karu. * [[14. novembris]] — [[Spānija]] pameta [[Rietumsahāra|Rietumsahāru]]. * [[22. novembris]] — pēc [[Fransisko Franko]] nāves [[Huans Karloss I]] kļuva par [[Spānija]]s karali. * [[25. novembris]] — [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] tika aizliegta Īru republikāņu armija. * [[25. novembris]] — [[Surinama]] kļuva neatkarīga no Nīderlandes Karalistes. * [[28. novembris]] — Portugāļu Timora ieguva neatkarību no [[Portugāle]]s ar nosaukumu [[Austrumtimora]]. === Decembris === * [[3. decembris]] — Žaks Kusto atrada slavenā okeāna lainera ''"HMHS Britannic"'' vraku. * [[7. decembris]] — [[Indonēzija]] iebruka [[Austrumtimora|Austrumtimorā]]. * [[21. decembris]] — [[OPEC]] konforencē [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] tika nolaupīti seši cilvēki. * [[29. decembris]] — bumbas sprādzienā [[Ņujorka]]s lidostā ''"LaGuardia"'' bojā gāja 11 cilvēki. == Dzimuši == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — [[Oleksandrs Šovkovskis]] (''Олександр Володимирович Шовковський''), Ukrainas futbolists * [[11. janvāris]] — [[Roberts Hainss]] (''Robert Hines''), ASV kosmonauts * [[18. janvāris]] — [[Andris Ambainis]], Latvijas matemātiķis * [[20. janvāris]] — [[Norberto Fontana]], Argentīnas autosportists * [[21. janvāris]]: ** [[Judži Ide]] (井出 有治), Japānas autosportists ** [[Sauļus Limonts]] (''Saulius Limontas''), Lietuvas hokejists * [[31. janvāris]] — [[Priti Zinta]] (प्रीति ज़िंटा), Indijas kinoaktrise === Februāris === * [[18. februāris]]: ** [[Igors Dodons]] (''Igor Dodon''), Moldovas prezidents ** [[Gerijs Nevils]] (''Gary Alexander Neville''), Anglijas futbolists * [[19. februāris]]: ** [[Sergejs Prokopjevs]] (''Сергей Валерьевич Прокопьев''), Krievijas kosmonauts ** [[Muhameds Ali Reda]], Ēģiptes bokseris * [[27. februāris]] — [[Kaspars Astašenko]], Latvijas hokejists === Marts === * [[3. marts]]: ** [[Stanimirs Gospodinovs]], Bulgārijas futbolists ** [[Rihards Pavlikovskis]] (''Richard Pavlikovský''), slovāku hokejists * [[5. marts]] — [[Lučāno Burti]] (''Luciano Burti''), Brazīlijas autosportists * [[12. marts]] — [[Edgars Jankausks]] (''Edgaras Jankauskas''), lietuviešu futbolists * [[15. marts]] — [[Veselins Topalovs]] (''Веселин Топалов''), Bulgārijas šahists * [[27. marts]] — ''[[Fergie]]'', ASV dziedātāja === Aprīlis === * [[9. aprīlis]] — [[Robijs Faulers]] (''Robert Bernard 'Robbie' Fowler''), angļu futbolists * [[10. aprīlis]] — [[Deivids Harbors]] (''David Harbour''), amerikāņu aktieris * [[11. aprīlis]] — [[Mārtiņš Pētersons]], latviešu mūziķis * [[13. aprīlis]] — [[Tatjana Navka]] (''Татьяна Навка''), Krievijas daiļslidotāja === Maijs === * [[2. maijs]]: ** [[Deivids Bekhems]] (''David Robert Joseph Beckham''), angļu futbolists ** [[Dorotija Metkalfa-Lindenburgera]] (''Dorothy Metcalf-Lindenburger''), ASV kosmonaute * [[8. maijs]]: ** [[Enrike Iglesiass]] (''Enrique Iglesias''), Spānijas dziedātājs ** [[Gastons Macakane]] (''Gastón Mazzacane''), Argentīnas autosportists * [[20. maijs]] — [[Ralfs Fērmans]] (''Ralph Firman''), Īrijas autosportists * [[21. maijs]] — [[Jūso Pikeliste]] (''Juuso Pykälistö''), Somijas autosportists * [[29. maijs]] — [[Deivids Bartka]] (''David Burtka''), amerikāņu aktieris un šefpavārs === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Ēriks Rags]], Latvijas vieglatlēts * [[4. jūnijs]]: ** [[Rasels Brends]] (''Russell Brand''), angļu komiķis, aktieris, dziedātājs un rakstnieks ** [[Andželīna Džolija]] (''Angelina Jolie''), ASV aktrise * [[7. jūnijs]] — [[Elens Aiversons]] (''Allen Ezail Iverson''), ASV basketbolists * [[18. jūnijs]] — [[Aleksandrs Koļinko]], Latvijas futbolists * [[25. jūnijs]] — [[Vladimirs Kramņiks]] (''Владимир Крамник''), Krievijas šahists * [[30. jūnijs]] — [[Ralfs Šūmahers]] (''Ralf Schumacher''), Vācijas autosportists === Jūlijs === * [[6. jūlijs]] — [[50 Cent]] (''Curtis James Jackson III''), ASV reperis * [[7. jūlijs]] — [[Ādams Nelsons]] (''Adam Nelson''), ASV vieglatlēts * [[20. jūlijs]] — [[Rejs Allens]] (''Walter Ray Allen''), ASV basketbolists === Augusts === * [[4. augusts]] — [[Juta Urpilainena]] (''Jutta Urpilainen''), Somijas politiķe * [[16. augusts]] — [[Taika Vaititi]] (''Taika Waititi''), Jaunzēlandes kinorežisors un komiķis * [[18. augusts]] — [[Petrs Čajāneks]] (''Petr Čajánek''), čehu hokejists === Septembris === * [[7. septembris]] — [[Noriks Abe]] (阿部典史), Japānas motosportists (miris 2007. gadā) * [[18. septembris]] — [[Džeisons Sudeikis]] (''Jason Sudeikis''), amerikāņu aktieris, scenārists un komiķis * [[20. septembris]] — [[Huans Pablo Montoija]] (''Juan Pablo Montoya''), Kolumbijas autosportists * [[23. septembris]] — [[Vitālijs Jeremejevs]] (''Виталий Еремеев''), Kazahstanas hokejists * [[24. septembris]] — [[Tailers Heigs]] (''Tyler Hague''), ASV kosmonauts * [[28. septembris]] — [[Ana Brnabiča]] (''Ана Брнабић''), Serbijas premjerministre * [[30. septembris]] — [[Mariona Kotijāra]] (''Marion Cotillard''), franču aktrise un dziedātāja === Oktobris === * [[5. oktobris]] — [[Keita Vinsleta]] (''Kate Winslet''), britu aktrise * [[12. oktobris]] — [[Meriona Džonsa]] (''Marion Lois Jones''), ASV vieglatlēte, basketboliste === Novembris === * [[11. novembris]] — [[Gregorijs Vaizmens]] (''Gregory R. Wiseman''), ASV kosmonauts * [[12. novembris]] — [[Dario Šimičs]] (''Dario Šimić''), Horvātijas futbolists * [[14. novembris]] — [[Treviss Bārkers]] (''Travis Barker''), ASV mūziķis * [[22. novembris]] — [[Jūsaku Maedzava]] (前澤 友作, ''Maezawa Yūsaku''), Japānas uzņēmējs, kosmiskais tūrists * [[29. novembris]] — [[Ģirts Ankipāns]], Latvijas hokejists === Decembris === * [[11. decembris]] — [[Martins Pruseks]] (''Martin Prusek''), čehu hokejists * [[17. decembris]] — [[Milla Jovoviča]] (''Milla Jovovich''), ASV aktrise * [[22. decembris]] — [[Takuja Oniši]], Japānas kosmonauts * [[27. decembris]] — [[Aigars Fadejevs]], latviešu vieglatlēts * [[30. decembris]]: ** [[Matiass Hepfners]] (''Matthias Höpfner''), vācu bobslejists ** [[Taigers Vudss]] (''Tiger Woods''), ASV golferis == Miruši == * nezināms datums — [[Rebeka Fialka-Račinska]] (''Ревекка Фиалка-Рачинская''), Baltkrievijas revolucionāre (dzimusi [[1888]].) * [[28. janvāris]] — [[Antonīns Novotnijs]] (''Antonín Novotný''), Čehoslovākijas prezidents (dzimis [[1904]].) * [[3. februāris]] — [[Umma Kulsūma]] (أم كلثوم), Ēģiptes dziedātāja (dzimusi [[1898. gads|1898]]. gadā) * [[14. februāris]] — [[P. G. Vudhauzs]] (''P. G. Wodehouse''), angļu humorists (dzimis [[1881]].) * [[13. marts]] — [[Ivo Andričs]] (''Иво Андрић''), Bosnijas un Hercegovinas rakstnieks (dzimis [[1892]].) * [[5. aprīlis]] — [[Čans Kaiši]] (蔣介石), ķīniešu politiķis (dzimis [[1887]].) * [[12. aprīlis]] — [[Džozefīne Beikere]] (''Josephine Baker''), ASV/franču dejotāja un dziedātāja (dzimusi [[1906]].) * [[16. aprīlis]] — [[Lisjēns Uto]] (''Lucien Huteau''), franču politiķis (dzimis 1878. gadā) * [[17. aprīlis]] — [[Sarvepalli Rādhakrišnans]] (సర్వేపల్లి రాధాకృష్ణ), indiešu politiķis un filozofs (dzimis [[1888]].) * [[21. maijs]] — [[Arturs Apinis]], latviešu grafiķis (dzimis [[1904]].) * [[5. jūlijs]] — [[Oto Skorceni]] (''Otto Skorzeny''), vācu diversants (dzimis [[1908]].) * [[5. jūnijs]] — [[Pauls Keress]] (''Paul Keres''), igauņu šahists (dzimis [[1916]].) * [[9. augusts]] — [[Dmitrijs Šostakovičs]] (''Дмитрий Дмитриевич Шостакович''), krievu komponists (dzimis [[1906]].) * [[15. augusts]] — [[Mudžiburs Rahmans]], Bangladešas pirmais preizdents (dzimis [[1920]].) * [[27. augusts]] — [[Haile Selasije I]] (''Haile Selassie I''), Etiopijas imperators (dzimis [[1892]].) * [[4. septembris]] — [[Jānis Sudrabkalns]] (Arvīds Sudrabkalns), latviešu dzejnieks (dzimis [[1894]].) * [[10. septembris]] — [[Džordžs Tomsons]] (''George Thomson''), britu fiziķis (dzimis [[1892]].) * [[15. septembris]] — [[Pāvels Suhojs]] (''Павел Осипович Сухой''), padomju aviokonstruktors (dzimis [[1895]].) * [[20. septembris]] — [[Senžons Pērss]] (''Saint-John Perse''), franču dzejnieks (dzimis [[1887]].) * [[20. novembris]] — [[Fransisko Franko]] (''Francisco Franco''), Spānijas diktators (dzimis [[1892]].) * [[29. novembris]] — [[Greiems Hils]] (''Graham Hill''), britu autosportists (dzimis [[1929]].) * [[5. decembris]] — [[Hanna Ārente]] (''Hannah Arendt''), Vācijas publiciste (dzimis [[1906]].) {{pg3}} {{commons}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1975. gads| ]] 1o1vrygo8f0jeuqyauwjjt8ct8kvzv9 Veidne:Aktiera infokaste/doc 10 64852 3661436 3402602 2022-07-27T08:21:54Z Baisulis 11523 /* Tukšs paraugs */ papildināts.... wikitext text/x-wiki == Tukšs paraugs == <pre> {{Aktiera infokaste | vārds = | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | komentārs = | dz vārds = | dz datums = | dz vieta = | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = | darbības gadi = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedra_nosaukums= | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | DGAbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = }} </pre> <templatedata> { "params": { "vārds": {}, "vārds_orig": {}, "attēls": {}, "att_izmērs": { "aliases": [ "attēla izmērs" ] }, "komentārs": {}, "dz vārds": { "aliases": [ "dz. vārds" ] }, "dz datums": { "aliases": [ "dz. datums" ] }, "dz vieta": { "aliases": [ "dz. vieta", "vieta" ] }, "mirš datums": { "aliases": [ "miršanas datums" ] }, "mirš vieta": { "aliases": [ "miršanas vieta" ] }, "citi vārdi": {}, "nodarbošanās": {}, "darbības gadi": {}, "vecāki": {}, "brāļi": {}, "māsas": {}, "dzīvesbiedrs": {}, "bērni": {}, "paraksts": {}, "paraksts_izm": {}, "mājaslapa": {}, "akadēmijasbalva": {}, "afibalva": {}, "arielabalva": {}, "BFTMAbalva": {}, "cēzarabalva": {}, "emibalva": {}, "filmfarebalva": {}, "geminibalva": {}, "zeltapalmaszars": {}, "zeltateļabalva": {}, "zeltaglobusabalva": {}, "zeltaavenesbalva": {}, "gojasbalva": {}, "gremībalva": {}, "iftbalva": {}, "olivjēbalva": {}, "lorensaolivjēbalva": {}, "NAACPbalva": {}, "nacionālāsfilmasbalva": {}, "SAGbalva": {}, "DGAbalva": {}, "tonijasbalva": {}, "spēlmaņu_nakts": {}, "kristaps": {}, "apbalvojumi": {}, "rādīt_apbalv": {}, "dzimums": {}, "citas daļas": {}, "dzīvesbiedra_nosaukums": { "label": "Dzīvesbiedra nosaukums", "description": "Iespēja norādīt dzīvesbiedra nosaukumu, ja neder automātiski piedāvātais", "example": "Dzīvesbiedre", "type": "line" } }, "format": "block", "paramOrder": [ "vārds", "vārds_orig", "attēls", "att_izmērs", "komentārs", "dz vārds", "dz datums", "dz vieta", "mirš datums", "mirš vieta", "citi vārdi", "nodarbošanās", "darbības gadi", "vecāki", "brāļi", "māsas", "dzīvesbiedra_nosaukums", "dzīvesbiedrs", "bērni", "paraksts", "paraksts_izm", "mājaslapa", "akadēmijasbalva", "afibalva", "arielabalva", "BFTMAbalva", "cēzarabalva", "emibalva", "filmfarebalva", "geminibalva", "zeltapalmaszars", "zeltateļabalva", "zeltaglobusabalva", "zeltaavenesbalva", "gojasbalva", "gremībalva", "iftbalva", "olivjēbalva", "lorensaolivjēbalva", "NAACPbalva", "nacionālāsfilmasbalva", "SAGbalva", "DGAbalva", "tonijasbalva", "spēlmaņu_nakts", "kristaps", "apbalvojumi", "rādīt_apbalv", "dzimums", "citas daļas" ] } </templatedata> <includeonly> [[Kategorija:Cilvēku nodarbošanās infokastes]] </includeonly> e2b7amuf4e7aeacsc60svf88behwzld 1. oktobris 0 65633 3661282 3647530 2022-07-26T19:57:23Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... wikitext text/x-wiki '''1. oktobris''' ir 274. gada diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (275. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 91 dienas. == Vārda dienas == [[Lāsma]], [[Zanda]], [[Zandis]] == Notikumi == * [[1228. gads]] — mūsdienu [[Igaunija]]s rietumos tika izveidota [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]. * [[1791. gads]] — uzsāka darbību [[Francija]]s Likumdošanas sapulce. * [[1890. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dibināts [[Josemitu nacionālais parks]]. * [[1908. gads]] — [[Henrijs Fords]] prezentēja savu leģendāro automobili ''[[Ford Model T]]''; nepilnu divdesmit gadu laikā tika pārdoti 15 miljoni šīs markas braucamrīku. * [[1918. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: [[arābi|arābu]] spēki [[T. E. Lorenss|Arābijas Lorensa]] vadībā ieņēma [[Damaska|Damasku]]. * [[1938. gads]] — [[Vācija]] anektēja [[Sudetija|Sudetiju]]. * [[1944. gads]] — sākās [[Lapzemes karš]]. * [[1946. gads]] — darbu beidza [[Nirnbergas process|Nirnbergas starptautiskais kara tribunāls]]. * [[1949. gads]] — tika proklamēta [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]]. * [[1979. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atdeva [[Panamas kanāls|Panamas kanāla]] kontroli [[Panama]]i. * [[1995. gads Latvijā|1995. gads]] — tika veikts pirmais ''[[AirBaltic]]'' lidojums. * [[1996. gads]] — uzņēmums ''[[3dfx Interactive]]'' izlaida pirmo 3D datorgrafikas paātrinātāju ''Voodoo Graphics''. * [[2001. gads]] — dibināts [[mobilais telefons|mobilo telefonu]] un citu mobilo ierīču ražotājs ''[[Sony Mobile Communications]]''. == Dzimuši == * [[1207. gads]] — [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]] (''Henry II''), Anglijas karalis (miris 1272. gadā) * [[1480. gads]] — [[Svētais Kajetāns]] (''San Gaetano Thiene''), katoļu svētais (miris 1547. gadā) * [[1685. gads]] — [[Kārlis VI]] (''Karl VI.''), Svētās Romas imperators (miris 1740. gadā) * [[1861. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||9|19}}) — [[Anna Brigadere]], latviešu rakstniece (mirusi 1933. gadā) * [[1877. gads]] — [[Klements Deikens]] (''Clement Deykin''), britu regbists (miris 1969. gadā) * [[1881. gads]]: ** [[Viljams Boings]] (''William Boeing''), ASV aviokonstruktors (miris 1956. gadā) ** [[Luijs Lofrē]] (''Louis Laufray'') — franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (miris 1970. gadā) * [[1884. gads]] — [[Andrejs Kurcijs]], latviešu dzejnieks (miris 1959. gadā) * [[1893. gads Latvijā|1893. gads]] — [[Anta Klints]], latviešu aktrise (mirusi 1970. gadā) * [[1897. gads Latvijā|1897. gads]] — [[Jānis Tīdemanis]], latviešu gleznotājs (miris 1964. gadā) * [[1903. gads]] — [[Vladimirs Horovics]] (''Vladimir Horowitz''), ASV pianists (miris 1989. gadā) * [[1912. gads]] — [[Ļevs Gumiļovs]] (''Лев Гумилёв''), krievu vēsturnieks (miris 1992. gadā) * [[1922. gads]] — [[Jans Džeņnins]] (''楊振寧'', ''Chen Ning Yang''), Ķīnas un ASV fiziķis * [[1924. gads]] — [[Džimijs Kārters]] (''Jimmy Carter''), 39. ASV prezidents * [[1930. gads]] — [[Ričards Heriss]] (''Richard Harris''), īru kinoaktieris un dziedātājs (miris 2002. gadā) * [[1935. gads]] — [[Džūlija Endrūsa]] (''Julie Andrews''), britu aktrise * [[1950. gads]] — [[Boriss Morukovs]] (''Борис Моруков''), Krievijas kosmonauts, ārsts un zinātnieks (miris 2015. gadā) * [[1956. gads]]: ** [[Andruss Ansips]] (''Andrus Ansip''), Igaunijas politiķis ** [[Terēza Meja]] (''Theresa May''), Apvienotās Karalistes premjerministre ** [[Aija Kukule]], latviešu dziedātāja * [[1963. gads]] — [[Žans Denī Deletrā]] (''Jean-Denis Délétraz''), Šveices autosportists * [[1964. gads]] — [[Eriks Bo]] (''Eric Boe''), ASV kosmonauts * [[1972. gads]]: ** [[Toms Hūpers]] (''Tom Hooper''), britu kino un televīzijas režisors ** [[Guna Zariņa]], latviešu aktrise * [[2006. gads]] — [[Prija Fergusone]] (''Priah Ferguson''), amerikāņu aktrise == Miruši == * [[1404. gads]] — [[Bonifācijs IX]] (''Bonifacius IX''), Romas pāvests (dzimis 1350. gadā) * [[1499. gads]] — [[Marsīlio Fičīno]] (''Marsilio Ficino''), itāļu filozofs (dzimis 1433. gadā) * [[1684. gads]] — [[Pjērs Korneijs]] (''Pierre Corneille''), franču dramaturgs (dzimis 1606. gadā) * [[1925. gads]] — [[Džons Hovards Teilors]] (''John Howard Taylor''), britu burātājs un brokeris (dzimis 1861. gadā) * [[1930. gads]] — [[Pauls Vīzners]] (''Paul Wiesner''), vācu burātājs (dzimis 1855. gadā) * [[1934. gads]] — [[Žoržs Limps]] (''Georges Lumpp''), franču airētājs (dzimis 1874. gadā) * [[1944. gads]] — [[Frederiks Blanšī]] (''Frédéric Blanchy''), franču burātājs (dzimis 1868. gadā) * [[1972. gads]] — [[Luiss Līkijs]] (''Louis Leakey''), Kenijas angļu antropologs (dzimis 1903. gadā) * [[2012. gads]] — [[Eriks Hobsboms]] (''Eric Hobsbawm''), britu vēsturnieks (dzimis 1917. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Pasaules [[veģetārisms|veģetārisma]] diena * Starptautiskā veco cilvēku diena * [[Neatkarības diena]] ([[Kipra]], [[Ķīna]], [[Nigērija]] un [[Tuvalu]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Oktobris]] ribnwfs1ocn08z0vhy6fn758r5f8kh3 6. oktobris 0 66074 3661308 3598977 2022-07-26T20:38:53Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... wikitext text/x-wiki '''6. oktobris''' ir 279. gada diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (280. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 86 dienas. == Vārda dienas == [[Monika]], [[Zilga]], [[Zilgma]] == Notikumi == * [[1889. gads]] — [[Parīze|Parīzē]] atklāj [[kabarē]] "[[Mulenrūža]]". * [[1908. gads]] — [[Austrija]] anektēja [[Bosnija|Bosniju]] un [[Hercegovina|Hercegovinu]]. * [[1924. gads]] — [[Rīga|Rīgā]] dibināta studentu koorporācija ''[[Fraternitas Metropolitana]]''. * [[1934. gads]] — [[Katalonija]]s separātistu dumpis. * [[1939. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: sakautas pēdējās [[Polija]]s armijas vienības. * [[1968. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Svazilendas karogs]]. * [[1973. gads]] — sākās [[Salīdzināšanas dienas karš]], [[Ēģipte]]s spēkiem šķērsojot [[Suecas kanāls|Suecas kanālu]] un uzbrūkot [[Izraēla]]s nocietinājumiem. * [[1987. gads]] — [[Fidži]] kļuva par [[republika|republiku]]. * [[1992. gads]]: ** [[Lennarts Meri]] kļuva par pirmo [[Igaunijas prezidents|Igaunijas prezidentu]] pēc neatkarības atjaunošanas; ** [[Lietuva|Lietuvā]] notika referendums par valsts [[konstitūcija|konstitūciju]]. * [[1995. gads]] — paziņots par pirmās [[citplanēta]]s (''51 Pegasi b'') atklāšanu. == Dzimuši == * [[1289. gads]] — [[Vāclavs III]] (''Václav III'', ''Wacław III'', ''I. Vencel''), Bohēmijas, Ungārijas un Polijas karalis (miris 1306. gadā) * [[1831. gads]] — [[Rihards Dēdekinds]] (''Richard Dedekind''), vācu matemātiķis (miris 1916. gadā) * [[1887. gads]] — [[Lekorbizjē]] (''Le Corbusier''), Šveices arhitekts, mākslinieks (miris 1965. gadā) * [[1894. gads Latvijā|1894. gads]]: ** [[Pēteris Voldemārs Pommers]], latviešu virsnieks (miris 1957. gadā) ** [[Niklāvs Strunke]], latviešu mākslinieks (miris 1966. gadā) * [[1903. gads]] — [[Ernests Voltons]] (''Ernest Walton''), Īrijas fiziķis (miris 1995. gadā) * [[1906. gads]] — [[Dženeta Geinore]] (''Janet Gaynor''), amerikāņu kinoaktrise un gleznotāja (mirusi 1984. gadā) * [[1909. gads Latvijā|1909. gads]] — [[Fricis Rokpelnis]], latviešu dzejnieks, rakstnieks (miris 1969. gadā) * [[1914. gads]] — [[Tūrs Heijerdāls]] (''Thor Heyerdahl''), norvēģu ceļotājs, antropologs (miris 2002. gadā) * [[1931. gads]] — [[Rikardo Džakoni]] (''Riccardo Giacconi''), itāliešu ASV astrofiziķis * [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Alberts Bels]], latviešu rakstnieks * [[1950. gads Latvijā|1950. gads]] — [[Vilis Seleckis]], latviešu pedagogs publicists un politiķis * [[1951. gads Latvijā|1951. gads]] — [[Valdis Rūmnieks]], latviešu rakstnieks * [[1965. gads Latvijā|1965. gads]] — [[Aldis Kušķis]], Latvijas politiķis * [[1974. gads Latvijā|1974. gads]] — [[Viktors Ščerbatihs]], Latvijas svarcēlājs, politiķis * [[1976. gads]] — [[Brets Gelmans]] (''Brett Gelman''), amerikāņu aktieris un komiķis * [[1978. gads]] — [[Liu Jana]] (刘洋, ''Liú Yáng''), Ķīnas kosmonaute * [[1984. gads]]: ** [[Valērija Adamsa]] (''Valerie Adams''), Jaunzēlandes vieglatlēte, lodes grūdēja ** [[Krišjānis Kļaviņš]], latviešu sporta žurnālists == Miruši == * [[877. gads]] — [[Kārlis II Plikgalvis]] (''Charles II le Chauve''), franku valdnieks (dzimis 823. gadā) * [[1923. gads]] — [[Damats Ferids pašā]], Osmaņu impērijas lielvezīrs (dzimis 1853. gadā) * [[1936. gads]] — [[Ģula Gembešs]] (''Gyula Gömbös''), ungāru politiķis (dzimis 1886. gadā) * [[1946. gads]] — [[Pērs Albins Hānsons]] (''Per Albin Hansson''), Zviedrijas politiķis (dzimis 1885. gadā) * [[1954. gads]] — [[Jehuda Leibs Ašlags]] (רַבּי יְהוּדָה לֵיבּ הַלֵּוִי אַשְׁלַג), ebreju kabalists (dzimis 1884. gadā) * [[1976. gads]] — [[Gilberts Rails]] (''Gilbert Ryle''), britu filozofs (dzimis 1900. gadā) * [[1989. gads]] — [[Beta Deivisa]] (''Bette Davis''), ASV aktrise (dzimusi 1908. gadā) * [[2015. gads]] — [[Ārpāds Gencs]] (''Göncz Árpád''), Ungārijas prezidents (dzimis 1922. gadā) * [[2020. gads]]: ** [[Edijs van Halens]] (''Eddie Van Halen''), nīderlandiešu ASV mūziķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Oļegs Karavajevs]], latviešu futbolists (dzimis 1961. gadā) * [[2021. gads]] — [[Tomojasu Asaoka]] (浅岡 朝泰), japāņu futbolists (dzimis 1962. gadā) {{Viss gads}} [[Kategorija:Oktobris]] 398xu8nld6xzdl4hokmc6py6galnhnc 3661497 3661308 2022-07-27T11:54:13Z Bai-Bot 60304 /* Dzimuši */sīkumi, replaced: Gelman → Gelmen (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki '''6. oktobris''' ir 279. gada diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (280. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 86 dienas. == Vārda dienas == [[Monika]], [[Zilga]], [[Zilgma]] == Notikumi == * [[1889. gads]] — [[Parīze|Parīzē]] atklāj [[kabarē]] "[[Mulenrūža]]". * [[1908. gads]] — [[Austrija]] anektēja [[Bosnija|Bosniju]] un [[Hercegovina|Hercegovinu]]. * [[1924. gads]] — [[Rīga|Rīgā]] dibināta studentu koorporācija ''[[Fraternitas Metropolitana]]''. * [[1934. gads]] — [[Katalonija]]s separātistu dumpis. * [[1939. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: sakautas pēdējās [[Polija]]s armijas vienības. * [[1968. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Svazilendas karogs]]. * [[1973. gads]] — sākās [[Salīdzināšanas dienas karš]], [[Ēģipte]]s spēkiem šķērsojot [[Suecas kanāls|Suecas kanālu]] un uzbrūkot [[Izraēla]]s nocietinājumiem. * [[1987. gads]] — [[Fidži]] kļuva par [[republika|republiku]]. * [[1992. gads]]: ** [[Lennarts Meri]] kļuva par pirmo [[Igaunijas prezidents|Igaunijas prezidentu]] pēc neatkarības atjaunošanas; ** [[Lietuva|Lietuvā]] notika referendums par valsts [[konstitūcija|konstitūciju]]. * [[1995. gads]] — paziņots par pirmās [[citplanēta]]s (''51 Pegasi b'') atklāšanu. == Dzimuši == * [[1289. gads]] — [[Vāclavs III]] (''Václav III'', ''Wacław III'', ''I. Vencel''), Bohēmijas, Ungārijas un Polijas karalis (miris 1306. gadā) * [[1831. gads]] — [[Rihards Dēdekinds]] (''Richard Dedekind''), vācu matemātiķis (miris 1916. gadā) * [[1887. gads]] — [[Lekorbizjē]] (''Le Corbusier''), Šveices arhitekts, mākslinieks (miris 1965. gadā) * [[1894. gads Latvijā|1894. gads]]: ** [[Pēteris Voldemārs Pommers]], latviešu virsnieks (miris 1957. gadā) ** [[Niklāvs Strunke]], latviešu mākslinieks (miris 1966. gadā) * [[1903. gads]] — [[Ernests Voltons]] (''Ernest Walton''), Īrijas fiziķis (miris 1995. gadā) * [[1906. gads]] — [[Dženeta Geinore]] (''Janet Gaynor''), amerikāņu kinoaktrise un gleznotāja (mirusi 1984. gadā) * [[1909. gads Latvijā|1909. gads]] — [[Fricis Rokpelnis]], latviešu dzejnieks, rakstnieks (miris 1969. gadā) * [[1914. gads]] — [[Tūrs Heijerdāls]] (''Thor Heyerdahl''), norvēģu ceļotājs, antropologs (miris 2002. gadā) * [[1931. gads]] — [[Rikardo Džakoni]] (''Riccardo Giacconi''), itāliešu ASV astrofiziķis * [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Alberts Bels]], latviešu rakstnieks * [[1950. gads Latvijā|1950. gads]] — [[Vilis Seleckis]], latviešu pedagogs publicists un politiķis * [[1951. gads Latvijā|1951. gads]] — [[Valdis Rūmnieks]], latviešu rakstnieks * [[1965. gads Latvijā|1965. gads]] — [[Aldis Kušķis]], Latvijas politiķis * [[1974. gads Latvijā|1974. gads]] — [[Viktors Ščerbatihs]], Latvijas svarcēlājs, politiķis * [[1976. gads]] — [[Brets Gelmens]] (''Brett Gelman''), amerikāņu aktieris un komiķis * [[1978. gads]] — [[Liu Jana]] (刘洋, ''Liú Yáng''), Ķīnas kosmonaute * [[1984. gads]]: ** [[Valērija Adamsa]] (''Valerie Adams''), Jaunzēlandes vieglatlēte, lodes grūdēja ** [[Krišjānis Kļaviņš]], latviešu sporta žurnālists == Miruši == * [[877. gads]] — [[Kārlis II Plikgalvis]] (''Charles II le Chauve''), franku valdnieks (dzimis 823. gadā) * [[1923. gads]] — [[Damats Ferids pašā]], Osmaņu impērijas lielvezīrs (dzimis 1853. gadā) * [[1936. gads]] — [[Ģula Gembešs]] (''Gyula Gömbös''), ungāru politiķis (dzimis 1886. gadā) * [[1946. gads]] — [[Pērs Albins Hānsons]] (''Per Albin Hansson''), Zviedrijas politiķis (dzimis 1885. gadā) * [[1954. gads]] — [[Jehuda Leibs Ašlags]] (רַבּי יְהוּדָה לֵיבּ הַלֵּוִי אַשְׁלַג), ebreju kabalists (dzimis 1884. gadā) * [[1976. gads]] — [[Gilberts Rails]] (''Gilbert Ryle''), britu filozofs (dzimis 1900. gadā) * [[1989. gads]] — [[Beta Deivisa]] (''Bette Davis''), ASV aktrise (dzimusi 1908. gadā) * [[2015. gads]] — [[Ārpāds Gencs]] (''Göncz Árpád''), Ungārijas prezidents (dzimis 1922. gadā) * [[2020. gads]]: ** [[Edijs van Halens]] (''Eddie Van Halen''), nīderlandiešu ASV mūziķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Oļegs Karavajevs]], latviešu futbolists (dzimis 1961. gadā) * [[2021. gads]] — [[Tomojasu Asaoka]] (浅岡 朝泰), japāņu futbolists (dzimis 1962. gadā) {{Viss gads}} [[Kategorija:Oktobris]] gazfkt4epu2ph9251jfqhcdbfg6ycr3 Elviss Preslijs 0 66497 3661109 3660709 2022-07-26T12:33:40Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Elviss Preslijs |Attēls = Elvis Presley 1970.jpg |Att_izm = 200 px |Apraksts = Preslijs [[1970]]. gadā |Fons = solists |Dz_vārds = Elviss Ārons Preslijs |Dzimis = {{Dat|1935|1|8}} |Miris = {{miršanas datums un vecums|1977|8|16|1935|1|8}} |Vieta_dz = {{flaga|ASV}} [[Tupelo]], [[Misisipi (štats)|Misisipi]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |Vieta_mr = {{flaga|ASV}} [[Memfisa (ASV)|Memfisa]], [[Tenesī]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |Instrumenti = [[balss]], [[ģitāra]], [[klavieres]] |Žanrs = [[rokenrols]], ''[[rockabilly]]'', [[ritmblūzs]], [[kantriroks]] |Nodarbošanās = [[dziedātājs]], [[dzejnieks]], [[aktīvists]] |Gadi = [[1953]]—[[1977]] |Izdevējkompānija = ''[[Sun Records|Sun]]'', ''[[RCA Records|RCA Victor]]'' |Darbojies_arī = |Mlapa = [http://www.elvis.com elvis.com] |Dzimums = V }} '''Elviss Ārons Preslijs''' ({{val|en|Elvis Aaron Presley}}, izrunā: {{IPA|[[IPA|[ˈprɛzli]]]}}; dzimis {{dat|1935|1|8}}, miris {{dat|1977|8|16}}) bija [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] mūziķis un aktieris, viens no populārākajiem 20. gadsimta dziedātājiem. Presliju bieži sauc tikai vārdā, tas ir, par '''Elvisu'''. Viņš ir pazīstams arī kā "Rokenrola karalis". [[1954]]. gadā Preslijs uzsāka karjeru kā viens no pirmajiem ''[[rockabilly]]'' mūzikas stila izpildītājiem. Preslijs nomira [[1977]]. gadā no [[sirdstrieka]]s. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! rowspan="2"| Gads ! rowspan="2"| Albums ! colspan="2"| Topu vietas ! rowspan="2"| RIAA |- style="font-size:smaller;" ! width="60"| [[Top kantri albumi|US Country]] ! width="60"| [[Billboard 200|US]] |- | rowspan="2"| 1956 | align="left"| ''[[Elvis Presley (albums)|Elvis Presley]]'' | | 1 | 2× platīns |- | align="left"| ''[[Elvis (1956. gada albums)|Elvis]]'' | | 1 | platīns |- | 1957 | align="left"| ''[[Elvis' Christmas Album]]'' | | 1 | 9× platīns |- | rowspan="2"| 1960 | align="left"| ''[[Elvis Is Back!]]'' | | 2 | zelts |- | align="left"| ''[[His Hand in Mine]]'' | 7 | 13 | platīns |- | 1961 | align="left"| ''[[Something for Everybody]]'' | | 1 | zelts |- | 1962 | align="left"| ''[[Pot Luck (albums)|Pot Luck]]'' | | 4 | |- | 1967 | align="left"| ''[[How Great Thou Art (albums)|How Great Thou Art]]'' | 7 | 18 | 2× platīns |- | rowspan="2"| 1969 | align="left"| ''[[From Elvis in Memphis]]'' | 2 | 13 | zelts |- | align="left"| ''[[From Memphis to Vegas/From Vegas to Memphis]]'' | 5 | 12 | zelts |- | 1970 | align="left"| ''[[From Memphis to Vegas/From Vegas to Memphis|Back in Memphis]]'' | | | |- | rowspan="3"| 1971 | align="left"| ''[[Elvis Country (I'm 10,000 Years Old)]]'' | 6 | 12 | zelts |- | align="left"| ''[[Love Letters from Elvis]]'' | 12 | 33 | |- | align="left"| ''[[Elvis Sings The Wonderful World of Christmas]]'' | 13 | | 3× platīns |- | rowspan="2"| 1972 | align="left"| ''[[Elvis Now]]'' | 45 | 43 | zelts |- | align="left"| ''[[He Touched Me]]'' | 32 | 79 | platīns |- | rowspan="2"| 1973 | align="left"| ''[[Elvis (1973 albums)|Elvis ("Fool" albums)]]'' | 8 | 52 | |- | align="left"| ''[[Raised on Rock/For Ol' Times Sake]]'' | | 50 | |- | 1974 | align="left"| ''[[Good Times (Elvis Presley albums)|Good Times]]'' | 5 | 90 | |- | rowspan="2"| 1975 | align="left"| ''[[Promised Land (Elvis Presley albums)|Promised Land]]'' | 1 | 47 | |- | align="left"| ''[[Today (albums)|Today]]'' | 4 | 57 | |- | 1976 | align="left"| ''[[From Elvis Presley Boulevard, Memphis, Tennessee]]'' | 1 | 41 | zelts |- | 1977 | align="left"| ''[[Moody Blue]]'' | 1 | 3 | 2× platīns |- |} === Skaņuceliņi === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! rowspan="2"| Gads ! rowspan="2"| Albums ! colspan="2"| Topu vietas ! rowspan="2"| RIAA |- style="font-size:smaller;" ! width="60"| [[Top kantri albumi|US Country]] ! width="60"| [[Billboard 200|US]] |- | 1957 | align="left"| ''[[Loving You#Skaņas celiņš|Loving You]]'' | | 1 | zelts |- | 1958 | align="left"| ''[[Karalis Kreols#Skaņas celiņš|King Creole]]'' | | 2 | zelts |- | 1960 | align="left"| ''[[G.I. Blues (albums)|G.I. Blues]]'' | | 1 | platīns |- | 1961 | align="left"| ''[[Blue Hawaii (albums)|Blue Hawaii]]'' | | 1 | 3× platīns |- | 1962 | align="left"| ''[[Girls! Girls! Girls!#Skaņas celiņš|Girls! Girls! Girls!]]'' | | 3 | zelts |- | rowspan="2"| 1963 | align="left"| ''[[It Happened at the World's Fair#Skaņas celiņš|It Happened at the World's Fair]]'' | | 4 | |- | align="left"| ''[[Fun in Acapulco#Skaņas celiņš|Fun in Acapulco]]'' | | 3 | |- | rowspan="2"| 1964 | align="left"| ''[[Kissin' Cousins#Skaņas celiņš|Kissin' Cousins]]'' | | 6 | |- | align="left"| ''[[Roustabout (filma)#Skaņas celiņš|Roustabout]]'' | | 1 | zelts |- | rowspan="2"| 1965 | align="left"| ''[[Girl Happy#Skaņas celiņš|Girl Happy]]'' | | 8 | zelts |- | align="left"| ''[[Harum Scarum#Skaņas celiņš|Harum Scarum]]'' | | 8 | |- | rowspan="3"| 1966 | align="left"| ''[[Frankie and Johnny (1966. gada filma)#Skaņas celiņš|Frankie and Johnny]]'' | | 20 | |- | align="left"| ''[[Paradise, Hawaiian Style#Skaņas celiņš|Paradise, Hawaiian Style]]'' | | 15 | |- | align="left"| ''[[Spinout#Skaņas celiņš|Spinout]]'' | | 18 | |- | rowspan="2"| 1967 | align="left"| ''[[Double Trouble (filma)#Skaņas celiņš|Double Trouble]]'' | | 47 | |- | align="left"| ''[[Clambake#Skaņas celiņš|Clambake]]'' | | 40 | |- | rowspan="2"| 1968 | align="left"| ''[[Speedway (filma)#Skaņas celiņš|Speedway]]'' | | 82 | |- | align="left"| ''[[NBC-TV Special|Elvis (NBC-TV Special)]]'' | | 8 | platīns |- | 1970 | align="left"| ''[[That's the Way It Is (Elvisa Preslija albums)|That's the Way It Is]]'' | 8 | 21 | zelts |} == Skatīt arī == {{Commons|Elvis Presley|Elviss Preslijs}} * [[Greislenda]] * [[Elviss (filma)]] == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Preslijs, Elviss}} [[Kategorija:1935. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1977. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] jqekzfc5i7mgzmfxjd4wfvusw6s5yq6 Dņipropetrovska 0 68647 3661413 3575501 2022-07-27T08:00:53Z Kaamis007 67303 Pāradresācija nomainīta no [[Dņipro]] uz [[Dnipro]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dnipro]] el7md70jlfdibi422eu1uq5nh5495yp Fergusons 0 69280 3661268 3448802 2022-07-26T19:50:58Z Baisulis 11523 + skatīt arī.... wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada marts}} '''Fergusons''' jeb '''Fērgusons''' var būt: * [[Alekss Fergusons]] — skotu futbola treneris; * [[Kristofers Fērgusons]] — bijušais NASA astronauts; * [[Meinards Fergusons]] (''Maynard Ferguson''; 1928—2006) — Kanādas džeza mūziķis. == Skatīt arī == * [[Fergusone]] {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] fc78qfuiqjo72qgp9oaj7kgv1iwsdpm Elza Radziņa 0 92556 3661461 3600096 2022-07-27T10:05:29Z 87.110.164.244 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Elza Radziņa | attēls = Elza Radziņa 2017 envelope of Latvia cr2.jpg | attēla izmērs = 230px | komentārs = | dz. vārds = Elza Katrina Podniece | dz. datums = {{dat|1917|02|10}} | dz. vieta = {{flaga|Krievija}} [[Harkiva]], [[Krievijas impērija]]<br />(tagad {{UKR}}) | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2005|8|18|1917|2|10}} | miršanas vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] | citi vārdi = Elza Šalkone-Radziņa | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]] | darbības gadi = 1936—2004 | dzīvesbiedrs = Kārlis Radziņš <small>(1941-1958)</small><br />[[Oļģerts Šalkonis]] <small>(no 1958)</small> | apbalvojumi = * [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece]] (1956) * [[Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Tautas skatuves māksliniece]] (1967) * [[PSRS Tautas skatuves mākslinieks|PSRS Tautas skatuves māksliniece]] (1976) * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1995) * [[Spīdolas balva]] (1997) * [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielais Kristaps]] (2003) | dzimums = S }} '''Elza Radziņa''' (īstajā vārdā '''Elza Šalkone-Radziņa''', dzimusi {{dat|1917|02|10}} [[Harkiva|Harkivā]], mirusi {{dat|2005|08|18}} [[Rīga|Rīgā]]) bija latviešu [[aktieris|aktrise]], viena no 20. gadsimta vispopulārākajām latviešu teātra un kino aktrisēm, kas savu raksturlomu dēļ tika dēvēta par "skatuves karalieni". == Dzīvesgājums == Dzimusi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1917. gada 10. februārī Harkivā Jāņa Podnieka (1876-1921) un viņa sievas Lības (1885-1971) ģimenē. Pirms kara ģimene, kurā jau bija meita Anna un divi puikas, dzīvoja Rīgā. Tēvs bija metālgriezējs elektrotehniskajā fabrikā "[[Unions]]", bet māte šuvēja. Sākoties Pirmajam pasaules karam, ģimene līdz ar fabriku evakuējās uz Krieviju, ceļā uz Petrogradu abi puikas nomira. No 1916. gada dzīvoja Harkovā, bet pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas 1918. gadā atgriezās Latvijā. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gadā tēvu mobilizēja [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas armijā]], ar sarkanajiem [[latviešu strēlnieki]]em viņš piedalījās [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] cīņās, 1921. gadā miris Harkivā. 1921. gadā Elza kopā ar māti un māsu pārcēlās uz [[Jelgava|Jelgavu]], kur māte strādāja [[Hercoga Pētera ģimnāzija|Hercoga Pētera ģimnāzijā]] par apkopēju. Elza mācījās [[Jelgavas Skolotāju institūts|Jelgavas Skolotāju institūta]] paraugpamatskolā (1925-1929) un [[Jelgavas Hercoga Pētera ģimnāzija|Jelgavas Hercoga Pētera ģimnāzijā]] (1929-1936). 1936. gadā viņa pabeidza ģimnāziju un piedalījās Jelgavas latviešu teātra izrādē “Skroderdienas Silmačos”. Līdztekus darbam grāmatnīcā un Jelgavas pilsētas bibliotēkā (1936–1941)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jzb.lv/index.php?1&152&command=detail&recid=530&print=1 |title=Ievērojami cilvēki Jelgavā |access-date={{dat|2012|07|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304213913/http://www.jzb.lv/index.php?1&152&command=detail&recid=530&print=1 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> viņa bija Jelgavas teātra koriste, dejotāja, tēloja Gusti [[Blaumanis|Blaumaņa]] lugā “Indrāni”. Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā apprecējās ar Jelgavas teātra skatuves meistaru Kārli Radziņu, 1942. gadā piedzima meita Ināra Aina (prec. Jansone). 1942. gadā viņa sāka mācīties Jelgavas teātra studijā. 1944. gadā, frontei tuvojoties, ar ģimeni bēga uz Kurzemi. Strādāja [[Vērmahts|Vērmahta]] lazaretes virtuvē Ventspilī un piedalījās Ventspils aktieru ansamblī. Pēc kara beigām E. Radziņa strādāja Jelgavas Drāmas teātrī (1945-1953) un 1949. gadā debitēja kino ar [[Rainis|Raiņa]] māsas Doras Stučkas lomu [[Rīgas Kinostudija]]s filmā "[[Rainis (filma)|Rainis]]". 1953. gadā viņa īslaicīgi bija aktrise [[Valmieras drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrī]], bet no 1954. gada pastāvīgi strādāja [[Latvijas Nacionālais teātris|LPSR Valsts akadēmiskajā drāmas teātrī]]. 1958. gadā otrreiz apprecējās ar aktieri un režisoru [[Oļģerts Šalkonis|Oļģertu Šalkoni]]. Par Elzas Radziņas izcilākajām lomām teātrī kļuva titulloma Eduardo de Filipo "Filumēna Marturāno" (1958, Alfreda Jaunušāna režija), bet īpaši Stellas Kempbelas loma Džeroma Kiltija "Mīļais melis" (1962, Žaņa Katlapa režija). Sākot no šīs lomas viņas ilggadīgais partneris bija [[Kārlis Sebris]] - Viljama Šekspīra "Divpadsmitā nakts" (1964), Juhana Smūla "Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens" (1967) un citās. Pasaules slavu viņa ieguva ar Hamleta mātes Ģertrūdes lomu [[Grigorijs Kozincevs|Grigorija Kozinceva]] filmā "Hamlets" (1964), kas bija nominēta [[Zelta globusa balva]]i kā 1966. gada labākā ārzemju filma.<ref>http://www.goldenglobes.org/browse/year/1966 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101124174343/http://www.goldenglobes.org/browse/year/1966 |date={{dat|2010|11|24||bez}} }} 24th Annual Golden Globe Awards (1967)</ref> Daudzi kinorežisori Elzas Radziņas sejā saskatījuši aristokrātiskus vaibstus, bet dvēselē - vērienīgas, taču it kā uz iekšu vērstas kaislības. Pirmā lielā kino loma Rīgas Kinostudijā bija Horsta madāma Leonīda Leimaņa filmā "Purva bridējs" (1966). Varenāku latvisku raksturu - Oļiņieti - Elzai Radziņai nospēlēja režisora [[Voldemārs Pūce|Voldemāra Pūces]] "[[Mērnieku laiki|Mērnieku laikos]]" (1968). 1970. gads iezīmējās ar divām kino veiksmēm - Ance [[Oļģerts Dunkers|Oļgerta Dunkera]] "Klāvā - Mārtiņa dēlā" un [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandra Leimaņa]] "[[Vella kalpi|Vella kalpu]]" spriganā Ģertrūde. Sekoja valdonīgā māte [[Gunārs Piesis|Gunāra Pieša]] filmā "Pūt, vējiņi!" kino versijā (1973) un Dollija [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] "Teātrī" (1978).<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/no-aktrises-elzas-radzinas-atvadas-simtiem-cilveku.d?id=12053579 No aktrises Elzas Radziņas atvadās simtiem cilvēku.] [[LETA]], 2005. gada 23. augustā</ref> Vairākkārt uzstājās ar [[Rabindranats Tagore|Rabindranata Tagores]], Omāra Haijama un Ārijas Elksnes dzejas lasījumiem. 2003. gadā Elza Radziņa uzdāvināja savai skolai - Jelgavas 1. ģimnāzijai - apmēram divsimt grāmatu no personīgās bibliotēkas. Kā pēdējo lomu nospēlējusi [[Žorža Sanda|Žoržu Sandu]] Pītera Ēra vēstuļlugā "Mīļo skolotāj!" duetā ar Oļģertu Šalkoni Gustava Flobēra lomā. Mirusi 88 gadu vecumā 2005. gada 18. augustā. Apbedīta Rīgas 1. Meža kapu Mākslinieku kalniņā, kur 2007. gadā izveidots kapa piemineklis (tēlniece Ligita Franckeviča, akmeņkalis Ivars Feldbergs un tēlnieks Ojārs Breģis).<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/193137-svinigi_atklaj_elzas_radzinas_kapa_pieminekli Svinīgi atklāj Elzas Radziņas kapa pieminekli.], [[LETA]] 2007. gada 17. augustā</ref> == Nozīmīgākās teātra lomas == * Natalija Petrovna - [[Ivans Turgeņevs|Ivana Turgeņeva]] ''Mēnesis uz laukiem'' (1952) * Filumēna Marturāno - [[Eduardo de Filipo]] ''Filumēna Marturāno'' (1958) * Elīna, Antonija, Tomuļu māte - [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] ''[[Skroderdienas Silmačos]]'' (1955, 1965, 1975) * Stella Kempbela - [[Džeroms Kiltijs|Džeroma Kiltija]] ''[[Mīļais melis (luga)|Mīļais melis]]'' (1962) * Žorža Sanda - [[Jaroslavs Ivaškevičs|Jaroslava Ivaškeviča]] - ''[[Vasara Noānā]]'' (1969) * Auguste Biezais - [[Pauls Putniņš|Paula Putniņa]] ''[[Paši pūta, paši dega]]'' (1972) * Elinora - [[Džeimss Goldmens|Džeimsa Goldmena]] ''[[Lauva ziemā]]'' (1972) * Zuzanna - [[Anšlavs Eglītis|Anšlava Eglīša]] ''[[Bezkaunīgie veči]]'' (1989) * Diāna Vrīlande - Marka Hemptona un Mērijas Luīzes Vilsones ''Pilnos auļos'' (1998) * Žorža Sanda - Pītera Ēra ''Mīļo skolotāj!'' (2002) == Filmogrāfija == * [[Rainis (filma)|Rainis]], [[1949]] - ''Dora'' * [[Ilze (filma)|Ilze]], [[1959]] - ''epizodē'' * [[Kārkli pelēkie zied]], [[1961]] - ''epizodē'' *[[Hamlets (1964. gada filma)|Hamlets]] ("Ļenfiļm"), [[1964]] - ''Ģertrūde'' * [[Hipokrāta zvērests (filma)|Hipokrāta zvērests]], [[1965]] - ''Māte'' * [[Purva bridējs (filma)|Purva bridējs]], [[1966]] - ''Horsta madāma'' * Cerību krasts (Dovženko kinostudija), [[1967]] - ''Mērija Džonsone'' * Ģenerālis Rahimovs ("Uzbekfiļm"), 1967 - ''kara ārste Olga Petrovna'' * [[Mērnieku laiki (1968. gada filma)|Mērnieku laiki]], [[1968]] - ''Oļiņiete'' * Pēdējā relikvija ("Tallinfilm"), [[1969]] - ''abate'' * [[Vella kalpi]], [[1970]] - ''Ģertrūde'' * [[Vārnu ielas republika]], 1970 - ''Elzas māte'' * [[Klāvs - Mārtiņa dēls]], 1970 - ''Ance'' * Karalis Līrs ("Ļenfiļm"), 1970 - ''Gonerila'' * [[Tauriņdeja]], [[1971]] - ''Annas kundze'' * [[Vella kalpi Vella dzirnavās]], [[1972]] - ''Ģertrūde'' * [[Pūt, vējiņi (filma)|Pūt, vējiņi]], [[1973]] - ''Māte'' * [[Oļegs un Aina]], 1973 - ''Ainas māte'' * Kā rūdījās tērauds (Dovženko kinostudija), 1973 - ''avīzes redaktore'' * [[Uzbrukums slepenpolicijai]], [[1974]] - ''Lejiņa kundze'' * [[Piejūras klimats (filma)|Piejūras klimats]], 1974 - ''Jautrīte Pūce'' * [[Liktenim spītējot]], [[1975]] - ''saimniece'' * [[Melnā vēža spīlēs]], 1975 - ''epizodē'' * [[Nāve zem buras]], [[1976]] - ''misis Tafta'' * Favorīts ("Moldova-film"), 1976 - ''Deba Penna'' * [[Teātris (filma)|Teātris]], [[1978]] - ''Dollija de Frīsa'' * [[Aiz stikla durvīm]], 1978 - ''vecākā medmāsa'' * [[Ģimenes albums]], 1978 - ''Irma Rande'' * Slepenā dienesta aģents ("Moldova-film"), 1978 - ''Njaga'' * Inspektors Gulls ("Ekran"), [[1979]] - ''Sibila Berlinga'' * Sergejs Ivanovičs dodas pensijā ("Ļenfiļm"), [[1980]] - ''Irina Arkadjevna'' * [[Lietus blūzs]], [[1982]] - ''Freiberga sieva'' * Melno strazdu noslēpums ("Mosfiļm"), [[1983]] - ''Efija Ramsbotoma'' * [[Pēdējā vizīte]], [[1984]] - ''Etele Čīvere'' * [[Sprīdītis (filma)|Sprīdītis]], [[1985]] - ''Pirmā galma dāma'' * Mēs apsūdzam (Dovženko kinostudija), 1985 - ''Pauvera māte'' * [[Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili]], [[1987]] - ''Paula'' * [[Maija un Paija (filma)|Maija un Paija]], [[1990]] - ''Laima'' * Žēlsirdības krusts ("Belarusfiļm"), [[1991]] - ''Eliza Ožeško'' * [[Drosme nogalināt]], [[1993]] - ''epizodē'' * [[Baiga vasara]], 2000 - ''epizodē'' * [[Paslēpes (filma)|Paslēpes]], 2001 - ''Timmere'' == Apbalvojumi un pagodinājumi == * [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece]] (1956) * [[Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Tautas skatuves māksliniece]] (1967) * [[PSRS Tautas skatuves mākslinieks|PSRS Tautas skatuves māksliniece]] (1976) * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1995) * [[Spīdolas balva]] (1997) * [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda locekle (1997) * [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielais Kristaps]] par mūža ieguldījumu (2003) * Jelgavas Goda pilsone == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Lilija Dzene. Elza Radziņa. Rīga, 1973. * Lilija Dzene. Draiskā peonija: Elzas Radziņas gadskārtu hronika. Rīga, 1997. * Helga Ingeborga Melnbārde, Oļģerts Šalkonis. Elza no Elku ielas. Rīga, 2007. == Ārējās saites == * {{aktieru ārējās saites}} * [http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/227473-vienkarsas_daudzveidigas_un_dzilas_makslas_karaliene Malda Ilgaža. Vienkāršas, daudzveidīgas un dziļas mākslas Karaliene.] www.tvnet.lv 2002. gada 23. decembrī {{Mūža ieguldījums (Lielais Kristaps)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Radziņa Elza}} [[Kategorija:1917. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2005. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Valmieras Drāmas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālā teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieki]] [[Kategorija:PSRS Tautas skatuves mākslinieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Harkivā dzimušie]] aobihvggakl2oa26d3mbgr25pdmktwy Veidne:Black Eyed Peas 10 93934 3661278 2394562 2022-07-26T19:55:10Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: Fērgija → Fergie using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Navbox | bodyclass = hlist | name = Black Eyed Peas | title = [[Black Eyed Peas]] | background = group_or_band | above = * '''[[will.i.am|will.i.am]]''' * '''[[Apl.de.ap|apl.de.ap]]''' * '''[[Tabū (reperis)|Tabū]]''' * '''''[[Fergie]]''''' * [[Kima Hila]] * [[Dante Santjāgo]] * [[Sjerra Svana]] | group1 = Studijas albumi | list1 = * ''[[Behind the Front]]'' * ''[[Bridging the Gap]]'' * ''[[Elephunk]]'' * ''[[Monkey Business]]'' * ''[[The E.N.D.]]'' |group2=Citi albumi |list2= * ''[[Grass Roots]]'' * ''[[Renegotiations: The Remixes]]'' | group3 = DVD | list3 = * ''[[Behind the Bridge to Elephunk]]'' * ''[[Bring in the Noise, Bring in the Phunk]]'' * ''[[Live from Sydney to Las Vegas]]'' | group4 = Singli | list4 = * "[[Joints & Jam]]" * "[[Karma (Black Eyed Peas song)|Karma]]" * "[[BEP Empire/Get Original]]" * "[[Weekends]]" * "[[Request Line]]" * "[[Where Is the Love?]]" * "[[Shut Up]]" * "[[Hey Mama]]" * "[[Let's Get It Started]]" * "[[Don't Phunk with My Heart]]" * "[[Don't Lie]]" * "[[My Humps]]" * "[[Pump It]]" * "[[Mas Que Nada]]" * "[[Bebot]]" * "[[Boom Boom Pow]]" * "[[I Gotta Feeling]]" * "[[Meet Me Halfway]]" | group5 = Saistītie raksti | list5 = * [[Black Eyed Peas diskogrāfija|Diskogrāfija]] }} e0y23uw6kpj9dncxmr7eelpk5djw2ra Kellija Roulenda 0 97519 3661114 3660718 2022-07-26T12:37:14Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Kellija Roulenda |Vārds_orig=''Kelly Rowland'' |Attēls = Kelly Rowland 11, 2012.jpg |Att_izm = 210 px |Fons = solists |Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1981|2|11}} |Vieta = {{vieta|ASV|Džordžija|Atlanta}} |Instrumenti = balss |Žanrs = [[ritmblūzs]], [[popmūzika]], [[deju pops]], [[hausmūzika]] |Nodarbošanās = dziedātāja, aktrise, modele, dejotāja |Gadi = 1990—2005 <small>(grupa)</small><br /> 2002—pašlaik <small>(solo)</small><br />2002—pašlaik <small>(aktrise)</small> |Izdevējkompānija = ''[[Columbia Records|Columbia]]'' |Darbojies_arī = ''[[Destiny's Child]]'' |Mlapa = [http://www.kellyrowlandonline.com KellyRowlandOnline.com] |Dzimums = S }} '''Kelandrija "Kellija" Roulenda''' (''Kelendria "Kelly" Rowland''; dzimusi {{dat|1981|2|11}}) ir amerikāņu [[dziedātāja]], dziesmu autore, dejotāja, aktrise, modele un TV šovu vadītāja. Dziedātājas karjeras laikā ieguvusi daudzas balvas, tai skaitā piecas [[Grammy balva]]s. 2014. gadā TV kanāls ''Fuse'' ierindoja Roulendu 20. vietā sarakstā "100 visvairāk godalgotie mākslinieki".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.fuse.tv/2014/03/100-most-award-winning-artists#20|title=20. Kelly Rowland – Motivation|publisher=[[Fuse (TV channel)|Fuse]]|access-date=May 2, 2014}}</ref> == Biogrāfija == Roulenda dzimusi [[Atlanta|Atlantā]], [[Džordžija|Džordžijā]] un izaugusi [[Hjūstona|Hjūstonā]], [[Teksasa|Teksasā]]. Roulenda ieguva popularitāti deviņdesmito gadu beigās, kā viena no meiteņu grupas ''[[Destiny's Child]]'' dalībniecēm. Viņa ir pārdevusi vairāk kā 60 miljonus albumu kopā ar pārējām grupas dalībniecēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/music/4087228.stm |title=R&B Stars Destiny's Child Split|accessdate=2008-11-06 |date=2005-06-13|publisher=[[BBC]]}}</ref><ref name="Billboard">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.billboard.com/bbcom/search/google/article_display.jsp?vnu_content_id=1001001174|title=Destiny's Child Prepping DVD, Hits Set|first=John|last=Benson|accessdate=2008-11-06|date=2005-08-01|work=[[Billboard]]|archive-date=2013-01-02|archive-url=https://archive.today/20130102010836/http://www.billboard.com/bbcom/search/google/article_display.jsp?vnu_content_id=1001001174}}</ref> Kamēr grupa nenodarbojās ar koncertēšanu vai albumu ierakstīšanu, Roulenda sadarbojās ar reperi ''[[Nelly]]'' singlam "[[Dilemma]]", kas kļuva par pasaules hitu un ieguva pirmo vietu daudzos topos. 2002. gadā viņa izdeva savu debijas solo albumu "[[Simply Deep]]". Tas kļuva par ļoti veiksmīgu albumu, kas tika pārdots vairāk kā divos miljonos eksemplāru. Albumā bija iekļauti četri singli — "[[Dilemma]]", "[[Stole]]", "[[Can't Nobody]]" un "[[Train on a Track]]".<ref name="prn">{{Tīmekļa atsauce|title=Music World/Columbia Records Announce the Release of ''Ms. Kelly''|work=PR Newswire|publisher=ADVFN|url=http://de.advfn.com/news_Music-World-Columbia-Records-Announce-the-Release-of-Ms-Kelly-the-Eagerly-Anti_19744091.html|date=2007-03-10|accessdate=2009-05-31}}</ref> 2005. gadā izjuka grupa ''Destiny's Child'' un 2007. gadā Roulenda izdeva savu otro solo albumu "[[Ms. Kelly]]". Albums izdevās veiksmīgs un iznāca 2 singli — "[[Like This]]" un "[[Work]]".<ref name="benz">{{Tīmekļa atsauce|title=Destiny’s Child Diva – Kelly Rowland to perform at Posi+Ive Festival|work=Mercedes-Benzsa|url=http://www.mercedes-benzsa.co.za/mercedes-benz/emb/news/newslong.asp?newsID=851&pageid=|accessdate=2008-07-03|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080614215526/http://www.mercedes-benzsa.co.za/mercedes-benz/emb/news/newslong.asp?newsID=851&pageid=|archivedate=2008-06-14}}</ref> 2009. gadā Roulenda kopā ar franču dīdžeju [[Dāvids Geta|Dāvidu Getu]] ierakstīja singlu "[[When Love Takes Over]]", kas guva pirmās vietas vairākos topos.<ref name="wlto">{{Tīmekļa atsauce|url=http://acharts.us/song/43445|title=When Love Takes Over|accessdate=2009-12-24|work=aCharts.us}}</ref> 2002. gadā Roulenda pievērsās aktiermākslai un parādījās seriālos "[[The Hughleys]]" un "[[Girlfriends]]", kā arī spēlēja galveno lomu filmās "[[Freddy vs. Jason]]" (2003) un "[[The Seat Filler]]" (2004). 2009. gadā viņa kļuva par TV kanāla Bravo šova "[[The Fashion Show]]" vadītāju kopā ar [[Izāks Mizrahi|Izāku Mizrahi]].<ref name="var">{{Ziņu atsauce|first=Daniel|last=Frankel|title=Mizrahi, Rowland to host ''Fashion''|date=2009-02-19|url=http://www.variety.com/article/VR1118000361.html?categoryid=14&cs=1|work=[[Variety]]|accessdate=2008-06-01}}</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * 2002: ''[[Simply Deep]]'' * 2007: ''[[Ms. Kelly]]'' * 2011: ''[[Here I Am]]'' * 2013: ''[[Talk a Good Game]]'' === DVD === * 2007: ''[[BET Presents Kelly Rowland]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} * [http://www.kellyrowlandonline.com/ KellyRowlandOnline.com] — oficiālā mājaslapa {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Roulenda Kellija}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Džordžijā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] 14fq3lrkjvzp7vgvka4v3y5tir0filx Maikls Vitakers Smits 0 99643 3661123 3652064 2022-07-26T12:42:17Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Maikls Vaitekers Smits |Attēls = Michael_W._Smith.jpg |Att_izm = 200px |Apraksts = |Fons = solists |Dz_vārds = Maikls Vaitekers Smits |Pseidonīms = |Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1957|10|7}} |Miris = |Vieta_dz = {{vieta|ASV|Rietumvirdžīnija|Kenova}} |Instrumenti = dziedāšana, [[ģitāra]], [[klavieres]] |Žanrs = [[Mūsdienu kristīgā mūzika|MKM]], [[popmūzika|pops]], [[kristīgais roks]] |Nodarbošanās = [[dziedātājs]], [[dziesmu autors]], [[komponists]], [[aktieris]] |Gadi = 1983 - pašlaik |Izdevējkompānija = [[Reunion Records]]<br />[[Provident Label Group]]<br />[[Sony BMG]] |Darbojies_arī = [[Amy Grant]], [[Chris Rice]], [[Steven Curtis Chapman]] |Mlapa = [http://www.michaelwsmith.com/ www.michaelwsmith.com] |Dzimums = V }} '''Maikls Vitakers Smits''' (dzimis {{dat|1957|10|7}}) ir [[Grammy balva]]s ieguvis [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] dziesmu autors, mūziķis, komponists un aktieris. Viņš ir viens no visvairāk pārdotākajiem un visievērojamākajiem māksliniekiem [[Mūsdienu kristīgā mūzika|mūsdienu kristīgajā mūzikā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.compassion.com/press/archivednews/michaelwsmithhelpscompassion.htm|title=Michael W. Smith Helps Compassion Gain Nearly 4,000 Sponsorships|last=Strombitski|first=Mary Ann|author2=Matt Williams|date=January 31, 2003|publisher=[[Compassion International]]|accessdate=2009-08-15|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070210002914/http://www.compassion.com/press/archivednews/michaelwsmithhelpscompassion.htm|archivedate=2007-02-10}} {{en ikona}}</ref> Kopumā Smits ir trīs ''Grammy'' balvu un 34 ''[[Dove balva|Dove]]'' balvu ieguvējs. Visā karjerā Smits ir pārdevis 13 miljonu albumu un ierakstījis 29 dziesmas, kas sasniegušas topos pirmās vietas. Smits ir [[Amerikas mūzikas balva]]s saņēmējs; viņš ir ticis [[People (žurnāls)|''People'']] žurnāla "Visskaistākie cilvēki" sarakstā. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * [[1983]] - ''The Michael W. Smith Project'' * [[1984]] - ''Michael W. Smith 2'' * [[1986]] - ''The Big Picture'' * [[1987]] - ''The Live Set'' * [[1988]] - ''i 2 (EYE)'' * [[1990]] - ''Go West Young Man'' * [[1992]] - ''Change Your World'' * [[1993]] - ''The Wonder Years'' * [[1995]] - ''I'll Lead You Home'' * [[1998]] - ''Live the Life'' * [[1999]] - ''This Is Your Time'' * [[2000. gads|2000]] - ''Freedom'' (instrumentāls albums) * [[2004]] - ''Healing Rain'' * [[2006. gads|2006]] - ''Stand'' === Ziemassvētku albumi === * [[1989]] - ''Christmas'' * [[1998]] - ''Christmas Time'' * [[2007. gads|2007]] - ''It's a Wonderful Christmas'' === Izlases === * [[1993]] - ''The First Decade'' * [[2003. gads|2003]] - ''The Second Decade'' === Koncertalbumi === * [[2001. gads|2001]] - ''Worship'' * [[2002]] - ''Worship Again'' * [[2009. gads|2009]] - ''A New Hallelujah'' === DVD, VHS === * [[1985]] - Michael W. Smith In Concert ([[VHS]]) * [[1987]] - The Big Picture Tour (VHS) * [[1993]] - Change Your World Live (VHS) * [[2002]] - Worship ([[DVD]]) * [[2003. gads|2003]] - Live in Concert – A 20 Year Celebration (DVD) * [[2009. gads|2009]] - A New Hallelujah - The Live Worship (DVD) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.michaelwsmith.com Maikla V. Smita oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [http://www.michaelwsmith.net Maikla V. Smita mūzikas, koncertturneju un citas informācijas tīmekļa vietne] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20110812034323/http://www.michaelwsmith.de/ Maikla V. Smita arhīvs] <small>(satur vienas minūtes semplus no visām viņa dziesmām)</small> {{en ikona}}/{{de ikona}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Smits, Maikls V.}} [[Kategorija:1957. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV mūziķi]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Rietumvirdžīnijā dzimušie]] o6kxea9s3v67m0jmy37zq36lpwbbbpk 2. tramvaju maršruts (Rīga) 0 104141 3661465 3646623 2022-07-27T10:15:17Z 82.193.85.114 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|tramvaju maršrutu Rīgā|2. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 2. tramvaju maršruts |fona krāsa = #C80404 |no = [[Centrāltirgus]] |uz = [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] |karte = Tram line 2, Riga.svg |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts ={{dat|1947}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 14,480 km<br />(7,001 km / 7,749 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 33 (16 / 17) |transporta vienīb = 3 (darbdienās) 2 (brīvdienās) |depo = № 3 (apkalpo) |parks = |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2879&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}} }} '''2. tramvaju maršruts''' (pēc vecās, pirmskara numerācijas 8. maršruts) ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursē no [[Centrāltirgus]] līdz [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu ielai]] [[Dzirciems|Dzirciema]] apkaimē, [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]]. 2. tramvaju maršruta kopējais garums ir 14,480 km. Virziena '''[[Centrāltirgus]]''' — '''[[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]]''' kopējais garums ir 7,001 km, bet virziena '''[[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]]''' — '''[[Centrāltirgus]]''' kopējais garums ir 7,749 km. Darbdienās pa 2. tramvaju maršrutu kursē tikai 3 tramvaji, kuri pavisam veic 88 reisus, bet brīvdienās — tikai 2 tramvaji, kuri pavisam veic 56 reisus (09.2014). 2. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 3. tramvaju depo. No {{dat|2014|06|01|Ģ}} maršrutā kursē tikai vienvagona tramvaji, izņemot vienu tramvaju darbdienās. 2. tramvaju maršruts atšķiras no citiem Rīgas tramvaju maršrutiem ar to, ka tā oficiālais galapunkts atrodas [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu ielā]] (pie apgriešanās loka), bet faktiski galapunkts atrodas pie [[Zasulauks (stacija)|Zasulauka stacijas]]. Tapešu ielas apgriešanas lokā nav nekādas galapunkta ēkas, savukārt pie Zasulauka stacijas tā ir. == Vēsture == Šis maršruts izveidots 1947. gadā kā patstāvīgs maršruts. Sākotnēji tas kursēja no Brasas līdz Radio ielai, bet 1951. gadā pagarināts līdz Zasulaukam. 1958. gadā, kad uzcēla Brasas pārvadu, tas tika pagarināts līdz Čiekurkalnam. 1978. gadā tas kursēja no Centrāltirgus uz Tapešu ielu, bet 1979. gadā pagarināts līdz tagadējai Ropažu ielai. Tomēr 1992. gadā maršruts atkal saīsināts līdz Centrāltirgum. Šobrīd 2. tramvajs ir visīsākais tramvaja maršruts Rīgā. No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Prāgas iela|Prāgas ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts tika pārdēvēts par "Stacijas laukums - Tapešu iela" un novirzīts pa [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]] līdz galapunktam "Stacijas laukums" [[Radio iela (Rīga)|Radio ielā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}</ref> Otrreiz šādas izmaiņas notika no 2022. gada 11. jūlija līdz 29. jūlijam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-iela-notiekoso-demontazas-darbu-del-no-11-julija-uz-laiku-bus-izmainas-tramvaju-kustiba/|title=Prāgas ielā notiekošo demontāžas darbu dēļ no 11. jūlija uz laiku būs izmaiņas tramvaju kustībā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-30-julija-tiks-atjaunota-2-7-un-10-marsruta-tramvaju-kustiba-gar-centraltirgu-1-marsruta-tramvajs-turpinas-kurset-pa-13-janvara-ielu/|title=No 30. jūlija tiks atjaunota 2., 7. un 10. maršruta tramvaju kustība gar Centrāltirgu, 1. maršruta tramvajs turpinās kursēt pa 13. janvāra ielu}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:2. tramvajs Zasulauka galapunktā.JPG|thumb|200px|2. maršruta tramvajs [[Zasulauks|Zasulauka]] galapunktā]] [[Attēls:2. tramvajs Tapešu ielas lokā.JPG|thumb|200px|2. maršruta tramvajs [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu ielas]] lokā]] [[Attēls:2. tramvajs A. Grīna bulvārī.JPG|thumb|200px|2. maršruta tramvajs [[Aleksandra Grīna bulvāris|Aleksandra Grīna bulvārī]]]] [[File:Riga-sl-2-tatra-tw-t3mr-694830.jpg|thumb|200px|2. maršruta tramvajs [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]]]] [[File:2. tramvajs Margrietas ielā.jpg|thumb|200px|2. maršruta tramvajs [[Margrietas iela (Rīga)|Margrietas ielā]]]] Virzienā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''[[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Centrāltirgus iela (Rīga)|Centrāltirgus iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Aleksandra Grīna bulvāris (Rīga)|A. Grīna bulvāris]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Mazā Nometņu iela (Rīga)|Mazā Nometņu iela]], [[Margrietas iela (Rīga)|Margrietas iela]], [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] un [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]]. Virzienā '''[[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]]''' — '''[[Centrāltirgus]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]], [[Mazā Kuldīgas iela (Rīga)|Mazā Kuldīgas iela]], [[Margrietas iela (Rīga)|Margrietas iela]], [[Mazā Nometņu iela (Rīga)|Mazā Nometņu iela]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Aleksandra Grīna bulvāris (Rīga)|A. Grīna bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]] un [[Centrāltirgus iela (Rīga)|Centrāltirgus iela]]. == Pieturvietas == [[Attēls:2. tramvajs starp Elvīras ielu un Zasulauka galapunktu.JPG|thumb|200px|2. tramvajs starp Elvīras ielu un Zasulauka galapunktu]] 2. tramvaju maršrutā pavisam kopā ir 33 pieturas. Virzienā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''[[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]]''' ir 16 pieturas, bet virzienā '''[[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]]''' — '''[[Centrāltirgus]]''' ir 17 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 2 | [[Grēcinieku iela (Rīga)|Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 3 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 4 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Aleksandra Grīna bulvāris (Rīga)|A. Grīna bulvāris]] |- | align="center" | 6 | [[Eduarda Smiļģa iela (Rīga)|E. Smiļģa iela]] |- | align="center" | 7 | [[Āgenskalna tirgus]] |- | align="center" | 8 | [[Pārslas iela (Rīga)|Pārslas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Ormaņu iela (Rīga)|Ormaņu iela]] |- | align="center" | 10 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 11 | [[Zasulauks (stacija)|Zasulauka stacija]] |- | align="center" | 12 | [[Elvīras iela (Rīga)|Elvīras iela]] |- | align="center" | 13 | [[Kandavas iela (Rīga)|Kandavas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Jūrmalas gatve (Rīga)|Jūrmalas gatve]] |- | align="center" | 15 | [[Jaunsaules iela (Rīga)|Jaunsaules iela]] |- | align="center" | 16 | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] |- | align="center" | 2 | [[Jaunsaules iela (Rīga)|Jaunsaules iela]] |- | align="center" | 3 | [[Jūrmalas gatve (Rīga)|Jūrmalas gatve]] |- | align="center" | 4 | [[Kandavas iela (Rīga)|Kandavas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Elvīras iela (Rīga)|Elvīras iela]] |- | align="center" | 6 | [[Zasulauks (stacija)|Zasulauka stacija]] |- | align="center" | 7 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 8 | [[Ormaņu iela (Rīga)|Ormaņu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Pārslas iela (Rīga)|Pārslas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Āgenskalna tirgus]] |- | align="center" | 11 | [[Eduarda Smiļģa iela (Rīga)|E. Smiļģa iela]] |- | align="center" | 12 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]] |- | align="center" | 14 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 15 | [[Grēcinieku iela (Rīga)|Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 16 | [[13. janvāra iela]] |- | align="center" | 17 | [[Centrāltirgus]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Centrāltirgus]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]] un [[Centrāltirgus iela (Rīga)|Centrāltirgus iela]]. Virzienā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Centrāltirgus iela (Rīga)|Centrāltirgus iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == [[Attēls:2. tramvaju maršruta līnija pie Elvīras ielas.JPG|thumb|200px|2. tramvaju maršruta līnija pie Elvīras ielas]] [[File:2. tramvaja un dzelzceļa līnija.jpg|thumb|200px|2. tramvaja līnija Tapešu ielā, pa labi [[dzelzceļa līnija Torņakalns - Tukums II]] un [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja]].]] Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Centrāltirgus]]''' ir 10 pieturas. Bet virzienā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' ir 9 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | No 3. tramvaju depo |- | align="center" | 2 | [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 4 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 5 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 8 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 9 | [[13. janvāra iela]] |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 2 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 4 | [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 7 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 8 | [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|Q7DKA4Is-2g|Pilnā 2. tramvaju maršruta video versija}} * {{youtube|Umuf7Dk6D_I|Pilnā 2. tramvaju maršruta video versija}} * {{youtube|EtZmyl53Zjc|Pilnā 2. tramvaju maršruta video versija, virzienā Centrāltirgus - Tapešu iela}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|02]] q9db5ts5fblcl12niiob8ccjxz6zq6n 7. tramvaju maršruts (Rīga) 0 105810 3661468 3646627 2022-07-27T10:16:57Z 82.193.85.114 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 7. tramvaju maršruts |fona krāsa = #C80404 |no = [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |uz = [[Ķengarags|Ķengarags]] |karte = Tram line 7, Riga.svg |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 18,595 km<br />(9,371 km / 9,224 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 43 (22 / 21) |transporta vienīb = 11 (darbdienās) 6 (brīvdienās) |depo = № 3 (apkalpo) |parks = |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = 6 194 742 (2017) |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2815&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}} }} '''7. tramvaju maršruts''' (izveidots, apvienojot bij. pirmskara 5. un pēckara 15. maršrutus) ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursē no [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] Rīgas centrā līdz [[Ķengarags|Ķengaraga apkaimei]] Latgales priekšpilsētā. 7. tramvaju maršruta kopējais garums ir 18,595 km. Virziena '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — [[Ķengarags|'''Ķengarags''']] kopējais garums ir 9,371 km, bet virziena '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' kopējais garums ir 9,224 km. Darbdienās pa 7. tramvaju maršrutu kursē 11 tramvaji, bet brīvdienās — 6 tramvaji. 7. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas satiksme]]" 3. tramvaju depo. No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Prāgas iela|Prāgas ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts tika novirzīts pa [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}</ref> Otrreiz šādas izmaiņas notika no 2022. gada 11. jūlija līdz 29. jūlijam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-iela-notiekoso-demontazas-darbu-del-no-11-julija-uz-laiku-bus-izmainas-tramvaju-kustiba/|title=Prāgas ielā notiekošo demontāžas darbu dēļ no 11. jūlija uz laiku būs izmaiņas tramvaju kustībā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-30-julija-tiks-atjaunota-2-7-un-10-marsruta-tramvaju-kustiba-gar-centraltirgu-1-marsruta-tramvajs-turpinas-kurset-pa-13-janvara-ielu/|title=No 30. jūlija tiks atjaunota 2., 7. un 10. maršruta tramvaju kustība gar Centrāltirgu, 1. maršruta tramvajs turpinās kursēt pa 13. janvāra ielu}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:Tramvajs Kronvalda bulvaarii.jpg|thumb|200px|7. maršruta tramvajs [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]].]] [[Attēls:Riga, tramvaj na lince č. 7.jpg|thumb|200px|7. maršruta tramvajs [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]].]] [[Attēls:7. tramvajs Auseklja ielaa.JPG|thumb|200px|7. maršruta tramvajs atrodas galapunktā "[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]".]] [[Attēls:RigaTram.jpg|thumb|200px|7. maršruta tramvajs [[Prāgas iela|Prāgas ielā]].]] [[Attēls:7. tramvajs Doles galapunktā.JPG|thumb|200px|7. maršruta tramvajs galapunktā "Tirdzniecības centrs Dole".]] [[Attēls:Tramvaja pietura Mazā Kalna iela.JPG|thumb|200px|Tramvaja pietura "Mazā Kalna iela"]] [[Attēls:7. tramvajs Meierovica bulvārī.JPG|thumb|200px|7. maršruta tramvajs Z. A. Meierovica bulvārī]] [[Attēls:7. maršruta tramvaji Valdemāra ielā.JPG|thumb|200px|7. maršruta tramvaji K. Valdemāra ielā]] [[File:Riga Tatra 30917 on route 7 (21113376063).jpg|thumb|200px|7. maršruta tramvajs Maskavas ielā]] [[File:7. tramvajs Maskavas ielā.jpg|thumb|200px|7. maršruta tramvajs Maskavas ielā]] Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Ķengarags]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]. Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]] un [[Kronvalda bulvāris]]. == Pieturvietas == 7. tramvaju maršrutā pavisam kopā ir 43 pieturas. Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Ķengarags|Ķengarags]]''' ir 22 pieturas, bet virzienā '''[[Ķengarags|Ķengarags]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' ir 21 pietura. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |- | align="center" | 2 | [[Kronvalda bulvāris]] |- | align="center" | 3 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 5 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 6 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 8 | [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 10 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 11 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 12 | [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]] |- | align="center" | 13 | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Lido|Atpūtas centrs "Lido"]] |- | align="center" | 15 | [[Krasta masīvs (Rīga)|Krasta masīvs]] |- | align="center" | 16 | [[Dienvidu tilts]] |- | align="center" | 17 | [[Ķengaraga iela (Rīga)|Ķengaraga iela]] |- | align="center" | 18 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] |- | align="center" | 22 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]] |- | align="center" | 2 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Ķengaraga iela (Rīga)|Ķengaraga iela]] |- | align="center" | 7 | [[Dienvidu tilts]] |- | align="center" | 8 | [[Krasta masīvs (Rīga)|Krasta masīvs]] |- | align="center" | 9 | [[Lido|Atpūtas centrs "Lido"]] |- | align="center" | 10 | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]] |- | align="center" | 12 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 13 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 14 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 17 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 18 | [[Prāgas iela]] |- | align="center" | 19 | [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 21 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ķengarags|Ķengarags]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]. Virzienā '''[[Ķengarags|Ķengarags]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]. Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]] un [[Kronvalda bulvāris]]. Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ķengarags|Ķengarags]]''' ir 10 pieturas. Tāpat arī virzienā '''[[Ķengarags|Ķengarags]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' ir 10 pieturas. Savukārt, virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' ir 12 pieturas. Bet virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' ir 13 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | No 3. tramvaju depo |- | align="center" | 2 | [[Lido|Atpūtas centrs "Lido"]] |- | align="center" | 3 | Krasta masīvs |- | align="center" | 4 | [[Dienvidu tilts]] |- | align="center" | 5 | [[Ķengaraga iela (Rīga)|Ķengaraga iela]] |- | align="center" | 6 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]] |- | align="center" | 2 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Ķengaraga iela (Rīga)|Ķengaraga iela]] |- | align="center" | 7 | [[Dienvidu tilts]] |- | align="center" | 8 | Krasta masīvs |- | align="center" | 9 | [[Lido|Atpūtas centrs "Lido"]] |- | align="center" | 10 | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | No 3. tramvaju depo |- | align="center" | 2 | [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 4 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 5 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 9 | [[Prāgas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 11 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 12 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |- | align="center" | 2 | [[Kronvalda bulvāris]] |- | align="center" | 3 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 5 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 6 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 8 | [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 10 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 11 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 12 | [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]] |- | align="center" | 13 | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|1dMLTYPohNA|Pilnā 7. tramvaju maršruta video versija}} * {{youtube|dwkHCje02us|Pilnā 7. tramvaju maršruta video versija}} * {{youtube|B2jFlTFOZYs|Pilnā 7. tramvaju maršruta video versija}} * {{youtube|DTErCDPoh6s|Pilnā 7. tramvaju maršruta video versija, virzienā Ausekļa iela - T/C "Dole"}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|07]] algdvxmktuw3evnl1xo8m4eqvf96vyd 10. tramvaju maršruts (Rīga) 0 106035 3661469 3646669 2022-07-27T10:17:56Z 82.193.85.114 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 10. tramvaju maršruts |fona krāsa = #C80404 |no = [[Centrāltirgus]] |uz = [[Bišumuiža]] |karte = Tram line 10, Riga.svg |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 16,808 km<br />(8,314 km / 8,494 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 34 (17 / 17) |transporta vienīb = 6 (darbdienās) 4 (brīvdienās) |depo = № 3 (apkalpo) |parks = |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2940&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}} }} [[Attēls:10 tramvajs.jpg|thumb|200x200px|10. maršruta tramvajs pieturvietā "Torņakalna stacija"]] '''10. tramvaju maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursē no [[Centrāltirgus]] līdz [[Bišumuiža]]i. 10. tramvaju maršruta kopējais garums ir 16,808 km. Virziena '''[[Centrāltirgus]]''' — '''[[Bišumuiža]]''' kopējais garums ir 8,314 km, bet virziena '''[[Bišumuiža]]''' — '''[[Centrāltirgus]]''' kopējais garums ir 8,494 km. Darbdienās pa 10. tramvaju maršrutu kursē 6 tramvaji, kuri pavisam veic 146 reisus, bet brīvdienās — 4 tramvaji, kuri pavisam veic 97 reisus (09.2014). 10. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 3. tramvaju depo. 10. tramvaju maršruts atšķiras no citiem Rīgas tramvaju maršrutiem ar to, ka tramvaji posmā no apgriešanās loka pie 4. tramvaju depo (pie Tipogrāfijas ielas) līdz galapunktam Bišumuižā brauc tikai pa vienām sliedēm. Tikai pieturās ir divi sliežu ceļi, kur tramvajiem samainīties. No {{dat|2014|6|1|Ģ|bez}} šajā maršrutā kādu laiku kursēja tramvaji ar vienu vagonu. == Maršruts == [[Attēls:10. marshruta tramvajs Bishumuizhas galapunktaa.JPG|thumb|200px|10. maršruta tramvajs galapunktā "[[Bišumuiža]]" (Bišumuižas loks)]] [[Attēls:10. tramvajs.jpg|thumb|200px|10. maršruta tramvajs [[13. janvāra iela|13. janvāra ielā]]]] [[Attēls:Tramwaj Ryga linia nr 10.jpg|thumb|200px|10. maršruta tramvajs [[13. janvāra iela|13. janvāra ielā]]]] [[Attēls:Riga-sl-10-11-novembra-694224.jpg|thumb|200px|10. maršruta tramvajs [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]]]] [[File:10. tramvajs Vācieša ielā.jpg|thumb|200px|10. maršruta tramvajs [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša ielā]]]] Virzienā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''[[Bišumuiža]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Centrāltirgus iela (Rīga)|Centrāltirgus iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Friča Brīvzemnieka iela (Rīga)|F. Brīvzemnieka iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]], [[Neretas iela (Rīga)|Neretas iela]] un [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]]. Virzienā '''[[Bišumuiža]]''' — '''[[Centrāltirgus]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]], [[Neretas iela (Rīga)|Neretas iela]], [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]], [[Āpšu iela (Rīga)|Āpšu iela]], [[Tipogrāfijas iela (Rīga)|Tipogrāfijas iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Friča Brīvzemnieka iela (Rīga)|F. Brīvzemnieka iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]] un [[Centrāltirgus iela (Rīga)|Centrāltirgus iela]]. == Pieturvietas == 10. tramvaju maršrutā pavisam kopā ir 34 pieturas. Virzienā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''[[Bišumuiža]]''' ir 17 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Bišumuiža]]''' — '''[[Centrāltirgus]]''' ir 17 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="180"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 2 | [[Grēcinieku iela (Rīga)|Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 3 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 4 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Arkādijas parks]] |- | align="center" | 6 | [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] |- | align="center" | 7 | [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]] / [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu slimnīca]] |- | align="center" | 9 | [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]] |- | align="center" | 10 | [[Viesītes iela (Rīga)|Viesītes iela]] |- | align="center" | 11 | [[Skaistkalnes iela (Rīga)|Skaistkalnes iela]] |- | align="center" | 12 | [[Stērstu iela (Rīga)|Stērstu iela]] / [[Ceļu satiksmes drošības direkcija|CSDD]] |- | align="center" | 13 | [[Mazā Stērstu iela (Rīga)|Mazā Stērstu iela]] |- | align="center" | 14 | [[Ziepniekkalna iela (Rīga)|Ziepniekkalna iela]] |- | align="center" | 15 | [[Mazā Bauskas iela (Rīga)|Mazā Bauskas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Doles iela (Rīga)|Doles iela]] |- | align="center" | 17 | [[Bišumuiža]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="180"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Bišumuiža]] |- | align="center" | 2 | [[Doles iela (Rīga)|Doles iela]] |- | align="center" | 3 | [[Ziepniekkalna iela (Rīga)|Ziepniekkalna iela]] |- | align="center" | 4 | [[Mazā Stērstu iela (Rīga)|Mazā Stērstu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Stērstu iela (Rīga)|Stērstu iela]] / [[Ceļu satiksmes drošības direkcija|CSDD]] |- | align="center" | 6 | [[Skaistkalnes iela (Rīga)|Skaistkalnes iela]] |- | align="center" | 7 | [[Viesītes iela (Rīga)|Viesītes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] / [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu slimnīca]] |- | align="center" | 9 | [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]] |- | align="center" | 11 | [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] |- | align="center" | 12 | [[Arkādijas parks]] |- | align="center" | 13 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 15 | [[Grēcinieku iela (Rīga)|Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 16 | [[13. janvāra iela]] |- | align="center" | 17 | [[Centrāltirgus]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Bišumuiža]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Friča Brīvzemnieka iela (Rīga)|F. Brīvzemnieka iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]], [[Neretas iela (Rīga)|Neretas iela]] un [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]]. Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Centrāltirgus]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]] un [[Centrāltirgus iela (Rīga)|Centrāltirgus iela]]. Virzienā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Centrāltirgus iela (Rīga)|Centrāltirgus iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Bišumuiža]]''' ir 24 pieturas. Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Centrāltirgus]]''' ir 10 pieturas. Virzienā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' ir 9 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="180"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | No 3. tramvaju depo |- | align="center" | 2 | [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 4 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 5 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 8 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 9 | [[Grēcinieku iela (Rīga)|Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 11 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Arkādijas parks]] |- | align="center" | 13 | [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] |- | align="center" | 14 | [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]] |- | align="center" | 15 | [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]] / [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu slimnīca]] |- | align="center" | 16 | [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]] |- | align="center" | 17 | [[Viesītes iela (Rīga)|Viesītes iela]] |- | align="center" | 18 | [[Skaistkalnes iela (Rīga)|Skaistkalnes iela]] |- | align="center" | 19 | [[Stērstu iela (Rīga)|Stērstu iela]] / [[Ceļu satiksmes drošības direkcija|CSDD]] |- | align="center" | 20 | [[Mazā Stērstu iela (Rīga)|Mazā Stērstu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Ziepniekkalna iela (Rīga)|Ziepniekkalna iela]] |- | align="center" | 22 | [[Mazā Bauskas iela (Rīga)|Mazā Bauskas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Doles iela (Rīga)|Doles iela]] |- | align="center" | 24 | [[Bišumuiža]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="180"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | No 3. tramvaju depo |- | align="center" | 2 | [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 4 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 5 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 8 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 9 | [[13. janvāra iela]] |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="180"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 2 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 4 | [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 7 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 8 | [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] |} |} == Vēsture == [[Attēls:Rīga Tramvajs 10.png|thumb|200px|10. tramvaju maršruta karte līdz 2010. gada 1. novembrim.]] 1910. gadā pa [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas ielu]] no [[Telts iela (Rīga)|Telts ielas]] līdz tagadējam ielas namam nr.143, atklāja [[Tramvajs|tramvaja]] satiksmi. Līniju slēdza [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, kad demontēja sliedes. 1926. gadā atjaunoja tramvaja līniju un pagarināja to līdz [[Bišumuiža]]i, tagadējam tramvaja galapunktam. No [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Armitsteda bērnu slimnīcas]] līdz Bišumuižai kursēja 7. maršruta tramvajs, kas mūsdienās ir daļa no 10. tramvaja maršruta.<ref>Enciklopēdija "Rīgas ielas" 2. sējums, 2008. gads {{ISBN|978-9984-798-39-4}}</ref> Pēdējos gados šajā maršrutā nav bijušas lielas pārmaiņas. 10. tramvaju kādreiz apkalpoja 4. tramvaju depo, bet, kad 2010. gada novembrī 4. tramvaju depo likvidēja, 10. tramvaju sāka apkalpot 3. tramvaju depo. Sākot ar 2014. gada 1. jūniju, 10.tramvaju maršrutu sāka apkalpot arī 5. tramvaju depo. No 2014. gada 1. jūnija 10. tramvaja maršrutā kādu laiku kursēja tikai viena vagona tramvaji. No 2017. gada 5. jūnija 10. tramvaju vairs neapkalpo 5. tramvaju depo. No 2019. gada 16. februāra līdz 19. februārim, sakarā ar kanalizācijas tīklu remontdarbiem, 10. tramvaja maršruts tika slēgts. Lai varētu nodrošināt pasažieru pārvietošanos, minētais tramvajs tika aizstāts ar 10T. maršruta autobusu.<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-sestdienas-16-februara-bus-izmainas-10-tramvaja-marsruta/ No sestdienas, 16.februāra būs izmaiņas 10. tramvaja maršrutā]</ref> No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Prāgas iela|Prāgas ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts tika pārdēvēts par "Stacijas laukums - Bišumuiža" un novirzīts pa [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]] līdz galapunktam "Stacijas laukums" [[Radio iela (Rīga)|Radio ielā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}</ref> Otrreiz šādas izmaiņas notika no 2022. gada 11. jūlija līdz 29. jūlijam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-iela-notiekoso-demontazas-darbu-del-no-11-julija-uz-laiku-bus-izmainas-tramvaju-kustiba/|title=Prāgas ielā notiekošo demontāžas darbu dēļ no 11. jūlija uz laiku būs izmaiņas tramvaju kustībā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-30-julija-tiks-atjaunota-2-7-un-10-marsruta-tramvaju-kustiba-gar-centraltirgu-1-marsruta-tramvajs-turpinas-kurset-pa-13-janvara-ielu/|title=No 30. jūlija tiks atjaunota 2., 7. un 10. maršruta tramvaju kustība gar Centrāltirgu, 1. maršruta tramvajs turpinās kursēt pa 13. janvāra ielu}}</ref> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|8VG1pSkewWU|Pilnā 10. tramvaju maršruta video versija}} * {{youtube|urBU20F1L_I|Pilnā 10. tramvaju maršruta video versija}} * {{youtube|3JegruiwnXA|Pilnā 10. tramvaju maršruta video versija}} * {{youtube|Bo8x3mnlWdc|Pilnā 10. tramvaju maršruta video versija, virzienā Centrāltirgus - Bišumuiža}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|10]] 3v7yg7kr58gh29piydasql7sacfw3bk 11. tramvaju maršruts (Rīga) 0 106039 3661471 3607368 2022-07-27T10:27:27Z 82.193.85.114 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|tramvaju maršrutu Rīgā|11. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 11. tramvaju maršruts |fona krāsa = #C80404 |no = [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |uz = [[Mežaparks]] |karte = Tram line 11, Riga.svg |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |slēgts = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 20,262 km<br />(10,293 km / 9,969 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 46 (23 / 23) |transporta vienīb = 10 (darbdienās) 9 (brīvdienās) |depo = № 5 (apkalpo) |parks = |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#tram/11/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}} }} '''11. tramvaju maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursē no [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] līdz [[Mežaparks|Mežaparkam]]. 11. tramvaju maršruta kopējais garums ir 20,262 km. Virziena '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Mežaparks]]''' kopējais garums ir 10,293 km, bet virziena '''[[Mežaparks]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' kopējais garums ir 9,969 km. Darbdienās pa 11. tramvaju maršrutu kursē 10 tramvaji, bet brīvdienās — 9 tramvaji (06.2018). 11. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas satiksme]]" 5. tramvaju depo. Pa tramvaja maršrutu ne vienmēr kursē zemās grīdas tramvaju vagoni. Kopš 2019. gada 17. maija maršruts tika slēgts, saistībā ar [[Rīgas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Rīgas domes priekšsēdētāja]] pienākumu izpildītāja [[Oļegs Burovs|Oļega Burova]] rīkojumu slēgt [[Brasas tilts|Brasas tiltu]] transportlīdekļiem, kuru masa pārsniedz 30 tonnas, tilta sliktā tehniskā stāvokļa un ieilgušo remontdarbu dēļ.<ref>{{Cite web|url=https://www.tvnet.lv/6686152/burovs-licis-nekavejoties-slegt-tramvaju-satiksmi-par-brasas-tiltu|title=Burovs licis nekavējoties slēgt tramvaju satiksmi pār Brasas tiltu|date=2019. gada 17. maijs|website=TVNET}}</ref> Bet no 2019. gada 25. maija tramvaju satiksme atjaunota, lai gan sākotnēji maršrutā kursēja tikai vecā tipa tramvaji. <ref>{{Cite web|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tramvaju-kustibu-par-brasas-tiltu-atjaunos-sestdien-ir-saubas-par-ta-izturibu-ari-pec-remonta.a320218/|title=Tramvaju kustību pār Brasas tiltu atjaunos sestdien; ir šaubas par tā izturību arī pēc remonta|website=www.lsm.lv}}</ref> Taču no 2020. gada 28. jūlija 11. maršrutā atkal kursē zemās grīdas tramvaji. <ref>{{Cite web|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/11-tramvaja-marsruta-atsaks-kurset-zemas-gridas-tramvaji/|title=11. tramvaja maršrutā atsāks kursēt zemās grīdas tramvaji : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv}}</ref> No 2019. gada 18. maija līdz 25.maijam kursēja [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T autobusu maršruts]], kas daļēji aizvietoja slēgto tramvaju maršrutu. <ref>{{Cite web|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-18-maija-11-tramvaja-marsrutu-aizvietos-11t-autobuss/|title=No 18.maija 11.tramvaja maršrutu aizvietos 11T.autobuss : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv}}</ref> No 2020. gada 9. jūnija līdz 29. jūnijam<ref>{{Cite web|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-29-junija-tiks-atjaunota-11-marsruta-tramvaja-kustiba-un-mainita-9-marsruta-autobusa-kustiba/|title=No 29. jūnija tiks atjaunota 11. maršruta tramvaja kustība un mainīta 9. maršruta autobusa kustība : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv}}</ref> [[Brasas tilts|Brasas tilta]] bīstamības dēļ maršruts atkal tika slēgts un vēlreiz aizvietots ar [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T autobusu]] maršrutu. Autobusu maršruts gan būtiski atšķīrās no tramvaju veiktā ceļa, kā arī tikai daļēji sakrita ar [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T autobusu]] maršrutu, kāds tas bija 2019. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/brasas-parvada-slegsanas-del-11-tramvaja-marsruta-kurse-11t-marsruta-autobuss/|title=Brasas pārvada slēgšanas dēļ 11. tramvaja maršrutā kursē 11T. maršruta autobuss : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-06-09}}</ref> No 2022.gada 6. jūlija uz nenoteiktu laiku maršruts tika saīsināts posmā no [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] līdz [[Radio iela (Rīga)|Radio ielas]] lokam sakarā ar [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]] notiekošajiem sliežu ceļa infrastruktūras būvniecības darbiem, kā dēļ samazinājās tramvaju caurlaides spējas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-julija-uz-remontdarbu-laiku-11-marsruta-tramvaji-kurses-lidz-radio-ielas-lokam/|title=No 6. jūlija uz remontdarbu laiku 11. maršruta tramvaji kursēs līdz Radio ielas lokam}}</ref> Taču no 18. jūlija [[Brasa|Brasas]] pārvada būvdarbu dēļ 11. tramvaja maršruts atkal tika slēgts. Tā vietā norīkots [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T autobuss]] ar jaunu maršrutu "[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] - [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]". Tas dzelzceļu šķērso pa [[Brasa|Brasas]] dzelzceļa pārbrauktuvi, taču saglabātas 6. jūlijā noteiktās izmaiņas par maršruta posma no [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] līdz [[Radio iela (Rīga)|Radio ielas]] lokam slēgšanu. Izmaiņas plānotas apmēram gadu līdz būvdarbu beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-18-julija-brasas-parvada-buvdarbu-del-tiks-slegta-11-tramvaja-kustiba-pasazieru-parvadajumi-tiks-organizeti-ar-11t-marsruta-autobusiem/|title=No 18. jūlija Brasas pārvada būvdarbu dēļ tiks slēgta 11. tramvaja kustība, pasažieru pārvadājumi tiks organizēti ar 11T maršruta autobusiem}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:Riga tram Tatra T3.JPG|thumb|200px|11. maršruta tramvajs griežas no [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielas]] uz [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona ielu]].]] [[Attēls:11. maršruta tramvajs izbrauc no 5. depo.JPG|thumb|200px|11. maršruta tramvajs izbrauc no 5. tramvaju depo, [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]].]] [[Attēls:11.tramvajs Mežaparkā.JPG|thumb|200px|11. maršruta tramvajs [[Mežaparks|Mežaparkā]].]] [[Attēls:11. tramvajs pie Mezha kapiem.JPG|thumb|200px|11. maršruta tramvajs atrodas pie [[Rīgas Meža kapi|2. Meža kapiem]].]] Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Mežaparks]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Brasas tilts|Brasas tilts]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]], [[Kokneses prospekts (Rīga)|Kokneses prospekts]] un [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]]. Virzienā '''[[Mežaparks]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]], [[Kokneses prospekts (Rīga)|Kokneses prospekts]], [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Brasas tilts|Brasas tilts]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]] un [[Kronvalda bulvāris]]. == Pieturvietas == 11. tramvaju maršrutā pavisam kopā ir 46 pieturas. Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Mežaparks]]''' ir 23 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Mežaparks]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' ir 23 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |- | align="center" | 2 | [[Kronvalda bulvāris]] |- | align="center" | 3 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 5 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 6 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Bērnu pasaule|Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 9 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 10 | [[Laima (uzņēmums)|"Laima"]] |- | align="center" | 11 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] / Rīgas dzemdību nams |- | align="center" | 12 | [[Mēness iela (Rīga)|Mēness iela]] |- | align="center" | 13 | [[Kazarmu iela (Rīga)|Kazarmu iela]] |- | align="center" | 14 | [[Brasa (stacija)|Brasas stacija]] |- | align="center" | 15 | [[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapi]] |- | align="center" | 16 | [[Rīgas Meža kapi|2. Meža kapi]] |- | align="center" | 17 | [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]] |- | align="center" | 18 | [[Rusova iela (Rīga)|Rusova iela]] / [[Valsts ieņēmumu dienests]] |- | align="center" | 19 | [[Mirdzas Ķempes iela (Rīga)|M. Ķempes iela]] |- | align="center" | 20 | [[Hamburgas iela (Rīga)|Hamburgas iela]] |- | align="center" | 21 | [[Visbijas prospekts (Rīga)|Visbijas prospekts]] |- | align="center" | 22 | [[Mežaparks]] |- | align="center" | 23 | [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] |- | align="center" | 2 | [[Mežaparks]] |- | align="center" | 3 | [[Visbijas prospekts (Rīga)|Visbijas prospekts]] |- | align="center" | 4 | [[Hamburgas iela (Rīga)|Hamburgas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Mirdzas Ķempes iela (Rīga)|M. Ķempes iela]] |- | align="center" | 6 | [[Rusova iela (Rīga)|Rusova iela]] / [[Valsts ieņēmumu dienests]] |- | align="center" | 7 | [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Meža kapi|2. Meža kapi]] |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapi]] |- | align="center" | 10 | [[Brasa (stacija)|Brasas stacija]] |- | align="center" | 11 | [[Kazarmu iela (Rīga)|Kazarmu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]] |- | align="center" | 13 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] / /Rīgas dzemdību nams |- | align="center" | 14 | [[Laima (uzņēmums)|"Laima"]] |- | align="center" | 15 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 16 | [[Bērnu pasaule|Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 17 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 18 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 20 | [[Aspazijas bulvāris]] |- | align="center" | 21 | [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 22 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 23 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]] un [[Kronvalda bulvāris]]. Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Kronvalda bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]] un [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] Virzienā '''[[Mežaparks]]''' — '''[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]], [[Kokneses prospekts (Rīga)|Kokneses prospekts]], [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Brasas tilts|Brasas tilts]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]] un [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]]. Virzienā '''[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]''' — '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]] un [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' ir 12 pieturas. Tāpat arī virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' ir 12 pieturas. Savukārt virzienā '''[[Mežaparks]]''' - '''[[Stacijas laukums]]''' ir 20 pieturas. Bet virzienā '''[[Stacijas laukums]]''' - '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' ir 9 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]] |- | align="center" | 2 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 4 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Bērnu pasaule|Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 6 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 7 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 9 | [[Aspazijas bulvāris]] |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 11 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 12 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |- | align="center" | 2 | [[Kronvalda bulvāris]] |- | align="center" | 3 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 5 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 6 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Bērnu pasaule|Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 9 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 11 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] |- | align="center" | 2 | [[Mežaparks]] |- | align="center" | 3 | [[Visbijas prospekts (Rīga)|Visbijas prospekts]] |- | align="center" | 4 | [[Hamburgas iela (Rīga)|Hamburgas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Mirdzas Ķempes iela (Rīga)|M. Ķempes iela]] |- | align="center" | 6 | [[Rusova iela (Rīga)|Rusova iela]] / [[Valsts ieņēmumu dienests]] |- | align="center" | 7 | [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Meža kapi|2. Meža kapi]] |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapi]] |- | align="center" | 10 | [[Brasa (stacija)|Brasas stacija]] |- | align="center" | 11 | [[Kazarmu iela (Rīga)|Kazarmu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]] |- | align="center" | 13 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Laima (uzņēmums)|"Laima"]] |- | align="center" | 15 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 16 | [[Bērnu pasaule|Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 17 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 18 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 20 | [[Stacijas laukums]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Stacijas laukums]] |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Bērnu pasaule|Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 8 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- |} |} == Vēsture == Šis maršruts atklāts 1930. gadā. Sākotnēji tas brauca no Mežaparka pa tagadējo A. Sakses ielu līdz Saules dārzam, tad pa Kokneses un Meža prospektu līdz Zooparkam. 1937. gadā tas kursēja pa Brīvības ielu, tad nogriezās uz Miera ielas. Pēc tam tas kursēja līdz Brasas stacijai, bet kad uzcēla Brasas tiltu, 1958. gadā maršruts pagarināts līdz Drāmas teātrim, bet pēc tam saīsināja līdz Radio ielai (Stacijas laukumam). Pēdējos gados maršruts nav guvis lielas pārmaiņas. Sākot ar 2013. gada 7. februāri, 11. maršrutā kursē arī zemās grīdas tramvaji.<ref>{{Cite web|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/zemas-gridas-tramvaji-saks-regulari-kurset-ari-11-marsruta/|title=Zemās grīdas tramvaji sāks regulāri kursēt arī 11. maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv}}</ref> No 2017. gada 5. jūnija 11. tramvaja maršruts ir pagarināts līdz Ausekļa ielai, bet slēgts Radio ielas galapunkts.<ref>{{Cite web|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/zemas-gridas-tramvaji-uz-imantu-saks-kurset-5-junija/|title=Zemās grīdas tramvaji uz Imantu sāks kursēt 5. jūnijā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv}}</ref> == Attēlu galerija == <center><gallery widths="100px" heights="80px" perrow="6"> Attēls:Vikipēdijas tramvajs.JPG|<small>11. maršruta tramvajs [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektā]] (XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā)</small> Attēls:Galapunkts_Ezermalas_ielaa.JPG|<small>11. maršruta tramvaju galapunkts [[Mežaparks|Mežaparkā]], [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielā]]</small> Attēls:11. tramvaji zem Gaujas ielas paarvada.JPG|<small>Tramvaji zem jaunbūvējamā [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielas]] pārvada [[2010. gads|2010]]. gadā</small> Attēls:Tramvajs 5. depo.jpg|<small>11. maršruta tramvajs atrodas 5. tramvaju depo, [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]]</small> Attēls:11. maršruta tramvaju rinda.JPG|<small>11. maršruta tramvaji Meža prospektā (Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā)</small> Attēls:Škoda 15T 57103.JPG|<small>11. maršruta tramvajs galapunktā "Stacijas laukums"</small> Attēls:Škoda 15T Mežaparkā.JPG|<small>Četrsekciju tramvajs [[Škoda 15T]] Mežaparka pieturā testa brauciena laikā</small> Attēls:11. tramvajs Barona ielā.JPG|<small>11. maršruta tramvajs [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]]</small> Attēls:Riga-sl-11-skoda-nf-gtw-698113.jpg|<small>11. maršruta tramvajs uz [[Radio iela (Rīga)|Radio ielas]]</small> Attēls:11. tramvajs Mežaparkā.JPG|<small>11. maršruta tramvajs [[Kokneses prospekts (Rīga)|Kokneses prospektā]] (Vispārējo XXVI Dziesmu un XVI Deju svētku laikā)</small> File:11. tramvajs Kokneses prospektā.jpg|<small>11. maršruta tramvajs [[Kokneses prospekts (Rīga)|Kokneses prospektā]]</small> File:11. tramvajs uz Ķīšezera ielas.jpg|<small>11. maršruta tramvajs [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera ielā]]</small> </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|TD0egMYNxTg|Pilnā 11. tramvaju maršruta video versija (Mežaparks - Ausekļa iela - Mežaparks)}} * {{youtube|2eEX9aMcFVw|Pilnā 11. tramvaju maršruta video versija (Mežaparks - Stacijas laukums - Mežaparks)}} * {{youtube|_lQdILorkGU|Pilnā 11. tramvaju maršruta video versija (Ausekļa iela - Mežaparks)}} * {{youtube|yzwi9Ex4LfE|Pilnā 11. tramvaju maršruta video versija (Stacijas laukums - Mežaparks)}} * {{youtube|uU5jaNiFWnM|Pilnā 11. tramvaju maršruta video versija, virzienā Stacijas laukums - Mežaparks}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|11]] synib10p84p4gz3hyb6rzzq3ktn4k6y 3661472 3661471 2022-07-27T10:29:09Z 82.193.85.114 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|tramvaju maršrutu Rīgā|11. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 11. tramvaju maršruts |fona krāsa = #C80404 |no = [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |uz = [[Mežaparks]] |karte = Tram line 11, Riga.svg |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |slēgts = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 20,262 km<br />(10,293 km / 9,969 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 46 (23 / 23) |transporta vienīb = 10 (darbdienās) 9 (brīvdienās) |depo = № 5 (apkalpo) |parks = |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#tram/11/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}} }} '''11. tramvaju maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursē no [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] līdz [[Mežaparks|Mežaparkam]]. 11. tramvaju maršruta kopējais garums ir 20,262 km. Virziena '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Mežaparks]]''' kopējais garums ir 10,293 km, bet virziena '''[[Mežaparks]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' kopējais garums ir 9,969 km. Darbdienās pa 11. tramvaju maršrutu kursē 10 tramvaji, bet brīvdienās — 9 tramvaji (06.2018). 11. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas satiksme]]" 5. tramvaju depo. Pa tramvaja maršrutu ne vienmēr kursē zemās grīdas tramvaju vagoni. Kopš 2019. gada 17. maija maršruts tika slēgts, saistībā ar [[Rīgas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Rīgas domes priekšsēdētāja]] pienākumu izpildītāja [[Oļegs Burovs|Oļega Burova]] rīkojumu slēgt [[Brasas tilts|Brasas tiltu]] transportlīdekļiem, kuru masa pārsniedz 30 tonnas, tilta sliktā tehniskā stāvokļa un ieilgušo remontdarbu dēļ.<ref>{{Cite web|url=https://www.tvnet.lv/6686152/burovs-licis-nekavejoties-slegt-tramvaju-satiksmi-par-brasas-tiltu|title=Burovs licis nekavējoties slēgt tramvaju satiksmi pār Brasas tiltu|date=2019. gada 17. maijs|website=TVNET}}</ref> Bet no 2019. gada 25. maija tramvaju satiksme atjaunota, lai gan sākotnēji maršrutā kursēja tikai vecā tipa tramvaji. <ref>{{Cite web|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tramvaju-kustibu-par-brasas-tiltu-atjaunos-sestdien-ir-saubas-par-ta-izturibu-ari-pec-remonta.a320218/|title=Tramvaju kustību pār Brasas tiltu atjaunos sestdien; ir šaubas par tā izturību arī pēc remonta|website=www.lsm.lv}}</ref> Taču no 2020. gada 28. jūlija 11. maršrutā atkal kursē zemās grīdas tramvaji. <ref>{{Cite web|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/11-tramvaja-marsruta-atsaks-kurset-zemas-gridas-tramvaji/|title=11. tramvaja maršrutā atsāks kursēt zemās grīdas tramvaji : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv}}</ref> No 2019. gada 18. maija līdz 25.maijam kursēja [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T autobusu maršruts]], kas daļēji aizvietoja slēgto tramvaju maršrutu. <ref>{{Cite web|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-18-maija-11-tramvaja-marsrutu-aizvietos-11t-autobuss/|title=No 18.maija 11.tramvaja maršrutu aizvietos 11T.autobuss : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv}}</ref> No 2020. gada 9. jūnija līdz 29. jūnijam<ref>{{Cite web|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-29-junija-tiks-atjaunota-11-marsruta-tramvaja-kustiba-un-mainita-9-marsruta-autobusa-kustiba/|title=No 29. jūnija tiks atjaunota 11. maršruta tramvaja kustība un mainīta 9. maršruta autobusa kustība : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv}}</ref> [[Brasas tilts|Brasas tilta]] bīstamības dēļ maršruts atkal tika slēgts un vēlreiz aizvietots ar [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T autobusu]] maršrutu. Autobusu maršruts gan būtiski atšķīrās no tramvaju veiktā ceļa, kā arī tikai daļēji sakrita ar [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T autobusu]] maršrutu, kāds tas bija 2019. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/brasas-parvada-slegsanas-del-11-tramvaja-marsruta-kurse-11t-marsruta-autobuss/|title=Brasas pārvada slēgšanas dēļ 11. tramvaja maršrutā kursē 11T. maršruta autobuss : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-06-09}}</ref> No 2022.gada 6. jūlija uz nenoteiktu laiku maršruts tika saīsināts posmā no [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] līdz [[Radio iela (Rīga)|Radio ielas]] lokam sakarā ar [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]] notiekošajiem sliežu ceļa infrastruktūras būvniecības darbiem, kā dēļ samazinājās tramvaju caurlaides spējas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-julija-uz-remontdarbu-laiku-11-marsruta-tramvaji-kurses-lidz-radio-ielas-lokam/|title=No 6. jūlija uz remontdarbu laiku 11. maršruta tramvaji kursēs līdz Radio ielas lokam}}</ref> Taču '''no 18. jūlija [[Brasa|Brasas]] pārvada būvdarbu dēļ 11. tramvaja maršruts atkal tika slēgts. Tā vietā norīkots [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T autobuss]] ar jaunu maršrutu "[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] - [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]".''' Tas dzelzceļu šķērso pa [[Brasa|Brasas]] dzelzceļa pārbrauktuvi, taču saglabātas 6. jūlijā noteiktās izmaiņas par maršruta posma no [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] līdz [[Radio iela (Rīga)|Radio ielas]] lokam slēgšanu. Izmaiņas plānotas apmēram gadu līdz būvdarbu beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-18-julija-brasas-parvada-buvdarbu-del-tiks-slegta-11-tramvaja-kustiba-pasazieru-parvadajumi-tiks-organizeti-ar-11t-marsruta-autobusiem/|title=No 18. jūlija Brasas pārvada būvdarbu dēļ tiks slēgta 11. tramvaja kustība, pasažieru pārvadājumi tiks organizēti ar 11T maršruta autobusiem}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:Riga tram Tatra T3.JPG|thumb|200px|11. maršruta tramvajs griežas no [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielas]] uz [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona ielu]].]] [[Attēls:11. maršruta tramvajs izbrauc no 5. depo.JPG|thumb|200px|11. maršruta tramvajs izbrauc no 5. tramvaju depo, [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]].]] [[Attēls:11.tramvajs Mežaparkā.JPG|thumb|200px|11. maršruta tramvajs [[Mežaparks|Mežaparkā]].]] [[Attēls:11. tramvajs pie Mezha kapiem.JPG|thumb|200px|11. maršruta tramvajs atrodas pie [[Rīgas Meža kapi|2. Meža kapiem]].]] Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Mežaparks]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Brasas tilts|Brasas tilts]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]], [[Kokneses prospekts (Rīga)|Kokneses prospekts]] un [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]]. Virzienā '''[[Mežaparks]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]], [[Kokneses prospekts (Rīga)|Kokneses prospekts]], [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Brasas tilts|Brasas tilts]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]] un [[Kronvalda bulvāris]]. == Pieturvietas == 11. tramvaju maršrutā pavisam kopā ir 46 pieturas. Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Mežaparks]]''' ir 23 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Mežaparks]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' ir 23 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |- | align="center" | 2 | [[Kronvalda bulvāris]] |- | align="center" | 3 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 5 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 6 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Bērnu pasaule|Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 9 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 10 | [[Laima (uzņēmums)|"Laima"]] |- | align="center" | 11 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] / Rīgas dzemdību nams |- | align="center" | 12 | [[Mēness iela (Rīga)|Mēness iela]] |- | align="center" | 13 | [[Kazarmu iela (Rīga)|Kazarmu iela]] |- | align="center" | 14 | [[Brasa (stacija)|Brasas stacija]] |- | align="center" | 15 | [[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapi]] |- | align="center" | 16 | [[Rīgas Meža kapi|2. Meža kapi]] |- | align="center" | 17 | [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]] |- | align="center" | 18 | [[Rusova iela (Rīga)|Rusova iela]] / [[Valsts ieņēmumu dienests]] |- | align="center" | 19 | [[Mirdzas Ķempes iela (Rīga)|M. Ķempes iela]] |- | align="center" | 20 | [[Hamburgas iela (Rīga)|Hamburgas iela]] |- | align="center" | 21 | [[Visbijas prospekts (Rīga)|Visbijas prospekts]] |- | align="center" | 22 | [[Mežaparks]] |- | align="center" | 23 | [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] |- | align="center" | 2 | [[Mežaparks]] |- | align="center" | 3 | [[Visbijas prospekts (Rīga)|Visbijas prospekts]] |- | align="center" | 4 | [[Hamburgas iela (Rīga)|Hamburgas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Mirdzas Ķempes iela (Rīga)|M. Ķempes iela]] |- | align="center" | 6 | [[Rusova iela (Rīga)|Rusova iela]] / [[Valsts ieņēmumu dienests]] |- | align="center" | 7 | [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Meža kapi|2. Meža kapi]] |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapi]] |- | align="center" | 10 | [[Brasa (stacija)|Brasas stacija]] |- | align="center" | 11 | [[Kazarmu iela (Rīga)|Kazarmu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]] |- | align="center" | 13 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] / /Rīgas dzemdību nams |- | align="center" | 14 | [[Laima (uzņēmums)|"Laima"]] |- | align="center" | 15 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 16 | [[Bērnu pasaule|Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 17 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 18 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 20 | [[Aspazijas bulvāris]] |- | align="center" | 21 | [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 22 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 23 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]] un [[Kronvalda bulvāris]]. Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Kronvalda bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]] un [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] Virzienā '''[[Mežaparks]]''' — '''[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]], [[Kokneses prospekts (Rīga)|Kokneses prospekts]], [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Brasas tilts|Brasas tilts]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]] un [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]]. Virzienā '''[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]''' — '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]] un [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' ir 12 pieturas. Tāpat arī virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' ir 12 pieturas. Savukārt virzienā '''[[Mežaparks]]''' - '''[[Stacijas laukums]]''' ir 20 pieturas. Bet virzienā '''[[Stacijas laukums]]''' - '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' ir 9 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]] |- | align="center" | 2 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 4 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Bērnu pasaule|Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 6 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 7 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 9 | [[Aspazijas bulvāris]] |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 11 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 12 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |- | align="center" | 2 | [[Kronvalda bulvāris]] |- | align="center" | 3 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 5 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 6 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Bērnu pasaule|Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 9 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 11 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] |- | align="center" | 2 | [[Mežaparks]] |- | align="center" | 3 | [[Visbijas prospekts (Rīga)|Visbijas prospekts]] |- | align="center" | 4 | [[Hamburgas iela (Rīga)|Hamburgas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Mirdzas Ķempes iela (Rīga)|M. Ķempes iela]] |- | align="center" | 6 | [[Rusova iela (Rīga)|Rusova iela]] / [[Valsts ieņēmumu dienests]] |- | align="center" | 7 | [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Meža kapi|2. Meža kapi]] |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapi]] |- | align="center" | 10 | [[Brasa (stacija)|Brasas stacija]] |- | align="center" | 11 | [[Kazarmu iela (Rīga)|Kazarmu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]] |- | align="center" | 13 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Laima (uzņēmums)|"Laima"]] |- | align="center" | 15 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 16 | [[Bērnu pasaule|Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 17 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 18 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 20 | [[Stacijas laukums]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Stacijas laukums]] |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Bērnu pasaule|Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 8 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- |} |} == Vēsture == Šis maršruts atklāts 1930. gadā. Sākotnēji tas brauca no Mežaparka pa tagadējo A. Sakses ielu līdz Saules dārzam, tad pa Kokneses un Meža prospektu līdz Zooparkam. 1937. gadā tas kursēja pa Brīvības ielu, tad nogriezās uz Miera ielas. Pēc tam tas kursēja līdz Brasas stacijai, bet kad uzcēla Brasas tiltu, 1958. gadā maršruts pagarināts līdz Drāmas teātrim, bet pēc tam saīsināja līdz Radio ielai (Stacijas laukumam). Pēdējos gados maršruts nav guvis lielas pārmaiņas. Sākot ar 2013. gada 7. februāri, 11. maršrutā kursē arī zemās grīdas tramvaji.<ref>{{Cite web|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/zemas-gridas-tramvaji-saks-regulari-kurset-ari-11-marsruta/|title=Zemās grīdas tramvaji sāks regulāri kursēt arī 11. maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv}}</ref> No 2017. gada 5. jūnija 11. tramvaja maršruts ir pagarināts līdz Ausekļa ielai, bet slēgts Radio ielas galapunkts.<ref>{{Cite web|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/zemas-gridas-tramvaji-uz-imantu-saks-kurset-5-junija/|title=Zemās grīdas tramvaji uz Imantu sāks kursēt 5. jūnijā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv}}</ref> == Attēlu galerija == <center><gallery widths="100px" heights="80px" perrow="6"> Attēls:Vikipēdijas tramvajs.JPG|<small>11. maršruta tramvajs [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektā]] (XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā)</small> Attēls:Galapunkts_Ezermalas_ielaa.JPG|<small>11. maršruta tramvaju galapunkts [[Mežaparks|Mežaparkā]], [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielā]]</small> Attēls:11. tramvaji zem Gaujas ielas paarvada.JPG|<small>Tramvaji zem jaunbūvējamā [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielas]] pārvada [[2010. gads|2010]]. gadā</small> Attēls:Tramvajs 5. depo.jpg|<small>11. maršruta tramvajs atrodas 5. tramvaju depo, [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]]</small> Attēls:11. maršruta tramvaju rinda.JPG|<small>11. maršruta tramvaji Meža prospektā (Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā)</small> Attēls:Škoda 15T 57103.JPG|<small>11. maršruta tramvajs galapunktā "Stacijas laukums"</small> Attēls:Škoda 15T Mežaparkā.JPG|<small>Četrsekciju tramvajs [[Škoda 15T]] Mežaparka pieturā testa brauciena laikā</small> Attēls:11. tramvajs Barona ielā.JPG|<small>11. maršruta tramvajs [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]]</small> Attēls:Riga-sl-11-skoda-nf-gtw-698113.jpg|<small>11. maršruta tramvajs uz [[Radio iela (Rīga)|Radio ielas]]</small> Attēls:11. tramvajs Mežaparkā.JPG|<small>11. maršruta tramvajs [[Kokneses prospekts (Rīga)|Kokneses prospektā]] (Vispārējo XXVI Dziesmu un XVI Deju svētku laikā)</small> File:11. tramvajs Kokneses prospektā.jpg|<small>11. maršruta tramvajs [[Kokneses prospekts (Rīga)|Kokneses prospektā]]</small> File:11. tramvajs uz Ķīšezera ielas.jpg|<small>11. maršruta tramvajs [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera ielā]]</small> </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|TD0egMYNxTg|Pilnā 11. tramvaju maršruta video versija (Mežaparks - Ausekļa iela - Mežaparks)}} * {{youtube|2eEX9aMcFVw|Pilnā 11. tramvaju maršruta video versija (Mežaparks - Stacijas laukums - Mežaparks)}} * {{youtube|_lQdILorkGU|Pilnā 11. tramvaju maršruta video versija (Ausekļa iela - Mežaparks)}} * {{youtube|yzwi9Ex4LfE|Pilnā 11. tramvaju maršruta video versija (Stacijas laukums - Mežaparks)}} * {{youtube|uU5jaNiFWnM|Pilnā 11. tramvaju maršruta video versija, virzienā Stacijas laukums - Mežaparks}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|11]] ie0cp9rxsmo4zuyvnlkbctyjxwz96hf Eiropas čempionāts vieglatlētikā 0 107214 3661392 3661019 2022-07-27T07:12:18Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Eiropas čempionāts vieglatlētikā | aktuāla_sezona = 2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā | logo = | pikseļi = | apraksts = | sports = [[vieglatlētika]] | dibin = [[1934]] | moto = | komandas = | valsts = | čempions = | mlapa = }} '''Eiropas čempionāts vieglatlētikā''' ir [[vieglatlētika]]s sacensības, ko organizē Eiropas vieglatlētikas asociācija. Sacensības notika ik pēc četriem gadiem, [[Vasaras Olimpiskās spēles|Vasaras Olimpisko spēļu]] cikla pusē. Pēc [[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2010. gada Eiropas čempionāta vieglatlētikā]], kas norisinājās [[Barselona|Barselonā]], čempionāts tiek organizēts ik pēc 2 gadiem. == Čempionāti == {| class="wikitable sortable" style="text-align:left; font-size:100%; |- style = font-size:85% ! # ! Gads ! Pilsēta ! Valsts ! Datumi ! Stadions ! Disciplīnu skaits ! Valstu skaits ! Sportistu skaits |- | style = text-align:center | 1. || align=center|[[1934. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1934]] || [[Turīna]]|| {{flag|ITA|1861}} || 7.—9. septembris || [[Grande Torino olimpiskais stadions|Benito Musolīni satdions]] || style = text-align:center | 22 || style = text-align:center | 23 || style = text-align:center | 226 |- | rowspan=2 style = text-align:center | 2. || align=center|[[1938. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1938]] <small>(vīriešiem)</small> || [[Parīze]] || {{FRA}}|| 3.—5. septembris || ''[[Stade Olympique Yves-du-Manoir|Stade Olympique de Colombes]]'' || style = text-align:center | 23 || style = text-align:center | 23 || style = text-align:center | 272 |- |align=center|[[1938. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1938]] <small>(sievietēm)</small> || [[Vīne]] || {{flag|Vācija|Nazi}}<small>{{#tag:ref|[[Trešais reihs|Nacistiskā Vācija]] [[Anšluss|anektēja]] Austriju 1938. gada martā|group=lower-alpha}}</small> || 17.—18. septembris || [[Ernsta Hapela stadions|Prātera stadions]] || style = text-align:center | 9 || style = text-align:center | 14 || style = text-align:center | 80 |- | style = text-align:center | 3. || align=center|[[1946. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1946]] || [[Oslo]] || {{NOR}}|| 22.—25. augusts || [[Bisletas stadions]] || style = text-align:center | 33 || style = text-align:center | 20 || style = text-align:center | 353 |- | style = text-align:center | 4. || align=center|[[1950. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1950]] || [[Brisele]] || {{BEL}} || 23.—27. augusts || [[Karaļa Boduēna stadions|Heizela stadions]] || style = text-align:center | 34 || style = text-align:center | 24 || style = text-align:center | 454 |- | style = text-align:center | 5. || align=center|[[1954. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1954]] || [[Berne]] || {{SUI}} || 25.—29. augusts || ''[[Stadion Neufeld]]'' || style = text-align:center | 35 || style = text-align:center | 28 || style = text-align:center | 686 |- | style = text-align:center | 6. || align=center|[[1958. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1958]]|| [[Stokholma]] || {{SWE}} || 19.—24. augusts || [[Stokholmas olimpiskais stadions]] || style = text-align:center | 36 || style = text-align:center | 26 || style = text-align:center | 626 |- | style = text-align:center | 7. || align=center|[[1962. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1962]] || [[Belgrada]] || {{YUG}} || 12.—16. septembris || [[Partizan stadions|JNA stadions]] || style = text-align:center | 36 || style = text-align:center | 29 || style = text-align:center | 670 |- | style = text-align:center | 8. || align=center|[[1966. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1966]]|| [[Budapešta]] || {{HUN}} || 30. augusts — 4. septembris || ''[[Népstadion]]'' || style = text-align:center | 36 || style = text-align:center | 30 || style = text-align:center | 769 |- | style = text-align:center | 9. || align=center|[[1969. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1969]] || [[Pireja]] || {{GRE}}|| 16.—21. septembris || [[Karaiskaki stadions]] || style = text-align:center | 38 || style = text-align:center | 30 || style = text-align:center | 674 |- | style = text-align:center | 10. || align=center|[[1971. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1971]] || [[Helsinki]] || {{FIN}}|| 10.—15. augusts || [[Helsinku olimpiskais stadions]]|| style = text-align:center | 38 || style = text-align:center | 29 || style = text-align:center | 857 |- | style = text-align:center | 11. || align=center|[[1974. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1974]] || [[Roma]] || {{ITA}} || 2.—8. septembris || [[Romas olimpiskais stadions]] || style = text-align:center | 39 || style = text-align:center | 29 || style = text-align:center | 745 |- | style = text-align:center | 12. || align=center|[[1978. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1978]] || [[Prāga]]|| {{TCH}} || 29. augusts — 3. septembris || [[Evžena Rošicka stadions]] || style = text-align:center | 40 || style = text-align:center | 29 || style = text-align:center | 1004 |- | style = text-align:center | 13. || align=center|[[1982. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1982]] || [[Atēnas]] || {{GRE}} || 6.—12. septembris || [[Atēnu olimpiskais stadions]] || style = text-align:center | 41 || style = text-align:center | 29 || style = text-align:center | 756 |- | style = text-align:center | 14. || align=center|[[1986. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1986]] || [[Štutgarte]] || {{flag|Rietumvācija}} || 26.—31. augusts || ''[[Mercedes-Benz Arena|Neckarstadion]]'' || style = text-align:center | 43 || style = text-align:center | 31 || style = text-align:center | 906 |- | style = text-align:center | 15. || align=center|[[1990. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1990]] || [[Splita|Split]] || {{YUG}} || 26. augusts — 2. septembris || ''[[Stadion Poljud]]'' || style = text-align:center | 43 || style = text-align:center | 33 || style = text-align:center | 952 |- | style = text-align:center | 16. || align=center|[[1994. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1994]] || [[Helsinki]] || {{FIN}} || 7.—14. augusts || [[Helsinku olimpiskais stadions]] || style = text-align:center | 44 || style = text-align:center | 44 || style = text-align:center | 1113 |- | style = text-align:center | 17. || align=center|[[1998. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1998]] || [[Budapešta]] || {{HUN}} || 18.—23. augusts || ''[[Népstadion]]'' || style = text-align:center | 44 || style = text-align:center | 44 || style = text-align:center | 1259 |- | style = text-align:center | 18. || align=center|[[2002. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2002]] || [[Minhene]] || {{GER}} || 6.—11. augusts || [[Minhenes olimpiskais stadions]] || style = text-align:center | 46 || style = text-align:center | 48 || style = text-align:center | 1244 |- | style = text-align:center | 19. || align=center|[[2006. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2006]] || [[Gēteborga]] || {{SWE}} || 7.—13. augusts || ''[[Ullevi]]'' || style = text-align:center | 47 || style = text-align:center | 48 || style = text-align:center | 1288 |- | style = text-align:center | 20. || align=center|[[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2010]] || [[Barselona]] || {{ESP}} || 27. jūlijs — 1. augusts || ''[[Estadi Olímpic Lluís Companys]]'' || style = text-align:center | 47 || style = text-align:center | 50 || style = text-align:center | 1323 |- | style = text-align:center | 21. || align=center|[[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2012]] || [[Helsinki]] || {{FIN}} || 27. jūnijs — 1. jūlijs || [[Helsinku olimpiskais stadions]]|| style = text-align:center | 42 || style = text-align:center | 50 || style = text-align:center | 1230 |- | style = text-align:center | 22. || align=center|[[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2014]] || [[Cīrihe]] || {{SUI}} || 12.—17. augusts || [[Letzigrund stadions]] || style = text-align:center | 47 || style = text-align:center | 50 || style = text-align:center | 1439 |- | style = text-align:center | 23. || align=center|[[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2016]] || [[Amsterdama]] || {{NED}} || 6.—10. jūlijs || [[Amsterdamas olimpiskais stadions]] || style = text-align:center | 46 || style = text-align:center | 50 || style = text-align:center | 1329 |- | style = text-align:center | 24. || align=center|[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018]] || [[Berlīne]] || {{GER}} || 7.—12. augusts || [[Berlīnes olimpiskais stadions]] || style = text-align:center | 50 || style = text-align:center | 49<small>{{#tag:ref|Neskaitot Atļautos neitrālos sportistus (ANA).|group=lower-alpha}}</small>|| style = text-align:center | 1439 |- | style = text-align:center | — || align=center|2020 || [[Parīze]] || {{FRA}} || 26.—30. augusts || ''[[Stade Sébastien Charléty]]'' || style = text-align:center colspan=3| ''Atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ'' |- | style = text-align:center | 25. || align=center|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022]] || [[Minhene]] || {{GER}} || 15.—21. augusts || [[Minhenes olimpiskais stadions]] || style = text-align:center | || style = text-align:center | || |- | style = text-align:center | 26. || align=center|''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024]]'' || [[Roma]] || {{ITA}} || 27. augusts — 1. septembris || [[Romas olimpiskais stadions]] || style = text-align:center | || style = text-align:center | || |- | style = text-align:center | 27. || align=center|''[[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026]]'' || [[Birmingema]] || {{GBR}} || 4.—9. augusts || ''[[Alexander Stadium]]'' || style = text-align:center | || style = text-align:center | || |- | style = text-align:center | 28. || align=center|''[[2028. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2028]]'' || [[Hožova]] || {{POL}} || 22.—27. augusts || [[Silēzijas stadions]] || style = text-align:center | || style = text-align:center | || |- | style = text-align:center | 29. || align=center|''[[2030. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2030]]'' || [[Parīze]] || {{FRA}} || 20.—25. augusts || ''[[Stade Sébastien Charléty]]'' || style = text-align:center | || style = text-align:center | || |- |} {{notelist}} == Ārējās saites == * [https://archive.is/20121205020600/www.european-athletics.org/index.php?inhalt=statistics/db/echsearch&nav=nav/statistics Iepriekšējo Eiropas čempionātu rezultāti] {{en ikona}} {{Vieglatlētika-aizmetnis}} {{Eiropas vieglatlētikas čempionāti}} [[Kategorija:Vieglatlētika]] [[Kategorija:Eiropas čempionāti]] si1t6u9o5ufqc5wpirz9lxkw4ttdghz 20. autobusu maršruts (Rīga) 0 107937 3661217 3649625 2022-07-26T18:38:40Z 82.193.85.114 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 20. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Pļavnieku kapi (Rīga)|Pļavnieku kapi]] |uz = [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] |karte = [[Attēls:Rīga Autobuss 20.png|250px]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 27,424 km<br />(13,176 km / 14,248 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 55 (27 / 28) |transporta vienīb = 3 (darbdienās) 1 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2723&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''20. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Pļavnieku kapi (Rīga)|Pļavnieku kapiem]] līdz [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas ielai]]. 20. autobusu maršruta kopējais garums ir 27,424 km. Maršruta '''[[Pļavnieku kapi (Rīga)|Pļavnieku kapi]]'''—'''[[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]''' kopējais garums ir 13,176 km, bet maršruta '''[[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]'''—'''[[Pļavnieku kapi (Rīga)|Pļavnieku kapi]]''' kopējais garums ir 14,248 km. Darbdienās pa 20. autobusu maršrutu kursē 3 autobusi, bet brīvdienās — tikai 1 autobuss. 20. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. No 2019. gada 8. jūlija pilotprojekta ietvaros iekāpšana 20. maršruta autobusos notiek tikai pa priekšējām durvīm. Austrumu maģistrāles izbūves darbu dēļ no 2021. gada 27. novembra tika izmainīts maršruts [[Dārzciems|Dārzciemā]] uz remontdarbu laiku. Slēgta kustība Vietalvas un [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas ielā]]. Maršruts novirzīts virzienā uz [[Pētersalas iela|Pētersalas ielu]] pa [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales ielu]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava ielu]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielu]] un [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas ielu]] līdz [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielai]]. Virzienā uz Pļavnieku kapiem maršruts novirzīts pa [[Piedrujas iela (Rīga)|Piedrujas]] un Pildas ielu līdz [[Dārzciema iela|Dārzciema ielai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/austrumu-magistrales-izbuves-darbu-del-no-27-novembra-bus-izmainas-13-un-20-autobusa-marsruta-un-kustibas-sarakstos/|title=Austrumu maģistrāles izbūves darbu dēļ no 27. novembra būs izmaiņas 13. un 20. autobusa maršrutā un kustības sarakstos : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-11-24}}</ref> == Maršruts == [[File:20. autobuss uz Saharova ielas.jpg||thumb|255px|20. maršruta autobuss Saharova ielā]] '''[[Pļavnieku kapi (Rīga)|Pļavnieku kapi]]'''—'''[[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]], [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]], [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]], [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Kalpaka bulvāris]] un [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]]. '''[[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]'''—'''[[Pļavnieku kapi (Rīga)|Pļavnieku kapi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]], [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas iela]], [[Pildas iela]], [[Dārzciema iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]], [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] un [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]. == Pieturvietas == 20. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 55 pieturas. Maršrutā '''[[Pļavnieku kapi (Rīga)|Pļavnieku kapi]]'''—'''[[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]''' ir 26 pieturas, bet maršrutā '''[[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]'''—'''[[Pļavnieku kapi (Rīga)|Pļavnieku kapi]]''' ir 28 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Pļavnieku kapi (Rīga)|Pļavnieku kapi]] |- | align="center" | 2 | [[Jukuma Vācieša iela]] |- | align="center" | 3 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] |- | align="center" | 4 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] |- | align="center" | 5 | [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]], |- | align="center" | 6 | [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]] 13 |- | align="center" | 9 | [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] |- | align="center" | 10 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] |- | align="center" | 11 | 93. vidusskola |- | align="center" | 12 | [[Gaismas iela (Rīga)|Gaismas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu iela]] |- | align="center" | 14 | [[Sergeja Žoltoka vidusskola]] |- | align="center" | 15 | [[Matīsa kapi (Rīga)|Matīsa kapi]] |- | align="center" | 16 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 17 | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] |- | align="center" | 18 | [[Krāsotāju iela (Rīga)|Krāsotāju iela]] |- | align="center" | 19 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] |- | align="center" | 20 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 21 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 22 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 23 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" | 24 | [[Medicīnas muzejs (Rīga)|Medicīnas muzejs]] |- | align="center" | 25 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 26 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] |- | align="center" | 2 | [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 4 | [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]] |- | align="center" | 5 | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] |- | align="center" | 6 | [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] |- | align="center" | 8 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 9 | [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] |- | align="center" | 10 | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] |- | align="center" | 11 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Matīsa kapi (Rīga)|Matīsa kapi]] |- | align="center" | 13 | RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" |- | align="center" | 14 | 7. autobusu parks |- | align="center" | 15 | [[Piedrujas iela (Rīga)|Piedrujas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Pildas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] |- | align="center" | 18 | [[Dārzciema iela]] |- | align="center" | 19 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 20 | [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] |- | align="center" | 21 | [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]] 13 |- | align="center" | 22 | [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]] |- | align="center" | 24 | [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] |- | align="center" | 25 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] |- | align="center" | 26 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |- | align="center" | 27 | [[Jukuma Vācieša iela]] |- | align="center" | 28 | [[Pļavnieku kapi (Rīga)|Pļavnieku kapi]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|JeY1qGFN7Bk|Pilnā 20. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|20]] 22qpd2qk76s7x4qrnxmst8tdd429roj Jānis Klaužs 0 108529 3661477 3653461 2022-07-27T11:05:38Z 2A03:EC00:B148:632C:A016:984E:7E92:9E28 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Klaužs | vārds_orģ = | attēls = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15096433144).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Jānis Klaužs 2014. gadā | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[9. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2006|11|7|N}} | term_beigas5 = {{dat|2010|11|2|N}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = [[Valdis Zatlers]] | premjers5 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1953|5|6}} | dzim_vieta = [[Līvāni]], [[Latvijas PSR]], {{URS}}<br />(tagad {{LAT}}) | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = * [[Tautas partija]] (2001—2010) * [[Katram un katrai]] (2022-pašlaik) | dzīvesb = | profesija = [[mežsaimniecība|mežsaimnieks]] | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jānis Klaužs''' (dzimis {{dat|1953|5|6}} [[Līvāni|Līvānos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[mežsaimniecība|mežsaimnieks]] un [[politika|politiķis]]. Bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, pēdējā reizē [[12. Saeima|12. Saeimā]] bija ievēlēts no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s (ZZS). Līdz 2010. gadam bija [[Tautas partija]]s biedrs. Šobrīd — [[Līvānu novads|Līvānu novada]] domes deputāts, ievēlēts no ZZS. J. Klaužs ir beidzis [[Līvānu 1. vidusskola|Līvānu 1. vidusskolu]]. Pēc [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultāte|Mežsaimniecības fakultātes]] beigšanas 1977. gadā darbojies savā profesijā. Pirms politiskās darbības sākšanas bijis [[Latvijas Valsts meži|AS "Latvijas Valsts meži"]] Dienvidlatgales mežsaimniecības izpilddirektors. == Politiskā darbība == 2001. gadā no [[Tautas partija]]s [[2001. gada Latvijas Pašvaldību vēlēšanas|ievēlēts]] [[Līvānu novads|Līvānu novada]] domē, kopš 2002. gada — domes priekšsēdētāja vietnieks. 2006. gadā tika [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[9. Saeima|9. Saeimā]], kur darbojās Tautas partijas frakcijā. 2010. gada martā, pēc Tautas partijas aiziešanas no [[Dombrovska 1. Ministru kabinets|Valda Dombrovska valdības]] presē izplatījās informācija, ka no partijas izstājās visa tās Līvānu nodaļa, kuras biedrs bija arī J. Klaužs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/lat/politics/hot/protestejot-pret-varas-partijam-tp-atstaj-livanu-nodala|title=Protestējot pret varas partijām, TP atstāj Līvānu nodaļa|date=2010-03-22|work=Diena}}</ref> tomēr politiķis Saeimā turpināja darboties Tautas partijas frakcijā, lai arī atsevišķos balosjumos balsoja atšķirīgi. Tautas partijas Saeimas frakciju oficiāli J. Klaužs pameta tikai jūlijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/klauzs-beidzot-pamet-tp-frakciju.d?id=33132247|title=Klaužs beidzot pamet TP frakciju|date=2010-07-21|work=Delfi|access-date=2010-08-16|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100725041315/http://www.delfi.lv/news/national/politics/klauzs-beidzot-pamet-tp-frakciju.d?id=33132247|archivedate=2010-07-25}}</ref> 2010. gada oktobrī [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[10. Saeima|10. Saeimā]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s (ZZS), nebūdams tajā ietilpstošo partiju biedrs. [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] kandidēja ar trešo numuru no ZZS saraksta Latgales vēlēšanu apgabalā un tika ievēlēts [[11. Saeima|11. Saeimā]], savācot lielāko punktu skaitu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Zaļo un Zemnieku savienība, Latgales apgabals | publisher = CVK | accessdate = 2012.04.01 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.galrez11.kandid?NR1=113 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20111216214414/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.GalRez11.kandid?NR1=113 | archivedate = {{dat|2011|12|16||bez}} }}</ref> Tāpat [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]] no ZZS saraksta. 2018. gada rudenī kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas velēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības, taču netika ievēlēts. Pēc neievēlēšanas J. Klaužs apstrīdēja vēlēšanu rezutātus tiesā, taču tiesvedībā zaudēja. [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts [[Līvānu novads|Līvānu novada]] domē no ZZS saraksta. == Atsauces == {{Commons category|Jānis Klaužs}} {{atsauces}} {{Navboxes | title = Latvijas parlaments | list = {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} }} {{DEFAULTSORT:Klaužs, Jānis}} [[Kategorija:1953. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Līvānos dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Lauksaimniecības universitātes absolventi]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] eiteejlrwgnsdp3bakm9am9zg9d4ugf Veidne:Aktiera infokaste 10 113971 3661435 3506693 2022-07-27T08:18:52Z Baisulis 11523 papildināts.... wikitext text/x-wiki {{infobox |bodyclass = vcard |bodystyle = width:24em; |headerstyle = background-color:{{#if:{{{miršanas datums|}}}{{{miršanas vieta|}}}{{{mirš datums|}}}{{{mirš vieta|}}}|silver|&#35;ed8}}; | abovestyle = font-weight:normal; background-color:{{#if:{{{miršanas datums|}}}{{{miršanas vieta|}}}{{{mirš datums|}}}{{{mirš vieta|}}}|silver|&#35;ed8}}; | above = {{br separated entries |1='''{{big|{{ifempty|{{{vārds|}}}|{{PAGENAME}}}}}}''' |2={{small|{{{vārds_orig|}}}}} }} | image = {{#invoke:InfoboxImage|InfoboxImage|image={{{attēls|}}}|size={{ifempty|{{{attēla izmērs|}}}|{{{att_izmērs|}}}}}|sizedefault=220px|title={{ifempty|{{{vārds|}}}|{{PAGENAME}}}}}} | caption = {{{komentārs|}}} | label2 = {{vīrsiev|{{{dzimums|}}}|vīr=Dzimis|siev=Dzimusi}} | data2 = {{br separated entries |1={{ifempty|{{{dz vārds|}}}|{{{dz. vārds|}}}}} |2={{ifempty|{{{dz datums|}}}|{{{dz. datums|}}}}} |3={{ifempty|{{{dz vieta|}}}|{{{dz. vieta|}}}|{{{vieta|}}}}} }} | label3 = {{vīrsiev|{{{dzimums|}}}|vīr=Miris|siev=Mirusi}} | data3 = {{br separated entries |1={{ifempty|{{{miršanas datums|}}}|{{{mirš datums|}}}}} |2={{ifempty|{{{miršanas vieta|}}}|{{{mirš vieta|}}}}} }} | label4 = Citi vārdi | data4 = {{{citi vārdi|}}} | class4 = plainlist | label6 = Nodarbošanās | data6 = {{{nodarbošanās|}}} | class6 = plainlist | label7 = Darbības gadi | data7 = {{{darbības gadi|}}} | class7 = plainlist | label8 = Vecāki | data8 = {{{vecāki|}}} | class8 = plainlist | label9 = Brāļi, māsas | data9 = {{br separated entries |1={{{brāļi|}}} |2={{{māsas|}}} }} | class9 = plainlist | label10 = {{ifempty|{{{dzīvesbiedra_nosaukums|}}}|{{vīrsiev|{{{dzimums|}}}|vīr=Dzīvesbiedre|siev=Dzīvesbiedrs}}}} | data10 = {{{dzīvesbiedrs|}}} | class10 = plainlist | label11 = Bērni | data11 = {{{bērni|}}} | class11 = plainlist | label13 = Paraksts | data13 = {{#invoke:InfoboxImage|InfoboxImage|image={{{paraksts|}}}|size={{{paraksts_izm|}}}|sizedefault=128px}} | data14 = {{#if:{{{mājaslapa|}}}|'''{{URL|{{{mājaslapa|}}}|Oficiālā mājaslapa}}'''}} | data15 = {{#if:{{{akadēmijasbalva|}}} {{{afibalva|}}} {{{arielabalva|}}} {{{BFTMAbalva|}}} {{{cēzarabalva|}}} {{{emibalva|}}} {{{filmfarebalva|}}} {{{geminibalva|}}} {{{zeltapalmaszars|}}} {{{zeltateļabalva|}}} {{{zeltaglobusabalva|}}} {{{zeltaavenesbalva|}}} {{{gojasbalva|}}} {{{gremībalva|}}} {{{iftbalva|}}} {{{olivjēbalva|}}}{{{lorensaolivjēbalva|}}}{{{NAACPbalva|}}} {{{nacionālāsfilmasbalva|}}} {{{SAGbalva|}}} {{{DGAbalva|}}} {{{tonijasbalva|}}}{{{spēlmaņu_nakts|}}}{{{kristaps|}}} {{{apbalvojumi|}}} |{{Medaļu veidņu infokaste | nos_stils = background-color:{{#if:{{{miršanas datums|}}}{{{miršanas vieta|}}}{{{mirš datums|}}}{{{mirš vieta|}}}|silver|&#35;ed8}}; | nosaukums = Apbalvojumi | rādīt_medaļas = {{yesno|{{{rādīt_apbalv|}}}}} | medaļas = {{Infobox|child=yes | headerstyle = background-color:{{#if:{{{miršanas datums|}}}{{{miršanas vieta|}}}{{{mirš datums|}}}{{{mirš vieta|}}}|silver|&#35;ed8}}; | datastyle = text-align:left; | header1 = {{#if:{{{akadēmijasbalva|}}}|[[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]}} | data2 = {{{akadēmijasbalva|}}} | class2 = plainlist | header3 = {{#if:{{{afibalva|}}}|[[Austrālijas Filmu Institūta balva]]}} | data4 = {{{afibalva|}}} | class4 = plainlist | header5 = {{#if:{{{arielabalva|}}}|[[Ariela balva]]}} | data6 = {{{arielabalva|}}} | class6 = plainlist | header7 = {{#if:{{{BFTMAbalva|}}}|[[BAFTA kino balva]]}} | data8 = {{{BFTMAbalva|}}} | class8 = plainlist | header9 = {{#if:{{{cēzarabalva|}}}|[[Cēzara balva]]}} | data10 = {{{cēzarabalva|}}} | class10 = plainlist | header11 = {{#if:{{{emibalva|}}}|[[Emmy balva|''Emmy'' balva]]}} | data12 = {{{emibalva|}}} | class12 = plainlist | header13 = {{#if:{{{filmfarebalva|}}}|[[Filmfare balva|''Filmfare'' balva]]}} | data14 = {{{filmfarebalva|}}} | class14 = plainlist | header15 = {{#if:{{{geminibalva|}}}|[[Gemini balva|''Gemini'' balva]]}} | data16 = {{{geminibalva|}}} | class16 = plainlist | header17 = {{#if:{{{zeltapalmaszars|}}}|[[Zelta palmas zars]]}} | data18 = {{{zeltapalmaszars|}}} | class18 = plainlist | header19 = {{#if:{{{zeltateļabalva|}}}|[[Zelta teļa balva]]}} | data20 = {{{zeltateļabalva|}}} | class20 = plainlist | header21 = {{#if:{{{zeltaglobusabalva|}}}|[[Zelta globusa balva]]}} | data22 = {{{zeltaglobusabalva|}}} | class22 = plainlist | header23 = {{#if:{{{zeltaavenesbalva|}}}|[[Zelta avenes balva]]}} | data24 = {{{zeltaavenesbalva|}}} | class24 = plainlist | header25 = {{#if:{{{gojasbalva|}}}|[[Gojas balva]]}} | data26 = {{{gojasbalva|}}} | class26 = plainlist | header27 = {{#if:{{{gremībalva|}}}|[[Grammy balva|''Grammy'' balva]]}} | data28 = {{{gremībalva|}}} | class28 = plainlist | header29 = {{#if:{{{olivjēbalva|}}}{{{lorensaolivjēbalva|}}}|[[Lorensa Olivjē balva]]}} | data30 = {{{olivjēbalva|{{{lorensaolivjēbalva|}}}}}} | class30 = plainlist | header31 = {{#if:{{{iftbalva|}}}|[[Īru filmas un televīzijas balva]]}} | data32 = {{{iftbalva|}}} | class32 = plainlist | header33 = {{#if:{{{NAACPbalva|}}}|[[NAACP balva]]}} | data34 = {{{NAACPbalva|}}} | class34 = plainlist | header35 = {{#if:{{{nacionālāsfilmasbalva|}}}|[[Nacionālās filmas balva]]}} | data36 = {{{nacionālāsfilmasbalva|}}} | class36 = plainlist | header37 = {{#if:{{{SAGbalva|}}}|[[Ekrāna aktieru ģildes balva]]}} | data38 = {{{SAGbalva|}}} | class38 = plainlist | header38 = {{#if:{{{DGAbalva|}}}|[[Amerikas režisoru ģildes balva]]}} | data39 = {{{DGAbalva|}}} | class39 = plainlist | header40 = {{#if:{{{tonijasbalva|}}}|[[Tony balva|''Tony'' balva]]}} | data41 = {{{tonijasbalva|}}} | class41 = plainlist | header42 = {{#if:{{{spēlmaņu_nakts|}}}|[[Spēlmaņu nakts]]}} | data43 = {{{spēlmaņu_nakts|}}} | class43 = plainlist | header44 = {{#if:{{{kristaps|}}}|[[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielais Kristaps]]}} | data45 = {{{kristaps|}}} | class45 = plainlist | header46 = {{#if:{{{apbalvojumi|}}}|Citi apbalvojumi}} | data47 = {{{apbalvojumi|}}} | class47 = plainlist }} }} }} | data16 = {{{citas daļas|}}} }}<includeonly>{{Dzimuma pārbaude Vikidatos|{{{dzimums|}}}}}{{#invoke:Check for unknown parameters|check|unknown=<span style="display:none">Nezināma vērtība "_VALUE_"</span>[[Kategorija:Aktieru raksti ar nezināmiem parametriem infokastē|_VALUE_{{PAGENAME}}]] |vārds | vārds_orig | attēls | attēla izmērs | att_izmērs | vārds | komentārs | dz vārds | dz. vārds | dz datums | dz. datums | dz vieta | dz. vieta | vieta | miršanas datums | mirš datums | miršanas vieta | mirš vieta | citi vārdi | nodarbošanās | darbības gadi | vecāki | brāļi | māsas | dzīvesbiedrs | bērni | paraksts | paraksts_izm | mājaslapa | akadēmijasbalva | afibalva | arielabalva | BFTMAbalva | cēzarabalva | emibalva | filmfarebalva | geminibalva | zeltapalmaszars | zeltateļabalva | zeltaglobusabalva | zeltaavenesbalva | gojasbalva | gremībalva | iftbalva | olivjēbalva | lorensaolivjēbalva | NAACPbalva | nacionālāsfilmasbalva | SAGbalva | DGAbalva | tonijasbalva | spēlmaņu_nakts | kristaps | apbalvojumi | rādīt_apbalv | citas daļas | dzimums}}</includeonly><noinclude>{{dokumentācija}}</noinclude> mv46eq733c5sj7z2jj106ujoxny9cq7 Tabū 0 116755 3661275 3658473 2022-07-26T19:53:18Z Bai-Bot 60304 /* Mūziķa karjera */sīkumi, replaced: [[Steisija Fergusone]] → [[Fergie|Steisija Fergusone]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Džeimss Luiss Gomezs |Attēls = Taboocrop.jpg |Att_izm = 220 px |Apraksts = |Fons = solists |Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1975|7|14}} |Vieta = [[Attēls:Flag_of_the_United_States.svg|20px|ASV]] Boil Heigta, [[Kalifornija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |Instrumenti = [[balss]], [[sintezators]] |Žanrs = [[Hiphops]] |Nodarbošanās = [[dziedātājs]], aktieris |Gadi = [[1995]]—pašlaik |Darbojies_arī = [[Black Eyed Peas]] |Mlapa = [http://www.blackeyedpeas.com/ blackeyedpeas.com] |Dzimums = V }} '''Džeimss Luiss Gomezs''' ({{val|en|Jaime Luis Gómez}}, dzimis {{dat|1975|07|14}}, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]])<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bakotopia.com/node/28161 |title=Bakotunes Episode 45 | Bakotopia<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|06|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110122093907/http://www.bakotopia.com/node/28161 |archivedate={{dat|2011|01|22||bez}} }}</ref> labāk pazīstams ar savu skatuves vārdu '''Tabū''' ({{val|en|Taboo}}), ir amerikāņu mūziķis un aktieris, labāk pazīstams kā grupas Black Eyed Peas dalībnieks. == Biogrāfija == Tabū ir meksikāņu un Shoshone izcelsmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.villagevoice.com/2004-04-13/news/rap-rage-redvolution |title=Rap, Rage, REDvolution - Page 1 - News - New York - Village Voice<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date=2010-06-16 |archive-date=2010-12-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20101203224714/http://www.villagevoice.com/2004-04-13/news/rap-rage-redvolution/ }}</ref> Viņš ir dzimis Boil Heigtā, [[Kalifornija|Kalifornijā]] un audzis Losandželosā, Kalifornijā. Tabū ir mācījies Gērvija izglītības centrā. Divas dienas pirms viņa 33. dzimšanas dienas, Tabū apprecējās ar Džeimiju Dizoni, Pasadenā, Kalifornijā 2008. gada 12. jūlijā. Pāra pirmais bērns bija, zēns, viņu sauc Džalens.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://dipdive.com/member/taboo/blog/1140 |title=Dipdive | taboo » Blog » BABY JALEN FINALLY IS HERE<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2012|07|11||bez}} |archiveurl=https://archive.is/20120711114530/http://dipdive.com/member/taboo/blog/1140 |archivedate={{dat|2012|07|11||bez}} }}</ref> Viņš ir dzimis 2009. gada 19. jūlijā. Viņam ir vēl viens dēls - vārdā - Džošs viņš ir dzimis 1993. gada 5. decembrī. == Mūziķa karjera == Viņš pievienojās Black Eyed Peas 1995. gadā. Grupas biedri [[apl.de.ap]] un [[will.i.am]] viņu sākotnēji grupā sauca par Atbanu Klannu, bet viņš mainīja pseidonīmu pēc tam, kad mainījās ierakstu kompānija. 2001. gadā grupai pievienojās [[Fergie|Steisija Fergusone]]. Tabū ir atpazīstams ar savām kung-fu-iedvesmotajām deju kustībām.(Viņš ir praktizējies Džīt Kun Do koncepcijās un ieguvis melno jostu Nindžutsu). === Solo darbs === Sākot ar 2008. gadu Tabū veido solo albumu T.A.B.O.O.<ref>[http://uk.eonline.com/uberblog/b2968_marriage_not_taboo_black_eyed_peas.html Marriage Not a Taboo for Black Eyed Peas Rapper - E! Online<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Tabū ir teicis, ka viņš cer sadarboties ar māksliniekiem, piemēram, Frankie J, E-40, Pitbull, un Kumbia Kings. Shakira, Blu Cantrell un Juanes. Viņa mūzika iekļauta daudzu filmu [[skaņas celiņš|skaņu celiņos]], tostarp ''Coach Carter'', ''Juridiski Blonde'', ''Harold & Kumar Go to White Castle'' un ''Barbershop 2''. === Cita sadarbība === Agrāk Tabū sadarbojās ar ''Yellowcard Ryan Key'' sacerot dziesmu "Gotta Get It Now". Viņš ir sadarbojies arī ar sacīkšu reperi Dāvidu Rolasu rakstot dziemu "Morena" un reperi Funky Dog veidojot dziesmu "Get It". 2007. gada beigās, Tabū sadarbojies arī ar Mīrengu zvaigzni Džoanu Luisu Guerru par remiksu viņa hita dziesmai "La Llave de Mi Corazon". Turklāt viņš izveidoja remiksu dziesmai "La Paga" ar Juanes. Tabū strādāja ar Džordžu Pajonu un Andiju Vergasu izpildot [[Baraks Obama|Barakam Obamai]] veltītu dziesmu "Yes, we can" (Si Se Puede.). Viņš ir uzstājies kopā ar Juanes, [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā 2010]], dziedot dziesmu ''La Paga''. == Aktiera karjera == Tabū pirmā loma bija filmā Dirty<ref>[http://www.imdb.com/title/tt0439544/ Dirty (2005) - IMDb<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> ar Vaiklefu Džīnu, spēlējot Ramireza lomu. Pēc tam viņš parādījās 2007. gada filmā "Cosmic Radio" (Kosmiskai Radio), kurā piedalījās arī citas zvaigznes - Michael Madsen, Wes Studi, Irene Bedard, Daryl Hanna, Ricardo Chavira un citu plaši pazīstami mākslinieki. Viņš spēlēja varoni vārdā Vegas 2009. gada filmā Street Fighter: Legend no Chun-Li.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://uk.bluray.ign.com/articles/100/1000408p1.html |title=Taboo Talks Street Fighter - Blu-ray Feature at IGN<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|02|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110713004509/http://uk.bluray.ign.com/articles/100/1000408p1.html |archivedate={{dat|2011|07|13||bez}} }}</ref> Taboo parādījās arī kā tiesnesis par realitātes šovā MTV Top Pop Group. == Piezīmes un atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{IMDB|1440298}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] [[Kategorija:Mūziķi]] [[Kategorija:Losandželosā dzimušie]] ajrlfisgom40taaplls026w17ihvszj Dnipropetrovska 0 122269 3661414 3575498 2022-07-27T08:00:56Z Kaamis007 67303 Pāradresācija nomainīta no [[Dņipro]] uz [[Dnipro]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dnipro]] el7md70jlfdibi422eu1uq5nh5495yp Metamais kauliņš 0 142332 3661169 3484009 2022-07-26T15:06:45Z Labvelis 35633 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Dice.jpg|thumbnail|235px|Divi metamie kauliņi.]] '''Metamais kauliņš''' ir neliels ripināms objekts [[daudzskaldnis|daudzskaldņa]] (visbiežāk [[kubs|kuba]]) formā, uz kura [[skaldne|skaldnēm]] ir skaitļi, punkti - tā dēvētās acis - vai citi simboli. To izmanto šo skaitļu (simbolu) nejaušai ģenerēšanai. Metamais kauliņš ir veidots tā, lai jebkurš skaitlis (simbols), kas ir uz tā, uzkristu ar vienādu [[varbūtība|varbūtību]] un lai nebūtu iespējams paredzēt, kas tieši uzkritīs. Tāpēc metamos kauliņus izmanto [[azartspēles|azartspēlēs]], piemēram, kauliņu [[Pokers|pokerā]] ("Yahtzee"), kā arī vairākās galda spēlēs, piemēram, "Riču raču", "[[Cirks (spēle)|Cirks]]", "[[Nardi]]", "[[Cluedo]]", "[[Monopols (spēle)|Monopols]]" u.c. Uz metamā kauliņa cipari ir izvietoti tā, lai pretējo skaldņu ciparu summa būtu "7". Tradicionāls metamais kauliņš ir [[kubs|kuba]] formā ar noapaļotiem stūriem, uz kura sešām skaldnēm ir atveidoti skaitļi no 1 līdz 6 kā attiecīgs skaits iedobīšu. To "metot", ir iespējams iegūt jebkuru no skaitļiem no 1 līdz 6 ar vienādu varbūtību. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{spēle-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Galda spēles]] 1nucwvkthfcjiw3nhby6kcp9juuxgev Kulta filma 0 156634 3661328 3470351 2022-07-26T21:31:28Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki '''Kulta filma''' ir [[kinofilma]], kas ir ieguvusi specifisku un uzticīgu fanu grupu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.allmovie.com/glossary/term/cult+film%2C+movie |title=All Movie Guide glossary |access-date={{dat|2011|07|15||bez}} |archive-date={{dat|2010|04|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100407181945/http://www.allmovie.com/glossary/term/cult+film,+movie }}</ref> Bieži vien kulta filmas nav populāras, ja neskaita to nelielās [[fandoms|fanu bāzes]], taču ir bijuši izņēmumi, kas ir iecienīti plašākā auditorijas lokā (piemēram, filmas "[[Cīņas klubs (filma)|Cīņas klubs]]" un "[[Žokļi (filma)|Žokļi]]"). Daudzas kulta filmas ir šķērsojušas savu sākotnējo kulta statusu un kļuvušas par kinoklasikām (piemēram, filmas "[[Dzīvo miroņu nakts]]" un "[[Klerki]]"), taču citas tiek atzītas par "tik sliktām, ka ir labas" un netiek plaši atzītas (piemēram, filma ''[[Plan 9 from Outer Space]]''). Kulta filmas bieži kļūst par plaukstošas, apmātas un komplicētas fanu subkultūras avotu. Šī iemesla dēļ tās tiek salīdzinātas ar [[kults|kultiem]]. Ne katra filma ar uzticīgu fanu bāzi ir kulta filma. Parasti kulta filmas ir filmas, kas nav īpaši populāras, bet skatītāju loks, kas filmu ir redzējuši un kam tā patīk, izceļas ar īpašu fanātismu. Kulta filmas bieži vien ir ekscentriskas, neseko ierastajiem kino standartiem un apskata tēmas, kas netiek uzskatītas par populārām. Arī kritiķu attieksme pret daudzām kulta filmām ir divdomīga, jo filmu veidotāji bieži noraida parastos stāsta stāstīšanas veidus un tehniskos risinājumus.<ref>Cult films at [http://www.filmsite.org/cultfilms.html Film site]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kino]] [[Kategorija:Masu kultūra]] {{filma-aizmetnis}} s436g92o45wmjecno6oplo6k7vnryco Reins Tāramē 0 159615 3661484 3660220 2022-07-27T11:35:27Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{Riteņbraucēja infokaste | ridername = Reins Tāramē | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma izm = 26px | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | vārds_orig = ''Rein Taaramäe'' | image = Rein Taaramäe - Critérium du Dauphiné 2012 - Prologue (cropped).jpg | image_size = | image_caption = <!------ Personas dati ------> | fullname = | dzimtais vārds = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1987|4|24}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Igaunijas PSR|Tartu}} | dateofdeath = | mir_viet = | tautība = Igaunis | dzīvesvieta = | height = 184 [[Centimetrs|cm]] | weight = 66 [[Kilograms|kg]] | country = {{EST}} | kar_sāk = 2008 | kar_beig = | alga = | nickname = | mājaslapa = | izglītība = <!------ Komandas informācija ------> | currentteam = {{ct|IWG}} | discipline = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]] | role = braucējs | ridertype = kopvērtējuma pretendents <!------ Amatieru komandas ------> | amateuryear 1 = 2006–2007 | amateurteam 1 = Roue d'or Saint-Amandoise | amateuryear 2 = 2007 | amateurteam 2 = {{ct|COF|2007}} ''(stažieris)'' | proyear 1 = 2008–2014 | proteam 1 = {{ct|COF|2008}} | proyear 2 = 2015 | proteam 2 = {{ct|AST|2015}} | proyear 3 = 2016–2017 | proteam 3 = {{ct|KAT|2016}} | proyear 4 = 2018–2020 | proteam 4 = {{ct|TDE|2018}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.directvelo.com/equipe/2734/direct-energie#riders-2019|title=Direct Énergie|language=fr|access-date=14 January 2019|work=Directvelo|publisher=Association Le Peloton}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uci.org/road/teams/TeamDetail/14019/1000640/266|title=Total Direct Énergie|work=UCI.org|publisher=[[Union Cycliste Internationale]]|access-date=12 January 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200112014526/https://www.uci.org/road/teams/TeamDetail/14019/1000640/266|archive-date=12 January 2020}}</ref> | proyear 5 = 2021– | proteam 5 = {{ct|IWG|2021}} <!------ Vadītās komandas ------> | manageteam 1 = | manageyear 1 = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[2008. gada Vasaras Olimpiskās spēles|2008]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Lielākās uzvaras ------> | majorwins = '''[[Lielās tūres]]''' :''[[Giro d'Italia]]'' ::1 posms ([[2016. gada Giro d'Italia|2016]]) :''[[Vuelta a España]]'' ::2 posmi ([[2011. gada Vuelta a España|2011]], [[2021. gada Vuelta a España|2021]]) '''Daudzdienu sacensības''' :''[[Vuelta a Burgos]]'' (2015) :''[[Arctic Race of Norway]]'' (2015) '''[[Klasiskās riteņbraukšanas sacensības|Viendienas un klasikas]]''' :Igaunijas čempions grupas braucienā (2009, 2013) :{{nowrap|Igaunijas čempions individuālajā braucienā (2009, 2011, 2012, 2019, 2021, 2022)}} <!------ Papildinformācija ------> | aģenti = | sasniegumi = | atjaunots = | dzimums = | slavz = <!------ Medaļas ------> | show-medals = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Reins Tāramē''' ({{val|et|Rein Taaramäe}}; dzimis {{dat|1987|4|24}}) ir profesionāls [[igauņi|igauņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]]. Pašlaik pārstāv profesionālo ''{{ct|IWG}}'' komandu. == Karjera == Karjeru uzsācis 2008. gadā ''Cofidis'' komandas sastāvā pēc stažēšanās 2007. gada beigās un izcīnītas vienas uzvaras ''Circuit des Ardennes'' velobraucienā 2007. gadā. 2008. gadā igaunis uzvarēja divos Portugāles velobrauciena posmos un vienā ''[[Tour de l'Avenir]]'' posmā. [[2008. gada Vasaras Olimpiskās spēles|2008. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs]] viņš startēja individuālajā distancē un grupas braucienā. 2009. gadā R. Tāramē ''[[Tour de Romandie]]'' izcīnīja 3. vietu un finišēja 8. vietā ''Tour de Suisse''. Tajā pašā gadā viņš kļuva arī par divkārtēju Igaunijas čempionu. Tāpat viņš uzvarēja ''[[Tour de l'Ain]]''. 2010. gadā sportists izcīnīja 3. vietu ''[[Volta a Catalunya]]'' un 7. vietu [[Parīze—Nica]] velobraucienā. [[2011. gada Tour de France|2011. gada ''Tour de France'']] kopvērtējumā R. Tāramē ierindojās 12. vietā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://memoire-du-cyclisme.net/eta_tdf_2006/tdf2011.php |title=98ème Tour de France 2011 {{fr ikona}} |accessdate={{dat|2012|10|07|SK}} |work=Memoire du cyclisme |publisher= |date= |archive-date={{dat|2012|08|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120829124737/http://www.memoire-du-cyclisme.net/eta_tdf_2006/tdf2011.php }}</ref> un bija augstajā otrajā vietā [[Jauno braucēju klasifikācija Tour de France|jauno braucēju klasifikācijā]], velobrauciena laikā būdams arī līderis šajā vērtējumā. [[2012. gada Tour de France|2012. gada ''Tour de France'']] kopvērtējumā viņš ieņēma 36. vietu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.letour.fr/le-tour/2012/us/classifications.html |title=Overall classification {{en ikona}} |accessdate={{dat|2012|10|07|SK}} |work= |publisher=Amaury Sport Organisation |date= |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121021093802/http://www.letour.fr/le-tour/2012/us/classifications.html |archivedate={{dat|2012|10|21||bez}} }}</ref> un bija ceturtajā vietā jauno braucēju klasifikācijā. 2014. gada augustā ''{{ct|AST|2014}}'' vadītājs [[Aleksandrs Vinokurovs]] paziņoja, ka Tāramē noslēdzis viena gada līgumu ar komandu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cyclingnews.com/news/taaramae-signs-one-year-deal-with-astana |title=Taaramae signs one-year deal with Astana |author=<!--Staff writer(s); no by-line.--> |date=20 August 2014 |website=[[cyclingnews.com]]|accessdate=30 August 2014}}</ref> 2015. gada augustā Tāramē kļuva par pirmo Igaunijas sportistu, kas uzvarējis ''[[Vuelta a Burgos]]'' kopvērtējumā. Drīz pēc tam tika gūta uzvara arī ''[[Arctic Race of Norway]]'' kopvērtējumā. Tāramē tika iekļauts komandas sastāvā dalībai [[2016. gada Giro d'Italia|2016. gada ''Giro d'Italia'']].<ref name="2016Giro">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.procyclingstats.com/race/Giro_Italia_2016_Startlist |title=99th Giro d'Italia Startlist |accessdate=6 May 2016 |work=Pro Cycling Stats}}</ref> Viņš uzvarēja šo sacensību 20. posmā.<ref name="stage20">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurosport.com/cycling/giro-d-italia/2016/nibali-all-but-wins-the-giro-d-italia-as-taaramae-takes-stage-20_sto5621199/story.shtml |title=Sensational Nibali all but wins the Giro d'Italia as Taaramae takes stage 20 |accessdate=28 May 2016 |work=Eurosport}}</ref> [[2021. gada Vuelta a España|2021. gada ''Vuelta a España'']] Tāramē uzvarēja sacensību trešajā posmā un pārņēma līdera krekliņu, ko saglabāja līdz piektajam posmam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2021/08/taaramae-takes-red-with-victory-on-stage-3-of-the-vuelta-a-espana/|title=Taaramäe takes red with victory on stage 3 of the Vuelta a España|website=CyclingTips|access-date=2021-08-16|date=2021-08-16|language=en}}</ref> == Sasniegumi lielajās tūrēs == {| class="wikitable" |- style="background:#eee;" ![[Lielā tūre]] !2009 !2010 !2011 !2012 !2013 !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 |- |style="text-align:left; background:#efefef;"|[[Attēls:Jersey pink.svg|20px|link=Kopvērtējums Giro d'Italia|alt=Rozā krekls]] '''''[[Giro d'Italia]]''''' |align="center" |— |align="center" |— |align="center" |— |align="center" |— |align="center" |— |align="center" |— |align="center" |— |align="center" | [[2016. gada Giro d'Italia|29]] |align="center" |— |align="center" |— |align="center" |— |align="center" |— |align="center" | [[2021. gada Giro d'Italia|51]] |[[2021. gada Giro d'Italia|46]] |- | style="text-align:left; background:#efefef;"|[[Attēls:Jersey yellow.svg|20px|link=Kopvērtējums Tour de France|alt=Dzeltenais krekls]] '''''[[Tour de France]]''''' |align="center" |— |align="center" |[[2010. gada Tour de France|IZST]] |align="center" |[[2011. gada Tour de France|12]] |align="center" |[[2012. gada Tour de France|36]] |align="center" |[[2013. gada Tour de France|102]] |align="center" |[[2014. gada Tour de France|88]] |align="center" |[[2015. gada Tour de France|IZST]] |align="center" |— |align="center" |— |align="center" |[[2018. gada Tour de France|IZST]] |align="center" |[[2019. gada Tour de France|66]] |align="center" |— |align="center" |— |— |- | style="text-align:left; background:#efefef;"|[[Attēls:Jersey red.svg|20px|link=Kopvērtējums Vuelta a España|alt=Sarkanais krekls]] '''''[[Vuelta a España]]''''' |align="center" |[[2009. gada Vuelta a España|74]] |align="center" |— |align="center" |[[2011. gada Vuelta a España|IZST]] |align="center" |— |align="center" |— |align="center" |— |align="center" |— |align="center" |[[2016. gada Vuelta a España|IZST]] |align="center" |[[2017. gada Vuelta a España|147]] |align="center" |— |align="center" |— |align="center" |— |align="center" |[[2021. gada Vuelta a España|55]] |— |} <small>Piezīme: IZST — izstājās</small> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{OS dalībnieks-aizmetnis}} {{riteņbraukšana-aizmetnis}} {{Igaunijas sportists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Tāramē, Reins}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Igaunijas riteņbraucēji]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Giro d'Italia posmu uzvarētāji]] [[Kategorija:Vuelta a España posmu uzvarētāji]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Tartu dzimušie]] 2dtmup9xpq98o2j5rda8lq8htllyqnh Fricis Hābers 0 164195 3661371 3589445 2022-07-27T06:05:38Z Edgars2007 9590 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Fricis Hābers | vārds_orig = ''Fritz Haber'' | attēls = Fritz Haber.png | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1868 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 9 | dz_vieta = [[Breslava]], [[Prūsijas karaliste]]<br />(mūsdienās [[Vroclava]], {{POL}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1934 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 29 | m_vieta = [[Bāzele]], {{CHE}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[ebrejs]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas =[[ETH Cīrihe]], [[Karlsrūes universitāte]], [[Ķeizara Vilhelma institūts]] | alma_mater =[[Heidelbergas universitāte]], [[Berlīnes Humboltu universitāte]], [[Berlīnes Tehniskā universitāte]] | zinātne =[[fizikālā ķīmija]] | pasniedzēji =[[Roberts Bunzens]], [[Augusts Vilhelms fon Hofmanis]] | studenti = | sasniegumi =[[minerālmēsli]], [[sprāgstvielas]], [[Hābera process]], [[Borna-Hābera cikls]], [[ķīmiskais karš]] | apbalvojumi = 1918. gada [[Nobela prēmija ķīmijā]] | piezīmes = | kategorijas = }} '''Fricis Hābers''' ({{val-de|Fritz Haber}}; dzimis {{dat|1868|12|9}}, miris {{dat|1934|1|29}}) bija [[ebrejs|ebreju]] izcelsmes [[Vācija|vācu]] ķīmiķis. 1918. gada [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmijas ķīmijā]] laureāts par [[Hābera process|Hābera procesa]] izstrādi. Hābers tiek uzskatīts arī par [[ķīmiskais karš|ķīmiskā kara]] "tēvu". Dzimis [[Breslava|Breslavā]], tirgotāja ģimenē. Studēja [[Heidelbergas universitāte|Heidelbergas universitātē]], [[Berlīnes Humboltu universitāte|Berlīnes Humboltu universitātē]] un [[Berlīnes Tehniskā universitāte|Berlīnes Tehniskajā universitātē]]. 1901. gadā apprecējās ar ķīmiķi [[Klāra Immervāra|Klāru Immervāru]], kurā arī bija ķīmiķe. 1915. gadā Immervāra izdarīja pašnāvību pēc strīda ar Frici Hāberu par [[ķīmiskie ieroči|ķīmisko ieroču]] izmantošanas ētiskumu. No 1894. līdz 1911.gadam strādājot [[Karlsrūes universitāte|Karlsrūes universitātē]] Fricis Hābers kopā ar [[Kārlis Bošs|Kārli Bošu]] izstrādāja [[Hābera process|Hābera procesu]], kura rezultātā no gaisa [[slāpeklis|slāpekļa]] tika sintezēts [[amonjaks]], kas pavēra iespēju [[minerālmēsli|minerālmēslu]] un [[sprāgstvielas|sprāgstvielu]] rūpniecības attīstībai. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā vadīja Vācijas ķīmisko ieroču izstrādi, pats inspicējot fronti. Cita starpā izgudroja [[pesticīds|pesticīdu]] ''Zyklon A'', kura variants ir bēdīgi slavenais ''[[Zyklon B]]'', ko izmantoja [[Aušvicas koncentrācijas nometne|Aušvicas koncentrācijas nometnē]]. Pēc kara pētīja [[zelts|zelta]] iegūšanu no jūras ūdens. Pēc [[Nacionālsociālisms|nacistu]] nākšanas pie varas, neskatoties uz Hābera izcelsmi, viņam tika piedāvāts turpināt pētījumus, tomēr 1933. gadā viņš pameta Vāciju. [[Haims Veicmans]] piedāvāja Hāberam darbu [[Palestīna|Palestīnā]], kuru Hābers pieņēma, tomēr mira [[Bāzele|Bāzelē]] pa ceļam uz jauno darbavietu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1918/ Fricis Hābers Nobela prēmijas mājaslapā] {{en ikona}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Rihards Vilšteters]]| virsraksts = [[Nobela prēmija ķīmijā]] | periods = [[1918]]| pēc = [[Valters Nernsts]]}} {{kastes beigas}} {{Nobela prēmija ķīmijā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Habers, Fricis}} [[Kategorija:Lejassilēzijas vojevodistē dzimušie]] [[Kategorija:Polijas ebreji]] [[Kategorija:Vācijas ķīmiķi]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti ķīmijā]] egqsfot1lmw8r0stk0cv7n0pk7n9gwi Frānas stāvs 0 166396 3661234 3452134 2022-07-26T19:04:17Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki '''Frānas stāvs''' ('''D<sub>3</sub>fr''') ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas [[Augšdevons|augšdevona]] vienībām. Nogulumi ir veidojušies frānas laikmetā 385,3 ± 2,6 — 374,5 ± 2,6 miljonu gadu intervālā starp vidusdevona [[Živetas stāvs|živetas]] un augšdevona [[famenas stāvs|famenas]] [[Ģeoloģiskais laikmets|laikmetiem]]. [[Reinas apgabals|Reinas apgabalā]] frānas stāvu sauc par adorfas stāvu. == Dalījums == Frānas stāvu [[1862. gads|1862. gadā]] [[Ardēnu kalni|Ardēnu kalnos]] izdalījis [[ģeologs]] Ž. Omaliuss d'Aluā (''d'Halloy''). Nosaukums ņemts no Frānas ciema (''Frasnes-Iez-Couvin'') netālu no [[Kuvina]]s pilsētas [[Beļģija|Beļģijā]], pie kura pirmo reizi tika aprakstīts stāva [[ģeoloģiskais griezums]]. Šo griezumu veido [[Koraļļu rifi|koraļļu rifu]] [[Kaļķakmens|kaļķakmeņi]] un mālaini [[slāneklis|slānekļi]]. To raksturo specifiska Beļģijas [[Pleckāji|pleckāju]] un [[Galvkāji|galvkāju]] fauna. Stāvs tika dalīts trijos (vietām divos) apakšstāvos un 2—5 zonās. Rietumeiropas [[Goniatīti|goniatītu]] (galvkāju) fācijas ietver 3 zonas: 1) ''Pharciceras lunulicosta''; 2) ''Manticoceras cordatum'' un ''М. carinatum''; 3) ''Crickites holzapfeli''. Bijušās [[Padomju Savienība|PSRS]] teritoriju raksturo šādas frānas stāva [[vadfosilijas]]: # Augšējais apakšstāvs: ## pleckāju fācijas — ''Theodossia katavensis'' Nal, ''Th. tanaica'' Nal., ''Th. evlanensis'' Nal, ''Cyrtospirifer tenticulum'' Vern., ''С. markovskii'' Nal., ''Hypothyridina cuboides'' Sow. u.c. ## [[Goniatīti|goniatītu]] ([[Galvkāji|galvkāju]]) [[fācija]]s — ''Manticoceras саrinatum'' Sandb., ''M. crassum'' Wdkd., ''M. complanatum'' Sandb., ''Crickites acutus'' Wdkd. u.c. # Vidējais apakšstāvs: ## pleckāju fācijas — ''Spirifer pachyrinchus'' Vern., ''Cyrtospirifer disjunctus'' Sow., ''C. schelonicus'' Nal, ''C. tenticulum'' Vern., ''Theodossia svinordensis'' Nal., ''Hypothyridina cuboides'' Sow., u.c. ## goniatītu (galvkāju) fācijas — pteropodi ([[tentakulīti]], [[stiliolīni]]), ''Liorhynchus pavlovi'' Мufke, ''Buchiola retrostriata'' Вuсh, lingulas, ''Timanites acutus'' Keys., ''Tornoceras simplex'' Вuсh, ''Manticoceras nodulosum'' Wdkd., ''Gephyroceras uchtense'' Keys. u.c. # Apakšējais apakšstāvs: ## pleckāju fācijas — ''Cyrtospirifer murchisonianus'' Kon., ''Schizophoria ivanovi'' Тsсhеrn., ''Lamellispirifer novosibiricus'' Toll., ''Hypothyridina calva'' Mark., ''Anatrypa timanica'' Mark. ## goniatītu (galvkāju) fācijas — [[pteropodi]], [[Lingula|lingulas]], ''Koenenites nalivkini'' G.Ljasсh. un ''Timanites acutus'' Keys. == Frānas stāvs Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] frānas stāva pamatnē ir [[Gaujas svīta|Gaujas]] un [[Amatas svīta]]s [[smilšakmeņi]], [[aleirolīti]] un [[māli]], kas veidojušies [[transgresija]]s fāzē, palielinoties jūras dziļumam. Frānas stāva lielākā daļa ([[Pļaviņu svīta|Pļaviņu]], [[Salaspils svīta|Salaspils]], [[Daugavas svīta|Daugavas]] un [[Katlešu svīta]]s) sastāv no [[dolomīti]]em, [[merģeļi]]em, māliem un [[ģipšakmeņi]]em, bet augšējā daļa ([[Ogres svīta|Ogres]], [[Stipinu svīta|Stipinu]] un [[Amulas svīta|Amulas]] svītas) veidojusies [[jūras regresija]]s fāzē, kad nogulumu sastāvā atkal dominēja terigēnais (drupu) materiāls — [[smiltis]] [[aleirīti]] un māli. Arī Latvijā frānas stāvs tiek dalīts 3 apakšstāvos: # Apakšfrānas apakšstāvs iekļauj sevī nozīmīgu sedimentācijas ritmu ar izteikti attīstītu transgresīvo daļu [[Gaujas svīta|Gaujas]], [[Amatas svīta|Amatas]] un [[Pļaviņu svīta|Pļaviņu svītās]], kā arī regresīvo daļu [[Salaspils svīta|Salaspils svītā]]. Šo apakšstāvu raksturo pleckāju komplekss (''[[Lamellispirifer]]'', ''[[Ripidiorhynchus]]'' un ''[[Ladogia]]'' ģintis). # Vidusfrānas apakšstāvu raksturo pleckāju ''[[Tenticospirifer tenticulum]]'' zona. Apakšstāvs iekļauj sevī [[Daugavas svīta|Daugavas]] un [[Katlešu svīta]]s. # Augšfrānas apakšstāvu raksturo ''[[Theodossia]]'' ģints pleckāju zona, kuru Latvijā pārstāv suga ''Theodossia semgalensis'' (Delle). Apakšstāvs iekļauj sevī [[Ogres svīta|Ogres]], [[Stipinu svīta|Stipinu]] un [[Amulas svīta]]s. Jāatzīmē, ka vēl joprojām Latvijā tiek apstrīdēta frānas stāva apakšējā robeža, jo dažādi pētnieki to nosprauž atšķirīgi. Bez klasiskā viedokļa, ka frānas apakšējā robeža iet pa Gaujas svītas apakšējo daļu, ir uzskati, ka Gaujas svītu būtu jāietver vidusdevona živetas stāvā, un robeža ietu starp Gaujas un Amatas svītām. Ir arī tāds viedoklis, ka arī Amatas svīta būtu pieskaitāma živetas stāvam un frānas stāvs sākas ar Pļaviņu svītu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Devons]] d8djee3r36tedcto4kt9391xf85y22t Diskusija:Dnipro 1 179635 3661409 3574298 2022-07-27T08:00:34Z Kaamis007 67303 Kaamis007 pārvietoja lapu [[Diskusija:Dņipro]] uz [[Diskusija:Dnipro]], pārrakstot pāradresācijas lapu: Pēc atveides noteikumiem bez mīkstinājuma wikitext text/x-wiki Vajadzētu virsrakstu izlabot uz Dņipropetrovska, lai būtu veidots no ukraiņu valodas. Ir jau pāradresācijas lapa ar Dņipropetrovsku, no kuras pāradresē uz krievisko variantu.--[[Lietotājs:Kloflins|Kloflins]] 08:52, 19 februārī, 2012 (UTC) :Skatīt [[Diskusija:Ļvova]]. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 09:08, 19 februārī, 2012 (UTC) 20j8ezn26efoulzbl0vrpjps4649lee Kategorija:Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā 14 183691 3661438 2012277 2022-07-27T08:31:42Z Vylks 50297 pievienoju [[Kategorija:Riteņbraukšanas sacensības]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Cat main|Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā}} {{Commons cat|UCI Road World Championships|Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā}} [[Kategorija:Šosejas riteņbraukšana]] [[Kategorija:Pasaules čempionāti]] [[Kategorija:Riteņbraukšanas sacensības]] 1fxtavf62uh7nf5t8wgditrnbkt1xk9 Vasalis 0 187974 3661151 3167265 2022-07-26T13:55:11Z 194.8.11.40 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Hommage au Moyen Age - miniature.jpg|right|280px|thumb|Vasalis un senjors viduslaiku gleznojumā]] '''Vasalis''' ({{val-la|vassallus}}) [[viduslaiki|viduslaiku]] Eiropā bija [[feodālisms|feodālis]], kas bija atkarīgs no otra, lielāka feodāļa — [[snjors|senjora]]. Vasalim bija jāiet karā, jāpiedalās senjora tiesā un padomē. Zināmos gadījumos viņa pienākumos ietilpa arī materiāla atbalsta sniegšana senjoram. Par to senjors deva savam vasalim zemi ar [[dzimtbūšana|dzimtcilvēkiem]], tā saukto [[feods|feodu]] (no tā cēlies nosaukums feodālis). Turklāt viņš kļuva arī par vasaļa aizbildni. Vasaļa tiesības tika apstiprinātas ar īpašu dokumentu — [[lēņa grāmata|lēņa grāmatu]]. Lielie feodāļi savukārt bija karaļa vasaļi. Senākās ziņas par vasaļiem Latvijas teritorijā ir atrodamas kopš 1201. gada.<ref name="lpe">{{LPE|10<sub>1</sub>|303}}</ref> Visslavenākais ir Valteru Vasalis Pēteris I == Atsauces == {{atsauces}} {{vēst-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Feodālisms]] ok9oaqcxi5n7muod73taexvziy52kkf 3661152 3661151 2022-07-26T13:56:46Z 194.8.11.40 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Hommage au Moyen Age - miniature.jpg|right|280px|thumb|Vasalis un senjors viduslaiku gleznojumā]] '''Vasalis''' ({{val-la|vassallus}}) [[viduslaiki|viduslaiku]] Eiropā bija [[feodālisms|feodālis]], kas bija atkarīgs no otra, lielāka feodāļa — [[snjors|senjora]]. Vasalim bija jāiet karā, jāpiedalās senjora tiesā un padomē. Zināmos gadījumos viņa pienākumos ietilpa arī materiāla atbalsta sniegšana senjoram. Par to senjors deva savam vasalim zemi ar [[dzimtbūšana|dzimtcilvēkiem]], tā saukto [[feods|feodu]] (no tā cēlies nosaukums feodālis). Turklāt viņš kļuva arī par vasaļa aizbildni. Vasaļa tiesības tika apstiprinātas ar īpašu dokumentu — [[lēņa grāmata|lēņa grāmatu]]. Lielie feodāļi savukārt bija karaļa vasaļi. Senākās ziņas par vasaļiem Latvijas teritorijā ir atrodamas kopš 1201. gada.<ref name="lpe">{{LPE|10<sub>1</sub>|303}}</ref> Visslavenākais ir Valteru Vasalis Pēteris I. == Atsauces == {{atsauces}} {{vēst-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Feodālisms]] sb3dmov9fh7uh10mtfonvdipgh90lbn 3661154 3661152 2022-07-26T14:08:16Z ScAvenger 1630 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/194.8.11.40|194.8.11.40]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Meistars Joda wikitext text/x-wiki [[Attēls:Hommage au Moyen Age - miniature.jpg|right|280px|thumb|Vasalis un senjors viduslaiku gleznojumā]] '''Vasalis''' ({{val-la|vassallus}}) [[viduslaiki|viduslaiku]] Eiropā bija [[feodālisms|feodālis]], kas bija atkarīgs no otra, lielāka feodāļa — [[snjors|senjora]]. Vasalim bija jāiet karā, jāpiedalās senjora tiesā un padomē. Zināmos gadījumos viņa pienākumos ietilpa arī materiāla atbalsta sniegšana senjoram. Par to senjors deva savam vasalim zemi ar [[dzimtbūšana|dzimtcilvēkiem]], tā saukto [[feods|feodu]] (no tā cēlies nosaukums feodālis). Turklāt viņš kļuva arī par vasaļa aizbildni. Vasaļa tiesības tika apstiprinātas ar īpašu dokumentu — [[lēņa grāmata|lēņa grāmatu]]. Lielie feodāļi savukārt bija karaļa vasaļi. Senākās ziņas par vasaļiem Latvijas teritorijā ir atrodamas kopš 1201. gada.<ref name="lpe">{{LPE|10<sub>1</sub>|303}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{vēst-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Feodālisms]] 5p07zltqczh1tfc8dmslqi0prk6eig9 Kortnija Kardašjana 0 189160 3661117 3589539 2022-07-26T12:38:54Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Kortnija Kardašjana | vārds_orig = ''Kourtney Kardashian'' | attēls = Kourtney Kardashian 2 2009.jpg | att_izmērs = 200px | komentārs = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1979|4|18}} | dz vieta = [[Losandželosa]], [[Kalifornija]] | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = modele, aktrise, uzņēmēja | darbības gadi = | vecāki = [[Krisa Dženere]], [[Roberts Kardašjans]] | brāļi = Roberts Kardašjans | māsas = [[Hloja Kardašjana]], [[Kima Kardašjana]] | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = http://officialkourtneyk.celebuzz.com/ | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Kortnija Mērija Kardašjana''' ({{val|en|Kourtney Mary Kardashian}}, dzimusi {{dat|1979|4|18}})<ref name="nosaukums-1">[http://www.people.com/people/kourtney_kardashian Kourtney Kardashian : People.com<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] uzņēmēja, augstāko aprindu dāma, modele, aktrise un realitātes šova personība, kura savu slavu ieguva, filmējoties realitātes šovā ''[[Keeping Up with the Kardashians]]'', ''[[Kourtney and Kim take New York]]'' un ''[[Kourtney and Khloe Take Miami]]''. Viņa ir [[Krisa Dženere|Krisas Dženeres]] un advokāta [[Roberts Kardašjans|Roberta Kardašjana]] vecākā meita un sabiedrības dāmu [[Hloja Kardašjana|Hlojas Kardašjanas]] un [[Kima Kardašjana|Kimas Kardašjanas]] māsa, kā arī māsa, jaunākajam brālim Robertam Kardašjanam. == Biogrāfija == Kortnija Kardašjana ir dzimusi [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]].<ref name="nosaukums-1" /> Viņa ir pusmāsa Kendalai un Kailijai Dženerēm. Uzaugusi Losandželosā un ir [[Armēņi|armēņu]] izcelsmes no sava tēva puses, un [[Skoti|skotu]] un [[Holandieši|holandiešu]] izcelsmes no savas mātes puses.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://kimkardashian.celebuzz.com/2008/06/11/monuments_and_momentous_times/ |title=Monuments and momentous times in Monte Carlo - Kim Kardashian videos, photos and blog: Official website<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2011|07|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110708131109/http://kimkardashian.celebuzz.com/2008/06/11/monuments_and_momentous_times/ |archivedate={{dat|2011|07|08||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.armenianpulse.com/2010/04/kim-kardashian-the-armenian-interview/ |title=Kim Kardashian – The Armenian Interview- Armenian Pulse Radio & Entertainment<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|05|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120525004146/http://www.armenianpulse.com/2010/04/kim-kardashian-the-armenian-interview/ |archivedate={{dat|2012|05|25||bez}} }}</ref> Viņas tēvs, kurš bija advokāts [[O. Dž. Simpsons|O.J. Simpsona]] kriminālnozieguma iztiesāšanā, nomira 2003. gada 30. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://articles.cnn.com/2003-10-01/us/OJattorney.dead_1_al-cowlings-robert-kardashian-simpson-s-brentwood?_s=PM:US |title=Former O.J. Simpson lawyer, Kardashian, dies - CNN<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date=2012-05-23 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101208152531/http://articles.cnn.com/2003-10-01/us/OJattorney.dead_1_al-cowlings-robert-kardashian-simpson-s-brentwood?_s=PM:US |archivedate=2010-12-08 }}</ref> Viņas māte Krisa, 1989. gadā izšķīrās no Roberta Kardašjana un 1991. gadā apprecēja bijušo olimpieti [[Brūss Dženers|Brūsu Dženeru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://findarticles.com/p/articles/mi_m0675/is_n1_v12/ai_14832566/ |title=First family of fitness - Bruce and Kris Jenner - Cover Story | American Fitness | Find Articles<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|05|27||bez}} |archiveurl=https://archive.is/20120527061146/findarticles.com/p/articles/mi_m0675/is_n1_v12/ai_14832566/ |archivedate={{dat|2012|05|27||bez}} }}</ref> === Skolas gaitas === Kardašjana apmeklēja Romas Katoļu meiteņu skolu Maramountas vidusskolā. Pēc vidusskolas pabeigšanas viņa no Kalifornijas devās uz [[Dalasa|Dalasu]], [[Teksasa|Teksasā]], kur viņa divus gadus apmeklēja Dienvidu Metodiķu augstskolu. Tad viņa devās uz [[Tuksona|Tuksonu]], [[Arizona|Arizonā]] un apmeklēja Arizonas Universitāti, ko viņa absolvēja ar grādu [[Teātris|teātra]] mākslā un [[Spāņu valoda|spāņu valodā]]. Kortnijas studiju biedri bija [[Nikola Ričija]] un [[Lūks Voltons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.askmen.com/celebs/women/celeb_profiles_model_60/71_kourtney_kardashian.html |title=Kourtney Kardashian - AskMen<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2008|09|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080908055921/http://www.askmen.com/celebs/women/celeb_profiles_model_60/71_kourtney_kardashian.html#bio |archivedate={{dat|2008|09|08||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100107134658/http://officialkourtneyk.celebuzz.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{aktieru ārējās saites}} * {{MySpace|264140583|Kourtney Kardashian}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kardašjana, Kortnija}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] n2s922gwih6asroz6ctctkaseiprfk5 Peters Sagans 0 191534 3661481 3660218 2022-07-27T11:26:58Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{Riteņbraucēja infokaste | name = Peters Sagans | vārds_orig = ''Peter Sagan'' | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | image = Peter Sagan TDF2022.jpg | image_caption = Peters Sagans 2022. gadā | fullname = | nickname = Terminators | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|01|26}} | dz_viet = {{vieta|Čehoslovākija|Žilina|td=Slovākija}} | height = 184 cm | weight = 73 kg<ref>[http://www.teamliquigascannondale.com/2012/ita/main.php?mod=scAtleti&id=22 Team Liquigas Cannondale - Scheda Atleti]{{Novecojusi saite}}</ref> | currentteam = ''{{ct|TDE}}'' | discipline = [[Šosejas riteņbraukšana|šoseja]] | role = braucējs | ridertype = vispusīgs / sprinteris | amateuryears = 2009 | amateurteams = ''Dukla Trenčín Merida'' | proyear 1 = 2009 | proteam 1= {{ct|DUK|2009}} | proyear 2 = 2010–2014 | proteam 2= {{ct|LIQ|2010}} | proyear 3 = 2015–2016 | proteam 3= {{ct|TNK|2016}} | proyear 4 = 2017–2021 | proteam 4= {{ct|BOH|2017}} | proyear 5 = 2022– | proteam 5= {{ct|TDE|2022}} | majorwins = '''[[Lielās tūres]]''' :''[[Tour de France]]'' ::[[Punktu klasifikācija Tour de France|Punktu klasifikācija]] ([[Tour de France 2012|2012]], [[Tour de France 2013|2013]], [[Tour de France 2014|2014]], [[Tour de France 2015|2015]], [[Tour de France 2016|2016]], [[Tour de France 2018|2018]], [[2019. gada Tour de France|2019]]) ::12 posmi ([[TDF2012|2012]], [[TDF2013|2013]], [[TDF2016|2016]], [[TDF2017|2017]], [[2018. gada Tour de France|2018]], [[2019. gada Tour de France|2019]]) :''[[Giro d'Italia]]'' ::2 posmi ([[2020. gada Giro d'Italia|2020]], [[2021. gada Giro d'Italia|2021]]) ::[[Punktu klasifikācija Giro d'Italia|Punktu klasifikācija]] ([[2021. gada Giro d'Italia|2021]]) :''[[Vuelta a España]]'' ::4 posmi ([[2011. gada Vuelta a España|2011]], [[2015. gada Vuelta a España|2015]]) '''Daudzdienu sacensības''' :''[[Giro di Sardegna]]'' (2011) :''[[Tour de Pologne]]'' (2011) :''[[Tour of California]]'' (2015) '''[[Klasiskās riteņbraukšanas sacensības|Viendienas sacensības un klasikas]]''' :[[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempions grupas braucienā]] ([[2015. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2016]], [[2017. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2017]]) :[[Parīze—Rubē]] ([[2018. gada Parīze—Rubē|2018]]) :[[Flandrijas tūre]] ([[2016. gada Flandrijas tūre|2016]]) :Slovākijas čempions grupas braucienā (2011-2015, 2018, 2021, 2022) :[[Gente–Vevelgema]] (2013, 2016, [[2018. gada Gente—Vevelgema|2018]]) :''[[E3 Harelbeke]]'' (2014) :''[[Brabantse Pijl]]'' (2013) :[[Grand Prix Cycliste de Montréal|GP de Montréal]] (2013) :[[Grand Prix Cycliste de Québec|GP de Québec]] (2016, [[2017. gada Grand Prix Cycliste de Québec|2017]]) | medaltemplates = {{MedalCountry | {{SVK}} }} {{MedalCompetition | [[UCI Road World Championships|Pasaules čempionāts]] }} {{MedalGold | [[2015. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Ričmonda 2015]] | Grupas brauciens }} {{MedalGold | [[2016. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Doha 2016]] | Grupas brauciens }} {{MedalGold | [[2017. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Bergena 2017]] | Grupas brauciens }} | updated = }} '''Peters Sagans''' ({{val|sk|Peter Sagan}}; dzimis {{dat|1990|1|26}} [[Žilina|Žilinā]]) ir profesionāls [[Slovākija]]s [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]], kurš šobrīd pārstāv ''[[UCI ProTour]]'' komandu ''{{ct|TDE}}''. 2015. 2016. un 2017. gadā uzvarējis [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionāta]] grupas braucienā, kļūdams par vienīgo sportistu, kam tas izdevies trīs reizes pēc kārtas. Tāpat Sagans septiņas reizes uzvarējis ''[[Tour de France]]'' [[Punktu klasifikācija Tour de France|punktu klasifikācijas]] kopvērtējumā, bet vienu reizi arī ''[[Punktu klasifikācija Giro d'Italia|Giro d'Italia]]'' [[Punktu klasifikācija Giro d'Italia|punktu klasifikācijā]]. == Karjera == Saganam bija veiksmīga jauniešu [[kalnu riteņbraukšana]]s karjera — viņš uzvarēja 2008. gada Pasaules čempionātā junioriem, bet vēlāk pievērsās šosejas riteņbraukšanai. Jau agri ticis uzskatīts par vienu no riteņbraukšanas daudzsološākajiem talantiem, gūstot uzvaras augstākās kategorijas sacensībās jau agrā vecumā.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Inside Cycling with John Wilcockson: Man of the week Sagan — a Merckx in the making? |first=John |last=Wilcockson |url=http://velonews.competitor.com/2011/02/news/inside-cycling-with-john-wilcockson-man-of-the-week-sagan-%E2%80%94-a-merckx-in-the-making_162049 |newspaper=Velonews.com |date=28 February 2011 |accessdate=19 June 2011 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120703035336/http://velonews.competitor.com/2011/02/news/inside-cycling-with-john-wilcockson-man-of-the-week-sagan-%E2%80%94-a-merckx-in-the-making_162049 |archivedate={{dat|2012|07|03||bez}} }}</ref> === ''Liquigas-Doimo'' === Sagans uzvarējis divos [[Parīze—Nica]] posmos, vienā ''[[Tour de Romandie]]'' posmā, divos ''[[Tour de Pologne]]'' posmos un kopvērtējumā, trīspadsmit ''[[Tour of California]]'' posmos (sacensību rekords) un kopvērtējumā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://velonews.competitor.com/2012/05/race-report/sagan-makes-an-even-four-with-amgen-win-in-clovis_219094|title=Sagan nabs record-breaking seventh career Amgen win in Clovis|work=VeloNews|publisher=Competitor Group, Inc.|date=16 May 2012|accessdate=17 May 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120619113735/http://velonews.competitor.com/2012/05/race-report/sagan-makes-an-even-four-with-amgen-win-in-clovis_219094|archivedate={{dat|2012|06|19||bez}}}}</ref> vienpadsmit ''[[Tour de Suisse]]'' posmos, četros ''[[Vuelta a España]]'' posmos, kā arī trijos ''[[Giro di Sardegna]]'' posmos un kopvērtējumā. [[2012. gada Tour de France|2012. gada ''Tour de France'']] P. Sagans guva uzvaras trijos posmos, uzvarot arī [[punktu klasifikācija Tour de France|sprinteru kopvērtējumā]]. [[2013. gada Tour de France|2013. gada ''Tour de France'']] viņš šo panākumu atkārtoja, bet uzvarēt izdevās tikai vienā posmā. [[2014. gada Tour de France|2014. gada ''Tour de France'']] Saganam atkal izdevās pārliecinoši uzvarēt punktu klasifikācijā, lai gan viņš neuzvarēja nevienā no posmiem. === ''Tinkoff-Saxo'' === [[2015. gada Tour de France|2015. gada ''Tour de France'']] Saganam vēl vienu reizi izdevās pārliecinoši uzvarēt punktu klasifikācijā, atkal neuzvarot nevienā no posmiem. 2015. gadā Sagans uzvarēja ''[[Tour of California]]'' sacensību kopvērtējumā. 27. septembrī Sagans uzvarēja [[2015. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionāta]] grupas braucienā Ričmondā, ASV. Viņš veica izrāvienu 23. ielā, kas bija īss bruģēts kāpums nedaudz vairāk kā divus kilometrus no finiša un izcīnīja solo uzvaru.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.theguardian.com/sport/2015/sep/27/peter-sagan-mens-road-race-world-championships |title=Peter Sagan goes solo to win men's road race at world championships |work=[[The Guardian]] |agency=[[Press Association]] |date=27 September 2015 |accessdate=27 September 2015}}</ref> 2016. gadā viņš pirmo uzvaru pasaules čempiona kreklā izcīnīja [[Gente—Vevelgema]] sacensībās.<ref>http://www.bbc.com/sport/cycling/35908455</ref> Līdz ar šo uzvaru viņš kļuva par [[UCI World Ranking|pasaules ranga pirmo numuru]]. Sagana panākumi turpinājās ar pirmo uzvaru klasiku "pieminekļos" — [[2016. gada Flandrijas tūre|Flandrijas tūrē]]. Sagans atrāvās no pēdējā pretinieka [[Seps Vanmarke|Sepa Vanmarkes]] [[Paterbergs|Paterberga]] kāpumā un pēdējos 14 kilometrus veica vienatnē, neļaujot sevi panākt [[Fabians Kančellāra|Fabiana Kančellāras]] un Vanmarkes duetam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.cyclingweekly.co.uk/cycling-weekly/peter-sagan-dedicates-flanders-win-to-demoitie-myngheer-219440|title=Peter Sagan dedicates Flanders win to Antoine Demoitié and Daan Myngheer|work=[[Cycling Weekly]]|publisher=[[Time Inc. UK]]|date=3 April 2016|accessdate=3 April 2016|last=Brown|first=Gregor|archive-date={{dat|2016|04|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160406094120/http://www.cyclingweekly.co.uk/cycling-weekly/peter-sagan-dedicates-flanders-win-to-demoitie-myngheer-219440}}</ref> Tūres noslēgumā Saganam izdevās piekto gadu pēc kārtas uzvarēt arī punktu klasifikācijas kopvērtējumā. 2016. gada sezonas laikā Sagana aģents vienojās par jaunu līgumu ar ''{{ct|BOH|2016}}''. Saskaņā ar ''Tinkoff'' komandas īpašnieka [[Oļegs Tinkovs|Oļega Tinkova]] teikto, Sagans jaunajā komandā pelnīs 6 miljonus eiro gadā.<ref name="sagan-contract-value">{{Tīmekļa atsauce |url=http://hnonline.sk/sport/796900-sagan-podpisal-s-borou-stane-sa-najlepsie-platenym-cyklistom-sveta |title=Sagan podpísal s Borou, stane sa najlepšie plateným cyklistom sveta |publisher=MAFRA Slovakia |date=July 20, 2016 |accessdate=July 20, 2016}}</ref> 16. oktobrī Sagans otro gadu pēc kārtas uzvarēja [[2016. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionātā grupas braucienā]] Dohā, Katarā. Uzvaru viņš izcīnīja, sprintā pārspējot 24 citus atrāviena braucējus. === ''Bora—Hansgrohe'' === 2017. gada septembrī Sagans uzvarēja ''[[2017. gada Grand Prix Cycliste de Québec|Grand Prix Cycliste de Québec]]'' sacensībās. 24. septembrī trešo reizi pēc kārtas kļuva par Pasaules čempionu grupas braucienā, uzvarot sprinta finišā [[Bergena|Bergenā]] notiekošajā [[2017. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2017. gada Pasaules čempionātā]]. 2018. gada pavasarī uzvarēja [[2018. gada Gente—Vevelgema|Gente—Vevelgema]] un [[2018. gada Parīze—Rubē|Parīze—Rubē]] sacensībās. [[2018. gada Tour de France|2018. gada ''Tour de France'']] Sagans uzvarēja trijos posmos un sesto reizi punktu klasifikācijā. [[2019. gada Tour de France|2019. gada ''Tour de France'']] jau septīto reizi uzvarēja punktu klasifikācijā, uzstādot jaunu rekordu. Sagans uzvarēja arī sacensību 5. posmā. 2021. gada februārī Sagans inficējās ar [[COVID-19]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2021/02/peter-sagan-has-covid-19/|title=Peter Sagan has COVID-19|website=CyclingTips|access-date=2022-01-04|date=2021-02-06|language=en}}</ref> [[2021. gada Giro d'Italia|2021. gada ''Giro d'Italia'']] Sagans pirmoreiz uzvarēja punktu klasifikācijas kopvērtējumā. === ''Team TotalEnergies'' === 2021. gada augustā ''{{Ct|TDE|2021b}}'' komanda paziņoja par līguma parakstīšanu ar Saganu no nākamās sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2021/08/peter-sagan-will-join-totalenergies-next-season/|title=TotalEnergies signs Sagan and will race on Specialized through 2023|website=CyclingTips|access-date=2021-08-04|date=2021-08-03|language=en}}</ref> 2022. gada janvārī Sagans atkārtoti inficējās ar [[COVID-19]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2022/01/peter-sagan-tests-positive-for-covid-19-again/|title=Peter Sagan tests positive for COVID-19 again|website=CyclingTips|access-date=2022-01-04|date=2022-01-04|language=en}}</ref> == Personīgā dzīve == Petera vecākais brālis [[Jurajs Sagans|Jurajs]] arī ir profesionāls riteņbraucējs, pārstāvējis tās pašas komandas — ''{{ct|LIQ|2010}}'', ''{{ct|TNK|2015}}'', ''{{ct|BOH|2017}}'' un ''{{ct|TDE}}'', pievienojoties brālim katru reizi, kad Peters ir mainījis komandu. 2015. gada novembrī [[Dolni Kubīna|Dolni Kubīnā]] Sagans apprecēja savu draudzeni Katarinu Smolkovu.<ref>[http://sportky.zoznam.sk/c/141541/exkluzivne-foto-zo-svadby-sagana-peter-ako-rusky-oligarcha-nevesta-ako-v-rozpravke FOTO zo svadby Sagana a exkluzívne fakty: Peter ako ruský oligarcha, nevesta z rozprávky] — Športky</ref> 2017. gada 25. oktobrī piedzima viņu pirmais bērns, Marlons. 2018. gada 18. jūlijā Peters paziņoja par pāra šķiršanos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://sport.sme.sk/c/20873667/peter-sagan-a-jeho-manzelka-katarina-sa-rozisli.html|title=Sagan oznámil rozchod s manželkou Katarínou: Bude to tak oveľa lepšie|language=Slovak|work=sme.sk|date=18 July 2018}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PeterSagan/posts/10156827127734467|title=After a long and thoughtful discussion, Kate and I have come to the conclusion that we would be much better if we separated as a couple|language=English|date=18 July 2018}}</ref> Sagans ir praktizējošs [[katolis]] un 2018. gada janvārī Vatikānā tikās ar pāvestu [[Francisks|Francisku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/peter-sagan-i-like-pope-francis-hes-cool/|title=Peter Sagan: I like Pope Francis, he's cool – Cyclingnews.com|publisher=|accessdate=8 April 2018}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.petersagan.net}} {{sporta ārējās saites}} {{riteņbraukšana-aizmetnis}} {{UCI World Tour uzvarētāji}} {{Vélo d'Or}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sagans, Peters}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Žilinas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Slovākijas riteņbraucēji]] [[Kategorija:Tour de France posmu uzvarētāji]] [[Kategorija:Giro d'Italia posmu uzvarētāji]] [[Kategorija:Vuelta a España posmu uzvarētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] 6mtru4rh6sfg3gdpkg4a3cy5fcytiwc Fortum 0 196895 3661479 3635849 2022-07-27T11:22:31Z Edis 27633 Problēmas ar Uniper wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Fortum Oyj'' | logo = [[Attēls:Fortum logo.svg|200px]] | caption = | type = [[Kapitālsabiedrība (Somija)|Publiska kapitālsabiedrība]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = ''[[Imatran Voima]]'', ''[[Neste]]'' | successor = | foundation = 1998. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Espo]] | location_country = {{FIN}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[enerģētika]] | products = elektroapgāde, siltums, atkritumu pārstrāde | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.fortum.com fortum.com] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Fortumin pääkonttori.jpg|thumb|200px|right|''Fortum'' galvenais birojs [[Espo]]]] [[Attēls:Imatrankoski power plant.jpg|thumb|right|220px|Imatras HES]] [[Attēls:Loviisan voimalaitos ilmasta.png|thumb|right|240px|[[Lovīsas atomelektrostacija|Lovīsas AES]]]] '''''Fortum Oyj''''' ir [[Somija]]s enerģētikas uzņēmums. Tas ir dibināts 1998. gadā, apvienojoties uzņēmumiem ''[[Imatran Voima]]'' un ''[[Neste]]''. Galvenais birojs atrodas [[Espo]]. ''Fortum'' darbojas Skandināvijā, Baltijas valstīs, Krievijā, Polijā, Vācijā, Francijā, Apvienotajā Karalistē un Indijā. Uzņēmums apkalpo un uztur [[elektrostacija]]s un veic citus ar enerģētiku saistītus pakalpojumus. ''Fortum Oyj'' akcijas tiek kotētas [[Helsinku birža|Helsinku biržā]] un ietilpst ''[[OMX Helsinki 25]]'' indeksā. Uzņēmumam ir vairāk nekā {{sk|100000}} akcionāru, lielākais akciju turētājs ir Somijas valsts ar 50,76 %.<ref name="Major shareholders" /> ''Fortum'' ir vienīgais Ziemeļvalstu enerģētikas uzņēmums, kas reģistrēts ''[[Dow Jones Sustainability Index]]''. == Vēsture == ''Fortum'' priekšteci ''[[Imatran Voima|Imatran Voima Oy]]'' Somijas valsts dibināja 1932. gadā, lai apkalpotu [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]] [[Imatra|Imatrā]]. Vēlāk ''Imatran Voima'' ieguva citas elektrostacijas, to skaitā [[Lovīsas atomelektrostacija|Lovīsas AES]]. 1998. gadā ''Imatran Voima'' tika apvienots ar [[nafta]]s pārstrādes uzņēmumu ''[[Neste|Neste Oy]]'', abos Somijas valsts bija lielākais akciju turētājs. Apvienošanās stājās spēkā 1999. gada 1. janvārī. Jaunā uzņēmuma nosaukums — '''''Fortum Oyj'''''. Agrākais ''Imatran Voima Oy'' tika pārdēvēts par ''Fortum Power and Heat Oy''. Izveidoti jauni uzņēmumi ''Fortum Service Oy'' un ''Fortum Engineering Oy''.<ref name="Our history" /> Vienlaicīgi ''Neste'' piederošās gāzes uzņēmuma ''[[Gasum]]'' kapitāldaļas tika sadalītas; ''Fortum'' (''Fortum Oil and Gas Oy'') ieguva 25 %.<ref name="Gasum Annual report 1999" /> ''Fortum'' piederošais ''Gullspångs Kraft'' kopā ar [[Stokholma]]s pašvaldības ''Stockholm Energi'' izveidoja kopuzņēmumu ''Birka Energi''. 2000. gadā ''Fortum'' iegādājās ''[[Stora Enso]]'' piederošos aktīvus elektrostacijās. Tika iegādāts Vācijas reģionālais elektroapgādes uzņēmums ''Wesertal''. Šīs iegādes palielināja ''Fortum'' elektrības ieguvi par 10 %.<ref name="Our history" /> 2002. gadā ''Fortum'' no Stokholmas pašvaldības nopirka visas ''Birka Energi'' kapitāldaļas. 2003. gada janvārī ''Fortum Engineering'' apvienojās ar ''Empower Engineering'', izveidojot asociēto uzņēmumu ''Enprima Engineering'', kas nodarbojās ar enerģētiskās inženierijas konsultēšanu.<ref name="Enprima 2003" /> 2004. gadā no ''Fortum'' naftas pārstrāde tika atdalīta atsevišķā uzņēmumā ''[[Neste|Neste Oil Oyj]]''. Uzņēmumu sadalīšana tika pabeigta 2005. gada pavasarī. ''Fortum'' turpināja darboties elektoenerģijas jomā. 2004. gadā ''Fortum'' no ''[[Stora Enso]]'', ''[[UPM]]'' un ''[[M-real]]'' nopirka ''Gasum'' kapitāldaļas (kopā 6 %), tādējādi ''Fortum'' kontrolēja 31 % ''Gasum''.<ref name="Gasum Annual report 2004" /> 2006. gadā ''Fortum'' iegādājās 99,8 % Vācijas energouzņēmuma ''[[E.ON]]'' meitas uzņēmuma ''E.ON Finland Oyj'' kapitāldaļas. 2008. gadā ''Fortum'' nopirka akcijas Krievijas teritoriālajā ģenerācijas kompānijā ''TGC-10'' (tagad ''OAO Fortum''). 2011. gadā ''Fortum'' pārdeva tam piederošās 25 % Somijas elektroenerģijas pārvades tīkla operatora ''[[Fingrid]]'' kapitāldaļas. 2011. gadā maza mēroga siltumenerģijas uzņēmums ''Fortum Energiaratkaisut'' (tagad ''[[Adven]]'') tika pārdots ''[[EQT Infrastructure Fund]]''. 2013. gada decembrī tika paziņots, ka ''Fortum'' sadales tīkls Somijā tiks pārdots uzņēmumam ''[[Suomi Power Networks]]''. 2013. gadā elektrības sadales tīkls Norvēģijā un uzņēmumu ''Fredrikstad Energi'' un ''Fredrikstad Energi Nett'' kapitāldaļas tika pārdotas uzņēmumam ''Hafslund Group'', kā arī siltuma bizness — investīciju fondam ''iCON Infrastructure Partners II, L.P.'' 2014. gada 1. jūlijā no ''E.ON Ruhrgas International GmbH'' nopirkti Igaunijas gāzes uzņēmuma ''[[Eesti Gaas]]'' 33,66 % akciju, tādējādi palielinot ''Fortum'' daļu tajā līdz 51,4 %.<ref name="Fortum 2014.07" /> 2014. gada 3. novembrī ''Fortum'' savas ''[[Gasum]]'' kapitāldaļas pārdeva Somijas valstij par 310 miljonu EUR.<ref name="Fortum 2014.11" /> 2015. gadā elektrības sadales tīkls Zviedrijā tika pārdots ''[[Ellevio]]''. Tādējādi ''Fortum'' bija izbeidzis elektrības sadales biznesu. 2016. gada 1. aprīlī uzņēmuma biznesa struktūra tika reorganizēta trīs segmentos: ''Generation'' (elektroenerģijas ražošana), ''City Solutions'' (galvenokārt bijusī siltuma un elektrības pārdošana un risinājumi) un ''Russia'' (Krievija). Bez tam izveidotas divas attīstības nodaļas: ''M&A and Solar & Wind Development'' un ''Technology and New Ventures'', kas atskaitēs tika rādītas zem ''Other''. 2016. gadā tika iegādāts Polijas elektrības un gāzes pārdošanas uzņēmums ''Grupa DUON S.A''. 2016. gadā tika nopirkts uzņēmums ''Ekokem'', kas bija Ziemevalstu vadošais atkritumu pārstrādātājs, kas specializējies bīstamo atkritumu apstrādē, materiālu un atkritumu pārstrādāšanā, noglabāšanas risinājumos, augsnes attīrīšanā un vides būvniecībā. 2017. gada aprīlī ''Ekokem'' pārdēvēts par ''Fortum Waste Solutions Oy'' un uz tā bāzes izveidota nodaļa ''Recycling and Waste Solutions''.<ref name="Ekokem 17.04.03" /> 2017. gada janvārī no Norvēģijas enerģētikas uzņēmuma ''[[Nordkraft]]'' tika iegādāti trīs vēja ģeneratoru parki. 1. martā no ''City Solutions'' tika atdalīta nodaļa ''Consumer Solutions''. 2017. gada septembrī ''Fortum'' paziņoja, ka no ''[[E.ON]]'' pirks 46,65 % Vācijas enerģētikas uzņēmuma ''[[Uniper]]'' kapitāldaļas, vēloties iegūt arī 53 % no pārējiem akciju turētājiem. 2018. gada 26. jūnijā beidzās akciju brīvprātīgās pirkšanas piedāvājums, ''Fortum'' iegūstot 47,12 % ''Uniper'' kapitāldaļu.<ref name="Uniper 2018.06.26" /> 2017. gadā ''Fortum'' un Krievijas ''[[Rusnano]]'' izveidoja nodibinājumu ''Wind Energy Development Fund'', lai Krievijā attīstītu vēja ģeneratoru parkus. 2018. gada 6. martā iegādāts Vācijas uzņēmums ''Plugsurfing'', uzlādes pakalpojuma sniedzējs elektromobiļiem. 2019. gada maijā ''Fortum'' un ''Nordkraft'' dibināja kopuzņēmumu ''Fortum Nordkraft Vind DA'', lai Norvēģijas attīstītu vēja enerģijas projektus. 2019. gada 8. oktobrī tika panākta vienošanās ar uzņēmumiem ''Elliott'' un ''Knight Vinke'' par ''Uniper'' 20,5 % kapitāldaļu iegādi. 20. decembrī tika paziņots, ka ''Fortum'' situmapgādes bizness [[Joensū]] par 530 miljoniem eiro tiks pārdots uzņēmumam ''Savon Voima Oyj''. 2020. gada 16. janvārī ''Fortum'' iegādājās Somijas uzņēmumu ''Crisolteq'', kas izstrādājis unikālu metodi derīgo metālu atgūšanai, pārstrādājot litija jonu akumulatorus. 6. februārī uzņēmums pavēstīja, ka apsver siltumapgādes biznesa Polijā, Baltijas valstīs un Somijas [[Jervenpā]] iespējamo pārdošanu. 2. martā tika paziņots, ka ''Fortum'' prezidents un izpilddirektors [[Peka Lundmarks]] pāries darbā uz citu uzņēmumu (amatu viņš atstāja 31. augustā, nākamajā dienā kļūstot par ''[[Nokia]]'' izpilddirektoru). 26. martā tika pabeigta ''Uniper'' kapitāldaļu iegādes pirmā daļa, ''Fortum'' iegūstot 69,6 % ''Uniper'' kapitāldaļu un kļūstot par vairākuma akcionāru. 8. maijā ''Fortum'' bija ieguvis 73,4 % ''Uniper'' kapitāldaļu. 1. jūlijā par prezidentu un izpilddirektoru kļuva līdzšinējais ''Fortum'' finanšu direktors Markuss Rauramo. 3. jūlijā tika paziņots, ka siltumapgādes bizness Jervenpā un Tūsulas rajonā tiks pārdots [[konsorcijs|konsorcijam]], kurā apvienojušies uzņēmumi ''Vantaa Energy'', ''Infranode'' un ''Keva''; darījums tika pabeigts 19. augustā. 2021. gada 12. martā tika paziņots, ka siltumapgādes bizness Baltijas valstīs par 800 miljoniem eiro tiks pārdots Šveices investīciju uzņēmumam ''Partners Group'';<ref name="db 2021.03.12" /> darījums pabeigts 5. jūlijā par pārdošanas summu 710 miljoni eiro. 30. jūnijā ''Fortum'' vienojās par 29,9 miljardiem Zviedrijas koronu pārdot Zviedrijas siltuma un dzesēšanas apgādes uzņēmuma ''Stockholm Exergi Holding AB (publ)'' 50 % kapitāldaļu Eiropas investīciju konsorcijam (''APG'', ''Alecta'', ''PGGM'', ''Keva'' un ''AXA''); darījums pabeigts 20. septembrī. 2022. gada 22. martā ''Fortum'' vienojās par 10 miljardiem Norvēģijas koronu pārdot Norvēģijas siltuma apgādes uzņēmuma ''Fortum Oslo Varme AS'' 50 % kapitāldaļu investīciju konsorcijam (''Hafslund Eco'', ''Infranode'' un ''HitecVision''); darījums pabeigts 19. maijā. Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] meitas uzņēmums ''[[Uniper]]'' 2022. gada pirmajā pusgadā piedzīvoja zaudējumus pēc tam, kad to nopietni ietekmēja piegādes samazināšanās un augstās cenas pēc Eiropas Savienības enerģētikas strīda ar Krieviju. Jūlijā Vācijas valdība piekrita glābt ''Uniper'' ar 15 miljardu eiro glābšanas darījumu, valdībai pārņemot 30 % ''Uniper'' akciju, samazinot ''Fortum'' īpašumtiesības līdz 56 %.<ref name="reuters 2022.07.22" /> == Uzņēmuma struktūra == ''Fortum'' bizness ir sadalīts piecās grupās: === ''Generation'' === Elektroenerģijas nodaļa (''Generation''). Uzņēmumam pilnībā vai daļēji pieder aptuveni 270 elektrostaciju Somijā un Zviedrijā, kas ražoja 48,1 TWh elektroenerģijas 2011. gadā. No tām 244 ir hidroelektrostacijas.<ref name="Power" /> ''Fortum Power and Heat Oy'' pieder [[Lovīsas atomelektrostacija]]. === ''City Solutions'' === ''City Solutions'' segmenta uzņēmumi piedāvā ilgtspējīgus risinājumus pilsētām. Segments ietver apsildīšanu un dzesēšanu, enerģijas iegūšanu no atkritumiem, apkalpošanu, biomasas un citus otrreizējās izmantošanas risinājumus. Darbība aptver Skandināviju, Baltijas valstis un Poliju. ''Fortum'' pieder vairāk nekā 20 koģenerācijas stacijas Ziemeļvalstīs, Baltijas valstīs un Polijā. Kopējais saražotais enerģijas apjoms 2011. gadā bija 22,6 TWh.<ref name="Heat" /> === ''Consumer Solutions'' === ''Consumer Solutions'' nodarbojas ar elektrības un gāzes mazumtirdzniecību Skandināvijā un Polijā. === ''Russia'' === Krievija ir izdalīta atsevišķā segmentā. Tā nodarbojas ar elektroenerģijas un siltuma ražošanu un pārdošanu Krievijā. Nodaļā ietilpst uzņēmums ''OAO Fortum'', kam pieder astoņas ar gāzi darbināmas koģenerācijas stacijas, kas atrodas Urālos un Rietumsibīrijā.<ref name="Russia" /> ''Fortum'' pieder vairāk nekā 29 % uzņēmuma ''TGC-10'', kas darbojas Krievijas ziemeļrietumos, kapitāldaļu.<ref name="Russia" /> === ''Uniper'' === ''Fortum'' pieder Vācijas enerģētikas uzņēmuma ''[[Uniper]]'' 75 % kapitāldaļu. == ''Fortum'' Latvijā == ''Fortum'' Latvijā pārstāv ar uzņēmumiem SIA ''Fortum Jelgava'' un SIA ''Fortum Latvija'', kam savukārt pieder SIA ''Fortum Daugavpils'', un pieder Nīderlandē reģistrētajam uzņēmumam ''Fortum H&C 1 B.V.'' 1994. gadā tika dibināts uzņēmums ''SIA Baltic Power Ltd Latvia''. 1996. gadā to iegādājās Zviedrijas uzņēmums ''[[Vattenfall]]'' un mainīts nosaukums uz ''SIA Vattenfall Latvia''. 2007. gadā to nopirka Nīderlandē reģistrētais ''Fortum'' grupas uzņēmums ''Fortum Holding B.V.'' un pārdēvēja par ''SIA Fortum Latvija''.<ref name="Lieta Nr. 3399/06/05/22" /><ref name="Lursoft Fortum Latvija" /> Uzņēmums nodarbojās ar siltumenerģijas ražošanu un piegādi [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskajai lidostai "Rīga"]].<ref name="LETA 2011-07-05" /> 2001. gadā tika reģistrēts uzņēmums ''SIA Jelgavas Koģenerācija''.<ref name="Lursoft Fortum Jelgava" /> 2008. gadā to nopirka ''SIA Fortum Latvija'' un pārdēvēja par ''SIA Fortum Jelgava''.<ref name="Jelgavas Vēstnesis 2008" /><ref name="LETA 2011-07-05" /> 2012. gada 20. aprīlī [[Jelgava|Jelgavā]] tika ielikts pamatakmens biomasas koģenerācijas stacijai, ar kuru paredzēts aizstāt līdz šim izmantotās katlu mājas.<ref name="DB 2012-04-20" /> Staciju atklāja 2013. gada 11. septembrī. Tās elektriskā jauda bija 23 MW, bet siltumenerģijas jauda — 45 MW; gadā saražojot 110 GWh elektroenerģijas un 230 GWh siltumenerģijas. Kurināšanai izmantoja koksnes šķeldu, bet tehnoloģija ļauj izmantot arī kūdru un koksnes atlikumus.<ref name="DB 2013-09-11" /> Ar ''Fortum Latvija'' ir saistīts uzņēmums ir ''Fortum'' grupas uzņēmuma ''Fortum Power and Heat Oy'' filiāle Latvijā, kas reģistrēta 2005. gadā.<ref name="Lursoft Fortum Power and Heat Oy filiāle" /> Uzņēmums nodarbojas ar inženiertehniskajām konsultācijām.<ref name="LETA 2011-07-05" /> 1999. gadā tika dibināta ''Fortum Engineering Ltd.'' Rīgas pastāvīgā pārstāvniecība. 2003. gadā tai mainīts nosaukums uz ''Enprima Engineering Ltd'' filiāle Latvijā, bet 2009. gadā likvidēta.<ref name="Lursoft Enprima Engineering" /> Pēc tam, kad 2013. gadā SIA ''Fortum Latvija'' izbeidza sadarbību ar Rīgas lidostu, 2014. gadā tā tika reorganizēta, atdalot no tās meitas uzņēmumu ''Fortum Jelgava''.<ref name="zz.lv 2014.06" /> 2014. gada 12. decembrī tika dibināts ''Fortum Holding B.V.'' meitas uzņēmums SIA ''Fortum Latvia'', kas izveidots, atdalot daļas no ''Fortum Jelgava''.<ref name="klientuportfelis 2014.12" /> 2018. gada 26. jūnijā Konkurences padome atļāva SIA ''Fortum Latvia'' iegūt vienpersonisku kontroli pār SIA ''BK Enerģija'', SIA ''Energy&Communication'' un SIA ''Sprino'', kas ražoja siltumenerģiju un elektroenerģiju Daugavpilī. 2019. gada 19. augustā SIA ''Sprino'' tika pārdēvēts par SIA ''Fortum Daugavpils'', un tam pievienoti uzņēmumi SIA ''BK Enerģija'' un SIA ''Energy&Communication''. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Major shareholders">[https://www.fortum.com/about-us/investors/share-information/major-shareholders Major shareholders]</ref> <ref name="Power">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fortum.com/en/corporation/our-business/power/pages/default.aspx |title=Fortum Power |access-date={{dat|2012|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2012|07|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120708015750/http://www.fortum.com/en/corporation/our-business/power/pages/default.aspx }}</ref> <ref name="Heat">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fortum.com/en/corporation/our-business/heat/pages/default.aspx |title=Fortum Heat |access-date={{dat|2012|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2012|07|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120708053247/http://www.fortum.com/en/corporation/our-business/heat/pages/default.aspx }}</ref> <ref name="Russia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fortum.com/en/corporation/our-business/russia/pages/default.aspx |title=Russia |access-date={{dat|2012|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2012|07|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120708081449/http://www.fortum.com/en/corporation/our-business/russia/pages/default.aspx }}</ref> <ref name="Our history">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fortum.com/en/corporation/fortum-in-brief/our-history/pages/default.aspx |title=Our history |access-date={{dat|2012|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2012|03|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120326234852/http://www.fortum.com/en/corporation/fortum-in-brief/our-history/pages/default.aspx }}</ref> <ref name="Enprima 2003">[http://www.bizjournals.com/birmingham/stories/2003/06/30/daily19.html BE&K takes ownership in Finnish company]</ref> <ref name="Lursoft Enprima Engineering">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/enprima-engineering-ltd-filiale-latvija Enprima Engineering Ltd filiāle Latvijā]{{Novecojusi saite}} Lursoft</ref> <ref name="Lursoft Fortum Latvija">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/fortum-latvija Fortum Latvija, SIA] Lursoft</ref> <ref name="Lursoft Fortum Jelgava">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/fortum-jelgava Fortum Jelgava, SIA]{{Novecojusi saite}} Lursoft</ref> <ref name="DB 2012-04-20">[http://www.db.lv/foto-video/foto/jauna-kogeneracijas-stacija-jelgava-siltuma-tarifu-samazinas-par-vismaz-10-proc-370536 Jaunā koģenerācijas stacija Jelgavā siltuma tarifu samazinās par vismaz 10%] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120623071512/http://www.db.lv/foto-video/foto/jauna-kogeneracijas-stacija-jelgava-siltuma-tarifu-samazinas-par-vismaz-10-proc-370536 |date={{dat|2012|06|23||bez}} }} NOZARE.LV, 2012. gada 20. aprīlis</ref> <ref name="LETA 2011-07-05">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/fortum-jelgava-pelna-pern-augusi-par-gandriz-80-fortum-latvija-zaudejumi-samazinajusies.d?id=39421473 'Fortum Jelgava' peļņa pērn augusi par gandrīz 80%; 'Fortum Latvija' zaudējumi samazinājušies] LETA, 2011. gada 5. jūlijs</ref> <ref name="Lursoft Fortum Power and Heat Oy filiāle">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/fortum-power-and-heat-oy-filiale-latvija Fortum Power and Heat Oy filiāle Latvijā] Lursoft</ref> <ref name="Lieta Nr. 3399/06/05/22">[http://www.likumi.lv/doc.php?id=153022 Par Fortum Holding B.V. un Vattenfall AB kapitāla daļu pirkuma darījumu] Konkurences padomes lēmums Nr.2, Rīgā 2007.gada 31.janvārī</ref> <ref name="Jelgavas Vēstnesis 2008">[http://www.jelgavasvestnesis.lv/page/54&news_id=155 Siltumu nodrošinās somi]{{Novecojusi saite}} Jelgavas Vēstnesis, 2008. gada 14. februāris</ref> <ref name="DB 2013-09-11">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/foto-video/foto/atklaj-lielako-biomasas-kogeneracijas-staciju-latvija-400992 |title=Atklāj lielāko biomasas koģenerācijas staciju Latvijā |access-date={{dat|2013|09|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130913204545/http://www.db.lv/foto-video/foto/atklaj-lielako-biomasas-kogeneracijas-staciju-latvija-400992 |archivedate={{dat|2013|09|13||bez}} }}</ref> <ref name="zz.lv 2014.06">[http://zz.diena.lv/biznesa-zinas/uznemejdarbiba/fortum-latvija-vairs-nebus-fortum-jelgava-matesuznemums-181052 «Fortum Latvija» vairs nebūs «Fortum Jelgava» mātesuzņēmums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150618011725/http://zz.diena.lv/biznesa-zinas/uznemejdarbiba/fortum-latvija-vairs-nebus-fortum-jelgava-matesuznemums-181052 |date={{dat|2015|06|18||bez}} }} zz.lv, 2014. gada 24. jūnijs</ref> <ref name="klientuportfelis 2014.12">[https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/3295/aizvaditas-nedelas-lielakais-uznemums-ndash-sia-fortum-latvia Aizvadītās nedēļas lielākais uzņēmums – SIA Fortum Latvia] klientuportfelis.lv, 15.12.2014</ref> <ref name="Gasum Annual report 1999">[http://web.lib.hse.fi/FI/yrityspalvelin/pdf/1999/Egasum1999.pdf Annual report 1999]{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="Gasum Annual report 2004">{{Tīmekļa atsauce |url=http://web.lib.hse.fi/FI/yrityspalvelin/pdf/2004/Egasum2004.pdf |title=Annual report 2004 |access-date={{dat|2015|03|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304211616/http://web.lib.hse.fi/FI/yrityspalvelin/pdf/2004/Egasum2004.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304211616/http://web.lib.hse.fi/FI/yrityspalvelin/pdf/2004/Egasum2004.pdf |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> <ref name="Fortum 2014.11">[http://www.fortum.com/en/mediaroom/pages/fortum-to-sell-its-gasum-shares-to-the-finnish-state.aspx Fortum to sell its Gasum shares to the Finnish State ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141214071351/http://www.fortum.com/en/mediaroom/pages/fortum-to-sell-its-gasum-shares-to-the-finnish-state.aspx |date={{dat|2014|12|14||bez}} }} Fortum, 11/03/14</ref> <ref name="Fortum 2014.07">[http://www.fortum.com/en/mediaroom/pages/fortum-increases-its-shareholding-in-estonian-natural-gas-companies-as-eesti-gas-and-as-vrguteenus-valdus.aspx Fortum increases its shareholding in Estonian Natural Gas companies AS Eesti Gas and AS Võrguteenus Valdus - structuring for eventual divestment] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160603163057/http://www.fortum.com/en/mediaroom/pages/fortum-increases-its-shareholding-in-estonian-natural-gas-companies-as-eesti-gas-and-as-vrguteenus-valdus.aspx |date={{dat|2016|06|03||bez}} }} Fortum, 7/1/2014</ref> <ref name="Ekokem 17.04.03">[https://www.fortum.com/media/2017/04/ekokem-now-fortum Ekokem is now Fortum] FORTUM CORPORATION PRESS RELEASE 3 April 2017</ref> <ref name="Uniper 2018.06.26">[https://www.fortum.com/media/2018/06/fortum-closes-public-takeover-offer-uniper Fortum closes Public Takeover Offer on Uniper] FORTUM CORPORATION STOCK EXCHANGE RELEASE 26 JUNE 2018</ref> <ref name="db 2021.03.12">[https://www.db.lv/zinas/tiessaistes-konference-aprites-ekonomika-latvija-499949 Fortum pārdos siltumapgādes biznesu Baltijas valstīs] LETA--BNS, 12.03.2021</ref> <ref name="reuters 2022.07.22">[https://www.reuters.com/markets/deals/germanys-uniper-gets-15-bln-eur-state-bail-out-avert-collapse-2022-07-22/ Germany hands $15 bln bailout to Uniper after Russian gas hit] Christoph Steitz, Essi Lehto, Holger Hansen, REUTERS, July 22, 2022</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.fortum.com/ ''Fortum'' vietne] {{OMX Helsinki 25}} {{OMX Nordic 40}} [[Kategorija:Fortum| ]] [[Kategorija:Helsinku biržā kotētie uzņēmumi]] 1upu6jmnc5uh33cvftzvd4360rax98o Bākūžu kalns 0 200105 3661395 3448574 2022-07-27T07:21:51Z Kaamis007 67303 precizēju augstumu wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Bākūžu kalns | Photo = Bākūžkalna vējdzirnavas.jpg | Paraksts = Vējdzirnavu drupas Laktas kalnā | Photo size = 250px | karte = Latvija | latd=56.9156744 |latm= |lats= |latNS=N | longd=25.9281521 |longm= |longs= |longEW=E | Augstums = 279,5 | Relatīvais_augstums = 57 | Atrašanās vieta = [[Latvija]] | Augstiene = [[Vidzemes augstiene]] }} '''Bākūžu kalns'''<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=89678&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> (arī '''Bākūzis''', '''Bākūžkalns''') ir morēnu lielpaugurs [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]]. Atrodas [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Jumurdas pagasts|Jumurdas pagastā]] uz dienvidiem no [[Jumurda]]s—[[Lautere]]s ceļa [[Vestiena (aizsargājamo ainavu apvidus)|Vestienas]] aizsargājamo ainavu apvidū. Kalns ir ap 2 km garš ziemeļu—dienvidu virzienā orientēts pirmmasīvs ar izteikti stāvām nogāzēm. Kalnam ir 3 konusveida virsotnes: Bākūzis ({{nobr|279,5 m}} v.j.l.), Egļu kalns ({{nobr|267,5 m}} v.j.l.) un Laktas kalns ({{nobr|250,4 m}} v.j.l.). Kalnu veido morēnsmilšmāls, [[grants]] un [[smilts]].<ref>{{Latvijas daba}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/vide/dabas-resursi-geografiskas-zinas/cits/8249-latvijas-augstakas-pauguru|title=Latvijas augstākās pauguru virsotnes {{!}} Oficiālās statistikas portāls|website=stat.gov.lv|access-date=2022-07-27}}</ref> Kalna austrumu nogāzē ierīkota slēpošanas trase.<ref>[http://kartes.lgia.gov.lv/kartes.html?x=309654.175&y=617360.7&lx=1277.3&ly=711.525&l=0,1,2,3,4,5 LĢIA karšu pārlūks]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas pauguri]] [[Kategorija:Jumurdas pagasts]] dj402n86koibsgzyuzdo6fxy1rgyztz Karina Ploka 0 200605 3661452 3110706 2022-07-27T09:33:56Z Kaamis007 67303 jauns uzvārds, vārdu precizēju pēc CVK wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Karina Ploka | vārds_orģ = | attēls = | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] | term_sākums = {{dat|2011|10|26|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2013|3|15|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Latvijas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] | term_sākums2 = {{dat|2010|11|8|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2011|10|25|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1975|12|18}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ventspils|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[Latviete]] | partija = "[[Vienotība]]" | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[jurists|juriste]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]<br/>[[Rīgas Juridiskā augstskola]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Karina Ploka''' (dzimusi '''Korna''' {{dat|1975|12|18}} [[Ventspils|Ventspilī]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[juriste]] un bijusī vairāku ministriju [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]]. Bijusi [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|finanšu ministra]] padomniece.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati/karina-ploka|title=Karina Ploka|website=pv2021.cvk.lv|access-date=2022-07-27}}</ref> == Biogrāfija == 1994. gadā pabeigusi [[Ventspils Valsts 1. ģimnāzija|Ventspils 1. vidusskolu]], 2000. gadā ieguvusi juristes kvalifikāciju [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]], tāpat studējusi [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridiskajā augstskolā]]. 2002. gadā K.&nbsp;Ploka bijusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas ārējo sakaru nodaļas vadītāja, laikā no 2002. gada novembra līdz 2004. gada septembrim viņa strādāja [[Latvijas Republikas Satversmes tiesa|Satversmes tiesā]] par tiesneša palīdzi. Pēc tam kļuva par konsultanti [[Saeima]]s juridiskajā birojā (līdz 2005. gada februārim). Kopš 2005. gada augusta vada inženierkomunikāciju turētāju sadarbības padomes likumdošanas un normatīvo aktu pilnveidošanas komiteju. No 2005. gada februāra līdz 2010. gada novembrim bijusi uzņēmuma "[[Latvijas Gāze]]" nekustamo īpašumu daļas vadītāja. K.&nbsp;Ploka ir bijusi partijas "[[Sabiedrība citai politikai]]" valdes locekle (2008—2011). Kopš 2010. gada marta ir partijas apvienības "[[Vienotība]]" (kopš 2011. gada novembra — partija) valdes locekle. {{dat|2010|11|8||bez}} kļuva par [[Latvijas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāri]], amatā esot līdz {{dat|2011|10|25|d|bez}}, nākamajā dienā kļūstot par [[Latvijas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijas]] parlamentāro sekretāri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/politika/finansu-ministrijas-parlamentara-sekretare-bus-korna-13911237|title=Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre būs Korna|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|9|28||bez}}}}</ref> 2013. gada martā tikusi atstādināta no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://zinas.latvijasradio.lv/lv/zinas/latvija/vilks-atbriivo-kornu-no-parlamentaras-sekretares-amata.a53158/|title=Vilks atbrīvo Kornu no parlamentārās sekretāres amata|publisher=Latvijasradio.lv|accessdate={{dat|2013|3|29||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2009. gadā kandidējusi [[7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no "Sabiedrība citai politikai" saraksta, taču netika ievēlēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro9.eirokand09.kandid?NR1=6&cbutton=54382534959|title=2009.gada 6.jūnija Eiropas Parlamenta vēlēšanas|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2012|9|27||bez}}}}</ref> Tāpat neveiksmīgi kandidējusi [[10. Saeima]]s vēlēšanās 2010. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.cvkand10.kandid2?NR1=2&cbutton=54382534959|title=2010.gada 2.oktobra 10.Saeimas vēlēšanas|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2012|9|27||bez}}}}</ref> un [[11. Saeima]]s vēlēšanās 2011. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND11.kandid2?NR1=1&cbutton=54382534959|title=2011.gada 17.septembra 11.Saeimas vēlēšanas|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2012|9|27||bez}}}}</ref> no "Vienotības" saraksta. [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] kandidēja uz vietu [[Liepāja|Liepājas]] valstspilsētas domē no apvienotā [[Kustība Par!|Kustības "PAR!"]], "Vienotības" un [[Progresīvie|"Progresīvie"]] saraksta.<ref name=":0" /> == Atsauces == ;Kopējās {{Refbegin}} * {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tm.gov.lv/lv/cv/kk.html|title=Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre (ministra biroja vadītāja) kopš 2010.gada 8.novembra|publisher=Tm.gov.lv|accessdate={{dat|2012|9|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120927134558/http://www.tm.gov.lv/lv/cv/kk.html|archivedate={{dat|2012|09|27||bez}}}} * {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vienotiba.lv/karina_korna|title="Vienotības" profils|publisher=Vienotiba.lv|accessdate={{dat|2012|9|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20101104123700/http://vienotiba.lv/karina_korna|archivedate={{dat|2010|11|04||bez}}}} {{Refend}} ;Konkrētās {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20101104123700/http://vienotiba.lv/karina_korna "Vienotības" profils] * {{tviteris|KarinaKorna}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Korna, Karina}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ventspilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] l74rjm1ouvtz8xb9tflapl1rx2x4kfv 3661453 3661452 2022-07-27T09:34:25Z Kaamis007 67303 Kaamis007 pārvietoja lapu [[Karīna Korna]] uz [[Karina Ploka]]: uzvārda maiņa, precizēju vārdu pēc CVK wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Karina Ploka | vārds_orģ = | attēls = | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] | term_sākums = {{dat|2011|10|26|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2013|3|15|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Latvijas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] | term_sākums2 = {{dat|2010|11|8|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2011|10|25|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1975|12|18}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ventspils|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[Latviete]] | partija = "[[Vienotība]]" | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[jurists|juriste]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]<br/>[[Rīgas Juridiskā augstskola]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Karina Ploka''' (dzimusi '''Korna''' {{dat|1975|12|18}} [[Ventspils|Ventspilī]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[juriste]] un bijusī vairāku ministriju [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]]. Bijusi [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|finanšu ministra]] padomniece.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati/karina-ploka|title=Karina Ploka|website=pv2021.cvk.lv|access-date=2022-07-27}}</ref> == Biogrāfija == 1994. gadā pabeigusi [[Ventspils Valsts 1. ģimnāzija|Ventspils 1. vidusskolu]], 2000. gadā ieguvusi juristes kvalifikāciju [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]], tāpat studējusi [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridiskajā augstskolā]]. 2002. gadā K.&nbsp;Ploka bijusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas ārējo sakaru nodaļas vadītāja, laikā no 2002. gada novembra līdz 2004. gada septembrim viņa strādāja [[Latvijas Republikas Satversmes tiesa|Satversmes tiesā]] par tiesneša palīdzi. Pēc tam kļuva par konsultanti [[Saeima]]s juridiskajā birojā (līdz 2005. gada februārim). Kopš 2005. gada augusta vada inženierkomunikāciju turētāju sadarbības padomes likumdošanas un normatīvo aktu pilnveidošanas komiteju. No 2005. gada februāra līdz 2010. gada novembrim bijusi uzņēmuma "[[Latvijas Gāze]]" nekustamo īpašumu daļas vadītāja. K.&nbsp;Ploka ir bijusi partijas "[[Sabiedrība citai politikai]]" valdes locekle (2008—2011). Kopš 2010. gada marta ir partijas apvienības "[[Vienotība]]" (kopš 2011. gada novembra — partija) valdes locekle. {{dat|2010|11|8||bez}} kļuva par [[Latvijas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāri]], amatā esot līdz {{dat|2011|10|25|d|bez}}, nākamajā dienā kļūstot par [[Latvijas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijas]] parlamentāro sekretāri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/politika/finansu-ministrijas-parlamentara-sekretare-bus-korna-13911237|title=Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre būs Korna|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|9|28||bez}}}}</ref> 2013. gada martā tikusi atstādināta no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://zinas.latvijasradio.lv/lv/zinas/latvija/vilks-atbriivo-kornu-no-parlamentaras-sekretares-amata.a53158/|title=Vilks atbrīvo Kornu no parlamentārās sekretāres amata|publisher=Latvijasradio.lv|accessdate={{dat|2013|3|29||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2009. gadā kandidējusi [[7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no "Sabiedrība citai politikai" saraksta, taču netika ievēlēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro9.eirokand09.kandid?NR1=6&cbutton=54382534959|title=2009.gada 6.jūnija Eiropas Parlamenta vēlēšanas|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2012|9|27||bez}}}}</ref> Tāpat neveiksmīgi kandidējusi [[10. Saeima]]s vēlēšanās 2010. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.cvkand10.kandid2?NR1=2&cbutton=54382534959|title=2010.gada 2.oktobra 10.Saeimas vēlēšanas|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2012|9|27||bez}}}}</ref> un [[11. Saeima]]s vēlēšanās 2011. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND11.kandid2?NR1=1&cbutton=54382534959|title=2011.gada 17.septembra 11.Saeimas vēlēšanas|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2012|9|27||bez}}}}</ref> no "Vienotības" saraksta. [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] kandidēja uz vietu [[Liepāja|Liepājas]] valstspilsētas domē no apvienotā [[Kustība Par!|Kustības "PAR!"]], "Vienotības" un [[Progresīvie|"Progresīvie"]] saraksta.<ref name=":0" /> == Atsauces == ;Kopējās {{Refbegin}} * {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tm.gov.lv/lv/cv/kk.html|title=Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre (ministra biroja vadītāja) kopš 2010.gada 8.novembra|publisher=Tm.gov.lv|accessdate={{dat|2012|9|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120927134558/http://www.tm.gov.lv/lv/cv/kk.html|archivedate={{dat|2012|09|27||bez}}}} * {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vienotiba.lv/karina_korna|title="Vienotības" profils|publisher=Vienotiba.lv|accessdate={{dat|2012|9|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20101104123700/http://vienotiba.lv/karina_korna|archivedate={{dat|2010|11|04||bez}}}} {{Refend}} ;Konkrētās {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20101104123700/http://vienotiba.lv/karina_korna "Vienotības" profils] * {{tviteris|KarinaKorna}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Korna, Karina}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ventspilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] l74rjm1ouvtz8xb9tflapl1rx2x4kfv 3661459 3661453 2022-07-27T09:38:29Z Kaamis007 67303 nesekmīgi wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Karina Ploka | vārds_orģ = | attēls = | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] | term_sākums = {{dat|2011|10|26|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2013|3|15|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Latvijas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] | term_sākums2 = {{dat|2010|11|8|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2011|10|25|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1975|12|18}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ventspils|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[Latviete]] | partija = "[[Vienotība]]" | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[jurists|juriste]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]<br/>[[Rīgas Juridiskā augstskola]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Karina Ploka''' (dzimusi '''Korna''' {{dat|1975|12|18}} [[Ventspils|Ventspilī]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[juriste]] un bijusī vairāku ministriju [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]]. Bijusi [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|finanšu ministra]] padomniece.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati/karina-ploka|title=Karina Ploka|website=pv2021.cvk.lv|access-date=2022-07-27}}</ref> == Biogrāfija == 1994. gadā pabeigusi [[Ventspils Valsts 1. ģimnāzija|Ventspils 1. vidusskolu]], 2000. gadā ieguvusi juristes kvalifikāciju [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]], tāpat studējusi [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridiskajā augstskolā]]. 2002. gadā K.&nbsp;Ploka bijusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas ārējo sakaru nodaļas vadītāja, laikā no 2002. gada novembra līdz 2004. gada septembrim viņa strādāja [[Latvijas Republikas Satversmes tiesa|Satversmes tiesā]] par tiesneša palīdzi. Pēc tam kļuva par konsultanti [[Saeima]]s juridiskajā birojā (līdz 2005. gada februārim). Kopš 2005. gada augusta vada inženierkomunikāciju turētāju sadarbības padomes likumdošanas un normatīvo aktu pilnveidošanas komiteju. No 2005. gada februāra līdz 2010. gada novembrim bijusi uzņēmuma "[[Latvijas Gāze]]" nekustamo īpašumu daļas vadītāja. K.&nbsp;Ploka ir bijusi partijas "[[Sabiedrība citai politikai]]" valdes locekle (2008—2011). Kopš 2010. gada marta ir partijas apvienības "[[Vienotība]]" (kopš 2011. gada novembra — partija) valdes locekle. {{dat|2010|11|8||bez}} kļuva par [[Latvijas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāri]], amatā esot līdz {{dat|2011|10|25|d|bez}}, nākamajā dienā kļūstot par [[Latvijas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijas]] parlamentāro sekretāri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/politika/finansu-ministrijas-parlamentara-sekretare-bus-korna-13911237|title=Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre būs Korna|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|9|28||bez}}}}</ref> 2013. gada martā tikusi atstādināta no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://zinas.latvijasradio.lv/lv/zinas/latvija/vilks-atbriivo-kornu-no-parlamentaras-sekretares-amata.a53158/|title=Vilks atbrīvo Kornu no parlamentārās sekretāres amata|publisher=Latvijasradio.lv|accessdate={{dat|2013|3|29||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2009. gadā kandidējusi [[7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no "Sabiedrība citai politikai" saraksta, taču netika ievēlēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro9.eirokand09.kandid?NR1=6&cbutton=54382534959|title=2009.gada 6.jūnija Eiropas Parlamenta vēlēšanas|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2012|9|27||bez}}}}</ref> Tāpat neveiksmīgi kandidējusi [[10. Saeima]]s vēlēšanās 2010. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.cvkand10.kandid2?NR1=2&cbutton=54382534959|title=2010.gada 2.oktobra 10.Saeimas vēlēšanas|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2012|9|27||bez}}}}</ref> un [[11. Saeima]]s vēlēšanās 2011. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND11.kandid2?NR1=1&cbutton=54382534959|title=2011.gada 17.septembra 11.Saeimas vēlēšanas|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2012|9|27||bez}}}}</ref> no "Vienotības" saraksta. [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] nesekmīgi kandidēja uz vietu [[Liepāja|Liepājas]] valstspilsētas domē no apvienotā [[Kustība Par!|Kustības "PAR!"]], "Vienotības" un [[Progresīvie|"Progresīvie"]] saraksta.<ref name=":0" /> == Atsauces == ;Kopējās {{Refbegin}} * {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tm.gov.lv/lv/cv/kk.html|title=Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre (ministra biroja vadītāja) kopš 2010.gada 8.novembra|publisher=Tm.gov.lv|accessdate={{dat|2012|9|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120927134558/http://www.tm.gov.lv/lv/cv/kk.html|archivedate={{dat|2012|09|27||bez}}}} * {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vienotiba.lv/karina_korna|title="Vienotības" profils|publisher=Vienotiba.lv|accessdate={{dat|2012|9|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20101104123700/http://vienotiba.lv/karina_korna|archivedate={{dat|2010|11|04||bez}}}} {{Refend}} ;Konkrētās {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20101104123700/http://vienotiba.lv/karina_korna "Vienotības" profils] * {{tviteris|KarinaKorna}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Korna, Karina}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ventspilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] aw606t7kqkoloaruryegkqpijo926f3 Korna 0 200606 3661456 1793609 2022-07-27T09:34:45Z Kaamis007 67303 Pāradresācija nomainīta no [[Karīna Korna]] uz [[Karina Ploka]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Karina Ploka]] 04sto09vu524z3ywivueeefq35u4ez7 Karina Korna 0 200608 3661457 1793611 2022-07-27T09:34:49Z Kaamis007 67303 Pāradresācija nomainīta no [[Karīna Korna]] uz [[Karina Ploka]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Karina Ploka]] 04sto09vu524z3ywivueeefq35u4ez7 Latvijas Republikas Kultūras ministrija 0 200876 3661368 3643213 2022-07-27T05:20:33Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{Infobox Government agency |agency_name = Latvijas Republikas Kultūras ministrija |logo = KulturasMinistrija.svg |logo_width = |logo_caption = |seal = |seal_width = |seal_caption = |picture = |picture_width = |picture_caption = |agency_type = Ministrijas |formed = 1990. gadā |date1 = |date1_name = |date2 = |date2_name = |preceding1 = |preceding2 = |dissolved = |superseding = |jurisdiction = |headquarters = [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela 11a]], [[Rīga]] |coordinates = {{coord|56.9559|24.1115|type:landmark_region:LV-RIX|display=inline,title}} |employees = 117<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visasalgas.com/valsts-iestades/kulturas-ministrija/atalgojums|title=2019.gada janvārī izmaksātais atalgojums {{!}} Kultūras ministrija|website=VisasAlgas.com|access-date=2021-04-15}}</ref> |budget = 191 300 000 EUR (2021)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.km.gov.lv/lv/budzets|title=Budžets {{!}} Kultūras ministrija|website=www.km.gov.lv|access-date=2021-04-15|language=lv}}</ref> |minister1_name = [[Nauris Puntulis]] |minister1_pfo = [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] |chief2_name = |chief2_position = |chief3_name = |chief3_position = |parent_agency = |child1_agency = |child2_agency = |website = {{URL|http://www.km.gov.lv/lv/}} |footnotes = }} '''[[Latvija|Latvijas Republikas]] Kultūras ministrija''' ir vadošā [[valsts]] pārvaldes iestāde kultūras nozarē. Kultūras ministriju politiskā līmenī vada [[Latvijas Republikas kultūras ministrs|kultūras ministrs]]. == Vēsture == 1918. gadā izveidoja [[Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas Izglītības ministriju]]. Kārļa Ulmaņa valdības laikā [[1937]]. gadā izveidoja arī [[Latvijas Republikas sabiedrisko lietu ministri|Sabiedrisko lietu ministriju]], ko likvidēja līdz ar [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]] un [[Latvijas inkorporācija PSRS|inkorporāciju PSRS]] [[1940]]. gadā. 1953. gada 15. maijā nodibināja [[Latvijas PSR]] Kultūras ministriju, kuru vadīja [[Jānis Ostrovs]], tad [[Voldemārs Kalpiņš]] un [[Vladimirs Kaupužs]]. Veicot reformas valsts pārvaldē, 1993. gada augustā Latvijas Republikas Kultūras ministriju likvidēja un [[Raimonds Pauls]] atkāpās no piedāvātā valsts ministra amata. Par valsts ministru kultūrā kļuva [[Jānis Dripe]], bet 1994. gada novembrī Kultūras ministriju atjaunoja kā atsevišķu ministriju. == Darbības mērķi == Tās funkcijas un uzdevumus nosaka tās nolikums. Ministrijas darbu vada arī [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretārs]]. Valsts sekretāra galvenie uzdevumi ir nozares politikas un stratēģiju izstrādes organizēšana, nozares politikas īstenošana, iestādes administratīvā darba vadīšana un ministriju funkciju izpildes organizēšana. == Padotībā esošās iestādes == {{Pamatraksts|Valsts pārvaldes iestādes Latvijā}} * Latvijas Nacionālais Arhīvs (LNA)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arhivi.gov.lv/content.aspx?id=500&mainId=127|title=Latvijas Nacionālais Arhīvs|website=www.arhivi.gov.lv|access-date=2021-04-01}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=223620|title=Latvijas Nacionālā arhīva nolikums|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-04-01|language=lv}}</ref> * [[Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde]] (NKMP)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=96371|title=Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes nolikums|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-04-01|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nkmp.gov.lv/lv|title=Sākumlapa {{!}} Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|website=www.nkmp.gov.lv|access-date=2021-04-01}}</ref> * Nacionālais Kino centrs (NKC)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nkc.gov.lv/|title=Nacionālais Kino Centrs|access-date=2021-04-01|language=lv}}</ref> * Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lnkc.gov.lv/|title=Sākums|website=Latvijas Nacionālais kultūras centrs|access-date=2021-04-01|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=253765|title=Latvijas Nacionālā kultūras centra nolikums|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-04-01|language=lv}}</ref> * Kultūras informācijas sistēmu centrs (KIS)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kis.gov.lv/lv|title=Sākumlapa {{!}} Kultūras informācijas sistēmu centrs|website=www.kis.gov.lv|access-date=2021-04-01}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=253750|title=Kultūras informācijas sistēmu centra nolikums|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-04-01|language=lv}}</ref> ==== Kapitālsabiedrības ==== * [[Dailes teātris|VSIA Dailes teātris]] (DailesT) * [[Daugavpils teātris|VSIA Daugavpils teātris]] (DT) * [[Jaunais Rīgas teātris|VSIA Jaunais Rīgas teātris]] (JRT) * [[Kremerata Baltica|VSIA Kremerata Baltica]] (KB) * VSIA Latvijas koncerti (LK) * [[Latvijas Leļļu teātris|VSIA Latvijas Leļļu teātris]] (LLT) * [[Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris|VSIA Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris]] (LNSO) * [[Latvijas Nacionālais teātris|VSIA Latvijas Nacionālais teātris]] (LNT) * [[Latvijas Nacionālā opera un balets|VSIA Latvijas Nacionālā opera un balets]] (LNOB) * VSIA Liepājas simfoniskais orķestris (LSO) * [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|VSIA Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]] (RKT) * [[Rīgas cirks|VSIA Rīgas cirks]] (RC) * [[Valmieras Drāmas teātris|VSIA Valmieras drāmas teātris]] (VDT) * VSIA Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” (VAKL) ==== Padotībā esošās izglītības iestādes: ==== * [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]] * [[Latvijas Kultūras akadēmija]] * [[Latvijas Mākslas akadēmija]] * [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola]] * [[Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas skola|Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola]] * [[Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola]] * Profesionālās izglītības kompetences centrs Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola * Profesionālās izglītības kompetences centrs Nacionālā Mākslu vidusskola * Profesionālās izglītības kompetences centrs Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola * Profesionālās izglītības kompetences centrs Ventspils Mūzikas vidusskola * [[Rīgas Horeogrāfijas skola|Rīgas horeogrāfijas vidusskola]] * Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola * Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola * Jelgavas mūzikas vidusskola * Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola * Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola * Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.km.gov.lv/ Latvijas Republikas Kultūras ministrijas oficiālā mājaslapa] {{Politika-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas Republikas ministrijas|Kulturas ministrijaa]] o3nz6tiqzxgikwd5av32q3yy2j5e1l4 Famenas stāvs 0 202629 3661235 1986310 2022-07-26T19:05:23Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki '''Famenas stāvs''' ('''D<sub>3</sub>fm''') ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas [[Augšdevons|augšdevona]] vienībām. Nogulumi ir veidojušies famenas laikmetā 374,5 ± 2,6 — 359,2 ± 2,6 miljonu gadu intervālā starp augšdevona [[Frānas stāvs|frānas]] un [[karbona periods|karbona perioda]] [[Turnejas stāvs|turnejas]] [[Ģeoloģiskais laikmets|laikmetiem]]. == Dalījums == Famenas stāvu [[1855. gads|1855. gadā]] [[Ardēnu kalni|Ardēnu kalnos]] izdalījis beļģu [[ģeologs]] Andrē Dumonts (''André Hubert Dumont''). Nosaukums ņemts no Famenas apgabala [[Beļģija|Beļģijas]] dienvidu daļā, kurā pirmo reizi tika aprakstīts stāva [[ģeoloģiskais griezums]]. Šo griezumu veido smilšakmeņi, slānekļi un kaļķakmeņi ar pleckāju u.c. organismu atliekām. Reinas apgabalā (Vācijā) ir vairāk dziļūdens slānekļi un kaļķakmeņi ar galvkāju faunu. Famenas stāvs tiek dalīts divos (reizēm trijos) apakšstāvos un vairākās (līdz 5) biozonās. Rietumeiropas [[Goniatīti|goniatītu]] (galvkāju) fācijas ietver 3 zonas (no apakšas uz augšu): 1) ''Sroradoceras pompeckii'' un ''Cheiloceras curvispina''; 2) ''Platyclymenia annulata'', ''Prolobites delphinus'' un ''Pseudoclymenia sandbergeri''; 3) ''Gonioclymenia speciosa'' un ''Gonioclymenia hoevelensis''. == Famenas stāvs Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] famenas stāva nogulumi ir izplatīti dienvidrietumu daļā ([[Latvijas-Lietuvas depresija]]s teritorijā). Biezums līdz 150-160 metriem. Latvijā famenas stāvs tiek dalīts divos apakšstāvos: # Apakšfamenas apakšstāvu raksturo ''[[Cyrtospirifer]]'' grupā esošā ''Cyrtospirifer archiaci'' pleckāju zona. Apakšstāvs iekļauj sevī [[Elejas svīta|elejas]], [[Jonišķu svīta|jonišķu]] un [[kursas svīta]]s. # Augšfamenas apakšstāvu raksturo ''[[Ptychomaletoechia]]'' ģints un ''Cyrtospirifer kurban'' pleckāju zona. Apakšstāvs iekļauj sevī [[Akmenes svīta|akmenes]], [[Mūru svīta|mūru]], [[Tērvetes svīta|tērvetes]], [[Sniķeres svīta|sniķeres]], [[Žagares svīta|žagares]] un [[ketleru svīta]]s. [[Kategorija:Devons]] 5msecw6c4ema8rtgg33lvgkewllfpdi Darela savvaļas parks 0 225994 3661138 3661054 2022-07-26T13:09:57Z Algonkins 30993 /* Gorillas */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+<ref name="press-pack_2010"/> |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website ={{URL|http://www.durrell.org/Wildlife-park}} }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs'''<ref>[http://www.bbc.co.uk/jersey/entertainment/articles/2004/05/z00_may_2004.shtml A day at the Zoo]{{Novecojusi saite}}</ref>) ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks [[Džeralds Darels]].<ref name="press-pack_2010"> {{Cite web |url=http://www.durrell.org/library/Document/Press_Pack_October_2010_PDF.pdf |title=Durrell Wildlife Conservation Trust: Press Information |work |publisher= |access-date=26 May 2012 }}</ref> Kopš 1964. gada zoodārzā savas mājas ir radis [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Katru gadu ap 169 000 apmeklētāju ierodas savvaļas parkā. Zoodārzā ir pārstāvētas aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas. Tajā galvenais uzsvars tiek likts uz izmirstošo dzīvnieku sugu pavairošanu nebrīvē, lai, iestājoties labvēlīgākai situācijai, būtu iespējams atjaunot sugas populāciju vēsturiskajā mītnes zemē. ==Atrašanās vieta== Zoodārzs atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas muižas teritorijā. Tā kopējā platība ir 13 ha. Parku veidojot, liela uzmanība tika veltīta vietējās, salai raksturīgās dabas saglabāšanai. Ziedu un augļu koku pārpilnība, kas caurvij visu zoodārzu, piesaista daudzus savvaļas putnus un kukaiņus. Parka teritorijā ir izvietoti vairāk kā 50 putnu būrīši, kurus izmanto virkne vietējās putnu sugas, tostarp [[plīvurpūce|plīvurpūces]], [[piekūns|piekūni]], [[bezdelīga]]s un [[mājas čurkste]]s. Citi parasti vietējās faunas pārstāvji zoodārza teritorijā ir [[mājas zvirbulis]], [[dziedātājstrazds]], [[rudā vāvere|rudā vāvere]], lauku pele un [[īspirkstu mizložņa]]. [[Attēls:Gerald Durrell statue.jpg|thumb|left|200px|Piemineklis Džeraldam Darelam Džērsijas zoodārzā.]] ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels izsakās grāmatā "Noķeriet man kolobusu": <blockquote>"Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek".</blockquote> ==Ekspozīcijas== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu visvairāk apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi dodo. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== Centrs nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Geofam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā "Noenkurotais šķirsts" par šo ēku raksta: <blockquote>"Un tā es sāku [pēc ziedošanas] īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība."</blockquote> ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|300px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]] pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Zoodārzs atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em atkārtoti cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s un [[paradīzes dzērve]]s. Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā suga tiek turēta daudzus gadus, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā. Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[http://www.durrell.org/Wildlife-park/ Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 2apn2pjq0elrztkki87rlyq0wf1pphb 3661158 3661138 2022-07-26T14:18:34Z Algonkins 30993 /* Gorillas */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+<ref name="press-pack_2010"/> |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website ={{URL|http://www.durrell.org/Wildlife-park}} }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs'''<ref>[http://www.bbc.co.uk/jersey/entertainment/articles/2004/05/z00_may_2004.shtml A day at the Zoo]{{Novecojusi saite}}</ref>) ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks [[Džeralds Darels]].<ref name="press-pack_2010"> {{Cite web |url=http://www.durrell.org/library/Document/Press_Pack_October_2010_PDF.pdf |title=Durrell Wildlife Conservation Trust: Press Information |work |publisher= |access-date=26 May 2012 }}</ref> Kopš 1964. gada zoodārzā savas mājas ir radis [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Katru gadu ap 169 000 apmeklētāju ierodas savvaļas parkā. Zoodārzā ir pārstāvētas aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas. Tajā galvenais uzsvars tiek likts uz izmirstošo dzīvnieku sugu pavairošanu nebrīvē, lai, iestājoties labvēlīgākai situācijai, būtu iespējams atjaunot sugas populāciju vēsturiskajā mītnes zemē. ==Atrašanās vieta== Zoodārzs atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas muižas teritorijā. Tā kopējā platība ir 13 ha. Parku veidojot, liela uzmanība tika veltīta vietējās, salai raksturīgās dabas saglabāšanai. Ziedu un augļu koku pārpilnība, kas caurvij visu zoodārzu, piesaista daudzus savvaļas putnus un kukaiņus. Parka teritorijā ir izvietoti vairāk kā 50 putnu būrīši, kurus izmanto virkne vietējās putnu sugas, tostarp [[plīvurpūce|plīvurpūces]], [[piekūns|piekūni]], [[bezdelīga]]s un [[mājas čurkste]]s. Citi parasti vietējās faunas pārstāvji zoodārza teritorijā ir [[mājas zvirbulis]], [[dziedātājstrazds]], [[rudā vāvere|rudā vāvere]], lauku pele un [[īspirkstu mizložņa]]. [[Attēls:Gerald Durrell statue.jpg|thumb|left|200px|Piemineklis Džeraldam Darelam Džērsijas zoodārzā.]] ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels izsakās grāmatā "Noķeriet man kolobusu": <blockquote>"Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek".</blockquote> ==Ekspozīcijas== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu visvairāk apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi dodo. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== Centrs nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Geofam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā "Noenkurotais šķirsts" par šo ēku raksta: <blockquote>"Un tā es sāku [pēc ziedošanas] īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība."</blockquote> ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|300px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]] pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em atkārtoti cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s un [[paradīzes dzērve]]s. Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā suga tiek turēta daudzus gadus, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā. Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[http://www.durrell.org/Wildlife-park/ Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 50ilziowfb5xy2i6pdypa4jzk9h0qlp 3661209 3661158 2022-07-26T17:19:24Z Algonkins 30993 /* Gorillas */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+<ref name="press-pack_2010"/> |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website ={{URL|http://www.durrell.org/Wildlife-park}} }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs'''<ref>[http://www.bbc.co.uk/jersey/entertainment/articles/2004/05/z00_may_2004.shtml A day at the Zoo]{{Novecojusi saite}}</ref>) ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks [[Džeralds Darels]].<ref name="press-pack_2010"> {{Cite web |url=http://www.durrell.org/library/Document/Press_Pack_October_2010_PDF.pdf |title=Durrell Wildlife Conservation Trust: Press Information |work |publisher= |access-date=26 May 2012 }}</ref> Kopš 1964. gada zoodārzā savas mājas ir radis [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Katru gadu ap 169 000 apmeklētāju ierodas savvaļas parkā. Zoodārzā ir pārstāvētas aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas. Tajā galvenais uzsvars tiek likts uz izmirstošo dzīvnieku sugu pavairošanu nebrīvē, lai, iestājoties labvēlīgākai situācijai, būtu iespējams atjaunot sugas populāciju vēsturiskajā mītnes zemē. ==Atrašanās vieta== Zoodārzs atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas muižas teritorijā. Tā kopējā platība ir 13 ha. Parku veidojot, liela uzmanība tika veltīta vietējās, salai raksturīgās dabas saglabāšanai. Ziedu un augļu koku pārpilnība, kas caurvij visu zoodārzu, piesaista daudzus savvaļas putnus un kukaiņus. Parka teritorijā ir izvietoti vairāk kā 50 putnu būrīši, kurus izmanto virkne vietējās putnu sugas, tostarp [[plīvurpūce|plīvurpūces]], [[piekūns|piekūni]], [[bezdelīga]]s un [[mājas čurkste]]s. Citi parasti vietējās faunas pārstāvji zoodārza teritorijā ir [[mājas zvirbulis]], [[dziedātājstrazds]], [[rudā vāvere|rudā vāvere]], lauku pele un [[īspirkstu mizložņa]]. [[Attēls:Gerald Durrell statue.jpg|thumb|left|200px|Piemineklis Džeraldam Darelam Džērsijas zoodārzā.]] ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels izsakās grāmatā "Noķeriet man kolobusu": <blockquote>"Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek".</blockquote> ==Ekspozīcijas== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu visvairāk apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi dodo. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== Centrs nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Geofam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā "Noenkurotais šķirsts" par šo ēku raksta: <blockquote>"Un tā es sāku [pēc ziedošanas] īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība."</blockquote> ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]] pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām un gorillu tūrisms ir izšķiroši nozīmīgs ienākumu avots parka darbībai. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em atkārtoti cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s un [[paradīzes dzērve]]s. Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā suga tiek turēta daudzus gadus, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā. Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[http://www.durrell.org/Wildlife-park/ Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 71zy55bt79z836f0qgrtzapcuvjtrmi 3661227 3661209 2022-07-26T18:52:28Z Algonkins 30993 /* Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+<ref name="press-pack_2010"/> |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website ={{URL|http://www.durrell.org/Wildlife-park}} }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs'''<ref>[http://www.bbc.co.uk/jersey/entertainment/articles/2004/05/z00_may_2004.shtml A day at the Zoo]{{Novecojusi saite}}</ref>) ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks [[Džeralds Darels]].<ref name="press-pack_2010"> {{Cite web |url=http://www.durrell.org/library/Document/Press_Pack_October_2010_PDF.pdf |title=Durrell Wildlife Conservation Trust: Press Information |work |publisher= |access-date=26 May 2012 }}</ref> Kopš 1964. gada zoodārzā savas mājas ir radis [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Katru gadu ap 169 000 apmeklētāju ierodas savvaļas parkā. Zoodārzā ir pārstāvētas aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas. Tajā galvenais uzsvars tiek likts uz izmirstošo dzīvnieku sugu pavairošanu nebrīvē, lai, iestājoties labvēlīgākai situācijai, būtu iespējams atjaunot sugas populāciju vēsturiskajā mītnes zemē. ==Atrašanās vieta== Zoodārzs atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas muižas teritorijā. Tā kopējā platība ir 13 ha. Parku veidojot, liela uzmanība tika veltīta vietējās, salai raksturīgās dabas saglabāšanai. Ziedu un augļu koku pārpilnība, kas caurvij visu zoodārzu, piesaista daudzus savvaļas putnus un kukaiņus. Parka teritorijā ir izvietoti vairāk kā 50 putnu būrīši, kurus izmanto virkne vietējās putnu sugas, tostarp [[plīvurpūce|plīvurpūces]], [[piekūns|piekūni]], [[bezdelīga]]s un [[mājas čurkste]]s. Citi parasti vietējās faunas pārstāvji zoodārza teritorijā ir [[mājas zvirbulis]], [[dziedātājstrazds]], [[rudā vāvere|rudā vāvere]], lauku pele un [[īspirkstu mizložņa]]. [[Attēls:Gerald Durrell statue.jpg|thumb|left|200px|Piemineklis Džeraldam Darelam Džērsijas zoodārzā.]] ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels izsakās grāmatā "Noķeriet man kolobusu": <blockquote>"Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek".</blockquote> ==Ekspozīcijas== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu visvairāk apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi dodo. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]] pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām un gorillu tūrisms ir izšķiroši nozīmīgs ienākumu avots parka darbībai. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em atkārtoti cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s un [[paradīzes dzērve]]s. Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā suga tiek turēta daudzus gadus, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā. Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[http://www.durrell.org/Wildlife-park/ Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] m74tlfxw6nd7olg5e72rill0g01aszp 3661230 3661227 2022-07-26T18:59:01Z Algonkins 30993 /* Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+<ref name="press-pack_2010"/> |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website ={{URL|http://www.durrell.org/Wildlife-park}} }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs'''<ref>[http://www.bbc.co.uk/jersey/entertainment/articles/2004/05/z00_may_2004.shtml A day at the Zoo]{{Novecojusi saite}}</ref>) ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks [[Džeralds Darels]].<ref name="press-pack_2010"> {{Cite web |url=http://www.durrell.org/library/Document/Press_Pack_October_2010_PDF.pdf |title=Durrell Wildlife Conservation Trust: Press Information |work |publisher= |access-date=26 May 2012 }}</ref> Kopš 1964. gada zoodārzā savas mājas ir radis [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Katru gadu ap 169 000 apmeklētāju ierodas savvaļas parkā. Zoodārzā ir pārstāvētas aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas. Tajā galvenais uzsvars tiek likts uz izmirstošo dzīvnieku sugu pavairošanu nebrīvē, lai, iestājoties labvēlīgākai situācijai, būtu iespējams atjaunot sugas populāciju vēsturiskajā mītnes zemē. ==Atrašanās vieta== Zoodārzs atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas muižas teritorijā. Tā kopējā platība ir 13 ha. Parku veidojot, liela uzmanība tika veltīta vietējās, salai raksturīgās dabas saglabāšanai. Ziedu un augļu koku pārpilnība, kas caurvij visu zoodārzu, piesaista daudzus savvaļas putnus un kukaiņus. Parka teritorijā ir izvietoti vairāk kā 50 putnu būrīši, kurus izmanto virkne vietējās putnu sugas, tostarp [[plīvurpūce|plīvurpūces]], [[piekūns|piekūni]], [[bezdelīga]]s un [[mājas čurkste]]s. Citi parasti vietējās faunas pārstāvji zoodārza teritorijā ir [[mājas zvirbulis]], [[dziedātājstrazds]], [[rudā vāvere|rudā vāvere]], lauku pele un [[īspirkstu mizložņa]]. [[Attēls:Gerald Durrell statue.jpg|thumb|left|200px|Piemineklis Džeraldam Darelam Džērsijas zoodārzā.]] ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels izsakās grāmatā "Noķeriet man kolobusu": <blockquote>"Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek".</blockquote> ==Ekspozīcijas== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu visvairāk apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi dodo. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]] pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām un gorillu tūrisms ir izšķiroši nozīmīgs ienākumu avots parka darbībai. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em atkārtoti cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s un [[paradīzes dzērve]]s. Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā suga tiek turēta daudzus gadus, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā. Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[http://www.durrell.org/Wildlife-park/ Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 3njtsxsj6ojsc3iueby4uxlukyet23b 3661312 3661230 2022-07-26T20:48:55Z Algonkins 30993 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+<ref name="press-pack_2010"/> |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website ={{URL|http://www.durrell.org/Wildlife-park}} }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs'''<ref>[http://www.bbc.co.uk/jersey/entertainment/articles/2004/05/z00_may_2004.shtml A day at the Zoo]{{Novecojusi saite}}</ref>) ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks [[Džeralds Darels]].<ref name="press-pack_2010"> {{Cite web |url=http://www.durrell.org/library/Document/Press_Pack_October_2010_PDF.pdf |title=Durrell Wildlife Conservation Trust: Press Information |work |publisher= |access-date=26 May 2012 }}</ref> Kopš 1964. gada zoodārzā savas mājas ir radis [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Katru gadu ap 169 000 apmeklētāju ierodas savvaļas parkā. Zoodārzā ir pārstāvētas aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas. Tajā galvenais uzsvars tiek likts uz izmirstošo dzīvnieku sugu pavairošanu nebrīvē, lai, iestājoties labvēlīgākai situācijai, būtu iespējams atjaunot sugas populāciju vēsturiskajā mītnes zemē. ==Atrašanās vieta== Zoodārzs atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas muižas teritorijā. Tā kopējā platība ir 13 ha. Parku veidojot, liela uzmanība tika veltīta vietējās, salai raksturīgās dabas saglabāšanai. Ziedu un augļu koku pārpilnība, kas caurvij visu zoodārzu, piesaista daudzus savvaļas putnus un kukaiņus. Parka teritorijā ir izvietoti vairāk kā 50 putnu būrīši, kurus izmanto virkne vietējās putnu sugas, tostarp [[plīvurpūce|plīvurpūces]], [[piekūns|piekūni]], [[bezdelīga]]s un [[mājas čurkste]]s. Citi parasti vietējās faunas pārstāvji zoodārza teritorijā ir [[mājas zvirbulis]], [[dziedātājstrazds]], [[rudā vāvere|rudā vāvere]], lauku pele un [[īspirkstu mizložņa]]. [[Attēls:Gerald Durrell statue.jpg|thumb|left|200px|Piemineklis Džeraldam Darelam Džērsijas zoodārzā.]] ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem vairāk nekā gadu ilgušiem meklējumiem, Darels jau pēc dažām stundām atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs sienas ieskauts dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu visvairāk apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi dodo. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]] pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām un gorillu tūrisms ir izšķiroši nozīmīgs ienākumu avots parka darbībai. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em atkārtoti cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s un [[paradīzes dzērve]]s. Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā suga tiek turēta daudzus gadus, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā. Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[http://www.durrell.org/Wildlife-park/ Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 01x6v0ml05tnyri1530o3zxx138hu9w 3661314 3661312 2022-07-26T20:55:49Z Algonkins 30993 /* Atrašanās vieta */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+<ref name="press-pack_2010"/> |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website ={{URL|http://www.durrell.org/Wildlife-park}} }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs'''<ref>[http://www.bbc.co.uk/jersey/entertainment/articles/2004/05/z00_may_2004.shtml A day at the Zoo]{{Novecojusi saite}}</ref>) ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks [[Džeralds Darels]].<ref name="press-pack_2010"> {{Cite web |url=http://www.durrell.org/library/Document/Press_Pack_October_2010_PDF.pdf |title=Durrell Wildlife Conservation Trust: Press Information |work |publisher= |access-date=26 May 2012 }}</ref> Kopš 1964. gada zoodārzā savas mājas ir radis [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Katru gadu ap 169 000 apmeklētāju ierodas savvaļas parkā. Zoodārzā ir pārstāvētas aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas. Tajā galvenais uzsvars tiek likts uz izmirstošo dzīvnieku sugu pavairošanu nebrīvē, lai, iestājoties labvēlīgākai situācijai, būtu iespējams atjaunot sugas populāciju vēsturiskajā mītnes zemē. ==Atrašanās vieta== Zoodārzs atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas muižas teritorijā. Tā kopējā platība ir 13 ha. Parku veidojot, liela uzmanība tika veltīta vietējās, salai raksturīgās dabas saglabāšanai. Ziedu un augļu koku pārpilnība, kas caurvij visu zoodārzu, piesaista daudzus savvaļas putnus un kukaiņus. Parka teritorijā ir izvietoti vairāk kā 50 putnu būrīši, kurus izmanto virkne vietējās putnu sugas, tostarp [[plīvurpūce|plīvurpūces]], [[piekūns|piekūni]], [[bezdelīga]]s un [[mājas čurkste]]s. Citi parasti vietējās faunas pārstāvji zoodārza teritorijā ir [[mājas zvirbulis]], [[dziedātājstrazds]], [[rudā vāvere|rudā vāvere]], lauku pele un [[īspirkstu mizložņa]]. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem vairāk nekā gadu ilgušiem meklējumiem, Darels jau pēc dažām stundām atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs sienas ieskauts dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu visvairāk apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi dodo. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]] pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām un gorillu tūrisms ir izšķiroši nozīmīgs ienākumu avots parka darbībai. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em atkārtoti cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s un [[paradīzes dzērve]]s. Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā suga tiek turēta daudzus gadus, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā. Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[http://www.durrell.org/Wildlife-park/ Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 72by564u1tcy1kjt6cnnvyrpswhyl1e 3661318 3661314 2022-07-26T21:03:21Z Algonkins 30993 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+<ref name="press-pack_2010"/> |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website ={{URL|http://www.durrell.org/Wildlife-park}} }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs'''<ref>[http://www.bbc.co.uk/jersey/entertainment/articles/2004/05/z00_may_2004.shtml A day at the Zoo]{{Novecojusi saite}}</ref>) ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks [[Džeralds Darels]].<ref name="press-pack_2010"> {{Cite web |url=http://www.durrell.org/library/Document/Press_Pack_October_2010_PDF.pdf |title=Durrell Wildlife Conservation Trust: Press Information |work |publisher= |access-date=26 May 2012 }}</ref> Kopš 1964. gada zoodārzā savas mājas ir radis [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Katru gadu ap 169 000 apmeklētāju ierodas savvaļas parkā. Zoodārzā ir pārstāvētas aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas. Tajā galvenais uzsvars tiek likts uz izmirstošo dzīvnieku sugu pavairošanu nebrīvē, lai, iestājoties labvēlīgākai situācijai, būtu iespējams atjaunot sugas populāciju vēsturiskajā mītnes zemē. ==Atrašanās vieta== Zoodārzs atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas muižas teritorijā. Tā kopējā platība ir 13 ha. Parku veidojot, liela uzmanība tika veltīta vietējās, salai raksturīgās dabas saglabāšanai. Ziedu un augļu koku pārpilnība, kas caurvij visu zoodārzu, piesaista daudzus savvaļas putnus un kukaiņus. Parka teritorijā ir izvietoti vairāk kā 50 putnu būrīši, kurus izmanto virkne vietējās putnu sugas, tostarp [[plīvurpūce|plīvurpūces]], [[piekūns|piekūni]], [[bezdelīga]]s un [[mājas čurkste]]s. Citi parasti vietējās faunas pārstāvji zoodārza teritorijā ir [[mājas zvirbulis]], [[dziedātājstrazds]], [[rudā vāvere|rudā vāvere]], lauku pele un [[īspirkstu mizložņa]]. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem vairāk nekā gadu ilgušiem meklējumiem, Darels jau pēc dažām stundām atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu visvairāk apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi dodo. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]] pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām un gorillu tūrisms ir izšķiroši nozīmīgs ienākumu avots parka darbībai. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em atkārtoti cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s un [[paradīzes dzērve]]s. Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā suga tiek turēta daudzus gadus, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā. Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[http://www.durrell.org/Wildlife-park/ Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 6w11qsm9t8yjhto7lajvxwi4o8rs8qk 3661319 3661318 2022-07-26T21:04:31Z Algonkins 30993 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+<ref name="press-pack_2010"/> |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website ={{URL|http://www.durrell.org/Wildlife-park}} }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs'''<ref>[http://www.bbc.co.uk/jersey/entertainment/articles/2004/05/z00_may_2004.shtml A day at the Zoo]{{Novecojusi saite}}</ref>) ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks [[Džeralds Darels]].<ref name="press-pack_2010"> {{Cite web |url=http://www.durrell.org/library/Document/Press_Pack_October_2010_PDF.pdf |title=Durrell Wildlife Conservation Trust: Press Information |work |publisher= |access-date=26 May 2012 }}</ref> Kopš 1964. gada zoodārzā savas mājas ir radis [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Katru gadu ap 169 000 apmeklētāju ierodas savvaļas parkā. Zoodārzā ir pārstāvētas aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas. Tajā galvenais uzsvars tiek likts uz izmirstošo dzīvnieku sugu pavairošanu nebrīvē, lai, iestājoties labvēlīgākai situācijai, būtu iespējams atjaunot sugas populāciju vēsturiskajā mītnes zemē. ==Atrašanās vieta== Zoodārzs atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas muižas teritorijā. Tā kopējā platība ir 13 ha. Parku veidojot, liela uzmanība tika veltīta vietējās, salai raksturīgās dabas saglabāšanai. Ziedu un augļu koku pārpilnība, kas caurvij visu zoodārzu, piesaista daudzus savvaļas putnus un kukaiņus. Parka teritorijā ir izvietoti vairāk kā 50 putnu būrīši, kurus izmanto virkne vietējās putnu sugas, tostarp [[plīvurpūce|plīvurpūces]], [[piekūns|piekūni]], [[bezdelīga]]s un [[mājas čurkste]]s. Citi parasti vietējās faunas pārstāvji zoodārza teritorijā ir [[mājas zvirbulis]], [[dziedātājstrazds]], [[rudā vāvere|rudā vāvere]], lauku pele un [[īspirkstu mizložņa]]. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem vairāk nekā gadu ilgušiem meklējumiem, Darels jau pēc dažām stundām atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu visvairāk apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi dodo. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]] pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām un gorillu tūrisms ir izšķiroši nozīmīgs ienākumu avots parka darbībai. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em atkārtoti cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s un [[paradīzes dzērve]]s. Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā suga tiek turēta daudzus gadus, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā. Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[http://www.durrell.org/Wildlife-park/ Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] p4fk1tut3584el44kqjx4j2eq2qhs6t 3661333 3661319 2022-07-26T21:43:54Z Algonkins 30993 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+<ref name="press-pack_2010"/> |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website ={{URL|http://www.durrell.org/Wildlife-park}} }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļoaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Tajā galvenā vērība tiek pievērsta izmirstošo sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem vairāk nekā gadu ilgušiem meklējumiem, Darels jau pēc dažām stundām atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu visvairāk apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi dodo. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]] pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām un gorillu tūrisms ir izšķiroši nozīmīgs ienākumu avots parka darbībai. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em atkārtoti cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s un [[paradīzes dzērve]]s. Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā suga tiek turēta daudzus gadus, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā. Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[http://www.durrell.org/Wildlife-park/ Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 26tpgymk2v4dorbejbcoluxxhu0sojq 3661335 3661333 2022-07-26T21:50:19Z Algonkins 30993 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+<ref name="press-pack_2010"/> |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļoaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Tajā galvenā vērība tiek pievērsta izmirstošo sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem vairāk nekā gadu ilgušiem meklējumiem, Darels jau pēc dažām stundām atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu visvairāk apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi dodo. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]] pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām un gorillu tūrisms ir izšķiroši nozīmīgs ienākumu avots parka darbībai. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em atkārtoti cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s un [[paradīzes dzērve]]s. Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā suga tiek turēta daudzus gadus, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā. Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[http://www.durrell.org/Wildlife-park/ Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] tcm2y8mv4v7xrs5aq023ao2hic35tva 3661336 3661335 2022-07-26T21:53:23Z Algonkins 30993 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļoaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Tajā galvenā vērība tiek pievērsta izmirstošo sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem vairāk nekā gadu ilgušiem meklējumiem, Darels jau pēc dažām stundām atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu visvairāk apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi dodo. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]] pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām un gorillu tūrisms ir izšķiroši nozīmīgs ienākumu avots parka darbībai. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em atkārtoti cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s un [[paradīzes dzērve]]s. Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā suga tiek turēta daudzus gadus, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā. Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[http://www.durrell.org/Wildlife-park/ Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] rleu47gm91s4lgkmdx0ktyklrod1hzh 3661337 3661336 2022-07-26T21:55:24Z Algonkins 30993 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļoaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Tajā galvenā vērība tiek pievērsta izmirstošo sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem vairāk nekā gadu ilgušiem meklējumiem, Darels jau pēc dažām stundām atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu visvairāk apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi dodo. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]] pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām un gorillu tūrisms ir izšķiroši nozīmīgs ienākumu avots parka darbībai. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em atkārtoti cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s un [[paradīzes dzērve]]s. Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā suga tiek turēta daudzus gadus, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā. Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 7lmpbym3q9tmtgthopezeb3u0hhy9oz 3661338 3661337 2022-07-26T21:58:02Z Algonkins 30993 /* Gorillas */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļoaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Tajā galvenā vērība tiek pievērsta izmirstošo sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem vairāk nekā gadu ilgušiem meklējumiem, Darels jau pēc dažām stundām atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu visvairāk apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi dodo. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]] pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em atkārtoti cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s un [[paradīzes dzērve]]s. Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā suga tiek turēta daudzus gadus, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā. Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] rz4bd4kz8x8v3y5n5ju572cgvobi87x 3661339 3661338 2022-07-26T21:59:05Z Algonkins 30993 /* Meža dārgakmeņi */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļoaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Tajā galvenā vērība tiek pievērsta izmirstošo sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem vairāk nekā gadu ilgušiem meklējumiem, Darels jau pēc dažām stundām atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi dodo. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]] pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em atkārtoti cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s un [[paradīzes dzērve]]s. Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā suga tiek turēta daudzus gadus, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā. Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] lad6zrr24zj9vt2crrx7qmpnrpz067r 3661342 3661339 2022-07-26T22:08:39Z Algonkins 30993 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Tajā galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem vairāk nekā gadu ilgušiem meklējumiem, Darels jau pēc dažām stundām atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi dodo. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]] pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em atkārtoti cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s un [[paradīzes dzērve]]s. Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā suga tiek turēta daudzus gadus, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā. Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] ot3yav8h8zw0f91thizpexqw3mwux12 3661375 3661342 2022-07-27T06:14:28Z Algonkins 30993 /* Meža dārgakmeņi */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Tajā galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem vairāk nekā gadu ilgušiem meklējumiem, Darels jau pēc dažām stundām atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi dodo. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]] pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em atkārtoti cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s un [[paradīzes dzērve]]s. Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā suga tiek turēta daudzus gadus, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā. Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 8dgof0hnu97ka5wjuv9jmnnprp84nu8 3661384 3661375 2022-07-27T06:22:06Z Algonkins 30993 /* Meža dārgakmeņi */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Tajā galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem vairāk nekā gadu ilgušiem meklējumiem, Darels jau pēc dažām stundām atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi dodo. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]] pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em atkārtoti cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s un [[paradīzes dzērve]]s. Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā suga tiek turēta daudzus gadus, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā. Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 8rcii5gwm6bjnucgfqd9h0qs6t336gf 3661388 3661384 2022-07-27T06:42:13Z Algonkins 30993 /* Meža dārgakmeņi */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Tajā galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem vairāk nekā gadu ilgušiem meklējumiem, Darels jau pēc dažām stundām atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi dodo. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]] pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em atkārtoti cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s un [[paradīzes dzērve]]s. Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā suga tiek turēta daudzus gadus, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā. Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] qq7mm68u3s24bqq8ywgbh3sswyh6w8u 3661391 3661388 2022-07-27T07:12:08Z Algonkins 30993 /* Meža dārgakmeņi */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Tajā galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem vairāk nekā gadu ilgušiem meklējumiem, Darels jau pēc dažām stundām atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi dodo. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]] pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em atkārtoti cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s un [[paradīzes dzērve]]s. Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā suga tiek turēta daudzus gadus, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā. Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] jp29u5tr5yues70t9nv0voyijogd5q2 3661394 3661391 2022-07-27T07:20:01Z Algonkins 30993 /* Ekspozīcijas un darbība */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Tajā galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem vairāk nekā gadu ilgušiem meklējumiem, Darels jau pēc dažām stundām atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi dodo. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]] pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em atkārtoti cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s un [[paradīzes dzērve]]s. Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā suga tiek turēta daudzus gadus, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā. Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] ge5wzt795yi9bo68r9aa6t1keide4r5 3661398 3661394 2022-07-27T07:25:01Z Algonkins 30993 /* Meža dārgakmeņi */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Tajā galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem vairāk nekā gadu ilgušiem meklējumiem, Darels jau pēc dažām stundām atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi dodo. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]] pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em atkārtoti cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s un [[paradīzes dzērve]]s. Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā suga tiek turēta daudzus gadus, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā. Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] g6bacpm5369jg218xcfbtsvab1855u7 3661400 3661398 2022-07-27T07:30:43Z Algonkins 30993 /* Meža dārgakmeņi */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Tajā galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem vairāk nekā gadu ilgušiem meklējumiem, Darels jau pēc dažām stundām atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi dodo. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]] pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em atkārtoti cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s un [[paradīzes dzērve]]s. Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā suga tiek turēta daudzus gadus, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā. Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] m610n1si2dxp8g01rv5vzgc8kymdb5d 3661455 3661400 2022-07-27T09:34:43Z Algonkins 30993 /* Meža dārgakmeņi */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Tajā galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem vairāk nekā gadu ilgušiem meklējumiem, Darels jau pēc dažām stundām atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi dodo. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]] pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em atkārtoti cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s un [[paradīzes dzērve]]s. Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā suga tiek turēta daudzus gadus, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā. Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 4zbp9c5iutcqgujvilvrk72bgh9et4c Ridlijs Skots 0 226351 3661431 3657386 2022-07-27T08:12:36Z Baisulis 11523 /* ievads */ : wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ridlijs Skots | vārds_orig = ''Ridley Scott'' | attēls = NASA Journey to Mars and “The Martian” (201508180030HQ).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Ridlijs Skots 2015. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1937|11|30}} | dz. vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Sautšīldsa}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = režisors, producents | darbības gadi = 1965—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Ridlijs Skots''' ({{val|en|Ridley Scott}}; dzimis {{dat|1937|11|30}}) ir angļu kinorežisors un producents. Kļuvis pazīstams kā filmas "[[Svešais (1979. gada filma)|Svešais]]" (1979) režisors. Pēc tam uzņēmis tādas filmas kā "[[Pa asmeni skrejošais]]" (1982), "[[Telma un Luīze]]" (1991), "[[Gladiators (filma)|Gladiators]]" (2000), "[[Melnais vanags notriekts]]" (''Black Hawk Down''; 2001), "[[Krāpnieki]]" (2003), "[[Debesu valstība]]" (2005), "[[Amerikāņu gangsteris]]" (''American Gangster''; 2007), "[[Prometejs (filma)|Prometejs]]" (2012), "[[Advokāts (filma)|Advokāts]]" (2013), "[[Marsietis (filma)|Marsietis]]" (2015), "[[Svešais: Covenant]]" (2017), "[[Visa pasaules nauda]]" (2017). Skota režisētā filma "Gladiators" (2000) saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā filma]]. Ridlijs Skots kopā ar brāli [[Tonijs Skots|Toniju Skotu]] bija seriāla "[[Skaitļi (seriāls)|Skaitļi]]" izpildproducenti. Kā režisors Ridlijs Skots ir ticis nominēts trim Amerikas Kinoakadēmijas balvām ("Telma un Luīze", "Gladiators", "Melnais vanags notriekts"), kā arī ticis nominēts kā viens no producentiem kategorijā "Labākā filma" ("Marsietis"). Nominēts arī četrām [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvām]] un vairākām [[BAFTA kino balva|BAFTA]] balvām. Par darbu televīzijā ieguvis divas [[Emmy balva|''Emmy'' balvas]]. 2018. gadā saņēmis ''[[BAFTA Fellowship]]'' balvu.<ref name="BAFTA Felowship">{{ziņu atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/news/entertainment-arts-42888673|title=Sir Ridley Scott gets top Bafta honour|publisher=BBC News|access-date=18 February 2018| date = 31 January 2018}}</ref> 2016. gadā saņēma [[Amerikas režisoru ģildes balva|Amerikas režisoru ģildes balvu]] par mūža ieguldījumu. == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" |- ! width=33 | Gads ! Nosaukums ! width=65 | Režisors ! width=65 | Producents |- | 1977 |style="text-align:left"| "[[Duelanti]]" (''The Duellists'') | {{Jā}} | |- | 1979 |style="text-align:left"| "[[Svešais (1979. gada filma)|Svešais]]" (''Alien'') | {{Jā}} | |- | 1982 |style="text-align:left"| "[[Pa asmeni skrejošais]]" (''Blade Runner'') | {{Jā}} | |- | 1985 |style="text-align:left"| "[[Leģenda (1985. gada filma)|Leģenda]]" | {{Jā}} | |- | 1987 |style="text-align:left"| "[[Tas, kurš mani sargā]]" (''Someone to Watch Over Me'') | {{Jā}} | {{Jā}} |- | 1989 |style="text-align:left"| ''[[Black Rain]]'' | {{Jā}} | |- | 1991 |style="text-align:left"| "[[Telma un Luīze]]" (''Thelma & Louise'') | {{Jā}} | {{Jā}} |- | 1992 |style="text-align:left"| "[[1492: Paradīzes iekarošana]]" (''1492: Conquest of Paradise'') | {{Jā}} | {{Jā}} |- |rowspan="2"| 1994 |style="text-align:left"| "[[Nedienas ar mērkaķi]]" (''Monkey Trouble'') | | {{Jā}} |- |style="text-align:left"| ''[[The Browning Version]]'' | | {{Jā}} |- | 1996 |style="text-align:left"| "[[Devītais vilnis (filma)|Devītais vilnis]]" (''White Squall'') | {{Jā}} | {{Jā}} |- | 1997 |style="text-align:left"| "[[Kareive Džeina]]" (''G.I. Jane'') | {{Jā}} | {{Jā}} |- |rowspan="2" | 1998 |style="text-align:left"| "[[Māla baloži]]" (''Clay Pigeons'') | | {{Jā}} |- |style="text-align:left"| "[[RKO 281]]" | | {{Jā}} |- |rowspan="2" | 2000 |style="text-align:left"| "[[Gladiators (filma)|Gladiators]]" (''Gladiator'') | {{Jā}} | |- |style="text-align:left"| ''[[Where the Money Is]]'' | | {{Jā}} |- |rowspan="2" | 2001 |style="text-align:left"| "[[Hanibāls (filma)|Hanibāls]]" (''Hannibal'') | {{Jā}} | {{Jā}} |- |style="text-align:left"| "[[Melnais vanags notriekts]]" (''Black Hawk Down'') | {{Jā}} | {{Jā}} |- | 2003 |style="text-align:left"| "[[Krāpnieki]]" (''Matchstick Men'') | {{Jā}} | {{Jā}} |- |rowspan="2" | 2005 |style="text-align:left"| "[[Debesu valstība]]" (''Kingdom of Heaven'') | {{Jā}} | {{Jā}} |- |style="text-align:left"| "[[Māsas kurpēs]]" (''In Her Shoes'') | | {{Jā}} |- |rowspan="2" | 2006 |style="text-align:left"| "[[Labs gads]]" (''A Good Year'') | {{Jā}} | {{Jā}} |- |style="text-align:left"| "[[Tristans un Izolde]]" (''Tristan & Isolde'') | | {{Jā}} |- |rowspan="2" | 2007 |style="text-align:left"| "[[Amerikāņu gangsteris]]" (''American Gangster'') | {{Jā}} | {{Jā}} |- |style="text-align:left"| "[[Džesija Džeimsa slepkavība no gļēvuļa Roberta Forda rokas]]" (''The Assassination of Jesse James by the Coward Robert Ford'') | | {{Jā}} |- | 2008 |style="text-align:left"| "[[Melu virpulī]]" (''Body of Lies'') | {{Jā}} | {{Jā}} |- |rowspan="2" | 2009 |style="text-align:left"| ''[[Tell-Tate]]'' | | {{Jā}} |- |style="text-align:left"| "[[Plaisas]]" (''Cracks'') | | {{Jā}} |- |rowspan="4" | 2010 |style="text-align:left"| "[[Robins Huds (2010. gada filma)|Robins Huds]]" (''Robin Hood'') | {{Jā}} | {{Jā}} |- |style="text-align:left"| "[[Laipni lūgti pie Railijiem]]" (''Welcome to the Rileys'') | | {{Jā}} |- |style="text-align:left"| ''[[Cyrus (filma)|Cyrus]]'' | | {{Jā}} |- |style="text-align:left"| "[[A komanda]]" (''The A-Team'') | | {{Jā}} |- |rowspan="2" | 2011 |style="text-align:left"| "[[Sniegāju gūstekņi]]" (''The Grey'') | | {{Jā}} |- |style="text-align:left"| ''[[Life in a Day]]'' | | {{Jā}} |- | 2012 |style="text-align:left"| "[[Prometejs (filma)|Prometejs]]" (''Prometheus'') | {{Jā}} | {{Jā}} |- |rowspan="5" | 2013 |style="text-align:left"| "[[Advokāts (filma)|Advokāts]]" (''The Counselor'') | {{Jā}} | {{Jā}} |- |style="text-align:left"| "[[Grupējums Austrumi]]" (''The East'') | | {{Jā}} |- |style="text-align:left"| "[[Nekrietnās spēles]]" (''Stoker'') | | {{Jā}} |- |style="text-align:left"| "[[Laipni lūgti slazdā]]" (''Welcome to the Punch'') | | {{Jā}} |- |style="text-align:left"| ''[[Out of the Furnace]]'' | | {{Jā}} |- |rowspan="3" | 2014 |style="text-align:left"| "[[Exodus: Dievi un Valdnieki]]" (''Exodus: Gods and Kings'') | {{Jā}} | {{Jā}} |- |style="text-align:left"| "[[Pirms es aizeju gulēt]]" (''Before I Go to Sleep'') | | {{Jā}} |- |style="text-align:left"| ''[[Get Santa]]'' | | {{Jā}} |- | 2015 |style="text-align:left"| "[[Marsietis (filma)|Marsietis]]" (''The Martian'') | {{Jā}} | {{Jā}} |- |rowspan="3" | 2015 |style="text-align:left"| "[[Bērns Nr. 44]]" (''Child 44'') | | {{Jā}} |- |style="text-align:left"| "[[Vienādie]]" (''Equals'') | | {{Jā}} |- |style="text-align:left"| "[[Satricinājums]]" (''Concussion'') | | {{Jā}} |- |rowspan="2" | 2016 |style="text-align:left"| ''[[Morgan (filma)|Morgan]]'' | | {{Jā}} |- |style="text-align:left"| ''[[Mindhorn]]'' | | {{Jā}} |- | rowspan="7"| 2017 |style="text-align:left"| "[[Svešais: Covenant]]" (''Alien: Covenant'') | {{Jā}} | {{Jā}} |- |style="text-align:left"| "[[Visa pasaules nauda]]" (''All the Money in the World'') | {{Jā}} | {{Jā}} |- |style="text-align:left"| ''[[Newness]]'' | | {{Jā}} |- |style="text-align:left"| ''[[Phoenix Forgotten]]'' | | {{Jā}} |- |style="text-align:left"| ''[[Mark Felt: The Man Who Brought Down the White House]]'' | | {{Jā}} |- |style="text-align:left"| "[[Pa asmeni skrejošais 2049]]" (''Blade Runner 2049'') | | {{Jā}} |- |style="text-align:left"| "[[Slepkavība Austrumu ekspresī (2017. gada filma)|Slepkavība Austrumu ekspresī]]" (''Murder on the Orient Express'') | | {{Jā}} |- | 2018 |style="text-align:left"| ''[[American Woman]]'' | | {{Jā}} |- | 2019 |style="text-align:left"| ''[[The Aftermath]]'' | | {{Jā}} |- |rowspan="2"| 2021 |style="text-align:left"| "[[Pēdējais duelis]]"(''The Last Duel'') | {{Jā}} | {{Jā}} |- |style="text-align:left"| "[[Guči nams]]" (''House of Gucci'') | {{Jā}} | {{Jā}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{režisors-aizmetnis}} {{Ridlijs Skots}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skots, Ridlijs}} [[Kategorija:1937. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tainā un Vīrā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu kinorežisori]] [[Kategorija:Angļu kinoproducenti]] [[Kategorija:BAFTA Fellowship balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] sza484ukyt7uxpzezj2cp3nxbq9ld47 Vienoti Latvijai (partija) 0 226844 3661291 3382487 2022-07-26T20:10:34Z Dainisvi 107971 precizēta weblapas adrese. papildināta hronoloģija wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |country = Latvia |name = Vienoti Latvijai |logo = [[Attēls:Vienoti-Latvijai-LOGO-box-CMYK.jpg|200px|]] |leader = [[Andis Adats]] |colorcode = #B1437E |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = {{dat|2011||}} |dissolved = |ideology = centrisms, populisms |position = |international = |merged = |european = |europarl = |colours = {{krāsa|#B1437E}} [[Violetā krāsa|Violeta]] |seats1_title = [[12. Saeima]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#B1437E}} |seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#B1437E}} |seats3_title = [[Kučinska Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Infobox political party/seats|0|14|hex=#B1437E}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#B1437E}} |website = {{url|http://www.vienotilatvijai.lv/}} |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''Vienoti Latvijai''' ir centriska [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]]. Tā dibināta [[Rēzekne|Rēzeknē]] 2011. gadā. Par partijas sākotnējo logo tika izvēlēts stilizēts [[Māras krusts]] un violeta krāsa, taču šis logo tikai nomainīts īsi pirms [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanām]]. 2016. gadā tika atjaunots sākotnējais logo ar stilizētu Māras krustu. Kopš 2016. gada februāra partijas priekšsēdētāja bija [[Inese Muhamberga]].<ref name="šlesers-prom">[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/slesers-atstajis-partijas-vienoti-latvijai-vadibu.a169122/ Šlesers atstājis partijas «Vienoti Latvijai» vadību]</ref> No 2013. gada decembra līdz 2016. gada februārim partijas priekšsēdētājs bija [[Ainārs Šlesers]].<ref>{{Ziņu atsauce | title = Šlesers vienbalsīgi ievēlēts par 'Vienoti Latvijai' priekšsēdētāju | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2013. gada 7. decembrī | accessdate = 2013. gada 8. decembrī | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/slesers-vienbalsigi-ievelets-par-vienoti-latvijai-priekssedetaju.d?id=43880372 }}</ref> No 2018. gada septembra līdz 2022. gada aprīlim partijas priekšsēdētājs bija [[Andis Adats]]. == Pašvaldībās == 2020. gadā Vienoti Latvijai iesniedza bezpartejisko kandidātu sarakstu uz Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā]] partija ieguva sekojošus mandātus: * [[2013. gada Dagdas novada domes vēlēšanas|Dagdas novads]] — 13,17%, 2 vietas * [[2013. gada Ilūkstes novada domes vēlēšanas|Ilūkstes novads]] — 12,23%, 2 vietas * [[2013. gada Kārsavas novada domes vēlēšanas|Kārsavas novads]] — 5,33%, 1 vieta * [[2013. gada Madonas novada domes vēlēšanas|Madonas novads]] — 6,48%, 1 vieta * [[2013. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|Rēzekne]] — 8,14%, 1 vieta * [[2013. gada Ropažu novada domes vēlēšanas|Ropažu novads]] — 6,26%, 1 vieta * [[2013. gada Viļakas novada domes vēlēšanas|Viļakas novads]] — 19,52%, 3 vietas * [[2013. gada Viļānu novada domes vēlēšanas|Viļānu novads]] — 10,23%, 2 vietas == Atsauces == {{atsauces}} {{politika-aizmetnis}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] sw5snz21rnm8vi1l16q5nmb0il7rqms 3661309 3661291 2022-07-26T20:40:17Z Dainisvi 107971 Pārvietota ieraksta rindiņa wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |country = Latvia |name = Vienoti Latvijai |logo = [[Attēls:Vienoti-Latvijai-LOGO-box-CMYK.jpg|200px|]] |leader = [[Andis Adats]] |colorcode = #B1437E |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = {{dat|2011||}} |dissolved = |ideology = centrisms, populisms |position = |international = |merged = |european = |europarl = |colours = {{krāsa|#B1437E}} [[Violetā krāsa|Violeta]] |seats1_title = [[12. Saeima]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#B1437E}} |seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#B1437E}} |seats3_title = [[Kučinska Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Infobox political party/seats|0|14|hex=#B1437E}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#B1437E}} |website = {{url|http://www.vienotilatvijai.lv/}} |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''Vienoti Latvijai''' ir centriska [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]]. Tā dibināta [[Rēzekne|Rēzeknē]] 2011. gadā. Par partijas sākotnējo logo tika izvēlēts stilizēts [[Māras krusts]] un violeta krāsa, taču šis logo tikai nomainīts īsi pirms [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanām]]. No 2013. gada decembra līdz 2016. gada februārim partijas priekšsēdētājs bija [[Ainārs Šlesers]].<ref>{{Ziņu atsauce | title = Šlesers vienbalsīgi ievēlēts par 'Vienoti Latvijai' priekšsēdētāju | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2013. gada 7. decembrī | accessdate = 2013. gada 8. decembrī | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/slesers-vienbalsigi-ievelets-par-vienoti-latvijai-priekssedetaju.d?id=43880372 }}</ref>. 2016. gadā tika atjaunots sākotnējais logo ar stilizētu Māras krustu. Kopš 2016. gada februāra partijas priekšsēdētāja bija [[Inese Muhamberga]].<ref name="šlesers-prom">[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/slesers-atstajis-partijas-vienoti-latvijai-vadibu.a169122/ Šlesers atstājis partijas «Vienoti Latvijai» vadību]</ref> No 2018. gada septembra līdz 2022. gada aprīlim partijas priekšsēdētājs bija [[Andis Adats]]. == Pašvaldībās == 2020. gadā Vienoti Latvijai iesniedza bezpartejisko kandidātu sarakstu uz Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā]] partija ieguva sekojošus mandātus: * [[2013. gada Dagdas novada domes vēlēšanas|Dagdas novads]] — 13,17%, 2 vietas * [[2013. gada Ilūkstes novada domes vēlēšanas|Ilūkstes novads]] — 12,23%, 2 vietas * [[2013. gada Kārsavas novada domes vēlēšanas|Kārsavas novads]] — 5,33%, 1 vieta * [[2013. gada Madonas novada domes vēlēšanas|Madonas novads]] — 6,48%, 1 vieta * [[2013. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|Rēzekne]] — 8,14%, 1 vieta * [[2013. gada Ropažu novada domes vēlēšanas|Ropažu novads]] — 6,26%, 1 vieta * [[2013. gada Viļakas novada domes vēlēšanas|Viļakas novads]] — 19,52%, 3 vietas * [[2013. gada Viļānu novada domes vēlēšanas|Viļānu novads]] — 10,23%, 2 vietas == Atsauces == {{atsauces}} {{politika-aizmetnis}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] cazhsfvoabu2orjp6qalsr7snlw60jd 3661343 3661309 2022-07-26T22:09:19Z Egilus 27634 Noņēmu mājaslapu - tā nedarbojas. wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |country = Latvia |name = Vienoti Latvijai |logo = [[Attēls:Vienoti-Latvijai-LOGO-box-CMYK.jpg|200px|]] |leader = [[Andis Adats]] |colorcode = #B1437E |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = {{dat|2011||}} |dissolved = |ideology = centrisms, populisms |position = |international = |merged = |european = |europarl = |colours = {{krāsa|#B1437E}} [[Violetā krāsa|Violeta]] |seats1_title = [[12. Saeima]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#B1437E}} |seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#B1437E}} |seats3_title = [[Kučinska Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Infobox political party/seats|0|14|hex=#B1437E}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#B1437E}} |website = |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''Vienoti Latvijai''' ir centriska [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]]. Tā dibināta [[Rēzekne|Rēzeknē]] 2011. gadā. Par partijas sākotnējo logo tika izvēlēts stilizēts [[Māras krusts]] un violeta krāsa, taču šis logo tikai nomainīts īsi pirms [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanām]]. No 2013. gada decembra līdz 2016. gada februārim partijas priekšsēdētājs bija [[Ainārs Šlesers]].<ref>{{Ziņu atsauce | title = Šlesers vienbalsīgi ievēlēts par 'Vienoti Latvijai' priekšsēdētāju | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2013. gada 7. decembrī | accessdate = 2013. gada 8. decembrī | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/slesers-vienbalsigi-ievelets-par-vienoti-latvijai-priekssedetaju.d?id=43880372 }}</ref>. 2016. gadā tika atjaunots sākotnējais logo ar stilizētu Māras krustu. Kopš 2016. gada februāra partijas priekšsēdētāja bija [[Inese Muhamberga]].<ref name="šlesers-prom">[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/slesers-atstajis-partijas-vienoti-latvijai-vadibu.a169122/ Šlesers atstājis partijas «Vienoti Latvijai» vadību]</ref> No 2018. gada septembra līdz 2022. gada aprīlim partijas priekšsēdētājs bija [[Andis Adats]]. == Pašvaldībās == 2020. gadā Vienoti Latvijai iesniedza bezpartejisko kandidātu sarakstu uz Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā]] partija ieguva sekojošus mandātus: * [[2013. gada Dagdas novada domes vēlēšanas|Dagdas novads]] — 13,17%, 2 vietas * [[2013. gada Ilūkstes novada domes vēlēšanas|Ilūkstes novads]] — 12,23%, 2 vietas * [[2013. gada Kārsavas novada domes vēlēšanas|Kārsavas novads]] — 5,33%, 1 vieta * [[2013. gada Madonas novada domes vēlēšanas|Madonas novads]] — 6,48%, 1 vieta * [[2013. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|Rēzekne]] — 8,14%, 1 vieta * [[2013. gada Ropažu novada domes vēlēšanas|Ropažu novads]] — 6,26%, 1 vieta * [[2013. gada Viļakas novada domes vēlēšanas|Viļakas novads]] — 19,52%, 3 vietas * [[2013. gada Viļānu novada domes vēlēšanas|Viļānu novads]] — 10,23%, 2 vietas == Atsauces == {{atsauces}} {{politika-aizmetnis}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] lrlmjdzlt38284gg83840j07eu0g6d4 Mohammads Rezā Pehlevī 0 234654 3661364 3500115 2022-07-27T04:49:54Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Mohammads Rezā Pehlevī | vārds_orģ = | attēls = Mohammad Reza Pahlavi.png | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Irānas šahs]] | term_sākums = {{dat|1941|9|26|N}} | term_beigas = {{dat|1979|2|11|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Rezā šahs Pehlevī]] | pēctecis = [[Irānas Pagaidu valdība]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1919|10|26}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1980|7|27|1919|10|26}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = [[Pehlevī dinastija]] | tēvs = [[Rezā šahs Pehlevī]] | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = [[Šiītu islāms]] | paraksts = Mohammadreza pahlavi signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Mohammads Rezā šahs Pehlevī''' ({{val|fa|محمد رضا شاه پهلوی}}; dzimis {{dat|1919|10|26}}, miris {{dat|1980|7|27}}) bija [[Irāna]]s [[šahs (monarhs)|šahs]] no 1941. līdz 1979. gadam. Viņš bija otrais un pēdējais [[Pehlevī dinastija]]s valdnieks. Kāpa tronī [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, pēc tam kad [[Rezā šahs Pehlevī]] bija spiests pamest valsti pēc [[Irānas britu-padomju okupācija|Lielbritānijas un PSRS iebrukuma]]. [[Islāma revolūcija|Irānas Islāma revolūcija]]s laikā bēga no valsts un mira trimdā. ==Varas pirmsākumi== Pirmos piecus jaunā šaha varas gadus Irāna atradās padomju un britu okupācijas varā. ASV izmantoja Irānu kā tranzīta koridoru militārajām piegādēm PSRS. 1943. gada septembrī Irāna formāli pieteica karu [[Trešais Reihs|nacistiskajai Vācijai]] un novembrī lielvaru vadītāji tikās [[Teherānas konference|Teherānas konferencē]]. Okupācijas laiks irāņiem bija grūts, tiem nācās pārciest badu un tīfa epidēmiju. Atjaunojoties konstitucionālajai monarhijai, aktivizējās partijas, aktīvākā no kurām bija komunistu ''Tudeh''. Līdz 1946. gada martam ASV un britu karaspēks pameta Irānu, kamēr PSRS armija aiziet kavējās. Ar padomju atbalstu azerbaidžāņu un kurdu apdzīvotajās zemēs pasludināja autonomu republiku izveidošanu. Tikai pēc ANO Drošības padomes diskusijām, 1946. gada 24. martā [[Padomju Savienība|PSRS]] informēja Irānu, ka sāks karaspēka izvešanu. Valstis vienojās, ka PSRS neiejauksies Irānas iekšējās lietās un apmaiņā saņems naftas koncesijas līgumu uz 50 gadiem. Taču pēc karaspēka izvešanas medžliss nobalsoja pret šo līgumu. 1946. gada 10. decembrī pēc premjerminstra lēmuma uzsāka kampaņu pret abām separātistu republikām. Šahs, kā armijas virspavēlnieks, piedalījās nežēlīgajā kampaņā un guva lielāko daļu atzinības par panākumiem. Medžlisā izveidojās deputātu grupa "Nacionāla fronte" Mosadeka vadībā, kas pieņēma likumu par turpmāku naftas koncesiju izbeigšanu un nepieciešamību Irānai pašai pārņemt naftas apstrādi. 1947. gadā Irāna sāka saņemt ASV militāro palīdzību armijas nostiprināšanā. 1949. gada februāra atentāta mēģinājumā pret šahu vainoja ''Tudeh'', kuru aizliedza. Konstitucionālajā monarhijā līdz 1953. gadam politiskā vara piederēja parlamentam un premjerministriem, jaunajam šaham vairāk laika pavadot sportojot un izklaidējoties. ===Mosadeks=== Nākamo krīzi radīja valdības un parlamenta mēģinājums panākt jaunu līgumu ar britu naftas kompāniju. Šis jautājums bija viens no galvenajiem 1949. gada medžlisa vēlēšanu kampaņā. Parlamenta komisija Mosadeka vadībā sāka sarunas ar britiem. 1951. gada februārī medžliss noraidīja britu piedāvājumu peļņu dalīt uz pusēm. Martā atentātā nogalināja premjerministru, un 15. martā medžliss nobalsoja par britu naftas pārstrādes rūpnīcu nacionalizāciju. Britu speciālisti pameta Irānu, un naftas ieguve gandrīz pilnībā apstājās. Aprīlī šahs pakļāvās medžlisa spiedienam, un par premjeru iecēla [[Mohammads Mosadeks|Mosadeku]], kurš drīz sāka nostiprināt savu autoritāti, 1952. gada 16. jūlijā mēģinot iecelt Kara ministru, kuru šahs noraidīja. Mosadeks atkāpās no amata, bet pēc piecām demonstrāciju un grautiņu dienām 21. jūlijā šahs Mosadeku atkal iecēla par premjeru. Mosadeks pats uzņēmās Kara ministrijas vadību, samazinot armijas budžetu par 15% un samazinot virsnieku skaitu. Medžliss Mosadekam augustā piešķīra ārkārtas pilnvaras uz sešiem mēnešiem, kas tam ļāva īstenot virkni reformu. Šahs pameta galvaspilsētu, uzturoties rezidencē pie Kaspijas jūras. 1953. gada 3. augustā, pēc atbalsta zaudēšanas medžlisā, Mosadeks pasludināja medžlisu par atlaistu. 16. augustā šahs mēģināja atbrīvot Mosadeku no amata un par premjeru iecelt ģenerāli Zahedi, taču pēc Mosadeka pretestības bija spiests pats nākamajā dienā bēgt no valsts. Ar CIP atbalstu 1953. gada 19. augustā pūlis un šaham lojālā armijas daļa gāza Mosadeku, īstenojot [[Irānas 1953. gada apvērsums|1953. gada apvērsumu]]. 23. augustā šahs atgriezās Irānā. Mosadekam piesprieda trīs gadus ieslodzījumā, ko nomainīja ar mājas arestu, kurā viņš palika līdz nāvei 1967. gadā. Liberāļus un komunistus drīz arestēja un likvidēja armija un vēlāk pret tiem vērsās jaunizveidotā slepenpolicija [[SAVAK]].<ref name="Iran: A Country Study">[https://books.google.lv/books?id=yPf_f7skJUYC&pg=PA57&dq=bani+sadr+president&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwjcl9benqvXAhXG2BoKHdcXDmk4HhDoAQgmMAA#v=onepage&q=bani%20sadr%20president&f=false Iran: A Country Study]{{Novecojusi saite}}</ref> ===Varas nostiprināšana=== ASV Zahedi valdībai piešķīra 45 miljonu USD aizdevumu, 1953. gada decembrī Irāna atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Lielbritāniju un 1954. gadā noslēdza jaunu naftas līgumu. 1955. gada oktobrī Irāna pievienojās [[CENTO]] aliansei un 1959. gada martā noslēdza aizsardzības sadarbības līgumu ar ASV. Valstī pastāvēja vairāki ietekmes centri - valdošā politiskā grupa ap šahu, armijas vadība, lielie zemes īpašnieki, tirgoņi un šiītu garīdzniecība. Gados pēc Mosadeka gāšanas šahs diezgan ātri panāca kontroli pār valdību un ministriem, kas turpināja strauju modernizācijas un vesternizācijas kursu. 1954. un 1956. gada medžlisa vēlēšanas notika valdības kontrolē, šahs turpmāk iecēla sev paklausīgus premjerministrus. 1957. gadā atcēla 1953. gadā ieviesto ārkārtas stāvokli, un šahs pavēlēja izveidot divas oficiālas partijas, kas sacenstos par varu. 1958. gadā šķīra šaha otro laulību, un pēc neveiksmēm ar vairākām Eiropas princesēm 1959. gada 21. oktobrī viņš apprecēja savu trešo sievu, irānieti Faru Dibu, kas 1960. gada 31. oktobrī dzemdēja troņmantinieku Rezā. Ar ASV politisko un finansiālo atbalstu šahs pakāpeniski nostiprināja savu personīgo varu. Līdz 1971. gadam Irāna no ASV saņēma ieročus 1,4 miljardu USD vērtībā. Viņam palīdzēja arī tas, ka pēc 1954. gada septembrī noslēgtās vienošanās ar britu un amerikāņu kontrolēto naftas kompāniju Irāna saņēma 50% no naftas ienākumiem. Naftas ienākumu peļņa turpmāk pieauga par vairākiem simtiem miljoniem dolāru katru gadu. Valdošā pāra aizvien dārgākais dzīvesveids saasināja attiecības ar konservatīvo šiītu garīdzniecību, kas bija atbalstījusi šahu pret Mosadeku. Garīdznieki arī vēlējās [[Bahāisms|bahāistu]] tiesību ierobežošanu, ko šahs pieļāva, 1955. gadā izraisot grautiņus, kurus nācās apspiest armijai. 20. medžlisa vēlēšanas 1960. gada pavasarī izraisīja jaunu politisko krīzi. Jau dažus gadus iepriekš Irānā bija ieviesta divpartiju sistēma, ko veidoja Nacionālā partija un Tautas partija. Vēlēšanās ļāva piedalīties arī virknei neatkarīgo deputātu. Publiskotie vēlēšanu rezultāti demonstrēja, ka šaha valdība tos turpina viltot. Skandāls bija tik liels, ka vēlēšanas nācās atkārtot vēl lielākā režīma kontrolē, un medžliss sanāca 1961. gada februārī. Politisko nestabilitāti pastiprināja ekonomikas problēmas, kas pakāpeniski sākās pēc 1954. gada, kad valdība sāka aizvien vairāk aizņemties ārzemēs un palielināt deficītu. Šaha režīms atslābināja politisko kontroli, dodot iespēju rasties jaunām opozīcijas grupām. Ņemot vērā iekšpolitisko situāciju un Kenedija administrācijas spiedienu, šahs par premjeru iecēla Ali Amini. Jaunā valdība 1961. gadā ierosināja plašu reformu programmu, ierosināja veikt zemes reformu un sāka cīņu pret korupciju armijā un valsts pārvaldē.<ref>[https://books.google.lv/books?id=H20Xt157iYUC&pg=PA448&dq=shah+white+revolution&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwi5jbOd_aTXAhUQ-6QKHcJODmQ4ChDoAQgmMAA#v=onepage&q=shah%20white%20revolution&f=false The Cambridge History of Iran, Volume 7]</ref> Amini ekonomiskās reformas un budžeta izdevumu samazinājums pastiprināja recesiju un bezdarbu, izraisot šaha, armijas, uzņēmēju un politiķu neapmierinātību, kas noveda pie Amini atkāpšanās 1962. gada jūlijā. ==Baltā revolūcija== Iekšpolitiskā situācija un Kenedija valdības spiediens lika šaham atbalstīt valdības reformu programmu. Pēc tam, kad konservatīvā garīdzniecība bija bloķējusi valdības un šaha mēģinājumus īstenot zemes reformu un piešķirt balsstiesības sievietēm, 1963. gada 9. janvārī viņš publiskoja ideju par referendumu, kurā būtu seši punkti - zemes reforma, mežu un ganību nacionalizācija, valsts rūpnīcu privatizācija, peļņas dalīšana ar strādniekiem, balsstiesības sievietēm un lasītprasmes programma. Apvienojot šos likumus, šahs padarīja neiespējamu kāda individuāla punkta noraidīšanu. Šīs reformas šaha propaganda nosauca par "Balto revolūciju", kas atšķiras no "sarkanās" boļševiku revolūcijas un "melnās" garīdzniecības politikas. Lai arī Baltā revolūcija nesasniedza visus plānotos mērķus, zemes reforma iznīcināja lielos feodālos zemes īpašniekus kā šķiru. Piešķirto zemes gabalu nepietika visiem nabadzīgajiem zemniekiem, kas pastiprināja to emigrāciju uz pilsētām.<ref>[https://books.google.lv/books?id=IQci1YIffjYC&pg=PA71&dq=shah+white+revolution&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwiOkbeG_aTXAhVD2KQKHVPWB8sQ6AEINTAC#v=onepage&q=shah%20white%20revolution&f=false The Turban for the Crown: The Islamic Revolution in Iran]</ref> ===Homeinī=== Pretestība šai šaha politikai bija pirmā reize, kad [[Ruholla Homeinī]] publiski kritizēja šahu. 5. jūnijā viņu un vēl ap 60 garīdzniekiem arestēja. Teherānā un citās pilsētās sākās nemieri, kurus ātri un asiņaini apspieda armija. Lai glābtu Homeinī no tiesas, šiītu augstākā garīdzniecība pasludināja viņu par lielo ajatollu. Jau pēc mēneša viņu atbrīvoja. 1964. gada 27. oktobrī Homeinī publiski kritizēja likumu, kas ASV kareivjus un speciālistus par noziegumiem Irānā turpmāk vairs nenodeva vietējām tiesām. Homeinī savu atlikušo mūžu kritizēja ASV. 4. novembrī viņu arestēja un deportēja uz Turciju. ==Autokrāts== [[Attēls:Hoveydacabinet.jpg|thumb|right|Šahs ar ministriem, 1975]] Pēc uzvaras referendumā un opozīcijas dumpja apspiešanas šahs palielināja savu personīgo varu. Nacionālā fronte boikotēja 1963. gada medžlisa vēlēšanas, kurās piedalījās tikai divas oficiālās partijas. Šahu atbalstošo deputātu grupa ar šaha un premjerministra atbalstu izveidoja Jaunās Irānas (''Iran Novin'') partiju, kas apvienoja dažus simtus augstāko valsts ierēdņu, tehnokrātu un uzņēmēju. Lai samazinātu 300 miljonus USD lielo budžeta deficītu, valdība ieviesa jaunus nodokļus, kurus nācās atcelt 1965. gada janvārī pēc plašiem protestiem. Pēc tam, kad 1965. gada 21. janvārī islāmistu kaujinieki nogalināja premjerministru, šahs par premjerministru iecēla savu senu draugu Abasu Hoveidu, kurš amatu saglabāja līdz 1977. gadam. ''Iran Novin'' uzvarēja 1967. un 1971. gada vēlēšanās, kurās piedalījās vēlētāju mazākums, tā izrādot savu attieksmi pret nedemokrātiskajām vēlēšanām.<ref name="Iran: A Country Study"/> 1965. gada 10. aprīlī viens no šaha apsargiem mēģināja viņu nošaut. Pēc šī atgadījuma šaha ģimene pārcēlās no nelielās pils Teherānas centrā uz attālāku pili kalnos pie Teherānas. Turpmāk viņš gandrīz visur pārvietojās tikai ar helikopteru un bieži zem drēbēm nēsāja bruņuvesti. 1967. gada 26. oktobrī šahs beidzot formāli kronējās. Šaha varas pēdējās desmitgadēs aizvien lielāku uzsvaru lika uz seno Irānas pirmsislāma civilizāciju un varenajām irāņu impērijām. 1971. gada oktobrī viņš ar dārgu un pompozu ceremoniju [[Persepole|Persepolē]] atzīmēja Persijas monarhijas pastāvēšanas 2500 gadus. ==Ekonomikas izaugsme== Šahs personīgi kontrolēja Aizsardzības ministriju un armijas budžetu, viņš arī vadīja ārlietas un ekonomiku, personīgi iecēla ministrus, augstākos armijas vadītājus un vēstniekus. Reizi nedēļā viņš vadīja Ekonomikas Augstās padomes sēdes kurās piedalījās ministri, premjers un centrālās bankas vadītājs. Liela ietekme uz šahu bija viņa dvīņumāsai Ašrafai.<ref>[https://books.google.lv/books?id=Wvt5DQAAQBAJ&printsec=frontcover&dq=pahlavi+dynasty&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwi5rfm_gJ7XAhXE66QKHd1ADw84ChDoAQhFMAU#v=onepage&q=pahlavi%20dynasty&f=false Revolution in Iran: The Roots of Turmoil]</ref> Šajos gados strauji sāka pieaugt peļņa no naftas pārdošanas. 1964. gadā tie bija 555 miljoni USD, 1969. gadā 958 miljoni USD, 1971. gadā 1,2 miljardi USD, 1974. gadā 5 miljardi USD un 1976. gadā 20 miljardi USD.<ref name="Iran Between Two Revolutions">[https://books.google.lv/books?id=qh_QotrY7RkC&pg=PA403&dq=1946+azerbaijan+crisis&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwj7s9an3aPXAhWKthoKHYD4BfU4HhDoAQhHMAY#v=onepage&q=1946%20azerbaijan%20crisis&f=false Iran Between Two Revolutions]</ref> Pēc visu parādu nomaksas Irānas budžetā 1975. gada martā bija 5 miljardu USD pārpalikums. Balstoties uz optimistiskām budžeta prognozēm, šahs sāka iepirkšanas kampaņu. Irāna pasūtīja divus atomreaktorus no Vācijas un vēl divus no Francijas, sāka ātrgaitas dzelzceļa būvniecību un iegādājās trīs [[Concorde]] lidmašīnas. Irānas ostas nespēja laicīgi apkalpot simtiem ārvalstu kuģu, kas piegādāja pasūtītās iekārtas un pārtiku. Sākās nekustamo īpašumu cenu burbulis un inflācija. Automašīnu skaita pieaugums izraisīja satiksmes sastrēgumus un gaisa piesārņojumu. Valstī strādāt ieradās vairāki desmiti tūkstoši ārzemju speciālistu un tehniķu, pārsvarā vīrieši, kas lietoja alkoholu un vēlējās iepazīties ar vietējām sievietēm.<ref name="books.google.lv">[https://books.google.lv/books?id=XY9FAQAAQBAJ&pg=PA73&dq=pahlavi+dynasty+mohammed&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwjv557GrJ_XAhWiA8AKHWGLA-M4ChDoAQgmMAA#v=onepage&q=pahlavi%20dynasty%20mohammed&f=false Days of God: The Revolution in Iran and Its Consequences]</ref> Naftas ienākumi ļāva attīstīt arī citus Irānas industrijas sektorus. Tika būvētas metalurģijas, alumīnija, naftas pārstrādes, minerālmēslu un autobūves rūpnīcas. Laikā no 1965. līdz 1975. gadam ogļu ieguve pieauga no 200 000 līdz 900 000 tonnām gadā, cementa ieguve no 1,41 miljoniem tonnu līdz 4,3 miljoniem tonnu, alus ražošana no 13 miloniem litru uz 42 miljoniem litru, telefonu ražošana no 0 līdz 186 000, televizoru no 12 000 līdz 31 000, traktoru no 100 līdz 7700. Cēla jaunas slimnīcas un veicināja bērnu imunizāciju, kas ļāva iedzīvotāju skaitam pieaugt no 25,84 miljoniem 1966. gadā līdz 33,49 miljoniem 1976. gadā. Studentu skaits pieauga no 24 885 līdz 154 215. Radikalizēto jauniešu skaits lielā mērā ietekmēja vēlāko Islāma revolūcijas gaitu.<ref name="Iran Between Two Revolutions"/> Šahs apgalvoja, ka viņa industrializācijas programma ļaus Irānai pāris desmitgadēs sasniegt attīstīto Rietumvalstu dzīves līmeni. Viņa grandiozā retorika nesaskanēja ar irāņu lielākas daļas dzīves apstākļiem. Jo vairāk varas koncentrējās šaha rokās, jo vairāk visi viņu personīgi vainoja visās valsts problēmās. ==Bruņošanās== [[Attēls:IIAF F-5A 3-417.jpg|thumb|right|Irānas F-5A]] 1968. gadā Lielbritānija paziņoja, ka līdz 1971. gadam likvidēs savas bāzes [[Persijas līcis|Persijas līča]] reģionā. No ASV viedokļa tas radīja drošības riskus. 1967. gada karā pret Izraēlu sakautās arābu valsts bija saņēmušas atbalstu no PSRS, taču to sakāve deva iespēju nostiprināties ASV atbalstītajām valstīm. 1969. gadā ASV prezidents Niksons publiskoja savu ''Niksona doktrīnu'', ka Vjetnamas karā iestigusī ASV vairs negarantēs drošību pasaulē, bet palīdzēs pret PSRS vērstām valstīm to darīt pašām. ASV sāka veicināt Irānas un Saūda Arābijas bruņošanos, lai tās aizstāvētu ASV politiskās intereses Persijas līča reģionā. Irāna iegādājās karakuģus no Lielbritānijas un būvēja jaunu kara ostu. Taču šaha, kurš pats bieži lidoja ar kara lidmašīnām, lielākā uzmanība bija vērsta uz kara aviāciju. Irāna iegādājās desmitiem ASV ražotos F-5 iznīcinātājus un F-4 PhantomII vieglos bumbvedējus. 1969. gada martā šahs ieradās ASV uz bijušā prezidenta Eizenhauera bērēm, kurās tikās ar Niksonu un vienojās par neierobežotām ASV ieroču piegādēm. 1970. gadā ASV Irānai pārdeva ieročus 103,6 miljonu USD vērtībā, bet 1972. gadā jau 552,7 miljonu vērtībā. Kopumā no 1970. līdz 1977. gadam bruņojuma iegādei šahs iztērēja 12 miljardus USD. Milzīgie bruņojuma tēriņi palielināja valsts parādu un tā apkalpošanas izmaksas, radot bažas par finanšu krīzi. 1971. gada 14. februārī [[OPEC]] valstis pēc tikšanās Teherānā paziņoja par strauju naftas cenas kāpumu. Irānas naftas ienākumi tajā gadā pieauga no 1,12 miljardiem USD uz 2,39 miljardiem USD. Šaha ambīcijām parādījās aizvien vairāk naudas. 1971. gada maijā šahs noslēdza līgumu ar Lielbritāniju par 770 Chieftan tanku un citas bruņutehnikas iegādi, kontrakta vērtībai sasniedzot 350 miljonus USD. Tikai revolūcija neļāva īstenot nākamo iepirkumu, ar kuru bija paredzēts iepirkt jau 1450 tankus.<ref name="books.google.lv"/> ==Ārpolitika== Attiecības ar PSRS uzlabojās, pēc tam, kad 1965. gadā noslēdza līgumu par tērauda rūpnīcas celtniecību Irānā, apmaiņā uz PSRS nosūtot dabasgāzi. Irāna arī iepirka nelielus padomju ieroču apjomus. Irāna atbalstīja monarhistus Jemenas pilsoņu karā (1962-70) un sākot ar 1971. gadu palīdzēja [[Omāna]]s sultānam apspiest dumpiniekus. Ņemot vērā Lielbritānijas apņemšanos izvest karaspēku no Persijas līča, Lielbritānija un Irāna panāca vienošanos par teritoriālajiem disputiem. Irāna atzina [[Bahreina]]s neatkarību, taču militāri sagrāba pāris mazas salas [[Hormuzs|Hormuza]] šaurumā. Šī rīcība noveda pie konflikta ar Irāku, ko atrisināja 1975. gadā, vienojoties par robežu Šat-al-arab rajonā, un atbalsta pārtraukšanu Irākas kurdu partizāniem. ===Attiecības ar ASV=== [[Attēls:Shah of Iran Richard Nixon.png|thumb|right|Šahs ar Niksonu]] [[Attēls:Rosalynn Carter and Jimmy Carter host welcoming ceremony for the state visit of the Shah of Iran and Shahbanou of Iran. - NARA - 176849.tif|thumb|right|Šahs un Kārters oficiālās vizītes laikā]] Niksona administrācija sākotnēji aizstāvēja milzīgos ieroču kontraktus kā labu kompensāciju par naftas iepirkumu izdevumiem, taču pēc [[1973. gada naftas krīze]]s, ASV daudz svarīgāka kļuva naftas cenas pazemināšana, kurai šahs pretojās. Izveidojās noslēgts loks - jo vairāk ieročus ASV pārdeva šaham, jo vairāk naudas viņam vajadzēja, ko tas ieguva paaugstinot naftas cenas, kas nodarīja kaitējumu ASV ekonomikai. [[Džeralds Fords|Forda]] administrācija atrada izeju no problēmas, vienojoties ar Saūda Arābiju, ka tā palielinās naftas ieguvi un pasaules tirgū piedāvās naftu par zemākām cenām. Tādējādi ASV radīja smagas ekonomiskās problēmas Irānai, kas bija paļāvusies uz augstām cenām. Šaham bija jāveic straujš budžeta izdevumu samazinājums un jāizņemas nauda. Valstī strauji pieauga bezdarbs, kas drīz kļuva par vienu no faktoriem islāma revolūcijā. Jaunā [[Džimijs Kārters|Kārtera]] administrācija vēl vairāk izmainīja abu valstu stratēģisko aliansi, uzstājot uz cilvēktiesību ievērošanu un bruņojuma iepirkumu samazināšanu. Kārters priekšvēlēšanu kampaņas laikā asi kritizēja šahu un demokrātijas trūkumu Irānā, tādējādi iedrošinādams pretestību šaham. Sākotnēji Kārters mēģināja panākt, lai šahs liberalizē savu režīmu, tā nodrošinot plašāku tautas masu atbalstu. Šahs atbrīvoja virkni politieslodzīto un samazināja opozīcijas vajāšanu. Kad tas izraisīja opozīcijas aktivitātes pieaugumu un revolūcijas sākšanos, Kārters nesniedza šaham nepieciešamo politisko atbalstu, tā vēl vairāk iedrošinot revolucionārus. ==Revolūcija== [[Attēls:Jimmy Carter and the Shah of Iran - NARA - 177344.tif|thumb|right|Kārters Irānā, 1977. gada 31. decembris. Revolūcija sākās desmit dienas vēlāk]] {{main|Islāma revolūcija}} 1975. gadā likvidēja pēdējās divas partijas, no kurām viena oficiāli atbalstīja šahu un otru veidoja režīma sankcionēti opozicionāri. Šo partiju vietā izveidoju vienu ''Rastakhiz'' partiju, kas kalpoja kā varas partija. Visus, kas nevēlējās iestāties partijā uzskatīja par komunistu atbalstītājiem un valsts ienaidniekiem. Ironiski, bet daudzi no partijas veidotājiem pēckara gados bija komunistiskās ''Tudeh'' partijas biedri, kas tagad veidoja centralizētu varas partiju. Vienpartijas sistēmas izveidošana signalizēja šaha mērķi pārveidot Irānu no militāras diktatūras par totalitāru valsti. Sākoties revolūcijai, šahs reaģēja neizlēmīgi, dažreiz apspiežot protestus un ieviešot komandantstundu, citreiz pieļaujot vēl lielāku liberalizāciju. 1978. gada lielāko daļu viņš bija tālu no galvaspilsētas, slepenībā veicot ārstēšanos no vēža, kas viņam bija atklāts jau 1974. gadā. Jo ilgāk revolucionārie nemieri turpinājās, jo mazākas kļuva šaha iespējas apmierināt aizvien radikālākās revolucionāru prasības. Vienlaikus, bez skaidras ASV nostājas, viņš neriskēja pavērst armiju pret tautu un sarīkot slaktiņu. Revolūciju parasti vaino vairāku iemeslu dēļ - nepārdomātās modernizācijas politisko brīvību ierobežojumiem, šaha iekšpolitikas un ārpolitikas. Revolūcija vērsās pret šaha aizvien autokrātiskāko varu, strauji pieaugošo ekonomisko nevienlīdzību un tradicionālo islāma vērtību noliegšanu. Revolucionāriem pašiem trūka konkrētu mērķu un vienotas programmas. Opozīcijas lielākais vairākums nebija islāmisti. Ietekmīgākās opozīcijas partijas bija komunistiskā ''Tudeh'' partija un liberāli centriskā Nacionālā fronte. Reliģiskie līderi sākotnēji tikai veicināja un atbalstīja jau esošos opozīcijas saukļus, kas vēlējās lielāku labklājību visiem iedzīvotājiem. Reliģija izrādījās vienīgais kopsaucējs visām opozīcijas grupām. To izmantoja Homeinī, lai pēc atgriešanās no trimdas īstenotu savu ''Velayat-e Faqih'', islāmiskās valsts izveidošanas ideju. Tikai vairākus mēnešus pēc šaha bēgšanas no valsts, iedzīvotājiem piedāvāja ideju par islāmisku valsti.<ref name="ReferenceA">[https://books.google.lv/books?id=3KL5FvOejKkC&pg=PA9&dq=pahlavi+dynasty&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwi5rfm_gJ7XAhXE66QKHd1ADw84ChDoAQhXMAg#v=onepage&q=pahlavi%20dynasty&f=false Dynamics of the Iranian Revolution: The Pahlavis' Triumph and Tragedy]</ref> Dažu mēnešu laikā šaha valsts sistēma sagruva pilnībā. To neaizstāvēja ne zemnieki, ne uzņēmēji, ne vidusšķira. Pat moderniem ieročiem apgādātā armija, izņemot dažas epizodes, neizrādīja nekādu pretestību revolūcijai.<ref name="ReferenceA"/> Lai arī protesti sākās jau 1978. gada janvārī, tikai novembrī ASV vēstnieks ziņoja Vašingtonai, ka šaha režīms brūk, un valstī sākusies revolūcija. Arī padomju prese tikai 1979. gada janvārī sāka rakstīt par to, ka šaha režīms ir sabrucis. ==Atsauces== {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.iranchamber.com/history/mohammad_rezashah/mohammad_rezashah.php Biogrāfija] {{en ikona}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pehlevi, Mohammads Reza}} [[Kategorija:1919. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1980. gadā mirušie]] [[Kategorija:Irānas valdnieki]] [[Kategorija:Pehlevī dinastija]] [[Kategorija:Irānas vēsture]] [[Kategorija:Ar Krizantēmas ordeni apbalvotie]] pxs0wffisn7mkenmv646o24tuiipg3z Mērija Hofmane 0 238109 3661331 3483487 2022-07-26T21:34:04Z Baisulis 11523 /* Grāmatas pusaudžiem */ : wikitext text/x-wiki {{noformējums+}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Mērija Hofmane | vārds_orig = ''Mary Hoffman'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1945 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = Oksfordšīra, [[Anglija]] | pilsonība = britu | tautība = | nodarbošanās = rakstniece | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Mērija Hofmane''' (dzimusi {{dat|1945}}) ir britu rakstniece, kritiķe un [[redaktors|redaktore]]. Viņa daudz laika pavada [[Itālija|Itālijā]], ko var noprast arī no viņas "''Stravaganzas''" grāmatām. Kopumā sarakstījusi vairāk kā 90 grāmatu, tajā skaitā, iepriekšminēto "''Stravaganzas''" sēriju un vienu no pārdotākajām bilžu un bērnu grāmatām "''Apbrīnojamā Greisa''". Mērija ir arī žurnāla "''Armadillo''" galvenā redaktore.<ref>goodreads.com. Mery's Hoffman's profile. Retrieved: November 27. Available: https://www.goodreads.com/author/show/23138.Mary_Hoffman</ref> == Biogrāfija == Dzimusi Anglijā, nelielā pilsētiņā Hempšīrā. Viņai ir divas vecākās māsas. Tēva darbs tāpat kā citiem ģimenes vīriešiem saistījies ar dzelzceļu. Drīz vien ģimene pārcēlusies uz [[Londona|Londonu]]. Jau pamatskolā rakstījusi lugas, kuras kopā ar draugiem uzvedusi. Vēlāk saņēmusi stipendiju, lai mācītos neatkarīgā meiteņu skolā Dalvičā, kur autore piedzīvojusi lielu kultūršoku un uz ilgu laiku pārstājusi rakstīt. Pēc [[Kembridžas Universitāte]]s Angļu literatūras fakultātes beigšanas, apguvusi lingvistiku Universitātes koledžā Londonā. 1970. gadā sāka rakstīt savu pirmo grāmatu "''Baltā Maģija''" (White Magic), kura tika izdota 1975. gadā. Kopš tā brīža sarakstījusi vairāk kā 90 grāmatu. Precējusies ar Stefanu Barberu (Stephen Barber), kuš daļēji ir indietis. Viņiem ir trīs meitas. Vecākā Rianna Lassitera (Rhiannon Lassiter) ir zinātniskās fantastikas un fantāzijas žanra rakstniece, vidējā meita Rebeka ir teātra producente, bet jaunākā no meitām Džesika ir arhitekte. 2001. gadā Mērija Hofmane ar ģimeni un trīs Birmas kaķiem no Londonas pārcēlusies uz restaurētu un pārveidotu šķūni rietumu Oksfordšīrā. Autore norāda, ka daudz noveļu tapis tieši tur esošajā studijā.<ref>Mary Hoffman, home page, section About. Retrieved: November 27, 2013. Available:http://www.maryhoffman.co.uk/</ref> == Literārā darbība == Kā jau iepriekš minēts, Mērija Hofmane ir autore vairāk kā 90 grāmatām. Tās aptver žanrus no bērnu un bilžu grāmatām līdz pusaudžu un pieaugušo fantastikas romāniem. Rakstnieces pirmā grāmata ''Baltā Maģija'' (''White Magic'') izdota 1975. gadā, un kopš tā brīža viņa aktīvi turpinājusi radīt jaunus literāros darbus.<ref name="maryhoffman.co.uk">Mary Hoffman, home page, section Books. Retrieved: November 27, 2013. Available:http://www.maryhoffman.co.uk/</ref> === Bērnu grāmatas=== Viena no populārākajām (ja ne pati populārākā) Mērijas Hofmanes grāmatu sērijām ir "''Apbrīnojamā Greisa''" (''Amazing Grace''). Tā pirmoreiz izdota 1991. gadā un 2013. gadā iekļauta Booktrust’s 100 labāko bērnu grāmatu sarakstā, kuras sarakstītas pēdējo 100 gadu laikā. Grāmatas centrālā ideja ir – Tu vari būt jebkas, kas Tu vēlies būt. Pirms šī darba radīšanas rakstniece jau bijusi autore vairāk kā 40 grāmatām, bet viņa atzīst, ka tieši šis daiļdarbs mainījis viņas dzīvi.<ref>Mary Hoffman. Home page, section Grace Books. Retrieved: November 27, 2013. Available: http://www.maryhoffman.co.uk/</ref> * Amazing Grace Frances Lincoln (1991) * Grace and Family Frances Lincoln (1995) * Princess Grace Frances Lincoln (2007) * Grace at Christmas Frances Lincoln (2011) * Starring Grace Frances Lincoln (2000) * Encore Grace Frances Lincoln (2003) * Bravo Grace Frances Lincoln (2005) * The Four-Legged Ghost Orchard 1993 (US: The Ghost Menagerie, Dial 1992) * A Vanishing Tale Orchard 1996 * Quantum Squeak Orchard 1996 * Beware, Princess! Heinemann 1986 * Dracula's Daughter Heinemann 1988 * Mermaid and Chips Heinemann 1989 * Dog Powder Heinemann 1989 * The Second-hand Ghost MMB/Deutsch 1986 * Trace in Space Hodder 1995 * King of the Castle Hamish Hamilton 1987 * Min's First Jump Hamish Hamilton 1989 * Max in the Jungle Hamish Hamilton 1991 * Virtual Friend Barrington Stoke 2001 * Virtual Friends Again Barrington Stoke 2001<ref name="maryhoffman.co.uk"/> === Bilžu grāmatas === * How to be a Cat Frances Lincoln (2001) * Henry’s Baby Dorling Kindersley (1993) The Babies’ Hotel Dent (1991) * Leon’s Lucky Lunchbreak Dent (1991) * My Grandma has Black Hair Methuen (1988) (Dial in USA) * Catwalk Methuen (1989) A Fine Picnic Macdonald (1986) * Clothes for Sale Macdonald (1986) * The Perfect Pet Macdonald (1986) * Animal Hide and Seek Macdonald (1986)<ref name="maryhoffman.co.uk"/> === Grāmatas pieaugušajiem === * Our Names, Our Selves (1983) * Reading, Writing and Relevance (1976) * Venice noir (2012)<ref name="maryhoffman.co.uk"/> === Grāmatas pusaudžiem === Tālijas zeme, kur risinās "„Stravaganzas”" grāmatu notikumi, ir paralēlas pasaules 16. gs. Itālija. Tā ir mazliet pārspīlēta – itāliskāka kā pati Itālija. Sākotnēji tā iecerēta kā triloģija, tomēr patlaban sarakstītas jau sešas grāmatas, kurām izveidojies arī liela [[fandoms|fanu bāze]]. Rakstniece norāda, ka, iespējams, kādu dienu šo grāmatu sēriju papildinās vēl kāds darbs, jo Tālijā tomēr ir 12 pilsētas, un katra ar savu stāstu.<ref>Stravaganza. Home page, section About Talia. Retrieved: November 27, 2013. Available: http://www.stravaganza.co.uk/history.asp {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130807040022/http://stravaganza.co.uk/history.asp |date={{dat|2013|08|07||bez}} }}</ref> * Masku pilsēta Zvaigzne ABC 2005<ref>Hofmane M. (2005). Masku pilsēta. Rīga: Zvaigzne ABC.</ref>(City of Masks:2002) * Zvaigžņu pilsēta Zvaigzne ABC 2006<ref>Hofmane M. (2006). Zvaigžņu pilsēta. Rīga: Zvaigzne ABC.</ref>(City of Stars: 2003) * City of Flowers (2005) * City of Secrets (2008) * City of Ships (2010) * City of Swords (2012)<ref name="maryhoffman.co.uk"/> === Ne fantastikas grāmatas === * The Great Big Book of Feelings * The Great Big Book of Families * Tiger Belitha/Windward (1983) * Monkey Belitha/Windward (1983) * Panda Belitha/Windward (1983) * Elephant Belitha/Windward (1983) * Gorilla Belitha/Windward (1985) * Lion Belitha/Windward (1985) * Zebra Belitha/Windward (1985) * Hippo Belitha/Windward (1985) * Snake Belitha/Windward (1986) * Bear Belitha/Windward (1986) * Wild Cat Belitha/Windward (1986) * Giraffe Belitha/Windward (1986) * Wild Dog Belitha/Windward (1986) * Seal Belitha/Windward (1986) * Antelope Belitha/Windward (1986) * Bird of Prey Belitha/Windward (1986) * Seven Wonders of the Ancient World Frances Lincoln (2003)<ref name="maryhoffman.co.uk"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Mērijas Hofmanes oficiālā mājaslapa http://www.maryhoffman.co.uk/ *Žurnāla ''Armadillo'' mājaslapa https://archive.is/20121217140656/https://sites.google.com/site/armadillomagazine/ *Grāmatu sērijas ''Stravaganza'' mājaslapa https://web.archive.org/web/20060208021104/http://www.stravaganza.co.uk/ {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hofmane, Merija}} [[Kategorija:Rakstnieki]] 30px4i83jiyzc07j9l4hhvxvwvukbwy Fans 0 238196 3661326 3588422 2022-07-26T21:29:56Z Baisulis 11523 + skatīt arī.... wikitext text/x-wiki [[Attēls:Tobey Maguire greets fans at Spiderman 3 by David Shankbone.jpg|thumb|Kino fani]] '''Fans''' ({{val|en|fan}}), dažreiz saukts arī par '''līdzjutēju''', '''atbalstītāju''', '''entuziastu''' vai '''pielūdzēju''', ir persona, kas aizrautīgi nododas kaut kam, piemēram, [[mūzikas grupa]]i, sporta komandai vai aktierim.<ref name="Tezaurs">[http://www.tezaurs.lv Tezaurs].</ref> Pašā pamatā vārds „fans” ir radies no [[angļu valoda]]s vārda ''fanaticism'' un ir sastopams vismaz trīssimt gadu, tomēr plašāk tas tika izmantots vēlajos 90. gados, kad [[žurnālists|žurnālisti]] ieviesa terminu ''sporta entuziasti''.<ref name=Jenkins,2006>[http://www.amazon.com/Fans-Bloggers-Gamers-Consumers-Digital/dp/0814742858 Jenkins, H. (2006) Fans, Bloggers ang Gamers: Exploring participatory Culture. New York and London: New york University Press, pp. 12—117].</ref> Fanu darbība izpaužas visdažādākajos veidos un savu entuziasmu tie var izrādīt, ne tikai aizrautīgi sekojot savam favorītam, bet arī radot fanu mākslu — ievietojot video, veidojot [[mājas lapa]]s un piesaistot citus fanus, ar kuriem dalīties savās izjūtās.<ref name=Costello,2007>[http://tvn.sagepub.com/content/8/2/124.abstract Costello, V., Moove, B., (2007) Cultural Outlaws : An Examination of Audience Activity and Online Television Fandom. Television & New Media, SAGE publication, pp 124-141] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121102055320/http://tvn.sagepub.com/content/8/2/124.abstract |date={{dat|2012|11|02||bez}} }}.</ref> ==Etimoloģija== Vārds „fans” ir atvasināts no termina „fanātiķis”,<ref name="Merrian-Webster-Dictionary">[http://www.merriam-webster.com/dictionary/fan Webster Dictionary].</ref> kas pirmo reizi angļu valodā parādījās 15. gadsimta sākumā. Termins „fanātiķis” apzīmē personu, kurai piemīt pārmērīgs entuziasms un spēcīga nekritiska pieķeršanās. Tas radies no [[latīņu valoda]]s sākotnējās nozīmes „neprātīgi, bet dievišķi iedvesmots”,<ref name="Etimoloģijas Vārdnīca">[http://www.etymonline.com/index.php?allowed_in_frame=0&search=fanatic&searchmode=none Online Etymology Dictionary].</ref> un tas tika saistīts ar spēcīgu [[ticība|ticību]] [[reliģija]]i. Atvasinājums „fans” pirmo reizi sastopams tikai 18. gadsimta beigās, kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] radās komandu sporta spēle — [[beisbols]]. Šis vārds apzīmēja personu kolektīvu, kurš aizrautīgi nodevies kaut kā atbalstam [[vaļasprieks|vaļasprieka]] līmenī.<ref name="Etimoloģijas Vārdnīca" /> ==Iezīmes== Fanus var uzskatīt par „skandalozu” kategoriju, jo viņu darbība pārsniedz [[norma|normu]]. Viņi rada savu interpretāciju par noteikto produktu vai elku,ignorējot viedokļus un ražotāju, reklāmdevēju, kritiķu u.c. [[vēlme]]s.<ref name="Jenkins,1988">[http://web.mit.edu/21l.432/www/readings/star%20trek%20rerun.pdf Jenkins, H. (1988) Star Trek Rerun, Reread, Rewritten: Fan Writing as Textual Poaching. Critical Studies in Mass Communication &#91;online&#93; 5, pp. 70–86. ].</ref> Vienam konkrētam subjektam tiek piešķirta būtiskāka un lielāka vērība, nekā tas tiek darīts attiecībā pret citiem subjektiem.<ref name="Raysen">[http://connection.ebscohost.com/c/articles/50546410/fanship-fandom-comparisons-between-sport-non-sport-fans Reysen, S., & Branscombe, N. R. (2010). Comparisons between sport and non-sports fans. Journal of Sport Behavior, 33 (2),pp 176-193.].</ref> Fani ir distancēti no „parastajiem” patērētājiem, jo fanu aizrautīgās intereses veids ne tikai izpaužas interesē par kādu noteiktu objektu, lietu vai parādību,bet izpaužas arī, radot saturu — ievietojot video, veidojot [[mājas lapa]]s, komentējot, rakstot fanu fikcijas, kā arī piesaistot citus fanus. Faniem raksturīga ļoti emocionāla sasaiste ar noteikto subjektu. Tāpat fanu kultūrā būtiska iezīme ir ģērbšanās stila izmaiņas, vēloties pēc iespējas vairāk līdzināties savam elkam.<ref name="Costello,2007" /> ==Fanu kultūra== Pateicoties faniem, ir radusies tā saucamā „fanu kultūra”. Fani piesaista daudz uzmanības un aizvien biežāk filmu [[nozare|nozarē]] parādās filmas par viņiem, piemēram, [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]] ir radītas tādas fanu filmas kā: [[Gandrīz slavens]], [[Fans (filma)|Fans]], [[Komēdijas karalis]], u.c. Pārsvarā tās ir [[komēdija]]s, kurās fani tiek attēloti kā traki un bezprātīgi. Faniem ir speciālsortimenta veikali, žurnāli, mājas lapas, kā arī žurnālistiem un intervētājiem tie ir interesanta auditorija, arī akadēmiskajā vidē šis fenomens tiek pētīts aizvien biežāk.<ref name="Costello,2007" /> == Skatīt arī == * [[Fandoms]] == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Kultūra]] a9tlcw8segu4sxahen5i2fqi9230edy 1. tramvaju maršruts (Rīga) 0 240867 3661464 3646621 2022-07-27T10:13:59Z 82.193.85.114 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|tramvaju maršrutu Rīgā|1. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 1. tramvaju maršruts |fona krāsa = #C80404 |no = [[Imanta]] |uz = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |karte = Tram line 1, Riga.svg |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2005|09|01}} * ''{{dat|2017|06|05}}'' |atjaunots = {{dat|2017|06|05}} |slēgts = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 36,587 km <br /> (18,286 km / 18,291 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 74 (37 / 37) |transporta vienīb = 21(darbdienās) 16 (brīvdienās) |depo = № 5 (apkalpo) |parks = <!-- autobusiem --> |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = 7 195 969 (06.2017-12.2017) |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#tram/1/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}} }} '''1. tramvaju maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursē no [[Imanta]]s apkaimes [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] līdz [[Jugla (Rīga)|Juglai]]. 1. tramvaju maršruta kopējais garums ir 36,587 km. Maršruta '''[[Imanta]]—[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kopējais garums ir 18,286 km, bet maršruta '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]—[[Imanta]]''' kopējais garums ir 18,291 km. Darbdienās pa maršrutu kursē 21 tramvaji, bet brīvdienās - 16 tramvaji. Šobrīd 1. tramvajs ir visgarākais un visbiežāk kursējošais tramvaja maršruts Rīgā. 1. tramvajs ir arī Rīgā visvairāk izmantotais ne tikai tramvaja, bet arī visa sabiedriskā transporta maršruts. 1. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas satiksme]]" 5. tramvaju depo. Maršruts atklāts 2005. gada 1. septembrī, slēgts 2009. gada 1. septembrī, atjaunots 2017. gada 5. jūnijā. Sākumā atjaunotais maršruts pa Radio ielu (pietura "Stacijas laukums") kursēja tikai virzienā uz Imantu un no 2017. gada 5. jūnija līdz 2018. gada 2. martam kursēja arī pa 13. janvāra ielu, taču tagad kursē pa vēsturisko maršrutu — pa Prāgas, Centrāltirgus un Maskavas ielām, abos virzienos. Atsevišķām pieturvietām mainīti arī to nosaukumi. Kopš 2018. gada 3. marta virzienā uz Juglu bija ieviesta papildpietura „Aspazijas bulvāris” K. Barona ielā. No 2018. gada 9. jūnija papildpietura likvidēta, ieviesta pietura "Stacijas laukums" Radio ielā.<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-un-3-tramvaja-marsruta-mainisies-pieturvietas-stacijas-laukums-izvietojums/ 1. un 3. tramvaja maršrutā mainīsies pieturvietas “Stacijas laukums” izvietojums]</ref> [[Attēls:Tramvaj v Rize.jpg|thumb|200px|1. maršruta tramvajs pie [[Rīgas Centrāltirgus]]]] [[Attēls:Tatra T3A.jpg|thumb|200px|1. maršruta tramvajs [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvārī]]]] [[Attēls:1. tramvajs Ropažu ielā.JPG|thumb|200px|1. maršruta tramvajs [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu ielā]]]] [[Attēls:1. tramvajs Ropažu ielā 2.JPG|thumb|200px|1. maršruta tramvajs [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu ielā]]]] [[Attēls:Tramvajs Juglas galapunktā.jpg|thumb|200px|1. maršruta tramvajs Juglas galapunktā]] [[File:Škoda 15T2 Ropažu ielā.jpg|thumb|200px|1. maršruta tramvajs [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu ielā]]]] [[File:1. tramvajs uz Brīvības gatves.jpg|thumb|200px|1. maršruta tramvajs [[Brīvības gatve|Brīvības gatvē]]]] == Maršruts == * Virzienā '''[[Imanta]]—[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Dammes iela]], [[Anniņmuižas bulvāris]], [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]], [[Kurzemes prospekts]], [[Jūrmalas gatve]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]], [[13. janvāra iela]], [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Gaisa tilts]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu iela]] un [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]. * Virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]—[[Imanta]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Gaisa tilts]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]], [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Jūrmalas gatve]], [[Kurzemes prospekts]], [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]], [[Anniņmuižas bulvāris]] un [[Dammes iela]]. == Pieturvietas == 1. tramvaju maršrutā pavisam ir 74 pieturas. Virzienā '''[[Imanta]]—[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 37 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]—[[Imanta]]''' ir 37 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Imanta]] |- | align="center" | 2 | [[Anniņmuižas bulvāris]] |- | align="center" | 3 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Imantas iela (Rīga)|Imantas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Kurzemes prospekts]] |- | align="center" | 6 | [[Jūrmalas gatve]] |- | align="center" | 7 | [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] |- | align="center" | 8 | [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]] |- | align="center" | 9 | [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] |- | align="center" | 10 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 11 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]] |- | align="center" | 13 | [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]] |- | align="center" | 14 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 15 | [[Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 16 | [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 18 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 19 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 20 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 21 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 22 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 24 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 25 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 26 | [[VEF]] |- | align="center" | 27 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 28 | [[Lēdmanes iela (Rīga)|Lēdmanes iela]] |- | align="center" | 29 | [[Rīgas 45. vidusskola|45. vidusskola]] |- | align="center" | 30 | [[Džutas iela]] |- | align="center" | 31 | [[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 32 | [[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 33 | [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" | 34 | [[Meža skola (Rīga)|Meža skola]] |- | align="center" | 35 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 36 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 37 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | 2 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Meža skola (Rīga)|Meža skola]] |- | align="center" | 5 | [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" | 6 | [[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 7 | [[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Džutas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Rīgas 45. vidusskola|45. vidusskola]] |- | align="center" | 10 | [[Lēdmanes iela (Rīga)|Lēdmanes iela]] |- | align="center" | 11 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 12 | [[VEF]] |- | align="center" | 13 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 14 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 15 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 16 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 18 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 19 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 20 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 21 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 22 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 23 | [[Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 25 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 26 | [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]] |- | align="center" | 27 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 28 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 29 | [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] |- | align="center" | 30 | [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] |- | align="center" | 31 | [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] |- | align="center" | 32 | [[Kurzemes prospekts]] |- | align="center" | 33 | [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]] |- | align="center" | 34 | [[Imantas iela (Rīga)|Imantas iela]] |- | align="center" | 35 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] |- | align="center" | 36 | [[Dammes iela]] |- | align="center" | 37 | [[Imanta]] |- |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' — '''[[Imanta]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]], [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Jūrmalas gatve]], [[Kurzemes prospekts]], [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]], [[Anniņmuižas bulvāris]] un [[Dammes iela]]. Virzienā '''[[Imanta]]''' — '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Dammes iela]], [[Anniņmuižas bulvāris]], [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]], [[Kurzemes prospekts]], [[Jūrmalas gatve]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]] un [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]]. Virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]'''—'''[[Stacijas laukums]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Gaisa tilts]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] un [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]]. Virzienā '''[[Stacijas laukums]]'''—'''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Gaisa tilts]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu iela]] un [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]. Virzienā '''[[Stacijas laukums]]'''—'''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]] un [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]]. Virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])'''—'''[[Stacijas laukums]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] un [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' — '''[[Imanta]]''' ir 25 pieturas. Tāpat arī virzienā '''[[Imanta]]''' — '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' ir 25 pieturas. Savukārt virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' - '''[[Stacijas laukums]]''' ir 21 pietura. Bet virzienā '''[[Stacijas laukums]]''' - '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' ir 9 pieturas. Savukārt virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' - '''[[Stacijas laukums]]''' ir 9 pieturas. Bet virzienā '''[[Stacijas laukums]]''' - '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 21 pietura. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Imanta]] |- | align="center" | 2 | [[Anniņmuižas bulvāris]] |- | align="center" | 3 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Imantas iela (Rīga)|Imantas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Kurzemes prospekts]] |- | align="center" | 6 | [[Jūrmalas gatve]] |- | align="center" | 7 | [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] |- | align="center" | 8 | [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]] |- | align="center" | 9 | [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] |- | align="center" | 10 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 11 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]] |- | align="center" | 13 | [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]] |- | align="center" | 14 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 15 | [[Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 16 | [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]] |- | align="center" | 17 |[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 18 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 19 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 20 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 21 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 22 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 24 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 25 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 2 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 4 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 6 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 7 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 9 | [[Stacijas laukums]] |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 11 | [[Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 12 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 13 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]] |- | align="center" | 15 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 16 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 17 | [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] |- | align="center" | 18 | [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] |- | align="center" | 19 | [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] |- | align="center" | 20 | [[Kurzemes prospekts]] |- | align="center" | 21 | [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]] |- | align="center" | 22 | [[Imantas iela (Rīga)|Imantas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] |- | align="center" | 24 | [[Dammes iela]] |- | align="center" | 25 | [[Imanta]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | 2 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Meža skola (Rīga)|Meža skola]] |- | align="center" | 5 | [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" | 6 | [[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 7 | [[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Džutas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Rīgas 45. vidusskola|45. vidusskola]] |- | align="center" | 10 | [[Lēdmanes iela (Rīga)|Lēdmanes iela]] |- | align="center" | 11 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 12 | [[VEF]] |- | align="center" | 13 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 14 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 15 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 16 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 18 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 19 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 20 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 21 | [[Stacijas laukums]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Stacijas laukums]] |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 8 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 2 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 4 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 6 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 7 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 9 | [[Stacijas laukums]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Stacijas laukums]] |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 8 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 10 | [[VEF]] |- | align="center" | 11 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 12 | [[Lēdmanes iela (Rīga)|Lēdmanes iela]] |- | align="center" | 13 | [[Rīgas 45. vidusskola|45. vidusskola]] |- | align="center" | 14 | [[Džutas iela]] |- | align="center" | 15 | [[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 17 | [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" | 18 | [[Meža skola (Rīga)|Meža skola]] |- | align="center" | 19 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 21 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- |} |} == Vēsture == Maršruts sākotnēji tika izveidots 2005. gada 1. septembrī. Tas bija kā 4. un 6. tramvaju maršruta apvienojums.<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/no-imantas-lidz-juglai-ar-1-tramvaju-12522395 No Imantas līdz Juglai ar tramvaju]</ref> Oficiāli uz laiku tas tika slēgts 2009. gada 1. septembrī,<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/323683-rigas_satiksme_slegusi_1_un_8_tramvaja_marsrutu "Rīgas satiksme" slēgusi 1. un 8. tramvaja maršrutu]</ref> kaut gan remontdarbu dēļ [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]] tramvaju kustība 1. maršrutā tika pārtraukta jau {{dat|2009|06|10}}.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/195387-riga_bus_ieverojamas_izmainas_tramvaju_kustiba Rīgā būs ievērojamas izmaiņas tramvaju kustībā]</ref> Maršrutu atjaunoja 2017. gada 5. jūnijā, kaut gan sākotnēji tas bija paredzēts jau 17. maijā, taču ar biežākiem kursēšanas intervāliem. Maršruts palicis tāds pats kā pirms tam, vienīgi abos virzienos kursē caur Radio ielu un tramvajs neilgu brīdi neiebrauca Centrāltirgū, kā tas bija agrāk, bet kopš 2018. gada 3. marta atkal brauc gar Centrāltirgu (arī abos virzienos).<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/zemas-gridas-tramvaji-uz-imantu-saks-kurset-5-junija/ Zemās grīdas tramvaji uz Imantu sāks kursēt 5. jūnijā]</ref><ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ 1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu]</ref> No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Prāgas iela|Prāgas ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts tika novirzīts pa [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}</ref> Otrreiz šādas izmaiņas notika no 2022. gada 11. jūlija uz nenoteiktu laiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-iela-notiekoso-demontazas-darbu-del-no-11-julija-uz-laiku-bus-izmainas-tramvaju-kustiba/|title=Prāgas ielā notiekošo demontāžas darbu dēļ no 11. jūlija uz laiku būs izmaiņas tramvaju kustībā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-30-julija-tiks-atjaunota-2-7-un-10-marsruta-tramvaju-kustiba-gar-centraltirgu-1-marsruta-tramvajs-turpinas-kurset-pa-13-janvara-ielu/|title=No 30. jūlija tiks atjaunota 2., 7. un 10. maršruta tramvaju kustība gar Centrāltirgu, 1. maršruta tramvajs turpinās kursēt pa 13. janvāra ielu}}</ref> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|n7Fu9nvnay0|Pilnā 1. tramvaju maršruta video versija (Imanta - Jugla) (no priekšas)}} * {{youtube|AyGr-rdX9PY|Pilnā 1. tramvaju maršruta video versija (Jugla - Imanta) (no priekšas)}} * {{youtube|nBsuxaS3Pr4|Pilnā 1. tramvaju maršruta video versija (Imanta - Jugla) (no aizmugures)}} * {{youtube|8C90slGJ3bo|Pilnā 1. tramvaju maršruta video versija (Jugla - Imanta) (no aizmugures)}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|1]] snavdhxayt778eoyg2nz7afpngcnvor Priozerskas rajons 0 245176 3661382 2585809 2022-07-27T06:19:15Z Ongoingday 107649 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name =Priozerskas rajons | native_name = ''Приозерский район'' | image_skyline =Konevets Horse stone Chapel.JPG | imagesize = | image_caption =Kapela uz Koņkameņa akmeņa | settlement_type = [[Krievijas administratīvais iedalījums|rajons]] | total_type = Kopā | image_flag = Flag of Priozersky rayon (Leningrad oblast).png | image_shield = | image_map = Map of Russia - Leningrad Oblast (2008-03).svg | image_map1 = Location of Priozersky District (Leningrad Oblast).svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_type1 = Federālais subjekts | subdivision_name1 = [[Ļeņingradas apgabals]] | area_total_km2 = 3597.5 | population_total = 63 157 | population_as_of = 2013 | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Priozerska]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 14 | p1 = [[Gromovas lauku apdzīvotā pilsēta]] | p2 = [[Krasnoozernas lauku apdzīvotā vieta]] | p3 = [[Municipālais veidojums "Kuzņečna"]] | p4 = [[Larionovas lauku apdzīvotā vieta]] | p5 = [[Meļņikovas lauku apdzīvotā pilsēta]] | p6 = [[Mičurinskas lauku apdzīvotā vieta]] | p7 = [[Petrovskas lauku apdzīvotā vieta]] | p8 = [[Plodovojes lauku apdzīvotā vieta]] | p9 = [[Priozerska|Priozerskas pilsētas apdzīvotā vieta]] | p10 = [[Razdoļjes lauku apdzīvotā pilsēta]] | p11 = [[Romašku lauku apdzīvotā vieta]] | p12 = [[Sevastjanovas lauku apdzīvotā vieta]] | p13 = [[Sosnovas lauku apdzīvotā vieta]] | p14 = [[Zaporožskas lauku apdzīvotā vieta]] | website = http://www.priozersk.lenobl.ru/ }} '''Priozerskas rajons''' ({{val-ru|Приозерский район}}) ir [[Krievija]]s [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabala]] administratīvais rajons. Rajons robežojas ar Ļeņingradas apgabala [[Vsevoložskas rajons|Vsevoložskas]] un [[Viborgas rajons|Viborgas rajoniem]], [[Karēlijas republika|Karēlijas republikas]] [[Lahdenpohjas rajons|Lahdenpohjas rajonu]], kā arī [[Lādogas ezers|Lādogas ezeru]]. Rajons 1812. līdz 1940. gadam atradās [[Somija]]s sastāvā. Otrā pasaules kara laikā rajonu ieņēma Somijas spēki, pēc to atkāpšanās vairums rajona [[somi|somu]] un [[karēļi|karēļu]] iedzīvotāji to pameta. Rajona Otradnojes ciemā dzimis somu ģenerālis [[Kārlis Lennards Ešs]] (''Karl Lennart Oesch'', 1892 – 1978). Kopš 1996. gada pie Priozerskas rajona Komsomoļskas ezera atrodas [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] vasarnīca. ==Ārējās saites== *{{commonscat-inline|Priozersky District|Priozerskas rajons}} {{Krievija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Priozerskas rajons}} [[Kategorija:Ļeņingradas apgabala administratīvais iedalījums]] 74pkhvtstsptwbzdgvejjid6zyhipu0 Milošs Formans 0 245374 3661433 3617595 2022-07-27T08:13:27Z Baisulis 11523 /* Biogrāfija */ : wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Milošs Formans | vārds_orig = ''Miloš Forman'' | attēls = Milos Forman.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Milošs Formans 2009. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1932 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 18 | dz_vieta = {{vieta|Čehoslovākija|Čāslava}} | m_dat_alt = | m_gads = 2018 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 14 | m_vieta = {{vieta|ASV|Konektikuta|Denberi}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = Aktieris, režisors, scenārists | ienākumi = | darbības_gadi = 1953—2011 | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Miloš Forman (signature).svg | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Milošs Formans''' ({{val|cs|Miloš Forman}}; īstajā vārdā '''Jans Tomāšs Formans''' (''Jan Tomáš Forman''); {{dat|1932|02|18|N|bez}} — {{dat|2018|04|14|N|bez}}) bija [[čehi|čehu]] [[režisors]], scenārists un profesors. == Biogrāfija == Milošs Formans piedzima 1932. gadā [[Čāslava|Čāslavā]]. Viņš bija jaunākais no trim brāļiem. Viņa tēvs, kas bija [[ebreji|ebrejs]], [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] rezervists un universitātes pasniedzējs, tika arestēts par aizliegtu grāmatu izplatīšanu saviem studentiem. Māte, kas piederēja pie [[Protestantisms|protestantiem]], tika arestēta pēc vietējā pārtikas veikala apmeklējuma, kurā tika atrasta anti-[[Nacionālsociālisms|nacistiska]] propaganda. Abi vecāki mira [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]], kad Milošam bija 10 gadi. Viņš dzīvoja pie radiniekiem, bet pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kad Čehoslovākija nonāca Padomju Savienības ietekmē, Formans pārcēlās uz internātskolu un vēlāk mācījās Prāgas Kinoakadēmijā. Viņš palīdzēja nodibināt Čehoslovākijas «jaunā viļņa» grupu, kas veidoja dokumentālās filmas par dzīves realitāti aiz [[Dzelzs priekškars|dzelzs priekškara]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latimes.com/local/la-me-milos-forman-obit-20180414-story.html|title=Miloš Forman, Oscar-winning Czech director of 'One Flew Over the Cuckoo's Nest,' dies at 86|publisher=latimes.com}}</ref> Formans kļuva pazīstams ar savu debijas filmu ''[[Black Peter]]'' (1964). Viņa nākamās filmas ''[[Loves of a Blonde]]'' (1965) un "[[Ugunsdzēsēju balle]]" (''The Firemen's Ball'', 1967) jau tika nominētas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]] kategorijā "Labākā filma svešvalodā". Formans kļuva par vienu no ievērojamākajiem Čehoslovākijas «jaunā viļņa» režisoriem. Līdz 1968. gadam, kad [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] tika ievests [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks, dzīvoja un strādāja dzimtenē. 1968. gadā emigrēja uz [[Austrālija|Austrāliju]], pēc tam pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. 1971. gadā iznāca Formana režisētā filma ''[[Taking Off]]''. Pēc pārcelšanās uz ASV divas no viņa režisētajām filmām ieguva lielu ievērību: "[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]" (1975; saņemtas 5 [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s no 9 nominācijām) un "[[Amadejs]]" (1984; saņemtas 8 Amerikas Kinoakadēmijas balvas no 11 nominācijām). Par abām filmām Formans saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais režisors]]. "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu" ir otrā filma, kas saņēmusi Amerikas Kinoakadēmijas balvu visās piecās lielajās nominācijās ("Labākā filma", "Labākais aktieris", "Labākā aktrise", "Labākais režisors", "Labākais scenārijs"). Vēlreiz labākā režisora balvai Formans ticis nominēts par filmu "[[Nācija pret Leriju Flintu]]" (''The People vs. Larry Flynt''; 1996). Formans tāpat ir saņēmis Zelta globusa, Kannu kinofestivāla, Berlīnes kinofestivāla, BAFTA, Cēzara, Eiropas Kino akadēmijas un citas balvas. 2012. gadā saņēma [[Amerikas režisoru ģildes balva|Amerikas režisoru ģildes balvu]] par mūža ieguldījumu. Atzinību guva arī Formana filmas ''[[Hair]]'' (1979), "[[Regtaims (filma)|Regtaims]]" (''Ragtime'', 1981), "[[Valmonts]]" (''Valmont'', 1989), "[[Cilvēks uz Mēness]]" (1999), "[[Gojas rēgi]]" (2006). Pēdējā Formana filma bija muzikālā komēdija "[[Vērtīgs gājiens]]" (''A Walk Worthwhile'', 2009). Tā iznāca tikai Čehijā. Filmu Formans režisēja kopā ar savu dēlu [[Petrs Formans|Petru Formanu]]. Naktī uz 2018. gada 14. aprīli pēc neilgas slimības 86 gadu vecumā Formans nomira Denberi slimnīcā, netālu no savām mājām [[Konektikuta|Konektikutā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Labākais režisors (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Formans, Milošs}} [[Kategorija:1932. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2018. gadā mirušie]] [[Kategorija:Čehu kinorežisori]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji režisori]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]] [[Kategorija:Eiropas Kino balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Cēzara balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Centrālčehijas apgabalā dzimušie]] mw7znqs3es6n3wyj0yo2i0zq9tsguyy Jakaterinoslava 0 246175 3661415 3575506 2022-07-27T08:00:59Z Kaamis007 67303 Pāradresācija nomainīta no [[Dņipro]] uz [[Dnipro]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dnipro]] el7md70jlfdibi422eu1uq5nh5495yp Kamjanska 0 251581 3661422 3587985 2022-07-27T08:04:13Z Kaamis007 67303 nosaukums pēc VVC noteikumiem https://likumi.lv/ta/id/331352-par-ukrainas-pilsetu-nosaukumu-atveidi-latviesu-valoda wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | official_name = Kamjanska | native_name = ''Кам'янське'' | nickname = | image_skyline = Theater Dniprodzerzhynsk1.jpg | imagesize = | image_caption = Lesjas Ukrainkas Muzikālais drāmas teātris Kamjanskē | image_flag = Flag of Dniprodzerzhynsk.svg | image_shield = Coat of Arms of Kamianske.png | pushpin_map = Ukraina | pushpin_label_position = top | pushpin_map_caption = Kamjanske Ukrainas kartē | pushpin_image = Dnipropetrovsk Oblast in Ukraine (de jure).svg | pushpin_map1 = Dnipropetrovskas apgabals | pushpin_label_position1 = top | pushpin_map_caption1 = Kamjanske Dņipropetrovskas apgabala kartē | latd = 48 | latm = 31 | lats = 44 | latNS = N | longd = 34 | longm = 35 | longs = 49 | longEW = E | coordinates_display = inline,title | coordinates_region = UA | subdivision_type = [[Pasaules valstis|Valsts]] | subdivision_name = {{UKR}} | subdivision_type1 = [[Ukrainas apgabali|Apgabals]] | subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Dnipropetrovsk Oblast.png|border|20px]] [[Dņipropetrovskas apgabals]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1750 | established_title1 = Pilsēta | established_date1 = 1923 | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 138 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_as_of = 2013 | population_note = | population_total = 241880 | population_footnotes = | population_metro = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 120 | postal_code_type = [[Pasta indekss]] | postal_code = 51900—51989 | area_code = +380 569(2) | website = {{URL|http://www.dndz.gov.ua/}} | footnotes = }} '''Kamjanska''' ({{val|uk|Кам'янське}}) ir apgabala pakļautības pilsēta [[Ukraina]]s dienvidos, [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas apgabalā]]. Izvietojusies apgabala vidusdaļā, [[Dņepra]]s labajā krastā 40 km no apgabala centra [[Dņipro]], ietilpst tās aglomerācijā. Pilsēta administratīvi iedalās trīs rajonos, pilsētas padomei pakļauts [[Karnauhivka]]s pilsētciemats. [[Kazaki|Kazaku]] dibinātais Kamjanskes ciems, kas ir mūsdienu pilsētas pirmsākumi, vēstures avotos pirmoreiz minēts 1750. gadā sakarā ar baznīcas būvniecību. Pēc [[Zaporožjes Seča]]s likvidēšanas 1775. gadā Kamjanskei piešķīra militārās apmetnes statusu; 1782. gadā tajā dzīvoja ap 1000 iedzīvotāju. Ciema strauja attīstība sākās 19. gadsimta otrajā pusē sakarā ar [[metalurģija]]s attīstību. 1887. gadā tiek uzbūvēta tā laika Krievijā lielākā metalurģijas rūpnīca. 1923. gadā Kamjanskei piešķir pilsētas tiesības, bet 1936. gadā pārdēvē par '''Dņeprodzeržinsku''' ({{val|uk|Дніпродзержинськ}}) par godu [[Felikss Dzeržinskis|Feliksam Dzeržinskim]]. 2016. gadā pilsētai atjaunots sākotnējais nosaukums. Mūsdienās ievērojams enerģētikas ([[Dņeprodzeržinskas HES]]), [[metalurģija]]s un [[mašīnbūve]]s centrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Dņipropetrovskas apgabala pilsētas}} [[Kategorija:Ukrainas pilsētas]] t3ki8aevs1c8ileqs633duc9m1wwxhr 3661423 3661422 2022-07-27T08:04:42Z Kaamis007 67303 Kaamis007 pārvietoja lapu [[Kamjanske]] uz [[Kamjanska]]: Pēc atveides noteikumiem wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | official_name = Kamjanska | native_name = ''Кам'янське'' | nickname = | image_skyline = Theater Dniprodzerzhynsk1.jpg | imagesize = | image_caption = Lesjas Ukrainkas Muzikālais drāmas teātris Kamjanskē | image_flag = Flag of Dniprodzerzhynsk.svg | image_shield = Coat of Arms of Kamianske.png | pushpin_map = Ukraina | pushpin_label_position = top | pushpin_map_caption = Kamjanske Ukrainas kartē | pushpin_image = Dnipropetrovsk Oblast in Ukraine (de jure).svg | pushpin_map1 = Dnipropetrovskas apgabals | pushpin_label_position1 = top | pushpin_map_caption1 = Kamjanske Dņipropetrovskas apgabala kartē | latd = 48 | latm = 31 | lats = 44 | latNS = N | longd = 34 | longm = 35 | longs = 49 | longEW = E | coordinates_display = inline,title | coordinates_region = UA | subdivision_type = [[Pasaules valstis|Valsts]] | subdivision_name = {{UKR}} | subdivision_type1 = [[Ukrainas apgabali|Apgabals]] | subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Dnipropetrovsk Oblast.png|border|20px]] [[Dņipropetrovskas apgabals]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1750 | established_title1 = Pilsēta | established_date1 = 1923 | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 138 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_as_of = 2013 | population_note = | population_total = 241880 | population_footnotes = | population_metro = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 120 | postal_code_type = [[Pasta indekss]] | postal_code = 51900—51989 | area_code = +380 569(2) | website = {{URL|http://www.dndz.gov.ua/}} | footnotes = }} '''Kamjanska''' ({{val|uk|Кам'янське}}) ir apgabala pakļautības pilsēta [[Ukraina]]s dienvidos, [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas apgabalā]]. Izvietojusies apgabala vidusdaļā, [[Dņepra]]s labajā krastā 40 km no apgabala centra [[Dņipro]], ietilpst tās aglomerācijā. Pilsēta administratīvi iedalās trīs rajonos, pilsētas padomei pakļauts [[Karnauhivka]]s pilsētciemats. [[Kazaki|Kazaku]] dibinātais Kamjanskes ciems, kas ir mūsdienu pilsētas pirmsākumi, vēstures avotos pirmoreiz minēts 1750. gadā sakarā ar baznīcas būvniecību. Pēc [[Zaporožjes Seča]]s likvidēšanas 1775. gadā Kamjanskei piešķīra militārās apmetnes statusu; 1782. gadā tajā dzīvoja ap 1000 iedzīvotāju. Ciema strauja attīstība sākās 19. gadsimta otrajā pusē sakarā ar [[metalurģija]]s attīstību. 1887. gadā tiek uzbūvēta tā laika Krievijā lielākā metalurģijas rūpnīca. 1923. gadā Kamjanskei piešķir pilsētas tiesības, bet 1936. gadā pārdēvē par '''Dņeprodzeržinsku''' ({{val|uk|Дніпродзержинськ}}) par godu [[Felikss Dzeržinskis|Feliksam Dzeržinskim]]. 2016. gadā pilsētai atjaunots sākotnējais nosaukums. Mūsdienās ievērojams enerģētikas ([[Dņeprodzeržinskas HES]]), [[metalurģija]]s un [[mašīnbūve]]s centrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Dņipropetrovskas apgabala pilsētas}} [[Kategorija:Ukrainas pilsētas]] t3ki8aevs1c8ileqs633duc9m1wwxhr 3661432 3661423 2022-07-27T08:13:21Z Kaamis007 67303 precizēju vietvārdu nosaukumus wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | official_name = Kamjanska | native_name = ''Кам'янське'' | nickname = | image_skyline = Theater Dniprodzerzhynsk1.jpg | imagesize = | image_caption = Lesjas Ukrainkas Muzikālais drāmas teātris Kamjanskā | image_flag = Flag of Dniprodzerzhynsk.svg | image_shield = Coat of Arms of Kamianske.png | pushpin_map = Ukraina | pushpin_label_position = top | pushpin_map_caption = Kamjanske Ukrainas kartē | pushpin_image = Dnipropetrovsk Oblast in Ukraine (de jure).svg | pushpin_map1 = Dnipropetrovskas apgabals | pushpin_label_position1 = top | pushpin_map_caption1 = Kamjanska Dņipropetrovskas apgabala kartē | latd = 48 | latm = 31 | lats = 44 | latNS = N | longd = 34 | longm = 35 | longs = 49 | longEW = E | coordinates_display = inline,title | coordinates_region = UA | subdivision_type = [[Pasaules valstis|Valsts]] | subdivision_name = {{UKR}} | subdivision_type1 = [[Ukrainas apgabali|Apgabals]] | subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Dnipropetrovsk Oblast.png|border|20px]] [[Dņipropetrovskas apgabals]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1750 | established_title1 = Pilsēta | established_date1 = 1923 | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 138 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_as_of = 2013 | population_note = | population_total = 241880 | population_footnotes = | population_metro = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 120 | postal_code_type = [[Pasta indekss]] | postal_code = 51900—51989 | area_code = +380 569(2) | website = {{URL|http://www.dndz.gov.ua/}} | footnotes = }} '''Kamjanska''' ({{val|uk|Кам'янське}}) ir apgabala pakļautības pilsēta [[Ukraina]]s dienvidos, [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas apgabalā]]. Izvietojusies apgabala vidusdaļā, [[Dņepra]]s labajā krastā 40 km no apgabala centra [[Dnipro]], ietilpst tās aglomerācijā. Pilsēta administratīvi iedalās trīs rajonos, pilsētas padomei pakļauts [[Karnauhivka]]s pilsētciemats. [[Kazaki|Kazaku]] dibinātais Kamjanskes ciems, kas ir mūsdienu pilsētas pirmsākumi, vēstures avotos pirmoreiz minēts 1750. gadā sakarā ar baznīcas būvniecību. Pēc [[Zaporožjes Seča]]s likvidēšanas 1775. gadā Kamjanskei piešķīra militārās apmetnes statusu; 1782. gadā tajā dzīvoja ap 1000 iedzīvotāju. Ciema strauja attīstība sākās 19. gadsimta otrajā pusē sakarā ar [[metalurģija]]s attīstību. 1887. gadā tiek uzbūvēta tā laika Krievijā lielākā metalurģijas rūpnīca. 1923. gadā Kamjanskei piešķir pilsētas tiesības, bet 1936. gadā pārdēvē par '''Dņeprodzeržinsku''' ({{val|uk|Дніпродзержинськ}}) par godu [[Felikss Dzeržinskis|Feliksam Dzeržinskim]]. 2016. gadā pilsētai atjaunots sākotnējais nosaukums. Mūsdienās ievērojams enerģētikas ([[Dņeprodzeržinskas HES]]), [[metalurģija]]s un [[mašīnbūve]]s centrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Dņipropetrovskas apgabala pilsētas}} [[Kategorija:Ukrainas pilsētas]] rn94m3gpsg1vopjm2gxbwsjl9d1skje 3661434 3661432 2022-07-27T08:13:38Z Kaamis007 67303 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | official_name = Kamjanska | native_name = ''Кам'янське'' | nickname = | image_skyline = Theater Dniprodzerzhynsk1.jpg | imagesize = | image_caption = Lesjas Ukrainkas Muzikālais drāmas teātris Kamjanskā | image_flag = Flag of Dniprodzerzhynsk.svg | image_shield = Coat of Arms of Kamianske.png | pushpin_map = Ukraina | pushpin_label_position = top | pushpin_map_caption = Kamjanska Ukrainas kartē | pushpin_image = Dnipropetrovsk Oblast in Ukraine (de jure).svg | pushpin_map1 = Dnipropetrovskas apgabals | pushpin_label_position1 = top | pushpin_map_caption1 = Kamjanska Dņipropetrovskas apgabala kartē | latd = 48 | latm = 31 | lats = 44 | latNS = N | longd = 34 | longm = 35 | longs = 49 | longEW = E | coordinates_display = inline,title | coordinates_region = UA | subdivision_type = [[Pasaules valstis|Valsts]] | subdivision_name = {{UKR}} | subdivision_type1 = [[Ukrainas apgabali|Apgabals]] | subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Dnipropetrovsk Oblast.png|border|20px]] [[Dņipropetrovskas apgabals]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1750 | established_title1 = Pilsēta | established_date1 = 1923 | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 138 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_as_of = 2013 | population_note = | population_total = 241880 | population_footnotes = | population_metro = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 120 | postal_code_type = [[Pasta indekss]] | postal_code = 51900—51989 | area_code = +380 569(2) | website = {{URL|http://www.dndz.gov.ua/}} | footnotes = }} '''Kamjanska''' ({{val|uk|Кам'янське}}) ir apgabala pakļautības pilsēta [[Ukraina]]s dienvidos, [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas apgabalā]]. Izvietojusies apgabala vidusdaļā, [[Dņepra]]s labajā krastā 40 km no apgabala centra [[Dnipro]], ietilpst tās aglomerācijā. Pilsēta administratīvi iedalās trīs rajonos, pilsētas padomei pakļauts [[Karnauhivka]]s pilsētciemats. [[Kazaki|Kazaku]] dibinātais Kamjanskes ciems, kas ir mūsdienu pilsētas pirmsākumi, vēstures avotos pirmoreiz minēts 1750. gadā sakarā ar baznīcas būvniecību. Pēc [[Zaporožjes Seča]]s likvidēšanas 1775. gadā Kamjanskei piešķīra militārās apmetnes statusu; 1782. gadā tajā dzīvoja ap 1000 iedzīvotāju. Ciema strauja attīstība sākās 19. gadsimta otrajā pusē sakarā ar [[metalurģija]]s attīstību. 1887. gadā tiek uzbūvēta tā laika Krievijā lielākā metalurģijas rūpnīca. 1923. gadā Kamjanskei piešķir pilsētas tiesības, bet 1936. gadā pārdēvē par '''Dņeprodzeržinsku''' ({{val|uk|Дніпродзержинськ}}) par godu [[Felikss Dzeržinskis|Feliksam Dzeržinskim]]. 2016. gadā pilsētai atjaunots sākotnējais nosaukums. Mūsdienās ievērojams enerģētikas ([[Dņeprodzeržinskas HES]]), [[metalurģija]]s un [[mašīnbūve]]s centrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Dņipropetrovskas apgabala pilsētas}} [[Kategorija:Ukrainas pilsētas]] htakgg9pscdu9ucgxullmfh3zwjgdm8 Dņiprodzeržinska 0 251582 3661427 2519021 2022-07-27T08:05:18Z Kaamis007 67303 Pāradresācija nomainīta no [[Kamjanske]] uz [[Kamjanska]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kamjanska]] ox3zo8w1tk9na41fwcaoqombnzcepj0 Kamenska 0 251584 3661425 2519022 2022-07-27T08:05:01Z Kaamis007 67303 Pāradresācija nomainīta no [[Kamjanske]] uz [[Kamjanska]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kamjanska]] ox3zo8w1tk9na41fwcaoqombnzcepj0 Veidne:Dņipropetrovskas apgabala pilsētas 10 252023 3661421 3587959 2022-07-27T08:03:34Z Kaamis007 67303 pēc atveides noteikumiem wikitext text/x-wiki {{navbox | name = Dņipropetrovskas apgabala pilsētas | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | title = [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas apgabala]] pilsētas [[Attēls:Flag of Dnipropetrovsk Oblast.svg|20px]] | list1 = * [[Apostolove]] * '''[[Dnipro]]''' * [[Kamjanska]] * [[Krivijriha]] * [[Marhaneca]] * [[Novomoskovska (Ukraina)|Novomoskovska]] * [[Ņikopole]] * [[Pavlohrada]] * [[Pereščepine]] * [[Peršotravenska]] * [[Pidhorodne]] * [[Pjatihatki]] * [[Pokrova (Ukraina)|Pokrova]] * [[Sineļnikove]] * [[Terņivka]] * [[Verhivceve]] * [[Verhņodņiprovska]] * [[Viļnohirska]] * [[Zelenodoļska]] * {{nobr|[[Žovti Vodi]]}} <!-- | list2 = * [[Авіаторське]] * [[Аули]] * [[Брагинівка (смт)|Брагинівка]] * [[Васильківка]] * [[Вишневе (П'ятихатський район)|Вишневе]] * [[Гвардійське (Новомосковський район)|Гвардійське]] * [[Гірницьке (Орджонікідзевська міськрада)|Гірницьке]] * [[Губиниха]] * [[Демурине]] * [[Дніпровське (смт)|Дніпровське]] * [[Іларіонове]] * [[Карнаухівка (смт)|Карнаухівка]] * [[Кіровське (Дніпропетровський район)|Кіровське]] * [[Кринички (смт)|Кринички]] * [[Курилівка (смт)|Курилівка]] * [[Лихівка]] * [[Магдалинівка (смт)|Магдалинівка]] * [[Мар'ївка (смт)|Мар'ївка]] * [[Межова]] * [[Меліоративне]] * {{nobr|[[Миколаївка (Петриківський район)]]}} * {{nobr|[[Миколаївка (Широківський район)]]}} * [[Новомиколаївка (Верхньодніпровський район)|Новомиколаївка]] * [[Новопокровка (Солонянський район)|Новопокровка]] * [[Петриківка]] * [[Петропавлівка (смт)|Петропавлівка]] * [[Письменне]] * [[Покровське (смт)|Покровське]] * [[Просяна]] * [[Радушне]] * [[Роздори (смт)|Роздори]] * [[Сад (смт)|Сад]] * [[Славгород (смт)|Славгород]] * [[Солоне (смт)|Солоне]] * [[Софіївка (Софіївський район)|Софіївка]] * [[Томаківка]] * [[Христофорівка (смт)|Христофорівка]] * [[Царичанка (смт)|Царичанка]] * [[Чаплине]] * [[Червоногригорівка]] * [[Черкаське (Новомосковський район)|Черкаське]] * [[Чортомлик (смт)|Чортомлик]] * [[Широке (Широківський район)|Широке]] * [[Щорськ]] * [[Ювілейне (Дніпропетровський район)|Ювілейне]] * [[Юр'ївка (Юр'ївський район)|Юр'ївка]] --> }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Ukrainas navigācijas veidnes]] </noinclude><includeonly> [[Kategorija:Dņipropetrovskas apgabala pilsētas]] [[Kategorija:Ukrainas pilsētas]] </includeonly> d15c2yauy8ledchsagd0jjfhibwfngc Abels Ganss 0 255018 3661200 3596663 2022-07-26T16:01:17Z Apekribo 48114 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Abels Ganss | vārds_orig = ''Abel Gance'' | attēls = GANCE Abel-24x30-.jpg | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = Abels Eižēns Aleksandrs Pertons | dz. datums = {{dat|1889|1|23}} | dz. vieta = {{vieta|Francija|Parīze}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1981|11|10|1889|10|25}} | miršanas vieta = {{vieta|Francija|Parīze}} | citi vārdi = | nodarbošanās = [[kinorežisors]]<br />[[scenārists]]<br />[[kino producents]] | darbības gadi = 1909—1971 | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Abels Ganss''' ({{val|fr|Abel Gance}}; dzimis '''Abels Eižēns Aleksandrs Pertons''' ({{val|fr|Abel Eugène Alexandre Perthon}}) {{dat|1889|10|25}}, miris {{dat|1981|11|10}})<ref name="biogr">{{tīmekļa atsauce |url=http://canadp-archivesenligne.paris.fr/archives_etat_civil/1860_1902_actes/aec_visu_img.php?registre=V4E_07555&type=AEC&&bdd_en_cours=actes_ec_1883_1892&vue_tranche_debut=AD075EC_V4E_07555_0019&vue_tranche_fin=AD075EC_V4E_07555_0019&ref_histo=9828&cote=V4E%207555 |title=Archives de Paris. acte no 4880. |publisher=archivesenligne |accessdate=jūnijs 18, 2014 |archive-date={{dat|2014|02|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140201184328/http://canadp-archivesenligne.paris.fr/archives_etat_civil/1860_1902_actes/aec_visu_img.php?registre=V4E_07555&type=AEC&&bdd_en_cours=actes_ec_1883_1892&vue_tranche_debut=AD075EC_V4E_07555_0019&vue_tranche_fin=AD075EC_V4E_07555_0019&ref_histo=9828&cote=V4E%207555 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140201184328/http://canadp-archivesenligne.paris.fr/archives_etat_civil/1860_1902_actes/aec_visu_img.php?registre=V4E_07555&type=AEC&&bdd_en_cours=actes_ec_1883_1892&vue_tranche_debut=AD075EC_V4E_07555_0019&vue_tranche_fin=AD075EC_V4E_07555_0019&ref_histo=9828&cote=V4E%207555 |date={{dat|2014|02|01||bez}} }}</ref> bija [[franči|franču]] [[kinorežisors]], [[scenārists]] un filmu producents. Kopā ar [[Deivids Vorks Grifits|Deividu Grifitu]] un [[Sergejs Eizenšteins|Sergeju Eizenšteinu]] viņš ir viens no mūsdienu kinematogrāfisko tehniku pamatlicējiem un nozīmīgākajiem pionieriem kino vēsturē<ref name="contemporains">{{tīmekļa atsauce|url=http://1895.revues.org/66 |title=Abel Gance vu par huit cinéastes des années vingt |publisher=1895 Revue de l'association française de recherche sur l'histoire du cinéma|accessdate=jūnijs 18, 2014}}</ref>. Viņa vispazīstamākie darbi ir mēmās filmas "Es apsūdzu" (J'accuse, 1919), "Ritenis" (La Roue, 1923) un "Napoleons" (Napoléon, 1927). ==Atsauces== {{atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} {{režisors-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ganss, Abels}} [[Kategorija:1889. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1981. gadā mirušie]] [[Kategorija:Parīzē dzimušie]] [[Kategorija:Francijas kinorežisori]] [[Kategorija:Franču kinoproducenti]] [[Kategorija:BAFTA Fellowship balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Mēmā kino režisori]] d1hws43cmn6vfx3ihopyfj1z8syj3yi 3661346 3661200 2022-07-26T22:37:58Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Abels Ganss | vārds_orig = ''Abel Gance'' | attēls = GANCE Abel-24x30-.jpg | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = Abels Eižēns Aleksandrs Pertons | dz. datums = {{dat|1889|1|23}} | dz. vieta = {{vieta|Francija|Parīze}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1981|11|10|1889|10|25}} | miršanas vieta = {{vieta|Francija|Parīze}} | citi vārdi = | nodarbošanās = [[kinorežisors]]<br />[[scenārists]]<br />[[kino producents]] | darbības gadi = 1909—1971 | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Abels Ganss''' ({{val|fr|Abel Gance}}; dzimis '''Abels Eižēns Aleksandrs Pertons''' ({{val|fr|Abel Eugène Alexandre Perthon}}) {{dat|1889|10|25}}, miris {{dat|1981|11|10}})<ref name="biogr">{{tīmekļa atsauce |url=http://canadp-archivesenligne.paris.fr/archives_etat_civil/1860_1902_actes/aec_visu_img.php?registre=V4E_07555&type=AEC&&bdd_en_cours=actes_ec_1883_1892&vue_tranche_debut=AD075EC_V4E_07555_0019&vue_tranche_fin=AD075EC_V4E_07555_0019&ref_histo=9828&cote=V4E%207555 |title=Archives de Paris. acte no 4880. |publisher=archivesenligne |accessdate=jūnijs 18, 2014 |archive-date={{dat|2014|02|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140201184328/http://canadp-archivesenligne.paris.fr/archives_etat_civil/1860_1902_actes/aec_visu_img.php?registre=V4E_07555&type=AEC&&bdd_en_cours=actes_ec_1883_1892&vue_tranche_debut=AD075EC_V4E_07555_0019&vue_tranche_fin=AD075EC_V4E_07555_0019&ref_histo=9828&cote=V4E%207555 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140201184328/http://canadp-archivesenligne.paris.fr/archives_etat_civil/1860_1902_actes/aec_visu_img.php?registre=V4E_07555&type=AEC&&bdd_en_cours=actes_ec_1883_1892&vue_tranche_debut=AD075EC_V4E_07555_0019&vue_tranche_fin=AD075EC_V4E_07555_0019&ref_histo=9828&cote=V4E%207555 |date={{dat|2014|02|01||bez}} }}</ref> bija [[franči|franču]] [[kinorežisors]], [[scenārists]] un filmu producents. Kopā ar [[Deivids Vorks Grifits|Deividu Grifitu]] un [[Sergejs Eizenšteins|Sergeju Eizenšteinu]] viņš bija viens no mūsdienu kinematogrāfisko tehniku pamatlicējiem un nozīmīgākajiem pionieriem kino vēsturē.<ref name="contemporains">{{tīmekļa atsauce|url=http://1895.revues.org/66 |title=Abel Gance vu par huit cinéastes des années vingt |publisher=1895 Revue de l'association française de recherche sur l'histoire du cinéma|accessdate=jūnijs 18, 2014}}</ref> Gansa vispazīstamākie darbi ir mēmās filmas "Es apsūdzu" (''J'accuse'', 1919), "Ritenis" (''La Roue'', 1923) un "Napoleons" (''Napoléon'', 1927). Vēlāk uzņēmis arī skaņu filmas, starp kurām pazīstamākās ir ''Austerlitz'' (1960), ''Cyrano and d'Artagnan'' (1964) un ''Bonaparte et la révolution'' (1971). 1981. gadā Ganss saņēmis ''[[BAFTA Fellowship]]'' balvu par mūža ieguldījumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} {{režisors-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ganss, Abels}} [[Kategorija:1889. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1981. gadā mirušie]] [[Kategorija:Parīzē dzimušie]] [[Kategorija:Francijas kinorežisori]] [[Kategorija:Franču kinoproducenti]] [[Kategorija:BAFTA Fellowship balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Mēmā kino režisori]] 1kc0zpkhfoecaod48sgjp4osnk0p9ut Mika Tīvola 0 256615 3661489 2708867 2022-07-27T11:44:31Z Edis 27633 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Mika Tīvola | vārds_orig = ''Mika Tiivola'' | attēls = Mika-Tiivola-1992.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1922 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 30 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1994 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 13 | m_vieta = [[Helsinki]], {{FIN}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = uzņēmējs | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Karls Mikaels Augustinuss "Mika" Tīvola''' (''Carl-Mikael Augustinus "Mika" Tiivola'', dzimis 1922. gada 30. novembrī, miris 1994. gada 13. aprīlī) bija [[Somija]]s uzņēmējs. 1970. un 1980. gados viņš bija bankas ''[[Suomen Yhdyspankki]]'' izpilddirektors. Jaunībā Tīvola spēlēja [[bendijs|bendiju]] klubā ''HIFK Bandy''; tas 1939. un 1941. gadā uzvarētāja Somijas čempionātā. Tīvola ieguva maģistra grādu politoloģijā un jurisprudencē. 1970. gadā Mika Tīvola kļuva par bankas ''Suomen Yhdyspankki'' izpilddirektoru. Viņa vadīšanas laikā 1980. gados notika Somijas finanšu tirgus liberalizācija un izmaiņas banku biznesā, konkurējot ar ārzemju bankām. Tīvola no 1970. gadiem bija ''[[Nokia]]'' padomē, pārstāvot ''Suomen Yhdyspankki'', kas bija viens no lielākajiem ''Nokia'' īpašniekiem. Viņš bija ''Nokia'' padomes priekšsēdētājs no 1979. līdz 1986. gadam un no 1990. līdz 1992. gadam. Mika Tīvola bija precējies ar Emīliju Kristīni Brofeltu (''Emilie Christine (Kirsti) Tiivola (Brofeldt)''), ar kuru bija meita Immi (tagad uzvārds Halsti). 1973. gadā Emīlija mira.<ref name="Geni.com" /> 1975. gadā Mika apprecējās ar uzņēmēju Satu Vuoristo (Hāvisto), kura arī nesen bija kļuvusi atraitne.<ref name="Turun Sanomat 31.8.2004" /> Mika Tīvola mira no vēža 1994. gadā.<ref name="Turun Sanomat 31.8.2004" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Turun Sanomat 31.8.2004">[http://www.ts.fi/viihde/1073989857/Taistelijaluonne+tietaa+mita+tahtoo Taistelijaluonne tietää mitä tahtoo] Turun Sanomat, 31.8.2004</ref> <ref name="Geni.com">[http://www.geni.com/people/Emilie-Christine-Kirsti-Tiivola/6000000026354681781 Emilie Christine (Kirsti) Tiivola] Geni.com </ref> }} {{kastes sākums}} {{s-bus}} {{Amatu secība | virsraksts = ''[[Suomen Yhdyspankki]]'' izpilddirektors | periods = 1970—1989 | pirms = [[Jērans Ērnrūts]] | pēc = [[Ahti Hirvonens]] }} {{Amatu secība | virsraksts = ''[[Nokia]]'' padomes priekšsēdētājs | periods = 1979—1986 | pirms = [[Bjerns Vesterlunds]] | pēc = [[Kari Kairamo]] }} {{Amatu secība | virsraksts = ''[[Nokia]]'' padomes priekšsēdētājs | periods = 1990—1992 | pirms = [[Simo Vuorilehto]] | pēc = [[Kazimirs Ērnrūts]] }} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tīvola, Mika}} [[Kategorija:Somijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Nokia cilvēki]] 2g8x0m2ht6zk3bmh3u4wu2o58wnzrw5 Voldemārs Kalpiņš 0 257242 3661167 3549066 2022-07-26T15:04:24Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Voldemārs Kalpiņš Brakos.jpg|thumb|300px|Voldemārs Kalpiņš R. Blaumaņa muzeja atklāšanā [[Braki (muzejs)|"Brakos"]].]] '''Voldemārs Kalpiņš''' (1916-1995) bija [[latvieši|latviešu]] žurnālists, padomju kultūras un valsts darbinieks, [[Latvijas PSR]] kultūras ministrs un [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|ārlietu ministrs]] (1959-1962). 1962. gadā apsūdzēts [[nacionālkomunisti|nacionālkomunismā]] un atstādināts no amata. == Dzīvesgājums == Dzimis Pirmā pasaules kara laikā {{dat|1916|2|19}} [[Smoļenska|Smoļenskā]] bēgļu gaitās esošā [[talsi]]nieka Kriša Kalpiņa ģimenē. [[Vilis Lācis|Viļa Lāča]] sievasbrālis. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] bija [[Cīņa (laikraksts)|laikraksta "Cīņa"]] atbildīgais sekretārs (1940-41), Otrā pasaules kara laikā Sarkanās armijas frontes avīzes "Latviešu Strēlnieks" žurnālists, pēc kara laikraksta "Cīņa" redaktora vietnieks (1946-49) un nedēļas laikraksta "[[Literatūra un Māksla]]" vadītājs (1949-1952, 1954-1958). Kad 1953. gada aprīlī nodibināja LPSR Kultūras ministriju, Voldemāru Kalpiņu iecēla par ministra pirmo vietnieku, vēlāk par kultūras ministru. Šajā amata viņš 1955. gadā panāca Dziesmu svētku norises pārcelšanu no [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]s uz [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielo estrādi]]. Organizēja Latviešu Mākslas un literatūras dekādi [[Maskava|Maskavā]], kas notika no 1955. gada 14. līdz 26. decembrim un kurā pārliecinoši tika demonstrēts Latvijas kultūras augsti profesionālais un mākslinieciskais sniegums.<ref>[http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/364707-lpsr_kulturas_dzives_vaditajs_voldemars_kalpins LPSR kultūras dzīves vadītājs — Voldemārs Kalpiņš] TVNET 2011. gada 4. februārī</ref> Lai panāktu [[Rīgas Brāļu kapi|Rīgas Brāļu kapu]] reabilitāciju un Mūžīgās uguns iedegšanu, 1958. gadā pēc viņa mudinājuma tur apglabāja Otrajā pasaules karā kritušos padomju karavīrus. 1958. gada decembrī organizēja [[Latgale]]s kultūras nedēļu Rīgā, atbalstīja [[Dzintaru koncertzāle]]s piebūves celtniecību [[Jūrmala|Jūrmalā]]. 1962. gadā buržuāziski nacionālistiska rakstura kļūdu pieļaušanā apsūdzētā<ref>[[LKP]] Centrālkomitejas biroja 1961. gada 2. decembra lēmums: "Atbrīvot b. Kalpiņu Voldemāru Kriša d. no Latvijas PSR kultūras ministra un Latvijas PSR ārlietu ministra pienākumiem par pieļautajām buržuāziski nacionālistiska rakstura kļūdām, nopietniem trūkumiem kultūras iestāžu praktiskajā vadībā un darbībā un šo trūkumu nenovēršanu. Lūgt PSKP CK apstiprināt šo lēmumu."</ref> Voldemāra Kalpiņa vietā par LPSR Kultūras ministru iecēla [[Vladimirs Kaupužs|Vladimiru Kaupužu]], bet viņu pārcēla darbā par Raiņa Literatūras muzeja direktoru. Ar V. Kalpiņa atbalstu nodibināja muzeja filiāles [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] mājā [[Braki (muzejs)|"Brakos"]], [[Rainis|Raiņa]] dzīves vietās "Tadenavā", "Jasmuižā", vasarnīcā Majoros, [[Eduards Veidenbaums|Eduarda Veidenbauma]] "Kalāčos", [[Anna Brigadere|Annas Brigaderes]] "Sprīdīšos", [[Brāļi Kaudzītes|brāļu Kaudzīšu]] "Kalna Kaibēnos", [[Jānis Jaunsudrabiņš|Jāņa Jaunsudrabiņa]] "Riekstiņos", [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] "Rumbiņos", Druvienas Vecajā skolā, [[Emīls Dārziņš|Emīla Dārziņa]], [[Jānis Sudrabkalns|Jāņa Sudrabkalna]] "Jāņskolā" un [[Eduards Smiļģis|Eduarda Smiļģa]] Teātra muzejā.<ref>[http://www.diena.lv/kd/recenzijas/noklusetas-pretruna-gramatas-staja-voldemara-kalpina-laiks-recenzija-13933227 Noklusētās pretruna. Grāmatas Stāja: Voldemāra Kalpiņa laiks recenzija] Silvija Radzobe, [[Diena]], 2012. gada 23. februārī</ref> Laikā, kad Voldemārs Kalpiņš bija LPSR Tenisa federācijas priekšsēdētājs, tika uzcelti tenisa korti Rīgā un Jūrmalā.<ref>[http://www.delfi.lv/kultura/news/books/andrejs-grapis-staja-voldemara-kalpina-laiks.d?id=41372153 Andrejs Grāpis 'Stāja. Voldemāra Kalpiņa laiks'] DELFI, 2011. gada 25. oktobrī</ref> 1982. gadā V. Kalpiņš aizgāja pensijā, bija vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Viļa Lāča memoriālajā muzejā Mežaparkā (1983-1993).<ref>[http://gulags.wordpress.com/2011/12/24/par-kulturas-cilveku-un-kulturas-vaditaju-voldemaru-kalpinu/ Rihards Treijs. Par Voldemāru Kalpiņu Latvijas padomju laikā ar latvisku stāju]{{Novecojusi saite}}</ref> Miris 1995. gada 11. februārī Rīgā, apglabāts Rīgas [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]].<ref>[http://nekropole.info/lv/Voldemars-Kalpins-00.00.1916 nekropole.info]{{Novecojusi saite}}</ref> == Literatūra == * Zenta Briede. Kam vajadzīga auksta sirds? "Padomju Jaunatne", 1988. gada 26. janvārī, * Lija Brīdaka. Pievienojos sabiedriskajai domai. "Padomju Jaunatne", 1988. gada 13. aprīlī, * Kopīgi domāt, kopīgi rīkoties. "Padomju Jaunatne", 1988. gada 10. jūnijā, * Boriss Sebjakins, V. Sirmgalvis, Valentīns Semjonovs. Pārnāca mājās ar uzvaru. "Padomju Jaunatne", 1988. gada 14. septembrī, * "Stāja: Voldemāra Kalpiņa laiks". Sastādītājs Andrejs Grāpis. Rīga: Apgāds "Pils", 2011. — 405. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kalpiņš, Voldemārs}} [[Kategorija:1916. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1995. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Latvijas PSR ministri]] [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] [[Kategorija:Latvijas nacionālkomunisti]] rutjhovfbjw8i6z5hsrioalx52fyu8r 3661332 3661167 2022-07-26T21:43:34Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Voldemārs Kalpiņš | attēls =Voldemārs Kalpiņš Brakos.jpg | att_izm = | apraksts = Voldemārs Kalpiņš R. Blaumaņa muzeja atklāšanā [[Braki (muzejs)|"Brakos"]] | amats =Latvijas PSR kultūras ministrs un Latvijas PSR ārlietu ministrs | term_sākums ={{dat|1959|||N}} | term_beigas ={{dat|1962|||N}} | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati ={{dat|1916|2|19}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Smoļenska|td=Krievija}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1995|2|11|1916|2|19}} | mir_vieta ={{vieta|Latvija|Rīga}} | tautība =[[latvietis]] | partija =[[Latvijas Komunistiskā partija]] | dzīvesb = | radinieki = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Voldemārs Kalpiņš''' (dzimis {{dat|1916|2|19}}, miris {{dat|1995|2|11}}) bija [[latvieši|latviešu]] žurnālists, padomju kultūras un valsts darbinieks, [[Latvijas PSR]] kultūras ministrs un [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|ārlietu ministrs]] (1959—1962). 1962. gadā apsūdzēts [[nacionālkomunisti|nacionālkomunismā]] un atstādināts no amata. == Dzīvesgājums == Dzimis Pirmā pasaules kara laikā {{dat|1916|2|19}} [[Smoļenska|Smoļenskā]] bēgļu gaitās esošā [[talsi]]nieka Kriša Kalpiņa ģimenē. [[Vilis Lācis|Viļa Lāča]] sievasbrālis. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] bija [[Cīņa (laikraksts)|laikraksta "Cīņa"]] atbildīgais sekretārs (1940—1941), Otrā pasaules kara laikā Sarkanās armijas frontes avīzes "Latviešu Strēlnieks" žurnālists, pēc kara laikraksta "Cīņa" redaktora vietnieks (1946—1949) un nedēļas laikraksta "[[Literatūra un Māksla]]" vadītājs (1949—1952, 1954—1958). Kad 1953. gada aprīlī nodibināja LPSR Kultūras ministriju, Voldemāru Kalpiņu iecēla par ministra pirmo vietnieku, vēlāk par kultūras ministru. Šajā amatā viņš 1955. gadā panāca Dziesmu svētku norises pārcelšanu no [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]s uz [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielo estrādi]]. Organizēja Latviešu Mākslas un literatūras dekādi [[Maskava|Maskavā]], kas notika no 1955. gada 14. līdz 26. decembrim un kurā pārliecinoši tika demonstrēts Latvijas kultūras augsti profesionālais un mākslinieciskais sniegums.<ref>[http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/364707-lpsr_kulturas_dzives_vaditajs_voldemars_kalpins LPSR kultūras dzīves vadītājs — Voldemārs Kalpiņš] TVNET 2011. gada 4. februārī</ref> Lai panāktu [[Rīgas Brāļu kapi|Rīgas Brāļu kapu]] reabilitāciju un Mūžīgās uguns iedegšanu, 1958. gadā pēc viņa mudinājuma tur apglabāja Otrajā pasaules karā kritušos padomju karavīrus. 1958. gada decembrī organizēja [[Latgale]]s kultūras nedēļu Rīgā, atbalstīja [[Dzintaru koncertzāle]]s piebūves celtniecību [[Jūrmala|Jūrmalā]]. 1962. gadā buržuāziski nacionālistiska rakstura kļūdu pieļaušanā apsūdzētā<ref>[[LKP]] Centrālkomitejas biroja 1961. gada 2. decembra lēmums: "Atbrīvot b. Kalpiņu Voldemāru Kriša d. no Latvijas PSR kultūras ministra un Latvijas PSR ārlietu ministra pienākumiem par pieļautajām buržuāziski nacionālistiska rakstura kļūdām, nopietniem trūkumiem kultūras iestāžu praktiskajā vadībā un darbībā un šo trūkumu nenovēršanu. Lūgt PSKP CK apstiprināt šo lēmumu."</ref> Voldemāra Kalpiņa vietā par LPSR Kultūras ministru iecēla [[Vladimirs Kaupužs|Vladimiru Kaupužu]], bet Kalpiņu pārcēla darbā par Raiņa Literatūras muzeja direktoru. Ar V. Kalpiņa atbalstu nodibināja muzeja filiāles [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] mājā [[Braki (muzejs)|"Brakos"]], [[Rainis|Raiņa]] dzīves vietās "Tadenavā", "Jasmuižā", vasarnīcā Majoros, [[Eduards Veidenbaums|Eduarda Veidenbauma]] "Kalāčos", [[Anna Brigadere|Annas Brigaderes]] "Sprīdīšos", [[Brāļi Kaudzītes|brāļu Kaudzīšu]] "Kalna Kaibēnos", [[Jānis Jaunsudrabiņš|Jāņa Jaunsudrabiņa]] "Riekstiņos", [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] "Rumbiņos", Druvienas Vecajā skolā, [[Emīls Dārziņš|Emīla Dārziņa]], [[Jānis Sudrabkalns|Jāņa Sudrabkalna]] "Jāņskolā" un [[Eduards Smiļģis|Eduarda Smiļģa]] Teātra muzejā.<ref>[http://www.diena.lv/kd/recenzijas/noklusetas-pretruna-gramatas-staja-voldemara-kalpina-laiks-recenzija-13933227 Noklusētās pretruna. Grāmatas Stāja: Voldemāra Kalpiņa laiks recenzija] Silvija Radzobe, [[Diena]], 2012. gada 23. februārī</ref> Laikā, kad Voldemārs Kalpiņš bija LPSR Tenisa federācijas priekšsēdētājs, tika uzcelti tenisa korti Rīgā un Jūrmalā.<ref>[http://www.delfi.lv/kultura/news/books/andrejs-grapis-staja-voldemara-kalpina-laiks.d?id=41372153 Andrejs Grāpis 'Stāja. Voldemāra Kalpiņa laiks'] DELFI, 2011. gada 25. oktobrī</ref> 1982. gadā V. Kalpiņš aizgāja pensijā, bija vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Viļa Lāča memoriālajā muzejā Mežaparkā (1983—1993).<ref>[https://gulags.wordpress.com/2011/12/24/par-kulturas-cilveku-un-kulturas-vaditaju-voldemaru-kalpinu/ Rihards Treijs. Par Voldemāru Kalpiņu Latvijas padomju laikā ar latvisku stāju]</ref> Miris 1995. gada 11. februārī Rīgā, apglabāts Rīgas [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]].<ref>[https://timenote.info/lv/Voldemars-Kalpins-00.00.1916 Voldemārs Kalpiņš] timenote.info</ref> == Literatūra == * Zenta Briede. Kam vajadzīga auksta sirds? "Padomju Jaunatne", 1988. gada 26. janvārī, * Lija Brīdaka. Pievienojos sabiedriskajai domai. "Padomju Jaunatne", 1988. gada 13. aprīlī, * Kopīgi domāt, kopīgi rīkoties. "Padomju Jaunatne", 1988. gada 10. jūnijā, * Boriss Sebjakins, V. Sirmgalvis, Valentīns Semjonovs. Pārnāca mājās ar uzvaru. "Padomju Jaunatne", 1988. gada 14. septembrī, * "Stāja: Voldemāra Kalpiņa laiks". Sastādītājs Andrejs Grāpis. Rīga: Apgāds "Pils", 2011. — 405. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kalpiņš, Voldemārs}} [[Kategorija:1916. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1995. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Latvijas PSR ministri]] [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:Latvijas nacionālkomunisti]] cj5yr4uoqw3nifa4q3xij12l1kzrd8a Roberts Djuvals 0 259836 3661399 3659907 2022-07-27T07:29:23Z Papuass 88 labāks foto wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Roberts Djuvals | vārds_orig = ''Robert Duvall'' | attēls = Robert Duvall 1.jpg | att_izmērs = | komentārs = Roberts Djuvals 2002. gadā | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1931|1|5}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sandjego}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, režisors | darbības gadi = 1952—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Roberts Seldens Djuvals''' ({{val|en|Robert Selden Duvall}}; dzimis {{dat|1931|1|5}}) ir amerikāņu [[aktieris]] un [[kinorežisors|režisors]]. Karjeru teātrī sācis 1950. gadu beigās, 1960. gadu sākumā sācis filmēties televīzijā un kino. Ir pazīstams ar lomu tādās filmās un seriālos kā "[[Krēslas zona]]" (1959—1964), "[[Kas nogalina lakstīgalu... (filma)|Kas nogalina lakstīgalu]]" (1962), "[[Aiz iespēju robežām]]" (''The Outer Limits''; 1963—1965), "[[Īstenā drošsirdība (1969. gada filma)|Īstenā drošsirdība]]" (''True Grit'', 1969), "[[Lazarete (filma)|Lazarete]]" (1970), ''[[THX 1138]]'' (1971), ''[[Joe Kidd]]'' (1972), "[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]" (1972), "[[Krusttēvs 2]]" (1974), "[[Saruna (filma)|Saruna]]" (1974), "[[Tīkls (filma)|Tīkls]]" (1976), "[[Mūsdienu apokalipse]]" (1979), ''[[Tender Mercies]]'' (1983), ''[[The Natural]]'' (1984), ''[[Colors]]'' (1988), ''[[Lonesome Dove]]'' (1989), "[[Viss piegriezies]]" (''Falling Down''; 1993), "[[Apustulis (filma)|Apustulis]]" (1997), ''[[Get Low]]'' (2009). Par lomu 1983. gada filmā ''Tender Mercies'' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais aktieris]], vēl sešas reizes ticis nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai, sešas reizes — [[Zelta globusa balva]]i (četras reizes to arī ieguvis), vēl vairākas reizes nominēts un pa reizei ieguvis [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]], [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]] un [[Emmy balva|''Emmy'' balvu]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Labākais aktieris galvenajā lomā (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Djuvals, Roberts}} [[Kategorija:1931. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Sandjego dzimušie]] mrdniri48qmm0l04hprvt6bj2u41ihe Sergejs Lavrovs 0 265020 3661345 3653806 2022-07-26T22:31:31Z 213.226.141.45 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Sergejs Lavrovs | vārds_orģ = ''Сергей Викторович Лавров'' | attēls = RIAN archive 123113 S.Lavrov congratulates workers in the diplomatic service.jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Krievijas Federācijas ārlietu ministrs,kara noziedznieks. | term_sākums = {{dat|2004|3|9}} | term_beigas = ''pašlaik'' | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Igors Ivanovs]] | pēctecis = <!--- ja ir vairāk amatu, var pievienot līdz pat 20, nomainot numerāciju (amats5, amats6, prezidents5, prezidents6 utt.)---> <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1950|3|21}} | dzim_vieta = [[Maskava]], [[Padomju Savienība]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Vienotā Krievija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = diplomāts | alma_mater = | reliģija = | paraksts = Signature of Sergey Lavrov.png | paraksts_izm = 75px | piezīmes = }} '''Sergejs Lavrovs''' ({{val-ru|Сергей Викторович Лавров}}, dzimis {{dat|1950|3|21}}) ir [[diplomāts]], kopš [[2004]]. gada vada [[Krievijas Federācija]]s Ārlietu ministriju. [[Krievijas Federācijas Drošības padome]]s pastāvīgais loceklis. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Tbilisi]] [[armēņi|armēņa]] Viktora Kalantarjana un viņa [[krievi|krievu]] sievas ģimenē.<ref>[https://armedia.am/eng/news/68300/armenian-who-was-born-on-ararat-street-sergey-lavrovthe-unsurpassed-diplomat.html Armenian who Was Born on Ararat Street: Sergey Lavrov – the Unsurpassed Diplomat] armedia.am 02.28.2019</ref> Studiju laikā viņš apprecējās ar Mariju Lavrovu un pieņēma viņas uzvārdu. 1972. gadā viņš absolvēja [[Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts|Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūta]] Austrumu nodaļu. Tajā pašā gadā uzsāka darbu padomju diplomātiskajā dienestā ārvalstīs. Līdz 1991. gadam bija [[PSKP]] biedrs. 1991. — 1994. gadā darbojās Ārlietu ministrijā vadošajos amatos. No 1994. līdz 2004. gadam bija Krievijas pastāvīgais pārstāvis [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijā]]. Kopš 2004. gada Lavrovs ir [[Krievijas Federācija]]s ārlietu ministrs<ref>{{cite web|title=Lavrov Sergey Viktorovich|url=http://www.mid.ru/bdomp/nsite-sv.nsf/f52f8031a8e7330d4325696c00322313/ea87493fb1ef95f8c3256e050047d1b2/$FILE/S.V.%20Lavrov%20(ENG).doc|publisher=Ministry of Foreign Affairs of the Russian Federation|accessdate=2013. gada 4. februārī}} {{en ikona}}</ref>, atrodoties šajā amatā ilgāko laiku kopš šīs valsts izveidošanās. Vienlaikus viņš ir [[Krievijas Drošības padome]]s pastāvīgais biedrs. Bez dzimtās krievu valodas pārvalda arī angļu, franču un [[singāļu valoda|singāļu valodu]].<ref>{{cite web|url=https://web.archive.org/web/20071216015051/http://news.bbc.co.uk/2/hi/programmes/from_our_own_correspondent/7144560.stm|last=Hayes|first=Rupert Wingfield|title=Russia's deep suspicion of the West|work=BBC News|publisher=British Broadcasting Corporation|accessdate=2007. gada 16. decembrī}} {{en ikona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lavrovs, Sergejs}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Darba Varoņi]] o6zft2x8mt6yi3yz0k8x9yttwagre3d 3661351 3661345 2022-07-27T00:41:40Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/213.226.141.45|213.226.141.45]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Ludis21345 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Sergejs Lavrovs | vārds_orģ = ''Сергей Викторович Лавров'' | attēls = RIAN archive 123113 S.Lavrov congratulates workers in the diplomatic service.jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Krievijas Federācijas ārlietu ministrs | term_sākums = {{dat|2004|3|9}} | term_beigas = ''pašlaik'' | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Igors Ivanovs]] | pēctecis = <!--- ja ir vairāk amatu, var pievienot līdz pat 20, nomainot numerāciju (amats5, amats6, prezidents5, prezidents6 utt.)---> <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1950|3|21}} | dzim_vieta = [[Maskava]], [[Padomju Savienība]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Vienotā Krievija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = diplomāts | alma_mater = | reliģija = | paraksts = Signature of Sergey Lavrov.png | paraksts_izm = 75px | piezīmes = }} '''Sergejs Lavrovs''' ({{val-ru|Сергей Викторович Лавров}}, dzimis {{dat|1950|3|21}}) ir [[diplomāts]], kopš [[2004]]. gada vada [[Krievijas Federācija]]s Ārlietu ministriju. [[Krievijas Federācijas Drošības padome]]s pastāvīgais loceklis. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Tbilisi]] [[armēņi|armēņa]] Viktora Kalantarjana un viņa [[krievi|krievu]] sievas ģimenē.<ref>[https://armedia.am/eng/news/68300/armenian-who-was-born-on-ararat-street-sergey-lavrovthe-unsurpassed-diplomat.html Armenian who Was Born on Ararat Street: Sergey Lavrov – the Unsurpassed Diplomat] armedia.am 02.28.2019</ref> Studiju laikā viņš apprecējās ar Mariju Lavrovu un pieņēma viņas uzvārdu. 1972. gadā viņš absolvēja [[Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts|Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūta]] Austrumu nodaļu. Tajā pašā gadā uzsāka darbu padomju diplomātiskajā dienestā ārvalstīs. Līdz 1991. gadam bija [[PSKP]] biedrs. 1991. — 1994. gadā darbojās Ārlietu ministrijā vadošajos amatos. No 1994. līdz 2004. gadam bija Krievijas pastāvīgais pārstāvis [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijā]]. Kopš 2004. gada Lavrovs ir [[Krievijas Federācija]]s ārlietu ministrs<ref>{{cite web|title=Lavrov Sergey Viktorovich|url=http://www.mid.ru/bdomp/nsite-sv.nsf/f52f8031a8e7330d4325696c00322313/ea87493fb1ef95f8c3256e050047d1b2/$FILE/S.V.%20Lavrov%20(ENG).doc|publisher=Ministry of Foreign Affairs of the Russian Federation|accessdate=2013. gada 4. februārī}} {{en ikona}}</ref>, atrodoties šajā amatā ilgāko laiku kopš šīs valsts izveidošanās. Vienlaikus viņš ir [[Krievijas Drošības padome]]s pastāvīgais biedrs. Bez dzimtās krievu valodas pārvalda arī angļu, franču un [[singāļu valoda|singāļu valodu]].<ref>{{cite web|url=https://web.archive.org/web/20071216015051/http://news.bbc.co.uk/2/hi/programmes/from_our_own_correspondent/7144560.stm|last=Hayes|first=Rupert Wingfield|title=Russia's deep suspicion of the West|work=BBC News|publisher=British Broadcasting Corporation|accessdate=2007. gada 16. decembrī}} {{en ikona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lavrovs, Sergejs}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Darba Varoņi]] l1gqwli6yo5611qcpcl7x86tryyqx0u Dalībnieks:Ludis21345 2 275506 3661166 3658909 2022-07-26T15:01:52Z Ludis21345 50146 wikitext text/x-wiki {| style="float: right; width: 245px; border: #cfB3FF solid 2px; text-align: center" |- | {{Userbox|red|white|[[Attēls:Flag-map of Latvia.svg|45px]]|Šis lietotājs ir no '''[[Latvija]]s'''}} |- | {{Jelgavas iedzīvotājs}} |- | {{Latvijas patriots}} |- | {{User lv}} |- | {{User ru-3}} |- | {{User en-0}} |- | {{User de-1}} <!-- |{{Lietotājs Wikimedia Commons|Ludis21345}} --> |- |{{VikiLaiks3|day=1|month=3|year=2015}} |- | {{Uzrunāt uz tu‎}} |- | {{Chrome lietotājs|dzimte=vīr}} |- | {{Lietotājs vīrietis‎}} |- | {{Neviens nav perfekts}} |- | {{User contrib|30000}} |- |} == Par mani == :Hobiji: sports, šahs. :[https://xtools.wmflabs.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 Mani raksti latviešu vikipēdijā] :[https://tools.wmflabs.org/xtools/pcount/index.php?name=Ludis21345&lang=lv&wiki=wikipedia Statistika] == Rīki == * [[Dalībnieks:Papuass/Wikidata saišu un kategoriju tulks]] * [[:toollabs:completer|completer]] * [https://edgars.toolforge.org/cat_check/ Kategoriju pārbaude] * [https://quickcategories.toolforge.org/ QuickCategories] * [https://citationhunt.toolforge.org. Citation Hunt] == Vikidatu veidnes == * [[Veidne:Vikidati|Veidne:Vikidati]]; [[:en:Template:Wikidata|'''en''']]; [[:ru:Шаблон:Wikidata|'''ru''']] * [[Veidne:Elo reitings]] * [[Modulis:RatingFIDE]] * [[Modulis:Smilšu kaste/Ludis21345]] ==Bieži vajadzīgās lietas== * [[Lietotājs:Ludis21345/veidnes|Veidnes]] * [https://wikipedialibrary.wmflabs.org/?markasread=1519859&markasreadwiki=lvwiki Wikipedialibrary] * [https://tools.wmflabs.org/npp-lv/ WikiAssessor] * [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:%C5%A0ahs Kategorija:Šahs] * [[Lietotājs:Ludis21345/Literatūra|Mana literatūra]] * [[Enciklopēdija]] * [http://lithuanianmaps.com/Maps1931-38.html Pirmskara Latvijas un Lietuvas topokartes] * [[Vikipēdija:Publiskās licences attēlu resursi|Fotoattēli]] <!-- * [[:en:List of colors]] krāsu uzskaitījums angļu vikipēdijā --> <!-- * [[:en:ISO_3166-1_alpha-3]] valstu trīsburtu kodi (angliski) --> <!-- * [[:en:ISO_3166-1]] valstu un teritoriju kodi (angliski) --> * [[ISO_3166-1|ISO 3166-1 valstu un teritoriju kodi ('''latviski''')]] * [[SOK valstu un teritoriju kodi]] * [http://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Valstu_karogu_veidnes] Karogu veidnes <!-- * [[ISO_639-1_kodu_saraksts|ISO 639-1 valodu kodi]] --> <!-- * [[MediaWiki:Edittools]] --> * [[Latvijas vietvārdu vāciskie vēsturiskie nosaukumi]] * [https://lv.wikipedia.org/wiki/%C4%AApa%C5%A1v%C4%81rdu_atveido%C5%A1ana Īpašvārdu atveidošana] * [http://www.vvk.lv/index.php?sadala=134&id=687 Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju] * [https://www.personvarduatveide.lv/?locale=lv Citvalodu personvārdu atveide latviešu valodā] * [http://valodasrokasgramata.lv/ Latviešu valodas rokasgrāmata] * [https://www.valodaskonsultacijas.lv/ Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze] * [https://meta.wikimedia.org/wiki/Help:Displaying_a_formula Matemātikas formulas] * [[Valstu augstāko apbalvojumu uzskaitījums]] * [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Konkursi Vikipēdijas konkursi] * [https://lv.wikipedia.org/wiki/Modulis:Sporta_%C4%81r%C4%93j%C4%81s_saites/Smil%C5%A1u_kaste Veidnes "Sporta ār. saites" moduļa smilšu kaste] * [https://lv.wikipedia.org/wiki/Modulis:%C4%80r%C4%93j%C4%81s_saites/Enciklop%C4%93dijas/Smil%C5%A1u_kaste Veidnes "Enciklopēdiju ār. saites" moduļa smilšu kaste] * [https://lv.wikipedia.org/wiki/Modulis:%C4%80r%C4%93j%C4%81s_saites/Enciklop%C4%93dijas Modulis:Ārējās saites/Enciklopēdijas] * <nowiki>{{Enciklopēdiju ārējās saites/Smilšu kaste}}</nowiki> * <nowiki>{{Sporta ārējās saites/Smilšu kaste}}</nowiki> {| class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: left; margin:0px;" |- ! style="width:100em;font-family:century gothic;" | Ātrās veidnes |- | {| class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: left;margin:0px;" |- ! style="text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;" | Attēli |- |<code><nowiki>[[Attēls: |thumb|250px|right| ]]</nowiki></code><br/> |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: left;margin:0px;" |- ! style="text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;background:#ccffcc;" | [[Template:Cite web|Tīmekļa atsauce]] |- |<code><nowiki><ref>{{Tīmekļa atsauce |url= |title= |accessdate=</nowiki>{{CURRENTYEAR}}-{{CURRENTMONTH}}-{{CURRENTDAY2}}<nowiki> |work= |publisher= |date= |language= }}</ref></nowiki></code><br/> |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: left;margin:0px;" |- ! style="text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;" | [[Template:Cite journal|Publikācijas atsauce]] |- |<code><nowiki><ref>{{Publikācijas atsauce |last1= |first1= |last2= |first2= |year= |title= |journal= |publisher= |volume= |issue= |pages= |url= |doi= }}</ref></nowiki></code><br/> |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: left;margin:0px;" |- ! style="text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;background:#ccffcc;" | [[Template:Cite book|Grāmatas atsauce (saīsināti)]] |- |<code><nowiki><ref>{{Grāmatas atsauce |title= |last= |first= |last2= |first2= |year= |publisher= |location= |isbn= |page= |pages= |language= }}</ref></nowiki></code><br/> |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: left;margin:0px;" |- ! style="text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;" |[[Template:Cite book|Grāmatas atsauce (paplašinātā versija)]] |- |<code><nowiki><ref>{{Grāmatas atsauce |last1= |first1= |authorlink1= |last2= |first2= |editor1-first= |editor1-last= |editor1-link= |others= |title= |trans_title= |url= |format= |accessdate= |type= |edition= |series= |volume= |date= |year= |month= |origyear= |publisher= |location= |language= |isbn= |oclc= |doi= |id= |page= |pages= |at= |trans_chapter= |chapter= |chapterurl= |quote= |ref= |bibcode= |laysummary= |laydate= |separator= |postscript= |lastauthoramp=}}</ref></nowiki></code><br/> |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: left;margin:0px;" |- ! style="text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;background:#ccffcc;" | ''Magic words'' |- | {| style="text-align:center" |- ! Kods ! Efekts |- | <nowiki>{{CURRENTWEEK}}</nowiki> || {{CURRENTWEEK}} |- | <nowiki>{{CURRENTDOW}}</nowiki> || {{CURRENTDOW}} |- | <nowiki>{{CURRENTMONTH}}</nowiki> || {{CURRENTMONTH}} |- | <nowiki>{{CURRENTMONTHNAME}}</nowiki> | {{CURRENTMONTHNAME}} |- | <nowiki>{{CURRENTMONTHNAMEGEN}}</nowiki> | {{CURRENTMONTHNAMEGEN}} |- | <nowiki>{{CURRENTDAY}}</nowiki> || {{CURRENTDAY}} |- | <nowiki>{{CURRENTDAYNAME}}</nowiki> || {{CURRENTDAYNAME}} |- | <nowiki>{{CURRENTYEAR}}</nowiki> || {{CURRENTYEAR}} |- | <nowiki>{{CURRENTTIME}}</nowiki> || {{CURRENTTIME}} |- | <nowiki>{{NUMBEROFARTICLES}}</nowiki> | {{NUMBEROFARTICLES}} |- | <nowiki>{{NUMBEROFPAGES}}</nowiki> | {{NUMBEROFPAGES}} |- | <nowiki>{{NUMBEROFUSERS}}</nowiki> | {{NUMBEROFUSERS}} |- | <nowiki>{{PAGENAME}}</nowiki> || {{PAGENAME}} |- | <nowiki>{{NAMESPACE}}</nowiki> || {{NAMESPACE}} |- | <nowiki>{{REVISIONID}}</nowiki> || {{REVISIONID}} |- | <nowiki>{{REVISIONUSER}}</nowiki> || {{REVISIONUSER}} |- | <nowiki>{{localurl:pagename}}</nowiki> | {{localurl:pagename}} |- | <nowiki>{{localurl:</nowiki>''Wikipedia:Sandbox''<nowiki>|action=edit}}</nowiki> | {{localurl:Wikipedia:Sandbox|action=edit}} |- | <nowiki>{{fullurl:pagename}}</nowiki> | {{fullurl:pagename}} |- | <nowiki>{{fullurl:pagename|</nowiki>''query_string''<nowiki>}}</nowiki> | {{fullurl:pagename|query_string}} |- | <nowiki>{{SERVER}}</nowiki> || {{SERVER}} |- | <nowiki>{{ns:</nowiki>''index''<nowiki>}} e.g. '{{ns:1}}' </nowiki> || fullname of namespace e.g '{{ns:1}}' |- | <nowiki>{{SITENAME}}</nowiki> || {{SITENAME}} |} |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: left;margin:0px;" |- ! style="text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;" | Atkārtota atsauce |- |<code><nowiki><ref name="ATSAUCES_NOSAUKUMS" /></nowiki></code> |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: left;margin:0px;" |- ! style="text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;background:#ccffcc;" |[[Veidne:Quote|Citāts]] |- |<code><nowiki><blockquote></nowiki></code><br/> <code><nowiki><p>QUOTED PARAGRAPH</p></nowiki></code><br/> <code><nowiki><p>NAME, SOURCE, REFERENCE</p></nowiki></code><br/> <code><nowiki></blockquote></nowiki></code> |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: left;margin:0px;" |- ! style="text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;" |Citas nozīmes |- |<small>(Šis raksts ir par RAKSTS1. Par NOZĪME skatīt rakstu RAKSTS2.)</small><br/> <code><nowiki>{{Cita nozīme|RAKSTS1|NOZĪME|RAKSTS2}}</nowiki></code><br/> |- |<small>(Šis raksts ir par NOZĪME. Par citām jēdziena JĒDZIENS nozīmēm skatīt RAKSTS.)</small><br/> <code><nowiki>{{Citas nozīmes|NOZĪME|RAKSTS|JĒDZIENS}}</nowiki></code><br/> |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: left;margin:0px;" |- ! style="text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;background:#ccffcc;" |Tabulas |- |<code><nowiki>{|</nowiki></code><br/> <code><nowiki>|-</nowiki></code><br/> <code><nowiki>! scope="col" width="width:20em;" |KOLONNA 1</nowiki></code><br/> <code><nowiki>! scope="col" width="width:20em;" |KOLONNA 2</nowiki></code><br/> <code><nowiki>|-</nowiki></code><br/> <code><nowiki>|RINDA 1</nowiki></code><br/> <code><nowiki>|RINDA 1/KOLONNA 2</nowiki></code><br/> <code><nowiki>|-</nowiki></code><br/> <code><nowiki>|RINDA 2</nowiki></code><br/> <code><nowiki>|RINDA 2/KOLONNA 2</nowiki></code><br/> <code><nowiki>|}</nowiki></code><br/> |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: left;margin:0px;" |- ! style="text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;" |Tabulas (1. stils) |- |<code><nowiki>{| border="1" cellpadding="2"</nowiki></code><br/> <code><nowiki>|-</nowiki></code><br/> <code><nowiki>! scope="col" width="width:20em;" |KOLONNA 1</nowiki></code><br/> <code><nowiki>! scope="col" width="width:20em;" |KOLONNA 2</nowiki></code><br/> <code><nowiki>|-</nowiki></code><br/> <code><nowiki>|RINDA 1</nowiki></code><br/> <code><nowiki>|RINDA 1/KOLONNA 2</nowiki></code><br/> <code><nowiki>|-</nowiki></code><br/> <code><nowiki>|RINDA 2</nowiki></code><br/> <code><nowiki>|RINDA 2/KOLONNA 2</nowiki></code><br/> <code><nowiki>|}</nowiki></code><br/> |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: left;margin:0px;" |- ! style="text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;background:#ccffcc;" |Tabulas (vikitabulas) |- |<code><nowiki>{| class="wikitable" style="text-align: left;"</nowiki></code><br/> <code><nowiki>|- </nowiki></code><br/> <code><nowiki>! style="width:20em;" |KOLONNA 1</nowiki></code><br/> <code><nowiki>! style="width:20em;" |KOLONNA 2</nowiki></code><br/> <code><nowiki>|- </nowiki></code><br/> <code><nowiki>|RINDA 1</nowiki></code><br/> <code><nowiki>|RINDA 1/KOLONNA 2</nowiki></code><br/> <code><nowiki>|-</nowiki></code><br/> <code><nowiki>|RINDA 2</nowiki></code><br/> <code><nowiki>|RINDA 2/KOLONNA 2</nowiki></code><br/> <code><nowiki>|-</nowiki></code><br/> <code><nowiki>|}</nowiki></code><br/> |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: left;margin:0px;" |- ! style="text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;" |Paslēpjama tabula |- |<code><nowiki>{| class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: left;margin:0px;"</nowiki></code><br/> <code><nowiki>|- </nowiki></code><br/> <code><nowiki>! style="width:20em;" |KOLONNA 1</nowiki></code><br/> <code><nowiki>! style="width:20em;" |KOLONNA 2</nowiki></code><br/> <code><nowiki>|- </nowiki></code><br/> <code><nowiki>|RINDA 1</nowiki></code><br/> <code><nowiki>|RINDA 1/KOLONNA 2</nowiki></code><br/> <code><nowiki>|-</nowiki></code><br/> <code><nowiki>|RINDA 2</nowiki></code><br/> <code><nowiki>|RINDA 2/KOLONNA 2</nowiki></code><br/> <code><nowiki>|-</nowiki></code><br/> <code><nowiki>|}</nowiki></code><br/> |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: left;margin:0px;" |- ! style="text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;background:#ccffcc;" |Kolonnas |- |<code><nowiki>{{col-begin|width=100%}}</nowiki></code><br/> <code><nowiki>{{col-break|width=}} </nowiki></code><br/> <code><nowiki>{{col-end}}</nowiki></code><br/> |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: left;margin:0px;" |- ! style="text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;" |Starpvikipēdiju saites |- | {| class="wikitable" style="text-align: left;margin:0px;" |- ! style="width:30em;font-family:century gothic;" |Wiki ! style="width:30em;font-family:century gothic;" |Saīsinājums |- |Wikicommons |<nowiki>[[commons:]]</nowiki> |- |Wikipedia |<nowiki>[[w:]]</nowiki> |- |Wiktionary |<nowiki>[[wikt:]]</nowiki> |- |Wikibooks |<nowiki>[[b:]]</nowiki> |- |Wikisource |<nowiki>[[s:]]</nowiki> |- |Wikispecies |<nowiki>[[species:]]</nowiki> |- |Metawiki |<nowiki>[[m:]]</nowiki> |- |Mediawiki |<nowiki>[[mw:]]</nowiki> |- |} |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: left;margin:0px;" |- ! style="text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;background:#ccffcc;" | Raksta beigu sadaļu secība |- | <code><nowiki>== Bibliogrāfija ==</nowiki></code><br/> <code><nowiki>== Skatīt arī ==</nowiki></code><br/> <code><nowiki>== Atsauces ==</nowiki></code><br/> <code><nowiki>{{Atsauces}}</nowiki></code><br/> <code><nowiki>== Papildu literatūra ==</nowiki></code><br/> <code><nowiki>== Ārējās saites ==</nowiki></code><br/> <code><nowiki>{{autoritatīvā vadība}}</nowiki></code><br/> <code><nowiki>{{DEFAULTSORT:Uzvārds, Vārds}}</nowiki></code><br/> <code><nowiki>[[Kategorija:]]</nowiki></code><br/> |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: left;margin:0px;" |- ! style="text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;" | Atsauces |- | <code><nowiki>== Atsauces ==</nowiki></code><br/> <code><nowiki>;Kopējās</nowiki></code><br/> <code><nowiki>{{Refbegin}}</nowiki></code><br/> <code><nowiki>{{Refend}}</nowiki></code><br/> <code><nowiki>;Konkrētās</nowiki></code><br/> <code><nowiki>{{Atsauces}}</nowiki></code><br/> |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: left;margin:0px;" |- ! style="text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;background:#ccffcc;" | Piezīmes un atsauces |- | <code><nowiki><ref group="P"></ref></nowiki></code><br/> <code><nowiki>== Piezīmes un atsauces ==</nowiki></code><br/> <code><nowiki>=== Piezīmes ===</nowiki></code><br/> <code><nowiki>{{Atsauces|group=P}}</nowiki></code><br/> <code><nowiki>=== Atsauces ===</nowiki></code><br/> <code><nowiki>{{Atsauces}}</nowiki></code><br/> |- |} |} ==Projekti== * Latvijas Šaha problēmistu biedrība * [[Dalībnieks:Ludis21345/Projekts]] * [[Dalībnieks:Ludis21345/Projekts1]] == Rakstu maketi == * [[Dalībnieks:Ludis21345/problēmists]] * [[Dalībnieks:Ludis21345/cīkstoņi]] * [[Dalībnieks:Ludis21345/tenisists]] == Pabeigtie projekti == {| class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: left;margin:0px;" |- ! style="text-align:left;width:100em; font-family:century gothic;" | Personas |- |<code>{{Div col|3}} * [[Pāvels Atars]] * [[Heinrihs Leonhards Adolfi|Heinrihs Leonhards Adolfijs]] (papildinājums) * [[Frīdrihs Amelungs]] * [[Andrejs Ašarins]] * [[Jānis Bētiņš (šahists)|Jānis Bētiņš]] * [[Kārlis Bētiņš]] (papildināšana) * [[Roberts Bētiņš]] * [[Teodors Bētiņš]] * [[Tomass Davsons]] * [[Alfreds Dombrovskis]] * [[Imants Draiska]] * [[Arnolds Hasselblats]] * [[Nilss Hēgs]] * [[Aleksandrs Kannenbergs]] * [[Arturs Keirāns]] * [[Pēteris Keirāns]] * [[Pauls Teodors Kerkoviuss]] * [[Leonīds Kubbels]] * [[Imants Ķīsis]] * [[Semjuels Loids]] * [[Melnupju Marija]] * [[Gia Nadareišvili]] * [[Pāvels Reifmans]] * [[Karls Rozenkrancs]] * [[Andris Skuja]] * [[Viljams Šinkmans]] * [[Aleksejs Troickis]] * [[Visvaldis Veders]] * [[Jānis Vitomskis]] * [[Džordžs Volkers]] * [[Larisa Volperte]] * [[Jānis Zēvers]] (papildināšana) </div> {{Div col end}}</code><br/> |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: left;margin:0px;" |- ! style="text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;" | [[Šaha kompozīcija]] |- |<code> * [[Circe]] * [[Ekscelsiors (šaha uzdevums)]] * [[Garvilcis]] * [[Mansuba]] * [[Palīgmats]] * [[Pašmats]] * [[Refleksmats]] * [[Retrogrādā analīze]] * [[Šaha etīde]] * [[Šaha kompozīcija]] </code><br/> |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: left;margin:0px;" |- ! style="text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;" | Šaha termini |- |<code>{{Div col|5}} * [[Fianketto]] * [[Galotne (šahs)]] * [[Gājiena spaids]] * [[Getingenes rokraksts (šahs)]] * [[Pats (šahs)]] * [[Pārvēršanās (šahs)]] * [[Rokāde]] * [[Sišana garāmejot]] * [[Šaha notācija]] * [[Šaha pozīcija]] * [[Šatrandža]] * [[Trīsstūra manevrs]] : '''Šaha atklātnes''' * [[Šaha atklātņu enciklopēdija]] * [[Atklātne (šahs)|Atklātne]] (papildināšana) * [[Gambīts]] </div> {{Div col end}}</code><br/> |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: left;margin:0px;" |- ! style="text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;" | Šaha organizācijas |- |<code> * [[Baltijas šaha savienība|Baltijas Šaha savienība]] * [[Latvijas Korespondencšaha federācija]] * [[Latvijas Šaha biedrība]] * Latvijas Šaha problēmistu biedrība * Latvijas Šaha savienība * [[Pasaules šaha kompozīcijas federācija]] * [[Rīgas Šaha biedrība]] * [[Starptautiskā Korespondencšaha federācija]] </code><br/> |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: left;margin:0px;" |- ! style="text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;" | Šaha turnīri |- |<code>{{Div col|2}} * [[1. Ķemeru starptautiskais šaha turnīrs]] * [[1. Baltijas Šaha savienības kongress]] * [[2. Baltijas Šaha savienības kongress]] * [[3. Baltijas Šaha savienības kongress]] * [[4. Baltijas Šaha savienības kongress]] * [[5. Baltijas Šaha savienības kongress]] * [[6. Baltijas Šaha savienības kongress]] * [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]] * [[Latvijas Čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]] * [[Pasaules čempionāts korespondencšahā]] * [[Pasaules čempionāts šaha kompozīcijā]] * [[Pasaules čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]] </div> {{Div col end}}</code><br/> |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: left;margin:0px;" |- ! style="text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;" | Šaha žurnāli |- |<code>{{Div col|2}} * [[d2-d4]] * [[Deutsche Schachzeitung]] * [[Latvijas Šaha Vēstnesis (Ventspils)|Latvijas Šaha vēstnesis (Ventspils)]] * [[Latvijas Šaha Vēstnesis]] * [[Le Palamède]] * [[Šaha Māksla]] * [[Šahs (žurnāls)]] </div> {{Div col end}}</code><br/> |} === Pārējie === * [[Korespondencšahs]] * [[Krišjāņa Barona prēmija]] * [[Šaha atklātņu enciklopēdija]] == Navigācijas veidnes == === Šahā === {{Pasaules čempionāti cīņas sportā}} {{Eiropas čempionāti cīņas sportā}} {{Lielmeistari šaha kompozīcijā}} {{Lielmeistari šaha kompozīciju risināšanā}} {{Šaha atklātnes}} {{Šaha olimpiādes}} === Tenisā === {{Kalendārā gada Grand Slam ieguvēji}} {{Nekalendārā gada Grand Slam ieguvēji}} {{pirmā rakete vīriešu tenisā}} {{Pirmā rakete sieviešu tenisā}} {| style="border: 1px solid {{{border|gray}}}; background-color: {{{color|#fdffe7}}};" |rowspan="2" valign="middle" | {{#ifeq:{{{2}}}|alt|[[File:Royalty Barnstar Hires.png|100px]]|[[Image:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]}} |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2016. gada labākais jaunais dalībnieks latviešu valodas Vikipēdijā''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2016|Vikipēdijas kopienas balsojumu]], esi atzīts par 2016. gada labāko jauno dalībnieku latviešu valodas Vikipēdijā |} <!-- [[en:User:Ludis21345]] --> o9cuko5e9khpbj6erha8yti2633owsh Google Play 0 282276 3661207 3530961 2022-07-26T17:15:32Z Capa23 78336 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Programmatūras infokaste | name = ''Google Play'' | logo = Google Play 2022 logo.svg<!-- Google Play logo.svg Būtu jābūt šim, bet izskatās pārāk mazs, tādēļ der pašreizējais--> | screenshot = | caption = | author = | developer = [[Google]] | released = {{dat|2008|10|22}} | latest release version = | latest release date = <!-- {{dat|YYYY|MM|DD}} --> | latest preview version = | latest preview date = | programming language = | operating system = ''[[Android]]'' | platform = | language = | status = | genre = | license = | website = {{URL|https://play.google.com/store}} }} '''''Google Play''''' (sākotnēji '''''Android Market''''') ir [[Elektronika|elektronisks]] [[Lietotne|lietotņu]] veikals, kas paredzēts ''[[Android]]'' [[operētājsistēma]]s ierīcēm. Šī lietotņu veikala darbību pārrauga [[Google]].<ref>[http://www.techradar.com/news/phone-and-communications/mobile-phones/what-is-google-play-1073348 What is Google Play? techradar.com]</ref> Veikalā pieejamas gan bezmaksas, gan maksas lietotnes, kuras var lejupielādēt gan no mobilās ierīces, gan no ''[[Google TV]]'', gan caur datoru, nosūtot pieteikumu lejupielādēt lietotni mobilajā ierīcē. ''Google Play'' ir arī pieejamas [[elektroniskās grāmatas]], [[mūzika]], [[kinofilma|filmas]] un citas [[Multimedijs|multimediju iespējas]].<ref>[http://www.cnet.com/how-to/five-things-you-may-not-know-about-google-play/ Piecas lietas, kuras tu nezināji par ''Google Play''. cnet.com]</ref> == Lietotņu skaits == 2015. gadā ''Google Play'' veikals jau ir sasniedzis 1,43 miljonus publicēto lietotņu.<ref name="jaunākais miljards"/> {| class="wikitable sortable" |- ! Gads ! Mēnesis ! Pieejamās lietotnes ! Lejupielāžu skaits |- |rowspan="2" | 2009 |Marts |2300<ref name="apps2009">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pcworld.com/article/161410/android_market_needs_more_filters_tmobile_says.html |title= Market Needs More Filters, T-Mobile Says | publisher = [[IDG|IDG News]] (via ''[[PCWorld (magazine)|PCWorld]]'') |date=17 March 2009 |last=Lawson |first=Stephen | accessdate = 15 May 2012}}</ref> | |- |Decembris |16 000<ref>{{Tīmekļa atsauce | author = Wauters, Robin | url=http://techcrunch.com/2009/12/16/google-android-market/ |title=Google: Actually, We Count Only 16,000 Apps in Android Market |date=16 December 2009 |publisher=[[TechCrunch]] |accessdate= 15 May 2012}}</ref> | |- |rowspan="4" | 2010 |Marts |30 000<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.androidcentral.com/android-market-has-30000-apps |title=Android Market Has 30,000 Apps, Sort Of |last=Chan |first=Casey |date=18 March 2010 |publisher=Android Central |accessdate=4 January 2012}}</ref> | |- |Aprīlis |38 000<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.androidcentral.com/android-market-now-has-38000-apps |title=Android Market Now Has 38,000 Apps |last=Nickinson |first=Phil |date=15 April 2010 |publisher=Android Central |accessdate=4 January 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150424112836/http://www.androidcentral.com/android-market-now-has-38000-apps |archivedate={{dat|2015|04|24||bez}} }}</ref> | |- |Augusts |80 000<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.androidcentral.com/googles-andy-rubin-says-over-80k-apps-now-android-market |title=Android Market Has More than 80,000 Apps, Android's Rubin Says |last=Hildenbrand |first=Jerry |date=9 September 2010 |publisher=Android Central}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | author = Andrew | url = http://www.fonehome.co.uk/2010/07/16/android-market-hits-1-billion-downloads-100000-apps/ | title = Android Market Hits 1&nbsp;Billion Downloads & 100,000 Apps | publisher = FoneHome | date = 16 July 2009 | accessdate = 4 January 2012 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110630122148/http://www.fonehome.co.uk/2010/07/16/android-market-hits-1-billion-downloads-100000-apps | archivedate = {{dat|2011|06|30||bez}} }}</ref> |1 miljards |- |Oktobris |100 000<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.androidcentral.com/android-market-surpasses-100000-apps |title=Android Market Passes 100,000 Apps |publisher=Android Central |date=26 October 2010 |last=Gibb |first=Kyle |accessdate=4 January 2012}}</ref> | |- |rowspan="4" | 2011 |Maijs |200 000<ref name="200.000 apps">{{Tīmekļa atsauce |url=http://googleblog.blogspot.com/2011/05/android-momentum-mobile-and-more-at.html |title=Android: Momentum, Mobile and More at Google I/O |last=Barra |first=Hugo |work=The Official Google Blog |date=10 May 2011 |accessdate=10 May 2011}}</ref> |3 miljardi<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://techcrunch.com/2011/04/14/google-3-billion-android-apps-installed-up-50-percent-from-last-quarter/ |title=Google: 3&nbsp;Billion Android Apps Installed; Downloads up 50 Percent from Last Quarter |last=Rao |first=Leena |date=14 April 2011 | publisher = [[TechCrunch]] |accessdate=13 May 2011}}</ref> |- |Jūlijs |250 000<ref name="250.000 apps">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.androidcentral.com/android-market-now-has-more-quarter-million-applications |title=Android Market Now Has More than a Quarter-Million Applications |last=Nickinson |first=Phil |date=14 July 2011 |work=Android Central |accessdate=14 July 2011 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150923172204/http://www.androidcentral.com/android-market-now-has-more-quarter-million-applications |archivedate={{dat|2015|09|23||bez}} }}</ref> |6 miljardi |- |Oktobris |319 000<ref name="t3appstats">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.t3.com/news/android-market-reaches-500000-app-mark |title=Android Market Reaches 500,000 App Mark |publisher= t3.com |date= 23 October 2011 |accessdate= 23 October 2011}}</ref> | |- |Decembris |380 297<ref name="Distimo">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.distimo.com/appstores/app-store/19-Google_Android_Market |title=Google Android Market |publisher=Distimo |date=17 October 2011 |accessdate=18 December 2011 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111211073331/http://www.distimo.com/appstores/app-store/19-Google_Android_Market |archivedate={{dat|2011|12|11||bez}} }}</ref> |10 miljardi<ref name="wired10billion">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wired.com/gadgetlab/2011/12/10-billion-apps-detailed/ |title=Google’s 10 Billion Android App Downloads: By the Numbers |last=Bonnington |first=Christina |work= [[Wired (magazine)|Wired]] |date=8 December 2011 |accessdate=12 December 2011}}</ref> |- |rowspan="6" | 2012 |Janvāris |400 000<ref name="PCWorld">{{Tīmekļa atsauce | author = Paul, Ian | url = http://www.pcworld.com/article/247247/android_market_tops_400000_apps.html | title = Android Market Tops 400,000 Apps | date = 4 January 2012 | work = [[PCWorld (magazine)|PCWorld]] | accessdate = 15 May 2012 | archive-date = {{dat|2012|01|24||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20120124115855/http://www.pcworld.com/article/247247/android_market_tops_400000_apps.html }}</ref> | |- |Februāris |450 000<ref name="Google+ page Andy Rubin">{{Tīmekļa atsauce |url=https://plus.google.com/u/0/112599748506977857728/posts/Btey7rJBaLF |title=Google+ post Andy Rubin |date=27 February 2012 |publisher=[[Google]] |accessdate=27 February 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121127073902/https://plus.google.com/u/0/112599748506977857728/posts/Btey7rJBaLF |archivedate={{dat|2012|11|27||bez}} }}</ref> | |- |Maijs |500 000<ref name="Google Play About To Pass 15 Billion App Downloads">{{Tīmekļa atsauce |author = Lunden, Ingrid | url=http://techcrunch.com/2012/05/07/google-play-about-to-pass-15-billion-downloads-pssht-it-did-that-weeks-ago/ |title=Google Play About To Pass 15 Billion App Downloads? Pssht! It Did That Weeks Ago |date=7 May 2012 |publisher=[[TechCrunch]] |accessdate= 8 June 2012}}</ref> | |- |Jūnijs |600 000 |20 miljardi<ref name="20Billion">{{Tīmekļa atsauce|publisher=Engadget.com|title=Google Play hits 600,000 apps, 20 billion total installs|url=http://www.engadget.com/2012/06/27/google-play-hits-600000-apps/|date=27 June 2012|accessdate=5 November 2012}}</ref> |- |Septembris |675 000 |25 miljardi<ref name="Google Play hits 25 billion app downloads, holds celebratory yard sale with $0.25 games">{{Tīmekļa atsauce |author = Zachary Lutz | url=http://www.engadget.com/2012/09/26/google-play-hits-25-billion-app-downloads/|title=Google Play celebrates 25 billion downloads with 25 cent apps, discounted books, music, and movies |date=26 September 2012 |publisher=Engadget.com |accessdate= 5 November 2012}}</ref> |- |Oktobris |700 000<ref name="700k">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.businessweek.com/news/2012-10-29/google-says-700-000-applications-available-for-android-devices |title=Google Says 700,000 Applications Available for Android | publisher =Bloomberg Businessweek |date=29 October 2012|accessdate=5 November 2011}}</ref> | |- |rowspan="4" |2013 |Februāris |800 000<ref name="800k">{{Tīmekļa atsauce|author=Paul, Ian|url=http://appcakefans.com/snappzmarket-alternatives-to-download-free-android-apps/|title=Snappzmarket Alternatives to Download free android apps|date=20 February 2012|accessdate=20 February 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131121053521/http://appcakefans.com/snappzmarket-alternatives-to-download-free-android-apps/|archivedate={{dat|2013|11|21||bez}}}}</ref> | |- |Aprīlis |850 000 |40 miljardi |- |Maijs | |48 miljardi<ref name="48B">{{Tīmekļa atsauce | author = Ward, Brad | url=http://www.androidauthority.com/google-io-android-activations-210036/ | title=Google: 900 million Android activations, 48 billion app installs | date = 15 May 2013}}</ref> |- |Jūlijs |1 000 000<ref name="Google Play Hits 1 Million Apps">{{Tīmekļa atsauce|last1=Warren|first1=Christina|title=Google Play Hits 1 Million Apps|url=http://mashable.com/2013/07/24/google-play-1-million/|publisher=Mashable|accessdate=4 June 2014}}</ref> |50 miljardi<ref name="Google Play Hits 1 Million Apps"/> |- |rowspan="3" |2014 |Jūnijs |1 200 000<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Number of Android applications|url=http://www.appbrain.com/stats/number-of-android-apps|website=AppBrain Stats|publisher=AppBrain|accessdate=4 June 2014}}</ref> | |- |Jūlijs |1 300 000<ref name=AppBrain>{{Tīmekļa atsauce|title=Number of Android applications|url=http://www.appbrain.com/stats/number-of-android-apps|website=AppBrain Stats|publisher=AppBrain|accessdate=26 November 2014}}</ref> | |- |Decembris |1 430 000<ref name="jaunākais miljards">[http://blog.appfigures.com/app-stores-growth-accelerates-in-2014/ App Stores Growth Accelerates in 2014]. Appfigures. Jan 13, 2015</ref> | |} == Skatīt arī == * [[App Store]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|https://play.google.com/store}} * {{twitter|GooglePlay}} * {{facebook|GooglePlay}} {{Google Inc.}} [[Kategorija:Google]] bp14k41k66rmqj7am7dn3hh24hevtp2 Pasaules čempionāts treka riteņbraukšanā 0 285074 3661439 3342777 2022-07-27T08:33:12Z Vylks 50297 +[[Kategorija:Riteņbraukšanas sacensības]]; +[[Kategorija:Pasaules čempionāti]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki '''Pasaules čempionāts treka riteņbraukšanā''' ir [[pasaules čempionāts|pasaules čempionātu]] kopums dažādās [[treka riteņbraukšana]]s disciplīnās un distancēs. Tos rīko [[Starptautiskā riteņbraukšanas savienība]] (UCI). Līdz 1900. gadam tos administrēja UCI priekštece [[Starptautiskā riteņbraukšanas asociācija]] (ICA). Šobrīd čempionāta programmā ietilpst [[individuālais brauciens trekā|individuālais brauciens]], [[keirins]], [[individuālā iedzīšana]], [[komandu iedzīšana]], [[punktu sacensības]], [[skrečs]], [[sprints (treka riteņbraukšana)|sprints]], [[komandu sprints]], [[daudzcīņa (riteņbraukšana)|daudzcīņa]] un tikai vīriešiem [[medisons (treka riteņbraukšana)|medisons]]. Sieviešu sacensību distances ir īsākas kā vīriešu. Šobrīd vairs nenotiek braukšanas aizmotorā un tandēmu sacensības. Pasaules čempionāts pirmoreiz notika 1893. gadā [[Čikāga|Čikāgā]], ICA uzraudzībā. Tajā piedalījās tikai amatieri. Atsevišķas profesionāļu sacensības notika 1895. gadā [[Ķelne|Ķelnē]]. Amatieri un profesionāļi sacentās atsevišķās sacensībās līdz pat 1993. gadam, kad tika izveidota "atvērtā" kategorija. Čempionātos var piedalīties braucēji, kurus izvēlējusies attiecīgās valsts nacionālā riteņbraukšanas federācija. Sacensībās viņi pārstāv savu valsti. ICA čempionāta uzvarētājs saņēma zelta medaļu. UCI piešķir zelta medaļu un čempiona kreklu ar varavīksnes krāsas svītrām. Otrajai un trešajai vietai piešķir sudraba un bronzas medaļu. Pasaules čempioni nēsā savu čempiona kreklu līdz nākamā gada čempionātam, bet drīkst to nēsāt tikai tajā disciplīnā, kur tas iegūts. Bijušie čempioni var valkāt varavīksnes svītru aproces pie sava parastā velokrekla. Pasaules čempionāti katru gadu notiek atšķirīgās pasaules valstīs. Tos rīko attiecīgās valsts nacionālā riteņbraukšanas federācija, bet tiesneši tiek norīkoti no UCI. == Vēsturiskais medaļu kopvērtējums == :''Atjaunināts pēc 2015. gada čempionāta.''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sports123.com/tcy/index.html |title=Medal table |access-date={{dat|2015|05|29||bez}} |archive-date={{dat|2017|08|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170828102451/http://sports123.com/tcy/index.html }}</ref> {| {{RankedMedalTable|class=wikitable sortable}} |- | 1 || align=left|{{flag|Francija}} || 138 || 107 || 120 || 365 |- | 2 || align=left|{{flag|Lielbritānija}} || 95 || 71 || 60 || 226 |- | 3 || align=left|{{flag|Nīderlande}} || 83 || 77 || 83 || 243 |- | 4 || align=left|{{flag|Itālija}} || 75 || 83 || 91 || 249 |- | 5 || align=left|{{flag|Austrālija}} || 73 || 79 || 64 || 216 |- | 6 || align=left|{{flag|Vācija}} || 61 || 65 || 76 || 202 |- | 7 || align=left|''{{flag|PSRS}}'' || 58 || 50 || 35 || 143 |- | 8 || align=left|{{flag|Beļģija}} || 48 || 50 || 44 || 142 |- | 9 || align=left|{{flag|ASV}} || 41 || 41 || 39 || 121 |- | 10 || align=left|''{{flag|Austrumvācija}}'' || 34 || 31 || 28 || 93 |- | 11 || align=left|{{flag|Šveice}} || 33 || 34 || 35 || 102 |- | 12 || align=left|''{{flag|Rietumvācija}}'' || 29 || 31 || 30 || 90 |- | 13 || align=left|{{flag|Dānija}} || 28 || 35 || 31 || 94 |- | 14 || align=left|{{flag|Krievija}} || 18 || 20 || 22 || 60 |- | 15 || align=left|{{flag|Spānija}} || 18 || 18 || 12 || 48 |- | 16 || align=left|''{{flag|Čehoslovākija}}'' || 14 || 9 || 18 || 41 |- | 17 || align=left|{{flag|Japāna}} || 12 || 9 || 13 || 34 |- | 18 || align=left|{{flag|Baltkrievija}} || 12 || 2 || 8 || 22 |- | 19 || align=left|{{flag|Jaunzēlande}} || 9 || 16 || 15 || 40 |- | 20 || align=left|{{flag|Polija}} || 6 || 6 || 6 || 18 |- | 21 || align=left|{{flag|Kanāda}} || 5 || 17 || 12 || 34 |- | 22 || align=left|{{flag|Austrija}} || 5 || 6 || 11 || 22 |- | 23 || align=left|{{flag|Kolumbija}} || 5 || 3 || 0 || 7 |- | 24 || align=left|{{flag|Ukraina}} || 4 || 6 || 3 || 13 |- | 25 || align=left|{{flag|Kuba}} || 4 || 4 || 4 || 12 |- | 26 || align=left|{{flag|Ķīna}} || 3 || 12 || 8 || 23 |- | 27 || align=left|{{flag|Čehija}} || 3 || 4 || 6 || 13 |- | 28 || align=left|{{flag|Honkonga}} || 3 || 0 || 2 || 5 |- | 29 || align=left|{{flag|Lietuva}} || 2 || 8 || 9 || 19 |- | 30 || align=left|{{flag|Norvēģija}} || 2 || 3 || 3 || 8 |- | 31 || align=left|{{flag|Īrija}} || 2 || 2 || 2 || 6 |- | 32 || align=left|{{flag|Argentīna}} || 1 || 8 || 11 || 20 |- | 33 || align=left|{{flag|Meksika}} || 1 || 5 || 4 || 10 |- | 34 || align=left|{{flag|Dienvidāfrika}} || 1 || 2 || 1 || 4 |- | rowspan=2|35 || align=left|{{flag|Luksemburga}} || 0 || 2 || 2 || 4 |- | align=left|{{flag|Malaizija}} || 0 || 2 || 2 || 4 |- | 37 || align=left|{{flag|Grieķija}} || 0 || 1 || 2 || 3 |- | 38 || align=left|{{flag|Barbadosa}} || 0 || 1 || 1 || 2 |- | rowspan=3|39 || align=left|''{{flag|Bohēmija}}'' || 0 || 1 || 0 || 1 |- | align=left|{{flag|Latvija}} || 0 || 1 || 0 || 1 |- | align=left|{{flag|Urugvaja}} || 0 || 1 || 0 || 1 |- | rowspan=2|42 || align=left|{{flag|Zviedrija}} || 0 || 0 || 2 || 2 |- | align=left|{{flag|Trinidāda un Tobāgo}} || 0 || 0 || 2 || 2 |- | rowspan=5|44 || align=left|{{flag|Igaunija}} || 0 || 0 || 1 || 1 |- | align=left|{{flag|Kazahstāna}} || 0 || 0 || 1 || 1 |- | align=left|{{flag|Lihtenšteina}} || 0 || 0 || 1 || 1 |- | align=left|{{flag|Ziemeļkoreja}} || 0 || 0 || 1 || 1 |- | align=left|{{flag|Dienvidkoreja}} || 0 || 0 || 1 || 1 |- class="sortbottom" ! || Kopā || 929 || 926 || 924 || 2741 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *{{Commons category-inline|UCI Track World Championships|Pasaules čempionāts treka riteņbraukšanā}} {{treka riteņbraukšana}} [[Kategorija:Treka riteņbraukšana]] [[Kategorija:Riteņbraukšanas sacensības]] [[Kategorija:Pasaules čempionāti]] 3xzfa1onnt4mv9f0irfkglwei6653ay Veidne:Vai tu zināji/Sagatave 10 286204 3661355 3660928 2022-07-27T03:05:07Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} <!--17. datums -->|17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:John David Washington.png|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? <!--18. datums -->|18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}} piesaistīja ar [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? <!--19. datums -->|19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chacha.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--20. datums -->|20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? <!--21. datums -->|21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? <!--22. datums -->|22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? <!--23. datums -->|23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|200px]]}} * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? <!--24. datums -->|24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? <!--25. datums -->|25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi: kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]], un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs, ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? <!--26. datums -->|26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? <!--27. datums -->|27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? <!--28. datums -->|28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> qamrodkmg3xh0cajxfq7v6pod0eoaem Forbes 100 slavenības 0 286322 3661329 3600940 2022-07-26T21:32:46Z Baisulis 11523 /* ievads */ : wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=Forbes}} '''''Forbes'' 100 slavenības''' ([[angļu valoda|angļu]]: ''Forbes Celebrity 100'') ir ikgadējs saraksts, ko apkopo žurnāls ''[[Forbes]]''. Šāds saraksts tiek veidots kopš 1999. gada. Saraksta mērķis ir uzskaitīt 100 visspēcīgākās slavenības pa publicēto gadu. Faktori, kas tiek ņemti vērā, ietver ienākumus, ''[[Google]]'' meklēšanas rezultātus, [[fandoms|fanu bāzes]], ieskaitot klipus un žurnālu vākus. == Uzskaitījums == === 2014 === Par 2014. gada slavenību Nr.1 tika atzīta dziedātāja [[Bejonse Noulza]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/celebrities/|title=''Forbes'' 100 slavenības 2014.g.|publisher=''Forbes''|accessdate=}}</ref> {| class="sortable wikitable" ! Rangs !! Vārds, Uzvārds !! Valsts !! Nodarbošanās |- | 1. || [[Bejonse Noulza]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, komponiste, dejotāja un aktrise |- | 2. || [[Lebrons Džeimss]] || {{karogs|ASV}} || basketbolists |- | 3. || ''[[Dr. Dre]]'' || {{karogs|ASV}} || producents un reperis |- | 4. || [[Opra Vinfrija]] || {{karogs|ASV}} || TV sarunu šovu vadītāja, veidotāja un filantrope |- | 5. || [[Elena Didženeresa]] || {{karogs|ASV}} || komiķe |- | 6. || ''[[Jay-Z]]'' || {{karogs|ASV}} || reperis |- | 7. || [[Floids Meivezers]] || {{karogs|ASV}} || bokseris |- | 8. || [[Rianna]] || {{karogs|Barbadosa}} || dziedātāja |- | 9. || [[Keitija Perija]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, komponiste un aktrise |- | 10. || [[Roberts Daunijs jaunākais]] || {{karogs|ASV}} || aktieris |- | 11. || [[Stīvens Spīlbergs]] || {{karogs|ASV}} || kinorežisors, scenārists un filmu producents |- | 12. || [[Dženifere Lorensa]] || {{karogs|ASV}} || aktrise |- | 13. || ''[[Bon Jovi]]'' || {{karogs|ASV}} || smagā roka mūzikas grupa |- | 14. || ''[[Bruno Mars]]'' || {{karogs|ASV}} || mūziķis |- | 15. || [[Kobe Braiants]] || {{karogs|ASV}} || basketbolists |} === 2013 === Par 2013. gada slavenību Nr.1 tika atzīta TV seja, personība [[Opra Vinfrija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibtimes.com/forbes-lists-top-100-most-powerful-celebrities-2013-oprah-winfrey-takes-number-one-spot-full-list|title=''Forbes'' 100 slavenības 2013.g.|publisher=''Forbes''|accessdate=}}</ref> {| class="sortable wikitable" ! Rangs !! Vārds, Uzvārds !! Valsts !! Nodarbošanās |- | 1. || [[Opra Vinfrija]] || {{karogs|ASV}} || TV sarunu šovu vadītāja, veidotāja un filantrope |- | 2. || ''[[Lady Gaga]]'' || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, dziesmu autore un mūziķe |- | 3. || [[Stīvens Spīlbergs]] || {{karogs|ASV}} || kinorežisors, scenārists un filmu producents |- | 4. || [[Bejonse Noulza]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, komponiste, dejotāja un aktrise |- | 5. || [[Madonna (mūziķe)|Mūziķe]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, dziesmu tekstu autore, dziesmu un mākslas filmu producente, aktrise, kinorežisore |- | 6. || [[Teilora Svifta]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja un dziesmu autore |- | 7. || ''[[Bon Jovi]]'' || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || smagā roka mūzikas grupa |- | 8. || [[Rodžers Federers]] || {{karogs|Šveice}} || tenisists |- | 9. || [[Džastins Bībers]] || {{karogs|Kanāda}} || dziedātājs, dziesmu autors un aktieris |- | 10. || [[Elena Didženeresa]] || {{karogs|ASV}} || komiķe |- | 11. || [[Hjū Džekmens]] || {{karogs|Austrālija}} || aktieris un producents |- | 12. || [[Dženifere Lopesa]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, aktrise, dziesmu autore, ierakstu producente, dejotāja, modele un horeogrāfe |- | 13. || [[Rihanna]] || {{karogs|Barbadosa}} || dziedātāja |- | 14. || ''[[Coldplay]]'' || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || rokgrupa |- | 15. || [[Taigers Vudss]] || {{karogs|ASV}} || golferis |} === 2012 === Par 2012. gada slavenību Nr.1 tika atzīta dziedātāja un aktrise [[Dženifere Lopesa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dailymail.co.uk/tvshowbiz/article-2145372/Forbes-Celebrity-100-list-2012-Jennifer-Lopez-takes-spot-Kim-Kardashian-enters-seventh-place.html|title=''Forbes'' 100 slavenības 2012.g.|publisher=''Forbes''|accessdate=}}</ref> {| class="sortable wikitable" ! Rangs !! Vārds, Uzvārds !! Valsts !! Nodarbošanās |- | 1. || [[Dženifere Lopesa]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, aktrise, dziesmu autore, ierakstu producente, dejotāja, modele un horeogrāfe |- | 2. || [[Opra Vinfrija]] || {{karogs|ASV}} || TV sarunu šovu vadītāja, veidotāja un filantrope |- | 3. || [[Džastins Bībers]] || {{karogs|Kanāda}} || dziedātājs, dziesmu autors un aktieris |- | 4. || [[Rihanna]] || {{karogs|Barbadosa}} || dziedātāja |- | 5. || ''[[Lady Gaga]]'' || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, dziesmu autore un mūziķe |- | 6. || [[Britnija Spīrsa]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, dziesmu tekstu autore, dziesmu producente, dejotāja un aktrise |- | 7. || [[Kima Kardašjana]] || {{karogs|ASV}} || TV personība, modele un aktrise |- | 8. || [[Keitija Perija]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, komponiste un aktrise |- | 9. || [[Toms Krūzs]] || {{karogs|ASV}} || aktieris un filmu producents |- | 10. || [[Stīvens Spīlbergs]] || {{karogs|ASV}} || kinorežisors, scenārists un filmu producents |- | 11. || [[Teilora Svifta]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja un dziesmu autore |- | 12. || [[Taigers Vudss]] || {{karogs|ASV}} || golferis |- | 13. || [[Andželīna Džolija]] || {{karogs|ASV}} || aktrise |- | 14. || [[Donalds Tramps]] || {{karogs|ASV}} || biznesa magnāts, TV personība un rakstnieks |- | 15. || [[Lebrons Džeimss]] || {{karogs|ASV}} || basketbolists |} === 2011 === Par 2011. gada slavenību Nr.1 tika atzīta dziedātāja [[Lady Gaga]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/lists/2012/celebrities/celebrity-100_2011.html|title=''Forbes'' 100 slavenības 2011.g.|publisher=''Forbes''|accessdate=}}</ref> {| class="sortable wikitable" ! Rangs !! Vārds, Uzvārds !! Valsts !! Nodarbošanās |- | 1. || ''[[Lady Gaga]]'' || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, dziesmu autore un mūziķe |- | 2. || [[Opra Vinfrija]] || {{karogs|ASV}} || TV sarunu šovu vadītāja, veidotāja un filantrope |- | 3. || [[Džastins Bībers]] || {{karogs|Kanāda}} || dziedātājs, dziesmu autors un aktieris |- | 4. || ''[[U2]]'' || {{karogs|Īrija}} || mūzikas grupa |- | 5. || [[Eltons Džons]] || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || rokmūziķis, komponists un pianists |- | 6. || [[Taigers Vudss]] || {{karogs|ASV}} || golferis |- | 7. || [[Teilora Svifta]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja un dziesmu autore |- | 8. || ''[[Bon Jovi]]''|| {{karogs|ASV}} || smagā roka mūzikas grupa |- | 9. || [[Saimons Kauels]] || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || mūzikas producents, TV producents |- | 10. || [[Lebrons Džeimss]] || {{karogs|ASV}} || basketbolists |- | 11. || [[Andželīna Džolija]] || {{karogs|ASV}} || aktrise |- | 12. || [[Keitija Perija]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, komponiste un aktrise |- | 13. || [[Džonijs Deps]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, producents un mūziķis |- | 14. || [[Kobe Braiants]] || {{karogs|ASV}} || basketbolists |- | 15. || [[Leonardo Di Kaprio]] || {{karogs|ASV}} || aktieris un filmu producents |} === 2010 === Par 2010. gada slavenību Nr.1 tika atzīta TV seja, personība [[Opra Vinfrija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/lists/2010/53/celeb-100-10_The-Celebrity-100.html|title=''Forbes'' 100 slavenības 2010.g.|publisher=''Forbes''|accessdate=}}</ref> {| class="sortable wikitable" ! Rangs !! Vārds, Uzvārds !! Valsts !! Nodarbošanās |- | 1. || [[Opra Vinfrija]] || {{karogs|ASV}} || TV sarunu šovu vadītāja, veidotāja un filantrope |- | 2. || [[Bejonse Noulza]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, komponiste, dejotāja un aktrise |- | 3. || [[Džeimss Kemerons]] || {{karogs|ASV}} || režisors, producents, scenārists |- | 4. || ''[[Lady Gaga]]'' || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, dziesmu autore un mūziķe |- | 5. || [[Taigers Vudss]] || {{karogs|ASV}} || golferis |- | 6. || [[Britnija Spīrsa]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, dziesmu tekstu autore, dziesmu producente, dejotāja un aktrise |- | 7. || [[U2]] || {{karogs|Īrija}} || mūzikas grupa |- | 8. || [[Sandra Buloka]] || {{karogs|ASV}} || aktrise un režisore |- | 9. || [[Džonijs Deps]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, producents un mūziķis |- | 10. || [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, dziesmu tekstu autore, dziesmu un mākslas filmu producente, aktrise |- | 11. || [[Saimons Kauels]] || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || mūzikas producents, TV producents |- | 12. || [[Teilora Svifta]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja un dziesmu autore |- | 13. || [[Mailija Sairusa]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, aktrise un dziesmu autore |- | 14. || [[Kobe Braiants]] || {{karogs|ASV}} || basketbolists |- | 15. || ''[[Jay-Z]]'' || {{karogs|ASV}} || reperis |} === 2009 === Par 2009. gada slavenību Nr.1 tika atzīta aktrise [[Andželīna Džolija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/lists/2009/53/celebrity-09_The-Celebrity-100_Rank.html|title=''Forbes'' 100 slavenības 2009.g.|publisher=''Forbes''|accessdate=}}</ref> {| class="sortable wikitable" ! Rangs !! Vārds, Uzvārds !! Valsts !! Nodarbošanās |- | 1. || [[Andželīna Džolija]] || {{karogs|ASV}} || aktrise |- | 2. || [[Opra Vinfrija]] || {{karogs|ASV}} || TV sarunu šovu vadītāja, veidotāja un filantrope |- | 3. || [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] || {{karogs|ASV}} || mūziķe |- | 4. || [[Bejonse Noulza]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, komponiste, dejotāja un aktrise |- | 5. || [[Taigers Vudss]] || {{karogs|ASV}} || golferis |- | 6. || [[Brūss Springstīns]] || {{karogs|ASV}} || mūziķis un dziesmu autors |- | 7. || [[Stīvens Spīlbergs]] || {{karogs|ASV}} || kinorežisors, scenārists un filmu producents |- | 8. || [[Dženifere Anistone]] || {{karogs|ASV}} || aktrise |- | 9. || [[Breds Pits]] || {{karogs|ASV}} || aktieris un filmu producents |- | 10. || [[Kobe Braiants]] || {{karogs|ASV}} || basketbolists |- | 11. || [[Vills Smits]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, kino producents un popreperis |- | 12. || [[Fils Makgrouss]] || {{karogs|ASV}} || TV presonība |- | 13. || [[Britnija Spīrsa]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, dziesmu tekstu autore, dziesmu producente, dejotāja un aktrise |- | 14. || [[Deivids Letermans]] || {{karogs|ASV}} || TV raidījumu vadītājs un komiķis |- | 15. || ''[[Coldplay]]'' || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || mūzikas grupa |} === 2008 === Par 2008. gada slavenību Nr.1 tika atzīta TV seja, personība [[Opra Vinfrija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/lists/2008/53/celebrities08_The-Celebrity-100_Rank.html|title=''Forbes'' 100 slavenības 2008.g.|publisher=''Forbes''|accessdate=|archive-date={{dat|2016|12|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20161224184335/http://www.forbes.com/lists/2008/53/celebrities08_The-Celebrity-100_Rank.html}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161224184335/http://www.forbes.com/lists/2008/53/celebrities08_The-Celebrity-100_Rank.html |date={{dat|2016|12|24||bez}} }}</ref> {| class="sortable wikitable" ! Rangs !! Vārds, Uzvārds !! Valsts !! Nodarbošanās |- | 1. || [[Opra Vinfrija]] || {{karogs|ASV}} || TV sarunu šovu vadītāja, veidotāja un filantrope |- | 2. || [[Taigers Vudss]] || {{karogs|ASV}} || golferis |- | 3. || [[Andželīna Džolija]] || {{karogs|ASV}} || aktrise |- | 4. || [[Bejonse Noulza]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, komponiste, dejotāja un aktrise |- | 5. || [[Deivids Bekhems]] || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || futbolists |- | 6. || [[Džonijs Deps]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, producents un mūziķis |- | 7. || ''[[Jay-Z]]'' || {{karogs|ASV}} || reperis |- | 8. || ''[[The Police]]'' || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || mūzikas grupa |- | 9. || [[Dž. K. Roulinga]] || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || rakstniece |- | 10. || [[Breds Pits]]<br />[[Paula Dīna]] || {{karogs|ASV}} || aktieris un filmu producents<br />slavenību šefpavāre |- | 11. || [[Vills Smits]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, kino producents un popreperis |- | 12. || [[Džastins Timberleiks]] || {{karogs|ASV}} || popmūzikas dziedātājs |- | 13. || [[Stīvens Spīlbergs]] || {{karogs|ASV}} || kinorežisors, scenārists un filmu producents |- | 14. || [[Kemerone Diasa]] || {{karogs|ASV}} || aktrise un bijusī modele |- | 15. || [[Deivids Letermans]] || {{karogs|ASV}} || TV raidījumu vadītājs un komiķis |} === 2007 === Par 2007. gada slavenību Nr.1 tika atzīta TV seja, personība [[Opra Vinfrija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/lists/2007/53/07celebrities_The-Celebrity-100_Rank.html|title=''Forbes'' 100 slavenības 2007.g.|publisher=''Forbes''|accessdate=}}</ref> {| class="sortable wikitable" ! Rangs !! Vārds, Uzvārds !! Valsts !! Nodarbošanās |- | 1. || [[Opra Vinfrija]] || {{karogs|ASV}} || TV sarunu šovu vadītāja, veidotāja un filantrope |- | 2. || [[Taigers Vudss]] || {{karogs|ASV}} || golferis |- | 3. || [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, dziesmu tekstu autore, dziesmu un mākslas filmu producente, aktrise, kinorežisore |- | 4. || ''[[The Rolling Stones]]'' || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || mūzikas grupa |- | 5. || [[Breds Pits]] || {{karogs|ASV}} || aktieris un filmu producents |- | 6. || [[Džonijs Deps]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, producents un mūziķis |- | 7. || [[Eltons Džons]] || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || rokmūziķis, komponists un pianists |- | 8. || [[Toms Krūzs]] || {{karogs|ASV}} || aktieris un filmu producents |- | 9. || ''[[Jay-Z]]'' || {{karogs|ASV}} || reperis |- | 10. || [[Stīvens Spīlbergs]] || {{karogs|ASV}} || kinorežisors, scenārists un filmu producents |- | 11. || [[Toms Henkss]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, producents, rakstnieks un kinorežisors |- | 12. || ''[[Grejas anatomija]]'' || {{karogs|ASV}} || TV seriāls |- | 13. || [[Hauards Sterns]] || {{karogs|ASV}} || radio un TV personība |- | 14. || [[Andželīna Džolija]] || {{karogs|ASV}} || aktrise |- | 15. || [[Deivids Bekhems]] || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || futbolists |} === 2006 === Par 2006. gada slavenību Nr.1 tika atzīta aktieris [[Toms Krūzs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/lists/2006/53/Rank.html|title=''Forbes'' 100 slavenības 2006.g.|publisher=''Forbes''|accessdate=}}</ref> {| class="sortable wikitable" ! Rangs !! Vārds, Uzvārds !! Valsts !! Nodarbošanās |- | 1. || [[Toms Krūzs]] || {{karogs|ASV}} || aktieris un filmu producents |- | 2. || ''[[The Rolling Stones]]'' || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || mūzikas grupa |- | 3. || [[Opra Vinfrija]] || {{karogs|ASV}} || TV šovu vadītāja, veidotāja un filantrope |- | 4. || ''[[U2]]'' || {{karogs|Īrija}} || rokgrupa |- | 5. || [[Taigers Vudss]] || {{karogs|ASV}} || golferis |- | 6. || [[Stīvens Spīlbergs]] || {{karogs|ASV}} || kinorežisors, scenārists un filmu producents |- | 7. || [[Hauards Sterns]] || {{karogs|ASV}} || radio un TV personība |- | 8. || ''[[50 Cent]]'' || {{karogs|ASV}} || reperis |- | 9. || ''[[Soprano ģimene]]'' || {{karogs|ASV}} || seriāls |- | 10. || [[Dens Brauns]] || {{karogs|ASV}} || rakstnieks |- | 11. || [[Brūss Springstīns]] || {{karogs|ASV}} || mūziķis un dziesmu autors |- | 12. || [[Donalds Tramps]] || {{karogs|ASV}} || biznesa magnāts, TV personība un rakstnieks |- | 13. || [[Muhameds Ali]] || {{karogs|ASV}} || bokseris |- | 14. || [[Pols Makartnijs]] || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || mūziķis |- | 15. || [[Džordžs Lūkass]] || {{karogs|ASV}} || filmu režisors, kinoproducents, scenāriju autors |} === 2005 === Par 2005. gada slavenību Nr.1 tika atzīta TV seja, personība [[Opra Vinfrija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/lists/2005/53/Rank_1.html|title=''Forbes'' 100 slavenības 2005.g.|publisher=''Forbes''|accessdate=}}</ref> {| class="sortable wikitable" ! Rangs !! Vārds, Uzvārds !! Valsts !! Nodarbošanās |- | 1. || [[Opra Vinfrija]] || {{karogs|ASV}} || TV šovu vadītāja, veidotāja un filantrope |- | 2. || [[Taigers Vudss]] || {{karogs|ASV}} || golferis |- | 3. || [[Mels Gibsons]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, kinorežisors, producents un scenārists |- | 4. || [[Džordžs Lūkass]] || {{karogs|ASV}} || filmu režisors, kinoproducents, scenāriju autors |- | 5. || [[Šakils O'Nīls]] || {{karogs|ASV}} || basketbolists |- | 6. || [[Stīvens Spīlbergs]] || {{karogs|ASV}} || kinorežisors, scenārists un filmu producents |- | 7. || [[Džonijs Deps]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, producents un mūziķis |- | 8. || [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, dziesmu tekstu autore, dziesmu un mākslas filmu producente, aktrise, kinorežisore |- | 9. || [[Eltons Džons]] || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || rokmūziķis, komponists un pianists |- | 10. || [[Toms Krūzs]] || {{karogs|ASV}} || aktieris un filmu producents |- | 11. || [[Breds Pits]] || {{karogs|ASV}} || aktieris un filmu producents |- | 12. || [[Dens Brauns]] || {{karogs|ASV}} || rakstnieks |- | 13. || [[Vills Smits]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, kino producents un popreperis |- | 14. || [[Deivids Letermans]] || {{karogs|ASV}} || TV raidījumu vadītājs un komiķis |- | 15. || [[Lānss Ārmstrongs]] || {{karogs|ASV}} || šosejas riteņbraucējs |} === 2004 === Par 2004. gada slavenību Nr.1 tika atzīta aktrieris [[Mels Gibsons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/2004/06/16/celebs04land.html|title=''Forbes'' 100 slavenības 2004.g.|publisher=''Forbes''|accessdate=}}</ref> {| class="sortable wikitable" ! Rangs !! Vārds, Uzvārds !! Valsts !! Nodarbošanās |- | 1. || [[Mels Gibsons]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, kinorežisors, producents un scenārists |- | 2. || [[Taigers Vudss]] || {{karogs|ASV}} || golferis |- | 3. || [[Opra Vinfrija]] || {{karogs|ASV}} || TV sarunu šovu vadītāja, veidotāja un filantrope |- | 4. || [[Toms Krūzs]] || {{karogs|ASV}} || aktieris un filmu producents |- | 5. || ''[[The Rolling Stones]]'' || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || mūzikas grupa |- | 6. || [[Dž. K. Roulinga]] || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || rakstniece |- | 7. || [[Maikls Džordans]] || {{karogs|ASV}} || basketbolists |- | 8. || [[Brūss Springstīns]] || {{karogs|ASV}} || mūziķis un dziesmu autors |- | 9. || [[Stīvens Spīlbergs]] || {{karogs|ASV}} || kinorežisors, scenārists un filmu producents |- | 10. || [[Džonijs Deps]] || {{karogs|ASV}} || kinoaktieris, producents un mūziķis |- | 11. || [[Deivids Letermans]] || {{karogs|ASV}} || TV raidījumu vadītājs un komiķis |- | 12. || [[Pīters Džeksons]] || {{karogs|Jaunzēlande}} || kinorežisors, producents un scenārists |- | 13. || [[Andželīna Džolija]] || {{karogs|ASV}} || aktrise |- | 14. || [[Kemerone Diasa]] || {{karogs|ASV}} || aktrise un bijusī modele |- | 15. || [[Džims Kerijs]] || {{karogs|ASV}} || aktieris un komiķis |} === 2003 === Par 2003. gada slavenību Nr.1 tika atzīta aktrise [[Dženifere Anistone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/static_html/celebs/2003/index.shtml|title=''Forbes'' 100 slavenības 2003.g.|publisher=''Forbes''|accessdate=}}</ref> {| class="sortable wikitable" ! Rangs !! Vārds, Uzvārds !! Valsts !! Nodarbošanās |- | 1. || [[Dženifere Anistone]] || {{karogs|ASV}} || aktrise |- | 2. || ''[[Eminem]]''<br />''[[Dr. Dre]]''|| {{karogs|ASV}} || dziedātāji |- | 3. || [[Taigers Vudss]] || {{karogs|ASV}} || golferis |- | 4. || [[Stīvens Spīlbergs]] || {{karogs|ASV}} || rakstnieks |- | 5. || [[Dženifere Lopesa]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, aktrise, dziesmu autore, ierakstu producente, dejotāja, modele un horeogrāfe |- | 6. || [[Pols Makartnijs]] || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || mūziķis |- | 7. || [[Bens Afleks]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, kinorežisors, scenārists un producents |- | 8. || [[Opra Vinfrija]] || {{karogs|ASV}} || TV sarunu šovu vadītāja, veidotāja un filantrope |- | 9. || [[Toms Henkss]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, producents, rakstnieks un kinorežisors |- | 10. || ''[[The Rolling Stones]]'' || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || mūzikas grupa |- | 11. || [[Vills Smits]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, kino producents un popreperis |- | 12. || ''[[The Osbournes]]'' || {{karogs|ASV}} || mūzikas grupa |- | 13. || [[Maikls Džordans]] || {{karogs|ASV}} || basketbolists |- | 14. || [[Maiks Maierss]] || {{karogs|Kanāda}} || aktieris, komiķis, scenārists un kinoproducents |- | 15. || [[Dž. K. Roulinga]] || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || rakstniece |} === 2002 === Par 2002. gada slavenību Nr.1 tika atzīta dziedātāja [[Britnija Spīrsa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.amiannoying.com/%28S%28mreodvjobz0pnx4lxs3souxm%29%29/collection.aspx?collection=219|title=''Forbes'' 100 slavenības 2002.g.|publisher=''Forbes''|accessdate=}}</ref> {| class="sortable wikitable" ! Rangs !! Vārds, Uzvārds !! Valsts !! Nodarbošanās |- | 1. || [[Britnija Spīrsa]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja |- | 2. || [[Taigers Vudss]] || {{karogs|ASV}} || golferis |- | 3. || [[Stīvens Spīlbergs]] || {{karogs|ASV}} || kinorežisors, scenārists un filmu producents |- | 4. || [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja |- | 5. || ''[[U2]]'' || {{karogs|Īrija}} || rokgrupa |- | 6. || ''[[NSYNC]]'' || {{karogs|ASV}} || mūzikas grupa |- | 7. || [[Meraija Kerija]] || {{karogs|ASV}} || mūziķe un aktrise |- | 8. || [[Opra Vinfrija]] || {{karogs|ASV}} || TV šovu vadītāja, veidotāja un filantrope |- | 9. || [[Maikls Džordans]] || {{karogs|ASV}} || basketbolists |- | 10. || [[Toms Henkss]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, producents, rakstnieks un kinorežisors |- | 11. || [[Džordžs Lūkass]] || {{karogs|ASV}} || filmu režisors, kinoproducents, scenāriju autors |- | 12. || [[Dženifere Lopesa]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, aktrise, dziesmu autore, ierakstu producente, dejotāja, modele un horeogrāfe |- | 13. || [[Džūlija Robertsa]] || {{karogs|ASV}} || aktrise |- | 14. || [[Stīvens Kings]] || {{karogs|ASV}} || rakstnieks |- | 15. || [[Bens Afleks]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, kinorežisors, scenārists un producents |} === 2001 === Par 2000. gada slavenību Nr.1 tika atzīta aktieris [[Toms Krūzs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.amiannoying.com/%28S%28eickn0wqwgbcwuw0qmo0ajq3%29%29/collection.aspx?collection=20|title=''Forbes'' 100 slavenības 2001.g.|publisher=''Forbes''|accessdate=}}</ref> {| class="sortable wikitable" ! Rangs !! Vārds, Uzvārds !! Valsts !! Nodarbošanās |- | 1. || [[Toms Krūzs]] || {{karogs|ASV}} || aktieris un filmu producents |- | 2. || [[Taigers Vudss]] || {{karogs|ASV}} || golferis |- | 3. || ''[[The Beatles]]'' || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || popmūzikas un rokmūzikas grupa |- | 4. || [[Britnija Spīrsa]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, dziesmu tekstu autore, dziesmu producente, dejotāja un aktrise |- | 5. || [[Brūss Viliss]] || {{karogs|ASV}} || aktieris un dziedātājs |- | 6. || [[Maikls Džordans]] || {{karogs|ASV}} || [[basketbolists]] |- | 7. || ''[[Backstreet Boys]]'' || {{karogs|ASV}} || mūzikas grupa |- | 8. || ''[[NSYNC]]''|| {{karogs|ASV}} || mūzikas grupa |- | 9. || [[Opra Vinfrija]] || {{karogs|ASV}} || TV sarunu šovu vadītāja, veidotāja un filantrope |- | 10. || [[Mels Gibsons]] || {{karogs|ASV}}/{{karogs|Austrālija}} || aktieris, kinorežisors, producents un scenārists |- | 11. || [[Maiks Taisons]] || {{karogs|ASV}} || bokseris |- | 12. || [[Džordžs Lūkass]] || {{karogs|ASV}} || filmu režisors, kinoproducents, scenāriju autors |- | 13. || [[Stīvens Kings]] || {{karogs|ASV}} || rakstnieks |- | 14. || [[Stīvens Spīlbergs]] || {{karogs|ASV}} || kinorežisors, scenārists un filmu producents |- | 15. || [[Mihaels Šūmahers]] || {{karogs|Vācija}} || ''[[Formula 1]]'' pilots |} === 2000 === Par 2000. gada slavenību Nr.1 tika atzīta aktrise [[Džūlija Robertsa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.amiannoying.com/%28S%28eqm4nonvqxp405sk2b2mqqhr%29%29/collection.aspx?collection=79|title=''Forbes'' 100 slavenības 2000.g.|publisher=''Forbes''|accessdate=}}</ref> {| class="sortable wikitable" ! Rangs !! Vārds, Uzvārds !! Valsts !! Nodarbošanās |- | 1. || [[Džūlija Robertsa]] || {{karogs|ASV}} || aktrise |- | 2. || [[Džordžs Lūkass]] || {{karogs|ASV}} || filmu režisors, kinoproducents, scenāriju autors |- | 3. || [[Opra Vinfrija]] || {{karogs|ASV}} || TV šovu vadītāja, veidotāja un filantrope |- | 4. || [[Toms Henkss]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, producents, rakstnieks un kinorežisors |- | 5. || [[Maikls Džordans]] || {{karogs|ASV}} || basketbolists |- | 6. || ''[[The Rolling Stones]]'' || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || mūzikas grupa |- | 7. || [[Taigers Vudss]] || {{karogs|ASV}} || golferis |- | 8. || ''[[Backstreet Boys]]'' || {{karogs|ASV}} || mūzikas grupa |- | 9. || [[Šēra]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja |- | 10. || [[Stīvens Spīlbergs]] || {{karogs|ASV}} || kinorežisors, scenārists un filmu producents. |- | 11. || [[Brūss Viliss]] || {{karogs|ASV}} || aktieris un dziedātājs |- | 12. || [[Šenija Tveina]] || {{karogs|Kanāda}} || dziedātāja |- | 13. || [[Selīna Diona]] || {{karogs|Kanāda}} || dziedātāja |- | 14. || [[Stīvens Kings]] || {{karogs|ASV}} || rakstnieks |- | 15. || [[Harisons Fords]] || {{karogs|ASV}} || aktieris |} === 1999 === Par 1999. gada slavenību Nr.1 tika atzīts basketbolists [[Maikls Džordans]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.amiannoying.com/%28S%28v3y5kpqyqq2rle1f2lybi1e0%29%29/collection.aspx?collection=78|title=''Forbes'' 100 slavenības 1999.g.|publisher=''Forbes''|accessdate=}}</ref> {| class="sortable wikitable" ! Rangs !! Vārds, Uzvārds !! Valsts !! Nodarbošanās |- | 1. || [[Maikls Džordans]] || {{karogs|ASV}} || basketbolists |- | 2. || [[Opra Vinfrija]] || {{karogs|ASV}} || TV sarunu šovu vadītāja, veidotāja un filantrope |- | 3. || [[Leonardo Di Kaprio]] || {{karogs|ASV}} || aktieris un filmu producents |- | 4. || [[Džerijs Seinfelds]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, komiķis |- | 5. || [[Stīvens Spīlbergs]] || {{karogs|ASV}} || kinorežisors, scenārists un filmu producents |- | 6. || ''[[Spice Girls]]'' || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || meiteņu popgrupa |- | 7. || [[Harisons Fords]] || {{karogs|ASV}} || aktieris |- | 8. || [[Robins Viljamss]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, komiķis |- | 9. || [[Selīna Diona]] || {{karogs|Kanāda}} || dziedātāja |- | 10. || ''[[The Rolling Stones]]'' || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || mūzikas grupa |- | 11. || [[Džeimss Kemerons]] || {{karogs|Kanāda}} || režisors, producents, scenārists |- | 12. || [[Toms Henkss]] || {{karogs|ASV}} || aktieris |- | 13. || [[Helēna Hanta]] || {{karogs|ASV}} || aktrise, režisore, scenāriste |- | 14. || [[Gārts Brūkss]] || {{karogs|ASV}} || mūziķis |- | 15. || [[Džons Travolta]] || {{karogs|ASV}} || aktieris |} == Atsauces == {{atsauces|2}} [[Kategorija:Forbes]] [[Kategorija:Uzskaitījumi]] hoch1di0h3z4s8agzo6l6q6xor3g451 Āzenes iela 0 289089 3661177 3542779 2022-07-26T15:18:12Z Olgerts V 41522 /* Ielas raksturojums */ wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Āzenes iela |attēls = Āzenes iela krustojumā ar Ķīpsalas ielu.jpg |attēla paraksts = Āzenes iela krustojumā ar [[Ķīpsalas iela|Ķīpsalas ielu]] (skats [[Zunda krastmala]]s virzienā) |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Ķīpsala]] |ielas garums = 470 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 - 4 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Āzenes iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Zunda krastmala|Zunda krastmalu]], iepretim [[Zunds (Rīga)|Zundam]], virzās Ķīpsalas austrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Balasta dambis|Balasta dambi]], iepretim [[Daugava]]i. Kopējais ielas garums ir 470 metri, tā visā garumā klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Sastāv no divām līdz četrām braukšanas joslām. Gājēju ietve izbūvēta visā garumā abās ielas pusēs. Ielā atrodas pārsvarā sabiedriska rakstura ēkas. Iela nosaukta Āzenes — alternatīva nosaukuma, kā apzīmē Zundu — vārdā. == Ielas raksturojums == Āzenes iela ir 470 metrus gara vietējas nozīmes iela Ķīpsalas apkaimes dienvidu daļā. Tā sākas krustojumā ar Zunda krastmalu, iepretī Zundam, un virzās austrumu virzienā kā asfaltēts ceļš. Ielas sākumdaļā nepāra numuru pusē atrodas iepirkšanās centrs „[[Iepirkšanās centrs "Olimpia"|''Olimpia'']]”, pāra numuru pusē — [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultāte, RTU Studentu kopmītnes, kā arī viesnīca „Islande ''Hotel''” (adrese — [[Ķīpsalas iela]] 2), aiz kuras iela krustojas ar [[Ķīpsalas iela|Ķīpsalas ielu]]. Atlikušajā ielas daļā nepāra numuru puse neapbūvēta, pāra numuru pusē — pirmskara laikā celta mazstāvu dzīvojamā ēka. Āzenes iela beidzas krustojumā ar Balasta dambi, iepretī Daugavai. == Vēsture == [[Attēls:Zunda krastmala ar fabriku un kuģu būvētavu 1911.jpg|thumb|250px|left|Zunda krastmala ar [[Rūpnīca|fabriku]] un [[Kuģubūve|kuģu būvētavu]] (1911)]] 1923. gadā Āzenes ielas nosaukumu piešķīra agrākajai '''Dagdenes ielai''' (''Dagdener Strasse''; 20. gadu sākumā minēta arī kā Dagdas iela), [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas]] laikā nosaukums bija ''Dagdener Strasse''. Iela likvidēta 1960.—1970. gadu mijā, izbūvējot jauno satiksmes maģistrāli — [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] turpinājumu aiz [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilta]]. Āzenes ielas nosaukumu saglabāja 70. gados ierīkotajai ielai gar Rīgas Politehniskā institūta (tagad RTU) jaunceltajiem mācību un kopmītņu korpusiem. 80. gadu beigās bija ierosināts ielu nosaukt bijušā RPI rektora [[Aleksandrs Veiss|Aleksandra Veisa]] vārdā. Zunda krastā, gruntsgabalā ar agrāko adresi Āzenes iela 10, kopš 19., 20. gadsimtu mijas darbojās A. Augsburga (sākotnēji firmas "''Augsburg & Sperling''") kuģu būvētava, kurā būvēja un remontēja A. Augsburga firmas [[Tvaikonis|tvaikonīšus]], kas uzturēja satiksmi pa Daugavu. 30. gadu beigās tur darbojās Valsts kuģu pārvaldes darbnīca. == Ielu savienojumi == Āzenes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Zunda krastmala]] (T veida krustojums) * [[Ķīpsalas iela]] * [[Balasta dambis]] (T veida krustojums) == Ievērojami objekti == === Izglītības iestādes === * Āzenes ielā 12 k-1 atrodas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte.<ref>[http://www.rtu.lv/content/view/35/42/lang,lv/ RTU — Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150629082500/http://www.rtu.lv/content/view/35/42/lang,lv/ |date={{dat|2015|06|29||bez}} }}, rtu.lv</ref> * Āzenes ielā 12 k-1 atrodas Rīgas Tehniskās universitātes Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultāte.<ref>[http://www.rtu.lv/content/view/34/41/lang,lv/ RTU — Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150721121409/http://www.rtu.lv/content/view/34/41/lang,lv |date={{dat|2015|07|21||bez}} }}, rtu.lv</ref> * Āzenes ielā 16/20 atrodas Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultāte<ref>[http://www.rtu.lv/content/view/32/39/lang,lv/ RTU — Būvniecības inženierzinātņu fakultāte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150629082355/http://www.rtu.lv/content/view/32/39/lang,lv/ |date={{dat|2015|06|29||bez}} }}, rtu.lv</ref> * Āzenes iela 18 līdz 2016. gadam bija adrese Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātei; tagad fakultātes ēkai ir piešķirta adrese Ķīpsalas iela 6.<ref>[http://www.rtu.lv/content/view/31/38/lang,lv/ RTU — Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150721133042/http://www.rtu.lv/content/view/31/38/lang,lv |date={{dat|2015|07|21||bez}} }}, rtu.lv</ref> * Āzenes ielā 22 un Āzenes ielā 22 k-1 atrodas Rīgas Tehniskās universitātes Studentu kopmītnes. === Tirdzniecības centri === * Āzenes ielā 5 atrodas iepirkšanās centrs „[[Iepirkšanās centrs "Olimpia"|Olimpia]]”, kura pirmajā stāvā darbojas [[Rimi]] hipermārkets. == Skatīt arī == * [[Ķīpsala]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}} {{coord|56.9505|24.0825|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Ķīpsalā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] azn2vxvxfa8vk9s6x4621ofiptzdml8 Gēsta Štolcs 0 297021 3661350 3552445 2022-07-26T22:52:33Z Vysotsky 36474 attels #WPWP wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Gēsta Štolcs | vārds_orig = ''Gösta Stoltz'' | attēls = Hoogoven Schaaktoernooi Schaken, links winnaar O'Kelly de Galway, 1946.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = O'Kelly vs Štolcs (1946) | dz_dat_alt = | dz_gads = 1904 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 9 | dz_vieta = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} | m_dat_alt = | m_gads = 1963 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 25 | m_vieta = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{SWE}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Gēsta Štolcs''' ({{val|sv|Gösta Stoltz}}; {{dat|1904|5|9|N}}, [[Stokholma]] — {{dat|1963|7|25|N}}, [[Stokholma]]) bija [[Zviedrija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (1954). == Biogrāfija == Jau no piecpadsmit gadu vecuma strādājis kā automehāniķis, bet vēlāk kļuvis par vienu no 20. gadsimta spēcīgākajiem Zviedrijas šahistiem. Trīs reizes pēc kārtas uzvarējis Zviedrijas šaha čempionātos (1951—1953). 1947. gadā dalījis pirmo vietu Ziemeļu valstu šaha čempionātā. Ar labiem panākumiem cīnījies mačos pret [[Rūdolfs Špīlmans|Rūdolfu Špīlmanu]] (1930. gads - 2½:3½), [[Salo Flors|Salo Floru]] (1931. gads - 4½:3½), [[Jideons Stolbergs|Gideonu Štālbergu]] (1931. gads - 3:3), [[Ārons Nimcovičs|Āronu Nimcoviču]] (1934. gads - 2½:3½). 1941. gadā uzvarējis neoficiālajā Eiropas šaha čempionātā [[Minhene|Minhenē]], apsteidzot toreizējo Pasaules šaha čempionu [[Aleksandrs Aļehins|Aleksandru Aļehinu]].<ref>[http://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=79487 Munich (1941)]</ref> Pēc [[Otrais Pasaules karš|Otrā Pasaules kara]] 1946. gadā [[Nīderlande|Nīderlandē]] bijis otrais spēcīgā turnīrā aiz [[Alberiks O'Kelli|Alberika O'Kelli]].<ref>[http://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=83325 Hoogovens (1946)]</ref> Divas reizes piedalījies Pasaules šaha čempiona izcīņas cikla starpzonu turnīros: 1948. gadā ieņēmis 18. vietu,<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/4951$iix.htm 1948 Saltsjobaden Interzonal Tournament]</ref> bet 1952. gadā — 16. vietu.<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/5254$iix.htm 1952 Stockholm Interzonal Tournament]</ref> Zviedrijas izlases sastāvā sekmīgi piedalījies šaha komandu sacensībās: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījies 9 reizes (1927-1937, 1952-1954). Komandu kopvērtējumā izcīnījis sudraba (1935) un bronzas (1933) medaļas, bet individuālā vērtējumā - zelta (1931) un bronzas (1935) medaļas; * neoficiālajā Pasaules šaha olimpiādē piedalījies 1936. gadā. [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] Štolcam 1950. gadā kā vienam no pirmajiem piešķīra starptautiskā meistara (IM) nosaukumu, bet 1954. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{citation | title=Gēsta Štolcs | url=http://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=23856 | nopp=false}} šahista profils vietnē chessgames.com * {{citation | title=Gēsta Štolcs | url=http://www.365chess.com/players/Goesta_Stoltz | nopp=false}} šahista profils vietnē 365chess.com * {{citation | title=Gēsta Štolcs | url=http://chesstempo.com/gamedb/player/246395 | nopp=false}} šahista profils vietnē chesstempo.com * {{citation | title=Gēsta Štolcs | url=http://www.olimpbase.org/players/bn15p5he.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules šaha olimpiādes) * {{citation | title=Gēsta Štolcs | url=http://www.olimpbase.org/playersx/bn15p5he.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (neoficiālās Pasaules šaha olimpiādes) {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Štolcs, Gēsta}} [[Kategorija:1904. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1963. gadā mirušie]] [[Kategorija:Zviedrijas šahisti]] [[Kategorija:Stokholmā dzimušie]] j0atmvy3o3ratq250gbm963fjhz0t23 3661352 3661350 2022-07-27T00:46:08Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Gēsta Štolcs | vārds_orig = ''Gösta Stoltz'' | attēls = Hoogoven Schaaktoernooi Schaken, links winnaar O'Kelly de Galway, 1946.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Štolcs (pa labi) pret O'Kelli 1946. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1904 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 9 | dz_vieta = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} | m_dat_alt = | m_gads = 1963 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 25 | m_vieta = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{SWE}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Gēsta Štolcs''' ({{val|sv|Gösta Stoltz}}; {{dat|1904|5|9|N}}, [[Stokholma]] — {{dat|1963|7|25|N}}, [[Stokholma]]) bija [[Zviedrija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (1954). == Biogrāfija == Jau no piecpadsmit gadu vecuma strādājis kā automehāniķis, bet vēlāk kļuvis par vienu no 20. gadsimta spēcīgākajiem Zviedrijas šahistiem. Trīs reizes pēc kārtas uzvarējis Zviedrijas šaha čempionātos (1951—1953). 1947. gadā dalījis pirmo vietu Ziemeļu valstu šaha čempionātā. Ar labiem panākumiem cīnījies mačos pret [[Rūdolfs Špīlmans|Rūdolfu Špīlmanu]] (1930. gads - 2½:3½), [[Salo Flors|Salo Floru]] (1931. gads - 4½:3½), [[Jideons Stolbergs|Gideonu Štālbergu]] (1931. gads - 3:3), [[Ārons Nimcovičs|Āronu Nimcoviču]] (1934. gads - 2½:3½). 1941. gadā uzvarējis neoficiālajā Eiropas šaha čempionātā [[Minhene|Minhenē]], apsteidzot toreizējo Pasaules šaha čempionu [[Aleksandrs Aļehins|Aleksandru Aļehinu]].<ref>[http://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=79487 Munich (1941)]</ref> Pēc [[Otrais Pasaules karš|Otrā Pasaules kara]] 1946. gadā [[Nīderlande|Nīderlandē]] bijis otrais spēcīgā turnīrā aiz [[Alberiks O'Kelli|Alberika O'Kelli]].<ref>[http://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=83325 Hoogovens (1946)]</ref> Divas reizes piedalījies Pasaules šaha čempiona izcīņas cikla starpzonu turnīros: 1948. gadā ieņēmis 18. vietu,<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/4951$iix.htm 1948 Saltsjobaden Interzonal Tournament]</ref> bet 1952. gadā — 16. vietu.<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/5254$iix.htm 1952 Stockholm Interzonal Tournament]</ref> Zviedrijas izlases sastāvā sekmīgi piedalījies šaha komandu sacensībās: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījies 9 reizes (1927-1937, 1952-1954). Komandu kopvērtējumā izcīnījis sudraba (1935) un bronzas (1933) medaļas, bet individuālā vērtējumā - zelta (1931) un bronzas (1935) medaļas; * neoficiālajā Pasaules šaha olimpiādē piedalījies 1936. gadā. [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] Štolcam 1950. gadā kā vienam no pirmajiem piešķīra starptautiskā meistara (IM) nosaukumu, bet 1954. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{citation | title=Gēsta Štolcs | url=http://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=23856 | nopp=false}} šahista profils vietnē chessgames.com * {{citation | title=Gēsta Štolcs | url=http://www.365chess.com/players/Goesta_Stoltz | nopp=false}} šahista profils vietnē 365chess.com * {{citation | title=Gēsta Štolcs | url=http://chesstempo.com/gamedb/player/246395 | nopp=false}} šahista profils vietnē chesstempo.com * {{citation | title=Gēsta Štolcs | url=http://www.olimpbase.org/players/bn15p5he.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules šaha olimpiādes) * {{citation | title=Gēsta Štolcs | url=http://www.olimpbase.org/playersx/bn15p5he.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (neoficiālās Pasaules šaha olimpiādes) {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Štolcs, Gēsta}} [[Kategorija:1904. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1963. gadā mirušie]] [[Kategorija:Zviedrijas šahisti]] [[Kategorija:Stokholmā dzimušie]] sg0jh3b112iu38ssqfkssmd49k3z7vo Kriss Roks 0 297693 3661118 3660722 2022-07-26T12:38:59Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Komiķa infokaste | name = Kriss Roks | vārds_orig = ''Chris Rock'' | image = Chris Rock WE 2012 Shankbone.JPG | image_size = | caption = Kriss Roks 2012. gadā filmas<br />"[[Kas gaidāms, kad gaidāms bērns]]" pirmizrādē | pseudonym = | birth_name = Kristofers Džūliuss Roks III | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1965|2|7}} | birth_place = {{vieta|ASV|Dienvidkarolīna|Endrūsa|3s=Endrūsa (pilsēta)}} | death_date = | death_place = | medium = | nationality = [[Amerikāņi (nācija)|amerikānis]] | active = 1984—pašlaik | genre = [[melnais humors]], [[mūzikls]], [[sadzīviskais humors]], [[politiskā satīra]] | subject = afroamerikāņu kultūra, amerikāņu politiķi, aktuālie notikumi, seksualitāte, laulība, popkultūra, rasu attiecības, rasisms | influences = [[Bills Kosbijs]], ''[[Redd Foxx]]'', [[Dick Gregory|Diks Gregorijs]], [[Flip Wilson|Flips Vilsons]], [[Richard Pryor|Ričards Praiors]], [[Stīvs Mārtins]], [[Pigmeat Markham|Pigmīts Markhems]], [[Vudijs Allens]], [[Edijs Mērfijs]], [[Sam Kinison|Sems Kinisons]], [[Džordžs Karlins]], [[Mort Sahl|Morts Sāls]], [[Rodney Dangerfield|Rodnijs Dendžerfīlds]] | influenced = [[Dave Chappelle|Deivs Šapels]], [[Christian Finnegan|Kristians Finigans]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://cornellsun.com/node/23218|title=Christian Finnegan Chats|work=[[The Cornell Daily Sun]]|author=Weiss, Rebecca|date=April 27, 2007|accessdate=October 15, 2007|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070929090738/http://cornellsun.com/node/23218|archivedate={{dat|2007|09|29||bez}}}}</ref> [[George Lopez|Džordžs Lopess]] | spouse = Malaka Komptone-Roka<br />(1996—2014) | domesticpartner = | notable_work = | signature = | website = [http://www.chrisrock.com/ ChrisRock.com] | footnotes = | current_members = | past_members = | module = | dzimums = v }} '''Kristofers Džūliuss''' "'''Kriss'''" '''Roks III''' ({{val|en|Christopher Julius "Chris" Rock III}}; dzimis {{dat|1965|2|7}})<ref name=yahoomovies>{{Tīmekļa atsauce| title=Chris Rock| publisher=[[Yahoo! Movies]]| url=http://movies.yahoo.com/movie/contributor/1800019115/bio| archivedate= May 22, 2011| archiveurl = https://web.archive.org/web/20110522142849/http://movies.yahoo.com/movie/contributor/1800019115/bio}}</ref> ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] aktieris, komiķis, balss aktieris un kinoproducents. Sākumā darbojies kā komiķis stāvizrādēs, kā arī piedalījies nelielās kino lomās, plašāku atpazīstamību ieguva 20. gadsimta 90. gadu sākumā kā viens no šova ''[[Saturday Night Live]]'' dalībniekiem. Kļūstot populārāks, Roks pamazām sāka filmēties nozīmīgākās kino lomās un televīzijas šovos. Vadījis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas [[77. Kinoakadēmijas balva|77.]] un [[88. Kinoakadēmijas balva|88. ceremoniju]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.chrisrock.com/}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{Amerikas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas vadītāji}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Roks, Kriss}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV komiķi]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] oxncviw1dxxehv8qt300fckhyikxxuf Spaiks Lī 0 298489 3661430 3596855 2022-07-27T08:11:36Z Baisulis 11523 /* ievads */ update..... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Spaiks Lī | vārds_orig = ''Spike Lee'' | attēls = Spike Lee at the 2009 Tribeca Film Festival.jpg | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = Šeltons Džeksons Lī | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1957|3|20}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Džordžija|Atlanta}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors, scenārists, producents, aktieris | darbības gadi = 1977—pašreiz | dzīvesbiedrs = Tonja Levisa (1993—pašreiz) | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = [[88. Kinoakadēmijas balva|2015]]: [[Kinoakadēmijas goda balva]] | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Šeltons Džeksons "Spaiks" Lī''' ({{val|en|Shelton Jackson "Spike" Lee}}; dzimis {{dat|1957|3|20}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] kinorežisors, producents, scenārists un aktieris. Viņam piederošā producentu kompānija ''[[40 Acres and a Mule Filmworks]]'' kopš 1983. gadā ir producējusi vairāk ka 35 filmas. Lī savās filmās aizskar rasu attiecības, ādas krāsas diskrimināciju melnādaino sabiedrībā, masu mediju lomu ikdienas dzīvē, pilsētvides noziedzību un nabadzību. Lī divas reizes tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i — par scenāriju filmai ''[[Do the Right Thing]]'' (1989) un dokumentālo filmu ''[[4 Little Girls]]'' (1997), kā arī ieguvis vairākus citus apbalvojumus, tajā skaitā [[Emmy balva|''Emmy'' balvu]] par TV miniseriālu ''[[When the Levees Broke: A Requiem in Four Acts]]'' (2006) un [[Kinoakadēmijas goda balva|Kinoakadēmijas goda balvu]] 2015. gadā.<ref name="ho"/> 2021. gadā saņēma [[Amerikas režisoru ģildes balva|Amerikas režisoru ģildes balvu]] par mūža ieguldījumu. Starp Lī pazīstamākajiem darbiem is tādas filmas kā ''[[Malcolm X (filma)|Malcolm X]]'' (1992), ''[[He Got Game]]'' (1998), "[[25. stunda]]" (2002), "[[Insaiders]]" (''Inside Man'', 2006), ''[[Passing Strange]]'' (2009). Spaiks Lī ir kaislīgs sporta līdzjutējs, [[Beisbols|beisbola]] komandas [[Ņujorkas "Yankees"]], [[Basketbols|basketbola]] komandas [[Ņujorkas "Knicks"]], [[Hokejs|hokeja]] komandas [[Ņujorkas "Rangers"]], kā arī [[Anglija]]s [[Futbols|futbola]] kluba [[Arsenal FC|Londonas "Arsenal"]] atbalstītājs. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="ho">{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.oscars.org/news/spike-lee-debbie-reynolds-and-gena-rowlands-receive-academys-2015-governors-awards| title=SPIKE LEE, DEBBIE REYNOLDS AND GENA ROWLANDS TO RECEIVE ACADEMY’S 2015 GOVERNORS AWARDS|publisher=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |accessdate={{dat|2015|8|27}}}}</ref> }} == Ārējās saites == {{Commons|Spike Lee|Spaiks Lī}} {{aktieru ārējās saites}} * {{Twitter|SpikeLee}} {{Režisors-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{Labākais adaptētais scenārijs (Oskars)}} {{DEFAULTSORT:Lī, Spaiks}} [[Kategorija:1957. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Džordžijā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:BAFTA balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Cēzara balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji scenāristi]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas goda balvas ieguvēji]] m8a369zr3a0c7shcmxcgxbd2yfdlt5w 3661437 3661430 2022-07-27T08:22:14Z Baisulis 11523 /* ievads */ : wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Spaiks Lī | vārds_orig = ''Spike Lee'' | attēls = Spike Lee at the 2009 Tribeca Film Festival.jpg | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = Šeltons Džeksons Lī | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1957|3|20}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Džordžija|Atlanta}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors, scenārists, producents, aktieris | darbības gadi = 1977—pašreiz | dzīvesbiedrs = Tonja Levisa (1993—pašreiz) | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = [[88. Kinoakadēmijas balva|2015]]: [[Kinoakadēmijas goda balva]] | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | DGAbalva = 2021 — Mūža ieguldījuma balva | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Šeltons Džeksons "Spaiks" Lī''' ({{val|en|Shelton Jackson "Spike" Lee}}; dzimis {{dat|1957|3|20}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] kinorežisors, producents, scenārists un aktieris. Viņam piederošā producentu kompānija ''[[40 Acres and a Mule Filmworks]]'' kopš 1983. gadā ir producējusi vairāk ka 35 filmas. Lī savās filmās aizskar rasu attiecības, ādas krāsas diskrimināciju melnādaino sabiedrībā, masu mediju lomu ikdienas dzīvē, pilsētvides noziedzību un nabadzību. Lī divas reizes tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i — par scenāriju filmai ''[[Do the Right Thing]]'' (1989) un dokumentālo filmu ''[[4 Little Girls]]'' (1997), kā arī ieguvis vairākus citus apbalvojumus, tajā skaitā [[Emmy balva|''Emmy'' balvu]] par TV miniseriālu ''[[When the Levees Broke: A Requiem in Four Acts]]'' (2006) un [[Kinoakadēmijas goda balva|Kinoakadēmijas goda balvu]] 2015. gadā.<ref name="ho"/> 2021. gadā saņēma [[Amerikas režisoru ģildes balva|Amerikas režisoru ģildes balvu]] par mūža ieguldījumu. Starp Lī pazīstamākajiem darbiem is tādas filmas kā ''[[Malcolm X (filma)|Malcolm X]]'' (1992), ''[[He Got Game]]'' (1998), "[[25. stunda]]" (2002), "[[Insaiders]]" (''Inside Man'', 2006), ''[[Passing Strange]]'' (2009). Spaiks Lī ir kaislīgs sporta līdzjutējs, [[Beisbols|beisbola]] komandas [[Ņujorkas "Yankees"]], [[Basketbols|basketbola]] komandas [[Ņujorkas "Knicks"]], [[Hokejs|hokeja]] komandas [[Ņujorkas "Rangers"]], kā arī [[Anglija]]s [[Futbols|futbola]] kluba [[Arsenal FC|Londonas "Arsenal"]] atbalstītājs. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="ho">{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.oscars.org/news/spike-lee-debbie-reynolds-and-gena-rowlands-receive-academys-2015-governors-awards| title=SPIKE LEE, DEBBIE REYNOLDS AND GENA ROWLANDS TO RECEIVE ACADEMY’S 2015 GOVERNORS AWARDS|publisher=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |accessdate={{dat|2015|8|27}}}}</ref> }} == Ārējās saites == {{Commons|Spike Lee|Spaiks Lī}} {{aktieru ārējās saites}} * {{Twitter|SpikeLee}} {{Režisors-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{Labākais adaptētais scenārijs (Oskars)}} {{DEFAULTSORT:Lī, Spaiks}} [[Kategorija:1957. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Džordžijā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:BAFTA balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Cēzara balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji scenāristi]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas goda balvas ieguvēji]] flzxmnot1himefnxb2d20dw1v69h1w4 Dņepropetrovska 0 316693 3661416 3575499 2022-07-27T08:01:03Z Kaamis007 67303 Pāradresācija nomainīta no [[Dņipro]] uz [[Dnipro]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dnipro]] el7md70jlfdibi422eu1uq5nh5495yp Dņeprodzeržinska 0 317099 3661426 2518981 2022-07-27T08:05:11Z Kaamis007 67303 Pāradresācija nomainīta no [[Kamjanske]] uz [[Kamjanska]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kamjanska]] ox3zo8w1tk9na41fwcaoqombnzcepj0 Ādams Sevidžs 0 320684 3661132 3660735 2022-07-26T12:46:30Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: ASV aktieri → using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ādams Sevidžs | vārds_orig = ''Adam Savage'' | attēls = AdamSavageJul2011 cropped.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Sevidžs 2011. gadā | dz_gads = 1967 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 15 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sanfrancisko}} | pilsonība = {{USA}} | tautība = | nodarbošanās = inženieris, aktieris, pedagogs | darbības_gadi = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Džulija Sevidža (kopš 2002. gada) | bērni = 2 | paraksts = | piezīmes = | alma_mater = [[Tiša Mākslas skola]] | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Ādams Vitnijs Sevidžs''' ({{val|en|Adam Whitney Savage}}; dzimis {{dat|1967|7|15}})<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Chase's calendar of events 2009|author=The Editors of Chase's|year=2009|publisher=[[McGraw-Hill Professional]]|location=|isbn=978-0-07-159956-6|page=363|pages=|url=http://books.google.com/books?id=WoV51PohNjwC&pg=PA363&dq=%22Adam+Savage%22+%221967%22&ei=VIe7TdLTE8fz0gG9rsnLBQ|accessdate=}}</ref> ir amerikāņu [[Industriālais dizains|industriālā dizaina]] un [[Specefekts|specefektu]] projektētājs un inženieris, aktieris, pedagogs un televīzijas personība. Iepriekš darbojies (kopā ar [[Džeimijs Hainemens|Džeimiju Hainemenu]]) kā ''[[Discovery Channel]]'' televīzijas raidījumu "[[Mītu grāvēji]]" un ''[[Unchained Reaction]]'' vadītājs.<ref name="skeptics_2008">{{cite interview|title=Skeptics’ Guide to the Universe #215 with guest Adam Savage|subject=Adam Savage|interviewer=Steve Novella, ''et al.''|program=''The Skeptics Guide to the Universe''|url=http://brainonink.wordpress.com/2009/09/08/skeptics-guide-to-the-universe-215-with-guest-adam-savage/|date=August 20, 2008|accessdate=November 18, 2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20081219061010/http://media.libsyn.com/media/skepticsguide/skepticast2008-08-20.mp3|archivedate=2008-12-19|deadurl=no}}</ref> Viņa [[Makets|maketi]] izmantoti vairākās lielbudžeta filmās, ieskaitot "[[Zvaigžņu kari: Klonu uzbrukums]]" and "[[Matrikss atjaunots]]". Viņš ir redzama figūra [[Zinātniskais skepticisms|skepticisma]] kopienā. Sevidžs dzīvo [[Sanfrancisko]] ar sievu Džuliju un diviem dēliem dvīņiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://adamsavage.com/}} * [http://www.tested.com/ Ādama Sevidža "Tested" vietne] * {{aktieru ārējās saites}} * {{Twitter|donttrythis}} * {{facebook|JamieandAdam}} * {{TED speaker|adam_savage}} * [http://www.jamieandadam.tumblr.com Tumblr] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181112010630/https://jamieandadam.tumblr.com/ |date={{dat|2018|11|12||bez}} }} * [http://www.discovery.com/tv-shows/mythbusters/bios/adam-savage/ Ādama Sevidža biogrāfija ''Discovery Channel'' vietnē] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sevidžs, Ādams}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV inženieri]] [[Kategorija:Specefektu mākslinieki]] [[Kategorija:Ateisti]] tvkbzwmbmmqshxlqcd0w33awq1rq0ee Pols Rubenss 0 323468 3661126 3660729 2022-07-26T12:43:48Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Pols Rubenss | vārds_orig = ''Paul Reubens'' | attēls = SXSW 2016 - Paul Reubens (25873420475).jpg | att_nosaukums = Rubenss 2016. gada augustā | dz_gads = 1952 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 27 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Peekskill|Ņujorka (štats)}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = balss aktieris, politiskais aktīvists | ienākumi = | darbības_gadi = 1977–pašlaik | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Pols Rubenfelds''' ({{val|en|Paul Rubenfeld}}, dzimis {{dat|1952|8|27}}), plašāk zināms kā '''Pols Rubenss''' (''Paul Reubens''), ir amerikāņu [[aktieris]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.peewee.com/}} * {{IMDb name|0000607}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rubenss, Pols}} [[Kategorija:1952. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Luiziānā dzimušie]] nl8588sj3lqg3yx0opztwoicgwdp9p6 Džeimss Randi 0 323879 3661098 3660700 2022-07-26T12:28:26Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: ASV aktieri → using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Džeimss Randi | vārds_orig = ''James Randi'' | attēls = RANDI.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1928 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 7 | dz_vieta = {{vieta|Kanāda|Toronto}} | m_gads = 2020 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 20 | m_vieta = {{vieta|ASV|Florida|Planteišona}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = iluzionists, rakstnieks, skeptiķis | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Deivi Orangels Penja Arteaga (precējušies 2013. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.southflorida.com/theater-and-arts/sf-jose-alvarez-amazing-randi-art-hollywood-20150326-story.html|title=Now you see them: The tricky world of the Amazing Randi and Jose Alvarez|publisher=Southflorida.com|author=Phillip Valys|date=26 March 2015|accessdate=30 March 2016|archive-date={{dat|2018|09|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180926193114/http://www.southflorida.com/theater-and-arts/sf-jose-alvarez-amazing-randi-art-hollywood-20150326-story.html}}</ref> | bērni = | alma_mater = | paraksts = JamesRandiSignature.png | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Džeimss Randi''' ({{val|en|James Randi}}; dzimis '''Rendels Džeimss Hemiltons Cvinge''' ({{val|en|Randall James Hamilton Zwinge}}), {{dat|1928|8|7|N}} — {{dat|2020|10|20|N}}) bija kanādiešu izcelsmes amerikāņu [[Iluzionisms|iluzionists]] un [[Zinātniskais skepticisms|zinātniskais skeptiķis]],<ref name="nytmag">{{Ziņu atsauce|author=Adam Higginbotham|title=The Unbelievable Skepticism of the Amazing Randi|url=http://www.nytimes.com/2014/11/09/magazine/the-unbelievable-skepticism-of-the-amazing-randi.html?action=click&contentCollection=Magazine&region=Footer&module=MoreInSection&pgtype=article|newspaper=[[The New York Times]]|date=November 7, 2014|accessdate=November 8, 2014}}</ref><ref name="nyt 1988-07-27">{{Ziņu atsauce|title=Water That Has a Memory? Skeptics Win Second Round|last=Sullivan|first=Walter|url=http://www.nytimes.com/1988/07/27/us/water-that-has-a-memory-skeptics-win-second-round.html|newspaper=[[The New York Times]]|date=July 27, 1988|accessdate=October 9, 2013}}</ref><ref name="nyt 2001-02-17">{{Ziņu atsauce|title=Poof! You're a Skeptic: The Amazing Randi's Vanishing Humbug|first=Patricia|last=Cohen|url=http://www.nytimes.com/2001/02/17/arts/17RAND.html|newspaper=The New York Times|date=February 17, 2001|accessdate=May 5, 2010}}</ref> kurš īpaši pievērsās [[Paranormāla parādība|paranormāliem]] un [[Pseidozinātne|pseidozinātniskiem]] apgalvojumiem.<ref name="Rodrigues">Rodrigues 2010, [https://books.google.com/books?id=OsGuZjYzXdAC&pg=PA271 p. 271]</ref> Randi bija līdzdibinātājs organizācijai ''[[Committee for Skeptical Inquiry]]'' (CSI) un dibinātājs savā vārdā nosauktam izglītības fondam (''James Randi Educational Foundation,'' JREF). Savu karjeru viņš uzsāka kā iluzionists ar skatuves vārdu '''''The Amazing Randi''''' un vēlāk veltīja lielāko daļu sava laika paranormālu, [[Okultisms|okultu]] un pārdabisku apgalvojumu izpētei, nicinoši saucot tos par ''woo-woo''.<ref name="Randiwoo">{{publikācijas atsauce|last=Randi|first=James|date=February 9, 2007|title=More Geller Woo-Woo|journal=Swift|publisher=JREF|type=Newsletter|accessdate=August 19, 2012|url=http://www.randi.org/jr/2007-02/020209morebrowne.html#i7|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110607052454/http://www.randi.org/jr/2007-02/020209morebrowne.html#i7|archivedate=June 7, 2011}}</ref> Randi ar iluzionismu beidza nodarboties 60 gadu vecumā un darbību JREF pārtrauca 87 gadu vecumā. Lai arī bieži saukts par "atmaskotāju", Randi ir izteicies, ka viņam nepatīk šīs apzīmējums un pats sevi izvēlas saukt par "izmeklētāju".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://affect.media.mit.edu/milliondollarchallenge/ |title=One-Million-Dollar Challenge |work=MIT Media Lab: Affective Computing Group |publisher=[[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|Massachusetts Institute of Technology]] |accessdate=October 9, 2013}}</ref> Randi ir rakstījis par paranormāliem fenomeniem, skepticismu un maģijas vēsturi. Viņš ir bijis biežs viesis raidījumos ''The Tonight Show Starring Johnny Carson'' un televīzijas programmā ''Penn & Teller: Bullshit!'' Pirms Randi pensionēšanās JREF sponsorēja "Viena miljona dolāru paranormālo izaicinājumu", kurā tika piedāvāta miljons dolāru balva pretendentiem, kas spētu demonstrēt pierādījumus paranormālu, pārdabisku vai okultu spēju vai notikumu pastāvēšanai kontrolētos apstākļos, par ko vienojušās abas iesaistītās puses.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=JREF Status|url=http://web.randi.org/home/jref-status|publisher=JREF|accessdate=November 12, 2015}}</ref> Šis izaicinājums oficiāli tika slēgts 2015. gadā bez neviena prēmijas saņēmēja.<ref>http://web.randi.org/the-million-dollar-challenge.html James Randi Educational Foundation</ref> Fonds turpina piešķirt finansējumu bezpeļņas organizācijām, kas veicina kritisko domāšanu un faktos balstītu pasaules uztveri. Miris 2020. gada 20. oktobrī savās mājās [[Planteišona|Planteišonā]], [[Florida|Floridā]], 92 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20201022104413/https://www.nytimes.com/2020/10/21/obituaries/james-randi-dead.html|title=James Randi, Magician Who Debunked Paranormal Claims, Dies at 92|publisher=The New York Times}}</ref> == Pasaules rekordi == Iluzionista karjeras laikā Randi reģistrēja šādus [[Ginesa rekords|Ginesa Pasaules rekordus]]: * Randi atradās slēgtā šķirstā zem ūdens stundu un 44 minūtes, pārspējot 1926. gada 5. augustā uzstādīto [[Harijs Hudini|Harija Hudini]] rekordu (stunda un 33 minūtes).<ref name=nytmag/><ref name="TorontoStar1986" /> * Randi 55 minūtes pavadīja ledus bluķī.<ref name=nytmag/><ref name="TorontoStar1986">{{Ziņu atsauce |title=The Amazing Randi |first=Patricia |last=Orwen |url=http://zammoth-jamesrandi.blogspot.com/ |newspaper=[[Toronto Star]] |publisher=[[Torstar|Torstar Corporation]] |date=August 23, 1986 |accessdate=October 9, 2013}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.randi.org|Džeimsa Randi izglītības fonds}} * {{YouTube|u=JamesRandiFoundation|Džeimsa Randi izglītības fonda oficiālais YouTube kanāls}} * {{URL|http://www.randi.org/radio/index.html|Randi's Interneta audio raidījums}} no Džeimsa Randi izglītības fonda * [https://web.archive.org/web/20161103150347/http://skepticisms.lv/enciklopedija/dzeimss-randi/ Ievērojami skeptiķi — Džeimss Randi] * {{TED speaker|james_randi}} * [http://skepdic.com/randi.html Džeimss Randi] ''[[Skeptic's Dictionary]]'' vietnē {{aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Randi, Džeimss}} [[Kategorija:1928. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2020. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ateisti]] [[Kategorija:Humānisti]] [[Kategorija:ASV cilvēki]] [[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Amerikāņu rakstnieki]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] lp5rvpt65kxccegix6iz6v96zh4eecm Pēteris Valeskalns 0 325111 3661383 3558741 2022-07-27T06:19:32Z Pirags 3757 /* ievads */ pap wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Pēteris Valeskalns | attēls =Pēteris Vāleskalns.jpg | att_izm =200px | amats =Latvijas Izglītības ministra biedrs, Latvijas PSR Izglītības tautas komisārs, Latvijas PSR ārlietu tautas komisārs | term_sākums = | term_beigas = | dzim_dati ={{dat|1899|8|6}} | dzim_vieta =[[Vestienas pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | mir_dati ={{dat|1987|12|8}} | mir_vieta =[[Rīga]] | tautība =latvietis | partija =[[Latvijas Komunistiskā partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Pēteris Valeskalns''' (1899—1987) bija latviešu komunists un padomju sabiedriskais darbinieks, [[padomju nomenklatūra]]s loceklis. Latvijas Republikas Izglītības ministra biedrs [[Kirhenšteina valdība|Kirhenšteina valdībā]] (1940), [[Latvijas PSR Tautas komisāru padome]]s Izglītības tautas komisārs (1941—1944), Latvijas PSR ārlietu tautas komisārs, vēlāk ārlietu ministrs (1944—1950). [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmija]]s loceklis (1946). [[Latvijas PSR AP priekšsēdētājs]] (1963—1971). == Dzīves gājums == Dzimis 1899. gada 6. augustā [[Vestienas pagasts|Vestienas pagastā]]. 1917. gadā iestājies [[lielinieki|lielinieku]] (boļševiku) partijā. Pēc Pirmā pasaules kara dzīvojis [[PSRS]], bijis [[čeka]]s darbinieks, studēja [[Maskavas Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātē (1920—1924), pēc tam pabeidza Sarkanās profesūras institūtu (1928), bija viens no Vissavienības zinātnes un tehnikas darbinieku asociācijas organizētājiem, PSRS augstskolu un zinātnisko iestāžu arodbiedrības CK priekšsēdētājs, viens no [[Maskavas universitāte]]s rektora [[Andrejs Višinskis|Andreja Višinska]] palīgiem.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/101257 Tā sauktā Baltijas problēma dienesta ziņojumā] Jānis Riekstiņš</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada jūnijā kopā ar Višinski ieradies Latvijā, iecelts par [[Kirhenšteina valdība]]s izglītības ministra biedru. Pēc Latvijas inkorporācijas Padomju Savienībā bija Latvijas PSR izglītības tautas komisārs (pēc [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] aresta 1941. gada 8. janvārī), pēc Otrā pasaules kara beigām Latvijas PSR ārlietu tautas komisārs, vēlāk ministrs. Līdztekus Latvijas PSR Augstākās padomes deputāts, LKP Centrālkomitejas loceklis. 1968. gadā aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju.<ref>[http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=39474&r=89&lid=39474&q=Latvija&h=0 letonika.lv]</ref> Miris 1987. gada 8. decembrī Rīgā. == Darbi == * Visariona Beļinska filozofiskie uzskati. Latvijas PSR zinātņu Akademijas vēstis. 1948. — № 5. * Ļeņins un zinātne. Latvijas PSR zinātņu Akademijas vēstis. 1950. — № 4. * Leonardo da Vinči kā zinātnieks. Latvijas PSR zinātņu Akadēmijas vēstis. 1952. — № 5. * I. Mičurina darbu nozīme zinātnes attīstībā. Rīga, 1956. * Естествознание и диалектический материализм. Фронт науки и техники. 1932. — № 9. * Формирование эволюционных идей Ч. Дарвина. Советская наука. — 1939. — № 11. * Великий дарвинист К. А. Тимирязев. Советская наука. 1940. — № 3-4. * Революционный демократ Петр Давыдович Баллод: Материалы к биографии. Рига: Изд-во Акад. наук Латв. ССР, 1957. — 298 с. * Использование законов биологической науки в интересах общества. Известия Академии наук Латвийской ССР. 1958. — № 12 (137). — С. 25-30. * Очерк развития прогрессивной философской и общественно-политической мысли в Латвии. Рига: Зинатне, 1967. — 248 с. * Пути научно-технического прогресса. Рига: Лиесма, 1965. — 77 с. * Марксистско-ленинская философия в Латвии: Крат. очерк. Рига: Зинатне, 1984. — 147 с. == Ārējās saites == * [http://lpra.vip.lv/dienesta_zin.htm Ziņojums] (tulkojums no krievu valodas) == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Valeskalns, Pēteris}} [[Kategorija:1899. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1987. gadā mirušie]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie]] e2fg5p8mgvwrsx16jddmyjfva6yzpa1 Bauke Mollema 0 326511 3661486 3447685 2022-07-27T11:40:25Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{Infobox cyclist | name = Bauke Mollema | vārds_orig = ''Bauke Mollema'' | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | piktogramma izm = 26px | image = Bauke Mollema 2016 TOA.jpg | caption = Mollema 2016. gadā | fullname = | nickname = | birth_date = {{ddv|1986|11|26}} | birth_place = {{vieta|Nīderlande|Groningena}} | height = 181 cm<ref name="tdf-profile">{{cite web|title=Bauke Mollema profile|url=http://www.letour.fr/le-tour/2013/us/riders/belkin-pro-cycling/mollema-bauke.html?xtmc=mollema&xtcr=1|access-date={{dat|2016|08|01||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304064434/http://www.letour.fr/le-tour/2013/us/riders/belkin-pro-cycling/mollema-bauke.html?xtmc=mollema&xtcr=1|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> | weight = 64 kg<ref name="tdf-profile" /> | currentteam = {{ct|TFR}} | discipline = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]] | role = braucējs | ridertype = vispusīgs | amateuryear 1 = 2007 | amateurteam 1 = Rabobank Continental | proyear 1 = 2008–2014 | proteam 1 = {{ct|RAB|2008}} | proyear 2 = 2015– | proteam 2 = {{ct|TFR|2014}} | majorwins = '''[[Lielās tūres]]''' :'''[[Tour de France]]''' ::1 posms ([[2017. gada Tour de France|2017]]) :''[[Vuelta a España]]'' ::[[Punktu klasifikācija Vuelta a España|Punktu klasifikācija]] ([[2011. gada Vuelta a España|2011]]) ::1 posms ([[2013. gada Vuelta a España|2013]]) '''Daudzdienu sacensības''' :''[[Tour of Alberta]]'' (2015) :''[[Tour de l'Avenir]]'' (2007) '''[[Riteņbraukšanas klasikas|Viendienas un klasikas]]''' :''[[Giro di Lombardia]]'' ([[2019. gada Il Lombardia|2019]]) :[[Sansevastjanas klasika]] (2016) :[[Japānas kauss (riteņbraukšana)|Japānas kauss]] (2015) :Nīderlandes čempions individuālajā braucienā (2022) | medaltemplates = {{MedalCountry| {{NED}} }} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2019. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Jorkšīra 2019]]|Jauktā stafete}} | updated = }} '''Bauke Mollema''' ({{izrunā|ˈbʌukə ˈmɔləmaː}}; dzimis {{dat|1986|11|26}} [[Groningena|Groningenā]]) ir [[Nīderlande]]s [[šosejas riteņbraucējs]], kas šobrīd pārstāv ''{{ct|TFR}}'' komandu. Mollemas karjeras nozīmīgākās uzvaras ir [[2019. gada Il Lombardia|2019. gada ''Il Lombardia'']], 2016. gada [[Sansevastjanas klasika]] un viens no sacensību posmiem [[2013. gada Vuelta a España|2013. gada ''Vuelta a España'']]. Vairākkārt finišējis [[Lielās tūres|Lielo tūru]] kopvērtējuma labāko desmitniekā. == Sasniegumi lielajās tūrēs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |- style="background:#eee;" ![[Lielā tūre]] !2010 !2011 !2012 !2013 !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 |- |style="text-align:left; background:#efefef;"|[[Image:Jersey pink.svg|20px|link=Kopvērtējums Giro d'Italia|alt=Rozā krekls]] '''''[[Giro d'Italia]]''''' |[[2010 Giro d'Italia|12]] |— |— |— |— |— |— |align="center" style="background:#ddddff;"|[[2017 Giro d'Italia|7]] |— |align="center" style="background:#ddddff;"|[[2019. gada Giro d'Italia|5]] |— |[[2021. gada Giro d'Italia|28]] |[[2022. gada Giro d'Italia|26]] |- | style="text-align:left; background:#efefef;"|[[Image:Jersey yellow.svg|20px|link=Kopvērtējums Tour de France|alt=Dzeltenais krekls]] '''''[[Tour de France]]''''' |— |[[2011 Tour de France|69]] |[[2012 Tour de France|IZST]] | style="background:#ddddff;"|[[2013 Tour de France|6]] | style="background:#ddddff;"|[[2014 Tour de France|10]] | style="background:#ddddff;"|[[2015 Tour de France|7]] |[[2016 Tour de France|11]] |[[2017 Tour de France|17]] |[[2018 Tour de France|26]] |[[2019. gada Tour de France|28]] |[[2020. gada Tour de France|IZST]] |[[2021. gada Tour de France|20]] |[[2022. gada Tour de France|25]] |- | style="text-align:left; background:#efefef;"|[[Image:Jersey red.svg|20px|link=Kopvērtējums Vuelta a España|alt=Sarkanais krekls]] '''''[[Vuelta a España]]''''' |— | style="text-align:center; background:#ddf;"|[[2011 Vuelta a España|4]] |[[2012 Vuelta a España|28]] |[[2013 Vuelta a España|52]] |— |— |— |— |[[2018 Vuelta a España|30]] |— |— |— |— |} <small>Piezīme: IZST — izstājās</small> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Mollema, Bauke}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Nīderlandes riteņbraucēji]] [[Kategorija:Tour de France posmu uzvarētāji]] [[Kategorija:Vuelta a España posmu uzvarētāji]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Groningenas provincē dzimušie]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] 9j3z4sxq42unr9ckbrdow9i56725zeu Veidne:Aktuāls notikums sākumlapā/Skatītākie raksti 10 326752 3661357 3660930 2022-07-27T03:05:23Z Edgars2007 9590 bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki {{hlist|''Vakardien skatītākais'': ''[[Tinis]]''| ''[[Knuts Skujenieks]]''| ''[[Ukraina]]''| ''[[Jenotsuns]]''| ''[[Krievija]]''| ''[[Radio Brīvā Eiropa]]''| ''[[Kazahstāna]]''| ''[[Daugava]]''}}<noinclude>{{dokumentācija|content=Saraksts tiek atjaunināts no [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2022/07/26 šiem datiem] (kategoriju "Krievija" un "Ukraina" raksti ar dziļumu 4). No liekamajiem rakstiem tiek ignorēti šie izvēlētie raksti: * [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] }} [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> 2p6l68k9f5n8rqq8v71o59wlinlkdhg Gerijs Šendlings 0 329394 3661111 3660711 2022-07-26T12:34:23Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Gerijs Šendlings | vārds_orig = ''Garry Shandling'' | attēls = GarryShandlingApr2011.jpg | att_nosaukums = Šendlings 2011. gada augustā | dz_gads = 1949 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | m_gads = 2016 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 24 | m_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = balss aktieris, politiskais aktīvists | ienākumi = | darbības_gadi = 1984–2016 | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Gerijs Emanuels Šendlings''' ({{val|en|Garry Emmanuel Shandling}}, dzimis {{dat|1949|11|29}}, miris {{dat|2016|3|24}}) bija amerikāņu [[aktieris]]. Plašākai sabiedrībai ir zināms kā producents un aktieris tādās filmās kā ''[[What Planet Are You From?]]'' (2000) un ''[[The Larry Sanders Show]]'' (1992).<ref name="IMDb">{{IMDB name|0788009}}</ref> Viņš ir ierunājis bruņurupuci Vernu animācijas filmā "[[Otrpus žoga]]" (''Over the Hedge'', 2006).<ref name="IMDb"/> ==Atsauces== {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.garryshandling.com/}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šendlings, Gerijs}} [[Kategorija:1949. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2016. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]] 1yq384ub332hy56z0tqd31ru5q1bsxm Redžijs Votss 0 330726 3661128 3660731 2022-07-26T12:45:02Z Bai-Bot 60304 /* Atsauces */sīkumi, replaced: ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Redžijs Votss | Vārds_orig = ''Reggie Watts'' | Attēls = Reggie Watts at PopTech 2011 (a).jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = Redžijs Votss 2011. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1972|3|23}} | Vieta_dz = {{vieta|Vācija|Štutgarte}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[elektroniskā mūzika]], [[triphops]] | Nodarbošanās = mūziķis, dziesmu autors | Instrumenti = balss, sintezators | Gadi = |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = http://reggiewatts.com/ | Dzimums = V }} '''Redžinalds Lisjēns Frenks Rodžers "Redžijs" Votss'''<ref name="STinterview">{{tīmekļa atsauce|url=http://seattletimes.nwsource.com/pacificnw/2004/1219/portraits.html|title=Reggie Watts: Stage presence|author=Teagarden, Rebecca|date=2004-12-19 |work=[[The Seattle Times]]|accessdate=2011-04-30}}</ref><ref name=Esquire>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esquire.com/features/best-and-brightest-2008/reggie-watts-goes-solo-1208|title=The YouTube Star Who's Crazy in a Funny Way|date=2008-12-02|work=[[Esquire (magazine)|Esquire]] |accessdate=2011-04-30}}</ref> ({{val|en|Reginald Lucien Frank Roger "Reggie" Watts}}; dzimis [[1972]]. gada 23. martā, [[Štutgarte|Štutgartē]], [[Vācija|Vācijā]]) ir amerikāņu mūziķis, dziedātājs, [[bītbokss|bītbokseris]], aktieris un komiķis. Viņa improvizētās mūzikas kopas tiek veidotas, viņam izmantojot tikai balsi, [[sintezators|sintezatoru]] un [[cilpotājs|cilpotāju]]. Votss uzskata sevi par "dezinformētāju", kura mērķis ir dezorientēt savu publiku. Viņš regulāri uzstājas televīzijā, radio, un uz skatuves. Viņš piedalījās televīzijas kanāla [[IFC (U.S. TV channel)|IFC]] veidotajā raidījumā ar nosaukumu ''[[Comedy Bang! Bang! (TV series)|Comedy Bang!Bang!]]'', kas sāka savu pārraidi 2012. gadā. Viņš pašlaik vada vakara sarunu šova ''[[The Late Late Show with James Corden]]'' mūzikas grupu.<ref name="SSart">{{tīmekļa atsauce|url=http://splitsider.com/2014/12/cbs-announces-reggie-watts-will-be-late-late-shows-band-leader-next-year/|title=CBS Announces Reggie Watts Will Be 'Late Late Show's Band Leader Next Year|author=Wright, Megh|date=2014-12-12|work=[[Splitsider]]|accessdate=2014-12-14|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141216035227/http://splitsider.com/2014/12/cbs-announces-reggie-watts-will-be-late-late-shows-band-leader-next-year/|archivedate=2014-12-16}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Votss, Redžijs}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:ASV komiķi]] [[Kategorija:Štutgartē dzimušie]] mre73fihkb9rnw91ok54cidv5wjct2h Bobs Jungelss 0 334011 3661485 3660030 2022-07-27T11:37:06Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{Infobox cyclist | name = Bobs Jungelss | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma izm= 26px | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | vārds_orig = ''Bob Jungels'' | image = 2018 LBL Finish Bob Jungels.jpg | caption = Jungelss [[2018. gada Ljēža—Bastoņa—Ljēža]] | fullname = | nickname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|09|22}} | birth_place = {{vieta|Luksemburga|Merša}} | height = 189 cm | weight = 70 kg | currentteam = {{ct|ACT}} | discipline = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]] | role = bracuējs | ridertype = vispusīgs | amateuryear 1 = 2011 | amateurteam 1 = UC Dippach | proyear 1 = 2012 | proteam 1 = Leopard–Trek Continental Team | proyear 2 = 2013–2015 | proteam 2 = {{ct|RLT|2013}} | proyear 3 = 2016–2020 | proteam 3 = {{ct|EQS|2016}} | proyear 4 = 2021– | proteam 4 = {{ct|ACT|2021}} | majorwins ='''[[Lielās tūres]]''' :''[[Giro d'Italia]]'' ::[[Jauno braucēju klasifikācija Giro d'Italia|Jauno braucēju klasifikācija]] ([[2016. gada Giro d'Italia|2016]], [[2017. gada Giro d'Italia|2017]]) ::1 posms ([[2017. gada Giro d'Italia|2017]]) '''[[Riteņbraukšanas klasikas|Viendienas un klasikas]]''' :[[Ljēža—Bastoņa—Ljēža]] ([[2018. gada Ljēža—Bastoņa—Ljēža|2018]]) :[[Kīrne—Brisele—Kīrne]] (2019) :Luksemburgas čempions grupas braucienā (2013, 2015—2019) :Luksemburgas čempions individuālajā braucienā (2013, 2015, 2016, 2018—2020, 2022) | medaltemplates = {{MedalSport|[[šosejas riteņbraukšana]]}} {{MedalCountry| {{nowrap|{{ct|OPQ}}}} }} {{MedalCompetition|[[UCI Road World Championships|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold |[[2018. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Insbruka 2018]]| Komandu brauciens }} {{MedalGold |[[2016. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Doha 2016]]| Komandu brauciens }} | updated = }} '''Bobs Jungelss''' ({{val|lb|Bob Jungels}}; dzimis {{dat|1992|9|22}} [[Merša|Meršā]]) ir [[Luksemburga]]s [[šosejas riteņbraucējs]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.uciworldtour.com/Modules/SUCI/TEAMS/TeamDetails.asp?id=NDA3Mg&RefDate=10.01.2013&MenuId=MTYzMDE&LangId=1&BackLink=%2Ftemplates%2FUCI%2FUCI2%2Flayout%2Easp%3FMenuId%3DMTYzMDE%26LangId%3D1|title=RadioShack-Leopard (RLT)&nbsp;– LUX|accessdate=10 January 2013|work=[[UCI World Tour]]|publisher=[[Union Cycliste Internationale]]|archive-date=06.01.2014|archive-url=https://web.archive.org/web/20140106040301/http://www.uciworldtour.com/Modules/SUCI/TEAMS/TeamDetails.asp?id=NDA3Mg&RefDate=10.01.2013&MenuId=MTYzMDE&LangId=1&BackLink=%2Ftemplates%2FUCI%2FUCI2%2Flayout%2Easp%3FMenuId%3DMTYzMDE%26LangId%3D1}}</ref> šobrīd pārstāv ''{{ct|ACT}}'' komandu. == Karjera == Jungelss pirmoreiz ''[[Tour de France]]'' startēja [[2015. gada Tour de France|2015]]. gadā,<ref name="2015Tour">''[[UCI World Tour]]'' komandas ''{{ct|RLT|2015}}'' sastāvā{{tīmekļa atsauce |url=http://velonews.competitor.com/2015/06/news/preliminary-start-list-2015-tour-de-france_375043 |title=2015 Tour de France start list |accessdate=2 July 2015 |work=Velo News}}</ref> finišējot kopvērtējuma 27. vietā un kā piektais [[Jauno braucēju klasifikācija Tour de France|jauno braucēju klasifikācijā]]. Nākamajā sezonā Jungelss pārgāja uz ''{{ct|EQS|2016}}'' komandu, parakstot līgumu uz divām sezonām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/jungels-signs-with-etixx-quickstep/|title=Jungels signs with Etixx-Quickstep|last=|first=|website=www.cyclingnews.com|access-date=2019-03-04|date=}}</ref> Viņš tika iekļauts komandas sastāvā startam [[2016 Giro d'Italia|2016. gada ''Giro d'Italia'']], kur Jungelss finišēja 6. vietā kopvērtējumā un uzvarēja [[Jauno braucēju klasifikācija Giro d'Italia|jauno braucēju klasifikācijā]],<ref name="2016Giro">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.procyclingstats.com/race/Giro_Italia_2016_Startlist |title=99th Giro d'Italia Startlist |accessdate=6 May 2016 |work=Pro Cycling Stats}}</ref> kā arī trīs posmus valkāja līdera krekliņu. 2017. gadā viņš atkal piedalījās cīņā par kopvērtējumu, finišējot astotais [[2017 Giro d'Italia|''Giro d'Italia'']]. Jungelss atkārtoti uzvarēja jauno braucēju klasifikācijā, kā arī 15. posmā, kļūstot par pirmo ''Giro d'Italia'' posmā uzvarējušo Luksemburgas braucēju pēc 56 gadu pārtraukuma.<ref name="2017Giro">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/gaviria-and-jungels-headline-quick-step-floors-giro-ditalia-success/ |title=Gaviria and Jungels headline Quick-Step Floors' Giro d'Italia success |accessdate=29 May 2017 |work=Cyclingnews}}</ref> Jungelss uzvarēja [[2018. gada Ljēža—Bastoņa—Ljēža]] sacensībās, izšķirošo atrāvienu veicot ''Côte de la Roche-aux-Faucons'' kāpumā. Sprinta finišā otro vietu izcīnīja [[Maikls Vudss]] (''{{ct|EFD}}''), bet trešais palika [[Romēns Bardē]] (''{{ct|ALM}}''). 2019. gada martā Jungelss uzvarēja [[Kīrne—Brisele—Kīrne]] sacensībās, veicot izšķirošo atrāvienu 1 kilometrus pirms finiša.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/kuurne-brussel-kuurne-2019/|title=Jungels proves too strong for the rest with solo win at Kuurne-Brussel-Kuurne|last=|first=|website=www.cyclingnews.com|access-date=2019-03-04|date=}}</ref> 2020. gada augustā Jungelss parakstīja divu gadu līgumu ar ''{{ct|ACT|2021}}''.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.cyclisme.ag2rlamondiale.fr/en/bob-jungels-sengage-pour-deux-ans/|title=Bob Jungels joins on a two year contract|publisher=EUSRL France Cyclisme|work={{ct|ALM|2020}}|access-date=18 August 2020|date=18 August 2020}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Sasniegumi lielajās tūrēs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |- style="background:#eee;" ![[Lielā tūre]] !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 |- |style="text-align:left; background:#efefef;"|[[Image:Jersey pink.svg|20px|link=Kopvērtējums Giro d'Italia|alt=Rozā krekls]] '''''[[Giro d'Italia]]''''' | — | — | style="background:#ddddff;"|[[2016 Giro d'Italia|6]] | style="background:#ddddff;"|[[2017 Giro d'Italia|8]] |— |[[2019. gada Giro d'Italia|33]] |— |— |— |- | style="text-align:left; background:#efefef;"|[[Image:Jersey yellow.svg|20px|link=Kopvērtējums Tour de France|alt=Dzeltenais krekls]] '''''[[Tour de France]]''''' | — | [[2015 Tour de France|27]] | — |— |[[2018. gada Tour de France|11]] |— |[[2020. gada Tour de France|43]] | |[[2022. gada Tour de France|12]] |- | style="text-align:left; background:#efefef;"|[[Image:Jersey red.svg|20px|link=Kopvērtējums Vuelta a España|alt=Sarkanais krekls]] '''''[[Vuelta a España]]''''' | [[2014 Vuelta a España|IZST]] | — | — |[[2017. gada Vuelta a España|42]] |— |— |— |— |— |} <small>Piezīme: IZST — izstājās</small> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Jungelss, Bobs}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Luksemburgas riteņbraucēji]] [[Kategorija:Giro d'Italia posmu uzvarētāji]] lfgrdqc0hc4wu3v3qyjhora7waj7w4z Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela 0 338264 3661136 3604085 2022-07-26T13:06:30Z Tiv kurss 42370 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela |attēls = Akadēmiķa Mistislava Keldiša iela.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Pļavnieki]] |ielas garums = 1728 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 4 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3.]], [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6.]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15.]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20.]], [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31.]], [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34.]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47.]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48.]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = [[204. mikroautobusu maršruts (Rīga)|204.]], [[209. mikroautobusu maršruts (Rīga)|209.]], [[214. mikroautobusu maršruts (Rīga)|214.]], [[246. mikroautobusu maršruts (Rīga)|246.]], [[270. mikroautobusu maršruts (Rīga)|270.]] |cits = }} '''Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Pļavnieki (Rīga)|Pļavniekos]]. Tā sākas krustojumā ar [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 1728 metri.<ref name="opendata-riga"/> Lēmumu kādu ielu Rīgā nosaukt [[Mstislavs Keldišs|Keldiša]] godināšanai 1978. gada augustā pieņēma Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Ministru Padome.<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:489246|page:4 TASS «M. Keldiša piemiņas saglabāšana», ''Rīgas Balss'', 1978, 27. augusts, 4. lpp.]</ref> Izveidota laika posmā no 1981. gada līdz 1983. gadam kā Akadēmiķa Keldiša iela. [[Attēls:Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela.JPG|thumb|250px|]] == Ielu savienojumi == Akadēmiķa [[Mstislavs Keldišs|Mstislava Keldiša]] iela krustojas ar šādām ielām: * [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] * [[Andreja Saharova iela (Rīga)|Andreja Saharova iela]] * [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] * [[Jasmuižas iela (Rīga)|Jasmuižas iela]] * [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]] * [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] == Skatīt arī == * [[Pļavnieki (Rīga)|Pļavnieki]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}} [[Kategorija:Ielas Pļavniekos]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] msvgtf19n72bgkysa6uq8js5vn8i97l Hjūels Hauzers 0 338485 3661090 3660714 2022-07-26T12:16:14Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Hjūels Hauzers | vārds_orig = ''Huell Howser'' | attēls = Huell Howser Nisei Week Grand Parade 2007.jpg | att_nosaukums = | dz_gads = 1945 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 18 | dz_vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Tenesī}} | m_gads = 2013 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 7 | m_vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Kalifornija|Palmspringsa}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = televīzijas personība, aktieris, producents | ienākumi = | darbības_gadi = 1985–2012 | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Tenesī Universitāte]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Hjūels Bērnlijs Hauzers''' ({{val|en|Huell Burnley Howser}}, {{izrunā|hjuːel ˈbɜːrnli ˈhaʊzə(r)}}, dzimis {{dat|1945|10|18}}, miris {{dat|2013|1|7}}) bija amerikāņu televīzijas personība, aktieris, producents. Vislabāk viņš ir zināms kā televīzijas raidījuma ''[[California's Gold]]'' producents un scenārija autors. Viņš ierunāja vienu no tēliem 2011. gada [[Vinnijs Pūks (filma)|Vinnijs Pūks]]. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hauzers, Hjūels}} [[Kategorija:ASV balss aktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Tenesī dzimušie]] dbd8lrc2371jm6dwohk51c0nyx5gst8 Džimijs Kimels 0 340047 3661102 3660706 2022-07-26T12:31:24Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Komiķa infokaste | name = Džimijs Kimels | vārds_orig = ''Jimmy Kimmel'' | image = JimmyKimmelHWOFJan2013.jpg | image_size = | caption = Kimels [[Holivudas Slavas aleja]]s zvaigznes saņemšanas ceremonijā 2013. gadā | pseudonym = | birth_name = Džeimss Kristians Kimels | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1967|11|13}} | birth_place = {{vieta|ASV|Ņujorka|Bruklina}} | death_date = | death_place = | medium = TV, kino, radio | nationality = amerikānis | active = 1989—pašlaik | genre = | subject = [[ASV kultūra]], [[ASV politika]], [[ikdiena]], [[dzimumu atšķirības]], [[cilvēku uzvedība]] | influences = [[Deivids Letermans]], [[Hauards Sterns]] | influenced = | spouse = Džīna Medija (1988—2002)<br/>Mollija Maknērnija (2013) | domesticpartner = | notable_work = ''[[Jimmy Kimmel Live!]]'' | signature = | website = {{URL|http://www.jimmykimmel.net/}} | footnotes = | current_members = | past_members = | module = | dzimums = }} '''Džeims Kristians Kimels''' ({{val|en|James Christian Kimmel}}, dzimis {{dat|1967|11|13}}),<ref name=abc02252014>{{Tīmekļa atsauce |title = Jimmy Kimmel Engagement Announced |url = http://abcnews.go.com/blogs/entertainment/2012/08/jimmy-kimmel-engagement-announced |first = Jennifer |last = Abbey |publisher = ABC News |date = August 15, 2012 |accessdate = February 15, 2014 }}</ref> plašāk pazīstams kā '''Džimijs Kimels''' ({{val|en|Jimmy Kimmel}}) ir amerikāņu televīzijas raidījumu vadītājs, producents, rakstnieks, komiķis un balss aktieris. Viņš ir [[Vakara šovs|vakara šova]] ''[[Jimmy Kimmel Live!]]'' vadītājs un izpildproducents, šovs tiek demonstrēts kanālā [[American Broadcasting Company|ABC]]. Kimels ir vadījis [[Emmy balva|''Emmy'' balva]]s pasniegšanas ceremonijas 2012. un 2016. gadā, kā arī [[89. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremoniju 2017. gada 26. februārī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Aktieru ārējās saites}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.jimmykimmel.net/}} {{aktieris-aizmetnis}} {{Amerikas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas vadītāji}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kimels, Džimijs}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu rakstnieki]] [[Kategorija:ASV televīzijas producenti]] qk0y4vl9hmxrl2xfl5yaeinkbdzbdfx Arnolds Denkers 0 342233 3661334 3572980 2022-07-26T21:49:24Z Vysotsky 36474 #WPWP video wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Arnolds Denkers | vārds_orig = ''Arnold Sheldon Denker'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1914 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 20 | dz_vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Ņujorka}} | m_dat_alt = | m_gads = 2005 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 2 | m_vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Florida|Fortloderdeila}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} [[File:HET STAUNTON WERELD SCHAAKTOURNOOI BEGONNEN-PGM4011893.webm|thumb|thumbtime=0:57|Denker (1946)]] '''Arnolds Šeldons Denkers''' ({{val|en|Arnold Sheldon Denker}}; {{dat|1914|2|20|N}} [[Ņujorka]] — {{dat|2005|1|2|N}} [[Fortloderdeila]]) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (1981). == Biogrāfija == Jaunībā trenējies [[bokss|boksā]], taču vēlāk nopietni aizrāvies ar šahu. 1929. gadā uzvarējis Ņujorkas starpskolu šaha čempionātā. 1934. gadā piedalījies savā pirmajā starptautiskajā šaha turnīrā [[Sirakjūsa|Sirakjūsā]], kurā pārliecinoši uzvarējis [[Semjuels Reševskis]]. 1940. gados kļuvis par vienu no vadošajiem ASV šahistiem. Sešas reizes uzvarējis [[Manhatana]]s šaha kluba čempionātā (1940, 1944, 1950, 1950-51, 1954, 1969-70). 1944. gadā uzvarējis ASV šaha čempionātā, izšķirošajā partijā pārspējot [[Rubens Fains|Rubenu Fainu]].<ref>[http://graeme.50webs.com/chesschamps/us/1944.htm 5th US Championship; 1944]</ref> 1946. gadā aizstāvējis savu ASV šaha čempiona titulu, pieveicot mačā [[Hermans Steiners|Hermanu Steineru]] ar 6½:3½.<ref>[http://graeme.50webs.com/chesschamps/us/1946b.htm US Championship Match; May 4-18, 1946]</ref> Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] piedalījies šaha turnīros Eiropā. 1946. gada [[Londona]]s šaha turnīrā izcīnījis 3. vietu (uzvarējis [[Makss Eive]]),<ref>[http://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=81950 London B (1946)]</ref> bet 1946. gada Hastingsas šaha turnīrā dalījis 3. vietu (uzvarējis [[Savelijs Tartakovers]]).<ref>[http://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=81961 Hastings 1945/46]</ref> Vēlākajos gados šaha turnīros spēlējis retāk. Divu šaha grāmatu autors. Mūža nogalē organizējis savu šaha skolu. Beidzis [[Ņujorkas Universitāte|Ņujorkas Universitāti]]. Bijis precējies, triju bērnu tēvs. Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 1950. gadā Denkeram kā vienam no pirmajiem piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 1981. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) goda nosaukumu. 1992. gadā Denkers ticis uzņemts ASV šaha slavas zālē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.worldchesshof.org/hall-of-fame/us-chess/arnold-sheldon-denker/ |title=U.S. Chess Hall of Fame | World Chess Hall of Fame |access-date={{dat|2017|01|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160425233208/http://worldchesshof.org/hall-of-fame/us-chess/arnold-sheldon-denker/ |archivedate={{dat|2016|04|25||bez}} }}</ref> == Literatūra == * If You Must Play Chess, by Arnold Denker, David McKay Co, 1947. * The Bobby Fischer I Knew and Other Stories, by Arnold Denker and Larry Parr, San Francisco, Hypermodern Press, 1995, {{ISBN|1-886040-18-4}}. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| chessgames = 20546 | 365chess = Arnold_Sheldon_Denker }} {{DEFAULTSORT:Denkers, Arnolds}} [[Kategorija:1914. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2005. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] [[Kategorija:ASV šahisti]] pow69b23snlyf789hzdiuzx55t7d4mx Džošs Rednors 0 344093 3661106 3659268 2022-07-26T12:32:55Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds_orig = ''Josh Radnor'' | attēls = Josh Radnor (9448570254).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Džošs Rednors 2013. gadā | dz. vārds = Džošua Tomass Rednors | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1974|7|29}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ohaio|Kolumbusa|2s=Ohaio (štats)}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, mūziķis | darbības gadi = 2000—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Džošua Tomass Rednors''' ({{val|en|Joshua Thomas Radnor}}; {{dat|1974|7|29}}) ir amerikāņu aktieris, filmu veidotājs, rakstnieks un mūziķis. Plašāk zināms ar Teda Mosbija lomu ar deviņām [[Emmy balva|''Emmy'' balvām]] godalgotajā [[CBS]] komēdijseriālā "[[Kā es satiku jūsu māti]]". Viņa scenārista un režisora debija ir 2010. gada komēdijdrāmas filma ''[[Happythankyoumoreplease]]'', par kuru viņš ieguva [[Sandensas kinofestivāls|Sandensas kinofestivāla]] Skatītāja balvu un saņēma nomināciju ''Grand Jury'' balvai. 2012. gadā viņš sarakstīja scenāriju, režisēja un atveidoja galveno lomu savā otrajā spēlfilmā "[[Humanitārās zinātnes (filma)|Humanitārās zinātnes]]", kurai pirmizrāde notika 2012. gada Sandensas kinofestivālā. 2014. gadā Rednors atveidoja lomu [[Brodvejas teātris|Brodvejas]] lugā ''Disgraced'', ko nominēja [[Tony balva]]i kategorijā "Labākā luga". Vēl atveidojis lomu [[PBS]] [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] seriālā ''[[Mercy Street]]'', lomu muzikālajā seriālā ''[[Rise]]'' un lomu seriālā ''[[Hunters]]''. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rednors, Džošs}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:ASV komiķi]] [[Kategorija:Ebreji]] [[Kategorija:Ebreju kinoaktieri]] [[Kategorija:Ohaio dzimušie]] 50yg0lsebg16be7phy2tecduxv8433g Gerijs Māršals 0 353824 3661110 3635500 2022-07-26T12:34:01Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Gerijs Māršals | vārds_orig = ''Garry Marshall'' | attēls = Garry Marshall Jan 2008 cropped retouched 3.jpg | att_izmērs = 200px | komentārs = Gerijs Māršals 2008. gadā | dz vārds = | dz datums = {{dat|1934|11|13}} | dz vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Ņujorka}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2016|7|19|1934|11|13}} | mirš vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Kalifornija|Bērbanka}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, kinorežisors, kinoproducents | darbības gadi = 1959–2016 | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Barbara Velsa (''Barbara Wells'') | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Gerijs Kents Māršals''' ({{val|en|Garry Kent Marshall}}, dzimis {{dat|1934|11|13}}, miris {{dat|2016|7|19}}) bija amerikāņu aktieris, kinorežisors un kinoproducents. Vislabāk viņš zināms kā filmu "[[Jaukā sieviete]]" (1990) un "[[Princese pret pašas gribu]]" (''The Princess Diaries'', 2001) režisors. Viņš bija arī situāciju komēdijas ''[[Happy Days]]'' (1974–1984) veidotājs. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{TV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Māršals, Gerijs}} [[Kategorija:1934. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2016. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] 1op9qh6t2dq746vwpqerks99qwj1ssm Džons Legisamo 0 353890 3661105 3386576 2022-07-26T12:32:28Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Džons Legisamo | vārds_orig = ''John Leguizamo'' | attēls = John Leguizamo 2 by David Shankbone.jpg | att_izmērs = 200px | komentārs = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1964|7|22}} | dz vieta = {{vieta|Kolumbija|Bogota}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, balss aktieris, dramaturgs | darbības gadi = 1984–pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = 1999: par izcilu tēlojumu varietē vai muzikālā programmā (''John Leguizamo: Freak'', 1998) | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = }} '''Džons Alberto Legisamo''' (''John Alberto Leguizamo'', dzimis {{dat|1964|7|22}}) ir [[Kolumbija]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] kinoaktieris, teātra aktieris, balss aktieris, dramaturgs. Viņš plaši pazīstams ar to, ka spēj runāt ātri. Legisamo ir ierunājis sliņķa Sida tēlu animācijas filmā "[[Ledus laikmets (filma)|Ledus laikmets]]" un šīs filmas turpinājumos (2002–2016). Ir filmējies tādās filmās kā ''[[Super Mario Bros.]]'' (1992) un "[[Karlito ceļš]]" (''Carlito's Way, 1993). Legisamo ieguvis [[Emmy balva|''Emmy'' balvu]] par izcilu tēlojumu varietē vai muzikālā programmā (''John Leguizamo: Freak'', 1998). Par otrā plāna lomu filmā ''To Wong Foo Thanks for Everything, Julie Newmar'' (1995) bijis nominēts [[Zelta globusa balva]]i. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Legisamo, Džons}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kolumbijas aktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] htpf09k1s97k7pferag31ku0qd1q8z2 3661148 3661105 2022-07-26T13:35:49Z Baisulis 11523 noņēmu [[Kategorija:Kolumbijas aktieri]]; pievienoju [[Kategorija:Kolumbiešu kinoaktieri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Džons Legisamo | vārds_orig = ''John Leguizamo'' | attēls = John Leguizamo 2 by David Shankbone.jpg | att_izmērs = 200px | komentārs = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1964|7|22}} | dz vieta = {{vieta|Kolumbija|Bogota}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, balss aktieris, dramaturgs | darbības gadi = 1984–pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = 1999: par izcilu tēlojumu varietē vai muzikālā programmā (''John Leguizamo: Freak'', 1998) | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = }} '''Džons Alberto Legisamo''' (''John Alberto Leguizamo'', dzimis {{dat|1964|7|22}}) ir [[Kolumbija]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] kinoaktieris, teātra aktieris, balss aktieris, dramaturgs. Viņš plaši pazīstams ar to, ka spēj runāt ātri. Legisamo ir ierunājis sliņķa Sida tēlu animācijas filmā "[[Ledus laikmets (filma)|Ledus laikmets]]" un šīs filmas turpinājumos (2002–2016). Ir filmējies tādās filmās kā ''[[Super Mario Bros.]]'' (1992) un "[[Karlito ceļš]]" (''Carlito's Way, 1993). Legisamo ieguvis [[Emmy balva|''Emmy'' balvu]] par izcilu tēlojumu varietē vai muzikālā programmā (''John Leguizamo: Freak'', 1998). Par otrā plāna lomu filmā ''To Wong Foo Thanks for Everything, Julie Newmar'' (1995) bijis nominēts [[Zelta globusa balva]]i. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Legisamo, Džons}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kolumbiešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] ogf9nvozhtq18qiehd47fbp4i4rjv9y Mr. T 0 355614 3661125 3387876 2022-07-26T12:43:06Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Mr T WWE Hall of Fame 2014 (cropped).jpg|thumb|Misters T 2014. gadā]] '''Misters T''' (''Mr. T''; dzimis 1952. gada 21. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kā '''Lorenss Turo''' ({{val|en|Laurence Tureaud}})), ir amerikāņu [[aktieris]] un bijušais profesionālais [[cīkstonis]]. Pazīstams galvenokārt savas frizūras un agresīvās uzvedības dēļ. Slavenākās lomas ir Klabers Lengs filmā "[[Rokijs 3]]" un seržants Bosko "B.A." Barakus seriālā "[[A komanda]]". == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1952. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] 3bpbd5cug5y2t0j58taqk050wavdg9b Džēreds Padaleckis 0 355740 3661108 3650914 2022-07-26T12:33:12Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: .janvār → . janvār, ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{slikts tulkojums}} {{Aktiera infokaste | vārds_orig = ''Jared Padalecki'' | attēls = Jared Padalecki (35444305903).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Džēreds Padaleckis 2017. gada ''Comic-Con'' pasākumā | dz. vārds = Džēreds Tristans Padaleckis | dz. datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1982|7|19}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Teksasa|Sanantonio}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1999—pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Dženevīve Kortesa|Dženevīve Padalecka]] (prec. 2010) | bērni = 3 | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = 5 | dzimums = V }} '''Džēreds Tristans Padaleckis''' ({{val|en|Jared Tristan Padalecki}}, dzimis {{dat|1982|7|19}}) ir amerikāņu aktieris. Vislabāk Padaleckis ir zināms ar Sema Vinčestera lomu televīzijas seriālā ''[[Supernatural (seriāls)|Supernatural]]'', kā arī ar Dīna Forestera lomu seriālā ''[[Gilmore Girls]]''. Kopš 2010. gada viņš ir precējies ar amerikāņu aktrisi [[Dženevīve Kortesa|Dženevīvi Padalecku]], un viņu ģimenē ir 3 bērni (Tomass, Šepards un Odete). 21. janvārī 2021. gadā plānota pirmizrāde seriālam [[Walker (2021)]], kurā viņš tēlo Kordelu Valkeru kopā ar savu sievu Dženevīvi Padalekī, kura seriālā tēlo viņa mirušo sievu Emīliju Valkeri (atmiņās). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Īss-aizmetnis}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Padaleckis, Džēreds}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Teksasā dzimušie]] j9phqmcic2bdnmnavrrpl3rwawheorg Dalībnieka diskusija:Rokshaan 3 360070 3661196 2731270 2022-07-26T15:45:12Z Jimmy Xu 12839 Jimmy Xu pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Liming 9999]] uz [[Dalībnieka diskusija:Rokshaan]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Liming 9999|Liming 9999]]" to "[[Special:CentralAuth/Rokshaan|Rokshaan]]" wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Liming 9999}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2017. gada 31. augusts, plkst. 13.37 (EEST) 53z7pdrvhklp1c94h3o7uspipik4ll7 Ralfijs Mejs 0 362244 3661127 3660730 2022-07-26T12:44:18Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = | vārds_orig = ''Ralphie May'' | attēls = Ralphie may.jpeg | att_nosaukums = Ralfijs Mejs [[2009. gads|2009]]. gadā | dz_gads = 1972 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 17 | dz_vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Tenesī|Čatanūga}} | m_gads = 2017 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 6 | m_vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Nevada|Lasvegasa}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = ''stand-up'' komiķis, aktieris | ienākumi = | darbības_gadi = 1989–2017 | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ralfs Durens Mejs''' ({{val|en|Ralph Duren May}}, dzimis {{dat|1972|2|17}}, miris {{dat|2017|10|6}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] ''stand-up'' komiķis un aktieris. Vislabāk viņš ir zināms ar tādiem darbiem kā ''[[Ralphie May: Austin-Tatious]]'' (2008), ''[[Ralphie May: Too Big to Ignore]]'' (2012) un ''[[Ralphie May: Imperfectly Yours]]'' (2013). ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mejs, Ralfijs}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2017. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV komiķi]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Tenesī dzimušie]] bppcu8pqupwjervrsqsyfhfpxw1bs2y M. Naits Šjāmalāns 0 364591 3661121 3537147 2022-07-26T12:40:58Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Manojs Nelijātu Šjāmalāns | vārds_orig = மனோஜ் நெல்லியட்டு ஷியாமளன் | attēls = M. Night Shyamalan by Gage Skidmore.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1970 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 6 | dz_vieta = {{vieta|Indija|Pudučerri|Mahe}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{ASV}} | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = kinorežisors, kinoproducents, scenāriju rakstnieks un aktieris | ienākumi = | darbības_gadi = 1992–pašlaik | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Manojs Nelijātu Šjāmalāns''' ({{val|ta|மனோஜ் நெல்லியட்டு ஷியாமளன்}}, dzimis {{dat|1970|8|6}}) ir [[Indija]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] kinorežisors, kinoproducents, scenāriju rakstnieks un aktieris. Viņš plašāk ir zināms kā '''M. Naits Šjāmalāns''' ({{val|en|M. Night Shyamalan}}). Viņš ievērību ir guvis ar filmām par [[pārdabiska parādība|pārdabiskām parādībām]]. Ievērojamākās viņa režisētās filmas ir "[[Sestais prāts]]" (1999), "[[Neievainojamais]]" (2000) un "[[Zīmes]]" (2002). Viņš ir režisors arī tādām filmām kā "[[Ciems (filma)|Ciems]]" (2004), "[[Ūdensmeitene]]" (2006), "[[Notikums (filma)|Notikums]]" (2008), "[[Leģenda par pēdējo gaisa pavēlnieku]]" (2010), "[[Atgriešanās uz Zemes]]" (2013), "[[Sašķeltais]]" (2016) un "[[Misters Stikls]]" (2019). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{režisors-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šjāmalāns, M. Naits}} [[Kategorija:Indijas kinorežisori]] [[Kategorija:Indijas kinoproducenti]] [[Kategorija:Indijas scenāristi]] [[Kategorija:Indijas aktieri]] [[Kategorija:ASV kinorežisori]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas kinorežisori]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas un fantāzijas literatūras konkurss]] 8270q9kjou52jmupb35j02nlh2sx1iw Jukija Araširo 0 366196 3661480 3485368 2022-07-27T11:23:47Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{Infobox cyclist | name = Jukija Araširo | image = Tour de France 2017, Stage 2 (35546650871) (cropped).jpg | caption = Araširo [[2017. gada Tour de France]] | fullname = | nickname = | birth_date = {{ddv|1984|9|22}} | birth_place = {{vieta|Japāna|Išigaki|2s=Išigaki (Okinava)}} | height = 170 cm | weight = 65 kg | currentteam = {{ct|BMT}} | discipline = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]] un [[treka riteņbraukšana|treks]] | role = braucējs | ridertype = vispusīgs | amateuryear 1 = | amateurteam 1 = | proyear 1 = 2006 | proteam 1 = Cycle Racing Team Vang | proyear 2 = 2007 | proteam 2 = Nippo Corporation | proyear 3 = 2008 | proteam 3 = Meitan Hompo-GDR | proyear 4 = 2009–2015 | proteam 4 = {{ct|BBO|2009}} | proyear 5 = 2016 | proteam 5 = {{ct|LAM|2016}} | proyear 6 = 2017– | proteam 6 = {{ct|BMT|2017}} | majorwins = '''[[Riteņbraukšanas klasikas|Viendienas un klasikas]]''' :Japānas čempions grupas braucienā (2007, 2013, 2022) | medaltemplates = }} '''Jukija Araširo''' ({{val|ja|新城幸也}}; dzimis {{dat|1984|9|22}} [[Išigaki (Okinava)|Išigaki]]) ir [[Japāna]]s šosejas riteņbraucējs, šobrīd pārstāv ''[[UCI ProTeam]]'' komandu ''{{ct|BMT}}''.<ref>{{cite web|url=http://62.50.72.82/UCIBWS/(S(3rxqschpfw4p3qchmh3rrhwc))/Teams/detail/en/ROA/3010|title=Team Europcar (EUC)&nbsp;– FRA|accessdate=2 January 2014|work=[[UCI World Tour]]|publisher=[[Union Cycliste Internationale]]|archiveurl=https://archive.is/20140102014408/http://62.50.72.82/UCIBWS/(S(3rxqschpfw4p3qchmh3rrhwc))/Teams/detail/en/ROA/3010#|archivedate={{dat|2014|01|02||bez}}}}</ref> Lielāko dalu karjeras pavadījis Eiropas komandās, galvenokārt braucot ar mērķi palīdzēt komandas līderiem. J. Araširo startējis arī [[Treka riteņbraukšana|treka riteņbraukšanas]] sacensībās, bez ievērojamiem panākumiem. == Karjera == 2005. gadā viņš kļuva par Japānas U23 čempionu individuālajā un grupas braucienā. Japānas čempionātā grupas braucienā Araširo uzvarējis divreiz — 2007. un 2013. gadā. Izcīnījis arī divas medaļas Āzijas čempionātā grupas braucienā — 2011. gadā Taizemē kļuva par čempionu, bet 2016. gadā Japānā izcīnīta sudraba medaļa. Karjeras sākumā J. Araširo startēja vairāku Āzijas komandu sastāvā, savu nozīmīgāko uzvaru izcīnot 2008. gada ''[[Tour de Okinawa]]'' daudzdienu sacensībās Japānā. Karjeru Eiropā viņš sāka 2009. gadā Francijas komandā ''{{ct|DEN|2009}}'', kur kopumā pavadīja 7 sezonas. 2009. gadā viņš tika iekļauts ''{{ct|DEN|2009}}'' komandas sastāvā ''[[2009. gada Tour de France|Tour de France]]'' sacensībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bicycle.net/2009/arashiro-flies-flag-for-japan-in-tour-de-france |title=Arashiro Flies Flag For Japan in Tour de France |access-date={{dat|2017|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160325010806/http://www.bicycle.net/2009/arashiro-flies-flag-for-japan-in-tour-de-france }}</ref> Līdz ar [[Fumijuki Bepu]] viņi kļuva par pirmajiem Japānas sportistiem, kas nobraukuši šīs sacensības līdz galam, jo iepriekš startējušie japāņi [[Kiso Kavamuro]] un [[Daisuke Imanaka]] startēja, bet izstājās, nenobraucot visus sacensību posmus.<ref>{{cite web|last=Quénet|first=Jean-François|title=Tour de France likely for two Japanese riders|url=http://www.cyclingnews.com/news/tour-de-france-likely-for-two-japanese-riders|work=Cyclingnews|accessdate=16 May 2012}}</ref> Finišējot arī [[2010 Giro d'Italia|2010. gada ''Giro d'Italia'']], Araširo kļuva par pirmo japāni, kurš finišējis divās [[Riteņbraukšanas lielās tūres|riteņbraukšanas lielo tūru]] sacensībās.<ref>{{cite web|url=http://www.cyclowired.jp/?q=node/33745|title=Arashiro Yukiya ga Jiro de Itaria sōgō 93-i kansō|last=Ayano|first=Makoto|date=31 May 2010|work=Cyclowired|language=Japanese|accessdate=31 May 2010}}</ref> 2012. gada [[2012 Tour de France|''Tour de France'']] (savu trešo tūri) viņš noslēdza 84. vietā, kas tobrīd bija labākais Japānas sportista sniegums,<ref>{{cite web|title=Arashiro Yukiya rēsu-go intabyū|url=http://www.cyclowired.jp/?q=node/88707|work=Cyclowired|accessdate=28 July 2012}}</ref> turklāt ceturtajā posmā viņš saņēma cīnītāja balvu.<ref>{{cite web|last=Benson|first=Daniel|title=Greipel wins Tour de France stage in Rouen|url=http://www.cyclingnews.com/tour-de-france/stage-4/results|work=CyclingNews.com|accessdate=28 July 2012}}</ref> Viņš piedalījās [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], startējot [[Riteņbraukšana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīrieši, grupas brauciens|grupas braucienā]], kur finišēja 48. vietā.<ref name=London>{{cite web|title=Men's Road Race|url=http://www.london2012.com/cycling-road/event/men-road-race/index.html|work=London 2012|accessdate=9 August 2012|archiveurl=https://archive.is/20121205083505/www.london2012.com/cycling-road/event/men-road-race/index.html|archivedate={{dat|2012|12|05||bez}}}}</ref> Vairākas nedēļas pēc olimpiskajām spēlēm viņš kļuva par pirmo Japānas braucēju, kurš uzvarējis [[Union Cycliste Internationale|UCI]] [[UCI sacensību klasifikācija|HC kategorijas]] sacensībās — Francijā notiekošajās [[Tour du Limousin|''Tour du Limousin'']] daudzdienu sacensībās.<ref>{{cite web|last=Tsuji|first=Kei|title=Nihonjin hatsu no chōkyū kategorī rēsu seiha|url=http://www.cyclowired.jp/?q=node/89862|work=Cyclowired|accessdate=18 August 2012}}</ref> Finišējot [[2015 Vuelta a España|2015. gada ''Vuelta a España'']],<ref name="Vuelta">{{cite web |url=http://www.cyclingfever.com/editie.html?detp=view&_ap=startlijst&editie_idd=MjYwNzQ= |title=Vuelta a España 2015 |accessdate=21 August 2015 |work=Cycling Fever}}</ref> viņš kļuva par pirmo Japānas sportistu, kurš finišējis visās trijās lielajās tūrēs.<ref name=Iijima>{{cite web|last1=Iijima|first1=Miwa|title=新城幸也が日本人初のグランツール3大会完走|url=http://cyclist.sanspo.com/204915|website=Cyclist Sanspo|accessdate=14 September 2015|language=Japanese|archive-date={{dat|2015|09|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150915135126/http://cyclist.sanspo.com/204915}}</ref> 2016. gada sezonā Araširo pievienojās Itālijas komandai ''{{ct|LAM|2016}}'', paliekot komandā arī pēc tās nosaukuma un sponsora maiņas uz ''{{ct|LAM|2017}}''. [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Riteņbraukšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīrieši, grupas brauciens|grupas braucienā]] viņš finišēja 27. vietā. == Sasniegumi lielajās tūrēs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |- style="background:#eee;" ![[Lielā tūre]] ! 2009 ! 2010 ! 2011 ! 2012 ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 !2018 !2019 !2020 !2021 |- |style="text-align:left; background:#efefef;"|[[Image:Jersey pink.svg|20px|link=Kopvērtējums Giro d'Italia|alt=Rozā krekls]] '''''[[Giro d'Italia]]''''' | — | [[2010 Giro d'Italia|93]] | — | — | — | [[2014 Giro d'Italia|127]] | — | — | — |— |— |[[2020. gada Giro d'Italia|89]] |[[2021. gada Giro d'Italia|77]] |- | style="text-align:left; background:#efefef;"|[[Image:Jersey yellow.svg|20px|link=Kopvērtējums Tour de France|alt=Dzeltenais krekls]] '''''[[Tour de France]]''''' | [[2009 Tour de France|129]] | [[2010 Tour de France|112]] | — | [[2012 Tour de France|84]] | [[2013 Tour de France|99]] | [[2014 Tour de France|65]] | — | [[2016 Tour de France|116]] | [[2017 Tour de France|109]] |— |— |— |— |- | style="text-align:left; background:#efefef;"|[[Image:Jersey red.svg|20px|link=Kopvērtējums Vuelta a España|alt=Sarkanais krekls]] '''''[[Vuelta a España]]''''' | — | — | — | — | — | — | [[2015 Vuelta a España|65]] | [[2016 Vuelta a España|106]] | — |— |[[2019. gada Vuelta a España|110]] |— |[[2021. gada Vuelta a España|116]] |} <small>Piezīme: IZST — izstājās</small> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * {{twitter|YukiyaArashiro}} {{DEFAULTSORT:Araširo, Jukija}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Japānas riteņbraucēji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] 07hliribx1n93945svnob2ci9z2efm7 Antipartijiskā grupa 0 372430 3661232 3479131 2022-07-26T19:01:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.8 wikitext text/x-wiki {{papildu atsauces+}} [[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1989-101-01A, Moskau, Besuch Konrad Adenauer.jpg|thumb|270px|Kolektīvā vadība: [[Hruščovs]], [[Bulgaņins]], [[Maļenkovs]] un [[Molotovs]] sveicinās ar [[VFR]] kancleru [[Adenauers|Adenaueru]] Maskavā (1955).]] '''Antipartijiskā grupa''' ({{val|ru|Антипартийная группа}}) ir apzīmējums [[PSKP]] Prezidija locekļu grupai, kas 1957. gada 18.-21 jūnija sēdēs neveiksmīgi mēģināja panākt [[Ņikita Hruščovs|Ņikitas Hruščova]] atkāpšanos no partijas vadītāja amata. Grupas kodolu veidoja no varas atstumtie [[Georgijs Maļenkovs]], [[Vjačeslavs Molotovs]] un [[Lazars Kaganovičs]], kam pievienojās vēl vairāki Prezidija locekļi. Lai arī Hruščovs zaudēja Prezidija vairākuma atbalstu, ar savu sabiedroto atbalstu Centrālkomitejā un armijā viņam izdevās saglabāt savu amatu, atbrīvoties no opozīcijas, un izbeigt kolektīvās varas posmu, kas iezīmēja [[destaļinizācija]]s pirmos gadus. ==Opozīcijas veidošanās== Pēc Maļenkova piespiedu atkāpšanās no valdības vadītāja amata 1955. gada februārī, 1955. gada jūnijā, pirms [[Josips Brozs Tito|Tito]] vizītes [[Maskava|Maskavā]], Ārlietu ministra amatu zaudēja Molotovs. 1956. gada jūnijā vecā kaluma staļinistu Kaganoviču atcēla no svarīgās Darba un Algu komitejas vadības un septembrī iecēla par otršķirīgo Celtniecības materiālu ministru. Lai arī zaudējuši ietekmīgos amatus valdībā, viņi saglabāja vietas PSKP Prezidijā. 1956. gada rudens nemieri [[Polija|Polijā]] un [[1956. gada Ungārijas revolūcija|revolūcija Ungārijā]] novājināja Hruščova ietekmi. Oktobrī Molotovs, Kaganovičs, [[Anastass Mikojans|Mikojans]] un Hruščovs devās uz Polijas krīzes sarunām, un novembrī Molotovu iecēla par Valsts kontroles ministru. Pēc Ungārijas revolūcijas apspiešanas uz 1957. gada janvāra [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] partiju vadītāju tikšanos [[Budapešta|Budapeštā]] Hruščovu pavadīja Maļenkovs. Taču 1957. gada februāra Augstākās padomes sesija atkal apstiprināja virkni Hruščova ierosinājumu, tai skaitā par ministriju lielākās daļas likvidāciju, un ''sovnarhozu'' izveidošanu. Nodrošinājies ar Centrālkomitejas atbalstu, Hruščovs šajā laikā sāka gatavoties Maļenkova, un, iespējams, arī citu veco staļinistu atcelšanai no amatiem, apvainojot viņus līdzdalībā staļiniskajā terorā. Vienlaikus Maļenkovs ar Molotova un Kaganoviča atbalstu sāka gatavoties Hruščova atcelšanai no amatiem. Sazvērestībai pievienojās arī valdības vadītājs [[Nikolajs Bulgaņins]], kura kabinetā notika sapulces. 1957. gada 6.—14. jūnijā Bulgaņins ar Hruščovu atradās vizītē [[Somija|Somijā]], dodot sazvērniekiem iespēju pabeigt plānošanu.<ref name="Khrushchev and the anti-party group">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/caesar-30.pdf |title=Khrushchev and the anti-party group |access-date={{dat|2018|01|14||bez}} |archive-date={{dat|2017|05|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170530083028/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/caesar-30.pdf }}</ref> ==Krīze Prezidijā== Hruščovam atgriežoties Maskavā, Maļenkovs lūdza sasaukt Prezidija sēdi par nesvarīgu tēmu - Prezidija locekļu vizīti Ļeņingradā, lai atzīmētu pilsētas 250 gadu jubileju. Sākoties 18. jūnija Prezidija sēdei, Maļenkovs izteica neapmierinātību ar to, ka Hruščovs ieņēmis sapulces vadītāja krēslu. Prezidija locekļi ar 6 pret 2 balsīm nobalsoja sapulces vadību uzticēt valdības vadītājam Bulgaņinam. Maļenkovs turpināja asi kritizēt Hruščovu, apvainojot viņu kolektīvās vadības principu pārkāpšanā, kā arī nesaskaņotas un nereālas lauksaimniecības programmas īstenošanā. Izvērsās diskusija, kurā tika kritizēta visa Hruščova darbība kopš 1955. gada. Maļenkovs apvainoja Hruščovu, ka tas šķeļ Prezidija vienotību, veido pats savu personības kultu, zinovjevistiski asociē proletariāta diktatūru ar partijas diktatūru, izsmēja Hruščova ideju tuvākajos gados panākt un apdzīt [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] piena un gaļas ražošanā. Kritikai pievienojās arī Bulgaņins, [[Kliments Vorošilovs|Vorošilovs]], [[Dmitrijs Šepilovs|Šepilovs]] un [[Mihails Pervuhins|Pervuhins]]. Maļenkovs, Molotovs un Kaganovičs ierosināja Hruščovu atcelt no amatiem, ļaujot viņam kļūt par Lauksaimniecības ministru. Hruščovs, ar Mikojana atbalstu, noraidīja kritiku un atteicās brīvprātīgi atkāpties. Viņu atbalstīja arī vairāki Prezidija kandidāti, tai skaitā [[Leonīds Brežņevs]]. Ar septiņām balsīm "par" un četrām "pret" (Hruščovs, [[Aleksejs Kiričenko|Kiričenko]], Mikojans, [[Mihails Suslovs|Suslovs]]) Prezidijs atbalstīja ieteikumu Centrālkomitejas plēnumam Hruščovu atcelt no PSKP pirmā sekretāra amata. Plānojās vispār likvidēt Pirmā sekretāra amatu. Līdzšinējā PSRS vēsturē šādu lēmumu Centrālkomiteja bez iebildēm būtu apstiprinājusi. Tikmēr Hruščova atbalstītāji Centrālkomitejā saņēma ziņas par notiekošo Prezidijā, un sāka aicināt Centrālkomitejas locekļus no provincēm steidzīgi ierasties Maskavā. Galvaspilsētā ieradās arī vairāki Prezidija locekļi. Centrālkomitejas pārstāvji 21. maijā izrādīja nebijušu iniciatīvu, kad 56 cilvēku delegācija ieradās Prezidija sapulces ēkā un pieprasīja Hruščova jautājumu izskatīt Centrālkomitejas plēnumā, kā to noteica partijas statūti. Opozīcija sākumā pretojās, pieprasot Hruščovam atkāpties pirms plēnuma, taču nespēja novērst Centrālkomitejas plēnuma sanākšanu 22. jūnijā.<ref name="Khrushchev and the anti-party group"/> Svarīga loma šeit bija maršalam [[Georgijs Žukovs|Žukovam]], kurš nodrošināja kara aviācijas lidmašīnas Centrālkomitejas locekļu ātri nogādāšanai Maskavā. ==Centrālkomitejas plēnums== Plēnums noritēja no 22. līdz 29. jūnijam. Sākoties plēnumam, Hruščovu atbalstošais Suslovs paziņoja, ka šķelšanos Prezidijā izraisījusi destaļinizāciajs politika, tā novēršot uzmanību no Hruščova politikas kritikas. Viņam sekoja maršals Žukovs, kas uzstājās ar apsūdzību (uzrādot dokumentus) par Molotova, Kaganoviča, Maļenkova un Vorošilova līdzdalību represijās pret partijas darbiniekiem. Kaganovičs, kurš labi zināja Hruščova līdzdalību staļiniskajā terorā Ukrainā, norādīja uz to. Maļenkova "ekonomiskie" argumenti uz šī fona bija nepārliecinoši. Arī Molotova uzstāšanās, kurā viņš asi kritizēja Hruščova politiku ekonomikā un ārlietās, neiedarbojās. Maļenkovs, Molotovs, Kaganovičs un Šepilovs uzstājās plēnumā, kritizējot Hruščovu. Lielākā Centrālkomitejas daļa atbalstīja Hruščovu un kritizēja opozīciju, ne tikai par pretestību Hruščovam, bet arī par līdzdalību Staļina terorā. Plēnuma gaitā [[Maksims Saburovs|Saburovs]], Vorošilovs, Pervuhins un Bulgaņins mainīja viedokli, sāka nosodīt opozīciju un atzina savu kļūdu. Beigās vienīgi Molotovs atteicās nožēlot savu uzvedību. Opozīciju apvainoja "antipartijiskumā" un frakcijas izveidošanā, ko PSKP statūti nepieļāva. Centrālkomitejas sapulces pēdējā dienā, 29. jūnijā tika pieņemts lēmums, kas nosodīja antipartijisko grupu, un no Centrālkomitejas izslēdza Molotovu, Maļenkovu, Kaganoviču un Šepilovu. Oficiālajā plēnuma lēmumā nepieminēja Molotova, Kaganoviča un Maļenkova līdzdalību represijās. Nākamajās dienās šo lēmumu publicēja presē, antipartijas grupas dalībniekiem zaudējot arī citus amatus. Pārējos opozicionārus no amatiem atlaida pakāpeniski, vairākus gadus turpinoties viņu kritikai partijas kongresos.<ref name="Khrushchev and the anti-party group"/> Maļenkovu iecēla par elektrostacijas direktoru, Molotovu par sūtni [[Mongolijas Tautas Republika|Mongolijas Tautas Republikā]], Kaganoviču par kalnrūpniecības kombināta direktoru [[Urāli|Urālos]], dažus gadus vēlāk viņus visus izslēdza no partija un pensionēja. Bulgaņinu 1958. gadā atbrīvoja no valdības vadītāja amata un atņēma maršala pakāpi, Saburovu un Pervuhinu no amatiem atcēla 1959. gada februārī, Vorošilovu 1960. gadā atcēla no PSRS Augstākās padomes prezidija priekšsēdētāja amata. ==Atsauces== {{reflist}} ==Ārējās saites== [http://www.doc20vek.ru/node/2249 Постановление Пленума ЦК КПСС «Об антипартийной группе Маленкова Г.М., Кагановича Л.М., Молотова В.М.» 29 июня 1957 г.] [[Kategorija:PSRS vēsture]] [[Kategorija:Padomju Savienības komunistiskā partija]] 11pvbodiy5blnyto7ujq85np266ukzl Maikls Ričardss 0 373117 3661122 3660724 2022-07-26T12:41:27Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Maikls Ričardss | vārds_orig = ''Michael Richards'' | attēls = Michael Richards (1993).jpg | att_nosaukums = Ričardss [[1993. gads|1993]]. gada septembrī | dz_gads = 1949 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Luiziāna|Ņūorleāna}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = Balss aktieris | ienākumi = | darbības_gadi = 1979—pašlaik | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Maikls Entonijs Ričardss''' ({{val|en|Michael Anthony Richards}}, dzimis {{dat|1949|7|24}}) ir amerikāņu [[aktieris]], [[rakstnieks]], televīzijas producents un komiķis. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} * {{IMDb name|0724245}} {{īss-aizmetnis}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ričardss, Maikls}} [[Kategorija:1949. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu rakstnieki]] e10jvsf9y7u6djskzj2frhzbpxlspjm Ķīnas-Indijas karš 0 374682 3661142 3604294 2022-07-26T13:27:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.8 wikitext text/x-wiki '''Ķīnas-Indijas karš''' noritēja no 1962. gada 20. oktobra līdz 21. novembrim. [[Ķīna]] par kara sākumu uzskata 20. jūliju. == Priekšvēsture == [[Attēls:Aksai chin.PNG|thumb|Aksai Čina (sarkanā), un strīdīgā [[Kašmīra]]]] [[Attēls:Aksai Chin Sino-Indian border map.png|thumb|Dažādās robežlīnijas Aksai Činā]] [[Attēls:NEFA 1961.svg|thumb|NEFA teritorijas]] [[Indijas domīnija]] ieguva neatkarību 1947. gadā, [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]] pasludināja 1949. gadā. Starp abām jaunajām valstīm izveidojās draudzīgas attiecības, jo Indija bija viena no retajām valstīm, kas [[Aukstais karš|Aukstajā karā]] centās ieturēt [[Neitralitāte|neitralitāti]] un atzina jauno Ķīnas [[Komunisms|komunistu]] režīmu. Attiecībām drīz sāka traucēt koloniālās ēras neskaidrās robežas un Ķīnas militārā kontrole pār [[Tibeta|Tibetu]]. 1914. gadā [[Lielbritānija]]s, Ķīnas un Tibetas Simlas konferencē novilkto [[Makmahona līnija|Makmahona līniju]], kas gāja pa [[Himalaju kalnu grēda]]s augstākajiem punktiem, Ķīna nekad nebija atzinusi. Šajā laikā Tibeta bija gandrīz neatkarīga no haotiskās [[Ķīnas Republika (1912—1949)|Ķīnas Republikas]], kamēr britiem bija interese palielināt savu ietekmi Tibetā. Šo gadu laikā robeža dabā nekad nebija marķēta, un Ķīna uzstāja uz robežu gar Himalaju dienvidu nogāzēm. Dažus gadus pēc Tibetas pakļaušanas 1951. gadā, Ķīnas karaspēks ieņēma arī [[Aksai Čina]]s apgabalu, ko Indija uzskatīja par savu teritoriju. Lai arī šī pustukšā kalnu teritorija indiešiem nebija stratēģiski svarīga, tās zaudēšana bija nācijas pašcieņas jautājums. Ķīnai šī līdzenuma kontrole deva iespēju izbūvēt ērtu zemes ceļu uz Tibetu. Premjers [[Džavāharlāls Nehru]] bija gatavs atteikties no Aksai Činas, ja ķīnieši atteiktos no pretenzijām uz strīdīgajām NEFA teritorijām (mūsdienu [[Arunāčala Pradēša]]). Ķīna savas pretenzijas balstīja kartēs, kas robežlīniju norādīja krietni uz dienvidiem no britu koloniālās varas 1914. gadā novilktās Makmahona līnijas. 1956. gadā Ķīna izteica gatavību atzīt Makmahona līniju, bet vienlaikus martā Aksai Činā sāka būvēt ceļu uz Tibetu. Tikai 1958. gada aprīlī Nehru nosūtīja indiešu patruļas uz šo apgabalu, lai noskaidrotu Ķīnas robežsargu posteņu atrašanās vietas. Septembrī indiešu patruļa beidzot saskārās ar ķīniešiem, kas indiešus aizturēja un iesniedza protesta notu. Indiešiem kļuva skaidrs, ka Ķīna uzskata Aksai Činas līdzenumu par savu teritoriju.<ref name="dispute7">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/polo-07.pdf |title=The Sino-Indian Border Dispute (7) |access-date={{dat|2018|02|04||bez}} |archive-date={{dat|2017|05|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170520031655/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/polo-07.pdf }}</ref> 1952. gadā Indija piekrita savu vēstniecību [[Lhasa|Lhasā]], ko briti bija nodibinājuši 20. gadsimta sākumā, samazināt līdz ģenerālkonsulāta līmenim (to slēdza 1962. gadā). 1959. gada marta Tibetas sacelšanās saasināja abu valstu politiskās attiecības, kas izvērsās publiskos apvainojumos presē un diplomātiskās protesta notās. 17. martā [[Dalailama]] pameta Lhasu un bēga uz Indiju. Lai arī Nehru nesniedza palīdzību bruņotajiem dumpiniekiem un sākotnēji ierobežoja Dalailamas pārvietošanās brīvību, taču arī viņa viedoklis par Ķīnu kļuva daudz negatīvāks. Tibetas pilnīga pakļaušana noveda pie tā, ka gar neskaidro Himalaju robežu tagad izvietojās daudz lielākas Ķīnas armijas vienības. Indija bija apņēmusies aizstāvēt [[Butāna]]s un [[Sikima]]s karalistes, kuru robežas tagad arī sāka apdraudēt ķīnieši. Indija zināja, ka tā nav spējīga militāri aizsargāt savas Himalaju robežas, gan kurām ķīnieši turpināja būvēt militāros ceļus. Indijas armijas spēku papildināšanu Himalajos traucēja augstkalnu klimatam piemērotu kareivju trūkums un militāro ceļu neesamība. Ķīniešu robežsargi un kareivji, vajājot tibetiešu bēgļus un dumpiniekus, bieži iegāja Indijas teritorijā, izraisot nelielas sadursmes un indiešu robežsargu arestus 1959. gada vasarā. Pirmās nopietnās militārās sadursmes notika 1959. gada 25.-26. augustā, ķīniešiem apšaudot un padzenot indiešu robežsargus no posteņa. Indijas parlamentā izcēlās asas debates, kurās Nehru apstiprināja, ka Indija aizstāvēs savas, kā arī Butānas un Sikimas robežas. Ķīnas-Indijas konfliktā negribot iesaistījās arī [[PSRS]]. Lai arī Padomju Savienības un Ķīnas starpā kopš 1958. gada bija sākušās [[Ķīnas—PSRS ideoloģiskās nesaskaņas|ideoloģiskas nesaskaņas]], tās vēl nebija izvērsušās atklātā konfliktā. [[Mao Dzeduns]] sagaidīja, ka [[Ņikita Hruščovs]] atbalstīs Ķīnu. Tikmēr PSRS kopš 1955. gada bija veidojusi labas politiskās un ekonomiskās attiecības ar Indiju. 1959. gada 9. septembrī PSRS publiski paziņoja par savu neitralitāti, ko Mao uztvēra kā nodevību. Privāti Hruščovs kritizēja ķīniešu agresīvo uzvedību, kas traucēja viņa diplomātijai ar Indiju un [[ASV]]. 1959. gada septembrī Ķīnas premjerministrs [[Džou Eņlajs]] vēstulē Nehru formulēja Ķīnas nostāju: * Ķīna neatzīst Makmahona līnijas austrumu daļu. 1914. gadā briti sadarbībā ar tibetiešiem to esot iekļāvuši Simlas līgumā, un Ķīnas republikas valdība to nekad nav ratificējusi. Tikai pieklājības pēc Ķīnas kareivji to nešķērsojot, * robežas vidējais sektors, Tibetas-[[Utarpradēša]]s robeža, vispār nekad nav formāli iezīmēts, * robežas rietumu sektorā, [[Ladākha]]s reģionā Ķīna atzīst tradicionālo robežu, kas Ķīnas kartēs esot skaidri iezīmēta, * Ķīnas robežas ar Butānu un Sikimu nav šī konflikta daļa.<ref name="dispute7"/> Nehru atbilde definēja turpmāko Indijas nostāju. Pirms jebkādu sarunu sākšanas Ķīnai ir jāatvelk karaspēks no ieņemtajiem robežposteņiem, un Indija nav gatava atteikties no strīdus reģioniem. 21. oktobrī notika jauna sadursme, kurā indiešu robežsargi zaudēja 9 nogalinātos un 10 sagūstītos. Indijas saspīlētās attiecības ar [[Pakistāna|Pakistānu]], kuras sastāvā šajā laikā ietilpa arī vēlākā [[Bangladeša]], nozīmēja, ka Indijai bija grūti izvietot lielus spēkus gar Ķīnas robežu, kuru, neizdevīgo kalnāju dēļ, Indijas komandieri uzskatīja par nenosargājamu. Nehru bija gatavs sākt sarunas par daļēju atteikšanos no Ladākhas teritorijas, kuru uzskatīja par bezvērtīgu, un kurā nekad īsti nebija pastāvējusi britu vai indiešu pārvalde.<ref name="dispute7"/> Turpmākajos mēnešos abas puses apmainījās ar vēstulēm, kurās aizstāvēja savas pretenzijas, un izvirzīja priekšnoteikumus sarunām. Hruščovs vairākas reizes publiski nosodīja konfliktu kā bezjēdzīgu, un 1960. gada aprīlī padomju-ķīniešu ideoloģiskais konflikts izlauzās publiski. 1960. gada 28. janvārī Ķīna noslēdza robežlīgumu ar [[Birma|Birmu]], kurā atteicās no dažām strīdus teritorijām, tā demonstrējot, ka ir gatava sarunām. 19. aprīlī Džou Eņlajs ieradās uz sarunām ar Nehru, kura pozīcija šajos mēnešos politiskā spiediena dēļ bija kļuvusi nepiekāpīga. Neierasti atklātās sarunās indiešu ministri nosodīja ķīniešu uzvedību un noraidīja viņu teritoriālās pretenzijas. Sarunas beidzās bez rezultātiem, pusēm vienojoties, ka eksperti turpinās robežu pētīšanu. Vasarā ķīniešu patruļas turpināja pārkāpt robežu, ieejot Indijas teritorijā, taču centās izvairīties no jauniem konfliktiem, jo Ķīnai politiskās attiecības ar Indiju bija pārāk svarīgas. Tikmēr Indijas politiķos un sabiedrībā pieauga pret ķīniešiem vērsts noskaņojums. 1961. gada pavasarī Indija no PSRS sāka iepirkt [[Mi-4]] helikopterus un [[MiG-21]] lidmašīnas. == Karš == 1962. gada sākumā Ķīna piedāvāja atteikties no savām pretenzijām, ja Indija atteiksies no ķīniešu jau ieņemtās Aksai Činas. Aprīlī indiešu patruļām uzdeva sākt iespiesties ķīniešu kontrolētajās teritorijās un veidot jaunus kontrolposteņus. Jūlijā ķīnieši sāka kustību, apejot un aplencot jaunos indiešu priekšposteņus. Par spīti ķīniešu brīdinājumiem, ka viņi necietīs tālāku indiešu posteņu iespiešanos, Nehru atļāva to turpināt. Indieši apzinājās savu spēku vājumu reģionā, taču bija gatavi riskēt, pārliecībā, ka Ķīna nesāks lielāku karu. Septembra beigās starp robežposteņiem sākās nelielas apšaudes. 10. oktobrī notika sadursme, kurā krita 33 ķīnieši. Ķīna pieņēma lēmumu, ka ir pienācis laiks sodīt Indiju, padzenot tās spēkus no strīdus teritorijām. 20. oktobrī Ķīnas armija sāka uzbrukumu Lādakhā un NEFA. Indijas spēki atkāpās vai tika aplenkti, ķīniešiem pirmajās četrās dienās sasniedzot lielāko daļu izvirzīto mērķu un kaujās uz trim nedēļām iestājās pārtraukums. Džou Eņlajs piedāvāja Nehru: * jaunas sarunas par robežu, * abām pusēm atvilkt spēkus 20 km no frontes līnijas, * ķīnieši pametīs ieņemto NEFA daļu, * abas puses apņemas nešķērsot faktisko robežas līniju Aksai Činā. Sarakste turpinājās bez rezultātiem, un 14. novembrī indieši sāka pretuzbrukumu, kas neguva panākumus. Nehru vērsās pēc militārās palīdzības pie Lielbritānijas un ASV, kas sāka piegādāt vieglos ieročus un veikt izlūklidojumus virs kauju zonas. Lielākā daļa robežas atradās vairāk nekā 4 km augstumā virs jūras līmeņa. Indija šeit nebija izbūvējusi ceļus, un armijai bija jāpārvietojas ar kājām. Trūka artilērijas, ko nācās vilkt kareivjiem. 21. novembrī Ķīna pasludināja pamieru un 1. decembrī atvilka karaspēku uz sākotnējām līnijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/polo-09.pdf |title=The Sino-Indian Border Dispute (9) |access-date={{dat|2018|02|04||bez}} |archive-date={{dat|2017|05|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170520031731/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/polo-09.pdf }}</ref> == Sekas == Militārās sadursmes tuvošanās oktobra vidū piespieda PSRS publiski nostāties Ķīnas komunistu pusē, tā ievērojami sabojājot attiecības ar Indiju, taču gūstot Āzijas komunistisko partiju atbalstu. Hruščovs uz laiku pārtrauca MiG-21 piegādes Indijai. PSRS Ķīnas atbalsts bija nepieciešams [[Kubas raķešu krīze]]s dēļ, kas sākās tajās pašās dienās. Mao neizrādīja interesi par attiecību uzlabošanu, un pēc Kubas krīzes beigām Ķīnas prese sāka vēl asāk kritizēt Hruščovu. 25. oktobrī "[[Pravda]]" publicēja rakstu, kurā vainoja Indiju par kara sākšanos. Raksts norādīja, ka Makmahona līnija ir britu imperiālisma rezultāts un nevar tikt atzīta par leģitīmu robežu. Kara dēļ Indijas komunistiskā partija, kas bija viena no lielākajām partijām, zaudēja popularitāti. Tai bija jāizvēlas — atbalstīt dzimteni vai komunistisko Ķīnu. Partija drīz ideoloģiski sašķēlās PSRS un Ķīnas atbalstītājos. Neveiksmīgais karš iedragāja Nehru politisko reputāciju, un viņš mira divus gadus vēlāk. Indija saglabāja pretenzijas uz Aksai Činas teritoriju, kamēr Ķīna saglabāja pretenzijas uz [[Arunāčala Pradēša|Arunāčalu Pradēšu]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79R01012A016500010001-9.pdf Sino-Indian Relations] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123015003/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79R01012A016500010001-9.pdf |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} [[Kategorija:Kari ar Indiju]] [[Kategorija:Kari ar Ķīnu]] jznvjuvlbsugzvjdnebhqilaxkeqful Ķīnas Komunistiskās partijas 9. kongress 0 377367 3661143 2954461 2022-07-26T13:27:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.8 wikitext text/x-wiki '''Ķīnas Komunistiskās partijas 9. kongress''' notika 1969. gada 1.-24. aprīlī, iezīmējot [[Kultūras revolūcija]]s radikālākā posma beigas. Tajā no amatiem atcēla jau iepriekš tīrīšanai pakļauto Valsts prezidentu un partijas priekšsēdētāja [[Mao Dzeduns|Mao Dzeduna]] vietnieku [[Lju Šaoči]] un partijas ģenerālsekretāru [[Dens Sjaopins|Denu Sjaopinu]]. Kongresā piedalījās 1512 deputāti, no kuriem daudzi nebija partijas biedri, bet [[Sarkanie gvardi (Ķīna)|Sarkano gvardu]] un armijas pārstāvji, tā demonstrējot Mao "trīs vienā" konceptu par partijas, radikālo studentu un armijas vienotību. Līdz šim pastāvējušās partijas sagrāve un jaunas partijas veidošana bija viens no galvenajiem Kultūras revolūcijas procesiem. iepriekšējais ĶKP 8. kongress notika divās daļās, 1956. un 1958. gadā. ==Vecās partijas sagrāve== [[Mao Dzeduns|Mao Dzeduna]] 1966. gadā uzsāktā Kultūras revolūcija dažu mēnešu laikā no nelielas partijas grupas tīrīšanas pārvērtās par visas partijas un varas aparāta sagraušanu. 1967. gada "Janvāra revolūcijas" laikā Šanhajā varu sagrāba [[Sarkanie gvardi (Ķīna)|Sarkanie gvardi]] un Revolucionārie dumpinieki. Ja vēl 1966. gada oktobra Centrālkomitejas konferencē Mao domāja, ka lielākā daļa partijas kadru atbalsta Kultūras revolūciju, tad 1967. gada beigās viņš paziņoja, ka partija to nesaprot, un aicināja revolucionārās masas uz esošās partijas un valsts sistēmas sagraušanu. Tas iezīmēja Mao atteikšanos no esošās partijas varas struktūras un jauna varas modeļa meklējumiem.<ref name="cia.gov">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/polo-27.pdf |title=The Cultural Revolution And The Ninth Party Congress |access-date={{dat|2018|02|18||bez}} |archive-date={{dat|2017|05|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170530074820/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/polo-27.pdf }}</ref> 1967. gada sākumā varas īstenošanai sāka veidot "trīs vienā" revolucionārās komitejas, kuras veidoja Mao lojālie partijas, armijas un Sarkano gvardu/Revolucionāro dumpinieku pārstāvji. Komitejas bija paredzētas kā praktiskās pieredzes skolas jaunajiem radikāļiem, kas pēc vairākiem darba gadiem partijas veterānu vadībā varētu ieņemt partijas amatus. Problēmas radīja tas, ka sagrautās partijas veterāni nebaudīja ne [[Pekina|Pekinas]] ne Sarkano gvardu uzticību. Atsākās partijas tīrīšanas, kam sekoja arī armijas tīrīšanas. Mazāk ideoloģiskajai armijai martā uzticēja vietējās varas kontroles funkcijas, un tās kontrolē turpinājās revolucionāro komiteju veidošana. Lielākā 1967. gada daļa pagāja svārstībā starp radikāļu vienību vardarbības sankcionēšanas un apspiešanas posmiem, Mao vienlaikus veicot partijas, armijas un vēlāk arī pašu radikāļu tīrīšanas. Aprīlī Mao uzstājās ar runu Centrālkomitejā, paziņojot, ka partija jau kopš 1952. gada esot attālinājusies no masām, sekojot "revizionistu" modelim un ieviešot rangus armijā, kā arī diferencētus algu līmeņus. Masas nevēlas šādas partijas atjaunošanu veco partijas kadru vadībā, un tā varētu notikt pēc pusgada vai gada. Šajā laikā notiks partijas darbinieku un locekļu ideoloģiskās uzticamības pārbaudes. Pēc haosa pilnās vasaras, 1967. gada septembrī Mao sāka partijas atjaunošanu un Sarkano gvardu vardarbības ierobežošanu. 19. oktobrī prese paziņoja, ka cīņā pret saujiņu kapitālisma līdzskrējēju partijā ir gūta izšķiroša uzvara, un radikālās masu organizācijas vairs nav nepieciešamas. Taču Mao tās joprojām saglabāja, lai nepieļautu "konservatīvo" spēku atgriešanos pie varas revolucionārajās komitejās. Šajā laikā viņš daudz lielāku uzmanību pievērsa armijas tīrīšanai un vadošo virsnieku ideoloģiskajai apmācībai. Jau pārbaudītajiem partijas darbiniekiem pēc saskaņošanas ar Pekinu ļāva ieņemt amatus revolucionārajās komitejās. Rudenī arī tika paziņots, ka augstākā partijas vadība izvēlēsies delegātus 9. partijas kongresam, lai nodrošinātu radikāļu vairākumu. Iesākto jaunu biedru uzņemšanu partijā apturēja 1968. gada sākumā, jo revolucionāro radikāļu vietā partijā uzņēma "klases ienaidniekus" un "labējos", kas vēloties sagrābt kontroli. Atsākās Sarkano gvardu rīkotās revolucionārās tīrīšanas partijā un armijā, spiežot vadošos kadrus veikt publiskas paškritikas masu priekšā. Maijā un jūnijā revolucionārās komitejas, Sarkanie gvardi un pat armija atkal sašķēlās dažādās radikāļu frakcijās, kas provincēs cīnījās par varu. Mao un armijas vadītājs [[Liņs Bjao]] sāka ierobežot bruņoto vardarbību, pavēlot nodot ieročus un atjaunojot "trīs vienā" revolucionārās komitejas. Jūlija beigās Mao pavēlēja armijai nodrošināt kārtību un pārtraukt radikālo masu organizāciju pastāvēšanu. Miljoniem Sarkano gvardu un intelektuāļu no pilsētām uz gandrīz desmit gadiem nosūtīja veikt fizisku darbu laukos, šahtās un fermās. Papildus šīm grupām, uz laukiem nosūtīja pilsētu bezdarbniekus un samazināto valsts iestāžu darbiniekus. Mao vēlējās pilsētās dzīvojošo iedzīvotāju skaitu samazināt par 1/3.<ref name="cia.gov"/> ==Partijas atjaunošana== Kārtības atjaunošanu valstī pavadīja partijas atjaunošana. Ņemot vērā veco kadru tīrīšanas un sagrāvi, partijas atjaunošana notika armijas kontrolē, kas norādīja uz to, ka šajā laikā Mao vairs nav neviena cita stabila spēka uz ko paļauties. Tradicionāli viņš bija aizstāvējis viedokli, ka partija kontrolē armiju. Pēc radikāļu un intelektuāļu pakļaušanas, Mao sāka aizstāvēt ideju, ka tikai strādnieku šķira vislabāk saprot Kultūras revolūcijas idejas un tai jāieņem vadošā loma revolucionārajās komitejās, kas arī tika īstenots armijas vadībā. 1968. gada oktobrī notika Centrālkomitejas plēnums, kas oficiāli no partijas kā nodevēju izslēdza [[Lju Šaoči]], atbrīvojot viņu no visiem amatiem. Plēnums apsprieda jauno partijas statūtu variantu un pieņēma lēmumu par 9. kongresa sasaukšanu. 1969. gada februārī paziņoja, ka lielāko nežēlastībā kritušo intelektuāļu daļu ir iespējams izlabot. ==Kongress== Kongresu atklāja 1. aprīlī. Tā lozungs bija "vienotība", kas ļaušot sasniegt aizvien jaunas uzvaras. Ar galveno politisko referātu uzstājās Liņs Bjao, kurš apskatīja līdzšinējo Kultūras revolūcijas gaitu, pamatojot to, kā "absolūti nepieciešamu un pareizajā laikā veiktu, lai nostiprinātu proletariāta diktatūru, novērstu kapitālisma atjaunošanu un celtu sociālismu". Viņš arī izvirzīja nepārtrauktās revolūcijas konceptu, kas nozīmēja ka Kultūras revolūcijas satricinājumi turpināsies. Par partijas priekšsēdētāju ievēlēja Mao Dzedunu, par viņa vietnieku Liņu Bjao. Viņu arī oficiāli pasludināja par Mao tuvāko ieroču biedru un mantinieku. Publicētie kongresa materiāli nesniedza konkrētu programmu vai norādes tālākai attīstībai. Politbiroja patstāvīgajā komitejā, kas vadīja valsti, ievēlēja piecus cilvēkus - Mao, Liņu Bjao, Džou Eņlaju, Čen Bodu un Kan Šenu. Pēdējie divi bija galēji kreisie Kultūras revolūcijas grupas vadītāji. Kongress arī nostiprināja armijas lomu partijā, atvēlot tai vairāk nekā 1/3 vietu Centrālkomitejā.<ref name="cia.gov"/> ==Atsauces== {{reflist}} [[Kategorija:Ķīnas vēsture]] [[Kategorija:Komunisms]] 6ufhwsa013yorvcq6retrmejv5wl5sf Deivids Ogdens Stīrss 0 379075 3661097 3660697 2022-07-26T12:27:55Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Deivids Ogdens Stīrss | vārds_orig = ''David Ogden Stiers'' | attēls = David Ogden Stiers 1977.jpg | att_nosaukums = Deivids Ogdens Stīrss 1977. gadā | dz_gads = 1942 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 31 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Peoria}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = Aktieris | ienākumi = | darbības_gadi = 1971–2011 | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Oreginas Universitāte]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Deivid Allens Ogdens Stīrss''' ({{val|en|David Allen Ogden Stiers}}, dzimis {{dat|1942|10|31}}) ir [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[aktieris]]. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.davidogdenstiers.com/}} * {{IMDb name|0001773}} {{aktieris-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Stiers, David Ogden}} [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV balss aktieri]] [[Kategorija:Ilinoisa dzimušie]] [[Kategorija:2018. gadā mirušie]] 02sotxhmu172p89op4j6a1thu6sj93f Bleiks Klārks 0 396783 3661092 3387647 2022-07-26T12:24:34Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Bleiks Klārks | vārds_orig = ''Blake Clark'' | attēls = Blake Clark April 2016.jpg | att_nosaukums = Bleiks Klārks 2016. gadā | dz_gads = 1946 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 2 | dz_vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Džordžija|Makona}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{ASV}} | tautība = | nodarbošanās = ''stand-up'' komiķis, aktieris, dziedātājs | ienākumi = | darbības_gadi = 1981–pašlaik | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Bleiks Klārks''' ({{val|en|Blake Clark}}, dzimis {{dat|1946|2|2}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] ''stand-up'' komiķis un aktieris. Viņa balss ir līdzīga aktiera [[Džims Vārnijs|Džima Vārnija]] balsij. Tieši Bleiks turpināja Vārnija iesākto darbu filmu sērijā "[[Rotaļlietu stāsts (filmu sērija)|Rotaļlietu stāsts]]" pēc Vārnija nāves, turpinot ierunāt viņa tēlu. Ir iesaitījies arī vairākās [[Ādams Sendlers|Ādama Sendlera]] filmās. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Klārks, Bleiks}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV komiķi]] [[Kategorija:ASV balss aktieri]] ehrx1uvtzxl9wx5683geb2tps6qcnzw Kārls Rainers 0 397473 3661120 3311221 2022-07-26T12:40:15Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Kārls Rainers | vārds_orig = ''Carl Reiner'' | attēls = Carl Reiner 1960 still.jpg | komentārs = | dz vārds = | dz datums = {{dat|1922|3|20}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|2s=Ņujorka (štats)|Ņujorka}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2020|6|29|1922|3|20}} | mirš vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} | citi vārdi = | nodarbošanās = komiķis, aktieris, režisors | darbības gadi = 1945–2020 | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = }} '''Kārls Rainers''' ({{val|en|Carl Reiner}}, dzimis {{dat|1922|3|20}}, miris {{dat|2020|6|29}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] komiķis, aktieris, režisors, un rakstnieks. Viņa nozīmīgākie darbi ir bijuši pie projektiem ''[[Your Show of Shows]]'', ''[[The Dick Van Dyke Show]]'', ''[[Good Boy!]]'', ''[[Father of the Pride]]'', ''[[Priecīgā Madagaskara]]'', ''[[Madagaskaras pingvīni]]'', un ''[[Rotaļlietu stāsts 4]]''. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline|Kārls Rainers}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rainers, Kārls}} [[Kategorija:1922. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2020. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV komiķi]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV režisori]] t1p68k06xshs10xplmxpktr43pp11ii Ķēdaiņu "Nevėžis" (futbols) 0 398688 3661466 3609233 2022-07-27T10:15:31Z Makenzis 56205 /* Sastāvs */ wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #1B1F56 | nos = Ķēdaiņu "Nevėžis" | logo = [[Attēls:FK Nevėžis Kėdainiai logo.png|150px]] | pilns = Ķēdaiņu futbola klubs "Nevežis" (''Kėdainių futbolo klubas Nevėžis'') | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Lietuva|Ķēdaiņi}} | dib = 1945 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | stad = Ķēdaiņu Centrālais stadions | ietilp = 3000 | prez = {{flaga|Lietuva}} Sauļus Skibiņausks | tren = {{flaga|Lietuva}} ''Darius Gvildys'' | līga = 1. līga | sez = [[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]] | poz = 10. vieta, A lyga {{decrease}} | | pattern_la1=|pattern_b1=|pattern_ra1=| leftarm1=0000FF|body1=0000FF|rightarm1=0000FF|shorts1=0000FF|socks1=0000FF| pattern_la2=|pattern_b2=|pattern_ra2=| leftarm2=FFFFFF|body2=FFFFFF|rightarm2=FFFFFF|shorts2=0000FF|socks2=FFFFFF| }} '''Ķēdaiņu futbola klubs "Nevežis"''' ({{val|lt|Kėdainių futbolo klubas Nevėžis}}) ir 1945. gadā dibināts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Ķēdaiņi]]em, kas šobrīd spēlē [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas futbola čempionāta A līgā]]. == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''1995.–1996.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''II lyga''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito96.html|title=Lithuania 1995/96|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''1996.–1997.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''II lyga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito97.html|title=Lithuania 1996/97|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1997.–1998.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Lietuvos lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito98.html|title=Lithuania 1997/98|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1998.–1999.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''I lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito99.html|title=Lithuania 1998/99|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1999.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''LFF lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito99b.html|title=Lithuania 1999 (transitional fall season)|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2000.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''LFF lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito00.html|title=Lithuania 2000|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2001''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito01.html#alyga|title=Lithuania 2001|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2002''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#FFCCCC" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito02.html#alyga|title=Lithuania 2002|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2003''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[Pirma lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''13.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito03.html#1lyga|title=Lithuania 2003|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2004''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[Pirma lyga]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito04.html#1lyga|title=Lithuania 2004|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2005''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#FFCCCC" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito05.html#alyga|title=Lithuania 2005|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2006''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#FFCCCC" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito06.html#alyga|title=Lithuania 2006|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2007''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[Pirma lyga]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito07.html#1lyga|title=Lithuania 2007|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2008''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[Pirma lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito08.html#1lyga|title=Lithuania 2008|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2009''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[Pirma lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito09.html#1lyga|title=Lithuania 2009|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2010.html#1lyga|title=Lithuania 2010|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2011. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2011.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#1lyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#1lyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#1lyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#1lyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#1lyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#1lyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#1lyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/nevezis-1275/?cid=1981123 2018 lietuvosfutbolas.lt]</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#FFAAAA" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}</ref> | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | <ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/nevezis-1275/?cid=11757708 2022 g. sezona]</ref> |- |} == Krāsas == {| class="wikitable" style="font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0" |- | style="background:White;color:darkblue" width="150" height="50" |'''NEVĖŽIS''' | style="background:Blue;color:White" width="150" height="50" |'''NEVĖŽIS''' |} == Apģērbu izmaiņas == {| width=22% |- |{{Football kit |pattern_la = |pattern_b = _lit10h |pattern_ra = |pattern_sh = |pattern_so = |leftarm = E9D603 |body = E9D603 |rightarm = E9D603 |shorts = 0000FF |socks = E9D603 |title = 2004-2014 g. (Mājas krāsas) }} |{{Football kit |pattern_la = |pattern_b = |pattern_ra = |pattern_sh = |pattern_so = |leftarm = 0000FF |body = 0000FF |rightarm = 0000FF |shorts = 0000FF |socks = 0000FF |title = 2004-2014 g. (Izbraukuma) }} |{{Football kit |pattern_la = |pattern_b = |pattern_ra = |pattern_sh = |pattern_so = |leftarm = FFBF40 |body = FFBF40 |rightarm = FFBF40 |shorts = 80BFFF |socks = FFBF40 |title = 2015-2016 g. (Mājas krāsas) }} |{{Football kit |pattern_la = |pattern_b = |pattern_ra = |pattern_sh = |pattern_so = |leftarm = 80BFFF |body = 80BFFF |rightarm = 80BFFF |shorts = 80BFFF |socks = 80BFFF |title = 2015-2016 g. (Izbraukuma) }} ||{{Football kit | pattern_la=_blackshoulders|pattern_b=_blackshoulders|pattern_ra=_blackshoulders| leftarm=FFF200|body=FFF200|rightarm=FFF200|shorts=03A745|socks=FFF200| |title = 2017 g. <br /> (Mājas krāsas) }} ||{{Football kit | pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=| leftarm=339933|body=339933|rightarm=339933|shorts=339933|socks=FFF200| |title = 2017 g. (Izbraukuma) }} ||{{Football kit | pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=| leftarm=0000FF|body=0000FF|rightarm=0000FF|shorts=0000FF|socks=0000FF| |title = 2018 g. <br /> (Mājas krāsas) }} ||{{Football kit | pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=| leftarm=ffffff|body=ffffff|rightarm=ffffff|shorts=0000FF|socks=FFFFFF| |title = 2018 g. (Izbraukuma) }} |} == Sastāvs == : ''Atjaunots {{dat|2022|04|17||bez}}.''<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/nevezis-1578/?cid=1816595|title=Nevėžis - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}</ref> {{Fs start}} {{fs player|name=[[Robertas Granauskas]]|nat=LTU|no=34|pos=GK}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|no= 6|nat=NGR|name=[[Biliaminu Nurudeen]]|pos=DF}} {{Fs player|no=18|nat=JPN|pos=DF|name=[[Soichiro Suzuki]]}} {{Fs player|no=99|nat=LTU|name=[[Karolis Rukuiža]]|pos=DF}} {{Fs player|no= |nat=LTU|name=[[Augustas Aksinavičius]]|pos=DF}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|no= |nat=LTU|name=|pos=MF|other=kap.}} [[File:Captain sports.svg|12px]] {{Fs player|no=10|nat=LTU|name=[[Aretas Gėgžna]]|pos=MF}} {{Fs player|no=14|nat=LTU|name=[[Erikas Makauskas]]|pos=MF}} {{Fs player|no=22|nat=LTU|name=[[Arminas Lukoševičius]]|pos=MF}} {{Fs player|no= |nat=LTU|name=[[Rokas Antanas Župerka]]|pos=MF}} {{Fs player|no=91|nat=LTU|name=[[Mindaugas Butkus (2000)|Mindaugas Butkus]]|pos=DF}} {{Fs player|no= |nat=LTU|name=[[Evaldas Petrėnas]]|pos=MF}} {{Fs player|no= |nat=LTU|name=[[Tautvydas Amalas]]|pos=MF}} {{fs player|no=|nat=LTU|name=Vakaris Skibiniauskas|pos=MF}} {{Fs player|no=|nat=LTU|name=[[Aurimas Raginis]]|pos=MF}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|no=13|nat=LTU|name=[[Lukas Berednikovas]]|pos=FW}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs end}} == Latvieši == * {{flaga|LAT}} [[Jānis Krautmanis]], pussargs (2021) == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == * [http://www.fknevezis.lt fknevezis.lt Kluba oficiālā vietne] {{lt ikona}} * [https://www.facebook.com/Fk-Nev%C4%97%C5%BEis-734321683331837/ Kluba ''Facebook'' lapa] {{lietuviski}} * [https://1lyga.lt/ FK Nevėžis 1lyga.lt] {{lietuviski}} * [https://alyga.lt/komanda/nevezis FK Nevėžis alyga.lt] {{lietuviski}} * [https://uk.soccerway.com/teams/lithuania/nevezis-kedainiai/3787/ FK Nevėžis Soccerway] * [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-nevezis-kedainiai/15847/ Globalsportsarchive] {{Pirma lyga}} {{Lietuvas futbola sezonas}} [[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Nevėžis]] o65b5kkj6blzsr74qzwj5tlnkc1nb3k 3661467 3661466 2022-07-27T10:15:44Z Makenzis 56205 /* Sastāvs */ wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #1B1F56 | nos = Ķēdaiņu "Nevėžis" | logo = [[Attēls:FK Nevėžis Kėdainiai logo.png|150px]] | pilns = Ķēdaiņu futbola klubs "Nevežis" (''Kėdainių futbolo klubas Nevėžis'') | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Lietuva|Ķēdaiņi}} | dib = 1945 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | stad = Ķēdaiņu Centrālais stadions | ietilp = 3000 | prez = {{flaga|Lietuva}} Sauļus Skibiņausks | tren = {{flaga|Lietuva}} ''Darius Gvildys'' | līga = 1. līga | sez = [[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]] | poz = 10. vieta, A lyga {{decrease}} | | pattern_la1=|pattern_b1=|pattern_ra1=| leftarm1=0000FF|body1=0000FF|rightarm1=0000FF|shorts1=0000FF|socks1=0000FF| pattern_la2=|pattern_b2=|pattern_ra2=| leftarm2=FFFFFF|body2=FFFFFF|rightarm2=FFFFFF|shorts2=0000FF|socks2=FFFFFF| }} '''Ķēdaiņu futbola klubs "Nevežis"''' ({{val|lt|Kėdainių futbolo klubas Nevėžis}}) ir 1945. gadā dibināts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Ķēdaiņi]]em, kas šobrīd spēlē [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas futbola čempionāta A līgā]]. == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''1995.–1996.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''II lyga''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito96.html|title=Lithuania 1995/96|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''1996.–1997.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''II lyga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito97.html|title=Lithuania 1996/97|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1997.–1998.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Lietuvos lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito98.html|title=Lithuania 1997/98|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1998.–1999.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''I lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito99.html|title=Lithuania 1998/99|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1999.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''LFF lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito99b.html|title=Lithuania 1999 (transitional fall season)|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2000.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''LFF lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito00.html|title=Lithuania 2000|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2001''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito01.html#alyga|title=Lithuania 2001|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2002''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#FFCCCC" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito02.html#alyga|title=Lithuania 2002|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2003''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[Pirma lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''13.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito03.html#1lyga|title=Lithuania 2003|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2004''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[Pirma lyga]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito04.html#1lyga|title=Lithuania 2004|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2005''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#FFCCCC" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito05.html#alyga|title=Lithuania 2005|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2006''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#FFCCCC" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito06.html#alyga|title=Lithuania 2006|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2007''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[Pirma lyga]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito07.html#1lyga|title=Lithuania 2007|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2008''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[Pirma lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito08.html#1lyga|title=Lithuania 2008|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2009''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[Pirma lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito09.html#1lyga|title=Lithuania 2009|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2010.html#1lyga|title=Lithuania 2010|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2011. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2011.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#1lyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#1lyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#1lyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#1lyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#1lyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#1lyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#1lyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/nevezis-1275/?cid=1981123 2018 lietuvosfutbolas.lt]</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#FFAAAA" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}</ref> | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | <ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/nevezis-1275/?cid=11757708 2022 g. sezona]</ref> |- |} == Krāsas == {| class="wikitable" style="font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0" |- | style="background:White;color:darkblue" width="150" height="50" |'''NEVĖŽIS''' | style="background:Blue;color:White" width="150" height="50" |'''NEVĖŽIS''' |} == Apģērbu izmaiņas == {| width=22% |- |{{Football kit |pattern_la = |pattern_b = _lit10h |pattern_ra = |pattern_sh = |pattern_so = |leftarm = E9D603 |body = E9D603 |rightarm = E9D603 |shorts = 0000FF |socks = E9D603 |title = 2004-2014 g. (Mājas krāsas) }} |{{Football kit |pattern_la = |pattern_b = |pattern_ra = |pattern_sh = |pattern_so = |leftarm = 0000FF |body = 0000FF |rightarm = 0000FF |shorts = 0000FF |socks = 0000FF |title = 2004-2014 g. (Izbraukuma) }} |{{Football kit |pattern_la = |pattern_b = |pattern_ra = |pattern_sh = |pattern_so = |leftarm = FFBF40 |body = FFBF40 |rightarm = FFBF40 |shorts = 80BFFF |socks = FFBF40 |title = 2015-2016 g. (Mājas krāsas) }} |{{Football kit |pattern_la = |pattern_b = |pattern_ra = |pattern_sh = |pattern_so = |leftarm = 80BFFF |body = 80BFFF |rightarm = 80BFFF |shorts = 80BFFF |socks = 80BFFF |title = 2015-2016 g. (Izbraukuma) }} ||{{Football kit | pattern_la=_blackshoulders|pattern_b=_blackshoulders|pattern_ra=_blackshoulders| leftarm=FFF200|body=FFF200|rightarm=FFF200|shorts=03A745|socks=FFF200| |title = 2017 g. <br /> (Mājas krāsas) }} ||{{Football kit | pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=| leftarm=339933|body=339933|rightarm=339933|shorts=339933|socks=FFF200| |title = 2017 g. (Izbraukuma) }} ||{{Football kit | pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=| leftarm=0000FF|body=0000FF|rightarm=0000FF|shorts=0000FF|socks=0000FF| |title = 2018 g. <br /> (Mājas krāsas) }} ||{{Football kit | pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=| leftarm=ffffff|body=ffffff|rightarm=ffffff|shorts=0000FF|socks=FFFFFF| |title = 2018 g. (Izbraukuma) }} |} == Sastāvs == : ''Atjaunots {{dat|2022|04|17||bez}}.''<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/nevezis-1578/?cid=1816595|title=Nevėžis - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}</ref> {{Fs start}} {{fs player|name=[[Robertas Granauskas]]|nat=LTU|no=34|pos=GK}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|no= 6|nat=NGR|name=[[Biliaminu Nurudeen]]|pos=DF}} {{Fs player|no=18|nat=JPN|pos=DF|name=[[Soichiro Suzuki]]}} {{Fs player|no=99|nat=LTU|name=[[Karolis Rukuiža]]|pos=DF}} {{Fs player|no= |nat=LTU|name=[[Augustas Aksinavičius]]|pos=DF}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|no= |nat=LTU|name=|pos=MF|other=kap.}} [[File:Captain sports.svg|12px]] {{Fs player|no=14|nat=LTU|name=[[Erikas Makauskas]]|pos=MF}} {{Fs player|no=22|nat=LTU|name=[[Arminas Lukoševičius]]|pos=MF}} {{Fs player|no= |nat=LTU|name=[[Rokas Antanas Župerka]]|pos=MF}} {{Fs player|no=91|nat=LTU|name=[[Mindaugas Butkus (2000)|Mindaugas Butkus]]|pos=DF}} {{Fs player|no= |nat=LTU|name=[[Evaldas Petrėnas]]|pos=MF}} {{Fs player|no= |nat=LTU|name=[[Tautvydas Amalas]]|pos=MF}} {{fs player|no=|nat=LTU|name=Vakaris Skibiniauskas|pos=MF}} {{Fs player|no=|nat=LTU|name=[[Aurimas Raginis]]|pos=MF}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|no=13|nat=LTU|name=[[Lukas Berednikovas]]|pos=FW}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs end}} == Latvieši == * {{flaga|LAT}} [[Jānis Krautmanis]], pussargs (2021) == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == * [http://www.fknevezis.lt fknevezis.lt Kluba oficiālā vietne] {{lt ikona}} * [https://www.facebook.com/Fk-Nev%C4%97%C5%BEis-734321683331837/ Kluba ''Facebook'' lapa] {{lietuviski}} * [https://1lyga.lt/ FK Nevėžis 1lyga.lt] {{lietuviski}} * [https://alyga.lt/komanda/nevezis FK Nevėžis alyga.lt] {{lietuviski}} * [https://uk.soccerway.com/teams/lithuania/nevezis-kedainiai/3787/ FK Nevėžis Soccerway] * [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-nevezis-kedainiai/15847/ Globalsportsarchive] {{Pirma lyga}} {{Lietuvas futbola sezonas}} [[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Nevėžis]] 252e31h4sjlg9asbi6ik71runjq49ln Zendaja 0 403166 3661131 3556705 2022-07-26T12:45:47Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Zendaja | attēls = Zendaya by Gage Skidmore.jpg | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = {{dzimšanas datums un vecums|1996|9|1}} | dz. datums = {{Vieta|ASV|Kalifornija|Oklenda}} | dz. vieta = | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise, dziedātāja | darbības gadi = 2009—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Zendaja Marī Stormera Kolmena''' ({{val|en|Zendaya Maree Stoermer Coleman}}, dzimusi {{dat|1996|9|1}}) ir amerikāņu aktrise un dziedātāja. Viņa karjeru sāka kā bērnu modele un fona dejotāja citiem dziedātājiem. Atpazīstamību ieguva ar lomu ''[[Disney Channel]]'' situāciju komēdijā ''[[Shake It Up]]'' (2010–2013). Filmējusies 2017. gada kinofilmā "[[Zirnekļcilvēks: Atgriešanās mājās]]" un muzikālajā drāmā "[[Izklaides karalis]]". Filmējusies 2019. gada [[HBO]] seriālā ''Euphoria'', kur attēloja Rū Benetu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:Popmūziķi]] e4nrebv2vgt35wx6xpp0ig9oiz6cvqf 14. Saeimas vēlēšanas 0 403238 3661172 3661076 2022-07-26T15:11:22Z Lasks 38532 /* Sarakstu līderihttps://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti */ wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 14. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = yes | previous_election = 13. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2018 | next_election = 15. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2026 | election_date = {{dat|2022|10|01}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = no | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Saskaņa --> | image1 = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]] | colour1 = EB482C | leader1 = [[Ivars Zariņš]] | party1 = [[Saskaņa]] | last_election1 = 23 (19,80%) | seats_before1 = 18 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- JKP --> | image2 = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] | colour2 = 192956 | leader2 = [[Jānis Bordāns]] | party2 = [[Konservatīvie]] | last_election2 = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija) | seats_before2 = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AP! --> | image3 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour3 = FFEC00 | leader3 = ''TBA'' | party3 = [[Attīstībai/Par!]] | last_election3 = 13 (12,04%) | seats_before3 = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Uģis Mitrevics]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (11,01%) | seats_before4 = 11 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- ZZS --> | image5 = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]] | colour5 = 2C943F | leader5 = [[Aivars Lembergs]] | party5 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] | last_election5 = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]]) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- Jaunā Vienotība --> | image6 = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]] | colour6 = A6C705 | leader6 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] | party6 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election6 = 8 (6,69%) | seats_before6 = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = | before_election = [[Krišjānis Kariņš]] | before_party = [[Jaunā Vienotība]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}</ref> == Balsošanas sistēma == [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] | 36 | {{increase}} 1 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] | 26 | {{increase}} 1 |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] | 12 | {{steady}} |} == Priekšvēsture == {{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}} {{multiple image | width = 180 | image1 = 13Saeima2018.svg | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā | image2 = Latvia Saeima 2021.svg | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija }} 14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. [[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva "[[Saskaņa]]", tai sekoja "[[KPV LV]]" un "[[Jaunā konservatīvā partija]]". Saeimā iekļuva arī "[[Attīstībai/Par!]]", "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]" un "[[Jaunā Vienotība]]". Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", "Jaunā konservatīvā partija", "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", kā arī daļa no "KPV LV" frakcijas. Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]]. 13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref>, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}</ref> 5. jūnijā no "Nacionālās Apvienības" izstājās [[Inguna Rībena]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī [[Linda Liepiņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}</ref> 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}</ref> bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}</ref> 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz "Vienotību"|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk kā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla "[[ManaBalss.lv]]" vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas "KPV LV" tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīs jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}</ref> == Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti == === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Nr. ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- ! scope="row"|1 | [[Attīstībai/Par!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|2 | [[Stabilitātei!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|3 | [[Saskaņa]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|18|SK}} |- ! scope="row"|4 | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|20|SK}} |- ! scope="row"|5 |[[Jaunā Vienotība]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|6 |[[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|7 |[[Apvienotais saraksts]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|26|SK}} |- ! scope="row"|8 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|26|SK}} |} === Sarakstu līderi<ref>https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Attīstībai/Par!]] |<small>[[Marija Golubeva]]</small> |<small>[[Artis Pabriks]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Kristaps Eklons]]</small> |<small>[[Artūrs Toms Plešs]]</small> |- !2 |[[Stabilitātei]] |<small>[[Aleksejs Rosļikovs]]</small> |<small>[[Amils Saļimovs]]</small> |<small>[[Viktorija Pleškāne]]</small> |<small>[[Sanita Petere]]</small> |<small>[[Naomi Farbere]]</small> |- !3 |[[Saskaņa]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Ivars Zariņš]]</small> |<small>[[Regīna Ločmele]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Aleksandrs Kazačkovs]]</small> |- !4 |[[Progresīvie]] |<small>[[Antoņina Ņenaševa]]</small> |<small>[[Kaspars Briškens]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Liene Gātere]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |- !5 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Edgars Rinkēvičs]]</small> |<small>[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Arvils Ašeradens]]</small> |<small>[[Jānis Reirs]]</small> |- !6 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Vilis Krištopāns]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- !7 |[[Konservatīvie]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]</ref> |<small>[[Anita Muižniece]]</small> |<small>[[Jānis Bordāns]]</small> |<small>[[Aldis Bukšs]]</small> |<small>[[Krišjānis Feldmanis]]</small> |<small>[[Gatis Eglītis]]</small> |- !8 |[[Apvienotais saraksts]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]</ref> |<small>[[Didzis Šmits]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |- !9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]]/[[LSDSP]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]</ref> |<small>[[Gunārs Kūtris]]</small> |<small>[[Armands Krauze]]</small> |<small>[[Kaspars Melnis]]</small> |<small>[[Uldis Augulis]]</small> |<small>[[Viktors Valainis]]</small> |- !10 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |<small>[[Ināra Mūrniece]]</small> |<small>[[Uģis Mitrevics]]</small> |<small>[[Edmunds Teirumnieks]]</small> |<small>[[Ilze Indriksone]]</small> |<small>[[Edvīns Šnore]]</small> |} === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]] |[[Aivars Lembergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Kaspars Briškens]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}</ref> |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainars Šlesers]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!]] |[[Aleksejs Rosļikovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No "Stabilitātei!" uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Saskaņa]] |[[Ivars Zariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Uldis Pīlēns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}</ref> |- |[[Konservatīvie]] |[[Jānis Bordāns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]] ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Saskaņa|S]] | rowspan="2" |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]<hr>AL | rowspan="2" |JKP<hr>[[Konservatīvie|K]] ! rowspan="2" |[[Attīstībai/Par!|AP!]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] | rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! colspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] | rowspan="2" |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! rowspan="2" |[[Progresīvie (partija)|P]] | rowspan="2" |LuK<hr>[[Katram un katrai|KuK]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|S!]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Nezina ! rowspan="3" |Neplāno piedalīties ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Latvijas Zaļā partija|LZP]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! colspan="2" class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | |- |20.–24. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV] |1156 |'''10,3''' |– |'''5,7''' |'''10,7''' |'''11,3''' |'''6,8''' | colspan="2" |4,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,5''' |3,8 |'''6,4''' |3,1 |'''5,0''' |'''5,3''' |2,7 | colspan="2" |51,6 | style="background:#a0d78e" |9,2 |- |6.–10. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV] |859 |'''10,6''' |– |'''6,2''' |'''9.0''' |'''12,3''' |'''6,5''' | colspan="2" |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''20,3''' |'''5,5''' |'''6,8''' |2,2 |'''7,5''' |3,2 |2,6 | colspan="2" |51,4 | style="background:#a0d78e" |8,0 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV] |1795 |'''7,0''' |– |3,6 |'''5,7''' |'''7,0''' |'''5,5''' | colspan="2" |2,7 | style="background:#a0d78e" |'''9,9''' |2,4 |'''5,2''' |2,4 |3,0 |2,8 |– |27,5 |14,0 | style="background:#a0d78e" |2,9 |- |maijs |[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV] |665 |'''10,6''' |0,1 |'''6,9''' |'''10,2''' |'''12,8''' | colspan="2" |'''8,4''' |2,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,0''' |'''7,1''' |'''6,9''' |2,6 |4,6 |1,9 |6,9 | colspan="2" |51,2 (no 969) | style="background:#a0d78e" |7,2 |- |13.–24. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV] |1814 |'''7,6''' |0,6 |3,2 |'''5,6''' |'''8,5''' |'''6,0''' | colspan="2" |2,8 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |2,7 |4,0 |1,2 |2,1 |2,3 |1,9 |30,1 |12,0 | style="background:#a0d78e" |0,9 |- |22. aprīlis – 2. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1812 |'''6,8''' |0,6 |2,5 |4,4 |'''7,8''' | colspan="2" |'''8,0''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,8''' |3,2 |4,4 |2,4 |3,0 |1,6 |2,2 |29,6 |11,3 | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |26.–29. aprīlis |[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV] |969 |'''12,4''' |1,0 |'''9,1''' |'''10,3''' |'''12,5''' | colspan="2" |'''9,4''' |2,2 | style="background:#a0d78e" |'''19,2''' |'''5,2''' |'''5,9''' |3,8 |3,1 |– |3,2 | colspan="2" |53,0 | style="background:#a0d78e" |6,8 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1820 |'''6,7''' |0,3 |3,1 |'''5,4''' |'''7,2''' | colspan="2" |'''7,7''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |3,2 |4,9 |1,9 |2,5 |2 |1,7 |24,0 |18 | style="background:#a0d78e" |1,7 |- |29.–31. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum] |498 |'''11,2''' |1,6 |'''6,7''' |'''10,2''' |'''11,9''' | colspan="2" |'''10,8''' |2,6 | style="background:#a0d78e" |'''17,0''' |'''5,6''' |'''5,9''' |4,7 |'''5,2''' |– |4,3 | colspan="2" |51,9 (no 832) | style="background:#a0d78e" |5,1 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV] |1815 | style="background:#F8C1BE" |'''10,1''' |– |3,1 |4,2 |'''7,0''' | colspan="2" |'''6,9''' |2,3 |'''8,2''' |2,4 |3,9 |2,2 |4,3 |2 |1,6 |24,0 |17,8 | style="background:#F8C1BE" |1,9 |- |23.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum] |1325 |'''12,7''' |1,1 |'''6,2''' |'''11,5''' |'''11,6''' | colspan="2" |'''9,5''' |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''16,3''' |3,4 |'''6,5''' |'''5,7''' |4,5 |– |5,6 | colspan="2" |49,7 | style="background:#a0d78e" |3,5 |- |1. janvāris – 2. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum] |344 |'''12,7''' |0,8 |'''6,0''' |'''11,6''' |'''11,7''' | colspan="2" |'''9,6''' |3,7 | style="background:#a0d78e" |'''16,6''' |3,2 |'''7,0''' |'''5,9''' |4,3 |– |5,0 | colspan="2" |50,3 (no 637) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1808 | style="background:#F8C1BE" |'''10,6''' |– |2,8 |4,6 |'''5,9''' | colspan="2" |'''8,2''' |2,6 |'''7,5''' |2,9 |3,3 |2,5 |2,7 |1,3 |2,5 |22,8 |19,8 | style="background:#F8C1BE" |2,4 |} ==== 2021. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! KPV LV<hr>[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]] ! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;"| |- |1.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum] |818 |'''12,2''' |0,8 |'''6,1''' |'''12,0''' |'''11,5''' |'''9,5''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,1 |3,1 |'''6,6''' |'''6,4''' |4,5 |4,6 | colspan="2" |51,5 (no 1410) | style="background:#a0d78e" |4,7 |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV] |1818 | style="background:#F8C1BE" |'''11,0''' |0,7 |3,4 |4,5 |'''6,6''' |'''6,6''' |'''7,7''' |2,2 |2,7 |3,7 |3,0 |2,5 |1,0 |23,6 |19,4 | style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.–30. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum] |508 |'''13,0''' |0,8 |'''5,5''' |'''12,6''' |'''11,4''' |'''9,4''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,9 |3,0 |'''5,9''' |'''5,4''' |4,6 |4,7 | colspan="2" |51,3 (no 866) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |8.–29. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV] |1805 | style="background:#F8C1BE" |'''9,5''' |– |2,8 |4,9 |'''5,6''' |'''7,4''' |'''7,8''' |2,6 |2,7 |3,7 |1,7 |2,1 |1,3 |28,9 |17,9 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–31. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum] |1147 |'''12,6''' |0,6 |'''5,1''' |'''14,1''' |'''11,8''' |'''9,0''' | style="background:#a0d78e" |'''15,9''' |3,8 |3,5 |'''6,4''' |'''6,4''' |4,5 |4,1 | colspan="2" |49,8 (no 1871) | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,0''' |0,9 |2,5 |4,6 |'''5,3''' |'''6,5''' |'''6,4''' |2,4 |2,5 |2,7 |2,2 |2,4 |0,5 |28,4 |21,4 | style="background:#F8C1BE" |3,5 |- |1. septembris – 1. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum] |679 |'''13,4''' |0,7 |'''6,9''' |'''14,8''' |'''11,9''' |'''8,5''' | style="background:#a0d78e" |'''15,5''' |4,0 |2,9 |'''5,7''' |'''6,1''' |3,1 |3,2 | colspan="2" |49,1 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |0,7 |- |septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV] |1806 | style="background:#F8C1BE" |'''12,0''' |0,4 |2,9 |4,8 |'''6,9''' |'''8,3''' |'''8,2''' |3,1 |2,6 |3,5 |3,7 |2,9 |0,7 |21,3 |18,6 | style="background:#F8C1BE" |3,1 |- |27.–31. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum] |710 |'''14,6''' |1,0 |'''6,1''' |'''14,0''' |'''11,7''' |'''9,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |3,7 |2,8 |'''5,7''' |'''5,1''' |3,6 |4,8 | colspan="2" |47,6 (no 1181) | style="background:#a0d78e" |2,3 |- |?.–18. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV] |1825 | style="background:#F8C1BE" |'''12,6''' |0,4 |3,1 |'''5,0''' |'''7,1''' |'''7,3''' |'''6,7''' |2,8 |3,3 |3,6 |3,2 |– |1,6 |23,1 |20,0 | style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV] |1801 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |0,9 |4,0 |'''5,6''' |'''7,3''' |'''7,7''' |'''7,6''' |3,5 |3,5 |3,0 |3,4 |style="background:#d3d3d3;" rowspan="14" |''nav'' |1,7 |18,2 |22,3 |style="background:#F8C1BE" |3,6 |- |27.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum] |612 |'''15,8''' |0,6 |'''5,8''' |'''11,5''' |'''14,4''' |'''11,6''' | style="background:#a0d78e" |'''16,2''' |4,1 |3,4 |'''6,5''' |4,1 |6,0 | colspan="2" |45,9 (no 1029) | style="background:#a0d78e" |0,4 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=admin SKDS/LTV] |1793 |style="background:#F8C1BE"|'''12,1''' |0,6 |3,7 |'''5,6''' |'''9,3''' |'''9,4''' |'''7,2''' |2,7 |3,4 |4,3 |3,3 |1,1 |18,0 |19,4 |style="background:#F8C1BE"|2,7 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV] |1816 |style="background:#F8C1BE"|'''10,3''' |0,8 |4,7 |4,9 |'''8,0''' |'''7,7''' |'''6,6''' |1,9 |3,6 |3,7 |3,2 |0,9 |22,8 |20,9 |style="background:#F8C1BE"|2,3 |- |26.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum] |576 |style="background:#F8C1BE"|'''17,1''' |0,6 |'''7,8''' |'''11,1''' |'''13,3''' |'''12,5''' |'''15,9''' |3,5 |3,8 |'''6,1''' |3,3 |5,0 | colspan="2" |47,9 (no 1089) |style="background:#F8C1BE"|1,2 |- |aprīlis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE"|'''12,0''' |0,2 |3,9 |'''5,6''' |'''8,0''' |'''7,7''' |'''7,0''' |2,0 |4,2 |4,5 |4,2 |0,6 |20,1 |20,1 |style="background:#F8C1BE"|4,0 |- |26.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum] |680 |'''15,2''' |1,0 |'''7,4''' |'''12,2''' |'''11,9''' |'''10,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,8''' |4,3 |4,1 |'''6,4''' |'''5,6''' |5,1 | colspan="2" |49,6 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |1,6 |- |9.–19. aprīlis |[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti] |1003 | style="background:#F8C1BE" |'''9,2''' |1,1 |3,7 |'''5,3''' |'''6,2''' |'''7,3''' |'''6,2''' |2,2 |1,8 |2,6 |2,7 |– |36,0 |15,6 | style="background:#F8C1BE" |2,0 |- | rowspan="2" |marts |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,5''' |1,3 |4,4 |'''5,2''' |'''6,6''' |'''6,2''' |'''6,1''' |2,2 |1,4 |2,8 |2,6 |– |35,6 |15,1 | style="background:#F8C1BE" |3,9 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV] |1806 |style="background:#F8C1BE"|'''9,9''' |– |3,9 |'''5,1''' |'''7,3''' |'''6,4''' |'''6,3''' |2,6 |2,9 |4,2 |3,7 |1,9 |28,3 |17,5 |style="background:#F8C1BE"|2,6 |- |26.–30. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum] |990 |'''13,5''' |1,3 |'''8,3''' |'''13,4''' |'''12,2''' |'''10,7''' | style="background:#a0d78e" |'''15,7''' |3,5 |3,2 |'''5,6''' |'''5,7''' |6,8 |– |– |style="background:#a0d78e" |2,2 |- |februāris |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''11,5''' |1,0 |4,6 |'''7,2''' |'''5,7''' |'''9,8''' |'''6,5''' |2,3 |1,8 |2,8 |2,7 |– |28,1 |16,0 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum] |1903 |'''12,0''' |1,9 |'''8,0''' |'''14,6''' |'''11,1''' |'''11,9''' | style="background:#a0d78e" |'''15,1''' |3,6 |3,9 |'''7,0''' |4,3 |6,5 |– |– |style="background:#a0d78e" |0,5 |- |7.–31. janvāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum] |1250 |'''11,8''' |2,5 |'''7,5''' | style="background:#F2F5A9" |'''14,0''' |'''12,4''' |'''12,3''' |'''13,7''' |3,0 |4,1 |'''6,8''' |3,5 |6,8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |0,3 |} ==== 2020. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''5,3''' |4,8 |'''5,8''' |'''8,0''' |4,1 |3,0 |2,1 |3,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.-17. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum] |2421 |style="background:#F8C1BE" |'''13''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''13''' | style="background:#f99696" |'''13''' | style="background:#8BD9A9" |'''13''' | style="background:#a0d78e" |'''13''' |4 |4 |'''8''' |9 |– |– |– |- |novembis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''11,6''' |1,1 |4,9 |'''8,6''' |'''8,2''' |'''7,0''' |'''5,0''' |3,2 |3,6 |2,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,0 |- |11.-20. novembis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum] |817 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''15''' |'''13''' |'''12''' |'''13''' |4 |4 |'''6''' |8 |– |– |– |- |26.–30. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum] |853 |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''11''' |'''14''' |3 |4 |'''6''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |9.-20. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV] |889 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''6,4''' |'''7,8''' |'''6,4''' |'''8,9''' |'''5,4''' |3,0 |2,8 |3,3 |0,7 |23 |19 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |29. septembris – 4. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum] |442 |'''15''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''9''' |'''15''' |4 |3 |'''7''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |11.-22. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV] |888 |style="background:#F8C1BE" |'''10,2''' |2,2 |'''6,1''' |'''7,6''' |'''6,2''' |'''9,8''' |'''6,6''' |3,5 |2,6 |3 |1,1 |22,4 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |0,4 |- |7.–24. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum] |637 |'''15''' |2 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''16''' |'''13''' |'''10''' |'''15''' |3 |4 |'''5''' |7 |– |– | style="background:#F2F5A9" |1 |- |7.–20. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''12,2''' |1,9 |4,6 |'''7,8''' |'''5,2''' |'''10,7''' |'''6,6''' |3,8 |1,5 |1,4 |0,7 |28,5 |17,9 |style="background:#F8C1BE" |1,5 |- |8.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum] |1975 |style="background:#F8C1BE" |'''16''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''16''' |4 |3 |'''8''' |6 |– |– |– |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''15,5''' |2,2 |3,9 |'''5,6''' |'''6,8''' |'''8,3''' |'''5,8''' |2,9 |2,1 |2,2 |0,2 |26,0 |18,5 |style="background:#F8C1BE" |7,2 |- |1.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum] |1461 |'''15''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''5''' |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |1,8 |4,2 |'''5,8''' |'''5,6''' |'''8,9''' |'''5,1''' |2,8 |2,2 |1,7 |0,6 |29,8 |18,6 |style="background:#F8C1BE" |4,0 |- |23. maijs – 2. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV] |902 |style="background:#F8C1BE" |'''13,2''' |2,0 |3,7 |'''5,0''' |'''5,5''' |'''8,1''' |'''6,1''' |2,6 |2,3 |1,5 |9,6 |29,6 |19,6 |style="background:#F8C1BE" |5,1 |- |18.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum] |1182 |'''16''' |2 |'''9''' |'''13''' |'''11''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''18''' |4 |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |7.–26. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum] |1325 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |2 |'''11''' |'''14''' |'''12''' |'''11''' |'''16''' |'''5''' |4 |'''6''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV] |903 |style="background:#F8C1BE" |'''14,8''' |2,2 |4,8 |'''5,6''' |'''5,8''' |'''8,6''' |'''5,8''' |2,9 |1,5 |1,5 |0,6 |28,8 |17,1 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |4.–28. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum] |1994 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''13''' |'''13''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''5''' |4 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |24.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum] |783 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |3 |'''11''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''14''' |'''5''' |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |7.–18. februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''12,3''' |1,3 |4,1 |'''5,4''' |'''5,4''' |'''7,9''' |'''6,4''' |3,3 |2,0 |2,2 |0,4 |27,9 |21,4 |style="background:#F8C1BE" |4,4 |- |28. janvāris – 1. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum] |684 |style="background:#F8C1BE" |'''21''' |2 |'''11''' |'''11''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |'''5''' |3 |'''7''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''13,6''' |2,0 |'''6,1''' |'''5,4''' |'''6,3''' |'''8,7''' |'''6,1''' |2,9 |2,5 |1,8 |0,8 |26,9 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |} ==== 2019. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |18.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum] |1153 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |2 |'''12''' |'''10''' |'''14''' |'''10''' |'''14''' |'''5''' |'''5''' |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |6 |- |30. novembris – 12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV] |887 |style="background:#F8C1BE" |'''13,4''' |1,8 |'''5,9''' |4,6 |'''6,9''' |'''8,0''' |'''6,8''' |2,0 |2,2 |2,4 |0,1 |26,7 |19,2 |style="background:#F8C1BE" |6,4 |- |21.–24. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum] |966 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''13''' |'''10''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |4 |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |2.–12. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''11,2''' |3,0 |'''5,4''' |'''5,6''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''6,5''' |2,8 |2,0 |2,1 |0,2 |25,4 |19,5 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |15.–22. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum] |502 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''14''' |'''9''' |'''11''' |'''11''' |'''15''' |4 |4 |'''6''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |5.–16. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV] |909 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |2,5 |'''6,7''' |'''5,2''' |'''7,3''' |'''8,0''' |'''6,5''' |2,2 |2,2 |2,8 |0,5 |24,9<ref>{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}</ref> |18,3 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |- |27.–30. septembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum] |489 |style="background:#F8C1BE" |'''19''' |2 |'''15''' |'''11''' |'''10''' |'''10''' |'''17''' |'''5''' |4 |'''5''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |2 |- |6.–18. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''14,5''' |2,8 |'''7,2''' |'''6,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''8,3''' |2,5 |– |2,1 |1,0 |22,1 |16,1 |style="background:#F8C1BE" |5,6 |- |27.–30. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum] |1152 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |4 |'''16''' |'''10''' |'''11''' |'''11''' |'''17''' |4 |4 |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |augusts <small>(publicēts 30. augustā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''16,1''' |2,6 |'''6,3''' |'''6,2''' |'''7,2''' |'''8,3''' |'''8,8''' |2,9 |2,5 |2,1 |0,3 |17,3 |19,4 |style="background:#F8C1BE" |7,3 |- |jūlijs <small>(publicēts 30. jūlijā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''14,7''' |1,6 |'''5,0''' |'''5,7''' |'''6,3''' |'''7,6''' |'''8,5''' |3,6 |2,3 |2,1 |0,5 |22,2 |19,9 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |22.–29. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum] |989 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''15''' |'''10''' |'''15''' |'''10''' |'''15''' |4 |'''6''' |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |3 |- |26.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum] |860 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''12''' |'''15''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''6''' |4 |'''6''' |0 |– |– |– |- |7.–17. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''15,8''' |3,4 |4,6 |'''6,8''' |'''7,7''' |'''6,3''' |'''10,5''' |3,0 |1,6 |3,0 |0,4 |18,2 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''17,5''' |2,4 |'''7,9''' |'''5,9''' |'''8,6''' |'''8,8''' |'''6,1''' |4,0 |1,5 |1,9 |0,1 |16,9 |18,4 |style="background:#F8C1BE" |8,7 |- |1.–28. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum] |1079 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''10''' |'''16''' |'''8''' |'''16''' |4 |4 |'''7''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |1.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum] |1236 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |4 |'''15''' |'''10''' |'''12''' |'''11''' |'''10''' |'''6''' |3 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |aprīlis <small>(publicēts 26. aprīlī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''19,7''' |2,8 |'''8,6''' |'''5,6''' |'''6,7''' |'''6,9''' |'''5,8''' |3,0 |1,6 |1,5 |0,3 |20,6 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |11,1 |- |rowspan=2|marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum] |867 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |4 |'''13''' |'''11''' |'''14''' |'''10''' |'''11''' |'''6''' |'''5''' |'''6''' |5 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&utm_campaign=news=&utm_medium=chrome SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''17,7''' |4,1 |'''8,0''' |'''6,2''' |'''5,0''' |'''7,6''' |'''5,3''' |2,9 |1,6 |2,3 |0,5 |22,1 |16,7 |style="background:#F8C1BE" |8,3 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV] |872 |style="background:#F8C1BE" |'''19,0''' |3,5 |'''9,5''' |'''5,9''' |'''6,3''' |'''5,7''' |'''6,5''' |2,4 |2,0 |2,7 |0,4 |19,3 |16,8 |style="background:#F8C1BE" |9,5 |- |11.–23. janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV] |906 |style="background:#F8C1BE" |'''17,4''' |'''7,1''' |'''12,1''' |'''6,7''' |'''7,7''' |'''8,1''' |4,0 |– |– |– |5,3 |18,8 |12,8 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |} ==== 2018. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |1.–12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''20,6''' |'''10,4''' |'''8,9''' |'''6,2''' |'''6,5''' |'''6,6''' |4,2 |3,0 |2,4 |2,3 |0,1 |16,5 |12,3 |style="background:#F8C1BE" |10,2 |- |3.–15. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV] |833 |style="background:#F8C1BE" |'''18,2''' |'''9,8''' |'''10,2''' |'''6,7''' |'''5,9''' |'''6,4''' |4,7 |2,6 |1,6 |1,8 |0,1 |17,7 |14,3 |style="background:#F8C1BE" |8,0 |- |13.–23. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''19,2''' |'''11,5''' |'''10,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''5,4''' |4,4 |4,2 |1,4 |1,7 |0,2 |12,0 |12,6 |style="background:#F8C1BE" |7,7 |- !colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]] |style="background:#F8C1BE" |'''19,80''' |'''14,25''' |'''13,59''' |'''12,05''' |'''11,02''' |'''9,92''' |'''6,70''' |4,15 |3,20 |2,62 |2,70 !colspan=2| |style="background:#F8C1BE" |5,55 |} === Citas aptaujas === 2019. gada augustā "Kantar TNS" aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}</ref> 2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc "mazākā ļaunuma" principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> "Eurobarometer" aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}</ref> Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}</ref> savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] 289or99nw5jaqf9se55cvabos9qdags 3661173 3661172 2022-07-26T15:13:26Z Lasks 38532 /* Ministru prezidenta amata kandidāti */ wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 14. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = yes | previous_election = 13. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2018 | next_election = 15. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2026 | election_date = {{dat|2022|10|01}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = no | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Saskaņa --> | image1 = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]] | colour1 = EB482C | leader1 = [[Ivars Zariņš]] | party1 = [[Saskaņa]] | last_election1 = 23 (19,80%) | seats_before1 = 18 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- JKP --> | image2 = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] | colour2 = 192956 | leader2 = [[Jānis Bordāns]] | party2 = [[Konservatīvie]] | last_election2 = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija) | seats_before2 = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AP! --> | image3 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour3 = FFEC00 | leader3 = ''TBA'' | party3 = [[Attīstībai/Par!]] | last_election3 = 13 (12,04%) | seats_before3 = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Uģis Mitrevics]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (11,01%) | seats_before4 = 11 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- ZZS --> | image5 = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]] | colour5 = 2C943F | leader5 = [[Aivars Lembergs]] | party5 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] | last_election5 = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]]) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- Jaunā Vienotība --> | image6 = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]] | colour6 = A6C705 | leader6 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] | party6 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election6 = 8 (6,69%) | seats_before6 = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = | before_election = [[Krišjānis Kariņš]] | before_party = [[Jaunā Vienotība]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}</ref> == Balsošanas sistēma == [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] | 36 | {{increase}} 1 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] | 26 | {{increase}} 1 |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] | 12 | {{steady}} |} == Priekšvēsture == {{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}} {{multiple image | width = 180 | image1 = 13Saeima2018.svg | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā | image2 = Latvia Saeima 2021.svg | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija }} 14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. [[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva "[[Saskaņa]]", tai sekoja "[[KPV LV]]" un "[[Jaunā konservatīvā partija]]". Saeimā iekļuva arī "[[Attīstībai/Par!]]", "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]" un "[[Jaunā Vienotība]]". Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", "Jaunā konservatīvā partija", "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", kā arī daļa no "KPV LV" frakcijas. Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]]. 13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref>, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}</ref> 5. jūnijā no "Nacionālās Apvienības" izstājās [[Inguna Rībena]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī [[Linda Liepiņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}</ref> 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}</ref> bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}</ref> 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz "Vienotību"|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk kā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla "[[ManaBalss.lv]]" vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas "KPV LV" tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīs jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}</ref> == Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti == === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Nr. ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- ! scope="row"|1 | [[Attīstībai/Par!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|2 | [[Stabilitātei!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|3 | [[Saskaņa]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|18|SK}} |- ! scope="row"|4 | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|20|SK}} |- ! scope="row"|5 |[[Jaunā Vienotība]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|6 |[[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|7 |[[Apvienotais saraksts]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|26|SK}} |- ! scope="row"|8 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|26|SK}} |} === Sarakstu līderi<ref>https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Attīstībai/Par!]] |<small>[[Marija Golubeva]]</small> |<small>[[Artis Pabriks]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Kristaps Eklons]]</small> |<small>[[Artūrs Toms Plešs]]</small> |- !2 |[[Stabilitātei]] |<small>[[Aleksejs Rosļikovs]]</small> |<small>[[Amils Saļimovs]]</small> |<small>[[Viktorija Pleškāne]]</small> |<small>[[Sanita Petere]]</small> |<small>[[Naomi Farbere]]</small> |- !3 |[[Saskaņa]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Ivars Zariņš]]</small> |<small>[[Regīna Ločmele]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Aleksandrs Kazačkovs]]</small> |- !4 |[[Progresīvie]] |<small>[[Antoņina Ņenaševa]]</small> |<small>[[Kaspars Briškens]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Liene Gātere]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |- !5 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Edgars Rinkēvičs]]</small> |<small>[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Arvils Ašeradens]]</small> |<small>[[Jānis Reirs]]</small> |- !6 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Vilis Krištopāns]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- !7 |[[Konservatīvie]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]</ref> |<small>[[Anita Muižniece]]</small> |<small>[[Jānis Bordāns]]</small> |<small>[[Aldis Bukšs]]</small> |<small>[[Krišjānis Feldmanis]]</small> |<small>[[Gatis Eglītis]]</small> |- !8 |[[Apvienotais saraksts]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]</ref> |<small>[[Didzis Šmits]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |- !9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]]/[[LSDSP]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]</ref> |<small>[[Gunārs Kūtris]]</small> |<small>[[Armands Krauze]]</small> |<small>[[Kaspars Melnis]]</small> |<small>[[Uldis Augulis]]</small> |<small>[[Viktors Valainis]]</small> |- !10 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |<small>[[Ināra Mūrniece]]</small> |<small>[[Uģis Mitrevics]]</small> |<small>[[Edmunds Teirumnieks]]</small> |<small>[[Ilze Indriksone]]</small> |<small>[[Edvīns Šnore]]</small> |} === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]] |[[Aivars Lembergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Kaspars Briškens]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}</ref> |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainars Šlesers]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!]] |[[Aleksejs Rosļikovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No "Stabilitātei!" uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Saskaņa]] |[[Ivars Zariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Uldis Pīlēns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}</ref> |- |[[Konservatīvie]] |[[Jānis Bordāns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |[[Uģis Mitrevics]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/na-lideri-velesanas-mitrevics-murniece-indriksone-snore-un-teirumnieks.d?id=54580736|title=NA līderi vēlēšanās – Mitrevics, Mūrniece, Indriksone, Šnore un Teirumnieks |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-26|language=lv}}</ref> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]] ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Saskaņa|S]] | rowspan="2" |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]<hr>AL | rowspan="2" |JKP<hr>[[Konservatīvie|K]] ! rowspan="2" |[[Attīstībai/Par!|AP!]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] | rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! colspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] | rowspan="2" |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! rowspan="2" |[[Progresīvie (partija)|P]] | rowspan="2" |LuK<hr>[[Katram un katrai|KuK]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|S!]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Nezina ! rowspan="3" |Neplāno piedalīties ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Latvijas Zaļā partija|LZP]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! colspan="2" class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | |- |20.–24. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV] |1156 |'''10,3''' |– |'''5,7''' |'''10,7''' |'''11,3''' |'''6,8''' | colspan="2" |4,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,5''' |3,8 |'''6,4''' |3,1 |'''5,0''' |'''5,3''' |2,7 | colspan="2" |51,6 | style="background:#a0d78e" |9,2 |- |6.–10. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV] |859 |'''10,6''' |– |'''6,2''' |'''9.0''' |'''12,3''' |'''6,5''' | colspan="2" |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''20,3''' |'''5,5''' |'''6,8''' |2,2 |'''7,5''' |3,2 |2,6 | colspan="2" |51,4 | style="background:#a0d78e" |8,0 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV] |1795 |'''7,0''' |– |3,6 |'''5,7''' |'''7,0''' |'''5,5''' | colspan="2" |2,7 | style="background:#a0d78e" |'''9,9''' |2,4 |'''5,2''' |2,4 |3,0 |2,8 |– |27,5 |14,0 | style="background:#a0d78e" |2,9 |- |maijs |[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV] |665 |'''10,6''' |0,1 |'''6,9''' |'''10,2''' |'''12,8''' | colspan="2" |'''8,4''' |2,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,0''' |'''7,1''' |'''6,9''' |2,6 |4,6 |1,9 |6,9 | colspan="2" |51,2 (no 969) | style="background:#a0d78e" |7,2 |- |13.–24. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV] |1814 |'''7,6''' |0,6 |3,2 |'''5,6''' |'''8,5''' |'''6,0''' | colspan="2" |2,8 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |2,7 |4,0 |1,2 |2,1 |2,3 |1,9 |30,1 |12,0 | style="background:#a0d78e" |0,9 |- |22. aprīlis – 2. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1812 |'''6,8''' |0,6 |2,5 |4,4 |'''7,8''' | colspan="2" |'''8,0''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,8''' |3,2 |4,4 |2,4 |3,0 |1,6 |2,2 |29,6 |11,3 | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |26.–29. aprīlis |[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV] |969 |'''12,4''' |1,0 |'''9,1''' |'''10,3''' |'''12,5''' | colspan="2" |'''9,4''' |2,2 | style="background:#a0d78e" |'''19,2''' |'''5,2''' |'''5,9''' |3,8 |3,1 |– |3,2 | colspan="2" |53,0 | style="background:#a0d78e" |6,8 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1820 |'''6,7''' |0,3 |3,1 |'''5,4''' |'''7,2''' | colspan="2" |'''7,7''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |3,2 |4,9 |1,9 |2,5 |2 |1,7 |24,0 |18 | style="background:#a0d78e" |1,7 |- |29.–31. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum] |498 |'''11,2''' |1,6 |'''6,7''' |'''10,2''' |'''11,9''' | colspan="2" |'''10,8''' |2,6 | style="background:#a0d78e" |'''17,0''' |'''5,6''' |'''5,9''' |4,7 |'''5,2''' |– |4,3 | colspan="2" |51,9 (no 832) | style="background:#a0d78e" |5,1 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV] |1815 | style="background:#F8C1BE" |'''10,1''' |– |3,1 |4,2 |'''7,0''' | colspan="2" |'''6,9''' |2,3 |'''8,2''' |2,4 |3,9 |2,2 |4,3 |2 |1,6 |24,0 |17,8 | style="background:#F8C1BE" |1,9 |- |23.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum] |1325 |'''12,7''' |1,1 |'''6,2''' |'''11,5''' |'''11,6''' | colspan="2" |'''9,5''' |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''16,3''' |3,4 |'''6,5''' |'''5,7''' |4,5 |– |5,6 | colspan="2" |49,7 | style="background:#a0d78e" |3,5 |- |1. janvāris – 2. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum] |344 |'''12,7''' |0,8 |'''6,0''' |'''11,6''' |'''11,7''' | colspan="2" |'''9,6''' |3,7 | style="background:#a0d78e" |'''16,6''' |3,2 |'''7,0''' |'''5,9''' |4,3 |– |5,0 | colspan="2" |50,3 (no 637) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1808 | style="background:#F8C1BE" |'''10,6''' |– |2,8 |4,6 |'''5,9''' | colspan="2" |'''8,2''' |2,6 |'''7,5''' |2,9 |3,3 |2,5 |2,7 |1,3 |2,5 |22,8 |19,8 | style="background:#F8C1BE" |2,4 |} ==== 2021. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! KPV LV<hr>[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]] ! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;"| |- |1.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum] |818 |'''12,2''' |0,8 |'''6,1''' |'''12,0''' |'''11,5''' |'''9,5''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,1 |3,1 |'''6,6''' |'''6,4''' |4,5 |4,6 | colspan="2" |51,5 (no 1410) | style="background:#a0d78e" |4,7 |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV] |1818 | style="background:#F8C1BE" |'''11,0''' |0,7 |3,4 |4,5 |'''6,6''' |'''6,6''' |'''7,7''' |2,2 |2,7 |3,7 |3,0 |2,5 |1,0 |23,6 |19,4 | style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.–30. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum] |508 |'''13,0''' |0,8 |'''5,5''' |'''12,6''' |'''11,4''' |'''9,4''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,9 |3,0 |'''5,9''' |'''5,4''' |4,6 |4,7 | colspan="2" |51,3 (no 866) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |8.–29. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV] |1805 | style="background:#F8C1BE" |'''9,5''' |– |2,8 |4,9 |'''5,6''' |'''7,4''' |'''7,8''' |2,6 |2,7 |3,7 |1,7 |2,1 |1,3 |28,9 |17,9 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–31. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum] |1147 |'''12,6''' |0,6 |'''5,1''' |'''14,1''' |'''11,8''' |'''9,0''' | style="background:#a0d78e" |'''15,9''' |3,8 |3,5 |'''6,4''' |'''6,4''' |4,5 |4,1 | colspan="2" |49,8 (no 1871) | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,0''' |0,9 |2,5 |4,6 |'''5,3''' |'''6,5''' |'''6,4''' |2,4 |2,5 |2,7 |2,2 |2,4 |0,5 |28,4 |21,4 | style="background:#F8C1BE" |3,5 |- |1. septembris – 1. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum] |679 |'''13,4''' |0,7 |'''6,9''' |'''14,8''' |'''11,9''' |'''8,5''' | style="background:#a0d78e" |'''15,5''' |4,0 |2,9 |'''5,7''' |'''6,1''' |3,1 |3,2 | colspan="2" |49,1 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |0,7 |- |septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV] |1806 | style="background:#F8C1BE" |'''12,0''' |0,4 |2,9 |4,8 |'''6,9''' |'''8,3''' |'''8,2''' |3,1 |2,6 |3,5 |3,7 |2,9 |0,7 |21,3 |18,6 | style="background:#F8C1BE" |3,1 |- |27.–31. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum] |710 |'''14,6''' |1,0 |'''6,1''' |'''14,0''' |'''11,7''' |'''9,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |3,7 |2,8 |'''5,7''' |'''5,1''' |3,6 |4,8 | colspan="2" |47,6 (no 1181) | style="background:#a0d78e" |2,3 |- |?.–18. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV] |1825 | style="background:#F8C1BE" |'''12,6''' |0,4 |3,1 |'''5,0''' |'''7,1''' |'''7,3''' |'''6,7''' |2,8 |3,3 |3,6 |3,2 |– |1,6 |23,1 |20,0 | style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV] |1801 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |0,9 |4,0 |'''5,6''' |'''7,3''' |'''7,7''' |'''7,6''' |3,5 |3,5 |3,0 |3,4 |style="background:#d3d3d3;" rowspan="14" |''nav'' |1,7 |18,2 |22,3 |style="background:#F8C1BE" |3,6 |- |27.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum] |612 |'''15,8''' |0,6 |'''5,8''' |'''11,5''' |'''14,4''' |'''11,6''' | style="background:#a0d78e" |'''16,2''' |4,1 |3,4 |'''6,5''' |4,1 |6,0 | colspan="2" |45,9 (no 1029) | style="background:#a0d78e" |0,4 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=admin SKDS/LTV] |1793 |style="background:#F8C1BE"|'''12,1''' |0,6 |3,7 |'''5,6''' |'''9,3''' |'''9,4''' |'''7,2''' |2,7 |3,4 |4,3 |3,3 |1,1 |18,0 |19,4 |style="background:#F8C1BE"|2,7 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV] |1816 |style="background:#F8C1BE"|'''10,3''' |0,8 |4,7 |4,9 |'''8,0''' |'''7,7''' |'''6,6''' |1,9 |3,6 |3,7 |3,2 |0,9 |22,8 |20,9 |style="background:#F8C1BE"|2,3 |- |26.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum] |576 |style="background:#F8C1BE"|'''17,1''' |0,6 |'''7,8''' |'''11,1''' |'''13,3''' |'''12,5''' |'''15,9''' |3,5 |3,8 |'''6,1''' |3,3 |5,0 | colspan="2" |47,9 (no 1089) |style="background:#F8C1BE"|1,2 |- |aprīlis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE"|'''12,0''' |0,2 |3,9 |'''5,6''' |'''8,0''' |'''7,7''' |'''7,0''' |2,0 |4,2 |4,5 |4,2 |0,6 |20,1 |20,1 |style="background:#F8C1BE"|4,0 |- |26.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum] |680 |'''15,2''' |1,0 |'''7,4''' |'''12,2''' |'''11,9''' |'''10,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,8''' |4,3 |4,1 |'''6,4''' |'''5,6''' |5,1 | colspan="2" |49,6 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |1,6 |- |9.–19. aprīlis |[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti] |1003 | style="background:#F8C1BE" |'''9,2''' |1,1 |3,7 |'''5,3''' |'''6,2''' |'''7,3''' |'''6,2''' |2,2 |1,8 |2,6 |2,7 |– |36,0 |15,6 | style="background:#F8C1BE" |2,0 |- | rowspan="2" |marts |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,5''' |1,3 |4,4 |'''5,2''' |'''6,6''' |'''6,2''' |'''6,1''' |2,2 |1,4 |2,8 |2,6 |– |35,6 |15,1 | style="background:#F8C1BE" |3,9 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV] |1806 |style="background:#F8C1BE"|'''9,9''' |– |3,9 |'''5,1''' |'''7,3''' |'''6,4''' |'''6,3''' |2,6 |2,9 |4,2 |3,7 |1,9 |28,3 |17,5 |style="background:#F8C1BE"|2,6 |- |26.–30. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum] |990 |'''13,5''' |1,3 |'''8,3''' |'''13,4''' |'''12,2''' |'''10,7''' | style="background:#a0d78e" |'''15,7''' |3,5 |3,2 |'''5,6''' |'''5,7''' |6,8 |– |– |style="background:#a0d78e" |2,2 |- |februāris |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''11,5''' |1,0 |4,6 |'''7,2''' |'''5,7''' |'''9,8''' |'''6,5''' |2,3 |1,8 |2,8 |2,7 |– |28,1 |16,0 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum] |1903 |'''12,0''' |1,9 |'''8,0''' |'''14,6''' |'''11,1''' |'''11,9''' | style="background:#a0d78e" |'''15,1''' |3,6 |3,9 |'''7,0''' |4,3 |6,5 |– |– |style="background:#a0d78e" |0,5 |- |7.–31. janvāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum] |1250 |'''11,8''' |2,5 |'''7,5''' | style="background:#F2F5A9" |'''14,0''' |'''12,4''' |'''12,3''' |'''13,7''' |3,0 |4,1 |'''6,8''' |3,5 |6,8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |0,3 |} ==== 2020. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''5,3''' |4,8 |'''5,8''' |'''8,0''' |4,1 |3,0 |2,1 |3,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.-17. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum] |2421 |style="background:#F8C1BE" |'''13''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''13''' | style="background:#f99696" |'''13''' | style="background:#8BD9A9" |'''13''' | style="background:#a0d78e" |'''13''' |4 |4 |'''8''' |9 |– |– |– |- |novembis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''11,6''' |1,1 |4,9 |'''8,6''' |'''8,2''' |'''7,0''' |'''5,0''' |3,2 |3,6 |2,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,0 |- |11.-20. novembis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum] |817 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''15''' |'''13''' |'''12''' |'''13''' |4 |4 |'''6''' |8 |– |– |– |- |26.–30. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum] |853 |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''11''' |'''14''' |3 |4 |'''6''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |9.-20. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV] |889 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''6,4''' |'''7,8''' |'''6,4''' |'''8,9''' |'''5,4''' |3,0 |2,8 |3,3 |0,7 |23 |19 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |29. septembris – 4. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum] |442 |'''15''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''9''' |'''15''' |4 |3 |'''7''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |11.-22. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV] |888 |style="background:#F8C1BE" |'''10,2''' |2,2 |'''6,1''' |'''7,6''' |'''6,2''' |'''9,8''' |'''6,6''' |3,5 |2,6 |3 |1,1 |22,4 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |0,4 |- |7.–24. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum] |637 |'''15''' |2 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''16''' |'''13''' |'''10''' |'''15''' |3 |4 |'''5''' |7 |– |– | style="background:#F2F5A9" |1 |- |7.–20. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''12,2''' |1,9 |4,6 |'''7,8''' |'''5,2''' |'''10,7''' |'''6,6''' |3,8 |1,5 |1,4 |0,7 |28,5 |17,9 |style="background:#F8C1BE" |1,5 |- |8.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum] |1975 |style="background:#F8C1BE" |'''16''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''16''' |4 |3 |'''8''' |6 |– |– |– |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''15,5''' |2,2 |3,9 |'''5,6''' |'''6,8''' |'''8,3''' |'''5,8''' |2,9 |2,1 |2,2 |0,2 |26,0 |18,5 |style="background:#F8C1BE" |7,2 |- |1.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum] |1461 |'''15''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''5''' |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |1,8 |4,2 |'''5,8''' |'''5,6''' |'''8,9''' |'''5,1''' |2,8 |2,2 |1,7 |0,6 |29,8 |18,6 |style="background:#F8C1BE" |4,0 |- |23. maijs – 2. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV] |902 |style="background:#F8C1BE" |'''13,2''' |2,0 |3,7 |'''5,0''' |'''5,5''' |'''8,1''' |'''6,1''' |2,6 |2,3 |1,5 |9,6 |29,6 |19,6 |style="background:#F8C1BE" |5,1 |- |18.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum] |1182 |'''16''' |2 |'''9''' |'''13''' |'''11''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''18''' |4 |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |7.–26. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum] |1325 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |2 |'''11''' |'''14''' |'''12''' |'''11''' |'''16''' |'''5''' |4 |'''6''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV] |903 |style="background:#F8C1BE" |'''14,8''' |2,2 |4,8 |'''5,6''' |'''5,8''' |'''8,6''' |'''5,8''' |2,9 |1,5 |1,5 |0,6 |28,8 |17,1 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |4.–28. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum] |1994 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''13''' |'''13''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''5''' |4 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |24.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum] |783 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |3 |'''11''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''14''' |'''5''' |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |7.–18. februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''12,3''' |1,3 |4,1 |'''5,4''' |'''5,4''' |'''7,9''' |'''6,4''' |3,3 |2,0 |2,2 |0,4 |27,9 |21,4 |style="background:#F8C1BE" |4,4 |- |28. janvāris – 1. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum] |684 |style="background:#F8C1BE" |'''21''' |2 |'''11''' |'''11''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |'''5''' |3 |'''7''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''13,6''' |2,0 |'''6,1''' |'''5,4''' |'''6,3''' |'''8,7''' |'''6,1''' |2,9 |2,5 |1,8 |0,8 |26,9 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |} ==== 2019. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |18.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum] |1153 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |2 |'''12''' |'''10''' |'''14''' |'''10''' |'''14''' |'''5''' |'''5''' |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |6 |- |30. novembris – 12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV] |887 |style="background:#F8C1BE" |'''13,4''' |1,8 |'''5,9''' |4,6 |'''6,9''' |'''8,0''' |'''6,8''' |2,0 |2,2 |2,4 |0,1 |26,7 |19,2 |style="background:#F8C1BE" |6,4 |- |21.–24. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum] |966 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''13''' |'''10''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |4 |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |2.–12. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''11,2''' |3,0 |'''5,4''' |'''5,6''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''6,5''' |2,8 |2,0 |2,1 |0,2 |25,4 |19,5 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |15.–22. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum] |502 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''14''' |'''9''' |'''11''' |'''11''' |'''15''' |4 |4 |'''6''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |5.–16. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV] |909 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |2,5 |'''6,7''' |'''5,2''' |'''7,3''' |'''8,0''' |'''6,5''' |2,2 |2,2 |2,8 |0,5 |24,9<ref>{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}</ref> |18,3 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |- |27.–30. septembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum] |489 |style="background:#F8C1BE" |'''19''' |2 |'''15''' |'''11''' |'''10''' |'''10''' |'''17''' |'''5''' |4 |'''5''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |2 |- |6.–18. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''14,5''' |2,8 |'''7,2''' |'''6,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''8,3''' |2,5 |– |2,1 |1,0 |22,1 |16,1 |style="background:#F8C1BE" |5,6 |- |27.–30. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum] |1152 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |4 |'''16''' |'''10''' |'''11''' |'''11''' |'''17''' |4 |4 |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |augusts <small>(publicēts 30. augustā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''16,1''' |2,6 |'''6,3''' |'''6,2''' |'''7,2''' |'''8,3''' |'''8,8''' |2,9 |2,5 |2,1 |0,3 |17,3 |19,4 |style="background:#F8C1BE" |7,3 |- |jūlijs <small>(publicēts 30. jūlijā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''14,7''' |1,6 |'''5,0''' |'''5,7''' |'''6,3''' |'''7,6''' |'''8,5''' |3,6 |2,3 |2,1 |0,5 |22,2 |19,9 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |22.–29. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum] |989 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''15''' |'''10''' |'''15''' |'''10''' |'''15''' |4 |'''6''' |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |3 |- |26.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum] |860 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''12''' |'''15''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''6''' |4 |'''6''' |0 |– |– |– |- |7.–17. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''15,8''' |3,4 |4,6 |'''6,8''' |'''7,7''' |'''6,3''' |'''10,5''' |3,0 |1,6 |3,0 |0,4 |18,2 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''17,5''' |2,4 |'''7,9''' |'''5,9''' |'''8,6''' |'''8,8''' |'''6,1''' |4,0 |1,5 |1,9 |0,1 |16,9 |18,4 |style="background:#F8C1BE" |8,7 |- |1.–28. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum] |1079 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''10''' |'''16''' |'''8''' |'''16''' |4 |4 |'''7''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |1.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum] |1236 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |4 |'''15''' |'''10''' |'''12''' |'''11''' |'''10''' |'''6''' |3 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |aprīlis <small>(publicēts 26. aprīlī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''19,7''' |2,8 |'''8,6''' |'''5,6''' |'''6,7''' |'''6,9''' |'''5,8''' |3,0 |1,6 |1,5 |0,3 |20,6 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |11,1 |- |rowspan=2|marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum] |867 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |4 |'''13''' |'''11''' |'''14''' |'''10''' |'''11''' |'''6''' |'''5''' |'''6''' |5 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&utm_campaign=news=&utm_medium=chrome SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''17,7''' |4,1 |'''8,0''' |'''6,2''' |'''5,0''' |'''7,6''' |'''5,3''' |2,9 |1,6 |2,3 |0,5 |22,1 |16,7 |style="background:#F8C1BE" |8,3 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV] |872 |style="background:#F8C1BE" |'''19,0''' |3,5 |'''9,5''' |'''5,9''' |'''6,3''' |'''5,7''' |'''6,5''' |2,4 |2,0 |2,7 |0,4 |19,3 |16,8 |style="background:#F8C1BE" |9,5 |- |11.–23. janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV] |906 |style="background:#F8C1BE" |'''17,4''' |'''7,1''' |'''12,1''' |'''6,7''' |'''7,7''' |'''8,1''' |4,0 |– |– |– |5,3 |18,8 |12,8 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |} ==== 2018. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |1.–12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''20,6''' |'''10,4''' |'''8,9''' |'''6,2''' |'''6,5''' |'''6,6''' |4,2 |3,0 |2,4 |2,3 |0,1 |16,5 |12,3 |style="background:#F8C1BE" |10,2 |- |3.–15. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV] |833 |style="background:#F8C1BE" |'''18,2''' |'''9,8''' |'''10,2''' |'''6,7''' |'''5,9''' |'''6,4''' |4,7 |2,6 |1,6 |1,8 |0,1 |17,7 |14,3 |style="background:#F8C1BE" |8,0 |- |13.–23. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''19,2''' |'''11,5''' |'''10,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''5,4''' |4,4 |4,2 |1,4 |1,7 |0,2 |12,0 |12,6 |style="background:#F8C1BE" |7,7 |- !colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]] |style="background:#F8C1BE" |'''19,80''' |'''14,25''' |'''13,59''' |'''12,05''' |'''11,02''' |'''9,92''' |'''6,70''' |4,15 |3,20 |2,62 |2,70 !colspan=2| |style="background:#F8C1BE" |5,55 |} === Citas aptaujas === 2019. gada augustā "Kantar TNS" aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}</ref> 2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc "mazākā ļaunuma" principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> "Eurobarometer" aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}</ref> Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}</ref> savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] coagxgc75an01smv23fjz862vwxqv6m 3661240 3661173 2022-07-26T19:21:37Z Biafra 13794 /* Sarakstu līderihttps://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti */ t. wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 14. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = yes | previous_election = 13. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2018 | next_election = 15. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2026 | election_date = {{dat|2022|10|01}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = no | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Saskaņa --> | image1 = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]] | colour1 = EB482C | leader1 = [[Ivars Zariņš]] | party1 = [[Saskaņa]] | last_election1 = 23 (19,80%) | seats_before1 = 18 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- JKP --> | image2 = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] | colour2 = 192956 | leader2 = [[Jānis Bordāns]] | party2 = [[Konservatīvie]] | last_election2 = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija) | seats_before2 = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AP! --> | image3 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour3 = FFEC00 | leader3 = ''TBA'' | party3 = [[Attīstībai/Par!]] | last_election3 = 13 (12,04%) | seats_before3 = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Uģis Mitrevics]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (11,01%) | seats_before4 = 11 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- ZZS --> | image5 = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]] | colour5 = 2C943F | leader5 = [[Aivars Lembergs]] | party5 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] | last_election5 = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]]) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- Jaunā Vienotība --> | image6 = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]] | colour6 = A6C705 | leader6 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] | party6 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election6 = 8 (6,69%) | seats_before6 = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = | before_election = [[Krišjānis Kariņš]] | before_party = [[Jaunā Vienotība]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}</ref> == Balsošanas sistēma == [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] | 36 | {{increase}} 1 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] | 26 | {{increase}} 1 |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] | 12 | {{steady}} |} == Priekšvēsture == {{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}} {{multiple image | width = 180 | image1 = 13Saeima2018.svg | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā | image2 = Latvia Saeima 2021.svg | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija }} 14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. [[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva "[[Saskaņa]]", tai sekoja "[[KPV LV]]" un "[[Jaunā konservatīvā partija]]". Saeimā iekļuva arī "[[Attīstībai/Par!]]", "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]" un "[[Jaunā Vienotība]]". Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", "Jaunā konservatīvā partija", "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", kā arī daļa no "KPV LV" frakcijas. Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]]. 13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref>, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}</ref> 5. jūnijā no "Nacionālās Apvienības" izstājās [[Inguna Rībena]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī [[Linda Liepiņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}</ref> 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}</ref> bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}</ref> 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz "Vienotību"|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk kā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla "[[ManaBalss.lv]]" vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas "KPV LV" tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīs jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}</ref> == Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti == === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Nr. ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- ! scope="row"|1 | [[Attīstībai/Par!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|2 | [[Stabilitātei!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|3 | [[Saskaņa]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|18|SK}} |- ! scope="row"|4 | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|20|SK}} |- ! scope="row"|5 |[[Jaunā Vienotība]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|6 |[[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|7 |[[Apvienotais saraksts]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|26|SK}} |- ! scope="row"|8 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|26|SK}} |} === Sarakstu līderi<ref>https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Attīstībai/Par!]] |<small>[[Marija Golubeva]]</small> |<small>[[Artis Pabriks]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Kristaps Eklons]]</small> |<small>[[Artūrs Toms Plešs]]</small> |- !2 |[[Stabilitātei]] |<small>[[Aleksejs Rosļikovs]]</small> |<small>[[Amils Saļimovs]]</small> |<small>[[Viktorija Pleškāne]]</small> |<small>[[Sanita Petere]]</small> |<small>[[Naomi Farbere]]</small> |- !3 |[[Saskaņa]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Ivars Zariņš]]</small> |<small>[[Regīna Ločmele]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Aleksandrs Kazačkovs]]</small> |- !4 |[[Progresīvie]] |<small>[[Antoņina Ņenaševa]]</small> |<small>[[Kaspars Briškens]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Liene Gātere]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |- !5 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Edgars Rinkēvičs]]</small> |<small>[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Arvils Ašeradens]]</small> |<small>[[Jānis Reirs]]</small> |- !6 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Vilis Krištopāns]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- !7 |[[Konservatīvie]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]</ref> |<small>[[Anita Muižniece]]</small> |<small>[[Jānis Bordāns]]</small> |<small>[[Aldis Bukšs]]</small> |<small>[[Krišjānis Feldmans]]</small> |<small>[[Gatis Eglītis]]</small> |- !8 |[[Apvienotais saraksts]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]</ref> |<small>[[Didzis Šmits]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |- !9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]]/[[LSDSP]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]</ref> |<small>[[Gunārs Kūtris]]</small> |<small>[[Armands Krauze]]</small> |<small>[[Kaspars Melnis]]</small> |<small>[[Uldis Augulis]]</small> |<small>[[Viktors Valainis]]</small> |- !10 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |<small>[[Ināra Mūrniece]]</small> |<small>[[Uģis Mitrevics]]</small> |<small>[[Edmunds Teirumnieks]]</small> |<small>[[Ilze Indriksone]]</small> |<small>[[Edvīns Šnore]]</small> |} === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]] |[[Aivars Lembergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Kaspars Briškens]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}</ref> |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainars Šlesers]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!]] |[[Aleksejs Rosļikovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No "Stabilitātei!" uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Saskaņa]] |[[Ivars Zariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Uldis Pīlēns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}</ref> |- |[[Konservatīvie]] |[[Jānis Bordāns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |[[Uģis Mitrevics]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/na-lideri-velesanas-mitrevics-murniece-indriksone-snore-un-teirumnieks.d?id=54580736|title=NA līderi vēlēšanās – Mitrevics, Mūrniece, Indriksone, Šnore un Teirumnieks |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-26|language=lv}}</ref> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]] ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Saskaņa|S]] | rowspan="2" |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]<hr>AL | rowspan="2" |JKP<hr>[[Konservatīvie|K]] ! rowspan="2" |[[Attīstībai/Par!|AP!]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] | rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! colspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] | rowspan="2" |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! rowspan="2" |[[Progresīvie (partija)|P]] | rowspan="2" |LuK<hr>[[Katram un katrai|KuK]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|S!]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Nezina ! rowspan="3" |Neplāno piedalīties ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Latvijas Zaļā partija|LZP]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! colspan="2" class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | |- |20.–24. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV] |1156 |'''10,3''' |– |'''5,7''' |'''10,7''' |'''11,3''' |'''6,8''' | colspan="2" |4,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,5''' |3,8 |'''6,4''' |3,1 |'''5,0''' |'''5,3''' |2,7 | colspan="2" |51,6 | style="background:#a0d78e" |9,2 |- |6.–10. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV] |859 |'''10,6''' |– |'''6,2''' |'''9.0''' |'''12,3''' |'''6,5''' | colspan="2" |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''20,3''' |'''5,5''' |'''6,8''' |2,2 |'''7,5''' |3,2 |2,6 | colspan="2" |51,4 | style="background:#a0d78e" |8,0 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV] |1795 |'''7,0''' |– |3,6 |'''5,7''' |'''7,0''' |'''5,5''' | colspan="2" |2,7 | style="background:#a0d78e" |'''9,9''' |2,4 |'''5,2''' |2,4 |3,0 |2,8 |– |27,5 |14,0 | style="background:#a0d78e" |2,9 |- |maijs |[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV] |665 |'''10,6''' |0,1 |'''6,9''' |'''10,2''' |'''12,8''' | colspan="2" |'''8,4''' |2,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,0''' |'''7,1''' |'''6,9''' |2,6 |4,6 |1,9 |6,9 | colspan="2" |51,2 (no 969) | style="background:#a0d78e" |7,2 |- |13.–24. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV] |1814 |'''7,6''' |0,6 |3,2 |'''5,6''' |'''8,5''' |'''6,0''' | colspan="2" |2,8 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |2,7 |4,0 |1,2 |2,1 |2,3 |1,9 |30,1 |12,0 | style="background:#a0d78e" |0,9 |- |22. aprīlis – 2. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1812 |'''6,8''' |0,6 |2,5 |4,4 |'''7,8''' | colspan="2" |'''8,0''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,8''' |3,2 |4,4 |2,4 |3,0 |1,6 |2,2 |29,6 |11,3 | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |26.–29. aprīlis |[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV] |969 |'''12,4''' |1,0 |'''9,1''' |'''10,3''' |'''12,5''' | colspan="2" |'''9,4''' |2,2 | style="background:#a0d78e" |'''19,2''' |'''5,2''' |'''5,9''' |3,8 |3,1 |– |3,2 | colspan="2" |53,0 | style="background:#a0d78e" |6,8 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1820 |'''6,7''' |0,3 |3,1 |'''5,4''' |'''7,2''' | colspan="2" |'''7,7''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |3,2 |4,9 |1,9 |2,5 |2 |1,7 |24,0 |18 | style="background:#a0d78e" |1,7 |- |29.–31. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum] |498 |'''11,2''' |1,6 |'''6,7''' |'''10,2''' |'''11,9''' | colspan="2" |'''10,8''' |2,6 | style="background:#a0d78e" |'''17,0''' |'''5,6''' |'''5,9''' |4,7 |'''5,2''' |– |4,3 | colspan="2" |51,9 (no 832) | style="background:#a0d78e" |5,1 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV] |1815 | style="background:#F8C1BE" |'''10,1''' |– |3,1 |4,2 |'''7,0''' | colspan="2" |'''6,9''' |2,3 |'''8,2''' |2,4 |3,9 |2,2 |4,3 |2 |1,6 |24,0 |17,8 | style="background:#F8C1BE" |1,9 |- |23.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum] |1325 |'''12,7''' |1,1 |'''6,2''' |'''11,5''' |'''11,6''' | colspan="2" |'''9,5''' |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''16,3''' |3,4 |'''6,5''' |'''5,7''' |4,5 |– |5,6 | colspan="2" |49,7 | style="background:#a0d78e" |3,5 |- |1. janvāris – 2. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum] |344 |'''12,7''' |0,8 |'''6,0''' |'''11,6''' |'''11,7''' | colspan="2" |'''9,6''' |3,7 | style="background:#a0d78e" |'''16,6''' |3,2 |'''7,0''' |'''5,9''' |4,3 |– |5,0 | colspan="2" |50,3 (no 637) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1808 | style="background:#F8C1BE" |'''10,6''' |– |2,8 |4,6 |'''5,9''' | colspan="2" |'''8,2''' |2,6 |'''7,5''' |2,9 |3,3 |2,5 |2,7 |1,3 |2,5 |22,8 |19,8 | style="background:#F8C1BE" |2,4 |} ==== 2021. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! KPV LV<hr>[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]] ! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;"| |- |1.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum] |818 |'''12,2''' |0,8 |'''6,1''' |'''12,0''' |'''11,5''' |'''9,5''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,1 |3,1 |'''6,6''' |'''6,4''' |4,5 |4,6 | colspan="2" |51,5 (no 1410) | style="background:#a0d78e" |4,7 |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV] |1818 | style="background:#F8C1BE" |'''11,0''' |0,7 |3,4 |4,5 |'''6,6''' |'''6,6''' |'''7,7''' |2,2 |2,7 |3,7 |3,0 |2,5 |1,0 |23,6 |19,4 | style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.–30. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum] |508 |'''13,0''' |0,8 |'''5,5''' |'''12,6''' |'''11,4''' |'''9,4''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,9 |3,0 |'''5,9''' |'''5,4''' |4,6 |4,7 | colspan="2" |51,3 (no 866) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |8.–29. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV] |1805 | style="background:#F8C1BE" |'''9,5''' |– |2,8 |4,9 |'''5,6''' |'''7,4''' |'''7,8''' |2,6 |2,7 |3,7 |1,7 |2,1 |1,3 |28,9 |17,9 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–31. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum] |1147 |'''12,6''' |0,6 |'''5,1''' |'''14,1''' |'''11,8''' |'''9,0''' | style="background:#a0d78e" |'''15,9''' |3,8 |3,5 |'''6,4''' |'''6,4''' |4,5 |4,1 | colspan="2" |49,8 (no 1871) | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,0''' |0,9 |2,5 |4,6 |'''5,3''' |'''6,5''' |'''6,4''' |2,4 |2,5 |2,7 |2,2 |2,4 |0,5 |28,4 |21,4 | style="background:#F8C1BE" |3,5 |- |1. septembris – 1. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum] |679 |'''13,4''' |0,7 |'''6,9''' |'''14,8''' |'''11,9''' |'''8,5''' | style="background:#a0d78e" |'''15,5''' |4,0 |2,9 |'''5,7''' |'''6,1''' |3,1 |3,2 | colspan="2" |49,1 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |0,7 |- |septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV] |1806 | style="background:#F8C1BE" |'''12,0''' |0,4 |2,9 |4,8 |'''6,9''' |'''8,3''' |'''8,2''' |3,1 |2,6 |3,5 |3,7 |2,9 |0,7 |21,3 |18,6 | style="background:#F8C1BE" |3,1 |- |27.–31. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum] |710 |'''14,6''' |1,0 |'''6,1''' |'''14,0''' |'''11,7''' |'''9,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |3,7 |2,8 |'''5,7''' |'''5,1''' |3,6 |4,8 | colspan="2" |47,6 (no 1181) | style="background:#a0d78e" |2,3 |- |?.–18. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV] |1825 | style="background:#F8C1BE" |'''12,6''' |0,4 |3,1 |'''5,0''' |'''7,1''' |'''7,3''' |'''6,7''' |2,8 |3,3 |3,6 |3,2 |– |1,6 |23,1 |20,0 | style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV] |1801 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |0,9 |4,0 |'''5,6''' |'''7,3''' |'''7,7''' |'''7,6''' |3,5 |3,5 |3,0 |3,4 |style="background:#d3d3d3;" rowspan="14" |''nav'' |1,7 |18,2 |22,3 |style="background:#F8C1BE" |3,6 |- |27.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum] |612 |'''15,8''' |0,6 |'''5,8''' |'''11,5''' |'''14,4''' |'''11,6''' | style="background:#a0d78e" |'''16,2''' |4,1 |3,4 |'''6,5''' |4,1 |6,0 | colspan="2" |45,9 (no 1029) | style="background:#a0d78e" |0,4 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=admin SKDS/LTV] |1793 |style="background:#F8C1BE"|'''12,1''' |0,6 |3,7 |'''5,6''' |'''9,3''' |'''9,4''' |'''7,2''' |2,7 |3,4 |4,3 |3,3 |1,1 |18,0 |19,4 |style="background:#F8C1BE"|2,7 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV] |1816 |style="background:#F8C1BE"|'''10,3''' |0,8 |4,7 |4,9 |'''8,0''' |'''7,7''' |'''6,6''' |1,9 |3,6 |3,7 |3,2 |0,9 |22,8 |20,9 |style="background:#F8C1BE"|2,3 |- |26.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum] |576 |style="background:#F8C1BE"|'''17,1''' |0,6 |'''7,8''' |'''11,1''' |'''13,3''' |'''12,5''' |'''15,9''' |3,5 |3,8 |'''6,1''' |3,3 |5,0 | colspan="2" |47,9 (no 1089) |style="background:#F8C1BE"|1,2 |- |aprīlis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE"|'''12,0''' |0,2 |3,9 |'''5,6''' |'''8,0''' |'''7,7''' |'''7,0''' |2,0 |4,2 |4,5 |4,2 |0,6 |20,1 |20,1 |style="background:#F8C1BE"|4,0 |- |26.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum] |680 |'''15,2''' |1,0 |'''7,4''' |'''12,2''' |'''11,9''' |'''10,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,8''' |4,3 |4,1 |'''6,4''' |'''5,6''' |5,1 | colspan="2" |49,6 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |1,6 |- |9.–19. aprīlis |[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti] |1003 | style="background:#F8C1BE" |'''9,2''' |1,1 |3,7 |'''5,3''' |'''6,2''' |'''7,3''' |'''6,2''' |2,2 |1,8 |2,6 |2,7 |– |36,0 |15,6 | style="background:#F8C1BE" |2,0 |- | rowspan="2" |marts |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,5''' |1,3 |4,4 |'''5,2''' |'''6,6''' |'''6,2''' |'''6,1''' |2,2 |1,4 |2,8 |2,6 |– |35,6 |15,1 | style="background:#F8C1BE" |3,9 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV] |1806 |style="background:#F8C1BE"|'''9,9''' |– |3,9 |'''5,1''' |'''7,3''' |'''6,4''' |'''6,3''' |2,6 |2,9 |4,2 |3,7 |1,9 |28,3 |17,5 |style="background:#F8C1BE"|2,6 |- |26.–30. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum] |990 |'''13,5''' |1,3 |'''8,3''' |'''13,4''' |'''12,2''' |'''10,7''' | style="background:#a0d78e" |'''15,7''' |3,5 |3,2 |'''5,6''' |'''5,7''' |6,8 |– |– |style="background:#a0d78e" |2,2 |- |februāris |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''11,5''' |1,0 |4,6 |'''7,2''' |'''5,7''' |'''9,8''' |'''6,5''' |2,3 |1,8 |2,8 |2,7 |– |28,1 |16,0 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum] |1903 |'''12,0''' |1,9 |'''8,0''' |'''14,6''' |'''11,1''' |'''11,9''' | style="background:#a0d78e" |'''15,1''' |3,6 |3,9 |'''7,0''' |4,3 |6,5 |– |– |style="background:#a0d78e" |0,5 |- |7.–31. janvāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum] |1250 |'''11,8''' |2,5 |'''7,5''' | style="background:#F2F5A9" |'''14,0''' |'''12,4''' |'''12,3''' |'''13,7''' |3,0 |4,1 |'''6,8''' |3,5 |6,8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |0,3 |} ==== 2020. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''5,3''' |4,8 |'''5,8''' |'''8,0''' |4,1 |3,0 |2,1 |3,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.-17. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum] |2421 |style="background:#F8C1BE" |'''13''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''13''' | style="background:#f99696" |'''13''' | style="background:#8BD9A9" |'''13''' | style="background:#a0d78e" |'''13''' |4 |4 |'''8''' |9 |– |– |– |- |novembis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''11,6''' |1,1 |4,9 |'''8,6''' |'''8,2''' |'''7,0''' |'''5,0''' |3,2 |3,6 |2,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,0 |- |11.-20. novembis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum] |817 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''15''' |'''13''' |'''12''' |'''13''' |4 |4 |'''6''' |8 |– |– |– |- |26.–30. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum] |853 |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''11''' |'''14''' |3 |4 |'''6''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |9.-20. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV] |889 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''6,4''' |'''7,8''' |'''6,4''' |'''8,9''' |'''5,4''' |3,0 |2,8 |3,3 |0,7 |23 |19 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |29. septembris – 4. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum] |442 |'''15''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''9''' |'''15''' |4 |3 |'''7''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |11.-22. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV] |888 |style="background:#F8C1BE" |'''10,2''' |2,2 |'''6,1''' |'''7,6''' |'''6,2''' |'''9,8''' |'''6,6''' |3,5 |2,6 |3 |1,1 |22,4 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |0,4 |- |7.–24. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum] |637 |'''15''' |2 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''16''' |'''13''' |'''10''' |'''15''' |3 |4 |'''5''' |7 |– |– | style="background:#F2F5A9" |1 |- |7.–20. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''12,2''' |1,9 |4,6 |'''7,8''' |'''5,2''' |'''10,7''' |'''6,6''' |3,8 |1,5 |1,4 |0,7 |28,5 |17,9 |style="background:#F8C1BE" |1,5 |- |8.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum] |1975 |style="background:#F8C1BE" |'''16''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''16''' |4 |3 |'''8''' |6 |– |– |– |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''15,5''' |2,2 |3,9 |'''5,6''' |'''6,8''' |'''8,3''' |'''5,8''' |2,9 |2,1 |2,2 |0,2 |26,0 |18,5 |style="background:#F8C1BE" |7,2 |- |1.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum] |1461 |'''15''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''5''' |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |1,8 |4,2 |'''5,8''' |'''5,6''' |'''8,9''' |'''5,1''' |2,8 |2,2 |1,7 |0,6 |29,8 |18,6 |style="background:#F8C1BE" |4,0 |- |23. maijs – 2. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV] |902 |style="background:#F8C1BE" |'''13,2''' |2,0 |3,7 |'''5,0''' |'''5,5''' |'''8,1''' |'''6,1''' |2,6 |2,3 |1,5 |9,6 |29,6 |19,6 |style="background:#F8C1BE" |5,1 |- |18.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum] |1182 |'''16''' |2 |'''9''' |'''13''' |'''11''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''18''' |4 |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |7.–26. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum] |1325 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |2 |'''11''' |'''14''' |'''12''' |'''11''' |'''16''' |'''5''' |4 |'''6''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV] |903 |style="background:#F8C1BE" |'''14,8''' |2,2 |4,8 |'''5,6''' |'''5,8''' |'''8,6''' |'''5,8''' |2,9 |1,5 |1,5 |0,6 |28,8 |17,1 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |4.–28. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum] |1994 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''13''' |'''13''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''5''' |4 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |24.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum] |783 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |3 |'''11''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''14''' |'''5''' |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |7.–18. februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''12,3''' |1,3 |4,1 |'''5,4''' |'''5,4''' |'''7,9''' |'''6,4''' |3,3 |2,0 |2,2 |0,4 |27,9 |21,4 |style="background:#F8C1BE" |4,4 |- |28. janvāris – 1. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum] |684 |style="background:#F8C1BE" |'''21''' |2 |'''11''' |'''11''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |'''5''' |3 |'''7''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''13,6''' |2,0 |'''6,1''' |'''5,4''' |'''6,3''' |'''8,7''' |'''6,1''' |2,9 |2,5 |1,8 |0,8 |26,9 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |} ==== 2019. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |18.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum] |1153 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |2 |'''12''' |'''10''' |'''14''' |'''10''' |'''14''' |'''5''' |'''5''' |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |6 |- |30. novembris – 12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV] |887 |style="background:#F8C1BE" |'''13,4''' |1,8 |'''5,9''' |4,6 |'''6,9''' |'''8,0''' |'''6,8''' |2,0 |2,2 |2,4 |0,1 |26,7 |19,2 |style="background:#F8C1BE" |6,4 |- |21.–24. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum] |966 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''13''' |'''10''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |4 |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |2.–12. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''11,2''' |3,0 |'''5,4''' |'''5,6''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''6,5''' |2,8 |2,0 |2,1 |0,2 |25,4 |19,5 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |15.–22. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum] |502 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''14''' |'''9''' |'''11''' |'''11''' |'''15''' |4 |4 |'''6''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |5.–16. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV] |909 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |2,5 |'''6,7''' |'''5,2''' |'''7,3''' |'''8,0''' |'''6,5''' |2,2 |2,2 |2,8 |0,5 |24,9<ref>{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}</ref> |18,3 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |- |27.–30. septembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum] |489 |style="background:#F8C1BE" |'''19''' |2 |'''15''' |'''11''' |'''10''' |'''10''' |'''17''' |'''5''' |4 |'''5''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |2 |- |6.–18. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''14,5''' |2,8 |'''7,2''' |'''6,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''8,3''' |2,5 |– |2,1 |1,0 |22,1 |16,1 |style="background:#F8C1BE" |5,6 |- |27.–30. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum] |1152 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |4 |'''16''' |'''10''' |'''11''' |'''11''' |'''17''' |4 |4 |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |augusts <small>(publicēts 30. augustā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''16,1''' |2,6 |'''6,3''' |'''6,2''' |'''7,2''' |'''8,3''' |'''8,8''' |2,9 |2,5 |2,1 |0,3 |17,3 |19,4 |style="background:#F8C1BE" |7,3 |- |jūlijs <small>(publicēts 30. jūlijā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''14,7''' |1,6 |'''5,0''' |'''5,7''' |'''6,3''' |'''7,6''' |'''8,5''' |3,6 |2,3 |2,1 |0,5 |22,2 |19,9 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |22.–29. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum] |989 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''15''' |'''10''' |'''15''' |'''10''' |'''15''' |4 |'''6''' |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |3 |- |26.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum] |860 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''12''' |'''15''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''6''' |4 |'''6''' |0 |– |– |– |- |7.–17. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''15,8''' |3,4 |4,6 |'''6,8''' |'''7,7''' |'''6,3''' |'''10,5''' |3,0 |1,6 |3,0 |0,4 |18,2 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''17,5''' |2,4 |'''7,9''' |'''5,9''' |'''8,6''' |'''8,8''' |'''6,1''' |4,0 |1,5 |1,9 |0,1 |16,9 |18,4 |style="background:#F8C1BE" |8,7 |- |1.–28. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum] |1079 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''10''' |'''16''' |'''8''' |'''16''' |4 |4 |'''7''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |1.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum] |1236 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |4 |'''15''' |'''10''' |'''12''' |'''11''' |'''10''' |'''6''' |3 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |aprīlis <small>(publicēts 26. aprīlī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''19,7''' |2,8 |'''8,6''' |'''5,6''' |'''6,7''' |'''6,9''' |'''5,8''' |3,0 |1,6 |1,5 |0,3 |20,6 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |11,1 |- |rowspan=2|marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum] |867 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |4 |'''13''' |'''11''' |'''14''' |'''10''' |'''11''' |'''6''' |'''5''' |'''6''' |5 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&utm_campaign=news=&utm_medium=chrome SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''17,7''' |4,1 |'''8,0''' |'''6,2''' |'''5,0''' |'''7,6''' |'''5,3''' |2,9 |1,6 |2,3 |0,5 |22,1 |16,7 |style="background:#F8C1BE" |8,3 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV] |872 |style="background:#F8C1BE" |'''19,0''' |3,5 |'''9,5''' |'''5,9''' |'''6,3''' |'''5,7''' |'''6,5''' |2,4 |2,0 |2,7 |0,4 |19,3 |16,8 |style="background:#F8C1BE" |9,5 |- |11.–23. janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV] |906 |style="background:#F8C1BE" |'''17,4''' |'''7,1''' |'''12,1''' |'''6,7''' |'''7,7''' |'''8,1''' |4,0 |– |– |– |5,3 |18,8 |12,8 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |} ==== 2018. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |1.–12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''20,6''' |'''10,4''' |'''8,9''' |'''6,2''' |'''6,5''' |'''6,6''' |4,2 |3,0 |2,4 |2,3 |0,1 |16,5 |12,3 |style="background:#F8C1BE" |10,2 |- |3.–15. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV] |833 |style="background:#F8C1BE" |'''18,2''' |'''9,8''' |'''10,2''' |'''6,7''' |'''5,9''' |'''6,4''' |4,7 |2,6 |1,6 |1,8 |0,1 |17,7 |14,3 |style="background:#F8C1BE" |8,0 |- |13.–23. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''19,2''' |'''11,5''' |'''10,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''5,4''' |4,4 |4,2 |1,4 |1,7 |0,2 |12,0 |12,6 |style="background:#F8C1BE" |7,7 |- !colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]] |style="background:#F8C1BE" |'''19,80''' |'''14,25''' |'''13,59''' |'''12,05''' |'''11,02''' |'''9,92''' |'''6,70''' |4,15 |3,20 |2,62 |2,70 !colspan=2| |style="background:#F8C1BE" |5,55 |} === Citas aptaujas === 2019. gada augustā "Kantar TNS" aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}</ref> 2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc "mazākā ļaunuma" principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> "Eurobarometer" aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}</ref> Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}</ref> savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] 6vd271etnqtf59nvcyp7sc8c7g476me 3661243 3661240 2022-07-26T19:23:37Z Biafra 13794 /* Priekšvēsture */ vispār esmu skaptisks par šīs rindkopas lietderību. wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 14. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = yes | previous_election = 13. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2018 | next_election = 15. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2026 | election_date = {{dat|2022|10|01}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = no | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Saskaņa --> | image1 = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]] | colour1 = EB482C | leader1 = [[Ivars Zariņš]] | party1 = [[Saskaņa]] | last_election1 = 23 (19,80%) | seats_before1 = 18 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- JKP --> | image2 = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] | colour2 = 192956 | leader2 = [[Jānis Bordāns]] | party2 = [[Konservatīvie]] | last_election2 = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija) | seats_before2 = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AP! --> | image3 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour3 = FFEC00 | leader3 = ''TBA'' | party3 = [[Attīstībai/Par!]] | last_election3 = 13 (12,04%) | seats_before3 = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Uģis Mitrevics]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (11,01%) | seats_before4 = 11 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- ZZS --> | image5 = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]] | colour5 = 2C943F | leader5 = [[Aivars Lembergs]] | party5 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] | last_election5 = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]]) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- Jaunā Vienotība --> | image6 = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]] | colour6 = A6C705 | leader6 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] | party6 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election6 = 8 (6,69%) | seats_before6 = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = | before_election = [[Krišjānis Kariņš]] | before_party = [[Jaunā Vienotība]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}</ref> == Balsošanas sistēma == [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] | 36 | {{increase}} 1 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] | 26 | {{increase}} 1 |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] | 12 | {{steady}} |} == Priekšvēsture == {{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}} {{multiple image | width = 180 | image1 = 13Saeima2018.svg | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā | image2 = Latvia Saeima 2021.svg | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija }} 14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. [[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva "[[Saskaņa]]", tai sekoja "[[KPV LV]]" un "[[Jaunā konservatīvā partija]]". Saeimā iekļuva arī "[[Attīstībai/Par!]]", "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]" un "[[Jaunā Vienotība]]". Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", "Jaunā konservatīvā partija", "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", kā arī daļa no "KPV LV" frakcijas. Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]]. 13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref>, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}</ref> 5. jūnijā no "Nacionālās Apvienības" izstājās [[Inguna Rībena]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī [[Linda Liepiņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}</ref> 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}</ref> bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}</ref> 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz "Vienotību"|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas "KPV LV" tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīja jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}</ref> 2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk nekā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla "[[ManaBalss.lv]]" vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki. == Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti == === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Nr. ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- ! scope="row"|1 | [[Attīstībai/Par!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|2 | [[Stabilitātei!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|3 | [[Saskaņa]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|18|SK}} |- ! scope="row"|4 | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|20|SK}} |- ! scope="row"|5 |[[Jaunā Vienotība]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|6 |[[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|7 |[[Apvienotais saraksts]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|26|SK}} |- ! scope="row"|8 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|26|SK}} |} === Sarakstu līderi<ref>https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Attīstībai/Par!]] |<small>[[Marija Golubeva]]</small> |<small>[[Artis Pabriks]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Kristaps Eklons]]</small> |<small>[[Artūrs Toms Plešs]]</small> |- !2 |[[Stabilitātei]] |<small>[[Aleksejs Rosļikovs]]</small> |<small>[[Amils Saļimovs]]</small> |<small>[[Viktorija Pleškāne]]</small> |<small>[[Sanita Petere]]</small> |<small>[[Naomi Farbere]]</small> |- !3 |[[Saskaņa]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Ivars Zariņš]]</small> |<small>[[Regīna Ločmele]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Aleksandrs Kazačkovs]]</small> |- !4 |[[Progresīvie]] |<small>[[Antoņina Ņenaševa]]</small> |<small>[[Kaspars Briškens]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Liene Gātere]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |- !5 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Edgars Rinkēvičs]]</small> |<small>[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Arvils Ašeradens]]</small> |<small>[[Jānis Reirs]]</small> |- !6 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Vilis Krištopāns]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- !7 |[[Konservatīvie]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]</ref> |<small>[[Anita Muižniece]]</small> |<small>[[Jānis Bordāns]]</small> |<small>[[Aldis Bukšs]]</small> |<small>[[Krišjānis Feldmans]]</small> |<small>[[Gatis Eglītis]]</small> |- !8 |[[Apvienotais saraksts]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]</ref> |<small>[[Didzis Šmits]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |- !9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]]/[[LSDSP]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]</ref> |<small>[[Gunārs Kūtris]]</small> |<small>[[Armands Krauze]]</small> |<small>[[Kaspars Melnis]]</small> |<small>[[Uldis Augulis]]</small> |<small>[[Viktors Valainis]]</small> |- !10 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |<small>[[Ināra Mūrniece]]</small> |<small>[[Uģis Mitrevics]]</small> |<small>[[Edmunds Teirumnieks]]</small> |<small>[[Ilze Indriksone]]</small> |<small>[[Edvīns Šnore]]</small> |} === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]] |[[Aivars Lembergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Kaspars Briškens]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}</ref> |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainars Šlesers]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!]] |[[Aleksejs Rosļikovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No "Stabilitātei!" uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Saskaņa]] |[[Ivars Zariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Uldis Pīlēns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}</ref> |- |[[Konservatīvie]] |[[Jānis Bordāns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |[[Uģis Mitrevics]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/na-lideri-velesanas-mitrevics-murniece-indriksone-snore-un-teirumnieks.d?id=54580736|title=NA līderi vēlēšanās – Mitrevics, Mūrniece, Indriksone, Šnore un Teirumnieks |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-26|language=lv}}</ref> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]] ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Saskaņa|S]] | rowspan="2" |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]<hr>AL | rowspan="2" |JKP<hr>[[Konservatīvie|K]] ! rowspan="2" |[[Attīstībai/Par!|AP!]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] | rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! colspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] | rowspan="2" |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! rowspan="2" |[[Progresīvie (partija)|P]] | rowspan="2" |LuK<hr>[[Katram un katrai|KuK]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|S!]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Nezina ! rowspan="3" |Neplāno piedalīties ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Latvijas Zaļā partija|LZP]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! colspan="2" class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | |- |20.–24. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV] |1156 |'''10,3''' |– |'''5,7''' |'''10,7''' |'''11,3''' |'''6,8''' | colspan="2" |4,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,5''' |3,8 |'''6,4''' |3,1 |'''5,0''' |'''5,3''' |2,7 | colspan="2" |51,6 | style="background:#a0d78e" |9,2 |- |6.–10. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV] |859 |'''10,6''' |– |'''6,2''' |'''9.0''' |'''12,3''' |'''6,5''' | colspan="2" |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''20,3''' |'''5,5''' |'''6,8''' |2,2 |'''7,5''' |3,2 |2,6 | colspan="2" |51,4 | style="background:#a0d78e" |8,0 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV] |1795 |'''7,0''' |– |3,6 |'''5,7''' |'''7,0''' |'''5,5''' | colspan="2" |2,7 | style="background:#a0d78e" |'''9,9''' |2,4 |'''5,2''' |2,4 |3,0 |2,8 |– |27,5 |14,0 | style="background:#a0d78e" |2,9 |- |maijs |[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV] |665 |'''10,6''' |0,1 |'''6,9''' |'''10,2''' |'''12,8''' | colspan="2" |'''8,4''' |2,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,0''' |'''7,1''' |'''6,9''' |2,6 |4,6 |1,9 |6,9 | colspan="2" |51,2 (no 969) | style="background:#a0d78e" |7,2 |- |13.–24. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV] |1814 |'''7,6''' |0,6 |3,2 |'''5,6''' |'''8,5''' |'''6,0''' | colspan="2" |2,8 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |2,7 |4,0 |1,2 |2,1 |2,3 |1,9 |30,1 |12,0 | style="background:#a0d78e" |0,9 |- |22. aprīlis – 2. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1812 |'''6,8''' |0,6 |2,5 |4,4 |'''7,8''' | colspan="2" |'''8,0''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,8''' |3,2 |4,4 |2,4 |3,0 |1,6 |2,2 |29,6 |11,3 | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |26.–29. aprīlis |[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV] |969 |'''12,4''' |1,0 |'''9,1''' |'''10,3''' |'''12,5''' | colspan="2" |'''9,4''' |2,2 | style="background:#a0d78e" |'''19,2''' |'''5,2''' |'''5,9''' |3,8 |3,1 |– |3,2 | colspan="2" |53,0 | style="background:#a0d78e" |6,8 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1820 |'''6,7''' |0,3 |3,1 |'''5,4''' |'''7,2''' | colspan="2" |'''7,7''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |3,2 |4,9 |1,9 |2,5 |2 |1,7 |24,0 |18 | style="background:#a0d78e" |1,7 |- |29.–31. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum] |498 |'''11,2''' |1,6 |'''6,7''' |'''10,2''' |'''11,9''' | colspan="2" |'''10,8''' |2,6 | style="background:#a0d78e" |'''17,0''' |'''5,6''' |'''5,9''' |4,7 |'''5,2''' |– |4,3 | colspan="2" |51,9 (no 832) | style="background:#a0d78e" |5,1 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV] |1815 | style="background:#F8C1BE" |'''10,1''' |– |3,1 |4,2 |'''7,0''' | colspan="2" |'''6,9''' |2,3 |'''8,2''' |2,4 |3,9 |2,2 |4,3 |2 |1,6 |24,0 |17,8 | style="background:#F8C1BE" |1,9 |- |23.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum] |1325 |'''12,7''' |1,1 |'''6,2''' |'''11,5''' |'''11,6''' | colspan="2" |'''9,5''' |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''16,3''' |3,4 |'''6,5''' |'''5,7''' |4,5 |– |5,6 | colspan="2" |49,7 | style="background:#a0d78e" |3,5 |- |1. janvāris – 2. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum] |344 |'''12,7''' |0,8 |'''6,0''' |'''11,6''' |'''11,7''' | colspan="2" |'''9,6''' |3,7 | style="background:#a0d78e" |'''16,6''' |3,2 |'''7,0''' |'''5,9''' |4,3 |– |5,0 | colspan="2" |50,3 (no 637) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1808 | style="background:#F8C1BE" |'''10,6''' |– |2,8 |4,6 |'''5,9''' | colspan="2" |'''8,2''' |2,6 |'''7,5''' |2,9 |3,3 |2,5 |2,7 |1,3 |2,5 |22,8 |19,8 | style="background:#F8C1BE" |2,4 |} ==== 2021. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! KPV LV<hr>[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]] ! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;"| |- |1.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum] |818 |'''12,2''' |0,8 |'''6,1''' |'''12,0''' |'''11,5''' |'''9,5''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,1 |3,1 |'''6,6''' |'''6,4''' |4,5 |4,6 | colspan="2" |51,5 (no 1410) | style="background:#a0d78e" |4,7 |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV] |1818 | style="background:#F8C1BE" |'''11,0''' |0,7 |3,4 |4,5 |'''6,6''' |'''6,6''' |'''7,7''' |2,2 |2,7 |3,7 |3,0 |2,5 |1,0 |23,6 |19,4 | style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.–30. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum] |508 |'''13,0''' |0,8 |'''5,5''' |'''12,6''' |'''11,4''' |'''9,4''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,9 |3,0 |'''5,9''' |'''5,4''' |4,6 |4,7 | colspan="2" |51,3 (no 866) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |8.–29. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV] |1805 | style="background:#F8C1BE" |'''9,5''' |– |2,8 |4,9 |'''5,6''' |'''7,4''' |'''7,8''' |2,6 |2,7 |3,7 |1,7 |2,1 |1,3 |28,9 |17,9 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–31. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum] |1147 |'''12,6''' |0,6 |'''5,1''' |'''14,1''' |'''11,8''' |'''9,0''' | style="background:#a0d78e" |'''15,9''' |3,8 |3,5 |'''6,4''' |'''6,4''' |4,5 |4,1 | colspan="2" |49,8 (no 1871) | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,0''' |0,9 |2,5 |4,6 |'''5,3''' |'''6,5''' |'''6,4''' |2,4 |2,5 |2,7 |2,2 |2,4 |0,5 |28,4 |21,4 | style="background:#F8C1BE" |3,5 |- |1. septembris – 1. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum] |679 |'''13,4''' |0,7 |'''6,9''' |'''14,8''' |'''11,9''' |'''8,5''' | style="background:#a0d78e" |'''15,5''' |4,0 |2,9 |'''5,7''' |'''6,1''' |3,1 |3,2 | colspan="2" |49,1 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |0,7 |- |septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV] |1806 | style="background:#F8C1BE" |'''12,0''' |0,4 |2,9 |4,8 |'''6,9''' |'''8,3''' |'''8,2''' |3,1 |2,6 |3,5 |3,7 |2,9 |0,7 |21,3 |18,6 | style="background:#F8C1BE" |3,1 |- |27.–31. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum] |710 |'''14,6''' |1,0 |'''6,1''' |'''14,0''' |'''11,7''' |'''9,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |3,7 |2,8 |'''5,7''' |'''5,1''' |3,6 |4,8 | colspan="2" |47,6 (no 1181) | style="background:#a0d78e" |2,3 |- |?.–18. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV] |1825 | style="background:#F8C1BE" |'''12,6''' |0,4 |3,1 |'''5,0''' |'''7,1''' |'''7,3''' |'''6,7''' |2,8 |3,3 |3,6 |3,2 |– |1,6 |23,1 |20,0 | style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV] |1801 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |0,9 |4,0 |'''5,6''' |'''7,3''' |'''7,7''' |'''7,6''' |3,5 |3,5 |3,0 |3,4 |style="background:#d3d3d3;" rowspan="14" |''nav'' |1,7 |18,2 |22,3 |style="background:#F8C1BE" |3,6 |- |27.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum] |612 |'''15,8''' |0,6 |'''5,8''' |'''11,5''' |'''14,4''' |'''11,6''' | style="background:#a0d78e" |'''16,2''' |4,1 |3,4 |'''6,5''' |4,1 |6,0 | colspan="2" |45,9 (no 1029) | style="background:#a0d78e" |0,4 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=admin SKDS/LTV] |1793 |style="background:#F8C1BE"|'''12,1''' |0,6 |3,7 |'''5,6''' |'''9,3''' |'''9,4''' |'''7,2''' |2,7 |3,4 |4,3 |3,3 |1,1 |18,0 |19,4 |style="background:#F8C1BE"|2,7 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV] |1816 |style="background:#F8C1BE"|'''10,3''' |0,8 |4,7 |4,9 |'''8,0''' |'''7,7''' |'''6,6''' |1,9 |3,6 |3,7 |3,2 |0,9 |22,8 |20,9 |style="background:#F8C1BE"|2,3 |- |26.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum] |576 |style="background:#F8C1BE"|'''17,1''' |0,6 |'''7,8''' |'''11,1''' |'''13,3''' |'''12,5''' |'''15,9''' |3,5 |3,8 |'''6,1''' |3,3 |5,0 | colspan="2" |47,9 (no 1089) |style="background:#F8C1BE"|1,2 |- |aprīlis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE"|'''12,0''' |0,2 |3,9 |'''5,6''' |'''8,0''' |'''7,7''' |'''7,0''' |2,0 |4,2 |4,5 |4,2 |0,6 |20,1 |20,1 |style="background:#F8C1BE"|4,0 |- |26.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum] |680 |'''15,2''' |1,0 |'''7,4''' |'''12,2''' |'''11,9''' |'''10,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,8''' |4,3 |4,1 |'''6,4''' |'''5,6''' |5,1 | colspan="2" |49,6 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |1,6 |- |9.–19. aprīlis |[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti] |1003 | style="background:#F8C1BE" |'''9,2''' |1,1 |3,7 |'''5,3''' |'''6,2''' |'''7,3''' |'''6,2''' |2,2 |1,8 |2,6 |2,7 |– |36,0 |15,6 | style="background:#F8C1BE" |2,0 |- | rowspan="2" |marts |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,5''' |1,3 |4,4 |'''5,2''' |'''6,6''' |'''6,2''' |'''6,1''' |2,2 |1,4 |2,8 |2,6 |– |35,6 |15,1 | style="background:#F8C1BE" |3,9 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV] |1806 |style="background:#F8C1BE"|'''9,9''' |– |3,9 |'''5,1''' |'''7,3''' |'''6,4''' |'''6,3''' |2,6 |2,9 |4,2 |3,7 |1,9 |28,3 |17,5 |style="background:#F8C1BE"|2,6 |- |26.–30. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum] |990 |'''13,5''' |1,3 |'''8,3''' |'''13,4''' |'''12,2''' |'''10,7''' | style="background:#a0d78e" |'''15,7''' |3,5 |3,2 |'''5,6''' |'''5,7''' |6,8 |– |– |style="background:#a0d78e" |2,2 |- |februāris |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''11,5''' |1,0 |4,6 |'''7,2''' |'''5,7''' |'''9,8''' |'''6,5''' |2,3 |1,8 |2,8 |2,7 |– |28,1 |16,0 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum] |1903 |'''12,0''' |1,9 |'''8,0''' |'''14,6''' |'''11,1''' |'''11,9''' | style="background:#a0d78e" |'''15,1''' |3,6 |3,9 |'''7,0''' |4,3 |6,5 |– |– |style="background:#a0d78e" |0,5 |- |7.–31. janvāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum] |1250 |'''11,8''' |2,5 |'''7,5''' | style="background:#F2F5A9" |'''14,0''' |'''12,4''' |'''12,3''' |'''13,7''' |3,0 |4,1 |'''6,8''' |3,5 |6,8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |0,3 |} ==== 2020. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''5,3''' |4,8 |'''5,8''' |'''8,0''' |4,1 |3,0 |2,1 |3,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.-17. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum] |2421 |style="background:#F8C1BE" |'''13''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''13''' | style="background:#f99696" |'''13''' | style="background:#8BD9A9" |'''13''' | style="background:#a0d78e" |'''13''' |4 |4 |'''8''' |9 |– |– |– |- |novembis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''11,6''' |1,1 |4,9 |'''8,6''' |'''8,2''' |'''7,0''' |'''5,0''' |3,2 |3,6 |2,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,0 |- |11.-20. novembis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum] |817 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''15''' |'''13''' |'''12''' |'''13''' |4 |4 |'''6''' |8 |– |– |– |- |26.–30. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum] |853 |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''11''' |'''14''' |3 |4 |'''6''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |9.-20. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV] |889 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''6,4''' |'''7,8''' |'''6,4''' |'''8,9''' |'''5,4''' |3,0 |2,8 |3,3 |0,7 |23 |19 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |29. septembris – 4. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum] |442 |'''15''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''9''' |'''15''' |4 |3 |'''7''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |11.-22. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV] |888 |style="background:#F8C1BE" |'''10,2''' |2,2 |'''6,1''' |'''7,6''' |'''6,2''' |'''9,8''' |'''6,6''' |3,5 |2,6 |3 |1,1 |22,4 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |0,4 |- |7.–24. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum] |637 |'''15''' |2 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''16''' |'''13''' |'''10''' |'''15''' |3 |4 |'''5''' |7 |– |– | style="background:#F2F5A9" |1 |- |7.–20. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''12,2''' |1,9 |4,6 |'''7,8''' |'''5,2''' |'''10,7''' |'''6,6''' |3,8 |1,5 |1,4 |0,7 |28,5 |17,9 |style="background:#F8C1BE" |1,5 |- |8.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum] |1975 |style="background:#F8C1BE" |'''16''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''16''' |4 |3 |'''8''' |6 |– |– |– |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''15,5''' |2,2 |3,9 |'''5,6''' |'''6,8''' |'''8,3''' |'''5,8''' |2,9 |2,1 |2,2 |0,2 |26,0 |18,5 |style="background:#F8C1BE" |7,2 |- |1.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum] |1461 |'''15''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''5''' |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |1,8 |4,2 |'''5,8''' |'''5,6''' |'''8,9''' |'''5,1''' |2,8 |2,2 |1,7 |0,6 |29,8 |18,6 |style="background:#F8C1BE" |4,0 |- |23. maijs – 2. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV] |902 |style="background:#F8C1BE" |'''13,2''' |2,0 |3,7 |'''5,0''' |'''5,5''' |'''8,1''' |'''6,1''' |2,6 |2,3 |1,5 |9,6 |29,6 |19,6 |style="background:#F8C1BE" |5,1 |- |18.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum] |1182 |'''16''' |2 |'''9''' |'''13''' |'''11''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''18''' |4 |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |7.–26. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum] |1325 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |2 |'''11''' |'''14''' |'''12''' |'''11''' |'''16''' |'''5''' |4 |'''6''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV] |903 |style="background:#F8C1BE" |'''14,8''' |2,2 |4,8 |'''5,6''' |'''5,8''' |'''8,6''' |'''5,8''' |2,9 |1,5 |1,5 |0,6 |28,8 |17,1 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |4.–28. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum] |1994 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''13''' |'''13''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''5''' |4 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |24.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum] |783 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |3 |'''11''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''14''' |'''5''' |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |7.–18. februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''12,3''' |1,3 |4,1 |'''5,4''' |'''5,4''' |'''7,9''' |'''6,4''' |3,3 |2,0 |2,2 |0,4 |27,9 |21,4 |style="background:#F8C1BE" |4,4 |- |28. janvāris – 1. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum] |684 |style="background:#F8C1BE" |'''21''' |2 |'''11''' |'''11''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |'''5''' |3 |'''7''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''13,6''' |2,0 |'''6,1''' |'''5,4''' |'''6,3''' |'''8,7''' |'''6,1''' |2,9 |2,5 |1,8 |0,8 |26,9 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |} ==== 2019. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |18.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum] |1153 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |2 |'''12''' |'''10''' |'''14''' |'''10''' |'''14''' |'''5''' |'''5''' |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |6 |- |30. novembris – 12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV] |887 |style="background:#F8C1BE" |'''13,4''' |1,8 |'''5,9''' |4,6 |'''6,9''' |'''8,0''' |'''6,8''' |2,0 |2,2 |2,4 |0,1 |26,7 |19,2 |style="background:#F8C1BE" |6,4 |- |21.–24. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum] |966 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''13''' |'''10''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |4 |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |2.–12. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''11,2''' |3,0 |'''5,4''' |'''5,6''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''6,5''' |2,8 |2,0 |2,1 |0,2 |25,4 |19,5 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |15.–22. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum] |502 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''14''' |'''9''' |'''11''' |'''11''' |'''15''' |4 |4 |'''6''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |5.–16. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV] |909 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |2,5 |'''6,7''' |'''5,2''' |'''7,3''' |'''8,0''' |'''6,5''' |2,2 |2,2 |2,8 |0,5 |24,9<ref>{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}</ref> |18,3 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |- |27.–30. septembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum] |489 |style="background:#F8C1BE" |'''19''' |2 |'''15''' |'''11''' |'''10''' |'''10''' |'''17''' |'''5''' |4 |'''5''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |2 |- |6.–18. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''14,5''' |2,8 |'''7,2''' |'''6,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''8,3''' |2,5 |– |2,1 |1,0 |22,1 |16,1 |style="background:#F8C1BE" |5,6 |- |27.–30. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum] |1152 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |4 |'''16''' |'''10''' |'''11''' |'''11''' |'''17''' |4 |4 |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |augusts <small>(publicēts 30. augustā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''16,1''' |2,6 |'''6,3''' |'''6,2''' |'''7,2''' |'''8,3''' |'''8,8''' |2,9 |2,5 |2,1 |0,3 |17,3 |19,4 |style="background:#F8C1BE" |7,3 |- |jūlijs <small>(publicēts 30. jūlijā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''14,7''' |1,6 |'''5,0''' |'''5,7''' |'''6,3''' |'''7,6''' |'''8,5''' |3,6 |2,3 |2,1 |0,5 |22,2 |19,9 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |22.–29. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum] |989 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''15''' |'''10''' |'''15''' |'''10''' |'''15''' |4 |'''6''' |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |3 |- |26.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum] |860 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''12''' |'''15''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''6''' |4 |'''6''' |0 |– |– |– |- |7.–17. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''15,8''' |3,4 |4,6 |'''6,8''' |'''7,7''' |'''6,3''' |'''10,5''' |3,0 |1,6 |3,0 |0,4 |18,2 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''17,5''' |2,4 |'''7,9''' |'''5,9''' |'''8,6''' |'''8,8''' |'''6,1''' |4,0 |1,5 |1,9 |0,1 |16,9 |18,4 |style="background:#F8C1BE" |8,7 |- |1.–28. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum] |1079 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''10''' |'''16''' |'''8''' |'''16''' |4 |4 |'''7''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |1.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum] |1236 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |4 |'''15''' |'''10''' |'''12''' |'''11''' |'''10''' |'''6''' |3 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |aprīlis <small>(publicēts 26. aprīlī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''19,7''' |2,8 |'''8,6''' |'''5,6''' |'''6,7''' |'''6,9''' |'''5,8''' |3,0 |1,6 |1,5 |0,3 |20,6 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |11,1 |- |rowspan=2|marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum] |867 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |4 |'''13''' |'''11''' |'''14''' |'''10''' |'''11''' |'''6''' |'''5''' |'''6''' |5 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&utm_campaign=news=&utm_medium=chrome SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''17,7''' |4,1 |'''8,0''' |'''6,2''' |'''5,0''' |'''7,6''' |'''5,3''' |2,9 |1,6 |2,3 |0,5 |22,1 |16,7 |style="background:#F8C1BE" |8,3 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV] |872 |style="background:#F8C1BE" |'''19,0''' |3,5 |'''9,5''' |'''5,9''' |'''6,3''' |'''5,7''' |'''6,5''' |2,4 |2,0 |2,7 |0,4 |19,3 |16,8 |style="background:#F8C1BE" |9,5 |- |11.–23. janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV] |906 |style="background:#F8C1BE" |'''17,4''' |'''7,1''' |'''12,1''' |'''6,7''' |'''7,7''' |'''8,1''' |4,0 |– |– |– |5,3 |18,8 |12,8 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |} ==== 2018. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |1.–12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''20,6''' |'''10,4''' |'''8,9''' |'''6,2''' |'''6,5''' |'''6,6''' |4,2 |3,0 |2,4 |2,3 |0,1 |16,5 |12,3 |style="background:#F8C1BE" |10,2 |- |3.–15. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV] |833 |style="background:#F8C1BE" |'''18,2''' |'''9,8''' |'''10,2''' |'''6,7''' |'''5,9''' |'''6,4''' |4,7 |2,6 |1,6 |1,8 |0,1 |17,7 |14,3 |style="background:#F8C1BE" |8,0 |- |13.–23. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''19,2''' |'''11,5''' |'''10,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''5,4''' |4,4 |4,2 |1,4 |1,7 |0,2 |12,0 |12,6 |style="background:#F8C1BE" |7,7 |- !colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]] |style="background:#F8C1BE" |'''19,80''' |'''14,25''' |'''13,59''' |'''12,05''' |'''11,02''' |'''9,92''' |'''6,70''' |4,15 |3,20 |2,62 |2,70 !colspan=2| |style="background:#F8C1BE" |5,55 |} === Citas aptaujas === 2019. gada augustā "Kantar TNS" aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}</ref> 2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc "mazākā ļaunuma" principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> "Eurobarometer" aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}</ref> Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}</ref> savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] n33fj85r3taugs48sh6rhbrt2poz70y 3661402 3661243 2022-07-27T07:37:20Z OskarsC 38216 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 14. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = yes | previous_election = 13. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2018 | next_election = 15. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2026 | election_date = {{dat|2022|10|01}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = no | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Saskaņa --> | image1 = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]] | colour1 = EB482C | leader1 = [[Ivars Zariņš]] | party1 = [[Saskaņa]] | last_election1 = 23 (19,80%) | seats_before1 = 18 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- JKP --> | image2 = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] | colour2 = 192956 | leader2 = [[Jānis Bordāns]] | party2 = [[Konservatīvie]] | last_election2 = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija) | seats_before2 = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AP! --> | image3 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour3 = FFEC00 | leader3 = ''TBA'' | party3 = [[Attīstībai/Par!]] | last_election3 = 13 (12,04%) | seats_before3 = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Uģis Mitrevics]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (11,01%) | seats_before4 = 11 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- ZZS --> | image5 = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]] | colour5 = 2C943F | leader5 = [[Aivars Lembergs]] | party5 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | last_election5 = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]]) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- Jaunā Vienotība --> | image6 = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]] | colour6 = A6C705 | leader6 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] | party6 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election6 = 8 (6,69%) | seats_before6 = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = | before_election = [[Krišjānis Kariņš]] | before_party = [[Jaunā Vienotība]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}</ref> == Balsošanas sistēma == [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] | 36 | {{increase}} 1 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] | 26 | {{increase}} 1 |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] | 12 | {{steady}} |} == Priekšvēsture == {{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}} {{multiple image | width = 180 | image1 = 13Saeima2018.svg | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā | image2 = Latvia Saeima 2021.svg | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija }} 14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. [[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva "[[Saskaņa]]", tai sekoja "[[KPV LV]]" un "[[Jaunā konservatīvā partija]]". Saeimā iekļuva arī "[[Attīstībai/Par!]]", "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]" un "[[Jaunā Vienotība]]". Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", "Jaunā konservatīvā partija", "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", kā arī daļa no "KPV LV" frakcijas. Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]]. 13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref>, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}</ref> 5. jūnijā no "Nacionālās Apvienības" izstājās [[Inguna Rībena]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī [[Linda Liepiņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}</ref> 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}</ref> bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}</ref> 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz "Vienotību"|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas "KPV LV" tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīja jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}</ref> 2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk nekā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla "[[ManaBalss.lv]]" vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki. == Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti == === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Nr. ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- ! scope="row"|1 | [[Attīstībai/Par!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|2 | [[Stabilitātei!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|3 | [[Saskaņa]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|18|SK}} |- ! scope="row"|4 | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|20|SK}} |- ! scope="row"|5 |[[Jaunā Vienotība]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|6 |[[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|7 |[[Apvienotais saraksts]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|26|SK}} |- ! scope="row"|8 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|26|SK}} |- ! scope="row"|9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|27|SK}} |} === Sarakstu līderi<ref>https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Attīstībai/Par!]] |<small>[[Marija Golubeva]]</small> |<small>[[Artis Pabriks]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Kristaps Eklons]]</small> |<small>[[Artūrs Toms Plešs]]</small> |- !2 |[[Stabilitātei]] |<small>[[Aleksejs Rosļikovs]]</small> |<small>[[Amils Saļimovs]]</small> |<small>[[Viktorija Pleškāne]]</small> |<small>[[Sanita Petere]]</small> |<small>[[Naomi Farbere]]</small> |- !3 |[[Saskaņa]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Ivars Zariņš]]</small> |<small>[[Regīna Ločmele]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Aleksandrs Kazačkovs]]</small> |- !4 |[[Progresīvie]] |<small>[[Antoņina Ņenaševa]]</small> |<small>[[Kaspars Briškens]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Liene Gātere]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |- !5 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Edgars Rinkēvičs]]</small> |<small>[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Arvils Ašeradens]]</small> |<small>[[Jānis Reirs]]</small> |- !6 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Vilis Krištopāns]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- !7 |[[Konservatīvie]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]</ref> |<small>[[Anita Muižniece]]</small> |<small>[[Jānis Bordāns]]</small> |<small>[[Aldis Bukšs]]</small> |<small>[[Krišjānis Feldmans]]</small> |<small>[[Gatis Eglītis]]</small> |- !8 |[[Apvienotais saraksts]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]</ref> |<small>[[Didzis Šmits]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |- !9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]</ref> |<small>[[Gunārs Kūtris]]</small> |<small>[[Armands Krauze]]</small> |<small>[[Kaspars Melnis]]</small> |<small>[[Uldis Augulis]]</small> |<small>[[Viktors Valainis]]</small> |- !10 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |<small>[[Ināra Mūrniece]]</small> |<small>[[Uģis Mitrevics]]</small> |<small>[[Edmunds Teirumnieks]]</small> |<small>[[Ilze Indriksone]]</small> |<small>[[Edvīns Šnore]]</small> |} === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]] |[[Aivars Lembergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Kaspars Briškens]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}</ref> |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainars Šlesers]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!]] |[[Aleksejs Rosļikovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No "Stabilitātei!" uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Saskaņa]] |[[Ivars Zariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Uldis Pīlēns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}</ref> |- |[[Konservatīvie]] |[[Jānis Bordāns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |[[Uģis Mitrevics]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/na-lideri-velesanas-mitrevics-murniece-indriksone-snore-un-teirumnieks.d?id=54580736|title=NA līderi vēlēšanās – Mitrevics, Mūrniece, Indriksone, Šnore un Teirumnieks |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-26|language=lv}}</ref> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]] ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Saskaņa|S]] | rowspan="2" |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]<hr>AL | rowspan="2" |JKP<hr>[[Konservatīvie|K]] ! rowspan="2" |[[Attīstībai/Par!|AP!]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! colspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] | rowspan="2" |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! rowspan="2" |[[Progresīvie (partija)|P]] | rowspan="2" |LuK<hr>[[Katram un katrai|KuK]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|S!]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Nezina ! rowspan="3" |Neplāno piedalīties ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Latvijas Zaļā partija|LZP]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! colspan="2" class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | |- |20.–24. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV] |1156 |'''10,3''' |– |'''5,7''' |'''10,7''' |'''11,3''' |'''6,8''' | colspan="2" |4,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,5''' |3,8 |'''6,4''' |3,1 |'''5,0''' |'''5,3''' |2,7 | colspan="2" |51,6 | style="background:#a0d78e" |9,2 |- |6.–10. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV] |859 |'''10,6''' |– |'''6,2''' |'''9.0''' |'''12,3''' |'''6,5''' | colspan="2" |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''20,3''' |'''5,5''' |'''6,8''' |2,2 |'''7,5''' |3,2 |2,6 | colspan="2" |51,4 | style="background:#a0d78e" |8,0 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV] |1795 |'''7,0''' |– |3,6 |'''5,7''' |'''7,0''' |'''5,5''' | colspan="2" |2,7 | style="background:#a0d78e" |'''9,9''' |2,4 |'''5,2''' |2,4 |3,0 |2,8 |– |27,5 |14,0 | style="background:#a0d78e" |2,9 |- |maijs |[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV] |665 |'''10,6''' |0,1 |'''6,9''' |'''10,2''' |'''12,8''' | colspan="2" |'''8,4''' |2,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,0''' |'''7,1''' |'''6,9''' |2,6 |4,6 |1,9 |6,9 | colspan="2" |51,2 (no 969) | style="background:#a0d78e" |7,2 |- |13.–24. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV] |1814 |'''7,6''' |0,6 |3,2 |'''5,6''' |'''8,5''' |'''6,0''' | colspan="2" |2,8 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |2,7 |4,0 |1,2 |2,1 |2,3 |1,9 |30,1 |12,0 | style="background:#a0d78e" |0,9 |- |22. aprīlis – 2. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1812 |'''6,8''' |0,6 |2,5 |4,4 |'''7,8''' | colspan="2" |'''8,0''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,8''' |3,2 |4,4 |2,4 |3,0 |1,6 |2,2 |29,6 |11,3 | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |26.–29. aprīlis |[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV] |969 |'''12,4''' |1,0 |'''9,1''' |'''10,3''' |'''12,5''' | colspan="2" |'''9,4''' |2,2 | style="background:#a0d78e" |'''19,2''' |'''5,2''' |'''5,9''' |3,8 |3,1 |– |3,2 | colspan="2" |53,0 | style="background:#a0d78e" |6,8 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1820 |'''6,7''' |0,3 |3,1 |'''5,4''' |'''7,2''' | colspan="2" |'''7,7''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |3,2 |4,9 |1,9 |2,5 |2 |1,7 |24,0 |18 | style="background:#a0d78e" |1,7 |- |29.–31. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum] |498 |'''11,2''' |1,6 |'''6,7''' |'''10,2''' |'''11,9''' | colspan="2" |'''10,8''' |2,6 | style="background:#a0d78e" |'''17,0''' |'''5,6''' |'''5,9''' |4,7 |'''5,2''' |– |4,3 | colspan="2" |51,9 (no 832) | style="background:#a0d78e" |5,1 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV] |1815 | style="background:#F8C1BE" |'''10,1''' |– |3,1 |4,2 |'''7,0''' | colspan="2" |'''6,9''' |2,3 |'''8,2''' |2,4 |3,9 |2,2 |4,3 |2 |1,6 |24,0 |17,8 | style="background:#F8C1BE" |1,9 |- |23.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum] |1325 |'''12,7''' |1,1 |'''6,2''' |'''11,5''' |'''11,6''' | colspan="2" |'''9,5''' |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''16,3''' |3,4 |'''6,5''' |'''5,7''' |4,5 |– |5,6 | colspan="2" |49,7 | style="background:#a0d78e" |3,5 |- |1. janvāris – 2. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum] |344 |'''12,7''' |0,8 |'''6,0''' |'''11,6''' |'''11,7''' | colspan="2" |'''9,6''' |3,7 | style="background:#a0d78e" |'''16,6''' |3,2 |'''7,0''' |'''5,9''' |4,3 |– |5,0 | colspan="2" |50,3 (no 637) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1808 | style="background:#F8C1BE" |'''10,6''' |– |2,8 |4,6 |'''5,9''' | colspan="2" |'''8,2''' |2,6 |'''7,5''' |2,9 |3,3 |2,5 |2,7 |1,3 |2,5 |22,8 |19,8 | style="background:#F8C1BE" |2,4 |} ==== 2021. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! KPV LV<hr>[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]] ! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;"| |- |1.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum] |818 |'''12,2''' |0,8 |'''6,1''' |'''12,0''' |'''11,5''' |'''9,5''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,1 |3,1 |'''6,6''' |'''6,4''' |4,5 |4,6 | colspan="2" |51,5 (no 1410) | style="background:#a0d78e" |4,7 |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV] |1818 | style="background:#F8C1BE" |'''11,0''' |0,7 |3,4 |4,5 |'''6,6''' |'''6,6''' |'''7,7''' |2,2 |2,7 |3,7 |3,0 |2,5 |1,0 |23,6 |19,4 | style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.–30. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum] |508 |'''13,0''' |0,8 |'''5,5''' |'''12,6''' |'''11,4''' |'''9,4''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,9 |3,0 |'''5,9''' |'''5,4''' |4,6 |4,7 | colspan="2" |51,3 (no 866) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |8.–29. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV] |1805 | style="background:#F8C1BE" |'''9,5''' |– |2,8 |4,9 |'''5,6''' |'''7,4''' |'''7,8''' |2,6 |2,7 |3,7 |1,7 |2,1 |1,3 |28,9 |17,9 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–31. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum] |1147 |'''12,6''' |0,6 |'''5,1''' |'''14,1''' |'''11,8''' |'''9,0''' | style="background:#a0d78e" |'''15,9''' |3,8 |3,5 |'''6,4''' |'''6,4''' |4,5 |4,1 | colspan="2" |49,8 (no 1871) | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,0''' |0,9 |2,5 |4,6 |'''5,3''' |'''6,5''' |'''6,4''' |2,4 |2,5 |2,7 |2,2 |2,4 |0,5 |28,4 |21,4 | style="background:#F8C1BE" |3,5 |- |1. septembris – 1. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum] |679 |'''13,4''' |0,7 |'''6,9''' |'''14,8''' |'''11,9''' |'''8,5''' | style="background:#a0d78e" |'''15,5''' |4,0 |2,9 |'''5,7''' |'''6,1''' |3,1 |3,2 | colspan="2" |49,1 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |0,7 |- |septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV] |1806 | style="background:#F8C1BE" |'''12,0''' |0,4 |2,9 |4,8 |'''6,9''' |'''8,3''' |'''8,2''' |3,1 |2,6 |3,5 |3,7 |2,9 |0,7 |21,3 |18,6 | style="background:#F8C1BE" |3,1 |- |27.–31. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum] |710 |'''14,6''' |1,0 |'''6,1''' |'''14,0''' |'''11,7''' |'''9,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |3,7 |2,8 |'''5,7''' |'''5,1''' |3,6 |4,8 | colspan="2" |47,6 (no 1181) | style="background:#a0d78e" |2,3 |- |?.–18. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV] |1825 | style="background:#F8C1BE" |'''12,6''' |0,4 |3,1 |'''5,0''' |'''7,1''' |'''7,3''' |'''6,7''' |2,8 |3,3 |3,6 |3,2 |– |1,6 |23,1 |20,0 | style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV] |1801 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |0,9 |4,0 |'''5,6''' |'''7,3''' |'''7,7''' |'''7,6''' |3,5 |3,5 |3,0 |3,4 |style="background:#d3d3d3;" rowspan="14" |''nav'' |1,7 |18,2 |22,3 |style="background:#F8C1BE" |3,6 |- |27.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum] |612 |'''15,8''' |0,6 |'''5,8''' |'''11,5''' |'''14,4''' |'''11,6''' | style="background:#a0d78e" |'''16,2''' |4,1 |3,4 |'''6,5''' |4,1 |6,0 | colspan="2" |45,9 (no 1029) | style="background:#a0d78e" |0,4 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=admin SKDS/LTV] |1793 |style="background:#F8C1BE"|'''12,1''' |0,6 |3,7 |'''5,6''' |'''9,3''' |'''9,4''' |'''7,2''' |2,7 |3,4 |4,3 |3,3 |1,1 |18,0 |19,4 |style="background:#F8C1BE"|2,7 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV] |1816 |style="background:#F8C1BE"|'''10,3''' |0,8 |4,7 |4,9 |'''8,0''' |'''7,7''' |'''6,6''' |1,9 |3,6 |3,7 |3,2 |0,9 |22,8 |20,9 |style="background:#F8C1BE"|2,3 |- |26.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum] |576 |style="background:#F8C1BE"|'''17,1''' |0,6 |'''7,8''' |'''11,1''' |'''13,3''' |'''12,5''' |'''15,9''' |3,5 |3,8 |'''6,1''' |3,3 |5,0 | colspan="2" |47,9 (no 1089) |style="background:#F8C1BE"|1,2 |- |aprīlis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE"|'''12,0''' |0,2 |3,9 |'''5,6''' |'''8,0''' |'''7,7''' |'''7,0''' |2,0 |4,2 |4,5 |4,2 |0,6 |20,1 |20,1 |style="background:#F8C1BE"|4,0 |- |26.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum] |680 |'''15,2''' |1,0 |'''7,4''' |'''12,2''' |'''11,9''' |'''10,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,8''' |4,3 |4,1 |'''6,4''' |'''5,6''' |5,1 | colspan="2" |49,6 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |1,6 |- |9.–19. aprīlis |[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti] |1003 | style="background:#F8C1BE" |'''9,2''' |1,1 |3,7 |'''5,3''' |'''6,2''' |'''7,3''' |'''6,2''' |2,2 |1,8 |2,6 |2,7 |– |36,0 |15,6 | style="background:#F8C1BE" |2,0 |- | rowspan="2" |marts |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,5''' |1,3 |4,4 |'''5,2''' |'''6,6''' |'''6,2''' |'''6,1''' |2,2 |1,4 |2,8 |2,6 |– |35,6 |15,1 | style="background:#F8C1BE" |3,9 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV] |1806 |style="background:#F8C1BE"|'''9,9''' |– |3,9 |'''5,1''' |'''7,3''' |'''6,4''' |'''6,3''' |2,6 |2,9 |4,2 |3,7 |1,9 |28,3 |17,5 |style="background:#F8C1BE"|2,6 |- |26.–30. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum] |990 |'''13,5''' |1,3 |'''8,3''' |'''13,4''' |'''12,2''' |'''10,7''' | style="background:#a0d78e" |'''15,7''' |3,5 |3,2 |'''5,6''' |'''5,7''' |6,8 |– |– |style="background:#a0d78e" |2,2 |- |februāris |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''11,5''' |1,0 |4,6 |'''7,2''' |'''5,7''' |'''9,8''' |'''6,5''' |2,3 |1,8 |2,8 |2,7 |– |28,1 |16,0 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum] |1903 |'''12,0''' |1,9 |'''8,0''' |'''14,6''' |'''11,1''' |'''11,9''' | style="background:#a0d78e" |'''15,1''' |3,6 |3,9 |'''7,0''' |4,3 |6,5 |– |– |style="background:#a0d78e" |0,5 |- |7.–31. janvāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum] |1250 |'''11,8''' |2,5 |'''7,5''' | style="background:#F2F5A9" |'''14,0''' |'''12,4''' |'''12,3''' |'''13,7''' |3,0 |4,1 |'''6,8''' |3,5 |6,8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |0,3 |} ==== 2020. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''5,3''' |4,8 |'''5,8''' |'''8,0''' |4,1 |3,0 |2,1 |3,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.-17. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum] |2421 |style="background:#F8C1BE" |'''13''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''13''' | style="background:#f99696" |'''13''' | style="background:#8BD9A9" |'''13''' | style="background:#a0d78e" |'''13''' |4 |4 |'''8''' |9 |– |– |– |- |novembis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''11,6''' |1,1 |4,9 |'''8,6''' |'''8,2''' |'''7,0''' |'''5,0''' |3,2 |3,6 |2,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,0 |- |11.-20. novembis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum] |817 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''15''' |'''13''' |'''12''' |'''13''' |4 |4 |'''6''' |8 |– |– |– |- |26.–30. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum] |853 |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''11''' |'''14''' |3 |4 |'''6''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |9.-20. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV] |889 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''6,4''' |'''7,8''' |'''6,4''' |'''8,9''' |'''5,4''' |3,0 |2,8 |3,3 |0,7 |23 |19 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |29. septembris – 4. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum] |442 |'''15''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''9''' |'''15''' |4 |3 |'''7''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |11.-22. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV] |888 |style="background:#F8C1BE" |'''10,2''' |2,2 |'''6,1''' |'''7,6''' |'''6,2''' |'''9,8''' |'''6,6''' |3,5 |2,6 |3 |1,1 |22,4 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |0,4 |- |7.–24. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum] |637 |'''15''' |2 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''16''' |'''13''' |'''10''' |'''15''' |3 |4 |'''5''' |7 |– |– | style="background:#F2F5A9" |1 |- |7.–20. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''12,2''' |1,9 |4,6 |'''7,8''' |'''5,2''' |'''10,7''' |'''6,6''' |3,8 |1,5 |1,4 |0,7 |28,5 |17,9 |style="background:#F8C1BE" |1,5 |- |8.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum] |1975 |style="background:#F8C1BE" |'''16''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''16''' |4 |3 |'''8''' |6 |– |– |– |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''15,5''' |2,2 |3,9 |'''5,6''' |'''6,8''' |'''8,3''' |'''5,8''' |2,9 |2,1 |2,2 |0,2 |26,0 |18,5 |style="background:#F8C1BE" |7,2 |- |1.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum] |1461 |'''15''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''5''' |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |1,8 |4,2 |'''5,8''' |'''5,6''' |'''8,9''' |'''5,1''' |2,8 |2,2 |1,7 |0,6 |29,8 |18,6 |style="background:#F8C1BE" |4,0 |- |23. maijs – 2. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV] |902 |style="background:#F8C1BE" |'''13,2''' |2,0 |3,7 |'''5,0''' |'''5,5''' |'''8,1''' |'''6,1''' |2,6 |2,3 |1,5 |9,6 |29,6 |19,6 |style="background:#F8C1BE" |5,1 |- |18.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum] |1182 |'''16''' |2 |'''9''' |'''13''' |'''11''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''18''' |4 |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |7.–26. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum] |1325 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |2 |'''11''' |'''14''' |'''12''' |'''11''' |'''16''' |'''5''' |4 |'''6''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV] |903 |style="background:#F8C1BE" |'''14,8''' |2,2 |4,8 |'''5,6''' |'''5,8''' |'''8,6''' |'''5,8''' |2,9 |1,5 |1,5 |0,6 |28,8 |17,1 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |4.–28. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum] |1994 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''13''' |'''13''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''5''' |4 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |24.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum] |783 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |3 |'''11''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''14''' |'''5''' |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |7.–18. februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''12,3''' |1,3 |4,1 |'''5,4''' |'''5,4''' |'''7,9''' |'''6,4''' |3,3 |2,0 |2,2 |0,4 |27,9 |21,4 |style="background:#F8C1BE" |4,4 |- |28. janvāris – 1. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum] |684 |style="background:#F8C1BE" |'''21''' |2 |'''11''' |'''11''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |'''5''' |3 |'''7''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''13,6''' |2,0 |'''6,1''' |'''5,4''' |'''6,3''' |'''8,7''' |'''6,1''' |2,9 |2,5 |1,8 |0,8 |26,9 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |} ==== 2019. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |18.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum] |1153 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |2 |'''12''' |'''10''' |'''14''' |'''10''' |'''14''' |'''5''' |'''5''' |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |6 |- |30. novembris – 12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV] |887 |style="background:#F8C1BE" |'''13,4''' |1,8 |'''5,9''' |4,6 |'''6,9''' |'''8,0''' |'''6,8''' |2,0 |2,2 |2,4 |0,1 |26,7 |19,2 |style="background:#F8C1BE" |6,4 |- |21.–24. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum] |966 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''13''' |'''10''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |4 |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |2.–12. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''11,2''' |3,0 |'''5,4''' |'''5,6''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''6,5''' |2,8 |2,0 |2,1 |0,2 |25,4 |19,5 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |15.–22. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum] |502 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''14''' |'''9''' |'''11''' |'''11''' |'''15''' |4 |4 |'''6''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |5.–16. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV] |909 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |2,5 |'''6,7''' |'''5,2''' |'''7,3''' |'''8,0''' |'''6,5''' |2,2 |2,2 |2,8 |0,5 |24,9<ref>{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}</ref> |18,3 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |- |27.–30. septembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum] |489 |style="background:#F8C1BE" |'''19''' |2 |'''15''' |'''11''' |'''10''' |'''10''' |'''17''' |'''5''' |4 |'''5''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |2 |- |6.–18. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''14,5''' |2,8 |'''7,2''' |'''6,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''8,3''' |2,5 |– |2,1 |1,0 |22,1 |16,1 |style="background:#F8C1BE" |5,6 |- |27.–30. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum] |1152 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |4 |'''16''' |'''10''' |'''11''' |'''11''' |'''17''' |4 |4 |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |augusts <small>(publicēts 30. augustā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''16,1''' |2,6 |'''6,3''' |'''6,2''' |'''7,2''' |'''8,3''' |'''8,8''' |2,9 |2,5 |2,1 |0,3 |17,3 |19,4 |style="background:#F8C1BE" |7,3 |- |jūlijs <small>(publicēts 30. jūlijā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''14,7''' |1,6 |'''5,0''' |'''5,7''' |'''6,3''' |'''7,6''' |'''8,5''' |3,6 |2,3 |2,1 |0,5 |22,2 |19,9 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |22.–29. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum] |989 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''15''' |'''10''' |'''15''' |'''10''' |'''15''' |4 |'''6''' |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |3 |- |26.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum] |860 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''12''' |'''15''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''6''' |4 |'''6''' |0 |– |– |– |- |7.–17. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''15,8''' |3,4 |4,6 |'''6,8''' |'''7,7''' |'''6,3''' |'''10,5''' |3,0 |1,6 |3,0 |0,4 |18,2 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''17,5''' |2,4 |'''7,9''' |'''5,9''' |'''8,6''' |'''8,8''' |'''6,1''' |4,0 |1,5 |1,9 |0,1 |16,9 |18,4 |style="background:#F8C1BE" |8,7 |- |1.–28. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum] |1079 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''10''' |'''16''' |'''8''' |'''16''' |4 |4 |'''7''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |1.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum] |1236 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |4 |'''15''' |'''10''' |'''12''' |'''11''' |'''10''' |'''6''' |3 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |aprīlis <small>(publicēts 26. aprīlī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''19,7''' |2,8 |'''8,6''' |'''5,6''' |'''6,7''' |'''6,9''' |'''5,8''' |3,0 |1,6 |1,5 |0,3 |20,6 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |11,1 |- |rowspan=2|marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum] |867 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |4 |'''13''' |'''11''' |'''14''' |'''10''' |'''11''' |'''6''' |'''5''' |'''6''' |5 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&utm_campaign=news=&utm_medium=chrome SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''17,7''' |4,1 |'''8,0''' |'''6,2''' |'''5,0''' |'''7,6''' |'''5,3''' |2,9 |1,6 |2,3 |0,5 |22,1 |16,7 |style="background:#F8C1BE" |8,3 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV] |872 |style="background:#F8C1BE" |'''19,0''' |3,5 |'''9,5''' |'''5,9''' |'''6,3''' |'''5,7''' |'''6,5''' |2,4 |2,0 |2,7 |0,4 |19,3 |16,8 |style="background:#F8C1BE" |9,5 |- |11.–23. janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV] |906 |style="background:#F8C1BE" |'''17,4''' |'''7,1''' |'''12,1''' |'''6,7''' |'''7,7''' |'''8,1''' |4,0 |– |– |– |5,3 |18,8 |12,8 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |} ==== 2018. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |1.–12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''20,6''' |'''10,4''' |'''8,9''' |'''6,2''' |'''6,5''' |'''6,6''' |4,2 |3,0 |2,4 |2,3 |0,1 |16,5 |12,3 |style="background:#F8C1BE" |10,2 |- |3.–15. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV] |833 |style="background:#F8C1BE" |'''18,2''' |'''9,8''' |'''10,2''' |'''6,7''' |'''5,9''' |'''6,4''' |4,7 |2,6 |1,6 |1,8 |0,1 |17,7 |14,3 |style="background:#F8C1BE" |8,0 |- |13.–23. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''19,2''' |'''11,5''' |'''10,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''5,4''' |4,4 |4,2 |1,4 |1,7 |0,2 |12,0 |12,6 |style="background:#F8C1BE" |7,7 |- !colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]] |style="background:#F8C1BE" |'''19,80''' |'''14,25''' |'''13,59''' |'''12,05''' |'''11,02''' |'''9,92''' |'''6,70''' |4,15 |3,20 |2,62 |2,70 !colspan=2| |style="background:#F8C1BE" |5,55 |} === Citas aptaujas === 2019. gada augustā "Kantar TNS" aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}</ref> 2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc "mazākā ļaunuma" principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> "Eurobarometer" aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}</ref> Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}</ref> savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] 43pfh3pf0fy4fahk06c1p73mwrg84ia 3661412 3661402 2022-07-27T08:00:52Z Lasks 38532 /* Sarakstu līderihttps://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti */ wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 14. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = yes | previous_election = 13. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2018 | next_election = 15. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2026 | election_date = {{dat|2022|10|01}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = no | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Saskaņa --> | image1 = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]] | colour1 = EB482C | leader1 = [[Ivars Zariņš]] | party1 = [[Saskaņa]] | last_election1 = 23 (19,80%) | seats_before1 = 18 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- JKP --> | image2 = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] | colour2 = 192956 | leader2 = [[Jānis Bordāns]] | party2 = [[Konservatīvie]] | last_election2 = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija) | seats_before2 = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AP! --> | image3 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour3 = FFEC00 | leader3 = ''TBA'' | party3 = [[Attīstībai/Par!]] | last_election3 = 13 (12,04%) | seats_before3 = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Uģis Mitrevics]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (11,01%) | seats_before4 = 11 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- ZZS --> | image5 = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]] | colour5 = 2C943F | leader5 = [[Aivars Lembergs]] | party5 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | last_election5 = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]]) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- Jaunā Vienotība --> | image6 = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]] | colour6 = A6C705 | leader6 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] | party6 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election6 = 8 (6,69%) | seats_before6 = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = | before_election = [[Krišjānis Kariņš]] | before_party = [[Jaunā Vienotība]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}</ref> == Balsošanas sistēma == [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] | 36 | {{increase}} 1 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] | 26 | {{increase}} 1 |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] | 12 | {{steady}} |} == Priekšvēsture == {{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}} {{multiple image | width = 180 | image1 = 13Saeima2018.svg | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā | image2 = Latvia Saeima 2021.svg | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija }} 14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. [[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva "[[Saskaņa]]", tai sekoja "[[KPV LV]]" un "[[Jaunā konservatīvā partija]]". Saeimā iekļuva arī "[[Attīstībai/Par!]]", "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]" un "[[Jaunā Vienotība]]". Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", "Jaunā konservatīvā partija", "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", kā arī daļa no "KPV LV" frakcijas. Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]]. 13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref>, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}</ref> 5. jūnijā no "Nacionālās Apvienības" izstājās [[Inguna Rībena]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī [[Linda Liepiņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}</ref> 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}</ref> bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}</ref> 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz "Vienotību"|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas "KPV LV" tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīja jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}</ref> 2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk nekā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla "[[ManaBalss.lv]]" vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki. == Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti == === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Nr. ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- ! scope="row"|1 | [[Attīstībai/Par!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|2 | [[Stabilitātei!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|3 | [[Saskaņa]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|18|SK}} |- ! scope="row"|4 | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|20|SK}} |- ! scope="row"|5 |[[Jaunā Vienotība]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|6 |[[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|7 |[[Apvienotais saraksts]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|26|SK}} |- ! scope="row"|8 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|26|SK}} |- ! scope="row"|9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|27|SK}} |} === Sarakstu līderi<ref>https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Attīstībai/Par!]] |<small>[[Marija Golubeva]]</small> |<small>[[Artis Pabriks]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Kristaps Eklons]]</small> |<small>[[Artūrs Toms Plešs]]</small> |- !2 |[[Stabilitātei]] |<small>[[Aleksejs Rosļikovs]]</small> |<small>[[Amils Saļimovs]]</small> |<small>[[Viktorija Pleškāne]]</small> |<small>[[Sanita Petere]]</small> |<small>[[Naomi Farbere]]</small> |- !3 |[[Saskaņa]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Ivars Zariņš]]</small> |<small>[[Regīna Ločmele]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Aleksandrs Kazačkovs]]</small> |- !4 |[[Progresīvie]] |<small>[[Antoņina Ņenaševa]]</small> |<small>[[Kaspars Briškens]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Liene Gātere]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |- !5 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Edgars Rinkēvičs]]</small> |<small>[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Arvils Ašeradens]]</small> |<small>[[Jānis Reirs]]</small> |- !6 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Vilis Krištopāns]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- !7 |[[Konservatīvie]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]</ref> |<small>[[Anita Muižniece]]</small> |<small>[[Jānis Bordāns]]</small> |<small>[[Aldis Bukšs]]</small> |<small>[[Krišjānis Feldmans]]</small> |<small>[[Gatis Eglītis]]</small> |- !8 |[[Apvienotais saraksts]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]</ref> |<small>[[Didzis Šmits]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |- !9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]</ref> |<small>[[Gunārs Kūtris]]</small> |<small>[[Armands Krauze]]</small> |<small>[[Kaspars Melnis]]</small> |<small>[[Uldis Augulis]]</small> |<small>[[Viktors Valainis]]</small> |- !10 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |<small>[[Ināra Mūrniece]]</small> |<small>[[Uģis Mitrevics]]</small> |<small>[[Edmunds Teirumnieks]]</small> |<small>[[Ilze Indriksone]]</small> |<small>[[Edvīns Šnore]]</small> |- !11 |[[Katram un katrai]] |<small>[[Aldis Gobzems]]</small> |<small>[[Karina Sprūde]]</small> |<small>[[Igors Prelatovs]]</small> |<small>[[Agris Freifalts]]</small> |<small>[[Raimonds Lazdiņš]]</small> |} === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]] |[[Aivars Lembergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Kaspars Briškens]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}</ref> |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainars Šlesers]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!]] |[[Aleksejs Rosļikovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No "Stabilitātei!" uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Saskaņa]] |[[Ivars Zariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Uldis Pīlēns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}</ref> |- |[[Konservatīvie]] |[[Jānis Bordāns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |[[Uģis Mitrevics]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/na-lideri-velesanas-mitrevics-murniece-indriksone-snore-un-teirumnieks.d?id=54580736|title=NA līderi vēlēšanās – Mitrevics, Mūrniece, Indriksone, Šnore un Teirumnieks |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-26|language=lv}}</ref> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]] ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Saskaņa|S]] | rowspan="2" |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]<hr>AL | rowspan="2" |JKP<hr>[[Konservatīvie|K]] ! rowspan="2" |[[Attīstībai/Par!|AP!]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! colspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] | rowspan="2" |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! rowspan="2" |[[Progresīvie (partija)|P]] | rowspan="2" |LuK<hr>[[Katram un katrai|KuK]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|S!]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Nezina ! rowspan="3" |Neplāno piedalīties ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Latvijas Zaļā partija|LZP]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! colspan="2" class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | |- |20.–24. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV] |1156 |'''10,3''' |– |'''5,7''' |'''10,7''' |'''11,3''' |'''6,8''' | colspan="2" |4,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,5''' |3,8 |'''6,4''' |3,1 |'''5,0''' |'''5,3''' |2,7 | colspan="2" |51,6 | style="background:#a0d78e" |9,2 |- |6.–10. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV] |859 |'''10,6''' |– |'''6,2''' |'''9.0''' |'''12,3''' |'''6,5''' | colspan="2" |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''20,3''' |'''5,5''' |'''6,8''' |2,2 |'''7,5''' |3,2 |2,6 | colspan="2" |51,4 | style="background:#a0d78e" |8,0 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV] |1795 |'''7,0''' |– |3,6 |'''5,7''' |'''7,0''' |'''5,5''' | colspan="2" |2,7 | style="background:#a0d78e" |'''9,9''' |2,4 |'''5,2''' |2,4 |3,0 |2,8 |– |27,5 |14,0 | style="background:#a0d78e" |2,9 |- |maijs |[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV] |665 |'''10,6''' |0,1 |'''6,9''' |'''10,2''' |'''12,8''' | colspan="2" |'''8,4''' |2,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,0''' |'''7,1''' |'''6,9''' |2,6 |4,6 |1,9 |6,9 | colspan="2" |51,2 (no 969) | style="background:#a0d78e" |7,2 |- |13.–24. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV] |1814 |'''7,6''' |0,6 |3,2 |'''5,6''' |'''8,5''' |'''6,0''' | colspan="2" |2,8 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |2,7 |4,0 |1,2 |2,1 |2,3 |1,9 |30,1 |12,0 | style="background:#a0d78e" |0,9 |- |22. aprīlis – 2. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1812 |'''6,8''' |0,6 |2,5 |4,4 |'''7,8''' | colspan="2" |'''8,0''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,8''' |3,2 |4,4 |2,4 |3,0 |1,6 |2,2 |29,6 |11,3 | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |26.–29. aprīlis |[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV] |969 |'''12,4''' |1,0 |'''9,1''' |'''10,3''' |'''12,5''' | colspan="2" |'''9,4''' |2,2 | style="background:#a0d78e" |'''19,2''' |'''5,2''' |'''5,9''' |3,8 |3,1 |– |3,2 | colspan="2" |53,0 | style="background:#a0d78e" |6,8 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1820 |'''6,7''' |0,3 |3,1 |'''5,4''' |'''7,2''' | colspan="2" |'''7,7''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |3,2 |4,9 |1,9 |2,5 |2 |1,7 |24,0 |18 | style="background:#a0d78e" |1,7 |- |29.–31. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum] |498 |'''11,2''' |1,6 |'''6,7''' |'''10,2''' |'''11,9''' | colspan="2" |'''10,8''' |2,6 | style="background:#a0d78e" |'''17,0''' |'''5,6''' |'''5,9''' |4,7 |'''5,2''' |– |4,3 | colspan="2" |51,9 (no 832) | style="background:#a0d78e" |5,1 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV] |1815 | style="background:#F8C1BE" |'''10,1''' |– |3,1 |4,2 |'''7,0''' | colspan="2" |'''6,9''' |2,3 |'''8,2''' |2,4 |3,9 |2,2 |4,3 |2 |1,6 |24,0 |17,8 | style="background:#F8C1BE" |1,9 |- |23.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum] |1325 |'''12,7''' |1,1 |'''6,2''' |'''11,5''' |'''11,6''' | colspan="2" |'''9,5''' |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''16,3''' |3,4 |'''6,5''' |'''5,7''' |4,5 |– |5,6 | colspan="2" |49,7 | style="background:#a0d78e" |3,5 |- |1. janvāris – 2. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum] |344 |'''12,7''' |0,8 |'''6,0''' |'''11,6''' |'''11,7''' | colspan="2" |'''9,6''' |3,7 | style="background:#a0d78e" |'''16,6''' |3,2 |'''7,0''' |'''5,9''' |4,3 |– |5,0 | colspan="2" |50,3 (no 637) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1808 | style="background:#F8C1BE" |'''10,6''' |– |2,8 |4,6 |'''5,9''' | colspan="2" |'''8,2''' |2,6 |'''7,5''' |2,9 |3,3 |2,5 |2,7 |1,3 |2,5 |22,8 |19,8 | style="background:#F8C1BE" |2,4 |} ==== 2021. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! KPV LV<hr>[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]] ! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;"| |- |1.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum] |818 |'''12,2''' |0,8 |'''6,1''' |'''12,0''' |'''11,5''' |'''9,5''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,1 |3,1 |'''6,6''' |'''6,4''' |4,5 |4,6 | colspan="2" |51,5 (no 1410) | style="background:#a0d78e" |4,7 |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV] |1818 | style="background:#F8C1BE" |'''11,0''' |0,7 |3,4 |4,5 |'''6,6''' |'''6,6''' |'''7,7''' |2,2 |2,7 |3,7 |3,0 |2,5 |1,0 |23,6 |19,4 | style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.–30. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum] |508 |'''13,0''' |0,8 |'''5,5''' |'''12,6''' |'''11,4''' |'''9,4''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,9 |3,0 |'''5,9''' |'''5,4''' |4,6 |4,7 | colspan="2" |51,3 (no 866) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |8.–29. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV] |1805 | style="background:#F8C1BE" |'''9,5''' |– |2,8 |4,9 |'''5,6''' |'''7,4''' |'''7,8''' |2,6 |2,7 |3,7 |1,7 |2,1 |1,3 |28,9 |17,9 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–31. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum] |1147 |'''12,6''' |0,6 |'''5,1''' |'''14,1''' |'''11,8''' |'''9,0''' | style="background:#a0d78e" |'''15,9''' |3,8 |3,5 |'''6,4''' |'''6,4''' |4,5 |4,1 | colspan="2" |49,8 (no 1871) | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,0''' |0,9 |2,5 |4,6 |'''5,3''' |'''6,5''' |'''6,4''' |2,4 |2,5 |2,7 |2,2 |2,4 |0,5 |28,4 |21,4 | style="background:#F8C1BE" |3,5 |- |1. septembris – 1. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum] |679 |'''13,4''' |0,7 |'''6,9''' |'''14,8''' |'''11,9''' |'''8,5''' | style="background:#a0d78e" |'''15,5''' |4,0 |2,9 |'''5,7''' |'''6,1''' |3,1 |3,2 | colspan="2" |49,1 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |0,7 |- |septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV] |1806 | style="background:#F8C1BE" |'''12,0''' |0,4 |2,9 |4,8 |'''6,9''' |'''8,3''' |'''8,2''' |3,1 |2,6 |3,5 |3,7 |2,9 |0,7 |21,3 |18,6 | style="background:#F8C1BE" |3,1 |- |27.–31. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum] |710 |'''14,6''' |1,0 |'''6,1''' |'''14,0''' |'''11,7''' |'''9,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |3,7 |2,8 |'''5,7''' |'''5,1''' |3,6 |4,8 | colspan="2" |47,6 (no 1181) | style="background:#a0d78e" |2,3 |- |?.–18. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV] |1825 | style="background:#F8C1BE" |'''12,6''' |0,4 |3,1 |'''5,0''' |'''7,1''' |'''7,3''' |'''6,7''' |2,8 |3,3 |3,6 |3,2 |– |1,6 |23,1 |20,0 | style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV] |1801 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |0,9 |4,0 |'''5,6''' |'''7,3''' |'''7,7''' |'''7,6''' |3,5 |3,5 |3,0 |3,4 |style="background:#d3d3d3;" rowspan="14" |''nav'' |1,7 |18,2 |22,3 |style="background:#F8C1BE" |3,6 |- |27.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum] |612 |'''15,8''' |0,6 |'''5,8''' |'''11,5''' |'''14,4''' |'''11,6''' | style="background:#a0d78e" |'''16,2''' |4,1 |3,4 |'''6,5''' |4,1 |6,0 | colspan="2" |45,9 (no 1029) | style="background:#a0d78e" |0,4 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=admin SKDS/LTV] |1793 |style="background:#F8C1BE"|'''12,1''' |0,6 |3,7 |'''5,6''' |'''9,3''' |'''9,4''' |'''7,2''' |2,7 |3,4 |4,3 |3,3 |1,1 |18,0 |19,4 |style="background:#F8C1BE"|2,7 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV] |1816 |style="background:#F8C1BE"|'''10,3''' |0,8 |4,7 |4,9 |'''8,0''' |'''7,7''' |'''6,6''' |1,9 |3,6 |3,7 |3,2 |0,9 |22,8 |20,9 |style="background:#F8C1BE"|2,3 |- |26.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum] |576 |style="background:#F8C1BE"|'''17,1''' |0,6 |'''7,8''' |'''11,1''' |'''13,3''' |'''12,5''' |'''15,9''' |3,5 |3,8 |'''6,1''' |3,3 |5,0 | colspan="2" |47,9 (no 1089) |style="background:#F8C1BE"|1,2 |- |aprīlis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE"|'''12,0''' |0,2 |3,9 |'''5,6''' |'''8,0''' |'''7,7''' |'''7,0''' |2,0 |4,2 |4,5 |4,2 |0,6 |20,1 |20,1 |style="background:#F8C1BE"|4,0 |- |26.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum] |680 |'''15,2''' |1,0 |'''7,4''' |'''12,2''' |'''11,9''' |'''10,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,8''' |4,3 |4,1 |'''6,4''' |'''5,6''' |5,1 | colspan="2" |49,6 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |1,6 |- |9.–19. aprīlis |[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti] |1003 | style="background:#F8C1BE" |'''9,2''' |1,1 |3,7 |'''5,3''' |'''6,2''' |'''7,3''' |'''6,2''' |2,2 |1,8 |2,6 |2,7 |– |36,0 |15,6 | style="background:#F8C1BE" |2,0 |- | rowspan="2" |marts |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,5''' |1,3 |4,4 |'''5,2''' |'''6,6''' |'''6,2''' |'''6,1''' |2,2 |1,4 |2,8 |2,6 |– |35,6 |15,1 | style="background:#F8C1BE" |3,9 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV] |1806 |style="background:#F8C1BE"|'''9,9''' |– |3,9 |'''5,1''' |'''7,3''' |'''6,4''' |'''6,3''' |2,6 |2,9 |4,2 |3,7 |1,9 |28,3 |17,5 |style="background:#F8C1BE"|2,6 |- |26.–30. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum] |990 |'''13,5''' |1,3 |'''8,3''' |'''13,4''' |'''12,2''' |'''10,7''' | style="background:#a0d78e" |'''15,7''' |3,5 |3,2 |'''5,6''' |'''5,7''' |6,8 |– |– |style="background:#a0d78e" |2,2 |- |februāris |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''11,5''' |1,0 |4,6 |'''7,2''' |'''5,7''' |'''9,8''' |'''6,5''' |2,3 |1,8 |2,8 |2,7 |– |28,1 |16,0 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum] |1903 |'''12,0''' |1,9 |'''8,0''' |'''14,6''' |'''11,1''' |'''11,9''' | style="background:#a0d78e" |'''15,1''' |3,6 |3,9 |'''7,0''' |4,3 |6,5 |– |– |style="background:#a0d78e" |0,5 |- |7.–31. janvāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum] |1250 |'''11,8''' |2,5 |'''7,5''' | style="background:#F2F5A9" |'''14,0''' |'''12,4''' |'''12,3''' |'''13,7''' |3,0 |4,1 |'''6,8''' |3,5 |6,8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |0,3 |} ==== 2020. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''5,3''' |4,8 |'''5,8''' |'''8,0''' |4,1 |3,0 |2,1 |3,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.-17. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum] |2421 |style="background:#F8C1BE" |'''13''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''13''' | style="background:#f99696" |'''13''' | style="background:#8BD9A9" |'''13''' | style="background:#a0d78e" |'''13''' |4 |4 |'''8''' |9 |– |– |– |- |novembis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''11,6''' |1,1 |4,9 |'''8,6''' |'''8,2''' |'''7,0''' |'''5,0''' |3,2 |3,6 |2,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,0 |- |11.-20. novembis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum] |817 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''15''' |'''13''' |'''12''' |'''13''' |4 |4 |'''6''' |8 |– |– |– |- |26.–30. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum] |853 |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''11''' |'''14''' |3 |4 |'''6''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |9.-20. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV] |889 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''6,4''' |'''7,8''' |'''6,4''' |'''8,9''' |'''5,4''' |3,0 |2,8 |3,3 |0,7 |23 |19 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |29. septembris – 4. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum] |442 |'''15''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''9''' |'''15''' |4 |3 |'''7''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |11.-22. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV] |888 |style="background:#F8C1BE" |'''10,2''' |2,2 |'''6,1''' |'''7,6''' |'''6,2''' |'''9,8''' |'''6,6''' |3,5 |2,6 |3 |1,1 |22,4 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |0,4 |- |7.–24. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum] |637 |'''15''' |2 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''16''' |'''13''' |'''10''' |'''15''' |3 |4 |'''5''' |7 |– |– | style="background:#F2F5A9" |1 |- |7.–20. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''12,2''' |1,9 |4,6 |'''7,8''' |'''5,2''' |'''10,7''' |'''6,6''' |3,8 |1,5 |1,4 |0,7 |28,5 |17,9 |style="background:#F8C1BE" |1,5 |- |8.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum] |1975 |style="background:#F8C1BE" |'''16''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''16''' |4 |3 |'''8''' |6 |– |– |– |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''15,5''' |2,2 |3,9 |'''5,6''' |'''6,8''' |'''8,3''' |'''5,8''' |2,9 |2,1 |2,2 |0,2 |26,0 |18,5 |style="background:#F8C1BE" |7,2 |- |1.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum] |1461 |'''15''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''5''' |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |1,8 |4,2 |'''5,8''' |'''5,6''' |'''8,9''' |'''5,1''' |2,8 |2,2 |1,7 |0,6 |29,8 |18,6 |style="background:#F8C1BE" |4,0 |- |23. maijs – 2. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV] |902 |style="background:#F8C1BE" |'''13,2''' |2,0 |3,7 |'''5,0''' |'''5,5''' |'''8,1''' |'''6,1''' |2,6 |2,3 |1,5 |9,6 |29,6 |19,6 |style="background:#F8C1BE" |5,1 |- |18.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum] |1182 |'''16''' |2 |'''9''' |'''13''' |'''11''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''18''' |4 |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |7.–26. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum] |1325 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |2 |'''11''' |'''14''' |'''12''' |'''11''' |'''16''' |'''5''' |4 |'''6''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV] |903 |style="background:#F8C1BE" |'''14,8''' |2,2 |4,8 |'''5,6''' |'''5,8''' |'''8,6''' |'''5,8''' |2,9 |1,5 |1,5 |0,6 |28,8 |17,1 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |4.–28. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum] |1994 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''13''' |'''13''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''5''' |4 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |24.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum] |783 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |3 |'''11''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''14''' |'''5''' |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |7.–18. februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''12,3''' |1,3 |4,1 |'''5,4''' |'''5,4''' |'''7,9''' |'''6,4''' |3,3 |2,0 |2,2 |0,4 |27,9 |21,4 |style="background:#F8C1BE" |4,4 |- |28. janvāris – 1. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum] |684 |style="background:#F8C1BE" |'''21''' |2 |'''11''' |'''11''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |'''5''' |3 |'''7''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''13,6''' |2,0 |'''6,1''' |'''5,4''' |'''6,3''' |'''8,7''' |'''6,1''' |2,9 |2,5 |1,8 |0,8 |26,9 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |} ==== 2019. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |18.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum] |1153 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |2 |'''12''' |'''10''' |'''14''' |'''10''' |'''14''' |'''5''' |'''5''' |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |6 |- |30. novembris – 12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV] |887 |style="background:#F8C1BE" |'''13,4''' |1,8 |'''5,9''' |4,6 |'''6,9''' |'''8,0''' |'''6,8''' |2,0 |2,2 |2,4 |0,1 |26,7 |19,2 |style="background:#F8C1BE" |6,4 |- |21.–24. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum] |966 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''13''' |'''10''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |4 |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |2.–12. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''11,2''' |3,0 |'''5,4''' |'''5,6''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''6,5''' |2,8 |2,0 |2,1 |0,2 |25,4 |19,5 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |15.–22. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum] |502 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''14''' |'''9''' |'''11''' |'''11''' |'''15''' |4 |4 |'''6''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |5.–16. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV] |909 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |2,5 |'''6,7''' |'''5,2''' |'''7,3''' |'''8,0''' |'''6,5''' |2,2 |2,2 |2,8 |0,5 |24,9<ref>{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}</ref> |18,3 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |- |27.–30. septembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum] |489 |style="background:#F8C1BE" |'''19''' |2 |'''15''' |'''11''' |'''10''' |'''10''' |'''17''' |'''5''' |4 |'''5''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |2 |- |6.–18. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''14,5''' |2,8 |'''7,2''' |'''6,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''8,3''' |2,5 |– |2,1 |1,0 |22,1 |16,1 |style="background:#F8C1BE" |5,6 |- |27.–30. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum] |1152 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |4 |'''16''' |'''10''' |'''11''' |'''11''' |'''17''' |4 |4 |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |augusts <small>(publicēts 30. augustā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''16,1''' |2,6 |'''6,3''' |'''6,2''' |'''7,2''' |'''8,3''' |'''8,8''' |2,9 |2,5 |2,1 |0,3 |17,3 |19,4 |style="background:#F8C1BE" |7,3 |- |jūlijs <small>(publicēts 30. jūlijā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''14,7''' |1,6 |'''5,0''' |'''5,7''' |'''6,3''' |'''7,6''' |'''8,5''' |3,6 |2,3 |2,1 |0,5 |22,2 |19,9 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |22.–29. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum] |989 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''15''' |'''10''' |'''15''' |'''10''' |'''15''' |4 |'''6''' |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |3 |- |26.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum] |860 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''12''' |'''15''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''6''' |4 |'''6''' |0 |– |– |– |- |7.–17. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''15,8''' |3,4 |4,6 |'''6,8''' |'''7,7''' |'''6,3''' |'''10,5''' |3,0 |1,6 |3,0 |0,4 |18,2 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''17,5''' |2,4 |'''7,9''' |'''5,9''' |'''8,6''' |'''8,8''' |'''6,1''' |4,0 |1,5 |1,9 |0,1 |16,9 |18,4 |style="background:#F8C1BE" |8,7 |- |1.–28. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum] |1079 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''10''' |'''16''' |'''8''' |'''16''' |4 |4 |'''7''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |1.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum] |1236 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |4 |'''15''' |'''10''' |'''12''' |'''11''' |'''10''' |'''6''' |3 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |aprīlis <small>(publicēts 26. aprīlī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''19,7''' |2,8 |'''8,6''' |'''5,6''' |'''6,7''' |'''6,9''' |'''5,8''' |3,0 |1,6 |1,5 |0,3 |20,6 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |11,1 |- |rowspan=2|marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum] |867 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |4 |'''13''' |'''11''' |'''14''' |'''10''' |'''11''' |'''6''' |'''5''' |'''6''' |5 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&utm_campaign=news=&utm_medium=chrome SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''17,7''' |4,1 |'''8,0''' |'''6,2''' |'''5,0''' |'''7,6''' |'''5,3''' |2,9 |1,6 |2,3 |0,5 |22,1 |16,7 |style="background:#F8C1BE" |8,3 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV] |872 |style="background:#F8C1BE" |'''19,0''' |3,5 |'''9,5''' |'''5,9''' |'''6,3''' |'''5,7''' |'''6,5''' |2,4 |2,0 |2,7 |0,4 |19,3 |16,8 |style="background:#F8C1BE" |9,5 |- |11.–23. janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV] |906 |style="background:#F8C1BE" |'''17,4''' |'''7,1''' |'''12,1''' |'''6,7''' |'''7,7''' |'''8,1''' |4,0 |– |– |– |5,3 |18,8 |12,8 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |} ==== 2018. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |1.–12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''20,6''' |'''10,4''' |'''8,9''' |'''6,2''' |'''6,5''' |'''6,6''' |4,2 |3,0 |2,4 |2,3 |0,1 |16,5 |12,3 |style="background:#F8C1BE" |10,2 |- |3.–15. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV] |833 |style="background:#F8C1BE" |'''18,2''' |'''9,8''' |'''10,2''' |'''6,7''' |'''5,9''' |'''6,4''' |4,7 |2,6 |1,6 |1,8 |0,1 |17,7 |14,3 |style="background:#F8C1BE" |8,0 |- |13.–23. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''19,2''' |'''11,5''' |'''10,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''5,4''' |4,4 |4,2 |1,4 |1,7 |0,2 |12,0 |12,6 |style="background:#F8C1BE" |7,7 |- !colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]] |style="background:#F8C1BE" |'''19,80''' |'''14,25''' |'''13,59''' |'''12,05''' |'''11,02''' |'''9,92''' |'''6,70''' |4,15 |3,20 |2,62 |2,70 !colspan=2| |style="background:#F8C1BE" |5,55 |} === Citas aptaujas === 2019. gada augustā "Kantar TNS" aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}</ref> 2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc "mazākā ļaunuma" principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> "Eurobarometer" aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}</ref> Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}</ref> savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] hxos0713g4cj9lz7wvo4giufqkys6ft 3661447 3661412 2022-07-27T09:09:56Z Lasks 38532 /* Reģistrācija */ wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 14. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = yes | previous_election = 13. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2018 | next_election = 15. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2026 | election_date = {{dat|2022|10|01}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = no | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Saskaņa --> | image1 = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]] | colour1 = EB482C | leader1 = [[Ivars Zariņš]] | party1 = [[Saskaņa]] | last_election1 = 23 (19,80%) | seats_before1 = 18 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- JKP --> | image2 = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] | colour2 = 192956 | leader2 = [[Jānis Bordāns]] | party2 = [[Konservatīvie]] | last_election2 = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija) | seats_before2 = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AP! --> | image3 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour3 = FFEC00 | leader3 = ''TBA'' | party3 = [[Attīstībai/Par!]] | last_election3 = 13 (12,04%) | seats_before3 = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Uģis Mitrevics]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (11,01%) | seats_before4 = 11 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- ZZS --> | image5 = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]] | colour5 = 2C943F | leader5 = [[Aivars Lembergs]] | party5 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | last_election5 = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]]) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- Jaunā Vienotība --> | image6 = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]] | colour6 = A6C705 | leader6 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] | party6 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election6 = 8 (6,69%) | seats_before6 = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = | before_election = [[Krišjānis Kariņš]] | before_party = [[Jaunā Vienotība]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}</ref> == Balsošanas sistēma == [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] | 36 | {{increase}} 1 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] | 26 | {{increase}} 1 |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] | 12 | {{steady}} |} == Priekšvēsture == {{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}} {{multiple image | width = 180 | image1 = 13Saeima2018.svg | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā | image2 = Latvia Saeima 2021.svg | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija }} 14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. [[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva "[[Saskaņa]]", tai sekoja "[[KPV LV]]" un "[[Jaunā konservatīvā partija]]". Saeimā iekļuva arī "[[Attīstībai/Par!]]", "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]" un "[[Jaunā Vienotība]]". Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", "Jaunā konservatīvā partija", "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", kā arī daļa no "KPV LV" frakcijas. Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]]. 13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref>, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}</ref> 5. jūnijā no "Nacionālās Apvienības" izstājās [[Inguna Rībena]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī [[Linda Liepiņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}</ref> 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}</ref> bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}</ref> 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz "Vienotību"|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas "KPV LV" tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīja jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}</ref> 2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk nekā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla "[[ManaBalss.lv]]" vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki. == Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti == === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Nr. ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- ! scope="row"|1 | [[Attīstībai/Par!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|2 | [[Stabilitātei!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|3 | [[Saskaņa]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|18|SK}} |- ! scope="row"|4 | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|20|SK}} |- ! scope="row"|5 |[[Jaunā Vienotība]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|6 |[[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|7 |[[Apvienotais saraksts]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|26|SK}} |- ! scope="row"|8 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|26|SK}} |- ! scope="row"|9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|27|SK}} |- ! scope="row"|10 |[[Katram un katrai]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|27|SK}} |} === Sarakstu līderi<ref>https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Attīstībai/Par!]] |<small>[[Marija Golubeva]]</small> |<small>[[Artis Pabriks]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Kristaps Eklons]]</small> |<small>[[Artūrs Toms Plešs]]</small> |- !2 |[[Stabilitātei]] |<small>[[Aleksejs Rosļikovs]]</small> |<small>[[Amils Saļimovs]]</small> |<small>[[Viktorija Pleškāne]]</small> |<small>[[Sanita Petere]]</small> |<small>[[Naomi Farbere]]</small> |- !3 |[[Saskaņa]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Ivars Zariņš]]</small> |<small>[[Regīna Ločmele]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Aleksandrs Kazačkovs]]</small> |- !4 |[[Progresīvie]] |<small>[[Antoņina Ņenaševa]]</small> |<small>[[Kaspars Briškens]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Liene Gātere]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |- !5 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Edgars Rinkēvičs]]</small> |<small>[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Arvils Ašeradens]]</small> |<small>[[Jānis Reirs]]</small> |- !6 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Vilis Krištopāns]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- !7 |[[Konservatīvie]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]</ref> |<small>[[Anita Muižniece]]</small> |<small>[[Jānis Bordāns]]</small> |<small>[[Aldis Bukšs]]</small> |<small>[[Krišjānis Feldmans]]</small> |<small>[[Gatis Eglītis]]</small> |- !8 |[[Apvienotais saraksts]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]</ref> |<small>[[Didzis Šmits]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |- !9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]</ref> |<small>[[Gunārs Kūtris]]</small> |<small>[[Armands Krauze]]</small> |<small>[[Kaspars Melnis]]</small> |<small>[[Uldis Augulis]]</small> |<small>[[Viktors Valainis]]</small> |- !10 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |<small>[[Ināra Mūrniece]]</small> |<small>[[Uģis Mitrevics]]</small> |<small>[[Edmunds Teirumnieks]]</small> |<small>[[Ilze Indriksone]]</small> |<small>[[Edvīns Šnore]]</small> |- !11 |[[Katram un katrai]] |<small>[[Aldis Gobzems]]</small> |<small>[[Karina Sprūde]]</small> |<small>[[Igors Prelatovs]]</small> |<small>[[Agris Freifalts]]</small> |<small>[[Raimonds Lazdiņš]]</small> |} === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]] |[[Aivars Lembergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Kaspars Briškens]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}</ref> |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainars Šlesers]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!]] |[[Aleksejs Rosļikovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No "Stabilitātei!" uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Saskaņa]] |[[Ivars Zariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Uldis Pīlēns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}</ref> |- |[[Konservatīvie]] |[[Jānis Bordāns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |[[Uģis Mitrevics]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/na-lideri-velesanas-mitrevics-murniece-indriksone-snore-un-teirumnieks.d?id=54580736|title=NA līderi vēlēšanās – Mitrevics, Mūrniece, Indriksone, Šnore un Teirumnieks |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-26|language=lv}}</ref> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]] ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Saskaņa|S]] | rowspan="2" |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]<hr>AL | rowspan="2" |JKP<hr>[[Konservatīvie|K]] ! rowspan="2" |[[Attīstībai/Par!|AP!]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! colspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] | rowspan="2" |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! rowspan="2" |[[Progresīvie (partija)|P]] | rowspan="2" |LuK<hr>[[Katram un katrai|KuK]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|S!]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Nezina ! rowspan="3" |Neplāno piedalīties ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Latvijas Zaļā partija|LZP]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! colspan="2" class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | |- |20.–24. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV] |1156 |'''10,3''' |– |'''5,7''' |'''10,7''' |'''11,3''' |'''6,8''' | colspan="2" |4,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,5''' |3,8 |'''6,4''' |3,1 |'''5,0''' |'''5,3''' |2,7 | colspan="2" |51,6 | style="background:#a0d78e" |9,2 |- |6.–10. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV] |859 |'''10,6''' |– |'''6,2''' |'''9.0''' |'''12,3''' |'''6,5''' | colspan="2" |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''20,3''' |'''5,5''' |'''6,8''' |2,2 |'''7,5''' |3,2 |2,6 | colspan="2" |51,4 | style="background:#a0d78e" |8,0 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV] |1795 |'''7,0''' |– |3,6 |'''5,7''' |'''7,0''' |'''5,5''' | colspan="2" |2,7 | style="background:#a0d78e" |'''9,9''' |2,4 |'''5,2''' |2,4 |3,0 |2,8 |– |27,5 |14,0 | style="background:#a0d78e" |2,9 |- |maijs |[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV] |665 |'''10,6''' |0,1 |'''6,9''' |'''10,2''' |'''12,8''' | colspan="2" |'''8,4''' |2,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,0''' |'''7,1''' |'''6,9''' |2,6 |4,6 |1,9 |6,9 | colspan="2" |51,2 (no 969) | style="background:#a0d78e" |7,2 |- |13.–24. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV] |1814 |'''7,6''' |0,6 |3,2 |'''5,6''' |'''8,5''' |'''6,0''' | colspan="2" |2,8 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |2,7 |4,0 |1,2 |2,1 |2,3 |1,9 |30,1 |12,0 | style="background:#a0d78e" |0,9 |- |22. aprīlis – 2. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1812 |'''6,8''' |0,6 |2,5 |4,4 |'''7,8''' | colspan="2" |'''8,0''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,8''' |3,2 |4,4 |2,4 |3,0 |1,6 |2,2 |29,6 |11,3 | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |26.–29. aprīlis |[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV] |969 |'''12,4''' |1,0 |'''9,1''' |'''10,3''' |'''12,5''' | colspan="2" |'''9,4''' |2,2 | style="background:#a0d78e" |'''19,2''' |'''5,2''' |'''5,9''' |3,8 |3,1 |– |3,2 | colspan="2" |53,0 | style="background:#a0d78e" |6,8 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1820 |'''6,7''' |0,3 |3,1 |'''5,4''' |'''7,2''' | colspan="2" |'''7,7''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |3,2 |4,9 |1,9 |2,5 |2 |1,7 |24,0 |18 | style="background:#a0d78e" |1,7 |- |29.–31. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum] |498 |'''11,2''' |1,6 |'''6,7''' |'''10,2''' |'''11,9''' | colspan="2" |'''10,8''' |2,6 | style="background:#a0d78e" |'''17,0''' |'''5,6''' |'''5,9''' |4,7 |'''5,2''' |– |4,3 | colspan="2" |51,9 (no 832) | style="background:#a0d78e" |5,1 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV] |1815 | style="background:#F8C1BE" |'''10,1''' |– |3,1 |4,2 |'''7,0''' | colspan="2" |'''6,9''' |2,3 |'''8,2''' |2,4 |3,9 |2,2 |4,3 |2 |1,6 |24,0 |17,8 | style="background:#F8C1BE" |1,9 |- |23.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum] |1325 |'''12,7''' |1,1 |'''6,2''' |'''11,5''' |'''11,6''' | colspan="2" |'''9,5''' |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''16,3''' |3,4 |'''6,5''' |'''5,7''' |4,5 |– |5,6 | colspan="2" |49,7 | style="background:#a0d78e" |3,5 |- |1. janvāris – 2. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum] |344 |'''12,7''' |0,8 |'''6,0''' |'''11,6''' |'''11,7''' | colspan="2" |'''9,6''' |3,7 | style="background:#a0d78e" |'''16,6''' |3,2 |'''7,0''' |'''5,9''' |4,3 |– |5,0 | colspan="2" |50,3 (no 637) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1808 | style="background:#F8C1BE" |'''10,6''' |– |2,8 |4,6 |'''5,9''' | colspan="2" |'''8,2''' |2,6 |'''7,5''' |2,9 |3,3 |2,5 |2,7 |1,3 |2,5 |22,8 |19,8 | style="background:#F8C1BE" |2,4 |} ==== 2021. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! KPV LV<hr>[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]] ! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;"| |- |1.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum] |818 |'''12,2''' |0,8 |'''6,1''' |'''12,0''' |'''11,5''' |'''9,5''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,1 |3,1 |'''6,6''' |'''6,4''' |4,5 |4,6 | colspan="2" |51,5 (no 1410) | style="background:#a0d78e" |4,7 |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV] |1818 | style="background:#F8C1BE" |'''11,0''' |0,7 |3,4 |4,5 |'''6,6''' |'''6,6''' |'''7,7''' |2,2 |2,7 |3,7 |3,0 |2,5 |1,0 |23,6 |19,4 | style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.–30. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum] |508 |'''13,0''' |0,8 |'''5,5''' |'''12,6''' |'''11,4''' |'''9,4''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,9 |3,0 |'''5,9''' |'''5,4''' |4,6 |4,7 | colspan="2" |51,3 (no 866) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |8.–29. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV] |1805 | style="background:#F8C1BE" |'''9,5''' |– |2,8 |4,9 |'''5,6''' |'''7,4''' |'''7,8''' |2,6 |2,7 |3,7 |1,7 |2,1 |1,3 |28,9 |17,9 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–31. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum] |1147 |'''12,6''' |0,6 |'''5,1''' |'''14,1''' |'''11,8''' |'''9,0''' | style="background:#a0d78e" |'''15,9''' |3,8 |3,5 |'''6,4''' |'''6,4''' |4,5 |4,1 | colspan="2" |49,8 (no 1871) | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,0''' |0,9 |2,5 |4,6 |'''5,3''' |'''6,5''' |'''6,4''' |2,4 |2,5 |2,7 |2,2 |2,4 |0,5 |28,4 |21,4 | style="background:#F8C1BE" |3,5 |- |1. septembris – 1. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum] |679 |'''13,4''' |0,7 |'''6,9''' |'''14,8''' |'''11,9''' |'''8,5''' | style="background:#a0d78e" |'''15,5''' |4,0 |2,9 |'''5,7''' |'''6,1''' |3,1 |3,2 | colspan="2" |49,1 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |0,7 |- |septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV] |1806 | style="background:#F8C1BE" |'''12,0''' |0,4 |2,9 |4,8 |'''6,9''' |'''8,3''' |'''8,2''' |3,1 |2,6 |3,5 |3,7 |2,9 |0,7 |21,3 |18,6 | style="background:#F8C1BE" |3,1 |- |27.–31. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum] |710 |'''14,6''' |1,0 |'''6,1''' |'''14,0''' |'''11,7''' |'''9,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |3,7 |2,8 |'''5,7''' |'''5,1''' |3,6 |4,8 | colspan="2" |47,6 (no 1181) | style="background:#a0d78e" |2,3 |- |?.–18. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV] |1825 | style="background:#F8C1BE" |'''12,6''' |0,4 |3,1 |'''5,0''' |'''7,1''' |'''7,3''' |'''6,7''' |2,8 |3,3 |3,6 |3,2 |– |1,6 |23,1 |20,0 | style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV] |1801 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |0,9 |4,0 |'''5,6''' |'''7,3''' |'''7,7''' |'''7,6''' |3,5 |3,5 |3,0 |3,4 |style="background:#d3d3d3;" rowspan="14" |''nav'' |1,7 |18,2 |22,3 |style="background:#F8C1BE" |3,6 |- |27.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum] |612 |'''15,8''' |0,6 |'''5,8''' |'''11,5''' |'''14,4''' |'''11,6''' | style="background:#a0d78e" |'''16,2''' |4,1 |3,4 |'''6,5''' |4,1 |6,0 | colspan="2" |45,9 (no 1029) | style="background:#a0d78e" |0,4 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=admin SKDS/LTV] |1793 |style="background:#F8C1BE"|'''12,1''' |0,6 |3,7 |'''5,6''' |'''9,3''' |'''9,4''' |'''7,2''' |2,7 |3,4 |4,3 |3,3 |1,1 |18,0 |19,4 |style="background:#F8C1BE"|2,7 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV] |1816 |style="background:#F8C1BE"|'''10,3''' |0,8 |4,7 |4,9 |'''8,0''' |'''7,7''' |'''6,6''' |1,9 |3,6 |3,7 |3,2 |0,9 |22,8 |20,9 |style="background:#F8C1BE"|2,3 |- |26.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum] |576 |style="background:#F8C1BE"|'''17,1''' |0,6 |'''7,8''' |'''11,1''' |'''13,3''' |'''12,5''' |'''15,9''' |3,5 |3,8 |'''6,1''' |3,3 |5,0 | colspan="2" |47,9 (no 1089) |style="background:#F8C1BE"|1,2 |- |aprīlis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE"|'''12,0''' |0,2 |3,9 |'''5,6''' |'''8,0''' |'''7,7''' |'''7,0''' |2,0 |4,2 |4,5 |4,2 |0,6 |20,1 |20,1 |style="background:#F8C1BE"|4,0 |- |26.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum] |680 |'''15,2''' |1,0 |'''7,4''' |'''12,2''' |'''11,9''' |'''10,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,8''' |4,3 |4,1 |'''6,4''' |'''5,6''' |5,1 | colspan="2" |49,6 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |1,6 |- |9.–19. aprīlis |[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti] |1003 | style="background:#F8C1BE" |'''9,2''' |1,1 |3,7 |'''5,3''' |'''6,2''' |'''7,3''' |'''6,2''' |2,2 |1,8 |2,6 |2,7 |– |36,0 |15,6 | style="background:#F8C1BE" |2,0 |- | rowspan="2" |marts |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,5''' |1,3 |4,4 |'''5,2''' |'''6,6''' |'''6,2''' |'''6,1''' |2,2 |1,4 |2,8 |2,6 |– |35,6 |15,1 | style="background:#F8C1BE" |3,9 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV] |1806 |style="background:#F8C1BE"|'''9,9''' |– |3,9 |'''5,1''' |'''7,3''' |'''6,4''' |'''6,3''' |2,6 |2,9 |4,2 |3,7 |1,9 |28,3 |17,5 |style="background:#F8C1BE"|2,6 |- |26.–30. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum] |990 |'''13,5''' |1,3 |'''8,3''' |'''13,4''' |'''12,2''' |'''10,7''' | style="background:#a0d78e" |'''15,7''' |3,5 |3,2 |'''5,6''' |'''5,7''' |6,8 |– |– |style="background:#a0d78e" |2,2 |- |februāris |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''11,5''' |1,0 |4,6 |'''7,2''' |'''5,7''' |'''9,8''' |'''6,5''' |2,3 |1,8 |2,8 |2,7 |– |28,1 |16,0 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum] |1903 |'''12,0''' |1,9 |'''8,0''' |'''14,6''' |'''11,1''' |'''11,9''' | style="background:#a0d78e" |'''15,1''' |3,6 |3,9 |'''7,0''' |4,3 |6,5 |– |– |style="background:#a0d78e" |0,5 |- |7.–31. janvāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum] |1250 |'''11,8''' |2,5 |'''7,5''' | style="background:#F2F5A9" |'''14,0''' |'''12,4''' |'''12,3''' |'''13,7''' |3,0 |4,1 |'''6,8''' |3,5 |6,8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |0,3 |} ==== 2020. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''5,3''' |4,8 |'''5,8''' |'''8,0''' |4,1 |3,0 |2,1 |3,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.-17. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum] |2421 |style="background:#F8C1BE" |'''13''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''13''' | style="background:#f99696" |'''13''' | style="background:#8BD9A9" |'''13''' | style="background:#a0d78e" |'''13''' |4 |4 |'''8''' |9 |– |– |– |- |novembis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''11,6''' |1,1 |4,9 |'''8,6''' |'''8,2''' |'''7,0''' |'''5,0''' |3,2 |3,6 |2,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,0 |- |11.-20. novembis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum] |817 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''15''' |'''13''' |'''12''' |'''13''' |4 |4 |'''6''' |8 |– |– |– |- |26.–30. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum] |853 |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''11''' |'''14''' |3 |4 |'''6''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |9.-20. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV] |889 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''6,4''' |'''7,8''' |'''6,4''' |'''8,9''' |'''5,4''' |3,0 |2,8 |3,3 |0,7 |23 |19 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |29. septembris – 4. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum] |442 |'''15''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''9''' |'''15''' |4 |3 |'''7''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |11.-22. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV] |888 |style="background:#F8C1BE" |'''10,2''' |2,2 |'''6,1''' |'''7,6''' |'''6,2''' |'''9,8''' |'''6,6''' |3,5 |2,6 |3 |1,1 |22,4 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |0,4 |- |7.–24. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum] |637 |'''15''' |2 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''16''' |'''13''' |'''10''' |'''15''' |3 |4 |'''5''' |7 |– |– | style="background:#F2F5A9" |1 |- |7.–20. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''12,2''' |1,9 |4,6 |'''7,8''' |'''5,2''' |'''10,7''' |'''6,6''' |3,8 |1,5 |1,4 |0,7 |28,5 |17,9 |style="background:#F8C1BE" |1,5 |- |8.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum] |1975 |style="background:#F8C1BE" |'''16''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''16''' |4 |3 |'''8''' |6 |– |– |– |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''15,5''' |2,2 |3,9 |'''5,6''' |'''6,8''' |'''8,3''' |'''5,8''' |2,9 |2,1 |2,2 |0,2 |26,0 |18,5 |style="background:#F8C1BE" |7,2 |- |1.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum] |1461 |'''15''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''5''' |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |1,8 |4,2 |'''5,8''' |'''5,6''' |'''8,9''' |'''5,1''' |2,8 |2,2 |1,7 |0,6 |29,8 |18,6 |style="background:#F8C1BE" |4,0 |- |23. maijs – 2. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV] |902 |style="background:#F8C1BE" |'''13,2''' |2,0 |3,7 |'''5,0''' |'''5,5''' |'''8,1''' |'''6,1''' |2,6 |2,3 |1,5 |9,6 |29,6 |19,6 |style="background:#F8C1BE" |5,1 |- |18.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum] |1182 |'''16''' |2 |'''9''' |'''13''' |'''11''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''18''' |4 |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |7.–26. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum] |1325 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |2 |'''11''' |'''14''' |'''12''' |'''11''' |'''16''' |'''5''' |4 |'''6''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV] |903 |style="background:#F8C1BE" |'''14,8''' |2,2 |4,8 |'''5,6''' |'''5,8''' |'''8,6''' |'''5,8''' |2,9 |1,5 |1,5 |0,6 |28,8 |17,1 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |4.–28. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum] |1994 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''13''' |'''13''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''5''' |4 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |24.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum] |783 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |3 |'''11''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''14''' |'''5''' |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |7.–18. februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''12,3''' |1,3 |4,1 |'''5,4''' |'''5,4''' |'''7,9''' |'''6,4''' |3,3 |2,0 |2,2 |0,4 |27,9 |21,4 |style="background:#F8C1BE" |4,4 |- |28. janvāris – 1. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum] |684 |style="background:#F8C1BE" |'''21''' |2 |'''11''' |'''11''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |'''5''' |3 |'''7''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''13,6''' |2,0 |'''6,1''' |'''5,4''' |'''6,3''' |'''8,7''' |'''6,1''' |2,9 |2,5 |1,8 |0,8 |26,9 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |} ==== 2019. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |18.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum] |1153 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |2 |'''12''' |'''10''' |'''14''' |'''10''' |'''14''' |'''5''' |'''5''' |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |6 |- |30. novembris – 12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV] |887 |style="background:#F8C1BE" |'''13,4''' |1,8 |'''5,9''' |4,6 |'''6,9''' |'''8,0''' |'''6,8''' |2,0 |2,2 |2,4 |0,1 |26,7 |19,2 |style="background:#F8C1BE" |6,4 |- |21.–24. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum] |966 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''13''' |'''10''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |4 |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |2.–12. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''11,2''' |3,0 |'''5,4''' |'''5,6''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''6,5''' |2,8 |2,0 |2,1 |0,2 |25,4 |19,5 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |15.–22. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum] |502 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''14''' |'''9''' |'''11''' |'''11''' |'''15''' |4 |4 |'''6''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |5.–16. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV] |909 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |2,5 |'''6,7''' |'''5,2''' |'''7,3''' |'''8,0''' |'''6,5''' |2,2 |2,2 |2,8 |0,5 |24,9<ref>{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}</ref> |18,3 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |- |27.–30. septembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum] |489 |style="background:#F8C1BE" |'''19''' |2 |'''15''' |'''11''' |'''10''' |'''10''' |'''17''' |'''5''' |4 |'''5''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |2 |- |6.–18. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''14,5''' |2,8 |'''7,2''' |'''6,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''8,3''' |2,5 |– |2,1 |1,0 |22,1 |16,1 |style="background:#F8C1BE" |5,6 |- |27.–30. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum] |1152 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |4 |'''16''' |'''10''' |'''11''' |'''11''' |'''17''' |4 |4 |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |augusts <small>(publicēts 30. augustā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''16,1''' |2,6 |'''6,3''' |'''6,2''' |'''7,2''' |'''8,3''' |'''8,8''' |2,9 |2,5 |2,1 |0,3 |17,3 |19,4 |style="background:#F8C1BE" |7,3 |- |jūlijs <small>(publicēts 30. jūlijā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''14,7''' |1,6 |'''5,0''' |'''5,7''' |'''6,3''' |'''7,6''' |'''8,5''' |3,6 |2,3 |2,1 |0,5 |22,2 |19,9 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |22.–29. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum] |989 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''15''' |'''10''' |'''15''' |'''10''' |'''15''' |4 |'''6''' |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |3 |- |26.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum] |860 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''12''' |'''15''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''6''' |4 |'''6''' |0 |– |– |– |- |7.–17. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''15,8''' |3,4 |4,6 |'''6,8''' |'''7,7''' |'''6,3''' |'''10,5''' |3,0 |1,6 |3,0 |0,4 |18,2 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''17,5''' |2,4 |'''7,9''' |'''5,9''' |'''8,6''' |'''8,8''' |'''6,1''' |4,0 |1,5 |1,9 |0,1 |16,9 |18,4 |style="background:#F8C1BE" |8,7 |- |1.–28. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum] |1079 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''10''' |'''16''' |'''8''' |'''16''' |4 |4 |'''7''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |1.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum] |1236 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |4 |'''15''' |'''10''' |'''12''' |'''11''' |'''10''' |'''6''' |3 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |aprīlis <small>(publicēts 26. aprīlī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''19,7''' |2,8 |'''8,6''' |'''5,6''' |'''6,7''' |'''6,9''' |'''5,8''' |3,0 |1,6 |1,5 |0,3 |20,6 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |11,1 |- |rowspan=2|marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum] |867 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |4 |'''13''' |'''11''' |'''14''' |'''10''' |'''11''' |'''6''' |'''5''' |'''6''' |5 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&utm_campaign=news=&utm_medium=chrome SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''17,7''' |4,1 |'''8,0''' |'''6,2''' |'''5,0''' |'''7,6''' |'''5,3''' |2,9 |1,6 |2,3 |0,5 |22,1 |16,7 |style="background:#F8C1BE" |8,3 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV] |872 |style="background:#F8C1BE" |'''19,0''' |3,5 |'''9,5''' |'''5,9''' |'''6,3''' |'''5,7''' |'''6,5''' |2,4 |2,0 |2,7 |0,4 |19,3 |16,8 |style="background:#F8C1BE" |9,5 |- |11.–23. janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV] |906 |style="background:#F8C1BE" |'''17,4''' |'''7,1''' |'''12,1''' |'''6,7''' |'''7,7''' |'''8,1''' |4,0 |– |– |– |5,3 |18,8 |12,8 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |} ==== 2018. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |1.–12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''20,6''' |'''10,4''' |'''8,9''' |'''6,2''' |'''6,5''' |'''6,6''' |4,2 |3,0 |2,4 |2,3 |0,1 |16,5 |12,3 |style="background:#F8C1BE" |10,2 |- |3.–15. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV] |833 |style="background:#F8C1BE" |'''18,2''' |'''9,8''' |'''10,2''' |'''6,7''' |'''5,9''' |'''6,4''' |4,7 |2,6 |1,6 |1,8 |0,1 |17,7 |14,3 |style="background:#F8C1BE" |8,0 |- |13.–23. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''19,2''' |'''11,5''' |'''10,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''5,4''' |4,4 |4,2 |1,4 |1,7 |0,2 |12,0 |12,6 |style="background:#F8C1BE" |7,7 |- !colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]] |style="background:#F8C1BE" |'''19,80''' |'''14,25''' |'''13,59''' |'''12,05''' |'''11,02''' |'''9,92''' |'''6,70''' |4,15 |3,20 |2,62 |2,70 !colspan=2| |style="background:#F8C1BE" |5,55 |} === Citas aptaujas === 2019. gada augustā "Kantar TNS" aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}</ref> 2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc "mazākā ļaunuma" principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> "Eurobarometer" aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}</ref> Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}</ref> savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] 4cn355rbz33sjuoymuadpe5j07poxta 3661460 3661447 2022-07-27T09:58:45Z OskarsC 38216 /* 2022. gads */ wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 14. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = yes | previous_election = 13. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2018 | next_election = 15. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2026 | election_date = {{dat|2022|10|01}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = no | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Saskaņa --> | image1 = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]] | colour1 = EB482C | leader1 = [[Ivars Zariņš]] | party1 = [[Saskaņa]] | last_election1 = 23 (19,80%) | seats_before1 = 18 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- JKP --> | image2 = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] | colour2 = 192956 | leader2 = [[Jānis Bordāns]] | party2 = [[Konservatīvie]] | last_election2 = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija) | seats_before2 = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AP! --> | image3 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour3 = FFEC00 | leader3 = ''TBA'' | party3 = [[Attīstībai/Par!]] | last_election3 = 13 (12,04%) | seats_before3 = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Uģis Mitrevics]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (11,01%) | seats_before4 = 11 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- ZZS --> | image5 = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]] | colour5 = 2C943F | leader5 = [[Aivars Lembergs]] | party5 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | last_election5 = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]]) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- Jaunā Vienotība --> | image6 = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]] | colour6 = A6C705 | leader6 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] | party6 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election6 = 8 (6,69%) | seats_before6 = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = | before_election = [[Krišjānis Kariņš]] | before_party = [[Jaunā Vienotība]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}</ref> == Balsošanas sistēma == [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] | 36 | {{increase}} 1 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] | 26 | {{increase}} 1 |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] | 12 | {{steady}} |} == Priekšvēsture == {{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}} {{multiple image | width = 180 | image1 = 13Saeima2018.svg | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā | image2 = Latvia Saeima 2021.svg | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija }} 14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. [[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva "[[Saskaņa]]", tai sekoja "[[KPV LV]]" un "[[Jaunā konservatīvā partija]]". Saeimā iekļuva arī "[[Attīstībai/Par!]]", "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]" un "[[Jaunā Vienotība]]". Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", "Jaunā konservatīvā partija", "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", kā arī daļa no "KPV LV" frakcijas. Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]]. 13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref>, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}</ref> 5. jūnijā no "Nacionālās Apvienības" izstājās [[Inguna Rībena]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī [[Linda Liepiņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}</ref> 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}</ref> bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}</ref> 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz "Vienotību"|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas "KPV LV" tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīja jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}</ref> 2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk nekā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla "[[ManaBalss.lv]]" vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki. == Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti == === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Nr. ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- ! scope="row"|1 | [[Attīstībai/Par!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|2 | [[Stabilitātei!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|3 | [[Saskaņa]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|18|SK}} |- ! scope="row"|4 | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|20|SK}} |- ! scope="row"|5 |[[Jaunā Vienotība]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|6 |[[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|7 |[[Apvienotais saraksts]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|26|SK}} |- ! scope="row"|8 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|26|SK}} |- ! scope="row"|9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|27|SK}} |- ! scope="row"|10 |[[Katram un katrai]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|27|SK}} |} === Sarakstu līderi<ref>https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Attīstībai/Par!]] |<small>[[Marija Golubeva]]</small> |<small>[[Artis Pabriks]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Kristaps Eklons]]</small> |<small>[[Artūrs Toms Plešs]]</small> |- !2 |[[Stabilitātei]] |<small>[[Aleksejs Rosļikovs]]</small> |<small>[[Amils Saļimovs]]</small> |<small>[[Viktorija Pleškāne]]</small> |<small>[[Sanita Petere]]</small> |<small>[[Naomi Farbere]]</small> |- !3 |[[Saskaņa]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Ivars Zariņš]]</small> |<small>[[Regīna Ločmele]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Aleksandrs Kazačkovs]]</small> |- !4 |[[Progresīvie]] |<small>[[Antoņina Ņenaševa]]</small> |<small>[[Kaspars Briškens]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Liene Gātere]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |- !5 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Edgars Rinkēvičs]]</small> |<small>[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Arvils Ašeradens]]</small> |<small>[[Jānis Reirs]]</small> |- !6 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Vilis Krištopāns]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- !7 |[[Konservatīvie]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]</ref> |<small>[[Anita Muižniece]]</small> |<small>[[Jānis Bordāns]]</small> |<small>[[Aldis Bukšs]]</small> |<small>[[Krišjānis Feldmans]]</small> |<small>[[Gatis Eglītis]]</small> |- !8 |[[Apvienotais saraksts]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]</ref> |<small>[[Didzis Šmits]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |- !9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]</ref> |<small>[[Gunārs Kūtris]]</small> |<small>[[Armands Krauze]]</small> |<small>[[Kaspars Melnis]]</small> |<small>[[Uldis Augulis]]</small> |<small>[[Viktors Valainis]]</small> |- !10 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |<small>[[Ināra Mūrniece]]</small> |<small>[[Uģis Mitrevics]]</small> |<small>[[Edmunds Teirumnieks]]</small> |<small>[[Ilze Indriksone]]</small> |<small>[[Edvīns Šnore]]</small> |- !11 |[[Katram un katrai]] |<small>[[Aldis Gobzems]]</small> |<small>[[Karina Sprūde]]</small> |<small>[[Igors Prelatovs]]</small> |<small>[[Agris Freifalts]]</small> |<small>[[Raimonds Lazdiņš]]</small> |} === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]] |[[Aivars Lembergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Kaspars Briškens]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}</ref> |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainars Šlesers]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!]] |[[Aleksejs Rosļikovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No "Stabilitātei!" uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Saskaņa]] |[[Ivars Zariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Uldis Pīlēns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}</ref> |- |[[Konservatīvie]] |[[Jānis Bordāns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |[[Uģis Mitrevics]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/na-lideri-velesanas-mitrevics-murniece-indriksone-snore-un-teirumnieks.d?id=54580736|title=NA līderi vēlēšanās – Mitrevics, Mūrniece, Indriksone, Šnore un Teirumnieks |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-26|language=lv}}</ref> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]] ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Saskaņa|S]] | rowspan="2" |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]<hr>AL | rowspan="2" |JKP<hr>[[Konservatīvie|K]] ! rowspan="2" |[[Attīstībai/Par!|AP!]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! colspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] | rowspan="2" |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! rowspan="2" |[[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan="2" |LuK<hr>[[Katram un katrai|KuK]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|S!]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Nezina ! rowspan="3" |Neplāno piedalīties ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Latvijas Zaļā partija|LZP]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! colspan="2" class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | |- |20.–24. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV] |1156 |'''10,3''' |– |'''5,7''' |'''10,7''' |'''11,3''' |'''6,8''' | colspan="2" |4,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,5''' |3,8 |'''6,4''' |3,1 |'''5,0''' |'''5,3''' |2,7 | colspan="2" |51,6 | style="background:#a0d78e" |9,2 |- |6.–10. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV] |859 |'''10,6''' |– |'''6,2''' |'''9.0''' |'''12,3''' |'''6,5''' | colspan="2" |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''20,3''' |'''5,5''' |'''6,8''' |2,2 |'''7,5''' |3,2 |2,6 | colspan="2" |51,4 | style="background:#a0d78e" |8,0 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV] |1795 |'''7,0''' |– |3,6 |'''5,7''' |'''7,0''' |'''5,5''' | colspan="2" |2,7 | style="background:#a0d78e" |'''9,9''' |2,4 |'''5,2''' |2,4 |3,0 |2,8 |– |27,5 |14,0 | style="background:#a0d78e" |2,9 |- |maijs |[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV] |665 |'''10,6''' |0,1 |'''6,9''' |'''10,2''' |'''12,8''' | colspan="2" |'''8,4''' |2,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,0''' |'''7,1''' |'''6,9''' |2,6 |4,6 |1,9 |6,9 | colspan="2" |51,2 (no 969) | style="background:#a0d78e" |7,2 |- |13.–24. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV] |1814 |'''7,6''' |0,6 |3,2 |'''5,6''' |'''8,5''' |'''6,0''' | colspan="2" |2,8 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |2,7 |4,0 |1,2 |2,1 |2,3 |1,9 |30,1 |12,0 | style="background:#a0d78e" |0,9 |- |22. aprīlis – 2. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1812 |'''6,8''' |0,6 |2,5 |4,4 |'''7,8''' | colspan="2" |'''8,0''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,8''' |3,2 |4,4 |2,4 |3,0 |1,6 |2,2 |29,6 |11,3 | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |26.–29. aprīlis |[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV] |969 |'''12,4''' |1,0 |'''9,1''' |'''10,3''' |'''12,5''' | colspan="2" |'''9,4''' |2,2 | style="background:#a0d78e" |'''19,2''' |'''5,2''' |'''5,9''' |3,8 |3,1 |– |3,2 | colspan="2" |53,0 | style="background:#a0d78e" |6,8 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1820 |'''6,7''' |0,3 |3,1 |'''5,4''' |'''7,2''' | colspan="2" |'''7,7''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |3,2 |4,9 |1,9 |2,5 |2 |1,7 |24,0 |18 | style="background:#a0d78e" |1,7 |- |29.–31. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum] |498 |'''11,2''' |1,6 |'''6,7''' |'''10,2''' |'''11,9''' | colspan="2" |'''10,8''' |2,6 | style="background:#a0d78e" |'''17,0''' |'''5,6''' |'''5,9''' |4,7 |'''5,2''' |– |4,3 | colspan="2" |51,9 (no 832) | style="background:#a0d78e" |5,1 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV] |1815 | style="background:#F8C1BE" |'''10,1''' |– |3,1 |4,2 |'''7,0''' | colspan="2" |'''6,9''' |2,3 |'''8,2''' |2,4 |3,9 |2,2 |4,3 |2 |1,6 |24,0 |17,8 | style="background:#F8C1BE" |1,9 |- |23.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum] |1325 |'''12,7''' |1,1 |'''6,2''' |'''11,5''' |'''11,6''' | colspan="2" |'''9,5''' |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''16,3''' |3,4 |'''6,5''' |'''5,7''' |4,5 |– |5,6 | colspan="2" |49,7 | style="background:#a0d78e" |3,5 |- |1. janvāris – 2. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum] |344 |'''12,7''' |0,8 |'''6,0''' |'''11,6''' |'''11,7''' | colspan="2" |'''9,6''' |3,7 | style="background:#a0d78e" |'''16,6''' |3,2 |'''7,0''' |'''5,9''' |4,3 |– |5,0 | colspan="2" |50,3 (no 637) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1808 | style="background:#F8C1BE" |'''10,6''' |– |2,8 |4,6 |'''5,9''' | colspan="2" |'''8,2''' |2,6 |'''7,5''' |2,9 |3,3 |2,5 |2,7 |1,3 |2,5 |22,8 |19,8 | style="background:#F8C1BE" |2,4 |} ==== 2021. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! KPV LV<hr>[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]] ! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;"| |- |1.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum] |818 |'''12,2''' |0,8 |'''6,1''' |'''12,0''' |'''11,5''' |'''9,5''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,1 |3,1 |'''6,6''' |'''6,4''' |4,5 |4,6 | colspan="2" |51,5 (no 1410) | style="background:#a0d78e" |4,7 |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV] |1818 | style="background:#F8C1BE" |'''11,0''' |0,7 |3,4 |4,5 |'''6,6''' |'''6,6''' |'''7,7''' |2,2 |2,7 |3,7 |3,0 |2,5 |1,0 |23,6 |19,4 | style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.–30. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum] |508 |'''13,0''' |0,8 |'''5,5''' |'''12,6''' |'''11,4''' |'''9,4''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,9 |3,0 |'''5,9''' |'''5,4''' |4,6 |4,7 | colspan="2" |51,3 (no 866) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |8.–29. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV] |1805 | style="background:#F8C1BE" |'''9,5''' |– |2,8 |4,9 |'''5,6''' |'''7,4''' |'''7,8''' |2,6 |2,7 |3,7 |1,7 |2,1 |1,3 |28,9 |17,9 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–31. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum] |1147 |'''12,6''' |0,6 |'''5,1''' |'''14,1''' |'''11,8''' |'''9,0''' | style="background:#a0d78e" |'''15,9''' |3,8 |3,5 |'''6,4''' |'''6,4''' |4,5 |4,1 | colspan="2" |49,8 (no 1871) | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,0''' |0,9 |2,5 |4,6 |'''5,3''' |'''6,5''' |'''6,4''' |2,4 |2,5 |2,7 |2,2 |2,4 |0,5 |28,4 |21,4 | style="background:#F8C1BE" |3,5 |- |1. septembris – 1. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum] |679 |'''13,4''' |0,7 |'''6,9''' |'''14,8''' |'''11,9''' |'''8,5''' | style="background:#a0d78e" |'''15,5''' |4,0 |2,9 |'''5,7''' |'''6,1''' |3,1 |3,2 | colspan="2" |49,1 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |0,7 |- |septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV] |1806 | style="background:#F8C1BE" |'''12,0''' |0,4 |2,9 |4,8 |'''6,9''' |'''8,3''' |'''8,2''' |3,1 |2,6 |3,5 |3,7 |2,9 |0,7 |21,3 |18,6 | style="background:#F8C1BE" |3,1 |- |27.–31. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum] |710 |'''14,6''' |1,0 |'''6,1''' |'''14,0''' |'''11,7''' |'''9,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |3,7 |2,8 |'''5,7''' |'''5,1''' |3,6 |4,8 | colspan="2" |47,6 (no 1181) | style="background:#a0d78e" |2,3 |- |?.–18. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV] |1825 | style="background:#F8C1BE" |'''12,6''' |0,4 |3,1 |'''5,0''' |'''7,1''' |'''7,3''' |'''6,7''' |2,8 |3,3 |3,6 |3,2 |– |1,6 |23,1 |20,0 | style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV] |1801 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |0,9 |4,0 |'''5,6''' |'''7,3''' |'''7,7''' |'''7,6''' |3,5 |3,5 |3,0 |3,4 |style="background:#d3d3d3;" rowspan="14" |''nav'' |1,7 |18,2 |22,3 |style="background:#F8C1BE" |3,6 |- |27.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum] |612 |'''15,8''' |0,6 |'''5,8''' |'''11,5''' |'''14,4''' |'''11,6''' | style="background:#a0d78e" |'''16,2''' |4,1 |3,4 |'''6,5''' |4,1 |6,0 | colspan="2" |45,9 (no 1029) | style="background:#a0d78e" |0,4 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=admin SKDS/LTV] |1793 |style="background:#F8C1BE"|'''12,1''' |0,6 |3,7 |'''5,6''' |'''9,3''' |'''9,4''' |'''7,2''' |2,7 |3,4 |4,3 |3,3 |1,1 |18,0 |19,4 |style="background:#F8C1BE"|2,7 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV] |1816 |style="background:#F8C1BE"|'''10,3''' |0,8 |4,7 |4,9 |'''8,0''' |'''7,7''' |'''6,6''' |1,9 |3,6 |3,7 |3,2 |0,9 |22,8 |20,9 |style="background:#F8C1BE"|2,3 |- |26.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum] |576 |style="background:#F8C1BE"|'''17,1''' |0,6 |'''7,8''' |'''11,1''' |'''13,3''' |'''12,5''' |'''15,9''' |3,5 |3,8 |'''6,1''' |3,3 |5,0 | colspan="2" |47,9 (no 1089) |style="background:#F8C1BE"|1,2 |- |aprīlis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE"|'''12,0''' |0,2 |3,9 |'''5,6''' |'''8,0''' |'''7,7''' |'''7,0''' |2,0 |4,2 |4,5 |4,2 |0,6 |20,1 |20,1 |style="background:#F8C1BE"|4,0 |- |26.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum] |680 |'''15,2''' |1,0 |'''7,4''' |'''12,2''' |'''11,9''' |'''10,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,8''' |4,3 |4,1 |'''6,4''' |'''5,6''' |5,1 | colspan="2" |49,6 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |1,6 |- |9.–19. aprīlis |[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti] |1003 | style="background:#F8C1BE" |'''9,2''' |1,1 |3,7 |'''5,3''' |'''6,2''' |'''7,3''' |'''6,2''' |2,2 |1,8 |2,6 |2,7 |– |36,0 |15,6 | style="background:#F8C1BE" |2,0 |- | rowspan="2" |marts |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,5''' |1,3 |4,4 |'''5,2''' |'''6,6''' |'''6,2''' |'''6,1''' |2,2 |1,4 |2,8 |2,6 |– |35,6 |15,1 | style="background:#F8C1BE" |3,9 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV] |1806 |style="background:#F8C1BE"|'''9,9''' |– |3,9 |'''5,1''' |'''7,3''' |'''6,4''' |'''6,3''' |2,6 |2,9 |4,2 |3,7 |1,9 |28,3 |17,5 |style="background:#F8C1BE"|2,6 |- |26.–30. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum] |990 |'''13,5''' |1,3 |'''8,3''' |'''13,4''' |'''12,2''' |'''10,7''' | style="background:#a0d78e" |'''15,7''' |3,5 |3,2 |'''5,6''' |'''5,7''' |6,8 |– |– |style="background:#a0d78e" |2,2 |- |februāris |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''11,5''' |1,0 |4,6 |'''7,2''' |'''5,7''' |'''9,8''' |'''6,5''' |2,3 |1,8 |2,8 |2,7 |– |28,1 |16,0 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum] |1903 |'''12,0''' |1,9 |'''8,0''' |'''14,6''' |'''11,1''' |'''11,9''' | style="background:#a0d78e" |'''15,1''' |3,6 |3,9 |'''7,0''' |4,3 |6,5 |– |– |style="background:#a0d78e" |0,5 |- |7.–31. janvāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum] |1250 |'''11,8''' |2,5 |'''7,5''' | style="background:#F2F5A9" |'''14,0''' |'''12,4''' |'''12,3''' |'''13,7''' |3,0 |4,1 |'''6,8''' |3,5 |6,8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |0,3 |} ==== 2020. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''5,3''' |4,8 |'''5,8''' |'''8,0''' |4,1 |3,0 |2,1 |3,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.-17. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum] |2421 |style="background:#F8C1BE" |'''13''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''13''' | style="background:#f99696" |'''13''' | style="background:#8BD9A9" |'''13''' | style="background:#a0d78e" |'''13''' |4 |4 |'''8''' |9 |– |– |– |- |novembis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''11,6''' |1,1 |4,9 |'''8,6''' |'''8,2''' |'''7,0''' |'''5,0''' |3,2 |3,6 |2,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,0 |- |11.-20. novembis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum] |817 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''15''' |'''13''' |'''12''' |'''13''' |4 |4 |'''6''' |8 |– |– |– |- |26.–30. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum] |853 |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''11''' |'''14''' |3 |4 |'''6''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |9.-20. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV] |889 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''6,4''' |'''7,8''' |'''6,4''' |'''8,9''' |'''5,4''' |3,0 |2,8 |3,3 |0,7 |23 |19 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |29. septembris – 4. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum] |442 |'''15''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''9''' |'''15''' |4 |3 |'''7''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |11.-22. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV] |888 |style="background:#F8C1BE" |'''10,2''' |2,2 |'''6,1''' |'''7,6''' |'''6,2''' |'''9,8''' |'''6,6''' |3,5 |2,6 |3 |1,1 |22,4 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |0,4 |- |7.–24. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum] |637 |'''15''' |2 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''16''' |'''13''' |'''10''' |'''15''' |3 |4 |'''5''' |7 |– |– | style="background:#F2F5A9" |1 |- |7.–20. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''12,2''' |1,9 |4,6 |'''7,8''' |'''5,2''' |'''10,7''' |'''6,6''' |3,8 |1,5 |1,4 |0,7 |28,5 |17,9 |style="background:#F8C1BE" |1,5 |- |8.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum] |1975 |style="background:#F8C1BE" |'''16''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''16''' |4 |3 |'''8''' |6 |– |– |– |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''15,5''' |2,2 |3,9 |'''5,6''' |'''6,8''' |'''8,3''' |'''5,8''' |2,9 |2,1 |2,2 |0,2 |26,0 |18,5 |style="background:#F8C1BE" |7,2 |- |1.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum] |1461 |'''15''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''5''' |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |1,8 |4,2 |'''5,8''' |'''5,6''' |'''8,9''' |'''5,1''' |2,8 |2,2 |1,7 |0,6 |29,8 |18,6 |style="background:#F8C1BE" |4,0 |- |23. maijs – 2. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV] |902 |style="background:#F8C1BE" |'''13,2''' |2,0 |3,7 |'''5,0''' |'''5,5''' |'''8,1''' |'''6,1''' |2,6 |2,3 |1,5 |9,6 |29,6 |19,6 |style="background:#F8C1BE" |5,1 |- |18.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum] |1182 |'''16''' |2 |'''9''' |'''13''' |'''11''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''18''' |4 |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |7.–26. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum] |1325 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |2 |'''11''' |'''14''' |'''12''' |'''11''' |'''16''' |'''5''' |4 |'''6''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV] |903 |style="background:#F8C1BE" |'''14,8''' |2,2 |4,8 |'''5,6''' |'''5,8''' |'''8,6''' |'''5,8''' |2,9 |1,5 |1,5 |0,6 |28,8 |17,1 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |4.–28. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum] |1994 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''13''' |'''13''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''5''' |4 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |24.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum] |783 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |3 |'''11''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''14''' |'''5''' |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |7.–18. februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''12,3''' |1,3 |4,1 |'''5,4''' |'''5,4''' |'''7,9''' |'''6,4''' |3,3 |2,0 |2,2 |0,4 |27,9 |21,4 |style="background:#F8C1BE" |4,4 |- |28. janvāris – 1. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum] |684 |style="background:#F8C1BE" |'''21''' |2 |'''11''' |'''11''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |'''5''' |3 |'''7''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''13,6''' |2,0 |'''6,1''' |'''5,4''' |'''6,3''' |'''8,7''' |'''6,1''' |2,9 |2,5 |1,8 |0,8 |26,9 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |} ==== 2019. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |18.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum] |1153 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |2 |'''12''' |'''10''' |'''14''' |'''10''' |'''14''' |'''5''' |'''5''' |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |6 |- |30. novembris – 12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV] |887 |style="background:#F8C1BE" |'''13,4''' |1,8 |'''5,9''' |4,6 |'''6,9''' |'''8,0''' |'''6,8''' |2,0 |2,2 |2,4 |0,1 |26,7 |19,2 |style="background:#F8C1BE" |6,4 |- |21.–24. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum] |966 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''13''' |'''10''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |4 |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |2.–12. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''11,2''' |3,0 |'''5,4''' |'''5,6''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''6,5''' |2,8 |2,0 |2,1 |0,2 |25,4 |19,5 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |15.–22. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum] |502 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''14''' |'''9''' |'''11''' |'''11''' |'''15''' |4 |4 |'''6''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |5.–16. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV] |909 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |2,5 |'''6,7''' |'''5,2''' |'''7,3''' |'''8,0''' |'''6,5''' |2,2 |2,2 |2,8 |0,5 |24,9<ref>{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}</ref> |18,3 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |- |27.–30. septembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum] |489 |style="background:#F8C1BE" |'''19''' |2 |'''15''' |'''11''' |'''10''' |'''10''' |'''17''' |'''5''' |4 |'''5''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |2 |- |6.–18. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''14,5''' |2,8 |'''7,2''' |'''6,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''8,3''' |2,5 |– |2,1 |1,0 |22,1 |16,1 |style="background:#F8C1BE" |5,6 |- |27.–30. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum] |1152 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |4 |'''16''' |'''10''' |'''11''' |'''11''' |'''17''' |4 |4 |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |augusts <small>(publicēts 30. augustā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''16,1''' |2,6 |'''6,3''' |'''6,2''' |'''7,2''' |'''8,3''' |'''8,8''' |2,9 |2,5 |2,1 |0,3 |17,3 |19,4 |style="background:#F8C1BE" |7,3 |- |jūlijs <small>(publicēts 30. jūlijā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''14,7''' |1,6 |'''5,0''' |'''5,7''' |'''6,3''' |'''7,6''' |'''8,5''' |3,6 |2,3 |2,1 |0,5 |22,2 |19,9 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |22.–29. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum] |989 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''15''' |'''10''' |'''15''' |'''10''' |'''15''' |4 |'''6''' |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |3 |- |26.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum] |860 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''12''' |'''15''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''6''' |4 |'''6''' |0 |– |– |– |- |7.–17. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''15,8''' |3,4 |4,6 |'''6,8''' |'''7,7''' |'''6,3''' |'''10,5''' |3,0 |1,6 |3,0 |0,4 |18,2 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''17,5''' |2,4 |'''7,9''' |'''5,9''' |'''8,6''' |'''8,8''' |'''6,1''' |4,0 |1,5 |1,9 |0,1 |16,9 |18,4 |style="background:#F8C1BE" |8,7 |- |1.–28. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum] |1079 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''10''' |'''16''' |'''8''' |'''16''' |4 |4 |'''7''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |1.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum] |1236 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |4 |'''15''' |'''10''' |'''12''' |'''11''' |'''10''' |'''6''' |3 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |aprīlis <small>(publicēts 26. aprīlī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''19,7''' |2,8 |'''8,6''' |'''5,6''' |'''6,7''' |'''6,9''' |'''5,8''' |3,0 |1,6 |1,5 |0,3 |20,6 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |11,1 |- |rowspan=2|marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum] |867 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |4 |'''13''' |'''11''' |'''14''' |'''10''' |'''11''' |'''6''' |'''5''' |'''6''' |5 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&utm_campaign=news=&utm_medium=chrome SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''17,7''' |4,1 |'''8,0''' |'''6,2''' |'''5,0''' |'''7,6''' |'''5,3''' |2,9 |1,6 |2,3 |0,5 |22,1 |16,7 |style="background:#F8C1BE" |8,3 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV] |872 |style="background:#F8C1BE" |'''19,0''' |3,5 |'''9,5''' |'''5,9''' |'''6,3''' |'''5,7''' |'''6,5''' |2,4 |2,0 |2,7 |0,4 |19,3 |16,8 |style="background:#F8C1BE" |9,5 |- |11.–23. janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV] |906 |style="background:#F8C1BE" |'''17,4''' |'''7,1''' |'''12,1''' |'''6,7''' |'''7,7''' |'''8,1''' |4,0 |– |– |– |5,3 |18,8 |12,8 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |} ==== 2018. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |1.–12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''20,6''' |'''10,4''' |'''8,9''' |'''6,2''' |'''6,5''' |'''6,6''' |4,2 |3,0 |2,4 |2,3 |0,1 |16,5 |12,3 |style="background:#F8C1BE" |10,2 |- |3.–15. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV] |833 |style="background:#F8C1BE" |'''18,2''' |'''9,8''' |'''10,2''' |'''6,7''' |'''5,9''' |'''6,4''' |4,7 |2,6 |1,6 |1,8 |0,1 |17,7 |14,3 |style="background:#F8C1BE" |8,0 |- |13.–23. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''19,2''' |'''11,5''' |'''10,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''5,4''' |4,4 |4,2 |1,4 |1,7 |0,2 |12,0 |12,6 |style="background:#F8C1BE" |7,7 |- !colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]] |style="background:#F8C1BE" |'''19,80''' |'''14,25''' |'''13,59''' |'''12,05''' |'''11,02''' |'''9,92''' |'''6,70''' |4,15 |3,20 |2,62 |2,70 !colspan=2| |style="background:#F8C1BE" |5,55 |} === Citas aptaujas === 2019. gada augustā "Kantar TNS" aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}</ref> 2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc "mazākā ļaunuma" principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> "Eurobarometer" aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}</ref> Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}</ref> savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] 7afoongrvn39hs0gtqlnz9x82625osn Debija Raiana 0 403867 3661095 3384686 2022-07-26T12:27:03Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Debija Raiana | vārds_orig = ''Debby Ryan'' | attēls = Debby Ryan 2012.jpg | att_izmērs = 200px | komentārs = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1993|5|13}} | dz vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Alabama|Hantsvila}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise, dziedātāja, modele | darbības gadi = 2006–pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Debora Ena Raiana''' ({{val|en|Deborah Ann Ryan}}, dzimusi {{dat|1993|5|13}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aktrise un dziedātāja. Viena no viņas zināmākajām lomām ir kanāla ''[[Disney Channel]]'' seriālā ''[[The Suite Life on Deck]]''. Kā dziedātāja Raiana izpilda dziesmas [[mūsdienu tautas mūzika]]s un [[indipops|indipopa]] žanrā. 2013. gadā izveidota mūzikas grupa ''[[The Never Ending]]. 2017. un 2018. gadā Debija Raiana filmējās kanāla ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Nepiesātināmā]]" (''Insatiable''), kurā atveidoja galveno lomu. Vēl pirms filmas iznākšanas tā ieguva plašu kritiku un pat izskanēja aicinājums šo filmu nerādīt, jo protestētāji uzskatīja, ka tā radīs vēl lielākus [[kompleksi|kompleksus]] cilvēkiem ar [[aptaukošanās|lieko svaru]].<ref name="LA"/> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="LA">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.la.lv/asas-diskusijas-izraisa-vel-uz-ekraniem-nenonacis-serials-par-pusaudzu-attiecibam/ | title= Asas diskusijas izraisa vēl uz ekrāniem nenonācis seriāls par pusaudžu attiecībām | publisher= Latvijas Avīze | date= 2018. gada 3. augusts | accessdate= 2018. gada 13. augustā}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://spoki.tvnet.lv/slavenibas/Debija-Raiena/828608 | title= Debija Raiena | publisher= spoki.lv}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Raiana, Debija}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:Alabamā dzimušie]] 32e0yrt8f1npn46f0msog33rzaxacep Daiena Rosa 0 406153 3661094 3588549 2022-07-26T12:26:23Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Daiena Rosa | Vārds_orig = ''Diana Ross'' | Attēls = Diana Ross (1981).jpg | Att_izm = 200px | Ainava = | Apraksts = Daiena Rosa 1981. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1944|3|26}} | Vieta_dz = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Mičigana|Detroita}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[ritmblūzs]], [[soulmūzika]], [[disko]], [[popmūzika]], [[deju mūzika]] | Nodarbošanās = dziedātāja, aktrise, ierakstu producente | Instrumenti = [[balss]] | Gadi = 1959–pašlaik |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = ''[[The Primettes]]'', ''[[The Supremes]]'', ''[[The Temptations]]'' | Mlapa = | Dzimums = S }} '''Daiena Ernestīne Ērla Rosa''' ({{val|en|Diana Ernestine Earle Ross}}, dzimusi {{dat|1944|3|26}}) ir dziedātāja, aktrise un ierakstu producente no [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]. Viņa dziedāja [[ritmblūzs|ritmblūza]], [[soulmūzika]]s, [[disko]], [[popmūzika]]s un [[deju mūzika]]s žanros. 1960. un 1970. gados bija viena no dziedātājām slavenajā sieviešu mūzikas grupā ''[[The Supremes]]''. 1970. gadu sākumā uzsāka solo karjeru. 2018. gadā ''[[Billboard]]'' Daienu Rosu ierindoja 10 visu laiku veiksmīgāko sieviešu dziedātāju sarakstā.<ref name="ehrhiti"/> Rosa viena no retajām slavenībām, kurai ir divas zvaigznes [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]{{nepieciešama atsauce}} (viena kā solodziedātājai, otra par dalību grupas ''The Supremes'' sastāvā). == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="ehrhiti">{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.ehrhiti.lv/jaunumi/billboard-hot-100-nosauc-visu-laiku-veiksmigako-sieviesu-kartas-makslinieci |title= Billboard Hot 100 nosauc visu laiku veiksmīgāko sieviešu kārtas mākslinieci |author= Indra Lodziņa |publisher= ''[[European Hit Radio]]'' |date= 2018. gada 3. augusts |accessdate= 2018. gada 12. septembrī |archive-date= 2020. gada 14. Augustsss |archive-url= https://web.archive.org/web/20200814021154/https://www.ehrhiti.lv/jaunumi/billboard-hot-100-nosauc-visu-laiku-veiksmigako-sieviesu-kartas-makslinieci }}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{Amerikas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas vadītāji}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ross, Daiena}} [[Kategorija:1944. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Popmūziķi]] n24zra0gn3i8teg84gdljpx3kfeuntf Diskusija:Kvēlspuldze 1 406516 3661161 2943088 2022-07-26T14:37:33Z ScAvenger 1630 wikitext text/x-wiki "...kas piepildīts ar kādu no halogēnajām gāzēm, piemēram, ar jodu vai bromu". Jods un broms ir gāzes??? -- [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2018. gada 16. septembris, plkst. 16.39 (EEST) :Augstā temperatūrā ir, bet pārlaboju korektāk. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 26. jūlijs, plkst. 17.37 (EEST) t54sj4bawo8bvec7lesapgydwf54n2b Goldija Hona 0 407020 3661112 3559722 2022-07-26T12:34:41Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Goldija Hona | vārds_orig = ''Goldie Hawn'' | attēls = Goldie Hawn 2011.jpg | att_izmērs = 200px | komentārs = Goldija Hona 2011. gadā | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1945|11|21}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Vašingtona}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise, kinorežisore, producente | darbības gadi = 1967–pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = Labākā aktrise otrā plāna lomā (1968) | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Goldija Džīna Hona''' ({{val|en|Goldie Jeanne Hawn}}, {{izrunā|ˈgəʊldi hɔːn}}, dzimusi {{dat|1945|11|21}}) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] aktrise, kinorežisore un producente. 1968. gadā par lomu filmā "[[Kaktusa zieds]]" (''Cactus Flower'') ieguva [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā aktrise otrā plāna lomā"]]. 1980. gadā tika nominēta Kinoakadēmijas balvai kā [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise]] par darbu filmā ''[[Private Benjamin]]''. Viņa ir aktieru [[Olivers Hadsons|Olivera Hadsona]], [[Keita Hadsone|Keitas Hadsones]], kā arī [[Vaiats Rasels|Vaiata Rasela]] māte. Kopš 1983. gada viņai ir attiecības ar aktieri [[Kurts Rasels|Kurtu Raselu]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{Labākā aktrise otrā plāna lomā (Oskars)}} {{Amerikas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas vadītāji}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hona, Goldija}} [[Kategorija:1945. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisores]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:Vašingtonā dzimušie]] 37bt2xaxuk1bgjiy9yjvl4cj34yhwdx Remko Evenepūls 0 407820 3661483 3447670 2022-07-27T11:33:16Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{Infobox cyclist | name = Remko Evenepūls | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma izm = 26px | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | vārds_orig = ''Remco Evenepoel'' | image = 20180927 UCI Road World Championships Innsbruck Men Juniors Road Race Remco Evenepoel 850 0689 (cropped).jpg | caption = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|1|25}} | birth_place = {{vieta|Beļģija|Shepdāla}} | death_date = | death_place = | height = | weight = | currentteam = {{ct|QST}} | discipline = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]] | role = braucējs | ridertype = | amateuryear 1 = | amateurteam 1 = | proyear 1 = 2019– | proteam 1 = {{ct|QST|2019}} | majorwins = '''[[Daudzdienu sacensības]]''' :''[[Tour of Belgium]]'' (2019) '''[[Riteņbraukšanas klasikas|Viendienas un klasikas]]''' :[[Sansevastjanas klasika]] ([[2019. gada Sansevastjanas klasika|2019]]) :[[Eiropas čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Eiropas čempions individuālajā braucienā]] (2019) :Beļģijas čempions individuālajā braucienā (2022) | medaltemplates = {{MedalCountry| {{BEL}} }} {{MedalCompetition|[[UCI Road World Championships|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalSilver |[[2019. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Jorkšīra 2019]]|Individuālais brauciens}} {{MedalGold | [[2018. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Insbruka 2018]]| Junioru grupas brauciens }} {{MedalGold | [[2018. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Insbruka 2018]]| Junioru individuālais brauciens}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold | Alkmāra 2019 | Individuālais brauciens }} {{MedalGold | Brno 2018 | Junioru grupas brauciens }} {{MedalGold | Brno 2018 | Junioru individuālais brauciens}} | show-medals = yes }} '''Remko Evenepūls''' ({{val|nl|Remco Evenepoel}}; dzimis {{dat|2000|1|25}}) ir [[Beļģija]]s [[šosejas riteņbraucējs]], pārstāv ''{{ct|QST}}'' komandu.<ref name=":0">{{cite news|url=https://sporza.be/nl/2018/07/18/megatalent-evenepoel-wordt-vanaf-1-januari-al-prof-bij-quick-ste/|title=Evenepoel vanaf 2019 al prof bij Quick-Step: "Sky kwam nog met gek bod"|language=nl|trans-title=Evenepoel from 2019: pro at Quick-Step already: "Sky came with crazy bid"|date=18 July 2018|accessdate=2 January 2019|work=[[Sporza]]|publisher=Vlaamse Radio- en Televisieomroeporganisatie|last=|first=}}</ref> == Karjera == === Juniora karjera === Remko tēvs Patriks Evenepūls arī ir bijis profesionāls riteņbraucējs. Karjeru sportā sācis kā futbolists. Piecu gadu vecumā pievienojās ''[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]'' klubam. Vienpadsmit gadu vecumā pārgāja uz ''[[PSV Eindhoven]]'' jauniešu akadēmiju, bet četrpadsmit gadu vecumā atkal atgriezās ''Anderlecht''. Četrās spēlēs pārstāvējis Beļģijas U15 komandu, un piecās Beļģijas U16. Pēc vairākām neveiksmēm futbolista karjerā 2017. gadā nolēma pievērsties riteņbraukšanai. 2018. gada [[Eiropas čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Eiropas čempionātā]] junioriem viņš uzvarēja gan individuālajā, gan grupas braucienā. Grupas braucienā pārsvars pār otro vietu bija 9 minūtes un 44 sekundes. Tā paša gada [[2018. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionātā]] viņš atkārtoja šos panākumus, atkal uzvarot gan individuālajā, gan grupas braucienā junioru konkurencē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/features/evenepoel-shows-true-depth-of-his-talent-with-chase-and-solo-victory/|title=Evenepoel shows true depth of his talent with chase and solo victory {{!}} Cyclingnews.com|work=Cyclingnews.com|access-date=2018-10-01|language=en}}</ref> === ''Deceuninck–Quick-Step'' === ==== 2019 ==== Remko līdz ar 2019. gada sezonas sākumu pievienojās ''[[UCI WorldTeam]]'' komandai ''{{ct|QST}}'', izlaižot iespēju startēt U23 līmeņa sacensībās.<ref name=":0" /> Savās pirmajās sacensībās profesionāļa statusā 19 gadu vecumā — Argentīnas daudzdienās ''[[Vuelta a San Juan]]'' — Evenepūls uzvarēja jauno braucēju klasifikācijā, kopvērtējumā ieņēma 9. vietu, bet individuālā brauciena posmā ieņēma trešo vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/vuelta-a-san-juan-internacional-2019/|title=Vuelta a San Juan Internacional 2019|last=|first=|website=www.cyclingnews.com|access-date=2019-02-06|date=}}</ref> Pirmo uzvaru kā profesionālis Evenepūls guva 2019. gada ''[[Baloise Belgium Tour]]'', kur uzvarēja vienā posmā, kopvērtējumā un punktu klasifikācijā.<ref>{{cite web|title=Baloise Belgium Tour: Evenepoel takes overall victory|url=http://www.cyclingnews.com/races/baloise-belgium-tour-2019/stage-5/results/|publisher=[[Cyclingnews.com]]|accessdate=29 June 2019|date=16 June 2019}}</ref> 2019. gada 3. augustā Evenepūls uzvarēja [[UCI Pasaules tūre|UCI Pasaules tūres]] sacensībās [[2019. gada Sansevastjanas klasika|Sansevastjanas klasika]].<ref>[http://www.cyclingnews.com/races/clasica-ciclista-san-sebastian-2019/results/ Evenepoel wins Clasica San Sebastian]</ref> Paveicot to 19 gadu un 190 dienu vecumā, viņš kļuva par jaunāko kādas Pasaules tūres sacensības uzvarētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2019/08/the-future-is-now-19-year-old-evenepoel-solos-to-win-clasica-san-sebastian/|title=The future is now: 19-year-old Evenepoel solos to win Clásica San Sebastián|website=CyclingTips|access-date=2019-08-04|date=2019-08-04|language=en}}</ref> 8. augustā Evenepūls uzvarēja [[Eiropas čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Eiropas čempionāta]] individuālajā braucienā elites grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/08082019-psv_un_anderlecht_spelejusais_evenepuls_s|title="PSV" un "Anderlecht" spēlējušais Evenepūls satriec konkurentus un uzvar EČ|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-08-10|date=2019-08-08|language=lv}}</ref> 25. septembrī Evenepūls izcīnīja sudraba medaļu individuālajā braucienā [[2019. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionātā]], startējot elites grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/uci-road-world-championships-2019/men-elite-individual-time-trial/results/|title=Dennis defends elite men's individual time trial|last=Farr|first=Stephen|last2=|website=cyclingnews.com|access-date=2019-09-26|date=|language=en}}</ref> ==== 2020 ==== 2020. gada februārī Evenepūls uzvarēja ''[[Vuelta a San Juan]]'' daudzdienu sacensībās Argentīnā, uzvarot arī trešā posma individuālajā braucienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/vuelta-a-san-juan-internacional-2020/stage-7/results/|title=Remco Evenepoel wins Vuelta a San Juan|last=Ryan|first=Barry|website=cyclingnews.com|access-date=2020-02-04|date=|language=en}}</ref> Februāra beigās Evenepūls uzvarēja arī ''[[Volta ao Algarve]]'' daudzdienu sacensībās Portugālē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.velonews.com/2020/02/race-report/volta-ao-algarve-stage-5-remco-evenepoel-tops-rohan-dennis-to-win-tt-and-secure-overall_505360|title=Volta ao Algarve stage 5: Remco Evenepoel tops Rohan Dennis to win TT and secure overall|website=VeloNews.com|access-date=2020-02-23|date=2020-02-23|language=en-US|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200225132247/https://www.velonews.com/2020/02/race-report/volta-ao-algarve-stage-5-remco-evenepoel-tops-rohan-dennis-to-win-tt-and-secure-overall_505360|archivedate=2020-02-25}}</ref> Atsākoties sacensībām pēc [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] pātraukuma, Evenepūls uzvarēja ''[[Vuelta a Burgos]]'' daudzdienu sacensībās un to trešajā posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/vuelta-a-burgos-2020/stage-5/results/|title=Remco Evenepoel wins Vuelta a Burgos|last=August 2020|first=Alasdair Fotheringham 01|website=cyclingnews.com|access-date=2020-08-03|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Evenpūls, Remko}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Beļģijas riteņbraucēji]] [[Kategorija:Beļģijas futbolisti]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] k9j0rr0dmebtp66p6fbyymm48mql25w Džeks Laleins 0 409182 3661100 3660703 2022-07-26T12:29:22Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Džeks Laleins | vārds_orig = ''Jack LaLanne'' | attēls = Jack LaLanne 1961 portrait.JPG | att_nosaukums = Džeks Laleins 1961. gadā | dz_gads = 1914 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 26 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sanfrancisko}} | m_gads = 2011 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 23 | m_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = Fitnesa eksperts, balss aktieris, politiskais aktīvists | ienākumi = | darbības_gadi = [[1959]]–[[2009]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = ''[[Canadian Memorial Chiropractic College]]'' | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Fransuā Anrī Laleins''' ({{val|en|Francois Henri LaLanne}}, dzimis {{dat|1914|9|26}}, miris {{dat|2011|1|23}}), plašāk zināms kā '''Džeks Laleins''' (''Jack LaLanne''), bija amerikāņu [[Fiziskā sagatavotība|fitnesa]] slavenība un [[aktieris]]. Viņš piedalījās dažādās ar [[Svara zaudēšana|svara zaudēšanu]] saistītās programmās. Vieni no slavenākajiem ir viņa ''The Jack LaLanne Show'' [[aerobika]]s videomateriāli. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.jacklalanne.com/}} * {{IMDb name|0482364}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Laleins, Džeks}} [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] mahvjgxzbz2g9yeuzyjvfphnosng08h Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas 10 413574 3661212 3660797 2022-07-26T18:01:11Z EdgarsBot 50781 upd wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2022-07-26 18:01:10{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Dalībnieka diskusija:AfonsoLDC|t|h|d}} || 2019-07-01 13:44:13 || 1121 || {{U|Stanglavine}} || <nowiki>Stanglavine pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:AfonsoLDC]] uz [[Dalībnieka diskusija:AMFLC]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/AfonsoLDC|AfonsoLDC]]" to "[[Special:CentralAuth/AMFLC|AMFLC]]"</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Nemīlētie: Svešie|t|h|d}} || 2022-03-18 16:38:15 || 130 || {{U|Iveta 2015}} || <nowiki>Veidne: Dzēst+</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Nemīlētie: Nolemtie|t|h|d}} || 2022-03-18 16:40:30 || 130 || {{U|Iveta 2015}} || <nowiki></nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Veikals "Burka"|t|h|d}} || 2022-04-14 11:51:40 || 103 || {{U|Papuass}} || <nowiki>rakstu varētu veidot par beziepakojuma veikaliem kā tādiem un tad pieminēt šo kā pirmo Latvijā</nowiki> || Reklāma || |- | {{page-multi|page=Katerina Soļara|t|h|d}} || 2022-07-01 07:38:27 || 25 || {{U|Svens Hudjajevs}} || <nowiki>Atcēlu [[Special:Contributions/Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[User talk:Svens Hudjajevs|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3642589</nowiki> || not notable + cross-wiki promotion || |- | {{page-multi|page=Fēlikss (Stray Kids)|t|h|d}} || 2022-07-05 15:13:48 || 21 || {{U|Papuass}} || <nowiki></nowiki> || slikts tulkojums || |- | {{page-multi|page=Labie mājas gariņi|t|h|d}} || 2022-07-10 20:33:37 || 15 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dz</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Vilcēns (6. sezona)|t|h|d}} || 2022-07-10 20:36:00 || 15 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>rosinu dzēst.....</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Salons Arka|t|h|d}} || 2022-07-13 08:39:25 || 13 || {{U|Papuass}} || <nowiki>maznozīmīgs</nowiki> || enciklopēdiski maznozīmīgs || |- | {{page-multi|page=Młynów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:23:47 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Kabaty|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:04 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Natolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:12 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Imielin (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:20 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stokłosy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:26 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ursynów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:31 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Służew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:37 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wilanowska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:42 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wierzbno|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:50 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Racławicka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:56 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Pole Mokotowskie|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:02 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Politechnika|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:07 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Centrum (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:11 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Świętokrzyska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:17 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ratusz Arsenał|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:21 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Dworzec Gdański|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:26 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Plac Wilsona (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:30 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Marymont|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:36 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Słodowiec|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:41 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stare Bielany|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:48 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wawrzyszew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:53 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Młociny|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:04 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Bemowo (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:11 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ulrychów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:15 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Księcia Janusza|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:26 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Płocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:48 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Rondo Daszyńskiego|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:59 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Rondo ONZ|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:04 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Nowy Świat-Uniwersytet|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:13 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Centrum Nauki Kopernik|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:20 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stadion Narodowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:33 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Dworzec Wileński|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:40 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Szwedzka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:45 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Targówek Mieszkaniowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:51 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Trocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:56 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Plac Konstytucji|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:02 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Muranów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:09 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Karolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:17 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Chrzanów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:22 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Lazurowa|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:28 || 8 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=NSF (Notes Storage Facility)|t|h|d}} || 2022-07-19 04:33:15 || 7 || {{U|Biafra}} || <nowiki>raksts izvirzīts uz dzēšanu</nowiki> || šaubas par nozīmību un vājš noformējums.; termiņš: 03.08.2022 || |- | {{page-multi|page=Mūzika uz ūdens (Hendelis)|t|h|d}} || 2022-07-20 18:42:40 || 5 || {{U|Biafra}} || <nowiki>raksts izvirzīts uz dzēšanu</nowiki> || īsti nekā nav par pašu raksta tēmu; termiņš: 04.08.2022 || |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> 4fa1z0w2frn9l4896r0xyipzhmm8hng Avatārs: Leģenda par Āngu 0 414918 3661448 3637121 2022-07-27T09:10:21Z 136.169.88.57 /* Sērijas pārskats */ ceru ka tagad ir labāk wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Avatārs: Leģenda par Āngu | show_name_2 = ''Avatar: The Last Airbender'' | bgcolour = | color text = | image = Avatar-der Herr der Elemente.png | caption = Logotips | genre = [[Fantastika]] | format = | creator = * [[Maikls Dante Dimartino]] * [[Braians Konietzko]] | developer = | writer = | director = * [[Ārons Ēhass]] * [[Lauren MacMullan|Lorēna Makmēlana]] * [[Deivs Filoni]] * [[Džankarlo Volpe]] * [[Ītans Spoldings]] * [[Joaquim Dos Santos|Hoakims Dos Santoss]] | creative_director = | presenter = | starring = * [[Zeks Tailers Eisens]] * [[Meja Vitmena]] * [[Džeks Desena]] * [[Dante Basko]] * [[Dī Bredlijs Beikers]] * [[Mako Ivamacu]] * [[Marks Hemils]] * [[Gregs Baldvins]] | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{USA}} | language = [[angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 3 | num_episodes = 61 | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = 23 minūtes | company = * ''[[Nickelodeon Animation Studios]]'' * ''[[DR Movie]]'' | distributor = | channel = ''[[Nickelodeon]]'' | picture_format = [[NTSC]] | audio_format = | first_aired = {{dat|2005|2|21|N|bez}} | last_aired = {{dat|2008|7|19|N|bez}} | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = [[Avatārs: Leģenda par Koru]] | related = | website = | production_website = }} '''"Avatārs: Leģenda par Āngu"''' ({{val-en|Avatar: The Last Airbender}}, arī ''Avatar: The Legend of Aang'') ir 2005. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] animācijas seriāls, ko pārraidīja televīzijas kanāls ''[[Nickelodeon]]''. To izveidoja [[Maikls Dante Dimartino]] un [[Braians Konietzko]]. 2010. gadā iznāca [[M. Naits Šjāmalāns|M. Naita Šjāmalāna]] kinoadaptācija "[[Leģenda par pēdējo gaisa pavēlnieku]]",<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ventasbalss.lv/zinas/kultura/1340-recenzija-legenda-par-pedejo-gaisa-pavelnieku-the-last-airbender|title=Recenzija: Leģenda par pēdējo gaisa pavēlnieku (The Last Airbender)|publisher=ventasbalss.lv}}</ref> bet 2012. gadā – seriāla turpinājums: "[[Avatārs: Leģenda par Koru]]". Seriāls guva lielu popularitāti, laikā no 2005. līdz 2008. gadam, kad seriāls tika demonstrēts, tā skatītāju skaits mērāms daudzos miljonos.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/literatura/legenda-par-pedejo-gaisa-pavelnieku-13896445|title=Leģenda par pēdējo gaisa pavēlnieku|publisher=diena.lv}}</ref> == Sērijas pārskats == {{slikts tulkojums}} === Lestatīšana === Seriāla darbība pasaulē, kur cilvēku civilizāciju veido četras tautas: Ūdens ciltis, Zemes valstība, Uguns nācija un Gaisa klejotāji. Katrā tautā dažiem cilvēkiem, kas pazīstami kā "locītāji" (''benders'' (ūdens locītāji, zemes locītāji, uguns locītāji un gaisa locītāji)), ir iespēja telekinētiski manipulēt un kontrolēt savai nācijai atbilstošo elementu, izmantojot kustības, kuru pamatā ir ķīniešu cīņas māksla. Avatārs šajā pasaulē ir vienīgais cilvēks, kurš var pavēlēt ar visiem četriem elementiem. Avatars ir starptautisks tiesnesis, kura pienākums ir uzturēt mieru starp četrām tautām un darboties kā starpniekam starp cilvēkiem un gariem. Kad avatārs nomirst, viņa gars tiek iemiesots jaunā ķermenī, kurš piedzimst nākamās tautas vidū, šis process ir pazīstams kā Avatara cikls. Kārtība: Uguns, Gaiss, Ūdens un Zeme. Pēc tradīcijas jauns Avatars apceļo pasauli, lai apgūtu visas četras locīšanas mākslas, pēc kā sāk uzturēt mieru. Avatars var iekļūt "Avatara stāvoklī", kurā viņš uz laiku iegūst visu iepriekšējo iemiesojumu prasmes un zināšanas. Šajā stavoklī Avatārs paliek visspēcīgākais, bet ja viņu nogalinās būdamu šajā stāvoklī, reinkarnācijas cikls aprausies un Avatārs vairs nekad neatdzims. === Pārskats === Pirms 100 gadiem jaunais Avātars Āngs, nevēloties samierināties ar saviem jaunajiem pienākumiem, aizbēg no savām mājām un nokļūst spēcīgajā vētrā, kas aktivē Avatāra stāvokli un lai izglābtos iesaldē sevi ledū netālu no dienvidpola. Neilgi pēc tam Uguns lords Sozins, toreizējais Uguns nācijas valdnieks, uzsāka pasaules karu pret citām tautām, lai paplašinātu savu impēriju. Zinot, ka nākošajam Avatāram jābūt Gaisa klejotājam, viņš pilnībā iznīcina šo nāciju. Pēc simts gadiem divi pusaudži no dienvidu ūdens cilts, Katara un Soka, nejauši atrod iesaldētu Āngu un atdzīvina viņu. Pirmajā sezonā Aangs kopā ar Kataru un Soku dodas uz Ziemeļu ūdens cilti, lai iemācīties ūdens locīšanu un būt gatavam uzvarēt Uguns tautu. Princis Zuko, pašreizējā Ugunsdzēsēju lorda Ozaja izraidītais dēls, viņus vajā tēvoča Airo pavadībā. Cerot sagūstīt Avatāru, princis vēlās atjaunot savu pazaudētu godu. Āngu vajā arī Uguns nācijas admirālis Džao, kurš vēlas iegūt Ozaja labvēlību un kļūt par ģenerāli. Kad Džao flote uzbrūk Ziemeļu ūdens ciltij, viņš nogalina mēness garu. Juī, ziemeļu ūdens cilts princese, upurē savu dzīvību, lai to atdzīvinātu. Āngs ieiet Avatāra stāvoklī un izdzen ienaidnieka floti. Otrajā sezonā Aangs mācās zemes locīšanu no aklās divpadsmit gadus vecās Tofas Beifongas. Zuko un Airo tagad ir bēgļi, kas klējo pa Zemes valstību, galu galā apmetoties tās galvaspilsētā Ba Sing Sē. Abas grupas vajā Azula, Zuko jaunākā māsa un uguns nācijas brīnumbērns. Ānga grupa dodas uz Ba Sing Sē, lai meklētu Zemes karaļa atbalstu uzbrukumam Uguns tautai, kura Saules aptumsuma laikā, kad uguns locītāji uz šiu brīdi paliks bezspēcīgi. Azula sarīko apvērsumu, kā rezultātā iekāro Ba Sing Sē un nodod to Uguns nācijas kontrolē, Zuko ir māsas pusē. Notiek cīņa, kuras laikā Azula nāvīgi ievaino Āngu, vēlāk Katara viņu atdzīvina. Trešajā sezonā Āngs un viņa sabiedrotie Saules aptumsuma laikā iebrūk Uguns tautas galvaspilsētā, bet ir spiesti atkāpties. Zuko pamet Uguns tautu, lai pievienotos Āngam un iemācītu viņam uguns locīšanu. Āngs, kuram no bērnības ir iemācīts, ka jāciena viss, kam piemīt dzīve, vēlās izbeigt karu, nenogalinot Ozaju. Kad atgriežas Sozina komēta, kas palielina uguns locītāju spēku, Āngs cīnās pret ar Ozaju un izmanto savas Avatara spējas, lai atņemtu Ozajam viņa uguns locīšanas spējas. Tikmēr Ānga draugi atbrīvo Ba Sing Sē, iznīcina Uguns nācijas dirižabļu floti un notver Azulu. Zuko tiek kronēts par jauno Uguns pavēlnieku un beidz karu. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- | '''1''' | 20 | {{dat|2005|2|21|N|bez}} | {{dat|2005|12|2|N|bez}} |- | '''2''' | 20 | {{dat|2006|3|17|N|bez}} | {{dat|2006|12|1|N|bez}} |- | '''3''' | 21 | {{dat|2007|9|21|N|bez}} | {{dat|2008|7|19|N|bez}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Animācijas seriāli]] afzx09pf6jvsbw4xl2fditgaowvylfm Monopols (spēle) 0 416642 3661168 3484002 2022-07-26T15:05:53Z Labvelis 35633 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Monopoly board on white bg.jpg|thumb|"Monopola" variants angļu valodā]] '''"Monopols"''' ({{val|en|Monopoly}}) ir [[galda spēle]], kuras mērķis ir iegūt lielāko bagātību. Spēlētāji pārvietojas pa spēļu galdu, pamatojoties uz izmesto [[Metamais kauliņš|kauliņu]] punktu skaitlisko vērtību. Viņi pērk un pārdod īpašumus, tajos veidojot mājas un viesnīcas, no pretiniekiem tiek saņemta īres maksa (ar mērķi iedzīt bankrotā). "Monopolam" ir vairāki simti dažādu izdevumu, [[atvasinājums|atvasinājumu]] un saistīto mediju. Izdots vairāk nekā 35 valodās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hasbro.com/games/kid-games/monopoly/default.cfm?page=faq|title=Frequently Asked Questions about MONOPOLY|accessdate=2009-02-26|archive-date=2009-02-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20090213145613/http://www.hasbro.com/games/kid-games/monopoly/default.cfm?page=faq}}</ref> Pirmoreiz publicēta 1935. gadā, nosaukumu spēle ieguvusi no ekonomikas termina [[monopols]]. Pašreizējais spēles īpašnieks un ražotājs ir amerikāņu uzņēmums ''[[Hasbro]]''. Kopš 1973. gada (pašlaik ik pēc 4—6 gadiem) notiek pasaules čempionāts "Monopolā". == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20190107171311/http://worldofmonopoly.com/ Informatīvā mājaslapa] {{en ikona}} {{sabiedrība-aizmetnis}} [[Kategorija:Galda spēles]] 9i8h6q5kfx0gdf0ugtt2mkb8u8tnjzs Kristina Milioti 0 422955 3661119 3613534 2022-07-26T12:39:23Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Kristina Milioti | vārds_orig = ''Cristin Milioti'' | attēls = Cristin Milioti July 13, 2014 (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Miliotī 2014. gada 13. jūlijā. | dz. vārds = Kristina Miliotī | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1985|8|16}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ņūdžersija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise, dziedātāja | darbības gadi = 2006—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = 1 | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Kristina Milioti''' ({{val|en|Cristin Milioti}}, dzimusi {{dat|1985|8|16}}) ir amerikāņu aktrise un dziedātāja. Savu atpazīstamību ieguva ar Teda sievas Treisijas Makkonelas (''Tracy McConnell'') lomu seriālā "[[Kā es satiku jūsu māti]]" kā arī ar dažām lomām Brodvejā kā piemēram Brodvejas mūziklā ''[[Once]]'' kur viņa atveidoja galveno lomu, par ko saņēma ''Grammy'' apbalvojumu par savu tēlojumu. Atpazīstamākās lomas ko viņa ir tēlojusi ir tādos seriālos kā ''[[30 Rock]]'', "[[Kā es satiku jūsu māti]]", ''[[Black Mirror]]'' (2017), ''[[The Mindy's Project]]'', ''[[Modern Love]]'' (2019), ''[[A to Z]]'' (2014-2015) kā arī filmā "[[Volstrītas vilks]]" (2013). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Milioti, Kristina}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] 0nhdcimd23apyfnp8fmfgc12i7f036z Džimijs Teitro 0 423412 3661103 3342730 2022-07-26T12:31:58Z Bai-Bot 60304 /* Atsauces */sīkumi, replaced: ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {{izolēts raksts|date=2019. gada marts}} '''Džeimss Ričards Teitro'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://search.ancestry.com/cgi-bin/sse.dll?indiv=1&db=cabirth1905&rank=1&new=1&MSAV=0&msT=1&gss=angs-d&gsfn=James&gsln=Tatro&uidh=fk7&pcat=BMD_BIRTH&fh=2&h=22441346&recoff=7+9&ml_rpos=3|title=California Birth Index, 1905-1995|last=Ancestry.com}}</ref> ({{val|en|James Richard Tatro}}, dzimis {{dat|1992|2|16}}) ir amerikāņu aktieris, komiķis, rakstnieks un ''[[YouTube]]'' personība. Viņš ir ''YouTube'' kanāla ''LifeAccordingToJimmy'' radītājs, kuram ir aptuveni 3 miljoni abonentu un vairāk nekā 510 miljoni video skatījumu. Teitro raksta, producē un vada katru savu video kopā ar savu kolēģi Kristianu Pīrsu. Teitro ir parādījies tādās filmās kā "[[Lielie]] 2", "[[Džampstrīta 22]]" ''Camp Manna'' un ''Blue Mountain State: Thadland rise''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://variety.com/2017/tv/news/american-vandal-renewed-season-2-netflix-1202599872/|title=‘American Vandal’ Renewed for Season 2 at Netflix|work=Variety|access-date=2017-12-14|date=2017-10-26|last=Otterson|first=Joe|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Teitro, Džimijs}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:YouTube]] [[Kategorija:ASV cilvēki]] [[Kategorija:ASV komiķi]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] 3yzbtgasx36xc7f0l4szbl4x9rwvipd Ukrainas Pareizticīgā baznīca 0 423420 3661150 3626604 2022-07-26T13:49:47Z Barfserra 98789 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2019. gada marts}} [[Attēls:OCU logo.jpg|thumbnail|160px|Ukrainas Pareizticīgo baznīcas ģerbonis]] '''Ukrainas Pareizticīgā baznīca''', kā arī '''Ukrainas Svētākā baznīca''' ({{val|uk|Православна церква України}}, ''Святіша церква України'') ir daļēji atzīta neatkarīga [[pareizticība|pareizticīgā]] baznīca Ukrainā. Pašreizējais galva ir Kijivas metropolīts [[Epifānijs|Epifānijs (Dumenko)]].<ref name=delfi>{{Tīmekļa atsauce|title=Ukrainā izveidota neatkarīga pareizticīgā baznīca un ievēlēts tās vadītājs|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/ukraina-izveidota-neatkariga-pareizticiga-baznica-un-ievelets-tas-vaditajs.d?id=50671617|publisher=[[delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate=19 March 2019}}</ref> Baznīca tika izveidota 2019. gada 5. janvārī, apvienojoties divām iepriekš neatzītām un nekanoniskām baznīcām - Kijivas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgajai baznīcai un Ukrainas autokefālajai Pareizticīgajai baznīcai -, kā arī pārejot diviem Maskavas patriarhāta bīskapiem. Iepriekš neatzītais Kijivas patriarhs Filarets (Deņisenko), kas sākot ar 20. gadsimta 90. gadiem bija aktīvi cīnījies par Ukrainas baznīcas neatkarību, kaut gan sākotnēji atzina jaunizveidoto Ukrainas baznīcu, vēlāk paziņoja par savu iziešanu no tās sastāva un Kijivas patriarhāta atjaunošanu. 2019. gadā Konstantinopoles baznīcas sinode atcēlusi 1686. gada lēmumu, ar kuru [[Kijivas metropolija]] tika nodota [[Maskava]]i.<ref name="LA">{{Tīmekļa atsauce|title=Atzīst Ukrainas pareizticīgo baznīcas neatkarību|url=http://www.la.lv/atzist-ukrainas-pareizticigo-baznicas-neatkaribu|publisher=[[Latvijas Avīze]]|accessdate=19 March 2019}}</ref> 2019. gada 5. janvārī [[Konstantinopoles patriarhāts]] oficiāli paziņoja par jaunas baznīcas izveidošanu un atzina Ukrainas Pareizticīgās baznīcas neatkarību.<ref name="lsm">{{Tīmekļa atsauce|title=Nostiprināta nesen izveidotās Ukrainas Pareizticīgo baznīcas neatkarība no Krievijas|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nostiprinata-nesen-izveidotas-ukrainas-pareizticigo-baznicas-neatkariba-no-krievijas.a305124/|publisher=lsm.lv|accessdate=19 March 2019}}</ref> [[Krievu Pareizticīgā baznīca]] atzina Konstantinopoles patriarha rīcību par nekanonisku un pārtrauca eiharistisko sadraudzību ar Konstantinopoles Pareizticīgo baznīcu.<ref name="diena">{{Tīmekļa atsauce|title=Konstantinopoles patriarhāts atzīst Ukrainas pareizticīgās baznīcas neatkarību|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/eiropa/konstantinopoles-patriarhats-atzist-ukrainas-pareizticigas-baznicas-neatkaribu-14206757|publisher=[[Diena (laikraksts)|diena.lv]]|accessdate=19 March 2019}}</ref> No 15 autokefālajām pareizticīgajām baznīcām Ukrainas Pareizticīgo baznīcu šobrīd ir atzinušas četras: [[Grieķijas Pareizticīgā baznīca]] (2019. gada oktobrī), [[Aleksandrijas Pareizticīgā baznīca]] (2019. gada novembrī), kā arī daļa [[Kipras Pareizticīgā baznīca|Kipras Pareizticīgās baznīcas]] bīskapu, tai skaitā Kipras arhibīskaps. Ar baznīcām un bīskapiem, kas atzina Ukrainas Pareizticīgo baznīcu, Krievu Pareizticīgā baznīca pārtrauca eiharistisko sadraudzību. Citas autokefālās pareizticīgās baznīcas pašlaik nav atzinušas ne tikai Ukrainas baznīcas autokefāliju, bet arī tās sakramentus, un joprojām aizliedz šīs baznīcas locekļiem piedalīties savos dievkalpojumos un sakramentos. == Maskavas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgo baznīca == Sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]] Maskavas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgo baznīcas Sinode 2022. gada 27. maijā pieņēma paziņojumu par Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara nosodījumu un apliecināja, ka nepiekrīt Maskavas patriarha Kirila nostājai. Sinode pieņēma papildinājumus un labojumus Statūtos par Ukrainas Pareizticīgās baznīcas (Maskavas patriarhāta) pārvaldi, kas liecina par Ukrainas Pareizticīgās baznīcas (Maskavas patriarhāta) pilnīgu patstāvību un neatkarību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/maskavas-patriarhata-ukrainas-pareizticiga-baznica-pazino-par-neatkaribu.a458907/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Maskavas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgā baznīca paziņo par neatkarību] lsm.lv 2022. gada 27. maijā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{reliģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Pareizticība]] [[Kategorija:Reliģija Ukrainā]] e01x34bc3mxe65rsrvbzh1q7j9hph6o Vinnijs Pūks (filma) 0 425495 3661087 3654588 2022-07-26T12:13:35Z Baisulis 11523 : wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Vinnijs Pūks | attēls = Winnie the Pooh Poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Winnie the Pooh'' | žanrs = animācijas filma, muzikāla filma, komēdija | režisors = * [[Stīvens Dž. Andersons]] * [[Dons Hols]] | producents = * [[Pīters Del Večo]] * [[Klārks Spensers]] | scenārija autors = | galvenajās lomās = * [[Džims Kamings]] * [[Džeks Bolters]] * [[Treviss Outss]] * [[Bads Lakijs]] * [[Toms Kenijs]] * [[Kreigs Fērgusons]] * [[Kristena Andersone-Lopeza]] * [[Vaiets Hols]] * [[Hjūels Hauzers]] | mūzika = [[Henrijs Džekmens]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Walt Disney Pictures]]'' * ''[[Walt Disney Animation Studios]]'' | izplatītājs = ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2011|4|15|Apvienotā Karaliste un Īrija|2011|7|15|ASV|2011|9|23|Latvija|}} | ilgums = 73 [[minūte|min]]<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.bbfc.co.uk/releases/winnie-pooh-2011|title=Winnie the Pooh|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] |accessdate= April 6, 2019}}</ref> | valsts = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|30 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=winniethepooh.htm|title=Winnie the Pooh (2011) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= April 6, 2019}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|49,9 miljoni}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''Vinnijs Pūks''' ({{val|en|Winnie the Pooh}}) ir 2011. gada muzikāla animācijas komēdija, kas balstīta uz [[Alans Aleksandrs Milns|Alana Aleksandra Milna]] grāmatu "[[Vinnijs Pūks (grāmata)|Vinnijs Pūks]]". Filmas režisori ir [[Stīvens Dž. Andersons]] un [[Dons Hols]]. Galvenos tēlus angļu valodā ierunājuši [[Džims Kamings]], [[Džeks Bolters]], [[Treviss Outss]], [[Bads Lakijs]], [[Toms Kenijs]], [[Kreigs Fērgusons]], [[Kristena Andersone-Lopeza]], [[Vaiets Hols]] un [[Hjūels Hauzers]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2011|4|15||bez}} Apvienotajā Karalistē un Īrijā Kādu dienu Vinnijs Pūks pamostas un saprot, ka viņam beidzies medus. Pūks sāk meklēt medus krājumus un atklāj, ka ēzelītim Ī-ā ir pazudusi aste. Kristofers Robins nolemj izsludināt konkursu un tam, kurš atrastu Ī-ā asti, uzdāvinātu medus podu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{Walt Disney Animation Studios}} [[Kategorija:2011. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:Walt Disney Animation Studios filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] 20ypwwmi256xi1wq6w7mnq4n2znn6us Džons Noubls 0 427025 3661146 3498982 2022-07-26T13:34:36Z Baisulis 11523 noņēmu [[Kategorija:Austrālijas aktieri]]; pievienoju [[Kategorija:Austrāliešu kinoaktieri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Džons Noubls | vārds_orig = ''John Noble'' | attēls = John Noble by Gage Skidmore.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Džons Noubls 2012. gada martā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1948|8|20}} | dz. vieta = [[Austrālija]] | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]], [[režisors]] | darbības gadi = 1984-pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Džons Noubls''' ({{val|en|John Noble}}, dzimis 1948. gada 20. augustā<ref>[http://www.imdb.com/name/nm0633604 Джон Ноубл в IMDB]</ref>) ir [[Austrālija|austrāliešu]] [[aktieris]]. == Biogrāfija == Dzimis {{dat|1948|8|20}} Port Pirie, Dienvidaustrālijā. Piedalījies vairāk nekā 80 teātra uzvedumos un kinofilmās. Dzimtenē Džons Noubls strādāja par dramaturģijas mākslas pasniedzēju un kādas Dienvidaustrālijas teātra kompānijas māksliniecisko vadītāju. Līdz filmas "[[Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās]]" iznākšanai Noubls [[Eiropa|Eiropā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] bija mazpazīstams aktieris, taču pēc Denetora lomas atveidošanas viss mainījās. 2004. gadā par dalību triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks]]" Noubls saņēma uzreiz vairākus apbalvojumus, tai skaitā ''National Board of Review USA'', ''Screen Actors Guild Award'' un ''Broadcast Film Critics Association USA Award''. 2005. gadā viņš filmējās vienā no seriāla "[[Zvaigžņu Vārti]]" (''Stargate SG1'') epizodēm. No 2008. līdz 2013. gadam Džons Noubls atveidoja doktoru [[Volters Bišops|Volteru Bišopu]], vienu no galvenajiem varoņiem [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž.Dž.Eibramsa]] [[teleseriāls|teleseriālā]] "[[Viņpus]]". == Filmogrāfija (izlase) == * ''The Dreaming'', 1988 — doktors Ričardss * ''The Nostradamus Kid'', 1993 — ģenerālis Buts * ''The Monkey’s Mask'', 2000 — ministrs Noriss * [[Gredzenu pavēlnieks: Divi torņi]] (''The Lord of the Rings: The Two Towers''), 2002 — Denetors * [[Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās]] (''The Lord of the Rings: The Return of the King''), 2003 — Denetors * ''Running Scared'', 2006 * "[[Viņpus]]" (''Fringe''), 2008—2013 — doktors Volters Bišops * ''Sleepy Hollow'', 2013 — Džeremijs Kreins / Henrijs Perišs * ''Batman: Arkham Knight'', 2015 - personāža Pugalo balss * ''Elementary'', 2015 — Morlands Holmss, Šerloka Holmsa tēvs * ''Salvation'', 2017 — Nikolass Tancs == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20181231024326/http://johnnoble.net/ Официальный сайт]{{ref-en}} {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Noubls, Džons}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Austrāliešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Dienvidaustrālijā dzimušie]] j11kloxp8g784s5cwpovuwbloe5apa9 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 0 427065 3661084 3661080 2022-07-26T12:10:16Z Kleivas 2704 /* 20px Paukošana */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = AUT | NOCname = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 16 (visi vīrieši) | sports = 4 | flagbearer = | rank = 16 | gold = 0 | silver = 3 | bronze = 3 | officials = | appearances = auto | app_begin_year = 1896 | app_end_year = | summerappearances = | winterappearances = | seealso = ''[[Austrija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} '''[[Austrija]] (Austrijas Karaliste)''' piedalījās '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija gan otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Austrijas komanda, lai gan tā bija daļa no [[Austroungārija]]s, [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] dalība tiek dalīta atsevišķi. Šajās olimpiskajās spēlēs Austriju pārstāvēja 16 sportisti (visi vīrieši), kuri startēja četros sporta veidos — [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. No šiem pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā. Austrija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 sudraba un 3 bronzas medaļas. Lielākā daļa no tām, 4 medaļas, tika izcīnītas peldēšanā, savukārt divas medaļas tika iegūtas paukošanā. Paukošanā tās bija pirmās olimpiskās medaļas Austrijai. Peldētāji [[Oto Vāle]] un [[Karls Ruberls]] katrs izcīnīja pa divām plimpiskajām medaļām šajās olimpiskajās spēlēs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref> == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids ! Vīrieši ! Sievietes ! Kopā |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Mandls]] <br/> [[Žoržs de Zogebs]]}} | — | '''2''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|8}}|[[Rūdolfs Brošs]] <br/> [[Zīgfrīds Flešs]] <br/> Haršteins <br/> [[Kamillo Millers]] <br/> [[Milans Neraličs]] <br/> [[Heinrihs Rištofs]] <br/> van der Stopens <br/> [[Heinrihs fon Tenners]]}} | — | '''8''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] <br/> [[Rihards fon Foregers]] <br/> [[Karls Ruberls]] <br/> [[Oto Vāle]]}} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Vraštils]] <br/> [[Kornēliuss Ļuboveckis]]}} | — | '''2''' |- ! Kopā || 16 || 0 || 16 |} == Medaļu ieguvēji == [[File:Otto Wahle 1901.jpg|200px|right|thumb| [[Oto Vāle]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas bronzas medaļas.]] * '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' === Medaļnieki === {| class="wikitable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Ats. |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, uz muguras]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 100 metri, brīvais stils]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, šķēršļu josla]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Zīgfrīds Flešs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Vīrieši, zobens]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Neraličs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Vīrieši, zobens, profesionāļi]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, brīvais stils]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids |style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts |style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs |style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza !style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || 2 || '''3''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 1 || '''3''' |- ! Kopā || 0 || 3 || 3 || 6 |} == Rezultāti == === [[File:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana === * Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/37 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Konkūrs]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51 |- | rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28 |- | [[Žoržs de Zogebs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28 |} === [[File:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana === * Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna !! Sportists !! Pirmā kārta || Ceturdaļfināls || Atkārtojuma cīņa || Pusfināls || Fināls |- | rowspan=3| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] || [[Rūdolfs Brošs]] || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}}) || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|4 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|8 |- | [[Heinrihs Rištofs]] || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}})|| align=center|— || colspan="3" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | van der Stopens || align=center|— || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan=4| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] || '''[[Zīgfrīds Flešs]]''' || align=center|1 ― 4 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center|3 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|{{bronze03}} |- | [[Heinrihs fon Teners]] || align=center|1 ― 4 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center|2 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|7 |- | [[Kamillo Millers]] || align=center|1 ― 4 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center|2 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|8 |- | Haršteins || align=center|1 ― 4 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center|5/8 <small>(grupā)</small> || {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] || '''[[Milans Neraličs]]''' || align=center|1 ― 4 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center|4 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|{{bronze03}} |- |} === [[File:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana === * Skatīt arī: ''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Austrija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|1900]] [[Kategorija:Austrijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]] ep1yfs5gkf84swwuphiumfd348kpkny 3661086 3661084 2022-07-26T12:13:08Z Kleivas 2704 /* 20px Paukošana */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = AUT | NOCname = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 16 (visi vīrieši) | sports = 4 | flagbearer = | rank = 16 | gold = 0 | silver = 3 | bronze = 3 | officials = | appearances = auto | app_begin_year = 1896 | app_end_year = | summerappearances = | winterappearances = | seealso = ''[[Austrija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} '''[[Austrija]] (Austrijas Karaliste)''' piedalījās '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija gan otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Austrijas komanda, lai gan tā bija daļa no [[Austroungārija]]s, [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] dalība tiek dalīta atsevišķi. Šajās olimpiskajās spēlēs Austriju pārstāvēja 16 sportisti (visi vīrieši), kuri startēja četros sporta veidos — [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. No šiem pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā. Austrija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 sudraba un 3 bronzas medaļas. Lielākā daļa no tām, 4 medaļas, tika izcīnītas peldēšanā, savukārt divas medaļas tika iegūtas paukošanā. Paukošanā tās bija pirmās olimpiskās medaļas Austrijai. Peldētāji [[Oto Vāle]] un [[Karls Ruberls]] katrs izcīnīja pa divām plimpiskajām medaļām šajās olimpiskajās spēlēs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref> == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids ! Vīrieši ! Sievietes ! Kopā |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Mandls]] <br/> [[Žoržs de Zogebs]]}} | — | '''2''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|8}}|[[Rūdolfs Brošs]] <br/> [[Zīgfrīds Flešs]] <br/> Haršteins <br/> [[Kamillo Millers]] <br/> [[Milans Neraličs]] <br/> [[Heinrihs Rištofs]] <br/> van der Stopens <br/> [[Heinrihs fon Tenners]]}} | — | '''8''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] <br/> [[Rihards fon Foregers]] <br/> [[Karls Ruberls]] <br/> [[Oto Vāle]]}} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Vraštils]] <br/> [[Kornēliuss Ļuboveckis]]}} | — | '''2''' |- ! Kopā || 16 || 0 || 16 |} == Medaļu ieguvēji == [[File:Otto Wahle 1901.jpg|200px|right|thumb| [[Oto Vāle]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas bronzas medaļas.]] * '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' === Medaļnieki === {| class="wikitable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Ats. |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, uz muguras]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 100 metri, brīvais stils]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, šķēršļu josla]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Zīgfrīds Flešs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Vīrieši, zobens]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Neraličs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Vīrieši, zobens, profesionāļi]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, brīvais stils]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids |style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts |style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs |style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza !style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || 2 || '''3''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 1 || '''3''' |- ! Kopā || 0 || 3 || 3 || 6 |} == Rezultāti == === [[File:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana === * Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/37 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Konkūrs]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51 |- | rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28 |- | [[Žoržs de Zogebs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28 |} === [[File:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana === * Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=5|Rezultāti |- ! Pirmā kārta || Ceturdaļfināls || Atkārtojuma cīņa || Pusfināls || Fināls |- | rowspan=3| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] || [[Rūdolfs Brošs]] || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}}) || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|4 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|8 |- | [[Heinrihs Rištofs]] || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}})|| align=center|— || colspan="3" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | van der Stopens || align=center|— || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan=4| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] || '''[[Zīgfrīds Flešs]]''' || align=center|1 ― 4 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center|3 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|{{bronze03}} |- | [[Heinrihs fon Teners]] || align=center|1 ― 4 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center|2 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|7 |- | [[Kamillo Millers]] || align=center|1 ― 4 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center|2 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|8 |- | Haršteins || align=center|1 ― 4 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center|5/8 <small>(grupā)</small> || {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] || '''[[Milans Neraličs]]''' || align=center|1 ― 4 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center|4 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|{{bronze03}} |- |} === [[File:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana === * Skatīt arī: ''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Austrija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|1900]] [[Kategorija:Austrijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]] 1kv9y7d209szhhubsd7che5e2evr1bi 3661089 3661086 2022-07-26T12:15:18Z Kleivas 2704 /* 20px Paukošana */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = AUT | NOCname = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 16 (visi vīrieši) | sports = 4 | flagbearer = | rank = 16 | gold = 0 | silver = 3 | bronze = 3 | officials = | appearances = auto | app_begin_year = 1896 | app_end_year = | summerappearances = | winterappearances = | seealso = ''[[Austrija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} '''[[Austrija]] (Austrijas Karaliste)''' piedalījās '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija gan otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Austrijas komanda, lai gan tā bija daļa no [[Austroungārija]]s, [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] dalība tiek dalīta atsevišķi. Šajās olimpiskajās spēlēs Austriju pārstāvēja 16 sportisti (visi vīrieši), kuri startēja četros sporta veidos — [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. No šiem pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā. Austrija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 sudraba un 3 bronzas medaļas. Lielākā daļa no tām, 4 medaļas, tika izcīnītas peldēšanā, savukārt divas medaļas tika iegūtas paukošanā. Paukošanā tās bija pirmās olimpiskās medaļas Austrijai. Peldētāji [[Oto Vāle]] un [[Karls Ruberls]] katrs izcīnīja pa divām plimpiskajām medaļām šajās olimpiskajās spēlēs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref> == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids ! Vīrieši ! Sievietes ! Kopā |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Mandls]] <br/> [[Žoržs de Zogebs]]}} | — | '''2''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|8}}|[[Rūdolfs Brošs]] <br/> [[Zīgfrīds Flešs]] <br/> Haršteins <br/> [[Kamillo Millers]] <br/> [[Milans Neraličs]] <br/> [[Heinrihs Rištofs]] <br/> van der Stopens <br/> [[Heinrihs fon Tenners]]}} | — | '''8''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] <br/> [[Rihards fon Foregers]] <br/> [[Karls Ruberls]] <br/> [[Oto Vāle]]}} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Vraštils]] <br/> [[Kornēliuss Ļuboveckis]]}} | — | '''2''' |- ! Kopā || 16 || 0 || 16 |} == Medaļu ieguvēji == [[File:Otto Wahle 1901.jpg|200px|right|thumb| [[Oto Vāle]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas bronzas medaļas.]] * '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' === Medaļnieki === {| class="wikitable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Ats. |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, uz muguras]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 100 metri, brīvais stils]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, šķēršļu josla]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Zīgfrīds Flešs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Vīrieši, zobens]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Neraličs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Vīrieši, zobens, profesionāļi]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, brīvais stils]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids |style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts |style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs |style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza !style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || 2 || '''3''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 1 || '''3''' |- ! Kopā || 0 || 3 || 3 || 6 |} == Rezultāti == === [[File:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana === * Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/37 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Konkūrs]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51 |- | rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28 |- | [[Žoržs de Zogebs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28 |} === [[File:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana === * Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportists || Pirmā kārta || Ceturdaļfināls || Atkārtojuma cīņa || Pusfināls || Fināls |- | rowspan=3| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] || [[Rūdolfs Brošs]] || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}}) || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|4 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|8 |- | [[Heinrihs Rištofs]] || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}})|| align=center|— || colspan="3" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | van der Stopens || align=center|— || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan=4| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] || '''[[Zīgfrīds Flešs]]''' || align=center|1 ― 4 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center|3 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|{{bronze03}} |- | [[Heinrihs fon Teners]] || align=center|1 ― 4 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center|2 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|7 |- | [[Kamillo Millers]] || align=center|1 ― 4 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center|2 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|8 |- | Haršteins || align=center|1 ― 4 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center|5/8 <small>(grupā)</small> || {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] || '''[[Milans Neraličs]]''' || align=center|1 ― 4 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center|4 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|{{bronze03}} |- |} === [[File:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana === * Skatīt arī: ''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Austrija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|1900]] [[Kategorija:Austrijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]] 6zv9ixc8groph86a9xfe742cobfa1vh 3661107 3661089 2022-07-26T12:32:58Z Kleivas 2704 /* 20px Peldēšana */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = AUT | NOCname = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 16 (visi vīrieši) | sports = 4 | flagbearer = | rank = 16 | gold = 0 | silver = 3 | bronze = 3 | officials = | appearances = auto | app_begin_year = 1896 | app_end_year = | summerappearances = | winterappearances = | seealso = ''[[Austrija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} '''[[Austrija]] (Austrijas Karaliste)''' piedalījās '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija gan otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Austrijas komanda, lai gan tā bija daļa no [[Austroungārija]]s, [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] dalība tiek dalīta atsevišķi. Šajās olimpiskajās spēlēs Austriju pārstāvēja 16 sportisti (visi vīrieši), kuri startēja četros sporta veidos — [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. No šiem pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā. Austrija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 sudraba un 3 bronzas medaļas. Lielākā daļa no tām, 4 medaļas, tika izcīnītas peldēšanā, savukārt divas medaļas tika iegūtas paukošanā. Paukošanā tās bija pirmās olimpiskās medaļas Austrijai. Peldētāji [[Oto Vāle]] un [[Karls Ruberls]] katrs izcīnīja pa divām plimpiskajām medaļām šajās olimpiskajās spēlēs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref> == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids ! Vīrieši ! Sievietes ! Kopā |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Mandls]] <br/> [[Žoržs de Zogebs]]}} | — | '''2''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|8}}|[[Rūdolfs Brošs]] <br/> [[Zīgfrīds Flešs]] <br/> Haršteins <br/> [[Kamillo Millers]] <br/> [[Milans Neraličs]] <br/> [[Heinrihs Rištofs]] <br/> van der Stopens <br/> [[Heinrihs fon Tenners]]}} | — | '''8''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] <br/> [[Rihards fon Foregers]] <br/> [[Karls Ruberls]] <br/> [[Oto Vāle]]}} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Vraštils]] <br/> [[Kornēliuss Ļuboveckis]]}} | — | '''2''' |- ! Kopā || 16 || 0 || 16 |} == Medaļu ieguvēji == [[File:Otto Wahle 1901.jpg|200px|right|thumb| [[Oto Vāle]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas bronzas medaļas.]] * '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' === Medaļnieki === {| class="wikitable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Ats. |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, uz muguras]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 100 metri, brīvais stils]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, šķēršļu josla]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Zīgfrīds Flešs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Vīrieši, zobens]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Neraličs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Vīrieši, zobens, profesionāļi]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, brīvais stils]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids |style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts |style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs |style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza !style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || 2 || '''3''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 1 || '''3''' |- ! Kopā || 0 || 3 || 3 || 6 |} == Rezultāti == === [[File:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana === * Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/37 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Konkūrs]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51 |- | rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28 |- | [[Žoržs de Zogebs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28 |} === [[File:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana === * Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportists || Pirmā kārta || Ceturdaļfināls || Atkārtojuma cīņa || Pusfināls || Fināls |- | rowspan=3| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] || [[Rūdolfs Brošs]] || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}}) || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|4 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|8 |- | [[Heinrihs Rištofs]] || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}})|| align=center|— || colspan="3" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | van der Stopens || align=center|— || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan=4| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] || '''[[Zīgfrīds Flešs]]''' || align=center|1 ― 4 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center|3 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|{{bronze03}} |- | [[Heinrihs fon Teners]] || align=center|1 ― 4 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center|2 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|7 |- | [[Kamillo Millers]] || align=center|1 ― 4 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center|2 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|8 |- | Haršteins || align=center|1 ― 4 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center|5/8 <small>(grupā)</small> || {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] || '''[[Milans Neraličs]]''' || align=center|1 ― 4 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center|4 <small>(grupā)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|{{bronze03}} |- |} === [[File:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana === * Skatīt arī: ''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Laiks || Vieta || Laiks || Vieta |- | rowspan=3| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 200 metri]] || '''[[Karls Ruberls]]''' || align=center|2:22.6 || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2:32.0 || align=center|{{bronze03}} |- | [[Oto Vāle]] || align=center|2:35.6 || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || colspan="2" {{n/a|Nestartēja}} |- | [[Rihards fon Foregers]] || align=center|4:32.0 || align=center|4 || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |} {| class="wikitable sortable" ! Disciplīna || Sportists || Sekundes || Metri || Punkti || Vieta |- | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] || [[Aloiss Anderlē]] || 22.4 || 23.50 || 69.4 || 13 |} === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Austrija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|1900]] [[Kategorija:Austrijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]] 23ppwpp8koe6isk2jkuaferbj9yk7ug Fēlikss Grosšartners 0 427342 3661473 3458961 2022-07-27T10:55:40Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{Infobox cyclist | name = Fēlikss Grosšartners | vārds_orig = ''Felix Großschartner'' | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma izm = 26px | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | image = TourOfTurkey2019 (50) (cropped).jpg | image_size = | caption = Grosšartners 2019. gadā | fullname = | nickname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|12|23}} | birth_place = {{vieta|Austrija|Velsa|2s=Velsa (pilsēta)}} | height = 184 cm | weight = 64 kg | currentteam = {{ct|BOH}} | discipline = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]] | role = braucējs | ridertype = kalnu braucējs | amateuryear 1 = 2011 | amateurteam 1 = Oberösterreich | proyear 1 = 2012–2015 | proteam 1 = RC Arbö–Wels–Gourmetfein | proyear 2 = 2015 | proteam 2 = {{ct|TNK|2015}} ''(stažieris)'' | proyear 3 = 2016–2017 | proteam 3 = {{ct|CCC|2016}}<ref>{{cite web | url=http://cccsport.eu/grosschartner-joins-ccc-sprandi-polkowice/ | title=Felix Großschartner | publisher=cccsport.eu | accessdate=14 October 2015}}</ref> | proyear 4 = 2018– | proteam 4 = {{ct|BOH|2018}}<ref>{{cite news|url=https://www.bora-hansgrohe.com/en/news/argonnews201709pm-felix/argonnews201709pm-felix/22121304?loadMore=18|title=BORA - hansgrohe closes 2018 roster with the signing of Felix Großschartner.|work={{ct|BOH|2017}}|publisher=Denk Pro Cycling GmbH & Co. KG|date=27 September 2017|accessdate=2 January 2018}}</ref> | majorwins = '''[[Daudzdienu sacensības]]''' :''[[Tour of Turkey]]'' ([[2019. gada Presidential Tour of Turkey|2019]]) '''[[Riteņbraukšanas klasikas|Viendienas un klasikas]]''' :Austrijas čempions grupas braucienā (2022) :Austrijas čempions individuālajā braucienā (2022) | medaltemplates = | show-medals = }} '''Fēlikss Grosšartners''' ({{val|de|Felix Großschartner}}; dzimis {{dat|1993|12|23}} [[Velsa (pilsēta)|Velsā]], [[Austrija|Austrijā]]) ir [[Austrija]]s [[šosejas riteņbraucējs]], kurš pārstāv ''[[UCI WorldTeam]]'' komandu ''{{ct|BOH}}''.<ref>{{cite news|url=https://www.bora-hansgrohe.com/en/press/argonnews201810kader-04/argonnews201810kader-04/59094710|title=With Christoph Pfingsten, BORA – hansgrohe completes its roster for 2019|work={{ct|BOH|2018}}|publisher=Denk Pro Cycling GmbH & Co. KG|date=12 October 2018|accessdate=2 January 2019|archive-date={{dat|2019|04|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190423090206/https://www.bora-hansgrohe.com/en/press/argonnews201810kader-04/argonnews201810kader-04/59094710}}</ref> 2017. gadā tika iekļauts ''[[CCC–Sprandi–Polkowice]]'' komandas sastāvā startam ''[[2017. gada Giro d'Italia|Giro d'Italia]]''.<ref name="Giro">{{Cite web|url=http://www.procyclingstats.com/race/Giro_dItalia_2017_Startlist |title=2017: 100th Giro d'Italia: Start List |accessdate=2 May 2017 |work=Pro Cycling Stats}}</ref> Nomainījis komandu uz ''{{ct|BOH|2018}}'', viņš startēja arī [[2018. gada Giro d'Italia]]. 2019. gada aprīlī uzvarēja ''[[2019. gada Presidential Tour of Turkey|Presidential Tour of Turkey]]'' sacensību kopvērtējumā, uzvarot arī posmā ar augstākajiem kāpumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/presidential-cycling-tour-of-turkey-2019/stage-6/results/|title=Großschartner wins Tour of Turkey as Ewan takes final stage|last=|first=|website=www.cyclingnews.com|access-date=2019-04-23|date=}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Grosšartners, Fēlikss}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Austrijas riteņbraucēji]] [[Kategorija:Augšaustrijā dzimušie]] c7umosqwws135ierrwq2eq1lu1wy4wt Stranger Things 0 430264 3661159 3660387 2022-07-26T14:28:26Z Baisulis 11523 /* ievads */ papildināts..... wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = {{Noitalic|"Stranger Things"}} | image = Stranger Things logo.png | caption = | genre = * [[zinātniskā fantastika]] * [[šausmu filma]] * vēsturiska [[drāma]] | creator = [[brāļi Daferi]] | based_on = | starring = * [[Vinona Raidere]] * [[Deivids Harbors]] * [[Fins Volfhards]] * [[Millija Bobija Brauna]] * [[Geitens Mataraco]] * [[Kalebs Maklaflins]] * [[Natālija Daiere]] * [[Čārlijs Hītons]] * [[Kara Buono]] * [[Metjū Modains]] * [[Noa Šnaps]] * [[Seidija Sinka]] * [[Džo Kīrijs]] * [[Deikars Montgomerijs]] * [[Šons Astins]] * [[Pols Raizers]] * [[Maija Hoka]] * [[Prija Fergusone]] * [[Brets Gelmans]] | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{USA}} | language = [[angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 4 | num_episodes = 32 | list_episodes = | executive_producer = * Karls Gaiduseks * Sindija Holanda * Braiens Raits * Mets Tunels * Šons Līvijs * Dens Koens * Maikls Dobss * Mets Dafers * Ross Dafers * Ians Patersons * Šenona Sanga | producer = | editor = | location = {{vieta|ASV|Džordžija|Džeksona}} | cinematography = | camera = | runtime = 42–62 minūtes | company = * ''21 Laps Entertainment'' * ''Monkey Massacre'' | distributor = ''[[Netflix]]'' | channel = ''[[Netflix]]'' | picture_format = * [[4K resolution|4K]] (2:1 [[Ultra high definition television|UHDTV]]) | audio_format = ''[[Dolby Digital]]'' 5.1 | first_aired = {{dat|2016|7|5|N}} | last_aired = pašlaik | preceded_by = | followed_by = | related = | website = https://www.netflix.com/lv/title/80057281 | production_website = }}'''''Stranger Things''''' ir ASV [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[šausmu filma|šausmu]] seriāls, kura autori ir [[brāļi Daferi]]. Viņi kopā ar [[Šons Levijs|Šonu Leviju]] un Denu Koenu ir arī seriāla izpildproducenti. Seriāla pirmā sezona straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' iznāca {{dat|2016|7|15||bez}}, otrā, trešā un ceturtā sezona attiecīgi iznāca 2017. oktobrī, 2019. gada jūlijā un 2022. gada maijā un jūlijā. 2022. gada februārī paziņoja, ka sekos piektā un noslēdzoša sezona. Seriāla darbība risinās 20. gadsimta 80. gados, galvenokārt izdomātajā Hokinsas pilsētā [[Indiāna|Indiānas štatā]], kurā notiek daudzi pārdabiski notikumi, jo īpaši to saikne ar naidīgu alternatīvo realitāti, ko sauc par ''Upside Down'', pēc tam, kad tai izveidojusies saikne ar realitāti. Seriālā filmējās [[Vinona Raidere]], [[Deivids Harbors]], [[Fins Volfhards]], [[Millija Bobija Brauna]], [[Geitens Mataraco]], [[Kalebs Maklaflins]], [[Natālija Daiere]], [[Čārlijs Hītons]], [[Kara Buono]], [[Metjū Modains]], [[Noa Šnaps]] un [[Džo Kīrijs]], [[Seidija Sinka]], [[Deikars Montgomerijs]], [[Šons Astins]], [[Pols Raizers]], [[Maija Hoka]], [[Prija Fergusone]] un [[Brets Gelmans]]. Brāļi Daferi izveidoja ''Stranger Things'' kā detektītdrāmas un [[pārdabiskums|pārdabisku]] elementu sajaukumu, kas attēlots sajaucot šausmas, zinātnisko fantastiku un bērnišķīgu jūtīgumu. Uzsākot seriāla darbību 20. gadsimta 80. gados, brāļi Daferi iekļāva tajā atsauces uz šīs desmitgades popkultūru, savukārt sižeta līniju un režijas ​​aspektus iedvesmoja [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]], [[Džons Kārpenters|Džona Kārpentera]], [[Deivids Linčs|Deivida Linča]], [[Stīvens Kings|Stīvena Kinga]], [[Vess Kreivens|Vesa Kreivena]] un [[Hovards Filips Lavkrafts|H. P. Lavkrafta]] darbi. Viņi arī smēlušies iedvesmu no eksperimentiem, kas tika veikti [[aukstais karš|aukstā kara]] laikā, un [[sazvērestības teorija|sazvērestības teorijām]] par slepeniem valdības eksperimentiem. Seriāls ''Stranger Things'' piesaistījis rekordlielu skatītāju skaitu straumēšanas servisā ''Netflix'', un kritiķi to slavē par tā atmosfēru, aktiermākslu, skaņu celiņu, režiju, scenāriju un cieņas izrādīšanu 80. gadu filmām. Kritiķi uzskata, ka ''Stranger Things'' ir viens no ''Netflix'' vadošajiem seriāliem, jo tas ir ieguvis īpašu [[fandoms|fanu bāzi]] un atzīts par daudzu tā jauno aktieru lielās karjeras sākumu. Seriāls saņēmis vairākas balvas un nominācijas, tostarp nominācijas [[Zelta globusa balva]]i, [[BAFTA televīzijas balva]]i, [[Amerikas Režisoru ģildes balva]]i, [[Amerikas Rakstnieku ģildes balva]]i un [[Grammy balva]]i, kā arī ieguva [[Emmy balva|''Primetime Emmy'' balvu]], [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]] kategorijā "Labākais aktieru sastāvs drāmas seriālā", [[Amerikas Kinoinstitūts|Amerikas Kinoinstitūta balvu]], [[Televīzijas kritiķu izvēles balva|Televīzijas kritiķu izvēles balvu]] un ''[[People's Choice balva|People's Choice balvu]]. == Ārējās saites == {{commons category-inline|Stranger Things}} {{Filmu ārējās saites}} * ''[https://www.netflix.com/lv/title/80057281 Netflix]'' {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par televīziju]] [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] kidczqloipxq4yof8vf5p16o6n6k81f 3661201 3661159 2022-07-26T16:38:57Z Baisulis 11523 /* ievads */ : wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = {{Noitalic|"Stranger Things"}} | image = Stranger Things logo.png | caption = | genre = * [[zinātniskā fantastika]] * [[šausmu filma]] * vēsturiska [[drāma]] | creator = [[brāļi Daferi]] | based_on = | starring = * [[Vinona Raidere]] * [[Deivids Harbors]] * [[Fins Volfhards]] * [[Millija Bobija Brauna]] * [[Geitens Mataraco]] * [[Kalebs Maklaflins]] * [[Natālija Daiere]] * [[Čārlijs Hītons]] * [[Kara Buono]] * [[Metjū Modains]] * [[Noa Šnaps]] * [[Seidija Sinka]] * [[Džo Kīrijs]] * [[Deikars Montgomerijs]] * [[Šons Astins]] * [[Pols Raizers]] * [[Maija Hoka]] * [[Prija Fergusone]] * [[Brets Gelmans]] | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{USA}} | language = [[angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 4 | num_episodes = 32 | list_episodes = | executive_producer = * Karls Gaiduseks * Sindija Holanda * Braiens Raits * Mets Tunels * Šons Līvijs * Dens Koens * Maikls Dobss * Mets Dafers * Ross Dafers * Ians Patersons * Šenona Sanga | producer = | editor = | location = {{vieta|ASV|Džordžija|Džeksona}} | cinematography = | camera = | runtime = 42–62 minūtes | company = * ''21 Laps Entertainment'' * ''Monkey Massacre'' | distributor = ''[[Netflix]]'' | channel = ''[[Netflix]]'' | picture_format = * [[4K resolution|4K]] (2:1 [[Ultra high definition television|UHDTV]]) | audio_format = ''[[Dolby Digital]]'' 5.1 | first_aired = {{dat|2016|7|5|N}} | last_aired = pašlaik | preceded_by = | followed_by = | related = | website = https://www.netflix.com/lv/title/80057281 | production_website = }}'''''Stranger Things''''' ir ASV [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[šausmu filma|šausmu]] seriāls, kura autori ir [[brāļi Daferi]]. Viņi kopā ar [[Šons Levijs|Šonu Leviju]] un Denu Koenu ir arī seriāla izpildproducenti. Seriāla pirmā sezona straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' iznāca {{dat|2016|7|15||bez}}, otrā, trešā un ceturtā sezona attiecīgi iznāca 2017. oktobrī, 2019. gada jūlijā un 2022. gada maijā un jūlijā. 2022. gada februārī paziņoja, ka sekos piektā un noslēdzoša sezona. Seriāla darbība risinās 20. gadsimta 80. gados, galvenokārt izdomātajā Hokinsas pilsētā [[Indiāna|Indiānas štatā]], kurā notiek daudzi pārdabiski notikumi, jo īpaši to saikne ar naidīgu alternatīvo realitāti, ko sauc par ''Upside Down'', pēc tam, kad tai izveidojusies saikne ar realitāti. Seriālā filmējās [[Vinona Raidere]], [[Deivids Harbors]], [[Fins Volfhards]], [[Millija Bobija Brauna]], [[Geitens Mataraco]], [[Kalebs Maklaflins]], [[Natālija Daiere]], [[Čārlijs Hītons]], [[Kara Buono]], [[Metjū Modains]], [[Noa Šnaps]] un [[Džo Kīrijs]], [[Seidija Sinka]], [[Deikars Montgomerijs]], [[Šons Astins]], [[Pols Raizers]], [[Maija Hoka]], [[Prija Fergusone]] un [[Brets Gelmans]]. Brāļi Daferi izveidoja ''Stranger Things'' kā detektītdrāmas un [[pārdabiskums|pārdabisku]] elementu sajaukumu, kas attēlots sajaucot šausmas, zinātnisko fantastiku un bērnišķīgu jūtīgumu. Uzsākot seriāla darbību 20. gadsimta 80. gados, brāļi Daferi iekļāva tajā atsauces uz šīs desmitgades popkultūru, savukārt sižeta līniju un režijas ​​aspektus iedvesmoja [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]], [[Džons Kārpenters|Džona Kārpentera]], [[Deivids Linčs|Deivida Linča]], [[Stīvens Kings|Stīvena Kinga]], [[Vess Kreivens|Vesa Kreivena]] un [[Hovards Filips Lavkrafts|H. P. Lavkrafta]] darbi. Viņi arī smēlušies iedvesmu no eksperimentiem, kas tika veikti [[aukstais karš|aukstā kara]] laikā, un [[sazvērestības teorija|sazvērestības teorijām]] par slepeniem valdības eksperimentiem. Seriāls ''Stranger Things'' piesaistījis rekordlielu skatītāju skaitu straumēšanas servisā ''Netflix'', un kritiķi to slavē par tā atmosfēru, aktiermākslu, skaņu celiņu, režiju, scenāriju un cieņas izrādīšanu 80. gadu filmām. Kritiķi uzskata, ka ''Stranger Things'' ir viens no ''Netflix'' vadošajiem seriāliem, jo tas ir ieguvis īpašu [[fandoms|fanu bāzi]] un atzīts par daudzu tā jauno aktieru lielās karjeras sākumu. Seriāls saņēmis vairākas balvas un nominācijas, tostarp nominācijas [[Zelta globusa balva]]i, [[BAFTA televīzijas balva]]i, [[Amerikas Režisoru ģildes balva]]i, [[Amerikas Scenāristu ģildes balva]]i un [[Grammy balva]]i, kā arī ieguva [[Emmy balva|''Primetime Emmy'' balvu]], [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]] kategorijā "Labākais aktieru sastāvs drāmas seriālā", [[Amerikas Kinoinstitūts|Amerikas Kinoinstitūta balvu]], [[Televīzijas kritiķu izvēles balva|Televīzijas kritiķu izvēles balvu]] un ''[[People's Choice balva|People's Choice balvu]]. == Ārējās saites == {{commons category-inline|Stranger Things}} {{Filmu ārējās saites}} * ''[https://www.netflix.com/lv/title/80057281 Netflix]'' {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par televīziju]] [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] 5gum2b3jgkhycr91dwffvixnald1ydz 3661419 3661201 2022-07-27T08:02:35Z Baisulis 11523 /* ievads */ : wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = {{Noitalic|"Stranger Things"}} | image = Stranger Things logo.png | caption = | genre = * [[zinātniskā fantastika]] * [[šausmu filma]] * vēsturiska [[drāma]] | creator = [[brāļi Daferi]] | based_on = | starring = * [[Vinona Raidere]] * [[Deivids Harbors]] * [[Fins Volfhards]] * [[Millija Bobija Brauna]] * [[Geitens Mataraco]] * [[Kalebs Maklaflins]] * [[Natālija Daiere]] * [[Čārlijs Hītons]] * [[Kara Buono]] * [[Metjū Modains]] * [[Noa Šnaps]] * [[Seidija Sinka]] * [[Džo Kīrijs]] * [[Deikars Montgomerijs]] * [[Šons Astins]] * [[Pols Raizers]] * [[Maija Hoka]] * [[Prija Fergusone]] * [[Brets Gelmans]] | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{USA}} | language = [[angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 4 | num_episodes = 32 | list_episodes = | executive_producer = * Karls Gaiduseks * Sindija Holanda * Braiens Raits * Mets Tunels * Šons Līvijs * Dens Koens * Maikls Dobss * Mets Dafers * Ross Dafers * Ians Patersons * Šenona Sanga | producer = | editor = | location = {{vieta|ASV|Džordžija|Džeksona}} | cinematography = | camera = | runtime = 42–62 minūtes | company = * ''21 Laps Entertainment'' * ''Monkey Massacre'' | distributor = ''[[Netflix]]'' | channel = ''[[Netflix]]'' | picture_format = * [[4K resolution|4K]] (2:1 [[Ultra high definition television|UHDTV]]) | audio_format = ''[[Dolby Digital]]'' 5.1 | first_aired = {{dat|2016|7|5|N}} | last_aired = pašlaik | preceded_by = | followed_by = | related = | website = https://www.netflix.com/lv/title/80057281 | production_website = }}'''''Stranger Things''''' ir ASV [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[šausmu filma|šausmu]] seriāls, kura autori ir [[brāļi Daferi]]. Viņi kopā ar [[Šons Levijs|Šonu Leviju]] un Denu Koenu ir arī seriāla izpildproducenti. Seriāla pirmā sezona straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' iznāca {{dat|2016|7|15||bez}}, otrā, trešā un ceturtā sezona attiecīgi iznāca 2017. oktobrī, 2019. gada jūlijā un 2022. gada maijā un jūlijā. 2022. gada februārī paziņoja, ka sekos piektā un noslēdzoša sezona. Seriāla darbība risinās 20. gadsimta 80. gados, galvenokārt izdomātajā Hokinsas pilsētā [[Indiāna|Indiānas štatā]], kurā notiek daudzi pārdabiski notikumi, jo īpaši to saikne ar naidīgu alternatīvo realitāti, ko sauc par ''Upside Down'', pēc tam, kad tai izveidojusies saikne ar realitāti. Seriālā filmējās [[Vinona Raidere]], [[Deivids Harbors]], [[Fins Volfhards]], [[Millija Bobija Brauna]], [[Geitens Mataraco]], [[Kalebs Maklaflins]], [[Natālija Daiere]], [[Čārlijs Hītons]], [[Kara Buono]], [[Metjū Modains]], [[Noa Šnaps]] un [[Džo Kīrijs]], [[Seidija Sinka]], [[Deikars Montgomerijs]], [[Šons Astins]], [[Pols Raizers]], [[Maija Hoka]], [[Prija Fergusone]] un [[Brets Gelmans]]. Brāļi Daferi izveidoja ''Stranger Things'' kā detektītdrāmas un [[pārdabiskums|pārdabisku]] elementu sajaukumu, kas attēlots sajaucot šausmas, zinātnisko fantastiku un bērnišķīgu jūtīgumu. Uzsākot seriāla darbību 20. gadsimta 80. gados, brāļi Daferi iekļāva tajā atsauces uz šīs desmitgades popkultūru, savukārt sižeta līniju un režijas ​​aspektus iedvesmoja [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]], [[Džons Kārpenters|Džona Kārpentera]], [[Deivids Linčs|Deivida Linča]], [[Stīvens Kings|Stīvena Kinga]], [[Vess Kreivens|Vesa Kreivena]] un [[Hovards Filips Lavkrafts|H. P. Lavkrafta]] darbi. Viņi arī smēlušies iedvesmu no eksperimentiem, kas tika veikti [[aukstais karš|aukstā kara]] laikā, un [[sazvērestības teorija|sazvērestības teorijām]] par slepeniem valdības eksperimentiem. Seriāls ''Stranger Things'' piesaistījis rekordlielu skatītāju skaitu straumēšanas servisā ''Netflix'', un kritiķi to slavē par tā atmosfēru, aktiermākslu, skaņu celiņu, režiju, scenāriju un cieņas izrādīšanu 80. gadu filmām. Kritiķi uzskata, ka ''Stranger Things'' ir viens no ''Netflix'' vadošajiem seriāliem, jo tas ir ieguvis īpašu [[fandoms|fanu bāzi]] un atzīts par daudzu tā jauno aktieru lielās karjeras sākumu. Seriāls saņēmis vairākas balvas un nominācijas, tostarp nominācijas [[Zelta globusa balva]]i, [[BAFTA televīzijas balva]]i, [[Amerikas režisoru ģildes balva]]i, [[Amerikas scenāristu ģildes balva]]i un [[Grammy balva]]i, kā arī ieguva [[Emmy balva|''Primetime Emmy'' balvu]], [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]] kategorijā "Labākais aktieru sastāvs drāmas seriālā", [[Amerikas Kinoinstitūts|Amerikas Kinoinstitūta balvu]], [[Televīzijas kritiķu izvēles balva|Televīzijas kritiķu izvēles balvu]] un ''[[People's Choice balva|People's Choice balvu]]. == Ārējās saites == {{commons category-inline|Stranger Things}} {{Filmu ārējās saites}} * ''[https://www.netflix.com/lv/title/80057281 Netflix]'' {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par televīziju]] [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] 0yplpjdu12jajlzld8rq7uk00q5vakp 3661499 3661419 2022-07-27T11:55:44Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{commons category → {{Commons, Gelman → Gelmen (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = {{Noitalic|"Stranger Things"}} | image = Stranger Things logo.png | caption = | genre = * [[zinātniskā fantastika]] * [[šausmu filma]] * vēsturiska [[drāma]] | creator = [[brāļi Daferi]] | based_on = | starring = * [[Vinona Raidere]] * [[Deivids Harbors]] * [[Fins Volfhards]] * [[Millija Bobija Brauna]] * [[Geitens Mataraco]] * [[Kalebs Maklaflins]] * [[Natālija Daiere]] * [[Čārlijs Hītons]] * [[Kara Buono]] * [[Metjū Modains]] * [[Noa Šnaps]] * [[Seidija Sinka]] * [[Džo Kīrijs]] * [[Deikars Montgomerijs]] * [[Šons Astins]] * [[Pols Raizers]] * [[Maija Hoka]] * [[Prija Fergusone]] * [[Brets Gelmens]] | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{USA}} | language = [[angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 4 | num_episodes = 32 | list_episodes = | executive_producer = * Karls Gaiduseks * Sindija Holanda * Braiens Raits * Mets Tunels * Šons Līvijs * Dens Koens * Maikls Dobss * Mets Dafers * Ross Dafers * Ians Patersons * Šenona Sanga | producer = | editor = | location = {{vieta|ASV|Džordžija|Džeksona}} | cinematography = | camera = | runtime = 42–62 minūtes | company = * ''21 Laps Entertainment'' * ''Monkey Massacre'' | distributor = ''[[Netflix]]'' | channel = ''[[Netflix]]'' | picture_format = * [[4K resolution|4K]] (2:1 [[Ultra high definition television|UHDTV]]) | audio_format = ''[[Dolby Digital]]'' 5.1 | first_aired = {{dat|2016|7|5|N}} | last_aired = pašlaik | preceded_by = | followed_by = | related = | website = https://www.netflix.com/lv/title/80057281 | production_website = }}'''''Stranger Things''''' ir ASV [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[šausmu filma|šausmu]] seriāls, kura autori ir [[brāļi Daferi]]. Viņi kopā ar [[Šons Levijs|Šonu Leviju]] un Denu Koenu ir arī seriāla izpildproducenti. Seriāla pirmā sezona straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' iznāca {{dat|2016|7|15||bez}}, otrā, trešā un ceturtā sezona attiecīgi iznāca 2017. oktobrī, 2019. gada jūlijā un 2022. gada maijā un jūlijā. 2022. gada februārī paziņoja, ka sekos piektā un noslēdzoša sezona. Seriāla darbība risinās 20. gadsimta 80. gados, galvenokārt izdomātajā Hokinsas pilsētā [[Indiāna|Indiānas štatā]], kurā notiek daudzi pārdabiski notikumi, jo īpaši to saikne ar naidīgu alternatīvo realitāti, ko sauc par ''Upside Down'', pēc tam, kad tai izveidojusies saikne ar realitāti. Seriālā filmējās [[Vinona Raidere]], [[Deivids Harbors]], [[Fins Volfhards]], [[Millija Bobija Brauna]], [[Geitens Mataraco]], [[Kalebs Maklaflins]], [[Natālija Daiere]], [[Čārlijs Hītons]], [[Kara Buono]], [[Metjū Modains]], [[Noa Šnaps]] un [[Džo Kīrijs]], [[Seidija Sinka]], [[Deikars Montgomerijs]], [[Šons Astins]], [[Pols Raizers]], [[Maija Hoka]], [[Prija Fergusone]] un [[Brets Gelmens]]. Brāļi Daferi izveidoja ''Stranger Things'' kā detektītdrāmas un [[pārdabiskums|pārdabisku]] elementu sajaukumu, kas attēlots sajaucot šausmas, zinātnisko fantastiku un bērnišķīgu jūtīgumu. Uzsākot seriāla darbību 20. gadsimta 80. gados, brāļi Daferi iekļāva tajā atsauces uz šīs desmitgades popkultūru, savukārt sižeta līniju un režijas ​​aspektus iedvesmoja [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]], [[Džons Kārpenters|Džona Kārpentera]], [[Deivids Linčs|Deivida Linča]], [[Stīvens Kings|Stīvena Kinga]], [[Vess Kreivens|Vesa Kreivena]] un [[Hovards Filips Lavkrafts|H. P. Lavkrafta]] darbi. Viņi arī smēlušies iedvesmu no eksperimentiem, kas tika veikti [[aukstais karš|aukstā kara]] laikā, un [[sazvērestības teorija|sazvērestības teorijām]] par slepeniem valdības eksperimentiem. Seriāls ''Stranger Things'' piesaistījis rekordlielu skatītāju skaitu straumēšanas servisā ''Netflix'', un kritiķi to slavē par tā atmosfēru, aktiermākslu, skaņu celiņu, režiju, scenāriju un cieņas izrādīšanu 80. gadu filmām. Kritiķi uzskata, ka ''Stranger Things'' ir viens no ''Netflix'' vadošajiem seriāliem, jo tas ir ieguvis īpašu [[fandoms|fanu bāzi]] un atzīts par daudzu tā jauno aktieru lielās karjeras sākumu. Seriāls saņēmis vairākas balvas un nominācijas, tostarp nominācijas [[Zelta globusa balva]]i, [[BAFTA televīzijas balva]]i, [[Amerikas režisoru ģildes balva]]i, [[Amerikas scenāristu ģildes balva]]i un [[Grammy balva]]i, kā arī ieguva [[Emmy balva|''Primetime Emmy'' balvu]], [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]] kategorijā "Labākais aktieru sastāvs drāmas seriālā", [[Amerikas Kinoinstitūts|Amerikas Kinoinstitūta balvu]], [[Televīzijas kritiķu izvēles balva|Televīzijas kritiķu izvēles balvu]] un ''[[People's Choice balva|People's Choice balvu]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Filmu ārējās saites}} * ''[https://www.netflix.com/lv/title/80057281 Netflix]'' {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par televīziju]] [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] 4db9ku1fqo7e63q4q85lo57gzl82d3m 77. Zelta globusa balva 0 447169 3661293 3635943 2022-07-26T20:11:11Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: ''[[Fleabag]]'' → "[[Asprātīgā sieviete]]" (''Fleabag'') (6) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = 77. Zelta globusa balva | current_awards = | image = 77th Golden Globe Awards.png | imagesize = | alt = | caption = | description = | presenter = [[Holivudas Ārzemju preses asociācija]] | host = [[Rikijs Džerveiss]] | date = {{dat|2020|1|5|N|bez}} | location = {{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa|The Beverly Hilton}} | winner = | website = | network = [[NBC]] | runtime = | ratings = | producer = | director = | previous = [[76. Zelta globusa balva|76.]] | main = [[Zelta globusa balva]] | next = [[78. Zelta globusa balva|78]] }} '''77. [[Zelta globusa balva]]''' tika pasniegta labākajām [[2019. gads kino|2019. gada filmām]] un ASV televīzijas pārraidēm, kuras izvēlējās [[Holivudas Ārzemju preses asociācija]] (HFPA). Ceremonijas producenti ir ''[[Dick Clark Productions]]'' un HFPA, un ASV to pārraidīja kanālā [[NBC]]. Ceremoniju piekto un pēdējo reizi vadīja [[Rikijs Džerveiss]].<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2019/11/12/movies/ricky-gervais-golden-globes.html|title=Ricky Gervais Will Return to Host (and Roast) the Golden Globes|last=Buchanan|first=Kyle|date=November 12, 2019|work=The New York Times|access-date=November 13, 2019|language=en-US|issn=0362-4331}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2020/jan/05/golden-globes-2020-1917-and-fleabag-lead-british-invasion-with-major-wins |title =Golden Globes 2020: 1917 and Fleabag lead British invasion with major wins|date=5 January 2020|work=Guardian|accessdate=6 January 2020}}</ref> Nominantus {{dat|2019|12|9||bez}} paziņoja [[Tims Allens]], [[Dakota Faninga]] un [[Sjūzana Keleči Votsone]].<ref>{{ziņu atsauce|url=https://ew.com/golden-globes/2019/12/05/tim-allen-dakota-fanning-susan-kelechi-watson-golden-globe/|title=Tim Allen, Dakota Fanning, and Susan Kelechi Watson to announce 2020 Golden Globe nominations|last=Huff|first=Lauren|date=December 5, 2019|work=Entertainment Weekly|access-date=December 9, 2019}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.theguardian.com/film/2019/dec/09/golden-globes-2020-full-list-of-nominations|title =Golden Globes 2020: full list of nominations|date=9 December 2019|work=Guardian|accessdate=10 December 2019}}</ref> Filma ''[[Marriage Story]]'' saņēma sešas nominācijas. [[Toms Henkss]] un [[Elena Didženeresa]] tika paziņoti kā [[Sesila B. Demila balva]]s un [[Kerolas Bērnetas balva]]s saņēmēji. Filma "[[Reiz Holivudā]]" ieguva visvairāk balvas — trīs, tostarp arī kā [[Labākais mūzikls vai kinokomēdija (Zelta globusa balva)|"Labākais mūzikls vai kinokomēdija"]]. Filmas "[[1917 (filma)|1917]]", "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" un ''[[Rocketman]]'' katra ieguva divas balvas, no kurām "1917" ieguva balvu kategorijā [[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|"Labākā drāmas filma"]]. Televīzijā, seriāli ''[[Succession]]'', "[[Asprātīgā sieviete]]" (''Fleabag'') un "[[Černobiļa (miniseriāls)|Černobiļa]]" katrs saņēma divas balvas.<ref>{{ziņu atsauce|last=Lang|first=Brent|url=https://variety.com/2020/film/awards/golden-globes-2019-biggest-wins-netflix-1203457082/|title=Golden Globes: ‘Once Upon a Time in Hollywood,’ ‘1917’ Win Big|date=5 January 2020|work=Variety|accessdate=6 January 2020}}</ref> == Saraksts == {| class="wikitable" !Datums<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.goldenglobes.com/articles/timeline-77th-golden-globes-announced|title=Timeline for 77th Golden Globes Announced|website=www.goldenglobes.com|language=en|access-date=November 13, 2019}}</ref> !Notikums |- |{{dat|2019|12|9|n|bez}} |Nominantu izziņošana |- |{{dat|2019|12|19|n|bez}} |Galīgās balsošanas nolikums izsūtīts visiem HFPA biedriem |- |{{dat|2019|12|30|n|bez}} |Galīgās balsošanas beigas |- |{{dat|2020|1|5|n|bez}} |77. Zelta globusa balvas ceremonija |} == Laureāti un nominācijas == === Kino === [[Attēls:Joaquin Phoenix in 2018.jpg|right|thumb|150px|Labākais aktieris drāmas filmā — [[Hoakins Fīnikss]]]] [[Attēls:Renée Zellweger Berlinale 2010 (cropped).jpg|right|thumb|150px|Labākā aktrise drāmas filmā — [[Renē Zelvēgere]]]] [[Attēls:Taron Egerton by Gage Skidmore 2.jpg|right|thumb|150px|Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā — [[Tarons Edžertons]]]] [[Attēls:Awkwafina (cropped).png|right|thumb|150px|Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā — [[Avkvafina]]]] [[Attēls:Brad Pitt 2019 by Glenn Francis.jpg|right|thumb|150px|Labākais otrā plāna aktieris — [[Breds Pits]]]] [[Attēls:Laura Dern Deauville 2017.jpg|right|thumb|150px|Labākā otrā plāna aktrise — [[Lora Derna]]]] [[Attēls:JavierBardemSamMendesHWOFNov2012 (cropped).jpg|right|thumb|150px|Labākais režisors — [[Sems Mendess]]]] [[Attēls:Quentin Tarantino by Gage Skidmore.jpg|right|thumb|150px|Labākais scenārijs — [[Kventins Tarantīno]]]] [[Attēls:Brian Cox (2016) - 01.jpg|right|thumb|150px|Labākais aktieris televīzijas seriālā - drāma — [[Braians Kokss]]]] [[Attēls:Olivia Colman at Moet BIFA 2014 (cropped).jpg|alt=|thumb|150px|Labākā aktrise televīzijas seriālā - drāma — [[Olīvija Kolmane]]]] [[Attēls:Ramy Youssef Cropped (cropped).png|right|thumb|150px|Labākais aktieris seriālā mūzikas vai komēdijseriālā — [[Rāmi Jūsifs]]]] [[Attēls:Phoebe Waller-Bridge on MTV International.png|right|thumb|150px|Labākā aktrise seriālā mūzikas vai komēdijseriālā — [[Fībija Vollere Bridža]]]] [[Attēls:Russell Crowe - Flickr - Eva Rinaldi Celebrity and Live Music Photographer (2).jpg|right|thumb|150px|Labākais aktieris miniseriālā vai televīzijas filmā — [[Rasels Krovs]]]] [[Attēls:Michelle Williams (Berlinale 2010).jpg|right|thumb|150px|Labākā aktrise miniseriālā vai televīzijas filmā — [[Mišela Viljamsa]]]] [[Attēls:Stellan Skarsgård 2009.jpg|right|thumb|150px|Labākais otrā plāna aktieris seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā — [[Stellans Skašgords]]]] [[Attēls:Patricia Arquette 2015.jpg|right|thumb|150px|Labākā otrā plāna aktrise seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā — [[Patrīcija Ārkete]]]] {| class=wikitable style="width=100%" |- ! colspan=2 dsvsvdsv| Labākā spēlfilma |- !style="width=50%" | [[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|Labākā drāmas filma]] !style="width=50%" | [[Labākais mūzikls vai kinokomēdija (Zelta globusa balva)|Labākais mūzikls vai kinokomēdija]] |- | valign="top" | * '''"[[1917 (filma)|1917]]"''' ** "[[Īrs (filma)|Īrs]]" ** "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" ** ''[[Marriage Story]]'' ** ''[[The Two Popes]]'' | valign="top" | * '''"[[Reiz Holivudā]]"''' ** ''[[Dolemite Is My Name]]'' ** "[[Trusis Džodžo]]" ** "[[Uz nažiem]]" ** ''[[Rocketman]]'' |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums drāmas filmā |- ! [[Labākais aktieris drāmā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise drāmā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Hoakins Fīnikss]] par [[Džokers (tēls)|Artūra Fleka / Džokera]] lomu filmā "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]"''' ** [[Kristians Beils]] par [[Kens Mailss|Kena Mailsa]] lomu filmā "[[Lemāna-'66: Lielais izaicinājums]]" ** [[Antonio Banderass]] par Salvadora Mallo lomu filmā "[[Sāpes un slava]]" ** [[Ādams Draivers]] par Čārlija Bārbera lomu filmā ''[[Marriage Story]]'' ** [[Džonatans Praiss]] par [[Francisks|kardināla Horhe Mario Bergoljo]] lomu filmā ''[[The Two Popes]]'' | valign="top" | * '''[[Renē Zelvēgere]] par [[Džūdija Gārlenda|Džūdijas Gārlendas]] lomu filmā "[[Džūdija]]"''' ** [[Sintija Erivo]] par [[Harrieta Tabmena|Harrietas Tabmenas]] lomu filmā ''[[Harriet]]'' ** [[Skārleta Johansone]] par Nikolas Bārberes lomu filmā ''[[Marriage Story]]'' ** [[Sērša Runena]] par Žozefīnas Martas lomu filmā "[[Mazās sievietes (2019. gada filma)|Mazās sievietes]]" ** [[Šarlīze Terona]] par [[Megina Kelija|Meginas Kelijas]] lomu filmā "[[Skandāls]]" |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums mūziklā vai kinokomēdijā |- ! [[Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Tarons Edžertons]] par [[Eltons Džons|Eltona Džona]] lomu filmā ''[[Rocketman]]''''' ** [[Denjels Kreigs]] par Benoita Blanka lomu filmā "[[Uz nažiem]]" ** [[Romāns Grifins Deiviss]] par Džodžo Betclera lomu filmā "[[Trusis Džodžo]]" ** [[Leonardo Di Kaprio]] par Rika Daltona lomu filmā "[[Reiz Holivudā]]" ** [[Edijs Mērfijs]] par [[Rudijs Rejs Mūrs|Rudija Reja Mūra]] lomu filmā ''[[Dolemite Is My Name]]'' | valign="top" | * '''[[Avkvafina]] par Bilijas Vongas lomu filmā ''[[The Farewell]]''''' ** [[Ana de Armasa]] par Martas Kabreras lomu filmā "[[Uz nažiem]]" ** [[Keita Blanšeta]] par Bernadetas Foksas lomu filmā "[[Kur palikusi Bernadeta?]]" ** [[Bīnija Feldšteina]] par Molijas Deividsones lomu filmā ''[[Booksmart]]'' ** [[Emma Tompsone]] par Ketrīnas Ņūberijas lomu filmā ''[[Late Night]]'' |- ! colspan=2 | Labākais otrā plāna tēlojums |- ! [[Labākais otrā plāna aktieris (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktieris]] ! [[Labākā otrā plāna aktrise (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Breds Pits]] par Klifa Būta lomu filmā "[[Reiz Holivudā]]"''' ** [[Toms Henkss]] par [[Freds Rodžerss|Freda Rodžersa]] lomu filmā "[[Brīnišķīga diena kaimiņos]]" ** [[Entonijs Hopkinss]] par [[Benedikts XVI|Benedikta XVI]] lomu filmā ''[[The Two Popes]]'' ** [[Als Pačīno]] par [[Džimijs Hofa|Džimija Hofas]] lomu filmā "[[Īrs (filma)|Īrs]]" ** [[Džo Peši]] par [[Rasels Bafalino|Rasela Bafalino]] lomu filmā "Īrs" | valign="top" | * '''[[Lora Derna]] par Noras Fanšovas lomu filmā ''[[Marriage Story]]''''' ** [[Ketija Beitsa]] par Barbaras "Bobijas" Džuelas lomu filmā ''[[Richard Jewell]]'' ** [[Anete Beninga]] par [[Daiana Fainstaina|Daianas Fainstainas]] lomu filmā ''[[The Report]]'' ** [[Dženifere Lopesa]] par Ramonas Vegas lomu filmā "[[Afēristes]]" ** [[Margota Robija]] par Kailas Pospisilas lomu filmā "[[Skandāls]]" |- ! colspan=2 | Pārējās |- ! [[Labākais režisors (Zelta globusa balva)|Labākais režisors]] ! [[Labākais scenārijs (Zelta globusa balva)|Labākais scenārijs]] |- | valign="top" | * '''[[Sems Mendess]] – "[[1917 (filma)|1917]]"''' ** [[Pons Čūns Ho]] – "[[Parazīts (filma)|Parazīts]]" ** [[Tods Filipss]] – "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" ** [[Mārtins Skorsēze]] – "[[Īrs (filma)|Īrs]]" ** [[Kventins Tarantīno]] – "[[Reiz Holivudā]]" | valign="top" | * '''[[Kventins Tarantīno]] – "[[Reiz Holivudā]]"''' ** [[Noa Baumbahs]] – ''[[Marriage Story]]'' ** [[Pons Čūns Ho]] un Hans Džins Vons – "[[Parazīts (filma)|Parazīts]]" ** [[Entonijs Makārtens]] – ''[[The Two Popes]]'' ** [[Stīvens Zailans]] – "[[Īrs (filma)|Īrs]]" |- ! [[Labākais skaņu celiņš (Zelta globusa balva)|Labākais skaņu celiņš]] ! [[Labākā oriģināldziesma (Zelta globusa balva)|Labākā oriģināldziesma]] |- | valign="top" | * '''[[Hildura Gudnadoutira]] – "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]"''' ** [[Aleksandrs Desplā]] – "[[Mazās sievietes (2019. gada filma)|Mazās sievietes]]" ** [[Rendijs Ņūmens]] – ''[[Marriage Story]]'' ** [[Tomass Ņūmens]] – "[[1917 (filma)|1917]]" ** [[Denjels Pembertons]] – "[[Bruklina bez mātes]]" | valign="top" | * '''''(I'm Gonna) Love Me Again'' ([[Eltons Džons]], [[Bērnijs Taupins]]) – ''[[Rocketman]]''''' ** ''[[Beautiful Ghosts]]'' ([[Endrū Loids Vebers]], [[Teilora Svifta]]) – ''[[Cats]]'' ** ''Into the Unknown'' ([[Kristena Andersona Lopesa]], [[Roberts Lopess]]) – "[[Ledus sirds 2]]" ** ''[[Spirit (Beyoncé dziesma)|Spirit]]'' ([[Bejonse Noulza]], [[Labrinth|Timotijs Makenzijs]], [[Ilja Sālmanzādess]]) – "[[Karalis Lauva (2019. gada filma)|Karalis Lauva]]" ** ''Stand Up'' (Džošua Braians Kempbells, [[Sintija Erivo]]) – ''[[Harriet]]'' |- ! [[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Labākā animācijas filma]] ! [[Labākā filma svešvalodā (Zelta globusa balva)|Labākā filma svešvalodā]] |- | valign="top" | * '''''[[Missing Link]]''''' ** "[[Ledus sirds 2]]" ** "[[Kā pieradināt pūķi 3]]" ** "[[Karalis Lauva (2019. gada filma)|Karalis Lauva]]" ** "[[Rotaļlietu stāsts 4]]" | valign="top" | * '''"[[Parazīts (filma)|Parazīts]]" (''기생충'', [[Dienvidkoreja]], korejiešu valodā)''' ** ''[[The Farewell]]'' (''别告诉她'', [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], mandarīnu valodā) ** "[[Nožēlojamie (2019. gada filma)|Nožēlojamie]]" (''Les Misérables'', [[Francija]], franču valodā) ** "[[Sāpes un slava]]" (''Dolor y gloria'', [[Spānija]], spāņu valodā) ** "[[Lēdijas portrets ugunī]]" (''Portrait de la jeune fille en feu'', Francija, franču valodā) |} === Filmas ar vairākām nominācijām === Sekojošās filmas saņēmušas vairākas nominācijas: {| class="wikitable" |- ! scope="col" style="width:55px;"| Nominācijas ! scope="col" style="text-align:center;"| Filmas |- | style="text-align:center | 6 || ''[[Marriage Story]]'' |- | rowspan="2" style="text-align:center | 5 || "[[Īrs (filma)|Īrs]]" |- | "[[Reiz Holivudā]]" |- | rowspan="2" style="text-align:center | 4 || "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" |- | ''[[The Two Popes]]'' |- | rowspan="4" style="text-align:center | 3 || "[[1917 (filma)|1917]]" |- | "[[Uz nažiem]]" |- | "[[Parazīts (filma)|Parazīts]]" |- | ''[[Rocketman]]'' |- | rowspan="9" style="text-align:center | 2 || "[[Skandāls]]" |- | ''[[Dolemite Is My Name]]'' |- | ''[[The Farewell]]'' |- | "[[Ledus sirds 2]]" |- | ''[[Harriet]]'' |- | "[[Trusis Džodžo]]" |- | "[[Karalis Lauva (2019. gada filma)|Karalis Lauva]]" |- | "[[Mazās sievietes (2019. gada filma)|Mazās sievietes]]" |- | "[[Sāpes un slava]]" |} === Filmas ar vairākām uzvarām === Sekojošās filmas ieguvušas vairākas uzvaras: {| class="wikitable" |- ! scope="col" style="width:55px;"| Uzvaras ! scope="col" style="text-align:center;"| Filmas |- |rowspan="1" style="text-align:center | 3 || "[[Reiz Holivudā]]" |- |rowspan="3" style="text-align:center | 2 || "[[1917 (filma)|1917]]" |- | "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" |- | ''[[Rocketman]]'' |} === Televīzija === {| class=wikitable style="width=100%" |- ! colspan=2 | Labākais seriāls |- !style="width=50%" | [[Labākais drāmas seriāls (Zelta globusa balva)|Drāmas seriāls]] !style="width=50%" | [[Labākais mūzikas vai komēdijseriāls (Zelta globusa balva)|Mūzikas vai komēdijseriāls]] |- | valign="top" | * '''''[[Succession]]''''' ** "[[Lielie mazie meli]]" ** "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ** "[[Nogalināt Īvu]]" ** ''[[The Morning Show]]'' | valign="top" | * '''"[[Asprātīgā sieviete]]" (''Fleabag'')''' ** ''[[Barry (seriāls)|Barry]]'' ** ''[[The Kominsky Method]]'' ** ''[[The Marvelous Mrs. Maisel]]'' ** ''[[The Politician]]'' |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums drāmas seriālā |- ! [[Labākais aktieris drāmas seriālā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise drāmas seriālā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Braians Kokss]] par Logana Roja lomu seriālā ''[[Succession]]''''' ** [[Kits Haringtons]] par [[Džons Sniegs|Džona Sniega]] lomu seriālā "[[Troņu spēle (seriāls)|Troņu spēle]]" ** [[Rāmī Māleks]] par Eliota Aldersona lomu seriālā ''[[Mr. Robot]]'' ** [[Tobjass Menziss]] par [[Princis Filips|prinča Filipa]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ** [[Billijs Porters]] par Preja Tella lomu seriālā ''[[Pose]]'' | valign="top" | * '''[[Olīvija Kolmane]] par [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' ** [[Dženifere Anistone]] par Aleksas Levijas lomu seriālā ''[[The Morning Show]]'' ** [[Džodija Komera]] par Oksanas Astankovas / Vilanelles lomu seriālā "[[Nogalināt Īvu]]" ** [[Nikola Kidmena]] par Selestes Raitas lomu seriālā "[[Lielie mazie meli]]" ** [[Rīza Viterspūna]] par Bredlijas Džeksones lomu seriālā ''[[The Morning Show]]'' |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums mūzikas vai komēdijseriālā |- ! [[Labākais aktieris mūzikas vai komēdijseriālā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise mūzikas vai komēdijseriālā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Rāmi Jūsifs]] par Rāmi Hasāna lomu seriālā ''[[Ramy]]''''' ** [[Maikls Daglass]] par Sendija Kominska lomu seriālā ''[[The Kominsky Method]]'' ** [[Bills Heiders]] par Berija Berkmena / Berija Bloka lomu seriālā ''[[Barry (seriāls)|Barry]]'' ** [[Bens Plats]] par Peitona Hobarta lomu seriālā ''[[The Politician]]'' ** [[Pols Rads]] par Mailsa Eliota / Mailsa Eliota klona lomām seriālā ''[[Living with Yourself]]'' | valign="top" | * '''[[Fībija Vollere Bridža]] par Flībegas lomu seriālā "[[Asprātīgā sieviete]]" (''Fleabag'')''' ** [[Kristīna Eplgeita]] par Dženas Hārdingas lomu seriālā ''[[Dead to Me]]'' ** [[Reičela Brosnahena]] par Miriamas "Midžas" Meizelas lomu seriālā ''[[The Marvelous Mrs. Maisel]]'' ** [[Kirstena Dansta]] par Kristālas Stabsas lomu seriālā ''[[On Becoming a God in Central Florida]]'' ** [[Nataša Liona]] par Nadjas Vulvokovas lomu seriālā ''[[Russian Doll]]'' |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums miniseriālā vai televīzijas filmā |- ! [[Labākais aktieris miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Rasels Krovs]] par [[Rodžers Ailss|Rodžera Ailsa]] lomu miniseriālā "[[Skaļākā balss]]"''' ** [[Kristofers Ebots]] par kapteiņa Džona Josariāna lomu miniseriālā "[[Āķis 22]]" ** [[Saša Barons Koens]] par [[Eli Koens|Eli Koena]] lomu miniseriālā ''[[The Spy]]'' ** [[Džareds Hariss]] par [[Valērijs Ļegasovs|Valērija Ļegasova]] lomu miniseriālā "[[Černobiļa (miniseriāls)|Černobiļa]]" ** [[Sems Rokvels]] par [[Bobs Foss|Boba Fosa]] lomu miniseriālā ''[[Fosse/Verdon]]'' | valign="top" | * '''[[Mišela Viljamsa]] par [[Gvena Verdona|Gvenas Verdonas]] lomu miniseriālā ''[[Fosse/Verdon]]''''' ** [[Keitlīna Dīvere]] par Marijas Adleres lomu miniseriālā ''[[Unbelievable]]'' ** [[Džoija Kinga]] par Rouzas Blanhārdas lomu miniseriālā ''[[The Act]]'' ** [[Helēna Mirena]] par [[Katrīna II Lielā|Katrīnas Lielās]] lomu miniseriālā "[[Katrīna Lielā (miniseriāls)|Katrīna Lielā]]" ** [[Merita Vīvere]] par Kārenas Duvālas lomu miniseriālā ''[[Unbelievable]]'' |- ! colspan=2 | Labākais otrā plāna tēlojums seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā |- ! [[Labākais otrā plāna aktieris seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktieris]] ! [[Labākā otrā plāna aktrise seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Stellans Skašgords]] par [[Boriss Ščerbina|Borisa Ščerbinas]] lomu miniseriālā "[[Černobiļa (miniseriāls)|Černobiļa]]"''' ** [[Alans Ārkins]] par Normana Ņūlendera lomu seriālā ''[[The Kominsky Method]]'' ** [[Kīrans Kalkins]] par Romāna Roja lomu seriālā ''[[Succession]]'' ** [[Endrū Skots]] par mācītāja lomu seriālā "[[Asprātīgā sieviete]]" (''Fleabag'') ** [[Henrijs Vinklers]] par Džīna Kozineja lomu seriālā ''[[Barry (seriāls)|Barry]]'' | valign="top" | * '''[[Patrīcija Ārkete]] par Dī Dī Blanhārdas lomu miniseriālā ''[[The Act]]''''' ** [[Helēna Bonema Kārtere]] par [[Princese Mārgarete|princeses Mārgaretes]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ** [[Toni Kolete]] par Greisas Rasmunsenas lomu miniseriālā ''[[Unbelievable]]'' ** [[Merila Strīpa]] par Mērijas Luisas Raitas lomu seriālā "[[Lielie mazie meli]]" ** [[Emilija Votsone]] par Uļjanas Homjakas lomu miniseriālā "[[Černobiļa (miniseriāls)|Černobiļa]]" |- ! colspan=2 | [[Labākais miniseriāls vai filma (Zelta globusa balva)|Labākais miniseriāls vai filma]] |- | colspan=2 style="vertical-align:top;" | * '''"[[Černobiļa (miniseriāls)|Černobiļa]]"''' ** "[[Āķis 22]]" ** ''[[Fosse/Verdon]]'' ** "[[Skaļākā balss]]" ** ''[[Unbelievable]]'' |} === Televīziju projekti ar vairākām nominācijām === Sekojošās televīziju projekti saņēmuši vairākas nominācijas: {| class="wikitable" |- ! scope="col" style="width:55px;"| Nominācijas ! scope="col" style="text-align:center;"| Projekts |- | rowspan="3" style="text-align:center | 4 || "[[Černobiļa (miniseriāls)|Černobiļa]]" |- | "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" |- | ''[[Unbelievable]]'' |- | rowspan="7" style="text-align:center | 3 || ''[[Barry (seriāls)|Barry]]'' |- | "[[Lielie mazie meli]]" |- | "[[Asprātīgā sieviete]]" (''Fleabag'') |- | ''[[Fosse/Verdon]]'' |- | ''[[The Kominsky Method]]'' |- | ''[[The Morning Show]]'' |- | ''[[Succession]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center | 2 || ''[[The Act]]'' |- | "[[Āķis 22]]" |- | "[[Nogalināt Īvu]]" |- | "[[Skaļākā balss]]" |- | ''[[The Marvelous Mrs. Maisel]]'' |- | ''[[The Politician]]'' |} === Televīziju projekti ar vairākām uzvarām === Sekojošās televīziju projekti ieguvuši vairākas uzvaras: {| class="wikitable" |- ! scope="col" style="width:55px;"| Uzvaras ! scope="col" style="text-align:center;"| Projekts |- |rowspan="3" style="text-align:center | 2 || ''[[Succession]]'' |- | "[[Asprātīgā sieviete]]" (''Fleabag'') |- | "[[Černobiļa (miniseriāls)|Černobiļa]]" |} === Sesila B. Demila balva === [[Sesila B. Demila balva]] ir goda balva, kas tiek piešķirta par izciliem sasniegumiem izklaides industrijā. Tā tiek piešķirta personai par nozīmīgu ieguldījumu kino industrijā un nodēvēta tā ir tās pirmā saņēmēja, režisora [[Sesils B. Demils|Sesila B. Demila]] vārdā. * [[Toms Henkss]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.goldenglobes.com/cecil-b-demille-award-0|title=The Cecil B. deMille Award|website=www.goldenglobes.com|language=en|access-date=November 13, 2019}}</ref> === Kerolas Bērnetas balva === [[Karolas Bērnetas balva]] ir goda balva, kas tiek piešķirta par izcilu un ilgstošu darbu televīzijā. Balva nodēvēta tās pirmās saņēmējas, aktrises [[Kerola Bērneta|Kerolas Bērnetas]] vārdā. * [[Elena Didženeresa]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.goldenglobes.com/carol-burnett-award-0|title=The Carol Burnett Award|website=www.goldenglobes.com|language=en|access-date=November 13, 2019}}</ref> == Ceremonija == === Zelta globusa vēstnieki === [[Zelta globusa vēstnieki]] ceremonijā bija Dilans Brosnans un Periss Brosnans, [[Pīrss Brosnans|Pīrsa Brosnana]] un [[Kīlija Šeja Smita|Kīlijas Šejas Smitas]] dēli. === Ceremonijas dalībnieki === Ceremonijā piedalījās sekojošas personības:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/charlize-theron-will-ferrell-tiffany-haddish-presenting-golden-globes-1265542|title=Golden Globes: Charlize Theron, Will Ferrell, Tiffany Haddish Set to Present|work=The Hollywood Reporter|last=Lewis|first=Hilary|date=January 2, 2020|access-date=January 2, 2020}}</ref> * [[Dženifere Anistone]] un [[Rīza Viterspūna]] pasniedza balvu kategorijās "Labākais aktieris mūzikas vai komēdijseriālā" un "Labākais aktieris miniseriālā vai televīzijas filmā" * [[Anete Beninga]] prezentēja filmu "1917" * [[Eltons Džons]] un [[Bērnijs Topins]] prezentēja filmu ''Rocketman'' * [[Mets Bomers]] un [[Sofija Vergara]] pasniedza balvas kategorijās "Labākais otrā plāna aktieris seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā" un "Labākais drāmas seriāls" * [[Hārvijs Keitels]] prezentēja filmu "Īrs" * [[Teds Densons]] un [[Kerija Vašingtone]] pasniedza balvu kategorijā "Labākā aktrise mūzikas vai komēdijseriālā" * [[Kīts Haringtons]] un [[Sjēna Millere]] pasniedza balvu kategorijā "Labākā filma svešvalodā" * [[Keita Makinone]] pasniedza Kerolas Bērnetas balvu * [[Denjels Kreigs]] un [[Ana de Armasa]] prezentēja filmu "Uz nažiem" * [[Tims Alens]] un [[Lorena Grema]] pasniedza balvu kategorijā "Labākais aktieris drāmas seriālā" * [[Jūens Makgregors]] un [[Margota Robija]] pasniedza balvu kategorijā "Labākais scenārijs" * [[Eimija Polere]] un [[Teilora Svifta]] pasniedza balvu kategorijā "Labākā animācijas filma" * [[Leonardo Di Kaprio]] un [[Breds Pits]] prezentēja filmu "Reiz Holivudā" * [[Gvineta Paltrova]] pasniedza balvu kategorijā "Labākā otrā plāna aktrise" * [[Prijanka Čopra]] un [[Niks Džonass]] pasniedza balvu kategorijā "Labākais mūzikas vai komēdijseriāls" * [[Enzels Elgorts]] un [[Dakota Faninga]] pasniedza balvu kategorijā "Labākā oriģināldziesma" * [[Saša Barons Koens]] prezentēja filmu "Trusis Džodžo" * [[Zoja Kravica]] un [[Džeisons Momoa]] pasniedza balvu kategorijās "Labākā otrā plāna aktrise seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā" un "Labākā aktrise drāmas seriālā" * [[Šarlīze Terona]] pasniedza Sesila B. Demila balvu * [[Antonio Banderass]] un [[Helēna Mirena]] pasniedza balvu kategorijā "Labākais režisors" * [[Keita Blanšeta]] prezentēja filmu "Džokers" * [[Tifānija Hediša]] un [[Salma Hajeka]] pasniedza balvu kategorijā "Labākā aktrise miniseriālā vai televīzijas filmā" un "Labākais miniseriāls vai televīzijas filma" * [[Davaina Džoja Rendolfa]] un [[Veslijs Snaipss]] prezentēja filmu ''Dolemite Is My Name'' * [[Dženifere Lopesa]] un [[Pols Rads]] pasniedza balvu kategorijā "Labākais skaņu celiņš" un "Labākais otrā plāna aktieris" * [[Kriss Evanss]] un [[Skārleta Johansone]] pasniedza balvu kategorijā "Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā" un "Labākā aktrise mūzikas vai kinokomēdijā" * [[Džeisons Beitmens]] un [[Naomi Votsa]] prezentēja filmu ''Marriage Story'' * [[Reičela Vaisa]] prezentēja filmu ''The Two Popes'' * [[Pīrss Brosnans]] un [[Vills Ferels]] pasniedza balvu kategorijā "Labākais mūzikls vai kinokomēdija" * [[Glenna Klouza]] pasniedza balvu kategorijā "Labākais aktieris drāmas filmā" * [[Rāmī Māleks]] pasniedza balvu kategorijā "Labākā aktrise drāmas filmā" * [[Sandra Buloka]] pasniedza balvu kategorijā "Labākā drāmas filma" == Kritika == Esošie nominanti raisīja negatīvu kritiku par sieviešu trūkumu vairākās kategorijās: neviena sieviete nav nominēta kategorijās [[Labākais režisors (Zelta globusa balva)|"Labākais režisors"]] vai [[Labākais scenārijs (Zelta globusa balva)|"Labākais scenārijs"]], neskatoties uz to, ka par nominācijām cienīgas ir atzītas [[Selīna Sjamma]] (''Portrait of a Lady on Fire'', nominācijai "Labākā filma svešvalodā"), [[Greta Gērviga]] ("Mazās sievietes"), [[Dženifere Kenta]] (''The Nightingale''), [[Lulu Vona]] (''The Farewell'', arī nominācijai "Labākā filma svešvalodā"), [[Olīvija Vailda]] (''Booksmart'') [[Lorene Skafarija]] ("Afēristes") un [[Mariele Helere]] (''A Beautiful Day in the Neighborhood'').<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.insider.com/golden-globes-2020-women-and-people-of-color-2019-12|title=10 times the Golden Globes failed women and people of color this year|last=Torres|first=Libby|website=Insider}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.yahoo.com/entertainment/little-women-director-greta-gerwig-responds-to-her-golden-globes-snub-its-always-a-bummer-because-its-nice-to-be-recognized-181951749.html|title='Little Women' director Greta Gerwig responds to her Golden Globes snub: 'It's always a bummer, because it's nice to be recognized'|website=www.yahoo.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/newsbeat-50725073|title=Golden Globes criticised for all-male director nominees|date=December 10, 2019|via=www.bbc.com}}</ref> [[Sieviešu kinožurnālistu alianse]] nominēja HFPA savai Kauna zāles balvai par "sieviešu kandidātu neiekļaušanu lielākajās Zelta globusa kategorijā".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.awardscircuit.com/2019/12/22/alliance-of-women-film-journalists-2019-nominees-announced-the-irishman-marriage-story-and-once-upon-a-time-lead/|title=Alliance of Women Film Journalists 2019 Nominees Announced: 'The Irishman', 'Marriage Story', and 'Once Upon A Time' Lead • AwardsCircuit &#124; Entertainment, Predictions, Reviews|first=Clayton|last=Davis|date=December 22, 2019|access-date={{dat|2019|12|26||bez}}|archive-date={{dat|2019|12|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191224141737/https://www.awardscircuit.com/2019/12/22/alliance-of-women-film-journalists-2019-nominees-announced-the-irishman-marriage-story-and-once-upon-a-time-lead/}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191224141737/https://www.awardscircuit.com/2019/12/22/alliance-of-women-film-journalists-2019-nominees-announced-the-irishman-marriage-story-and-once-upon-a-time-lead/ |date={{dat|2019|12|24||bez}} }}</ref> Tomēr, dažas sievietes izcīnīja nozīmīgas balvas: [[Hildura Gudnadoutira]] kļuva par pirmo komponisti, kas individuāli veidojusi filmas skaņu celiņu ("Džokers"), un otro sievieti visā [[Labākais skaņu celiņš (Zelta globusa balva)|kategorijas]] vēsturē, kas saņēmusi šo balvu. [[Avkvafina]] kļuva par pirmo aziāti-amerikānieti, kas ieguva balvu kategorijā "Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā" par lomu filmā ''The Farewell''.<ref>[https://variety.com/2020/music/news/hildur-gudnadottir-best-score-winner-golden-globes-1203457355/ ‘Joker’ Composer Hildur Guðnadóttir Is First Solo Woman to Win Golden Globe for Score—Variety]</ref><ref>[https://ew.com/golden-globes/2020/01/05/the-farewell-awkwafina-golden-globe-best-actress-comedy/ The Farewell's Awkwafina wins Golden Globe win for Best Actress in a Musical or Comedy|EW.com]</ref> == Neapmierinātība == Neapmierinātība izcēlās pēc Gervaisa atklātā monologa, ko uzskatīja par viņa uzbrukumu Holivudas liekulībai.<ref name="usa">{{tīmekļa atsauce|last1=Moniuszko |first1=Sara M |title=After his controversial Golden Globes hosting, Ricky Gervais defends his humor |url=https://www.usatoday.com/story/entertainment/celebrities/2020/01/08/ricky-gervais-defends-his-humor-after-hosting-2020-golden-globes/2842320001/ |website=USA Today |date=8 January 2020 |accessdate=9 January 2020}}</ref><ref name="abc">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.abc.net.au/news/2020-01-06/ricky-gervais-opening-at-the-golden-globes-2020/11844260|title=From DiCaprio to Dench: Stars react to Gervais' Golden Globes tongue-lashing|last=Fuller|first=Peta|date=2020-01-06|website=ABC News|language=en-AU|access-date=2020-01-06}}</ref><ref name="atlantic">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.theatlantic.com/entertainment/archive/2020/01/golden-globes-ricky-gervais-doublethink-hollywood/604486/|title=Ricky Gervais Almost Got It Right on Hollywood Hypocrisy|last=Kornhaber|first=Spencer|date=2020-01-06|website=The Atlantic|language=en-US|access-date=2020-01-06}}</ref><ref name="ccn">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ccn.com/ricky-gervais-blasted-apple-sweatshops-at-golden-globes-but-hes-not-woke-either/|title=Ricky Gervais Blasted Apple 'Sweatshops' at Golden Globes - But He's Not Woke Either|date=2020-01-06|website=CCN.com|language=en-US|access-date=2020-01-06}}</ref> Viņš jokoja par vairākām pretrunīgi vērtētām tēmām, piemēram, [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] nāvi, koledžas uzņemšanas skandālu un pusmūža Leonardo Di Kaprio priekšroku jaunākām sievietēm. Gervaiss arī sarkastiski apsūdzēja [[Holivudas Ārzemju preses asociācija|Holivudas Ārzemju preses asociāciju]] rasismā par dažādības trūkumu sadaļā ''in memoriam'', kritizēja ''[[Apple]]'' un ''[[The Walt Disney Company|Disney]]'' par viņu darba praksi (ko viņš salīdzināja ar darbu pie [[Islāma valsts]]) un brīdināja laureātus, kas pauž savu politisko nostāju saņemot apbalvojumu.<ref name="abc"/><ref name="atlantic"/><ref name="ccn"/> Gervaisa izteikumi guva dažādas atsauksmes visā politiskajā spektrā; kamēr konservatīvie ļoti viņu slavēja,<ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Kim |first1=Violet |title=Conservatives Really, Really Loved Ricky Gervais' Golden Globes Monologue |url=https://slate.com/culture/2020/01/ricky-gervais-golden-globes-monologue-conservative-reaction.html |website=[[Slate]] |date=6 January 2020 |accessdate=8 January 2020}}</ref> žurnālisti no liberālākiem izdevumiem bija kritiski noskaņoti,<ref>{{tīmekļa atsauce|last1=McFarland |first1=Melanie |title=Why the Golden Globes and host Ricky Gervais felt particularly pointless |url=https://www.salon.com/2020/01/06/golden-globes-ricky-gervais-pointless-hfpa/ |website=[[Salon]] |date=6 January 2020 |accessdate=8 January 2020}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Gilbert |first1=Sophie |title=A Chaotic Golden Globes for a Chaotic Moment |url=https://www.theatlantic.com/entertainment/archive/2020/01/2020-golden-globes-ricky-gervais-chaotic-energy/604465/ |website=The Atlantic |date=6 January 2020 |accessdate=8 January 2020}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Travers |first1=Ben |title=Golden Globes Review: Ricky Gervais Sets a Low Bar That the 2020 Ceremony Barely Meets |url=https://www.indiewire.com/2020/01/77th-golden-globes-review-ricky-gervais-host-2020-1202200625/ |website=IndieWire |date=5 January 2020 |accessdate=8 January 2020}}</ref> izdevuma ''Rolling Stone'' žurnalists [[Robs Šefīlds]] nosauca Gervaisa monologu par "neticami novecojušu" ({{val|en|incredibly stale}}).<ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Sheffield |first1=Rob |title=Golden Globes 2020: Drunk Upon a Time in Hollywood |url=https://www.rollingstone.com/tv/tv-features/golden-globes-2020-sheffield-drunk-upon-a-time-in-hollywood-933932/ |website=Rolling Stone |date=6 January 2020 |accessdate=8 January 2020}}</ref> Atbildot kritikai, Gervaiss apgalvo, ka šie ir jebkad labākie joki un pamatojis to arī savā ''[[Twitter]]'' kontā.<ref name="usa"/><ref name="abc"/> == Skatīt arī == * [[92. Kinoakadēmijas balva]] == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.goldenglobes.com/}} {{apbalvojums-aizmetnis}} {{Zelta globusa balva}} {{DEFAULTSORT:Zelta globusa balva, 77}} [[Kategorija:2020. gada kino balvas]] [[Kategorija:Zelta globusa balva|77]] pxpxhw69zj1h78518hl2345i2uy09fe 26. Ekrāna aktieru ģildes balva 0 447524 3661292 3635556 2022-07-26T20:10:55Z Bai-Bot 60304 /* Televīzija */sīkumi, replaced: ''[[Fleabag]]'' → "[[Asprātīgā sieviete]]" (''Fleabag'') (3) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = 26. Ekrāna aktieru ģildes balva | subheader = | current_awards = | image = | imagesize = | alt = | caption = | description = | sponsor = | date = {{dat|2020|1|19}} | location = ''[[Shrine Auditorium]]'', {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | country = | presenter = [[SAG-AFTRA]] | reward = | year = 1995 | year2 = | holder = | host = | preshow_host = | acts = | network = [[Turner Network Television|TNT]] un [[TBS (TV kanāls)|TBS]]<br/>''<small>vienlaicīga apraide</small>'' | runtime = | ratings = | producer = | director = | most_awards = | most_nominations = | website = {{URL|www.sagawards.org}} | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = [[25. Ekrāna aktieru ģildes balva|25.]] | main = [[Ekrāna aktieru ģildes balva]] | next = [[27. Ekrāna aktieru ģildes balva|27.]] }} '''26. [[Ekrāna aktieru ģildes balva]]s''' pasniegšanas ceremonija norisinājās {{dat|2020|1|19||bez}} Losandželosas ''[[Shrine Auditorium]]''. Ceremoniju demonstrēja tiešraidē kanālos [[Turner Network Television|TNT]] un [[TBS (TV kanāls)|TBS]]. Balvas nominanti tika izziņoti {{dat|2019|12|11||bez}}.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2019/12/sag-awards-nominations-list-film-tv-nominees-screen-actors-guild-1202806390/ |title=SAG Awards Nominations: ‘Bombshell’, ‘The Irishman’, ‘Once Upon A Time In Hollywood’ Top Film List, ‘Maisel,’ ‘Fleabag’ Score In TV – Complete List Of Noms |last=Hipes |first=Patrick |date=December 11, 2019 |work=[[Deadline Hollywood]] |accessdate=December 11, 2019}}</ref> {{dat|2019|11|12||bez}} tika paziņots, ka 2019. gada Ekrāna aktieru ģildes balvu par mūža ieguldījumu saņems [[Roberts De Niro]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2019/12/robert-de-niro-sag-life-achievement-award-winner-1202784165/ |title=Leonardo DiCaprio To Present Robert De Niro With SAG Life Achievement Award – Update |last=Hipes |first=Patrick |date=December 6, 2019 |work=[[Deadline Hollywood]] |accessdate=December 11, 2019}}</ref> == Laureāti un nominanti == [[Attēls:Joaquin Phoenix in 2018.jpg|right|thumb|150px|Labākais aktieris galvenajā lomā — [[Hoakins Fīnikss]]]] [[Attēls:Renée Zellweger Berlinale 2010 (cropped).jpg|right|thumb|150px|Labākā aktrise galvenajā lomā — [[Renē Zelvēgere]]]] [[Attēls:Brad Pitt 2019 by Glenn Francis.jpg|right|thumb|150px|Labākais aktieris otrā plāna lomā — [[Breds Pits]]]] [[Attēls:Laura Dern Deauville 2017.jpg|right|thumb|150px|Labākā aktrise otrā plāna lomā — [[Lora Derna]]]] [[Attēls:Sam Rockwell (51492) (cropped).jpg|right|thumb|150px|Labākais aktieris galvenajā lomā televīzijas filmā vai miniseriālā — [[Sems Rokvels]]]] [[Attēls:Michelle Williams 2012 Shankbone 3 (cropped).JPG|right|thumb|150px|Labākā aktrise galvenajā lomā televīzijas filmā vai miniseriālā — [[Mišela Viljamsa]]]] [[Attēls:Peter Dinklage by Gage Skidmore.jpg|right|thumb|150px|Labākais aktieris drāmas seriālā — [[Pīters Dinklidžs]]]] <!-- [[Attēls:JenniferAniston08TIFF.jpg|right|thumb|150px|Labākā aktrise drāmas seriālā — [[Dženifere Anistone]]]] [[Attēls:Tony Shalhoub 2017 (cropped).jpg|right|thumb|150px|Labākais aktieris komēdijas seriālā — [[Tonijs Šalubs]]]] [[Attēls:Phoebe Waller-Bridge on MTV International.png|right|thumb|150px|Labākā aktrise komēdijas seriālā — [[Fībija Vollere Bridža]]]] --> === Kino === {| class=wikitable style="width="100%" |- ! style="background:#FAEB86;" width="50%"| [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]] ! style="background:#FAEB86;" width="50%"| [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]] |- | valign="top" | * '''[[Hoakins Fīnikss]] par [[Džokers (tēls)|Artūra Fleka / Džokera]] lomu filmā "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]"''' ** [[Kristians Beils]] par [[Kens Mailss|Kena Mailsa]] lomu filmā "[[Lemāna-'66: Lielais izaicinājums]]" ** [[Leonardo Di Kaprio]] par Rika Daltona lomu filmā "[[Reiz Holivudā]]" ** [[Ādams Draivers]] par Čārlija Bārbera lomu filmā ''[[Marriage Story]]'' ** [[Tarons Edžertons]] par [[Eltons Džons|Eltona Džona]] lomu filmā ''[[Rocketman]]'' | valign="top" | * '''[[Renē Zelvēgere]] par [[Džūdija Gārlenda|Džūdijas Gārlendas]] lomu filmā ''[[Judy]]''''' ** [[Sintija Erivo]] par [[Harrieta Tabmena|Harrietas Tabmenas]] lomu filmā ''[[Harriet]]'' ** [[Skārleta Johansone]] par Nikolas Bārberas lomu filmā ''[[Marriage Story]]'' ** [[Lupita Ņono]] par Adelaidas Vilsones / Sarkanās lomu filmā "[[Mēs (2019. gada filma)|Mēs]]" ** [[Šarlīze Terona]] par [[Megina Kellija|Meginas Kellijas]] lomu filmā "[[Skandāls]]" |- ! style="background:#FAEB86;"| [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]] ! style="background:#FAEB86;"| [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]] |- | valign="top" | * '''[[Breds Pits]] par Klifa Būta lomu filmā "[[Reiz Holivudā]]"''' ** [[Džeimijs Fokss]] par Voltera Makmiljana lomu filmā ''[[Just Mercy]]'' ** [[Toms Henkss]] par [[Freds Rodžerss|Freda Rodžersa]] lomu filmā "[[Brīnišķīga diena kaimiņos]]" ** [[Als Pačīno]] par [[Džimijs Hofa|Džimija Hofas]] lomu filmā "[[Īrs (filma)|Īrs]]" ** [[Džo Peši]] par [[Rasels Bafalino|Rasela Bafalino]] lomu filmā "Īrs" | valign="top" | * '''[[Lora Derna]] par Noras Fanšovas lomu filmā ''[[Marriage Story]]''''' ** [[Skārleta Johansone]] par Rozijas Betcleres lomu filmā "[[Trusis Džodžo]]" ** [[Nikola Kidmena]] par [[Grečere Karlsone|Grečeres Karlsones]] lomu filmā "[[Skandāls]]" ** [[Dženifere Lopesa]] par Ramonas Vegas lomu filmā "[[Afēristes]]" ** [[Margota Robija]] par Kailas Pospisilas lomu filmā "[[Skandāls]]" |- ! colspan="2" style="background:#FAEB86;"| [[Labākais aktieru sastāvs spēlfilmā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākais aktieru sastāvs spēlfilmā]] |- | colspan="2" style="vertical-align:top;"| * '''"[[Parazīts (filma)|Parazīts]]" – Džangs Hudžins, [[Čo Jodžona]], [[Čoi Vūšiks]], Džangs Hundžūns, [[Džanga Ziso]], [[Lī Džanga]], [[Lī Suns Guns]], [[Paka So Dama]] un [[Sons Kans Ho]]''' ** "[[Skandāls]]" – [[Konija Britone]], [[Elisone Dženija]], [[Nikola Kidmena]], [[Džons Litgovs]], [[Malkolms Makdauels]], [[Keita Makinone]], [[Margota Robija]] un [[Šarlīze Terona]] ** "[[Īrs (filma)|Īrs]]" – [[Bobijs Kanavale]], [[Roberts De Niro]], [[Stīvens Grems]], [[Hārvijs Keitels]], [[Als Pačīno]], [[Anna Pakvina]], [[Džo Peši]] un [[Rejs Romāno]] ** "[[Trusis Džodžo]]" – [[Alfijs Alens]], [[Romāns Grifins Deiviss]], [[Skārleta Johansone]], [[Tomasina Makenzija]], [[Stīvens Merčants]], [[Sems Rokvels]], [[Taika Vaititi]] un [[Rebela Vilsone]] ** "[[Reiz Holivudā]]" – [[Ostins Batlers]], [[Džūlija Batersa]], [[Brūss Derns]], [[Leonardo Di Kaprio]], [[Dakota Faninga]], [[Emīls Hiršs]], [[Demjens Lūiss]], [[Maiks Mo]], [[Timotijs Olifants]], [[Als Pačīno]], [[Lūks Perijs]], [[Breds Pits]], [[Margareta Kuellija]] un [[Margota Robija]] |- ! colspan="2" style="background:#FAEB86"| [[Labākais kaskadieru sniegums spēlfilmā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākais kaskadieru sniegums spēlfilmā]] |- | colspan="2" style="vertical-align:top;"| * '''"[[Atriebēji: Noslēgums]]"''' ** "[[Lemāna-'66: Lielais izaicinājums]]" ** "[[Īrs (filma)|Īrs]]" ** "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" ** "[[Reiz Holivudā]]" |} === Televīzija === {| class=wikitable style="width="100%" |- ! style="background:#FAEB86;" width="50%"| [[Labākais aktieris galvenajā lomā televīzijas filmā vai miniseriālā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā televīzijas filmā vai miniseriālā]] ! style="background:#FAEB86;" width="50%"| [[Labākā aktrise galvenajā lomā televīzijas filmā vai miniseriālā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā televīzijas filmā vai miniseriālā]] |- | valign="top" | * '''[[Sems Rokvels]] par [[Bobs Foss|Boba Fosa]] lomu miniseriālā ''[[Fosse/Verdon]]''''' ** [[Maheršala Ali]] par Veina Heisa lomu miniseriālā "[[Īsts detektīvs]]" ** [[Rasels Krovs]] par [[Rodžers Ailss|Rodžera Ailsa]] lomu miniseriālā "[[Skaļākā balss]]" ** [[Džareds Hariss]] par [[Valērijs Ļegasovs|Valērija Ļegasova]] lomu miniseriālā "[[Černobiļa (miniseriāls)|Černobiļa]]" ** [[Džarels Džeroms]] par [[Korijs Veiss|Korija Veisa]] lomu miniseriālā ''[[When They See Us]]'' | valign="top" | * '''[[Mišela Viljamsa]] par [[Gvena Verdona|Gvenas Verdonas]] lomu miniseriālā ''[[Fosse/Verdon]]''''' ** [[Patrīcija Ārkete]] par Dī Dī Blanhārdas lomu miniseriālā ''[[The Act]]'' ** [[Toni Kolete]] par Greisas Rasmunsenas lomu miniseriālā ''[[Unbelievable]]'' ** [[Džoija Kinga]] par Rouzas Blanhārdas lomu miniseriālā ''[[The Act]]'' ** [[Emilija Votsone]] par Uļjanas Homjakas lomu miniseriālā "[[Černobiļa (miniseriāls)|Černobiļa]]" |- ! style="background:#FAEB86;"| [[Labākais aktieris drāmas seriālā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākais aktieris drāmas seriālā]] ! style="background:#FAEB86;"| [[Labākā aktrise drāmas seriālā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākā aktrise drāmas seriālā]] |- | valign="top" | * '''[[Pīters Dinklidžs]] par Tiriona Lanistera lomu seriālā "[[Troņu spēle (seriāls)|Troņu spēle]]"''' ** [[Sterlings Brauns]] par Rendela Pīrsona lomu seriālā ''[[This Is Us]]'' ** [[Stīvs Karels]] par Mitča Keslera lomu seriālā ''[[The Morning Show]]'' ** [[Billijs Krudaps]] par Korija Elisona lomu seriālā ''The Morning Show'' ** [[Deivids Harbors]] par Džima Hopera lomu seriālā ''[[Stranger Things]]'' | valign="top" | * '''[[Dženifere Anistone]] par Aleksas Levijas lomu seriālā ''[[The Morning Show]]''''' ** [[Helēna Bonema Kārtere]] par [[Princese Mārgarete|princeses Mārgaretes]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ** [[Olīvija Kolmane]] par [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] lomu seriālā "Kronis" ** [[Džodija Komera]] par Oksanas Astankovas / Vilanelles lomu seriālā "[[Nogalināt Īvu]]" ** [[Elizabeta Mossa]] par Ofredas / Džūnas lomu seriālā "[[Kalpones stāsts]]" |- ! style="background:#FAEB86;"| [[Labākais aktieris komēdijas seriālā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākais aktieris komēdijas seriālā]] ! style="background:#FAEB86;"| [[Labākā aktrise komēdijas seriālā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākā aktrise komēdijas seriālā]] |- | valign="top" | * '''[[Tonijs Šalubs]] par Eiba Veismana lomu seriālā ''[[The Marvelous Mrs. Maisel]]''''' ** [[Alans Ārkins]] par Normana Ņūlendera lomu seriālā ''[[The Kominsky Method]]'' ** [[Maikls Daglass]] par Sendija Kominska lomu seriālā ''The Kominsky Method'' ** [[Bills Heiders]] par Berija Berkmena / Berija Bloka lomu seriālā ''[[Barry (seriāls)|Barry]]'' ** [[Endrū Skots]] par mācītāja lomu seriālā "[[Asprātīgā sieviete]]" (''Fleabag'') | valign="top" | * '''[[Fībija Vollere Bridža]] par Flībegas lomu seriālā "[[Asprātīgā sieviete]]" (''Fleabag'')''' ** [[Kristīna Eplgeita]] par Dženas Hārdingas lomu seriālā ''[[Dead to Me]]'' ** [[Aleksa Boršteina]] par Sūzijas Maiersones lomu seriālā ''[[The Marvelous Mrs. Maisel]]'' ** [[Reičela Brosnahena]] par Miriamas "Midžas" Meizelas lomu seriālā ''The Marvelous Mrs. Maisel'' ** [[Ketrīna O'Hara]] par Moiras Rouzas lomu seriālā "[[Laipni lūdzam Šitskrīkā]]" (''Schitt's Creek'') |- ! colspan="2" style="background:#FAEB86;" | [[Labākais aktieru sastāvs drāmas seriālā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākais aktieru sastāvs drāmas seriālā]] |- | colspan="2" style="vertical-align:top;"| * '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" – [[Mariona Beilija]], [[Helēna Bonema Kārtere]], [[Olīvija Kolmane]], [[Čārlzs Dens]], [[Bens Denjiels]], [[Erina Dohertija]], [[Čārlzs Edvardss]], [[Tobaijas Menziss]], [[Džošs O'Konors]], [[Sems Filipss]], [[Deivids Rintols]] un [[Džeisons Votkinss]]''' ** "[[Lielie mazie meli]]" – [[Īans Armiteidžs]], [[Derbija Kempa]], Kamerona Kroveti, Nikolass Kroveti, [[Lora Derna]], [[Martins Donovans]], [[Mērina Dangija]], Kristāla Foksa, [[Aivija Džordža]], [[Nikola Kidmena]], [[Zoja Kravica]], [[Ketrīna Ņūtona]], [[Džefrijs Nordlings]], [[Deniss O'Hers]], [[Ādams Skots]], [[Aleksandrs Skašgords]], [[Daglass Smits]], [[Merila Strīpa]], [[Džeimss Tapers]], [[Robins Vaigerts]], [[Rīza Viterspūna]] un [[Šeilīna Vudlija]] ** "[[Troņu spēle (seriāls)|Troņu spēle]]" – [[Alfijs Alens]], [[Pilu Asbeks]], [[Džeokobs Andersons]], [[Džons Bredlijs]], [[Gvendolīna Kristija]], [[Emilija Klārka]], [[Nekolajs Kosta Valdau]], [[Bens Kromptons]], [[Laiams Kaningems]], [[Džo Dempsijs]], [[Pīters Dinklidžs]], [[Ričards Dormers]], [[Natālija Emanuela]], [[Džeroms Flins]], [[Īans Glens]], [[Kīts Heringtons]], [[Lena Hīdija]], [[Aizeks Hempsteds Raits]], [[Konlets Hills]], [[Kristofers Hivjū]], [[Rorijs Makans]], [[Hanna Mareja]], Stasa Neira, [[Denjels Portmans]], [[Bella Ramzija]], [[Ričards Rīkrofts]], [[Sofija Tērnere]], [[Rūperts Vansitarts]] un [[Meisija Viljamsa]] ** "[[Kalpones stāsts]]" – [[Aleksisa Bledele]], [[Madlēne Brūere]], [[Amanda Brūgele]], [[Anna Dauda]], [[O. T. Fagbenls]], [[Džozefs Fainss]], [[Kristena Gutoskija]], [[Nina Kiri]], Ešlī Latropa, [[Elizabete Mossa]], [[Ivonna Strahovski]], Baha Votsone, [[Bredlijs Vitfords]] un [[Samira Vailija]] ** ''[[Stranger Things]]'' – [[Millija Bobija Brauna]], [[Kara Buono]], [[Džeiks Bjūzijs]], [[Natālija Daiere]], [[Kerijs Elvess]], [[Pria Fergusone]], [[Brets Dželmens]], [[Deivids Harbors]], [[Maija Houka]], [[Čārlijs Hītons]], Andrejs Ivčenko, [[Džo Kīrijs]], [[Geitens Mataraco]], [[Kalebs Maklaflins]], [[Deikrs Montgomerijs]], [[Maikls Parks]], Franska Rīla, [[Vinona Raidere]], [[Noa Šnaps]], [[Sedija Sinka]] un [[Fins Vulfhārds]] |- ! colspan="2" style="background:#FAEB86;"| [[Labākais aktieru sastāvs komēdijas seriālā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākais aktieru sastāvs komēdijas seriālā]] |- | colspan="2" style="vertical-align:top;"| * '''''[[The Marvelous Mrs. Maisel]]'' – [[Kerolaina Ārone]], [[Aleksa Boršteina]], [[Reičela Brosnahena]], [[Marina Hinkla]], Stefānija Hsu, Džoels Džonstons, [[Džeina Linča]], Līrojs Makleins, [[Kevins Polaks]], [[Tonijs Šalubs]], Matilde Šidagisa, [[Braians Tarantina]] un [[Maikls Zegens]]''' ** ''[[Barry (seriāls)|Barry]]'' – Ņikita Bogļubovs, [[Derels Brits Gibsons]], [[D'Arsija Kārdena]], [[Endijs Kerijs]], [[Entonijs Kerigans]], Trojs Keilaks, Rators Doils, Patrīcija Fa'Asua, Alehandro Furts, [[Sāra Goldberga]], Niks Greisers, [[Bills Heiders]], [[Kirbijs Houele Batists]], [[Maikls Irbijs]], Džons Pirucello, [[Stīvens Rūts]] un [[Henrijs Vinklers]] ** "[[Asprātīgā sieviete]]" (''Fleabag'') – [[Siana Kliforda]], [[Olīvija Kolmane]], [[Brets Dželmens]], [[Bills Patersons]], [[Endrū Skots]] un [[Fībija Vollere Bridža]] ** ''[[The Kominsky Method]]'' – Dženna Linga Adamsa, [[Alans Ārkins]], [[Sāra Beikere]], Keisijs Tomass Brauns, [[Maikls Daglass]], [[Līza Edelšteina]], [[Pols Raizers]], [[Grems Rodžerss]], [[Džeina Seimora]], [[Melisa Tanga]] un [[Nensija Trevisa]] ** "[[Laipni lūdzam Šitskrīkā]]" (''Schitt's Creek'') – [[Kriss Eliots]], [[Emilija Hempšīra]], [[Dens Levijs]], [[Jūdžins Levijs]], [[Sāra Levija]], [[Dastins Miligans]], [[Ennija Mērfija]], [[Ketrīna O'Hara]], [[Noa Rīds]], [[Dženifere Robertsone]] un [[Kārena Robinsone]] |- ! colspan="2" style="background:#FAEB86;"| [[Labākais kaskadieru sniegums televīzijas seriālā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākais kaskadieru sniegums televīzijas seriālā]] |- | colspan="2" style="vertical-align:top;"| * '''"[[Troņu spēle (seriāls)|Troņu spēle]]"''' ** ''[[GLOW]]'' ** ''[[Stranger Things]]'' ** "[[Staigājošie miroņi]]" ** "[[Sargi (seriāls)|Sargi]]" |} === Ekrāna aktieru ģildes balva par mūža ieguldījumu === * [[Roberts De Niro]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/2020/01/19/entertainment/robert-de-niro-sag-life-achievement-award/index.html |title =Robert De Niro asserts his right to say whatever the heck he wants|date=19 January 2020|work=CNN.com|accessdate=21 January 2020}}</ref><ref>[https://www.msn.com/en-us/movies/news/robert-de-niro-stays-proudly-political-at-the-2020-sag-awards/ar-BBZ9qyC Robert De Niro stays proudly political at the 2020 SAG Awards - Tribune News Service on MSN.com]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.sagawards.org/}} {{DEFAULTSORT:Ekrāna aktieru ģildes balva}} [[Kategorija:Ekrāna aktieru ģildes balva|26]] [[Kategorija:2019. gads kino]] f2i6kwnc3gzla0oz864zqvr2u1pkt8u Dalībnieks:Edgars2007/Missing popular2 2 450362 3661353 3660927 2022-07-27T03:01:01Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki Datums: {{dat|2022|07|26|n|bez}} == en == {{div col|3}} * [[:en:Paul Sorvino|Paul Sorvino]] (30 iw) — 295521 skatījumu * [[:en:Tony Dow|Tony Dow]] (9 iw) — 289193 skatījumu * [[:en:Mira Sorvino|Mira Sorvino]] (54 iw) — 204427 skatījumu * [[:en:Droupadi Murmu|Droupadi Murmu]] (41 iw) — 149012 skatījumu * [[:en:Nope (film)|Nope (film)]] (18 iw) — 148048 skatījumu * [[:en:Deaths in 2022|Deaths in 2022]] (37 iw) — 142762 skatījumu * [[:en:Better Call Saul (season 6)|Better Call Saul (season 6)]] (8 iw) — 123753 skatījumu * [[:en:David Warner (actor)|David Warner (actor)]] (36 iw) — 111966 skatījumu * [[:en:2022 monkeypox outbreak|2022 monkeypox outbreak]] (33 iw) — 108353 skatījumu * [[:en:Liz Truss|Liz Truss]] (41 iw) — 104052 skatījumu * [[:en:Nambi Narayanan|Nambi Narayanan]] (11 iw) — 101919 skatījumu * [[:en:Sarina Wiegman|Sarina Wiegman]] (13 iw) — 101081 skatījumu * [[:en:Black Panther: Wakanda Forever|Black Panther: Wakanda Forever]] (32 iw) — 95911 skatījumu * [[:en:Kargil Vijay Diwas|Kargil Vijay Diwas]] (10 iw) — 93300 skatījumu * [[:en:Joni Mitchell|Joni Mitchell]] (56 iw) — 90731 skatījumu * [[:en:Skathi (moon)|Skathi (moon)]] (41 iw) — 88345 skatījumu * [[:en:Shamshera|Shamshera]] (8 iw) — 84062 skatījumu * [[:en:Andrew Tate|Andrew Tate]] (8 iw) — 83457 skatījumu * [[:en:Jerry Mathers|Jerry Mathers]] (13 iw) — 78211 skatījumu * [[:en:Alessia Russo|Alessia Russo]] (11 iw) — 67644 skatījumu * [[:en:Rocketry: The Nambi Effect|Rocketry: The Nambi Effect]] (6 iw) — 61249 skatījumu * [[:en:Michael Sorvino|Michael Sorvino]] (2 iw) — 58034 skatījumu * [[:en:X (2022 film)|X (2022 film)]] (18 iw) — 57836 skatījumu * [[:en:Beth Mead|Beth Mead]] (16 iw) — 57046 skatījumu * [[:en:Marvel Cinematic Universe: Phase Four|Marvel Cinematic Universe: Phase Four]] (13 iw) — 56602 skatījumu * [[:en:Monkeypox|Monkeypox]] (62 iw) — 56558 skatījumu * [[:en:SummerSlam (2022)|SummerSlam (2022)]] (7 iw) — 54779 skatījumu * [[:en:Stray (video game)|Stray (video game)]] (13 iw) — 54415 skatījumu * [[:en:The Boys (TV series)|The Boys (TV series)]] (30 iw) — 50737 skatījumu * [[:en:Marvel Cinematic Universe: Phase Five|Marvel Cinematic Universe: Phase Five]] (8 iw) — 49340 skatījumu * [[:en:Namor|Namor]] (21 iw) — 49187 skatījumu * [[:en:Laverne Cox|Laverne Cox]] (41 iw) — 48917 skatījumu * [[:en:Lucy Bronze|Lucy Bronze]] (26 iw) — 48103 skatījumu * [[:en:Barbara Billingsley|Barbara Billingsley]] (18 iw) — 48013 skatījumu * [[:en:Secret Wars|Secret Wars]] (13 iw) — 47495 skatījumu * [[:en:Ellen White (footballer)|Ellen White (footballer)]] (24 iw) — 47483 skatījumu * [[:en:Austin Theory|Austin Theory]] (14 iw) — 46596 skatījumu * [[:en:XXX (2002 film)|XXX (2002 film)]] (30 iw) — 45297 skatījumu * [[:en:Christopher Backus|Christopher Backus]] (6 iw) — 45146 skatījumu * [[:en:XXXX (beer)|XXXX (beer)]] (10 iw) — 44833 skatījumu * [[:en:Susan Wojcicki|Susan Wojcicki]] (44 iw) — 44015 skatījumu * [[:en:Paddy Pimblett|Paddy Pimblett]] (8 iw) — 43921 skatījumu * [[:en:David Trimble|David Trimble]] (55 iw) — 43011 skatījumu * [[:en:Leave It to Beaver|Leave It to Beaver]] (9 iw) — 43007 skatījumu * [[:en:Kang the Conqueror|Kang the Conqueror]] (17 iw) — 42787 skatījumu * [[:en:President of India|President of India]] (64 iw) — 42175 skatījumu * [[:en:Hugh Beaumont|Hugh Beaumont]] (17 iw) — 41932 skatījumu * [[:en:Stranger Things (season 4)|Stranger Things (season 4)]] (19 iw) — 41597 skatījumu * [[:en:Keke Palmer|Keke Palmer]] (41 iw) — 40874 skatījumu * [[:en:Travis (chimpanzee)|Travis (chimpanzee)]] (3 iw) — 40485 skatījumu * [[:en:YouTube Music|YouTube Music]] (29 iw) — 40346 skatījumu * [[:en:Dan Bilzerian|Dan Bilzerian]] (27 iw) — 39075 skatījumu * [[:en:YouTube Premium|YouTube Premium]] (37 iw) — 38863 skatījumu * [[:en:Aimo Koivunen|Aimo Koivunen]] (5 iw) — 38464 skatījumu * [[:en:Steelpan|Steelpan]] (22 iw) — 37739 skatījumu * [[:en:Prince Rupert's drop|Prince Rupert's drop]] (25 iw) — 37428 skatījumu * [[:en:Emmett Till|Emmett Till]] (29 iw) — 37392 skatījumu * [[:en:Virgin River (TV series)|Virgin River (TV series)]] (11 iw) — 36489 skatījumu * [[:en:Mary Earps|Mary Earps]] (12 iw) — 36176 skatījumu * [[:en:Only Murders in the Building|Only Murders in the Building]] (21 iw) — 36136 skatījumu * [[:en:Fara Williams|Fara Williams]] (20 iw) — 36136 skatījumu * [[:en:Tenoch Huerta|Tenoch Huerta]] (10 iw) — 36135 skatījumu * [[:en:Kang Dynasty|Kang Dynasty]] (1 iw) — 36012 skatījumu * [[:en:Millie Bright|Millie Bright]] (20 iw) — 35765 skatījumu * [[:en:Fran Kirby|Fran Kirby]] (19 iw) — 35610 skatījumu * [[:en:2022 Commonwealth Games|2022 Commonwealth Games]] (20 iw) — 35435 skatījumu * [[:en:XXX (film series)|XXX (film series)]] (8 iw) — 34901 skatījumu * [[:en:Alex Scott (footballer, born 1984)|Alex Scott (footballer, born 1984)]] (20 iw) — 34548 skatījumu * [[:en:Nick Cannon|Nick Cannon]] (30 iw) — 32747 skatījumu * [[:en:Leah Williamson|Leah Williamson]] (19 iw) — 32479 skatījumu * [[:en:Barkhale Camp|Barkhale Camp]] (1 iw) — 32110 skatījumu * [[:en:Null|Null]] (15 iw) — 31193 skatījumu * [[:en:Kosovare Asllani|Kosovare Asllani]] (29 iw) — 31156 skatījumu * [[:en:Mia Goth|Mia Goth]] (21 iw) — 31074 skatījumu * [[:en:Carol Burnett|Carol Burnett]] (39 iw) — 30811 skatījumu * [[:en:Akanksha Puri|Akanksha Puri]] (5 iw) — 30513 skatījumu * [[:en:Joseph Quinn (actor)|Joseph Quinn (actor)]] (17 iw) — 30395 skatījumu * [[:en:The Whale (2022 film)|The Whale (2022 film)]] (8 iw) — 30349 skatījumu * [[:en:Extraordinary Attorney Woo|Extraordinary Attorney Woo]] (13 iw) — 30246 skatījumu * [[:en:Ken Osmond|Ken Osmond]] (8 iw) — 29030 skatījumu * [[:en:Brandi Carlile|Brandi Carlile]] (24 iw) — 29017 skatījumu * [[:en:Akihabara massacre|Akihabara massacre]] (18 iw) — 28922 skatījumu * [[:en:Russo brothers|Russo brothers]] (34 iw) — 28918 skatījumu * [[:en:Tamam Shud case|Tamam Shud case]] (24 iw) — 28795 skatījumu * [[:en:Maurizio Gucci|Maurizio Gucci]] (20 iw) — 28600 skatījumu * [[:en:Thunderbolts (comics)|Thunderbolts (comics)]] (9 iw) — 28513 skatījumu * [[:en:Dhanush|Dhanush]] (31 iw) — 28291 skatījumu * [[:en:Austin Butler|Austin Butler]] (33 iw) — 28285 skatījumu * [[:en:Where the Crawdads Sing|Where the Crawdads Sing]] (6 iw) — 28204 skatījumu * [[:en:Stoneman Douglas High School shooting|Stoneman Douglas High School shooting]] (27 iw) — 27780 skatījumu * [[:en:Vikram (2022 film)|Vikram (2022 film)]] (9 iw) — 27723 skatījumu * [[:en:Julio Jones|Julio Jones]] (12 iw) — 27043 skatījumu * [[:en:Marvel Cinematic Universe: Phase Six|Marvel Cinematic Universe: Phase Six]] (4 iw) — 26773 skatījumu * [[:en:The Bear (TV series)|The Bear (TV series)]] (5 iw) — 26087 skatījumu * [[:en:Tobi Amusan|Tobi Amusan]] (15 iw) — 26019 skatījumu * [[:en:Danny Amendola|Danny Amendola]] (7 iw) — 25760 skatījumu * [[:en:Jonas Vingegaard|Jonas Vingegaard]] (30 iw) — 25700 skatījumu * [[:en:Martin Henderson|Martin Henderson]] (26 iw) — 25313 skatījumu * [[:en:Vijay Deverakonda|Vijay Deverakonda]] (14 iw) — 24969 skatījumu * [[:en:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 24873 skatījumu {{div col end}} == de == {{div col|3}} * [[:de:Rita Atria|Rita Atria]] (6 iw) — 30577 skatījumu * [[:de:Multiple Launch Rocket System|Multiple Launch Rocket System]] (34 iw) — 28370 skatījumu * [[:de:David Warner|David Warner]] (36 iw) — 24833 skatījumu * [[:de:Ghislaine Maxwell|Ghislaine Maxwell]] (25 iw) — 23775 skatījumu * [[:de:Sarina Wiegman|Sarina Wiegman]] (13 iw) — 19666 skatījumu * [[:de:Jeffrey Epstein|Jeffrey Epstein]] (42 iw) — 18311 skatījumu * [[:de:Der Vorname (2018)|Der Vorname (2018)]] (1 iw) — 17689 skatījumu * [[:de:Kosovare Asllani|Kosovare Asllani]] (29 iw) — 17640 skatījumu * [[:de:Walter Janka|Walter Janka]] (6 iw) — 16939 skatījumu * [[:de:Nekrolog 2022|Nekrolog 2022]] (37 iw) — 16727 skatījumu * [[:de:Nia Künzer|Nia Künzer]] (10 iw) — 15419 skatījumu * [[:de:Ubume|Ubume]] (13 iw) — 14352 skatījumu * [[:de:Brust oder Keule|Brust oder Keule]] (18 iw) — 11373 skatījumu * [[:de:Schlacht bei Molodi|Schlacht bei Molodi]] (12 iw) — 11252 skatījumu * [[:de:Mira Sorvino|Mira Sorvino]] (54 iw) — 11203 skatījumu * [[:de:Topkapi (Film)|Topkapi (Film)]] (29 iw) — 10822 skatījumu * [[:de:Gottbegnadeten-Liste|Gottbegnadeten-Liste]] (13 iw) — 10603 skatījumu * [[:de:Steel Pan|Steel Pan]] (22 iw) — 10254 skatījumu * [[:de:Manifest (Fernsehserie)|Manifest (Fernsehserie)]] (23 iw) — 9720 skatījumu * [[:de:Robert Maxwell|Robert Maxwell]] (26 iw) — 9284 skatījumu * [[:de:Simone Strobel|Simone Strobel]] (1 iw) — 9002 skatījumu * [[:de:Flugabwehrkanonenpanzer Gepard|Flugabwehrkanonenpanzer Gepard]] (23 iw) — 8659 skatījumu * [[:de:Jonas Vingegaard|Jonas Vingegaard]] (30 iw) — 8006 skatījumu * [[:de:Coluche|Coluche]] (37 iw) — 7673 skatījumu * [[:de:Tabea Kemme|Tabea Kemme]] (19 iw) — 7583 skatījumu * [[:de:Uschi Obermaier|Uschi Obermaier]] (11 iw) — 7036 skatījumu * [[:de:Russisch-Krimtatarischer Krieg|Russisch-Krimtatarischer Krieg]] (20 iw) — 6931 skatījumu * [[:de:Katharinendenkmal|Katharinendenkmal]] (5 iw) — 6744 skatījumu * [[:de:Robert Habeck|Robert Habeck]] (33 iw) — 6640 skatījumu * [[:de:Blake Edwards|Blake Edwards]] (46 iw) — 6468 skatījumu * [[:de:Elfriede Datzig|Elfriede Datzig]] (5 iw) — 6114 skatījumu * [[:de:Stefan Mross|Stefan Mross]] (3 iw) — 5913 skatījumu * [[:de:Tony Dow|Tony Dow]] (9 iw) — 5613 skatījumu * [[:de:Mathys Tel|Mathys Tel]] (12 iw) — 5600 skatījumu * [[:de:David Trimble|David Trimble]] (55 iw) — 5595 skatījumu * [[:de:Ilija Trojanow|Ilija Trojanow]] (15 iw) — 5546 skatījumu * [[:de:Alissa Jung|Alissa Jung]] (8 iw) — 5546 skatījumu * [[:de:Martina Voss-Tecklenburg|Martina Voss-Tecklenburg]] (15 iw) — 5407 skatījumu * [[:de:Schloss Rohrau|Schloss Rohrau]] (6 iw) — 5384 skatījumu * [[:de:Sebastian Klussmann|Sebastian Klussmann]] (2 iw) — 5325 skatījumu * [[:de:Affenpocken|Affenpocken]] (62 iw) — 5288 skatījumu * [[:de:Ann Zacharias (Schauspielerin)|Ann Zacharias (Schauspielerin)]] (7 iw) — 5226 skatījumu * [[:de:Mark Waschke|Mark Waschke]] (12 iw) — 5081 skatījumu * [[:de:Geheimnis eines Lebens|Geheimnis eines Lebens]] (16 iw) — 4935 skatījumu * [[:de:The Cold Light of Day|The Cold Light of Day]] (21 iw) — 4920 skatījumu * [[:de:Christian Doermer|Christian Doermer]] (7 iw) — 4887 skatījumu * [[:de:Janina Uhse|Janina Uhse]] (9 iw) — 4875 skatījumu * [[:de:Nord Stream|Nord Stream]] (1 iw) — 4722 skatījumu * [[:de:The Boys (Fernsehserie)|The Boys (Fernsehserie)]] (30 iw) — 4688 skatījumu * [[:de:Anna Fischer|Anna Fischer]] (11 iw) — 4681 skatījumu * [[:de:Max Woelky|Max Woelky]] (1 iw) — 4600 skatījumu * [[:de:Bologneser Träne|Bologneser Träne]] (25 iw) — 4449 skatījumu * [[:de:Diamond DA62|Diamond DA62]] (5 iw) — 4351 skatījumu * [[:de:Stranger Things/Staffel 4|Stranger Things/Staffel 4]] (19 iw) — 4307 skatījumu * [[:de:Ron DeSantis|Ron DeSantis]] (29 iw) — 4301 skatījumu * [[:de:Neum-Korridor|Neum-Korridor]] (1 iw) — 4265 skatījumu * [[:de:Melina Mercouri|Melina Mercouri]] (46 iw) — 4237 skatījumu * [[:de:Ellen White (Fußballspielerin)|Ellen White (Fußballspielerin)]] (24 iw) — 4094 skatījumu * [[:de:Bob Rafelson|Bob Rafelson]] (23 iw) — 4075 skatījumu * [[:de:Jens Atzorn|Jens Atzorn]] (2 iw) — 4040 skatījumu * [[:de:Oliver Blume (Manager)|Oliver Blume (Manager)]] (5 iw) — 3989 skatījumu * [[:de:Liz Truss|Liz Truss]] (41 iw) — 3983 skatījumu * [[:de:Kulturelle Aneignung|Kulturelle Aneignung]] (28 iw) — 3940 skatījumu * [[:de:Johannes Rauch (Politiker, 1959)|Johannes Rauch (Politiker, 1959)]] (3 iw) — 3925 skatījumu * [[:de:Marianne Bachmeier|Marianne Bachmeier]] (3 iw) — 3915 skatījumu * [[:de:Dieter Wedel|Dieter Wedel]] (3 iw) — 3901 skatījumu * [[:de:Florian David Fitz|Florian David Fitz]] (16 iw) — 3873 skatījumu * [[:de:Virgin River (Fernsehserie)|Virgin River (Fernsehserie)]] (11 iw) — 3831 skatījumu * [[:de:Extradosed-Brücke|Extradosed-Brücke]] (5 iw) — 3814 skatījumu * [[:de:Arte|Arte]] (43 iw) — 3721 skatījumu * [[:de:K2 Black Panther|K2 Black Panther]] (29 iw) — 3708 skatījumu * [[:de:Tristan und Isolde|Tristan und Isolde]] (42 iw) — 3708 skatījumu * [[:de:Annalena Baerbock|Annalena Baerbock]] (49 iw) — 3665 skatījumu * [[:de:Liste der IPA-Zeichen|Liste der IPA-Zeichen]] (10 iw) — 3665 skatījumu * [[:de:Aline Abboud|Aline Abboud]] (3 iw) — 3635 skatījumu * [[:de:Jutta Speidel|Jutta Speidel]] (6 iw) — 3616 skatījumu * [[:de:Generation Z|Generation Z]] (42 iw) — 3585 skatījumu * [[:de:Erbarmen (Film)|Erbarmen (Film)]] (11 iw) — 3542 skatījumu * [[:de:Waldburg-Zeil|Waldburg-Zeil]] (4 iw) — 3519 skatījumu * [[:de:Christian Lindner|Christian Lindner]] (38 iw) — 3383 skatījumu * [[:de:IRIS-T SLM|IRIS-T SLM]] (2 iw) — 3383 skatījumu * [[:de:Claude Gensac|Claude Gensac]] (21 iw) — 3306 skatījumu * [[:de:Vergiftete Wahrheit|Vergiftete Wahrheit]] (22 iw) — 3276 skatījumu * [[:de:Joseph Hannesschläger|Joseph Hannesschläger]] (5 iw) — 3268 skatījumu * [[:de:IRIS-T|IRIS-T]] (25 iw) — 3250 skatījumu * [[:de:Lotte Ingrisch|Lotte Ingrisch]] (6 iw) — 3220 skatījumu * [[:de:Die Flippers|Die Flippers]] (6 iw) — 3172 skatījumu * [[:de:Klara Bühl|Klara Bühl]] (11 iw) — 3143 skatījumu * [[:de:Mars II|Mars II]] (1 iw) — 3131 skatījumu * [[:de:Liste der Großstädte in Deutschland|Liste der Großstädte in Deutschland]] (51 iw) — 3118 skatījumu * [[:de:Funk (Medienangebot)|Funk (Medienangebot)]] (7 iw) — 3094 skatījumu * [[:de:Gasspeicher Haidach|Gasspeicher Haidach]] (2 iw) — 3093 skatījumu * [[:de:Ricarda Lang|Ricarda Lang]] (9 iw) — 3064 skatījumu * [[:de:Burrata|Burrata]] (27 iw) — 3049 skatījumu * [[:de:The Umbrella Academy|The Umbrella Academy]] (32 iw) — 3029 skatījumu * [[:de:Figuren aus dem Marvel-Universum|Figuren aus dem Marvel-Universum]] (11 iw) — 3023 skatījumu * [[:de:Fritz Honka|Fritz Honka]] (14 iw) — 3003 skatījumu * [[:de:Justus von Dohnányi|Justus von Dohnányi]] (13 iw) — 2991 skatījumu * [[:de:Christoph Maria Herbst|Christoph Maria Herbst]] (9 iw) — 2942 skatījumu * [[:de:Sara Däbritz|Sara Däbritz]] (24 iw) — 2930 skatījumu {{div col end}} == fr == {{div col|3}} * [[:fr:Paul Sorvino|Paul Sorvino]] (30 iw) — 18441 skatījumu * [[:fr:Topkapi (film)|Topkapi (film)]] (29 iw) — 10542 skatījumu * [[:fr:Adriana Karembeu|Adriana Karembeu]] (38 iw) — 9400 skatījumu * [[:fr:Mira Sorvino|Mira Sorvino]] (54 iw) — 9389 skatījumu * [[:fr:Tour de France Femmes|Tour de France Femmes]] (13 iw) — 9151 skatījumu * [[:fr:Kevin Mayer|Kevin Mayer]] (25 iw) — 8892 skatījumu * [[:fr:Décès en juillet 2022|Décès en juillet 2022]] (10 iw) — 7973 skatījumu * [[:fr:Kosovare Asllani|Kosovare Asllani]] (29 iw) — 7890 skatījumu * [[:fr:Mathys Tel|Mathys Tel]] (12 iw) — 7486 skatījumu * [[:fr:Et pour quelques dollars de plus|Et pour quelques dollars de plus]] (49 iw) — 7300 skatījumu * [[:fr:Épidémie de variole du singe de 2022|Épidémie de variole du singe de 2022]] (33 iw) — 7166 skatījumu * [[:fr:Variole du singe|Variole du singe]] (62 iw) — 7061 skatījumu * [[:fr:David Warner|David Warner]] (36 iw) — 6680 skatījumu * [[:fr:Tour de France Femmes 2022|Tour de France Femmes 2022]] (7 iw) — 6561 skatījumu * [[:fr:Dani (artiste)|Dani (artiste)]] (9 iw) — 6177 skatījumu * [[:fr:Melina Mercouri|Melina Mercouri]] (46 iw) — 6105 skatījumu * [[:fr:Manifest|Manifest]] (23 iw) — 6028 skatījumu * [[:fr:Tuxedo|Tuxedo]] (7 iw) — 5956 skatījumu * [[:fr:Tuxedo (logiciel)|Tuxedo (logiciel)]] (9 iw) — 5928 skatījumu * [[:fr:Charlotte Valandrey|Charlotte Valandrey]] (16 iw) — 5545 skatījumu * [[:fr:Steel drum|Steel drum]] (22 iw) — 5479 skatījumu * [[:fr:Marion Rousse|Marion Rousse]] (9 iw) — 5378 skatījumu * [[:fr:The Boys (série télévisée)|The Boys (série télévisée)]] (30 iw) — 5147 skatījumu * [[:fr:Des gens qui s'embrassent|Des gens qui s'embrassent]] (1 iw) — 5028 skatījumu * [[:fr:Yannick Noah|Yannick Noah]] (43 iw) — 4665 skatījumu * [[:fr:Saison 11 de The Walking Dead|Saison 11 de The Walking Dead]] (10 iw) — 4630 skatījumu * [[:fr:MAN SE|MAN SE]] (49 iw) — 4540 skatījumu * [[:fr:Question du West Lothian|Question du West Lothian]] (9 iw) — 4483 skatījumu * [[:fr:Camille de Casabianca|Camille de Casabianca]] (3 iw) — 4476 skatījumu * [[:fr:Un condamné à mort s'est échappé|Un condamné à mort s'est échappé]] (21 iw) — 4439 skatījumu * [[:fr:Lee Van Cleef|Lee Van Cleef]] (51 iw) — 4328 skatījumu * [[:fr:Liste des épisodes de One Piece|Liste des épisodes de One Piece]] (18 iw) — 4246 skatījumu * [[:fr:Astrid Veillon|Astrid Veillon]] (3 iw) — 4232 skatījumu * [[:fr:Jordan Bardella|Jordan Bardella]] (15 iw) — 4089 skatījumu * [[:fr:Elisa Longo Borghini|Elisa Longo Borghini]] (21 iw) — 4084 skatījumu * [[:fr:Peaky Blinders (série télévisée)|Peaky Blinders (série télévisée)]] (48 iw) — 3929 skatījumu * [[:fr:Démographie de l'Inde|Démographie de l'Inde]] (39 iw) — 3885 skatījumu * [[:fr:Canadair CL-415|Canadair CL-415]] (22 iw) — 3815 skatījumu * [[:fr:Meta (entreprise)|Meta (entreprise)]] (52 iw) — 3807 skatījumu * [[:fr:Nawell Madani|Nawell Madani]] (4 iw) — 3763 skatījumu * [[:fr:Gérald Darmanin|Gérald Darmanin]] (21 iw) — 3711 skatījumu * [[:fr:Affaire Dupont de Ligonnès|Affaire Dupont de Ligonnès]] (4 iw) — 3689 skatījumu * [[:fr:Sarah El Haïry|Sarah El Haïry]] (4 iw) — 3649 skatījumu * [[:fr:Cecilie Uttrup Ludwig|Cecilie Uttrup Ludwig]] (14 iw) — 3632 skatījumu * [[:fr:Lou de Laâge|Lou de Laâge]] (13 iw) — 3561 skatījumu * [[:fr:Gentleman (chanteur)|Gentleman (chanteur)]] (17 iw) — 3528 skatījumu * [[:fr:15 ans et demi|15 ans et demi]] (4 iw) — 3483 skatījumu * [[:fr:Jules Dassin|Jules Dassin]] (36 iw) — 3470 skatījumu * [[:fr:Saison 4 de Stranger Things|Saison 4 de Stranger Things]] (19 iw) — 3449 skatījumu * [[:fr:Le Caméléon|Le Caméléon]] (17 iw) — 3388 skatījumu * [[:fr:Black Panther: Wakanda Forever|Black Panther: Wakanda Forever]] (32 iw) — 3386 skatījumu * [[:fr:Arte|Arte]] (43 iw) — 3380 skatījumu * [[:fr:Lee Miller|Lee Miller]] (33 iw) — 3374 skatījumu * [[:fr:Décès en 2022|Décès en 2022]] (37 iw) — 3368 skatījumu * [[:fr:Corinne Diacre|Corinne Diacre]] (19 iw) — 3354 skatījumu * [[:fr:Marilou Berry|Marilou Berry]] (15 iw) — 3332 skatījumu * [[:fr:La Fièvre du samedi soir|La Fièvre du samedi soir]] (35 iw) — 3328 skatījumu * [[:fr:Adèle Exarchopoulos|Adèle Exarchopoulos]] (37 iw) — 3308 skatījumu * [[:fr:Dan Bilzerian|Dan Bilzerian]] (27 iw) — 3219 skatījumu * [[:fr:Jonas Vingegaard|Jonas Vingegaard]] (30 iw) — 3153 skatījumu * [[:fr:Kang le conquérant|Kang le conquérant]] (17 iw) — 3144 skatījumu * [[:fr:Menlo Park|Menlo Park]] (51 iw) — 3093 skatījumu * [[:fr:Amélie Oudéa-Castéra|Amélie Oudéa-Castéra]] (4 iw) — 3079 skatījumu * [[:fr:Christine Kelly|Christine Kelly]] (1 iw) — 3056 skatījumu * [[:fr:Billy Crawford|Billy Crawford]] (13 iw) — 3051 skatījumu * [[:fr:Droupadi Murmu|Droupadi Murmu]] (41 iw) — 3031 skatījumu * [[:fr:Lucy Bronze|Lucy Bronze]] (26 iw) — 3030 skatījumu * [[:fr:Fanny Ardant|Fanny Ardant]] (40 iw) — 3019 skatījumu * [[:fr:Dany Boon|Dany Boon]] (27 iw) — 2983 skatījumu * [[:fr:David Trimble|David Trimble]] (55 iw) — 2973 skatījumu * [[:fr:Agnès Pannier-Runacher|Agnès Pannier-Runacher]] (8 iw) — 2970 skatījumu * [[:fr:Raphinha|Raphinha]] (33 iw) — 2935 skatījumu * [[:fr:Référendum constitutionnel tunisien de 2022|Référendum constitutionnel tunisien de 2022]] (4 iw) — 2916 skatījumu * [[:fr:Virgin River (série télévisée)|Virgin River (série télévisée)]] (11 iw) — 2892 skatījumu * [[:fr:Dream Team|Dream Team]] (22 iw) — 2823 skatījumu * [[:fr:Hélène Ségara|Hélène Ségara]] (24 iw) — 2818 skatījumu * [[:fr:Signe du zodiaque|Signe du zodiaque]] (52 iw) — 2683 skatījumu * [[:fr:Saison 6 de Better Call Saul|Saison 6 de Better Call Saul]] (8 iw) — 2668 skatījumu * [[:fr:SOLID (informatique)|SOLID (informatique)]] (26 iw) — 2652 skatījumu * [[:fr:Harry Cobby|Harry Cobby]] (14 iw) — 2632 skatījumu * [[:fr:Stray|Stray]] (13 iw) — 2612 skatījumu * [[:fr:Yōko Shimada|Yōko Shimada]] (17 iw) — 2593 skatījumu * [[:fr:Rebecca Balding|Rebecca Balding]] (7 iw) — 2588 skatījumu * [[:fr:Mutinerie de Morotai|Mutinerie de Morotai]] (5 iw) — 2559 skatījumu * [[:fr:Jingkong|Jingkong]] (5 iw) — 2509 skatījumu * [[:fr:Béatrice Dalle|Béatrice Dalle]] (21 iw) — 2423 skatījumu * [[:fr:Gian Maria Volonté|Gian Maria Volonté]] (34 iw) — 2400 skatījumu * [[:fr:Umbrella Academy (série télévisée)|Umbrella Academy (série télévisée)]] (32 iw) — 2364 skatījumu * [[:fr:Dakota Johnson|Dakota Johnson]] (61 iw) — 2340 skatījumu * [[:fr:Rémy Rebeyrotte|Rémy Rebeyrotte]] (1 iw) — 2337 skatījumu * [[:fr:Chantal Biya|Chantal Biya]] (9 iw) — 2336 skatījumu * [[:fr:Kaïs Saïed|Kaïs Saïed]] (37 iw) — 2309 skatījumu * [[:fr:Event|Event]] (1 iw) — 2306 skatījumu * [[:fr:Hélène de Fougerolles|Hélène de Fougerolles]] (13 iw) — 2302 skatījumu * [[:fr:Station de montagne|Station de montagne]] (19 iw) — 2301 skatījumu * [[:fr:Christophe Dominici|Christophe Dominici]] (12 iw) — 2293 skatījumu * [[:fr:N'oubliez pas les paroles !|N'oubliez pas les paroles !]] (1 iw) — 2288 skatījumu * [[:fr:Liste des épisodes de Naruto Shippuden|Liste des épisodes de Naruto Shippuden]] (20 iw) — 2271 skatījumu * [[:fr:Canadair|Canadair]] (14 iw) — 2251 skatījumu * [[:fr:Avion bombardier d'eau|Avion bombardier d'eau]] (25 iw) — 2245 skatījumu {{div col end}} == ru == {{div col|3}} * [[:ru:Антоновский мост|Антоновский мост]] (7 iw) — 203113 skatījumu * [[:ru:2С7|2С7]] (24 iw) — 23687 skatījumu * [[:ru:Сан-Бруно|Сан-Бруно]] (50 iw) — 17508 skatījumu * [[:ru:Список умерших в 2022 году|Список умерших в 2022 году]] (37 iw) — 16489 skatījumu * [[:ru:LARS-2|LARS-2]] (9 iw) — 13152 skatījumu * [[:ru:Борисов, Юрий Иванович|Борисов, Юрий Иванович]] (11 iw) — 13064 skatījumu * [[:ru:Список фильмов кинематографической вселенной Marvel|Список фильмов кинематографической вселенной Marvel]] (30 iw) — 11682 skatījumu * [[:ru:Roblox|Roblox]] (57 iw) — 11406 skatījumu * [[:ru:VK (компания)|VK (компания)]] (18 iw) — 11331 skatījumu * [[:ru:RuTracker.org|RuTracker.org]] (6 iw) — 11297 skatījumu * [[:ru:Потери сторон в период вторжения России на Украину|Потери сторон в период вторжения России на Украину]] (9 iw) — 10816 skatījumu * [[:ru:Москвина, Татьяна Владимировна|Москвина, Татьяна Владимировна]] (3 iw) — 9919 skatījumu * [[:ru:Однопользовательская игра|Однопользовательская игра]] (47 iw) — 9600 skatījumu * [[:ru:M270 MLRS|M270 MLRS]] (34 iw) — 9121 skatījumu * [[:ru:Stray (игра)|Stray (игра)]] (13 iw) — 8437 skatījumu * [[:ru:Пацаны (телесериал)|Пацаны (телесериал)]] (30 iw) — 7474 skatījumu * [[:ru:Бои за Херсон (2022)|Бои за Херсон (2022)]] (25 iw) — 7416 skatījumu * [[:ru:Антоновский железнодорожный мост|Антоновский железнодорожный мост]] (2 iw) — 7029 skatījumu * [[:ru:Авито|Авито]] (6 iw) — 6374 skatījumu * [[:ru:Еврейское агентство|Еврейское агентство]] (28 iw) — 6209 skatījumu * [[:ru:С-300|С-300]] (38 iw) — 6087 skatījumu * [[:ru:M142 HIMARS|M142 HIMARS]] (32 iw) — 5846 skatījumu * [[:ru:Переводчик|Переводчик]] (42 iw) — 5823 skatījumu * [[:ru:Wildberries|Wildberries]] (12 iw) — 5635 skatījumu * [[:ru:Ленд-лиз|Ленд-лиз]] (51 iw) — 5570 skatījumu * [[:ru:Phoenix Ghost|Phoenix Ghost]] (8 iw) — 5457 skatījumu * [[:ru:Гепард (ЗСУ)|Гепард (ЗСУ)]] (23 iw) — 5410 skatījumu * [[:ru:Mail.ru|Mail.ru]] (20 iw) — 5322 skatījumu * [[:ru:Пригожин, Евгений Викторович|Пригожин, Евгений Викторович]] (21 iw) — 5177 skatījumu * [[:ru:Хагги Вагги|Хагги Вагги]] (2 iw) — 5070 skatījumu * [[:ru:Х-59|Х-59]] (18 iw) — 4915 skatījumu * [[:ru:Сорвино, Пол|Сорвино, Пол]] (30 iw) — 4904 skatījumu * [[:ru:PT-91|PT-91]] (31 iw) — 4872 skatījumu * [[:ru:Смерч (РСЗО)|Смерч (РСЗО)]] (33 iw) — 4842 skatījumu * [[:ru:Мажор (телесериал)|Мажор (телесериал)]] (4 iw) — 4825 skatījumu * [[:ru:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 4778 skatījumu * [[:ru:Очень странные дела (4-й сезон)|Очень странные дела (4-й сезон)]] (19 iw) — 4644 skatījumu * [[:ru:Австралийская аттестационная комиссия|Австралийская аттестационная комиссия]] (25 iw) — 4402 skatījumu * [[:ru:Плохой хороший человек|Плохой хороший человек]] (10 iw) — 4366 skatījumu * [[:ru:Чужой: Завет|Чужой: Завет]] (39 iw) — 4297 skatījumu * [[:ru:Вяльбе, Елена Валерьевна|Вяльбе, Елена Валерьевна]] (22 iw) — 4291 skatījumu * [[:ru:Знаки зодиака|Знаки зодиака]] (52 iw) — 4265 skatījumu * [[:ru:Список недружественных государств (Россия)|Список недружественных государств (Россия)]] (12 iw) — 4193 skatījumu * [[:ru:Постучись в мою дверь|Постучись в мою дверь]] (16 iw) — 4187 skatījumu * [[:ru:Эрчел, Ханде|Эрчел, Ханде]] (31 iw) — 4183 skatījumu * [[:ru:Бук-М3|Бук-М3]] (3 iw) — 4169 skatījumu * [[:ru:Озчивит, Бурак|Озчивит, Бурак]] (39 iw) — 4126 skatījumu * [[:ru:Битва за Фаллуджу (2004, ноябрь)|Битва за Фаллуджу (2004, ноябрь)]] (18 iw) — 4026 skatījumu * [[:ru:Лепс, Григорий Викторович|Лепс, Григорий Викторович]] (27 iw) — 3991 skatījumu * [[:ru:Всемирная библиотека (Норвежский книжный клуб)|Всемирная библиотека (Норвежский книжный клуб)]] (19 iw) — 3951 skatījumu * [[:ru:Софья Палеолог|Софья Палеолог]] (30 iw) — 3928 skatījumu * [[:ru:Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований|Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований]] (34 iw) — 3821 skatījumu * [[:ru:Великолепный век|Великолепный век]] (48 iw) — 3743 skatījumu * [[:ru:Бюрсин, Керем|Бюрсин, Керем]] (18 iw) — 3684 skatījumu * [[:ru:Острые козырьки|Острые козырьки]] (48 iw) — 3678 skatījumu * [[:ru:Белый, Анатолий Александрович|Белый, Анатолий Александрович]] (6 iw) — 3663 skatījumu * [[:ru:Почта Mail.ru|Почта Mail.ru]] (2 iw) — 3639 skatījumu * [[:ru:Гозман, Леонид Яковлевич|Гозман, Леонид Яковлевич]] (8 iw) — 3588 skatījumu * [[:ru:Трасс, Лиз|Трасс, Лиз]] (41 iw) — 3534 skatījumu * [[:ru:Писанка, Руслана Игоревна|Писанка, Руслана Игоревна]] (11 iw) — 3526 skatījumu * [[:ru:Драма (жанр)|Драма (жанр)]] (16 iw) — 3513 skatījumu * [[:ru:Грозев, Христо|Грозев, Христо]] (6 iw) — 3481 skatījumu * [[:ru:Арахамия, Давид Георгиевич|Арахамия, Давид Георгиевич]] (10 iw) — 3448 skatījumu * [[:ru:Пастухов, Владимир Борисович|Пастухов, Владимир Борисович]] (2 iw) — 3406 skatījumu * [[:ru:Бесстыжие|Бесстыжие]] (34 iw) — 3404 skatījumu * [[:ru:Ozon|Ozon]] (10 iw) — 3403 skatījumu * [[:ru:PzH 2000|PzH 2000]] (31 iw) — 3400 skatījumu * [[:ru:AliExpress|AliExpress]] (35 iw) — 3396 skatījumu * [[:ru:Беленко, Виктор Иванович|Беленко, Виктор Иванович]] (22 iw) — 3354 skatījumu * [[:ru:Оспа обезьян|Оспа обезьян]] (62 iw) — 3335 skatījumu * [[:ru:Артиллерийский дивизион|Артиллерийский дивизион]] (1 iw) — 3321 skatījumu * [[:ru:Список крупнейших контейнерных судоходных компаний (2022)|Список крупнейших контейнерных судоходных компаний (2022)]] (7 iw) — 3315 skatījumu * [[:ru:Щедрин, Родион Константинович|Щедрин, Родион Константинович]] (34 iw) — 3269 skatījumu * [[:ru:Фейгин, Марк Захарович|Фейгин, Марк Захарович]] (5 iw) — 3201 skatījumu * [[:ru:Тяжёлая огнемётная система|Тяжёлая огнемётная система]] (28 iw) — 3175 skatījumu * [[:ru:Торнадо (РСЗО)|Торнадо (РСЗО)]] (12 iw) — 3088 skatījumu * [[:ru:Чёрная пантера: Ваканда навсегда|Чёрная пантера: Ваканда навсегда]] (32 iw) — 3087 skatījumu * [[:ru:Зависнуть в Палм-Спрингс|Зависнуть в Палм-Спрингс]] (23 iw) — 3063 skatījumu * [[:ru:Соловьёв, Владимир Рудольфович|Соловьёв, Владимир Рудольфович]] (17 iw) — 3046 skatījumu * [[:ru:Град (РСЗО)|Град (РСЗО)]] (40 iw) — 3044 skatījumu * [[:ru:Агентство США по глобальным медиа|Агентство США по глобальным медиа]] (11 iw) — 3041 skatījumu * [[:ru:Парфёнов, Николай Иванович|Парфёнов, Николай Иванович]] (4 iw) — 3035 skatījumu * [[:ru:Жданов, Андрей Александрович|Жданов, Андрей Александрович]] (43 iw) — 3021 skatījumu * [[:ru:Мирошниченко, Ирина Петровна|Мирошниченко, Ирина Петровна]] (9 iw) — 3015 skatījumu * [[:ru:Вкусно — и точка|Вкусно — и точка]] (14 iw) — 3008 skatījumu * [[:ru:Вторая чеченская война|Вторая чеченская война]] (53 iw) — 3005 skatījumu * [[:ru:Shahed 129|Shahed 129]] (10 iw) — 2986 skatījumu * [[:ru:Борисов, Юрий Александрович|Борисов, Юрий Александрович]] (11 iw) — 2977 skatījumu * [[:ru:Буданов, Кирилл Алексеевич|Буданов, Кирилл Алексеевич]] (7 iw) — 2963 skatījumu * [[:ru:Яндекс.Карты|Яндекс.Карты]] (27 iw) — 2958 skatījumu * [[:ru:Пьеха, Эдита Станиславовна|Пьеха, Эдита Станиславовна]] (19 iw) — 2837 skatījumu * [[:ru:Forza Horizon|Forza Horizon]] (18 iw) — 2833 skatījumu * [[:ru:Список вооружения и военной техники Сухопутных войск Российской Федерации|Список вооружения и военной техники Сухопутных войск Российской Федерации]] (5 iw) — 2813 skatījumu * [[:ru:Су-57|Су-57]] (48 iw) — 2793 skatījumu * [[:ru:Stray Kids|Stray Kids]] (35 iw) — 2706 skatījumu * [[:ru:Мантуров, Денис Валентинович|Мантуров, Денис Валентинович]] (14 iw) — 2701 skatījumu * [[:ru:Список государств — членов НАТО|Список государств — членов НАТО]] (24 iw) — 2639 skatījumu * [[:ru:Пимблетт, Пэдди|Пимблетт, Пэдди]] (8 iw) — 2613 skatījumu * [[:ru:Боевик (киножанр)|Боевик (киножанр)]] (58 iw) — 2611 skatījumu * [[:ru:Х-22|Х-22]] (23 iw) — 2605 skatījumu {{div col end}} == be == {{div col|3}} * [[:be:Сабакі Эўропы (раман)|Сабакі Эўропы (раман)]] (1 iw) — 96 skatījumu * [[:be:Полк Каліноўскага|Полк Каліноўскага]] (18 iw) — 39 skatījumu * [[:be:Спіс беларускіх імён|Спіс беларускіх імён]] (1 iw) — 34 skatījumu * [[:be:Вейшнорыя|Вейшнорыя]] (6 iw) — 33 skatījumu * [[:be:Беларускі лацінскі алфавіт|Беларускі лацінскі алфавіт]] (24 iw) — 28 skatījumu * [[:be:Акупацыя Ірака (2003—2011)|Акупацыя Ірака (2003—2011)]] (8 iw) — 27 skatījumu * [[:be:Бела-чырвона-белы сцяг|Бела-чырвона-белы сцяг]] (12 iw) — 26 skatījumu * [[:be:Марыкультура|Марыкультура]] (24 iw) — 26 skatījumu * [[:be:Уладзімір Караткевіч|Уладзімір Караткевіч]] (26 iw) — 26 skatījumu * [[:be:Бадушка рагатая|Бадушка рагатая]] (12 iw) — 25 skatījumu * [[:be:Куфар|Куфар]] (45 iw) — 25 skatījumu * [[:be:Прэзідэнт Рэспублікі Карэя|Прэзідэнт Рэспублікі Карэя]] (44 iw) — 24 skatījumu * [[:be:Багрымавічы|Багрымавічы]] (4 iw) — 21 skatījumu * [[:be:Звычай цалаваць руку|Звычай цалаваць руку]] (28 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Янка Брыль|Янка Брыль]] (13 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Іракскі канфлікт|Іракскі канфлікт]] (10 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Каласы пад сярпом тваім|Каласы пад сярпом тваім]] (4 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Беларускі алфавіт|Беларускі алфавіт]] (16 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Алесь Петрашкевіч|Алесь Петрашкевіч]] (2 iw) — 18 skatījumu * [[:be:МТБанк|МТБанк]] (1 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Віктар Уладзіміравіч Шэйман|Віктар Уладзіміравіч Шэйман]] (9 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Дэкодэр сігналаў каляровасці|Дэкодэр сігналаў каляровасці]] (1 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Памер (музыка)|Памер (музыка)]] (30 iw) — 17 skatījumu * [[:be:Вацлаў Ластоўскі|Вацлаў Ластоўскі]] (11 iw) — 17 skatījumu * [[:be:Тарашкевіца|Тарашкевіца]] (23 iw) — 17 skatījumu * [[:be:Анбарская кампанія (2003—2011)|Анбарская кампанія (2003—2011)]] (4 iw) — 17 skatījumu * [[:be:У краіне райскай птушкі|У краіне райскай птушкі]] (1 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Спатканне|Спатканне]] (13 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Гербы гарадоў Беларусі|Гербы гарадоў Беларусі]] (3 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Спіс памерлых у 2022 годзе|Спіс памерлых у 2022 годзе]] (37 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Дзікае паляванне караля Стаха|Дзікае паляванне караля Стаха]] (4 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Аляксандр Генадзевіч Бахановіч|Аляксандр Генадзевіч Бахановіч]] (1 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Навапольскі сельсавет|Навапольскі сельсавет]] (3 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Альгерд Бахарэвіч|Альгерд Бахарэвіч]] (10 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Падзеі ў Мінску 19—21 лютага 1918 года|Падзеі ў Мінску 19—21 лютага 1918 года]] (4 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Дзень Незалежнасці Рэспублікі Беларусь|Дзень Незалежнасці Рэспублікі Беларусь]] (10 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Францішак Багушэвіч|Францішак Багушэвіч]] (16 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Пагоня|Пагоня]] (25 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Ў|Ў]] (46 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Беларуская міфалогія|Беларуская міфалогія]] (4 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Уліковы нумар плацельшчыка|Уліковы нумар плацельшчыка]] (1 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Лёгкі авіяносец|Лёгкі авіяносец]] (18 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Літаратурная прэмія імя Ежы Гедройца|Літаратурная прэмія імя Ежы Гедройца]] (6 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Алаіза Пашкевіч|Алаіза Пашкевіч]] (19 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Новая зямля (паэма)|Новая зямля (паэма)]] (1 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Беларуская літаратура|Беларуская літаратура]] (17 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Язэп Нарцызавіч Драздовіч|Язэп Нарцызавіч Драздовіч]] (5 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Васіль Парфянкоў|Васіль Парфянкоў]] (1 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Белсат|Белсат]] (11 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Вітаўт Чаропка|Вітаўт Чаропка]] (1 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Аляксандр Іванавіч Груша|Аляксандр Іванавіч Груша]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Свіцязь (Ян Чачот)|Свіцязь (Ян Чачот)]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Спіс гісторыка-культурных каштоўнасцей Валожынскага раёна|Спіс гісторыка-культурных каштоўнасцей Валожынскага раёна]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Купалле|Купалле]] (25 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Францішак Багамолец|Францішак Багамолец]] (12 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Джэйш аль-Муамаль|Джэйш аль-Муамаль]] (2 iw) — 10 skatījumu * [[:be:ULIS|ULIS]] (2 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Буякі|Буякі]] (66 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Эканоміка Славакіі|Эканоміка Славакіі]] (30 iw) — 10 skatījumu * [[:be:На ростанях|На ростанях]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Гарадная (Столінскі раён)|Гарадная (Столінскі раён)]] (7 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Разбітае сэрца пацана|Разбітае сэрца пацана]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Браніслаў Адамавіч Тарашкевіч|Браніслаў Адамавіч Тарашкевіч]] (20 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Рыгор Барадулін|Рыгор Барадулін]] (22 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Фантастычная чацвёрка|Фантастычная чацвёрка]] (47 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Ліцвіны|Ліцвіны]] (11 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Людзі на балоце (раман)|Людзі на балоце (раман)]] (4 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Рэжым Лукашэнкі|Рэжым Лукашэнкі]] (2 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Прэзідэнцкія выбары ў Беларусі (2020)|Прэзідэнцкія выбары ў Беларусі (2020)]] (34 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Вайна за кастыльскую спадчыну|Вайна за кастыльскую спадчыну]] (21 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Метрыка Вялікага Княства Літоўскага|Метрыка Вялікага Княства Літоўскага]] (9 iw) — 9 skatījumu * [[:be:SAAB 90|SAAB 90]] (17 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Анамальная гарачыня ў Еўропе (2022)|Анамальная гарачыня ў Еўропе (2022)]] (13 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Мікалай Іванавіч Гусеў|Мікалай Іванавіч Гусеў]] (2 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Іна Валер’еўна Соркіна|Іна Валер’еўна Соркіна]] (2 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Азярычына|Азярычына]] (4 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Эрагенныя зоны|Эрагенныя зоны]] (44 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Шчарка|Шчарка]] (4 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Народнае антыкрызіснае ўпраўленне|Народнае антыкрызіснае ўпраўленне]] (3 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Вялікі Шлёпа|Вялікі Шлёпа]] (12 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Спіс матылёў Беларусі|Спіс матылёў Беларусі]] (3 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Максім Багдановіч|Максім Багдановіч]] (28 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Фелікс Эдуард Герэн-Меневіль|Фелікс Эдуард Герэн-Меневіль]] (16 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Сенін Себаі|Сенін Себаі]] (8 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Этнацыд|Этнацыд]] (24 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Русіфікацыя Беларусі|Русіфікацыя Беларусі]] (6 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Мікалай Аўтуховіч|Мікалай Аўтуховіч]] (3 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Чарльз Таўнсэнд|Чарльз Таўнсэнд]] (5 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Букавель|Букавель]] (18 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Уладзіслаў Сыракомля|Уладзіслаў Сыракомля]] (10 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Валынская разня|Валынская разня]] (24 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Лашанцы|Лашанцы]] (4 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Лынтупы|Лынтупы]] (12 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Спіс гісторыка-культурных каштоўнасцей Зэльвенскага раёна|Спіс гісторыка-культурных каштоўнасцей Зэльвенскага раёна]] (1 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Наталля Аляксееўна Арсеннева|Наталля Аляксееўна Арсеннева]] (25 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Аляксандр Уладзіміравіч Мілінкевіч|Аляксандр Уладзіміравіч Мілінкевіч]] (24 iw) — 7 skatījumu * [[:be:Вывад амерыканскіх войск з Ірака (2007—2011)|Вывад амерыканскіх войск з Ірака (2007—2011)]] (6 iw) — 7 skatījumu * [[:be:Ігнат Іпалітавіч Дамейка|Ігнат Іпалітавіч Дамейка]] (18 iw) — 7 skatījumu * [[:be:Жыве Беларусь!|Жыве Беларусь!]] (8 iw) — 7 skatījumu * [[:be:Францішак Карпінскі|Францішак Карпінскі]] (14 iw) — 7 skatījumu {{div col end}} == pl == {{div col|3}} * [[:pl:Owczarek belgijski|Owczarek belgijski]] (35 iw) — 4555 skatījumu * [[:pl:KAI T-50 Golden Eagle|KAI T-50 Golden Eagle]] (30 iw) — 4201 skatījumu * [[:pl:Madison Beer|Madison Beer]] (37 iw) — 3765 skatījumu * [[:pl:Zmarli w lipcu 2022|Zmarli w lipcu 2022]] (10 iw) — 3656 skatījumu * [[:pl:K2 Black Panther|K2 Black Panther]] (29 iw) — 3620 skatījumu * [[:pl:Paul Sorvino|Paul Sorvino]] (30 iw) — 2698 skatījumu * [[:pl:PT-91 Twardy|PT-91 Twardy]] (31 iw) — 2655 skatījumu * [[:pl:Yōko Shimada|Yōko Shimada]] (17 iw) — 2568 skatījumu * [[:pl:Sandra Drzymalska|Sandra Drzymalska]] (3 iw) — 2384 skatījumu * [[:pl:Park Narodowy Czeska Szwajcaria|Park Narodowy Czeska Szwajcaria]] (9 iw) — 2378 skatījumu * [[:pl:David Warner (aktor)|David Warner (aktor)]] (36 iw) — 2372 skatījumu * [[:pl:Marek Kondrat|Marek Kondrat]] (10 iw) — 2296 skatījumu * [[:pl:Daria Zawiałow|Daria Zawiałow]] (4 iw) — 2280 skatījumu * [[:pl:Pożegnanie Słowianki|Pożegnanie Słowianki]] (29 iw) — 2277 skatījumu * [[:pl:Sobel (piosenkarz)|Sobel (piosenkarz)]] (2 iw) — 2164 skatījumu * [[:pl:KAI KF-21 Boramae|KAI KF-21 Boramae]] (23 iw) — 2018 skatījumu * [[:pl:Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022|Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022]] (13 iw) — 1912 skatījumu * [[:pl:Ekstradycja (serial telewizyjny)|Ekstradycja (serial telewizyjny)]] (1 iw) — 1908 skatījumu * [[:pl:M270 MLRS|M270 MLRS]] (34 iw) — 1906 skatījumu * [[:pl:David Trimble|David Trimble]] (55 iw) — 1897 skatījumu * [[:pl:Shahed 129|Shahed 129]] (10 iw) — 1858 skatījumu * [[:pl:Rzeź wołyńska|Rzeź wołyńska]] (24 iw) — 1847 skatījumu * [[:pl:Konkurs Piosenki Turkwizji|Konkurs Piosenki Turkwizji]] (31 iw) — 1817 skatījumu * [[:pl:07 zgłoś się|07 zgłoś się]] (2 iw) — 1800 skatījumu * [[:pl:M142 HIMARS|M142 HIMARS]] (32 iw) — 1783 skatījumu * [[:pl:Twierdza Nehaj|Twierdza Nehaj]] (11 iw) — 1764 skatījumu * [[:pl:Stopnie wojskowe w Polsce|Stopnie wojskowe w Polsce]] (6 iw) — 1690 skatījumu * [[:pl:2S7 Pion|2S7 Pion]] (24 iw) — 1667 skatījumu * [[:pl:Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce|Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce]] (17 iw) — 1642 skatījumu * [[:pl:Ewa Sałacka|Ewa Sałacka]] (2 iw) — 1621 skatījumu * [[:pl:Anna Przybylska|Anna Przybylska]] (13 iw) — 1613 skatījumu * [[:pl:Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela|Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela]] (30 iw) — 1590 skatījumu * [[:pl:Jawed Karim|Jawed Karim]] (41 iw) — 1537 skatījumu * [[:pl:Adam Chmielowski|Adam Chmielowski]] (15 iw) — 1443 skatījumu * [[:pl:Anna Moskwa|Anna Moskwa]] (2 iw) — 1433 skatījumu * [[:pl:Jakub Banaszek|Jakub Banaszek]] (1 iw) — 1417 skatījumu * [[:pl:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 1417 skatījumu * [[:pl:Maciej Berbeka|Maciej Berbeka]] (6 iw) — 1357 skatījumu * [[:pl:Marek Sikora (aktor)|Marek Sikora (aktor)]] (4 iw) — 1346 skatījumu * [[:pl:Zawód: Szpieg|Zawód: Szpieg]] (30 iw) — 1310 skatījumu * [[:pl:Pleń|Pleń]] (1 iw) — 1245 skatījumu * [[:pl:Remigiusz Mróz|Remigiusz Mróz]] (5 iw) — 1245 skatījumu * [[:pl:Krajowa Spółka Cukrowa|Krajowa Spółka Cukrowa]] (3 iw) — 1228 skatījumu * [[:pl:AHS Krab|AHS Krab]] (13 iw) — 1228 skatījumu * [[:pl:Super 8|Super 8]] (37 iw) — 1221 skatījumu * [[:pl:Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej|Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej]] (32 iw) — 1206 skatījumu * [[:pl:Formuła 1 Sezon 2022|Formuła 1 Sezon 2022]] (38 iw) — 1187 skatījumu * [[:pl:Góry Izerskie|Góry Izerskie]] (24 iw) — 1161 skatījumu * [[:pl:Dancing with the Stars. Taniec z gwiazdami|Dancing with the Stars. Taniec z gwiazdami]] (2 iw) — 1161 skatījumu * [[:pl:Maria Walewska|Maria Walewska]] (23 iw) — 1127 skatījumu * [[:pl:Bajram Begaj|Bajram Begaj]] (22 iw) — 1116 skatījumu * [[:pl:Szkoły z internatem dla dzieci rdzennych mieszkańców Kanady|Szkoły z internatem dla dzieci rdzennych mieszkańców Kanady]] (21 iw) — 1111 skatījumu * [[:pl:Nikodem Skotarczak|Nikodem Skotarczak]] (2 iw) — 1089 skatījumu * [[:pl:Jaja Fabergé|Jaja Fabergé]] (44 iw) — 1088 skatījumu * [[:pl:Tłumacz|Tłumacz]] (42 iw) — 1087 skatījumu * [[:pl:Kwiat Jabłoni|Kwiat Jabłoni]] (4 iw) — 1086 skatījumu * [[:pl:M1 Abrams|M1 Abrams]] (53 iw) — 1085 skatījumu * [[:pl:Ralph Kaminski|Ralph Kaminski]] (1 iw) — 1070 skatījumu * [[:pl:Alenia Aermacchi M-346|Alenia Aermacchi M-346]] (23 iw) — 1054 skatījumu * [[:pl:BMW serii 3|BMW serii 3]] (38 iw) — 1035 skatījumu * [[:pl:Tysiąc (gra)|Tysiąc (gra)]] (5 iw) — 1018 skatījumu * [[:pl:Jan Englert|Jan Englert]] (12 iw) — 998 skatījumu * [[:pl:Radha Mitchell|Radha Mitchell]] (35 iw) — 992 skatījumu * [[:pl:Objawienia fatimskie|Objawienia fatimskie]] (6 iw) — 979 skatījumu * [[:pl:Bronisław Cieślak|Bronisław Cieślak]] (5 iw) — 978 skatījumu * [[:pl:Małgorzata Windsor (księżniczka)|Małgorzata Windsor (księżniczka)]] (49 iw) — 957 skatījumu * [[:pl:Mata (raper)|Mata (raper)]] (7 iw) — 954 skatījumu * [[:pl:Alfabet polski|Alfabet polski]] (24 iw) — 935 skatījumu * [[:pl:Stopnie służbowe w Policji|Stopnie służbowe w Policji]] (2 iw) — 927 skatījumu * [[:pl:Mira Sorvino|Mira Sorvino]] (54 iw) — 927 skatījumu * [[:pl:Andrzej Dragan|Andrzej Dragan]] (5 iw) — 925 skatījumu * [[:pl:Martyna Wojciechowska|Martyna Wojciechowska]] (5 iw) — 920 skatījumu * [[:pl:Mateusz Wieteska|Mateusz Wieteska]] (8 iw) — 903 skatījumu * [[:pl:Rozpad Jugosławii|Rozpad Jugosławii]] (42 iw) — 898 skatījumu * [[:pl:Reprezentacja Polski w piłce siatkowej mężczyzn|Reprezentacja Polski w piłce siatkowej mężczyzn]] (27 iw) — 894 skatījumu * [[:pl:Isabel Perón|Isabel Perón]] (64 iw) — 878 skatījumu * [[:pl:K9 Thunder|K9 Thunder]] (25 iw) — 876 skatījumu * [[:pl:BMW serii 5|BMW serii 5]] (35 iw) — 871 skatījumu * [[:pl:PRP-4|PRP-4]] (5 iw) — 868 skatījumu * [[:pl:Marta Karczewicz|Marta Karczewicz]] (2 iw) — 866 skatījumu * [[:pl:Zmarli w roku 2022|Zmarli w roku 2022]] (37 iw) — 859 skatījumu * [[:pl:Józef Nalberczak|Józef Nalberczak]] (3 iw) — 855 skatījumu * [[:pl:James Bond (seria filmów)|James Bond (seria filmów)]] (26 iw) — 851 skatījumu * [[:pl:Szerszeń europejski|Szerszeń europejski]] (55 iw) — 850 skatījumu * [[:pl:Piotr Müller|Piotr Müller]] (2 iw) — 847 skatījumu * [[:pl:Siły Powietrzne|Siły Powietrzne]] (23 iw) — 845 skatījumu * [[:pl:Kasia Smutniak|Kasia Smutniak]] (20 iw) — 839 skatījumu * [[:pl:Stegna|Stegna]] (9 iw) — 837 skatījumu * [[:pl:Michał Wiśniewski|Michał Wiśniewski]] (7 iw) — 837 skatījumu * [[:pl:Guccio Gucci|Guccio Gucci]] (30 iw) — 832 skatījumu * [[:pl:Andrzej Lepper|Andrzej Lepper]] (22 iw) — 824 skatījumu * [[:pl:Bitwa pod Markuszowem (1792)|Bitwa pod Markuszowem (1792)]] (4 iw) — 820 skatījumu * [[:pl:Sara James|Sara James]] (3 iw) — 815 skatījumu * [[:pl:Bartosz Zmarzlik|Bartosz Zmarzlik]] (4 iw) — 809 skatījumu * [[:pl:Telewizja Polska|Telewizja Polska]] (35 iw) — 795 skatījumu * [[:pl:Omenaa Mensah|Omenaa Mensah]] (5 iw) — 791 skatījumu * [[:pl:Lista uzbrojenia i sprzętu bojowego Wojsk Lądowych|Lista uzbrojenia i sprzętu bojowego Wojsk Lądowych]] (3 iw) — 786 skatījumu * [[:pl:Rafał Brzoska|Rafał Brzoska]] (3 iw) — 785 skatījumu * [[:pl:Prezydenci Polski|Prezydenci Polski]] (34 iw) — 782 skatījumu * [[:pl:Kościół łaciński|Kościół łaciński]] (41 iw) — 779 skatījumu {{div col end}} == lt == {{div col|3}} * [[:lt:Gediminas Mesonis|Gediminas Mesonis]] (1 iw) — 1354 skatījumu * [[:lt:Kazimiera Kymantaitė|Kazimiera Kymantaitė]] (1 iw) — 1061 skatījumu * [[:lt:Vytautas Tomkus|Vytautas Tomkus]] (3 iw) — 669 skatījumu * [[:lt:Anatolijus Šenderovas|Anatolijus Šenderovas]] (1 iw) — 587 skatījumu * [[:lt:Lančiūnavos dvaras|Lančiūnavos dvaras]] (2 iw) — 325 skatījumu * [[:lt:Marijonas Gregorauskas|Marijonas Gregorauskas]] (1 iw) — 313 skatījumu * [[:lt:Tadas Blinda|Tadas Blinda]] (5 iw) — 274 skatījumu * [[:lt:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 257 skatījumu * [[:lt:Viduklė|Viduklė]] (11 iw) — 227 skatījumu * [[:lt:Vytautas Paukštė|Vytautas Paukštė]] (5 iw) — 224 skatījumu * [[:lt:Vaiva Mainelytė|Vaiva Mainelytė]] (2 iw) — 201 skatījumu * [[:lt:SEB bankas|SEB bankas]] (3 iw) — 184 skatījumu * [[:lt:Juozas Banaitis|Juozas Banaitis]] (1 iw) — 169 skatījumu * [[:lt:Toma Vaškevičiūtė|Toma Vaškevičiūtė]] (2 iw) — 143 skatījumu * [[:lt:Ignas Brazdeikis|Ignas Brazdeikis]] (11 iw) — 142 skatījumu * [[:lt:Kraujo giminystė|Kraujo giminystė]] (34 iw) — 131 skatījumu * [[:lt:Siauralapis gaurometis|Siauralapis gaurometis]] (53 iw) — 125 skatījumu * [[:lt:Luminor Bank|Luminor Bank]] (1 iw) — 120 skatījumu * [[:lt:2022 m. Europos krepšinio čempionatas|2022 m. Europos krepšinio čempionatas]] (18 iw) — 111 skatījumu * [[:lt:Generalinis direktorius|Generalinis direktorius]] (65 iw) — 110 skatījumu * [[:lt:Borisas Dekanidzė|Borisas Dekanidzė]] (3 iw) — 99 skatījumu * [[:lt:Algis Matulionis|Algis Matulionis]] (3 iw) — 96 skatījumu * [[:lt:Štuthofo koncentracijos stovykla|Štuthofo koncentracijos stovykla]] (31 iw) — 96 skatījumu * [[:lt:Danutė Juronytė|Danutė Juronytė]] (1 iw) — 85 skatījumu * [[:lt:Zodiakas (2005 filmas)|Zodiakas (2005 filmas)]] (9 iw) — 83 skatījumu * [[:lt:Stelmužės ąžuolas|Stelmužės ąžuolas]] (12 iw) — 80 skatījumu * [[:lt:Vilniaus brigada|Vilniaus brigada]] (1 iw) — 79 skatījumu * [[:lt:Lietuvaitė su verbomis (paveikslas)|Lietuvaitė su verbomis (paveikslas)]] (4 iw) — 77 skatījumu * [[:lt:Pakruojo dvaras|Pakruojo dvaras]] (2 iw) — 76 skatījumu * [[:lt:Lietuvos Respublikos Prezidentas|Lietuvos Respublikos Prezidentas]] (24 iw) — 76 skatījumu * [[:lt:Leonardas Zelčius|Leonardas Zelčius]] (2 iw) — 74 skatījumu * [[:lt:Amerikinė fitolaka|Amerikinė fitolaka]] (36 iw) — 74 skatījumu * [[:lt:Lančiūnava|Lančiūnava]] (5 iw) — 73 skatījumu * [[:lt:Balys Bratkauskas|Balys Bratkauskas]] (1 iw) — 71 skatījumu * [[:lt:Alfonsas Radzevičius|Alfonsas Radzevičius]] (1 iw) — 71 skatījumu * [[:lt:Andrejus Ždanovas|Andrejus Ždanovas]] (43 iw) — 70 skatījumu * [[:lt:Gediminas Girdvainis|Gediminas Girdvainis]] (2 iw) — 69 skatījumu * [[:lt:Antanas Šurna|Antanas Šurna]] (5 iw) — 68 skatījumu * [[:lt:Moniqué|Moniqué]] (4 iw) — 67 skatījumu * [[:lt:Tadas Blinda. Pradžia|Tadas Blinda. Pradžia]] (4 iw) — 67 skatījumu * [[:lt:Ingrida Mikelionytė|Ingrida Mikelionytė]] (1 iw) — 67 skatījumu * [[:lt:Lukas Lekavičius|Lukas Lekavičius]] (11 iw) — 65 skatījumu * [[:lt:Dovydas Giedraitis|Dovydas Giedraitis]] (2 iw) — 62 skatījumu * [[:lt:Asmens kodas|Asmens kodas]] (21 iw) — 58 skatījumu * [[:lt:Juozas Budraitis|Juozas Budraitis]] (13 iw) — 57 skatījumu * [[:lt:Ovuliacija|Ovuliacija]] (55 iw) — 56 skatījumu * [[:lt:Henrikas Daktaras|Henrikas Daktaras]] (2 iw) — 56 skatījumu * [[:lt:Aloyzas Sakalas|Aloyzas Sakalas]] (8 iw) — 55 skatījumu * [[:lt:Audris Mečislovas Chadaravičius|Audris Mečislovas Chadaravičius]] (1 iw) — 53 skatījumu * [[:lt:Vilniaus miesto dalys|Vilniaus miesto dalys]] (2 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Poniabudė|Poniabudė]] (15 iw) — 51 skatījumu * [[:lt:Palūšė|Palūšė]] (12 iw) — 50 skatījumu * [[:lt:Saulius Ritter|Saulius Ritter]] (15 iw) — 50 skatījumu * [[:lt:Hiperbolė (roko grupė)|Hiperbolė (roko grupė)]] (1 iw) — 50 skatījumu * [[:lt:Moters lytiniai organai|Moters lytiniai organai]] (58 iw) — 50 skatījumu * [[:lt:Širšuolas|Širšuolas]] (55 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Raudonės pilis|Raudonės pilis]] (10 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Monika Liu|Monika Liu]] (25 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Monika Mironaitė|Monika Mironaitė]] (1 iw) — 48 skatījumu * [[:lt:Galvijinė sparva|Galvijinė sparva]] (25 iw) — 48 skatījumu * [[:lt:Lituanica|Lituanica]] (9 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Alytaus Dzūkija|Alytaus Dzūkija]] (5 iw) — 46 skatījumu * [[:lt:Arvydas Anušauskas|Arvydas Anušauskas]] (10 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Katalpa|Katalpa]] (46 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Medlieva|Medlieva]] (47 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Lukiškių kalėjimas|Lukiškių kalėjimas]] (10 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Asmenybės tipas|Asmenybės tipas]] (15 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Artūras Zuokas|Artūras Zuokas]] (9 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Paprastasis uodas|Paprastasis uodas]] (35 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Žaliasis žiogas|Žaliasis žiogas]] (29 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Smegenys|Smegenys]] (24 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Niekas nenorėjo mirti|Niekas nenorėjo mirti]] (8 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Borderkolis|Borderkolis]] (54 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Dalia Teišerskytė|Dalia Teišerskytė]] (2 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Mindaugas Puidokas|Mindaugas Puidokas]] (3 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Ignas Vėgėlė|Ignas Vėgėlė]] (1 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Andrius Bielskis|Andrius Bielskis]] (1 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Boxer (šarvuotoji kovinė mašina)|Boxer (šarvuotoji kovinė mašina)]] (24 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Paprastasis žabalis|Paprastasis žabalis]] (15 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Lietuvos savivaldybės|Lietuvos savivaldybės]] (22 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Artiomas Inozemcevas|Artiomas Inozemcevas]] (1 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Palangos tiltas|Palangos tiltas]] (1 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Briedmusė|Briedmusė]] (15 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Lietuvos partizanai|Lietuvos partizanai]] (9 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Ribinis asmenybės sutrikimas|Ribinis asmenybės sutrikimas]] (53 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Eugenija Šulgaitė|Eugenija Šulgaitė]] (2 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Gabrielius Landsbergis (1982)|Gabrielius Landsbergis (1982)]] (19 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Arūnas Valinskas|Arūnas Valinskas]] (7 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Lietuvos rytas|Lietuvos rytas]] (9 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Milčius ardytojas|Milčius ardytojas]] (6 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Jaroslav Neverovič|Jaroslav Neverovič]] (3 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Ūla|Ūla]] (14 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Vitalij Polianskij|Vitalij Polianskij]] (6 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Petras Gražulis|Petras Gražulis]] (6 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Respublika (dienraštis)|Respublika (dienraštis)]] (5 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Mormonai|Mormonai]] (67 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Lietuvos Respublikos Vyriausybė|Lietuvos Respublikos Vyriausybė]] (9 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Svencelė|Svencelė]] (2 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Tautvydas Šležas|Tautvydas Šležas]] (5 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Vitas Lingys|Vitas Lingys]] (1 iw) — 35 skatījumu {{div col end}} == et == {{div col|3}} * [[:et:Turneri sündroom|Turneri sündroom]] (52 iw) — 374 skatījumu * [[:et:Pulma-aastapäev|Pulma-aastapäev]] (39 iw) — 360 skatījumu * [[:et:Piret Kalda|Piret Kalda]] (4 iw) — 235 skatījumu * [[:et:Eesti näitlejate loend|Eesti näitlejate loend]] (6 iw) — 203 skatījumu * [[:et:Riina Sikkut|Riina Sikkut]] (5 iw) — 186 skatījumu * [[:et:Eesti kirjanike loend|Eesti kirjanike loend]] (7 iw) — 164 skatījumu * [[:et:Katri Raik|Katri Raik]] (10 iw) — 131 skatījumu * [[:et:Eesti sõjaväelised auastmed|Eesti sõjaväelised auastmed]] (5 iw) — 128 skatījumu * [[:et:A-Rühm (ansambel)|A-Rühm (ansambel)]] (1 iw) — 127 skatījumu * [[:et:Pavel Durov|Pavel Durov]] (48 iw) — 125 skatījumu * [[:et:Kristjan Järvi|Kristjan Järvi]] (11 iw) — 125 skatījumu * [[:et:Eesti linnad|Eesti linnad]] (1 iw) — 121 skatījumu * [[:et:Mudakrabi|Mudakrabi]] (13 iw) — 120 skatījumu * [[:et:Breukelen|Breukelen]] (38 iw) — 120 skatījumu * [[:et:Eesti saarte loend|Eesti saarte loend]] (21 iw) — 118 skatījumu * [[:et:Eesti raadiojaamade loend|Eesti raadiojaamade loend]] (2 iw) — 117 skatījumu * [[:et:Marju Lauristin|Marju Lauristin]] (12 iw) — 117 skatījumu * [[:et:Hiina astroloogia|Hiina astroloogia]] (30 iw) — 110 skatījumu * [[:et:Paavo Järvi|Paavo Järvi]] (22 iw) — 107 skatījumu * [[:et:Vahur Afanasjev|Vahur Afanasjev]] (9 iw) — 105 skatījumu * [[:et:Kelgukoerad|Kelgukoerad]] (1 iw) — 99 skatījumu * [[:et:Jumalate loend|Jumalate loend]] (13 iw) — 91 skatījumu * [[:et:In memoriam 2022|In memoriam 2022]] (37 iw) — 89 skatījumu * [[:et:Gerli Padar|Gerli Padar]] (23 iw) — 89 skatījumu * [[:et:Kättemaksukontor|Kättemaksukontor]] (1 iw) — 88 skatījumu * [[:et:Raivo Vare|Raivo Vare]] (3 iw) — 88 skatījumu * [[:et:Lindude loend|Lindude loend]] (11 iw) — 87 skatījumu * [[:et:Ada Lundver|Ada Lundver]] (4 iw) — 84 skatījumu * [[:et:Maicel Uibo|Maicel Uibo]] (15 iw) — 82 skatījumu * [[:et:5MIINUST|5MIINUST]] (1 iw) — 79 skatījumu * [[:et:Tekstiilide loend|Tekstiilide loend]] (3 iw) — 76 skatījumu * [[:et:Sinimägede lahing|Sinimägede lahing]] (9 iw) — 74 skatījumu * [[:et:Sodiaagimärk|Sodiaagimärk]] (52 iw) — 72 skatījumu * [[:et:August Jakobson|August Jakobson]] (12 iw) — 70 skatījumu * [[:et:Itaalia jõed|Itaalia jõed]] (3 iw) — 69 skatījumu * [[:et:Rahvaste ja hõimude loend|Rahvaste ja hõimude loend]] (28 iw) — 66 skatījumu * [[:et:Ladinakeelsete väljendite loend|Ladinakeelsete väljendite loend]] (46 iw) — 66 skatījumu * [[:et:Meeleolu|Meeleolu]] (47 iw) — 65 skatījumu * [[:et:Afaasia|Afaasia]] (60 iw) — 63 skatījumu * [[:et:Gross|Gross]] (22 iw) — 63 skatījumu * [[:et:Eesti poliitikute loend|Eesti poliitikute loend]] (1 iw) — 63 skatījumu * [[:et:Kommodoor|Kommodoor]] (30 iw) — 62 skatījumu * [[:et:Koeratõugude loend|Koeratõugude loend]] (48 iw) — 62 skatījumu * [[:et:Apteeker Melchior (film)|Apteeker Melchior (film)]] (1 iw) — 61 skatījumu * [[:et:Ohtlik lend|Ohtlik lend]] (1 iw) — 61 skatījumu * [[:et:Automarkide loend|Automarkide loend]] (34 iw) — 58 skatījumu * [[:et:Õnne 13|Õnne 13]] (4 iw) — 57 skatījumu * [[:et:Lõuna-Ameerika|Lõuna-Ameerika]] (3 iw) — 57 skatījumu * [[:et:Rahaühikute loend|Rahaühikute loend]] (29 iw) — 56 skatījumu * [[:et:Itaalia linnade loend|Itaalia linnade loend]] (3 iw) — 56 skatījumu * [[:et:Eduard Vilde|Eduard Vilde]] (22 iw) — 54 skatījumu * [[:et:Vaimne tervis|Vaimne tervis]] (56 iw) — 53 skatījumu * [[:et:Riina Solman|Riina Solman]] (5 iw) — 50 skatījumu * [[:et:Sky Plus|Sky Plus]] (3 iw) — 50 skatījumu * [[:et:Prantsuse kirjanike loend|Prantsuse kirjanike loend]] (23 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Hugo Raudsepp|Hugo Raudsepp]] (9 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Raadi mõis|Raadi mõis]] (5 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Peep Peterson|Peep Peterson]] (2 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Roblox|Roblox]] (57 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Hollandi linnade loend|Hollandi linnade loend]] (21 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Egiptuse jumalad|Egiptuse jumalad]] (53 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Sulamite loend|Sulamite loend]] (15 iw) — 44 skatījumu * [[:et:NATO liikmesriigid|NATO liikmesriigid]] (24 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Mart Sander|Mart Sander]] (6 iw) — 42 skatījumu * [[:et:Kadri Rämmeld|Kadri Rämmeld]] (2 iw) — 42 skatījumu * [[:et:Enteroviirus|Enteroviirus]] (28 iw) — 42 skatījumu * [[:et:Imetajate loend|Imetajate loend]] (13 iw) — 42 skatījumu * [[:et:Sinimäed|Sinimäed]] (5 iw) — 41 skatījumu * [[:et:Maarika Järvi|Maarika Järvi]] (1 iw) — 41 skatījumu * [[:et:Hanno Pevkur|Hanno Pevkur]] (16 iw) — 41 skatījumu * [[:et:Rummu karjäär|Rummu karjäär]] (2 iw) — 41 skatījumu * [[:et:Sirelisuru|Sirelisuru]] (27 iw) — 41 skatījumu * [[:et:Väejooks|Väejooks]] (46 iw) — 40 skatījumu * [[:et:Kadri Simson|Kadri Simson]] (22 iw) — 40 skatījumu * [[:et:Stigma (täpsustus)|Stigma (täpsustus)]] (30 iw) — 40 skatījumu * [[:et:Peeter Võsa|Peeter Võsa]] (2 iw) — 39 skatījumu * [[:et:Palmse mõis|Palmse mõis]] (8 iw) — 39 skatījumu * [[:et:Piprarannik|Piprarannik]] (21 iw) — 39 skatījumu * [[:et:Heliloojate loend|Heliloojate loend]] (14 iw) — 38 skatījumu * [[:et:Punane leeder|Punane leeder]] (40 iw) — 38 skatījumu * [[:et:Henry Kõrvits|Henry Kõrvits]] (3 iw) — 37 skatījumu * [[:et:Taavi Veskimägi|Taavi Veskimägi]] (4 iw) — 37 skatījumu * [[:et:Eesti lauljate loend|Eesti lauljate loend]] (1 iw) — 37 skatījumu * [[:et:Johannes Erm|Johannes Erm]] (8 iw) — 37 skatījumu * [[:et:Eesti sportlaste loend|Eesti sportlaste loend]] (1 iw) — 36 skatījumu * [[:et:Helve Raik|Helve Raik]] (1 iw) — 36 skatījumu * [[:et:Mari Lill|Mari Lill]] (3 iw) — 36 skatījumu * [[:et:Tantsude loend|Tantsude loend]] (12 iw) — 36 skatījumu * [[:et:Väino Uibo|Väino Uibo]] (1 iw) — 36 skatījumu * [[:et:Helicobacter pylori infektsioon|Helicobacter pylori infektsioon]] (1 iw) — 35 skatījumu * [[:et:Eesti valitsus|Eesti valitsus]] (18 iw) — 35 skatījumu * [[:et:Juuli 2022|Juuli 2022]] (14 iw) — 35 skatījumu * [[:et:Tallinna ühistranspordiliinid|Tallinna ühistranspordiliinid]] (1 iw) — 35 skatījumu * [[:et:Rita Rätsepp|Rita Rätsepp]] (1 iw) — 35 skatījumu * [[:et:Indrek Hargla|Indrek Hargla]] (7 iw) — 34 skatījumu * [[:et:Eesti muinasmaakonnad|Eesti muinasmaakonnad]] (1 iw) — 34 skatījumu * [[:et:Sinikas|Sinikas]] (66 iw) — 34 skatījumu * [[:et:Vikerraadio|Vikerraadio]] (3 iw) — 34 skatījumu * [[:et:Türgi van|Türgi van]] (35 iw) — 34 skatījumu * [[:et:Loomade loendid|Loomade loendid]] (5 iw) — 34 skatījumu {{div col end}} fug6vz95cdi155mtsxo4quv8x7lrp9h Burtnieku svīta 0 456081 3661221 3655475 2022-07-26T18:42:01Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Neļķu klints (Carnation cliff), Salaca river.JPG|thumb|250px|[[Neļķu klintis]]. Burtnieku svīta.]] '''Burtnieku svīta''' ('''D<sub>2</sub>br''') ir [[Vidusdevons|vidusdevona]] [[Živetas stāvs|Živetas stāva]] stratigrāfiskā vienība [[Latvija|Latvijā]], kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot [[Kurzeme]]s ziemeļu malu. [[Svīta (ģeoloģija)|Svītas]] slāņu biezums svārstās no 23-89 metriem<ref name="ld">{{Latvijas daba|1|176}}</ref>, taču lielākajā daļā variē 40-60 m robežās. Nosaukums veidots no [[Burtnieku ezers|Burtnieku ezera]], kura krastos atrodas svītas atsegumi. Burtnieku svītas griezuma [[stratotips|stratotipi]] atsedzas Rojas ([[Lūrmaņu atsegumi|Lūrmaņu klintis]]), Salacas ([[Neļķu klintis]], [[Skaņaiskalns]]), Gaujas krastos, kā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] austrumu daļā ([[Veczemju klintis]] un [[Ķurmrags]]) un pie Burtnieku ezera. Tālāk svītas atsegumu josla stiepjas uz ziemeļaustrumiem [[Igaunija]]s un [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] teritorijā. Burtnieku svītu 1956. gadā [[Pēteris Liepiņš (ģeologs)|Pēteris Liepiņš]] izdalīja kā Salacas svītu. Tās apakšējā robeža tiek vilkta pamatojoties uz griezumu ritmisko uzbūvi. Svītai atbilst skaidri izteikts vidusdevona [[sedimentācija]]s augšējais ritms. Svītas griezuma pamatnē ieguļ daudz rupjgraudaināki ieži ([[smilšakmeņi]] ar aleirolītu un [[Kvarcs|kvarca]] [[Oļi|oļu]] piejaukumu), kas klāj [[Arukilas svīta]]s aleirolītus. Augstāk griezumā sāk dominēt sīkgraudaini smilšakmeņi un [[aleirolīti]]. Aleirolīti svītas griezuma augšdaļā veido diezgan biezu (virs 30 m) slāni. Izskalojuma pēdas svītas apakšējā robežā parasti nav novērojami. Rupja [[drupu ieži|drupu materiāla]] ieslēgumi ir novērojami dažādos smilšakmens slāņa līmeņos. Burtnieku svītas apakšējā robeža visskaidrāk redzama [[Centrālā Latvija|Centrālās]] un [[Ziemeļlatvija]]s teritorijā, kur smilšakmens bazālais ritms ir visizteiktāks, kā arī redzama lielāka atšķirība minerālu sastāvā (palielināts [[Turmalīns|turmalīna]], [[cirkons|cirkona]], [[stavrolīts|stavrolīta]], kvarca saturs, kas palielinās gar paleonogāzi no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem). Pārējā Latvijas teritorijā apakšējā robeža ir nosacīta (nav izteikta). Svītas nogulumu augšējo aleirolītisko daļu sedz [[Gaujas svīta]]s smilšakmeņi. [[Abava]]s baseina teritorijā starp Burtnieku un Gaujas svītām mēdza izdalīt [[Abavas svīta|Abavas svītu]], kuru raksturo īpatnējs [[Paleontoloģija|paleontoloģiskais]] sastāvs. == Faciālais iedalījums == Burtnieku svītas nogulumu izplatības areālā Latvijā tiek izdalītas divas [[litoloģiski-faciālā zona|litoloģiski-faciālās zonas]] un viena zona Igaunijā: * ''Aleirītu un smilšu zona'' aizņem plašus apgabalus Latvijas rietumu un centrālajā daļā, un raksturojas ar aleirolītu pārsvaru pār smilšakmeņiem. Veidojusies [[Šelfs|šelfa]] salīdzinoši dziļūdens apstākļos. Slāņus raksturo sarkanīgs un raibs krāsojums un paaugstināts [[karbonāti]]skums. * ''Smilšu un aleirītu zona'' aizņem teritoriju pašos Latvijas austrumos un Pleskavas apgabalā, un raksturojas ar krasu smilšu pārsvaru pār aleirītiem. Veidojusies šelfa seklūdens daļā. Smilšakmeņiem ir pārsvarā pelēks un zaļganpelēks krāsojums un māla cements. * ''Zemūdens deltu smilšu un mālu zona'' izplatīta Igaunijas dienvidu daļā, kur svītas griezumu raksturo bieži izgrauzumi smilšakmeņos, pildīti ar sīkdispersiem gaiši pelēkiem [[māli]]em. Nogulumi veidojušies [[Upes delta|upju deltu]] rajonā. == Paleontoloģiskais raksturojums == Burtnieku svītu raksturo [[heterostraki|heterostraka]] ''[[Pycnosteus tuberculatus]]'' un [[Antiarhi|antiarha]] ''[[Asterolepis dellei]]'' vadfosiliju zona. Tās ihtiofaunas komplekss ir samērā bagāts. To veido [[bezžokļaiņi]]: ''[[Pycnosteus tuberculatus]]'', ''[[Ganosteus stellatus]]'', ''[[Tartuosteus maximus]]'', ''[[Psammosteus bergi]]''. Šeit ir atrodamas [[akantodes]] jeb žokļžaunzivis: ''[[Archaeacanthus quadrisulcatus]]'', ''[[Homacanthus talavicus]]'', ''[[Haplacanthus marginalis]]'', ''[[Ginkgolepis tenericostatus]]'' un ''[[Rhadinacanthus deltosquamosus]]''. Bez tam šeit ir sastopamas [[bruņuzivis]] ''[[Actinolepis magna]]'', ''[[Holonema haermae]]'', ''[[Coccosteus marcae]]'', ''[[Homostius sulcatus]]''?, ''[[Heterostius ingens]]''?, ''[[Plourdsteus]]'' sp., ''[[Byssacanthus dilatatus]]''. Ir sastopamas arī [[kaulzivis]] ''[[Glyptolepis]] sp.'', ''[[Hamodus lutkevitshi]]'', ''[[Gyroptychius elgae]]'', ''[[Moythomasia]]''? sp., ''[[Dipterus]]'' sp. u.c. Burtnieku svītas [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] komplekss ir nabadzīgs. To veido [[bezslēdzenes pleckāji]] ''[[Bicarinatina livica]]'', sīki [[divvākčauļi]] un [[gliemeņvēži]]. Augu valsti pārstāv pirmspapardes (''[[Primofilices]]''). === Biofācijas === Veicot biofaciālo analīzi tika konstatēts, ka dažādām faciālajām zonām atbilst konkrētas bioloģiskās [[ekosistēma]]s sauktas par asociācijām. Burtnieku laikmetā Baltijā pastāvēja sekls ūdens baseins ar atsāļotu ūdeni. Tajā dzīvoja diezgan nabadzīga [[biota]] un to pārstāvēja dažādas ihtiofaunas grupas, kā arī bezmugurkaulnieki, piemēram, [[lingulīdi]] un [[dūņēdāji]], kas apdzīvoja salīdzinoši mierīga ūdens apgabalus ar mālaini-aleirītisku pamatni. Agrajā burtnieku laikā ir konstatējamas divas asociācijas: 1. ''Lingulīdu, otiņspuru un antiarhu asociācija'' atradās Latvijas austrumos, bija saistīta ar māliem, aleirītiem un aleirītiskām smiltīm, un aizņēma [[Gulbenes ieplaka|Gulbenes ieplaku]]. Atšķirība no iepriekšējā [[Eifela stāvs|eifela]] laikmeta, agrīnajā burtnieku laikā parādījās jaunas [[Dažādvairodži|dažādvairodžu]] sugas, lielā skaitā parādījās [[artrodiras]], vairāk kļuva [[Antiarhi|antiarhu]] un [[Otiņspures|otiņspuru]]. Samazinājās [[Bentoss|bentisko]] mugurkaulnieku nozīme un palielinājās brīvi peldošo formu daudzveidība. Tādējādi burtnieku baseinā izmainījās ne tikai kvalitatīvais, bet arī organismu ekoloģiskais sastāvs. Jāatzīmē arī zivju un bezžokļaiņu ķermeņu izmēru palielināšanos. Būtiski nogulumos palielinājās [[Psammosteīdas|psammosteīdu]] un artrodiru gigantiskās formas, kas, domājams, norāda uz ekoloģiski optimāliem dzīves apstākļiem. Asociāciju raksturo salīdzinoši mazkustīgu un padziļinātu baseina daļu, kur nogulsnējas kā [[Autohtons|autohtoni]] (lingulīdi, psammosteīdas), tā arī [[Allohtons|allohtoni]] organismi. 2. ''Psammosteīdu un otiņspuru asociācija'' aizņēma lielāko Latvijas teritorijas daļu, un bija saistīta ar smiltīm (kas dominē) un aleirītiem baseina seklūdens zonā. Tur dominējošā loma bija brīvi peldošām formām: artrodirām, akantodēm un otiņspurēm. To atliekas ir sastopamas lielā daudzumā un veido lielus saskalojumus, kas saistīti ar vāji šķirotām smiltīm. Vēlajā burtnieku laikā arī ir konstatējamas divas asociācijas: 3. ''Lingulīdu, psammosteīdu un akantodu asociācija'' aizņēma Latvijas centrālo un dienvidrietumu daļu, un bija saistīta ar aleirītiem un smiltīm. Līdzīgi, kā 1. asociācijā, tai ir raksturīga bezmugurkaulnieku (lingulīdu un lielu gliemeņvēžu) klātbūtne, kas dzīvoja mālainās [[Dūņas|dūņās]], izplatītas asociācijas teritorijas ziemeļu daļā. Bez jau minētajām grupām asociācijā ļoti reti ir sastopami [[slēdzenes pleckāji]] — [[kamarotehijas]]?, kas acīmredzot bija saistītas ar gultnes aleirītiskajiem apgabaliem ([[Valmiera]]s apkārtnē). [[Nektons]] joprojām ir daudzveidīgs, taču nedaudz nabadzīgāks, nekā 2. asociācijas nektons. Tā sastāvā dominē brīvi peldošas formas, kas, domājams, tiek skaidrots ar dzīves apstākļu pasliktināšanos baseina bentiskajā daļā iespējamās [[Oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrēšanās dēļ. 4. ''Psammosteīdu un artrodiru asociācija'' aizņēma Latvijas austrumu un ziemeļrietumu daļu, un bija saistīta ar smiltīm. To, līdzīgi kā 2. asociāciju, raksturo bezmugurkaulnieku neesamība. Asociācijā, līdzīgi agrīnajam eifela baseinam, dominē nektona bentiskās formas — psammosteīdas un antiarhi. Daudzveidīgas ir plēsīgās artrodiras un otiņspures, diezgan biežas ir arī planktonēdājas akantodes. Šāda visu grupu organismu daudzveidība un daudzskaitlīgums liecina par optimāliem dzīves apstākļiem apgabalos ar smilšainu baseina dibenu, kur visdrīzāk bija laba [[Aerācija|aerācija]] un ūdens dzidrums. Atlieku allohtonumu vajadzētu skaidrot ar ar biežu [[Tafocenoze|tafocenožu]] pārskalošanu, kas notiek mazā dziļumā nemierīga hidrodinamiskā režīma apstākļos.<ref>Лярская Л.А. 1986. Биофации эпиконтинентальных девонских бассейнов Латвии с терригенным осадконакоплением // Биофации и фауна силурийского и девонских бассейнов Прибалтики. Рига: Зинатне, 1986. С. 44-51. lpp.</ref> == Derīgie izrakteņi == Burtnieku svītas nogulumi tika izmantoti kā māla ieguves vieta. Sākotnēji tos izmantoja nelielas ķieģeļnīcas ([[Planči|Plančos]], [[Pāle|Pālē]] un [[Burtnieki|Burtniekos]]). Vēlāk izveidoja māla raktuves [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūjā]]. Pašlaik Burtnieku svītas māli netiek izmantoti, jo tajos ir augsts cieto, kaitīgo ieslēgumu saturs. Turklāt tajos ietilpst arī smilšakmeņi ar karbonāta cementu.<ref>V. Kuršs. Devonā, zivju laikmetā. Rīga, "Zinātne", 1984. Sērija "Daba un mēs"</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] lyzk4xintqvx80vl6iezemnyevm0ozy Andžejs Sapkovskis 0 459211 3661325 3422890 2022-07-26T21:28:37Z Baisulis 11523 /* Apbalvojumi un atzinība */ : wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Andžejs Sapkovskis | vārds_orig = ''Andrzej Sapkowski'' | attēls = Andrzej Sapkowski - Lucca Comics and Games 2015 2.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1948 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 21 | dz_vieta = {{vieta|Polija|Lodza}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{POL}} | tautība = [[poļi|polis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = [[rakstnieks]] | rakstīšanas valoda = [[poļu valoda|poļu]] | periods = 1986–pašlaik | žanri = [[fantāzijas literatūra|fantāzija]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = "[[Raganis]]" | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Lodzas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Andžejs Sapkovskis''' ({{val|pl|Andrzej Sapkowski}}, dzimis {{dat|1948|6|21}}) ir [[poļi|poļu]] [[fantāzijas literatūra]]s rakstnieks. Vislabāk pazīstams kā grāmatu sērijas "[[Raganis]]" autors. Viņa darbi ir tulkoti vairāk nekā 20 valodās.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.andrzejsapkowski.pl/autor.html |title=Andrzej Sapkowski - Biografia}}</ref> == Dzīvesgājums == [[Attēls:Polish sci fi fantasy books.JPG|thumb|upright|Sapkovska romāni izstādīti divos plauktos ''[[Empik]]'' grāmatnīcā [[Katovice|Katovicē]]]] Studēja [[ekonomika|ekonomiku]] [[Lodzas Universitāte|Lodzas Universitātē]], pirms kļūšanas par rakstnieku strādāja ārējās tirdzniecības uzņēmumā par vecāko tirdzniecības pārstāvi. Literāro karjeru sāka kā [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] darbu tulkotājs. Savu pirmo stāstu "[[Raganis]]" (''Wiedźmin'') sarakstīja Polijas zinātniskās fantastikas žurnāla ''[[Fantastyka]]'' rīkotajam konkursam, kur ieguva 3. vietu.<ref>[http://www.mirf.ru/Articles/art934.htm НО МЫ ЖЕ СЛАВЯНЕ! РАЗГОВОР С АНДЖЕЕМ САПКОВСКИМ]</ref> Šis stāsts tika publicēts 1986. gadā, to labi novērtēja gan kritiķi, gan lasītāji. Sapkovskis izveidoja stāstu ciklu, kuras pamatā ir "Ragaņa" pasaule. Tajā tika iekļauti 3 īso stāstu krājumi un 5 romāni. 1990. gados šis cikls padarīja Sapkovski par vienu no pazīstamākajiem [[Polija]]s fantāzijas žanra autoriem.<ref name=mo/> Sāgas galvenais tēls ir [[Rīvijas Geralts]], no pašas bērnības trenēts briesmoņu mednieks, kas dzīvo morāli neviennozīmīgajā visumā, tomēr viņam izdodas uzturēt savu saskaņoto ētikas kodeksu. Pasaule, kur notiek darbība, ietekmēta no [[slāvu mitoloģija]]s.<ref>''[http://www.fantasybookreview.co.uk/Andrzej-Sapkowski/The-Last-Wish.html The Last Wish by Andrzej Sapkowski ]'', fantasybookreview</ref> Geraltu bieži salīdzina ar [[Raimonds Čāndlers|Raimonda Čāndlera]] tēlu Filipu Mārlovu.<ref name=mo>Marek Oramus ''[http://archiwum.polityka.pl/art/jedynie-sluszny-wizerunek-wiedzmina,365834.html Jedynie słuszny wizerunek wiedźmina]'', Polityka – nr 36 (2261) from 2000-09-02; pp. 52–54</ref> == Darbu tulkojumi un adaptācijas == Sapkovska darbi ir tulkoti daudzās valodās, tai skaitā [[angļu valoda|angļu]], [[igauņu valoda|igauņu]], [[krievu valoda|krievu]], [[lietuviešu valoda|lietuviešu]], [[latviešu valoda|latviešu]], [[ķīniešu valoda|ķīniešu]] u.c. 2007. gadā krājums "Pēdējā vēlēšanās" tika izdots angļu valodā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.gollancz.co.uk/2012/02/the-last-wish-cover-reveal-of-sorts/|title=The Last Wish Cover Reveal. . . of sorts!|work=Gollancz blog|access-date=4 August 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20131004224434/http://www.gollancz.co.uk/2012/02/the-last-wish-cover-reveal-of-sorts/|archive-date=4 October 2013}}</ref> No 2008. gada "Ragaņa" sāgu tulko izdevniecībā ''Victor Gollancz Ltd''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.worldcat.org/search?q=isbn%3A0575083182|title=Blood of elves|work=worldcat.org}}</ref> 2009. gadā Sapkovska romāna "Elfu asinis" (''Blood of Elves'') angļu tulkojums ieguva Deivida Gemella fantāzijas balvu.<ref>Alison Flood, [https://www.theguardian.com/books/2009/jun/19/1 Gemmell prize for fantasy goes to Polish novel, Blood of Elves], ''Guardian'', Friday 19 June 2009</ref> "Ragaņa" sāgu latviešu valodā izdod [[Māris Salējs|Māra Salēja]] tulkojumā.<ref name="ABC">{{tīmekļa atsauce |title=Ragaņa cikls. Pēdējā vēlēšanās, 1 |url=https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/104293-ragana_cikls_pedeja_velesanas_1.html |website=[[Zvaigzne ABC]] |accessdate={{dat|2020|5|7||bez}}}}</ref> 2001. gadā Polijā tika uzņemts seriāls ''Wiedźmin'', kas balstīts uz Sapkovska darbiem par Geraltu. Tam sekoja televīzijas filma ar tādu pašu nosaukumu, kuru veidoja, izmantojot seriāla fragmentus. Nedz seriāls, nedz filma neieguva pozitīvus kritiķu vērtējumus un nenopelnīja daudz ienākumu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.inquisitr.com/5809558/the-witcher-polish-tv-series/|title=Before Netflix Adapted 'The Witcher,' There Was A Polish Version of the TV Series|date=2019-12-25|website=The Inquisitr|language=en-US|access-date=2020-01-22}}</ref> Polijas izstrādātājs ''[[CD Projekt Red]]'' izveidoja vairākas datorspēles pēc Sapkovska darbu motīviem. Pirmā spēle ar nosaukumu ''The Witcher'' tika izdota 2007. gada oktobrī,<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.thewitcher.com/community/en/press_releases/18.html |title=The Witcher Official Website – Official Release Date! |accessdate=17 July 2007|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070709103856/http://www.thewitcher.com/community/en/press_releases/18.html |archivedate=9 July 2007 }}</ref> 2011. gadā tai sekoja videospēle ''[[The Witcher 2: Assassins of Kings]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.computerandvideogames.com/275941/news/witcher-2-release-date-confirmed/ |title=Witcher 2 release date confirmed |date=16 January 2010 |publisher=CVG |accessdate=4 June 2011 |last=Robinson |first=Andy}}</ref> 2015. gada maijā tika izdota sērijas 3. spēle – ''[[The Witcher 3: Wild Hunt]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ign.com/articles/2014/12/08/the-witcher-3-wild-hunt-release-date-delayed-again/|title=The Witcher 3: Wild Hunt release date delayed again|first=Luke|last=Karmali|date=8 December 2014|website=[[IGN]]|archivedate=29 March 2015|archiveurl=https://archive.is/20150329010122/http://www.ign.com/articles/2014/12/08/the-witcher-3-wild-hunt-release-date-delayed-again/}}</ref> 2017. gada maijā [[straumēšana]]s platforma ''[[Netflix]]'' pasūtīja "Ragaņa" grāmatu sērijas angļu valodas adaptāciju. Televīzijas seriāla pirmizrāde notika 2019. gada 20. decembrī. Kādu laiku Sapkovskis bija šī projekta radošais konsultants.<ref name="thr">{{laikraksta atsauce |last1=Stenhoupa |first1=Keita |title='The Witcher' Saga TV Series Adaptation Ordered at Netflix |journal=[[The Hollywood Reporter]] |date={{dat|2017|5|17||bez}} |url=https://www.hollywoodreporter.com/live-feed/witcher-saga-tv-series-adaptation-ordered-at-netflix-1004558 |accessdate={{dat|2020|5|7||bez}}}}</ref> == Privātā dzīve == [[Attēls:Andrzej Sapkowski - Book World Fair 2010 Prague.jpg|thumb|Andžejs Sapkovskis [[Prāga|Prāgā]], 2010. gada pasaules grāmatu izstādē]] 2017. gadā Sapkovskis atzina, ka grāmatu sēriju "Raganis" viņš sarakstījis pēc sava dēla pieprasījuma.<ref>[https://niestatystyczny.pl/2017/02/24/10-ciekawostek-o-andrzeju-sapkowskim/ 10 ciekawostek o Andrzeju Sapkowskim]</ref> Intervijā Sapkovskis paziņoja, ka viņa iecienītāko rakstnieku vidū ir [[Ernests Hemingvejs]], [[Mihails Bulgakovs]], [[Raimonds Čāndlers]] un [[Umberto Eko]], sakot, ka "man patīk viņu stils, bet es zinu, ka nekad nevarēšu būt līdzīgs viņiem".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Wszelka władza w ręce bab |url=https://sapkowskipl.wordpress.com/2017/03/13/wszelka-wladza-w-rece-bab/ |website=sapkowskipl.wordpress.com |accessdate={{dat|2020|5|7||bez}}}}</ref> Pašlaik dzīvo savā dzimtajā pilsēta [[Lodza|Lodzā]]. == Apbalvojumi un atzinība == Ieguvis vairākas Polijas [[fandoms|fandomu]] apbalvojumus. Saņēmis 5 Zaideļa balvas, trīs no tiem par īsprozas krājumiem ''Mniejsze zło'' (1990), ''Miecz przeznaczenia'' (1992) un ''W leju po bombie'' (1993), bet vēl divas par romāniem "Elfu asinis" (''Krew elfów'') un ''Narrenturm''. Viņš arī tika apbalvots ar [[Spānija]]s ''Ignotus'' prēmiju par labāko antoloģiju ''The Last Wish''. 2003. gadā par romānu ''Narrenturm'' tika nominēts vienai no Polijas prestižākajām literārajām balvām – Nike balvai. Viņš ieguva arī vairākas [[Krievija]]s fandomu balvas.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://fantlab.ru/autor12|title=Анджей Сапковский|work=FantLab.ru}}</ref> Kopš 2008. gada viņš ir [[Lodza]]s goda pilsonis. === Apbalvojumi === *2016: Pasaules fantāzijas balva par "Ragaņa" sāgu.<ref>[http://www.sfadb.com/World_Fantasy_Awards_2016 "World Fantasy Awards 2016"]</ref> *2014 un 2012: ''Gloria Artis'' sudraba medaļa no Polijas Republikas kultūras un nacionālā mantojuma ministrijas.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Minister Bogdan Zdrojewski wręczył medale „Zasłużony Kulturze - Gloria Artis |url=http://www.mkidn.gov.pl/pages/posts/minister-bogdan-zdrojewski-wreczyl-medale-bdquozasluzony-kulturze---gloria-artisrdquo-4584.php |website=mkidn.gov.pl |accessdate={{dat|2020|5|9||bez}}}}</ref> *2012: ''Gloria Artis'' sudraba medaļa no Polijas Republikas kultūras un nacionālā mantojuma ministrijas. *2010: Eiropas Zinātniskās fantastikas sabiedrības ''European Grand Master'' goda balva.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=2010 – 2018 Awards |url=https://esfs.info/esfs-awards/2010-2/ |website=European Science Fiction Society |accessdate={{dat|2020|5|9||bez}}}}</ref> *2009 Devida Gemella fantāzijas balva.<ref>{{laikraksta atsauce |last1=Flūda |first1=Alisone |title=Gemmell prize for fantasy goes to Polish novel, Blood of Elves |journal=[[The Guardian]] |date={{dat|2009|6|19||bez}} |url=https://www.theguardian.com/books/2009/jun/19/1 |accessdate={{dat|2020|5|9||bez}}}}</ref> *1997: Žurnāla ''Paszport Polityki'' balva. *1996: Eiropas Zinātniskās fantastikas sabiedrības slavas zāles autors.<ref>[https://esfs.info/esfs-awards/1990-1999/ ESFS Awards 1990-1999]</ref> 2005. gadā poļu kritiķis [[Stanislavs Berešs]] veica ilgstošu interviju ar Sapkovski, kura tika publicēta grāmatā ''Historia i fantastyka''.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Orlinskis |first1=Vojcehs |title=Historia i fantastyka, Bereś, Stanisław; Sapkowski, Andrzej |url=https://wyborcza.pl/1,75410,2987535.html?disableRedirects=true |accessdate={{dat|2020|5|9||bez}} |date={{dat|2005|10|25||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} *[http://www.sapkowski.pl/ Andžeja Sapkovska oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170201074315/http://sapkowski.pl/ |date={{dat|2017|02|01||bez}} }} {{aktieru ārējās saites}} * [http://culture.pl/en/artist/andrzej-sapkowski Andrzej Sapkowski at Culture.pl] *[http://najlepszefantasy.pl/czytelnia/18-kanon-fantasy-andrzeja-sapkowskiego/ Canon of fantasy literature, by Andrzej Sapkowski] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sapkovskis, Andžejs}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Polijas rakstnieki]] [[Kategorija:Poļu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Fantāzijas rakstnieki]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:21. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Lodzas vojevodistē dzimušie]] abpwtcamvzas871egwtt3rtymar8gmk Živetas stāvs 0 462562 3661231 3436175 2022-07-26T18:59:48Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki '''Živetas stāvs''' ('''D<sub>2</sub>gv''') ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas [[Vidusdevons|vidusdevona]] vienībām. Nogulumi ir veidojušies živetas laikmetā 387,7—382,7 miljonu gadu intervālā starp vidusdevona [[eifela stāvs|eifela]] un [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas]] [[Ģeoloģiskais laikmets|laikmetiem]]. == Dalījums == Živetas stāvu [[1839. gads|1839. gadā]] [[Ardēnu kalni|Ardēnu kalnos]] izdalījis beļģu [[ģeologs]] Žans d'Alluā. (''Jean Baptiste Julien d'Omalius d'Halloy''). 1880. gadā franču ģeologs Žils Goslē (''Gosselet'') griezumu precizēja. Nosaukums ņemts no Živē (''Givet'') pilsētas ([[Ardēni (departaments)|Ardēnu departamentā]]) netālu no [[Beļģija]]s robežas, kur pirmo reizi tika aprakstīts stāva [[ģeoloģiskais griezums]]. Stratotipiskajā griezumā Dinantas muldas dienvidu malā tiek izdalītas četras [[Paleontoloģija|paleontoloģiskas]] zonas: # Zona ''[[Undispirifer undifer]]'' sastāv no mālainiem [[kaļķakmeņi]]em un kaļķakmens [[slānekļi]]em (biezums 5–7 m). Paleontoloģiski to raksturo [[koraļļi]] — Favosites antipertosus, Chaetetesinflates, Ceratophyllum bathycalyx, [[pleckāji]] — Schizophoria ex gr. striatula, Gypidula brevirostris, Spinatrypa tubaecostata, Undispirifer undiferus, Stringocephalus burtini, [[gliemeņvēži]] — Leperditia briarti, L. okeni, L.consobrina, un [[konodonti]] — Spathognathodus planus, Sp. bidentatusbidentatus, Icriodus obliquimarginatus, Polygnathus linguiformis. # Zona ''[[Stringocephalus burtini]]'', sastāv no organogēni-terigēniem kaļķakmeņiem (biezums 85 m), veidojot [[biostromi|biostromus]]. Apakšējā daļā dominē koraļļi, bet augšējā — [[stroamtoporāti]]. Raksturīgā fauna ir Actinostroma clathratum, Amphipora angusta, A. ramosa, Hermatostoma pustulosum, Parallellopora paucicanaliculata, Stachyodes caespitosa, Favosites goldfussi, F. piriformis, F. saginatus, Alveolites cavernosus, A. maillieuxi, Thamnopora angusta, Th. cervicornis, Th. reticulata, Grypophyllum gracile, Hexagonaria quadrigemina, Schizophoria striatula, Gypidula globosa, Douvillina interstrialis, Productella subaculeata, Schnurella schnurii, Spinatrypa tubaecostata, Sp. aspera, Undispirifer undiferus, Cyrtospirifer tenticulum, Athyris concentrica, Uncites gryphus, Bornhardtina laevis, Stringocephalus burtini, Rensselandia caiqua, kā arī sastopamas [[Vēderkāji|vēderkāju]], [[Gliemenes|gliemeņu]], [[Gliemeņvēži|gliemeņvēžu]], [[Trilobīti|trilobītu]] (Dechenella aff. verneuli) un konodontu (Spathognathodus cf. bipennatus, Spathognathodus planus, Icriodus obliquimarginatus) [[fosilijas]]. # Zona ''[[Mediospirifer mediotextus]]'' sastāv no slānekļiem un mālainiem vai organogēniem koraļļu-stromatporātu kaļķakmeņiem (biezums 112 m). Raksturīgā fauna ir Thamnopora cornigera, Hexagonaria quadrigemina, Mediospirifer mediotextus, Athyris globularis. Bez to šeit ir sastopami pleckāji Gypidula brevirostris, G. biplicata, Stropheodonta grandis, Spinocyrtia ascendens, Eoreticularia curvata, Athyris concentrica, Rensselandia caiqua, R. amygdala. # Zona ''[[Hexagonaria guadrigemina]]'' sastāv pārsvarā no koraļļu-stromatporātu kaļķakmeņiem (biezums 166 m). Faunu raksturo bieži sastopami Actinostroma ģints pārstāvji (īpaši A. bifarium), Amphipora (A. ramosa u.c.), Clathrodictyon (С. latifistulatum u.c.), stromatoporāti — Heratostroma, Parallellopora, Stachyodes, Stromatopora, Stromatoporella, Trupeiostroma, [[rugozas]] — Stringophyllum, Acanthophyllum, Grypophyllum, Temnophyllum (T. latum), Disphyllum (D. aequiseptatum) un Hexagonaria un no [[tabulāti]]em dominē Alveolites un Thamnopora, mazāk Coenites subramosus un С. medius. No pleckājiem var minēt Schizophoria striatula, Mystrophora areola, Gypidula brevirostris, G. biplicata, Productella subaculeata, Schnurella schcnurii, Septalaria phillipsi, Plectorhynchella, Spinatrypa tubascostata, Sp. aspera, Mediospirifer mediotextus, Undispirifer undiferus, Reticulariopsis maureri, Cyrtospirifer tenticulum, Athyris concentrica, Uncitus gryphus, Bornhardtina laevis, Rensselandia caiqua, R. amygdala, Stringocephalus burtini. [[Rietumeiropa]]s [[Galvkāji|galvkāju]] [[Fācija|fācijās]] živetas stāvs tiek saukts par [[agoniatīti|agoniatītu]] stāvu sakarā ar plašu Agoniatites ģints sugu izplatību, un tiek dalīts divās zonās: 1) ''[[Cabrieroceras crispiforme]]'' (-Werneroceras rouvillei) zona, kas atbilst agrāk izdalītajai Maenioceras undulatum zonai, 2) ''[[Maenioceras terebratum zona]]''. [[Reinas apgabals|Reinas apgabalā]] živetas nogulumi visplašāk pārstāvēti [[Bergišena]]s apgabalā un [[Eifels (kalni)|Eifela kalnos]]. Eifela kalnos živetas stāvu veido kaļķakmeņi ar [[merģeļi]]em un tiek dalīts loogheras, kirtenas, draimillenas, rodertas un kerpenas slāņos ar bagātīgu pleckāju ([[stringocefāli|stringocefālu]]) un koraļļu faunu. == Živetas stāvs Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] živetas stāva nogulumi ir izplatīti lielākajā valsts teritorijā un pārstāvēti ar [[Burtnieku svīta|Burtnieku svītu]]. Sīkāk živetas nogulumi Latvijā un [[Baltijas valstis|Baltijā]] netiek dalīti. Biezums Latvijā līdz 89 metriem. Jāatzīmē, ka vēl joprojām Latvijā tiek apstrīdēta živetas stāva augšējā robeža, jo dažādi pētnieki to nosprauž atšķirīgi. Bez klasiskā viedokļa, ka živetas stāva augšējā robeža iet pa Burtnieku svītas augšējo daļu, ir uzskati, ka arī [[Gaujas svīta|Gaujas svītu]] būtu jāietver vidusdevona živetas stāvā, un robeža ietu starp Gaujas un Amatas svītām. Ir arī tāds viedoklis, ka arī [[Amatas svīta]] būtu pieskaitāma živetas stāvam un frānas stāvs sākas ar [[Pļaviņu svīta|Pļaviņu svītu]]. [[Kategorija:Devons]] fq5rjmxy24ivh0b4biyv6z5u7ehjbyi Eifela stāvs 0 462653 3661233 3466977 2022-07-26T19:02:29Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki '''Eifela stāvs''' ('''D<sub>2</sub>ef''') ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas [[Vidusdevons|vidusdevona]] vienībām. Nogulumi ir veidojušies Eifela [[Ģeoloģiskais laikmets|laikmetā]] 393,3—387,7 miljonu gadu intervālā starp [[Apakšdevons|apakšdevona]] [[Emsas stāvs|emsas]] un vidusdevona [[živetas stāvs|živetas]] [[Ģeoloģiskais laikmets|laikmetiem]]. Paralēli eifela stāvam tiek lietots nosaukums [[kuvenas stāvs]], kas sinonīms ir tikai daļēji, jo apakšējā robeža abiem stāviem ir atšķirīga. == Dalījums == Eifela stāvu [[1848. gads|1848. gadā]] izdalīja beļģu ģeologs [[Andrē Dimons]] (''Dumon''), nosaukumu dodot no [[Eifels (kalni)|Eifela kalniem]], kur atrodas stratigrāfiskais griezums. Sākotnēji tas aptvēra nogulumus no [[Aras stāvs|Aras stāva]] (apakšējā emsa) virsmas līdz [[kondrozas stāvs|kondrozas stāva]] (vidējais [[frāns]] lidz [[famens]]) pamatnei. Vēlāk vācu ģeologs Rēmers (''Roemer'', 1855-1856) to samazināja vidusdevona robežās (Eifela kalceolu un stringocefālu slāņi), un visbeidzot franču ģeologs Žils Gosselē (''Gosselet'', 1880) to aprobežoja tikai ar [[kalceolu slāņi]]em. Bet pēc stāva apakšējās robežas precizēšanas 1937. gadā eifela stāvā tika iekļauti kalceolu un augškultrijugatu lauheru slāņi ar stratotipu Vetteldorfas griezumā Eifela kalnos. Biostratigrāfiski eifela stāvu raksturo tādu sugu parādīšanās un strauja izplatīšanās, kā [[koraļļi]] ''Favosites goldfussi, Heliolites porosus, Calceola sandalina, Domophyllum, Disphyllum, Keriophyllum'', un [[pleckāji]] — ''Productella subaculeata, Uticinulus parallelepipedus, U. pentagonus, Gruenewaldtia latilinguis, Euryspirifer intermedius, E. supraspeciosus'' u.c. Eifela stāvā ir iekļauti seši slāņi: lauheras, noneras, ardorfas, junkerbergas, frailingenas un abahas slāņi ar kopējo biezumu ap 450 m. # [[lauheras slāņi]] satur [[Merģeļi|merģeļus]], kas mijas ar plātņainiem kunkuļainiem [[kaļķakmeņi]]em un kaļķainiem [[smilšakmeņi]]em. Tie savukārt dalās volfebahas un dorzelas horizontos ar kopējo biezumu 30—40 m. [[Paleontoloģija|Paleontoloģiski]] tos raksturo Uncinulus parallelepipedus, U. orbignyanus, Euryspirifer intermedius, Paraspirifer cultrijugatus, Alatiformia alatiformis u.c. # [[noneras slāņi]] satur merģeļainus [[slānekļi|slānekļus]], [[argillīti|argillītus]], merģeļus ar tīriem un merģeļainiem kaļķakmeņiem. Tie dalās apakšnoneras un augšnoneras slāņos, kas savukārt dalās vēl smalkāk. Kopējais biezums 85 — 120 m. Paleontoloģiski tos raksturo [[rugozas]] Keriophyllum tabulatum, Disphyllum caespitosum, pleckāji — Gruenwaldtia latilinguis matutina, Productella subaculeata, Camarotoechia triloba fornicata, Septalaria subtetragona, Eoreticularia curvata, Euryspirifer intermedius. # [[ardorfas slāņi]] satur merģeļus, mālainus un tīrus koraļļu-stromatoporātu kaļķakmeņus. Tiek dalīti divās svītās un četros horizontos ar kopējo biezumu ap 100 m. Paleontoloģiski tos raksturo daudzskaitlīgi koraļļi Acanthophyllum heterophyllum, A. torquatum, A. radiatum, Dohmophyllum heliantoides, Keriophyllum cylindricum, К. spongiosum, Calceola sandalina, Favosites goldfussi, Heliolites porosus. # [[junkerbergas slāņi]] satur merģeļu slānekļus, kaļķainus merģeļus un mālainus kaļķakmeņus ar bagātīgām koraļļu [[stromatoporāti|stromatoporātu]], pleckāju un [[Trilobīti|trilobītu]] paliekām. Slāņi tiek dalīti piecos horizontos ar kopējo biezumu ap 70 m. Paleontoloģiski tos raksturo Calceola sandalina sandalina, C. sandalina alia, C. sandalina westfalica, Skoliophyllum lamellosum, Uncintilus minor, U. pentagonus, Hypothyridina procuboides, Pugnax pugnoides, Nemesa nemesana, Camerophorina pachyderma, Desquamatia zonata, Gruenewaldtia latilinguis latilinguis, Eurispirifer intermedius, Plectospira ferita, P. longirostris, Phacops latifrons u.c. # [[frailingenas slāņi]] satur merģeļus un kaļķakmeņus un tiek dalīti trijās svītās ar kopējo biezumu 30—50 m. Ietver sevī bagātīgu "primipilāriju" faunas kompleksu ar tādām sugām, kā Pentamerella davidsoni, Р. sublinguifer, Productella subaculeata, Uncinulus pentago­nus pentagonus, V. primipilaris, Spinatrypa aspera aspera, Carinatina plana, Undispirifer undiferus u.c. # [[abahas slāņi]] satur tumšus bitumizētus kaļķakmeņus, raibus kaļķakmeņus un merģeļus, kas mijas ar merģeļainiem kaļķakmeņiem. Slāņi tiek dalīti trijos horizontos ar kopējo biezumu 60—80 m. Šeit paradās pirmie Dechenella verneuili, kas ir raksturīgi živetas stāvam. No pleckājiem šeit ir sastopami Gypidula biplicata, Schnurella schnurii, Uncinulus parallelepipedus, U. pri­mipilaris, Hypothyridina proculoides, Mimatrypa flabellata, Spinatrypa kellusiana, Undispirifer undiferus, Rhynchospirifer ahbachensis. No koraļļiem parādās živetas ģints Neostringophyllum pārstāvji kopā ar Calceola sandalina, Acanthophyllum heterophyllum u.c. Robeža ar živetas stāvu tiek vilkta pa [[votanas horizonts|votanas horizonta]] logheras slāņu pamatni, kas satur ''[[Bornhardtina]]'' ģints pārstāvjus. [[Reinas apgabals|Reinas apgabalā]] [[Galvkāji|galvkāju]] [[Fācija|fācijās]] (Dill sinklinorijs) un [[Harca|Harcā]] eifela stāvs parasti tiek saukts par anarcestu un tiek dalīts divas zonās: 1) Gyroceratites gracilis, Anarcestes lateseptatus un 2) Pinacites jugleri. Ar pirmo zonu tiek korelēti lauheras un noneras slāņi, bet ar otru ardorfas, junkerbergas, frailingenas un abahas slāņi. == Eifela stāvs Baltijā == [[Baltija|Baltijā]] eifela stāvs starp reģioniem tika korelēts pēc ihtiofaunas, pleckājiem un [[konodonti]]em. Rezultātā tam tika pieskaitīti [[Rēzeknes svīta|rēzeknes]], [[Pērnavas svīta|pērnavas]], [[Narvas svīta|narvas]] un [[Arukilas svīta|arukilas]] horizonti. Eifela stāva apjoms Austrumeiropas platformā joprojām paliek diskutabls, un attiecīgi stāva augšējā robeža, kas Baltijā ir nosprausta vienīgi balstoties uz ihtiofaunu, arī ir zem jautājuma. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Devons]] 1b83kv3o1oecudxm0x2rtgc86z2i0gd Kotlin (programmēšanas valoda) 0 463180 3661157 3381764 2022-07-26T14:12:42Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2020. gada jūlijs}} {{Programmēšanas valodas infokaste | name = Kotlin | logo = [[Attēls:Kotlin Icon.svg|220px]] | caption = | image = | caption2 = | file_ext = .kt., kts., ktm | paradigm = objektorientēta programmēšanas valoda | released = | author = | developer = [[JetBrains]] | latest_release_version = 1.3.72 | latest_release_date = {{dat|2020|04|15}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://github.com/JetBrains/kotlin|title=JetBrains/kotlin|website=GitHub}}</ref> | latest_test_version = | latest_test_date = | typing = | implementations = | dialects = | influenced by = [[C#]], [[Java (valoda)|Java]], [[Python]] u.c. | influenced = | operating system = jebkura OS, kas atbalsta JVM | license = ''Apache License 2.0'' | working_state = | website = }} '''''Kotlin''''' ir [[Atvērtais pirmkods|atvērtā koda]], stingri tipizēta [[programmēšanas valoda]], kas atbalsta gan [[objektorientētā programmēšana|objektorientētu]], gan funkcionālu programmēšanu. Valodas izstrādes izmaksas sedz kompānija ''JetBrains'', savukārt ''Kotlin'' fonds aizsargā ''Kotlin'' preču zīmi. Valoda nosaukta [[Somu jūras līcis|Somu jūras līcī]] atrodošās [[Kotlinas sala|Kotlinas salas]], uz kuras atrodas [[Kronštate]], vārdā.<ref name="ospnews">{{ziņu atsauce|url=http://www.osp.ru/os/2011/07/13010422/|title=Kotlin — конкурент Java и Scala|date=июль 2011|publisher=Открытые системы|accessdate=2013-05-26}}</ref> 2019. gada 7. maijā ''[[Google]]'' paziņoja, ka ''Kotlin'' programmēšanas valoda ir vēlamā valoda ''[[Android]]'' [[lietojumprogrammatūra|lietotņu]] izstrādātājiem. Kopš ''Android Studio 3.0'' izlaišanas 2017. gada oktobrī ''Kotlin'' ir iekļauts kā alternatīva parastajam ''Java'' kompilatoram. ''Android Kotlin'' [[kompilators]] pēc noklusējuma ir vērsts uz ''[[Java (programmēšanas valoda)|Java]] 6'', taču optimizēšanai ļauj [[programmēšana|programmētājam]] izvēlēties starp ''Java 8'' līdz ''Java 13''. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Programmēšanas valodas]] if3zf8ot70rrfgkflh0co1swgvt6p2z Miša Kolinss 0 465939 3661124 3660726 2022-07-26T12:42:55Z Bai-Bot 60304 /* Labdarība un rakstniecība */sīkumi, replaced: ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Miša Kolinss | vārds_orig = ''Misha Collins'' | attēls = Misha Collins (48478243687) (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Miša Kolinss 2019. gadā | dz. vārds = Dmitrijs Tipins Krušniks | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1974|8|20}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Bostona|Masačūsetsa}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1998 —pašlaik | dzīvesbiedrs = Viktorija Vantika (prec. 2001) | bērni = 2 | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = 4 | dzimums = V }} '''Dmitrijs "Miša" Kolinss''' ({{val|en|Dmitri "Misha" Collins}}; dzimis {{dat|1974|8|20}}) ir amerikāņu aktieris un autors, labāk zināms ar eņģeļa Kastiela lomu seriālā ''[[Supernatural (seriāls)|Supernatural]]''. == Filmogrāfija == Viņam ir arī bijušas periodiskās lomas tādos seriālos kā [[Ātrā palīdzība(seriāls)|Ātrā palīdzība]] un [[24 (seriāls)|24]], un bija viesu loma [[NCIS]], [[Nip/Tuck]], [[NYPD Blue]], [[CSI Lasvegasa]]. [[CSI Ņujorka]], [[Monks]] un [[Amulets (seriāls)|Amulets]]. Uz lielajiem ekrāniem viņš galvenokārt ir zināms ar lomu filmā ar nosaukumu [[Karla (filma)|Karla]] par sērijveida slepkavu [[Pols Bernardo|Polu Bernardo]], filmu par kuru pats ir teicis, ka nožēlo, ka piedalījies tajā dēļ īstās dzīves notikumu dabas, uz kuriem filma ir balstīta. Kā arī filmā [[Dzīve, pārtraukta]]. == Labdarība un rakstniecība == Kolinss arī kopā ar savu sievu Vikiju Kolinsu sarakstīja un izdeva ēdienu gatavošanas grāmatu, tika ziņots ka liela daļa no grāmatas ienākumiem nonāca labdarības organizācijai kas specializējas ēdienu uzturā. Viņš ir arī publicējošs [[dzejnieks]]. Viņa dzejas, ieskaitot "Baby Pants" un "Old Bones", var atrastir atrodamas ''Columbia Poetry Review'' #21 2008. gada izdevumā. Kolinss arī ir līdz-dibinātājs valdes priekšsēdētājs ''Random Acts'', organizācijai, kura veltīta lai dotu finansējumu un iedvesmotu laipnas rīcības visapkārt pasaulē. Kolinss nodibināja arī ''The Greatest International Scavenger Hunt the World Has Ever Seen'' (GISHWHES) 2011. gadā, ieejas maksa par internacionālo sacensību iet labdarībai ''Random Acts'', un 2012. gadā GISHWHES uzstādija pasaules rekordu par visvairāk brīvprātīgo kuri pieteicās izpildīt kādu jauku rīcību. {{DEFAULTSORT:Kolinss, Miša}} [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kinoaktieri]] [[Kategorija:Bostonā dzimušie]] 56x81x3swsqn7d888ceqt8jsyevyeuo Samanta Smita (aktrise) 0 466624 3661130 3477306 2022-07-26T12:45:33Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Samanta Smita | vārds_orig = ''Samantha Smith'' | attēls = Samantha Smith by Gage Skidmore.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Samanta Smita 2016. gadā | dz. vārds = Samanta A. Smita | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1969|11|4}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sakramento}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = Aktrise | darbības gadi = 1996 — pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Samanta A. "Sema" Smita''' ({{val|en|Samantha A. "Sam" Smith}}; dzimisi {{dat|1969|11|4}}) ir amerikāņu [[aktrise]] kura tēlo Mēriju Vinčesteri seriālā ''[[Supernatural (seriāls)|Supernatural]]''. Viņai ir bijušas arī lomas seriālos ''[[Rizzoli & Isles]]'', ''[[Friends]]'' un ''[[Criminal Minds]]'', kā arī lomas filmās "[[Džerijs Magvairs]]" un "[[Transformeri (filma)|Transformeri]]". S. Smita karieru sāka kā tīņu modele. {{aktieris-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Smita, Samanta}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] 66c5vwaa0q7volu5osuqsfff0tf1ioh Ketrīna Ņūtona 0 466628 3661115 3660719 2022-07-26T12:37:50Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ketrīna Ņūtona | vārds_orig = ''Kathryn Newton'' | attēls = Kathryn Newton (2012).png | attēla izmērs = | komentārs = Ketrīna Ņūtona 2012. gadā | dz. vārds = Ketrīna Lova Ņūtona | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1997|2|8}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Orlando|Florida}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = Aktrise | darbības gadi = 2002 —pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Ketrīna Lova Ņūtona''' ({{val|en|Kathryn Love Newton}}; dzimisi {{dat|1997|2|9}}) ir amerikāņu aktrise. Labāk zināma dēļ viņas lomām kā Luīza Brūksa komēdijseriālā ''[[Gary Unmarried]]'', Ebigeila Karlsone mistērijas-drāmas seriālā ''[[Big Little Lies]]'', un Elija Presmana drāmas seriālā ''[[The Society]]''. Viņa arī ir zināma kā vecākā Klēra Novaka seriālā ''[[Supernatural (seriāls)|Supernatural]]'' un Džounija Klārka seriālā ''[[Halt and Catch Fire]]''. Arī atveidoja galveno lomu kā Aleksa Nelsona filmā “[[Paranormalā aktivitāte 4]]” un 2020. gadā viņa tēloja galveno lomu labi novērtētajā šausmu-komēdijas filmā ''[[Freaky]]'', kurā tēloja kopā ar [[Vinss Vons|Vinsu Vonu]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ņūtona, Ketrīna}} [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] [[Kategorija:Floridā dzimušie]] [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] sewlzilyd6mig0bvtsqoqaggqba0lgm Dženevīve Kortesa 0 466631 3661101 3660705 2022-07-26T12:30:50Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Dženevīve Padalecka | vārds_orig = ''Genevieve Padalecki'' | attēls = Genevieve Cortese Padalecki Sept. 2011 (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Dženevīve 2011. gada septembrī | dz. vārds = Dženevīve Nikola Kortesa | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1981|1|8}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Sanfrancisko|Kalifornija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = Dženifera Kortesa Dženevīve Padalekī | nodarbošanās = Aktrise | darbības gadi = 2004—2012 2020—pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Džēreds Padaleckis]] (prec. 2010) | bērni = 3 | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Dženevīve Nikola Padalecka''' ({{val|en|Genevieve Nicole Padalecki}}; dzimusi {{dat|1981|1|8}} kā '''Dženevīeve Nikola Kortesa''' ('''Genevieve Nicole Cortese''')) ir amerikāņu aktrise, kas galvenokārt zināma ar lomām tādos seriālos kā ''[[Wildfire]]'', kurā viņa attēloja Krisu Fjurillo, un ''[[Supernatural (seriāls)|Supernatural]]'', kurā viņai bija periodiska loma kā Rūbijai. Kopš 2010. gada viņa ir precējusies ar amerikāņu aktieri [[Džēreds Padaleckis|Džēredu Padalecki]], un viņu ģimenē ir 3 bērni (Tomass, Šepards un Odete). {{dat|2021|1|21||bez}} būs pirmizrāde seriālam ''[[Walker (2021)]]'', kurā viņa tēlos Emīliju Valkeri (tēls iepazīts caur atmiņām). Seriālā viņa tēlos kopā ar savu vīru Džeredu Padalekī, kurš arī seriālā tēlo viņas vīru Kordelu Valkeru. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kortesa, Dženevīve}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] dmptdvwpm3nxhprychxibpz3piymcd6 Kima Rodsa 0 466638 3661116 3660720 2022-07-26T12:38:16Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Kima Rodsa | vārds_orig = ''Kim Rhodes'' | attēls = Kim Rhodes in Cleveland, OH, 2018.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Kima Rodsa 2018. gadā | dz. vārds = Kimberlija Rodsa | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1969|6|7}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Portlenda|Oregona|2s=Portlenda (Oregona)}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1996—pašlaik | dzīvesbiedrs = Treviss Hodžss (2006—pašlaik) | bērni = 1 | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Kimberlija Rodsa''' ({{val|en|Kimberly Rhodes}}; dzimusi {{dat|1969|7|7}})<ref name="oregonian-2014apr">{{Ziņu atsauce|last=Baker|first=Jeff|title=18 actors you (maybe) didn't know were from Portland|url=http://www.oregonlive.com/movies/2014/04/18_actors_you_maybe_didnt_know.html|access-date=2016-02-15|newspaper=[[The Oregonian]]|location=Portland, Oregon|date=April 28, 2014}}</ref> ir amerikāņu [[aktrise]]. Pazīstama ar Sintijas Herisones lomu [[ziepju opera|ziepju operās]] ''[[Another World]]'' (1996—1999)<ref name="seatimes">{{Ziņu atsauce|last=Estudillo|first=Terry|date=September 26, 2006|title=Sweet on "The Suite Life of Zack & Cody"|work=The Seattle Times|url=http://seattletimes.nwsource.com/html/entertainment/2003275053_kimrhodes26.html|access-date=2007-12-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20081208022633/http://seattletimes.nwsource.com/html/entertainment/2003275053_kimrhodes26.html|archive-date=December 8, 2008}}</ref> un ''[[As the World Turns]]'' (2000—2001), ar Kerijas Mārtinas lomu ''[[Disney Channel]]'' situāciju komēdijseriālos "[[Zaka un Kodija greznā dzīve]]" (''The Suite Life of Zack & Cody'', 2005—2008)<ref name="disneychannel">{{tīmekļa atsauce|title=The Suite Life of Zack & Cody Characters|url=http://tv.disney.go.com/disneychannel/suitelife/characters/index.html|access-date=2007-12-22|work=Disney Channel}}</ref> un ''[[The Suite Life on Deck]]'' (2008—2011), un šerifes Džoudijas Milsas lomu seriālā ''[[Supernatural (seriāls)|Supernatural]]'' (2010—2020).<ref name="oregonian-2014apr"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Rodsa, Kima}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Oregonā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] fivgh2czgmezy8e5fmusv78y7hzi15a Kosplejs 0 467105 3661327 3637040 2022-07-26T21:30:30Z Baisulis 11523 /* Uzstāšanās uz skatuves, jeb prezentācija */ : wikitext text/x-wiki [[Attēls:Anime-Cosplay 05.JPG|thumb|Kosplejeru grupa, kas pārģērbušies par [[animācijas filma]]s "[[Avatārs: Leģenda par Āngu]]" galvenajiem varoņiem]] '''Kosplejs''' ({{val|ja|コスプレ}} (''kosupure''), {{val|en|cosplay}}, saīsinājums no ''costume play'' — 'tērpu spēle') ir [[anime]], [[manga]]s, spēļu, komiksu, dažreiz pat īstu personu, mākslas filmu tēlu/varoņu attēlošana reālajā dzīvē, ietērpjoties to kostīmos un attēlojot šo varoņu raksturu un uzvedības manieres. Tā ir uzstāšanās māksla, kuras dalībniekus sauc par kosplejeriem (''cosplayer''). Starp iecienītākajiem avotiem ir anime, [[karikatūra]]s, komiksu grāmatas, [[manga]], televīzijas sērijas un [[videospēle]]s tēli. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem strauji pieauga kosplejeru skaits, tas padarīja šo fenomenu par nozīmīgu kultūras aspektu Japānā, dažās citās Āzijas daļās un Rietumu pasaulē. '''Cosplay''' pasākumi tiek organizēti, lai kosplejeri no dažādām valstīm varētu satikties , izrādīt savus tērpus un pat pretendēt uz godalgotām vietām. Parasti ,kad dalībnieks ir uzvarējis vienā valsts konkursā, viņam tiek dota iespēja doties uz kādas citas valsts kospleja konkursu. Termins "cosplay" tika izveidots Japānā 1984. gadā. Kosplejs (''cosplay'') ir ļoti populārs starp visiem dzimumiem un vecumiem. To iedvesmoja fanu tērpi zinātniskās fantastikas kongresos un tas izauga, sākot ar Morojo, jeb Mirtas R. Duglass (''Myrtle Rebecca Douglas Smith Gray Nolan'') futūristikas tērpiem, kas tika izveidoti priekš 1. pasaules zinātniskās fantastikas konvencijas [[Ņujorka|Ņujorkā]] 1939. gadā. == Etimoloģija == Vārds "kosplejs" ir radies no angļu vārdiem — ''costume'' (tērps) un ''play'' (spēle). Šo terminu izgudroja [[Nobojuki Takahaši]] (''Nobuyuki Takahashi''), kad ieraudzīja [[Tērps|tērpus]] konvencijā <nowiki>''Fiction World Science 1984 Worldcon''</nowiki>. == Vēsture == Masku balles bija raksturīgas [[Karnevāls|karnevāla]] sezonai 15. gadsimtā. Tos 16. gadsimta renesanses laikā attiecināja arī uz tērptiem publiskiem svētkiem Itālijā, parasti izsmalcinātām augstāko klašu pārstāvju dejām, kas bija īpaši populāras Venēcijā. Kostīmu balles bija populāras kopš 19. gadsimta. Perioda kostīmu ceļvežos, piemēram, Samuela Millera vīriešu rakstura kostīmos vai Arderna Holta aprakstītajās izdomātajās kleitās galvenokārt ir ģērbīgi kostīmi, neatkarīgi no tā, vai tie ir perioda kostīmi, tautastērpi, priekšmeti vai abstrakti jēdzieni. piemēram, "Rudens" vai "Nakts". Lielākā daļa šeit aprakstīto īpašo tērpu ir domāti vēsturiskām personām, lai gan daži no tiem ir iegūti no daiļliteratūras, piemēram, Trīs musketieri vai Šekspīra varoņi. == Tērps == Kospleja galvenais atribūts ir tērps, kas attēlo kādu konkrētu personāžu. Parasti tērps tiek izgatavots patstāvīgi, bet ir arī internetā nopērkami jau gatavi tērpi. Atkarībā no tērpa sarežģītības, tā ražošanai ir nepieciešamas šūšanas prasmes, darbs ar papīru un kartonu, krāsošana, darbs ar plastmasu, organisko stiklu, audumu ,spalvām un mākslīgo ādu un kažokādu, spēja strādāt ar atslēdznieku un virpošanas darbarīkiem. Lielākajā daļa kospleju sastāv no tērpa, parūkas, lēcām, meikapa un ja personāžam tāds ir tad arī kāds rekvizīts. Taču daudzi arī bez tā var iztikt. Ir arī grupas un atsevišķas personas, kas specializējas materiālu apstrādē, tērpu izgatavošanā, parūku stilizēšanā u.c. To pakalpojumus var izmantot bez maksas, taču parasti par lielām naudu summām. Šie meistari ir ieguvuši iesauku «amatnieki» (no {{val|en|craft}} — 'amatniecība'). {{multiple image | background color = #FFFFFF | total width = 300 | align = center | image1 =Cosplayer_of_Dark_Magician_Girl,_Yu-Gi-Oh!_20161029.jpg | image2 = Cosplayer of Hatsune Miku at Anime Friends 20150718.jpg | alt2 = | image3 = | alt3 = | footer_background = #BBDD99 | footer_align = center | footer = Kospleja un tērpu piemēri |height=100|image4=Haruno_Sakura_cosplay01.jpg|image5=Unknown cosplay at Cartoomics 2013 (8572265031).jpg}} == Kosplejeru grupas un klubi == Biežii kopā spēlējošo kosplejeru grupu sauc par cosband, kur "cos<nowiki>'' mums parādās no vārda ''costume'' vai ''cosplay'', jeb tērps un kosplejs, bet ''band''</nowiki>, kas nozīmē grupa. It īpaši kosplejeru grupas ir populāras starp pusaudžiem, kur tie iejūtas sava izvēlētā personāža lomā un mēgina tēlot, runāt un uzvesties kā tas. Kosplejeru grupas (''cosbands''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.urbandictionary.com/define.php?term=Cosband|title=Urban Dictionary: Cosband|website=Urban Dictionary|access-date=2020-10-15|language=en-US}}</ref>) nav tikai grupas, kas tiekas mēģinājumos,konvencijās un izrādēs. Bieži vien tās ir draugu grupas, kas pavada daudz laika kopā ārpus ar kospleju saistītiem pasākumiem. Šo dalībnieku vidū, kosplejeru kolektīvā arī var būt sava šuvēja-kostīmu māksliniece, rekvizītu speciālists, stilists-grima mākslinieks, fotogrāfs un skaņu režisors. Daži asociācijas locekļi var darboties kā skolotāji pārējiem biedriem. == Konvencijas == Populārākā cosplay publiskā prezentācija ir tā valkāšana konvencijās. Visā pasaulē var atrast vairākas konvencijas, kas veltītas anime un manga, komiksiem, TV šoviem, videospēlēm, zinātniskajai fantastikai un fantāzijai. Konvecijās kosplejeriem ir iespēja uzstāties uz skatuves, parādīt savus detalizētos tērpus auditorijai, saņemt konkursos godalgotas vietas un dažreiz pat iegūt iespēju doties uz kādas citas valsts konvenciju, kur balvas var būt pat lielas naudu summas. Konvencijās notiek arī <nowiki>''</nowiki>artist alley<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikifur.com/wiki/Artists_Alley|title=Artists Alley|website=en.wikifur.com|access-date=2020-10-15|language=en}}</ref><nowiki>''</nowiki>, kur jauni un pieredzējuši mākslinieki var pārdot savus darbus, kā arī kospleja piederumus un pat lēcas un materiālus tērpiem. Daudzi slaveni kosplejeri un balss aktieri (voice actor) tiek uzaicināti, lai konvencijā rīkotu savu mītapu ''(no angl. meet up , jeb meet and greet — satikt un sasveicināties).'' == Kospleja konvencijas Latvijā == Latvijā notiek konvencija, kura saucas Unicon,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unicon.lv/|title=UniCon 2020 {{!}} Home|website=uniconlv|access-date=2020-10-15|language=en}}</ref> šis pasākums tiek organizēts divas reizes gadā — ziemā un vasarā, taču ziemā to sauc par Wintercon ''(no angļ. winter — ziema).'' UniCon 2020 ir multižanru konvencija — festivāla / izstādes veida pasākums, kas veltīts komiksiem, eSportam, cosplay, tradicionālajai un populārajai Austrumāzijas kultūrai, prezentācijām, izklaides tehnoloģijām, galddatoriem, lomu spēlēm utt. Pēdējos gadus tas notiek Ķīpsalas Starptautiskais izstāžu centrā. UniCon ir viens no lielākajiem tematiskajiem kopienas pasākumiem Baltijas valstīs, kurā piedalās ne tikai Rīgas, bet arī visas Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas, Polijas u.c. dalībnieki. == Uzstāšanās uz skatuves, jeb prezentācija == Ar kospleju var uzstāties un to var izrādīt dažādos veidos un vietās. Kaut arī kosplejers pats var izvēlēties, kā izskatās tērps un cik tas ir atklājošs, taču atklājoša tērpa valkāšana var būt jutīga problēma, kuru daudzi redz kā nepiemērotu. Cilvēki, kas 1970. gados parādījās kaili Amerikas zinātniskās fantastikas [[fandoms|fandomu]] sanāksmēs, bija tik izplatīti, ka tika ieviests noteikums "Nav kostīms nav kostīms".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://io9.gizmodo.com/a-treasure-trove-of-cosplay-from-the-swinging-1970s-ns-5895773|title=A Treasure Trove of Cosplay from the Swinging 1970s [NSFW]|website=io9|access-date=2020-10-15|language=en-us}}</ref> Dažas konvencijas visā ASV, piemēram, [[Phoenix Comicon]]<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2020-08-28|title=Phoenix Fan Fusion|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Phoenix_Fan_Fusion&oldid=975354874|journal=Wikipedia|language=en}}</ref> un [[Penny Arcade Expo]],<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2020-10-08|title=PAX (event)|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=PAX_(event)&oldid=982560194|journal=Wikipedia|language=en}}</ref> arī ir izdevušas noteikumus, saskaņā ar kuriem tās patur tiesības lūgt dalībniekus pamest konvenciju vai mainīt savus tērpus, ja tie tiek atzīti kā nepiedienīgi. Konvencijas rīko kostīmu uzstāšanās "blokus", kur katrā blokā, jeb daļā kosplejeri uzstājas ar savu priekšnesumu. Bieži vien tās ir dejas, komēdiski priekšnesumi vai parasta kostīma vai pozu izrādīšana, kur kosplejers izrāda savu tērpu kā modes skatē, staigājot pa skatuvi, iejuzdamies personāža lomā. == Konkursi == Pieaugot kospleja popularitātei, daudzās konvencijās ir paredzēts konkurss, kurā dalībnieki izrāda dažādas savas prasmes. Konkursa dalībnieki iepazīstina skatītājus ar savu tērpu, un bieži vien, lai tie varētu iegūt godalgotās vietas, tērpiem ir jābūt pašu izgatavotiem. Konkursa dalībnieki var izvēlēties izpildīt komēdisku priekšnesumu, kas var sastāvēt no īsa scenārija vai dejas ar papildu pavadošo audio, video vai attēlu, kas parādīts ekrāna augšpusē. Citi konkursa dalībnieki var vienkārši izvēlēties pozēt kā savi varoņi. Bieži vien sacensību dalībniekus uz skatuves īsi intervē ceremoniju meistars. Publikai tiek dota iespēja nofotografēt kosplejerus. Kosplejeriem ir iespēja sacensties atsevišķi , duetā vai grupā. Uzvarētājam tiek pasniegtas balvas, un šīs balvas var ievērojami atšķirties. Parasti tiek piešķirta labākā kosplejera balva, labākā grupas balva un citas. Apbalvojumus var saņemt arī par labāko meistarību un vairākām cosplay prasmju apakškategorijām, piemēram, šuvēja meistars, ieroču izgatavotājs, ieroču meistars utt. Vispazīstamākais cosplay konkursa pasākums ir World Cosplay Summit, atlasot kosplejerus no 40 valstīm, lai sacenstos pēdējā kārtā Nagojā, Japānā. Daži citi starptautiski pasākumi ietver Eiropas Cosplay Gathering (fināls notiek Japan Expo Parīzē, Francijā), EuroCosplay (fināls notiek London MCM Comic Con), un Ziemeļvalstu Cosplay čempionātu (fināls notiek NärCon Linkopingā, Zviedrijā). === Kopējie kospleja vērtēšanas kritēriji === Šajā tabulā ir saraksts ar visizplatītākajiem cosplay sacensību vērtēšanas kritērijiem, kuri tiek izmantoti konvencijās World Cosplay Summit, Cyprus Comic Con, un ReplayFX. {| class="wikitable" |+ !Kritērija !Apraksts !Piemērs |- |Precizitāte |Līdzība ar sākotnējo varoni izskata ziņā | * Parūkas vai matu krāsa un tā veidošana * Meikaps * Tērps, tā detaļu precizitāte * Rekvizīti * Skatuves rekvizīti |- |Amatniecība/meistarība |Tērpa un rekvizītu kvalitāte un detalas | * Cik labi ir izgatavots tērps, tā kvalitāte * Tērpa manevrētspēja/funkcionalitāte * Materiālu kvalitāte * Detalizācijas pakāpe * Pūles apjoms * Ar rokām darinātu tērpu procentuālā daļa * Tehnika * Spēja viegli pārvietoties tērpā |- |Prezentācija |Līdzība tēlu atveidojuma un izpildījuma ziņā | * Aktierspēle * Stāja * Kustības uz skatuves * Saruna ar simboliskām frāzēm un rakstura toņiem * Sejas izteiksmes * Mijiedarbība ar citiem personāžiem |- |Ietekme uz auditoriju |Skatuves klātbūtne un saikne ar auditoriju | * Acu kontakts * Pilnībā izmantot skatuves telpu * Iesaistīšanās ar auditoriju |} == Preses relīze == === Žurnālos un grāmatās === Japānā ir publicēti divi īpaši populāri kosmētikas žurnāli ''Cosmode'' un ''ASCII Media Works Dengeki Layers''.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2020-06-10|title=List of magazines published by ASCII Media Works|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=List_of_magazines_published_by_ASCII_Media_Works&oldid=961889285|journal=Wikipedia|language=en}}</ref> ''COSMODE'' (žurnāls costume mode) tika izveidots 2002. gadā. Katrā izdevumā tika iekļauti kosplejeru attēli no konvencijām un dažādiem pasākumiem. Tas ietvēra arī informāciju un padomus par tērpu veidošanu, matu un parūku stilizēšanu un veidošanu, grimu un citiem ar kospleju saistītiem padomiem. Vēl viens žurnāls, kas paredzēts plašākai auditorijai visā pasaulē, ir ''CosplayGen''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://issuu.com/cosplaygen|title=Cosplay GEN|website=Issuu|access-date=2020-10-15|language=en}}</ref> Cosplay Gen ir kolekcionējams žurnāls, kas tiek izdots divas reizes gadā. Tas ir pilnībā bezpeļņas, pašfinansēts un nesatur reklāmu, tāpēc tā iegāde tieši veicina nākamo izdevumu. Amerikas Savienotajās Valstīs ''Cosplay Culture'' sāka publicēt 2015. gada februārī. Kā arī eksistē daudzas grāmatas, kas ir veltītas kosplejam. === Dokumentālās filmas un realitātes šovi === * Cosplay Encyclopedia, 1996. gada filma par japāņu kospleju, ko izdevusi Japan Media Supply. Anime Works 1999. gadā izdeva ar subtitriem VHS, galu galā 2002. gadā izlaida DVD. * Otaku Unite!,<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2019-11-11|title=Otaku Unite!|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Otaku_Unite!&oldid=925728519|journal=Wikipedia|language=en}}</ref> 2004. gada filma par otaku<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lav.agromassidayu.com/otaku-kto-eto-takie-a-281422|title=Otaku - kas viņi ir - kultūra 2020|website=agromassidayu.com|access-date=2020-10-15|language=lv}}</ref> subkultūru,tā piedāvā daudz informācijas un kadrus ar kosplejeriem. * Akihabara Geeks, 2005. gada japāņu īsfilma. * Animānija: Dokumentālā filma, tā ir 2007. gada filma, kas pēta Ziemeļamerikas kospleja kultūras parādību, sekojot četriem dažādu etnisko grupu spēlētājiem, kad viņi gatavojas sacensties Anime North, Kanādas lielākajā anime konferencē. * Parastā kleita ir īsa dokumentāla filma par Cosplay spēli Dragon Con, kuru 2008. gadā veidoja Sīlija Pīrce un viņas studenti. * Cosplayers: Filma, kuru 2009. gadā izdeva Martell Brothers Studios, lai to varētu bez maksas apskatīt pakalpojumos [[YouTube]] un [[Crunchyroll]], pēta Ziemeļamerikas anime subkultūru ar animācijas filmu materiāliem un intervijām ar faniem, balss dalībniekiem un māksliniekiem. * "Es esmu fanu zēns", MTV sērijas ''True Life'' 2009. gada epizode, kas koncentrējas uz fanu (''fanbase'') un kospleju. * Fanboy Confessional, 2011. gada Kosmosa kanāla sērija, kurā no iekšpuses viedokļa bija redzama epizode par kospleju un kosplejeriem. * Comic-Con epizode IV: Fanu cerība, 2011. gada filma par četriem Sandjego Comic-Con dalībniekiem, ieskaitot cosplayer. * Amerikas izcilākais Otaku, 2011. gada seriāls, kurā pretendentu vidū bija arī kosplejeri. == Dzimumu jautājumi == Pretējā dzimuma varoņa attēlošanu sauc par crossplay. Šāda kospleja prakse radās, jo mangā bija daudz vīriešu varoņu ar [[Androgīnija|androgīnām]] iezīmēm,, kas pazīstamas kā bishōnen<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2020-10-04|title=Bishōnen|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Bish%C5%8Dnen&oldid=981756311|journal=Wikipedia|language=en}}</ref> (liet. "Glīts zēns"), ir Āzijas ekvivalents elfu zēnu arhetipam, kur Rietumu tradīcijās pārstāv tādi personāži kā [[Pīters Pens]] un Ariel. Eksistē <nowiki>''</nowiki>Fem-versijas<nowiki>''</nowiki> uz personāžiem, kas nozīmē sieviešu versija (fem no vārda female , sievete [[Angļu valoda|angliski]]) un <nowiki>''</nowiki>Mel-versijas<nowiki>''</nowiki> (Mel no vārda male, vīrietis [[Angļu valoda|angliski]]). Parasti fem-versijas interpretē kā tāda mīļotā tēla ļaunprātīgu izmantošanu dēļ seksualitātes ieviešanas tajā. Vīriešu un sieviešu kosplejeriem var rasties problēmas, mēģinot attēlot sievietes varoni, jo ir grūti saglabāt rakstura un izskata sievišķību. Arī vīrieši gan kā kosplejeri, gan kā crossplayer var tikt pakļauti diskriminācijai , ieskaitot homofobiskus komentārus un pie tiem mēdz pieskarties bez atļaujas. Tas vīriešus, iespējams, ietekmē vēl biežāk nekā sievietes, neskatoties uz to, ka neatbilstošs kontakts jau tagad ir problēma sievietēm, kuras ir kosplejeri saucās par "prostitūta apkaunošanu" . {{multiple image | align = right | total_width = 250 | image1 = 結佳梨Yukari JK 14.jpg | alt1 = Jaunzēlandes crossplayer 結 佳 梨 Jukari | caption1 = Jaunzēlandes crossplayer 結 佳 梨 Jukari | image2 = Sailor Neptune & Uranus crossplay - 1.jpg | alt2 = | footer = Crossplay piemēri }} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Lomu spēles]] [[Kategorija:Vaļasprieki]] icpf4z57yj5ethcqubldxz97qaa75i7 Hovards Šterns 0 478173 3661113 3494440 2022-07-26T12:35:39Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{pārvietot}} {{izolēts raksts|date=2021. gada februāris}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Hovards Šterns | vārds_orig = ''Howard Stern'' | attēls = Howard_Stern.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1954 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 12 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | tautība = amerikānis | nodarbošanās = žurnālists, radio un televīzijas raidījumu vadītājs, aktieris, autors | ienākumi = | darbības_gadi = 1975— | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Elisona Bernsa (prec. 1978-2008)<br />Beta Ostrovska (prec. 2008) | bērni = 3 | alma_mater = [[Bostonas Universitāte]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Hovards Alans Šterns''' ({{val|en|Howard Allan Stern}}; dzimis {{dat|1954|1|12}}) ir amerikāņu radio un televīzijas personība un autors. Vislabāk pazīstams ar savu radio šovu ''The Howard Stern Show''. == Atsauces == {{atsauces+}} == Ārējās saites == {{ASV-aizmetnis}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šterns, Hovards}} [[Kategorija:ASV žurnālisti]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] cx6401fzp6rtvnxd86gekw3pzcfa2xa Dalībnieka diskusija:Kram fam Baurx 3 478453 3661280 3611676 2022-07-26T19:57:07Z Mykola7 90450 Mykola7 pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Zerr Baurx]] uz [[Dalībnieka diskusija:Kram fam Baurx]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Zerr Baurx|Zerr Baurx]]" to "[[Special:CentralAuth/Kram fam Baurx|Kram fam Baurx]]" wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Bark Bragim}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 13.35 (EET) t66bh1hb45gxx9915v3l1aysuyum82s Dalībnieka diskusija:Первоцвет 3 480841 3661162 3385719 2022-07-26T14:46:34Z Vladimir Solovjev 9805 Vladimir Solovjev pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Kostya2006]] uz [[Dalībnieka diskusija:Первоцвет]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Kostya2006|Kostya2006]]" to "[[Special:CentralAuth/Первоцвет|Первоцвет]]" wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Kostya2006}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2021. gada 22. marts, plkst. 08.20 (EET) 18o02snedimg58qykecpbwb9aa9soj4 Olīvija Kolmane 0 481539 3661295 3611742 2022-07-26T20:11:30Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: ''[[Fleabag]]'' → "[[Asprātīgā sieviete]]" (''Fleabag'') using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Olīvija Kolmane | BFTMAbalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | cēzarabalva = | gojasbalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | gremībalva = | arielabalva = | vārds_orig = ''Olivia Colman'' | miršanas datums = | citi vārdi = | attēls = Olivia Colman at Moet BIFA 2014 (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Olīvija Kolmane 2014. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1974|1|30}} | dz. vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Noridža}} | afibalva = | miršanas vieta = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1999—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 3 | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = [[91. Kinoakadēmijas balva|2018]] — [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā aktrise galvenajā lomā"]] | dzimums = S }}'''Sāra Karolīna Sinklēra''' ({{Val|en|Sarah Caroline Sinclair}}, dzimusi {{Dat|1974|1|30}}), plašāk pazīstama kā '''Olīvija Kolmane''' (''Olivia Colman''), ir [[Angļi|angļu]] [[aktrise]]. Savu karjeru Kolmane sāka britu seriālā ''[[Peep Show]]'' (2003—2015). Bijušas arī vairākas citas lomas seriālos, kā ''[[Green Wing]]'' (2004—2006), ''[[That Mitchell and Webb Look]]'' (2006—2008), ''[[Beautiful People]]'' (2008—2009), ''[[Rev.]]'' (2010—2014), ''[[Flowers (seriāls)|Flowers]]'' (2016—2018) un "[[Asprātīgā sieviete]]" (''Fleabag'', 2016—2019). 2013. gadā saņēmusi divas [[BAFTA televīzijas balva]]s par lomām seriālos ''[[Twenty Twelve]]'' (2011—2012) un ''[[Accused]]'' (2012).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://awards.bafta.org/award/2013/television|title=Television in 2013 {{!}} BAFTA Awards|website=awards.bafta.org|access-date=2021-03-30}}</ref> Kolmane sev kritiķu uzmanību pievērsa par sniegumu seriālā ''[[Broadchurch]]'' (2013—2017), par ko viņa 2014. gadā ieguva BAFTA televīzijas balvu kā labākā aktrise. 2016. gadā piedalījusies seriālā "[[Nakts menedžeris]]" (''The Night Manager'', 2016), par ko viņa ieguva [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]]. 2019. un 2020. gadā viņa attēloja [[Elizabete II Vindzora|Karalieni Elizabeti II]] ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]", par ko viņa ieguva [[Emmy balva|''Emmy'' balvu]] un Zelta globusa balvu kā labākā aktrise drāmas televīzijas seriālā. Seriālā ''[[Heartstopper (seriāls)|Heartstopper]]'' (2022—) tēlo Nika Nelsona mammu, Sāru. Piedalījusies arī vairākās filmās, kā "[[Krutie kruķi]]" (2007), "[[Tiranozaurs (filma)|Tiranozaurs]]" (''Tyrannosaur'', 2011), "[[Dzelzs lēdija (filma)|Dzelzs lēdija]]" (2011), "[[Karaļa vizīte]]" (''Hyde Park on Hudson'', 2012), "[[Omārs (2016. gada filma)|Omārs]]" (2015), "[[Slepkavība Austrumu ekspresī (2017. gada filma)|Slepkavība Austrumu ekspresī]]" (2017) un "[[Favorīte (filma)|Favorīte]]" (2018). Par [[Anna Stjuarte|Annas Stjuartes]] atveidojumu filmā "Favorīte" 2019. gadā saņēmusi [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[91. Kinoakadēmijas balva|ASV Kinoakadēmijas balvu]] kā [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise galvenajā lomā]]. Vēl divreiz nominēta ASV Kinoakadēmijas balvai — par lomām filmās "[[Tēvs (filma)|Tēvs]]" (2020) un ''[[The Lost Daughter]]'' (2021). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Labākā aktrise galvenajā lomā (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kolmane, Olīvija}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Norfolkā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu kinoaktieri]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas aktrises]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]] [[Kategorija:BAFTA televīzijas balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] cdsm430thuvmpgq0vxx4ueg1c1lw7ld Jans Tratniks 0 483246 3661488 3452965 2022-07-27T11:41:27Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{Infobox cyclist | name = Jans Tratniks | vārds_orig = ''Jan Tratnik'' | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma izm = 26px | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | image = Jan Tratnik (2020 Slovenian National Time Trial championship) v2.jpg | caption = Tratniks 2020. gada Slovēnijas čempionātā | fullname = | nickname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|2|23}} | birth_place = {{vieta|Slovēnija|Ļubļana}} | height = 173 cm | weight = 67 kg | currentteam = {{ct|TBM}} | discipline = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]] | role = braucējs | ridertype = vispusīgs | amateuryear 1 = | amateurteam 1 = | proyear 1 = 2009–2010 | proteam 1 = Radenska–KD Financial Point | proyear 2 = 2011 | proteam 2 = {{ct|OPQ|2011}} | proyear 3 = 2012 | proteam 3 = Radenska | proyear 4 = 2013 | proteam 4 = Tirol Cycling Team | proyear 5 = 2014–2016 | proteam 5 = Amplatz–BMC | proyear 6 = 2017–2018 | proteam 6 = {{ct|CCC|2017}}<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/ccc-sprandi-polkowice-signs-szymon-sajnok/|title=CCC Sprandi Polkowice signs Szymon Sajnok|work=[[Cyclingnews.com]]|publisher=[[Immediate Media Company]]|date=12 November 2017|access-date=7 January 2018|first=Paweł|last=Gadzała|quote=With two newly-signed rouleurs – Paweł Bernas (Domin Sport) and Kamil Gradek (ONE Pro Cycling) – the team is expected to focus more on flatter stages and one-day races and play cards of Jan Tratnik, Jonas Koch, Frantisek Sisr or Alan Banaszek.}}</ref> | proyear 7 = 2019– | proteam 7 = {{ct|TBM|2019}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.merida-bikes.com/en/p/team/bahrain-merida-pro-cycling-team-119.html|title=Bahrain Merida Pro Cycling Team|work=[[Merida Bikes]]|publisher=Merida Industry Co., Ltd.|access-date=1 January 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190101111509/https://www.merida-bikes.com/en/p/team/bahrain-merida-pro-cycling-team-119.html|archive-date=1 January 2019}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/features/2020-team-preview-bahrain-mclaren/|title=2020 Team Preview: Bahrain McLaren|first=Daniel|last=Ostanek|work=[[Cyclingnews.com]]|publisher=[[Future plc]]|date=26 December 2019|access-date=1 January 2020}}</ref> | majorwins = '''[[Riteņbraukšanas lielās tūres|Lielās tūres]]''' :''[[Giro d'Italia]]'' ::1 posms ([[2020. gada Giro d'Italia|2020]]) '''[[Riteņbraukšanas klasikas|Viendienas un klasikas]]''' :Slovēnijas čempionāts grupas braucienā (2016) :{{nowrap|Slovēnijas čempionāts individuālajā braucienā (2015, 2018, 2021, 2022)}} | medaltemplates = {{MedalCountry | {{SLO}} }} {{MedalCompetition | [[Eiropas čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold | Gūsa 2012 | Grupas brauciens }} }} '''Jans Tratniks''' ({{val|sl|Jan Tratnik}}; dzimis {{dat|1990|2|23}} [[Ļubļana|Ļubļanā]]) ir [[Slovēnija]]s [[šosejas riteņbraucējs]], pārstāv ''[[UCI WorldTeam]]'' komandu ''{{ct|TBV}}''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uci.org/road/teams/TeamDetail/15229/1002125/279|title=Bahrain Victorious|work=UCI.org|publisher=[[Union Cycliste Internationale]]|access-date=1 January 2021|archive-url=https://archive.today/20210101044146/https://www.uci.org/road/teams/TeamDetail/15229/1002125/279|archive-date=1 January 2021}}</ref> == Karjera == 2012. gadā uzvarējis [[Eiropas čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Eiropas čempionātā]], kas notika [[Gūsa|Gūsā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]]. 2016. gadā uzvarējis Slovēnijas čempionātā grupas braucienā, bet 2015. un 2018. gadā individuālajā braucienā. Komanda Tratniku iekļāva sastāvā startam [[2017. gada Giro d'Italia]].<ref name="Giro">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.procyclingstats.com/race/Giro_dItalia_2017_Startlist |title=2017: 100th Giro d'Italia: Start List |access-date=2 May 2017 |work=Pro Cycling Stats}}</ref> Startējis arī [[2019. gada Tour de France]] un<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.procyclingstats.com/race/tour-de-france/2019/gc/startlist|title=2019: 106th Tour de France: Start List |access-date=1 July 2019|work=ProCyclingStats}}</ref> [[2020. gada Giro d'Italia]], kur uzvarēja 16. posmā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Tratniks, Jans}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovēnijas riteņbraucēji]] [[Kategorija:Slovēnijā dzimušie]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] 4p7aifzur97mz1tc49hx7izz26r7v9y Dalībnieks:Luminescent starlord/Smilšu kaste 2 483817 3661193 3402280 2022-07-26T15:28:11Z ScAvenger 1630 /* Atsauces */ smilškastei nav jāparādās kategorijās wikitext text/x-wiki {{Dalībnieka smilšu kaste}}<!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --> {{vikisaites+}} [[Attēls:Luminiscence of transparent nanophase glass-ceramics with ions ZnO and Er3+.jpg|thumb|228x228px|Luminiscence kristālā.]] '''Luminiscence''' ir spontāna elektromagnētiskā starojuma emisija, kuru neizsauc melna ķermeņa starojums, bet gan enerģijas atbrīvošana elektronu pārejas no ierosināta uz pamatstāvokli rezultātā. Luminiscences ilgums ievērojami pārsniedz gaismas svārstību periodu 10^-15s. <ref>{{Grāmatas atsauce|title=«Современная высшая школа: инновационный аспект»|url=http://dx.doi.org/10.7442/2071-9620.20122|publisher=International Institute of Design and Service}}</ref> Luminiscenci dēvēt par auksto gaismu. Emitēta starojuma viļņa garums ir optiskajā diapazonā, kurš ietver daļu ultravioletās, visu redzamās un daļu infrasarkanās gaismas diapazona jeb no 430 līdz 750 nanometriem (nm). Svarīgi saprast, ka luminiscence fundamentāli atšķiras no kvēles jeb melna starojuma. Kvēli izsauc augsta materiāla temperatūra un novērojama visiem elementiem, kuri nemaina agregātstāvokli augstajā temperatūrā. <ref>{{Publikācijas atsauce|date=1848-11-29|title=An Introduction to Practical Chemistry, including Analysis|url=http://dx.doi.org/10.1136/bmj.s1-12.24.663|journal=BMJ|volume=s1-12|issue=24|pages=663–663|doi=10.1136/bmj.s1-12.24.663|issn=0959-8138}}</ref> Kvēli tipiski novēro no 550 °C līdz 1300 °C , bet luminiscence vispārīgā gadījumā nav atkarīga no materiāla temperatūras un novērojama no 3 K līdz agregātstāvokļa maiņas robežai. ==Vēsture== Interese par luminiscenci aizsākās 1602.gadā, kad tika atklāts izteikti spīdošs Boloņas akmens, kas pēc ķīmiskā sastāva ir BaSo4 ar piejaukumiem. Cilvēki mēģināja paši radīt šādus spīdošus materiālus bieži vien izmantojot radioaktīvus elementus.Luminiscences pētījumu popularitāte strauji pieauga sākot ar 1996. gadu, kad tika iegūts ilgi spīdošs stroncija alumināts aktivēts ar eiropiju un disproziju. Šobrīd ir labi izpētīti zaļās un zilās krāsas luiminofori, taču pēdējos gados pieaugusi interesa par sarkaniem un infrasarkaniem luminiscējošiem materiāliem, īpaši tādēļ, ka tos varētu potenciāli izmantot medicīnā. <ref>{{Liepiņa V., “Luminiscences mehānisma pētījumi SrAl2O4:Eu, Dy materiālā”, maģistra darbs, LU Fizikas un matemātikas fakultāte, Rīga: Latvijas Universitāte, 2014, 51 lpp.}}</ref> ==Luminiscences mehānisms== Luminiscenci var novērot materiālos ar defektiem vai apzināti pievienotiem aktivatoru joniem. Šādiem materiāliem, absorbējot pietiekami lielu enerģiju, elektroni no pamatstāvokļa nonāk ierosinātā stāvoklī. Elektroniem, nonākot atpakaļ pamatstāvoklī, tiek izstaroti fotoni. Materiāli daļu enerģijas var zaudēt bezistarojumu pārejās, tādēļ gaismas veidā emitētā enerģija visbiežāk ir mazāka par absorbētā starojuma enerģiju un attiecīgi izstarotā starojuma viļņa garums ir lielāks par ierosmes viļņa garumu. Šo enerģijas starpību sauc par Stoksa nobīdi. Iespējami arī gadījumi, kad absorbētā enerģija ir mazāka par emitēto, piemēram, augšuppārveidotās luminiscences procesos. <ref>{{C. Ronda, Luminescence From Theory to Aplications, Weinheim: Wiley-VCH, 2008, vol. 260, 978-3-527-31402-7. }}</ref> == Tipi == [[Attēls:Fluorescence, fosforescences un termostimulētas luminiscences attēlojums..png|thumb|Fluorescence, fosforescences un termostimulētas luminiscences attēlojums.]] Luminiscenci iedala attiecīgajos tipos: * Ķīmiskā luminiscence '''—''' gaisma tiek emitēta ķīmiskās reakcijas rezultātā; ** Bioluminiscence '''—''' gaisma tiek emitēta bioķīmiskās reakcijas rezultātā; ** Elektroķīmiskā luminiscence '''—''' gaisma tiek emitēta elektroķīmiskās reakcijas rezultātā; ** Lyoluminiscence '''—''' gaisma tiek emitēta ierosinātas cietvielas izšķīdināšanas rezultātā; ** Candoluminiscence '''—''' gaisma tiek emitēta materiālam sasniedzot konkrētu temperatūru, bet emitējot īsāka viļņa garuma starojumu kā to, kuru nosaka melna ķermeņa starojums; * Kristaluminiscence '''—''' gaisma tiek emitēta kristalizācijas procesa laikā; * Elektroluminiscence '''—''' gaismas emisiju izsauc elektronu plūsma materiālā; ** Katodoluminiscence '''—''' gaismas emisiju izsauc apstarošana ar elektroniem; * Mehāniskā luminiscence '''—''' mehāniskā mijiedarbība ar cietvielu izsauc gaismas emisiju; ** Triboluminiscence '''—''' gaismas emisiju izsauc kristālisko saišu saraušana. Saišu saraušanu var izsaukt materiāla skrāpēšana, spiešana vai beršana; ** Fraktoluminiscence '''—''' gaismas emisiju izsauc kristālisko saišu saraušana materiālam plīstot jeb plaisai izplatoties; ** Pjezoluminiscence '''—''' materiāliem, kuriem novērojams pjezoelektroskais efekts un fluorescence vai fosforescence, efektu sauc par pjezoluminiscenci nevis par triboluminiscence. Gaismas emisiju izsauc materiāla spiešana, stiepšana vai potenciāla starpības radīšana. ** Sonoluminiscence '''—''' gaisma tiek emitēta skaņas radītu gaisa burbuļu eksplozijas rezultātā šķidrumos[[Attēls:PL process.png|thumb|Vienkāršots fotoluminiscences mehānisms.]] * Fotoluminiscence '''—''' gaismas emisiju izsauc fotonu absorbcija; ** Fluorescence '''—''' fotoluminiscences apakštips. Elektronu pāreja novērojama no singleta uz singleta līmeni. Dzīves laiks pāris nanosekundes (<math>\tau \leqslant 10^{-8}</math>); ** Fosforescence '''—''' elektronu pāreja novērojama no tripleta uz singleta līmeni. Dzīves laiks var būt no dažiem simtiem nanosekunžus līdz vairākām minūtēm (<math>\tau \geqslant 10^{-8}</math>); * Radioluminiscence '''—''' gaismas emisiju izsauc jonizējošais starojums;[[Attēls:TSL process.png|thumb|Termoluminiscences process.]] * Termoluminiscence '''—''' gaismas emisiju izsauc elektronu atbrīvošana no ķērājcentriem jeb režģa defektiem termiskās enerģijas paaugstināšana jeb ierosināta materiāla uzsildīšana; <ref>{{Grāmatas atsauce|title=Introduction to Radiological Physics and Radiation Dosimetry|url=http://dx.doi.org/10.1002/9783527617135.ch11|publisher=Wiley-VCH Verlag GmbH|date=2007-12-29|location=Weinheim, Germany|isbn=978-3-527-61713-5|pages=264–291}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Thermoluminescence of Solids|url=http://dx.doi.org/10.1017/cbo9780511564994.004|publisher=Cambridge University Press|date=1985-05-23|isbn=978-0-521-24520-3|pages=64–126}}</ref> ** Krioluminiscence '''—''' gaismas emisiju izsauc materiāla atdzesēšana. ==Ilgspīdošā luminiscence== ==Luminiscenti materiāli== Visbiežāk luminiscenti materiāli ir neorganiski, cieti savienojumi ar pašvielas defektiem vai pievienotiem piejaukumiem. Materiāla pamatmatricas var būt sulfīdi, silikāti, alumināti, gallāti, germanāti nitrīdi un daudzi citi dažādi ķīmiski savienojumi, kuriem iespējams pievienot dažādus piejaukumus, retzemju elementus, pārejas metālus vai citus ķīmiskos elemntus. Piejaukumus bieži vien dēvē arī par aktivatoriem. Aktivatorus matricās pievieno zemās koncentrācijas, dažus mol%. Palielinot piejaukumu koncentrāciju, var sākt notikt enerģijas pārnese star to joniem, kā rezultātā enerģija izkliedējas un samazinās luminiscences intensitāte. Luminiscentiem materiāliem ir daudz dažādu pielitojumu gan ikdienā, gan zinātnē. Ar luminiscences mehānisma palīdzību var pārveidot vienu starojuma veidu citā, piemēram, UV starojumu pārvērt IR starojumā vai redzamajā gaismā. Šads efekts tiek izmantots spuldzēs, displejos un mikroskopijā.<ref>{{Y. Liu, B. Lei, “Persistent Luminescent Materials, in Phosphors, Up Conversion Nano Particles, Quantum Dots and Their Applications”, Singapore: Springer Singapore, 2016., vol. 214, 167214.}}</ref> == Pielietojumi == Katru luminiscences tipu var un pielietot. * LED jeb gaismu emitējošās diodes balstās uz elektroluminiscences; <ref>{{Grāmatas atsauce|title=Carbon nanotubes : advanced topics in the synthesis, structure, properties, and applications|url=https://www.worldcat.org/oclc/233973272|publisher=Springer|date=2008|location=Berlin|isbn=978-3-540-72865-8|oclc=233973272}}</ref> * Fosforescences tiem izmantota gan dekoratīvajos dizaina elementos, gan aviācijas un navigācijas instrumentos; * Fosforescenci izmanto lampās un lāzeros; * Termoluminiscenci izmanto: ** Termoluminiscences dozimetros; <ref>{{Publikācijas atsauce|last=Ginjaume|first=M.|date=2010-12-15|title=Performance and approval procedures for active personal dosemeters|url=http://dx.doi.org/10.1093/rpd/ncq457|journal=Radiation Protection Dosimetry|volume=144|issue=1-4|pages=144–149|doi=10.1093/rpd/ncq457|issn=0144-8420}}</ref> ** Termoluminiscences termometros; ** Iežu vecuma noteikšanai. * Neinvazīvos dzīvnieku un augu pētījumos; <ref>{{Grāmatas atsauce|title=Alpha-, Beta- and Gamma-Ray Spectroscopy|url=http://dx.doi.org/10.1016/b978-0-7204-0083-0.50008-0|publisher=Elsevier|date=1968|isbn=978-0-7204-0083-0|pages=79–202|first=K.|last=SIEGBAHN}}</ref> * Ķīmisko vielu analīze; * Jonizējoša starojuma reģistrācijai; <ref>{{Publikācijas atsauce|last=Bhardwaj|first=D.M|last2=Jain|first2=D.C|last3=Rao|first3=K.V.R|last4=Kumar|first4=Ravi|last5=Singh|first5=Fouran|last6=Gupta|first6=R.P|date=2004-08|title=Photoluminescence and atomic force microscopic studies on pre- and post-irradiated ruby with Ni6+ ion|url=http://dx.doi.org/10.1016/j.nimb.2004.03.066|journal=Nuclear Instruments and Methods in Physics Research Section B: Beam Interactions with Materials and Atoms|volume=222|issue=3-4|pages=533–537|doi=10.1016/j.nimb.2004.03.066|issn=0168-583X}}</ref> == Atsauces == <references /> 8sxd89gd19v4eyym9e4xjpysytm8t02 Zoltāns Halmai 0 484482 3661165 3641732 2022-07-26T14:58:21Z Ludis21345 50146 papildināts. wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Zoltāns Halmai | piktogramma_1 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Peldēšana | vārds_orig = ''Zoltán Halmay'' | attēls = Halmay Zoltán 1905-34.jpg | att_izm = 200 | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dat|1881|6|18}} | dz_viet = [[Visoka pie Morāvas|Naģimagasfalu]], [[Ungārijas Karaliste]] (tagad Visoka pie Morāvas, [[Slovākija]]) | mir_dat = {{miršanas datums un vecums|1956|5|20|1881|6|18}} | mir_viet = [[Budapešta]], [[Ungārija]] | tautība = ungārs | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{flaga|Ungārija|1867}} [[Ungārijas Karaliste]] | sporta veids = [[peldēšana]] | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 3 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]], [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]] un [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]) un ''[[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906 (neof.)]]'' | os_medaļas = 7 (2 zelta, 4 sudraba un 1 bronzas) + ''1 zelta un 1 sudraba (1906 neof.)'' | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{flaga|Ungārija|1867}} [[Ungārija]]}} (HUN) {{MedalSport | [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] [[Peldēšana]]}} {{MedalCompetition |VOS}} {{MedalGold | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 jardi brīvajā stilā vīriešiem|50 yd, brīvais stils]]}} {{MedalGold | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 jardi brīvajā stilā vīriešiem|100 yd, brīvais stils]]}} {{MedalSilver | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 m, brīvais stils]]}} {{MedalSilver | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 m, brīvais stils]]}} {{MedalSilver | [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] | [[Peldēšana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri brīvajā stilā vīriešiem|100 m, brīvais stils]]}} {{MedalSilver | [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] | [[Peldēšana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x200 metru brīvā stila stafete vīriešiem|4x200 m, br. stila stafete]]}} {{MedalBronze | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|1000 m, brīvais stils]]}} {{MedalCompetition | Neoficiālās olimpiskās spēles}} {{MedalGold | [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas 1906]] | [[Peldēšana 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 4x250 metru stafete brīvajā stilā vīriešiem|4x250 m, br. stila stafete]]}} {{MedalBronze | [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas 1906]] | [[Peldēšana 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 100 metri brīvajā stilā vīriešiem|100 m, brīvais stils]]}} }} '''Zoltāns Halmai''' ({{val|hu|Zoltán Halmay}}; dzimis {{dat|1881|6|18}}, miris {{dat|1956|5|20}}) bija ungāru [[peldētājs]]. Startējis vairākās [[vasaras olimpiskās spēles|vairākās olimpiskajās spēlēs]] ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]]—[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]), kur kopsummā izcīnījis septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/vo/zoltan-von-halmay-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20090808190220/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/vo/zoltan-von-halmay-1.html |work=Sports Reference |archive-date=2009. gada 8. Augustsss |title=Zoltán von Halmay |accessdate=2021. gada 3. maijs }}</ref> == Dzīvesgājums == Viņš 14 reizes bija [[Ungārija]]s čempions un uzvarēja arī [[Anglija]]s, [[Vācija]]s un [[Austrija]]s čempionātos. Viņš bija pasaules rekordists 100 metros, kā arī 50 un 220 jardos. Bez peldēšanas viņš nodarbojās ar [[airēšana|airēšanu]], [[futbols|futbolu]] un [[skrituļošana|skrituļošanu]]. Halmai ir startējis trijās vasaras olimpiskajās spēlēs un katrās ir izcīnījis olimpiskās medaļas. [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] viņš izcīnīja 2 sudraba un 1 bronzas medaļu. Sudraba medaļas viņš izcīnīja [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru]] brīvā stila peldēšanā, savukārt bronzas medaļu viņš ieguva [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|1000 metru brīvā stila]] peldēšanā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/1000m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 1000m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 29. janvāris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/4000m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 4000m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 29. janvāris}}</ref> [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] viņš izcīnīja divas zelta medaļas — [[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 jardi brīvajā stilā vīriešiem|50 jardu]] un [[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 jardi brīvajā stilā vīriešiem|100 jardu]] brīvā stila peldēšanā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/swimming/50y-freestyle-4572m-men |title=St. Louis 1904: Swimming 50y freestyle 4572m men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 3. maijs}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/swimming/100m-freestyle-men |title=St. Louis 1904: Swimming 100y freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 3. maijs}}</ref> [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]] viņš izcīnīja divas sudraba medaļas — [[Peldēšana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri brīvajā stilā vīriešiem|100 metru]] un [[Peldēšana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x200 metru brīvā stila stafete vīriešiem|4x200 metru stafetē]] brīvā stila peldēšanā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/london-1908/results/swimming/100m-freestyle-men |title=London 1908: London 1908 Swimming 100m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 3. maijs}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/london-1908/results/swimming/4x200m-freestyle-relay-men |title=London 1908: London 1908 Swimming 4x200m freestyle relay men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 3. maijs}}</ref> Viņš startēja arī [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] [[Atēnas|Atēnās]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Peldēšana 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 4x250 metru stafete brīvajā stilā vīriešiem|4x250 metru stafetē]] un bronzas medaļu [[Peldēšana 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 100 metri brīvajā stilā vīriešiem|100 metru]] brīvā stila peldēšanā. No 1905. gadam līdz 1908. gadam viņš piederēja pirmais atzītais [[Pasaules rekordi peldēšanā|pasaules rekords]] 100 metru brīvā stila peldēšanā — 1 minūte 5,8 sekundes.<ref>[https://swimswam.com/100-meter-freestyle-nathan-adrian-against-spitz-weissmuller-and-other-historic-greats/ Nathan Adrian, 2012 Olympic Champion in the 100 meter freestyle, is fast, but how does he compare to Mark Spitz and Johnny Weissmuller?]</ref> 1908. gadā viņš uzstādīja jaunu pasaules rekordu [[pasaules rekordi peldēšanā|200 metru brīvā stila]] peldēšanā — 2 minūtes 26,8 sekundes, taču šo rekordu tajā pašā gadā uzlaboja austriešu peldētājs [[Oto Šefs]]. Pēc aiziešanas pensijā viņš strādāja par treneri un bija [[Ungārijas Peldēšanas asociācija]]s galvenais treneris. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * [https://olympics.com/en/athletes/zoltan-halmay Zoltāns Halmai (SOK profils)] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090808190220/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/vo/zoltan-von-halmay-1.html Zoltāns Halmai (Sports Reference profils)] {{en ikona}} {{Ungārijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Halmai, Zoltāns}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1956. gadā mirušie]] [[Kategorija:Bratislavas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Slovākijas ungāri]] [[Kategorija:Ungārijas peldētāji]] [[Kategorija:Ungārijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ungārijas sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ungārijas sportisti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ungārijas sportisti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:1908. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:1906. gada neoficiālo olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:Ungārijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Ungārijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Ungārijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] 0rh0dlouv9tr2l99ixfgbvp1f21kam6 Atila Valters 0 485379 3661478 3586446 2022-07-27T11:14:28Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{Infobox cyclist | name = Atila Valters | vārds_orig = ''Valter Attila'' | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma izm = 26px | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | image = | image_size = | caption = | full_name = | nickname = | birth_date = {{ddv|1998|6|12}} | birth_place = {{vieta|Ungārija|Čemera}} | height = | weight = | currentteam = {{ct|FDJ}} | discipline = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]] | role = kalnu braucējs | ridertype = | amateuryear 1 = 2015–2017 | amateurteam 1 = Cube Csömör | amateuryear 2 = | amateurteam 2 = | proyear 1 = 2018 | proteam 1 = Pannon Cycling Team | proyear 2 = 2019 | proteam 2 = {{ct|CCC|2019}} | proyear 3 = 2020 | proteam 3 = {{ct|BMC|2020}}<ref>{{cite news|url=https://www.cyclingnews.com/news/valter-completes-ccc-teams-2020-roster/|title=Valter completes CCC Team's 2020 roster|work=[[Cyclingnews.com]]|publisher=[[Future plc]]|date=25 November 2019|accessdate=1 January 2020}}</ref> | proyear 4 = 2021– | proteam 4 = {{ct|FDJ|2021}} | majorwins = '''[[Riteņbraukšanas klasikas|Viendienas un klasikas]]''' :Ungārijas čempions grupas braucienā (2022) :Ungārijas čempions individuālajā braucienā (2019) | medaltemplates = | show-medals = }} '''Atila Valters''' ({{val|hu|Valter Attila}}; dzimis {{dat|1998|6|12}} [[Čemera|Čemerā]]) ir [[Ungārija]]s [[šosejas riteņbraucējs]], pārstāv [[UCI WorldTeam]] komandu ''{{ct|FDJ}}''.<ref>{{cite web|url=https://www.uci.org/road/teams/TeamDetail/15240/1000562/279|title=Groupama - FDJ|work=UCI.org|publisher=[[Union Cycliste Internationale]]|accessdate=1 January 2021|archiveurl=https://archive.today/20210101153609/https://www.uci.org/road/teams/TeamDetail/15240/1000562/279|archivedate=1 January 2021}}</ref><ref name=":0">{{cite news|url=https://www.cyclismactu.net/news-transfert-attila-valter-et-matteo-badilatti-chez-groupama-fdj-95042.html|title=Transfert - Attila Valter et Matteo Badilatti chez Groupama-FDJ|language=French|trans-title=Transfers - Attila Valter and Matteo Badilatti with Groupama-FDJ|work=Cyclism'Actu|publisher=Swar Agency|date=30 September 2020|accessdate=30 September 2020|first=François|last=Bonnefoy}}</ref> == Karjera == Karjeras sākumā startējis arī [[kalnu riteņbraukšana]]s sacensībās, 2015. un 2016. gadā kļūstot par Ungārijas junioru čempionu, bet 2017. gadā ieņemot trešo vietu pieaugušo konkurencē. 2019. gadā pievienojās {{ct|CCC|2019}} komandai, iepriekšējā gadā pārstāvēja ''Pannon Cycling Team''. 2019. gadā uzvarēja vienā ''[[Tour de l'Avenir]]'' posmā. === ''CCC Team'' === Pirms 2020. gada sezonas Valters pievienojās ''{{ct|BMC|2020}}'' komandai, pārejot uz to no saistītās attīstības komandas ''{{ct|CCC|2019}}''. 2020. gada oktobrī komanda Valteru iekļāva sastāvā startam [[2020. gada Giro d'Italia|2020. gada ''Giro d'Italia'']].<ref>{{cite web|url=https://www.procyclingstats.com/race/giro-d-italia/2020/gc/startlist |title=103rd Giro d'Italia: Startlist |work=ProCyclingStats |accessdate=2 October 2020}}</ref> Kopvērtējumā viņš ieņēma 27. vietu, bet kalnainajā 20. posmā izcīnīja 9. vietu. === ''Groupama–FDJ'' === Pirms 2021. gada sezonas, ''CCC Team'' piedzīvojot finansiālas problēmas, Valters pārgāja uz ''{{ct|FDJ|2021}}''.<ref name=":0" /> 2021. gada maijā komanda Valteru iekļāva sastāvā startam [[2021. gada Giro d'Italia|2021. gada ''Giro d'Italia'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.procyclingstats.com/race/giro-d-italia/2021/gc/startlist|title=Startlist for Giro d'Italia 2021|website=www.procyclingstats.com|access-date=2021-05-14}}</ref> Kalnainajā ceturtajā posmā viņš izcīnīja 6. vietu, bet pēc sestā posma Valters kļuva par kopvērtējuma līderi, kļūstot par pirmo ungāru, kurš valkājis ''[[Kopvērtējums Giro d'Italia|maglia rosa]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rouleur.cc/blogs/the-rouleur-journal/attila-valter-rider-profile-of-the-latest-maglia-rosa|title=Attila Valter: The First Hungarian to wear the Pink Jersey|website=Rouleur|access-date=2021-05-14|language=en}}</ref> Pēc devītā posma līdera krekliņu pārņēma [[Egans Bernals]]. 2022. gadā pirmoreiz kļuva par Ungārijas čempionu grupas braucienā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Valters, Atila}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Peštas meģē dzimušie]] [[Kategorija:Ungārijas riteņbraucēji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] a5tm8q777z1x7lorx5w2rghdluzsgdy Toms Kīnhakls 0 485390 3661361 3570808 2022-07-27T04:31:17Z Ludis21345 50146 papildināts. wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Toms Kīnhakls | taut 1 = {{ih|GER}} <!------ Papildinformācija ------>| līga = [[AHL]] <!------ Drafts ------>| drafts = 110., 4. kārtā | dr_gads = [[2010. gada NHL drafts|2010]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Pitsburgas "Penguins"]] <!------ Nacionālā izlase ------>| taut_sez 1 = 2016—''pašlaik'' | balv = * [[Stenlija kauss]] — 2016, 2017 | numurs = | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2021|5|14||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | amats = | kom = {{flaga|ASV}} [[Bridžportas "Sound Tigers"|Bridžportas "Islanders"]] | vārds_orig = ''Tom Kühnhackl'' | mir_dat = | attēls = Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg | att_izm = 250px | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|1|21}} | dz_viet = {{Vieta|Vācija|Bavārija|Landshūta}} | mir_viet = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | garums = 188 [[centimetrs|cm]] | svars = 89 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisās malas uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2013 | kar_beig = | medaltemplates = }} '''Toms Kīnhakls''' ({{Val|de|Tom Kühnhackl}}, dzimis {{Dat|1992|1|21}}) ir [[Vācija|Vācijas]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kīnhakls pārstāv [[AHL]] komandu [[Bridžportas "Sound Tigers"|Bridžportas "Islanders"]] (2021. gada informācija). Kīnhaklu [[2010. gada NHL drafts|2010. gada NHL draftā]] ar kopējo 110. numuru, 4. kārtā draftēja [[Pitsburgas "Penguins"]]. == Karjera == Savas karjeras sākumā nospēlējis 4 spēles [[Vācijas hokeja līga|Vācijas hokeja līgas]] komandā [[Augsburgas "Panther"]]. 2010. gadā pārcēlies uz [[Ontārio hokeja līga|Ontārio hokeja līgas]] klubu [[Vindzoras "Spitfires"]]. 2012. gadā sācis spēlēt [[AHL]] komandā [[Skrentonas "Penguins"]]. 2015. gadā debitējis [[Pitsburgas "Penguins"]], ar kuru pirmajās divās sezonās viņš izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]. 2018. gadā Kīnhakls kā brīvais aģents pievienojās [[Ņujorkas "Islanders"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/islanders/news/kuhnhackl-agrees-to-terms-on-a-one-year-contract/c-299395794|title=Kuhnhackl Agrees to Terms on a One-Year Contract|website=NHL.com|access-date=2021-05-14|language=en-US}}</ref> Kopš 2021. gada spēlē [[Bridžportas "Sound Tigers"|Bridžportas "Islanders"]]. [[Vācijas hokeja izlase|Vācijas hokeja izlases]] sastāvā debitējis 2016. gadā, [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā. Turnīra pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] Kīnhakls guva uzvaras vārtus, kas nodrošināja Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://groupe.pyeongchang2018.iihf.hockey/en/games/2016-09-04/LAT-vs-GER/#recap|title=LAT vs GER - OGQME - International Ice Hockey Federation IIHF|website=groupe.pyeongchang2018.iihf.hockey|access-date=2021-05-14}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Kīnhakls, Toms}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bavārijā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas hokejisti]] [[Kategorija:Augsburgas "Panther" spēlētāji]] [[Kategorija:Pitsburgas "Penguins" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Islanders" spēlētāji]] [[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]] [[Kategorija:Hokejisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] klvxn7vdutf594os76g401utaqi2mjs Luminiscences spuldze 0 486669 3661155 3660967 2022-07-26T14:10:49Z ScAvenger 1630 ScAvenger pārvietoja lapu [[Luminiscentā lampa]] uz [[Luminiscences spuldze]]: tā ir termini.gov.lv wikitext text/x-wiki {{kategorijas+}} {{vikisaites+}} [[Attēls:Kompaktā luminiscences spuldze.jpg|thumb|Energy Star product]] {{ievads+}} {{iw+}} Luminiscence Definīcija: Ķermeņu vai vielas spīdēšana, ko ierosinājis kāds enerģijas avots — ārējais apstarojums, elektriskais lauks, ķīmiskie procesi utt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/luminiscence:1|title=Tēzaurs; Skaidrojošā un sinonīmu vārdnīca|access-date=28.05.2021}}</ref> CFL spuldzes tika ieviestas 20. gadsimta 80. gados. Kopš deviņdesmitajiem gadiem ir uzlabotas to darbības īpašības, efektivitāte (par aptuveni 75% mazāks enerģijas patēriņš nekā kvēlspuldžu gadījumā), cena un kalpošanas ilgums (kalpo 10 reizes ilgāk).<ref name="philips-lightning-consumer">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lighting.philips.lv/consumer/kompaktas-luminiscences-spuldzes|title=Philips lightning consumer|access-date=28.05.2021}}</ref> Luminiscences spuldzes gaismu sākotnēji rada elektriskā strāva, kas tiek novadīta ar inertas gāzes starpniecību, radot cilvēka acij neredzamu ultravioletu gaismu, Ultravioletā gaisma savukārt mijiedarbojas ar īpašiem fosfora maisījumiem, nosedzot luminiscences spuldzes iekšējo virsmu un tādējādi efektīvi pārveidojot neredzamo gaismu noderīgā baltā apgaismojumā. Luminiscences spuldzēm ir vajadzīga īpaša elektroapgāde, ko dēvē par balastu. Tā ir nepieciešama, lai regulētu spuldzes darba strāvu un nodrošinātu saderīgu darba sākšanas spriegumu. Elektroniskie balasti veic tādu pašu funkciju kā magnētiskais balsts, bet to efektivitāte pārspēj novecojušos magnētiskos produktus, jo tie darbojas ļoti augstā frekvencē, kas novērš mirgošanu un troksni, vienlaikus uzlabojot efektivitāti. Ar elektronisko balastu palīdzību iespējams arī vieglāk nodrošināt viendabīgu un efektīvu lampas darbību, lampas gaismas intensitātes maiņu, kā arī gaismekļu tīklu veidošanu progresīvai apgaismojuma kontrolei.<ref name="philips-lightning-consumer" /> Elektroniskais balasts (vai elektriskais balasts) ir ierīce, kas kontrolē apgaismes ierīču palaišanas spriegumu un darba strāvu. Tas tiek darīts, izmantojot elektriskās gāzes izlādes principu. <ref name="what-is-electronic-ballast">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.electrical4u.com/electronic-ballast/|title=What is Electronic Ballast?|access-date=28.05.2021}}</ref> Gāzizlāde definīcija - elektriskās enerģijas pārveide optiskā starojuma enerģijā, elektriskajai strāvai plūstot gāzē vai metāla (Hg, Na) tvaikos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/g%C4%81zizl%C4%81de|title=Gāzizlāde|access-date=28.05.2021}}</ref> Elektroniskais balasts pārveido jaudas frekvenci ļoti augstā frekvencē, lai inicializētu gāzizlādes procesu luminiscences spuldzēs – kontrolējot spriegumu un strāvu spuldzē. Maiņstrāva vispirms tiek pārveidota par līdzstrāvu, tad līdzstrāvas spriegums tiek padots augstfrekvences svārstību līmenī. Tādējādi izejas strāvai ir ļoti augsta frekvence. Kad slēdzis ir ieslēgts, sākotnējais spriegums visā lampā kļūst par 1000 V, tāpēc uzreiz notiek gāzes izlāde. Kad izlādes process ir uzsākts, spriegums visā lampā tiek samazināts zem 230V līdz 125V, un tad elektroniskais balasts ļauj ierobežotai strāvai plūst caur šo lampu. <ref name="what-is-electronic-ballast" /> Kompaktās luminiscences spuldzes ir uzskatāmas par bīstamajiem atkritumiem. Tās ir jānodod vietējos atkritumu savākšanas punktos atkārtotai pārstrādei<ref name="philips-lightning-consumer" /> Luminiscences spuldzes satur nelielā daudzumā dzīvsudrabu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ge.com/news/press-releases/ge-lighting-introduces-smart-energy-saving-electronic-sensor-compact-fluorescent|title=General Electrics|access-date=28.05.2021}}</ref> Latvijā informāciju par bīstamo atkritumu šķirošanu var meklēt - Latvijas zaļais punkts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zalais.lv/lv/atkritumu-skirosana/skiro-pareizi!/elektroiekartas-un-spuldzes/|title=Latvijas zaļais punkts|access-date=28.05.2021|archive-date=24.06.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200624225033/http://www.zalais.lv/lv/atkritumu-skirosana/skiro-pareizi!/elektroiekartas-un-spuldzes/}}</ref> Luminiscences spuldzes ir piemērotas telpām, kur ilgstoši tiek lietots apgaismojums. Šīs spuldzes nav piemērotas telpām, kur apgaismojums bieži tiek ieslēgts, izslēgts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.energystar.gov/products/lighting_fans/light_bulbs/learn_about_cfls#:~:text=CFLs%20produce%20light%20differently%20than%20incandescent%20bulbs.%20In,argon%20and%20a%20small%20amount%20of%20mercury%20vapor.|title=Energy Star|access-date=28.05.2021}}</ref> Luminiscences spuldzes dzīves ilgumu galvenokārt ierobežo katoda elektrodu kalpošanas laiks, kā jau iepriekš minēts, katrs starta cikls nedaudz samazina katodu elektronu izstarojošo virsmu, kad viss emisijas materiāls ir pazudis, spuldze nevar darboties. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www1.eere.energy.gov/femp/pdfs/29267-5.4.3.pdf|title=Compact Fluorescent Lighting|access-date=28.05.2021}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} i3c2irpck24pi2cy2jnpqb93k8ct5ke 3661178 3661155 2022-07-26T15:21:28Z ScAvenger 1630 piekārtoju, bet par tiem balastiem vēl jāpiestrādā wikitext text/x-wiki [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|thumb|300px|Dažādas jaudas kompaktās luminiscences spuldzes ar iebūvētu elektronisko balastu, paredzētas [[Edisona vītne|E27 vītnei]]]] '''Luminiscences spuldze''' ir mākslīgais [[gaismas avots]] — [[gāzizlādes spuldze]]s paveids, kurā elektriskā izlāde [[dzīvsudrabs|dzīvsudraba]] tvaikos rada [[ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]]. Spuldzes caurspīdīgais stikla apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar [[luminofors|luminoforu]] — materiālu, kas UV starojuma ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada redzamo gaismu. Angļu un daudzās citās valodās šīs spuldzes dēvē par '''fluorescentajām lampām''' ({{val-en|fluorescent lamps}}). Sākumā šīs spuldzes bija garu cauruļu formā ('''dienasgaismas spuldzes'''), vēlāk tika ieviestas tā saucamās kompaktās luminiscences spuldzes jeb CFL spuldzes ({{val-en|compact fluorescent lamps}}), kam caurulītes ir tievākas un saliektas U veidā vai spirāles formā. Kompaktās spuldzes, kam ir iebūvēts elektroniskais balasts, var ieskrūvēt parastajās kvēlspuldzēm paredzētajās ligzdās. Kompaktās luminiscences spuldzes patērē mazāk enerģijas, nekā līdzīga izmēra un spožuma [[kvēlspuldze]]s, tomēr tās satur toksisku vielu — dzīvsudrabu, un mūsdienās tiek aizstātas ar [[gaismas diožu spuldze|gaismas diožu spuldzēm]]. Bez tam luminiscences spuldžu gaismas [[spektrs]], atšķirībā no kvēlspuldzes vai [[Saule]]s nepārtrauktā spektra, ir nevienmērīgs, nepatīkamāks acij, turklāt luminiscences spuldzes vairāk vai mazāk "mirgo". Šos trūkumus cenšas novērst ar uzlabotiem luminoforu sastāviem un augstfrekvences elektroniskajiem balastiem. CFL spuldzes tika ieviestas 20. gadsimta 80. gados. Kopš deviņdesmitajiem gadiem ir uzlabotas to darbības īpašības, efektivitāte (par aptuveni 75% mazāks enerģijas patēriņš nekā kvēlspuldžu gadījumā), cena un kalpošanas ilgums (kalpo 10 reizes ilgāk).<ref name="philips-lightning-consumer">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lighting.philips.lv/consumer/kompaktas-luminiscences-spuldzes|title=Philips lightning consumer|access-date=28.05.2021}}</ref> Luminiscences spuldzēm ir vajadzīga īpaša elektroapgāde, ko dēvē par balastu. Tā ir nepieciešama, lai regulētu spuldzes darba strāvu un nodrošinātu piemērotu darba sākšanas ("aizdedzināšanas") spriegumu. Elektroniskie balasti veic tādu pašu funkciju kā magnētiskais balsts, bet to efektivitāte pārspēj novecojušās magnētiskās ierīces, jo tie darbojas ļoti augstā frekvencē, kas novērš mirgošanu un troksni, vienlaikus uzlabojot efektivitāti. Ar elektronisko balastu palīdzību iespējams arī vieglāk nodrošināt viendabīgu un efektīvu lampas darbību, lampas gaismas intensitātes maiņu, kā arī gaismekļu tīklu veidošanu progresīvai apgaismojuma kontrolei.<ref name="philips-lightning-consumer" /> Elektroniskais balasts (vai elektriskais balasts) ir ierīce, kas kontrolē apgaismes ierīču palaišanas spriegumu un darba strāvu. Tas tiek darīts, izmantojot [[gāzizlāde]]s principu.<ref name="what-is-electronic-ballast">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.electrical4u.com/electronic-ballast/|title=What is Electronic Ballast?|access-date=28.05.2021}}</ref> Elektroniskais balasts pārveido elektrotīkla frekvenci (50 Hz) ļoti augstā frekvencē, lai inicializētu gāzizlādes procesu luminiscences spuldzēs – kontrolējot spriegumu un strāvu spuldzē. Maiņstrāva vispirms tiek pārveidota par līdzstrāvu, ar kuru baro augstfrekvences ģeneratoru. Tādējādi izejas strāvai ir ļoti augsta frekvence. Kad slēdzis ir ieslēgts, sākotnēji uz lampas elektrodiem tiek padots 1000 V spriegums, tāpēc uzreiz sākas gāzes izlāde. Kad izlādes process ir uzsākts, spriegums visā lampā tiek samazināts no 230 V līdz 125 V, un tad elektroniskais balasts ļauj ierobežotai strāvai plūst caur šo lampu.<ref name="what-is-electronic-ballast" /> Kompaktās luminiscences spuldzes ir uzskatāmas par bīstamajiem atkritumiem. Tās ir jānodod vietējos atkritumu savākšanas punktos atkārtotai pārstrādei.<ref name="philips-lightning-consumer" /> Luminiscences spuldzes satur nelielā daudzumā dzīvsudrabu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ge.com/news/press-releases/ge-lighting-introduces-smart-energy-saving-electronic-sensor-compact-fluorescent|title=General Electrics|access-date=28.05.2021}}</ref> Latvijā informāciju par bīstamo atkritumu šķirošanu var meklēt - Latvijas zaļais punkts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zalais.lv/lv/atkritumu-skirosana/skiro-pareizi!/elektroiekartas-un-spuldzes/|title=Latvijas zaļais punkts|access-date=28.05.2021|archive-date=24.06.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200624225033/http://www.zalais.lv/lv/atkritumu-skirosana/skiro-pareizi!/elektroiekartas-un-spuldzes/}}</ref> Luminiscences spuldzes ir piemērotas telpām, kur ilgstoši tiek lietots apgaismojums. Šīs spuldzes nav piemērotas telpām, kur apgaismojums bieži tiek ieslēgts un izslēgts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.energystar.gov/products/lighting_fans/light_bulbs/learn_about_cfls#:~:text=CFLs%20produce%20light%20differently%20than%20incandescent%20bulbs.%20In,argon%20and%20a%20small%20amount%20of%20mercury%20vapor.|title=Energy Star|access-date=28.05.2021}}</ref> Luminiscences spuldzes dzīves ilgumu galvenokārt ierobežo katoda elektrodu kalpošanas laiks, jo katrs starta cikls nedaudz samazina katodu elektronu izstarojošo virsmu un, kad viss emisijas materiāls ir pazudis, spuldze nevar darboties. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www1.eere.energy.gov/femp/pdfs/29267-5.4.3.pdf|title=Compact Fluorescent Lighting|access-date=28.05.2021}}</ref> == Atsauces == {{commonscat|Fluorescent lamps|Luminiscences spuldzes}} {{atsauces}} [[Kategorija:Gaismas avoti]] 6jqvzqv69cdlhqpi7lofl5fsvqh9b6l 3661181 3661178 2022-07-26T15:24:13Z ScAvenger 1630 /* Atsauces */ + kat. wikitext text/x-wiki [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|thumb|300px|Dažādas jaudas kompaktās luminiscences spuldzes ar iebūvētu elektronisko balastu, paredzētas [[Edisona vītne|E27 vītnei]]]] '''Luminiscences spuldze''' ir mākslīgais [[gaismas avots]] — [[gāzizlādes spuldze]]s paveids, kurā elektriskā izlāde [[dzīvsudrabs|dzīvsudraba]] tvaikos rada [[ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]]. Spuldzes caurspīdīgais stikla apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar [[luminofors|luminoforu]] — materiālu, kas UV starojuma ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada redzamo gaismu. Angļu un daudzās citās valodās šīs spuldzes dēvē par '''fluorescentajām lampām''' ({{val-en|fluorescent lamps}}). Sākumā šīs spuldzes bija garu cauruļu formā ('''dienasgaismas spuldzes'''), vēlāk tika ieviestas tā saucamās kompaktās luminiscences spuldzes jeb CFL spuldzes ({{val-en|compact fluorescent lamps}}), kam caurulītes ir tievākas un saliektas U veidā vai spirāles formā. Kompaktās spuldzes, kam ir iebūvēts elektroniskais balasts, var ieskrūvēt parastajās kvēlspuldzēm paredzētajās ligzdās. Kompaktās luminiscences spuldzes patērē mazāk enerģijas, nekā līdzīga izmēra un spožuma [[kvēlspuldze]]s, tomēr tās satur toksisku vielu — dzīvsudrabu, un mūsdienās tiek aizstātas ar [[gaismas diožu spuldze|gaismas diožu spuldzēm]]. Bez tam luminiscences spuldžu gaismas [[spektrs]], atšķirībā no kvēlspuldzes vai [[Saule]]s nepārtrauktā spektra, ir nevienmērīgs, nepatīkamāks acij, turklāt luminiscences spuldzes vairāk vai mazāk "mirgo". Šos trūkumus cenšas novērst ar uzlabotiem luminoforu sastāviem un augstfrekvences elektroniskajiem balastiem. CFL spuldzes tika ieviestas 20. gadsimta 80. gados. Kopš deviņdesmitajiem gadiem ir uzlabotas to darbības īpašības, efektivitāte (par aptuveni 75% mazāks enerģijas patēriņš nekā kvēlspuldžu gadījumā), cena un kalpošanas ilgums (kalpo 10 reizes ilgāk).<ref name="philips-lightning-consumer">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lighting.philips.lv/consumer/kompaktas-luminiscences-spuldzes|title=Philips lightning consumer|access-date=28.05.2021}}</ref> Luminiscences spuldzēm ir vajadzīga īpaša elektroapgāde, ko dēvē par balastu. Tā ir nepieciešama, lai regulētu spuldzes darba strāvu un nodrošinātu piemērotu darba sākšanas ("aizdedzināšanas") spriegumu. Elektroniskie balasti veic tādu pašu funkciju kā magnētiskais balsts, bet to efektivitāte pārspēj novecojušās magnētiskās ierīces, jo tie darbojas ļoti augstā frekvencē, kas novērš mirgošanu un troksni, vienlaikus uzlabojot efektivitāti. Ar elektronisko balastu palīdzību iespējams arī vieglāk nodrošināt viendabīgu un efektīvu lampas darbību, lampas gaismas intensitātes maiņu, kā arī gaismekļu tīklu veidošanu progresīvai apgaismojuma kontrolei.<ref name="philips-lightning-consumer" /> Elektroniskais balasts (vai elektriskais balasts) ir ierīce, kas kontrolē apgaismes ierīču palaišanas spriegumu un darba strāvu. Tas tiek darīts, izmantojot [[gāzizlāde]]s principu.<ref name="what-is-electronic-ballast">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.electrical4u.com/electronic-ballast/|title=What is Electronic Ballast?|access-date=28.05.2021}}</ref> Elektroniskais balasts pārveido elektrotīkla frekvenci (50 Hz) ļoti augstā frekvencē, lai inicializētu gāzizlādes procesu luminiscences spuldzēs – kontrolējot spriegumu un strāvu spuldzē. Maiņstrāva vispirms tiek pārveidota par līdzstrāvu, ar kuru baro augstfrekvences ģeneratoru. Tādējādi izejas strāvai ir ļoti augsta frekvence. Kad slēdzis ir ieslēgts, sākotnēji uz lampas elektrodiem tiek padots 1000 V spriegums, tāpēc uzreiz sākas gāzes izlāde. Kad izlādes process ir uzsākts, spriegums visā lampā tiek samazināts no 230 V līdz 125 V, un tad elektroniskais balasts ļauj ierobežotai strāvai plūst caur šo lampu.<ref name="what-is-electronic-ballast" /> Kompaktās luminiscences spuldzes ir uzskatāmas par bīstamajiem atkritumiem. Tās ir jānodod vietējos atkritumu savākšanas punktos atkārtotai pārstrādei.<ref name="philips-lightning-consumer" /> Luminiscences spuldzes satur nelielā daudzumā dzīvsudrabu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ge.com/news/press-releases/ge-lighting-introduces-smart-energy-saving-electronic-sensor-compact-fluorescent|title=General Electrics|access-date=28.05.2021}}</ref> Latvijā informāciju par bīstamo atkritumu šķirošanu var meklēt - Latvijas zaļais punkts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zalais.lv/lv/atkritumu-skirosana/skiro-pareizi!/elektroiekartas-un-spuldzes/|title=Latvijas zaļais punkts|access-date=28.05.2021|archive-date=24.06.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200624225033/http://www.zalais.lv/lv/atkritumu-skirosana/skiro-pareizi!/elektroiekartas-un-spuldzes/}}</ref> Luminiscences spuldzes ir piemērotas telpām, kur ilgstoši tiek lietots apgaismojums. Šīs spuldzes nav piemērotas telpām, kur apgaismojums bieži tiek ieslēgts un izslēgts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.energystar.gov/products/lighting_fans/light_bulbs/learn_about_cfls#:~:text=CFLs%20produce%20light%20differently%20than%20incandescent%20bulbs.%20In,argon%20and%20a%20small%20amount%20of%20mercury%20vapor.|title=Energy Star|access-date=28.05.2021}}</ref> Luminiscences spuldzes dzīves ilgumu galvenokārt ierobežo katoda elektrodu kalpošanas laiks, jo katrs starta cikls nedaudz samazina katodu elektronu izstarojošo virsmu un, kad viss emisijas materiāls ir pazudis, spuldze nevar darboties. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www1.eere.energy.gov/femp/pdfs/29267-5.4.3.pdf|title=Compact Fluorescent Lighting|access-date=28.05.2021}}</ref> == Atsauces == {{commonscat|Fluorescent lamps|Luminiscences spuldzes}} {{atsauces}} [[Kategorija:Gaismas avoti]] [[Kategorija:Luminiscence]] 8vvp8p21hzl2zmuoy2rps6ztmgyv81i 2021. gada Salaspils novada domes vēlēšanas 0 487241 3661171 3610986 2022-07-26T15:11:17Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas |datums = {{Dat|2021|6|5|N}} |attēls = |izmērs = |apraksts = |pašvaldība = [[Salaspils novads]] |dome = [[Salaspils novada dome]] |deputāti = 15 |uzvarētāji = {{krāsa|#99CC33}} [[Jaunā Vienotība|JV]] (8)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/446847-cudars-salaspils-novada-dome-neplano-veidot-koaliciju|title=Čudars Salaspils novada domē neplāno veidot koalīciju|website=Jauns.lv|access-date=2022-07-26|language=lv}}</ref> |uzv vietas = |citas partijas = {{krāsa|#5A0505}} [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]],[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]], [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] (1)<br/> {{krāsa|#56D175}} [[Latvijas Zaļā partija|LZP]] (3)<br/> {{krāsa|#FF2400}} [[Saskaņa|S]] (1) |balsstiesīgie = 19728<ref name="rezultāti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv2021.cvk.lv/pub/ropazu-novads/velesanu-rezultati|title=rezultāti}}</ref> |vēlētāji = 7 566<ref name="rezultāti"/> <br/>{{samazinājās}} 34,95% aktivitāte<ref name="rezultāti"/> |kandidāti = 114 <ref name="saraksti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv2021.cvk.lv/pub/ropazu-novads/kandidatu-saraksti|title=saraksti}}</ref> |saraksti = 8<ref name="saraksti"/> |atjaunots = }} '''[[2021. gads|2021]]. gada [[Salaspils novads|Salaspils novada]] domes vēlēšanas''' notika {{Dat||6|5}} [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās [[Salaspils novada dome|Salaspils novada domē]] ievēlēti 15 deputāti. Vēlēšanās piedalijās 8 kandidātu saraksti, kas kopā sastāvēja no 114 kandidātiem. Pēc vēlēšanu rezultātiem, kā arī [[2017. gada Salaspils novada domes vēlēšanas|2017. gada Salaspils novada domes vēlēšanās]], uzvarēja [[Jaunā Vienotība]] ar 8 no 15 vietām [[Salaspils novada dome|Salaspils novada domē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/446847-cudars-salaspils-novada-dome-neplano-veidot-koaliciju|title=Čudars Salaspils novada domē neplāno veidot koalīciju|website=Jauns.lv|access-date=2022-07-26|language=lv}}</ref> == Vēlēšanu norise == Salaspils novadā bija ierīkoti 4 vēlēšanu iecirkņi. [[Salaspils]] pilsētā varēja nobalsot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts|LU Bioloģijas institūtā]], Salaspils kultūras namā, Salaspils sporta namā un Salaspils sociālajā centrā, bet [[Salaspils pagasts|Salaspils pagastā]] nebija ierīkots neviens iecirknis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/velesanu-apgabala-noskaidrosana-un-maina/velesanu-iecirkni|title=Vēlēšanu iecirkņi|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2021|5|30||bez}}|archive-date={{dat|2021|04|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210413063920/https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/velesanu-apgabala-noskaidrosana-un-maina/velesanu-iecirkni}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://salaspils.lv/lv/node/922|title=5. jūnija vēlēšanās vēlētāji varēs balsot jebkurā sava vēlēšanu apgabala iecirknī|publisher=[[Salaspils novads]]|website=salaspils.lv|access-date={{Dat|2021|6|4||bez}}}}</ref> Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|5}}, iecirkņi bija atvērti no pulksten 7ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēja arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||5|31}}, no pulksten 16ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan ceturtdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 9ː00 līdz 16.00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan arī piektdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 13ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas|title=2021. gada 5. jūnija vēlēšanas|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2021|4|24||bez}}}}</ref> Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēja nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tika izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/centrala-velesanu-komisija-izsludina-pasvaldibu-velesanas-5-junija.a389781/|title=Centrālā vēlēšanu komisija izsludina pašvaldību vēlēšanas 5. jūnijā|last=Līcīte|first=Madara|website=[[lsm.lv]]|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|access-date={{Dat|2021|4|24||bez}}|date={{Dat|2021|1|21||bez}}}}</ref> [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ iecirkņos bija jāievēro dažādi epidemioloģiskās drošības pasākumi, kā, ierodoties iecirknī, bija jāvelk sejas maska, jāievēro divu metru distance no citiem cilvēkiem un jādezinficē rokas, papildus arī tika ieteikts uz vēlēšanām nākt ar savu pildspalvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/ieteikumi-covid-19-infekcijas-profilaksei-velesanas|title=Ieteikumi Covid-19 infekcijas profilaksei vēlēšanās|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2021|5|31||bez}}|date={{Dat|2021|3|18||bez}}}}</ref> === Balsošanas sistēma === Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[Politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode|Vebstera—Senlagē metodes]]. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima|Saeimai]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad dome tiek ievēlēta uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Novada domē tiek ievēlēti 15 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir zemāks par 30 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/pasvaldibu-domes-ievelajamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2021|4|13||bez}}}}</ref> Tiesības piedalīties Salaspils novada domes vēlēšanās ir [[Latvija|Latvijas]] un citu [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Salaspils novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Salaspils administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). == Kandidātu saraksti == {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | <small>{{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}}</small> ! <small>{{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}}</small> ! width="20" | <small>{{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}}</small> ! <small>{{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}}</small> |- | align="center" | 1 | [[Jaunā Vienotība]] | align="center" | 18 | [[Raimonds Čudars]] |- | align="center" | 2 | [[Stabilitātei!|Stabilitāteiǃ]] | align="center" | 18 | [[Poļina Ivļeva]] |- | align="center" | 3 | [[Saskaņa]] | align="center" | 15 | [[Ludmila Fedorkova]] |- | align="center" | 4 | [[KPV LV]] | align="center" | 7 | [[Georgijs Benskis]] |- | align="center" | 5 | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]<br>[[Latvijas Reģionu apvienība]], [[Latvijas Zemnieku savienība]] | align="center" | 18 | [[Jānis Nebars]] |- | align="center" | 6 | [[Latvijas Zaļā partija]] | align="center" | 18 | [[Andrejs Svilāns]] |- | align="center" | 7 | [[Alternative]] | align="center" | 15 | [[Mihails Rogaļs]] |- | align="center" | 8 | [[Latvijas Krievu savienība]] | align="center" | 5 | [[Aleksandrs Prutkovs]] |} == Vēlēšanu rezultāti == {| class="wikitable" style="text-align:right" |- ! colspan="2" |Partija/Apvienība !Balsis !% !Vietas |- | bgcolor="#6AB647" | | align="left" |[[Jaunā Vienotība]] |2 219 |47,25 |8 |- | bgcolor="#5A0505" | | align="left" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]], [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu Apvienība]], [[Latvijas Zemnieku savienība]] |859 |18,29 |3 |- | bgcolor="#56D175" | | align="left" |[[Latvijas Zaļā partija]] |814 |17,33 |3 |- | bgcolor="#ED1C24" | | align="left" |[[Saskaņa]] |322 |6,86 |1 |- | bgcolor="#f57d00" | | align="left" |[[Stabilitātei!]] |203 |4,32 |0 |- | bgcolor="white" | | align="left" |''Alternative'' |146 |3,11 |0 |- | bgcolor="#3560A9" | | align="left" |[[Latvijas Krievu savienība]] |53 |1,13 |0 |- | bgcolor="#00acb4" | | align="left" |[[Par cilvēcīgu Latviju|Politiskā partija "KPV LV"]] |49 |1,04 |0 |- | colspan="2" align="left" |Nederīgās un tukšās balsis |33 |0,66 |– |- | colspan="2" align="left" |'''Kopā''' |''4 698'' |'''100''' |'''15''' |- | colspan="2" align="left" |Reģistrētie vēlētāji/aktivitāte |''14 457'' |''32,50'' |– |- | colspan="7" align="left" |Avots [https://pv2021.cvk.lv/pub/salaspils-novads/velesanu-rezultati CVK] |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://pv2021.cvk.lv/pub/salaspils-novads/kandidatu-saraksti Kandidātu saraksti] * [https://pv2021.cvk.lv/pub/salaspils-novads/aktivitate Vēlētāju aktivitāte] * [https://pv2021.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati Vēlēšanu rezultāti] * [https://pv2021.cvk.lv/pub/ieveletie-deputati Ievēlēto deputātu saraksts] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2021}} [[Kategorija:2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] ptolpvai2kmpf5jyni7w8qtyqc2s56q Džims Kevizels 0 492275 3661104 3524026 2022-07-26T12:32:18Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Džims Kevizels | vārds_orig = ''Jim Caviezel'' | attēls = Jim Caviezel at the 2013 SDCC.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Kevizels 2012. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1968|9|26}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Vašingtona|Montvernona}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1991—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 3 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Džeimss Patriks Kevizels jaunākais''' ({{Val|en|James Patrick Caviezel, Jr.}}, dzimis {{Dat|1968|9|26}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]]. Vislabāk pazīstams attēlojot [[Jēzus Kristus|Jēzu Kristu]] [[Mels Gibsons|Mela Gibsona]] filmā "[[Kristus ciešanas]]" (2004) un piedaloties [[CBS]] seriālā ''[[Person of Interest]]'' (2011—2016). Kevizels ir piedalījies tādās filmās kā "[[Kareive Džeina]]" (''G.I. Jane'', 1997), "[[Šaurā, sārtā līnija]]" (1998), "[[Frekvence (filma)|Frekvence]]" (2000), "[[Grāfs Monte Kristo (2002. gada filma)|Grāfs Monte Kristo]]" (2002), "[[Bēgšanas plāns]]" (''Escape Plan'', 2013) un ''[[When the Game Stands Tall]]'' (2014). == Ārējās saites == {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kevizels, Džims}} [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Vašingtonas štatā dzimušie]] stj8lyx6swycoehbu58jgwgn51mmw7r Daniils Medvedevs 0 493563 3661442 3548791 2022-07-27T08:43:10Z 2A04:4A43:533F:E19C:0:0:58A:A354 wikitext text/x-wiki {{Tenisista infokaste | playername = Daniils Medvedevs | vārds_orig = ''Дании́л Медве́дев'' | attēls = DaniilMedvedevSS19shooting.jpg | att_izm = | caption = Daniils Medvedevs 2019. gadā <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{RUS}} | residence = {{Vieta|Monako|Montekarlo}} | datebirth = {{dzimšanas datums un vecums|1996|2|11}} | placebirth = {{Vieta|Krievija|Maskava}} | datedeath = | placedeath = | height = 198 [[Centimetrs|cm]] | weight = | turnedpro = 2014 | retired = | plays = | careerprizemoney = 24,151,740 [[ASV dolārs|USD]] <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = 249—109 | singlestitles = 13 | highestsinglesranking = 1 ({{dat|2022|2|28|SK|bez}}) | AustralianOpenresult = F (2021, 2022) | FrenchOpenresult = QF (2021) | Wimbledonresult = 4R (2021) | USOpenresult = '''W''' (2021) | MastersCupresult = '''W''' (2020) | ATPChampionshipsresult = | Olympicsresult = QF ([[Teniss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2021]]) <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = 16—21 | doublestitles = 0 | highestdoublesranking = 170 ({{dat|2019|8|19|SK|bez}}) | AustralianOpenDoublesresult = | FrenchOpenDoublesresult = 1R (2017) | WimbledonDoublesresult = | USOpenDoublesresult = 2R (2017) | MastersCupDoublesresult = | WTAChampionshipsDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = 1R ([[Teniss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2021]]) <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2022|2|4||bez}} | slavz = <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Daniils Medvedevs''' ({{val|ru|Дании́л Серге́евич Медве́дев}}; dzimis {{dat|1996|2|11}} [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]]) ir profesionāls [[krievi|krievu]] [[tenisists]]. Augstākā vieta [[ATP rangs|ATP vienspēļu rangā]] ir {{dat|2021|5|15||bez}} sasniegtā 2. vieta. Medvedevs pirmo uzvaru ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīrā izcīnīja [[2021. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2021. gada ASV atklātajā čempionātā tenisā]], kurā trīs setu cīņā (6-4, 6-4, 6-4) pieveica [[ATP ranga pirmo numuru saraksts|ranga pirmo numuru]] [[Novaks Džokovičs|Novaku Džokoviču]], tādējādi liedzot Džokovičam iegūt kalendārā gada ''Grand Slam''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Džokovičs nepārvar "Grand Slam" pēdējo barjeru, Medvedevs iegūst pirmo titulu |url=https://sportacentrs.com/teniss/us_open/13092021-dzokovics_neparvar_grand_slam_pedejo_barj |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2021|9|13||bez}}}}</ref> Fināls sasniegts arī 2019. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā tenisā]] un 2021. un 2022. gada [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|Austrālijas atklātajā čempionātā]]. == Vietas Grand Slam turnīros == {{Tenisa apzīmējumi}} {{Tenisa stats|Galvene}} {{Tenisa stats|Gadi|2016|2017|2018|2019|2020|2021|2022}} {{Tenisa stats|Austrālija|pg=2016|A|1R|2R|4R|4R|F|F}} {{Tenisa stats|Francija|pg=2016|A|1R|1R|1R|1R|QF|}} {{Tenisa stats|Vimbldona|pg=2016|Q3|2R|3R|3R|NH|4R|}} {{Tenisa stats|ASV|pg=2016|Q1|1R|3R|F|SF|W|}} |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Tenisists-aizmetnis}} {{Krievijas sportists-aizmetnis}} {{OS dalībnieks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Medvedevs, Daniils}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas tenisisti]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] r9r3tw6nd7q3jtkh311t6tiyh61ywe4 3661444 3661442 2022-07-27T08:44:17Z 2A04:4A43:533F:E19C:0:0:58A:A354 wikitext text/x-wiki {{Tenisista infokaste | playername = Daniils Medvedevs | vārds_orig = ''Дании́л Медве́дев'' | attēls = DaniilMedvedevSS19shooting.jpg | att_izm = | caption = Daniils Medvedevs 2019. gadā <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{RUS}} | residence = {{Vieta|Monako|Montekarlo}} | datebirth = {{dzimšanas datums un vecums|1996|2|11}} | placebirth = {{Vieta|Krievija|Maskava}} | datedeath = | placedeath = | height = 198 [[Centimetrs|cm]] | weight = | turnedpro = 2014 | retired = | plays = | careerprizemoney = 24,151,740 [[ASV dolārs|USD]] <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = 249—109 | singlestitles = 13 | highestsinglesranking = 1 ({{dat|2022|2|28|SK|bez}}) | AustralianOpenresult = F (2021, 2022) | FrenchOpenresult = QF (2021) | Wimbledonresult = 4R (2021) | USOpenresult = '''W''' (2021) | MastersCupresult = '''W''' (2020) | ATPChampionshipsresult = | Olympicsresult = QF ([[Teniss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2021]]) <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = 16—21 | doublestitles = 0 | highestdoublesranking = 170 ({{dat|2019|8|19|SK|bez}}) | AustralianOpenDoublesresult = | FrenchOpenDoublesresult = 1R (2017) | WimbledonDoublesresult = | USOpenDoublesresult = 2R (2017) | MastersCupDoublesresult = | WTAChampionshipsDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = 1R ([[Teniss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2021]]) <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2022|2|4||bez}} | slavz = <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Daniils Medvedevs''' ({{val|ru|Дании́л Серге́евич Медве́дев}}; dzimis {{dat|1996|2|11}} [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]]) ir profesionāls [[krievi|krievu]] [[tenisists]]. Augstākā vieta [[ATP rangs|ATP vienspēļu rangā]] ir {{dat|2022|2|28||bez}} sasniegtā 1. vieta. Medvedevs pirmo uzvaru ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīrā izcīnīja [[2021. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2021. gada ASV atklātajā čempionātā tenisā]], kurā trīs setu cīņā (6-4, 6-4, 6-4) pieveica [[ATP ranga pirmo numuru saraksts|ranga pirmo numuru]] [[Novaks Džokovičs|Novaku Džokoviču]], tādējādi liedzot Džokovičam iegūt kalendārā gada ''Grand Slam''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Džokovičs nepārvar "Grand Slam" pēdējo barjeru, Medvedevs iegūst pirmo titulu |url=https://sportacentrs.com/teniss/us_open/13092021-dzokovics_neparvar_grand_slam_pedejo_barj |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2021|9|13||bez}}}}</ref> Fināls sasniegts arī 2019. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā tenisā]] un 2021. un 2022. gada [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|Austrālijas atklātajā čempionātā]]. == Vietas Grand Slam turnīros == {{Tenisa apzīmējumi}} {{Tenisa stats|Galvene}} {{Tenisa stats|Gadi|2016|2017|2018|2019|2020|2021|2022}} {{Tenisa stats|Austrālija|pg=2016|A|1R|2R|4R|4R|F|F}} {{Tenisa stats|Francija|pg=2016|A|1R|1R|1R|1R|QF|}} {{Tenisa stats|Vimbldona|pg=2016|Q3|2R|3R|3R|NH|4R|}} {{Tenisa stats|ASV|pg=2016|Q1|1R|3R|F|SF|W|}} |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Tenisists-aizmetnis}} {{Krievijas sportists-aizmetnis}} {{OS dalībnieks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Medvedevs, Daniils}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas tenisisti]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] 9fef0o35mdahhqhwduaqht3ic1mhu48 Olimpiskie rekordi vieglatlētikā 0 493708 3661176 3485041 2022-07-26T15:15:37Z Vylks 50297 atveidošana wikitext text/x-wiki [[Attēls:Olympic flag.svg|right|thumb|Rekordi tiek fiksēti visās olimpisko spēļu disciplīnās spēļu laikā kopš 1896. gada.]] '''Olimpiskie rekordi vieglatlētikā''' ir [[vieglatlētika]]s rekordi, kuri uzstādīti [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpisko spēļu]] laikā un kurus apstiprina [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]]. Senākais olimpiskais rekords ir tāllēkšanā vīriešiem, kas nav pārspēts kopš [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]]. == Vīrieši == {| class="wikitable" style="font-size:95%; width: 80%;" |- !width=10%|Disciplīna !width=10%|Rezultāts !width=15%|Sportists !width=15%|Valsts !width=20%|Olimpiskās spēles !width=15%|Datums !width=5%|Atsauce |- |[[100 m]] |9,63 |[[Useins Bolts]] |{{JAM}} |[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 2012]] |{{dat|2012|8|3|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 100 m |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/sprints/100-metres/outdoor/men |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[200 m]] |19,30 |[[Useins Bolts]] |{{JAM}} |[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]] |{{dat|2008|8|20|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 200 m |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/sprints/200-metres/outdoor/men |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[400 m]] |43,03 |[[Vaide van Nīkerks]] |{{RSA}} |[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Rio 2016]] |{{dat|2016|8|14|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 400 m |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/sprints/400-metres/outdoor/men |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[800 m]] |1:40,91 |[[Deivids Rudiša]] |{{KEN}} |[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 2012]] |{{dat|2012|8|9|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 800 m |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/middle-long/800-metres/outdoor/men |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[1500 m]] |3:28,32 |[[Jakobs Ingebrigtsens]] |{{NOR}} |[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]] |{{dat|2021|8|7|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 1500 m |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/middle-long/1500-metres/outdoor/men |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[5000 m]] |12:57,82 |[[Kenenisa Bekele]] |{{ETH}} |[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]] |{{dat|2008|8|23|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 5000 m |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/middle-long/5000-metres/outdoor/men |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[10 000 m]] |27:01,17 |[[Kenenisa Bekele]] |{{ETH}} |[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]] |{{dat|2008|8|17|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 10 000 m |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/middle-long/10000-metres/outdoor/men |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[Maratons]] |2:06:32 |[[Semjuels Vandžiru]] |{{KEN}} |[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]] |{{dat|2008|8|24|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi maratons |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/road-running/marathon/outdoor/men |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[110 m/b]] |12,91 |[[Liu Sjans]] |{{CHN}} |[[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 2004]] |{{dat|2004|8|27|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 110 m/b |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/hurdles/110-metres-hurdles/outdoor/men |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[400 m/b]] |45,94 |[[Karstens Varholms]] |{{NOR}} |[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]] |{{dat|2021|8|3|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 400 m/b |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/hurdles/400-metres-hurdles/outdoor/men |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[3000 m/šķ]] |8:03,28 |[[Konsesluss Kipruto]] |{{KEN}} |[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Rio 2016]] |{{dat|2016|8|17|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 3000 m/šķ |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/middle-long/3000-metres-steeplechase/outdoor/men |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[4x100 m stafete]] |36,84 |[[Nesta Kārters]]<br />[[Maikls Freiters]]<br />[[Johans Bleiks]]<br />[[Useins Bolts]] |{{JAM}} |[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 2012]] |{{dat|2012|8|11|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 4x100 m stafete |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/relays/4x100-metres-relay/outdoor/men |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[4x400 m stafete]] |2:55,39 |[[Lešons Merits]]<br />[[Andželo Teilors]]<br />[[Deivids Nevils]]<br />[[Džeremijs Voriners]] |{{USA}} |[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]] |{{dat|2008|8|23|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 4x400 m stafete |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/relays/4x400-metres-relay/outdoor/men |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[20 km soļošana]] |1:18:46 |[[Čeņs Dins]] |{{CHN}} |[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 2012]] |{{dat|2012|8|4|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 20 km soļošana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/race-walks/20-kilometres-race-walk/outdoor/men |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[50 km soļošana]] |3:36:53 |[[Džēreds Tallents]] |{{AUS}} |[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 2012]] |{{dat|2012|8|11|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 50 km soļošana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/race-walks/50-kilometres-race-walk/outdoor/men |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[Augstlēkšana]] |2,39 m |[[Čārlzs Ostins]] |{{USA}} |[[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|Atlanta 1996]] |{{dat|1996|7|28|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi augstlēkšana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/jumps/high-jump/outdoor/men |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[Tāllēkšana]] |8,90 m |[[Bobs Bīmons]] |{{USA}} |[[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|Mehiko 1968]] |{{dat|1968|10|18|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi tāllēkšana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/jumps/long-jump/outdoor/men |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[Kārtslēkšana]] |6,03 m |[[Tiagu Brazs]] |{{BRA}} |[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Rio 2016]] |{{dat|2016|8|15|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi kārtslēkšana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/jumps/pole-vault/outdoor/men |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[Trīssoļlēkšana]] |18,09 m |[[Kenijs Harisons]] |{{USA}} |[[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|Atlanta 1996]] |{{dat|1996|7|27|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi trīssoļlēkšana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/jumps/triple-jump/outdoor/men |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[Lodes grūšana]] |23,30 m |[[Raiens Krauzers]] |{{USA}} |[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]] |{{dat|2021|8|5|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi lodes grūšana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/throws/shot-put/outdoor/men |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[Diska mešana]] |69,89 m |[[Virgīlijs Alekna]] |{{LTU}} |[[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 2004]] |{{dat|2004|8|23|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi diska mešana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/throws/discus-throw/outdoor/men |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[Vesera mešana]] |84,80 m |[[Sergejs Litvinovs]] |{{URS}} |[[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|Seula 1988]] |{{dat|1988|9|26|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi vesera mešana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/throws/hammer-throw/outdoor/men |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[Šķēpa mešana]] |90,57 |[[Andrēass Tūrkildsens]] |{{NOR}} |[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]] |{{dat|2008|8|23|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi šķēpa mešana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/throws/javelin-throw/outdoor/men |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[Desmitcīņa]] |9018 punkti |[[Damians Vorners]] |{{CAN}} |[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]] |{{dat|2021|8|5|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi desmitcīņa |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/combined-events/decathlon/outdoor/men |website=worldathletics.org}}</ref> |} == Sievietes== {| class="wikitable" style="font-size:95%; width: 80%;" |- !width=10%|Disciplīna !width=10%|Rezultāts !width=15%|Sportists !width=15%|Valsts !width=20%|Olimpiskās spēles !width=15%|Datums !width=5%|Atsauce |- |[[100 m]] |10,61 |[[Eleina Tompsone-Hera]] |{{JAM}} |[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]] |{{dat|2021|7|31|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 100 m |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/sprints/100-metres/outdoor/women |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[200 m]] |21,34 |[[Florensa Grifita-Džoinere]] |{{USA}} |[[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|Seula 1988]] |{{dat|1988|9|29|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 200 m |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/sprints/200-metres/outdoor/women |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[400 m]] |48,25 |[[Marie-José Pérec|Marī Žosē Parisa]] |{{FRA}} |[[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|Atlanta 1996]] |{{dat|1996|7|29|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 400 m |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/sprints/400-metres/outdoor/women |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[800 m]] |1:53,43 |[[Nadežda Olizarenko]] |{{URS}} |[[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskava 1980]] |{{dat|1980|7|27|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 800 m |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/middle-long/800-metres/outdoor/women |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[1500 m]] |3:53,11 |[[Feita Kipjegona]] |{{KEN}} |[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]] |{{dat|2021|8|6|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 1500 m |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/middle-long/1500-metres/outdoor/women |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[5000 m]] |14:26,17 |[[Viviana Čeruijota]] |{{KEN}} |[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Rio 2016]] |{{dat|2016|8|19|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 5000 m |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/middle-long/5000-metres/outdoor/women |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[10 000 m]] |29:17,45 |[[Almaza Ajana]] |{{ETH}} |[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Rio 2016]] |{{dat|2016|8|12|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 10 000 m |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/middle-long/10000-metres/outdoor/women |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[Maratons]] |2:23:07 |[[Tiki Gelana]] |{{ETH}} |[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 2012]] |{{dat|2012|8|5|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi maratons |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/road-running/marathon/outdoor/women |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[100 m/b]] |12,26 |[[Jasmīne Kamačo-Kvinna]] |{{PUR}} |[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]] |{{dat|2021|8|1|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 100 m/b |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/hurdles/100-metres-hurdles/outdoor/women |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[400 m/b]] |51,46 |[[Sidnija Maklaflina]] |{{USA}} |[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]] |{{dat|2021|8|4|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 400 m/b |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/hurdles/400-metres-hurdles/outdoor/women |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[3000 m/šķ]] |8:58,81 |[[Guļnara Galkina-Samitova]] |{{RUS}} |[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]] |{{dat|2008|8|17|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 3000 m/šķ |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/middle-long/3000-metres-steeplechase/outdoor/women |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[4x100 m stafete]] |40,82 |[[Tjana Medisone]]<br />[[Elisone Fēliksa]]<br />[[Bjanka Naita]]<br />[[Karmelita Džetera]] |{{USA}} |[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 2012]] |{{dat|2012|8|10|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 4x100 m stafete |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/relays/4x100-metres-relay/outdoor/women |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[4x400 m stafete]] |3:15,17 |[[Tatjana Ledovskaja]]<br />[[Olga Nazarova]]<br />[[Marija Pinigina]]<br />[[Olga Birzgina]] |{{URS}} |[[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|Seula 1988]] |{{dat|1988|10|1|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 4x400 m stafete |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/relays/4x400-metres-relay/outdoor/women |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[20 km soļošana]] |1:25:02 |[[Jeļena Lašmanova]] |{{RUS}} |[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 2012]] |{{dat|2012|8|11|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 20 km soļošana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/race-walks/20-kilometres-race-walk/outdoor/women |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[Augstlēkšana]] |2,06 m |[[Jeļena Sļesarenko]] |{{RUS}} |[[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 2004]] |{{dat|2004|7|28|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi augstlēkšana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/jumps/high-jump/outdoor/women |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[Tāllēkšana]] |7,40 m |[[Džekija Džoinere-Kersija]] |{{USA}} |[[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|Seula 1988]] |{{dat|1988|9|29|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi tāllēkšana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/jumps/long-jump/outdoor/women |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[Kārtslēkšana]] |5,05 m |[[Jeļena Isinbajeva]] |{{RUS}} |[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]] |{{dat|2008|8|18|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi kārtlēkšana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/jumps/pole-vault/outdoor/women |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[Trīssoļlēkšana]] |15,67 m |[[Julimara Rohasa]] |{{VEN}} |[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]] |{{dat|2021|8|1|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi trīssoļlēkšana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/jumps/triple-jump/outdoor/women |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[Lodes grūšana]] |22,41 m |[[Ilona Slupjaneka]] |{{GDR}} |[[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskava 1980]] |{{dat|1980|7|24|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi lodes grūšana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/throws/shot-put/outdoor/women |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[Diska mešana]] |72,30 m |[[Martina Hellmanne]] |{{GDR}} |[[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|Seula 1988]] |{{dat|1988|9|29|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi diska mešana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/throws/discus-throw/outdoor/women |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[Vesera mešana]] |82,29 m |[[Anita Vlodarčika]] |{{POL}} |[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Rio 2016]] |{{dat|2016|8|15|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi vesera mešana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/throws/hammer-throw/outdoor/women |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[Šķēpa mešana]] |71,53 |[[Osleidisa Menendesa]] |{{CUB}} |[[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 2004]] |{{dat|2004|8|27|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi šķēpa mešana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/throws/javelin-throw/outdoor/women |website=worldathletics.org}}</ref> |- |[[Septiņcīņa]] |7291 punkti |[[Džekija Džoinere-Kersija]] |{{USA}} |[[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|Seula 1988]] |{{dat|1988|9|24|bez}} |<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi septiņcīņa |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/combined-events/heptathlon/outdoor/women |website=worldathletics.org}}</ref> |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Vieglatlētika]] [[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]] gvrkazwyz1o25gek6j6s5ud1ce21dqz Associated Press Gada sportists 0 494131 3661238 3555810 2022-07-26T19:14:34Z Ludis21345 50146 /* AP Gada sportists */ wikitext text/x-wiki '''Associated Press Gada sportists''' ir balva, kuru 1931. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] ierosināja [[Associated Press]] (AP). Katru gadu balvu piešķir vienam profesionālajam sportistam vai amatierim, gan vīriešiem, gan sievietēm. Par balvām balso AP sporta redaktoru grupa no visas valsts, kas aptver galvenokārt amerikāņu sportu. Rezultātā uzvarētāju lielākā daļa ir bijuši amerikāņi. Tomēr šo uz godu var pretendēt arī citu valstu sportisti, kuri ir arī uzvarējuši dažos gadījumos. == AP Gada sportists == {|class="wikitable" |+Balvas ieguvēju uzskaitījums !scope=col rowspan=2| Gads !scope=col colspan=2| Vīrietis !scope=col colspan=2| Sieviete |- !scope=col| Vārds !scope=col| Sporta veids !scope=col| Vārds !scope=col| Sporta veids |- | 1931 || {{flagicon|USA|1912}} [[Pepers Martins]] || [[Augstākā beisbola līga]] || {{flagicon|USA|1912}} [[Helēna Medisone]] || Peldēšana |- | 1932 || {{flagicon|USA|1912}} [[Džīns Sarazens]] || Golfs || {{flagicon|USA|1912}} [[Beibe Zahariasa|Beibe Didriksone]] || Vieglatlētika |- | 1933 || {{flagicon|USA|1912}} [[Kārls Habells]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA|1912}} [[Helēna Džeikobsa]] || Teniss |- | 1934 || {{flagicon|USA|1912}} [[Dizijs Dīns]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA|1912}} [[Virdžīnija Van Vī]] || Golfs |- | 1935 || {{flagicon|USA|1912}} [[Džo Lūiss]] || Bokss || {{flagicon|USA|1912}} [[Helēna Mūdija]] || Teniss |- | 1936 || {{flagicon|USA|1912}} [[Džese Ouenss]] || Vieglatlētika ||{{flagicon|USA|1912}} [[Helēna Stīvensa]] || Vieglatlētika |- | 1937 || {{flagicon|USA|1912}} [[Dons Badžs]] || Teniss ||{{flagicon|USA|1912}} [[Katrīna Rolza]] || Peldēšana |- | 1938 || {{flagicon|USA|1912}} Dons Badžs || Teniss || {{flagicon|USA|1912}} [[Petija Berga]] || Golfs |- | 1939 || {{flagicon|USA|1912}} [[Nails Kinniks]] || [[Amerikāņu futbols]] ||{{flagicon|USA|1912}} [[Alise Marble]] || Teniss |- | 1940 || {{flagicon|USA|1912}} [[Toms Hārmons]] || Amerikāņu futbols ||{{flagicon|USA|1912}} [[Alise Marble]] || Teniss |- | 1941 || {{flagicon|USA|1912}} [[Džo Dimadžio]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA|1912}} [[Betija Haisa]] || Golfs |- | 1942 || {{flagicon|USA|1912}} [[Frenks Sainkvičs]] || Amerikāņu futbols || {{flagicon|USA|1912}} [[Glorija Kalena]] || Peldēšana |- | 1943 || {{flagicon|Zviedrija}} [[Gunders Hēgs]] || Vieglatlētika || {{flagicon|USA|1912}} [[Petija Berga]] || Golfs |- | 1944 || {{flagicon|USA|1912}} [[Bairons Nelsons]] || Golfs || {{flagicon|USA|1912}} [[Ena Kērtisa]] || Peldēšana |- | 1945 || {{flagicon|USA|1912}} Bairons Nelsons || Golfs || {{flagicon|USA|1912}} [[Beibe Zahariasa]] || Golfs |- | 1946 || {{flagicon|USA|1912}} [[Glenns Deiviss]] || Amerikāņu futbols || {{flagicon|USA|1912}} Beibe Zahariasa (3) || Golfs |- | 1947 || {{flagicon|USA|1912}} [[Džonijs Ludžaks]] || Amerikāņu futbols ||{{flagicon|USA|1912}} [[Beibe Zahariasa]] || Golfs |- | 1948 || {{flagicon|USA|1912}} [[Lū Bodro]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|NED}} [[Fanija Blankersa-Kūna]] || Vieglatlētika |- | 1949 || {{flagicon|USA|1912}} [[Leons Hārts]] || Amerikāņu futbols || {{flagicon|USA|1912}} [[Marlēna Bauere]] || Golfs |- | 1950 || {{flagicon|USA|1912}} [[Džims Konstantijs]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA|1912}} [[Beibe Zahariasa]] || Golfs |- | 1951 || {{flagicon|USA|1912}} [[Diks Kazmaiers]] || Amerikāņu futbols || {{flagicon|USA|1912}} [[Morēna Konolija]] || Teniss |- | 1952 || {{flagicon|USA|1912}} [[Bobs Matiass]] || Vieglatlētika ||{{flagicon|USA|1912}} [[Morēna Konolija]] || Teniss |- | 1953 || {{flagicon|USA|1912}} [[Bens Hogans]] || Golfs || {{flagicon|USA|1912}} [[Morēna Konolija]] || Teniss |- | 1954 || {{flagicon|USA|1912}} [[Villijs Mejs]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA|1912}} [[Beibe Zahariasa]] || Golfs |- | 1955 || {{flagicon|USA|1912}} [[Hovards Kasadijs]] || Amerikāņu futbols || {{flagicon|USA|1912}} [[Petija Berga]] || Golfs |- | 1956 || {{flagicon|USA|1912}} [[Mikijs Mentls]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA|1912}} [[Peta Makkormika]] || Diving |- | 1957 || {{flagicon|USA|1912}} [[Teds Viljamss]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA|1912}} [[Eltīja Gibsone]] || Teniss |- | 1958 || {{flagicon|AUS}} [[Hērbs Eliots]] || Vieglatlētika || {{flagicon|USA|1912}} [[Eltīja Gibsone]] || Teniss |- | 1959 || {{flagicon|Zviedrija}} [[Ingemars Jūhansons]] || Bokss || {{flagicon|BRA}} [[Marija Bueno]] || Teniss |- | 1960 || {{flagicon|USA}} [[Reifers Džonsons]] || Vieglatlētika || {{flagicon|USA}} [[Vilma Rūdolfa]] || Vieglatlētika |- | 1961 || {{flagicon|USA}} [[Rodžers Mariss]] || Augstākā beisbola līga ||{{flagicon|USA}} [[Vilma Rūdolfa]] || Vieglatlētika |- | 1962 || {{flagicon|USA}} [[Morijs Vilss]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|AUS}} [[Dana Freizere]] || Peldēšana |- | 1963 || {{flagicon|USA}} [[Sendijs Koufekss]] || Augstākā beisbola līga ||{{flagicon|USA}} [[Mikija Raita]] || Golfs |- | 1964 || {{flagicon|USA}} [[Dons Šollanders]] || Peldēšana || {{flagicon|USA}} [[Mikija Raita]] || Golfs |- | 1965 || {{flagicon|USA}} Sendijs Koufekss || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA}} [[Ketija Vitvorta]] || Golfs |- | 1966 || {{flagicon|USA}} [[Frenks Robinsons]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA}} [[Ketija Vitvorta]] || Golfs |- | 1967 || {{flagicon|USA}} [[Kārls Jestrzemskis]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA}} [[Billija Džīna Kinga]] || Teniss |- | 1968 || {{flagicon|USA}} [[Dennijs Makleins]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA}} [[Pegija Fleminga]] || Figure skating |- | 1969 || {{flagicon|USA}} [[Toms Sīvers]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA}} [[Debi Maiere]] || Peldēšana |- | 1970 || {{flagicon|USA}} [[Džordžs Blanda]] || [[Nacionālā futbola līga]] || {{flagicon|TWN}} [[Či Čena]] || Vieglatlētika |- | 1971 || {{flagicon|USA}} [[Lī Trevino]] || Golfs || {{flagicon|AUS}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]] || Teniss |- | 1972 || {{flagicon|USA}} [[Marks Spics]] || Peldēšana || {{flagicon|PSRS}} [[Olga Korbuta]] || Vingrošana |- | 1973 || {{flagicon|USA}} [[O. Dž. Simpsons]] || Nacionālā futbola līga || {{flagicon|USA}} [[Billija Džīna Kinga]] || Teniss |- | 1974 || {{flagicon|USA}} [[Muhameds Ali]] || Bokss || {{flagicon|USA}} [[Krisa Everte]] || Teniss |- | 1975 || {{flagicon|USA}} [[Freds Linns]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA}} [[Krisa Everte]] || Teniss |- | 1976 || {{flagicon|USA}} [[Brūss Dženners]] || Vieglatlētika || {{flagicon|ROU|1965}} [[Nadja Komeneči]] || Vingrošana |- | 1977 || {{flagicon|USA}} [[Stīvs Kotens]] || [[Zirgu skriešanās sacīkstes|Jāšana]] || {{flagicon|USA}} [[Krisa Everte]] || Teniss |- | 1978 || {{flagicon|USA}} [[Rons Gvidrijs]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA}} [[Nensija Lopesa]] || Golfs |- | 1979 || {{flagicon|USA}} [[Villijs Stergills]] || Augstākā beisbola līga ||{{flagicon|USA}} [[Treisija Ostina]] || Teniss |- | 1980 || {{flagicon|USA}} [[Brīnums uz ledus|ASV Olimpiskā hokeja komanda]] || [[Hokejs]] || {{flagicon|USA}} [[Krisa Everte|Krisa Everte Loida]] || Teniss |- | 1981 || {{flagicon|USA}} [[Džons Makinrojs]] || Teniss || {{flagicon|USA}} [[Treisija Ostina]] || Teniss |- | 1982 || {{flagicon|CAN}} [[Veins Greckis]] || [[Nacionālā hokeja līga]] || {{flagicon|USA}} [[Mērija Taba]] || Vieglatlētika |- | 1983 || {{flagicon|USA}} [[Karls Lūiss]] || Vieglatlētika || {{flagicon|USA}} [[Martina Navrātilova]] || Teniss |- | 1984 || {{flagicon|USA}} Karls Lūiss || Vieglatlētika || {{flagicon|USA}} [[Mērija Lu Retona]] || Vingrošana |- | 1985 || {{flagicon|USA}} [[Dvaits Gūdens]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA}} [[Nensija Lopesa]] || Golfs |- | 1986 || {{flagicon|USA}} [[Lerijs Bērds]] || [[Nacionālā basketbola asociācija]] ||{{flagicon|USA}} [[Martina Navratilova]] || Teniss |- | 1987 || {{flagicon|CAN}} [[Bens Džonsons]] || Vieglatlētika || {{flagicon|USA}} [[Džekija Džoinere-Kersija]] || Vieglatlētika |- | 1988 || {{flagicon|USA}} [[Orels Hēršisers]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA}} [[Florensa Grifita-Džoinere]] || Vieglatlētika |- | 1989 || {{flagicon|USA}} [[Džo Montana]] || Nacionālā futbola līga || {{flagicon|FRG}} [[Štefija Grāfa]] || Teniss |- | 1990 || {{flagicon|USA}} Džo Montana || Nacionālā futbola līga || {{flagicon|USA}} [[Beta Daniela]] || Golfs |- | 1991 || {{flagicon|USA}} [[Maikls Džordans]] || Nacionālā basketbola asociācija || {{flagicon|SFR Yugoslavia}} [[Monika Seleša]]<ref>Became a U.S. citizen in 1994.</ref> || Teniss |- | 1992 || {{flagicon|USA}} [[Maikls Džordans]] || Nacionālā basketbola asociācija || {{flagicon|FR Yugoslavia}}<!--Federal Republic of Yugoslavia established then.--> [[Monika Seleša]] || Teniss |- | 1993 || {{flagicon|USA}} [[Maikls Džordans]] || Nacionālā basketbola asociācija || {{flagicon|USA}} [[Šerila Svūpesa]] || Koledžas basketbols |- | 1994 || {{flagicon|USA}} [[Džordžs Formens]] || Bokss || {{flagicon|USA}} [[Bonija Blēra]] || Ātrslidošana |- | 1995 || {{flagicon|USA}} [[Keils Ripkins]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA}} [[Rebeka Lobo]] || Koledžas basketbols |- | 1996 || {{flagicon|USA}} [[Maikls Džonsons]] || Vieglatlētika || {{flagicon|USA}} [[Eimija Van Daikena]] || Peldēšana |- | 1997 || {{flagicon|USA}} [[Taigers Vudss]] || Golfs || {{flagicon|CHE}} [[Martina Hingisa]] || Teniss |- | 1998 || {{flagicon|USA}} [[Marks Makgvairs]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|KOR}} [[Paka Seri]] || Golfs |- | 1999 || {{flagicon|USA}} [[Taigers Vudss]] || Golfs<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/tiger-aps-male-athlete-of-year/|title=Tiger AP's Male Athlete Of Year|date=December 27, 1999|access-date=30 Sep 2021|work=CBS News|agency=Associated Press}}</ref> || {{flagicon|USA}} [[ASV sieviešu futbola izlase]] || Futbols |- | 2000 || {{flagicon|USA}} [[Taigers Vudss]] || Golfs<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://missoulian.com/year-of-the-tiger/article_3633dd9e-b84f-5449-9bc8-3207dec82010.html|title=Year of the Tiger|last=Ferguson|first=Doug|date=December 27, 2000|work=Missoulian|access-date=30 Sep 2021|agency=Associated Press|archive-url=https://web.archive.org/web/20190315141425/https://missoulian.com/year-of-the-tiger/article_3633dd9e-b84f-5449-9bc8-3207dec82010.html|archive-date=March 15, 2019|dead-url=no}}</ref> || {{flagicon|USA}} [[Meriona Džonsa]] || Vieglatlētika |- | 2001 || {{flagicon|USA}} [[Berijs Bondss]] || Augstākā beisbola līga<ref>{{Publikācijas atsauce|date=January 12, 2002|title=Barry Bonds Voted The Associated Press Male of the Year|url=https://books.google.com/books?id=ubQDAAAAMBAJ&q=Barry+Bonds+2001+AP+Athlete+of+the+Year&pg=PA52|journal=[[Jet (magazine)|Jet]]|volume=101|issue=4|pages=52|access-date=30 Sep 2021|via=Google Books}}</ref> || {{flagicon|USA}} [[Dženifere Kapriati]] || Teniss |- | 2002 || {{flagicon|USA}} [[Lānss Ārmstrongs]] || [[Riteņbraukšana]] || {{flagicon|USA}} [[Serīna Viljamsa]] || Teniss |- | 2003 || {{flagicon|USA}} [[Lānss Ārmstrongs]] || Riteņbraukšana<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nhregister.com/news/article/NAMES-GAMES-Lance-Armstrong-AP-Male-Athlete-of-11681888.php|title=NAMES & GAMES Lance Armstrong: AP Male Athlete of the Year|date=December 29, 2003|work=New Haven Register|access-date=30 Sep 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20190315132343/https://www.nhregister.com/news/article/NAMES-GAMES-Lance-Armstrong-AP-Male-Athlete-of-11681888.php|archive-date=March 15, 2019|dead-url=no}}</ref> || {{flagicon|Zviedrija}} [[Annika Sērenstama]] || Golfs |- | 2004 || {{flagicon|USA}} [[Lānss Ārmstrongs]] || Riteņbraukšana<ref>{{Ziņu atsauce|last=Vertuno|first=Jim|title=Armstrong, Sorenstam honored as athletes of year|url=https://www.deseretnews.com/article/600100995/Armstrong-Sorenstam-honored-as-athletes-of-year.html|work=Deseret News|agency=Associated Press|date=December 29, 2004|access-date=30 Sep 2021|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20180924010718/https://www.deseretnews.com/article/600100995/Armstrong-Sorenstam-honored-as-athletes-of-year.html|archive-date=September 24, 2018}}</ref> || {{flagicon|Zviedrija}} [[Annika Sērenstama]] || Golfs |- | 2005 || {{flagicon|USA}} [[Lānss Ārmstrongs]] || Riteņbraukšana<ref>{{Ziņu atsauce|title=Lance Armstrong wins AP male athlete honours|url=https://www.cbc.ca/sports/lance-armstrong-wins-ap-male-athlete-honours-1.529352|publisher=Canadian Broadcasting Corporation|date=December 28, 2005|access-date=30 Sep 2021}}</ref> || {{flagicon|Zviedrija}} [[Annika Sērenstama]] || Golfs |- | 2006 || {{flagicon|USA}} [[Taigers Vudss]] || Golfs || {{flagicon|MEX}} [[Lorena Očoa]] || Golfs |- | 2007 || {{flagicon|USA}} [[Toms Breidijs]] || Nacionālā futbola līga<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Flannery|first=Paul|title=Tom Brady's Charmed Year Continues|url=https://www.bostonmagazine.com/news/2007/12/21/tom-bradys-charmed-year-continues/|work=Boston|date=December 21, 2007|access-date=30 Sep 2021}}</ref> || {{flagicon|MEX}} [[Lorena Očoa]] || Golfs |- | 2008 || {{flagicon|USA}} [[Maikls Felpss]] || Peldēšana || {{flagicon|USA}} [[Kendesa Pārkere]] || [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija]] |- | 2009 || {{flagicon|USA}} [[Džimijs Džonsons]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Johnson is AP's top male athlete of '09 |date=December 21, 2009 |publisher=Associated Press (ESPN.com) |url=http://sports.espn.go.com/rpm/nascar/cup/news/story?id=4761210 |access-date=30 Sep 2021}}</ref> || NASCAR || {{flagicon|USA}} [[Serīna Viljamsa]] || Teniss |- | 2010 || {{flagicon|USA}} [[Drū Brīss]] || Nacionālā futbola līga<ref>{{Ziņu atsauce|last=Triplett|first=Mike|title=New Orleans Saints' Drew Brees fourth QB to be named AP Athlete of the Year|url=https://www.nola.com/saints/2010/12/new_orleans_saints_drew_brees_19.html|work=The Times-Picayune|date=December 18, 2010|access-date=30 Sep 2021}}</ref> || {{flagicon|USA}} [[Lindsija Vona]] || Kalnu slēpošana |- | 2011 || {{flagicon|USA}} [[Ārons Rodžerss]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Markovich|first=Tony|title=Associated Press Votes Aaron Rodgers 2011 Male Athlete of the Year|url=https://www.complex.com/sports/2011/12/associated-press-votes-aaron-rodgers-2011-male-athlete-of-the-year|work=Complex|date=December 21, 2011|access-date=30 Sep 2021|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20120116092428/http://www.complex.com/sports/2011/12/associated-press-votes-aaron-rodgers-2011-male-athlete-of-the-year|archive-date=January 16, 2012}}</ref> || Nacionālā futbola līga || {{flagicon|USA}} [[Ebija Vambaha]] || Futbols |- | 2012 || {{flagicon|USA}} [[Maikls Felpss]] || Peldēšana || {{flagicon|USA}} [[Gabija Duglasa]] || Vingrošana |- | 2013 || {{flagicon|USA}} [[Lebrons Džeimss]] || Nacionālā basketbola asociācija || {{flagicon|USA}} [[Serīna Viljamsa]] || Teniss |- | 2014 || {{flagicon|USA}} [[Medisons Bumgarners]]<ref name="ESPN 2014 Bumgarner">{{Tīmekļa atsauce|url=http://espn.go.com/mlb/story/_/id/12098048/madison-bumgarner-san-francisco-giants-named-ap-male-athlete-year|title=Madison Bumgarner gets AP honor|publisher=Associated Press (via ESPN.com)|date=December 30, 2014|access-date=30 Sep 2021}}</ref> || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA}} [[Mone Deivisa]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nbcsports.com/davis-wins-ap-female-athlete-year-honors |title=Archived copy |access-date=2015-12-30 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20141230030600/http://www.nbcsports.com/davis-wins-ap-female-athlete-year-honors |archive-date=2014-12-30 }}</ref> || Mazā beisbola līga |- | 2015 || {{flagicon|USA}} [[Stefens Karijs]] || Nacionālā basketbola asociācija<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Herbert|first=James|title=Warriors' Stephen Curry named AP Male Athlete of the Year|url=https://www.cbssports.com/nba/news/warriors-stephen-curry-named-ap-male-athlete-of-the-year/|work=CBS Sports|date=December 26, 2015|access-date=30 Sep 2021}}</ref> || {{flagicon|USA}} [[Serīna Viljamsa]] || Teniss |- | 2016 || {{flagicon|USA}} [[Lebrons Džeimss]] || Nacionālā basketbola asociācija ||{{flagicon|USA}} [[Simona Bailsa]] || Vingrošana |- | 2017 || {{flagicon|VEN}} [[Džosē Altuve]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.espn.com/mlb/story/_/id/21891461/houston-astros-star-jose-altuve-named-ap-male-athlete-year |title=Astros star Jose Altuve named AP Male Athlete of the Year |agency=Associated Press |website=[[ESPN.com]] |date=December 27, 2017 |access-date=30 Sep 2021}}</ref> || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA}} [[Ketija Ledeki]] || Peldēšana |- | 2018 || {{flagicon|USA}} [[Lebrons Džeimss]] <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thespun.com/news/associated-press-names-its-2018-male-athlete-of-the-year|first=Andrew|last=Holleran|title=Associated Press Names Its 2018 Male Athlete Of The Year|date=December 27, 2018|access-date=September 10, 2019|website=thespun.com}}</ref> || Nacionālā basketbola asociācija || {{flagicon|USA}} [[Serīna Viljamsa]] <ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.apnews.com/c93b33278c8c464983db9b7a9a6c998d|title=Serena voted AP Female Athlete of the Year for 5th time|date=December 26, 2018|access-date=30 Sep 2021|last=Mahoney|first=Brian|publisher=The Associated Press}}</ref> || Teniss |- | 2019 || {{flagicon|USA}} [[Kavai Leonards]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.complex.com/sports/2019/12/kawhi-leonard-ap-male-athlete-year|title=Kawhi Leonard and Simone Biles Are AP's Athletes of the Year|date=December 28, 2019|access-date=30 Sep 2021|website=complex.com}}</ref> || Nacionālā basketbola asociācija || {{flagicon|USA}} [[Simona Bailsa]] || Vingrošana |- | 2020 || {{flagicon|USA}} [[Lebrons Džeimss]] || Nacionālā basketbola asociācija | {{flagicon|Japāna}} [[Naomi Osaka]] ||Teniss |- | 2021 || {{flagicon|JPN}} [[Sjohei Ohtaņi]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/shohei-ohtani-los-angeles-angels-mlb-sports-9973f985b361a949951019fd0241921a|title=One of a kind: Ohtani wins AP Male Athlete of Year award|date=December 28, 2021|access-date=December 28, 2021|website=apnews.com/}}</ref> || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA}} [[Kendesa Pārkere]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://apnews.com/article/candace-parker-wnba-chicago-sky-cb0378f3c6bf03527511317f0105820e|title = Candace Parker voted AP Female Athlete of Year for 2nd time|website = [[Associated Press]]|date = 29 December 2021}}</ref> || [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija]] |} ==Vairākas balvas== {|class="wikitable" |+Vairāku balvu ieguvēji !scope=col| Vārds !scope=col| Sporta veidi !scope=col| Balvas !scope=col| Gadi |- |[[Lānss Ārmstrongs]] || Riteņbraukšana || 4 || 2002, 2003, 2004, 2005 |- |[[Taigers Vudss]] || Golfs || 4 || 1997, 1999, 2000, 2006 |- |[[Lebrons Džeimss]] || Basketbols || 4 || 2013, 2016, 2018, 2020 |- |[[Maikls Džordans]] || Basketbols || 3 || 1991, 1992, 1993 |- |[[Dons Badžs]] || Teniss || 2 || 1937, 1938 |- |[[Bairons Nelsons]] || Golfs || 2 || 1944, 1945 |- |[[Sendijs Koufekss]] || Beisbols || 2 || 1963, 1965 |- |[[Karls Lūiss]] || Vieglatlētika || 2 || 1983, 1984 |- |[[Džo Montana]] || Amerikāņu futbols || 2 || 1989, 1990 |- |[[Maikls Felpss]] || Peldēšana || 2 || 2008, 2012 |} {|class="wikitable" |+Vairāku balvu ieguvējas !scope=col| Vārds !scope=col| Sporta veids !scope=col| Balvas !scope=col| Gadi |- |[[Beibe Zahariasa]] || Golfs || 6 || 1932, 1945, 1946, 1947, 1950, 1954 |- |[[Serīna Viljamsa]] || Teniss || 5 || 2002, 2009, 2013, 2015, 2018 |- |[[Krisa Everte]] || Teniss || 4 || 1974, 1975, 1977, 1980 |- |[[Maurēna Konolija]] || Teniss || 3 || 1951, 1952, 1953 |- |[[Annika Sērenstama]] || Golfs || 3 || 2003, 2004, 2005 |- |[[Alise Marble]] || Teniss || 2 || 1939, 1940 |- |[[Eltīja Gibsone]] || Teniss || 2 || 1957, 1958 |- |[[Vilma Rūdolfa]] || Vieglatlētika || 2 || 1960, 1961 |- |[[Mikija Raita]] || Golfs || 2 || 1963, 1964 |- |[[Ketija Vitvorta]] || Golfs || 2 || 1965, 1966 |- |[[Billija Džīna Kinga]] || Teniss || 2 || 1967, 1973 |- |[[Treisija Ostina]] || Golfs || 2 || 1979, 1981 |- |[[Nensija Lopesa]] || Golfs || 2 || 1978, 1985 |- |[[Martina Navrātilova]] || Teniss || 2 || 1983, 1986 |- |[[Monika Seleša]] || Teniss || 2 || 1991, 1992 |- |[[Lorena Očoa]] || Golfs || 2 || 2006, 2007 |- |[[Simona Bailsa]] || Vingrošana || 2 || 2016, 2019 |- |[[Kendesa Pārkere]] || Basketbols || 2 || 2008, 2021 |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Apbalvojumi sportā]] [[Kategorija:Sports ASV]] 3z6bt3aw9rj65zpscwltigrbzaw2ves Betija Vaita 0 500202 3661133 3531626 2022-07-26T12:47:02Z Baisulis 11523 noņēmu [[Kategorija:ASV aktieri]]; pievienoju [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Betija Vaita | vārds_orig = ''Betty White'' | attēls = Betty_White_2010.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1922 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 17 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Oukparka}} | m_dat_alt = | m_gads = 2021 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 31 | m_vieta = {{vieta|ASV|Losandželosa}} | dzīves_vieta = | pilsonība = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | tautība = amerikāne | nodarbošanās = aktrise un komiķe | ienākumi = | darbības_gadi = 1930—2021 | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = kategorijas = | citas daļas = }} '''Betija Marione Vaita Ludena''' ({{val|en|Betty Marion White Ludden}}; dzimusi {{dat|1922|1|17}}, mirusi {{dat|2021|12|31}}<ref>[https://deadline.com/2021/12/betty-white-dead-legendary-golden-girls-star-amultiple-emmy-award-winner-1234903146/ Betty White Dies: Legendary ‘Golden Girls’ Star and Multiple Emmy Award Winner Was 99]</ref>) bija amerikāņu aktrise un komiķe, kura plašāk kļuva pazīstama ar lomām vairākos komēdijas seriālos un filmās. Savas karjeras laikā Vaita ir saņēmusi astoņas [[Emmy balva]]s, trīs [[Amerikas Komēdijas balva]]s, trīs [[Ekrāna aktieru ģildes balva]]s un vienu [[Grammy balva|Grammy balvu]]. Vaitas karjera izklaides jomā ilga vairāk nekā deviņas dekādes, pirmoreiz parādoties [[radio]] programmā ''Empire Builders'', 1930. gadā astoņu gadu vecumā.<ref>[https://www.richsamuels.com/nbcmm/empirebuilders/index.html Live from Studio D]</ref> Vairākus gadus vēlāk Vaita no radio izklaides programmām pārgāja uz televīziju. Vaita ir vadījusi vairākus ASV spēļu šovus. Betija Vaita ir pazīstama ar Rozas Nīlundas lomu komēdijseriālā ''The Golden Girls''. Vaitai ir veltīta zvaigzne [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]] un 1985. gadā viņa tika iekļauta ASV televīzijas slavas zālē. {{dat|2021|12|31}} viņa nomira miegā, astoņpadsmit dienas pirms savas simtās dzimšanas dienas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{aktieru ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vaita, Betija}} [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:1922. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]] [[Kategorija:2021. gadā mirušie]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] 9qdymg2ljnqvwr2oky1dm2zdfv93ruz 2022. gads sportā 0 500369 3661204 3658595 2022-07-26T16:46:25Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{notiek sports}} {{Gadukaste-citi|2022|sportā|sports}} Šajā lapā apkopoti '''[[2022. gads|2022. gada]] [[sports|sporta]] notikumi'''. == Notikumi == === Janvāris === * {{dat||1|9|N}}—{{dat||2|6|N}} — [[Kamerūna|Kamerūnā]] notika [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kauss]] futbolā. Pirmo reizi par čempioniem kļuva [[Senegālas futbola izlase|Senegālas izlases]] futbolisti. * [[10. janvāris|10.]]—{{dat||1|16|N}} — [[Tallina|Tallinā]], [[Igaunija|Igaunijā]], notika [[Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]. * [[13. janvāris|13.]]—{{dat||1|30|N}} — [[Ungārija|Ungārijā]] un [[Slovākija|Slovākijā]] notika [[Eiropas čempionāts rokasbumbā vīriešiem]], kurā uzvarēja [[Zviedrijas rokasbumbas izlase|Zviedrijas izlase]]. * [[17. janvāris|17.]]—{{dat||1|30|N}} — notika [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]]. Par uzvarētājiem vienspēlēs kļuva [[Rafaels Nadals]] un [[Ešlija Bārtija]]. === Februāris === * [[4. februāris|4.]]—{{dat||2|20|N}} — [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]], notika [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|XXIV ziemas olimpiskās spēles]]. === Marts === * [[4. marts|4.]]—{{dat||3|13|N}} — [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]], notika [[2022. gada ziemas paraolimpiskās spēles]]. * [[21. marts|21.]]—{{dat||3|27|N}} — [[Monpeljē]], [[Francija|Francijā]], notika [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā]]. === Aprīlis === * {{dat||4|16|N}}—{{dat||5|2|N}} — [[Šefīlda|Šefīldā]] notika Pasaules čempionāts snūkerā. Septīto reizi par pasaules čempionu kļuva [[Ronijs O'Salivans]]. === Maijs === * [[6. maijs|6.]]—{{dat||5|29|N}} — notika daudzdienu velobrauciens ''[[2022. gada Giro d'Italia|Giro d'Italia]]'', kurā uzvarēja Austrālijas riteņbraucējs [[Džejs Hindlijs]]. * [[13. maijs|13.]]—{{dat||5|29|N}} — [[Somija|Somijā]] notika [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]], kurā ceturto reizi uzvarēja [[Somijas hokeja izlase|Somijas izlase]]. * {{dat||5|18|N}} — ''[[Ramon Sanchez Pizjuan]]'' stadionā [[Sevilja|Seviljā]], [[Spānija|Spānijā]], notika [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2021.—2022. gada UEFA Eiropas līgas]] fināls, kurā uzvarēja [[Vācija]]s klubs [[Frankfurtes "Eintracht"]], pēcspēles 11 metru sitienos pieveicot [[Glāzgovas "Rangers"]] no [[Skotija]]s. * {{dat||5|25|N}} — ''[[Arena Kombëtare]]'' stadionā [[Tirāna|Tirānā]], [[Albānija|Albānijā]], notika [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferenču līgas sezona|2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferenču līgas]] fināls, kurā uzvarēja Itālijas klubs ''[[AS Roma]]'', kas ar 1:0 pieveica [[Nīderlande]]s vienību ''[[Feyenoord]]''. * {{dat||5|28|N}} — [[Stade de France|''Stade de France'']] stadionā [[Parīze|Parīzē]], [[Francija|Francijā]] notika [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas]] [[2022. gada UEFA Čempionu līgas fināls|fināls]], kurā 14. Eiropas spēcīgākā futbola kluba titulu izcīnīja [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], ar 1:0 uzvarot Anglijas klubu ''[[Liverpool FC|Liverpool]]''. * {{dat||5|29|N}}—{{dat||6|11|N}} — notika [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]. Par vienspēļu uzvarētājiem kļuva [[Rafaels Nadals]] un [[Iga Švjonteka]]. === Jūnijs === * {{dat||6|17|N}}—{{dat||7|3|N}} — [[Ungārija|Ungārijā]] notika [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos]]. * {{dat||6|26|N}} — par [[2021.—2022. gada NHL sezona]]s [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējiem kļuva [[Kolorādo "Avalanche"]]. * {{dat||6|27|N}}—{{dat||7|10|N}} — notika [[Vimbldonas čempionāts]] tenisā. Par uzvarētājiem vienspēlēs kļuva [[Novaks Džokovičs]] un [[Jeļena Ribakina]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs|1.]]—{{dat||7|24|N}} — notika daudzdienu velobrauciens ''[[2022. gada Tour de France|Tour de France]]'', kurā uzvarēja Dānijas riteņbraucējs [[Jonass Vingegords]]. * [[6. jūlijs|6.]]—{{dat||7|31|N}} — [[Anglija|Anglijā]] notiek [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāts futbolā sievietēm]]. * [[15. jūlijs|15.]]—{{dat||7|24|N}} — [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], notika [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]. * {{dat||7|28|N}}—{{dat||8|8|N}} — [[Birmingema|Birmingemā]] notiks [[Nāciju Sadraudzības spēles]]. === Augusts === * [[11. augusts|11.]]—{{dat||8|21|N}} — [[Minhene|Minhenē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks Eiropas čempionāti, tai skaitā [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā]], kā arī čempionāti [[pludmales volejbols|pludmales volejbolā]], [[Akadēmiskā airēšana|akadēmiskajā airēšanā]], [[Smaiļošana un kanoe airēšana|smaiļošanā un kanoe airēšanā]], [[Vingrošana|sporta vingrošanā]], [[Riteņbraukšanas sports|riteņbraukšanā]], [[galda teniss|galda tenisā]], [[triatlons|triatlonā]] un kāpšanas sportā. * {{dat||8|29|N}}—{{dat||9|11|N}} — notiks [[ASV atklātais čempionāts tenisā]]. === Septembris === * [[1. septembris|1.]]—{{dat||9|18|N}} — [[Čehija|Čehijā]], [[Gruzija|Gruzijā]], [[Itālija|Itālijā]] un [[Vācija|Vācija]] notiks [[2022. gada Eiropas čempionāts basketbolā]]. * [[10. septembris|10.]]—{{dat||9|25|N}} — [[Handžou]], [[Ķīna|Ķīnā]], notiks XIX [[Āzijas spēles]]. * {{dat||9|22|N}}—{{dat||10|1|N}} — [[Austrālija|Austrālijā]] notiks [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm]]. === Oktobris === * {{dat||10|8|N}}—{{dat||11|12|N}} — [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] notiks Pasaules kauss regbijā sievietēm. === Novembris === * [[4. novembris|4.]]—{{dat||11|20|N}} — [[Slovēnija|Slovēnijā]], [[Melnkalne|Melnkalnē]] un [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]] notiks [[Eiropas čempionāts rokasbumbā sievietēm]]. * {{dat||11|21|N}}—{{dat||12|18|N}} — [[Katara|Katarā]] notiks [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. === Decembris === * {{dat||12|26|N}}—{{dat||1|5|N}} — [[Kanāda|Kanādā]] notiks [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. == Miruši == === Janvāris === [[Attēls:Viktor Saneyev c1972.jpg|thumb|120px|[[Viktors Saņejevs]]]] [[Attēls:Lusia Harris DSU.jpg|thumb|120px|[[Lūsija Herisa]]]] * {{dat||1|3|n}} — [[Viktors Saņejevs]] (''Виктор Санеев''), Padomju Savienības vieglatlēts (dzimis 1945. gadā) * {{dat||1|10|n}} — [[Deons Lendors]] (''Deon Lendore''), Trinidādas vieglatlēts (dzimis 1992. gadā) * {{dat||1|11|n}} — [[Anatolijs Aļabjevs]] (''Анатолий Алябьев''), Padomju Savienības biatlonists (dzimis 1951. gadā) * {{dat||1|15|n}} — [[Rinks Babka]] (''Rink Babka''), ASV vieglatlēts (dzimis 1936. gadā) * {{dat||1|18|n}}: ** [[Fransisko Gento]] (''Francisco Gento''), Spānijas futbolists (dzimis 1933. gadā) ** [[Lūsija Herisa]] (''Lusia Harris''), ASV basketboliste (dzimusi 1955. gadā) * {{dat||1|20|n}}: ** [[Haidija Bibla]] (''Heidi Biebl''), Vācijas slēpotāja (dzimusi 1941. gadā) ** [[Bendžamins Kogo]] (''Benjamin Kogo''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1944. gadā) * {{dat||1|23|n}} — [[Keto Losaberidze]] (ქეთევან ლოსაბერიძე), PSRS un Gruzijas loka šāvējs (dzimis 1949. gadā) * {{dat||1|24|n}} — [[Silvesters Čolāns]] (''Szilveszter Csollány''), Ungārijas vingrotājs (dzimis 1970. gadā) * {{dat||1|25|n}} — [[Vims Jansens]] (''Wim Jansen''), Nīderlandes futbolists (dzimis 1946. gadā) === Februāris === [[Attēls:Borislav Ivkov 1972.jpg|thumb|120px|[[Borislavs Ivkovs]]]] * {{dat||2|2|n}} — [[Bils Fičs]] (''Bill Fitch''), ASV basketbola treneris (dzimis 1932. gadā) * [[5. februāris]]: ** [[Boriss Meļņikovs]] (''Борис Мельников''), PSRS paukotājs (dzimis 1938. gadā) ** [[Ilmārs Verpakovskis]], Latvijas futbolists un treneris (dzimis 1958. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13788/lidzjutiba-ilmara-verpakovska-tuviniekiem-un-talanta-cienitajiem/|title=Līdzjūtība Ilmāra Verpakovska tuviniekiem un talanta cienītējim|publisher=Latvijas Futbola federācija}}</ref> * {{dat||2|6|n}} — [[Ronijs Helstrems]] (''Ronnie Hellström''), zviedru futbolists (dzimis 1949. gadā) * {{dat||2|14|n}} — [[Borislavs Ivkovs]] (''Борислав Ивков''), Serbijas šahists (dzimis 1933. gadā) * {{dat||2|19|n}} — [[Kakuiči Mimura]] (三村 恪), japāņu futbolists (dzimis 1931. gadā) * {{dat||2|24|n}} — [[Dmitrijs Debelka]] (''Дзмітрый Дебелка''), baltkrievu cīkstonis (dzimis 1976. gadā) === Marts === * {{dat||3|4|n}} — [[Šeins Varns]] (''Shane Warne''), Austrālijas kriketa spēlētājs (dzimis 1969. gadā) * {{dat||3|10|n}} — [[Jirgens Grabovskis]] (''Jürgen Grabowski''), Vācijas futbolists (dzimis 1944. gadā) === Aprīlis === [[Attēls:Mike Bossy 1978.JPG|thumb|120px|[[Maiks Bosī]]]] * {{dat||4|3|n}} — [[Džīns Šū]] (''Gene Shue''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1931. gadā) * {{dat||4|14|n}} — [[Maiks Bosī]] (''Mike Bossy''), Kanādas hokejists (dzimis 1957. gadā) * {{dat||4|22|n}} — [[Gijs Leflērs]] (''Guy Lafleur''), Kanādas hokejists (dzimis 1951. gadā) === Maijs === * {{dat||5|4|n}} — [[Kenijs Mūrs]] (''Kenny Moore''), ASV vieglatlēts (dzimis 1943. gadā) * {{dat||5|10|n}} — [[Bobs Lenjē]] (''Bob Lanier''), ASV basketbolists (dzimis 1948. gadā) === Jūnijs === * {{dat||6|20|n}} — [[Kalebs Svonigans]] (''Caleb Swanigan''), ASV basketbolists (dzimis 1997. gadā) === Jūlijs === [[Attēls:Uwe Seeler – Tag der Legenden 2016 03.jpg|thumb|120px|[[Ūve Zēlers]]]] * {{dat||7|1|n}} — [[Armands Krauliņš]], latviešu basketbola treneris (dzimis 1939. gadā) * {{dat||7|2|n}} — [[Endijs Gorams]] (''Andy Goram''), skotu futbolists (dzimis 1964. gadā) * {{dat||7|6|n}} — [[Braiens Mārčments]] (''Bryan Marchment''), Kanādas hokejists (dzimis 1969. gadā) * {{dat||7|21|n}} — [[Ūve Zēlers]] (''Uwe Seeler''), Vācijas futbolists (dzimis 1936. gadā) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:2022. gads sportā| ]] 7tdy88cph8shu7yb1diqiepxy9b6wc8 Kategorija:Vieglatlētikas stadioni Azerbaidžānā 14 500452 3661219 3533432 2022-07-26T18:41:36Z Vylks 50297 jauna [[Kategorija:Vieglatlētikas stadioni pēc valsts]] atslēga: "Azerbaidžāna", izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Sporta būves Azerbaidžānā]] [[Kategorija:Vieglatlētikas stadioni pēc valsts|Azerbaidžāna]] [[Kategorija:Vieglatlētika Azerbaidžānā]] 8ygnwxl6x63j063d64fs1x2857f3cr1 Dzīvoklis (filma) 0 500674 3661390 3584177 2022-07-27T07:07:53Z Baisulis 11523 + bilde.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Dzīvoklis | montāža = | nākamā = | iepriekšējā = | ienākumi = {{ASV dolārs|24,6 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.the-numbers.com/movie/Apartment-The#tab=summary|title=The Apartment (1960) |publisher=[[The Numbers]] |accessdate= {{dat|2022|1|7}}}}</ref> | budžets = {{ASV dolārs|3 miljoni}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | valsts = {{USA}} | ilgums = 125 minūtes | izdošana = {{Filmas datums|1960|6|15}} | izplatītājs = * ''[[United Artists]]'' | studija = * ''[[The Mirisch Company]]'' | operators = | oriģinālnos = ''The Apartment'' | mūzika = | aktieri = * [[Džeks Lemons]] * [[Šērlija Makleina]] * [[Freds Makmarijs]] * [[Rejs Volstons]] * [[Edija Adamsa]] | scenārijs = * Billijs Vailders * [[I. A. L. Daimonds]] | producents = Billijs Vailders | režisors = [[Billijs Vailders]] | žanrs = romantiska komēdija | paraksts = | att_izm = | attēls = The Apartment (1960 poster).jpg | imdb = }}'''"Dzīvoklis"''' ({{Val|en|The Apartment}}) ir 1960. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] romantiska [[komēdija]], kuras režisors, producents un viens no scenārija autoriem ir [[Billijs Vailders]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Džeks Lemons]], [[Šērlija Makleina]], [[Freds Makmarijs]], [[Rejs Volstons]] un [[Edija Adamsa]]. Filma ir par apdrošināšanas darbinieku, kurš, cerot uzkāpt pa karjeras kāpnēm, ļauj kolēģiem izmantot savu dzīvokli ārlaulības attiecībām. Nejauši viņš iepazīstas un iemīlas sava priekšnieka mīļākajā. "Dzīvoklis" kļuva gan par kritiķu atzītu, gan komerciāli veiksmīgu filmu. Tā tika nominēta desmit [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]] no kurām ieguva piecas kategorijās [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā filma]], [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais režisors]], [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais oriģinālscenārijs]], [[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais mākslinieka darbs]] un [[Labākā montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā montāža]]. Gan Lemons, gan Makleina par savu sniegumu ieguva [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]]. Kopš filmas izdošanas, "Dzīvoklis" tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām filmām, parādoties gan [[Amerikas Kinoinstitūts|Amerikas Kinoinstitūta]], gan ''[[Sight and Sound]]'' žurnālā labāko filmu sarakstos. "Dzīvoklis" bija viena no pirmajām 25 filmām, kas 1989. gadā tika iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kinoreģistrā]] kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1994/11/15/movies/25-films-added-to-national-registry.html|title=25 Films Added to National Registry|work=The New York Times|access-date=2022-01-07|date=1994-11-15|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}}{{Labākā filma (Oskars)}} [[Kategorija:1960. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Billija Vaildera filmas]] ejt1mclud6kmo7fgjx08yoqf6k14xrm Džeisons Robardss 0 500725 3661099 3535540 2022-07-26T12:28:41Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: ASV aktieri → Amerikāņu kinoaktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Džeisons Robardss | vārds_orig = ''Jason Robards'' | attēls = Jason Robards 1956 Obie Awards (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Robardss 1956. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1922|7|26}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2000|12|26|1922|7|26}} | miršanas vieta = {{vieta|ASV|Konektikuta|Bridžporta}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1947—2000 | dzīvesbiedrs = | bērni = 6 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }}'''Džeisons Nelsons Robardss jaunākais''' ({{Val|en|Jason Nelson Robards Jr.}}, dzimis {{Dat|1922|7|26}}, miris {{Dat|2000|12|26}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aktieris. Savas karjeras laikā ieguvis divas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, [[Tony balva|Tony balvu]], [[Emmy balva|Emmy balvu]] un [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] labākā aktiera balvu. Sākotnēji piedalījies vairākās veiksmīgās [[Brodvejas teātris|Brodvejas]] lugās. Kino debitējis ar 1959. gada filmu ''[[The Journey]]''. 60. gados piedalījies filmās ''[[Doc Holliday]]'' (1967), ''[[The Night They Raided Minsky's]]'' (1968) un "[[Reiz rietumos]]" (1968). Par lomām filmās "[[Visi prezidenta vīri]]" (''All the President's Men'', 1976) un "[[Džūlija]]" (1977) ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais aktieris otrā plāna lomā]]. Piedalījies arī filmās ''[[Melvin and Howard]]'' (1980), "[[Filadelfija (filma)|Filadelfija]]" (1993) un "[[Magnolija (filma)|Magnolija]]" (1999), kas bija arī viņa pēdējā kinoloma. == Ārējās saites == {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Labākais aktieris otrā plāna lomā (Oskars)}} {{DEFAULTSORT:Robardss, Džeisons}} [[Kategorija:1922. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2000. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Tony balvas ieguvēji]] l6yzj803k4o4rhybqa1bc1iag0c9gam Bobs Segets 0 500922 3661093 3556202 2022-07-26T12:25:10Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: ASV aktieri → using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Bobs Segets | vārds_orig = ''Bob Saget'' | attēls = Bob_Saget,_Behind_The_Velvet_Rope_TV_.05.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1956 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 17 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Filadelfija}} | m_dat_alt = | m_gads = 2022 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 9 | m_vieta = {{vieta|ASV|Florida|Orindžas apgabals}} | dzīves_vieta = | pilsonība = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | tautība = amerikānis | nodarbošanās = aktieris un komiķis | ienākumi = | darbības_gadi = 1977—2022 | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Templa Universitāte]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = kategorijas = | citas daļas = }} '''Roberts Leins Segets''' ({{val|en|Robert Lane Saget}}; dzimis {{dat|1956|5|17}}, miris {{dat|2022|1|9}}) bija amerikāņu aktieris un komiķis. Segets visvairāk atpazīstams ar Denija Tenera lomu komēdijseriālā "[[Pilna māja]]". No 1989. līdz 1997. gadam viņš vadīja šovu "Amerikas smieklīgākie mājas video". Segets piedzima [[Filadelfija|Filadelfijā]], [[Ebreji|ebreju]] tautības ģimenē. Bērnībā viņš gribēja kļūt par ārstu, bet viņa angļu valodas skolotāja mudināja mācīties [[Aktieris|aktiermākslu]]. 1978. gadā Segets absolvēja [[Templa Universitāte|Templa Universitāti]], saņemot bakalaura grādu aktiermākslā.<ref>{{publikācijas atsauce|title=Biography – Saget, Bob|year=2004|publisher=[[Thomson Gale]]}}</ref> Segeta nozīmīgākā loma televīzijā bija Denija Tenera loma komēdijseriālā "[[Pilna māja]]", kuru viņš attēloja no 1987. gada līdz 1995. gadam. Tobrīd komēdijseriāls bija viens no populārākajiem seriāliem [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. {{dat|2022|1|9}} Segets tika atrasts bez dzīvības pazīmēm viesnīcā [[Orlando]], [[Florida]]s štatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=65 gadu vecumā miris seriāla 'Pilna māja' aktieris Bobs Segets |date=2022. gada 9. janvāris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/65-gadu-vecuma-miris-seriala-pilna-maja-aktieris-bobs-segets.d?id=53938787 |accessdate=2022. gada 10. janvārī}}</ref> Autopsijas aprakstā, kas izlaists 2022. gada 9. februārī, teikts, ka Segets cieta no galvas traumas, visticamāk, pēc kritiena tai pašā vakarā, kas pēcāk izraisīja Segeta nāvi miegā no subdurālās hematomas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.go.com/US/bob-saget-died-head-trauma-family/story?id=82785292|title=Bob Saget died from head trauma, family says|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2022-02-11|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/02/10/entertainment/bob-saget-cause-of-death-report/index.html|title=Autopsy report says Bob Saget had Covid-19 and died as a result of blunt head trauma|last=CNN|first=Joe Sutton|website=CNN|access-date=2022-02-11}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{aktieru ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Segets, Bobs}} [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:1956. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] pazcotl6hotcw3vxleqzdkkhsvr3wc8 2022. gada Tour de France 0 501077 3661205 3645579 2022-07-26T16:57:27Z Vylks 50297 jau noslēdzies wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=Tour de France}} {{Cycling race/infobox|Q98043180}} '''2022. gada ''Tour de France''''' bija 109. ''[[Tour de France]]'' [[Šosejas riteņbraukšana|velobrauciens]], kas norisinājās no 2022. gada 1. līdz 24. jūlijam. Sacensību starts (''Grand Départ'') bija [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], kur notika 13 km garš [[Individuālais brauciens ar atsevišķu startu|individuālais brauciens]], kam sekoja divi posmi [[Dānija|Dānijas]] dienvidos, atsevišķi posmi bija paredzēti arī [[Beļģija]]s un [[Šveice]]s teritorijā.<ref>{{Cite web|url=https://www.cyclingnews.com/news/tour-de-france-2022-route-revealed/|title=Tour de France 2022 route revealed|date=14 October 2021}}</ref> Tā bija pirmā reize, kad ''Tour de France'' noticis Dānijas teritorijā. Sacensības tradicionāli noslēdzās ar posmu [[Elizejas lauki|Elizejas laukos]] Parīzē.<ref>{{Cite web|url=https://www.letour.fr/en/news/2021/2022-route-one-for-the-attackers/1299961|title=2022 ROUTE: ONE FOR THE ATTACKERS - Tour de France 2022|website=www.letour.fr|access-date=2021-10-14|language=en}}</ref> Sacensību kopvērtējumā pirmo reizi uzvarēja [[Dānija]]s riteņbraucējs [[Jonass Vingegords]] (''{{Ct|TLJ|2022}}''). == Komandas == Tā kā ''Tour de France'' ir [[2022. gada UCI Pasaules tūre|UCI Pasaules tūres]] sacensības, visas 18 UCI ''WorldTeam'' komandas tika ielūgtas, un dalība tām bija obligāta. Vēl divas komandas, ''{{ct|AFC|2022}}'' un ''{{ct|ARK|2022}}'', saņēma automātisku ielūgumu kā iepriekšējās sezonas labākās UCI Profesionālās kontinentālās tūres komandas. Tūres organizatori, ''[[Amaury Sport Organisation]]'' (ASO), papildus uzaicināja divas [[UCI Continental Circuits|UCI Profesionālās kontinentālās komandas]], ''{{ct|TDE|2022}}'' un ''{{ct|BBK|2022}}'', kas tika nosauktas 2022. gada 11. februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2022/02/team-totalenergies-and-bb-hotels-ktm-receive-wild-card-tour-de-france-invites/|title=Team TotalEnergies and B&B Hotels-KTM receive wild card Tour de France invites|website=CyclingTips|access-date=2022-02-11|date=2022-02-11|language=en}}</ref>{{Cycling race/listofteams|Q98043180}} == Distance un posmi == Pilns maršruts tika paziņots 2021. gada 14. oktobrī.<ref name=":01">{{cite web|url=https://sport.tv2.dk/cykling/2021-10-14-her-er-tour-de-france-ruten-med-start-i-danmark|title=Her er Tour de France-ruten med start i Danmark|access-date=14 October 2021|date=14 October 2021}}</ref> {{Cycling race/listofstages|Q98043180}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.letour.fr/le-tour/2022/us/ ''Tour de France'' 2022] {{Tour de France}} [[Kategorija:2022. gads riteņbraukšanā]] [[Kategorija:Tour de France|2022]] 6dr7rgl82znypwz982ze59etwqkreav 3661249 3661205 2022-07-26T19:37:20Z Biafra 13794 pap. wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=Tour de France}} {{Cycling race/infobox|Q98043180}} '''2022. gada ''Tour de France''''' bija 109. ''[[Tour de France]]'' [[Šosejas riteņbraukšana|velobrauciens]], kas norisinājās no 2022. gada 1. līdz 24. jūlijam. Sacensību starts (''Grand Départ'') bija [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], kur notika 13 km garš [[Individuālais brauciens ar atsevišķu startu|individuālais brauciens]], kam sekoja divi posmi [[Dānija|Dānijas]] dienvidos, atsevišķi posmi bija paredzēti arī [[Beļģija]]s un [[Šveice]]s teritorijā.<ref>{{Cite web|url=https://www.cyclingnews.com/news/tour-de-france-2022-route-revealed/|title=Tour de France 2022 route revealed|date=14 October 2021}}</ref> Tā bija pirmā reize, kad ''Tour de France'' noticis Dānijas teritorijā. Sacensības tradicionāli noslēdzās ar posmu [[Elizejas lauki|Elizejas laukos]] Parīzē.<ref>{{Cite web|url=https://www.letour.fr/en/news/2021/2022-route-one-for-the-attackers/1299961|title=2022 ROUTE: ONE FOR THE ATTACKERS - Tour de France 2022|website=www.letour.fr|access-date=2021-10-14|language=en}}</ref> Sacensību kopvērtējumā pirmo reizi uzvarēja [[Dānija]]s riteņbraucējs [[Jonass Vingegords]] (''{{Ct|TLJ|2022}}''). Viņš kļuva par otro [[Dāņi|dāni]] pēc [[1996. gada Tour de France|1996. gada ''Tour de France'']] uzvarētāja [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]], kas triumfējis pasaules prestižākajā velobraucienā. == Komandas == Tā kā ''Tour de France'' ir [[2022. gada UCI Pasaules tūre|UCI Pasaules tūres]] sacensības, visas 18 UCI ''WorldTeam'' komandas tika ielūgtas, un dalība tām bija obligāta. Vēl divas komandas, ''{{ct|AFC|2022}}'' un ''{{ct|ARK|2022}}'', saņēma automātisku ielūgumu kā iepriekšējās sezonas labākās UCI Profesionālās kontinentālās tūres komandas. Tūres organizatori, ''[[Amaury Sport Organisation]]'' (ASO), papildus uzaicināja divas [[UCI Continental Circuits|UCI Profesionālās kontinentālās komandas]], ''{{ct|TDE|2022}}'' un ''{{ct|BBK|2022}}'', kas tika nosauktas 2022. gada 11. februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2022/02/team-totalenergies-and-bb-hotels-ktm-receive-wild-card-tour-de-france-invites/|title=Team TotalEnergies and B&B Hotels-KTM receive wild card Tour de France invites|website=CyclingTips|access-date=2022-02-11|date=2022-02-11|language=en}}</ref>{{Cycling race/listofteams|Q98043180}} == Distance un posmi == Pilns maršruts tika paziņots 2021. gada 14. oktobrī.<ref name=":01">{{cite web|url=https://sport.tv2.dk/cykling/2021-10-14-her-er-tour-de-france-ruten-med-start-i-danmark|title=Her er Tour de France-ruten med start i Danmark|access-date=14 October 2021|date=14 October 2021}}</ref> {{Cycling race/listofstages|Q98043180}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.letour.fr/le-tour/2022/us/ ''Tour de France'' 2022] {{Tour de France}} [[Kategorija:2022. gads riteņbraukšanā]] [[Kategorija:Tour de France|2022]] oriwa7j2o7ucaijihagym3jfstyozpp Aksela Heiberga sala 0 505360 3661091 3647120 2022-07-26T12:17:08Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Aksela Heiberga sala |attēls = Axel Heiberg Island 06.jpg |attēla paraksts = |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=79|latm=45|lats= |latNS=N |longd=91|longm=00|longs= |longEW=W |platība = 43178 |garums = 371 |platums = 220–246 |krasta līnija = |augstākais kalns = Autluks |augstums = 2210 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = [[Nunavuta]] |iedzīvotāji = 0 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = [[Makgila]] |piezīme = }} '''Aksela Heiberga sala''' ({{val|en|Axel Heiberg Island}}) vai '''Uminmatnunāta''' ({{val|iu|ᐅᒥᖕᒪᑦ ᓄᓈᑦ}}, ''Umingmat Nunaat'') ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvota sala [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]].<ref>{{PZT|24}}</ref> Administratīvi pieder [[Nunavuta]]s teritorijas [[Kikiktāluka]]s reģionam. Vienīgā apdzīvotā vieta salā ir [[Makgila]]s polārā pētniecības stacija. == Ģeogrāfija== Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļos. Ietilpst [[Sverdrupa salas|Sverdrupa salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. [[Nansena šaurums|Nansena]] un [[Jūrikas šaurums|Jūrikas]] šaurumi to atdala no [[Elsmīra sala]]s austrumos, bet [[Sverdrupa šaurums|Sverdrupa]] un [[Mesija šaurums|Mesija]] šaurumi — no [[Mīena]]s un [[Amunda Ringnesa sala]]s. Dienvidos krastus apskalo [[Norvīdžena līcis]], bet ziemeļos — okeāns. Krasta līnija stipri izrobota, daudz lielu līču un fjordu. Sala kalnaina, daļi tās teritorijas klāj ledāji un šļūdoņi. Valda arktiska tuksneša klimats ar sausu aukstu ziemu un vēsu vasaru. == Vēsture == Pirmie no eiropiešiem salu atklāja norvēģa [[Oto Sverdrups|Oto Sverdrupa]] ekspedīcija 1899. gada aprīlī. Nosaukta par godu vienam no ekspedīcijas sponsoriem, alus magnātam Akselam Heibergam. LĪdz 1930. gadam [[Norvēģija]] pretendēja uz salu ar pirmatklājēja tiesībām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://ultima0thule.blogspot.com/2014/07/axel-heiberg-arctic-as-arctic-can-be.html Ultima Thule. Axel Heiberg, arctic as arctic can be, plus fossil trees from the Eocene] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāns]] [[Kategorija:Sverdrupa salas]] 7r5l332vu307runuidgfc4dysm8gkbb Dalībnieka diskusija:Pitsarotta 3 512711 3661174 3625974 2022-07-26T15:13:42Z Cabayi 47117 Cabayi pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Samotny Wędrowiec]] uz [[Dalībnieka diskusija:Pitsarotta]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Samotny Wędrowiec|Samotny Wędrowiec]]" to "[[Special:CentralAuth/Pitsarotta|Pitsarotta]]" wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Samotny Wędrowiec}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 27. maijs, plkst. 18.47 (EEST) lw5t6waf42vy57iznvrhmyq84rxhcgg 2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm 0 513559 3661372 3659611 2022-07-27T06:07:53Z Vylks 50297 /* Izslēgšanas spēles */ wikitext text/x-wiki {{notiek sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = 2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm | citi_nosaukumi = ''UEFA Women's Euro 2022'' | attēls = UEFA Women's Euro 2022 logo.svg | att_izm = 175px | valsts = {{ENG}} | laiks = 6.—31. jūlijs | komandu_skaits = 16 | konfederācijas = 1 | stadioni = 10 | pilsētas = 8 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | spēles = | vārti = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]] | nak_sez = ''2025'' }} '''2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm''' ir 13. [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]] sieviešu [[futbols|futbola]] nacionālajām izlasēm, ko rīko [[UEFA]]. Tas notiek [[Anglija|Anglijā]] no 6. līdz 31. jūlijam. Čempionāta finālturnīrā piedalās 16 izlases. Sākotnēji bija paredzēts, ka čempionāts notiks no 2021. gada 7. jūlija līdz 1. augustam. Tomēr [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ un sakarā ar [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] un [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionāta futbolā]] pārcelšanu uz 2021. gada vasaru turnīrs tika pārcelts uz 2022. gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/womenseuro/news/025c-0f3d8be5c46b-a606252552ee-1000--/ |title=UEFA Women's EURO moved to July 2022 |language=en |date={{dat|2020|4|23|N|bez}}|website=uefa.com|access-date={{dat|2022|6|5||bez}}}}</ref> Anglija Eiropas sieviešu čempionāta finālturnīru iepriekšējo reizi rīkoja [[2005. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2005. gadā]], kad pēdējo reizi turnīrā piedalījās astoņas komandas. [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlase]] ir mājiniece, [[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] centīsies aizstāvēt [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017. gadā]] izcīnīto čempiontitulu, bet [[Ziemeļīrijas sieviešu futbola izlase|Ziemeļīrija]] pirmo reizi piedalās Eiropas čempionāta sievietēm finālturnīrā. Finālturnīram bija kvalificējusies [[Krievijas sieviešu futbola izlase|Krievijas izlase]], bet pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] tā tika izslēgta un tās vietā finālturnīra dalībnieču vidū tika iekļauta [[Portugāles futbola izlase|Portugāle]], kas zaudēja Krievijai kvalifikācijas izslēgšanas spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/womenseuro/news/0275-150d0f953412-3977608c047f-1000--uefa-decisions-for-upcoming-competitions-relating-to-the-ongoin/ |title=UEFA decisions for upcoming competitions relating to the ongoing suspension of Russian national teams and clubs |language=en |date={{dat|2022|5|2||bez}} |website=FIFA.com|access-date={{dat|2022|6|18||bez}}}}</ref> Finālturnīrā tiek izmantoti video tiesneša asistenti (VAR), kā arī vārtu līnijas tehnoloģija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/insideuefa/about-uefa/news/newsid=2625412.html |title=Format change for 2020/21 UEFA Nations League |language=en |website=uefa.com |date=24 September 2019|access-date={{dat|2022|6|5||bez}}}}</ref> Fināls notiks [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] Londonā. == Stadioni == Finālturnīrs tiek aizvadīts 10 stadionos astoņās Anglijas pilsētās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/womenseuro/news/0258-0e224d7813eb-26ad8eed1f04-1000--women-s-euro-cities-and-stadiums-venue-guide/ |title=Women's EURO cities and stadiums: Venue guide |language=en |website=uefa.com |date={{dat|2022|2|2|N|bez}} |access-date={{dat|2022|6|5||bez}}}}</ref> <center> {| class="wikitable" style="margin:1em auto; text-align:center;" |- ! [[Londona]] ! [[Mančestra]] ! [[Šefīlda]] ! [[Sauthemptona]] |- | [[Vemblija stadions]] | ''[[Old Trafford]]'' | ''[[Bramall Lane]]'' | ''[[St. Mary's Stadium]]'' |- | Ietilpība: '''90 000''' | Ietilpība: '''74 879''' | Ietilpība: '''32 702''' | Ietilpība: '''32 505''' |- | [[File:Wembley Stadium interior.jpg|180px]] | [[File:View of Old Trafford from East Stand.jpg|180px]] | [[File:Bramall lane1.jpg|180px]] | [[File:Southampton U23s versus Dinamo Zagreb II.jpg|180px]] |- ! [[Braitona un Hava]] | colspan="3" rowspan="8" align=center | {{VietasKarte+|Anglija|float=none|width=400|caption=|places= {{VietasKarte~|Anglija|lat=51.523|long=-0.284|label='''[[Londona]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Anglija|lat=53.472|long=-2.242|label=<div style="position:relative; top:-8px; left:-12px;">'''[[Mančestra]]'''</div>|position=right}} {{VietasKarte~|Anglija|lat=53.370|long=-1.471|label='''[[Šefīlda]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Anglija|lat=50.906|long=-1.391|label='''[[Sauthemptona]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Anglija|lat=50.862|long=-0.083|label='''[[Braitona un Hava]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Anglija|lat=52.010|long=-0.734|label='''[[Miltonkīnza]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Anglija|lat=53.428|long=-1.362|label='''[[Roterema]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Anglija|lat=53.491|long=-2.529|label='''[[Lī (Lielā Mančestra)|Lī]]'''|position=left}}}} |- | ''[[Falmer Stadium]]'' |- | Ietilpība: '''31 800''' |- | [[File:Falmer Stadium - night.jpg|180px]] |- ! [[Miltonkīnza]] |- | ''[[Stadium MK]]'' |- | Ietilpība: '''30 500''' |- | [[File:Stadium MK.jpg|180px]] |- ! [[Londona]] ! [[Roterema]] ! [[Lī (Lielā Mančestra)|Lī]]<br />{{small|([[Lielā Mančestra]])}} ! [[Mančestra]] |- | ''[[Brentford Community Stadium]]'' | ''[[New York Stadium]]'' | ''[[Leigh Sports Village]]'' | [[Manchester City akadēmijas stadions|Akadēmijas stadions]] |- | Ietilpība: '''17 250''' | Ietilpība: '''12 021''' | Ietilpība: '''12 000''' | Ietilpība: '''7000''' |- | [[File:Brentford Community Stadium 2020.jpg|180px]] | [[File:The New York Stadium.JPG|180px]] | [[File:LeighStadium-May2008.jpg|180px]] | [[File:Academy Stadium 02.jpg|200px]] |} </center> == Grupu turnīrs == Visi spēļu sākuma laiki norādīti pēc Latvijas laika ([[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]), iekavās ir norādīts norises vietas laiks ([[UTC+1]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/womenseuro/news/0258-0e223dbee206-0b8de08ec9ba-1000--schedule-all-the-matches/ |title=Women's EURO 2022 schedule: All the matches |website=uefa.com |language=en |date={{dat|2022|5|2|N|bez}} |access-date={{dat|2022|6|5||bez}}}}</ref> === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/womenseuro/standings/ UEFA] |name_ENG={{fbw|ENG}} |name_AUT={{fbw|AUT}} |name_NOR={{fbw|NOR}} |name_NIR={{fbw|NIR}} <!--UPDATE standings below (including date)--> |update=complete |win_ENG=3 |draw_ENG=0 |loss_ENG=0 |gf_ENG=14 |ga_ENG=0 |status_ENG= |win_AUT=2 |draw_AUT=0 |loss_AUT=1 |gf_AUT=3 |ga_AUT=1 |status_AUT= |win_NOR=1 |draw_NOR=0 |loss_NOR=2 |gf_NOR=4 |ga_NOR=10 |status_NOR= |win_NIR=0 |draw_NIR=0 |loss_NIR=3 |gf_NIR=1 |ga_NIR=11 |status_NIR= <!--UPDATE positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=AUT |team3=NOR |team4=NIR |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|7|6|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|20:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|ENG}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fbw|AUT}} | vārti1 = [[Beta Mīda|Mīda]] {{goal|16}} | vārti2 = | stadions = ''[[Old Trafford]]'', [[Mančestra]] | skatītāji = 68 871 | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Marta de Asa | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032206--england-vs-austria/ Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|7|7|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|20:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|NOR}} | rezultāts = 4:1 | komanda2 = {{fbw|NIR}} | vārti1 = [[Jūlije Blakstade|Blakstade]] {{goal|10}}<br />[[Frīda Mānuma|Mānuma]] {{goal|13}}<br />[[Karolīne Greiema Hansena|Greiema Hansena]] {{goal|31|11m}}<br />[[Gūru Reitena|Reitena]] {{goal|54}} | vārti2 = [[Džūlija Nelsone|Nelsone]] {{goal|49}} | stadions = ''[[St. Mary's Stadium]]'', [[Sauthemptona]] | skatītāji = 9146 | tiesnesis = {{flaga|Somija}} Lina Lehtovāra | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032207--norway-vs-northern-ireland/ Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|7|11|N|bez}} | laiks = 19:00 ({{small|17:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|AUT}} | rezultāts = 2:0 | komanda2 = {{fbw|NIR}} | vārti1 = [[Katarīna Šīhtla|Šīhtla]] {{goal|19}}<br />[[Katarīna Našenvenga|Našenvenga]] {{goal|88}} | vārti2 = | stadions = ''[[St. Mary's Stadium]]'', [[Sauthemptona]] | skatītāji = 9268 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} Emikara Kalderasa Barrera | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032208--austria-vs-northern-ireland/ Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|7|11|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|20:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|ENG}} | rezultāts = 8:0 | komanda2 = {{fbw|NOR}} | vārti1 = [[Džordžija Stenveja|Stenveja]] {{goal|12|11m}}<br />[[Lorena Hempa|Hempa]] {{goal|15}}<br />[[Elena Vaita|Vaita]] {{goal|29||41}}<br />[[Beta Mīda|Mīda]] {{goal|34||38||81}}<br />[[Alesija Ruso|Ruso]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[Falmer Stadium]]'', [[Braitona un Hava]] | skatītāji = 28 847 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} Rīma Huseina | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032209--england-vs-norway/ Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|7|15|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|20:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|NIR}} | rezultāts = 0:5 | komanda2 = {{fbw|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = [[Frana Kērbija|Kērbija]] {{goal|41}}<br />[[Beta Mīda|Mīda]] {{goal|45}}<br />[[Alesija Ruso|Ruso]] {{goal|48||53}}<br />[[Kelsija Barovsa|Barovsa]] {{goal|76|s.v.}} | stadions = ''[[St. Mary's Stadium]]'', [[Sauthemptona]] | skatītāji = 30 785 | tiesnesis = {{flaga|Šveice}} Estere Štaubli | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032210--northern-ireland-vs-england/ Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|7|15|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|20:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|AUT}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fbw|NOR}} | vārti1 = [[Nikola Billa|Billa]] {{goal|37}} | vārti2 = | stadions = ''[[Falmer Stadium]]'', [[Braitona un Hava]] | skatītāji = 12 667 | tiesnesis = {{flaga|Ukraina}} Katerina Monzula | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032211--austria-vs-norway/ Pārskats] }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/womenseuro/standings/ UEFA] |name_GER={{fbw|GER}} |name_DEN={{fbw|DEN}} |name_ESP={{fbw|ESP}} |name_FIN={{fbw|FIN}} <!--UPDATE standings below (including date)--> |update=complete |win_GER=3 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=9 |ga_GER=0 |status_GER= |win_ESP=2 |draw_ESP=0 |loss_ESP=1 |gf_ESP=5 |ga_ESP=3 |status_ESP= |win_DEN=1 |draw_DEN=0 |loss_DEN=2 |gf_DEN=1 |ga_DEN=5 |status_DEN= |win_FIN=0 |draw_FIN=0 |loss_FIN=3 |gf_FIN=1 |ga_FIN=8 |status_FIN= <!--UPDATE positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=ESP |team3=DEN |team4=FIN |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|7|8|N|bez}} | laiks = 19:00 ({{small|17:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|ESP}} | rezultāts = 4:1 | komanda2 = {{fbw|FIN}} | vārti1 = [[Irene Paredesa|Paredesa]] {{goal|26}}<br />[[Aitana Bonmati|Bonmati]] {{goal|41}}<br />[[Lusija Garsija|L. Garsija]] {{goal|75}}<br />[[Mariona Kaldenteja|Kaldenteja]] {{goal|90+5|11m}} | vārti2 = [[Linda Selstrema|Selstrema]] {{goal|1}} | stadions = ''[[Stadium MK]]'', [[Miltonkīnza]] | skatītāji = 16 819 | tiesnesis = {{flaga|Ukraina}} Katerina Monzula | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032212--spain-vs-finland/ Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|7|8|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|20:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|GER}} | rezultāts = 4:0 | komanda2 = {{fbw|DEN}} | vārti1 = [[Līna Magula|Magula]] {{goal|21}}<br />[[Lea Šillere|Šillere]] {{goal|57}}<br />[[Lēna Latveina|Latveina]] {{goal|78}}<br />[[Aleksandra Popa|Popa]] {{goal|86}} | vārti2 = | stadions = ''[[Brentford Community Stadium]]'', [[Londona]] | skatītāji = 15 736 | tiesnesis = {{flaga|Šveice}} Estere Štaubli | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032213--germany-vs-denmark/ Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|7|12|N|bez}} | laiks = 19:00 ({{small|17:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|DEN}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fbw|FIN}} | vārti1 = [[Pernille Hārdere|Hārdere]] {{goal|72}} | vārti2 = | stadions = ''[[Stadium MK]]'', [[Miltonkīnza]] | skatītāji = 11 615 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} Juliana Demetresku | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032214--denmark-vs-finland/ Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|7|12|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|20:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|GER}} | rezultāts = 2:0 | komanda2 = {{fbw|ESP}} | vārti1 = [[Klāra Bīla|Bīla]] {{goal|3}}<br />[[Aleksandra Popa|Popa]] {{goal|37}} | vārti2 = | stadions = ''[[Brentford Community Stadium]]'', [[Londona]] | skatītāji = 16 037 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Stefānija Frapāra]] | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032215--germany-vs-spain/ Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|7|16|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|20:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|FIN}} | rezultāts = 0:3 | komanda2 = {{fbw|GER}} | vārti1 = | vārti2 = [[Sofija Kleinherne|Kleinherne]] {{goal|40}}<br />[[Aleksandra Popa|Popa]] {{goal|48}}<br />[[Nikola Anjomi|Anjomi]] {{goal|63}} | stadions = ''[[Stadium MK]]'', [[Miltonkīnza]] | skatītāji = 20 721 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} Tesa Ūlofsone | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032216--finland-vs-germany/ Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|7|16|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|20:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|DEN}} | rezultāts = 0:1 | komanda2 = {{fbw|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Marta Kardona|Kardona]] {{goal|90}} | stadions = ''[[Brentford Community Stadium]]'', [[Londona]] | skatītāji = 16 041 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} Rebeka Velča | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032217--denmark-vs-spain/ Pārskats] }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/womenseuro/standings/ UEFA] |name_NED={{fbw|NED}} |name_SWE={{fbw|SWE}} |name_SUI={{fbw|SUI}} |name_POR={{fbw|POR}} <!--UPDATE standings below (including date)--> |update=complete |win_NED=2 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=8 |ga_NED=4 |status_NED= |win_SWE=2 |draw_SWE=1 |loss_SWE=0 |gf_SWE=8 |ga_SWE=2 |status_SWE= |win_POR=0 |draw_POR=1 |loss_POR=2 |gf_POR=4 |ga_POR=10 |status_POR= |win_SUI=0 |draw_SUI=1 |loss_SUI=2 |gf_SUI=4 |ga_SUI=8 |status_SUI= <!--UPDATE positions below (check tiebreakers)--> |team1=SWE |team2=NED |team3=SUI |team4=POR |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|7|9|N|bez}} | laiks = 19:00 ({{small|17:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|POR}} | rezultāts = 2:2 | komanda2 = {{fbw|SUI}} | vārti1 = [[Diana Gomeša|Gomeša]] {{goal|58}}<br />[[Žesika Silva|Ž. Silva]] {{goal|65}} | vārti2 = [[Kumba Sova|Sova]] {{goal|2}}<br />[[Rahela Kīvica|Kīvica]] {{goal|5}} | stadions = ''[[Leigh Sports Village]]'', [[Lī (Lielā Mančestra)|Lī]] ([[Lielā Mančestra]]) | skatītāji = 5902 | tiesnesis = {{flaga|Čehija}} Jana Adāmkova | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032219--portugal-vs-switzerland/ Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|7|9|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|20:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|NED}} | rezultāts = 1:1 | komanda2 = {{fbw|SWE}} | vārti1 = [[Džila Rorda|Rorda]] {{goal|52}} | vārti2 = [[Jonna Andešone|Andešone]] {{goal|36}} | stadions = ''[[Bramall Lane]]'', [[Šefīlda]] | skatītāji = 21 342 | tiesnesis = {{flaga|Velsa}} Čerila Fostere | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032218--netherlands-vs-sweden/ Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|7|13|N|bez}} | laiks = 19:00 ({{small|17:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|SWE}} | rezultāts = 2:1 | komanda2 = {{fbw|SUI}} | vārti1 = [[Fridolina Rolfe|Rolfe]] {{goal|53}}<br />[[Hanna Bennisone|Bennisone]] {{goal|79}} | vārti2 = [[Ramona Bahmane|Bahmane]] {{goal|55}} | stadions = ''[[Bramall Lane]]'', [[Šefīlda]] | skatītāji = 12 914 | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Marta de Asa | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032220--sweden-vs-switzerland/ Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|7|13|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|20:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|NED}} | rezultāts = 3:2 | komanda2 = {{fbw|POR}} | vārti1 = [[Damarisa Egurola|Egurola]] {{goal|7}}<br />[[Stefanī van der Gragta|Van der Gragta]] {{goal|16}}<br />[[Daniele van de Donka|Van de Donka]] {{goal|62}} | vārti2 = [[Karole Košta|K. Košta]] {{goal|38|11m}}<br />[[Diana Silva]] {{goal|47}} | stadions = ''[[Leigh Sports Village]]'', [[Lī (Lielā Mančestra)|Lī]] ([[Lielā Mančestra]]) | skatītāji = 6966 | tiesnesis = {{flaga|Horvātija}} Ivana Martinčiča | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032221--netherlands-vs-portugal/ Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|7|17|N|bez}} | laiks = 19:00 ({{small|17:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|SUI}} | rezultāts = 1:4 | komanda2 = {{fbw|NED}} | vārti1 = [[Žeraldina Reitelere|Reitelere]] {{goal|53}} | vārti2 = [[Ana Marija Crnogorčeviča|Crnogorčeviča]] {{goal|49|s.v.}}<br />[[Romē Leihtere|Leihtere]] {{goal|84||90+5}}<br />[[Viktorija Pelova|Pelova]] {{goal|89}} | stadions = ''[[Bramall Lane]]'', [[Šefīlda]] | skatītāji = 22 596 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} Juliana Demetresku | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032222--switzerland-vs-netherlands/ Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|7|17|N|bez}} | laiks = 19:00 ({{small|17:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|SWE}} | rezultāts = 5:0 | komanda2 = {{fbw|POR}} | vārti1 = [[Filipa Angeldāle|Angeldāle]] {{goal|21||45}}<br />[[Karole Košta|K. Košta]] {{goal|45+7|s.v.}}<br />[[Kosovare Aslāni|Aslāni]] {{goal|54|pen.}}<br />[[Stīna Blakstēniusa|Blakstēniusa]] {{goal|90+1}} | vārti2 = | stadions = ''[[Leigh Sports Village]]'', [[Lī (Lielā Mančestra)|Lī]] ([[Lielā Mančestra]]) | skatītāji = 7118 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Stefānija Frapāra]] | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032223--sweden-vs-portugal/ Pārskats] }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/womenseuro/standings/ UEFA] |name_FRA={{fbw|FRA}} |name_ITA={{fbw|ITA}} |name_BEL={{fbw|BEL}} |name_ISL={{fbw|ISL}} <!--UPDATE standings below (including date)--> |update=complete |win_FRA=2 |draw_FRA=1 |loss_FRA=0 |gf_FRA=8 |ga_FRA=3 |status_FRA= |win_ITA=0 |draw_ITA=1 |loss_ITA=2 |gf_ITA=2 |ga_ITA=7 |status_ITA= |win_BEL=1 |draw_BEL=1 |loss_BEL=1 |gf_BEL=3 |ga_BEL=3 |status_BEL= |win_ISL=0 |draw_ISL=3 |loss_ISL=0 |gf_ISL=3 |ga_ISL=3 |status_ISL= <!--UPDATE positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=BEL |team3=ISL |team4=ITA |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|7|10|N|bez}} | laiks = 19:00 ({{small|17:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|BEL}} | rezultāts = 1:1 | komanda2 = {{fbw|ISL}} | vārti1 = [[Justīne Vanhāvermāta|Vanhāvermāta]] {{goal|67|11m}} | vārti2 = [[Berglinda Bjerga Torvaldsdoutira|Torvaldsdoutira]] {{goal|50}} | stadions = [[Manchester City akadēmijas stadions|Akadēmijas stadions]], [[Mančestra]] | skatītāji = 3859 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} Tesa Ūlofsone | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032225--belgium-vs-iceland/ Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|7|10|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|20:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|FRA}} | rezultāts = 5:1 | komanda2 = {{fbw|ITA}} | vārti1 = [[Greisa Gejoro|Gejoro]] {{goal|9||40||45}}<br />[[Marija Antuanete Katoto|Katoto]] {{goal|12}}<br />[[Delfīne Kaskarino|Kaskarino]] {{goal|38}} | vārti2 = [[Martina Pjemonte|Pjemonte]] {{goal|76}} | stadions = ''[[New York Stadium]]'', [[Roterema]] | skatītāji = 8541 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} Rebeka Velča | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032224--france-vs-italy/ Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|7|14|N|bez}} | laiks = 19:00 ({{small|17:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|ITA}} | rezultāts = 1:1 | komanda2 = {{fbw|ISL}} | vārti1 = [[Valentina Bergamaski|Bergamaski]] {{goal|62}} | vārti2 = [[Karoulīna Lea Vilhjalmsdoutira|Vilhjalmsdoutira]] {{goal|3}} | stadions = [[Manchester City akadēmijas stadions|Akadēmijas stadions]], [[Mančestra]] | skatītāji = 4029 | tiesnesis = {{flaga|Somija}} Lina Lehtovāra | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032227--italy-vs-iceland/ Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|7|14|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|20:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|FRA}} | rezultāts = 2:1 | komanda2 = {{fbw|BEL}} | vārti1 = [[Kadidiatu Dianī|Dianī]] {{goal|6}}<br />[[Gridža Mboka Batī|Mboka Batī]] {{goal|41}} | vārti2 = [[Janisa Kaimana|Kaimana]] {{goal|36}} | stadions = ''[[New York Stadium]]'', [[Roterema]] | skatītāji = 8173 | tiesnesis = {{flaga|Velsa}} Čerila Fostere | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032226--france-vs-belgium/ Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|7|18|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|20:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|ISL}} | rezultāts = 1:1 | komanda2 = {{fbw|FRA}} | vārti1 = [[Dagni Brinjarsdoutira|Brinjarsdoutira]] {{goal|90+12|11m}} | vārti2 = [[Melvina Malāra|Malāra]] {{goal|1}} | stadions = ''[[New York Stadium]]'', [[Roterema]] | skatītāji = 7392 | tiesnesis = {{flaga|Čehija}} Jana Adāmkova | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032228--iceland-vs-france/ Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|7|18|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|20:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|ITA}} | rezultāts = 0:1 | komanda2 = {{fbw|BEL}} | vārti1 = | vārti2 = [[Tine De Kaigni|De Kaigni]] {{goal|49}} | stadions = [[Manchester City akadēmijas stadions|Akadēmijas stadions]], [[Mančestra]] | skatītāji = 3919 | tiesnesis = {{flaga|Horvātija}} Ivana Martinčiča | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032229--italy-vs-belgium/ Pārskats] }} == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |3rdplace=no|bold_winner=high|widescore=yes|style=white-space:nowrap |RD1=Ceturtdaļfināli |RD2=Pusfināli |RD3=Fināls <!--Date-Place|Team 1|Score 1|Team 2|Score 2--> <!--Quarter-finals--> |20. jūlijs — [[Falmer Stadium|Braitona un Hava]]|{{fbw|ENG}} ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})|2|{{fbw|ESP}}|1 |22. jūlijs — [[Leigh Sports Village|Lī]]|{{fbw|SWE}}|1|{{fbw|BEL}}|0 |21. jūlijs — [[Brentford Community Stadium|Londona (Brentforda)]]|{{fbw|GER}}|2|{{fbw|AUT}}|0 |23. jūlijs — [[New York Stadium|Roterema]]|{{fbw|FRA}} ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})|1|{{fbw|NED}}|0 <!--Semi-finals--> |26. jūlijs — [[Bramall Lane|Šefīlda]]|{{fbw|ENG}}|4|{{fbw|SWE}}|0 |27. jūlijs — [[Stadium MK|Miltonkīnza]]|{{fbw|GER}}||{{fbw|FRA}}| <!--Final--> |31. jūlijs — [[Wembley Stadium|Londona]]|{{fbw|ENG}}||<!--{{fbw|}}-->| }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|7|20|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|20:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|ENG}} | rezultāts = 2:1 <br />(papildlaikā) | komanda2 = {{fbw|ESP}} | vārti1 = [[Ella Tūna|Tūna]] {{goal|84}}<br />[[Džordžija Stenveja|Stenveja]] {{goal|96}} | vārti2 = [[Estere Gonsalesa|Gonsalesa]] {{goal|54}} | stadions = ''[[Falmer Stadium]]'', [[Braitona un Hava]] | skatītāji = 28 994 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Stefānija Frapāra]] | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032230/ Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|7|21|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|20:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|GER}} | rezultāts = 2:0 | komanda2 = {{fbw|AUT}} | vārti1 = [[Līna Magula|Magula]] {{goal|25}}<br />[[Aleksandra Popa|Popa]] {{goal|90}} | vārti2 = | stadions = ''[[Brentford Community Stadium]]'', [[Londona]] | skatītāji = 16 025 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} Rebeka Velča | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032231/ Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|7|22|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|20:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|SWE}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fbw|BEL}} | vārti1 = [[Linda Sembranta|Sembranta]] {{goal|90+2}} | vārti2 = | stadions = ''[[Leigh Sports Village]]'', [[Lī (Lielā Mančestra)|Lī]] ([[Lielā Mančestra]]) | skatītāji = 7517 | tiesnesis = {{flaga|Ukraina}} Katerina Monzula | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032232/ Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|7|23|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|20:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|FRA}} | rezultāts = 1:0 <br />(papildlaikā) | komanda2 = {{fbw|NED}} | vārti1 = [[Eva Perisē|Perisē]] {{goal|102|11m}} | vārti2 = | stadions = ''[[New York Stadium]]'', [[Roterema]] | skatītāji = 9764 | tiesnesis = {{flaga|Horvātija}} Ivana Martinčiča | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032233/ Pārskats] }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|7|26|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|20:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|ENG}} | rezultāts = 4:0 | komanda2 = {{fbw|SWE}} | vārti1 = [[Beta Mīda|Mīda]] {{goal|34}}<br />[[Lūsija Bronza|Bronza]] {{goal|48}}<br />[[Alesija Ruso|Ruso]] {{goal|68}}<br />[[Frana Kērbija|Kērbija]] {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Bramall Lane]]'', [[Šefīlda]] | skatītāji = 28 624 | tiesnesis = {{flaga|Šveice}} Estere Štaubli | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032234/ Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|7|27|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|20:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|GER}} | rezultāts = (2. pusfināls) | komanda2 = {{fbw|FRA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Stadium MK]]'', [[Miltonkīnza]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Velsa}} Čerila Fostere | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032235/ Pārskats] }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|7|31|N|bez}} | laiks = 19:00 ({{small|17:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|ENG}} | rezultāts = Fināls | komanda2 = <!--{{fbw|}}-->2. pusfināla uzvarētājas | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Vemblija stadions]], [[Londona]] | skatītāji = | tiesnesis = | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032236/ Pārskats] }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.uefa.com/womenseuro/index.html}} {{Eiropas čempionāts futbolā sievietēm}} [[Kategorija:Eiropas čempionāts futbolā sievietēm]] [[Kategorija:2022. gads futbolā|Eiropas čempionāts futbolā sievietēm]] [[Kategorija:Futbols Anglijā]] akd9srcwj84xz5bakp9igkuelyp1cbe PRUSAX 0 513707 3661300 3652668 2022-07-26T20:22:47Z 2A03:EC00:B194:32A4:6D63:2F04:D60:1162 Vecuma izlaošana wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = PRUSAX | Attēls = PRUSAX 2.jpg | Att_izm = | Apraksts = PRUSAX 2022. gadā | Fons = grupa | Dz_vārds = Rihards Jānis Ķullītis | Dzimis = 20. maijs 1996. gads (26 gadi) | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Žanrs = [[hiphops]], [[popmūzika]] | Nodarbošanās = [[reperis]] | Gadi = [[2016]]—pašlaik | Izdevējkompānija = [[New Wavy Records]]<br />''[[Universal Music Group]]'' | Darbojies_arī = ''[[xantikvariāts]]''<br />''[[Trench Mafia Locco]]''<br />''[[New Wavy]]''<br />[[Ozols (reperis)|Ozols]]<br />''[[Steps]]'' <br /> [[rolands če]] | Mlapa = | Dzimums = V | Pseidonīms = {{flatlist| * Roach * Roachlxrd }} | Vārds_orig = }} '''Rihards Jānis Ķullītis''', zināms kā '''PRUSAX''', ir [[latvieši|latviešu]] [[reperis]] un dziesmu autors. [[New Wavy|''New Wavy'']] un [[BANDA BANDA|''BANDA BANDA'']] dalībnieks. == Biogrāfija == Muzikālo darbību uzsāka 2017. gadā, izlaižot debijas dziesmu ''XVIZITS''. Plašāk pazīstams kā viens no apvienību ''[[New Wavy]]'' un ''[[BANDA BANDA]]'' dalībniekiem, gūstot popularitāti ar tādām dziesmām kā "[[Sporta Stundas|''Sporta Stundas'']]", "[[Pirmais Līgā|''Pirmais Līgā'']]" un "[[Repa Spēles Terorists|''Repa Spēles Terorists'']]". 2019. gadā ''PRUSAX'' izdeva savu debijas albumu "''[[A+]]''" ar 14 dziesmām,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6784874/huli-mana-zivi-ir-kauli-jaunais-reperis-prusax-izdod-debijas-albumu|title="Huļi manā zivī ir kauli". Jaunais reperis Prusax izdod debijas albumu|website=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2022|6|7||bez}}|date={{dat|2019|9|23||bez}}}}</ref> kuru prezentācijas koncerts notika 11. oktobrī klubā ''de flou''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/6800066/foto-nepiedienigi-zesti-un-izlieti-dzerieni-reperis-prusax-prezente-debijas-albumu|title=Foto: Nepiedienīgi žesti un izlieti dzērieni. Reperis Prusax prezentē debijas albumu|website=[[Apollo (portāls)|Apollo]]|accessdate={{dat|2022|6|7||bez}}|date={{dat|2019|10|12||bez}}}}</ref> == Diskogrāfija == === Solo albumi === * ''[[A+]]'' (2019) * ''TJZ (TBA)'' === Singli === * ''XVIZITS'' (2017; ar [[Püce|''Püce'']]) * ''Sporta Stundas'' (2017; ar ''[[New Wavy]]'') * ''Pirmais Līgā'' (2018) * ''Repa Spēles Terorists'' (2019) * ''[[Arigato]]'' (2019; ar ''[[Steps]]'') * ''[[Moshpit]]'' (2019) * ''[[Autopilots (singls)|Autopilots]]'' (2020; ar ''[[Steps]]'') * ''[[Palī Dzēs]]'' (2020; ar [[Zelma Jēgere|''VIŅA'']]) * ''[[Nemīz, būs OK!]]'' (2021) * ''[[W (Kā pienākās)]]'' (2022) == Mūzikas video == * ''[https://www.youtube.com/watch?v=aNjnRpFUD-I XVIZITS]'' (2017; ar [[Püce|''Püce'']]) * [https://www.youtube.com/watch?v=Ay0fsCdLkHo&t=0s ''Sporta Stundas''] (2017; ar ''[[New Wavy]]'') * ''[https://www.youtube.com/watch?v=km9wTjOtNw4 Pirmais Līgā]'' (2018) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=kAfUWkgZL6A Repa Spēles Terorists]'' (2019) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=eTawaawxqYU Arigato]'' (2019; ar ''[[Steps]]'') * ''[https://www.youtube.com/watch?v=ie3U07rgKA4 Moshpit]'' (2019) * [https://www.youtube.com/watch?v=mv8vKgYSsto ''Tev Nav Vietas Šeit''] (2019) * [https://www.youtube.com/watch?v=VM67qffsR4U ''Autopilots''] (2020; ar ''[[Steps]]'') * ''[https://www.youtube.com/watch?v=_JbS0_f-cXQ OK!]'' (2021) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=LMQ4dQQCvXc W (Kā pienākas)]'' (2022) === Citi mūzikas video === * ''[https://www.youtube.com/watch?v=6IEcdofH_Fw FLEXKURSIJA]'' (2018; no ''[[Singapūras Satīns]])'' * [https://www.youtube.com/watch?v=bWtqrRkDrjc ''ZOMBIE''] (2018; no ''[[Pavlo]]'' un ''PRUSAX'') *[https://www.youtube.com/watch?v=DqI4wlYAWUU ''GANGx100''] (2021; no ''[[BANDA BANDA]])'' *''[https://www.youtube.com/watch?v=Lz0Ine2yNFU LIELAIS FLEXXX]'' (2021'';'' no [[Ozols (reperis)|''Ozols'']]) == Nominācijas == * ''Latvijas mūzikas ierakstu gada balva par debiju'' (2020) * ''Latvijas mūzikas ierakstu gada balva par hiphopa albumu'' (2020) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://twitter.com/itsprusax ''Twitter'' profils] * [https://www.instagram.com/itsprusax/ ''Instagram'' profils] * [https://www.facebook.com/Prusax ''Facebook'' profils] * [https://soundcloud.com/itsprusax ''SoundCloud'' profils] * [https://www.youtube.com/channel/UCk-UhfJyQYh1BCyckWoohfQ ''YouTube'' profils] [[Kategorija:Latviešu reperi]] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par mūziķiem]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] {{DEFAULTSORT:PRUSAX}} 72qfi9rkf1vxz34ejzq3lauyp461fpc 3661301 3661300 2022-07-26T20:25:46Z 2A03:EC00:B194:32A4:6D63:2F04:D60:1162 Nomināciju precizēšana wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = PRUSAX | Attēls = PRUSAX 2.jpg | Att_izm = | Apraksts = PRUSAX 2022. gadā | Fons = grupa | Dz_vārds = Rihards Jānis Ķullītis | Dzimis = 20. maijs 1996. gads (26 gadi) | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Žanrs = [[hiphops]], [[popmūzika]] | Nodarbošanās = [[reperis]] | Gadi = [[2016]]—pašlaik | Izdevējkompānija = [[New Wavy Records]]<br />''[[Universal Music Group]]'' | Darbojies_arī = ''[[xantikvariāts]]''<br />''[[Trench Mafia Locco]]''<br />''[[New Wavy]]''<br />[[Ozols (reperis)|Ozols]]<br />''[[Steps]]'' <br /> [[rolands če]] | Mlapa = | Dzimums = V | Pseidonīms = {{flatlist| * Roach * Roachlxrd }} | Vārds_orig = }} '''Rihards Jānis Ķullītis''', zināms kā '''PRUSAX''', ir [[latvieši|latviešu]] [[reperis]] un dziesmu autors. [[New Wavy|''New Wavy'']] un [[BANDA BANDA|''BANDA BANDA'']] dalībnieks. == Biogrāfija == Muzikālo darbību uzsāka 2017. gadā, izlaižot debijas dziesmu ''XVIZITS''. Plašāk pazīstams kā viens no apvienību ''[[New Wavy]]'' un ''[[BANDA BANDA]]'' dalībniekiem, gūstot popularitāti ar tādām dziesmām kā "[[Sporta Stundas|''Sporta Stundas'']]", "[[Pirmais Līgā|''Pirmais Līgā'']]" un "[[Repa Spēles Terorists|''Repa Spēles Terorists'']]". 2019. gadā ''PRUSAX'' izdeva savu debijas albumu "''[[A+]]''" ar 14 dziesmām,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6784874/huli-mana-zivi-ir-kauli-jaunais-reperis-prusax-izdod-debijas-albumu|title="Huļi manā zivī ir kauli". Jaunais reperis Prusax izdod debijas albumu|website=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2022|6|7||bez}}|date={{dat|2019|9|23||bez}}}}</ref> kuru prezentācijas koncerts notika 11. oktobrī klubā ''de flou''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/6800066/foto-nepiedienigi-zesti-un-izlieti-dzerieni-reperis-prusax-prezente-debijas-albumu|title=Foto: Nepiedienīgi žesti un izlieti dzērieni. Reperis Prusax prezentē debijas albumu|website=[[Apollo (portāls)|Apollo]]|accessdate={{dat|2022|6|7||bez}}|date={{dat|2019|10|12||bez}}}}</ref> == Diskogrāfija == === Solo albumi === * ''[[A+]]'' (2019) * ''TJZ (TBA)'' === Singli === * ''XVIZITS'' (2017; ar [[Püce|''Püce'']]) * ''Sporta Stundas'' (2017; ar ''[[New Wavy]]'') * ''Pirmais Līgā'' (2018) * ''Repa Spēles Terorists'' (2019) * ''[[Arigato]]'' (2019; ar ''[[Steps]]'') * ''[[Moshpit]]'' (2019) * ''[[Autopilots (singls)|Autopilots]]'' (2020; ar ''[[Steps]]'') * ''[[Palī Dzēs]]'' (2020; ar [[Zelma Jēgere|''VIŅA'']]) * ''[[Nemīz, būs OK!]]'' (2021) * ''[[W (Kā pienākās)]]'' (2022) == Mūzikas video == * ''[https://www.youtube.com/watch?v=aNjnRpFUD-I XVIZITS]'' (2017; ar [[Püce|''Püce'']]) * [https://www.youtube.com/watch?v=Ay0fsCdLkHo&t=0s ''Sporta Stundas''] (2017; ar ''[[New Wavy]]'') * ''[https://www.youtube.com/watch?v=km9wTjOtNw4 Pirmais Līgā]'' (2018) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=kAfUWkgZL6A Repa Spēles Terorists]'' (2019) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=eTawaawxqYU Arigato]'' (2019; ar ''[[Steps]]'') * ''[https://www.youtube.com/watch?v=ie3U07rgKA4 Moshpit]'' (2019) * [https://www.youtube.com/watch?v=mv8vKgYSsto ''Tev Nav Vietas Šeit''] (2019) * [https://www.youtube.com/watch?v=VM67qffsR4U ''Autopilots''] (2020; ar ''[[Steps]]'') * ''[https://www.youtube.com/watch?v=_JbS0_f-cXQ OK!]'' (2021) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=LMQ4dQQCvXc W (Kā pienākas)]'' (2022) === Citi mūzikas video === * ''[https://www.youtube.com/watch?v=6IEcdofH_Fw FLEXKURSIJA]'' (2018; no ''[[Singapūras Satīns]])'' * [https://www.youtube.com/watch?v=bWtqrRkDrjc ''ZOMBIE''] (2018; no ''[[Pavlo]]'' un ''PRUSAX'') *[https://www.youtube.com/watch?v=DqI4wlYAWUU ''GANGx100''] (2021; no ''[[BANDA BANDA]])'' *''[https://www.youtube.com/watch?v=Lz0Ine2yNFU LIELAIS FLEXXX]'' (2021'';'' no [[Ozols (reperis)|''Ozols'']]) == Nominācijas == * ''Mūzikas ierakstu gada balva „Zelta Mikrofons” - Debija'' (2020) * ''Mūzikas ierakstu gada balva „Zelta Mikrofons” - Hiphopa mūzikas albums'' (2020) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://twitter.com/itsprusax ''Twitter'' profils] * [https://www.instagram.com/itsprusax/ ''Instagram'' profils] * [https://www.facebook.com/Prusax ''Facebook'' profils] * [https://soundcloud.com/itsprusax ''SoundCloud'' profils] * [https://www.youtube.com/channel/UCk-UhfJyQYh1BCyckWoohfQ ''YouTube'' profils] [[Kategorija:Latviešu reperi]] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par mūziķiem]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] {{DEFAULTSORT:PRUSAX}} ql0hxd02jc5npxsyuq2elduek0y73ta New Wavy 0 513994 3661302 3641294 2022-07-26T20:27:09Z 2A03:EC00:B194:32A4:6D63:2F04:D60:1162 Dalībnieku labošana wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''New Wavy'' | Attēls = New WavyNew WavyNew Wavy.jpg | Att_izm = | Apraksts = Grupas logo | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Žanrs = [[hiphops]] | Gadi = 2016—pašlaik | Izdevējkompānija = ''New Wavy Records'' | Mlapa = | Dalībnieki = [[Teacha]]<br />[[PRUSAX]]<br />[[Steps]]<br />[[MC Apšaude]]<br />[[Svēte (reperis)|Svēte]] | Vārds_orig = | Dzimums = V | Darbojies_arī = [[Singapūras Satīns]] }} '''''New Wavy''''' ir 2016. gadā dibināta [[latvieši|latviešu]] repa supergrupa. Grupas sastāvā ir ''[[Teacha]]'', ''[[Prusax|PRUSAX]]'', [[Steps]], [[MC Apšaude]], [[Svēte (reperis)|Svēte]] un [[Lessijs]]. == Biogrāfija == Grupas pirmais miksteips ar nosaukumu "[[Noķer Vilni (albums)|Noķer Vilni]]" tika izlaists 2017. gada 15. decembrī, kam sekoja 2018. gada 15. janvāra izdotais miksteips "[[Komodo (albums)|Komodo]]". Vēlāk tajā gadā iznāca grupas otrais miksteips ar nosaukumu "[[Jaunais Vilnis (albums)|Jaunais Vilnis]]", iznācis 2018. gada 28. maijā. Tad 2018. gada beigās, trešais miksteips tika izlikts ārā, "[[Banda (albums)|Banda]]" kur piedalījās tikai [[rolands če]] un ''[[xantikvariāts]]''. Iedvesmojoties no lamatu dzīves un huligānu ikdienas, vietējiem hiphopa veterāniem kā Eliots un [[Ansis]], kā arī ņemot piemērus no rietumu augstākās kvalitātes siržu lauzēju mūzikas ''New Wavy'' ir gatavi atstāt pamatīgu triecienu un izveidot unikālu skanējumu. Sākot ar hitu "Jaunais" 2016. gada decembrī, ''New Wavy'' soli pa solim nostiprina savu vietu [[Latvija]]s [[mūzika]]s un modes arēnās. == Diskogrāfija == === Albumi === * [[Noķer Vilni (albums)|Noķer Vilni]] (2017) * [[Komodo (albums)|Komodo]] (2018) * [[Jaunais Vilnis (albums)|Jaunais Vilnis]] (2018) * [[Banda (albums)|Banda]] (2018) === Singli === * ''Jaunais'' (2016; [[Steps]]) * ''Viņi Grib Flexot'' (2017; [[Steps]] & [[Teacha]]) * ''Šajā Pusē'' (2017; [[Steps]]) * ''Pestītājs'' (2017; [[MC Apšaude]]) * ''Tu Man Besī'' (2017; [[Teacha]] & [[Svēte (reperis)|Svēte]]) * ''Aloe Vera'' (2017; [[Prusax|PRUSAX]] & [[Püce]]) * ''Bemasā'' (2017; [[Jānz]]) * ''Madonna'' (2017; [[Teacha]]) * ''Meties Ceļos'' (2017; [[MC Apšaude]]) * ''Sūdien Savi Sūdi'' (2017; [[PRUSAX]], [[Püce]] & [[6ļami]]) * ''Sporta Stundas'' (2017; [[PRUSAX]]) * ''Costum Jaka'' (2018; [[Teacha]]) * ''Vilšanās'' (2018; [[Steps]], [[Teacha]] & [[Svēte (reperis)|Svēte]]) * ''Spēles'' (2018; [[Teacha]] & [[MC Apšaude]]) * ''Tirgo'' (2018; [[Steps]]) * ''Pa Labi Pa Kreisi'' (2018; [[rolands če]], [[xantikvariāts]] & [[Sunny Boy]]) * ''Volejbola Bumbas'' (2018; [[Teacha]], [[Prusax|PRUSAX]] & [[rolands če]]) == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/NewWavy Oficiālā ''Facebook'' lapa] * [https://www.instagram.com/newwavy/?hl=en Oficiālais ''Instagram'' konts] * [https://www.youtube.com/c/NewWavyRecords Oficiālais ''YouTube'' kanāls] [[Kategorija:Latvijas hiphopa grupas]] 5kkvsu3fpjwdllrgkejrjf9x0xblt1r 2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona 0 514477 3661374 3658934 2022-07-27T06:11:59Z Vylks 50297 /* 2. kvalifikācijas kārta */ wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste | title = 2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona | league = [[UEFA Čempionu līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Istanbul Atatürk Olympic Stadium 1.jpg | pixels = 250 | caption = [[Ataturka Olimpiskais stadions]] [[Stambula|Stambulā]], kur notiks fināls | duration = | no_of_teams = 32 (grupu turnīrs)<br />78 (ieskaitot kvalifikāciju) | attendance = | TV = | draft = | draft_link = | top_pick = | picked_by = | season = | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Čempionu līga]]s | pag_sez = [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|←&nbsp;2021.—2022.]] | nak_sez = ''[[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023.—2024.&nbsp;→]]'' }} '''2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona''' ir Eiropas spēcīgākā [[futbols|futbola]] klubu turnīra 68. sezona un 31. ar [[UEFA Čempionu līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar priekšsacīkšu kārtu {{dat|2022|6|21||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 24. augustam. Grupu turnīrs sāksies {{dat|2022|9|6||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2023|6|10||bez}} ar finālu [[Ataturka Olimpiskais stadions|Ataturka Olimpiskajā stadionā]] [[Stambula|Stambulā]], Turcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0271-142ef4c4d9e4-ba6d9cd2db69-1000--where-is-the-2023-final/ |title=2023 UEFA Champions League final: Istanbul |date={{dat|2022|6|6|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}</ref> No 2022.—2023. gada sezonas UEFA rīkotajiem turnīriem ir izslēgti [[Krievija]]s klubi tās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukuma Ukrainā]] dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/insideuefa/mediaservices/mediareleases/news/0275-150c9887cacb-882c686f407f-1000/ |title=UEFA decisions for upcoming competitions relating to the ongoing suspension of Russian national teams and clubs |date={{dat|2022|5|2|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}</ref> 2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas uzvarētāji iegūs tiesības spēlēt 2023. gada [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausā]], kur tiksies ar [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas]] uzvarētājiem, kā arī varēs spēlēt nākamās sezonas Čempionu līgas grupu turnīrā, ja nebūs kvalificējušies. == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0271-142f3fd58879-cb7c5a6fdf79-1000--2022-23-match-and-draw-dates/ |title=2022/23 UEFA Champions League: Matches, draws, final |date={{dat|2022|6|6||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="5"|Kvalifikācija |Priekšsacīkšu kārta |2022. gada 7. jūnijs |2022. gada 21. jūnijs (pusfināli) |2022. gada 24. jūnijs (fināls) |- |1. kvalifikācijas kārta |2022. gada 14. jūnijs |2022. gada 5.—6. jūlijs |2022. gada 12.—13. jūlijs |- |2. kvalifikācijas kārta |2022. gada 15. jūnijs |2022. gada 19.—20. jūlijs |2022. gada 26.—27. jūlijs |- |3. kvalifikācijas kārta |2022. gada 18. jūlijs |2022. gada 2.—3. augusts |2022. gada 9. augusts |- |Izslēgšanas kārta |2022. gada 1. augusts |2022. gada 16.—17. augusts |2022. gada 23.—24. augusts |- |rowspan="6"|Grupu turnīrs |1. kārta |rowspan="6"|2022. gada 25. augusts |colspan="2"|2022. gada 6.—7. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2022. gada 13.—14. septembris |- |3. kārta |colspan="2"|2022. gada 4.—5. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2022. gada 11.—12. oktobris |- |5. kārta |colspan="2"|2022. gada 25.—26. oktobris |- |6. kārta |colspan="2"|2022. gada 1.—2. novembris |- |rowspan="4"|Izslēgšanas spēles |Astotdaļfināli |2022. gada 7. novembris |2023. gada 14.—15. un 21.—22. februāris |2023. gada 7.—8. un 14.—15. marts |- |Ceturtdaļfināli |rowspan="3"|2023. gada 17. marts |2023. gada 11.—12. aprīlis |2023. gada 18.—19. aprīlis |- |Pusfināli |2023. gada 9.—10. maijs |2023. gada 17.—17. maijs |- |Fināls |colspan="2"|2023. gada 10. maijs, [[Ataturka Olimpiskais stadions]], [[Stambula]] |} == Kvalifikācija == === Priekšsacīkšu kārta === Priekšsacīkšu kārtas izloze notika {{dat|2022|6|7||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154caa18201a-0684d14f9afc-1000--preliminary-round-draw-result/ |title=UEFA Champions League preliminary round draw |website=UEFA.com |language=en |date=7 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}</ref> Pusfināli tika aizvadīti 21. jūnijā, bet priekšsacīkšu kārtas fināls notika 24. jūnijā. Fināla uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 1. kvalifikācijas kārtā, bet pārējās komandas sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā. {{OneLegStart}} |- !colspan=3|Pusfināli {{OneLegResult|[[FCI Levadia]]|EST|1–6|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]'''|ISL}} {{OneLegResult|[[Società Polisportiva La Fiorita|La Fiorita]]|SMR|1–2|'''[[Inter Club d'Escaldes]]'''|AND}} |- !colspan=3|Fināls {{OneLegResult|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|0–1|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]'''|ISL}} |} === 1. kvalifikācijas kārta === 1. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2022|6|14||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154cc25545c1-6471a679f56f-1000--first-qualifying-round-draw-results/|title=UEFA Champions League first qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en |date=14 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 5.—6. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 12.—13. jūlijā. Uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 2. kvalifikācijas kārtā, bet zaudētāji sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[FC Pyunik|Pyunik]]'''|ARM|2–2 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[CFR Cluj]]|ROU|0–0|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[NK Maribor|Maribor]]'''|SVN|2–0|[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]|BLR|0–0|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]'''|BUL|3–0|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska Nikšić]]|MNE|2–0|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[F91 Dudelange]]'''|LUX|3–1|[[KF Tirana|Tirana]]|ALB|1–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[FC Tobol|Tobol]]|KAZ|1–5|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|0–0|1–5}} {{TwoLegResult|'''[[Malmö FF]]'''|SWE|6–5|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]|ISL|3–2|3–3}} {{TwoLegResult|[[FC Ballkani|Ballkani]]|KOS|1–2|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|1–1|0–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]'''|FIN|2–2 (5–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK RFS|RFS]]|LVA|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|4–3|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]|FRO|3–0|1–3}} {{TwoLegResult|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|1–2|'''[[Linfield F.C.|Linfield]]'''|NIR|1–0|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]'''|IRL|3–0|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]|MLT|3–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[Lech Poznań]]|POL|2–5|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|1–0|1–5}} {{TwoLegResult|'''[[KF Shkupi|Shkupi]]'''|MKD|3–2|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|3–0|0–2}} {{TwoLegResult|[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski]]|BIH|0–1|'''[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]'''|MDA|0–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|2–1|[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]]|GEO|0–0|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === 2. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2022|6|15||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154cc64bc0ba-584fac8baef8-1000--second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League second qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=15 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 19.—20. jūlijā, bet atbildes spēles būs 26.—27. jūlijā. Uzvarētāji kvalificēsies 3. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas]] trešajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN||[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|1–2|{{small|27. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|3–2|[[KF Shkupi|Shkupi]]|MKD|2–2|1–0}} {{TwoLegResult|[[Qarabağ FK|Qarabağ]]|AZE||[[FC Zürich|Zürich]]|SUI|3–2|{{small|27. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]|FIN|1–7|'''[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]'''|CZE|1–2|0–5}} {{TwoLegResult|[[Linfield F.C.|Linfield]]|WAL||[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|1–0|{{small|27. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[FK Žalgiris|Žalgiris]]|LTU||[[Malmö FF]]|SWE|1–0|{{small|27. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]'''|BUL|4–2|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|3–0|1–2}} {{TwoLegResult|[[NK Maribor|Maribor]]|SVN|0–1|'''[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]'''|MDA|0–0|0–1}} {{TwoLegResult|[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]|ISR||[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|1–1|{{small|27. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|'''[[FC Pyunik|Pyunik]]'''|ARM|4–2|[[F91 Dudelange]]|LUX|0–1|4–1}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|'''[[FC Midtjylland|Midtjylland]]'''|DEN|2–2 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]|CYP|1–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|UKR||[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|0–0|{{small|27. jūlijā}}}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]/[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]] uzvarētāji|<!--ISR/GRE-->||[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|CYP|{{small|2.—3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Zürich|Zürich]]/[[Qarabağ FK|Qarabağ]] uzvarētāji|<!--SUI/AZE-->||[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]/[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] uzvarētāji|<!--HUN/SVK-->|{{small|2.—3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]/[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]] uzvarētāji|<!--BUL/IRL-->||[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]/[[KF Shkupi|Shkupi]] uzvarētāji|<!--CRO/MKD-->|{{small|2.—3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[NK Maribor|Maribor]]/[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]] uzvarētāji|<!--SVN/MDA-->||[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]/[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]] uzvarētāji|<!--FIN/CZE-->|{{small|2.—3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Linfield F.C.|Linfield]]/[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]] uzvarētāji|<!--NIR/NOR-->||[[FK Žalgiris|Žalgiris]]/[[Malmö FF]] uzvarētāji|<!--LTU/SWE-->|{{small|2.—3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Belgradas "Crvena Zvezda"|Crvena Zvezda]]|SRB||[[FC Pyunik|Pyunik]]/[[F91 Dudelange]] uzvarētāji|<!--ARM/LUX-->|{{small|2.—3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA||[[PSV Eindhoven]]|NED|{{small|2.—3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]/[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]] uzvarētāji|<!--UKR/TUR-->||[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|{{small|2.—3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL||[[Rangers F.C.|Rangers]]|SCO|{{small|2.—3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR||[[FC Midtjylland|Midtjylland]]/[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]] uzvarētāji|<!--DEN/CYP-->|{{small|2.—3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.uefa.com/uefachampionsleague/index.html Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{UEFA Čempionu līgas sezonas}} [[Kategorija:2022. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:2023. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līga]] 1awqqz9ei19qf0iimc5w4w9ojks8ph4 3661376 3661374 2022-07-27T06:14:36Z Vylks 50297 /* 3. kvalifikācijas kārta */ wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste | title = 2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona | league = [[UEFA Čempionu līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Istanbul Atatürk Olympic Stadium 1.jpg | pixels = 250 | caption = [[Ataturka Olimpiskais stadions]] [[Stambula|Stambulā]], kur notiks fināls | duration = | no_of_teams = 32 (grupu turnīrs)<br />78 (ieskaitot kvalifikāciju) | attendance = | TV = | draft = | draft_link = | top_pick = | picked_by = | season = | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Čempionu līga]]s | pag_sez = [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|←&nbsp;2021.—2022.]] | nak_sez = ''[[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023.—2024.&nbsp;→]]'' }} '''2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona''' ir Eiropas spēcīgākā [[futbols|futbola]] klubu turnīra 68. sezona un 31. ar [[UEFA Čempionu līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar priekšsacīkšu kārtu {{dat|2022|6|21||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 24. augustam. Grupu turnīrs sāksies {{dat|2022|9|6||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2023|6|10||bez}} ar finālu [[Ataturka Olimpiskais stadions|Ataturka Olimpiskajā stadionā]] [[Stambula|Stambulā]], Turcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0271-142ef4c4d9e4-ba6d9cd2db69-1000--where-is-the-2023-final/ |title=2023 UEFA Champions League final: Istanbul |date={{dat|2022|6|6|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}</ref> No 2022.—2023. gada sezonas UEFA rīkotajiem turnīriem ir izslēgti [[Krievija]]s klubi tās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukuma Ukrainā]] dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/insideuefa/mediaservices/mediareleases/news/0275-150c9887cacb-882c686f407f-1000/ |title=UEFA decisions for upcoming competitions relating to the ongoing suspension of Russian national teams and clubs |date={{dat|2022|5|2|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}</ref> 2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas uzvarētāji iegūs tiesības spēlēt 2023. gada [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausā]], kur tiksies ar [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas]] uzvarētājiem, kā arī varēs spēlēt nākamās sezonas Čempionu līgas grupu turnīrā, ja nebūs kvalificējušies. == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0271-142f3fd58879-cb7c5a6fdf79-1000--2022-23-match-and-draw-dates/ |title=2022/23 UEFA Champions League: Matches, draws, final |date={{dat|2022|6|6||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="5"|Kvalifikācija |Priekšsacīkšu kārta |2022. gada 7. jūnijs |2022. gada 21. jūnijs (pusfināli) |2022. gada 24. jūnijs (fināls) |- |1. kvalifikācijas kārta |2022. gada 14. jūnijs |2022. gada 5.—6. jūlijs |2022. gada 12.—13. jūlijs |- |2. kvalifikācijas kārta |2022. gada 15. jūnijs |2022. gada 19.—20. jūlijs |2022. gada 26.—27. jūlijs |- |3. kvalifikācijas kārta |2022. gada 18. jūlijs |2022. gada 2.—3. augusts |2022. gada 9. augusts |- |Izslēgšanas kārta |2022. gada 1. augusts |2022. gada 16.—17. augusts |2022. gada 23.—24. augusts |- |rowspan="6"|Grupu turnīrs |1. kārta |rowspan="6"|2022. gada 25. augusts |colspan="2"|2022. gada 6.—7. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2022. gada 13.—14. septembris |- |3. kārta |colspan="2"|2022. gada 4.—5. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2022. gada 11.—12. oktobris |- |5. kārta |colspan="2"|2022. gada 25.—26. oktobris |- |6. kārta |colspan="2"|2022. gada 1.—2. novembris |- |rowspan="4"|Izslēgšanas spēles |Astotdaļfināli |2022. gada 7. novembris |2023. gada 14.—15. un 21.—22. februāris |2023. gada 7.—8. un 14.—15. marts |- |Ceturtdaļfināli |rowspan="3"|2023. gada 17. marts |2023. gada 11.—12. aprīlis |2023. gada 18.—19. aprīlis |- |Pusfināli |2023. gada 9.—10. maijs |2023. gada 17.—17. maijs |- |Fināls |colspan="2"|2023. gada 10. maijs, [[Ataturka Olimpiskais stadions]], [[Stambula]] |} == Kvalifikācija == === Priekšsacīkšu kārta === Priekšsacīkšu kārtas izloze notika {{dat|2022|6|7||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154caa18201a-0684d14f9afc-1000--preliminary-round-draw-result/ |title=UEFA Champions League preliminary round draw |website=UEFA.com |language=en |date=7 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}</ref> Pusfināli tika aizvadīti 21. jūnijā, bet priekšsacīkšu kārtas fināls notika 24. jūnijā. Fināla uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 1. kvalifikācijas kārtā, bet pārējās komandas sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā. {{OneLegStart}} |- !colspan=3|Pusfināli {{OneLegResult|[[FCI Levadia]]|EST|1–6|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]'''|ISL}} {{OneLegResult|[[Società Polisportiva La Fiorita|La Fiorita]]|SMR|1–2|'''[[Inter Club d'Escaldes]]'''|AND}} |- !colspan=3|Fināls {{OneLegResult|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|0–1|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]'''|ISL}} |} === 1. kvalifikācijas kārta === 1. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2022|6|14||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154cc25545c1-6471a679f56f-1000--first-qualifying-round-draw-results/|title=UEFA Champions League first qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en |date=14 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 5.—6. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 12.—13. jūlijā. Uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 2. kvalifikācijas kārtā, bet zaudētāji sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[FC Pyunik|Pyunik]]'''|ARM|2–2 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[CFR Cluj]]|ROU|0–0|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[NK Maribor|Maribor]]'''|SVN|2–0|[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]|BLR|0–0|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]'''|BUL|3–0|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska Nikšić]]|MNE|2–0|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[F91 Dudelange]]'''|LUX|3–1|[[KF Tirana|Tirana]]|ALB|1–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[FC Tobol|Tobol]]|KAZ|1–5|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|0–0|1–5}} {{TwoLegResult|'''[[Malmö FF]]'''|SWE|6–5|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]|ISL|3–2|3–3}} {{TwoLegResult|[[FC Ballkani|Ballkani]]|KOS|1–2|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|1–1|0–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]'''|FIN|2–2 (5–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK RFS|RFS]]|LVA|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|4–3|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]|FRO|3–0|1–3}} {{TwoLegResult|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|1–2|'''[[Linfield F.C.|Linfield]]'''|NIR|1–0|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]'''|IRL|3–0|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]|MLT|3–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[Lech Poznań]]|POL|2–5|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|1–0|1–5}} {{TwoLegResult|'''[[KF Shkupi|Shkupi]]'''|MKD|3–2|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|3–0|0–2}} {{TwoLegResult|[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski]]|BIH|0–1|'''[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]'''|MDA|0–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|2–1|[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]]|GEO|0–0|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === 2. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2022|6|15||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154cc64bc0ba-584fac8baef8-1000--second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League second qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=15 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 19.—20. jūlijā, bet atbildes spēles būs 26.—27. jūlijā. Uzvarētāji kvalificēsies 3. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas]] trešajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN||[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|1–2|{{small|27. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|3–2|[[KF Shkupi|Shkupi]]|MKD|2–2|1–0}} {{TwoLegResult|[[Qarabağ FK|Qarabağ]]|AZE||[[FC Zürich|Zürich]]|SUI|3–2|{{small|27. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]|FIN|1–7|'''[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]'''|CZE|1–2|0–5}} {{TwoLegResult|[[Linfield F.C.|Linfield]]|WAL||[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|1–0|{{small|27. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[FK Žalgiris|Žalgiris]]|LTU||[[Malmö FF]]|SWE|1–0|{{small|27. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]'''|BUL|4–2|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|3–0|1–2}} {{TwoLegResult|[[NK Maribor|Maribor]]|SVN|0–1|'''[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]'''|MDA|0–0|0–1}} {{TwoLegResult|[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]|ISR||[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|1–1|{{small|27. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|'''[[FC Pyunik|Pyunik]]'''|ARM|4–2|[[F91 Dudelange]]|LUX|0–1|4–1}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|'''[[FC Midtjylland|Midtjylland]]'''|DEN|2–2 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]|CYP|1–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|UKR||[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|0–0|{{small|27. jūlijā}}}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]/[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]] uzvarētāji|<!--ISR/GRE-->||[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|CYP|{{small|2.—3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Zürich|Zürich]]/[[Qarabağ FK|Qarabağ]] uzvarētāji|<!--SUI/AZE-->||[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]/[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] uzvarētāji|<!--HUN/SVK-->|{{small|2.—3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|BUL||[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO|{{small|2.—3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]|MDA||[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE|{{small|2.—3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Linfield F.C.|Linfield]]/[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]] uzvarētāji|<!--NIR/NOR-->||[[FK Žalgiris|Žalgiris]]/[[Malmö FF]] uzvarētāji|<!--LTU/SWE-->|{{small|2.—3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Belgradas "Crvena Zvezda"|Crvena Zvezda]]|SRB||[[FC Pyunik|Pyunik]]|ARM|{{small|3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA||[[PSV Eindhoven]]|NED|{{small|2. augustā}}|{{small|9. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]/[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]] uzvarētāji|<!--UKR/TUR-->||[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|{{small|2.—3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL||[[Rangers F.C.|Rangers]]|SCO|{{small|2. augustā}}|{{small|9. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR||[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN|{{small|2. augustā}}|{{small|9. augustā}}}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.uefa.com/uefachampionsleague/index.html Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{UEFA Čempionu līgas sezonas}} [[Kategorija:2022. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:2023. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līga]] 5fkitplsup5s9twvbef2s1o1d1m9dmh Žans Luijs Trentiņāns 0 514807 3661440 3637880 2022-07-27T08:37:26Z Apekribo 48114 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Žans Luijs Trentiņāns | vārds_orig = ''Jean-Louis Trintignant'' | attēls = Jean-Louis Trintignant Cannes 2012.jpg | att_izmērs = | komentārs = Trentiņāns 2012. gada Kannu kinofestivālā. | dz vārds = Žans Luijs Ksavjērs Trentiņāns | dz datums = {{dat|1930|12|11}} | dz vieta = {{vieta|Francija|Voklīza|Pulenka}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2022|6|17|1930|12|11}} | mirš vieta = {{vieta|Francija|Gāra|Juzesa}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, kinorežisors, sacīkšu braucējs | darbības gadi = 1951–2019 | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = * [[Stefāna Odrāna]] * ​(prec. 1954; šķ. 1956)​ * [[Nadīne Markāda]] * ​(prec. 1960; šķ. 1976)​ * Marianna Hofnere ​(prec. 2000) | bērni = 3, tostarp [[Marī Trentiņāna|Marī]] | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Žans Luijs Trentiņāns''' ({{val|fr|Jean-Louis Trintignant}}; dzimis {{dat|1930|12|11}}, miris {{dat|2022|6|17}}) bija franču aktieris. Viņa pirmā uzstāšanās uz skatuves bija 1951. gadā, un drīz vien viņu atzina par vienu no izcilākajiem [[Otrais pasaules karš|pēckara]] franču teātra aktieriem. Tāpat zināms ar galveno lomu atveidošanu daudzās klasiskajās Eiropas kinofilmās. Strādājis ar vairākiem izciliem sava laika režisoriem, piemēram, [[Rožē Vadims|Rožē Vadimu]], [[Kosts Gavrs|Kostu Gavru]], [[Klods Lelušs|Klodu Lelušu]], [[Klods Šabrols|Klodu Šabrolu]], [[Bernardo Bertoluči]], [[Ēriks Romērs|Ēriku Romēru]], [[Fransuā Trifo]], [[Kšištofs Keslovskis|Kšištofu Keslovski]] un [[Mihaels Hāneke|Mihaelu Hāneki]]. Pirmo kritiķu atzinību viņš ieguva ar lomu filmā ''[[Et Dieu... créa la femme]]'' (1956), kam sekoja veiksmīgas romantiskās lomas filmās "[[Vīrietis un sieviete]]" (''Un homme et une femme'', 1966) un ''[[Il grande silenzio]]'' (1968). Viņš ir ieguvis Sudraba lāci kā labākais aktieris 1968. gada [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls|Berlīnes Starptautiskajā kinofestivālā]] par lomu filmā ''[[L'Homme qui ment]]'' un Labākā aktiera balvu 1969. gada [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] par lomu Kosta Gavras filmā "[[Z (filma)|Z]]". Trentiņāns piedalījies tādās filmās kā ''[[Ma nuit chez Maud]]'' (1969), "[[Konformists]]" (''Il conformista'', 1970), "[[Trīs krāsas: sarkanā]]" (1994), un ''[[La Cité des enfants perdus]]'' (1995). Ieguvis [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kategorijā "Labākais aktieris" par lomu Mihaela Hānekes filmā "[[Mīlestība (filma)|Mīlestība]]" (2012). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Trentiņāns, Žans Luijs}} [[Kategorija:1930. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Francijas aktieri]] [[Kategorija:Franču kinoaktieri]] [[Kategorija:Francijas kinorežisori]] [[Kategorija:Francijas autosportisti]] [[Kategorija:Cēzara balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Eiropas Kino balvas ieguvēji]] oydax7pz7xs6ef9nhqh659e86s7kxwf Anrī Kokelēns 0 515352 3661373 3640675 2022-07-27T06:11:31Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Anrī Kokelēns | piktogramma_1 = Fencing pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Paukošana | vārds_orig = ''Henri Coquelin'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Anrī Žils Kokelēns | dzimtais vārds = | dz_dat = ''nav zināms'' | dz_viet = | mir_dat = ''nav zināms'' | mir_viet = | tautība = | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|Francija}} | sporta veids = [[paukošana]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Anrī Žils Kokelēns''' ({{val|fr|Henri Jules Coquelin}}; dzimšanas un miršanas datums ''nav zināms'') bija franču paukotājs, startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/21783 |title=Henri Coquelin |publisher=Olympedia |accessdate=2022. gada 28. jūnijs}}</ref> Kokelēns 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja divās paukošanas disciplīnās profesionāļiem — [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|paukošanā ar floreti]] un [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|paukošanā ar zobenu]]. Abās šajās disciplīnās viņš startēja tikai pirmajā kārtā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/co/henri-coquelin-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417200724/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/co/henri-coquelin-1.html |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 28. jūnijs |title=Henri Coquelin |accessdate=2022. gada 28. jūnijs}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://olympics.com/en/athletes/henri-coquelin-1 Anrī Kokelēns (''Olympics'' profils)] {{en ikona}} * [https://www.olympedia.org/athletes/21783 Anrī Kokelēns (''Olympedia'' profils)] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20200417200724/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/co/henri-coquelin-1.html Anrī Kokelēns (''Sports Reference'' profils)] {{en ikona}} {{DEFAULTSORT:Kokelēns, Anrī}} [[Kategorija:Francijas paukotāji]] [[Kategorija:Francijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Paukotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] ia8h6csw8k39ztt0h31jqlt1se5dqg9 Korens 0 516255 3661482 3646704 2022-07-27T11:29:59Z Papuass 88 Noņēma pāradresāciju uz [[Roberts Korens]] wikitext text/x-wiki '''Korens''' ir uzvārds. Personas ar šādu uzvārdu: * [[Kristijans Korens]] (''Kristijan Koren'', 1986) — Slovēnijas riteņbraucējs; * [[Roberts Korens]] (''Robert Koren'', 1980) — Slovēnijas futbolists. {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] k11bohnl9ozuk9mrugj9t6zt2z6cwsy Latvijas apriņķu ģerboņi 0 516311 3661082 3647164 2022-07-26T12:08:13Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{Commonscat → {{Commons using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki '''Latvijas [[Latvijas apriņķi|apriņķu]] [[Ģerbonis|ģerboņi]]''' tika ieviesti ar prezidenta lēmumiem 1936. un 1938. gadā. == Ģerboņu uzskaitījums == {| |valign=top| {| class="wikitable" !Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts!!Apraksts |- |[[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] ģerbonis |[[Attēls:Abrenes apriņķa ģerbonis.svg|96x96px]] |{{dat|1938|10|21||bez}}<ref name="Vēstnesis-321">[https://www.vestnesis.lv/ Latvijas Vēstnesis]: [https://www.vestnesis.lv/ta/id/50493 Latvijas ģerboņu līnijas]</ref> |Zelta laukā trīs zili linu ziedi.<ref name="Vēstnesis-321" /> |- |[[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] ģerbonis |[[Attēls:Aizputes apriņķa ģerbonis.svg|96x96px]] |{{dat|1938|10|21||bez}}<ref name="Vēstnesis-321" /> |Dalīts vairogs. Augšējā melnā laukā zelta zivs. Apakšējo daļu līmeniski aizpilda četri viļņveidīgi baļķi: sudrabs un zils pārmaiņus.<ref name="Vēstnesis-321" /> |- |[[Bauskas apriņķis|Bauskas apriņķa]] ģerbonis |[[Attēls:Bauskas rajona ģerbonis.svg|96x96px]] |{{dat|1936|06|30||bez}}<ref name="Vēstnesis-321" /> |Zilā laukā divi sudraba baļķi, kas iet šķērsām no apakšas labās un kreisās puses uz augšu, kur savienojas leņķī. Augšējā zilā daļā labā pusē — Bauskas pilsētas ģerbonis.<ref name="Vēstnesis-321" /> |- |[[Cēsu apriņķis|Bauskas apriņķa]] ģerbonis |[[Attēls:Cēsu rajona ģerbonis.svg|96x96px]] |{{dat|1938|10|21||bez}}<ref name="Vēstnesis-321" /> |Melnā laukā uz labo pusi pagriezies sudraba senlatvju jātnieks, ar paceltu āvu labajā rokā un vairogu valsts krāsās kreisajā rokā.<ref name="Vēstnesis-321" /> |- |[[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] ģerbonis |[[Attēls:Daugavpils apriņķa ģerbonis.svg|96x96px]] |{{dat|1938|10|21||bez}}<ref name="Vēstnesis-321" /> |Zils lauks, vidū skaldīts ar sudraba baļķi. Lauka kreisajā pusē augšā zelta lilija.<ref name="Vēstnesis-321" /> |- |[[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] ģerbonis |[[Attēls:Ilūkstes apriņķa ģerbonis.svg|96x96px]] |{{dat|1938|10|21||bez}}<ref name="Vēstnesis-321" /> |Skaldīts vairogs: labā puse sudraba, kreisā — zaļa. Katrā pusē viens ozols: zaļš uz sudraba un otrādi. Vairoga augšējā daļā vidū Ilūkstes pilsētas ģerbonis.<ref name="Vēstnesis-321" /> |- |[[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils apriņķa]] ģerbonis |[[Attēls:Jēkabpils apriņķa ģerbonis.svg|96x96px]] |{{dat|1938|10|21||bez}}<ref name="Vēstnesis-321" /> |Skaldīts vairogs. Labā puse sarkana, kreisā — melna. Augšā kreisajā stūrī Jēkabpils pilsētas ģerbonis.<ref name="Vēstnesis-321" /> |- |[[Jelgavas apriņķis|Jelgavas apriņķa]] ģerbonis |[[Attēls:Jelgavas apriņķa ģerbonis.svg|96x96px]] |{{dat|1938|10|21||bez}}<ref name="Vēstnesis-321" /> |Zilā laukā divi krusteniski zelta kviešu kūlīši. Virs tiem Jelgavas pilsētas ģerbonis.<ref name="Vēstnesis-321" /> |- |[[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas apriņķa]] ģerbonis |[[Attēls:Kuldīgas apriņķa ģerbonis.svg|96x96px]] |{{dat|1938|10|21||bez}}<ref name="Vēstnesis-321" /> |Zils lauks, no kreisās puses šķērsām dalīts ar sudraba lauztu baļķi. Katrā zilajā daļā sudraba zivs.<ref name="Vēstnesis-321" /> |- |[[Liepājas apriņķis|Liepājas apriņķa]] ģerbonis |[[Attēls:Liepājas apriņķa ģerbonis.svg|96x96px]] |{{dat|1938|10|21||bez}}<ref name="Vēstnesis-321" /> |Skaldīts vairogs. Augšā labajā pusē zilā laukā Liepājas pilsētas ģerbonis, kreisajā pusē sudraba laukā Grobiņas pilsētas ģerbonis. No vairoga pamata izaug liepa: sudrabs uz zila un otrādi.<ref name="Vēstnesis-321" /> |} |valign=top| {| class="wikitable !Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts!!Apraksts |- |[[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] ģerbonis |[[Attēls:Ludzas apriņķa ģerbonis.svg|96x96px]] |{{dat|1938|10|21||bez}}<ref name="Vēstnesis-321" /> |Skaldīts vairogs: labā puse sudraba, kreisā — zila. Augšā kreisajā stūrī Ludzas pilsētas ģerbonis.<ref name="Vēstnesis-321" /> |- |[[Madonas apriņķis|Madonas apriņķa]] ģerbonis |[[Attēls:Madonas rajona ģerbonis.svg|96x96px]] |{{dat|1938|10|21||bez}}<ref name="Vēstnesis-321" /> |Dalīts vairogs. Augšējā sarkanā daļā zelta ragota vērša piere. Apakšējā daļa zelta.<ref name="Vēstnesis-321" /> |- |[[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] ģerbonis |[[Attēls:Rēzeknes rajona ģerbonis.svg|96x96px]] |{{dat|1936|06|30||bez}}<ref name="Vēstnesis-321" /> |Zaļā laukā zelta vārpa — jumis. Virs tās sudraba dziju kamols.<ref name="Vēstnesis-321" /> |- |[[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] ģerbonis |[[Attēls:Rīgas rajona ģerbonis.svg|96x96px]] |{{dat|1936|06|30||bez}}<ref name="Vēstnesis-321" /> |Dalīts vairogs. Augšējā sudraba laukā uz labo pusi ejošs melns trīsmastu buru kuģis. Apakšējā melnā laukumā trīs zelta labības statiņas.<ref name="Vēstnesis-321" /> |- |[[Talsu apriņķis|Talsu apriņķa]] ģerbonis |[[Attēls:Talsu rajona ģerbonis.svg|96x96px]] |{{dat|1938|10|21||bez}}<ref name="Vēstnesis-321" /> |Zelta laukā zaļš vainags.<ref name="Vēstnesis-321" /> |- |[[Tukuma apriņķis|Tukuma apriņķa]] ģerbonis |[[Attēls:Tukuma rajona ģerbonis.svg|96x96px]] |{{dat|1938|10|21||bez}}<ref name="Vēstnesis-321" /> |Melnā laukā lēcienā uz labo pusi saslējies zelta staltradzis — briedis.<ref name="Vēstnesis-321" /> |- |[[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] ģerbonis |[[Attēls:Valkas rajona ģerbonis.svg|96x96px]] |{{dat|1938|10|21||bez}}<ref name="Vēstnesis-321" /> |Zelta laukā uz pakaļkājām pacēlies un uz labo pusi ejošs melns lācis.<ref name="Vēstnesis-321" /> |- |[[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] ģerbonis |[[Attēls:Valmieras apriņķa ģerbonis.svg|96x96px]] |{{dat|1936|06|30||bez}}<ref name="Vēstnesis-321" /> |Zelta laukā zaļš kalns ar zaļu ozolu.<ref name="Vēstnesis-321" /> |- |[[Ventspils apriņķis|Ventspils apriņķa]] ģerbonis |[[Attēls:Ventspils rajona ģerbonis.svg|96x96px]] |{{dat|1936|06|30||bez}}<ref name="Vēstnesis-321" /> |Zils lauks. Augšējā daļā zelta kviešu kūlītis, apakšējā — uz kreiso pusi ejoša zelta buru laiva.<ref name="Vēstnesis-321" /> |} |} == Skatīt arī == {{Commons|Coats of arms of counties of Latvia|Latvijas apriņķu ģerboni}} * [[Ģerbonis]] * [[Latvijas ģerbonis]] * [[Latvijas pagastu ģerboņi]] * [[Latvijas pilsētu ģerboņi]] * [[Latvijas novadu ģerboņi]] == Atsauces == {{atsauces|3}} [[Kategorija:Latvijas apriņķi| *]] [[Kategorija:Latvijas simboli|Apriņķu ģerboņi]] [[Kategorija:Ģerboņi]] bueihske2wk0gaj9f5z07t2fzm49aoj 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona 0 516681 3661379 3659025 2022-07-27T06:16:45Z Vylks 50297 /* 2. kvalifikācijas kārta */ wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste | title = 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona | league = [[UEFA Eiropas konferences līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Synot Tip Arena - Viktoria Plzen - FC Barcelona 0-4.jpg | pixels = 250 | caption = ''[[Eden Arena]]'' stadions [[Prāga|Prāgā]], kur norisināsies fināls | duration = | no_of_teams = Pamatturnīrs: 32 + 8<br />Kopā: 134 + 43 | attendance = | TV = | draft = | draft_link = | top_pick = | picked_by = | season = | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Eiropas konferences līga]]s | pag_sez = [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|←&nbsp;2021.—2022.]] | nak_sez = ''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2023.—2024.&nbsp;→]]'' }} '''2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona''' ir otrā [[UEFA Eiropas konferences līga]]s, trešā līmeņa Eiropas [[futbols|futbola]] klubu turnīra, sezona. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar pirmo kvalifikācijas kārtu {{dat|2022|7|5||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 25. augustam. Grupu turnīrs sāksies {{dat|2021|9|8||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2022|6|7||bez}} ar finālu ''[[Eden Arena]]'' stadionā (zināms arī kā ''Sinobo'' stadions) [[Prāga|Prāgā]], [[Čehija|Čehijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0275-15286fe28064-ad90bed5046e-1000--2023-uefa-europa-conference-league-final-prague/ |title=2023 UEFA Europa Conference League final: Prague |date={{dat|2022|6|28||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}</ref> 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas uzvarētāji iegūs tiesības spēlēt 2023.—2024. gada [[UEFA Eiropas līga]]s grupu turnīrā. == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2022.—2023. gada UEFA Eiropas konference līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0271-142f4c17015a-86d5502d5193-1000--2022-23-season-details/ |title=2022/23 UEFA Europa Conference League: Matches, draws, final |date={{dat|2022|6|28||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="4"|Kvalifikācija |1. kvalifikācijas kārta |2022. gada 14. jūnijs |2022. gada 5.—7. jūlijs |2022. gada 14. jūlijs |- |2. kvalifikācijas kārta |2022. gada 15. jūnijs |2022. gada 21. jūlijs |2022. gada 28. jūlijs |- |3. kvalifikācijas kārta |2022. gada 18. jūlijs |2022. gada 4. augusts |2022. gada 11. augusts |- |Izslēgšanas kārta |2022. gada 2. augusts |2022. gada 18. augusts |2022. gada 25. augusts |- |rowspan="6"|Grupu turnīrs |1. kārta |rowspan="6"|2022. gada 26. augusts |colspan="2"|2022. gada 8. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2022. gada 15. septembris |- |3. kārta |colspan="2"|2022. gada 6. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2022. gada 13. oktobris |- |5. kārta |colspan="2"|2022. gada 27. oktobris |- |6. kārta |colspan="2"|2022. gada 3. novembris |- |rowspan="5"|Izslēgšanas spēles |1/16 fināli |2022. gada 7. novembris |2023. gada 16. februāris |2023. gada 23. februāris |- |Astotdaļfināli |2023. gada 24. februāris |2023. gada 9. marts |2023. gada 16. marts |- |Ceturtdaļfināli |rowspan="3"|2023. gada 17. marts |2023. gada 13. aprīlis |2023. gada 20. aprīlis |- |Pusfināli |2023. gada 11. maijs |2023. gada 18. maijs |- |Fināls | colspan="2" |2023. gada 7. jūnijs ''[[Eden Arena]]'', [[Prāga]] |} == Kvalifikācija == === 1. kvalifikācijas kārta === 1. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 14. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-155723416f86-d324b74141c2-1000--first-qualifying-round-ties/ |title=UEFA Europa Conference League first qualifying round |date={{dat|2022|7|7||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}</ref> Pirmās spēles notika 5.—7. jūlijā, bet atbildes spēles 12. un 14. jūlijā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[FC Alashkert|Alashkert]]|ARM|2–4|'''[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]'''|MLT|1–0|1–4}} {{TwoLegResult|'''[[Lechia Gdańsk]]'''|POL|6–2|[[Akademija Pandev]]|MKD|4–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[FC Inter Turku|Inter Turku]]|FIN|1–3|'''[[FC Drita|Drita]]'''|KOS|1–0|0–3}} {{TwoLegResult|[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]|GEO|4–4 (5–6 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|2–3|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FK Panevėžys|Panevėžys]]|LTU|0–2|'''[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]'''|MDA|0–0|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[KF Laçi|Laçi]]'''|ALB|1–0|[[FK Iskra Danilovgrad|Iskra]]|MNE|0–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[SC Gjilani|Gjilani]]|KOS|2–3|'''[[FK Liepāja|Liepāja]]'''|LVA|1–0|1–3}} {{TwoLegResult|[[FC Sfîntul Gheorghe|Sfîntul Gheorghe]]|MDA|2–4|'''[[NŠ Mura|Mura]]'''|SVN|1–2|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|2–0|[[FC Dila Gori|Dila Gori]]|GEO|2–0|0–0}} {{TwoLegResult|'''[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]'''|SVK|2–0|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|2–0|0–0}} {{TwoLegResult|'''[[FK Budućnost Podgorica|Budućnost Podgorica]]'''|MNE|4–2|[[KF Llapi|Llapi]]|KOS|2–0|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[Gżira United F.C.|Gżira United]]'''|MLT|2–1|[[Atlètic Club d'Escaldes]]|AND|1–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|3–3 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[B36 Tórshavn]]'''|FRO|2–0|1–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]'''|SVN|3–2|[[FC Differdange 03|Differdange 03]]|LUX|1–1|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]'''|GIB|1–0|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|0–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[UE Santa Coloma]]|AND|1–5|'''[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]'''|ISL|0–1|1–4}} {{TwoLegResult|'''[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]'''|SVK|5–1|[[Cliftonville F.C.|Cliftonville]]|NIR|2–1|3–0}} {{TwoLegResult|'''[[Víkingur Gøta|Víkingur]]'''|FRO|3–1|[[Europa F.C.|Europa]]|GIB|1–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[Bala Town F.C.|Bala Town]]|WAL|2–2 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]'''|IRL|1–2|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[CS Fola Esch|Fola Esch]]|LUX|1–4|'''[[S.P. Tre Fiori|Tre Fiori]]'''|SMR|0–1|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]'''|BLR|3–2|[[FK Dečić|Dečić]]|MNE|1–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[S.P. Tre Penne|Tre Penne]]|SMR|0–8|'''[[FK Tuzla City|Tuzla City]]'''|BIH|0–2|0–6}} {{TwoLegResult|'''[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo Tbilisi]]'''|GEO|1–1 (5–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK Partizani Tirana|Partizani]]|ALB|0–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|4–2|[[FC Ararat Yerevan|Ararat Yerevan]]|ARM|2–0|2–2}} {{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|0–1|'''[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]'''|MDA|0–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[Pogoń Szczecin]]'''|POL|4–2|[[Knattspyrnufélag Reykjavíkur|KR]]|ISL|4–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[Havnar Bóltfelag|HB]]|FRO|2–2 (2–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Newtown A.F.C.|Newtown]]'''|WAL|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[F.C. Bruno's Magpies|Bruno's Magpies]]|GIB|3–4|'''[[Crusaders F.C.|Crusaders]]'''|NIR|2–1|1–3}} {{TwoLegResult|[[FC Flora|Flora]]|EST|3–4|'''[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]'''|FIN|1–0|2–4 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Derry City F.C.|Derry City]]|IRL|0–4|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|0–2|0–2}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === 2. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 15. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-15572508ca8a-7ef4a2cdcd36-1000--second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League second qualifying round draw |date={{dat|2022|6|15||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}</ref> {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]'''|BLR|''bez spēles''|N/A||—|—}} {{TwoLegResult|'''[[FK RFS|RFS]]'''|LVA|''bez spēles''|N/A||—|—}} {{TwoLegResult|[[S.P. La Fiorita|La Fiorita]]|SMR|0–10|'''[[FC Ballkani|Ballkani]]'''|KOS|0–4|0–6}} {{TwoLegResult|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]'''|ISL|2–0|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|2–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska Nikšić]]|MNE||[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]|FRO| 0–0|{{small|27. julijā}}}} {{TwoLegResult|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]|MLT||[[FCI Levadia Tallinn|FCI Levadia]]|EST|3–2|{{small|28. julijā}}}} {{TwoLegResult|[[KF Tirana|Tirana]]|ALB||[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski]]|BIH|0–1|{{small|28. julijā}}}} {{TwoLegResult|[[Lech Poznań]]|POL||[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]]|GEO|5–0|{{small|28. julijā}}}} {{TwoLegResult|[[CFR Cluj]]|ROU||[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|3–0|{{small|26. julijā}}}} {{TwoLegResult|'''[[FC Tobol|Tobol]]'''|KAZ|3–0|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|2–0|1–0}} |} {{TwoLegStart}} |+Pamata zars {{TwoLegResult|[[Gżira United F.C.|Gżira United]]|MLT||[[FK Radnički Niš|Radnički Niš]]|SRB|2–2|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris]]|GRE||[[FC Gomel|Gomel]]|BLR|5–1|{{small|27. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Botev Plovdiv]]|BUL||[[APOEL FC|APOEL]]|CYP|0–0|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Fehérvár FC|Fehérvár]]|HUN||[[Gabala FK|Gabala]]|AZE|4–1|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|TUR||[[Maccabi Netanya F.C.|Maccabi Netanya]]|ISR|1–1|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Aris Limassol FC|Aris Limassol]]|CYP||[[Neftçi PFK|Neftçi Baku]]|AZE|2–0|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]|BIH||[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]|MLT|0–1|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo Tbilisi]]|GEO||[[FCSB]]|ROU|1–0|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[FK Makedonija Gjorče Petrov|Makedonija Gjorče Petrov]]|MKD||[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL|0–0|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR||[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]|BLR|2–1|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Zira FK|Zira]]|AZE||[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|ISR|0–3|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[KF Vllaznia Shkodër|Vllaznia]]|ALB||[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|1–1|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM||[[Paide Linnameeskond]]|EST|0–0|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ||[[Kisvárda FC|Kisvárda]]|HUN|0–1|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]|BLR||[[Konyaspor]]|TUR|0–3|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]|ROU||[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]|SVN|3–1|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]]|KAZ||[[NK Osijek|Osijek]]|CRO|1–2|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[FK Liepāja|Liepāja]]|LVA||[[BSC Young Boys|Young Boys]]|SUI|0–1|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]|AUT||[[Lechia Gdańsk]]|POL|0–0|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]|FIN||[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR|0–1|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]|ISL||[[FK Budućnost Podgorica|Budućnost Podgorica]]|MNE|2–0|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]]|IRL||[[NŠ Mura|Mura]]|SVN|1–1|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]|NIR||[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|CZE|0–4|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]|SVK||[[Newtown A.F.C.|Newtown]]|WAL|4–1|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[FK Sūduva|Sūduva]]|LTU||[[Viborg FF|Viborg]]|DEN|0–1|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Víkingur Gøta|Víkingur]]|FRO||[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]|SVK|0–2|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Pogoń Szczecin]]|POL||[[Brøndby IF|Brøndby]]|DEN|1–1|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED||[[FK Tuzla City|Tuzla City]]|BIH|1–0|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|SCO||[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]|WAL|0–1|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Molde FK|Molde]]|NOR||[[IF Elfsborg|Elfsborg]]|SWE|4–1|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Koper|Koper]]|SVN||[[FC Vaduz|Vaduz]]|LIE|0–1|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[B36 Tórshavn]]|FRO||[[S.P. Tre Fiori|Tre Fiori]]|LUX|1–0|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]|SVK||[[Riga FC|Riga]]|LVA|0–3|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Basel|Basel]]|SWI||[[Crusaders F.C.|Crusaders]]|NIR|2–0|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]]|BEL||[[FC Drita|Drita]]|KOS|0–0|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]|MDA||[[KF Laçi|Laçi]]|ALB|0–0|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Racing FC Union Luxembourg|Racing Union]]|LUX||[[FK Čukarički|Čukarički]]|SRB|1–4|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL||[[PAOK FC|PAOK]]|GRE|2–0|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Vitória S.C.|Vitória de Guimarães]]|POR||[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]|HUN|3–0|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[HNK Rijeka|Rijeka]]|CRO||[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgårdens IF]]|SWE|1–2|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Vorskla Poltava|Vorskla Poltava]]|UKR||[[AIK Fotboll|AIK]]|SWE|3–2|{{small|27. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Valmiera FC|Valmiera]]|LVA||[[KF Shkëndija|Shkëndija]]|MKD|1–2|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Raków Częstochowa]]|POL||[[FC Astana|Astana]]|KAZ|5–0|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN||[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]|MDA|2–2|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|CZE||[[Viking FK|Viking]]|NOR|0–0|{{small|28. jūlijā}}}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === 3. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 18. jūlijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-15572751393a-eb95c0c01d09-1000--third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League third qualifying round draw |date={{dat|2022|7|18||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|22||bez}} |website=uefa.com}}</ref> {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]/[[The New Saints F.C.|The New Saints]] uzvarētāji|<!--ISL/WAL-->||[[KF Tirana|Tirana]]/[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]] uzvarētāji|<!--ALB/BIH-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FK RFS|RFS]]|LVA||[[Hibernians F.C.|Hibernians]]/[[FCI Levadia Tallinn|FCI Levadia]] uzvarētāji|<!--MLT/EST-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[S.P. La Fiorita|La Fiorita]]/[[FC Ballkani|Ballkani]] uzvarētāji|<!--SMR/FRO-->||[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska Nikšić]]/[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]] uzvarētāji|<!--MNE/FRO-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Lech Poznań]]/[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]] uzvarētāji|<!--POL/GEO-->||[[FC Tobol|Tobol]]/[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]] uzvarētāji|<!--KAZ/GIB-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]|BLR||[[CFR Cluj]]/[[Inter Club d'Escaldes]] uzvarētāji|<!--ROU/AND-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]/[[Newtown A.F.C.|Newtown]] uzvarētāji|<!--SVK/WAL-->||[[Raków Częstochowa]]/[[FC Astana|Astana]] uzvarētāji|<!--POL/KAZ-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]/[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]] uzvarētāji|<!--FIN/MDA-->||[[FK Liepāja|Liepāja]]/[[BSC Young Boys|Young Boys]] uzvarētāji|<!--LVA/SUI-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Pogoń Szczecin]]/[[Brøndby IF|Brøndby]] uzvarētāji|<!--POL/DEN-->||[[FC Basel|Basel]]/[[Crusaders F.C.|Crusaders]] uzvarētāji|<!--SUI/NIR-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Vorskla Poltava|Vorskla Poltava]]/[[AIK Fotboll|AIK]] uzvarētāji|<!--UKR/SWE-->||[[Valmiera FC|Valmiera]]/[[KF Shkëndija|Shkëndija]] uzvarētāji|<!--LVA/MKD-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]/[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]] uzvarētāji|<!--FIN/NOR-->||[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]]/[[FC Drita|Drita]] uzvarētāji|<!--BEL/KOS-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]/[[Paide Linnameeskond]] uzvarētāji|<!--ARM/EST-->||[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]|BEL|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]/[[Viking FK|Viking]] uzvarētāji|<!--CZE/NO-->||[[Motherwell F.C.|Motherwell]]/[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]] uzvarētāji|<!--SCO/IRL-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO||[[Vitória S.C.|Vitória Guimarães]]/[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]] uzvarētāji|<!--POR/HUN-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FK Sūduva|Sūduva]]/[[Viborg FF|Viborg]] uzvarētāji|<!--LTU/DEN-->||[[B36 Tórshavn]]/[[Società Polisportiva Tre Fiori|Tre Fiori]] uzvarētāji|<!--FRO/SMR-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FK Makedonija Gjorče Petrov|Makedonija GP]]/[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]] uzvarētāji|<!--MKD/BUL-->||[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]]/[[NŠ Mura|Mura]] uzvarētāji|<!--IRL/SVN-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]/[[FK Budućnost Podgorica|Budućnost Podgorica]] uzvarētāji|<!--ISL/MNE-->||[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]/[[Maccabi Netanya F.C.|Maccabi Netanya]] uzvarētāji|<!--TUR/ISR-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Dundee United F.C.|Dundee United]]|SCO||[[AZ Alkmaar|AZ]]/[[FK Tuzla City|Tuzla City]] uzvarētāji|<!--NED/BIH-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[PFC Botev Plovdiv|Botev Plovdiv]]/[[APOEL FC|APOEL]] uzvarētāji|<!--BUL/CYP-->||[[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]]/[[NK Osijek|Osijek]] uzvarētāji|<!--KAZ/CRO-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Víkingur Gøta]]/[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC 1904]] uzvarētāji|<!--FRO/SVK-->||[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo Tbilisi]]/[[FCSB]] uzvarētāji|<!--GEO/ROU-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]/[[Riga FC|Riga]] uzvarētāji|<!--SVK/LVA-->||[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]|POR|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Wolfsberger AC]]|AUT||[[Gżira United F.C.|Gżira United]]/[[FK Radnički Niš|Radnički Niš]] uzvarētāji|<!--MLT/SRB-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Zira FK|Zira]]/[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]] uzvarētāji|<!--AZE/ISR-->||[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris Thessaloniki]]/[[FC Gomel|Gomel]] uzvarētāji|<!--GRE/BLR-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Molde FK|Molde]]/[[IF Elfsborg|Elfsborg]] uzvarētāji|<!--NOR/SWE-->||[[FC Kairat|Kairat]]/[[Kisvárda F.C.|Kisvárda]] uzvarētāji|<!--KAZ/HUN-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Aris Limassol FC|Aris Limassol]]/[[Neftçi PFK|Neftçi]] uzvarētāji|<!--CYP/AZE-->||[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]/[[Lechia Gdańsk]] uzvarētāji|<!--AUT/POL-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI||[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]/[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]] uzvarētāji|<!--ISR/BLR-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]/[[PAOK FC|PAOK]] uzvarētāji|<!--BUL/GRE-->||[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]/[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]] uzvarētāji|<!--BIH/MLT-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Twente|Twente]]|NED||[[Racing FC Union Luxembourg|Racing Union]]/[[FK Čukarički|Čukarički]] uzvarētāji|<!--LUX/SRB-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Zorya Luhansk|Zorya Luhansk]]|UKR||[[KS Vllaznia Shkodër|Vllaznia Shkodër]]/[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]] uzvarētāji|<!--ALB/ROU-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Koper|Koper]]/[[FC Vaduz|Vaduz]] uzvarētāji|<!--SVN/LIE-->||[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]/[[Konyaspor]] uzvarētāji|<!--BLR/TUR-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[ACS Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]/[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]] uzvarētāji|<!--ROU/SVN-->||[[HNK Rijeka|Rijeka]]/[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgården]] uzvarētāji|<!--CRO/SWE-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Fehérvár FC|Fehérvár]]/[[Gabala FK|Gabala]] uzvarētāji|<!--HUN/AZE-->||[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]/[[KF Laçi|Laçi]] uzvarētāji|<!--MDA/ALB-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]/[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]] uzvarētāji|<!--GIB/CZE-->||[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gads futbolā|UEFA Eiropas konferences līga]] [[Kategorija:2023. gads futbolā|UEFA Eiropas konferences līga]] [[Kategorija:UEFA Eiropas konferences līga]] 0yv08g2akk4o2uqpj8ne745mz3xo5xc 3661380 3661379 2022-07-27T06:18:27Z Vylks 50297 /* 3. kvalifikācijas kārta */ wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste | title = 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona | league = [[UEFA Eiropas konferences līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Synot Tip Arena - Viktoria Plzen - FC Barcelona 0-4.jpg | pixels = 250 | caption = ''[[Eden Arena]]'' stadions [[Prāga|Prāgā]], kur norisināsies fināls | duration = | no_of_teams = Pamatturnīrs: 32 + 8<br />Kopā: 134 + 43 | attendance = | TV = | draft = | draft_link = | top_pick = | picked_by = | season = | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Eiropas konferences līga]]s | pag_sez = [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|←&nbsp;2021.—2022.]] | nak_sez = ''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2023.—2024.&nbsp;→]]'' }} '''2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona''' ir otrā [[UEFA Eiropas konferences līga]]s, trešā līmeņa Eiropas [[futbols|futbola]] klubu turnīra, sezona. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar pirmo kvalifikācijas kārtu {{dat|2022|7|5||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 25. augustam. Grupu turnīrs sāksies {{dat|2021|9|8||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2022|6|7||bez}} ar finālu ''[[Eden Arena]]'' stadionā (zināms arī kā ''Sinobo'' stadions) [[Prāga|Prāgā]], [[Čehija|Čehijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0275-15286fe28064-ad90bed5046e-1000--2023-uefa-europa-conference-league-final-prague/ |title=2023 UEFA Europa Conference League final: Prague |date={{dat|2022|6|28||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}</ref> 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas uzvarētāji iegūs tiesības spēlēt 2023.—2024. gada [[UEFA Eiropas līga]]s grupu turnīrā. == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2022.—2023. gada UEFA Eiropas konference līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0271-142f4c17015a-86d5502d5193-1000--2022-23-season-details/ |title=2022/23 UEFA Europa Conference League: Matches, draws, final |date={{dat|2022|6|28||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="4"|Kvalifikācija |1. kvalifikācijas kārta |2022. gada 14. jūnijs |2022. gada 5.—7. jūlijs |2022. gada 14. jūlijs |- |2. kvalifikācijas kārta |2022. gada 15. jūnijs |2022. gada 21. jūlijs |2022. gada 28. jūlijs |- |3. kvalifikācijas kārta |2022. gada 18. jūlijs |2022. gada 4. augusts |2022. gada 11. augusts |- |Izslēgšanas kārta |2022. gada 2. augusts |2022. gada 18. augusts |2022. gada 25. augusts |- |rowspan="6"|Grupu turnīrs |1. kārta |rowspan="6"|2022. gada 26. augusts |colspan="2"|2022. gada 8. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2022. gada 15. septembris |- |3. kārta |colspan="2"|2022. gada 6. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2022. gada 13. oktobris |- |5. kārta |colspan="2"|2022. gada 27. oktobris |- |6. kārta |colspan="2"|2022. gada 3. novembris |- |rowspan="5"|Izslēgšanas spēles |1/16 fināli |2022. gada 7. novembris |2023. gada 16. februāris |2023. gada 23. februāris |- |Astotdaļfināli |2023. gada 24. februāris |2023. gada 9. marts |2023. gada 16. marts |- |Ceturtdaļfināli |rowspan="3"|2023. gada 17. marts |2023. gada 13. aprīlis |2023. gada 20. aprīlis |- |Pusfināli |2023. gada 11. maijs |2023. gada 18. maijs |- |Fināls | colspan="2" |2023. gada 7. jūnijs ''[[Eden Arena]]'', [[Prāga]] |} == Kvalifikācija == === 1. kvalifikācijas kārta === 1. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 14. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-155723416f86-d324b74141c2-1000--first-qualifying-round-ties/ |title=UEFA Europa Conference League first qualifying round |date={{dat|2022|7|7||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}</ref> Pirmās spēles notika 5.—7. jūlijā, bet atbildes spēles 12. un 14. jūlijā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[FC Alashkert|Alashkert]]|ARM|2–4|'''[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]'''|MLT|1–0|1–4}} {{TwoLegResult|'''[[Lechia Gdańsk]]'''|POL|6–2|[[Akademija Pandev]]|MKD|4–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[FC Inter Turku|Inter Turku]]|FIN|1–3|'''[[FC Drita|Drita]]'''|KOS|1–0|0–3}} {{TwoLegResult|[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]|GEO|4–4 (5–6 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|2–3|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FK Panevėžys|Panevėžys]]|LTU|0–2|'''[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]'''|MDA|0–0|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[KF Laçi|Laçi]]'''|ALB|1–0|[[FK Iskra Danilovgrad|Iskra]]|MNE|0–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[SC Gjilani|Gjilani]]|KOS|2–3|'''[[FK Liepāja|Liepāja]]'''|LVA|1–0|1–3}} {{TwoLegResult|[[FC Sfîntul Gheorghe|Sfîntul Gheorghe]]|MDA|2–4|'''[[NŠ Mura|Mura]]'''|SVN|1–2|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|2–0|[[FC Dila Gori|Dila Gori]]|GEO|2–0|0–0}} {{TwoLegResult|'''[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]'''|SVK|2–0|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|2–0|0–0}} {{TwoLegResult|'''[[FK Budućnost Podgorica|Budućnost Podgorica]]'''|MNE|4–2|[[KF Llapi|Llapi]]|KOS|2–0|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[Gżira United F.C.|Gżira United]]'''|MLT|2–1|[[Atlètic Club d'Escaldes]]|AND|1–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|3–3 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[B36 Tórshavn]]'''|FRO|2–0|1–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]'''|SVN|3–2|[[FC Differdange 03|Differdange 03]]|LUX|1–1|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]'''|GIB|1–0|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|0–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[UE Santa Coloma]]|AND|1–5|'''[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]'''|ISL|0–1|1–4}} {{TwoLegResult|'''[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]'''|SVK|5–1|[[Cliftonville F.C.|Cliftonville]]|NIR|2–1|3–0}} {{TwoLegResult|'''[[Víkingur Gøta|Víkingur]]'''|FRO|3–1|[[Europa F.C.|Europa]]|GIB|1–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[Bala Town F.C.|Bala Town]]|WAL|2–2 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]'''|IRL|1–2|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[CS Fola Esch|Fola Esch]]|LUX|1–4|'''[[S.P. Tre Fiori|Tre Fiori]]'''|SMR|0–1|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]'''|BLR|3–2|[[FK Dečić|Dečić]]|MNE|1–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[S.P. Tre Penne|Tre Penne]]|SMR|0–8|'''[[FK Tuzla City|Tuzla City]]'''|BIH|0–2|0–6}} {{TwoLegResult|'''[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo Tbilisi]]'''|GEO|1–1 (5–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK Partizani Tirana|Partizani]]|ALB|0–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|4–2|[[FC Ararat Yerevan|Ararat Yerevan]]|ARM|2–0|2–2}} {{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|0–1|'''[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]'''|MDA|0–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[Pogoń Szczecin]]'''|POL|4–2|[[Knattspyrnufélag Reykjavíkur|KR]]|ISL|4–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[Havnar Bóltfelag|HB]]|FRO|2–2 (2–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Newtown A.F.C.|Newtown]]'''|WAL|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[F.C. Bruno's Magpies|Bruno's Magpies]]|GIB|3–4|'''[[Crusaders F.C.|Crusaders]]'''|NIR|2–1|1–3}} {{TwoLegResult|[[FC Flora|Flora]]|EST|3–4|'''[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]'''|FIN|1–0|2–4 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Derry City F.C.|Derry City]]|IRL|0–4|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|0–2|0–2}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === 2. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 15. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-15572508ca8a-7ef4a2cdcd36-1000--second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League second qualifying round draw |date={{dat|2022|6|15||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}</ref> {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]'''|BLR|''bez spēles''|N/A||—|—}} {{TwoLegResult|'''[[FK RFS|RFS]]'''|LVA|''bez spēles''|N/A||—|—}} {{TwoLegResult|[[S.P. La Fiorita|La Fiorita]]|SMR|0–10|'''[[FC Ballkani|Ballkani]]'''|KOS|0–4|0–6}} {{TwoLegResult|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]'''|ISL|2–0|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|2–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska Nikšić]]|MNE||[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]|FRO| 0–0|{{small|27. julijā}}}} {{TwoLegResult|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]|MLT||[[FCI Levadia Tallinn|FCI Levadia]]|EST|3–2|{{small|28. julijā}}}} {{TwoLegResult|[[KF Tirana|Tirana]]|ALB||[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski]]|BIH|0–1|{{small|28. julijā}}}} {{TwoLegResult|[[Lech Poznań]]|POL||[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]]|GEO|5–0|{{small|28. julijā}}}} {{TwoLegResult|[[CFR Cluj]]|ROU||[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|3–0|{{small|26. julijā}}}} {{TwoLegResult|'''[[FC Tobol|Tobol]]'''|KAZ|3–0|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|2–0|1–0}} |} {{TwoLegStart}} |+Pamata zars {{TwoLegResult|[[Gżira United F.C.|Gżira United]]|MLT||[[FK Radnički Niš|Radnički Niš]]|SRB|2–2|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris]]|GRE||[[FC Gomel|Gomel]]|BLR|5–1|{{small|27. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Botev Plovdiv]]|BUL||[[APOEL FC|APOEL]]|CYP|0–0|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Fehérvár FC|Fehérvár]]|HUN||[[Gabala FK|Gabala]]|AZE|4–1|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|TUR||[[Maccabi Netanya F.C.|Maccabi Netanya]]|ISR|1–1|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Aris Limassol FC|Aris Limassol]]|CYP||[[Neftçi PFK|Neftçi Baku]]|AZE|2–0|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]|BIH||[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]|MLT|0–1|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo Tbilisi]]|GEO||[[FCSB]]|ROU|1–0|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[FK Makedonija Gjorče Petrov|Makedonija Gjorče Petrov]]|MKD||[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL|0–0|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR||[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]|BLR|2–1|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Zira FK|Zira]]|AZE||[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|ISR|0–3|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[KF Vllaznia Shkodër|Vllaznia]]|ALB||[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|1–1|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM||[[Paide Linnameeskond]]|EST|0–0|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ||[[Kisvárda FC|Kisvárda]]|HUN|0–1|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]|BLR||[[Konyaspor]]|TUR|0–3|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]|ROU||[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]|SVN|3–1|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]]|KAZ||[[NK Osijek|Osijek]]|CRO|1–2|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[FK Liepāja|Liepāja]]|LVA||[[BSC Young Boys|Young Boys]]|SUI|0–1|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]|AUT||[[Lechia Gdańsk]]|POL|0–0|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]|FIN||[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR|0–1|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]|ISL||[[FK Budućnost Podgorica|Budućnost Podgorica]]|MNE|2–0|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]]|IRL||[[NŠ Mura|Mura]]|SVN|1–1|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]|NIR||[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|CZE|0–4|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]|SVK||[[Newtown A.F.C.|Newtown]]|WAL|4–1|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[FK Sūduva|Sūduva]]|LTU||[[Viborg FF|Viborg]]|DEN|0–1|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Víkingur Gøta|Víkingur]]|FRO||[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]|SVK|0–2|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Pogoń Szczecin]]|POL||[[Brøndby IF|Brøndby]]|DEN|1–1|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED||[[FK Tuzla City|Tuzla City]]|BIH|1–0|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|SCO||[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]|WAL|0–1|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Molde FK|Molde]]|NOR||[[IF Elfsborg|Elfsborg]]|SWE|4–1|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Koper|Koper]]|SVN||[[FC Vaduz|Vaduz]]|LIE|0–1|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[B36 Tórshavn]]|FRO||[[S.P. Tre Fiori|Tre Fiori]]|LUX|1–0|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]|SVK||[[Riga FC|Riga]]|LVA|0–3|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Basel|Basel]]|SWI||[[Crusaders F.C.|Crusaders]]|NIR|2–0|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]]|BEL||[[FC Drita|Drita]]|KOS|0–0|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]|MDA||[[KF Laçi|Laçi]]|ALB|0–0|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Racing FC Union Luxembourg|Racing Union]]|LUX||[[FK Čukarički|Čukarički]]|SRB|1–4|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL||[[PAOK FC|PAOK]]|GRE|2–0|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Vitória S.C.|Vitória de Guimarães]]|POR||[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]|HUN|3–0|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[HNK Rijeka|Rijeka]]|CRO||[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgårdens IF]]|SWE|1–2|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Vorskla Poltava|Vorskla Poltava]]|UKR||[[AIK Fotboll|AIK]]|SWE|3–2|{{small|27. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Valmiera FC|Valmiera]]|LVA||[[KF Shkëndija|Shkëndija]]|MKD|1–2|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Raków Częstochowa]]|POL||[[FC Astana|Astana]]|KAZ|5–0|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN||[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]|MDA|2–2|{{small|28. jūlijā}}}} {{TwoLegResult|[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|CZE||[[Viking FK|Viking]]|NOR|0–0|{{small|28. jūlijā}}}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === 3. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 18. jūlijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-15572751393a-eb95c0c01d09-1000--third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League third qualifying round draw |date={{dat|2022|7|18||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|22||bez}} |website=uefa.com}}</ref> {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL||[[KF Tirana|Tirana]]/[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]] uzvarētāji|<!--ALB/BIH-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FK RFS|RFS]]|LVA||[[Hibernians F.C.|Hibernians]]/[[FCI Levadia Tallinn|FCI Levadia]] uzvarētāji|<!--MLT/EST-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Ballkani|Ballkani]]|KOS||[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska Nikšić]]/[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]] uzvarētāji|<!--MNE/FRO-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Lech Poznań]]/[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]] uzvarētāji|<!--POL/GEO-->||[[FC Tobol|Tobol]]|KAZ|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]|BLR||[[CFR Cluj]]/[[Inter Club d'Escaldes]] uzvarētāji|<!--ROU/AND-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]/[[Newtown A.F.C.|Newtown]] uzvarētāji|<!--SVK/WAL-->||[[Raków Częstochowa]]/[[FC Astana|Astana]] uzvarētāji|<!--POL/KAZ-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]/[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]] uzvarētāji|<!--FIN/MDA-->||[[FK Liepāja|Liepāja]]/[[BSC Young Boys|Young Boys]] uzvarētāji|<!--LVA/SUI-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Pogoń Szczecin]]/[[Brøndby IF|Brøndby]] uzvarētāji|<!--POL/DEN-->||[[FC Basel|Basel]]/[[Crusaders F.C.|Crusaders]] uzvarētāji|<!--SUI/NIR-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Vorskla Poltava|Vorskla Poltava]]/[[AIK Fotboll|AIK]] uzvarētāji|<!--UKR/SWE-->||[[Valmiera FC|Valmiera]]/[[KF Shkëndija|Shkëndija]] uzvarētāji|<!--LVA/MKD-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]/[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]] uzvarētāji|<!--FIN/NOR-->||[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]]/[[FC Drita|Drita]] uzvarētāji|<!--BEL/KOS-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]/[[Paide Linnameeskond]] uzvarētāji|<!--ARM/EST-->||[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]|BEL|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]/[[Viking FK|Viking]] uzvarētāji|<!--CZE/NO-->||[[Motherwell F.C.|Motherwell]]/[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]] uzvarētāji|<!--SCO/IRL-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO||[[Vitória S.C.|Vitória Guimarães]]/[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]] uzvarētāji|<!--POR/HUN-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FK Sūduva|Sūduva]]/[[Viborg FF|Viborg]] uzvarētāji|<!--LTU/DEN-->||[[B36 Tórshavn]]/[[Società Polisportiva Tre Fiori|Tre Fiori]] uzvarētāji|<!--FRO/SMR-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FK Makedonija Gjorče Petrov|Makedonija GP]]/[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]] uzvarētāji|<!--MKD/BUL-->||[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]]/[[NŠ Mura|Mura]] uzvarētāji|<!--IRL/SVN-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]/[[FK Budućnost Podgorica|Budućnost Podgorica]] uzvarētāji|<!--ISL/MNE-->||[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]/[[Maccabi Netanya F.C.|Maccabi Netanya]] uzvarētāji|<!--TUR/ISR-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Dundee United F.C.|Dundee United]]|SCO||[[AZ Alkmaar|AZ]]/[[FK Tuzla City|Tuzla City]] uzvarētāji|<!--NED/BIH-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[PFC Botev Plovdiv|Botev Plovdiv]]/[[APOEL FC|APOEL]] uzvarētāji|<!--BUL/CYP-->||[[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]]/[[NK Osijek|Osijek]] uzvarētāji|<!--KAZ/CRO-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Víkingur Gøta]]/[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC 1904]] uzvarētāji|<!--FRO/SVK-->||[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo Tbilisi]]/[[FCSB]] uzvarētāji|<!--GEO/ROU-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]/[[Riga FC|Riga]] uzvarētāji|<!--SVK/LVA-->||[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]|POR|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Wolfsberger AC]]|AUT||[[Gżira United F.C.|Gżira United]]/[[FK Radnički Niš|Radnički Niš]] uzvarētāji|<!--MLT/SRB-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Zira FK|Zira]]/[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]] uzvarētāji|<!--AZE/ISR-->||[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris Thessaloniki]]/[[FC Gomel|Gomel]] uzvarētāji|<!--GRE/BLR-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Molde FK|Molde]]/[[IF Elfsborg|Elfsborg]] uzvarētāji|<!--NOR/SWE-->||[[FC Kairat|Kairat]]/[[Kisvárda F.C.|Kisvárda]] uzvarētāji|<!--KAZ/HUN-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Aris Limassol FC|Aris Limassol]]/[[Neftçi PFK|Neftçi]] uzvarētāji|<!--CYP/AZE-->||[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]/[[Lechia Gdańsk]] uzvarētāji|<!--AUT/POL-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI||[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]/[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]] uzvarētāji|<!--ISR/BLR-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]/[[PAOK FC|PAOK]] uzvarētāji|<!--BUL/GRE-->||[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]/[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]] uzvarētāji|<!--BIH/MLT-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Twente|Twente]]|NED||[[Racing FC Union Luxembourg|Racing Union]]/[[FK Čukarički|Čukarički]] uzvarētāji|<!--LUX/SRB-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Zorya Luhansk|Zorya Luhansk]]|UKR||[[KS Vllaznia Shkodër|Vllaznia Shkodër]]/[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]] uzvarētāji|<!--ALB/ROU-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Koper|Koper]]/[[FC Vaduz|Vaduz]] uzvarētāji|<!--SVN/LIE-->||[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]/[[Konyaspor]] uzvarētāji|<!--BLR/TUR-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[ACS Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]/[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]] uzvarētāji|<!--ROU/SVN-->||[[HNK Rijeka|Rijeka]]/[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgården]] uzvarētāji|<!--CRO/SWE-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Fehérvár FC|Fehérvár]]/[[Gabala FK|Gabala]] uzvarētāji|<!--HUN/AZE-->||[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]/[[KF Laçi|Laçi]] uzvarētāji|<!--MDA/ALB-->|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]/[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]] uzvarētāji|<!--GIB/CZE-->||[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gads futbolā|UEFA Eiropas konferences līga]] [[Kategorija:2023. gads futbolā|UEFA Eiropas konferences līga]] [[Kategorija:UEFA Eiropas konferences līga]] 8bze5f3zksbfogqz3auwop1zgo6j0cq Olehs Ždanovs 0 517011 3661354 3657049 2022-07-27T03:03:18Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Жданов11.jpg", jo [[commons:User:Fitindia|Fitindia]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: No permission since 19 July 2022). wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Olehs Ždanovs | vārds_orig = ''Олег Володимирович Жданов'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1966 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 30 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Hmeļnicka|td=Ukraina}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[ukrainis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:UA_shoulder_mark_17.svg|25px]]<br />[[pulkvedis]] | dienesta_laiks = 1987. — 1992.<br />1992. — 2007. | valsts = {{flaga|PSRS}} [[Padomju Savienība|PSRS]]<br />{{flaga|Ukraina}}[[Ukraina]] | struktūra = sauszemes bruņotie spēki | vienība = 128. atsevišķā kalnu uzbrukuma Aizkarpatu brigāde | komandēja = | kaujas = | izglītība = Hmeļnickas Augstākā artilērijas pavēlniecības skola | apbalvojumi = YouTube Sudraba poga | cits_darbs = Komentētājs, blogeris, militārais eksperts }} }} '''Olehs Ždanovs''' ([[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''Олег Володимирович Жданов''; dzimis [[1966. gads|1966.]] gada [[30. marts|30. martā]] [[Hmeļnicka|Hmeļnickā]]) - [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[karavīrs]], [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] rezerves [[pulkvedis]], [[Militārisms|militārais eksperts]] un [[Blogeris|videoblogeris]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20220527152722/https://www.dialog.ua/person/Oleg_Zhdanov|title=Олег Жданов}}</ref> == Biogrāfija == Dzimis 1966. gada [[30. marts|30. martā]] [[Hmeļnicka|Hmeļnickā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://amp.my.ua/persons/oleg-zhdanov|title=Жданов Олег: полковник запаса ВСУ и военный эксперт}}</ref> [[1987. gads|1987.]] gadā absolvējis [[Hmeļnickas Augstāko artilērijas pavēlniecības skola|Hmeļnickas Augstāko artilērijas pavēlniecības skolu]]. No 1987. līdz [[1992. gads|1992.]] gadam dienējis [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] grupā [[Vācija|Vācijā]], [[Borna|Bornā]] (visticamāk, 1. gvardes tanku armijas 9. tanku divīzijas 96. pašpiedziņas [[artilērija]]s pulkā). No 1992. līdz [[1999. gads|1999.]] gadam dienējis [[Aizkarpatu apgabals|Karpatu militārā apgabala]] 38. armijas korpusa 128. gvardes mehanizētās divīzijas 331. pašpiedziņas artilērijas pulkā ([[Perečina]], [[Aizkarpatu apgabals]]), bet [[1997. gads|1997.]] un 1999. gadā Ždanovs strādāja par pasniedzēju [[Ukrainas Nacionālā aizsardzības akadēmija|Ukrainas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā]]. No 1999. līdz [[2004. gads|2004.]] gadam viņš strādāja Raķešu spēku un artilērijas galvenajā direkcijā. 2004. gadā viņš dienēja [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] Ģenerālštāba galvenajā operatīvajā direkcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20220506113314/https://gordonua.com/ukr/live/likvidatsija-zelenskogo-zaluzhnij-udar-po-krimskomu-mostu-povernennja-donbasu-interv-ju-gordona-iz-zhdanovim-transljatsija-1605805.html|title=Ліквідація Зеленського, Залужний, удар по Кримському мосту, повернення Донбасу. Інтерв'ю Гордона зі Ждановим. Трансляція}}</ref> [[2007. gads|2007.]] gadā viņš atvaļinājās būdams [[Pulkvedis|pulkveža]] pakāpē.<ref name=":0" /> [[2015. gads|2015.]] gadā viņš bija [[Kijiva]]s pilsētas domes 7. sasaukuma reģionālās padomes deputāta kandidāts no apvienības ''Samopomich'', taču netika ievēlēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elections.rbc.ua/ukr/kandidat/473|title=Жданов Олег Володимирович, місцеві вибори 2015}}</ref> === Darbība žurnālistikā === Kopš [[2016. gads|2016.]] gada viņš bieži uzstājies [[Televīzija|televīzijā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20220507121338/https://apostrophe.ua/ua/article/politics/foreign-policy/2017-11-13/kreml-popal-v-lovushku-zachem-ukraintsev-pugayut-nastupleniem-voysk-putina/15495|title=Кремль потрапив у пастку: навіщо українців лякають наступом військ Путіна}}</ref> un [[Ukraina]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20220417061934/https://news.obozrevatel.com/vojna-v-ukraine/chego-hochet-putin-ot-nastupleniya-na-donbass-i-chto-poluchit-zhdanov-ozvuchil-prognoz.htm|title=Чего хочет Путин от наступления на Донбасс и что получит: Жданов озвучил прогноз}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20220422232137/https://gordonua.com/ukr/news/war/zhdanov-u-nas-zaraz-dobrij-istorichnij-shans-povernutisja-do-kordoniv-1991-roku-donetsk-lugansk-ta-krim-budut-povernuti-pid-chas-kontrnastupu-1605862.html|title=Жданов: У нас зараз гарний історичний шанс повернутися до кордонів 1991 року. Донецьк, Луганськ і Крим повернуть під час контрнаступу}}</ref> [[Krievija]]s, [[Baltkrievija]]s<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://polskieradio.pl/art9758_2944053|title=Вайсковы эксперт пра расійскую прапаганду: Ейск выдаюць за Херсон, Падмаскоўе – за Кіеў}}</ref> un [[Irāka]]s<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20220331100952/https://almashareq.com/en_GB/articles/cnmi_am/features/2022/03/08/feature-03|title=Kremlin's troubles in Ukraine harken to Soviet defeat in Afghanistan}}</ref> medijos. Viņš bieži parādās televīzijā, raksta rakstus tādiem Ukrainas medijiem kā ''Gordon'', ''Obozrevatel'', ''Glavred'' un uzstājas tiešraidē Ukrainas Vienoto ziņu telemaratonā.<ref name=":0" /> Viņš ir izveidojis savu ''[[YouTube]]'' kanālu, kur publicē video ar militāro operāciju analīzi, un kurā viņam ir 600 tūkstoši abonentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/channel/UC111NXlcDs0VGfyre6EiPmA|title=Олег Жданов - YouTube|website=www.youtube.com|access-date=2022-07-14}}</ref> == Privātā dzīve == Kopš [[1987. gads|1987.]] gada viņš ir precējies ar Ludmilu Ždanovu. Viņa ieņem stratēģiskās attīstības direktores amatu izdevniecībā ''Zdorov'ja Ukraïny''. Dēls Volodimirs ir uzņēmējs-konditors.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/people/%D0%9E%D0%BB%D0%B5%D0%B3-%D0%96%D0%B4%D0%B0%D0%BD%D0%BE%D0%B2/100008985185973/ Facebook konts] * [https://www.youtube.com/channel/UC111NXlcDs0VGfyre6EiPmA YouTube kanāls] {{DEFAULTSORT:Ždanovs, Olehs}} [[Kategorija:1966. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Hmeļnickā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas politiķi]] [[Kategorija:Ukrainas virsnieki]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] cpnxz1kz8iqb750abqa6fypgbtmp4xa Līza Reimonda 0 517581 3661085 3660784 2022-07-26T12:10:42Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce (3) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Tenisista infokaste | playername = Līza Reimonda | vārds_orig = | attēls = Lisa Raymond 2011.jpg | att_izm = 220px | caption = {{PAGENAME}} 2011. gadā <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{wikidata|property|linked|P1532}} | residence = | datebirth = {{Dzimšanas datums un vecums|1973|8|10}} | placebirth = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Norristauna}} | datedeath = | placedeath = | height = {{wikidata|property|raw|P2048}} [[Centimetrs|cm]] | weight = {{wikidata|property|raw|P2067}} [[kilograms|kg]] | turnedpro = 1993 | retired = 2015 | coach = | plays = ar labo roku | careerprizemoney = {{wikidata|property|raw|P2121}} [[ASV dolārs|USD]] <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = 4 [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] | highestsinglesranking = 15. <small>({{dat|1997|10|20|L|bez}})</small> | AustralianOpenresult = QF (2004) | FrenchOpenresult = 4R (1997) | [[Vimbldonas čempionāts]]result = QF (2000) | USOpenresult = 4R (1996) | WTAChampionshipsresult = | Olympicsresult = 3R (2004) <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = 79 [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] | highestdoublesranking = 1. <small>({{dat|2000|6|12|L|bez}})</small> | AustralianOpenDoublesresult = '''W''' (2000) | FrenchOpenDoublesresult = '''W''' (2006) | [[Vimbldonas čempionāts]]Doublesresult = '''W''' (2001) | USOpenDoublesresult = '''W''' (2001, 2005, 2011) | WTAChampionshipsDoublesresult = '''W''' (2001, 2005, 2006, 2011) | OlympicsDoublesresult = SF (2012) <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | [[Vimbldonas čempionāts]]Mixedresult = | USOpenMixedresult = | MastersCupMixedresult = | WTAChampionshipsMixedresult = | OlympicsMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2022|7|21|L|bez}} | slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}} <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Līza Reimonda''' ({{val|en|Lisa Raymond}}; dzimusi {{dat|1973|8|10}}) ir profesionālo karjeru beigusī amerikāņu [[tenisiste]], karjeras ''Grand Slam'' ieguvēja sieviešu dubultspēlēs; bijusī pasaules pirmā rakete ​​dubultspēlēs; piecu ''Grand Slam'' turnīru uzvarētāja jauktajās dubultspēlēs; četrkārtēja [[WTA Finals|WTA fināla]] uzvarētāja (2001, 2005, 2006, 2011) dubultspēlēs; 2012. gada olimpisko spēļu medaļniece jauktajās dubultspēlēs; 83 WTA turnīru uzvarētāja (četri vienspēlēs); Federāciju kausa (2000) un Hopmana kausa (2006) ieguvēja ASV izlases sastāvā; viena junioru ''Grand Slam'' turnīra fināliste dubultspēlēs (''US Open''-1990). == Biogrāfija == Reimonda ir dzimusi Noristaunā, [[Pensilvānija]]s štatā, un 1991. gadā absolvējusi privātu katoļu meiteņu skolu Villanovā. Pēc tam [[Geinsvila|Geinsvilā]] viņa studēja [[Floridas Universitāte|Floridas Universitātē]], kur saņēma sporta stipendiju un spēlēja trenera Endija Brendi pārstāvētajā Floridas ''Gators'' sieviešu tenisa komandā. Kā ''Gatora'' tenisiste viņa ieguva [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] vienspēļu titulu 1992. un 1993. gadā un aizveda ''Gators'' līdz pirmajam NCAA nacionālās komandas čempionātam 1992. gadā. Viņa bija pirmā spēlētāja, kas vienā sezonā (1992.) izcīnīja visus trīs koledžas Grand Slam titulus. Viņa saņēma 1992. gada labākās jaunietes balvu, 1992. gada ''Tennis Magazine'' balvu par gada spēlētājas koledžu<ref name="sonyericssonwtatour1">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sonyericssonwtatour.com/player/lisa-raymond_2257889_6840 |title=WTA &#124; Players &#124; Info &#124; Lisa Raymond |publisher=Sonyericssonwtatour.com |access-date=July 3, 2011 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20101009155756/http://www.sonyericssonwtatour.com/player/lisa-raymond_2257889_6840 |archive-date=October 9, 2010 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.usta.com/About-USTA/Organization/Yearbook/23284_2008_USTA_Yearbook__USTA_Awards__page_5/ |title=Yearbook – USTA Awards |publisher=USTA |date=January 15, 2011 |access-date=July 3, 2011}}</ref> un divas reizes saņēma Hondas sporta balvu tenisā, atzīstot viņu par izcilo koledžas gada tenisisti 1991/92. un 1992/93. mācību gadā.<ref>Collegiate Women Sports Awards, [http://www.collegiatewomensportsawards.com/archives/tennis Past Honda Sports Award Winners for Tennis]. Retrieved December 21, 2014.</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://itahalloffame.org/inductees/lisa-raymond/|title=Lisa Raymond|website=ITA Women's Hall of Fame|access-date=2020-03-25}}</ref> Būdama juniore, Raimonda izcīnīja piecus [[ASV Tenisa asoācija]]s (USTA) vienspēļu un dubultspēļu titulus, un 1990. gadā viņa bija ASV ranga 1. vietā starp astoņpadsmit gadu un jaunākiem spēlētājiem. 2003. gadā viņa tika uzņemta Floridas Universitātes Sporta slavas zālē kā "Lielā Gatoriete" (''Gator Great'').<ref>F Club, Hall of Fame, [http://www.gatorfclub.org/hall-of-fame/greats Gator Greats]. Retrieved December 19, 2014.</ref><ref>"[http://www.gatorzone.com/story.php?id=5470 Nine Inducted Into UF Hall of Fame] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121004070629/http://www.gatorzone.com/story.php?id=5470 |date=October 4, 2012 }}", GatorZone.com (April 11, 2003). Retrieved July 21, 2011.</ref> == Karjeras statistika == === Sasniegtā kārta Grand Slam turnīros === {{Tenisa apzīmējumi}} ==== Sieviešu dubultspēles ==== {{Tenisa stats|Galvene}} {{Tenisa stats|Gadi|1990|1991|1992|1993|1994|1995|1996|1997|1998|1999|2000|2001|2002}} <!-- 13 --> {{Tenisa stats|Austrālija|pg=1994|A|A|A|A|3R|SF|QF|F|SF|SF|W|1R|SF}} {{Tenisa stats|Francija|pg=1994|A|A|A|A|F|A|3R|F|1R|1R|3R|SF|F}} {{Tenisa stats|Vimbldona|pg=1993|A|A|A|A|3R|1R|3R|QF|SF|3R|SF|W|QF}} {{Tenisa stats|ASV|pg=1989|2R|A|A|2R|QF|3R|2R|3R|SF|3R|QF|W|3R}} |} {{Tenisa stats|Galvene}} {{Tenisa stats|Gadi|2003|2004|2005|2006|2007|2008|2009|2010|2011|2012|2013|2014|2015}} {{Tenisa stats|Austrālija|SF|2R|2R|F|SF|1R|3R|SF|3R|QF|2R|3R|1R}} {{Tenisa stats|Francija|3R|SF|QF|W|SF|3R|3R|3R|SF|1R|A|3R|A}} {{Tenisa stats|Vimbldona|SF|SF|1R|3R|SF|F|1R|QF|QF|SF|2R|2R|QF}} {{Tenisa stats|ASV|2R|QF|W|SF|3R|F|1R|QF|W|3R|3R|3R|1R}} |} === Grand Slam fināli === ==== Sieviešu dubultspēles: 13 (6–7) ==== {|class='wikitable' |- !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:35px"|Gads !style="width:120px"|Čempionāts !style="width:170px"|Partnere !style="width:180px"|Pretinieces !style="width:90px"|Punkti |- style="background:#ebc2af;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1994|| [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] || {{flaga|USA}} [[Lindsija Devenporta]] || {{flaga|USA}} [[Džidži Fernandesa]] <br/> {{flaga|BLR|1991}} [[Nataļja Zvereva]] || 6–2, 6–2 |- style="background:#ffc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1997|| [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]] ||{{flaga|USA}} Lindsija Devenporta || {{flaga|SUI}} [[Martina Hingisa]] <br/> {{flaga|BLR|1995}} Nataļja Zvereva || 6–2, 6–2 |- style="background:#ebc2af;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1997|| [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] ||{{flaga|USA}} [[Mērija Džo Fernandesa]] || {{flaga|USA}} Džidži Fernandesa <br/> {{flaga|BLR|1995}} Nataļja Zvereva || 6–2, 6–3 |- style="background:#ffc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||2000|| [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]] || {{flaga|AUS}} [[Renē Stabsa]] || {{flaga|SUI}} Martina Hingisa <br/> {{flaga|FRA}} [[Mērija Pīrsa]] || 6–4, 5–7, 6–4 |- style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||2001|| [[Vimbldonas čempionāts]] || {{flaga|AUS}} Renē Stabsa || {{flaga|BEL}} [[Kima Kleistersa]] <br/> {{flaga|JPN}} [[Ai Sudžijama]] || 6–4, 6–3 |- style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||2001|| [[ASV atklātais čempionāts]] || {{flaga|AUS}} Renē Stabsa || {{flaga|USA}} [[Kimberlija Po]] <br/> {{flaga|FRA}} [[Natālija Toziā]] || 6–2, 5–7, 7–5 |- style="background:#ebc2af;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||2002|| [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] || {{flaga|AUS}} Renē Stabsa || {{flaga|ESP}} [[Virdžīnija Paskuāla]] <br/> {{flaga|ARG}} [[Paola Suaresa]] || 6–4, 6–2 |- style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||2005|| [[ASV atklātais čempionāts]] || {{flaga|AUS}} [[Samanta Stosura]] || {{flaga|RUS}} [[Jeļena Dementjeva]] <br/> {{flaga|ITA}} [[Flāvija Peneta]] || 6–2, 5–7, 6–3 |- style="background:#ffc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||2006|| [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]] ||{{flaga|AUS}} Samanta Stosura || {{flaga|CHN}} [[Ži Jaņa]] <br/> {{flaga|CHN}} [[Dzje Džena]] || 2–6, 7–6<sup>(7)</sup>, 6–3 |- style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||2006|| [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] ||{{flaga|AUS}} Samanta Stosura || {{flaga|SVK}} [[Daniela Hantuhova]] <br/> {{flaga|JPN}} Ai Sudžijama || 6–3, 6–2 |- style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||2008|| [[Vimbldonas čempionāts]] || {{flaga|AUS}} Samanta Stosura || {{flaga|USA}} [[Serīna Viljamsa]] <br/> {{flaga|USA}} [[Venusa Viljamsa]] || 6–2, 6–2 |- style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||2008|| [[ASV atklātais čempionāts]] || {{flaga|AUS}} Samanta Stosura || {{flaga|ZIM}} [[Kāra Bleka]] <br/> {{flaga|USA}} [[Lizele Hūbere]] || 6–3, 7–6<sup>(6)</sup> |- style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||2011|| [[ASV atklātais čempionāts]] || {{flaga|USA}} [[Lizele Hūbere]]|| {{flaga|USA}} [[Vanja Kinga]] <br> {{flaga|KAZ}} [[Jaroslava Švedova]] || 4–6, 7–6<sup>(5)</sup>, 7–6<sup>(3)</sup> |} ==== Jauktās dubultspēles: 10 (5–5) ==== {|class='wikitable' |- !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:35px"|Gads !style="width:120px"|Čempionāts !style="width:170px"|Partneris !style="width:180px"|Pretinieki !style="width:90px"|Punkti |- style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1996|| [[ASV atklātais čempionāts]] ||{{flaga|USA}} [[Patriks Gelbreits]] ||{{flaga|NED}} [[Manona Bolegrafa]] <br/> {{flaga|USA}} [[Riks Līčs]] || 7–6<sup>(6)</sup>, 7–6<sup>(4)</sup> |- style="background:#ebc2af;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1997||[[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]||{{flaga|USA}} Patriks Gelbreits ||{{flaga|JPN}} [[Rika Hiraki]] <br/> {{flaga|IND}} [[Mahešs Bupati]] || 6–4, 6–1 |- style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1998||[[ASV atklātais čempionāts]]||{{flaga|USA}} Patriks Gelbreits || {{flaga|USA}} [[Serīna Viljamsa]] <br/> {{flaga|BLR|1995}} [[Maksims Mirnijs]] || 6–2, 6–2 |- style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1999|| [[Vimbldonas čempionāts]] ||{{flaga|IND}} [[Leanders Paess]] || {{flaga|RUS}} [[Anna Kurņikova]] <br> {{flaga|SWE}} [[Jonass Bjerkmans]] || 6–4, 3–6, 6–3 |- style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||2001||[[ASV atklātais čempionāts]]||{{flaga|IND}} Lenders Paess || {{flaga|AUS}} [[Renē Stabsa]] <br/> {{flaga|AUS}} [[Tods Vudbridžs]] || 6–4, 5–7, [11–9] |- style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||2002||[[ASV atklātais čempionāts]]||{{flaga|USA}} [[Maiks Braiens]] || {{flaga|SLO}} [[Katarina Srebotņika]]<br>{{flaga|USA}} [[Bobs Braiens]] || 7–6<sup>(9)</sup>, 7–6<sup>(1)</sup> |- style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||2003||[[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]||{{flaga|USA}} Maiks Braiens || {{flaga|RUS}} [[Jeļena Ļihovceva]] <br/> {{flaga|IND}} Mahešs Bupati || 6–3, 6–4 |- style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||2010|| [[Vimbldonas čempionāts]] ||{{flaga|RSA}} [[Veslijs Mūdijs]] ||{{flaga|ZIM}} [[Kāra Bleka]] <br/> {{flaga|IND}} Lenders Paess || 6–4, 7–6<sup>(5)</sup> |- style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||2012|| [[Vimbldonas čempionāts]] ||{{flaga|USA}} Maiks Braiens|| {{flaga|RUS}} [[Jeļena Vesņina]] <br/> {{flaga|IND}} Lenders Paess || 6–3, 5–7, 6–4 |- style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||2013|| [[Vimbldonas čempionāts]] ||{{flaga|BRA}} [[Brunu Soarišs]] || {{flaga|FRA}} [[Kristīna Mladenoviča]] <br/> {{flaga|CAN}} [[Daniels Nestors]]|| 5–7, 6–2, 8–6 |} == Apbalvojumi un pagodinājumi == * [[Hondas sporta balva]] tenisā (1991/92 un 1992/93) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{Pirmā rakete sieviešu tenisā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Reimonda, Līza}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] nitpfwbazqmr2su8igds4j6nxm3qcmi Morēna Konolija 0 517621 3661134 3659305 2022-07-26T12:50:18Z Ludis21345 50146 papildināts, inuse wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Tenisista infokaste | playername = Morēna Konolija | vārds_orig = ''Maureen Connolly'' | attēls = {{wikidata|property|raw|P18}} | att_izm = 220px | caption = <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{wikidata|property|linked|P1532}} | residence = | datebirth = {{dat|1934|9|17}} | placebirth = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sandjego}} | datedeath = {{Miršanas datums un vecums|1969|6|21|1934|9|17}} | placedeath = {{vieta|ASV|Teksasa|Dalasa}} | height = {{wikidata|property|raw|P2048}} [[Centimetrs|cm]] | weight = | turnedpro = amatiere | retired = 1955. gada februārī | coach = | plays = ar labo roku; vienrocīgs kreisais sitiens | careerprizemoney = <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = | highestsinglesranking = 1. <small>(1952)</small> | AustralianOpenresult = '''W''' ('''1953''') | FrenchOpenresult = '''W''' ('''1953''', 1954) | Wimbledonresult = '''W''' (1952, '''1953''', 1954) | USOpenresult = '''W''' (1951, 1952, '''1953''') <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = | highestdoublesranking = | AustralianOpenDoublesresult = '''W''' (1953) | FrenchOpenDoublesresult = '''W''' (1954) | WimbledonDoublesresult = F (1952, 1953) | USOpenDoublesresult = F (1952) <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = F (1953) | FrenchOpenMixedresult = '''W''' (1954) | WimbledonMixedresult = SF (1954) | USOpenMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2022|7|21|L|bez}} | slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}} <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Morēna Konolija''' ({{val|en|Maureen Connolly}}; dzimusi {{dat|1934|9|17}}, mirusi {{dat|1969|6|21}}) bija amerikāņu [[tenisiste]], kalendārā Grand Slam ieguvēja sieviešu vienspēlēs 1953. gadā, divpadsmitkārtēja Grand Slam uzvarētāja vienspēlēs, sieviešu un jauktajās dubultspēlēs. Starptautiskās tenisa slavas zāles locekle kopš 1969. gada. == Biogrāfija == == Karjeras statistika == === Sasniegtā kārta Grand Slam turnīros === {{Tenisa apzīmējumi}} ==== Vienspēles ==== {{Tenisa stats|Galvene}} {{Tenisa stats|Gadi|1949|1950|1951|1952|1953|1954}} {{Tenisa stats|Austrālija|pg=1953|A|A|A|A|W|A}} {{Tenisa stats|Francija|pg=1953|A|A|A|A|W|W}} {{Tenisa stats|Vimbldona|pg=1952|A|A|A|W|W|W}} {{Tenisa stats|ASV|pg=1949|2R|2R|W|W|W|A}} |} === Grand Slam fināli === ==== Vienspēles: 9 (9—0) ==== {| class='wikitable' !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:30px"|Gads !style="width:150px"|Čempionāts !style="width:200px"|Pretiniece !style="width:110px" class="unsortable"|Punkti |- style="background:#ccccff;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1951 || ASV čempionāts || {{flagicon|USA}} [[Šērlija Frī Ērvina|Šērlija Frī]] ||6–3, 1–6, 6–4 ||<ref name="Collins471">{{Grāmatas atsauce|last=Collins|first=Bud|title=The Bud Collins History of Tennis|year=2010|publisher=New Chapter Press|location=[New York City]|isbn=978-0942257700|edition=2nd|page=471}}</ref> |- style="background:#ccffcc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1952 ||Vimbldonas čempionāts || {{flagicon|USA}} [[Louise Brough Clapp|Louise Brough]] ||6–4, 6–3 ||<ref name="Barrett2014">{{Grāmatas atsauce|last=Barrett|first=John|title=Wimbledon: The Official History|date=2014|publisher=Vision Sports Publishing|isbn=9-781909-534230|edition=4th}}</ref> |- style="background:#ccccff;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1952|| ASV čempionāts <small>(2)</small> || {{flagicon|USA}} [[Dorisa Hārta]] ||6–3, 7–5 ||<ref name="Collins471"/> |- style="background:#ffffcc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1953 || Austrālijas čempionāts || {{flagicon|USA}} [[Jūlija Sempsone]] || 6–3, 6–2 ||<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ausopen.com/history/honour-roll/womens-singles |title=Honour Roll – Women's Singles |website=Australian Open |language=en-AU |access-date=June 20, 2018 }}</ref> |- style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1953 || Francijas čempionāts || {{flagicon|USA}} Dorisa Hārta || 6–2, 6–4 ||<ref name="Collins394">Collins (2010), p. 394</ref> |- style="background:#ccffcc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1953 ||Vimbldonas čempionāts <small>(2)</small>|| {{flagicon|USA}} Dorisa Hārta ||8–6, 7–5 ||<ref name="Barrett2014"/> |- style="background:#ccccff;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1953 || ASV čempionāts <small>(3)</small> || {{flagicon|USA}} Dorisa Hārta ||6–2, 6–4 ||<ref name="Collins471"/> |- style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1954 ||Francijas čempionāts <small>(2)</small> || {{flagicon|FRA}} [[Ginette Bucaille]]|| 6–4, 6–1 ||<ref name="Collins394"/> |- style="background:#ccffcc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1954 || Vimbldonas čempionāts <small>(3)</small> || {{flagicon|USA}} Louise Brough ||6–2, 7–5 ||<ref name="Barrett2014"/> |} ==== Sieviešu dubultspēles: 6 (2—4) ==== {|class='wikitable' |- !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:35px"|Gads !style="width:120px"|Čempionāts !style="width:170px"|Partnere !style="width:180px"|Pretinieces !style="width:90px"|Punkti |- style="background:#ccffcc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1952 || Vimbldonas čempionāts || {{flagicon|USA}} [[Louise Brough]] || {{flagicon|USA}} [[Dorisa Hārta]]<br />{{flagicon|USA}} [[Šērlija Frī Ērvina|Šērlija Frī]] || 6–8, 3–6 ||<ref name="Barrett2014"/> |- style="background:#ccccff;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1952 || ASV čempionāts || {{flagicon|USA}} Louise Brough || {{flagicon|USA}} Dorisa Hārta<br />{{flagicon|USA}} Šērlija Frī || 8–10, 4–6 ||<ref>Collins (2010), p. 480</ref> |- style="background:#ffffcc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1953 || Austrālijas čempionāts || {{flagicon|USA}} [[Jūlija Sempsone]] || {{flagicon|AUS}} [[Berila Penrouza]]<br /> {{flagicon|AUS}} [[Mērija Hotona]] || 6–4, 6–2 || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ausopen.com/history/honour-roll/womens-doubles |title=Honour Roll – Women's Doubles |website=Australian Open |language=en |access-date=June 20, 2018 }}</ref> |- style="background:#ebc2af;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1953 || Francijas čempionāts ||{{flagicon|USA}} [[Jūlija Sempsone]] || {{flagicon|USA}} Dorisa Hārta<br />{{flagicon|USA}} Šērlija Frī || 4–6, 3–6 || |- style="background:#ccffcc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1953 || Vimbldonas čempionāts || {{flagicon|USA}} [[Jūlija Sempsone]] || {{flagicon|USA}} Dorisa Hārta<br />{{flagicon|USA}} Šērlija Frī || 0–6, 0–6 ||<ref name="Barrett2014"/> |- style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1954 || Francijas čempionāts ||{{flagicon|AUS}} [[Nella Halla-Hopmena]] || {{flagicon|FRA}} [[:fr:Maude Galtier|Maude Galtier]]<br />{{flagicon|FRA}} [[:fr:Suzanne Schmitt|Suzanne Šmite]] || 7–5, 4–6, 6–0 || |} ==== Jauktās dubultspēles: 3 (1—2) ==== {|class='wikitable' |- !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:35px"|Gads !style="width:120px"|Čempionāts !style="width:170px"|Partneris !style="width:180px"|Pretinieki !style="width:90px"|Punkti |- style="background:#ffffcc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1953 || Austrālijas čempionāts || {{flagicon|United States}} [[Hamiltons Ričardsons]] || {{flagicon|USA}} [[Jūlija Sempsone]]<br /> {{flagicon|AUS}} [[Rekss Hērtvigs]] || 4–6, 3–6 ||<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ausopen.com/history/honour-roll/mixed-doubles |title=Honour Roll – Mixed Doubles |website=Australian Open |language=en |access-date=June 20, 2018 }}</ref> |- style="background:#ebc2af;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1953 || Francijas čempionāts || {{flagicon|AUS}} [[Mērvins Rouzs]] || {{flagicon|USA}} [[Dorisa Hārta]]<br />{{flagicon|USA}} [[Viks Seišass]] || 6–4, 4–6, 0–6 || |- style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1954 || Francijas čempionāts || {{flagicon|AUS}} [[Levs Houds]] || {{flagicon|AUS}} [[Žaklīna Patornī]]<br />{{flagicon|AUS}} [[Rekss Hērtvigs]] || 6–4, 6–3 || |} == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Uzņemta [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskajā tenisa slavas zālē]] (1969). * Uzņemta Starptautiskajā sieviešu sporta slavas zālē (1987). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{ASV sportists-aizmetnis}} {{Kalendārā gada Grand Slam ieguvēji}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Konolija, Morēna}} [[Kategorija:1934. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1969. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] 39h4q68m0quq93lgly3d6u3qz8q54c7 3661241 3661134 2022-07-26T19:22:30Z Ludis21345 50146 /* Apbalvojumi un pagodinājumi */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Tenisista infokaste | playername = Morēna Konolija | vārds_orig = ''Maureen Connolly'' | attēls = {{wikidata|property|raw|P18}} | att_izm = 220px | caption = <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{wikidata|property|linked|P1532}} | residence = | datebirth = {{dat|1934|9|17}} | placebirth = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sandjego}} | datedeath = {{Miršanas datums un vecums|1969|6|21|1934|9|17}} | placedeath = {{vieta|ASV|Teksasa|Dalasa}} | height = {{wikidata|property|raw|P2048}} [[Centimetrs|cm]] | weight = | turnedpro = amatiere | retired = 1955. gada februārī | coach = | plays = ar labo roku; vienrocīgs kreisais sitiens | careerprizemoney = <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = | highestsinglesranking = 1. <small>(1952)</small> | AustralianOpenresult = '''W''' ('''1953''') | FrenchOpenresult = '''W''' ('''1953''', 1954) | Wimbledonresult = '''W''' (1952, '''1953''', 1954) | USOpenresult = '''W''' (1951, 1952, '''1953''') <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = | highestdoublesranking = | AustralianOpenDoublesresult = '''W''' (1953) | FrenchOpenDoublesresult = '''W''' (1954) | WimbledonDoublesresult = F (1952, 1953) | USOpenDoublesresult = F (1952) <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = F (1953) | FrenchOpenMixedresult = '''W''' (1954) | WimbledonMixedresult = SF (1954) | USOpenMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2022|7|21|L|bez}} | slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}} <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Morēna Konolija''' ({{val|en|Maureen Connolly}}; dzimusi {{dat|1934|9|17}}, mirusi {{dat|1969|6|21}}) bija amerikāņu [[tenisiste]], kalendārā Grand Slam ieguvēja sieviešu vienspēlēs 1953. gadā, divpadsmitkārtēja Grand Slam uzvarētāja vienspēlēs, sieviešu un jauktajās dubultspēlēs. Starptautiskās tenisa slavas zāles locekle kopš 1969. gada. == Biogrāfija == == Karjeras statistika == === Sasniegtā kārta Grand Slam turnīros === {{Tenisa apzīmējumi}} ==== Vienspēles ==== {{Tenisa stats|Galvene}} {{Tenisa stats|Gadi|1949|1950|1951|1952|1953|1954}} {{Tenisa stats|Austrālija|pg=1953|A|A|A|A|W|A}} {{Tenisa stats|Francija|pg=1953|A|A|A|A|W|W}} {{Tenisa stats|Vimbldona|pg=1952|A|A|A|W|W|W}} {{Tenisa stats|ASV|pg=1949|2R|2R|W|W|W|A}} |} === Grand Slam fināli === ==== Vienspēles: 9 (9—0) ==== {| class='wikitable' !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:30px"|Gads !style="width:150px"|Čempionāts !style="width:200px"|Pretiniece !style="width:110px" class="unsortable"|Punkti |- style="background:#ccccff;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1951 || ASV čempionāts || {{flagicon|USA}} [[Šērlija Frī Ērvina|Šērlija Frī]] ||6–3, 1–6, 6–4 ||<ref name="Collins471">{{Grāmatas atsauce|last=Collins|first=Bud|title=The Bud Collins History of Tennis|year=2010|publisher=New Chapter Press|location=[New York City]|isbn=978-0942257700|edition=2nd|page=471}}</ref> |- style="background:#ccffcc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1952 ||Vimbldonas čempionāts || {{flagicon|USA}} [[Louise Brough Clapp|Louise Brough]] ||6–4, 6–3 ||<ref name="Barrett2014">{{Grāmatas atsauce|last=Barrett|first=John|title=Wimbledon: The Official History|date=2014|publisher=Vision Sports Publishing|isbn=9-781909-534230|edition=4th}}</ref> |- style="background:#ccccff;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1952|| ASV čempionāts <small>(2)</small> || {{flagicon|USA}} [[Dorisa Hārta]] ||6–3, 7–5 ||<ref name="Collins471"/> |- style="background:#ffffcc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1953 || Austrālijas čempionāts || {{flagicon|USA}} [[Jūlija Sempsone]] || 6–3, 6–2 ||<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ausopen.com/history/honour-roll/womens-singles |title=Honour Roll – Women's Singles |website=Australian Open |language=en-AU |access-date=June 20, 2018 }}</ref> |- style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1953 || Francijas čempionāts || {{flagicon|USA}} Dorisa Hārta || 6–2, 6–4 ||<ref name="Collins394">Collins (2010), p. 394</ref> |- style="background:#ccffcc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1953 ||Vimbldonas čempionāts <small>(2)</small>|| {{flagicon|USA}} Dorisa Hārta ||8–6, 7–5 ||<ref name="Barrett2014"/> |- style="background:#ccccff;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1953 || ASV čempionāts <small>(3)</small> || {{flagicon|USA}} Dorisa Hārta ||6–2, 6–4 ||<ref name="Collins471"/> |- style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1954 ||Francijas čempionāts <small>(2)</small> || {{flagicon|FRA}} [[Ginette Bucaille]]|| 6–4, 6–1 ||<ref name="Collins394"/> |- style="background:#ccffcc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1954 || Vimbldonas čempionāts <small>(3)</small> || {{flagicon|USA}} Louise Brough ||6–2, 7–5 ||<ref name="Barrett2014"/> |} ==== Sieviešu dubultspēles: 6 (2—4) ==== {|class='wikitable' |- !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:35px"|Gads !style="width:120px"|Čempionāts !style="width:170px"|Partnere !style="width:180px"|Pretinieces !style="width:90px"|Punkti |- style="background:#ccffcc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1952 || Vimbldonas čempionāts || {{flagicon|USA}} [[Louise Brough]] || {{flagicon|USA}} [[Dorisa Hārta]]<br />{{flagicon|USA}} [[Šērlija Frī Ērvina|Šērlija Frī]] || 6–8, 3–6 ||<ref name="Barrett2014"/> |- style="background:#ccccff;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1952 || ASV čempionāts || {{flagicon|USA}} Louise Brough || {{flagicon|USA}} Dorisa Hārta<br />{{flagicon|USA}} Šērlija Frī || 8–10, 4–6 ||<ref>Collins (2010), p. 480</ref> |- style="background:#ffffcc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1953 || Austrālijas čempionāts || {{flagicon|USA}} [[Jūlija Sempsone]] || {{flagicon|AUS}} [[Berila Penrouza]]<br /> {{flagicon|AUS}} [[Mērija Hotona]] || 6–4, 6–2 || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ausopen.com/history/honour-roll/womens-doubles |title=Honour Roll – Women's Doubles |website=Australian Open |language=en |access-date=June 20, 2018 }}</ref> |- style="background:#ebc2af;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1953 || Francijas čempionāts ||{{flagicon|USA}} [[Jūlija Sempsone]] || {{flagicon|USA}} Dorisa Hārta<br />{{flagicon|USA}} Šērlija Frī || 4–6, 3–6 || |- style="background:#ccffcc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1953 || Vimbldonas čempionāts || {{flagicon|USA}} [[Jūlija Sempsone]] || {{flagicon|USA}} Dorisa Hārta<br />{{flagicon|USA}} Šērlija Frī || 0–6, 0–6 ||<ref name="Barrett2014"/> |- style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1954 || Francijas čempionāts ||{{flagicon|AUS}} [[Nella Halla-Hopmena]] || {{flagicon|FRA}} [[:fr:Maude Galtier|Maude Galtier]]<br />{{flagicon|FRA}} [[:fr:Suzanne Schmitt|Suzanne Šmite]] || 7–5, 4–6, 6–0 || |} ==== Jauktās dubultspēles: 3 (1—2) ==== {|class='wikitable' |- !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:35px"|Gads !style="width:120px"|Čempionāts !style="width:170px"|Partneris !style="width:180px"|Pretinieki !style="width:90px"|Punkti |- style="background:#ffffcc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1953 || Austrālijas čempionāts || {{flagicon|United States}} [[Hamiltons Ričardsons]] || {{flagicon|USA}} [[Jūlija Sempsone]]<br /> {{flagicon|AUS}} [[Rekss Hērtvigs]] || 4–6, 3–6 ||<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ausopen.com/history/honour-roll/mixed-doubles |title=Honour Roll – Mixed Doubles |website=Australian Open |language=en |access-date=June 20, 2018 }}</ref> |- style="background:#ebc2af;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1953 || Francijas čempionāts || {{flagicon|AUS}} [[Mērvins Rouzs]] || {{flagicon|USA}} [[Dorisa Hārta]]<br />{{flagicon|USA}} [[Viks Seišass]] || 6–4, 4–6, 0–6 || |- style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1954 || Francijas čempionāts || {{flagicon|AUS}} [[Levs Houds]] || {{flagicon|AUS}} [[Žaklīna Patornī]]<br />{{flagicon|AUS}} [[Rekss Hērtvigs]] || 6–4, 6–3 || |} == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Ievēlēta par [[Associated Press Gada sportists|Associated Press Gada sportisti]] (1951, 1952, 1953). * Uzņemta [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskajā tenisa slavas zālē]] (1969). * Uzņemta Starptautiskajā sieviešu sporta slavas zālē (1987). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{ASV sportists-aizmetnis}} {{Kalendārā gada Grand Slam ieguvēji}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Konolija, Morēna}} [[Kategorija:1934. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1969. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] 7oivbq61ry4vq6shqfr5dcm7tj5w8eq Rezolūta 0 517711 3661210 3659600 2022-07-26T17:42:50Z Kikos 3705 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rezolūta | official_name = ''Resolute''<br/>ᖃᐅᓱᐃᑦᑐᖅ | settlement_type = ciems | motto = | image_skyline = Resolute Bay 1 1997-08-02.jpg | image_seal = | pushpin_map = Kanāda#Nunavuta | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Teritorija | subdivision_type2 = Reģions | subdivision_name = {{karogs|Kanāda}} | subdivision_name1 = {{karogs|Nunavuta}} | subdivision_name2 = [[Kikiktāluka]] | established_title = Dibināta | established_date = 1947 | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 115.02 | population_as_of = 2021 | population_total = 183 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Eastern Time|EST]] | utc_offset = -5 | timezone_DST = [[Eastern Time|EDT]] | utc_offset_DST = -4 | latd = 74| latm = 41| lats = 45| latNS = N | longd = 94| longm = 49| longs = 45| longEW = W | elevation_m = 41 | website = }} '''Rezolūta''' ({{Val|en|Resolute}}) vai '''Kausuituka''' ({{val|iu|ᖃᐅᓱᐃᑦᑐᖅ}}, ''Qausuittuq'' — ‘vieta bez rītausmas’) ir [[ciems]] [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]]. Izvietojusies [[Kornvolisa]]s salas dienvidos [[Barova šaurums|Barova šauruma]] krastā un ir Kanādas otra vistālāk ziemeļos izvietotā apdzīvotā vieta ar pastāvīgajiem iedzīvotājiem. == Vēsture == Pēc Otrā pasaules kara [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un Kanādas kopīgā Apvienotā Arktikas meteoroloģisko staciju (''Joint Arctic Weather Stations''; JAWS) projekta ietvaros 1947. gada 31. augustā Rezolūta līča (nosaukts par godu [[Džons Franklins|Džona Franklina]] ekspedīcijas meklēšanas kuģim ''Resolute'') krastā tika izveidota '''Rezolūtbejas''' (''Rezolute Bay'') [[polārstacija|polārā meteostacija]] kā otrā no piecām Kanādas Arktikā; pārējās bija [[Jūrika]] (1947), [[Moldbeja]] (1948), [[Izaksena]] (1948) un [[Alerta]] (1950).<ref>[https://arcticjournal.ca/featured/eureka/ Above&Beyond – Canada's Arctic Journal. Eureka. First of five JAWS]</ref> Pie stacijas uzbūvēja lidlauku, bet divus gadus vēlāk Kanādas Karaliskie gaisa spēki izveidoja šeit savu bāzi un atbalsta infrastruktūru. 1964. gadā lidlauks un meteostacija tika nodoti Kanādas Transporta ministrijas pārraudzībā,<ref>[https://www.arctic-guide.net/arctic-resolute-weather-station.html Arctic Weather Station at Resolute Bay. In Inuktitut, Qausuittuq, "place with no dawn"]</ref> bet pēdējie amerikāņi staciju un lidlauku pameta 1972. gadā.<ref>[https://www.thecanadianencyclopedia.ca/en/article/high-arctic-weather-stations The Canadian Encyclopedia. High Arctic Weather Stations]</ref> 1953. gadā Kanādas valdība [[Augstās Arktikas pārcelšanās]] kampaņas ietvaros nomaļajās [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] salās nolēma izmitināt [[inuiti|inuitus]], lai stiprinātu savu suverenitāti reģionā. Par vienu no jaunas apmetnes vietām tika izvēlēta [[Kornvolisa]]s sala, kurā jau darbojās meteostacija un bija izbūvēts lidlauks. Salā arheoloģiskie pētījumi bija atklājuši 3500 gadus senu inuitu un to priekšteču apmetņu pēdas. Pieņemot lēmumu par apmetnes dibināšanu, netika ņemts vērā, ka sala tikusi pamesta tā sauktā Mazā Ledus laikmeta sākumā 17. gadsimtā, kad klimats kļuva aukstāks un tradicionālo medību iespēju mazāk. 1953. gada septembrī ar kuģi ''Howe'' Kornvolisas salā tika nogādātas četras inuitu ģimenes, trīs no [[Inukjuaka|Portharisonas]] [[Kvebeka (province)|Kvebekā]] un viena no [[Pondinleta]]s [[Bafina sala|Bafina salā]], kā arī Kanādas Karaliskās jātnieku policijas konstebls Gibsons.<ref>[https://www.qtcommission.ca/en/file-download/download/public/86 Qikiqtani Truth Commission. Community Histories 1950–1975. Resolute Bay]</ref> == Infrastruktūra == <!-- Lai arī uz Arktiku pārcelties piekritušajām ģimenēm tika solīts pilnīgs nodrošinājums ar dzīvei nepieciešamo, tas netika piepildīts. Pirmie pastāvīgie mājokļi tika piegādāti tikai 1960. gados, bet pirmā medmāsa salā ieradās 1971. gadā. Mūsdienās Grisfjordā darbojas skola, viesnīca, [[anglikāņi|anglikāņu]] baznīca, veikals, ugunsdzēsēju depo, policijas postenis un lidlauks, kas nodrošina regulārus reisus uz [[Rezolūta|Rezolūtu]].<ref>[https://gov.nu.ca/in/node/43511 Grise Fiord - CYGZ]</ref> --> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas apdzīvotās vietas]] [[Kategorija:Nunavuta]] [[Kategorija:Arktiskās polārstacijas]] [[Kategorija:Vissezonas polārstacijas]] [[Kategorija:ASV polārstacijas]] [[Kategorija:Kanādas polārstacijas]] qtoc4yi1jb6u43no1ja42lngtk0cjvk Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss 0 517867 3661229 3660854 2022-07-26T18:55:30Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = Austrālijas un jaunzēlandes armijas korpuss(ANZAC) | attēls = [[File:Landing at Gallipoli (13901951593).jpg|thumb|left|upright=1.25|]] | virsraksts = | valsts = {{flaga|Austrālija}} [[Austrālija]]<br>{{flaga|Jaunzēlande}} [[Jaunzēlande]] | pastāvēšana = 1914—1916; 1941 | pakļautība = [[Vidusjūras Ekspedīcijas spēki]] | karaspēka veids = Sauszemes spēki | iesauka = ANZAC | krāsas = | devīze = | militārās operācijas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Otrais pasaules karš]]<br />[[Vjetnamas karš]] | pašreizējais komandieris = | komandieri = [[Viljams Bērdvuds]] }} '''Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss (ANZAC)''' ({{val|en|Australian and New Zealand Army Corps (ANZAC)}}) bija Vidusjūras ekspedīcijas spēku Pirmā pasaules kara armijas korpuss. Tas tika izveidots [[Ēģipte|Ēģiptē]] 1914. gada decembrī un darbojās [[Galipoli kampaņa|Galipoli kampaņas]] laikā. Ģenerālis [[Viljams Bērdvuds]] komandēja korpusu, kurā galvenokārt bija Austrālijas Pirmo karalisko spēku un Jaunzēlandes 1. ekspedīcijas spēku karaspēks, lai gan kampaņas laikā reizēm bija pievienotas arī Lielbritānijas un Indijas vienības. Korpuss izformēja 1916. gadā pēc sabiedroto evakuācijas no Galipoli pussalas un I ANZAC korpusa un II ANZAC korpusa izveidošanas. Korpuss īslaicīgi tika atjaunots Otrā pasaules kara laikā Grieķijas kaujas laikā 1941. gadā. == Ārējās saites== * [https://anzac.co.il/?lang=en/The Beersheba ANZAC Memorial Center] ==Atsauces == [[Kategorija:Militārisms]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:1914. gads]] gaw5zo00b3e4erdsan7bk38dusb5xc5 Rhadinacanthus deltosquamosus 0 517900 3661242 3661059 2022-07-26T19:23:28Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | attēls = Rhadinacanthus deltosquamosus zvīņa.jpg | att_nosaukums =''Rhadinacanthus deltosquamosus'' zvīņa. | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomatha | infratips_lv =Žokļaiņi | klase =Acanthodii | klase_lv =Žokļžaunzivis | kārta =Climatiiformes | kārta_lv =Klimatijveidīgās | dzimta =Diplacanthidae | dzimta_lv =Diplakantīdas | ģints =Rhadinacanthus | ģints_lv = | suga =Rhadinacanthus deltosquamosus | iedalījums = | kategorijas =nē | binomial= Rhadinacanthus deltosquamosus <small>Pinakhina et Märss, 2018</small> }} '''''Rhadinacanthus deltosquamosus''''' ir [[Diplakantīdas|diplakantīdu]] [[Akantodes|akantodu]] suga. Tās pārstāvji bija izplatīti [[Vidusdevons|vidusdevonā]], [[živeta]]s [[Ģeoloģiskais laikmets|laikmetā]] ([[Burtnieku svīta]]), [[Galvenais devona lauks|galvenajā devona laukā]]. Sugu pirmo reizi aprakstīja Darja Pinakina un [[Tiju Mersa]] 2018. gadā. Nosaukums ''Rhadinacanthus deltosquamosus'' nozīmē deltveidīgo zvīņu (no latīņu ''delta'' un ''squamosus'' - zvīņa, no deltveidīga zvīņas ornamentējuma) radinakants. [[Holotips]] ir [[Radinakanti|radinakanta]] zvīņa, kas tika atrasta atsegumā [[Halliste]]s upes krastā pie [[Karksi-Nuija]]s pilsētas. Šīm [[Zivis|zivīm]] ir zināmas tikai [[zvīņas]]. Veseli ķermeņi nav atrasti. Suga bija izplatīta [[Igaunija|Igaunijā]] (Hallistes upes krastos pie Karksi-Nuijas) un [[Krievija|Krievijā]], [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]] (pie Novinkas). == Apraksts == [[Zivis]] bija klātas vidēja lieluma [[Zvīņas|zvīņām]] (vainaga izmērs 0,4–0,6 mm) ar V-veida izvirzījumu uz vainaga, kas vainaga priekšējā un vidusdaļā dalās daudzos zarojošos valnīšos. Uz šī izvirzījuma dažām zvīņām attīstās aizmugurē saplūstoši ķīļi. Lielais kanāls iet cauri pamatni līdz pirmajai augšanas plātnītei, kur tas izlokās horizontāli un saplūst ar radiāliem kanāliem, no kuriem daudzi ir ļoti sarežģīti, izlocīti un paplašināti. Kanāla atvērums atrodas nedaudz uz aizmuguri no pamatnes gala.<ref>Pinakhina, D. V., Märss, T. 2018. The Middle Devonian acanthodian assemblage of the Karksi outcrop in Estonia. Estonian Journal of Earth Sciences 67, 1, 96-111. 106. lpp</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Akantodes]] 1o4a3fa8eh412tiyzdci3menim614fq Dalībnieka diskusija:FinskiyOfficial 3 517903 3661083 2022-07-26T12:09:39Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=FinskiyOfficial}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 26. jūlijs, plkst. 15.09 (EEST) bqbe4qmyb37y46692jndjy3h1l2z59g Mesija šaurums 0 517904 3661088 2022-07-26T12:14:32Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Šauruma infokaste | šaurums = Mesija šaurums | citvalsts = <!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--> | citnosaukums = <!-- nosaukums latviski --> | citvaloda = <!-- valodas kods --> | citvaloriģin = <!-- nosaukums oriģinālvalodā --> | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = | citvaloriģin1 = | attēls = | paraksts = | vieta = {{CAN}}<br/>{{CA-NU}} | ietilpst = | savieno... wikitext text/x-wiki {{Šauruma infokaste | šaurums = Mesija šaurums | citvalsts = <!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--> | citnosaukums = <!-- nosaukums latviski --> | citvaloda = <!-- valodas kods --> | citvaloriģin = <!-- nosaukums oriģinālvalodā --> | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = | citvaloriģin1 = | attēls = | paraksts = | vieta = {{CAN}}<br/>{{CA-NU}} | ietilpst = | savieno = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] | savieno1 = [[Norvīdžena līcis]] | atdala = [[Amunda Ringnesa sala]] | atdala1 = [[Aksela Heiberga sala]] | vietaskarte = Kanāda#Nunavuta#Arktika | relief = jā | alt = | plat_d=78| plat_m= 30| plat_s= | plat_NS=N | gar_d=94| gar_m= 05| gar_s= | gar_EW=W | platība = <!-- tikai skatli; km² --> | garums = 110 | platums = 40 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = | tilpums = <!-- tikai skatli; kubikkilometros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = [[Heiga-Tomasa sala]] | pilsētas = }} '''Mesija šaurums''' ({{val|en|Massey Sound}}) ir [[jūras šaurums]] [[Kanāda]]s [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Arktiskajā arhipelāgā]] starp [[Aksela Heiberga sala|Aksela Heiberga salu]] austrumos un [[Amunda Ringnesa sala|Amunda Ringnesa salu]] rietumos. Savieno [[Norvīdžena līcis|Norvīdžena līci]] dienvidos ar [[Sverdrupa šaurums|Sverdrupa]] un [[Pīrija šaurums|Pīrija]] šaurumiem ziemeļos.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OAKLQ Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Massey Sound]</ref> Šauruma dienvidu galā atrodas [[Heiga-Tomasa sala]]. == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas šaurumi]] [[Kategorija:Nunavuta]] ebif2y1fr2ntdlve4xdzyk0v9eplo4w Dalībnieka diskusija:Plingen Plungen 3 517905 3661096 2022-07-26T12:27:41Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Plingen Plungen}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 26. jūlijs, plkst. 15.27 (EEST) 18xknkdacpqqrih2bwmv39cz4lwzo19 Heiga-Tomasa sala 0 517906 3661129 2022-07-26T12:45:24Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Salu infokaste |nosaukums = Heiga-Tomasa sala |attēls = |attēla paraksts = |attēla izmērs = |vietas karte = | map_type = Kanāda#Nunavuta | map_relief = jā |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Sverdrupa salas]] |latd=78|latm=15|latNS=N |longd=94|longm=30|longEW=W |platība = 64,6 |garums = 14,5 |platums = 5,4 |krasta līnija... wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Heiga-Tomasa sala |attēls = |attēla paraksts = |attēla izmērs = |vietas karte = | map_type = Kanāda#Nunavuta | map_relief = jā |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Sverdrupa salas]] |latd=78|latm=15|latNS=N |longd=94|longm=30|longEW=W |platība = 64,6 |garums = 14,5 |platums = 5,4 |krasta līnija = |augstākais kalns = |augstums = 94 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NU}} |iedzīvotāji = - |iedzīvotāju gads = |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Heiga-Tomasa sala''' ({{val|en|Haig-Thomas Island}}) ir neliela neapdzīvota sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] arhipelāgā. == Ģeogrāfija == Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] [[Sverdrupa salas|Sverdrupa salu]] grupā.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OAGSQ Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Haig-Thomas Island]</ref> Izvietojusies [[Mesija šaurums|Mesija šauruma]] dienviddaļā 8 km no [[Amunda Ringnesa sala]]s krasta. Nosaukta par godu britu ornitologam Deividam Heigam-Tomasam, kurš to atklāja 1939. gada pavasarī, veicot kamanu pārgājiemu no [[Grenlande]]s uz Amunda Ringnesa salu.<ref>H. R. Balkwill: ''Geology of Amund Ringnes, Cornwall and Haig-Thomas Islands, District of Franklin''. Geological Survey of Canada, Memoir 390, 1983, S.&nbsp;3. {{DOI|10.4095/119499}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] [[Kategorija:Sverdrupa salas]] 82pl4ugatqub4fkgt9mjbn5ny6wgq11 Holotips 0 517907 3661137 2022-07-26T13:08:39Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} [[Attēls:AgriasPhlacidonBertradiF2.JPG|thumb|230px|Tauriņa holotips ar sarkanu etiķeti.]] '''Holotips''' ir atsevišķs organisma fizisks (vai ilustratīvs) paraugs, kurš, cik zināms, ir ticis izmantots formālam sugas (vai arī zemāka ranga taksona) aprakstam. Tas ir vai nu vienīgais šāds paraugs (vai ilustrācija), vai arī viens no dažiem paraugiem, taču atzīmēts kā holotips. Saskaņā ar Starptautiskais zooloģiskās nomenklatūras kodekss|Starptaut... wikitext text/x-wiki {{inuse}} [[Attēls:AgriasPhlacidonBertradiF2.JPG|thumb|230px|Tauriņa holotips ar sarkanu etiķeti.]] '''Holotips''' ir atsevišķs organisma fizisks (vai ilustratīvs) paraugs, kurš, cik zināms, ir ticis izmantots formālam sugas (vai arī zemāka ranga taksona) aprakstam. Tas ir vai nu vienīgais šāds paraugs (vai ilustrācija), vai arī viens no dažiem paraugiem, taču atzīmēts kā holotips. Saskaņā ar [[Starptautiskais zooloģiskās nomenklatūras kodekss|Starptautisko zooloģiskās nomenklatūras kodeksu]] (''ICZN'') holotips viens no nomenklatūras tipu veidiem. Starptautiskajā aļģu, sēņu un augu nomenklatūras kodeksā (''ICN'') un (''ICZN'') tipu formulējumi ir līdzīgi pēc pielietojuma, taču nav identiski terminoloģijā vai pamatkoncepcijās. Piemēram, tauriņa ''Plebejus idas longinus'' holotips ir saglabājies šīs pasugas paraugs, kas atrodas [[Hārvarda Universitāte]]s Salīdzinošās zooloģijas muzejā. Botānikā izotips ir holotipa dublikāts, kur holotips un izotips bieži vien sastāda viena un tā paša konkrētā auga dažādas daļas, vai arī paraugus no vienas kolekcijas. Holotips ne vienmēr ir "tipisks" šim taksonam, kaut arī ideālā tā tam būtu jābūt. Reizēm holotips ir vienkārši kāda organisma fragments, īpaši fosiliju gadījumos. Piemēram, ''Pelorosaurus humerocristatus'' <small>(Duriatitan)</small>, agrās juras liela zālēdāja dinozaura holotips ir fosilizējies kājas kauls, kas glabājas Londonas Dabas muzejā. Pat ja nākotnē tiks atrasts labāks eksemplārs, holotips netiks nomainīts. Saskaņā ar ''ICN'' papildus vai precizējošais tips var būt apzīmēts kā epitips (pēc 9.8 paragrāfa), ja sākotnējais materiāls neapšaubāmi ir neviennozīmīgs vai nepietiekošs. Saglabājamais tips (''ICN'' 14.3 pants) reizēm tiek izmantots nepareizi pielietota nosaukuma problēmas labošanai. Šāds paraugs aizvieto sākotnējo holotipu. Ja holotips tiek nozaudēts vai tā nav, var tikt izvēlēts cits tips no dažādu tipu veidiem, atkarībā no gadījuma — [[lektotips]] vai [[neotips]]. Piemēram, gan ''ICN'', gan ''ICZN'' neotips ir tips, kurš bija izveidots vēlāk holotipa trūkuma dēļ. Bez to, saskaņā ar ''ICZN'' komisija ir pilnvarota aizvietot holotipu ar neotipu, ja noskaidrojas, ka holotipam nav nozīmīgu diagnosticējošu īpašību, kas ir nepieciešamas sugas atšķiršanai no tai radniecīgām sugām. Piemēram, krokodilveidīgais arhozaurs ''Parasuchus hislopi'' <small>Lydekker, 1885</small> bija aprakstīts pamatojoties uz priekšžokļa rostrumu (purna daļa), taču tas bija nepietiekoši, lai lai atšķirtu Parasuchus no ta tuviem radiniekiem. Tas ''Parasuchus hislopi'' padarīja par ''[[nomen dubium]]''. Indiešu-amerikāņu paleontologs Sankars Čatterdži piedāvāja no pilna fosila skeleta izveidot jauna tipa paraugu. Starptautiskā zooloģiskās nomenklatūras komisija izskatīja šo gadījumu un piekrita nomainīt iepriekšējo holotipu pret piedāvāto neotipu. Jauna tipa parauga izveidošanas procedūra tiek sākta tad, kad oriģināls tiek nozaudēts. Šajā sakarā var pieminēt nesenus skaļus sugu aprakstus, kuros paraugs, atzīmēts kā holotips, bija dzīva būtne, kurai tika ļauts palikt savvaļā (piemēram, jauna pērtiķa — kapucīna suga, Cebus ģints,<ref>Mendes Pontes, A.R., Malta A. and Asfora, P.H. 2006. A new species of capuchin monkey, genus Cebus Erxleben (Cebidae, Primates): found at the very brink of extinction in the Pernambuco Endemism Centre. Zootaxa 1200: 1-12.</ref> ''Marleyimyia xylocopae'', vai makaks ''Macaca munzala''). Šādos gadījumos faktiska tipiska parauga, kam būtu jābūt pieejamam izpētei, nav, un ir varbūtība, ka izveidojušās neviennozīmības gadījumā sugu identificēšanā, nākamie autori var balstīties uz dažādiem ''ICZN'' punktiem, kas ļauj sugām izveidot neotipus. ''ICZN'' 75.3.7 punkts paredz, ka neotipa izveidošana būtu papildināma ar "paziņojumu par to, ka neotips pēc publikācijas kļūst par atzītas zinātniskas vai mācību iestādes īpašumu ar personas vārdu, kas uztur pētniecisko kolekciju pienācīgos apstākļos, lai saglabātu paraugu tipus un darītu tos pieejamus pētniecībai". Holotipiem šādu prasību nav. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Taksonomija]] qzjbf1esow92uc3s4ttzwvnzbeovl72 3661139 3661137 2022-07-26T13:17:48Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki [[Attēls:AgriasPhlacidonBertradiF2.JPG|thumb|230px|Tauriņa holotips ar sarkanu etiķeti.]] '''Holotips''' ir atsevišķs [[Organisms|organisma]] fizisks (vai ilustratīvs) paraugs, kurš, cik zināms, ir ticis izmantots formālam [[suga]]s (vai arī zemāka ranga [[Taksons|taksona]]) aprakstam. Tas ir vai nu vienīgais šāds paraugs (vai ilustrācija), vai arī viens no dažiem paraugiem, taču atzīmēts kā holotips. Saskaņā ar [[Starptautiskais zooloģiskās nomenklatūras kodekss|Starptautisko zooloģiskās nomenklatūras kodeksu]] (''ICZN'') holotips viens no nomenklatūras tipu veidiem. [[Starptautiskais aļģu, sēņu un augu nomenklatūras kodekss|Starptautiskajā aļģu, sēņu un augu nomenklatūras kodeksā]] (''ICN'') un (''ICZN'') tipu formulējumi ir līdzīgi pēc pielietojuma, taču nav identiski [[Terminoloģija|terminoloģijā]] vai pamatkoncepcijās. Piemēram, [[Tauriņi|tauriņa]] ''Plebejus idas longinus'' holotips ir saglabājies šīs [[pasuga]]s paraugs, kas atrodas [[Hārvarda Universitāte]]s Salīdzinošās zooloģijas muzejā. [[Botānika|Botānikā]] izotips ir holotipa dublikāts, kur holotips un izotips bieži vien sastāda viena un tā paša konkrētā auga dažādas daļas, vai arī paraugus no vienas kolekcijas. Holotips ne vienmēr ir "tipisks" šim taksonam, kaut arī ideālā tā tam būtu jābūt. Reizēm holotips ir vienkārši kāda organisma fragments, īpaši [[Fosilijas|fosiliju]] gadījumos. Piemēram, ''Pelorosaurus humerocristatus'' <small>(Duriatitan)</small>, [[Agrā jura|agrās juras]] liela zālēdāja [[Dinozauri|dinozaura]] holotips ir fosilizējies kājas kauls, kas glabājas [[Londonas Dabas muzejs|Londonas Dabas muzejā]]. Pat ja nākotnē tiks atrasts labāks eksemplārs, holotips netiks nomainīts. Saskaņā ar ''ICN'' papildus vai precizējošais tips var būt apzīmēts kā [[epitips]] (pēc 9.8 paragrāfa), ja sākotnējais materiāls neapšaubāmi ir neviennozīmīgs vai nepietiekošs. Saglabājamais tips (''ICN'' 14.3 pants) reizēm tiek izmantots nepareizi pielietota nosaukuma problēmas labošanai. Šāds paraugs aizvieto sākotnējo holotipu. Ja holotips tiek nozaudēts vai tā nav, var tikt izvēlēts cits tips no dažādu tipu veidiem, atkarībā no gadījuma — [[lektotips]] vai [[neotips]]. Piemēram, gan ''ICN'', gan ''ICZN'' neotips ir tips, kurš bija izveidots vēlāk holotipa trūkuma dēļ. Bez to, saskaņā ar ''ICZN'' komisija ir pilnvarota aizvietot holotipu ar neotipu, ja noskaidrojas, ka holotipam nav nozīmīgu diagnosticējošu īpašību, kas ir nepieciešamas sugas atšķiršanai no tai radniecīgām sugām. Piemēram, krokodilveidīgais [[Arhozauri|arhozaurs]] ''Parasuchus hislopi'' <small>Lydekker, 1885</small> bija aprakstīts pamatojoties uz priekšžokļa rostrumu (purna daļa), taču tas bija nepietiekoši, lai atšķirtu Parasuchus no ta tuviem radiniekiem. Tas ''Parasuchus hislopi'' padarīja par ''[[nomen dubium]]''. Indiešu-amerikāņu paleontologs Sankars Čatterdži piedāvāja no pilna fosila skeleta izveidot jauna tipa paraugu. Starptautiskā zooloģiskās nomenklatūras komisija izskatīja šo gadījumu un piekrita nomainīt iepriekšējo holotipu pret piedāvāto neotipu. Jauna tipa parauga izveidošanas procedūra tiek sākta tad, kad oriģināls tiek nozaudēts. Šajā sakarā var pieminēt nesenus skaļus sugu aprakstus, kuros paraugs, atzīmēts kā holotips, bija dzīva būtne, kurai tika ļauts palikt savvaļā (piemēram, jauna [[Pērtiķi|pērtiķa]] — kapucīna suga, [[Cebus]] ģints,<ref>Mendes Pontes, A.R., Malta A. and Asfora, P.H. 2006. A new species of capuchin monkey, genus Cebus Erxleben (Cebidae, Primates): found at the very brink of extinction in the Pernambuco Endemism Centre. Zootaxa 1200: 1-12.</ref> ''Marleyimyia xylocopae'', vai [[Makaki|makaks]] ''Macaca munzala''). Šādos gadījumos faktiska tipiska parauga, kam būtu jābūt pieejamam izpētei, nav, un ir varbūtība, ka izveidojušās neviennozīmības gadījumā sugu identificēšanā, nākamie autori var balstīties uz dažādiem ''ICZN'' punktiem, kas ļauj sugām izveidot neotipus. ''ICZN'' 75.3.7 punkts paredz, ka neotipa izveidošana būtu papildināma ar "paziņojumu par to, ka neotips pēc publikācijas kļūst par atzītas zinātniskas vai mācību iestādes īpašumu ar personas vārdu, kas uztur pētniecisko kolekciju pienācīgos apstākļos, lai saglabātu paraugu tipus un darītu tos pieejamus pētniecībai". Holotipiem šādu prasību nav. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Taksonomija]] n9vo0gl6dqyguh40765ia0p7a78vp1v 3661140 3661139 2022-07-26T13:23:04Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki [[Attēls:AgriasPhlacidonBertradiF2.JPG|thumb|230px|Tauriņa holotips ar sarkanu etiķeti.]] '''Holotips''' ir atsevišķs [[Organisms|organisma]] fizisks (vai ilustratīvs) paraugs, kurš, cik zināms, ir ticis izmantots formālam [[suga]]s (vai arī zemāka ranga [[Taksons|taksona]]) aprakstam. Tas ir vai nu vienīgais šāds paraugs (vai ilustrācija), vai arī viens no dažiem paraugiem, taču atzīmēts kā holotips. Saskaņā ar [[Starptautiskais zooloģiskās nomenklatūras kodekss|Starptautisko zooloģiskās nomenklatūras kodeksu]] (''ICZN'') holotips viens no nomenklatūras tipu veidiem. [[Starptautiskais aļģu, sēņu un augu nomenklatūras kodekss|Starptautiskajā aļģu, sēņu un augu nomenklatūras kodeksā]] (''ICN'') un (''ICZN'') tipu formulējumi ir līdzīgi pēc pielietojuma, taču nav identiski [[Terminoloģija|terminoloģijā]] vai pamatkoncepcijās. Piemēram, [[Tauriņi|tauriņa]] ''Plebejus idas longinus'' holotips ir saglabājies šīs [[pasuga]]s paraugs, kas atrodas [[Hārvarda Universitāte]]s Salīdzinošās zooloģijas muzejā. [[Botānika|Botānikā]] izotips ir holotipa dublikāts, kur holotips un izotips bieži vien sastāda viena un tā paša konkrētā auga dažādas daļas, vai arī paraugus no vienas kolekcijas. Holotips ne vienmēr ir "tipisks" šim taksonam, kaut arī ideālā tā tam būtu jābūt. Reizēm holotips ir vienkārši kāda organisma fragments, īpaši [[Fosilijas|fosiliju]] gadījumos. Piemēram, ''Pelorosaurus humerocristatus'' <small>(Duriatitan)</small>, [[Agrā jura|agrās juras]] liela zālēdāja [[Dinozauri|dinozaura]] holotips ir fosilizējies kājas kauls, kas glabājas [[Londonas Dabas muzejs|Londonas Dabas muzejā]]. Pat ja nākotnē tiks atrasts labāks eksemplārs, holotips netiks nomainīts. Saskaņā ar ''ICN'' papildus vai precizējošais tips var būt apzīmēts kā [[epitips]] (pēc 9.8 paragrāfa), ja sākotnējais materiāls neapšaubāmi ir neviennozīmīgs vai nepietiekošs. Saglabājamais tips (''ICN'' 14.3 pants) reizēm tiek izmantots nepareizi pielietota nosaukuma problēmas labošanai. Šāds paraugs aizvieto sākotnējo holotipu. Ja holotips tiek nozaudēts vai tā nav, var tikt izvēlēts cits tips no dažādu tipu veidiem, atkarībā no gadījuma — [[lektotips]] vai [[neotips]]. Piemēram, gan ''ICN'', gan ''ICZN'' neotips ir tips, kurš bija izveidots vēlāk holotipa trūkuma dēļ. Bez to, saskaņā ar ''ICZN'' komisija ir pilnvarota aizvietot holotipu ar neotipu, ja noskaidrojas, ka holotipam nav nozīmīgu diagnosticējošu īpašību, kas ir nepieciešamas sugas atšķiršanai no tai radniecīgām sugām. Piemēram, krokodilveidīgais [[Arhozauri|arhozaurs]] ''Parasuchus hislopi'' <small>Lydekker, 1885</small> bija aprakstīts pamatojoties uz priekšžokļa rostrumu (purna daļa), taču tas bija nepietiekoši, lai atšķirtu Parasuchus no ta tuviem radiniekiem. Tas ''Parasuchus hislopi'' padarīja par ''[[nomen dubium]]''. Indiešu-amerikāņu paleontologs Sankars Čatterdži piedāvāja no pilna fosila skeleta izveidot jauna tipa paraugu. Starptautiskā zooloģiskās nomenklatūras komisija izskatīja šo gadījumu un piekrita nomainīt iepriekšējo holotipu pret piedāvāto neotipu. Jauna tipa parauga izveidošanas procedūra tiek sākta tad, kad oriģināls tiek nozaudēts. Šajā sakarā var pieminēt nesenus skaļus sugu aprakstus, kuros paraugs, atzīmēts kā holotips, bija dzīva būtne, kurai tika ļauts palikt savvaļā (piemēram, jauna [[Pērtiķi|pērtiķa]] — kapucīna suga, [[Cebus]] ģints,<ref>Mendes Pontes, A.R., Malta A. and Asfora, P.H. 2006. A new species of capuchin monkey, genus Cebus Erxleben (Cebidae, Primates): found at the very brink of extinction in the Pernambuco Endemism Centre. Zootaxa 1200: 1-12.</ref> ''Marleyimyia xylocopae'', vai [[Makaki|makaks]] ''Macaca munzala''). Šādos gadījumos faktiska tipiska parauga, kam būtu jābūt pieejamam izpētei, nav, un ir varbūtība, ka izveidojušās neviennozīmības gadījumā sugu identificēšanā, nākamie autori var balstīties uz dažādiem ''ICZN'' punktiem, kas ļauj sugām izveidot neotipus. ''ICZN'' 75.3.7 pants paredz, ka neotipa izveidošana būtu papildināma ar "paziņojumu par to, ka neotips pēc publikācijas kļūst par atzītas zinātniskas vai mācību iestādes īpašumu ar personas vārdu, kas uztur pētniecisko kolekciju pienācīgos apstākļos, lai saglabātu paraugu tipus un darītu tos pieejamus pētniecībai". Holotipiem šādu prasību nav. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Taksonomija]] g56m8maidjetw9kcdx7pvdr5t5tactl 3661141 3661140 2022-07-26T13:26:09Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki [[Attēls:AgriasPhlacidonBertradiF2.JPG|thumb|230px|Tauriņa holotips ar sarkanu etiķeti.]] '''Holotips''' ir atsevišķs [[Organisms|organisma]] fizisks (vai ilustratīvs) paraugs, kurš, cik zināms, ir ticis izmantots formālam [[suga]]s (vai arī zemāka ranga [[Taksons|taksona]]) aprakstam. Tas ir vai nu vienīgais šāds paraugs (vai ilustrācija), vai arī viens no dažiem paraugiem, taču atzīmēts kā holotips. Saskaņā ar [[Starptautiskais zooloģiskās nomenklatūras kodekss|Starptautisko zooloģiskās nomenklatūras kodeksu]] (''ICZN'') holotips viens no nomenklatūras tipu veidiem. [[Starptautiskais aļģu, sēņu un augu nomenklatūras kodekss|Starptautiskajā aļģu, sēņu un augu nomenklatūras kodeksā]] (''ICN'') un (''ICZN'') tipu formulējumi ir līdzīgi pēc pielietojuma, taču nav identiski [[Terminoloģija|terminoloģijā]] vai pamatkoncepcijās. Piemēram, [[Tauriņi|tauriņa]] ''Plebejus idas longinus'' holotips ir saglabājies šīs [[pasuga]]s paraugs, kas atrodas [[Hārvarda Universitāte]]s Salīdzinošās zooloģijas muzejā. [[Botānika|Botānikā]] izotips ir holotipa dublikāts, kur holotips un izotips bieži vien sastāda viena un tā paša konkrētā auga dažādas daļas, vai arī paraugus no vienas kolekcijas. Holotips ne vienmēr ir "tipisks" šim taksonam, kaut arī ideālā tā tam būtu jābūt. Reizēm holotips ir vienkārši kāda organisma fragments, īpaši [[Fosilijas|fosiliju]] gadījumos. Piemēram, ''Pelorosaurus humerocristatus'' <small>(Duriatitan)</small>, [[Agrā jura|agrās juras]] liela zālēdāja [[Dinozauri|dinozaura]] holotips ir fosilizējies kājas kauls, kas glabājas [[Londonas Dabas muzejs|Londonas Dabas muzejā]]. Pat ja nākotnē tiks atrasts labāks eksemplārs, holotips netiks nomainīts. Saskaņā ar ''ICN'' papildus vai precizējošais tips var būt apzīmēts kā [[epitips]] (pēc 9.8 paragrāfa), ja sākotnējais materiāls neapšaubāmi ir neviennozīmīgs vai nepietiekošs. Saglabājamais tips (''ICN'' 14.3 pants) reizēm tiek izmantots nepareizi pielietota nosaukuma problēmas labošanai. Šāds paraugs aizvieto sākotnējo holotipu. Ja holotips tiek nozaudēts vai tā nav, var tikt izvēlēts cits tips no dažādu tipu veidiem, atkarībā no gadījuma — [[lektotips]] vai [[neotips]]. Piemēram, gan ''ICN'', gan ''ICZN'' neotips ir tips, kurš bija izveidots vēlāk holotipa trūkuma dēļ. Bez to, saskaņā ar ''ICZN'' komisija ir pilnvarota aizvietot holotipu ar neotipu, ja noskaidrojas, ka holotipam nav nozīmīgu diagnosticējošu īpašību, kas ir nepieciešamas sugas atšķiršanai no tai radniecīgām sugām. Piemēram, krokodilveidīgais [[Arhozauri|arhozaurs]] ''Parasuchus hislopi'' <small>Lydekker, 1885</small> bija aprakstīts pamatojoties uz priekšžokļa rostrumu (purna daļa), taču tas bija nepietiekoši, lai atšķirtu Parasuchus no tā tuviem radiniekiem. Tas ''Parasuchus hislopi'' padarīja par ''[[nomen dubium]]''. Indiešu-amerikāņu paleontologs Sankars Čatterdži piedāvāja no pilna fosila skeleta izveidot jauna tipa paraugu. Starptautiskā zooloģiskās nomenklatūras komisija izskatīja šo gadījumu un piekrita nomainīt iepriekšējo holotipu pret piedāvāto neotipu. Jauna tipa parauga izveidošanas procedūra tiek sākta tad, kad oriģināls tiek nozaudēts. Šajā sakarā var pieminēt nesenus skaļus sugu aprakstus, kuros paraugs, atzīmēts kā holotips, bija dzīva būtne, kurai tika ļauts palikt savvaļā (piemēram, jauna [[Pērtiķi|pērtiķa]] — kapucīna suga, [[Cebus]] ģints,<ref>Mendes Pontes, A.R., Malta A. and Asfora, P.H. 2006. A new species of capuchin monkey, genus Cebus Erxleben (Cebidae, Primates): found at the very brink of extinction in the Pernambuco Endemism Centre. Zootaxa 1200: 1-12.</ref> ''Marleyimyia xylocopae'', vai [[Makaki|makaks]] ''Macaca munzala''). Šādos gadījumos faktiska tipiska parauga, kam būtu jābūt pieejamam izpētei, nav, un ir varbūtība, ka izveidojušās neviennozīmības gadījumā sugu identificēšanā, nākamie autori var balstīties uz dažādiem ''ICZN'' punktiem, kas ļauj sugām izveidot neotipus. ''ICZN'' 75.3.7 pants paredz, ka neotipa izveidošana būtu papildināma ar "paziņojumu par to, ka neotips pēc publikācijas kļūst par atzītas zinātniskas vai mācību iestādes īpašumu ar personas vārdu, kas uztur pētniecisko kolekciju pienācīgos apstākļos, lai saglabātu paraugu tipus un darītu tos pieejamus pētniecībai". Holotipiem šādu prasību nav. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Taksonomija]] mt3xad478z9v6sid8k9e9qrx0wjcvdi 3661144 3661141 2022-07-26T13:27:23Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki [[Attēls:AgriasPhlacidonBertradiF2.JPG|thumb|230px|Tauriņa holotips ar sarkanu etiķeti.]] '''Holotips''' ir atsevišķs [[Organisms|organisma]] fizisks (vai ilustratīvs) paraugs, kurš, cik zināms, ir ticis izmantots formālam [[suga]]s (vai arī zemāka ranga [[Taksons|taksona]]) aprakstam. Tas ir vai nu vienīgais šāds paraugs (vai ilustrācija), vai arī viens no dažiem paraugiem, taču atzīmēts kā holotips. Saskaņā ar [[Starptautiskais zooloģiskās nomenklatūras kodekss|Starptautisko zooloģiskās nomenklatūras kodeksu]] (''ICZN'') holotips viens no nomenklatūras tipu veidiem. [[Starptautiskais aļģu, sēņu un augu nomenklatūras kodekss|Starptautiskajā aļģu, sēņu un augu nomenklatūras kodeksā]] (''ICN'') un (''ICZN'') tipu formulējumi ir līdzīgi pēc pielietojuma, taču nav identiski [[Terminoloģija|terminoloģijā]] vai pamatkoncepcijās. Piemēram, [[Tauriņi|tauriņa]] ''Plebejus idas longinus'' holotips ir saglabājies šīs [[pasuga]]s paraugs, kas atrodas [[Hārvarda Universitāte]]s Salīdzinošās zooloģijas muzejā. [[Botānika|Botānikā]] izotips ir holotipa dublikāts, kur holotips un izotips bieži vien sastāda viena un tā paša konkrētā auga dažādas daļas, vai arī paraugus no vienas kolekcijas. Holotips ne vienmēr ir "tipisks" šim taksonam, kaut arī ideālā tā tam būtu jābūt. Reizēm holotips ir vienkārši kāda organisma fragments, īpaši [[Fosilijas|fosiliju]] gadījumos. Piemēram, ''Pelorosaurus humerocristatus'' <small>(Duriatitan)</small>, [[Agrā jura|agrās juras]] liela zālēdāja [[Dinozauri|dinozaura]] holotips ir fosilizējies kājas kauls, kas glabājas [[Londonas Dabas muzejs|Londonas Dabas muzejā]]. Pat ja nākotnē tiks atrasts labāks eksemplārs, holotips netiks nomainīts. Saskaņā ar ''ICN'' papildus vai precizējošais tips var būt apzīmēts kā [[epitips]] (pēc 9.8 paragrāfa), ja sākotnējais materiāls neapšaubāmi ir neviennozīmīgs vai nepietiekošs. Saglabājamais tips (''ICN'' 14.3 pants) reizēm tiek izmantots nepareizi pielietota nosaukuma problēmas labošanai. Šāds paraugs aizvieto sākotnējo holotipu. Ja holotips tiek nozaudēts vai tā nav, var tikt izvēlēts cits tips no dažādu tipu veidiem, atkarībā no gadījuma — [[lektotips]] vai [[neotips]]. Piemēram, gan ''ICN'', gan ''ICZN'' neotips ir tips, kurš bija izveidots vēlāk holotipa trūkuma dēļ. Bez to, saskaņā ar ''ICZN'' komisija ir pilnvarota aizvietot holotipu ar neotipu, ja noskaidrojas, ka holotipam nav nozīmīgu diagnosticējošu īpašību, kas ir nepieciešamas sugas atšķiršanai no tai radniecīgām sugām. Piemēram, krokodilveidīgais [[Arhozauri|arhozaurs]] ''Parasuchus hislopi'' <small>Lydekker, 1885</small> bija aprakstīts pamatojoties uz priekšžokļa rostrumu (purna daļa), taču tas bija nepietiekoši, lai atšķirtu Parasuchus no tā tuviem radiniekiem. Tas ''Parasuchus hislopi'' padarīja par ''[[nomen dubium]]''. Indiešu-amerikāņu paleontologs Sankars Čatterdži piedāvāja no pilna fosila skeleta izveidot jauna tipa paraugu. Starptautiskā zooloģiskās nomenklatūras komisija izskatīja šo gadījumu un piekrita nomainīt iepriekšējo holotipu pret piedāvāto neotipu. Jauna tipa parauga izveidošanas procedūra tiek sākta tad, kad oriģināls tiek nozaudēts. Šajā sakarā var pieminēt nesenus skaļus sugu aprakstus, kuros paraugs, atzīmēts kā holotips, bija dzīva būtne, kurai tika ļauts palikt savvaļā (piemēram, jauna [[Pērtiķi|pērtiķa]] — kapucīna suga ([[Cebus]] ģints),<ref>Mendes Pontes, A.R., Malta A. and Asfora, P.H. 2006. A new species of capuchin monkey, genus Cebus Erxleben (Cebidae, Primates): found at the very brink of extinction in the Pernambuco Endemism Centre. Zootaxa 1200: 1-12.</ref> ''Marleyimyia xylocopae'', vai [[Makaki|makaks]] ''Macaca munzala''). Šādos gadījumos faktiska tipiska parauga, kam būtu jābūt pieejamam izpētei, nav, un ir varbūtība, ka izveidojušās neviennozīmības gadījumā sugu identificēšanā, nākamie autori var balstīties uz dažādiem ''ICZN'' punktiem, kas ļauj sugām izveidot neotipus. ''ICZN'' 75.3.7 pants paredz, ka neotipa izveidošana būtu papildināma ar "paziņojumu par to, ka neotips pēc publikācijas kļūst par atzītas zinātniskas vai mācību iestādes īpašumu ar personas vārdu, kas uztur pētniecisko kolekciju pienācīgos apstākļos, lai saglabātu paraugu tipus un darītu tos pieejamus pētniecībai". Holotipiem šādu prasību nav. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Taksonomija]] qrlh7jffl8m09tdx5a39tymkuwfl307 Dalībnieka diskusija:WestbourneLondon 3 517908 3661153 2022-07-26T14:05:57Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=WestbourneLondon}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 26. jūlijs, plkst. 17.05 (EEST) dobgb2fhsubul2bcleh5tblswtum63t Luminiscentā lampa 0 517909 3661156 2022-07-26T14:10:50Z ScAvenger 1630 ScAvenger pārvietoja lapu [[Luminiscentā lampa]] uz [[Luminiscences spuldze]]: tā ir termini.gov.lv wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Luminiscences spuldze]] 87ycipmcst83aw90ry2zo49k61grm8v Dalībnieka diskusija:Kostya2006 3 517910 3661163 2022-07-26T14:46:34Z Vladimir Solovjev 9805 Vladimir Solovjev pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Kostya2006]] uz [[Dalībnieka diskusija:Первоцвет]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Kostya2006|Kostya2006]]" to "[[Special:CentralAuth/Первоцвет|Первоцвет]]" wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Первоцвет]] fb9ih59vf6qwy9n2chi8v7hwtm4lpm4 Dalībnieka diskusija:Kuczos sum 3 517911 3661164 2022-07-26T14:50:23Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Kuczos sum}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 26. jūlijs, plkst. 17.50 (EEST) rxfq5xt995vpsavzdltd929c819kcxh Dalībnieka diskusija:Samotny Wędrowiec 3 517912 3661175 2022-07-26T15:13:42Z Cabayi 47117 Cabayi pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Samotny Wędrowiec]] uz [[Dalībnieka diskusija:Pitsarotta]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Samotny Wędrowiec|Samotny Wędrowiec]]" to "[[Special:CentralAuth/Pitsarotta|Pitsarotta]]" wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Pitsarotta]] e44g5kmvx8zssylbjrl8gll9nk7gojn Galēji labēja politika 0 517913 3661179 2022-07-26T15:23:11Z Eremu1 102242 Jauna lapa: '''Galēji labējā politika''' , saukta arī par '''galēji labējo''' vai '''labējo ekstrēmismu''' , ir [[politika]], kas atrodas tālāk labējā un kreisā [[Politiskais spektrs|politiskā spektra]] labajā pusē nekā standarta politiskie [[Labēja politika|labējie]], jo īpaši attiecībā uz to, ka tā ir [[Antikomunisms|antikomunistiska]], [[Autoritārisms|autoritāra]], [[Ultranacionālisms|ultranacionālistiska]], un kam ir [[Natīvisms|natīvistu]] Ideoloģija|id... wikitext text/x-wiki '''Galēji labējā politika''' , saukta arī par '''galēji labējo''' vai '''labējo ekstrēmismu''' , ir [[politika]], kas atrodas tālāk labējā un kreisā [[Politiskais spektrs|politiskā spektra]] labajā pusē nekā standarta politiskie [[Labēja politika|labējie]], jo īpaši attiecībā uz to, ka tā ir [[Antikomunisms|antikomunistiska]], [[Autoritārisms|autoritāra]], [[Ultranacionālisms|ultranacionālistiska]], un kam ir [[Natīvisms|natīvistu]] [[Ideoloģija|ideoloģijas]] un tendences.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://hmn.wiki/lv/Far-right_politics|title=Galēji labējā politika|website=hmn.wiki|access-date=2022-07-26|language=en}}</ref> Vēsturiski lietots, lai aprakstītu [[Fašisms|fašisma]] un [[Nacionālsociālisms|nacisma]] [[Ideoloģija|ideoloģijas]], mūsdienās galēji labējā politika ietver sevī [[Neofašisms|neofašismu]], [[Neonacisms|neonacismu]], [[Trešā pozīcija|trešo pozīciju]], [[Alt-labējie|alt-labējo]], [[Rasu pārākums|rasu pārākumu]] un citas ideoloģijas vai [[Organizācija|organizācijas]], kas raksturo [[Ultranacionālisms|ultranacionālisma]], [[Šovinisms|šovinisma]], [[Ksenofobija|ksenofobiski]], [[Teokrātija|teokrātiski]], [[Rasisms|rasistiski]], [[Homofobija|homofobiski]], [[Transfobija|transfobiski]] vai [[Reakcionārisms|reakcionāri]] uzskati.<ref name=":0" /> == Skatīt arī == * [[Labēja politika]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Politika]] [[Kategorija:Labēja politika]] n9rd3ty979rqld55azpgrgir3hmo0z4 3661194 3661179 2022-07-26T15:28:57Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki '''Galēji labējā politika''' , saukta arī par '''galēji labējo''' vai '''labējo ekstrēmismu''' , ir [[politika]], kas atrodas tālāk labējā un kreisā [[Politiskais spektrs|politiskā spektra]] labajā pusē nekā standarta politiskie [[Labēja politika|labējie]], jo īpaši attiecībā uz to, ka tā ir [[Antikomunisms|antikomunistiska]], [[Autoritārisms|autoritāra]], [[Ultranacionālisms|ultranacionālistiska]], un kam ir [[Natīvisms|natīvistu]] [[Ideoloģija|ideoloģijas]] un tendences.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://hmn.wiki/lv/Far-right_politics|title=Galēji labējā politika|website=hmn.wiki|access-date=2022-07-26|language=en}}</ref> Vēsturiski lietots, lai aprakstītu [[Fašisms|fašisma]] un [[Nacionālsociālisms|nacisma]] [[Ideoloģija|ideoloģijas]], mūsdienās galēji labējā politika ietver sevī [[Neofašisms|neofašismu]], [[Neonacisms|neonacismu]], [[Trešā pozīcija|trešo pozīciju]], [[Alt-labējie|alt-labējo]], [[Rasu pārākums|rasu pārākumu]] un citas ideoloģijas vai [[Organizācija|organizācijas]], kas raksturo [[Ultranacionālisms|ultranacionālisma]], [[Šovinisms|šovinisma]], [[Ksenofobija|ksenofobiski]], [[Teokrātija|teokrātiski]], [[Rasisms|rasistiski]], [[Homofobija|homofobiski]], [[Transfobija|transfobiski]] vai [[Reakcionārisms|reakcionāri]] uzskati.<ref name=":0" /> == Skatīt arī == * [[Labēja politika]] == Atsauces == {{atsauces}} {{politika-aizmetnis}} [[Kategorija:Politika]] [[Kategorija:Labēja politika]] qp2xkvp5n3kkilwj9hj4a7bgwqkisyc 3661211 3661194 2022-07-26T17:43:46Z Turaids 8965 Vikipēdijas mašintulkojums kā atsauce nederēs, wikitext text/x-wiki '''Galēji labējā politika''', '''galēji labējais''' vai '''labējais ekstrēmisms''' ir [[politika]], kas atrodas tālāk [[Politiskais spektrs|politiskā spektra]] labajā pusē nekā [[labēja politika]], jo īpaši attiecībā uz to, ka tā ir [[Antikomunisms|antikomunistiska]], [[Autoritārisms|autoritāra]], [[Ultranacionālisms|ultranacionālistiska]], un tai ir [[Natīvisms|natīvistu]] [[ideoloģija]]s un tendences. Vēsturiski jēdziens lietots [[fašisms|fašisma]] un [[Nacionālsociālisms|nacisma]] [[ideoloģija]]s apzīmēšanai, bet mūsdienās galēji labējā politika ietver [[Neofašisms|neofašismu]], [[Neonacisms|neonacismu]], [[Trešā pozīcija|trešo pozīciju]], [[alternatīvi labējie|alternatīvi labējos]], [[Rasu pārākums|rasu pārākumu]] un citas ideoloģijas, kam raksturīgi [[Ultranacionālisms|ultranacionālistiski]], [[Šovinisms|šovinistiski]], [[Ksenofobija|ksenofobiski]], [[Teokrātija|teokrātiski]], [[Rasisms|rasistiski]], [[Homofobija|homofobiski]], [[Transfobija|transfobiski]] un/vai [[Reakcionārisms|reakcionāri]] uzskati. == Skatīt arī == * [[Labēja politika]] {{politika-aizmetnis}} [[Kategorija:Politika]] [[Kategorija:Labēja politika]] ki9inowz9tv5e2lab3q665czqqjyzuo Kategorija:Gaismas avoti 14 517914 3661180 2022-07-26T15:23:16Z ScAvenger 1630 Jauna lapa: [[Kategorija:Gaisma]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Gaisma]] rk48y5klm8xwmfyswx5u2i8vgqh5l8n Galēji labēja 0 517915 3661182 2022-07-26T15:24:27Z Eremu1 102242 Pāradresē uz [[Galēji labēja politika]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Galēji labēja politika]] 7eq2eqnxdwbwklpoq9uxrc573y3v6iw Galēji labējie 0 517916 3661183 2022-07-26T15:24:59Z Eremu1 102242 Pāradresē uz [[Galēji labēja politika]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Galēji labēja politika]] 7eq2eqnxdwbwklpoq9uxrc573y3v6iw Fluorescentā lampa 0 517917 3661184 2022-07-26T15:25:11Z ScAvenger 1630 Pāradresē uz [[Luminiscences spuldze]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Luminiscences spuldze]] 87ycipmcst83aw90ry2zo49k61grm8v Fluorescentā spuldze 0 517918 3661185 2022-07-26T15:25:32Z ScAvenger 1630 Pāradresē uz [[Luminiscences spuldze]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Luminiscences spuldze]] 87ycipmcst83aw90ry2zo49k61grm8v Luminiscentā spuldze 0 517919 3661187 2022-07-26T15:25:56Z ScAvenger 1630 Pāradresē uz [[Luminiscences spuldze]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Luminiscences spuldze]] 87ycipmcst83aw90ry2zo49k61grm8v Dienasgaismas spuldze 0 517920 3661189 2022-07-26T15:26:28Z ScAvenger 1630 Pāradresē uz [[Luminiscences spuldze]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Luminiscences spuldze]] 87ycipmcst83aw90ry2zo49k61grm8v Galēji labējs 0 517921 3661190 2022-07-26T15:26:45Z Eremu1 102242 Pāradresē uz [[Galēji labēja politika]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Galēji labēja politika]] 7eq2eqnxdwbwklpoq9uxrc573y3v6iw Dienasgaismas lampa 0 517922 3661191 2022-07-26T15:26:51Z ScAvenger 1630 Pāradresē uz [[Luminiscences spuldze]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Luminiscences spuldze]] 87ycipmcst83aw90ry2zo49k61grm8v Dalībnieka diskusija:Liming 9999 3 517923 3661197 2022-07-26T15:45:12Z Jimmy Xu 12839 Jimmy Xu pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Liming 9999]] uz [[Dalībnieka diskusija:Rokshaan]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Liming 9999|Liming 9999]]" to "[[Special:CentralAuth/Rokshaan|Rokshaan]]" wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Rokshaan]] 6tg9en00fapc4z8u5lf8p03t8wprvxf Dalībnieka diskusija:Christian Kilerau 3 517924 3661198 2022-07-26T15:48:55Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Christian Kilerau}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 26. jūlijs, plkst. 18.48 (EEST) j9yfxhnbtkxyuxffcwyx39i9vt2r5nz Leonards Bartkevičs 0 517925 3661199 2022-07-26T15:57:14Z Pirags 3757 jauna lapa wikitext text/x-wiki '''Leonards Bartkevičs''' (1932-) ir bijušais [[Latvijas PSR]] sabiedriskais darbinieks. [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|Latvijas PSR ārlietu ministrs]] (1985-1989). == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1932|4|9}} [[Dagdas pagasts|Dagdas pagastā]] Leopolda Bartkeviča ģimenē. Pēc Otrā pasaules kara darbojās [[LĻKJS]] [[Dagdas rajons|Dagdas rajona]] komitejā (1950—1960), vēlāk bija Rīgas pilsētas komitejas sekretārs (1960—1963) un Latvijas komjaunatnes CK 1. sekretārs (1963-1969). Līdztekus studēja vēsturi [[LVU]] un aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu. No 1969. gada bija Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) [[Kirova rajons|Kirova rajona]] 1. sekretārs (1969—1976), LKP CK nodaļas vadītājs (1971-1976). 1976. gadā Bartkeviču iecēla par Latvijas PSR TV un radioraidījumu komitejas priekšsēdētāju, 1985. gadā par Latvijas PSR ārlietu ministru un Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku. <ref>[[Latvijas padomju enciklopēdija]] 10 sējumos /galv. red. P. Jērāns. 1.sēj. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija. 683.lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bartkevičs, Leonards}} [[Kategorija:1932. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas PSR ministri]] qieqv2a43o7oq7mdu53zir6i76nxvjs 3661255 3661199 2022-07-26T19:40:33Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ pap wikitext text/x-wiki '''Leonards Bartkevičs''' (1932-) ir bijušais [[Latvijas PSR]] sabiedriskais darbinieks. [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|Latvijas PSR ārlietu ministrs]] (1985-1989). == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1932|4|9}} [[Dagdas pagasts|Dagdas pagastā]] Leopolda Bartkeviča ģimenē. Pēc Otrā pasaules kara darbojās [[LĻKJS]] [[Dagdas rajons|Dagdas rajona]] komitejā (1950—1960), vēlāk bija Rīgas pilsētas komitejas sekretārs (1960—1963) un Latvijas komjaunatnes CK 1. sekretārs (1963-1969). Līdztekus 1963. gadā absolvēja studijas [[LVU]]. No 1969. gada bija Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) [[Kirova rajons|Kirova rajona]] 1. sekretārs (1969—1976), LKP CK nodaļas vadītājs (1971-1976). 1976. gadā Bartkeviču iecēla par Latvijas PSR TV un radioraidījumu komitejas priekšsēdētāju, 1976. gadā viņš absolvēja [[PSKP]] CK Sabiedrisko zinātņu akadēmiju un aizstāvēja vēstures zinātņu kandidāta grādu, 1985. gadā kļuva par Latvijas PSR ārlietu ministru un Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku. <ref>[[Latvijas padomju enciklopēdija]] 10 sējumos /galv. red. P. Jērāns. 1.sēj. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija. 683.lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bartkevičs, Leonards}} [[Kategorija:1932. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas PSR ministri]] 8h20c78xyl2j134lw2oeaa6h8jn2eim 3661386 3661255 2022-07-27T06:23:38Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki '''Leonards Bartkevičs''' (1932-) ir bijušais [[Latvijas PSR]] sabiedriskais darbinieks, [[padomju nomenklatūra]]s loceklis. [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|Latvijas PSR ārlietu ministrs]] (1985-1989). == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1932|4|9}} [[Dagdas pagasts|Dagdas pagastā]] Leopolda Bartkeviča ģimenē. Pēc Otrā pasaules kara darbojās [[LĻKJS]] [[Dagdas rajons|Dagdas rajona]] komitejā (1950—1960), vēlāk bija Rīgas pilsētas komitejas sekretārs (1960—1963) un Latvijas komjaunatnes CK 1. sekretārs (1963-1969). Līdztekus 1963. gadā absolvēja studijas [[LVU]]. No 1969. gada bija Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) [[Kirova rajons|Kirova rajona]] 1. sekretārs (1969—1976), LKP CK nodaļas vadītājs (1971-1976). 1976. gadā Bartkeviču iecēla par Latvijas PSR TV un radioraidījumu komitejas priekšsēdētāju, 1976. gadā viņš absolvēja [[PSKP]] CK Sabiedrisko zinātņu akadēmiju un aizstāvēja vēstures zinātņu kandidāta grādu, 1985. gadā kļuva par Latvijas PSR ārlietu ministru un Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku. <ref>[[Latvijas padomju enciklopēdija]] 10 sējumos /galv. red. P. Jērāns. 1.sēj. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija. 683.lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bartkevičs, Leonards}} [[Kategorija:1932. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas PSR ministri]] tm417f2nb2hv4pecgcfhneqw6d2qjbl Viktors Krūmiņš 0 517926 3661203 2022-07-26T16:44:41Z Pirags 3757 jauna lapa wikitext text/x-wiki '''Viktors Krūmiņš''' (1923-1990) bija [[Latvijas PSR]] sabiedriskais darbinieks. [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|Latvijas PSR ārlietu ministrs]] (1967-1985). == Dzīvesgājums == Dzimis 1923. gadā [[Krievijas PFSR]] Miķeļa Krūmiņa ģimenē. Strādāja par mehāniķi [[Ļeņingrada]]s rūpnīcā ''Электросила'', piedalījās Otrajā pasaules karā. Pēc kara beigām darbojās Latvijas PSR Vietējās rūpniecības komisariātā, tad kļuva par Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) [[Jelgava]]s pilsētas 2. sekretāru, LKP CK nodaļas vadītāju. Absolvēja [[PSKP]] CK Sabiedrisko zinātņu akadēmiju un aizstāvēja filozofijas zitātņu kandidāta grādu.<ref>[http://supsov.narod.ru/HTML/D1028.HTML Краткая биография в справочнике по депутатам ВС СССР]</ref> 1960. gadā Krūmiņu iecēla par LPSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku, 1967. gadā par Latvijas PSR ārlietu ministru. <ref>Дипломатический словарь под ред. А. А. Громыко, А. Г. Ковалева, П. П. Севостьянова, С. Л. Тихвинского. В 3-х томах. Мaskava: Наука, 1985—1986. — Т. 2, с. 116.</ref> Miris 1990. gada 15. oktobrī. == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krūmiņš, Viktors}} [[Kategorija:1923. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1990. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas PSR ministri]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] fd9ft8e6jsog7hasg11c8um3qk90emc 3661215 3661203 2022-07-26T18:23:34Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki '''Viktors Krūmiņš''' (1923-1990) bija [[Latvijas PSR]] sabiedriskais darbinieks. [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|Latvijas PSR ārlietu ministrs]] (1967-1985). == Dzīvesgājums == Dzimis 1923. gada 13. martā [[Petrograda|Petrogradā]] [[Krievijas PFSR]] Miķeļa Krūmiņa ģimenē. Strādāja par mehāniķi [[Ļeņingrada]]s rūpnīcā ''Электросила'', piedalījās Otrajā pasaules karā. Pēc kara beigām darbojās Latvijas PSR Vietējās rūpniecības komisariātā, 1946. gadā absolvēja [[PSKP]] CK Augstāko partijas skolu, tad kļuva par Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) [[Jelgava]]s pilsētas 2. sekretāru (1947–1948), LKP CK nodaļas vadītāju (1952–1957). 1952. gadā absolvēja [[PSKP]] CK Sabiedrisko zinātņu akadēmiju un aizstāvēja filozofijas zitātņu kandidāta grādu<ref>[http://supsov.narod.ru/HTML/D1028.HTML Краткая биография в справочнике по депутатам ВС СССР]</ref> un bija LKP CK Republikāniskās partijas skolas docētājs (1952-1955).<ref>{{LPE|5<sub>1</sub>|517}}</ref> 1960. gadā Krūmiņu iecēla par LPSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku, 1967. gadā par Latvijas PSR ārlietu ministru. <ref>Дипломатический словарь под ред. А. А. Громыко, А. Г. Ковалева, П. П. Севостьянова, С. Л. Тихвинского. В 3-х томах. Мaskava: Наука, 1985—1986. — Т. 2, с. 116.</ref> Miris 1990. gada 15. oktobrī. == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krūmiņš, Viktors}} [[Kategorija:1923. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1990. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas PSR ministri]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] jc9mgrrzgd1kgb6sy8x9p295jej6te0 3661216 3661215 2022-07-26T18:24:06Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki '''Viktors Krūmiņš''' (1923-1990) bija [[Latvijas PSR]] sabiedriskais darbinieks. [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|Latvijas PSR ārlietu ministrs]] (1967-1985). == Dzīvesgājums == Dzimis 1923. gada 13. martā [[Petrograda|Petrogradā]] [[Krievijas PFSR]] Miķeļa Krūmiņa ģimenē. Strādāja par mehāniķi [[Ļeņingrada]]s rūpnīcā ''Электросила'', piedalījās Otrajā pasaules karā. Pēc kara beigām darbojās Latvijas PSR Vietējās rūpniecības komisariātā, 1946. gadā absolvēja [[PSKP]] CK Augstāko partijas skolu, tad kļuva par Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) [[Jelgava]]s pilsētas 2. sekretāru (1947–1948), LKP CK nodaļas vadītāju (1952–1957). 1952. gadā absolvēja [[PSKP]] CK Sabiedrisko zinātņu akadēmiju un aizstāvēja filozofijas zinātņu kandidāta grādu<ref>[http://supsov.narod.ru/HTML/D1028.HTML Краткая биография в справочнике по депутатам ВС СССР]</ref> un bija LKP CK Republikāniskās partijas skolas docētājs (1952-1955).<ref>{{LPE|5<sub>1</sub>|517}}</ref> 1960. gadā Krūmiņu iecēla par LPSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku, 1967. gadā par Latvijas PSR ārlietu ministru. <ref>Дипломатический словарь под ред. А. А. Громыко, А. Г. Ковалева, П. П. Севостьянова, С. Л. Тихвинского. В 3-х томах. Мaskava: Наука, 1985—1986. — Т. 2, с. 116.</ref> Miris 1990. gada 15. oktobrī. == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krūmiņš, Viktors}} [[Kategorija:1923. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1990. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas PSR ministri]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] 0ue0xqa2dwjkvl0gylnbby2xrdj9vlx 3661236 3661216 2022-07-26T19:08:45Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki '''Viktors Krūmiņš''' (1923-1990) bija [[Latvijas PSR]] sabiedriskais darbinieks. [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|Latvijas PSR ārlietu ministrs]] (1967-1985). == Dzīvesgājums == Dzimis 1923. gada 13. martā [[Petrograda|Petrogradā]] [[Krievijas PFSR]] Miķeļa Krūmiņa ģimenē. Strādāja par mehāniķi [[Ļeņingrada]]s rūpnīcā ''Электросила'', piedalījās Otrajā pasaules karā. Pēc kara beigām darbojās Latvijas PSR Vietējās rūpniecības komisariātā, 1946. gadā absolvēja [[PSKP]] CK Augstāko partijas skolu, tad kļuva par Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) [[Jelgava]]s pilsētas 2. sekretāru (1947–1948), LKP CK nodaļas vadītāju (1952–1957). 1952. gadā absolvēja [[PSKP]] CK Sabiedrisko zinātņu akadēmiju un aizstāvēja filozofijas zinātņu kandidāta grādu<ref>[http://supsov.narod.ru/HTML/D1028.HTML Краткая биография в справочнике по депутатам ВС СССР]</ref> un bija LKP CK Republikāniskās partijas skolas docētājs (1952-1955).<ref>{{LPE|5<sub>1</sub>|517}}</ref> 1960. gadā Krūmiņu iecēla par LPSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku, 1967. gadā par Latvijas PSR ārlietu ministru. <ref>Дипломатический словарь под ред. А. А. Громыко, А. Г. Ковалева, П. П. Севостьянова, С. Л. Тихвинского. В 3-х томах. Мaskava: Наука, 1985—1986. — Т. 2, с. 116.</ref> 1972. gadā viņš kā Latvijas ārlietu ministrs piedalījās [[ANO]] 27. generālasamblejas sesijā Ņujorkā Padomju Savienības delegācijas sastāvā.<ref>[https://varondiplomats.wordpress.com/2014/01/07/pirmrindas-diplomatija/ Pirmrindas diplomātija] avīze “Laiks”, 02.12.1972. </ref> Miris 1990. gada 15. oktobrī. == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krūmiņš, Viktors}} [[Kategorija:1923. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1990. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas PSR ministri]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] rmssoqdp0yq5y1qukwypj3zl4qxm3oo 3661237 3661236 2022-07-26T19:09:27Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki '''Viktors Krūmiņš''' (1923-1990) bija [[Latvijas PSR]] sabiedriskais darbinieks. [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|Latvijas PSR ārlietu ministrs]] (1967-1985). == Dzīvesgājums == Dzimis 1923. gada 13. martā [[Petrograda|Petrogradā]] [[Krievijas PFSR]] Miķeļa Krūmiņa ģimenē. Strādāja par mehāniķi [[Ļeņingrada]]s rūpnīcā ''Электросила'', piedalījās Otrajā pasaules karā. Pēc kara beigām darbojās Latvijas PSR Vietējās rūpniecības komisariātā, 1946. gadā absolvēja [[PSKP]] CK Augstāko partijas skolu, tad kļuva par Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) [[Jelgava]]s pilsētas 2. sekretāru (1947–1948), LKP CK nodaļas vadītāju (1952–1957). 1952. gadā absolvēja [[PSKP]] CK Sabiedrisko zinātņu akadēmiju un aizstāvēja filozofijas zinātņu kandidāta grādu<ref>[http://supsov.narod.ru/HTML/D1028.HTML Краткая биография в справочнике по депутатам ВС СССР]</ref> un bija LKP CK Republikāniskās partijas skolas docētājs (1952-1955).<ref>{{LPE|5<sub>1</sub>|517}}</ref> 1960. gadā Krūmiņu iecēla par LPSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku, 1967. gadā par Latvijas PSR ārlietu ministru. <ref>Дипломатический словарь под ред. А. А. Громыко, А. Г. Ковалева, П. П. Севостьянова, С. Л. Тихвинского. В 3-х томах. Мaskava: Наука, 1985—1986. — Т. 2, с. 116.</ref> 1972. gadā viņš kā Latvijas ārlietu ministrs piedalījās [[ANO]] 27. ģenerālās asamblejas sesijā Ņujorkā Padomju Savienības delegācijas sastāvā.<ref>[https://varondiplomats.wordpress.com/2014/01/07/pirmrindas-diplomatija/ Pirmrindas diplomātija] avīze “Laiks”, 02.12.1972. </ref> Miris 1990. gada 15. oktobrī. == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krūmiņš, Viktors}} [[Kategorija:1923. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1990. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas PSR ministri]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] a84tx24fd26nh2ox0tjfpr8u204wz5h 3661377 3661237 2022-07-27T06:14:43Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki '''Viktors Krūmiņš''' (1923-1990) bija [[Latvijas PSR]] sabiedriskais darbinieks. [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|Latvijas PSR ārlietu ministrs]] (1967-1985). == Dzīvesgājums == Dzimis 1923. gada 13. martā [[Petrograda|Petrogradā]] [[Krievijas PFSR]] Miķeļa Krūmiņa ģimenē. Strādāja par mehāniķi [[Ļeņingrada]]s rūpnīcā ''Электросила'', piedalījās Otrajā pasaules karā. Pēc kara beigām darbojās Latvijas PSR Vietējās rūpniecības komisariātā, 1946. gadā absolvēja [[PSKP]] CK Augstāko partijas skolu, tad kļuva par Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) [[Jelgava]]s pilsētas 2. sekretāru (1947–1948), LKP CK nodaļas vadītāju (1952–1957). 1952. gadā absolvēja [[PSKP]] CK Sabiedrisko zinātņu akadēmiju un aizstāvēja filozofijas zinātņu kandidāta grādu<ref>[http://supsov.narod.ru/HTML/D1028.HTML Краткая биография в справочнике по депутатам ВС СССР]</ref> un bija LKP CK Republikāniskās partijas skolas docētājs (1952-1955).<ref>{{LPE|5<sub>1</sub>|517}}</ref> 1960. gadā Krūmiņu iecēla par LPSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku, 1967. gadā par Latvijas PSR ārlietu ministru. <ref>Дипломатический словарь под ред. А. А. Громыко, А. Г. Ковалева, П. П. Севостьянова, С. Л. Тихвинского. В 3-х томах. Мaskava: Наука, 1985—1986. — Т. 2, с. 116.</ref> 1972. gadā viņš kā Latvijas ārlietu ministrs piedalījās [[ANO]] 27. ģenerālās asamblejas sesijā Ņujorkā Padomju Savienības delegācijas sastāvā.<ref>[https://varondiplomats.wordpress.com/2014/01/07/pirmrindas-diplomatija/ Pirmrindas diplomātija] avīze “Laiks”, 02.12.1972. </ref> Miris 1990. gada 19. oktobrī, apglabāts [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]].<ref>[https://timenote.info/lv/Viktors-Krumins-00.00.1923 timenote.info]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krūmiņš, Viktors}} [[Kategorija:1923. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1990. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas PSR ministri]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] 9t9lfbn7qobrh5m8qav55ffwgr46x13 3661381 3661377 2022-07-27T06:18:36Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki '''Viktors Krūmiņš''' (1923-1990) bija [[Latvijas PSR]] sabiedriskais darbinieks, [[padomju nomenklatūra]]s loceklis. [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|Latvijas PSR ārlietu ministrs]] (1967-1985). == Dzīvesgājums == Dzimis 1923. gada 13. martā [[Petrograda|Petrogradā]] [[Krievijas PFSR]] Miķeļa Krūmiņa ģimenē. Strādāja par mehāniķi [[Ļeņingrada]]s rūpnīcā ''Электросила'', piedalījās Otrajā pasaules karā. Pēc kara beigām darbojās Latvijas PSR Vietējās rūpniecības komisariātā, 1946. gadā absolvēja [[PSKP]] CK Augstāko partijas skolu, tad kļuva par Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) [[Jelgava]]s pilsētas 2. sekretāru (1947–1948), LKP CK nodaļas vadītāju (1952–1957). 1952. gadā absolvēja [[PSKP]] CK Sabiedrisko zinātņu akadēmiju un aizstāvēja filozofijas zinātņu kandidāta grādu<ref>[http://supsov.narod.ru/HTML/D1028.HTML Краткая биография в справочнике по депутатам ВС СССР]</ref> un bija LKP CK Republikāniskās partijas skolas docētājs (1952-1955).<ref>{{LPE|5<sub>1</sub>|517}}</ref> 1960. gadā Krūmiņu iecēla par LPSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku, 1967. gadā par Latvijas PSR ārlietu ministru. <ref>Дипломатический словарь под ред. А. А. Громыко, А. Г. Ковалева, П. П. Севостьянова, С. Л. Тихвинского. В 3-х томах. Мaskava: Наука, 1985—1986. — Т. 2, с. 116.</ref> 1972. gadā viņš kā Latvijas ārlietu ministrs piedalījās [[ANO]] 27. ģenerālās asamblejas sesijā Ņujorkā Padomju Savienības delegācijas sastāvā.<ref>[https://varondiplomats.wordpress.com/2014/01/07/pirmrindas-diplomatija/ Pirmrindas diplomātija] avīze “Laiks”, 02.12.1972. </ref> Miris 1990. gada 19. oktobrī, apglabāts [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]].<ref>[https://timenote.info/lv/Viktors-Krumins-00.00.1923 timenote.info]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krūmiņš, Viktors}} [[Kategorija:1923. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1990. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas PSR ministri]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] nx59fn0s1e1a02xif82yycc4r552ylu Dalībnieka diskusija:F3RaN 3 517927 3661206 2022-07-26T17:02:46Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=F3RaN}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 26. jūlijs, plkst. 20.02 (EEST) pitshkucaw3hgugzm64tzplh43dhr6m Eižens Počs 0 517928 3661208 2022-07-26T17:15:50Z Pirags 3757 jauna lapa wikitext text/x-wiki '''Eižens Počs''' (1939-) ir bijušais [[PSRS]] diplomāts un [[Latvijas PSR]] sabiedriskais darbinieks. [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|Latvijas PSR ārlietu ministrs]] (1989-1990). == Dzīvesgājums == Dzimis 1939. gadā Antona Poča ģimenē. 1970. gadā sāka darboties [[Padomju Savienība]]s diplomātiskajā dienestā, bija [[PSRS]] vēstniecības [[ASV]] pirmais sekretārs, tad PSRS ģenerālkonsuls Indonēzijā. [[Atmodas kustība]]s laikā 1989. gadā viņu iecēla par Latvijas PSR ārlietu ministru. 1990. gada 22. maijā viņu atlaida no amata un par LR ārlietu ministru kļuva [[Jānis Jurkāns]]. No 1990. gada 14. augusta līdz 1992. gada 31. decembrim Eižens Počs bija PSRS, tad [[Krievijas Federācija]]s vētnieks [[Zambija]]s Republikā. 1993. gada 12. martā viņš bija viens no paziņojuma “Mūsu sāpe - Latvija” parakstītājiem, aicinot balsot [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] par "Republikas platformu". [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] 1995. gadā nesekmīgi kandidēja no [[Latvijas Vienības partija]]s saraksta.<ref>[https://neatkariga.nra.lv/izpete/356896-latvijas-psr-bija-arlietu-ministrija-patiesam-bija Latvijas PSR bija Ārlietu ministrija. Patiešām bija?!] ARNIS KLUINIS neatkariga.nra.lv 05.09.2021.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Počs, Eižens}} [[Kategorija:1939. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas PSR ministri]] [[Kategorija:Diplomāti]] o88qz60lq4k5sfzohkr55o61hi1tiig Dalībnieka diskusija:Ffknlk 3 517929 3661213 2022-07-26T18:01:43Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ffknlk}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 26. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST) lwc3n4vwu857zbs4vz129jkqa954gb4 Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG 6 517930 3661228 2022-07-26T18:55:22Z Algonkins 30993 wikitext text/x-wiki == Licence == {{PD-self}} 10iyivnj7zx70nvrfwi12824eds64rv Alamo forts 0 517931 3661239 2022-07-26T19:18:21Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = Azov | caption = | locmapin = Teksasas štats#ASV | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = | built = 1475 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = }} '''Alamo misija''... wikitext text/x-wiki {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = Azov | caption = | locmapin = Teksasas štats#ASV | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = | built = 1475 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = }} '''Alamo misija''' (spāņu: Misión de Álamo), ko parasti sauca par Alamo un sākotnēji bija pazīstama kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturiska Spānijas misija un cietokšņu komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā Sanantonio apgabalā. Teksasa, Amerikas Savienotās Valstis. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika kauja pie Alamo, kur gāja bojā amerikāņu tautas varoņi Džeimss Bovijs un Deivijs Krokets.[4] Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Vēsturiskais rajons bija viena no agrīnajām spāņu misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo Amerikas indiāņu izglītošanai pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā kompānija, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu Alamo. Teksasas revolūcijas laikā meksikāņu ģenerālis Martīns Perfekto de Koss nodeva fortu Teksas armijai 1835. gada decembrī pēc Beksāras aplenkuma. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus ieņēma kompleksu. Aizstāvjus iznīcināja Alamo kaujā 1836. gada 6. martā. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi nojauca daudzas Alamo sienas un nodedzināja dažas ēkas. e5j5iohe6okp1c3lzeaa1rlx1jjjklv 3661244 3661239 2022-07-26T19:26:49Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = Azov | caption = | locmapin = Teksasas štats#ASV | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = | built = 1475 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = }} '''Alamo misija''' (spāņu: Misión de Álamo), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo]] un sākotnēji bija pazīstama kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturiska Spānijas misija un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasa|Teksasā]], Amerikas Savienotās Valstīs. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[kauja pie Alamo]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]]<ref>https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes</ref>. Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Vēsturiskais rajons bija viena no agrīnajām spāņu misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo Amerikas indiāņu izglītošanai pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā kompānija, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu Alamo. Teksasas revolūcijas laikā meksikāņu ģenerālis Martīns Perfekto de Koss nodeva fortu Teksas armijai 1835. gada decembrī pēc Beksāras aplenkuma. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus ieņēma kompleksu. Aizstāvjus iznīcināja Alamo kaujā 1836. gada 6. martā. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi nojauca daudzas Alamo sienas un nodedzināja dažas ēkas. == Atsauces == ktxtk72x51f945n8novclo1pxiogc3d 3661246 3661244 2022-07-26T19:30:06Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = | caption = | locmapin = Teksasas štats#ASV | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office }} '''Alamo misija un forts''' ({{val|sp|: Misión de Álamo}}), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo]] un sākotnēji bija pazīstama kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturiska Spānijas misija un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasa|Teksasā]], Amerikas Savienotās Valstīs. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[kauja pie Alamo]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]]<ref>https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes</ref>. Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Vēsturiskais rajons bija viena no agrīnajām spāņu misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo Amerikas indiāņu izglītošanai pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā kompānija, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu Alamo. Teksasas revolūcijas laikā meksikāņu ģenerālis Martīns Perfekto de Koss nodeva fortu Teksas armijai 1835. gada decembrī pēc Beksāras aplenkuma. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus ieņēma kompleksu. Aizstāvjus iznīcināja Alamo kaujā 1836. gada 6. martā. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi nojauca daudzas Alamo sienas un nodedzināja dažas ēkas. == Atsauces == kb4ycu4bupjjf8ych9q39w5mwo7clym 3661247 3661246 2022-07-26T19:32:31Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = | caption = | locmapin = Teksasas štats#ASV | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office }} '''Alamo misija un forts''' ({{val|sp|Misión de Álamo}}), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo]] un sākotnēji bija pazīstama kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturiska Spānijas misija un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasa|Teksasā]], Amerikas Savienotās Valstīs. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[kauja pie Alamo]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]]<ref>https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes</ref>. Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Vēsturiskais rajons bija viena no agrīnajām spāņu misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo Amerikas indiāņu izglītošanai pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā kompānija, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu Alamo. Teksasas revolūcijas laikā meksikāņu ģenerālis Martīns Perfekto de Koss nodeva fortu Teksas armijai 1835. gada decembrī pēc Beksāras aplenkuma. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus ieņēma kompleksu. Aizstāvjus iznīcināja Alamo kaujā 1836. gada 6. martā. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi nojauca daudzas Alamo sienas un nodedzināja dažas ēkas. == Atsauces == cmylrdxqta2xzrb5tqcfnmugzykmgp5 3661248 3661247 2022-07-26T19:32:59Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = | caption = | locmapin = Teksasas štats#ASV | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office }} '''Alamo misija un forts''' ({{val|spMisión de Álamo}}), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo]] un sākotnēji bija pazīstama kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturiska Spānijas misija un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasa|Teksasā]], Amerikas Savienotās Valstīs. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[kauja pie Alamo]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]]<ref>https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes</ref>. Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Vēsturiskais rajons bija viena no agrīnajām spāņu misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo Amerikas indiāņu izglītošanai pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā kompānija, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu Alamo. Teksasas revolūcijas laikā meksikāņu ģenerālis Martīns Perfekto de Koss nodeva fortu Teksas armijai 1835. gada decembrī pēc Beksāras aplenkuma. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus ieņēma kompleksu. Aizstāvjus iznīcināja Alamo kaujā 1836. gada 6. martā. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi nojauca daudzas Alamo sienas un nodedzināja dažas ēkas. == Atsauces == acc6z1by6nqh7ty3fr0gpwkkaeig4gp 3661250 3661248 2022-07-26T19:37:25Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = [[File:Alamo1846.jpg|right|thumb|]] | caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā | locmapin = Teksasas štats#ASV | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office }} '''Alamo misija un forts''' ({{val|sp|Misión de Álamo}}), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo]] un sākotnēji bija pazīstama kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturiska Spānijas misija un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasa|Teksasā]], Amerikas Savienotās Valstīs. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[kauja pie Alamo]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]]<ref>https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes</ref>. Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Vēsturiskais rajons bija viena no agrīnajām spāņu misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo Amerikas indiāņu asimilācijai, pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā kompānija, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu Alamo. Teksasas revolūcijas laikā meksikāņu ģenerālis Martīns Perfekto de Koss nodeva fortu Teksas armijai 1835. gada decembrī pēc Beksāras aplenkuma. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus ieņēma kompleksu. Aizstāvjus iznīcināja Alamo kaujā 1836. gada 6. martā. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi nojauca daudzas Alamo sienas un nodedzināja dažas ēkas. == Atsauces == s0mbqdzxbiegkwx8itfa8h6l4rzomjv 3661251 3661250 2022-07-26T19:38:43Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = [[File:Alamo1846.jpg|right|]] | caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā | locmapin = Teksasas štats#ASV | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office }} '''Alamo misija un forts''' ({{val|sp|Misión de Álamo}}), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo]] un sākotnēji bija pazīstama kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturiska Spānijas misija un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasa|Teksasā]], Amerikas Savienotās Valstīs. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[kauja pie Alamo]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]]<ref>https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes</ref>. Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Vēsturiskais rajons bija viena no agrīnajām spāņu misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo Amerikas indiāņu asimilācijai, pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā kompānija, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu Alamo. Teksasas revolūcijas laikā meksikāņu ģenerālis Martīns Perfekto de Koss nodeva fortu Teksas armijai 1835. gada decembrī pēc Beksāras aplenkuma. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus ieņēma kompleksu. Aizstāvjus iznīcināja Alamo kaujā 1836. gada 6. martā. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi nojauca daudzas Alamo sienas un nodedzināja dažas ēkas. == Atsauces == 08ylneh1h8libzyqmpofhhjyde6dc3j 3661252 3661251 2022-07-26T19:39:30Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = [[File:Alamo1846.jpg|right|]] | caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā | locmapin = | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office }} '''Alamo misija un forts''' ({{val|sp|Misión de Álamo}}), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo]] un sākotnēji bija pazīstama kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturiska Spānijas misija un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasa|Teksasā]], Amerikas Savienotās Valstīs. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[kauja pie Alamo]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]]<ref>https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes</ref>. Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Vēsturiskais rajons bija viena no agrīnajām spāņu misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo Amerikas indiāņu asimilācijai, pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā kompānija, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu Alamo. Teksasas revolūcijas laikā meksikāņu ģenerālis Martīns Perfekto de Koss nodeva fortu Teksas armijai 1835. gada decembrī pēc Beksāras aplenkuma. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus ieņēma kompleksu. Aizstāvjus iznīcināja Alamo kaujā 1836. gada 6. martā. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi nojauca daudzas Alamo sienas un nodedzināja dažas ēkas. == Atsauces == s0zeagx92ijopbvpk9bo77sk1en6idm 3661254 3661252 2022-07-26T19:40:24Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = [[File:Alamo1846.jpg|right|]] | caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā | locmapin = | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = 2,0 ha | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office }} '''Alamo misija un forts''' ({{val|sp|Misión de Álamo}}), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo]] un sākotnēji bija pazīstama kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturiska Spānijas misija un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasa|Teksasā]], Amerikas Savienotās Valstīs. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[kauja pie Alamo]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]]<ref>https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes</ref>. Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Vēsturiskais rajons bija viena no agrīnajām spāņu misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo Amerikas indiāņu asimilācijai, pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā kompānija, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu Alamo. Teksasas revolūcijas laikā meksikāņu ģenerālis Martīns Perfekto de Koss nodeva fortu Teksas armijai 1835. gada decembrī pēc Beksāras aplenkuma. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus ieņēma kompleksu. Aizstāvjus iznīcināja Alamo kaujā 1836. gada 6. martā. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi nojauca daudzas Alamo sienas un nodedzināja dažas ēkas. == Atsauces == f7y5skrel24auzqqagg0s9p7e72x88g 3661258 3661254 2022-07-26T19:41:37Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = [[File:Alamo1846.jpg|right|]] | caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā | locmapin = | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = 2,0 ha | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office }} '''Alamo misija un forts''' ({{val|sp|Misión de Álamo}}), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo]] un sākotnēji bija pazīstama kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturiska Spānijas misija un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasa|Teksasā]], Amerikas Savienotās Valstīs. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[kauja pie Alamo]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]]<ref>https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes</ref>. Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Vēsturiskais rajons bija viena no agrīnajām spāņu misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo Amerikas indiāņu asimilācijai, pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā kompānija, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu Alamo. Teksasas revolūcijas laikā meksikāņu ģenerālis Martīns Perfekto de Koss nodeva fortu Teksas armijai 1835. gada decembrī pēc Beksāras aplenkuma. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus ieņēma kompleksu. Aizstāvjus iznīcināja Alamo kaujā 1836. gada 6. martā. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi nojauca daudzas Alamo sienas un nodedzināja dažas ēkas. == Atsauces == == Ārējās saites == qtagf2ourpu723endruvzs2rukmg6dj 3661259 3661258 2022-07-26T19:42:05Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = [[File:Alamo1846.jpg|right|]] | caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā | locmapin = | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = 2,0 ha | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office }} '''Alamo misija un forts''' ({{val|sp|Misión de Álamo}}), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo]] un sākotnēji bija pazīstama kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturiska Spānijas misija un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasa|Teksasā]], Amerikas Savienotās Valstīs. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[kauja pie Alamo]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]]<ref>https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes</ref>. Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Vēsturiskais rajons bija viena no agrīnajām spāņu misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo Amerikas indiāņu asimilācijai, pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā kompānija, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu Alamo. Teksasas revolūcijas laikā meksikāņu ģenerālis Martīns Perfekto de Koss nodeva fortu Teksas armijai 1835. gada decembrī pēc Beksāras aplenkuma. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus ieņēma kompleksu. Aizstāvjus iznīcināja Alamo kaujā 1836. gada 6. martā. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi nojauca daudzas Alamo sienas un nodedzināja dažas ēkas. == Ārējās saites == == Atsauces == oa6fsxg7bc18yj7hnugfvztjtinnnws 3661265 3661259 2022-07-26T19:46:44Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = [[File:Alamo1846.jpg|right|]] | caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā | locmapin = | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = 2,0 ha | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office }} '''Alamo misija un forts''' ({{val|sp|Misión de Álamo}}), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo]] un sākotnēji bija pazīstama kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturiska Spānijas misija un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasa|Teksasā]], Amerikas Savienotās Valstīs. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[kauja pie Alamo]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]]<ref>https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes</ref>. Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Vēsturiskais rajons bija viena no agrīnajām spāņu misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo Amerikas indiāņu asimilācijai, pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā kompānija, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu Alamo. Teksasas revolūcijas laikā meksikāņu ģenerālis Martīns Perfekto de Koss nodeva fortu Teksas armijai 1835. gada decembrī pēc Beksāras aplenkuma. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus ieņēma kompleksu. Aizstāvjus iznīcināja Alamo kaujā 1836. gada 6. martā. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi nojauca daudzas Alamo sienas un nodedzināja dažas ēkas. == Ārējās saites == == Atsauces == [[Kategorija:Cietokšņi un forti]] 99hjjbcn5t1uwh0lxt5qd2c3hcveoyl 3661266 3661265 2022-07-26T19:49:34Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = [[File:Alamo1846.jpg|right|]] | caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā | locmapin = | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = 2,0 ha | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office }} '''Alamo misija un forts''' ({{val|sp|Misión de Álamo}}), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo]] un sākotnēji bija pazīstama kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturiska Spānijas misija un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasa|Teksasā]], Amerikas Savienotās Valstīs. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[kauja pie Alamo]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]]<ref>https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes</ref>. Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Vēsturiskais rajons bija viena no agrīnajām spāņu misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo Amerikas indiāņu asimilācijai, pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā kompānija, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu Alamo. Teksasas revolūcijas laikā meksikāņu ģenerālis Martīns Perfekto de Koss nodeva fortu Teksas armijai 1835. gada decembrī pēc Beksāras aplenkuma. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus ieņēma kompleksu. Aizstāvjus iznīcināja Alamo kaujā 1836. gada 6. martā. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi nojauca daudzas Alamo sienas un nodedzināja dažas ēkas. == Ārējās saites == == Atsauces == [[Kategorijas:Nepabeigti raksti par ASV]] [[Kategorijas:Cietokšņi un forti]] 82udeax0425jb8y7qily8d2jzkedtg1 3661267 3661266 2022-07-26T19:50:29Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = [[File:Alamo1846.jpg|right|]] | caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā | locmapin = | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = 2,0 ha | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office }} '''Alamo misija un forts''' ({{val|sp|Misión de Álamo}}), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo]] un sākotnēji bija pazīstama kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturiska Spānijas misija un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasa|Teksasā]], Amerikas Savienotās Valstīs. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[kauja pie Alamo]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]]<ref>https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes</ref>. Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Vēsturiskais rajons bija viena no agrīnajām spāņu misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo Amerikas indiāņu asimilācijai, pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā kompānija, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu Alamo. Teksasas revolūcijas laikā meksikāņu ģenerālis Martīns Perfekto de Koss nodeva fortu Teksas armijai 1835. gada decembrī pēc Beksāras aplenkuma. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus ieņēma kompleksu. Aizstāvjus iznīcināja Alamo kaujā 1836. gada 6. martā. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi nojauca daudzas Alamo sienas un nodedzināja dažas ēkas. == Ārējās saites == == Atsauces == [[Kategorijas:Nepabeigti raksti par ASV]] [[Kategorijas:Cietokšņi un forti]] edzi8m3mukqdt863pcp0fyte1wbrv4r 3661269 3661267 2022-07-26T19:51:09Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = [[File:Alamo1846.jpg|right|]] | caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā | locmapin = | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = 2,0 ha | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office }} '''Alamo misija un forts''' ({{val|sp|Misión de Álamo}}), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo]] un sākotnēji bija pazīstama kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturiska Spānijas misija un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasa|Teksasā]], Amerikas Savienotās Valstīs. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[kauja pie Alamo]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]]<ref></ref>. Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Vēsturiskais rajons bija viena no agrīnajām spāņu misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo Amerikas indiāņu asimilācijai, pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā kompānija, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu Alamo. Teksasas revolūcijas laikā meksikāņu ģenerālis Martīns Perfekto de Koss nodeva fortu Teksas armijai 1835. gada decembrī pēc Beksāras aplenkuma. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus ieņēma kompleksu. Aizstāvjus iznīcināja Alamo kaujā 1836. gada 6. martā. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi nojauca daudzas Alamo sienas un nodedzināja dažas ēkas. == Ārējās saites == == Atsauces == [[Kategorijas:Nepabeigti raksti par ASV]] [[Kategorijas:Cietokšņi un forti]] mhjoekq4n6nu7ahw9qm6gp2cyfvk6sk 3661271 3661269 2022-07-26T19:51:42Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = [[File:Alamo1846.jpg|right|]] | caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā | locmapin = | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = 2,0 ha | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office }} '''Alamo misija un forts''' ({{val|sp|Misión de Álamo}}), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo]] un sākotnēji bija pazīstama kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturiska Spānijas misija un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasa|Teksasā]], Amerikas Savienotās Valstīs. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[kauja pie Alamo]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]]<ref></ref>. Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Vēsturiskais rajons bija viena no agrīnajām spāņu misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo Amerikas indiāņu asimilācijai, pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā kompānija, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu Alamo. Teksasas revolūcijas laikā meksikāņu ģenerālis Martīns Perfekto de Koss nodeva fortu Teksas armijai 1835. gada decembrī pēc Beksāras aplenkuma. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus ieņēma kompleksu. Aizstāvjus iznīcināja Alamo kaujā 1836. gada 6. martā. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi nojauca daudzas Alamo sienas un nodedzināja dažas ēkas. == Ārējās saites == == Atsauces == [[Kategorijas:Nepabeigti raksti par ASV]] [[Kategorijas:Cietokšņi un forti]] cisy3lgyfymlcbdbyc25iwrshqhzsq8 3661273 3661271 2022-07-26T19:52:10Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = [[File:Alamo1846.jpg|right|]] | caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā | locmapin = | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = 2,0 ha | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office }} '''Alamo misija un forts''' ({{val|sp|Misión de Álamo}}), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo]] un sākotnēji bija pazīstama kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturiska Spānijas misija un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasa|Teksasā]], Amerikas Savienotās Valstīs. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[kauja pie Alamo]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]]. Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Vēsturiskais rajons bija viena no agrīnajām spāņu misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo Amerikas indiāņu asimilācijai, pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā kompānija, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu Alamo. Teksasas revolūcijas laikā meksikāņu ģenerālis Martīns Perfekto de Koss nodeva fortu Teksas armijai 1835. gada decembrī pēc Beksāras aplenkuma. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus ieņēma kompleksu. Aizstāvjus iznīcināja Alamo kaujā 1836. gada 6. martā. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi nojauca daudzas Alamo sienas un nodedzināja dažas ēkas. == Ārējās saites == == Atsauces == [[Kategorijas:Nepabeigti raksti par ASV]] [[Kategorijas:Cietokšņi un forti]] 83b62smd3ha79yet7zymip8kf7b9yjj 3661274 3661273 2022-07-26T19:53:13Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = [[File:Alamo1846.jpg|right|]] | caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā | locmapin = | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = 2,0 ha | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office }} '''Alamo misija un forts''' ({{val|sp|Misión de Álamo}}), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo]] un sākotnēji bija pazīstama kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturiska Spānijas misija un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasa|Teksasā]], Amerikas Savienotās Valstīs. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[kauja pie Alamo]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]]. Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Vēsturiskais rajons bija viena no agrīnajām spāņu misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo Amerikas indiāņu asimilācijai, pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā kompānija, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu Alamo. Teksasas revolūcijas laikā meksikāņu ģenerālis Martīns Perfekto de Koss nodeva fortu Teksas armijai 1835. gada decembrī pēc Beksāras aplenkuma. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus ieņēma kompleksu. Aizstāvjus iznīcināja Alamo kaujā 1836. gada 6. martā. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi nojauca daudzas Alamo sienas un nodedzināja dažas ēkas. == Ārējās saites == == Atsauces == [[Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV]] [[Kategorija:Cietokšņi un forti]] nv9er0qz5cumm4ukok6gpnlh0o6li8c 3661284 3661274 2022-07-26T20:00:38Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = [[File:Alamo1846.jpg|right|]] | caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā | locmapin = | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = 2,0 ha | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office }} '''Alamo misija un forts''' ({{val|sp|Misión de Álamo}}), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo]] un sākotnēji bija pazīstama kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturiska Spānijas misija un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasa|Teksasā]], Amerikas Savienotās Valstīs. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[kauja pie Alamo]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]]. Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Vēsturiskais rajons bija viena no agrīnajām spāņu misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo Amerikas indiāņu asimilācijai, pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā kompānija, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu [[Alamo]]. [[Teksasas revolūcija|Teksasa revolūcijas]] laikā meksikāņu ģenerālis [[Martīns Perfekto de Koss]] nodeva fortu Teksiešu armijai [[1835. gads|1835. gada]] decembrī pēc [[Beksāras aplenkums|Beksāras aplenkuma]]. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus ieņēma fortu. Aizstāvjus iznīcināja [[Alamo kauja|Alamo kaujā]] 1836. gada 6. martā. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi sagrāva Alamo forta sienas un nodedzināja dažas ēkas. == Ārējās saites == == Atsauces == [[Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV]] [[Kategorija:Cietokšņi un forti]] jehgg5j6jojos65rds8d9yfpw83oeot 3661285 3661284 2022-07-26T20:02:04Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = [[File:Alamo1846.jpg|right|]] | caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā | locmapin = | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = 2,0 ha | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office }} '''Alamo misija un forts''' ({{val|sp|Misión de Álamo}}), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo]] un sākotnēji bija pazīstama kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturiska Spānijas misija un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasa|Teksasā]], Amerikas Savienotās Valstīs. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[kauja pie Alamo]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]]<ref>https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes</ref>. Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Vēsturiskais rajons bija viena no agrīnajām spāņu misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo Amerikas indiāņu asimilācijai, pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā kompānija, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu [[Alamo]]. [[Teksasas revolūcija|Teksasa revolūcijas]] laikā meksikāņu ģenerālis [[Martīns Perfekto de Koss]] nodeva fortu Teksiešu armijai [[1835. gads|1835. gada]] decembrī pēc [[Beksāras aplenkums|Beksāras aplenkuma]]. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus ieņēma fortu. Aizstāvjus iznīcināja [[Alamo kauja|Alamo kaujā]] 1836. gada 6. martā. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi sagrāva Alamo forta sienas un nodedzināja dažas ēkas. == Ārējās saites == == Atsauces == [[Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV]] [[Kategorija:Cietokšņi un forti]] 408ivzhaj9r8hkem5203pvyf7vfoey8 3661286 3661285 2022-07-26T20:03:01Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = [[File:Alamo1846.jpg|right|]] | caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā | locmapin = | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = 2,0 ha | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office }} '''Alamo misija un forts''' ({{val|sp|Misión de Álamo}}), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo]] un sākotnēji bija pazīstama kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturiska Spānijas misija un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasa|Teksasā]], Amerikas Savienotās Valstīs. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[kauja pie Alamo]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]]<ref>https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes</ref>. Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Vēsturiskais rajons bija viena no agrīnajām spāņu misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo [[Amerikas indiāņi|Amerikas indiāņu]] asimilācijai, pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā kompānija, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu [[Alamo]]. [[Teksasas revolūcija|Teksasa revolūcijas]] laikā meksikāņu ģenerālis [[Martīns Perfekto de Koss]] nodeva fortu Teksiešu armijai [[1835. gads|1835. gada]] decembrī pēc [[Beksāras aplenkums|Beksāras aplenkuma]]. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus ieņēma fortu. Aizstāvjus iznīcināja [[Alamo kauja|Alamo kaujā]] 1836. gada 6. martā. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi sagrāva Alamo forta sienas un nodedzināja dažas ēkas. == Ārējās saites == == Atsauces == [[Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV]] [[Kategorija:Cietokšņi un forti]] retr5e0z7v3zzi2g572nq8qpwr3dvud 3661287 3661286 2022-07-26T20:04:29Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = [[File:Alamo1846.jpg|right|]] | caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā | locmapin = | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = 2,0 ha | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office }} '''Alamo misija un forts''' ({{val|sp|Misión de Álamo}}), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo]] un sākotnēji bija pazīstama kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturiska Spānijas misija un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasa|Teksasā]], Amerikas Savienotās Valstīs. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[kauja pie Alamo]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]]<ref>https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes</ref>. Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Vēsturiskais rajons bija viena no agrīnajām spāņu misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo [[Amerikas indiāņi|Amerikas indiāņu]] asimilācijai, pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā kompānija, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu [[Alamo]]. [[Teksasas revolūcija|Teksasa revolūcijas]] laikā meksikāņu ģenerālis [[Martīns Perfekto de Koss]] nodeva fortu Teksiešu armijai [[1835. gads|1835. gada]] decembrī pēc [[Beksāras aplenkums|Beksāras aplenkuma]]. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus ieņēma fortu. Aizstāvjus iznīcināja [[Alamo kauja|Alamo kaujā]] 1836. gada 6. martā. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi sagrāva Alamo forta sienas un nodedzināja dažas ēkas. == Ārējās saites == == Atsauces == [[Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV]] [[Kategorija:Cietokšņi un forti]] [[Kategorija:Teksasa]] nbu3eowrjn40e8erjlac5j2abekd2ow 3661288 3661287 2022-07-26T20:07:32Z ZANDMANIS 91184 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = [[File:Alamo1846.jpg|right|]] | caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā | locmapin = | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = 2,0 ha | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office }} '''Alamo misija un forts''' ({{val|sp|Misión de Álamo}}), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo]] un sākotnēji bija pazīstama kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturiska Spānijas misija un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasa|Teksasā]], Amerikas Savienotās Valstīs. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[kauja pie Alamo]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]]<ref>https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes</ref>. Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Vēsturiskais rajons bija viena no agrīnajām spāņu misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo [[Amerikas indiāņi|Amerikas indiāņu]] asimilācijai, pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā kompānija, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu [[Alamo]]. [[Teksasas revolūcija|Teksasa revolūcijas]] laikā meksikāņu ģenerālis [[Martīns Perfekto de Koss]] nodeva fortu Teksiešu armijai [[1835. gads|1835. gada]] decembrī pēc [[Beksāras aplenkums|Beksāras aplenkuma]]. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus ieņēma fortu. Aizstāvjus iznīcināja [[Alamo kauja|Alamo kaujā]] 1836. gada 6. martā. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi sagrāva Alamo forta sienas un nodedzināja dažas ēkas. == Ārējās saites == * [https://www.tshaonline.org/handbook/entries/alamo Alamo] == Atsauces == [[Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV]] [[Kategorija:Cietokšņi un forti]] [[Kategorija:Teksasa]] k7w3icrwm54t8hn1ncy3pyi7rkj37ex 3661289 3661288 2022-07-26T20:08:36Z ZANDMANIS 91184 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = [[File:Alamo1846.jpg|right|]] | caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā | locmapin = | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = 2,0 ha | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office }} '''Alamo misija un forts''' ({{val|sp|Misión de Álamo}}), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo]] un sākotnēji bija pazīstama kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturiska Spānijas misija un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasa|Teksasā]], Amerikas Savienotās Valstīs. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[kauja pie Alamo]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]]<ref>https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes</ref>. Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Vēsturiskais rajons bija viena no agrīnajām spāņu misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo [[Amerikas indiāņi|Amerikas indiāņu]] asimilācijai, pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā kompānija, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu [[Alamo]]. [[Teksasas revolūcija|Teksasa revolūcijas]] laikā meksikāņu ģenerālis [[Martīns Perfekto de Koss]] nodeva fortu Teksiešu armijai [[1835. gads|1835. gada]] decembrī pēc [[Beksāras aplenkums|Beksāras aplenkuma]]. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus ieņēma fortu. Aizstāvjus iznīcināja [[Alamo kauja|Alamo kaujā]] 1836. gada 6. martā. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi sagrāva Alamo forta sienas un nodedzināja dažas ēkas. == Ārējās saites == * [https://www.tshaonline.org/handbook/entries/alamo Alamo] [[Handbook of Texas|Handbook of Texas Online]] == Atsauces == [[Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV]] [[Kategorija:Cietokšņi un forti]] [[Kategorija:Teksasa]] 972iaulp8unnpsl9l2c1fh10dxh52pq 3661290 3661289 2022-07-26T20:09:10Z ZANDMANIS 91184 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = [[File:Alamo1846.jpg|right|]] | caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā | locmapin = | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = 2,0 ha | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office }} '''Alamo misija un forts''' ({{val|sp|Misión de Álamo}}), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo]] un sākotnēji bija pazīstama kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturiska Spānijas misija un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasa|Teksasā]], Amerikas Savienotās Valstīs. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[kauja pie Alamo]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]]<ref>https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes</ref>. Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Vēsturiskais rajons bija viena no agrīnajām spāņu misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo [[Amerikas indiāņi|Amerikas indiāņu]] asimilācijai, pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā kompānija, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu [[Alamo]]. [[Teksasas revolūcija|Teksasa revolūcijas]] laikā meksikāņu ģenerālis [[Martīns Perfekto de Koss]] nodeva fortu Teksiešu armijai [[1835. gads|1835. gada]] decembrī pēc [[Beksāras aplenkums|Beksāras aplenkuma]]. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus ieņēma fortu. Aizstāvjus iznīcināja [[Alamo kauja|Alamo kaujā]] 1836. gada 6. martā. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi sagrāva Alamo forta sienas un nodedzināja dažas ēkas. == Ārējās saites == * [https://www.tshaonline.org/handbook/entries/alamo Alamo] (angliski) == Atsauces == [[Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV]] [[Kategorija:Cietokšņi un forti]] [[Kategorija:Teksasa]] egyxwj24h3dd4a9hm968v17cp0p91f3 3661294 3661290 2022-07-26T20:11:29Z ZANDMANIS 91184 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = [[File:Alamo1846.jpg|right|]] | caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā | locmapin = | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = 2,0 ha | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office }} '''Alamo misija un forts''' ({{val|sp|Misión de Álamo}}), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo]] un sākotnēji bija pazīstama kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturiska Spānijas misija un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasa|Teksasā]], Amerikas Savienotās Valstīs. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[kauja pie Alamo]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]]<ref>https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes</ref>. Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Vēsturiskais rajons bija viena no agrīnajām spāņu misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo [[Amerikas indiāņi|Amerikas indiāņu]] asimilācijai, pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā kompānija, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu [[Alamo]]. [[Teksasas revolūcija|Teksasa revolūcijas]] laikā meksikāņu ģenerālis [[Martīns Perfekto de Koss]] nodeva fortu Teksiešu armijai [[1835. gads|1835. gada]] decembrī pēc [[Beksāras aplenkums|Beksāras aplenkuma]]. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus ieņēma fortu. Aizstāvjus iznīcināja [[Alamo kauja|Alamo kaujā]] 1836. gada 6. martā. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi sagrāva Alamo forta sienas un nodedzināja dažas ēkas. == Ārējās saites == * [https://www.tshaonline.org/handbook/entries/alamo Alamo] (angliski) * [https://www.thealamo.org/ Daughters of the Republic of Texas: Welcome to the Alamo] == Atsauces == [[Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV]] [[Kategorija:Cietokšņi un forti]] [[Kategorija:Teksasa]] o5dcp0w4hfvxht4k5a7g0023ijnzhgp 3661310 3661294 2022-07-26T20:41:46Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = [[File:Alamo1846.jpg|right|]] | caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā | locmapin = | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = 2,0 ha | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office }} '''Alamo misija un forts''' ([[Spāņu valoda|spāņu]] valodā Misión de Álamo}}), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo]] un sākotnēji bija pazīstama kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturiska Spānijas misija un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasa|Teksasā]], Amerikas Savienotās Valstīs. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[kauja pie Alamo]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]]<ref>https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes</ref>. Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Vēsturiskais rajons bija viena no agrīnajām spāņu misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo [[Amerikas indiāņi|Amerikas indiāņu]] asimilācijai, pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā kompānija, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu [[Alamo]]. [[Teksasas revolūcija|Teksasa revolūcijas]] laikā meksikāņu ģenerālis [[Martīns Perfekto de Koss]] nodeva fortu Teksiešu armijai [[1835. gads|1835. gada]] decembrī pēc [[Beksāras aplenkums|Beksāras aplenkuma]]. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus ieņēma fortu. Aizstāvjus iznīcināja [[Alamo kauja|Alamo kaujā]] 1836. gada 6. martā. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi sagrāva Alamo forta sienas un nodedzināja dažas ēkas. == Ārējās saites == * [https://www.tshaonline.org/handbook/entries/alamo Alamo] (angliski) * [https://www.thealamo.org/ Daughters of the Republic of Texas: Welcome to the Alamo] == Atsauces == [[Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV]] [[Kategorija:Cietokšņi un forti]] [[Kategorija:Teksasa]] qxopawxhfbmtjacikrj3yd673cvrfx6 3661311 3661310 2022-07-26T20:42:04Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = [[File:Alamo1846.jpg|right|]] | caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā | locmapin = | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = 2,0 ha | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office }} '''Alamo misija un forts''' ([[Spāņu valoda|spāņu]] valodā Misión de Álamo), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo]] un sākotnēji bija pazīstama kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturiska Spānijas misija un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasa|Teksasā]], Amerikas Savienotās Valstīs. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[kauja pie Alamo]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]]<ref>https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes</ref>. Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Vēsturiskais rajons bija viena no agrīnajām spāņu misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo [[Amerikas indiāņi|Amerikas indiāņu]] asimilācijai, pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā kompānija, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu [[Alamo]]. [[Teksasas revolūcija|Teksasa revolūcijas]] laikā meksikāņu ģenerālis [[Martīns Perfekto de Koss]] nodeva fortu Teksiešu armijai [[1835. gads|1835. gada]] decembrī pēc [[Beksāras aplenkums|Beksāras aplenkuma]]. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus ieņēma fortu. Aizstāvjus iznīcināja [[Alamo kauja|Alamo kaujā]] 1836. gada 6. martā. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi sagrāva Alamo forta sienas un nodedzināja dažas ēkas. == Ārējās saites == * [https://www.tshaonline.org/handbook/entries/alamo Alamo] (angliski) * [https://www.thealamo.org/ Daughters of the Republic of Texas: Welcome to the Alamo] == Atsauces == [[Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV]] [[Kategorija:Cietokšņi un forti]] [[Kategorija:Teksasa]] l0x3dhw4doiisi1htdnzas4huercuav 3661341 3661311 2022-07-26T22:08:10Z Egilus 27634 {{slikts tulkojums}} Teksiešu armija un Teksasa revolūcija īpaši labas. wikitext text/x-wiki {{slikts tulkojums}} {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = [[File:Alamo1846.jpg|right|]] | caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā | locmapin = | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = 2,0 ha | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office }} '''Alamo misija un forts''' ([[Spāņu valoda|spāņu]] valodā Misión de Álamo), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo]] un sākotnēji bija pazīstama kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturiska Spānijas misija un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasa|Teksasā]], Amerikas Savienotās Valstīs. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[kauja pie Alamo]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]]<ref>https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes</ref>. Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Vēsturiskais rajons bija viena no agrīnajām spāņu misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo [[Amerikas indiāņi|Amerikas indiāņu]] asimilācijai, pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā kompānija, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu [[Alamo]]. [[Teksasas revolūcija|Teksasa revolūcijas]] laikā meksikāņu ģenerālis [[Martīns Perfekto de Koss]] nodeva fortu Teksiešu armijai [[1835. gads|1835. gada]] decembrī pēc [[Beksāras aplenkums|Beksāras aplenkuma]]. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus ieņēma fortu. Aizstāvjus iznīcināja [[Alamo kauja|Alamo kaujā]] 1836. gada 6. martā. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi sagrāva Alamo forta sienas un nodedzināja dažas ēkas. == Ārējās saites == * [https://www.tshaonline.org/handbook/entries/alamo Alamo] (angliski) * [https://www.thealamo.org/ Daughters of the Republic of Texas: Welcome to the Alamo] == Atsauces == [[Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV]] [[Kategorija:Cietokšņi un forti]] [[Kategorija:Teksasa]] gchg89sbgqp54q3tojtmjuifg3wfv4v 3661369 3661341 2022-07-27T06:00:15Z Edgars2007 9590 wikitext text/x-wiki {{slikts tulkojums}} {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = Alamo1846.jpg | caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā | locmapin = | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = 2,0 ha | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office }} '''Alamo misija un forts''' ([[Spāņu valoda|spāņu]] valodā Misión de Álamo), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo]] un sākotnēji bija pazīstama kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturiska Spānijas misija un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasa|Teksasā]], Amerikas Savienotās Valstīs. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[kauja pie Alamo]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]]<ref>https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes</ref>. Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Vēsturiskais rajons bija viena no agrīnajām spāņu misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo [[Amerikas indiāņi|Amerikas indiāņu]] asimilācijai, pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā kompānija, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu [[Alamo]]. [[Teksasas revolūcija|Teksasa revolūcijas]] laikā meksikāņu ģenerālis [[Martīns Perfekto de Koss]] nodeva fortu Teksiešu armijai [[1835. gads|1835. gada]] decembrī pēc [[Beksāras aplenkums|Beksāras aplenkuma]]. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus ieņēma fortu. Aizstāvjus iznīcināja [[Alamo kauja|Alamo kaujā]] 1836. gada 6. martā. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi sagrāva Alamo forta sienas un nodedzināja dažas ēkas. == Ārējās saites == * [https://www.tshaonline.org/handbook/entries/alamo Alamo] (angliski) * [https://www.thealamo.org/ Daughters of the Republic of Texas: Welcome to the Alamo] == Atsauces == {{atsauces}} {{asv-aizmetnis}} [[Kategorija:Cietokšņi un forti]] [[Kategorija:Teksasa]] re8ju4zf4iil895xhv6kqymewvwxt9q 3661370 3661369 2022-07-27T06:00:41Z Edgars2007 9590 /* Atsauces */ wikitext text/x-wiki {{slikts tulkojums}} {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = Alamo1846.jpg | caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā | locmapin = | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = 2,0 ha | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office }} '''Alamo misija un forts''' ([[Spāņu valoda|spāņu]] valodā Misión de Álamo), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo]] un sākotnēji bija pazīstama kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturiska Spānijas misija un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasa|Teksasā]], Amerikas Savienotās Valstīs. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[kauja pie Alamo]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]]<ref>https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes</ref>. Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Vēsturiskais rajons bija viena no agrīnajām spāņu misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo [[Amerikas indiāņi|Amerikas indiāņu]] asimilācijai, pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā kompānija, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu [[Alamo]]. [[Teksasas revolūcija|Teksasa revolūcijas]] laikā meksikāņu ģenerālis [[Martīns Perfekto de Koss]] nodeva fortu Teksiešu armijai [[1835. gads|1835. gada]] decembrī pēc [[Beksāras aplenkums|Beksāras aplenkuma]]. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus ieņēma fortu. Aizstāvjus iznīcināja [[Alamo kauja|Alamo kaujā]] 1836. gada 6. martā. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi sagrāva Alamo forta sienas un nodedzināja dažas ēkas. == Ārējās saites == * [https://www.tshaonline.org/handbook/entries/alamo Alamo] (angliski) * [https://www.thealamo.org/ Daughters of the Republic of Texas: Welcome to the Alamo] == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:Cietokšņi un forti]] [[Kategorija:Teksasa]] 3mm4trifwcmwj46814wonrvavp9uzyx Diskusija:Alamo forts 1 517932 3661245 2022-07-26T19:29:09Z Meistars Joda 781 Jauna lapa: [https://hmn.wiki/lv/Alamo_Mission ???] -- ~~~~ wikitext text/x-wiki [https://hmn.wiki/lv/Alamo_Mission ???] -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2022. gada 26. jūlijs, plkst. 22.29 (EEST) 6xnt8pg0cqdq26q664q0yr86h3066ta Berhtolda glīvene 0 517933 3661253 2022-07-26T19:39:33Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=Potamogeton berchtoldii garden pond.jpg|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida (Monocotyledoneae)|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|ģints=Potamogeton|ģints_lv=Glīvenes|binomial=Potamogeton berchtoldii|suga=Potamogeton berchtoldii|suga_lv=Berhtolda glīvene|au... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=Potamogeton berchtoldii garden pond.jpg|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida (Monocotyledoneae)|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|ģints=Potamogeton|ģints_lv=Glīvenes|binomial=Potamogeton berchtoldii|suga=Potamogeton berchtoldii|suga_lv=Berhtolda glīvene|autors=Fieber|sinonīmi=}}'''Berhtolda glīvene''' ({{val-la|Potamogeton berchtoldii}}) ir mainīga izskata [[Glīveņu dzimta|glīveņu dzimtas]] suga. Savvaļā tā ir plaši sastopama [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] teritorijās pola tuvumā, kā arī [[Eirāzija|Eirāzijā]], tostarp diezgan bieži visā [[Latvija|Latvijas]] teritorijā. Augs veido grupas dažādos stāvošos ūdeņos.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/potamogeton-berchtoldii-fieber/|title=Berhtolda glīvene - Potamogeton berchtoldii Fieber - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-07-26}}</ref> == Apraksts == Berhtolda glīvene ir daudzgadīgs, 10-60 cm garš [[lakstaugs]], kurš aug pilnīgi iegremdēts ūdenī. [[Stublājs]] ir tievs un cilindrisks. [[Lapas]] ir lineāras, 3-5 cm šauras, 0,1-0,15 cm platas, to gals ir strups un īsi dzeloņsmails. Lapām ir 3 garendzīslas, šķērsdzīslu nav. Malējās sāndzīslas ir izliektas, galā savienojas ar [[Vadaudi|vidusdzīslu]]. Pielapes ir nelielas (garumā ap 1 cm), strupas, ātri nokrīt. [[Zieds|Ziedu]] vārpa ir īsa un blīva (0,5-1 cm gara), ziedi 3-6 ir izvietoti mieturos. Ziedkopas kāts ir nedaudz garāks nekā vārpa. [[Auglis]] ir sīks un plakans riekstiņš (garumā 0,1-0,2 cm) ar īsu knābi un gludu šķautni. Zied jūlijā, augustā. Vizuāli Berhtolda glīvene ir ļoti līdzīga [[Sīkā glīvene|sīkajai glīvenei]] (P. pusillus).<ref name=":0" /> == Atsauces == <references /> [[Kategorija:Glīvenes]] [[Kategorija:Latvijas flora]] r09qd51z588l7oquhteiw973gfd8yrg Potamogeton berchtoldii 0 517934 3661256 2022-07-26T19:40:38Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Berhtolda glīvene]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Berhtolda glīvene]] j7s6qcf4kyulwt61ql7ey3s57g9417l Kategorija:Glīvenes 14 517935 3661257 2022-07-26T19:41:24Z Spnq 103627 Jauna lapa: [[Kategorija:Glīveņu dzimta]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Glīveņu dzimta]] emzakzedzb1zzquy6zaw07avb9bcxv8 Prija Fergusone 0 517936 3661260 2022-07-26T19:44:37Z Baisulis 11523 jauns raksts..... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Prija Fergusone | vārds_orig = ''Priah Ferguson'' | attēls = | att_izmērs = | komentārs = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2006|10|1}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Džordžija|Atlanta}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 2015—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Prija Fergusone''' ({{val|en|vārds uzvārds}}; dzimusi {{dat|2006|10|1}}) ir amerikāņu aktrise.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.teenvogue.com/story/stranger-things-priah-ferguson-erica-sinclair-inspired-viral-meme|title=Erica Sinclair From "Stranger Things" Inspired Your New Favorite Meme|website=Teen Vogue|language=en|access-date=2019-08-20}}</ref> Plašāk zināma pēc Ērikas Sinklēras lomas ''[[Netflix]]'' zinātniskās fantastikas šausmu seriālā ''[[Stranger Things]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.popbuzz.com/tv-film/features/priah-ferguson/|title=Priah Ferguson: 9 facts you need to know about Stranger Things' Erica|website=PopBuzz|language=en|access-date=2019-08-20}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{īss aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fergusone, Prija}} [[Kategorija:2006. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] 6lw2clx9j3a8ps484612bd8nluyl7j7 3661264 3661260 2022-07-26T19:45:44Z Baisulis 11523 /* ievads */ : wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Prija Fergusone | vārds_orig = ''Priah Ferguson'' | attēls = | att_izmērs = | komentārs = | dz vārds = Prija Nikola Fergusone | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2006|10|1}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Džordžija|Atlanta}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 2015—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Prija Nikola Fergusone''' ({{val|en|Priah Nicole Ferguson}}; dzimusi {{dat|2006|10|1}}) ir amerikāņu aktrise.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.teenvogue.com/story/stranger-things-priah-ferguson-erica-sinclair-inspired-viral-meme|title=Erica Sinclair From "Stranger Things" Inspired Your New Favorite Meme|website=Teen Vogue|language=en|access-date=2019-08-20}}</ref> Plašāk zināma pēc Ērikas Sinklēras lomas ''[[Netflix]]'' zinātniskās fantastikas šausmu seriālā ''[[Stranger Things]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.popbuzz.com/tv-film/features/priah-ferguson/|title=Priah Ferguson: 9 facts you need to know about Stranger Things' Erica|website=PopBuzz|language=en|access-date=2019-08-20}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{īss aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fergusone, Prija}} [[Kategorija:2006. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] 508spwv2e7jbklkvrie8xwsvlpjjku7 Priah Ferguson 0 517937 3661262 2022-07-26T19:45:07Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Prija Fergusone]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Prija Fergusone]] 0w83gl3fbioaqpksxsogf2tfrtjt863 Dalībnieka diskusija:Йцукенгапр 3 517938 3661263 2022-07-26T19:45:14Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Йцукенгапр}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 26. jūlijs, plkst. 22.45 (EEST) 7lrugae3lkg3iibda7mut9oes1pqza6 Dalībnieka diskusija:Dainisvi 3 517939 3661272 2022-07-26T19:51:53Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Dainisvi}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 26. jūlijs, plkst. 22.51 (EEST) c0evecvr9pym4bryerg3d2bj05kalb5 Dalībnieka diskusija:Zerr Baurx 3 517940 3661281 2022-07-26T19:57:07Z Mykola7 90450 Mykola7 pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Zerr Baurx]] uz [[Dalībnieka diskusija:Kram fam Baurx]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Zerr Baurx|Zerr Baurx]]" to "[[Special:CentralAuth/Kram fam Baurx|Kram fam Baurx]]" wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Kram fam Baurx]] nwavs0ayfwh15jimiwaxfszsuhyfj78 Dalībnieka diskusija:LPasqual (WMF) 3 517941 3661283 2022-07-26T19:59:09Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=LPasqual (WMF)}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 26. jūlijs, plkst. 22.59 (EEST) coh47qj3wg8usvytdv6hig68muhqzta Ginkgolepis tenericostatus 0 517942 3661296 2022-07-26T20:12:58Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | attēls = | att_nosaukums =''Ginkgolepis tenericostatus'' zvīņa. | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomatha | infratips_lv =Žokļaiņi | klase =Acanthodii | klase_lv =Žokļžaunzivis | kārta =Acanthodiformes | kārta_lv =Akantodveidīgās | dzimta =Cheiracanthidae | dzim... wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | attēls = | att_nosaukums =''Ginkgolepis tenericostatus'' zvīņa. | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomatha | infratips_lv =Žokļaiņi | klase =Acanthodii | klase_lv =Žokļžaunzivis | kārta =Acanthodiformes | kārta_lv =Akantodveidīgās | dzimta =Cheiracanthidae | dzimta_lv =Heirakantīdas | ģints =Ginkgolepis | ģints_lv =Ginkolepji | suga =Ginkgolepis tenericostatus | iedalījums = | kategorijas =nē }} '''''Ginkgolepis tenericostatus''''' ir [[Heirakantīdas|heirakantīdu]] [[Akantodes|akantodu]] suga. Tās pārstāvji dzīvoja [[Vidusdevons|vidusdevonā]], [[živeta]]s laikmetā ([[Burtnieku svīta]]). Sugu pirmo reizi aprakstīja Darja Pinakina un [[Tiju Mersa]] 2018. gadā. Nosaukums ''Ginkgolepis tenericostatus'' nozīmē maigo ribu (no latīņu ''tener'' – mīksts, maigs un ''costa'' – riba, dzīsla, no maigiem apaļīgiem ķīļiem ar ļoti smalku priekšējo valnīšu zarojumu zvīņas ornamentējumā) [[Ginkolepji|ginkolepis]]. [[Holotips]] ir ginkolepja zvīņa, kas tika atrasta atsegumā [[Halliste]]s upes krastā pie [[Karksi-Nuija]]s pilsētas. Šīm [[Zivis|zivīm]] ir zināmas tikai [[zvīņas]]. Veseli ķermeņi nav atrasti. Suga bija izplatīta [[Igaunija|Igaunijā]] (Hallistes upes krastos pie Karksi-Nuijas) un [[Krievija|Krievijā]], [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]] (pie Novinkas). == Apraksts == [[Zivis]] bija klātas ar divu morfoloģisku tipu [[Zvīņas|zvīņām]]. Vienas (vainaga garums 0,3–0,4 mm, platums 0,2–0,3 mm) ar ļoti šauriem sānu izaugumiem gar vainaga aizmugurējām sānu malām vai arī bez tiem. Otras (vainaga garums līdz 0,2 mm, platums līdz 0,3 mm) ar platiem sānu izaugumiem. Zvīņas vainaga ornamentējumu veido līdz desmit zemiem, tieviem valnīšiem ar noapaļotiem ķīļiem un ar maigu smalkāku valnīšu zarojumu, kas labi izceļas uz pirmā morfoloģiskā tipa sīkajām zvīņām. Ķīļi ir īsāki galotnes mediālajā daļā un garāki malās. Garākajiem sānu ķīļiem ir tendence saplūst vainaga aizmugurējā stūrī. Nedaudz izteiktāks vagu veida ieliekums bieži var būt vainaga priekšējā mediālajā daļā. Pamatnē bieži vien ir smalku, izlocītu un zarojošu kanālu tīkls.<ref>Pinakhina, D. V., Märss, T. 2018. The Middle Devonian acanthodian assemblage of the Karksi outcrop in Estonia. Estonian Journal of Earth Sciences 67, 1, 96-111. 108. lpp</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Akantodes]] righq68lekixbbbydakxdfqstdjq56w 3661299 3661296 2022-07-26T20:19:53Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | attēls =Ginkgolepis tenericostatus zvīņa.jpg | att_nosaukums =''Ginkgolepis tenericostatus'' zvīņa. | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomatha | infratips_lv =Žokļaiņi | klase =Acanthodii | klase_lv =Žokļžaunzivis | kārta =Acanthodiformes | kārta_lv =Akantodveidīgās | dzimta =Cheiracanthidae | dzimta_lv =Heirakantīdas | ģints =Ginkgolepis | ģints_lv =Ginkolepji | suga =Ginkgolepis tenericostatus | iedalījums = | kategorijas =nē }} '''''Ginkgolepis tenericostatus''''' ir [[Heirakantīdas|heirakantīdu]] [[Akantodes|akantodu]] suga. Tās pārstāvji dzīvoja [[Vidusdevons|vidusdevonā]], [[živeta]]s laikmetā ([[Burtnieku svīta]]). Sugu pirmo reizi aprakstīja Darja Pinakina un [[Tiju Mersa]] 2018. gadā. Nosaukums ''Ginkgolepis tenericostatus'' nozīmē maigo ribu (no latīņu ''tener'' – mīksts, maigs un ''costa'' – riba, dzīsla, no maigiem apaļīgiem ķīļiem ar ļoti smalku priekšējo valnīšu zarojumu zvīņas ornamentējumā) [[Ginkolepji|ginkolepis]]. [[Holotips]] ir ginkolepja zvīņa, kas tika atrasta atsegumā [[Halliste]]s upes krastā pie [[Karksi-Nuija]]s pilsētas. Šīm [[Zivis|zivīm]] ir zināmas tikai [[zvīņas]]. Veseli ķermeņi nav atrasti. Suga bija izplatīta [[Igaunija|Igaunijā]] (Hallistes upes krastos pie Karksi-Nuijas) un [[Krievija|Krievijā]], [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]] (pie Novinkas). == Apraksts == [[Zivis]] bija klātas ar divu morfoloģisku tipu [[Zvīņas|zvīņām]]. Vienas (vainaga garums 0,3–0,4 mm, platums 0,2–0,3 mm) ar ļoti šauriem sānu izaugumiem gar vainaga aizmugurējām sānu malām vai arī bez tiem. Otras (vainaga garums līdz 0,2 mm, platums līdz 0,3 mm) ar platiem sānu izaugumiem. Zvīņas vainaga ornamentējumu veido līdz desmit zemiem, tieviem valnīšiem ar noapaļotiem ķīļiem un ar maigu smalkāku valnīšu zarojumu, kas labi izceļas uz pirmā morfoloģiskā tipa sīkajām zvīņām. Ķīļi ir īsāki galotnes mediālajā daļā un garāki malās. Garākajiem sānu ķīļiem ir tendence saplūst vainaga aizmugurējā stūrī. Nedaudz izteiktāks vagu veida ieliekums bieži var būt vainaga priekšējā mediālajā daļā. Pamatnē bieži vien ir smalku, izlocītu un zarojošu kanālu tīkls.<ref>Pinakhina, D. V., Märss, T. 2018. The Middle Devonian acanthodian assemblage of the Karksi outcrop in Estonia. Estonian Journal of Earth Sciences 67, 1, 96-111. 108. lpp</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Akantodes]] f58hqy95co3azoc9jqdqhpnudx401pr Attēls:Ginkgolepis tenericostatus zvīņa.jpg 6 517943 3661297 2022-07-26T20:16:14Z Jānis U. 198 Ginkgolepis tenericostatus zvīņa, no Igaunijas. Burtnieku svīta. Ņemts no fossiilid.info [https://fossiilid.info/15865?mode=in_baltoscandia&lang=en#] wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Ginkgolepis tenericostatus zvīņa, no Igaunijas. Burtnieku svīta. Ņemts no fossiilid.info [https://fossiilid.info/15865?mode=in_baltoscandia&lang=en#] == Licence == {{Copyr}} szsjtqkz0r8h4aeq4zb44esz0bmjdvl 3661298 3661297 2022-07-26T20:16:53Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Ginkgolepis tenericostatus zvīņa, no Igaunijas. Burtnieku svīta. Ņemts no fossiilid.info [https://fossiilid.info/15865?mode=in_baltoscandia&lang=en#] == Licence == {{Copyr}} Mājaslapā attēls ir pieejams ar licenci Creative Commons NonCommercial license (CC BY-NC). oouxfa8zwsc3ygquatpbhdal6id632z Brets Gelmens 0 517944 3661303 2022-07-26T20:35:45Z Baisulis 11523 jauns raksts..... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Brets Gelmans | vārds_orig = ''Brett Gelman'' | attēls = Brett Gelman by Gage Skidmore.jpg | att_izmērs = | komentārs = Brets Gelmans 2011. gadā | dz vārds = Brets Klifords Gelmans | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1976|10|6}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Highland Park}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, komiķis, scenārists, producents | darbības gadi = 2000—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = * Džaniksa Bravo * (pr. 2015; šķ.2018) | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Brets Klifords Gelmans''' ({{val|en|Brett Clifford Gelman}}; dzimis {{dat|1976|10|6}}) ir amerikāņu aktieris un komiķis.<ref name=NYTimes-EarlyImprov-2006>{{Ziņu atsauce|last1=St. John|first1=Warren|title=Seinfeld It Ain't|url=https://www.nytimes.com/2006/01/29/fashion/sundaystyles/seinfeld-it-aint.html|work=[[The New York Times]]|date=January 29, 2006}}</ref> Plašāk pazīstams pēc Marija Baumana lomas ''[[Netflix]]'' zinātniskās fantastikas šausmu seriālā ''[[Stranger Things]]'' un Mārtina lomas [[BBC]] komēdijseriālā "[[Asprātīgā sieviete]]" (''Fleabag''). Gelmans savu karjeru uzsāka 2000. gados kā komiķis, pamazām iegūstot atpazīstamību ar dalību dažādos ''[[Adult Swim]]'' seriālos un raidījumos. Papildu tam viņš filmējās [[NBC]] situāciju komēdijseriālā ''[[Go On]]'', ''[[Comedy Central]]'' seriālā ''[[Another Period]]'' un [[FX (TV kanāls)|FX]] komēdijseriālā ''[[Married]].<ref name="AVClub-GoOn-2012">{{Ziņu atsauce |last1=Adams |first1=Erik |date=September 11, 2012 |title=Brett Gelman on playing Go On's "smoke monster" |work=[[The A.V. Club]] |url=http://www.avclub.com/article/brett-gelman-on-playing-igo-onis-smoke-monster-84773}}</ref>'' Gelmans plašāku popularitāti ieguva 2010. gados pēc dalības seriālos "Asprātīgā sieviete" (''Fleabag'') un ''Stranger Things'', kā arī seriālos ''[[Camping]] un [[Mr. Mercedes]]''. Kā balss aktieris darbojies ''Comedy Central'' animācijas seriālos ''[[Jeff & Some Aliens]]'' un ''[[TripTank]]'', un ''Netflix'' seriālos ''[[I Heart Arlo]]'' un ''[[Inside Job]]'', kā arī vairākos citos. Piedalījies filmās "[[Rezerves policisti]]" (2010), "[[Aplaupīt 30 minūtēs]]" (2011), "[[Džobss (filma)|Džobss]]" (2013), "[[Katastrofu mākslinieks]]" (2017) un citās. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gelmans, Brets}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:ASV balss aktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] ktv9m6am13afjod1djou7t9fsbdwxr2 3661492 3661303 2022-07-27T11:53:17Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Brets Gelmans]] uz [[Brets Gelmens]]: atveide.... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Brets Gelmans | vārds_orig = ''Brett Gelman'' | attēls = Brett Gelman by Gage Skidmore.jpg | att_izmērs = | komentārs = Brets Gelmans 2011. gadā | dz vārds = Brets Klifords Gelmans | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1976|10|6}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Highland Park}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, komiķis, scenārists, producents | darbības gadi = 2000—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = * Džaniksa Bravo * (pr. 2015; šķ.2018) | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Brets Klifords Gelmans''' ({{val|en|Brett Clifford Gelman}}; dzimis {{dat|1976|10|6}}) ir amerikāņu aktieris un komiķis.<ref name=NYTimes-EarlyImprov-2006>{{Ziņu atsauce|last1=St. John|first1=Warren|title=Seinfeld It Ain't|url=https://www.nytimes.com/2006/01/29/fashion/sundaystyles/seinfeld-it-aint.html|work=[[The New York Times]]|date=January 29, 2006}}</ref> Plašāk pazīstams pēc Marija Baumana lomas ''[[Netflix]]'' zinātniskās fantastikas šausmu seriālā ''[[Stranger Things]]'' un Mārtina lomas [[BBC]] komēdijseriālā "[[Asprātīgā sieviete]]" (''Fleabag''). Gelmans savu karjeru uzsāka 2000. gados kā komiķis, pamazām iegūstot atpazīstamību ar dalību dažādos ''[[Adult Swim]]'' seriālos un raidījumos. Papildu tam viņš filmējās [[NBC]] situāciju komēdijseriālā ''[[Go On]]'', ''[[Comedy Central]]'' seriālā ''[[Another Period]]'' un [[FX (TV kanāls)|FX]] komēdijseriālā ''[[Married]].<ref name="AVClub-GoOn-2012">{{Ziņu atsauce |last1=Adams |first1=Erik |date=September 11, 2012 |title=Brett Gelman on playing Go On's "smoke monster" |work=[[The A.V. Club]] |url=http://www.avclub.com/article/brett-gelman-on-playing-igo-onis-smoke-monster-84773}}</ref>'' Gelmans plašāku popularitāti ieguva 2010. gados pēc dalības seriālos "Asprātīgā sieviete" (''Fleabag'') un ''Stranger Things'', kā arī seriālos ''[[Camping]] un [[Mr. Mercedes]]''. Kā balss aktieris darbojies ''Comedy Central'' animācijas seriālos ''[[Jeff & Some Aliens]]'' un ''[[TripTank]]'', un ''Netflix'' seriālos ''[[I Heart Arlo]]'' un ''[[Inside Job]]'', kā arī vairākos citos. Piedalījies filmās "[[Rezerves policisti]]" (2010), "[[Aplaupīt 30 minūtēs]]" (2011), "[[Džobss (filma)|Džobss]]" (2013), "[[Katastrofu mākslinieks]]" (2017) un citās. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gelmans, Brets}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:ASV balss aktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] ktv9m6am13afjod1djou7t9fsbdwxr2 3661498 3661492 2022-07-27T11:54:55Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Gelman → Gelmen (12) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Brets Gelmens | vārds_orig = ''Brett Gelman'' | attēls = Brett Gelman by Gage Skidmore.jpg | att_izmērs = | komentārs = Brets Gelmens 2011. gadā | dz vārds = Brets Klifords Gelmens | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1976|10|6}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Highland Park}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, komiķis, scenārists, producents | darbības gadi = 2000—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = * Džaniksa Bravo * (pr. 2015; šķ.2018) | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Brets Klifords Gelmens''' ({{val|en|Brett Clifford Gelman}}; dzimis {{dat|1976|10|6}}) ir amerikāņu aktieris un komiķis.<ref name=NYTimes-EarlyImprov-2006>{{Ziņu atsauce|last1=St. John|first1=Warren|title=Seinfeld It Ain't|url=https://www.nytimes.com/2006/01/29/fashion/sundaystyles/seinfeld-it-aint.html|work=[[The New York Times]]|date=January 29, 2006}}</ref> Plašāk pazīstams pēc Marija Baumana lomas ''[[Netflix]]'' zinātniskās fantastikas šausmu seriālā ''[[Stranger Things]]'' un Mārtina lomas [[BBC]] komēdijseriālā "[[Asprātīgā sieviete]]" (''Fleabag''). Gelmens savu karjeru uzsāka 2000. gados kā komiķis, pamazām iegūstot atpazīstamību ar dalību dažādos ''[[Adult Swim]]'' seriālos un raidījumos. Papildu tam viņš filmējās [[NBC]] situāciju komēdijseriālā ''[[Go On]]'', ''[[Comedy Central]]'' seriālā ''[[Another Period]]'' un [[FX (TV kanāls)|FX]] komēdijseriālā ''[[Married]].<ref name="AVClub-GoOn-2012">{{Ziņu atsauce |last1=Adams |first1=Erik |date=September 11, 2012 |title=Brett Gelman on playing Go On's "smoke monster" |work=[[The A.V. Club]] |url=http://www.avclub.com/article/brett-gelman-on-playing-igo-onis-smoke-monster-84773}}</ref>'' Gelmens plašāku popularitāti ieguva 2010. gados pēc dalības seriālos "Asprātīgā sieviete" (''Fleabag'') un ''Stranger Things'', kā arī seriālos ''[[Camping]] un [[Mr. Mercedes]]''. Kā balss aktieris darbojies ''Comedy Central'' animācijas seriālos ''[[Jeff & Some Aliens]]'' un ''[[TripTank]]'', un ''Netflix'' seriālos ''[[I Heart Arlo]]'' un ''[[Inside Job]]'', kā arī vairākos citos. Piedalījies filmās "[[Rezerves policisti]]" (2010), "[[Aplaupīt 30 minūtēs]]" (2011), "[[Džobss (filma)|Džobss]]" (2013), "[[Katastrofu mākslinieks]]" (2017) un citās. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gelmens, Brets}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:ASV balss aktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] 6j7t2mf2ql2nv441b345vtfqgvfzhao Brett Gelman 0 517945 3661304 2022-07-26T20:36:22Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Brets Gelmans]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Brets Gelmans]] lss80a15ewjjtbavato8pg2ks77e5v8 3661500 3661304 2022-07-27T11:57:55Z Baisulis 11523 Pāradresācija nomainīta no [[Brets Gelmans]] uz [[Brets Gelmens]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Brets Gelmens]] h021myaac0qv4og76v9n4sbfc07520q Gelmans 0 517946 3661305 2022-07-26T20:36:39Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Brets Gelmans]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Brets Gelmans]] lss80a15ewjjtbavato8pg2ks77e5v8 3661501 3661305 2022-07-27T11:58:05Z Baisulis 11523 Pāradresācija nomainīta no [[Brets Gelmans]] uz [[Brets Gelmens]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Brets Gelmens]] h021myaac0qv4og76v9n4sbfc07520q Gelman 0 517947 3661306 2022-07-26T20:36:59Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Brets Gelmans]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Brets Gelmans]] lss80a15ewjjtbavato8pg2ks77e5v8 3661502 3661306 2022-07-27T11:58:14Z Baisulis 11523 Pāradresācija nomainīta no [[Brets Gelmans]] uz [[Brets Gelmens]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Brets Gelmens]] h021myaac0qv4og76v9n4sbfc07520q Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG 6 517948 3661313 2022-07-26T20:54:59Z Algonkins 30993 wikitext text/x-wiki == Licence == {{PD-self}} 10iyivnj7zx70nvrfwi12824eds64rv Pārdabiskums 0 517949 3661315 2022-07-26T20:58:14Z Baisulis 11523 jauns raksts..... wikitext text/x-wiki [[Attēls:Saint Pierre tentant de marcher sur les eaux by François Boucher.jpg|thumb|"[[Svētais]] Pēteris mēģina iet pa ūdeni" (1766), [[Fransuā Bušē]] glezna]] '''Pārdabiskums''' ir parādību vai būtņu īpašība, kas nav pakļautas [[likums (zinātne)|dabas likumiem]]. Pārdabiskums ir attēlots [[folklora]]s un [[reliģija|reliģiskos]] kontekstos,<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Pasulka |first1=Diana |last2=Kripal |first2=Jeffrey |title=Religion and the Paranormal |url=https://blog.oup.com/2014/11/religion-supernatural-paranormal/ |website=Oxford University Press blog |publisher=Oxford University Press |date=23 November 2014}}</ref> taču tas var būt arī kā skaidrojums laicīgajos kontekstos, piemēram, [[māņticība]]i vai ticībai [[paranormāla parādība|paranormālām parādībām]].<ref name="Halman 2010">{{grāmatas atsauce|last=Halman|first=Loek|title=Atheism and Secularity Vol.2: Gloabal Expressions|publisher=Praeger|year=2010|isbn=9780313351839|editor=Phil Zuckerman|chapter=8. Atheism And Secularity In The Netherlands}}</ref> Šo terminu attiecina uz nefiziskām būtnēm, piemēram, [[eņģelis|eņģeļiem]], [[dēmons|dēmoniem]], [[dievs|dieviem]] un [[spoks|spokiem]]. Tas ietver arī apgalvotās spējas, ko iemieso vai nodrošina šīs būtnes, tostarp [[maģija|maģiju]], [[psihokinēze|psihokinēzi]], [[levitācija|levitāciju]], [[gaišredzība|gaišredzību]] un [[ekstrasensorā uztvere|ekstrasensoro uztveri]]. [[Naturālisms (filozofija)|Naturālisma filozofija]] apgalvo, ka nekas neeksistē ārpus dabas pasaules, un tāpēc pārdabiskiem apgalvojumiem pieiet ar [[skepticisms|skepsi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Naturalism |url=https://iep.utm.edu/naturali/ |website=Internet Encyclopedia of Philosophy |publisher=University of Tennessee}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Metafizika]] [[Kategorija:Misticisms]] [[Kategorija:Reliģija]] jlcm8gjetswpqd64iljmrqdnggy9zyl Pārdabisks 0 517950 3661316 2022-07-26T20:59:25Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Pārdabiskums]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pārdabiskums]] b6256oy2vn0nlznh3t5917ziwsbiyhj Dalībnieka diskusija:Ramazan Tağıyev Rövşən 3 517951 3661320 2022-07-26T21:05:18Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ramazan Tağıyev Rövşən}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 00.05 (EEST) cj0inbw1v1pabmbz5785yebbekap4hl Fandoms 0 517952 3661321 2022-07-26T21:25:47Z Baisulis 11523 jauns raksts..... wikitext text/x-wiki [[Attēls:Montreal Comiccon 2015 - Katniss Everdeen (19462705781).jpg|thumb|294x294px|[[kosplejs|Kosplejere]] saģērbusies kā [[Ketnisa Everdīna]] ''Montreal Comiccon'' pasākumā, 2015. gada jūlijā]] '''Fandoms''' (no {{val|en|Fandom}}) jeb '''fanu bāze''' ir [[subkultūra]], ko veido [[fans|fani]], kam raksturīga [[empātija]] un biedrošanās ar tiem, ar kuriem sakrīt intereses. Fani parasti interesējas pat par nelielām detaļām no viņu fanošanas objektiem un pavada ievērojamu sava laika un enerģijas daļu, izkopjot savas intereses, bieži vien [[sociālais tīkls|sociālajos tīklos]], tādējādi atšķirot fanus no tiem, kuriem tā ir tikai gadījuma interese. Fandoms var attīstīties ap jebkuru cilvēku interešu vai darbības jomu. Fanu intereses temats var būt šauri definēts, fokusēts uz kādu atsevišķu [[slavenība|slavenību]] vai aptvert veselus [[vaļasprieks|vaļaspriekus]], [[žanrs|žanrus]] vai [[mode|modi]]. Lai gan mūsdienās šo terminu attiecina uz cilvēku grupām, kas aizraujas ar jebkuru tēmu, tomēr termina saknes meklējamas sporta fanos. ''[[Merriam-Webster]]'' vārdnīca šo termina lietojumu piefiksējusi jau 1903. gadā.<ref name="mw-1903">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.merriam-webster.com/dictionary/fandom|title=Fandom - Definition of fandom by Merriam-Webster|work=merriam-webster.com}}</ref> Daudzi fandomi pārklājas. Ir vairāki lieli pasākumi, kas rūpējas par atsevišķu fandomu interesēm, piemēram, filmām, komiksiem, anime, televīzijas šoviem, kosplejiem un iespēju pirkt un pārdot saistītās preces. Ikgadējie pasākumi, piemēram, ''[[Comic Con International]]'', ''[[Wondercon]]'', ''[[Dragon Con]]'' un ''[[New York Comic Con]]'', ir daži no pazīstamākajiem un apmeklētākajiem pasākumiem, kas rūpējas par fandomu pārklāšanos. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{kultūra-aizmetnis}} [[Kategorija:Vaļasprieki]] [[Kategorija:Subkultūras]] 01sqcfvvze79c5w4vxmxze6kkgf52ww Fandom 0 517953 3661322 2022-07-26T21:26:21Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Fandoms]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Fandoms]] iw54nkvdc4d486tpm2fl8v6s5iseg6x Fanu bāze 0 517954 3661323 2022-07-26T21:26:41Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Fandoms]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Fandoms]] iw54nkvdc4d486tpm2fl8v6s5iseg6x Diskusija:Brets Gelmens 1 517955 3661340 2022-07-26T22:07:26Z MC2013 40125 /* Atveidošana */ jauna sadaļa wikitext text/x-wiki == Atveidošana == {{ping|Baisulis}} vai tad nav jāatveido kā "Gelmens"? Ja jau angļu valodā vārds beidzas ar "man". Piemēram, Newman ir [[Ņūmens]]. [[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 01.07 (EEST) imiunvyxcs902nt2t7fhia53vzopxh5 3661378 3661340 2022-07-27T06:16:31Z Baisulis 11523 /* Atveidošana */ : wikitext text/x-wiki == Atveidošana == {{ping|Baisulis}} vai tad nav jāatveido kā "Gelmens"? Ja jau angļu valodā vārds beidzas ar "man". Piemēram, Newman ir [[Ņūmens]]. [[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 01.07 (EEST) :{{ping|MC2013}} domāju, ka nē, jo viņam ir ebreju izcelsme un tur pārsvarā ir -mani.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 09.16 (EEST) 1rjl2gmi5wk213jwquk4hv1jxviq56y 3661441 3661378 2022-07-27T08:37:46Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki == Atveidošana == {{ping|Baisulis}} vai tad nav jāatveido kā "Gelmens"? Ja jau angļu valodā vārds beidzas ar "man". Piemēram, Newman ir [[Ņūmens]]. [[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 01.07 (EEST) :{{ping|MC2013}} domāju, ka nē, jo viņam ir ebreju izcelsme un tur pārsvarā ir -mani.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 09.16 (EEST) ::Nu nezinu gan. Tam pašam uzvārdam [[Ņūmens]] no četriem minētajiem vismaz trīs ir ar ebreju izcelsmi (var palasīt angļu vikipēdijā). Varbūt par attēlošanu jāiesaista vēl kāds? {{ping|Edgars2007|Kikos|Apekribo}}? Varbūt mums kaut kur jau bija tāda diskusija?--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 11.37 (EEST) 11n255txa3bp3cdi8drud2jla7dc0jj 3661445 3661441 2022-07-27T08:49:21Z Apekribo 48114 wikitext text/x-wiki == Atveidošana == {{ping|Baisulis}} vai tad nav jāatveido kā "Gelmens"? Ja jau angļu valodā vārds beidzas ar "man". Piemēram, Newman ir [[Ņūmens]]. [[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 01.07 (EEST) :{{ping|MC2013}} domāju, ka nē, jo viņam ir ebreju izcelsme un tur pārsvarā ir -mani.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 09.16 (EEST) ::Nu nezinu gan. Tam pašam uzvārdam [[Ņūmens]] no četriem minētajiem vismaz trīs ir ar ebreju izcelsmi (var palasīt angļu vikipēdijā). Varbūt par attēlošanu jāiesaista vēl kāds? {{ping|Edgars2007|Kikos|Apekribo}}? Varbūt mums kaut kur jau bija tāda diskusija?--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 11.37 (EEST) :::Izskatās, ka dzimtā valoda viņam ir angļu, tāpēc jāatveido no tās. Dzimtas etniskā izcelsme atveidē nav izšķirīga. bp4ebe1she30cyeaw7b64wfb5g8wjq4 3661446 3661445 2022-07-27T08:49:30Z Apekribo 48114 wikitext text/x-wiki == Atveidošana == {{ping|Baisulis}} vai tad nav jāatveido kā "Gelmens"? Ja jau angļu valodā vārds beidzas ar "man". Piemēram, Newman ir [[Ņūmens]]. [[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 01.07 (EEST) :{{ping|MC2013}} domāju, ka nē, jo viņam ir ebreju izcelsme un tur pārsvarā ir -mani.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 09.16 (EEST) ::Nu nezinu gan. Tam pašam uzvārdam [[Ņūmens]] no četriem minētajiem vismaz trīs ir ar ebreju izcelsmi (var palasīt angļu vikipēdijā). Varbūt par attēlošanu jāiesaista vēl kāds? {{ping|Edgars2007|Kikos|Apekribo}}? Varbūt mums kaut kur jau bija tāda diskusija?--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 11.37 (EEST) :::Izskatās, ka dzimtā valoda viņam ir angļu, tāpēc jāatveido no tās. Dzimtas etniskā izcelsme atveidē nav izšķirīga.--[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 11.49 (EEST) cjfu315hb3b9eamhdace0q3g8mqiker 3661491 3661446 2022-07-27T11:53:04Z Baisulis 11523 /* Atveidošana */ : wikitext text/x-wiki == Atveidošana == {{ping|Baisulis}} vai tad nav jāatveido kā "Gelmens"? Ja jau angļu valodā vārds beidzas ar "man". Piemēram, Newman ir [[Ņūmens]]. [[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 01.07 (EEST) :{{ping|MC2013}} domāju, ka nē, jo viņam ir ebreju izcelsme un tur pārsvarā ir -mani.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 09.16 (EEST) ::Nu nezinu gan. Tam pašam uzvārdam [[Ņūmens]] no četriem minētajiem vismaz trīs ir ar ebreju izcelsmi (var palasīt angļu vikipēdijā). Varbūt par attēlošanu jāiesaista vēl kāds? {{ping|Edgars2007|Kikos|Apekribo}}? Varbūt mums kaut kur jau bija tāda diskusija?--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 11.37 (EEST) :::Izskatās, ka dzimtā valoda viņam ir angļu, tāpēc jāatveido no tās. Dzimtas etniskā izcelsme atveidē nav izšķirīga.--[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 11.49 (EEST) ::::Pārliecinājāt. Forši tomēr padiskutēt. Paldies--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 14.52 (EEST) 4lul7x7zoiwn566q9ml1dq3eo2egxe3 3661494 3661491 2022-07-27T11:53:18Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Diskusija:Brets Gelmans]] uz [[Diskusija:Brets Gelmens]]: atveide.... wikitext text/x-wiki == Atveidošana == {{ping|Baisulis}} vai tad nav jāatveido kā "Gelmens"? Ja jau angļu valodā vārds beidzas ar "man". Piemēram, Newman ir [[Ņūmens]]. [[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 01.07 (EEST) :{{ping|MC2013}} domāju, ka nē, jo viņam ir ebreju izcelsme un tur pārsvarā ir -mani.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 09.16 (EEST) ::Nu nezinu gan. Tam pašam uzvārdam [[Ņūmens]] no četriem minētajiem vismaz trīs ir ar ebreju izcelsmi (var palasīt angļu vikipēdijā). Varbūt par attēlošanu jāiesaista vēl kāds? {{ping|Edgars2007|Kikos|Apekribo}}? Varbūt mums kaut kur jau bija tāda diskusija?--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 11.37 (EEST) :::Izskatās, ka dzimtā valoda viņam ir angļu, tāpēc jāatveido no tās. Dzimtas etniskā izcelsme atveidē nav izšķirīga.--[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 11.49 (EEST) ::::Pārliecinājāt. Forši tomēr padiskutēt. Paldies--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 14.52 (EEST) 4lul7x7zoiwn566q9ml1dq3eo2egxe3 Amerikas režisoru ģildes balva 0 517956 3661347 2022-07-26T22:43:03Z Baisulis 11523 iesākts..... wikitext text/x-wiki {{labošanā}} {{Apbalvojuma infokaste | name = Amerikas Režisoru ģildes balva | current_awards = | image = DGAAward.png | imagesize = | alt = Amerikas Režisoru ģildes balvas medaljona logo | caption = | description = par režiju kino un televīzijā | sponsor = | presenter = [[Amerikas Režisoru ģilde]] | host = | date = | location = | country = {{USA}} | reward = | year = 1938 | year2 = | holder = | website = http://www.dga.org | network = | runtime = | ratings = | producer = | director = | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = | main = | next = }} '''Amerikas Režisoru ģildes balva''' ({{val|en|Directors Guild of America Award}}) ir ikgadējs apbalvojums, ko pasniedz [[Amerikas Režisoru ģilde]]. Pirmā balva bija "Goda mūža locekļa" balva, ko pasniedza 1938. gadā [[Deivids Vorks Grifits|Deividam Vorkam Grifitam]]. == Kategorijas == === Pamatkategorijas === {{Columns-list|colwidth=40em| * "Labākā spēlfilmas režija", kopš 1948/49. gada * "Labākā dokumentālās filmas režija", kopš 1991. gada * "Labākā debija spēlfilmas režijā", kopš 2015. gada * "Labākā bērnu raidījuma režija", kopš 1996. gada * "Labākā komēdijseriāla režija", kopš 1971. gada * "Labākā reklāmas režija", kopš 1979. gada * "Labākā drāmas seriāla režija", kopš 1971. gada * "Labākā miniseriāla vai televīzijas filmas režija", kopš 1971. gada * "Labākā realitātes raidījuma režija", kopš 2005. gada * "Labākā regulārā televīzijas raidījuma režija", kopš 2013. gada * "Labākā speciālā televīzijas raidījuma režija", kopš 2013. gada }} === Speciālās balvas === {{Columns-list|colwidth=40em| * "Mūža ieguldījums spēlfilmu režijā", kopš 1952. gada (līdz 1999. gadam kā D.V. Grifita balva) * "Mūža ieguldījums televīzijas režijā", kopš 2014. gada * "Mūža ieguldījums ziņu raidījumu režijā", kopš 1995. gada * "Mūža ieguldījums sporta raidījumu režijā", kopš 1991. gada * "Goda mūža loceklis" * "[[Frenks Kapra|Frenka Kapras]] ieguldījuma balva", kopš 1979. gada * "Roberta Oldriha dienesta balva", kopš 1983. gada * [[Franklins Šafners|Franklina Šafnera]] ieguldījuma balva", kopš 1990. gada * "Prezidenta balva", kopš 1997. gada * "Daudzveidības balva", kopš 1996. gada }} === Iepriekšējās kategorijas === {{Columns-list|colwidth=40em| * "Aktualitāte", no 1977. līdz 1980. gadam * "Labākā dienas seriāla režija", no 1991. līdz 2012. gadam * "Dokumentālā filma / Aktualitāte", no 1982. līdz 1990. gadam * "Dokumentālā filma / Ziņas", no 1971. līdz 1981. gadam * "Dokumentālā televīzijas filma", no 1977. līdz 1981. gadam * "Dienas drāmas raidījums", no 1983. līdz 1994. gadam * "Zelta jubilejas speciālā balva", 1986. gadā * "Labākā muzikālā priekšnesuma režija", no 1971. līdz 2012. gadam * "Labākais televīzijas režisors", no 1971. līdz 1975. gadam * "Prestona Stērdžesa balva", 1990., 1991. un 1993. gadā * "Speciālie raidījumi / Televīzijas filmas / Aktualitātes", no 1976. līdz 1981. gadam * "Sports", no 1984. līdz 1990. gadam * "Televīzija", no 1953. līdz 1970. gadam }} == Uzvarētāji (pilnmetrāžas filmas) == === Mūža ieguldījuma balva === (iepriekš D. V. Grifita mūža ieguldījuma balva) {{div col|colwidth=30em}} * '''1953:''' [[Sesils Demills]] * '''1954:''' [[Džons Fords]] * '''1955:''' neapbalvoja * '''1956:''' [[Henrijs Kings]] * '''1957:''' [[Kings Vidors]] * '''1958:''' neapbalvoja * '''1959:''' [[Frenks Kapra]] * '''1960:''' [[Džordžs Stīvens]] * '''1961:''' [[Frenks Borzeigi]] * '''1962–1965:''' neapbalvoja * '''1966:''' [[Viljams Vailers]] * '''1967:''' neapbalvoja * '''1968:''' [[Alfreds Hičkoks]] * '''1969:''' neapbalvoja * '''1970:''' [[Freds Cinemans]] * '''1971–1972:''' neapbalvoja * '''1973:''' [[Viljams Velmens]] un [[Deivids Līns]] * '''1974–1980:''' neapbalvoja * '''1981:''' [[Džordžs Kjūkors]] * '''1982:''' [[Rūbens Māmūljāns]] * '''1983:''' [[Džons Hjūstons]] * '''1984:''' [[Orsons Velss]] * '''1985:''' [[Billijs Vailders]] * '''1986:''' [[Džozefs Mankevičs]] * '''1987:''' [[Elija Kazans]] * '''1988:''' [[Roberts Vaizs]] * '''1989:''' neapbalvoja * '''1990:''' [[Ingmars Bergmans]] * '''1991:''' neapbalvoja * '''1992:''' [[Akira Kurosava]] * '''1993:''' [[Sidnijs Lūmets]] * '''1994:''' [[Roberts Oltmens]] * '''1995:''' [[Džeimss Aivorijs]] * '''1996:''' [[Vudijs Allens]] * '''1997:''' [[Stenlijs Kubriks]] * '''1998:''' [[Frānsiss Fords Kopola]] * '''1999:''' neapbalvoja * '''2000:''' [[Stīvens Spīlbergs]] * '''2001:''' neapbalvoja * '''2002:''' [[Mārtins Skorsēze]] * '''2003:''' neapbalvoja * '''2004:''' [[Maiks Nikolss]] * '''2005:''' neapbalvoja * '''2006:''' [[Klints Īstvuds]] * '''2007–2009:''' neapbalvoja * '''2010:''' [[Normans Džuisons]] * '''2011:''' [[Alise Gi-Blašē]] * '''2012:''' [[Milošs Formans]] * '''2013–2015:''' neapbalvoja * '''2016:''' [[Ridlijs Skots]] {{div col end}} === Labākā spēlfilmas režija === {{div col|colwidth=30em}} * '''1948:''' [[Joseph L. Mankiewicz]] – ''[[A Letter to Three Wives]]'' '''¿''' * '''1949:''' [[Robert Rossen]] – ''[[All the King's Men (1949 film)|All the King's Men]]'' '''¿''' '''**''' * '''1950:''' [[Joseph L. Mankiewicz]] – ''[[All About Eve]]'' '''†''' '''**''' * '''1951:''' [[George Stevens]] – ''[[A Place in the Sun (1951 film)|A Place in the Sun]]'' '''†''' * '''1952:''' [[John Ford]] – ''[[The Quiet Man]]'' '''†''' * '''1953:''' [[Fred Zinnemann]] – ''[[From Here to Eternity]]'' '''†''' '''**''' * '''1954:''' [[Elia Kazan]] – ''[[On the Waterfront]]'' '''†''' '''**''' * '''1955:''' [[Delbert Mann]] – ''[[Marty (film)|Marty]]'' '''†''' '''**''' * '''1956:''' [[George Stevens]] – ''[[Giant (1956 film)|Giant]]'' '''†''' * '''1957:''' [[David Lean]] – ''[[The Bridge on the River Kwai]]'' '''†''' '''**''' * '''1958:''' [[Vincente Minnelli]] – ''[[Gigi (1958 film)|Gigi]]'' '''†''' '''**''' * '''1959:''' [[William Wyler]] – ''[[Ben-Hur (1959 film)|Ben-Hur]]'' '''†''' '''**''' * '''1960:''' [[Billy Wilder]] – ''[[The Apartment]]'' '''†''' '''**''' * '''1961:''' [[Robert Wise]] – ''[[West Side Story (1961 film)|West Side Story]]'' '''†''' '''**''' * '''1962:''' [[David Lean]] – ''[[Lawrence of Arabia (film)|Lawrence of Arabia]]'' '''†''' '''**''' * '''1963:''' [[Tony Richardson]] – ''[[Tom Jones (1963 film)|Tom Jones]]'' '''†''' '''**''' * '''1964:''' [[George Cukor]] – ''[[My Fair Lady (film)|My Fair Lady]]'' '''†''' '''**''' * '''1965:''' [[Robert Wise]] – ''[[The Sound of Music (film)|The Sound of Music]]'' '''†''' '''**''' * '''1966:''' [[Fred Zinnemann]] – ''[[A Man for All Seasons (1966 film)|A Man for All Seasons]]'' '''†''' '''**''' * '''1967:''' [[Mike Nichols]] – ''[[The Graduate]]'' '''†''' * '''1968:''' [[Anthony Harvey]] – ''[[The Lion in Winter (1968 film)|The Lion in Winter]]'' '''‡''' * '''1969:''' [[John Schlesinger]] – ''[[Midnight Cowboy]]'' '''†''' '''**''' * '''1970:''' [[Franklin Schaffner]] – ''[[Patton (film)|Patton]]'' '''†''' '''**''' * '''1971:''' [[William Friedkin]] – ''[[The French Connection (film)|The French Connection]]'' '''†''' '''**''' * '''1972:''' [[Francis Ford Coppola]] – ''[[The Godfather]]'' '''‡''' '''**''' * '''1973:''' [[George Roy Hill]] – ''[[The Sting]]'' '''†''' '''**''' * '''1974:''' [[Francis Ford Coppola]] – ''[[The Godfather Part II]]'' '''†''' '''**''' * '''1975:''' [[Miloš Forman]] – ''[[One Flew Over the Cuckoo's Nest (film)|One Flew Over the Cuckoo's Nest]]'' '''†''' '''**''' * '''1976:''' [[John G. Avildsen]] – ''[[Rocky]]'' '''†''' '''**''' * '''1977:''' [[Woody Allen]] – ''[[Annie Hall]]'' '''†''' '''**''' * '''1978:''' [[Michael Cimino]] – ''[[The Deer Hunter]]'' '''†''' '''**''' * '''1979:''' [[Robert Benton]] – ''[[Kramer vs. Kramer]]'' '''†''' '''**''' * '''1980:''' [[Robert Redford]] – ''[[Ordinary People]]'' '''†''' '''**''' * '''1981:''' [[Warren Beatty]] – ''[[Reds (film)|Reds]]'' '''†''' * '''1982:''' [[Richard Attenborough]] – ''[[Gandhi (film)|Gandhi]]'' '''†''' '''**''' * '''1983:''' [[James L. Brooks]] – ''[[Terms of Endearment]]'' '''†''' '''**''' * '''1984:''' [[Miloš Forman]] – ''[[Amadeus (film)|Amadeus]]'' '''†''' '''**''' * '''1985:''' [[Steven Spielberg]] – ''[[The Color Purple (film)|The Color Purple]]'' '''§''' * '''1986:''' [[Oliver Stone]] – ''[[Platoon (film)|Platoon]]'' '''†''' '''**''' * '''1987:''' [[Bernardo Bertolucci]] – ''[[The Last Emperor]]'' '''†''' '''**''' * '''1988:''' [[Barry Levinson]] – ''[[Rain Man]]'' '''†''' '''**''' * '''1989:''' [[Oliver Stone]] – ''[[Born on the Fourth of July (film)|Born on the Fourth of July]]'' '''†''' * '''1990:''' [[Kevin Costner]] – ''[[Dances with Wolves]]'' '''†''' '''**''' * '''1991:''' [[Jonathan Demme]] – ''[[The Silence of the Lambs (film)|The Silence of the Lambs]]'' '''†''' '''**''' * '''1992:''' [[Clint Eastwood]] – ''[[Unforgiven]]'' '''†''' '''**''' * '''1993:''' [[Steven Spielberg]] – ''[[Schindler's List]]'' '''†''' '''**''' * '''1994:''' [[Robert Zemeckis]] – ''[[Forrest Gump]]'' '''†''' '''**''' * '''1995:''' [[Ron Howard]] – ''[[Apollo 13 (film)|Apollo 13]]'' '''§''' * '''1996:''' [[Anthony Minghella]] – ''[[The English Patient (film)|The English Patient]]'' '''†''' '''**''' * '''1997:''' [[James Cameron]] – ''[[Titanic (1997 film)|Titanic]]'' '''†''' '''**''' * '''1998:''' [[Steven Spielberg]] – ''[[Saving Private Ryan]]'' '''†''' * '''1999:''' [[Sam Mendes]] – ''[[American Beauty (1999 film)|American Beauty]]'' '''†''' '''**''' * '''2000:''' [[Ang Lee]] – ''[[Crouching Tiger, Hidden Dragon]]'' '''‡''' * '''2001:''' [[Ron Howard]] – ''[[A Beautiful Mind (film)|A Beautiful Mind]]'' '''†''' '''**''' * '''2002:''' [[Rob Marshall]] – ''[[Chicago (2002 film)|Chicago]]'' '''‡''' '''**''' * '''2003:''' [[Peter Jackson]] – ''[[The Lord of the Rings: The Return of the King]]'' '''†''' '''**''' * '''2004:''' [[Clint Eastwood]] – ''[[Million Dollar Baby]]'' '''†''' '''**''' * '''2005:''' [[Ang Lee]] – ''[[Brokeback Mountain]]'' '''†''' * '''2006:''' [[Martin Scorsese]] – ''[[The Departed]]'' '''†''' '''**''' * '''2007:''' [[Coen brothers|Joel and Ethan Coen]] – ''[[No Country for Old Men (film)|No Country for Old Men]]'' '''†''' '''**''' * '''2008:''' [[Danny Boyle]] – ''[[Slumdog Millionaire]]'' '''†''' '''**''' * '''2009:''' [[Kathryn Bigelow]] – ''[[The Hurt Locker]]'' '''†''' '''**''' * '''2010:''' [[Tom Hooper]] – ''[[The King's Speech]]'' '''†''' '''**''' * '''2011:''' [[Michel Hazanavicius]] – ''[[The Artist (film)|The Artist]]'' '''†''' '''**''' * '''2012:''' [[Ben Affleck]] – ''[[Argo (2012 film)|Argo]]'' '''§''' '''**''' * '''2013:''' [[Alfonso Cuarón]] – ''[[Gravity (2013 film)|Gravity]]'' '''†''' * '''2014:''' [[Alejandro González Iñárritu|Alejandro G. Iñárritu]] – ''[[Birdman (film)|Birdman or (The Unexpected Virtue of Ignorance)]]'' '''†''' '''**''' * '''2015:''' [[Alejandro González Iñárritu|Alejandro G. Iñárritu]] – ''[[The Revenant (2015 film)|The Revenant]]'' '''†''' * '''2016:''' [[Damien Chazelle]] – ''[[La La Land (film)|La La Land]]'' '''†''' * '''2017:''' [[Guillermo del Toro]] – ''[[The Shape of Water]]'' '''†''' '''**''' * '''2018:''' [[Alfonso Cuarón]] — ''[[Roma (2018 film)|Roma]]'' '''†''' * '''2019:''' [[Sam Mendes]] — ''[[1917 (2019 film)|1917]]'' '''‡''' * '''2020:''' [[Chloe Zhao]] — ''[[Nomadland (film)|Nomadland]]'' '''†''' '''**''' {{div col end}} # '''†''' – režisors ieguva arī [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]]. # '''‡''' – režisors neieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu. # '''§''' – režisors tajā gadā netika nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai. # '''**''' - režisors un filma ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu. # '''¿''' – Amerikas Režisoru ģilde izmantoja ārpus kalendāro gadu šai balvai. Abas filmas nominēja [[22. Kinoakadēmijas balva]]i 1949. gadā un abi režisori nominēti kategorijā "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]"; balvu ieguva [[Džozefs Mankevičs]]. ''[[All the King's Men]]'' ieguva balvu kategorijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labāka filma]]"; [[Roberts Rosens|Rosenam]] balvu piešķīra tikai pēc "Oskara" ceremonijas. (Sākot ar 1952. gadu, balvas vienmēr tiek pasniegtas pirms "Oskara" ceremonijas.) === Labākā dokumentālās filmas režija === {{div col|colwidth=30em}} * '''1991:''' [[Barbara Kopple]] – ''[[American Dream (film)|American Dream]]'' * '''1992:''' [[Joe Berlinger]] and [[Bruce Sinofsky]] – ''[[Brother's Keeper (1992 film)|Brother's Keeper]]'' * '''1993:''' [[Terry Zwigoff]] – ''[[Crumb (film)|Crumb]]'' * '''1994:''' [[Steve James (producer)|Steve James]] – ''[[Hoop Dreams]]'' * '''1995:''' No award * '''1996:''' [[Al Pacino]] – ''[[Looking for Richard]]'' * '''1997:''' Michael Uys and Lexy Lovell – ''Riding the Rails'' * '''1998:''' Jerry Blumenthal, Peter Gilbert, and [[Gordon Quinn]] – ''[[Vietnam, Long Time Coming]]'' * '''1999:''' [[Nanette Burstein]] and [[Brett Morgen]] – ''[[On the Ropes (1999 film)|On the Ropes]]'' * '''2000:''' [[Charles Braverman|Chuck Braverman]] – ''High School Boot Camp'' * '''2001:''' [[Chris Hegedus]] and [[Jehane Noujaim]] – ''[[Startup.com]]'' * '''2002:''' Tasha Oldham – ''The Smith Family'' * '''2003:''' [[Nathaniel Kahn]] – ''[[My Architect]]'' * '''2004:''' [[Byambasuren Davaa]] and Luigi Falorni – ''[[The Story of the Weeping Camel]]'' * '''2005:''' [[Werner Herzog]] – ''[[Grizzly Man]]'' * '''2006:''' [[Arūnas Matelis]] – ''[[Before Flying Back to Earth]]'' * '''2007:''' Asger Leth – ''Ghosts of Cité Soleil'' * '''2008:''' [[Ari Folman]] – ''[[Waltz with Bashir]]'' * '''2009:''' [[Louie Psihoyos]] – ''[[The Cove (film)|The Cove]]'' * '''2010:''' [[Charles Ferguson (filmmaker)|Charles Ferguson]] – ''[[Inside Job (2010 film)|Inside Job]]'' * '''2011:''' [[James Marsh (director)|James Marsh]] – ''[[Project Nim (film)|Project Nim]]'' * '''2012:''' [[Malik Bendjelloul]] – ''[[Searching for Sugar Man]]'' * '''2013:''' [[Jehane Noujaim]] – ''[[The Square (2013 film)|The Square]]'' * '''2014:''' [[Laura Poitras]] – ''[[Citizenfour]]'' * '''2015:''' [[Matthew Heineman]] – ''[[Cartel Land]]'' * '''2016:''' [[Ezra Edelman]] – ''[[O.J.: Made in America]]'' * '''2017:''' [[Matthew Heineman]] – ''[[City of Ghosts (2017 film)|City of Ghosts]]'' * '''2018:''' Tim Wardle – ''[[Three Identical Strangers]]'' * '''2019:''' [[Steven Bognar]] and [[Julia Reichert]] — ''[[American Factory]]'' {{div col end}} === Labākā debija spēlfilmas režijā === * '''2015:''' [[Alex Garland]] – ''[[Ex Machina (film)|Ex Machina]]'' * '''2016:''' [[Garth Davis]] – ''[[Lion (2016 film)|Lion]]'' * '''2017:''' [[Jordan Peele]] – ''[[Get Out]]'' * '''2018:''' [[Bo Burnham]] – ''[[Eighth Grade (film)|Eighth Grade]]'' * '''2019:''' [[Alma Har'el]] — ''[[Honey Boy (film)|Honey Boy]]'' * '''2020:''' [[Darius Marder]] — ''[[Sound of Metal]]'' == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.dga.org}} {{en ikona}} {{apbalvojums-aizmetnis}} {{kino-aizmetnis}} [[Kategorija:Apbalvojumi kino]] 8dd2b6ebdhuw24w1ndhu1o00al3wzle 3661348 3661347 2022-07-26T22:44:02Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Amerikas Režisoru ģildes balva]] uz [[Amerikas režisoru ģildes balva]]: atveide.... wikitext text/x-wiki {{labošanā}} {{Apbalvojuma infokaste | name = Amerikas Režisoru ģildes balva | current_awards = | image = DGAAward.png | imagesize = | alt = Amerikas Režisoru ģildes balvas medaljona logo | caption = | description = par režiju kino un televīzijā | sponsor = | presenter = [[Amerikas Režisoru ģilde]] | host = | date = | location = | country = {{USA}} | reward = | year = 1938 | year2 = | holder = | website = http://www.dga.org | network = | runtime = | ratings = | producer = | director = | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = | main = | next = }} '''Amerikas Režisoru ģildes balva''' ({{val|en|Directors Guild of America Award}}) ir ikgadējs apbalvojums, ko pasniedz [[Amerikas Režisoru ģilde]]. Pirmā balva bija "Goda mūža locekļa" balva, ko pasniedza 1938. gadā [[Deivids Vorks Grifits|Deividam Vorkam Grifitam]]. == Kategorijas == === Pamatkategorijas === {{Columns-list|colwidth=40em| * "Labākā spēlfilmas režija", kopš 1948/49. gada * "Labākā dokumentālās filmas režija", kopš 1991. gada * "Labākā debija spēlfilmas režijā", kopš 2015. gada * "Labākā bērnu raidījuma režija", kopš 1996. gada * "Labākā komēdijseriāla režija", kopš 1971. gada * "Labākā reklāmas režija", kopš 1979. gada * "Labākā drāmas seriāla režija", kopš 1971. gada * "Labākā miniseriāla vai televīzijas filmas režija", kopš 1971. gada * "Labākā realitātes raidījuma režija", kopš 2005. gada * "Labākā regulārā televīzijas raidījuma režija", kopš 2013. gada * "Labākā speciālā televīzijas raidījuma režija", kopš 2013. gada }} === Speciālās balvas === {{Columns-list|colwidth=40em| * "Mūža ieguldījums spēlfilmu režijā", kopš 1952. gada (līdz 1999. gadam kā D.V. Grifita balva) * "Mūža ieguldījums televīzijas režijā", kopš 2014. gada * "Mūža ieguldījums ziņu raidījumu režijā", kopš 1995. gada * "Mūža ieguldījums sporta raidījumu režijā", kopš 1991. gada * "Goda mūža loceklis" * "[[Frenks Kapra|Frenka Kapras]] ieguldījuma balva", kopš 1979. gada * "Roberta Oldriha dienesta balva", kopš 1983. gada * [[Franklins Šafners|Franklina Šafnera]] ieguldījuma balva", kopš 1990. gada * "Prezidenta balva", kopš 1997. gada * "Daudzveidības balva", kopš 1996. gada }} === Iepriekšējās kategorijas === {{Columns-list|colwidth=40em| * "Aktualitāte", no 1977. līdz 1980. gadam * "Labākā dienas seriāla režija", no 1991. līdz 2012. gadam * "Dokumentālā filma / Aktualitāte", no 1982. līdz 1990. gadam * "Dokumentālā filma / Ziņas", no 1971. līdz 1981. gadam * "Dokumentālā televīzijas filma", no 1977. līdz 1981. gadam * "Dienas drāmas raidījums", no 1983. līdz 1994. gadam * "Zelta jubilejas speciālā balva", 1986. gadā * "Labākā muzikālā priekšnesuma režija", no 1971. līdz 2012. gadam * "Labākais televīzijas režisors", no 1971. līdz 1975. gadam * "Prestona Stērdžesa balva", 1990., 1991. un 1993. gadā * "Speciālie raidījumi / Televīzijas filmas / Aktualitātes", no 1976. līdz 1981. gadam * "Sports", no 1984. līdz 1990. gadam * "Televīzija", no 1953. līdz 1970. gadam }} == Uzvarētāji (pilnmetrāžas filmas) == === Mūža ieguldījuma balva === (iepriekš D. V. Grifita mūža ieguldījuma balva) {{div col|colwidth=30em}} * '''1953:''' [[Sesils Demills]] * '''1954:''' [[Džons Fords]] * '''1955:''' neapbalvoja * '''1956:''' [[Henrijs Kings]] * '''1957:''' [[Kings Vidors]] * '''1958:''' neapbalvoja * '''1959:''' [[Frenks Kapra]] * '''1960:''' [[Džordžs Stīvens]] * '''1961:''' [[Frenks Borzeigi]] * '''1962–1965:''' neapbalvoja * '''1966:''' [[Viljams Vailers]] * '''1967:''' neapbalvoja * '''1968:''' [[Alfreds Hičkoks]] * '''1969:''' neapbalvoja * '''1970:''' [[Freds Cinemans]] * '''1971–1972:''' neapbalvoja * '''1973:''' [[Viljams Velmens]] un [[Deivids Līns]] * '''1974–1980:''' neapbalvoja * '''1981:''' [[Džordžs Kjūkors]] * '''1982:''' [[Rūbens Māmūljāns]] * '''1983:''' [[Džons Hjūstons]] * '''1984:''' [[Orsons Velss]] * '''1985:''' [[Billijs Vailders]] * '''1986:''' [[Džozefs Mankevičs]] * '''1987:''' [[Elija Kazans]] * '''1988:''' [[Roberts Vaizs]] * '''1989:''' neapbalvoja * '''1990:''' [[Ingmars Bergmans]] * '''1991:''' neapbalvoja * '''1992:''' [[Akira Kurosava]] * '''1993:''' [[Sidnijs Lūmets]] * '''1994:''' [[Roberts Oltmens]] * '''1995:''' [[Džeimss Aivorijs]] * '''1996:''' [[Vudijs Allens]] * '''1997:''' [[Stenlijs Kubriks]] * '''1998:''' [[Frānsiss Fords Kopola]] * '''1999:''' neapbalvoja * '''2000:''' [[Stīvens Spīlbergs]] * '''2001:''' neapbalvoja * '''2002:''' [[Mārtins Skorsēze]] * '''2003:''' neapbalvoja * '''2004:''' [[Maiks Nikolss]] * '''2005:''' neapbalvoja * '''2006:''' [[Klints Īstvuds]] * '''2007–2009:''' neapbalvoja * '''2010:''' [[Normans Džuisons]] * '''2011:''' [[Alise Gi-Blašē]] * '''2012:''' [[Milošs Formans]] * '''2013–2015:''' neapbalvoja * '''2016:''' [[Ridlijs Skots]] {{div col end}} === Labākā spēlfilmas režija === {{div col|colwidth=30em}} * '''1948:''' [[Joseph L. Mankiewicz]] – ''[[A Letter to Three Wives]]'' '''¿''' * '''1949:''' [[Robert Rossen]] – ''[[All the King's Men (1949 film)|All the King's Men]]'' '''¿''' '''**''' * '''1950:''' [[Joseph L. Mankiewicz]] – ''[[All About Eve]]'' '''†''' '''**''' * '''1951:''' [[George Stevens]] – ''[[A Place in the Sun (1951 film)|A Place in the Sun]]'' '''†''' * '''1952:''' [[John Ford]] – ''[[The Quiet Man]]'' '''†''' * '''1953:''' [[Fred Zinnemann]] – ''[[From Here to Eternity]]'' '''†''' '''**''' * '''1954:''' [[Elia Kazan]] – ''[[On the Waterfront]]'' '''†''' '''**''' * '''1955:''' [[Delbert Mann]] – ''[[Marty (film)|Marty]]'' '''†''' '''**''' * '''1956:''' [[George Stevens]] – ''[[Giant (1956 film)|Giant]]'' '''†''' * '''1957:''' [[David Lean]] – ''[[The Bridge on the River Kwai]]'' '''†''' '''**''' * '''1958:''' [[Vincente Minnelli]] – ''[[Gigi (1958 film)|Gigi]]'' '''†''' '''**''' * '''1959:''' [[William Wyler]] – ''[[Ben-Hur (1959 film)|Ben-Hur]]'' '''†''' '''**''' * '''1960:''' [[Billy Wilder]] – ''[[The Apartment]]'' '''†''' '''**''' * '''1961:''' [[Robert Wise]] – ''[[West Side Story (1961 film)|West Side Story]]'' '''†''' '''**''' * '''1962:''' [[David Lean]] – ''[[Lawrence of Arabia (film)|Lawrence of Arabia]]'' '''†''' '''**''' * '''1963:''' [[Tony Richardson]] – ''[[Tom Jones (1963 film)|Tom Jones]]'' '''†''' '''**''' * '''1964:''' [[George Cukor]] – ''[[My Fair Lady (film)|My Fair Lady]]'' '''†''' '''**''' * '''1965:''' [[Robert Wise]] – ''[[The Sound of Music (film)|The Sound of Music]]'' '''†''' '''**''' * '''1966:''' [[Fred Zinnemann]] – ''[[A Man for All Seasons (1966 film)|A Man for All Seasons]]'' '''†''' '''**''' * '''1967:''' [[Mike Nichols]] – ''[[The Graduate]]'' '''†''' * '''1968:''' [[Anthony Harvey]] – ''[[The Lion in Winter (1968 film)|The Lion in Winter]]'' '''‡''' * '''1969:''' [[John Schlesinger]] – ''[[Midnight Cowboy]]'' '''†''' '''**''' * '''1970:''' [[Franklin Schaffner]] – ''[[Patton (film)|Patton]]'' '''†''' '''**''' * '''1971:''' [[William Friedkin]] – ''[[The French Connection (film)|The French Connection]]'' '''†''' '''**''' * '''1972:''' [[Francis Ford Coppola]] – ''[[The Godfather]]'' '''‡''' '''**''' * '''1973:''' [[George Roy Hill]] – ''[[The Sting]]'' '''†''' '''**''' * '''1974:''' [[Francis Ford Coppola]] – ''[[The Godfather Part II]]'' '''†''' '''**''' * '''1975:''' [[Miloš Forman]] – ''[[One Flew Over the Cuckoo's Nest (film)|One Flew Over the Cuckoo's Nest]]'' '''†''' '''**''' * '''1976:''' [[John G. Avildsen]] – ''[[Rocky]]'' '''†''' '''**''' * '''1977:''' [[Woody Allen]] – ''[[Annie Hall]]'' '''†''' '''**''' * '''1978:''' [[Michael Cimino]] – ''[[The Deer Hunter]]'' '''†''' '''**''' * '''1979:''' [[Robert Benton]] – ''[[Kramer vs. Kramer]]'' '''†''' '''**''' * '''1980:''' [[Robert Redford]] – ''[[Ordinary People]]'' '''†''' '''**''' * '''1981:''' [[Warren Beatty]] – ''[[Reds (film)|Reds]]'' '''†''' * '''1982:''' [[Richard Attenborough]] – ''[[Gandhi (film)|Gandhi]]'' '''†''' '''**''' * '''1983:''' [[James L. Brooks]] – ''[[Terms of Endearment]]'' '''†''' '''**''' * '''1984:''' [[Miloš Forman]] – ''[[Amadeus (film)|Amadeus]]'' '''†''' '''**''' * '''1985:''' [[Steven Spielberg]] – ''[[The Color Purple (film)|The Color Purple]]'' '''§''' * '''1986:''' [[Oliver Stone]] – ''[[Platoon (film)|Platoon]]'' '''†''' '''**''' * '''1987:''' [[Bernardo Bertolucci]] – ''[[The Last Emperor]]'' '''†''' '''**''' * '''1988:''' [[Barry Levinson]] – ''[[Rain Man]]'' '''†''' '''**''' * '''1989:''' [[Oliver Stone]] – ''[[Born on the Fourth of July (film)|Born on the Fourth of July]]'' '''†''' * '''1990:''' [[Kevin Costner]] – ''[[Dances with Wolves]]'' '''†''' '''**''' * '''1991:''' [[Jonathan Demme]] – ''[[The Silence of the Lambs (film)|The Silence of the Lambs]]'' '''†''' '''**''' * '''1992:''' [[Clint Eastwood]] – ''[[Unforgiven]]'' '''†''' '''**''' * '''1993:''' [[Steven Spielberg]] – ''[[Schindler's List]]'' '''†''' '''**''' * '''1994:''' [[Robert Zemeckis]] – ''[[Forrest Gump]]'' '''†''' '''**''' * '''1995:''' [[Ron Howard]] – ''[[Apollo 13 (film)|Apollo 13]]'' '''§''' * '''1996:''' [[Anthony Minghella]] – ''[[The English Patient (film)|The English Patient]]'' '''†''' '''**''' * '''1997:''' [[James Cameron]] – ''[[Titanic (1997 film)|Titanic]]'' '''†''' '''**''' * '''1998:''' [[Steven Spielberg]] – ''[[Saving Private Ryan]]'' '''†''' * '''1999:''' [[Sam Mendes]] – ''[[American Beauty (1999 film)|American Beauty]]'' '''†''' '''**''' * '''2000:''' [[Ang Lee]] – ''[[Crouching Tiger, Hidden Dragon]]'' '''‡''' * '''2001:''' [[Ron Howard]] – ''[[A Beautiful Mind (film)|A Beautiful Mind]]'' '''†''' '''**''' * '''2002:''' [[Rob Marshall]] – ''[[Chicago (2002 film)|Chicago]]'' '''‡''' '''**''' * '''2003:''' [[Peter Jackson]] – ''[[The Lord of the Rings: The Return of the King]]'' '''†''' '''**''' * '''2004:''' [[Clint Eastwood]] – ''[[Million Dollar Baby]]'' '''†''' '''**''' * '''2005:''' [[Ang Lee]] – ''[[Brokeback Mountain]]'' '''†''' * '''2006:''' [[Martin Scorsese]] – ''[[The Departed]]'' '''†''' '''**''' * '''2007:''' [[Coen brothers|Joel and Ethan Coen]] – ''[[No Country for Old Men (film)|No Country for Old Men]]'' '''†''' '''**''' * '''2008:''' [[Danny Boyle]] – ''[[Slumdog Millionaire]]'' '''†''' '''**''' * '''2009:''' [[Kathryn Bigelow]] – ''[[The Hurt Locker]]'' '''†''' '''**''' * '''2010:''' [[Tom Hooper]] – ''[[The King's Speech]]'' '''†''' '''**''' * '''2011:''' [[Michel Hazanavicius]] – ''[[The Artist (film)|The Artist]]'' '''†''' '''**''' * '''2012:''' [[Ben Affleck]] – ''[[Argo (2012 film)|Argo]]'' '''§''' '''**''' * '''2013:''' [[Alfonso Cuarón]] – ''[[Gravity (2013 film)|Gravity]]'' '''†''' * '''2014:''' [[Alejandro González Iñárritu|Alejandro G. Iñárritu]] – ''[[Birdman (film)|Birdman or (The Unexpected Virtue of Ignorance)]]'' '''†''' '''**''' * '''2015:''' [[Alejandro González Iñárritu|Alejandro G. Iñárritu]] – ''[[The Revenant (2015 film)|The Revenant]]'' '''†''' * '''2016:''' [[Damien Chazelle]] – ''[[La La Land (film)|La La Land]]'' '''†''' * '''2017:''' [[Guillermo del Toro]] – ''[[The Shape of Water]]'' '''†''' '''**''' * '''2018:''' [[Alfonso Cuarón]] — ''[[Roma (2018 film)|Roma]]'' '''†''' * '''2019:''' [[Sam Mendes]] — ''[[1917 (2019 film)|1917]]'' '''‡''' * '''2020:''' [[Chloe Zhao]] — ''[[Nomadland (film)|Nomadland]]'' '''†''' '''**''' {{div col end}} # '''†''' – režisors ieguva arī [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]]. # '''‡''' – režisors neieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu. # '''§''' – režisors tajā gadā netika nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai. # '''**''' - režisors un filma ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu. # '''¿''' – Amerikas Režisoru ģilde izmantoja ārpus kalendāro gadu šai balvai. Abas filmas nominēja [[22. Kinoakadēmijas balva]]i 1949. gadā un abi režisori nominēti kategorijā "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]"; balvu ieguva [[Džozefs Mankevičs]]. ''[[All the King's Men]]'' ieguva balvu kategorijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labāka filma]]"; [[Roberts Rosens|Rosenam]] balvu piešķīra tikai pēc "Oskara" ceremonijas. (Sākot ar 1952. gadu, balvas vienmēr tiek pasniegtas pirms "Oskara" ceremonijas.) === Labākā dokumentālās filmas režija === {{div col|colwidth=30em}} * '''1991:''' [[Barbara Kopple]] – ''[[American Dream (film)|American Dream]]'' * '''1992:''' [[Joe Berlinger]] and [[Bruce Sinofsky]] – ''[[Brother's Keeper (1992 film)|Brother's Keeper]]'' * '''1993:''' [[Terry Zwigoff]] – ''[[Crumb (film)|Crumb]]'' * '''1994:''' [[Steve James (producer)|Steve James]] – ''[[Hoop Dreams]]'' * '''1995:''' No award * '''1996:''' [[Al Pacino]] – ''[[Looking for Richard]]'' * '''1997:''' Michael Uys and Lexy Lovell – ''Riding the Rails'' * '''1998:''' Jerry Blumenthal, Peter Gilbert, and [[Gordon Quinn]] – ''[[Vietnam, Long Time Coming]]'' * '''1999:''' [[Nanette Burstein]] and [[Brett Morgen]] – ''[[On the Ropes (1999 film)|On the Ropes]]'' * '''2000:''' [[Charles Braverman|Chuck Braverman]] – ''High School Boot Camp'' * '''2001:''' [[Chris Hegedus]] and [[Jehane Noujaim]] – ''[[Startup.com]]'' * '''2002:''' Tasha Oldham – ''The Smith Family'' * '''2003:''' [[Nathaniel Kahn]] – ''[[My Architect]]'' * '''2004:''' [[Byambasuren Davaa]] and Luigi Falorni – ''[[The Story of the Weeping Camel]]'' * '''2005:''' [[Werner Herzog]] – ''[[Grizzly Man]]'' * '''2006:''' [[Arūnas Matelis]] – ''[[Before Flying Back to Earth]]'' * '''2007:''' Asger Leth – ''Ghosts of Cité Soleil'' * '''2008:''' [[Ari Folman]] – ''[[Waltz with Bashir]]'' * '''2009:''' [[Louie Psihoyos]] – ''[[The Cove (film)|The Cove]]'' * '''2010:''' [[Charles Ferguson (filmmaker)|Charles Ferguson]] – ''[[Inside Job (2010 film)|Inside Job]]'' * '''2011:''' [[James Marsh (director)|James Marsh]] – ''[[Project Nim (film)|Project Nim]]'' * '''2012:''' [[Malik Bendjelloul]] – ''[[Searching for Sugar Man]]'' * '''2013:''' [[Jehane Noujaim]] – ''[[The Square (2013 film)|The Square]]'' * '''2014:''' [[Laura Poitras]] – ''[[Citizenfour]]'' * '''2015:''' [[Matthew Heineman]] – ''[[Cartel Land]]'' * '''2016:''' [[Ezra Edelman]] – ''[[O.J.: Made in America]]'' * '''2017:''' [[Matthew Heineman]] – ''[[City of Ghosts (2017 film)|City of Ghosts]]'' * '''2018:''' Tim Wardle – ''[[Three Identical Strangers]]'' * '''2019:''' [[Steven Bognar]] and [[Julia Reichert]] — ''[[American Factory]]'' {{div col end}} === Labākā debija spēlfilmas režijā === * '''2015:''' [[Alex Garland]] – ''[[Ex Machina (film)|Ex Machina]]'' * '''2016:''' [[Garth Davis]] – ''[[Lion (2016 film)|Lion]]'' * '''2017:''' [[Jordan Peele]] – ''[[Get Out]]'' * '''2018:''' [[Bo Burnham]] – ''[[Eighth Grade (film)|Eighth Grade]]'' * '''2019:''' [[Alma Har'el]] — ''[[Honey Boy (film)|Honey Boy]]'' * '''2020:''' [[Darius Marder]] — ''[[Sound of Metal]]'' == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.dga.org}} {{en ikona}} {{apbalvojums-aizmetnis}} {{kino-aizmetnis}} [[Kategorija:Apbalvojumi kino]] 8dd2b6ebdhuw24w1ndhu1o00al3wzle 3661396 3661348 2022-07-27T07:23:04Z Baisulis 11523 /* Labākā spēlfilmas režija */ : wikitext text/x-wiki {{labošanā}} {{Apbalvojuma infokaste | name = Amerikas Režisoru ģildes balva | current_awards = | image = DGAAward.png | imagesize = | alt = Amerikas Režisoru ģildes balvas medaljona logo | caption = | description = par režiju kino un televīzijā | sponsor = | presenter = [[Amerikas Režisoru ģilde]] | host = | date = | location = | country = {{USA}} | reward = | year = 1938 | year2 = | holder = | website = http://www.dga.org | network = | runtime = | ratings = | producer = | director = | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = | main = | next = }} '''Amerikas Režisoru ģildes balva''' ({{val|en|Directors Guild of America Award}}) ir ikgadējs apbalvojums, ko pasniedz [[Amerikas Režisoru ģilde]]. Pirmā balva bija "Goda mūža locekļa" balva, ko pasniedza 1938. gadā [[Deivids Vorks Grifits|Deividam Vorkam Grifitam]]. == Kategorijas == === Pamatkategorijas === {{Columns-list|colwidth=40em| * "Labākā spēlfilmas režija", kopš 1948/49. gada * "Labākā dokumentālās filmas režija", kopš 1991. gada * "Labākā debija spēlfilmas režijā", kopš 2015. gada * "Labākā bērnu raidījuma režija", kopš 1996. gada * "Labākā komēdijseriāla režija", kopš 1971. gada * "Labākā reklāmas režija", kopš 1979. gada * "Labākā drāmas seriāla režija", kopš 1971. gada * "Labākā miniseriāla vai televīzijas filmas režija", kopš 1971. gada * "Labākā realitātes raidījuma režija", kopš 2005. gada * "Labākā regulārā televīzijas raidījuma režija", kopš 2013. gada * "Labākā speciālā televīzijas raidījuma režija", kopš 2013. gada }} === Speciālās balvas === {{Columns-list|colwidth=40em| * "Mūža ieguldījums spēlfilmu režijā", kopš 1952. gada (līdz 1999. gadam kā D.V. Grifita balva) * "Mūža ieguldījums televīzijas režijā", kopš 2014. gada * "Mūža ieguldījums ziņu raidījumu režijā", kopš 1995. gada * "Mūža ieguldījums sporta raidījumu režijā", kopš 1991. gada * "Goda mūža loceklis" * "[[Frenks Kapra|Frenka Kapras]] ieguldījuma balva", kopš 1979. gada * "Roberta Oldriha dienesta balva", kopš 1983. gada * [[Franklins Šafners|Franklina Šafnera]] ieguldījuma balva", kopš 1990. gada * "Prezidenta balva", kopš 1997. gada * "Daudzveidības balva", kopš 1996. gada }} === Iepriekšējās kategorijas === {{Columns-list|colwidth=40em| * "Aktualitāte", no 1977. līdz 1980. gadam * "Labākā dienas seriāla režija", no 1991. līdz 2012. gadam * "Dokumentālā filma / Aktualitāte", no 1982. līdz 1990. gadam * "Dokumentālā filma / Ziņas", no 1971. līdz 1981. gadam * "Dokumentālā televīzijas filma", no 1977. līdz 1981. gadam * "Dienas drāmas raidījums", no 1983. līdz 1994. gadam * "Zelta jubilejas speciālā balva", 1986. gadā * "Labākā muzikālā priekšnesuma režija", no 1971. līdz 2012. gadam * "Labākais televīzijas režisors", no 1971. līdz 1975. gadam * "Prestona Stērdžesa balva", 1990., 1991. un 1993. gadā * "Speciālie raidījumi / Televīzijas filmas / Aktualitātes", no 1976. līdz 1981. gadam * "Sports", no 1984. līdz 1990. gadam * "Televīzija", no 1953. līdz 1970. gadam }} == Uzvarētāji (pilnmetrāžas filmas) == === Mūža ieguldījuma balva === (iepriekš D. V. Grifita mūža ieguldījuma balva) {{div col|colwidth=30em}} * '''1953:''' [[Sesils Demills]] * '''1954:''' [[Džons Fords]] * '''1955:''' neapbalvoja * '''1956:''' [[Henrijs Kings]] * '''1957:''' [[Kings Vidors]] * '''1958:''' neapbalvoja * '''1959:''' [[Frenks Kapra]] * '''1960:''' [[Džordžs Stīvens]] * '''1961:''' [[Frenks Borzeigi]] * '''1962–1965:''' neapbalvoja * '''1966:''' [[Viljams Vailers]] * '''1967:''' neapbalvoja * '''1968:''' [[Alfreds Hičkoks]] * '''1969:''' neapbalvoja * '''1970:''' [[Freds Cinemans]] * '''1971–1972:''' neapbalvoja * '''1973:''' [[Viljams Velmens]] un [[Deivids Līns]] * '''1974–1980:''' neapbalvoja * '''1981:''' [[Džordžs Kjūkors]] * '''1982:''' [[Rūbens Māmūljāns]] * '''1983:''' [[Džons Hjūstons]] * '''1984:''' [[Orsons Velss]] * '''1985:''' [[Billijs Vailders]] * '''1986:''' [[Džozefs Mankevičs]] * '''1987:''' [[Elija Kazans]] * '''1988:''' [[Roberts Vaizs]] * '''1989:''' neapbalvoja * '''1990:''' [[Ingmars Bergmans]] * '''1991:''' neapbalvoja * '''1992:''' [[Akira Kurosava]] * '''1993:''' [[Sidnijs Lūmets]] * '''1994:''' [[Roberts Oltmens]] * '''1995:''' [[Džeimss Aivorijs]] * '''1996:''' [[Vudijs Allens]] * '''1997:''' [[Stenlijs Kubriks]] * '''1998:''' [[Frānsiss Fords Kopola]] * '''1999:''' neapbalvoja * '''2000:''' [[Stīvens Spīlbergs]] * '''2001:''' neapbalvoja * '''2002:''' [[Mārtins Skorsēze]] * '''2003:''' neapbalvoja * '''2004:''' [[Maiks Nikolss]] * '''2005:''' neapbalvoja * '''2006:''' [[Klints Īstvuds]] * '''2007–2009:''' neapbalvoja * '''2010:''' [[Normans Džuisons]] * '''2011:''' [[Alise Gi-Blašē]] * '''2012:''' [[Milošs Formans]] * '''2013–2015:''' neapbalvoja * '''2016:''' [[Ridlijs Skots]] {{div col end}} === Labākā spēlfilmas režija === {{div col|colwidth=30em}} * '''1948:''' [[Džozefs Mankevičs]] – "[[Vēstule trim sievām]]" (''A Letter to Three Wives'') '''¿''' * '''1949:''' [[Roberts Rosens]] – "[[Visi karaļa vīri (1949. gada filma)|Visi karaļa vīri]]" (''All the King's Men'') '''¿''' '''**''' * '''1950:''' [[Džozefs Mankevičs]] – "[[Viss par Ievu]]" '''†''' '''**''' * '''1951:''' [[Džordžs Stīvenss]] – ''[[A Place in the Sun]]'' '''†''' * '''1952:''' [[Džons Fords]] – ''[[The Quiet Man]]'' '''†''' * '''1953:''' [[Freds Cinemans]] – "[[No šejienes līdz bezgalībai]]" '''†''' '''**''' * '''1954:''' [[Elija Kazans]] – "[[Ostā]]" '''†''' '''**''' * '''1955:''' [[Delberts Mans]] – ''[[Marty]]'' '''†''' '''**''' * '''1956:''' [[Džordžs Stīvenss]] – ''[[Giant (1956. gada filma)|Giant]]'' '''†''' * '''1957:''' [[Deivids Līns]] – "[[Tilts pār Kvai upi]]" '''†''' '''**''' * '''1958:''' [[Vinsents Minelli]] – ''[[Gigi]]'' '''†''' '''**''' * '''1959:''' [[Viljams Vailers]] – "[[Ben-Hurs]]" '''†''' '''**''' * '''1960:''' [[Billijs Vailders]] – "[[Dzīvoklis (filma)|Dzīvoklis]]" '''†''' '''**''' * '''1961:''' [[Roberts Vaizs]] – "[[Vestsaidas stāsts (filma)|Vestsaidas stāsts]]" '''†''' '''**''' * '''1962:''' [[Deivids Līns]] – "[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]" '''†''' '''**''' * '''1963:''' [[Tonijs Ričardsons]] – "[[Toms Džonss (filma)|Toms Džonss]]" (''Tom Jones'') '''†''' '''**''' * '''1964:''' [[Džordžs Kjūkors]] – "[[Mana skaistā lēdija]]" (''My Fair Lady'') '''†''' '''**''' * '''1965:''' [[Roberts Vaizs]] – "[[Mūzikas skaņas]]" '''†''' '''**''' * '''1966:''' [[Freds Cinemans]] – ''[[A Man for All Seasons]]'' '''†''' '''**''' * '''1967:''' [[Maiks Nikolss]] – "[[Absolvents (filma)|Absolvents]]" '''†''' * '''1968:''' [[Entonijs Hārvijs]] – "[[Lauva ziemā]]" (''The Lion in Winter'') '''‡''' * '''1969:''' [[Džons Šlezingers]] – "[[Pusnakts kovbojs]]" '''†''' '''**''' * '''1970:''' [[Franklins Šafners]] – "[[Patons (filma)|Patons]]" '''†''' '''**''' * '''1971:''' [[Viljams Frīdkins]] – "[[Franču sakarnieks]]" '''†''' '''**''' * '''1972:''' [[Frānsiss Fords Kopola]] – "[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]" '''‡''' '''**''' * '''1973:''' [[Džordžs Rojs Hills]] – "[[Dzelonis (filma)|Dzelonis]]" (''The Sting'') '''†''' '''**''' * '''1974:''' [[Frānsiss Fords Kopola]] – "[[Krusttēvs 2]]" '''†''' '''**''' * '''1975:''' [[Milošs Formans]] – "[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]" '''†''' '''**''' * '''1976:''' [[Džons Evildsens]] – "[[Rokijs]]" '''†''' '''**''' * '''1977:''' [[Vudijs Allens]] – "[[Enija Hola]]" '''†''' '''**''' * '''1978:''' [[Maikls Čimino]] – "[[Briežu mednieks]]" '''†''' '''**''' * '''1979:''' [[Roberts Bentons]] – "[[Krāmers pret Krāmeri]]" '''†''' '''**''' * '''1980:''' [[Roberts Redfords]] – "[[Parastie cilvēki]]" (''Ordinary People'') '''†''' '''**''' * '''1981:''' [[Vorens Bītijs]] – "[[Sarkanie]]" (''Reds'') '''†''' * '''1982:''' [[Ričards Atenboro]] – "[[Gandijs (filma)|Gandijs]]" (''Gandhi'') '''†''' '''**''' * '''1983:''' [[Džeimss L. Brukss]] – "[[Maiguma valoda]]" '''†''' '''**''' * '''1984:''' [[Milošs Formans]] – "[[Amadejs]]" '''†''' '''**''' * '''1985:''' [[Stīvens Spīlbergs]] – "[[Purpura krāsa (filma)|Purpura krāsa]]" (''The Color Purple'') '''§''' * '''1986:''' [[Olivers Stouns]] – "[[Armijas vads]]" '''†''' '''**''' * '''1987:''' [[Bernardo Bertoluči]] – "[[Pēdējais imperators]]" (''The Last Emperor'') '''†''' '''**''' * '''1988:''' [[Berijs Levinsons]] – "[[Lietus cilvēks]]" '''†''' '''**''' * '''1989:''' [[Olivers Stouns]] – "[[Dzimis 4. jūlijā]]" (''Born on the Fourth of July'') '''†''' * '''1990:''' [[Kevins Kostners]] – "[[Dejas ar vilkiem]]" '''†''' '''**''' * '''1991:''' [[Džonatans Demijs]] – "[[Jēru klusēšana]]" '''†''' '''**''' * '''1992:''' [[Klints Īstvuds]] – "[[Nepiedots]]" '''†''' '''**''' * '''1993:''' [[Stīvens Spīlbergs]] – "[[Šindlera saraksts]]" '''†''' '''**''' * '''1994:''' [[Roberts Zemekis]] – "[[Forests Gamps]]" '''†''' '''**''' * '''1995:''' [[Rons Hauards]] – "[[Apollo 13 (filma)|Apollo 13]]" '''§''' * '''1996:''' [[Entonijs Mingella]] – "[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]" '''†''' '''**''' * '''1997:''' [[Džeimss Kemerons]] – "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" '''†''' '''**''' * '''1998:''' [[Stīvens Spīlbergs]] – "[[Glābjot ierindnieku Raienu]]" '''†''' * '''1999:''' [[Sems Mendess]] – "[[Amerikāņu skaistums]]" '''†''' '''**''' * '''2000:''' [[Ans Lī]] – "[[Tīģeris un drakons]]" (''Crouching Tiger, Hidden Dragon'') '''‡''' * '''2001:''' [[Rons Hauards]] – "[[Brīnišķais prāts]]" '''†''' '''**''' * '''2002:''' [[Robs Māršals]] – "[[Čikāga (filma)|Čikāga]]" '''‡''' '''**''' * '''2003:''' [[Pīters Džeksons]] – "[[Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās]]" '''†''' '''**''' * '''2004:''' [[Klints Īstvuds]] – "[[Miljons dolāru mazulīte]]" '''†''' '''**''' * '''2005:''' [[Ans Lī]] – "[[Kuprainais kalns]]" '''†''' * '''2006:''' [[Mārtins Skorsēze]] – "[[Atkritēji]]" '''†''' '''**''' * '''2007:''' [[Brāļi Koeni|Džoels un Ītans Koeni]] – "[[Kur sirmgalvjiem nav vietas]]" '''†''' '''**''' * '''2008:''' [[Denijs Boils]] – "[[Graustu miljonārs]]" '''†''' '''**''' * '''2009:''' [[Ketrina Bigelova]] – "[[Sapieris (filma)|Sapieris]]" '''†''' '''**''' * '''2010:''' [[Toms Hūpers]] – "[[Karaļa runa]]" '''†''' '''**''' * '''2011:''' [[Mišels Hazanavičs]] – "[[Mākslinieks (filma)|Mākslinieks]]" '''†''' '''**''' * '''2012:''' [[Bens Afleks]] – "[[Argo (filma)|Argo]]" '''§''' '''**''' * '''2013:''' [[Alfonso Kuarons]] – "[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]" '''†''' * '''2014:''' [[Alehandro Gonsaless Injaritu]] – "[[Putncilvēks]]" '''†''' '''**''' * '''2015:''' [[Alehandro Gonsaless Injaritu]] – "[[Cilvēks, kurš izdzīvoja]]" '''†''' * '''2016:''' [[Damjēns Šazels]] – "[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]" '''†''' * '''2017:''' [[Giljermo del Toro]] – "[[Ūdens forma]]" '''†''' '''**''' * '''2018:''' [[Alfonso Kuarons]] — "[[Roma (2018. gada filma)|Roma]]" '''†''' * '''2019:''' [[Sems Mendess]] — "[[1917 (filma)|1917]]" '''‡''' * '''2020:''' [[Hloja Žao]] — "[[Klejotāju zeme]]" '''†''' '''**''' {{div col end}} # '''†''' – režisors ieguva arī [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]]. # '''‡''' – režisors neieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu. # '''§''' – režisors tajā gadā netika nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai. # '''**''' - režisors un filma ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu. # '''¿''' – Amerikas Režisoru ģilde izmantoja ārpus kalendāro gadu šai balvai. Abas filmas nominēja [[22. Kinoakadēmijas balva]]i 1949. gadā un abi režisori nominēti kategorijā "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]"; balvu ieguva [[Džozefs Mankevičs]]. ''[[All the King's Men]]'' ieguva balvu kategorijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labāka filma]]"; [[Roberts Rosens|Rosenam]] balvu piešķīra tikai pēc "Oskara" ceremonijas. (Sākot ar 1952. gadu, balvas vienmēr tiek pasniegtas pirms "Oskara" ceremonijas.) === Labākā dokumentālās filmas režija === {{div col|colwidth=30em}} * '''1991:''' [[Barbara Kopple]] – ''[[American Dream (film)|American Dream]]'' * '''1992:''' [[Joe Berlinger]] and [[Bruce Sinofsky]] – ''[[Brother's Keeper (1992 film)|Brother's Keeper]]'' * '''1993:''' [[Terry Zwigoff]] – ''[[Crumb (film)|Crumb]]'' * '''1994:''' [[Steve James (producer)|Steve James]] – ''[[Hoop Dreams]]'' * '''1995:''' No award * '''1996:''' [[Al Pacino]] – ''[[Looking for Richard]]'' * '''1997:''' Michael Uys and Lexy Lovell – ''Riding the Rails'' * '''1998:''' Jerry Blumenthal, Peter Gilbert, and [[Gordon Quinn]] – ''[[Vietnam, Long Time Coming]]'' * '''1999:''' [[Nanette Burstein]] and [[Brett Morgen]] – ''[[On the Ropes (1999 film)|On the Ropes]]'' * '''2000:''' [[Charles Braverman|Chuck Braverman]] – ''High School Boot Camp'' * '''2001:''' [[Chris Hegedus]] and [[Jehane Noujaim]] – ''[[Startup.com]]'' * '''2002:''' Tasha Oldham – ''The Smith Family'' * '''2003:''' [[Nathaniel Kahn]] – ''[[My Architect]]'' * '''2004:''' [[Byambasuren Davaa]] and Luigi Falorni – ''[[The Story of the Weeping Camel]]'' * '''2005:''' [[Werner Herzog]] – ''[[Grizzly Man]]'' * '''2006:''' [[Arūnas Matelis]] – ''[[Before Flying Back to Earth]]'' * '''2007:''' Asger Leth – ''Ghosts of Cité Soleil'' * '''2008:''' [[Ari Folman]] – ''[[Waltz with Bashir]]'' * '''2009:''' [[Louie Psihoyos]] – ''[[The Cove (film)|The Cove]]'' * '''2010:''' [[Charles Ferguson (filmmaker)|Charles Ferguson]] – ''[[Inside Job (2010 film)|Inside Job]]'' * '''2011:''' [[James Marsh (director)|James Marsh]] – ''[[Project Nim (film)|Project Nim]]'' * '''2012:''' [[Malik Bendjelloul]] – ''[[Searching for Sugar Man]]'' * '''2013:''' [[Jehane Noujaim]] – ''[[The Square (2013 film)|The Square]]'' * '''2014:''' [[Laura Poitras]] – ''[[Citizenfour]]'' * '''2015:''' [[Matthew Heineman]] – ''[[Cartel Land]]'' * '''2016:''' [[Ezra Edelman]] – ''[[O.J.: Made in America]]'' * '''2017:''' [[Matthew Heineman]] – ''[[City of Ghosts (2017 film)|City of Ghosts]]'' * '''2018:''' Tim Wardle – ''[[Three Identical Strangers]]'' * '''2019:''' [[Steven Bognar]] and [[Julia Reichert]] — ''[[American Factory]]'' {{div col end}} === Labākā debija spēlfilmas režijā === * '''2015:''' [[Alex Garland]] – ''[[Ex Machina (film)|Ex Machina]]'' * '''2016:''' [[Garth Davis]] – ''[[Lion (2016 film)|Lion]]'' * '''2017:''' [[Jordan Peele]] – ''[[Get Out]]'' * '''2018:''' [[Bo Burnham]] – ''[[Eighth Grade (film)|Eighth Grade]]'' * '''2019:''' [[Alma Har'el]] — ''[[Honey Boy (film)|Honey Boy]]'' * '''2020:''' [[Darius Marder]] — ''[[Sound of Metal]]'' == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.dga.org}} {{en ikona}} {{apbalvojums-aizmetnis}} {{kino-aizmetnis}} [[Kategorija:Apbalvojumi kino]] rvdz72me8g1s9neq27f4il74ezndim0 3661403 3661396 2022-07-27T07:48:59Z Baisulis 11523 /* Labākā dokumentālās filmas režija */ : wikitext text/x-wiki {{labošanā}} {{Apbalvojuma infokaste | name = Amerikas Režisoru ģildes balva | current_awards = | image = DGAAward.png | imagesize = | alt = Amerikas Režisoru ģildes balvas medaljona logo | caption = | description = par režiju kino un televīzijā | sponsor = | presenter = [[Amerikas Režisoru ģilde]] | host = | date = | location = | country = {{USA}} | reward = | year = 1938 | year2 = | holder = | website = http://www.dga.org | network = | runtime = | ratings = | producer = | director = | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = | main = | next = }} '''Amerikas Režisoru ģildes balva''' ({{val|en|Directors Guild of America Award}}) ir ikgadējs apbalvojums, ko pasniedz [[Amerikas Režisoru ģilde]]. Pirmā balva bija "Goda mūža locekļa" balva, ko pasniedza 1938. gadā [[Deivids Vorks Grifits|Deividam Vorkam Grifitam]]. == Kategorijas == === Pamatkategorijas === {{Columns-list|colwidth=40em| * "Labākā spēlfilmas režija", kopš 1948/49. gada * "Labākā dokumentālās filmas režija", kopš 1991. gada * "Labākā debija spēlfilmas režijā", kopš 2015. gada * "Labākā bērnu raidījuma režija", kopš 1996. gada * "Labākā komēdijseriāla režija", kopš 1971. gada * "Labākā reklāmas režija", kopš 1979. gada * "Labākā drāmas seriāla režija", kopš 1971. gada * "Labākā miniseriāla vai televīzijas filmas režija", kopš 1971. gada * "Labākā realitātes raidījuma režija", kopš 2005. gada * "Labākā regulārā televīzijas raidījuma režija", kopš 2013. gada * "Labākā speciālā televīzijas raidījuma režija", kopš 2013. gada }} === Speciālās balvas === {{Columns-list|colwidth=40em| * "Mūža ieguldījums spēlfilmu režijā", kopš 1952. gada (līdz 1999. gadam kā D.V. Grifita balva) * "Mūža ieguldījums televīzijas režijā", kopš 2014. gada * "Mūža ieguldījums ziņu raidījumu režijā", kopš 1995. gada * "Mūža ieguldījums sporta raidījumu režijā", kopš 1991. gada * "Goda mūža loceklis" * "[[Frenks Kapra|Frenka Kapras]] ieguldījuma balva", kopš 1979. gada * "Roberta Oldriha dienesta balva", kopš 1983. gada * [[Franklins Šafners|Franklina Šafnera]] ieguldījuma balva", kopš 1990. gada * "Prezidenta balva", kopš 1997. gada * "Daudzveidības balva", kopš 1996. gada }} === Iepriekšējās kategorijas === {{Columns-list|colwidth=40em| * "Aktualitāte", no 1977. līdz 1980. gadam * "Labākā dienas seriāla režija", no 1991. līdz 2012. gadam * "Dokumentālā filma / Aktualitāte", no 1982. līdz 1990. gadam * "Dokumentālā filma / Ziņas", no 1971. līdz 1981. gadam * "Dokumentālā televīzijas filma", no 1977. līdz 1981. gadam * "Dienas drāmas raidījums", no 1983. līdz 1994. gadam * "Zelta jubilejas speciālā balva", 1986. gadā * "Labākā muzikālā priekšnesuma režija", no 1971. līdz 2012. gadam * "Labākais televīzijas režisors", no 1971. līdz 1975. gadam * "Prestona Stērdžesa balva", 1990., 1991. un 1993. gadā * "Speciālie raidījumi / Televīzijas filmas / Aktualitātes", no 1976. līdz 1981. gadam * "Sports", no 1984. līdz 1990. gadam * "Televīzija", no 1953. līdz 1970. gadam }} == Uzvarētāji (pilnmetrāžas filmas) == === Mūža ieguldījuma balva === (iepriekš D. V. Grifita mūža ieguldījuma balva) {{div col|colwidth=30em}} * '''1953:''' [[Sesils Demills]] * '''1954:''' [[Džons Fords]] * '''1955:''' neapbalvoja * '''1956:''' [[Henrijs Kings]] * '''1957:''' [[Kings Vidors]] * '''1958:''' neapbalvoja * '''1959:''' [[Frenks Kapra]] * '''1960:''' [[Džordžs Stīvens]] * '''1961:''' [[Frenks Borzeigi]] * '''1962–1965:''' neapbalvoja * '''1966:''' [[Viljams Vailers]] * '''1967:''' neapbalvoja * '''1968:''' [[Alfreds Hičkoks]] * '''1969:''' neapbalvoja * '''1970:''' [[Freds Cinemans]] * '''1971–1972:''' neapbalvoja * '''1973:''' [[Viljams Velmens]] un [[Deivids Līns]] * '''1974–1980:''' neapbalvoja * '''1981:''' [[Džordžs Kjūkors]] * '''1982:''' [[Rūbens Māmūljāns]] * '''1983:''' [[Džons Hjūstons]] * '''1984:''' [[Orsons Velss]] * '''1985:''' [[Billijs Vailders]] * '''1986:''' [[Džozefs Mankevičs]] * '''1987:''' [[Elija Kazans]] * '''1988:''' [[Roberts Vaizs]] * '''1989:''' neapbalvoja * '''1990:''' [[Ingmars Bergmans]] * '''1991:''' neapbalvoja * '''1992:''' [[Akira Kurosava]] * '''1993:''' [[Sidnijs Lūmets]] * '''1994:''' [[Roberts Oltmens]] * '''1995:''' [[Džeimss Aivorijs]] * '''1996:''' [[Vudijs Allens]] * '''1997:''' [[Stenlijs Kubriks]] * '''1998:''' [[Frānsiss Fords Kopola]] * '''1999:''' neapbalvoja * '''2000:''' [[Stīvens Spīlbergs]] * '''2001:''' neapbalvoja * '''2002:''' [[Mārtins Skorsēze]] * '''2003:''' neapbalvoja * '''2004:''' [[Maiks Nikolss]] * '''2005:''' neapbalvoja * '''2006:''' [[Klints Īstvuds]] * '''2007–2009:''' neapbalvoja * '''2010:''' [[Normans Džuisons]] * '''2011:''' [[Alise Gi-Blašē]] * '''2012:''' [[Milošs Formans]] * '''2013–2015:''' neapbalvoja * '''2016:''' [[Ridlijs Skots]] {{div col end}} === Labākā spēlfilmas režija === {{div col|colwidth=30em}} * '''1948:''' [[Džozefs Mankevičs]] – "[[Vēstule trim sievām]]" (''A Letter to Three Wives'') '''¿''' * '''1949:''' [[Roberts Rosens]] – "[[Visi karaļa vīri (1949. gada filma)|Visi karaļa vīri]]" (''All the King's Men'') '''¿''' '''**''' * '''1950:''' [[Džozefs Mankevičs]] – "[[Viss par Ievu]]" '''†''' '''**''' * '''1951:''' [[Džordžs Stīvenss]] – ''[[A Place in the Sun]]'' '''†''' * '''1952:''' [[Džons Fords]] – ''[[The Quiet Man]]'' '''†''' * '''1953:''' [[Freds Cinemans]] – "[[No šejienes līdz bezgalībai]]" '''†''' '''**''' * '''1954:''' [[Elija Kazans]] – "[[Ostā]]" '''†''' '''**''' * '''1955:''' [[Delberts Mans]] – ''[[Marty]]'' '''†''' '''**''' * '''1956:''' [[Džordžs Stīvenss]] – ''[[Giant (1956. gada filma)|Giant]]'' '''†''' * '''1957:''' [[Deivids Līns]] – "[[Tilts pār Kvai upi]]" '''†''' '''**''' * '''1958:''' [[Vinsents Minelli]] – ''[[Gigi]]'' '''†''' '''**''' * '''1959:''' [[Viljams Vailers]] – "[[Ben-Hurs]]" '''†''' '''**''' * '''1960:''' [[Billijs Vailders]] – "[[Dzīvoklis (filma)|Dzīvoklis]]" '''†''' '''**''' * '''1961:''' [[Roberts Vaizs]] – "[[Vestsaidas stāsts (filma)|Vestsaidas stāsts]]" '''†''' '''**''' * '''1962:''' [[Deivids Līns]] – "[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]" '''†''' '''**''' * '''1963:''' [[Tonijs Ričardsons]] – "[[Toms Džonss (filma)|Toms Džonss]]" (''Tom Jones'') '''†''' '''**''' * '''1964:''' [[Džordžs Kjūkors]] – "[[Mana skaistā lēdija]]" (''My Fair Lady'') '''†''' '''**''' * '''1965:''' [[Roberts Vaizs]] – "[[Mūzikas skaņas]]" '''†''' '''**''' * '''1966:''' [[Freds Cinemans]] – ''[[A Man for All Seasons]]'' '''†''' '''**''' * '''1967:''' [[Maiks Nikolss]] – "[[Absolvents (filma)|Absolvents]]" '''†''' * '''1968:''' [[Entonijs Hārvijs]] – "[[Lauva ziemā]]" (''The Lion in Winter'') '''‡''' * '''1969:''' [[Džons Šlezingers]] – "[[Pusnakts kovbojs]]" '''†''' '''**''' * '''1970:''' [[Franklins Šafners]] – "[[Patons (filma)|Patons]]" '''†''' '''**''' * '''1971:''' [[Viljams Frīdkins]] – "[[Franču sakarnieks]]" '''†''' '''**''' * '''1972:''' [[Frānsiss Fords Kopola]] – "[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]" '''‡''' '''**''' * '''1973:''' [[Džordžs Rojs Hills]] – "[[Dzelonis (filma)|Dzelonis]]" (''The Sting'') '''†''' '''**''' * '''1974:''' [[Frānsiss Fords Kopola]] – "[[Krusttēvs 2]]" '''†''' '''**''' * '''1975:''' [[Milošs Formans]] – "[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]" '''†''' '''**''' * '''1976:''' [[Džons Evildsens]] – "[[Rokijs]]" '''†''' '''**''' * '''1977:''' [[Vudijs Allens]] – "[[Enija Hola]]" '''†''' '''**''' * '''1978:''' [[Maikls Čimino]] – "[[Briežu mednieks]]" '''†''' '''**''' * '''1979:''' [[Roberts Bentons]] – "[[Krāmers pret Krāmeri]]" '''†''' '''**''' * '''1980:''' [[Roberts Redfords]] – "[[Parastie cilvēki]]" (''Ordinary People'') '''†''' '''**''' * '''1981:''' [[Vorens Bītijs]] – "[[Sarkanie]]" (''Reds'') '''†''' * '''1982:''' [[Ričards Atenboro]] – "[[Gandijs (filma)|Gandijs]]" (''Gandhi'') '''†''' '''**''' * '''1983:''' [[Džeimss L. Brukss]] – "[[Maiguma valoda]]" '''†''' '''**''' * '''1984:''' [[Milošs Formans]] – "[[Amadejs]]" '''†''' '''**''' * '''1985:''' [[Stīvens Spīlbergs]] – "[[Purpura krāsa (filma)|Purpura krāsa]]" (''The Color Purple'') '''§''' * '''1986:''' [[Olivers Stouns]] – "[[Armijas vads]]" '''†''' '''**''' * '''1987:''' [[Bernardo Bertoluči]] – "[[Pēdējais imperators]]" (''The Last Emperor'') '''†''' '''**''' * '''1988:''' [[Berijs Levinsons]] – "[[Lietus cilvēks]]" '''†''' '''**''' * '''1989:''' [[Olivers Stouns]] – "[[Dzimis 4. jūlijā]]" (''Born on the Fourth of July'') '''†''' * '''1990:''' [[Kevins Kostners]] – "[[Dejas ar vilkiem]]" '''†''' '''**''' * '''1991:''' [[Džonatans Demijs]] – "[[Jēru klusēšana]]" '''†''' '''**''' * '''1992:''' [[Klints Īstvuds]] – "[[Nepiedots]]" '''†''' '''**''' * '''1993:''' [[Stīvens Spīlbergs]] – "[[Šindlera saraksts]]" '''†''' '''**''' * '''1994:''' [[Roberts Zemekis]] – "[[Forests Gamps]]" '''†''' '''**''' * '''1995:''' [[Rons Hauards]] – "[[Apollo 13 (filma)|Apollo 13]]" '''§''' * '''1996:''' [[Entonijs Mingella]] – "[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]" '''†''' '''**''' * '''1997:''' [[Džeimss Kemerons]] – "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" '''†''' '''**''' * '''1998:''' [[Stīvens Spīlbergs]] – "[[Glābjot ierindnieku Raienu]]" '''†''' * '''1999:''' [[Sems Mendess]] – "[[Amerikāņu skaistums]]" '''†''' '''**''' * '''2000:''' [[Ans Lī]] – "[[Tīģeris un drakons]]" (''Crouching Tiger, Hidden Dragon'') '''‡''' * '''2001:''' [[Rons Hauards]] – "[[Brīnišķais prāts]]" '''†''' '''**''' * '''2002:''' [[Robs Māršals]] – "[[Čikāga (filma)|Čikāga]]" '''‡''' '''**''' * '''2003:''' [[Pīters Džeksons]] – "[[Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās]]" '''†''' '''**''' * '''2004:''' [[Klints Īstvuds]] – "[[Miljons dolāru mazulīte]]" '''†''' '''**''' * '''2005:''' [[Ans Lī]] – "[[Kuprainais kalns]]" '''†''' * '''2006:''' [[Mārtins Skorsēze]] – "[[Atkritēji]]" '''†''' '''**''' * '''2007:''' [[Brāļi Koeni|Džoels un Ītans Koeni]] – "[[Kur sirmgalvjiem nav vietas]]" '''†''' '''**''' * '''2008:''' [[Denijs Boils]] – "[[Graustu miljonārs]]" '''†''' '''**''' * '''2009:''' [[Ketrina Bigelova]] – "[[Sapieris (filma)|Sapieris]]" '''†''' '''**''' * '''2010:''' [[Toms Hūpers]] – "[[Karaļa runa]]" '''†''' '''**''' * '''2011:''' [[Mišels Hazanavičs]] – "[[Mākslinieks (filma)|Mākslinieks]]" '''†''' '''**''' * '''2012:''' [[Bens Afleks]] – "[[Argo (filma)|Argo]]" '''§''' '''**''' * '''2013:''' [[Alfonso Kuarons]] – "[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]" '''†''' * '''2014:''' [[Alehandro Gonsaless Injaritu]] – "[[Putncilvēks]]" '''†''' '''**''' * '''2015:''' [[Alehandro Gonsaless Injaritu]] – "[[Cilvēks, kurš izdzīvoja]]" '''†''' * '''2016:''' [[Damjēns Šazels]] – "[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]" '''†''' * '''2017:''' [[Giljermo del Toro]] – "[[Ūdens forma]]" '''†''' '''**''' * '''2018:''' [[Alfonso Kuarons]] — "[[Roma (2018. gada filma)|Roma]]" '''†''' * '''2019:''' [[Sems Mendess]] — "[[1917 (filma)|1917]]" '''‡''' * '''2020:''' [[Hloja Žao]] — "[[Klejotāju zeme]]" '''†''' '''**''' {{div col end}} # '''†''' – režisors ieguva arī [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]]. # '''‡''' – režisors neieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu. # '''§''' – režisors tajā gadā netika nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai. # '''**''' - režisors un filma ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu. # '''¿''' – Amerikas Režisoru ģilde izmantoja ārpus kalendāro gadu šai balvai. Abas filmas nominēja [[22. Kinoakadēmijas balva]]i 1949. gadā un abi režisori nominēti kategorijā "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]"; balvu ieguva [[Džozefs Mankevičs]]. ''[[All the King's Men]]'' ieguva balvu kategorijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labāka filma]]"; [[Roberts Rosens|Rosenam]] balvu piešķīra tikai pēc "Oskara" ceremonijas. (Sākot ar 1952. gadu, balvas vienmēr tiek pasniegtas pirms "Oskara" ceremonijas.) === Labākā dokumentālās filmas režija === {{div col|colwidth=30em}} * '''1991:''' [[Barbara Kople]] – ''[[American Dream]]'' * '''1992:''' [[Džo Berlingers]] un [[Brūss Sinofskijs]] – ''[[Brother's Keeper]]'' * '''1993:''' [[Terijs Cvigofs]] – ''[[Crumb]]'' * '''1994:''' [[Stīvs Džeimss]] – ''[[Hoop Dreams]]'' * '''1995:''' neapbalvoja * '''1996:''' [[Als Pačīno]] – ''[[Looking for Richard]]'' * '''1997:''' Maikls Uiss un Leksija Lovela – ''Riding the Rails'' * '''1998:''' Džerijs Blumentāls, Pīters Gilberts un Gordons Kvins – ''Vietnam, Long Time Coming'' * '''1999:''' [[Nanete Bērsteina]] un [[Brets Morgens]] – ''On the Ropes'' * '''2000:''' [[Čaks Breivermens]] – ''High School Boot Camp'' * '''2001:''' Krisa Hedžedusa un [[Džehāna Nujdžēma]] – ''[[Startup.com]]'' * '''2002:''' Taša Oldema – ''The Smith Family'' * '''2003:''' [[Nataniels Kāns]] – ''[[My Architect]]'' * '''2004:''' [[Bjambasurena Dava]] un Luidži Falorni – ''[[The Story of the Weeping Camel]]'' * '''2005:''' [[Verners Hercogs]] – ''[[Grizzly Man]]'' * '''2006:''' [[Arūns Matelis]] – ''[[Prieš parskrendant į žemę|Before Flying Back to Earth]]'' * '''2007:''' Asgers Lets – ''Ghosts of Cité Soleil'' * '''2008:''' [[Ari Folmans]] – "[[Valsis ar Baširu]]" * '''2009:''' [[Luijs Psihojos]] – "[[Līcis (filma)|Līcis]]" (''The Cove'') * '''2010:''' [[Čārlzs Fergusons]] – ''[[Inside Job]]'' * '''2011:''' [[Džeims Māršs]] – ''[[Project Nim]]'' * '''2012:''' [[Maliks Benžilols]] – "[[Meklējot mūziķa likteni]]" * '''2013:''' [[Džehāna Nujdžēma]] – ''[[The Square (2013. gada filma)|The Square]]'' * '''2014:''' [[Laura Poitresa]] – "[[Pilsonis četri]]" * '''2015:''' [[Metjū Heinemans]] – ''[[Cartel Land]]'' * '''2016:''' [[Ezra Edelmans]] – ''[[O.J.: Made in America]]'' * '''2017:''' [[Metjū Heinemans]] – ''[[City of Ghosts]]'' * '''2018:''' Tims Vārdls – ''[[Three Identical Strangers]]'' * '''2019:''' Stīvens Bognars un Džūlija Reičerta — ''[[American Factory]]'' {{div col end}} === Labākā debija spēlfilmas režijā === * '''2015:''' [[Alex Garland]] – ''[[Ex Machina (film)|Ex Machina]]'' * '''2016:''' [[Garth Davis]] – ''[[Lion (2016 film)|Lion]]'' * '''2017:''' [[Jordan Peele]] – ''[[Get Out]]'' * '''2018:''' [[Bo Burnham]] – ''[[Eighth Grade (film)|Eighth Grade]]'' * '''2019:''' [[Alma Har'el]] — ''[[Honey Boy (film)|Honey Boy]]'' * '''2020:''' [[Darius Marder]] — ''[[Sound of Metal]]'' == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.dga.org}} {{en ikona}} {{apbalvojums-aizmetnis}} {{kino-aizmetnis}} [[Kategorija:Apbalvojumi kino]] 99tkp7360g42yhp62jr7kv4jycr0lai 3661404 3661403 2022-07-27T07:56:18Z Baisulis 11523 /* Labākā debija spēlfilmas režijā */ : wikitext text/x-wiki {{labošanā}} {{Apbalvojuma infokaste | name = Amerikas Režisoru ģildes balva | current_awards = | image = DGAAward.png | imagesize = | alt = Amerikas Režisoru ģildes balvas medaljona logo | caption = | description = par režiju kino un televīzijā | sponsor = | presenter = [[Amerikas Režisoru ģilde]] | host = | date = | location = | country = {{USA}} | reward = | year = 1938 | year2 = | holder = | website = http://www.dga.org | network = | runtime = | ratings = | producer = | director = | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = | main = | next = }} '''Amerikas Režisoru ģildes balva''' ({{val|en|Directors Guild of America Award}}) ir ikgadējs apbalvojums, ko pasniedz [[Amerikas Režisoru ģilde]]. Pirmā balva bija "Goda mūža locekļa" balva, ko pasniedza 1938. gadā [[Deivids Vorks Grifits|Deividam Vorkam Grifitam]]. == Kategorijas == === Pamatkategorijas === {{Columns-list|colwidth=40em| * "Labākā spēlfilmas režija", kopš 1948/49. gada * "Labākā dokumentālās filmas režija", kopš 1991. gada * "Labākā debija spēlfilmas režijā", kopš 2015. gada * "Labākā bērnu raidījuma režija", kopš 1996. gada * "Labākā komēdijseriāla režija", kopš 1971. gada * "Labākā reklāmas režija", kopš 1979. gada * "Labākā drāmas seriāla režija", kopš 1971. gada * "Labākā miniseriāla vai televīzijas filmas režija", kopš 1971. gada * "Labākā realitātes raidījuma režija", kopš 2005. gada * "Labākā regulārā televīzijas raidījuma režija", kopš 2013. gada * "Labākā speciālā televīzijas raidījuma režija", kopš 2013. gada }} === Speciālās balvas === {{Columns-list|colwidth=40em| * "Mūža ieguldījums spēlfilmu režijā", kopš 1952. gada (līdz 1999. gadam kā D.V. Grifita balva) * "Mūža ieguldījums televīzijas režijā", kopš 2014. gada * "Mūža ieguldījums ziņu raidījumu režijā", kopš 1995. gada * "Mūža ieguldījums sporta raidījumu režijā", kopš 1991. gada * "Goda mūža loceklis" * "[[Frenks Kapra|Frenka Kapras]] ieguldījuma balva", kopš 1979. gada * "Roberta Oldriha dienesta balva", kopš 1983. gada * [[Franklins Šafners|Franklina Šafnera]] ieguldījuma balva", kopš 1990. gada * "Prezidenta balva", kopš 1997. gada * "Daudzveidības balva", kopš 1996. gada }} === Iepriekšējās kategorijas === {{Columns-list|colwidth=40em| * "Aktualitāte", no 1977. līdz 1980. gadam * "Labākā dienas seriāla režija", no 1991. līdz 2012. gadam * "Dokumentālā filma / Aktualitāte", no 1982. līdz 1990. gadam * "Dokumentālā filma / Ziņas", no 1971. līdz 1981. gadam * "Dokumentālā televīzijas filma", no 1977. līdz 1981. gadam * "Dienas drāmas raidījums", no 1983. līdz 1994. gadam * "Zelta jubilejas speciālā balva", 1986. gadā * "Labākā muzikālā priekšnesuma režija", no 1971. līdz 2012. gadam * "Labākais televīzijas režisors", no 1971. līdz 1975. gadam * "Prestona Stērdžesa balva", 1990., 1991. un 1993. gadā * "Speciālie raidījumi / Televīzijas filmas / Aktualitātes", no 1976. līdz 1981. gadam * "Sports", no 1984. līdz 1990. gadam * "Televīzija", no 1953. līdz 1970. gadam }} == Uzvarētāji (pilnmetrāžas filmas) == === Mūža ieguldījuma balva === (iepriekš D. V. Grifita mūža ieguldījuma balva) {{div col|colwidth=30em}} * '''1953:''' [[Sesils Demills]] * '''1954:''' [[Džons Fords]] * '''1955:''' neapbalvoja * '''1956:''' [[Henrijs Kings]] * '''1957:''' [[Kings Vidors]] * '''1958:''' neapbalvoja * '''1959:''' [[Frenks Kapra]] * '''1960:''' [[Džordžs Stīvens]] * '''1961:''' [[Frenks Borzeigi]] * '''1962–1965:''' neapbalvoja * '''1966:''' [[Viljams Vailers]] * '''1967:''' neapbalvoja * '''1968:''' [[Alfreds Hičkoks]] * '''1969:''' neapbalvoja * '''1970:''' [[Freds Cinemans]] * '''1971–1972:''' neapbalvoja * '''1973:''' [[Viljams Velmens]] un [[Deivids Līns]] * '''1974–1980:''' neapbalvoja * '''1981:''' [[Džordžs Kjūkors]] * '''1982:''' [[Rūbens Māmūljāns]] * '''1983:''' [[Džons Hjūstons]] * '''1984:''' [[Orsons Velss]] * '''1985:''' [[Billijs Vailders]] * '''1986:''' [[Džozefs Mankevičs]] * '''1987:''' [[Elija Kazans]] * '''1988:''' [[Roberts Vaizs]] * '''1989:''' neapbalvoja * '''1990:''' [[Ingmars Bergmans]] * '''1991:''' neapbalvoja * '''1992:''' [[Akira Kurosava]] * '''1993:''' [[Sidnijs Lūmets]] * '''1994:''' [[Roberts Oltmens]] * '''1995:''' [[Džeimss Aivorijs]] * '''1996:''' [[Vudijs Allens]] * '''1997:''' [[Stenlijs Kubriks]] * '''1998:''' [[Frānsiss Fords Kopola]] * '''1999:''' neapbalvoja * '''2000:''' [[Stīvens Spīlbergs]] * '''2001:''' neapbalvoja * '''2002:''' [[Mārtins Skorsēze]] * '''2003:''' neapbalvoja * '''2004:''' [[Maiks Nikolss]] * '''2005:''' neapbalvoja * '''2006:''' [[Klints Īstvuds]] * '''2007–2009:''' neapbalvoja * '''2010:''' [[Normans Džuisons]] * '''2011:''' [[Alise Gi-Blašē]] * '''2012:''' [[Milošs Formans]] * '''2013–2015:''' neapbalvoja * '''2016:''' [[Ridlijs Skots]] {{div col end}} === Labākā spēlfilmas režija === {{div col|colwidth=30em}} * '''1948:''' [[Džozefs Mankevičs]] – "[[Vēstule trim sievām]]" (''A Letter to Three Wives'') '''¿''' * '''1949:''' [[Roberts Rosens]] – "[[Visi karaļa vīri (1949. gada filma)|Visi karaļa vīri]]" (''All the King's Men'') '''¿''' '''**''' * '''1950:''' [[Džozefs Mankevičs]] – "[[Viss par Ievu]]" '''†''' '''**''' * '''1951:''' [[Džordžs Stīvenss]] – ''[[A Place in the Sun]]'' '''†''' * '''1952:''' [[Džons Fords]] – ''[[The Quiet Man]]'' '''†''' * '''1953:''' [[Freds Cinemans]] – "[[No šejienes līdz bezgalībai]]" '''†''' '''**''' * '''1954:''' [[Elija Kazans]] – "[[Ostā]]" '''†''' '''**''' * '''1955:''' [[Delberts Mans]] – ''[[Marty]]'' '''†''' '''**''' * '''1956:''' [[Džordžs Stīvenss]] – ''[[Giant (1956. gada filma)|Giant]]'' '''†''' * '''1957:''' [[Deivids Līns]] – "[[Tilts pār Kvai upi]]" '''†''' '''**''' * '''1958:''' [[Vinsents Minelli]] – ''[[Gigi]]'' '''†''' '''**''' * '''1959:''' [[Viljams Vailers]] – "[[Ben-Hurs]]" '''†''' '''**''' * '''1960:''' [[Billijs Vailders]] – "[[Dzīvoklis (filma)|Dzīvoklis]]" '''†''' '''**''' * '''1961:''' [[Roberts Vaizs]] – "[[Vestsaidas stāsts (filma)|Vestsaidas stāsts]]" '''†''' '''**''' * '''1962:''' [[Deivids Līns]] – "[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]" '''†''' '''**''' * '''1963:''' [[Tonijs Ričardsons]] – "[[Toms Džonss (filma)|Toms Džonss]]" (''Tom Jones'') '''†''' '''**''' * '''1964:''' [[Džordžs Kjūkors]] – "[[Mana skaistā lēdija]]" (''My Fair Lady'') '''†''' '''**''' * '''1965:''' [[Roberts Vaizs]] – "[[Mūzikas skaņas]]" '''†''' '''**''' * '''1966:''' [[Freds Cinemans]] – ''[[A Man for All Seasons]]'' '''†''' '''**''' * '''1967:''' [[Maiks Nikolss]] – "[[Absolvents (filma)|Absolvents]]" '''†''' * '''1968:''' [[Entonijs Hārvijs]] – "[[Lauva ziemā]]" (''The Lion in Winter'') '''‡''' * '''1969:''' [[Džons Šlezingers]] – "[[Pusnakts kovbojs]]" '''†''' '''**''' * '''1970:''' [[Franklins Šafners]] – "[[Patons (filma)|Patons]]" '''†''' '''**''' * '''1971:''' [[Viljams Frīdkins]] – "[[Franču sakarnieks]]" '''†''' '''**''' * '''1972:''' [[Frānsiss Fords Kopola]] – "[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]" '''‡''' '''**''' * '''1973:''' [[Džordžs Rojs Hills]] – "[[Dzelonis (filma)|Dzelonis]]" (''The Sting'') '''†''' '''**''' * '''1974:''' [[Frānsiss Fords Kopola]] – "[[Krusttēvs 2]]" '''†''' '''**''' * '''1975:''' [[Milošs Formans]] – "[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]" '''†''' '''**''' * '''1976:''' [[Džons Evildsens]] – "[[Rokijs]]" '''†''' '''**''' * '''1977:''' [[Vudijs Allens]] – "[[Enija Hola]]" '''†''' '''**''' * '''1978:''' [[Maikls Čimino]] – "[[Briežu mednieks]]" '''†''' '''**''' * '''1979:''' [[Roberts Bentons]] – "[[Krāmers pret Krāmeri]]" '''†''' '''**''' * '''1980:''' [[Roberts Redfords]] – "[[Parastie cilvēki]]" (''Ordinary People'') '''†''' '''**''' * '''1981:''' [[Vorens Bītijs]] – "[[Sarkanie]]" (''Reds'') '''†''' * '''1982:''' [[Ričards Atenboro]] – "[[Gandijs (filma)|Gandijs]]" (''Gandhi'') '''†''' '''**''' * '''1983:''' [[Džeimss L. Brukss]] – "[[Maiguma valoda]]" '''†''' '''**''' * '''1984:''' [[Milošs Formans]] – "[[Amadejs]]" '''†''' '''**''' * '''1985:''' [[Stīvens Spīlbergs]] – "[[Purpura krāsa (filma)|Purpura krāsa]]" (''The Color Purple'') '''§''' * '''1986:''' [[Olivers Stouns]] – "[[Armijas vads]]" '''†''' '''**''' * '''1987:''' [[Bernardo Bertoluči]] – "[[Pēdējais imperators]]" (''The Last Emperor'') '''†''' '''**''' * '''1988:''' [[Berijs Levinsons]] – "[[Lietus cilvēks]]" '''†''' '''**''' * '''1989:''' [[Olivers Stouns]] – "[[Dzimis 4. jūlijā]]" (''Born on the Fourth of July'') '''†''' * '''1990:''' [[Kevins Kostners]] – "[[Dejas ar vilkiem]]" '''†''' '''**''' * '''1991:''' [[Džonatans Demijs]] – "[[Jēru klusēšana]]" '''†''' '''**''' * '''1992:''' [[Klints Īstvuds]] – "[[Nepiedots]]" '''†''' '''**''' * '''1993:''' [[Stīvens Spīlbergs]] – "[[Šindlera saraksts]]" '''†''' '''**''' * '''1994:''' [[Roberts Zemekis]] – "[[Forests Gamps]]" '''†''' '''**''' * '''1995:''' [[Rons Hauards]] – "[[Apollo 13 (filma)|Apollo 13]]" '''§''' * '''1996:''' [[Entonijs Mingella]] – "[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]" '''†''' '''**''' * '''1997:''' [[Džeimss Kemerons]] – "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" '''†''' '''**''' * '''1998:''' [[Stīvens Spīlbergs]] – "[[Glābjot ierindnieku Raienu]]" '''†''' * '''1999:''' [[Sems Mendess]] – "[[Amerikāņu skaistums]]" '''†''' '''**''' * '''2000:''' [[Ans Lī]] – "[[Tīģeris un drakons]]" (''Crouching Tiger, Hidden Dragon'') '''‡''' * '''2001:''' [[Rons Hauards]] – "[[Brīnišķais prāts]]" '''†''' '''**''' * '''2002:''' [[Robs Māršals]] – "[[Čikāga (filma)|Čikāga]]" '''‡''' '''**''' * '''2003:''' [[Pīters Džeksons]] – "[[Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās]]" '''†''' '''**''' * '''2004:''' [[Klints Īstvuds]] – "[[Miljons dolāru mazulīte]]" '''†''' '''**''' * '''2005:''' [[Ans Lī]] – "[[Kuprainais kalns]]" '''†''' * '''2006:''' [[Mārtins Skorsēze]] – "[[Atkritēji]]" '''†''' '''**''' * '''2007:''' [[Brāļi Koeni|Džoels un Ītans Koeni]] – "[[Kur sirmgalvjiem nav vietas]]" '''†''' '''**''' * '''2008:''' [[Denijs Boils]] – "[[Graustu miljonārs]]" '''†''' '''**''' * '''2009:''' [[Ketrina Bigelova]] – "[[Sapieris (filma)|Sapieris]]" '''†''' '''**''' * '''2010:''' [[Toms Hūpers]] – "[[Karaļa runa]]" '''†''' '''**''' * '''2011:''' [[Mišels Hazanavičs]] – "[[Mākslinieks (filma)|Mākslinieks]]" '''†''' '''**''' * '''2012:''' [[Bens Afleks]] – "[[Argo (filma)|Argo]]" '''§''' '''**''' * '''2013:''' [[Alfonso Kuarons]] – "[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]" '''†''' * '''2014:''' [[Alehandro Gonsaless Injaritu]] – "[[Putncilvēks]]" '''†''' '''**''' * '''2015:''' [[Alehandro Gonsaless Injaritu]] – "[[Cilvēks, kurš izdzīvoja]]" '''†''' * '''2016:''' [[Damjēns Šazels]] – "[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]" '''†''' * '''2017:''' [[Giljermo del Toro]] – "[[Ūdens forma]]" '''†''' '''**''' * '''2018:''' [[Alfonso Kuarons]] — "[[Roma (2018. gada filma)|Roma]]" '''†''' * '''2019:''' [[Sems Mendess]] — "[[1917 (filma)|1917]]" '''‡''' * '''2020:''' [[Hloja Žao]] — "[[Klejotāju zeme]]" '''†''' '''**''' {{div col end}} # '''†''' – režisors ieguva arī [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]]. # '''‡''' – režisors neieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu. # '''§''' – režisors tajā gadā netika nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai. # '''**''' - režisors un filma ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu. # '''¿''' – Amerikas Režisoru ģilde izmantoja ārpus kalendāro gadu šai balvai. Abas filmas nominēja [[22. Kinoakadēmijas balva]]i 1949. gadā un abi režisori nominēti kategorijā "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]"; balvu ieguva [[Džozefs Mankevičs]]. ''[[All the King's Men]]'' ieguva balvu kategorijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labāka filma]]"; [[Roberts Rosens|Rosenam]] balvu piešķīra tikai pēc "Oskara" ceremonijas. (Sākot ar 1952. gadu, balvas vienmēr tiek pasniegtas pirms "Oskara" ceremonijas.) === Labākā dokumentālās filmas režija === {{div col|colwidth=30em}} * '''1991:''' [[Barbara Kople]] – ''[[American Dream]]'' * '''1992:''' [[Džo Berlingers]] un [[Brūss Sinofskijs]] – ''[[Brother's Keeper]]'' * '''1993:''' [[Terijs Cvigofs]] – ''[[Crumb]]'' * '''1994:''' [[Stīvs Džeimss]] – ''[[Hoop Dreams]]'' * '''1995:''' neapbalvoja * '''1996:''' [[Als Pačīno]] – ''[[Looking for Richard]]'' * '''1997:''' Maikls Uiss un Leksija Lovela – ''Riding the Rails'' * '''1998:''' Džerijs Blumentāls, Pīters Gilberts un Gordons Kvins – ''Vietnam, Long Time Coming'' * '''1999:''' [[Nanete Bērsteina]] un [[Brets Morgens]] – ''On the Ropes'' * '''2000:''' [[Čaks Breivermens]] – ''High School Boot Camp'' * '''2001:''' Krisa Hedžedusa un [[Džehāna Nujdžēma]] – ''[[Startup.com]]'' * '''2002:''' Taša Oldema – ''The Smith Family'' * '''2003:''' [[Nataniels Kāns]] – ''[[My Architect]]'' * '''2004:''' [[Bjambasurena Dava]] un Luidži Falorni – ''[[The Story of the Weeping Camel]]'' * '''2005:''' [[Verners Hercogs]] – ''[[Grizzly Man]]'' * '''2006:''' [[Arūns Matelis]] – ''[[Prieš parskrendant į žemę|Before Flying Back to Earth]]'' * '''2007:''' Asgers Lets – ''Ghosts of Cité Soleil'' * '''2008:''' [[Ari Folmans]] – "[[Valsis ar Baširu]]" * '''2009:''' [[Luijs Psihojos]] – "[[Līcis (filma)|Līcis]]" (''The Cove'') * '''2010:''' [[Čārlzs Fergusons]] – ''[[Inside Job]]'' * '''2011:''' [[Džeims Māršs]] – ''[[Project Nim]]'' * '''2012:''' [[Maliks Benžilols]] – "[[Meklējot mūziķa likteni]]" * '''2013:''' [[Džehāna Nujdžēma]] – ''[[The Square (2013. gada filma)|The Square]]'' * '''2014:''' [[Laura Poitresa]] – "[[Pilsonis četri]]" * '''2015:''' [[Metjū Heinemans]] – ''[[Cartel Land]]'' * '''2016:''' [[Ezra Edelmans]] – ''[[O.J.: Made in America]]'' * '''2017:''' [[Metjū Heinemans]] – ''[[City of Ghosts]]'' * '''2018:''' Tims Vārdls – ''[[Three Identical Strangers]]'' * '''2019:''' Stīvens Bognars un Džūlija Reičerta — ''[[American Factory]]'' {{div col end}} === Labākā debija spēlfilmas režijā === * '''2015:''' [[Alekss Gārlends]] — ''[[Ex Machina]]'' * '''2016:''' [[Gērts Deiviss]] — "[[Lauva (filma)|Lauva]]" * '''2017:''' [[Džordans Pīls]] — "[[Prom!]]" * '''2018:''' [[Bo Bērnems]] — ''[[Eighth Grade]]'' * '''2019:''' [[Alma Harele]] — ''[[Honey Boy]]'' * '''2020:''' [[Dariuss Mārders]] — ''[[Sound of Metal]]'' * '''2021:''' [[Megija Jillenhola]] — ''[[The Lost Daughter]]'' == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.dga.org}} {{en ikona}} {{apbalvojums-aizmetnis}} {{kino-aizmetnis}} [[Kategorija:Apbalvojumi kino]] tefw8s6obrph4dcgkw2th2rnj89fzin 3661405 3661404 2022-07-27T07:56:55Z Baisulis 11523 /* ievads */ : wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = Amerikas Režisoru ģildes balva | current_awards = | image = DGAAward.png | imagesize = | alt = Amerikas Režisoru ģildes balvas medaljona logo | caption = | description = par režiju kino un televīzijā | sponsor = | presenter = [[Amerikas Režisoru ģilde]] | host = | date = | location = | country = {{USA}} | reward = | year = 1938 | year2 = | holder = | website = http://www.dga.org | network = | runtime = | ratings = | producer = | director = | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = | main = | next = }} '''Amerikas Režisoru ģildes balva''' ({{val|en|Directors Guild of America Award}}) ir ikgadējs apbalvojums, ko pasniedz [[Amerikas Režisoru ģilde]]. Pirmā balva bija "Goda mūža locekļa" balva, ko pasniedza 1938. gadā [[Deivids Vorks Grifits|Deividam Vorkam Grifitam]]. == Kategorijas == === Pamatkategorijas === {{Columns-list|colwidth=40em| * "Labākā spēlfilmas režija", kopš 1948/49. gada * "Labākā dokumentālās filmas režija", kopš 1991. gada * "Labākā debija spēlfilmas režijā", kopš 2015. gada * "Labākā bērnu raidījuma režija", kopš 1996. gada * "Labākā komēdijseriāla režija", kopš 1971. gada * "Labākā reklāmas režija", kopš 1979. gada * "Labākā drāmas seriāla režija", kopš 1971. gada * "Labākā miniseriāla vai televīzijas filmas režija", kopš 1971. gada * "Labākā realitātes raidījuma režija", kopš 2005. gada * "Labākā regulārā televīzijas raidījuma režija", kopš 2013. gada * "Labākā speciālā televīzijas raidījuma režija", kopš 2013. gada }} === Speciālās balvas === {{Columns-list|colwidth=40em| * "Mūža ieguldījums spēlfilmu režijā", kopš 1952. gada (līdz 1999. gadam kā D.V. Grifita balva) * "Mūža ieguldījums televīzijas režijā", kopš 2014. gada * "Mūža ieguldījums ziņu raidījumu režijā", kopš 1995. gada * "Mūža ieguldījums sporta raidījumu režijā", kopš 1991. gada * "Goda mūža loceklis" * "[[Frenks Kapra|Frenka Kapras]] ieguldījuma balva", kopš 1979. gada * "Roberta Oldriha dienesta balva", kopš 1983. gada * [[Franklins Šafners|Franklina Šafnera]] ieguldījuma balva", kopš 1990. gada * "Prezidenta balva", kopš 1997. gada * "Daudzveidības balva", kopš 1996. gada }} === Iepriekšējās kategorijas === {{Columns-list|colwidth=40em| * "Aktualitāte", no 1977. līdz 1980. gadam * "Labākā dienas seriāla režija", no 1991. līdz 2012. gadam * "Dokumentālā filma / Aktualitāte", no 1982. līdz 1990. gadam * "Dokumentālā filma / Ziņas", no 1971. līdz 1981. gadam * "Dokumentālā televīzijas filma", no 1977. līdz 1981. gadam * "Dienas drāmas raidījums", no 1983. līdz 1994. gadam * "Zelta jubilejas speciālā balva", 1986. gadā * "Labākā muzikālā priekšnesuma režija", no 1971. līdz 2012. gadam * "Labākais televīzijas režisors", no 1971. līdz 1975. gadam * "Prestona Stērdžesa balva", 1990., 1991. un 1993. gadā * "Speciālie raidījumi / Televīzijas filmas / Aktualitātes", no 1976. līdz 1981. gadam * "Sports", no 1984. līdz 1990. gadam * "Televīzija", no 1953. līdz 1970. gadam }} == Uzvarētāji (pilnmetrāžas filmas) == === Mūža ieguldījuma balva === (iepriekš D. V. Grifita mūža ieguldījuma balva) {{div col|colwidth=30em}} * '''1953:''' [[Sesils Demills]] * '''1954:''' [[Džons Fords]] * '''1955:''' neapbalvoja * '''1956:''' [[Henrijs Kings]] * '''1957:''' [[Kings Vidors]] * '''1958:''' neapbalvoja * '''1959:''' [[Frenks Kapra]] * '''1960:''' [[Džordžs Stīvens]] * '''1961:''' [[Frenks Borzeigi]] * '''1962–1965:''' neapbalvoja * '''1966:''' [[Viljams Vailers]] * '''1967:''' neapbalvoja * '''1968:''' [[Alfreds Hičkoks]] * '''1969:''' neapbalvoja * '''1970:''' [[Freds Cinemans]] * '''1971–1972:''' neapbalvoja * '''1973:''' [[Viljams Velmens]] un [[Deivids Līns]] * '''1974–1980:''' neapbalvoja * '''1981:''' [[Džordžs Kjūkors]] * '''1982:''' [[Rūbens Māmūljāns]] * '''1983:''' [[Džons Hjūstons]] * '''1984:''' [[Orsons Velss]] * '''1985:''' [[Billijs Vailders]] * '''1986:''' [[Džozefs Mankevičs]] * '''1987:''' [[Elija Kazans]] * '''1988:''' [[Roberts Vaizs]] * '''1989:''' neapbalvoja * '''1990:''' [[Ingmars Bergmans]] * '''1991:''' neapbalvoja * '''1992:''' [[Akira Kurosava]] * '''1993:''' [[Sidnijs Lūmets]] * '''1994:''' [[Roberts Oltmens]] * '''1995:''' [[Džeimss Aivorijs]] * '''1996:''' [[Vudijs Allens]] * '''1997:''' [[Stenlijs Kubriks]] * '''1998:''' [[Frānsiss Fords Kopola]] * '''1999:''' neapbalvoja * '''2000:''' [[Stīvens Spīlbergs]] * '''2001:''' neapbalvoja * '''2002:''' [[Mārtins Skorsēze]] * '''2003:''' neapbalvoja * '''2004:''' [[Maiks Nikolss]] * '''2005:''' neapbalvoja * '''2006:''' [[Klints Īstvuds]] * '''2007–2009:''' neapbalvoja * '''2010:''' [[Normans Džuisons]] * '''2011:''' [[Alise Gi-Blašē]] * '''2012:''' [[Milošs Formans]] * '''2013–2015:''' neapbalvoja * '''2016:''' [[Ridlijs Skots]] {{div col end}} === Labākā spēlfilmas režija === {{div col|colwidth=30em}} * '''1948:''' [[Džozefs Mankevičs]] – "[[Vēstule trim sievām]]" (''A Letter to Three Wives'') '''¿''' * '''1949:''' [[Roberts Rosens]] – "[[Visi karaļa vīri (1949. gada filma)|Visi karaļa vīri]]" (''All the King's Men'') '''¿''' '''**''' * '''1950:''' [[Džozefs Mankevičs]] – "[[Viss par Ievu]]" '''†''' '''**''' * '''1951:''' [[Džordžs Stīvenss]] – ''[[A Place in the Sun]]'' '''†''' * '''1952:''' [[Džons Fords]] – ''[[The Quiet Man]]'' '''†''' * '''1953:''' [[Freds Cinemans]] – "[[No šejienes līdz bezgalībai]]" '''†''' '''**''' * '''1954:''' [[Elija Kazans]] – "[[Ostā]]" '''†''' '''**''' * '''1955:''' [[Delberts Mans]] – ''[[Marty]]'' '''†''' '''**''' * '''1956:''' [[Džordžs Stīvenss]] – ''[[Giant (1956. gada filma)|Giant]]'' '''†''' * '''1957:''' [[Deivids Līns]] – "[[Tilts pār Kvai upi]]" '''†''' '''**''' * '''1958:''' [[Vinsents Minelli]] – ''[[Gigi]]'' '''†''' '''**''' * '''1959:''' [[Viljams Vailers]] – "[[Ben-Hurs]]" '''†''' '''**''' * '''1960:''' [[Billijs Vailders]] – "[[Dzīvoklis (filma)|Dzīvoklis]]" '''†''' '''**''' * '''1961:''' [[Roberts Vaizs]] – "[[Vestsaidas stāsts (filma)|Vestsaidas stāsts]]" '''†''' '''**''' * '''1962:''' [[Deivids Līns]] – "[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]" '''†''' '''**''' * '''1963:''' [[Tonijs Ričardsons]] – "[[Toms Džonss (filma)|Toms Džonss]]" (''Tom Jones'') '''†''' '''**''' * '''1964:''' [[Džordžs Kjūkors]] – "[[Mana skaistā lēdija]]" (''My Fair Lady'') '''†''' '''**''' * '''1965:''' [[Roberts Vaizs]] – "[[Mūzikas skaņas]]" '''†''' '''**''' * '''1966:''' [[Freds Cinemans]] – ''[[A Man for All Seasons]]'' '''†''' '''**''' * '''1967:''' [[Maiks Nikolss]] – "[[Absolvents (filma)|Absolvents]]" '''†''' * '''1968:''' [[Entonijs Hārvijs]] – "[[Lauva ziemā]]" (''The Lion in Winter'') '''‡''' * '''1969:''' [[Džons Šlezingers]] – "[[Pusnakts kovbojs]]" '''†''' '''**''' * '''1970:''' [[Franklins Šafners]] – "[[Patons (filma)|Patons]]" '''†''' '''**''' * '''1971:''' [[Viljams Frīdkins]] – "[[Franču sakarnieks]]" '''†''' '''**''' * '''1972:''' [[Frānsiss Fords Kopola]] – "[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]" '''‡''' '''**''' * '''1973:''' [[Džordžs Rojs Hills]] – "[[Dzelonis (filma)|Dzelonis]]" (''The Sting'') '''†''' '''**''' * '''1974:''' [[Frānsiss Fords Kopola]] – "[[Krusttēvs 2]]" '''†''' '''**''' * '''1975:''' [[Milošs Formans]] – "[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]" '''†''' '''**''' * '''1976:''' [[Džons Evildsens]] – "[[Rokijs]]" '''†''' '''**''' * '''1977:''' [[Vudijs Allens]] – "[[Enija Hola]]" '''†''' '''**''' * '''1978:''' [[Maikls Čimino]] – "[[Briežu mednieks]]" '''†''' '''**''' * '''1979:''' [[Roberts Bentons]] – "[[Krāmers pret Krāmeri]]" '''†''' '''**''' * '''1980:''' [[Roberts Redfords]] – "[[Parastie cilvēki]]" (''Ordinary People'') '''†''' '''**''' * '''1981:''' [[Vorens Bītijs]] – "[[Sarkanie]]" (''Reds'') '''†''' * '''1982:''' [[Ričards Atenboro]] – "[[Gandijs (filma)|Gandijs]]" (''Gandhi'') '''†''' '''**''' * '''1983:''' [[Džeimss L. Brukss]] – "[[Maiguma valoda]]" '''†''' '''**''' * '''1984:''' [[Milošs Formans]] – "[[Amadejs]]" '''†''' '''**''' * '''1985:''' [[Stīvens Spīlbergs]] – "[[Purpura krāsa (filma)|Purpura krāsa]]" (''The Color Purple'') '''§''' * '''1986:''' [[Olivers Stouns]] – "[[Armijas vads]]" '''†''' '''**''' * '''1987:''' [[Bernardo Bertoluči]] – "[[Pēdējais imperators]]" (''The Last Emperor'') '''†''' '''**''' * '''1988:''' [[Berijs Levinsons]] – "[[Lietus cilvēks]]" '''†''' '''**''' * '''1989:''' [[Olivers Stouns]] – "[[Dzimis 4. jūlijā]]" (''Born on the Fourth of July'') '''†''' * '''1990:''' [[Kevins Kostners]] – "[[Dejas ar vilkiem]]" '''†''' '''**''' * '''1991:''' [[Džonatans Demijs]] – "[[Jēru klusēšana]]" '''†''' '''**''' * '''1992:''' [[Klints Īstvuds]] – "[[Nepiedots]]" '''†''' '''**''' * '''1993:''' [[Stīvens Spīlbergs]] – "[[Šindlera saraksts]]" '''†''' '''**''' * '''1994:''' [[Roberts Zemekis]] – "[[Forests Gamps]]" '''†''' '''**''' * '''1995:''' [[Rons Hauards]] – "[[Apollo 13 (filma)|Apollo 13]]" '''§''' * '''1996:''' [[Entonijs Mingella]] – "[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]" '''†''' '''**''' * '''1997:''' [[Džeimss Kemerons]] – "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" '''†''' '''**''' * '''1998:''' [[Stīvens Spīlbergs]] – "[[Glābjot ierindnieku Raienu]]" '''†''' * '''1999:''' [[Sems Mendess]] – "[[Amerikāņu skaistums]]" '''†''' '''**''' * '''2000:''' [[Ans Lī]] – "[[Tīģeris un drakons]]" (''Crouching Tiger, Hidden Dragon'') '''‡''' * '''2001:''' [[Rons Hauards]] – "[[Brīnišķais prāts]]" '''†''' '''**''' * '''2002:''' [[Robs Māršals]] – "[[Čikāga (filma)|Čikāga]]" '''‡''' '''**''' * '''2003:''' [[Pīters Džeksons]] – "[[Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās]]" '''†''' '''**''' * '''2004:''' [[Klints Īstvuds]] – "[[Miljons dolāru mazulīte]]" '''†''' '''**''' * '''2005:''' [[Ans Lī]] – "[[Kuprainais kalns]]" '''†''' * '''2006:''' [[Mārtins Skorsēze]] – "[[Atkritēji]]" '''†''' '''**''' * '''2007:''' [[Brāļi Koeni|Džoels un Ītans Koeni]] – "[[Kur sirmgalvjiem nav vietas]]" '''†''' '''**''' * '''2008:''' [[Denijs Boils]] – "[[Graustu miljonārs]]" '''†''' '''**''' * '''2009:''' [[Ketrina Bigelova]] – "[[Sapieris (filma)|Sapieris]]" '''†''' '''**''' * '''2010:''' [[Toms Hūpers]] – "[[Karaļa runa]]" '''†''' '''**''' * '''2011:''' [[Mišels Hazanavičs]] – "[[Mākslinieks (filma)|Mākslinieks]]" '''†''' '''**''' * '''2012:''' [[Bens Afleks]] – "[[Argo (filma)|Argo]]" '''§''' '''**''' * '''2013:''' [[Alfonso Kuarons]] – "[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]" '''†''' * '''2014:''' [[Alehandro Gonsaless Injaritu]] – "[[Putncilvēks]]" '''†''' '''**''' * '''2015:''' [[Alehandro Gonsaless Injaritu]] – "[[Cilvēks, kurš izdzīvoja]]" '''†''' * '''2016:''' [[Damjēns Šazels]] – "[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]" '''†''' * '''2017:''' [[Giljermo del Toro]] – "[[Ūdens forma]]" '''†''' '''**''' * '''2018:''' [[Alfonso Kuarons]] — "[[Roma (2018. gada filma)|Roma]]" '''†''' * '''2019:''' [[Sems Mendess]] — "[[1917 (filma)|1917]]" '''‡''' * '''2020:''' [[Hloja Žao]] — "[[Klejotāju zeme]]" '''†''' '''**''' {{div col end}} # '''†''' – režisors ieguva arī [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]]. # '''‡''' – režisors neieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu. # '''§''' – režisors tajā gadā netika nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai. # '''**''' - režisors un filma ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu. # '''¿''' – Amerikas Režisoru ģilde izmantoja ārpus kalendāro gadu šai balvai. Abas filmas nominēja [[22. Kinoakadēmijas balva]]i 1949. gadā un abi režisori nominēti kategorijā "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]"; balvu ieguva [[Džozefs Mankevičs]]. ''[[All the King's Men]]'' ieguva balvu kategorijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labāka filma]]"; [[Roberts Rosens|Rosenam]] balvu piešķīra tikai pēc "Oskara" ceremonijas. (Sākot ar 1952. gadu, balvas vienmēr tiek pasniegtas pirms "Oskara" ceremonijas.) === Labākā dokumentālās filmas režija === {{div col|colwidth=30em}} * '''1991:''' [[Barbara Kople]] – ''[[American Dream]]'' * '''1992:''' [[Džo Berlingers]] un [[Brūss Sinofskijs]] – ''[[Brother's Keeper]]'' * '''1993:''' [[Terijs Cvigofs]] – ''[[Crumb]]'' * '''1994:''' [[Stīvs Džeimss]] – ''[[Hoop Dreams]]'' * '''1995:''' neapbalvoja * '''1996:''' [[Als Pačīno]] – ''[[Looking for Richard]]'' * '''1997:''' Maikls Uiss un Leksija Lovela – ''Riding the Rails'' * '''1998:''' Džerijs Blumentāls, Pīters Gilberts un Gordons Kvins – ''Vietnam, Long Time Coming'' * '''1999:''' [[Nanete Bērsteina]] un [[Brets Morgens]] – ''On the Ropes'' * '''2000:''' [[Čaks Breivermens]] – ''High School Boot Camp'' * '''2001:''' Krisa Hedžedusa un [[Džehāna Nujdžēma]] – ''[[Startup.com]]'' * '''2002:''' Taša Oldema – ''The Smith Family'' * '''2003:''' [[Nataniels Kāns]] – ''[[My Architect]]'' * '''2004:''' [[Bjambasurena Dava]] un Luidži Falorni – ''[[The Story of the Weeping Camel]]'' * '''2005:''' [[Verners Hercogs]] – ''[[Grizzly Man]]'' * '''2006:''' [[Arūns Matelis]] – ''[[Prieš parskrendant į žemę|Before Flying Back to Earth]]'' * '''2007:''' Asgers Lets – ''Ghosts of Cité Soleil'' * '''2008:''' [[Ari Folmans]] – "[[Valsis ar Baširu]]" * '''2009:''' [[Luijs Psihojos]] – "[[Līcis (filma)|Līcis]]" (''The Cove'') * '''2010:''' [[Čārlzs Fergusons]] – ''[[Inside Job]]'' * '''2011:''' [[Džeims Māršs]] – ''[[Project Nim]]'' * '''2012:''' [[Maliks Benžilols]] – "[[Meklējot mūziķa likteni]]" * '''2013:''' [[Džehāna Nujdžēma]] – ''[[The Square (2013. gada filma)|The Square]]'' * '''2014:''' [[Laura Poitresa]] – "[[Pilsonis četri]]" * '''2015:''' [[Metjū Heinemans]] – ''[[Cartel Land]]'' * '''2016:''' [[Ezra Edelmans]] – ''[[O.J.: Made in America]]'' * '''2017:''' [[Metjū Heinemans]] – ''[[City of Ghosts]]'' * '''2018:''' Tims Vārdls – ''[[Three Identical Strangers]]'' * '''2019:''' Stīvens Bognars un Džūlija Reičerta — ''[[American Factory]]'' {{div col end}} === Labākā debija spēlfilmas režijā === * '''2015:''' [[Alekss Gārlends]] — ''[[Ex Machina]]'' * '''2016:''' [[Gērts Deiviss]] — "[[Lauva (filma)|Lauva]]" * '''2017:''' [[Džordans Pīls]] — "[[Prom!]]" * '''2018:''' [[Bo Bērnems]] — ''[[Eighth Grade]]'' * '''2019:''' [[Alma Harele]] — ''[[Honey Boy]]'' * '''2020:''' [[Dariuss Mārders]] — ''[[Sound of Metal]]'' * '''2021:''' [[Megija Jillenhola]] — ''[[The Lost Daughter]]'' == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.dga.org}} {{en ikona}} {{apbalvojums-aizmetnis}} {{kino-aizmetnis}} [[Kategorija:Apbalvojumi kino]] 0tknluhoe0rghthahmrfgnridbyfwf6 3661406 3661405 2022-07-27T07:59:53Z Baisulis 11523 /* Labākā dokumentālās filmas režija */ : wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = Amerikas Režisoru ģildes balva | current_awards = | image = DGAAward.png | imagesize = | alt = Amerikas Režisoru ģildes balvas medaljona logo | caption = | description = par režiju kino un televīzijā | sponsor = | presenter = [[Amerikas Režisoru ģilde]] | host = | date = | location = | country = {{USA}} | reward = | year = 1938 | year2 = | holder = | website = http://www.dga.org | network = | runtime = | ratings = | producer = | director = | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = | main = | next = }} '''Amerikas Režisoru ģildes balva''' ({{val|en|Directors Guild of America Award}}) ir ikgadējs apbalvojums, ko pasniedz [[Amerikas Režisoru ģilde]]. Pirmā balva bija "Goda mūža locekļa" balva, ko pasniedza 1938. gadā [[Deivids Vorks Grifits|Deividam Vorkam Grifitam]]. == Kategorijas == === Pamatkategorijas === {{Columns-list|colwidth=40em| * "Labākā spēlfilmas režija", kopš 1948/49. gada * "Labākā dokumentālās filmas režija", kopš 1991. gada * "Labākā debija spēlfilmas režijā", kopš 2015. gada * "Labākā bērnu raidījuma režija", kopš 1996. gada * "Labākā komēdijseriāla režija", kopš 1971. gada * "Labākā reklāmas režija", kopš 1979. gada * "Labākā drāmas seriāla režija", kopš 1971. gada * "Labākā miniseriāla vai televīzijas filmas režija", kopš 1971. gada * "Labākā realitātes raidījuma režija", kopš 2005. gada * "Labākā regulārā televīzijas raidījuma režija", kopš 2013. gada * "Labākā speciālā televīzijas raidījuma režija", kopš 2013. gada }} === Speciālās balvas === {{Columns-list|colwidth=40em| * "Mūža ieguldījums spēlfilmu režijā", kopš 1952. gada (līdz 1999. gadam kā D.V. Grifita balva) * "Mūža ieguldījums televīzijas režijā", kopš 2014. gada * "Mūža ieguldījums ziņu raidījumu režijā", kopš 1995. gada * "Mūža ieguldījums sporta raidījumu režijā", kopš 1991. gada * "Goda mūža loceklis" * "[[Frenks Kapra|Frenka Kapras]] ieguldījuma balva", kopš 1979. gada * "Roberta Oldriha dienesta balva", kopš 1983. gada * [[Franklins Šafners|Franklina Šafnera]] ieguldījuma balva", kopš 1990. gada * "Prezidenta balva", kopš 1997. gada * "Daudzveidības balva", kopš 1996. gada }} === Iepriekšējās kategorijas === {{Columns-list|colwidth=40em| * "Aktualitāte", no 1977. līdz 1980. gadam * "Labākā dienas seriāla režija", no 1991. līdz 2012. gadam * "Dokumentālā filma / Aktualitāte", no 1982. līdz 1990. gadam * "Dokumentālā filma / Ziņas", no 1971. līdz 1981. gadam * "Dokumentālā televīzijas filma", no 1977. līdz 1981. gadam * "Dienas drāmas raidījums", no 1983. līdz 1994. gadam * "Zelta jubilejas speciālā balva", 1986. gadā * "Labākā muzikālā priekšnesuma režija", no 1971. līdz 2012. gadam * "Labākais televīzijas režisors", no 1971. līdz 1975. gadam * "Prestona Stērdžesa balva", 1990., 1991. un 1993. gadā * "Speciālie raidījumi / Televīzijas filmas / Aktualitātes", no 1976. līdz 1981. gadam * "Sports", no 1984. līdz 1990. gadam * "Televīzija", no 1953. līdz 1970. gadam }} == Uzvarētāji (pilnmetrāžas filmas) == === Mūža ieguldījuma balva === (iepriekš D. V. Grifita mūža ieguldījuma balva) {{div col|colwidth=30em}} * '''1953:''' [[Sesils Demills]] * '''1954:''' [[Džons Fords]] * '''1955:''' neapbalvoja * '''1956:''' [[Henrijs Kings]] * '''1957:''' [[Kings Vidors]] * '''1958:''' neapbalvoja * '''1959:''' [[Frenks Kapra]] * '''1960:''' [[Džordžs Stīvens]] * '''1961:''' [[Frenks Borzeigi]] * '''1962–1965:''' neapbalvoja * '''1966:''' [[Viljams Vailers]] * '''1967:''' neapbalvoja * '''1968:''' [[Alfreds Hičkoks]] * '''1969:''' neapbalvoja * '''1970:''' [[Freds Cinemans]] * '''1971–1972:''' neapbalvoja * '''1973:''' [[Viljams Velmens]] un [[Deivids Līns]] * '''1974–1980:''' neapbalvoja * '''1981:''' [[Džordžs Kjūkors]] * '''1982:''' [[Rūbens Māmūljāns]] * '''1983:''' [[Džons Hjūstons]] * '''1984:''' [[Orsons Velss]] * '''1985:''' [[Billijs Vailders]] * '''1986:''' [[Džozefs Mankevičs]] * '''1987:''' [[Elija Kazans]] * '''1988:''' [[Roberts Vaizs]] * '''1989:''' neapbalvoja * '''1990:''' [[Ingmars Bergmans]] * '''1991:''' neapbalvoja * '''1992:''' [[Akira Kurosava]] * '''1993:''' [[Sidnijs Lūmets]] * '''1994:''' [[Roberts Oltmens]] * '''1995:''' [[Džeimss Aivorijs]] * '''1996:''' [[Vudijs Allens]] * '''1997:''' [[Stenlijs Kubriks]] * '''1998:''' [[Frānsiss Fords Kopola]] * '''1999:''' neapbalvoja * '''2000:''' [[Stīvens Spīlbergs]] * '''2001:''' neapbalvoja * '''2002:''' [[Mārtins Skorsēze]] * '''2003:''' neapbalvoja * '''2004:''' [[Maiks Nikolss]] * '''2005:''' neapbalvoja * '''2006:''' [[Klints Īstvuds]] * '''2007–2009:''' neapbalvoja * '''2010:''' [[Normans Džuisons]] * '''2011:''' [[Alise Gi-Blašē]] * '''2012:''' [[Milošs Formans]] * '''2013–2015:''' neapbalvoja * '''2016:''' [[Ridlijs Skots]] {{div col end}} === Labākā spēlfilmas režija === {{div col|colwidth=30em}} * '''1948:''' [[Džozefs Mankevičs]] – "[[Vēstule trim sievām]]" (''A Letter to Three Wives'') '''¿''' * '''1949:''' [[Roberts Rosens]] – "[[Visi karaļa vīri (1949. gada filma)|Visi karaļa vīri]]" (''All the King's Men'') '''¿''' '''**''' * '''1950:''' [[Džozefs Mankevičs]] – "[[Viss par Ievu]]" '''†''' '''**''' * '''1951:''' [[Džordžs Stīvenss]] – ''[[A Place in the Sun]]'' '''†''' * '''1952:''' [[Džons Fords]] – ''[[The Quiet Man]]'' '''†''' * '''1953:''' [[Freds Cinemans]] – "[[No šejienes līdz bezgalībai]]" '''†''' '''**''' * '''1954:''' [[Elija Kazans]] – "[[Ostā]]" '''†''' '''**''' * '''1955:''' [[Delberts Mans]] – ''[[Marty]]'' '''†''' '''**''' * '''1956:''' [[Džordžs Stīvenss]] – ''[[Giant (1956. gada filma)|Giant]]'' '''†''' * '''1957:''' [[Deivids Līns]] – "[[Tilts pār Kvai upi]]" '''†''' '''**''' * '''1958:''' [[Vinsents Minelli]] – ''[[Gigi]]'' '''†''' '''**''' * '''1959:''' [[Viljams Vailers]] – "[[Ben-Hurs]]" '''†''' '''**''' * '''1960:''' [[Billijs Vailders]] – "[[Dzīvoklis (filma)|Dzīvoklis]]" '''†''' '''**''' * '''1961:''' [[Roberts Vaizs]] – "[[Vestsaidas stāsts (filma)|Vestsaidas stāsts]]" '''†''' '''**''' * '''1962:''' [[Deivids Līns]] – "[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]" '''†''' '''**''' * '''1963:''' [[Tonijs Ričardsons]] – "[[Toms Džonss (filma)|Toms Džonss]]" (''Tom Jones'') '''†''' '''**''' * '''1964:''' [[Džordžs Kjūkors]] – "[[Mana skaistā lēdija]]" (''My Fair Lady'') '''†''' '''**''' * '''1965:''' [[Roberts Vaizs]] – "[[Mūzikas skaņas]]" '''†''' '''**''' * '''1966:''' [[Freds Cinemans]] – ''[[A Man for All Seasons]]'' '''†''' '''**''' * '''1967:''' [[Maiks Nikolss]] – "[[Absolvents (filma)|Absolvents]]" '''†''' * '''1968:''' [[Entonijs Hārvijs]] – "[[Lauva ziemā]]" (''The Lion in Winter'') '''‡''' * '''1969:''' [[Džons Šlezingers]] – "[[Pusnakts kovbojs]]" '''†''' '''**''' * '''1970:''' [[Franklins Šafners]] – "[[Patons (filma)|Patons]]" '''†''' '''**''' * '''1971:''' [[Viljams Frīdkins]] – "[[Franču sakarnieks]]" '''†''' '''**''' * '''1972:''' [[Frānsiss Fords Kopola]] – "[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]" '''‡''' '''**''' * '''1973:''' [[Džordžs Rojs Hills]] – "[[Dzelonis (filma)|Dzelonis]]" (''The Sting'') '''†''' '''**''' * '''1974:''' [[Frānsiss Fords Kopola]] – "[[Krusttēvs 2]]" '''†''' '''**''' * '''1975:''' [[Milošs Formans]] – "[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]" '''†''' '''**''' * '''1976:''' [[Džons Evildsens]] – "[[Rokijs]]" '''†''' '''**''' * '''1977:''' [[Vudijs Allens]] – "[[Enija Hola]]" '''†''' '''**''' * '''1978:''' [[Maikls Čimino]] – "[[Briežu mednieks]]" '''†''' '''**''' * '''1979:''' [[Roberts Bentons]] – "[[Krāmers pret Krāmeri]]" '''†''' '''**''' * '''1980:''' [[Roberts Redfords]] – "[[Parastie cilvēki]]" (''Ordinary People'') '''†''' '''**''' * '''1981:''' [[Vorens Bītijs]] – "[[Sarkanie]]" (''Reds'') '''†''' * '''1982:''' [[Ričards Atenboro]] – "[[Gandijs (filma)|Gandijs]]" (''Gandhi'') '''†''' '''**''' * '''1983:''' [[Džeimss L. Brukss]] – "[[Maiguma valoda]]" '''†''' '''**''' * '''1984:''' [[Milošs Formans]] – "[[Amadejs]]" '''†''' '''**''' * '''1985:''' [[Stīvens Spīlbergs]] – "[[Purpura krāsa (filma)|Purpura krāsa]]" (''The Color Purple'') '''§''' * '''1986:''' [[Olivers Stouns]] – "[[Armijas vads]]" '''†''' '''**''' * '''1987:''' [[Bernardo Bertoluči]] – "[[Pēdējais imperators]]" (''The Last Emperor'') '''†''' '''**''' * '''1988:''' [[Berijs Levinsons]] – "[[Lietus cilvēks]]" '''†''' '''**''' * '''1989:''' [[Olivers Stouns]] – "[[Dzimis 4. jūlijā]]" (''Born on the Fourth of July'') '''†''' * '''1990:''' [[Kevins Kostners]] – "[[Dejas ar vilkiem]]" '''†''' '''**''' * '''1991:''' [[Džonatans Demijs]] – "[[Jēru klusēšana]]" '''†''' '''**''' * '''1992:''' [[Klints Īstvuds]] – "[[Nepiedots]]" '''†''' '''**''' * '''1993:''' [[Stīvens Spīlbergs]] – "[[Šindlera saraksts]]" '''†''' '''**''' * '''1994:''' [[Roberts Zemekis]] – "[[Forests Gamps]]" '''†''' '''**''' * '''1995:''' [[Rons Hauards]] – "[[Apollo 13 (filma)|Apollo 13]]" '''§''' * '''1996:''' [[Entonijs Mingella]] – "[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]" '''†''' '''**''' * '''1997:''' [[Džeimss Kemerons]] – "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" '''†''' '''**''' * '''1998:''' [[Stīvens Spīlbergs]] – "[[Glābjot ierindnieku Raienu]]" '''†''' * '''1999:''' [[Sems Mendess]] – "[[Amerikāņu skaistums]]" '''†''' '''**''' * '''2000:''' [[Ans Lī]] – "[[Tīģeris un drakons]]" (''Crouching Tiger, Hidden Dragon'') '''‡''' * '''2001:''' [[Rons Hauards]] – "[[Brīnišķais prāts]]" '''†''' '''**''' * '''2002:''' [[Robs Māršals]] – "[[Čikāga (filma)|Čikāga]]" '''‡''' '''**''' * '''2003:''' [[Pīters Džeksons]] – "[[Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās]]" '''†''' '''**''' * '''2004:''' [[Klints Īstvuds]] – "[[Miljons dolāru mazulīte]]" '''†''' '''**''' * '''2005:''' [[Ans Lī]] – "[[Kuprainais kalns]]" '''†''' * '''2006:''' [[Mārtins Skorsēze]] – "[[Atkritēji]]" '''†''' '''**''' * '''2007:''' [[Brāļi Koeni|Džoels un Ītans Koeni]] – "[[Kur sirmgalvjiem nav vietas]]" '''†''' '''**''' * '''2008:''' [[Denijs Boils]] – "[[Graustu miljonārs]]" '''†''' '''**''' * '''2009:''' [[Ketrina Bigelova]] – "[[Sapieris (filma)|Sapieris]]" '''†''' '''**''' * '''2010:''' [[Toms Hūpers]] – "[[Karaļa runa]]" '''†''' '''**''' * '''2011:''' [[Mišels Hazanavičs]] – "[[Mākslinieks (filma)|Mākslinieks]]" '''†''' '''**''' * '''2012:''' [[Bens Afleks]] – "[[Argo (filma)|Argo]]" '''§''' '''**''' * '''2013:''' [[Alfonso Kuarons]] – "[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]" '''†''' * '''2014:''' [[Alehandro Gonsaless Injaritu]] – "[[Putncilvēks]]" '''†''' '''**''' * '''2015:''' [[Alehandro Gonsaless Injaritu]] – "[[Cilvēks, kurš izdzīvoja]]" '''†''' * '''2016:''' [[Damjēns Šazels]] – "[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]" '''†''' * '''2017:''' [[Giljermo del Toro]] – "[[Ūdens forma]]" '''†''' '''**''' * '''2018:''' [[Alfonso Kuarons]] — "[[Roma (2018. gada filma)|Roma]]" '''†''' * '''2019:''' [[Sems Mendess]] — "[[1917 (filma)|1917]]" '''‡''' * '''2020:''' [[Hloja Žao]] — "[[Klejotāju zeme]]" '''†''' '''**''' {{div col end}} # '''†''' – režisors ieguva arī [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]]. # '''‡''' – režisors neieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu. # '''§''' – režisors tajā gadā netika nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai. # '''**''' - režisors un filma ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu. # '''¿''' – Amerikas Režisoru ģilde izmantoja ārpus kalendāro gadu šai balvai. Abas filmas nominēja [[22. Kinoakadēmijas balva]]i 1949. gadā un abi režisori nominēti kategorijā "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]"; balvu ieguva [[Džozefs Mankevičs]]. ''[[All the King's Men]]'' ieguva balvu kategorijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labāka filma]]"; [[Roberts Rosens|Rosenam]] balvu piešķīra tikai pēc "Oskara" ceremonijas. (Sākot ar 1952. gadu, balvas vienmēr tiek pasniegtas pirms "Oskara" ceremonijas.) === Labākā dokumentālās filmas režija === {{div col|colwidth=30em}} * '''1991:''' [[Barbara Kople]] — ''[[American Dream]]'' * '''1992:''' [[Džo Berlingers]] un [[Brūss Sinofskijs]] — ''[[Brother's Keeper]]'' * '''1993:''' [[Terijs Cvigofs]] — ''[[Crumb]]'' * '''1994:''' [[Stīvs Džeimss]] — ''[[Hoop Dreams]]'' * '''1995:''' neapbalvoja * '''1996:''' [[Als Pačīno]] — ''[[Looking for Richard]]'' * '''1997:''' Maikls Uiss un Leksija Lovela — ''Riding the Rails'' * '''1998:''' Džerijs Blumentāls, Pīters Gilberts un Gordons Kvins — ''Vietnam, Long Time Coming'' * '''1999:''' [[Nanete Bērsteina]] un [[Brets Morgens]] — ''On the Ropes'' * '''2000:''' [[Čaks Breivermens]] — ''High School Boot Camp'' * '''2001:''' Krisa Hedžedusa un [[Džehāna Nujdžēma]] — ''[[Startup.com]]'' * '''2002:''' Taša Oldema — ''The Smith Family'' * '''2003:''' [[Nataniels Kāns]] — ''[[My Architect]]'' * '''2004:''' [[Bjambasurena Dava]] un Luidži Falorni — ''[[The Story of the Weeping Camel]]'' * '''2005:''' [[Verners Hercogs]] — ''[[Grizzly Man]]'' * '''2006:''' [[Arūns Matelis]] — ''[[Prieš parskrendant į žemę|Before Flying Back to Earth]]'' * '''2007:''' Asgers Lets — ''Ghosts of Cité Soleil'' * '''2008:''' [[Ari Folmans]] — "[[Valsis ar Baširu]]" * '''2009:''' [[Luijs Psihojos]] — "[[Līcis (filma)|Līcis]]" (''The Cove'') * '''2010:''' [[Čārlzs Fergusons]] — ''[[Inside Job]]'' * '''2011:''' [[Džeims Māršs]] — ''[[Project Nim]]'' * '''2012:''' [[Maliks Benžilols]] — "[[Meklējot mūziķa likteni]]" * '''2013:''' [[Džehāna Nujdžēma]] — ''[[The Square (2013. gada filma)|The Square]]'' * '''2014:''' [[Laura Poitresa]] — "[[Pilsonis četri]]" * '''2015:''' [[Metjū Heinemans]] — ''[[Cartel Land]]'' * '''2016:''' [[Ezra Edelmans]] — ''[[O.J.: Made in America]]'' * '''2017:''' [[Metjū Heinemans]] — ''[[City of Ghosts]]'' * '''2018:''' Tims Vārdls — ''[[Three Identical Strangers]]'' * '''2019:''' Stīvens Bognars un Džūlija Reičerta — ''[[American Factory]]'' * '''2020:''' Maikls Dveks un Gregorijs Kēršovs – ''The Truffle Hunters'' * '''2021:''' Stenlijs Nelsons jaunākais — ''[[Attica]]'' {{div col end}} === Labākā debija spēlfilmas režijā === * '''2015:''' [[Alekss Gārlends]] — ''[[Ex Machina]]'' * '''2016:''' [[Gērts Deiviss]] — "[[Lauva (filma)|Lauva]]" * '''2017:''' [[Džordans Pīls]] — "[[Prom!]]" * '''2018:''' [[Bo Bērnems]] — ''[[Eighth Grade]]'' * '''2019:''' [[Alma Harele]] — ''[[Honey Boy]]'' * '''2020:''' [[Dariuss Mārders]] — ''[[Sound of Metal]]'' * '''2021:''' [[Megija Jillenhola]] — ''[[The Lost Daughter]]'' == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.dga.org}} {{en ikona}} {{apbalvojums-aizmetnis}} {{kino-aizmetnis}} [[Kategorija:Apbalvojumi kino]] mv60e7tjo0mgcbwd2ofjf2754cze0tz 3661417 3661406 2022-07-27T08:01:29Z Baisulis 11523 /* Labākā spēlfilmas režija */ : wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = Amerikas Režisoru ģildes balva | current_awards = | image = DGAAward.png | imagesize = | alt = Amerikas Režisoru ģildes balvas medaljona logo | caption = | description = par režiju kino un televīzijā | sponsor = | presenter = [[Amerikas Režisoru ģilde]] | host = | date = | location = | country = {{USA}} | reward = | year = 1938 | year2 = | holder = | website = http://www.dga.org | network = | runtime = | ratings = | producer = | director = | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = | main = | next = }} '''Amerikas Režisoru ģildes balva''' ({{val|en|Directors Guild of America Award}}) ir ikgadējs apbalvojums, ko pasniedz [[Amerikas Režisoru ģilde]]. Pirmā balva bija "Goda mūža locekļa" balva, ko pasniedza 1938. gadā [[Deivids Vorks Grifits|Deividam Vorkam Grifitam]]. == Kategorijas == === Pamatkategorijas === {{Columns-list|colwidth=40em| * "Labākā spēlfilmas režija", kopš 1948/49. gada * "Labākā dokumentālās filmas režija", kopš 1991. gada * "Labākā debija spēlfilmas režijā", kopš 2015. gada * "Labākā bērnu raidījuma režija", kopš 1996. gada * "Labākā komēdijseriāla režija", kopš 1971. gada * "Labākā reklāmas režija", kopš 1979. gada * "Labākā drāmas seriāla režija", kopš 1971. gada * "Labākā miniseriāla vai televīzijas filmas režija", kopš 1971. gada * "Labākā realitātes raidījuma režija", kopš 2005. gada * "Labākā regulārā televīzijas raidījuma režija", kopš 2013. gada * "Labākā speciālā televīzijas raidījuma režija", kopš 2013. gada }} === Speciālās balvas === {{Columns-list|colwidth=40em| * "Mūža ieguldījums spēlfilmu režijā", kopš 1952. gada (līdz 1999. gadam kā D.V. Grifita balva) * "Mūža ieguldījums televīzijas režijā", kopš 2014. gada * "Mūža ieguldījums ziņu raidījumu režijā", kopš 1995. gada * "Mūža ieguldījums sporta raidījumu režijā", kopš 1991. gada * "Goda mūža loceklis" * "[[Frenks Kapra|Frenka Kapras]] ieguldījuma balva", kopš 1979. gada * "Roberta Oldriha dienesta balva", kopš 1983. gada * [[Franklins Šafners|Franklina Šafnera]] ieguldījuma balva", kopš 1990. gada * "Prezidenta balva", kopš 1997. gada * "Daudzveidības balva", kopš 1996. gada }} === Iepriekšējās kategorijas === {{Columns-list|colwidth=40em| * "Aktualitāte", no 1977. līdz 1980. gadam * "Labākā dienas seriāla režija", no 1991. līdz 2012. gadam * "Dokumentālā filma / Aktualitāte", no 1982. līdz 1990. gadam * "Dokumentālā filma / Ziņas", no 1971. līdz 1981. gadam * "Dokumentālā televīzijas filma", no 1977. līdz 1981. gadam * "Dienas drāmas raidījums", no 1983. līdz 1994. gadam * "Zelta jubilejas speciālā balva", 1986. gadā * "Labākā muzikālā priekšnesuma režija", no 1971. līdz 2012. gadam * "Labākais televīzijas režisors", no 1971. līdz 1975. gadam * "Prestona Stērdžesa balva", 1990., 1991. un 1993. gadā * "Speciālie raidījumi / Televīzijas filmas / Aktualitātes", no 1976. līdz 1981. gadam * "Sports", no 1984. līdz 1990. gadam * "Televīzija", no 1953. līdz 1970. gadam }} == Uzvarētāji (pilnmetrāžas filmas) == === Mūža ieguldījuma balva === (iepriekš D. V. Grifita mūža ieguldījuma balva) {{div col|colwidth=30em}} * '''1953:''' [[Sesils Demills]] * '''1954:''' [[Džons Fords]] * '''1955:''' neapbalvoja * '''1956:''' [[Henrijs Kings]] * '''1957:''' [[Kings Vidors]] * '''1958:''' neapbalvoja * '''1959:''' [[Frenks Kapra]] * '''1960:''' [[Džordžs Stīvens]] * '''1961:''' [[Frenks Borzeigi]] * '''1962–1965:''' neapbalvoja * '''1966:''' [[Viljams Vailers]] * '''1967:''' neapbalvoja * '''1968:''' [[Alfreds Hičkoks]] * '''1969:''' neapbalvoja * '''1970:''' [[Freds Cinemans]] * '''1971–1972:''' neapbalvoja * '''1973:''' [[Viljams Velmens]] un [[Deivids Līns]] * '''1974–1980:''' neapbalvoja * '''1981:''' [[Džordžs Kjūkors]] * '''1982:''' [[Rūbens Māmūljāns]] * '''1983:''' [[Džons Hjūstons]] * '''1984:''' [[Orsons Velss]] * '''1985:''' [[Billijs Vailders]] * '''1986:''' [[Džozefs Mankevičs]] * '''1987:''' [[Elija Kazans]] * '''1988:''' [[Roberts Vaizs]] * '''1989:''' neapbalvoja * '''1990:''' [[Ingmars Bergmans]] * '''1991:''' neapbalvoja * '''1992:''' [[Akira Kurosava]] * '''1993:''' [[Sidnijs Lūmets]] * '''1994:''' [[Roberts Oltmens]] * '''1995:''' [[Džeimss Aivorijs]] * '''1996:''' [[Vudijs Allens]] * '''1997:''' [[Stenlijs Kubriks]] * '''1998:''' [[Frānsiss Fords Kopola]] * '''1999:''' neapbalvoja * '''2000:''' [[Stīvens Spīlbergs]] * '''2001:''' neapbalvoja * '''2002:''' [[Mārtins Skorsēze]] * '''2003:''' neapbalvoja * '''2004:''' [[Maiks Nikolss]] * '''2005:''' neapbalvoja * '''2006:''' [[Klints Īstvuds]] * '''2007–2009:''' neapbalvoja * '''2010:''' [[Normans Džuisons]] * '''2011:''' [[Alise Gi-Blašē]] * '''2012:''' [[Milošs Formans]] * '''2013–2015:''' neapbalvoja * '''2016:''' [[Ridlijs Skots]] {{div col end}} === Labākā spēlfilmas režija === {{div col|colwidth=30em}} * '''1948:''' [[Džozefs Mankevičs]] – "[[Vēstule trim sievām]]" (''A Letter to Three Wives'') '''¿''' * '''1949:''' [[Roberts Rosens]] – "[[Visi karaļa vīri (1949. gada filma)|Visi karaļa vīri]]" (''All the King's Men'') '''¿''' '''**''' * '''1950:''' [[Džozefs Mankevičs]] – "[[Viss par Ievu]]" '''†''' '''**''' * '''1951:''' [[Džordžs Stīvenss]] – ''[[A Place in the Sun]]'' '''†''' * '''1952:''' [[Džons Fords]] – ''[[The Quiet Man]]'' '''†''' * '''1953:''' [[Freds Cinemans]] – "[[No šejienes līdz bezgalībai]]" '''†''' '''**''' * '''1954:''' [[Elija Kazans]] – "[[Ostā]]" '''†''' '''**''' * '''1955:''' [[Delberts Mans]] – ''[[Marty]]'' '''†''' '''**''' * '''1956:''' [[Džordžs Stīvenss]] – ''[[Giant (1956. gada filma)|Giant]]'' '''†''' * '''1957:''' [[Deivids Līns]] – "[[Tilts pār Kvai upi]]" '''†''' '''**''' * '''1958:''' [[Vinsents Minelli]] – ''[[Gigi]]'' '''†''' '''**''' * '''1959:''' [[Viljams Vailers]] – "[[Ben-Hurs]]" '''†''' '''**''' * '''1960:''' [[Billijs Vailders]] – "[[Dzīvoklis (filma)|Dzīvoklis]]" '''†''' '''**''' * '''1961:''' [[Roberts Vaizs]] – "[[Vestsaidas stāsts (filma)|Vestsaidas stāsts]]" '''†''' '''**''' * '''1962:''' [[Deivids Līns]] – "[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]" '''†''' '''**''' * '''1963:''' [[Tonijs Ričardsons]] – "[[Toms Džonss (filma)|Toms Džonss]]" (''Tom Jones'') '''†''' '''**''' * '''1964:''' [[Džordžs Kjūkors]] – "[[Mana skaistā lēdija]]" (''My Fair Lady'') '''†''' '''**''' * '''1965:''' [[Roberts Vaizs]] – "[[Mūzikas skaņas]]" '''†''' '''**''' * '''1966:''' [[Freds Cinemans]] – ''[[A Man for All Seasons]]'' '''†''' '''**''' * '''1967:''' [[Maiks Nikolss]] – "[[Absolvents (filma)|Absolvents]]" '''†''' * '''1968:''' [[Entonijs Hārvijs]] – "[[Lauva ziemā]]" (''The Lion in Winter'') '''‡''' * '''1969:''' [[Džons Šlezingers]] – "[[Pusnakts kovbojs]]" '''†''' '''**''' * '''1970:''' [[Franklins Šafners]] – "[[Patons (filma)|Patons]]" '''†''' '''**''' * '''1971:''' [[Viljams Frīdkins]] – "[[Franču sakarnieks]]" '''†''' '''**''' * '''1972:''' [[Frānsiss Fords Kopola]] – "[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]" '''‡''' '''**''' * '''1973:''' [[Džordžs Rojs Hills]] – "[[Dzelonis (filma)|Dzelonis]]" (''The Sting'') '''†''' '''**''' * '''1974:''' [[Frānsiss Fords Kopola]] – "[[Krusttēvs 2]]" '''†''' '''**''' * '''1975:''' [[Milošs Formans]] – "[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]" '''†''' '''**''' * '''1976:''' [[Džons Evildsens]] – "[[Rokijs]]" '''†''' '''**''' * '''1977:''' [[Vudijs Allens]] – "[[Enija Hola]]" '''†''' '''**''' * '''1978:''' [[Maikls Čimino]] – "[[Briežu mednieks]]" '''†''' '''**''' * '''1979:''' [[Roberts Bentons]] – "[[Krāmers pret Krāmeri]]" '''†''' '''**''' * '''1980:''' [[Roberts Redfords]] – "[[Parastie cilvēki]]" (''Ordinary People'') '''†''' '''**''' * '''1981:''' [[Vorens Bītijs]] – "[[Sarkanie]]" (''Reds'') '''†''' * '''1982:''' [[Ričards Atenboro]] – "[[Gandijs (filma)|Gandijs]]" (''Gandhi'') '''†''' '''**''' * '''1983:''' [[Džeimss L. Brukss]] – "[[Maiguma valoda]]" '''†''' '''**''' * '''1984:''' [[Milošs Formans]] – "[[Amadejs]]" '''†''' '''**''' * '''1985:''' [[Stīvens Spīlbergs]] – "[[Purpura krāsa (filma)|Purpura krāsa]]" (''The Color Purple'') '''§''' * '''1986:''' [[Olivers Stouns]] – "[[Armijas vads]]" '''†''' '''**''' * '''1987:''' [[Bernardo Bertoluči]] – "[[Pēdējais imperators]]" (''The Last Emperor'') '''†''' '''**''' * '''1988:''' [[Berijs Levinsons]] – "[[Lietus cilvēks]]" '''†''' '''**''' * '''1989:''' [[Olivers Stouns]] – "[[Dzimis 4. jūlijā]]" (''Born on the Fourth of July'') '''†''' * '''1990:''' [[Kevins Kostners]] – "[[Dejas ar vilkiem]]" '''†''' '''**''' * '''1991:''' [[Džonatans Demijs]] – "[[Jēru klusēšana]]" '''†''' '''**''' * '''1992:''' [[Klints Īstvuds]] – "[[Nepiedots]]" '''†''' '''**''' * '''1993:''' [[Stīvens Spīlbergs]] – "[[Šindlera saraksts]]" '''†''' '''**''' * '''1994:''' [[Roberts Zemekis]] – "[[Forests Gamps]]" '''†''' '''**''' * '''1995:''' [[Rons Hauards]] – "[[Apollo 13 (filma)|Apollo 13]]" '''§''' * '''1996:''' [[Entonijs Mingella]] – "[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]" '''†''' '''**''' * '''1997:''' [[Džeimss Kemerons]] – "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" '''†''' '''**''' * '''1998:''' [[Stīvens Spīlbergs]] – "[[Glābjot ierindnieku Raienu]]" '''†''' * '''1999:''' [[Sems Mendess]] – "[[Amerikāņu skaistums]]" '''†''' '''**''' * '''2000:''' [[Ans Lī]] – "[[Tīģeris un drakons]]" (''Crouching Tiger, Hidden Dragon'') '''‡''' * '''2001:''' [[Rons Hauards]] – "[[Brīnišķais prāts]]" '''†''' '''**''' * '''2002:''' [[Robs Māršals]] – "[[Čikāga (filma)|Čikāga]]" '''‡''' '''**''' * '''2003:''' [[Pīters Džeksons]] – "[[Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās]]" '''†''' '''**''' * '''2004:''' [[Klints Īstvuds]] – "[[Miljons dolāru mazulīte]]" '''†''' '''**''' * '''2005:''' [[Ans Lī]] – "[[Kuprainais kalns]]" '''†''' * '''2006:''' [[Mārtins Skorsēze]] – "[[Atkritēji]]" '''†''' '''**''' * '''2007:''' [[Brāļi Koeni|Džoels un Ītans Koeni]] – "[[Kur sirmgalvjiem nav vietas]]" '''†''' '''**''' * '''2008:''' [[Denijs Boils]] – "[[Graustu miljonārs]]" '''†''' '''**''' * '''2009:''' [[Ketrina Bigelova]] – "[[Sapieris (filma)|Sapieris]]" '''†''' '''**''' * '''2010:''' [[Toms Hūpers]] – "[[Karaļa runa]]" '''†''' '''**''' * '''2011:''' [[Mišels Hazanavičs]] – "[[Mākslinieks (filma)|Mākslinieks]]" '''†''' '''**''' * '''2012:''' [[Bens Afleks]] – "[[Argo (filma)|Argo]]" '''§''' '''**''' * '''2013:''' [[Alfonso Kuarons]] – "[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]" '''†''' * '''2014:''' [[Alehandro Gonsaless Injaritu]] – "[[Putncilvēks]]" '''†''' '''**''' * '''2015:''' [[Alehandro Gonsaless Injaritu]] – "[[Cilvēks, kurš izdzīvoja]]" '''†''' * '''2016:''' [[Damjēns Šazels]] – "[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]" '''†''' * '''2017:''' [[Giljermo del Toro]] – "[[Ūdens forma]]" '''†''' '''**''' * '''2018:''' [[Alfonso Kuarons]] — "[[Roma (2018. gada filma)|Roma]]" '''†''' * '''2019:''' [[Sems Mendess]] — "[[1917 (filma)|1917]]" '''‡''' * '''2020:''' [[Hloja Žao]] — "[[Klejotāju zeme]]" '''†''' '''**''' * '''2021:''' [[Džeina Kempione]] - ''[[The Power of the Dog]]'' '''†''' {{div col end}} # '''†''' – režisors ieguva arī [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]]. # '''‡''' – režisors neieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu. # '''§''' – režisors tajā gadā netika nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai. # '''**''' - režisors un filma ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu. # '''¿''' – Amerikas Režisoru ģilde izmantoja ārpus kalendāro gadu šai balvai. Abas filmas nominēja [[22. Kinoakadēmijas balva]]i 1949. gadā un abi režisori nominēti kategorijā "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]"; balvu ieguva [[Džozefs Mankevičs]]. ''[[All the King's Men]]'' ieguva balvu kategorijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labāka filma]]"; [[Roberts Rosens|Rosenam]] balvu piešķīra tikai pēc "Oskara" ceremonijas. (Sākot ar 1952. gadu, balvas vienmēr tiek pasniegtas pirms "Oskara" ceremonijas.) === Labākā dokumentālās filmas režija === {{div col|colwidth=30em}} * '''1991:''' [[Barbara Kople]] — ''[[American Dream]]'' * '''1992:''' [[Džo Berlingers]] un [[Brūss Sinofskijs]] — ''[[Brother's Keeper]]'' * '''1993:''' [[Terijs Cvigofs]] — ''[[Crumb]]'' * '''1994:''' [[Stīvs Džeimss]] — ''[[Hoop Dreams]]'' * '''1995:''' neapbalvoja * '''1996:''' [[Als Pačīno]] — ''[[Looking for Richard]]'' * '''1997:''' Maikls Uiss un Leksija Lovela — ''Riding the Rails'' * '''1998:''' Džerijs Blumentāls, Pīters Gilberts un Gordons Kvins — ''Vietnam, Long Time Coming'' * '''1999:''' [[Nanete Bērsteina]] un [[Brets Morgens]] — ''On the Ropes'' * '''2000:''' [[Čaks Breivermens]] — ''High School Boot Camp'' * '''2001:''' Krisa Hedžedusa un [[Džehāna Nujdžēma]] — ''[[Startup.com]]'' * '''2002:''' Taša Oldema — ''The Smith Family'' * '''2003:''' [[Nataniels Kāns]] — ''[[My Architect]]'' * '''2004:''' [[Bjambasurena Dava]] un Luidži Falorni — ''[[The Story of the Weeping Camel]]'' * '''2005:''' [[Verners Hercogs]] — ''[[Grizzly Man]]'' * '''2006:''' [[Arūns Matelis]] — ''[[Prieš parskrendant į žemę|Before Flying Back to Earth]]'' * '''2007:''' Asgers Lets — ''Ghosts of Cité Soleil'' * '''2008:''' [[Ari Folmans]] — "[[Valsis ar Baširu]]" * '''2009:''' [[Luijs Psihojos]] — "[[Līcis (filma)|Līcis]]" (''The Cove'') * '''2010:''' [[Čārlzs Fergusons]] — ''[[Inside Job]]'' * '''2011:''' [[Džeims Māršs]] — ''[[Project Nim]]'' * '''2012:''' [[Maliks Benžilols]] — "[[Meklējot mūziķa likteni]]" * '''2013:''' [[Džehāna Nujdžēma]] — ''[[The Square (2013. gada filma)|The Square]]'' * '''2014:''' [[Laura Poitresa]] — "[[Pilsonis četri]]" * '''2015:''' [[Metjū Heinemans]] — ''[[Cartel Land]]'' * '''2016:''' [[Ezra Edelmans]] — ''[[O.J.: Made in America]]'' * '''2017:''' [[Metjū Heinemans]] — ''[[City of Ghosts]]'' * '''2018:''' Tims Vārdls — ''[[Three Identical Strangers]]'' * '''2019:''' Stīvens Bognars un Džūlija Reičerta — ''[[American Factory]]'' * '''2020:''' Maikls Dveks un Gregorijs Kēršovs – ''The Truffle Hunters'' * '''2021:''' Stenlijs Nelsons jaunākais — ''[[Attica]]'' {{div col end}} === Labākā debija spēlfilmas režijā === * '''2015:''' [[Alekss Gārlends]] — ''[[Ex Machina]]'' * '''2016:''' [[Gērts Deiviss]] — "[[Lauva (filma)|Lauva]]" * '''2017:''' [[Džordans Pīls]] — "[[Prom!]]" * '''2018:''' [[Bo Bērnems]] — ''[[Eighth Grade]]'' * '''2019:''' [[Alma Harele]] — ''[[Honey Boy]]'' * '''2020:''' [[Dariuss Mārders]] — ''[[Sound of Metal]]'' * '''2021:''' [[Megija Jillenhola]] — ''[[The Lost Daughter]]'' == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.dga.org}} {{en ikona}} {{apbalvojums-aizmetnis}} {{kino-aizmetnis}} [[Kategorija:Apbalvojumi kino]] t6z2agk1mn5rcfb9q1p8syucdeadc45 3661428 3661417 2022-07-27T08:07:11Z Baisulis 11523 /* Mūža ieguldījuma balva */ : wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = Amerikas Režisoru ģildes balva | current_awards = | image = DGAAward.png | imagesize = | alt = Amerikas Režisoru ģildes balvas medaljona logo | caption = | description = par režiju kino un televīzijā | sponsor = | presenter = [[Amerikas Režisoru ģilde]] | host = | date = | location = | country = {{USA}} | reward = | year = 1938 | year2 = | holder = | website = http://www.dga.org | network = | runtime = | ratings = | producer = | director = | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = | main = | next = }} '''Amerikas Režisoru ģildes balva''' ({{val|en|Directors Guild of America Award}}) ir ikgadējs apbalvojums, ko pasniedz [[Amerikas Režisoru ģilde]]. Pirmā balva bija "Goda mūža locekļa" balva, ko pasniedza 1938. gadā [[Deivids Vorks Grifits|Deividam Vorkam Grifitam]]. == Kategorijas == === Pamatkategorijas === {{Columns-list|colwidth=40em| * "Labākā spēlfilmas režija", kopš 1948/49. gada * "Labākā dokumentālās filmas režija", kopš 1991. gada * "Labākā debija spēlfilmas režijā", kopš 2015. gada * "Labākā bērnu raidījuma režija", kopš 1996. gada * "Labākā komēdijseriāla režija", kopš 1971. gada * "Labākā reklāmas režija", kopš 1979. gada * "Labākā drāmas seriāla režija", kopš 1971. gada * "Labākā miniseriāla vai televīzijas filmas režija", kopš 1971. gada * "Labākā realitātes raidījuma režija", kopš 2005. gada * "Labākā regulārā televīzijas raidījuma režija", kopš 2013. gada * "Labākā speciālā televīzijas raidījuma režija", kopš 2013. gada }} === Speciālās balvas === {{Columns-list|colwidth=40em| * "Mūža ieguldījums spēlfilmu režijā", kopš 1952. gada (līdz 1999. gadam kā D.V. Grifita balva) * "Mūža ieguldījums televīzijas režijā", kopš 2014. gada * "Mūža ieguldījums ziņu raidījumu režijā", kopš 1995. gada * "Mūža ieguldījums sporta raidījumu režijā", kopš 1991. gada * "Goda mūža loceklis" * "[[Frenks Kapra|Frenka Kapras]] ieguldījuma balva", kopš 1979. gada * "Roberta Oldriha dienesta balva", kopš 1983. gada * [[Franklins Šafners|Franklina Šafnera]] ieguldījuma balva", kopš 1990. gada * "Prezidenta balva", kopš 1997. gada * "Daudzveidības balva", kopš 1996. gada }} === Iepriekšējās kategorijas === {{Columns-list|colwidth=40em| * "Aktualitāte", no 1977. līdz 1980. gadam * "Labākā dienas seriāla režija", no 1991. līdz 2012. gadam * "Dokumentālā filma / Aktualitāte", no 1982. līdz 1990. gadam * "Dokumentālā filma / Ziņas", no 1971. līdz 1981. gadam * "Dokumentālā televīzijas filma", no 1977. līdz 1981. gadam * "Dienas drāmas raidījums", no 1983. līdz 1994. gadam * "Zelta jubilejas speciālā balva", 1986. gadā * "Labākā muzikālā priekšnesuma režija", no 1971. līdz 2012. gadam * "Labākais televīzijas režisors", no 1971. līdz 1975. gadam * "Prestona Stērdžesa balva", 1990., 1991. un 1993. gadā * "Speciālie raidījumi / Televīzijas filmas / Aktualitātes", no 1976. līdz 1981. gadam * "Sports", no 1984. līdz 1990. gadam * "Televīzija", no 1953. līdz 1970. gadam }} == Uzvarētāji (pilnmetrāžas filmas) == === Mūža ieguldījuma balva === (iepriekš D. V. Grifita mūža ieguldījuma balva) {{div col|colwidth=30em}} * '''1953:''' [[Sesils Demills]] * '''1954:''' [[Džons Fords]] * '''1955:''' neapbalvoja * '''1956:''' [[Henrijs Kings]] * '''1957:''' [[Kings Vidors]] * '''1958:''' neapbalvoja * '''1959:''' [[Frenks Kapra]] * '''1960:''' [[Džordžs Stīvens]] * '''1961:''' [[Frenks Borzeigi]] * '''1962–1965:''' neapbalvoja * '''1966:''' [[Viljams Vailers]] * '''1967:''' neapbalvoja * '''1968:''' [[Alfreds Hičkoks]] * '''1969:''' neapbalvoja * '''1970:''' [[Freds Cinemans]] * '''1971–1972:''' neapbalvoja * '''1973:''' [[Viljams Velmens]] un [[Deivids Līns]] * '''1974–1980:''' neapbalvoja * '''1981:''' [[Džordžs Kjūkors]] * '''1982:''' [[Rūbens Māmūljāns]] * '''1983:''' [[Džons Hjūstons]] * '''1984:''' [[Orsons Velss]] * '''1985:''' [[Billijs Vailders]] * '''1986:''' [[Džozefs Mankevičs]] * '''1987:''' [[Elija Kazans]] * '''1988:''' [[Roberts Vaizs]] * '''1989:''' neapbalvoja * '''1990:''' [[Ingmars Bergmans]] * '''1991:''' neapbalvoja * '''1992:''' [[Akira Kurosava]] * '''1993:''' [[Sidnijs Lūmets]] * '''1994:''' [[Roberts Oltmens]] * '''1995:''' [[Džeimss Aivorijs]] * '''1996:''' [[Vudijs Allens]] * '''1997:''' [[Stenlijs Kubriks]] * '''1998:''' [[Frānsiss Fords Kopola]] * '''1999:''' neapbalvoja * '''2000:''' [[Stīvens Spīlbergs]] * '''2001:''' neapbalvoja * '''2002:''' [[Mārtins Skorsēze]] * '''2003:''' neapbalvoja * '''2004:''' [[Maiks Nikolss]] * '''2005:''' neapbalvoja * '''2006:''' [[Klints Īstvuds]] * '''2007–2009:''' neapbalvoja * '''2010:''' [[Normans Džuisons]] * '''2011:''' [[Alise Gi-Blašē]] * '''2012:''' [[Milošs Formans]] * '''2013–2015:''' neapbalvoja * '''2016:''' [[Ridlijs Skots]] * '''2017–2020:''' neapbalvoja * '''2021:''' [[Spaiks Lī]] {{div col end}} === Labākā spēlfilmas režija === {{div col|colwidth=30em}} * '''1948:''' [[Džozefs Mankevičs]] – "[[Vēstule trim sievām]]" (''A Letter to Three Wives'') '''¿''' * '''1949:''' [[Roberts Rosens]] – "[[Visi karaļa vīri (1949. gada filma)|Visi karaļa vīri]]" (''All the King's Men'') '''¿''' '''**''' * '''1950:''' [[Džozefs Mankevičs]] – "[[Viss par Ievu]]" '''†''' '''**''' * '''1951:''' [[Džordžs Stīvenss]] – ''[[A Place in the Sun]]'' '''†''' * '''1952:''' [[Džons Fords]] – ''[[The Quiet Man]]'' '''†''' * '''1953:''' [[Freds Cinemans]] – "[[No šejienes līdz bezgalībai]]" '''†''' '''**''' * '''1954:''' [[Elija Kazans]] – "[[Ostā]]" '''†''' '''**''' * '''1955:''' [[Delberts Mans]] – ''[[Marty]]'' '''†''' '''**''' * '''1956:''' [[Džordžs Stīvenss]] – ''[[Giant (1956. gada filma)|Giant]]'' '''†''' * '''1957:''' [[Deivids Līns]] – "[[Tilts pār Kvai upi]]" '''†''' '''**''' * '''1958:''' [[Vinsents Minelli]] – ''[[Gigi]]'' '''†''' '''**''' * '''1959:''' [[Viljams Vailers]] – "[[Ben-Hurs]]" '''†''' '''**''' * '''1960:''' [[Billijs Vailders]] – "[[Dzīvoklis (filma)|Dzīvoklis]]" '''†''' '''**''' * '''1961:''' [[Roberts Vaizs]] – "[[Vestsaidas stāsts (filma)|Vestsaidas stāsts]]" '''†''' '''**''' * '''1962:''' [[Deivids Līns]] – "[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]" '''†''' '''**''' * '''1963:''' [[Tonijs Ričardsons]] – "[[Toms Džonss (filma)|Toms Džonss]]" (''Tom Jones'') '''†''' '''**''' * '''1964:''' [[Džordžs Kjūkors]] – "[[Mana skaistā lēdija]]" (''My Fair Lady'') '''†''' '''**''' * '''1965:''' [[Roberts Vaizs]] – "[[Mūzikas skaņas]]" '''†''' '''**''' * '''1966:''' [[Freds Cinemans]] – ''[[A Man for All Seasons]]'' '''†''' '''**''' * '''1967:''' [[Maiks Nikolss]] – "[[Absolvents (filma)|Absolvents]]" '''†''' * '''1968:''' [[Entonijs Hārvijs]] – "[[Lauva ziemā]]" (''The Lion in Winter'') '''‡''' * '''1969:''' [[Džons Šlezingers]] – "[[Pusnakts kovbojs]]" '''†''' '''**''' * '''1970:''' [[Franklins Šafners]] – "[[Patons (filma)|Patons]]" '''†''' '''**''' * '''1971:''' [[Viljams Frīdkins]] – "[[Franču sakarnieks]]" '''†''' '''**''' * '''1972:''' [[Frānsiss Fords Kopola]] – "[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]" '''‡''' '''**''' * '''1973:''' [[Džordžs Rojs Hills]] – "[[Dzelonis (filma)|Dzelonis]]" (''The Sting'') '''†''' '''**''' * '''1974:''' [[Frānsiss Fords Kopola]] – "[[Krusttēvs 2]]" '''†''' '''**''' * '''1975:''' [[Milošs Formans]] – "[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]" '''†''' '''**''' * '''1976:''' [[Džons Evildsens]] – "[[Rokijs]]" '''†''' '''**''' * '''1977:''' [[Vudijs Allens]] – "[[Enija Hola]]" '''†''' '''**''' * '''1978:''' [[Maikls Čimino]] – "[[Briežu mednieks]]" '''†''' '''**''' * '''1979:''' [[Roberts Bentons]] – "[[Krāmers pret Krāmeri]]" '''†''' '''**''' * '''1980:''' [[Roberts Redfords]] – "[[Parastie cilvēki]]" (''Ordinary People'') '''†''' '''**''' * '''1981:''' [[Vorens Bītijs]] – "[[Sarkanie]]" (''Reds'') '''†''' * '''1982:''' [[Ričards Atenboro]] – "[[Gandijs (filma)|Gandijs]]" (''Gandhi'') '''†''' '''**''' * '''1983:''' [[Džeimss L. Brukss]] – "[[Maiguma valoda]]" '''†''' '''**''' * '''1984:''' [[Milošs Formans]] – "[[Amadejs]]" '''†''' '''**''' * '''1985:''' [[Stīvens Spīlbergs]] – "[[Purpura krāsa (filma)|Purpura krāsa]]" (''The Color Purple'') '''§''' * '''1986:''' [[Olivers Stouns]] – "[[Armijas vads]]" '''†''' '''**''' * '''1987:''' [[Bernardo Bertoluči]] – "[[Pēdējais imperators]]" (''The Last Emperor'') '''†''' '''**''' * '''1988:''' [[Berijs Levinsons]] – "[[Lietus cilvēks]]" '''†''' '''**''' * '''1989:''' [[Olivers Stouns]] – "[[Dzimis 4. jūlijā]]" (''Born on the Fourth of July'') '''†''' * '''1990:''' [[Kevins Kostners]] – "[[Dejas ar vilkiem]]" '''†''' '''**''' * '''1991:''' [[Džonatans Demijs]] – "[[Jēru klusēšana]]" '''†''' '''**''' * '''1992:''' [[Klints Īstvuds]] – "[[Nepiedots]]" '''†''' '''**''' * '''1993:''' [[Stīvens Spīlbergs]] – "[[Šindlera saraksts]]" '''†''' '''**''' * '''1994:''' [[Roberts Zemekis]] – "[[Forests Gamps]]" '''†''' '''**''' * '''1995:''' [[Rons Hauards]] – "[[Apollo 13 (filma)|Apollo 13]]" '''§''' * '''1996:''' [[Entonijs Mingella]] – "[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]" '''†''' '''**''' * '''1997:''' [[Džeimss Kemerons]] – "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" '''†''' '''**''' * '''1998:''' [[Stīvens Spīlbergs]] – "[[Glābjot ierindnieku Raienu]]" '''†''' * '''1999:''' [[Sems Mendess]] – "[[Amerikāņu skaistums]]" '''†''' '''**''' * '''2000:''' [[Ans Lī]] – "[[Tīģeris un drakons]]" (''Crouching Tiger, Hidden Dragon'') '''‡''' * '''2001:''' [[Rons Hauards]] – "[[Brīnišķais prāts]]" '''†''' '''**''' * '''2002:''' [[Robs Māršals]] – "[[Čikāga (filma)|Čikāga]]" '''‡''' '''**''' * '''2003:''' [[Pīters Džeksons]] – "[[Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās]]" '''†''' '''**''' * '''2004:''' [[Klints Īstvuds]] – "[[Miljons dolāru mazulīte]]" '''†''' '''**''' * '''2005:''' [[Ans Lī]] – "[[Kuprainais kalns]]" '''†''' * '''2006:''' [[Mārtins Skorsēze]] – "[[Atkritēji]]" '''†''' '''**''' * '''2007:''' [[Brāļi Koeni|Džoels un Ītans Koeni]] – "[[Kur sirmgalvjiem nav vietas]]" '''†''' '''**''' * '''2008:''' [[Denijs Boils]] – "[[Graustu miljonārs]]" '''†''' '''**''' * '''2009:''' [[Ketrina Bigelova]] – "[[Sapieris (filma)|Sapieris]]" '''†''' '''**''' * '''2010:''' [[Toms Hūpers]] – "[[Karaļa runa]]" '''†''' '''**''' * '''2011:''' [[Mišels Hazanavičs]] – "[[Mākslinieks (filma)|Mākslinieks]]" '''†''' '''**''' * '''2012:''' [[Bens Afleks]] – "[[Argo (filma)|Argo]]" '''§''' '''**''' * '''2013:''' [[Alfonso Kuarons]] – "[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]" '''†''' * '''2014:''' [[Alehandro Gonsaless Injaritu]] – "[[Putncilvēks]]" '''†''' '''**''' * '''2015:''' [[Alehandro Gonsaless Injaritu]] – "[[Cilvēks, kurš izdzīvoja]]" '''†''' * '''2016:''' [[Damjēns Šazels]] – "[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]" '''†''' * '''2017:''' [[Giljermo del Toro]] – "[[Ūdens forma]]" '''†''' '''**''' * '''2018:''' [[Alfonso Kuarons]] — "[[Roma (2018. gada filma)|Roma]]" '''†''' * '''2019:''' [[Sems Mendess]] — "[[1917 (filma)|1917]]" '''‡''' * '''2020:''' [[Hloja Žao]] — "[[Klejotāju zeme]]" '''†''' '''**''' * '''2021:''' [[Džeina Kempione]] - ''[[The Power of the Dog]]'' '''†''' {{div col end}} # '''†''' – režisors ieguva arī [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]]. # '''‡''' – režisors neieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu. # '''§''' – režisors tajā gadā netika nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai. # '''**''' - režisors un filma ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu. # '''¿''' – Amerikas Režisoru ģilde izmantoja ārpus kalendāro gadu šai balvai. Abas filmas nominēja [[22. Kinoakadēmijas balva]]i 1949. gadā un abi režisori nominēti kategorijā "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]"; balvu ieguva [[Džozefs Mankevičs]]. ''[[All the King's Men]]'' ieguva balvu kategorijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labāka filma]]"; [[Roberts Rosens|Rosenam]] balvu piešķīra tikai pēc "Oskara" ceremonijas. (Sākot ar 1952. gadu, balvas vienmēr tiek pasniegtas pirms "Oskara" ceremonijas.) === Labākā dokumentālās filmas režija === {{div col|colwidth=30em}} * '''1991:''' [[Barbara Kople]] — ''[[American Dream]]'' * '''1992:''' [[Džo Berlingers]] un [[Brūss Sinofskijs]] — ''[[Brother's Keeper]]'' * '''1993:''' [[Terijs Cvigofs]] — ''[[Crumb]]'' * '''1994:''' [[Stīvs Džeimss]] — ''[[Hoop Dreams]]'' * '''1995:''' neapbalvoja * '''1996:''' [[Als Pačīno]] — ''[[Looking for Richard]]'' * '''1997:''' Maikls Uiss un Leksija Lovela — ''Riding the Rails'' * '''1998:''' Džerijs Blumentāls, Pīters Gilberts un Gordons Kvins — ''Vietnam, Long Time Coming'' * '''1999:''' [[Nanete Bērsteina]] un [[Brets Morgens]] — ''On the Ropes'' * '''2000:''' [[Čaks Breivermens]] — ''High School Boot Camp'' * '''2001:''' Krisa Hedžedusa un [[Džehāna Nujdžēma]] — ''[[Startup.com]]'' * '''2002:''' Taša Oldema — ''The Smith Family'' * '''2003:''' [[Nataniels Kāns]] — ''[[My Architect]]'' * '''2004:''' [[Bjambasurena Dava]] un Luidži Falorni — ''[[The Story of the Weeping Camel]]'' * '''2005:''' [[Verners Hercogs]] — ''[[Grizzly Man]]'' * '''2006:''' [[Arūns Matelis]] — ''[[Prieš parskrendant į žemę|Before Flying Back to Earth]]'' * '''2007:''' Asgers Lets — ''Ghosts of Cité Soleil'' * '''2008:''' [[Ari Folmans]] — "[[Valsis ar Baširu]]" * '''2009:''' [[Luijs Psihojos]] — "[[Līcis (filma)|Līcis]]" (''The Cove'') * '''2010:''' [[Čārlzs Fergusons]] — ''[[Inside Job]]'' * '''2011:''' [[Džeims Māršs]] — ''[[Project Nim]]'' * '''2012:''' [[Maliks Benžilols]] — "[[Meklējot mūziķa likteni]]" * '''2013:''' [[Džehāna Nujdžēma]] — ''[[The Square (2013. gada filma)|The Square]]'' * '''2014:''' [[Laura Poitresa]] — "[[Pilsonis četri]]" * '''2015:''' [[Metjū Heinemans]] — ''[[Cartel Land]]'' * '''2016:''' [[Ezra Edelmans]] — ''[[O.J.: Made in America]]'' * '''2017:''' [[Metjū Heinemans]] — ''[[City of Ghosts]]'' * '''2018:''' Tims Vārdls — ''[[Three Identical Strangers]]'' * '''2019:''' Stīvens Bognars un Džūlija Reičerta — ''[[American Factory]]'' * '''2020:''' Maikls Dveks un Gregorijs Kēršovs – ''The Truffle Hunters'' * '''2021:''' Stenlijs Nelsons jaunākais — ''[[Attica]]'' {{div col end}} === Labākā debija spēlfilmas režijā === * '''2015:''' [[Alekss Gārlends]] — ''[[Ex Machina]]'' * '''2016:''' [[Gērts Deiviss]] — "[[Lauva (filma)|Lauva]]" * '''2017:''' [[Džordans Pīls]] — "[[Prom!]]" * '''2018:''' [[Bo Bērnems]] — ''[[Eighth Grade]]'' * '''2019:''' [[Alma Harele]] — ''[[Honey Boy]]'' * '''2020:''' [[Dariuss Mārders]] — ''[[Sound of Metal]]'' * '''2021:''' [[Megija Jillenhola]] — ''[[The Lost Daughter]]'' == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.dga.org}} {{en ikona}} {{apbalvojums-aizmetnis}} {{kino-aizmetnis}} [[Kategorija:Apbalvojumi kino]] li4xkv5lk1win7ry0e4g4po5lwugu6q Amerikas Režisoru ģildes balva 0 517957 3661349 2022-07-26T22:44:02Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Amerikas Režisoru ģildes balva]] uz [[Amerikas režisoru ģildes balva]]: atveide.... wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Amerikas režisoru ģildes balva]] b8urc2sft8rl4omi4t3iplu7374qtgp Jānis Ostrovs 0 517958 3661362 2022-07-27T04:41:01Z Pirags 3757 jauna lpp wikitext text/x-wiki '''Jānis Ostrovs''' (1896-1966) bija [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieks]], vēlāk [[Latvijas PSR]] sabiedriskais darbinieks. [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|Latvijas PSR ārlietu ministrs]] (1950-1959). == Dzīvesgājums == Dzimis 1896. gada 24. septembrī [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastā]] Pētera Ostrova ģimenē. Kā latviešu strēlnieks piedalījās Pirmā pasaules kara kaujās, 1917. gadā iesaistījās [[Latvijas sociāldemokrātija]]s organizācijā, pēc 1919. gada bija sarkano partizānu komandieris Vidzemes mežos, darbojās Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) Ārzemju birojā (1920-1922). Vēlāk dzīvoja [[Krievijas PFSR]], mācījās Rietumtautu komunistiskajā universitātē Maskavā (1923-1925), bija šīs universitātes docētājs (1925-1936). Otrā pasaules kara laikā bija [[Taškenta]]s augstskolu docētājs. 1944. gadā atgriezās Latvijā, bija LKP CK nodaļas vadītāja vietnieks (1944–1945), LKP [[Rīga]]s pilsētas sekretārs (1947–1948). 1947. gadā Ostrovu iecēla par LPSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku (1947-1953), 1950. gadā arī par Latvijas PSR Ārlietu ministru (1950-1959) un Kultūras ministru (1953-1958). Miris 1966. gada 7. septembrī Rīgā.<ref>{{LPE|7|369}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ostrovs, Jānis}} [[Kategorija:1896. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1966. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas PSR ministri]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] fdn9op78rg69hj917ehha4qpjb7fp03 3661385 3661362 2022-07-27T06:22:28Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki '''Jānis Ostrovs''' (1896-1966) bija [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieks]], vēlāk [[Latvijas PSR]] sabiedriskais darbinieks, [[padomju nomenklatūra]]s loceklis. [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|Latvijas PSR ārlietu ministrs]] (1950-1959). == Dzīvesgājums == Dzimis 1896. gada 24. septembrī [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastā]] Pētera Ostrova ģimenē. Kā latviešu strēlnieks piedalījās Pirmā pasaules kara kaujās, 1917. gadā iesaistījās [[Latvijas sociāldemokrātija]]s organizācijā, pēc 1919. gada bija sarkano partizānu komandieris Vidzemes mežos, darbojās Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) Ārzemju birojā (1920-1922). Vēlāk dzīvoja [[Krievijas PFSR]], bija [[čeka]]s darbinieks, mācījās Rietumtautu komunistiskajā universitātē Maskavā (1923-1925), bija šīs universitātes docētājs (1925-1936). Otrā pasaules kara laikā bija [[Taškenta]]s augstskolu docētājs. 1944. gadā atgriezās Latvijā, bija LKP CK nodaļas vadītāja vietnieks (1944–1945), LKP [[Rīga]]s pilsētas sekretārs (1947–1948). 1947. gadā Ostrovu iecēla par LPSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku (1947-1953), 1950. gadā arī par Latvijas PSR Ārlietu ministru (1950-1959) un Kultūras ministru (1953-1958). Miris 1966. gada 7. septembrī Rīgā.<ref>{{LPE|7|369}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ostrovs, Jānis}} [[Kategorija:1896. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1966. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas PSR ministri]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] 7zsbm56lhvdnyaik2mxfi2gi7dis7ol Dons Badžs 0 517959 3661367 2022-07-27T05:02:40Z Ludis21345 50146 jauna lapa, inuse wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Tenisista infokaste | playername = Dons Badžs | vārds_orig = ''Don Budge'' | attēls = {{wikidata|property|raw|P18}} | att_izm = 220px | caption = {{PAGENAME}} {{wikidata|qualifiers|raw|P18|P585}}. gadā <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{wikidata|property|linked|P1532}} | residence = | datebirth = {{Dzimšanas datums un vecums|1915|6|13}} | placebirth = {{wikidata|property|linked|P19}} | datedeath = {{Miršanas datums un vecums|2000|1|26|1915|6|13}} | placedeath = {{wikidata|property|P20}} | height = {{wikidata|property|raw|P2048}} [[Centimetrs|cm]] | weight = {{wikidata|property|raw|P2067}} [[kilograms|kg]] | turnedpro = {{wikidata|property|P2031}} | retired = {{wikidata|property|P2032}} | coach = | plays = ar labo roku; divrocīgs kreisais sitiens {{wikidata|properties|P741}} | careerprizemoney = {{wikidata|property|raw|P2121}} [[ASV dolārs|USD]] <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = {{wikidata|qualifier|P2416|Q18123880|P1355}} [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] | highestsinglesranking = n. <small>({{dat|1900|1|1|L|bez}})</small>{{wikidata|properties|qualifiers|raw|qualifier|normal+|P1352|Q18123880|P585|format=%p[ <span style="font-size:85\%">(%q2)</span>]}} | AustralianOpenresult = | FrenchOpenresult = | Wimbledonresult = | USOpenresult = | MastersCupresult = | WTAChampionshipsresult = | Olympicsresult = <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = {{wikidata|qualifier|P2416|Q18123885|P1355}} [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] | highestdoublesranking = n. <small>({{dat|1900|m|1|L|bez}})</small>{{wikidata|properties|qualifiers|raw|qualifier|normal+|P1352|Q18123880|P585|format=%p[ <span style="font-size:85\%">(%q2)</span>]}} | AustralianOpenDoublesresult = | FrenchOpenDoublesresult = | WimbledonDoublesresult = | USOpenDoublesresult = | MastersCupDoublesresult = | WTAChampionshipsDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = | USOpenMixedresult = | MastersCupMixedresult = | WTAChampionshipsMixedresult = | OlympicsMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2021|1|1|L|bez}} | slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}} <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Džons Donalds Badžs''' ({{val|en|John Donald Budge}}; dzimis {{dat|1915|6|13}}, miris {{dat|2000|1|26}}) bija amerikāņu [[tenisists]]. == Biogrāfija == <!-- == Apbalvojumi un pagodinājumi == * --> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Badžs, Dons}} [[Kategorija:1915. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2000. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] 8f7g0k2lcizakl9otyyc3d2wwl05474 3661443 3661367 2022-07-27T08:43:32Z Ludis21345 50146 papildināts, inuse wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Tenisista infokaste | playername = Dons Badžs | vārds_orig = ''Don Budge'' | attēls = {{wikidata|property|raw|P18}} | att_izm = 220px | caption = {{PAGENAME}} 1938. gadā <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{wikidata|property|linked|P1532}} | residence = | datebirth = {{dat|1915|6|13}} | placebirth = {{wikidata|property|linked|P19}} | datedeath = {{Miršanas datums un vecums|2000|1|26|1915|6|13}} | placedeath = {{wikidata|property|P20}} | height = {{wikidata|property|raw|P2048}} [[Centimetrs|cm]] | weight = {{wikidata|property|raw|P2067}} [[kilograms|kg]] | turnedpro = {{wikidata|property|P2031}} | retired = {{wikidata|property|P2032}} | coach = | plays = ar labo roku; vienrocīgs kreisais sitiens | careerprizemoney = <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = | highestsinglesranking = n. <small>({{dat|1900|1|1|L|bez}})</small> | AustralianOpenresult = W (1938) | FrenchOpenresult = W (1938) | Wimbledonresult = W | USOpenresult = W (1937, 1938) | MastersCupresult = | Olympicsresult = <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = | highestdoublesranking = n. <small>({{dat|1900|m|1|L|bez}})</small> | AustralianOpenDoublesresult = | FrenchOpenDoublesresult = | WimbledonDoublesresult = | USOpenDoublesresult = | MastersCupDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = | USOpenMixedresult = | MastersCupMixedresult = | OlympicsMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2021|1|1|L|bez}} | slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}} <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Džons Donalds Badžs''' ({{val|en|John Donald Budge}}; dzimis {{dat|1915|6|13}}, miris {{dat|2000|1|26}}) bija amerikāņu [[tenisists]]. == Biogrāfija == <!-- == Apbalvojumi un pagodinājumi == * --> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Badžs, Dons}} [[Kategorija:1915. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2000. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] ru235bz5i6h164id45oonkz3wuc6u9j Dalībnieka diskusija:Almindreda 3 517960 3661387 2022-07-27T06:35:33Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Almindreda}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 09.35 (EEST) 48p37a7k37pxlzsk62v15lgbtei3yfo Chloe Zhao 0 517961 3661389 2022-07-27T07:04:54Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Hloja Žao]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Hloja Žao]] plzsv07ed4x7twytc5oy92skbifd22y Robert Wise 0 517962 3661393 2022-07-27T07:13:52Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Roberts Vaizs]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Roberts Vaizs]] bjifqti9kf1tctsqcjppqmubevy88m9 Dņipro 0 517963 3661408 2022-07-27T08:00:34Z Kaamis007 67303 Kaamis007 pārvietoja lapu [[Dņipro]] uz [[Dnipro]], pārrakstot pāradresācijas lapu: Pēc atveides noteikumiem bez mīkstinājuma wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dnipro]] el7md70jlfdibi422eu1uq5nh5495yp Diskusija:Dņipro 1 517964 3661410 2022-07-27T08:00:34Z Kaamis007 67303 Kaamis007 pārvietoja lapu [[Diskusija:Dņipro]] uz [[Diskusija:Dnipro]], pārrakstot pāradresācijas lapu: Pēc atveides noteikumiem bez mīkstinājuma wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Diskusija:Dnipro]] o9o8p8e45s40ylrcma0tq95qmqkcca2 Directors Guild of America Awards 0 517965 3661418 2022-07-27T08:02:07Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Amerikas režisoru ģildes balva]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Amerikas režisoru ģildes balva]] b8urc2sft8rl4omi4t3iplu7374qtgp Kamjanske 0 517966 3661424 2022-07-27T08:04:42Z Kaamis007 67303 Kaamis007 pārvietoja lapu [[Kamjanske]] uz [[Kamjanska]]: Pēc atveides noteikumiem wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kamjanska]] ox3zo8w1tk9na41fwcaoqombnzcepj0 Dalībnieka diskusija:Howaydaa 3 517967 3661429 2022-07-27T08:10:39Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Howaydaa}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 11.10 (EEST) kilrjirgbexnmonubhls78u3r6ezj8z Dalībnieka diskusija:Igor Ebner 3 517968 3661450 2022-07-27T09:22:09Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Igor Ebner}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 12.22 (EEST) mzzmlld8b2bhd1rs6iea25412u2nyyl Finanšu ministrija 0 517969 3661451 2022-07-27T09:25:51Z Kaamis007 67303 Pāradresē uz [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija]] wikitext text/x-wiki #redirect[[Latvijas Republikas Finanšu ministrija]] lmcfa2idqutk3m6le222d6mit7xk7lw Karīna Korna 0 517970 3661454 2022-07-27T09:34:26Z Kaamis007 67303 Kaamis007 pārvietoja lapu [[Karīna Korna]] uz [[Karina Ploka]]: uzvārda maiņa, precizēju vārdu pēc CVK wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Karina Ploka]] 04sto09vu524z3ywivueeefq35u4ez7 Ploka 0 517971 3661458 2022-07-27T09:35:05Z Kaamis007 67303 Pāradresē uz [[Karina Ploka]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Karina Ploka]] 04sto09vu524z3ywivueeefq35u4ez7 Dalībnieka diskusija:Neoronor 3 517972 3661462 2022-07-27T10:11:26Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Neoronor}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 13.11 (EEST) 688d46xn70y6syqosirk1obtv9eddru Dalībnieka diskusija:Olga Kazanok 3 517973 3661463 2022-07-27T10:12:59Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Olga Kazanok}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 13.12 (EEST) l0jnj3hixmgeyanwh9mkx4kaw4bdctw Diskusija:Trapāni 1 517974 3661474 2022-07-27T10:59:21Z Zummis 1305 /* Rakstība */ jauna sadaļa wikitext text/x-wiki == Rakstība == Grūti spriest no kurienes radies latviskotais "Trapāni" ar garo "ā", taču itāļu un sicīliešu valodā uzsvars ir tieši uz pirmo zilbi "tra" un otrās zilbes "a" burts ir īss. https://translate.google.lv/?sl=auto&tl=lv&text=Trapani&op=translate [[Dalībnieks:Zummis|Zummis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zummis|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 13.59 (EEST) b8w03wn3hzoor64pdd2aoxgff8ui752 Dalībnieka diskusija:Justinallen336 3 517975 3661476 2022-07-27T11:04:35Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Justinallen336}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 14.04 (EEST) bafjgbj0pnumfvfdljj82xprvm7bt2g Dalībnieka diskusija:Argentum 369 3 517976 3661487 2022-07-27T11:40:47Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Argentum 369}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 14.40 (EEST) dh1saa5oe6df7dzrgdb0u3gvlqay69f Dalībnieka diskusija:LE MISS TUTA 3 517977 3661490 2022-07-27T11:49:50Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=LE MISS TUTA}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 14.49 (EEST) 3hnanioc9e8oq7s4rbk9bqi9g9k44xd Brets Gelmans 0 517978 3661493 2022-07-27T11:53:18Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Brets Gelmans]] uz [[Brets Gelmens]]: atveide.... wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Brets Gelmens]] h021myaac0qv4og76v9n4sbfc07520q Diskusija:Brets Gelmans 1 517979 3661495 2022-07-27T11:53:18Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Diskusija:Brets Gelmans]] uz [[Diskusija:Brets Gelmens]]: atveide.... wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Diskusija:Brets Gelmens]] dlhpgfpov5bbivtm8wrk7jxm6l5o0lr Gelmens 0 517980 3661503 2022-07-27T11:58:38Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Brets Gelmens]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Brets Gelmens]] h021myaac0qv4og76v9n4sbfc07520q