Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.39.0-wmf.21 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Gadget Gadget talk Gadget definition Gadget definition talk Tēma 0 44 3660909 3599399 2022-07-25T22:21:51Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = भारत गणराज्य<br />''Republic of India'' | pilnais_valsts_nosaukums = Indijas Republika | valsts_nosaukums = India | karoga_attēls = Flag of India.svg | karoga_nosaukums = Indijas karogs | ģerboņa_attēls = Emblem of India.svg | ģerboņa_nosaukums = Indijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = ''[[Satyameva Jayate]]'' | valsts_himna = ''[[Indijas himna|Jana Gana Mana]]'' | kartes_attēls = India (orthographic projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Ņūdeli]] | lielākā_pilsēta = [[Mumbaja]] | valsts_valodas = [[hindu valoda|hindu]] un [[angļu valoda]] | valsts_iekārta = [[Federāla republika]]<br />[[Parlamentāra republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Indijas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Draupadi Murmu]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Indijas premjerministrs|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Narēndra Modi]] | neatkarības_iegūšana = [[Indijas vēsture|Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = no [[Lielbritānija]]s | neatkarības_notikums = Deklarēta | neatkarības_datums = {{Dat|1947|08|15}} | neatkarības_notikums2 = Republika | neatkarības_datums2 = {{Dat|1950|01|26}} | platība_km2 = 3 287 263 | platība_rangs = 7. | procenti_ūdens = 9,56 | iedzīvotāju_skaits = 1 332 119 275 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2016 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 2. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 368 | apdzīvotības_blīvums_rangs = | GDP_nominal = $2,611 [[triljoni]]<ref name=imf2>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2018/01/weodata/weorept.aspx?pr.x=43&pr.y=6&sy=2017&ey=2019&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=512%2C946%2C914%2C137%2C612%2C546%2C614%2C962%2C311%2C674%2C213%2C676%2C911%2C548%2C193%2C556%2C122%2C678%2C912%2C181%2C313%2C867%2C419%2C682%2C513%2C684%2C316%2C273%2C913%2C868%2C124%2C921%2C339%2C948%2C638%2C943%2C514%2C686%2C218%2C688%2C963%2C518%2C616%2C728%2C223%2C836%2C516%2C558%2C918%2C138%2C748%2C196%2C618%2C278%2C624%2C692%2C522%2C694%2C622%2C142%2C156%2C449%2C626%2C564%2C628%2C565%2C228%2C283%2C924%2C853%2C233%2C288%2C632%2C293%2C636%2C566%2C634%2C964%2C238%2C182%2C662%2C359%2C960%2C453%2C423%2C968%2C935%2C922%2C128%2C714%2C611%2C862%2C321%2C135%2C243%2C716%2C248%2C456%2C469%2C722%2C253%2C942%2C642%2C718%2C643%2C724%2C939%2C576%2C644%2C936%2C819%2C961%2C172%2C813%2C132%2C726%2C646%2C199%2C648%2C733%2C915%2C184%2C134%2C524%2C652%2C361%2C174%2C362%2C328%2C364%2C258%2C732%2C656%2C366%2C654%2C734%2C336%2C144%2C263%2C146%2C268%2C463%2C532%2C528%2C944%2C923%2C176%2C738%2C534%2C578%2C536%2C537%2C429%2C742%2C433%2C866%2C178%2C369%2C436%2C744%2C136%2C186%2C343%2C925%2C158%2C869%2C439%2C746%2C916%2C926%2C664%2C466%2C826%2C112%2C542%2C111%2C967%2C298%2C443%2C927%2C917%2C846%2C544%2C299%2C941%2C582%2C446%2C474%2C666%2C754%2C668%2C698%2C672&s=NGDPD%2CPPPGDP%2CNGDPRPPPPC%2CNGDPDPC&grp=0&a= |title=World Economic Outlook Database: India |publisher=[[International Monetary Fund]] |date=April 2018 |accessdate=15 June 2018}}</ref> | GDP_nominal_rank = 7. | GDP_nominal_year = 2017 | GDP_nominal_per_capita = $1982<ref name=imf2/> | GDP_nominal_per_capita_rank = 139. | IKP_PPP = $9,459 triljoni<ref name=imf2/> | IKP_PPP_gads = 2017 | IKP_PPP_rangs = 3. | IKP_PPP_per_capita = $6542<ref name=imf2/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = 128. | HDI = {{palielinājās}} 0,645<ref name="UN HDI">{{tīmekļa atsauce|url=http://hdr.undp.org/sites/default/files/2016_human_development_report.pdf|title=Human Development Report 2016 Summary|publisher=The United Nations|accessdate=15 June 2018|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170322153238/http://hdr.undp.org/sites/default/files/2016_human_development_report.pdf|archivedate=22 March 2017}}</ref> | HDI_gads = 2019 | HDI_kategorija = {{font|color=#ffcc00|text=vidējs}} | HDI_rangs = 131. | Gini = 36,8 | Gini_gads = 2004 | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Indijas rūpija]] (₹) ([[INR]]) | laika_zona = [[IST]] | utc_offset = +5:30 | laika_zona_DST = netiek mainīts | utc_offset_DST = +5:30 | domēns = [[.in]] | tālsarunu_kods = 91 | iso_kods_num = 356 | iso_kods_alfa2 = IN | iso_kods_alfa3 = IND }} '''Indija''' ({{val|hi|भारत}}, ''Bhārat'', {{val|en|India}}), oficiāli '''Indijas Republika''' ({{val|hi|भारत गणराज्य}}, ''Bhārat Gaṇarājya'', {{val|en|Republic of India}}), ir [[valsts]] [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]]. Tā ir [[valstu uzskaitījums pēc platības|septītā lielākā]] valsts pasaulē, kā arī [[valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita|otrā lielākā]] valsts pēc iedzīvotāju skaita. Toties tā ir vislielākā [[demokrātija|demokrātiskā]] valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Indijā dzīvo vairāk nekā miljards cilvēku un šajā teritorijā runā vairāk kā 1600 dažādās [[valoda|valodās]]. Indiju dienvidos apskalo [[Indijas okeāns]], rietumos [[Arābijas jūra]], bet austrumos [[Bengālijas līcis]]. Krasta līnijas garums sasniedz 7517 km.<ref name=sanilkumar>{{Laikraksta atsauce|last=Kumar|first=V. Sanil|coauthors=K. C. Pathak, P. Pednekar, N. S. N. Raju|title=Coastal processes along the Indian coastline|journal=Current Science|volume=91|issue=4|year=2006|pages=530—536|format=PDF|url=http://drs.nio.org/drs/bitstream/2264/350/1/Curr_Sci_91_530.pdf|accessdate={{dat|2009|12|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090908141613/http://drs.nio.org/drs/bitstream/2264/350/1/Curr_Sci_91_530.pdf|archivedate={{dat|2009|09|08||bez}}}}</ref> Rietumos tā robežojas ar [[Pakistāna|Pakistānu]], ziemeļos ar [[Ķīna|Ķīnu]], [[Nepāla|Nepālu]] un [[Butāna|Butānu]], bet austrumos ar [[Bangladeša|Bangladešu]] un [[Mjanma|Mjanmu]]. Tai Indijas okeānā ir jūras robežas arī ar [[Šrilanka|Šrilanku]], [[Maldīvija|Maldīviju]] un [[Indonēzija|Indonēziju]]. Indijas subkontinenta ilgstošajā vēsturē ir veidojušās tā materiālās un kultūras bagātības, tajā ir mājvieta [[Indas ielejas civilizācija]]i, to ir šķērsojuši vēsturiskie tirdzniecības ceļi un te ir bijušas lielas [[impērija]]s.<ref>Oldenburg, Phillip. 2007. "India: History," [http://encarta.msn.com/ Microsoft Encarta Online Encyclopedia 2007] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091031074236/http://encarta.msn.com/ |date={{dat|2009|10|31||bez}} }}© 1997—2007 Microsoft Corporation.</ref> Šeit ir radušās četras no pasaules pamata [[reliģija|reliģijām]] — [[hinduisms]], [[budisms]], [[džainisms]] un [[sikhisms]]. Mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē, izplatoties [[zoroastrisms|zoroastrismam]], [[jūdaisms|jūdaismam]], [[kristietība]]i un [[islāms|islāmam]], izveidojās reģiona atšķirīgā kultūra. No 18. gadsimta sākuma [[Britu Austrumindijas kompānija]]s pakāpeniski anektēja Indiju, bet no 19. gadsimta vidus to kolonizēja [[Apvienotā Karaliste]]. Indija par neatkarīgu valsti kļuva [[1947]]. gadā pēc cīņas par neatkarību, ko iezīmēja plaša nevardarbīga pretošanās. Indija ir [[parlamentārisms|parlamentārās demokrātijas]] sistēmas [[republika]], kas sastāv no 29 štatiem un septiņām savienības teritorijām. Tai ir pasaulē divpadsmitā lielākā [[saimniecība]] pēc tirgus izmaiņu rādītājiem un pasaulē ceturtā lielākā pēc [[pirktspējas paritāte]]s. 1991. gadā uzsāktās ekonomiskās reformas to ir pārvērtušas par vienu no visātrāk augošajām saimniecībām,<ref name="ERS">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ers.usda.gov/Briefing/India/|title=India is the second fastest growing economy|accessdate=2007-08-05|work=Economic Research Service (ERS)|publisher=United States Department of Agriculture (USDA)|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110520002800/http://www.ers.usda.gov/Briefing/India/|archivedate=2011-05-20}}</ref> tomēr te vēl joprojām ir augsts [[nabadzība]]s,<ref name = "gov.in-prmar07PDF">[http://www.planningcommission.gov.in/news/prmar07.pdf Poverty estimates for 2004-05] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080914014726/http://www.planningcommission.gov.in/news/prmar07.pdf |date={{dat|2008|09|14||bez}} }}, Planning commission, Government of India, March 2007. Accessed: ''25 August 2007''.</ref> [[analfabētisms|analfabētisma]] un [[nepietiekams uzturs|nepietiekama uztura]] līmenis. <!-- Indija ar savu plurālistisko, daudzvalodīgo un daudzetnisko sabiedrību ir arī dabiskā vide daudzveidīgiem aizsargājamiem [[dzīvā daba|dzīvās dabas]] pārstāvjiem. --> == Etimoloģija == Nosaukums Indija ir atvasināts no [[Inda]]s upes nosaukuma, kas, savukārt, ir cēlies no [[senpersiešu valoda]]s vārda ''Hindu'', [[sanskrits|sanskrita]] ''Sindhu'', kā vietējie iedzīvotāji vēsturiski dēvēja šo upi.<ref>"India", ''Oxford English Dictionary'', second edition, 2100a.d. Oxford University Press.</ref> [[Senā Grieķija|Senie grieķi]] indiešus sauca par ''Indoi'' (Ινδοί), kas nozīmē "Indas cilvēki".<ref name="basham">{{Grāmatas atsauce |first=A. L. |last=Basham |title=The Wonder That Was India |publisher=South Asia Books |year=2000 |isbn=0283992573}}</ref> [[Indijas konstitūcija|Indijas konstitūcijā]] un dažās Indijas valodās kā oficiāls nosaukums ar līdzvērtīgu statusu tiek lietots vārds ''Bhārat'' (<small>[[IPA]]:</small> {{Unicode|/bʰɑːrət̪/}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce|title= Official name of the Union|url= http://indiacode.nic.in/coiweb/fullact1.asp?tfnm=00%201|work= Courts Informatics Division, National Informatics Centre, Ministry of Comm. and Information Tech|quote= Name and territory of the Union- India, that is Bharat, shall be a Union of States.|accessdate= 2007-08-08|archiveurl= https://web.archive.org/web/20070927204017/http://indiacode.nic.in/coiweb/fullact1.asp?tfnm=00%201|archivedate= 2007-09-27}}</ref> Indostāna jeb Hindustāna, kas ir persiešu apzīmējums "Hindu zemei" un vēsturiski attiecas uz [[Ziemeļindija|Ziemeļindiju]], arī laiku pa laikam tiek lietots kā [[sinonīms]] visai Indijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Hindustan|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/266465/Hindustan|accessdate=2007-06-18|publisher=[[Encyclopædia Britannica]], Inc.|year=2007}}</ref> == Vēsture == {{Pamatraksts|Indijas vēsture}} [[Attēls:Ashoka pillar at Vaishali, Bihar, India.jpg|thumb|left|200px|Vaišali senpilsētas drupas [[Bihāra]]s štatā (3. gs. p.m.ē.)]] Pirmās [[arheoloģija|arheoloģiskās]] liecības par [[Homo sapiens|moderno cilvēku]] klātbūtni [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] ir kopš 30 000 gadu senas pagātnes.<ref>Petraglia, Michael D.; Allchin, Bridget (2007), "Human evolution and culture change in the Indian subcontinent", in Michael Petraglia, Bridget Allchin, The Evolution and History of Human Populations in South Asia: Inter-disciplinary Studies in Archaeology, Biological Anthropology, Linguistics and Genetics, Springer</ref> Aptuveni 7000 gadus p.m.ē. ļaudis šajā teritorijā ir sākuši [[lauksaimniecība|apsaimniekot zemi]] un [[lopkopība|audzēt mājlopus]]. Arheoloģiskie izrakumi daudzās vietās, īpaši [[Mohendžodaro]] un [[Harapa|Harapā]] (abas vietas mūsdienās atrodas [[Pakistāna|Pakistānā]]), liecina, ka aptuveni no 2600. līdz 2000. gadam p.m.ē. uzplauka [[Indas ielejas civilizācija]] ar attīstītām pilsētām un tehnoloģijām. Jau tajā laikā pilsētā bija izbūvētas akas, vannas, [[drenāža]]s sistēmas, kā arī amatnieki prata izgatavot rotaslietas, dažādus mājsaimniecības priekšmetus un no [[varš|vara]] kaltus ieročus.<ref>{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/indija/teksts.htm | title= Indijas tradicionālā kultūra | publisher= LU MII AILab | accessdate= 2010-04-04}}</ref> [[2. gadu tūkstotis p.m.ē.|2. gadu tūkstotī p.m.ē.]] šajā teritorijā ienāca [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodās]] runājošās [[rigvēdu ciltis]]. No šo cilšu reliģijām vēlāk attīstījās [[hinduisms]]. Svētie raksti [[Vēdas]] kļuva par svarīgu reliģijas sastāvdaļu. [[Rigvēda|Rigvēdā]] ir minētas četras lielas sociālās grupas, pazīstamas kā [[varna (hinduisms)|varnas]], kas norāda uz to, ka sociālā sistēma, kurā cilvēki tiek grupēti [[kasta|kastās]], ir bijusi jau pirms tūkstošiem gadu. Rigvēdu ciltis apdzīvoja subkontinenta ziemeļrietumu, ziemeļu centrālo daļu un [[Ganga]]s ieleju. [[6. gadsimts p.m.ē.|6. gadsimtā p.m.ē.]] uz dienvidiem no [[Himalaji]]em bija izveidojušās 16 par [[mahadžanapadas|mahadžanapadām]] sauktas atsevišķas valstiņas. 326. gadā p.m.ē. Maķedonijas ķēniņš [[Aleksandrs Lielais]] pēc [[Ahemenīdu impērija]]s sagrāves iebruka Ziemeļindijā un iekaroja tagadējās [[Pendžāba]]s teritoriju, tomēr neuzdrošinājās karot ar [[Nanda impērija|Nanda impēriju]] un devās atpakaļ uz rietumiem.<ref>Fuller, J.F.C. (2004). "Alexander's Great Battles". The Generalship of Alexander the Great (Reprint ed.). New York: Da Capo Press. pp. 188—199.</ref> [[Attēls:Maurya Dynasty in 265 BCE.jpg|thumbnail|200px|Maurjas impērija ap 265. gadu p.m.ē.]] [[321 p.m.ē.|321]]. gadā p.m.ē. [[Čandragupta Maurja]] dibināja lielu un centralizētu [[Maurju impērija|Maurju impēriju]], kas pastāvēja līdz [[185 p.m.ē.|185]]. gadam p.m.ē. Čandraguptas mazdēls [[Ašoka]] pakļāva gandrīz pilnīgi visu Indijas subkontinentu, vienīgi neliela teritorija pašos Indijas dienvidos palika neiekarota. Ašoka pieņēma tajā laikā tikai nelielas [[sekta]]s līmenī esošo [[budisms|budismu]]. Viņa valdīšanas laikā tika uzcelts tūkstošiem budistu svētnīcu, veicinātas misijas ārpus impērijas teritorijas, kā rezultātā šī reliģija piedzīvoja strauju uzplaukumu. Ap [[320]]. gadu m.ē. [[Guptas dinastija]] dibināja plašu impēriju, kas Ziemeļu un Centrālajā Indijā pastāvēja līdz [[6. gadsimts|6. gadsimta]] vidum. Guptas periodā uzplauka [[sanskrits|sanskrita]] literatūra, kur izceļamas ir [[Kālidāsa]]s lugas un dzejoļi. Šajā laikā uzplauka arī [[tēlniecība]] un [[sienas gleznojums|sienas gleznojumu]] kultūra. Strauji attīstījās [[astronomija]] un [[matemātika]]. Pēc tam vairākus gadsimtus Indijas teritorijā regulāri iebruka ciltis no [[Centrālāzija]]s un [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]]. [[8. gadsimts|8. gadsimtā]] sirojumus Indijas teritorijā uzsāka [[arābi]], [[tjurki]] un [[persieši]]. Tjurku musulmaņi vēlāk iekaroja lielāko daļu no Ziemeļindijas un dibināja [[Deli sultanāts|Deli sultanātu]], kas pastāvēja no [[13. gadsimts|13. gadsimta]] sākuma līdz [[16. gadsimts|16. gadsimtam]]. [[13. gadsimts|13. gadsimta]] beigās [[mongoļi|mongoļu]] armija [[Čingishans|Čingishana]] vadībā rīkoja sirojumus uz [[Pendžāba (reģions)|Pendžābu]]. [[1398]]. gadā [[Tamerlans|Tamerlana]] armija iekaroja [[Deli]], samazinot sultanāta varenību. [[Attēls:Mughal1700.png|thumbnail|200px|left|[[Mogulu impērija]] ap 1700. gadu.]] [[1526]]. gadā [[Babūrs]], kas bija gan Čingishana, gan Tamerlana pēcnācējs, ienāca Indijas ziemeļrietumus no [[Afganistāna]]s un sagrāva Deli sultanātu, dibinot [[Mogolu impērija|Mogolu impēriju]]. Šī musulmaņu valsts savu varenību saglabāja līdz pat [[18. gadsimts|18. gadsimtam]]. Indijas dienvidi nekad pilnībā netika iekaroti, bet ziemeļos esoša impērija [[Akbars Lielais|Akbara]] un [[Šahs Džahāns|Šaha Džahāna]] valdīšanas laikā bija viena no varenākajām Āzijas vēsturē. [[Aurangzebs|Aurangzeba]], pēdējā mogolu valdnieka, valdīšanas laikā no [[1658]]. līdz [[1708]]. gadam [[Dekāna|Dekānā]] dzīvojošie [[marati]] sāka vājināt impēriju. Tikmēr starp [[Eiropa]]s lielvarām sākās cīņa par dominanci tirdzniecībā ar Indiju. [[1498]]. gadā [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs [[Vasko da Gama]] atklāja jūrasceļu uz Indiju, apbraucot apkārt [[Labās Cerības rags|Labās Cerības ragam]] Āfrikas dienvidos. Portugāļi drīz vien pakļāva [[Goa|Goā]] teritoriju Indijas rietumu krastā un tur izveidoja [[garšviela|garšvielu]] tirdzniecības bāzi. 17. gadsimta sākumā [[Nīderlande|nīderlandieši]], [[Apvienotā Karaliste|briti]] un [[Francija|franči]] sāka apstrīdēt portugāļu monopolu tirdzniecībā ar indiešiem. [[1600]]. gadā tika izveidota [[Britu Austrumindijas kompānija]], un tā gadsimta laikā dibināja vairākus tirdzniecības posteņus vietās, kur mūsdienās atrodas [[Čennai]], [[Mumbaja]] un [[Kolkata]]. Kolkata, kas tajā laikā tika saukta par Kalkutu, bija [[Britu Indija]]s galvaspilsēta no 1772. līdz 1912. gadam. 1740. gados sākās Francijas un Lielbritānijas sāncensība kontroles iegūšanā pār tirdzniecību ar Indiju. Lai vieglāk to būtu panākt, abas lielvaras veidoja alianses ar daudziem dažādiem indiešu valdniekiem. Franči izveidoja lokālo karaspēku, un, izmantojot Dienvidindijas valdnieku savstarpējās cīņas, pakļāva lielu daļu no [[Dekāna]]s. [[Attēls:Clive.jpg|thumbnail|200px|Roberts Klaivs kļuva par pirmo britu Bengālijas gubernatoru.]] [[1751]]. gadā briti [[Roberts Klaivs|Roberta Klaiva]] vadībā iekaroja [[Arkota|Arkotu]], kuru pēc tam veiksmīgi arī nosargāja no franču uzbrukumiem, bet [[1757]]. gadā Klaiva uzvara pie [[Palaši]] iezīmēja franču kundzības ēras beigas. Britu Austrumindijas kompānija bija ieguvusi kontroli pār plašām teritorijām. Vēlāk tirdzniecības kontrole pārauga arī politiskā kontrolē. Interesanti, ka Britu Austrumindijas kompānija, kas bija privāts uzņēmums, galvenokārt izmantoja vietējos karavīrus ([[sipaji|sipajus]]), kas bija dzimuši un auguši Indijā. [[1774]]. gadā [[Vorens Heistingss]] kļuva par pirmo Britu Austrumindijas kompānijas ģenerālgubernatoru. 1839. gadā britu karaspēks [[Pirmais angļu-afgāņu karš|iebruka Afganistānā]], bet līdz 1842. gadam spēja pakļaut vienīgi puštunu apdzīvotās teritorijas austrumu daļu. Līdz [[1849]]. gadam kompānija, gūstot uzvaras un noslēdzot līgumus, valdīja teju vai visā [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]]. Dažas valdonīgas metodes, ko izmantoja britu kompānija, piemēram, britu [[misionārs|misionāru]] mēģinājumi [[hinduisti|hinduistus]] pievērst [[kristietība]]i un eiropiešu [[muita]]s ieviešana tradicionālo indiešu uzņēmumu izdevumiem, izraisīja lielu nemieru vilni. [[1857]]. gadā sabiedrībā izplatījās baumas, ka angļu karavīri savu šaujamieroču patronas iesmērējot ar govju un cūku taukiem. Govis ir hinduisma svētie dzīvnieki, savukārt cūkas [[islāms|islāmā]] ir nešķīsti dzīvnieki. Tādēļ izcēlās [[Indiešu nemieri]], kas bija plaša un bruņota sipaju sacelšanās pret britiem. Šie nemieri turpinājās līdz [[1858]]. gadam, kad asiņainā sacelšanās tika apspiesta. Tas iezīmēja Britu Austrumindijas kompānijas varas norieta sākumu. 1858. gadā Indijas pārvalde tika nodota [[Apvienotās Karalistes karaļi|Britu karaļnamam]]. [[1876]]. gadā [[Lielbritānijas parlaments]] nolēma, ka Indija ir daļa no [[Britu impērija]]s. Nākamajā gadā par Indijas imperatori tika kronēta [[karaliene Viktorija]]. [[1878]]. gadā Britu impērijas karaspēks atkal iebruka Afganistānā, sākot [[Otrais angļu-afgāņu karš|Otro angļu-afgāņu karu]] un Afganistānas emirāts kļuva par Britu impērijas vasaļvalsti. Indijas vicekaralis, kuru iecēla britu karalis vai karaliene, valdīja tikai tieši [[Britu Indija]]s provincēs. Hindu un musulmaņu prinči turpināja valdīt gandrīz 600 atsevišķās valstīs. Šīs valstis nomināli bija [[autonomija|autonomas]], un tām tika aizliegts karot savā starpā. Indijas vicekaralis turēja pa vienam pārstāvim katrā galmā, un viņa uzdevums bija sniegt konsultācijas valdniekam. [[Attēls:British Indian Empire 1909 Imperial Gazetteer of India.jpg|thumbnail|left|200px|Britu Indijas impērijas politiskais iedalījums 1909. gadā. Tieši Indijas vicekaralim pakļautās teritorijas iezīmētas sarkanā krāsā, bet indiešu prinču pārvaldītās teritorijas dzeltenā krāsā.]] Britu valdīšanas laikā tika nodrošināta iekšēja saskaņa starp Indijas teritorijā dzīvojošajām tautām, kā arī attīstījās dažas no tautsaimniecības nozarēm. Briti modernizēja pilsētas, izbūvēja ceļus un dzelzceļu, kanālus, veica apūdeņošanas darbus, kā arī uzbūvēja dzirnavas, rūpnīcas un skolas. Viņi ieviesa [[Rietumu pasaule]]s likumus un [[policija]]s sistēmu. Šajā laikā ļoti maz indiešu tika iecelti kādā no valdības krēsliem. Indijas intelektuāļi, no kuriem daudzi bija izglītojušies [[Anglija|Anglijā]], sāka sapņot par brīvu Indiju. [[1885]]. gadā viņi dibināja politisko partiju, kura bija pazīstama kā [[Indijas Nacionālais Kongress]]. Sākotnēji tā bija viduvēja reformu partija, kuras mērķis bija indiešu ievēlēšana viņu pašu valdībā; vēlāk tā aicināja iegūt neatkarību no Lielbritānijas. [[1906]]. gadā tika izveidota [[Musulmaņu līga]], lai aizsargātu Indijas musulmaņu minoritātes politiskās tiesības. Dažus gadus vēlāk tā pievienojās Kongresa partijai cīņā par Indijas neatkarību. Turpmākās desmitgades šī apvienība veicināja hindu un musulmaņu vienotību, lai gan abām grupām bieži vien bija lielas atšķirības. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[Indijas bruņotie spēki]] cīnījās [[Sabiedrotie (Pirmais pasaules karš)|Sabiedroto]] pusē, bet pēc kara pieauga nacionālistu saviļņojums. [[1919]]. gadā Lielbritānijas parlaments pieņēma reformu aktu, kas paredzēja katrai Indijas provincei savu padomi, kam bija neliela kontrole [[lauksaimniecība|lauksaimniecībā]], izglītībā un [[veselības aizsardzība|veselības aizsardzībā]]; ieceltās britu amatpersonas saglabāja kontroli pār pārējām jomām. Tajā pašā gada briti arī iedeva valdībai represīvas pilnvaras, lai apspiestu pretošanos pret tās varu, piemēram, politiskos aktīvistus ieslodzīja bez tiesas sprieduma. 1919. gadā sākās [[Trešais angļu-afgāņu karš]], kas beidzās ar [[Rāvalpindi miera līgums|Rāvalpindi miera līgumu]], kurā Britu impērija atzina Afganistānas neatkarību. [[Attēls:Nehru Gandhi 1937 touchup.jpg|thumbnail|200px|[[Mohandāss Karamčands Gandijs|Mahātma Gandijs]] un [[Džavāharlāls Nehru]] 1937. gadā.]] [[Mohandāss Karamčands Gandijs]] no Kongresa partijas vadīja kustību pret britu varu tikai ar nevardarbīgiem veidiem.<ref>{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://tolerance.dialogi.lv/article.php?id=17&la=2 | title= Mohandas (Mahatma) Gandijs | publisher= iecietība.lv | accessdate= 2010-04-06}}</ref> Piemēram, viņš aicināja boikotēt britu ražotos produktus un britu institūcijas. Vairāki simti tūkstoši pievienojās viņa nevardarbīgajai kampaņai, un daudzi no viņiem, tai skaitā, arī Gandijs, tika ieslodzīti. Kongresa partija ātri vien ieguva popularitāti. [[1929]]. gadā par partijas prezidentu tika ievēlēts [[Džavāharlāls Nehru]]. Tāpat kā Gandijs, arī Nehru veltīja visu savu laiku Indijas neatkarības iegūšanai. Pēc vairākus gadus ilgstošām sarunām par to, kā reformēt [[Indijas konstitūcija|Indijas konstitūciju]], britu parlaments [[1935]]. gadā pieņēma aktu, kas provincēs paredzēja vēlētus likumdevējus. Tomēr īpašuma un izglītības prasības ievērojami ierobežoja vēlētāju skaitu. Lai aizsargātu minoritāšu intereses, balsošana notika pēc sabiedriskajām grupām, tas ir, musulmaņi, sikhi, kristieši un citi balsoja par kandidātiem, kas pārstāvēja viņu pašu grupu. Šāda sistēma izraisīja reliģiskas nesaskaņas. Jau tā saspringtās attiecības starp Indijā dzīvojošajiem [[hinduisti]]em un [[musulmaņi]]em pasliktinājās pēc [[1937]]. gada vēlēšanām, kurās veiksmīgi startēja hindu [[Nacionālā Kongresa partija|Kongresa partija]]. Kongresa partija neiekļāva nevienu no [[Musulmaņu līga]]s biedriem savās provinču valdībās. Kad [[1939]]. gadā sākās [[Otrais pasaules karš]], Kongresa partija pieprasīja britiem, lai tā pēc kara dod Indijai brīvību kā atlīdzību par Indijas aktīvu līdzdalību karā. Briti nebija gatavi dot šādu solījumu, tādēļ Kongresa partija iebilda pret Britu Indijas karaspēka iesaistīšanos karā. [[1940]]. gadā Musulmaņu līga pieprasīja nošķirt musulmaņu apdzīvotās provinces no Indijas, lai izveidotu neatkarīgu valsti, kuru sauktu par [[Pakistāna|Pakistānu]]. Turklāt vairāki indiešu valdnieki vēlējās atjaunot savu valstu neatkarību, tomēr Indijas Kongresa partija uzstāja par vienotu Indiju. [[1942]]. gadā britu politiķi piedāvāja plānu, pēc kura Indijai pēc kara būtu [[domīnija]]s statuss, bet arī šim piedāvājumam Indijas līderi nepiekrita. Kad [[1944]]. gada pavasarī agrāk Indijas sastāvā esošajā [[Mjanma|Birmā]] iebruka [[Japānas impērija]]s karaspēks, Indijas karaspēks tomēr iesaistījās karā, izveidojot brīvprātīgo armiju, kuru veidoja aptuveni 2,5 miljoni karavīru. Šajā laikā ļoti strauji attīstījās [[rūpniecība]], jo kara vajadzībām radās nepieciešamība pēc dažāda veida precēm. Britu Indija ieguva neatkarību 1947. gadā un tika sadalīta [[Indijas Domīnija]]s un [[Pakistānas Domīnija]]s daļās formālā Apvienotās Karalistes karaļa pakļautībā. Pandžābas un Bengālijas provinču sadalīšana radīja asiņainus nemierus starp sikhiem, hindiem un musulmaņiem. 1950. gada 26. janvārī Indija tika pasludināta par republiku. [[Džavāharlāls Nehru]] kļuva par pirmo Indijas premjerministru. Nehru valdības laikā notika karš ar [[Ķīna|Ķīnu]]. Indija kļuva par vienu no [[Nepievienošanās kustība]]s dibinātājvalstīm. Nehru ekonomiskajā politikā bija jūtama sociālistiska ievirze. Pēc Nehru nāves 1964. gadā viņa vadītā [[Indijas Nacionālais Kongress|Indijas Nacionālais Kongresa]] partija saglabāja lielu ietekmi un, ar nelieliem pārtraukumiem, veidoja Indijas valdību līdz 1996. gadam.<ref>India After Gandhi, Ramachandra Guha, {{ISBN|978-0-06-095858-9}}</ref> Indijas premjerministri šajā laikā bija Nehru meita [[Indira Gandija]] un viņas dēls [[Rādžīvs Gandijs]]. Šajā laikā notika [[1965. gada Indijas un Pakistānas karš]] par [[Kašmīra]]s provinci un [[1971. gada Indijas un Pakistānas karš]], kura rezultātā no Pakistānas austrumdaļas izveidojās neatkarīgā [[Bangladeša]]s valsts. Lai cīnītos pret saviem politiskajiem pretiniekiem, [[1975]].—[[1977]]. gadā premjerministre Indira Gandija izsludināja ārkārtas stāvokli. [[1984]]. gadā Indiru Gandiju nogalināja viņas miesassargi, kas bija saistīti ar [[sikhi|sikhu]] separātistu grupu. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] Indija 1990. gadu sākumā sāka atkāpties no sociālistiskās ekonomiskās politikas un pastiprinājās hindu nacionālisms. 1992. gada decembrī hindu nemiernieki izpostīja ''Babri Masjid'' mošeju, kam sekoja sadursmes starp hinduistiem un musulmaņiem visā Indijā. [[1990. gadi|1990. gadu]] beigās pie varas nāca nacionālistiskā [[Bharatiya Janata Partija]] (BJP). Tās vadībā Indija veica kodolizmēģinājumus, 1998. gadā uzspridzinot 5 atombumbas. 2004. gada vēlēšanās pie varas atgriezās Indijas Nacionālais Kongress, bet 2014. gada vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja BJP. == Ģeogrāfija == [[Attēls:India Geographic Map.jpg|thumb|200px|Indijas topogrāfiskā karte.]] Indija, [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinenta]] galvenā daļa, atrodas uz [[Indijas tektoniskā plātne|Indijas tektoniskās plātnes]], kas ir [[Indo-Austrālijas plātne]]s mazāka daļa.<ref name=ali>{{Laikraksta atsauce|last=Ali |first=Jason R. |coauthors=Jonathan C. Aitchison |title=Greater India |url=https://archive.org/details/sim_earth-science-reviews_2005-10_72_3-4/page/170 |journal=Earth-Science Reviews |volume=72 |issue=3-4 |year=2005 |pages=170—173 |doi=10.1016/j.earscirev.2005.07.005 |ref=ali}}</ref> Indija robežojas ar [[Pakistāna|Pakistānu]], [[Ķīna|Ķīnu]], [[Mjanma|Mjanmu]], [[Bangladeša|Bangladešu]], [[Nepāla|Nepālu]] un [[Butāna|Butānu]]. Uz dienvidiem no Indijas atrodas [[Indijas okeāns]]. Indiju veidojošie ģeoloģiskie procesi sākās pirms septiņdesmit pieciem miljoniem gadu, kad [[Indijas subkontinents]], daļa no dienvidu superkontinenta [[Gondvāna]]s, uzsāka [[plātņu tektonika|dreifēšanu]] ziemeļaustrumu virzienā; tā ilga piecdesmit miljonus gadu — pāri tad vēl neizveidojušajamies [[Indijas okeāns|Indijas okeānam]].<ref name=ali/> Subkontinenta sekojošā sadursme un [[subdukcija]] ar [[Eirāzijas plātne|Eirāzijas plātni]] izraisīja [[Himalaji|Himalaju]], planētas augstāko [[kalns|kalnu]], pacelšanos un tie šobrīd norobežo Indiju ziemeļos un ziemeļaustrumos.<ref name=ali/> Dienvidos, tieši pie Himalajiem, bijušajā jūras dibenā plātne pārvietojoties radīja milzīgu ieplaku, kas, pakāpeniski piepildoties ar upju nogulsnēm,<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Dikshit |first= K.R. |author2=Joseph E. Schwartzberg |title= Encyclopædia Britannica |accessdate= 2007-09-29 |year= 2007 |pages= 1—29 |chapter= India: The Land |chapterurl= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/285248/India}} lpp. 7.</ref> izveidoja tagadējo [[Indas-Gangas līdzenums|Indas-Gangas līdzenumu]].<ref>{{Laikraksta atsauce |last=Prakash |first=B. |coauthors=Sudhir Kumar, M. Someshwar Rao, S. C. Giri |title=Holocene tectonic movements and stress field in the western Gangetic plains |journal=Current Science |volume=79 |issue=4 |year=2000 |pages=438—449 |url=http://www.ias.ac.in/currsci/aug252000/prakash.pdf |format=PDF}}</ref> Uz rietumiem no šī līdzenuma atdalīts ar [[Arāvalli grēda|Arāvalli kalnu grēdu]], atrodas [[Tara tuksnesis]].<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Dikshit |first= K.R. |author2=Joseph E. Schwartzberg |title= Encyclopædia Britannica |accessdate= 2007-09-29 |year= 2007 |pages= 1—29 |chapter= India: The Land |chapterurl= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/285248/India}} lpp. 11.</ref> Sākotnējā Indijas plātne šobrīd veido [[Indostānas pussala|Indostānas pussalu]], vecāko un ģeoloģiski visstabilāko Indijas daļu, kas uz ziemeļiem izplešas līdz pat [[Sātpuras grēda|Sātpuras]] un [[Vindhjas grēda|Vindhjas kalnu grēdām]] centrālajā Indijā. Šīs paralēlās grēdas stiepjas no [[Arābijas jūra]]s krasta [[Gudžarāta|Gudžarātā]] rietumos uz ar [[akmeņogles|akmeņoglēm]] bagāto [[Nāgpuras plato]] [[Džhārkhanda]]s austrumos.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Dikshit |first= K.R. |author2=Joseph E. Schwartzberg |title= Encyclopædia Britannica |accessdate= 2007-09-29 |year= 2007 |pages= 1—29 |chapter= India: The Land |chapterurl= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/285248/India}} lpp. 8.</ref> Indostānas pussalas dienvidu daļā atrodas [[Dekāna|Dekānas plato]], ko no jūras piekrastes norobežo piekrastes grēdas [[Rietumgati]] un [[Austrumgati]];<ref name=britan-weghats>{{Grāmatas atsauce |last=Dikshit |first= K.R. |author2=Joseph E. Schwartzberg |title= Encyclopædia Britannica |accessdate= 2007-09-29 |year= 2007 |pages= 1—29 |chapter= India: The Land |chapterurl= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/285248/India}} lpp. 9.—10.</ref> Dekānas plato sastāv no vecākajiem [[ieži]]em Indijā; daži no tiem ir pat vairāk nekā miljardu gadu veci. Indija atrodas uz ziemeļiem no ekvatora starp ziemeļu platuma 6°44' un 35°30' un austrumu garuma 68°7' un 97°25'.<ref name="yearbook">{{Harv|Government of India|2007|p=1.}}</ref> [[Attēls:Tso Kiagar Lake Ladakh.jpg|thumb|left|200px|Ezers [[Ladakha|Ladakhā]], [[Himalaji|Himalajos]].]] Indijas [[krasta līnija]] ir 7517 [[kilometrs|kilometrus]] gara; no tiem 5423 kilometri pieder Indostānas pussalai, bet atlikušie 2094 kilometri Andamanu, Nikobaru un Lakšadvīpu salām.<ref name=sanilkumar/> Saskaņā ar Indijas flotes hidrogrāfiskajām kartēm, cietzemes krasts ir šāda sastāva: 43% smilšu pludmales, 11% akmeņains krasts, ieskaitot klintis, bet 46% ir purvaini krasti.<ref name=sanilkumar/> Starp nozīmīgākajām upēm, kuru [[upes izteka|izteka]] ir [[Himalaji|Himalajos]] un kas lielāko daļu plūst cauri Indijai, ir [[Ganga]] un [[Brahmaputra]], abas ietek [[Bengālijas līcis|Bengālijas līcī]].<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Dikshit |first= K.R. |author2=Joseph E. Schwartzberg |title= Encyclopædia Britannica |accessdate= 2007-09-29 |year= 2007 |pages= 1—29 |chapter= India: The Land |chapterurl= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/285248/India}} lpp. 15.</ref> Nozīmīgas Gangas pietekas ir [[Jamuna]] un [[Kosī]], kuru ārkārtīgi zemais slīpums ir cēlonis ikgadējiem postošiem [[plūdi]]em. Galvenās pussalas upes, kuru kraujuma slīpums pasargā to ūdeņus no pārplūšanas, ir [[Godāvari]], [[Mahanadi]], [[Kaveri]] un [[Krišnu (upe)|Krišnu]], kas visas arī ietek Bengālijas līcī;<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Dikshit |first= K.R. |author2=Joseph E. Schwartzberg |title= Encyclopædia Britannica |accessdate= 2007-09-29 |year= 2007 |pages= 1—29 |chapter= India: The Land |chapterurl= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/285248/India}} lpp. 16.</ref> kā arī [[Narmada]] un [[Tāpi]], kas ietek Arābijas jūrā.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Dikshit |first= K.R. |author2=Joseph E. Schwartzberg |title= Encyclopædia Britannica |accessdate= 2007-09-29 |year= 2007 |pages= 1—29 |chapter= India: The Land |chapterurl= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/285248/India}} lpp. 17.</ref> Nozīmīgas Indijas piekrastes iezīmes ir purvainā [[Kačha]] Rietumindijā un sanesu [[Sundarbani]] delta, ko Indija dala ar [[Bangladeša|Bangladešu]].<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Dikshit |first= K.R. |author2=Joseph E. Schwartzberg |title= Encyclopædia Britannica |accessdate= 2007-09-29 |year= 2007 |pages= 1—29 |chapter= India: The Land |chapterurl= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/285248/India}} lpp. 12.</ref> Indijai ir divi arhipelāgi: [[Lakšadvīpa]] — [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] netālu no Indijas dienvidrietumu piekrastes, un [[Andamanu un Nikobaru salas]] — vulkāniska salu virkne [[Andamanu jūra|Andamanu jūrā]].<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Dikshit |first= K.R. |author2=Joseph E. Schwartzberg |title= Encyclopædia Britannica |accessdate= 2007-09-29 |year= 2007 |pages= 1—29 |chapter= India: The Land |chapterurl= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/285248/India}} lpp. 13.</ref> === Klimats === Indijas [[klimats|klimatu]] spēcīgi ietekmē [[Himalaji]] un [[Tara tuksnesis]], kas regulē [[musons|musonus]]. Himalaji aizkavē auksto [[Centrālāzija]]s nolaides vēju ienākšanu, tādējādi lielākajā daļā no Indijas subkontinenta ir siltāks nekā vairumā vietu līdzīgos platuma grādos.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Posey |first=C.A |year=1994 |title=The Living Earth Book of Wind and Weather |url=https://archive.org/details/livingearthbooko00pose |publisher=Reader's Digest Association |isbn=0-8957-7625-1}} lpp. 118.</ref><ref>{{Grāmatas atsauce |last=Wolpert |first=Stanley |authorlink=Stanley Wolpert |year=2003 |title=A New History of India |publisher=Oxford University Press |location=[[Oksforda|Oxford]] and New York |page=544 |isbn=0195166787 |url= http://www.amazon.com/New-History-India-Stanley-Wolpert/dp/0195166787/}} lpp.4.</ref> Tara tuksnesim ir izšķiroša loma mitro dienvidrietumu vasaras musonu vēju piesaistē, starp jūniju un oktobri nodrošinot Indijas nokrišņu daudzuma lielāko daļu. Indijā klimats pārsvarā atbilst četrām galvenajām grupām, tas ir tropiski mitrs, tropiski sauss, subtropu mitrs vai kalnu klimats.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Heitzman |first=J. |author2=R.L. Worden |year=1996 |title=India: A Country Study |publisher=Library of Congress (Area Handbook Series) |isbn=0-8444-0833-6}} lpp.97.</ref> Indijā ir 3 atšķirīgi [[gadalaiks|gadalaiki]]: [[ziema]], [[vasara]] un [[musons|musonu]] gadalaiks. Ziema sākas novembrī. Ziemai raksturīgs sausums un relatīvi zemākas temperatūras (dienā no 12—18 °C Deli līdz 30 °C Indijas dienvidos, naktī no 2—6 °C Deli līdz 20 °C dienvidos). Martā ziemu nomaina vasara, ar ļoti karstu un sausu laiku. Maijā dienas temperatūra lielā daļā Indijas sasniedz 40 °C. Jūnijā vasaru nomaina [[musons|musonu]] vēji, kas atnes spēcīgas lietusgāzes un nedaudz vēsāku laiku. === Administratīvais iedalījums === {{pamatraksts|Indijas štati un teritorijas}} Indija sastāv no divdesmit deviņiem štatiem un deviņām savienības teritorijām. Vēlētas likumdevējas vara un pārvalde, kas veidota pēc Vestminsteras modeļa ir visiem štatiem un divām no savienības teritorijām — [[Pudučerri]] un [[Deli|Deli Valsts galvaspilsētas teritorijai]]. Pārējo piecu savienības teritoriju tiešo pārvaldību veic Centra iecelti administratori. Pēc Štatu Reorganizācijas likuma pieņemšanas 1956. gadā štatus veidoja uz valodu pamata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.commonlii.org/in/legis/num_act/sra1956250/|title=States Reorganisation Act, 1956|work=Constitution of India|publisher=Commonwealth Legal Information Institute|accessdate=2007-10-31|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080516123014/http://www.commonlii.org/in/legis/num_act/sra1956250/|archivedate=2008-05-16}}</ref> Kopš tā laika šī struktūra kopumā ir palikusi nemainīta. Katrs štats vai savienības teritorija ir sadalīti administratīvajos iecirkņos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://districts.gov.in/|title=Districts of India|accessdate=2007-11-25|publisher=[[National Informatics Centre|National Informatics Centre (NIC)]]|work=Government of India|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071011005759/http://districts.gov.in/|archivedate=2007-10-11}}</ref> Iecirkņi, savukārt, ir tālāk iedalīti tehsilos un, visbeidzot — ciematos. {{Indijas štatu un teritoriju karte}} '''Štati''': {| | valign="top" | # [[Arunāčala Pradēša]] # [[Asama]] # [[Āndhra Pradēša]] # [[Bihāra]] # [[Čhatīsgarha]] # [[Džhārkhanda]] # [[Goa]] # [[Gudžarāta]] # [[Harjāna]] # [[Himāčala Pradēša]] # [[Karnātaka]] # [[Kerala]] # [[Madhja Pradēša]] # [[Mahārāštra]] | <ol start=16> <li>[[Manipura]]</li> <li>[[Meghālaja]]</li> <li>[[Mizorāma]]</li> <li>[[Nāgālenda]]</li> <li>[[Orisa]]</li> <li>[[Pendžāba (Indija)|Pendžāba]]</li> <li>[[Rādžastāna]]</li> <li>[[Rietumbengāle]]</li> <li>[[Sikima]]</li> <li>[[Tamilnāda]]</li> <li>[[Telangāna]]</li> <li>[[Tripura]]</li> <li>[[Utarakhanda]]</li> <li>[[Utarpradēša]]</li> |} '''Teritorijas:''' # [[Andamanu un Nikobaru Salas]] # [[Čandīgarha]] # [[Deli]] # [[Damāna un Diu]] # [[Džammu un Kašmīra]] # [[Dādra un Nagarhaveli]] # [[Ladākha]] # [[Lakšadvīpa]] # [[Pudučerri]] === Flora un fauna === [[Attēls:Panthera tigris tigris.jpg|thumb|200px|[[Bengālijas tīģeris]].]] Indijai, atrodoties [[Indomalajas ekozona|Indomalajas ekozonā]], piemīt nozīmīga bioloģiskā daudzveidība. Kā viena no astoņpadsmit valstīm ar milzīgu daudzveidību, tā ir mājvieta līdz 7,6% no visiem [[zīdītāji]]em, 12,6% no visiem [[putni]]em, 6,2% no visiem [[rāpuļi]]em, 4,4% no visiem [[abinieki]]em, 11,7% no visām [[zivis|zivīm]] un 6,0% no visām [[segsēkļi|ziedošajām augu]] sugām.<ref name="Biodiversity Profile of India">{{Tīmekļa atsauce |title = Biodiversity Profile of India (Text Only) |url = http://ces.iisc.ernet.in/hpg/cesmg/indiabio.html |author = Dr S.K.Puri |accessdate = 2007-06-20 |archiveurl = https://web.archive.org/web/20111121153614/http://ces.iisc.ernet.in/hpg/cesmg/indiabio.html |archivedate = 2011-11-21 }}</ref> Indija ir mājvieta vairāk nekā 200 miljoniem govju.{{nepieciešama atsauce}} Daudziem ekoreģioniem, kā, piemēram, ''sholas'' mežiem, ir ārkārtīgi augsts [[endēmisms|endēmisma]] rādītājs (t.i., tie ir sastopami tikai šajā reģionā); kopumā 33% no Indijas augu sugām ir endēmiskas.<ref>Botanical Survey of India. 1983. ''Flora and Vegetation of India — An Outline''. Botanical Survey of India, Howrah. p. 24.</ref><ref>Valmik Thapar, ''Land of the Tiger: A Natural History of the Indian Subcontinent'', 1997. {{ISBN|978-0-520-21470-5}}.</ref> Indiju meža sastāvs variējas no [[Andamanu salas|Andamanu salu]], [[Rietumgati|Rietumugatu]] un [[Ziemeļaustrumindija]]s tropu lietus mežiem līdz Himalaju [[skuju koki|skuju koku]] mežiem. Starp šīm galējībām Austrumindijā ir mitrie [[lapu koki|lapu koku]], galvenokārt [[šals|šalu]], meži; centrālajā un Dienvidindijā ir sausie lapu koku, galvenokārt [[tīkkoks|tīkkoka]], meži, bet centrālajā [[Dekāna|Dekānā]] un rietumu [[Ganga]]s līdzenumā ir dzeloņaugu, pārsvarā dažādu [[akācijas|akāciju]] veidu, meži.<ref name="tritsch">Tritsch, M.E. 2001. ''Wildlife of India'' Harper Collins, London. 192 pages. {{ISBN|0-00-711062-6}}.</ref> Starp nozīmīgākajiem Indijas kokiem ir ārstnieciskais [[nīms|nīma]] koks, kas plaši tiek izmantots Indijas tautas ārstnieciskajos līdzekļos. Pīpala [[vīģes koks]], redzams uz [[Mohendžo-daro]] zīmogiem, sniedza ēnu [[Sidhārta Gautama|Budam Gautamam]], kad viņš meklēja apgaismību. [[Attēls:200407 Elephant 9.JPG|thumb|left|200px|[[Āzijas zilonis]].]] Daudzas Indijas sugas ir cēlušies no kopējām pirmsugām (''taxa''), kas nākušas no [[Gondvāna]]s, kam sākotnēji piederēja Indija. Indijas pussalas sekojošā virzīšanās uz [[Laurāzija]]s zemes masīvu un sadursme ar to uzsāka sugu masveida apmaiņu. Tomēr [[vulkānisms|vulkānu darbība]] un klimata izmaiņas pirms 20 miljoniem gadu bija iemesls daudzu Indijas endēmisko varietāšu (formu) izmiršanai.<ref>K. Praveen Karanth. (2006). [http://www.iisc.ernet.in/currsci/mar252006/789.pdf Out-of-India Gondwanan origin of some tropical Asian biota] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190411223533/http://www.iisc.ernet.in/currsci/mar252006/789.pdf |date={{dat|2019|04|11||bez}} }}.</ref> Pēc tam no Āzijas pa diviem zooģeogrāfiskajiem ceļiem gar abām Himalaju malām Indijā ieradās zīdītāji.<ref name=tritsch/> Tā rezultātā tikai 12,6% no Indijas zīdītāju un 4,5% no putnu sugām ir endēmiskas, pretstatā rāpuļu 45,8% un abinieku 55,8%.<ref name="Biodiversity Profile of India"/> Ievērojami endēmiski ir [[Nilgiri lapu pērtiķis]] (''Trachypithecus johnii'') un brūnais un karmīnsarkanais [[Beddoma krupis]] (''Bufo beddomii'') no Rietumgati. Indijā ir 172 jeb 2,9% no [[Vispasaules Dabas aizsardzības organizācija]]s noteiktajām apdraudētajām sugām.<ref>Groombridge, B. (ed). 1993. ''The 1994 IUCN Red List of Threatened Animals'' [[IUCN]], Gland, Switzerland and Cambridge, UK. lvi + 286 pp.</ref> Tajās ietilpst [[Āzijas lauva]], [[Bengālijas tīģeris]], kurš ir arī Indijas [[Nacionālo dzīvnieku uzskaitījums|nacionālais dzīvnieks]],<ref>Lytton, E. (1841). The Critical and Miscellaneous Writings of Sir Edward Lytton. Vol. 2. p. 167.</ref> un [[Bengālijas grifs]] (''Gyps bengalensis''), kuru apdraud drīza izzušana, saistīta ar tā barībā izmantoto [[liellops|liellopu]] maitām, kas apstrādātas ar [[diklofenaks|diklofenaku]]. Pēdējās desmitgadēs tika secināts, ka cilvēku iejaukšanās ir apdraudējums Indijas savvaļas dabai; kā reakcija tika būtiski attīstīta [[nacionālais parks|nacionālo parku]] un aizsargājamo teritoriju sistēma, kas pirmo reizi tika ieviesta [[1935]]. gadā. [[1972]]. gadā Indija ieviesa [[Dživās dabas aizdardzības likums|Dzīvās dabas aizsardzības likumu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = The Wildlife Protection Act, 1972 |url = http://www.helplinelaw.com/docs/wildlife/index.php |publisher = Helplinelaw.com |accessdate = 2007-06-16 |year= 2000}}</ref> un [[projekts "Tīgēris"|projektu "Tīģeris"]], lai garantētu kritisko dzīves vietu; papildus tam [[1980]]. gadā tika ieviests [[Mežu saglabāšanas likums]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = The Forest Conservation Act, 1980 |url = http://www.advocatekhoj.com/library/bareacts/forestconservation/index.php?Title=Forest(Conservation)Act,1980 |publisher = AdvocateKhoj.com |accessdate = 2007-11-29 |year= 2007}}</ref> Līdz ar vairāk kā piecsimt dzīvās dabas [[rezervāts|rezervātiem]], Indijā ir arī trīspadsmit [[biosfēras liegums|biosfēras liegumi]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = Biosphere Reserves of India |url = http://www.cpreec.org/pubbook-biosphere.htm |accessdate = 2007-06-17 |archive-date = 2011-08-21 |archive-url = https://www.webcitation.org/6174UGghb?url=http://www.cpreec.org/pubbook-biosphere.htm }}</ref> no kuriem četri ietilpst Pasaules Biosfēras liegumu tīklā; divdesmit piecas pārmitrās zemes ir reģistrētas [[Rāmsaras konvencija|Rāmsaras konvencijā]].<ref name="Indian Ramsar Sites">{{Tīmekļa atsauce |title = The List of Wetlands of International Importance |url = http://www.ramsar.org/sitelist.pdf |accessdate = 2007-06-20 |date = ''4 June 2007'' |publisher = The Secretariat of the Convention of on Wetlands |pages = p. 18 |format = PDF}}</ref> == Valdība == [[Attēls:PratibhaIndia.jpg|thumb|150px|Pirmā Indijas prezidente sieviete — [[Pratibha Patila]].]] [[Indijas konstitūcija]], kas stājās spēkā {{dat|1950|1|26}}, ir garākā un izsmeļošākā kādas valsts [[konstitūcija]] pasaulē.<ref name="Pylee2004">{{Grāmatas atsauce |last=Pylee |first=Moolamattom Varkey |title= Constitutional Government in India|year=2004 |publisher=S. Chand |page=4|chapter=The Longest Constitutional Document |url= http://books.google.com/books?id=veDUJCjr5U4C&pg=PA4&dq=India+longest+constitution&as_brr=0&sig=ZpqDCkfUoglOQx0XQ8HBpRWkRAk#PPA4,M1 |accessdate=2007-10-31|isbn=8121922038|edition=2nd}}</ref> Konstitūcijas preambulā ir noteikts, ka Indija ir [[suverinitāte|suverēna]], [[sociālisms|sociālistiska]], laicīga un [[demokrātija|demokrātiska]] [[republika]].<ref name="Dutt1998">{{Laikraksta atsauce |last=Dutt |first=Sagarika |year=1998 |title=Identities and the Indian state: An overview |url=https://archive.org/details/sim_third-world-quarterly_1998_19_3/page/411 | journal = Third World Quarterly |volume=19 |issue=3 |pages=411—434 |doi=10.1080/01436599814325}} at p. 421.</ref> Indijai ir divpalātu [[parlaments]], kas darbojas atbilstoši [[Apvienotās Karalistes parlaments|Vestminsteras stila parlamentārajai sistēmai]]. Tās valsts pārvaldes modeli parasti apzīmē kā "kvazi federālu" — ar spēcīgu centru un vājākiem štatiem,<ref name="Wheare1964">{{Grāmatas atsauce |last=Wheare |first=K.C. |title=Federal Government|url=https://archive.org/details/federalgovernmen0000whea_h2k7 | edition=4th| year=1964 |publisher=[[Oxford University Press]] |page=[https://archive.org/details/federalgovernmen0000whea_h2k7/page/28 28]}}</ref> bet kopš 1990. gadu beigām politisko, saimniecisko un sociālo pārmaiņu rezultātā tas ir kļuvis arvien vairāk federāls.<ref name="dencentralisation">{{Atsauce | last=Echeverri-Gent | first=John | contribution=Politics in India's Decentred Polity | editor1-last=Ayres | editor1-first=Alyssa | editor2-last=Oldenburg | editor2-first=Philip | title=Quickening the Pace of Change | series=India Briefing | place=London | publisher=M.E. Sharpe | year=2002 | isbn=076560812X | pp=19-53.}} at pp. 19—20; {{Atsauce | last=Sinha | first=Aseema | title=The Changing Political Economy of Federalism in India | journal=India Review | volume=3 | issue=1 | year=2004 | pp=25-63 | doi=10.1080/14736480490443085 | page=25}} at pp. 25—33.</ref> [[Valsts galva]] ir [[Indijas prezidents]],<ref name="Sharma1950">{{Laikraksta atsauce |last=Sharma |first=Ram |year=1950 |title=Cabinet Government in India |url=https://archive.org/details/sim_parliamentary-affairs_winter-1950_4_1/page/116 |journal=Parliamentary Affairs |volume=4 |issue=1 |pages=116—126}}</ref> kuru uz pieciem gadiem netiešās [[vēlēšanas|vēlešanās]] ievēl [[vēlēšanu kolēģija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.constitution.org/cons/india/p05054.html|title=Election of President|accessdate=2007-09-02|work=The Constitution Of India|publisher=Constitution Society|quote=The President shall be elected by the members of an electoral college.}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce |last=Gledhill |first=Alan |title=The Republic of India: The Development of Its Laws and Constitution|url=https://archive.org/details/republicofindiad0000gled | edition=2nd| year=1964 |publisher=Stevens and Sons |page=[https://archive.org/details/republicofindiad0000gled/page/112 112]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.constitution.org/cons/india/p05056.html|title=Tenure of President's office|accessdate=2007-09-02|work=The Constitution Of India|publisher=Constitution Society|quote=The President shall hold office for a term of five years from the date on which he enters upon his office.|archive-date=2011-08-21|archive-url=https://www.webcitation.org/6174Vx3Hi?url=http://www.constitution.org/cons/india/p05056.html}}</ref> Savukārt [[valdības galva]] ir [[Indijas premjerministrs]], kuram pieder lielākā daļa no [[izpildvara]]s.<ref name="Sharma1950"/> Pastāv vienošanās, ka prezidents par premjerministru ieceļ tās [[politiskā partija|partijas]] vai [[politiskā savienība|politiskās savienības]] pārstāvi, ko atbalsta Indijas parlamenta apakšpalātas vairākums.<ref name="Sharma1950"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.constitution.org/cons/india/p05075.html|title=Appointment of Prime Minister and Council of Ministers|accessdate=2007-09-02|work=The Constitution Of India|publisher=Constitution Society|quote=The Prime Minister shall be appointed by the President and the other Ministers shall be appointed by the President on the advice of the Prime Minister.|archive-date=2011-08-21|archive-url=https://www.webcitation.org/6174WN6a5?url=http://www.constitution.org/cons/india/p05075.html}}</ref> Izpildvara sastāv no prezidenta, viceprezidenta un no [[Indijas Ministru padome]]s, kuru vada premjerministrs. Katram ministram ar portfeli ir jābūt ievēlētam vienā no parlamenta palātām. Indijas parlamentārajā sistēmā izpildvara ir pakļauta [[likumdevēja vara|likumdevējai varai]], un premjerministrs un viņa padome ir tieši atbildīgi parlamenta apakšpalātai.<ref name="manorama">{{Grāmatas atsauce |first=K.M. |last=Matthew |title=Manorama Yearbook 2003 |publisher=[[Malayala Manorama]] |isbn=8190046187|page=524}}</ref> [[Attēls:NorthBlock.jpg|thumb|200px|left|Sekretariāta ēka [[Ņūdeli]], kur atrodas svarīgākie valdības ofisi.]] Indijas [[likumdevēja vara|likumdevēja varu]] veido divpalātu parlaments, kas sastāv no augšpalātas, kas tiek saukta par ''Rajya Sabha'' (Štatu palātu) un no apakšpalātas, kas tiek saukta par ''Lok Sabha'' (Tautas palātu).<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Gledhill |first=Alan |title=The Republic of India: The Development of Its Laws and Constitution|url=https://archive.org/details/republicofindiad0000gled | edition=2nd| year=1964 |publisher=Stevens and Sons |page=[https://archive.org/details/republicofindiad0000gled/page/127 127]}}</ref> Štatu palātā ir 245 pastāvīgie locekļi, kas strādā sešu gadus.<ref name="Parliament">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.india.gov.in/outerwin.htm?id=http://parliamentofindia.gov.in/ |title = ''Our Parliament'' A brief description of the Indian Parliament |accessdate = 2007-06-16 |publisher = www.parliamentofindia.gov.in}}</ref> Vairumu netieši ievēl štata un teritoriālās likumdevējas iestādes proporcionāli štata iedzīvotāju skaitam.<ref name="Parliament"/> 543 no 545 Tautas palātas locekļiem tiek ievēlēti ar tiešu tautas balsošanu un pārstāv atsevišķus vēlēšanu apgabalus piecu gadu garumā.<ref name="Parliament"/> Ja prezidents uzskata, ka angloindiešu kopiena nav pienācīgi pārstāvēta, tad atlikušos divus locekļus viņš ieceļ no kopienas vidus.<ref name="Parliament"/> Indijas tiesu vara ir centralizēta un tai ir trīs līmeņi — [[Indijas Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]], ko vada [[Indijas Galvenais tiesnesis]], divdesmit viena Augstākā tiesa un liels skaits iztiesāšanas tiesu.<ref name="Neuborne2003">{{Laikraksta atsauce |last=Neuborne |first=Burt |year=2003 |title=The Supreme Court of India |journal=International Journal of Constitutional Law |volume=1 |issue=1 |pages=476—510 |doi=10.1093/icon/1.3.476}} at p. 478.</ref> Augstākā tiesa ir primāri kompetenta lietās, kas skar pamattiesības un nesaskaņās starp štatiem un Centru, un tai ir apelācijas jurisdikcija pār Augstajām tiesām.<ref name="SCjurisdiction">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.supremecourtofindia.nic.in/new_s/juris.htm |title=Jurisdiction of the Supreme Court |accessdate=2007-10-21 |author=Supreme Court of India |publisher=National Informatics Centre |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090409214446/http://www.supremecourtofindia.nic.in/new_s/juris.htm |archivedate=2009-04-09 }}</ref> Tā ir juridiski neatkarīga,<ref name="Neuborne2003"/> un tā ir tiesīga izziņot likumus un atcelt Savienības vai štata likumus, kas ir pretrunā ar [[Indijas konstitūcija|Indijas konstitūciju]].<ref name="Sripati1998">{{Laikraksta atsauce |last=Sripati |first=Vuayashri |year=1998 |title=Toward Fifty Years of Constitutionalism and Fundamental Rights in India: Looking Back to See Ahead (1950—2000) |journal=American University International Law Review |volume=14 |issue=2 |pages=413—496}} at pp. 423—424.</ref> Viena no vissvarīgākajām Augstākās tiesas funkcijām ir Indijas konstitūcijas galējā interpretācija.<ref name="Pylee2004-2">{{Grāmatas atsauce |last=Pylee |first=Moolamattom Varkey |title=Constitutional Government in India |year=2004 |publisher=[[S. Chand]] |page=314|chapter=The Union Judiciary: The Supreme Court|url=http://books.google.com/books?id=veDUJCjr5U4C&pg=PA314&lpg=PA314&dq=indian+supreme+court+is+interpreter+of+constitution&source=web&ots=EC_OWxDg86&sig=gjLfEY1UInjql72jBtO-VOgoeK4&output=html|accessdate=2007-11-02|isbn=8121922038|edition=2nd}}</ref> === Partijas un politika === Indija ir pasaulē lielākā [[demokrātija|demokrātiskā]] valsts pēc iedzīvotāju skaita.<ref name="largestdem1">{{Ziņu atsauce |url = http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/south_asia/country_profiles/1154019.stm |title = Country profile: India |accessdate = 2007-03-21 |date = ''9 January 2007'' |publisher = BBC}}</ref><ref name="largestdem2">{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.un.org/esa/population/pubsarchive/india/ind1bil.htm |title = World's Largest Democracy to Reach One Billion Persons on Independence Day |accessdate = 2007-12-06 |work = United Nations Department of Economic and Social Affairs |publisher = United Nations: Commission on Population and Development|Population Division}}</ref> Vairumā štatu pēc neatkarības iegūšanas federālo pārvaldi realizēja [[Indijas Nacionālais kongress]] (INC).<ref name="LOC PROFILE"/> Štatu politiku ietekmē vairākas nacionālās partijas, tai skaitā INC, ''[[Bhartiya Janata Party]]'' (BJP), [[Indijas Komunistiskā (marksistu) partija]] (CPI(M)) un dažādas reģionālās partijas. INC bija parlamentārais vairākums no 1950. līdz 1990. gadam, izņemot divus īsus laikaposmus. INC nebija pie varas starp 1977. un 1980. gadu, kad vēlēšanās uzvarēja ''[[Janata Party]]'', pateicoties sabiedrības neapmierinātībai ar ārkārtas stāvokli, ko bija deklarējusi premjerministre [[Indira Gandija]]. ''[[Janata Dal]]'' Nacionālās frontes koalīcija savienībā ar Kreisās frontes koalīciju uzvarēja 1989. gada vēlēšanās, bet spēja noturēties pie varas tikai divus gadus.<ref>{{Grāmatas atsauce |last = Bhambhri |first = Chandra Prakash |title = Politics in India 1991-92 |publisher = Shipra Publications |year = 1992 |isbn = 978-8185402178 |pages = 118, 143}}</ref> Tā kā 1991. gada vēlēšanās neviena no politiskajām partijām neieguva vairākumu, INC izveidoja mazākuma valdību premjemrministra [[P.V. Narasimha Rao]] vadībā, kas nostrādāja pilnu piecu gadu termiņu.<ref name="PV">{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.hindu.com/2004/12/24/stories/2004122408870100.htm |title = Narasimha Rao passes away |publisher = The Hindu |accessdate = 2008-11-02 |archive-date = 2004-12-30 |archive-url = https://web.archive.org/web/20041230182813/http://www.hindu.com/2004/12/24/stories/2004122408870100.htm }}</ref> No 1996. līdz 1998. gadam federālajā valdībā bija nemiera periods ar vairākām īslaicīgām valdošajām apvienībām. 1996. gadā, pēc Apvienotās frontes koalīcijas, kurā neietilpa ne BJP, ne INK, uz īsu laiku valdību izveidoja BJP. 1998. gadā BJP kopā ar vairākām citām partijām izveidoja Nacionālo Demokrātisko aliansi (NDA) un kļuva par pirmo ne Kongresa valdību, kas nostrādāja pilnu piecu gadu termiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.lse.ac.uk/collections/government/PSPE/pdf/PSPE_WP5_07.pdf|title = The effective space of party competition|author = Patrick Dunleavy, Rekha Diwakar, Christopher Dunleavy|publisher = London School of Economics|5 = London School of Economics and Political Science|accessdate = 2007-10-01|format = PDF|archive-date = 2011-08-21|archive-url = https://www.webcitation.org/6174YIWlu?url=http://www2.lse.ac.uk/government/research/resgroups/PSPE/pdf/PSPE_WP5_07.pdf}}</ref> 2004. gada Indijas vēlēšanās lielāko skaitu no Lok Sabha vietām ieguva NIK un izveidoja koalīcijas valdību, kas tika saukta par Apvienoto Progresīvo aliansi (APA) un ko atbalstīja dažādas kreisā novirziena partijas un BJP opozīcijā esošie dalībnieki. Indijas vispārējās vēlēšanās 2009. gadā vēlreiz pie varas nāca APA, lai gan kreiso partiju īpatsvars koalīcijā bija krasi samazinājies.<ref>{{Grāmatas atsauce|last = Hermann|first = Kulke|author2=Dietmar Rothermund|title = A History of India|url = https://archive.org/details/historyindia00kulk|publisher = Routledge|year = 2004|isbn = 978-0415329194|page = [https://archive.org/details/historyindia00kulk/page/384 384]}}</ref> == Ārpolitika == [[Attēls:BRICS leaders in Brazil.jpeg|thumb|200px|Indijas premjers [[Narēndra Modi]] (otrais no kreisās) [[BRICS]] galotņu sanāksmē (2014).]] Kopš neatkarības iegūšanas [[1947]]. gadā Indija ir uzturējusi draudzīgas attiecības ar lielāko daļu valstu. Tā uzņēmās vadošo lomu [[1950. gadi|1950. gados]], aizstāvot Eiropas [[kolonija|koloniju]] neatkarību [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Āzija|Āzijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anc.org.za/ancdocs/history/solidarity/significance.html|title=Significance of the Contribution of India to the Struggle Against Apartheid1 by M. Moolla|access-date={{dat|2009|12|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20091011215144/http://www.anc.org.za/ancdocs/history/solidarity/significance.html|archivedate={{dat|2009|10|11||bez}}}}</ref> Indija bijusi iesaistīta divos īsos militāros iebrukumos kaimiņvalstīs; tie bija Indijas Miera uzturēšanas spēki [[Šrilanka|Šrilankā]] un operācija "Kaktuss" [[Maldīvija|Maldivu salās]]. Indija ir [[Nāciju Sadraudzība]]s dalībvalsts un [[Nepievienošanās Kustība]]s dibinātājvalsts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=History of Non Aligned Movement |url=http://www.nam.gov.za/background/history.htm |accessdate=2007-08-23 |archiveurl=https://www.webcitation.org/6174YxJPe?url=http://www.nam.gov.za/background/history.htm |archivedate=2011-08-21 }}</ref> Pēc [[Ķīnas-Indijas karš|Ķīnas-Indijas kara]] un [[1965. gada Indijas-Pakistānas karš|1965. gada Indijas-Pakistānas kara]] Indijai izveidojās draudzīgas attiecības ar [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un tādas tās palika līdz pat [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām. Indija karoja divos karos ar [[Pakistāna|Pakistānu]] pār [[Kašmīras konflikts|Kašmīras konfliktu]]. Trešā Indijas un Pakistānas kara rezultātā radās [[Bangladeša]] (toreiz kā Austrumpakistāna).<ref name="IB">{{Grāmatas atsauce|title=A History of the Twentieth Century|year=2002|url= http://books.google.com/books?id=jhwY1j8Ao3kC&pg=PA486&lpg=PA486&dq=india+creation+of+bangladesh&source=web&ots=LuQAQJVYik&sig=UA_kWLaz3CnoH4QBioUXU6THqkQ&hl=en&sa=X&oi=book_result&resnum=9&ct=result#PPA487,M1 |pages= 486—87 |author=Martin Gilbert|isbn=006050594X|accessdate=2008-11-03|publisher=HarperCollins|location=London}}</ref> Tāpat [[Siačenas šļūdonis]] ir bijis iemesls atsevišķām sadursmēm starp abām valstīm. [[1999]]. gadā starp Indiju un Pakistānu risinājās nepieteikts karš par [[Kargila|Kargilu]]. Pēdējos gados Indijai ir bijusi nozīmīga loma [[SAARC]] (Dienvidāzijas reģionālās sadarbības asociācijā) un [[Pasaules Tirdzniecības organizācija|PTO]] (Pasaules Tirdzniecības organizācijā).<ref>[http://library.fes.de/pdf-files/bueros/genf/50205.pdf India's negotiation positions at the WTO.]</ref> Trīsdesmit piecas [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju]] miera uzturēšanas operācijas četros kontinentos Indija ir atbalstījusi gandrīz ar 55000 militārpersonām un policistiem.<ref name="UN">{{Tīmekļa atsauce |title=India and the United Nations |url=http://www.un.int/india/india_and_the_un_pkeeping.html |accessdate=2006-04-22 |archiveurl=https://www.webcitation.org/6174Zt7rh?url=http://www.un.int/india/india_and_the_un_pkeeping.html |archivedate=2011-08-21 }}</ref> Par spīti kritikai un militārajām sankcijām, Indija neatlaidīgi ir atteikusies parakstīt līgumu par vispārējo atomieroču izmēģinājumu aizliegumu un [[Kodolieroču neizplatīšanas līgums|kodolieroču neizplatīšanas līgumu]], tā vietā dodot priekšroku savas [[kodolprogramma]]s suverenitātes saglabāšanai. Jaunākās Indijas valdības iniciatīvas nostiprināja attiecības ar [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajām Valstīm]], [[Ķīna|Ķīnu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]]. Saimniecības jomā Indijai ir tuvas attiecības ar citām jaunattīstības valstīm [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Āfrika|Āfrikā]]. == Bruņotie spēki == [[Attēls:Aero-Sukhoi1.JPG|thumb|200px|[[Sukhoi-30 MKI]] ir viena no Indijas Gaisa spēku lidmašīnām.]] Indija uztur trešos lielākos militāros spēkus pasaulē, kas sastāv no [[Indijas Armija]]s, [[Indijas Flote|Flotes]], [[Indijas Gaisa spēki|Gaisa spēkiem]]<ref name="CIA">{{Tīmekļa atsauce|title=CIA Factbook: India|work=[[CIA Factbook]]|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/in.html|accessdate=2007-03-10|archive-date=2008-06-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20080611033144/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/in.html}}</ref> un tādus palīgspēkus kā [[Indijas Paramilitārie spēki|Paramilitārie spēki]], [[Indijas Krasta apsardze|Krasta apsardze]] un [[Indijas Stratēģisko Spēku pavēlniecība|Stratēģisko Spēku pavēlniecība]]. [[Indijas Bruņotie spēki|Indijas Bruņoto spēku]] augstākais komandieris ir [[Indijas prezidents]]. Indija aizsardzībā cieši sadarbojas ar [[Krievija|Krieviju]], [[Izraēla|Izraēlu]] un [[Francija|Franciju]], kas ir tās galvenie [[ieroči|ieroču]] piegādātāji. [[Aizsardzības Pētījumu un Attīstības organizācija]] (APAO) pārrauga vietējo uzlaboto ieroču un militārā aprīkojuma izstrādi, ieskaitot [[ballistiskā raķete|ballistiskās raķetes]], [[iznīcinātājlidmašīna]]s un smagos kaujas [[tanks|tankus]], nolūkā samazināt Indijas atkarību no ārzemju importa. Pēc [[1974]]. gada pirmā [[kodolizmēģinājums|kodolizmēģinājuma]] Indijas rīcībā nonāca [[kodolenerģija]], vēlāk tika veikta Operācija "Smaidošais Buda" un [[1998]]. gadā — arī apakšzemes izmēģinājumi. Indija attiecībā pret [[kodolieroči]]em uztur "pirmā neuzbrukšanas" politiku.<ref name="nuclear">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.afsa.org/fsj/oct02/nair.pdf |title=No More Ambiguity: India's Nuclear Policy |accessdate=2007-06-07 |format=PDF |work= |author=Brig. Vijai K. Nair (Indian Army) |archiveurl=https://www.webcitation.org/6174aJ7Go?url=http://www.afsa.org/ |archivedate=2011-08-21 }}</ref> {{dat|2008|10|10}} tika parakstīts Indijas un [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienoto Valstu]] civilās kodolenerģijas līgums, pirms kura Indija saņēma atteikumus no [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAA) un [[Atompiegādātāju grupa]]s (APG), tādējādi tika izbeigti ierobežojumi kodoltehnoloģiju tirdzniecībā, ar kuriem Indija ''[[de facto]]'' ir kļuvusi par sesto kodolspēku pasaulē.<ref>{{cite|title=India, US seal 123 Agreement |author=Times of India| publisher=Times of India|date=''11 October 2008''}}.</ref> == Iedzīvotāji == [[Attēls:India population density map en.svg|thumb|150px|Indijas iedzīvotāju apdzīvotības blīvuma karte.]] Indija ir otra lielākā valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]. Tajā dzīvo 1,17 miljardi iedzīvotāju,<ref name="CIA"/> kas ir 17% no visas pasaules iedzīvotāju skaita,<ref>[http://geography.about.com/od/obtainpopulationdata/a/indiapopulation.htm India Likely to Surpass China in Population by 2030], Matt Rosenberg.</ref> Lielāka valsts pēc iedzīvotāju skaita ir tikai [[Ķīna]]. Pēdējos 50 gados, attīstoties [[medicīna]]i, ir piedzīvots straujš iedzīvotāju skaita pieaugums un lauksaimniecības ražīguma masveida pieaugums, ko izraisīja [[zaļā revolūcija]].<ref>[http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/south_asia/4994590.stm The end of India's green revolution?], BBC News.</ref><ref>[http://www.foodfirst.org/media/opeds/2000/4-greenrev.html Food First/Institute for Food and Development Policy] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090714215036/http://www.foodfirst.org/media/opeds/2000/4-greenrev.html |date={{dat|2009|07|14||bez}} }}.</ref> Gandrīz 70% indiešu mīt lauku apvidos, lai gan pārcelšanās uz lielākām pilsētām pēdējās desmitgadēs ir novedusi pie dramatiska valsts pilsētu iedzīvotāju skaita pieauguma. Lielākās pilsētas ir [[Mumbaja]] (Bombeja), [[Deli]], [[Bengalūru]], [[Kolkata]] (Kalkuta) un [[Čennaja]] (Madrasa).<ref name="LOC PROFILE">{{Tīmekļa atsauce |title = Country Profile: India |url = http://lcweb2.loc.gov/frd/cs/profiles/India.pdf |accessdate = 2007-06-24 |publisher = Library of Congress - Federal Research Division |month= ''December'' | year= 2004 |format = PDF}}</ref> Indija pēc Āfrikas kontinenta ir ģeogrāfiskā vieta ar vislielāko kultūras, valodu un ģenētisko dažādību pasaulē.<ref name="LOC PROFILE"/> Indija ir dzimtene divām galvenajām valodu saimēm: [[indoeiropiešu valodu saime|indoeiropiešu]] (tajā runā apmēram 74% iedzīvotāju) un [[dravīdu valodu saime|dravīdu]] (runā apmēram 24%). Citas valodas, kurās runā Indijā, nāk no austro-aziātiskajām un timetas-birmas valodu saimēm. [[Hindi]], ar vislielāko skaitu runājošo, ir savienības oficiālā valoda. Biznesā un pārvaldē plaši tiek izmantota [[angļu valoda]] un tai ir "papildus oficiālās valodas" statuss;<ref name=autogenerated1>{{Tīmekļa atsauce|title=Notification No. 2/8/60-O.L. (Ministry of Home Affairs), dated 27 April, 1960|url=http://www.rajbhasha.gov.in/preseng.htm|dateformat=mdy|accessdate=''4 July 2007''|archiveurl=https://web.archive.org/web/20091212144120/http://rajbhasha.gov.in/preseng.htm|archivedate={{dat|2009|12|12||bez}}}}</ref> kas ir svarīgi arī [[izglītība|izglītībā]], sevišķi vidējā vai augstākajā. Bez tam, katram štatam un savienības teritorijai ir sava oficiālā valoda un konstitūcijā sevišķi atzīmēta 21 cita valoda, kurā tiek pietiekoši runāts vai arī tām ir klasisko valodu statuss. Lai gan daudzus gadus kā klasiskās valodas ir pētītas [[sanskrits]] un [[tamilu valoda]],<ref>{{Harvard reference|last = Seaver | first = Sanford B. | title = The Dravidian Languages | year = 1998 | publisher = Taylor and Francis. p. 436 |isbn=0415100232 | url = http://books.google.com/books?id=CF5Qo4NDE64C&printsec=frontcover#PPA6,M1}}. Quote: "Tamil ... It is therefore one of India's two classical languages, alongside the more widely known Indo-Aryan language Sanskrit." 2. {{Harvard reference|last=Ramanujan |first= A. K.| authorlink = A. K. Ramanujan | title = Poems of Love and War: From the Eight Anthologies and the Ten Long Poems of Classical Tamil | publisher= New York: Columbia University Press. p. 329 | year = 1985 | isbn = 0231051077|url =http://books.google.com/books?id=nIybE0HRvdQC&printsec=frontcover&source=gbs_summary_r&cad=0#PPR9,M1}} Quote: "Tamil, one of the two classical languages of India, is a Dravidian language spoken today by 50 million Indians, ..."</ref> Indijas valdība, izmantojot pati savus kritērijus, ir piešķīrusi klasiskās valodas statusu [[kannādu valoda|kannādas]] un [[telugu valoda|telugu valodām]].<ref name="antiquity">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pib.nic.in/release/release.asp?relid=44340|title=Declaration of Telugu and Kannada as classical languages|work=Press Information Bureau|publisher=Ministry of Tourism and Culture, Government of India|accessdate=2008-11-19}}</ref> Indijas [[dialekts|dialektu]] skaits ir 1652.<ref name="Manorama">{{Grāmatas atsauce |first=K.M. |last=Matthew |title=Manorama Yearbook 2003 |publisher=Malayala Manorama |year=2006 |isbn=81-89004-07-7 |page=524}}</ref> Vairāk kā 800 miljoni indiešu (80,5%) ir [[hinduisms|hinduisti]]. Citas reliģiskās grupas ir [[musulmaņi]] (13,4%), [[kristieši]] (2,3%), [[sikhi]] (1,9%), [[budisti]] (0,8%), [[džainisti]] (0,4%), [[ebreji]], [[zoroastrieši]], [[bahāisti]] un citas.<ref name="CensusRel">{{Tīmekļa atsauce |title=Census of India 2001, Data on Religion |work=Census of India |url=http://www.censusindia.gov.in/Census_Data_2001/India_at_glance/religion.aspx |dateformat=mdy |accessdate=''22 November 2007''}}</ref> Ciltīs ietilpst 8.1% no iedzīvotājiem.<ref name="Tribal">{{Tīmekļa atsauce |title=Tribes: Introduction |publisher=Ministry of Tribal Affairs, [[Government of India]] |url=http://tribal.nic.in/introduction.html |dateformat=mdy |accessdate=''12 April 2007'' |work=[[National Informatics Centre]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928091018/http://tribal.nic.in/introduction.html |archivedate={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref> Indijā ir trešais lielākais musulmaņu skaits pasaulē un visvairāk musulmaņu, kas dzīvo ne musulmaniskā valstī. Indijas [[rakstpratība]]s līmenis ir 64,8% (53,7% sievietēm un 75,3% vīriešiem).<ref name="CIA"/> [[Kerala]]s štatā ir visaugstākais rakstpratības rādītājs — 91%, turpretī [[Bihāra|Bihārā]] ir zemākais — 47%<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kerala.gov.in/education/|title=Kerala's literacy rate|publisher=[[Government of Kerala]]|accessdate=2007-12-13|work=kerala.gov.in|archiveurl=https://web.archive.org/web/20030311192337/http://www.kerala.gov.in/education/|archivedate=2003-03-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gov.bih.nic.in/Profile/CensusStats-03.htm Census Statistics of Bihar: Literacy Rates|title=Literacy rate of Bihar|accessdate=2007-12-13|publisher=[[Government of Bihar]]|archive-date=2008-05-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20080524094302/http://gov.bih.nic.in/Profile/CensusStats-03.htm}}</ref> Dzimumu attiecība valstī ir 944 [[sieviete]]s uz 1000 [[vīrietis|vīriešiem]]. Vidējais vecums Indijā ir 24,9 gadi un iedzīvotāju pieaugums ir 1,38% gadā; uz katriem 1000 cilvēkiem gadā piedzimst 22,01.<ref name="CIA"/> Kā valsts svētki tiek atzīmēti visu trīs lielo reliģiju svētki. {{Indijas lielākās pilsētas}} == Saimniecība == {{Pamatraksts|Indijas saimniecība}} [[Attēls:Bombay Stock Exchange.jpg|thumb|150px|[[Bombejas birža]].]] Visā laika posmā no [[1950. gadi|1950.]] līdz [[1980. gadi]]em Indija sekoja [[sociālisms|sociālistu]] iedvesmotai politikai. Saimniecību ierobežoja plaši priekšraksti, [[protekcionisms]] un sabiedriskās īpašumtiesības, kas noveda pie vispārējas [[korupcija]]s izplatības un lēna ekonomiskā pieauguma.<ref name="makar">{{Grāmatas atsauce|title=An American's Guide to Doing Business in India|url=https://archive.org/details/americansguideto0000maka|author=Eugene M. Makar|year=2007}}</ref><ref name="esao"/><ref name="astaire"/><ref name="potential"/> Tika nacionalizēti [[komunikācijas|komunikāciju]], [[aviācija]]s un [[banka|banku]] sektori un ierobežota konkurence daudzos citos sektoros. Sākot ar [[1991]]. gadu valsts sāka virzīties uz [[tirgus ekonomika|tirgus sistēmu]].<ref name="esao">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oecd.org/dataoecd/17/52/39452196.pdf|title=Economic survey of India 2007: Policy Brief|publisher=[[ESAO]]|access-date={{dat|2009|06|18||bez}}|archive-date={{dat|2018|12|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181225053357/http://www.oecd.org/economy/surveys/39452196.pdf}}</ref><ref name="astaire">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ukibc.com/ukindia2/files/India60.pdf|title=The India Report|publisher=Astaire Research|access-date={{dat|2009|06|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090824103426/http://www.ukibc.com/ukindia2/files/India60.pdf|archivedate={{dat|2009|08|24||bez}}}}</ref> Politikas maiņu 1991. gadā radīja akūta maksājumu bilances krīze un kopš tā laika uzsvars tiek likts uz ārējo tirdzniecību un ārējo [[kapitālieguldījumi|kapitālieguldījumu]] izmantošanu kā [[Indijas saimniecība]]s neatņemamu sastāvdaļu.<ref name="India's Open-Economy Policy">{{Tīmekļa atsauce |url = http://books.google.com/books?id=A_5ekf5jpgUC |title = India's Open-Economy Policy: Globalism, Rivalry, Continuity |author = Jalal Alamgir |publisher = Routledge}}</ref> Valdība uzsāka ekonomiskās reformas, samazinot ievedmuitas, reformējot finanšu jomu un atbalstot [[konkurence|konkurenci]] un [[brīvais tirgus|brīvo tirgu]]. Reformu dēļ ir strauji augusi ārējā tirdzniecība. Indijas saimniecība ir viena no visātrāk augošajām pasaulē ar 5,8% vidējo ikgadējo [[IKP]] pieaugumu pēdējos divdesmit gados.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tni.org/detail_page.phtml?page=archives_vanaik_growth|title=The Puzzle of India's Growth|work[[The Telegraph]]|date=2006-06-26|accessdate=2008-09-15}}</ref> Tai ir pasaulē otrs lielākais [[darbaspēks|darbaspēka]] daudzums — 516,3 miljoni cilvēku. [[Lauksaimniecība]]s sektors saražo 28% no IKP; [[pakalpojumi|pakalpojumu]] un [[rūpniecība|rūpnieciskie]] sektori attiecīgi veido 54% un 18% no IKP. Galvenie lauksaimniecības produkti ir [[rīsi]], [[kvieši]], [[augu eļļa]]s, [[kokvilna]], [[džuta]], [[tēja]], [[cukurniedre]]s, [[kartupeļi]]; [[liellopi]], [[Āzijas bifeļi]], [[aita]]s, [[kaza]]s, [[mājputni]]; [[zivis]].<ref name="LOC PROFILE"/> Galvenās rūpniecības nozares ir [[tekstilrūpniecība]], [[ķīmiskā rūpniecība]], [[pārtikas ražošana]], [[tērauda rūpniecība]], [[transporta iekārtu ražošana]], [[cementa rūpniecība]], [[kalnrūpniecība]], [[nafta]], [[mašīnbūve]] un [[programmatūru izstrāde]].<ref name="LOC PROFILE"/> 1985. gadā Indijas tirdzniecība no 6% ir sasniegusi nosacīti mērenu daļu — 2006. gadā tā sastādīja 24% no IKP.<ref name="esao"/> Indijas daļa kopējā pasaules tirdzniecībā ir sasniegusi 1%. Galvenās [[eksports|eksportpreces]] ir [[naftas produkti]], [[tekstilizstrādājumi]], [[dārgakmeņi]] un [[juvelierizstrādājumi]], [[programmatūra]], [[mašīnbūve]]s preces, [[ķimikālija]]s, [[ādas izstrādājumi]].<ref name="LOC PROFILE"/> Savukārt galvenās [[imports|importa]] preces ir [[jēlnafta]], [[iekārta]]s, [[dārgakmeņi]], [[mēslojums]] un [[ķimikālija]]s.<ref name="LOC PROFILE"/> [[Attēls:Nano.jpg|thumb|200px|left|Indija lielu vērību pēdējā laikā pievērš arī automašīnu ražošanai. Attēlā redzama [[Tata Nano]] automašīna.]] Indijas [[iekšzemes kopprodukts]] ir 1,089 triljoni [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kas to padara par divpadsmito lielāko saimniecību pasaulē<ref name="India's GDP in 2007">{{Tīmekļa atsauce |url = http://economictimes.indiatimes.com/Mr_Rupee_pulls_India_into_1_trillion_GDP_gang/articleshow/1957520.cms |title = "India twelfth wealthiest nation in 2005: World Bank" |publisher = The Economic Times |accessdate = 2006-07-08 |archiveurl = https://www.webcitation.org/659xZnTPa?url=http://economictimes.indiatimes.com/Mr_Rupee_pulls_India_into_1_trillion_GDP_gang/articleshow/1957520.cms |archivedate = 2012-02-02 }}</ref> vai ceturto lielāko pēc atbilstošajiem enerģijas patēriņa tarifiem. Indija ar nominālajiem ienākumiem 977 ASV dolāru uz vienu iedzīvotāju ir 128. vietā pasaulē. [[2000. gadi|2000. gadu]] beigās Indijas saimniecības pieaugums tiek rēķināts kā vidēji 7,5% gadā, kas dod dubultus vidējos ienākumus desmitgadē.<ref name="esao"/> Lai gan Indijas saimniecība pēdējās desmitgadēs ir iespaidīgi pieaugusi, tajā joprojām ir lielākais [[nabadzība|nabadzīgo iedzīvotāju]] īpatsvars pasaulē un augstākais rādītājs starp citām pasaules valstīm nepietiekošam uzturam bērniem līdz trīs gadu vecumam (46% 2007. gadā).<ref>http://siteresources.worldbank.org/SOUTHASIAEXT/Resources/DPR_FullReport.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090514233650/http://siteresources.worldbank.org/SOUTHASIAEXT/Resources/DPR_FullReport.pdf |date={{dat|2009|05|14||bez}} }} ''Retrieved on May 7, 2009''</ref><ref>http://www.timesonline.co.uk/tol/news/world/asia/article1421393.ece ''Retrieved on May 8, 2009''</ref> Iedzīvotāju īpatsvars, kas dzīvo zem jaunās starptautiski noteiktās nabadzības robežas — 1,08 USD dienā (nominālais pirktspējas līmenis, PSL — 21,6 [[rūpija]]s dienā pilsētu apgabalos un 14,3 rūpijas lauku apvidū 2005. gadā), ir samazinājies no 60% 1981. gadā līdz 42% 2005. gadā — tas trešais augstākais rādītājs Dienvidāzijā pēc [[Nepāla]]s un [[Bangladeša]]s, neskatoties uz kopumā augstākajiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldbank.org.in/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/SOUTHASIAEXT/INDIAEXTN/0,,contentMDK:21880725~pagePK:141137~piPK:141127~theSitePK:295584,00.html|title=New Global Poverty Estimates - What it means for India|publisher=World Bank|access-date={{dat|2009|06|18||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120506043711/http://www.worldbank.org.in/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/SOUTHASIAEXT/INDIAEXTN/0,,contentMDK:21880725~pagePK:141137~piPK:141127~theSitePK:295584,00.html|archivedate={{dat|2012|05|06||bez}}}}</ref> 85,7% no iedzīvotājiem 2005. gadā iztika ar mazāk kā 2,50 USD dienā (PSL), salīdzinot ar 80,5% [[Āfrika|Āfrikā]], [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksneša]] dienvidu daļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://econ.worldbank.org/external/default/main?pagePK=64165259&piPK=64165421&theSitePK=469372&menuPK=64166093&entityID=000158349_20080826113239|title=The developing world is poorer than we thought, but no less successful in the fight against poverty|publisher=World Bank|access-date={{dat|2009|03|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090323214139/http://econ.worldbank.org/external/default/main?pagePK=64165259&piPK=64165421&theSitePK=469372&menuPK=64166093&entityID=000158349_20080826113239|archivedate={{dat|2009|03|23||bez}}}}</ref> Lai gan Indija pēdējās desmitgadēs ir izvairījusies no [[bads|bada]], pusei no bērniem ir nepietiekams svars, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem pasaulē un gandrīz divkārt lielāks nekā jau pieminētajā Āfrikas daļā.<ref name="underweight">{{Tīmekļa atsauce|url = http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/SOUTHASIAEXT/0,,contentMDK:20916955~pagePK:146736~piPK:146830~theSitePK:223547,00.html |title=India: Undernourished Children: A Call for Reform and Action|publisher=World Bank}}</ref> Iesāktās reformas tiek uzmanīgi vērotas un pasaules saimniecībā Indija varētu kļūt par ietekmīgu valsti. Goldmena Sača (''Goldman Sachs'') ziņojums prognozē, ka "no 2007. līdz 2020. gadam Indijas IKP uz vienu iedzīvotāju četrkāršosies," un ka Indijas saimniecība 2043. gadā pārspēs [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienoto Valstu]] saimniecību, bet "Indija paliks zemu ienākumu zeme vairākas desmitgades, ar ienākumiem uz vienu iedzīvotāju zemāku kā citiem [[BRIC]] ([[Brazīlija]], [[Krievija]], Indija, [[Ķīna]]) dalībniekiem. Bet, ja tā spēs atbilst savām augšanas iespējām, tā var kļūt par pasaules saimniecības dzinējspēku un būtiskāko veicinātāju izdevumu pieaugumu izraisīšanā."<ref name="potential">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usindiafriendship.net/viewpoints1/Indias_Rising_Growth_Potential.pdf|title=India’s Rising Growth Potential|publisher=Goldman Sachs|year=2007|access-date={{dat|2011|06|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110724120152/http://www.usindiafriendship.net/viewpoints1/Indias_Rising_Growth_Potential.pdf|archivedate={{dat|2011|07|24||bez}}}}</ref> Lai gan Indijas saimniecība pēdējo divu desmitgažu laikā ir neatlaidīgi augusi, tās pieaugums ir bijis nevienmērīgs, ja salīdzina dažādas sabiedrības grupas, ekonomiskās grupas, ģeogrāfiskos apgabalus un lauku, pilsētu apvidus.<ref name="World bank 2006">{{Tīmekļa atsauce |url=http://siteresources.worldbank.org/SOUTHASIAEXT/Resources/DPR_FullReport.pdf |title="Inclusive Growth and Service delivery: Building on India’s Success" |publisher=[[World Bank]] |year=2006 |accessdate=2007-04-28 |format=PDF |archiveurl=https://www.webcitation.org/6174g9eFj?url=http://siteresources.worldbank.org/SOUTHASIAEXT/Resources/DPR_FullReport.pdf |archivedate=2011-08-21 }}</ref> [[Pasaules Banka]] ir ieteikusi kā vissvarīgākās prioritātes noteikt sabiedriskā sektora reformu, infrastruktūru, lauksaimniecības un lauku reģionu attīstību, darbaspēka regulējumu atcelšanu, reformas atpalikušajos štatos un [[HIV]]/[[AIDS]].<ref name="wboverview">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldbank.org.in/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/SOUTHASIAEXT/INDIAEXTN/0,,contentMDK:20195738~menuPK:295591~pagePK:141137~piPK:141127~theSitePK:295584,00.html|title=India Country Overview 2008|publisher=World Bank|access-date={{dat|2009|06|18||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110522115104/http://www.worldbank.org.in/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/SOUTHASIAEXT/INDIAEXTN/0,,contentMDK:20195738~menuPK:295591~pagePK:141137~piPK:141127~theSitePK:295584,00.html|archivedate={{dat|2011|05|22||bez}}}}</ref> == Kultūra == [[Attēls:HinduBrideIndia.jpg|thumb|200px|Līgava tradicionālā hindu laulību ceremonijā.]] Indijas kultūra ir iezīmīga ar savu augsto [[sinkrētisms|sinkrētisma]] pakāpi<ref>{{Laikraksta atsauce |last=Das |first=N.K. |coauthors= |year=2006 |month=''July'' |title=Cultural Diversity, Religious Syncretism and People of India: An Anthropological Interpretation|journal=Bangladesh e-Journal of Sociology |volume=3 |issue=2nd |pages= |id=ISSN 1819-8465 |url=http://www.bangladeshsociology.org/Content.htm |accessdate= 2007-09-27 |quote=The pan-Indian, civilizational dimension of cultural pluralism and syncretism encompasses ethnic diversity and admixture, linguistic heterogeneity as well as fusion, and variations as well as synthesis in customs, behavioural patterns, beliefs and rituals}}</ref> un [[kurtulārais plurālisms|kulturālo plurālismu]].<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Baidyanath|first=Saraswati|title=Interface of Cultural Identity Development|edition=1stEdition|url=http://ignca.nic.in/ls_03.htm|accessdate=2007-06-08|isbn=81-246-0054-6|chapter=Cultural Pluralism, National Identity and Development|year=2006|pages=xxi+290 pp|nopp=true|publisher=Indira Gandhi National Centre for the Arts|location=New Delhi|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070702222552/http://ignca.nic.in/ls_03.htm|archivedate=2007-07-02}}</ref> Tas tiek apzināts, lai pasargātu izveidojušās tradīcijas, tomēr tas uzsūc arī jaunas paražas, tradīcijas un idejas no iebrucējiem un imigrantiem un izplata savas kultūras ietekmi uz pārējām Āzijas daļām. Tradicionāli Indijas sabiedrību kontrolē samērā strikta sociālā hierarhija. [[Indijas kastu sistēma]] Indijas subkontinentā nosaka sociālo noslāņošanos un sociālos ierobežojumus, kurā sociālās šķiras nosaka tūkstošiem endogāmu pārmantoto grupu, kas bieži tiek sauktas par ''jātis'' vai par kastām. Tradicionālās ģimenes vērtības Indijā tiek ļoti cienītas un [[patriarhāls|patriarhālās]] ģimenes ar kopā dzīvojošām vairākām paaudzēm ir norma, lai gan pilsētās par izplatītu kļūst kodola ģimene, kas parasti sastāv tikai no laulātajiem un viņu bērniem.<ref name="makar"/> Nomācošo vairākumu indiešu ir apprecinājuši viņu vecāki vai citi godājami ģimenes locekļi, ar līgavas un līgavaiņa piekrišanu.<ref name = Nilufer>{{Grāmatas atsauce|last = Medora| first = Nilufer| title = Mate Selection Across Cultures| chapter = Mate selection in contemporary India: Love marriages versus arranged marriages | editor = Hamon, Raeann R. and Ingoldsby, Bron B.|pages=209—230| publisher = SAGE | isbn=0761925929|year = 2003}}</ref> Laulības ir paredzētas uz visu dzīvi,<ref name = Nilufer/> un šķiršanos īpatsvars ir ārkārtīgi mazs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.divorcerate.org/divorce-rate-in-india.html|title=Divorce Rate In India|access-date={{dat|2009|12|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140412164909/http://www.divorcerate.org/divorce-rate-in-india.html|archivedate={{dat|2014|04|12||bez}}}}</ref> Vēl joprojām izplatītas ir [[bērnu laulības]] — puse no Indijas sievietēm ir apprecējušās pirms 18 gadu vecuma, pirms pilngadības sasniegšanas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/south_asia/1617759.stm|publisher=BBC News|title=Child marriages targeted in India}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.unicef.org/sowc09/docs/SOWC09_Table_9.pdf|title=State of the World’s Children-2009|publisher=UNICEF|year=2009|access-date={{dat|2009|06|18||bez}}|archive-date={{dat|2009|06|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20090619111412/http://www.unicef.org/sowc09/docs/SOWC09_Table_9.pdf}}</ref> [[Indijas virtuve|Indijas virtuvi]] raksturo plaša reģionālo stilu dažādība un izsmalcināts [[garšaugs|garšaugu]] un [[garšviela|garšvielu]] izmantojums. Galvenā pārtika reģionā ir [[rīsi]] (sevišķi dienvidos un austrumos) un [[kvieši]] (vairāk ziemeļos).<ref name = Food>Delphine, Roger, "The History and Culture of Food in Asia", in {{Harvnb| Kiple| Kriemhild| 2000| pp=1140—1151.}}</ref> Garšvielas, kas sākotnēji bija vietējās Indijas subkontinentā, tagad tiek patērētas visā pasaulē — tie ir [[melnie pipari]]; turpretī visā Indijā populāros asos [[čili pipari|čili piparus]] ieviesa portugāļi.<ref>{{Harvnb|Achaya|1994}}, {{Harvnb|Achaya|1997}}</ref> Tradicionālais Indijas apģērbs variējas atšķirībā no reģiona ar krāsām un veidiem un ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, ieskaitot klimatiskos. Populāri apģērbu veidi ir drapēti apsegi kā sari sievietēm un dhoti vai lungi vīriešiem; bez tam ir populārs arī šūts apģērbs, kā šarovāri sievietēm un kurta virskrekli un Eiropas stila bikses vīriešiem. Daudziem Indijas svētkiem ir reliģioza izcelsme, lai gan daži no tiem tiek svinēti neatkarīgi no kastas un ticības. Daži populārākie svētki ir Divali, Ganeša čaturtkhi, Ugadi, Thai Pongal, [[Holi]], Onam, Vijayadasami, Durga Puja, [[Dzīru svētki]], Bakr-Id, Ziemassvētki, Buddha Jayanti (Vesaka — Gautamas Budas dzimšanas diena) un Vaisakhi.<ref name="Indobase">{{Tīmekļa atsauce|url=http://festivals.indobase.com/index.html|title=18 Popular India Festivals|accessdate= 2007-12-23}}</ref> Indijā ir trīs valstiskās brīvdienas. Citas brīvdienas, no deviņām līdz divpadsmit, tiek oficiāli ievērotas atsevišķos štatos. Reliģiskās prakses ir ikdienas dzīves neatņemama sastāvdaļa un ir ļoti sabiedriska lieta. [[Attēls:Taj Mahal in March 2004.jpg|thumb|200px|left|[[Tadžmahāls]] Āgrā.]] Indijas [[arhitektūra]] ir viena no jomām, kas attēlo Indijas kultūras dažādību. Daudz kas no tās, ieskaitot tādus ievērojamus pieminekļus kā [[Tadžmahāls]] un citus Mogulu arhitektūras piemērus un Dienvidindijas arhitektūru, veido seno un daudzveidīgo vietējo tradīciju sajaukumu no atsevišķām valsts daļām un ārzemēm. Vietējā arhitektūrā redzama arī ievērojama reģionālā dažādība. [[Indijas mūzika]] aptver plašu tradīciju un reģionālo stilu diapazonu. [[Klasiskā mūzika]] galvenokārt ietver divus žanrus — Ziemeļindijas hindustani un Dienvidindijas karnātiskās tradīcijas un to dažādos atvasinājumus reģionālās tautas mūzikas veidā. Populārās mūzikas veidi ir filmu un tautas mūzika; labi pazīstama mūsdienu forma ir baulu sinkrētiskā mūzika. [[Indijas dejas|Indijas dejām]] arī ir atšķirīgas formas — tautas un klasiskā. Starp labi zināmām tautas dejām ir bhangra no Pendžābas, bihu no Assamas, čhau no Rietumbengāles, džarkhanda un sambalpuri no Orisas un ghomara no Radžastānas. Indijas Nacionālās mūzikas, dejas un drāmas akadēmijas kā klasiskās dejas ir apstiprinājusi astoņas dejas formas, daudzas stāstījuma veidā un ar mitoloģiskiem elementiem. Tās ir: bharatanatjama no Karnatakas štata un Tamilnadas, kathaka no Utara Pradešas, kathakali un mohinijatama no Keralas, kučipudi no Andra Pradešas, manipuri no Manipuras, odissi no Orisas un satrija no Asamas.<ref name=all3>'''1.''' [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/556016/South-Asian-arts "South Asian arts: Techniques and Types of Classical Dance"] From: ''Encyclopædia Britannica'' Online. 12 Oct. 2007. '''2.''' [[Sangeet Natak Academi]] (National Academy of Music, Dance, and Drama, New Delhi, India). 2007. [http://www.sangeetnatak.org/programmes_recognition&honours_dance.html Dance Programmes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070724064602/http://www.sangeetnatak.org/programmes_recognition%26honours_dance.html |date={{dat|2007|07|24||bez}} }}. '''3.''' Kothari, Sunil. 2007. [http://www.rhul.ac.uk/Drama/News-and-Events/Events_archive/KothariLecture.html ''Sattriya'' dance of the celibate monks of Assam, India] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091007001551/http://www.rhul.ac.uk/Drama/News-and-Events/Events_archive/KothariLecture.html |date={{dat|2009|10|07||bez}} }}. Royal Holloway College, University of London.</ref> Indijas [[teātris|teātra]] mākslā bieži tiek iekļauta mūzika, deja un improvizēti vai rakstīti dialogi.<ref>{{Harvnb|Lal|1998}}.</ref> Tā bieži ir balstīta indusu mitoloģijā, bet tajā ir arī aizguvumi no viduslaiku romāniem un sociālo un politisko notikumu jaunumi. Indijas teātra māksla ietver bhavai no Gudžaratas štata, jatru no Rietumbengālijas, nautanki un ramlilu no Ziemeļindijas, tamašu no Maharaštras, burrakatu no Andra Pradešas, terukutu no Tamilnadas un jakšaganu no Karnatakas.<ref>{{Harv|Karanth|1997|p=26}}. Quote: "The ''{{IAST|Yakṣagāna}}'' folk-theatre is no isolated theatrical form in India. We have a number of such theatrical traditions all around Karnataka... In far off Assam we have similar plays going on by the name of ''Ankia Nat'', in neighouring Bengal we have the very popular ''Jatra'' plays. Maharashtra has ''Tamasa''. (p. 26.)</ref> Indijas kino industrija ir lielākā pasaulē.<ref name="BBC_1154019">{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/south_asia/country_profiles/1154019.stm|title=Country profile: India|accessdate=2007|publisher=BBC}}</ref> [[Bolivuda]], kas bāzēta Mumbajā, ražo komerciālās filmas hindi valodā un ir visražīgākā kino industrija pasaulē.<ref>{{Harvnb|Dissanayake|Gokulsing|2004}}.</ref> Ir iesakņojušās tradīcijas arī kinematogrāfijai bengāļu, kannadas, malajalamas, marathi, tamilu un telugu valodās.<ref>{{Harvnb|Rajadhyaksha|Willemen (editors)|1999}}.</ref> Indijas literatūras agrīnākie darbi bija mutvārdu formā un tika pierakstīti tikai vēlāk.<ref name = Sanskrit>{{Harvnb| MacDonell| 2004| pp=1-40.}}</ref> Tie bija tādi sanskrita literatūras darbi kā agrīnās [[Vēdas]], episkās poēmas [[Mahābhārata]] un [[Rāmājana]], drāma Abhijñānaśākuntalam (Śakuntalā atzīšana) un [[dzeja]] Mahākāvja<ref>{{Harvnb|Johnson|1998}}, {{Harvnb|MacDonell|2004|pp=1-40}}, and {{Harvnb|Kalidasa|Johnson (editor)|2001}}.</ref> un Sangamas literatūra tamilu valodā.<ref name = Tamil>'''1.''' ''Encyclopaedia Britannica'' (2008), [http://original.britannica.com/eb/article-9071111/Tamil-literature "Tamil Literature."] Quote: "Apart from literature written in classical (Indo-Aryan) Sanskrit, Tamil is the oldest literature in India. Some inscriptions on stone have been dated to the 3rd century BC, but Tamil literature proper begins around the 1st century AD. Much early poetry was religious or epic; an exception was the secular court poetry written by members of the ''sangam'', or literary academy (see Sangam literature)." '''2.''' {{Harvnb|Ramanujan|1985|pp=ix-x.}} [http://books.google.com/books?id=nIybE0HRvdQC&pg=PR9&vq=eight+anthologies&source=gbs_search_r&cad=0_1&sig=ACfU3U3yAk-LoJIs-AdWHCw9nU-OjLUyJA Quote]: "These poems are 'classical,' i.e. early, ancient; they are also 'classics,' i.e. works that have stood the test of time, the founding works of a whole tradition. Not to know them is not to know a unique and major poetic achievement of Indian civilization. Early classical Tamil literature (c. 100 BC—AD 250) consists of the Eight Anthologies (''Eţţuttokai''), the Ten Long Poems (''Pattuppāţţu''), and a grammar called the ''Tolkāppiyam'' or the 'Old Composition.' ... The literature of classical Tamil later came to be known as ''Cankam'' (pronounced ''Sangam'') literature. (pp. ix-x.)"</ref> [[Rabindranats Tagore]], kas 1913. gadā ieguva [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]], ir starp mūsu laikmeta rakstniekiem, kas darbojušies indiešu vai angļu valodā. == Sports == [[Attēls:IPL T20 Chennai vs Kolkata.JPG|thumb|200px|Indijas kriketa čempionāta spēle.]] Indijas nacionālais sporta veids ir [[lauka hokejs]], ko pārzina un vada [[Indijas Hokeja federācija]]. Indijas lauka hokeja komanda [[1975]]. gadā ir izcīnījusi [[Pasaules kauss lauka hokejā|Pasaules kausu]] vīriešiem un 8 zelta, 1 sudraba un 2 bronzas medaļas [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Tomēr vispopulārākais sporta veids ir [[krikets]]; [[Indijas kriketa izlase]] uzvarēja 1983. gada [[Pasaules kauss kriketā|Pasaules kausa kriketā]] izcīņā un 2007. gadā [[ICC Pasaules Twenty20]] kriketa līgā, bet 2002. gadā dalīja ICC čempionu godalgas ar [[Šrilanka|Šrilanku]]. Kriketu Indijā un vietējās sacensības, ieskaitot Randži balvu, Dulīpas balvu, Deodharas balvu, Irani balvu un Pretendentu sēriju, pārzina Indijas Kriketa uzraudzības padome. Bez tam Indijas kriketa līga un Indijas premjerlīga organizē Twenty20 sacensības. Pateicoties Indijas [[Deivisa kauss|Deivisa kausa]] komandai, aizvien populārāks kļūst [[teniss]]. Arī [[futbols]] ir populārs sporta veids Indijas ziemeļaustrumos, Rietumbengālē, Goa un Keralā.<ref name = Soccer>{{Harvnb|Majumdar|Bandyopadhyay|2006|pp=1.—5.}}</ref> [[Indijas futbola izlase]] vairākas reizes ir ieguvusi [[Dienvidāzijas Futbola federācijas kauss|Dienvidāzijas Futbola federācijas kausu]]. [[Šahs]], ko parasti uzskata par radušos Indijā, palielinoties Indijas lielmeistaru skaitam, arī iegūst popularitāti.<ref name="Anand crowned World champion">{{Ziņu atsauce|url=http://www.rediff.com/sports/2008/oct/29anand.htm|title= Anand crowned World champion|date=2008-10-29|publisher=Rediff|accessdate=2008-10-29}}</ref> Tradicionālie sporta veidi valsts mērogā ir [[kabaddi]], [[kho kho]] un [[gilli-danda]]. Indija ir arī seno cīņas mākslu [[kalaripajatu]] un [[varma kalai]] dzimtene. [[Radživa Gandija Khel Ratna]] (tulkojumā no [[hindi]] valodas — 'sporta dārgums') un [[Ardžunas balva]] ir Indijas augstākie apbalvojumi par sasniegumiem sportā, bet [[Dronačarjas balva]] tiek piešķirta par izcilību trenera darbībā. Indija rīkoja vai piedalījās rīkošanā Āzijas spēlēs 1951. un 1982. gadā un Pasaules Kausā kriketā 1996. gadā. Bija plānots arī rīkot 2010. gada Sadraudzības spēles un 2011. gada Pasaules Kausu kriketā. == Skatīt arī == * [[Indijas pilsētu uzskaitījums]] == Atsauces un piezīmes == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px">{{atsauces|2}}</div> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://goidirectory.nic.in Valdības portāls] * [https://web.archive.org/web/20050513194748/http://www.tourismofindia.com/ Tourism of India] — Tūrisma ministrija * [http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/south_asia/country_profiles/1154019.stm Country Profile: India] — no BBC * [http://www.countryguide.com/India/ Tūrisma informācija countryguide.com] * [http://www.diehardindian.com/ diehardindian.com] * [http://countrystudies.us/india ASV Kongresa bibliotēkas informācija] * [https://web.archive.org/web/20190828220503/http://www.expressindia.com/ Indian Express] — ziņas * [http://www.hindustantimes.com Hindustan Times] — laikraksts * [http://www.timesofindia.com Times of India] — laikraksts * [http://www.travel-images.com/india.html Indija — fotogrāfijas] * [http://www.beforethey.com/journey/india Before They Pass Away: India] {{en ikona}} {{Āzija}} {{Nāciju sadraudzība}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indija| ]] pipxt7guz9oyi7oqh403qdfb8twfck9 0 1695 3660935 3502331 2022-07-26T04:35:06Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = Ribaberikin Kiribati<br />Republic of Kiribati | pilnais_valsts_nosaukums = Kiribati Republika | valsts_nosaukums = Kiribati | karoga_attēls = Flag_of_Kiribati.svg | karoga_nosaukums = Kiribati karogs | ģerboņa_attēls =Coat_of_arms_of_Kiribati.svg | ģerboņa_nosaukums = Kiribati ģerbonis | ģerboņa_platums = 80px | valsts_moto = ''"Te Mauri, Te Raoi ao Te Tabomoa"''<br /><small>(Veselība, miers, labklājība)</small> | valsts_himna = ''"Teirake Kaini Kiribati"'' | kartes_attēls = LocationKiribati.png | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Tenainano]] | latd=1 | latm=28 | latNS=N | longd=173 | longm=2 | longEW=E <!-- kordinātas galvaspilsētai --> | lielākā_pilsēta = <!-- rakstīt "galvaspilsēta" , ja galvaspilsēta ir arī lielākā pilsēta --> | valsts_valodas = [[Kiribatiešu valoda|kiribatiešu]], [[angļu valoda|angļu]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Kiribati prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Anose Tuns]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Kiribati viceprezidents|Viceprezidents]] | valsts_galva2 = [[Teuea Toatu]] | valsts_galvas_tituls3 = | valsts_galva3 = | neatkarības_iegūšana = Neatkarība | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] | neatkarības_datums = [[1979]].g. 12.jūlijs | platība_km2 = 726 | platība_rangs = 186 | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaita_gads = 2005 | iedzīvotāju_skaits = 105 432 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 197 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 137 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 73 | IKP_PPP = $206 milj. | IKP_PPP_gads = 2005 | IKP_PPP_rangs = 213 | IKP_PPP_per_capita = $2358 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 136 | HDI = 0.515 | HDI_gads = | HDI_kategorija = <span style="color:#fc0">vidējs</span> | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Kiribati dolārs]]<br />[[Austrālijas dolārs]] | valūtas_kods = AUD | laika_zona = | utc_offset = +12, +13, +14 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = .ki | tālsarunu_kods = 686 | iso_kods_num = 296 | iso_kods_alfa2 = KI | iso_kods_alfa3 = KIR }} '''Kiribati''' ([[kiribatiešu valoda|kiribatiešu]] un {{val-en|Kiribati}}), pilns nosaukums '''Kiribati Republika''' ir salu valsts [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] centrālajā daļā. Valsts aizņem [[Gilberta salas]] un lielāko daļu no [[Fēniksa salas|Fēniksa]] un [[Laina salas|Laina]] salām, kopā [[Kiribati salu un atolu uzskaitījums|32 atoli un salas]]. Jūras līmeņa celšanās, ko izraisa [[globālā sasilšana]], ir nopietns drauds Kiribati un citām reljefa ziņā zemākajām Klusā okeāna salām. Kiribati salas, tāpat kā citas, ir veidotas no vulkāniskajiem iežiem un koraļļiem. Kiribati nosaukums cēlies no Gilberta salu nosaukuma izrunas kiribatiešu valodā. Galvaspilsēta ir Bairiki. Tā atrodas uz Taravas salas kopā ar dažiem citiem ciemiem - Betio, Banraeaba, eita, Bikenibeu, Bonriki, Abatao, Taborio, Buariki, Naa un citiem. Netālu uz ziemeļiem ir Abaiangas sala. Uz tās atrodas Tabuaro, Teirio, Tebontibike un Koinava. Vēl tālāk atrodas Marakei atols ar Ravanavi, Temotu, Antai, Norauea u.c. ciemi. Uz dienvidiem no Taravas atrodas Oneakas sala. Uz tās ir skola, divas baznīcas, dome un viesu nams. Kiribati 1979. gadā ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. 2015. gada 11. aprīlī Latvija nodibināja diplomātiskas attiecības ar Kiribati. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Okeānijas valstis un teritorijas}} {{Nāciju sadraudzība}} == Atsauces == {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kiribati|*]] [[Kategorija:Mikronēzija]] [[Kategorija:Okeānijas valstis]] cnn3gp70t110cguozg1znwth562sp9k 3660936 3660935 2022-07-26T04:35:50Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki <ref></ref>{{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = Ribaberikin Kiribati<br />Republic of Kiribati | pilnais_valsts_nosaukums = Kiribati Republika | valsts_nosaukums = Kiribati | karoga_attēls = Flag_of_Kiribati.svg | karoga_nosaukums = Kiribati karogs | ģerboņa_attēls =Coat_of_arms_of_Kiribati.svg | ģerboņa_nosaukums = Kiribati ģerbonis | ģerboņa_platums = 80px | valsts_moto = ''"Te Mauri, Te Raoi ao Te Tabomoa"''<br /><small>(Veselība, miers, labklājība)</small> | valsts_himna = ''"Teirake Kaini Kiribati"'' | kartes_attēls = LocationKiribati.png | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Tenainano]] | latd=1 | latm=28 | latNS=N | longd=173 | longm=2 | longEW=E <!-- kordinātas galvaspilsētai --> | lielākā_pilsēta = <!-- rakstīt "galvaspilsēta" , ja galvaspilsēta ir arī lielākā pilsēta --> | valsts_valodas = [[Kiribatiešu valoda|kiribatiešu]], [[angļu valoda|angļu]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Kiribati prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Anose Tuns]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Kiribati viceprezidents|Viceprezidents]] | valsts_galva2 = [[Teuea Toatu]] | valsts_galvas_tituls3 = | valsts_galva3 = | neatkarības_iegūšana = Neatkarība | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] | neatkarības_datums = [[1979]].g. 12.jūlijs | platība_km2 = 726 | platība_rangs = 186 | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaita_gads = 2005 | iedzīvotāju_skaits = 105 432 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 197 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 137 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 73 | IKP_PPP = $206 milj. | IKP_PPP_gads = 2005 | IKP_PPP_rangs = 213 | IKP_PPP_per_capita = $2358 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 136 | HDI = 0.515 | HDI_gads = | HDI_kategorija = <span style="color:#fc0">vidējs</span> | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Kiribati dolārs]]<br />[[Austrālijas dolārs]] | valūtas_kods = AUD | laika_zona = | utc_offset = +12, +13, +14 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = .ki | tālsarunu_kods = 686 | iso_kods_num = 296 | iso_kods_alfa2 = KI | iso_kods_alfa3 = KIR }} '''Kiribati''' ([[kiribatiešu valoda|kiribatiešu]] un {{val-en|Kiribati}}), pilns nosaukums '''Kiribati Republika''' ir salu valsts [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] centrālajā daļā. Valsts aizņem [[Gilberta salas]] un lielāko daļu no [[Fēniksa salas|Fēniksa]] un [[Laina salas|Laina]] salām, kopā [[Kiribati salu un atolu uzskaitījums|32 atoli un salas]]. Jūras līmeņa celšanās, ko izraisa [[globālā sasilšana]], ir nopietns drauds Kiribati un citām reljefa ziņā zemākajām Klusā okeāna salām. Kiribati salas, tāpat kā citas, ir veidotas no vulkāniskajiem iežiem un koraļļiem. Kiribati nosaukums cēlies no Gilberta salu nosaukuma izrunas kiribatiešu valodā. Galvaspilsēta ir Bairiki. Tā atrodas uz Taravas salas kopā ar dažiem citiem ciemiem - Betio, Banraeaba, eita, Bikenibeu, Bonriki, Abatao, Taborio, Buariki, Naa un citiem. Netālu uz ziemeļiem ir Abaiangas sala. Uz tās atrodas Tabuaro, Teirio, Tebontibike un Koinava. Vēl tālāk atrodas Marakei atols ar Ravanavi, Temotu, Antai, Norauea u.c. ciemi. Uz dienvidiem no Taravas atrodas Oneakas sala. Uz tās ir skola, divas baznīcas, dome un viesu nams. Kiribati 1979. gadā ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. 2015. gada 11. aprīlī Latvija nodibināja diplomātiskas attiecības ar Kiribati.<ref>https://www.delfi.lv/news/national/politics/latvija-nodibinajusi-diplomatiskas-attiecibas-ar-kiribati.d?id=45805869</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Okeānijas valstis un teritorijas}} {{Nāciju sadraudzība}} == Atsauces == {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kiribati|*]] [[Kategorija:Mikronēzija]] [[Kategorija:Okeānijas valstis]] ocem214kwbcm6xmpsa11hrg5j72ya3n 3660937 3660936 2022-07-26T04:36:27Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = Ribaberikin Kiribati<br />Republic of Kiribati | pilnais_valsts_nosaukums = Kiribati Republika | valsts_nosaukums = Kiribati | karoga_attēls = Flag_of_Kiribati.svg | karoga_nosaukums = Kiribati karogs | ģerboņa_attēls =Coat_of_arms_of_Kiribati.svg | ģerboņa_nosaukums = Kiribati ģerbonis | ģerboņa_platums = 80px | valsts_moto = ''"Te Mauri, Te Raoi ao Te Tabomoa"''<br /><small>(Veselība, miers, labklājība)</small> | valsts_himna = ''"Teirake Kaini Kiribati"'' | kartes_attēls = LocationKiribati.png | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Tenainano]] | latd=1 | latm=28 | latNS=N | longd=173 | longm=2 | longEW=E <!-- kordinātas galvaspilsētai --> | lielākā_pilsēta = <!-- rakstīt "galvaspilsēta" , ja galvaspilsēta ir arī lielākā pilsēta --> | valsts_valodas = [[Kiribatiešu valoda|kiribatiešu]], [[angļu valoda|angļu]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Kiribati prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Anose Tuns]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Kiribati viceprezidents|Viceprezidents]] | valsts_galva2 = [[Teuea Toatu]] | valsts_galvas_tituls3 = | valsts_galva3 = | neatkarības_iegūšana = Neatkarība | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] | neatkarības_datums = [[1979]].g. 12.jūlijs | platība_km2 = 726 | platība_rangs = 186 | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaita_gads = 2005 | iedzīvotāju_skaits = 105 432 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 197 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 137 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 73 | IKP_PPP = $206 milj. | IKP_PPP_gads = 2005 | IKP_PPP_rangs = 213 | IKP_PPP_per_capita = $2358 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 136 | HDI = 0.515 | HDI_gads = | HDI_kategorija = <span style="color:#fc0">vidējs</span> | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Kiribati dolārs]]<br />[[Austrālijas dolārs]] | valūtas_kods = AUD | laika_zona = | utc_offset = +12, +13, +14 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = .ki | tālsarunu_kods = 686 | iso_kods_num = 296 | iso_kods_alfa2 = KI | iso_kods_alfa3 = KIR }} '''Kiribati''' ([[kiribatiešu valoda|kiribatiešu]] un {{val-en|Kiribati}}), pilns nosaukums '''Kiribati Republika''' ir salu valsts [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] centrālajā daļā. Valsts aizņem [[Gilberta salas]] un lielāko daļu no [[Fēniksa salas|Fēniksa]] un [[Laina salas|Laina]] salām, kopā [[Kiribati salu un atolu uzskaitījums|32 atoli un salas]]. Jūras līmeņa celšanās, ko izraisa [[globālā sasilšana]], ir nopietns drauds Kiribati un citām reljefa ziņā zemākajām Klusā okeāna salām. Kiribati salas, tāpat kā citas, ir veidotas no vulkāniskajiem iežiem un koraļļiem. Kiribati nosaukums cēlies no Gilberta salu nosaukuma izrunas kiribatiešu valodā. Galvaspilsēta ir Bairiki. Tā atrodas uz Taravas salas kopā ar dažiem citiem ciemiem - Betio, Banraeaba, eita, Bikenibeu, Bonriki, Abatao, Taborio, Buariki, Naa un citiem. Netālu uz ziemeļiem ir Abaiangas sala. Uz tās atrodas Tabuaro, Teirio, Tebontibike un Koinava. Vēl tālāk atrodas Marakei atols ar Ravanavi, Temotu, Antai, Norauea u.c. ciemi. Uz dienvidiem no Taravas atrodas Oneakas sala. Uz tās ir skola, divas baznīcas, dome un viesu nams. Kiribati 1979. gadā ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. 2015. gada 11. aprīlī Latvija nodibināja diplomātiskas attiecības ar Kiribati.<ref>https://www.delfi.lv/news/national/politics/latvija-nodibinajusi-diplomatiskas-attiecibas-ar-kiribati.d?id=45805869</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Okeānijas valstis un teritorijas}} {{Nāciju sadraudzība}} == Atsauces == {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kiribati|*]] [[Kategorija:Mikronēzija]] [[Kategorija:Okeānijas valstis]] rw9sdvc40o3un5es4uxv14ljajunvjf 3660938 3660937 2022-07-26T04:37:12Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = Ribaberikin Kiribati<br />Republic of Kiribati | pilnais_valsts_nosaukums = Kiribati Republika | valsts_nosaukums = Kiribati | karoga_attēls = Flag_of_Kiribati.svg | karoga_nosaukums = Kiribati karogs | ģerboņa_attēls =Coat_of_arms_of_Kiribati.svg | ģerboņa_nosaukums = Kiribati ģerbonis | ģerboņa_platums = 80px | valsts_moto = ''"Te Mauri, Te Raoi ao Te Tabomoa"''<br /><small>(Veselība, miers, labklājība)</small> | valsts_himna = ''"Teirake Kaini Kiribati"'' | kartes_attēls = LocationKiribati.png | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Tenainano]] | latd=1 | latm=28 | latNS=N | longd=173 | longm=2 | longEW=E <!-- kordinātas galvaspilsētai --> | lielākā_pilsēta = <!-- rakstīt "galvaspilsēta" , ja galvaspilsēta ir arī lielākā pilsēta --> | valsts_valodas = [[Kiribatiešu valoda|kiribatiešu]], [[angļu valoda|angļu]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Kiribati prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Anose Tuns]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Kiribati viceprezidents|Viceprezidents]] | valsts_galva2 = [[Teuea Toatu]] | valsts_galvas_tituls3 = | valsts_galva3 = | neatkarības_iegūšana = Neatkarība | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] | neatkarības_datums = [[1979]].g. 12.jūlijs | platība_km2 = 726 | platība_rangs = 186 | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaita_gads = 2005 | iedzīvotāju_skaits = 105 432 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 197 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 137 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 73 | IKP_PPP = $206 milj. | IKP_PPP_gads = 2005 | IKP_PPP_rangs = 213 | IKP_PPP_per_capita = $2358 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 136 | HDI = 0.515 | HDI_gads = | HDI_kategorija = <span style="color:#fc0">vidējs</span> | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Kiribati dolārs]]<br />[[Austrālijas dolārs]] | valūtas_kods = AUD | laika_zona = | utc_offset = +12, +13, +14 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = .ki | tālsarunu_kods = 686 | iso_kods_num = 296 | iso_kods_alfa2 = KI | iso_kods_alfa3 = KIR }} '''Kiribati''' ([[kiribatiešu valoda|kiribatiešu]] un {{val-en|Kiribati}}), pilns nosaukums '''Kiribati Republika''' ir salu valsts [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] centrālajā daļā. Valsts aizņem [[Gilberta salas]] un lielāko daļu no [[Fēniksa salas|Fēniksa]] un [[Laina salas|Laina]] salām, kopā [[Kiribati salu un atolu uzskaitījums|32 atoli un salas]]. Jūras līmeņa celšanās, ko izraisa [[globālā sasilšana]], ir nopietns drauds Kiribati un citām reljefa ziņā zemākajām Klusā okeāna salām. Kiribati salas, tāpat kā citas, ir veidotas no vulkāniskajiem iežiem un koraļļiem. Kiribati nosaukums cēlies no Gilberta salu nosaukuma izrunas kiribatiešu valodā. Galvaspilsēta ir Bairiki. Tā atrodas uz Taravas salas kopā ar dažiem citiem ciemiem - Betio, Banraeaba, eita, Bikenibeu, Bonriki, Abatao, Taborio, Buariki, Naa un citiem. Netālu uz ziemeļiem ir Abaiangas sala. Uz tās atrodas Tabuaro, Teirio, Tebontibike un Koinava. Vēl tālāk atrodas Marakei atols ar Ravanavi, Temotu, Antai, Norauea u.c. ciemi. Uz dienvidiem no Taravas atrodas Oneakas sala. Uz tās ir skola, divas baznīcas, dome un viesu nams. Kiribati 1979. gadā ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. 2015. gada 11. aprīlī Latvija nodibināja diplomātiskas attiecības ar Kiribati.<ref>https://www.delfi.lv/news/national/politics/latvija-nodibinajusi-diplomatiskas-attiecibas-ar-kiribati.d?id=45805869</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Okeānijas valstis un teritorijas}} {{Nāciju sadraudzība}} {{autoritatīvā vadība}} == Atsauces == [[Kategorija:Kiribati|*]] [[Kategorija:Mikronēzija]] [[Kategorija:Okeānijas valstis]] 7lrgip1dxg77iw8j1vubvxef2ifv7so 3660940 3660938 2022-07-26T04:41:06Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = Ribaberikin Kiribati<br />Republic of Kiribati | pilnais_valsts_nosaukums = Kiribati Republika | valsts_nosaukums = Kiribati | karoga_attēls = Flag_of_Kiribati.svg | karoga_nosaukums = Kiribati karogs | ģerboņa_attēls =Coat_of_arms_of_Kiribati.svg | ģerboņa_nosaukums = Kiribati ģerbonis | ģerboņa_platums = 80px | valsts_moto = ''"Te Mauri, Te Raoi ao Te Tabomoa"''<br /><small>(Veselība, miers, labklājība)</small> | valsts_himna = ''"Teirake Kaini Kiribati"'' | kartes_attēls = LocationKiribati.png | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Tenainano]] | latd=1 | latm=28 | latNS=N | longd=173 | longm=2 | longEW=E <!-- kordinātas galvaspilsētai --> | lielākā_pilsēta = <!-- rakstīt "galvaspilsēta" , ja galvaspilsēta ir arī lielākā pilsēta --> | valsts_valodas = [[Kiribatiešu valoda|kiribatiešu]], [[angļu valoda|angļu]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Kiribati prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Anose Tuns]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Kiribati viceprezidents|Viceprezidents]] | valsts_galva2 = [[Teuea Toatu]] | valsts_galvas_tituls3 = | valsts_galva3 = | neatkarības_iegūšana = Neatkarība | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] | neatkarības_datums = [[1979]].g. 12.jūlijs | platība_km2 = 726 | platība_rangs = 186 | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaita_gads = 2020 | iedzīvotāju_skaits = 119 940<ref>https://kir20phc.prism.spc.int/</ref> | iedzīvotāju_skaits_rangs = 192 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 151,9 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 55 | IKP_PPP = $206 milj. | IKP_PPP_gads = 2005 | IKP_PPP_rangs = 213 | IKP_PPP_per_capita = $2358 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 136 | HDI = 0.515 | HDI_gads = | HDI_kategorija = <span style="color:#fc0">vidējs</span> | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Kiribati dolārs]]<br />[[Austrālijas dolārs]] | valūtas_kods = AUD | laika_zona = | utc_offset = +12, +13, +14 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = .ki | tālsarunu_kods = 686 | iso_kods_num = 296 | iso_kods_alfa2 = KI | iso_kods_alfa3 = KIR }} '''Kiribati''' ([[kiribatiešu valoda|kiribatiešu]] un {{val-en|Kiribati}}), pilns nosaukums '''Kiribati Republika''' ir salu valsts [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] centrālajā daļā. Valsts aizņem [[Gilberta salas]] un lielāko daļu no [[Fēniksa salas|Fēniksa]] un [[Laina salas|Laina]] salām, kopā [[Kiribati salu un atolu uzskaitījums|32 atoli un salas]]. Jūras līmeņa celšanās, ko izraisa [[globālā sasilšana]], ir nopietns drauds Kiribati un citām reljefa ziņā zemākajām Klusā okeāna salām. Kiribati salas, tāpat kā citas, ir veidotas no vulkāniskajiem iežiem un koraļļiem. Kiribati nosaukums cēlies no Gilberta salu nosaukuma izrunas kiribatiešu valodā. Galvaspilsēta ir Bairiki. Tā atrodas uz Taravas salas kopā ar dažiem citiem ciemiem - Betio, Banraeaba, eita, Bikenibeu, Bonriki, Abatao, Taborio, Buariki, Naa un citiem. Netālu uz ziemeļiem ir Abaiangas sala. Uz tās atrodas Tabuaro, Teirio, Tebontibike un Koinava. Vēl tālāk atrodas Marakei atols ar Ravanavi, Temotu, Antai, Norauea u.c. ciemi. Uz dienvidiem no Taravas atrodas Oneakas sala. Uz tās ir skola, divas baznīcas, dome un viesu nams. Kiribati 1979. gadā ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. 2015. gada 11. aprīlī Latvija nodibināja diplomātiskas attiecības ar Kiribati.<ref>https://www.delfi.lv/news/national/politics/latvija-nodibinajusi-diplomatiskas-attiecibas-ar-kiribati.d?id=45805869</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Okeānijas valstis un teritorijas}} {{Nāciju sadraudzība}} {{autoritatīvā vadība}} == Atsauces == [[Kategorija:Kiribati|*]] [[Kategorija:Mikronēzija]] [[Kategorija:Okeānijas valstis]] 9r63vl70n9ve9r3de7e6shrmzbz679o 3660942 3660940 2022-07-26T04:42:50Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = Ribaberikin Kiribati<br />Republic of Kiribati | pilnais_valsts_nosaukums = Kiribati Republika | valsts_nosaukums = Kiribati | karoga_attēls = Flag_of_Kiribati.svg | karoga_nosaukums = Kiribati karogs | ģerboņa_attēls =Coat_of_arms_of_Kiribati.svg | ģerboņa_nosaukums = Kiribati ģerbonis | ģerboņa_platums = 80px | valsts_moto = ''"Te Mauri, Te Raoi ao Te Tabomoa"''<br /><small>(Veselība, miers, labklājība)</small> | valsts_himna = ''"Teirake Kaini Kiribati"'' | kartes_attēls = LocationKiribati.png | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Tenainano]] | latd=1 | latm=28 | latNS=N | longd=173 | longm=2 | longEW=E <!-- kordinātas galvaspilsētai --> | lielākā_pilsēta = <!-- rakstīt "galvaspilsēta" , ja galvaspilsēta ir arī lielākā pilsēta --> | valsts_valodas = [[Kiribatiešu valoda|kiribatiešu]], [[angļu valoda|angļu]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Kiribati prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Taneti Māmau]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Kiribati viceprezidents|Viceprezidents]] | valsts_galva2 = [[Teuea Toatu]] | valsts_galvas_tituls3 = | valsts_galva3 = | neatkarības_iegūšana = Neatkarība | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] | neatkarības_datums = [[1979]].g. 12.jūlijs | platība_km2 = 726 | platība_rangs = 186 | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaita_gads = 2020 | iedzīvotāju_skaits = 119 940<ref>https://kir20phc.prism.spc.int/</ref> | iedzīvotāju_skaits_rangs = 192 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 151,9 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 55 | IKP_PPP = $206 milj. | IKP_PPP_gads = 2005 | IKP_PPP_rangs = 213 | IKP_PPP_per_capita = $2358 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 136 | HDI = 0.515 | HDI_gads = | HDI_kategorija = <span style="color:#fc0">vidējs</span> | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Kiribati dolārs]]<br />[[Austrālijas dolārs]] | valūtas_kods = AUD | laika_zona = | utc_offset = +12, +13, +14 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = .ki | tālsarunu_kods = 686 | iso_kods_num = 296 | iso_kods_alfa2 = KI | iso_kods_alfa3 = KIR }} '''Kiribati''' ([[kiribatiešu valoda|kiribatiešu]] un {{val-en|Kiribati}}), pilns nosaukums '''Kiribati Republika''' ir salu valsts [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] centrālajā daļā. Valsts aizņem [[Gilberta salas]] un lielāko daļu no [[Fēniksa salas|Fēniksa]] un [[Laina salas|Laina]] salām, kopā [[Kiribati salu un atolu uzskaitījums|32 atoli un salas]]. Jūras līmeņa celšanās, ko izraisa [[globālā sasilšana]], ir nopietns drauds Kiribati un citām reljefa ziņā zemākajām Klusā okeāna salām. Kiribati salas, tāpat kā citas, ir veidotas no vulkāniskajiem iežiem un koraļļiem. Kiribati nosaukums cēlies no Gilberta salu nosaukuma izrunas kiribatiešu valodā. Galvaspilsēta ir Bairiki. Tā atrodas uz Taravas salas kopā ar dažiem citiem ciemiem - Betio, Banraeaba, eita, Bikenibeu, Bonriki, Abatao, Taborio, Buariki, Naa un citiem. Netālu uz ziemeļiem ir Abaiangas sala. Uz tās atrodas Tabuaro, Teirio, Tebontibike un Koinava. Vēl tālāk atrodas Marakei atols ar Ravanavi, Temotu, Antai, Norauea u.c. ciemi. Uz dienvidiem no Taravas atrodas Oneakas sala. Uz tās ir skola, divas baznīcas, dome un viesu nams. Kiribati 1979. gadā ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. 2015. gada 11. aprīlī Latvija nodibināja diplomātiskas attiecības ar Kiribati.<ref>https://www.delfi.lv/news/national/politics/latvija-nodibinajusi-diplomatiskas-attiecibas-ar-kiribati.d?id=45805869</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Okeānijas valstis un teritorijas}} {{Nāciju sadraudzība}} {{autoritatīvā vadība}} == Atsauces == [[Kategorija:Kiribati|*]] [[Kategorija:Mikronēzija]] [[Kategorija:Okeānijas valstis]] p4909h7b6khnxbwdg21oz440fv49fmr 0 5468 3660660 3621615 2022-07-25T13:06:35Z 212.3.196.221 /* Ievērojamas personības */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Talsi | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Talsi no Talsu pilskalna.jpg | imagesize = | image_caption = Skats no Talsu pilskalna | image_flag = Flag of Talsi.svg | flag_link = Talsu karogs | image_shield = Coat of Arms of Talsi.svg | shield_link = Talsu ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 57 | latm = 14 | lats = 48 | latNS = N | longd = 22 | longm = 35 | longs = 19 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Talsu novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš 1917. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Talsen}} | area_total_km2 = 7.83 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = 9225 | population_as_of = 2018 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_demonym = talsnieks, talsenieks<ref name="nosaukumi">{{Grāmatas atsauce|last=Vallija Dambe|first=|title=Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi|year=1990|publisher=Zinātne|isbn=5796602640|page=160}}</ref> | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-3201<br />LV-3203 | website = {{URL|www.talsunovads.lv}} | footnotes = }} '''Talsi''' ir pilsēta [[Kurzeme]]s ziemeļaustrumu daļā, [[Talsu novads|Talsu novada]] centrs [[Ziemeļkursas augstiene]]s [[Vanemas pauguraine]]s ziemeļrietumu malā. Pilsēta ir pazīstama kā "deviņu pakalnu pilsēta". Talsi ir 18. lielākā pilsēta [[Latvija|Latvijā]] pēc iedzīvotāju skaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/01072013/01.01.2014/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf|title=Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās|last=Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde|first=|access-date=19.12.2017|date=13.02.2014}}</ref> == Vēsture == {{pamatraksts|Talsu vēsture}} [[Attēls:Talsi 19. gadsimtā.jpg|thumb|250px|left|Skats uz Talsu Dzirnavkalnu un Baznīckalnu 19. gadsimta vidū ([[Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējums).]] Talsi kā [[Vanema]]s zemes ciems (''villa Talse'') pirmo reizi pieminēti [[1231]]. gada [[kurši|kuršu]] līgumā ar [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] sūtni [[Alnas Balduīns|Balduīnu no Alnas]] par pāriešanu kristīgajā ticībā. 1422. gadā pieminēta Talsu senpilsēta pie kuršu [[Talsu pilskalns|Talsu pilskalna]] ({{val|de|pilsahten to Talsen}}), bet līdz 1434. gadam [[Livonijas ordenis]] uzcēla [[Talsu ordeņa pils|Talsu ordeņa pili]] Dzirnavkalnā, kas ietilpa [[Kandavas fogti|Kandavas fogtejā]]. Talsus smagi skāra [[Otrais Ziemeļu karš]], kura laikā [[1657]]. gadā sākās mēra sērga un 1659. gadā zviedru karavīri nopostīja ordeņa pili, ko vairs vēlāk neatjaunoja. [[Lielais mēris|Lielo mēra epidēmiju]] izraisīja [[Lielais Ziemeļu karš]], kad [[1710]]. gadā Talsos palikuši dzīvi tikai 10 iedzīvotāji. [[1819]]. gadā Talsi kļuva par pilskunga tiesas (''Hauptmannschaft Talsen'') centru, kas bija padota [[Tukums|Tukuma]] virspilskungam. [[1894]]. gadā Talsiem piešķīra ierobežotas pilsētas tiesības. [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcija]]s laikā Talsi 3.—5. decembrī pilnībā pārgāja nemiernieku rokās, tos ar lielgabaliem apšaudīja krievu soda ekspedīcija. 1917. gadā Talsi ieguva pilsētas tiesības. Ziemeļu piekrastes apgādei no Stendes platsliežu dzelzceļa stacijas tika uzbūvēti [[Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi|šaursliežu dzelzceļi]], kas Talsus savienoja ar [[Mērsrags|Mērsragu]] un [[Roja|Roju]], kā arī ar [[Dundaga|Dundagu]], [[Mazirbe|Mazirbi]] un gar jūras krastu ar [[Ventspils|Ventspili]]. 2009. gadā tika izveidots [[Talsu novads]], kurā iekļāva lielāko daļu bijušā [[Talsu rajons|Talsu rajon]]<nowiki/>a pašvaldību un Talsi saglabāja administratīvā centra statusu. Pēc [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanām]] par Talsu novada domes priekšsēdētāju kļuva [[Edgars Zelderis]] no partijas "Mēs — Talsiem un novadam". Kopš 2020. gada 13. jūlija Talsu novada domes priekšsēdētāja ir [[Sandra Pētersone]] ([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]). == Ģeogrāfija == Talsi atrodas Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļrietumu malā, pilsētas teritoijā ir izteikts pauguraines reljefs. Deviņi Talsu pakalni ir [[Talsu pilskalns]] (uz kura atradās [[kurši|kuršu]] pils), Ķēniņkalns (līdzās atrodas skulptūra "Koklētājs"), Saules kalns (atrodas ūdenstornis), Tiguļu kalns (atrodas muzejs), Baznīckalns (atrodas [[Talsu luterāņu baznīca]]), Dzirnavkalns (uz tā kādreiz atradās dzirnavas un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mūra pils), Leču kalns (atrodas piemineklis 1905. gada upuriem), Krievragkalns (atrodas viesnīca "Talsi") un Vilkmuižas kalns. [[Vilkmuižas ezers|Vilkmuižas ezeram]] blakus atrodas Krievragkalns un Vilkmuižas kalns. No ezera iztek [[Stende (upe)|Stendes]] pieteka [[Dzelzupe]]. Pie [[Talsu ezers|Talsu ezera]], kas agrāk bijis savienots ar Vilkmuižas ezeru, atrodas Talsu pilskalns. Pašlaik savienojums ir slēptā lietusūdens kolektorā, lai novadītu ūdeni no Talsu ezera. == Deviņu pakalnu pilsēta == === Talsu pilskalns === [[Attēls:Skats uz Talsu pilskalnu.jpg|thumb|Talsu pilskalns]] [[Talsu pilskalns]] ir 30 m augsts un 0,4 ha liels [[Kurši|kuršu]] pilskalns, kas atrodas iepretim Talsu ezeram. Kalns tika apdzīvots no 10.—14. gadsimtam. Talsu pilskalnu dēvē par vienu no labāk nocietinātākajiem un lielākajiem [[Kursa (valsts)|Kursas]] pilskalniem. Viens no visplašāk izpētītajiem pilskalniem. Šeit ir notikuši trīs ievērības cienīgi arheoloģiski izrakumi: # No 1936.—1938. gadam [[Ādolfs Karnups|A. Karnupa]] vadībā. Kopumā tika iegūtas vārāk nekā 4000 senlietas. # No 1992.—1993. gadam J. Asara vadībā, tika atrasts 1,7 metru biezs kultūrslānis. # 2001. gadā tika veikti arheoloģiskie izrakumi G. Zemīša vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/5202/|title=Talsu pilskalns|last=Latvijas Nacionā bibliotēka|first=|access-date=19.12.2017|date=}}</ref> === Ķēniņkalns === Ķēniņkalna augstums ir 93 m vjl. Tā nosaukums, iespējams, cēlies no kādas personas uzvārda "Ķēniņš" vai arī tā nosaukts majestātiskuma dēļ. 19. gadsimta beigās Pastendes muižnieks uzdāvināja pilsētai šo zemi, lai tur iekārtotu parku, tādēļ vēlāk to dēvē par Pilsētas dārzu. Tajā līdz pat pagājušā gadsimta 60. gadiem notika balles, brīvdabas izrādes, koncerti un sporta pasākumi. [[Attēls:Ķēniņkalnā esošais piemineklis Koklētājs.jpg|alt=Ķēniņkalnā esošais piemineklis "Koklētājs"|thumb|165x165px|Pie Ķēniņkalna esošais piemineklis "Koklētājs"]] Ķēniņkalna pakājē slejas piemineklis "Koklētājs", kurš tika izveidots par piemiņu [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīnītājiem]]. Tā autors ir [[Kārlis Zemdega]], lai gan pieminekli bija plānots uzstādīt 1930. gadā, taču to pēc autora izveidotā ģipša modeļa pabeidza vien 1996. gadā, tēlnieks Vilis Titāns.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/talsu-pilseta115|title=Deviņu pakalnu pilsēta Talsi|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archive-date=05.12.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171205110158/http://www.talsi.lv/talsu-pilseta115}}</ref> === Tiguļu kalns === Tiguļu kalns ir augstākais kalns Talsos, 105 m vjl. Kalna galā atrodas ozolu stādījums apļa formā, kas liecina par to, ka tā varēja būt senas kulta vietas atjauninājums. Kalna pakājē atrodas dendroloģiskais parks, kurā var apskatīt 270 dažādus kokaugus. Ik gadu jūnija pirmajā nedēļa Tiguļu kalnā norisinās brīvdabas "Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā", kuru rīko [[Raimonds Tiguls]].<ref name=":0" /> === Sauleskalns<ref name=":0" /> === Sauleskalns ir 94 m augsts. Tiek uzskatīts, ka Sauleskalns, Ķēniņkalns un Baznīckalns kādreiz ir bijuši savstarpēji ar vizieriem saistīti, tādējādi varēja noteikt kalendāra laiku un tas tika izmantots saules lēktu un saules rietu novērošanai. Sauleskalnā atrodas brīvdabas estrāde, kas tika izbūvēta 1960. gadā. Vasarā tur norisinās dažādi kultūras pasākumi. Estrāde ir būvēta amfiteātra formā. === Baznīckalns === [[Attēls:Talsu luterāņu baznīca un Baznīckalns pavasarī.jpg|thumb|Baznīckalns]] Baznīckalns senajos rakstos tiek minēts, kā senču kulta vieta. Kalna virsotnē atrodas 1567. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/baznickalns/|title=Baznīckalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=19.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129075348/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/baznickalns/|archivedate=29.11.2017}}</ref> būvētā Talsu evaņģēliski luterāniskā baznīca, kas tiek uzskatīta par senāko mūra ēku Talsos. Šajā baznīcā savulaik kalpojis [[Ludvigs van Bēthovens|Ludviga Van Bēthovena]] jaunības dienu draugs [[Kārlis Amenda|Kārlis Ferdinands Amenda]].<ref name=":0" /> === Dzirnavkalns === Dzirnavkalns (agrāk saukts par Sudmalkalnu) ir 87 m augsts kalns, kas atrodas pretim Vilkmuižas ezeram. Pakalns šādu nosaukumu ieguvis pateicoties tam, ka 19. gadsimtā tur darbojušās holandiešu vējdzirnavas, taču tās tika nodedzinātas 1922. gadā. Šeit kādreiz atradusies vācu bruņinieku ordeņa mūra pils. Dzirnavkalns tiek uzskatīts par seno senču kulta vietu, jo 15. gadsimta sākumā šajā vietā [[Livonijas ordenis]] uzcēla mūra pili.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/dzirnavkalns/|title=Dzirnavkalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=19.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171224145710/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/dzirnavkalns/|archivedate=24.12.2017}}</ref> === Vilkmuižas kalns === Vilkmuižas kalns ir 77 m augsts un atrodas Vilkumuižas ezera pakājē. Tiek uzskatīts, ka kalns un ezers ieguvis šādu vārdu pateicoties tam, ka ezera pakājē augušas daudzas vilkvālītes vai tāpēc, ka tur dzīvojis nikns saimnieks, kurš dēvēts par [[Vilkacis|vilkati]]. Vilkmuižas ezers ir savdabīga seno [[Kurši|kuršu]] ugunskapu apbedījumu vieta laikaposmā no 11.—14. gadsimtam. Veicot dažādus arheoloģiskos pētījumus, šajā apkārtnē ir atrasts ap 4000 senlietu.<ref name=":0" /> === Krievragkalns === Krievragkalns ir 79 m augsts. Kalns savu nosaukumu ieguvis pateicoties tam, ka 19. gadsimta beigās šeit, uz Talsu valsts jeb kroņa muižas zemes tika uzbūvēta [[Pareizticība|pareizticīgo]] baznīca un skolas ēka. 1972. gadā pareizticīgo baznīca tika uzspridzināta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/krievragkalns/|title=Krievragkalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171224145714/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/krievragkalns/|archivedate=24.12.2017}}</ref> === Leču kalns === Leču kalns ir 83 m augsts. Savu nosaukumu ieguvis pateicoties "Leču" mājām, kuru īpašumi te atradušies līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]]. Kalna galā atrodas piemineklis 1905.—1907. gada revolūcijas dalībniekiem. Pieminekli uzstādīja par godu sešu Talsu bruņotās sacelšanās dalībnieku nošaušanai. Pieminekli izveidoja tēlniece O. Nigule, tas tika uzstādīts 1980. gadā. Uz pieminekļa iekalts fragments no [[Rainis|Raiņa]] dzejojuma "Talsu tiesa".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/lecu-kalns/|title=Leču kalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171219003259/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/lecu-kalns/|archivedate=19.12.2017}}</ref> == Pilsētas simboli == Talsu pilsētai raksturīgi vairāki simboli — [[Talsu ģerbonis|ģerbonis]], [[karogs]], svītrkods un "Talsu saulīte'". [[Attēls:Coat of Arms of Talsi.svg|thumb|176x176px|Talsu ģerbonis]] '''Ģerbonis'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|title=Talsu ģerbonis|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129105634/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|archivedate=29.11.2017}}</ref> Viens no oficiālajiem Talsu simboliem ir [[ģerbonis]], kas tika patentēts 1925. gadā. Ģerbonī attēlots zaļš kalns, kas simbolizē pilsētas deviņus pakalnus un roka, kas tur vainagu, kurš simbolizē spēku un varu. Kopā šis ģerbonis simbolizē talsenieku viesmīlību. '''Karogs'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|title=Talsu karogs|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129105634/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|archivedate=29.11.2017}}</ref> [[Karogs|Karogā]] ir atainots [[Talsu ģerbonis|pilsētas ģerbonis]], kas atrodas uz zaļa fona līdzās sarkanai joslai. Tumši zaļais karoga fons simbolizē pilsētas deviņus pakalnus, savukārt tā krustojošā sarkanā josla iezīmē [[Kurzeme|Kurzemi]]. 2008. gadā šis karogs tika apstiprināts un tagad ir viens no pilsētas simboliem. '''Talsu svītrkods'''<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.talsi.lv/uploads/filedir/TALSU%20NOVADA%20ZINAS/2015/talsunovadazinas21_1-12-lab.pdf|title=Talsu novada svītrkods|publisher=Talsu Novada Ziņas|work=Patentēts novada svītrkods un Talsu saulīte|access-date=18.12.2017|date=16.11.2015|last=Vicinska|first=Ivonna}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Attēls:Flag of Talsi.svg|thumb|Pilsētas karogs]] Talsu svītrkods jeb Talsu brunču raksts tika izveidots 2007. gadā pēc [[Talsu novads|Talsu novada]] mākslinieces Antras Auziņas izveidotā grafiski stilizētā brunču raksta. Bruncī ietvertais 11 krāsu salikums tika pieņemts par novada atpazīstamības zīmi. 2015. gadā šis simbols ieguva patentu un tagad šāda veida atpazīstamības zīme var piederēt tikai Talsu pilsētai. Pašlaik šis simbols tiek atainots [[Talsu novads|Talsu novada]] robežzīmē, novada karogā, "Talsu novada ziņas" noformējumā, "Talsu televīzijas" reklāmas tēlā, pašvaldības informatīvajos materiālos, suvenīros . Svītrkods tiek aktīvi izmantots, lai popularizētu un piesaistītu uzmanību Talsiem, [[Talsu novads|Talsu novadam]]. '''"Talsu saulīte"'''<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.talsi.lv/uploads/filedir/TALSU%20NOVADA%20ZINAS/2015/talsunovadazinas21_1-12-lab.pdf|title=Talsu saulīte|publisher=Talsu Novada Ziņas|work=Patentēts novada svītrkods un Talsu saulīte|access-date=18.12.2017|date=16.11.2015|last=Vicinska|first=Ivonna}}{{Novecojusi saite}}</ref> "Talsu saulīte" ir seno [[Kurši|kuršu]] [[Etnogrāfija|etnogrāfiskais]] raksts. Simbolā ir atainota saulīte ar astoņiem stariem — sarkanā, zilā un zaļā krāsā. Šī "Talsu saulīte" tiek uzskatīta par pilsētas svētības simbolu, kas pilsētniekiem nes gaismu, sauli un dienu. == Iedzīvotāji == Talsos dzīvo ap 10 tūkstošiem iedzīvotāju, un tas ir reģiona centrs, jo pilsētas pievārtē ir daudzas apdzīvotas vietas ([[Pastende]], [[Dižstende]], [[Mundigciems]], [[Zvirgzdi]], [[Paugurciems]], [[Laidze]], [[Valdgale]], [[Vandzene]], [[Talsciems]] u.c.), kuru iemītnieku ikdienas gaitas rit Talsu pilsētā. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |type = |align = left |width = |state = |shading = |percentages = off |break = jā |footnote = |1800|199 |1844|852 |1863|1485 |1881|3424 |1897|4200 |1914|5100 |1915|1140 |1920|2978 |1925|4077 |1930|4192 |1935|4116 |1943|3727 |1959|6101 |1970|8515 |1979|10776|1989|13031 |2000|12404|2011|10297 |2012|10146 |2013|9980 |2014|9791|52=9126|2015|54=9 026|51=2019|50=9269|49=2018|48=9264|47=2017|46=9516|45=2016|9712|53=2020}} === Etniskais sastāvs Talsos === {| class="wikitable" |- ! gads!! iedzīvotāju kopskats!! latvieši!! krievi!! baltkrievi!! ukraiņi!! poļi!! lietuvieši!! čigāni!! vācieši!! igauņi!! pārējie |- | 1863|| 1485|| 239|| 2|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 538|| 0|| 1 |- | 1881|| 3424|| 1119|| 25|| 0|| 0|| 4|| 0|| 0|| 875|| 0|| 0 |- | 1897|| 4200|| 2088|| 49|| 3|| 0|| 23|| 5|| 0|| 623|| 1|| 5 |- | 1925|| 4077|| 3080|| 21|| 0|| nez.|| 17|| 5|| nez.|| 231|| 14|| 72 |- | 1930|| 4192|| 3296|| 19|| 4|| nez.|| 8|| 4|| nez.|| 166|| 8|| 78 |- | 1935|| 4116|| 3382|| 21|| 1|| nez.|| 3|| 7|| nez.|| 144|| 9|| 50 |- | 1979|| 10776|| 9368|| 696|| 102|| 122|| 105|| 43|| nez.|| nez.|| nez.|| 332 |- | 1989|| 13031|| 11469|| 747|| 134|| 147|| 89|| 52|| 303|| 13|| 18|| 43 |- | 2000|| 12404|| 11202|| 452|| 85|| 73|| 96|| 37|| 360|| nez.|| 5|| 52 |- | 2011|| 10297|| 9567|| 264|| 62|| 40|| 62|| 30|| nez.|| nez.|| nez.|| 241 |- |2014 |9791 |9 081 |276 |54 |38 |66 |32 |145 |9 |4 |86 |- |2015 |9712 |9 014 |273 |57 |36 |65 |33 |139 |9 |4 |82 |- |2016 |9516 |8 836 |261 |60 |48 |64 |31 |123 |9 |4 |80 |- |2017 |9264 |8 605 |249 |57 |44 |59 |29 |126 |9 |4 |82 |- |2018 |9269 |8 615 |248 |55 |41 |61 |28 |130 |8 |3 |80 |- |2019 |9126 |8 490 |244 |53 |46 |58 |30 |116 |7 |2 |80 |- |2020 |9026 |8 410 |233 |55 |40 |58 |30 |111 |7 |2 |80 |} == Ekonomika == Talsos nav lielu rūpniecisku ražotņu. Pilsētas pievārtē ir vairāki kokapstrādes uzņēmumi (Vika Wood, Ingrid D u.c.) un [[smilts]] atradnes, kur strādā pilsētas iemītnieki. Daudzi iedzīvotāji strādā apkalpojošā sfērā, nelielos uzņēmumos celtniecības, santehnikas, poligrāfijas, elektroinstalācijas u.c. jomās Talsos un citur. == Izglītība == === Pirmsskolas izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/pirmsskolas-izglitibas-iestades|title=Pirmsskolas izglītības iestādes Talsos|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads}}</ref> === Talsos darbojas piecas pirmsskolas izglītības iestādes: * Talsu PII "Sprīdītis" — dibināts 1949. gadā; * Talsu PII "Zvaniņš" — dibināts 1973. gadā; * Talsu PII "Saulīte" — dibināta 1968. gadā; * Talsu PII "Pīlādzītis" — dibināts 1982. gadā; * Talsu PII "Kastanītis". === Vispārējā izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/vispareja-izglitibas|title=Vispārējā izglītība Talsos|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171217093936/http://www.talsi.lv/vispareja-izglitibas|archivedate=17.12.2017}}</ref> === [[Attēls:Secondary school nr2 Talsi.JPG|thumb|Talsu 2. vidusskola]] Talsos vispārējo izglītību iespējams apgūt sešās iestādēs. Pilsētā darbojas sākumskola, pamatskola, vakara un neklātienes vidusskola. * Talsu sākumskola — dibināta 1992. gadā. Direktore Raimonda Belicka. * Talsu pamatskola — dibināta 1919. gadā. Direktore Dina Bičule. * [[Talsu 2. vidusskola]] — dibināta 1975. gadā. Direktors Oļegs Solovjovs. * Talsu Valsts ģimnāzija — dibināta 1919. gadā. Līdz 1933. gadam bijusi vidusskola, vēlāk ieguva Valsts ģimnāzijas statusu. Direktors Gundars Sebris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvg.edu.lv/lv/par-skolu/vesture/|title=Talsu Valsts ģimnāzijas vēsture|last=Talsu Valsts ģimnāzija|first=|access-date=18.12.2017|date=2012. gads}}</ref> * Talsu Kristīgā vidusskola — dibināta 1995. gadā. Direktore Inguna Gruzniņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tks.lv/par-skolu/skolas-vesture/|title=Talsu Kristīgās vidusskolas vēsture|last=Talsu Kristīgā vidusskola|first=|access-date=18.12.2017|date=2017. gads}}</ref> * Talsu Vakara un neklātienes vidusskola — dibināta 1946. gadā, no 1961. gada vakarskola ir Talsu vidusskolas neklātienes nodaļa. Direktore Ineta Pugoviča. === Augstākā izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/augstaka-izglitiba|title=Augstākā izglītība Talsos|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171217093835/http://www.talsi.lv/augstaka-izglitiba|archivedate=17.12.2017}}</ref> === Pilsētā ir iespējams apgūt augstāko izglītību [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolas "Turība"]] Talsu filiālē. Šeit iespējams apgūt 1. līmeņa augstākās izglītības programmas: * [https://web.archive.org/web/20171212142244/http://www.turiba.lv/lv/studijas/fakultates/juridiska-fakultate/studiju-programmas/1limena-programmas/tiesibu-zinatnes/217/ Tiesību zinātnē] * [https://web.archive.org/web/20171206131541/http://www.turiba.lv/lv/studijas/fakultates/uznemejdarbibas-vadibas-fakultate/studiju-programmas/1limena-programmas/finanses-un-gramatvediba/202/ Finansēs un grāmatvedībā] * [https://web.archive.org/web/20171213133852/http://www.turiba.lv/lv/studijas/fakultates/uznemejdarbibas-vadibas-fakultate/studiju-programmas/1limena-programmas/marketings-un-tirdznieciba/203/ Mārketingā un tirdzniecībā] * [https://web.archive.org/web/20171213121753/http://www.turiba.lv/lv/studijas/fakultates/starptautiska-turisma-fakultate/studiju-programmas/1limena-profesionala-studiju-programma/viesmilibas-serviss/211/ Viesmīlības servisā] === Profesionālās ievirzes un interešu izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/interesu-izglitiba|title=Profesionālās ievirzes un interešu izglītība|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads}}</ref> === Talsos iespējams iegūt izglītību arī mākslas, mūzikas un sporta skolās. * Talsu mākslas skola — iespējams apgūt programmu "Vizuāli plastiskā māksla". Skolas direktore Maira Freimane. * Talsu mūzikas skola — dibināta 1955. gadā. Mūzikas skolā iespējams apgūt taustiņinstrumentu spēli ([[Klavieres|klavierspēli]], [[Akordeons|akordeona]] spēli), stīgu instrumentu spēli ([[vijole]]s, [[Čells|čella]] spēli), pūšamo instrumentu spēli ([[trompete]]s, [[tuba]]s, [[Mežrags|mežraga]], [[Trombons|trombona]], eifonijas, [[Klarnete|klarnetes,]][[Saksofons|saksafona]], [[flauta]]s spēli), [[Sitamie instrumenti|sitaminstrumentu]] spēli, vokālo mūziku. * Talsu novada sporta skola — iespējams apgūt 10 dažādus sporta veidus ([[Basketbols|basketbolu]], [[Badmintons|badmintonu]], [[Biatlons|biatlonu]], [[Florbols|florbolu]], [[Futbols|futbolu]], [[Hokejs|hokeju]], [[Riteņbraukšanas sports|riteņbraukšanu]], [[Smaiļošana un kanoe airēšana|smaiļošanu un kanoe airēšanu]], [[Vieglatlētika|vieglatlētiku]] un [[Volejbols|volejbolu]]). Savu darbību skola sāka 1953. gadā, pašreizējais sporta skolas direktors no 2013. gada ir Kaspars Sakniņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsusportaskola.lv/vesture/|title=Talsu novada sporta skolas vēsture|last=Talsu novada sporta skola|first=|access-date=18.12.2017|date=2017. gads}}</ref> Bērniem un jauniešiem tiek piedāvātas dažādas ārpusskolas aktivitātes "Talsu novada Bērnu un jauniešu centrā" (BJC). BJC centrā ir iespējams darboties vairākās nodaļās, kuras apvieno dažādus pulciņus:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsubjc.lv/|title=Talsu novada bērnu un jauniešu centrs|last=Talsu novada bērnu un jauniešu centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads}}</ref> * Lietišķā māksla * [[Vizuālā māksla]] * Tehniskā jaunrade * [[Mūzika]] * [[Deja]]s * [[Sports]] * [[Teātris]] * Darbs ar jaunatni === Pieaugušo izglītības centrs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/pieauguso-izglitibas-centrs-pic|title=Pieaugušo izglītības centrs|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171224224835/http://www.talsi.lv/pieauguso-izglitibas-centrs-pic|archivedate=24.12.2017}}</ref> === Talsos ir iespējams apgūt dažādus kursus "Talsu novada Pieaugušo izglītības centrā". Centrs piedāvā iegūt izglītību vairākās specialitātēs. Pieaugušo izglītības centra mērķis ir līdzdarboties pieaugušo izglītības attīstībā un mūžizglītības veidošanā Talsu novadā. Centrs darbojas no 2009. gada. Centru vada Inga Sokolova. == Kultūra == [[Attēls:Talsu novada muzejs.jpg|alt=Talsu novada muzejs|thumb|Talsu novada muzejs]] Viena no galvenajām kultūras vietām Talsos ir Talsu Tautas nams. Tas ir izveidojies no Talsu Sadraudzīgās biedrības un savas durvis vēra 1887. gadā. Pašlaik Talsu Tautas nams ir vislielākā Talsu novada kultūras iestāde. [[Tautas nams|Tautas nama]] mērķis ir rūpēties par kultūras veicināšanu un izkošanu novadā. Ikdienā, darba dienās Tautas nama telpās uzturas 17 amatiermākslas kolektīvi, savukārt nedēļas nogalēs talseniekiem un pilsētas viesiem ir iespēja apmeklēt dažādu viesmākslinieku [[Koncerts|koncertus]], [[izstāde]]s, izrādes, kā arī piedalīties dažādos pasākumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/tautas-nami|title=Tautas nami|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171220042011/http://www.talsi.lv/tautas-nami|archivedate=20.12.2017}}</ref> Talsos ir iespējams noskatīties jaunākās kino filmas kinoteātrī "Auseklis". Šis [[kinoteātris]] ir vienīgais pilsētā un visā [[Talsu novads|Talsu novadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/kinoteatris|title=Kino|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171215191733/http://www.talsi.lv/kinoteatris|archivedate=15.12.2017}}</ref> Pilsētā darbojas arī divi [[Muzejs|muzeji]]: # Talsu novada muzejs — dibināts 1923. gadā. Muzejā iespējams apskatīt novada vēstures, kultūras, dabas un mākslas mantojumu. # Latvijas Lauksaimniecības muzejs — iespējams aplūkot 19.—20. gadsimta sadzīves darbarīkus, lauksaimniecības tehniku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/muzeji|title=Muzeji|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads}}</ref> == Mediji Talsos == * Talsos jau no 1945. gada iznāk laikraksts "[[Talsu Vēstis]]". Sākotnēji šis laikraksts iznāca ar nosaukumu "Padomju karogs", taču kopš 1989. gada tas iznāk ar nosaukumu "[[Talsu Vēstis]]". Šis ir reģionālais laikraksts, kurš aptver Talsu, [[Rojas novads|Rojas]], [[Mērsraga novads|Mērsraga]] un [[Dundagas novads|Dundagas]] novadus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsuvestis.lv/|title=Talsu Vēstis|last=Talsu Vēstis|first=|access-date=19.12.2017|date=}}</ref> * "Talsu televīzija" ━ pilsētai ir pašai sava televīzija, kuras sagatavotos sižetus iespējams apskatīt viņu mājaslapā, sociālajos tīklos, RE:Tv un [[Latvijas Televīzija|LTV1]] "Dienas ziņās". "Talsu televīzija" ir dibināta 1996. gad ar mērķi informēt skatītājus par dažādiem notikumiem Talsos un [[Talsu novads|Talsu novadā]], veicināt sabiedrības vispusīgu informēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsutv.lv/par-mums/|title=Talsu televīzija|last=Talsu televīzija|first=|access-date=19.12.2017|date=2017. gads|archive-date=10.12.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171210014439/http://www.talsutv.lv/par-mums/}}</ref> * "Talsu Novada ziņas" ━ [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Talsu novada pašvaldības]] informatīvais izdevums, iznāk jau kopš 2009. gada. Iznāk reizi mēnesī un ir bezmaksas informatīvā avīze.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/novada-zinas|title=Talsu Novada ziņas|last=Talsu Novada ziņas|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171217141049/http://www.talsi.lv/novada-zinas|archivedate=17.12.2017}}</ref> * "Talsu Balss" ━ neatkarīgs preses izdevums, kas tika izdots ar pārtraukumiem kopš 2013. gada<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/aktualitates/iznacis-jauns-neatkarigs-un-lietisks-nedelas-laikraksts-tals|title=Talsi — Iznācis jauns, neatkarīgs un lietišķs nedēļas laikraksts "Talsu Balss"|website=www.talsi.lv|access-date=2018-06-11|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180113084242/http://www.talsi.lv/aktualitates/iznacis-jauns-neatkarigs-un-lietisks-nedelas-laikraksts-tals|archivedate=2018-01-13}}</ref> un veidots par privātiem līdzekļiem. Izdevēju grupā darbojās publicists [[Arvīds Deģis]]. Šobrīd laikraksta izdošana pārtraukta. * "Talsu Ziņas" ━ interneta medijs, kas pozicionē sevi kā neatkarīgu izdevēju radīts Talsu novada aktualitāšu portāls ar savu [https://web.archive.org/web/20180205091057/http://www.talsuzinas.lv/ tīmekļa vietni] un aktivitātēm [https://www.facebook.com/pg/TalsuZinas sociālo mediju platformu vidē]. * "Talsi Online" un "Kas Notiek Talsos" ━ sociālo mediju platformā ''[[Facebook]]'' izveidotas ziņu veidošanas un agregēšanas platformas, kuras izplata [[Žurnālistika|pilsoniskās žurnalistikas]] žanra informāciju. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="150" heights="100" perrow="5"> Attēls:Talsu ezera promenāde vakarā.jpg|alt=Talsu ezera promenāde vakarā|Talsu ezera promenāde vakarā Attēls:Talsu vecpilsētas daļa.jpg|alt=Skats uz Talsu vecpilsētu|Skats uz Talsu vecpilsētu Attēls:Talsi tombs.JPG|Kupferu dzimtas kapliča Talsu pilsētā. Attēls:Secondary school nr2 Talsi.JPG|Talsu 2. vidusskolas ēka. Attēls:Katholic church Talsi.JPG|Talsu Romas katoļu baznīcas ēka Attēls:Katholic church Talsi tower.JPG|Talsu Romas katoļu baznīcas ēkas zvanu tornis Attēls:Kokletajs Talsi(2008).jpg|[[Kārlis Zemdega|Kārļa Zemdegas]] skulptūra [[Koklētājs (skulptūra)|Koklētājs]] pie [[Ķēniņkalns|Ķēniņkalna]] </gallery></center> == Sadraudzības pilsētas == Talsiem ir [[Pilsētu sadraudzība|sadraudzība]] ar astoņām pilsētām<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://talsi.case.lv/public/31363.html|title=Talsu novada pašvaldības sadraudzības pilsētas|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2008. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150424104541/http://talsi.case.lv/public/31363.html|archivedate=24.04.2015}}</ref>: * [[Sēderšēpinga]], {{flag|Zviedrija}} * [[Glostrupa]], {{flag|Dānija}} * [[Kuresāre]], {{flag|Igaunija}} * [[Prienu rajona pašvaldība|Prienu rajons]], {{flag|Lietuva}} * [[Vehma]], {{flag|Igaunija}} * [[Rālte]], Heino, {{flag|Nīderlande}} * [[Alānija]], {{flag|Turcija}} * [[Ščolkova]], {{flag|Krievija}} == Ievērojamas personības == {{columns |col1= * [[Frederiks Fībigs]] (1885—1953) — gleznotājs * [[Velta Skurstene]] (1930) — aktrise * [[Rita Meirāne]] (1935—2007) — aktrise * [[Agris Māsēns]] (1947) — aktieris * [[Silvija Radzobe]] (1950-2020) — teātra zinātniece * [[Juris Bartkevičs]] (1950) — aktieris * [[Mārcis Štrobinders]] (1966) — vieglatlēts, šķēpmetējs * [[Raimonds Tiguls]] (1972) — mūziķis * [[Uvis Helmanis]] (1972) — basketbolists * [[Jānis Stībelis]] (1975) — dziedātājs * [[Intars Busulis]] (1978) — dziedātājs * [[Linda Leen]] (1979) — dziedātāja * [[Rihards Zaļupe]] (1983) — mūziķis<!-- * [[Andris Kalnozols]] (1980) — aktieris, dramaturgs, režisors --> * [[Edgars Samītis]] (1980) — aktieris |col2= * [[Mārtiņš Labāns]] (1981) — režisors * [[Rihards Lepers]] (1985) — aktieris * [[Toms Liepājnieks]] (1985) — aktieris * [[Kristīne Belicka]] (1985) — aktrise * [[Mārtiņš Raitums]] (1985) — hokejists * [[Krišjānis Zeļģis]] (1985) — dzejnieks * [[Guntis Galviņš]] (1986) — hokejists * [[Madara Palameika]] (1987) — vieglatlēte, šķēpmetēja * [[Artis Raitums]] (1987) — florbolists * [[Jānis Strēlnieks]] (1989) — basketbolists * [[Rolands Čivčs]] (1990) — mūziķis * [[Rolands Štrobinders]] (1992) — vieglatlēts, šķēpmetējs <!-- * [[Annija Kļaviņa]] (1995) — parabobslejiste --> * [[Rihards Lomažs]] (1996) — basketbolists }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.talsi.lv Talsu mājaslapa] * [http://www.talsi.org "Laika kapsula" digitālas informācijas krātuve par Talsiem] {{Talsu novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Talsu rajons}} {{Talsu apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Talsi| ]] t8qlyxum6i32ikpsb383yyj8068wpyt 0 5909 3661049 3659681 2022-07-26T09:29:44Z Lear 21 107648 + Ģeogrāfija wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Berlīne | official_name = ''Berlin'' | settlement_type = | image_skyline = Berlin Montage 2022.png | image_caption = | image_flag = Flag of Berlin.svg | image_seal = | image_shield = Coat of arms of Berlin.svg | shield_link = | flag_link = | shield_size = 50px | image_map = Berlin in Germany and EU.png | pushpin_map = | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federālā zeme | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{flaga|Vācija}} [[Vācija]] | subdivision_name1 = Berlīne | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = Mērs | leader_name = Franziska Giffey ([[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|SPD]]) | area_magnitude = | area_total_km2 = 892 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 31.12.2020 | population_footnotes = | population_total = 3769495 | population_urban = | population_metro = 4473101 | population_density_km2 = auto | timezone = CET | utc_offset = +1 | timezone_DST = CEST | utc_offset_DST = +2 | latd = 52 | latm = 31 | lats = 25 | latNS = N | longd = 13 | longm = 24 | longs = 41 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 10115—14199 | elevation_footnotes = | elevation_m = 34 - 115 | website = [http://www.berlin.de/ berlin.de] | footnotes = }} '''Berlīne''' ({{val|de|Berlin}}, izrunā: {{Unicode|[[IPA|[bɛɐ̯ˈliːn]]]}}) ir [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]], kā arī atsevišķa [[Vācijas federālās zemes|federālā zeme]]. Tā ir lielākā valsts pilsēta, kā arī [[Eiropas Savienība]]s lielākā pilsēta. Berlīne atrodas Vācijas ziemeļaustrumos. Caur Berlīni tek [[Šprē]] un [[Hāfele]]s upes. Berlīne ir pasaules kultūras, politikas, mediju un zinātņu centrs. Tās ekonomika galvenokārt balstās uz augsto tehnoloģiju rūpniecību un pakalpojumu sektoru. Nozīmīgākās nozares ietver [[Informācijas tehnoloģijas|IT]], [[farmācija|farmāciju]], [[biomedicīna|biomedicīnu]], [[inženierzinātne|inženierzinātni]], [[biotehnoloģija]]s, [[elektronika|elektroniku]], satiksmes inženierzinātni un [[atjaunīgā enerģija|atjaunīgo enerģiju]]. Berlīne kalpo arī par nozīmīgu dzelzceļa un gaisa satiksmes centru, kā arī tā ir populārs tūristu galamērķis. Berlīne pirmo reizi dokumentēta [[13. gadsimts|13. gadsimtā]]. Berlīne ir bijusi [[Prūsijas Karaliste]]s (1701-1918), [[Vācijas impērija]]s (1871-1918), [[Veimāras republika]]s (1919-1933) un [[Trešais reihs|Trešā reiha]] (1933-1945) galvaspilsēta. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no [[1949]]. līdz [[1990]]. gadam Berlīne tika sadalīta divās daļās: [[Austrumberlīne|Austrumberlīnē]] un [[Rietumberlīne|Rietumberlīnē]]. Austrumberlīne kļuva par [[Austrumvācija]]s galvaspilsētu, bet Rietumberlīne kļuva par [[Rietumvācija]]s [[anklāvs|anklāvu]], kuru no [[1961]]. līdz [[1989]]. gadam apjoza [[Berlīnes mūris]]. Pēc [[Vācijas atkalapvienošana]]s Berlīne atkārtoti kļuva par Vācijas galvaspilsētu. Berlīne ir mājvieta slavenām universitātēm, pētniecības institūtiem, orķestriem, muzejiem un sporta komandām. Pilsēta ir labi pazīstami ar saviem festivāliem, daudzveidīgo arhitektūru, naktsdzīvi, mūsdienu mākslu, sabiedrisko transporta tīklu un augstas kvalitātes dzīves līmeni. == Vēsture == [[Attēls:Berlinermauer.jpg|thumb|left|200px|Berlīnes mūris 1986. gadā.]] Berlīne būtībā ir ļoti jauna pilsēta. Tā sāka strauji attīstīties tikai pēc 1871. gada, kad tā kļuva par [[Vācu impērija]]s galvaspilsētu. Tomēr 20. gadsimta vēsturē Berlīnei ir īpaša nozīme. Tā kļuva par [[Trešais reihs|Trešā reiha]] galvaspilsētu. Adolf Hitler uzdeva savam iemīļotākajam arhitektam [[Alberts Špērs|Albertam Špēram]] radīt t.s. ''Welthauptstadt Germania'' (''Pasaules galvaspilsētu Germāniju''), nojaucot veco apbūvi un radot gigantiskas klasicisma stila celtnes. Maz kas tika realizēts no šiem plāniem, bet 1945. gadā Berlīne gandrīz pilnībā (70%) tika nopostīta. Pēc Vācijas kapitulācijas pilsēta tika sadalīta četrās okupācijas zonās — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Francija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]]. Tādējādi pilsēta kļuva par [[Aukstais karš|Aukstā kara]] krustpunktu. Berlīne (faktiski Austrumberlīne) kļuva par [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] galvaspilsētu, bet Rietumberlīne saglabāja okupētas teritorijas statusu. 1948. gada 26. jūnijā PSRS varas iestādes sāka Berlīnes blokādi, pārtraucot Rietumberlīnes apgādi ar produktiem un citām precēm. Rietumu sabiedrotie noorganizēja "gaisa tiltu" Berlīnes apgādei. Lai neļautu Austrumberlīnes iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem, 1961. gada 13. augustā tika uzcelts [[Berlīnes mūris]], kas kopā ar sadalīto pilsētu ir kļuvis par Aukstā kara simboliem. Berlīnes mūris krita 1989. gada 9. novembrī un šo datumu pieņem par Aukstā kara beigām. 1991. gada jūnijā [[Bundestāgs]] nolēma pārcelt apvienotās Vācijas galvaspilsētu no [[Bonna]]s uz Berlīni. == Demogrāfija == {{Colbegin|3}} * [[1220]] — 2 400 * [[1650]] — 6 500 * [[1709]] — 55 000 * [[1747]] — 107 000 * [[1800]] — 172 000 * [[1850]] — 420 000 * [[1861]] — 548 000 * [[1877]] — 1 009 000 * [[1900]] — 1 890 000 * [[1912]] — 2 095 000 * [[1917]] — 1 744 000 * [[1925]] — 4 024 000 * [[1942]] — 4 478 000 * [[1945]] — 2 807 000 * [[1950]] — 3 340 000 * [[1975]] — 3 083 000 * [[1987]] — 3 250 000 * [[1997]] — 3 425 000 * [[2007. gads|2007]] — 3 370 000 * [[2009. gads|2009]] — 3 431 420 * [[2010. gads|2010]] — 3 440 441 {{Colend}} == Ģeogrāfija == <gallery mode="packed"> Attēls:Sunrise Berlin 2014.jpg|Berlīne (2014) Attēls:Berlin - City Center Panorama.jpg|Berlīne (2015) </gallery> === Klimats === Berlīnē ir mērens piejūras klimats. Vasaras ir siltas, dažkārt mitras ar vidējo temperatūru 22-25&nbsp;°C dienā un 12-14&nbsp;°C naktī. Ziemas ir aukstas ar diezgan augstu vidējo temperatūru 3&nbsp;°C dienā un -2&nbsp;°C naktī. Pavasaris un rudens ir auksts un mitrs. Berlīnes apbūves teritorija rada mikroklimatu, kas uzkrāj siltumu starp ēkām un pilsētā mēdz būt par 4&nbsp;°C augstāka temperatūra nekā apkārtējos apgabalos. Gada nokrišņu daudzums ir 570&nbsp;mm ar mērenu nokrišņu daudzumu visu gadu. Sniegs galvenokārt sāk snigt no decembra līdz martam, taču sniega sega bieži paliek uz ilgāku laiku. Nesenā ziema 2009./2010. bija izņēmums, jo tad bija patstāvīga sniega sega no decembra beigām līdz marta sākumam. {{Weather box |location=Berlīnes |metric first=yes |single line=yes |Jan record high C=15.0 |Feb record high C=17.0 |Mar record high C=23.0 |Apr record high C=30.0 |May record high C=33.0 |Jun record high C=36.0 |Jul record high C=38.8 |Aug record high C=35.0 |Sep record high C=32.0 |Oct record high C=25.0 |Nov record high C=18.0 |Dec record high C=15.0 |year record high C=38.8 |Jan high C=2.9 |Feb high C=4.2 |Mar high C=8.5 |Apr high C=13.2 |May high C=18.9 |Jun high C=21.6 |Jul high C=23.7 |Aug high C=23.6 |Sep high C=18.8 |Oct high C=13.4 |Nov high C=7.1 |Dec high C=4.4 |year high C=13.4 |Jan mean C=0.5 |Feb mean C=1.3 |Mar mean C=4.9 |Apr mean C=8.7 |May mean C=14.0 |Jun mean C=17.0 |Jul mean C=19.0 |Aug mean C=18.9 |Sep mean C=14.7 |Oct mean C=9.9 |Nov mean C=4.7 |Dec mean C=2.0 |year mean C=9.6 |Jan low C=−1.9 |Feb low C=−1.5 |Mar low C=1.3 |Apr low C=4.2 |May low C=9.0 |Jun low C=12.3 |Jul low C=14.3 |Aug low C=14.1 |Sep low C=10.6 |Oct low C=6.4 |Nov low C=2.2 |Dec low C=−0.4 |year low C=5.9 |Jan record low C=-26.1 |Feb record low C=-25.0 |Mar record low C=-13.0 |Apr record low C=-4.0 |May record low C=-1.0 |Jun record low C=4.0 |Jul record low C=7.0 |Aug record low C=7.0 |Sep record low C=0.0 |Oct record low C=-7.0 |Nov record low C=-9.0 |Dec record low C=-24.0 |year record low C=-26.1 |Jan rain mm=42.3 |Feb rain mm=33.3 |Mar rain mm=40.5 |Apr rain mm=37.1 |May rain mm=53.8 |Jun rain mm=68.7 |Jul rain mm=55.5 |Aug rain mm=58.2 |Sep rain mm=45.1 |Oct rain mm=37.3 |Nov rain mm=43.6 |Dec rain mm=55.3 |Jan rain days=10.0 |Feb rain days=8.0 |Mar rain days=9.1 |Apr rain days=7.8 |May rain days=8.9 |Jun rain days=9.8 |Jul rain days=8.4 |Aug rain days=7.9 |Sep rain days=7.8 |Oct rain days=7.6 |Nov rain days=9.6 |Dec rain days=11.4 |unit rain days= 1.0 mm |Jan sun=46.5 |Feb sun=73.5 |Mar sun=120.9 |Apr sun=159.0 |May sun=220.1 |Jun sun=222.0 |Jul sun=217.0 |Aug sun=210.8 |Sep sun=156.0 |Oct sun=111.6 |Nov sun=51.0 |Dec sun=37.2 |year sun=1625.6 |source 1= }} === Arhitektūra === [[Attēls:Brandenburger Tor nachts 2012-07.jpg|thumb|[[Brandenburgas vārti]]]] * Aleksandra laukums - Berlīnes centrālais laukums * [[Berlīnes televīzijas tornis]] — augstākais tornis Vācijā * [[Brandenburgas vārti]] - Berlīnes un visas Vācijas simbols, attēlots uz Vācijas [[eiro]] monētām * Neptūna strūklaka - slavenākā Berlīnes strūklaka * Potsdamas laukums - Berlīnes modernā arhitektūra * [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]] - atjaunotā Vācijas parlamenta celtne * ''Tiergarten'' (Zvēru dārzs) - slavenākais Berlīnes parks * ''Unter den Linden'' (Zem liepām) - Berlīnes centrālā iela * [[Berlīnes Uzvaras kolonna|Uzvaras kolonna]] ar Berlīnes simbolu - eņģeli <gallery class="center" mode="nolines" widths="180"> Attēls:German Cathedral and Concert Hall.JPG|''Gendarmenmarkt'' Attēls:Haus der Kulturen der Welt Nachtaufnahme.jpg|Haus der Kulturen der Welt Attēls:Berlin Reichstag BW 2.jpg|[[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]] Attēls:Berliner Dom bei Nacht.jpg|Berlīnes Doms naktī Attēls:Siegessäule 2.JPG|[[Berlīnes Uzvaras kolonna|Uzvaras kolonna]] </gallery> == Administratīvais iedalījums == [[Attēls:Berlin Subdivisions.svg|thumb|300px|12 apgabalos]] Administratīvi Berlīne ir sadalīta 12 apgabalos ({{val-de|Bezirke}}). *Mitte *Friedrichshain-Kreuzberg *Charlottenburg-Wilmersdorf *Lichtenberg *Marzahn-Hellersdorf *Neukölln *Pankow *Reinickendorf *Spandau *Steglitz-Zehlendorf *Tempelhof-Schöneberg *Treptow-Köpenick === Sadraudzības pilsētas === Berlīnei ir [[Sadraudzības pilsēta|sadraudzības]] attiecības ar 17 pilsētām: {{Colbegin|2}} * 1967 {{flaga|ASV}} [[Losandželosa]], ASV * 1987 {{flaga|Francija}} [[Parīze]], Francija * 1988 {{flaga|Spānija}} [[Madride]], Spānija * 1989 {{flaga|Turcija}} [[Stambula]], Turcija * 1991 {{flaga|Polija}} [[Varšava]], Polija * 1991 {{flaga|Krievija}} [[Maskava]], Krievija * 1992 {{flaga|Beļģija}} [[Brisele]], Beļģija * 1992 {{flaga|Ungārija}} [[Budapešta]], Ungārija * 1993 {{flaga|Uzbekistāna}} [[Taškenta]], Uzbekistāna * 1993 {{flaga|Meksika}} [[Mehiko]], Meksika * 1993 {{flaga|Indonēzija}} [[Džakarta]], Indonēzija * 1994 {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]], Ķīna * 1994 {{flaga|Japāna}} [[Tokija]], Japāna * 1994 {{flaga|Argentīna}} [[Buenosairesa]], Argentīna * 1995 {{flaga|Čehija}} [[Prāga]], Čehija * 2000 {{flaga|Namībija}} [[Vindhuka]], Namībija * 2000 {{flaga|Anglija}} [[Londona]], Anglija {{Colend}} [[Attēls:Berlin panorama.jpg|thumb|[[Bundestāgs]] (kreisi) ]] === Galvaspilsēta === * Schloss Bellevue - [[Vācijas prezidents]] * Bundeskanzleramt - [[Vācijas kanclers]] * [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]] - [[Bundestāgs]] * Bundesrat * Bundesministerium der Finanzen * [[Latvijas vēstnieks Vācijā]] == Zinātnes == [[Image:TUBerlin2021.jpg|küçükresim|thumb|[[Berlīnes Tehniskā universitāte]]]] * [[Berlīnes Humboltu universitāte]] * [[Berlīnes Tehniskā universitāte]] * Freie Universität Berlin * Universität der Künste Berlin * Alice Salomon Hochschule Berlin (ASH) * Berliner Hochschule für Technik (BHT) * Hochschule für Technik und Wirtschaft Berlin (HTW) * Hochschule für Wirtschaft und Recht Berlin (HWR) * European School of Management and Technology * Max-Planck-Gesellschaft * International Mathematical Union * Robert Koch-Institut * Max-Delbrück-Centrum für Molekulare Medizin * Zuse Institut Berlin * Fritz-Haber-Institut * TU9 German Universities of Technology * Leibniz-Gemeinschaft * Berlin-Brandenburgische Akademie der Wissenschaften === Nobela prēmiju laureāti === [[Image:Bundesarchiv Bild183-R57262, Werner Heisenberg.jpg|thumb|upright|[[Verners Heizenbergs]] (1933)]] {|class="wikitable" |-valign="top" | * 1902 [[Hermanis Emils Fišers]] * 1902 [[Teodors Momzens]] * 1905 [[Ādolfs fon Beiers]] * 1905 [[Robert Koch]] * 1907 [[Eduards Buhners]] * 1908 [[Pauls Ērlihs]] * 1909 [[Kārlis Ferdinands Brauns]] * 1910 [[Oto Vallahs]] * 1910 [[Albrehts Kosels]] * 1910 [[Pauls Heize]] * 1911 [[Vilhelms Vīns]] * 1914 [[Makss fon Laue]] * 1918 [[Fricis Hābers]] * 1918 [[Makss Planks]] * 1920 [[Valters Nernsts]] * 1921 [[Alberts Einšteins]] || * 1925 [[Gustavs Hercs]] * 1925 [[Džeimss Franks]] * 1925 [[Rihards Zigmondi]] * 1932 [[Verners Heizenbergs]] * 1933 [[Ervīns Šrēdingers]] * 1936 [[Peters Debajs]] * 1944 [[Oto Hāns]] * 1950 [[Kurts Alders]] * 1953 [[Fricis Alberts Lipmanis]] * 1953 [[Hanss Ādolfs Krebss]] * 1954 [[Makss Borns]] * 1956 [[Valters Bote]] * 1994 [[Reinhards Zeltens]] * 2009 [[Herta Millere]] * 2020 [[Emanuela Šarpentjē]] |} == Kultūra == === Filmas par Berlīni === [[Attēls:20150212 - Wim Wenders at Berlinale by sebaso 2.jpg|thumb|[[Vims Venderss]]]] * Berlin: Die Sinfonie der Großstadt (Berlīne: lielpilsētas simfonija) (1927) — rež. Valters Rutmans (''Walter Ruttmann''). * Germania anno zero (Vācija — nulles stunda) (1948) — rež. Roberto Roselīni (''Roberto Rossellini''). * Cabaret (Kabarē) (1972) — rež. Bobs Foss (''Bob Fosse''). * Berlin Alexanderplatz (Berlīne, Aleksandra laukums) (1980) — rež. [[Rainers Verners Fasbinders]] (''Rainer Werner Fassbinder''). * Christiane F. - Wir Kinder vom Bahnhof Zoo (Mēs — Zoo stacijas bērni) (1981) — rež. Uli Ēdels (''Uli Edel''). * Der Himmel über Berlin (Debesis pār Berlīni) (1987) — rež. [[Vims Venderss]] (''Wim Wenders''). * Good Bye Lenin! (2003) — rež. Volfgangs Bekers (''Wolfgang Becker''). === Ievērojamas personības === Berlīnē dzimuši: {{div col}} * [[Žeroms Boatengs]] (''Jérôme Boateng'', 1988—) — futbolists * [[Konrāds Cūze]] (''Konrad Zuse'', 1910—1995) — inženieris * [[Marlēna Dītriha]] (''Marlene Dietrich'', 1901—1992) - aktrise un dziedātāja * [[Frīdrihs II Lielais|Frīdrihs Lielais]] (''Friedrich der Große'', 1712—1786) - Prūsijas karalis * [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)|Frīdrihs Vilhelms I]] (''Friedrich Wilhelm I.'', 1620—1688) — Brandenburgas kūrfirsts * [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms I]] (''Friedrich Wilhelm I.'', 1688—1740) — Prūsijas karalis * [[Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms II]] (''Friedrich Wilhelm II.'', 1744—1797) — Prūsijas karalis * [[Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms IV]] (''Friedrich Wilhelm IV.'', 1795—1861) — Prūsijas karalis * [[Valters Gropiuss]] — arhitekts * [[Georgs Gross]] (''George Grosz'', 1893—1959) — mākslinieks * [[Aleksandrs fon Humbolts]] (''Alexander von Humboldt'', 1769—1859) — zinātnieks * [[Herberts Markūze]] (''Herbert Marcuse'', 1898—1979) — filozofs * [[Lenija Rīfenštāle]] (''Leni Riefenstahl'', 1902—2003) — kinorežisore * [[Gustavs Štrēzemans]] — politiķis * [[Kurts Tuholskis]] (''Kurt Tucholsky'', 1890—1935) — publicists * [[Vilhelms I]] (''Wilhelm I.'', 1797—1888) — Vācijas imperators * [[Vilhelms II]] (''Wilhelm II.'', 1859—1941) — Vācijas imperators {{div col end}} === Sports === [[Attēls:Union-Fans-Choreographie.jpg|thumb|[[1. FC Union Berlin]]]] * [[1. FC Union Berlin]] * [[Hertha BSC]] * Alba Berlin * Füchse Berlin * [[Berlīnes Eisbären]] * Berlin Recycling Volleys * [[Mercedes-Benz Arena (Berlīne)]] * Stadion an der Alten Försterei * [[Berlīnes olimpiskais stadions]] === Attēlu galerija === <gallery mode="packed" heights="150px"> Image:Gorilla gorilla gorilla 01.jpg|Berlīnes zoodārzā Image:Philharmonie 1a.jpg|Berlīnes filharmonija Image:Nefertiti 30-01-2006.jpg|Nofretetes statuja Berlīnes muzejā Image:Berlin KaDeWe.jpg|KaDeWe </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācijas zemes}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{VOS norises vietas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Berlīne|*]] [[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]] [[Kategorija:Olimpisko spēļu mājvietas]] 5bn48vlktqx256yre7ryyecbwdwerxr 3 8122 3660796 3659855 2022-07-25T18:00:54Z EdgarsBot 50781 Bots: nav autortiesību informācijas ([[:Attēls:Jēkabpils SC logo.png]]). [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|Kļūda?]] wikitext text/x-wiki {{sveiciena teksts}} <table class="infobox vcard" style="float: right"> <tr><td style="text-align: center"> <div style="float: right" class="plainlinks"></div> <div style="float: center">[[Attēls:Replacement filing cabinet.svg|40px|Arhīvs]]<br/>'''Treisija diskusiju arhīvs'''</div> </td></tr> <tr><td>[[Lietotāja diskusija:Treisijs/Arhīvs1|1. arhīvs (30.05.2005. – 25.04.2010.)]]</td></tr> <tr><td>[[Lietotāja diskusija:Treisijs/Arhīvs2|2. arhīvs (26.04.2010. – 28.03.2013.)]]</td></tr> <tr><td> <inputbox> type=fulltext prefix=Lietotāja diskusija:Treisijs break=no width=20 searchbuttonlabel=Meklēt arhīvā </inputbox> </td></tr> </table> ==Antilopes== Raksts uzrakstīts jau pasen, var izņemt no saraksta laukā. To tur beigās grūti pamanīt.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 01:28, 6 aprīlī, 2013 (EEST) : Nepamanīju, jo pirms tam tā bija pāradresācija uz [[antilopju apakšdzimta|antilopju apakšdzimtu]]. Un domāju, ka tā tas ir joprojām. Šodien tiks izņemts. Paldies! --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 08:40, 6 aprīlī, 2013 (EEST) == Baznīcu nosaukumi == Nosaukumam virsrakstā ir jābūt '''oficiālajam''', kas ir akadēmiski, zinātniski pareizi. Esmu par oficiālā nosaukuma lietošanu, jo to rekomendēja un atzina par pareizu katoļu baznīcas teologs, kā arī Latviešu valodas aģentūras valodas konsultāciju nodaļas galvenā lingviste Dite Liepa, kura atzīst par pareizu oficiālu nosaukumu lietošanu virsrakstos '''oficiālajos rakstos''' (pie kuriem ir pieskaitāma arī Vikipēdija), pieļaujot tālāku šo nosaukumu saīsinājumu pašā rakstā, bet ne otrādi. Esmu par pareizas latviešu valodas lietojumu! Citi varianti neatbilst pareizai virsrakstu veidošanai oficiālos rakstos latviešu valodā. Ja mani vārdi nepārliecina, iesaku griezties Latviešu valodas aģentūrā, Lāčplēša iela 35–5, Rīgā vai piezvanot un gūstot speciālista objektīvu konsultāciju.--[[Lietotājs:Lidingo11|Lidingo]] ([[Lietotāja diskusija:Lidingo11|diskusija]]) 15:58, 22 aprīlī, 2013 (EEST) == [[Benedikta Bokkoli]] == Hi Treisijs, how are you? Thanks to help me to translate in good Latviesu this page! Yes, she acted in film and TV, but now she act usually in theatre, she loves theatre too much. So you can give also the right categoruy, yes? Thanks a lot, my new friend! [[Lietotājs:Rei Momo|Rei Momo]] ([[Lietotāja diskusija:Rei Momo|diskusija]]) 00:30, 24 jūlijā, 2013 (EEST) : Paldies. Ho jo tas tika likts paziņojumu par dzēšanu. Es aicinu jūs, lai palīdzētu man uzlabot lapu, nevis izskaust to. : Paldies par Jūsu nenovērtējamu palīdzību. [[Lietotājs:Rei Momo|Rei Momo]] ([[Lietotāja diskusija:Rei Momo|diskusija]]) 08:55, 24 jūlijā, 2013 (EEST) ::Vispirms jāizskauž rakstīšana svešvalodā, to pilnīgi nemaz neprotot. Diez, ko teiktu itāļi, ja es viņu vikipēdijā ieliktu tekstu, atbilstošu savai itāļu valodas prasmei? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 09:27, 24 jūlijā, 2013 (EEST) ==Salamandras== Angļu rakstam [[:en:Salamander]] atbilst latviešu raksts [[Astainie abinieki]].--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 18:42, 16 augustā, 2013 (EEST) : Paldies par informēšanu. Nākošajā rakstu, kas nav latviešu valodas Vikipēdijā, uzskaitījuma atjaunošanā izņemšu šo ārā. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 23:35, 16 augustā, 2013 (EEST) == Common Interwiki links == Could you make a long list of Common Interwiki links for Vietnamese Wikipedia (vi), please. You can put it [https://vi.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:B%C3%A0i_vi%E1%BA%BFt_nhi%E1%BB%81u_li%C3%AAn_k%E1%BA%BFt_ng%C3%B4n_ng%E1%BB%AF_ch%C6%B0a_c%C3%B3_%E1%BB%9F_Wikipedia_ti%E1%BA%BFng_Vi%E1%BB%87t here]. Thank you very much.[[Special:Contributions/113.189.16.166|113.189.16.166]] 23:50, 31 augustā, 2013 (EEST) : Ok, no problems. I will creat that list tommorrow. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 23:55, 31 augustā, 2013 (EEST) ==Dievlūdzēji== Angļu raksts [https://en.wikipedia.org/wiki/Mantis Mantis] ir par kārtu nevis dzimtu, atbilstoši [[Dievlūdzēju kārta]].--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 12:06, 28 septembrī, 2013 (EEST) ==[[Teinainano]]== Treisij, piedod, man slinkums :) ieskaties: [[Diskusija:Teinainano]] --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 21:18, 25 novembrī, 2013 (EET) ==Zīlītes== Vai tu, lūdzu, varētu līdzīgi kā ar kaijām sakārtot [[zīlītes]] un [[zīlīšu ģints]]?--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 10:19, 9 decembrī, 2013 (EET) :Paldies!--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 11:35, 9 decembrī, 2013 (EET) == Bayes == Priecīgus Ziemassvētkus! Tiec ielūgts uz [[Lietotāja diskusija:Kikos#Bayes|diskusiju]] :) Skolā laikam tomēr nemāca ''Bayes'' teorēmu (atstāju angliski, lai neiespaidotu :D ), bet gan jau ka Tev ir kādas vēl gudras grāmatas no studijām. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 11:47, 25 decembrī, 2013 (EET) == Par skaistu spēli == Jauki, ka kāds futbolistu rakstus kaut cik atjauno :) Varbūt ja iznāk un nepiemirstās pirms pogas "Saglabāt" nospiešanas, vari infokastē izlašu sadaļā pie reizes [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Djego_Milito&diff=2185094&oldid=2185091 nomainīt] futbBRA uz fb|BRA? Un kāpēc tev nepatīk karodziņu skaista kārtošanās smuki vienā stabiņā (kad ir īres veidne)? --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 13:55, 14 jūnijā, 2014 (EEST) : Mana pievēršanās futbola tēmai noteikti ir īslaicīga... Mēģināšu atcerēties par futb un fb. Par īri: nebiju tam pievērsis uzmanību :) --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 14:07, 14 jūnijā, 2014 (EEST) ::man arī ieteikums - futbola klubu nosaukumi, kurus lieto oriģinālvalodā kā ''[[FC Barcelona]]'' vai ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]'' arī infokastēs būtu liekami kursīvā, ja reiz mēs strikti pieturamies pie nelatvisku šādas attēlošanas. citādi ir pie risinājuma ar pēdiņām ([[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]]]]), bet skatos, ka to tu neizvēlies. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 12:16, 20 jūnijā, 2014 (EEST) == Lukrēcijs == Gribu zināt, kā izveidot rakstu par Lukrēciju. Tas ir iekļauts tagad vajadzīgajos rakstos. Paldies! {{unsigned|62.84.18.198}} : Meklētājā ir jāieraksta vārds "[[Lukrēcijs]]" un tad jāuzspiež uz sarkanās saites, kur var sākt rakstīt. Ja esi iesācējs, tad kā paraugu var izmantot citu valodu Vikipēdijās rakstīto. Kad esi uzrakstījis, atliek tik "saglabāt lapu", kas ir zem rediģēšanas loga. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 23:47, 20 jūlijā, 2014 (EEST) : Šajā gadījumā raksts ir jau izveidots (saite uz rakstu ir zilā krāsā). Rakstu vari papildināt, uzspiežot raksta augšpusē uz "labot" vai "labot pirmkodu". --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 23:49, 20 jūlijā, 2014 (EEST) == Nepieciešams viedoklis == Sveiks! Lūdzu, izsaki savu viedokli balsošanā par administrācijas rīkiem [[Vikipēdija:Balsošana/Pēdējo izmaiņu patrulēšana]]. Ja ir neskaidrības, pastāstīšu plašāk. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 16:51, 29 augustā, 2014 (EEST) == E-pasts == Sveiks! Gribētu uzzināt, kāds Tev ir e-pasts? Vari dot ziņu uz manu, manā lietotāja lapā. Paldies! :) --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2014. gada 19. septembrī, plkst. 13.06 <small>(EET)</small> :{{ping|GreenZeb}} Man Vikipēdijā ir norādīts epasts. Vari sūtīt caur Vikipēdiju. Skatīt [[Special:EmailUser/Treisijs]]. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 08:45, 23 septembrī, 2014 (EEST) ::{{jā}} E-pasts nosūtīts. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2014. gada 27. septembrī, plkst. 23.38 <small>(EET)</small> == Monuments of Spain Challenge == Hi! Thank you for taking part in the Challenge. We need more articles in Latvian and you can write them. [[:es:Usuario:B25es]] == Thank you == [[File:Nota agradecimiento MoSC.jpg|270px|thumbnail|center]] Thanks a lot for your participation! [[Lietotājs:B25es|B25es]] ([[Lietotāja diskusija:B25es|diskusija]]) 20:25, 17 novembrī, 2014 (EET) == disambig == Ieliec [[Vikipēdija:Kopienas_portāls#Nozīmju atdalīšanas rīks|šo ķeksi]]. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 16:45, 19 novembrī, 2014 (EET) :{{ping|Papuass}} "Šito jau kādu laiciņu izmantoju. Šis ir labs..." (c) Treisijs. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 16:50, 19 novembrī, 2014 (EET) ::{{ping|Edgars2007}}, kāpēc tad [[52. gads]] ir nepareizs links? :) --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 16:52, 19 novembrī, 2014 (EET) :::Ne vienmēr jau ir īstā pārliecība par to, kurš no variantiem ir tas piemērotākais un īstais un pareizais; es arī tā dažkārt daru. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 16:53, 19 novembrī, 2014 (EET) :::: Neapskatījos pirmskatu. Saglabāju un skrēju tālāk... Man bija un ir joprojām ieķeksēts. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 20:44, 19 novembrī, 2014 (EET) == span == [[Special:Diff/2238361]]: tas span ir (es pieņemu) nevajadzīga Vizuālā redaktora figņa, vienkārši izsakoties :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 01:47, 2 decembrī, 2014 (EET) == Paradīzes putni == Piekrītu, ka runa ir par atsevišķu [[paradīzes putni|paradīzes putnu]] [[dzimta (bioloģija)|dzimtu]] un atsevišķu [[ģints (bioloģija)|ģinti]]. Lietuviski pēdējā nosaukta par īstajiem paradīzes putniem. Ja iespējams, izdari attiecīgās izmaiņas. --[[Lietotājs:Algonkins|Algonkins]] ([[Lietotāja diskusija:Algonkins|diskusija]]) 17:33, 23 decembrī, 2014 (EET) == Vajadzīgo rakstu zvaigzne == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #F0F8FF;" |rowspan="2" valign="middle" | [[Attēls:Requested Articles Barnstar.png|75px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''Vajadzīgo rakstu zvaigzne''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Par vajadzīgo rakstu sarakstu un tā uzturēšanu! --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 17:00, 28 decembrī, 2014 (EET) |} : Paldies! --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 17:42, 28 decembrī, 2014 (EET) == Maurīcijas gredzenkakla papagailis == Nokļūdījos nosaukuma virsrakstā, ''Maurīcijas'' vietā ''Maurīzija''. Ja iespējams, lūdzu palabo. --[[Lietotājs:Algonkins|Algonkins]] [[Lietotāja diskusija:Algonkins|diskusija]] 23:10, 29. decembrī, 2014 (EET) :Darīts :) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 23:10, 29 decembrī, 2014 (EET) ::Pārvietojot lapu Maurīcijas gredzenkakla papagailis uz [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]], netika atstāta pāradresācija (''C patiesībā ir kirilica s''). --[[Lietotājs:Algonkins|Algonkins]] ([[Lietotāja diskusija:Algonkins|diskusija]]) 1:03, 2014 (EET) :::Lai nemulsinātu citus cilvēkus (tie abi ir pavisam dažādi simboli un с ≠ c). Rakstā es izlaboju. P.S. {{ping|ScAvenger}} tas ir no [http://9gag.com/gag/ax2R73p?ref=fb.s šīs sērijas] :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 01:09, 30 decembrī, 2014 (EET) ::::Man jau tā likās, ka kāds no burtiem ir citā kodējumā, bet kā tas varēja gadīties? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 01:22, 30 decembrī, 2014 (EET) :::::Tu ar roku vadīji, nevis kopēji no kaut kurienes? Varbūt krievu versijas klaviatūra bija uzlikusies? Vēl kā izrādās, krievu с atrodas uz tā paša taustiņa, kur angļu c :D --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 01:25, 30 decembrī, 2014 (EET) ::::::Jā, beidzot pieleca: uz klaviatūras gan latīņu "c", gan kirilicas "с" ir uz viena taustiņa, tādēļ, ja ir bijis nejauši ieslēgts krievu alfabēts, kļūda, nomainot "z" pret "c", nebija pamanāma. Vainīgs. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 01:28, 30 decembrī, 2014 (EET) == Lua == Tur gan ir bišk ne par tēmu, bet atbildi, kāpēc vajadzīgi moduļi, var atrast arī nedaudz šeit: [[:en:Wikipedia:Village pump (technical)#Lua]]. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 00:18, 16 februārī, 2015 (EET) == Please, a little, queeck help == Hi, dear Treisijs, how are you? I opened [[Maurīcio Malvestiti|this new page]], trying to follow the LV rules. I ask your precious help to watch it, please, and correct the mistakes. You'll spend 4 minutes only! Thanks a lot for your precious help! [[Lietotājs:Rei Momo|Rei Momo]] ([[Lietotāja diskusija:Rei Momo|diskusija]]) 01:15, 19 februārī, 2015 (EET) : How are you, my dear frind? Please, can you watch for me if the picture of the page [[Maurīcio Malvestiti|this new page]] are well translated? Thanks a lot for you precious help! [[Lietotājs:Rei Momo|Rei Momo]] ([[Lietotāja diskusija:Rei Momo|diskusija]]) 11:30, 25 februārī, 2015 (EET) == Saraksta kods == {{u|Papuass}} [[meta:Wikimedia CEE Meeting 2015/Questions&Needs#Latvia|CEE tikšanās]] lapā ir ielicis arī saiti uz Tavu sarakstu ar piezīmi, ka kods nav publicēts. Lai nesanāktu šmuce, pajautāšu - drīkst likt to linku, ko man sūtīji? --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 13:27, 15 jūlijā, 2015 (EEST) : Man nekas nav pret. Atļauju :) --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 13:34, 15 jūlijā, 2015 (EEST) : Vienīgi gribu piebilst, ka atkal kaut kas tur īsti nestrādā, konkrēti, ar rakstu garumu saistīts. Bet es jau pajautāju, lai atjauno kodu. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 13:36, 15 jūlijā, 2015 (EEST) ::Es vispār gribēju paspēlēties ar to rīku nedaudz pamatīgāk kaut kad. Tagad, kad esmu puslīdz iepazinies ar Vikipēdijas datubāžu struktūru, ir aizdomas, ka varētu atvieglot darbu, ja skatās visu Vikipēdiju, nevis tikai kādu kategoriju (ar apakškategorijām). Ja problēma (ar rakstu garumiem) ir saistīta ar to, ka dažiem rakstiem baiti norādīti ļoti mazi (vismaz mazāki par reāli esošajiem), tad SQL es to atrisināju ar GROUP BY (grupēju pēc lapas nosaukuma/lapas ID) un Select daļā ņēmu maksimālo lapas izmēru. Es gan skatos, ka tajā kodā nekas ''nesmaržo'' pēc SQL, bet gan jau šis varētu palīdzēt vismaz saprast, kurā virzienā jāskatās. Ja, protams, esmu aprakstījis pareizo problēmu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 13:47, 15 jūlijā, 2015 (EEST) ::: Pašlaik problēma ir, ka tagad kaut kādu iemeslu dēļ nerādās visiem rakstiem to garums. Ir raksti, kuriem ir pareizs baitu skaits norādīts, bet ļoti daudziem vispār nerādās raksta garums. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 14:23, 15 jūlijā, 2015 (EEST) ::::Es ceru, ka vismaz neceri ieraudzīt garumu neesošajiem rakstiem :) Bet nu jā, šī tad nu ir cita problēma. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 14:37, 15 jūlijā, 2015 (EEST) Starp citu. Ja vēl joprojām ir aktuāla problēma ar pareizu iw skaitu dažādiem rakstiem (par ko stāstīji Tukumā), nākamajā saraksta atjaunošanas reizē vari dažus piefiksēt un pateikt, cik pēc ''programmas domām'' saitēm jābūt. Varbūt varu palīdzēt (ar piemēriem, kur skaidri zināms, ka nav labi, ir daudz vienkāršāk). --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:20, 17 jūlijā, 2015 (EEST) == Bezierunu neizšķirtas pozīcijas (šahs) == Pie šādām pozīcijām pieskaita tikai tādas pozīcijas, kurās mata pozīciju vispār nav iespējams izveidot, pat abām pusēm spēlējot kooperatīvi. Pie tādām nepieder manis jau vienreiz izdzēstā galotne: karalis un divi zirdziņi pret karali. Jo mata pozīcija ir iespējama, piemēram: Baltie- Ka6, Zc7, Zd7; Melnie: Ka8. Jā, šī galotne teorētiski ir neizšķirta, jo no mata vājākā puse viegli var izvairīties, bet tāpat kā citas elementāras neizšķirtas galotnes: karalis ar zirdziņu pret karali uz zirdziņu (vai laidni), karalis ar baltlauciņu laidni pret karali un melnlauciņu laidni, kurās mata stāvokļus var izveidot, šai sarakstā nav un nedrīkst atrasties. Es vēlreiz labošu šo vietu, ceru ka mans skaidrojums ir pietiekošs šoreiz nebūs iebildumu. [[Lietotājs:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Lietotāja diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 08:18, 22 augustā, 2015 (EEST) : Nu tad nevajag dzēst, bet gan paskaidrot, ka spēli var zaudēt tikai tad, ja nemāk spēlēt šahu. Šādās situācijās automātiski parasti ir neizšķirts. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 16:02, 25 augustā, 2015 (EEST) ==Common interwiki articles== It seems like https://tools.wmflabs.org/ptwikis/common-iw:vi is outdated. Could you update this?[[Dalībnieks:Beyond234|Beyond234]] ([[Dalībnieka diskusija:Beyond234|diskusija]]) 2015. gada 6. oktobris, plkst. 22.37 (EEST) == Request of Cooperation == [[File:Flag of Latvia.svg|50px|right|thumbless]][[File:Flag of Armenia.svg|50px|right|thumbless]] Hello dear [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]]. Sorry for bothering. Warm greetings from the Armenian Wikipedia! Could you <big>please</big> help me translate the article '''[[:en:Robert Abajyan|Robert Abajyan]]''' into your beautiful and honorable language? Even a couple of sentences is good enough and in return I could translate something of your choice in our Wiki. Please respond if interested and thank you very much in Advance. --[[Dalībnieks:Narek75|Narek75]] ([[Dalībnieka diskusija:Narek75|diskusija]]) 2016. gada 20. maijs, plkst. 14.50 (EEST) == Informācijas precizitātes pārbaudīšana == Labdien! Pārbaudot informāciju Vikipēdijā, atklāju, ka šī informācija gandrīz burts burtā saskan ar enciklopēdijā esošo informāciju. Kā arī, tas ir loģiski, ja atsaucēs norādīta enciklopēdija, šī informācija būs precīza. Pārbaudītos rakstus es atzīmēju īpašā burtnīcā. Pagaidām kļūdas neesmu atradis. Esmu nedaudz paekspermentējis — vakar sarakstīju pirmās 5 lpp. no ZPD, pagaidām viss ir saprotams, kamēr neesmu ticis līdz satura veidošanai. Taču ir jautājums, kā pārbaudīt informāciju, kura neatrodas nevienā man pieejamajā enciklopēdijā, bet gan ir tulkota no citas valodas?--[[Dalībnieks:KXoP|KXoP]] ([[Dalībnieka diskusija:KXoP|diskusija]]) 2016. gada 30. septembris, plkst. 14.52 (EEST) : Pašlaik tos rakstus varbūt noliec maliņā. Vēlāk izdomāsim. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2016. gada 30. septembris, plkst. 18.54 (EEST) :: Ok. Tad mana turpmākā rīcība: ņemu enciklopēdiju, sāku ar A un eju līdz Ž. Saldzinu, lieku ķekšus, kur viss kārtībā, kur nē — laboju. --[[Dalībnieks:KXoP|KXoP]] ([[Dalībnieka diskusija:KXoP|diskusija]]) 2016. gada 30. septembris, plkst. 20.01 (EEST) == Selonija. Lūgums pēc atbalsta raksta koriģēšanā! == Labdien! Griežos pie jums kā viena no latviskās versijas wikipedia administratoriem, lai lūgtu palīdzību konkrēta raksta rediģēšanā un tajā iekļauto kļūdaino apgalvojumu korekcijā. Šādu lūgumu pamatoju ar to, ka līdzšinējie mēģinājumi raksta rediģēšanā pašu spēkiem bijuši nesekmīgi un uzskatāmas aplamības nav izdevies novērst. Uzskatu, ka līdzšinējo situāciju lietotāju vidē nav izdevies labot (lūdzu skatīt diskusiju pie raksta), jo vairāki lietotāji par svarīgāku ir uzskatījuši nevis informācijas patiesumu, bet gan vēlmi par katru cenu saglabāt attiecīgo negatīvo skatījumu uz organizācijas vēsturi. Raksts, kurā atrodas kļūdainā informācija: https://lv.wikipedia.org/wiki/Selonija un precīzāk rindkopa: “Otrā pasaules kara laikā, pēc Vācijas iebrukuma Latvijā studentu korporācijas biedri 1941. gadā jūlijā aktīvi iesaistījās Holokausta īstenošanā. Līdz ar citu studentu korporāciju pārstāvjiem, Selonija locekļi Alberts Kalniņš un Kārlis Ozols bija no pirmajiem Arāja komandas biedriem, arī vēlāk studentu korporāciju loma komandas aktīvajā darbībā, fiziski iznīcinot ideoloģiski nevēlamos civiliedzīvotājus, uzskatāma par ievērojamu.[4] 4. The Holocaust in Latvia, Andrievs Ezergailis, Riga: 1989, 182. lpp” Lūdzu vērst uzmanību uz tālāko informāciju, ko pamato fotogrāfijas no attiecīgā avota (grāmatas), kas minēta wikipedia raksta atsaucē: https://failiem.lv/u/vvu8qb7z 1) Alberts Kalniņš un Kārlis Ozols nav bijuši Selonijas locekļi. Paradoksāli un pilnīgi pretēji wikipedia rakstā minētajam, A.Ezergailis savas grāmatas 182.lpp. (tā pati atsauces lpp.) min “Alberts Kalniņš and Kārlis Ozols represented Livonica” [domāta korporācija Fraternitas Livonica]. Starp 182.lpp. minētajām personām A.Ezergailis nemin nevienu Selonijas locekli. 2) A.Ezergailis 182.lpp. nekur nemin, kā rakstīts wikipedia rakstā, ka “studentu korporācijas [Selonijas] biedri 1941. gadā jūlijā aktīvi iesaistījās Holokausta īstenošanā.”. Viņš gan norāda, ka “having penetrated Lettonia, Arājs could draw upon the membership of other fraternities - Selonija, Talavija and Livonica - frequently mentioned in connection with the commando”. Klāt pieliktajā 51.atsaucē A.Ezergailis gan pats norāda uz šīs informācijas vispārējo, neprecīzo raksturu “witnesses testifying about the fraternity component in the commando usually deal in generalities rather than statistical knowledge [..]”. 3) 182.lpp. A.Ezergailis nemin, kā rakstīts wikipedia, ka “arī vēlāk studentu korporāciju loma komandas aktīvajā darbībā, fiziski iznīcinot ideoloģiski nevēlamos civiliedzīvotājus, uzskatāma par ievērojamu”. Tieši, pretēji, viņš norāda, ka Arāja komandai izveidojoties pilnā apmērā, korporācijas kompente “was dilluted”. Minētā Wikipedia raksta rindkopa faktiski aicina lasītāju saprast, ka Selonijas biedri aktīvi ir iesaistījušies holokausta īstenošanā, taču izmantotajā avotā netiek minēti ne konkrēti Selonijas biedri, ne konkrēti fakti par Selonijas saistību ar Arāja komandu. Tiek saprasts vienīgi, ka A.Ezergailis redzējis kādu liecinieku vispārējus apgalvojumus, kuros norādīta arī Selonija. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, lūdzu novērst kļūdaino informāciju, dzēšot šo rindkopu no raksta “Selonija” satura.--[[Dalībnieks:Zelta zirgs|Zelta zirgs]] ([[Dalībnieka diskusija:Zelta zirgs|diskusija]]) 2017. gada 3. janvāris, plkst. 20.51 (EET) == Treisij, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā == Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi. Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies '''[[Vikipēdijas diskusija:Wikimedia kustības stratēģija|diskusijai latviešu valodā]]''', iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas. Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites: * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process/Briefing|Vispārīgs pārskats]] (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem. * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process|Kalendārs un process]] (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem. * [[M:Strategy/Wikimedia_movement/2017/Frequently_asked_questions|Biežāk uzdotie jautājumi]] (angliski). Ja ir neskaidrības, droši jautā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 11.07 (EEST) == Jāņu svinēšana == Esi aicināts svinēt Jāņus Brencēnos! Sākums būs 10:00 pie Doles autostāvvietas, kur mēs visi kopā satiksimies un tad izplānosim kurš brauks ar mani vai arī ar kādu, kuram vēl ir mašīna bez manis. Ņemt līdzi piepūšamo telti (ja ir), portatīvo datoru, ieteicams arī fotoaparātu. Ja nav kaut kas vēl skaidrs, tad zvanīt man pa 26945318! Gaidīšu ziņu no jums! --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2017. gada 1. jūnijs, plkst. 19.59 (EEST) : Paldies par piedāvājumu! Man citi plāni Jāņos. Atteikšos... --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 1. jūnijs, plkst. 23.42 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.57 (EEST) == Apsveikums! == Priecīgus Jāņus! --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2017. gada 23. jūnijs, plkst. 09.17 (EEST) == Filmu infokastes == Es tev mangas diskusijā to jau uzrkastīju, bet laikam nesaprati manu domu. [[Veidnes diskusija:Filmas infokaste#Nosaukums]] šeit mēs ar Baisuli un Edgaru diskutējām par to vai filmu infokastēs filmas nosaukums ir jāliek pēdiņās un mēs nolēmām to darīt. Ja tev ir kādi iebildumi, lūdzu pamato savu viedokli šajā diskusijā, bet ja nav lūdzu liec to pēdiņās. Tāpat arī liec pēdiņās nākamās un iepriekšējās filmas nosaukumu. Izņemot gadījumā, ja nosaukums ir svešvalodā. Paldies!--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2017. gada 22. oktobris, plkst. 21.40 (EEST) : {{ping|OskarsC}} {{done}}. Pievienoju pēdiņas infokastē! PS: Tas jau nemaz nebija tik grūti, droši pamēģini nākamreiz pats. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 23. oktobris, plkst. 01.23 (EEST) :: {{ping|Treisijs}} Es nesaprotu, ko es nepareizi tev saku. Manuprāt, es izsakos pietiekami skaidri, bet tu visu laiku mani pārproti. Nav neviens teikums, kuru tu esi sapratis! Vai tiešām es tik neskaidri izsakos?? Es patiešām nesaprotu kur problēma! ::Tu neieliki pēdiņas nevienā infokastē, bet gan patvaļīgi iebāzi tās infokastes veidnē! Pēdiņas infokastes veidnē nevar tik patvaļīgi likt, jo ir daudzas infokastes, kur jau manuāli ir ieliktas šīs pēdiņas un līdz ar to tās dubultojas. Protams, infokastes veidnē patvaļīgi ielikt pēdiņas nav grūti, jebkurš to mācētu! Bet tas izbojā principā pusi rakstu visā vikipēdijā! Es tev prasīju likt šīs pēdiņas infokastēs nevis infokastes veidnē. --[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2017. gada 23. oktobris, plkst. 01.56 (EEST) ::: Es iedomājos par tādu variantu: visās infokastēs ir ifi, kas pārbauda, vai dati, piemēram, dzimšanas gads, veidni rakstā liekot, tiek padoti. Ja tiek, attiecīgo rindiņu parāda, ja ne — nerāda. Kā būtu, ja tāpat izdarītu ar pēdiņām? Tikai pretēji, ja pēdiņas nav — tās pieliek automātiski. Būs jāpaeksperimentē (smilšu kastē, protams). -- [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 23. oktobris, plkst. 08.45 (EEST) ::::Nu nedrīkst tā darīt. Pietiekoši lielai daļai filmu nav nosaukuma latviski. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 23. oktobris, plkst. 09.32 (EEST) :::::Ak jā, tas man prātā neienāca. -- [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 23. oktobris, plkst. 09.57 (EEST) :::::: Kāpēc patvaļīgi ieliku?!?! Bija tak augstāk norādītā [[Veidnes diskusija:Filmas infokaste#Nosaukums|diskusija]], kur tas ir apspriests. Ja ir jau raksti, kuriem ir šīs pēdiņas ierakstītas infokastē, tad var uzsūtīt botu, lai noņem. Kaut ko tik tiešām pašlaik nesaprotu. Vēl jau ir jautājums, kādas pēdiņas ir jāliek (skatīt rakstu [[pēdiņas]])? Gadījumā, ja ir filmas nosaukums neiztulkots latviski, tas ir risināms jautājums automātiski ar to pašu if funkciju (ja oriģinālnosaukums sakrīt ar PAGENAME, tad pēdiņu nav un ir slīpraksts, vismaz es tā domāju). --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 23. oktobris, plkst. 14.10 (EEST) :::::: Dotajā filmas infokastes variantā var arī nosaukumu nemaz neievadīt un nosaukums pats būs infokastē '''bez pēdiņām'''. Tāpēc noteikti vajag pēdiņas iebūvēt jau infokastē. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 23. oktobris, plkst. 14.20 (EEST) :::::::Arī tas neder. Filma var būt japāņu, kur nosaukums (PAGENAME) ir transliterēts (vai nu kā to sauc), bet {{para|orig}} būs ar ar tiem japāņu ''simboliem''. Tādā gadījumā ieliksies pēdiņās, ka nav pareizi. Un nevajag automātiski nekādas pēdiņas. Tā jau tagad ir problēmas ar singliem un seriāliem. <small>Protams, triviāli atrisināmi, bet nav laika.</small> Un vairākām citām infokastēm, kur kāds iedomājās, ka vajag pārgudru infokasti. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 23. oktobris, plkst. 18.45 (EEST) :::::::: Tad atgriežamies pie jautājuma, vai vajag tās pēdiņas '''infokastēs''', jo tās ir vajadzīgas ne tikai filmām, bet arī citiem, piemēram, gleznām, grāmatām, albumiem, singliem un citiem darbu nosaukumiem. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 23. oktobris, plkst. 19.09 (EEST) == Līva un Medija == Can you take a look at this article? The names in the infobox need translating, though I found the right translation for the co-creators (I think). Some of the content I wrote was copied from [[iCarly]], so it might need to change the creator is to the creators are. It also said that there are three seasons, when really there are four. Finally, I wanted to write "The series stars [[Dove Cameron]] in a dual role as identical twin sisters with entirely different personalities, with Liv being a girly girl who was an actress in Hollywood for four years and Maddie being a tomboy with a facility for sports, particularly basketball. The series revolves around Liv readjusting to normal family life after production on her hit television program ''Sing It Loud!'' ended, as well as the two sisters being best friends despite their opposing personalities and different interests." Also, I took out the references to it being a teen sitcom, because of what the English article did. But is there a way to translate "Family sitcom" in Latvian? It's actually a family sitcom, but all the sources about it being used in the English Wikipedia just say it's a comedy series. Thoughts? [[Dalībnieks:Kkjj|Kkjj]] ([[Dalībnieka diskusija:Kkjj|diskusija]]) 2017. gada 14. decembris, plkst. 03.03 (EET) == WAM Address Collection == Congratulations! You have more than 4 accepted articles in Wikipedia Asian Month! Please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform?usp=sf_link Google form]''' or email me about that on erick@asianmonth.wiki before the end of Janauary, 2018. The Wikimedia Asian Month team only has access to this form, and we will only share your address with local affiliates to send postcards. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. Please contact your local organizers if you have any question. We apologize for the delay in sending this form to you, this year we will make sure that you will receive your postcard from WAM. If you've not received a postcard from last year's WAM, Please let us know. All ambassadors will receive an electronic certificate from the team. Be sure to fill out your email if you are enlisted [[:m:Wikipedia_Asian_Month/2017_Ambassadors|Ambassadors list]]. Best, [[:m:User:fantasticfears|Erick Guan]] ([[m:User talk:fantasticfears|talk]]) <!-- Message sent by User:Fantasticfears@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> == WAM Address Collection - 1st reminder == Hi there. This is a reminder to fill the address collection. Sorry for the inconvenience if you did submit the form before. If you still wish to receive the postcard from Wikipedia Asian Month, please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform this Google form]'''. This form is only accessed by WAM international team. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. If you have problems in accessing the google form, you can use [[:m:Special:EmailUser/Saileshpat|Email This User]] to send your address to my Email. If you do not wish to share your personal information and do not want to receive the postcard, please let us know at [[:m:Talk:Wikipedia_Asian_Month_2017|WAM talk page]] so I will not keep sending reminders to you. Best, [[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> == Confusion in the previous message- WAM == Hello again, I believe the earlier message has created some confusion. If you have already submitted the details in the Google form, '''it has been accepted''', you don't need to submit it again. The earlier reminder is for those who haven't yet submitted their Google form or if they any alternate way to provide their address. I apologize for creating the confusion. Thanks-[[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> == Ziemas OS konkurss == Lūdzu ieskaies Ziemas olimpisko spēlu konkursa diskusijā un padalies ar viedokli! Lūdzu!! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2018. gada 3. februāris, plkst. 20.27 (EET) == Skype / WMCON == Sveiks! Ienāc, lūdzu, Skype, lai varam vienoties, kad kopā ar Edgaru varētu pārrunāt jūsu plānotos piedzīvojumus Berlīnē. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 9. aprīlis, plkst. 11.20 (EEST) == Edgars 5 gadu laikā kļūs par adminu == [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieks:Edgars2007&diff=977546&oldid=974850 Rekur ir tā vēsturiskā versija]. Nepagāja i' 2 gadi. Bet vispār 3 gadus pēc darbības sākšanas. Nu jā... Es šos konkrētos piecgades plānus jau pavisam biju aizmirsis :) Izskatās interesanti. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 7. maijs, plkst. 23.50 (EEST) == Dabas skati Vikipēdijā 2018 == Sveiks! Vai vēlies šogad piedalīties konkursa "Dabas skati Vikipēdijā 2018" žūrijā 1. un 2. kārtas attēlu atlasei? --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2018. gada 20. maijs, plkst. 14.40 (EEST) : {{ping|AgrisR}} Var mēģināt. Neesmu pret. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2018. gada 21. maijs, plkst. 00.33 (EEST) Sveiks! Ir sākusies nākamā kārta: [https://tools.wmflabs.org/montage/ links te]. Paldies vēlreiz! --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2018. gada 19. jūnijs, plkst. 00.21 (EEST) : {{izdarīts}} --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2018. gada 19. jūnijs, plkst. 08.55 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.38 (EEST) == Iekavas (19.06.2018) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=2882084 šis labojums] lapā [[Lionels Mesi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lionels Mesi|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: 2014-2015 {{!}}{{!}} [[2014.—2015. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span>{{!}}PD]] {{!}}{{!}} 38 {{!}}{{!}} 43 {{!}}{{!}} [[2014.—2015. gada Spānijas Karaļa kauss{{!}}CR]] {{!}}{{!}} 6 {{!}}{{!}} 5 {{!}}{{!}} 2014.—2015. gada |} Paldies! <!-- (-1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 19. jūnijs, plkst. 21.10 (EEST) == Zināšanai == Šādas darbības var arī viegli veikt ar botu. Tajā laikā var nodarboties ar kaut ko tādu, kam nepieciešams cilvēka intelekts. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 25. jūlijs, plkst. 10.54 (EEST) == Latvijas Kauss 2018 == Sveiks. Sopratu ar logo. Ir labakas variants, IT_wiki [[:it:Latvijas Kauss 2018]] [[File:600px Giallo e Blu (Strisce)2.svg|20px]]. Zini, komandas ir ar savam krasam. Un pilsetas karogi nav ideals variants. --[[Dalībnieks:Makenzis|Makenzis]] ([[Dalībnieka diskusija:Makenzis|diskusija]]) 2018. gada 21. septembris, plkst. 11.40 (EEST) : Man arī ļoti patīk itāļu variants, bet tur man liekas, ka vajadzētu kopienas atbalstu. Esmu par itāļu variantu. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2018. gada 21. septembris, plkst. 13.16 (EEST) == Neparastie draugi == On [[Neparastie draugi]], I didn't know how to write the story writers' names in Latvian. And on [[Sivēntiņa lieliskais piedzīvojums]], the article said Charlotte's Web 2 was released in theaters in 2003, but it wasn't actually released in theaters. It was a direct-to-video film. And the page [[Šarlotes tīkls (2006. gada filma)]] was created based on the page for [[Šarlotes tīkls (1973. gada filma)]], but it is incomplete. Could you work on these pages please? [[Special:Contributions/2602:306:83A9:3D00:E0D9:E223:37C6:213C|2602:306:83A9:3D00:E0D9:E223:37C6:213C]] 2019. gada 21. februāris, plkst. 07.25 (EET) :Are there Latvian titles for ''Fantasia'', ''Fun and Fancy Free'', and ''The Adventures of Ichabod and Mr. Toad''? The page [[Volts Disnejs]] had mentioned them, but I had originally replaced them with other movies like ''Lady and the Tramp'', ''The Jungle Book'', and ''Sleeping Beauty''. Later, I decided to add them back, but are they worth mentioning? [[Special:Contributions/172.243.10.215|172.243.10.215]] 2019. gada 25. februāris, plkst. 15.19 (EET) ::I took them back off, but Neparastie draugi still needs the story writers' names transcripted, Sivēntiņa lieliskais piedzīvojums still says it was released in theaters when it wasn't, and Šarlotes tīkls (2006. gada filma) still needs help. There also needs help on [[Līva un Medija]], [[Lēdija un Klaidonis]], and [[Olivers un draugi]]. These pages also need help with the trnasriptions and other stuff. Do you know if you can fix any of these, or anyone else who can? [[Special:Contributions/172.243.10.215|172.243.10.215]] 2019. gada 6. marts, plkst. 05.14 (EET) == Vikipēdiešu sanākšana trešdien == Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. Tev pienākusi arī paciņa no Austrijas kā pateicība par sniegumu CEE Spring 2018 konkursā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.12 (EET) : {{ping|Papuass}}, es rīt noskaidrošu, kas un kā. Tad padošu ziņu. Paldies par uzaicinājumu! --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.16 (EET) == Iekavas (08.06.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3008613 šis labojums] lapā [[Apollons]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Apollons|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: |} Paldies! <!-- (2, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 8. jūnijs, plkst. 17.02 (EEST) == Vasaras dienas Igaunijā == Tad Tu sliecies uz braukšanu? Ja jā, tad varētu saorganizēties doties kopā (varam arī skype/telefoniski, kā Tev ērtāk). --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 8. jūlijs, plkst. 17.36 (EEST) : Doma ir, vēlme arī, bet riktīgi varēšu atbildēt nākampirmdien... Tāpēc vēl nesaku ne jā, ne nē. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2019. gada 8. jūlijs, plkst. 17.37 (EEST) ::OK. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 8. jūlijs, plkst. 18.03 (EEST) == Dova Kemerona == I asked [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] if anything could have been done to restore [[Dova Kemerona]] despite the deadline having passed, since he was the deleting admin. However, I didn't get a response. I have watched every episode of [[Līva un Medija]], a series about twin sisters who are best friends. In the series, Cameron portrays both characters, who have entirely different personalities. Liv is an actress who has returned to her home after four years of living in Hollywood staring in a popular television series called ''Sing It Loud!'', and Maddie is a basketball prodigy. Cameron became famous for these roles in the series, as well as playing Mal in the 2015 Disney Channel film ''Descendants''. I still think that Liv and Maddie needs more content, but I can't seem to find any users interested in writing about it. If the page for Dove Cameron was a machine translation, the translation could be fixed by viewing the English page. This also happened on [[Kamerons Boijss]], which should have possibly been renamed as [[Kemerons Boijss]]. Again, Meistars Joda was the deleting admin, but I didn't get a response about this. Could these pages possibly be restored and fixed? [[Special:Contributions/2602:306:83A9:3D00:A43B:3712:2D7A:8660|2602:306:83A9:3D00:A43B:3712:2D7A:8660]] 2019. gada 18. jūlijs, plkst. 21.39 (EEST) : Parasti sliktus mašīntulkojumus mēs dzēšam. Skatos, ka tev arī latviešu valoda nav dzimtā valoda. Es jau mazliet šo rakstu pielaboju, bet citi administratori to uzskatīja par nepietiekamu. Man ir divi jautājumi: :* kāpēc tev šis raksts tik ļoti vajadzīgs raksts latviešu valodā, kas nav tava dzimtā valoda? :* vai šim rakstam ir plānots vēl pievienot informāciju? : ''same text in English:'' Usually, we delete bad machine translations. I look at you as well as the Latvian language is not your mother tongue. I've fixed this article up a bit, but other administrators found it inadequate. I have two questions: :* why do you need this article so much in Latvian, which is not your mother tongue? :* is it planned to add more information to this article? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2019. gada 18. jūlijs, plkst. 22.14 (EEST) ::Sorry for the late response, but the reason I wanted this article is because of how I enjoy the series she stars in, as well as the ''Descendants'' movies. Yes, I know it shouldn't matter to me, but as Līva un Medija is my favorite series, I wanted it to be known to as many people as possible. For adding more information, I wasn't sure what else needed to be added that could have been added (same for Kemerons Boijss). Perhaps facts about her early life? She has starred in some other shows and movies besides the ones mentioned, it's just that these are the ones she is most famous for. Maybe a filmography could be added? I knew a machine translation would be rejected, so that's why I wanted to know if that was the problem. It was fixed on Līva un Medija, but I still think it deserves a better summary of the plot. The article was tagged as incomplete, and I would have written more if I knew Latvian (same for other languages). Also, I am the same user as Kkjj, who asked about Līva un Medija less than two years ago, and last time you didn't seem interested, and neither did Meistars Joda (whom I also asked). I was also the one to ask if [[Olivers un draugi]] could be expanded, as that film is also one of my favorites (along with [[Dambo]], [[Bembijs]], [[Glābējpeles]], [[Neparastie draugi]], [[Lēdija un Klaidonis]], [[Fun and Fancy Free]], [[101 dalmācietis]] (both versions, 1961 and 1996), [[Šarlotes tīkls]] (again, both versions, 1973 and 2006, also the original book as well), and some other Disney and non-Disney animated movies. If you're wondering why I haven't logged in, it's because the account has been blocked globally. I am known for having childish interests, but that's who I am. I like many, many children's and family TV shows and movies. I just wish they weren't so underrated. If you don't care about these articles, then maybe you can tell me if someone else does? It's easier to find people interested in movies than TV shows, at least it is much of the time. Other times, people aren't interested in either, and I'm aware that there are still other articles on more important topics that don't exist or need improvement, but I thought it'd be notable to say that Olivers un draugi is based on ''Oliver Twist'' by Charles Dickens. It's a great movie, but I know many people don't know about it because it's so underrated (same with these other articles). However, for Kemerons Boijss, I didn't think it needed more content, because it mentioned his recent death due to an epileptic seizure. Maybe more on that could be added? It's still hard to figure out what the exact issues were with Dova and Boijss. I didn't bother to figure out what the tagged issues said, which I could have put it through Google (though it's a rough translation). But Google seems to translate other languages to English better than the other way around. It's too bad, because if the translations weren't so terrible, I would have added more facts to these articles. I wanted to write the stuff I said about Liv and Maddie being friends despite their differences, as well as that Liv is a girly girl and Maddie is a tomboy, and the other stuff I said. But I know Google would not give a good translation for that. Them being friends despite being different is one of the things I like most about the series (same for Neparastie draugi). These are both opposites attract-type stories (so is Lēdija un Klaidonis). Proof of these movies and shows being underrated is the fact that they don't have official Latvian dubs from what I know, and not even a translated title in the case of movies like ''Fun and Fancy Free''. But at least some movies like ''The Lion King'' (original from 1994) and the ''Toy Story'' movies are known. And I know you may not care about these opinions of movies you haven't heard of or seen, but I wanted to explain the reason why I wanted these articles written/expanded. I still want to know what else should these articles have to meet the guidelines. There is a section about the death of Kemerons Boijss in English, as well as other things. Dove Cameron also has an early life section among others in English. Could you possibly restore and fix these articles up if possible? I can't add the information myself, but maybe something out of the early life and other sections in English could be added. That's all I could think of. But thank you for creating the [[101 dalmācietis (1961. gada filma)]], [[Šarlotes tīkls (1973. gada filma)]], [[Glābējpeles]], and [[Pinokio (1940. gada filma)]] pages, they are better than Līva un Medija and Olivers un draugi have, especially Pinokio. I am also rather sorry this had to be so long, but I hope you can understand now. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 21. jūlijs, plkst. 02.01 (EEST) :::I restored edits that Praxidicae reverted on [[Šarlotes tīkls (2006. gada filma)]], however, the article still needs help. Do you ever plan to work on any of these articles? [[Special:Contributions/2602:306:83A9:3D00:DC4D:7A5:F269:3D98|2602:306:83A9:3D00:DC4D:7A5:F269:3D98]] 2019. gada 1. augusts, plkst. 01.19 (EEST) == [[Laikmetīgās mākslas muzejs - Monsoro pils]] == Dear {{ping|Treisijs}}, I have created this article and added content on the ones of yours, [[Monsoro]] and [[Monsoro pils]]. Could you check them? Thank you. All my very best, --[[Dalībnieks:Philippe49730|Philippe49730]] ([[Dalībnieka diskusija:Philippe49730|diskusija]]) 2019. gada 12. decembris, plkst. 19.30 (EET) == WAM 2019 Postcard == Dear Participants and Organizers, Congratulations! It's WAM's honor to have you all participated in [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|Wikipedia Asian Month 2019]], the fifth edition of WAM. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the WAM International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2019. Please kindly fill [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdX75AmuQcIpt2BmiTSNKt5kLfMMJUePLzGcbg5ouUKQFNF5A/viewform the form], let the postcard can send to you asap! Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 3. janvāris, plkst. 10.16 (EET) <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&oldid=19671656 --> == WAM 2019 Postcard == [[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px|Wikipedia Asian Month 2019|link=:m:Wikipedia Asian Month 2019]] Dear Participants and Organizers, Kindly remind you that we only collect the information for [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|WAM]] postcard 31/01/2019 UTC 23:59. If you haven't filled [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdX75AmuQcIpt2BmiTSNKt5kLfMMJUePLzGcbg5ouUKQFNF5A/viewform the google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, wait for the postcard and tracking emails. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.01 [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 20. janvāris, plkst. 22.58 (EET) <!-- Message sent by User:-revi@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&oldid=19732202 --> == WAM 2019 Postcard: All postcards are postponed due to the postal system shut down == [[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px|Wikipedia Asian Month 2019|link=:m:Wikipedia Asian Month 2019]] Dear all participants and organizers, Since the outbreak of COVID-19, all the postcards are postponed due to the shut down of the postal system all over the world. Hope all the postcards can arrive as soon as the postal system return and please take good care. Best regards, [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.03 <!-- Message sent by User:Aldnonymous@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&oldid=19882731 --> == Kategorijas == Attiecībā uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kazahst%C4%81na&curid=1711&diff=3204184&oldid=3144525&diffmode=source šo labojumu], domāju, ka ir jāatstāj arī citas kategorijas, ne tikai viena kategorija par valsti. Tāpat ar pilsētām. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 14. aprīlis, plkst. 23.38 (EEST) : Nepiekrītu, ja ir pamatkategorija. Pamatkategorijā tad var ķibināt klāt sazin vēl kādas citas kategorijas. Izmaiņas veikt tad tikai vienuviet. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2020. gada 15. aprīlis, plkst. 00.04 (EEST) ::Sarakstīju daudz Skype diskusijā, bet galvenā doma tāda, ka tas samazina lietotāju navigācijas iespējas, turklāt blakusefekts ir tāds, ka kategorijā [[:Kategorija:Āzijas valstis]] Kazahstāna ir atrodama tikai augšā, kategoriju listē, bet nav pie rakstiem. Šobrīd pie rakstiem redzu Laosa, bet neredzu Kazahstāna. Varētu padomāt, ka tāda raksta nemaz nav. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 15. aprīlis, plkst. 00.06 (EEST) :::Varbūt piekristu šādai pieejai, ja [[:Kategorija:Āzijas valstis]] būtu tikai kategorijas un neviena raksta. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 15. aprīlis, plkst. 00.07 (EEST) ::::Jā, visas valstis jāsaliek kategorijās. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2020. gada 15. aprīlis, plkst. 08.23 (EEST) == Digital Postcards and Certifications == [[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=M:Wikipedia_Asian_Month_2019|right|217x217px|Wikipedia Asian Month 2019]] Dear Participants and Organizers, Because of the COVID19 pandemic, there are a lot of countries’ international postal systems not reopened yet. We would like to send all the participants digital postcards and digital certifications for organizers to your email account in the upcoming weeks. For the paper ones, we will track the latest status of the international postal systems of all the countries and hope the postcards and certifications can be delivered to your mailboxes as soon as possible. Take good care and wish you all the best. <small>This message was sent by [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] via [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 20. jūnijs, plkst. 21.58 (EEST)</small> <!-- Message sent by User:Martin Urbanec@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&oldid=20024482 --> ==Thank You== Thank you for create article [[Čintara Pūnlāpa]] (Jintara Poonlarp). I want you to create article [[Monkēn Kěnkūn]] ([[:en:Monkaen Kaenkoon]]). Please you for create article?--[[Dalībnieks:บุญพฤทธิ์ ทวนทัย|บุญพฤทธิ์ ทวนทัย]] ([[Dalībnieka diskusija:บุญพฤทธิ์ ทวนทัย|diskusija]]) 2020. gada 30. jūlijs, plkst. 05.43 (EEST) == Wikipedia Asian Month 2020 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|217x217px|Wikipedia Asian Month 2020]] Hi WAM organizers and participants! Hope you are all doing well! Now is the time to sign up for [[:m:Wikipedia Asian Month 2020|Wikipedia Asian Month 2020]], which will take place in this November. '''For organizers:''' Here are the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organiser Guidelines|basic guidance and regulations]] for organizers. Please remember to: # use '''[https://fountain.toolforge.org/editathons/ Fountain tool]''' (you can find the [[:m:Fountain tool|usage guidance]] easily on meta page), or else you and your participants’ will not be able to receive the prize from WAM team. # Add your language projects and organizer list to the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#Communities and Organizers|meta page]] before '''October 29th, 2020'''. # Inform your community members WAM 2020 is coming soon!!! # If you want WAM team to share your event information on [https://www.facebook.com/wikiasianmonth/ Facebook] / [https://twitter.com/wikiasianmonth twitter], or you want to share your WAM experience/ achievements on our blog, feel free to send an email to info@asianmonth.wiki or PM us via facebook. If you want to hold a thematic event that is related to WAM, a.k.a. [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#Subcontests|WAM sub-contest]]. The process is the same as the language one. '''For participants:''' Here are the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#How to Participate in Contest|event regulations]] and [[:m:Wikipedia Asian Month/QA|Q&A information]]. Just join us! Let’s edit articles and win the prizes! '''Here are some updates from WAM team:''' # Due to the [[:m:COVID-19|COVID-19]] pandemic, this year we hope all the Edit-a-thons are online not physical ones. # The international postal systems are not stable enough at the moment, WAM team have decided to send all the qualified participants/ organizers extra digital postcards/ certifications. (You will still get the paper ones!) # Our team has created a [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/WAM2020 postcards and certification deliver progress (for tracking)|meta page]] so that everyone tracking the progress and the delivery status. If you have any suggestions or thoughts, feel free to reach out the WAM team via emailing '''info@asianmonth.wiki''' or discuss on the meta talk page. If it’s urgent, please contact the leader directly ('''jamie@asianmonth.wiki'''). Hope you all have fun in Wikipedia Asian Month 2020 Sincerely yours, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.10</div> <!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020&oldid=20508138 --> == Wikipedia Asian Month 2020 Postcard == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> [[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]] Dear Participants, Jury members and Organizers, Congratulations! It's Wikipedia Asian Month's honor to have you all participated in Wikipedia Asian Month 2020, the sixth Wikipedia Asian Month. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the Wikipedia Asian Month International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2020. Please kindly fill '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform the form]''', let the postcard can send to you asap! * This form will be closed at February 15. * For tracking the progress of postcard delivery, please check '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organizers and jury members|this page]]'''. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia_Asian_Month_2020/Team#International_Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01</div> <!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&oldid=20923776 --> == Wikipedia Asian Month 2020 Postcard == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> [[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]] Dear Participants and Organizers, Kindly remind you that we only collect the information for Wikipedia Asian Month postcard 15/02/2021 UTC 23:59. If you haven't filled the [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform Google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Postcards and Certification|wait for the postcard and tracking emails]]. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Team#International Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01 </div> <!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&oldid=20923776 --> == Ciemu kategorija == Kāds ir iemesls kategorijas "Latvijas ciemi" izņemšanai no veidnēm? Vidējciemi nav ciemi? Vai šādas būtiskas izmaiņas vispirms nevajadzētu izdiskutēt? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 10.09 (EEST) : Būtiskas izmaiņas?!? Cik tad tur tā darba atlikt atpakaļ veidnēs šīs kategorijas? Būtiskas izmaiņas ir ciemu sadalīšana sīkāk pa veidiem, kas man pašam liekas interesanti un pie reizes iepazīstu Latviju :) Pašlaik [[:Kategorija:Latvijas ciemi]] ir pārbāzta. '''Kategorijas nav uzskaitījumi vai saraksti'''. Sarakstus vienmēr esam veidojuši atsevišķos rakstos, piemēram, [[Latvijas ciemi]] vai var izveidot [[Latvijas ciemu uzskaitījums|Latvijas ciemu uzskaitījumu]]. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 10.15 (EEST) :: Man būtu interese saglabāt ciemus arī kategorijā "Latvijas ciemi". Tas ļauj ātri apskatīt, cik ciemus jau esam aprakstījuši. Tagad jāskaita pa apakškategorijām. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 20.57 (EEST) ::: Pēc sakārtošanas pa apakškategorijām var salikt atpakaļ pagastu ciemu veidnēs, lai ģenerē šo kategoriju, bet vispārīgi augstāk minētajam mērķim vēl labāks instruments, iesaku izmantot vikidatus (Wikidata Query Service). Katrā ziņā, atlikt atpakaļ ir daudz vienkāršāk. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 23.32 (EEST) Cik man zināms, nekāda oficiāla iedalījuma lielciemos, vidējciemos utt. nemaz nav, to lieto tikai LĢIA savām iekšējām vajadzībām un īpaši pasvītro, ka šāds dalījums ir viņu iekšējā izprieca ("''Vietvārdu datubāzē izmantotā ciemu klasifikācija (mazciems, vidējciems, skrajciems, vasarnīcu ciems u.tml.) ir izveidota kartogrāfijas vajadzībām un tai ir tikai informatīvs raksturs.''"). Tā ka tas, ka mēs šo iedalījumu vispār kaut kur lietojam, ir tīrā rotaļāšanās ar svešu mantiņu. Bez tam, ciemi pa reizei slīd no vienas grupas otrā (parasti uz leju) un diez vai kāds ņemsies ar pārrakstīšanu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 23.49 (EEST) : Un? Vai tas ir slikti, ja sadalu ciemus šajās svešajās mantiņās? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 23.52 (EEST) :: Ja ciemi slīd no vienas kategorijas citā, tas jau nenozīmē, ka to nevajag atjaunot vikipēdijā. Dzīvē viss mainās... Jau tagad dažos ciemu rakstos esmu nomainījis ciema statusu. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 23.54 (EEST) :: Ja šeit ir nevis enciklopēdija, bet spēļu laukums, tas noteikti nav slikti. Ja enciklopēdija... tad mums vajadzētu tomēr domāt par atbilstību oficiālajiem statusiem. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 9. maijs, plkst. 00.15 (EEST) ::: {{ping|Kikos|Papuass}} mazliet augstāk ir viedoklis, ka informācija rakstā [[Latvijas ciemi]] (klasifikācija) ir nekorekta, līdz ar to arī ciemu rakstos savadītā informācija infokastēs, kur norādīts ciema veids (lielciems, skrajciems, mazciems utt.), šķiet ir nekorekta. Kāds ir jūsu viedoklis? Atgriežoties pie mana viedokļa, uzskatu, ka nekādu skādi nenodaru, izveidojot šādu sasortēšanas veidu <small>(kārtot dažnedažādas lietas var dažādi, piemēram, nesen man paprasīja, kurš ir liekais šajā uzskaitījumā "putns, rāpulis, kukainis, zivs, zīdītājs" un bez minstināšanās atbildēju, ka "kukainis", jo vienīgais nav mugurkaulnieks, bet izrādās liekais uzskaitījumā bija "zivs", jo tas ir vienīgais sieviešu dzimtes vārds)</small>. Pēc sasortēšanas VISUS ciemus ļoti vienkārši var atgriezt iekš [[:Kategorija:Latvijas ciemi]] (skatīt šī jautājuma piedāvāto risinājumu šīs pašas diskusijas augšpusē). Cits jautājums ir par vikidatiem, kur arī paralēli biju uzsācis nomainīt ciemu ierakstiem īpašību {{P|31}} no {{Q|532}} uz attiecīgajiem ciemu veidiem (mans mērķis bija mazliet personīgs — ar ''Wikidata Query Service'' izveidot karti ar atzīmētiem ciemiem dažādās krāsās; nu ir man tāda vajadzība). Pašlaik tad ieturu pauzi. Ja ir nekorekti dalīt Latvijas ciemus vēl sīkākā dalījumā, tad vikidatos apsolos šo savu ''vandalisma'' aktu novērst, bet mūsu Vikipēdijā gan joprojām uzskatu, ka cits ciemu dalījums nav par sliktu, un nekādu skādi nenodara. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 9. maijs, plkst. 00.42 (EEST) :::: Vēl papildus problēmas rada tas, ka pēc kadastra datiem dažos/daudzos novados/pagastos ciemu izdalīšanas kā tādas nav (piemēram, [[Lazdukalna pagasts]]: [[Veidne:Lazdukalna pagasta ciemi|veidnē pēc LĢIA]] un [https://www.kadastrs.lv/varis/100014780?type=district pēc kadastra]). Cik noprotu, šajā situācijā par '''ciemu''' uzskata tikai tādu ''ciemu'', kam ir noteikts '''teritorijas plānojums'''. Varbūt tad ir vērts vadīties pēc [https://likumi.lv/ta/id/315654-administrativo-teritoriju-un-apdzivoto-vietu-likums likuma] (Latvijas Republikā ir šādas apdzīvotās vietas: 1) pilsētas; 2) ciemi; 3) mazciemi; 4) viensētas.)? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2021. gada 9. maijs, plkst. 11.17 (EEST) == Filmu kategorijas == Sveiks, vari lūdzu pamatot, kādēļ ''live-action/computer-animated'' filmām maini kategorijas no ASV filmas uz ASV animācijas filmas. Angļu valodas rakstā ([[:en:Tom & Jerry (2021 film)]]) ir visas kategorijas, gan filmas, gan komēdijas, gan datoranimācijas filmas un arī animācijas filmas, protams nesaku, ka tā jābūt arī mūsu vikipēdijā. Bet uzskatu, ka ASV filmas vajag atstāt, jo tur filmējas aktieri un tā nav tikai animācijas filma.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 16. novembris, plkst. 18.57 (EET) : {{ping|Baisulis}} ASV animācijas filma arī tomēr paliek ASV filma :) Piekrītu tev, ka šajā gadījumā viss nav tik vienkārši, ka nav pareizi no augstākas kategorijas (ASV filmas) ielikt <u>tikai vienu</u> zemāku kategoriju (ASV animācijas filmas), jo tajā pašā laikā ir arī citi žanri, kuros šo pašu filmu varētu iekļaut. Šajā gadījumā spēlējos ar piedāvātajiem kategoriju rīkiem (tūļiem) un tur tas arī rezultātā izveidojās. Katrā gadījumā [[:Kategorija:ASV filmas]] sen jau prasās kategorizēt apakškategorijās. Kategorijām nav jāpilda uzskaitījumu (sarakstu) funkcija. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 16. novembris, plkst. 19.52 (EET) == How we will see unregistered users == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin=content/> Hi! You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki. When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed. Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help. If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]]. We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January. Thank you. /[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]<section end=content/> </div> 2022. gada 4. janvāris, plkst. 20.17 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Target_lists/Admins2022(5)&oldid=22532651 --> == Stefānija Turkeviča == Thank you, Treisijs! [[Dalībnieks:Nicola Mitchell|Nicola Mitchell]] ([[Dalībnieka diskusija:Nicola Mitchell|diskusija]]) 2022. gada 12. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) == Veidne:Gads == Šo veidni veidoju, tāpēc ka, vecās veidnes vikikodu nevarēju izmainīt, jo tai bija uzlikta aizsardzība. Es vienkārši pieliku tūkstošgades. [[Dalībnieks:Kb10076|Kb10076]] ([[Dalībnieka diskusija:Kb10076|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 14.46 (EEST) :Vai tiešām strādā labi?--[[Dalībnieks:Kb10076|Kb10076]] ([[Dalībnieka diskusija:Kb10076|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 14.56 (EEST) :tādā gadījumā vajadzēja padod ziņu veidnes diskusijas lapā ar apmēram "hei, gribētu pievienot šai veidnei X, ko darīt?" [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 14.59 (EEST) :: {{ping|Kb10076}} Es tā beigās arī sapratu. Es jau izmainīju veidni uz tavu versiju un uzliku pāradresāciju, lai nav jānovērš visas tavas izmaiņas. Na vēlies vēl ko mainīt, tad dod ziņu administratoriem. Jāskatās Tavs devums, ja ir gana labs, tad jāieceļ autopatrolled kārtā, kuri var mainīt veidnes. Veidnes ir tieši tāpēc izgudrotas, lai nav simtpadsmit rakstos jāveic sīkas izmaiņas.--[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 15.02 (EEST) :: Vai ir kāds piemērs, kur konstatēts, ka šādi nestrādā labi? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 15.03 (EEST) == [[:Attēls:Jēkabpils SC logo.png|Jēkabpils SC logo.png]] == {{Informācija-autortiesības|Jēkabpils SC logo.png}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 25. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) qavqr2lm0wyjzgwuxpe17067z4w1mal 3660806 3660796 2022-07-25T18:52:01Z Treisijs 347 Arhivēju diskusiju wikitext text/x-wiki {{sveiciena teksts}} <table class="infobox vcard" style="float: right"> <tr><td style="text-align: center"> <div style="float: right" class="plainlinks"></div> <div style="float: center">[[Attēls:Replacement filing cabinet.svg|40px|Arhīvs]]<br/>'''Treisija diskusiju arhīvs'''</div> </td></tr> <tr><td>[[Lietotāja diskusija:Treisijs/Arhīvs1|1. arhīvs (30.05.2005. – 25.04.2010.)]]</td></tr> <tr><td>[[Lietotāja diskusija:Treisijs/Arhīvs2|2. arhīvs (26.04.2010. – 28.03.2013.)]]</td></tr> <tr><td> <inputbox> type=fulltext prefix=Lietotāja diskusija:Treisijs break=no width=20 searchbuttonlabel=Meklēt arhīvā </inputbox> </td></tr> </table> == [[Laikmetīgās mākslas muzejs - Monsoro pils]] == Dear {{ping|Treisijs}}, I have created this article and added content on the ones of yours, [[Monsoro]] and [[Monsoro pils]]. Could you check them? Thank you. All my very best, --[[Dalībnieks:Philippe49730|Philippe49730]] ([[Dalībnieka diskusija:Philippe49730|diskusija]]) 2019. gada 12. decembris, plkst. 19.30 (EET) == WAM 2019 Postcard == Dear Participants and Organizers, Congratulations! It's WAM's honor to have you all participated in [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|Wikipedia Asian Month 2019]], the fifth edition of WAM. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the WAM International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2019. Please kindly fill [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdX75AmuQcIpt2BmiTSNKt5kLfMMJUePLzGcbg5ouUKQFNF5A/viewform the form], let the postcard can send to you asap! Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 3. janvāris, plkst. 10.16 (EET) <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&oldid=19671656 --> == WAM 2019 Postcard == [[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px|Wikipedia Asian Month 2019|link=:m:Wikipedia Asian Month 2019]] Dear Participants and Organizers, Kindly remind you that we only collect the information for [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|WAM]] postcard 31/01/2019 UTC 23:59. If you haven't filled [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdX75AmuQcIpt2BmiTSNKt5kLfMMJUePLzGcbg5ouUKQFNF5A/viewform the google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, wait for the postcard and tracking emails. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.01 [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 20. janvāris, plkst. 22.58 (EET) <!-- Message sent by User:-revi@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&oldid=19732202 --> == WAM 2019 Postcard: All postcards are postponed due to the postal system shut down == [[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px|Wikipedia Asian Month 2019|link=:m:Wikipedia Asian Month 2019]] Dear all participants and organizers, Since the outbreak of COVID-19, all the postcards are postponed due to the shut down of the postal system all over the world. Hope all the postcards can arrive as soon as the postal system return and please take good care. Best regards, [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.03 <!-- Message sent by User:Aldnonymous@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&oldid=19882731 --> == Kategorijas == Attiecībā uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kazahst%C4%81na&curid=1711&diff=3204184&oldid=3144525&diffmode=source šo labojumu], domāju, ka ir jāatstāj arī citas kategorijas, ne tikai viena kategorija par valsti. Tāpat ar pilsētām. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 14. aprīlis, plkst. 23.38 (EEST) : Nepiekrītu, ja ir pamatkategorija. Pamatkategorijā tad var ķibināt klāt sazin vēl kādas citas kategorijas. Izmaiņas veikt tad tikai vienuviet. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2020. gada 15. aprīlis, plkst. 00.04 (EEST) ::Sarakstīju daudz Skype diskusijā, bet galvenā doma tāda, ka tas samazina lietotāju navigācijas iespējas, turklāt blakusefekts ir tāds, ka kategorijā [[:Kategorija:Āzijas valstis]] Kazahstāna ir atrodama tikai augšā, kategoriju listē, bet nav pie rakstiem. Šobrīd pie rakstiem redzu Laosa, bet neredzu Kazahstāna. Varētu padomāt, ka tāda raksta nemaz nav. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 15. aprīlis, plkst. 00.06 (EEST) :::Varbūt piekristu šādai pieejai, ja [[:Kategorija:Āzijas valstis]] būtu tikai kategorijas un neviena raksta. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 15. aprīlis, plkst. 00.07 (EEST) ::::Jā, visas valstis jāsaliek kategorijās. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2020. gada 15. aprīlis, plkst. 08.23 (EEST) == Digital Postcards and Certifications == [[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=M:Wikipedia_Asian_Month_2019|right|217x217px|Wikipedia Asian Month 2019]] Dear Participants and Organizers, Because of the COVID19 pandemic, there are a lot of countries’ international postal systems not reopened yet. We would like to send all the participants digital postcards and digital certifications for organizers to your email account in the upcoming weeks. For the paper ones, we will track the latest status of the international postal systems of all the countries and hope the postcards and certifications can be delivered to your mailboxes as soon as possible. Take good care and wish you all the best. <small>This message was sent by [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] via [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 20. jūnijs, plkst. 21.58 (EEST)</small> <!-- Message sent by User:Martin Urbanec@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&oldid=20024482 --> ==Thank You== Thank you for create article [[Čintara Pūnlāpa]] (Jintara Poonlarp). I want you to create article [[Monkēn Kěnkūn]] ([[:en:Monkaen Kaenkoon]]). Please you for create article?--[[Dalībnieks:บุญพฤทธิ์ ทวนทัย|บุญพฤทธิ์ ทวนทัย]] ([[Dalībnieka diskusija:บุญพฤทธิ์ ทวนทัย|diskusija]]) 2020. gada 30. jūlijs, plkst. 05.43 (EEST) == Wikipedia Asian Month 2020 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|217x217px|Wikipedia Asian Month 2020]] Hi WAM organizers and participants! Hope you are all doing well! Now is the time to sign up for [[:m:Wikipedia Asian Month 2020|Wikipedia Asian Month 2020]], which will take place in this November. '''For organizers:''' Here are the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organiser Guidelines|basic guidance and regulations]] for organizers. Please remember to: # use '''[https://fountain.toolforge.org/editathons/ Fountain tool]''' (you can find the [[:m:Fountain tool|usage guidance]] easily on meta page), or else you and your participants’ will not be able to receive the prize from WAM team. # Add your language projects and organizer list to the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#Communities and Organizers|meta page]] before '''October 29th, 2020'''. # Inform your community members WAM 2020 is coming soon!!! # If you want WAM team to share your event information on [https://www.facebook.com/wikiasianmonth/ Facebook] / [https://twitter.com/wikiasianmonth twitter], or you want to share your WAM experience/ achievements on our blog, feel free to send an email to info@asianmonth.wiki or PM us via facebook. If you want to hold a thematic event that is related to WAM, a.k.a. [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#Subcontests|WAM sub-contest]]. The process is the same as the language one. '''For participants:''' Here are the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#How to Participate in Contest|event regulations]] and [[:m:Wikipedia Asian Month/QA|Q&A information]]. Just join us! Let’s edit articles and win the prizes! '''Here are some updates from WAM team:''' # Due to the [[:m:COVID-19|COVID-19]] pandemic, this year we hope all the Edit-a-thons are online not physical ones. # The international postal systems are not stable enough at the moment, WAM team have decided to send all the qualified participants/ organizers extra digital postcards/ certifications. (You will still get the paper ones!) # Our team has created a [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/WAM2020 postcards and certification deliver progress (for tracking)|meta page]] so that everyone tracking the progress and the delivery status. If you have any suggestions or thoughts, feel free to reach out the WAM team via emailing '''info@asianmonth.wiki''' or discuss on the meta talk page. If it’s urgent, please contact the leader directly ('''jamie@asianmonth.wiki'''). Hope you all have fun in Wikipedia Asian Month 2020 Sincerely yours, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.10</div> <!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020&oldid=20508138 --> == Wikipedia Asian Month 2020 Postcard == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> [[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]] Dear Participants, Jury members and Organizers, Congratulations! It's Wikipedia Asian Month's honor to have you all participated in Wikipedia Asian Month 2020, the sixth Wikipedia Asian Month. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the Wikipedia Asian Month International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2020. Please kindly fill '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform the form]''', let the postcard can send to you asap! * This form will be closed at February 15. * For tracking the progress of postcard delivery, please check '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organizers and jury members|this page]]'''. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia_Asian_Month_2020/Team#International_Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01</div> <!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&oldid=20923776 --> == Wikipedia Asian Month 2020 Postcard == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> [[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]] Dear Participants and Organizers, Kindly remind you that we only collect the information for Wikipedia Asian Month postcard 15/02/2021 UTC 23:59. If you haven't filled the [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform Google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Postcards and Certification|wait for the postcard and tracking emails]]. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Team#International Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01 </div> <!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&oldid=20923776 --> == Ciemu kategorija == Kāds ir iemesls kategorijas "Latvijas ciemi" izņemšanai no veidnēm? Vidējciemi nav ciemi? Vai šādas būtiskas izmaiņas vispirms nevajadzētu izdiskutēt? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 10.09 (EEST) : Būtiskas izmaiņas?!? Cik tad tur tā darba atlikt atpakaļ veidnēs šīs kategorijas? Būtiskas izmaiņas ir ciemu sadalīšana sīkāk pa veidiem, kas man pašam liekas interesanti un pie reizes iepazīstu Latviju :) Pašlaik [[:Kategorija:Latvijas ciemi]] ir pārbāzta. '''Kategorijas nav uzskaitījumi vai saraksti'''. Sarakstus vienmēr esam veidojuši atsevišķos rakstos, piemēram, [[Latvijas ciemi]] vai var izveidot [[Latvijas ciemu uzskaitījums|Latvijas ciemu uzskaitījumu]]. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 10.15 (EEST) :: Man būtu interese saglabāt ciemus arī kategorijā "Latvijas ciemi". Tas ļauj ātri apskatīt, cik ciemus jau esam aprakstījuši. Tagad jāskaita pa apakškategorijām. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 20.57 (EEST) ::: Pēc sakārtošanas pa apakškategorijām var salikt atpakaļ pagastu ciemu veidnēs, lai ģenerē šo kategoriju, bet vispārīgi augstāk minētajam mērķim vēl labāks instruments, iesaku izmantot vikidatus (Wikidata Query Service). Katrā ziņā, atlikt atpakaļ ir daudz vienkāršāk. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 23.32 (EEST) Cik man zināms, nekāda oficiāla iedalījuma lielciemos, vidējciemos utt. nemaz nav, to lieto tikai LĢIA savām iekšējām vajadzībām un īpaši pasvītro, ka šāds dalījums ir viņu iekšējā izprieca ("''Vietvārdu datubāzē izmantotā ciemu klasifikācija (mazciems, vidējciems, skrajciems, vasarnīcu ciems u.tml.) ir izveidota kartogrāfijas vajadzībām un tai ir tikai informatīvs raksturs.''"). Tā ka tas, ka mēs šo iedalījumu vispār kaut kur lietojam, ir tīrā rotaļāšanās ar svešu mantiņu. Bez tam, ciemi pa reizei slīd no vienas grupas otrā (parasti uz leju) un diez vai kāds ņemsies ar pārrakstīšanu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 23.49 (EEST) : Un? Vai tas ir slikti, ja sadalu ciemus šajās svešajās mantiņās? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 23.52 (EEST) :: Ja ciemi slīd no vienas kategorijas citā, tas jau nenozīmē, ka to nevajag atjaunot vikipēdijā. Dzīvē viss mainās... Jau tagad dažos ciemu rakstos esmu nomainījis ciema statusu. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 23.54 (EEST) :: Ja šeit ir nevis enciklopēdija, bet spēļu laukums, tas noteikti nav slikti. Ja enciklopēdija... tad mums vajadzētu tomēr domāt par atbilstību oficiālajiem statusiem. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 9. maijs, plkst. 00.15 (EEST) ::: {{ping|Kikos|Papuass}} mazliet augstāk ir viedoklis, ka informācija rakstā [[Latvijas ciemi]] (klasifikācija) ir nekorekta, līdz ar to arī ciemu rakstos savadītā informācija infokastēs, kur norādīts ciema veids (lielciems, skrajciems, mazciems utt.), šķiet ir nekorekta. Kāds ir jūsu viedoklis? Atgriežoties pie mana viedokļa, uzskatu, ka nekādu skādi nenodaru, izveidojot šādu sasortēšanas veidu <small>(kārtot dažnedažādas lietas var dažādi, piemēram, nesen man paprasīja, kurš ir liekais šajā uzskaitījumā "putns, rāpulis, kukainis, zivs, zīdītājs" un bez minstināšanās atbildēju, ka "kukainis", jo vienīgais nav mugurkaulnieks, bet izrādās liekais uzskaitījumā bija "zivs", jo tas ir vienīgais sieviešu dzimtes vārds)</small>. Pēc sasortēšanas VISUS ciemus ļoti vienkārši var atgriezt iekš [[:Kategorija:Latvijas ciemi]] (skatīt šī jautājuma piedāvāto risinājumu šīs pašas diskusijas augšpusē). Cits jautājums ir par vikidatiem, kur arī paralēli biju uzsācis nomainīt ciemu ierakstiem īpašību {{P|31}} no {{Q|532}} uz attiecīgajiem ciemu veidiem (mans mērķis bija mazliet personīgs — ar ''Wikidata Query Service'' izveidot karti ar atzīmētiem ciemiem dažādās krāsās; nu ir man tāda vajadzība). Pašlaik tad ieturu pauzi. Ja ir nekorekti dalīt Latvijas ciemus vēl sīkākā dalījumā, tad vikidatos apsolos šo savu ''vandalisma'' aktu novērst, bet mūsu Vikipēdijā gan joprojām uzskatu, ka cits ciemu dalījums nav par sliktu, un nekādu skādi nenodara. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 9. maijs, plkst. 00.42 (EEST) :::: Vēl papildus problēmas rada tas, ka pēc kadastra datiem dažos/daudzos novados/pagastos ciemu izdalīšanas kā tādas nav (piemēram, [[Lazdukalna pagasts]]: [[Veidne:Lazdukalna pagasta ciemi|veidnē pēc LĢIA]] un [https://www.kadastrs.lv/varis/100014780?type=district pēc kadastra]). Cik noprotu, šajā situācijā par '''ciemu''' uzskata tikai tādu ''ciemu'', kam ir noteikts '''teritorijas plānojums'''. Varbūt tad ir vērts vadīties pēc [https://likumi.lv/ta/id/315654-administrativo-teritoriju-un-apdzivoto-vietu-likums likuma] (Latvijas Republikā ir šādas apdzīvotās vietas: 1) pilsētas; 2) ciemi; 3) mazciemi; 4) viensētas.)? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2021. gada 9. maijs, plkst. 11.17 (EEST) == Filmu kategorijas == Sveiks, vari lūdzu pamatot, kādēļ ''live-action/computer-animated'' filmām maini kategorijas no ASV filmas uz ASV animācijas filmas. Angļu valodas rakstā ([[:en:Tom & Jerry (2021 film)]]) ir visas kategorijas, gan filmas, gan komēdijas, gan datoranimācijas filmas un arī animācijas filmas, protams nesaku, ka tā jābūt arī mūsu vikipēdijā. Bet uzskatu, ka ASV filmas vajag atstāt, jo tur filmējas aktieri un tā nav tikai animācijas filma.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 16. novembris, plkst. 18.57 (EET) : {{ping|Baisulis}} ASV animācijas filma arī tomēr paliek ASV filma :) Piekrītu tev, ka šajā gadījumā viss nav tik vienkārši, ka nav pareizi no augstākas kategorijas (ASV filmas) ielikt <u>tikai vienu</u> zemāku kategoriju (ASV animācijas filmas), jo tajā pašā laikā ir arī citi žanri, kuros šo pašu filmu varētu iekļaut. Šajā gadījumā spēlējos ar piedāvātajiem kategoriju rīkiem (tūļiem) un tur tas arī rezultātā izveidojās. Katrā gadījumā [[:Kategorija:ASV filmas]] sen jau prasās kategorizēt apakškategorijās. Kategorijām nav jāpilda uzskaitījumu (sarakstu) funkcija. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 16. novembris, plkst. 19.52 (EET) == How we will see unregistered users == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin=content/> Hi! You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki. When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed. Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help. If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]]. We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January. Thank you. /[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]<section end=content/> </div> 2022. gada 4. janvāris, plkst. 20.17 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Target_lists/Admins2022(5)&oldid=22532651 --> == Stefānija Turkeviča == Thank you, Treisijs! [[Dalībnieks:Nicola Mitchell|Nicola Mitchell]] ([[Dalībnieka diskusija:Nicola Mitchell|diskusija]]) 2022. gada 12. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) == Veidne:Gads == Šo veidni veidoju, tāpēc ka, vecās veidnes vikikodu nevarēju izmainīt, jo tai bija uzlikta aizsardzība. Es vienkārši pieliku tūkstošgades. [[Dalībnieks:Kb10076|Kb10076]] ([[Dalībnieka diskusija:Kb10076|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 14.46 (EEST) :Vai tiešām strādā labi?--[[Dalībnieks:Kb10076|Kb10076]] ([[Dalībnieka diskusija:Kb10076|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 14.56 (EEST) :tādā gadījumā vajadzēja padod ziņu veidnes diskusijas lapā ar apmēram "hei, gribētu pievienot šai veidnei X, ko darīt?" [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 14.59 (EEST) :: {{ping|Kb10076}} Es tā beigās arī sapratu. Es jau izmainīju veidni uz tavu versiju un uzliku pāradresāciju, lai nav jānovērš visas tavas izmaiņas. Na vēlies vēl ko mainīt, tad dod ziņu administratoriem. Jāskatās Tavs devums, ja ir gana labs, tad jāieceļ autopatrolled kārtā, kuri var mainīt veidnes. Veidnes ir tieši tāpēc izgudrotas, lai nav simtpadsmit rakstos jāveic sīkas izmaiņas.--[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 15.02 (EEST) :: Vai ir kāds piemērs, kur konstatēts, ka šādi nestrādā labi? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 15.03 (EEST) == [[:Attēls:Jēkabpils SC logo.png|Jēkabpils SC logo.png]] == {{Informācija-autortiesības|Jēkabpils SC logo.png}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 25. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) 83p1rlez7vp927dt87uoncak00z0jj4 3660808 3660806 2022-07-25T18:54:14Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{sveiciena teksts}} <table class="infobox vcard" style="float: right"> <tr><td style="text-align: center"> <div style="float: right" class="plainlinks"></div> <div style="float: center">[[Attēls:Replacement filing cabinet.svg|40px|Arhīvs]]<br/>'''Treisija diskusiju arhīvs'''</div> </td></tr> <tr><td>[[Dalībnieka diskusija:Treisijs/Arhīvs1|1. arhīvs (30.05.2005. – 25.04.2010.)]]</td></tr> <tr><td>[[Dalībnieka diskusija:Treisijs/Arhīvs2|2. arhīvs (26.04.2010. – 28.03.2013.)]]</td></tr> <tr><td>[[Dalībnieka diskusija:Treisijs/Arhīvs3|3. arhīvs (29.03.2013. – 01.08.2019.)]]</td></tr> <tr><td> <inputbox> type=fulltext prefix=Lietotāja diskusija:Treisijs break=no width=20 searchbuttonlabel=Meklēt arhīvā </inputbox> </td></tr> </table> == [[Laikmetīgās mākslas muzejs - Monsoro pils]] == Dear {{ping|Treisijs}}, I have created this article and added content on the ones of yours, [[Monsoro]] and [[Monsoro pils]]. Could you check them? Thank you. All my very best, --[[Dalībnieks:Philippe49730|Philippe49730]] ([[Dalībnieka diskusija:Philippe49730|diskusija]]) 2019. gada 12. decembris, plkst. 19.30 (EET) == WAM 2019 Postcard == Dear Participants and Organizers, Congratulations! It's WAM's honor to have you all participated in [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|Wikipedia Asian Month 2019]], the fifth edition of WAM. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the WAM International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2019. Please kindly fill [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdX75AmuQcIpt2BmiTSNKt5kLfMMJUePLzGcbg5ouUKQFNF5A/viewform the form], let the postcard can send to you asap! Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 3. janvāris, plkst. 10.16 (EET) <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&oldid=19671656 --> == WAM 2019 Postcard == [[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px|Wikipedia Asian Month 2019|link=:m:Wikipedia Asian Month 2019]] Dear Participants and Organizers, Kindly remind you that we only collect the information for [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|WAM]] postcard 31/01/2019 UTC 23:59. If you haven't filled [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdX75AmuQcIpt2BmiTSNKt5kLfMMJUePLzGcbg5ouUKQFNF5A/viewform the google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, wait for the postcard and tracking emails. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.01 [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 20. janvāris, plkst. 22.58 (EET) <!-- Message sent by User:-revi@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&oldid=19732202 --> == WAM 2019 Postcard: All postcards are postponed due to the postal system shut down == [[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px|Wikipedia Asian Month 2019|link=:m:Wikipedia Asian Month 2019]] Dear all participants and organizers, Since the outbreak of COVID-19, all the postcards are postponed due to the shut down of the postal system all over the world. Hope all the postcards can arrive as soon as the postal system return and please take good care. Best regards, [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.03 <!-- Message sent by User:Aldnonymous@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&oldid=19882731 --> == Kategorijas == Attiecībā uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kazahst%C4%81na&curid=1711&diff=3204184&oldid=3144525&diffmode=source šo labojumu], domāju, ka ir jāatstāj arī citas kategorijas, ne tikai viena kategorija par valsti. Tāpat ar pilsētām. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 14. aprīlis, plkst. 23.38 (EEST) : Nepiekrītu, ja ir pamatkategorija. Pamatkategorijā tad var ķibināt klāt sazin vēl kādas citas kategorijas. Izmaiņas veikt tad tikai vienuviet. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2020. gada 15. aprīlis, plkst. 00.04 (EEST) ::Sarakstīju daudz Skype diskusijā, bet galvenā doma tāda, ka tas samazina lietotāju navigācijas iespējas, turklāt blakusefekts ir tāds, ka kategorijā [[:Kategorija:Āzijas valstis]] Kazahstāna ir atrodama tikai augšā, kategoriju listē, bet nav pie rakstiem. Šobrīd pie rakstiem redzu Laosa, bet neredzu Kazahstāna. Varētu padomāt, ka tāda raksta nemaz nav. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 15. aprīlis, plkst. 00.06 (EEST) :::Varbūt piekristu šādai pieejai, ja [[:Kategorija:Āzijas valstis]] būtu tikai kategorijas un neviena raksta. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 15. aprīlis, plkst. 00.07 (EEST) ::::Jā, visas valstis jāsaliek kategorijās. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2020. gada 15. aprīlis, plkst. 08.23 (EEST) == Digital Postcards and Certifications == [[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=M:Wikipedia_Asian_Month_2019|right|217x217px|Wikipedia Asian Month 2019]] Dear Participants and Organizers, Because of the COVID19 pandemic, there are a lot of countries’ international postal systems not reopened yet. We would like to send all the participants digital postcards and digital certifications for organizers to your email account in the upcoming weeks. For the paper ones, we will track the latest status of the international postal systems of all the countries and hope the postcards and certifications can be delivered to your mailboxes as soon as possible. Take good care and wish you all the best. <small>This message was sent by [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] via [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 20. jūnijs, plkst. 21.58 (EEST)</small> <!-- Message sent by User:Martin Urbanec@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&oldid=20024482 --> ==Thank You== Thank you for create article [[Čintara Pūnlāpa]] (Jintara Poonlarp). I want you to create article [[Monkēn Kěnkūn]] ([[:en:Monkaen Kaenkoon]]). Please you for create article?--[[Dalībnieks:บุญพฤทธิ์ ทวนทัย|บุญพฤทธิ์ ทวนทัย]] ([[Dalībnieka diskusija:บุญพฤทธิ์ ทวนทัย|diskusija]]) 2020. gada 30. jūlijs, plkst. 05.43 (EEST) == Wikipedia Asian Month 2020 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|217x217px|Wikipedia Asian Month 2020]] Hi WAM organizers and participants! Hope you are all doing well! Now is the time to sign up for [[:m:Wikipedia Asian Month 2020|Wikipedia Asian Month 2020]], which will take place in this November. '''For organizers:''' Here are the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organiser Guidelines|basic guidance and regulations]] for organizers. Please remember to: # use '''[https://fountain.toolforge.org/editathons/ Fountain tool]''' (you can find the [[:m:Fountain tool|usage guidance]] easily on meta page), or else you and your participants’ will not be able to receive the prize from WAM team. # Add your language projects and organizer list to the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#Communities and Organizers|meta page]] before '''October 29th, 2020'''. # Inform your community members WAM 2020 is coming soon!!! # If you want WAM team to share your event information on [https://www.facebook.com/wikiasianmonth/ Facebook] / [https://twitter.com/wikiasianmonth twitter], or you want to share your WAM experience/ achievements on our blog, feel free to send an email to info@asianmonth.wiki or PM us via facebook. If you want to hold a thematic event that is related to WAM, a.k.a. [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#Subcontests|WAM sub-contest]]. The process is the same as the language one. '''For participants:''' Here are the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#How to Participate in Contest|event regulations]] and [[:m:Wikipedia Asian Month/QA|Q&A information]]. Just join us! Let’s edit articles and win the prizes! '''Here are some updates from WAM team:''' # Due to the [[:m:COVID-19|COVID-19]] pandemic, this year we hope all the Edit-a-thons are online not physical ones. # The international postal systems are not stable enough at the moment, WAM team have decided to send all the qualified participants/ organizers extra digital postcards/ certifications. (You will still get the paper ones!) # Our team has created a [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/WAM2020 postcards and certification deliver progress (for tracking)|meta page]] so that everyone tracking the progress and the delivery status. If you have any suggestions or thoughts, feel free to reach out the WAM team via emailing '''info@asianmonth.wiki''' or discuss on the meta talk page. If it’s urgent, please contact the leader directly ('''jamie@asianmonth.wiki'''). Hope you all have fun in Wikipedia Asian Month 2020 Sincerely yours, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.10</div> <!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020&oldid=20508138 --> == Wikipedia Asian Month 2020 Postcard == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> [[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]] Dear Participants, Jury members and Organizers, Congratulations! It's Wikipedia Asian Month's honor to have you all participated in Wikipedia Asian Month 2020, the sixth Wikipedia Asian Month. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the Wikipedia Asian Month International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2020. Please kindly fill '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform the form]''', let the postcard can send to you asap! * This form will be closed at February 15. * For tracking the progress of postcard delivery, please check '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organizers and jury members|this page]]'''. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia_Asian_Month_2020/Team#International_Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01</div> <!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&oldid=20923776 --> == Wikipedia Asian Month 2020 Postcard == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> [[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]] Dear Participants and Organizers, Kindly remind you that we only collect the information for Wikipedia Asian Month postcard 15/02/2021 UTC 23:59. If you haven't filled the [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform Google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Postcards and Certification|wait for the postcard and tracking emails]]. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Team#International Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01 </div> <!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&oldid=20923776 --> == Ciemu kategorija == Kāds ir iemesls kategorijas "Latvijas ciemi" izņemšanai no veidnēm? Vidējciemi nav ciemi? Vai šādas būtiskas izmaiņas vispirms nevajadzētu izdiskutēt? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 10.09 (EEST) : Būtiskas izmaiņas?!? Cik tad tur tā darba atlikt atpakaļ veidnēs šīs kategorijas? Būtiskas izmaiņas ir ciemu sadalīšana sīkāk pa veidiem, kas man pašam liekas interesanti un pie reizes iepazīstu Latviju :) Pašlaik [[:Kategorija:Latvijas ciemi]] ir pārbāzta. '''Kategorijas nav uzskaitījumi vai saraksti'''. Sarakstus vienmēr esam veidojuši atsevišķos rakstos, piemēram, [[Latvijas ciemi]] vai var izveidot [[Latvijas ciemu uzskaitījums|Latvijas ciemu uzskaitījumu]]. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 10.15 (EEST) :: Man būtu interese saglabāt ciemus arī kategorijā "Latvijas ciemi". Tas ļauj ātri apskatīt, cik ciemus jau esam aprakstījuši. Tagad jāskaita pa apakškategorijām. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 20.57 (EEST) ::: Pēc sakārtošanas pa apakškategorijām var salikt atpakaļ pagastu ciemu veidnēs, lai ģenerē šo kategoriju, bet vispārīgi augstāk minētajam mērķim vēl labāks instruments, iesaku izmantot vikidatus (Wikidata Query Service). Katrā ziņā, atlikt atpakaļ ir daudz vienkāršāk. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 23.32 (EEST) Cik man zināms, nekāda oficiāla iedalījuma lielciemos, vidējciemos utt. nemaz nav, to lieto tikai LĢIA savām iekšējām vajadzībām un īpaši pasvītro, ka šāds dalījums ir viņu iekšējā izprieca ("''Vietvārdu datubāzē izmantotā ciemu klasifikācija (mazciems, vidējciems, skrajciems, vasarnīcu ciems u.tml.) ir izveidota kartogrāfijas vajadzībām un tai ir tikai informatīvs raksturs.''"). Tā ka tas, ka mēs šo iedalījumu vispār kaut kur lietojam, ir tīrā rotaļāšanās ar svešu mantiņu. Bez tam, ciemi pa reizei slīd no vienas grupas otrā (parasti uz leju) un diez vai kāds ņemsies ar pārrakstīšanu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 23.49 (EEST) : Un? Vai tas ir slikti, ja sadalu ciemus šajās svešajās mantiņās? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 23.52 (EEST) :: Ja ciemi slīd no vienas kategorijas citā, tas jau nenozīmē, ka to nevajag atjaunot vikipēdijā. Dzīvē viss mainās... Jau tagad dažos ciemu rakstos esmu nomainījis ciema statusu. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 23.54 (EEST) :: Ja šeit ir nevis enciklopēdija, bet spēļu laukums, tas noteikti nav slikti. Ja enciklopēdija... tad mums vajadzētu tomēr domāt par atbilstību oficiālajiem statusiem. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 9. maijs, plkst. 00.15 (EEST) ::: {{ping|Kikos|Papuass}} mazliet augstāk ir viedoklis, ka informācija rakstā [[Latvijas ciemi]] (klasifikācija) ir nekorekta, līdz ar to arī ciemu rakstos savadītā informācija infokastēs, kur norādīts ciema veids (lielciems, skrajciems, mazciems utt.), šķiet ir nekorekta. Kāds ir jūsu viedoklis? Atgriežoties pie mana viedokļa, uzskatu, ka nekādu skādi nenodaru, izveidojot šādu sasortēšanas veidu <small>(kārtot dažnedažādas lietas var dažādi, piemēram, nesen man paprasīja, kurš ir liekais šajā uzskaitījumā "putns, rāpulis, kukainis, zivs, zīdītājs" un bez minstināšanās atbildēju, ka "kukainis", jo vienīgais nav mugurkaulnieks, bet izrādās liekais uzskaitījumā bija "zivs", jo tas ir vienīgais sieviešu dzimtes vārds)</small>. Pēc sasortēšanas VISUS ciemus ļoti vienkārši var atgriezt iekš [[:Kategorija:Latvijas ciemi]] (skatīt šī jautājuma piedāvāto risinājumu šīs pašas diskusijas augšpusē). Cits jautājums ir par vikidatiem, kur arī paralēli biju uzsācis nomainīt ciemu ierakstiem īpašību {{P|31}} no {{Q|532}} uz attiecīgajiem ciemu veidiem (mans mērķis bija mazliet personīgs — ar ''Wikidata Query Service'' izveidot karti ar atzīmētiem ciemiem dažādās krāsās; nu ir man tāda vajadzība). Pašlaik tad ieturu pauzi. Ja ir nekorekti dalīt Latvijas ciemus vēl sīkākā dalījumā, tad vikidatos apsolos šo savu ''vandalisma'' aktu novērst, bet mūsu Vikipēdijā gan joprojām uzskatu, ka cits ciemu dalījums nav par sliktu, un nekādu skādi nenodara. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 9. maijs, plkst. 00.42 (EEST) :::: Vēl papildus problēmas rada tas, ka pēc kadastra datiem dažos/daudzos novados/pagastos ciemu izdalīšanas kā tādas nav (piemēram, [[Lazdukalna pagasts]]: [[Veidne:Lazdukalna pagasta ciemi|veidnē pēc LĢIA]] un [https://www.kadastrs.lv/varis/100014780?type=district pēc kadastra]). Cik noprotu, šajā situācijā par '''ciemu''' uzskata tikai tādu ''ciemu'', kam ir noteikts '''teritorijas plānojums'''. Varbūt tad ir vērts vadīties pēc [https://likumi.lv/ta/id/315654-administrativo-teritoriju-un-apdzivoto-vietu-likums likuma] (Latvijas Republikā ir šādas apdzīvotās vietas: 1) pilsētas; 2) ciemi; 3) mazciemi; 4) viensētas.)? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2021. gada 9. maijs, plkst. 11.17 (EEST) == Filmu kategorijas == Sveiks, vari lūdzu pamatot, kādēļ ''live-action/computer-animated'' filmām maini kategorijas no ASV filmas uz ASV animācijas filmas. Angļu valodas rakstā ([[:en:Tom & Jerry (2021 film)]]) ir visas kategorijas, gan filmas, gan komēdijas, gan datoranimācijas filmas un arī animācijas filmas, protams nesaku, ka tā jābūt arī mūsu vikipēdijā. Bet uzskatu, ka ASV filmas vajag atstāt, jo tur filmējas aktieri un tā nav tikai animācijas filma.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 16. novembris, plkst. 18.57 (EET) : {{ping|Baisulis}} ASV animācijas filma arī tomēr paliek ASV filma :) Piekrītu tev, ka šajā gadījumā viss nav tik vienkārši, ka nav pareizi no augstākas kategorijas (ASV filmas) ielikt <u>tikai vienu</u> zemāku kategoriju (ASV animācijas filmas), jo tajā pašā laikā ir arī citi žanri, kuros šo pašu filmu varētu iekļaut. Šajā gadījumā spēlējos ar piedāvātajiem kategoriju rīkiem (tūļiem) un tur tas arī rezultātā izveidojās. Katrā gadījumā [[:Kategorija:ASV filmas]] sen jau prasās kategorizēt apakškategorijās. Kategorijām nav jāpilda uzskaitījumu (sarakstu) funkcija. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 16. novembris, plkst. 19.52 (EET) == How we will see unregistered users == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin=content/> Hi! You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki. When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed. Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help. If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]]. We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January. Thank you. /[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]<section end=content/> </div> 2022. gada 4. janvāris, plkst. 20.17 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Target_lists/Admins2022(5)&oldid=22532651 --> == Stefānija Turkeviča == Thank you, Treisijs! [[Dalībnieks:Nicola Mitchell|Nicola Mitchell]] ([[Dalībnieka diskusija:Nicola Mitchell|diskusija]]) 2022. gada 12. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) == Veidne:Gads == Šo veidni veidoju, tāpēc ka, vecās veidnes vikikodu nevarēju izmainīt, jo tai bija uzlikta aizsardzība. Es vienkārši pieliku tūkstošgades. [[Dalībnieks:Kb10076|Kb10076]] ([[Dalībnieka diskusija:Kb10076|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 14.46 (EEST) :Vai tiešām strādā labi?--[[Dalībnieks:Kb10076|Kb10076]] ([[Dalībnieka diskusija:Kb10076|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 14.56 (EEST) :tādā gadījumā vajadzēja padod ziņu veidnes diskusijas lapā ar apmēram "hei, gribētu pievienot šai veidnei X, ko darīt?" [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 14.59 (EEST) :: {{ping|Kb10076}} Es tā beigās arī sapratu. Es jau izmainīju veidni uz tavu versiju un uzliku pāradresāciju, lai nav jānovērš visas tavas izmaiņas. Na vēlies vēl ko mainīt, tad dod ziņu administratoriem. Jāskatās Tavs devums, ja ir gana labs, tad jāieceļ autopatrolled kārtā, kuri var mainīt veidnes. Veidnes ir tieši tāpēc izgudrotas, lai nav simtpadsmit rakstos jāveic sīkas izmaiņas.--[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 15.02 (EEST) :: Vai ir kāds piemērs, kur konstatēts, ka šādi nestrādā labi? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 15.03 (EEST) == [[:Attēls:Jēkabpils SC logo.png|Jēkabpils SC logo.png]] == {{Informācija-autortiesības|Jēkabpils SC logo.png}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 25. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) kvzi1zwj4dgl2860oz688b8sfegbwlu 0 8161 3660676 3660578 2022-07-25T14:31:40Z Kaamis007 67303 /* Diskogrāfija */ nav pamatraksta. metu ārā wikitext text/x-wiki {{papildu atsauces+}} {{Citas nozīmes|latviešu rokgrupu|Līvi (nozīmju atdalīšana)|Līvi}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = Līvi | Attēls = Grupa Līvi logo.jpg | Att_izm = 250 | Apraksts = | Vieta = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | Žanrs = [[Smagais roks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] | Gadi = 1972—1974;1976—2010,2017 — šobrīd | Izdevējkompānija = | Mlapa = [http://www.livi.lv livi.lv] | Dalībnieki = {{ubl|[[Ainars Virga]]|[[Guntars Mucenieks]]|[[Jānis Buķelis]]|[[Henrijs Mucenieks]]|[[Edgars Silacērps]]|[[Ilvars Manfelds]]|[[Aleksejs Balinskis(Alex)]]}} | Bij_dalībnieki = {{ubl|[[Aivars Brīze]]|[[Andris Krūziņš]]|[[Dainis Virga]]|[[Edijs Šnipke]]|[[Elmārs Cielavs]]|[[Ēriks Ķiģelis]]|[[Igo (mūziķis)|Igo]]|[[Ingrīda Pavītola]]|[[Jānis Grodums]]|[[Juris Pavītols]]|[[Laimis Rācenājs]]|[[Māris Zīlmanis]]|[[Mārtiņš Bērtulis]]|[[Modris Šterns]]|[[Regīna Sieka]]|[[Tālis Pusbarnieks]]|[[Tomass Kleins]]|[[Valdis Štarks]]|[[Vilnis Krieviņš]]}} }} '''Līvi''' ir latviešu [[roks|roka]] grupa [[Liepāja|Liepājā]], kas ar šādu nosaukumu pastāv kopš 1974. gada,<ref name=":0">Žurnāls <nowiki>''Liesma''</nowiki>, 1974. gads, 11. numurs, 16. lpp. Pieejams periodika.lv datu bāzē no LNB</ref> bet mēģinājumus sāka jau 1972. gadā.<ref name=":0" /> Līvi ir vienīgā rokgrupa [[Latvija|Latvijā]], kurai ir uzcelts piemineklis.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/liepaja-izaudzis-spoku-koks.a96504 Liepājā izaudzis Spoku koks]</ref> Līdz ar [[Jānis Grodums|Jāņa Groduma]] nāvi 2010. gada 15. jūnijā,<ref>[http://www.diena.lv/lat/izklaide/muzika/muziba-aizgajis-janis-grodums Jānis Grodums (10.VI.1958. — 15.VI 2010.)]</ref> [[Ainars Virga]] paziņoja par grupas "Līvi" darbības izbeigšanu, pēc kāda laika tika izdota dziesmu izlase "Nezāles neiznīkst". 2013. gadā mūžībā aizgāja arī grupas kādreizējais vokālists [[Aivars Brīze]]. 2017. gadā Ainars Virga paziņoja par grupas darbības atjaunošanu un Līvi izdeva koncertalbumu "Bez štepseļiem". 2019.gada pavasarī grupa izdod studijas albumu "Pluss mīnuss"<ref>[http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/209916?ref=theme Izdots Jāņa Groduma piemiņas albums "Nezāles neiznīkst"]{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == Grupu ar šādu nosaukumu izveidoja [[Juris Pavītols]] [[1972|1971]]. gadā, bet 1974. gada rudenī tā pajuka, jo Juris cieta avārijā un ilgu laiku ārstējās slimnīcā.{{fact}} Arī dziesma "Vairogi" bija "pirmo" Līvu repertuārā līdz grupas un dziesmas aizliegumam 1981. gadā. === 1974—1982 === 1974. gadā rokgrupai tika veltīts raksts žurnālā ''[[Liesma (žurnāls)|Liesma]]''. Tajā teikts: <nowiki>''</nowiki>Pašreizējā sastāvā Liepājas kultūras nama vokāli instrumentālais ansamblis strādā divus gadus. Pirms tam tajā bija citas sejas, mainījies arī instrumentu sastāvs, bet «šefa» amatā palicis Juris. Tāpēc vēl tagad saka: «Jura Pavītola grupa.» Šīs vasaras beigās nosaukums kļuva oficiālāks. — «Līvi».<nowiki>''</nowiki><ref name=":0" /> Latvijas skatē grupa izcīnīja III vietu. Grupa tika atjaunota jaunatvērtajā [[Metalurgu kultūras pils|Metalurgu kultūras pilī]], 1976. gadā Jurim un Ingrīdai Pavītoliem pieaicinot [[Ēriks Ķiģelis|Ēriku Ķiģeli]], [[Andris Krūziņš|Andri Krūziņu]] no bijušās [[Imants Kalniņš|Imanta Kalniņa]] grupas "[[2XBBM]]", kā arī pils direktores [[Ausma Groduma|Ausmas Grodumas]] dēlu [[Jānis Grodums|Jāni Grodumu]]. 1976. gadā grupā spēlēja [[Juris Pavītols]], [[Ēriks Ķiģelis]], [[Ingrīda Pavītola]], [[Jānis Grodums]] un [[Andris Krūziņš]]. 1977. gadā grupai pievienojās [[Regīna Sieka]]. 1978. pievienojās [[Modris Šterns]], jo no grupas tika atlaists ar grupu konfliktējošais [[Ēriks Ķiģelis]], kurš dibināja grupu KORPUSS. 1979. gadā grupu pameta [[Andris Krūziņš]], bet 1980. tai pievienojās [[Laimis Rācenājs]]. 1980. gadā Ķiģelis Pavītolam piedāvāja veidot supergrupu LĪVI un atgriezās, līdzi ņemot tolaik maz pazīstamo [[Igo (mūziķis)|Igo]], kurš kļuva par Līvu vokālistu un [[Vilnis Krieviņš|Vilni Krieviņu]].1980. gadā grupai bija aizliegts uzstāties "[[Mikrofona aptauja|Mikrofona aptaujā]]", bet Līvi iedeva paredzēto dziesmu "Ziņģe par bailēm" grupai [[Credo (grupa)|Credo]]. 1981. gadā grupu pameta [[Laimis Rācenājs]]. 1982. gada rudenī grupas vadītāja amatā neatjaunoja pirms 1,5 gada ar LPSR Kultūras ministra [[Vladimirs Kaupužs|Vladimira Kaupuža]] pavēli atlaisto Juri Pavītolu. Daļēji arī kārtējā konflikta dēļ ar grupu (grupa atsacījās spēlēt Pavītola nacionāli/sociālpolitiskās dziesmas, kā "Kā caur tuksnesi", "Vairogi" (ar atsevišķu pavēli KM aizliedza dziesmu "Vairogi") grupas dibinātājs [[Juris Pavītols]] no grupas bija spiests aiziet. Izplatījās baumas par grupas izjukšanu. Juris Pavītols Matīšos dibināja grupu SAIME. Savukārt grupai pievienojās [[Tālis Pusbarnieks]], grupa vēl šai gadā uzstājās "Mikrofona aptaujā" ar dziesmu "Zīlīte". === 1983—1985 === 1984. gadā grupu pameta Tālis Pusbarnieks. 1985. gadā grupa izdeva albumu [[Iedomu Pilsēta]]. 1985. gadā tā ierakstīja arī dažādus videoklipus, bet 1985. gada rudenī autokatastrofā bojā gāja [[Ēriks Ķiģelis]], no grupas aizgāja [[Igo (mūziķis)|Igo]] un [[Modris Šterns]]. Atkal izplatījās baumas par grupas izjukšanu. {{fact}} === 1986—1989 === 1986. gadā grupa turpināja darbību, tās jaunais līderis bija soloģitārists [[Ainars Virga]] un tajā spēlēja [[Jānis Grodums]], [[Ainars Virga]], [[Aivars Brīze]], [[Guntars Mucenieks]], [[Vilnis Krieviņš]], [[Ingrīda Pavītola]]. 1986. gadā grupa izcīnīja 1. vietu pasākumā "Mikrofons" ar dziesmu "Dzimtā valoda". 1987. gadā grupu pameta [[Ingrīda Pavītola]] un [[Vilnis Krieviņš]]. Krieviņa vietā nāca [[Dainis Virga]]. 1988. gadā grupa izdeva jaunu albumu un nospēlēja leģendāro koncertu Z-studijā, tai pašā gadā grupa saņēma klausītāju simpātiju balvu Liepājas dzintarā 88, kā arī ar dziesmu "Ozolam" startēja raidījumā "Mikrofona aptauja 88". 1989. gadā grupai pievienojās [[Tomass Kleins]], bet uz laiku to pameta [[Ainars Virga]], kurš kopā ar [[Igo (mūziķis)|Igo]] un citiem pazīstamiem latviešu mūziķiem devās uz Ameriku ar projektu "Riga". === 1989—2003 === 1991. gadā grupa spēlēja savu "15 gadi Metalurgu Kultūras pilī" jubilejas koncertu, koncertā spēlēja gandrīz visi Līvu bijušie un esošie dalībnieki. 1991. gadā [[Guntars Mucenieks]] uz laiku pameta grupu. 1994. gadā grupa izdeva divus koncertierakstus un devās tūrē ''Līvi dzīvi'' pa visu Latviju. 1997. gadā no grupas aizgāja [[Aivars Brīze]]. 1998. gadā grupa ierakstīja jaunu albumu. 2000. gadā grupa ierakstīja albumu [[2001. gads|2001]]. 2003. gada pavasarī grupa devās tūrē pa visu Latviju, tūres nosaukums bija ''Līvi Zelts 1''. 2003. gada vasarā traģiskā autoavārijā bojā aizgāja [[Dainis Virga]] un grupu pameta[[Tomass Kleins]]. === 2003—2010 === 2004. gadā grupa ierakstīja albumu "[[Pāri visam]]", kā arī DVD kopā ar Liepājas simfonisko orķestri. 2004. gadā atgriezās Krieviņš, Kleina vietā nāca [[Edijs Šņipke|Edijs Šnipke]], atgriezās [[Guntars Mucenieks]]. 2006. gadā grupa svinēja 30.(?) gadu jubileju un uzstājās savā koncertā ''Līvi Fest,'' kā arī ierakstīja otro DVD ar Liepājas Simfonisko orķestri Latvijas Nacionālajā operā. 2006. gadā grupu pameta Šnipke, bet vietā nāca Mārtiņs Bērtulis. 2007. gadā grupu pameta [[Ainars Virga]], tai pašā gadā viņš atgriezās. 2009. gadā Līvi svinēja jubileju, uzstājās jubilejas koncertā un festivālā [[Saldus Saule]]. 2010. gadā mira tās dalībnieks no grupas pirmsākumiem [[Jānis Grodums]] un [[Ainars Virga]] paziņoja par grupas darbības pārtraukšanu. 2013.gada oktobrī šo dzīvi pameta Aivars Brīze. Pēc grupas izjukšanas tās bijušie dalībnieki un citi populāri mūziķi izpildīja grupas Līvi dziesmas koncertā "Nezāles neiznīkst" divos koncertos 2013. un 2014. gadā. 2014. gadā Līvi kļuva par vienīgo rokgrupu visā Baltijā, kurai ticis uzcelts piemineklis. Pieminekļa nosaukums "Spoku koks" ir radies no viņu dziesmas ar tādu pašu nosaukumu. === 2021—pašlaik === Grupa koncertē Līvu dziesmas, priekšgalā esot solistam Jānim Buķelim, spēcīgas balss īpašniekam. No pazīstamā Līvu sastāva koncertos piedalās Ainārs Virga, Guntars Mucenieks, arī Tomass Kleins un citi mūziķi. == Grupas sastāvi == === Sākotnējais sastāvs === * [[Juris Pavītols]] ([[ģitāra]], [[vokāls|balss]]) <small>(1971—1983)</small> * Raimonds Gabaliņš (sitamie instrumenti) <small>(1971—1973)</small> * Tālis Marhilēvičs (taustiņinstrumenti) <small>(1971—1972, 1974)</small> * [[Ingrīda Pavītola]] (balss) <small>(1972—1987)</small> *Valdis Skujiņš (basģitāra) <small>(1972—1974)</small> *Egils Zakovics (sitamie instrumenti) <small>(1973—1974)</small> *Viktors Zakovics (ģitāra) <small>(1973—1974)</small> *Ritvars Knesis (taustiņinstrumenti) <small>(1973)</small> *Aivars Hermanis (ģitāra) <small>(1973)</small> === Visi grupas dalībnieki === * [[Jānis Grodums]] <small>(1976—2010)</small> * [[Andris Krūziņš]] <small>(1976—1979)</small> * [[Ēriks Ķiģelis]] <small>(1976—1978, 1980—1985)</small> * [[Ingrīda Pavītola]] <small>(1972—1987)</small> * [[Juris Pavītols]] <small>(1971—1983)</small> * [[Guntars Mucenieks]] <small>(1986—1991; 2004—2010)</small> * [[Regīna Sieka]] <small>(1977—1980)</small> * [[Modris Šterns]] <small>(1978—1980, 1982—1985)</small> * [[Laimis Rācenājs]] <small>(1979—1981)</small> * [[Igo (mūziķis)|Igo]] <small>(1980—1985)</small> * [[Tālis Pusbarnieks]] <small>(1982—1984)</small> * [[Aivars Brīze]] <small>(1985—1997)</small> * [[Elmārs Cielavs]] <small>(1985)</small> * [[Valdis Štarks]] <small>(1985—1987)</small> * [[Dainis Virga]] <small>(1987—2003)</small> * [[Tomass Kleins]] <small>(1989—2003, 2008—2009)</small> * [[Māris Zīlmanis]] <small>(2004—2007)</small> * [[Edijs Šnipke]] <small>(2004—2007)</small> * [[Mārtiņš Bērtulis]] <small>(2007—2008)</small> * [[Vilnis Krieviņš]] <small>(1980—1987, 2004—2010)</small> * [[Ainars Virga]] <small>(1986—pašlaik)</small> == Diskogrāfija == ;Studijas albumi * ''[[Aprīļa pilieni]]'' (EP) (1985) * ''[[Iedomu pilsēta]]'' (1986) * ''[[Kurzemei — saules ceļš]]'' (1988) * ''[[K.M.K.V.P.]]'' (1996) * ''[[Viva (albums)|Viva]]'' (1998) * ''[[2001 (albums)|2001]]'' (2000) * ''[[Pāri visam]]'' (2004) * ''[[Pluss mīnuss]]'' (2019) ;Koncertieraksti * ''[[Līvi dzīvi]]'' (1994) * ''[[Spoku koks]]'' (1994) ;Izlases * ''[[Karogi (albums)|Karogi]]'' (1994) * ''[[20 gadu jubilejas izdevums]]'' (box set) (1996) * ''[[Bailes par ziņģēm]]'' (1997) * ''[[Līvi Zelts I]]'' (2002) * ''[[Dziesmu izlase 1995-2005]]'' (2005) * ''[[Iedomu pilsēta/Aprīļa pilieni]]'' (2006) * ''[[Kurzemei - saules ceļš + Līvi dzīvi|Kurzemei — saules ceļš + Līvi dzīvi]]'' (2006) * ''[[Nezāles neiznīkst]]'' (2010) === Videogrāfija === * ''Līvi & Liepājas simfoniskais orķestris: Koncerts bildēs 2004 DVD'' (2005) * ''Līvi & simfoniskais orķestris:jubilejas koncerts 2006 DVD'' (2011) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20051220134640/http://www.livi.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20070927074150/http://muzika.draugiem.lv/music/musician.php?mid=10990 Draugiem.lv profils] {{lv ikona}} {{DEFAULTSORT:Livi}} [[Kategorija:Līvi (grupa)| ]] [[Kategorija:1970. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas rokgrupas]] [[Kategorija:Latvijas smagā roka grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] pj8qxoql4wwwfzdumtqtsvu4r8h7rgq 3660677 3660676 2022-07-25T14:32:15Z Kaamis007 67303 /* 2021—pašlaik */ wikitext text/x-wiki {{papildu atsauces+}} {{Citas nozīmes|latviešu rokgrupu|Līvi (nozīmju atdalīšana)|Līvi}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = Līvi | Attēls = Grupa Līvi logo.jpg | Att_izm = 250 | Apraksts = | Vieta = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | Žanrs = [[Smagais roks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] | Gadi = 1972—1974;1976—2010,2017 — šobrīd | Izdevējkompānija = | Mlapa = [http://www.livi.lv livi.lv] | Dalībnieki = {{ubl|[[Ainars Virga]]|[[Guntars Mucenieks]]|[[Jānis Buķelis]]|[[Henrijs Mucenieks]]|[[Edgars Silacērps]]|[[Ilvars Manfelds]]|[[Aleksejs Balinskis(Alex)]]}} | Bij_dalībnieki = {{ubl|[[Aivars Brīze]]|[[Andris Krūziņš]]|[[Dainis Virga]]|[[Edijs Šnipke]]|[[Elmārs Cielavs]]|[[Ēriks Ķiģelis]]|[[Igo (mūziķis)|Igo]]|[[Ingrīda Pavītola]]|[[Jānis Grodums]]|[[Juris Pavītols]]|[[Laimis Rācenājs]]|[[Māris Zīlmanis]]|[[Mārtiņš Bērtulis]]|[[Modris Šterns]]|[[Regīna Sieka]]|[[Tālis Pusbarnieks]]|[[Tomass Kleins]]|[[Valdis Štarks]]|[[Vilnis Krieviņš]]}} }} '''Līvi''' ir latviešu [[roks|roka]] grupa [[Liepāja|Liepājā]], kas ar šādu nosaukumu pastāv kopš 1974. gada,<ref name=":0">Žurnāls <nowiki>''Liesma''</nowiki>, 1974. gads, 11. numurs, 16. lpp. Pieejams periodika.lv datu bāzē no LNB</ref> bet mēģinājumus sāka jau 1972. gadā.<ref name=":0" /> Līvi ir vienīgā rokgrupa [[Latvija|Latvijā]], kurai ir uzcelts piemineklis.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/liepaja-izaudzis-spoku-koks.a96504 Liepājā izaudzis Spoku koks]</ref> Līdz ar [[Jānis Grodums|Jāņa Groduma]] nāvi 2010. gada 15. jūnijā,<ref>[http://www.diena.lv/lat/izklaide/muzika/muziba-aizgajis-janis-grodums Jānis Grodums (10.VI.1958. — 15.VI 2010.)]</ref> [[Ainars Virga]] paziņoja par grupas "Līvi" darbības izbeigšanu, pēc kāda laika tika izdota dziesmu izlase "Nezāles neiznīkst". 2013. gadā mūžībā aizgāja arī grupas kādreizējais vokālists [[Aivars Brīze]]. 2017. gadā Ainars Virga paziņoja par grupas darbības atjaunošanu un Līvi izdeva koncertalbumu "Bez štepseļiem". 2019.gada pavasarī grupa izdod studijas albumu "Pluss mīnuss"<ref>[http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/209916?ref=theme Izdots Jāņa Groduma piemiņas albums "Nezāles neiznīkst"]{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == Grupu ar šādu nosaukumu izveidoja [[Juris Pavītols]] [[1972|1971]]. gadā, bet 1974. gada rudenī tā pajuka, jo Juris cieta avārijā un ilgu laiku ārstējās slimnīcā.{{fact}} Arī dziesma "Vairogi" bija "pirmo" Līvu repertuārā līdz grupas un dziesmas aizliegumam 1981. gadā. === 1974—1982 === 1974. gadā rokgrupai tika veltīts raksts žurnālā ''[[Liesma (žurnāls)|Liesma]]''. Tajā teikts: <nowiki>''</nowiki>Pašreizējā sastāvā Liepājas kultūras nama vokāli instrumentālais ansamblis strādā divus gadus. Pirms tam tajā bija citas sejas, mainījies arī instrumentu sastāvs, bet «šefa» amatā palicis Juris. Tāpēc vēl tagad saka: «Jura Pavītola grupa.» Šīs vasaras beigās nosaukums kļuva oficiālāks. — «Līvi».<nowiki>''</nowiki><ref name=":0" /> Latvijas skatē grupa izcīnīja III vietu. Grupa tika atjaunota jaunatvērtajā [[Metalurgu kultūras pils|Metalurgu kultūras pilī]], 1976. gadā Jurim un Ingrīdai Pavītoliem pieaicinot [[Ēriks Ķiģelis|Ēriku Ķiģeli]], [[Andris Krūziņš|Andri Krūziņu]] no bijušās [[Imants Kalniņš|Imanta Kalniņa]] grupas "[[2XBBM]]", kā arī pils direktores [[Ausma Groduma|Ausmas Grodumas]] dēlu [[Jānis Grodums|Jāni Grodumu]]. 1976. gadā grupā spēlēja [[Juris Pavītols]], [[Ēriks Ķiģelis]], [[Ingrīda Pavītola]], [[Jānis Grodums]] un [[Andris Krūziņš]]. 1977. gadā grupai pievienojās [[Regīna Sieka]]. 1978. pievienojās [[Modris Šterns]], jo no grupas tika atlaists ar grupu konfliktējošais [[Ēriks Ķiģelis]], kurš dibināja grupu KORPUSS. 1979. gadā grupu pameta [[Andris Krūziņš]], bet 1980. tai pievienojās [[Laimis Rācenājs]]. 1980. gadā Ķiģelis Pavītolam piedāvāja veidot supergrupu LĪVI un atgriezās, līdzi ņemot tolaik maz pazīstamo [[Igo (mūziķis)|Igo]], kurš kļuva par Līvu vokālistu un [[Vilnis Krieviņš|Vilni Krieviņu]].1980. gadā grupai bija aizliegts uzstāties "[[Mikrofona aptauja|Mikrofona aptaujā]]", bet Līvi iedeva paredzēto dziesmu "Ziņģe par bailēm" grupai [[Credo (grupa)|Credo]]. 1981. gadā grupu pameta [[Laimis Rācenājs]]. 1982. gada rudenī grupas vadītāja amatā neatjaunoja pirms 1,5 gada ar LPSR Kultūras ministra [[Vladimirs Kaupužs|Vladimira Kaupuža]] pavēli atlaisto Juri Pavītolu. Daļēji arī kārtējā konflikta dēļ ar grupu (grupa atsacījās spēlēt Pavītola nacionāli/sociālpolitiskās dziesmas, kā "Kā caur tuksnesi", "Vairogi" (ar atsevišķu pavēli KM aizliedza dziesmu "Vairogi") grupas dibinātājs [[Juris Pavītols]] no grupas bija spiests aiziet. Izplatījās baumas par grupas izjukšanu. Juris Pavītols Matīšos dibināja grupu SAIME. Savukārt grupai pievienojās [[Tālis Pusbarnieks]], grupa vēl šai gadā uzstājās "Mikrofona aptaujā" ar dziesmu "Zīlīte". === 1983—1985 === 1984. gadā grupu pameta Tālis Pusbarnieks. 1985. gadā grupa izdeva albumu [[Iedomu Pilsēta]]. 1985. gadā tā ierakstīja arī dažādus videoklipus, bet 1985. gada rudenī autokatastrofā bojā gāja [[Ēriks Ķiģelis]], no grupas aizgāja [[Igo (mūziķis)|Igo]] un [[Modris Šterns]]. Atkal izplatījās baumas par grupas izjukšanu. {{fact}} === 1986—1989 === 1986. gadā grupa turpināja darbību, tās jaunais līderis bija soloģitārists [[Ainars Virga]] un tajā spēlēja [[Jānis Grodums]], [[Ainars Virga]], [[Aivars Brīze]], [[Guntars Mucenieks]], [[Vilnis Krieviņš]], [[Ingrīda Pavītola]]. 1986. gadā grupa izcīnīja 1. vietu pasākumā "Mikrofons" ar dziesmu "Dzimtā valoda". 1987. gadā grupu pameta [[Ingrīda Pavītola]] un [[Vilnis Krieviņš]]. Krieviņa vietā nāca [[Dainis Virga]]. 1988. gadā grupa izdeva jaunu albumu un nospēlēja leģendāro koncertu Z-studijā, tai pašā gadā grupa saņēma klausītāju simpātiju balvu Liepājas dzintarā 88, kā arī ar dziesmu "Ozolam" startēja raidījumā "Mikrofona aptauja 88". 1989. gadā grupai pievienojās [[Tomass Kleins]], bet uz laiku to pameta [[Ainars Virga]], kurš kopā ar [[Igo (mūziķis)|Igo]] un citiem pazīstamiem latviešu mūziķiem devās uz Ameriku ar projektu "Riga". === 1989—2003 === 1991. gadā grupa spēlēja savu "15 gadi Metalurgu Kultūras pilī" jubilejas koncertu, koncertā spēlēja gandrīz visi Līvu bijušie un esošie dalībnieki. 1991. gadā [[Guntars Mucenieks]] uz laiku pameta grupu. 1994. gadā grupa izdeva divus koncertierakstus un devās tūrē ''Līvi dzīvi'' pa visu Latviju. 1997. gadā no grupas aizgāja [[Aivars Brīze]]. 1998. gadā grupa ierakstīja jaunu albumu. 2000. gadā grupa ierakstīja albumu [[2001. gads|2001]]. 2003. gada pavasarī grupa devās tūrē pa visu Latviju, tūres nosaukums bija ''Līvi Zelts 1''. 2003. gada vasarā traģiskā autoavārijā bojā aizgāja [[Dainis Virga]] un grupu pameta[[Tomass Kleins]]. === 2003—2010 === 2004. gadā grupa ierakstīja albumu "[[Pāri visam]]", kā arī DVD kopā ar Liepājas simfonisko orķestri. 2004. gadā atgriezās Krieviņš, Kleina vietā nāca [[Edijs Šņipke|Edijs Šnipke]], atgriezās [[Guntars Mucenieks]]. 2006. gadā grupa svinēja 30.(?) gadu jubileju un uzstājās savā koncertā ''Līvi Fest,'' kā arī ierakstīja otro DVD ar Liepājas Simfonisko orķestri Latvijas Nacionālajā operā. 2006. gadā grupu pameta Šnipke, bet vietā nāca Mārtiņs Bērtulis. 2007. gadā grupu pameta [[Ainars Virga]], tai pašā gadā viņš atgriezās. 2009. gadā Līvi svinēja jubileju, uzstājās jubilejas koncertā un festivālā [[Saldus Saule]]. 2010. gadā mira tās dalībnieks no grupas pirmsākumiem [[Jānis Grodums]] un [[Ainars Virga]] paziņoja par grupas darbības pārtraukšanu. 2013.gada oktobrī šo dzīvi pameta Aivars Brīze. Pēc grupas izjukšanas tās bijušie dalībnieki un citi populāri mūziķi izpildīja grupas Līvi dziesmas koncertā "Nezāles neiznīkst" divos koncertos 2013. un 2014. gadā. 2014. gadā Līvi kļuva par vienīgo rokgrupu visā Baltijā, kurai ticis uzcelts piemineklis. Pieminekļa nosaukums "Spoku koks" ir radies no viņu dziesmas ar tādu pašu nosaukumu. === 2021—pašlaik === Grupa izpilda Līvu dziesmas, priekšgalā esot solistam Jānim Buķelim, spēcīgas balss īpašniekam. No pazīstamā Līvu sastāva koncertos piedalās Ainārs Virga, Guntars Mucenieks, arī Tomass Kleins un citi mūziķi. == Grupas sastāvi == === Sākotnējais sastāvs === * [[Juris Pavītols]] ([[ģitāra]], [[vokāls|balss]]) <small>(1971—1983)</small> * Raimonds Gabaliņš (sitamie instrumenti) <small>(1971—1973)</small> * Tālis Marhilēvičs (taustiņinstrumenti) <small>(1971—1972, 1974)</small> * [[Ingrīda Pavītola]] (balss) <small>(1972—1987)</small> *Valdis Skujiņš (basģitāra) <small>(1972—1974)</small> *Egils Zakovics (sitamie instrumenti) <small>(1973—1974)</small> *Viktors Zakovics (ģitāra) <small>(1973—1974)</small> *Ritvars Knesis (taustiņinstrumenti) <small>(1973)</small> *Aivars Hermanis (ģitāra) <small>(1973)</small> === Visi grupas dalībnieki === * [[Jānis Grodums]] <small>(1976—2010)</small> * [[Andris Krūziņš]] <small>(1976—1979)</small> * [[Ēriks Ķiģelis]] <small>(1976—1978, 1980—1985)</small> * [[Ingrīda Pavītola]] <small>(1972—1987)</small> * [[Juris Pavītols]] <small>(1971—1983)</small> * [[Guntars Mucenieks]] <small>(1986—1991; 2004—2010)</small> * [[Regīna Sieka]] <small>(1977—1980)</small> * [[Modris Šterns]] <small>(1978—1980, 1982—1985)</small> * [[Laimis Rācenājs]] <small>(1979—1981)</small> * [[Igo (mūziķis)|Igo]] <small>(1980—1985)</small> * [[Tālis Pusbarnieks]] <small>(1982—1984)</small> * [[Aivars Brīze]] <small>(1985—1997)</small> * [[Elmārs Cielavs]] <small>(1985)</small> * [[Valdis Štarks]] <small>(1985—1987)</small> * [[Dainis Virga]] <small>(1987—2003)</small> * [[Tomass Kleins]] <small>(1989—2003, 2008—2009)</small> * [[Māris Zīlmanis]] <small>(2004—2007)</small> * [[Edijs Šnipke]] <small>(2004—2007)</small> * [[Mārtiņš Bērtulis]] <small>(2007—2008)</small> * [[Vilnis Krieviņš]] <small>(1980—1987, 2004—2010)</small> * [[Ainars Virga]] <small>(1986—pašlaik)</small> == Diskogrāfija == ;Studijas albumi * ''[[Aprīļa pilieni]]'' (EP) (1985) * ''[[Iedomu pilsēta]]'' (1986) * ''[[Kurzemei — saules ceļš]]'' (1988) * ''[[K.M.K.V.P.]]'' (1996) * ''[[Viva (albums)|Viva]]'' (1998) * ''[[2001 (albums)|2001]]'' (2000) * ''[[Pāri visam]]'' (2004) * ''[[Pluss mīnuss]]'' (2019) ;Koncertieraksti * ''[[Līvi dzīvi]]'' (1994) * ''[[Spoku koks]]'' (1994) ;Izlases * ''[[Karogi (albums)|Karogi]]'' (1994) * ''[[20 gadu jubilejas izdevums]]'' (box set) (1996) * ''[[Bailes par ziņģēm]]'' (1997) * ''[[Līvi Zelts I]]'' (2002) * ''[[Dziesmu izlase 1995-2005]]'' (2005) * ''[[Iedomu pilsēta/Aprīļa pilieni]]'' (2006) * ''[[Kurzemei - saules ceļš + Līvi dzīvi|Kurzemei — saules ceļš + Līvi dzīvi]]'' (2006) * ''[[Nezāles neiznīkst]]'' (2010) === Videogrāfija === * ''Līvi & Liepājas simfoniskais orķestris: Koncerts bildēs 2004 DVD'' (2005) * ''Līvi & simfoniskais orķestris:jubilejas koncerts 2006 DVD'' (2011) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20051220134640/http://www.livi.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20070927074150/http://muzika.draugiem.lv/music/musician.php?mid=10990 Draugiem.lv profils] {{lv ikona}} {{DEFAULTSORT:Livi}} [[Kategorija:Līvi (grupa)| ]] [[Kategorija:1970. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas rokgrupas]] [[Kategorija:Latvijas smagā roka grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] 3450f4hg5q0djnrlrlz5uewzhkoy30d 0 11095 3660899 3627017 2022-07-25T21:55:22Z Lasks 38532 /* Konkursi */ wikitext text/x-wiki {{TV raidījuma infokaste | show_name = Eirovīzijas dziesmu konkurss | image = [[Attēls:Eurovision Song Contest logo.svg|280px]] | caption = Eirovīzijas dziesmu konkursa logo kopš 2015. gada | show_name_2 = | genre = Dziesmu konkurss | format = | creator = Marsels Bezensons | developer = | writer = | director = | creative_director = | presenter = | starring = | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = Te Deum: ''Prelude (Marche en rondeau)'' | endtheme = | composer = | country = | language = Angļu, franču | num_seasons = | num_episodes = 65 konkursi | list_episodes = | executive_producer = [[Martins Esterdāls]] | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = * 2 stundas (pusfināls) * 3 stundas, 30 minūtes (fināls) * 4 stundas (2015. gada fināls) | company = ''[[European Broadcasting Union]]'' | distributor = | channel = | picture_format = * [[576i]] (SDTV) (1956—pašlaik) * [[1080i]] (HDTV) (2007—pašlaik) | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|1956|5|24|N|bez}} | last_aired = {{dat|2022|5|14|N|bez}} | preceded_by = | followed_by = | related = * ''[[Eurovision Young Musicians]]'' (1982—pašlaik) * ''[[Eurovision Young Dancers]]'' (1985—pašlaik) * ''[[Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]]'' (2003—pašlaik) * ''[[Eurovision Dance Contest]]'' (2007—2008) * ''[[Eirovīzijas gada koris]]'' (2017-pašlaik) | website = http://www.eurovision.tv/ | website_title = Oficiālā mājaslapa | production_website = http://www.ebu.ch/en/about/index.php }} '''Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest}}, {{val-fr|Concours Eurovision de la Chanson}}),<ref>{{Tīmekļa atsauce|publisher=EBU.ch|url=http://www.ebu.ch/departments/television/pdf/Winners-Palmares_56-02.pdf|title=Winners of the Eurovision Song Contest|format=PDF|accessdate=2007-12-26|archive-date=2008-05-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20080528174029/http://www.ebu.ch/departments/television/pdf/Winners-Palmares_56-02.pdf}}</ref> tiek saukta arī par '''Eirovīziju''', ir ikgadējs [[konkurss]], kurā piedalās dalībnieki no [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]s (EBU) valstīm. Katras valsts pārstāvis [[televīzijas tiešraide|televīzijas tiešraidē]] izpilda vienu [[dziesma|dziesmu]] un pēc visu dziesmu izskanēšanas pārējās valstis balso par viņiem vistīkamāko dziesmu (nedrīkst balsot par savas valsts dziesmu). Tādā veidā tiek noskaidrots konkursa uzvarētājs. Savukārt katra valsts savu dalībnieku un viņa izpildīto dziesmu izvēlas nacionālajā atlasē, ko parasti translē kādā no attiecīgās valsts [[televīzijas kanāls|televīzijas kanāliem]]. Pirmais Eirovīzijas dziesmu konkurss notika [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]]. gadā [[Šveice]]s pilsētā [[Lugāno]]. Kopš tā laika konkurss ir attīstījies, tam ir pievienojušās daudz jaunas dalībvalstis. Eirovīzijas dziesmu konkurss ir atklājis daudz jaunas zvaigznes, kā [[ABBA]], kas pārstāvēja [[Zviedrija|Zviedriju]], [[Selīna Diona|Selīnu Dionu]], [[Kanāda|kanādieti]], kas pārstāvēja [[Šveice|Šveici]], [[Dana International|Danu International]] no [[Izraēla]]s, un konkursā tikušas izpildītas vairākas dziesmas, kas vēlāk kļuvuši par pasaulē atpazīstamiem hitiem, kā ''Save your kisses for me'', ''[[Waterloo (dziesma)|Waterloo]]'', ''Diva'', ''Congratulations'' un pēdējo laiku populārākās Eirovīzijas dziesmas [[Ruslana]]s ''[[Wild Dances]]'', [[brāļi Olseni|brāļu Olsenu]] ''Fly On The Wings Of Love''. Eirovīzija ir viens no visskatītākajiem mūzikas pasākumiem pasaulē. To translē visās [[Eiropa]]s valstīs, kā arī daudzās citās valstīs, tai skaitā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Ķīna|Ķīnā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|publisher= ''[[BBC Online]]''|year=2002|url=http://www.bbc.co.uk/pressoffice/pressreleases/stories/2002/05_may/16/eurovision_trivia.pdf |title= Eurovision Trivia|accessdate=18 July 2006|format= PDF}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|publisher=''[[European Broadcasting Union]]''|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=288|title=Eurovision Song Contest 1972|accessdate=21 July 2009}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|publisher=''[[European Broadcasting Union]]''|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=8|title=Eurovision Song Contest 2004 Final|accessdate=22 July 2009}}</ref> Kopš 2000. gada konkurss tiek pārraidīts internetā Eirovīzijas mājaslapā.<ref>{{tīmekļa atsauce|author=Philip Laven|date=July 2002 |url= http://www.ebu.ch/en/technical/trev/trev_291-editorial.html |publisher = ''[[European Broadcasting Union]]''|title= Webcasting and the Eurovision Song Contest|accessdate=21 August 2006}}</ref> [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvija]] Eirovīzijā piedalās kopš [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000. gada]], kad "[[Prāta Vētra]]" izcīnīja 3. vietu. [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002. gada Eirovīzijā]] uzvarēja Latvijas pārstāve [[Marija Naumova]] ar dziesmu ''[[I Wanna]]'', [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|nākamā gada konkurss]] notika [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Vēl [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005. gada konkursā]] duets "[[Valters un Kaža]]" izcīnīja 5. vietu finālā ar dziesmu ''[[The War Is Not Over]]'' un [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada konkursā]] [[Aminata Savadogo]] izcīnīja 6. vietu ar dziesmu ''[[Love Injected]]''. == Dalībvalstis == {{pamatraksts|Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā}} Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījušās vairāk nekā 50 valstis. {{div col|2}} * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Andora}} * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Austrālija}} * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Dienvidslāvija}} * {{ESC|Francija}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Itālija}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lielbritānija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Luksemburga}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Monako}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Maroka}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} * {{ESC|Sanmarīno}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Serbija un Melnkalne}} * {{ESC|Slovākija}} * {{ESC|Slovēnija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Spānija}} * {{ESC|Šveice}} * {{ESC|Turcija}} * {{ESC|Ukraina}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Vācija}} * {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} * {{ESC|Zviedrija}} {{div col end}} == Konkursi == {{skatīt arī|Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji}} {{Col-begin}} {{Col-3}} {| class="wikitable" style="font-size: 97%" ! width=75px| Gads ! width=150px| Norises vieta ! width=75px| Fināls ! width=150px| Uzvarētājvalsts |- | {{escy|1956}} | {{flaga|Switzerland}} [[Lugāno]] | 24. maijs | {{ESC|Šveice}} |- | {{escy|1957}} | {{flaga|Germany}} [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurte]] | 3. marts | {{ESC|Nīderlande}} |- | {{escy|1958}} | {{flaga|Netherlands}} [[Hilversuma]] | 12. marts | {{ESC|Francija}} |- | {{escy|1959}} | {{flaga|France}} [[Kannas]] | 11. marts | {{ESC|Nīderlande}} |- | {{escy|1960}} | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | 29. marts | {{ESC|Francija}} |- | {{escy|1961}} | {{flaga|France}} [[Kannas]] | 18. marts | {{ESC|Luksemburga}} |- | {{escy|1962}} | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] | 18. marts | {{ESC|Francija}} |- | {{escy|1963}} | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | 23. marts | {{ESC|Dānija}} |- | {{escy|1964}} | {{flaga|Denmark}} [[Kopenhāgena]] | 21. marts | {{ESC|Itālija}} |- | {{escy|1965}} | {{flaga|Italy}} [[Neapole]] | 20. marts | {{ESC|Luksemburga}} |- | {{escy|1966}} | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksembrurga]] | 5. marts | {{ESC|Austrija}} |- | {{escy|1967}} | {{flaga|Austria}} [[Vīne]] | 8. aprīlis | {{ESC|Lielbritānija}} |- | {{escy|1968}} | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | 6. aprīlis | {{ESC|Spānija}} |- | {{escy|1969}} | {{flaga|Spain}} [[Madride]] | 29. marts | {{ESC|Spānija}}<br/>{{ESC|Lielbritānija}}<br/>{{ESC|Francija}}<br/>{{ESC|Nīderlande}} |- | {{escy|1970}} | {{flaga|Netherlands}} [[Amsterdama]] | 21. marts | {{ESC|Īrija}} |- | {{escy|1971}} | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | 3. aprīlis | {{ESC|Monako}} |- | {{escy|1972}} | {{flaga|United Kingdom}} [[Edinburga]] | 25. marts | {{ESC|Luksemburga}} |- | {{escy|1973}} | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksembrurga]] | 7. aprīlis | {{ESC|Luksemburga}} |- | {{escy|1974}} | {{flaga|United Kingdom}} [[Braitona]] | 6. aprīlis | {{ESC|Zviedrija}} |} {{col-3}} {| class="wikitable" style="font-size: 97%" ! width=75px| Gads ! width=150px| Norises vieta ! width=75px| Fināls ! width=150px| Uzvarētājvalsts |- | {{escy|1975}} | {{flaga|Sweden}} [[Stokholma]] | 22. marts | {{ESC|Nīderlande}} |- | {{escy|1976}} | {{flaga|Netherlands}} [[Hāga]] | 3. aprīlis | {{ESC|Lielbritānija}} |- | {{escy|1977}} | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | 7. maijs | {{ESC|Francija}} |- | {{escy|1978}} | {{flaga|France}} [[Parīze]] | 22. aprīlis | {{ESC|Izraēla}} |- | {{escy|1979}} | {{flaga|Israel}} [[Jeruzaleme]] | 31. marts | {{ESC|Izraēla}} |- | {{escy|1980}} | {{flaga|Netherlands}} [[Hāga]] | 19. aprīlis | {{ESC|Īrija}} |- | {{escy|1981}} | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | 4. aprīlis | {{ESC|Lielbritānija}} |- | {{escy|1982}} | {{flaga|United Kingdom}} [[Harogate]] | 24. aprīlis | {{ESC|Vācija}} |- | {{escy|1983}} | {{flaga|Germany}} [[Minhene]] | 23. aprīlis | {{ESC|Luksemburga}} |- | {{escy|1984}} | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga]] | 5. maijs | {{ESC|Zviedrija}} |- | {{escy|1985}} | {{flaga|Sweden}} [[Gēteborga]] | 4. maijs | {{ESC|Norvēģija}} |- | {{escy|1986}} | {{flaga|Norway}} [[Bergena]] | 3. maijs | {{ESC|Beļģija}} |- | {{escy|1987}} | {{flaga|Belgium}} [[Brisele]] | 9. maijs | {{ESC|Īrija}} |- | {{escy|1988}} | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | 30. aprīlis | {{ESC|Šveice}} |- | {{escy|1989}} | {{flaga|Switzerland}} [[Lozanna]] | 6. maijs | {{ESC|Dienvidslāvija}} |- | {{escy|1990}} | {{flaga|Yugoslavia}} [[Zagreba]] | 5. maijs | {{ESC|Itālija}} |- | {{escy|1991}} | {{flaga|Italy}} [[Roma]] | 4. maijs | {{ESC|Zviedrija}} |- | {{escy|1992}} | {{flaga|Sweden}} [[Malme]] | 9. maijs | {{ESC|Īrija}} |- | {{escy|1993}} | {{flaga|Ireland}} [[Milstrēte]] | 15. maijs | {{ESC|Īrija}} |- | {{escy|1994}} | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | 30. aprīlis | {{ESC|Īrija}} |- | {{escy|1995}} | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | 13. maijs | {{ESC|Norvēģija}} |} {{col-3}} {| class="wikitable" style="font-size: 97%" ! width=75px| Gads ! width=150px| Norises vieta ! width=75px| Fināls ! width=150px| Uzvarētājvalsts |- | {{escy|1996}} | {{flaga|Norway}} [[Oslo]] | 18. maijs | {{ESC|Īrija}} |- | {{escy|1997}} | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | 3. maijs | {{ESC|Lielbritānija}} |- | {{escy|1998}} | {{flaga|United Kingdom}} [[Birmingema]] | 9. maijs | {{ESC|Izraēla}} |- | {{escy|1999}} | {{flaga|Israel}} [[Jeruzaleme]] | 29. maijs | {{ESC|Zviedrija}} |- | {{escy|2000}} | {{flaga|Sweden}} [[Stokholma]] | 13. maijs | {{ESC|Dānija}} |- | {{escy|2001}} | {{flaga|Denmark}} [[Kopenhāgena]] | 12. maijs | {{ESC|Igaunija}} |- | {{escy|2002}} | {{flaga|Estonia}} [[Tallina]] | 25. maijs | {{ESC|Latvija}} |- | {{escy|2003}} | {{flaga|Latvia}} [[Rīga]] | 24. maijs | {{ESC|Turcija}} |- | {{escy|2004}} | {{flaga|Turcija}} [[Stambula]] | 15. maijs | {{ESC|Ukraina}} |- | {{escy|2005}} | {{flaga|Ukraine}} [[Kijiva]] | 21. maijs | {{ESC|Grieķija}} |- | {{escy|2006}} | {{flaga|Greece}} [[Atēnas]] | 20. maijs | {{ESC|Somija}} |- | {{escy|2007}} | {{flaga|Finland}} [[Helsinki]] | 12. maijs | {{ESC|Serbija}} |- | {{escy|2008}} | {{flaga|Serbia}} [[Belgrada]] | 24. maijs | {{ESC|Krievija}} |- | {{escy|2009}} | {{flaga|Russia}} [[Maskava]] | 16. maijs | {{ESC|Norvēģija}} |- | {{escy|2010}} | {{flaga|Norway}} [[Oslo]] | 29. maijs | {{ESC|Vācija}} |- | {{escy|2011}} | {{flaga|Germany}} [[Diseldorfa]] | 14. maijs | {{ESC|Azerbaidžāna}} |- | {{escy|2012}} | {{flaga|Azerbaijan}} [[Baku]] | 26. maijs | {{ESC|Zviedrija}} |- | {{escy|2013}} | {{flaga|Sweden}} [[Malme]] | 18. maijs | {{ESC|Dānija}} |- | {{escy|2014}} | {{flaga|Dānija}} [[Kopenhāgena]] | 10. maijs | {{ESC|Austrija}} |- | {{escy|2015}} | {{flaga|Austrija}} [[Vīne]] | 23. maijs | {{ESC|Zviedrija}} |} {{col-4}} {| class="wikitable" style="font-size: 97%" ! width=75px| Gads ! width=150px| Norises vieta ! width=75px| Fināls ! width=150px| Uzvarētājvalsts |- | {{escy|2016}} | {{flaga|Zviedrija}} [[Stokholma]] | 14. maijs | {{ESC|Ukraina}} |- | {{escy|2017}} | {{flaga|Ukraina}} [[Kijiva]] | 13. maijs | {{ESC|Portugāle}} |- | {{escy|2018}} | {{flaga|Portugāle}} [[Lisabona]] | 12. maijs | {{ESC|Izraēla}} |- | {{escy|2019}} | {{flaga|Izraēla}} [[Telaviva]] | 18. maijs | {{ESC|Nīderlande}} |- | {{escy|2020}} | rowspan="2" |{{flaga|Nīderlande}} ''[[Roterdama]]'' | 16. maijs | ''Neviens''<ref>https://eurovision.tv/story/eurovision-2020-in-rotterdam-is-cancelled</ref> |- | {{escy|2021}} | 22. maijs | {{ESC|Itālija}} |- | {{escy|2022}} | {{flaga|Itālija}} [[Turīna]] | 14. maijs | {{ESC|Ukraina}} |- | {{escy|2023}} | {{flag|Lielbritānija}} ''TBA'' | | |} {{col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.esc-history.com/countries-selections.asp Eirovīzijas dziesmu konkursa vēsture] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Eirovizija.lv] * [http://www.eurovision.tv Eurovision.tv] {{en ikona}} * [http://www.esctoday.com Eurovision Song Contest Today] {{en ikona}} * [http://www.eurovision.tv/upload/press-downloads/2011/MEDIAHANDBOOK2011-1.pdf Eurovision Song Contest Media Hanbook] {{en ikona}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovizija}} {{Eirovīzijas uzvarētāji}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkurss]] 40uoae7jl1uo3cw61nhmx4e1huba6cq 14 12707 3660716 2140056 2022-07-25T15:34:38Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: {{Commonscat → {{Commons using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Commons|Actors from the United States}} [[Kategorija:Kinoaktieri pēc tautības]] [[Kategorija:ASV aktieri|Kinoaktieri]] 19pa2i34p3gbcnts793pxgg0cnwkao8 0 14877 3660995 3648519 2022-07-26T07:45:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.8 wikitext text/x-wiki {{Etniskas grupas infokaste |image = [[Attēls:Map-TurkicLanguages.png|320px]] |caption = |population = apmēram 150-200 miljoni<ref>Brigitte Moser, Michael Wilhelm Weithmann, Landeskunde Türkei: Geschichte, Gesellschaft und Kultur, Buske Publishing, 2008, p.173</ref><ref>Deutsches Orient-Institut, Orient, Vol. 41, Alfred Röper Publushing, 2000, p.611</ref> |region1 = {{flag2|Turkey}} |pop1 = 55 000 000<ref name="cia">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/tu.html |title=Turkey |publisher=The World Factbook |accessdate=9 February 2013 |archive-date={{dat|2017|07|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170702111626/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/tu.html }}</ref> |region2 = {{flag2|Uzbekistan}} |pop2 = 26 000 000<ref name="cia2">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/uz.html |title=Uzbekistan |publisher=The World Factbook |accessdate=13 May 2014 |archive-date={{dat|2016|07|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160709035649/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/uz.html }}</ref> |region3 = {{flag2|Iran}} |pop3 = 14 000 000-15 000 000<ref name="cia3">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ir.html |title=Iran |publisher=The World Factbook |accessdate=13 May 2014 |archive-date={{dat|2012|02|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120203093100/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ir.html }}</ref> |region4 = {{flag2|Russia}} |pop4 = 12 009 969 |region5 = {{flag2|Kazakhstan}} |pop5 = 12 000 000<ref name="cia4">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/kz.html |title=Kazakhstan |publisher=The World Factbook |accessdate=13 May 2014 |archive-date={{dat|2018|12|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181226010136/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/kz.html%20 }}</ref> |region6 = {{flag2|China}} |pop6 = 11 647 000<ref name="cia5">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ch.html |title=China |publisher=The World Factbook |accessdate=13 May 2014 |archive-date={{dat|2016|10|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161013030611/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ch.html }}</ref> |region7 = {{flag2|Azerbaijan}} |pop7 = 9 047 000<ref name="cia6">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/aj.html |title=Azerbaijan |publisher=The World Factbook |accessdate=13 May 2014 |archive-date={{dat|2016|07|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160709035525/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/aj.html }}</ref> |region8 = {{flag2|European Union}} |pop8 = 5 876 318 |region9 = {{flag2|Turkmenistan}} |pop9 = 4 500 000<ref name="cia7">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ux.html |title=Turkmenistan |publisher=The World Factbook |accessdate=13 May 2014 }}{{Novecojusi saite}}</ref> |region10 = {{flag2|Kyrgyzstan}} |pop10 = 4 500 000<ref name="cia8">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/kg.html |title=Kyrgyzstan |publisher=The World Factbook |accessdate=13 May 2014 |archive-date={{dat|2015|11|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151127011116/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/kg.html }}</ref> |region11 = {{flag2|Afghanistan}} |pop11 = 3 500 000<ref name="cia9">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/af.html |title=Afganistan |publisher=The World Factbook |accessdate=13 May 2014 |archive-date={{dat|2017|09|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170920072213/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/af.html }}</ref> |region12 = {{flag2|Iraq}} |pop12 = 1 500 000<ref name="cia10">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/iz.html |title=Iraq |publisher=The World Factbook |accessdate=13 May 2014 |archive-date={{dat|2018|12|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181224211125/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/iz.html }}</ref> |region13 = {{flag2|Tajikistan}} |pop13 = 1 200 000<ref name="cia11">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ti.html |title=Tajikistan |publisher=The World Factbook |accessdate=13 May 2014 |archive-date={{dat|2001|03|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20010331101740/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ti.html }}</ref> |region14 = {{flag2|United States}} |pop14 = 1 000 000+<ref>http://m.stlamerican.com/reader_interaction/letters_to_the_editor/article_a906f9d6-4a8f-11e0-9d87-001cc4c03286.html</ref> |region16 = {{flag2|Pakistan}} |pop16 = 500 000<ref name="cia12">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/pk.html |title=Pakistan |publisher=The World Factbook |accessdate=13 May 2014 |archive-date={{dat|2015|07|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150703220143/https://www.cia.gov/Library/publications/the-world-factbook/geos/pk.html }}</ref> |region17 = {{flag2|Ziemeļkipra}} |pop17 = 298 862<ref name=census2006>{{tīmekļa atsauce|url=http://nufussayimi.devplan.org/Census%202006.pdf |title=Census.XLS |format=PDF |accessdate=2014-02-14}}</ref> |region18 = {{flag2|Australia}} |pop18 = 293 500 |region19 = {{flag2|Georgia}} |pop19 = 284 761<ref name="cia13">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/gg.html |title=Georgia |publisher=The World Factbook |accessdate=13 May 2014 |archive-date={{dat|2015|10|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151016075816/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/gg.html }}</ref> |region20 = {{flag2|Ukraina}} |pop20 = 275 300<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ukrcensus.gov.ua/eng/results/general/nationality|title=Results / General results of the census / National composition of population|accessdate=2007-08-05|date=December 5, 2001|work=All-Ukrainian Census, 2001|archiveurl=https://web.archive.org/web/20041031064500/http://www.ukrcensus.gov.ua/eng/results/general/nationality|archivedate=2004-10-31}}</ref> |region21 = {{flag2|Saudi Arabia}} |pop21 = 224 460 |region22 = {{flag2|Syria}} |pop22 = 100 000-200 000<ref name="cia14">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/sy.html |title=Syria |publisher=The World Factbook |accessdate=13 May 2014 |archive-date={{dat|2017|12|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171229122345/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/sy.html }}</ref> |region24 = {{flag2|Moldova}} |pop24 = 158 300<ref name="cia15">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/md.html |title=Moldova |publisher=The World Factbook |accessdate=13 May 2014 |archive-date={{dat|2020|04|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200425182435/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/md.html }}</ref> |region25 = {{flag2|Mongolia}} |pop25 = 106 955<ref name="cia16">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/mg.html |title=Mongolia |publisher=The World Factbook |accessdate=13 May 2014 |archive-date={{dat|2010|12|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20101229001357/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/mg.html }}</ref> |region26 = {{flag2|Maķedonija}} |pop26 = 77 959<ref name="cia17">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/mk.html |title=Macedonia |publisher=The World Factbook |accessdate=13 May 2014 |archive-date={{dat|2018|01|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180128152123/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/mk.html }}</ref> |rels =[[Ateisms]], [[agnosticisms]], [[budisms]],<ref>Budisti ir Sibīrijas gagausi un Ķīnas Gansu provinces dzeltenie uiguri.</ref> [[kristietība]],<ref>Kristieši ir Donavas deltas gagausi, Volgas baseina čuvaši un jakuti, kā arī mazākas tjurku grupas Sibīrijā.</ref> [[islāms]], [[jūdaisms]], [[šamanisms]] un [[tengriisms]] | langs = [[Tjurku valodas]] }} '''Tjurki''', arī '''tirki''' ({{val|ru|тюрки}}, {{val|tr|türk}}) ir valodas ziņā radniecīga tautu grupa, pie kuras pieder [[turki (tautība)|turki]], [[tatāri]], [[azerbaidžāņi]], [[uzbeki]] u.c.,<ref>Svešvārdu vārdnīca: Juris Baldunčiks, Kornēlija Pokrotniece. — Rīga: Apgāds „Jumava”, 2005. — 601. lpp.</ref> kas runā [[tjurku valodas|tjurku valodās]]. Tjurku tautas dzīvo [[Āzija]]s centrālajā, austrumu un ziemeļu daļā, nedaudz arī [[Eiropa|Eiropā]]. == Vēsture == Vārds "tjurks" parādījās 6. gadsimtā kā vietējo cilšu apvienības nosaukums [[Altajs|Altajā]], kur pārcēlās [[huņņi]] no ašinas cilts, kas agrāk mita [[Ķīna]]s Rietumu novadā, uz ziemeļiem no Tarimas upes. [[Dāņi|Dāņu]] valodnieks Vilhems Tomsens, kurš 1893. gadā atšifrēja seno tjurku [[rūnu raksts|rūniskās]] rakstu zīmes, uzskatīja, ka vārds "tjurks" nozīmē "spēks", "varenība", un sākotnēji tā sauca kādu atsevišķu cilti vai, visticamāk, valdnieku dzimtu. Tam drīzāk bija politisks, ne etnogrāfisks saturs; uz to norāda, piemēram, teiciens "Mani tjurki, mana tauta". Cilšu apvienības veiksmīgā karadarbība apkārtējās zemēs noveda pie [[Tjurku kaganāts|Tjurku kaganāta]] izveides Centrālajā un Austrumāzijā. Kaganāts pastāvēja no 551. līdz 745. gadam, un aptvēra teritoriju no Bohajas līča līdz [[Kerčas šaurums|Kerčas jūras šaurumam]], no [[Jeņiseja]]s augšteces līdz [[Amudarja]]s augštecei. Par Tjurku kaganāta dibinātāju tiek uzskatīts [[Bumins]], kas pieņēma [[kagans|kagana]] titulu 551. gadā. Valdnieka mītne atradās [[Orhona]]s upes augštecē. Drīz tjurku kontrolē nokļuva [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] liela daļa, līdz ar to saviem kaimiņiem ierobežojot tirdzniecības sakarus. Kaganāta valdnieki kopā ar [[Austrumromas impērija|Bizantiju]] cīmījās ar [[Sasanīdu impērija|Sasnīdu impēriju]], kā rezultāta viņiem izdevās tikt līdz Amudarjai, bet pēc tam pievienot vairākus apgabalus upes rietumu krastā. 576. gadā tjurki ieņēma Bosporu ([[Kerča|Kerču]]), pēc četriem gadiem aplenca [[Hersona|Hersonu]]. Viņu kustība uz rietumiem bija ne tikai jaunu teritoriju iekarošana, bet arī liela tjurku tautu migrācija, notika to apmešanās plašos rajonos Rietumu novadā un Centrālāzijas austrumos. Tjurki iekarotajās teritorijās parasti neiejaucās pamattautu dzīvē, aprobežojoties tikai ar savas suverenitātes nostiprināšanu un [[mesli|meslu]] vākšanu. Sakarā ar iekšpolitisko krīzi, iekšējiem konfliktiem un ķīniešu [[Sui dinastija]]s iejaukšanos, tjurku lielvalsts sadalījās Austrumu un Rietumu kaganātā, kuri savā starpā ilgstoši karoja. 7. gadsimtā tās divas reizes pēc kārtas (630. un 658. gadā) cieta sakāvi karos ar [[Tanu dinastija]]s Ķīnu, un beidza pastāvēt. Tjurki atjaunoja Austrumu kaganātu 7. gadsimta beigās, pakļaujot [[uiguri|uiguru]] un kidanu ciltis, sagraujot karlukus un Jeņisejas kirgīzus, izrādot sīvu pretestību tanu Ķīnas armijai. Par kaganu kļuva Kutlugs (Ilteres-kagans). Nakamā valdnieka Kapagan-kagana (691—716) laikā otrais Austrumu kaganāts sasniedza visaugstāko uzplaukumu. Austrumu tjurki 8. gs. centās pretoties Centrālāzijā iebrūkošajiem [[arābi|arābu]] iekarotājiem, bet pēc sakāves pie [[Samarkanda]]s atkāpās. Viņu valdnieki vēl pusgadsimtu sargāja neatkarību smagās cīņās pret Tanu impēriju un tās sabiedrotajiem. Pēc Bilge-kagana un viņa brāļa Kol-tegina nāves tjurki zaudēja iniciatīvu un pārgāja aizsardzībā. Vislielākās briesmas kaganātam tomēr sagādāja [[uiguri]]. Uigurus 680. gados pakļāva austrumu tjurki, bet pēc vairāk nekā 60 gadiem viņi guva revanšu, kopā ar kaimiņu ciltīm sagraujot otro Austrumu kaganātu. Jāpiebilst, ka tā krahu paātrināja iekšējās pretrunas un nesaskaņas. Tā vietā 745. gadā radās Uiguru kaganāts. Ar laiku arābu vēsturnieki un ģeogrāfi ar vārdu "tjurki" sāka apzīmēt veselas tautu un valodu grupas. Lai gan tjurku tautām bija valodas kopība, pašām ciltīm trūka etniskās pašapziņas. Līdz ar [[islāms|islāma]] pieņemšanu šīs tautas sāka sevi saukt par tjurkiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Turcija}} * [http://www.turklib.com/ Turkistan library] {{ru ikona}} {{Tjurku valstis}} {{Turcijas tēmas}} [[Kategorija:Tjurki| ]] [[Kategorija:Tautas pēc valodu grupas]] 6vhv80ux924m36sq0jgssmdbodvt1bi 0 15181 3661055 3473670 2022-07-26T10:16:51Z A.Savin 29096 /* Galerija */ wikitext text/x-wiki {{Infobox Settlement <!--more fields are available for this Infobox--See Template:Infobox Settlement--> |official_name = Ankara |name=Ankara |settlement_type =[[Lielpilsēta (Turcija)|lielpilsēta]] |timezone=EET |utc_offset=+2 |map_caption =Ankaras atrašanās vieta. |timezone_DST=EEST |utc_offset_DST=+3 |image_skyline =Ankara Montage 2020.jpg |image_caption = |image_blank_emblem = |blank_emblem_type = |image_flag = |subdivision_type = [[Valsts]] |subdivision_name = {{TUR}} |subdivision_type1=[[Turcijas reģioni|Reģions]] |subdivision_name1 = Centrālās Anatolijas reģions |subdivision_type2=[[Turcijas ili|Ils]] |subdivision_name2 = Ankaras ils |population_total= 3.901.201, no tiem 3.763.591 pilsētā |population_footnotes=<ref name="Turkey pop 2007">[http://www.tuik.gov.tr/jsp/duyuru/upload/adnks_Harita_TR/HaritaTR.html Türkiye istatistik kurumu] 2007. gada iedzīvotāju aptauja. Arhivēts 2008-03-21.</ref> |population_as_of = 2007 |population_density_km2 = 1551.00 |area_total_km2 = 2516.00 |pushpin_map =Turkey |pushpin_label_position = <!-- the position of the pushpin label: left, right, top, bottom, none --> |pushpin_map_caption =Ankaras atrašanās vieta |pushpin_mapsize = |latd = 39 |latm = 52 |latNS = N |longd = 32 |longm = 52 |longEW = E |elevation_m =938 |postal_code_type=[[Pasta kods]] |postal_code = 06x xx |area_code = 0312 |blank_info = 06 |blank_name=Auto&nbsp;reģ.&nbsp;nr. |leader_name = [[Mansurs Javašs]] |leader_party= |leader_title=Mērs |leader_title1 =Vali (gubernators) |leader_name1 = Kemals Ēnals |website = [http://www.ankara.bel.tr/ http://www.ankara.bel.tr/] }} '''Ankara''' (''Ankara''; agrākais nosaukums — '''Angora''') ir [[Turcija]]s [[galvaspilsēta]], kas atrodas [[Anatolija]]s centrālajā daļā, 900—1300 metrus virs jūras līmeņa.<ref>[http://www.fallingrain.com/world/TU/68/Ankara.html Ankara, Turkey: Latitude, Longitude and Altitude]</ref> Otrā lielākā (pēc [[Stambula]]s) valsts [[pilsēta]]. [[Ankaras ils|Ankaras ila]] un valsts politiskais centrs. Ankara atrodas vienā no sausākajiem Turcijas apgabaliem ar izteikti kontinentālu klimatu, tās apkārtnē ir cēlušās [[Angoras aitas]], [[Angoras kaķis|Angoras kaķi]] un [[trusis|truši]]. Tai ir sena vēsture, te atrodami [[heti|hetu]], [[Frīģija|frīģiešu]], [[Senā Roma|romiešu]], [[Austrumromas impērija|bizantiešu]], [[Osmaņu impērija|osmaņu]] arheoloģijas pieminekļi. Par Turcijas galvaspilsētu Ankara kļuva 1923. gada 13. oktobrī, kad tā tika pārcelta no [[Stambula]]s. == Vēsture == Pēc leģendas Ankaru ap 1000. gadu p.m.ē. dibinājis [[Frīģija]]s valdnieks [[Midass]], kurš spējis ar pieskārienu visus priekšmetus pārvērst [[zelts|zeltā]]. Frīģiešu varu nomainīja [[Līdija|līdiešu]], bet vēlāk [[Senā Persija|persiešu]] vara. Pēc persiešiem pilsētā valdīja [[Maķedonijas Aleksandrs]], 333. gadā p.m.ē. Aleksandrs no [[Gordija]]s ieradās Ankarā un neilgu laiku šeit uzturējās. Pēc Aleksandra nāves 323. gadā p.m.ē. pilsēta nonāca Aleksandra ģenerāļa [[Antigons I|Antigona]] varā. 178. gadā p. m. ē. Ankaru iekaroja [[ķelti|ķeltu]] cilts [[galāti]] un pilsēta kļuva par vienu no [[Galātija]]s centriem. 25. gadā Ankara (ar nosaukumu Ankīra) iekļāvās [[Romas impērija|Romas impērijā]] un kļuva par Romas Galātijas provinces centru. Romas ziedu laikos pilsētas iedzīvotāju skaits bija ap 200 000. Līdz ar [[kristietība]]s attīstību Ankara kļuva par svarīgu kristiešu pilsētu. 303. gadā tā bija viens no centriem, kurā imperators [[Diokletiāns]] izvērsa kristiešu vajāšanu. 314. gadā pilsētā notika banīcas Ankīras sinode. [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] laikā Ankīra bija imperatoru atpūtas rezidence. Viņi šeit uzturējās, kad gribēja nomainīt mitro [[Konstantinopole]]s klimatu pret sausāko Ankīras klimatu. Pēc [[7. gadsimts|7. gadsimta]] Ankara vairākkārt nokļuva dažādu [[arābi|arābu]] armiju varā, tomēr līdz pat 11. gadsimtam bija nozīmīga Bizantijas pilsēta. 1071. gadā [[seldžuki|seldžuku]] sultāns [[Alparslans]] uzvarēja bizantiešus [[Manzikertas kauja|Manzikertas kaujā]] un tas ļāva viņam 1073. gadā anektēt Ankaru. 1356. gadā [[Osmaņu impērija|osmaņu]] [[bejs]] [[Orhans I]] ieņēma Ankaru un iekļāva Osmaņu impērijā. Pēc Osmaņu impērijas sakāves [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] valsts tika sadalīta [[Grieķija|grieķu]], [[Francija|franču]], [[Lielbritānija|britu]] un [[Itālija|itāliešu]] ietekmes zonās. Šiem spēkiem pretojās turku [[nacionālisms|nacionālisti]] ar [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafa Kemalu]] priekšgalā, kurš izvēlējās Ankaru par savu rezidenci. 1923. gada 29. oktobrī Turcija tika proklamēta par [[republika|republiku]], bet jau 1923. gada 13. oktobrī Ankara kļuva par Turcijas galvaspilsētu. 1930. gada 28. martā par galvaspilsētas oficiālo nosaukumu kļuva “Ankara“. Nosaukums atvasināts no antīkās formas Ankyra, bet tas ir kompromisa variants starp grieķisko Ankyra un turcisko ''Engüriye'' - tolaik pilsētu dēvēja šādi. Jaunajam nosaukumam bija jāskan turciski, gan vienlaikus jābūt eiropeiskākam nekā ''Engüriye''. == Cilvēki == Ankarā dzimuši: * [[Džo Stramers]] (''Joe Strummer'') (1952-2002) - mūziķis == Galerija == <gallery> File:Ankara Overview From Citadel.JPG|Skats uz Ankaru no [[Ankaras citadele|citadeles]] File:Sıhhiye Square, Ankara.jpg|[[Heti|Hetu]] piemineklis File:Ankara asv2021-10 img71 Republic Museum.jpg|Republikas muzejs (bijusī parlamenta ēka) File:ANKARA KOCATEPE CAMİİ.jpg|Kodžatepe mošeja File:Ankara asv2021-10 img75 Yenimahalle metro.jpg|Ankaras metro File:Dikmen Vadisi, Çankaya, Ankara.jpg|Dikmens File:Ankara asv2021-10 img10 Atakule.jpg|Atakule </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Portāls2|Turcija}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{Āzijas galvaspilsētas}} {{Turcijas tēmas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ankara]] [[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]] [[Kategorija:Āzijas galvaspilsētas]] 1t2cagdp75q332wsyja1vdq7ryz6psb 10 15425 3660872 3660467 2022-07-25T20:39:06Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +3 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km² lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunutaks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan arāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabarda-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|150px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|200px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu, par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|150px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|200px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? <!--dyk diena --> [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? <!--dyk diena --> [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā ''[[SARS-CoV-2]]'' ātrie testi)</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small> ...? * ... ...? * ... ...? 6oizfyyjy2kl3y2hs9cnsm6vazuycai 3660929 3660872 2022-07-26T03:05:08Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km² lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunutaks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan arāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabarda-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|150px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|200px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu, par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|150px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|200px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? <!--dyk diena --> [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? <!--dyk diena --> [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā ''[[SARS-CoV-2]]'' ātrie testi)</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small> ...? * ... ...? * ... ...? 0xppu04th9y5xo5g0pe9eab00njudxt 3660968 3660929 2022-07-26T05:15:15Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km² lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunutaks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan arāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabarda-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|150px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|200px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu, par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|150px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|200px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? <!--dyk diena --> [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? <!--dyk diena --> [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā ''[[SARS-CoV-2]]'' ātrie testi)</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? <!--dyk diena --> [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small> ...? * ... ...? * ... ...? 9h4y8dqpqow4elvckaomo02pil79r4s 0 16428 3660977 3496418 2022-07-26T06:31:36Z Vylks 50297 /* Sievietes */ wikitext text/x-wiki Šajā rakstā ir apkopoti '''Latvijas rekordi vieglatlētikā''', kuri ir sasniegti laika posmā no [[1920]]. gada līdz mūsdienām. [[1920]]. gada [[Septembris|septembrī]] [[Rīga|Rīgā]] notika [[Latvija]]s vispārējie sporta svētki, kuros piedalījās 350 sportisti 12 sporta veidos. Sporta svētkus apmeklēja aptuveni 8000 skatītāju. Visi sasniegumi tika reģistrēti kā [[Latvija]]s rekordi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/latvijas_ii_olimpiade/vesture/14052008-pasi_pirmsakumi|title=Paši pirmsākumi|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-05-30|date=2008-05-14|last=|first=|language=lv}}</ref> == Vīrieši == {| class="wikitable" style="font-size:95%; width: 95%;" |- ! width="135" | Disciplīna ! width="100" | Rezultāts ! width="300" | Sportists ! width="105" | Datums ! width="135" | Sacensības ! width="315" | Vieta |- |[[100 m]] |10,18 s<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/citi/arajs-labo-14-gadus-veco-latvijas-rekordu-100-m-sprinta-13890649|title=Arājs labo 14 gadus veco Latvijas rekordu 100 m sprintā|access-date=2018-05-31}}</ref> |[[Ronalds Arājs]] |{{dat|2011|7|3|SK|bez}} | |{{vieta|Itālija|Bergamo}} |- |[[200 m]] |20,41 s |[[Sergejs Inšakovs]] |{{dat|1996|7|31|SK|bez}} | |{{vieta|ASV|Džordžija|Atlanta}} |- |[[400 m]] |45,53 s<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/08082018-leitis_otro_dienu_pec_kartas_labo_latvija|title=Leitis otro dienu pēc kārtas labo Latvijas rekordu, bet finālā netiek|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-08-08|date=2018-08-08|language=lv-LV}}</ref> |[[Jānis Leitis]] |{{dat|2018|8|8|SK|bez}} |[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |- |[[800 m]] |1:43,67<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/20060703_milkevics_uzstada_jaunu_latvijas_rekordu_800m|title=Miļkevičs uzstāda jaunu Latvijas rekordu 800m skrējienā|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-08-08|date=2006-07-04|language=lv-LV}}</ref> |[[Dmitrijs Miļkevičs]] |{{dat|2006|7|3|SK|bez}} |''Super Grand Prix'' |{{vieta|Grieķija|Atēnas}} |- |[[100 mm lauka lielgabals M1944 (BS-3)|1000m]] |2:18,03 |[[Einārs Tupurītis]] |{{dat|1997|7|16|SK|bez}} | |{{vieta|Francija|Nica}} |- |[[1500 m]] |3:37,35<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/jaunumi/28062011-jurkevicam_atkal_labo_latvijas_rekordu_15|title=Jurkevičs atkal labo Latvijas rekordu 1500 metros, kvalificējas Londonai}} SportaCentrs.com</ref> |[[Dmitrijs Jurkevičs]] |{{dat|2011|6|28|SK|bez}} |''Sollentuna Grand Prix'' |{{vieta|Zviedrija|Sollentuna}} |- |[[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000m]] |7:49,51<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/jurkevics-labo-latvijas-rekordu-3000-metru-skrejiena-papildinats.a87947/|title=Jurkevičs labo Latvijas rekordu 3000 metru skrējienā (papildināts)|access-date=2018-08-08|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> |[[Dmitrijs Jurkevičs]] |{{dat|2014|6|8|SK|bez}} |Fanijas Blankersas-Koenas piemiņas sacensības |{{vieta|Nīderlande|Hengelo}} |- |[[5000 m]] |13:34,2 |[[Juris Grustiņš]] |{{dat|1971|7|18|SK|bez}} | |{{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava}} |- |[[10 000 m]] |28:25,8 |[[Genādijs Hlistovs]] |{{dat|1973|6|3|SK|bez}} | |{{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava}} |- |20 km (šoseja) |58:53,0 |[[Pēteris Krūmiņš]] |{{dat|1976|4|30|SK|bez}} | |{{vieta|PSRS|Lietuvas PSR|Viļņa}} |- |10 km (šoseja) |29:10 |[[Dmitrijs Serjogins]] |{{dat|2019|12|31|SK|bez}} |''Cursa Dels Nassos'' |{{vieta|Spānija|Barselona}} |- |- |rowspan=2|[[Pusmaratons]] |1.04:43<ref>[http://sportacentrs.com/vieglatletika/21032011-zolnerovics_labo_latvijas_rekordu_pusmara Žolnerovičs labo Latvijas rekordu pusmaratonā] Sportacentrs.com</ref> |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{dat|2011|3|20|SK|bez}} |[[Lisabonas maratons]] |{{vieta|Portugāle|Lisabona}} |- |1.04:43 |[[Dmitrijs Serjogins]] |{{dat|2021|10|17|SK|bez}} | |{{vieta|Spānija|Barselona}} |- |[[Maratons]] |2.14:23 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{dat|2017|05|14|SK|bez}} | |{{vieta|Latvija|Rīga}} |- |[[3000 m/šķ]] |8:31,35 |[[Gatis Deksnis]] |{{dat|1988|9|4|SK|bez}} | |{{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava}} |- |[[110 m/b]] |13,08 s |[[Staņislavs Olijars]] |{{dat|2003|7|1|SK|bez}} | |{{vieta|Šveice|Lozanna}} |- |[[400 m/b]] |49,60 s |[[Viktors Lācis]] |{{dat|2001|6|1|SK|bez}} | |{{vieta|ASV|Oregona|Jūdžīna}} |- |[[Augstlēkšana]] |2,30 m |[[Normunds Sietiņš]] |{{dat|1992|7|20|SK|bez}} | |{{vieta|Somija|Nurmijervi}} |- |[[Kārtslēkšana]] |5,80 m |[[Aleksandrs Obižajevs]] |{{dat|1987|7|17|SK|bez}} | |{{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Brjanska}} |- |[[Tāllēkšana]] |8,08 m<ref>[http://sportacentrs.com/vieglatletika/12072016-misans_labo_33_gadus_veco_latvijas_rekord Misāns labo 33 gadus veco Latvijas rekordu tāllēkšanā] sportacentrs.com</ref> |[[Elvijs Misāns]] |{{dat|2016|7|12|SK|bez}} |"Sportland" kauss |{{vieta|Latvija|Saldus}} |- |[[Trīssoļlēkšana]] |17,56 m |[[Māris Bružiks]] |{{dat|1988|09|03|SK|bez}} | |{{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} |- |[[Lodes grūšana]] |21,74 m |[[Jānis Bojārs]] |{{dat|1984|7|14|SK|bez}} | |{{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} |- |[[Diska mešana]] |62,00 m |[[Staņislavs Skruļs]] |{{dat|1975|8|6|SK|bez}} | |{{vieta|PSRS|Baltkrievijas PSR|Gomeļa}} |- |[[Vesera mešana]] |80,14 m<ref>[http://esports.lv/vieglatletika/30052009-sokolovam_latvijas_rekords_80_14_metri Sokolovam jauns Latvijas rekords - 80.14 metri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090614160617/http://esports.lv/vieglatletika/30052009-sokolovam_latvijas_rekords_80_14_metri |date={{dat|2009|06|14||bez}} }} eSports.lv, atjaunots 30.05.2009.</ref> |[[Igors Sokolovs]] |{{dat|2009|5|30|SK|bez}} |Rīgas atklātais čempionāts |{{vieta|Latvija|Rīga}} |- |[[Šķēpa mešana]] |90,73 m<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/ltk_tv/20070722_vasilevskis_uzstada_latvijas_rekordu|title=Vasiļevskis uzstāda Latvijas rekordu|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-08-08|date=2007-07-22|language=lv-LV}}</ref> |[[Vadims Vasiļevskis]] |{{dat|2007|7|22|SK|bez}} |''Tallinn 2007'' |{{vieta|Igaunija|Tallina}} |- |rowspan=2|[[Desmitcīņa]] |8312 p |[[Edgars Eriņš]] |{{dat|2011|6|4|SK|bez}} | |{{vieta|Latvija|Valmiera}} |- | colspan="5" |10,79 s ''(100 m)'', 7,67 m ''(t/l)'', 14,19 m ''(lode)'', 1,90 m ''(a/l)'', 48,65 s ''(400'' m'')'', 14,56 s ''(110 m/b)'', 49,94 m ''(disks)'', 4,50 m ''(k/l)'', 58,30 m ''(šķēps)'', 4:14,25 ''(1500 m)'' |- |[[20 km soļošana]] |1.19:28 |[[Aigars Fadejevs]] |{{dat|2002|8|25|SK|bez}} | |{{vieta|Vācija|Hildesheima}} |- |[[50 km soļošana]] |3.43:18 |[[Aigars Fadejevs]] |{{dat|1998|6|6|SK|bez}} | |{{vieta|Latvija|Ogre}} |- |[[4x100 m stafete]] |39,31 s |[[Genādijs Murašovs]], [[Ronalds Razmuss]], [[Juris Tone]], [[Āris Āboliņš]] |{{dat|1983|6|18|SK|bez}} | |{{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava}} |- |[[4x400 m stafete]] |3:04,30 |[[Sergejs Inšakovs]], [[Egīls Tēbelis]], [[Einārs Tupurītis]], [[Inguns Svikliņš]] |{{dat|1997|8|9|SK|bez}} | |{{vieta|Grieķija|Atēnas}} |- |[[4x800 m stafete]] |07:23,3 |[[Sergejs Varša]], [[Viktors Fedotovs]], [[Oļegs Stepanovs]], [[Ēriks Barkovskis]] |{{dat|1981|5|30|SK|bez}} | |{{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} |} == Sievietes == {| class="wikitable" style="font-size:95%; width: 95%;" |- ! width="135" | Disciplīna ! width="100" | Rezultāts ! width="300" | Sportiste ! width="105" | Datums ! width="135" | Sacensības ! width="315" | Vieta |- |[[100 m]] |11,29 s<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/29052018-buksa_rigas_kausos_labo_31_gadu_veco_latv|title=Bukša "Rīgas kausos" labo 31 gadu veco Latvijas rekordu 100 metros|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-05-30|date=2018-05-29|last=|first=|language=lv}}</ref> |[[Sindija Bukša]] |{{dat|2018|5|29|SK|bez}} |[[Rīgas kausi]] |{{vieta|Latvija|Rīga}} |- |[[200 m]] |22,49 s |[[Vineta Ikauniece]] |{{dat|1987|5|23|SK|bez}} | |{{vieta|PSRS|Armēnijas PSR|Cahkadzora}} |- |[[400 m]] |50,71 s |[[Vineta Ikauniece]] |{{dat|1988|9|4|SK|bez}} | |{{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava}} |- |[[800 m]] |1:58,64 |[[Marita Ārente]] |{{dat|1984|7|19|SK|bez}} | |{{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava}} |- |[[1500 m]] |4:09,8 |[[Rita Vilciņa]] |{{dat|1979|6|8|SK|bez}} | |{{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Soči}} |- |[[3000 m]] |8:42,86 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{dat|2006|7|25|SK|bez}} | |{{vieta|Zviedrija|Stokholma}} |- |[[5000 m]] |14:47,71 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{dat|2000|8|1|SK|bez}} | |{{vieta|Zviedrija|Stokholma}} |- |[[10 000 m]] |30:38,78 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{dat|2006|8|7|SK|bez}} | |{{vieta|Zviedrija|Gēteborga}} |- |[[Pusmaratons]] |1.08:07 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{dat|2012|9|16|SK|bez}} | |{{Vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Ņūkāsla}} |- |[[Maratons]] |2.22:56<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5249581/prokopcuka-izcina-otro-vietu-osakas-maratona-japana|title=Prokopčuka izcīna otro vietu Osakas maratonā Japānā|work=TVNET|access-date=2018-08-10|language=lv}}</ref> |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{dat|2005|1|30|SK|bez}} |[[Osakas maratons]] |{{vieta|Japāna|Osaka}} |- |[[3000 m/šķ]] |9:27,21<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/londona_2012/04082012-jelizarova_atkal_labo_latvijas_rekordu_un|title=Jeļizarova atkal labo Latvijas rekordu un iekļūst finālā|date={{dat|2012|8|4||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|8|4||bez}}}}</ref> |[[Poļina Jeļizarova]] |{{dat|2012|8|4|SK|bez}} |[[2012. gada Olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{Vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |- |[[100 m/b]] |12,90 s |[[Ludmila Olijare]] |{{dat|1989|9|8|SK|bez}} | |{{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Brjanska}} |- |[[400 m/b]] |55,46 s |[[Lana Jēkabsone]] |{{dat|1996|6|9|SK|bez}} | |{{vieta|Igaunija|Tallina}} |- |[[Augstlēkšana]] |1,97 m |[[Valentīna Gotovska]] |{{dat|1990|8|4|SK|bez}} | |{{vieta|Lietuva|Viļņa}} |- |[[Kārtslēkšana]] |4,27 m<ref>[https://www.sportazinas.com/neidere-labo-latvijas-rekordu-kartsleksana/ Neidere labo Latvijas rekordu kārtslēkšanā] sportazinas.com</ref> |[[Alisona Diāna Neidere]] |{{dat|2021|6|30|SK|bez}} |''The Outdoor Nationals '' |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |- |[[Tāllēkšana]] |6,92 m<ref>[http://sportacentrs.com/vieglatletika/28072010-ineta_radevica_eiropas_cempione Ineta Radeviča - Eiropas čempione!] SportaCentrs.com</ref> |[[Ineta Radēviča]] |{{dat|2010|7|28|SK|bez}} |[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Spānija|Barselona}} |- |[[Trīssoļlēkšana]] |14,76 m |[[Gundega Sproģe]] |{{dat|1997|6|29|SK|bez}} | |{{Vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Šefīlda}} |- |[[Lodes grūšana]] |18,75 m |[[Skaidrīte Baikova]] |{{dat|1984|4|2|SK|bez}} | |{{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} |- |[[Diska mešana]] |65,06 m |[[Malda Lange]] |{{dat|1988|9|11|SK|bez}} | |{{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valmiera}} |- |[[Vesera mešana]] |73,56 m<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/article/3320/laura-igaune-ar-jaunu-latvijas-rekordu-vesera-mesana-izpilda-olimpisko-spelu-normativu|title=Laura Igaune ar jaunu Latvijas rekordu vesera mešanā izpilda olimpisko spēļu normatīvu !|last=Staģis|first=Andris|website=athletics.lv|access-date=2019-05-1|date=|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190716070106/https://athletics.lv/lv/article/3320/laura-igaune-ar-jaunu-latvijas-rekordu-vesera-mesana-izpilda-olimpisko-spelu-normativu|archivedate=2019-07-16}}</ref> |[[Laura Igaune]] |{{dat|2019|5|10|SK|bez}} | |{{vieta|ASV|Ziemeļkarolīna|Mauntoliva}} |- |[[Šķēpa mešana]] |66,18 m<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/palameika-labo-latvijas-rekordu-un-nodrosina-uzvaru-dimantu-liga.a200187/|title=Palameika labo Latvijas rekordu un nodrošina uzvaru Dimantu līgā|access-date=2018-08-09|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190217084914/https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/palameika-labo-latvijas-rekordu-un-nodrosina-uzvaru-dimantu-liga.a200187/|archivedate=2019-02-17}}</ref> |[[Madara Palameika]] |{{dat|2016|9|9|SK|bez}} |[[Dimanta līga]] |{{vieta|Beļģija|Brisele}} |- |rowspan=2|[[Septiņcīņa]] |6622 p |[[Laura Ikauniece-Admidiņa]] |{{dat|2016|5|29|SK|bez}} | |{{vieta|Austrija|Gecisa}} |- | colspan="6" |13,07 s ''(100 m/b)'', 1,83 m ''(a/l)'', 13,00 m ''(lode)'', 23,64 s ''(200 m)'', 6,16 m ''(t/l)'', 54,83 m ''(šķēps)'', 2:14,77 ''(800 m)'' |- |[[20 km soļošana]] |1:29,55<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/citi/pastarei-jauns-latvijas-rekords-20-kilometru-solosana-14022838|title=Pastarei jauns Latvijas rekords 20 kilometru soļošanā|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2013|10|22||bez}}}}</ref> |[[Agnese Pastare]] |{{dat|2013|8|31|SK|bez}} | |{{vieta|Polija|Gdaņska}} |- |[[4x100 m stafete]] |44,41 s |[[Irina Grigorjeva]], [[Vineta Ikauniece]], [[Lilija Ždanovska]], [[Ludmila Olijare]] |{{dat|1983|6|20|SK|bez}} | |{{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava}} |- |[[4x400 m stafete]] |3:30,2 |[[Anna Dundere]], [[Sarmīte Štūla]], [[Ingrīda Verbele-Barkāne]], [[Inta Kļimoviča-Drēviņa]] |{{dat|1975|7|30|SK|bez}} | |{{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://athletics.lv Latvijas Vieglatlētikas Savienība] * [http://www.iaaf.org Starptautiskā Vieglatlētikas Asociācija] * [https://web.archive.org/web/20190426215758/https://athletics.lv/lv/records Latvijas rekordi] [[Kategorija:Vieglatlētika Latvijā]] [[Kategorija:Ar sportu saistīti uzskaitījumi]] 019i8etqf83g40e98jpnbmr2733txpa 0 22684 3660874 3650048 2022-07-25T21:03:37Z Treisijs 347 /* Dalība UEFA turnīros */ wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|futbola klubu|Valmiera Glass VIA (nozīmju atdalīšana)|Valmiera Glass VIA}} {{Futbola kluba infokaste | nos = Valmiera FC | logo = [[File:ValmieraFC-Logo.png|150px|center]] | pilns = Valmiera Football Club | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Valmiera}} | dib = 1996 | dib_mēn = 2 | dib_dat = 29 | stad = [[Jāņa Daliņa stadions]] | ietilp = 1250 | prez = {{flaga|Latvia}} Uldis Pūcītis | tren = {{flaga|Latvija}} [[Jurģis Kalns]] | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021.]] | poz = 2. vieta | pattern_la1 = | pattern_b1 = | pattern_ra1 = | leftarm1 = 000000 | body1 = 3C8A2E | rightarm1 = 000000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = | pattern_b2 = | pattern_ra2 = | leftarm2 = 5a8ebf | body2 = 5a8ebf | rightarm2 = 5a8ebf | shorts2 = 5a8ebf | socks2 = 5a8ebf | bg_color = #008000 | Viceprezezidents = {{flaga|Latvija}} Uldis Pūcītis | mediji = {{URL|http://www.valmierafc.com/}} }} '''Valmiera FC''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas piedalās [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. [[Valmiera|Valmieras]] klubs ar nosaukumu "FK Gauja" spēlēja Virslīgā no 1992. līdz 1993. un no 1997. līdz 2003. gadam, bet finansiālu apstākļu dēļ bija spiests to pamest. 2017. gadā "Valmiera Glass VIA" uzvarēja 1. līgā un kopš 2018. gada atkal spēlē Virslīgā. [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada sezonā]] "Valmiera FC" izcīnīja 2. vietu Virslīgā, kas ir kluba visu laiku lielākais panākums. == Vēsture == No 1978. gada Valmierā pastāvēja '''futbola komanda "Gauja"''', kas 1990. gadā izcīnīja Latvijas čempionu titulu. Pēc 1993. gada sezonas "Gauja" faktiski iznīka — tā gan pāris sezonas vēl turpināja spēlēt [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgas]] sacensībās. 1996. gadā tika nodibināts Valmieras futbola klubs ('''FK Valmiera'''). 1996. gadā tas izcīnīja otro vietu [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgā]] un pārspēlēs pieveica "[[Skonto FC-2|Skonto/Metāls]]" vienību, izcīnot tiesības spēlēt [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Klubā spēlēja [[Gatis Ērglis]], Dzintars Savaļnieks, Rolands Kraglihs, Viktors Baskakovs, Modris Zujevs. Debija kopumā izdevās laba, tika iegūta 7. vieta no 9 komandām. Nākamās divas sezonas komandai Virslīgā izdevās izcīnīt pat piekto vietu. Komandas finansiālā puse gan sāk iet uz leju un līdz ar to piesaistīt labus citu pilsētu spēlētājus sāka kļūt arvien grūtāk, bet komandas līderi sāka Valmieru atstāt. 2001., 2002. un 2003. gada sezonas komanda aizvadīja pastāvīgi atrodoties uz bankrota robežas, un Virslīgā tā varēja spēlēt galvenokārt tāpēc, ka tajā bija nepieciešamas 8 komandas, lai valsts klubi varētu spēlēt Eiropas klubu turnīros, bet faktiski Valmiera bija kļuvusi par amatieru komandu. 2003. gadā Valmieras komanda spēlēja atkal kā "'''Gauja'''", bet pēc šīs sezonas finansiālu apstākļu dēļ klubs bija spiests pamest Virslīgu.<ref>[http://www.delfi.lv/sports/news/football/news/futbols-pilseta-valmieras-futbola-vesture.d?id=20347931#ixzz3HkdkzyH4 Valmieras futbola vēsture] delfi. sports</ref> 2015. gada sezonā "'''Valmiera Glass/BSS'''" izcīnīja 2. vietu 1. līgā un iespēju pārspēlēs cīnīties par vietu virslīgā ar Virslīgas priekšpēdējās vietas ieguvēju [[FS METTA/Latvijas Universitāte]]. Vietu Virslīgā izcīnīt tomēr neizdevās, divu spēļu summā zaudējot ar 3:9 (1:3 un 2:6). 2015. gada kluba sistēmā tika izveidota telpu futbola komanda, kura startēja Latvijas telpu futbola asociācijas 1. līgā. 2015./2016. gada sezonā startējot ar nosaukumu "'''Valmiera Glass FK/SKS'''", komanda ierindojās 5. vietā. 2016. gadā klubs nomainīja nosaukumu uz '''VALMIERA GLASS ViA'''. 2016./2017. gada sezonā telpu futbola komanda izcīnīja 1. vietu Latvijas telpu futbola asociācijas 1.līgā un iespēju startēt [[Latvijas telpu futbola asociācija|Latvijas telpu futbola asociācijas]] Optibet Virslīgā. 2017. gada sezonā VALMIERA GLASS VIA komanda Komanda.lv 1.līgas čempionātā izcīnīja 1.vietu un ceļazīmi uz Synottip Virslīgu. 2019. gada sezonā komanda izcīnīja 4. vietu Virslīgā un tiesības piedalīties [[UEFA Eiropas līga|Eiropas līgā]]. 2020. gadā klubs nomainīja nosaukumu uz '''Valmiera FC''' (''Valmiera Football Club''). Kā viens no iemesliem tika minēta [[Valmieras stikla šķiedra]] uzsāktais tiesiskās aizsardzības process.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://optibetvirsliga.com/news/kluba-pazinojums-par-nosaukuma-mainu-valmiera-fc|title=Kluba paziņojums par nosaukuma maiņu ''Valmiera FC''|last=|first=|website=Optibet Virslīga / Futbola Virslīga|access-date=2020-09-20|date=|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmiera-glass.com/lv/valmiera-glass-live/jaunumi/futbola-klubs-valmiera-glass-via-maina-nosaukumu-uz-valmiera-fc|title=Futbola klubs "VALMIERA GLASS VIA" maina nosaukumu uz "Valmiera FC" - VALMIERA GLASS GRUPA|last=|first=|publisher=|website=valmiera-glass.com|access-date=|date=2020-02-17}}</ref> == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:800 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/1991 till:01/07/2021 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:1992 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/1991 till:01/07/1992 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 1992|10]] from:01/07/1992 till:01/07/1993 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 1993|10]] from:01/07/1993 till:01/07/1994 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1994|7]] from:01/07/1994 till:01/07/1995 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1995|7]] from:01/07/1995 till:01/07/1996 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1996|2]] from:01/07/1996 till:01/07/1997 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 1997|7]] from:01/07/1997 till:01/07/1998 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 1998|5]] from:01/07/1998 till:01/07/1999 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 1999|5]] from:01/07/1999 till:01/07/2000 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2000|6]] from:01/07/2000 till:01/07/2001 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2001|6]] from:01/07/2001 till:01/07/2002 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2002|5]] from:01/07/2002 till:01/07/2003 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2003|6]] from:01/07/2003 till:01/07/2004 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2004|7 (4*)]] from:01/07/2004 till:01/07/2005 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2005|6 (3*)]] from:01/07/2005 till:01/07/2006 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2006|7 (2*)]] from:01/07/2006 till:01/07/2007 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2007|10]] from:01/07/2007 till:01/07/2008 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2008|7]] from:01/07/2008 till:01/07/2009 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2009|11]] from:01/07/2009 till:01/07/2010 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2010|6]] from:01/07/2010 till:01/07/2011 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2011|9]] from:01/07/2011 till:01/07/2012 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2012|8]] from:01/07/2012 till:01/07/2013 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2013|3]] from:01/07/2013 till:01/07/2014 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2014|3]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2015|2]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2016|4]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|8]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/1991 till:01/07/1993 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" from:01/07/1993 till:01/07/1996 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/1996 till:01/07/2003 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" from:01/07/2003 till:01/07/2017 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2017 till:01/07/2021 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> <br /> <small>1992.-1993. un 2003. gadā spēlēja kā FK "Gauja" <br /> '''*''' Neskaitot [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] klubu otrās komandas, kuras [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgas čempionātā]] startēja ārpus konkurences.</small> == Sasniegumi Latvijas Kausa izcīņā == {| class="wikitable" style="text-align:center" |- !Sezona !Kārta |- |[[Latvijas Kauss futbolā 1999|1999]] | rowspan=3 |Ceturtdaļfināls |- |[[Latvijas Kauss futbolā 2000|2000]] |- |[[Latvijas Kauss futbolā 2001|2001]] |- |[[Latvijas Kauss futbolā 2002|2002]] |3.kārta (Ceturtdaļfināls) |- |[[Latvijas Kauss futbolā 2003|2003]] | rowspan=4 |Astotdaļfināls |- |[[Latvijas Kauss futbolā 2004|2004]] |- |[[Latvijas Kauss futbolā 2005|2005]] |- |[[Latvijas Kauss futbolā 2006|2006]] |- |[[Latvijas kauss futbolā 2007|2007]] |3.kārta |- |[[Latvijas kauss futbolā 2008|2008]] | rowspan=2 |''Nepiedalījās'' |- |[[2009.—2010. gada Latvijas Kauss futbolā|2009—10]] |- |[[2010.—2011. gada Latvijas Kauss futbolā|2010—11]] |Ceturtdaļfināls |- |[[2011.—2012. gada Latvijas Kauss futbolā|2011—12]] |4.kārta (Astotdaļfināls) |- |[[Latvijas kauss futbolā 2012—13|2012—13]] |3.kārta |- |[[2013.—2014. gada Latvijas Kauss futbolā|2013—14]] |Astotdaļfināls |- |[[2014.—2015. gada Latvijas Kauss futbolā|2014—15]] | rowspan=2 |Ceturtā kārta |- |[[2015.—2016. gada Latvijas Kauss futbolā|2015—16]] |- |[[2016.—2017. gada Latvijas Kauss futbolā|2016—17]] |Otrā posma pirmā kārta |- |[[2017. gada Latvijas Kauss futbolā|2017]] |Astotdaļfināls |- |[[2018. gada Latvijas Kauss futbolā|2018]] |Ceturtdaļfināls |} == Dalība UEFA turnīros == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Sacensības !Kārta !Valsts !Klubs !Mājās !Viesos !Kopā |- | rowspan="1" |[[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2020—21]] |align="left"|[[UEFA Eiropas līga]] | 1QR |{{Flaga|POL}} |align="left"|[[Poznaņas "Lech"]] |{{n/a}} |style=background:#fdd|'''0:3''' |{{n/a}} |- |[[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2021—22]] |[[UEFA Eiropas konferences līga]] |1QR |{{Flaga|LTU}} |[[Marijampoles "Sūduva"]] |style="background:#ffd;"|0:0 |style=background:#fdd|1:2 |style=background:#fdd|'''1:2''' |- |[[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022—23]] |[[UEFA Eiropas konferences līga]] |2QR |{{Flaga|MKD}} |align="left"|[[KF Shkëndija]] |style="background:#fdd;"|1:2 | | |} == Komandas sastāvs == : ''{{dat|2022|3|10||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://valmierafc.com/komanda/|title=Komanda|website=valmierafc.lv|access-date=10.03.2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/valmiera-fc-36365/?cid=11741737|title=Valmiera FC - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2022-03-10}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 1| nat=LAT | pos=GK| name=[[Rihards Matrevics]]}} {{Fs player | no= 2| nat=LAT | pos=DF| name=[[Daniels Balodis]]}} {{Fs player | no= 3| nat=UKR | pos=DF| name=[[Romans Jakuba]]}} {{Fs player | no= 4| nat=LAT | pos=DF| name=[[Roberts Veips]]}} {{Fs player | no= 5| nat=LAT | pos=DF| name=[[Kristers Neilands]]}} {{Fs player | no= 6| nat=UKR | pos=MF| name=[[Ivans Želizko]]}} {{Fs player | no= 7| nat=LAT | pos=FW| name=[[Raimonds Krollis]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player | no= 8| nat=LAT | pos=MF| name=[[Kristers Čudars]]}} {{Fs player | no=10| nat=LAT | pos=DF| name=[[Alvis Jaunzems]]}} {{Fs player | no=11| nat=COL | pos=MF| name=[[Kamilo Mena]]}} {{Fs player | no=12| nat=LAT | pos=GK| name=[[Vjačeslavs Kudrjavcevs]]}} {{Fs player | no=14| nat=GEO | pos=MF| name=[[Luka Silagadze]]}} {{Fs player | no=17| nat=SEN | pos=DF| name=[[Pape Jare Falls]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=18| nat=LAT | pos=MF| name=[[Niks Dusalijevs]]}} {{Fs player | no=19| nat=SEN | pos=FW| name=[[Džibrils Gejs]]}} {{Fs player | no=21| nat=LAT | pos=MF| name=[[Kristers Penkevics]]}} {{Fs player | no=22| nat=SEN | pos=MF| name=[[Meisa Diops]]}} {{Fs player | no=23| nat=LAT | pos=DF| name=[[Maksims Toņiševs]]}} {{Fs player | no=24| nat=SEN | pos=FW| name=[[Aliuns Ndojs]]}} {{Fs player | no=26| nat=LAT | pos=GK| name=[[Klāvs Lauva]]}} {{Fs player | no=27| nat=LAT | pos=DF| name=[[Emīls Birka]]}} {{Fs player | no=30| nat=LAT | pos=MF| name=[[Oļģerds Raščevskis]]}} {{Fs player | no=41| nat=JPN | pos=MF| name=[[Daisuke Jokota]]}} {{Fs player | no=71| nat=JPN | pos=MF| name=[[Masaki Murata]]}} {{Fs player | no=80| nat=SEN | pos=DF| name=[[Viktors Diaņs]]}} {{Fs player | no=91| nat=LAT | pos=FW| name=[[Kristers Lūsiņš]]}} {{Fs end}} == Komandas vadība == {{Datums|2022|03|10}} {| class="wikitable" ! Vārds, uzvārds ! Amats |- | {{flaga|Latvija}} Uldis Pūcītis | Kluba prezidents |- |{{Flaga|Latvija}} Mārcis Savinovs |Kluba direktors |- |{{Flaga|LAT}} [[Jurģis Kalns]] |Galvenais treneris |- |{{Flaga|LAT}} [[Gatis Kalniņš]] |Trenera asistents |- |{{Flaga|LAT}} [[Ivo Lakučs]] |Fiziskās sagatavotības treneris |- | {{flaga|Latvija}} Mareks Osovskis | Fizioterapeits |- |{{flaga|Latvija}} Kaspars Breģis | Fizioterapeits |- |{{flaga|Latvija}} Artūrs Petrivs |Menedžeris |- |{{Flaga|LAT}} Jānis Līgats |Kluba pārstāvis |} == Komandas galvenie treneri == * {{flagicon|Latvia}} [[Romāns Sidorovs]] (līdz 2009. gadam) * {{flagicon|Latvia}} [[Gatis Ērglis]] (2010—2018)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportacentrs.com/futbols/1_liga/02032010-valmieras_fk_ergla_vadiba_gatavojas_sezon |title="Valmieras FK" Ērgļa vadībā gatavojas sezonai |accessdate={{dat|2010|3|2||bez}} |author=Miķelis Osis |date={{dat|2010|3|2|SK}} |publisher=SportaCentrs.com}}</ref> * {{flaga|Ukraina}} [[Nikolajs Trubačovs]] (2018) * {{flaga|Gruzija}} [[Tamazs Pertija]] (2019—2022) * {{flaga|Latvija}} [[Jurģis Kalns]] (2022—''pašlaik'') == Pazīstami spēlētāji == * ''{{flaga|Latvija}} [[Marks Bogdanovs]]'' * {{flaga|Latvija}} '''[[Gatis Kalniņš]]''' * ''{{flaga|Latvija}} [[Artjoms Kuzņecovs]]'' * ''{{flaga|Latvija}} '''[[Viktors Morozs]]''''' * ''{{flaga|Latvija}} '''[[Vīts Rimkus]]''''' * ''{{flaga|Latvija}} '''[[Deniss Romanovs]]''''' * {{flaga|Latvija}} '''[[Verners Apiņš]]''''' * {{flaga|Latvija}} [[Madis Oskars Miķelsons]] Spēlētāji '''treknrakstā''' spēlē/ir spēlējuši savas valsts izlasē (ieskaitot jauniešu izlases). Spēlētāji ''slīprakstā'' nav pašreizējā komandas sastāvā. == Logo == <gallery> Valmiera FC logo color 2020.png|Agrākais logo ValmieraFC-Logo.png|Pašreizējais logo </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[http://www.valmierafc.com Oficiālā vietne] *[http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija] *[https://web.archive.org/web/20090507145410/http://www.valmierasfk.lv/ Valmieras FK mājaslapa (arhīvs)] {{futbols-stub}} {{Latvijas futbola Virslīga}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Valmierā]] [[Kategorija:FK Valmiera]] [[Kategorija:Valmiera Glass VIA]] lnfshpwduhm4ssaaw6mfjqnxu4clv8k 3660875 3660874 2022-07-25T21:09:18Z Makenzis 56205 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|futbola klubu|Valmiera Glass VIA (nozīmju atdalīšana)|Valmiera Glass VIA}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #000000 | nos = Valmiera FC | logo = [[File:ValmieraFC-Logo.png|150px|center]] | pilns = Valmiera Football Club | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Valmiera}} | dib = 1996 | dib_mēn = 2 | dib_dat = 29 | stad = [[Jāņa Daliņa stadions]] | ietilp = 1250 | prez = {{flaga|Latvia}} Uldis Pūcītis | tren = {{flaga|Latvija}} [[Jurģis Kalns]] | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021.]] | poz = 2. vieta | pattern_la1 = | pattern_b1 = | pattern_ra1 = | leftarm1 = 000000 | body1 = 3C8A2E | rightarm1 = 000000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = | pattern_b2 = | pattern_ra2 = | leftarm2 = 5a8ebf | body2 = 5a8ebf | rightarm2 = 5a8ebf | shorts2 = 5a8ebf | socks2 = 5a8ebf | Viceprezezidents = {{flaga|Latvija}} Uldis Pūcītis | mediji = {{URL|http://www.valmierafc.com/}} }} '''Valmiera FC''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas piedalās [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. [[Valmiera|Valmieras]] klubs ar nosaukumu "FK Gauja" spēlēja Virslīgā no 1992. līdz 1993. un no 1997. līdz 2003. gadam, bet finansiālu apstākļu dēļ bija spiests to pamest. 2017. gadā "Valmiera Glass VIA" uzvarēja 1. līgā un kopš 2018. gada atkal spēlē Virslīgā. [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada sezonā]] "Valmiera FC" izcīnīja 2. vietu Virslīgā, kas ir kluba visu laiku lielākais panākums. == Vēsture == No 1978. gada Valmierā pastāvēja '''futbola komanda "Gauja"''', kas 1990. gadā izcīnīja Latvijas čempionu titulu. Pēc 1993. gada sezonas "Gauja" faktiski iznīka — tā gan pāris sezonas vēl turpināja spēlēt [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgas]] sacensībās. 1996. gadā tika nodibināts Valmieras futbola klubs ('''FK Valmiera'''). 1996. gadā tas izcīnīja otro vietu [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgā]] un pārspēlēs pieveica "[[Skonto FC-2|Skonto/Metāls]]" vienību, izcīnot tiesības spēlēt [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Klubā spēlēja [[Gatis Ērglis]], Dzintars Savaļnieks, Rolands Kraglihs, Viktors Baskakovs, Modris Zujevs. Debija kopumā izdevās laba, tika iegūta 7. vieta no 9 komandām. Nākamās divas sezonas komandai Virslīgā izdevās izcīnīt pat piekto vietu. Komandas finansiālā puse gan sāk iet uz leju un līdz ar to piesaistīt labus citu pilsētu spēlētājus sāka kļūt arvien grūtāk, bet komandas līderi sāka Valmieru atstāt. 2001., 2002. un 2003. gada sezonas komanda aizvadīja pastāvīgi atrodoties uz bankrota robežas, un Virslīgā tā varēja spēlēt galvenokārt tāpēc, ka tajā bija nepieciešamas 8 komandas, lai valsts klubi varētu spēlēt Eiropas klubu turnīros, bet faktiski Valmiera bija kļuvusi par amatieru komandu. 2003. gadā Valmieras komanda spēlēja atkal kā "'''Gauja'''", bet pēc šīs sezonas finansiālu apstākļu dēļ klubs bija spiests pamest Virslīgu.<ref>[http://www.delfi.lv/sports/news/football/news/futbols-pilseta-valmieras-futbola-vesture.d?id=20347931#ixzz3HkdkzyH4 Valmieras futbola vēsture] delfi. sports</ref> 2015. gada sezonā "'''Valmiera Glass/BSS'''" izcīnīja 2. vietu 1. līgā un iespēju pārspēlēs cīnīties par vietu virslīgā ar Virslīgas priekšpēdējās vietas ieguvēju [[FS METTA/Latvijas Universitāte]]. Vietu Virslīgā izcīnīt tomēr neizdevās, divu spēļu summā zaudējot ar 3:9 (1:3 un 2:6). 2015. gada kluba sistēmā tika izveidota telpu futbola komanda, kura startēja Latvijas telpu futbola asociācijas 1. līgā. 2015./2016. gada sezonā startējot ar nosaukumu "'''Valmiera Glass FK/SKS'''", komanda ierindojās 5. vietā. 2016. gadā klubs nomainīja nosaukumu uz '''VALMIERA GLASS ViA'''. 2016./2017. gada sezonā telpu futbola komanda izcīnīja 1. vietu Latvijas telpu futbola asociācijas 1.līgā un iespēju startēt [[Latvijas telpu futbola asociācija|Latvijas telpu futbola asociācijas]] Optibet Virslīgā. 2017. gada sezonā VALMIERA GLASS VIA komanda Komanda.lv 1.līgas čempionātā izcīnīja 1.vietu un ceļazīmi uz Synottip Virslīgu. 2019. gada sezonā komanda izcīnīja 4. vietu Virslīgā un tiesības piedalīties [[UEFA Eiropas līga|Eiropas līgā]]. 2020. gadā klubs nomainīja nosaukumu uz '''Valmiera FC''' (''Valmiera Football Club''). Kā viens no iemesliem tika minēta [[Valmieras stikla šķiedra]] uzsāktais tiesiskās aizsardzības process.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://optibetvirsliga.com/news/kluba-pazinojums-par-nosaukuma-mainu-valmiera-fc|title=Kluba paziņojums par nosaukuma maiņu ''Valmiera FC''|last=|first=|website=Optibet Virslīga / Futbola Virslīga|access-date=2020-09-20|date=|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmiera-glass.com/lv/valmiera-glass-live/jaunumi/futbola-klubs-valmiera-glass-via-maina-nosaukumu-uz-valmiera-fc|title=Futbola klubs "VALMIERA GLASS VIA" maina nosaukumu uz "Valmiera FC" - VALMIERA GLASS GRUPA|last=|first=|publisher=|website=valmiera-glass.com|access-date=|date=2020-02-17}}</ref> == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:800 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/1991 till:01/07/2021 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:1992 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/1991 till:01/07/1992 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 1992|10]] from:01/07/1992 till:01/07/1993 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 1993|10]] from:01/07/1993 till:01/07/1994 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1994|7]] from:01/07/1994 till:01/07/1995 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1995|7]] from:01/07/1995 till:01/07/1996 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1996|2]] from:01/07/1996 till:01/07/1997 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 1997|7]] from:01/07/1997 till:01/07/1998 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 1998|5]] from:01/07/1998 till:01/07/1999 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 1999|5]] from:01/07/1999 till:01/07/2000 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2000|6]] from:01/07/2000 till:01/07/2001 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2001|6]] from:01/07/2001 till:01/07/2002 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2002|5]] from:01/07/2002 till:01/07/2003 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2003|6]] from:01/07/2003 till:01/07/2004 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2004|7 (4*)]] from:01/07/2004 till:01/07/2005 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2005|6 (3*)]] from:01/07/2005 till:01/07/2006 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2006|7 (2*)]] from:01/07/2006 till:01/07/2007 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2007|10]] from:01/07/2007 till:01/07/2008 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2008|7]] from:01/07/2008 till:01/07/2009 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2009|11]] from:01/07/2009 till:01/07/2010 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2010|6]] from:01/07/2010 till:01/07/2011 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2011|9]] from:01/07/2011 till:01/07/2012 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2012|8]] from:01/07/2012 till:01/07/2013 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2013|3]] from:01/07/2013 till:01/07/2014 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2014|3]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2015|2]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2016|4]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|8]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/1991 till:01/07/1993 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" from:01/07/1993 till:01/07/1996 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/1996 till:01/07/2003 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" from:01/07/2003 till:01/07/2017 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2017 till:01/07/2021 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> <br /> <small>1992.-1993. un 2003. gadā spēlēja kā FK "Gauja" <br /> '''*''' Neskaitot [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] klubu otrās komandas, kuras [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgas čempionātā]] startēja ārpus konkurences.</small> == Sasniegumi Latvijas Kausa izcīņā == {| class="wikitable" style="text-align:center" |- !Sezona !Kārta |- |[[Latvijas Kauss futbolā 1999|1999]] | rowspan=3 |Ceturtdaļfināls |- |[[Latvijas Kauss futbolā 2000|2000]] |- |[[Latvijas Kauss futbolā 2001|2001]] |- |[[Latvijas Kauss futbolā 2002|2002]] |3.kārta (Ceturtdaļfināls) |- |[[Latvijas Kauss futbolā 2003|2003]] | rowspan=4 |Astotdaļfināls |- |[[Latvijas Kauss futbolā 2004|2004]] |- |[[Latvijas Kauss futbolā 2005|2005]] |- |[[Latvijas Kauss futbolā 2006|2006]] |- |[[Latvijas kauss futbolā 2007|2007]] |3.kārta |- |[[Latvijas kauss futbolā 2008|2008]] | rowspan=2 |''Nepiedalījās'' |- |[[2009.—2010. gada Latvijas Kauss futbolā|2009—10]] |- |[[2010.—2011. gada Latvijas Kauss futbolā|2010—11]] |Ceturtdaļfināls |- |[[2011.—2012. gada Latvijas Kauss futbolā|2011—12]] |4.kārta (Astotdaļfināls) |- |[[Latvijas kauss futbolā 2012—13|2012—13]] |3.kārta |- |[[2013.—2014. gada Latvijas Kauss futbolā|2013—14]] |Astotdaļfināls |- |[[2014.—2015. gada Latvijas Kauss futbolā|2014—15]] | rowspan=2 |Ceturtā kārta |- |[[2015.—2016. gada Latvijas Kauss futbolā|2015—16]] |- |[[2016.—2017. gada Latvijas Kauss futbolā|2016—17]] |Otrā posma pirmā kārta |- |[[2017. gada Latvijas Kauss futbolā|2017]] |Astotdaļfināls |- |[[2018. gada Latvijas Kauss futbolā|2018]] |Ceturtdaļfināls |} == Dalība UEFA turnīros == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Sacensības !Kārta !Valsts !Klubs !Mājās !Viesos !Kopā |- | rowspan="1" |[[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2020—21]] |align="left"|[[UEFA Eiropas līga]] | 1QR |{{Flaga|POL}} |align="left"|[[Poznaņas "Lech"]] |{{n/a}} |style=background:#fdd|'''0:3''' |{{n/a}} |- |[[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2021—22]] |[[UEFA Eiropas konferences līga]] |1QR |{{Flaga|LTU}} |[[Marijampoles "Sūduva"]] |style="background:#ffd;"|0:0 |style=background:#fdd|1:2 |style=background:#fdd|'''1:2''' |- |[[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022—23]] |[[UEFA Eiropas konferences līga]] |2QR |{{Flaga|MKD}} |align="left"|[[KF Shkëndija]] |style="background:#fdd;"|1:2 | | |} == Komandas sastāvs == : ''{{dat|2022|3|10||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://valmierafc.com/komanda/|title=Komanda|website=valmierafc.lv|access-date=10.03.2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/valmiera-fc-36365/?cid=11741737|title=Valmiera FC - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2022-03-10}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 1| nat=LAT | pos=GK| name=[[Rihards Matrevics]]}} {{Fs player | no= 2| nat=LAT | pos=DF| name=[[Daniels Balodis]]}} {{Fs player | no= 3| nat=UKR | pos=DF| name=[[Romans Jakuba]]}} {{Fs player | no= 4| nat=LAT | pos=DF| name=[[Roberts Veips]]}} {{Fs player | no= 5| nat=LAT | pos=DF| name=[[Kristers Neilands]]}} {{Fs player | no= 6| nat=UKR | pos=MF| name=[[Ivans Želizko]]}} {{Fs player | no= 7| nat=LAT | pos=FW| name=[[Raimonds Krollis]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player | no= 8| nat=LAT | pos=MF| name=[[Kristers Čudars]]}} {{Fs player | no=10| nat=LAT | pos=DF| name=[[Alvis Jaunzems]]}} {{Fs player | no=11| nat=COL | pos=MF| name=[[Kamilo Mena]]}} {{Fs player | no=12| nat=LAT | pos=GK| name=[[Vjačeslavs Kudrjavcevs]]}} {{Fs player | no=14| nat=GEO | pos=MF| name=[[Luka Silagadze]]}} {{Fs player | no=17| nat=SEN | pos=DF| name=[[Pape Jare Falls]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=18| nat=LAT | pos=MF| name=[[Niks Dusalijevs]]}} {{Fs player | no=19| nat=SEN | pos=FW| name=[[Džibrils Gejs]]}} {{Fs player | no=21| nat=LAT | pos=MF| name=[[Kristers Penkevics]]}} {{Fs player | no=22| nat=SEN | pos=MF| name=[[Meisa Diops]]}} {{Fs player | no=23| nat=LAT | pos=DF| name=[[Maksims Toņiševs]]}} {{Fs player | no=24| nat=SEN | pos=FW| name=[[Aliuns Ndojs]]}} {{Fs player | no=26| nat=LAT | pos=GK| name=[[Klāvs Lauva]]}} {{Fs player | no=27| nat=LAT | pos=DF| name=[[Emīls Birka]]}} {{Fs player | no=30| nat=LAT | pos=MF| name=[[Oļģerds Raščevskis]]}} {{Fs player | no=41| nat=JPN | pos=MF| name=[[Daisuke Jokota]]}} {{Fs player | no=71| nat=JPN | pos=MF| name=[[Masaki Murata]]}} {{Fs player | no=80| nat=SEN | pos=DF| name=[[Viktors Diaņs]]}} {{Fs player | no=91| nat=LAT | pos=FW| name=[[Kristers Lūsiņš]]}} {{Fs end}} == Komandas vadība == {{Datums|2022|03|10}} {| class="wikitable" ! Vārds, uzvārds ! Amats |- | {{flaga|Latvija}} Uldis Pūcītis | Kluba prezidents |- |{{Flaga|Latvija}} Mārcis Savinovs |Kluba direktors |- |{{Flaga|LAT}} [[Jurģis Kalns]] |Galvenais treneris |- |{{Flaga|LAT}} [[Gatis Kalniņš]] |Trenera asistents |- |{{Flaga|LAT}} [[Ivo Lakučs]] |Fiziskās sagatavotības treneris |- | {{flaga|Latvija}} Mareks Osovskis | Fizioterapeits |- |{{flaga|Latvija}} Kaspars Breģis | Fizioterapeits |- |{{flaga|Latvija}} Artūrs Petrivs |Menedžeris |- |{{Flaga|LAT}} Jānis Līgats |Kluba pārstāvis |} == Komandas galvenie treneri == * {{flagicon|Latvia}} [[Romāns Sidorovs]] (līdz 2009. gadam) * {{flagicon|Latvia}} [[Gatis Ērglis]] (2010—2018)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportacentrs.com/futbols/1_liga/02032010-valmieras_fk_ergla_vadiba_gatavojas_sezon |title="Valmieras FK" Ērgļa vadībā gatavojas sezonai |accessdate={{dat|2010|3|2||bez}} |author=Miķelis Osis |date={{dat|2010|3|2|SK}} |publisher=SportaCentrs.com}}</ref> * {{flaga|Ukraina}} [[Nikolajs Trubačovs]] (2018) * {{flaga|Gruzija}} [[Tamazs Pertija]] (2019—2022) * {{flaga|Latvija}} [[Jurģis Kalns]] (2022—''pašlaik'') == Pazīstami spēlētāji == * ''{{flaga|Latvija}} [[Marks Bogdanovs]]'' * {{flaga|Latvija}} '''[[Gatis Kalniņš]]''' * ''{{flaga|Latvija}} [[Artjoms Kuzņecovs]]'' * ''{{flaga|Latvija}} '''[[Viktors Morozs]]''''' * ''{{flaga|Latvija}} '''[[Vīts Rimkus]]''''' * ''{{flaga|Latvija}} '''[[Deniss Romanovs]]''''' * {{flaga|Latvija}} '''[[Verners Apiņš]]''''' * {{flaga|Latvija}} [[Madis Oskars Miķelsons]] Spēlētāji '''treknrakstā''' spēlē/ir spēlējuši savas valsts izlasē (ieskaitot jauniešu izlases). Spēlētāji ''slīprakstā'' nav pašreizējā komandas sastāvā. == Logo == <gallery> Valmiera FC logo color 2020.png|Agrākais logo ValmieraFC-Logo.png|Pašreizējais logo </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[http://www.valmierafc.com Oficiālā vietne] *[http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija] *[https://web.archive.org/web/20090507145410/http://www.valmierasfk.lv/ Valmieras FK mājaslapa (arhīvs)] {{futbols-stub}} {{Latvijas futbola Virslīga}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Valmierā]] [[Kategorija:FK Valmiera]] [[Kategorija:Valmiera Glass VIA]] slha4a8w3a6clhkaa16lucflkkgarja 0 28422 3660777 3642193 2022-07-25T16:56:17Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... wikitext text/x-wiki '''4. februāris''' ir gada 35. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 330 (331 garajā gadā) dienas. == Vārda dienas == [[Daila]], [[Dominiks]], [[Veronika (personvārds)|Veronika]] == Notikumi == * [[1789. gads]] — [[Džordžs Vašingtons]] ievēlēts par pirmo [[ASV prezidents|ASV prezidentu]]. * [[1792. gads]] — Džordžs Vašingtons pārvēlēts uz otro ASV prezidenta termiņu. * [[1794. gads]] — [[Francija|Francijā]] atcelta [[verdzība]]. * [[1899. gads]] — sākās [[Filipīniešu—amerikāņu karš]]. * [[1915. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]], [[Vācijas impērija]] sāka zemūdeņu blokādi ap [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]]. * [[1932. gads]]: ** [[Leikplesida|Leikplesidā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sākās [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles]]. ** [[Otrais Ķīnas—Japānas karš]], [[Japāna]] okupēja [[Harbina|Harbinu]] [[Ķīna|Ķīnā]]. * [[1943. gads]] — [[Otrais pasaules karš]], beidzās [[Staļingradas kauja]]. * [[1945. gads]] — Otrais pasaules karš, ASV prezidents, Apvienotās Karalistes premjers un [[Padomju Savienība|PSRS]] vadītājs uzsāka [[Jaltas konference|Jaltas konferenci]], kas beidzās {{dat||2|11||bez}}. * [[1948. gads]] — Ceilona (tagad [[Šrilanka]]) ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes, kļūstot par [[Nāciju Sadraudzība]]s locekli. * [[1961. gads]] — sākās [[Angolas Neatkarības karš]]. * [[1969. gads]] — [[Jāsirs Arafāts]] kļuva par [[Palestīnas Atbrīvošanās organizācijas]] vadītāju. * [[1976. gads]] — [[Gvatemala|Gvatemalā]] un [[Hondurasa|Hondurasā]] notika spēcīga zemestrīce, dzīvību zaudēja vairāk nekā 22 000 cilvēku. * [[1998. gads]]: ** 6,1 balles stipra zemestrīce [[Afganistāna|Afganistānā]], vairāk nekā 5000 bojā gājušo. ** pieņemts pašreizējais [[Bosnijas un Hercegovinas karogs]]. * [[2003. gads]] — Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas parlaments pasludināja jaunas [[Serbija un Melnkalne|Serbijas un Melnkalnes]] federācijas izveidošanu un konstitūcijas pieņemšanu. * [[2021. gads]] — [[Džo Baidens]] paziņoja, ka ASV pārtrauks ieroču piegādi [[Saūda Arābija]]i un [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajiem Arābu Emirātiem]] to izmantošanai [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Doucet|first=Lyse|date=|title=Yemen war: Joe Biden ends support for operations in foreign policy reset|url=https://www.bbc.com/news/world-middle-east-55941588|access-date=February 4, 2021}}</ref> * [[2022. gads]] — [[Pekina|Pekinā]], Ķīnā atklāja [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. == Dzimuši == * [[1740. gads]] — [[Karls Mihaels Belmanis]] (''Carl Michael Bellman''), zviedru dzejnieks (miris 1795. gadā) * [[1746. gads]] — [[Tadeušs Koscjuško]] (''Tadeusz Kościuszko''), poļu ģenerālis (miris 1817. gadā) * [[1820. gads]] — [[Božena Ņemcova]] (''Božena Němcová''), čehu rakstniece (mirusi 1862. gadā) * [[1831. gads]] — [[Nikolajs Ļeskovs]] (''Николай Лесков''), krievu rakstnieks (miris 1895. gadā) * [[1871. gads]] — [[Frīdrihs Eberts]] (''Friedrich Ebert''), vācu politiķis (miris 1925. gadā) * [[1880. gads]] — [[Pauls Lotsijs]] (''Paul Lotsij''), nīderlandiešu airētājs (miris 1910. gadā) * [[1881. gads]] — [[Fernāns Ležē]] (''Fernand Léger''), franču mākslinieks (miris 1955. gadā) * [[1881. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||1|23}}) — [[Kliments Vorošilovs]] (''Климент Ворошилов''), PSRS maršals (miris 1955. gadā) * [[1897. gads]] — [[Ludvigs Erhards]] (''Ludwig Erhard''), Vācijas kanclers (miris 1977. gadā) * [[1900. gads]] — [[Žaks Prevērs]] (''Jacques Prévert''), franču dzejnieks un scenārists (miris 1977. gadā) * [[1902. gads]] — [[Čārlzs Lindbergs]] (''Charles Lindbergh''), ASV aviators (miris 1974. gadā) * [[1913. gads]] — [[Roza Pārksa]] (''Rosa Parks''), ASV cilvēktiesību aktīviste (mirusi 2005. gadā) * [[1918. gads]] — [[Aida Lupino]] (''Ida Lupino''), angļu režisore un aktrise (mirusi 1995. gadā) * [[1927. gads Latvijā|1927. gads]] — [[Ruta Marjaša]], Latvijas politiķe un juriste (mirusi 2016. gadā) * [[1947. gads]] — [[Dens Kveils]] (''Dan Quayle''), ASV politiķis * [[1948. gads]] — [[Eliss Kūpers]] (''Alice Cooper''), amerikāņu rokmūziķis * [[1953. gads]] — [[Kitaro]] (Masanori Takahaši), japāņu mūziķis, komponists * [[1955. gads]] — [[Mikulāšs Dzurinda]] (''Mikuláš Dzurinda''), slovāku politiķis * [[1960. gads]] — [[Tims Būts]] (''Tim Booth''), angļu mūziķis * [[1970. gads]] — [[Luijs Lofrē]] (''Louis Laufray''), franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (dzimis 1881. gadā) * [[1976. gads]] — [[Marku Kampuss]] (''Marco Campos''), Brazīlijas autosportists (miris 1995. gadā) * [[1972. gads Latvijā|1972. gads]] — [[Jēkabs Nākums]], latviešu biatlonists * [[1979. gads]] — [[Džordžo Pantano]] (''Giorgio Pantano''), Itālijas autobraucējs * [[1980. gads Latvijā|1980. gads]] — [[Raimonds Vaikulis]], latviešu basketbolists * [[1981. gads]] — [[Džeisons Kapono]] (''Jason Kapono''), ASV basketbolists * [[1982. gads Latvijā|1982. gads]] — [[Ivars Timermanis]], latviešu basketbolists * [[1983. gads]] — [[Hanibāls Bariss]] (''Hannibal Buress''), amerikāņu komiķis, aktieris un rakstnieks == Miruši == * [[869. gads]] — [[Svētais Kirils]], Bizantijas mūks, teologs un valodnieks (dzimis 827. gadā) * [[1928. gads]] — [[Hendriks Lorencs]] (''Hendrik Lorentz''), nīderlandiešu fiziķis (dzimis 1853. gadā) * [[1936. gads]] — [[Vilhelms Gustlofs]] (''Wilhelm Gustloff''), Šveices nacists (dzimis 1895. gadā) * [[1939. gads]] — [[Edvards Sapīrs]] (''Edward Sapir''), ASV antropologs (dzimis 1884. gadā) * [[1940. gads]] — [[Nikolajs Ježovs]] (''Николай Иванович Ежов''), padomju drošības dienesta darbinieks (dzimis 1895. gadā) * [[1942. gads]] — [[Pēteris Apkalns]], latviešu luterāņu mācītājs (dzimis 1882. gadā) * [[1953. gads]] — [[Antonio Konte (paukotājs)|Antonio Konte]] (''Antonio Conte''), itāļu paukotājs (dzimis 1867. gadā) * [[1974. gads]] — [[Liliāna Ronketi]] (''Liliana Ronchetti''), itāliešu basketboliste (dzimusi 1927. gadā) * [[1986. gads]] — [[Jānis Kalnbērziņš]], Latvijas PSR un LKP darbinieks (dzimis 1893. gadā) * [[1991. gads]] — [[Aleksandrs Šaļimovs]] (''Александр Иванович Шалимов''), PSRS krievu ģeologs un zinātniskās fantastikas rakstnieks (dzimis 1917. gadā) * [[2016. gads]] — [[Edgars Mičels]] (''Edgar Mitchell''), ASV kosmonauts (dzimis 1930. gadā) == Brīvdienas un piemiņas dienas == * [[Vispasaules pretvēža diena]] * [[Neatkarības diena]] ([[Šrilanka]]) == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Februāris]] pfqlk9ok3kudk8h2qnjx0po4rw7l5ji 0 29110 3660810 3458059 2022-07-25T19:01:32Z ZANDMANIS 91184 /* Iebrukums */ wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste |conflict=Galipoli kauja |partof=[[Karadarbība Tuvajos Austrumos (Pirmais pasaules karš)|Karadarbības Tuvajos Austrumos]] <br />([[Pirmais pasaules karš|I pasaules kara]]) |image=[[Attēls:Gallipoli1915.jpg|300px|Galipoli kaujas plāns]] |caption=Galipoli kauja, 1915. g. februāris—aprīlis |date=[[1915]]. g. [[19. februāris]] — <br />[[1916]]. g. [[9. janvāris]] |place=[[Galipoli]] pussala un [[Dardaneļi|Dardaneļu šaurums]] [[Osmaņu impērija]] (tag. [[Turcija]]) |result=Izšķiroša Osmaņu impērijas uzvara |territory= |combatant1={{flaga|Lielbritānija}} [[Lielbritānija|Britu impērija]]<br /> * [[Austrālija]] * {{flaga|Britu Indija}} [[Indija]] * [[Ņūfaundlenda]] * {{flaga|Jaunzēlande}} [[Jaunzēlande]] * [[Apvienotā Karaliste]] {{flagicon|France}} [[Francija]] |combatant2={{OTA}} |commander1={{flaga|Lielbritānija}} [[Īans Stendišs Monteits Hamiltons|Sers Īans Hamiltons]]<br />{{flaga|France}} [[Moriss Bailo]] |commander2=[[Attēls:Flag of Germany (1867–1919).svg|22px]] [[Otto fon Sanderss]]<br />[[Attēls:Ottoman flag.svg|22px]] [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafa Kemals]] |strength1=5 divīzijas (sākumā)<br />14 divīzijas (beigās) |strength2=6 divīzijas |casualties1=300'000 (51,000 gājuši bojā) |casualties2=700'000 }} {{Galipoli operācija}}'''Galipoli kauja''' notika [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules karā]] — 1915. gadā no aprīļa līdz decembrim. Tika apvienoti [[Lielbritānija|britu]] un [[Francija|franču]] spēki, lai ieņemtu [[Osmaņu impērija]]s galvaspilsētu [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] (tag. [[Stambula]]). Mēģinājums neizdevās un nesa ļoti lielus upurus abām pusēm. [[Turcija|Turcijā]] operāciju sauc par Čanakkales kariem ([[Turku valoda|turku valodā]]: ''Çanakkale Savaşları''); Lielbritānijā to sauc par Dardaneļu operāciju vai Galipoli; Francijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Ņūfaundlendā operāciju pazīst ar nosaukumu Galipoli. == Sākums == [[Krievijas impērija]]i, kas bija viena no Sabiedrotajiem Pirmajā pasaules karā, trūka ražotņu, kas varētu apgādāt tās armiju. Francijai un Lielbritānijai ar salīdzinoši mazāku iedzīvotāju skaitu bija diezgan spēcīga rūpniecība un tās meklēja iespēju piegādāt Krievijai nepieciešamo munīciju, lai ar Krievijas palīdzību varētu atvieglot stāvokli [[Rietumu fronte|Rietumu frontē]]. Kara laikā Sabiedrotie neatlaidīgi meklēja iespējas izveidot transporta ceļus uz Krieviju un Ķīnu. Vācijas impērija un Austroungārija bija bloķējušas Krievijas sauszemes tirdzniecības ceļus uz Eiropu un, līdz ar to, nepastāvēja gandrīz nekādas iespējas veikt nepieciešamās piegādes Krievijai. Arī pieejamie jūras ceļi bija neizbraucami: [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] kontrolēja vācu Ķeizariskā flote, [[Ohotskas jūra]] pārāk bieži aizsala un [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]] varēja piekļūt tikai caur Osmaņu impērijā esošo [[Bosfora jūras šaurums|Bosfora šaurumu]]. 1914. gada oktobrī, Osmaņu impērijai pievienojoties [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]], vairs nebija iespēju veikt piegādes uz Krieviju caur [[Vidusjūra|Vidusjūru]]. 1914. gada nogalē Rietumu fronte Francijā un [[Beļģija|Beļģijā]] bija kļuvusi nekustīga un bija nepieciešams citur izveidot jaunu fronti. Sabiedrotie cerēja, ka uzbrukumā Osmaņu impērijai viņu pusē pievienosies arī Bulgārija un Grieķija, bet grieķu piesaistīšanai Galipoli pussalā Krievija uzlika veto. 1914. gada novembrī Francijas ministrs ieteica sākt uzbrukumu Osmaņu impērijai, bet šāds priekšlikums neguva atbalstu. Tika noraidīts arī britu jūras izlūkdienesta priekšlikums pārpirkt Osmaņu impēriju Sabiedroto pusē. Vēlāk novembrī, Pirmais Admiralitātes lords [[Vinstons Čērčils]] nāca klajā ar savu pirmo plānu Dardaneļu ieņemšanai. Viņa priekšlikuma pamatā bija apsvērums, ka Karaliskajai flotei ir pietiekami daudz tādu kuģu, kas nav spējīgi stāties pretī Vācijas flotei Ziemeļu jūrā, bet varētu tikt izmantoti citā karadarbības laukā. Sākotnējais plāns paredzēja uzbrukt tikai ar Karaliskās flotes spēkiem. 1915. gada janvārī Lielbritānijas valdība beidzot apstiprināja uzbrukuma plānu Galipoli pussalai. == Flotes uzbrukumi == 1915. gada 19. februārī tika iesākts pirmais uzbrukums Dardaneļiem, ko sāka apvienotie angļu un franču spēki, tai skaitā kuģis ''Queen Elizabeth'', kuru sabombardēja [[Osmaņu impērija]]s artilērija. 18. martā tika sākts jauns uzbrukums, kura mērķis bija šaurākā Dardaneļu vieta, jo tur jūras platums bija tikai aptuveni 16 km. Caur Dardaneļiem centās izrauties 16 kuģi admirāļa de Robeka vadībā, bet lielāko daļu flotes iznīcināja jūras mīnas, kuras bija izlicis Osmaņu jūras mīnētājs ''Nusret''. Briti par mīnu traleriem izmantoja vienkāršos tralerus un, kad turki sāka uz tiem šaut, tie atkāpās, atstājot mīnas. Kuģus nosūtīja bez noteikta rīkojuma un tika nogremdēti trīs kaujas kuģi: ''Ocean'', ''Irresistible'' un ''Bouvet''. Smagus bojājumus guva kaujas kreiseris ''Inflexible'', kā arī franču ''Suffren'' un ''Gaulois''. Šādi zaudējumi sabiedrotajiem lika atteikties no jebkādiem tālākiem mēģinājumiem ieņemt jūras šaurumu tikai ar flotes palīdzību. Savukārt Osmaņu impērijas karaspēkam britu flotes sagrāve deva morālu uzmundrinājumu. Osmaņu artilēristi pēc britu kuģu atkāpšanās bija palikuši gandrīz bez munīcijas. Nav zināmi īstie atkāpšanās iemesli, jo Čērčils ieteica turpināt uzbrukumu, un tādā gadījumā, iespējams, Galipoli nebūtu kļuvis par nopietnu zaudējumu sabiedrotajiem. Toties, ja flote būtu tikusi tālāk, iespējams tā nokļūtu strupceļā, nebūdama pietiekami spēcīga lai ieņemtu Konstantinopoli, taču atpakaļceļš uz Vidusjūru būto nogriezts mīnu dēļ. == Iebrukums == Pēc flotes neveiksmīgajiem uzbrukumiem, kļuva skaidrs, ka nepieciešami sauszemes spēki turku artilērijas vājināšanai. Tad būtu iespēja mīnu meklētājiem attīrīt ceļu lielākiem kuģiem. Britu kara ministrs [[Lords Kičeners]] par Vidusjūras spēku komandieri iecēla Seru [[Īans Hamiltons|Īanu Hamiltonu]], lai viņš izpildītu šo operāciju. 1915. gada sākumā [[Ēģipte|Ēģiptē]] tika nometināti brīvprātīgie kareivji un [[Jaunzēlande]]s un [[Austrālija]]s, kur viņus apmācīja pirms došanās uz Franciju. No brīvprātīgajiem izveidoja [[Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss|Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpusu]] (''Australian and New Zealand Army Corps, ANZAC''). Komandiera rīcībā bija arī britu 29. un 10. divīzijas, Karaliskās flotes divīzija un Francijas ekspedīcijas korpuss. Bija jāgaida aptuveni sešas nedēļas, lai sagaidītu britu spēku ierašanos no [[Lielbritānija]]s. Šis laiks bija izdevīgs Osmaņu armijai, lai sagatavotos sauszemes uzbrukumam. Ēģiptē nebija gandrīz nekāda informācijas drošība un Hamiltona spēku uzbrukuma virzieni bija plaši zināmi. Turki uzreiz papildināja savus munīcijas un citu nepieciešamo materiālu krājumus. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kaujas]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:1915. gads]] gc0j14elj3mhllx4o17hofs7kbubw1f 3660828 3660810 2022-07-25T19:25:40Z ZANDMANIS 91184 /* Iebrukums */ wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste |conflict=Galipoli kauja |partof=[[Karadarbība Tuvajos Austrumos (Pirmais pasaules karš)|Karadarbības Tuvajos Austrumos]] <br />([[Pirmais pasaules karš|I pasaules kara]]) |image=[[Attēls:Gallipoli1915.jpg|300px|Galipoli kaujas plāns]] |caption=Galipoli kauja, 1915. g. februāris—aprīlis |date=[[1915]]. g. [[19. februāris]] — <br />[[1916]]. g. [[9. janvāris]] |place=[[Galipoli]] pussala un [[Dardaneļi|Dardaneļu šaurums]] [[Osmaņu impērija]] (tag. [[Turcija]]) |result=Izšķiroša Osmaņu impērijas uzvara |territory= |combatant1={{flaga|Lielbritānija}} [[Lielbritānija|Britu impērija]]<br /> * [[Austrālija]] * {{flaga|Britu Indija}} [[Indija]] * [[Ņūfaundlenda]] * {{flaga|Jaunzēlande}} [[Jaunzēlande]] * [[Apvienotā Karaliste]] {{flagicon|France}} [[Francija]] |combatant2={{OTA}} |commander1={{flaga|Lielbritānija}} [[Īans Stendišs Monteits Hamiltons|Sers Īans Hamiltons]]<br />{{flaga|France}} [[Moriss Bailo]] |commander2=[[Attēls:Flag of Germany (1867–1919).svg|22px]] [[Otto fon Sanderss]]<br />[[Attēls:Ottoman flag.svg|22px]] [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafa Kemals]] |strength1=5 divīzijas (sākumā)<br />14 divīzijas (beigās) |strength2=6 divīzijas |casualties1=300'000 (51,000 gājuši bojā) |casualties2=700'000 }} {{Galipoli operācija}}'''Galipoli kauja''' notika [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules karā]] — 1915. gadā no aprīļa līdz decembrim. Tika apvienoti [[Lielbritānija|britu]] un [[Francija|franču]] spēki, lai ieņemtu [[Osmaņu impērija]]s galvaspilsētu [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] (tag. [[Stambula]]). Mēģinājums neizdevās un nesa ļoti lielus upurus abām pusēm. [[Turcija|Turcijā]] operāciju sauc par Čanakkales kariem ([[Turku valoda|turku valodā]]: ''Çanakkale Savaşları''); Lielbritānijā to sauc par Dardaneļu operāciju vai Galipoli; Francijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Ņūfaundlendā operāciju pazīst ar nosaukumu Galipoli. == Sākums == [[Krievijas impērija]]i, kas bija viena no Sabiedrotajiem Pirmajā pasaules karā, trūka ražotņu, kas varētu apgādāt tās armiju. Francijai un Lielbritānijai ar salīdzinoši mazāku iedzīvotāju skaitu bija diezgan spēcīga rūpniecība un tās meklēja iespēju piegādāt Krievijai nepieciešamo munīciju, lai ar Krievijas palīdzību varētu atvieglot stāvokli [[Rietumu fronte|Rietumu frontē]]. Kara laikā Sabiedrotie neatlaidīgi meklēja iespējas izveidot transporta ceļus uz Krieviju un Ķīnu. Vācijas impērija un Austroungārija bija bloķējušas Krievijas sauszemes tirdzniecības ceļus uz Eiropu un, līdz ar to, nepastāvēja gandrīz nekādas iespējas veikt nepieciešamās piegādes Krievijai. Arī pieejamie jūras ceļi bija neizbraucami: [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] kontrolēja vācu Ķeizariskā flote, [[Ohotskas jūra]] pārāk bieži aizsala un [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]] varēja piekļūt tikai caur Osmaņu impērijā esošo [[Bosfora jūras šaurums|Bosfora šaurumu]]. 1914. gada oktobrī, Osmaņu impērijai pievienojoties [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]], vairs nebija iespēju veikt piegādes uz Krieviju caur [[Vidusjūra|Vidusjūru]]. 1914. gada nogalē Rietumu fronte Francijā un [[Beļģija|Beļģijā]] bija kļuvusi nekustīga un bija nepieciešams citur izveidot jaunu fronti. Sabiedrotie cerēja, ka uzbrukumā Osmaņu impērijai viņu pusē pievienosies arī Bulgārija un Grieķija, bet grieķu piesaistīšanai Galipoli pussalā Krievija uzlika veto. 1914. gada novembrī Francijas ministrs ieteica sākt uzbrukumu Osmaņu impērijai, bet šāds priekšlikums neguva atbalstu. Tika noraidīts arī britu jūras izlūkdienesta priekšlikums pārpirkt Osmaņu impēriju Sabiedroto pusē. Vēlāk novembrī, Pirmais Admiralitātes lords [[Vinstons Čērčils]] nāca klajā ar savu pirmo plānu Dardaneļu ieņemšanai. Viņa priekšlikuma pamatā bija apsvērums, ka Karaliskajai flotei ir pietiekami daudz tādu kuģu, kas nav spējīgi stāties pretī Vācijas flotei Ziemeļu jūrā, bet varētu tikt izmantoti citā karadarbības laukā. Sākotnējais plāns paredzēja uzbrukt tikai ar Karaliskās flotes spēkiem. 1915. gada janvārī Lielbritānijas valdība beidzot apstiprināja uzbrukuma plānu Galipoli pussalai. == Flotes uzbrukumi == 1915. gada 19. februārī tika iesākts pirmais uzbrukums Dardaneļiem, ko sāka apvienotie angļu un franču spēki, tai skaitā kuģis ''Queen Elizabeth'', kuru sabombardēja [[Osmaņu impērija]]s artilērija. 18. martā tika sākts jauns uzbrukums, kura mērķis bija šaurākā Dardaneļu vieta, jo tur jūras platums bija tikai aptuveni 16 km. Caur Dardaneļiem centās izrauties 16 kuģi admirāļa de Robeka vadībā, bet lielāko daļu flotes iznīcināja jūras mīnas, kuras bija izlicis Osmaņu jūras mīnētājs ''Nusret''. Briti par mīnu traleriem izmantoja vienkāršos tralerus un, kad turki sāka uz tiem šaut, tie atkāpās, atstājot mīnas. Kuģus nosūtīja bez noteikta rīkojuma un tika nogremdēti trīs kaujas kuģi: ''Ocean'', ''Irresistible'' un ''Bouvet''. Smagus bojājumus guva kaujas kreiseris ''Inflexible'', kā arī franču ''Suffren'' un ''Gaulois''. Šādi zaudējumi sabiedrotajiem lika atteikties no jebkādiem tālākiem mēģinājumiem ieņemt jūras šaurumu tikai ar flotes palīdzību. Savukārt Osmaņu impērijas karaspēkam britu flotes sagrāve deva morālu uzmundrinājumu. Osmaņu artilēristi pēc britu kuģu atkāpšanās bija palikuši gandrīz bez munīcijas. Nav zināmi īstie atkāpšanās iemesli, jo Čērčils ieteica turpināt uzbrukumu, un tādā gadījumā, iespējams, Galipoli nebūtu kļuvis par nopietnu zaudējumu sabiedrotajiem. Toties, ja flote būtu tikusi tālāk, iespējams tā nokļūtu strupceļā, nebūdama pietiekami spēcīga lai ieņemtu Konstantinopoli, taču atpakaļceļš uz Vidusjūru būto nogriezts mīnu dēļ. == Iebrukums == Pēc flotes neveiksmīgajiem uzbrukumiem, kļuva skaidrs, ka nepieciešami sauszemes spēki turku artilērijas vājināšanai. Tad būtu iespēja mīnu meklētājiem attīrīt ceļu lielākiem kuģiem. Britu kara ministrs [[Lords Kičeners]] par Vidusjūras spēku komandieri iecēla Seru [[Īans Hamiltons|Īanu Hamiltonu]], lai viņš izpildītu šo operāciju. 1915. gada sākumā [[Ēģipte|Ēģiptē]] tika nometināti brīvprātīgie kareivji un [[Jaunzēlande]]s un [[Austrālija]]s, kur viņus apmācīja pirms došanās uz Franciju. No brīvprātīgajiem izveidoja [[Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss (ANZAC)|Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpusu (ANZAC)]] (''Australian and New Zealand Army Corps, ANZAC''). Komandiera rīcībā bija arī britu 29. un 10. divīzijas, Karaliskās flotes divīzija un Francijas ekspedīcijas korpuss. Bija jāgaida aptuveni sešas nedēļas, lai sagaidītu britu spēku ierašanos no [[Lielbritānija]]s. Šis laiks bija izdevīgs Osmaņu armijai, lai sagatavotos sauszemes uzbrukumam. Ēģiptē nebija gandrīz nekāda informācijas drošība un Hamiltona spēku uzbrukuma virzieni bija plaši zināmi. Turki uzreiz papildināja savus munīcijas un citu nepieciešamo materiālu krājumus. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kaujas]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:1915. gads]] 20zyw412uojj4yrsnqvtt7lzxtz316e 3660831 3660828 2022-07-25T19:27:29Z ZANDMANIS 91184 /* Iebrukums */ wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste |conflict=Galipoli kauja |partof=[[Karadarbība Tuvajos Austrumos (Pirmais pasaules karš)|Karadarbības Tuvajos Austrumos]] <br />([[Pirmais pasaules karš|I pasaules kara]]) |image=[[Attēls:Gallipoli1915.jpg|300px|Galipoli kaujas plāns]] |caption=Galipoli kauja, 1915. g. februāris—aprīlis |date=[[1915]]. g. [[19. februāris]] — <br />[[1916]]. g. [[9. janvāris]] |place=[[Galipoli]] pussala un [[Dardaneļi|Dardaneļu šaurums]] [[Osmaņu impērija]] (tag. [[Turcija]]) |result=Izšķiroša Osmaņu impērijas uzvara |territory= |combatant1={{flaga|Lielbritānija}} [[Lielbritānija|Britu impērija]]<br /> * [[Austrālija]] * {{flaga|Britu Indija}} [[Indija]] * [[Ņūfaundlenda]] * {{flaga|Jaunzēlande}} [[Jaunzēlande]] * [[Apvienotā Karaliste]] {{flagicon|France}} [[Francija]] |combatant2={{OTA}} |commander1={{flaga|Lielbritānija}} [[Īans Stendišs Monteits Hamiltons|Sers Īans Hamiltons]]<br />{{flaga|France}} [[Moriss Bailo]] |commander2=[[Attēls:Flag of Germany (1867–1919).svg|22px]] [[Otto fon Sanderss]]<br />[[Attēls:Ottoman flag.svg|22px]] [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafa Kemals]] |strength1=5 divīzijas (sākumā)<br />14 divīzijas (beigās) |strength2=6 divīzijas |casualties1=300'000 (51,000 gājuši bojā) |casualties2=700'000 }} {{Galipoli operācija}}'''Galipoli kauja''' notika [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules karā]] — 1915. gadā no aprīļa līdz decembrim. Tika apvienoti [[Lielbritānija|britu]] un [[Francija|franču]] spēki, lai ieņemtu [[Osmaņu impērija]]s galvaspilsētu [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] (tag. [[Stambula]]). Mēģinājums neizdevās un nesa ļoti lielus upurus abām pusēm. [[Turcija|Turcijā]] operāciju sauc par Čanakkales kariem ([[Turku valoda|turku valodā]]: ''Çanakkale Savaşları''); Lielbritānijā to sauc par Dardaneļu operāciju vai Galipoli; Francijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Ņūfaundlendā operāciju pazīst ar nosaukumu Galipoli. == Sākums == [[Krievijas impērija]]i, kas bija viena no Sabiedrotajiem Pirmajā pasaules karā, trūka ražotņu, kas varētu apgādāt tās armiju. Francijai un Lielbritānijai ar salīdzinoši mazāku iedzīvotāju skaitu bija diezgan spēcīga rūpniecība un tās meklēja iespēju piegādāt Krievijai nepieciešamo munīciju, lai ar Krievijas palīdzību varētu atvieglot stāvokli [[Rietumu fronte|Rietumu frontē]]. Kara laikā Sabiedrotie neatlaidīgi meklēja iespējas izveidot transporta ceļus uz Krieviju un Ķīnu. Vācijas impērija un Austroungārija bija bloķējušas Krievijas sauszemes tirdzniecības ceļus uz Eiropu un, līdz ar to, nepastāvēja gandrīz nekādas iespējas veikt nepieciešamās piegādes Krievijai. Arī pieejamie jūras ceļi bija neizbraucami: [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] kontrolēja vācu Ķeizariskā flote, [[Ohotskas jūra]] pārāk bieži aizsala un [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]] varēja piekļūt tikai caur Osmaņu impērijā esošo [[Bosfora jūras šaurums|Bosfora šaurumu]]. 1914. gada oktobrī, Osmaņu impērijai pievienojoties [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]], vairs nebija iespēju veikt piegādes uz Krieviju caur [[Vidusjūra|Vidusjūru]]. 1914. gada nogalē Rietumu fronte Francijā un [[Beļģija|Beļģijā]] bija kļuvusi nekustīga un bija nepieciešams citur izveidot jaunu fronti. Sabiedrotie cerēja, ka uzbrukumā Osmaņu impērijai viņu pusē pievienosies arī Bulgārija un Grieķija, bet grieķu piesaistīšanai Galipoli pussalā Krievija uzlika veto. 1914. gada novembrī Francijas ministrs ieteica sākt uzbrukumu Osmaņu impērijai, bet šāds priekšlikums neguva atbalstu. Tika noraidīts arī britu jūras izlūkdienesta priekšlikums pārpirkt Osmaņu impēriju Sabiedroto pusē. Vēlāk novembrī, Pirmais Admiralitātes lords [[Vinstons Čērčils]] nāca klajā ar savu pirmo plānu Dardaneļu ieņemšanai. Viņa priekšlikuma pamatā bija apsvērums, ka Karaliskajai flotei ir pietiekami daudz tādu kuģu, kas nav spējīgi stāties pretī Vācijas flotei Ziemeļu jūrā, bet varētu tikt izmantoti citā karadarbības laukā. Sākotnējais plāns paredzēja uzbrukt tikai ar Karaliskās flotes spēkiem. 1915. gada janvārī Lielbritānijas valdība beidzot apstiprināja uzbrukuma plānu Galipoli pussalai. == Flotes uzbrukumi == 1915. gada 19. februārī tika iesākts pirmais uzbrukums Dardaneļiem, ko sāka apvienotie angļu un franču spēki, tai skaitā kuģis ''Queen Elizabeth'', kuru sabombardēja [[Osmaņu impērija]]s artilērija. 18. martā tika sākts jauns uzbrukums, kura mērķis bija šaurākā Dardaneļu vieta, jo tur jūras platums bija tikai aptuveni 16 km. Caur Dardaneļiem centās izrauties 16 kuģi admirāļa de Robeka vadībā, bet lielāko daļu flotes iznīcināja jūras mīnas, kuras bija izlicis Osmaņu jūras mīnētājs ''Nusret''. Briti par mīnu traleriem izmantoja vienkāršos tralerus un, kad turki sāka uz tiem šaut, tie atkāpās, atstājot mīnas. Kuģus nosūtīja bez noteikta rīkojuma un tika nogremdēti trīs kaujas kuģi: ''Ocean'', ''Irresistible'' un ''Bouvet''. Smagus bojājumus guva kaujas kreiseris ''Inflexible'', kā arī franču ''Suffren'' un ''Gaulois''. Šādi zaudējumi sabiedrotajiem lika atteikties no jebkādiem tālākiem mēģinājumiem ieņemt jūras šaurumu tikai ar flotes palīdzību. Savukārt Osmaņu impērijas karaspēkam britu flotes sagrāve deva morālu uzmundrinājumu. Osmaņu artilēristi pēc britu kuģu atkāpšanās bija palikuši gandrīz bez munīcijas. Nav zināmi īstie atkāpšanās iemesli, jo Čērčils ieteica turpināt uzbrukumu, un tādā gadījumā, iespējams, Galipoli nebūtu kļuvis par nopietnu zaudējumu sabiedrotajiem. Toties, ja flote būtu tikusi tālāk, iespējams tā nokļūtu strupceļā, nebūdama pietiekami spēcīga lai ieņemtu Konstantinopoli, taču atpakaļceļš uz Vidusjūru būto nogriezts mīnu dēļ. == Iebrukums == Pēc flotes neveiksmīgajiem uzbrukumiem, kļuva skaidrs, ka nepieciešami sauszemes spēki turku artilērijas vājināšanai. Tad būtu iespēja mīnu meklētājiem attīrīt ceļu lielākiem kuģiem. Britu kara ministrs [[Lords Kičeners]] par Vidusjūras spēku komandieri iecēla Seru [[Īans Hamiltons|Īanu Hamiltonu]], lai viņš izpildītu šo operāciju. 1915. gada sākumā [[Ēģipte|Ēģiptē]] tika nometināti brīvprātīgie kareivji un [[Jaunzēlande]]s un [[Austrālija]]s, kur viņus apmācīja pirms došanās uz Franciju. No brīvprātīgajiem izveidoja [[Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss|Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpusu]] (''Australian and New Zealand Army Corps, ANZAC''). Komandiera rīcībā bija arī britu 29. un 10. divīzijas, Karaliskās flotes divīzija un Francijas ekspedīcijas korpuss. Bija jāgaida aptuveni sešas nedēļas, lai sagaidītu britu spēku ierašanos no [[Lielbritānija]]s. Šis laiks bija izdevīgs Osmaņu armijai, lai sagatavotos sauszemes uzbrukumam. Ēģiptē nebija gandrīz nekāda informācijas drošība un Hamiltona spēku uzbrukuma virzieni bija plaši zināmi. Turki uzreiz papildināja savus munīcijas un citu nepieciešamo materiālu krājumus. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kaujas]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:1915. gads]] gc0j14elj3mhllx4o17hofs7kbubw1f 3660860 3660831 2022-07-25T20:03:49Z Egilus 27634 Ieliku kritušo un ievainoto skaitu no angļu versijas. Starp citu, mums nav speciālas veidnes "tulkojums pārtrūkst pusceļā"? wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste |conflict=Galipoli kauja |partof=[[Karadarbība Tuvajos Austrumos (Pirmais pasaules karš)|Karadarbības Tuvajos Austrumos]] <br />([[Pirmais pasaules karš|I pasaules kara]]) |image=[[Attēls:Gallipoli1915.jpg|300px|Galipoli kaujas plāns]] |caption=Galipoli kauja, 1915. g. februāris—aprīlis |date=[[1915]]. g. [[19. februāris]] — <br />[[1916]]. g. [[9. janvāris]] |place=[[Galipoli]] pussala un [[Dardaneļi|Dardaneļu šaurums]] [[Osmaņu impērija]] (tag. [[Turcija]]) |result=Izšķiroša Osmaņu impērijas uzvara |territory= |combatant1={{flaga|Lielbritānija}} [[Lielbritānija|Britu impērija]]<br /> * [[Austrālija]] * {{flaga|Britu Indija}} [[Indija]] * [[Ņūfaundlenda]] * {{flaga|Jaunzēlande}} [[Jaunzēlande]] * [[Apvienotā Karaliste]] {{flagicon|France}} [[Francija]] |combatant2={{OTA}} |commander1={{flaga|Lielbritānija}} [[Īans Stendišs Monteits Hamiltons|Sers Īans Hamiltons]]<br />{{flaga|France}} [[Moriss Bailo]] |commander2=[[Attēls:Flag of Germany (1867–1919).svg|22px]] [[Otto fon Sanderss]]<br />[[Attēls:Ottoman flag.svg|22px]] [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafa Kemals]] |strength1=5 divīzijas (sākumā)<br />14 divīzijas (beigās) |strength2=6 divīzijas |casualties1=300 000 (56 707 gājuši bojā) |casualties2=255 268 (56 643 gājuši bojā) }} {{Galipoli operācija}}'''Galipoli kauja''' notika [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules karā]] — 1915. gadā no aprīļa līdz decembrim. Tika apvienoti [[Lielbritānija|britu]] un [[Francija|franču]] spēki, lai ieņemtu [[Osmaņu impērija]]s galvaspilsētu [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] (tag. [[Stambula]]). Mēģinājums neizdevās un nesa ļoti lielus upurus abām pusēm. [[Turcija|Turcijā]] operāciju sauc par Čanakkales kariem ([[Turku valoda|turku valodā]]: ''Çanakkale Savaşları''); Lielbritānijā to sauc par Dardaneļu operāciju vai Galipoli; Francijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Ņūfaundlendā operāciju pazīst ar nosaukumu Galipoli. == Sākums == [[Krievijas impērija]]i, kas bija viena no Sabiedrotajiem Pirmajā pasaules karā, trūka ražotņu, kas varētu apgādāt tās armiju. Francijai un Lielbritānijai ar salīdzinoši mazāku iedzīvotāju skaitu bija diezgan spēcīga rūpniecība un tās meklēja iespēju piegādāt Krievijai nepieciešamo munīciju, lai ar Krievijas palīdzību varētu atvieglot stāvokli [[Rietumu fronte|Rietumu frontē]]. Kara laikā Sabiedrotie neatlaidīgi meklēja iespējas izveidot transporta ceļus uz Krieviju un Ķīnu. Vācijas impērija un Austroungārija bija bloķējušas Krievijas sauszemes tirdzniecības ceļus uz Eiropu un, līdz ar to, nepastāvēja gandrīz nekādas iespējas veikt nepieciešamās piegādes Krievijai. Arī pieejamie jūras ceļi bija neizbraucami: [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] kontrolēja vācu Ķeizariskā flote, [[Ohotskas jūra]] pārāk bieži aizsala un [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]] varēja piekļūt tikai caur Osmaņu impērijā esošo [[Bosfora jūras šaurums|Bosfora šaurumu]]. 1914. gada oktobrī, Osmaņu impērijai pievienojoties [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]], vairs nebija iespēju veikt piegādes uz Krieviju caur [[Vidusjūra|Vidusjūru]]. 1914. gada nogalē Rietumu fronte Francijā un [[Beļģija|Beļģijā]] bija kļuvusi nekustīga un bija nepieciešams citur izveidot jaunu fronti. Sabiedrotie cerēja, ka uzbrukumā Osmaņu impērijai viņu pusē pievienosies arī Bulgārija un Grieķija, bet grieķu piesaistīšanai Galipoli pussalā Krievija uzlika veto. 1914. gada novembrī Francijas ministrs ieteica sākt uzbrukumu Osmaņu impērijai, bet šāds priekšlikums neguva atbalstu. Tika noraidīts arī britu jūras izlūkdienesta priekšlikums pārpirkt Osmaņu impēriju Sabiedroto pusē. Vēlāk novembrī, Pirmais Admiralitātes lords [[Vinstons Čērčils]] nāca klajā ar savu pirmo plānu Dardaneļu ieņemšanai. Viņa priekšlikuma pamatā bija apsvērums, ka Karaliskajai flotei ir pietiekami daudz tādu kuģu, kas nav spējīgi stāties pretī Vācijas flotei Ziemeļu jūrā, bet varētu tikt izmantoti citā karadarbības laukā. Sākotnējais plāns paredzēja uzbrukt tikai ar Karaliskās flotes spēkiem. 1915. gada janvārī Lielbritānijas valdība beidzot apstiprināja uzbrukuma plānu Galipoli pussalai. == Flotes uzbrukumi == 1915. gada 19. februārī tika iesākts pirmais uzbrukums Dardaneļiem, ko sāka apvienotie angļu un franču spēki, tai skaitā kuģis ''Queen Elizabeth'', kuru sabombardēja [[Osmaņu impērija]]s artilērija. 18. martā tika sākts jauns uzbrukums, kura mērķis bija šaurākā Dardaneļu vieta, jo tur jūras platums bija tikai aptuveni 16 km. Caur Dardaneļiem centās izrauties 16 kuģi admirāļa de Robeka vadībā, bet lielāko daļu flotes iznīcināja jūras mīnas, kuras bija izlicis Osmaņu jūras mīnētājs ''Nusret''. Briti par mīnu traleriem izmantoja vienkāršos tralerus un, kad turki sāka uz tiem šaut, tie atkāpās, atstājot mīnas. Kuģus nosūtīja bez noteikta rīkojuma un tika nogremdēti trīs kaujas kuģi: ''Ocean'', ''Irresistible'' un ''Bouvet''. Smagus bojājumus guva kaujas kreiseris ''Inflexible'', kā arī franču ''Suffren'' un ''Gaulois''. Šādi zaudējumi sabiedrotajiem lika atteikties no jebkādiem tālākiem mēģinājumiem ieņemt jūras šaurumu tikai ar flotes palīdzību. Savukārt Osmaņu impērijas karaspēkam britu flotes sagrāve deva morālu uzmundrinājumu. Osmaņu artilēristi pēc britu kuģu atkāpšanās bija palikuši gandrīz bez munīcijas. Nav zināmi īstie atkāpšanās iemesli, jo Čērčils ieteica turpināt uzbrukumu, un tādā gadījumā, iespējams, Galipoli nebūtu kļuvis par nopietnu zaudējumu sabiedrotajiem. Toties, ja flote būtu tikusi tālāk, iespējams tā nokļūtu strupceļā, nebūdama pietiekami spēcīga lai ieņemtu Konstantinopoli, taču atpakaļceļš uz Vidusjūru būto nogriezts mīnu dēļ. == Iebrukums == Pēc flotes neveiksmīgajiem uzbrukumiem, kļuva skaidrs, ka nepieciešami sauszemes spēki turku artilērijas vājināšanai. Tad būtu iespēja mīnu meklētājiem attīrīt ceļu lielākiem kuģiem. Britu kara ministrs [[Lords Kičeners]] par Vidusjūras spēku komandieri iecēla Seru [[Īans Hamiltons|Īanu Hamiltonu]], lai viņš izpildītu šo operāciju. 1915. gada sākumā [[Ēģipte|Ēģiptē]] tika nometināti brīvprātīgie kareivji un [[Jaunzēlande]]s un [[Austrālija]]s, kur viņus apmācīja pirms došanās uz Franciju. No brīvprātīgajiem izveidoja [[Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss|Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpusu]] (''Australian and New Zealand Army Corps, ANZAC''). Komandiera rīcībā bija arī britu 29. un 10. divīzijas, Karaliskās flotes divīzija un Francijas ekspedīcijas korpuss. Bija jāgaida aptuveni sešas nedēļas, lai sagaidītu britu spēku ierašanos no [[Lielbritānija]]s. Šis laiks bija izdevīgs Osmaņu armijai, lai sagatavotos sauszemes uzbrukumam. Ēģiptē nebija gandrīz nekāda informācijas drošība un Hamiltona spēku uzbrukuma virzieni bija plaši zināmi. Turki uzreiz papildināja savus munīcijas un citu nepieciešamo materiālu krājumus. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kaujas]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:1915. gads]] plpr1y3o5wqyae5v75gxi2lpic2c2vr 0 31571 3660767 3523262 2022-07-25T16:39:52Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Reimsa | official_name = ''Reims'' | nickname = | motto = | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Cathedral Notre-Dame de Reims, France.jpg | image_caption = | image_flag = Flag of Rheims.svg | image_seal = | image_shield = Blason Reims 51.svg | shield_link = | flag_link = | shield_size = | image_map = | pushpin_map = Francija | pushpin_label_position = right | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name = {{karogs|Francija}} | subdivision_name1 = [[Grandesta]] | subdivision_name2 = [[Marna]] | established_title = | established_date = | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 47.02 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2010 | population_total = 179992 | population_urban = 318000 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = CET | utc_offset = +1 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 49 | latm = 15 | lats =56 | latNS = N | longd =4 | longm =02 | longs =05 | longEW =E | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = 51454, 51100 | elevation_m = 80-135 | website = {{URL|http://www.reims.fr/}} }} '''Reimsa''' ({{val|fr|Reims}}) ir pilsēta [[Francija]]s ziemeļaustrumos, 114 kilometri uz ziemeļaustrumiem no [[Parīze]]s. [[Šampaņa]]s senā galvaspilsēta. Pilsēta Francijas vēsturē spēlē īpašu lomu, jo viduslaikos tā bija Francijas karaļu un [[Svētā Romas impērija|Vācu nācijas Svētās Romas impērijas]] [[Imperators|imperatoru]] kronēšanas vieta. Pilsētā saglabājušās vairākas izcilas būves: [[Reimsas katedrāle]] - brīnišķīgs gotikas stila bīvniecības paraugs (''Notre-Dame de Reims''), romiešu laika [[triumfa arka]] - [[Marsa vārti]] (''Porte de Mars''), Reimsas arhibīskapa pils - [[To pils]] (''Palais du Tau''), kā arī [[Senremī bazilika]] (''Basilique Saint-Remi de Reims''). Ievērības cienīgi ir XIX gadsimtā apkārt pilsētai uzceltie [[forts|forti]]. Pilsēta ir viena no galvenajiem [[šampanietis|šampanieša]] ražošanas un tirdzniecības centriem. Zem pilsētas atrodas šampanieša pagrabi, vairāki no tiem izveidoti jau [[Senā Roma|romiešu]] laikos. == Vēsture == Pirms romiešu ienākšanas [[Gallija|Gallijā]], Reimsa bija [[belģi|belģu]] un remu cilts galvenais centrs. Kad [[Jūlijs Cēzars]] sāka Gallijas iekarošanu, remi bija vieni no romiešu uzticamākajiem sabiedrotajiem. 3. gadsimtā pilsētā izplatījās [[kristietība]], un tā kļuva par bīskapijas centru. 406. gadā pilsētu nopostījā [[vandaļi]]. 496. gadā [[franki|franku]] karalis [[Hlodvigs I]]. Reimsā kristīja [[katolisms|katolismā]], un kopš tā laika Reimsa kļuva par Francijas karaļu kronēšanas vietu. Sevišķi zīmīga bija karaļa [[Šarls VII|Šarla VII]] kronēšana [[1429]]. gadā, kad [[Žanna d'Arka|Žannas d'Arkas]] vadībā no pilsētas bija padzīti [[Anglija|angļi]]. Pilsēta cieta ievērojamus postījumus [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Izpostītā katedrāle ilgi tika izmantota propagandas cīņā pret [[Vācija|Vāciju]]. Pēc kara katedrāli atjaunoja. [[1945]]. gada [[7. maijs|7. maijā]] Sabiedroto virspavēlnieks Eiropā ģenerālis [[Dvaits Eizenhauers|Eizenhauers]], atrodoties Reimsā, saņēma ziņu par [[Vērmahts|Vērmahta]] bezierunu kapitulāciju. == Izglītība == * [[NEOMA Business School]] == Cilvēki == Reimsā ir dzimuši tādi cilvēki kā: * [[Moriss Albvaks]] (''Maurice Halbwachs'', [[1877]] - [[1945]]) - filozofs * [[Adolfs d'Arkiaks]] (''Adolphe d'Archiac'', [[1802]] - [[1868]]) - ģeologs * [[Žans Bodrijārs]] (''Jean Baudrillard'', [[1929]] — [[2007. gads|2007]]) - filozofs * [[Nikolā de Grinjī]] (''Nicolas de Grigny'', [[1672]] — [[1703]]) - komponists * [[Rožē Keluā]] (''Roger Caillois'', [[1913]] — [[1978]]) - intelektuālis * [[Moriss Kuvs de Mirvills]] (''Maurice Couve de Murville'', [[1907]] - [[1999]]) - politiķis * [[Žans Batists Kolbērs]] (''Jean-Baptiste Colbert'', [[1619]] — [[1683]]) - finansists * [[Robērs Piress]] (''Robert Pirès'', [[1973]] - ) - futbolists * [[Žans Batists de la Salls]] (''Jean-Baptiste de la Salle'', [[1651]] - [[1719]]) - garīdznieks, svētais == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grandestas pilsētas]] 66wvz7q1reqbql7shzi6urpkue0xk01 0 31720 3660884 3310923 2022-07-25T21:28:25Z Baisulis 11523 /* ievads */ : wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Billijs Bobs Torntons | vārds_orig = ''Billy Bob Thornton'' | attēls = Billy Bob Thornton 2017 (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Billijs Bobs Torntons 2017. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1955|8|4}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ārkanzasa|Hotspringsa}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = Aktieris, scenārists, režisors, mūziķis | darbības gadi = 1986—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = [[69. Kinoakadēmijas balva|1996]] — [[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais adaptētais scenārijs"]] | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Billijs Bobs Torntons''' (''Billy Bob Thornton'', dzimis ''Viljams Roberts Torntons'' (''William Robert Thornton'') {{dat|1955|8|4}} [[Hotspringsa|Hotspringsā]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aktieris, kinorežisors un scenārists. Par scenāriju paša režisētajai 1996. gada filmai "[[Uzasinātais asmens]]" (''Sling Blade'') ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]. 2014. gadā Torntons ieguva [[Emmy balva|Emmy balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] par dalību seriālā "[[Fārgo (seriāls)|Fārgo]]". No 2000. līdz 2003. gadam bija precējies ar kinoaktrisi [[Andželīna Džolija|Andželīnu Džoliju]]. Pazīstamas filmas ar aktiera piedalīšanos: * 1992 — ''[[One False Move]]'' (režisors [[Karls Frenklins]]) (scenārija līdzautors) * 1996 — "[[Uzasinātais asmens]]" (''Sling Blade'', paša režija un scenārijs) (Kinoakadēmijas balva par scenāriju) * 1997 — "[[Apustulis (filma)|Apustulis]]" (''The Apostle'', režisors [[Roberts Djuvals]]) * 1998 — ''[[A Simple Plan]]'' (režisors [[Sems Reimi]]) * 2001 — "[[Monstru balle]]" (''Monster's Ball'', režisors [[Marks Forsters]]) * 2003 — "[[Cilvēks, kura nebija]]" (''The Man Who Wasn't There'', režisori [[brāļi Koeni]]) * 2003 — "[[Ļaunais Santaklauss]]" (''Bad Santa'', režisors [[Terijs Zvigofs]]) * 2004 — "[[Visu uzvarai]]" (''Friday Night Lights'', režisors [[Pīters Bergs]]) * 2005 — "[[Ledus raža]]" (''The Ice Harvest'', režisors Harolds Remiss) * 2022 — ''[[The Gray Man]]'' (režisori [[brāļi Russo]]) == Ārējās saites == * {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{režisors-aizmetnis}} {{Labākais adaptētais scenārijs (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Torntons, Billijs Bobs}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji scenāristi]] 2dezigxe3hv2fo5n7wcnh2hj55vqf9l 0 32900 3660691 3657208 2022-07-25T15:21:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.8 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Led Zeppelin |Attēls = LedZeppelinmontage.jpg |Att_izm = 250px |Apraksts = Augšā: [[Džimijs Peidžs]], [[Džons Bonems]]<br />Apakšā: [[Džons Pols Džonss]], [[Roberts Plānts]] |Fons = grupa |Vieta = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Londona]], [[Apvienotā Karaliste]] |Žanrs = [[smagais roks]], [[folkroks]], [[blūzroks]] |Gadi = [[1968]]—[[1980]]<br />[[2007. gads|2007]]—[[2009. gads|2009]] |Izdevējkompānija = [[Atlantic Records|Atlantic]], [[Swan Song Records|Swan Song]] |Mlapa = [http://www.ledzeppelin.com/ ledzeppelin.com] |Bij_dalībnieki = [[Roberts Plānts]]<br />[[Džimijs Peidžs]]<br />[[Džons Pols Džonss]]<br />[[Džons Bonems]] (miris)<br />[[Džeisons Bonems]] (2007—2009) }} '''''Led Zeppelin''''' bija [[Apvienotā Karaliste|britu]] rokgrupa, kura muzicēt sāka [[1968]]. gada [[septembris|septembrī]]. Tajā visu pastāvēšanas laiku bija četri dalībnieki: [[Roberts Plānts]] ([[balss|vokālists]], [[mutes harmonikas]]), [[Džimijs Peidžs]] ([[ģitāra]]), [[Džons Pols Džonss]] ([[basģitāra]], [[taustiņinstrumenti]]) un [[Džons Bonems]] ([[bungas]]). ''Led Zeppelin'' tiek uzskatīta par vienu no pirmajām smagā metāla grupām.<ref name="about.com">[http://heavymetal.about.com/od/heavymetal101/a/101_timeline.htm Smagā metāla hronoloģija {{en ikona}}]</ref><ref name="bbc.h2">[http://www.bbc.co.uk/dna/h2g2/A353134 BBC.com {{en ikona}}]</ref> Savos skaņdarbos tā bieži šķērsoja žanru robežas,<ref>Brackett, John (2008). "Examining rhythmic and metric practices in Led Zeppelin’s musical style." ''Popular Music,'' Volume 27/1, pp. 53—76. Cambridge University Press.</ref> pārsvarā apvienojot roku ar [[blūzs|blūzu]] vai [[tautas mūzika|tautas mūziku]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imdb.com/name/nm0496389/bio|title=Led Zeppelin - Biography|accessdate=2008-03-03|last=Shelokhonov|first=Steve|publisher=IMDB.com}}</ref> kā arī [[rockabilly]],<ref>Koncertos grupa mēdza spēlēt rockabilly dziesmas, kuras populāras padarījuši Elviss Preslijs un Edijs Kohrans</ref> [[regejs|regeju]],<ref>''Houses of the Holy'' ir iekļauta regejiska dziesma ar nosaukumu "D'Yer Mak'er"</ref> [[soulmūzika|soulmūziku]],<ref name="sf">Koncertos mēdza iekļaut Džeimsa Brauna, Stax un Motown iespaidotas soulmūzikas un fankmūzikas kompozīcijas, kuras patika basistam Džonam Polam Džonsam un bundziniekam Džonam Bonemam.</ref> [[fankmūzika|fankmūziku]]<ref name="sf" /> un citiem stiliem. Grupa izjuka [[1980]]. gadā pēc Džona Bonema nāves, tomēr tā ir populāra arī mūsdienās. Pasaulē ir pārdoti vairāk nekā 300 miljoni grupas ierakstu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://edition.cnn.com/2007/SHOWBIZ/Music/12/09/led.zep/index.html|title= Can Led Zeppelin still rock?|publisher=CNN|date=decembrī 9, 2007|accessdate=2009-02-27}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|date=14 septembrī 2006|url=http://www.led-zeppelin.com/news/vh1_9.14.06.html|title=VH1 Welcomes the Return of the 'Third Annual UK Music Hall of Fame Induction Ceremony'|publisher=vh1.com|accessdate=2006-09-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061021122721/http://www.led-zeppelin.com/news/vh1_9.14.06.html|archivedate=2006-10-21}}</ref><ref>"[http://www.thelocal.se/article.php?ID=2442&date=20051107 Led Zeppelin wins Polar Prize] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130405060214/http://www.thelocal.se/article.php?ID=2442&date=20051107 |date={{dat|2013|04|05||bez}} }}", ''The Local'', novembrī 7, 2005</ref><ref>Natalie Paris, "[http://www.telegraph.co.uk/news/main.jhtml?xml=/news/2007/09/13/nled113.xml 20 million Led Zeppelin fans rush for tickets] {{Webarchive|url=https://www.webcitation.org/67mfwCLv5?url=http://www.telegraph.co.uk/news/?xml=%2Fnews%2F2007%2F09%2F13%2Fnled113.xml |date={{dat|2012|05|19||bez}} }}", ''The Telegraph'', 17 September, 2007</ref><ref>Dan Sloan, "[http://www.mg.co.za/articlePage.aspx?articleid=330784&area=/breaking_news/breaking_news__international_news/ Led Zeppelin concert off until at least September] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303214835/http://mg.co.za/articlePage.aspx?articleid=330784&area=%2Fbreaking_news%2Fbreaking_news__international_news%2F |date={{dat|2016|03|03||bez}} }}", ''The Mail & Guardian'', janvārī 28, 2008</ref> no kuriem aptuveni 111,5 miljoni ir pārdoti [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?table=tblTopArt|title=Top Selling Artists|author=RIAA|access-date={{dat|2009|05|15||bez}}|archive-date={{dat|2012|05|19||bez}}|archive-url=https://www.webcitation.org/67mfxzDTf?url=http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?table=tblTopArt}}</ref> Visi grupas studijas albumi ir sasnieguši Billboard Top 10<ref name=tripleJ>[http://www.abc.net.au/triplej/music_specials/s1402502.htm Australian Broadcasting Corporation] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100113064900/http://www.abc.net.au/triplej/music_specials/s1402502.htm |date={{dat|2010|01|13||bez}} }} — Triple J Music Specials — Led Zeppelin (first broadcast 2000-07-12)</ref> un seši no tiem ir ieguvuši pirmo vietu šajā topā. Žurnāls ''[[Rolling Stone]]'' nosaucis grupu par "visu laiku smagāko" un "1970. gadu lielāko grupu".<ref>"[http://www.rollingstone.com/news/story/11016639/led_zeppelin_the_legend_the_classic_reviews_a_selection_of_hot_photos_and_more Led Zeppelin: The Legend, the Classic Reviews, a Selection of Hot Photos and More] {{Webarchive|url=https://www.webcitation.org/67mfzuxQp?url=http://www.rollingstone.com/news |date={{dat|2012|05|19||bez}} }}", ''[[Rolling Stone]]'' 28 jūlijā 2006.</ref> {{dat|2007|12|10}} grupas dalībnieki apvienojās uz vienu koncertu, bundzinieku Džonu Bonemu aizvietojot ar viņa dēlu [[Džeisons Bonems|Džeisonu]]. Koncerts tika rīkots ''[[Atlantic Records]]'' līdzdibinātāja [[Ahmets Ertegins|Ahmeta Ertegina]] piemiņai. == Vēsture == === Pirmsākumi: The New Yardbirds (1966—1968) === 1960. gados [[Džimijs Peidžs]] bija pieredzējis sesiju mūziķis, piedalījies ierakstu tapšanā kopā ar tādām grupām kā ''[[The Kinks]]'' un ''[[The Rolling Stones]]''. Viņš lieliski spēlēja ģitāru, taču piedalīšanās citu grupu ierakstos liedza viņam brīvību realizēt savas idejas. [[1966]]. gadā [[Džimijs Peidžs]] ar prieku pievienojās ''[[The Yardbirds]]'', lai spēlētu basģitāru, jo sākotnējais grupas basģitārists, [[Pols Semvels Smits]], pameta grupu.<ref name="erlewine">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.allmusic.com/artist/led-zeppelin-p4739|title= Led Zeppelin Biography| accessdate=2008-11-11|last= Erlewine|first= Stephen Thomas|publisher=[[Allmusic]]}}</ref> Neilgi pēc tam Peidžs sāka spēlēt otro vadošo ģitāru. Pēc [[Džefs Beks|Džefa Beka]] aiziešanas no grupas The Yardbirds, kuri bija noguruši no nepārtrauktām koncerttūrēm un ierakstiem, sāka izjukt. Peidžs vēlējās izveidot supergrupu ar viņu un Beku kā ģitāristiem, kā arī ar diviem ''[[The Who]]'' dalībniekiem ([[Kīts Mūns|Kītu Mūnu]] kā bundzinieku un [[Džons Entvistls|Džonu Entvistlu]] kā basģitāristu). Šajā projektā kā kandidāti vokālista vietai bija [[Donovans]], [[Stīvs Vinvuds]] un [[Stīvs Meriots]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.led-zeppelin.org/reference/index.php?m=assorted3|title=Led Zeppelin Assorted Info|author=Led-Zeppelin.org}}</ref> Lai gan grupa tā arī netika izveidota, tomēr Peidžs, Beks un Mūns kopā ierakstīja vienu dziesmu — ''[[Beck's Bolero]]''. Ierakstu sesijā klāt bija arī [[Džons Pols Džonss]], ar kuru Peidžs sadarbojās turpmākajos projektos.<ref name="Hammer of the Gods" /> Pēdējais ''The Yardbirds'' koncerts notika [[1968]]. gada [[jūlijs|jūlijā]], tomēr grupai vēl vajadzēja vairākas reizes uzstāties [[Skandināvija|Skandināvijā]], tādēļ Peidžam un [[Kriss Dreja|Krisam Drejam]] tika atļauts lietot grupas nosaukumu šajā koncertturnejā un atrast citus grupas dalībniekus. Peidža pirmais kandidāts uz vokālista vietu, [[Terijs Rīds]], atteicās no piedāvājuma, bet ieteica [[Roberts Plānts|Robertu Plāntu]].<ref name="erlewine" /><ref name="Schulps">Dave Schulps, [http://www.iem.ac.ru/zeppelin/docs/interviews/page_77.trp Interview with Jimmy Page] {{Webarchive|url=https://www.webcitation.org/61GoJ7OdH?url=http://www.iem.ac.ru/zeppelin/docs/interviews/page_77.trp |date={{dat|2011|08|28||bez}} }}, ''[[Trouser Press]]'', oktobrī 1977.</ref> Plānts piekrita šim piedāvājumam un ieteica [[Džons Bonems|Džonu Bonemu]] kā bundzinieku.<ref name="erlewine" /><ref name="Note1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://home.mchsi.com/~night_flight/led_zeppelin_faq.htm|title=The Led Zeppelin Frequently Asked Questions List, v8.1, 29 septembrī 1994|author=Digital Graffiti}}</ref> Kad Dreja atteicās no dalības projektā un kļuva par profesionālu fotogrāfu (Drejas fotogrāfija rotāja pirmā Led Zeppelin albuma aizmuguri), [[Džons Pols Džonss]] pēc sievas ieteikuma sazinājās ar Peidžu un kļuva par grupas ceturto biedru.<ref name="Miserandino">Dominick A. Miserandino, [http://thecelebritycafe.com/interviews/john_paul_jones.html Led Zeppelin — John Paul Jones] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150512202604/http://thecelebritycafe.com/interviews/john_paul_jones.html |date={{dat|2015|05|12||bez}} }}, TheCelebrityCafe.com.</ref> [[Džons Pols Džonss]], tāpat jā [[Džimijs Peidžs]] bija daudz piedalījies ierakstu sesijās Londonā un pazina [[Džimijs Peidžs|Džimiju Peidžu]] no tām. Pirmais grupas mēģinājums notika kādā telpā zem mūzikas ierakstu veikala Džerardstrītā, Londonā.<ref name="complete">[[Kamerons Krovs|Kamerona Krova]] piezīmes albumam ''[[The Complete Studio Recordings (Led Zeppelin albums)|The Complete Studio Recordings]]''. Ēka tagad ir nojaukta un rajons ir pārveidots par Londonas Ķīnas pilsētiņu.</ref><ref name="Welch">Chris Welch (1994) ''Led Zeppelin'', London: Orion Books. {{ISBN|0-85797-930-3}}, pp. 21, 28, 31, 37, 47, 49, 63, 68, 85, 92, 94-95.</ref> Peidžs ieteica nospēlēt ''[[Train Kept A-Rollin']]'', ''[[rockabilly]]'' dziesmu, kuru popularizējis [[Džonijs Bernets]] un kuras popularitāti atjaunoja ''The Yardbirds''. "Kad es dzirdēju Džonu Bonemu spēlējam," atminas Džonss, "es zināju, ka tas būs lieliski... Mēs uzreiz sastrādājāmies kā komanda."<ref name="RS2006">{{Laikraksta atsauce|last=Gilmore|first=Mikal|title=The Long Shadow of Led Zeppelin|journal=Rolling Stone|issue=1006|date=10 augustā 2006|url=http://www.rollingstone.com/news/story/11027261/the_long_shadow_of_led_zeppelin/print|accessdate=9 decembrī 2007|archive-date={{dat|2007|12|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20071212022936/http://www.rollingstone.com/news/story/11027261/the_long_shadow_of_led_zeppelin/print}}</ref> Nedaudz vēlāk grupa kopā spēlēja pēdējās [[P. Dž. Probijs|P. Dž. Probija]] albuma, ''[[Three Week Hero]]'', sesijās. Albuma dziesma "Jim's Blues" bija pirmā studijā ierakstītā dziesma, kurā dzirdami visi četri topošā ''Led Zeppelin'' dalībnieki.<ref name="Wall">Mick Wall (2008), ''When Giants Walked the Earth: A Biography Of Led Zeppelin'', London: Orion, p. 52.</ref>[[Attēls:Led Zeppelin logo.png|200px|left|thumb|Grupas logo]]Jaunā grupa aizvadīja koncertturneju ar nosaukumu ''The New Yardbirds''. Pirmo kopīgo koncertu četrinieks nospēlēja [[Gladsakse|Gladsaksē]], [[Dānija|Dānijā]], {{dat|1968|9|7}}.<ref>[http://www.teenclubs.dk/Led_Zeppelins_first_gig_UK_version.html Gladsaxe Teen Clubs website: Led Zeppelin's first gig]</ref><ref>[http://ledzeppelin.com/timeline/1968 Led Zeppelin official website: 1968 timeline]</ref> Pēc turnejas tika nolemts nosaukumu mainīt, lai neiedzīvotos uz ''The Yardbirds'' panākumiem.<ref>Lewis, Dave Lewis and Simon Pallett (1997) ''Led Zeppelin: The Concert File'', London: Omnibus Press. {{ISBN|0-7119-5307-4}}, p. 12.</ref> Kāda leģenda vēsta, ka nosaukums ''Led Zeppelin'' tika izvēlēts, jo Kīts Mūns pateica, ka "ar šādu nosaukumu grupa izgāztos kā svina dirižablis" ({{val|en|Lead Zeppelin}}). Otrs stāsta variants ir, ka, pēc Džona Entvistla vārdiem, supergrupa ar Entvistlu, Peidžu, Mūnu un Beku sastāvā "izgāztos kā svina dirižablis". Par svina dirižabļiem Entvistls esot saucis neizdevušos koncertus.<ref name="Led Zeppelin A Story of a Band and their Music 1968-1980">{{Grāmatas atsauce| title=Led Zeppelin The Story of a Band and their Music 1968-1980| year=2005| author=Keith Shadwick| pages= 36|isbn=100879308710}}</ref> Pēc menedžera [[Pīters Grānts|Pītera Grānta]] ieteikuma, grupa apzināti nosaukumam noņēma nost burtu "a", lai "resnie amerikāņi neizrunātu šo grupu kā ''Līd Zeppelin''" ({{val|en|Leed Zeppelin}}).<ref name="Hammer of the Gods" /><ref name="Jimmy Page Online">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jimmypageonline.com/11318/42826.html |title=Jimmy Page Online (neoficiāla mājaslapa) |access-date={{dat|2009|05|16||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/67mg5jU92?url=http://www.jimmypageonline.com/11318/42826.html |archivedate={{dat|2012|05|19||bez}} }}</ref> === Pirmie gadi (1968—1971) === Menedžeris Grānts sarunāja grupai līgumu ar ''[[Atlantic Records]]''. Lai gan iepriekš ''Atlantic'' bija blūza un džeza mūziķu izdevējkompānija, [[1960. gadi|1960. gadu]] beigās tā parakstīja līgumus ar vairākām rokgrupām. ''Led Zeppelin'' nedevās uz ''Atlantic'' biroju veikt prezentāciju, bet ''Atlantic'' lielā mērā paļāvās uz dziedātājas [[Dastija Springfīlda|Dastijas Springfīldas]] ieteikumu.<ref name = "Welch" /><ref name=d&c>Ian Fortnam, "Dazed & Confused", ''[[Classic Rock Magazine]]: Classic Rock Presents Led Zeppelin'', 2008, p. 43.</ref> Līgumā tika noteikts, ka tikai grupa nosaka albumu izdošanas laikus, turnejas, kā arī viņiem ir pēdējais vārds attiecībā uz albuma dizainu un saturu. Grupa arī drīkst izvēlēties, kā reklamēt un kuras dziesmas izdot kā singlus,<ref name=RS2006/> un izveidoja kompāniju ''Superhype'', lai nokārtotu izdošanas tiesības.<ref name=Complete>Dave Lewis (1994), ''The Complete Guide to the Music of Led Zeppelin'', Omnibus Press, p. 3</ref> Pirmais koncerts ar nosaukumu ''Led Zeppelin'' norisinājās {{Dat|1968|10|15}}.<ref>[http://ledzeppelin.com/show/october-25-1968 Led Zeppelin official website: concert summary]</ref> Grupas debijas albums ar nosaukumu ''[[Led Zeppelin (albums)|Led Zeppelin]]'' tika laists klajā {{Dat|1969|1|12}}. To uzskata par vienu no pirmajiem [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagā metāla mūzikas]] albumiem,<ref>[http://www.allmusic.com/album/led-zeppelin-r11459 Review of Led Zeppelin at Allmusic]</ref> lai gan solists [[Roberts Plānts]] paziņoja, ka nav godīgi uzskatīt šo grupu par metālistiem, ja "aptuveni trešdaļa materiāla ir akustiska".<ref>''The History of Rock 'n' Roll: The 70s: Have a Nice Decade'' (1995), film directed by Bill Richmond.</ref> [[Džimijs Peidžs]] intervijā [[1990]]. gadā atzina, ka albuma ierakstīšana un samiksēšana aizņēma tikai 35 stundas. [[Pīters Grānts]] apgalvoja, ka albums izmaksāja 1 750 [[Sterliņa mārciņa|£]] kopā ar vāka dizainu.<ref name="Hammer of the Gods">Stephen Davis (1995). Hammer of the Gods (LPC), 44, 64, 190, 225, 277 {{ISBN|0-330-43859-X}}.</ref> Visus rēķinus sedza [[Džimijs Peidžs]] pats, jo vēlējās saglabāt pilnīgu neatkarību. [[1975]]. gadā albums bija nopelnījis 7 000 000 [[ASV dolārs|$]].<ref name="Billboard">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.billboard.com/bbcom/discography/index.jsp?pid=5047&aid=10331 |title=Billboard diskogrāfija|access-date={{dat|2007|08|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070817022906/http://www.billboard.com/bbcom/discography/index.jsp?pid=5047&aid=10331 |archivedate={{dat|2007|08|17||bez}} }}</ref> {{dat|1970|2|28}} grupa uzstājās ar nosaukumu ''The Nobs'', kad Eva fon Cepelīna, ''Zeppelin'' dirižabļu izgudrotāja Ferdinanda fon Cepelīna pēctece, draudēja grupu iesūdzēt tiesā. Pirmajā darbības gadā grupa bija paspējusi pabeigt četras koncertturnejas ASV un Lielbritānijā, kā arī izdot otro albumu: ''[[Led Zeppelin II]]''.<ref name="Mojo">{{Laikraksta atsauce| title=No Way Out| year=2005| author=Mick Wall| pages= 83}}</ref> Albums lielākoties tika ierakstīts dažādās ASV studijās, turnejas laikā. Tas iekļuva pārdotāko albumu topa galvgalī gan ASV, gan Lielbritānijā.<ref name="connollyco">[http://www.connollyco.com/discography/led_zeppelin/led2.html Review of Led Zeppelin II at Connolly & Company.com]</ref> Pēc albuma izdošanas grupa uzsāka vēl vienu koncertturneju. Sākotnēji tā uzstājās klubos, tad lielākās auditorijās un, visbeidzot, stadionos, līdz ar popularitātes pieaugumu.<ref name="erlewine" /> Koncerti mēdza ilgt vairāk nekā četras stundas un dažas grupas dziesmas tika krietni pagarinātas pateicoties improvizācijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ledzeppelin.com/site_flat/fs_audio.html |title=Led Zeppelin.com audio gids {{en ikona}} |access-date={{dat|2007|10|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071011095505/http://ledzeppelin.com/site_flat/fs_audio.html |archivedate={{dat|2007|10|11||bez}} }}</ref> Popularitātes laikā par grupas uzvedību ārpus skatuves izplatījās dažādas baumas.<ref name="Truth" /> Viens no slavenākajiem šādiem incidentiem ir "haizivs epizode" ({{val|en|Shark episode}}), kas norisinājās {{dat|1969|7|28}}.<ref name="Truth">[[Mick Wall]], "[http://entertainment.timesonline.co.uk/tol/arts_and_entertainment/music/article5037614.ece The truth behind the Led Zeppelin legend]", ''Times Online'', novembrī 1, 2008</ref><ref name="autogenerated1">{{Grāmatas atsauce| title=Hammer of the Gods (LPC)| year=1995| author=Stephen Davis| pages= 103}}</ref><!-- kas notika šajā haizivs epizodē? --> ''Led Zeppelin'' popularitāte strauji pieauga [[1970. gadi|1970. gados]].<ref name="Hammer of the Gods" /><ref name = "Truth" /> Grupas tēls mainījās, kad tās dalībnieki sāka valkāt ekstravagantas un spilgtas drēbes. Grupa iegādājās privātu lidmašīnu (iesauktu par "zvaigžņu kuģi" {{val|en|The Starship}})<ref name = "Truth" /><ref name="Achilles Last Stand">"[http://www.led-zeppelin.org/reference/index.php?m=starship The Starship]" at Led Zeppelin.org</ref> un sāka izīrēt veselas viesnīcu daļas (tostarp ''[[Continental Hyatt House]]'' [[Losandželosa|Losandželosā]], kuru pēc ''Led Zeppelin'' regulārajiem apmeklējumiem iesauca par "grautiņu māju"). Kādā incidentā Džons Bonems ar motociklu brauca kādā grupai izīrētā "grautiņu mājas" stāvā,<ref name="Truth" /> bet citā grupa izdemolēja istabu [[Tokija]]s ''[[Hilton]]'' viesnīcā un kopš tā laika ''Led Zeppelin'' dalībniekiem ir liegta ieeja šajā ēkā.<ref name = "Welch" /><ref name=williamson>Nigel Williamson, "Forget the Myths", ''[[Uncut (magazine)|Uncut]]'', maijā 2005, p. 68.</ref> Lai gan par ''Led Zeppelin'' parādījās vairāki stāsti, kuros dalībnieki izpostīja viesnīcu numuriņus un izmeta to televizorus pa logiem, daži žurnālisti uzskata, ka šie stāsti ir pārspīlēti.<ref name = "Welch" /> Grupas trešā albuma ''[[Led Zeppelin III]]'' ierakstīšanai Peidžs un Plānts [[1970]]. gadā devās uz ''[[Bron-Yr-Aur]]'' kotedžu [[Velsa|Velsā]]. Tā rezultātā tika ierakstīts vairāk akustisku dziesmu (kā arī šim notikumam tika veltīta dziesma ''Bron-Yr-Aur Stomp'', kura uz albuma vāka bija nepareizi nodrukāta kā ''[[Bron-Y-Aur Stomp]]''), kurās bija manāms [[folkmūzika]]s un [[ķeltu mūzika]]s iespaids.<ref name="autogenerated3">Dave Lewis (1994), ''The Complete Guide to the Music of Led Zeppelin'', Omnibus Press.</ref> Albuma akustiskā skaņa izpelnījās dalītas atsauksmes, daudzi kritiķi un fani bija pārsteigti par pēkšņo pārslēgšanos no elektriskās skaņas pirmajos divos albumos. Ar laiku reputācija uzlabojās un tagad ''Led Zeppelin III'' pārsvarā tiek slavēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.allmusic.com/album/led-zeppelin-iii-r11457|title=Review of Led Zeppelin III at Allmusic}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.q4music.com/nav?page=q4music.review.redirect&fixture_review=124845&resource=124845&fixture_artist=144739|title=Q4 Review of Led Zeppelin 3|access-date={{dat|2009|05|16||bez}}|archive-date={{dat|2007|09|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20070930181203/http://www.q4music.com/nav?page=q4music.review.redirect&fixture_review=124845&resource=124845&fixture_artist=144739}}</ref> Albumam ir unikāls vāks, kurā ir iekļauts ritenis, kuru pagrozot izmainās vāka izskats (riteņa fragmentus var redzēt no dažādiem caurumiem uz vāka). Albuma ievaddziesma, ''[[Immigrant Song]]'', tika izdota kā singls [[1970]]. gada novembrī pret grupas gribu.<ref>Atlantic Records iepriekš izdeva labotu "[[Whole Lotta Love]]" versiju, kura saīsināja dziesmas garumu no 5 minūtēm 34 sekundēm uz 3 minūtēm 10 sekundēm, izgriežot abstrakto vidusdaļu.</ref> Singlā tika iekļauta vienīgā B puse, kura nav bijusi albumā, ''[[Hey Hey What Can I Do]]''. Lai arī grupa uzskatīja, ka tās albumi ir nedalāmi un Pīters Grānts stingri atbalstīja albumus, daži singli tika izdoti bez grupas atļaujas. Grupa atteicās no televīzijas uzstāšanām, uzstājot, ka faniem jānāk uz koncertiem, lai viņus redzētu.<ref name = "Welch" /><ref name="CelebrationII">Dave Lewis (2003), ''Led Zeppelin: Celebration II: The 'Tight But Loose' Files'', London: Omnibus Press. {{ISBN|1-84449-056-4}}, pp. 30, 35, 45, 49, 80.</ref> === Ziedu laiki (1971—1975) === [[Attēls:Zoso.svg|thumb|200px|Simboli, kuri bija redzami uz ''[[Led Zeppelin IV]]'' vāka, kuri apzīmē Peidžu, Džonsu, Bonemu un Plāntu (no kreisās uz labo)]] Grupas [[Led Zeppelin IV|ceturtais albums]] tika laists klajā {{Dat|1971|11|8}}. Tam nebija nosaukuma, bet uz plates bija uzdrukāti četri simboli: [[Attēls:Zoso.svg|60px]]. Uz albuma nebija nekādas norādes par to, kas tā ir par grupu, lai pierādītu žurnālistiem, ka viņi var pārdot savus albumus arī neizmantojot savu vārdu.<ref name="Schulps" /> ''[[Atlantic Records]]'' katalogā tika izmantoti nosaukumi ''Four Symbols'' ("Četri simboli") un ''The Fourth Album'' ("Ceturtais albums"). Citas nosaukuma variācijas ir IV, ''Untitled'' ("Bez nosaukuma"), ''Zoso'' (par godu pirmajam simbolam), ''Runes'' ("Rūnas"), ''Sticks'' ("Žagari"), ''Man With Sticks'' ("Vīrietis ar žagariem") un ''Four'' ("Četri"). Oficiāli albums joprojām ir bez nosaukuma, tomēr to visbiežāk sauc par ''Led Zeppelin IV''. Intervijā žurnālam ''[[Rolling Stone]]'' Plānts pateica, ka tā nosaukums ir vienkārši ''The Fourth Album''.<ref name="Rolling Stone">[http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} Rolling Stone žurnāls; Intervija ar Robertu Plāntu {{en ikona}}], {{Dat|2005|5|5|N}}.</ref> Pēc {{dat|2006|7|31|G}} datiem ASV šis albums ir pārdots 23 miljonos eksemplāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title = Top 100 Albums| publisher = [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]]| url = http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?table=tblTop100| accessdate = 2008-08-11| archive-date = 2010-01-17| archive-url = https://www.webcitation.org/5mqv3Gpco?url=http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?table=tblTop100}}</ref> Albumā atkal tika apvienota akustiska folkmūzika ar smagā metāla un blūza elementiem. Tajā bija gan smagā roka dziesmas kā ''[[Black Dog (dziesma)|Black Dog]]'', gan arī akustiskas kā ''[[Going to California]]''. ''[[Rock and Roll (Led Zeppelin dziesma)|Rock and Roll]]'' ir veltījums [[1950. gadi|1950. gadu]] rokam. Līdz [[2007. gads|2007]]. gada vidum to izmantoja ''[[Cadillac]]'' reklāmās — tā ir viena no retajām reizēm, kad vēl dzīvie grupas dalībnieki ir ļāvuši izmantot savas dziesmas reklāmās.<ref name="about">[http://advertising.about.com/b/a/256540.htm Rock and Roll Dropped from Cadillac advert]</ref> Dziesma ''[[Stairway to Heaven]]'', kura nekad nav tikusi izdota kā singls, tiek uzskatīta par vispieprasītāko<ref name="sold">"[http://www.bbc.co.uk/radio2/soldonsong/songlibrary/indepth/stairway.shtml Sold on Song: Stairway To Heaven]", BBC.com.</ref> un visspēlētāko<ref name="Karbo">Karen Karbo, [http://www.superseventies.com/stairway.html"Stairway To Heaven: Is This the Greatest Song of All Time?"], ''[[Esquire (magazine)|Esquire]]'', novembrī 1991.</ref> [[albumiem domātais roks|albumiem domātā roka]] radio dziesmu. [[2005. gads|2005]]. gadā žurnāls ''[[Guitar World]]'' veica aptauju, kurā ''Stairway to Heaven'' ģitāras solo tika nosaukts par visu laiku labāko solo.<ref name="About Guitar">[http://guitar.about.com/library/bl100greatest.htm About Guitar, 100 Greatest Guitar Solos]</ref> Nākamais albums ''[[Houses of the Holy]]'' tika izlaists [[1973]]. gadā. Uz tā vāka ir redzami kaili bērni.<ref>Toby Manning, "Broad Church", [[Q (žurnāls)|Q]] Led Zeppelin Special Edition, 2003.</ref> Lai gan bērni nav redzami no priekšpuses, tolaik šis attēls izraisīja neizpratni un dažviet, piemēram, [[Spānija|Spānijā]] un reliģiozajos [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] austrumu štatos, albumu aizliedza.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dangerousage.com/householy.html |title=Klasiskā roka albumu vāki: Led Zeppelin; ''Houses of the Holy''. Atlantic, 1973. Dizaineris: Hipgnosis (Storms Torgersons, Obrijs Pauels) {{en ikona}} |access-date={{dat|2016|02|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081121002904/http://www.dangerousage.com/householy.html |archivedate={{dat|2008|11|21||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.intuitivemusic.com/best-albums-with-nude-covers-and-the-stories-behind |title=Labākie albumi ar kailfoto uz vāka un stāsti par tiem {{en ikona}} |access-date={{dat|2007|10|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071009103101/http://www.intuitivemusic.com/best-albums-with-nude-covers-and-the-stories-behind |archivedate={{dat|2007|10|09||bez}} }}</ref> Dziesma ''[[Houses of the Holy (dziesma)|Houses of the Holy]]'' tika iekļauta albumā ''[[Physical Graffiti]]'' divus gadus vēlāk, par spīti tam, ka to ierakstīja vienā laikā ar tāpat nosaukto albumu.<ref name="Hammer of the Gods" /> Houses of the Holy kļuva populārs un tam sekojošā ASV koncertturneja bija ļoti veiksmīga. Koncertu [[Florida|Floridā]] noskatīties ieradās ap 56 800 cilvēku, pārspējot ''[[The Beatles]]'' [[1965]]. gadā uzstādīto rekordu.<ref name="Hammer of the Gods" /> Trīs izpārdoti koncerti ''[[Madison Square Garden]]'' tika nofilmēti un [[1976]]. gadā tika izdota filma ''[[The Song Remains the Same (filma)|The Song Remains the Same]]''. Pēdējā dienā 203 000 ASV dolāru no biļešu ienākumiem tika nozagti.<ref name="Welch" /> Šī nauda tā arī nav atrasta.<ref name=crowe>[[Kamerons Krovs|Kamerona Krova]] piezīmes albumam ''[[The Song Remains the Same (albums)|The The Song Remains the Same]]'', pārizdotā versija, [[2007. gads]].</ref> [[Attēls:LedZeppelinChicago75.jpg|200px|thumb|Grupa koncertā [[Čikāga|Čikāgā]], [[1975]]. gadā]] [[1974]]. gadā grupa atpūtās no koncertturnejām un izveidoja savu ierakstu kompāniju: ''[[Swan Song Records]]''. Tā tika nosaukta par godu vienai no neizdotajām ''Led Zeppelin'' dziesmām (to vēlāk ar nelielām izmaiņām izdeva Peidžs savas grupas ''[[The Firm (grupa)|The Firm]]'' debijas albumā, nomainot nosaukumu uz ''Midnight Moonlight''). Ierakstu kompānijas logo ir attēlots [[Apollons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.rimmerhistory.co.uk/will.html| title = William Rimmer: A Claim to Fame| accessdate = 2008-02-01| year = 2006| month = September}}{{Novecojusi saite}}</ref> ''Swan Song'' izdeva ne tikai ''Led Zeppelin'', bet arī ''[[Bad Company]]'', ''[[Pretty Things]]'', ''[[Maggie Bell]]'', ''Detective'', ''[[Dave Edmunds]]'', ''Midnight Flyer'', ''[[Sad Café (grupa)|Sad Café]]'' un ''Wildlife'' dziesmas un albumus.<ref name = "erlewine" /> Kompānija bija veiksmīga grupas pastāvēšanas laikā, tomēr bankrotēja mazāk nekā trīs gadus pēc grupas izjukšanas.<ref name="Hammer of the Gods" /> {{Dat|1975|2|24}} tika laists klajā pirmais ''Led Zeppelin'' dubultalbums ''[[Physical Graffiti]]'', kurš bija arī pirmais, kura izdevējkompānija ir ''Swan Song''. Tas sastāvēja no piecpadsmit dziesmām, no kurām astoņas ierakstīja [[1974]]. gadā, bet pārējās bija neizdotas citu albumu dziesmas. Recenzija žurnālā ''Rolling Stone'' albumu ''Physical Graffiti'' novērtēja kā ''Led Zeppelin'' "mēģinājumu gūt cieņu kā māksliniekiem," un apgalvoja, ka vienīgie grupas konkurenti uz pasaules labākās rokgrupas statusu bija ''[[The Rolling Stones]]'' un ''[[The Who]]''.<ref name="Rolling Stone Magazine 2">Jim Miller, "[http://www.rollingstone.com/artists/ledzeppelin/albums/album/158693/review/5944206/physical_graffiti Album Review: Physical Graffiti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071012211329/http://www.rollingstone.com/artists/ledzeppelin/albums/album/158693/review/5944206/physical_graffiti |date={{dat|2007|10|12||bez}} }}", ''Rolling Stone'', 27 martā 1975.</ref> Albums guva lielus panākumus gan finansiāli, gan pēc kritiķu domām. Drīz pēc ''Physical Graffiti'' izdošanas visi pārējie grupas albumi atgriezās ''Billboard Top'' 200 pārdotāko albumu topā<ref name="autogenerated4">{{Grāmatas atsauce| title=Hammer of the Gods (LPC)| year=1995| author=Stephen Davis| pages=225, 277|isbn=033043859}}</ref> un [[1975]]. gadā tika rīkota vēl viena Ziemeļamerikas turneja. === Beigu gadi, Bonema nāve un grupas izjukšana (1975—1980) === Pēc sekmīgajiem koncertiem ''Earls Court'' arēnā ''Led Zeppelin'' atpūtās un ieplānoja vasaras koncertturneju Ziemeļamerikā, kura sāktos ar diviem koncertiem [[Sanfrancisko]].<ref name="CelebrationII" /> Šie plāni tika pārtraukti [[1975]]. gada augustā, kad Roberts Plānts un viņa sieva Morīna piedzīvoja smagu autoavāriju, kamēr viņi bija brīvdienās [[Rodas sala|Rodas salā]], [[Grieķija|Grieķijā]]. Plānts salauza potīti, bet Morīna bija ļoti nopietni ievainota. Viņas dzīvību izglāba [[asins pārliešana]].<ref name="Hammer of the Gods" /> Nespējīgs koncertēt, Plānts devās uz [[Džērsija]]s salu, kur kopā ar Bonemu un Peidžu pavadīja divus mēnešus atveseļojoties. Tad grupa apvienojās [[Malibu]]. Šīs pauzes laikā tika sarakstīta liela daļa materiāla albumam ''[[Presence]]''. [[Attēls:Jimmy Page with Robert Plant 2 - Led Zeppelin - 1977.jpg|250px|thumb|left|Plānts un Peidžs [[1977]]. gadā, Ziemeļamerikas turnejas laikā]] Tolaik grupa bija viena no populārākajām pasaulē<ref name = "CelebrationII" /> — [[1976]]. gadā viņi bija pārdevuši vairāk ierakstu nekā jebkura cita tālaika grupa, tostarp, ''[[The Rolling Stones]]''.<ref name="Hammer of the Gods" /> ''Presence'' tika izdots [[1976]]. gada martā. Albumā bija vairāk parastu ģitāras improvizāciju un mazāk akustisku balāžu, nekā iepriekšējos albumos. Lai gan tas ieguva platīna statusu, kritiķu viedoklis bija dažāds un daži uzskatīja, ka grupas pārmērības ir negatīvi iespaidojušas dalībniekus.<ref name="erlewine" /><ref>[[Stīvens Deiviss (žurnālists)|Stīvens Deivss]], [http://www.rollingstone.com/artists/ledzeppelin/albums/album/224305/review/5945483/presence , "Album Review: Presence"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090423153508/http://www.rollingstone.com/artists/ledzeppelin/albums/album/224305/review/5945483/presence |date={{dat|2009|04|23||bez}} }}, ''Rolling Stone'', 1976. gada 20. maijs</ref> Albuma ierakstu sesijas sākās līdz ar periodu, kad Džimijs Peidžs sāka lietot narkotikas. Peidžs noliedz, ka tas varētu būt ietekmējis grupas sniegumu koncertos.<ref name="Rock's BackPages">Jonh Ingham, "[http://www.rocksbackpages.com/article.html?ArticleID=7687 Led Zeppelin: Presence (Swan Song)]", ''Sounds'', 10 aprīlī 1976. Reproduced in Rock's Backpages.com</ref> Par spīti sākotnējai kritikai, Peidžs nosaucis ''Presence'' par viņa mīļāko albumu un tā ievaddziesmu ''[[Achilles Last Stand]]'' par viņa mīļāko ''Led Zeppelin'' dziesmu. Intervijā kādai [[Zviedrija]]s televīzijas programmai Peidžs atzina, ka uzskata, ka ''Presence'' ir visraksturīgākā grupas ilgspēlējošā plate.<ref>No intervijas programmai "Musikbyrån" ap laiku, kad viņi ieguva [[Polar Music Prize]].</ref> Plānta ievainojumi neļāva grupai koncertēt [[1976]]. gadā. Tā vietā tika pabeigta filma ''[[The Song Remains the Same (filma)|The Song Remains The Same]]'' un [[The Song Remains the Same (albums)|tās skaņas celiņš]]. Ierakstīšana tika veikta trijos koncertos ''[[Madison Square Garden]]'' [[1973]]. gada jūlijā. Filmas pirmizrāde notika [[Ņujorka|Ņujorkā]], {{dat|1976|10|20}} un kritiķi to atzina par labu esam.<ref name="erlewine" /> Filma nebija veiksmīga Lielbritānijā, kurā grupa neveica koncertturnejas [[1975]]. gadā. ''Led Zeppelin'' tolaik centās atgūt popularitāti pašu mājās.<ref name="Led Zeppelin 1968-1980">{{Grāmatas atsauce| title=Led Zeppelin: The Story of a band and Their Music 1968-1980| url=https://archive.org/details/ledzeppelinstory0000shad| year=2005| location=San Francisco| publisher=Backbeat Books| author=Keith Shadwick| page= [https://archive.org/details/ledzeppelinstory0000shad/page/320 320]| isbn=9780879308711}}</ref> [[1977]]. gadā ''Led Zeppelin'' uzsāka kārtējo lielo Ziemeļamerikas turneju. Atkal tika uzstādīts jauns apmeklējuma rekords: 76 229 cilvēki apmeklēja koncertu ''Pontiac Silverdome'' stadionā {{dat||4|30}}.<ref>[http://ledzeppelin.com/show/April-30-1977 Led Zeppelin official website: concert summary]</ref> Pēc [[Ginesa rekordu grāmata]]s datiem, šis joprojām ir lielākais apmeklētāju daudzums koncertam, kurā piedalījies viens izpildītājs.<ref name="CelebrationII" /> Lai gan koncerts bija finansiāli veiksmīgs, traucēja vairākas problēmas ārpus skatuves. {{dat||6|3}} koncerts [[Tampas stadions|Tampas stadionā]] beidzās pāragri sakarā ar [[viesuļvētra|viesuļvētru]], par spīti tam, ka uz biļetēm bija rakstīts "lietus vai saule". Skatītāji sāka trakot, vairāki cilvēki tika arestēti un/vai ievainoti.<ref>[http://ledzeppelin.com/show/june-3-1977 Led Zeppelin official website: concert summary]</ref> Pēc {{dat||7|23}} koncerta<ref>[http://ledzeppelin.com/show/july-23-1977 Led Zeppelin official website: concert summary]</ref> ''[[Day on the Green]]'' festivālā [[Oklendas kolizejs|Oklendas kolizejā]] Džons Bonems un daļa grupas pavadošā personāla (tostarp menedžeris Pīters Grānts un drošības koordinētājs [[Džons Bindons]]) tika arestēti pēc tam, kad kāds no koncerta organizētāja Bila Greiema personāla tika smagi piekauts. Pēc oficiālās versijas, šis cilvēks iepliķēja Grānta dēlam, kad viņš noņēma zīmi uz ģērbtuves. To redzēja Bonems, kurš pienāca un iespēra darbiniekam. Kad to sadzirdēja Grānts, viņš kopā ar Bindonu ienāca treilerī un piekāva šo cilvēku, kamēr turnejas menedžeris [[Ričards Kouls]] stāvēja ārpusē un sargāja treileri.<ref name="autogenerated2">{{Grāmatas atsauce| title=Hammer of the Gods (LPC)| year=1995| author=Stephen Davis| pages= 277}}</ref><ref name="Led Zeppelin: The Definitive Biography">{{Grāmatas atsauce| title=Led Zeppelin: The Definitive Biography| url=https://archive.org/details/ledzeppelindefin0000york| year=1993| author=Ritchie Yorke| pages=[https://archive.org/details/ledzeppelindefin0000york/page/210 210]}}</ref> Nākamās dienas koncerts Oklendā<ref>[http://ledzeppelin.com/show/july-24-1977 Led Zeppelin official website: concert summary]</ref> vēlāk izrādījās grupas pēdējā uzstāšanās ASV. Divas dienas vēlāk, kad grupa reģistrējās ''[[French Quarter]]'' viesnīcā pirms {{dat||7|30}} koncerta ''[[Louisiana Superdome]]'' arēnā, parādījās ziņas, ka Plānta 5 gadus vecais dēls Karaks, ir nomiris no vēdera vīrusa. Atlikusī turnejas daļa uzreiz tika atcelta, uzsākot spekulācijas par grupas nākotni.<ref name="erlewine" /><ref name="Welch" /> [[1978]]. gada [[decembris|decembrī]] grupa atkal sāka ierakstīt dziesmas, šoreiz [[Stokholma|Stokholmā]]. Tās tika iekļautas albumā ''[[In Through The Out Door]]'', kas, par spīti jauktām kritiķu atsauksmēm, jau otrajā nedēļā sasniedza pirmo vietu Lielbritānijā un ASV ''[[Billboard]]'' pārdotāko albumu topā. No {{Dat||10|27|G}} līdz {{Dat|1979|11|3|D}} visi ''Led Zeppelin'' albumi bija ''[[Billboard 200]]'' pārdotāko albumu topā.<ref name = "CelebrationII" /><ref name="Tight But Loose Files">Dave Lewis (2003). Tight But Loose Files:Celebration II, 49.</ref> [[1979]]. gada [[augusts|augustā]] grupa sniedza divus koncertus [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] un pēc tam uzstājās [[Knebvortas mūzikas festivāls|Knebvortas mūzikas festivālā]]. Par spīti lielajam cilvēku daudzumam, kas atnāca noskatīties britu mūziķus, Roberts Plānts nevēlējās doties pasaules turnejā un pat apsvēra iespēju pamest grupu. Viņu no tā atturēja [[Pīters Grānts]]. Īsa [[Eiropas]] turneja norisinājās no [[1980]]. gada [[jūnijs|jūnija]] līdz [[jūlijs|jūlijam]]. Dziesmas tika spēlētas bez garajiem solo. {{Dat||6|27}}, koncerts [[Niremberga|Nirembergā]] beidzās pāragri, jo Džons Bonems saļima uz skatuves un tika aizvests uz slimnīcu.<ref>[http://ledzeppelin.com/show/june-27-1980 Led Zeppelin official website: concert summary]</ref> Prese apgalvoja, ka incidenta iemesls bija pārmērīga alkohola un narkotiku lietošana, tomēr grupa apgalvoja, ka viņš vienkārši bija pārēdies. Turneja turpinājās un noslēdzās {{Dat||7|7}}, [[Berlīne|Berlīnē]].<ref name="Hammer of the Gods" /><ref>[http://ledzeppelin.com/show/july-7-1980 Led Zeppelin official website: concert summary]</ref> {{Dat|1980|9|24}} Bonems kopā ar grupas asistentu [[Rekss Kings|Reksu Kingu]] devās uz studiju, lai piedalītos ASV turnejas mēģinājumos. Turnejas sākums bija plānots {{dat||10|17}}.<ref name="Welch" /> Brauciena laikā Bonems palūdza apstāties, lai pabrokastotu. Brokastīs viņš ēda šķiņķa ruleti un iedzēra četras četrkāršās degvīna devas (apmēram 450 ml). Pēc iekošanās šķiņķī viņš pateica savam asistentam: "Brokastis." Nokļūstot studijā, Bonems turpināja daudz dzert. Vēlu vakarā mēģinājumi beidzās un grupa devās uz Peidža māju. Pēc pusnakts Bonems aizmiga un tika aizvests uz gultu. [[Bendži Lefevrs]] (kurš aizvietoja Ričardu Koulu kā turnejas menedžeri) un [[Džons Pols Džonss]] atrada Bonemu mirušu nākamajā rītā.<ref name = "Welch" /> Viņš bija 32 gadus vecs.<ref>[http://www.av1611.org/rockdead.html Roka nāves] {{en ikona}}</ref> [[Nāve]]s iemesls bija [[nosmakšana]], jo viņa [[vēmekļi]] bloķēja [[elpceļi|elpceļus]]. Autopsijā citi nāves iemesli atklāti netika.<ref name = "Welch" /> Viņš tika kremēts {{Dat||10|10}}. Par spīti baumām, ka [[Kouzijs Pauels]], [[Karmains Episs]], [[Berimors Bārlovs]], [[Saimons Kērks]] vai [[Bevs Bevans]] varētu pievienoties grupai un aizvietot Bonemu, dzīvie dalībnieki nolēma beigt darbību līdz ar grupas biedra nāvi. {{dat|1980|12|4}} tika izdots [[paziņojums presei]], kas apstiprināja šo ziņu. "Mēs vēlamies, lai taptu zināms, ka mūsu dārgā drauga zaudēšana un dziļā nedalītas harmonijas sajūta, kuru jutām mēs un mūsu menedžeris, lika mums nolemt, ka mēs neturpināsim kā agrāk."<ref name="Welch" /> === Pēc ''Led Zeppelin'' (1980—2007) === [[1982]]. gadā tika laista klajā mēģinājumu sesiju ierakstu kolekcija ar nosaukumu ''[[Coda]]''. Albumā bija iekļauta dziesma, kura sastāvēja no Bonema bungu solo un Peidža pievienotiem elektroniskiem efektiem — ''[[Bonzo's Montreux]]''. {{Dat|1985|7|13}} Plānts, Peidžs un Džonss piedalījās ''[[Live Aid]]'' koncertā, [[JFK stadions|JFK stadionā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Bungas spēlēja [[Tonijs Tompsons]] un [[Fils Kolinss]]. Kolinss spēlēja arī pirmajos divos Plānta solo albumos. Uzstāšanās gan nebija tik laba, kā bija paredzēts, jo grupa mēģinājumos spēlēja bez bundziniekiem, Plāntam bija mazliet aizsmakusi balss un Peidža ģitāra bija nepareizi noskaņota.<ref name="Atlantic">Lewis, Dave and Pallett, Simon (1997) ''Led Zeppelin: The Concert File'', London: Omnibus Press, p. 139.</ref><ref name=allmusicpage>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.allmusic.com/artist/jimmy-page-p5091|title= Jimmy Page Biography| accessdate=2008-11-11|last= Prato|first= Greg|publisher=[[Allmusic]]}}</ref> Peidžs nosauca uzstāšanos par "diezgan neveiklu",<ref>"[http://www.list.co.uk/article/5700-jimmy-page-says-last-led-zeppelin-reunion-was-a-disaster/ Jimmy Page says last Led Zeppelin reunion was a disaster]", List.co.uk, 20 novembrī 2007.</ref> bet Plānts paziņoja, ka tās bija "šausmas".<ref name="Atlantic" /> Kad [[2004. gads|2004]]. gada nogalē [[Live Aid]] koncerta ieraksts tika izlaists [[DVD]] formātā, trio vienbalsīgi nolēma neļaut iekļaut ''Led Zeppelin'' uzstāšanos, jo tā nebija atbilstoša viņu standartiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title = Zeppelin aizstāv izvēli nepiedalīties Live Aid diskā {{en ikona}}| work = BBC Ziņas| publisher = BBC| url = http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/music/3534576.stm}}</ref> Tomēr, lai parādītu savu atbalstu nabadzīgajām valstīm, daļa ienākumu no ''[[Page and Plant]]'' DVD tika ziedoti šim projektam, tāpat arī daļa Džona Pola Džonsa un ''Mutual Admiration Society'' ASV turnejas ienākumu tika ziedoti. Trīs mūziķi atkal apvienojās [[1988]]. gada maijā ''[[Atlantic Records]]'' 40. gadadienas koncertam ar Bonema dēlu [[Džeisons Bonems|Džeisonu]] pie bungām. Tomēr apvienošanos atkal izjauca nesaskaņota spēlēšana, jo īpaši no Plānta un Peidža puses (abi tieši pirms kāpšanas uz skatuves strīdējās par to, vai iekļaut ''Stairway to Heaven''), kā arī tas, ka Džonsa taustiņinstrumentu spēli nevarēja dzirdēt televīzijas tiešraidē.<ref name = "allmusicpage" /><ref name="40th">Lewis, Dave and Pallett, Simon (1997) ''Led Zeppelin: The Concert File'', London: Omnibus Press, p. 140.</ref> Peidžs nosauca koncertu par "vienu lielu vilšanos", savukārt Plānts pateica, ka "koncerts bija slikts".<ref name = "40th" /> [[1994]]. gadā Peidžs un Plānts apvienojās [[MTV]] 90 minūšu raidījumam ''Unledded''. Tika izdots arī albums ''No Quarter: Jimmy Page and Robert Plant Unledded'', kurā bija iekļautas arī dažas ''Led Zeppelin'' dziesmas. Nākamajā gadā duets devās pasaules koncertturnejā. Tādējādi izjukušajā grupā radās šķelšanās, jo, pēc Džonsa vārdiem, viņš par projektu neko nezināja.<ref name=Miserandino/><ref name="CSMUrray">[[Charles Shaar Murray]], "The Guv’nors'", ''Mojo'', augustā 2004, p. 75. Page stated: "In the 14 years from the disbanding of [Led] Zeppelin and Robert [Plant] going solo, there was a lot of water under the bridge. It was just the two of us getting our thing together and the chemistry of us, and it wasn't part of the equation, or a decision to purposely leave [John Paul Jones] out."</ref> Jautāts par to, kur ir Džonss, Plānts atbildēja, ka viņš "ārā novietoja auto".<ref>Adam Howorth, "[http://www.led-zeppelin.org/reference/index.php?m=int28 A life beyond Led]", 9 jūlijā 2002. Reproduced at www.led-zeppelin.org.</ref> {{Dat|1995|1|12}} Led Zeppelin tika iekļauti [[Rokenrola slavas zāle|Rokenrola slavas zālē]]. Ceremoniju apmeklēja arī Džona Bonema bērni — [[Džeisons Bonems|Džeisons]] un Zoja, pārstāvot savu mirušo tēvu. Plānts padarīja grupas iekšienē pastāvošo strīdu publisku, pajokojot: "Paldies, mani draugi, ka beidzot atcerējāties manu telefona numuru!"<ref>Lewis, Dave Lewis and Simon Pallett (1997) ''Led Zeppelin: The Concert File'', London: Omnibus Press. {{ISBN|0-7119-5307-4}}, p. 144.</ref> {{dat|1997|11|11}} tika izdots albums "[[Led Zeppelin BBC Sessions]]", pirmais grupas albums 15 gadu laikā. Tajā tika iekļauti gandrīz visi [[BBC]] kanālam veidotie ieraksti. Grupa "[[Page and Plant]]" [[1998]]. gadā izdeva albumu "[[Walking into Clarksdale]]", kas sastāvēja no pilnīgi jauna materiāla, tomēr tas nebija tik veiksmīgs kā pirmais un grupa ar laiku izjuka. {{dat|1999|11|29}} [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]] paziņoja, ka Led Zeppelin bija tikai trešie izpildītāji mūzikas vēsturē, kas ir ieguvuši četrus vai vairāk dimanta albumus.<ref>[[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]], "[http://www.riaa.com/newsitem.php?news_year_filter=&resultpage=109&id=3E66A511-1B98-4B07-ECD3-174C7088CDB7 Recording Industry Announces November Awards] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100314013638/http://www.riaa.com/newsitem.php?news_year_filter=&resultpage=109&id=3E66A511-1B98-4B07-ECD3-174C7088CDB7 |date={{dat|2010|03|14||bez}} }}".</ref> 2002. gadā, Plānts un Džonss salaba pēc daudziem strīdu gadiem. Tam sekoja baumas par atkalapvienošanos, tomēr radinieki tās noliedza. [[2003. gads|2003]]. gadā tika izdots trīskāršais albums [[How the West Was Won (Led Zeppelin albums)|How the West Was Won]] un video kolekcija [[Led Zeppelin (DVD)|Led Zeppelin DVD]]; abos tika iekļauts materiāls no grupas ziedu laikiem. Gada beigās DVD tika pārdots vairāk nekā 520 000 eksemplāru. [[2005. gads|2005]]. gadā Led Zeppelin ieguva "[[Grammy balva|Grammy]]" balvu par mūža ieguldījumu mūzikā. [[2004. gads|2004]]. gadā, [[Rolling Stone]] 100 labāko mūziķu sarakstā grupa ieguva 14. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title = The Immortals: The First Fifty {{en ikona}}| work = Rolling Stone 946. izdevums| publisher = Rolling Stone| url = http://www.rollingstone.com/news/story/5939214/the_immortals_the_first_fifty| access-date = {{dat|2008|03|20||bez}}| archive-date = {{dat|2010|04|11||bez}}| archive-url = https://web.archive.org/web/20100411041126/http://www.rollingstone.com/news/story/5939214/the_immortals_the_first_fifty}}</ref> [[2006. gads|2006]]. gada [[novembris|novembrī]] grupa iekļuva Lielbritānijas mūzikas slavas zālē.<ref>"[http://www.wolfmother.net/2006/11/16/wolfmother-led-zeppelin-tribute/ Wolfmother Led Zep tribute, and rocking Brixton] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090809132101/http://www.wolfmother.net/2006/11/16/wolfmother-led-zeppelin-tribute/ |date={{dat|2009|08|09||bez}} }}", Wolfomother.net, 16 novembrī 2006,</ref><ref name="BBC News story Sept. 2006">"[http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/5338196.stm Led Zeppelin make UK Hall of Fame]", ''BBC News'', 23 maijā 2006.</ref> {{dat|2007|7|27}}'' [[Atlantic Records|Atlantic]]''/''[[Rhino Entertainment|Rhino]]'' un ''[[Warner Home Video]]'' paziņoja, ka trīs jauni ''Led Zeppelin'' darbi tiks izdoti [[2007. gads|2007]]. gada novembrī. Pirmo ({{dat||11|13}}) izdeva albumu ''[[Mothership (albums)|Mothership]]'', kas bija 24 dziesmu izlase. Tam sekoja filmas ''[[The Song Remains the Same (filma)|The Song Remains the Same]]'' [[The Song Remains the Same (albums)|skaņas celiņa]] atkalizdošana {{dat||11|20}}, kurā tika iekļauts iepriekš neizdots materiāls, kā arī jauns DVD.<ref name="fall-releases">Jonathan Cohen, "[http://www.billboard.com/bbcom/news/article_display.jsp?vnu_content_id=1003617745 Led Zeppelin Readies Fall Reissue Bonanza] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070824120935/http://www.billboard.com/bbcom/news/article_display.jsp?vnu_content_id=1003617745 |date={{dat|2007|08|24||bez}} }}", ''billboard.com'', 27 jūlijā 2007.</ref> {{dat|2007|11|3}} Lielbritānijas laikraksts ''Daily Mirror'' paziņoja, ka tas ir ieguvis ekskluzīvas tiesības pārraidīt sešas iepriekš neizdotās grupas dziesmas no tā [https://web.archive.org/web/20080724211358/http://www.mirror.co.uk/ledzeppelin/ mājaslapas]. {{dat|2007|11|13}}, pilna ''Led Zeppelin'' diskogrāfija tika izdota ''[[iTunes]]''. === Atkalapvienošanās (2007) === [[Attēls:Led Zeppelin 2007.jpg|thumb|180px|Led Zeppelin Ertegina piemiņas koncertā]] {{dat|2007|12|10}} dzīvie ''Led Zeppelin'' dalībnieki apvienojās vienam labdarības koncertam, kas tika rīkots [[Ahmets Ertegins|Ahmeta Ertegina]] piemiņai, [[Džeisons Bonems|Džeisonam Bonemam]] sēžoties pie bungām. {{dat|2007|9|12}} par koncerta norisi preses konferencē paziņoja tā rīkotājs [[Hārvijs Goldsmits]]. Koncerta mērķis bija vākt ziedojumus Ahmeta Ertegina izglītības fondam, kas apmaksā vietas universitātēs Lielbritānijā, ASV un [[Turcija|Turcijā]]. Mūzikas kritiķi slavēja grupas priekšnesumu. Hemišs Makbeins no ''NME'' rakstīja, ka "tas, ko viņi šovakar ir izdarījuši, ir pierādījums, ka viņi joprojām var uzstāties tādā līmenī, kādā viņi nopelnīja savu reputāciju... mēs varam tikai cerēt, ka tas nav pēdējais, ko no viņiem dzirdēsim."<ref>Hamish MacBain, [http://www.nme.com/news/led-zeppelin/33079 "Led Zeppelin reunion: the review" ''New Musical Express''], decembrī 10 2007.</ref> Peidžs paziņoja, ka grupa iespējams varētu sākt darbu pie jauna materiāla,<ref>"[http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/7049242.stm Zeppelin may make new material]", ''BBC News'', 17 oktobrī 2007.</ref> kā arī doties pasaules turnejā.<ref>"[http://www.nme.com/news/led-zeppelin/32512 Jimmy Page hints at more shows]", ''New Musical Express'', 14 decembrī 2008.</ref> Tikmēr Plānts laikrakstam ''Sunday Times'' pateica: "Pati ideja būt nežēlīgas atkārtošanās kavalkādē nav tas, kam tam vajadzētu būt." Viņš gan atzina, ka vēl daži šādi koncerti varētu būt apspriežami. === Baumas par jaunu koncertturneju (2008—pašlaik) === Atkalapvienošanās koncerts radīja jaunu ažiotāžu un strauji izplatījās baumas par jaunu koncertturneju. Intervijā [[2008. gads|2008]]. gada sākumā, Džimijs Peidžs atzina, ka ir gatavs doties pasaules turnejā ar ''Led Zeppelin'', tomēr Roberta Plānta toreizējās turnejas ar [[Alisone Krausa|Alisoni Krausu]] dēļ, šādi plāni netiks atklāti vismaz līdz septembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.huffingtonpost.com/2008/01/28/led-zeppelin-guitarist-wa_n_83534.html|title=Led Zeppelin Guitarist Wants World Tour|publisher=The Huffington Post|date=28 janvārī 2008|author=Tamlmadge, Eric|accessdate=2008-11-25}}</ref> Pavasara beigās Peidžs un Džonss pievienojās [[Foo Fighters]] līderim [[Deivs Grols|Deivam Grolam]] un bundziniekam [[Teilors Hokinss|Teiloram Hokinsam]] [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]], lai kopīgi nospēlētu ''Led Zeppelin'' dziesmas ''[[Rock and Roll (Led Zeppelin dziesma)|Rock and Roll]]'' (Hokinss dzied un Grols spēlē bungas), kā arī ''[[Ramble On]]'' (Grols dzied un Hokinss spēlē bungas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/newsbeat/hi/music/newsid_7442000/7442390.stm|author=Jones, Damian|title=Led Zep stars join Foo Fighters|publisher=[[BBC]]|date=8 jūnijā 2008|accessdate=2008-11-25}}</ref> Plānts gan joprojām bija koncentrējies turnejai ar Krausu. Viņu kopalbums ''[[Raising Sand]]'' martā ieguva platīna statusu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.countrystandardtime.com/news/newsitem.asp?xid=1519&t=Alison_Krauss_Robert_Plant_go_platinum|title=Alison Krauss/Robert Plant go platinum|publisher=Country Standard Time|date=20 martā 2008|accessdate=2008-11-25}}</ref> un viņi ieguva vairākas balvas, tostarp ''Grammy'', par dziesmu ''Gone, Gone, Gone (Done Moved On)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://edition.cnn.com/2008/SHOWBIZ/Music/02/10/grammy.winners/index.html|title=List of Grammy winners|publisher=CNN.com|date=10 februārī 2008|accessdate=2008-11-25}}</ref> un gada albuma balvu no ''Americana Music Association''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usatoday.com/life/music/news/2008-09-19-americana-awards_N.htm|title=Krauss, Plant big winners at Americana awards|publisher=USA Today|date=2008-09-19|accessdate=2008-11-26}}</ref> Plānts izvairījās no runāšanas par ''Led Zeppelin'' turneju un žurnālam GQ izteica neapmierinātību ar lielo birokrātiju pirms ''Led Zeppelin'' 2007. gada koncerta rīkošanas, pasakot, ka "nebeidzamie papīri bija kas tāds, ko iepriekš nebiju pieredzējis. Esmu saglabājis ikkatru e-pastu, kas ir nosūtīts un saņemts sakarā ar koncertu un domāju, ka to vajadzētu izdot kā grāmatu, kura, par ko es būtu pārliecināts, būtu tikpat populāra kā ''[[Spinal Tap]]'' literārā versija."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.therockradio.com/2008/09/paperwork-holds-up-led-zeppelin-reunion.html|publisher=therockradio.com|title=Robert Plant says "paperwork" holds up Led Zeppelin reunion|date=19 septembrī 2008|accessdate=2008-11-25|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090115200457/http://www.therockradio.com/2008/09/paperwork-holds-up-led-zeppelin-reunion.html|archivedate=2009-01-15}}</ref> Pēc BBC ziņojuma, ka Peidžs, Plānts un Džeisons Bonems ieraksta jaunu materiālu,<ref>{{Tīmekļa atsauce| url= http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/7582917.stm |title=Led Zeppelin trio back in studio|publisher=[[BBC]]|date=26 augustā 2008|accessdate=2008-11-25}}</ref> visu atlikušo vasaru izplatījās baumas par apvienošanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thesun.co.uk/sol/homepage/showbiz/bizarre/article1712616.ece|title=Led Zeppelin plan to audition new singer|publisher=[[The Sun Newspaper|The Sun]]|date=2008-09-20|accessdate=2008-09-20|archive-date=2011-02-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20110214164343/http://www.thesun.co.uk/sol/homepage/showbiz/bizarre/article1712616.ece}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.news.com.au/dailytelegraph/story/0,22049,24405451-5012327,00.html |publisher=Daily Telegraph Sydney|title=Led Zeppelin to reunite|accessdate=2008-09-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirror.co.uk/news/top-stories/2008/09/27/zep-s-jason-sells-up-for-world-tour-115875-20755279/|publisher=The Daily Mirror|author=Chaytor, Rod|date=2008-09-27|accessdate=2008-09-27|title=Zep's Jason sells up for 'world tour'}}</ref> {{dat||9|29}} Plānts pateica, ka ziņas par ''Led Zeppelin'' apvienošanos ir "apbēdinošas un muļķīgas". Viņš piebilda, ka nedziedās un nekoncertēs ar grupu, kā arī novēlēja veiksmi Peidžam, Džonsam un Bonemam turpmākajos projektos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.robertplant.com/index.php?l1=2&l2=0&l3=0&articleID=186&rt=NE&PHPSESSID=6235928e9e15317186503f0c80686264|title=Robert Plant – Official Statement|publisher=robertplant.com|date=2008-09-29|accessdate=2008-09-29}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bloomberg.com/apps/news?pid=20601088&sid=aU_5GfM1LTsc&refer=muse|title=Led Zeppelin Singer Robert Plant Rules Out Reunion Record, Tour|publisher=bloomberg.com|author=Beech, Mark|date=2008-09-29|accessdate=2008-09-29}}</ref> Oktobra beigās Džonss [[BBC Radio Devon|BBC ''Radio Devon'']] apstiprināja, ka trio meklē Plānta aizvietotāju. Basists piebilda: "Mēs izmēģinām dažus dziedātājus. Mēs to vēlamies izdarīt. Tas izklausās labi un mēs vēlamies turpināt un to sasniegt."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/england/devon/7694327.stm|title=Zeppelin to go back on the road|publisher=BBC Devon|date=2008-10-27|accessdate=2008-10-30}}</ref> Ģitārista Džimija Peidža preses sekretārs vēlāk paziņoja, ka jaunveidojamā grupa neizmantotu ''Led Zeppelin'' nosaukumu sakarā ar Plānta nepiedalīšanos projektā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2008/11/13/could-a-robert-plant-free-led-zeppelin-tour-succeed/|publisher=rollingstone.com|title=Could a Robert Plant-Free Led Zeppelin Tour Succeed?|date=13 novembrī 2008|accessdate=2008-11-25|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090114082538/http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2008/11/13/could-a-robert-plant-free-led-zeppelin-tour-succeed/|archivedate=2009-01-14}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090114082538/http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2008/11/13/could-a-robert-plant-free-led-zeppelin-tour-succeed/ |date=2009-01-14 }}</ref> {{dat|2009|1|7}} Peidža menedžeris Roberts Menšs pateica, ka grupa "izmēģināja dažus dziedātājus, bet neviens nederēja un tas ir viss. Tas ir beidzies. Viņiem nav plānu to turpināt."<ref>{{Tīmekļa atsauce|title="Led Zeppelin are over!" says Jimmy Page's manager|url=http://www.musicradar.com/news/guitars/led-zeppelin-are-over-says-jimmy-pages-manager-190946|author=Bosso, Joe|publisher=[[MusicRadar]]|date=2009-01-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=“Led Zeppelin Are Over,” Jimmy Page’s Manager Declares|url=http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2009/01/08/led-zeppelin-are-over-jimmy-pages-manager-declares/|work=[[Rolling Stone]]|author=Kreps, Daniel|date=2009-01-08|accessdate=2009-01-08|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090114082819/http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2009/01/08/led-zeppelin-are-over-jimmy-pages-manager-declares/|archivedate=2009-01-14}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090114082819/http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2009/01/08/led-zeppelin-are-over-jimmy-pages-manager-declares/ |date=2009-01-14 }}</ref> Radio intervijā Plānts teica, ka bailes no vilšanās liek viņam attālināties no apvienošanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Fear Of Disappointment Quashed Led Zeppelin Reunion|url=http://www.led-zeppelin.org/news/index.php?m=2009news#020409a}}</ref> == Apsūdzības plaģiātismā == Albuma ''Led Zeppelin II'' dziesmu autoru saraksts izraisīja diskusijas. Dziesmas ''[[Bring It On Home (dziesma)|Bring It On Home]]'' sākums ir ''[[Sonny Boy Williamson II|Sonny Boy Williamson]]'' dziesmas ''Bring It On Home'' kaverversija un ir līdzīga [[Villijs Diksons|Villija Diksona]] ''Bring It On Back''. ''[[Whole Lotta Love]]'' vārdi ir daļēji atvasināti no Diksona ''You Need Love/Woman You Need Love'', lai gan ģitāras rifs ir oriģināls Peidža darbs. [[1970. gadi|1970. gados]] ''Arc Music'', ''[[Chess Records]]'' publicētāji, iesūdzēja tiesā ''Led Zeppelin'' par ''Bring It On Home'' autortiesību pārkāpumu; lieta tika nokārtota ārpus tiesas zāles.<ref name=tripleJ/> Diksons pats neguva labumu no procesa, kamēr neiesūdzēja tiesā ''Arc Music'', lai atgūtu naudu par pārdotajiem ierakstiem un autortiesībām. 16 gadus vēlāk Diksons iesūdzēja ''Led Zeppelin'' par ''Whole Lotta Love'' un atkal lieta tika nokārtota ārpus tiesas. Vēlāk izdotās ''Led Zeppelin II'' versijas piemin Diksonu kā līdzautoru. Līdzīgā veidā ''The Lemon Song'', no tā paša albuma, ir ''Howlin' Wolf'' dziesmas ''Killing Floor'' adaptācija. Deivs Hedlams kādā rakstā apgalvo, ka "...pētot ''Led Zeppelin'' mūziku, ir atklājies, ka daļa dziesmu ir iepriekš ierakstīta materiāla reprodukcija no dažādiem avotiem, gan apzināta, gan neapzināta. [...] Dziesmas kā ''Whole Lotta Love'' un ''Dazed and Confused'' izmanto tradicionālus dziesmu vārdus."<ref>Headlam, Dave. "Does the song remain the same? Questions of authenticity and identification in the music of Led Zeppelin." In ''Concert Music, Rock, and Jazz Since 1945: Essays and Analytical Studies''. By Elizabeth West Marvin and Richard Hermann. Published 1995. Boydell & Brewer. 449 pages {{ISBN|1-58046-096-8}} http://books.google.ca/books?id=OhUVusniuzoC</ref> Tomēr blūza producents Roberts Palmers apgalvo, ka "Blūza mūzikā izpildītāji mēdz aizņemties vārdus no citiem izpildītājiem, gan mutiski, gan no ierakstītiem avotiem, pievienot savu melodiju vai aranžējumu un nosaukt dziesmu par savu."<ref>{{Grāmatas atsauce| title=In the Houses of the Holy: Led Zeppelin and the Power of Rock Music| year=2001| author=Susan Fast| page=210, {{ISBN|0-19-511756-5}}}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce| title=Led Zeppelin: The Music (liner notes)| year=1991| author=Robert Palmer| unused_data=|Atlantic 82144-2}}</ref> Folklorists Karls Lindāls šo vārdu atkārtoto izmantošanu sauc par "lidojošajiem vārdiem". Viņš apgalvo, ka folkmūzikā ir tradīcija "dziesmu rindas, kas kopienās ir cirkulējušas jau ilgu laiku, dziedātāji var atcerēties un dažkārt zemapziņā tās izmainīt, lai piemērotos sev un kopienai."<ref>Carl Lindahl, "Thrills and Miracles: Legends of Lloyd Chandler", ''Journal of Folklore Research'', Bloomington: May-Dec 2004, Vol. 41, Issue 2/3, pp. 133-72.</ref> == Diskogrāfija == <gallery> Attēls:LedZeppelin_I.jpg|<center>'''1. ''[[Led Zeppelin (albums)|Led Zeppelin]]'''''<br />({{Dat|1969|1|12|N}})</center> Attēls:LedZeppelin_II.jpg|<center>'''2. ''[[Led Zeppelin II]]'''''<br />({{Dat|1969|10|22|N}})</center> Attēls:LedZeppelin_III.jpg|<center>'''3. ''[[Led Zeppelin III]]'''''<br />({{Dat|1970|10|5|N}})</center> Attēls:LedZeppelin_IV.jpg|<center>'''4. ''[[Led Zeppelin IV]]'''''<br />({{Dat|1971|11|8|N}})</center> Attēls:HousesoftheHoly.jpg|<center>'''5. ''[[Houses of the Holy]]'''''<br />({{Dat|1973|3|28|N}})</center> Attēls:PhysicalGraffiti.jpg|<center>'''6. ''[[Physical Graffiti]]'''''<br />({{Dat|1975|2|24|N}})</center> Attēls:Presence Led Zeppelin.jpg|<center>'''7. ''[[Presence]]'''''<br />({{Dat|1976|3|31|N}})</center> Attēls:InThroughtheOutDoor.jpg|<center>'''8. ''[[In Through the Out Door]]'''''<br />({{Dat|1979|8|15|N}})</center> </gallery> == Piezīmes un atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{commons|Led Zeppelin}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.ledzeppelin.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.myspace.com/ledzeppelin MySpace lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20120510094125/http://rockhall.com/inductees/led-zeppelin/ Biogrāfija rokenrola slavas zālē] {{en ikona}} {{Led Zeppelin}} {{vērtīgs raksts}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Led Zeppelin| ]] 8z0c746bd58i91urj8rhbjtfi0eq4u1 0 36595 3660688 3557684 2022-07-25T15:17:25Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ pievienots miršanas datums..... wikitext text/x-wiki '''5. septembris'''ir gada 248. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (249. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 117 dienas. == Vārda dienas == [[Klaudija]], [[Persijs (personvārds)|Persijs]], [[Vaida]] == Notikumi == * [[1725. gads]] — [[Francija]]s karalis [[Luijs XV]] apprecējās ar [[Marija Leščiņska|Mariju Leščiņsku]]. * [[1774. gads]] — [[Filadelfija|Filadelfijā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]] sapulcējās pirmais [[Kontinentālais kongress]] * [[1839. gads]] — [[Ķīna|Ķīnā]] sākās pirmais [[Opija karš]]. * [[1905. gads]] — [[Krievijas—Japānas karš]]: [[Ņūhempšīra|Ņūhempšīrā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] noslēgts [[Portsmutas līgums]], kas izbeidza karu. * [[1932. gads]] — [[Burkinafaso|Augšvoltas]] kolonijas sabruka, un tās teritorijas sadalīja starp Ziloņkaula krastu (tagad — [[Kotdivuāra]]), [[Franču Sudāna|Franču Sudānu]] (tagad — [[Mali]]) un [[Nigēra|Nigēru]]. * [[1936. gads Latvijā|1936. gads]] — tika dots starts pirmajam [[Vienības brauciens|Latvijas riteņbraucēju vienības braucienam]], kurš noslēdzās ar finišu [[Rīga|Rīgā]] nākamajā dienā. * [[1939. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: ASV paziņoja par neitralitāti karā. * [[1944. gads]] — [[Beļģija]], [[Nīderlande]] un [[Luksemburga]] izveidoja [[Benilukss|Beniluksu]]. * [[1945. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Vjetnamas karogs]]. * [[1972. gads]] — [[Minhene|Minhenē]] [[Olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] laikā teroristu grupējums "Melnais Septembris" saņēma par ķīlniekiem [[Izraēla]]s delegāciju ([[Minhenes slaktiņš]]). * [[1977. gads]] — ASV palaista starpplanētu zonde ''[[Voyager 1]]''. * [[1980. gads]] — [[Šveice|Šveicē]] atklāts [[Svētā Gotharda tunelis]] kā garākais autoceļa [[tunelis]] pasaulē (16,224 km), kas savienoja [[Gošenena|Gošenenu]] un [[Airolo]]. * [[2008. gads]] — zonde ''[[Rosetta]]'' veica [[2867 Šteins|Šteina]] [[asteroīds|asteroīda]] pārlidojumu. * [[2021. gads sportā|2021. gads]] — noslēdzās [[2020. gada vasaras paraolimpiskās spēles]]. == Dzimuši == * [[1187. gads]] — [[Luijs VIII]] (''Louis VIII''), Francijas karalis (miris 1226. gadā) * [[1638. gads]] — [[Luijs XIV]] (''Louis XIV''), Francijas karalis (miris 1715. gadā) * [[1735. gads]] — [[Johans Kristiāns Bahs]] (''Johann Christian Bach''), vācu komponists (miris 1782. gadā) * [[1771. gads]] — [[Austrijas erchercogs Kārlis]] (''Karl von Österreich-Teschen''), austriešu karavadonis (miris 1847. gadā) * [[1774. gads]] — [[Kaspars Dāvids Frīdrihs]] (''Caspar David Friedrich''), vācu gleznotājs (miris 1840. gadā) * [[1791. gads]] — [[Džakomo Meijerbērs]] (''Giacomo Meyerbeer''), franču/vācu mūziķis (miris 1864. gadā) * [[1831. gads]] — [[Viktorjēns Sardū]] (''Victorien Sardou''), franču dramaturgs (miris 1908. gadā) * [[1862. gads]] — [[Deniss Deilijs]] (''Denis Daly''), īru polo spēlētājs (miris 1942. gadā) * [[1888. gads]] — [[Sarvepalli Rādhakrišnans]] (సర్వేపల్లి రాధాకృష్ణ), indiešu politiķis un filozofs (miris 1975. gadā) * [[1905. gads]] — [[Arturs Kestlers]] (''Arthur Koestler''), britu rakstnieks (miris 1983. gadā) * [[1912. gads]] — [[Džons Keidžs]] (''John Cage''), ASV komponists (miris 1992. gadā) * [[1929. gads]] — [[Andrijans Nikolajevs]] (''Андриян Николаев''), PSRS kosmonauts (miris 2004. gadā) * [[1936. gads Latvijā|1936. gads]] — [[Knuts Skujenieks]] latviešu dzejnieks un tulkotājs (miris 2022. gadā) * [[1942. gads]] — [[Verners Hercogs]] (''Werner Herzog''), vācu kinorežisors * [[1946. gads]] — [[Fredijs Merkūrijs]] (''Freddie Mercury''), Zanzibārā dzimis britu dziedātājs un komponists (miris 1991. gadā) * [[1951. gads]] — [[Maikls Kītons]] (''Michael Keaton''), ASV aktieris * [[1959. gads Latvijā|1959. gads]] — [[Juris Lisners]], latviešu aktieris * [[1965. gads]] — [[Deivids Brebems]] (''David Brabham''), Austrālijas autosportists * [[1973. gads]] — [[Roza Makgovana]] (''Rose McGowan''), Itālijā dzimusī ASV aktrise * [[1977. gads]] — [[Hoseba Ečeverija]] (''Joseba Etxeberria''), basku futbolists * [[1984. gads]]: ** [[Jūlija Peresiļda]] (''Юлия Пересильд''), Krievijas aktrise, kosmonaute ** [[Kriss Ankers Serensens]] (''Chris Anker Sørensen''), Dānijas šosejas riteņbraucējs (miris 2021. gadā) * [[1989. gads]] — [[Lineta Masai]] (''Linet Masai''), Kenijas vieglatlēte, garo distanču skrējēja * [[1990. gads]] — [[Kima Jona]] (김연아), Dienvidkorejas daiļslidotāja == Miruši == * [[1566. gads]] — [[Suleimans I]] (سليمان), Osmaņu impērijas sultāns (dzimis 1494. gadā) * [[1857. gads]] — [[Ogists Konts]] (''Auguste Comte''), franču filozofs (dzimis 1798. gadā) * [[1902. gads]] — [[Rūdolfs Virhovs]] (''Rudolf Virchow''), vācu zinātnieks (dzimis 1821. gadā) * [[1906. gads]] — [[Ludvigs Bolcmanis]] (''Ludwig Boltzmann''), Austrijas fiziķis (dzimis 1844. gadā) * [[1932. gads Latvijā|1932. gads]] — [[Austra Skujiņa]], latviešu dzejniece (dzimusi 1909. gadā) * [[1970. gads]] — [[Johens Rints]] (''Jochen Rindt''), Austrijas autosportists (dzimis 1942. gadā) * [[1975. gads]] — [[Georgs Otss]] (''Georg Ots''), igauņu operdziedātājs (dzimis 1920. gadā) * [[1983. gads]] — [[Antonio Mairena]] (''Antonio Mairena''), Spānijas flamenko dziedātājs (dzimis 1909. gadā) * [[1997. gads]]: ** [[Māte Terēze]], albāņu misionāre un humāniste (dzimusi 1910. gadā) ** [[Džordžs Šolti]] (''Georg Solti''), diriģents (dzimis 1912. gadā) * [[2002. gads]] — [[Deivids Tods Vilkinsons]] (''David Todd Wilkinson''), ASV astronoms (dzimis 1935. gadā) * [[2020. gads]] — [[Jirži Mencels]] (''Jiří Menzel''), čehu kinorežisors, teātra režisors, aktieris un scenāriju autors (dzimis 1938. gadā) {{Viss gads}} [[Kategorija:Septembris]] 7sjbnyl837okpck6fphseon3v5mhbu5 0 37444 3660775 3614708 2022-07-25T16:55:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.8 wikitext text/x-wiki {{Konflikts | konflikts = Līča karš<br>Persijas Līča karš | attēls = WarGulf photobox.jpg | paraksts = Pulksteņrādītāja virzienā no augšas: ASV iznīcinātāji lido pāri degošajiem Kuveitas naftas laukiem; Britu karavīri operācijas "Grandby" laikā; Satelītvadāmās raķetes video ieraksta fragments; "Nāves šoseja"; M728 kaujas inženiertehniskais transports | sāklaiks = {{Dat|1990|8|2|N}} | vieta = [[Persijas līča reģions]], [[Arābijas pussala]] | puse1 = '''{{flag|Kuveita}}'''<br> {{flag|ASV}}<br> {{flag|Saūda Arābija}}<br> {{flag|Apvienotā Karaliste}}<br> {{flag|Francija}}<br> ASV vadītā koalīcija:<br> {{flag|Ēģipte}}<br> {{flag|Sīrija}}<br> {{flag|Maroka}}<br> {{flag|Omāna}}<br> {{flag|Pakistāna}}<br> {{flag|Kanāda}}<br> {{flag|AAE}}<br> {{flag|Katara}}<br> {{flag|Bangladeša}}<br> {{flag|Itālija}}<br> {{flag|Austrālija}}<br> {{flag|Nīderlande}}<br> {{flag|Nigēra}}<br> {{flag|Filipīnas|1936}}<br> {{flag|Zviedrija}}<br> {{flag|Argentīna}}<br> {{flag|Senegāla}}<br> {{flag|Spānija}}<br> {{flag|Bahreina}}<br> {{flag|Beļģija}}<br> {{flag|Polija}}<br> {{flag|Dienvidkoreja}}<br> {{flag|Singapūra}}<br> {{flag|Norvēģija}}<br> {{flag|Čehoslovākija}}<br> {{flag|Grieķija}}<br> {{flag|Dānija}}<br> {{flag|Jaunzēlande}}<br> {{flag|Ungārija}}<br> ''Atbalsts:''<br> {{flag|PSRS}}<br> | puse2 = [[Attēls:Flag of Iraq (1963-1991); Flag of Syria (1963-1972).svg|20px]] / [[Attēls:Flag of Iraq (1991-2004).svg|20px]] [[Irāka]] <br> ''Atbalsts:''<br> {{flag|Jemena}}<br> | karavad1 = {{flagicon|United States}} [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]]<br>{{flagicon|United States}} [[Normans Švarckopfs]]<br>{{flagicon|United States}} [[Volters E. Būmers]]<br>{{flagicon|United States}} [[Roberts B. Džonstons]]<br> {{flagicon|Saudi Arabia}} [[Halids bin Sultans]] | karavad2 = [[Attēls:Flag of Iraq (1991-2004).svg|20px]] [[Sadams Huseins]] | zaud1 = 2358 krituši, 776 ievainoti, 41 saņemti gūstā, (Kuveitas spēku zaudējumi okupācijas sākumā nav zināmi) | zaud2 = 20 000-200 000 krituši, 80 000 saņemti gūstā, nezināms skaits ievainoti | kaujas = Kauja par Medīnas kalnu grēdu<br> Kauja par Kuveitu<br> Kauja par Rumailu | beiglaiks = {{Dat|1991|2|28|N}} | līgums = ? | iznāk = <br> * [[Kuveita]]s atbrīvošana * [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] sankciju ieviešana pret [[Irāka|Irāku]] * [[Palestīna|palestīniešu]] izvešana no [[Kuveita]]s * lieli zaudējumi Irākai un Kuveitai, kā arī smagi iedragāta abu valstu infrastruktūra * [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] militārās klātbūtnes nostiprināšanās [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] * ekoloģiska dabas katastrofa * rodas pretestības kustība pret [[Sadams Huseins|Huseinu]], taču ārvalstu atbalsta trūkuma dēļ pretestība drīz tiek apspiesta }} '''Līča karš''' jeb '''Persijas līča karš''' ({{Dat|1990|8|2|N}}—{{Dat|1991|2|28|N}})<ref>[http://www.pbs.org/wgbh/pages/frontline/gulf/cron/ Līča kara hronoloģija {{en ikona}}]</ref> bija [[militārs konflikts]] starp [[Irāka|Irāku]] un [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] koalīcijas spēkiem,<ref>[{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cnn.com/SPECIALS/2001/gulf.war/facts/gulfwar/ |title=Koalīcijas spēku sadalījums {{en ikona}} |access-date={{dat|2008|04|15||bez}} |archive-date={{dat|2007|05|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070510125644/http://edition.cnn.com/SPECIALS/2001/gulf.war/facts/gulfwar/ }} Koalīcijas spēku sadalījums {{en ikona}}]</ref> kurus vadīja [[Amerikas Savienotās Valstis]], lai atbrīvotu [[Kuveita|Kuveitu]] no [[Irāka]]s [[okupācija]]s. [[Karš]] sākās pēc [[Irāka]]s iebrukuma [[Kuveita|Kuveitā]] {{Dat|1990|8|2}}. [[Irāka]]s agresijas dēļ [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] ieviesa ekonomiskās [[sankcijas]] pret [[Irāka|Irāku]], bet starptautiska militāra intervence sākās [[1991]]. gada janvārī kas beidzās ar sabiedroto karaspēka uzvaru, kuri ar minimāliem zaudējumiem atkaroja [[Kuveita]]s teritoriju. [[Karadarbība]]s teritorija bija [[Irāka]], [[Kuveita]] un [[Saūda Arābija]]s robežteritorijas ar [[Irāka|Irāku]] un [[Kuveita|Kuveitu]]. [[Irāka]] [[karš|karā]] laikā arī raidīja raķetes pret mērķiem [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] un [[Izraēla|Izraēlā]]. Lielākās koalīcijas dalībvalstis savām darbībām Līča karā piešķīra atsevišķus nosaukumus, ASV — operācijas "Tuksneša vairogs" un "Tuksneša vētra", Lielbritānija — operācija "Grandby", Kanāda — operācija "Friction" un Francija — operācija "Daguet". == Iemesli == Par galveno iemeslu iebrukumam [[Kuveita|Kuveitā]] [[Irāka]] izmantoja [[Irāka]]s—[[Kuveita]]s nesaskaņas par bagātīgiem [[nafta]]s laukiem abu valstu [[pierobeža|pierobežā]]. Lai gan [[Kuveita]] bija Irākas sabiedrotais [[Irānas—Irākas karš|Irānas—Irākas kara]] laikā (Kuveita ļāva izmantot savas ostas, kamēr uzbrukuma dēļ bija slēgta Irākas lielākā ostas pilsēta [[Basra]]), tomēr pēc šī kara beigām dažādu ekonomisku un diplomātisku nesaskaņu dēļ attiecības strauji pasliktinājās. Strīdus pastiprināja arī Irākas 14 miljardus dolārus lielais parāds Kuveitai, kas bija radies Kuveitai finansiāli atbalstot Irāku karā pret [[Irāna|Irānu]]. Irāka uzskatīja, ka sakarā ar Irānas ietekmes apturēšanu arābu pasaulē, parāds būtu jādzēš, tomēr Kuveitas vadība negrasījās pieņemt šādu lēmumu. 1989. gada beigās notika vairākas abu valstu diplomātu sarunas, taču tajās neizdevās atrisināt nesaskaņas. Beigu beigās Irāka izlēma palielināt naftas pārdošanas cenas, cerot, ka naftas pārdošanas ienākumi palīdzēs kara nomocītajai valstij. Kuveita, reaģējot uz Irākas naftas cenas pacelšanu, palielināja savas [[nafta]]s apjoma iegūšanu un rezultātā naftas cenas kritās. Lielākā daļa irākiešu šādu rīcību uzskatīja par tiešu agresiju, kas vērsta pret Irākas [[ekonomika|ekonomiku]]. Pēc [[FIB]] aģentūras aģenta ziņām, kādā tikšanās reizē Kuveitas [[emīrs]] Al-Sabahs Irākas ārlietu ministram paziņojis, ka konflikts starp abām valstīm beigsies tiklīdz emīrs ar savu rīcību nebūs panācis to, ka "katra Irākas sieviete ir spiesta strādāt par 10 dolārus vērtu prostitūtu". Visdrīzāk tieši šis izteikums kalpoja kā pēdējais piliens [[Sadams Huseins|Huseina]] pacietības kausā un viņš izlēma iebrukt Kuveitā. == Kuveitas okupācija == === Iebrukums === {{Dat|1990|8|2}} ap pulksten 2:00 naktī četras [[Irākas armija|Irākas regulārās armijas]] elites divīzijas (''1. Hamurapi bruņtransporta divīzija, 2. Al-Medinas Al-Munavera bruņutransporta divīzija, 3. Tavalkala ala-Allah mehanizētā kājinieku divīzija un 6. Nebukandecara motorizētā kājnieku divīzija''), kā arī Irākas armijas speciālo uzdevumu vienība iebruka [[Kuveita|Kuveitā]]. Specvienību uzdevums bija ieņemt Kuveitas galvaspilsētu, kamēr pārējā armija ieņem [[lidosta|lidostu]] un divas gaisa spēku karabāzes. Neskatoties uz to, ka [[Irākas armija]]i bija skaitlisks pārsvars, [[Kuveitas armija]] izrādīja sīvu pretestību, taču tai nācās atkāpties uz [[Saūda Arābija]]s teritoriju un arī lielākā daļa [[Kuveitas gaisa spēki|Kuveitas gaisa spēku]] paspēja pārbāzēties uz [[Saūda Arābija]]s [[aviobāze|aviobāzēm]]. Līdz dienas beigām [[Kuveita]]s galvaspilsēta bija nonākusi [[Irākas armija]]s rokās. Kā galvo iemeslu ātrajai [[Kuveitas okupācija]]i min faktu par nesamērojamajiem spēkiem starp [[Irāka|Irāku]] un [[Kuveita|Kuveitu]]. Tomēr [[Irāka]]s veiktā [[Kuveitas okupācija]] neritēja kā sākumā cerēts, jo [[Sadams Huseins|Sadamam Huseinam]] bija plāns sagūstīt arī [[Kuveita]]s [[emīrs|emīru]] [[Al-Sabahs|Al-Sabahu]]. [[Irākas armija]] nosūtīja uz [[Kuveita (pilsēta)|Kuveitas galvaspilsētu]] gaisa [[desantnieks|desantniekus]], taču viņu operācija izrādījās neveiksmīga. [[Irāka]]s gaisa desantniekiem ne tikai neizdevās sagūstīt [[Kuveita]]s [[emīrs|emīru]], bet viņi cieta lielus zaudējumus, jo negaidīti sīvu pretestību izrādīja [[Kuveitas gaisa spēki]], kas iznīcināja lielu daļu no operācijā esošajiem [[Irāka]]s gaisa desanta helikopteriem. Pateicoties tieši [[Kuveitas gaisa spēki]]em [[Kuveita]]s [[emīrs|emīram]] izdevās neskartam nokļūt [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]]. Irākas armija sagūstīja emīra jaunāko pusbrāli šeihu Fahadu Al-Ahmadu Al-Sabahu, kas bija palicis aizstāvēt Kuveitu. Vēlāk šeihs tika nošauts un viņa līķi sadragāja irākiešu tanki. Pēc Kuveitas ieņemšanas par marionešu valdības vadītāju Irākas armija iecēla Alā Huseinu Alī. === Pasaules valstu reakcija === Jau [[2. augusts|2. augustā]] [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] pieņēma rezolūciju ar numuru 660,<ref>[http://en.wikisource.org/wiki/United_Nations_Security_Council_Resolution_660 660. rezolūcija "Wikisource" resursā {{en ikona}}]</ref> kurā bija nosodīts [[Irāka]]s iebrukums [[Kuveita|Kuveitā]] kā arī pieprasīts Irākai nekavējoties izvest savu karaspēku no okupētajām Kuveitas teritorijām. [[6. augusts|6. augustā]] ANO pieņēma rezolūciju ar numuru 661,<ref>[http://en.wikisource.org/wiki/United_Nations_Security_Council_Resolution_661 661. rezolūcija "Wikisource" resursā {{en ikona}}]</ref> kas noteica ekonomiskās sankcijas pret Irāku. Kuveitā tika izveidota [[pagaidu valdība]], kas lūdza Irāku, lai tā uzņem Kuveitu savā sastāvā. [[8. augusts|8. augustā]] tika paziņots par Kuveitas pilnīgu [[aneksija|aneksiju]]. Daļa no Kuveitas teritorijas tika pievienota Irākas [[Basra]]s [[province]]i, bet no otras daļas izveidoja jaunu provinci. [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] sāka ierasties [[bēgļi]] no Kuveitas. [[ANO Drošības padome]] regulāri pievērsās Kuveitas jautājumam, tika pieņemta [[rezolūcija]]. Pret Irāku tika noteiktas dažādas sankcijas un tika veikta arī [[jūras blokāde]]. Kā atbildes reakcija tam no Irākas puses sekoja [[ārvalstnieks|ārvalstnieku]] sagūstīšana no tām valstīm, kas bija ieviesušas [[sankcijas]] pret Irāku. Šie cilvēki faktiski atradās Irākas gūstā, kas ar tiem veica politiskas manipulācijas. Situācija ar gūstā saņemtajiem ārzemniekiem pilnībā tika atrisināta [[1990]]. gada decembrī. === Iespējamais uzbrukums Saūda Arābijai un operācija "Tuksneša vairogs" === Gan ASV, gan tās sabiedroto ātrā reakcija uz Irākas agresiju, bija saistīta ar varbūtību, ka Irākas armija varētu iebrukt [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]], kas bija stratēģiski svarīgs ASV sabiedrotais reģionā. Irākas armijas straujie panākumi Kuveitas okupācijā nozīmēja, ka Irākas spēki atrados netālu no Hamas naftas laukiem — Saūda Arābijas lielākajiem naftas laukiem. Ja Irākas spēki pārņemtu savā kontrolē šos naftas laukus, tad kopā ar jau okupētās Kuveitas naftas rezervēm Irākas varā atrastos lielākā daļa pasaules naftas rezervju. Tomēr uzbrukuma gadījumā, gan uzbrūkošā Irākas armija, gan aizstāvībā esošie Saūdu Arābijas spēki būtu spiesti cīnīties [[tuksnesis|tuksnesī]], kas radītu taktiskas problēmas karaspēkiem. Irākas un Saūda Arābijas starpā valdīja vērā ņemamas nesaskaņas — Saūda Arābija bija aizdevusi Irākai 26 miljardus dolāru, lai [[Sadams Huseins]] iebruktu [[Irāna|Irānā]]. Arī robežas starp abām valstīm bija noteiktas vadoties pēc naftas atradnēm. Pēc Kuveitas okupācijas, Huseins savos izteikumos uzbruka Saūda Arābijas karaļnamam, apsaukājot tos par nelegāliem arābu svēto pilsētu [[Meka]]s un [[Medīna]]s sargiem. Baidoties, ka Irākas spēki iebruks Saūda Arābijā, ASV prezidents [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] paziņoja, ka ASV uzsāks aizstāvības operāciju, lai novērstu iebrukumu Saūda Arābijā. Operācijai tika dots nosaukums "Tuksneša vairogs" un {{Dat|1990|8|7}}<ref>[http://www.defenselink.mil/news/newsarticle.aspx?id=45404 Operāciju "Tuksneša vairogs" un "Tuksneša vētra" hronoloģija {{en ikona}}]</ref> ASV karaspēks iegāja Saūda Arābijas teritorijā. Vieni no pirmajiem ASV armijas elementiem, kas reaģēja uz Kuveitas okupāciju, bija ASV krasta apsardzes lidmašīnas "P-3 Orions", kuras tobrīd atradās izmēģinājuma lidojumos [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. P-3 lidmašīnas bija bruņotas ar augsta līmeņa tēmēšanas iekārtām, kuras, izmantojot infrasarkanās novērošanas sistēmas, spēja atšķirt Irākas bruņutehnikas vienības, kuras, lai maldinātu pretinieku, bija nokrāsotas kā [[Ēģipte]]s armijas vienības. ASV Jūras spēki mobilizēja divas kaujas grupas — aviācijas bāzeskuģus ''"Dwight D. Eisenhower"'' kā arī''"Independance"'', un nepieciešamos eskortkuģus. 48 [[F-15]] lidmašīnas no [[Lenglijas gaisa bāze]]s tika pārdislocētas uz Saūda Arābiju, kur tās uzsāka nepārtrauktu Saūda Arābijas — Irākas — Kuveitas robežu gaisa patruļas. Jūras spēki uz reģionu izsūtīja arī divus kara kuģus — ''"Missouri"'' un ''"Wisconsin"''. Militārās pārdislokācijas rezultātā, Saūda Arābijas teritorijā atradās apmēram 500 000 karavīru. === Koalīcijas izveide === Atbildot uz okupāciju, gan [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]], gan Arābu līga pieņēma vairākas rezolūcijas, taču viena no svarīgākajām rezolūcijām — 678.<ref>[http://en.wikisource.org/wiki/United_Nations_Security_Council_Resolution_678 678. rezolūcija "Wikisource" resursā {{en ikona}}]</ref> — tika pieņemta {{Dat|1990|11|29}}, kurā tika noteikts, ka Irākai tiek dots laiks līdz {{Dat|1991|1|15}} lai pamestu Kuveitu, ja Irāka neizpildīs rezolūciju, tad ANO atļauj izmantot jebkādus līdzekļus, lai tiktu izpildīta 660. rezolūcija — būtībā 678. rezolūcija bija ultimāts. ASV kopumā izveidoja koalīciju, kurā ietilpa 34 valstis. Lai gan [[Japāna]] un Rietumvācija nepiešķīra militāro personālu vai tehniku, tomēr abas valstis kopā koalīcijai piešķīra 10 miljardus dolāru. 47% no 2 660 000 lielās koalīcijas armijas sastādīja ASV spēki. Daudzas valstis koalīcija iestājās diezgan negribīgi, jo uzskatīja, ka pastāvošā situācija ir arābu valstu iekšējā lieta, citas valstis nevēlējās atbalstīt [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] centienus nostiprināt savu klātbūtni reģionā, taču beigu beigās dažādu iemeslu dēļ koalīcijā iestājās. === Iebrukuma iemesli un pēdējie centieni atrisināt konfliktu mierīgā ceļā === Gan ASV, gan ANO rūpīgi centās attaisnot iebrukuma nepieciešamību. Kā galvenais iebrukuma iemesls tika minēts fakts, ka Irāka pārkāpusi Kuveitas teritoriālo integritāti. ASV spēcīgi atbalstīja savu galveno sabiedroto reģionā — Saūda Arābiju, kas bija galvenais naftas piegādātājs ASV. {{Dat|1990|9|11}} ASV prezidents Džordžs Bušs uzstājās ar runu, kurā apkopoja visus faktus ar šādu citātu: "Triju dienu laikā, 120 000 Irākas karavīru un 850 tanku iebruka Kuveitā un pārvietojās uz dienvidiem, apdraudot Saūdu Arābiju, tad es nolēmu apskatīties, kas notiek ar šo agresijas izpausmi." Runas laikā tika demonstrētas ar izlūksatelītiem iegūtas Kuveitas teritorijas fotogrāfijas, kurās bija redzamas Irākas kaujas vienības. Vēl viens iebrukuma attaisnojums bija Irākas ķīmiskie un bioloģiskie ieroči, kurus Irāka bija izmantojusi gan karā pret Irānu, gan arī pret Irānā dzīvojošajiem [[kurdi]]em — tā sauktajā [[Anfalas kampaņa|Anfalas kampaņā]]. Irāka arī strādāja pie kodolieroču izveides. ASV oficiāli paziņoja, ka vienīgais veids, kā Irāka varētu izvairīties no militāra uzbrukuma, ir pilnīga pakļaušanās ANO 660. rezolūcijai. Uz to Irākas valdība atbildēja, ka tādā gadījuma arī [[Sīrija]]i jāatkāpjas no [[Libāna]]s un [[Izraēla]]i jāatkāpjas no iekarotajām teritorijām [[Rietumkrasts|Rietumkrastā]], [[Gazas josla|Gazas joslā]], [[Golānas augstiene|Golānas augstienē]], kā arī [[Libāna]]s dienvidos. Sīrija pievienojās koalīcijai, bet Izraēla turpināja ievērot neitralitāti, lai gan Irāka apšaudīja Izraēlu ar raķetēm. Prezidenta Buša administrācija mierināja Izraēlas valdību, paziņojot, ka britu specvienība "[[Special Air Service]]" darbojas Irākas teritorijā, lai slepenas operācijas ietvaros iznīcinātu raķešiekārtas, kuras apdraud Izraēlas teritoriju. {{Dat|1991|1|12}} [[ASV Kongress]] pieņēma lēmumu izmantot militāru spēku,, lai atbrīvotu Kuveitu no Irākas karaspēka klātbūtnes. Drīz pēc tam arī pārējās koalīcijas valstis pieņēma tādu pašu lēmumu. == Gaisa kampaņa == Līča karš sākās ar masveidīgu bombardēšanu izmantojot lidmašīnas. Kopumā koalīcijas spēki nometa 88 500 tonnas bumbu nogalinot gan civiliedzīvotājus, gan iznīcinot militāro un civilo infrastruktūru<ref>[http://www.globalsecurity.org/military/ops/desert_storm.htm Informācija par operāciju "Tuksneša vētra" {{en ikona}}]</ref> === Galvenās gaisa uzbrukumu kampaņas sākums === Dienu pēc noteiktā termiņa beigām, koalīcija uzsāka masīvu gaisa kampaņu ar nosaukumu "Operācija Tuksneša vētra", kuras laikā katru dienu tika veikti ap 1000 kaujas lidojumiem. Operācija "Tuksneša vētra" sākās {{Dat|1991|1|17}} pulksten 2:38 naktī pēc Bagdādes laika, kad astoņi ASV [[AH-64 Apache]] kaujas helikopteri un divi [[MH-53 Pave Low]] triecienhelikopteri iznīcināja Irākas radarstacijas pie Irākas — Saūda Arābijas robežas. Gaisa uzbrukuma gadījumā šīs radarstacijas pirmās reģistrētu uzbrukumu un brīdinātu Irākas karaspēku. Pāris minūtes vēlāk divas [[EF-111 Ravens]] izlūklidmašīnas, kuras bija aprīkotas ar īpašiem radariem, kas ļauj lidot ļoti zemos augstumos, ieveda Irākas teritorijā 22 [[F-15E Strike Eagle]] iznīcinātājus, kuri uzbruka diviem lidlaukiem Irākas rietumos. [[Attēls:EF-111 over Desert2.jpg|thumb|200px|EF-111 lidmašīnu radarslāpēšanas aprīkojums paslēpa koalīcijas iznīcinātājus no Irākas radarstacijām]] Trijos naktī, apmēram 20 minūtes pēc uzbrukuma sākuma, 10 [[F-117 Nighthawk]], (plašākai publikai labāk pazīstami kā "Stealth") tipa bumbvedēji, kopā ar trijām EF-111 lidmašīnām uzsāka Irākas galvaspilsētas [[Bagdāde]]s bombardēšanu. Pateicoties "P-3 Orions" modernajai novērošanas sistēmai, koalīcijas spēkiem izdevās iznīcināt 11 kuģus un vēl vairākiem nodarīt bojājumus. Papildus Bagdādes bombardēšanai, ASV jūras spēku karakuģi uzsāka [[BGM-19 Tomahawk]] raķešu palaišanu uz mērķiem Bagdādē. Piecas stundas pēc uzbrukuma sākuma Bagdādes galvenais radio pārraidīja Sadama Huseina paziņojuma, kurā tika teikts, ka "dižākā kauja ir sākusies un uzvaras rītausma ir tuvu." Izmantoto ieroču dēļ Līča karu drīz vien iesauca par datorkaru, jo tehnikas attīstība ļāva vadīt lāzervadāmās bumbas uz precīziem mērķiem. Tomēr tikai 7,4% no visām nomestajām bumbām bija aprīkotas ar modernām tēmēšanas iekārtām. Irāka uz triecienu atbildēja turpinot apšaudīt Izraēlu ar "[[SCUD]]" tipa raķetēm. Uzbrukuma pirmo dienu mērķis bija pilnībā iznīcināt Irākas pretgaisa aizsardzības līnijas un tas, izmantojot EF-111 radarslāpētājus un F-117A radariem neredzamos bumbvedējus, izdevās gandrīz pilnībā. Tomēr lielākas problēmas koalīcijas lidotājiem sagādāja individuālās, rokas vadības pretgaisa raķetes. Irākas karaspēks īpaši nepaļāvās uz radariem, tā vietā karavīri izmantoja pretgaisa raķešiekārtas apšaudot pretinieka lidmašīnas, kuras, lai izvairītos no Irākas gaisa spēku lidmašīnām un radariem, lidoja zemu un lēnu. Kopumā Irākas karavīri izmantojot individuālās pretgaisa raķešu sistēmas notrieca 75 koalīcijas lidmašīnas. Pēc pretgaisa aizsardzības sistēmu iznīcināšanas, koalīcijas gaisa spēki uzsāka Irākas armijas komandstruktūru bombardēšanu. Koalīcijas spēki cerēja, ka komandstruktūras iznīcināšana un pārspēks gaisa telpā sagraus Irākas armijas morāli un karavīri vai nu padosies vai dezertēs. === Irākas gaisa spēku bēgšana uz Irānu === [[Attēls:Tomcats DS tanking DN-ST-91-07919.jpg|thumb|200px|F-14 Tomcat lidmašīnas gaida degvielas uzpildi, patrulējot virs Irākas — Irānas robežas, lai novērstu Irākas iznīcinātāju bēgšanu]] Pirmajās uzbrukuma nedēļās koalīcijas spēki reti kad iesaistījās kaujās ar Irākas gaisa spēku iznīcinātājiem. Kopumā koalīcijas gaisa spēki notrieca 38 Irākas gaisa spēku MIG lidmašīnas. Drīz pēc tam apmēram 120 Irākas gaisa spēku<ref>[http://www.globalsecurity.org/military/world/iraq/air-force-equipment-intro.htm Informācija par Irākas gaisa spēkiem {{en ikona}}]</ref> lidmašīnas, pārsteidzot sabiedroto koalīciju, aizbēga uz Irānu, lai gan koalīcijas komandieri bija paredzējuši šādu bēgšanu, tie uzskatīja, ka irākieši bēgs uz [[Jordāna|Jordānu]], kas ir daudz draudzīgāk noskaņota pret Irāku, nekā Irāna. Steigā tika izveidota īpaša gaisa patruļas "siena", kas aizturēja bēgošos irākiešu pilotus, taču daudziem lidotājiem bēgšana izdevās. Pēc kara beigām Irāna tā arī neatdeva Irākai lidmašīnas un piloti tika atbrīvoti tikai pēc vairākiem gadiem. Atlikušie Irākas gaisa spēki izmisīgi centās aizstāvēt Irākas gaisa telpu, taču tiem izdevās notriekt tikai 17 koalīcijas lidmašīnas, tai pat laikā Irākas gaisa spēki zaudēja vairākus simtus lidmašīnu. === Infrastruktūras bombardēšana === Trešais gaisa kampaņas mērķis bija iznīcināt jebkādu militāro infrastruktūru — "SCUD" raķešpalaišanas vienības, [[ķīmiskie ieroči|ķīmisko]] un [[bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] rūpnīcas, munīcijas ražotnes un karabāzes. Apmēram trešdaļa gaisa spēku meklēja mobilās "SCUD" palaišanas vienības, taču tās atrast bija grūti. ASV un britu specvienības, kuras slepeni desantējās Irākas rietumos visai neveiksmīgi cīnījās pret "SCUD" vienībām, jo tuksnešainā apvidus dēļ karavīriem bija ierobežotas maskēšanās iespējas. Sabiedrotie bombardēja arī civilās infrastruktūras vienības — 11 no 20 elektrostacijām, kā arī 119 apakšstacijas tika pilnībā iznīcinātas. Vēl sešas spēkstacijas tika smagi bojātas. Kara beigās Irāka saražoja tikai 4% elektrības no tā līmeņa, ko ražoja pirms uzbrukuma. Bombardēšanas iznīcināja arī lielākos aizsprostus, ūdens apgādes sistēmas un kanalizācijas stacijas. Bombardēšanas rezultātā Irāka, kas pirms Līča kara tam bija viena no attīstītākajām arābu valstīm, tika atmesta vairākus desmitus gadu senā vēsturē. Koalīcijas spēki bombardēja arī tiltus, šosejas, ostas, naftas pārstrādes rūpnīcas, dzelzceļus un sakaru līnijas. Mērķu noteikšanai tika izmantotas satelītu un lidmašīnu iegūtas fotogrāfijas, kuras pēc tam tika salīdzinātas ar [[GPS]] mērījumiem. 1990. gada augustā, ASV gaisa spēku virsnieks ieradās Bagdādē un devās uz ASV vēstniecību, vēstniecības pagalmā virsnieks ierakstīja GPS koordinātas, kuras pēc tam tika nodotas izlūkdienestiem. Izmantojot fotogrāfijas un ASV vēstniecības GPS koordinātas kā atskaites punktu, koalīcijas spēki koordinēja bombardēšanas. Uzlidojumu laikā būtiski cieta 2100. gada p.m.ē. celtais Ūras zikurāts, iznīcināti tika arī vairākus tūkstošus gadu veci tilti Bagdādē, un daļēji sagrauta bija kāda X gs. celta baznīca Mosulā. Izpostītas bija arī XIII gs. celtās Mustansīrijas un Kaplanjas masdžidas Bagdādē un kāda 4500 gadu veca kapsēta. Ievērojami izpostīta Irākas Nacionālā bibliotēka, iznīcinot nenovērtējamus vēsturiskus dokumentus, nopostīta Irākas galveno Islāma bibliotēka, kur glabājās senākie [[Korāns|Korāna]] eksemplāri. Iznīcināja vai nozaga daudz nenovērtējamu Nacionālā Muzeja artefaktus. === Irākas raķeštriecieni === Viens no galvenajiem ieročiem, ko Irākas armija izmantoja Līča karā, bija "SCUD" tipa raķetes. Pirms "Tuksneša vētras" sākuma, Irāka apšaudīja [[Izraēla]]s teritoriju. Irākieši cerēja, ka uzbrukumi Izraēlai izprovocēs Izraēlas atbildes reakciju un tā iestāsies koalīcijā pie citām arābu valstīm, kuras tad vairs negribētu cīnīties pret Irāku līdzās ar valsti kas apspiež un iebrūk palestīniešu zemēs, taču Izraēla saglabāja neitraliti visa kara laikā. Lai gan "SCUD" raķetes nebija īpaši efektīvas, daži uzbrukumi izdevās veiksmīgi — lielākais bojāgājušo skaits no "SCUD" tipa raķetes bija pēc [[25. februāris|25. februāra]] uzbrukuma ASV armijas kazarmām, kad raķetes sprādzienā bojā gāja 28 ASV karavīri.<ref name=SCUD/> Uzbrukumi Izraēlai neizdevās lielā attāluma dēļ, jo "SCUD" raķetes pēc ilgāka lidojuma zaudēja precizitāti un dažreiz lidojuma laikā sāka sadalīties fragmentos. ASV armijas vidu pat izplatījās zināms joks — "Cik irākieši nepeiciešami SCUD palaišanai?", "Divi — viens, kas laiž raķeti un otrs, kas pa [[CNN]] skatās, kur tā nokritusi." ASV spēki Izraēlā izvietoja īpašas pretraķešu vienības "Patriot", lai atvairītu "SCUD" raķešu uzbrukumus, taču 44 "SCUD" raķetes nokrita Izraēlas teritorijā nogalinot divus cilvēkus un ievērojami kaitējot apbūvei. == Sauszemes kampaņa == Kad koalīcijas spēki bija sasnieguši pārspēku gaisa telpā, tika uzsākta pārvietošanās pa zemi. Ja pirms kara tika prognozēts, ka gaisa telpā koalīcija spēki ir tehnoloģiski spējīgāki un tiem nevajadzētu saskarties ar lielu pretestību, tad tieši [[Attēls:DesertStormMap_v2.svg|thumb|200px|Sauszemes karspēku pārvietošanās laikaposmā no 24. līdz 28. februārim]]koalīcijas [[tanks|tanku]] divīzijas tika uzskatītas par galveno uzvaras nodrošinātāju. Irākas rīcībā bija tikai Padomju Savienības laikmeta T-72 eksporta versijas un tiem pretī stājās ASV [[M1 Abrams]] un britu [[Challenger 1]]. === Pirmās pārvietošanās Irākas teritorijā === Jau janvāra beigās aiz ienaidnieka līnijas tika desantētas īpašas britu [[Special Air Service]] vienības, kuru uzdevums bija novērot "SCUD" raķešu pārvietošanos un sabotēt sakaru līnijas. 9. un 20. februārī, koalīcijas motorizētās vienības veica slepenus uzbrukuma reidus Irākas teritorijā. {{Dat|1991|2|22}} Irāka piekrita [[Padomju Savienība]]s piedāvātajam pamieram, kas noteica, ka Irākas karaspēkam sešu nedēļu laikā jāatgriežas pirmsokupācijas pozīcijās un ANO Drošības komitejas uzraudzībai. Taču koalīcijas spēki nepiekrita šādiem noteikumiem, taču paziņoja, ka nešaus uz tiem irākiešiem kas atkāpjas, kā arī deva 24 stundas, lai karaspēks sāktu atkāpties. === Koalīcijas spēki ieiet Irākā === 24. februārī, Kuveitas rietumos, koalīcijas spēki iegāja Irākas teritorijā, tajā pat brīdī koalīcijas daļas šķērsoja Saūdu Arābijas un Irākas robežu, cenšoties nonākt frontes aizmugurē, nogriežot atkāpšanās ceļu irākiešu armijas daļām. Tiklīdz koalīcijas spēki bija nostiprinājuši pozīcijas, tie sāka uzbrukumus Irākas [[Republikas gvarde]]i. Sākas apšaude, taču Republikas gvarde, kuru jau nedēļām ilgi bija bombardējuši gaisa spēki, nespēja izrādīt vērā ņemamu pretestību. Koalīcijas spēki pārvietojās ātrāk nekā cerēts un 26. februārī Irākas armija sāka atkāpties no Kuveitas un sāka aizdedzināt Kuveitas naftas laukus. Irākas karaspēka atkāpšanās izraisīja lielu sastrēgumu uz galvenās Irākas — Kuveitas šosejas, šoseja tika smagi bombardēta un koalīcijas karavīri to sāka saukt par "Nāves šoseju".[[Attēls:Demolished vehicles line Highway 80 on 18 Apr 1991.jpg|thumb|left|200px|Iznīcināto transportlīdzekļu kaudzes pie tā sauktās "Nāves šosejas"]] Bēgošo irākiešu bombardēšana gan izpelnījās zināmu kritiku, jo pastāvēja iespējamība, ka ne visi bēgļi ir militārpersonāls. 100 stundas pēc zemes kampaņas sākšanas, prezidents Bušs izsludināja pamieru un 27. februārī tika ziņots, ka Kuveita ir atbrīvota. == Aktīvās karadarbības beigas == Pēc karadarbības beigām Irākas teritorijā notika miera konference. Irākas amatpersonas panāca atļauju izmantot armijas helikopterus, jo koalīcijas uzbrukuma dēļ Irākas transporta sistēma bija smagi cietusi. Drīz vien šie helikopteri tika izmantoti [[šiīti|šiītu]] sacelšanās apspiešanai Irākas dienvidos. Jau 2. februārī [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] atbalstītās radiostacijas pārraidīja aicinājumu Irākas iedzīvotājiem sacelties pret pastāvošo iekārtu, solot ka tādā veidā tiks gāzts [[Sadams Huseins|Huseins]]. Irākas ziemeļos, [[kurdi|kurdu]] līderi sāka gatavoties pretestībai un cerēja izcīnīt autonomijas statusu. Tomēr kad solītā ASV palīdzība neieradās, Irākas armija veica spēcīgus triecienus pret kurdu kopienu, kuras rezultātā daudzi kurdi bēga uz kaimiņvalstīm [[Turcija|Turciju]] un [[Irāna|Irānu]]. Šādas rīcības dēļ drīz vien Irākas ziemeļos un dienvidos tika noteiktas lidojumu aizlieguma zonas, kuru gaisa telpā drīkstēja atrasties tikai sabiedroto lidmašīnas. Kuveitā, pēc [[emīrs|emīra]] atgriešanās pie varas, tika uzsāktas izmeklēšanas, lai atrastu Irākas atbalstītājus, kopumā no valsts tika padzīti 400 000 cilvēki, ieskaitot lielu palestīniešu kopienu, jo tie bija atklāti atbalstījuši Huseinu. Pēc kara beigām, Buša administrācija izpelnījās lielu kritiku par lēmumu neturpināt karadarbību un nemēģināt gāzt Huseina režīmu, tomēr vēlākos gados administrācijas darbinieki atklāja, ka tāda veida darbības sašķeltu koalīcijas spēkus, kas bija veidota tikai Kuveitas atbrīvošanai. 1992. gadā, ASV drošības ministrs [[Diks Čeinijs]] atzina, ka ja ASV armija būtu gājusi līdz Bagdādei, tad armija vēl aizvien atrastos tur un amerikāņi piedzīvotu smagus zaudējumus cenšoties mainīt pastāvošo režīmu.<ref>[http://www.seattlepi.com/national/192908_cheney29.html Intervija ar Diku Čeiniju]</ref> === Bojāgājušie === Pirms kara veiktajās simulācijas un aprēķinos, bojāgājušo skaits tika lēsts ap 30 000. ASV Aizsardzības ministrijas ziņojumā minēts, ka aktivajā karadarbībā bojā gājuši 148 karavīri un 1 pilots — Skots Špeihers — pazudis bez vēsts (vēl 145 amerikāņi gāja bojā ar tiešu karadarbību nesaistītos apstākļos<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://web.archive.org/web/20070510125644/http://edition.cnn.com/SPECIALS/2001/gulf.war/facts/gulfwar/ | title=Līča kara fakti | publisher=CNN.com | accessdate={{dat|2009|10|8|SK}} | archive-date={{dat|2007|05|10||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20070510125644/http://edition.cnn.com/SPECIALS/2001/gulf.war/facts/gulfwar/ }}{{en ikona}}</ref>). 2009. gada 2. augustā tika apstiprināts, ka Špeihera mirstīgās atliekas atrastas Irākā, beduīnu izveidotā apbedījumā, kas liecina ka pilots gājis bojā avarējot un nav kritis gūstā, līdz ar to visi ASV kritušie karavīri ir apzināti.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.defenselink.mil/releases/release.aspx?releaseid=12862 | title=Atrastās mirstīgās atliekas identificētas kā piederīgas Skotam Špeiheram | publisher = ASV Aizsardzības ministrija | date={{dat|2009|8|2|SK}} | accessdate={{dat|2009|10|7|SK}}}} {{en ikona}}</ref> Kopumā koalīcijas karaspēka sastāvā dzīvību zaudēja 569 cilvēki — 190 krita kaujās, 379 — "draudzīgās uguns" vai cita veida negadījumi: * {{flagicon|United States}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] — 294 kritušie (114 kaujā, 145 negadījumos, 35 — "draudzīgā uguns") * {{flagicon|United Kingdom}} [[Lielbritānija]] — 47 (38 kaujā, 9 — "draudzīgā uguns") * {{flagicon|Saudi Arabia}} [[Saūda Arābija]] — 18<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.country-data.com/cgi-bin/query/r-11661.html |title=Saūda Arābija Līča karā | publisher=country-data.com | accessdate = {{dat|2009|10|8|SK}}}} {{en ikona}}</ref> * {{flagicon|Egypt}} [[Ēģipte]] — 11 * {{flagicon|UAE}} [[AAE]] — 6<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.country-data.com/cgi-bin/query/r-14256.html | title=AAE loma Persijas līča karā | publisher=country-data.com |accessdate = {{dat|2009|10|8|SK}}}}{{en ikona}}</ref> * {{flagicon|Syria}} [[Sīrija]] — 2 * {{flagicon|France}} [[Francija]] — 2 * {{flagicon|Kuwait}} [[Kuveita]] — 1 (operācijas "Tuksneša vētra" laikā) Lai gan bojāgājušo koalīcijas karavīru skaits ir mazs, salīdzinoši ievērojamu daļu no bojāejas iemesliem sastādīja tā sauktā "draudzīgā uguns", kad koalīcijas spēki dažādu kļūmju dēļ apšaudīja savus spēkus. 9 britu karavīri gāja bojā, kad ASV bumbvedēji par pretinieka auto kolonnu noturēja Lielbritānijas spēku pārvietošanos. Pēc karadarbības beigām Irākas armijas kritušo skaits tika vērtēts 100 000 karavīru robežās, taču dažādos aprēķinos un dažādos avotos šis skaitlis svārstās no 20 000 līdz pat 200 000 kritušo. Koalīcijas bombardēšanas laikā bojā gāja ap 2 300 Irākas civiliedzīvotāju, lai gan daži aprēķini šo skaitli vērtā līdz pat 200 000 kritušo civiliedzīvotāju. Civiliedzīvotāju bojāeju izraisīja arī tas, ka Bagdādes bombardēšanas laikā, kad bumbas tika mestas uz armijas bunkuriem, koalīcijas spēki nezināja, ka daži bunkuri tika izmantoti kā bumbu patvertnes, kurās slēpās civiliedzīvotāji. {{Dat|1991|2|13}} divas lāzervadāmās bumbas tika uzmestas bumbu patversmei Bagdādes Amirijas rajonā — sprādzienā bojā gāja 314 civiliedzīvotāji, ieskaitot 130 bērnus,<ref>[http://www.vidzemeszinas.lv/13-februaris Vidzemes ziņas — 13. februāris.]{{Novecojusi saite}}</ref> — ASV spēki paziņoja, ka ēka izmantota arī kā komandpunkts. Pēc nepārbaudītām ziņām zināms, ka Irākas spēki esot it kā speciāli izvietojuši civiliedzīvotājus vietās, kur atradās militāras nozīmes objekti, lai bombardēšanas gadījuma ciestu arī mierīgie iedzīvotāji. Atšķirībā no citiem kariem, tieša karadarbība un bombardēšana tika mērķēta uz militāriem objektiem, cenšoties izvairīties no blīvi apdzīvotiem rajoniem. Kara laikā Irākas valdība plaši ziņoja par bojāgājušajiem civiliedzīvotājiem. ASV valdība paziņoja, ka Irākas amatpersonas pārspīlē kritušo skaitu, lai panāktu arābu pasaules reakciju pret ASV un tās sabiedrotajiem. === Civilpersonu bojāeja "SCUD" raķešuzbrukumu rezultātā === Kopumā Irāka uz Izraēlu raidīja 42 raķetes.<ref name=SCUD>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iraqwatch.org/government/US/Pentagon/dodscud.htm |title=Irākas "SCUD" ballistiskās raķetes |publisher=Iraq Watch |date={{dat|2000|7|25|SK}} |accessdate={{dat|2009|10|8|SK}} |archive-date={{dat|2011|05|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110514212635/http://www.iraqwatch.org/government/US/Pentagon/dodscud.htm }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110514212635/http://www.iraqwatch.org/government/US/Pentagon/dodscud.htm |date={{dat|2011|05|14||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Divi Izraēlas iedzīvotāji gāja bojā un apmēram 230 tika ievainoti, vairāki iedzīvotāji gāja bojā no sirdstriekas uzbrukuma radītā stresa dēļ. Lai gan Izraēla vēlējās dot prettriecienu, tā tomēr nolēma neuzsākt darbību pēc ASV lūguma, kas uztraucās par Izraēlas iesaistīšanos vienā koalīcijā kopā ar arābu valstīm. Lai novērstu uzbrukumu draudus, ASV Izraēlā izlietoja "Patriot" pretraķešu sistēmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://tech.mit.edu/V110/N60/war1.60n.html |title=Raķešuzbrukumi nogalina trīs Telavivas iedzīvotājus | publisher=The Tech | date={{dat|1991|1|23|SK}} |accessdate={{dat|2009|10|8|SK}}}} {{en ikona}}</ref> Nīderlandes Gaisa spēki izvietoja "Patriot" sistēmas arī [[Turcija|Turcijā]]. Vēl 44 raķetes tika izšautas pret Saūda Arābiju, viena uz [[Bahreina|Bahreinu]] un vēl viena uz Kataru. Raķetes tika tēmētas gan pret militāriem, gan civiliem mērķiem. Saūda Arābijā no raķešuzbrukumiem 1 iedzīvotājs gāja bojā un 65 tika ievainoti. Bahreinā un Katarā civiliedzīvotāji necieta. == Sabiedrotie spēki == [[Attēls:Gulf War coalition map3.png|thumb|150px|Koalīcijas spēki un personāla daudzums]] Kopumā koalīcijas sastāvā ietilpa 36 valstis — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Saūda Arābija]], [[Lielbritānija]], [[Ēģipte]], [[Francija]], [[Sīrija]], [[Maroka]], [[Kuveita]], [[Omāna]], [[Pakistāna]], [[AAE]], [[Katara]], [[Bangladeša]], [[Kanāda]], [[Austrālija]], [[Itālija]], [[Nīderlande]], [[Nigēra]], [[Senegāla]], [[Spānija]], [[Bahreina]], [[Beļģija]], [[Afganistāna]], [[Argentīna]], [[Norvēģija]], [[Čehoslovākija]], [[Grieķija]], [[Polija]], [[Dienvidkoreja]], [[Dānija]], [[Ungārija]], [[Vācija]], [[Hondurasa]], [[Jaunzēlande]], [[Portugāle]], [[Rumānija]], [[Singapūra]], [[Sjeraleone]], [[Turcija]], [[Filipīnas]], [[Zviedrija]], [[Japāna]]. Vācija un Japāna karadarbību atbalstīja gan finansiāli, gan ar militāro tehniku, bet [[Indija]] ļāva koalīcijas jūras spēkiem uzpildīties Indijai piederošajās naftas ostās Arābijas jūras krastā. {|class="wikitable" |- ! colspan=3 style="background: #6688AA; color: white;" |'''Koalīcijas spēku karavīru sadalījums<ref>[http://www.nationmaster.com/graph/mil_gul_war_coa_for-military-gulf-war-coalition-forces Koalīcijas spēku sadalījums]</ref>''' |- ! Valsts !! Karavīru skaits |- | {{flagicon|United States}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || 575,000 — 697,000 |- | {{flagicon|Saudi Arabia}} [[Saūda Arābija]] || 52,000 — 100,000 |- | {{flagicon|United Kingdom}} [[Lielbritānija]] || 43,000 — 45,400 |- | {{flagicon|Egypt}} [[Ēģipte]] || 33,600 — 35,000 |- | {{flagicon|France}} [[Francija]] || 18,000 |- | {{flagicon|Syria}} [[Sīrija]] || 14,500 |- | {{flagicon|Morocco}} [[Maroka]] || 13,000 |- | {{flagicon|Kuwait}} [[Kuveita]] || 9,900 |- | {{flagicon|Oman}} [[Omāna]] || 6,300 |- | {{flagicon|Pakistan}} [[Pakistāna]] || 4,900 — 5,500 |- | {{flagicon|UAE}} [[AAE]] || 4,300 |- | {{flagicon|Qatar}} [[Katara]] || 2,600 |- | {{flagicon|Bangladesh}} [[Bangladeša]] || 2,200 |- | {{flagicon|Canada}} [[Kanāda]] || 2,000 |- | {{flagicon|Australia}} [[Austrālija]] || 1,800 |- | {{flagicon|Italy}} [[Itālija]] || 1,200 |- | {{flagicon|Netherlands}} [[Nīderlande]] || 600 |- | {{flagicon|Niger}} [[Nigēra]] || 600 |- | {{flagicon|Senegal}} [[Senegāla]] || 500 |- | {{flagicon|Spain}} [[Spānija]] || 500 |- | {{flagicon|Bahrain}} [[Bahreina]] || 400 |- | {{flagicon|Belgium}} [[Beļģija]] || 400 |- | {{flagicon|Afghanistan}} [[Afganistāna]] || 300 |- | {{flagicon|Argentina}} [[Argentīna]] || 300 |- | {{flagicon|Norway}} [[Norvēģija]] || 280 |- | {{flagicon|Czech Republic}} [[Čehoslovākija]] || 200 |- | {{flagicon|Greece}} [[Grieķija]] || 200 |- | {{flagicon|Poland}} [[Polija]] || 200 |- | {{flagicon|South Korea}} [[Dienvidkoreja]] || 200 |- | {{flagicon|Denmark}} [[Dānija]] || 100 |- | {{flagicon|Hungary}} [[Ungārija]] || 50 |} == Līča kara hronoloģija == === 1990. gads === * [[28. maijs|28]]. — [[30. maijs]]: [[Irāka]]s prezidents [[Sadams Huseins]] paziņo, ka apjomīgā naftas ieguve [[Kuveita|Kuveitā]] un [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] ir "ekonomisks karš" pret Irāku * [[15. jūlijs]]: Irāka apsūdz Kuveitu naftas zādzībā no Rumailas naftas laukiem<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://query.nytimes.com/gst/fullpage.html?res=9C0CE3D7173CF930A3575AC0A966958260&sec=&spon=&pagewanted=all | title=Spriedze Persijas jūras reģionā. naftas lauki zem Irākas - Kuveitas | publisher="The New York Times" arhīva raksts | date ={{dat|1990|9|3|SK}} |accessdate={{dat|2009|10|8|SK}} }}{{en ikona}}</ref> un piedraud ar militāru rīcību * [[22. jūlijs]]: Irāka uzsāk masīvu karaspēka grupēšanu pie Irākas — Kuveitas robežas * [[2. augusts]]: Apmēram 100 000 Irākas karavīru iebrūk Kuveitā, dienas beigās Kuveita ir okupēta * [[6. augusts]]: [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] Drošības komiteja Irākai uzliek tirdzniecības embargo * [[7. augusts]]: [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzsāk operāciju "Tuksneša vairogs". Saūda Arābijā ierodas pirmie ASV karavīri * [[8. augusts]]: Sadams Huseins paziņo par Kuveitas [[Aneksija|aneksiju]] * [[12. augusts]]: Sākas Irākas jūras teritorijas blokāde * [[28. augusts]]: Irāka pasludina Kuveitu par 19. provinci un pārsauc Kuveitas galvaspilsētu Kuveitu par Al-Kadimu * [[14. septembris]]: [[Lielbritānija]] un [[Francija]] paziņo par savu karaspēku izvietošanu Saūda Arābijā * [[29. novembris]]: ANO paziņo Irākai par termiņu, līdz kurai tai jāizvāc karaspēks no Kuveitas — {{dat|1991|1|15|N}} — vai arī ANO reaģēs ar militāriem līdzekļiem === 1991. gads === * [[9. janvāris]]: ASV valsts sekretāra Džeimsa Beikera un Irākas ārlietu ministra Tarika Aziza sarunas Ženēvā, [[Šveice|Šveicē]] beidzas bez rezultātiem * [[17. janvāris]]: Pulksten 2:38 naktī pēc Bagdādes laika sākas aktīva karadarbība — ASV kaujas helikopteri iznīcina Irākas pretgaisa sistēmas radarstacijas uzsākot gaisa kampaņu pret Irāku * [[18. janvāris]]: Irāka apšauda [[Izraēla|Izraēlu]] ar "SCUD" raķetēm. ASV Izraēlā un Saūda Arābijā izvieto pretraķešu sistēmas "Patriot" * [[22. janvāris]]: Irākas armija sāk dedzināt Kuveitas naftas atradnes * [[25. janvāris]]: Irākas armija [[Persijas līcis|Persijas līcī]] izgāž miljoniem tonnu [[nafta]]s * [[29. janvāris]]: Irākas armija iebrūk Saūda Arābijas pilsētā [[Hadžifa|Hadžifā]], tiem pretī stājās Saūda Arābijas un Kataras armijas, kuras ar artilēriju atbalsta ASV karaspēks * [[1. februāris]]: Koalīcijas spēki izcīna uzvaru kaujā par Hadžifu, Irākas armija tiek padzīta no Saūda Arābijas teritorijas * [[13. februāris]]: ASV bombardēšanas laikā bojā iet ap 400 irākiešu civiliedzīvotāju, kas par patvērumu izmanto armijas bunkuru * [[22. februāris]]: ASV prezidents [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs Bušs]] izvirza Irākai 24 stundu ultimātu — ja netiek izvākta armija no Kuveitas, tiks uzsākts sauszemes karaspēku uzbrukums * [[24. februāris]]: Pulksten 4:00 naktī pēc Bagdādes laika, koalīcijas sauszemes karaspēks iebrūk Kuveitā un Irākā * [[25. februāris]]: Irākiešu izšautā "SCUD" raķete trāpa ASV spēku armijas kazarmai. Bojā iet 28 ASV karavīri * [[26. februāris]]: Sadams Huseins pavēl Irākas armijai pamest Kuveitu. Apmēram 10 000 bēgošo irākiešu karavīru iet bojā uz tā sauktās "Nāves šosejas" * [[27. februāris]]: Saūda Arābijas armija un ASV jūras kājnieki sasniedz Kuveitas galvaspilsētu * [[28. februāris]]: Beidzas Līča karš * [[1. marts]]: Irākas pilsētā [[Safana|Safanā]] notiek vienošanās par karadarbības oficiālu pārtraukšanu * [[17. marts]]: Koalīcijas karavīri sāk atgriezties mājās == Piezīmes un atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110615013137/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=201&Itemid=25 Smits F. Līča karš starptautisko cilvēktiesību skatijumā.] {{lv ikona}} * [http://www.hoskinson.net/gulfwar/campaignmap.html Interaktīvs fotogrāfiju arhīvs veltīts operācijām "Tuksneša vairogs" un "Tuksneša vētra"] {{en ikona}} * [https://www.cia.gov/library/reports/general-reports-1/gulfwar/061997/support.htm CIP bibliotēkas šķirklis par izlūkdienesta atbalstu Līča karā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201112011218/https://www.cia.gov/library/reports/general-reports-1/gulfwar/061997/support.htm |date={{dat|2020|11|12||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/4295/4309/ ANO Drošības Padomes rezolūcijas par Irāku] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110609204232/http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/4295/4309/ |date={{dat|2011|06|09||bez}} }} {{lv ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kari ar Irāku]] [[Kategorija:Kari ar ASV]] [[Kategorija:Kari ar Apvienoto Karalisti]] [[Kategorija:Kari ar Franciju]] [[Kategorija:Kuveita]] [[Kategorija:Irākas vēsture]] [[Kategorija:Kari Āzijā]] [[Kategorija:20. gadsimta kari]] [[Kategorija:1991. gads]] [[Kategorija:Persijas līcis]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] 5cej3gbekqhihhjh660lnxavwutcsh5 0 42688 3660910 3426500 2022-07-25T22:29:49Z Ahti-Saku 107620 File wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|sengrieķu dievu|Krons (nozīmju atdalīšana)|Krons}} [[Attēls:Saturnus fig274.png|thumbnail|200px|Krons]] [[File:Rubens saturn.jpg|thumb]] '''Krons''' ([[sengrieķu valoda|sengrieķu valodā]]: ''Κρόνος, Krónos'') [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] bija [[Urāns (dievs)|Urāna]] (debess) un [[Gaja]]s (zeme) dēls. Sākotnēji tā bija zemkopības dievība. Vēlāk, hellēnisma periodā, to personificēja kā visaptverošo laiku (''Χρόνος'', Hronos). Apprecēja savu māsu [[Reja (mitoloģija)|Reju]], viņiem piedzima 6 bērni: [[Poseidons]], [[Aīds]], [[Zevs]], [[Hestija]], [[Dēmetra]] un [[Hēra]]. Izaudzis atņēma tēvam varu un pats kļuva par debesu dievu. Negribēdams, lai viņa bērni atņemtu varu viņam, Krons tos aprija, taču pēdējo bērnu (Zevu) Reja iemainīja pret drānā ietītu akmeni. Zevs paaudzies uzsāka karu ar tēvu, uzvarēja viņu, atbrīvoja Krona vēderā ieslodzītos brāļus un māsas un sadalīja varu: Zevs valdīja debesīs un kļuva par visu dievu dievu, Poseidons sāka valdīt pār jūrām, bet Aīds — pār pazemes valstību. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mitoloģija-aizmetnis}} {{sengrieķu mitoloģija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grieķu dievi]] jm2hc4y4dyok9n10nk3spvw07tfklnb 3660933 3660910 2022-07-26T04:32:20Z ScAvenger 1630 precizējumi wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|sengrieķu dievu|Krons (nozīmju atdalīšana)|Krons}} [[Attēls:Saturnus fig274.png|thumbnail|200px|Krons ar sirpi rokā]] [[Attēls:Rubens saturn.jpg|thumb|[[Rubenss|Rubensa]] glezna, kurā Saturns jeb Krons apēd vienu no saviem bērniem]] '''Krons''' ([[sengrieķu valoda|sengrieķu valodā]]: ''Κρόνος, Krónos'') [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] bija [[Urāns (dievs)|Urāna]] (debess) un [[Gaja]]s (zeme) dēls. Sākotnēji tā bija zemkopības dievība. Vēlāk, hellēnisma periodā, to personificēja kā visaptverošo laiku (''Χρόνος'', Hronos). [[Romiešu mitoloģija|Romiešu mitoloģijā]] Kronam atbilda [[Saturns (mitoloģija)|Saturns]]. Apprecēja savu māsu [[Reja (mitoloģija)|Reju]], viņiem piedzima 6 bērni: [[Poseidons]], [[Aīds]], [[Zevs]], [[Hestija]], [[Dēmetra]] un [[Hēra]]. Izaudzis atņēma tēvam varu un pats kļuva par debesu dievu. Negribēdams, lai viņa bērni atņemtu varu viņam, Krons tos aprija, taču pēdējo bērnu (Zevu) Reja iemainīja pret drānā ietītu akmeni. Zevs paaudzies uzsāka karu ar tēvu, uzvarēja viņu, atbrīvoja Krona vēderā ieslodzītos brāļus un māsas un sadalīja varu: Zevs valdīja debesīs un kļuva par visu dievu dievu, Poseidons sāka valdīt pār jūrām, bet Aīds — pār pazemes valstību. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mitoloģija-aizmetnis}} {{sengrieķu mitoloģija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grieķu dievi]] fuha0xb0dgom07s5me8fcugyc8soso2 0 43314 3660776 3640483 2022-07-25T16:55:24Z Baisulis 11523 /* Februāris */ +1 dzimušais..... wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1983. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1983. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1983}} {{Gada citi notikumi|1983}} {{Gads citos kalendāros|1983}} '''1983. gads''' ([[romiešu skaitļi|MCMLXXXIII]]) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[19. janvāris]] — ''[[Apple|Apple Inc.]]'' izlaida personālo datoru ''[[Apple Lisa]]''. * [[22. janvāris]] — [[Bjērns Borgs]] aizgāja no [[teniss|tenisa]] pēc piecām uzvarām pēc kārtas [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonā]]. * [[26. janvāris]] — [[IBM-PC]] savietojamiem datoriem izlaida ''[[Lotus 1-2-3]]''. * [[26. janvāris]] — [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] nolija sarkans lietus, kas saturēja smiltis no [[Sahāra|Sahāras tuksneša]]. * [[31. janvāris]] — Apvienotajā Karalistē obligāta kļuva [[drošības josta]] automašīnu vadītājiem un priekšā sēdošajiem pasažieriem. === Februāris === * Izveidota [[Zālamanu Salu Centrālā banka]]. * [[7. februāris]] — [[Irāna]] iebruka dienvidaustrumu [[Irāka|Irākā]]. * [[13. februāris]] — ASV prezidents [[Ronalds Reigans]] pasludināja 1983. gadu par [[Bībele]]s gadu. * [[16. februāris]] — [[Pelnu diena|Pelnu trešdienas]] krūmu ugunsgrēki [[Viktorija (Austrālija)|Viktorijas štatā]] un [[Dienvidaustrālija|Dienvidaustrālijā]] paņēma 75 cilvēku dzīvības. Tas bija otrais lielākais mežu ugunsgrēks [[Austrālija]]s vēsturē pēc 2009. gada [[februāris|februārī]] notikušā. === Marts === * Par [[Kotdivuāra]]s galvaspilsētu kļuva [[Jamusukro]]. * [[1. marts]] — [[Baleāru Salas]] un [[Madrides autonomais apgabals|Madride]] kļuva par [[Spānijas autonomie apgabali|autonomiem apgabaliem]] [[Spānija|Spānijā]]. * [[1. marts]] — ''[[Swatch]]'' piedāvāja savus pirmos rokas pulksteņu modeļus. * [[5. marts]] — [[Bobs Hauke|Bobu Hauki]] ievēlēja par [[Austrālijas premjerministrs|Austrālijas premjerministru]]. * [[8. marts]] — [[IBM]] laida pārdošanā [[IBM PC XT]]. * [[8. marts]] — ASV prezidents [[Ronalds Reigans]] nosauca [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] par "ļaunuma impēriju". * [[23. marts]] — [[Stratēģiskās aizsardzības iniciatīva]]: ASV prezidents Ronalds Reigans paziņoja par plāniem veidot tehnoloģijas, lai pārtvertu ienaidnieka raķetes. Prese to nosauca par "[[Zvaigžņu kari]]em". === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — ''[[STS-6]]'': ''[[Space Shuttle Challenger]]'' astronauti [[Storijs Masgreivs]] un [[Donalds Pītersons]] veica pirmo iziešanu kosmosā (ilgums: 4 stundas, 10 minūtes). * [[11. aprīlis]]: ** [[Kanbera|Kanberā]] notika Nacionālais ekonomikas samits. ** norisinājās [[55. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija. * [[12. aprīlis]] — [[Harolds Vašingtons]] kā pirmais melnādainais tika ievēlēts par [[Čikāga]]s mēru. * [[18. aprīlis]] — [[Beirūta|Beirūtā]] tika uzspridzināta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēstniecība, nogalinot 63 cilvēkus. === Maijs === * [[6. maijs]] — žurnāls ''[[Stern (žurnāls)|Stern]]'' publicēja "[[Hitlera dienasgrāmata|Hitlera dienasgrāmatu]]", kas vēlāk izrādījās viltojums. * [[9. maijs]] — pāvests [[Jānis Pāvils II]] atcēla [[Galileo Galilejs|Galileo Galileja]] izraidījumu no baznīcas. * [[11. maijs]] — ''[[Aberdeen FC]]'' ieguva [[Eiropas kausu ieguvēju kauss|Eiropas kausu ieguvēju kausu]], finālā uzvarot ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid C.F.]]'' ar 2—1. * [[15. maijs]] — par [[Dienvidslāvija]]s 7. prezidentu kļuva [[Mika Špiļaks]]. * [[16. maijs]] — [[Londona]]s policija sāka lietot [[riteņu saslēgs|riteņu saslēgus]] neatļautā vietā atstātām automašīnām. * [[17. maijs]] — [[Libāna]], [[Izraēla]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] parakstīja līgumu par Izraēlas spēku izvākšanu no Libānas. * [[26. maijs]] — [[Japāna|Japānā]], ziemeļu [[Honsju]] notika spēcīga [[zemestrīce]] un [[cunami]], nogalinot 104 un ievainojot 163 iedzīvotājus. * [[28. maijs]] — [[Viljamsburga|Viljamsburgā]] sākās [[9. G7 samits]]. === Jūnijs === * [[9. jūnijs]] — [[Mārgarita Tečere]], [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Apvienotās Karalistes premjerministre]] kopš 1979. gada, atkārtoti uzvarēja vēlēšanās, savācot 42% balsu. * [[18. jūnijs]] — ''[[STS-7]]'': [[Salija Raida]] kļuva par pirmo amerikānieti kosmosā ar kosmosa kuģi ''[[Space Shuttle Challenger|Challenger]]''. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Austrālijas augstākā tiesa]] apturēja [[Franklina aizsprosts|Franklina aizsprosta]] celtniecību [[Tasmanija|Tasmanijā]]. * [[15. jūlijs]] — [[Japāna|Japānā]] sākās ''[[Nintendo Entertainment System]]'' pārdošana. * [[20. jūlijs]] — [[Polija]]s valdība atcēla [[karastāvoklis|karastāvokli]] un [[amnestija|amnestē]] [[politiski ieslodzītais|politiski ieslodzītos]]. * [[22. jūlijs]] — austrālietis [[Diks Smits]] pabeidza lidojumu apkārt pasaulē vienatnē ar [[helikopters|helikopteru]]. * [[23. jūlijs]] — [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[Melnais Jūlijs]] — sabiedrības sacelšanās, kas notika pret Šrilankas [[tamili]]em un ievadīja [[Šrilankas pilsoņu karš|Šrilankas pilsoņu karu]]. * [[23. jūlijs]] — lietus un dubļi izraisīja dabas katastrofu [[Simanes prefektūra|Simanes prefektūrā]] Japānā, nogalinot 117 iedzīvotājus. === Augusts === * [[4. augusts]] — [[Tomass Sankara]] kļuva par [[Burkinafaso|Augšvoltas]] prezidentu. * [[7. augusts]] — [[Helsinki|Helsinkos]] notika pirmā pasaules [[vieglatlētika]]s čempionāta atklāšana. * [[18. augusts]] — [[Viesuļvētra Alīsija]] postīja [[Teksasa]]s krastu, nogalinot 22 cilvēkus un radot zaudējumus vairāku miljardu dolāru apjomā. * [[21. augusts]] — [[Manila|Manilā]] neilgi pēc atgriešanās no trimdas tika noslepkavots [[Filipīnas|Filipīnu]] opozīcijas līderis [[Benigno Akvino (jaunākais)]]. * [[30. augusts]] — ''[[STS-8]]'': [[Džions S. Blafords]] kosmosa kuģī ''[[Space Shuttle Challenger|Challenger]]'' kļuva par pirmo melnādaino amerikāni kosmosā. === Septembris === * [[1. septembris]] — [[Aukstais karš]]: [[Koreja]]s pasažieru lidmašīnu pēc ielidošanas Padomju gaisa telpā notrieca [[Padomju Savienība]]s iznīcinātājlidmašīna. Visi 269 cilvēki gāja bojā. * [[4. septembris]] — seši vīri šķērso 48 stundās kājām zem ūdens šķērsoja [[Sidnejas osta|Sidnejas ostu]], veicot {{nobr|82,9 km}}. * [[6. septembris]] — Padomju Savienība atzina Korejas lidmašīnas notriekšanu, apgalvojot, ka piloti nezināja, ka tā ir civilā lidmašīna. * [[16. septembris]] — Donna Grifitsa [[Pīršora|Pīršorā]], [[Anglija|Anglijā]] beidza šķaudīt pēc nepārtrauktas 978 dienu šķaudīšanas (kopš {{dat|1981|1|13|ģ|bez}}). * [[23. septembris]] — [[Jaunkaledonija|Jaunkaledonijā]] izcēlās nemieri starp vietējiem [[kanaki]]em un franču kolonistiem. Francijas valdība atsauca [[neatkarība]]s solījumus. * [[25. septembris]] — [[Labirinta cietuma bēgšana]]. 38 [[īru republikāņi|īru republikāņu]] cietumnieki, bruņojušies ar 6 šautenēm nolaupīja pārtikas piegādes auto un izbēga no [[Labirints (cietums)|Labirinta cietuma]]. Tā ir lielākā bēgšana no cietuma Britānijas vēsturē kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. * [[25. septembris|25.]]—[[26. septembris]] — padomju militārais virsnieks [[Staņislavs Petrovs]] novērsa vispasaules kodolkaru. * [[27. septembris]] — [[Interešu kopa|Interešu kopās]] ''net.unix-wizards'' un ''net.usoft'' tika oficiāli paziņots par [[GNU|GNU projektu]]. === Oktobris === * [[4. oktobris]] — [[Ričards Noubls]] uzstādīja jaunu ātruma rekordu uz zemes — {{nobr|1019,47 km/h}}, braucot ar ''[[Thrust 2]]'' [[Melnās klints tuksnesis|Melnās klints tuksnesī]], [[Nevada|Nevadā]]. * [[9. oktobris]] — [[Rangūnas spridzināšana]]s laikā tika nogalināts [[Dienvidkoreja]]s ārlietu ministrs [[Lī Bum Suks]] un vēl 21 cilvēks. * [[19. oktobris]] — [[Grenāda]]s premjerministram [[Moriss Bišops|Morisam Bišopam]] un 40 viņa līdzcilvēkiem tika izpildīts nāvessods nošaujot. * [[21. oktobris]] — 17. Vispārīgajā svaru un mēru konferencē tika definēts [[metrs]] kā attālums, ko gaisma [[vakuums|vakuumā]] veic 1/299 792 458 sekundes daļā, piesaistot to [[gaismas ātrums|gaismas ātrumam]]. * [[22. oktobris]] — [[Bonna|Bonnā]], [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] notika demonstrācija par atteikšanos no [[kodolieroči]]em. * [[23. oktobris]] — vienlaicīgi [[1983. gada Beirutas baraku spridzināšana|pašnāvnieku uzbrukumi]] iznīcināja [[Francija]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] armijas barakas [[Beirūta|Beirūtā]], nogalinot 241 ASV un 58 Francijas karavīrus un 6 Libānas civiliedzīvotājus. * [[25. oktobris]] — ASV spēki iebruka Grenādā pēc [[Dominika]]s premjerministres [[Jevgēņija Čārlza|Jevgēņijas Čārlzas]] lūguma. * [[25. oktobris]] — tika izlaista ''[[Microsoft Office Word|Microsoft Word]]'' pirmā versija. * [[27. oktobris]] — pāvests [[Jānis Pāvils II]] cietumā apmeklē [[Memets Ali Agdža|Memetu Ali Agdžu]] — cilvēku, kas viņu sašāva, lai tam piedotu. * [[30. oktobris]] — [[Argentīna|Argentīnā]] notika pirmās demokrātiskās vēlēšanas pēc 7 gadu militāras pārvaldes. === Novembris === * [[2. novembris]] — sākās ''[[Able Archer 83]]'', [[NATO]] mācības, kuras daudzas padomju amatpersonas uztvēra kā kodoluzbrukumu, izraisot pēdējo kodolkrīzi [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā. * [[11. novembris]] — [[Ronalds Reigans]] kļuva par pirmo [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidentu, kurš vērsies pie [[Japānas parlaments|Japānas parlamenta]]. * [[15. novembris]] — [[Kipra]]s turku daļa deklarēja savu [[Ziemeļkipra|neatkarību]]. * [[17. novembris]] — tika dibināta [[Zapatistas Nacionālā atbrīvošanas armija]]. * [[30. novembris]] — [[Ņujorka|Ņujorkā]] tika atvērts [[Trampa tornis (Ņujorka)|Trampa tornis]]. === Decembris === * [[10. decembris]] — [[Argentīna|Argentīnā]] tika atjaunota [[demokrātija]] pēc militāras pārvaldes, par prezidentu tika iecelts [[Rauls Alfonsīns]]. === Visa gada garumā === * [[Čadas pilsoņu karš]] (1965—1993) * [[Aukstais karš]] * [[Namībijas neatkarības karš]] (1966—1988) * [[Otrā Malaizijas krīze]] (1967—1989) * [[Dienvidāfrikas robežu karš]] (1965—1989) * [[Ziemeļīrijas konflikts]] (1969—1994) == Dzimuši == === Janvāris === <!-- * [[7. janvāris]] — [[Natālija Gulbis]] (''Natalie Gulbis''), latviešu izcelsmes ASV golfa spēlētāja --> * [[11. janvāris]] — [[Adrians Sutils]] (''Adrian Sutil''), vācu autosportists * [[19. janvāris]]: ** [[Hikaru Utada]] (宇多田 ヒカル, ''Utada Hikaru''), japāņu dziedātāja ** [[Justina Kovalčika]] (''Justyna Kowalczyk''), poļu distanču slēpotāja <!-- * [[23. janvāris]] — [[Kšištofs Longevka]] (''Krzysztof Łągiewka''), Polijas futbolists --> * [[24. janvāris]] — [[Skots Spīds]] (''Scott Speed''), ASV autosportists === Februāris === * [[2. februāris]] — [[Karolīna Klifta]] (''Carolina Klüft''), zviedru vieglatlēte * [[4. februāris]] — [[Hanibāls Bariss]] (''Hannibal Buress''), amerikāņu komiķis, aktieris un rakstnieks * [[7. februāris]] — [[Kristians Klīns]] (''Christian Klien''), Austrijas autosportists * [[21. februāris]] — [[Melānija Lorāna]] (''Mélanie Laurent''), franču aktrise, modele, režisore, dziedātāja un rakstniece * [[23. februāris]] — [[Emilija Blanta]] (''Emily Blunt''), angļu aktrise === Marts === * [[27. marts]] — [[Vasīlijs Košečkins]] (''Василий Кошечкин''), krievu hokejists === Aprīlis === * [[4. aprīlis]]: ** [[Ēriks Andrē]] (''Eric André''), ASV komiķis un aktieris ** [[Bens Gordons]] (''Ben Gordon''), Apvienotās Karalistes un ASV basketbolists * [[12. aprīlis]] — [[Lūks Kibets]] (''Luke Kibet''), Kenijas vieglatlēts * [[13. aprīlis]] — [[Nikola Kuka]] (''Nicole Cooke''), britu riteņbraucēja * [[15. aprīlis]] — [[Iļja Kovaļčuks]] (''Илья Ковальчук''), krievu hokejists * [[20. aprīlis]] — [[Miranda Kera]] (''Miranda Kerr''), austrāliešu modele un uzņēmēja * [[23. aprīlis]] — [[Daniela Hantuhova]] (''Daniela Hantuchová''), slovāku tenisiste * [[25. aprīlis]] — [[Deniss Matvejevs]] (''Денис Владимирович Матвеев''), Krievijas kosmonauts * [[26. aprīlis]] — [[Juris Šics]], latviešu kamaniņu braucējs * [[30. aprīlis]] — [[Tatjana Hifnere]] (''Tatjana Hüfner''), vācu kamaniņu braucēja === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Tina Maze]] (''Tina Maze''), slovēņu kalnu slēpotāja * [[5. maijs]] — [[Henrijs Kevils]] (''Henry Cavill''), britu aktieris * [[6. maijs]] — [[Dani Alviss]] (''Daniel Alvess''), Brazīlijas futbolists <!-- * [[24. maijs]] — [[Židrūns Karčemarsks]] (''Žydrūnas Karčemarskas''), Lietuvas futbolists --> === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Kima Kleistersa]] (''Kim Clijsters''), Beļģijas tenisiste * [[16. jūnijs]] — [[Kļims Šipenko]] (''Клим Алексеевич Шипенко'') Krievijas kinorežisors, kinoproducents, scenārists, kosmonauts * [[19. jūnijs]] — [[Marks Selbijs]] (''Mark Selby''), Anglijas snūkerists * [[27. jūnijs]] — [[Alsu]] (''Алсу''), Krievijas tatāru dziedātāja === Jūlijs === * [[13. jūlijs]] — [[Liu Sjans]] (劉翔), Ķīnas vieglatlēts * [[16. jūlijs]] — [[Ketrīna Kēfa]] (''Katrina Kaif'', कैटरीना कैफ़), Apvienotās Karalistes un Indijas aktrise un modele === Augusts === * [[20. augusts]] — [[Endrū Gārfīlds]] (''Andrew Garfield''), amerikāņu-angļu aktieris * [[23. augusts]] — [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] (''Сергей Кудь-Сверчков''), Krievijas kosmonauts <!-- * [[30. augusts]] — [[Georgijs Gelašvili]] (''Георгий Гелашвили'', გელაშვილი გიორგი), gruzīnu izcelsmes Krievijas hokejists --> === Septembris === * [[14. septembris]] — [[Eimija Vainhausa]] (''Amy Winehouse''), angļu dziedātāja (mirusi 2011. gadā) * [[25. septembris]] — [[Donalds Glovers]] (''Donald Glover''), amerikāņu aktieris, režisors un reperis === Oktobris === * [[11. oktobris]] — [[Ruslans Ponomarjovs]] (''Русла́н Пономарьо́в''), Ukrainas šahists * [[15. oktobris]] — [[Bruno Senna]] (''Bruno Senna''), Brazīlijas autosportists * [[17. oktobris]] — [[Felisita Džonsa]] (''Felicity Jones''), angļu aktrise * [[19. oktobris]] — [[Rebeka Fērgusone]] (''Rebecca Ferguson''), zviedru aktrise === Novembris === * [[8. novembris]] — [[Blanka Vlašiča]] (''Blanka Vlašić''), horvātu augstlēcēja * [[17. novembris]] — [[Kateržina Emonsa]] (''Kateřina Emmons''), čehu sporta šāvēja * [[18. novembris]] — [[Žilija Dikurno]] (''Julia Ducournau''), franču kinorežisore * [[19. novembris]] — [[Ādams Draivers]] (''Adam Driver''), ASV aktieris === Decembris === <!-- * [[8. decembris]] — [[Mets Elisons]] (''Matt Ellison''), Kanādas hokejists --> * [[13. decembris]] — [[Haza El Mansūrī]] (هَزَّاع ٱلْمَنْصُوْرِي, ''Hazā al-Mansūrī''), Apvienoto Arābu Emirātu kosmonauts * [[20. decembris]] — [[Džona Hills]] (''Jonah Hill''), amerikāņu aktieris un režisors == Miruši == * [[8. janvāris]] — [[Gerhards Barkhorns]] (''Gerhard Barkhorn''), vācu lidotājs (dzimis 1919. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Meirs Lanskis]] (''Meyer Lansky''), ASV gangsteris (dzimis 1902. gadā) * [[24. janvāris]] — [[Džordžs Kjūkors]] (''George Cukor''), amerikāņu kinoaktieris (dzimis 1899. gadā) * [[25. februāris]] — [[Tenesijs Viljamss]] (''Tennessee Williams''), ASV rakstnieks (dzimis 1911. gadā) * [[1. marts]] — [[Arturs Kestlers]] (''Arthur Koestler''), britu rakstnieks (dzimis 1905. gadā) * [[8. marts]] — [[Viljams Voltons]] (''William Walton''), britu komponists (dzimis 1902. gadā) * [[17. marts]] — [[Haldans Kefers Hartlains]] (''Haldan Keffer Hartline''), ASV psihologs (dzimis 1903. gadā) * [[18. marts]] — [[Umberto II]] (''Umberto II''), Itālijas karalis (dzimis 1904. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Džordžs Balančins]] (''George Balanchine''), amerikāņu horeogrāfs (dzimis 1904. gadā) * [[22. maijs]] — [[Alberts Klods]] (''Albert Claude''), beļģu biologs (dzimis 1899. gadā) * [[1. jūlijs]] — [[Ričards Bakminsters Fulers]] (''Richard Buckminster Fuller''), ASV arhitekts (dzimis 1895. gadā) * [[29. jūlijs]]: ** [[Luiss Bunjuels]] (''Luis Buñuel''), Spānijas kinorežisors (dzimis 1900. gadā) ** [[Deivids Nivens]] (''David Niven''), britu aktieris (dzimis 1910. gadā) * [[9. septembris]] — [[Luiss Monti]] (''Luis Felipe Monti''), Argentīnas itāliešu futbolists un treneris (dzimis 1901. gadā) * [[10. septembris]]: ** [[Fēlikss Blohs]] (''Felix Bloch''), Šveicē dzimis fiziķis (dzimis 1905. gadā) ** [[Džons Brovers Minočs]] (''Jon Brower Minnoch''), smagākais jebkad dzīvojušais vīrietis (dzimis 1941. gadā) * [[25. septembris]] — [[Leopolds III (Beļģija)|Leopolds III]] (''Leopold III''), Beļģijas karalis (dzimis 1901. gadā) * [[26. oktobris]] — [[Alfrēds Tarskis]] (''Alfred Tarski''), ebreju izcelsmes poļu/ASV matemātiķis un loģiķis (dzimis 1901. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Žerārs Debro]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Subrahmanjans Čandrasekars]] un [[Viljams Alfrēds Faulers]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Barbara Maklintoka]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Henrijs Taube]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Viljams Goldings]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Lehs Valensa]] {{pg6}} {{Commons|1983|1983. gads}} [[Kategorija:1983. gads| ]] lo2thrrjqfxpebohll2dqizus9gyk9c 0 45109 3660862 3380307 2022-07-25T20:15:30Z Biafra 13794 Edgars Eglītis wikitext text/x-wiki '''Eglītis''' (sieviešu dzimtē [[Eglīte (uzvārds)|Eglīte]]) ir [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]], kas radies no vārda „[[Parastā egle|egle]]” [[pamazināmā forma|pamazināmās formas]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Andrejs Eglītis]] (1912—2006) — dzejnieks; * [[Anšlavs Eglītis]] (1906—1993) — rakstnieks, žurnālists un gleznotājs; * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis; * [[Edgars Eglītis]] (1936—2009) — jūrnieks un sabiedriskais darbinieks; * [[Edgars Eglītis]] (1988) — basketbolists; * [[Gatis Eglītis]] (1978) — ierēdnis un politiķis; * [[Ivars Eglītis]] (1959) — ārsts un politiķis; * [[Jānis Eglītis]] (1961—2013) — pedagogs un politiķis; * [[Roberts Eglītis]] (1966)— fiziķis; * [[Valdis Eglītis]] (1949) —kinooperators, kinoproducents un pasniedzējs; * [[Viktors Eglītis]] (1877—1945) — rakstnieks; * [[Visvaldis Eglītis]] (1936—2014) — basketbolists; * [[Zigurds Eglītis]] (1944) — politiķis. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] 3nb84j6t20065hetxj382jdqy9htbw7 3660863 3660862 2022-07-25T20:16:19Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki '''Eglītis''' (sieviešu dzimtē [[Eglīte (uzvārds)|Eglīte]]) ir [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]], kas radies no vārda „[[Parastā egle|egle]]” [[pamazināmā forma|pamazināmās formas]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Andrejs Eglītis]] (1912—2006) — dzejnieks; * [[Anšlavs Eglītis]] (1906—1993) — rakstnieks, žurnālists un gleznotājs; * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis; * [[Edgars Eglītis]] (1936—2009) — jūrnieks un sabiedriskais darbinieks; * [[Gatis Eglītis]] (1978) — ierēdnis un politiķis; * [[Ivars Eglītis]] (1959) — ārsts un politiķis; * [[Jānis Eglītis]] (1961—2013) — pedagogs un politiķis; * [[Roberts Eglītis]] (1966)— fiziķis; * [[Valdis Eglītis]] (1949) —kinooperators, kinoproducents un pasniedzējs; * [[Viktors Eglītis]] (1877—1945) — rakstnieks; * [[Visvaldis Eglītis]] (1936—2014) — basketbolists; * [[Zigurds Eglītis]] (1944) — politiķis. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] sm4nbcgeezaxowtqd0bei9jc5s79fzh 0 48179 3660876 3388526 2022-07-25T21:11:41Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Cayman Islands'' | pilnais_valsts_nosaukums = Kaimanu Salas | valsts_nosaukums = the Cayman Islands | karoga_attēls = Flag of the Cayman Islands.svg | karoga_nosaukums = Kaimanu Salu karogs | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Cayman Islands.svg | ģerboņa_nosaukums = Kaimanu Salu ģerbonis | ģerboņa_platums = 70px | valsts_moto = ''[[He hath founded it upon the seas]]'' | valsts_himna = ''[[God Save the Queen]]'' | kartes_attēls = LocationCaymanIslands.png | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Džordžtauna (Kaimanu Salas)|Džordžtauna]] |latd=19 |latm=20 |latNS=N |longd=81 |longm=24 |longEW=W | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[angļu valoda]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Lielbritānijas aizjūras teritorija]] | valsts_galvas_tituls = [[Britu monarhi|Karaliene]] | valsts_galva = [[Elizabete II]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Kaimanu Salu gubernatori|Gubernators]] | valsts_galva2 = [[Helen Kilpatricks]] | valsts_galvas_tituls3 = [[Premjerministrs]] | valsts_galva3 = [[Kurts Tibetss]] | neatkarības_iegūšana = Izveide | neatkarības_piezīme = | neatkarības_notikums = Atdalījās no [[Jamaika]]s | neatkarības_datums = {{dat|1962}} | platība_km2 = 260 | platība_rangs = 206. | procenti_ūdens = 1,6 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2006 | iedzīvotāju_skaits = 57 800 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 208. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 139,5 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 63 | IKP_PPP = 1,391 miljards | IKP_PPP_gads = 2004 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = 32,300 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = | HDI_gads = | HDI_kategorija = | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Kaimanu dolārs]] | valūtas_kods = KYD | laika_zona = | utc_offset = -5 | laika_zona_DST = neievēro | utc_offset_DST = -5 | domēns = [[.ky]] | tālsarunu_kods = 1 345 | piezīmes = | iso_kods_num = 136 | iso_kods_alfa2 = KY | iso_kods_alfa3 = CYM }}'''Kaimanu Salas''' ir [[Lielbritānijas aizjūras teritorija]], kas atrodas [[Karību jūra]]s rietumos un aizņem tāda paša nosaukuma salu grupu (sastāv no [[Lielā Kaimanu sala|Lielās Kaimanu salas]], [[Kaimanbreks|Kaimanbreka]] un [[Mazā Kaimanu sala|Mazās Kaimanu salas]]). Šis ir [[ārzonas finanšu centrs]] un viens no vadošajiem [[niršana]]s tūristu galamērķiem pasaulē. Kaimanu Salu galvaspilsēta ir [[Džordžtauna (Kaimanu Salas)|Džordžtauna]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lielbritānijas teritorijas}} {{Ziemeļamerikas valstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kaimanu Salas| ]] [[Kategorija:Lielās Antiļu salas]] rfazek7m7g4rx8mjyhw12io2pfqnclq 0 55144 3661023 3644638 2022-07-26T08:42:03Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... wikitext text/x-wiki '''29. maijs''' ir gada 149. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (150. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 216 dienas. == Vārda dienas == [[Maksis]], [[Raivis]], [[Raivo]], [[Maksims (personvārds)|Maksims]] == Notikumi == * [[1453. gads]] — [[Konstantinopoles krišana]]: [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] armija [[sultāns|sultāna]] [[Mehmeds II|Mehmeda II]] vadībā ieņēma [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kas nozīmēja [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] beigas. * [[1790. gads]] — [[Rodailenda]] kā pēdējā no sākotnējām [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kolonijām ratificēja [[ASV Konstitūcija|Konstitūciju]], kļūstot par 13. ASV štatu. * [[1848. gads]] — [[Viskonsina]] iestājās ASV kā 30. štats. * [[1936. gads]] — [[Turcija|Turcijā]] ar likumu noteikts [[Turcijas karogs]] un tā izgatavošanas un lietošanas noteikumi. * [[1946. gads]] — dibināta [[Minskas traktoru rūpnīca]]. * [[1953. gads]] — [[Jaunzēlande|jaunzēlandietis]] [[Edmunds Hilarijs]] kopā ar [[šerpas|šerpu]] [[Tenzings Norgajs|Tenzingu Norgaju]] pirmie uzkāpa [[Everests|Everesta]] virsotnē. * [[1990. gads]] — par [[Krievija|Krievijas Federācijas]] prezidentu tika ievēlēts [[Boriss Jeļcins]]. * [[1991. gads]] — beidzās [[Eritrejas Neatkarības karš]]. * [[1999. gads]] — [[Nigērija|Nigērijā]] beidzās militārā diktatūra un tika nodibināta Nigērijas Ceturtā republika ar prezidentu [[Oluseguns Obasandžo|Olusegunu Obasandžo]]. * [[1994. gads Latvijā|1994. gads]] — Latvijā notika [[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanas]]. * [[2005. gads]] — [[Francija|Francijā]] referendumā tika noraidīta [[Eiropas Savienība]]s konstitūcija. == Dzimuši == * [[1439. gads]] — [[Pijs III]] (''Pius III''), Romas pāvests (miris 1503. gadā) * [[1630. gads]] — [[Čārlzs II Stjuarts|Čārlzs II]] (''Charles II''), Skotijas, Anglijas un Īrijas karalis (miris 1685. gadā) * [[1860. gads]] — [[Isaaks Alveniss]] (''Isaac Albéniz''), spāņu komponists (miris 1909. gadā) * [[1868. gads]] — [[Abdulmedžids II]] (''Abdülmecid II''), pēdējais osmaņu kalifs (miris 1944. gadā) * [[1874. gads]] — [[Gilberts Kīts Čestertons]] (''Gilbert Keith Chesterton''), angļu rakstnieks (miris 1936. gadā) * [[1880. gads]] — [[Osvalds Špenglers]] (''Oswald Spengler''), vācu vēsturnieks un filozofs (miris 1936. gadā) * [[1897. gads]]: ** [[Erihs Volfgangs Korngolds]] (''Erich Wolfgang Korngold''), austriešu/amerikāņu komponists (miris 1957. gadā) ** [[Tatjana Nikolajevna]] (''Татьяна Николаевна''), krievu augstmane (mirusi 1918. gadā) * [[1917. gads]] — [[Džons Kenedijs]] (''John Kennedy''), ASV prezidents (miris 1963. gadā) * [[1931. gads Latvijā|1931. gads]] — [[Baiba Bičole]], latviešu dzejniece (mirusi 2021. gadā) * [[1934. gads Latvijā|1934. gads]] — [[Gunārs Balodis]], latviešu gleznotājs un filmu mākslinieks * [[1953. gads]]: ** [[Aleksandrs Abdulovs]] (''Александр Абдулов''), krievu aktieris (miris 2008. gadā) ** [[Denijs Elfmans]] (''Danny Elfman''), ASV komponists * [[1958. gads Latvijā|1958. gads]] — [[Ina Druviete]], latviešu politiķe un filoloģe * [[1963. gads]]: ** [[Bleizs Beilijs]] (''Blaze Bayley''), britu mūziķis ** [[Ukijo Katajama]] (片山 右京), Japānas autosportists * [[1975. gads]] — [[Deivids Bartka]] (''David Burtka''), amerikāņu aktieris un šefpavārs * [[1981. gads]] — [[Andrejs Aršavins]] (''Андрей Аршавин''), krievu futbolists * [[1982. gads]] — [[Natālija Dobrinska]] (''Наталя Добринська''), Ukrainas daudzcīņniece * [[1984. gads]] — [[Karmelo Entonijs]] (''Carmelo Anthony''), ASV basketbolists == Miruši == * [[1500. gads]] — [[Bartolomeu Diašs]] (''Bartolomeu Dias''), portugāļu jūrasbraucējs (dzimis 1451. gadā) * [[1814. gads]] — [[Žozefīne de Boarnē]] (''Joséphine de Beauharnais''), Francijas imperatore (dzimusi 1763. gadā) * [[1829. gads]] — [[Hamfrijs Deivijs]] (''Humphry Davy''), angļu ķīmiķis (dzimis 1778. gadā) * [[1920. gads]] — [[Karloss Deltūrs]] (''Carlos Deltour''), franču airētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1864. gadā) * [[1935. gads]] — [[Josefs Suks]] (''Josef Suk''), čehu komponists (dzimis 1874. gadā) * [[1947. gads]] — [[Francis Bēme]] (''Franz Böhme''), vācu ģenerālis (dzimis 1885. gadā) * [[1983. gads]] — [[Arvīds Pelše]] (''Арвид Пельше''), PSRS politiķis, revolucionārs (dzimis 1899. gadā) * [[1994. gads]] — [[Ērihs Honekers]] (''Erich Honecker''), VDR vadītājs (dzimis 1912. gadā) * [[1998. gads]] — [[Berijs Goldvoters]] (''Barry Goldwater''), ASV politiķis (dzimis 1909. gadā) * [[2010. gads]] — [[Deniss Hopers]] (''Dennis Hopper''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā) * [[2011. gads]]: ** [[Sergejs Bagapšs]] (''Сергеи Багаҧшь''), Abhāzijas prezidents (dzimis 1949. gadā) ** [[Ferencs Mādls]] (''Mádl Ferenc''), Ungārijas prezidents (dzimis 1931. gadā) * [[2022. gads Latvijā|2022. gads]] — [[Ausma Ziedone-Kantāne]], sabiedriskā darbiniece, aktrise un politiķe (dzimusi 1941. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Demokrātijas diena ([[Nigērija]]) * Starptautiskā ANO Miera uzturētāju diena {{Viss gads}} [[Kategorija:Maijs]] qmrg9sbnwv4nqk6an1fkovc1vgy7t6j 0 59929 3660984 3596771 2022-07-26T06:54:17Z 217.73.110.194 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | nosaukums = Mājas aita | platums = 240px | attēls = Flock of sheep.jpg | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | valsts_r = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Artiodactyla | kārta_lv = Pārnadži | dzimta = Bovidae | dzimta_lv = Dobradžu dzimta | apakšdzimta = Caprinae | apakšdzimta_lv = Kazu apakšdzimta | ģints = Ovis | ģints_lv = Aitas | suga = Ovis orientalis | suga_lv = Savvaļas aita | pasuga = Ovis aries | pasuga_lv = Mājas aita | pasuga_r = Aita | binomial = Ovis aries <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | sinonīmi = ''Ovis aries aries''<br /> ''Ovis orientalis aries''<br /> ''Ovis gmelini aries'' | kategorijas = nē }} [[Attēls:Ovejas en Patagonia - Argentina.jpg|thumb|320px|Aitu ganāmpulks Patagonijā, Argentīna]] '''Mājas aita''' (''Ovis aries'') ir vidēja auguma [[aitas|aitu ģints]] (''Ovis'') [[savvaļas aita]]s (''Ovis orientalis'') pasuga, kas pieder [[Pārnadži|pārnadžu kārtas]] (''Ruminantia'') [[dobradži|dobradžu dzimtai]] (''Bovidae''). Cilvēks to ir [[domestikācija|pieradinājis]], lai iegūtu [[vilna|vilnu]], [[gaļa|gaļu]] un [[piens|pienu]]. Mūsdienās [[Dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] pētījumi ir pierādījuši, ka mājas aitai tiešā radniecība ir tikai ar divām [[savvaļas aita|savvaļas aitu]] (''Ovis orientalis'') pasugām — [[Āzijas muflons|Āzijas muflonu]] (''Ovis orientalis orientalis'') un [[Eiropas muflons|Eiropas muflonu]] (''Ovis orientalis musimon''), turklāt iespējams, ka Eiropas muflons ir ne tikai viens no mājas aitas priekštečiem, bet arī pirms vairākiem tūkstošiem gadu savvaļā sākusi dzīvot mājas aita.<ref name=mol/> Aitu tēviņus sauc par '''teķiem''', bet kastrētus tēviņus par '''auniem''' jeb '''aveniem''', mātītes par '''aitām''' un mazuļus par '''jēriem'''. Mājas aitas ir visdaudzskaitlīgākā aitu [[populācija|populācija]] no visām aitām, to skaits nedaudz pārsniedz miljardu. Tās audzē visā [[pasaule|pasaulē]], un daudzām [[tauta|tautām]] vēsturiski tā ir bijusi viena no galvenajām nodarbēm. Mūsdienās galvenās aitkopības zemes ir [[Austrālija]], [[Jaunzēlande]], [[Dienvidamerika]], [[Centrālamerika]] un [[Britu salas]]. == Sistemātikas diskusijas == [[Attēls:NAMA Rhyton Anavyssos.jpg|thumb|left|220px|[[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] [[ritons]] aitas galvas formā]] Aitu sistemātika dažādos informācijas avotos var būt grūti izsekojama. Pirmkārt, [[savvaļas aita]]i, no kuras ir cēlusies mājas aita, var būt vairāki sinonīmi: ''Ovis aries'', ''Ovis orientalis'' un ''Ovis gmelini''. Arī [[mājas aita]]i dažādās sistemātikās ir dažādi zinātniskie nosaukumi. Ļoti bieži, atdalot to no savvaļas aitas, tā tiek saukta ''Ovis aries'', bet savvaļas aita ''Ovis orientalis''.<ref name=iuc/> Bet ir zinātnieki, kas nosaukumu ''Ovis aries'' lieto gan pieradinātajai, gan savvaļas formai, iedalot tās atbilstošās pasugās ''Ovis aries aries'' un ''Ovis aries orientalis''.<ref name=mam/> Jeb saskaņā ar "Pasaules zīdītāju sugu sarakstu" savvaļas aitām vārdu ''aries'' drīkst aizstāt ar vārdu ''orientalis''.<ref name=iuc>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/15739/0 |title=Ovis orientalis |access-date={{dat|2011|01|19||bez}} |archive-date={{dat|2011|01|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110102072650/http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/15739/0 }}</ref><ref name=mam>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?s=y&id=14200825 |title=Mammal Species of the World: Ovis aries |access-date={{dat|2009|02|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090212122322/http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?s=y&id=14200825 |archivedate={{dat|2009|02|12||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090212122322/http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?s=y&id=14200825 |date={{dat|2009|02|12||bez}} }}</ref> Līdz ar to daudzos informācijas avotos tiek izmantots sekojošs zinātnisko nosaukumu pieraksts: ''Ovis orientalis aries'', ''Ovis orientalis orientalis'' utt. Šajā rakstā zinātniskais nosaukums atbilst visbiežāk lietotajam nosaukumam — ''Ovis aries''. == Aitas pieradināšana == Aitas bija vieni no pirmajiem mājdzīvniekiem, ko cilvēks pieradināja. Tas notika [[Senā Divupe|Divupē]] apmēram pirms 11 000—9000 gadiem.<ref name=ens/> Tā kā [[savvaļas aita]]s ir vidēji lieli dzīvnieki, ar kuriem cilvēkam ir vieglāk rīkoties kā ar lieliem dzīvniekiem, kā arī tām ir zems agresijas līmenis, tās ir sociāli dzīvnieki un auglīgi dzīvnieki, tad tās bija ļoti piemērotas pieradināšanai.<ref name=bud/> Mūsdienu mājas aita, lai spētu izdzīvot, pamatā ir atkarīga no cilvēka. Aitas spēj izdzīvot arī palaistas savā vaļā, ja konkrētajā reģionā nav lielo [[plēsēji|plēsēju]], kā, piemēram, salās. === Mājas aitas ģenētiskā izcelsme === [[Attēls:Mufflon-03.jpg|thumb|left|220px|[[Eiropas muflons]] (''Ovis orientalis musimon'') ir viens no mājas aitas priekštečiem]] [[Dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] pētījumi ir ieviesuši zināmu skaidrību arī mājas aitas izcelsmē, par kuras priekštečiem gadu gaitā ir uzskatītas vairākas savvaļas aitu sugas. Par mājas aitas priekštečiem ir uzskatīti gan [[mufloni]], gan [[uriāli]], gan [[Eirāzijas kalnu aita]]s.<ref name=mol>[http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1690972/pdf/12028771.pdf Molecular analysis of wild and domestic sheep questions current nomenclature and provides evidence for domestication from two different subspecies]</ref> Īpaši populāra kļuva hipotēze, ka dažādas savvaļas aitu [[suga]]s ir bijušas priekšteces dažādām aitu [[šķirne|šķirnēm]].<ref name=esi>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=59&what=42 |title=Esi kā jērs |access-date={{dat|2011|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160310040028/http://videsvestis.lv/content.asp?id=59&what=42 |archivedate={{dat|2016|03|10||bez}} }}</ref> Izpētot arheoloģiskos atradumus, jau [[1960]]. gadā tika izvirzīta hipotēze, ka mājas aitas ir cēlušās no [[Āzijas muflons|Āzijas muflona]] (''Ovis orientalis''). Tomēr [[1963]]. gadā izvirzījās jauna hipotēze, ka pirmās mājas aitas ir bijušas domestificēti [[uriāli]] (''Ovis vignei'') no [[Arāla jūra|Arāla]]—[[Kaspijas jūra]]s areāla, kas pēc tam izplatījās gan [[Āzija]]s, gan [[Eiropa]]s virzienā. Par otru mājas aitu līniju uzskatīja domesticētus muflonus (''O. musimon'' vai ''O. orientalis''), kurus ieveda Eiropā un sapāroja ar domesticētiem uriāliem. Saskaņā ar šo hipotēzi Āzijā domesticētie uriāli toties tika sajaukti ar [[Eirāzijas kalnu aita|Eirāzijas kalnu aitām]] (''O. ammon'').<ref name=mol/> Daudzu gadu garumā, veicot nopietnus molekulāros pētījumus, savācot DNS datus no ļoti atšķirīgām šķirnēm dažādās pasaules vietās un atšķirīgām savvaļas aitu sugu un pasugu populācijām, zinātnieki secināja, ka mājas aita noteikti nav cēlusies nedz no [[uriāli]]em, nedz Eirāzijas kalnu aitām (''O. ammon''). Mājas aitu DNS tika salīdzināts arī ar citu savvaļas aitu sugu datiem, kā, piemēram, [[Kanādas aita]]s (''Ovis canadensis'') un [[Dalla aita]]s (''Ovis dalli''), bet arī šīs sugas nav radniecīgas mājas aitām. Vienīgās savvaļas aitu pasugas, kurām ir tiešā radniecība ar mājas aitām, ir [[Āzijas muflons]] un [[Eiropas muflons]]. Turklāt zinātnieki ir izvirzījuši jaunu hipotēzi, ka Eiropas muflons ir pirms ļoti daudziem gadiem savvaļā sākusi dzīvot mājas aita.<ref name=mol/> Mājas aitām ir divas atšķirīgas līnijas, ko apstiprina arī DNS pētījumi. Abas līnijas ģenētiski kādu laiku bija vienādas, bet tad sadalījās. Zinātnieki uzskata, ka Āzijas mājas aitas ir cēlušās tikai no Āzijas muflona, bet Eiropas mājas aitas, kas iesākumā bija Āzijas muflonu pēcteces, kādā brīdī sāka pārot ar Eiropas muflonu, kas jau bija kļuvis par savvaļas dzīvnieku.<ref name=mol/> == Latvijā == [[Attēls:Beranlinierohan.jpg|thumb|left|220px|[[Romānovu aita|Romānovu šķirnes aita]]]] Zinātniski pamatotu aitkopību, selekciju un jaunu šķirņu ieviešanu mūsdienu [[Latvija]]s teritorijā uzsāka lauksaimnieku biedrība ''Vidzemes Vispārderīgā un ekonomiskā societāte'', kas [[1826]]. gadā no [[Saksija]]s ieveda pirmos smalkvilnas aitu ganāmpulkus. Par aitkopības attīstības stimulu kļuva lauksaimniecību krīze, kas [[19. gadsimts|19. gadsimta]] 20. gados bija skārusi visu [[Eiropa]]s lauksaimniecību. To izraisīja [[labība]]s cenu krišanās, kā rezultātā bankrotēja daudzas [[muiža]]s arī [[Vidzeme|Vidzemē]] un [[Kurzeme|Kurzemē]]. Graudkopība Latvijas reģionā vairs nebija konkurētspējīga. Radās nepieciešamība racionalizēt lauksaimniecību un vairāk pievērsties [[lopkopība]]i, kas ļāva ražot produkciju ar lielāku pievienoto vērtību. [[1830]]. gadā tika dibināta specializētā aitkopju organizācija — ''Aitaudzētāju biedrība'', bet [[1843]]. gadā aitu audzētāji izveidoja pirmo aitu vilnas ražojumu pārdošanas kooperatīvu, vienojoties par kopīgu [[vilna]]s pārdošanu. [[Latvijas tumšgalve]]s šķirne tika izveidota [[1938]]. gadā. No [[Zviedrija]]s un [[Anglija]]s iepirka [[Šropšīras aita|Šropšīras]] un [[Oksfordšīras aita|Oksfordšīras šķirnes aitas]], kuras tika krustotas ar vietējām aitām.<ref>[http://www.agropols.lv/?menu=110&numurs=179&newsid=58649 Aitu ganāmpulki skaitļos]</ref> Par vietējo aitu izcelsmi trūkst precīzu datu, bet ir zināms, ka tās ir bijušas rupjvilnas aitas ar īsām astēm. Tās tiek salīdzinātas ar [[Romānovu aita|Romānovu šķirnes aitām]] no [[Krievija]]s.<ref name=esi/> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Take ours!.jpg|thumb|220px|Daudzām aitu šķirnēm nav ragu nedz tēviņiem, nedz mātītēm, attēlā gaļas šķirnes aitas — [[Safolkas aita]]s]] Mājas aita ir vidēji liels atgremotājs. Tās matojums vienmēr cirtojas, ko pieņemts saukt par [[vilna|vilnu]]. Tā kā mājas aitas ir [[cilvēks|cilvēku]] selekcijas produkts, tad atkarībā kādai [[šķirne]]i aita pieder [[ragi]] var nebūt abiem dzimumiem, ragi var būt abiem dzimumiem un ragi var būt tikai tēviņiem. Turklāt ragi tām var būt tāpat kā [[savvaļas aita|savvaļas aitām]]; mātītēm nelieli, bet tēviņiem lieli un masīvi, sagriezti gredzenā, vai tām var būt vairāki pāri ragu.<ref name=ens>Ensminger, Dr. M.E.; Dr. R.O. Parker (1968). Sheep and Goat Science, Fifth Edition. Danville, Illinois: The Interstate Printers and Publishers Inc. {{ISBN|0-8134-2464-X}}.</ref> Kā jau [[mājdzīvnieki]]em raksturīgs arī mājas aitas var būt ļoti daudzās un dažādās [[krāsa|krāsās]], salīdzinot ar saviem savvaļas priekštečiem. To vilna var būt balta, visdažādākajos brūnajos toņos no gaiši dzeltenas līdz šokolādes brūnai un melna, kā arī tā var būt plankumaini raiba.<ref name=col>[http://www.rmncsba.org/ Natural Colored Sheep]</ref> Vispopulārākā mājas aitu krāsa ir baltā, bet balto šķirņu aitām var piedzimt arī krāsaini jēri.<ref name=col/> Mājas aitu šķirnēm atšķirīga ir ne tikai krāsa, bet arī vilnas raksturs. Tā var būt ļoti bieza un cirtaina, bet tā var būt arī gara, cilvēku [[mati]]em līdzīga. Kā arī atšķirīga ir vilnas struktūra, tā var būt ļoti smalka vai samērā rupja. Atkarībā kādai šķirnei aitas pieder tām var būt dažādi lielumi un svars. Bieži šie rādītāji ir vieni no galvenajiem mērķiem šķirnes selekcijā.<ref name=sim>Simmons, Paula; Carol Ekarius (2001). Storey's Guide to Raising Sheep. North Adams, MA: Storey Publishing LLC. {{ISBN|978-1-58017-262-2}}.</ref> Tomēr mātītes parasti sver 45—100 [[Kilograms|kg]], bet tēviņi - 45—160 kg.<ref>Melinda J. Burrill Ph.D. Professor Coordinator of Graduate Studies, Department of Animal and Veterinary Sciences, California State Polytechnic University (2004). "Sheep". World Book. Mackiev.</ref> Pieaugušai aitai ir 32 [[zobi]], turklāt kā visiem [[atgremotāji]]em tām priekšzobi ir tikai [[apakšžoklis|apakšžoklī]], kas [[augšžoklis|augšžoklī]] atspiežas pret raupjām un cietām aukslējām. Priekšzobi tiek lietoti, lai noplūktu zāli, tad tā ar dzerokļiem tiek sakošļāta un norīta. Kopumā apakšžoklī ir 8 priekšzobi. Starp zinātniekiem nav vienprātības, vai tie visi ir griezējzobi, vai arī 2 no tiem ir [[ilkņi]], kas ārēji atgādina pārējos priekšzobus. Starp priekšzobiem un dzerokļiem ir liela atstarpe. Kā visiem [[zīdītāji]]em aitām ir piena zobi, kas nomainās līdz 4 gadu vecumam. Ar laiku aita zaudē pa kādam priekšzobam, un tai kļūst arvien grūtāk baroties, kas turklāt iespaido tās veselību un produktivitāti. Mājas aitas dzīves ilgums ir apmēram 10—12 gadi, lai gan dažas var nodzīvot līdz 20 gadiem.<ref>[http://www.sheep101.info/sheepbasics.html Basic information about sheep]</ref> Lai arī aitas un [[kazas]] ir samērā tuvas radinieces, un tās abas pieder [[kazu apakšdzimta]]i (''Caprinae''), tās ir atšķirīgas [[Ģints (bioloģija)|ģintis]] un hibridizācija notiek ļoti reti. Bet, ja tāda ir notikusi, pēcnācēji ir neauglīgi. Visvieglāk aitas no kazām var atšķirt pēc [[aste]]s. Aitu astes ir samērā garas un karājas uz leju, bet kazas aste ir īsa un stāv pacelta vertikāli uz augšu. Āži riesta laikā izdala spēcīgu smaku, bet auniem šādas [[smaka]]s nav. Turklāt kazām ir bārda, bet aitām tādas nav.<ref name=smi/> === Aitu maņas === [[Attēls:Schaapjes edited.jpg|thumb|220px|Aitu acs zīlīte atgādina horizontālu stienīti, tās garenā forma nodrošina platu redzes leņķi]] Aitām ir ļoti laba [[dzirde]], un tās ir jūtīgas pret dažādiem [[troksnis|trokšņiem]].<ref name=smi>Smith M.S., Barbara; Mark Aseltine PhD, Gerald Kennedy DVM (1997). Beginning Shepherd's Manual, Second Edition. Ames, Iowa: Iowa State University Press. {{ISBN|0-8138-2799-X}}.</ref> [[acs|Acu]] zīlītei ir horizontāla taisnstūra forma, kas nodrošina ļoti labu periferālo [[redze|redzi]]. Un aitas redzes leņķis ir 270°—320°. Tā spēj redzēt sev aiz muguras, nepagriežot [[galva|galvu]],<ref name=wea>Weaver, Sue (2005). Sheep: small-scale sheep keeping for pleasure and profit. 3 Burroughs Irvine, CA 92618: Hobby Farm Press, an imprint of BowTie Press, a division of BowTie Inc.. {{ISBN|1-931993-49-1}}.</ref> tomēr tai ir vāja telpiskā redze. Aitām ir tendence neatrasties ēnā un tumšās vietās, tās vienmēr cenšas uzturēties labi apgaismotās vietās.<ref name=bro>Brown, Dave; Sam Meadowcroft (1996). The Modern Shepherd. Wharfedale Road, Ipswich 1P1 4LG, United Kingdom: Farming Press. {{ISBN|0-85236-188-2}}.</ref> Bēgot tāpat kā [[savvaļas aita]]s arī mājas aitas vienmēr cenšas skriet kalnā uz augšu. Tām ir arī ļoti laba [[oža]], un kā visiem [[aitas|aitu ģints]] (''Ovis'') dzīvniekiem tām pie acīm un uz priekškājām ir smaržas sekrētu dziedzeri. Zinātnieki līdz galam nav izpratuši sekrēta nozīmi aitu saziņā, bet tiek pieņemts, ka tā pielietojuma galvenā nozīme ir informācijas nodošana [[riests|riesta]] laikā.<ref name=sim/> Arī priekškāju sekrēta nozīmi saista ar riestu, bet pastāv vēl viena hipotēze par priekškāju smaržu sekrēta pielietojumu. Daži zinātnieki uzskata, ka aitas atstāj aiz sevis smaržu pēdas un, piemēram, tādā veidā noklīdušas aitas spēj atrast savu baru.<ref name=smi/> === Aitu šķirnes === [[Attēls:Barbados Blackbelly.JPG|thumb|180px|left|[[Karību reģions|Karību reģiona]] īsvilnas aitu šķirne — [[Barbadosas melnvēderes]]]] Mūsdienās ir vairāk nekā 200 aitu [[šķirne]]s, kuras var iedalīt vairākās grupās atkarībā, kādam mērķim aita tiek audzēta.<ref name=ens/> Dažos informācijas avotos tiek minēts, ka aitām ir selekcionētas 1000 un vairāk šķirnes, bet tomēr profesionāli aitaudzētāji to noraida.<ref name=smi/> Izšķir [[vilna]]s, [[gaļa]]s, [[piens|piena]], [[āda|ādu]] vai divējādu mērķu šķirņu aitas. Otrs veids, apzīmējot šķirnes, ir izmantot dažādas fiziskās pazīmes, kā [[galva]]s [[krāsa]] ([[Melnā krāsa|melna]] vai [[Baltā krāsa|balta]]), [[aste]]s garums, ragu esamība vai neesamība. Trešais veids, kā apzīmē šķirnes, ir to piederība kādai topogrāfiskai vietai, kurā šķirne ir selekcionēta. Šis princips ir plaši izmantots [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], kur lielākā daļa šķirņu ir vai nu [[kalns|kalnu]] vai zemieņu aitas.<ref name=bro/> [[Āzija|Āzijā]] un [[Āfrika|Āfrikā]] ir raksturīgas taukastes aitu šķirnes, kas parasti ir divējādu nozīmju šķirnes, un tām parasti ap asti veidojas [[tauki|tauku]] uzkrājums. Šķirnes mēdz grupēt arī pēc dzimuma rādītājiem; ir aitu šķirnes un ir aunu šķirnes. Kopumā aitu šķirnes ir izturīgas, tām ir augsti dzimstības rādītāji un aitas ir labas mātes. Šīs šķirnes izmanto, lai uzlabotu mātīšu rādītājus. Aunu šķirnes ir selekcionētas, lai iegūtu ātraudzīgas un spēcīgi veidotas aitas. Aunu šķirnes teķus krustojot ar aitu šķirnes aitām iegūst gaļas jērus. Pēc līdzīgas shēmas pāro kalnu šķirnes ar zemieņu šķirnēm. Kalnu šķirnēm ir raksturīga augstāka izturība un pieticība, salīdzinot ar lielākajām un ātraudzīgākajām zemieņu šķirnēm. Krustojot kalnu aitu ar zemieņu teķi, iegūst tā saucamos aitu mūļus, kuru aitas krusto ar gaļas tipa teķiem un iegūst augstākas kvalitātes gaļas jērus.<ref name=bro/> Daudzas šķirnes, īpaši retas un primitīvas šķirnes neietilpst nevienā kategorijā. Šķirnes tiek raksturotas arī pēc iegūstamās vilnas struktūras. Izšķir smalkvilnas aitas, kuru matojums ir smalks un šādu vilnu izmanto tekstilrūpniecībā. Lielākā daļa smalkvilnas aitu šķirnes ir attīstītas, par bāzi izmantojot [[merino aita]]s, un joprojām pasaulē labākās smalkvilnas aitas ir merino aitas. Ir selekcionētas šķirnes ar garu matojumu, šīs šķirnes parasti ir liela auguma. Rupju aitu vilnu izmanto paklāju rūpniecībā. Šajā kategorijā ir daudz šķirņu, bet labākās skaitās tās, kuru vilna ir izturīga un nelūst pie augstām mehāniskām slodzēm. Ar vidēji rupju vilnu visbiežāk ir gaļas šķirnes. Šķirnēm, kas paredzētas gaļas vai vilnas ieguvei, bieži ir otrs izmantošanas veids — piena ieguve, bet ir šķirnes, kuru primārais izmantojums ir piena ieguve. Šīm šķirnēm ir lielāki piena izslaukumi un garāks laktācijas periods.<ref>[http://books.google.com/books?id=rTdfR3UxWXQC&dq=dairy+sheep+breeds&hl=lv Dairy sheep nutrition]</ref> Pēdējā aitu šķirņu grupa ir īsvilnas aitas, kurām vilna garumā neaug vispār. Tās līdzinās savvaļas aitām, to matojums ir īss un blīvs. Tās izmanto gaļas ieguvei un aitādu ieguvei. Gaļas šķirnes, kurām neaug vilna ir vieglāk un lētāk uzturēt, jo tām nav jācērp vilna.<ref name=woo>Wooster, Chuck; Geoff Hansen (Photography) (2005). Living with Sheep: Everything You Need to Know to Raise Your Own Flock. Guilford, Connecticut: The Lyons Press. {{ISBN|1-59228-531-7}}.</ref> Kā arī īsvilnas aitas ir izturīgākas pret parazītiem un vieglāk panes karstu klimatu. == Uzvedība un inteliģence == [[Attēls:Round 'em up.jpg|thumb|240px|Aitas seko spainim ar ēdienu]] [[Attēls:Border Collie sheepdog trial.jpg|thumb|240px|Jo nervozāka kļūst situācija, jo ciešāk aitas spiežas viena pie otras, attēlā [[borderkollijs]] pārdzen aitas]] [[Attēls:Bulgarian sheep.jpg|thumb|240px|Liels aitu bars sadalās mazākās ģimeņu grupās]] Aitas ir dzīvnieki, kurus medī. Tām piemīt spēcīgs bēgšanas [[instinkts]]. Un, lai saprastu aitas, tās ir jāvērtē, rēķinoties ar šo instinktu. Aitu barā ir stingra hierarhija. Tās gan savvaļā, gan ganībās seko bara līderim.<ref name=bud>Budiansky, Stephen (1999). The Covenant of the Wild: Why animals chose domestication. Yale University Press. {{ISBN|0-300-07993-1}}.</ref> Tām piemīt īpašība, ganīties tuvu vienai pie otras, lai gan dažādām šķirnēm tas var būt nedaudz atšķirīgi.<ref name=smi/> Zemnieki izmanto šo īpašību, lai turētu visas aitas kopā tām nebūvējot speciālus aplokus. Tās uzmana gans, un tam palīgs visbiežāk ir [[suns]]. Aitas ir ļoti orientētas uz ēšanu, un, ja tās regulāri piebaro kāds [[cilvēks]], tad tās cilvēkam uzticas.<ref name=bud/> Aitu baru ir vieglāk pārdzīt no vienas vietas uz otru, ejot pa priekšu ar kādu gardumu, nekā tās cenšoties pārdzīt ar varu. Ja aitas dzīvo vietās, kur tām nav dabīgo ienaidnieku, tās ganās izkliedētāk, ne tik cieši viena pie otras.<ref name=smi/> Tipiskās bara attiecības aitām veidojas, ja barā ir vismaz 4 vai vairāk aitas. Ja aitu ir mazāk, tām var novērot netipisku rīcību.<ref name=wea/> Primārais aitu instinkts briesmu gadījumā ir bēgt, ja iespējamais ienaidnieks ir šķērsojis aitu drošības zonas robežu. Bet, ja aitai nav kur atkāpties, tā ieņem aizsardzības pozu, kas liecina par gatavību uzbrukt, turklāt brīdinot tā sit ar priekškājām pa zemi. Šādu uzvedību bieži var novērot aitu mātēm ar jēriem.<ref name=wea/> Barā aitas seko un uzticas galvenajai aitai. Ļoti bieži galvenā aita neiet baram pa priekšu. Par līderiem izvirzās dominantās aitas, tās parasti ir agresīvākas kā citas aitas, un parasti pie barotavām pirmās sāk ēst.<ref name=sim/> Toties starp auniem vietu hierarhijā bieži izšķir ragu lielums. Ja šķirnei ir raksturīgs svārstīgs ragu lielums, tad šī orientēšanās uz ragu lielumu ir vāji izteikti, bet, ja ragi savstarpēji ir līdzīgi, tad tas kļūst par galveno rādītāju.<ref name=bud/> Aita var ļoti sanervozēties, ja to nošķir no bara.<ref name=sim/> Tā ļoti labi atpazīst sava bara aitas, kā arī cilvēkus.<ref name=ken>Kendrick, Keith; da Costa AP, Leigh AE, Hinton MR, Peirce JW (November 2001). "Sheep don't forget a face". Nature 414 (6860): 165. doi:10.1038/35102669</ref> Viena bara ietvaros vienas ģimenes aitām veidojas tuvākas un ciešākas attiecības kā ar citām aitām. Pat dažādu šķirņu baros, bars sadalās pa šķirnēm mazākos bariņos, kas savukārt sadalās vēl mazākās ģimenes vienībās.<ref name=wea/> Ir plaši izplatīts pieņēmums, ka aitas nav inteliģenti dzīvnieki. Bet grūtības tās saprast veido fakts, ka aita vadās no tā, kā uzvedas tās bars, un tās ļoti ātri krīt panikā. Tomēr, aitām veicot zinātniskās laboratorijās IQ testus, noskaidrojās, ka to inteliģence seko uzreiz aiz cūkām, un tām ir vienāds IQ ar [[liellopi]]em.<ref name=wea/> Ja ar tām mērķtiecīgi strādā, aitas var iemācīties savu vārdu, un tām var iemācīt iet pavadā kā [[zirgs|zirgiem]]. Aita pēc sejas izteiksmes spēj noteikt cilvēka, ko tās ilgstoši pazīst, emocionālo stāvokli.<ref name=ken/> == Barība == Aitas ir [[zālēdājs|zālēdāji]], tās parasti priekšroku dod [[Zālaugi|zālei]] un citiem zemiem [[augi]]em, izvairoties no lieliem augiem un [[koks|koku]] un [[krūms|krūmu]] atvasēm, ko atkal labprātāk ēd kazas.<ref>Pugh, David G. (2001). Sheep & Goat Medicine. Elsevier Health Sciences. {{ISBN|0-7216-9052-1}}.</ref> Aitas, zāles noplūkšanai, lieto [[lūpa]]s un [[mēle|mēli]]. Tām ir piemērotas ganības ar vienveidīgu zāli, kas savukārt nav piemērots kazām. Kā visiem [[atgremotāji]]em aitām ir 4 kameru [[kuņģis]]. Aita barībai izmanto vairāk kā 520 augus, salīdzinot [[liellops|liellopi]] 460, bet [[zirgs|zirgi]] 416 augus. Aitas ganībās vispirms noēd garšīgāko jeb gatavāko zāli, pārējo atstājot vēlākam laikam.<ref name=esi/> == Reprodukcija == [[Attēls:Lamb first steps (edited).jpg|thumb|left|220px|Dažas dienas vecs jēriņš]] Aitu vairošanos parasti regulē cilvēks, bet daļējos savvaļas apstākļos bara dominējošais tēviņš sapārojas ar mātītēm. Aitas dzimumbriedumu sasniedz 6—8 mēnešu vecumā, bet teķi 4—6 mēnešu vecumā. Ja aita netiek aplekta, tā meklējas ik pēc 17 dienām.<ref name=woo/> [[riests|Riesta]] laikā dominējošs tēviņš ir agresīvs ne tikai pret citiem teķiem, tas var būt agresīvs arī pret cilvēku. Reizēm dominants tēviņš var nogalināt citu teķi.<ref name=sim/> Grūsnības periods ilgst 5 mēnešus. Visbiežāk piedzimst 1 vai 2 jēri, bet dažām šķirnēm var piedzimt arī 3 jēri.<ref name=sim/> Apmēram pēc 1 stundas pēc piedzimšanas jēri nostājas uz savām kājām un ietur savu pirmo maltīti, zīžot mātes pienu. Pirmpiens ir ļoti veselīgs un jēriem nepieciešams. Kad jēri ir dažas nedēļas veci, tos parasti marķē, vakcinē un mazos teķīšus, kas nav paredzēti vaislai, kastrē. Daži aitkopji kastrāciju neveic vispār, jo jēri pirms sasniedz dzimumbriedumu tiek realizēti gaļā.<ref name=bro/> Ir šķirnes, kurām apgriež [[aste]]s.<ref name=woo/> == Skatīt arī == * [[Dollija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20100709174611/http://www.viarural.com.bo/ganaderia/a-ovinos/exteriorovinos/default.htm Aitu šķirņu saraksts] * [http://www.latvijasaita.lv/lv/2.php Latvijas Aitu Audzētāju Asociācija] * [http://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/2009/12/10/?p=16 Aitkopība kļūst par dārgu vaļasprieku] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120119054202/http://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/2009/12/10/?p=16 |date={{dat|2012|01|19||bez}} }} * [http://www.staburags.lv/portals/dzivelaukos/raksts.html?xml_id=5379 Latvijas melngalves Valles pļavās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120119085846/http://www.staburags.lv/portals/dzivelaukos/raksts.html?xml_id=5379 |date={{dat|2012|01|19||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20120118141031/http://lat.rv.lv/index.php?newsid=344 Latvijas tumšgalves Bērzgales pakalnos] * [http://www.agropols.lv/?menu=110&newsid=62372&numurs=309 Aitkopība attīstās lēnām, bet neatlaidīgi] * [http://www.sheepusa.org/ Sheep Care Guide] {{mājdzīvnieki}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Aitas]] [[Kategorija:Mājdzīvnieki]] b6v1mzfezyplt41keu2hzcabaimhhsm 0 60288 3660689 3478948 2022-07-25T15:18:03Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1.... wikitext text/x-wiki '''25. jūlijs''' ir gada 206. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (207. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 159 dienas. == Vārda dienas == [[Žaklīna]], [[Jēkabs (personvārds)|Jēkabs]] == Notikumi == * [[1567. gads]] — dibināta [[Karakasa]], [[Venecuēla]]s galvaspilsēta. * [[1907. gads]] — [[Koreja]] kļuva par [[Japāna]]s [[protektorāts|protektorātu]]. * [[1943. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Itālija]]s premjerministrs [[Benito Musolīni]] tika atstādināts no amata un arestēts. * [[1946. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica [[atombumba]]s zemūdens sprādzienu [[Bikini atols|Bikini atolā]]. * [[1952. gads]] — [[Puertoriko]] stājās spēkā jauna [[konstitūcija]], kļūstot par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] neinkorporētu teritoriju. * [[1957. gads]] — [[Tunisija]] proklamēta par [[republika|republiku]], [[Habibs Burgiba]] kļuva pat Tunisijas pirmo prezidentu. * [[1965. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Maldīviju karogs]]. * [[1973. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] palaida [[Marss (planēta)|Marsa]] zondi ''[[Mars-5]]''. * [[1984. gads]] — ''[[Salut-7]]'': kosmonaute [[Svetlana Savicka]] kļuva par pirmo sievieti, kas veikusi [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[1994. gads]] — [[Izraēla]] un [[Jordānija]] noslēdza miera līgumu, kas formāli beidza karastāvokli kopš 1948. gada. * [[2000. gads]].: ** avarēja ''[[Air France]]'' lidmašīna ''[[Concorde]]'', paceļoties no [[Parīze]]s lidlauka un ietriecoties viesnīcā, bojā gāja 113 cilvēki. ** pieņemts tagadējais [[Piedņestras karogs]]. * [[2021. gads]] — [[Tunisija]]s prezidents [[Kaiss Saieds]] apturēja parlamenta darbu un atlaida premjerministru Hišemu Mešiši.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Tunisia's PM sacked after violent Covid protests |url=https://www.bbc.com/news/world-africa-57958555 |website=BBC Sport |access-date=27 July 2021 |date=26 July 2020}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Tunisija pēc premjera atlaišanas un parlamenta darba apturēšanas nonākusi konstitucionālā krīzē |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tunisija-pec-premjera-atlaisanas-un-parlamenta-darba-apturesanas-nonakusi-konstitucionala-krize.a414378/ |accessdate={{dat|2021|7|28||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|7|26||bez}}}}</ref> == Dzimuši == * [[975. gads]] — [[Merzeburgas Tītmārs]] (''Thietmar von Merseburg''), hronists (dzimis 1018. gadā) * [[1848. gads]] — [[Artūrs Balfūrs]] (''Arthur Balfour''), Apvienotās Karalistes politiķis (miris 1930. gadā) * [[1876. gads]] — [[Vasilijs Sinaiskis]] (''Василий Синайский''), Krievijas, Latvijas jurists (miris 1949. gadā) * [[1894. gads]] — [[Gavrilo Princips]] (''Гаврило Принцип''), Bosnijas serbu nacionālists, Austrijas kroņprinča slepkava (miris 1918. gadā) * [[1898. gads Latvijā|1898. gads]] — [[Vilhelms Munters]], Latvijas diplomāts (miris 1967. gadā) * [[1920. gads]] — [[Rozalinda Franklina]] (''Rosalind Franklin''), angļu biofiziķe (mirusi 1958. gadā) * [[1922. gads Latvijā|1922. gads]] — [[Ojārs Ābols]], latviešu gleznotājs un mākslas teorētiķis (miris 1983. gadā) * [[1932. gads]] — [[Pols Veics]] (''Paul Weitz''), ASV kosmonauts (miris 2017. gadā) * [[1939. gads Latvijā|1939. gads]] — [[Juris Lipsbergs]], latviešu ornitologs (miris 2020. gadā) * [[1966. gads Latvijā|1966. gads]] — [[Raimonds Bergmanis]], latviešu svarcēlājs, politiķis * [[1967. gads]] — [[Mets Leblāns]] (''Matt LeBlanc''), ASV aktieris * [[1976. gads]] — [[Timurs Mucurajevs]] (''Тимур Муцураев''), čečenu dziedātājs * [[1985. gads]] — [[Nelsons Anželu Pikē]] (''Nelson Ângelo Piquet''), Brazīlijas autosportists * [[1988. gads Latvijā|1988. gads]] — [[Artūrs Kulda]], latviešu hokejists == Miruši == * [[1492. gads]] — [[Inocents VIII]] (''Innocentius VIII''), Romas pāvests (dzimis 1432. gadā) * [[1564. gads]] — [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinands I]] (''Ferdinand I.''), Svētās Romas imperators (dzimis 1503. gadā) * [[1572. gads]] — [[Īzaks Luria]] (יִצְחַק לוּרְיָא), ebreju kabalists un mistiķis (dzimis 1534. gadā) * [[1834. gads]] — [[Semjuels Kolridžs]] (''Samuel Coleridge''), angļu dzejnieks (dzimis 1772. gadā) * [[1846. gads]] — [[Luijs Bonaparts]] (''Louis Bonaparte''), Holandes karalis (dzimis 1778. gadā) * [[1911. gads Latvijā|1911. gads]] — [[Jānis Poruks]], latviešu rakstnieks (dzimis 1871. gadā) * [[1925. gads Latvijā|1925. gads]] — [[Jānis Apinis]], latviešu ģenerālis (dzimis 1867. gadā) * [[1934. gads]] — [[Engelberts Dollfuss]] (''Engelbert Dollfuß''), Austrijas kanclers (dzimis 1892. gadā) * [[1937. gads Latvijā|1937. gads]] — [[Jānis Akuraters]], latviešu dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1876. gadā) * [[1965. gads Latvijā|1965. gads]] — [[Ādolfs Kaktiņš]], latviešu operdziedonis (dzimis 1885. gadā) * [[1969. gads]] — [[Oto Dikss]] (''Otto Dix''), vācu mākslinieks (dzimis 1891. gadā) * [[1980. gads]] — [[Vladimirs Visockis]] (''Владимир Высоцкий''), PSRS dziedātājs un aktieris (dzimis 1938. gadā) * [[1991. gads]] — [[Lazars Kaganovičs]] (''Лазарь Каганович''), PSRS politiķis (dzimis 1893. gadā) * [[1992. gads Latvijā|1992. gads]] — [[Gunārs Cilinskis]], latviešu aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[2022. gads Latvijā|2022. gads]] — [[Knuts Skujenieks]], dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists (dzimis 1936. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Konstitūcijas diena ([[Puertoriko]]) * Republikas diena ([[Tunisija]]) == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūlijs]] dt4qqxcghpk7dvb2gobsxwyb8nyz5ep 0 61352 3661021 3627916 2022-07-26T08:41:27Z Baisulis 11523 /* Maijs */ +1 dzimušais.... wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1975}} {{Gada citi notikumi|1975}} {{Gads citos kalendāros|1975}} '''1975'''. ({{Rom sk gadam|1975}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[15. janvāris]] — [[Portugāle]] piešķīra neatkarību [[Angola]]i. === Februāris === * [[1. februāris]] — translāciju sāka ''Intercontinental Broadcasting Corporation,'' kļūstot par pirmo [[Filipīnas|Filipīnu]] raidorganizāciju. * [[4. februāris]] — 7.3 balles stipra zemestrīce [[Liaonina]]s provincē [[Ķīna|Ķīnā]] kļuva par pirmo, kas tika prognozēta jau iepriekš, tomēr 2 041 cilvēks gāja bojā un 27 538 tika ievainoti. * [[13. februāris]] — izcēlās ugunsgrēks Pasaules tirdzniecības centra ziemeļu torņa 11. stāvā [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas ātri tika likvidēts. * [[28. februāris]] — [[Londona]]s metro notika dzelzceļa katastrofa, kurā dzīvību zaudēja 43 cilvēki. === Marts === * [[1. marts]] — [[Austrālija|Austrālijā]] translāciju sāka krāsainā televīzija. * [[10. marts]] — starp [[Japāna]]s pilsētām [[Osaka|Osaku]] un Fukuoku tika atvērta ātrgaitas dzelzceļa satiksmes līnija. * [[22. marts]] — Teach-In dziesma ''Ding-a-dong'' uzvarēja [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. === Aprīlis === * [[4. aprīlis]] — [[Bils Geitss]] dibināja kompāniju [[Microsoft]]. * [[14. aprīlis]] — referendumā [[Sikima|Sikimas karalistē]] iedzīvotāji nobalsoja par pievienošanos [[Indija]]i. * [[16. aprīlis]] — [["Sarkanie khmeri"]] ieņēma [[Kambodža]]s galvaspilsētu [[Pnompeņa|Pnompeņu]]. * [[17. aprīlis]] — beidzās [[Kambodžas pilsoņu karš]]. === Maijs === * [[16. maijs]]: **[[Sikima]] tika uzņemta [[Indija]]s sastāvā pēc {{dat||4|14}} notikušā referenduma. ** japāniete Junko Tabei kļuva par pirmo sievieti, kas uzkāpusi [[Everests|Everestā]]. === Jūnijs === * [[5. jūnijs]] — pirmo reizi pēc [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] kuģošanai tika atvērts Suecas kanāls. * [[5. jūnijs]] — referendumā [[Lielbritānija]] nobalsoja par palikšanu [[Eiropas Savienība|Eiropas savienībā]], kurā tā iestājās [[1973]]. gadā. * [[9. jūnijs]] — pirmo reizi tika piešķirts [[Austrālija]]s Ordenis. * [[25. jūnijs]] — [[Mozambika]] ieguva neatkarību no [[Portugāle]]s. * [[26. jūnijs]] — divi [[Federālais Izmeklēšanas Birojs|FIB]] aģenti un viens Amerikāņu Indiāņu kustības biedrs gāja bojā apšaudē Painridžas Indiāņu rezervātā [[Dienviddakota|Dienviddakotā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. === Jūlijs === * [[5. jūlijs]] — [[Kaboverde]] ieguva neatkarību no [[Portugāle]]s. * [[6. jūlijs]] — [[Komoras]] ieguva neatkarību no [[Francija]]s. * [[12. jūlijs]] — [[Santome un Prinsipi]] pasludināja neatkarību no [[Portugāle]]s. * [[17. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kosmosa kuģis [[Apollo programma|Apollo]] un [[Padomju Savienība]]s kosmosa kuģis Sojuz veica savienošanos kosmosā. Tas bija pirmais gadījums, kad kosmosā savienojās divu nāciju divi kosmosa kuģi. * [[25. jūlijs]] — par [[Mozambika]]s 1. prezidentu tika iecelts [[Samora Mašels]]. === Augusts === * [[3. augusts]] — [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]] atvērta [[Luiziānas Superdome]]. * [[15. augusts]] — [[Bangladeša]]s prezidents Šeihs Mujiburs Rahmans tika nogalināts valsts apvērsuma laikā. * [[20. augusts]] — Viking [[Marss (planēta)|Marsa]] izpētes programmā [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida zondi ''Vining 1''. === Septembris === * [[6. septembris]] — 6.7 balles stipra zemestrīce satricināja [[Turcija|Turciju]]. Bojā gāja 2 085 cilvēki. * [[15. septembris]] — [[Pink Floyd]] izlaida savu devīto studijas albumu ''"Wish You Were Here"''. * [[16. septembris]] — [[Papua-Jaungvineja]] ieguva neatkarību no [[Austrālija]]s. === Oktobris === === Novembris === * [[11. novembris]] — [[Angola]] kļuva neatkarīga no [[Portugāle]]s, izraisot pilsoņu karu. * [[14. novembris]] — [[Spānija]] pameta [[Rietumsahāra|Rietumsahāru]]. * [[22. novembris]] — pēc [[Fransisko Franko]] nāves [[Huans Karloss I]] kļuva par [[Spānija]]s karali. * [[25. novembris]] — [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] tika aizliegta Īru republikāņu armija. * [[25. novembris]] — [[Surinama]] kļuva neatkarīga no Nīderlandes Karalistes. * [[28. novembris]] — Portugāļu Timora ieguva neatkarību no [[Portugāle]]s ar nosaukumu [[Austrumtimora]]. === Decembris === * [[3. decembris]] — Žaks Kusto atrada slavenā okeāna lainera ''"HMHS Britannic"'' vraku. * [[7. decembris]] — [[Indonēzija]] iebruka [[Austrumtimora|Austrumtimorā]]. * [[21. decembris]] — [[OPEC]] konforencē [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] tika nolaupīti seši cilvēki. * [[29. decembris]] — bumbas sprādzienā [[Ņujorka]]s lidostā ''"LaGuardia"'' bojā gāja 11 cilvēki. == Dzimuši == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — [[Oleksandrs Šovkovskis]] (''Олександр Володимирович Шовковський''), Ukrainas futbolists * [[11. janvāris]] — [[Roberts Hainss]] (''Robert Hines''), ASV kosmonauts * [[18. janvāris]] — [[Andris Ambainis]], Latvijas matemātiķis * [[20. janvāris]] — [[Norberto Fontana]], Argentīnas autosportists * [[21. janvāris]]: ** [[Judži Ide]] (井出 有治), Japānas autosportists ** [[Sauļus Limonts]] (''Saulius Limontas''), Lietuvas hokejists * [[31. janvāris]] — [[Priti Zinta]] (प्रीति ज़िंटा), Indijas kinoaktrise === Februāris === * [[18. februāris]]: ** [[Igors Dodons]] (''Igor Dodon''), Moldovas prezidents ** [[Gerijs Nevils]] (''Gary Alexander Neville''), Anglijas futbolists * [[19. februāris]]: ** [[Sergejs Prokopjevs]] (''Сергей Валерьевич Прокопьев''), Krievijas kosmonauts ** [[Muhameds Ali Reda]], Ēģiptes bokseris * [[27. februāris]] — [[Kaspars Astašenko]], Latvijas hokejists === Marts === * [[3. marts]]: ** [[Stanimirs Gospodinovs]], Bulgārijas futbolists ** [[Rihards Pavlikovskis]] (''Richard Pavlikovský''), slovāku hokejists * [[5. marts]] — [[Lučāno Burti]] (''Luciano Burti''), Brazīlijas autosportists * [[12. marts]] — [[Edgars Jankausks]] (''Edgaras Jankauskas''), lietuviešu futbolists * [[15. marts]] — [[Veselins Topalovs]] (''Веселин Топалов''), Bulgārijas šahists * [[27. marts]] — [[Fērgija]] (''Stacey Ann Ferguson''), ASV dziedātāja === Aprīlis === * [[9. aprīlis]] — [[Robijs Faulers]] (''Robert Bernard 'Robbie' Fowler''), angļu futbolists * [[10. aprīlis]] — [[Deivids Harbors]] (''David Harbour''), amerikāņu aktieris * [[11. aprīlis]] — [[Mārtiņš Pētersons]], latviešu mūziķis * [[13. aprīlis]] — [[Tatjana Navka]] (''Татьяна Навка''), Krievijas daiļslidotāja === Maijs === * [[2. maijs]]: ** [[Deivids Bekhems]] (''David Robert Joseph Beckham''), angļu futbolists ** [[Dorotija Metkalfa-Lindenburgera]] (''Dorothy Metcalf-Lindenburger''), ASV kosmonaute * [[8. maijs]]: ** [[Enrike Iglesiass]] (''Enrique Iglesias''), Spānijas dziedātājs ** [[Gastons Macakane]] (''Gastón Mazzacane''), Argentīnas autosportists * [[20. maijs]] — [[Ralfs Fērmans]] (''Ralph Firman''), Īrijas autosportists * [[21. maijs]] — [[Jūso Pikeliste]] (''Juuso Pykälistö''), Somijas autosportists * [[29. maijs]] — [[Deivids Bartka]] (''David Burtka''), amerikāņu aktieris un šefpavārs === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Ēriks Rags]], Latvijas vieglatlēts * [[4. jūnijs]]: ** [[Rasels Brends]] (''Russell Brand''), angļu komiķis, aktieris, dziedātājs un rakstnieks ** [[Andželīna Džolija]] (''Angelina Jolie''), ASV aktrise * [[7. jūnijs]] — [[Elens Aiversons]] (''Allen Ezail Iverson''), ASV basketbolists * [[18. jūnijs]] — [[Aleksandrs Koļinko]], Latvijas futbolists * [[25. jūnijs]] — [[Vladimirs Kramņiks]] (''Владимир Крамник''), Krievijas šahists * [[30. jūnijs]] — [[Ralfs Šūmahers]] (''Ralf Schumacher''), Vācijas autosportists === Jūlijs === * [[6. jūlijs]] — [[50 Cent]] (''Curtis James Jackson III''), ASV reperis * [[7. jūlijs]] — [[Ādams Nelsons]] (''Adam Nelson''), ASV vieglatlēts * [[20. jūlijs]] — [[Rejs Allens]] (''Walter Ray Allen''), ASV basketbolists === Augusts === * [[4. augusts]] — [[Juta Urpilainena]] (''Jutta Urpilainen''), Somijas politiķe * [[16. augusts]] — [[Taika Vaititi]] (''Taika Waititi''), Jaunzēlandes kinorežisors un komiķis * [[18. augusts]] — [[Petrs Čajāneks]] (''Petr Čajánek''), čehu hokejists === Septembris === * [[7. septembris]] — [[Noriks Abe]] (阿部典史), Japānas motosportists (miris 2007. gadā) * [[18. septembris]] — [[Džeisons Sudeikis]] (''Jason Sudeikis''), amerikāņu aktieris, scenārists un komiķis * [[20. septembris]] — [[Huans Pablo Montoija]] (''Juan Pablo Montoya''), Kolumbijas autosportists * [[23. septembris]] — [[Vitālijs Jeremejevs]] (''Виталий Еремеев''), Kazahstanas hokejists * [[24. septembris]] — [[Tailers Heigs]] (''Tyler Hague''), ASV kosmonauts * [[28. septembris]] — [[Ana Brnabiča]] (''Ана Брнабић''), Serbijas premjerministre * [[30. septembris]] — [[Mariona Kotijāra]] (''Marion Cotillard''), franču aktrise un dziedātāja === Oktobris === * [[5. oktobris]] — [[Keita Vinsleta]] (''Kate Winslet''), britu aktrise * [[12. oktobris]] — [[Meriona Džonsa]] (''Marion Lois Jones''), ASV vieglatlēte, basketboliste === Novembris === * [[11. novembris]] — [[Gregorijs Vaizmens]] (''Gregory R. Wiseman''), ASV kosmonauts * [[12. novembris]] — [[Dario Šimičs]] (''Dario Šimić''), Horvātijas futbolists * [[14. novembris]] — [[Treviss Bārkers]] (''Travis Barker''), ASV mūziķis * [[22. novembris]] — [[Jūsaku Maedzava]] (前澤 友作, ''Maezawa Yūsaku''), Japānas uzņēmējs, kosmiskais tūrists * [[29. novembris]] — [[Ģirts Ankipāns]], Latvijas hokejists === Decembris === * [[11. decembris]] — [[Martins Pruseks]] (''Martin Prusek''), čehu hokejists * [[17. decembris]] — [[Milla Jovoviča]] (''Milla Jovovich''), ASV aktrise * [[22. decembris]] — [[Takuja Oniši]], Japānas kosmonauts * [[27. decembris]] — [[Aigars Fadejevs]], latviešu vieglatlēts * [[30. decembris]]: ** [[Matiass Hepfners]] (''Matthias Höpfner''), vācu bobslejists ** [[Taigers Vudss]] (''Tiger Woods''), ASV golferis == Miruši == * nezināms datums — [[Rebeka Fialka-Račinska]] (''Ревекка Фиалка-Рачинская''), Baltkrievijas revolucionāre (dzimusi [[1888]].) * [[28. janvāris]] — [[Antonīns Novotnijs]] (''Antonín Novotný''), Čehoslovākijas prezidents (dzimis [[1904]].) * [[3. februāris]] — [[Umma Kulsūma]] (أم كلثوم), Ēģiptes dziedātāja (dzimusi [[1898. gads|1898]]. gadā) * [[14. februāris]] — [[P. G. Vudhauzs]] (''P. G. Wodehouse''), angļu humorists (dzimis [[1881]].) * [[13. marts]] — [[Ivo Andričs]] (''Иво Андрић''), Bosnijas un Hercegovinas rakstnieks (dzimis [[1892]].) * [[5. aprīlis]] — [[Čans Kaiši]] (蔣介石), ķīniešu politiķis (dzimis [[1887]].) * [[12. aprīlis]] — [[Džozefīne Beikere]] (''Josephine Baker''), ASV/franču dejotāja un dziedātāja (dzimusi [[1906]].) * [[16. aprīlis]] — [[Lisjēns Uto]] (''Lucien Huteau''), franču politiķis (dzimis 1878. gadā) * [[17. aprīlis]] — [[Sarvepalli Rādhakrišnans]] (సర్వేపల్లి రాధాకృష్ణ), indiešu politiķis un filozofs (dzimis [[1888]].) * [[21. maijs]] — [[Arturs Apinis]], latviešu grafiķis (dzimis [[1904]].) * [[5. jūlijs]] — [[Oto Skorceni]] (''Otto Skorzeny''), vācu diversants (dzimis [[1908]].) * [[5. jūnijs]] — [[Pauls Keress]] (''Paul Keres''), igauņu šahists (dzimis [[1916]].) * [[9. augusts]] — [[Dmitrijs Šostakovičs]] (''Дмитрий Дмитриевич Шостакович''), krievu komponists (dzimis [[1906]].) * [[15. augusts]] — [[Mudžiburs Rahmans]], Bangladešas pirmais preizdents (dzimis [[1920]].) * [[27. augusts]] — [[Haile Selasije I]] (''Haile Selassie I''), Etiopijas imperators (dzimis [[1892]].) * [[4. septembris]] — [[Jānis Sudrabkalns]] (Arvīds Sudrabkalns), latviešu dzejnieks (dzimis [[1894]].) * [[10. septembris]] — [[Džordžs Tomsons]] (''George Thomson''), britu fiziķis (dzimis [[1892]].) * [[15. septembris]] — [[Pāvels Suhojs]] (''Павел Осипович Сухой''), padomju aviokonstruktors (dzimis [[1895]].) * [[20. septembris]] — [[Senžons Pērss]] (''Saint-John Perse''), franču dzejnieks (dzimis [[1887]].) * [[20. novembris]] — [[Fransisko Franko]] (''Francisco Franco''), Spānijas diktators (dzimis [[1892]].) * [[29. novembris]] — [[Greiems Hils]] (''Graham Hill''), britu autosportists (dzimis [[1929]].) * [[5. decembris]] — [[Hanna Ārente]] (''Hannah Arendt''), Vācijas publiciste (dzimis [[1906]].) {{pg3}} {{commons}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1975. gads| ]] 48arbo6iz14in1z45dw5bi52ub7z4ri 0 62963 3660675 3081523 2022-07-25T14:29:26Z Kaamis007 67303 noņēmu melīgo informāciju wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|"Līvu" albumu|Karogi|Karogi}} {{infokaste+}} '''Karogi''' ir 1994. gadā iznācis latviešu rokgrupas [[Līvi]] albums, kurā apkopotas pārsvarā jau iepriekš izdotas dziesmas. Dziesmu ieraksti veikti dažādos laikos studijā "Melodija" un Latvijas Radio 1. studijā. Albums iznācis kā pirmais sērijā "Latviešu rokmūzikas klasika". Populārākās albumā iekļautās dziesmas ir "[[Dzelzsgriezējs]]", "[[Ozolam]]", "Karogi", "Straume", "[[Dzimtā valoda (dziesma)|Dzimtā valoda]]", "[[Eglīte (dziesma)|Eglīte]]" un dziesmas "Metāla sirds" koncertversija. == Dziesmu saraksts == # Karogi # [[Dzelzsgriezējs]] # Zvani # Zābaku dziesma # [[Ozolam]] # Dzejnieks # Straume # Trīs sievietes # Prognoze # Pārpalikums # Pūļi # [[Eglīte (dziesma)|Eglīte]] # [[Dzimtā valoda (dziesma)|Dzimtā valoda]] # Pārāk maz (''live'') # Metāla sirds (''live'') [[Kategorija:1994. gada albumi]] [[Kategorija:Līvi albumi]] 919rwxgv0vnqw4lk72q0zg4e8yd0w1p 0 66497 3660709 3659872 2022-07-25T15:31:45Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{mdv → {{miršanas datums un vecums, {{Commons category → {{Commons using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Elviss Preslijs |Attēls = Elvis Presley 1970.jpg |Att_izm = 200 px |Apraksts = Preslijs [[1970]]. gadā |Fons = solists |Dz_vārds = Elviss Ārons Preslijs |Dzimis = {{Dat|1935|1|8}} |Miris = {{miršanas datums un vecums|1977|8|16|1935|1|8}} |Vieta_dz = {{flaga|ASV}} [[Tupelo]], [[Misisipi (štats)|Misisipi]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |Vieta_mr = {{flaga|ASV}} [[Memfisa (ASV)|Memfisa]], [[Tenesī]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |Instrumenti = [[balss]], [[ģitāra]], [[klavieres]] |Žanrs = [[rokenrols]], ''[[rockabilly]]'', [[ritmblūzs]], [[kantriroks]] |Nodarbošanās = [[dziedātājs]], [[dzejnieks]], [[aktīvists]] |Gadi = [[1953]]—[[1977]] |Izdevējkompānija = ''[[Sun Records|Sun]]'', ''[[RCA Records|RCA Victor]]'' |Darbojies_arī = |Mlapa = [http://www.elvis.com elvis.com] |Dzimums = V }} '''Elviss Ārons Preslijs''' ({{val|en|Elvis Aaron Presley}}, izrunā: {{IPA|[[IPA|[ˈprɛzli]]]}}; dzimis {{dat|1935|1|8}}, miris {{dat|1977|8|16}}) bija [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] mūziķis un aktieris, viens no populārākajiem 20. gadsimta dziedātājiem. Presliju bieži sauc tikai vārdā, tas ir, par '''Elvisu'''. Viņš ir pazīstams arī kā "Rokenrola karalis". [[1954]]. gadā Preslijs uzsāka karjeru kā viens no pirmajiem ''[[rockabilly]]'' mūzikas stila izpildītājiem. Preslijs nomira [[1977]]. gadā no [[sirdstrieka]]s. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! rowspan="2"| Gads ! rowspan="2"| Albums ! colspan="2"| Topu vietas ! rowspan="2"| RIAA |- style="font-size:smaller;" ! width="60"| [[Top kantri albumi|US Country]] ! width="60"| [[Billboard 200|US]] |- | rowspan="2"| 1956 | align="left"| ''[[Elvis Presley (albums)|Elvis Presley]]'' | | 1 | 2× platīns |- | align="left"| ''[[Elvis (1956. gada albums)|Elvis]]'' | | 1 | platīns |- | 1957 | align="left"| ''[[Elvis' Christmas Album]]'' | | 1 | 9× platīns |- | rowspan="2"| 1960 | align="left"| ''[[Elvis Is Back!]]'' | | 2 | zelts |- | align="left"| ''[[His Hand in Mine]]'' | 7 | 13 | platīns |- | 1961 | align="left"| ''[[Something for Everybody]]'' | | 1 | zelts |- | 1962 | align="left"| ''[[Pot Luck (albums)|Pot Luck]]'' | | 4 | |- | 1967 | align="left"| ''[[How Great Thou Art (albums)|How Great Thou Art]]'' | 7 | 18 | 2× platīns |- | rowspan="2"| 1969 | align="left"| ''[[From Elvis in Memphis]]'' | 2 | 13 | zelts |- | align="left"| ''[[From Memphis to Vegas/From Vegas to Memphis]]'' | 5 | 12 | zelts |- | 1970 | align="left"| ''[[From Memphis to Vegas/From Vegas to Memphis|Back in Memphis]]'' | | | |- | rowspan="3"| 1971 | align="left"| ''[[Elvis Country (I'm 10,000 Years Old)]]'' | 6 | 12 | zelts |- | align="left"| ''[[Love Letters from Elvis]]'' | 12 | 33 | |- | align="left"| ''[[Elvis Sings The Wonderful World of Christmas]]'' | 13 | | 3× platīns |- | rowspan="2"| 1972 | align="left"| ''[[Elvis Now]]'' | 45 | 43 | zelts |- | align="left"| ''[[He Touched Me]]'' | 32 | 79 | platīns |- | rowspan="2"| 1973 | align="left"| ''[[Elvis (1973 albums)|Elvis ("Fool" albums)]]'' | 8 | 52 | |- | align="left"| ''[[Raised on Rock/For Ol' Times Sake]]'' | | 50 | |- | 1974 | align="left"| ''[[Good Times (Elvis Presley albums)|Good Times]]'' | 5 | 90 | |- | rowspan="2"| 1975 | align="left"| ''[[Promised Land (Elvis Presley albums)|Promised Land]]'' | 1 | 47 | |- | align="left"| ''[[Today (albums)|Today]]'' | 4 | 57 | |- | 1976 | align="left"| ''[[From Elvis Presley Boulevard, Memphis, Tennessee]]'' | 1 | 41 | zelts |- | 1977 | align="left"| ''[[Moody Blue]]'' | 1 | 3 | 2× platīns |- |} === Skaņuceliņi === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! rowspan="2"| Gads ! rowspan="2"| Albums ! colspan="2"| Topu vietas ! rowspan="2"| RIAA |- style="font-size:smaller;" ! width="60"| [[Top kantri albumi|US Country]] ! width="60"| [[Billboard 200|US]] |- | 1957 | align="left"| ''[[Loving You#Skaņas celiņš|Loving You]]'' | | 1 | zelts |- | 1958 | align="left"| ''[[Karalis Kreols#Skaņas celiņš|King Creole]]'' | | 2 | zelts |- | 1960 | align="left"| ''[[G.I. Blues (albums)|G.I. Blues]]'' | | 1 | platīns |- | 1961 | align="left"| ''[[Blue Hawaii (albums)|Blue Hawaii]]'' | | 1 | 3× platīns |- | 1962 | align="left"| ''[[Girls! Girls! Girls!#Skaņas celiņš|Girls! Girls! Girls!]]'' | | 3 | zelts |- | rowspan="2"| 1963 | align="left"| ''[[It Happened at the World's Fair#Skaņas celiņš|It Happened at the World's Fair]]'' | | 4 | |- | align="left"| ''[[Fun in Acapulco#Skaņas celiņš|Fun in Acapulco]]'' | | 3 | |- | rowspan="2"| 1964 | align="left"| ''[[Kissin' Cousins#Skaņas celiņš|Kissin' Cousins]]'' | | 6 | |- | align="left"| ''[[Roustabout (filma)#Skaņas celiņš|Roustabout]]'' | | 1 | zelts |- | rowspan="2"| 1965 | align="left"| ''[[Girl Happy#Skaņas celiņš|Girl Happy]]'' | | 8 | zelts |- | align="left"| ''[[Harum Scarum#Skaņas celiņš|Harum Scarum]]'' | | 8 | |- | rowspan="3"| 1966 | align="left"| ''[[Frankie and Johnny (1966. gada filma)#Skaņas celiņš|Frankie and Johnny]]'' | | 20 | |- | align="left"| ''[[Paradise, Hawaiian Style#Skaņas celiņš|Paradise, Hawaiian Style]]'' | | 15 | |- | align="left"| ''[[Spinout#Skaņas celiņš|Spinout]]'' | | 18 | |- | rowspan="2"| 1967 | align="left"| ''[[Double Trouble (filma)#Skaņas celiņš|Double Trouble]]'' | | 47 | |- | align="left"| ''[[Clambake#Skaņas celiņš|Clambake]]'' | | 40 | |- | rowspan="2"| 1968 | align="left"| ''[[Speedway (filma)#Skaņas celiņš|Speedway]]'' | | 82 | |- | align="left"| ''[[NBC-TV Special|Elvis (NBC-TV Special)]]'' | | 8 | platīns |- | 1970 | align="left"| ''[[That's the Way It Is (Elvisa Preslija albums)|That's the Way It Is]]'' | 8 | 21 | zelts |} == Skatīt arī == {{Commons|Elvis Presley|Elviss Preslijs}} * [[Greislenda]] * [[Elviss (filma)]] == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Preslijs, Elviss}} [[Kategorija:1935. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1977. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:ASV aktieri]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] 9erogt7q25fqsu6v5hrw9to1sybkc34 0 66923 3660873 3605239 2022-07-25T20:53:54Z 2A00:23C7:DC8F:3901:441C:B48F:9AF1:79F0 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | vārds =Boriss III | vārds_orģ = ''Борис III'' | attēls =BASA-3K-7-342-28-Boris III of Bulgaria.jpeg | apraksts = | amats =[[Bulgārijas cars]] | priekštecis =[[Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota|Ferdinands I]] | pēctecis =[[Simeons Sakskoburgotskis|Simeons II]] | term_sākums = {{dat|1918|10|3}} | term_beigas = {{dat|1943|8|28}} | dzim_dati ={{dat|1894|1|30}} | dzim_vieta =[[Sofija]], [[Bulgārijas kņaziste]]<br />({{BUL}}) | dzīves_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1943|8|28|1894|1|30}} | mir_vieta =[[Sofija]], [[Bulgārijas Karaliste]]<br />({{BUL}}) | tēvs =[[Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota|Ferdinands I]] | māte =[[Burbonu-Parmas Marija Luīze]] | dinastija =[[Saksijas-Koburgas un Gotas dzimta]] | dzīvesb =[[Savojas Joanna]] | bērni = *[[Bulgārijas Marija Luīze|Marija Luīze]] *[[Simeons Sakskoburgotskis|Simeons II]] | reliģija =[[pareizticība]] | apglabāts =[[Rilas klosteris]], {{BUL}}<br />pārapbedīts [[Vranas pils|Vranas pilī]],<br />pīšļu atrašanās vieta nezināma | paraksts =BASA-3K-15-636-1-Boris III signature.jpg | piezīmes = }} '''Boriss III''' ({{val|bg|Борис III}}), pilnā vārdā '''Boriss Klements Roberts Marija Pijs Staņislavs Sakss-Koburgs-Gota''' ({{val|bg|Борис Клемент Роберт Мария Пий Станислав Сакскобургготски}}); dzimis {{dat|1894|01|30}}, miris {{dat|1943|08|28}}), bija [[Bulgārijas karaliste]]s [[cars]] laikaposmā starp abiem pasaules kariem un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Sāka valdīt 24 gadu vecumā pēc tēva [[Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota|Ferdinanda I]] atteikšanās no troņa, saistībā ar Bulgārjas ārpolitiskajām neveiksmēm [[Otrais Balkānu karš|Otrā Balkānu kara]] un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Bulgārijas iekšpolitikā valdīja haoss un uzbrukumi gan no kreisajiem, gan labējiem ekstrēmistiem. Spēlēja nelielu lomu gan [[Aleksandrs Stamboļijskis|Aleksandra Stamboļijska]], gan [[Aleksandrs Cankovs|Aleksandra Cankova]] diktatūras laikā. 1934. gada 19. maijā notika militārs apvērsums un tika nodibināta Borisa III vienpersoniska vara. XX gadsimta trīsdesmitajos gados tuvinājās [[Vācija]]i un kļuva par tās sabiedroto Otrā pasaules kara laikā. 1940. gadā, sadarbojoties ar Vāciju, Bulgārija ieguva daļu no [[Dobruža]]s, bet pēc [[Dienvidslāvijas karaliste]]s un [[Grieķijas Karaliste]]s sakāves, atguva [[Maķedonija (reģions)|Maķedonijas]] daļas, kas tika zaudētas 1919. gada [[Neijī līgums|Neijī līguma]] rezultātā. Boriss III atteicās pieteikt karu [[Padomju Savienība|PSRS]] un sūtīt turp bulgāru karaspēku, kā arī izglāba 50 000 Bulgārijas [[ebreji|ebreju]], nosūtot tos sabiedriskos darbos. Boriss III pēkšņi mira 1943. gadā, dažas dienas pēc atgriešanās no tikšanās ar [[Ādolfs Hitlers|Ādolfu Hitleru]], oficiāli no [[infarkts|infarkta]]. Baumo, ka Boriss III ir noindēts, tomēr vairums pētnieku sliecas domāt, ka oficiālā versija ir patiesa. Pēc Borisa III nāves par Bulgārijas caru kļuva viņa sešgadīgais dēls [[Simeons II]] (XXI gadsimta sākumā viņš tika ievēlēts par [[Bulgārijas premjerministrs|Bulgārijas premjerministru]]). Iesākumā tika apglabāts [[Rilas klosteris|Rilas klosterī]]. 1944. gadā komunististiski noskaņotā valdība pārapbedīja Borisa III mirstīgās atliekas karaliskās [[Vranas pils]] kapellā, bet vēlākos laikos vēlreiz pārapbedīja nezināmā vietā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1894. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1943. gadā mirušie]] [[Kategorija:Sofijā dzimušie]] [[Kategorija:Saksijas-Koburgas un Gotas dzimta]] [[Kategorija:Bulgārijas monarhi]] [[Kategorija:Bulgārijas vēsture]] n5fjgy1afjt1rkxa5l3zl1w7zndv97w 3660932 3660873 2022-07-26T04:25:54Z ScAvenger 1630 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A00:23C7:DC8F:3901:441C:B48F:9AF1:79F0|2A00:23C7:DC8F:3901:441C:B48F:9AF1:79F0]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bai-Bot wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | vārds =Boriss III | vārds_orģ = ''Борис III'' | attēls =BASA-3K-7-342-28-Boris III of Bulgaria.jpeg | apraksts = | amats =[[Bulgārijas cars]] | priekštecis =[[Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota|Ferdinands I]] | pēctecis =[[Simeons Sakskoburgotskis|Simeons II]] | term_sākums = {{dat|1918|10|3}} | term_beigas = {{dat|1943|8|28}} | dzim_dati ={{dat|1894|1|30}} | dzim_vieta =[[Sofija]], [[Bulgārijas kņaziste]]<br />({{BUL}}) | dzīves_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1943|8|28|1894|1|30}} | mir_vieta =[[Sofija]], [[Bulgārijas Karaliste]]<br />({{BUL}}) | tēvs =[[Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota|Ferdinands I]] | māte =[[Burbonu-Parmas Marija Luīze]] | dinastija =[[Saksijas-Koburgas un Gotas dzimta]] | dzīvesb =[[Savojas Joanna]] | bērni = *[[Bulgārijas Marija Luīze|Marija Luīze]] *[[Simeons Sakskoburgotskis|Simeons II]] | reliģija =[[pareizticība]] | apglabāts =[[Rilas klosteris]], {{BUL}}<br />pārapbedīts [[Vranas pils|Vranas pilī]],<br />pīšļu atrašanās vieta nezināma | paraksts =BASA-3K-15-636-1-Boris III signature.jpg | piezīmes = }} '''Boriss III''' ({{val|bg|Борис III}}), pilnā vārdā '''Boriss Klements Roberts Marija Pijs Staņislavs Sakss-Koburgs-Gota''' ({{val|bg|Борис Клемент Роберт Мария Пий Станислав Сакскобургготски}}); dzimis {{dat|1894|01|30}}, miris {{dat|1943|08|28}}), bija [[Bulgārijas karaliste]]s [[cars]] laikaposmā starp abiem pasaules kariem un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Sāka valdīt 24 gadu vecumā pēc tēva [[Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota|Ferdinanda I]] atteikšanās no troņa, saistībā ar Bulgārjas ārpolitiskajām neveiksmēm [[Otrais Balkānu karš|Otrā Balkānu kara]] un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Bulgārijas iekšpolitikā valdīja haoss un uzbrukumi gan no kreisajiem, gan labējiem ekstrēmistiem. Spēlēja nelielu lomu gan [[Aleksandrs Stamboļijskis|Aleksandra Stamboļijska]], gan [[Aleksandrs Cankovs|Aleksandra Cankova]] diktatūras laikā. 1934. gada 19. maijā notika militārs apvērsums un tika nodibināta Borisa III vienpersoniska vara. XX gadsimta trīsdesmitajos gados tuvinājās [[Vācija]]i un kļuva par tās sabiedroto Otrā pasaules kara laikā. 1940. gadā, sadarbojoties ar Vāciju, Bulgārija ieguva daļu no [[Dobruža]]s, bet pēc [[Dienvidslāvijas karaliste]]s un [[Grieķijas Karaliste]]s sakāves, atguva [[Maķedonija (reģions)|Maķedonijas]] daļas, kas tika zaudētas 1919. gada [[Neijī līgums|Neijī līguma]] rezultātā. Boriss III atteicās pieteikt karu [[Padomju Savienība|PSRS]] un sūtīt turp bulgāru karaspēku, kā arī izglāba 50 000 Bulgārijas [[ebreji|ebreju]], nosūtot tos sabiedriskos darbos. Boriss III pēkšņi mira 1943. gadā, dažas dienas pēc atgriešanās no tikšanās ar [[Ādolfs Hitlers|Ādolfu Hitleru]], oficiāli no [[infarkts|infarkta]]. Baumo, ka Boriss III ir noindēts, tomēr vairums pētnieku sliecas domāt, ka oficiālā versija ir patiesa. Pēc Borisa III nāves par Bulgārijas caru kļuva viņa sešgadīgais dēls [[Simeons II]] (XXI gadsimta sākumā viņš tika ievēlēts par [[Bulgārijas premjerministrs|Bulgārijas premjerministru]]). Iesākumā tika apglabāts [[Rilas klosteris|Rilas klosterī]]. 1944. gadā komunististiski noskaņotā valdība pārapbedīja Borisa III mirstīgās atliekas karaliskās [[Vranas pils]] kapellā, bet vēlākos laikos vēlreiz pārapbedīja nezināmā vietā. {{Cilvēks-aizmetnis}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1894. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1943. gadā mirušie]] [[Kategorija:Sofijā dzimušie]] [[Kategorija:Saksijas-Koburgas un Gotas dzimta]] [[Kategorija:Bulgārijas monarhi]] [[Kategorija:Bulgārijas vēsture]] 5fvkny8n979k8kdzy1kgtffg5vaf6xw 14 69922 3660715 1962060 2022-07-25T15:34:15Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: {{Commonscat → {{Commons using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Commons|Porn actors from the United States}} [[Kategorija:ASV aktieri]] [[Kategorija:Pornozvaigznes]] hz7l96v3tta24n93m1gyb5ciha9nv46 0 75501 3660674 3628002 2022-07-25T14:26:47Z Maranello Prime 49485 ievaddaļas papildināšana wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tomska | official_name = ''Томск'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Tomsk Lenin square.jpg | image_caption = Ļeņina skvērs Tomskā | image_flag = Flag of Tomsk.png | image_seal = | image_shield = Герб Томска 2019.png | shield_link = | flag_link = | shield_size = 70px | pushpin_map = Krievija#Tomskas apgabals | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Krievija}}''' | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Tomskas apgabals]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = 1604. gadā | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 294.6 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2022 | population_footnotes = | population_total = 570776 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = UTC+07:00 | utc_offset = | postal_code_type = | postal_code = 634xxx | elevation_footnotes = | elevation_m = 80 | latd = 56| latm = 29| lats = 19| latNS = N | longd = 84| longm = 57| longs = 08| longEW = E | website = {{url|http://www.admin.tomsk.ru/}} | footnotes = }} '''Tomska''' ({{val-ru|Томск}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijā]], kas atrodas [[Sibīrija]]s rietumos [[Toma]]s upes krastā. [[Tomskas apgabals|Tomskas apgabala]] administratīvais centrs. Tomskā [[2006. gads|2006]]. gadā dzīvoja 512 600 iedzīvotāju (32. vieta starp Krievijas pilsētām), bet aglomerācijā dzīvo apmēram 630 000 iedzīvotāju. Platība : 294 km². == Iedzīvotāji == '''Tomskas iedzīvotāju skaits''' {| | {| class="standard" style="white-space:nowrap;" !gads||iedzīvotāju skaits |- |[[1604]]||{{0|4}} 90 |- |[[1620]]||{{0|3}} 238 |- |[[1626]]||{{0|3}} 386 |- |[[1646]]||{{0|2}}1 045 |- |[[1699]]||{{0|3}} 918 |- |[[1745]]||{{0|2}}5 762 |- |[[1795]]||{{0|2}}4 788 |- |[[1801]]||{{0|2}}7 125 |- |[[1825]]||{{0}}10 867 |- |[[1840]]||{{0}}11 700 |- |[[1858]]||{{0}}14 071 |- |[[1866]]||{{0}}22 753 |- |[[1880]]||{{0}}33 800 |- |[[1897]]||{{0}}52 221 |- |[[1911]]||111 417 |- |[[1917]]||101 129 |- |[[1920]]||{{0}}90 961 |- |} || {| class="standard" style="white-space:nowrap;" !gads||iedzīvotāju skaits |- |[[1923]]||{{0}}75 680 |- |[[1926]]||{{0}}92 485 |- |[[1929]]||103 000 |- |[[1939]]||145 000 |- |[[1946]]||178 000 |- |[[1959]]||248 800 |- |[[1970]]||338 400 |- |[[1979]]||420 700 |- |[[1989]]||501 600 |- |[[1994]]||496 500 |- |[[1998]]||477 700 |- |[[2001. gads|2001]]||483 566 |- |[[2002]]||488 863 |- |[[2003. gads|2003]]||488 509 |- |[[2004]]||488 299 |- |[[2005. gads|2005]]||509 568 |- |[[2006. gads|2006]]||512 572 |} |} == Sadraudzības pilsētas == * {{flaga|ASV}} [[Mоnro]] ([[Mičigana]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) * {{flaga|Gruzija}} [[Tbilisi]] ([[Gruzija]]) * {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Ulsana]] ([[Dienvidkoreja]]) * {{flaga|Krievija}} [[Novorosijska]] ([[Krievija]]), kopš 2008. gada. * {{flaga|Krievija}} [[Smoļenska]] ([[Krievija]]), kopš 2009. gada. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://tomck.com/map/index.html Подробная карта Томской области] * [https://web.archive.org/web/20150119064003/http://tomck.com/ Сайт города Томска] {{Tomskas apgabala pilsētas}} {{Krievijas centri}} {{autoritatīvā vadība}} 2afrmf0bk9ohjbnr0uf14c6jc541s3c 3660679 3660674 2022-07-25T14:39:11Z Maranello Prime 49485 Added links wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tomska | official_name = ''Томск'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Tomsk Lenin square.jpg | image_caption = Ļeņina skvērs Tomskā | image_flag = Flag of Tomsk.png | image_seal = | image_shield = Герб Томска 2019.png | shield_link = | flag_link = | shield_size = 70px | pushpin_map = Krievija#Tomskas apgabals | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Krievija}}''' | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Tomskas apgabals]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = 1604. gadā | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 294.6 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2022 | population_footnotes = | population_total = 570776 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = UTC+07:00 | utc_offset = | postal_code_type = | postal_code = 634xxx | elevation_footnotes = | elevation_m = 80 | latd = 56| latm = 29| lats = 19| latNS = N | longd = 84| longm = 57| longs = 08| longEW = E | website = {{url|http://www.admin.tomsk.ru/}} | footnotes = }} '''Tomska''' ({{val-ru|Томск}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijā]], kas atrodas [[Sibīrija]]s rietumos [[Toma (upe)|Toma]]s upes krastā. [[Tomskas apgabals|Tomskas apgabala]] administratīvais centrs. Tomskā [[2006. gads|2006]]. gadā dzīvoja 512 600 iedzīvotāju (32. vieta starp Krievijas pilsētām), bet aglomerācijā dzīvo apmēram 630 000 iedzīvotāju. Platība : 294 km². == Iedzīvotāji == '''Tomskas iedzīvotāju skaits''' {| | {| class="standard" style="white-space:nowrap;" !gads||iedzīvotāju skaits |- |[[1604]]||{{0|4}} 90 |- |[[1620]]||{{0|3}} 238 |- |[[1626]]||{{0|3}} 386 |- |[[1646]]||{{0|2}}1 045 |- |[[1699]]||{{0|3}} 918 |- |[[1745]]||{{0|2}}5 762 |- |[[1795]]||{{0|2}}4 788 |- |[[1801]]||{{0|2}}7 125 |- |[[1825]]||{{0}}10 867 |- |[[1840]]||{{0}}11 700 |- |[[1858]]||{{0}}14 071 |- |[[1866]]||{{0}}22 753 |- |[[1880]]||{{0}}33 800 |- |[[1897]]||{{0}}52 221 |- |[[1911]]||111 417 |- |[[1917]]||101 129 |- |[[1920]]||{{0}}90 961 |- |} || {| class="standard" style="white-space:nowrap;" !gads||iedzīvotāju skaits |- |[[1923]]||{{0}}75 680 |- |[[1926]]||{{0}}92 485 |- |[[1929]]||103 000 |- |[[1939]]||145 000 |- |[[1946]]||178 000 |- |[[1959]]||248 800 |- |[[1970]]||338 400 |- |[[1979]]||420 700 |- |[[1989]]||501 600 |- |[[1994]]||496 500 |- |[[1998]]||477 700 |- |[[2001. gads|2001]]||483 566 |- |[[2002]]||488 863 |- |[[2003. gads|2003]]||488 509 |- |[[2004]]||488 299 |- |[[2005. gads|2005]]||509 568 |- |[[2006. gads|2006]]||512 572 |} |} == Sadraudzības pilsētas == * {{flaga|ASV}} [[Mоnro]] ([[Mičigana]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) * {{flaga|Gruzija}} [[Tbilisi]] ([[Gruzija]]) * {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Ulsana]] ([[Dienvidkoreja]]) * {{flaga|Krievija}} [[Novorosijska]] ([[Krievija]]), kopš 2008. gada. * {{flaga|Krievija}} [[Smoļenska]] ([[Krievija]]), kopš 2009. gada. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://tomck.com/map/index.html Подробная карта Томской области] * [https://web.archive.org/web/20150119064003/http://tomck.com/ Сайт города Томска] {{Tomskas apgabala pilsētas}} {{Krievijas centri}} {{autoritatīvā vadība}} e3s2gdp1sbiluovwkkziyzbg0mphq8j 100 80595 3660802 3655560 2022-07-25T18:49:07Z Dainis 876 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[24. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5B]]'' palaists orbitālās stacijas modulis ''[[Wentian]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** modulis ''[[Wentian]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. jūlijs]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Samanta Kristoforeti]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; tās laikā arī palaisti 8 pavadoņi ''[[JuZGU-55]]'' un 2 ''[[Ciolkovskij-Rjazan]]''. * [[17. jūlijs]]: ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. jūlijs]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-25]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-25]]'', tā kravā arī pavadoņi ''[[BeaverCube]]'', ''[[CapSat-1]]'', ''[[CLICK A]]'', ''[[D3 (pavadonis)|D3]]'', ''[[JAGSAT]]'', ''[[TUMnanoSAT]]''; ** par Krievijas kosmiskās korporācijas ''[[Roskosmos]]'' ģenerāldirektoru iecelts [[Jurijs Borisovs]], nomainot [[Dmitrijs Rogozins|Dmitriju Rogozinu]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2-01]]'' un ''[[Siwei Gaojing 2-02]]''. * [[13. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-334]]'' (''RASR-3''); ** nesējraķetes ''[[Vega-C]]'' pirmajā startā palaisti pavadoņi ''[[LARES 2]]'', ''[[ALPHA (pavadonis)|ALPHA]]'', ''[[AstroBio CubeSat]]'' (''ABCS''), ''[[CELESTA]]'' (''ROBUSTA 1D''), ''[[GreenCube]]'', ''[[MTCube 2]]'' (''ROBUSTA 1E''), ''[[TRISAT-R]]''. s7lmbnmi681j4n3y2m394rkkqlh3tr9 100 80630 3660811 3655567 2022-07-25T19:01:48Z Dainis 876 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * Jūlijs — militārais pavadonis ''[[RASR-4]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[2. augusts]] — Mēness orbitālais aparāts ''[[Danuri]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[4. augusts]] — militārais pavadonis ''[[SBIRS GEO-6]]'', nesējraķete ''[[Atlas V 421]]''. * [[9. augusts]] — nezināma krava un pavadoņi [[Belgorodas ceriņu projekts]], ''[[ReshUCube-1]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a / Fregat]]''. * [[9. augusts]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[29. augusts]] — kosmiskie aparāti ''[[Artemis 1]]'', ''[[ArgoMoon]]'', ''[[BioSentinel]]'', ''[[CuSP]]'', ''[[EQUULEUS]]'', ''[[LunaH-Map]]'', ''[[Lunar IceCube]]'', ''[[LunIR]]'', ''[[Near-Earth Asteroid Scout]]'', ''[[OMOTENASHI]]'', ''[[Team Miles]]'', nesējraķetes ''[[Space Launch System|SLS]] Block 1'' pirmais starts. * Augusts — nesējraķetes ''[[RS1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Augusts — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[6. septembris]] — sakaru pavadonis ''[[EUTELSAT KONNECT VHTS]]'', nesējraķete ''[[Ariane 5 ECA]]''. * [[8. septembris]] — pavadoņi ''[[Amber-1]]'', ''[[CIRCE A]]'', ''[[CIRCE B]]'', ''[[ForgeStar-0]]'', ''[[Kernow Sat 1]]'', ''[[Prometheus 2A]]'', ''[[Prometheus 2B]]'', [[Pirmais Omānas pavadonis]], nesējraķete ''[[LauncherOne]]''. * [[21. septembris]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-22]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * [[29. septembris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-5]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Septembris — kravas kuģis ''[[NG-18|Cygnus NG-18]]'', tā kravā arī pavadonis ''[[PearlAfricaSat-1]]'', nesējraķete ''[[Antares 230+]]''. <!-- * [[17. jūlijs]] — pavadoņi ''[[Sapling-1]]'', ''[[Spinnaker3]]'', ''[[GENESIS-G]]'', ''[[GENESIS-J]]'', 4 × ''[[QUBIK]]'', nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[15. augusts]] — sakaru pavadonis ''[[BlueWalker 3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Aprīlis — okeanogrāfijas pavadonis ''[[EOS-06]]'' (''Oceansat-3''), nanopavadoņi ''[[Guardian-Alpha]]'', ''[[Pixxel 1]]'', nesējraķete ''[[PSLV-CA]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[9. oktobris]] — militārais sakaru pavadonis ''[[USSF-44]]'', kosmiskais velkonis ''[[LDPE-2]]'', pavadoņi ''[[LINUSS Chase]]'', ''[[LINUSS RSO]]'', ''[[TETRA-1]]'', nesējraķete ''[[Falcon Heavy]]''. * [[1. oktobris]] — Mēness nolaižamais aparāts ''[[Luna-25]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]''. * Februāris — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Hainan-1]]'', nesējraķete ''[[Jielong 1]]''. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * [[25. novembris]] — navigācijas pavadonis ''[[GLONASS-M 761]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]''. * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[25. februāris]] — pavadoņi ''[[Jilin-1 Optical-B]]'', ''[[Xiaoxiang 4]]'', ''[[Xiangrikui 1A]]'', ''[[Xiangrikui 1B]]'', ''[[Ouke-Micro 1]]'', ''[[Zhongwei 1]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[4. novembris]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> fsdggojcjxax94k7rfrsgxzfuz7ak0o 0 81993 3660888 3660608 2022-07-25T21:37:57Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | attēls =Knuts Skujenieks 2012.jpg | vārds = Knuts Skujenieks | dz_gads = 1936 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 5 | dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | m_gads = 2022 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 25 | m_vieta = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V | nodarbošanās = dzejnieks, tulkotājs |rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = kopš 1950 | žanri = dzeja, atdzeja, kritika | apbalvojumi = [[Baltijas Asamblejas Balva literatūrā|Baltijas Asamblejas Balva]] (2008) }} '''Knuts Skujenieks''' (dzimis {{dat|1936|09|05|}}, miris {{dat|2022|07|25|}}) bija latviešu [[dzeja|dzejnieks]], atdzejotājs un kritiķis, publicists. == Dzīvesgājums == Dzimis 1936. gada 5. septembrī [[Rīga|Rīgā]] rakstnieka [[Emīls Skujenieks|Emīla Skujenieka]] ģimenē. Pēc mātes nāves dzīvoja pie vecvecākiem [[Kurmenes pagasts|Kurmenes pagasta]] Mūru dzirnavās. No 1942.līdz 1948. gadam mācījās Mūru pamatskolā, 1949. gadā pabeidza [[Taurkalne]]s septiņgadīgo skolu. No 1949. līdz 1950. gadam mācījās [[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolā]], no 1951. līdz 1954. gadam — [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas 2. vidusskolā]]. No 1954. līdz 1956. gadam K. Skujenieks studēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filoloģijas fakultātē]], 1956.—1961. gadā [[Maskava|Maskavā]] [[Gorkija Literatūras institūts|Gorkija Literatūras institūtā]]. 1962. gada aprīlī viņu apcietināja un apsūdzēja par pretpadomju aģitāciju un propagandu, par neziņošanu par sarunu ar personu, kura stāstīja savas idejas par Latvijas atbrīvošanu, un par darbību grupā [[Baltijas federācija]]. Notiesāts uz septiņiem gadiem stingra režīma kolonijā ([[Mordvija|Mordovijā]], 1962.—1969. gads).<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Letonika.lv. Literatūras bibliotēka. Skujenieks Knuts|url=http://www.letonika.lv/literatura/section.aspx?f=1&id=3111716|accessdate={{dat|2016|12|5||bez}}}}</ref> Pēc atgriešanās no izsūtījuma 1972. gadā viņu uzņēma [[Latvijas Rakstnieku savienība|Latvijas PSR padomju rakstnieku savienībā]], 1978. gadā tika publicēta pirmā Skujenieka dzejoļu grāmata. 1989. gadā Skujenieku uzņēma [[Latvijas PEN klubs|Latvijas PEN klubā]], tajā pašā gadā viņš kļuva par tā Rīgas nodaļas vadītāju. 1989. gada 6. jūnijā viņš tika [[Reabilitācija|reabilitēts]]. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s viņš 1991.—2003. gadā bija Latvijas Psoriāzes biedrības valdes priekšsēdis, 1992. gadā kļuva par Latvijas P.E.N. kluba priekšsēdi, organizācijai pārceļot centru no [[Stokholma]]s uz Rīgu. Pēc pārtraukuma (1995—1996) turpināja priekšsēža darbu līdz 2002. gadam. Kopš 2003. gada brīvas profesijas pārstāvis bez sabiedriskiem pienākumiem. Viņa darbi ir atdzejoti [[zviedru valoda|zviedru]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[armēņu valoda|armēņu]], [[lietuviešu valoda|lietuviešu]], [[Angļu valoda|angļu]], [[Krievu valoda|krievu]] un citās valodās. Skujenieka dzejoļu krājumi ir izdoti Zviedrijā, Ukrainā un Armēnijā. Pats viņš ir atdzejojis no krievu, senebreju, ukraiņu, spāņu, [[grieķu valoda|grieķu]], lietuviešu, maķedoniešu, [[somu valoda|somu]], [[zviedru valoda|zviedru]], [[dāņu valoda|dāņu]] un [[poļu valoda]]s. == Apbalvojumi un pagodinājumi == * [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks]] * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1995) * [[Literatūras gada balva]] par labāko atdzejas grāmatu (2001) un par mūža ieguldījumu literatūrā (2010) == Bibliogrāfija == === Dzejoļu krājumi === * ''Lirika un balsis''. Rīga: [[Liesma (izdevniecība)|Liesma]], 1978 [arī atdzeja] * ''Iesien baltā lakatiņā''. Rīga: Liesma, 1986. * ''Sēkla sniegā''. Dzejoļi 1963-1969. Rīga: Liesma, 1990. * ''Mūsu dzīve nokalpotā''. Rīga: Nordik, 2007. '''Citi krājumi un izlases''' * ''Kā putu zīmes''. Rīga: Teātra anekdotes, 1992. * ''Mūžīgs pusmēness''. Rīga: Teātra anekdotes, 1993. * ''Uzvarētājs nāk pa ķēķa durvīm''. Rīga, 1994. * ''Patiesīgs, bet ne pilnīgs dzīvesstāsts ar 33 smukiem un nesmukiem dzejoļiem 33 gadu garumā''. Rīga: Likteņstāsti, 1996. * ''Līdz kailai rokai''. Rīga: [[Zvaigzne ABC]], 1996 [izlase] * ''Parkā par solu''. Rīga: Likteņstāsti, 1997. * ''Tagad es esmu Aleksandrs''. Rīga: [[Neputns]], 2006. * ''Nekā personīga''. Rīga: Neputns, 2010. * ''Poga''. Rīga: Neputns, 2011. * ''Simts''. Rīga: Zvaigzne ABC, 2011. * ''Kārtis: virtuāls ceļojums caur dzeloņdrātīm'' [kopā ar Bruno Javoišu]. Rīga: Neputns, 2013. === Literatūras kritika === * ''Paša austs krekls''. Rīga: Liesma, 1987. === Kopotie raksti === * Raksti 8 sējumos. Rīga: Nordik, 2003-2008. === Knuta Skujenieka citu autoru atdzejojumi latviski === * Genādijs Aihī. ''Paklanīšanās dziesmai''. Rīga: Pētergailis, 2016 [krievu/čuvašu]. * ''[[Teika par Igora karagaitu]]'' (kopā ar [[Uldis Bērziņš|U. Bērziņu]]). Rīga: [[Zinātne]], 2014. * [[Volts Vitmens]]. ''Zāles stiebri'' (līdzautors). Rīga: Neputns, 2011. * Bengts Bergs. ''No meža tu esi nācis''. Rīga: Mansards, 2008 [zviedru, kopā ar J. Kronbergu]. * ''Kipras dzeja'' (kopā ar [[Uldis Bērziņš|U. Bērziņu]]). Rīga: Adria, 2007 [grieķu]. * Sigits Geda. ''Sokrats runā ar vēju''. Rīga: Tapals, 2005 [lietuviešu]. * S.J. Ļecs. Nesaķemmētas domas: aforismi. R.: Tapals, 2004 [poļu]. * ''Dziesma, ej viegli pa manu sirdi'': XX gs. Eiropas tautu dzeja oriģinālos un atdzejojumos. Rīga: Tapals, 2001. * B. Andersens. ''Svantes dziesmas''. Rīga: Atēna, 1999 [dāņu, prozas tekstu tulkojis P. Ankravs] * Ingera Kristensena. ''Tauriņu ieleja''. Rīga: Atēna, 1998 [dāņu]. * K. M. Belmans. ''Dziesmas, vīns un mazā nāve''. Rīga: Nordik, 1997 [zviedru]. * ''101 dziesma par mīlestību 27 balsīs'': Eiropas tautu tautasdziesmas. Rīga: 1995. * ''Arfas vara'': skandināvu viduslaiku balādes. Rīga: Nordik, 1994. * E. Lēnrots. ''Kanteletara jeb somu tautas senās dziesmas un balādes''. Rīga: Nordik, 1993. * ''[[Dziesmu dziesma]]''. Rīga: Zinātne, 1993 [senebreju]. * Zeme cēla zāli: lietuviešu tautasdziesmas. Rīga: Liesma, 1986. * ''Ābelīte'': poļu tautasdziesmas. Rīga: Liesma, 1984. * Gustavs Frēdings. ''Ģitāra un ermoņika''. Rīga: Liesma, 1983. * ''Tilts pār Artu'': grieķu tautasdziesmas. Rīga: Liesma, 1981. * Gabriela Mistrāla. ''Vīnspiede''. Rīga: Liesma, 1977 [spāņu]. * Janis Ricos. ''Liecinājumi''. Rīga: Liesma, 1977 [grieķu]. * [[:mk:Ацо Шопов|Šopovs A.]] . [http://www.acosopov.com/par-acu-sopovu-un-vina-dzeju?lang=lv ''Ugunsmīlestība''.] Rīga: Liesma, 1974 [maķedoniešu]. * N. Giljēns. ''Sensemaijā''. Rīga: Liesma, 1974 [spāņu]. * Desanka Maksimoviča. ''Es prasu žēlastību''. Rīga: Liesma, 1972 [serbu]. * [[Federiko Garsija Lorka]]. ''Kliedziens''. Rīga: Liesma, 1971 [spāņu]. * O. Župančičs. ''Bezmiegs''. Rīga: Liesma, 1971 [slovēņu]. * [[Ļesja Ukrainka]]. ''Pērkona māsa''. Rīga: Liesma, 1970 [ukraiņu]. * ''Pasaules tautu lirika''. Rīga: LVI, 1959 [līdzautors]. === Knuta Skujenieka dzejas publikācijas antoloģijās === * Igauniski — Läti uuema luule valimik. Eesti Raamat, Tallinn, 1997, p p. 166-183 * Īslandiski — Vængstýfđir draumar. Hlér 1999, p.p.39—57 * Norvēģiski — Uten svaner uten sne. Dreyer. Oslo, 1986, p.p. 98-113 * Dāniski — 11 lettiske digtere. Husets Forlag / S.O.... Århus 1980, p.p. 95-101 * Zviedriski — Nặra röster över vatten. En bok för alla, 1997, p.p. 180-184 * Baltkrieviski — Latišskaja saveckaja paezija Tam.1. Mastackaja literatura. Minsk. 1984. p. P. 224-231 * Itāliski — Realismi a cupole d’oro. Prova d’autore, Catania. 1988. p.p. 247-252; Poetit d’Europa. 10 Maggio 2004. Libri Scheiwiller. Milano. 2004. p.p. 99-105 * Franciski — La littérature lettonne au XXe siécle. Nordik. Riga, 1997, p.p.41-47; Rose-Marie François. Pieds nus dans I’herbe. L’arbre a’paroles, p.p.102-119 * Čehiski — Les duší. Bohemika, Praha, 2001, p.p.118-120; 15x poezie lotyšsko fra, Praha. 2006, p.p. 21-29 * Vāciski — Riga im Waser. Tapals. Riga, 2004, p.p. 207-227; Sonnengeflecht, Nordik, Riga, 1997, p.p. 122-123 * Moldāviski (rumāniski) — Poetii letoni. Literaturã artistiche. Chişinău. 1983, p.p. 145-148 * Ukrainiski — Jurij Zavhorodņij. Z latvijsjkoho bereha. Kijiv. 1998, p.p. 213-235 * Krieviski — Molņija v kamņe. Tapals, Rīga. 2002, p.p. 37-65; Božij prijomiš. Daugava, Rīga. 2003, p.p. 4-52 * Angliski — All Birds know This. Tapals. Riga. 2001.p.p. 182-194 * Ārpus antoloģijām atsevišķas publikācijas arī bulgāru, gruzīnu, armēņu, azerbaidžānu, tatāru, kazahu, altajiešu, poļu, serbu, maķedoniešu, grieķu, čuvašu, somu, rumāņu, ungāru, nīderlandiešu, slovēņu, turku, ķīniešu u.c. valodās. === Knuta Skujenieka dzejas grāmatas citās valodās === * ''Ett frö i snön'' [Sēkla sniegā]. Zviedru valodā atdz. Juris Kronbergs. Stockholm: Fripress, 1991. * ''Nasinņa v sņihu'' [Sēkla sniegā]. Ukraiņu valodā. Kiiv: Ukrainsjkij pisjmennik, 1994. * ''Bitter hand, bitter mun'' [Rūgta roka, rūgta mute]. Zviedru valodā atdz. Juris Kronbergs. Uppsala: Edda, 2003. * ''Aš esu toli viešejęs'' [Es pabiju tālos ciemos]. Lietuviešu valodā atdz. Vladas Braziūnas, Sigitas Geda, Jonas Strielkūnas. Vilnius: Lietuvos Rašytojų sajungos leidykla, 2004. * ''Som ekens rot till vatten''. Zviedru valodā atdz. Juris Kronbergs. Torsby: Heidrun, 2008. * ''Innego mosto nie będzie'' [Cita tilta vairs nebūs]. Poļu valodā atdz. Justyna Spychalska. Warszawa: Anagram, 2009. * ''Корен в хоризонта'' [Sakne apvārsnī]. Bulgāru valodā atdz. Aksīnija Mihailova. Sofija: Foundation for Bulgarian Literature, 2009. * ''Tornato da un altro mondo''. Itāļu valodā atdz. Pietro Umberto Dini. Novi Ligure: Joker, 2010. * ''Poga'' [viens dzejolis 33 valodās]. Rīga: Neputns, 2011. * ''El botón y otros poemas'' [Poga un citi dzejoļi]. Itāļu valodā atdz. Pjetro Umberto Dini. Barcelona Digital, 2012. * ''Un Seme Nella Neve'' [Sēkla sniegā]. Itāļu valodā atdz. Paolo Pantaleo. Ediciones Damocle, 2015. * ''Samen im Schnee'' [Sēkla sniegā]. Vācu valodā atdz. Valdis Bisenieks. Rīga: Jumava/Klagenfurt: Wieser, 2016. * ''Босые звезды'' [Basās zvaigznes]. Krievu valodā atdz. Olga Pētersone. Rīga: Pētergailis, 2016. * ''Seed in Snow'' [Sēkla sniegā]. Angļu valodā atdz. Bitite Vinklers. BOA Editions, 2016. * ''Мала моя батьківщина'' [Maza mana tēvu zeme]. Ukraiņu valodā atdz. Jurko Sadlovskis. Krok, 2016. * ''​Lyrik och Röster'' [Lirika un balsis]. Zviedru valodā atdz. Juris Kronbergs. Uppsala: Bokforlaget Edda, 2017. * ''Seeme lume all'' [Sēkla sniegā]. Igauņu valodā atdz. Mats Trāts. Tallin: Libri Livoniae, 2018. * ''All I Have Is Words''. Angļu valodā atdz. Margita Gailitis. Guernica Editions, 2018. === Antoloģijas (sastādītas un atdzejotas) === * 101 dziesma par mīlestību 27 balsīs (Eiropas tautu folkloras izlase). * Arfas vara (Skandināvijas tautu balādes). * Dziesma, ej viegli pa manu sirdi ...) Go lightly over my heart, song ...) * Eiropas dzejas antoloģijā ar 72 paraugiem oriģinālvalodās un to latviskajiem atdzejojumiem. * Daži ievērojamākie tulkotie autori no kopkrājumiem un atsevišķām publikācijām: William Shakespeare (sonnets), Dante Alighieri (I Canto no “La Commedia Divina”), Walt Whitman, Carl Sendburg, Edgar Lee Masters. Benny Andersen (Dānija), Tomas Tranströmer (Zviedrija) Konstandinos Kavafis, Jorgos Seferis, Odiseas Elitis (Grieķija). Antonio Machado, Angel Ganivet (Spānija) César Vallejo (Peru) Léopold Sédar Senghor (Senegāla), Salvatore Quasimodo (Itālija) Nordahl Grieg, Olav H.Hauge, Rolf Jacobsen (Norvēģija) Aleksis Kivi, Eino Leino (Somija) Meczyslaw Jastrun, Konstanty Ildefons Galczyński (Polija) u.c. “Dziesmu Dziesma” — Vecās Derības “Zālamana Augstās dziesma” versija. * Publikācijas avīzēs un žurnālos aptuveni 40 valodās: angliski, vāciski, franciski, zviedriski, islandiski, somiski, krieviski, baltkrieviski, ukrainiski, poliski, čehiski, serbiski, slovēniski, maķedoniski, rumāniski, ungāriski, itāliski, gruzīniski, igauniski, leitiski, armēniski u.c. == Pētījumi par Knutu Skujenieku == * [[Jānis Rokpelnis]] ''Smagi urbjas tinte: grāmata par Knutu Skujenieku''. Rīga: Pētergailis, 2006. * [[Inta Čaklā|Intas Čaklās]] apcere “Ieskats Knuta Skujenieka dzejā” (Kopoto rakstu 8. Sējums), Rīga: Nordik, 2008. == Apbalvojumi un prēmijas == Apbalvojumi: * 1989.- Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks; * 1994.- Spānijas Katoļu Izabellas ordeņa komandors; * 1996.- Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks; * 1998.- Norvēģijas Karaliskā Nopelnu ordeņa bruņinieks; * 1999.- [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis|Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeņa]] virsnieks; * 1999.- Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeņa bruņinieks; * 2001.- Barikāžu aizstāvja piemiņas zīme; * 2006.- Ukrainas Rakstnieku savienības goda zīme; * 2009.- Latvijas Atzinības krusta lielvirsnieks; * 2009.- Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeņa bruņinieks (atkārtoti); * 2014.- Polijas Kultūras ministrijas medaļa “Par nopelniem poļu kultūrā”. Prēmijas: * 1979.- Dzejas dienu balva par grāmatu “Lirika un balsis”; * 1986.- A.Upīša un Dzejas dienu balva par grāmatu “iesien baltā lakatiņā”; * 1993.- Jātvingu prēmija (Lietuva); * 1994.- Ivana Franko prēmija (Ukraina); * 1996.- Sorosa fonda Saskaņas balva (kopā ar R. Haradžaņjanu); * 1996.- Tomasa Transtrēmera prēmija (Vesterosa, Zviedrija, kopā ar V. Belševicu); * 2001.- Literatūras gada balva; * 2007.- Ed. Veidenbauma prēmija par grāmatu “Mūsu dzīve nokalpotā” * 2010.- Literatūras gada balva par mūža ieguldījumu; * 2012.- Latvijas Ministru kabineta balva literatūrā. * 2016.- Ikšķiles pašvaldības [[Dzintars Sodums|Dzintara Soduma]] balva par novatorismu literatūrā. * Latvijas Zinātņu Akadēmijas goda loceklis (1992); * Biedrība NORDEN LATVIJA (1999); * Biedrība AUSTRĀLIJA-LATVIJA (2001); * Kārļa Universitātes Baltistikas pulciņš (Prāga, 1995); * Lietuvas Rakstnieku savienības goda biedrs (2002); * Salaspils Goda pilsonis. == Atsauces == {{atsauces}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skujenieks, Knuts}} [[Kategorija:1936. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas tulkotāji]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:21. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Disidenti]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Atzinības krusta lielvirsnieki]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] r4zjh4mzthij9p3bp7jnvrofd2606c4 3660893 3660888 2022-07-25T21:47:27Z 2A03:EC00:B97C:7298:0:0:0:2 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | attēls =Knuts Skujenieks 2012.jpg | vārds = Knuts Skujenieks | dz_gads = 1236 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 5 | dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | m_gads = 2022 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 25 | m_vieta = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V | nodarbošanās = dzejnieks, tulkotājs |rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = kopš 1950 | žanri = dzeja, atdzeja, kritika | apbalvojumi = [[Baltijas Asamblejas Balva literatūrā|Baltijas Asamblejas Balva]] (2008) }} '''Knuts Skujenieks''' (dzimis {{dat|1936|09|05|}}, miris {{dat|2022|07|25|}}) bija latviešu [[dzeja|dzejnieks]], atdzejotājs un kritiķis, publicists. == Dzīvesgājums == Dzimis 1936. gada 5. septembrī [[Rīga|Rīgā]] rakstnieka [[Emīls Skujenieks|Emīla Skujenieka]] ģimenē. Pēc mātes nāves dzīvoja pie vecvecākiem [[Kurmenes pagasts|Kurmenes pagasta]] Mūru dzirnavās. No 1942.līdz 1948. gadam mācījās Mūru pamatskolā, 1949. gadā pabeidza [[Taurkalne]]s septiņgadīgo skolu. No 1949. līdz 1950. gadam mācījās [[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolā]], no 1951. līdz 1954. gadam — [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas 2. vidusskolā]]. No 1954. līdz 1956. gadam K. Skujenieks studēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filoloģijas fakultātē]], 1956.—1961. gadā [[Maskava|Maskavā]] [[Gorkija Literatūras institūts|Gorkija Literatūras institūtā]]. 1962. gada aprīlī viņu apcietināja un apsūdzēja par pretpadomju aģitāciju un propagandu, par neziņošanu par sarunu ar personu, kura stāstīja savas idejas par Latvijas atbrīvošanu, un par darbību grupā [[Baltijas federācija]]. Notiesāts uz septiņiem gadiem stingra režīma kolonijā ([[Mordvija|Mordovijā]], 1962.—1969. gads).<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Letonika.lv. Literatūras bibliotēka. Skujenieks Knuts|url=http://www.letonika.lv/literatura/section.aspx?f=1&id=3111716|accessdate={{dat|2016|12|5||bez}}}}</ref> Pēc atgriešanās no izsūtījuma 1972. gadā viņu uzņēma [[Latvijas Rakstnieku savienība|Latvijas PSR padomju rakstnieku savienībā]], 1978. gadā tika publicēta pirmā Skujenieka dzejoļu grāmata. 1989. gadā Skujenieku uzņēma [[Latvijas PEN klubs|Latvijas PEN klubā]], tajā pašā gadā viņš kļuva par tā Rīgas nodaļas vadītāju. 1989. gada 6. jūnijā viņš tika [[Reabilitācija|reabilitēts]]. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s viņš 1991.—2003. gadā bija Latvijas Psoriāzes biedrības valdes priekšsēdis, 1992. gadā kļuva par Latvijas P.E.N. kluba priekšsēdi, organizācijai pārceļot centru no [[Stokholma]]s uz Rīgu. Pēc pārtraukuma (1995—1996) turpināja priekšsēža darbu līdz 2002. gadam. Kopš 2003. gada brīvas profesijas pārstāvis bez sabiedriskiem pienākumiem. Viņa darbi ir atdzejoti [[zviedru valoda|zviedru]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[armēņu valoda|armēņu]], [[lietuviešu valoda|lietuviešu]], [[Angļu valoda|angļu]], [[Krievu valoda|krievu]] un citās valodās. Skujenieka dzejoļu krājumi ir izdoti Zviedrijā, Ukrainā un Armēnijā. Pats viņš ir atdzejojis no krievu, senebreju, ukraiņu, spāņu, [[grieķu valoda|grieķu]], lietuviešu, maķedoniešu, [[somu valoda|somu]], [[zviedru valoda|zviedru]], [[dāņu valoda|dāņu]] un [[poļu valoda]]s. == Apbalvojumi un pagodinājumi == * [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks]] * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1995) * [[Literatūras gada balva]] par labāko atdzejas grāmatu (2001) un par mūža ieguldījumu literatūrā (2010) == Bibliogrāfija == === Dzejoļu krājumi === * ''Lirika un balsis''. Rīga: [[Liesma (izdevniecība)|Liesma]], 1978 [arī atdzeja] * ''Iesien baltā lakatiņā''. Rīga: Liesma, 1986. * ''Sēkla sniegā''. Dzejoļi 1963-1969. Rīga: Liesma, 1990. * ''Mūsu dzīve nokalpotā''. Rīga: Nordik, 2007. '''Citi krājumi un izlases''' * ''Kā putu zīmes''. Rīga: Teātra anekdotes, 1992. * ''Mūžīgs pusmēness''. Rīga: Teātra anekdotes, 1993. * ''Uzvarētājs nāk pa ķēķa durvīm''. Rīga, 1994. * ''Patiesīgs, bet ne pilnīgs dzīvesstāsts ar 33 smukiem un nesmukiem dzejoļiem 33 gadu garumā''. Rīga: Likteņstāsti, 1996. * ''Līdz kailai rokai''. Rīga: [[Zvaigzne ABC]], 1996 [izlase] * ''Parkā par solu''. Rīga: Likteņstāsti, 1997. * ''Tagad es esmu Aleksandrs''. Rīga: [[Neputns]], 2006. * ''Nekā personīga''. Rīga: Neputns, 2010. * ''Poga''. Rīga: Neputns, 2011. * ''Simts''. Rīga: Zvaigzne ABC, 2011. * ''Kārtis: virtuāls ceļojums caur dzeloņdrātīm'' [kopā ar Bruno Javoišu]. Rīga: Neputns, 2013. === Literatūras kritika === * ''Paša austs krekls''. Rīga: Liesma, 1987. === Kopotie raksti === * Raksti 8 sējumos. Rīga: Nordik, 2003-2008. === Knuta Skujenieka citu autoru atdzejojumi latviski === * Genādijs Aihī. ''Paklanīšanās dziesmai''. Rīga: Pētergailis, 2016 [krievu/čuvašu]. * ''[[Teika par Igora karagaitu]]'' (kopā ar [[Uldis Bērziņš|U. Bērziņu]]). Rīga: [[Zinātne]], 2014. * [[Volts Vitmens]]. ''Zāles stiebri'' (līdzautors). Rīga: Neputns, 2011. * Bengts Bergs. ''No meža tu esi nācis''. Rīga: Mansards, 2008 [zviedru, kopā ar J. Kronbergu]. * ''Kipras dzeja'' (kopā ar [[Uldis Bērziņš|U. Bērziņu]]). Rīga: Adria, 2007 [grieķu]. * Sigits Geda. ''Sokrats runā ar vēju''. Rīga: Tapals, 2005 [lietuviešu]. * S.J. Ļecs. Nesaķemmētas domas: aforismi. R.: Tapals, 2004 [poļu]. * ''Dziesma, ej viegli pa manu sirdi'': XX gs. Eiropas tautu dzeja oriģinālos un atdzejojumos. Rīga: Tapals, 2001. * B. Andersens. ''Svantes dziesmas''. Rīga: Atēna, 1999 [dāņu, prozas tekstu tulkojis P. Ankravs] * Ingera Kristensena. ''Tauriņu ieleja''. Rīga: Atēna, 1998 [dāņu]. * K. M. Belmans. ''Dziesmas, vīns un mazā nāve''. Rīga: Nordik, 1997 [zviedru]. * ''101 dziesma par mīlestību 27 balsīs'': Eiropas tautu tautasdziesmas. Rīga: 1995. * ''Arfas vara'': skandināvu viduslaiku balādes. Rīga: Nordik, 1994. * E. Lēnrots. ''Kanteletara jeb somu tautas senās dziesmas un balādes''. Rīga: Nordik, 1993. * ''[[Dziesmu dziesma]]''. Rīga: Zinātne, 1993 [senebreju]. * Zeme cēla zāli: lietuviešu tautasdziesmas. Rīga: Liesma, 1986. * ''Ābelīte'': poļu tautasdziesmas. Rīga: Liesma, 1984. * Gustavs Frēdings. ''Ģitāra un ermoņika''. Rīga: Liesma, 1983. * ''Tilts pār Artu'': grieķu tautasdziesmas. Rīga: Liesma, 1981. * Gabriela Mistrāla. ''Vīnspiede''. Rīga: Liesma, 1977 [spāņu]. * Janis Ricos. ''Liecinājumi''. Rīga: Liesma, 1977 [grieķu]. * [[:mk:Ацо Шопов|Šopovs A.]] . [http://www.acosopov.com/par-acu-sopovu-un-vina-dzeju?lang=lv ''Ugunsmīlestība''.] Rīga: Liesma, 1974 [maķedoniešu]. * N. Giljēns. ''Sensemaijā''. Rīga: Liesma, 1974 [spāņu]. * Desanka Maksimoviča. ''Es prasu žēlastību''. Rīga: Liesma, 1972 [serbu]. * [[Federiko Garsija Lorka]]. ''Kliedziens''. Rīga: Liesma, 1971 [spāņu]. * O. Župančičs. ''Bezmiegs''. Rīga: Liesma, 1971 [slovēņu]. * [[Ļesja Ukrainka]]. ''Pērkona māsa''. Rīga: Liesma, 1970 [ukraiņu]. * ''Pasaules tautu lirika''. Rīga: LVI, 1959 [līdzautors]. === Knuta Skujenieka dzejas publikācijas antoloģijās === * Igauniski — Läti uuema luule valimik. Eesti Raamat, Tallinn, 1997, p p. 166-183 * Īslandiski — Vængstýfđir draumar. Hlér 1999, p.p.39—57 * Norvēģiski — Uten svaner uten sne. Dreyer. Oslo, 1986, p.p. 98-113 * Dāniski — 11 lettiske digtere. Husets Forlag / S.O.... Århus 1980, p.p. 95-101 * Zviedriski — Nặra röster över vatten. En bok för alla, 1997, p.p. 180-184 * Baltkrieviski — Latišskaja saveckaja paezija Tam.1. Mastackaja literatura. Minsk. 1984. p. P. 224-231 * Itāliski — Realismi a cupole d’oro. Prova d’autore, Catania. 1988. p.p. 247-252; Poetit d’Europa. 10 Maggio 2004. Libri Scheiwiller. Milano. 2004. p.p. 99-105 * Franciski — La littérature lettonne au XXe siécle. Nordik. Riga, 1997, p.p.41-47; Rose-Marie François. Pieds nus dans I’herbe. L’arbre a’paroles, p.p.102-119 * Čehiski — Les duší. Bohemika, Praha, 2001, p.p.118-120; 15x poezie lotyšsko fra, Praha. 2006, p.p. 21-29 * Vāciski — Riga im Waser. Tapals. Riga, 2004, p.p. 207-227; Sonnengeflecht, Nordik, Riga, 1997, p.p. 122-123 * Moldāviski (rumāniski) — Poetii letoni. Literaturã artistiche. Chişinău. 1983, p.p. 145-148 * Ukrainiski — Jurij Zavhorodņij. Z latvijsjkoho bereha. Kijiv. 1998, p.p. 213-235 * Krieviski — Molņija v kamņe. Tapals, Rīga. 2002, p.p. 37-65; Božij prijomiš. Daugava, Rīga. 2003, p.p. 4-52 * Angliski — All Birds know This. Tapals. Riga. 2001.p.p. 182-194 * Ārpus antoloģijām atsevišķas publikācijas arī bulgāru, gruzīnu, armēņu, azerbaidžānu, tatāru, kazahu, altajiešu, poļu, serbu, maķedoniešu, grieķu, čuvašu, somu, rumāņu, ungāru, nīderlandiešu, slovēņu, turku, ķīniešu u.c. valodās. === Knuta Skujenieka dzejas grāmatas citās valodās === * ''Ett frö i snön'' [Sēkla sniegā]. Zviedru valodā atdz. Juris Kronbergs. Stockholm: Fripress, 1991. * ''Nasinņa v sņihu'' [Sēkla sniegā]. Ukraiņu valodā. Kiiv: Ukrainsjkij pisjmennik, 1994. * ''Bitter hand, bitter mun'' [Rūgta roka, rūgta mute]. Zviedru valodā atdz. Juris Kronbergs. Uppsala: Edda, 2003. * ''Aš esu toli viešejęs'' [Es pabiju tālos ciemos]. Lietuviešu valodā atdz. Vladas Braziūnas, Sigitas Geda, Jonas Strielkūnas. Vilnius: Lietuvos Rašytojų sajungos leidykla, 2004. * ''Som ekens rot till vatten''. Zviedru valodā atdz. Juris Kronbergs. Torsby: Heidrun, 2008. * ''Innego mosto nie będzie'' [Cita tilta vairs nebūs]. Poļu valodā atdz. Justyna Spychalska. Warszawa: Anagram, 2009. * ''Корен в хоризонта'' [Sakne apvārsnī]. Bulgāru valodā atdz. Aksīnija Mihailova. Sofija: Foundation for Bulgarian Literature, 2009. * ''Tornato da un altro mondo''. Itāļu valodā atdz. Pietro Umberto Dini. Novi Ligure: Joker, 2010. * ''Poga'' [viens dzejolis 33 valodās]. Rīga: Neputns, 2011. * ''El botón y otros poemas'' [Poga un citi dzejoļi]. Itāļu valodā atdz. Pjetro Umberto Dini. Barcelona Digital, 2012. * ''Un Seme Nella Neve'' [Sēkla sniegā]. Itāļu valodā atdz. Paolo Pantaleo. Ediciones Damocle, 2015. * ''Samen im Schnee'' [Sēkla sniegā]. Vācu valodā atdz. Valdis Bisenieks. Rīga: Jumava/Klagenfurt: Wieser, 2016. * ''Босые звезды'' [Basās zvaigznes]. Krievu valodā atdz. Olga Pētersone. Rīga: Pētergailis, 2016. * ''Seed in Snow'' [Sēkla sniegā]. Angļu valodā atdz. Bitite Vinklers. BOA Editions, 2016. * ''Мала моя батьківщина'' [Maza mana tēvu zeme]. Ukraiņu valodā atdz. Jurko Sadlovskis. Krok, 2016. * ''​Lyrik och Röster'' [Lirika un balsis]. Zviedru valodā atdz. Juris Kronbergs. Uppsala: Bokforlaget Edda, 2017. * ''Seeme lume all'' [Sēkla sniegā]. Igauņu valodā atdz. Mats Trāts. Tallin: Libri Livoniae, 2018. * ''All I Have Is Words''. Angļu valodā atdz. Margita Gailitis. Guernica Editions, 2018. === Antoloģijas (sastādītas un atdzejotas) === * 101 dziesma par mīlestību 27 balsīs (Eiropas tautu folkloras izlase). * Arfas vara (Skandināvijas tautu balādes). * Dziesma, ej viegli pa manu sirdi ...) Go lightly over my heart, song ...) * Eiropas dzejas antoloģijā ar 72 paraugiem oriģinālvalodās un to latviskajiem atdzejojumiem. * Daži ievērojamākie tulkotie autori no kopkrājumiem un atsevišķām publikācijām: William Shakespeare (sonnets), Dante Alighieri (I Canto no “La Commedia Divina”), Walt Whitman, Carl Sendburg, Edgar Lee Masters. Benny Andersen (Dānija), Tomas Tranströmer (Zviedrija) Konstandinos Kavafis, Jorgos Seferis, Odiseas Elitis (Grieķija). Antonio Machado, Angel Ganivet (Spānija) César Vallejo (Peru) Léopold Sédar Senghor (Senegāla), Salvatore Quasimodo (Itālija) Nordahl Grieg, Olav H.Hauge, Rolf Jacobsen (Norvēģija) Aleksis Kivi, Eino Leino (Somija) Meczyslaw Jastrun, Konstanty Ildefons Galczyński (Polija) u.c. “Dziesmu Dziesma” — Vecās Derības “Zālamana Augstās dziesma” versija. * Publikācijas avīzēs un žurnālos aptuveni 40 valodās: angliski, vāciski, franciski, zviedriski, islandiski, somiski, krieviski, baltkrieviski, ukrainiski, poliski, čehiski, serbiski, slovēniski, maķedoniski, rumāniski, ungāriski, itāliski, gruzīniski, igauniski, leitiski, armēniski u.c. == Pētījumi par Knutu Skujenieku == * [[Jānis Rokpelnis]] ''Smagi urbjas tinte: grāmata par Knutu Skujenieku''. Rīga: Pētergailis, 2006. * [[Inta Čaklā|Intas Čaklās]] apcere “Ieskats Knuta Skujenieka dzejā” (Kopoto rakstu 8. Sējums), Rīga: Nordik, 2008. == Apbalvojumi un prēmijas == Apbalvojumi: * 1989.- Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks; * 1994.- Spānijas Katoļu Izabellas ordeņa komandors; * 1996.- Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks; * 1998.- Norvēģijas Karaliskā Nopelnu ordeņa bruņinieks; * 1999.- [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis|Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeņa]] virsnieks; * 1999.- Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeņa bruņinieks; * 2001.- Barikāžu aizstāvja piemiņas zīme; * 2006.- Ukrainas Rakstnieku savienības goda zīme; * 2009.- Latvijas Atzinības krusta lielvirsnieks; * 2009.- Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeņa bruņinieks (atkārtoti); * 2014.- Polijas Kultūras ministrijas medaļa “Par nopelniem poļu kultūrā”. Prēmijas: * 1979.- Dzejas dienu balva par grāmatu “Lirika un balsis”; * 1986.- A.Upīša un Dzejas dienu balva par grāmatu “iesien baltā lakatiņā”; * 1993.- Jātvingu prēmija (Lietuva); * 1994.- Ivana Franko prēmija (Ukraina); * 1996.- Sorosa fonda Saskaņas balva (kopā ar R. Haradžaņjanu); * 1996.- Tomasa Transtrēmera prēmija (Vesterosa, Zviedrija, kopā ar V. Belševicu); * 2001.- Literatūras gada balva; * 2007.- Ed. Veidenbauma prēmija par grāmatu “Mūsu dzīve nokalpotā” * 2010.- Literatūras gada balva par mūža ieguldījumu; * 2012.- Latvijas Ministru kabineta balva literatūrā. * 2016.- Ikšķiles pašvaldības [[Dzintars Sodums|Dzintara Soduma]] balva par novatorismu literatūrā. * Latvijas Zinātņu Akadēmijas goda loceklis (1992); * Biedrība NORDEN LATVIJA (1999); * Biedrība AUSTRĀLIJA-LATVIJA (2001); * Kārļa Universitātes Baltistikas pulciņš (Prāga, 1995); * Lietuvas Rakstnieku savienības goda biedrs (2002); * Salaspils Goda pilsonis. == Atsauces == {{atsauces}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skujenieks, Knuts}} [[Kategorija:1936. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas tulkotāji]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:21. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Disidenti]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Atzinības krusta lielvirsnieki]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] 34ve288q7qhfq29ufr801f283ygnxpn 3660897 3660893 2022-07-25T21:51:03Z MC2013 40125 Atcēlu [[Special:Contributions/2A03:EC00:B97C:7298:0:0:0:2|2A03:EC00:B97C:7298:0:0:0:2]] ([[User talk:2A03:EC00:B97C:7298:0:0:0:2|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3660893 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | attēls =Knuts Skujenieks 2012.jpg | vārds = Knuts Skujenieks | dz_gads = 1936 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 5 | dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | m_gads = 2022 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 25 | m_vieta = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V | nodarbošanās = dzejnieks, tulkotājs |rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = kopš 1950 | žanri = dzeja, atdzeja, kritika | apbalvojumi = [[Baltijas Asamblejas Balva literatūrā|Baltijas Asamblejas Balva]] (2008) }} '''Knuts Skujenieks''' (dzimis {{dat|1936|09|05|}}, miris {{dat|2022|07|25|}}) bija latviešu [[dzeja|dzejnieks]], atdzejotājs un kritiķis, publicists. == Dzīvesgājums == Dzimis 1936. gada 5. septembrī [[Rīga|Rīgā]] rakstnieka [[Emīls Skujenieks|Emīla Skujenieka]] ģimenē. Pēc mātes nāves dzīvoja pie vecvecākiem [[Kurmenes pagasts|Kurmenes pagasta]] Mūru dzirnavās. No 1942.līdz 1948. gadam mācījās Mūru pamatskolā, 1949. gadā pabeidza [[Taurkalne]]s septiņgadīgo skolu. No 1949. līdz 1950. gadam mācījās [[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolā]], no 1951. līdz 1954. gadam — [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas 2. vidusskolā]]. No 1954. līdz 1956. gadam K. Skujenieks studēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filoloģijas fakultātē]], 1956.—1961. gadā [[Maskava|Maskavā]] [[Gorkija Literatūras institūts|Gorkija Literatūras institūtā]]. 1962. gada aprīlī viņu apcietināja un apsūdzēja par pretpadomju aģitāciju un propagandu, par neziņošanu par sarunu ar personu, kura stāstīja savas idejas par Latvijas atbrīvošanu, un par darbību grupā [[Baltijas federācija]]. Notiesāts uz septiņiem gadiem stingra režīma kolonijā ([[Mordvija|Mordovijā]], 1962.—1969. gads).<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Letonika.lv. Literatūras bibliotēka. Skujenieks Knuts|url=http://www.letonika.lv/literatura/section.aspx?f=1&id=3111716|accessdate={{dat|2016|12|5||bez}}}}</ref> Pēc atgriešanās no izsūtījuma 1972. gadā viņu uzņēma [[Latvijas Rakstnieku savienība|Latvijas PSR padomju rakstnieku savienībā]], 1978. gadā tika publicēta pirmā Skujenieka dzejoļu grāmata. 1989. gadā Skujenieku uzņēma [[Latvijas PEN klubs|Latvijas PEN klubā]], tajā pašā gadā viņš kļuva par tā Rīgas nodaļas vadītāju. 1989. gada 6. jūnijā viņš tika [[Reabilitācija|reabilitēts]]. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s viņš 1991.—2003. gadā bija Latvijas Psoriāzes biedrības valdes priekšsēdis, 1992. gadā kļuva par Latvijas P.E.N. kluba priekšsēdi, organizācijai pārceļot centru no [[Stokholma]]s uz Rīgu. Pēc pārtraukuma (1995—1996) turpināja priekšsēža darbu līdz 2002. gadam. Kopš 2003. gada brīvas profesijas pārstāvis bez sabiedriskiem pienākumiem. Viņa darbi ir atdzejoti [[zviedru valoda|zviedru]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[armēņu valoda|armēņu]], [[lietuviešu valoda|lietuviešu]], [[Angļu valoda|angļu]], [[Krievu valoda|krievu]] un citās valodās. Skujenieka dzejoļu krājumi ir izdoti Zviedrijā, Ukrainā un Armēnijā. Pats viņš ir atdzejojis no krievu, senebreju, ukraiņu, spāņu, [[grieķu valoda|grieķu]], lietuviešu, maķedoniešu, [[somu valoda|somu]], [[zviedru valoda|zviedru]], [[dāņu valoda|dāņu]] un [[poļu valoda]]s. == Apbalvojumi un pagodinājumi == * [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks]] * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1995) * [[Literatūras gada balva]] par labāko atdzejas grāmatu (2001) un par mūža ieguldījumu literatūrā (2010) == Bibliogrāfija == === Dzejoļu krājumi === * ''Lirika un balsis''. Rīga: [[Liesma (izdevniecība)|Liesma]], 1978 [arī atdzeja] * ''Iesien baltā lakatiņā''. Rīga: Liesma, 1986. * ''Sēkla sniegā''. Dzejoļi 1963-1969. Rīga: Liesma, 1990. * ''Mūsu dzīve nokalpotā''. Rīga: Nordik, 2007. '''Citi krājumi un izlases''' * ''Kā putu zīmes''. Rīga: Teātra anekdotes, 1992. * ''Mūžīgs pusmēness''. Rīga: Teātra anekdotes, 1993. * ''Uzvarētājs nāk pa ķēķa durvīm''. Rīga, 1994. * ''Patiesīgs, bet ne pilnīgs dzīvesstāsts ar 33 smukiem un nesmukiem dzejoļiem 33 gadu garumā''. Rīga: Likteņstāsti, 1996. * ''Līdz kailai rokai''. Rīga: [[Zvaigzne ABC]], 1996 [izlase] * ''Parkā par solu''. Rīga: Likteņstāsti, 1997. * ''Tagad es esmu Aleksandrs''. Rīga: [[Neputns]], 2006. * ''Nekā personīga''. Rīga: Neputns, 2010. * ''Poga''. Rīga: Neputns, 2011. * ''Simts''. Rīga: Zvaigzne ABC, 2011. * ''Kārtis: virtuāls ceļojums caur dzeloņdrātīm'' [kopā ar Bruno Javoišu]. Rīga: Neputns, 2013. === Literatūras kritika === * ''Paša austs krekls''. Rīga: Liesma, 1987. === Kopotie raksti === * Raksti 8 sējumos. Rīga: Nordik, 2003-2008. === Knuta Skujenieka citu autoru atdzejojumi latviski === * Genādijs Aihī. ''Paklanīšanās dziesmai''. Rīga: Pētergailis, 2016 [krievu/čuvašu]. * ''[[Teika par Igora karagaitu]]'' (kopā ar [[Uldis Bērziņš|U. Bērziņu]]). Rīga: [[Zinātne]], 2014. * [[Volts Vitmens]]. ''Zāles stiebri'' (līdzautors). Rīga: Neputns, 2011. * Bengts Bergs. ''No meža tu esi nācis''. Rīga: Mansards, 2008 [zviedru, kopā ar J. Kronbergu]. * ''Kipras dzeja'' (kopā ar [[Uldis Bērziņš|U. Bērziņu]]). Rīga: Adria, 2007 [grieķu]. * Sigits Geda. ''Sokrats runā ar vēju''. Rīga: Tapals, 2005 [lietuviešu]. * S.J. Ļecs. Nesaķemmētas domas: aforismi. R.: Tapals, 2004 [poļu]. * ''Dziesma, ej viegli pa manu sirdi'': XX gs. Eiropas tautu dzeja oriģinālos un atdzejojumos. Rīga: Tapals, 2001. * B. Andersens. ''Svantes dziesmas''. Rīga: Atēna, 1999 [dāņu, prozas tekstu tulkojis P. Ankravs] * Ingera Kristensena. ''Tauriņu ieleja''. Rīga: Atēna, 1998 [dāņu]. * K. M. Belmans. ''Dziesmas, vīns un mazā nāve''. Rīga: Nordik, 1997 [zviedru]. * ''101 dziesma par mīlestību 27 balsīs'': Eiropas tautu tautasdziesmas. Rīga: 1995. * ''Arfas vara'': skandināvu viduslaiku balādes. Rīga: Nordik, 1994. * E. Lēnrots. ''Kanteletara jeb somu tautas senās dziesmas un balādes''. Rīga: Nordik, 1993. * ''[[Dziesmu dziesma]]''. Rīga: Zinātne, 1993 [senebreju]. * Zeme cēla zāli: lietuviešu tautasdziesmas. Rīga: Liesma, 1986. * ''Ābelīte'': poļu tautasdziesmas. Rīga: Liesma, 1984. * Gustavs Frēdings. ''Ģitāra un ermoņika''. Rīga: Liesma, 1983. * ''Tilts pār Artu'': grieķu tautasdziesmas. Rīga: Liesma, 1981. * Gabriela Mistrāla. ''Vīnspiede''. Rīga: Liesma, 1977 [spāņu]. * Janis Ricos. ''Liecinājumi''. Rīga: Liesma, 1977 [grieķu]. * [[:mk:Ацо Шопов|Šopovs A.]] . [http://www.acosopov.com/par-acu-sopovu-un-vina-dzeju?lang=lv ''Ugunsmīlestība''.] Rīga: Liesma, 1974 [maķedoniešu]. * N. Giljēns. ''Sensemaijā''. Rīga: Liesma, 1974 [spāņu]. * Desanka Maksimoviča. ''Es prasu žēlastību''. Rīga: Liesma, 1972 [serbu]. * [[Federiko Garsija Lorka]]. ''Kliedziens''. Rīga: Liesma, 1971 [spāņu]. * O. Župančičs. ''Bezmiegs''. Rīga: Liesma, 1971 [slovēņu]. * [[Ļesja Ukrainka]]. ''Pērkona māsa''. Rīga: Liesma, 1970 [ukraiņu]. * ''Pasaules tautu lirika''. Rīga: LVI, 1959 [līdzautors]. === Knuta Skujenieka dzejas publikācijas antoloģijās === * Igauniski — Läti uuema luule valimik. Eesti Raamat, Tallinn, 1997, p p. 166-183 * Īslandiski — Vængstýfđir draumar. Hlér 1999, p.p.39—57 * Norvēģiski — Uten svaner uten sne. Dreyer. Oslo, 1986, p.p. 98-113 * Dāniski — 11 lettiske digtere. Husets Forlag / S.O.... Århus 1980, p.p. 95-101 * Zviedriski — Nặra röster över vatten. En bok för alla, 1997, p.p. 180-184 * Baltkrieviski — Latišskaja saveckaja paezija Tam.1. Mastackaja literatura. Minsk. 1984. p. P. 224-231 * Itāliski — Realismi a cupole d’oro. Prova d’autore, Catania. 1988. p.p. 247-252; Poetit d’Europa. 10 Maggio 2004. Libri Scheiwiller. Milano. 2004. p.p. 99-105 * Franciski — La littérature lettonne au XXe siécle. Nordik. Riga, 1997, p.p.41-47; Rose-Marie François. Pieds nus dans I’herbe. L’arbre a’paroles, p.p.102-119 * Čehiski — Les duší. Bohemika, Praha, 2001, p.p.118-120; 15x poezie lotyšsko fra, Praha. 2006, p.p. 21-29 * Vāciski — Riga im Waser. Tapals. Riga, 2004, p.p. 207-227; Sonnengeflecht, Nordik, Riga, 1997, p.p. 122-123 * Moldāviski (rumāniski) — Poetii letoni. Literaturã artistiche. Chişinău. 1983, p.p. 145-148 * Ukrainiski — Jurij Zavhorodņij. Z latvijsjkoho bereha. Kijiv. 1998, p.p. 213-235 * Krieviski — Molņija v kamņe. Tapals, Rīga. 2002, p.p. 37-65; Božij prijomiš. Daugava, Rīga. 2003, p.p. 4-52 * Angliski — All Birds know This. Tapals. Riga. 2001.p.p. 182-194 * Ārpus antoloģijām atsevišķas publikācijas arī bulgāru, gruzīnu, armēņu, azerbaidžānu, tatāru, kazahu, altajiešu, poļu, serbu, maķedoniešu, grieķu, čuvašu, somu, rumāņu, ungāru, nīderlandiešu, slovēņu, turku, ķīniešu u.c. valodās. === Knuta Skujenieka dzejas grāmatas citās valodās === * ''Ett frö i snön'' [Sēkla sniegā]. Zviedru valodā atdz. Juris Kronbergs. Stockholm: Fripress, 1991. * ''Nasinņa v sņihu'' [Sēkla sniegā]. Ukraiņu valodā. Kiiv: Ukrainsjkij pisjmennik, 1994. * ''Bitter hand, bitter mun'' [Rūgta roka, rūgta mute]. Zviedru valodā atdz. Juris Kronbergs. Uppsala: Edda, 2003. * ''Aš esu toli viešejęs'' [Es pabiju tālos ciemos]. Lietuviešu valodā atdz. Vladas Braziūnas, Sigitas Geda, Jonas Strielkūnas. Vilnius: Lietuvos Rašytojų sajungos leidykla, 2004. * ''Som ekens rot till vatten''. Zviedru valodā atdz. Juris Kronbergs. Torsby: Heidrun, 2008. * ''Innego mosto nie będzie'' [Cita tilta vairs nebūs]. Poļu valodā atdz. Justyna Spychalska. Warszawa: Anagram, 2009. * ''Корен в хоризонта'' [Sakne apvārsnī]. Bulgāru valodā atdz. Aksīnija Mihailova. Sofija: Foundation for Bulgarian Literature, 2009. * ''Tornato da un altro mondo''. Itāļu valodā atdz. Pietro Umberto Dini. Novi Ligure: Joker, 2010. * ''Poga'' [viens dzejolis 33 valodās]. Rīga: Neputns, 2011. * ''El botón y otros poemas'' [Poga un citi dzejoļi]. Itāļu valodā atdz. Pjetro Umberto Dini. Barcelona Digital, 2012. * ''Un Seme Nella Neve'' [Sēkla sniegā]. Itāļu valodā atdz. Paolo Pantaleo. Ediciones Damocle, 2015. * ''Samen im Schnee'' [Sēkla sniegā]. Vācu valodā atdz. Valdis Bisenieks. Rīga: Jumava/Klagenfurt: Wieser, 2016. * ''Босые звезды'' [Basās zvaigznes]. Krievu valodā atdz. Olga Pētersone. Rīga: Pētergailis, 2016. * ''Seed in Snow'' [Sēkla sniegā]. Angļu valodā atdz. Bitite Vinklers. BOA Editions, 2016. * ''Мала моя батьківщина'' [Maza mana tēvu zeme]. Ukraiņu valodā atdz. Jurko Sadlovskis. Krok, 2016. * ''​Lyrik och Röster'' [Lirika un balsis]. Zviedru valodā atdz. Juris Kronbergs. Uppsala: Bokforlaget Edda, 2017. * ''Seeme lume all'' [Sēkla sniegā]. Igauņu valodā atdz. Mats Trāts. Tallin: Libri Livoniae, 2018. * ''All I Have Is Words''. Angļu valodā atdz. Margita Gailitis. Guernica Editions, 2018. === Antoloģijas (sastādītas un atdzejotas) === * 101 dziesma par mīlestību 27 balsīs (Eiropas tautu folkloras izlase). * Arfas vara (Skandināvijas tautu balādes). * Dziesma, ej viegli pa manu sirdi ...) Go lightly over my heart, song ...) * Eiropas dzejas antoloģijā ar 72 paraugiem oriģinālvalodās un to latviskajiem atdzejojumiem. * Daži ievērojamākie tulkotie autori no kopkrājumiem un atsevišķām publikācijām: William Shakespeare (sonnets), Dante Alighieri (I Canto no “La Commedia Divina”), Walt Whitman, Carl Sendburg, Edgar Lee Masters. Benny Andersen (Dānija), Tomas Tranströmer (Zviedrija) Konstandinos Kavafis, Jorgos Seferis, Odiseas Elitis (Grieķija). Antonio Machado, Angel Ganivet (Spānija) César Vallejo (Peru) Léopold Sédar Senghor (Senegāla), Salvatore Quasimodo (Itālija) Nordahl Grieg, Olav H.Hauge, Rolf Jacobsen (Norvēģija) Aleksis Kivi, Eino Leino (Somija) Meczyslaw Jastrun, Konstanty Ildefons Galczyński (Polija) u.c. “Dziesmu Dziesma” — Vecās Derības “Zālamana Augstās dziesma” versija. * Publikācijas avīzēs un žurnālos aptuveni 40 valodās: angliski, vāciski, franciski, zviedriski, islandiski, somiski, krieviski, baltkrieviski, ukrainiski, poliski, čehiski, serbiski, slovēniski, maķedoniski, rumāniski, ungāriski, itāliski, gruzīniski, igauniski, leitiski, armēniski u.c. == Pētījumi par Knutu Skujenieku == * [[Jānis Rokpelnis]] ''Smagi urbjas tinte: grāmata par Knutu Skujenieku''. Rīga: Pētergailis, 2006. * [[Inta Čaklā|Intas Čaklās]] apcere “Ieskats Knuta Skujenieka dzejā” (Kopoto rakstu 8. Sējums), Rīga: Nordik, 2008. == Apbalvojumi un prēmijas == Apbalvojumi: * 1989.- Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks; * 1994.- Spānijas Katoļu Izabellas ordeņa komandors; * 1996.- Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks; * 1998.- Norvēģijas Karaliskā Nopelnu ordeņa bruņinieks; * 1999.- [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis|Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeņa]] virsnieks; * 1999.- Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeņa bruņinieks; * 2001.- Barikāžu aizstāvja piemiņas zīme; * 2006.- Ukrainas Rakstnieku savienības goda zīme; * 2009.- Latvijas Atzinības krusta lielvirsnieks; * 2009.- Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeņa bruņinieks (atkārtoti); * 2014.- Polijas Kultūras ministrijas medaļa “Par nopelniem poļu kultūrā”. Prēmijas: * 1979.- Dzejas dienu balva par grāmatu “Lirika un balsis”; * 1986.- A.Upīša un Dzejas dienu balva par grāmatu “iesien baltā lakatiņā”; * 1993.- Jātvingu prēmija (Lietuva); * 1994.- Ivana Franko prēmija (Ukraina); * 1996.- Sorosa fonda Saskaņas balva (kopā ar R. Haradžaņjanu); * 1996.- Tomasa Transtrēmera prēmija (Vesterosa, Zviedrija, kopā ar V. Belševicu); * 2001.- Literatūras gada balva; * 2007.- Ed. Veidenbauma prēmija par grāmatu “Mūsu dzīve nokalpotā” * 2010.- Literatūras gada balva par mūža ieguldījumu; * 2012.- Latvijas Ministru kabineta balva literatūrā. * 2016.- Ikšķiles pašvaldības [[Dzintars Sodums|Dzintara Soduma]] balva par novatorismu literatūrā. * Latvijas Zinātņu Akadēmijas goda loceklis (1992); * Biedrība NORDEN LATVIJA (1999); * Biedrība AUSTRĀLIJA-LATVIJA (2001); * Kārļa Universitātes Baltistikas pulciņš (Prāga, 1995); * Lietuvas Rakstnieku savienības goda biedrs (2002); * Salaspils Goda pilsonis. == Atsauces == {{atsauces}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skujenieks, Knuts}} [[Kategorija:1936. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas tulkotāji]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:21. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Disidenti]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Atzinības krusta lielvirsnieki]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] r4zjh4mzthij9p3bp7jnvrofd2606c4 0 87002 3660949 3658084 2022-07-26T04:53:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.8 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Seuls Hadsons |Attēls = Slash live in Rome by Paride.jpg |Att_izm = 235px |Apraksts = Slash uzstājas 2011. gadā |Fons = instrumentālists_bez_vokāla |Dz_vārds = Seuls Hadsons |Dzimis = {{Dzimšanas datums un vecums|1965|7|23}} |Miris = |Vieta_dz = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Vesthamstīda]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] |Vieta_mr = |Instrumenti = [[ģitāra]] |Žanrs = [[Smagais roks]] |Nodarbošanās = [[ģitārists]], [[dzejnieks]] |Gadi = [[1983]] — pašlaik |Izdevējkompānija = [[UZI Suicide]], [[Geffen Records|Geffen]], [[Koch Entertainment|Koch]], [[RCA Records|RCA]] |Darbojies_arī = [[Guns N' Roses]]<br />[[Slash's Snakepit]]<br />[[Velvet Revolver]] |Mlapa = [http://www.slashonline.com slashonline.com] |Dzimums = V }} '''Seuls Hadsons''' (''Saul Hudson'', dzimis {{Dat|1965|7|23}}), labāk pazīstams ar savu skatuves vārdu '''Slash''', ir bijušais grupas [[Guns N' Roses]] ģitārists un pašreizējais grupas [[Velvet Revolver]] ģitārists.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.roadrunnerrecords.com/blabbermouth.net/news.aspx?mode=Article&newsitemID=34451 |title=BLABBERMOUTH.NET - Slash nosaukts par 'Labāko ģitāristu' ESQUIRE Magazine {{en ikona}} |access-date={{dat|2011|04|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100924134534/http://www.roadrunnerrecords.com/blabbermouth.net/news.aspx?mode=Article&newsitemID=34451 |archivedate={{dat|2010|09|24||bez}} }}</ref><ref>[http://www.rockwalk.com/inductees/inductee.cfm?id=170 Guitar Center's Hollywood Rockwalk {{en ikona}}]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.metalhammer.co.uk/news/article/?id=46671 |title=Metal Hammer - Jaunumu raksts {{en ikona}} |access-date={{dat|2010|11|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080424092230/http://www.metalhammer.co.uk/news/article/?id=46671 |archivedate={{dat|2008|04|24||bez}} }}</ref><ref>[http://www.digitaldreamdoor.com/pages/best_guitarsolo.html 100 Dižākie roka ģitāras solo {{en ikona}}]</ref> == Biogrāfija == === Bērnība === Seuls Hadsons piedzima 1965. gada 23. jūlijā [[Vesthamstīda|Vesthamstīdā]], [[Londona|Londonā]], [[Anglija|Anglijā]] <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.snakepit.org/bio.html |title=Biogrāfija Snakepit mājaslapā |access-date={{dat|2007|05|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070518132252/http://www.snakepit.org/bio.html |archivedate={{dat|2007|05|18||bez}} }}</ref> Slash [[afroamerikāņi|afroamerikāņu]] māte, Ola Hadsone, strādāja kā [[Deivids Bovijs|Deivida Bovija]], citu akteru un mūziķu tērpu dizainere, un viņa angļu tēvs, Entonijs Hadsons, bija mākslinieks, kurš izveidojis albumu vākus tādiem mūziķiem kā [[Nīls Jangs]] un [[Džonija Mičela]].<ref>[http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} ''Rolling Stone Magazine'' intervija {{en ikona}}], issue #596</ref> Slash uzauga [[Stoka pie Trentas|Stokā pie Trentas]], [[Stefordšīra|Stefordšīrā]]. Kad viņam bija 11 gadu, viņi pārvācās uz [[Losandželosa|Losandželosu]]. Viņa vecāki izšķīrās un viņš galvenokārt dzīvoja ar māti. Iesauku "Slash" viņam iedeva ģimenes draugs [[Sīmors Kasels]], jo viņš "visu laiku steidzās, pārmetās no vienas lietas uz citu."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.snakepit.org/bio.html |title=Snakepit.org |access-date={{dat|2007|05|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070518132252/http://www.snakepit.org/bio.html |archivedate={{dat|2007|05|18||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://swindlemagazine.com/issueicons/slash/ |title=Swindle Magazine |access-date={{dat|2011|04|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100910081856/http://swindlemagazine.com/issueicons/slash/ |archivedate={{dat|2010|09|10||bez}} }}</ref> == Diskogrāfija == === Guns N' Roses === * [[Live ?!*@ Like a Suicide]] ([[1986]]) * [[Appetite for Destruction]] ([[1987]]) * [[EP (Live from the Jungle)]] ([[1987]]) * [[G N' R Lies]] ([[1988]]) * [[Use Your Illusion I]] ([[1991]]) * [[Use Your Illusion II]] ([[1991]]) * [[The Spaghetti Incident?]] ([[1993]]) * [[Use Your Illusion]] ([[1998]]) * [[Live Era: '87–'93]] ([[1999]]) * [[Greatest Hits (Guns N' Roses albums)|Greatest Hits]] ([[2004]]) === Slash's Snakepit === * [[It's Five O'Clock Somewhere]] ([[2004]]) * [[Ain't Life Grand]] ([[2007. gads|2007]]) === Velvet Revolver === * [[Contraband]] ([[1995]]) * [[Libertad]] ([[1995]]) === Solo === * [[Slash & Friends]] ([[2010. gads|2010]]) == Atsauces == {{atsauces}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Britu mūziķi]] 3vtom6ppoz4aa31g4uo83flhndefuun 0 91458 3660725 3360898 2022-07-25T15:37:02Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{Oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne|, removed: ASV aktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Marlons Brando | vārds_orig = ''Marlon Brando'' | attēls = Marlon Brando 1948.jpg | attēla izmērs = 200px | komentārs = Marlons Brando 1948. gadā | dz. vārds = Marlons Brando juniors | dz. datums = {{dat|1924|4|3}} | dz. vieta = [[Omaha]], [[Nebraska]] {{USA}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2004|7|1|1924|4|3}} | miršanas vieta = [[Losandželosa]], [[Kalifornija]] {{USA}} | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]], [[kinorežisors]] | darbības gadi = 1944—2004 | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | zeltaavenesbalva = | zeltaglobusabalva = | apbalvojumi = | dzimums = V | paraksts = Marlon Brando signature.png }} '''Marlons Brando''' ({{val-en|Marlon Brando}}; dzimis {{dat|1924|4|3}}, miris {{dat|2004|7|1}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[aktieris]]. Viņš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem aktieriem. [[Amerikas Kinoinstitūts|Amerikas Kinoinstitūta]] sarakstā [[AFI 100 gadi... 100 zvaigznes]] Brando ieņem ceturto vietu starp visu laiku izcilākajām vīriešu kārtas zvaigznēm. Žurnāls ''[[Time]]'' Brando iekļāvis sarakstā "[[Time 100: Gadsimta visietekmīgākie cilvēki]]".<ref name="time"/><ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.ranker.com/list/time-magazine-100-most-important-people-of-the-20th-century/theomanlenz?format=SLIDESHOW&page=13 |title=Time Magazine: 100 Most Important People of the 20th Century |publisher=''Ranker.com'' |access-date={{dat|2014|05|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150203034300/http://www.ranker.com/list/time-magazine-100-most-important-people-of-the-20th-century/theomanlenz?format=SLIDESHOW&page=13 |archivedate={{dat|2015|02|03||bez}} }}</ref> == Biogrāfija == 18 gadu vecumā Brando devās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], kur iesaistījās teātra studijās un drīz sāka piedalīties atsevišķās izrādēs vasaras sezonas teātros. 1944. gadā Brando uzsāka karjeru kā teātra aktieris [[Brodvejas teātris|Brodvejā]]. Viņš guva panākumus ar Stenlija Kovaļska lomu [[Tenesijs Viljamss|Tenesija Viljamsa]] lugā "[[Ilgu tramvajs]]" 1947. gadā. Brando pirmā kinoloma bija filmā ''[[The Men]]'' (1950). Jau ar nākamo filmu, kas bija "Ilgu tramvaja" adaptācija tāda paša nosaukuma filmai, Brando kļuva slavens. Par Stenlija lomu šajā 1951. gada filmā "[[Ilgu tramvajs (filma)|Ilgu tramvajs]]" Brando tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i. Brando pavisam 8 reizes bijis nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai, bet ieguvis to divreiz — par galvenajām lomām filmās "[[Ostā]]" (1954) un "[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]" (1972). Vēl nominēts Kinoakadēmijas balvai bija par lomām filmās "[[Viva Sapata!]]" (''Viva Zapata!'', 1952), "[[Jūlijs Cēzars (filma)|Jūlijs Cēzars]]" (''Julius Caesar'', 1953), ''[[Sayonara]]'' (1957), "[[Pēdējais tango Parīzē]]" (''Last Tango in Paris'', 1972), un nominācija [[labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktierim]] par lomu filmā ''[[A Dry White Season]]'' (1989). Citas nozīmīgas lomas Brando atveidojis filmās ''[[The Wild One]]'' (1953), ''[[The Teahouse of the August Moon]]'' (1956), ''[[The Young Lions]]'' (1958), ''[[The Ugly American]]'' (1963), ''[[The Nightcomers]]'' (1972), "[[Supermens (filma)|Supermens]]" (1978), "[[Mūsdienu apokalipse]]" (1979), "[[Dons Žuans de Marko]]" (1994). == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="time">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.time.com/time/time100/artists/profile/brando.html | title= Marlon Brando | publisher= [[Time]] | language= angliski | access-date= {{dat|2016|08|03||bez}} | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080913045121/http://www.time.com/time/time100/artists/profile/brando.html | archivedate= {{dat|2008|09|13||bez}} }}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://marlonbrando.com}} {{en ikona}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{Labākais aktieris galvenajā lomā (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Brando, Marlons}} [[Kategorija:1924. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Nebraskā dzimušie]] [[Kategorija:2004. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]] 1xln98bhq9zuc12ut7zqnqxty46bqc0 0 93197 3660687 3560608 2022-07-25T15:16:25Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ pievienots miršanas datums..... wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1936|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1936. gads|1936. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Notikumi == === Aprīlis === * [[11. aprīlis]] — [[Kārlis Ulmanis]], sakarā ar [[Alberts Kviesis|Alberta Kvieša]] pilnvaru termiņa izbeigšanos, pārņēma [[Latvijas Valsts prezidents|prezidenta]] pilnvaru pildīšanu.<ref name="historia.lv">[http://www.historia.lv/index.htm Latvijas vēsture internetā — Hronoloģija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120717004819/http://www.historia.lv/index.htm |date={{dat|2012|07|17||bez}} }}, historia.lv</ref> === Jūnijs === * [[15. jūnijs]] — spēcīgs negaiss skāra [[Abrenes apriņķis|Jaunlatgales apriņķa]] pierobežu. Zibens spēriena rezultātā nodega vairākas ēkas.<ref>Laikraksts "Rīts" Nr. 165, 2. lpp., Otrdiena {{dat|1936|6|16|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[4. jūlijs]] — pāri [[Zemgale]] un atsevišķiem [[Vidzeme]]s novadiem gāja spēcīga [[viesuļvētra]] un [[krusa]]. [[Negaiss]] no [[Lietuva]]s puses, nākdams 1—2 km šaurā joslā, skāra Sesavas, Bērsteles un Švitenes rajonu. No šiem rajoniem negaisa centrs virzījās Jaunsvirlaukas, Salgales, [[Iecava]]s un tālāk Vecmuižas, [[Baldone]]s un Ogresgala virzienā. Viesuļvētra uznāca pēkšņi, starp 3 un 4 pēcpusdienā. Atsevišķi krusas graudi bija pat 100 gramus smagi.<ref>Laikraksts "Brīvā Zeme" Nr. 148, {{dat|1936|7|6|SK}}, periodika.lv</ref> * [[14. jūlijs]] — par ārlietu ministru tika iecelts [[Vilhelms Munters]].<ref name="historia.lv" /> === Septembris === * [[5. septembris]] — tika dots starts pirmajam [[Vienības brauciens|Latvijas riteņbraucēju vienības braucienam]], kurš noslēdzās ar finišu [[Rīga|Rīgā]] nākamajā dienā. === Novembris === * [[11. novembris]] — [[Lāčplēša diena|Lāčplēša dienā]] [[Rīga|Rīgā]] tika iesvētīts [[Kārlis Zāle|Kārļa Zāles]] veidotais [[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapu memoriālais ansamblis]]. === Decembris === * [[16. decembris]] — ar filmu "Iemīlējušās meitenes" tika atvērts [[Daile (kinoteātris)|Kino "Daile"]]. === Nezināms datums === * [[Rūjiena|Rūjienā]] tiek atklāts, pēc arhitekta [[Aleksandrs Klinklāvs|A. Klinklāva]] projekta celtais, jaunais pilsētas valdes nams. == Dzimuši == * [[4. janvāris]] — [[Jānis Blūms (mūziķis)|Jānis Blūms]], mūziķis (miris 1986. gadā) * [[12. janvāris]] — [[Raimonds Pauls]], komponists un pianists, politiķis * [[17. janvāris]] — [[Leonīds Ostrovskis]] (''Леонид Островский''), Latvijā dzimis PSRS futbolists (miris 2001. gadā) * [[17. aprīlis]] — [[Alvils Gulbis]], basketbolists (miris 2021. gadā) * [[18. aprīlis]] — [[Imants Magone]], horeogrāfs un dejas pedagogs (miris 2008. gadā) * [[7. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], latviešu izcelsmes ASV fiziķis * [[18. maijs]] — [[Māris Villerušs]], čellists (miris 2014. gadā) * [[2. jūlijs]] — [[Jadviga Darbiniece]], folkloriste * [[11. jūlijs]] — [[Edgars Račevskis]], kordiriģents (miris 2022. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Māris Liepa]], baletdejotājs (miris 1989. gadā) * [[5. septembris]] — [[Knuts Skujenieks]] latviešu dzejnieks, tulkotājs (miris 2022. gadā) * [[7. septembris]] — [[Romualds Kalsons]], komponists * [[11. septembris]] — [[Aleksandrs Kublinskis]], komponists un pianists (miris 2018. gadā) * [[24. septembris]] — [[Aivars Berķis]], mežsaimnieks, žurnālists un politiķis (miris 2020. gadā) * [[26. septembris]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors * [[29. septembris]] — [[Uldis Laucis]], veselības aprūpes organizators un politiķis (miris 2013. gadā) * [[18. oktobris]] — [[Andrejs Eizāns]], ārsts un sabiedriskais darbinieks (miris 2002. gadā) * [[27. novembris]] — [[Mārtiņš Sesks vecākais|Mārtiņš Sesks]], autosportists un piensaimnieks (miris 2019. gadā) == Miruši == * [[1. februāris]] — [[Kārlis Voldemārs Beldavs]], luterāņu mācītājs (dzimis 1868. gadā) * [[4. aprīlis]] — [[Roberts Garselis]], inženieris, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1892. gadā) == Skatīt arī == * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1936. gads|Latvija]] [[Kategorija:1936. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] 09n6uycapinyfyeijk97wet9qoilpyr 0 97519 3660718 3633875 2022-07-25T15:35:02Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Kellija Roulenda |Vārds_orig=''Kelly Rowland'' |Attēls = Kelly Rowland 11, 2012.jpg |Att_izm = 210 px |Fons = solists |Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1981|2|11}} |Vieta = {{vieta|ASV|Džordžija|Atlanta}} |Instrumenti = balss |Žanrs = [[ritmblūzs]], [[popmūzika]], [[deju pops]], [[hausmūzika]] |Nodarbošanās = dziedātāja, aktrise, modele, dejotāja |Gadi = 1990—2005 <small>(grupa)</small><br /> 2002—pašlaik <small>(solo)</small><br />2002—pašlaik <small>(aktrise)</small> |Izdevējkompānija = ''[[Columbia Records|Columbia]]'' |Darbojies_arī = ''[[Destiny's Child]]'' |Mlapa = [http://www.kellyrowlandonline.com KellyRowlandOnline.com] |Dzimums = S }} '''Kelandrija "Kellija" Roulenda''' (''Kelendria "Kelly" Rowland''; dzimusi {{dat|1981|2|11}}) ir amerikāņu [[dziedātāja]], dziesmu autore, dejotāja, aktrise, modele un TV šovu vadītāja. Dziedātājas karjeras laikā ieguvusi daudzas balvas, tai skaitā piecas [[Grammy balva]]s. 2014. gadā TV kanāls ''Fuse'' ierindoja Roulendu 20. vietā sarakstā "100 visvairāk godalgotie mākslinieki".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.fuse.tv/2014/03/100-most-award-winning-artists#20|title=20. Kelly Rowland – Motivation|publisher=[[Fuse (TV channel)|Fuse]]|access-date=May 2, 2014}}</ref> == Biogrāfija == Roulenda dzimusi [[Atlanta|Atlantā]], [[Džordžija|Džordžijā]] un izaugusi [[Hjūstona|Hjūstonā]], [[Teksasa|Teksasā]]. Roulenda ieguva popularitāti deviņdesmito gadu beigās, kā viena no meiteņu grupas ''[[Destiny's Child]]'' dalībniecēm. Viņa ir pārdevusi vairāk kā 60 miljonus albumu kopā ar pārējām grupas dalībniecēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/music/4087228.stm |title=R&B Stars Destiny's Child Split|accessdate=2008-11-06 |date=2005-06-13|publisher=[[BBC]]}}</ref><ref name="Billboard">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.billboard.com/bbcom/search/google/article_display.jsp?vnu_content_id=1001001174|title=Destiny's Child Prepping DVD, Hits Set|first=John|last=Benson|accessdate=2008-11-06|date=2005-08-01|work=[[Billboard]]|archive-date=2013-01-02|archive-url=https://archive.today/20130102010836/http://www.billboard.com/bbcom/search/google/article_display.jsp?vnu_content_id=1001001174}}</ref> Kamēr grupa nenodarbojās ar koncertēšanu vai albumu ierakstīšanu, Roulenda sadarbojās ar reperi ''[[Nelly]]'' singlam "[[Dilemma]]", kas kļuva par pasaules hitu un ieguva pirmo vietu daudzos topos. 2002. gadā viņa izdeva savu debijas solo albumu "[[Simply Deep]]". Tas kļuva par ļoti veiksmīgu albumu, kas tika pārdots vairāk kā divos miljonos eksemplāru. Albumā bija iekļauti četri singli — "[[Dilemma]]", "[[Stole]]", "[[Can't Nobody]]" un "[[Train on a Track]]".<ref name="prn">{{Tīmekļa atsauce|title=Music World/Columbia Records Announce the Release of ''Ms. Kelly''|work=PR Newswire|publisher=ADVFN|url=http://de.advfn.com/news_Music-World-Columbia-Records-Announce-the-Release-of-Ms-Kelly-the-Eagerly-Anti_19744091.html|date=2007-03-10|accessdate=2009-05-31}}</ref> 2005. gadā izjuka grupa ''Destiny's Child'' un 2007. gadā Roulenda izdeva savu otro solo albumu "[[Ms. Kelly]]". Albums izdevās veiksmīgs un iznāca 2 singli — "[[Like This]]" un "[[Work]]".<ref name="benz">{{Tīmekļa atsauce|title=Destiny’s Child Diva – Kelly Rowland to perform at Posi+Ive Festival|work=Mercedes-Benzsa|url=http://www.mercedes-benzsa.co.za/mercedes-benz/emb/news/newslong.asp?newsID=851&pageid=|accessdate=2008-07-03|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080614215526/http://www.mercedes-benzsa.co.za/mercedes-benz/emb/news/newslong.asp?newsID=851&pageid=|archivedate=2008-06-14}}</ref> 2009. gadā Roulenda kopā ar franču dīdžeju [[Dāvids Geta|Dāvidu Getu]] ierakstīja singlu "[[When Love Takes Over]]", kas guva pirmās vietas vairākos topos.<ref name="wlto">{{Tīmekļa atsauce|url=http://acharts.us/song/43445|title=When Love Takes Over|accessdate=2009-12-24|work=aCharts.us}}</ref> 2002. gadā Roulenda pievērsās aktiermākslai un parādījās seriālos "[[The Hughleys]]" un "[[Girlfriends]]", kā arī spēlēja galveno lomu filmās "[[Freddy vs. Jason]]" (2003) un "[[The Seat Filler]]" (2004). 2009. gadā viņa kļuva par TV kanāla Bravo šova "[[The Fashion Show]]" vadītāju kopā ar [[Izāks Mizrahi|Izāku Mizrahi]].<ref name="var">{{Ziņu atsauce|first=Daniel|last=Frankel|title=Mizrahi, Rowland to host ''Fashion''|date=2009-02-19|url=http://www.variety.com/article/VR1118000361.html?categoryid=14&cs=1|work=[[Variety]]|accessdate=2008-06-01}}</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * 2002: ''[[Simply Deep]]'' * 2007: ''[[Ms. Kelly]]'' * 2011: ''[[Here I Am]]'' * 2013: ''[[Talk a Good Game]]'' === DVD === * 2007: ''[[BET Presents Kelly Rowland]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} * [http://www.kellyrowlandonline.com/ KellyRowlandOnline.com] — oficiālā mājaslapa {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Roulenda Kellija}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Džordžijā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:ASV aktieri]] 5euh14jz7xjvp4qrrpa8zj7sicbosjr 0 98419 3660785 3638909 2022-07-25T17:24:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.8 wikitext text/x-wiki {{pareizrakstība+}} {{Citas nozīmes|ciemu Rēzeknes novada Maltas pagastā|Malta (nozīmju atdalīšana)|Malta}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Malta | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Maltas pagasta padome 2000. gadā.jpg | image_caption = Maltas pagasta administrācijas ēka | pushpin_map = Latvia | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] | subdivision_name2 = [[Maltas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2020 | population_footnotes = <ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=4550&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 2 229 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 20 | lats = 50 | latNS = N | longd = 27 | longm = 09 | longs = 52 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 149 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4630 Malta | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Malta''' (līdz 1936.gadam '''Borovaja''') ir ciems [[Latvija]]s austrumu daļā, [[Latgale|Latgalē]]. [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Maltas pagasts|Maltas pagast]]<nowiki/>a centrs, atrodas 21 km attālumā no [[Rēzekne]]s. Ciemā izvietotas pašvaldības iestādes: [[Maltas vidusskola]], Maltas mūzikas skola<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/kulturizglitibas-iestades/maltas-muzikas-skola|title=Maltas Mūzikas skola|last=|first=|website=kulturasdati.lv|access-date=2020.gada 27.decembrī|date=}}</ref>, Maltas pirmsskolas izglītības iestāde "Dzīpariņš", Kultūras nams, Maltas pagasta bibliotēka<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/bibliotekas/maltas-pagasta-biblioteka|title=Maltas pagasta bibliotēka|last=|first=|website=kulturasdati.lv|access-date=2020.gada 27.decembrī|date=}}</ref>, Bērnu un jauniešu centrs, Vēstures muzejs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgale.travel/listing/maltas-vestures-muzejs/|title=Maltas vēstures muzejs|last=|first=|website=latgale.travel|access-date=2020.gada 27.decembrī|date=}}</ref>, Maltas pašvaldības SIA ''Dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmums'', Veselības un sociālās aprūpes centrs. Maltā atrodas Rēzeknes novada pašvaldības pakļautībā esošā [[Maltas speciālā internātpamatskola]]. == Vēsture == === Pirmsākumi === Maltas pirmsākumi saistās ar [[Rozentova]]s [[Muiža|muižu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://manasvietas.blogspot.com/2019/06/rozentavas-muiza-rozentovas-muiza.html|title=Rozentovas muiža|last=Landsberga|first=Līga|website=manasvietas.blogspot.com|access-date=2020.gada 27.decembrī|date=}}</ref>, ziņas par kuru atrodamas XVI gadsimtā. Pēc dažu īpašnieku maiņas 1784. gada ģenerālmērīšanas laikā muižā bija 23 ciemi, 76 sētas. Zemnieki kungam apstrādāja 200 [[desetīna]]s zemes, vīrieši nodarbojās arī ar dravniecību, bet sievietes ar aušanu. Pēdējie muižas īpašnieki, Bogomoleca ģimene, nodibināja tur linu pārstrādes fabriku un pienotavu, kas aizsākās ar muižnieka Filipa Mihaila Bogomoļeca 1897.gada 17.oktobra lūgumu [[Vitebskas guberņa]]s valdei par piena sildīšanas un piena izstādājumu ražotnes ar diviem tvaika katliem ierīkošanu. Pienotava ieguva patentētu nosaukumu "Rozentovo" un ražoja piena produktus, tai skaitā dažādu šķirņu sierus. Firma saņēma balvas par kvalitāti Londonā, Sankt-Pēterburgā, Varšavā, Dvinskā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.malta.lv/index.php/pagasts/pagasta-vesture|title=Maltas pagasts - Pagasta vēsture|website=www.malta.lv|access-date=2019-02-17|archive-date=2019-02-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20190209232246/http://www.malta.lv/index.php/pagasts/pagasta-vesture}}</ref>. === Dzelzceļš un ciema attīstība === [[1836]]. gadā caur tagadējās Maltas teritoriju tika izbūvēts [[Pēterburga]]s — [[Varšava]]s lielceļš, bet vēlāk — [[1861]].gadā — atklāta [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līnija]] ar dzelzceļa staciju [[Antonopole]]. Virzoties no netālās Rozentovas muižas uz jaunuzbūvetās dzelzceļa stacijas pusi, veidojās jauna apdzīvota vieta — Borovaja, kura, pateicoties izdevīgajam novietojumam četru ceļu krustojumā un dzelzceļa malā, drīz kļuva par galveno apkārtnes tirdzniecības vietu. 1873.g. pagasta namā tika nodibināta Rozentovas pirmā tautskola. === No Borovajas uz Maltu === [[1933]]. gadā Borovajai tika piešķirts [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statuss.[[1937]]. gadā Borovajas ciems tika pārdēvēts par Maltu (līdz tam par Maltu dēvēja tagadējo [[Silmala|Silmalu]]);<ref name="VV70737">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/ |title=Valdības Vēstnesis: Trešdiena, 7. jūlijs, 1937 |access-date={{dat|2020|06|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200203203741/http://periodika.lv/ |archivedate={{dat|2020|02|03||bez}} }}</ref> apdzīvotajā vietā bija 139 mājas ar 715 iedzīvotājiem un vairāki desmiti tirgotavu, kuras galvenokārt piederēja ebrejiem. Tolaik Malta bija lielākais ciems Rēzeknes apriņķī. === Kara noziegumi === 1941.g. jūlijā Maltā izveidojās pašaizsardzības grupa [[Aizsargi (organizācija)|aizsarga]] [[Haralds Puntulis|Haralda Puntuļa]] vadībā. Saskaņā ar vietējo iedzīvotāju liecībām, jau jūlija sākumā Puntulis un viņa zonderkomanda nogalināja [[Balda (upe)|Baldas]] mežā visus [[Silmalas pagasts|Silmalas]] ciemata ebrejus. Uzreiz pēc tam slepkavas iebruka [[Riebiņi|Riebiņos]], kur Puntulis deva norādījumus saviem padotajiem: visus ebrejus ir jānošauj. Pēc nošaušanas notika svinīgas vakariņas par godu veiksmīgajai akcijai — par to stāstīja traģēdijas dalibnieks Jāzeps Basankovičs. Pēc tam Puntulis ar palīgu Drozdovski organizēja masu slepkavības Maltā<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Holokausts Rēzeknē: izpētes problēmas, jautājumi, perspektīvas|last=Zellis|first=Kaspars|publisher=Creative Museum|year=2017|isbn=978-9934-19-140-4|location=Rīga|pages=89–103|edition=[[Ebreju Rēzekne]]}}</ref>. Pēc sākotnējā rīkojuma nošaušanas sarakstā netika iekļauti turīgie ebreji, lai vispirms varētu atņemt viņiem mantu, rotaslietas un citas vērtības, un tikai pēc tam nogalinātu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/MAIKOVSKIS%2C%20BOLESLAVS_0006.pdf|title=ASV FIB. [[Boleslavs Maikovskis]]. ASV СIP oficiālā mājas lapa. (19.04.1966).|last=|first=|access-date=|date=|archive-date=24.02.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170224041824/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/MAIKOVSKIS,%20BOLESLAVS_0006.pdf}}</ref>. Maltas policisti piedalījas masu šaušanā [[Ančupānu kalni|Ančupānu kalnos]], kur tika nogalināti vairāki tūkstoši cilvēku, tajā skaitā visi [[Audriņu traģēdija|Audriņu sādžas]] iedzīvotāji<ref name=":0" />. === Padomju okupācijas gados === Maltas izaugsmē nozīmīgi bija 20.gadsimta 50.—60. gadi, īpaši laiks no 1950. līdz 1959. gadam, kad Malta bija rajona centrs. Šajā laikā notika intensīva celtniecība — tika atjaunots kultūras nams (celts 1939.gadā kā Aizsargu nams), uzcelta pienotava, rūpniecības kombināts, slimnīca un skola. Līdz 1976. gadam ciemā tika uzceltas 332 individuālās mājās. == Kultūras pieminekļi == [[Attēls: Maltas 1. vidusskolas panorāma.jpg|thumb|300px|Maltas 1. vidusskolas panorāma]] Ciema teritorijā ir viens valsts nozīmes un četri vietējās nozīmes [[Arhitektūras piemineklis|arhitektūras pieminekļi]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=&value_group=&dating=&address=Maltas+pagasts%2C+Malta&region=2|title=Maltas kultūras pieminekļi|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2020.gada 27.decembrī|date=}}</ref>. ===== Valsts nozīmes piemineklis ===== [[Rozentovas baznīca|Rozentovas (Maltas) Svētā Krusta Pagodināšanas Romas katoļu baznīca]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgale.travel/listing/rozentovas-sv-krusta-pagodinasanas-romas-katolu-baznica/|title=Rozentovas (Maltas) Sv.Krusta Pagodināšanas Romas katoļu baznīca|last=|first=|website=latgale.travel|access-date=2020.gada 27.decembrī|date=}}</ref> ir koka celtne ar vienu torni. Dievnamu cēlis muižnieks Antonijs Juzefs fon Felkerzams laikā no 1780. līdz 1782.gadam. Drīz baznīca izrādījās par mazu lielajai draudzei, kas kā atsevišķa tika nodalīta 1801.gadā. 1842. gadā baznīca pagarināta pirmoreiz, bet 1906. gadā, ar Rozentovas muižas īpašnieku Bogomelecu atbalstu, tā pagarināta vēlreiz. Baznīcā ir saglabājušies savdabīgi feretroni (pārvietojami altārīši). ===== Vietējās nozīmes pieminekļi ===== Rozentovas (Maltas) katoļu baznīcas [[Zvanu tornis]] [[Maltas (Borovkas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgale.travel/listing/maltas-borovajas-borovskas-vecticibnieku-draudzes-dievnams/|title=Maltas (Borovkas) vecticībnieku lūgšanu nams|last=|first=|website=latgale.travel|access-date=2020.gada 27.decembrī|date=}}</ref>. Dievnama celtniecība sākta 1931.gadā, to cēlis būvuzņēmējs A.Gruncevičs. [[Maltas Visusvēto pareizticīgo baznīca|Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgale.travel/listing/maltas-rozentovas-visusveto-pareizticigo-baznica/|title=Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca|last=|first=|website=latgale.travel|access-date=2020.gada 27.decembrī|date=}}</ref>. Tā celta 1928.gadā kā neliela koka guļbūve pie pareizticīgo kapsētas. [[Maltas zirgu pasta stacija]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://manasvietas.blogspot.com/2019/05/maltas-zirgu-pasta-stacija.html|title=Maltas zirgu pasta stacija|last=Landsberga|first=Līga|website=manasvietas.blogspot.com|access-date=2020.gada 27.decembrī|date=}}</ref>, Celta 19.gadsimta vidū, ir senākā Maltas ēka, kura saglabājusies līdz mūsu dienām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.malta.lv/ Maltas pagasta oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090828125438/http://malta.lv/ |date={{dat|2009|08|28||bez}} }} * [http://www.rezeknesnovads.lv/ Rēzeknes novada informatīvais portāls] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Maltas pagasta ciemi}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Rēzeknes rajons}} {{Maltas rajons}} {{Rēzeknes apriņķis}} }} [[Kategorija:Malta (Maltas pagasts)| ]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] maqae6nujkaqholqqa5dsug1473hhiz 0 107214 3661019 2836537 2022-07-26T08:22:59Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Eiropas čempionāts vieglatlētikā | aktuāla_sezona = 2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā | logo = | pikseļi = | apraksts = | sports = [[vieglatlētika]] | dibin = [[1934]] | moto = | komandas = | valsts = | čempions = | mlapa = }} '''Eiropas čempionāts vieglatlētikā''' ir [[vieglatlētika]]s sacensības, ko organizē Eiropas vieglatlētikas asociācija. Sacensības notika ik pēc četriem gadiem, [[Vasaras Olimpiskās spēles|Vasaras Olimpisko spēļu]] cikla pusē. Pēc [[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2010. gada Eiropas čempionāta vieglatlētikā]], kas norisinājās [[Barselona|Barselonā]], čempionāts tiek organizēts ik pēc 2 gadiem. == Ārējās saites == * [https://archive.is/20121205020600/www.european-athletics.org/index.php?inhalt=statistics/db/echsearch&nav=nav/statistics Iepriekšējo Eiropas čempionātu rezultāti] {{en ikona}} {{Vieglatlētika-aizmetnis}} {{Eiropas vieglatlētikas čempionāti}} [[Kategorija:Vieglatlētika]] [[Kategorija:Eiropas čempionāti]] gmu7xg652yytrscc97uunfz5zcq629m 0 110590 3660721 3384670 2022-07-25T15:35:37Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{Commonscat → {{Commons, removed: ASV aktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{atveidošana}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Korbins Blo | Vārds_orig = ''Corbin Bleu'' | Attēls = Corbin Bleu (Headshot).jpg | Att_izm = | Apraksts = Korbins Blo 2012. gadā | Dz_vārds = Korbins Blo Reiverss | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1989|2|21}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Bruklina}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[Popmūzika|pops]], [[Deju mūzika|deju]], [[ritmblūzs|R&B]], [[poproks]] | Nodarbošanās = aktieris, dziedātājs, modelis, dejotājs | Instrumenti = vokāls | Gadi = 1996—pašlaik |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Dzimums = V }} '''Korbins Blo Reiverss''' ({{val-en|Corbin Bleu Reivers}}, dzimis {{dat|1989|2|21}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[aktieris]], [[modele|modelis]], [[reperis]] un [[dziedātājs]]. Blo slavu iemantoja ar lomu filmā "[[Vidusskolas mūzikls]]". Viņš ir filmējies arī ''[[Discovery Kids]]'' seriālā "''[[Flight 29 Down]]''" un ''[[Disney Channel]]'' 2007. gada filmā "''[[Jump In!]]''". Ir izdevis divus studijas albumus — ''[[Another Side]]'' un ''[[Speed of Light (albums)|Speed of Light]]''. == Filmogrāfija == {| class="wikitable" |+ Filmas ! Gads ! Nosaukums ! Loma ! Piezīmes |- | rowspan=2 | 1998 ||''[[Soldier]]'' || Džonijs || rowspan=2 | maza lomiņa |- | ''Beach Movie'' || Kids |- | rowspan=3 | 1999 ||''Family Tree'' || Rikijs || Galvenā loma |- | ''[[Mystery Men]]'' || Bučs || rowspan=2 | maza lomiņa |- | ''[[Galaxy Quest]]'' || Jaunais Tomijs |- | 2004 || ''[[Noķeriet sīko|Catch That Kid]]'' || Ostins || Galvenā loma |- | rowspan=2 | 2006|| ''[[The Secret of the Magic Gourd]]'' || balss || |- |''[[Vidusskolas mūzikls|High School Musical]]'' || Čads Denforts || izveidota televīzijai (''[[Disney Channel]]'') |- | rowspan=3 | 2007 || ''[[Flight 29 Down]]'' || Neitans Makhags || izveidota televīzijai (''[[Showcase]]'') |- | ''[[Jump In!]]''|| Izadors "Izijs" Denielss || izveidota televīzijai (''[[Disney Channel]]'') |- |''[[High School Musical 2]]'' || Čads Denforts || izveidota televīzijai (''[[Disney Channel]]'') |- | 2008 || ''[[High School Musical 3: Senior Year]]'' || Čads Denforts || |- | 2009 || ''[[Free Style (filma)|Free Style]]'' || Keils Braients || galvenā loma |} {| class="wikitable sortable" |+ Seriāli ! Gads ! Nosaukums ! Loma ! Piezīmes |- | 1996 || ''[[High Incident]]'' || N/A || epizodiska loma |- | 1996 || ''[[ER (seriāls)|ER]]'' || mazs zēns || viena sērija |- | 1998 || ''[[Malcolm & Eddie]]'' || Metjū || |- | 2000 || '' [[Cover Me: Based on the True Life of an FBI Family]]'' || Niks Elderbijs || |- | 2001-2002 || '' [[Amanda Show]]'' || Rasels Kārters || |- | 2005-2007 || ''[[Flight 29 Down]]'' || Neitans Makhags || Galvenā loma |- | 2006-2007 || ''[[Ned's Declassified School Survival Guide]]'' || Spensers || Divas sērijas |- | 2006-2008 || rowspan=1 | ''[[Hannah Montana]]'' || Džonijs Kolinss || Divas sērijas |- | 2008 || rowspan=1 | ''Jonas Brothers: Living The Dream'' || Himself || Viena sērija |- | 2009 || rowspan=1 | ''[[Phineas and Ferb]]'' || Koltreins || Divas sērijas |- | 2009 || rowspan=1 | ''[[The Beautiful Life: TBL]]'' || Īzaks || |} == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * [[2007. gads|2007]]: ''[[Another Side]]'' * [[2009. gads|2009]]: ''[[Speed of Light (albums)|Speed of Light]]'' == Ārējās saites == {{Commons|Corbin Bleu|Korbins Blo}} * [https://web.archive.org/web/20100104220603/http://www.corbin-b.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{aktieru ārējās saites}} * [http://www.myspace.com/corbinbleu MySpace profils] {{en ikona}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Blo, Korbins}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] oltpyvbn0t00lw2tzh4ctl8cbly9jok 0 112363 3660943 3498459 2022-07-26T04:44:13Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Apija | official_name = ''Apia'' | image_skyline = Samoa - Apia Govt buildings.jpg | image_caption = | image_flag = | image_seal = <!-- lietot, ja ir Emblēma --> | image_shield = <!-- lietot, ja ir Ģerbonis --> | pushpin_map = Samoa | pushpin_label_position = right | map_caption = Samoa Apia Map.png | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{flaga|Samoa}} [[Samoa]] | subdivision_name1 = | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = 1850. gados | established_title2 = Galvaspilsēta | established_date2 = 1959. gadā | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 123,81 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = 51,8 | area_metro_km2 = | population_as_of = 2016 | population_footnotes = | population_total = 37 391 | population_urban = 36 735 | population_metro = | population_density_km2 = 6 534 | timezone = [[SST]] | utc_offset = -11 | timezone_DST = [[Havaju-aleutu laika josla|HST]] | utc_offset_DST = -10 | latd = 13 | latm = 50 | lats = 00 | latNS = S | longd = 171 | longm = 45 | longs = 00 | longEW = W | postal_code_type = <!-- Pasta indekss --> | postal_code = <!-- LV-XXXX --> | elevation_footnotes = | elevation_m = 2 | website = | footnotes = }} '''Apija''' ({{val-sm|Apia}}, {{val-en|Apia}}) ir [[Samoa]] galvaspilsēta kopš [[1959]]. gada. Tā ir arī vienīgā pilsēta valstī, kā arī ļoti nozīmīga osta. [[Zivis]] un [[kopra]] ir galvenās eksporta preces. Apija atrodas [[Upolu]], otras lielākās Samoa salas, ziemeļu krastā. Apija ir dibināta [[1850. gadi|1850. gados]]. 2016. gadā Apijā dzīvoja 36,7 tūkstoši iedzīvotāju. 19. gadsimtā savas dzīves pēdējos mirkļus Apijā pavadīja skotu rakstnieks [[Roberts Luiss Stīvensons]]. Viņa mājas vēlāk kļuva par valsts galvas rezidenci. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Okeānijas galvaspilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Samoa]] [[Kategorija:Okeānijas galvaspilsētas]] b2elpc2toh0g9sdqo0njbp7ze3ljgbn 0 120784 3661050 3658309 2022-07-26T09:41:09Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{pārvietot|Temnurus temnurus}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Temnurus_temnurus.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Passeriformes | kārta_lv = Zvirbuļveidīgie | apakškārta = Passeri | apakškārta_lv = Dziedātājputni | dzimta = Corvidae | dzimta_lv = Vārnu dzimta | ģints = Temnurus | ģints_lv = Sprūdratastes koku žagatas | ģints_r = Sprūdratastes koku žagata | suga = Temnurus temnurus | suga_lv = Sprūdratastes koku žagata | binomial = Temnurus temnurus <small>([[Temminck]], 1825)</small> | kategorijas = nē }} '''Sprūdratastes koku žagata'''{{nepieciešama atsauce}} (''Temnurus temnurus'') ir viena no [[koku žagatas|koku žagatu]] sugām un ir vienīgā suga '''sprūdratastes koku žagatu ģintī''' (''Temnurus'').<ref name=world>[http://www.worldbirdnames.org/bow/crows/ World Bird List: Crows, mudnesters & birds-of-paradise, 2020]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/classification/Temnurus.html#Temnurus |title=Temnurus |access-date={{dat|2010|08|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081224022441/http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/classification/Temnurus.html#Temnurus |archivedate={{dat|2008|12|24||bez}} }}</ref> Ģeogrāfisko variāciju nav.<ref name=world/> == Izplatība == Sastopama [[Birma]]s, [[Kambodža]]s, [[Ķīna]]s, [[Laosa]]s, [[Taizeme]]s un [[Vjetnama]]s [[tropi|tropu]] un subtropu [[mežs|mežos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ibc.lynxeds.com/species/ratchet-tailed-treepie-temnurus-temnurus |title=ibc: Ratchet-tailed Treepie (Temnurus temnurus) |access-date={{dat|2010|08|01||bez}} |archive-date={{dat|2011|10|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111012123557/http://ibc.lynxeds.com/species/ratchet-tailed-treepie-temnurus-temnurus }}</ref><ref>[http://www.birdlife.org/datazone/ebas/index.html?action=SpcHTMDetails.asp&sid=5744&m=1 birdlife: Ratchet-tailed Treepie Temnurus temnurus]{{Novecojusi saite}}</ref> Uzturas mūžzaļos, sausos [[platlapu koki|platlapu koku]] [[mežs|mežos]], zemienēs vai zemos kalnos līdz 1500 m [[virs jūras līmeņa]].<ref name=ali/> Kā visas [[koku žagata]]s, tā ļoti reti nolaižas uz [[zeme]]s, savu dzīvi galvenokārt pavadot augstu [[koks|koku]] zaros. == Izskats un īpašības == Sprūdratastes koku žagata ir neliels vārnu dzimtas putns ar ļoti garu asti. Ķermeņa garums 32—35 [[centimetrs|cm]], svars 138 [[grams|g]].<ref name=ali>[https://www.hbw.com/species/ratchet-tailed-treepie-temnurus-temnurus Alive: Ratchet-tailed Treepie (Temnurus temnurus)]</ref> Žagata ir viscauri [[melns|melna]], [[knābis|knābi]] un [[kājas]] ieskaitot. Tā ir viegli atpazīstama pēc savas garās [[aste]]s; astes [[spalva|spalvu]] gali spurojas uz augšu, atgādinot sprūdratu vai zāģa zobus. Par sprūdratastes koku žagatas ieradumiem zināms ļoti maz faktu. Tā barojas ar dažādiem [[kukaiņi]]em un citiem [[bezmugurkaulnieki]]em. Ligzdošanas sezona ilgst no aprīļa līdz jūnijam. Ligzdo pa atsevišķiem pāriem. [[Ligzda]] sekla platforma, kas sakrauta no žagariem.<ref name=ali/> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.uniprot.org/taxonomy/257858 Taxonomy] * [http://www.xeno-canto.org/asia/species.php?query=sp:9439.00 Sprūdratastes koku žagatas dziesma] (xeno-canto) * [https://web.archive.org/web/20111021004943/http://orientalbirdimages.org/birdimages.php?action=birdspecies&Bird_ID=2364 Sprūdratastes koku žagatas foto] (orientalbirdimages) * [http://www.flickr.com/photos/francesco_veronesi/3225292256/ Sprūdratastes koku žagatas foto] (flickr.com) * [http://worldbirds.eu/abcr/ratchettailed_treepie.htm Sprūdratastes koku žagatas foto]{{Novecojusi saite}} (worldbirds) * [http://www.birdquest.co.uk/gallery.cfm?TourTitle=VIETNAM&GalleryCategoryID=0&GalleryRegionID=0&Country=Type%20here%20to%20search..&Photographer=Type%20here%20to%20search..&Species=Type%20here%20to%20search..&start=21 Sprūdratastes koku žagatas foto]{{Novecojusi saite}} (birdquest) * [https://web.archive.org/web/20100515143249/http://www.camacdonald.com/birding/Sampler6_Crows(CrowsJaysMagpiesTreepies).htm Koku žagatu foto] (camacdonald) [[Kategorija:Vārnu dzimta]] [[Kategorija:Āzijas putni]] 4duw3vni1y165hae3fs4st5z2dz3h9o 0 127977 3661042 3617289 2022-07-26T09:17:45Z Baisulis 11523 noņēmu [[Kategorija:ASV aktieri]]; pievienoju [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Harisons Fords | vārds_orig = ''Harrison Ford'' | attēls = Harrison Ford by Gage Skidmore 3.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Harisons Fords 2017. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1942|7|13}} | dz. vieta = [[Čikāga]], [[Ilinoisa]], {{USA}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[kinoaktieris]] | darbības gadi = 1966—pašlaik | dzīvesbiedrs = * Mērija Markuarda * (1964—1979) (šķīries) * [[Melisa Metisone]] * (1983—2004) (šķīries) * [[Kalista Flokhārta]] * (2010—pašlaik) | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Harisons Fords''' ({{val-en|Harrison Ford}}; dzimis {{dat|1942|7|13}} [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kinoaktieris]] un [[kinoproducents]]. == Biogrāfija == Harisons Fords piedzima {{dat|1942|7|13}} [[Čikāga|Čikāgā]], [[Ilinoisa]]s štatā. Harisona vecāki ir Dora Nidelmane un Kristofers Fords. 1960. gadā viņš pabeidza skolu un iestājās Riponas koledžā ([[Viskonsina]]), no kurienes tika atskaitīts nesekmības dēļ. 1964. gadā pārvācās uz [[Losandželosa|Losandželosu]], kur parakstīja līgumu ar ''[[Columbia Pictures]]''. Iesākumā tika uzskatīts par aktieri neveiksminieku, it īpaši pēc reizes, kad montāžas laikā tika izgrieztas visas ainas ar viņa līdzdalību filmā ''Zabriskie Point''. Fords gandrīz pameta savu kino karjeru, bet viņu nejauši satika [[Džordžs Lūkass]] un uzaicināja viņu uz filmas "[[Amerikāņu grafiti]]" filmēšanu (1973). Harisona Forda pazīstamākās lomas ir kosmiskais pilots [[Hans Solo]] filmu sērijā "[[Zvaigžņu kari]]" un [[arheologs]] un piedzīvojumu meklētājs [[Indiana Džonss]] "[[Pazudušā šķirsta meklējumos]]" un sekojošos piedzīvojumu turpinājumos. Fords ir atveidojis dažādas lomas vairākās ienesīgās [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] filmās, kam ir bijuši rekordlieli ienākumi ("[[Mūsdienu apokalipse]]", "[[Prezidenta lidmašīna]]", "[[Bēglis (filma)|Bēglis]]"). Nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i par galveno lomu filmā ''[[Witness]]'' (1985). Uz 2010. gada martu kopējie kases ieņēmumi [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] filmām ar Harisona Forda dalību bija 3,630 miljardi [[Dolārs|dolāri]] un 6,657 miljardi pasaules kases ieņēmumi. Fords ir trešais aktieris pēc kases ieņēmumu lieluma pasaulē pēc [[Toms Henkss|Toma Henksa]] un [[Semjuels Džeksons|Semjuela L. Džeksona]]. == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Nosaukums ! Loma ! Piezīmes |- |1966 | ''[[Dead Heat on a Merry-Go-Round]]'' |izsūtāmais zēns |titros nav minēts |- |rowspan="4"|1967 | ''[[Luv]]'' |hipijs |titros nav minēts |- | ''[[A Time for Killing]]'' |leitnants Šefers | |- | ''[[The Virginian]]'' |Kulends Tindals/jaunais fermeris |[[TV seriāls]] |- | ''[[Ironside]]'' |Toms Stovs |TV seriāls |- |rowspan="2"|1968 | ''[[Journey to Shiloh]]'' |Villijs Bils Bērdens | |- | ''[[The Mod Squad]]'' |pludmales patruļas policists |TV seriāls — titros nav minēts |- |rowspan="3"|1969 | ''[[My Friend Tony]]'' | |TV seriāls |- | ''[[The F.B.I.]]'' |Glens Reversons/Everets Gilss |TV seriāls |- | ''[[Love, American Style]]'' |Rodžers Kreins | |- |rowspan="3"|1970 | ''[[Zabriski Point (filma)|Zabriskie Point]]'' |lidostas darbinieks |titros nav minēts |- | ''[[Getting Straight]]'' |Džeiks | |- | ''[[The Intruders]]'' |Kārls |TV |- |1971 | ''[[Dan August]]'' |Hīvets |TV seriāls |- |1972–1973 | ''[[Gunsmoke]]'' |Prints/Hobejs |TV seriāls |- |1973 | "[[Amerikāņu grafiti]]" |Bobs Falfa | |- |rowspan="3"|1974 | ''[[Kung Fu]]'' |Harisons |TV seriāls |- | "[[Saruna (filma)|Saruna]]" (''The Conversation'') |Mārtins Stets | |- | ''Petrocelli'' |Toms Breningans |TV seriāls |- |1975 | ''William Calley|Judgment: The Court Martial of Lieutenant William Calley'' |Frenks Krovders |TV |- |1976 | ''Dynasty'' |Marks Blekvūds |TV |- |rowspan="3"|1977 | ''The Possessed'' |Pauls Vindžems |TV |- | "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]" |[[Hans Solo]] | Nominēts — "[[Saturna balva]]i" nominācijā "Labākais aktieris" |- | ''Heroes'' |Kens Boids | |- |rowspan="2"|1978 | ''Force 10 from Navarone'' |Apakšpulkvedis Maiks Bērnsbijs | |- |''The Star Wars Holiday Special'' |Hans Solo |TV |- |rowspan="4"|1979 | "[[Mūsdienu apokalipse]]" |Pulkvedis Lūkass | |- | ''Hanover Street'' |Deivids Halorāns | |- | ''The Frisco Kid'' |Tomijs Lilards | |- | ''More American Graffiti'' |Bobs Falfa |titros nav minēts |- |1980 | "[[Zvaigžņu kari: Impērija dod atbildes triecienu]]" |Hans Solo | |- |1981 | "[[Pazudušā šķirsta meklējumos]]" |[[Indiana Džonss]] | "Saturna balva" labākajam aktierim |- |1982 | "[[Pa asmeni skrejošais]]" |Riks Dekards | |- |1983 | "[[Zvaigžņu kari: Džedu atgriešanās]]" |Hans Solo | |- |1984 | "[[Indiana Džonss un likteņa templis]]" |Indiana Džonss | Nominēts — "Saturna balvai" kā "Labākais aktieris" |- |1985 | ''Witness'' |kapteinis Džons Būks |Nominēts — "[[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaram]]" kā "[[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]<br />Nominēts — "[[BAFTA kino balva|BAFTA]]" kā "Labākais aktieris galvenajā lomā"<br />Nominēts — "[[Zelta globusa balva]]i" kā "Labākais mākslas filmas aktieris" |- |1986 | ''The Mosquito Coast'' |Alijs Fokss |Nominēts — "Zelta globusa balvai" kā "Labākais mākslas filmas aktieris" |- |rowspan="2"|1988 | ''[[Frantic]]'' |Ričards Volkers | |- | ''Working Girl'' |Džeks Treiners | |- |1989 | "[[Indiana Džonss un pēdējais krustakarš]]" |Indiana Džonss | Nominēts — "Saturna balvai" kā "Labākais aktieris" |- |1990 | ''Presumed Innocent'' |Rastijs Sabičs | |- |1991 | ''Regarding Henry'' |Henrijs Tērners | |- |1992 | "[[Patriotu spēles]]" |Džeks Raians | |- |rowspan="2"|1993 | ''The Young Indiana Jones Chronicles'' |50 gadus vecs Indiana Džonss |TV seriāls |- | "[[Bēglis (filma)|Bēglis]]" |Ričards Kimbls |Nominēts — "Zelta globusa balvai" kā "Labākais mākslas filmas aktieris"<br />''MTV Movie Award for Best Performance - Male'' |- |1994 | ''Clear and Present Danger'' |Džeks Raians | |- |1995 | ''Sabrina'' |Linuss Larabī |Nominēts — "Zelta globusa balvai" kā "Labākais mūzikla vai komēdijas aktieris" |- |rowspan="2"|1997 | ''The Devil's Own'' |Toms O'Meara | |- | "[[Prezidenta lidmašīna]]" |Prezidents Džeimss Māršals |''Bambi Award'' kā "Labākajam aktierim<br />Nominēts — ''MTV Movie Award for Best Fight'' |- |1998 | "[[Sešas dienas, septiņas naktis]]" |Kvīns Hariss | ''People's Choice Award'' kā "Labākajam mākslas filmas aktierim" |- |1999 | ''Random Hearts'' |seržants Villjams Van Den Broiks |"''People's Choice Award''" kā "Labākajai kino zvaigznei" |- |2000 | ''What Lies Beneath'' |Normans Spensers |Nominēts — ''People's Choice Award'' kā "Labākajam mākslas filmas aktierim" |- |2002 | ''K-19: The Widowmaker'' |Aleksejs Vostrikovs | |- |2003 | "[[Holivudas policisti]]" |seržants Džo Geviljens | |- |2004 | ''Water to Wine'' |autobusa vadītājs | |- |2006 | ''Firewall'' |Džeks Stenfīlds | |- |rowspan="2"|2008 | "[[Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts]]" |Indiana Džonss | Nominēts — ''National Movie Awards, UK'' kā "Labakais aktieris"<br />Nominēts — ''People's Choice Award'' kā "Labākajai kino zvaigznei"<br />Nominēts — "Saturna balvai" kā "Labākais aktieris" |- | ''Dalai Lama Renaissance'' |Stāstītājs |dokumentālā filma |- |rowspan=2|2009 |''Crossing Over'' |Makss Brogans | |- |"[[Brüno]]" |sevi |titros nav minēts |- |rowspan="2"|2010 |''Extraordinary Measures'' |Roberts Stounhils | |- | "[[Spožais rīts]]" (''Morning Glory'') |Maiks Pomirojs | |- |rowspan="1"|2011 | ''Cowboys & Aliens'' |Pulkvedis Dolārhaids | |- |rowspan="4"|2011 | ''[[42 (filma)|42]]'' |Brenčs Rikijs | |- | ''[[Paranoia]]'' |Džoks Godards | |- |"[[Endera spēle (filma)|Endera spēle]]" (''Ender's Game'') |pulkvedis Grefs | |- | "[[Televīzijas dvēsele 2]]" (''Anchorman 2: The Legend Continues'') |Maks Tenens | |- |rowspan="2"|2014 |"[[Neiznīcināmie 2]]" |Dramers | |- |''[[Nature Is Speaking]]'', sērija ''The Ocean'' |stāstītājs (angļu versijā) |TV seriāls |- |rowspan="2"|2015 |"[[Adelainas gadi]]" (''The Age of Adaline'') |Viljams Džonss | |- |"[[Zvaigžņu kari: Spēks mostas]]" |Hans Solo |[[Saturna balva]] labākajam aktierim |- |2017 |"[[Pa asmeni skrejošais 2049]]" (''Blade Runner 2049'') |Riks Dekārts | |- |rowspan="2"|2019 |"[[Mīluļu slepenā dzīve 2]]" (''The Secret Life of Pets 2'') |Rūsters (balss) | |- |"[[Zvaigžņu kari: Skaivokera atdzimšana]]" (''Star Wars: The Rise of Skywalker'') |Hans Solo |titros nav atzīmēts |- |2020 |"[[Mežonīgās dabas balss]]" (''The Call of the Wild'') |Džons Tortons | |- |2021 |Nenosaukts Indiana Džonsa projekts |Indiana Džonss |izstrādē |} == Ārējās saites == * {{Aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fords, Harisons}} [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] o38brr304doosuaqeluc0buyvlyqrc7 0 133697 3661033 3639867 2022-07-26T09:01:54Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Būs sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2022 | citi_nosaukumi = '''بطولة كأس العالم لكرة القدم 2022'''<br />'''''al-ʻĀlm Lkrh al-Qdm 2022'''''<br />Qatar 2022 | attēls = 2022 FIFA World Cup.png | att_izm = 175px | valsts = {{QAT}} | laiks = {{dat||11|21|N}}—{{dat||12|18|N}} | komandu_skaits = 32 | konfederācijas = 6 | stadioni = 8 | pilsētas = 5 | pag_sez = [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] | nak_sez = [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] }} '''2022. gada [[FIFA]] Pasaules kauss''' notiks [[Katara|Katarā]] no {{dat|2022|11|21|Ģ}} līdz {{dat||12|18|D}}. Tas būs pēc skaita 22. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrs]]. Šī būs pirmā reize, kad Katarā notiek Pasaules kausa finālturnīrs. Otro reizi firnālturnīrs tiks aizvadīts [[Āzija|Āzijā]] un pirmo reizi [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]]. Šajā finālturnīrā pēdējo reizi piedalīsies 32 komandas — nākamajam [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|finālturnīram]] kvalificēsies jau 48 komandas. Klimatisko apstākļu dēļ finālturnīrs norisināsies novembrī un decembrī, nevis, kā ierasts, jūnijā un jūlijā. Par turnīra norises vietu Katara tika apstiprināta {{dat|2010|12|2}}.<ref>[http://sportacentrs.com/futbols/izlases/02122010-2018_gada_pk_finalturniru_rikos_krievija 2018. gada PK finālturnīru rīkos Krievija, 2022. gada - Katara]</ref> Kataras kandidatūra saņēmusi kritiku gan par korupcijas skandālu balsošanas laikā, imigrantu un minoritāšu tiesībam pašā Katarā, kā arī norises laika pārcelšanu uz ziemu, kas sastapās ar pretestību no Eiropas futbola līgām. == Kvalifikācija == {{main|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} Par tiesībām piedalīties čempionāta finālturnīrā sacentās 206 izlases no 6 konfederācijām par 31 vietu finālturnīrā. [[Katara]] kā turnīra turnīra saimniece kvalificējās automātiski - ta būs Kataras futbola izlases debija finalturnīrā. {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 13 no 55 | {{fb|GER}}, {{fb|DEN}}, {{fb|FRA}}, {{fb|BEL}}, {{fb|SRB}}, {{fb|ESP}}, {{fb|CRO}}, {{fb|SUI}}, {{fb|ENG}}, {{fb|NED}}, {{fb|POL}}, {{fb|POR}}, {{fb|WAL}} |- | [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 4 no 10 | {{fb|BRA}}, {{fb|ARG}}, {{fb|URU}}, {{fb|ECU}} |- | [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 4 no 34 | {{fb|CAN}}, {{fb|MEX}}, {{fb|USA}}, {{fb|CRC}} |- | [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 5+1 no 45 | {{fb|QAT}} (rīkotāji), {{fb|IRN}}, {{fb|KOR}}, {{fb|KSA}}, {{fb|JPN}}, {{fb|AUS}} |- | [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 5 no 54 | {{fb|GHA}}, {{fb|SEN}}, {{fb|TUN}}, {{fb|MAR}}, {{fb|CMR}} |- | [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 0 no 7 | |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ![[Lūseila]] ![[Hora]] !colspan=2|[[Doha]] |- |Lūseilas stadions |Beita stadions |Stadions 974 |Tumana stadions |- |Ietilpība: '''80 000''' |Ietilpība: '''60 000''' |Ietilpība: '''40 000''' |Ietilpība: '''40 000''' |- |[[File:Lusail Iconic Stadium final render.jpg|200px]] | | |[[File:Al Thumama Stadium.jpg|200px]] |- !rowspan="1" colspan="4"|Organzētājpilsētas Katarā{{location map+|float=center|Katara|width=385|caption=|places= {{Location map~|Katara|lat=25.4269|long=51.5045|position=right|label=[[Lūseila]]}} {{Location map~|Katara|lat=25.2870|long=51.5310|mark=Blue pog.svg|marksize=11|position=right|label=Doha}} {{Location map~|Katara|lat=25.6819|long=51.4969|position=right|label=[[Hora]]}} {{Location map~|Katara|lat=25.1680|long=51.5976|position=right|label=[[Vakra]]}} {{Location map~|Katara|lat=25.2483|long=51.4105|position=left|label=[[Raijāna]]}} }} |- !colspan=3|[[Raijāna]] ![[Vakra]] |- |Izglītības pilsētas stadions |Amada bin Ali stadions |Halifa starptautiskais stadions |Januba stadions |- |Ietilpība: '''45 350''' |Ietilpība: '''44 740''' |Ietilpība: '''40 000''' |Ietilpība: '''40 000''' |- |[[File:Aerial view of Education City Stadium and Oxygen Park in Al Rayyan (Education City Stadium) crop.jpg|200px]] | |[[File:Khalifa_Stadium,_Doha,_Brazil_vs_Argentina_(2010).jpg|200x200px]] |[[File:Visita ao estádio de futebol Al Janoub.jpg|200px]] |} == Tiesneši == 2022. gada 19. maijā [[FIFA]] izziņoja sarakstu ar 36 tiesnešiem, 69 tiesnešu asistentiem un 24 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles. Pirmo reizi vīriešu finālturnīru vēsturē spēles tiesās arī sievietes - Stefānija Frapā, Salima Mukansanga un Jošima Jamašita. {| class="wikitable" |- !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis |- |rowspan="6"|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] |width=250|{{flaga|Katara}} Abdulamans Al-Jasims <!--Abdulrahman Al-Jassim--> |rowspan="5"|[[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] |width=250|{{flaga|Salvadora}} Ivans Bartons Sisneross <!--Iván Barton Cisneros--> |[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]] |width=250|{{flaga|Jaunzēlande}} Metjū Kongers <!--Matthew Conger--> |- |{{flaga|Austrālija}} Kriss Bīts <!--Chris Beath--> |{{flaga|ASV}} Išmails Elfats <!--Ismail Elfath--> |rowspan="11"|[[UEFA]] |{{flaga|Francija}} Stefānija Frapā <!--Stéphanie Frappart--> |- |{{flaga|Irāna}} Alireza Fahani <!--Alireza Faghani--> |{{flaga|Gvatemala}} Mario Eskobars Toka <!-- Mario Escobar Toca--> |{{flaga|Rumānija}} Ištvans Kovāčs <!-- István Kovács--> |- |{{flaga|Ķīna}} Nins Mā <!--Ma Ning--> |{{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness Sorto <!--Said Martínez Sorto--> |{{flaga|Nīderlande}} Denijs Makeli <!--Danny Makkelie--> |- |{{flaga|AAE}} Muhameds Abdula Hasans Muhameds <!--Mohammed Abdulla Hassan Mohamed--> |{{flaga|Meksika}} Cēzars Ramoss Palasueloss <!--César Ramos Palazuelos--> |{{flaga|Polija}} Šimons Marcinjaks <!--Szymon Marciniak--> |- |{{flaga|Japāna}} Jošima Jamašita <!--Yoshimi Yamashita--> |rowspan="7"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] |{{flaga|Brazīlija}} Rafaels Klauss <!--Raphael Claus--> |{{flaga|Spānija}} Antonio Mateo Laoss <!--Antonio Mateu Lahoz--> |- |rowspan="6"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] |{{flaga|Gambija}} Bakarijs Gasama |{{flaga|Urugvaja}} Andress Matonte Kabrera <!--Andrés Matonte Cabrera--> |{{flaga|Anglija}} Maikls Olivers <!--Michael Oliver--> |- |{{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbals <!--Mustapha Ghorbal--> |{{flaga|Peru}} Kevins Ortega <!--Kevin Ortega--> |{{flaga|Itālija}} Daniele Orsato <!--Daniele Orsato--> |- |{{flaga|DĀR}} Viktors de Freitass Gomess <!--Victor de Freitas Gomes--> |{{flaga|Argentīna}} Fernando Rapajini <!--Fernando Rapallini--> |{{flaga|Vācija}} Daniels Ziberts <!--Daniel Siebert--> |- |{{flaga|Ruanda}} Salima Mukansanga <!--Salima Mukansanga--> |{{flaga|Brazīlija}} Viltons Pereira Sampaijo<!--Wilton Pereira Sampaio--> |{{flaga|Anglija}} Entonijs Teilors <!--Anthony Taylor--> |- |{{flaga|Senegāla}} Magete Ndiaje <!--Maguette Ndiaye--> |{{flaga|Argentīna}} Fakundo Telo Figuera <!--Facundo Tello Figueroa--> |{{flaga|Francija}} Klemēns Turpens <!--Clément Turpin--> |- |{{flaga|Zambija}} Džanijs Sikazve <!--Janny Sikazwe--> |{{flaga|Venecuēla}} Hesus Valensuela Saēzs <!--Jesús Valenzuela Sáez--> |{{flaga|Slovēnija}} Slavko Vinčičs <!--Slavko Vinčić--> |} == Izloze == Finālturnīra grupu izloze norisinājās 2022. gada 1. aprīlī Dohas izstāžu un konferenču centrā [[Katara]]s galvaspilsētā [[Doha|Dohā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/media-releases/procedures-for-the-final-draw-for-the-fifa-world-cup-qatar-2022-tm-released |title=Procedures for the Final Draw for the FIFA World Cup Qatar 2022™ released |language=en |date={{dat|2022|3|22||bez}}|website=fifa.com|accessdate={{dat|2022|4|2||bez}}}}</ref> Izlozes brīdī nebija zināmas trīs izlases — [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles|starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu]] divu pāru uzvarētāji un [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|UEFA zonas]] kvalifikācijas izslēgšanas spēļu A zara uzvarētāji. Tās tika iedalītas 4. grozā. Katara kā turnīra rīkotāja tika iedalīta 1. grozā kā A grupas pirmā komanda. Pārējās izlases tika sadalītas 4 grozos pēc 2022. gada 31. martā publicētā [[FIFA Pasaules rangs|FIFA ranga]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men?dateId=id13603 |title=Men's Ranking: 31 Mar 2022 |language=en |publisher=[[FIFA]]|accessdate={{dat|2022|4|2||bez}}}}</ref> Komandu lozēšanā tika ievērots ģeogrāfiskais princips — komanda savā grupā netika ielozētas kopā ar citām savas konfederācijas izlasēm (izņemot UEFA zonu, no kuras katrā grupā varēja būt 1 vai 2 komandas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://digitalhub.fifa.com/m/2ef762dcf5f577c6/original/Portrait-Master-Template.pdf |title=Draw procedures: FIFA World Cup Qatar 2022 |language=en |publisher=[[FIFA]]|accessdate={{dat|2022|4|2||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" width=90% |colspan=4 align=center|'''Izlozes grozi''' (iekavās norādīta vieta FIFA Pasaules rangā) |- !width=25%| '''1. grozs''' !width=25%| '''2. grozs''' !width=25%| '''3. grozs''' !width=25%| '''4. grozs''' |- | * {{fb|QAT}} (51) ''(rīkotāji)'' * {{fb|BRA}} (1) * {{fb|BEL}} (2) * {{fb|FRA}} (3) * {{fb|ARG}} (4) * {{fb|ENG}} (5) * {{fb|ESP}} (7) * {{fb|POR}} (8) | * {{fb|MEX}} (9) * {{fb|NED}} (10) * {{fb|DEN}} (11) * {{fb|GER}} (12) * {{fb|URU}} (13) * {{fb|SUI}} (14) * {{fb|USA}} (15) * {{fb|CRO}} (16) | * {{fb|SEN}} (20) * {{fb|IRN}} (21) * {{fb|JPN}} (23) * {{fb|MAR}} (24) * {{fb|SRB}} (25) * {{fb|POL}} (26) * {{fb|KOR}} (29) * {{fb|TUN}} (35) | * {{fb|CMR}} (37) * {{fb|CAN}} (38) * {{fb|ECU}} (46) * {{fb|KSA}} (49) * {{fb|GHA}} (60) * {{fb|WAL}} (18) * {{fb|CRC}} (31) * {{fb|AUS}} (42) |} == Sastāvi == == Grupu turnīrs == Spēļu laiki norādīti pēc [[Austrumeiropas laiks|Latvijas (Austrumeiropas) laika]] ([[UTC+2]]). === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=QAT |team2=ECU |team3=SEN |team4=NED <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_QAT=0 |draw_QAT=0 |loss_QAT=0 |gf_QAT=0 |ga_QAT=0 |status_QAT=H |win_ECU=0 |draw_ECU=0 |loss_ECU=0 |gf_ECU=0 |ga_ECU=0 |status_ECU= |win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=0 |gf_SEN=0 |ga_SEN=0 |status_SEN= |win_NED=0 |draw_NED=0 |loss_NED=0 |gf_NED=0 |ga_NED=0 |status_NED= <!--Team definitions--> |name_QAT={{fb|QAT}} |name_ECU={{fb|ECU}} |name_SEN={{fb|SEN}} |name_NED={{fb|NED}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|21|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|21|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|25|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|25|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|29|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|29|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=IRN |team3=USA |team4=WAL <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_ENG=0 |draw_ENG=0 |loss_ENG=0 |gf_ENG=0 |ga_ENG=0 |status_ENG= |win_IRN=0 |draw_IRN=0 |loss_IRN=0 |gf_IRN=0 |ga_IRN=0 |status_IRN= |win_USA=0 |draw_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0 |ga_USA=0 |status_USA= |win_WAL=0 |draw_WAL=0 |loss_WAL=0 |gf_WAL=0 |ga_WAL=0 |status_WAL= <!--Team definitions--> |name_ENG={{fb|ENG}} |name_IRN={{fb|IRN}} |name_USA={{fb|USA}} |name_WAL={{fb|WAL}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|21|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|21|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|WAL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|25|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|WAL}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|25|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|29|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|WAL}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|29|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=ARG |team2=KSA |team3=MEX |team4=POL <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_ARG=0 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=0 |ga_ARG=0 |status_ARG= |win_KSA=0 |draw_KSA=0 |loss_KSA=0 |gf_KSA=0 |ga_KSA=0 |status_KSA= |win_MEX=0 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=0 |ga_MEX=0 |status_MEX= |win_POL=0 |draw_POL=0 |loss_POL=0 |gf_POL=0 |ga_POL=0 |status_POL= <!--Team definitions--> |name_ARG={{fb|ARG}} |name_KSA={{fb|KSA}} |name_MEX={{fb|MEX}} |name_POL={{fb|POL}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|22|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|22|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|POL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|26|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|POL}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|26|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|30|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|POL}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|30|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=IC1 |team3=DEN |team4=TUN <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_FRA=0 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=0 |ga_FRA=0 |status_FRA= |win_IC1=0 |draw_IC1=0 |loss_IC1=0 |gf_IC1=0 |ga_IC1=0 |status_IC1= |win_DEN=0 |draw_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0 |ga_DEN=0 |status_DEN= |win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=0 |gf_TUN=0 |ga_TUN=0 |status_TUN= <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |name_IC1={{fb|AUS}} |name_DEN={{fb|DEN}} |name_TUN={{fb|TUN}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|22|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|DEN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|22|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|26|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|26|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|DEN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|30|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|DEN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|30|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=CRC |team3=GER |team4=JPN <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_ESP=0 |draw_ESP=0 |loss_ESP=0 |gf_ESP=0 |ga_ESP=0 |status_ESP= |win_CRC=0 |draw_CRC=0 |loss_CRC=0 |gf_CRC=0 |ga_CRC=0 |status_CRC= |win_GER=0 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0 |ga_GER=0 |status_GER= |win_JPN=0 |draw_JPN=0 |loss_JPN=0 |gf_JPN=0 |ga_JPN=0 |status_JPN= <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |name_CRC={{fb|CRC}} |name_GER={{fb|GER}} |name_JPN={{fb|JPN}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|23|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|JPN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|23|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|CRC}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|27|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|JPN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|CRC}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|27|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|1|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|JPN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|1|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|CRC}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=BEL |team2=CAN |team3=MAR |team4=CRO <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_BEL=0 |draw_BEL=0 |loss_BEL=0 |gf_BEL=0 |ga_BEL=0 |status_BEL= |win_CAN=0 |draw_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0 |ga_CAN=0 |status_CAN= |win_MAR=0 |draw_MAR=0 |loss_MAR=0 |gf_MAR=0 |ga_MAR=0 |status_MAR= |win_CRO=0 |draw_CRO=0 |loss_CRO=0 |gf_CRO=0 |ga_CRO=0 |status_CRO= <!--Team definitions--> |name_BEL={{fb|BEL}} |name_CAN={{fb|CAN}} |name_MAR={{fb|MAR}} |name_CRO={{fb|CRO}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|23|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|23|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|27|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|27|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|1|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|1|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=BRA |team2=SRB |team3=SUI |team4=CMR <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_BRA=0 |draw_BRA=0 |loss_BRA=0 |gf_BRA=0 |ga_BRA=0 |status_BRA= |win_SRB=0 |draw_SRB=0 |loss_SRB=0 |gf_SRB=0 |ga_SRB=0 |status_SRB= |win_SUI=0 |draw_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0 |ga_SUI=0 |status_SUI= |win_CMR=0 |draw_CMR=0 |loss_CMR=0 |gf_CMR=0 |ga_CMR=0 |status_CMR= <!--Team definitions--> |name_BRA={{fb|BRA}} |name_SRB={{fb|SRB}} |name_SUI={{fb|SUI}} |name_CMR={{fb|CMR}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|24|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|CMR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|24|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|SRB}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|28|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|CMR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|SRB}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|28|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|2|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|SRB}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|2|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|CMR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|BRA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=POR |team2=GHA |team3=URU |team4=KOR <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_POR=0 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=0 |ga_POR=0 |status_POR= |win_GHA=0 |draw_GHA=0 |loss_GHA=0 |gf_GHA=0 |ga_GHA=0 |status_GHA= |win_URU=0 |draw_URU=0 |loss_URU=0 |gf_URU=0 |ga_URU=0 |status_URU= |win_KOR=0 |draw_KOR=0 |loss_KOR=0 |gf_KOR=0 |ga_KOR=0 |status_KOR= <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |name_GHA={{fb|GHA}} |name_URU={{fb|URU}} |name_KOR={{fb|KOR}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|24|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|24|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|28|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|28|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|2|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|2|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|POR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N16 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Astotdaļfināli |RD2=Ceturtdaļfināli |RD3=Pusfināli |RD4=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu <!--Date-Place|Team 1|Score 1|Team 2|Score 2--> <!--Astotdaļfināli--> |3. decembris|<!--{{fb|}}-->A grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->B grupas 2. vieta| |3. decembris|<!--{{fb|}}-->C grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->D grupas 2. vieta| |5. decembris|<!--{{fb|}}-->E grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->F grupas 2. vieta| |5. decembris|<!--{{fb|}}-->G grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->H grupas 2. vieta| |4. decembris|<!--{{fb|}}-->B grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->A grupas 2. vieta| |4. decembris|<!--{{fb|}}-->D grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->C grupas 2. vieta| |6. decembris|<!--{{fb|}}-->F grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->E grupas 2. vieta| |6. decembris|<!--{{fb|}}-->H grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->G grupas 2. vieta| <!--Ceturtdaļfināli--> |9. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |9. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |10. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |10. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| <!--Pusfināli--> |13. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |14. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| <!--Fināls--> |18. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| <!--Spēle par 3. vietu--> |17. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| }} === Astotdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|3|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|3|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|4|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|4|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|5|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|5|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|6|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|6|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|9|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|9|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions =Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|10|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|10|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|13|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|14|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Par 3. vietu === {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|17|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|18|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ==Sponsori== * ADIDAS * ANHEUSER-BUSCH INBEV * COCA-COLA * HYUNDAI MOTOR * KIA MOTORS * MCDONALD'S * MENGNIU * QATAR AIRWAYS * TIKTOK * VISA CARD * VIVO Smartphone * WANDA == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022 Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2022. gads futbolā|FIFA Pasaules kauss]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kauss| ]] esj3db4rb1txeg5hcpyxm5zxaousfat 0 137894 3660976 3578100 2022-07-26T06:26:51Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Pole Vault Sequence 3.jpg|thumb|220px|Kārtslēkšana]] '''Kārtslēkšana''' ir [[vieglatlētika]]s lēkšanas disciplīna, kurā dalībniekiem pēc iespējas augstāk jāpārlec pāri latiņai ar kārti, kas mūsdienās tiek izgatavota no oglekļa saturoša materiāla vai stikla šķiedras. Kārtslēkšana ir viena no vīriešu [[desmitcīņa]]s disciplīnām. Pirmie kārtslēkšanas sacensības rīkoja [[Senā Grieķija|senie grieķi]], kā arī [[Krēta|krētieši]] un [[ķelti]]. Kārtslēkšana ir iekļauta [[Olimpiskās spēles|Olimpisko spēļu]] vieglatlētikas sacensību programmā. Vīrieši Olimpiskajās spēlēs sacenšas kopš [[1896. gada Vasaras Olimpiskās spēles|1896. gada]], sievietes — kopš [[2000. gada Vasaras Olimpiskās spēles|2000. gada]]. [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|Pasaules rekords]] kārtslēkšanā vīriešiem ir 6,21 m un pieder [[Armands Duplantiss|Armandam Duplantisam]] no [[Zviedrija|Zviedrijas]], uzstādīts {{dat|2022|7|24||bez}} [[Jūdžīna|Jūdžīnā]]. Pasaules rekords kārtslēkšanā sievietēm ir 5,06 m un pieder [[Jeļena Isinbajeva|Jeļenai Isinbajevai]] no [[Krievija]]s, uzstādīts {{dat|2009|8|28||bez}}. [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekords]] kārtslēkšanā vīriešiem ir 5,80 m un to {{dat|1987|7|17||bez}} [[Brjanska|Brjanskā]] uzstādīja [[Aleksandrs Obižajevs]]. Latvijas rekords kārtslēkšanā sievietēm ir 4,27 m un tas pieder [[Alisona Diāna Neidere|Alisonai Diānai Neiderei]], uzstādīts Jūdžīnā {{dat|2021|6|30||bez}}. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20090610025947/http://www.apulanta.fi/matti/yu/ytbyeve_Men.html#Pole_vault Statistika] {{en ikona}} * [http://trackfieldevents.com/history/pole-vault-history Kārtslēkšanas vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130402003129/http://www.trackfieldevents.com/history/pole-vault-history |date={{dat|2013|04|02||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.iaaf.org/statistics/records/inout=o/discType=5/disc=PV/detail.html Pasaules rekordi] {{en ikona}} * [http://www.iaaf.org/mm/Document/imported/42192.pdf IAAF sacensību noteikumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090325001003/http://www.iaaf.org/mm/Document/imported/42192.pdf |date={{dat|2009|03|25||bez}} }} {{en ikona}} {{vieglatlētika-aizmetnis}} {{Vieglatlētikas Disciplīnas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vieglatlētikas disciplīnas]] tpahdzbumfhivvmyi8j26jcdegapohn 0 145202 3660653 3659279 2022-07-25T12:08:51Z Biafra 13794 /* Augusts */ wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|2021. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2021. gads Latvijā}} {{Gads|2021}} {{Gada citi notikumi|2021}} {{Gads citos kalendāros|2021}} '''2021. gads''' ({{Rom sk gadam|2021}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[piektdiena|piektdienā]]. Tas bija mūsu ēras [[21. gadsimts|divdesmit pirmā gadsimta]] un [[3. tūkstošgade|trešās tūkstošgades]] 21. gads, kā arī 1. gads divdesmit pirmā gadsimta trešajā desmitgadē. 2021. gadā tika rīkoti lielākie pasākumi, kas sākotnēji tika plānoti 2020. gadā, tostarp [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]], [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]], [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles]] un ''[[Expo 2020]]'', kas tika atlikti vai atcelti [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ. [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] pasludināja 2021. gadu par Starptautisko miera un uzticības gadu,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/en/A/RES/73/338|title=International Year of Peace and Trust|website=United Nations|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20191228172914/https://undocs.org/en/A/RES/73/338|archive-date=December 28, 2019|access-date=February 15, 2020}}</ref> Starptautisko ilgtspējīgai attīstībai radošās ekonomikas gadu,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/74/198|title=International Year of Creative Economy for Sustainable Development|website=United Nations|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20200215225511/https://undocs.org/A/RES/74/198|archive-date=February 15, 2020|access-date=February 15, 2020}}</ref> Starptautisko [[auglis|augļu]] un [[dārzenis|dārzeņu]] gadu<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/74/244|title=International Year of Fruits and Vegetables|website=United Nations|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20200215225508/https://undocs.org/A/RES/74/244|archive-date=February 15, 2020|access-date=February 15, 2020}}</ref> un Starptautisko bērnu darba izskaušanas gadu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ilo.org/global/about-the-ilo/newsroom/news/WCMS_713925/lang--en/index.htm|title=2021 declared International Year for the Elimination of Child Labour|website=International Labour Organization|language=en|access-date=November 27, 2020}}</ref> [[Romas Katoļu baznīca|Katoļu baznīca]] pasludināja 2021. gadu par [[Svētais Jāzeps|Svētā Jāzepa]] gadu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=2020-12-08|title=Pope Francis proclaims “Year of St Joseph” - Vatican News|url=https://www.vaticannews.va/en/pope/news/2020-12/pope-francis-proclaims-year-of-st-joseph.html|access-date=2021-02-25|website=www.vaticannews.va|language=en}}</ref> == Notikumi == === Janvāris === * {{dat||1|1|n}}: ** [[Portugāle]] kļuva par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti;<ref name="thegurdian">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2021/jan/01/new-year-new-uncertainty-the-big-events-due-in-2021|title=New year, new uncertainty: the big events due in 2021|first=Richard|last=Nelsson|work=theguardian.com|publisher=The Guardian|date=1 January 2021|accessdate=2 January 2021}}</ref> ** stājās spēkā [[Āfrikas Kontinentālā brīvās tirdzniecības zona]]. * {{dat||1|4|n}}: ** Apvienotās Karalistes tiesa atteicās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izdot [[Džūljans Asānžs|Džūljanu Asānžu]], savukārt [[Meksika]] viņam piedāvā politisko patvērumu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.dw.com/en/uk-judge-blocks-julian-assange-extradition/a-56122295 |title=UK judge blocks Julian Assange extradition |website=DW |date=4 January 2021 |accessdate=4 January 2021}}</ref> ** [[Katara]] un [[Saūda Arābija]] atkal atvēra savstarpējo robežu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/2021/01/04/world/qatar-and-saudi-arabia-reopen-airspace-intl/index.html|website=CNN|date=January 5, 2021|title=Saudi Arabia and Qatar agree to reopen airspace and maritime borders}}</ref> * {{dat||1|6|n}} — pēc [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] atbalstītāju mītiņa pie [[ASV Kapitolijs|ASV Kapitolija]] daudzi no tiem ielauzās Kapitolijā; vēlāk iebrucēji tika izdzīti, un nākamajā rītā Kongress apstiprināja ASV prezidenta vēlēšanu rezultātus;<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/2021/01/06/politics/ossoff-perdue-georgia-election-news/index.html |last=Rogers |first=Alex |title=Democrats to take Senate as Ossoff wins runoff, CNN projects |website=CNN |date=6 January 2021 |accessdate=6 January 2021}}</ref> nemieros bojā gāja pieci cilvēki, starp tiem arī policists.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/dc-md-va/2021/01/06/dc-protests-trump-rally-live-updates/ |title=Woman dies after shooting in U.S. Capitol; D.C. National Guard activated after mob breaches building |website=The Washington Post |date=6 January 2021 |accessdate=6 January 2021}}</ref> * {{dat||1|7|n}}: ** [[Īlons Masks]] kļuva par pasaulē bagātāko cilvēku.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://edition.cnn.com/2021/01/07/investing/elon-musk-jeff-bezos-richest-person/index.html |last=Isidore |first=Chris |website=CNN |title=Elon Musk overtakes Jeff Bezos to become world's richest person |date=7 January 2021 |accessdate=8 January 2021}}</ref> ** [[Irāka]] izdeva aresta orderi Donaldam Trampam par [[Kāsems Soleimānī|Kāsema Soleimānī]] slepkavību.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.usnews.com/news/us/articles/2021-01-07/iraq-court-issues-arrest-warrant-against-trump-for-murder |title=Iraq Issues Arrest Warrant for Trump Over Soleimani Killing |website=US News |date=7 January 2021 |accessdate=8 January 2021}}</ref> * {{dat||1|8|n}} — ''[[Bitcoin]]'' cena sasniedza {{sk|41973}} ASV dolāru. * {{dat||1|10|n}}: ** [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja [[Sadirs Džaparovs]], un referendums par konstitūcijas reformu, kurā tika atbalstīta prezidentālas republikas valdības forma. ** [[Kims Čonins]] tika ievēlēts par [[Ziemeļkoreja|Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā]] valdošās [[Korejas Strādnieku partija]]s ģenerālsekretāru, mantojot titulu no sava nelaiķa tēva [[Kims Čenirs|Kima Čenira]], kurš nomira 2011. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-northkorea-politics/north-korea-says-leader-kim-elected-as-general-secretary-of-ruling-party-kcna-idUSKBN29F0OD|title=Mixed signals for North Korean leader's sister as Kim seeks to cement power|work=Reuters|author=Hyonhee Shin|date=2021-01-11}}</ref> * {{dat||1|11|n}} — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza {{sk|90000000}}. * {{dat||1|13|n}}: ** Igaunijas premjerministrs [[Jiri Ratass]] paziņoja par atkāpšanos no amata. ** [[ASV Pārstāvju palāta]] nobalsoja par valsts prezidenta Donalda Trampa impīčmentu; Tramps bija pirmais [[ASV prezidents]], par kura atstādināšanu Kongress nobalsojis divreiz.<ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Zurcher|first1=Anthony|date=January 13, 2021|title=Trump impeached for 'inciting' US Capitol riot|url=https://www.bbc.com/news/world-us-canada-55656385|access-date=January 13, 2021|website=BBC}}</ref> ** Francijas pilsētā [[Liona|Lionā]] pirmo reizi medicīnas vēsturē tika veikta abu roku un plecu transplantācija.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Double greffe des bras et des épaules à Lyon, une première mondiale|url=https://www.sciencesetavenir.fr/sante/os-et-muscles/double-greffe-du-bras-et-des-epaules-a-lyon-une-premiere-mondiale_150843|access-date=2021-01-24|website=Sciences et Avenir|language=fr}}</ref> * {{dat||1|15|n}}: ** pasaulē ar COVID-19 mirušo skaits pārsniedza {{sk|2000000}}, to skaitā ASV — 400 tūkstošus; ** [[Krievija]] paziņoja, ka izstāsies no [[Atvērto debesu līgums|Atvērto debesu līguma]]; ** [[Marks Rite|Marka Rites]] vadītā [[Nīderlande]]s Ministru Padome atkāpās pēc bērnu labklājības krāpšanas skandāla. * {{dat||1|20|n}}: ** [[Džo Baidens]] stājās [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā, nomainot [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]]; pirmajā prezidentūras dienā Baidens atcēla vairākus strīdīgākos Trampa rīkojumus: ASV izstāšanos no [[Parīzes nolīgums|Parīzes nolīguma]] par klimata pārmaiņām, ASV izstāšanos no [[Pasaules Veselības organizācija]]s, sienas celšanu uz robežas ar Meksiku, naftas vada ''[[Keystone XL]]'' būvēšanu u. c. ** [[Kamala Herisa]] kļuva par pirmo sievieti, kas iecelta [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidenta]] amatā.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Kamala Harris becomes first female, first black and first Asian-American VP|url=https://www.bbc.com/news/world-us-canada-55738741|access-date=2021-01-22|website=BBC News|language=en-US}}</ref> * {{dat||1|21|n}}: ** Mongolijas premjerministrs [[Uhnaagijins Hurelsuhs]] pēc protestiem atkāpās no amata; ** Kanādas ģenerālgubernatore [[Žilija Pajeta]] atkāpās no amata pēc skandāla par toksiskas darba vides radīšanu viņas birojā; viņas vietā par administratoru iecelts [[Ričards Vāgners]]. * {{dat||1|24|n}} — par Portugāles prezidentu atkārtoti ievēlēts [[Marselu Rebelu de Souza]]. * {{dat||1|25|n}} — pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 100 miljonus. * {{dat||1|26|n}}: ** par Igaunijas premjerministri kļuva [[Kaja Kallasa]], nomainot [[Jiri Ratass|Jiri Ratasu]] ** Itālijas premjerministrs [[Džuzepe Konte]] paziņoja par atkāpšanos no amata. * {{dat||1|29|n}} — [[Eiropas Zāļu aģentūra]] apstiprināja ''[[AstraZeneca]]'' vakcīnas izmantošanu pret COVID-19.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Eiropas Zāļu aģentūra apstiprina 'AstraZeneca' vakcīnas izmantošanu |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/eiropas-zalu-agentura-apstiprina-astrazeneca-vakcinas-izmantosanu.d?id=52887723 |access-date=2021. gada 29. janvāris |website=Delfi}}</ref> === Februāris === * {{dat||2|1|n}}: ** [[Mjanma]]s bruņotie spēki veica valsts apvērsumu; aizturēts valsts prezidents [[Vins Mjins]], kā arī valdības vadītāja [[Auna Sana Su Či]]. ** [[Kosova]] oficiāli nostiprināja diplomātiskās attiecības ar [[Izraēla|Izraēlu]] un paziņoja par vēstniecības atvēršanu [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]].<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/kosovo-formally-establishes-ties-with-israel-to-open-embassy-in-jerusalem/31079492.html|title=Kosovo Formally Establishes Ties With Israel, To Open Embassy In Jerusalem |date=1 February 2021|accessdate=3 February 2021|work=[[Radio Free Europe/Radio Liberty]]}}</ref> ** [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē vakcinēto skaits pārsniedza 100 miljonus * {{dat||2|2|n}} — [[Džefs Beizoss]] paziņoja, ka 2021. gadā atkāpsies no ''[[Amazon]]'' izpilddirektora amata.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Haselton|first=Todd|date=2021-02-02|title=Jeff Bezos to step down as Amazon CEO, Andy Jassy to take over in Q3|url=https://www.cnbc.com/2021/02/02/jeff-bezos-to-step-down-as-amazon-ceo-andy-jassy-to-take-over-in-q3.html|access-date=2021-02-03|website=CNBC|language=en}}</ref> * {{dat||2|3|n}} — [[Kanāda]] kļuva par pirmo valsti, kas teroristisko organizāciju sarakstā ierakstīja ''[[Proud Boys]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Proud Boys among 13 groups added to Canada’s list of terrorist groups |url=https://www.theglobeandmail.com/politics/article-proud-boys-among-13-groups-added-to-canadas-list-of-terrorist-groups/ |work=The Globe and Mail |access-date=3 February 2021 |date=3 February 2021}}</ref> * {{dat||2|4|n}} — [[Džo Baidens]] paziņoja, ka ASV pārtrauks ieroču piegādi [[Saūda Arābija]]i un [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajiem Arābu Emirātiem]] to izmantošanai [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Doucet|first=Lyse|date=|title=Yemen war: Joe Biden ends support for operations in foreign policy reset|url=https://www.bbc.com/news/world-middle-east-55941588|access-date=February 4, 2021}}</ref> * {{dat||2|9|n}} — Apvienoto Arābu Emirātu zonde ''[[Al Amal]]'' iegāja Marsa orbītā, kļūstot par arābu pasaules pirmo kosmisko aparātu, kas sasniedzis citu planētu. * {{dat||2|13|n}}: ** par Itālijas premjerministru kļuva [[Mario Dragi]]. ** [[ASV Senāts]] attaisnoja [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]] impīčmenta prāvā. * {{dat||2|18|n}}: ** ''[[Mars 2020]]'': uz Marsa virsmas nosēdās [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] pašgājējs [[Perseverence (pašgājējs)|''Perseverence'']] un helikopters [[Ingenuity (helikopters)|''Ingenuity'']];<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.space.com/news/live/mars-perseverance-rover-updates|title=NASA's Mars 2020 Perseverance rover mission: Live updates|first=Chelsea|last=Gohd|work=space.com|date=3 November 2020|accessdate=2 January 2021}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nasa.gov/press-release/touchdown-nasas-mars-perseverance-rover-safely-lands-on-red-planet|title=Touchdown! NASA's Mars Perseverance Rover Safely Lands on Red Planet|publisher=NASA}}</ref> ** [[Gruzija]]s premjerministrs [[Giorgi Gaharia]] paziņoja par atkāpšanos no amata, par premjerministra pienākumu izpildītāju kļuva [[Maia Ckitišvili]]. * {{dat||2|19|n}} — ASV 107 dienas pēc izstāšanās atkal pievienojās [[Parīzes nolīgums|Parīzes nolīgumam]].<ref>{{tīmekļa atsauce|date=19 February 2021|title=US makes official return to Paris climate pact | url=https://www.theguardian.com/environment/2021/feb/19/us-official-return-paris-climate-pact |work=The Guardian|access-date=19 February 2021}}</ref> * {{dat||2|20|n}} — COVID-19 pandēmija: pasaulē vakcinēto skaits pārsniedza 200 miljonus. * {{dat||2|22|n}} — par Gruzijas premjerministru kļuva [[Irakli Garibašvili]]. * {{dat||2|25|n}}: ** pasaulē ar COVID-19 mirušo skaits pārsniedza 2,5 miljonus. ** [[Armēnija]]s bruņotie spēki aicināja premjerministru [[Nikols Pašinjans|Nikolu Pašinjanu]] atkāpties no amata. Savukārt Pašinjanu apvainoja bruņotos spēkus valsts apvērsuma mēģinājumā.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Child|first=David|date=February 25, 2021|title=Protests rock Armenia as PM slams ‘coup’ attempt: Live updates|url=https://www.aljazeera.com/news/2021/2/25/armenia-pm-accuses-top-military-of-coup-attempt-live-updates|website=[[Al Jazeera]]}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|date=February 25, 2021|title=Armenia PM Nikol Pashinyan accuses army of attempted coup|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-56194421|website=[[BBC]]}}</ref> * {{dat||2|26|n}} — [[Nigērija|Nigērijā]] no Zamfaras štata skolas neidentificētas bruņotas personas nolaupījušas 279 skolnieces.<ref>{{ziņu atsauce |title=Nigeria's Zamfara school abduction: More than 300 Nigerian girls missing |url=https://www.bbc.com/news/world-africa-56188727 |accessdate={{dat|2021|2|27||bez}} |publisher=[[BBC]] |date={{dat|2021|2|27||bez}}}}</ref> Visas meitenes tika atbrīvotas 2. martā.<ref>{{ziņu atsauce|date=March 2, 2021|title=Nigeria school abduction: Hundreds of girls released by gunmen |work=BBC News|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-africa-56249626|access-date=March 2, 2021}}</ref> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — Parīzes tiesa Francijas eksprezidentu [[Nikolā Sarkozī]] atzina par vainīgu korupcijā un piesprieda trīs gadus ieslodzījumā, divus no tiem nosacīti.<ref>{{ziņu atsauce|date=2021-03-01|title=Sarkozy: Former French president sentenced to jail for corruption|language=en-GB|work=BBC News|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-56237818|access-date=2021-03-01}}</ref> * {{dat||3|6|n}} — [[Romas pāvests]] [[Francisks]] [[Nedžefa|Nedžefā]] tikās ar [[lielajatolla|lielajatollu]] [[Ali Sistani]]. Tā bija vēsturiski pirmā Romas pāvesta un lielajatollas tikšanās.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://apnews.com/article/middle-east-islamic-state-group-ali-al-sistani-pope-francis-iraq-f95098b179f6a82157e87a7cb6cc0c3d|title=Pope, top Iraq Shiite cleric deliver message of coexistence|date=6 March 2021|accessdate=13 March 2021|work=Associated Press}}</ref> * {{dat||3|7|n}} — [[Šveice]], pievienojoties [[Austrija]]i, [[Dānija]]i, [[Francija]]i, [[Beļģija]]i, [[Latvija]]i un [[Bulgārija]]i, kļuva par septīto valsti Eiropā, kurā aizliedza publiski valkāt [[burka (apģērbs)|burku]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/world/2021/mar/07/switzerland-on-course-to-ban-wearing-of-burqa-and-niqab-in-public-places|title=Switzerland to ban wearing of burqa and niqab in public places|date=7 March 2021|website=the Guardian}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.news18.com/news/buzz/switzerland-bans-burqa-heres-list-of-nations-that-have-made-face-coverings-in-public-an-offense-3510107.html |title=Switzerland Bans Burqa, Here's List of Nations that have Made Face Coverings in Public an Offense |work=News18 |date=8 March 2021 |access-date=9 March 2021 }}</ref> * {{dat||3|17|n}} — nomira [[Tanzānija]]s prezidents [[Džons Magufuli]]; prezidenta amatu pārņēma viceprezidente [[Samia Suluhu]]. * {{dat||3|20|n}} — Turcijas prezidents [[Redžeps Tajips Erdogans]] ar oficiālu valdības laikrakstā publicēto prezidenta dekrētu paziņoja par savas valsts izstāšanos no [[Eiropas Padomes konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu|Stambulas konvencijas]]. [[Turcija]] kļuva par pirmo valsti, kas no tās izstājusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Official Gazette of Turkey |url=https://www.resmigazete.gov.tr/eskiler/2021/03/20210320-49.pdf |access-date=20 March 2021}}</ref> * {{dat||3|23|n}} — [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] uz sēkļa uzskrēja un [[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|kuģu ceļu nosprostoja]] viens no lielākajiem [[konteinerkuģis|konteinerkuģiem]] pasaulē — ''[[Ever Given]]''. Šis notikums izraisīja ievērojamus traucējumus pasaules tirdzniecībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-middle-east-56522178|title=Suez Canal: Owner of cargo ship blocking waterway apologises|publisher=BBC News|date=March 25, 2021|access-date=March 25, 2021}}</ref> * {{dat||3|25|n}} — COVID-19 pandēmija: vakcināciju skaits pasaulē pārsniedza 500 miljonus.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/interactive/2021/world/covid-vaccinations-tracker.html|title=Tracking Coronavirus Vaccinations Around the World|work=The New York Times|access-date=9 March 2021|date=9 March 2021}}</ref> * {{dat||3|29|n}} — [[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums]]: kuģi ''Ever Given'' izdevās novilkt no sēkļa Suecas kanālā. === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — par [[Slovākija]]s premjerministru kļuva [[Eduards Hegers]], nomainot [[Igors Matovičs|Igoru Matoviču]]. * {{dat||4|2|n}} — [[Krievija]] brīdināja, ka [[NATO]] karaspēka sūtīšana uz [[Ukraina|Ukrainu]] radīs turpmāku spriedzi, tā reaģējot uz NATO izteiktajām bažām par plašu Krievijas militāro spēku izvietošanu pie Ukrainas robežām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Kremlin says that any NATO troop deployment to Ukraine would raise tensions|url=https://www.reuters.com/article/us-ukraine-crisis-russia-kremlin/kremlin-says-that-any-nato-troop-deployment-to-ukraine-would-raise-tensions-idUSKBN2BP0O6|website=reuters.com|date=April 2, 2021|access-date=April 3, 2021}}</ref> * {{dat||4|4|n}} — [[Bulgārija]]s parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu (25,7 %) ieguva partiju GERB un SDS koalīcija. * {{dat||4|5|n}} — par [[Vjetnama]]s prezidentu kļuva premjerministrs [[Ngujens Suans Fuks]], nomainot [[Ngujens Fu Trongs|Ngujenu Fu Trongu]]; par premjerministru kļuva [[Fams Mins Čins]]. * {{dat||4|11|n}} — [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] referendumā tika atbalstīta jaunā konstitūcija. * {{dat||4|17|n}}: ** pasaulē ar COVID-19 mirušo skaits pārsniedza 3 miljonus; ** [[Čehija]]s valdība paziņoja, ka Krievijas drošības dienests ir atbildīgs par divu munīcijas noliktavu sprādzieniem 2014. gadā; pēc tam tika izraidīti 18 Krievijas diplomāti un iespējamie spiegi. * {{dat||4|19|n}}: ** ''[[Mars 2020]]'': helikopters ''[[Ingenuity]]'' pirmoreiz pacēlās no Marsa virsmas. ** [[Rauls Kastro]] atkāpās no [[Kubas komunistiskā partija|Kubas komunistiskās partijas]] pirmā sekretāra amata, izbeidzot vairāk nekā 62 gadus ilgu [[Fidels Kastro|brāļu Kastro]] valdīšanu [[Kuba|Kubā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ap.org/live-and-location-services/events/raul-castro-cuba|title=Raul Castro expected to step down|agency=Associated Press|access-date=17 November 2020}}</ref> * {{dat||4|20|n}} — sadursmēs ar nemiernieku spēkiem tika nogalināts [[Čada]]s prezidents [[Idriss Debī]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Chad's President Idriss Déby dies 'in clashes with rebels'|url=https://www.bbc.com/news/world-africa-56815708|website=bbc.com|access-date=2021-04-20}}</ref> pēc tam tika apturēta valsts konstitūcijas darbība un izveidota pārejas militārā padome, kas 18 mēnešus valdītu valstī. * {{dat||4|21|n}} — COVID-19 pandēmija: pasaulē inficēto skaitam tuvojoties otrajam maksimumam, [[Indija]] ziņoja par {{sk|315000}} inficēšanās gadījumiem 24 stundu laikā, kas bija lielākais vienas dienas skaits jebkurā pasaules vietā līdz šim brīdim. * {{dat||4|24|n}} — COVID-19 pandēmija: pasaulē vakcināciju skaits pārsniedza 1 miljardu; puse no šīm devām tika ievadītas trijās valstīs (ASV, Ķīnā un Indijā). * {{dat||4|25|n}}: ** [[Albānija]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja valdošā [[Albānijas Sociālistu partija|Sociālistu partija]]. ** robežu strīdā starp [[Kirgizstāna|Kirgizstānu]] un [[Tadžikistāna|Tadžikistānu]] vismaz 55 cilvēki gāja bojā un gandrīz {{sk|50000}} iedzīvotāji tika pārvietoti. * {{dat||4|29|n}}: ** pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 150 miljonus; ** [[Ķīna|Ķīnā]] tika palaists orbitālās stacijas ''[[Tiangong (orbitālā stacija)|Tiangong]]'' pirmais modulis ''[[Tianhe]]''. === Maijs === * {{dat||5|3|n}} — [[Mehiko]] sabrūkot metro posmam, vismaz 25 cilvēki gāja bojā un vairāk nekā 70 ievainoti;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jornada.com.mx/notas/2021/05/04/politica/ya-son-25-los-muertos-por-el-accidente-del-metro/|trans-title=There are already 25 deaths due to the collapse of the Metro|title=Ya son 25 muertos por el desplome del Metro|work=[[La Jornada]]|first=Laura Cecilia|last=Gómez Flores|date=4 May 2021|access-date=9 May 2021|language=es|location=Mexico City}}</ref> tā bija nāvējošākā metro katastrofa pēdējo gandrīz 50 gadu laikā.<ref>{{Ziņu atsauce|first1=Patrick J.|last1=McDonnell|first2=Kate|last2=Linthicum|first3=Cecilia|last3=Sánchez|title=In Mexico, a deadly train wreck that many saw coming|date=4 May 2021|newspaper=[[Los Angeles Times]]|url=https://www.latimes.com/world-nation/story/2021-05-03/mexico-city-metro-overpass-collapses-onto-road-13-dead|access-date=9 May 2021}}</ref> * {{dat||5|7|n}} — kiberuzbrukumā cieta ASV lielākā naftas produktu cauruļvadu operatora ''[[Colonial Pipeline]]'' datorsistēmas, paralizējot cauruļvadu darbību; lai atbloķētu sistēmas, grupējumam ''Darkside'' tika samaksāta 4,4 miljonus dolāru liela izpirkuma maksa. * {{dat||5|8|n}} — [[Afganistāna]]s galvaspilsētā [[Kabula|Kabulā]] pie skolas tika uzspridzināta automašīna, nogalinot 85 un ievainojot vairāk nekā 165 cilvēkus, tostarp skolēnus.<ref name="aljazeera.com8May2021">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2021/5/8/blasts-kill-dozens-near-school-in-afghan-capital-kabul|title=Blasts kill dozens near school in Afghan capital Kabul|publisher=[[Al Jazeera|Al Jazeera English]]|date=8 May 2021|accessdate=8 May 2021}}</ref> * {{dat||5|21|n}} — [[Rīga|Rīgā]] sākās [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]]. * [[18. maijs|18.]]—{{dat||5|22|n}} — [[Roterdama|Roterdamā]] notika [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja ''[[Måneskin]]'' ar dziesmu ''[[Zitti e buoni]]'' no [[Itālija]]s.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Rotterdam returns as Eurovision Song Contest Host City in 2021|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-song-contest-to-return-to-rotterdam-in-2021|date=May 16, 2020|website=eurovision.tv|access-date=May 29, 2020}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Dates for Eurovision 2021 announced|url=https://eurovision.tv/story/dates-for-eurovision-2021-announced|date=15 June 2020|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|website=Eurovision.tv|access-date=15 June 2020}}</ref> * {{dat||5|23|n}} — [[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojuma 4978]] lidmašīna piespiedu kārtā tika nosēdināta [[Minskas Nacionālā lidosta|Minskas Nacionālajā lidostā]], kur vienu no tās pasažieriem — baltkrievu opozicionāru un žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja [[Baltkrievija]]s kriminālpolicija.<ref>{{Ziņu atsauce|date=2021-06-04|title=Belarus Ryanair flight diverted: Passengers describe panic on board|language=en-GB|work=bbc|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-57180275}}</ref> === Jūnijs === * {{dat||6|11|n}} — dažādās Eiropas pilsētās sākās [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]], kas noritēja līdz {{dat||7|11|d|bez}};<ref>{{tīmekļa atsauce|title=EURO 2020: All you need to know about the tournament|url=https://www.uefa.com/uefaeuro-2020/news/0255-0d9f2f2c93bf-ad932fd5ee55-1000--euro-2020-all-you-need-to-know-about-the-tournament/|date=March 17, 2020|website=UEFA.com|language=en|access-date=May 29, 2020}}</ref> par uzvarētājiem kļuva [[Itālijas futbola izlase]]. * {{dat||6|13|n}}: ** [[Brazīlija|Brazīlijā]] sākās ''[[2021. gada Copa América|Copa América]]'', kas norisinājās līdz {{dat||7|10|d|bez}};<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://copaamerica.com/en/ |title=CONMEBOL Copa America 2021 |work=CONMEBOL.com |publisher=Confederación Americana de Fútbol |date=13 June 2021 |access-date=13 June 2021}}</ref> par uzvarētājiem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=11 July 2021|title=Copa America 2021 Final Highlights: Argentina beat Brazil 1-0, Messi wins first senior International trophy|url=https://indianexpress.com/article/sports/football/copa-america-2021-final-live-score-argentina-vs-brazil-live-score-streaming-7398292/|access-date=11 July 2021|website=The Indian Express}}</ref> ** visilgāk amatā esošais [[Izraēlas premjerministrs]] [[Benjamins Netanjahu]] tika atbrīvots no amata; [[Naftali Benets]] tika ievēlēts par jauno Izraēlas premjerministru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Netanyahu out as new Israeli government approved |url=https://www.bbc.com/news/world-middle-east-57462470 |access-date=13 June 2021 |work=BBC}}</ref> === Jūlijs === * {{dat||7|10|n}} — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sākās [[2021. gada CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kauss]], kas norisinājās līdz {{dat||8|1|d|bez}}; par uzvarētājiem kļuva [[ASV futbola izlase]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Concacaf announces host cities and stadiums for 2021 Gold Cup|url=https://www.concacaf.com/gold-cup/article/concacaf-announces-host-cities-and-stadiums-for-2021-gold-cup/|publisher=CONCACAF|access-date=22 April 2021}}</ref> * [[13. jūlijs]] — par [[Nepāla]]s premjerministru kļuva [[Šers Bahadurs Deuba]], nomainot [[Khadga Prasads Šarma Oli|Khadgu Prasadu Šarmu Oli]]. * {{dat||7|15|n}} — spēcīgos lietus izraisītos [[plūdi|plūdos]] [[Vācija]]s un [[Beļģija]]s pierobežā gāja bojā vairāk nekā 170 cilvēku, un simtiem cilvēku pazuda bez vēsts.<ref>{{Ziņu atsauce|date=2021-07-16|title=Germany floods: At least 80 people die, houndreds are unaccounted for|work=BBC News|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-57858829|access-date=2021-07-16}}</ref> * {{dat||7|20|n}}: ** ASV uzņēmums ''[[Blue Origin]]'' veica atkārtoti lietojamas suborbitālās ''[[New Shepard]]'' raķetes un kapsulas pirmo izmēģinājuma lidojumu ar cilvēkiem, nogādāja kosmosā četrus apkalpes locekļus: ''Blue Origin'' dibinātāju [[Džefs Beizoss|Džefu Beizosu]], Bezosa brāli Marku, 18 gadus veco [[Olivers Dēmens|Oliveru Dēmenu]], kurš kļuva par jaunāko cilvēku, kurš devies kosmosā, un 82 gadus veco astronauti [[Volija Fanka|Voliju Fanku]], kura kļuva par vecāko cilvēku, kurš devies kosmosā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Jeff Bezos launches to space aboard New Shepard rocket ship|url=https://www.bbc.co.uk/news/science-environment-57849364|website=BBC News|date=July 20, 2021|access-date=July 20, 2021}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Replay - New Shepard First Human Flight|url=https://www.youtube.com/watch?v=tMHhXzpwupU|website=YouTube|date=July 20, 2021|access-date=July 20, 2021}}</ref> ** lietus izraisītajos plūdos [[Ķīna]]s pielsētā [[Džendžou]] bojā gāja 12 cilvēki un vairāki tūkstoši iedzīvotāju evakuēti.<ref>{{Ziņu atsauce|date=2021-07-21|title=Zhengzhou: 12 dead and thousands evacuated in China floods|work=BBC News|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-china-57861067|access-date=2021-07-21}}</ref> * {{dat||7|21|n}} — [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] piešķīra [[Brisbena]]i tiesības rīkot [[2032. gada vasaras olimpiskās spēles]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2021-07-21|title=IOC elects Brisbane 2032 as Olympic and Paralympic host - Olympic News|url=https://olympics.com/ioc/news/ioc-elects-brisbane-2032-as-olympic-and-paralympic-host|access-date=2021-07-21|website=International Olympic Committee|language=en}}</ref> * {{dat||7|23|n}} — [[Tokija|Tokijā]] atklāja pārceltās [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles]], kas noritēja līdz {{dat||8|8|d||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/temas/olimpiskas-speles-tokija-2020/|title=Olimpiskās spēles - Tokija 2020|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-22|language=lv}}</ref> * {{dat||7|25|n}} — [[Tunisija]]s prezidents [[Kaiss Saieds]] apturēja parlamenta darbu un atlaida premjerministru Hišemu Mešiši.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Tunisia's PM sacked after violent Covid protests |url=https://www.bbc.com/news/world-africa-57958555 |website=BBC Sport |access-date=27 July 2021 |date=26 July 2020}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Tunisija pēc premjera atlaišanas un parlamenta darba apturēšanas nonākusi konstitucionālā krīzē |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tunisija-pec-premjera-atlaisanas-un-parlamenta-darba-apturesanas-nonakusi-konstitucionala-krize.a414378/ |accessdate={{dat|2021|7|28||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|7|26||bez}}}}</ref> === Augusts === * {{dat||8|4|n}} — [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Vasaras olimpiskās spēles]]: baltkrievu vieglatlēte [[Kristīna Cimanouska]] saņēma politisko patvērumu [[Polija|Polijā]], uz kurieni devās ar viņai piešķirto humanitāro vīzu, pēc [[Baltkrievijas Olimpiskā komiteja]]s lēmuma iekļaut sportisti 4x400 metru stafetes sastāvā bez viņas piekrišanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2021-08-04|title=Belarus sprinter leaves Tokyo on flight to Vienna after seeking refuge|url=http://www.theguardian.com/world/2021/aug/04/belarus-sprinter-krystsina-tsimanouskaya-poland|access-date=2021-08-04|website=The Guardian}}</ref> * {{dat||8|15|n}}: ** ''[[Taliban]]'' ieņēma [[Kabula|Kabulu]]; drīz vien arī pārējā [[Afganistāna]]s teritorija nonāca ''Taliban'' kontrolē, izņemot Pandžeras provinci. ** pēc 25 gadu pastāvēšanas ''[[Microsoft]]'' korporācija pārtrauca savas tīmekļa pārlūkprogrammas ''[[Internet Explorer]]'' atbalstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Lifecycle FAQ - Internet Explorer and Microsoft Edge|url=https://docs.microsoft.com/en-us/lifecycle/faq/internet-explorer-microsoft-edge|access-date=2021-07-10|website=docs.microsoft.com|language=en-us}}</ref> * no {{dat||8|24|ģ}} līdz {{dat||9|5|d}} — norisinājās [[2020. gada vasaras paraolimpiskās spēles]]. * {{dat||8|30|n}} — caur Kabulas Starptautisko lidostu Afganistānu atstāja pēdējie ASV karavīri, tādējādi izbeidzot 20 gadus ilgušās [[Karš Afganistānā (2001—2014)|militārās operācijas Afganistānā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=After 20 years, last US flight departs Kabul, leaving Afghanistan to its fate |url=https://www.theguardian.com/us-news/2021/aug/30/pentagon-kabul-drone-strike-islamic-state |website=The Guardian |date=31 August 2021|access-date=31 August 2021}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Afghanistan: Last US military flight departs ending America's longest war |url=https://www.bbc.co.uk/news/world-asia-58390085 |website=BBC News |date=31 August 2021|access-date=31 August 2021}}</ref> === Septembris === * {{dat||9|7|n}} — [[Salvadora]] kļuva par pirmo valsti pasaulē, kur ''[[Bitcoin]]'' atzīts par oficiālo valsts [[valūta|valūtu]].<ref>{{Ziņu atsauce|date=6 September 2021|title=Fear and excitement in El Salvador as Bitcoin becomes legal tender|language=en-GB|work=BBC News|url=https://www.bbc.co.uk/news/technology-58473260|access-date=6 September 2021}}</ref> === Oktobris === * {{dat||10|5|n}} — ''[[Roskosmos]]'' palaida kosmosa kuģi ''[[Sojuz MS-19]]'', lai uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]] nogādātu divus Krievijas Pirmā kanāla darbiniekus ([[Kļims Šipenko|Kļimu Šipenko]] un [[Jūlija Peresiļda|Jūliju Peresiļdu]]), kas kosmosa stacijā filmēs filmu "[[Izsaukums]]" (''Вызов'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Quine |first1=Tony |title=Russia to select actress for Soyuz mission in May |url=https://spacenews.com/russia-to-select-actress-for-soyuz-mission-in-may/ |website=[[SpaceNews]] |access-date=3 June 2021}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=McHugh |first1=Erin |title=Russia announces team for movie to be made on International Space Station |url=https://www.wkyc.com/article/news/nation-world/russia-movie-international-space-station/507-5abf8299-f8c8-46c3-ba7e-b8d7e7a3fb6c |website=[[WKYC|WKYC Studios]] |access-date=3 June 2021}}</ref> * {{dat||10|6|n}} — [[Pasaules Veselības organizācija]] apstiprināja pirmo vakcīnu pret [[malārija|malāriju]].<ref>{{Ziņu atsauce|date=2021-10-06|title=WHO endorses use of world's first malaria vaccine in Africa |work=The Guardian|url=https://www.theguardian.com/global-development/2021/oct/06/who-endorses-use-of-worlds-first-malaria-vaccine-in-africa|access-date=2021-10-07}}</ref> * {{dat||10|9|n}} — [[Sebastiāns Kurcs]] pēc iesaistes korupcijas skandālā paziņoja par atkāpšanos no [[Austrijas kanclers|Austrijas kanclera]] amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Doherty |first1=Erin |title=Austrian Chancellor Sebastian Kurz resigns amid corruption allegations |url=https://www.axios.com/austrian-chancellor-sebastian-kurz-resigns-f160d239-0cf8-431e-8c2f-92485d6012e7.html |website=Axios |access-date=9 October 2021}}</ref> === Novembris === * {{dat||11|1|n}} — [[COVID-19 pandēmija]]: reģistrēto nāvju skaits no COVID-19 pārsniedza {{nobr|5 miljonus}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The world has recorded 5 million COVID-19 deaths, but the real toll is likely more than double that|url=https://www.abc.net.au/news/2021-11-01/five-million-covid19-deaths-but-real-toll-hidden/100568156|website=abc.net.au|date=November 1, 2021|access-date=November 1, 2021}}</ref> * {{dat||11|16|n}} — Krievija izsauca starptautisku nosodījumu pēc [[pretpavadoņu ieroči|pretpavadoņu ieroču]] izmēģinājuma, kas, trāpot neaktīvā pavadonī ''Kosmos-1408'', radīja kosmosa atlūzu mākoni, apdraudot [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russian anti-satellite missile test draws condemnation|url=https://www.bbc.co.uk/news/science-environment-59299101|website=BBC News|date=November 16, 2021|access-date=November 16, 2021}}</ref> * [[24. novembris]] — [[Magdalēna Andešsone]] atkāpās no [[Zviedrija]]s premjerministra amata dažas stundas pēc tam, kad [[Riksdāgs]] viņu ievēlēja par pirmo sievieti šajā amatā; sākotnēji bija plānots, ka viņai jāstājas amatā 26. novembrī, bet vēlāk viņa tomēr ieņēma premjerministra amatu, 30. novembrī nomainot [[Stēfans Levēns|Stēfanu Levēnu]]. * [[30. novembris]] — valsts neatkarības 55. gadadienā [[Barbadosa]] kļuva par [[republika|republiku]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/entertainment/celebrities/2020/09/16/queen-elizabeth-removed-barbados-head-state-barbados-says/5814409002/|title=Barbados announces plan to remove Queen Elizabeth as head of state next year|last=Yasharoff|first=Hannah|website=USA TODAY|access-date=2020-09-16}}</ref> par valsts prezidenti kļuva līdzšinējā ģenerālgubernatore [[Sandra Meisone]], nomainot līdzšinējo valsts galvu karalieni [[Elizabete II Vindzora|Elizabeti II]]. === Decembris === * {{dat||12|8|n}} — pēc 16 gadiem [[Vācijas kanclers|Vācijas kanclera]] amatā [[Angela Merkele|Angelu Merkeli]] ([[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība|CDU]]) nomainīja [[Olafs Šolcs]] ([[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|SPD]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.leta.lv/home/important/96687902-8442-47CB-ABC4-7B424A0FFB81/|title=Olafs Šolcs ievēlēts par jauno Vācijas kancleru {{!}} Ziņas {{!}} LETA|website=www.leta.lv|access-date=2021-12-10|archive-date=2021-12-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20211208234425/https://www.leta.lv/home/important/96687902-8442-47CB-ABC4-7B424A0FFB81/}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211208234425/https://www.leta.lv/home/important/96687902-8442-47CB-ABC4-7B424A0FFB81/ |date=2021-12-08 }}</ref> * [[25. decembris]] — palaista ASV, Eiropas un Kanādas kopēja kosmiskā observatorija "[[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops]]" (''James Webb Space Telescope''). == Paredzētie notikumi == === Bez datuma === * pēc remontdarbiem darbību atsāks [[Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs]].<ref>{{ziņu atsauce |last1=Schaeffer |first1=Anaïs |title=LS2 Report: A new schedule |url=https://home.cern/news/news/accelerators/ls2-report-new-schedule |work=CERN |date=24 June 2020 |language=en}}</ref> * [[Ķīna]] un [[Apvienotie Arābu Emirāti]] plāno nosēdināt katrs savu [[starpplanētu zonde|starpplanētu zondi]] uz [[Marss (planēta)|Marsa]] virsmas.<ref name="thegurdian"/> * Vācijā plāno slēgt pēdējo atomelektrostaciju.{{nepieciešama atsauce}} * Kostarikā plānots, ka vismaz 80 % vienreizlietojamo plastmasas iepakojumu aizstās ar materiāliem, kam ir mazāka ietekme uz vidi.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ticotimes.net/2017/06/06/costa-rica-plastic-replacing |title=Costa Rica launches quest to replace most single-use plastic by 2021 |date=June 6, 2017}}</ref> * [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] plānoja atteikties no [[Vasaras laiks|ziemas un vasaras laika]] mijas, ko tomēr atlika.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiroparlaments-atbalsta-atteiksanos-no-laika-mainas-no-2021gada.a313995/|title=Eiroparlaments atbalsta atteikšanos no laika maiņas no 2021. gada|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-22|language=lv}}</ref> == Dzimuši == {{dat||6|4|n}} — [[Lilibeta Mauntbatena-Vindzora]] (''Lilibet Mountbatten-Windsor''), Saseksas hercoga un hercogienes otrais bērns<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=6 June 2021 |title=Prince Harry and Meghan announce birth of baby girl |url=https://www.bbc.com/news/uk-57378117 |access-date=6 June 2021 |website=BBC News}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * {{dat||1|2|n}} — [[Pols Vestfāls]] (''Paul Westphal''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1950. gadā) * {{dat||1|4|n}}: ** [[Tanja Robertsa]] (''Tanya Roberts''), ASV aktrise (dzimusi 1955. gadā) ** [[Martinuss Veltmans]] (''Martinus Veltman''), Nīderlandes fiziķis (dzimis 1931. gadā) * {{dat||1|5|n}} — [[Kolins Bells]] (''Colin Bell''), angļu futbolists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||1|7|n}} — [[Maikls Epteds]] (''Michael Apted''), angļu kinorežisors (dzimis 1941. gadā) * {{dat||1|10|n}} — [[Džūlija Streina]] (''Julie Strain''), ASV aktrise un modele (dzimusi 1962. gadā) * {{dat||1|11|n}}: ** [[Šeldons Adelsons]] (''Sheldon Adelson''), ASV uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1933. gadā) ** [[Ketlīna Hedla]] (''Kathleen Heddle''), Kanādas airētāja (dzimusi 1965. gadā) * {{dat||1|13|n}} — [[Zīgfrīds un Rojs|Zigfrīds Fišbahers]] (''Siegfried Fischbacher''), Vācijas, ASV iluzionists un dzīvnieku dresētājs (dzimis 1939. gadā) * {{dat||1|16|n}} — [[Fils Spektors]] (''Phil Spector''), ASV mūzikas producents (dzimis 1939. gadā) * {{dat||1|20|n}} — [[Mira Furlana]] (''Mira Furlan''), horvātu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1955. gadā) * {{dat||1|21|n}} — [[Natalī Delona]] (''Nathalie Delon''), franču aktrise un režisore (dzimusi 1941. gadā) * {{dat||1|22|n}} — [[Henks Ārons]] (''Hank Aaron''), ASV beisbolists (dzimis 1934. gadā) * {{dat||1|23|n}}: ** [[Hals Holbruks]] (''Hal Holbrook''), ASV aktieris (dzimis 1925. gadā) ** [[Lerijs Kings]] (''Larry King''), ASV radio un televīzijas raidījumu vadītājs (dzimis 1933. gadā) * {{dat||1|26|n}} — [[Jozefs Venglošs]] (''Jozef Vengloš''), slovāku futbolists un treneris (dzimis 1936. gadā) * {{dat||1|27|n}}: ** [[Adrians Kamposs]] (''Adrian Campos''), spāņu autosportists (dzimis 1960. gadā) ** [[Klorisa Līčmane]] (''Cloris Leachman''), ASV aktrise (dzimusi 1926. gadā) * {{dat||1|28|n}}: ** [[Pauls Krutcens]] (''Paul Crutzen''), nīderlandiešu ķīmiķis (dzimis 1933. gadā) ** [[Vasilijs Lanovojs]] (''Василий Лановой''), krievu aktieris (dzimis 1934. gadā) * {{dat||1|30|n}} — [[Alfreda Markovska]] (''Alfreda Markowska''), Polijas čigānu izcelsmes cilvēku glābēja no Holokausta un Porajmosa Otrā pasaules kara laikā (dzimusi 1926. gadā) <gallery> Attēls:Michael Apted at the 72nd Annual Peabody Awards (cropped).jpg|[[Maikls Epteds]] Attēls:Phil Spector 2000.jpg|[[Fils Spektors]] Attēls:Hal Holbrook LF.jpg|[[Hals Holbruks]] Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|[[Lerijs Kings]] </gallery> === Februāris === <!-- * {{dat||2|1|n}} — [[Dastins Daimonds]] (''Dustin Diamond''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) --> * {{dat||2|1|n}} — [[Rišards Šurkovskis]] (''Ryszard Szurkowski''), Polijas šosejas riteņbraucējs un treneris (dzimis 1946. gadā) * {{dat||2|2|n}}: ** [[Millija Hjūza-Fulforda]] (''Millie Hughes-Fulford''), ASV kosmonaute (dzimusi 1945. gadā) ** [[Toms Mūrs]] (''Tom Moore''), britu Otrā pasaules kara veterāns, labdarības akciju rīkotājs (dzimis 1920. gadā) * {{dat||2|3|n}} — [[Haja Hararīta]] (''חיה נויברג‎''), Izraēlas aktrise (dzimusi 1931. gadā) * {{dat||2|5|n}}: ** [[Kristofers Plamers]] (''Christopher Plummer''), Kanādas aktieris (dzimis 1929. gadā) ** [[Leons Spinkss]] (''Leon Spinks''), ASV bokseris (dzimis 1953. gadā) * {{dat||2|6|n}} — [[Džordžs Šulcs]] (''George Shultz''), ASV politiķis (dzimis 1920. gadā) * {{dat||2|8|n}} — [[Žans Klods Karjērs]] (''Jean-Claude Carrière''), franču rakstnieks, kinoscenārists un kinoaktieris (dzimis 1931. gadā) * {{dat||2|9|n}} — [[Čiks Korea]] (''Chick Corea''), ASV džezists (dzimis 1941. gadā) * {{dat||2|10|n}} — [[Lerijs Flints]] (''Larry Flynt''), ASV izdevējs (dzimis 1942. gadā) * {{dat||2|11|n}} — [[Izadors Zingers]] (''Isadore Singer''), ASV matemātiķis (dzimis 1924. gadā) * {{dat||2|13|n}} — [[Jurijs Vlasovs]] (''Юрий Власов''), krievu rakstnieks un svarcēlājs (dzimis 1935. gadā) * {{dat||2|14|n}} — [[Karloss Menems]] (''Carlos Menem''), Argentīnas prezidents (dzimis 1930. gadā) * {{dat||2|15|n}} — [[Leopoldo Luke]] (''Leopoldo Luque''), Argentīnas futbolists (dzimis 1949. gadā) * {{dat||2|17|n}} — [[Rašs Limbo]] (''Rush Limbaugh''), ASV radio žurnālists (dzimis 1951. gadā) * {{dat||2|18|n}} — [[Andrejs Mjagkovs]] (''Андрей Мягков''), krievu aktieris un rakstnieks (dzimis 1938. gadā) * {{dat||2|19|n}} — [[Džordže Balaševičs]] (''Ђорђе Балашевић''), serbu dziedātājs, rakstnieks un aktieris (dzimis 1953. gadā) * {{dat||2|22|n}} — [[Lorenss Ferlingeti]] (''Lawrence Ferlinghetti''), ASV dzejnieks, mākslinieks un sociālais aktīvists (dzimis 1919. gadā) * {{dat||2|23|n}} — [[Fausto Gresīni]] (''Fausto Gresini''), itāļu motosportists un sporta funkcionārs (dzimis 1961. gadā) * {{dat||2|26|n}}: ** [[Maikls Somare]] (''Michael Somare''), Papua-Jaungvinejas politiķis (dzimis 1936. gadā) ** [[Hannu Mikkola]] (''Hannu Mikkola''), somu autosportists (dzimis 1942. gadā) <gallery> Attēls:Tom Moore (soldier).jpg|[[Toms Mūrs]] Attēls:Christopher_Plummer_2014.jpg|[[Kristofers Plamers]] Attēls:CARRIERE Jean Claude-24x30-2006.jpg|[[Žans Klods Karjērs]] Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|[[Lerijs Flints]] Menem con banda presidencial.jpg|[[Karloss Menems]] </gallery> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — [[Zlatko Krančars]] (''Zlatko Kranjčar''), horvātu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā) * {{dat||3|2|n}} — [[Banijs Veilers]] (''Bunny Wailer''), Jamaikas dziedātājs un perkusionists (dzimis 1947. gadā) * {{dat||3|5|n}} — [[Muhameds Saīds as-Sahafs]] (''محمد سعيد الصحاف‎''), Irākas politiķis (dzimis 1940. gadā) * {{dat||3|7|n}} — [[Saņa Iličs]] (''Сања Илић''), serbu komponists un pianists (dzimis 1951. gadā) * {{dat||3|9|n}} — [[Džeimss Levains]] (''James Levine''), ASV diriģents un pianists (dzimis 1943. gadā) * {{dat||3|10|n}}: ** [[Ali Mahdi Muhameds]] (''Cali Mahdi Maxamed''), Somālijas politiķis (dzimis 1939. gadā) ** [[Hameds Bakajoko]] (''Hamed Bakayoko''), Kotdivuāras premjerministrs (dzimis 1965. gadā) * {{dat||3|15|n}} — [[Jafets Koto]] (''Yaphet Kotto''), ASV aktieris (dzimis 1939. gadā) * {{dat||3|17|n}} — [[Džons Magufuli]] (''John Magufuli''), Tanzānijas prezidents (dzimis 1959. gadā) * {{dat||3|21|n}}: ** [[Navala el Sadavi]] (''نوال السعداوي''), Ēģiptes feministe un rakstniece (dzimusi 1931. gadā) ** [[Ādams Zagajevskis]] (''Adam Zagajewski''), poļu dzejnieks (dzimis 1945. gadā) * {{dat||3|22|n}} — [[Eldžins Beilors]] (''Elgin Baylor''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā) * {{dat||3|23|n}} — [[Džordžs Sigals]] (''George Segal''), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā) * {{dat||3|24|n}} — [[Džesika Voltere]] (''Jessica Walter''), ASV aktrise (dzimusi 1941. gadā) * {{dat||3|25|n}}: ** [[Beverlija Klīrija]] (''Beverly Cleary''), ASV rakstniece (dzimusi 1916. gadā) ** [[Bertrāns Tavernjē]] (''Bertrand Tavernier''), franču kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā) * {{dat||3|27|n}} — [[Petrs Kellners]] (''Petr Kellner''), čehu uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1964. gadā) * {{dat||3|28|n}}: ** [[Džozefs Dankans]] (''Joseph Duncan''), ASV noziedznieks, sērijveida slepkava (dzimis 1963. gadā) ** [[Didjē Raciraka]] (''Didier Ratsiraka''), Madagaskaras prezidents (dzimis 1936. gadā) * {{dat||3|29|n}} — [[Baškims Fino]] (''Bashkim Fino''), Albānijas premjerministrs (dzimis 1962. gadā) <gallery> Attēls:John Magufuli 2015.png|[[Džons Magufuli]] James Levine 2013 (cropped).jpg|[[Džeimss Levains]] Elgin Baylor Night program (cropped) (2).png|[[Eldžins Beilors]] Aleksandar Sanja Ilić.jpg|[[Saņa Iličs]] </gallery> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — [[Isamu Akasaki]] (''赤崎 勇''), japāņu fiziķis (dzimis 1929. gadā) * {{dat||4|4|n}} — [[Roberts Mandells]] (''Robert Mundell''), Kanādas ekonomists (dzimis 1932. gadā) * {{dat||4|5|n}} — [[Pols Riters]] (''Paul Ritter''), angļu aktieris (dzimis 1966. gadā) * {{dat||4|6|n}} — [[Hans Kings]] (''Hans Küng''), Šveices katoļu priesteris, teologs un rakstnieks (dzimis 1928. gadā) * {{dat||4|9|n}}: ** [[DMX]], ASV reperis, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā) ** [[Princis Filips]] (''Prince Philip''), britu karaliskās ģimenes loceklis, Edinburgas hercogs, karalienes Elizabetes II vīrs (dzimis 1921. gadā) * {{dat||4|11|n}} — [[Staņislavs Lugailo]] (''Станислав Люгайло''), ukraiņu volejbolists (dzimis 1938. gadā) * {{dat||4|14|n}} — [[Bērnijs Medofs]] (''Bernie Madoff''), ASV finansists, uzņēmējs, krāpnieks (dzimis 1938. gadā) * {{dat||4|16|n}} — [[Helēna Makkrorija]] (''Helen McCrory''), angļu aktrise (dzimusi 1968. gadā) * {{dat||4|19|n}}: ** [[Volters Mondeils]] (''Walter Mondale''), ASV politiķis (dzimis 1928. gadā) ** [[Džims Steinmans]] (''Jim Steinman''), ASV komponists un dziesmu autors (dzimis 1947. gadā) * {{dat||4|20|n}} — [[Idriss Debī]] (''إدريس ديبي''), Čadas prezidents (dzimis 1952. gadā) * {{dat||4|23|n}} — [[Milva]] (''Milva''), itāļu dziedātāja un aktrise (dzimusi 1939. gadā) * {{dat||4|24|n}} — [[Krista Ludviga]] (''Christa Ludwig''), vācu operdziedātāja (dzimusi 1928. gadā) * {{dat||4|26|n}} — [[Tamāra Presa]] (''Тамара Пресс''), PSRS vieglatlēte (dzimusi 1937. gadā) * {{dat||4|28|n}}: ** ''[[El Risitas]]'', spāņu komiķis un aktieris (dzimis 1956. gadā) ** [[Maikls Kolinss]] (''Michael Collins''), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā) <gallery> Attēls:Duke of Edinburgh 33 Allan Warren.jpg|[[Princis Filips]] Attēls:BernardMadoff.jpg|[[Bērnijs Medofs]] Attēls:Vice President Mondale 1977 closeup.jpg|[[Volters Mondeils]] Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|[[Idriss Debī]] Attēls:Michael_Collins_(S69-31742,_restoration).jpg|[[Maikls Kolinss]] </gallery> === Maijs === * {{dat||5|1|n}} — [[Olimpija Dukakisa]] (''Olympia Dukakis''), ASV aktrise (dzimusi 1931. gadā) * {{dat||5|6|n}} — [[Kentaro Miura]] (''三浦 建太郎''), japāņu manga mākslinieks (dzimis 1966. gadā) * {{dat||5|7|n}} — [[Jegors Ļigačovs]] (''Егор Лигачёв''), krievu politiķis (dzimis 1920. gadā) * {{dat||5|8|n}} — [[Helmuts Jāns]] (''Helmut Jahn''), Vācijas un ASV arhitekts (dzimis 1940. gadā) * {{dat||5|11|n}} — [[Normens Loids]] (''Norman Lloyd''), ASV aktieris (dzimis 1914. gadā) * {{dat||5|13|n}} — [[Krista Stubnika]] (''Christa Stubnick''), vācu vieglatlēte (dzimusi 1933. gadā) * {{dat||5|18|n}}: ** [[Franko Batiato]] (''Franco Battiato''), itāļu dziedātājs un mākslinieks (dzimis 1945. gadā) ** [[Čārlzs Grodins]] (''Charles Grodin''), ASV aktieris (dzimis 1935. gadā) * {{dat||5|19|n}}: ** [[Lī Evanss]] (''Lee Evans''), ASV vieglatlēts (dzimis 1947. gadā) ** [[Aleksandrs Privalovs]] (''Александр Привалов''), krievu biatlonists (dzimis 1933. gadā) * {{dat||5|20|n}} — [[Abubakars Šekau]] (''Abubakar Shekau''), terorists, ''Boko Haram'' līderis (dzimis 1965., 1969. vai 1975. gadā) * {{dat||5|21|n}} — [[Tairs Salahovs]] (''Tahir Salahov'', ''Таир Салахов''), azerbaidžāņu gleznotājs (dzimis 1928. gadā) * {{dat||5|22|n}}: ** [[Fransesks Arnau]] (''Francesc Arnau''), spāņu futbolists (dzimis 1975. gadā) ** [[Juans Lunpins]] (''袁隆平''), ķīniešu agronoms (dzimis 1930. gadā) * {{dat||5|23|n}}: ** [[Rons Hills]] (''Ron Hill''), britu skrējējs (dzimis 1938. gadā) ** [[Ēriks Karls]] (''Eric Carle''), ASV un Vācijas rakstnieks un ilustrators (dzimis 1929. gadā) ** [[Paulu Mendess da Roša]] (''Paulo Mendes da Rocha''), brazīliešu arhitekts (dzimis 1928. gadā) * {{dat||5|24|n}} — [[Makss Moslijs]] (''Max Mosley''), angļu autosportists (dzimis 1940. gadā) * {{dat||5|26|n}} — [[Tarčīzjo Burničs]] (''Tarcisio Burgnich''), itāļu futbolists (dzimis 1939. gadā) * {{dat||5|27|n}} — [[Pauls Sluta]] (''Poul Schlüter''), Dānijas politiķis (dzimis 1929. gadā) * {{dat||5|28|n}} — [[Marks Ītons]] (''Mark Eaton''), ASV basketbolists (dzimis 1957. gadā) * {{dat||5|30|n}} — [[Riks Mičells]] (''Rick Mitchell''), austrāliešu sprinteris (dzimis 1955. gadā) <gallery> Max Mosley in 1969.jpg|[[Makss Moslijs]] Mark Eaton 1988-89.jpg|[[Marks Ītons]] </gallery> === Jūnijs === * {{dat||6|1|n}} — [[Princis Amadejs]] (''Prince Amedeo''), Itālijas princis (dzimis 1943. gadā) * {{dat||6|3|n}} — [[Aniruds Džangnots]] (''अनिरुद्ध जगन्नाथ'', ''Anerood Jugnauth''), Maurīcijas politiķis (dzimis 1930. gadā) * {{dat||6|4|n}}: ** [[Rihards Ernsts]] (''Richard R. Ernst''), Šveices ķīmiķis (dzimis 1933. gadā) ** [[Vadims Kapranovs]] (''Вадим Капранов''), krievu basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā) ** [[Friderika Mairekere]] (''Friederike Mayröcker''), Austrijas rakstniece (dzimusi 1924. gadā) * {{dat||6|6|n}} — [[Eiti Negisi]] (''根岸 英''), Japānas ķīmiķis (dzimis 1935. gadā) * {{dat||6|7|n}} — [[Ju Sans Čhols]] (''유상철''), Dienvidkorejas futbolists (dzimis 1971. gadā) * {{dat||6|9|n}}: ** [[Gotfrīds Bēms]] (''Gottfried Böhm''), Vācijas arhitekts un skulptors (dzimis 1920. gadā) ** [[Edvards de Bono]] (''Edward de Bono''), Maltas psihologs un filozofs (dzimis 1933. gadā) <!-- * {{dat||6|10|n}} — [[Larisa Šoigu]] (''Лариса Шойгу''), Krievijas politiķe (dzimusi 1953. gadā) --> * {{dat||6|11|n}} — [[Paula Pigni]] (''Paola Pigni''), Itālijas vieglatlēte (dzimusi 1945. gadā) * {{dat||6|13|n}} — [[Neds Bītijs]] (''Ned Beatty''), ASV aktieris (dzimis 1937. gadā) * {{dat||6|14|n}}: ** [[Enrike Bolanjoss]] (''Enrique Bolaños''), Nikaragvas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1928. gadā) ** [[Markiss Kido]] (''Markis Kido''), Indonēzijas badmintonists (dzimis 1984. gadā) * {{dat||6|18|n}}: ** [[Milka Singhs]] (''ਮਿਲਖਾ ਸਿੰਘ'', ''Milkha Singh''), Indijas vieglatlēts (dzimis 1929. gadā) ** [[Vladimirs Šatalovs]] (''Владимир Шаталов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1927. gadā) * {{dat||6|17|n}} — [[Kenets Kaunda]] (''Kenneth Kaunda''), 1. Zimbabves prezidents (dzimis 1924. gadā) * {{dat||6|18|n}} — [[Džampjēro Boniperti]] (''Giampiero Boniperti''), Itālijas futbolists un politiķis (dzimis 1928. gadā) * {{dat||6|20|n}} — [[Luiss del Sols]] (''Luis del Sol''), Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1935. gadā) * {{dat||6|23|n}} — [[Džons Makafijs]] (''John McAfee''), ASV datorzinātnieks, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1945. gadā) * {{dat||6|24|n}} — [[Beningo Akino III]] (''Benigno Aquino III''), Filipīnu prezidents (dzimis 1960. gadā) * {{dat||6|29|n}} — [[Donalds Ramsfelds]] (''Donald Rumsfeld''), ASV politiķis (dzimis 1932. gadā) <gallery> Ned Beatty cropped.jpg|[[Neds Bītijs]] Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|[[Džampjēro Boniperti]] John McAfee by Gage Skidmore (cropped).jpg|[[Džons Makafijs]] Rumsfeld1.jpg|[[Donalds Ramsfelds]] </gallery> === Jūlijs === * {{dat||7|1|n}} — [[Luiss Andrisens]] (''Louis Andriessen''), Nīderlandes komponists (dzimis 1939. gadā) * {{dat||7|2|n}} — [[Nikolajs Sličenko]] (''Николай Сличенко''), čigānu aktieris un dziedātājs (dzimis 1934. gadā) * {{dat||7|5|n}}: ** [[Ričards Doners]] (''Richard Donner''), ASV kinorežisors (dzimis 1930. gadā) ** [[Rafaela Karra]] (''Raffaella Carrà''), itāļu dziedātāja, dejotāja un aktrise (dzimusi 1943. gadā) ** [[Vladimirs Meņšovs]] (''Владимир Меньшов''), krievu aktieris un kinorežisors (dzimis 1939. gadā) * {{dat||7|6|n}} — [[Dživans Gasparjans]] (''Ջիվան Գասպարյան''), armēņu mūziķis un komponists (dzimis 1928. gadā) * {{dat||7|7|n}}: ** [[Roberts Daunijs vecākais]] (''Robert Downey Sr.''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Dilips Kumārs]] (Dilip Kumar), indiešu aktieris (dzimis 1922. gadā) ** [[Žuvenīls Moizs]] (''Jovenel Moïse''), Haiti prezidents (dzimis 1968. gadā) ** [[Karloss Reutemans]] (''Carlos Reutemann''), Argentīnas autosportists un politiķis (dzimis 1942. gadā) * {{dat||7|9|n}} — [[Pols Mariners]] (''Paul Mariner''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1953. gadā) * {{dat||7|14|n}}: ** [[Huseins Mamnuns]] (''ممنون حسین''), Pakistānas prezidents (dzimis 1940. gadā) ** [[Kurts Vestergors]] (''Kurt Westergaard''), dāņu karikatūrists (dzimis 1935. gadā) * {{dat||7|23|n}}: ** [[Tuomo Julipuli]] (''Tuomo Ylipulli''), somu tramplīnlēcējs (dzimis 1965. gadā) ** [[Tosihide Masukava]] (''益川 敏英''), japāņu fiziķis (dzimis 1940. gadā) ** [[Stīvens Veinbergs]] (''Steven Weinberg''), ASV fiziķis (dzimis 1933. gadā) * {{dat||7|26|n}}: ** [[Alberts Bandura]] (''Albert Bandura''), Kanādas un ASV psihologs (dzimis 1925. gadā) ** [[Džojs Džordisons]] (''Joey Jordison''), ASV mūziķis un dziesmu autors (dzimis 1975. gadā) ** [[Ivans Toplaks]] (''Иван Toплaк''), serbu futbolists un treneris (dzimis 1931. gadā) * {{dat||7|27|n}} — [[Sagino Grants]] (''Saginaw Grant''), indiāņu aktieris (dzimis 1936. gadā) * {{dat||7|28|n}} — [[Dastijs Hills]] (''Dusty Hill''), ASV mūziķis un dziesmu autors (dzimis 1949. gadā) <gallery> Djivan Gasparyan 2009 (cropped).jpg|[[Dživans Gasparjans]] Kelly Craft poses a photo with Haitian President Moise (cropped).jpg|[[Žuvenīls Moizs]] Reutemann 1981.jpg|[[Karloss Reutemans]] Steven weinberg 2010.jpg|[[Stīvens Veinbergs]] Saginaw Grant 2015.jpg|[[Sagino Grants]] </gallery> === Augusts === <!-- * {{dat||8|2|n}} vai {{dat||8|3|n}} — [[Vitālijs Šišovs]] (''Віталь Шышоў''), Baltkrievijas aktīvists (dzimis 1995. gadā) --> * {{dat||8|6|n}} — [[Donalds Kagans]] (''Donald Kagan''), lietuviešu izcelsmes ASV vēsturnieks (dzimis 1932. gadā) * {{dat||8|8|n}} — [[Jāns Kaplinskis]] (''Jaan Kaplinski''), igauņu dzejnieks un tulkotājs (dzimis 1941. gadā) * {{dat||8|9|n}}: ** [[Lesters Bērds]] (''Lester Bird''), Antigvas un Barbudas politiķis (dzimis 1938. gadā) ** [[Sergejs Kovaļovs]] (''Сергей Ковалёв''), krievu cilvēktiesību aktīvists un disidents (dzimis 1930. gadā) * {{dat||8|10|n}} — [[Eduardo Martiness Somalo]] (''Eduardo Martínez Somalo''), spāņu kardināls un Vatikāna diplomāts (dzimis 1927. gadā) * {{dat||8|12|n}} — [[Una Stabsa]] (''Una Stubbs''), angļu aktrise (dzimusi 1937. gadā) * {{dat||8|13|n}} — [[Kerolīna Šumeikere]] (''Carolyn Shoemaker''), ASV astronome (dzimusi 1929. gadā) * {{dat||8|15|n}} — [[Gerds Millers]] (''Gerd Müller''), vācu futbolists (dzimis 1945. gadā) * {{dat||8|16|n}} — [[Volodimirs Holubničijs]] (''Володимир Голубничий''), ukraiņu izcelsmes PSRS vieglatlēts (dzimis 1936. gadā) * {{dat||8|19|n}} — [[Sonijs Čiba]] (''千葉 真''), japāņu aktieris un cīņu mākslas profesionālis (dzimis 1939. gadā) * {{dat||8|20|n}} — [[Igors Vovkovinskis]] (''Ігор Вовковинський, Igor Vovkovinskiy''), ukraiņu izcelsmes garākais ASV iedzīvotājs (dzimis 1982. gadā) * {{dat||8|21|n}}: ** [[The Everly Brothers|Dons Everlijs]] (''Don Everly''), ASV mūziķis (dzimis 1937. gadā) ** [[Marija, Lihtenšteinas princese|Marija]] (''Marie von und zu Liechtenstein''), Lihtenšteinas princese (dzimusi 1940. gadā) * {{dat||8|23|n}} — [[Žans Luks Nānsī]] (''Jean-Luc Nancy''), franču filozofs (dzimis 1940. gadā) * {{dat||8|24|n}}: ** [[Hisens Habre]] (''حسين حبري''), Čadas prezidents (dzimis 1942. gadā) ** [[Vilfrīds van Mūrs]] (''Wilfried Van Moer''), beļģu futbolists (dzimis 1945. gadā) ** [[Čārlijs Votss]] (''Charlie Watts''), angļu mūziķis (dzimis 1941. gadā) * {{dat||8|25|n}} — [[Iljana Dulaja Drimbe Eneja]] (''Ileana Gyulai-Drîmbă-Jenei''), rumāņu paukotāja (dzimusi 1946. gadā) * {{dat||8|27|n}} — [[Edmonds Fišers]] (''Edmond Fischer''), ASV un Šveices bioķīmiķis (dzimis 1920. gadā) * {{dat||8|29|n}}: ** [[Eds Ezners]] (''Ed Asner''), ASV aktieris (dzimis 1929. gadā) ** [[Lī Perijs]] (''Lee Perry''), Jamaikas ierakstu producents un dziedātājs (dzimis 1936. gadā) ** [[Žaks Roge]] (''Jacques Rogge''), beļģu sporta funkcionārs (dzimis 1942. gadā) <gallery> KaplinskiIMGP5904.JPG|[[Jāns Kaplinskis]] Gerd Müller 2007.jpg|[[Gerds Millers]] Ed Asner 1977.JPG|[[Eds Ezners]] 14-01-10-tbh-263-jacques-rogge.jpg|[[Žaks Roge]] </gallery> === Septembris === * {{dat||9|2|n}} — [[Mikis Teodorakis]] (''Μίκης Θεοδωράκης''), grieķu komponists (dzimis 1925. gadā) * {{dat||9|5|n}}: ** [[Sāra Hārdinga]] (''Sarah Harding''), angļu dziedātāja, modele un aktrise (dzimusi 1981. gadā) ** [[Ivans Pacaikins]] (''Ivan Patzaichin''), Rumānijas kanoe airētājs un treneris (dzimis 1949. gadā) * {{dat||9|6|n}} — [[Žans Pols Belmondo]] (''Jean-Paul Belmondo''), franču aktieris (dzimis 1933. gadā) * {{dat||9|8|n}} — [[Ditmārs Lorencs]] (''Dietmar Lorenz''), vācu džudists (dzimis 1950. gadā) * {{dat||9|10|n}} — [[Žorži Sampaiju]] (''Jorge Sampaio''), Portugāles politiķis, valsts prezidents (dzimis 1939. gadā) * {{dat||9|11|n}} — [[Abimaels Gusmans]] (''Abimael Guzmán''), peruiešu maoisma līderis (dzimis 1934. gadā) * {{dat||9|13|n}} — [[Entonijs Hjūišs]] (''Antony Hewish''), britu radioastronoms (dzimis 1924. gadā) * {{dat||9|14|n}}: ** [[Norms Makdonalds]] (''Norm Macdonald''), kanādiešu komiķis, rakstnieks un aktieris (dzimis 1959. gadā) ** [[Jurijs Sedihs]] (''Юрий Седых''), PSRS vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * {{dat||9|16|n}}: ** [[Dušans Ivkovičs]] (''Душан Ивковић''), serbu basketbolists un treneris (dzimis 1943. gadā) <!-- ** [[Kazimirs Ojē-Mba]] (''Casimir Oyé-Mba''), Gabonas politiķis, premjerministrs (dzimis 1942. gadā) --> ** [[Džeina Pauela]] (''Jane Powell''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1929. gadā) ** [[Klaivs Sinkleirs]] (''Clive Sinclair''), angļu uzņēmējs un izgudrotājs (dzimis 1940. gadā) * {{dat||9|17|n}} — [[Abdelazīzs Būteflīka]] (''عبد العزيز بوتفليقة''), Alžīrijas prezidents (dzimis 1937. gadā) * {{dat||9|18|n}} — [[Kriss Ankers Serensens]] (''Chris Anker Sørensen''), Dānijas šosejas riteņbraucējs (dzimis 1984. gadā) * {{dat||9|19|n}} — [[Džimijs Grīvss]] (''Jimmy Greaves''), Anglijas futbolists (dzimis 1940. gadā) * {{dat||9|20|n}} — [[Jans Jindra]] (''Jan Jindra''), čehu airētājs (dzimis 1932. gadā) * {{dat||9|21|n}} — [[Muhameds Huseins Tantavi]] (''محمد حسين طنطاوي''), Ēģiptes militārists un politiķis (dzimis 1935. gadā) * {{dat||9|22|n}} ** [[Abdels Kaders Bensalahs]] (''عبد القـادر بن صالح''), Alžīrijas politiķis (dzimis 1941. gadā) ** [[Orlando Martiness]] (''Orlando Martínez''), kubiešu bokseris (dzimis 1944. gadā) ** [[Jiri Tamms]] (''Jüri Tamm''), igauņu vieglatlēts un politiķis (dzimis 1957. gadā) * {{dat||9|23|n}} — [[Hjells Askillsens]] (''Kjell Askildsen''), norvēģu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * {{dat||9|27|n}} — [[Rodžers Hants]] (''Roger Hunt''), angļu futbolists (dzimis 1938. gadā) <gallery> Jean-Paul Belmondo 2001.jpg|[[Žans Pols Belmondo]] Jorge Sampaio 3.jpg|[[Žorži Sampaiju]] Norm MacDonald (26378045703) (cropped).jpg|[[Norms Makdonalds]] Abdelaziz Bouteflika casts his ballot in May 10th's 2012 legislative election (cropped).jpg|[[Abdelazīzs Būteflīka]] </gallery> === Oktobris === * {{dat||10|1|n}} — [[Ērls Vellss]] (''Earle Wells''), Jaunzēlandes burātājs (dzimis 1933. gadā) * {{dat||10|3|n}}: ** [[Horhe Medina]] (''Jorge Medina''), čīliešu katoļu kardināls (dzimis 1926. gadā) ** [[Lāšs Vilks]] (''Lars Vilks''), latviešu izcelsmes Zviedrijas mākslinieks (dzimis 1946. gadā) * {{dat||10|5|n}} — [[Džerijs Šips]] (''Jerry Shipp''), ASV basketbolists (dzimis 1935. gadā) * {{dat||10|6|n}} — [[Tomojasu Asaoka]] (浅岡 朝泰), japāņu futbolists (dzimis 1962. gadā) * {{dat||10|9|n}} — [[Abolhasans Banisadrs]] (ابوالحسن بنی‌صدر), pirmais Irānas prezidents (dzimis 1933. gadā) * {{dat||10|10|n}} — [[Abduls Kadirs Hans]] (عبد القدیر خان‎), Pakistānas kodolfiziķis un inženieris (dzimis 1936. gadā) * {{dat||10|13|n}} — [[Agnese Džebeta Tiropa]] (''Agnes Jebet Tirop''), Kenijas vieglatlēte (dzimusi 1995. gadā) * {{dat||10|15|n}} — [[Deivids Eimiss]] (''David Amess''), britu politiķis (dzimis 1952. gadā) * {{dat||10|18|n}} — [[Kolins Pauels]] (''Collin Powell''), ASV valstsvīrs, militārpersona un politiķis (dzimis 1937. gadā) * {{dat||10|20|n}} — [[Mihājs Čīksentmihāji]] (''Mihaly Csikszentmihalyi''), ungāru izcelsmes ASV psihologs (dzimis 1934. gadā) * {{dat||10|21|n}} ** [[Bernards Haitinks]] (''Bernard Haitink''), nīderlandiešu diriģents (dzimis 1929. gadā) ** [[Halina Hatčinsa]] (''Halyna Hutchins, Галина Гатчинс''), ukraiņu izcelsmes ASV kinooperatore un žurnāliste (dzimusi 1979. gadā) * {{dat||10|22|n}} — [[Vjačeslavs Vedeņins]] (''Вячеслав Веденин''), PSRS distanču slēpotājs (dzimis 1941. gadā) * {{dat||10|24|n}} — [[Džeimss Maikls Tailers]] (''James Michael Tyler''), ASV aktieris (dzimis 1962. gadā) * {{dat||10|26|n}}: ** [[Ro De U]] (노태우), Dienvidkorejas politiķis un militārpersona (dzimis 1932. gadā) ** [[Volters Smits]] (''Walter Smith''), skotu futbolists un treneris (dzimis 1948. gadā) * {{dat||10|29|n}}: ** [[Klemans Muamba]] (''Clément Mouamba''), Kongo politiķis (dzimis 1943. gadā) ** [[Punīts Radžkumars]] (''Puneeth Rajkumar''), Indijas aktieris, dziedātājs un televīzijas raidījumu vadītājs (dzimis 1975. gadā) <gallery> Lars Vilks (cropped).jpg|[[Lāšs Vilks]] Colin_Powell_official_Secretary_of_State_photo.jpg|[[Kolins Pauels]] Mihaly Csikszentmihalyi.jpg|[[Mihājs Čīksentmihāji]] </gallery> === Novembris === * {{dat||11|1|n}}: ** [[Gulraizs Akhtars]] (''Gulraiz Akhtar''), pakistāniešu lauka hokejists (dzimis 1943. gadā) ** [[Ārons Beks]] (''Aaron Beck''), ASV psihiatrs (dzimis 1921. gadā) * {{dat||11|6|n}} — [[Juhims Zvjahiļskis]] (''Юхим Звягiльский''), Ukrainas politiķis (dzimis 1933. gadā) * {{dat||11|7|n}} — [[Dīns Stokvels]] (''Dean Stockwell''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā) * {{dat||11|11|n}} — [[Frederiks Vilems de Klerks]] (''Frederik Willem de Klerk''), Dienvidāfrikas prezidents (dzimis 1936. gadā) * {{dat||11|13|n}} — [[Vilburs Smits]] (''Wilbur Smith''), Dienvidāfrikas rakstnieks (dzimis 1933. gadā) <!-- * {{dat||11|17|n}} — ''[[Young Dolph]]'', ASV mūziķis (dzimis 1985. gadā) --> * {{dat||11|26|n}} — [[Stīvens Sondheims]] (''Stephen Sondheim''), ASV komponists un libretu autors (dzimis 1930. gadā) <!-- * {{dat||11|28|n}} — [[Aleksandrs Gradskis]] (''Алекса́ндр Гра́дский''), Krievijas rokmūziķis un komponists (dzimis 1949. gadā) --> * {{dat||11|28|n}} — [[Frenks Viljamss]] (''Frank Williams''), Apvienotās Karalistes uzņēmējs, autosportists un ''Formula 1'' funkcionārs (dzimis 1942. gadā) <gallery> F. W. de Klerk 2012.jpg|[[Frederiks Vilems de Klerks]] Stephen Sondheim - smoking.JPG|[[Stīvens Sondheims]] FrankWilliams-cropped.JPG|[[Frenks Viljamss]] </gallery> === Decembris === * {{dat||12|3|n}} — [[Horsts Ekels]] (''Horst Eckel''), vācu futbolists (dzimis 1932. gadā) * {{dat||12|5|n}}: ** [[Bobs Douls]] (''Bob Dole''), ASV politiķis, bijušais senators (dzimis 1923. gadā) ** [[Žaks Tits]] (''Jacques Tits''), Francijas matemātiķis (dzimis 1930. gadā) * {{dat||12|6|n}} — [[Kāre Villohs]] (''Kåre Willoch''), Norvēģijas 30. premjerministrs (dzimis 1928. gadā) * {{dat||12|8|n}} — [[Bipins Ravats]] (''Bipin Rawat''), Indijas militārpersona, bruņoto spēku virspavēlnieks (dzimis 1958. gadā) * {{dat||12|9|n}} — [[Līna Vertmullere]] (''Lina Wertmüller''), itāļu scenāriste un kinorežisore (dzimusi 1928. gadā) * {{dat||12|11|n}} — [[Anna Raisa]] (''Anne Rice''), ASV rakstniece (dzimusi 1941. gadā) * {{dat||12|18|n}} — [[Ričards Rodžerss]] (''Richard Rogers''), britu arhitekts (dzimis 1933. gadā) * {{dat||12|19|n}} — [[Roberts Grabss]] (''Robert Grubbs''), ASV ķīmiķis (dzimis 1942. gadā) * {{dat||12|23|n}} — [[Džoana Didiona]] (''Joan Didion''), ASV rakstniece (dzimusi 1934. gadā) * {{dat||12|25|n}} — [[Tomass Lavdžojs]] (''Thomas Lovejoy''), ASV ekologs un pasniedzējs (dzimis 1941. gadā) * {{dat||12|26|n}}: ** [[Karols Papulijs]] (''Κάρολος Παπούλιας''), Grieķijas prezidents (dzimis 1929. gadā) ** [[Dezmonds Tutu]] (''Desmond Tutu''), Dienvidāfrikas aktīvists un garīdznieks (dzimis 1931. gadā) ** [[Edvards Osborns Vilsons]] (''Edward Osborne Wilson''), ASV biologs un rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * {{dat||12|28|n}}: ** [[Maikls Klifords]] (''Michael Clifford''), ASV kosmonauts (dzimis 1952. gadā) ** [[Harijs Rīds]] (''Harry Reid''), ASV jurists un politiķis (dzimis 1939. gadā) * {{dat||12|30|n}} — [[Sems Džonss]] (''Sam Jones''), ASV basketbolists (dzimis 1933. gadā) * {{dat||12|31|n}} — [[Betija Vaita]] (''Betty White''), ASV aktrise un komiķe (dzimusi 1922. gadā) <gallery> Robert_J._Dole.jpg|[[Bobs Douls]] Lina Wertmüller.jpg| [[Līna Vertmullere]] Robert Grubbs.jpg|[[Roberts Grabss]] Karolos Papoulias.jpg|[[Karols Papulijs]] Archbishop-Tutu-medium.jpg|[[Dezmonds Tutu]] Edward O. Wilson, 2003 (cropped).jpg|[[Edvards Osborns Vilsons]] Betty_White_2010.jpg|[[Betija Vaita]] </gallery> == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Deivids Kārds]], [[Džošua Engrists]] un [[Gvido Imbenss]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par darba tirgus likumsakarību izpēti |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/nobela-premija-ekonomika-pieskirta-par-darba-tirgus-likumsakaribu-izpeti.a425095/ |accessdate={{dat|2021|10|16||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|10|11||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Sjukuro Manabe]], [[Klauss Haselmans]] un [[Džordžo Parizi]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija fizikā piešķirta par ieguldījumu klimata prognozēšanas modeļu izstrādē |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/nobela-premija-fizika-pieskirta-par-ieguldijumu-klimata-prognozesanas-modelu-izstrade.a424279/ |accessdate={{dat|2021|10|16||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|10|5||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Deivids Džuliuss]] un [[Ardems Pataputians]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija medicīnā piešķirta par temperatūras un pieskārienu receptoru atklāšanu |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/nobela-premija-medicina-pieskirta-par-temperaturas-un-pieskarienu-receptoru-atklasanu.a424127/ |accessdate={{dat|2021|10|16||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|10|4||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Benjamins Lists]] un [[Deivids Makmilans]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija ķīmijā piešķirta par asimetriskās organokatalīzes izstrādāšanu |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/nobela-premija-kimija-pieskirta-par-asimetriskas-organokatalizes-izstradasanu.a424447/ |accessdate={{dat|2021|10|16||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|10|6||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Abdulrazaks Gurna]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija literatūrā piešķirta tanzāniešu rakstniekam Abdulrazakam Gurnam |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/nobela-premija-literatura-pieskirta-tanzaniesu-rakstniekam-abdulrazakam-gurnam.a424632/ |accessdate={{dat|2021|10|16||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|10|7||bez}}}}</ref> * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Dmitrijs Muratovs]] un [[Marija Resa]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela Miera prēmija piešķirta Krievijas un Filipīnu žurnālistiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nobela-miera-premija-pieskirta-krievijas-un-filipinu-zurnalistiem.a424795/ |accessdate={{dat|2021|10|16||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|10|8||bez}}}}</ref> == Skatīt arī == * [[2021. gads Latvijā]] == Atsauces == {{atsauces|30em}} <!-- == Svarīgi reliģiozi svētki == --> {{Pg5}} {{Commons|2021}} [[Kategorija:2021. gads| ]] fy5fl2c1qvz9lopu1qobemnkvi4bko1 0 145398 3660973 3659794 2022-07-26T06:14:23Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki '''Pasaules rekordi vieglatlētikā''' ir [[vieglatlētika]]s rekordi, kurus apstiprina [[Starptautiskā vieglatlētikas federācija]]. Rekordi tiek fiksēti visās olimpiskajās disciplīnās, kā arī vairākās vieglatlētikas disciplīnās, kuras nav [[Vasaras Olimpiskās spēles|Olimpisko spēļu]] programmā. == Vīrieši == '''Piezīme''' {{legend|#CEF6F5|''Tiek gaidīta rekorda apstiprināšana''|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable" style="font-size:95%; width: 95%;" |- !Disciplīna !Rezultāts !Sportists !Valsts !Datums !Sacensības !Vieta !Atsauce !Video |- |[[100 m]] |9,58 <small>(+0,9 m/s)</small> |[[Useins Bolts]] |{{JAM}} |{{dat|2009|8|16|SK|bez}} |[[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |<ref name="mulkeen-men-200" /> |[http://www.youtube.com/watch?v=By1JQFxfLMM] |- |[[200 m]] |19,19 <small>(-0,3 m/s)</small> |[[Useins Bolts]] |{{JAM}} |{{dat|2009|8|20|SK|bez}} |[[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |<ref name="mulkeen-men-200">{{Ziņu atsauce|first=Jon|last=Mulkeen|title=Bolt, again, and again! 19.19 World record in Berlin|url=http://berlin.iaaf.org/news/kind=100/newsid=53678.html|publisher=[[Starptautiskā vieglatlētikas federācija|IAAF]]|date=2009-08-20|accessdate=2009-08-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090821164903/http://berlin.iaaf.org/news/kind%3D100/newsid%3D53678.html|archivedate=2009-08-21}}</ref> |[http://www.youtube.com/watch?v=_DjvvI-0xjc] |- |[[400 m]] |43,03 |[[Vaide van Nīkerks]] |{{flag2|South Africa}} |{{dat|2016|8|15|SK|bez}} |[[2016. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=vVL7QLHn5y4] |- |[[800 m]] |1:40,91 |[[Deivids Rudiša]] |{{KEN}} |{{dat|2012|8|9|SK|bez}} |[[2012. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Lielbritānija|Londona}} | | |- |[[1500 m]] |3:26,00 |[[Hišāms el Gerūdžs]] |{{MAR}} |{{dat|1998|7|14|SK|bez}} |''Golden Gala'' |{{vieta|Itālija|Roma}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=4E9v-dbSG-k] |- |[[3000 m]] |7:20,67 |[[Daniels Komens]] |{{KEN}} |{{dat|1996|9|1|SK|bez}} |''Rieti Meeting'' |{{vieta|Itālija|Rieti}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=c6gLVIAXWQo] |- |[[5000 m]] |12:35,36 |[[Džošua Čeptegei]] |{{UGA}} |{{dat|2020|8|14|SK|bez}} |''Herculis'' |{{vieta|Monako}} | | |- |[[10 000 m]] |26:11,00 |[[Džošua Čeptegei]] |{{UGA}} |{{dat|2020|10|7|SK|bez}} | |{{vieta|Spānija|Valensija|2s=Valensija (Spānija)}} | | |- |[[Stundas skrējiens]] |21 330 m |[[Mohameds Farahs]] |{{GBR}} |{{dat|2020|9|4|SK|bez}} | |{{vieta|Beļģija|Brisele}} | | |- |[[Pusmaratons]] |57:31 |[[Džeikobs Kiplimo]] |{{UGA}} |{{dat|2021|11|21|SK|bez}} | |{{vieta|Portugāle|Lisabona}} | | |- |[[Maratons]] |2.01:39 |[[Eliuds Kipčoge]] |{{KEN}} |{{dat|2018|9|16|SK|bez}} |[[Berlīnes maratons]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} | | |- |[[3000 m/šķ]] |7:53.63 |[[Saifs Saīds Šahīns]] |{{QAT}} |{{dat|2004|9|3|SK|bez}} |''Memorial Van Damme'' |{{vieta|Beļģija|Brisele}} | | |- |[[110 m/b]] |12,80 <small>(+0,3 m/s)</small> |[[Ariess Merits]] |{{USA}} |{{dat|2012|9|7|SK|bez}} |''Memorial Van Damme'' |{{vieta|Beļģija|Brisele}} | | |- |[[400 m/b]] |45,94 m |[[Karstens Varholms]] |{{NOR}} |{{dat|2021|8|3|SK|bez}} |[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} | | |- |[[Augstlēkšana]] |2,45 m |[[Havjers Sotomajors]] |{{CUB}} |{{dat|1993|7|27|SK|bez}} |''Gran Premio Diputación'' |{{vieta|Spānija|Salamanka}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=vWde8sMxe1w] |- |rowspan=2|[[Kārtslēkšana]] |6,20 m <br /><small>(uzstādīts telpās)</small> |[[Armands Duplantiss]] |{{SWE}} |{{dat|2022|3|20|SK|bez}} |[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]] |{{vieta|Serbija|Belgrada}} | | |- bgcolor=#CEF6F5 |6,21 m |[[Armands Duplantiss]] |{{SWE}} |{{dat|2022|7|24|SK|bez}} |[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} | |[https://www.youtube.com/watch?v=o_FnI0kCX7w] |- |[[Tāllēkšana]] |8,95 m <small>(+0,3 m/s)</small> |[[Maiks Pauels]] |{{USA}} |{{dat|1991|8|30|SK|bez}} |[[1991. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=u2fFZ8TSaTU] |- |[[Trīssoļlēkšana]] |18,29 m <small>(+1,3 m/s)</small> |[[Džonatans Edvardss]] |{{GBR}} |{{dat|1995|8|7|SK|bez}} |[[1995. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Zviedrija|Gēteborga}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Triple Jump Results|url=http://www2.iaaf.org/results/past/WCH95/data/M/TJ/Rf.html|publisher=[[Starptautiskā vieglatlētikas federācija|IAAF]]|date=1995-08-07|accessdate=2011-03-02|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110629122109/http://www2.iaaf.org/results/past/WCH95/data/M/TJ/Rf.html|archivedate=2011-06-29}}</ref> |[http://www.youtube.com/watch?v=2DIN4Q5yT9M] |- |[[Lodes grūšana]] |23,37 m |[[Raiens Krauzers]] |{{USA}} |{{dat|2021|6|18|SK|bez}} | |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} | | |- |[[Diska mešana]] |74,08 m |[[Jirgens Šulcs]] |{{GDR}} |{{dat|1986|6|6|SK|bez}} | |{{vieta|Austrumvācija|Neibrandenburga}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=MUMj--zFCA0] |- |[[Vesera mešana]] |86,74 m |[[Jurijs Sedihs]] |{{URS}} |{{dat|1986|8|30|SK|bez}} |[[1986. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Štutgarte}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=4qAE2PrCVhY] |- |[[Šķēpa mešana]] |98,48 m |[[Jans Železnijs]] |{{CZE}} |{{dat|1996|5|25|SK|bez}} | |{{vieta|Vācija|Jēna}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=DondUHBw3sE] |- |rowspan=2|[[Desmitcīņa]] |9126 punkti |[[Kevins Maiers]] |{{FRA}} |{{dat|2019|9|16|SK|bez}} | |{{vieta|Francija|Talansa}} | | |- |colspan=6|10,23 (-0,4 m/s) (''100 m''), 7,88 m (0 m/s) (''tāllēkšana''), 14,52 m (''lodes grūšana''), 2,01 m (''augstlēkšana''), 45,00 (''400 m''),<br />13,69 (-0,1 m/s) (''110 m/b''), 43,34 m (''diska mešana''), 5,20 m (''kārtslēkšana''), 63,63 m (''šķēpa mešana''), 4:17,25 min (''1500 m'') | | |- |[[20 km soļošana]] |1.16:36 |[[Jusuke Suzuki]] |{{JAP}} |{{dat|2015|3|15|SK|bez}} |Āzijas čempionāts soļošanā |{{vieta|Japāna|Nomi}} | | |- |[[50 km soļošana]] |3.32:33 |[[Johans Dinizs]] |{{FRA}} |{{dat|2014|8|15|SK|bez}} |[[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Šveice|Cīrihe}} | | |- |[[4x100 m stafete]] |36,84 |[[Nesta Kārters]]<br />[[Maikls Freiters]]<br />[[Johans Bleiks]]<br />[[Useins Bolts]] |{{JAM}} |{{dat|2012|8|11|SK|bez}} |[[2012. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Lielbritānija|Londona}} | | |- |[[4x200 m stafete]] |1:18,63 |[[Nickel Ashmeade|Nikels Ašmede]]<br />[[Warren Weir|Vorens Veirs]]<br />[[Jermaine Brown|Žermēns Brauns]]<br />[[Yohan Blake|Johans Bleiks]] |{{JAM}} |{{dat|2014|5|24|SK|bez}} |''IAAF World Relays'' |{{vieta|Bahamas|Naso}} | | |- |[[4x400 m stafete]] |2:54,29 |[[Endrū Volmons]]<br />[[Kvinsijs Votss]]<br />[[Bačs Reinoldss]]<br />[[Maikls Džonsons]] |{{USA}} |{{dat|1993|8|22|SK|bez}} |[[1993. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Štutgarte}} || |[http://www.youtube.com/watch?v=uDycCUeZ0BA] |} == Sievietes == '''Piezīme''' {{legend|#CEF6F5|''Tiek gaidīta rekorda apstiprināšana''|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable" style="font-size:95%; width: 95%;" |- !Disciplīna !Rezultāts !Sportiste !Valsts !Datums !Sacensības !Vieta !Atsauce !Video |- |[[100 m]] |10,49 (0 m/s) |[[Florensa Grifita-Džoinere]] |{{USA}} |{{dat|1988|7|16|SK|bez}} |ASV Olimpiskās kvalifikācijas sacensības |{{vieta|ASV|Indianapolisa}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=IHPK_71uQXc] |- |[[200 m]] |21,34 (+1.3 m/s) |[[Florensa Grifita-Džoinere]] |{{USA}} |{{dat|1988|9|29|SK|bez}} |[[1988. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Dienvidkoreja|Seula}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=I6cqkH5n1JQ] |- |[[400 m]] |47,60 |[[Marita Koha]] |{{GDR}} |{{dat|1985|10|6|SK|bez}} |Pasaules kauss |{{vieta|Austrālija|Kanbera}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=OD4OUTXvtRU] |- |[[800 m]] |1:53,28 |[[Jarmila Kratohvīlova]] |{{TCH}} |{{dat|1983|7|26|SK|bez}} | |{{vieta|Vācija|Minhene}} | | |- |[[1000 m]] |2:28,98 |[[Svetlana Masterkova]] |{{RUS}} |{{dat|1996|8|23|SK|bez}} |''Memorial Van Damme'' |{{vieta|Beļģija|Brisele}} | | |- |[[1500 m]] |3:50,07 |[[Genzebe Dibaba]] |{{ETH}} |{{dat|2015|7|17|SK|bez}} |''Herculis'' |{{vieta|Monako}} | | |- |[[Jūdzes skrējiens|Jūdze]] |4:12,33 |[[Sifana Hasana]] |{{NED}} |{{dat|2019|7|12|SK|bez}} |''Herculis'' |{{vieta|Monako}} | | |- |[[2000 m]] |5:25,36 |[[Soņa O'Salivana]]<!-- Sonia O'Sullivan --> |{{IRL}} |{{dat|1994|7|8|SK|bez}} | |{{vieta|Lielbritānija|Edinburga}} | | |- |[[3000 m]] |8:06,11 |[[Vana Dzjuņsja]]<!--Wáng Jūnxiá--> |{{CHN}} |{{dat|1993|9|13|SK|bez}} |Ķīnas Nacionālās spēles |{{vieta|Ķīna|Pekina}} | | |- |[[5000 m]] |14:11,15 |[[Tiruneša Dibaba]] |{{ETH}} |{{dat|2008|6|8|SK|bez}} |''Bislett Games'' |{{vieta|Norvēģija|Oslo}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=jWZg6RVeNv4] |- |[[10 000 m]] |29:01,03 |[[Letesenbeta Gideja]] |{{ETH}} |{{dat|2021|6|8|SK|bez}} | |{{vieta|Nīderlande|Hengelo}} | | |- |[[Stundas skrējiens]] |18 930 m |[[Sifana Hasana]] |{{NED}} |{{dat|2020|9|4|SK|bez}} | |{{vieta|Beļģija|Brisele}} | | |- |[[Pusmaratons]] |1.02:52 |[[Letesenbeta Gideja]] |{{ETH}} |{{dat|2021|10|24|SK|bez}} | |{{vieta|Spānija|Valensija|2s=Valensija (Spānija)}} | | |- |[[Maratons]] |2.15:25 |[[Pola Redklifa]] |{{GBR}} |{{dat|2003|4|13|SK|bez}} |[[Londonas maratons]] |{{vieta|Lielbritānija|Londona}} | | |- |[[3000 m/šķ]] |8:44,32 |[[Beatrice Chepkoech|Beatrise Čepkoeča]] |{{KEN}} |{{dat|2018|7|20|SK|bez}} | |{{vieta|Monako}} | | |- |rowspan=2|[[100 m/b]] |12,20 (+0,3 m/s) |[[Kendra Harisone]] |{{flag|ASV}} |{{dat|2016|7|22|SK|bez}} |''London Grand Prix'' <br />([[Dimanta līga]]) |{{vieta|Lielbritānija|Londona}} | | |- bgcolor=#CEF6F5 |12,12 (+0,9 m/s) |[[Tobi Amusana]] |{{NGR}} |{{dat|2022|7|24|SK|bez}} |[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} | |[https://www.youtube.com/watch?v=bY9DlgdrQM4] |- |rowspan=3|[[400 m/b]] |51,46 |[[Sidnija Maklaflina]] |{{USA}} |{{dat|2021|8|4|SK|bez}} |[[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} | | |- bgcolor =#CEF6F5 |51,41 |[[Sidnija Maklaflina]] |{{USA}} |{{dat|2022|6|25|SK|bez}} |ASV čempionāts |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} | | |- bgcolor =#CEF6F5 |50,68 |[[Sidnija Maklaflina]] |{{USA}} |{{dat|2022|7|22|SK|bez}} |[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} | | |- |[[Augstlēkšana]] |2,09 m |[[Stefka Kostadinova]] |{{flag|BUL|1971}} |{{dat|1987|8|30|SK|bez}} |[[1987. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Itālija|Roma}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=egaClGZcuT8] |- |[[Kārtslēkšana]] |5,06 m |[[Jeļena Isinbajeva]] |{{RUS}} |{{dat|2009|8|28|SK|bez}} |''Weltklasse Zürich'' |{{vieta|Šveice|Cīrihe}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=PwJsmDowiYU] |- |[[Tāllēkšana]] |7,52 m (+1,4 m/s) |[[Gaļina Čistjakova]] |{{URS}} |{{dat|1988|6|11|SK|bez}} | |{{vieta|PSRS|Ļeņingrada}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=RlQrnP1DN7Q] |- |[[Trīssoļlēkšana]] |15,74 m <br /><small>(uzstādīts telpās)</small> |[[Julimara Rohasa]] |{{CUB}} |{{dat|2022|3|20|SK|bez}} |[[2022. gada Pasaules čempionāts telpās|Pasaules čempionāts telpās]] |{{vieta|Serbija|Belgrada}} | | |- |[[Lodes grūšana]] |22,63 m |[[Natālija Lisovska]]<!-- Наталья Лисовская --> |{{URS}} |{{dat|1987|6|7|SK|bez}} | |{{vieta|PSRS|Maskava}} | | |- |[[Diska mešana]] |76,80 m |[[Gabriele Reinša]] |{{GDR}} |{{dat|1988|7|9|SK|bez}} | |{{vieta|Austrumvācija|Neibrandenburga}} | | |- |[[Vesera mešana]] |82,29 m |[[Anita Vlodarčika]] |{{POL}} |{{dat|2016|8|15|SK|bez}} |[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}} | | |- |[[Šķēpa mešana]] |72,28 m |[[Barbora Špotākova]] |{{CZE}} |{{dat|2008|9|13|SK|bez}} |''World Athletics Final'' |{{vieta|Vācija|Štutgarte}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Javelin Throw Results|url=http://www.iaaf.org/documents/pdf/3741/AT-JT-W-f--A--.RS1.pdf|publisher=[[Starptautiskā vieglatlētikas federācija|IAAF]]|date=2008-09-13|accessdate=2009-09-11|archive-date=2012-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20121023010456/http://www.iaaf.org/documents/pdf/3741/AT-JT-W-f--A--.RS1.pdf}}</ref> |[http://www.youtube.com/watch?v=5ujHEiIrFaA] |- |rowspan=2|[[Septiņcīņa]] |7291 pts |[[Džekija Džoinere-Kersija]] |{{USA}} |{{dat|1988|9|24|SK|bez}} |[[1988. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Dienvidkoreja|Seula}} | | |- |colspan=6|12,69 (+0.5 m/s) (''100 m/b''), 1,86 m (''augstlēkšana''), 15,80 m (''lodes grūšana''), 22.56 (+1,6 m/s) (''200 m'') /<br />7,27 m (+0,7 m/s) (''tāllēkšana''), 45,66 m (''šķēpa mešana''), 2:08,51 (''800 m'') | | |- |rowspan=2|[[Desmitcīņa]] |8358 pts |[[Austra Skujīte]] |{{LTU}} |{{dat|2005|4|15|SK|bez}} | |{{vieta|ASV|Misūri|Kolumbija|2s=Misūri (štats)}} | | |- |colspan=6|12.49 (''100 m''), 46.19 m (''diska mešana''), 3.10 m (''kārtslēkšana''), 48.78 m (''šķēpa mešana''), 57.19 (''400 m'') /<br /> 14.22 (''100 m/b''), 6.12 m (''tāllēkšana''), 16.42 m (''lodes grūšana''), 1.78 m (''augstlēkšana''), 5:15.86 (''1500 m'') | | |- |[[20 km soļošana]] |1.23:49 |[[Jana Czjui]]<!-- Yang Jiayu --> |{{CHN}} |{{dat|2021|3|20|SK|bez}} | |{{vieta|Ķīna|Huanšans}}<!-- Huangshan --> | | |- |[[50 km soļošana]] |3.59:15 |[[Liu Huna]]<!-- Liú Hóng --> |{{CHN}} |{{dat|2019|3|9|SK|bez}} | |{{vieta|Ķīna|Huanšans}} | | |- |[[4x100 m stafete]] |40,82 |[[Tianna Medisona]],<br />[[Elisone Fēliksa]],<br />[[Bjanka Naita]],<br />[[Karmelita Džetera]] |{{USA}} |{{dat|2012|8|10|SK|bez}} |[[2012. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Lielbritānija|Londona}} | | |- |[[4x400 m stafete]] |3:15,17 |[[Tatjana Ļedovska]],<br />[[Olga Nazarova]],<br />[[Marija Piņigina]],<br />[[Olga Brizgina]] |{{URS}} |{{dat|1988|10|1|SK|bez}} |[[1988. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Dienvidkoreja|Seula}} | | |- |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Vieglatlētika]] 30ipz5lmpxggu7lcdqkdkee476ey6i8 0 148502 3660969 3639146 2022-07-26T05:27:50Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Batonrūža | official_name = ''Baton Rouge'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = BR skyline.png | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Baton Rouge, Louisiana.svg | image_shield = Baton-Rouge seal.png | pushpin_map = ASV | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 30 | latm = 27 | lats = 29 | latNS = N | longd = 91 | longm = 8 | longs = 25 | longEW = W | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|ASV}}''' | subdivision_type1 = [[ASV administratīvais iedalījums|Štats]] | subdivision_name1 = {{flag|Luiziāna}} | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = [[1699]]. gadā | leader_title = Mērs | leader_name = Melvins Holdens | area_total_km2 = 204.8 | area_total_sq_mi = | area_land_km2 = 198.9 | area_land_sq_mi = | area_water_km2 = 5.7 | area_water_sq_mi = | area_water_percent = 2.81% | elevation_m = 14 | population_total = 227470 | population_as_of = {{dat|2020|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = 802484 | timezone = [[CSTT]] | utc_offset = -6 | timezone_DST = [[CDT]] | utc_offset_DST = -5 | area_code = 225 | website = [http://www.brgov.com/ www.brgov.com] | footnotes = }} '''Batonrūža''' ({{val|en|Baton Rouge}}, {{val|fr|Bâton-Rouge}}) ir pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Luiziāna]]s štata administratīvais centrs un otra lielākā pilsēta tajā. Atrodas austrumu Batonrūžas novadā. Batonrūža ir ASV dienvidu liels industriālais, [[ķīmija]]s, [[medicīna]]s un [[pētniecība]]s centrs. Pilsētas osta ir devītā lielākā valstī pēc pārvestā daudzuma.<ref name='FHWA-HOP-07-033'>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ops.fhwa.dot.gov/freight/freight_analysis/nat_freight_stats/docs/06factsfigures/fig2_8.htm |title=Top 25 Water Ports by Weight: 2004 (Million short tons) |accessdate=18 August 2007|date=November 2006 |work=Freight Facts and Figures 2006 |publisher=Federal Highway Administration}}</ref> Saskaņā ar 2020. gada ASV tautas skaitīšanas datiem pilsētā dzīvo 227 470 iedzīvotāju.<ref>[http://www.2theadvocate.com/news/Census-shows-shift.html?index=14&c=y Census shows shift | News | 2theadvocate.com — Baton Rouge, LA<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Batonrūžas vēsture ir sākusies 1699. gadā, kad franču pētnieks sers d'Ibervils nonāca pilsētas teritorijā. Pilsētā ir novērojams mitrs subtropu [[klimats]] ar siltām [[ziema|ziemām]], karstām un mitrām [[vasara|vasarām]]. == Sadraudzības pilsētas == Batonrūžas sadraudzības pilsētas ir : * {{flaga|Ēģipte}} [[Kaira]], Ēģipte (kopš 1951) * {{flaga|Francija}} [[Ruāna]], Francija (kopš 1963) * {{flaga|Taivāna}} [[Taidžuna]], Taivāna (kopš 1976) * {{flaga|Meksika}} [[Sjudadobregona]], Meksika (kopš 1977) * {{flaga|Haiti}} [[Portoprensa]], Haiti (kopš 1978) * {{flaga|Beļģija}} [[Lježa]], Beļģija (kopš 1985) * {{flaga|Francija}} [[Aiksa]], Francija (kopš 1987) * {{flaga|Meksika}} [[Kordova (Meksika)]], Meksika (kopš 2002) * {{flaga|Ķīna}} [[Heze]], Ķīna (kopš 2008) * {{flaga|Turcija}} [[Malatja]], Turcija (kopš 2009) * {{flaga|Ķīna}} [[Guijana]], Ķīna (kopš 2010) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.brgov.com/ Mājaslapa] {{en ikona}} {{ASV-aizmetnis}} {{ASV štatu administratīvie centri}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Luiziānas pilsētas]] [[Kategorija:ASV štatu administratīvie centri]] q6256ptku8li7z7vtkx08fh308kzb5o 3660970 3660969 2022-07-26T05:28:07Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Batonrūža | official_name = ''Baton Rouge'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = BR skyline.png | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Baton Rouge, Louisiana.svg | image_shield = | pushpin_map = ASV | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 30 | latm = 27 | lats = 29 | latNS = N | longd = 91 | longm = 8 | longs = 25 | longEW = W | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|ASV}}''' | subdivision_type1 = [[ASV administratīvais iedalījums|Štats]] | subdivision_name1 = {{flag|Luiziāna}} | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = [[1699]]. gadā | leader_title = Mērs | leader_name = Melvins Holdens | area_total_km2 = 204.8 | area_total_sq_mi = | area_land_km2 = 198.9 | area_land_sq_mi = | area_water_km2 = 5.7 | area_water_sq_mi = | area_water_percent = 2.81% | elevation_m = 14 | population_total = 227470 | population_as_of = {{dat|2020|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = 802484 | timezone = [[CSTT]] | utc_offset = -6 | timezone_DST = [[CDT]] | utc_offset_DST = -5 | area_code = 225 | website = [http://www.brgov.com/ www.brgov.com] | footnotes = }} '''Batonrūža''' ({{val|en|Baton Rouge}}, {{val|fr|Bâton-Rouge}}) ir pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Luiziāna]]s štata administratīvais centrs un otra lielākā pilsēta tajā. Atrodas austrumu Batonrūžas novadā. Batonrūža ir ASV dienvidu liels industriālais, [[ķīmija]]s, [[medicīna]]s un [[pētniecība]]s centrs. Pilsētas osta ir devītā lielākā valstī pēc pārvestā daudzuma.<ref name='FHWA-HOP-07-033'>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ops.fhwa.dot.gov/freight/freight_analysis/nat_freight_stats/docs/06factsfigures/fig2_8.htm |title=Top 25 Water Ports by Weight: 2004 (Million short tons) |accessdate=18 August 2007|date=November 2006 |work=Freight Facts and Figures 2006 |publisher=Federal Highway Administration}}</ref> Saskaņā ar 2020. gada ASV tautas skaitīšanas datiem pilsētā dzīvo 227 470 iedzīvotāju.<ref>[http://www.2theadvocate.com/news/Census-shows-shift.html?index=14&c=y Census shows shift | News | 2theadvocate.com — Baton Rouge, LA<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Batonrūžas vēsture ir sākusies 1699. gadā, kad franču pētnieks sers d'Ibervils nonāca pilsētas teritorijā. Pilsētā ir novērojams mitrs subtropu [[klimats]] ar siltām [[ziema|ziemām]], karstām un mitrām [[vasara|vasarām]]. == Sadraudzības pilsētas == Batonrūžas sadraudzības pilsētas ir : * {{flaga|Ēģipte}} [[Kaira]], Ēģipte (kopš 1951) * {{flaga|Francija}} [[Ruāna]], Francija (kopš 1963) * {{flaga|Taivāna}} [[Taidžuna]], Taivāna (kopš 1976) * {{flaga|Meksika}} [[Sjudadobregona]], Meksika (kopš 1977) * {{flaga|Haiti}} [[Portoprensa]], Haiti (kopš 1978) * {{flaga|Beļģija}} [[Lježa]], Beļģija (kopš 1985) * {{flaga|Francija}} [[Aiksa]], Francija (kopš 1987) * {{flaga|Meksika}} [[Kordova (Meksika)]], Meksika (kopš 2002) * {{flaga|Ķīna}} [[Heze]], Ķīna (kopš 2008) * {{flaga|Turcija}} [[Malatja]], Turcija (kopš 2009) * {{flaga|Ķīna}} [[Guijana]], Ķīna (kopš 2010) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.brgov.com/ Mājaslapa] {{en ikona}} {{ASV-aizmetnis}} {{ASV štatu administratīvie centri}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Luiziānas pilsētas]] [[Kategorija:ASV štatu administratīvie centri]] mefn63w8wniawbfshwwsg9ii82nduy8 0 152408 3660707 2375267 2022-07-25T15:30:31Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Džons Vilkss Būts | vārds_orig = ''John Wilkes Booth'' | attēls = John Wilkes Booth-portrait.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1838 | dz_mēnesis = 05 | dz_diena = 10 | dz_vieta = [[Beleira]], [[Mērilenda]], {{USA}} | m_dat_alt = | m_gads = 1865 | m_mēnesis = 04 | m_diena = 26 | m_vieta = [[Portrojāla]], [[Virdžīnija]], {{USA}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = aktieris | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = John Wilkes Booth Signature2.svg | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Džons Vilkss Būts''' (''John Wilkes Booth'', dzimis {{dat|1838|5|10}}, miris {{dat|1865|4|26}}) bija amerikāņu teātra [[aktieris]], kurš 1865. gada 14. aprīlī [[Forda teātris|Forda teātrī]], [[Vašingtona|Vašingtonā]] nogalināja [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Abrahams Linkolns|Abrahamu Linkolnu]]. Būts bija tolaik ASV pazīstamas teātra aktieru dinastijas pārstāvis, [[konfederāti|konfederātu]] atbalstītājs [[ASV pilsoņu karš|ASV pilsoņu karā]] un [[verdzība ASV|verdzības]] atcelšanas pretinieks. Kaut arī četras dienas pirms atentāta padevās [[Roberts Lī|Roberta Lī]] komandētā [[Ziemeļvirdžīnijas armija]], Būts neuzskatīja, ka pilsoņu karš ir beidzies, jo vēl notika cīņas ar [[Džozefs Džonsons|Džozefa Džonsona]] armiju. Būts kopā ar sazvērniekiem plānoja nogalināt Linkolnu, [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Endrū Džonsons|Endrū Džonsonu]] un [[ASV Valsts sekretārs|ASV Valsts sekretāru]] [[Viljams Sjūards|Viljamu Sjūardu]]. Atentāts izdevās tikai attiecībā uz Linkolnu. Tā kā Būts bija slavens aktieris un teātra īpašnieka draugs, viņam bija pieeja teātra telpām. Iegājis ložā, kurā atradās Linkolns, Būts ar ieroci iešāva prezidentam pakausī. Mirkli vēlāk viņš izleca uz skatuves un sacīja vārdus ''[[Sic semper tyrannis]]'', kurus esot teicis [[Bruts]] pēc [[Jūlijs Cēzars|Cēzara]] nogalināšanas. Pēc atentāta Būts jāšus bēga uz dienvidu [[Mērilenda|Mērilendu]], bet pēc tam uz [[Virdžīnija|Virdžīniju]]. Divpadsmit dienas vēlāk tur viņu, pretēji komandai saņemt gūstā dzīvu, nošāva [[unionisti|unionistu]] kareivis Bostons Korbets. Astoņi citi no atentāta dalībniekiem tika tiesāti, no tiem četri pakārti. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Buts, Dzzons Vilkss}} [[Kategorija:ASV slepkavas]] [[Kategorija:Mērilendā dzimušie]] [[Kategorija:ASV aktieri]] [[Kategorija:Teātra aktieri]] n2pb41od1u1fv3hpjmdxvvdqm77trbu 3661027 3660707 2022-07-26T08:53:17Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Džons Vilkss Būts | vārds_orig = ''John Wilkes Booth'' | attēls = John Wilkes Booth-portrait.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1838 | dz_mēnesis = 05 | dz_diena = 10 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Mērilenda|Beleira}} | m_dat_alt = | m_gads = 1865 | m_mēnesis = 04 | m_diena = 26 | m_vieta = {{vieta|ASV|Virdžīnija|Portrojāla}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = aktieris | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = John Wilkes Booth Signature2.svg | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Džons Vilkss Būts''' (''John Wilkes Booth'', dzimis {{dat|1838|5|10}}, miris {{dat|1865|4|26}}) bija amerikāņu teātra [[aktieris]], kurš 1865. gada 14. aprīlī [[Forda teātris|Forda teātrī]], [[Vašingtona|Vašingtonā]] nogalināja [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Abrahams Linkolns|Abrahamu Linkolnu]]. Būts bija tolaik ASV pazīstamas teātra aktieru dinastijas pārstāvis, [[Amerikas Valstu Konfederācija|konfederātu]] atbalstītājs [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu karā]] un [[verdzība ASV|verdzības]] atcelšanas pretinieks. Kaut arī četras dienas pirms atentāta padevās [[Roberts Lī|Roberta Lī]] komandētā [[Ziemeļvirdžīnijas armija]], Būts neuzskatīja, ka pilsoņu karš ir beidzies, jo vēl notika cīņas ar [[Džozefs Džonsons|Džozefa Džonsona]] armiju. Būts kopā ar sazvērniekiem plānoja nogalināt Linkolnu, [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Endrū Džonsons|Endrū Džonsonu]] un [[ASV valsts sekretārs|ASV valsts sekretāru]] [[Viljams Sjūards|Viljamu Sjūardu]]. Atentāts izdevās tikai attiecībā uz Linkolnu. Tā kā Būts bija slavens aktieris un teātra īpašnieka draugs, viņam bija pieeja teātra telpām. Iegājis ložā, kurā atradās Linkolns, Būts ar ieroci iešāva prezidentam pakausī. Mirkli vēlāk viņš izleca uz skatuves un sacīja vārdus ''[[Sic semper tyrannis]]'', kurus esot teicis [[Bruts]] pēc [[Jūlijs Cēzars|Cēzara]] nogalināšanas. Pēc atentāta Būts jāšus bēga uz dienvidu [[Mērilenda|Mērilendu]], bet pēc tam uz [[Virdžīnija|Virdžīniju]]. Divpadsmit dienas vēlāk tur viņu, pretēji komandai saņemt gūstā dzīvu, nošāva [[unionisti|unionistu]] kareivis Bostons Korbets. Astoņi citi no atentāta dalībniekiem tika tiesāti, no tiem četri pakārti. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Buts, Dzzons Vilkss}} [[Kategorija:ASV slepkavas]] [[Kategorija:Mērilendā dzimušie]] [[Kategorija:ASV teātra aktieri]] jhx2jjal595rnepp9rbc08fsdgkor7m 0 155477 3660950 3581998 2022-07-26T04:54:42Z Biafra 13794 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki '''Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte''' ir viena no [[Latvijas Universitāte]]s (LU) fakultātēm. Tās absolventi iegūst bakalaura, maģistra vai doktora grādu [[Humanitārās zinātnes|humanitārajās zinātnēs]] ar specializāciju vēsturē vai filozofijā. ==Vēsture== [[Attēls:LU_Filologijas_fakultate.jpg|thumb|350px|[[Latvijas Universitāte]]s Filoloģijas un filozofijas fakultātes mācību spēki ap 1924. gadu. 1. rindā no kreisās: [[Aleksandrs Dauge]], [[Kārlis Balodis]], [[Jēkabs Velme]], [[Jēkabs Lautenbahs]], [[Ernests Felsbergs]], [[Pēteris Šmits]], [[Ludis Bērziņš]]; vidū: [[Kārlis Straubergs]], [[Augusts Tentelis]]; 2. rindā no kreisās: [[Arnolds Spekke]], [[Juris Plāķis]], [[Ernests Blese]], [[Pauls Jurevičs]], [[Maksis Nusbergers]], [[Pauls Dāle]], [[Rūdolfs Jirgens]], [[Pēteris Zālīte]], [[Francis Balodis]], [[Jānis Kauliņš]].]] Fakultātes pirmsākumi meklējami 1919. gadā, kad Latvijas Universitātē tika nodibināta '''Filoloģijas un filozofijas fakultāte'''. Laikiem un nosaukumiem vairākkārt mainoties, 1970. gadā reorganizējot Vēstures un filoloģijas, kā arī Juridisko un filozofijas fakultāti, tika izveidota Vēstures un filozofijas fakultāte, kas pastāv līdz mūsdienām. Patlaban fakultāte nodrošina akadēmiskas studijas vēsturē un filozofijā un piedāvā augstāko akadēmisko izglītību trīs līmeņu studijās – bakalaura, maģistra un doktora studiju programmās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/studijas/fakultates/vestures-un-filozofijas-fakultate/|title=Vēstures un filozofijas fakultāte|website=www.lu.lv|access-date=2019-07-08}}</ref> 1919. gadā, kad pie [[Latvijas Augstskola]]s izveidoja Filoloģijas un filozofijas fakultāti ar vēstures nodaļu. Pēc Otrā pasaules kara vēsturi un filozofiju varēja apgūt [[LVU]] '''Vēstures fakultātē''' (1945—1954), LVU '''Vēstures un filoloģijas fakultātē''' (1954—1970), LVU '''Juridiskajā un filozofijas fakultātē''' (1966—1970). 1970. gadā notika [[LVU]] Vēstures un filoloģijas un LVU Juridiskās un filozofijas fakultātes reorganizācija, kā rezultātā izveidoja pašreizējo Vēstures un filozofijas fakultāti (VFF). No 1946. līdz 2009. gadam fakultāte atradās [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvārī]] 32 Rīgā. 2009. gada decembrī fakultāti pārcēla uz LU piederošo ēku [[Mārstaļu iela (Rīga)|Mārstaļu ielā]] 28/30 [[Vecrīga|Vecrīgā]], bet 2013. gada vasarā uz ēku [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5. === Dekāni === * [[Kārlis Kundziņš]] (1883—1967), LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1919.—1920. gadā * [[Jānis Endzelīns]] (1873—1961), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1920.—1923. gadā * [[Pēteris Šmits-Smiters]] (1869—1938), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1923.—1925. gadā * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1927.—1928., 1931.—1933. un 1935.—1936. gadā * [[Juris Plāķis]] (1869—1942), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1927.—1929. gadā * [[Francis Balodis]] (1882—1947), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1929.—1931. gadā * [[Kārlis Straubergs]] (1890—1962), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1937.—1939. gadā * Elga Stanke, LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāne 1955.—1961. gadā * Jekaterina Ripa, LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāne 1961.—1963. gadā * [[Alberts Varslavāns]], LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāns 1963.—1968. gadā * Staņislavs Graužinis, LVU Juridiskās un filozofijas fakultātes dekāns 1967.—1970. gadā * Ojārs Niedre, LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāns 1969.—1970. gadā, LVU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns 1970.—1973. gadā * Kārlis Počs, LVU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns 1973.—1982. gadā * Eduards Liepiņš, LVU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns 1982.—1984. gadā * [[Antonijs Zunda]], LVU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns 1984.—1988. gadā * Juris Rozenvalds, LVU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns 1988.—1991. gadā * Vija Daukšte, LU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāne 1991.—1996. gadā * Kaspars Kalnciems, LU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns 1996.—2001. gadā * [[Gvido Straube]], LU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns 2001.—2010. gadā * [[Andris Šnē]], LU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns 2010.—2015. gadā * [[Valda Kļava]], LU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāne kopš 2015. gada == Izdevumi == Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Zinātniskie raksti, no 1991. gada LU Latvijas vēstures institūta žurnāls. == Studijas fakultātē == Vēstures un filozofijas fakultātes studenti jau vairākus gadu desmitus ir zināmi ar savu brīvdomību un savdabīgu bohēmu. Fakultātē pastāv daudzas studentu piekoptas tradīcijas, starp kurām var minēt vairākas sezonālas balles un ikgadējo jauno studentu iesvētību pasākumu ''Fukseni''. Tāpat arī fakultātes studenti jau vairākus gadus organizē zinātniskos lasījumus par dažādām tēmām. Studiju procesa ietvaros tiek arī rīkotas ekskursijas pa dažādiem Latvijas un ārzemju vēsturiskajiem objektiem. Fakultātes dekāne kopš 2015. gada jūlija ir asociētā profesore ''Dr. hist.'' [[Valda Kļava]]. '''Bakalaura līmeņa studijas:''' * Filozofija * Vēsture '''Maģistra līmeņa studijas:''' * Filozofija * Vēsture '''Doktorantūra:''' * Filozofija * Vēsture '''VĒSTURE - BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMA''' Bakalaura studiju programmas "Vēsture"  mērķis ir nodrošināt studējošajiem teorētisko zināšanu un pētniecisko iemaņu un prasmju apguvi vēstures zinātnē. Studiju laikā veidosies izpratne par vispārējās un Latvijas vēstures procesiem un tiks apgūtas pētniecības darba pamatiemaņas un prasmes, īpaši ar informācijas iegūšanu, analīzi un izmantošanu saistītās prasmes. Studiju programmā iekļauti arī vairāki praktiskās ievirzes kursi, sniedzot studējošajiem iespēju tiešā veidā iesaistīties vēstures un arheoloģijas nozares darbā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/studijas/fakultates/vestures-un-filozofijas-fakultate/bakalaura-limena-studijas/vesture/|title=Vēsture|website=www.lu.lv|access-date=2019-07-08}}</ref> '''FILOZOFIJA - BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMA''' Bakalaura studiju programma "Filozofija" sniedz iemaņas, kas ir noderīgas jebkurā akadēmiskā un praktiskā darba laukā. Filozofijas studiju mērķis ir atraisīt domāšanu, paplašināt intelektuālo pieredzi, trenēt pašrefleksijas un argumentācijas prasmes, dot rīkus, ar kuru palīdzību cilvēks var uzlabot savu spēju domāt, runāt, rakstīt un pieņemt lēmumus. Vienlaikus filozofijas studijas veido dziļu izpratni par filozofisko domu, dod vēsturisku un sistemātisku pārskatu par cilvēces domas attīstību no antīkajiem laikiem līdz 21. gadsimtam. Viena no programmas lielākajām vērtībām - studiju process notiek nelielās studentu grupās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/studijas/fakultates/vestures-un-filozofijas-fakultate/bakalaura-limena-studijas/filozofija/|title=Filozofija|website=www.lu.lv|access-date=2019-07-08}}</ref> '''VĒSTURE - MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMA''' Maģistra studiju programma "Vēsture" ir viena no divām šāda veida studiju programmām Latvijā. Tai ir senas un bagātas tradīcijas, vēstures studijas Latvijas Universitātē sākās reizē ar LU izveidošanos. Pabeidzot studijas, students spēj parādīt, pārzina un izprot aktuālākās zinātniskās teorijas un atziņas, pārvalda pētniecības metodoloģiju un mūsdienu pētniecības metodes vēstures zinātnē un dažādu jomu saskarē. Studijas vēstures maģistra programmā ir cieši saistītas ar praktisku vēstures aktuālāko problēmu pētniecību uz publicēto un nepublicēto vēstures avotu un jaunākās literatūras bāzes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/studijas/fakultates/vestures-un-filozofijas-fakultate/magistra-limena-studijas/vesture/|title=Vēsture|website=www.lu.lv|access-date=2019-07-08}}</ref> '''FILOZOFIJA - MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMA''' Maģistra studiju programma "Filozofija" ir vienīgā programma, kura nodrošina augstākā līmeņa akadēmiskās studijas filozofijā Latvijā. Studijas balstītas zinātniskā pētniecībā, ko īsteno augsti kvalificēts Filozofijas un ētikas nodaļas akadēmiskais personāls sadarbībā ar citiem humanitārās un sociālās zinātņu jomas pārstāvjiem Latvijā un ārvalstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/studijas/fakultates/vestures-un-filozofijas-fakultate/magistra-limena-studijas/filozofija/|title=Filozofija|website=www.lu.lv|access-date=2019-07-08}}</ref> '''VĒSTURE - DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA''' Doktora studiju programma “Vēsture” ir vislabākā iespēja veltīt sevi vēstures zinātnei un nodarboties ar pētniecību kādā no vēstures apakšnozarēm – arheoloģijā, Latvijas vai pasaules vēsturē dažādos laikos (viduslaiki, agrie jaunie un jaunie laiki, jaunākie laiki un mūsdienu vēsture), izvēloties visdažādākās pētniecības tēmas, vai arī kādā no vēstures palīgdisciplīnām (numismātika, heraldika, ģenealoģija utt.).  Studiju rezultātā ir iespēja iegūt vēstures doktora grādu, tādējādi apliecinot sev un sabiedrībai, ka esat sasniedzis respektējamu kvalitāti kā zinātnieks un varat sekmīgi risināt visdažādākās vēstures uzdotās mīklas un jautājumus un izprast sabiedrības attīstības procesus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/studijas/fakultates/vestures-un-filozofijas-fakultate/doktorantura/vesture/|title=Vēsture|website=www.lu.lv|access-date=2019-07-08}}</ref> '''FILOZOFIJA - DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA''' Doktora studiju programma "Filozofija" dod iespēju padziļināti pētīt kādu no filozofijas daudzajās apakšnozarēs (ētika, estētika, epistemoloģija, apziņas filozofija, sociālā filozofija, politikas filozofija, filozofijas vēsture, ideju vēsture Latvijā u.c.) aktuālajām problēmām un iegūt filozofijas doktora grādu, tādējādi vairojot gan savu, gan Latvijas intelektuālo kapitālu un sapratni par cilvēka vietu pasaulē un sabiedrības attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/studijas/fakultates/vestures-un-filozofijas-fakultate/doktorantura/filozofija/|title=Filozofija|website=www.lu.lv|access-date=2019-07-08}}</ref> https://www.youtube.com/watch?v=Tv0SvHANFC0#action=share == Struktūrvienības == * Arheoloģijas un vēstures palīgzinātņu katedra * Praktiskās filozofijas katedra * Teorētiskās filozofijas un loģikas katedra * Filozofijas vēstures katedra * Rietumeiropas un Amerikas jauno un jaunāko laiku vēstures katedra * Latvijas un Austrumeiropas jauno un jaunāko laiku vēstures katedra * Viduslaiku vēstures katedra == Ārējās saites == * [https://www.vff.lu.lv/ Fakultātes mājas lapa] * [https://www.lu.lv/studijas/fakultates/vestures-un-filozofijas-fakultate/ Fakultātes sadaļa LU mājas lapā] == Atsauces: == <references /> [[Kategorija:Latvijas Universitātes fakultātes]] 0movqw4mcf7hwp3tf33nti3gb4renlq 0 155684 3660954 3323359 2022-07-26T05:03:20Z Biafra 13794 Glens Kamara wikitext text/x-wiki '''Kamara''' var būt: * [[Āda|kamara]] — āda pārtikā lietojamai gaļai; * [[Abubakars Kamara]] (''Aboubakar Kamara'', dzimis 1995) — franču futbolists; * [[Bubakars Kamara]] (''Boubacar Kamara'', dzimis 1999) — franču futbolists; * [[Glens Kamara]] (''Glen Kamara,'' dzimis 1995) — Somijas futbolists; * [[Laimonis Kamara]] — latviešu dzejnieks; * [[Kamara (polārstacija)|Kamara]] — Argentīnas polārstacija Antarktīdā. {{uzvārds}} {{Nozīmju atdalīšana}} [[Kategorija:Uzvārdi]] ru6gtvxz2pk99r8ybend68yx0m7rsl4 0 157571 3661064 3596316 2022-07-26T11:07:58Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Oslo_view_of_city.jpg" aizvietots ar "Oslo_view_of_city_after_July_2011_bombing.jpg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR2|Criterion 2]] (meaningless or ambiguous name) · This is not a "neutral" view of Oslo but one very specific l wikitext text/x-wiki {{Civiliedzīvotāju uzbrukuma infokaste | title = 2011. gada terorista uzbrukums Norvēģijā | attēls = Oslo view of city after July 2011 bombing.jpg | attēla_apraksts = Oslo 31 minūti pēc sprādziena | karte2 = {{Image label begin | image=Oslo and Utøya v2.jpg | width=250| float=left | title=Oslo and Utøya}} {{Image label marker |x=919 |y=835 |text=<span style="background:rgba(255,255,240,0.25);">Valdības kvartāls (Oslo)</span> |font-size=10px |text-width=75px |style=line-height:1; |y-textadjust=-2 |marker-size=9 |text-color=yellow |x-orig=1355 |width=250 }} {{Image label marker |x=136 |y=493 |text=<span style="background:rgba(255,255,240,0.25);">Ūtejas sala</span> |font-size=10px |text-width=99px |style=line-height:1; |y-textadjust=0 |marker-size=9 |text-color=yellow |x-orig=1355 |width=250 }} {{Image label end}} | vieta = [[Oslo]] un [[Ūteja]], [[Norvēģija]] | koordinātas = {{Coord|59.9149776|N|10.746544|E|format=dms|region:NO_type:event|display=inline,title}} | datums = {{dat|2011|7|22|N|bez}} | laiks = '''Oslo:''' 15.25<ref name="NORSAR_seismic_data"/> [[Central European Summer Time|CEST]]<br />'''Ūteja:''' 17.22–18.34 CEST<ref name="NotatNBPD">{{cite web|url=http://www.regjeringen.no/pages/35819707/NBPD_02.pdf|title=Notat – Redgjørelse Stortinget|publisher=Politiet|date=10 November 2011|accessdate=10 November 2011|archiveurl=https://www.webcitation.org/6HtqgpwMA?url=http://www.regjeringen.no/pages/35819707/NBPD_02.pdf|archivedate={{dat|2013|07|06||bez}}|deadurl=no}}</ref><ref name="BreiviksBevegelser">{{cite web|url=http://www.aftenposten.no/nyheter/iriks/22juli/Slik-var-Behring-Breiviks-bevegelser-pa-Utoya-6806375.html|title=Slik var Behring Breiviks bevegelser på Utøya|publisher=Aftenposten|date=16 April 2012|accessdate=16 April 2012}}</ref> | laika_josla = [[UTC+2]] | veids = Mašīnas uzspridzināšana, masu apšaude, terorisms | bojā_gājušie = '''Oslo:''' 8<br />'''Ūteja:''' 69 (67 no apšaudes) '''Kopā: 77'''<ref name="dtoll-names"/><ref name="dtoll-all-names-published"/> | ievainotie = '''Oslo:''' vismaz 209<br />'''Ūteja:''' vismaz 110 (33 no apšaudes, ieskaitot vienu mirušo)<ref name="died-from-wounds"/> '''Kopā: vismaz 319'''<ref name="formell-tiltale"/><ref name="ems-response"/><ref name="helsedir-rapport"/> | izraisītājs = [[Annešs Bērings Breivīks]] | ieroči = <!-- '''Oslo:''' Bumba mašīnā<br />'''Ūteja:''' * ''[[Ruger Mini-14]]'' Ranch Rifle [[semiautomatic rifle|semiautomatic]] [[carbine]] * [[Glock pistol|Glock 34]] [[semiautomatic pistol]]<ref name="weapons1">{{cite news |title=Skutt på kloss hold |url=http://www.dagsavisen.no/samfunn/skutt-pa-kloss-hold/ |newspaper=Dagsavisen |language=Norwegian |trans_title=Shot at close range |date=3 May 2012 }}</ref> --> }} '''2011. gada terora akti [[Norvēģija|Norvēģijā]]''' bija divi [[terorisms|terorisma uzbrukumi]] [[Oslo]], Norvēģijā, {{dat|2011|7|22||bez}}, kas bija vērsti pret valdību, civiliedzīvotājiem un Darba partijas jauniešu nometni, kurā kopā dzīvību zaudēja 77 cilvēki. Vispirms notika bumbas [[sprādziens]] ''Regjeringskvartalet'' (valdības ēku kvartāls) Norvēģijas galvaspilsētā [[Oslo]] plkst. 15.25.22 ([[CEST]]).<ref name="NORSAR_seismic_data">{{cite web |title=Eksplosjonen i Oslo sentrum 22. juli 2011 |url=http://www.jordskjelv.no/cgi-bin/showpage.cgi?type=siste&id=1311425084 |language=Norwegian |trans_title=The explosion in Oslo 22 July 2011 |date=23 July 2011 |accessdate=1 August 2011 |archiveurl=https://www.webcitation.org/66zJjcFnv?url=http://www.jordskjelv.no/cgi-bin/showpage.cgi?type=siste |archivedate={{dat|2012|04|17||bez}} |deadurl=no }} {{Webarchive|url=https://www.webcitation.org/66zJjcFnv?url=http://www.jordskjelv.no/cgi-bin/showpage.cgi?type=siste&id=1311425084 |date={{dat|2012|04|17||bez}} }}</ref> [[Bumba (ierocis)|Bumba]] tika izgatavota no [[mēslojums|mēslojuma]] un [[dīzeļdegviela]]s maisījuma,<ref name="anfo1">{{cite news |title=Suspect in Norway attacks to face second interrogation |url=http://articles.cnn.com/2011-07-28/world/norway.attacks_1_oslo-police-bomb-blast-police-headquarters?_s=PM:WORLD |publisher=CNN |date=28 July 2011 |access-date=2015-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120308073121/http://articles.cnn.com/2011-07-28/world/norway.attacks_1_oslo-police-bomb-blast-police-headquarters?_s=PM%3AWORLD |archivedate=2012-03-08 }}</ref><ref name="anfo2">{{cite news |title=Oslo Norway Bombing: Suspect Anders Behring Breivik Bought Tons Of Fertilizer, Wrote Manifesto |url=http://www.huffingtonpost.com/2011/07/23/oslo-bombing-anders-behring-brelvik-norwegian-suspect-fertilizer_n_907697.html |agency=Associated Press |work=Huffington Post |date=23 July 2011 |accessdate=22 September 2011 |first=Curtis |last=Wong}}</ref> kas tika ievietota mašīnas aizmugurē.<ref name="car-remains">{{cite news|title=Her er restene av bombebilen |url=http://nrk.no/nyheter/norge/1.7851932 |newspaper=NRK |language=Norwegian |trans_title=Here is the remains of the car |date=29 October 2011 }}</ref> Mašīna tika novietota biroja ēku korpusa, kur atradās Norvēģijas premjerministra [[Jenss Stoltenbergs|Jensa Stoltenberga]] birojs un citas valdības ēkas, priekšā.<ref name="ccvt-photos">{{cite news |title=Ble sett av ti kameraer |url=http://www.abcnyheter.no/nyheter/110916/ble-sett-av-10-kameraer |newspaper=ABC Nyheter |language=Norwegian |trans_title=Was seen by ten surveillance cameras |date=16 September 2011 }}</ref> Sprādzienā tika nogalināti astoņi cilvēki, kā arī tika ievainoti vismaz 209, no kuriem 12 guva nopietnus ievainojumus.<ref name="formell-tiltale">{{cite news |title=Dette er Breivik tiltalt for |url=http://www.nrk.no/nyheter/norge/1.8024605 |publisher=NRK.no |language=Norwegian |trans_title=Breivik's indictment |date=7 March 2012 }}</ref><ref name="ems-response">{{cite news |title=Oslo government district bombing and Utøya island shooting July 22, 2011: The immediate prehospital emergency medical service response |url=http://www.sjtrem.com/content/20/1/3 |publisher=Scandinavian Journal of Trauma, Resuscitation and Emergency Medicine |date=26 January 2012 }}</ref><ref name="helsedir-rapport">{{cite web |title=Læring for bedre beredskap; Helseinnsatsen etter terrorhendelsene 22. juli 2011 |url=http://helsedirektoratet.no/publikasjoner/lering-for-bedre-beredskap-/Sider/default.aspx |language=Norwegian |date=9 March 2012 |access-date={{dat|2013|10|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131029075640/http://helsedirektoratet.no/publikasjoner/lering-for-bedre-beredskap-/Sider/default.aspx |archivedate={{dat|2013|10|29||bez}} }}</ref> Otrs uzbrukums notika mazāk nekā divas stundas pēc pirmā [[Ūteja]]s salā notiekošajā vasaras nometnē. Nometni organizēja Darbas partijas jaunatnes līga, kas bija Norvēģijas vadošās Darba partijas jauniešu nodaļa. Šāvējs, kas bija tērpies Norvēģijas policista uniformā,<ref name="fake-uniform1">{{cite news |title=Slik skaffet han politiuniformen |url=http://www.nrk.no/nyheter/norge/1.7725557 |newspaper=NRK |language=Norwegian |trans_title=How he obtained the uniform |date=24 July 2011 }}</ref><ref name="fake-uniform2">{{cite news |title=Slik var Behring Breivik kledd for å drepe |url=http://www.dagbladet.no/2011/11/20/nyheter/innenriks/terror/terrorangrepet/anders_behring_breivik/19084856/ |newspaper=Dagbladet |language=Norwegian |trans_title=How Behring Breivik was dressed to kill |date=20 November 2011 }}</ref> guva piekļuvi salai un uzsāka apšaudi, kas bija vērsta pret nometnes dalībniekiem un kurā tika nogalināti 69 cilvēki,<ref name="dtoll-names">{{cite web |title=Terrorofrene på Utøya og i Oslo |url=http://www.vg.no/nyheter/innenriks/oslobomben/ofre/ |work=Verdens Gang |publisher=Schibsted ASA |language=Norwegian |accessdate=29 July 2011 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110909043438/http://www.vg.no/nyheter/innenriks/oslobomben/ofre/ |archivedate={{dat|2011|09|09||bez}} }}</ref><ref name="dtoll-all-names-published">{{cite web |title=Navn på alle terrorofre offentliggjort |url=http://www.vg.no/nyheter/innenriks/oslobomben/artikkel.php?artid=10080895 |work=Verdens Gang |publisher=Schibsted ASA |date=29 July 2011 |language=Norwegian |accessdate=27 September 2011 }}</ref> tāpat vismaz 110 cilvēki tika ievainoti, 55 no kuriem ievainojumi bija nopietni.<ref name="ems-response"/><ref name="helsedir-rapport"/> 69. upuris mira slimnīcā divas dienas pēc slaktiņa.<ref name="died-from-wounds">{{cite news |title=En av de sårede døde på sykehuset |url=http://www.ostlendingen.no/nyheter/en-av-de-sarede-dode-pa-sykehuset-1.6381849 |newspaper=Østlendingen |language=Norwegian |trans_title=One of the wounded died in hospital |date=24 July 2011 |accessdate=25 July 2011 }}</ref> Starp mirušajiem bija premjerministra Stoltenberga draugi un Norvēģijas kroņprinceses [[Mete Mārita|Metes Māritas]] pusbrālis.<ref name="trond-berntsen">{{cite news |title=Norway killings: Princess's brother Trond Berntsen among dead |url=http://www.telegraph.co.uk/news/worldnews/europe/norway/8659298/Norway-killings-Princesss-brother-Trond-Berntsen-among-dead.html |newspaper=The Daily Telegraph |location=London |first=Raf |last=Sanchez |date=25 July 2011 }}</ref> Šis bija nāvējošākais uzbrukums Norvēģijā kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]],<ref>{{cite news |title=Prime minister: Norway still 'an open society' despite 'the horror' |url=http://articles.cnn.com/2011-07-25/world/norway.terror.attacks_1_norway-since-world-war-crown-princess-mette-marit-labour-party?_s=PM:WORLD |publisher=CNN |date=25 July 2011 |access-date=2015-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120124191611/http://articles.cnn.com/2011-07-25/world/norway.terror.attacks_1_norway-since-world-war-crown-princess-mette-marit-labour-party?_s=PM%3AWORLD |archivedate=2012-01-24 }}</ref><ref>{{cite news |title=Tre timer som forandret Norge |url=http://www.aftenbladet.no/nyheter/lokalt/Tre-timer-som-forandret-Norge-2911085.html#.TyQARfk6T0M |newspaper=Stavanger Aftenblad |language=Norwegian |trans_title=Three hours that changed Norway |date=28 December 2011 |access-date={{dat|2014|04|09||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160331181442/http://www.aftenbladet.no/nyheter/lokalt/Tre-timer-som-forandret-Norge-2911085.html#.TyQARfk6T0M }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160331181442/http://www.aftenbladet.no/nyheter/lokalt/Tre-timer-som-forandret-Norge-2911085.html#.TyQARfk6T0M |date={{dat|2016|03|31||bez}} }}</ref> vēlākajā aptaujā tika atklāts, ka vidēji katrs ceturtais norvēģis "pazina kādu, kas bija iesaistīts uzbrukumā".<ref name="klassekampen-survey">{{cite news |title=1 av 4 kjenner rammede |url=http://klassekampen.no/59186/article/item/null/1-av-4-kjenner-rammede |newspaper=Klassekampen |language=Norwegian |trans_title=1 of 4 know a victim |date=19 August 2011 |access-date={{dat|2014|04|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120506005539/http://klassekampen.no/59186/article/item/null/1-av-4-kjenner-rammede |archivedate={{dat|2012|05|06||bez}} }}</ref> [[Eiropas Savienība]], [[NATO]] un vairākas valstis izteica atbalstu Norvēģijai un nosodīja uzbrukumus. {{dat|2012|8|13||bez}} Norvēģijas premjerministrs saņēma ziņojumu, kurā tika atzīts, ka Norvēģijas policija varēja novērst sprādzienu Oslo centrā un noķert šāvēju Ūtejā ātrāk.<ref>{{cite news|title=Norway police 'could have stopped Breivik sooner'|url=http://www.bbc.co.uk/news/world-europe-19241327|accessdate=1 September 2012|newspaper=BBC News Europe|date=13 August 2012}}</ref> Norvēģijas policija arestēja [[Annešs Bērings Breivīks|Annešu Bēringu Breivīku]], 32 gadus vecu norvēģu labējo ekstrēmistu,<ref name="reuters1">{{cite news |title=Man held after Norway attacks right-wing extremist: report |url=http://www.reuters.com/article/2011/07/22/us-norway-gunman-idUSTRE76L6LZ20110722 |agency=Reuters |date=22 July 2011 |accessdate=22 July 2011 |archive-date={{dat|2015|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924154311/http://www.reuters.com/article/2011/07/22/us-norway-gunman-idUSTRE76L6LZ20110722 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150924154311/http://www.reuters.com/article/2011/07/22/us-norway-gunman-idUSTRE76L6LZ20110722 |date={{dat|2015|09|24||bez}} }}</ref> Ūtejas salā<ref name="breivik-surrender">{{cite news |title=Norway shootings: Anders Behring Breivik surrendered with his hands above his head |url=http://www.telegraph.co.uk/news/worldnews/europe/norway/8666351/Norway-shootings-Anders-Behring-Breivik-surrendered-with-his-hands-above-his-head.html |newspaper=The Telegraph |date=27 July 2011 |location=London |first=Gordon |last=Rayner}}</ref> un apsūdzēja viņu abos uzbrukumos.<ref name="breivik-admits1">{{cite news |title=Norway suspect Anders Behring Breivik 'admits attacks' |url=http://www.bbc.co.uk/news/world-europe-14265094 |publisher=BBC |date=24 July 2011 }}</ref> Tiesas process pret Breivīku ilga no {{dat|2012|4|16|ģ|bez}} līdz {{dat||6|22|d|bez}} Oslo apgabala tiesā, kur Breivīks atzina, ka ir veicis uzbrukumus, par kuriem viņš tiek apsūdzēts, tomēr noliedza savu vainu.<ref>{{cite news |title=Norwegians value respecting killer's human rights |url=http://edition.cnn.com/2012/04/17/world/europe/norway-breivik-court-magnay/ |publisher=CNN |date=17 April 2011 }}</ref> {{dat|2012|8|24||bez}} Breivīks tika notiesāts, un viņam tika piespriests 21 gads cietumā, kas gan termiņa beigās var tikt pagarināts tik ilgi, kamēr viņš uzskatāms par draudu sabiedrībai. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sabiedrība-aizmetnis}} {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:2011. gads]] [[Kategorija:Norvēģija]] [[Kategorija:Masu slepkavības]] stxz8c2tbajh2eynaifes85uaad80vm 0 158732 3660939 3423547 2022-07-26T04:40:52Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Papildu atsauces+}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Rezā Pehlevī | vārds_orģ =رضا شاه پهلوی | attēls =Antoin Sevruguin 48 12 SI.jpg | att_izm = | apraksts =Rezā Pehlevī 20.gs. divdesmitajos gados | amats =Irānas šahs | term_sākums ={{dat|1925|12|15}} | term_beigas ={{dat|1941|09|16}} | priekštecis =[[Ahmads šahs Kadžars]] | pēctecis =[[Mohammads Rezā Pehlevī|Mohammads Rezā šahs Pehlevī]] | amats2 =Irānas premjerministrs | term_sākums2 ={{dat|1923|10|28}} | term_beigas2 ={{dat|1925|11|01}} | priekštecis2 =[[Hassans Pirnja]] | pēctecis2 =[[Mohammeds Ali Farugī]] | dzim_dati ={{dat|1878|03|15}} | dzim_vieta =Alaštas ciems, Savadkuha, [[Māzenderāna]]<br>{{IRN}} | dzīves_vieta = | mir_dati ={{dat|1944|07|26}} | mir_vieta =[[Johannesburga]]<br>{{ZAF}} | dinastija =[[Pehlevī dinastija]] | tēvs =Abass Alī (''Abbas Ali'') | māte =Nušafarina Ajromlu (''Noush-Afarin Ayromlou'') | dzīvesb =Tadža ol-Moluka | bērni =9 bērni, to vidū [[Mohammads Rezā Pehlevī]] | reliģija =[[Šiītu islāms]] | apglabāts =[[Alrifaī mošeja]], [[Kaira]]<br>{{EGY}} | paraksts = | piezīmes = }} '''Rezā šahs Pehlevī''' ({{val|fa|رضا شاه پهلوی}}; dzimis Rezā Hans {{dat|1878|03|15}}, miris {{dat|1944|07|26}}) [[Irāna]]s [[šahs (monarhs)|šahs]] no 1925. gada 15. decembra līdz 1941. gada 16. septembrim. [[Pehlevī dinastija]]s izveidotājs, aizsāka strauju Irānas modernizāciju. Bija spiests atteikties no troņa par labu dēlam [[Mohammads Rezā Pehlevī|Mohammadam Rezā]] pēc [[Irānas britu-padomju okupācija|Lielbritānijas un PSRS iebrukuma Irānā]] 1941. gadā. Izsūtīts trimdā uz Dienvidāfriku, kur mira.<ref>[https://www.britannica.com/biography/Reza-Shah-Pahlavi#ref118407 Reza Shah Pahlavi]</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis nelielā ciematiņā, Irānas (tolaik [[Persija]]s) ziemeļos. Viņa māte bija bēgle no senāk Persijas kontrolētās Gruzijas, kas bija zaudēta [[Krievijas impērija]]i. Viņa tēvs bija majors šaha armijā, karojis karā pret britiem, miris, kad Rezā bija 8 mēnešus vecs. Sešpadsmit gadu vecumā sāka dienēt Krievijas virsnieku komandētajā [[Persijas kazaku brigāde|Persijas kazaku brigādē]]. Kāpjot pa dienesta kāpnēm, 1921. gadā kļuva par kazaku brigādes komandieri. 20.gs. sākumā [[Kadžaru dinastija]]s pārvaldīto Persiju savās ietekmes zonās bija sadalījusi Krievijas impērija un Lielbritānija, un tā atradās puskoloniālas atkarības stāvoklī. Pirmā pasaules kara laikā neitrālo Persiju par kaujas lauku izmantoja krievu, osmaņu un britu armijas. Valsti plosīja dažādi dumpji un sacelšanās. Ap 1920. gadu šaha valdības vara nesniedzās tālāk par galvaspilsētu. Ziemeļus aizvien vairāk kontrolēja boļševiki, kas 1920. gada beigās plānoja doties uz Teherānu, lai pasludinātu padomju varu. Dienvidus kontrolējošajiem britiem bija nepieciešama spēcīgas valsts atjaunošanās. Izmantojot Kadžaru valdnieka vājumu, ar britu atbalstu 1921. gada 21. februārī Rezā Hans ar aptuveni 3000 kareivjiem un patriotiskiem politiķiem ieņēma [[Teherāna|Teherānu]]. 1921. gada 26. februārī Persija ar padomju Krieviju noslēdza Draudzības līgumu, ar kuru boļševiki pameta Persijas teritoriju, taču saglabāja tiesības militāri iebrukt, ja uzskatītu, ka Persijas teritoriju uzbrukuma gatavošanai izmanto citu valstu spēki. Šis līguma punkts izrādījās liktenīgs 1941. gadā. Rezā Hans 25. aprīlī kļuva par Kara ministru jaunajā valdībā, kura sākotnēji koncentrējās uz spēcīgas valsts un armijas atjaunošanu, saglabājot tronī līdzšinējo šahu. Jau maijā Rezā Hans panāk apvērsuma plānotāja, premjerministra Sajeda Zias (''Sayyed Zia'') atstādināšanu no varas. Pakāpeniski Rezā Hans armijas vadībā nostabilizēja valsti, apspiežot neapmierināto žandarmu un irāņu cilšu dumpjus. 1923. gadā, pēc atentāta sazvērestības atklāšanas, kurā bija iesaistīts premjerministrs, Rezā Hans pats ieņēma premjerministra amatu. Šahs devās uz Eiropu ārstēties, un atteicās atgriezties Persijā. Sekojot [[Ataturks|Ataturka]] piemēram [[Turcija|Turcijā]], Rezā Hans sākotnēji domāja izveidot autoritāru republiku, taču konservatīvā Persijas garīdzniecība to uzskatīja par pārāk radikālu soli, kas varētu apdraudēt reliģijas lomu sabiedrībā. Persijas [[medžliss]] 1925. gada februārī viņam piešķīra armijas virspavēlnieka amatu, ko tradicionāli ieņēma šahs. 12. decembrī medžliss nobalsoja par šaha [[Ahmads šahs Kadžars|Ahmada]] gāšanu no troņa un ievēlēja Rezā Hanu par jauno šahu, kurš kronējoties 1926. gada 26. aprīlī pieņēma Pehlevī, kā jaunās dinastijas nosaukumu. Medžlisa vēlēšanas šaha valdīšanas laikā nebija demokrātiskas un tas zaudēja reāla parlamenta funkcijas, apstiprinot visus šaha lēmumus. Rezā šahs turpināja plašu valsts centralizācijas un reformu kursu, apspieda tradicionālo Persijas cilšu autonomiju un aizliedza [[azerbaidžāņu valoda]]s lietošanu, reformēja finanses un nostiprināja armiju, 1925. gada jūnijā ieviešot vispārējo karaklausību. Irāņu virsniekus sūtīja mācīties uz ārzemēm. Armijas skaitliskais sastāvs 1941. gadā bija pieaudzis līdz 183 863 kareivjiem. 1925. gada maijā ieviesa tējas un cukura monopolu, 1927. gadā pieņēma lēmumu par Nacionālās bankas izveidošanu. Lai aizvietotu reliģiskās [[Šariats|šariata]] tiesas, 1925. gadā pieņēma jaunu kriminālkodeksu un 1926. gadā civillikumu, kas balstījās Rietumeiropas paraugos. 1927. gadā sāka Transirānas dzelzceļa būvniecību, ko pabeidza 1938. gadā. 1928. gadā Irāna lauza nevienlīdzīgos privilēģiju līgumus ar Eiropas lielvarām, kas eiropiešus atbrīvoja no Irānas jurisdikcijas. Rezā šaha jaunā armija izmantoja jaunizveidoto lielceļu tīklu, lai apspiestu irāņu cilšu un mazākumtautību autonomiju un dumpjus. 1922. gadā sākās kampaņa pret kurdiem, kam sekoja šahsevanu, bahtijaru, loru un turkmēņu apspiešana. Centrālā vara pakļāva [[Hūzestāna]]s provinci. Cilšu un mazākumtautību vīriešus iesauca nacionālajā armijā. 1929. gadā uzliesmoja kaškai un baluču sacelšanās. Cilšu vadoņiem turpmāk lielākā daļa laika bija jāpavada Teherānā, nepaklausības gadījumā tos ieslodzīja un nogalināja. 1933. gadā sāka apspiest nomadu cilšu sezonālo migrāciju no vasaras uz ziemas ganībām, liekot tām apmesties ciematos, kurus kontrolēja militārie gubernatori.<ref>[https://books.google.lv/books?id=IQci1YIffjYC&pg=PA71&dq=shah+white+revolution&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwiOkbeG_aTXAhVD2KQKHVPWB8sQ6AEINTAC#v=onepage&q=shah%20white%20revolution&f=false The Turban for the Crown: The Islamic Revolution in Iran]</ref> 1934. gadā Teherānā atklāja valsts pirmo universitāti. 1935. gadā vērsās pie [[Tautu Savienība]]s ar prasību, lai Persiju turpmāk sauktu par imperiālo Irānas valsti. Daudzas no reformām lauza reliģiskās tradīcijas, izraisot garīdzniecības protestus. Šahs piešķīra plašas tiesības sievietēm un 1936. gadā oficiāli aizliedza seju un augumu aizsedzošo čadoru nēsāšanu. Arī vīriešiem lika ģērbties eiropiešu stilā. Atcēla ierobežojumus Irānas [[ebreji]]em. Sākās strauja [[urbanizācija]]. Viņa laikā sākās uzsvars uz senās Persijas lielajām impērijām, kurām nebija sakara ar arābiem un islāmu. Notika [[persiešu valoda]]s attīrīšana no arābu valodas vārdiem; kalendāra mēnešiem atjaunoja persiešu nosaukumus. Jauno valsts iestāžu ēku arhitektūrā izmantoja [[Persepole]]s stilu. Ārpolitikā šahs bija spiests uzturēt labas attiecības ar Lielbritāniju, tās līdzsvarojot ar labām attiecībām ar jauno PSRS. Vienlaikus attīstīja kontaktus ar Turciju un Vāciju, kuras tehniskie eksperti drīz sāka attīstīt Irānas ekonomiku. 1931. gadā šahs piešķīra vācu lidsabiedrībai [[Lufthansa]] tiesības veikt lidojumus uz Persiju. Persijā sāka strādāt vācu tehniskie eksperti un itāļu karaflotes instruktori. 1932. gadā šahs lauza 1901. gadā noslēgto naftas ieguves koncesijas līgumu ar britiem, noslēdzot jaunu līgumu ar nedaudz labākiem noteikumiem 1933. gadā. 1938. gadā kroņprincis Mohammads apprecēja Ēģiptes karaļa meitu, tā apliecinot dinastijas prestižu. Varas pēdējos gados kļuva aizvien autoritārāks, režīmu balstot uz armiju, kuras finansējums nemitīgi palielinājās. Ierēdniecība baidījās izrādīt neatkarīgu iniciatīvu, pieauga korupcija. 1936. gadā armija pārkāpa tradīciju, nemieru apspiešanas laikā iebrūkot svētvietā [[Mešheda]]s pilsētā, nogalinot vairākus desmitus cilvēku. Šajā laikā šahs arī izrēķinājās ar vairākiem jau ieslodzītajiem cilšu vadoņiem un politiķiem, tos cietumā nogalinot. Sākoties [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]], Irāna pasludināja neitralitāti, turpinot uzturēt attiecības ar [[Trešais Reihs|Trešo Reihu]] un neļaujot britiem veikt karamateriālu tranzītu uz PSRS pa Transirānas dzelzceļu. Tas noveda pie abu lielvalstu militāra iebrukuma Irānā 1941. gada 25. augustā. Irānas armija izrādīja minimālu pretestību, kareivjiem padodoties, bēgot, vai paliekot kazarmās. Briti šaham piedāvāja vienīgo iespēju, kā saglabāt dinastijas varu — nodot troni dēlam un pamest valsti. Sākotnēji šahs tika izsūtīts uz [[Maurīcija|Maurīciju]] un vēlāk Dienvidāfriku, kur mira. Sākotnēji apglabāts [[Ēģipte|Ēģiptē]], bet vēlāk pārapbedīts Irānā. Tuvojoties [[Irānas islāma revolūcija]]s uzvarai, tālaika šahs ar ģimeni bēga no valsts, līdzi paņemot tēva pīšļus, kas atkal apbedīti Ēģiptē. Rezā šaha mauzoleju nojauca drīz pēc revolūcijas uzvaras, 1979. gadā. <gallery> Reza shah coronation.jpg|Kronēšana RezaKhanCrownPrinceVaChildern.jpg|Ar saviem bērniem Transiran railway en.png|Transirānas dzelzceļš Iranian Foreign Affaire Ministry.jpg|Ārlietu ministrijas ēka Bank Melli Building - Ferdowsi Ave..jpg|Bankas ēka Reza Shah Pahlavi after abdication in South Africa.jpg|Trimdas laikā RezaShahBozorgFuneralTehran8.jpg|Pārapbedīšana Irānā Reza Shah Tomb.jpg|Mauzolejs Destroying Reza Shah's mausoleum.jpg|Mauzoleja postīšana </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Reza Shah|Rezā šahs Pehlevī}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1878. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1944. gadā mirušie]] [[Kategorija:Irānas valdnieki]] [[Kategorija:Pehlevī dinastija]] [[Kategorija:Irānas vēsture]] 7p3hqu7jqgz9rsxj9zcuw1x2nu9i7mx 0 168165 3660952 3655942 2022-07-26T04:59:05Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki '''Mīlbergs''', arī '''Milbergs''' ({{val-de|Milberg}}), ir vācu cilmes uzvārds: * [[Gotfrīds Mīlbergs]], latviešu politiķis (1933—1934); * [[Roberts Milbergs]], latviešu politiķis (1942—2016). {{Uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] ok8yah96o7rm5ml5q4u8i0zb4sv3mff 0 176663 3660664 3381152 2022-07-25T13:39:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 6 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.8 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cultural Revolution poster.jpg|thumb|Kultūras revolūcijas propagandas plakāts]] [[Attēls:Red Guards in Tian'anmen Square.jpg|thumb|Sarkanie gvardi Pekinā, 1966. gada 15. septembrī]] [[Attēls:Mao Zedong 19661001.jpg|thumb|Mao apmeklē demonstrāciju Pekinā, 1966. gada 1. oktobrī]] '''Kultūras revolūcija''' ({{val|zh|文化大革命}}, {{zh-p|Wénhuà Dàgémìng}}) bija radikāla [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskās partijas]], armijas un sabiedrības "tīrīšanas" kampaņa, ko 1966. gada pavasarī iesāka [[Ķīnas Tautas Republika]]s diktators [[Mao Dzeduns]], lai atbrīvotos no citādāk domājošajiem partijas vadītājiem. Ap 1969. gadu revolūcijas radikālākais posms beidzās, izveidojot jaunu varas struktūru, kuru atkal pārveidoja pēc armijas augstākās vadības tīrīšanas 1971. gada rudenī. Par Kultūras revolūcijas perioda beigām uzskata Mao nāvi un viņa radikālāko sekotāju arestu 1976. gada rudenī. Kultūras revolūcijas pirmajos divos gados Mao sekotāji no studentu "[[Sarkanie gvardi (Ķīna)|Sarkano gvardu]]" un Revolucionāro dumpinieku vienībām represēja lielu daļu vecās partijas, valsts, armijas, inteliģences, un kultūras darbinieku, apsūdzot tos kontrrevolucionārā darbībā un noskaņojumā. Kā arhaiski un nevienam nevajadzīgi tika iznīcināti vēstures pieminekļi, [[bibliotēka]]s, [[Daoisms|daoistu]] un [[Budisms|budistu]] [[Klosteris|klosteri]] utt. Tiek uzskatīts, ka revolūcijas laikā bojā gāja vairāk nekā 7,7 miljoni cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/124119|title=Pēteris Apinis: Latvietis, Tibeta un 1. aprīlis|publisher=Apollo.lv|accessdate={{dat|2012|1|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100427040622/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/124119|archivedate={{dat|2010|04|27||bez}}}}</ref> Kustība politiski paralizēja valsti, kā arī negatīvi ietekmēja valsts sociālo un ekonomisko stāvokli. Pirmajam radikālajam posmam sekoja pakāpeniska partijas ietekmes atjaunošana, kurā ietekmi atkal ieguva mērenie politiķi. Par vienu no Kultūras revolūcijas simboliem kļuva Mao citātu [[Mazā sarkanā grāmatiņa]], ko demonstrācijās turēja rokās. == Iemesli == [[Attēls:Liu Shaoqi and Peng Dehuai.jpg|thumb|Lju Šaoči un Pens Dehuajs, 1955]] {{see also|Lielais lēciens uz priekšu}} Kultūras revolūciju izraisīja Mao vēlme atbrīvoties no citādi domājošajiem partijas vadītājiem, un iegūt pilnīgu kontroli pār valsts vadību. Viņa iepriekšējo gadu neveiksmīgās radikālās politikas rezultātā, liela daļa partijas bija zaudējusi ticību Mao idejām. Saprotot šo problēmu, Mao izlēma veikt plašu partijas tīrīšanu. Gan Lielo lēcienu uz priekšu, gan Kultūras revolūciju ietekmēja arī [[Ķīnas—PSRS ideoloģiskās nesaskaņas]], Mao cenšoties īstenot savu neatkarīgo kursu. 1964. gada oktobrī veiktā PSRS līdera [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]] atcelšana no amatiem arī kalpoja par biedējošu piemēru. Mao galvenā ideoloģiskā ideja bija "masu līnija", par to, ka partijai ir ideoloģiski jāiedvesmo plašas tautas masas enerģiskā partijas uzdevumu īstenošanā, dodot iespēju pilnībā izpausties masu radošajam spēkam. "Masu līnija" bija palīdzējusi Mao zemnieku armijai uzvarēt [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu karā]] un sagrābt varu, taču to bija daudz grūtāk īstenot valsts industrializācijas un modernizācijas laikā, kā to pierādīja Mao pirmais mēģinājums 1955. gadā uzsākt [[Lielais lēciens uz priekšu|Lielo lēcienu uz priekšu]]. 1956. gada 8. partijas kongresa pirmajā sesijā Mao izlēma daļu savu partijas vadības un varas funkciju uzticēt sev lojālajiem Lju Šaoči un [[Dens Sjaopins|Denam Sjaopinam]]. Tā viņš samazināja savu ikdienas slodzi, kā arī izveidoja stabilu mantošanas sistēmu, lai viņa nāves gadījumā valsts izvairītos no tām cīņām, kas [[destaļinizācija]]s laikā notika PSRS. Problēmas sākās pēc "masu līnijas" iedvesmotā Lielā lēciena uz priekšu izgāšanās un [[Lielais Ķīnas bads|Lielā Ķīnas bada]] sākšanās. Mao reputācija partijā samazinājās. 1959. gada vasaras Centrālkomitejas plēnumā Lušanā viņu atklāti kritizēja sens līdzgaitnieks, Aizsardzības ministrs Pens Dehuajs. Viņu atbrīvoja no amatiem, un par armijas ministru iecēla Mao paklausīgo Liņ Bjao. Lai arī Mao kritiku pārvarēja, šis notikums viņam norādīja uz opozīcijas esamību partijas vadībā. Turpmākās neveiksmes ekonomikā noveda pie tā, ka 1960. gada beigās ekonomikas glābšanu uzņēmās mazāk ideoloģiskais mērenais grupējums, kuru Mao vēlāk kritizēja kā "revizionistus" un "labējos". Politbirojs bija sašķelts radikālā un mērenā kursa aizstāvjos. Arī sabiedrībā un intelektuāļu vidū izvērtās neapmierinātība ar režīma kļūdaini politiku. Lugu par uzticamu ierēdni, ko no amata atlaiž negodīgs imperators, uztvēra par slēptu Mao kritiku un Pena Dehuaja aizstāvību. Lielā lēciena problēmu izvērtēšanai 1962. gada janvārī notika Centrālkomitejas konference, kurā otrs ietekmīgākais cilvēks valstī [[Lju Šaoči]], lai arī tieši nekritizējot Mao, apšaubīja visas Lielā lēciena laikā īstenotās radikālās "masu līnijas" idejas, kļūdās vainojot partijas vadību, tā norādot uz Mao pieņemto lēmumu izgāšanos. Lju Šaoči aicināja partijas augstākos vadītājus uzņemties vainu, tā atjaunojot uzticību pārējā partijā un iedzīvotājos, kas ir nepieciešama, lai turpinātu revolucionāros pārkārtojumus Ķīnā. Tikmēr Mao uzstāja uz savu ideju pareizību, turpmāku masu mobilizācijas nepieciešamību, un visu vainu par neveiksmēm novēla uz zemāka līmeņa partijas darbiniekiem, kas nav pareizi īstenojuši viņa norādījumus. Viņš ierosināja partijas darbiniekiem veikt publisku paškritiku, un atzīt pieļautās kļūdas masu priekša. Kamēr Lju ierosinājumi būtu vecinājuši iekšējo demokrātiju un pieņemto lēmumu kritiku partijā, Mao ierosināja, lai masas izdara spiedienu uz partiju, kurā esot kapitālisma atbalstītāji, kas traucē revolūcijai. Tā arī bija viņa programma, ko izdevās īstenot dažus gadus vēlāk uzsāktajā Kultūras revolūcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP85T00875R001000010040-2.pdf |title=The Cultural Revolution And The New Political System In China |access-date={{dat|2018|02|15||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123193006/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP85T00875R001000010040-2.pdf }}</ref> 1962. gada septembra partijas plēnumā Mao uzstājās ar runu, kurā iepriekšējo gadu neveiksmes izskaidroja ar ārējo un iekšējo šķiras ienaidnieku darbību, kuru "revizionisma" ietekmes mazināšanai sabiedrībā un partijā jāveic izglītošanas kampaņa. Viņš īpaši pieminēja, ka pārizglītošana jāveic arī vadošajiem partijas biedriem. No 1962. gada rudens līdz 1964. gada vidum Mao izvērsa savu sociālistiskās izglītošanas kampaņu, primāri koncentrējoties uz zemniekiem un provinču partijas darbiniekiem, kas bada krīzes gados bija ļāvuši atgriezties pie privātās saimniekošanas. Lju Šaoči ar saviem līdzgaitniekiem šajos gados vairāk uzmanības pievērsa ekonomikas atjaunošanai nevis ideoloģijai. Viņi atjaunoja ekonomikas centralizēto vadību, ideoloģiskās motivācijas vietā liekot uzsvaru uz materiālajiem labumiem, masu entuziasma vietā izvēloties profesionālo pieredzi. Tas noveda pie tā, ka Mao noraidīja 1963. gadā radīto 3. piecgades plānu, kas vairāk sekoja PSRS attīstības modelim, un sāka partijas vadītāju kritiku. Par viņa favorītu šajā laikā bija kļuvis Aizsardzības ministrs Liņ Bjao. 1963. gada decembrī Mao sāka jaunu kampaņu, aicinot partijas un valdības organizācijas mācīties no armijas praktiskā un ideoloģiskā piemēra. Partijas propagandas funkcijas pakāpeniski pārņēma armija, valsts iestādēs ieviesa politiskos komisārus. Šī paralēlās sistēmas veidošana signalizēja, ka Mao ir zaudējis uzticību esošajiem partijas kadriem. 1964. gada 14. jūlijā Mao uzstājās ar plašu Hruščova revizionisma kritiku. Viņš izvirzīja 15 punktu programmu, lai Ķīnā izskaustu revizionismu un novērstu atgriešanos pie kapitālisma. Viņš pauda bažas par revolucionāro mantinieku (jaunās paaudzes) trūkumu partijā, kā arī neuzticamu elementu klātbūtni partijas organizācijās. 1964. gada decembrī premjerministrs Džou Eņlajs 3. Nacionālajā Tautas kongresā vainoja šķiras ienaidniekus par ekonomikas glābšanai iepriekš pieņemtajiem lēmumiem. 1965. gada janvāra Centrālkomitejas konferencē Mao pirmo reizi atklāti kritizēja vārdā neminētus augstākā līmeņa partijas vadītājus, kas ejot pa kapitālisma atjaunošanas ceļu un neievērojot "masu līniju". Partijas veterāni esot ideoloģiski bankrotējuši un zaudējuši jaunības entuziasmu. Mao vēlējās visa partijas vadošā aparāta tīrīšanu, lai atbrīvotos no ietekmīgajiem partijas veterāniem. 1965. gada janvārī Mao galīgi izlēma par Lju Šaoči aizvietošanu ar Liņ Bjao.<ref name="Annex: Mao's China, 1962-71">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP85T00875R001000010044-8.pdf |title=Annex: Mao's China, 1962-71 |access-date={{dat|2018|02|14||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123154524/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP85T00875R001000010044-8.pdf }}</ref> Kultūras revolūcija aizsākās 1965. gada septembra Centrālkomitejas konferencē, kurā Mao jau aicināja sākt kritizēt partijas vadītājus un veterānus. Galvenais viņa iecerētās partijas tīrīšanas mērķis bija valsts prezidents un Mao vietnieks partijā Lju Šaoči, kā arī partijas ģenerālsekretārs un premjerministra vietnieks Dens Sjaopins. Mao arī aicināja izmeklēt jau iepriekš minēto lugu, kuru viņš uztvēra kā savu kritiku. Pirmais upuris bija Pekinas partijas vadītājs Pen Čens, ko Mao vainoja par to, ka kopš 1964. gada vidus viņš nav atbalstījis partijas tīrīšanas ideju. 1965. gada 10. novembrī Šanhajas presē sākās Pekinas partijas organizācijas kritika. Otrs mērķis bija armijas ģenerālštāba priekšnieks, partijas sekretārs un vicepremjers Lo Žuičins, kurš pretojās Mao mēģinājumiem armiju iesaistīt politikā. Viņu atcēla no militārā amata, taču vēl ļāva saglabāt vicepremjera amatu. Gada beigās arestēja Centrālkomitejas darbinieku Jaņu Šaņkuņu (vēlāko Ķīnas prezidentu).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP85T00875R001000010023-1.pdf |title=Mao's "Cultural Revolution":Origin and Development |access-date={{dat|2018|02|20||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123054020/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP85T00875R001000010023-1.pdf }}</ref> == Sākums (1966) == [[Attēls:1967-11 1967年 毛泽东接见红卫兵油画.jpg|thumb|Idealizēts Kultūras revolūcijas grupas, Mao un Džou Eņlaja gleznojums]] [[Attēls:1967-02 1966年民众学习毛泽东选集.jpg|thumb|Skolēni ar Mao citātiem]] 1966. gada sākumā Mao izveidoja īpašu Kultūras revolūcijas grupu, kurai uzticēja veikt tīrīšanu partijā un armijā. Grupu veidoja Čens Boda, Kan Šens un Czjan Ciņa (Mao sieva). Februārī Lju Šaoči un Dens Sjaopins apstiprināja Pen Čena sagatavotu ziņojumu, kas atšķīrās no Mao ideoloģiskā kursa. Pen Čenu arestēja marta beigās. Mao nosūtīja vēstuli Liņ Bjao (publiskotu 7. maijā), kurā aicināja armiju kļūt par revolucionāru skolu, kas rūpētos ne tikai par militāro sagatavošanu, bet arī veiktu ideoloģisko darbu un iesaistītos tautsaimniecības projektos. Armija drīz kļuva par galveno varas instrumentu valstī, kamēr partiju pakļāva tīrīšanai. Vēlāk arī armijā izveidoja atsevišķu Kultūras revolūcijas grupu Czjan Ciņas vadībā. Maija Centrālkomitejas sesijā Mao paziņoja, ka revizionisti ieņem partijas augstākos amatus, un 16. maijā Centrālkomiteja pieņēma lēmumu, ko oficiāli uzskata par Kultūras revolūcijas sākuma dienu. Jūnija sākumā vadošie laikraksti sāka rakstīt par Kultūras revolūciju, kurai esot jāceļ iedzīvotāju entuziasms un jāveicina nešaubīga sekošana Mao Dzeduna ideoloģijai. Lai to panāktu, ir "jālikvidē visi monstri un kropļi". 3.jūnijā paziņoja par Pen Čena arestu.<ref>[https://twitter.com/pr_info/lists/peeps-lv Mao's "Cultural Revolution":Origin and Development]</ref> Kampaņas sākums bija vērsts pret intelektuāļiem un augstākās izglītības sistēmu. Visiem studentiem piešķīra sešus mēnešus ilgas brīvdienas, lai viņi varētu iesaistīties Kultūras revolūcijā. Pēc tam, kad Kultūras revolūcijas grupas radikalizētie studenti vasaras sākumā sāka kritizēt un fiziski uzbrukt partijas darbiniekiem, partijas vadība uz universitātēm nosūtīja darba grupas, kuru mērķis bija atjaunot partijas kontroli. Jūlija vidū Mao sāka šīs darba grupas kritizēt par kreiso proletāriešu apspiešanu. No 1. līdz 12. augustam Pekinā notika Centrālkomitejas 11. plēnums, kas pilnībā apstiprināja Mao iepriekš veikto politisko kursu, un 16 punktu Kultūras revolūcijas programmu. Ar galveno runu uzstājās Liņ Bjao, kurš situāciju partijā raksturoja kā strupceļu, kas jāpārvar. Viņš iedalīja partijas kadrus trīs grupās: * No amatiem padzenamie labējie, kas pretojas Mao ideoloģijai un ir zaudējuši revolucionāro dedzību. * Kļūdas pieļāvušie centristi, kam jāiziet pārizglītošana un jāveic paškritika, lai saglabātu amatus. * Kreisie Mao sekotāji, kas ir pilni ar revolucionālo degsmi un pelnījuši ieņemt amatus. Plēnums atļāva studentu radikāļiem kritizēt partijas vadītājus, iecēla Liņu Bjao par vienīgo Mao vietnieku partijā, un nostiprināja premjerministru Džou Eņlaju, kā trešo ietekmīgāko valstī. Lju Šaoči un Denu Sjaopiņu atbrīvoja no amatiem Politbirojā, viņu vietā ieceļot Čenu Bodu un Kan Šenu. 5. augustā Mao personīgi aicināja studentu radikāļus "bombardēt (partijas) štābus". 8. augustā partijas Centrālkomiteja aicināja studentus sākt sabiedrības izmaiņu, cīnoties pret "četriem vecajiem": vecām idejām, veco kultūru, vecajām tradīcijām un vecajiem paradumiem, motivējot cits kreisos iesaistīties, lai pilnībā atklātu un iznīcinātu labējos. Sekojot šiem lēmumiem, 18. augustā milzīgā mītiņā Pekinā oficiāli izveidojās studentu [[Sarkanie gvardi (Ķīna)|Sarkano gvardi]], kas sekojot Mao norādēm "bombardēja" partijas iestādēs un visu, kas viņiem nepatika. Sarkanie gvardi formāli pakļāvās Kultūras revolūcijas grupai un Džou Eņlajam, taču gvardi drīz sāka uzbrukt arī Džou Eņlaja atbalstītājiem partijā. 1966. gada rudenī Sarkano gvardu grupas izklīda pa visu valsti, "izmeklējot" pārkāpumus un piespiežot partijas darbiniekus publiski pazemoties un atzīt savas kļūdas. Kritikas sesijas no publiskiem fiziskiem pazemojumiem un piekaušanām drīz izvērtās sadursmēs starp dažādām gvardu grupām un vietējo iedzīvotāju grupām, kas prasīja upurus. Vietējie partijas vadītāji ar strādnieku, zemnieku un drošības dienestu atbalstu daudzviet ar varu pretojās studentu grupām. Pēc tam, kad augustā un septembrī šādi izdevās atsist pirmo Sarkano gvardu uzbrukumu vilni, oktobrī partijas provinču vadītājus sasauca uz konferenci, kurā Lju Šaoči un Dens Sjaopins uzstājās ar paškritiku, ko atzina par nepietiekošu. Provinču vadītājiem paziņoja, ka tiem arī būs jāveic paškritika, jālabo savas kļūdas un jācenšas atgūt Mao un Liņ Bjao labvēlība. Rūpniecības uzņēmumos, partijas un valsts iestādēs izveidoja "revolucionāro dumpinieku" grupas, kas no iekšienes nodarbojās ar tīrīšanām, atbalstot Sarkanos gvardus. 18. decembrī Czjan Ciņa uzstājās ar runu, kurā kritizēja armiju, partiju un valsts drošības ministriju, vainojot tās asiņainās sadursmēs ar Sarkanajiem gvardiem. Viņa aicināja Sarkanos gvardus sagrābt iestādes Pekinā. Sākās "varas sagrābšana no apakšas". 26. janvārī Czjan Ciņa apsveica Sarkanos gvardus ar Darba ministrijas sagrābšanu, un mudināja sagrābt Arodbiedrību federāciju. Lai arī armijā tika veiktas tīrīšanas, tai tagad uzticēja kontroli pār valsts drošības aparātu. == Anarhija (1967) == [[Attēls:1967-07 1967年毛泽东和林彪.jpg|thumb|Mao un Liņ Bjao, 1967. gada vasara]] Pēc Czjan Ciņas runas partijas aparāts jau vairs netika tīrīts, bet vienkārši sagrauts. Šanhajā viņas sekotāji sāka "Janvāra revolūciju", sagrābjot varas iestādes. Vienlaikus, pilsētā izvērsās strādnieku streiks, kas paralizēja Ķīnas komerciālo centru. Streiku kustību nepārdomāti bija iedvesmojusi Czjan Ciņa, savā 26. decembra runā aicinot slikti apmaksātos pagaidu līgumu darbiniekus sacelties pret revizionisko ekspluatāciju. Kad viņi sāka streikot, pieprasot lielākas algas, viņus nosodīja par to, ka viņi sekojot savām īstermiņa interesēm. Strādniekiem daudzviet izmaksāja gada prēmijas un vairāk nekā miljons strādnieku ieradās Pekinā, kur masu mītiņos tiem iedvesa revolucionāru garu.<ref name="cia.gov">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP85T00875R001000010039-4.pdf |title=Mao's "Cultural Revolution" in 1967: The Struggle to "Seize Power" |access-date={{dat|2018|02|14||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123193007/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP85T00875R001000010039-4.pdf }}</ref> Izvirzot saukli par "varas sagrābšanu no apakšas" Mao bija iedomājies, ka vecās partijas un valsts birokrātijas vietā kreisie radikāļi izveidos tautas komūnas pēc [[Parīzes komūna]]s parauga. Problēmas radīja daudzās radikāļu grupas, kas cīnījās ne tikai pret veco birokrātiju, bet arī savā starpā, un tās nespēja varu noturēt. Sarkano gvardu kustība ātri pārvērtās anarhijā, nevis nostiprinot, bet pavājinot Mao varu. Pretestība Sarkano gvardu mēģinājumiem sagrābt varu notika daudzviet Ķīnā, un parasti to īstenoja Mao lojālie iedzīvotāji, kam nebija pieņemama gvardu vardarbība. Jau 15. janvārī varas sagrābšanu Šanhajā nosodīja kā sliktu piemēru. Radikāļiem tagad ieteica nevis pašiem sagrābt varu, bet turpināt novērot un kritizēt esošos vadītājus. 23. janvārī Mao lika armijai aktīvi iesaistīties Kultūras revolūcijā, lai atbalstītu slikti organizētos kreisos radikāļus, taču īstenībā ierobežojot radikāļu vardarbību un daļēji pārņemot valsts administrācijas funkcijas. Tagad radikāliem bija nevis jāsagrābj vara, bet sagrauto partijas iestāžu vietā janvāra beigās jāsāk veidot revolucionārās komitejas, kuras veidoja armijas virsnieki, partijas biedri un radikālo organizāciju pārstāvji. Parasti tas nozīmēja, ka revolucionārajās komitejās dominēja armijas, kā vienīgās nesagrautās varas institūcijas, pārstāvji. Sarkanos gvardus sāka kritizēt kā nepieredzējušus jauniešus, kas tikai nodarbojas ar mītiņiem un kritiku. Presē atkal pozitīvi aprakstīja tos partijas darbiniekus, kas spēj sekot Kultūras revolūcijai. Pekinā radušos trīs Sarkano gvardu štābus apvienoja vienā kongresā. Studentiem un skolēniem paziņoja, ka viņiem no Sarkano gvardu vienībām atgriežoties mācībās, nāksies iziet ideoloģiskās kritikas kursu, ko kontrolēs armija. Martā Mao izlēma, ka armija ir pārāk konservatīva, traucē Kultūras revolūcijas attīstībai un ierobežoja tās tiesības iejaukties radikāļu darbībā. Aprīlī viņš paziņoja, ka revolucionārajās komitejās lielāka vara jādod radikālajiem jauniešiem, kuri joprojām ir Kultūras revolūcijas pamatspēks. Aprīlī atsākās Lju Šaoči kritika, viņu pakļāva publiskai pazemošanai. Armijas ierobežošana noveda radikāļu vardarbības atjaunošanās. Sarkano gvardu vienības sāka savstarpējas sadursmes, kā arī uzbruka armijas vienībām. Kultūras revolūcijas grupa izsauca Sarkano gvardu frakciju vadītājus uz tikšanos, pakļāva viņus kritikai un aizliedza turpmākus uzbrukumus armijai.<ref name="cia.gov"/> 12. maija publikācija partijas laikrakstā atkal pasludināja armiju par galveno vadošo spēku rūpniecībā, lauksaimniecībā un ideoloģiskajā apmācībā. Armija nebija piemērota ideoloģiskajam darbam, tāpēc Mao pavēlēja veikt virsnieku politisko izglītošanu, lai tie spētu labāk identificēt un atbalstīt ideoloģiski pareizās kreisos radikāļu grupas. Viņiem bija jāveic publiska paškritika, tā iegūstot "revolucionāro proletāriešu" piedošana un uzticība. Pēc maija vardarbības, 6. jūnijā Centrālkomiteja, Valsts Padome, Militāro lietu komiteja un Kultūras revolūcijas grupa kopīgā paziņojumā aizliedza īpašuma demolēšanu, laupīšanas un nesankcionētus arestus, taču Mao neatļāva armijai lietot spēku kārtības ieviešanā, tādēļ vardarbība turpinājās. Mao radikālās idejas par jaunu pārvaldes sistēmu, ko radītu "varas sagrābšana no apakšas" nebija piepildījušās. Nedisciplinētie Sarkanie gvardi nebija spējuši sagrābt un noturēt varu. Radikāļu grupas veidoja konfliktējošas "frakcijas", kas cīnījās par varu. Sākās vainīgo meklēšana. Daļa vadītāju vainoja radikāļu anarhismu un sašķeltību, kamēr citi vainoja armiju, un tās nespēju atbalstīt ideoloģiski pareizās radikāļu grupas. Iesākto kursu uz vardarbības samazināšanu jūlijā pārtrauca "[[Uhaņas incidents]]". Konflikta iemesls bija mēģinājumi pārtraukt Sarkano gvardu, strādnieku un partijas darbinieku grupu savstarpējās cīņas [[Uhaņa|Uhaņā]]. Vietējie armijas komandieri sākotnēji bija devuši priekšroku vienai no grupām (katrā no tām bija ap 500 000 cilvēku), kuru no Pekinas atsūtītā delegācija tagad atzina par nepareizu. Vuhaņas militārā apgabala komandieriem lika mainīt savu lēmumu un veikt paškritiku masu priekšā, ko viņi atteicās darīt, izraisot satraukumu Pekinā par armijas lojalitāti. Kultūras revolūcijas grupa šo "dumpi" izmantoja, lai 21. jūlijā sāktu armijas kritikas kampaņu, un aicinātu Sarkanos gvardus sagrābt ieročus un pilnībā likvidēt partijas un armijas vadītāju grupu, kas turpinot iet pa "kapitālisma ceļu". 9. augustā Pekinā Liņ Bjao uzrunāja armijas vadītājus, aicinot tos respektēt revolucionāro haosu, un pakļauties Sarkano gvardu prasībām pēc paškritikas, neatkārtojot Uhaņas incidentu. Mao un Czjan Ciņas iedrošināti bruņoti radikāļi tagad vērsās pret armiju un jaunajām revolucionārajām komitejām, lai attīrītu tās un sagrābtu kontroli. Radikāļi pārņēma Ārlietu ministrijas un Ķīnas vēstniecību darbu, pārvēršot tās par Maoisma propagandas centriem, kurus vietējās varasiestādes parasti izolēja, novedot pie Ķīnas starptautiskā stāvokļa pasliktināšanās. Atriebjoties par Ķīnas diplomātu izraidīšanas no Indonēzijas, radikāļi iebruka un nodedzināja Indonēzijas vēstniecību Pekinā. Viņi nodedzināja Mongolijas vēstnieka mašīnu un iebruka PSRS vēstniecībā. Pēc tam, kad britu koloniālās varas iestādes Honkongā ierobežoja komunistu propagandu, 22. augusta vakarā radikāļi iebruka Lielbritānijas vēstniecības teritorijā, aizdedzināja vēstniecības ēku un piekāva diplomātus. Pieaugošā vardarbība starp dažādiem radikāļu grupējumiem, visu varas orgānu sabrukums, un risks, ka tūlīt sašķelsies arī armija, piespieda Mao, Liņ Bjao un Džou Eņlaju sākt atjaunot minimālu kārtību un ekonomisko aktivitāti valstī, un meklēt zemāka līmeņa grēkāžus, uz kuriem novelt atbildību par haosu. Pagrieziens bija 5. septembra Czjan Ciņas runa, ko izplatīja visās radikāļu grupās un revolucionārajās komitejās. Viņa aizstāvēja valdošo grupu, revolucionārās komitejas un armiju no turpmākiem ultra radikāļu uzbrukumiem, kas cenšoties sagraut Kultūras revolūciju. Īpašai kritikai pakļāva 16. maija grupu, ko pasludināja par kontrrevolucionāru par mēģinājumiem graut Centrālkomitejas un Džou Eņlaja varu. Galvenais runas uzsvars bija uz bruņotas cīņas izbeigšanu pret armijas vienībām. Sarkanajiem gvardiem turpmāk aizliedza ceļot pa valsti, lai piedalītos revolucionāros nemieros, un lika atgriezties savās pilsētās. Jau 1. septembrī pieņēma lēmumu nemaksāt algas rūpnīcu strādniekiem, kas bija pametuši darbavietas, lai iesaistītos radikāļu vienībās. Lai personīgi palīdzētu atjaunot kārtību, septembrī Mao apceļoja valsti, apstiprinot jauno kursu uz kārtības atjaunošanu, izskaidrojot, ka radikāļi ir pārpratuši viņa norādījumus. Septembra beigās vairākus zemāka līmeņa Kultūras revolūcijas grupas darbiniekus par pārāk negatīvu nostāju pret armiju, Ārlietu ministriju un Džou Eņlaju pakļāva tīrīšanām.<ref name="Annex: Mao's China, 1962-71"/> Sākās milzīgo radikāļu grupu pakāpeniska sadalīšana to sastāvdaļās — Sarkano gvardu studentos, rūpnīcu strādniekos, iestāžu darbiniekos, lai tos varētu vieglāk kontrolēt. 17. septembrī armijai aizliedza iesaistīties radikālu frakciju cīņās. 20. septembrī konfliktējošo Pekina Sarkano gvardu vadītāji kopīgi veica paškritikas sesiju, un apņēmās turpmāk strādāt kopā. 1. oktobra runā Liņ Bjao paziņoja, ka kļūdas pieļāvušajiem (gan radikāļiem, gan armijai) vajadzēs laboties un iziet ideoloģisko izglītošanu. Lai arī armijai bija uzdota kārtības kontrole, tai joprojām aizliedza izmantot spēku, kā arī ierobežot radikāļu aktivitātes, tādēļ radikāļu grupu izformēšana ieilga. Partijas darbiniekiem joprojām bija jāiziet ideoloģiskie kursi, kur tiem nācās atzīt savas iepriekšējās kļūdas, taču tas vairs neizvērsās publiskos fiziskos pazemojumos un piekaušanās. Presē parādījās raksti, ka partijas kadri tagad ir attīrīti un var kļūt par revolucionāro komiteju mugurkaulu. Revolucionāro komiteju izveidošanu visās Ķīnas pilsētās un 29 provincēs vajadzēja pabeigt līdz 1968. gada janvārim. Tikai 7 provincēs tādas jau bija izveidotas. Varu vairs "nesagrāba no apakšas", bet komiteju veidošanu, lai novērstu frakciju cīņas, kontrolēja un apstiprināja Pekina. Tā kā trīspusējo revolucionāro komiteju veidošanās sarunas ieilga, līdz 1968. gada sākumam bija izveidotas tikai vēl septiņas komitejas. Gada beigās Mao bija panācis savu mērķi par partijas attīrīšanu. 1966. gada 8. augustā nelielas grupas pasludināšana par ienaidniekiem noveda pie vairāku tūkstošu partijas vadītāju atstādināšanas. Amatus zaudēja 2/3 Politbiroja, puse Centrālkomitejas un 3/4 provinču pirmie sekretāri.<ref name="cia.gov"/> 1968. gadā bija paredzēts sasaukt [[ĶKP 9. kongress|9. partijas kongresu]], kas amatos apstiprinātu Mao lojālistus. == Konstruktīvā fāze (1968) == Gada sākumā sāka ierobežot Kultūras revolūcijas komitejas varu, to vainojot par 1967. gadā notikušo vardarbību, bet armijas komiteju vispār likvidēja. Komitejas ietekme negaidīti atjaunojās martā, kad pēc konflikta ar Czjan Ciņu, arestēja armijas virsnieku grupu. Lielākas tīrīšanas armijā izdevās novērst, lai arī Mao iesāka jaunu kampaņu radikālo organizāciju atbalstam revolucionārajās komitejās. Radikāļu grupas pavasarī sāka sadursmes savā starpā, un jūlija beigās Mao un Liņ Bjao sāka aktīvi ierobežot šo grupu darbību. Mao sūdzējās par radikāļu organizāciju slikto uzvedību Kultūras revolūcijas konstruktīvajā fāzē un pasludināja bruņoto sadursmju aizliegumu. 28. jūlijā viņš pavēlēja armijai pielikt punktu frakciju bruņotām sadursmēm un atjaunot kārtību. Revolucionāro komiteju vadībā partijas pārstāvju vietā aizvien biežāk iecēla armijas virsniekus, un par revolūcijas virzītājspēku jauniešu grupu vietā pasludināja armiju un strādniekus. Sākās partijas aparāta atjaunošana, ko kontrolēja revolucionārās komitejas. Desmitiem miljoniem studentu, pasniedzēju un inteliģentu nosūtīja strādāt uz rūpnīcām un lauku reģioniem. Augusta beigās PSRS militāri apspieda [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], un Ķīnas vadītāji sāka uztraukties, ka varētu sekot padomju uzbrukums Ķīnai. Pēc tam, kad ātri izveidoja pēdējās piecas provinču revolucionārās komitejas, 7. septembrī Džou Eņlajs paziņoja, ka 20 mēnešu cīņas laikā vara ir atņemta kapitālisma sekotājiem un Ķīna ir pilnībā "sarkana". Jaunās "trīs vienā" revolucionārās komitejas un atjaunotā partija joprojām iekļāva partijas veterānus un pragmatiskus armijas virsniekus, kas, lai arī pilnībā lojāli Mao, ne vienmēr spēja saprast viņa radikālās idejas. Viņa cerība, ka revolucionārās masas sagrābs varu, nebija piepildījusies. Jauno partijas struktūru veidot uzdeva revolucionārajām padomēm, kurām diskusiju un pārrunu rezultātā vajadzēja izvirzīt kandidātus. Oktobrī notika pirmais Centrālkomitejas plēnums kopš 1966. gada, kurā paziņoja par 9. partijas kongresa sasaukšanu 1969. gadā. Šajā laikā iezīmējās atšķirības starp Pekinā iznākošo centrālo presi, un revolūcijas radikāļu kontrolēto Šanhajas presi, kas aizstāvēja galēji kreisā kursa un partijas tālāku tīrīšanu turpināšanu. == Stabilizācija (1969) == Miljoniem Sarkano gvardu un studentu, ko nosūtīja strādāt uz provincēm, pievienojās pilsētu inteliģenti un profesionāļi, kas bija zaudējuši darbu samazinātajā valsts un partijas aparātā. Šādi viņiem bija jānokļūst tuvāk masām. Zemnieku protestu dēļ, ātri izbeidza mēģinājumus atjaunot komūnu ēdnīcas un visa privātā īpašuma aizliegšanu. Martā notika bruņotas sadursmes uz Ķīnas-PSRS robežas, un kara draudi piespieda Mao vairāk uzmanības veltīt stabilitātes atjaunošanai. Aprīlī notika [[ĶKP 9. kongress|9. partijas kongress]], kas apstiprināja Liņu Bjao par Mao pēcteci un ievēlēja jaunu Politbiroju un Centrālkomiteju, kuros lielāko grupu (ap 40%) veidoja Liņ Bjao atbalstītāji. Kongresa tēma bija "vienotība", tā signalizējot stabilitātes atjaunošanos. Radikālās Kultūras revolūcijas komitejas varai samazinoties, pieauga premjera Džou Eņlaja ietekme, kam uzticēja partijas kontroli. Augstāko partijas varu veidoja nestabila Mao, Liņ Bjao un Czjan Ciņas atbalstītāju koalīcija. Pakāpeniski sākās armijas ietekmes samazināšana, to pakļaujot un sapludinot ar atjaunoto partiju. Pretēji Mao cerībām, [[Sarkanie gvardi (Ķīna)|Sarkanie gvardi]] un citas jauniešu radikāļu grupas nespēja uzņemties lielu lomu revolucionārajās komitejās un atjaunotajās partijas komitejās. Pastiprinoties kara riskam ar PSRS, par partijas komiteju vadītājiem kļuva galvenokārt armijas pārstāvji. Augustā sākās kampaņa aizsardzības karam pret PSRS, iedzīvotājiem rokot bumbu patversmes un prettanku grāvjus. 1969. gada decembrī Ķīna signalizēja, ka vēlas sākt sarunas ar ASV. == Radikāļu beigas (1970) == Nepieciešamība nostiprināt armiju, atjaunot sabiedrisko kārtību un partiju, neizbēgami noveda pie Kultūras revolūcijas komitejas varas beigām. Jau 1969. gada beigās sākās vardarbīgo radikāļu grupu darbības izmeklēšana. Daudzus tūkstošus bijušo radikāļu nosūtīja uz darba nometnēm. Kultūras revolūcijas komiteja un tās vadītāji Čens Boda un Kan Šens pazuda no preses.<ref name="Annex: Mao's China, 1962-71"/> Jau 1970. gada sākumā Mao mainīja viedokli par Liņ Bjao, un sāka plānot viņa gāšanu. Vasarā par Pekinas garnizona komandieri iecēla no Liņ Bjao neatkarīgu virsnieku. Partijas plēnumā 1970. gada vasaras beigās, pretēji Mao vēlmēm Liņ Bjao un Čens Boda mēģināja atjaunot likvidēto Valsts priekšsēdētāja (prezidenta) amatu. == Apvērsuma mēģinājums (1971) == Partijas atjaunošana notika Liņ Bjao kontrolētās armijas vadībā, kamēr valdības darbu un ārpolitiku vadīja Džou Eņlajs. Radikālisma vietā atjaunojās konservatīva sistēma, kas koncentrējās uz masu revolucionāro entuziasmu un smagu darbu. Aprīlī Džou Eņlajs ielūdza ASV galda tenisa komandu apmeklēt Ķīnu. Komunistiskā Ķīna beidzot ieņēma vietu ANO, ko līdz tam ieņēma Taivānas nacionālistu trimdas valdība. Lai arī ārēji armijas dominētā sistēma nostiprinājās, 1971. gada sākumā bija skaidrs, ka Liņ Bjao varas laiks tuvojas beigām. Mao nebija pieņemams armijas dominētās partijas modelis, un lai kontroli partijā un valstī atgūtu civilpersonas, viņam vajadzēja atbrīvoties no Liņ Bjao. Armijas nostiprināšanās bija neplānots Kultūras revolūcijas iznākums, kas neapmierināja Mao. Jau 1969. gada pavasarī viņš bija kritizējis armijas pārstāvjus revolucionārajās komitejās par augstprātību un kļūdainu darbu. 9. partijas kongress bija pieņēmis lēmumu, ka atjaunotajā partijā vadībā jāuzņemas nevis revolucionārajiem aktīvistiem, bet vecajiem partijas biedriem, kas esot pietiekami labojušies. Tas nozīmēja arī armijas vadošo pozīciju zaudēšanu. Lai samazinātu armijas pašpārliecību, Mao lika tajā sākt paškritikas kampaņu. 1970. gada martā Mao izlēma no jaunās konstitūcijas projekta likvidēt Valsts priekšsēdētāja (prezidenta) amatu. Liņ Bjao, kopā ar Čen Bodu šim lēmumam nepiekrita, rudenī cenošoties amatu atjaunot, cerot, ka to ieņems Liņ Bjao. Mao panāca nesen ietekmīgā Čen Bodas atbrīvošanu no amatiem, publisku kritiku, kam 1971. gada martā sekoja arests. Mao un Liņ Bjao starpā pastāvēja vairāki nesaskaņu punkti. Armija kontrolēja partijas skolu, kurā nežēlastībā kritušos partijas darbiniekus pakļāva Mao kultam un smagam darbam. Armija aizkavēja viņu atbrīvošanu, lai traucētu viņiem atgūt amatus partijā. Ārpolitikā Mao un Džou Eņlajs atbalstīja attiecību uzsākšanu ar ASV, kamēr Liņ Bjao tam pretojās no kreisi revolucionārās ideoloģijas pozīcijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/polo-36.pdf |title=Policy Issues in the Purge of Lin Piao |access-date={{dat|2018|02|18||bez}} |archive-date={{dat|2017|05|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170530074310/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/polo-36.pdf }}</ref> 1971. gada sākumā Liņ Bjao dēls, augsts kara aviācijas virsnieks, esot sācis plānot Mao gāšanu un valsts apvērsumu. Pavasarī Mao veica tīrīšanu partijas un tātad arī armijas otrā līmeņa vadītāju vidū, norādot, ka armijai būtu laks pamest politiku. Vasaru Mao pavadīja provincēs, kur jau atklāti runāja par nodomu atlaist Liņ Bjao, Pekinas kontroli atstājot Džou Eņlajam un saviem lojālistiem. Septembra sākumā Liņ Bjao lojālisti esot mēģinājuši nogalināt Mao, kad tas ar vilcienu atgriezās Pekinā. 12. septembrī Mao atgriezās Pekinā un paziņoja par lēmumu atbrīvoties no Liņ Bjao, kurš 13. septembra rītausmā ar lidmašīnu, kurā bija viņa ģimene, mēģināja bēgt uz PSRS. Lidmašīna degvielas trūkuma dēļ, tā dažas stundas vēlāk nokrita [[Mongolijas Tautas Republika]]s teritorijā, Liņ Bjao ar ģimeni gāja bojā. Mao mantinieka sazvērestību un bēgšanu apkaunotais režīms noklusēja un noliedza pāris mēnešus. Vismaz 1000 armijas virsnieku atbrīvoja no amatiem, armiju aizvien vairāk pakļāva partijas kontrolei, samazinot tās ietekmi. Vecās partijas un tagad arī armijas tīrīšanas ierobežoja Mao un Džo Eņlaja izvēles jaunu kadru piesaistē, kas noveda pie iepriekš represēto partijas un valsts darbinieku pakāpeniskas atjaunošanas amatos. == Pēdējā kampaņa (1974) == Agresīvāko radikāļu vara savu maksimumu bija sasniegusi Kultūras revolūcijas sākumā, un pie varas atkal nostiprinājām mērenā kursa pārstāvji, daudzi no kuriem bija cietuši Kultūras revolūcijas pirmajos gados. Pret mērenajiem partijas un armijas kadriem 1974. gadā sākās jauna anti-Konfūcija kampaņa, kuras laikā revolucionārajām masām bija jākritizē partijas aparāts. Valstī atkal ātri iestājās haoss, streiku un mītiņu dēļ samazinājās ražošanas apjomi, uzplauka melnais tirgus, parādījās valsts budžeta deficīts. Iedzīvotāji pieprasīja lielākas algas un labāku dzīvi. Oktobrī Mao nācās paziņot par kampaņas beigām. == Mantinieki (1975—1976) == 1975. gada janvārī sanāca Nacionālais Tautas kongress, kas apstiprināja jauno valsts konstitūciju. Kongresa galvenā tēma bija "vienotība un stabilitāte". Sākās politiskās reabilitācijas, no ieslodzījuma un trimdas atbrīvojot gan Kultūras revolūcijā cietušos partijas un armijas darbiniekus, gan Liņ Bjao apvērsumam sekojošajā tīrīšanā cietušos virsniekus. Zemniekiem atļāva apstrādāt privātos laukus. Kārtības atjaunošanai valstī atkal izmantoja armiju. Džou Eņlajs paziņoja, ka atjaunos izglītības sistēmu un rūpniecības izaugsmi. Mao neizdevās izvēlēties savu pēcteci. Viņš iznīcināja Lju Šaoči un bija sagatavojies iznīcināt Liņ Bjao, pēc kura par mantinieku izvirzījās politiski vājais [[Hua Gofens]]. Viņa dzīves beigās kreisā spārna pārstāvji partijas vadībā bija mazākumā. Vecajiem līderiem acīmredzami tuvojoties nāvei, par aktīvāko režīma pārstāvi izvirzījās Dens Sjaopins.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/LOC-HAK-120-6-18-2.pdf |title=China in 1974-1975: The End Of An Era? |access-date={{dat|2018|02|14||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123130227/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/LOC-HAK-120-6-18-2.pdf }}</ref> Lai arī Mao bija akceptējis Dena Sjaopina atjaunošanu amatos, viņš nevēlējās, lai pie varas nāk tie paši "revizionisti" pret kuriem bija vērsta visa Kultūras revolūcija. 1975. gada beigās sākās kritikas kampaņa pret Denu Sjaopinu. 1976. gada 8. janvārī mira Džou Eņlajs, 9. septembrī Mao. == Galerija == <gallery> 1967-01 1966年毛泽东与林彪2.jpg|Mao un Liņ Bjao, 1966 1967-10 1967年毛泽东与林彪.jpg|Mao un Liņ Bjao, 1967 1967-01 1966年毛泽东林彪周恩来陈伯达.jpg|Mao, Liņ Bjao, Džou Eņlajs, Čen Boda 1967-03 1966年12月26日江青周恩来康生接见红卫兵.jpg|Czjan Ciņa, Džou Eņlajs, Kan Šens, 1966.g. 26. decembrī 1967-07 1967年4月20日北京市革命委员会成立 江青.jpg|Czjan Ciņa, 1967.g. 20. aprīlis 1967-03 1967年天津海河民兵学习毛泽东选集.jpg|Kareivji studē Mao citātus 1967-04 1967年上海.jpg|Šanhaja, 1967.g. aprīlis 1967-04 1967年上海造反派庆祝游行.jpg|Šanhaja, 1967.g. aprīlis 1967-04 1967年哈尔滨林业机械厂造反派.jpg|Revolucionārie dumpinieki rūpnīcā 1967-05 上海川沙县革命委员会成立.jpg|Mītiņš 1967-07 1967年4月20日北京市革命委员会成立工人体育场.jpg|Mītiņš par godu Pekinas revolucionārās komitejas izveidošanai 1967-07 1967年北京市革委会第一次全体会议.jpg|Pekinas revolucionārā komiteja 1967-07 1967年4月 民众到印尼驻华大使馆门前抗议游行.jpg|Protests pie Indonēzijas vēstniecības 1967-07 1967年 北京新华印刷厂生产毛泽东语录.jpg|Mao "[[Mazā sarkanā grāmatiņa]]" tipogrāfijā 1967-02 1967年的红卫兵.jpg|Sarkano gvardu demonstrācija </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://chineseposters.net/gallery/theme-07.php Politiskie plakāti, 1966-1968] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180911035324/http://chineseposters.net/gallery/theme-07.php |date={{dat|2018|09|11||bez}} }} * [https://www.gettyimages.com/photos/china-red-guards?mediatype=photography&phrase=china%20red%20guards&sort=mostpopular Sarkano gvardu un Kultūras revolūcijas attēli] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ķīnas vēsture]] [[Kategorija:Komunistisko režīmu politiskās represijas]] 1gcnxfmy496swiorv5vumubxcqudu7o 0 177101 3660821 2645010 2022-07-25T19:17:42Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Manša | official_name = ''Manche'' | other_name = | settlement_type = departaments | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Drapeau non-officiel fr département Manche.svg | flag_size = | image_shield = Blason département fr Manche.svg | shield_size = 80px | nickname = | motto = | anthem = | capital = [[Senlo]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Département 50 in France.svg | mapsize = | map_caption = Manšas atrašanās vieta Francijā | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = [[Francijas reģioni|Reģions]] | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Normandie.svg}} [[Normandija]] | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 5938 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 499531 | population_as_of = 2011 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{url|http://www.manche.pref.gouv.fr/}} | footnotes = }} '''Manša''' ({{val|fr|Manche}}, {{izrunā|mɑ̃ʃ}}) ir [[Francijas departamenti|Francijas departaments]], viens no pieciem [[Normandija]]s reģiona departamentiem. Manšas administratīvais centrs ir [[Senlo]]. == Administratīvais iedalījums == Departaments sastāv no 4 apgabaliem, 52 komūnām un 602 kantoniem. Tā administratīvi sīkāk dalās šādos 4 apgabalos (''arrondissements''): * [[Senlo apgabals]] (''Arrondissement de Saint-Lô''); * [[Avranšas apgabals]] (''Arrondissement d'Avranches''); * [[Kutansas apgabals]] (''Arrondissement de Coutances''); * [[Šerbūras apgabals]] (''Arrondissement de Cherbourg''). == Klimats == Atklāta jūrā no trim pusēm, un ar vairāk nekā 300 kilometru garu krasta līniju, Lamanšā ir izteikts piejūras klimats ar siltām ziemām, ar vidējo janvāra temperatūru- 4 ° C līdz 7 ° C, ar neregulārām salnām, vasaras ar vidējo temperatūru augustā, ap 17 ° C. Lamanšā reģistrē ievērojamu nokrišņu daudzumu (120-160 dienas gadā nokrišņi virs 1 mm), taču to līmenis ir ļoti dažāds, no 700 mm krastā, līdz 1300 mm dienvidos, bieži līņā. == Saimniecība == Kanāla [[saimniecība]] sastāv no lauksaimniecības, vadošās nozares — [[lopkopība]] (govju, aitu, zirgu) un augļu audzēšana (āboli) un dārzeņu (burkāni, puravi, ziedkāposti). ''[[Cherbourg]]'' ir nozīmīga ostas pilsēta (zivsaimniecība, jahtu braucieni, pārejas caur šaurajiem tirdzniecības ceļiem , kara flotes, kuģu būve). Arī ''[[Channel]]'' ekonomika ir atkarīga no tūrisma, kūrorta un tikai sezonas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francija-aizmetnis}} {{Francijas departamenti}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas departamenti]] jokotqc8w1uptcnixp7pn3mmyix6iqp 0 177490 3660887 3630975 2022-07-25T21:34:34Z Baisulis 11523 /* ievads */ : wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Raiens Goslings | vārds_orig = ''Ryan Gosling'' | attēls = Ryan Gosling in 2018.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Raiens Goslings 2018. gadā | dz. vārds = Raiens Tomass Goslings | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1980|11|12}} | dz. vieta = {{vieta|Kanāda|Ontārio|Landona}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, mūziķis | darbības gadi = 1993—pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Eva Mendesa]] (partnerattiecības, 2011—pašlaik) | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Raiens Tomass Goslings''' ({{val|en|Ryan Thomas Gosling}}; dzimis {{dat|1980|11|12}}) ir kanādiešu aktieris un mūziķis. Kļuvis pazīstams kā bērnu kinozvaigzne ''[[Disney Channel]]'' seriālā ''[[The Mickey Mouse Club]]'' (1993—1995). Pēc tam piedalījies dažādās citās ģimenes izklaides programmās, piemēram, ''[[Are You Afraid of the Dark?]]'', ''[[Goosebumps (seriāls)|Goosebumps]]'', ''[[Breaker High]]'', ''[[Young Hercules]]''. Viņa debija pilnmetrāžas mākslas filmā bija [[ebreji|ebreju]] [[neonacisms|neonacista]] loma 2001. gada filmā "[[Ticīgais (filma)|Ticīgais]]", kam sekoja lomas vairākās neatkarīgā kino filmās, dažas no tām ir "[[Nozieguma rēbuss]]" (2002), ''[[The Slaughter Rule]]'' (2002) un "[[Lēlanda Savienotās Valstis]]" (2003). Goslings plašāku atpazīstamību ieguva pēc galvenās lomas atveidošanas 2004. gada romantiskajā drāmā "[[Atmiņu klade]]". Par narkotiku atkarīgā skolotāja lomas atveidojumu filmā "[[Pusnelsons]]" (2006) viņš tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i nominācijā [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais aktieris galvenajā lomā"]], savukārt viņa vientuļnieka lomu filmā "[[Larss un meitene]]" (2007) viņš kā labākais aktieris galvenajā lomā tika nominēts [[Zelta globusa balva]]i. Pēc trīs gadu pārtraukuma, Goslings filmējās laulību drāmā "[[Skumjais Valentīns]]" (2010), kas viņam sagādāja otro Zelta globusa balvas nomināciju. 2011. gadā Goslings filmējās trīs filmās: "[[Trakā, dullā mīlestība]]", "[[Marta īdas]]" un [[Nikolass Vindings Refns|Nikolasa Vindinga Refna]] "[[Draivs (filma)|Draivs]]", kas viņam atnesa vēl divas Zelta globusa nominācijas. 2013. gadā piedalījies vēl vienā Refna filmā "[[Piedos tikai Dievs]]". Viņa kā kinorežisora debija norisinājās 2014. gadā ar filmu "[[Zudusī upe]]". Panākumus Goslings guva pēc divām kritiķu pozitīvi novērtētām filmām: "[[Gadsimta likme]]" (2015) un mūzikla "[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]" (2016). Par lomu pēdējā viņš saņēma Zelta globusa balvu un savu otro nomināciju Amerikas Kinoakadēmijas balvai. 2016. gadā Goslings tēloja lomu filmā "[[Foršie džeki]]", 2017. gadā filmā "[[Pa asmeni skrejošais 2049]]", bet 2018. gadā viņš atveidoja ASV astronautu [[Nīls Ārmstrongs|Nīlu Ārmstrongu]] biogrāfiskā filmā "[[Pirmais cilvēks uz Mēness]]". 2022. gadā atveidoja galveno lomu filmā ''[[The Gray Man]]''. Goslinga mūzikas grupa ''[[Dead Man's Bones]]'' 2009. gadā izdeva debijas albumu un devās koncertturnejā pa Ziemeļameriku. Viņš ir līdzīpašnieks marokiešu restorānam ''Tagine'' [[Beverlihilsa|Beverlihilsā]]. Goslings atbalsta [[Ļaudis par ētisku attieksmi pret dzīvniekiem|PETA]], ''[[Invisible Children, Inc.|Invisible Children]]'' un ''[[Enough Project]]'', kā arī ir devies uz Čadu, Ugandu un Austrumkongo, lai veicinātu izpratni par konfliktiem reģionos. Kopš 2011. gada Goslingam ir partnerattiecības ar aktrisi [[Eva Mendesa|Evu Mendesu]] un viņiem ir divas meitas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Goslings, Raiens}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādiešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas mūziķi]] 4ta1450ti6dim8iymq6uvp5xsc6n32u 0 178719 3660861 3660133 2022-07-25T20:05:48Z Jonnmann 35338 New image. wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Riteņbraukšanas komandas infokaste | teamname = ''Jumbo–Visma'' | image = 2022 VLC Men Start Team Jumbo-Visma.jpg | caption = Team Jumbo-Visma 2022. | code = TLJ | base = {{NED}} | founded = 1984 | disbanded = | manager = Ričards Pludžs | discipline = [[Šosejas riteņbraukšana|Šoseja]], [[Velokross|Kross]] | status = [[UCI ProTeam]] | bicycles = [[Colnago]] (1984–2008)<br>[[Giant Bicycles|Giant]] (2009–2013)<br>[[Bianchi Bicycles|Bianchi]] (2014–2020)<br>[[Cervélo]] (2021–) | season = {{Unbulleted list| 1984–1986 | 1987–1989 | 1990–1992 | 1993–1994 | 1995 | 1996–2012 | 2013 | 2013-2014 | 2015-2018 | 2019- }} | oldname = {{Unbulleted list| Kwantum | Superconfex | Buckler | Wordperfect | Novell | Rabobank | Blanco Pro Cycling | Belkin Pro Cycling Team | LottoNL-Jumbo | Jumbo–Visma }} | kitimage = | current = }} '''''Jumbo–Visma''''' ir profesionāla [[šosejas riteņbraukšana]]s komanda, kas ir bijušās '''''Rabobank''''' komandas pēctece. Komanda sastāv no trīs sekcijām: ''ProTeam'' (''[[UCI ProTour]]'' komanda), Kontinentālā (talantu komanda, kas piedalās ''[[UCI Europe Tour]]''), un [[velokross|velokrosa]] komandas. Komanda iepriekš brauca ar ''[[Colnago]]'' rāmjiem, 2009.-2013. gadā izmantoja ''[[Giant Manufacturing|Giant]]'' rāmjus ar ''[[Shimano]]'' komponentēm.<ref name="first">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.velonews.com/article/82382/rabobank-team-to-ride-giant-bicycles-for-the-2009-season|title=Rabobank team to ride Giant bicycles for the 2009 season|publisher=Velonews.com|accessdate=2009-01-11}}</ref> Kopš 2014. gada komanda brauc ar ''[[Bianchi Bicycles|Bianchi]]'' velosipēdiem. Komanda tika izveidota 1984. gada sezonā ar nosaukumu '''''Kwantum''''', pārsvarā izmantojot sportistus no ''[[TI-Raleigh]]'' komandas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.cyclebase.nl/?lang=nl&news=nl&pc=normal&page=ploeg&db=m&id=KWA&yr=1984 |title= Kwantum – decosol – yoko |accessdate= 2008-03-20 |language = Dutch |publisher= Cyclebase }}</ref> Kopš 1984. gada komanda ir piedalījusies visās ''[[Tour de France]]'' sacensībās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://memoire-du-cyclisme.net/eta_tdf_1978_2005/tdf1984.php |title= 71ème Tour de France 1984 |accessdate= 2008-03-20 |year= 2008 |language= French |publisher= Memoire du cyclisme }}</ref> un kopš divīziju izveides 1998. gadā tā vienmēr ir atradusies augstākajā divīzijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.memoire-du-cyclisme.net/pelotons/lexsponsors.php?l=rabobank |title= Accès équipes Rabobank |accessdate= 2009-09-29 |language= French |publisher= Memoire du cyclisme |archive-date= 2012-03-22 |archive-url= https://web.archive.org/web/20120322022544/http://www.memoire-du-cyclisme.net/pelotons/lexsponsors.php?l=rabobank }}</ref> 2012. gadā Nīderlandes laikraksts ''de Volkskrant'' veica izpēti un secināja, ka laika posmā no komandas pirmssākumiem 1996. gadā līdz 2007. gadam dopinga lietošana kā minimums tika pieļauta.<ref name="miserus">{{ziņu atsauce|url=http://www.volkskrant.nl/vk/nl/2698/Sport/article/detail/3251189/2012/05/05/Doping-werd-getolereerd-in-Raboploeg.dhtml|title=Doping werd getolereerd in Raboploeg|last=Misérus|first=Mark|date=5 May 2012|work=de Volkskrant|accessdate=5 May 2012}}</ref> 2012. gada oktobrī ''Rabobank'' paziņoja, ka līdz ar gada beigām pārstās sponsorēt profesionālo riteņbraukšanu, bet komanda paziņoja, ka turpinās savu darbību kā jauna organizācija ar "tukšu nosaukumu".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.rabosport.com/news/item/25803 |title= Cycling team’s reaction to new start - Rabosport.com |accessdate= 2012-10-19 |publisher= Rabosport.com |archiveurl= https://web.archive.org/web/20121022204238/http://www.rabosport.com/news/item/25803 |archivedate= 2012-10-22 }}</ref> 13. decembrī tika paziņots, ka nākamajā sezonā komanda startēs ar nosaukumu ''Blanco Pro Cycling Team'' ar mērķi atrast sponsoru 2014. gada sezonai, pretējā gadījumā izbeidzot savu darbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.volkskrant.nl/vk/nl/2698/Sport/article/detail/3362868/2012/12/13/Raboploeg-verder-als-Blanco-Pro-Cycling.dhtml |title= Raboteam continues as Blanco Pro Cycling |accessdate= 2012-10-19 |publisher= volkskrant.nl}}</ref> Jūnijā tika parakstīts līgums ar elektronikas ražotāju ''[[Belkin]]'', kurš uzņēmās komandas sponsorēšanu no [[2013. gada Tour de France|2013. gada ''Tour de France'']] līdz 2015. gada sezonas beigām.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Belkin signs sponsorship deal with Blanco|url=http://www.cyclingnews.com/news/report-belkin-signs-sponsorship-deal-with-blanco|work=Cycling News|publisher=Future Publishing|accessdate=1 June 2013}}</ref> Tomēr jau jūnijā tika paziņots, ka ''Belkin'' neturpinās sponsorēšanu un komanda atrada jaunus sponsorus, kļūstot par ''Team LottoNL-Jumbo''.<ref>http://www.cyclingnews.com/news/gallery-team-lottonl-jumbo-unveiled-in-utrecht</ref> 2018. gada beigās komanda ieguva jaunu sponsoru — Norvēģijas IT pakalpojumu uzņēmumu [[Visma]] un 2019. gadā mainīja nosaukumu uz ''Team Jumbo-Visma''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingpub.com/article/5011/Team+Jumbo+welcomes+Visma+as+name+sponsor+from+2019|title=CyclingPub.com - Team Jumbo welcomes Visma as name sponsor from 2019|website=www.cyclingpub.com|access-date=2018-12-11}}</ref> [[File:Rabobank Jersey 2011.gif|thumb|Komandas ilggadējā sporta forma]] == Latvijas sportisti == 1995.—1997. gada sezonā komandā brauca Latvijas riteņbraucējs [[Arvis Piziks]], 1995. gadā arī [[Dainis Ozols]]. == 2021. gada sezona == === Komandas sastāvs === {{Cycling race/teamroster|Q102248061}} === Uzvaras === {{Cycling race/victories|Q102248061}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{official|https://www.teamjumbovisma.com/}} {{UCI ProTour komandas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Riteņbraukšanas komandas]] [[Kategorija:Sports Nīderlandē]] adk3pv9cs45ihohjxq0uvp3a37wj7t5 0 181055 3660871 1594770 2022-07-25T20:33:52Z Biafra 13794 Tatjana Nikolajeva wikitext text/x-wiki '''Nikolajeva''' var būt: * [[Nikolajeva]] — pilsēta Ukrainā, mūsdienās Mikolajiva; * [[Nikolajeva (Kubulu pagasts)|Nikolajeva]] — apdzīvota vieta Kubulu pagastā; * [[Vīksna (ciems)|Vīksnas]] kādreizējais nosaukums; * [[Tatjana Nikolajeva]] (''Татья́на Никола́ева''; 1924—1993), padomju krievu pianiste, komponiste un mūzikas pedagoģe. {{Uzvārds}} {{Nozīmju atdalīšana}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 0elvt0jsyn4oi7gziatqkpyub2l527a 0 188261 3660840 3655631 2022-07-25T19:39:48Z Dainis 876 wikitext text/x-wiki {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''USA-235'' | Nosaukums_orig = ''AEHF 2'' | Attēls = | Attēla_izmērs = | Att_virsraksts = | Programma = ''[[Advanced Extremely High Frequency|AEHF]]'' | KA_veids = [[sakaru pavadonis]] | Bāzes platforma = ''[[A2100M]]'' | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = | Operators = [[ASV Gaisa spēki]], {{USA}} | Lielākie_izgatavotāji = ''[[Lockheed Martin]]'', ''[[Northrop Grumman]]'', {{USA}} | Starta_gads = 2012 | Starts = {{dat|2012|5|4|SK}} 18:42:00 ''[[UTC]]'' | Nesējs = ''[[Atlas V/531]]'' {{USA}} | Starta_vieta = [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija|Kanaverala]] | Starta_laukums = ''SLC-41'' | Starta_valsts = {{USA}} | Palaists_kopā_ar = | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = 14 gadi (plānots) | Beigu_gads = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = 2012-019A | NSSDC_ID 2 = | Tīmekļa_vietne = | Masa = 6168 kg | Sausmasa = | Pilna_masa = | Zinātnisko_instr_masa = | Enerģija = [[Saules baterijas]] | Raidītāji = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = ({{dat|2012|3|25|SK|bez}}<ref name="zarya 2012" /> | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_veids = GSO | GEO_punkts = 40° R (?) | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[USA-214]]'' (''AEHF 1'') | KA_nāk = ''[[USA-246]]'' (''AEHF 3'') }} '''''USA-235''''' jeb '''''AEHF 2''''' (''Advanced Extremely High Frequency'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] militārais [[sakaru pavadonis]]. To orbītā palaida 2012. gada maijā; izvietots [[ģeostacionārā orbīta|ģeostacionārajā orbītā]]. Tas ir otrais [[Advanced Extremely High Frequency]] sistēmas pavadonis, paredzēts sakaru nodrošināšanai ASV un tās sabiedroto bruņotajiem spēkiem. == Lidojuma gaita == ''AEHF 2'' tika palaists {{dat|2012|5|4||bez}} 18:42:00 ''[[UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Atlas V/531]]'' (lidojums ''AV-031'') no [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija]]s starta kompleksa ''SLC-41''. 19:33:16 ''UTC'' pavadonis atdalījās no raķetes augšējās pakāpes ''[[Centaur (raķešpakāpe)|Centaur]]''. Sākotnēji tas bija ievadīts augsti eliptiskā orbītā. Pēc veiksmīgā starta pavadonim tika dots nosaukums ''USA-235''. 100 dienu laikā tas sasniedza ģeostacionāro orbītu; tika veikti trīs manevri ar hidrazīna dzinēju, un pēc tam izmantots jonu dzinējs.<ref name="spaceflightnow 2012-05-04" /> {{dat|2012|11|14||bez}} tika paziņots, ka ''AEHF 2'' ir pabeigta testēšanas un pārbaužu fāze, un tas ir nodots ekspluatācijā.<ref name="spaceflightnow 2012-11-25" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="zarya 2012">[http://www.zarya.info/Diaries/Launches/Launches.php?year=2012#019 2012 - Launches to Orbit and Beyond] Robert Christy {{en ikona}}</ref> <ref name="spaceflightnow 2012-05-04">[http://www.spaceflightnow.com/atlas/av031/index.html Satellite for secure war-time communications goes up] JUSTIN RAY, SPACEFLIGHT NOW, 2012-05-04 {{en ikona}}</ref> <ref name="spaceflightnow 2012-11-25">[http://www.spaceflightnow.com/news/n1211/25muosaehf/ Military communications satellites go into service] JUSTIN RAY, SPACEFLIGHT NOW, 2012-11-25 {{en ikona}}</ref> }} == Ārējās saites == * [http://space.skyrocket.de/doc_sdat/aehf-1.htm AEHF 1, 2, 3, 4] Gunter Dirk Kreb {{USA pavadoņi 201-300}} {{2012. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:AEHF]] lf72sfsmcms10zd2nn6pky7b2r6g37q 0 191470 3660974 3529757 2022-07-26T06:20:20Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki [[Attēls:100 metres hurdles.webm|thumb]] '''100 [[metrs|metru]] barjerskrējiens''' ir īsākā barjerotā distance [[vieglatlētika]]s sacensībās stadionā. Šajā distancē sacenšas vienīgi sievietes (vīrieši sacenšas [[110 m/b]]). 100 m/b distancē kopā ir 10 barjeras, no starta līdz pirmajai barjerai ir 13 metri, starp barjerām ir 8,5 metri, savukārt no pēdējās barjeras līdz finišam ir 10,5 metri. Barjeru augstums ir 83,8 cm. 100 m/b ir iekļauta [[Olimpiskās spēles|Olimpisko spēļu]] vieglatlētikas sacensību programmā (kopš {{oss|V=1972|teksts=1972. gada}}). [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|Pasaules rekords]] 100 m/b ir 12,12 s un pieder [[Tobi Amusana|Tobi Amusanai]] no [[Nigērija]]s, uzstādīts {{dat|2022|7|24||bez}} [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] pusfinālā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], ASV. [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekords]] 100 m/b ir 12,90 s un tas pieder [[Ludmila Olijare|Ludmilai Olijarei]], uzstādīts {{dat|1989|9|8||bez}}. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.iaaf.org/statistics/records/inout=o/discType=5/disc=100H/detail.html Rekordi] {{en ikona}} * [http://www.iaaf.org/mm/Document/imported/42192.pdf IAAF sacensību noteikumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090325001003/http://www.iaaf.org/mm/Document/imported/42192.pdf |date={{dat|2009|03|25||bez}} }} {{en ikona}} {{vieglatlētika-aizmetnis}} {{Vieglatlētikas Disciplīnas}} [[Kategorija:Vieglatlētikas disciplīnas]] oqd7mjh15g03jq1dvtw8wrkv1xnhaiv 0 194261 3660723 3602495 2022-07-25T15:36:18Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, removed: ASV aktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Laila Robiņa | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | komentārs = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1959|3|14}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Minesota|Sentpola}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = Aktrise | darbības gadi = 1987—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = s }} '''Laila Robiņa''' (dzimusi {{dat|1959|3|14}}), pazīstama kā '''''Laila Robins''''', ir [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] teātra, TV un kino aktrise. Viņu uzskata par pazīstamāko latviešu aktrisi [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]].<ref>[http://m.diena.lv/dienas-zurnali/sestdiena/varbut-tapec-ka-esmu-latviete-13958654 Varbūt tāpēc, ka esmu latviete] SestDiena</ref> == Dzīves gājums == Dzimusi 1959. gada 14. martā [[Sentpola|Sentpolā]], [[Minesota|Minesotas štatā]], ķīmiķa [[Jānis Robiņš|Jāņa Robiņa]] un viņa sievas Brigitas (dzim. Švarcas) četru bērnu ģimenē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.highbeam.com/doc/1G1-62472900.html |title=`Summer' star Robins has deep state roots.(VARIETY) — Star Tribune (Minneapolis, MN) — HighBeam Research<!-- Bot generated title --> |access-date={{dat|2012|07|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110517011817/http://www.highbeam.com/doc/1G1-62472900.html |archivedate={{dat|2011|05|17||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110517011817/http://www.highbeam.com/doc/1G1-62472900.html |date={{dat|2011|05|17||bez}} }}</ref><ref>[http://www.filmreference.com/film/84/Laila-Robins.html Laila Robins Biography (1959-)<!-- Bot generated title -->]</ref> Viņai ir trīs māsas Daina, Baiba un Zaiga. Kopā ar vecākiem apmeklēja Latviju jau 1982. gadā.<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/latvian-lady-laila-13151677 Latvian lady Laila. I.Lūsiņa ''diena.lv'', 2007. gada 2. jūnijā]</ref> Viņa mācījās [[Jeila Universitāte]]s drāmas skolā un Viskonsinas Universitātē [[Oklēra|Oklērā]]. Debitēja filmā ''A Walk on the Moon'' (1987), lielākās lomas filmās ''An Innocent Man'' (1989), ''Welcome Home, Roxy Carmichael'' (1990), ''Trial: The Price of Passion'' (1992), ''Oxygen'' (1999). Lielākos panākumus guvusi ar savām teātra lomām izrādēs "Venēcijas tirgonis" (''Joe A. Callaway Award'', 1995), ''Mrs. Klein'' un ''Frozen''. TV seriālā "[[Soprano ģimene]]" (''The Sopranos'') viņa tēloja Līviju Soprāno jaunībā (epizodēs 1999, 2001). 2004. gadā piedalījusies vienā seriāla "[[Sekss un lielpilsēta]]" sērijā. 2014. gadā tēlojusi Martas Boidas lomu divpadsmit TV seriāla "[[Svešais starp savējiem]]" sērijās. == Balvas == * ''Actors' Equity Foundation Joe A. Callaway Award'' (1995) * ''Jefferson Award'' * ''Drama League Award'' * ''Helen Hayes'' balva (nominācija; 1997) * ''Lucille Lortel'' balva (nominācija; 2004) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} * [http://www.broadway.com/gen/Buzz_Star_File.aspx?ci=37316 List of stage credits and other information] (angliski) * [http://m.diena.lv/dienas-zurnali/sestdiena/varbut-tapec-ka-esmu-latviete-13958654 Varbūt tāpēc, ka esmu latviete. Dita Rietuma, Sestdiena, ''diena.lv'' 2012. gada 20. jūlijā] (foto) {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Robiņa, Laila}} [[Kategorija:1959. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Minesotā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:ASV latvieši]] rq4ijcb8nvk115obzzm66wjdvw4gnsz 0 200007 3660886 3611594 2022-07-25T21:33:05Z Baisulis 11523 /* Filmogrāfija */ papildināts.... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Kriss Evanss | vārds_orig = ''Chris Evans'' | attēls = Chris Evans 2020 (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Kriss Evanss 2020. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1981|6|13}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Bostona}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = Aktieris | darbības gadi = 2000—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Kristofers Roberts "Kriss" Evanss''' ({{val|en|Christopher Robert "Chris" Evans}}; dzimis {{dat|1981|6|13}})<ref>{{ziņu atsauce| url=http://www.guardian.co.uk/world/feedarticle/8556516 | location=London |work=The Guardian | title=World news | date=January 23, 2008}}</ref> ir amerikāņu aktieris. Pazīstams ar [[supervaronis|supervaroņu]] [[Kapteinis Amerika]] un [[Cilvēks-lāpa]] lomām. [[Attēls:Captain America- The First Avenger Comic-Con Panel 2b.jpg|thumb|Kriss Evanss 2010. gadā]] == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Nosaukums ! Loma |- | 2000 | ''[[The Newcomers]]'' | Džuds |- | 2001 | "[[Šī nav kārtējā tīņu filma]]" (''Not Another Teen Movie'') | Džeiks Vailers |- | rowspan="2" | 2004 | "[[Augstākais vērtējums]]" (''The Perfect Score'') | Kails |- | "[[Mobilais]]" (''Cellular'') | Rajans |- | rowspan="3" | 2005 | "[[Cietsirdīgie ļaudis]]" (''Fierce People'') | Braiss Langlejs |- | "[[Fantastiskais četrinieks (filma)|Fantastiskais četrinieks]]" (''Fantastic Four'') | [[Cilvēks-lāpa]] |- | "[[Londona (filma)|Londona]]" (''London'') | Sids |- | rowspan="5" | 2007 | "[[Bruņurupuči Nindzjas (2007. gada filma)|Bruņurupuči Nindzjas]] (''TMNT'') | Keisijs Džounss |- | "[[Saules gaisma]]" (''Sunshine'') | Roberts Meiss |- | "[[Fantastiskais četrinieks un Sudraba sērfotājs]]" (''Fantastic Four: Rise of the Silver Surfer'') | Cilvēks-lāpa |- | "[[Auklītes dienasgrāmata]]" (''The Nanny Diaries'') | Haidens |- | "[[Cīņa par planētu Terra]]" (''Battle for Terra'') | Stjuarts Stantons |- | 2008 | "[[Ielu karaļi]]" (''Street Kings'') | Pols Diskants |- | rowspan="2" | 2009 | "[[Izredzētie]]" (''Push'') | Niks Gants |- | ''[[The Loss of a Teardrop Diamond]]'' | Dzimijs Dobins |- | rowspan="2" | 2010 | "[[Lūzeri]]" (''The Losers'') | Džeiks Džensens |- | "[[Skots Pilgrims pret pasauli]]" (''Scott Pilgrim vs. the World'') | Lūkass Lī |- | rowspan="3" | 2011 | ''[[Puncture]]'' | Maikls Deivids Veiss |- | "[[Kapteinis Amerika: Pirmais atriebējs]]" (''Captain America: The First Avenger'') | [[Kapteinis Amerika]] |- | "[[Kurš pēc kārtas?]]" (''What's Your Number?'') | Kolins Šea |- | 2012 | "[[Atriebēji (2012. gada filma)|Atriebēji]]" (''The Avengers'') | Kapteinis Amerika |- | rowspan="2" | 2013 | ''[[The Iceman]]'' | Roberts Prongs |- | "[[Cauri sniegiem]]" (''Snowpiercer'') | Kērtiss |- | rowspan="2" | 2014 | "[[Kapteinis Amerika: Ziemas kareivis]]" (''Captain America: The Winter Soldier'') | Kapteinis Amerika |- |''[[Before We Go]]'' |Niks Vogans |- | rowspan="2" |2015 |"[[Atriebēji: Ultrona laikmets]]" (''Avengers: Age of Ultron'') |Kapteinis Amerika |- |"[[Nesasteigsim]]" (''Playing It Cool)'' |Es |- |2016 |"[[Kapteinis Amerika: Pilsoņu karš]]" (''Captain America: Age of Ultron'') |Kapteinis Amerika |- | rowspan="2" |2017 |"[[Apdāvinātā]]" (''Gifted'') |Frenks Adlers |- |"[[Zirnekļcilvēks: Atgriešanās mājās]]" (''Spider-Man: Homecoming'') |Kapteinis Amerika |- |2018 |"[[Atriebēji: Bezgalības karš]]" (''Avengers: Infinity War'') |Kapteinis Amerika |- |rowspan="3" |2019 |"[[Atriebēji: Noslēgums]]" (''Avengers: Endgame'') |Kapteinis Amerika |- |''[[Operation Brothers]]'' |Eri Levinsons |- |"[[Uz nažiem]]" (''Knives Out'') |Rensoms Draisdeils |- |rowspan="2" |2022 |"[[Bazs Gaismasgads (filma)|Bazs Gaismasgads]]" (''​Lightyear​'')​ |[[Bazs Gaismasgads]] |- |''[[The Gray Man]]'' |Loids Hansens |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Portāls2|Cilvēki}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Evanss, Kriss}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Bostonā dzimušie]] md3l8d25ofq55f30jwrdwshned99zph 0 204514 3660986 3631191 2022-07-26T07:02:23Z 2A03:EC00:B1A4:E1D:61E0:F18A:6C1C:C432 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|Krievijas miljardieri|latviešu strēlnieku virsnieku|Pēteris Avens}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Pjotrs Avens | vārds_orģ = ''Пётр Авен'' | apraksts = Pjotrs Avens sarunā ar Krievijas Federācijas prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]] (2002) <!------ Pirmais amats ------>| amats = Krievijas ārējo ekonomisko sakaru ministrs | term_sākums = {{dat|1992|2|22|N}} | term_beigas = {{dat|1992|12|22|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Boriss Jeļcins]] | premjers = [[Jegors Gaidars]] | priekštecis = Viktors Jarošenko | pēctecis = Sergejs Glazjevs <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1955|3|16}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Oļegs Avens | māte = | dzīvesb = Jeļena Avena | bērni = | profesija = [[uzņēmējs]], [[politiķis]] | alma_mater = [[Maskavas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Pjotrs Avens''' ({{val|ru|Пётр Олегович Авен}}; dzimis {{dat|1955|3|16}} [[Maskava|Maskavā]]) ir daļējas [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[uzņēmējs]] un [[politiķis]], miljardieris. == Izcelsme == P. Avena tēvs bija vadības sistēmu speciālists Oļegs Avens (1927—1992),<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ipu.ru/node/11930|title=Авен Олег Иванович &#124; ИПУ РАН|website=www.ipu.ru}}</ref> bet vectēvs [[Jānis Avens]] (1895—1938), dzimis [[Jaunpiebalgas pagasts|Jaunpiebalgas pagastā]], [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieks]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//arhivs/autoritarais-rezims-var-stradat-krievijas-laba-11343520|title=Arhīvs / Diena|website=www.diena.lv}}</ref> kas pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] palicis dzīvot Krievijā un nogalināts [[NKVD]] [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā veiktajā [[NKVD "Latviešu operācija"|"Latviešu operācijā"]].<ref>[http://www.whoiswho.ru/old_site/russian/Curnom/62000/aven1.htm Петр Авен. Лакировка беспрецедентного хищничества, или Свет во тьме?] Павел Кислов whoiswho.ru</ref> Savukārt paša P. Avena māte pēc tautības ir [[ebreji]]ete. == Dzīvesgājums == Dzimis 1955. gadā Maskavā. Mācījās skolā ar matemātikas novirzienu, 1977. gadā beidza [[Maskavas Valsts universitāte]]s ekonomikas fakultāti, 1980. gadā aizstāvēja ekonomikas zinātņu kandidāta disertāciju. Strādāja PSRS ZA Sistēmisko pētījumu institūtā (1981—1988), pēc tam [[Vīne]]s Starptautiskajā pielietojamās sistēmanalīzes institūtā. Precējies, ir divi bērni. No 1991. līdz 1992. gadam darbojās Krievijas valsts pārvaldē. Bija ārlietu ministra pirmais vietnieks [[Jegors Gaidars|Jegora Gaidara]] valdībā, pēc tam Krievijas ārējo ekonomisko sakaru ministrs, Krievijas prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] pārstāvis [[G8]] padomē. No 1994. līdz 2011. gadam bija "Alfa-Bank" prezidents, pēc tam tāda paša nosaukuma banku grupas direktoru padomes priekšsēdētājs. Līdzīpašnieks kompānijā ''ABH Holdings'', kas apvienoja finanšu un naftas aktīvus, tāpat [[telesakari|telesakaru]] [[pārvaldītājsabiedrība]]s ''Altimo'' līdzīpašnieks. "[[Latvijas balzams|Latvijas balzama]]" direktoru padomes loceklis un Krievijas-Latvijas lietišķās sadarbības padomes priekšsēdētājs. Pēc žurnāla "[[Forbes]]" datiem 2011. gadā P. Avens bija 28. bagātākais cilvēks Krievijā, viņa īpašumu vērtība tika novērtēta ar 4,3 miljardiem ASV dolāru. Vaļasprieks — mākslas darbu kolekcionēšana. Saskaņā ar "Forbes" datiem P. Avenam pieder lielākā 20. gadsimta sākuma krievu mākslinieku darbu privātkolekcija.<ref>[http://www.forbes.ru/profile/petr-aven Петр Авен] Forbes.ru</ref> Apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]],<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/418762-ari_miljardieris_pjotrs_avens_tiek_pie_triju_zvaigznu_ordena Arī miljardieris Pjotrs Avens tiek pie Triju Zvaigžņu ordeņa] TVnet.lv</ref> bet 2022. gada martā, pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]], iekļuva sankciju sarakstā, un ordeņa kapituls nolēma apbalvojumu atņemt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putinam-pietuvinatajam-latvijas-pilsonim-avenam-atnem-triju-zvaigznu-ordeni.a446007/|title=Putinam pietuvinātajam Latvijas pilsonim Avenam atņem Triju Zvaigžņu ordeni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> Drīz pēc tam atņemts arī [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] [[Goda doktors|goda doktora]] tituls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/70651/|title=LU Senāts lēmis par goda doktora grāda anulēšanu Pjotram Avenam|website=www.lu.lv|access-date=2022-03-07}}</ref> 2016. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lieta-par-miljardiera-avena-pilsonibas-iegusanu-knab-neatklaj-kukulus-bet-konstate-ipasu-pmlp-labvelibu.a406828/|title=Lietā par miljardiera Avena pilsonības iegūšanu KNAB neatklāj kukuļus, bet konstatē īpašu PMLP labvēlību|website=LSM.lv|access-date=2022-02-25|date=2021-05-30|language=}}</ref> == Labdarība == [[Attēls:Aven Madonas-slimnica.jpg|thumb|Pjotrs Avens vizitē Madonas slimnīcā]] Latvijā darbojas P. Avena labdarības fonds "Paaudze"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://generation.lv/|title=Paaudze|website=generation.lv|access-date=2022-05-19}}</ref>, ko dibinājusi P. Avena dzīvesbiedre Jeļena Avena (mirusi 2015. gadā). Medicīnas jomā fonds atbalstā [[Madonas slimnīca|Madonas slimnīcu]], kurai dāvināja jaunāko medicīnisko aparatūru mātes un bērna, tai skaitā jaundzimušo, diagnostikai un ārstniecības nodrošināšanai, grūtnieču izmeklēšanai. Fonds nodrošināja slimnīcu ar iekārtam dzemdību nodaļas aprīkošanai. 2012. gadā, sadarbības ar slimnīcu sākumā, tās teritorijā tika iekārtota viens no pirmajām [[Glābējsilīte|glābējsilītēm]] (''BabyBox'') valstī. 2016. gadā fonds piegādāja Madonas slimnīcas Dzemdību nodaļai ultrasonogrāfu ''EPIQ5''''',''' kas maksāja 77 000 eiro.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/veseliba/189023-madonas-slimnicas-dzemdibu-nodala-ziedojuma-sanem-77-000-eiro-vertu-ultrasonografu.htm|title=Madonas slimnīcas dzemdību nodaļa ziedojumā saņem 77 000 eiro vērtu ultrasonogrāfu|website=nra.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Avens, Pjotrs}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] mlglfawp418b1zp6fzybfehygmzmz44 0 225994 3660650 3660649 2022-07-25T12:05:11Z Algonkins 30993 /* Atklājumu Tuksnesis */ wikitext text/x-wiki {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+<ref name="press-pack_2010"/> |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website ={{URL|http://www.durrell.org/Wildlife-park}} }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs'''<ref>[http://www.bbc.co.uk/jersey/entertainment/articles/2004/05/z00_may_2004.shtml A day at the Zoo]{{Novecojusi saite}}</ref>) ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks [[Džeralds Darels]].<ref name="press-pack_2010"> {{Cite web |url=http://www.durrell.org/library/Document/Press_Pack_October_2010_PDF.pdf |title=Durrell Wildlife Conservation Trust: Press Information |work |publisher= |access-date=26 May 2012 }}</ref> Kopš 1964. gada zoodārzā savas mājas ir radis [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Katru gadu ap 169 000 apmeklētāju ierodas savvaļas parkā. Zoodārzā ir pārstāvētas aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas. Tajā galvenais uzsvars tiek likts uz izmirstošo dzīvnieku sugu pavairošanu nebrīvē, lai, iestājoties labvēlīgākai situācijai, būtu iespējams atjaunot sugas populāciju vēsturiskajā mītnes zemē. ==Atrašanās vieta== Zoodārzs atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas muižas teritorijā. Tā kopējā platība ir 13 ha. Parku veidojot, liela uzmanība tika veltīta vietējās, salai raksturīgās dabas saglabāšanai. Ziedu un augļu koku pārpilnība, kas caurvij visu zoodārzu, piesaista daudzus savvaļas putnus un kukaiņus. Parka teritorijā ir izvietoti vairāk kā 50 putnu būrīši, kurus izmanto virkne vietējās putnu sugas, tostarp [[plīvurpūce|plīvurpūces]], [[piekūns|piekūni]], [[bezdelīga]]s un [[mājas čurkste]]s. Citi parasti vietējās faunas pārstāvji zoodārza teritorijā ir [[mājas zvirbulis]], [[dziedātājstrazds]], [[rudā vāvere|rudā vāvere]], lauku pele un [[īspirkstu mizložņa]]. [[Attēls:Gerald Durrell statue.jpg|thumb|left|200px|Piemineklis Džeraldam Darelam Džērsijas zoodārzā.]] ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels izsakās grāmatā "Noķeriet man kolobusu": <blockquote>"Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek".</blockquote> ==Ekspozīcijas== Sugas [[aizsardzības statuss]]: * [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] — kritiski apdraudēta (ļoti augsts risks izmirt savvaļā); * [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] — apdraudēta; * [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] — viegli ievainojuma (augsts apdraudējuma risks); * [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] — gandrīz apdraudēta (nākotnē ir iespējams apdraudējums); * [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] — zems risks (apdraudējums ilgākā laika posmā nedraud) ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viena no uzkrītošākajiem putniem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Mazāk nekā 250 īpatņu izdzīvojuši savvaļā Ķīnā, kuru studiju nolūkos bija apmeklējis Darela zoodārza personāls. Aviārijā šie aktīvie smējējstrazdi bieži redzami lidināmies nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies arī sugas areāls. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Mākoņu meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru baru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumudimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība citviet pasaulē. ===Gaertija Rāpuļu un Abinieku Centrs=== Centrs nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Geofam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā "Noenkurotais šķirsts" par šo ēku raksta: <blockquote>"Un tā es sāku [pēc ziedošanas] īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība."</blockquote> ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Indoķīnas kārbveida bruņurupucis]] ''(Cuora galbinifrons)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Komodo varāns]] ''(Varanus komodoensis)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Skropstpalmu odze]] ''(Bothriechis schlegelii)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *Džersijas [[pļavas ķirzaka]] ''(Zootoca vivipara)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] :Madagaskaras platmuguras bruņurupucis (arī zirnekļu bruņurupucis, kapidolo) ''(Pyxis planicauda)'' šobrīd ir pasaulē visapdraudētākā bruņurupuču suga. Džeralds Darels pārveda uz Džersiju vairākus šīs sugas pārstāvjus savā pēdējā ceļojumā pa Madagaskaru 1990. gadā. Lai arī kapidolo ir ļoti grūti uzturēt nebrīvē un to pavairošana ir ārkārtīgi sarežģīta, Darela savvaļas parks pagaidām ir vienīgais Eiropā, kas panācis šā bruņurupuču vairošanos. ;Abinieki [[Attēls:2009-03-29Dendrobates tinctorius azureus106.jpg|thumb|200px|''Dendrobates azureus''; "...dažas vardes bija raibas — ar punktiņiem un svītriņām tik zilbinoši košās krāsās, ka tās drīzāk atgādināja skaistas konfektes, nevis abiniekus" (Dž. Darels, "Bafutas pēddziņi").]] *[[Maljorkas vecmātes krupis]] ''(Alytes muletensis)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *Džērsijas [[spriganā varde]] ''(Rana dalmatina)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ;Invazīvas sugas Rāpuļu un abinieku centrā ir izskaidrotas tās postošās sekas, kādas apkārtējai videi var nodarīt [[invazīva suga|invazīvas svešzemju sugas]]. Kā šādus agresīvu sugu piemērus parkā var aplūkot [[jūras krupis|jūras krupi]] ''(Bufo marinus)'' un [[sarkanausu bruņurupucis|sarkanausu bruņurupuci]] ''(Trachemys scripta elegans)''. ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|300px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] [[Gorillas|Rietumu zemienes gorillas]] ''(Gorilla gorilla gorilla)''[[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] Darela zoodārzā mitinās kopš tā atvēršanas 1959. gadā. Sākotnēji tajā atradās divas šīs kritiski apdraudētās pasugas mātītes. 1972. gadā no [[Bāzeles zoodārza]] uz Džērsiju pārveda tēviņu vārdā [[Džambo]]. Tas kļuvis par ciltstēvu daudziem pēcnācējiem, kuri dzīvo zoodārzos dažādās pasaules vietās, tostarp Džērsijas. Gorillu iežogojums ietver pietiekami plašas platības brīvdabas laukumu un trīs iekštelpas. Nākotnes plānos savvaļas parks iecerējis izveidot jaunu lielāku Gorillu kompleksu, kas ļautu paplašināt gorillu saimi. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] ===Centrālā Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|300px|Čīles flamingi ''(Phoenicopterus chilensis)'' Darela savvaļas parkā.]] Centrālā Ieleja caurvij parka centrālo daļu, kuras dabiskajā vidē un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — zivju dzenīši, piekrastes grauzēji, tauriņi, spāres un vairākas ūdensputnu sugas. Ielejā ir ieaudzētas divas apvidū reti sastopamu orhideju sugas — ''Anacamptis laxifora'' un dienvidu purvu orhideja ''(Dactylorhiza praetermissa)''. *[[Āzijas īsnagu ūdrs]] ''(Aonyx cinerea)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Sarkankakla zoss]] ''(Branta ruficollis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Čīles flamings]] ''(Phoenicopterus chilensis)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Pelēkā vainagdzērve]] ''(Balearica regulorum)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Sārtais flamings]] ''(Phoenicopterus roseus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Gulbju zoss]] ''(Anser cygnoides)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Daurijas dzērve]] ''(Grus vipio)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Paradīzes dzērve]] ''(Anthropoides paradiseus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Sarkanknābja klinšu vārna]] ''(Pyrrhocorax pyrrhocorax)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] :Sarkanknābja klinšu vārna (arī kā Alpu vārna) Džērsijas salā izzuda 19. gadsimtā. Darela trests ir pievienojies tās pavairošanas un atjaunošanas programmai, cerot no nebrīvē turētām Alpu vārnām, tresta teritorijā izveidot brīvi lidojošu šo putnu koloniju. ===Aviāriji=== Aviāriji, kuros mājo dažādu kontinentu putni, novietoti gar Centrālo Ieleju. Aviāriji ir konstruēti ar mērķi, lai tur mītošie putni būtu spējīgi pielāgoties savvaļas dzīvei. Tie ir pietiekami plaši īsiem lidojumiem un barības meklējumiem uz zemes. [[Attēls:Columba mayeri -captive-8a.jpg|thumb|180px|Sārtais balodis ''(Streptopelia mayeri)'' ir viena no Maurīcijas sugām, kuras glāšanas programmā lielākie nopelni pienākas Darela dzīvās dabas aizsardzības trestam.]] *[[Kailgalvas vientuļniekibiss]] ''(Geronticus eremita)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Edvardsa fazāns]] ''(Lophura edwardsi)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Sentlūsijas Amazones papagailis]] ''(Amazona versicolor)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Bali strazds]] ''(Leucopsar rothschildi)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Sārtais balodis]] ''(Nesoenas mayeri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Maurīcijas papagailis]] ''(Psittacula echo)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Montserratas trupiāls]] ''(Icterus oberi)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]] ''(Cossypha albicapilla)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Tropu atdarinātājputns]] ''(Mimus gilvus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] ''(Pongo abelii)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Baltroku gibons]] ''(Hylobates lar)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Lemuri=== [[Attēls:Aye-aye (Daubentonia madagascariensis).jpg|thumb|Slaidpirkstainis jeb ai-ai ''(Daubentonia madagascariensis)''; par Darela ekspedīciju uz Madagaskaru latviešu lasītājs var uzzināt 2002. gadā latviski izdotajā grāmatā ''"Ai-ai un es"''.]] Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] ''(Hapalemur alaotrensis)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atkalatgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Raundas salas gekons]] ''(Phelsuma guentheri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Raundas salas žņaudzējčūska]] ''(Casarea dussumieri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] :Džeralds Darels pirmo reizi apmeklēja [[Raundas sala (Maurīcija)|Raundas saliņu]] 1970. gadā. Pēc tā Džērsijas zoodārzs uzsāka sekmīgu salā sastopamo rāpuļu pavairošanus programmu, kā arī savulaik ievazāto trušu izskaušanu no tās un salas apzaļumošanu, atgriežot Raundai tās sākotnējo izskatu. Par mērķtiecīgā dabas aizstāvja apņēmības pilnajiem soļiem salas glābšanā saistoši aprakstīts grāmatās "Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži" un "Šķirsta jubileja". *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Kalnu degunlācītis]] ''(Nasuella ģ.)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Maurīcijas fodi audējputns]] ''(Foudia rubra)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[http://www.durrell.org/Wildlife-park/ Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] igiqvcmmi35hlkvdab7sfffq241ok0x 3660652 3660650 2022-07-25T12:06:22Z Algonkins 30993 /* Mākoņu mežs */ wikitext text/x-wiki {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+<ref name="press-pack_2010"/> |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website ={{URL|http://www.durrell.org/Wildlife-park}} }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs'''<ref>[http://www.bbc.co.uk/jersey/entertainment/articles/2004/05/z00_may_2004.shtml A day at the Zoo]{{Novecojusi saite}}</ref>) ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks [[Džeralds Darels]].<ref name="press-pack_2010"> {{Cite web |url=http://www.durrell.org/library/Document/Press_Pack_October_2010_PDF.pdf |title=Durrell Wildlife Conservation Trust: Press Information |work |publisher= |access-date=26 May 2012 }}</ref> Kopš 1964. gada zoodārzā savas mājas ir radis [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Katru gadu ap 169 000 apmeklētāju ierodas savvaļas parkā. Zoodārzā ir pārstāvētas aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas. Tajā galvenais uzsvars tiek likts uz izmirstošo dzīvnieku sugu pavairošanu nebrīvē, lai, iestājoties labvēlīgākai situācijai, būtu iespējams atjaunot sugas populāciju vēsturiskajā mītnes zemē. ==Atrašanās vieta== Zoodārzs atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas muižas teritorijā. Tā kopējā platība ir 13 ha. Parku veidojot, liela uzmanība tika veltīta vietējās, salai raksturīgās dabas saglabāšanai. Ziedu un augļu koku pārpilnība, kas caurvij visu zoodārzu, piesaista daudzus savvaļas putnus un kukaiņus. Parka teritorijā ir izvietoti vairāk kā 50 putnu būrīši, kurus izmanto virkne vietējās putnu sugas, tostarp [[plīvurpūce|plīvurpūces]], [[piekūns|piekūni]], [[bezdelīga]]s un [[mājas čurkste]]s. Citi parasti vietējās faunas pārstāvji zoodārza teritorijā ir [[mājas zvirbulis]], [[dziedātājstrazds]], [[rudā vāvere|rudā vāvere]], lauku pele un [[īspirkstu mizložņa]]. [[Attēls:Gerald Durrell statue.jpg|thumb|left|200px|Piemineklis Džeraldam Darelam Džērsijas zoodārzā.]] ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels izsakās grāmatā "Noķeriet man kolobusu": <blockquote>"Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek".</blockquote> ==Ekspozīcijas== Sugas [[aizsardzības statuss]]: * [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] — kritiski apdraudēta (ļoti augsts risks izmirt savvaļā); * [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] — apdraudēta; * [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] — viegli ievainojuma (augsts apdraudējuma risks); * [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] — gandrīz apdraudēta (nākotnē ir iespējams apdraudējums); * [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] — zems risks (apdraudējums ilgākā laika posmā nedraud) ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viena no uzkrītošākajiem putniem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Mazāk nekā 250 īpatņu izdzīvojuši savvaļā Ķīnā, kuru studiju nolūkos bija apmeklējis Darela zoodārza personāls. Aviārijā šie aktīvie smējējstrazdi bieži redzami lidināmies nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies arī sugas areāls. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Mākoņu meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru baru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība citviet pasaulē. ===Gaertija Rāpuļu un Abinieku Centrs=== Centrs nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Geofam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā "Noenkurotais šķirsts" par šo ēku raksta: <blockquote>"Un tā es sāku [pēc ziedošanas] īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība."</blockquote> ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Indoķīnas kārbveida bruņurupucis]] ''(Cuora galbinifrons)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Komodo varāns]] ''(Varanus komodoensis)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Skropstpalmu odze]] ''(Bothriechis schlegelii)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *Džersijas [[pļavas ķirzaka]] ''(Zootoca vivipara)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] :Madagaskaras platmuguras bruņurupucis (arī zirnekļu bruņurupucis, kapidolo) ''(Pyxis planicauda)'' šobrīd ir pasaulē visapdraudētākā bruņurupuču suga. Džeralds Darels pārveda uz Džersiju vairākus šīs sugas pārstāvjus savā pēdējā ceļojumā pa Madagaskaru 1990. gadā. Lai arī kapidolo ir ļoti grūti uzturēt nebrīvē un to pavairošana ir ārkārtīgi sarežģīta, Darela savvaļas parks pagaidām ir vienīgais Eiropā, kas panācis šā bruņurupuču vairošanos. ;Abinieki [[Attēls:2009-03-29Dendrobates tinctorius azureus106.jpg|thumb|200px|''Dendrobates azureus''; "...dažas vardes bija raibas — ar punktiņiem un svītriņām tik zilbinoši košās krāsās, ka tās drīzāk atgādināja skaistas konfektes, nevis abiniekus" (Dž. Darels, "Bafutas pēddziņi").]] *[[Maljorkas vecmātes krupis]] ''(Alytes muletensis)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *Džērsijas [[spriganā varde]] ''(Rana dalmatina)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ;Invazīvas sugas Rāpuļu un abinieku centrā ir izskaidrotas tās postošās sekas, kādas apkārtējai videi var nodarīt [[invazīva suga|invazīvas svešzemju sugas]]. Kā šādus agresīvu sugu piemērus parkā var aplūkot [[jūras krupis|jūras krupi]] ''(Bufo marinus)'' un [[sarkanausu bruņurupucis|sarkanausu bruņurupuci]] ''(Trachemys scripta elegans)''. ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|300px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] [[Gorillas|Rietumu zemienes gorillas]] ''(Gorilla gorilla gorilla)''[[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] Darela zoodārzā mitinās kopš tā atvēršanas 1959. gadā. Sākotnēji tajā atradās divas šīs kritiski apdraudētās pasugas mātītes. 1972. gadā no [[Bāzeles zoodārza]] uz Džērsiju pārveda tēviņu vārdā [[Džambo]]. Tas kļuvis par ciltstēvu daudziem pēcnācējiem, kuri dzīvo zoodārzos dažādās pasaules vietās, tostarp Džērsijas. Gorillu iežogojums ietver pietiekami plašas platības brīvdabas laukumu un trīs iekštelpas. Nākotnes plānos savvaļas parks iecerējis izveidot jaunu lielāku Gorillu kompleksu, kas ļautu paplašināt gorillu saimi. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] ===Centrālā Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|300px|Čīles flamingi ''(Phoenicopterus chilensis)'' Darela savvaļas parkā.]] Centrālā Ieleja caurvij parka centrālo daļu, kuras dabiskajā vidē un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — zivju dzenīši, piekrastes grauzēji, tauriņi, spāres un vairākas ūdensputnu sugas. Ielejā ir ieaudzētas divas apvidū reti sastopamu orhideju sugas — ''Anacamptis laxifora'' un dienvidu purvu orhideja ''(Dactylorhiza praetermissa)''. *[[Āzijas īsnagu ūdrs]] ''(Aonyx cinerea)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Sarkankakla zoss]] ''(Branta ruficollis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Čīles flamings]] ''(Phoenicopterus chilensis)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Pelēkā vainagdzērve]] ''(Balearica regulorum)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Sārtais flamings]] ''(Phoenicopterus roseus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Gulbju zoss]] ''(Anser cygnoides)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Daurijas dzērve]] ''(Grus vipio)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Paradīzes dzērve]] ''(Anthropoides paradiseus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Sarkanknābja klinšu vārna]] ''(Pyrrhocorax pyrrhocorax)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] :Sarkanknābja klinšu vārna (arī kā Alpu vārna) Džērsijas salā izzuda 19. gadsimtā. Darela trests ir pievienojies tās pavairošanas un atjaunošanas programmai, cerot no nebrīvē turētām Alpu vārnām, tresta teritorijā izveidot brīvi lidojošu šo putnu koloniju. ===Aviāriji=== Aviāriji, kuros mājo dažādu kontinentu putni, novietoti gar Centrālo Ieleju. Aviāriji ir konstruēti ar mērķi, lai tur mītošie putni būtu spējīgi pielāgoties savvaļas dzīvei. Tie ir pietiekami plaši īsiem lidojumiem un barības meklējumiem uz zemes. [[Attēls:Columba mayeri -captive-8a.jpg|thumb|180px|Sārtais balodis ''(Streptopelia mayeri)'' ir viena no Maurīcijas sugām, kuras glāšanas programmā lielākie nopelni pienākas Darela dzīvās dabas aizsardzības trestam.]] *[[Kailgalvas vientuļniekibiss]] ''(Geronticus eremita)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Edvardsa fazāns]] ''(Lophura edwardsi)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Sentlūsijas Amazones papagailis]] ''(Amazona versicolor)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Bali strazds]] ''(Leucopsar rothschildi)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Sārtais balodis]] ''(Nesoenas mayeri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Maurīcijas papagailis]] ''(Psittacula echo)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Montserratas trupiāls]] ''(Icterus oberi)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]] ''(Cossypha albicapilla)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Tropu atdarinātājputns]] ''(Mimus gilvus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] ''(Pongo abelii)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Baltroku gibons]] ''(Hylobates lar)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Lemuri=== [[Attēls:Aye-aye (Daubentonia madagascariensis).jpg|thumb|Slaidpirkstainis jeb ai-ai ''(Daubentonia madagascariensis)''; par Darela ekspedīciju uz Madagaskaru latviešu lasītājs var uzzināt 2002. gadā latviski izdotajā grāmatā ''"Ai-ai un es"''.]] Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] ''(Hapalemur alaotrensis)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atkalatgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Raundas salas gekons]] ''(Phelsuma guentheri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Raundas salas žņaudzējčūska]] ''(Casarea dussumieri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] :Džeralds Darels pirmo reizi apmeklēja [[Raundas sala (Maurīcija)|Raundas saliņu]] 1970. gadā. Pēc tā Džērsijas zoodārzs uzsāka sekmīgu salā sastopamo rāpuļu pavairošanus programmu, kā arī savulaik ievazāto trušu izskaušanu no tās un salas apzaļumošanu, atgriežot Raundai tās sākotnējo izskatu. Par mērķtiecīgā dabas aizstāvja apņēmības pilnajiem soļiem salas glābšanā saistoši aprakstīts grāmatās "Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži" un "Šķirsta jubileja". *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Kalnu degunlācītis]] ''(Nasuella ģ.)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Maurīcijas fodi audējputns]] ''(Foudia rubra)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[http://www.durrell.org/Wildlife-park/ Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] f9lkbmbj18t1zamf3cvuzyzdw31ik0n 3660666 3660652 2022-07-25T14:01:42Z Algonkins 30993 /* Aviāriji */ wikitext text/x-wiki {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+<ref name="press-pack_2010"/> |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website ={{URL|http://www.durrell.org/Wildlife-park}} }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs'''<ref>[http://www.bbc.co.uk/jersey/entertainment/articles/2004/05/z00_may_2004.shtml A day at the Zoo]{{Novecojusi saite}}</ref>) ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks [[Džeralds Darels]].<ref name="press-pack_2010"> {{Cite web |url=http://www.durrell.org/library/Document/Press_Pack_October_2010_PDF.pdf |title=Durrell Wildlife Conservation Trust: Press Information |work |publisher= |access-date=26 May 2012 }}</ref> Kopš 1964. gada zoodārzā savas mājas ir radis [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Katru gadu ap 169 000 apmeklētāju ierodas savvaļas parkā. Zoodārzā ir pārstāvētas aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas. Tajā galvenais uzsvars tiek likts uz izmirstošo dzīvnieku sugu pavairošanu nebrīvē, lai, iestājoties labvēlīgākai situācijai, būtu iespējams atjaunot sugas populāciju vēsturiskajā mītnes zemē. ==Atrašanās vieta== Zoodārzs atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas muižas teritorijā. Tā kopējā platība ir 13 ha. Parku veidojot, liela uzmanība tika veltīta vietējās, salai raksturīgās dabas saglabāšanai. Ziedu un augļu koku pārpilnība, kas caurvij visu zoodārzu, piesaista daudzus savvaļas putnus un kukaiņus. Parka teritorijā ir izvietoti vairāk kā 50 putnu būrīši, kurus izmanto virkne vietējās putnu sugas, tostarp [[plīvurpūce|plīvurpūces]], [[piekūns|piekūni]], [[bezdelīga]]s un [[mājas čurkste]]s. Citi parasti vietējās faunas pārstāvji zoodārza teritorijā ir [[mājas zvirbulis]], [[dziedātājstrazds]], [[rudā vāvere|rudā vāvere]], lauku pele un [[īspirkstu mizložņa]]. [[Attēls:Gerald Durrell statue.jpg|thumb|left|200px|Piemineklis Džeraldam Darelam Džērsijas zoodārzā.]] ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels izsakās grāmatā "Noķeriet man kolobusu": <blockquote>"Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek".</blockquote> ==Ekspozīcijas== Sugas [[aizsardzības statuss]]: * [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] — kritiski apdraudēta (ļoti augsts risks izmirt savvaļā); * [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] — apdraudēta; * [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] — viegli ievainojuma (augsts apdraudējuma risks); * [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] — gandrīz apdraudēta (nākotnē ir iespējams apdraudējums); * [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] — zems risks (apdraudējums ilgākā laika posmā nedraud) ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viena no uzkrītošākajiem putniem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Mazāk nekā 250 īpatņu izdzīvojuši savvaļā Ķīnā, kuru studiju nolūkos bija apmeklējis Darela zoodārza personāls. Aviārijā šie aktīvie smējējstrazdi bieži redzami lidināmies nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies arī sugas areāls. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Mākoņu meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru baru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība citviet pasaulē. ===Gaertija Rāpuļu un Abinieku Centrs=== Centrs nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Geofam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā "Noenkurotais šķirsts" par šo ēku raksta: <blockquote>"Un tā es sāku [pēc ziedošanas] īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība."</blockquote> ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Indoķīnas kārbveida bruņurupucis]] ''(Cuora galbinifrons)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Komodo varāns]] ''(Varanus komodoensis)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Skropstpalmu odze]] ''(Bothriechis schlegelii)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *Džersijas [[pļavas ķirzaka]] ''(Zootoca vivipara)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] :Madagaskaras platmuguras bruņurupucis (arī zirnekļu bruņurupucis, kapidolo) ''(Pyxis planicauda)'' šobrīd ir pasaulē visapdraudētākā bruņurupuču suga. Džeralds Darels pārveda uz Džersiju vairākus šīs sugas pārstāvjus savā pēdējā ceļojumā pa Madagaskaru 1990. gadā. Lai arī kapidolo ir ļoti grūti uzturēt nebrīvē un to pavairošana ir ārkārtīgi sarežģīta, Darela savvaļas parks pagaidām ir vienīgais Eiropā, kas panācis šā bruņurupuču vairošanos. ;Abinieki [[Attēls:2009-03-29Dendrobates tinctorius azureus106.jpg|thumb|200px|''Dendrobates azureus''; "...dažas vardes bija raibas — ar punktiņiem un svītriņām tik zilbinoši košās krāsās, ka tās drīzāk atgādināja skaistas konfektes, nevis abiniekus" (Dž. Darels, "Bafutas pēddziņi").]] *[[Maljorkas vecmātes krupis]] ''(Alytes muletensis)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *Džērsijas [[spriganā varde]] ''(Rana dalmatina)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ;Invazīvas sugas Rāpuļu un abinieku centrā ir izskaidrotas tās postošās sekas, kādas apkārtējai videi var nodarīt [[invazīva suga|invazīvas svešzemju sugas]]. Kā šādus agresīvu sugu piemērus parkā var aplūkot [[jūras krupis|jūras krupi]] ''(Bufo marinus)'' un [[sarkanausu bruņurupucis|sarkanausu bruņurupuci]] ''(Trachemys scripta elegans)''. ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|300px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] [[Gorillas|Rietumu zemienes gorillas]] ''(Gorilla gorilla gorilla)''[[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] Darela zoodārzā mitinās kopš tā atvēršanas 1959. gadā. Sākotnēji tajā atradās divas šīs kritiski apdraudētās pasugas mātītes. 1972. gadā no [[Bāzeles zoodārza]] uz Džērsiju pārveda tēviņu vārdā [[Džambo]]. Tas kļuvis par ciltstēvu daudziem pēcnācējiem, kuri dzīvo zoodārzos dažādās pasaules vietās, tostarp Džērsijas. Gorillu iežogojums ietver pietiekami plašas platības brīvdabas laukumu un trīs iekštelpas. Nākotnes plānos savvaļas parks iecerējis izveidot jaunu lielāku Gorillu kompleksu, kas ļautu paplašināt gorillu saimi. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] ===Centrālā Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|300px|Čīles flamingi ''(Phoenicopterus chilensis)'' Darela savvaļas parkā.]] Centrālā Ieleja caurvij parka centrālo daļu, kuras dabiskajā vidē un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — zivju dzenīši, piekrastes grauzēji, tauriņi, spāres un vairākas ūdensputnu sugas. Ielejā ir ieaudzētas divas apvidū reti sastopamu orhideju sugas — ''Anacamptis laxifora'' un dienvidu purvu orhideja ''(Dactylorhiza praetermissa)''. *[[Āzijas īsnagu ūdrs]] ''(Aonyx cinerea)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Sarkankakla zoss]] ''(Branta ruficollis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Čīles flamings]] ''(Phoenicopterus chilensis)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Pelēkā vainagdzērve]] ''(Balearica regulorum)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Sārtais flamings]] ''(Phoenicopterus roseus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Gulbju zoss]] ''(Anser cygnoides)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Daurijas dzērve]] ''(Grus vipio)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Paradīzes dzērve]] ''(Anthropoides paradiseus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Sarkanknābja klinšu vārna]] ''(Pyrrhocorax pyrrhocorax)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] :Sarkanknābja klinšu vārna (arī kā Alpu vārna) Džērsijas salā izzuda 19. gadsimtā. Darela trests ir pievienojies tās pavairošanas un atjaunošanas programmai, cerot no nebrīvē turētām Alpu vārnām, tresta teritorijā izveidot brīvi lidojošu šo putnu koloniju. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālo ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Edvardsa fazāns]] ''(Lophura edwardsi)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Sentlūsijas Amazones papagailis]] ''(Amazona versicolor)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Bali strazds]] ''(Leucopsar rothschildi)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Sārtais balodis]] ''(Nesoenas mayeri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Maurīcijas papagailis]] ''(Psittacula echo)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Montserratas trupiāls]] ''(Icterus oberi)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]] ''(Cossypha albicapilla)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] ''(Pongo abelii)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Baltroku gibons]] ''(Hylobates lar)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Lemuri=== [[Attēls:Aye-aye (Daubentonia madagascariensis).jpg|thumb|Slaidpirkstainis jeb ai-ai ''(Daubentonia madagascariensis)''; par Darela ekspedīciju uz Madagaskaru latviešu lasītājs var uzzināt 2002. gadā latviski izdotajā grāmatā ''"Ai-ai un es"''.]] Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] ''(Hapalemur alaotrensis)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atkalatgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Raundas salas gekons]] ''(Phelsuma guentheri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Raundas salas žņaudzējčūska]] ''(Casarea dussumieri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] :Džeralds Darels pirmo reizi apmeklēja [[Raundas sala (Maurīcija)|Raundas saliņu]] 1970. gadā. Pēc tā Džērsijas zoodārzs uzsāka sekmīgu salā sastopamo rāpuļu pavairošanus programmu, kā arī savulaik ievazāto trušu izskaušanu no tās un salas apzaļumošanu, atgriežot Raundai tās sākotnējo izskatu. Par mērķtiecīgā dabas aizstāvja apņēmības pilnajiem soļiem salas glābšanā saistoši aprakstīts grāmatās "Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži" un "Šķirsta jubileja". *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Kalnu degunlācītis]] ''(Nasuella ģ.)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Maurīcijas fodi audējputns]] ''(Foudia rubra)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[http://www.durrell.org/Wildlife-park/ Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] i2nr3s39zbritxmv518z8scu5aisxof 3660685 3660666 2022-07-25T15:13:24Z Algonkins 30993 /* Aviāriji */ wikitext text/x-wiki {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+<ref name="press-pack_2010"/> |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website ={{URL|http://www.durrell.org/Wildlife-park}} }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs'''<ref>[http://www.bbc.co.uk/jersey/entertainment/articles/2004/05/z00_may_2004.shtml A day at the Zoo]{{Novecojusi saite}}</ref>) ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks [[Džeralds Darels]].<ref name="press-pack_2010"> {{Cite web |url=http://www.durrell.org/library/Document/Press_Pack_October_2010_PDF.pdf |title=Durrell Wildlife Conservation Trust: Press Information |work |publisher= |access-date=26 May 2012 }}</ref> Kopš 1964. gada zoodārzā savas mājas ir radis [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Katru gadu ap 169 000 apmeklētāju ierodas savvaļas parkā. Zoodārzā ir pārstāvētas aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas. Tajā galvenais uzsvars tiek likts uz izmirstošo dzīvnieku sugu pavairošanu nebrīvē, lai, iestājoties labvēlīgākai situācijai, būtu iespējams atjaunot sugas populāciju vēsturiskajā mītnes zemē. ==Atrašanās vieta== Zoodārzs atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas muižas teritorijā. Tā kopējā platība ir 13 ha. Parku veidojot, liela uzmanība tika veltīta vietējās, salai raksturīgās dabas saglabāšanai. Ziedu un augļu koku pārpilnība, kas caurvij visu zoodārzu, piesaista daudzus savvaļas putnus un kukaiņus. Parka teritorijā ir izvietoti vairāk kā 50 putnu būrīši, kurus izmanto virkne vietējās putnu sugas, tostarp [[plīvurpūce|plīvurpūces]], [[piekūns|piekūni]], [[bezdelīga]]s un [[mājas čurkste]]s. Citi parasti vietējās faunas pārstāvji zoodārza teritorijā ir [[mājas zvirbulis]], [[dziedātājstrazds]], [[rudā vāvere|rudā vāvere]], lauku pele un [[īspirkstu mizložņa]]. [[Attēls:Gerald Durrell statue.jpg|thumb|left|200px|Piemineklis Džeraldam Darelam Džērsijas zoodārzā.]] ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels izsakās grāmatā "Noķeriet man kolobusu": <blockquote>"Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek".</blockquote> ==Ekspozīcijas== Sugas [[aizsardzības statuss]]: * [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] — kritiski apdraudēta (ļoti augsts risks izmirt savvaļā); * [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] — apdraudēta; * [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] — viegli ievainojuma (augsts apdraudējuma risks); * [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] — gandrīz apdraudēta (nākotnē ir iespējams apdraudējums); * [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] — zems risks (apdraudējums ilgākā laika posmā nedraud) ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viena no uzkrītošākajiem putniem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Mazāk nekā 250 īpatņu izdzīvojuši savvaļā Ķīnā, kuru studiju nolūkos bija apmeklējis Darela zoodārza personāls. Aviārijā šie aktīvie smējējstrazdi bieži redzami lidināmies nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies arī sugas areāls. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Mākoņu meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru baru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība citviet pasaulē. ===Gaertija Rāpuļu un Abinieku Centrs=== Centrs nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Geofam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā "Noenkurotais šķirsts" par šo ēku raksta: <blockquote>"Un tā es sāku [pēc ziedošanas] īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība."</blockquote> ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Indoķīnas kārbveida bruņurupucis]] ''(Cuora galbinifrons)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Komodo varāns]] ''(Varanus komodoensis)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Skropstpalmu odze]] ''(Bothriechis schlegelii)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *Džersijas [[pļavas ķirzaka]] ''(Zootoca vivipara)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] :Madagaskaras platmuguras bruņurupucis (arī zirnekļu bruņurupucis, kapidolo) ''(Pyxis planicauda)'' šobrīd ir pasaulē visapdraudētākā bruņurupuču suga. Džeralds Darels pārveda uz Džersiju vairākus šīs sugas pārstāvjus savā pēdējā ceļojumā pa Madagaskaru 1990. gadā. Lai arī kapidolo ir ļoti grūti uzturēt nebrīvē un to pavairošana ir ārkārtīgi sarežģīta, Darela savvaļas parks pagaidām ir vienīgais Eiropā, kas panācis šā bruņurupuču vairošanos. ;Abinieki [[Attēls:2009-03-29Dendrobates tinctorius azureus106.jpg|thumb|200px|''Dendrobates azureus''; "...dažas vardes bija raibas — ar punktiņiem un svītriņām tik zilbinoši košās krāsās, ka tās drīzāk atgādināja skaistas konfektes, nevis abiniekus" (Dž. Darels, "Bafutas pēddziņi").]] *[[Maljorkas vecmātes krupis]] ''(Alytes muletensis)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *Džērsijas [[spriganā varde]] ''(Rana dalmatina)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ;Invazīvas sugas Rāpuļu un abinieku centrā ir izskaidrotas tās postošās sekas, kādas apkārtējai videi var nodarīt [[invazīva suga|invazīvas svešzemju sugas]]. Kā šādus agresīvu sugu piemērus parkā var aplūkot [[jūras krupis|jūras krupi]] ''(Bufo marinus)'' un [[sarkanausu bruņurupucis|sarkanausu bruņurupuci]] ''(Trachemys scripta elegans)''. ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|300px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] [[Gorillas|Rietumu zemienes gorillas]] ''(Gorilla gorilla gorilla)''[[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] Darela zoodārzā mitinās kopš tā atvēršanas 1959. gadā. Sākotnēji tajā atradās divas šīs kritiski apdraudētās pasugas mātītes. 1972. gadā no [[Bāzeles zoodārza]] uz Džērsiju pārveda tēviņu vārdā [[Džambo]]. Tas kļuvis par ciltstēvu daudziem pēcnācējiem, kuri dzīvo zoodārzos dažādās pasaules vietās, tostarp Džērsijas. Gorillu iežogojums ietver pietiekami plašas platības brīvdabas laukumu un trīs iekštelpas. Nākotnes plānos savvaļas parks iecerējis izveidot jaunu lielāku Gorillu kompleksu, kas ļautu paplašināt gorillu saimi. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] ===Centrālā Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|300px|Čīles flamingi ''(Phoenicopterus chilensis)'' Darela savvaļas parkā.]] Centrālā Ieleja caurvij parka centrālo daļu, kuras dabiskajā vidē un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — zivju dzenīši, piekrastes grauzēji, tauriņi, spāres un vairākas ūdensputnu sugas. Ielejā ir ieaudzētas divas apvidū reti sastopamu orhideju sugas — ''Anacamptis laxifora'' un dienvidu purvu orhideja ''(Dactylorhiza praetermissa)''. *[[Āzijas īsnagu ūdrs]] ''(Aonyx cinerea)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Sarkankakla zoss]] ''(Branta ruficollis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Čīles flamings]] ''(Phoenicopterus chilensis)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Pelēkā vainagdzērve]] ''(Balearica regulorum)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Sārtais flamings]] ''(Phoenicopterus roseus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Gulbju zoss]] ''(Anser cygnoides)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Daurijas dzērve]] ''(Grus vipio)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Paradīzes dzērve]] ''(Anthropoides paradiseus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Sarkanknābja klinšu vārna]] ''(Pyrrhocorax pyrrhocorax)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] :Sarkanknābja klinšu vārna (arī kā Alpu vārna) Džērsijas salā izzuda 19. gadsimtā. Darela trests ir pievienojies tās pavairošanas un atjaunošanas programmai, cerot no nebrīvē turētām Alpu vārnām, tresta teritorijā izveidot brīvi lidojošu šo putnu koloniju. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālo ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]] un [[marmora krīklis|marmora krīkļi]]. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Edvardsa fazāns]] ''(Lophura edwardsi)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Sentlūsijas Amazones papagailis]] ''(Amazona versicolor)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Bali strazds]] ''(Leucopsar rothschildi)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Montserratas trupiāls]] ''(Icterus oberi)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]] ''(Cossypha albicapilla)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] ''(Pongo abelii)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Baltroku gibons]] ''(Hylobates lar)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Lemuri=== [[Attēls:Aye-aye (Daubentonia madagascariensis).jpg|thumb|Slaidpirkstainis jeb ai-ai ''(Daubentonia madagascariensis)''; par Darela ekspedīciju uz Madagaskaru latviešu lasītājs var uzzināt 2002. gadā latviski izdotajā grāmatā ''"Ai-ai un es"''.]] Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] ''(Hapalemur alaotrensis)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atkalatgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Raundas salas gekons]] ''(Phelsuma guentheri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Raundas salas žņaudzējčūska]] ''(Casarea dussumieri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] :Džeralds Darels pirmo reizi apmeklēja [[Raundas sala (Maurīcija)|Raundas saliņu]] 1970. gadā. Pēc tā Džērsijas zoodārzs uzsāka sekmīgu salā sastopamo rāpuļu pavairošanus programmu, kā arī savulaik ievazāto trušu izskaušanu no tās un salas apzaļumošanu, atgriežot Raundai tās sākotnējo izskatu. Par mērķtiecīgā dabas aizstāvja apņēmības pilnajiem soļiem salas glābšanā saistoši aprakstīts grāmatās "Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži" un "Šķirsta jubileja". *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Kalnu degunlācītis]] ''(Nasuella ģ.)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Maurīcijas fodi audējputns]] ''(Foudia rubra)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[http://www.durrell.org/Wildlife-park/ Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 8qkmcp8358t46izha6t2b8drezr33hr 3660686 3660685 2022-07-25T15:15:41Z Algonkins 30993 /* Aviāriji */ wikitext text/x-wiki {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+<ref name="press-pack_2010"/> |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website ={{URL|http://www.durrell.org/Wildlife-park}} }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs'''<ref>[http://www.bbc.co.uk/jersey/entertainment/articles/2004/05/z00_may_2004.shtml A day at the Zoo]{{Novecojusi saite}}</ref>) ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks [[Džeralds Darels]].<ref name="press-pack_2010"> {{Cite web |url=http://www.durrell.org/library/Document/Press_Pack_October_2010_PDF.pdf |title=Durrell Wildlife Conservation Trust: Press Information |work |publisher= |access-date=26 May 2012 }}</ref> Kopš 1964. gada zoodārzā savas mājas ir radis [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Katru gadu ap 169 000 apmeklētāju ierodas savvaļas parkā. Zoodārzā ir pārstāvētas aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas. Tajā galvenais uzsvars tiek likts uz izmirstošo dzīvnieku sugu pavairošanu nebrīvē, lai, iestājoties labvēlīgākai situācijai, būtu iespējams atjaunot sugas populāciju vēsturiskajā mītnes zemē. ==Atrašanās vieta== Zoodārzs atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas muižas teritorijā. Tā kopējā platība ir 13 ha. Parku veidojot, liela uzmanība tika veltīta vietējās, salai raksturīgās dabas saglabāšanai. Ziedu un augļu koku pārpilnība, kas caurvij visu zoodārzu, piesaista daudzus savvaļas putnus un kukaiņus. Parka teritorijā ir izvietoti vairāk kā 50 putnu būrīši, kurus izmanto virkne vietējās putnu sugas, tostarp [[plīvurpūce|plīvurpūces]], [[piekūns|piekūni]], [[bezdelīga]]s un [[mājas čurkste]]s. Citi parasti vietējās faunas pārstāvji zoodārza teritorijā ir [[mājas zvirbulis]], [[dziedātājstrazds]], [[rudā vāvere|rudā vāvere]], lauku pele un [[īspirkstu mizložņa]]. [[Attēls:Gerald Durrell statue.jpg|thumb|left|200px|Piemineklis Džeraldam Darelam Džērsijas zoodārzā.]] ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels izsakās grāmatā "Noķeriet man kolobusu": <blockquote>"Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek".</blockquote> ==Ekspozīcijas== Sugas [[aizsardzības statuss]]: * [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] — kritiski apdraudēta (ļoti augsts risks izmirt savvaļā); * [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] — apdraudēta; * [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] — viegli ievainojuma (augsts apdraudējuma risks); * [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] — gandrīz apdraudēta (nākotnē ir iespējams apdraudējums); * [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] — zems risks (apdraudējums ilgākā laika posmā nedraud) ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viena no uzkrītošākajiem putniem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Mazāk nekā 250 īpatņu izdzīvojuši savvaļā Ķīnā, kuru studiju nolūkos bija apmeklējis Darela zoodārza personāls. Aviārijā šie aktīvie smējējstrazdi bieži redzami lidināmies nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies arī sugas areāls. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Mākoņu meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru baru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība citviet pasaulē. ===Gaertija Rāpuļu un Abinieku Centrs=== Centrs nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Geofam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā "Noenkurotais šķirsts" par šo ēku raksta: <blockquote>"Un tā es sāku [pēc ziedošanas] īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība."</blockquote> ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Indoķīnas kārbveida bruņurupucis]] ''(Cuora galbinifrons)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Komodo varāns]] ''(Varanus komodoensis)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Skropstpalmu odze]] ''(Bothriechis schlegelii)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *Džersijas [[pļavas ķirzaka]] ''(Zootoca vivipara)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] :Madagaskaras platmuguras bruņurupucis (arī zirnekļu bruņurupucis, kapidolo) ''(Pyxis planicauda)'' šobrīd ir pasaulē visapdraudētākā bruņurupuču suga. Džeralds Darels pārveda uz Džersiju vairākus šīs sugas pārstāvjus savā pēdējā ceļojumā pa Madagaskaru 1990. gadā. Lai arī kapidolo ir ļoti grūti uzturēt nebrīvē un to pavairošana ir ārkārtīgi sarežģīta, Darela savvaļas parks pagaidām ir vienīgais Eiropā, kas panācis šā bruņurupuču vairošanos. ;Abinieki [[Attēls:2009-03-29Dendrobates tinctorius azureus106.jpg|thumb|200px|''Dendrobates azureus''; "...dažas vardes bija raibas — ar punktiņiem un svītriņām tik zilbinoši košās krāsās, ka tās drīzāk atgādināja skaistas konfektes, nevis abiniekus" (Dž. Darels, "Bafutas pēddziņi").]] *[[Maljorkas vecmātes krupis]] ''(Alytes muletensis)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *Džērsijas [[spriganā varde]] ''(Rana dalmatina)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ;Invazīvas sugas Rāpuļu un abinieku centrā ir izskaidrotas tās postošās sekas, kādas apkārtējai videi var nodarīt [[invazīva suga|invazīvas svešzemju sugas]]. Kā šādus agresīvu sugu piemērus parkā var aplūkot [[jūras krupis|jūras krupi]] ''(Bufo marinus)'' un [[sarkanausu bruņurupucis|sarkanausu bruņurupuci]] ''(Trachemys scripta elegans)''. ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|300px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] [[Gorillas|Rietumu zemienes gorillas]] ''(Gorilla gorilla gorilla)''[[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] Darela zoodārzā mitinās kopš tā atvēršanas 1959. gadā. Sākotnēji tajā atradās divas šīs kritiski apdraudētās pasugas mātītes. 1972. gadā no [[Bāzeles zoodārza]] uz Džērsiju pārveda tēviņu vārdā [[Džambo]]. Tas kļuvis par ciltstēvu daudziem pēcnācējiem, kuri dzīvo zoodārzos dažādās pasaules vietās, tostarp Džērsijas. Gorillu iežogojums ietver pietiekami plašas platības brīvdabas laukumu un trīs iekštelpas. Nākotnes plānos savvaļas parks iecerējis izveidot jaunu lielāku Gorillu kompleksu, kas ļautu paplašināt gorillu saimi. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] ===Centrālā Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|300px|Čīles flamingi ''(Phoenicopterus chilensis)'' Darela savvaļas parkā.]] Centrālā Ieleja caurvij parka centrālo daļu, kuras dabiskajā vidē un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — zivju dzenīši, piekrastes grauzēji, tauriņi, spāres un vairākas ūdensputnu sugas. Ielejā ir ieaudzētas divas apvidū reti sastopamu orhideju sugas — ''Anacamptis laxifora'' un dienvidu purvu orhideja ''(Dactylorhiza praetermissa)''. *[[Āzijas īsnagu ūdrs]] ''(Aonyx cinerea)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Sarkankakla zoss]] ''(Branta ruficollis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Čīles flamings]] ''(Phoenicopterus chilensis)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Pelēkā vainagdzērve]] ''(Balearica regulorum)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Sārtais flamings]] ''(Phoenicopterus roseus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Gulbju zoss]] ''(Anser cygnoides)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Daurijas dzērve]] ''(Grus vipio)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Paradīzes dzērve]] ''(Anthropoides paradiseus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Sarkanknābja klinšu vārna]] ''(Pyrrhocorax pyrrhocorax)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] :Sarkanknābja klinšu vārna (arī kā Alpu vārna) Džērsijas salā izzuda 19. gadsimtā. Darela trests ir pievienojies tās pavairošanas un atjaunošanas programmai, cerot no nebrīvē turētām Alpu vārnām, tresta teritorijā izveidot brīvi lidojošu šo putnu koloniju. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]] un [[marmora krīklis|marmora krīkļi]]. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Edvardsa fazāns]] ''(Lophura edwardsi)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Sentlūsijas Amazones papagailis]] ''(Amazona versicolor)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Bali strazds]] ''(Leucopsar rothschildi)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Montserratas trupiāls]] ''(Icterus oberi)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]] ''(Cossypha albicapilla)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] ''(Pongo abelii)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Baltroku gibons]] ''(Hylobates lar)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Lemuri=== [[Attēls:Aye-aye (Daubentonia madagascariensis).jpg|thumb|Slaidpirkstainis jeb ai-ai ''(Daubentonia madagascariensis)''; par Darela ekspedīciju uz Madagaskaru latviešu lasītājs var uzzināt 2002. gadā latviski izdotajā grāmatā ''"Ai-ai un es"''.]] Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] ''(Hapalemur alaotrensis)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atkalatgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Raundas salas gekons]] ''(Phelsuma guentheri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Raundas salas žņaudzējčūska]] ''(Casarea dussumieri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] :Džeralds Darels pirmo reizi apmeklēja [[Raundas sala (Maurīcija)|Raundas saliņu]] 1970. gadā. Pēc tā Džērsijas zoodārzs uzsāka sekmīgu salā sastopamo rāpuļu pavairošanus programmu, kā arī savulaik ievazāto trušu izskaušanu no tās un salas apzaļumošanu, atgriežot Raundai tās sākotnējo izskatu. Par mērķtiecīgā dabas aizstāvja apņēmības pilnajiem soļiem salas glābšanā saistoši aprakstīts grāmatās "Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži" un "Šķirsta jubileja". *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Kalnu degunlācītis]] ''(Nasuella ģ.)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Maurīcijas fodi audējputns]] ''(Foudia rubra)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[http://www.durrell.org/Wildlife-park/ Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] h70l6zou25ugjo778n1lahs5btfw3t9 3660741 3660686 2022-07-25T16:01:03Z Algonkins 30993 /* Gaertija Rāpuļu un Abinieku Centrs */ wikitext text/x-wiki {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+<ref name="press-pack_2010"/> |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website ={{URL|http://www.durrell.org/Wildlife-park}} }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs'''<ref>[http://www.bbc.co.uk/jersey/entertainment/articles/2004/05/z00_may_2004.shtml A day at the Zoo]{{Novecojusi saite}}</ref>) ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks [[Džeralds Darels]].<ref name="press-pack_2010"> {{Cite web |url=http://www.durrell.org/library/Document/Press_Pack_October_2010_PDF.pdf |title=Durrell Wildlife Conservation Trust: Press Information |work |publisher= |access-date=26 May 2012 }}</ref> Kopš 1964. gada zoodārzā savas mājas ir radis [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Katru gadu ap 169 000 apmeklētāju ierodas savvaļas parkā. Zoodārzā ir pārstāvētas aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas. Tajā galvenais uzsvars tiek likts uz izmirstošo dzīvnieku sugu pavairošanu nebrīvē, lai, iestājoties labvēlīgākai situācijai, būtu iespējams atjaunot sugas populāciju vēsturiskajā mītnes zemē. ==Atrašanās vieta== Zoodārzs atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas muižas teritorijā. Tā kopējā platība ir 13 ha. Parku veidojot, liela uzmanība tika veltīta vietējās, salai raksturīgās dabas saglabāšanai. Ziedu un augļu koku pārpilnība, kas caurvij visu zoodārzu, piesaista daudzus savvaļas putnus un kukaiņus. Parka teritorijā ir izvietoti vairāk kā 50 putnu būrīši, kurus izmanto virkne vietējās putnu sugas, tostarp [[plīvurpūce|plīvurpūces]], [[piekūns|piekūni]], [[bezdelīga]]s un [[mājas čurkste]]s. Citi parasti vietējās faunas pārstāvji zoodārza teritorijā ir [[mājas zvirbulis]], [[dziedātājstrazds]], [[rudā vāvere|rudā vāvere]], lauku pele un [[īspirkstu mizložņa]]. [[Attēls:Gerald Durrell statue.jpg|thumb|left|200px|Piemineklis Džeraldam Darelam Džērsijas zoodārzā.]] ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels izsakās grāmatā "Noķeriet man kolobusu": <blockquote>"Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek".</blockquote> ==Ekspozīcijas== Sugas [[aizsardzības statuss]]: * [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] — kritiski apdraudēta (ļoti augsts risks izmirt savvaļā); * [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] — apdraudēta; * [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] — viegli ievainojuma (augsts apdraudējuma risks); * [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] — gandrīz apdraudēta (nākotnē ir iespējams apdraudējums); * [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] — zems risks (apdraudējums ilgākā laika posmā nedraud) ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viena no uzkrītošākajiem putniem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Mazāk nekā 250 īpatņu izdzīvojuši savvaļā Ķīnā, kuru studiju nolūkos bija apmeklējis Darela zoodārza personāls. Aviārijā šie aktīvie smējējstrazdi bieži redzami lidināmies nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies arī sugas areāls. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Mākoņu meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru baru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība citviet pasaulē. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== Centrs nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Geofam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā "Noenkurotais šķirsts" par šo ēku raksta: <blockquote>"Un tā es sāku [pēc ziedošanas] īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība."</blockquote> ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|300px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] [[Gorillas|Rietumu zemienes gorillas]] ''(Gorilla gorilla gorilla)''[[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] Darela zoodārzā mitinās kopš tā atvēršanas 1959. gadā. Sākotnēji tajā atradās divas šīs kritiski apdraudētās pasugas mātītes. 1972. gadā no [[Bāzeles zoodārza]] uz Džērsiju pārveda tēviņu vārdā [[Džambo]]. Tas kļuvis par ciltstēvu daudziem pēcnācējiem, kuri dzīvo zoodārzos dažādās pasaules vietās, tostarp Džērsijas. Gorillu iežogojums ietver pietiekami plašas platības brīvdabas laukumu un trīs iekštelpas. Nākotnes plānos savvaļas parks iecerējis izveidot jaunu lielāku Gorillu kompleksu, kas ļautu paplašināt gorillu saimi. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] ===Centrālā Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|300px|Čīles flamingi ''(Phoenicopterus chilensis)'' Darela savvaļas parkā.]] Centrālā Ieleja caurvij parka centrālo daļu, kuras dabiskajā vidē un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — zivju dzenīši, piekrastes grauzēji, tauriņi, spāres un vairākas ūdensputnu sugas. Ielejā ir ieaudzētas divas apvidū reti sastopamu orhideju sugas — ''Anacamptis laxifora'' un dienvidu purvu orhideja ''(Dactylorhiza praetermissa)''. *[[Āzijas īsnagu ūdrs]] ''(Aonyx cinerea)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Sarkankakla zoss]] ''(Branta ruficollis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Čīles flamings]] ''(Phoenicopterus chilensis)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Pelēkā vainagdzērve]] ''(Balearica regulorum)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Sārtais flamings]] ''(Phoenicopterus roseus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Gulbju zoss]] ''(Anser cygnoides)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Daurijas dzērve]] ''(Grus vipio)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Paradīzes dzērve]] ''(Anthropoides paradiseus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Sarkanknābja klinšu vārna]] ''(Pyrrhocorax pyrrhocorax)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] :Sarkanknābja klinšu vārna (arī kā Alpu vārna) Džērsijas salā izzuda 19. gadsimtā. Darela trests ir pievienojies tās pavairošanas un atjaunošanas programmai, cerot no nebrīvē turētām Alpu vārnām, tresta teritorijā izveidot brīvi lidojošu šo putnu koloniju. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]] un [[marmora krīklis|marmora krīkļi]]. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Edvardsa fazāns]] ''(Lophura edwardsi)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Sentlūsijas Amazones papagailis]] ''(Amazona versicolor)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Bali strazds]] ''(Leucopsar rothschildi)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Montserratas trupiāls]] ''(Icterus oberi)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]] ''(Cossypha albicapilla)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] ''(Pongo abelii)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Baltroku gibons]] ''(Hylobates lar)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Lemuri=== [[Attēls:Aye-aye (Daubentonia madagascariensis).jpg|thumb|Slaidpirkstainis jeb ai-ai ''(Daubentonia madagascariensis)''; par Darela ekspedīciju uz Madagaskaru latviešu lasītājs var uzzināt 2002. gadā latviski izdotajā grāmatā ''"Ai-ai un es"''.]] Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] ''(Hapalemur alaotrensis)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atkalatgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Raundas salas gekons]] ''(Phelsuma guentheri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Raundas salas žņaudzējčūska]] ''(Casarea dussumieri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] :Džeralds Darels pirmo reizi apmeklēja [[Raundas sala (Maurīcija)|Raundas saliņu]] 1970. gadā. Pēc tā Džērsijas zoodārzs uzsāka sekmīgu salā sastopamo rāpuļu pavairošanus programmu, kā arī savulaik ievazāto trušu izskaušanu no tās un salas apzaļumošanu, atgriežot Raundai tās sākotnējo izskatu. Par mērķtiecīgā dabas aizstāvja apņēmības pilnajiem soļiem salas glābšanā saistoši aprakstīts grāmatās "Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži" un "Šķirsta jubileja". *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Kalnu degunlācītis]] ''(Nasuella ģ.)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Maurīcijas fodi audējputns]] ''(Foudia rubra)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[http://www.durrell.org/Wildlife-park/ Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] ksqlv9xm4eacqge9ybpdu39ysms8j21 3660754 3660741 2022-07-25T16:19:17Z Algonkins 30993 /* Mākoņu mežs */ wikitext text/x-wiki {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+<ref name="press-pack_2010"/> |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website ={{URL|http://www.durrell.org/Wildlife-park}} }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs'''<ref>[http://www.bbc.co.uk/jersey/entertainment/articles/2004/05/z00_may_2004.shtml A day at the Zoo]{{Novecojusi saite}}</ref>) ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks [[Džeralds Darels]].<ref name="press-pack_2010"> {{Cite web |url=http://www.durrell.org/library/Document/Press_Pack_October_2010_PDF.pdf |title=Durrell Wildlife Conservation Trust: Press Information |work |publisher= |access-date=26 May 2012 }}</ref> Kopš 1964. gada zoodārzā savas mājas ir radis [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Katru gadu ap 169 000 apmeklētāju ierodas savvaļas parkā. Zoodārzā ir pārstāvētas aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas. Tajā galvenais uzsvars tiek likts uz izmirstošo dzīvnieku sugu pavairošanu nebrīvē, lai, iestājoties labvēlīgākai situācijai, būtu iespējams atjaunot sugas populāciju vēsturiskajā mītnes zemē. ==Atrašanās vieta== Zoodārzs atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas muižas teritorijā. Tā kopējā platība ir 13 ha. Parku veidojot, liela uzmanība tika veltīta vietējās, salai raksturīgās dabas saglabāšanai. Ziedu un augļu koku pārpilnība, kas caurvij visu zoodārzu, piesaista daudzus savvaļas putnus un kukaiņus. Parka teritorijā ir izvietoti vairāk kā 50 putnu būrīši, kurus izmanto virkne vietējās putnu sugas, tostarp [[plīvurpūce|plīvurpūces]], [[piekūns|piekūni]], [[bezdelīga]]s un [[mājas čurkste]]s. Citi parasti vietējās faunas pārstāvji zoodārza teritorijā ir [[mājas zvirbulis]], [[dziedātājstrazds]], [[rudā vāvere|rudā vāvere]], lauku pele un [[īspirkstu mizložņa]]. [[Attēls:Gerald Durrell statue.jpg|thumb|left|200px|Piemineklis Džeraldam Darelam Džērsijas zoodārzā.]] ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels izsakās grāmatā "Noķeriet man kolobusu": <blockquote>"Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek".</blockquote> ==Ekspozīcijas== Sugas [[aizsardzības statuss]]: * [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] — kritiski apdraudēta (ļoti augsts risks izmirt savvaļā); * [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] — apdraudēta; * [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] — viegli ievainojuma (augsts apdraudējuma risks); * [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] — gandrīz apdraudēta (nākotnē ir iespējams apdraudējums); * [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] — zems risks (apdraudējums ilgākā laika posmā nedraud) ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viena no uzkrītošākajiem putniem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Mazāk nekā 250 īpatņu izdzīvojuši savvaļā Ķīnā, kuru studiju nolūkos bija apmeklējis Darela zoodārza personāls. Aviārijā šie aktīvie smējējstrazdi bieži redzami lidināmies nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies arī sugas areāls. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru baru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība citviet pasaulē. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== Centrs nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Geofam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā "Noenkurotais šķirsts" par šo ēku raksta: <blockquote>"Un tā es sāku [pēc ziedošanas] īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība."</blockquote> ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|300px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] [[Gorillas|Rietumu zemienes gorillas]] ''(Gorilla gorilla gorilla)''[[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] Darela zoodārzā mitinās kopš tā atvēršanas 1959. gadā. Sākotnēji tajā atradās divas šīs kritiski apdraudētās pasugas mātītes. 1972. gadā no [[Bāzeles zoodārza]] uz Džērsiju pārveda tēviņu vārdā [[Džambo]]. Tas kļuvis par ciltstēvu daudziem pēcnācējiem, kuri dzīvo zoodārzos dažādās pasaules vietās, tostarp Džērsijas. Gorillu iežogojums ietver pietiekami plašas platības brīvdabas laukumu un trīs iekštelpas. Nākotnes plānos savvaļas parks iecerējis izveidot jaunu lielāku Gorillu kompleksu, kas ļautu paplašināt gorillu saimi. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] ===Centrālā Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|300px|Čīles flamingi ''(Phoenicopterus chilensis)'' Darela savvaļas parkā.]] Centrālā Ieleja caurvij parka centrālo daļu, kuras dabiskajā vidē un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — zivju dzenīši, piekrastes grauzēji, tauriņi, spāres un vairākas ūdensputnu sugas. Ielejā ir ieaudzētas divas apvidū reti sastopamu orhideju sugas — ''Anacamptis laxifora'' un dienvidu purvu orhideja ''(Dactylorhiza praetermissa)''. *[[Āzijas īsnagu ūdrs]] ''(Aonyx cinerea)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Sarkankakla zoss]] ''(Branta ruficollis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Čīles flamings]] ''(Phoenicopterus chilensis)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Pelēkā vainagdzērve]] ''(Balearica regulorum)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Sārtais flamings]] ''(Phoenicopterus roseus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Gulbju zoss]] ''(Anser cygnoides)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Daurijas dzērve]] ''(Grus vipio)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Paradīzes dzērve]] ''(Anthropoides paradiseus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Sarkanknābja klinšu vārna]] ''(Pyrrhocorax pyrrhocorax)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] :Sarkanknābja klinšu vārna (arī kā Alpu vārna) Džērsijas salā izzuda 19. gadsimtā. Darela trests ir pievienojies tās pavairošanas un atjaunošanas programmai, cerot no nebrīvē turētām Alpu vārnām, tresta teritorijā izveidot brīvi lidojošu šo putnu koloniju. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]] un [[marmora krīklis|marmora krīkļi]]. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Edvardsa fazāns]] ''(Lophura edwardsi)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Sentlūsijas Amazones papagailis]] ''(Amazona versicolor)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Bali strazds]] ''(Leucopsar rothschildi)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Montserratas trupiāls]] ''(Icterus oberi)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]] ''(Cossypha albicapilla)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] ''(Pongo abelii)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Baltroku gibons]] ''(Hylobates lar)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Lemuri=== [[Attēls:Aye-aye (Daubentonia madagascariensis).jpg|thumb|Slaidpirkstainis jeb ai-ai ''(Daubentonia madagascariensis)''; par Darela ekspedīciju uz Madagaskaru latviešu lasītājs var uzzināt 2002. gadā latviski izdotajā grāmatā ''"Ai-ai un es"''.]] Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] ''(Hapalemur alaotrensis)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atkalatgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Raundas salas gekons]] ''(Phelsuma guentheri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Raundas salas žņaudzējčūska]] ''(Casarea dussumieri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] :Džeralds Darels pirmo reizi apmeklēja [[Raundas sala (Maurīcija)|Raundas saliņu]] 1970. gadā. Pēc tā Džērsijas zoodārzs uzsāka sekmīgu salā sastopamo rāpuļu pavairošanus programmu, kā arī savulaik ievazāto trušu izskaušanu no tās un salas apzaļumošanu, atgriežot Raundai tās sākotnējo izskatu. Par mērķtiecīgā dabas aizstāvja apņēmības pilnajiem soļiem salas glābšanā saistoši aprakstīts grāmatās "Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži" un "Šķirsta jubileja". *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Kalnu degunlācītis]] ''(Nasuella ģ.)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Maurīcijas fodi audējputns]] ''(Foudia rubra)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[http://www.durrell.org/Wildlife-park/ Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] n1ykjr8v81cijhtqxpmf27zbnsxebsw 3660763 3660754 2022-07-25T16:33:24Z Algonkins 30993 /* Darela atklājumu centrs */ wikitext text/x-wiki {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+<ref name="press-pack_2010"/> |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website ={{URL|http://www.durrell.org/Wildlife-park}} }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs'''<ref>[http://www.bbc.co.uk/jersey/entertainment/articles/2004/05/z00_may_2004.shtml A day at the Zoo]{{Novecojusi saite}}</ref>) ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks [[Džeralds Darels]].<ref name="press-pack_2010"> {{Cite web |url=http://www.durrell.org/library/Document/Press_Pack_October_2010_PDF.pdf |title=Durrell Wildlife Conservation Trust: Press Information |work |publisher= |access-date=26 May 2012 }}</ref> Kopš 1964. gada zoodārzā savas mājas ir radis [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Katru gadu ap 169 000 apmeklētāju ierodas savvaļas parkā. Zoodārzā ir pārstāvētas aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas. Tajā galvenais uzsvars tiek likts uz izmirstošo dzīvnieku sugu pavairošanu nebrīvē, lai, iestājoties labvēlīgākai situācijai, būtu iespējams atjaunot sugas populāciju vēsturiskajā mītnes zemē. ==Atrašanās vieta== Zoodārzs atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas muižas teritorijā. Tā kopējā platība ir 13 ha. Parku veidojot, liela uzmanība tika veltīta vietējās, salai raksturīgās dabas saglabāšanai. Ziedu un augļu koku pārpilnība, kas caurvij visu zoodārzu, piesaista daudzus savvaļas putnus un kukaiņus. Parka teritorijā ir izvietoti vairāk kā 50 putnu būrīši, kurus izmanto virkne vietējās putnu sugas, tostarp [[plīvurpūce|plīvurpūces]], [[piekūns|piekūni]], [[bezdelīga]]s un [[mājas čurkste]]s. Citi parasti vietējās faunas pārstāvji zoodārza teritorijā ir [[mājas zvirbulis]], [[dziedātājstrazds]], [[rudā vāvere|rudā vāvere]], lauku pele un [[īspirkstu mizložņa]]. [[Attēls:Gerald Durrell statue.jpg|thumb|left|200px|Piemineklis Džeraldam Darelam Džērsijas zoodārzā.]] ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels izsakās grāmatā "Noķeriet man kolobusu": <blockquote>"Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek".</blockquote> ==Ekspozīcijas== Sugas [[aizsardzības statuss]]: * [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] — kritiski apdraudēta (ļoti augsts risks izmirt savvaļā); * [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] — apdraudēta; * [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] — viegli ievainojuma (augsts apdraudējuma risks); * [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] — gandrīz apdraudēta (nākotnē ir iespējams apdraudējums); * [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] — zems risks (apdraudējums ilgākā laika posmā nedraud) ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viena no uzkrītošākajiem putniem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Mazāk nekā 250 īpatņu izdzīvojuši savvaļā Ķīnā, kuru studiju nolūkos bija apmeklējis Darela zoodārza personāls. Aviārijā šie aktīvie smējējstrazdi bieži redzami lidināmies nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies arī sugas areāls. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru baru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== Centrs nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Geofam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā "Noenkurotais šķirsts" par šo ēku raksta: <blockquote>"Un tā es sāku [pēc ziedošanas] īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība."</blockquote> ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|300px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] [[Gorillas|Rietumu zemienes gorillas]] ''(Gorilla gorilla gorilla)''[[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] Darela zoodārzā mitinās kopš tā atvēršanas 1959. gadā. Sākotnēji tajā atradās divas šīs kritiski apdraudētās pasugas mātītes. 1972. gadā no [[Bāzeles zoodārza]] uz Džērsiju pārveda tēviņu vārdā [[Džambo]]. Tas kļuvis par ciltstēvu daudziem pēcnācējiem, kuri dzīvo zoodārzos dažādās pasaules vietās, tostarp Džērsijas. Gorillu iežogojums ietver pietiekami plašas platības brīvdabas laukumu un trīs iekštelpas. Nākotnes plānos savvaļas parks iecerējis izveidot jaunu lielāku Gorillu kompleksu, kas ļautu paplašināt gorillu saimi. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] ===Centrālā Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|300px|Čīles flamingi ''(Phoenicopterus chilensis)'' Darela savvaļas parkā.]] Centrālā Ieleja caurvij parka centrālo daļu, kuras dabiskajā vidē un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — zivju dzenīši, piekrastes grauzēji, tauriņi, spāres un vairākas ūdensputnu sugas. Ielejā ir ieaudzētas divas apvidū reti sastopamu orhideju sugas — ''Anacamptis laxifora'' un dienvidu purvu orhideja ''(Dactylorhiza praetermissa)''. *[[Āzijas īsnagu ūdrs]] ''(Aonyx cinerea)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Sarkankakla zoss]] ''(Branta ruficollis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Čīles flamings]] ''(Phoenicopterus chilensis)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Pelēkā vainagdzērve]] ''(Balearica regulorum)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Sārtais flamings]] ''(Phoenicopterus roseus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Gulbju zoss]] ''(Anser cygnoides)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Daurijas dzērve]] ''(Grus vipio)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Paradīzes dzērve]] ''(Anthropoides paradiseus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Sarkanknābja klinšu vārna]] ''(Pyrrhocorax pyrrhocorax)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] :Sarkanknābja klinšu vārna (arī kā Alpu vārna) Džērsijas salā izzuda 19. gadsimtā. Darela trests ir pievienojies tās pavairošanas un atjaunošanas programmai, cerot no nebrīvē turētām Alpu vārnām, tresta teritorijā izveidot brīvi lidojošu šo putnu koloniju. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]] un [[marmora krīklis|marmora krīkļi]]. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Edvardsa fazāns]] ''(Lophura edwardsi)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Sentlūsijas Amazones papagailis]] ''(Amazona versicolor)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Bali strazds]] ''(Leucopsar rothschildi)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Montserratas trupiāls]] ''(Icterus oberi)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]] ''(Cossypha albicapilla)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] ''(Pongo abelii)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Baltroku gibons]] ''(Hylobates lar)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Lemuri=== [[Attēls:Aye-aye (Daubentonia madagascariensis).jpg|thumb|Slaidpirkstainis jeb ai-ai ''(Daubentonia madagascariensis)''; par Darela ekspedīciju uz Madagaskaru latviešu lasītājs var uzzināt 2002. gadā latviski izdotajā grāmatā ''"Ai-ai un es"''.]] Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] ''(Hapalemur alaotrensis)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atkalatgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Raundas salas gekons]] ''(Phelsuma guentheri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Raundas salas žņaudzējčūska]] ''(Casarea dussumieri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] :Džeralds Darels pirmo reizi apmeklēja [[Raundas sala (Maurīcija)|Raundas saliņu]] 1970. gadā. Pēc tā Džērsijas zoodārzs uzsāka sekmīgu salā sastopamo rāpuļu pavairošanus programmu, kā arī savulaik ievazāto trušu izskaušanu no tās un salas apzaļumošanu, atgriežot Raundai tās sākotnējo izskatu. Par mērķtiecīgā dabas aizstāvja apņēmības pilnajiem soļiem salas glābšanā saistoši aprakstīts grāmatās "Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži" un "Šķirsta jubileja". *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Kalnu degunlācītis]] ''(Nasuella ģ.)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Maurīcijas fodi audējputns]] ''(Foudia rubra)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[http://www.durrell.org/Wildlife-park/ Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] qdiu2sbyryoh8pfyh2fkfbqddpccu94 3660764 3660763 2022-07-25T16:34:37Z Algonkins 30993 /* Mākoņu mežs */ wikitext text/x-wiki {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+<ref name="press-pack_2010"/> |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website ={{URL|http://www.durrell.org/Wildlife-park}} }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs'''<ref>[http://www.bbc.co.uk/jersey/entertainment/articles/2004/05/z00_may_2004.shtml A day at the Zoo]{{Novecojusi saite}}</ref>) ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks [[Džeralds Darels]].<ref name="press-pack_2010"> {{Cite web |url=http://www.durrell.org/library/Document/Press_Pack_October_2010_PDF.pdf |title=Durrell Wildlife Conservation Trust: Press Information |work |publisher= |access-date=26 May 2012 }}</ref> Kopš 1964. gada zoodārzā savas mājas ir radis [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Katru gadu ap 169 000 apmeklētāju ierodas savvaļas parkā. Zoodārzā ir pārstāvētas aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas. Tajā galvenais uzsvars tiek likts uz izmirstošo dzīvnieku sugu pavairošanu nebrīvē, lai, iestājoties labvēlīgākai situācijai, būtu iespējams atjaunot sugas populāciju vēsturiskajā mītnes zemē. ==Atrašanās vieta== Zoodārzs atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas muižas teritorijā. Tā kopējā platība ir 13 ha. Parku veidojot, liela uzmanība tika veltīta vietējās, salai raksturīgās dabas saglabāšanai. Ziedu un augļu koku pārpilnība, kas caurvij visu zoodārzu, piesaista daudzus savvaļas putnus un kukaiņus. Parka teritorijā ir izvietoti vairāk kā 50 putnu būrīši, kurus izmanto virkne vietējās putnu sugas, tostarp [[plīvurpūce|plīvurpūces]], [[piekūns|piekūni]], [[bezdelīga]]s un [[mājas čurkste]]s. Citi parasti vietējās faunas pārstāvji zoodārza teritorijā ir [[mājas zvirbulis]], [[dziedātājstrazds]], [[rudā vāvere|rudā vāvere]], lauku pele un [[īspirkstu mizložņa]]. [[Attēls:Gerald Durrell statue.jpg|thumb|left|200px|Piemineklis Džeraldam Darelam Džērsijas zoodārzā.]] ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels izsakās grāmatā "Noķeriet man kolobusu": <blockquote>"Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek".</blockquote> ==Ekspozīcijas== Sugas [[aizsardzības statuss]]: * [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] — kritiski apdraudēta (ļoti augsts risks izmirt savvaļā); * [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] — apdraudēta; * [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] — viegli ievainojuma (augsts apdraudējuma risks); * [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] — gandrīz apdraudēta (nākotnē ir iespējams apdraudējums); * [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] — zems risks (apdraudējums ilgākā laika posmā nedraud) ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viena no uzkrītošākajiem putniem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Mazāk nekā 250 īpatņu izdzīvojuši savvaļā Ķīnā, kuru studiju nolūkos bija apmeklējis Darela zoodārza personāls. Aviārijā šie aktīvie smējējstrazdi bieži redzami lidināmies nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies arī sugas areāls. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== Centrs nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Geofam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā "Noenkurotais šķirsts" par šo ēku raksta: <blockquote>"Un tā es sāku [pēc ziedošanas] īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība."</blockquote> ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|300px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] [[Gorillas|Rietumu zemienes gorillas]] ''(Gorilla gorilla gorilla)''[[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] Darela zoodārzā mitinās kopš tā atvēršanas 1959. gadā. Sākotnēji tajā atradās divas šīs kritiski apdraudētās pasugas mātītes. 1972. gadā no [[Bāzeles zoodārza]] uz Džērsiju pārveda tēviņu vārdā [[Džambo]]. Tas kļuvis par ciltstēvu daudziem pēcnācējiem, kuri dzīvo zoodārzos dažādās pasaules vietās, tostarp Džērsijas. Gorillu iežogojums ietver pietiekami plašas platības brīvdabas laukumu un trīs iekštelpas. Nākotnes plānos savvaļas parks iecerējis izveidot jaunu lielāku Gorillu kompleksu, kas ļautu paplašināt gorillu saimi. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] ===Centrālā Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|300px|Čīles flamingi ''(Phoenicopterus chilensis)'' Darela savvaļas parkā.]] Centrālā Ieleja caurvij parka centrālo daļu, kuras dabiskajā vidē un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — zivju dzenīši, piekrastes grauzēji, tauriņi, spāres un vairākas ūdensputnu sugas. Ielejā ir ieaudzētas divas apvidū reti sastopamu orhideju sugas — ''Anacamptis laxifora'' un dienvidu purvu orhideja ''(Dactylorhiza praetermissa)''. *[[Āzijas īsnagu ūdrs]] ''(Aonyx cinerea)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Sarkankakla zoss]] ''(Branta ruficollis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Čīles flamings]] ''(Phoenicopterus chilensis)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Pelēkā vainagdzērve]] ''(Balearica regulorum)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Sārtais flamings]] ''(Phoenicopterus roseus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Gulbju zoss]] ''(Anser cygnoides)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Daurijas dzērve]] ''(Grus vipio)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Paradīzes dzērve]] ''(Anthropoides paradiseus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Sarkanknābja klinšu vārna]] ''(Pyrrhocorax pyrrhocorax)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] :Sarkanknābja klinšu vārna (arī kā Alpu vārna) Džērsijas salā izzuda 19. gadsimtā. Darela trests ir pievienojies tās pavairošanas un atjaunošanas programmai, cerot no nebrīvē turētām Alpu vārnām, tresta teritorijā izveidot brīvi lidojošu šo putnu koloniju. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]] un [[marmora krīklis|marmora krīkļi]]. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Edvardsa fazāns]] ''(Lophura edwardsi)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Sentlūsijas Amazones papagailis]] ''(Amazona versicolor)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Bali strazds]] ''(Leucopsar rothschildi)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Montserratas trupiāls]] ''(Icterus oberi)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]] ''(Cossypha albicapilla)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] ''(Pongo abelii)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Baltroku gibons]] ''(Hylobates lar)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Lemuri=== [[Attēls:Aye-aye (Daubentonia madagascariensis).jpg|thumb|Slaidpirkstainis jeb ai-ai ''(Daubentonia madagascariensis)''; par Darela ekspedīciju uz Madagaskaru latviešu lasītājs var uzzināt 2002. gadā latviski izdotajā grāmatā ''"Ai-ai un es"''.]] Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] ''(Hapalemur alaotrensis)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atkalatgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Raundas salas gekons]] ''(Phelsuma guentheri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Raundas salas žņaudzējčūska]] ''(Casarea dussumieri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] :Džeralds Darels pirmo reizi apmeklēja [[Raundas sala (Maurīcija)|Raundas saliņu]] 1970. gadā. Pēc tā Džērsijas zoodārzs uzsāka sekmīgu salā sastopamo rāpuļu pavairošanus programmu, kā arī savulaik ievazāto trušu izskaušanu no tās un salas apzaļumošanu, atgriežot Raundai tās sākotnējo izskatu. Par mērķtiecīgā dabas aizstāvja apņēmības pilnajiem soļiem salas glābšanā saistoši aprakstīts grāmatās "Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži" un "Šķirsta jubileja". *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Kalnu degunlācītis]] ''(Nasuella ģ.)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Maurīcijas fodi audējputns]] ''(Foudia rubra)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[http://www.durrell.org/Wildlife-park/ Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 5kkkpglhqsuat2qdi9kuw42a8fj492g 3660788 3660764 2022-07-25T17:31:41Z Algonkins 30993 /* Centrālā Ieleja */ wikitext text/x-wiki {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+<ref name="press-pack_2010"/> |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website ={{URL|http://www.durrell.org/Wildlife-park}} }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs'''<ref>[http://www.bbc.co.uk/jersey/entertainment/articles/2004/05/z00_may_2004.shtml A day at the Zoo]{{Novecojusi saite}}</ref>) ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks [[Džeralds Darels]].<ref name="press-pack_2010"> {{Cite web |url=http://www.durrell.org/library/Document/Press_Pack_October_2010_PDF.pdf |title=Durrell Wildlife Conservation Trust: Press Information |work |publisher= |access-date=26 May 2012 }}</ref> Kopš 1964. gada zoodārzā savas mājas ir radis [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Katru gadu ap 169 000 apmeklētāju ierodas savvaļas parkā. Zoodārzā ir pārstāvētas aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas. Tajā galvenais uzsvars tiek likts uz izmirstošo dzīvnieku sugu pavairošanu nebrīvē, lai, iestājoties labvēlīgākai situācijai, būtu iespējams atjaunot sugas populāciju vēsturiskajā mītnes zemē. ==Atrašanās vieta== Zoodārzs atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas muižas teritorijā. Tā kopējā platība ir 13 ha. Parku veidojot, liela uzmanība tika veltīta vietējās, salai raksturīgās dabas saglabāšanai. Ziedu un augļu koku pārpilnība, kas caurvij visu zoodārzu, piesaista daudzus savvaļas putnus un kukaiņus. Parka teritorijā ir izvietoti vairāk kā 50 putnu būrīši, kurus izmanto virkne vietējās putnu sugas, tostarp [[plīvurpūce|plīvurpūces]], [[piekūns|piekūni]], [[bezdelīga]]s un [[mājas čurkste]]s. Citi parasti vietējās faunas pārstāvji zoodārza teritorijā ir [[mājas zvirbulis]], [[dziedātājstrazds]], [[rudā vāvere|rudā vāvere]], lauku pele un [[īspirkstu mizložņa]]. [[Attēls:Gerald Durrell statue.jpg|thumb|left|200px|Piemineklis Džeraldam Darelam Džērsijas zoodārzā.]] ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels izsakās grāmatā "Noķeriet man kolobusu": <blockquote>"Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek".</blockquote> ==Ekspozīcijas== Sugas [[aizsardzības statuss]]: * [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] — kritiski apdraudēta (ļoti augsts risks izmirt savvaļā); * [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] — apdraudēta; * [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] — viegli ievainojuma (augsts apdraudējuma risks); * [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] — gandrīz apdraudēta (nākotnē ir iespējams apdraudējums); * [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] — zems risks (apdraudējums ilgākā laika posmā nedraud) ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viena no uzkrītošākajiem putniem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Mazāk nekā 250 īpatņu izdzīvojuši savvaļā Ķīnā, kuru studiju nolūkos bija apmeklējis Darela zoodārza personāls. Aviārijā šie aktīvie smējējstrazdi bieži redzami lidināmies nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies arī sugas areāls. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== Centrs nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Geofam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā "Noenkurotais šķirsts" par šo ēku raksta: <blockquote>"Un tā es sāku [pēc ziedošanas] īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība."</blockquote> ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|300px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] [[Gorillas|Rietumu zemienes gorillas]] ''(Gorilla gorilla gorilla)''[[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] Darela zoodārzā mitinās kopš tā atvēršanas 1959. gadā. Sākotnēji tajā atradās divas šīs kritiski apdraudētās pasugas mātītes. 1972. gadā no [[Bāzeles zoodārza]] uz Džērsiju pārveda tēviņu vārdā [[Džambo]]. Tas kļuvis par ciltstēvu daudziem pēcnācējiem, kuri dzīvo zoodārzos dažādās pasaules vietās, tostarp Džērsijas. Gorillu iežogojums ietver pietiekami plašas platības brīvdabas laukumu un trīs iekštelpas. Nākotnes plānos savvaļas parks iecerējis izveidot jaunu lielāku Gorillu kompleksu, kas ļautu paplašināt gorillu saimi. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Centrālā ieleja caurvij parka centrālo daļu. To sārtās krāsās iekrāso [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars, bet vietām redzamas bradājam atsevišķas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]]. Ielejas kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[gredzenūbele]]s, [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]] un [[marmora krīklis|marmora krīkļi]]. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Edvardsa fazāns]] ''(Lophura edwardsi)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Sentlūsijas Amazones papagailis]] ''(Amazona versicolor)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Bali strazds]] ''(Leucopsar rothschildi)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Montserratas trupiāls]] ''(Icterus oberi)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]] ''(Cossypha albicapilla)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] ''(Pongo abelii)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Baltroku gibons]] ''(Hylobates lar)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Lemuri=== [[Attēls:Aye-aye (Daubentonia madagascariensis).jpg|thumb|Slaidpirkstainis jeb ai-ai ''(Daubentonia madagascariensis)''; par Darela ekspedīciju uz Madagaskaru latviešu lasītājs var uzzināt 2002. gadā latviski izdotajā grāmatā ''"Ai-ai un es"''.]] Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] ''(Hapalemur alaotrensis)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atkalatgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Raundas salas gekons]] ''(Phelsuma guentheri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Raundas salas žņaudzējčūska]] ''(Casarea dussumieri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] :Džeralds Darels pirmo reizi apmeklēja [[Raundas sala (Maurīcija)|Raundas saliņu]] 1970. gadā. Pēc tā Džērsijas zoodārzs uzsāka sekmīgu salā sastopamo rāpuļu pavairošanus programmu, kā arī savulaik ievazāto trušu izskaušanu no tās un salas apzaļumošanu, atgriežot Raundai tās sākotnējo izskatu. Par mērķtiecīgā dabas aizstāvja apņēmības pilnajiem soļiem salas glābšanā saistoši aprakstīts grāmatās "Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži" un "Šķirsta jubileja". *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Kalnu degunlācītis]] ''(Nasuella ģ.)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Maurīcijas fodi audējputns]] ''(Foudia rubra)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[http://www.durrell.org/Wildlife-park/ Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] rgl6tvsfb9mubu6holm42tbtahe385j 3660799 3660788 2022-07-25T18:27:13Z Algonkins 30993 /* Mākoņu mežs */ wikitext text/x-wiki {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+<ref name="press-pack_2010"/> |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website ={{URL|http://www.durrell.org/Wildlife-park}} }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs'''<ref>[http://www.bbc.co.uk/jersey/entertainment/articles/2004/05/z00_may_2004.shtml A day at the Zoo]{{Novecojusi saite}}</ref>) ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks [[Džeralds Darels]].<ref name="press-pack_2010"> {{Cite web |url=http://www.durrell.org/library/Document/Press_Pack_October_2010_PDF.pdf |title=Durrell Wildlife Conservation Trust: Press Information |work |publisher= |access-date=26 May 2012 }}</ref> Kopš 1964. gada zoodārzā savas mājas ir radis [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Katru gadu ap 169 000 apmeklētāju ierodas savvaļas parkā. Zoodārzā ir pārstāvētas aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas. Tajā galvenais uzsvars tiek likts uz izmirstošo dzīvnieku sugu pavairošanu nebrīvē, lai, iestājoties labvēlīgākai situācijai, būtu iespējams atjaunot sugas populāciju vēsturiskajā mītnes zemē. ==Atrašanās vieta== Zoodārzs atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas muižas teritorijā. Tā kopējā platība ir 13 ha. Parku veidojot, liela uzmanība tika veltīta vietējās, salai raksturīgās dabas saglabāšanai. Ziedu un augļu koku pārpilnība, kas caurvij visu zoodārzu, piesaista daudzus savvaļas putnus un kukaiņus. Parka teritorijā ir izvietoti vairāk kā 50 putnu būrīši, kurus izmanto virkne vietējās putnu sugas, tostarp [[plīvurpūce|plīvurpūces]], [[piekūns|piekūni]], [[bezdelīga]]s un [[mājas čurkste]]s. Citi parasti vietējās faunas pārstāvji zoodārza teritorijā ir [[mājas zvirbulis]], [[dziedātājstrazds]], [[rudā vāvere|rudā vāvere]], lauku pele un [[īspirkstu mizložņa]]. [[Attēls:Gerald Durrell statue.jpg|thumb|left|200px|Piemineklis Džeraldam Darelam Džērsijas zoodārzā.]] ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels izsakās grāmatā "Noķeriet man kolobusu": <blockquote>"Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek".</blockquote> ==Ekspozīcijas== Sugas [[aizsardzības statuss]]: * [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] — kritiski apdraudēta (ļoti augsts risks izmirt savvaļā); * [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] — apdraudēta; * [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] — viegli ievainojuma (augsts apdraudējuma risks); * [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] — gandrīz apdraudēta (nākotnē ir iespējams apdraudējums); * [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] — zems risks (apdraudējums ilgākā laika posmā nedraud) ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viena no uzkrītošākajiem putniem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Mazāk nekā 250 īpatņu izdzīvojuši savvaļā Ķīnā, kuru studiju nolūkos bija apmeklējis Darela zoodārza personāls. Aviārijā šie aktīvie smējējstrazdi bieži redzami lidināmies nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies arī sugas areāls. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== Centrs nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Geofam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā "Noenkurotais šķirsts" par šo ēku raksta: <blockquote>"Un tā es sāku [pēc ziedošanas] īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība."</blockquote> ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|300px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] [[Gorillas|Rietumu zemienes gorillas]] ''(Gorilla gorilla gorilla)''[[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] Darela zoodārzā mitinās kopš tā atvēršanas 1959. gadā. Sākotnēji tajā atradās divas šīs kritiski apdraudētās pasugas mātītes. 1972. gadā no [[Bāzeles zoodārza]] uz Džērsiju pārveda tēviņu vārdā [[Džambo]]. Tas kļuvis par ciltstēvu daudziem pēcnācējiem, kuri dzīvo zoodārzos dažādās pasaules vietās, tostarp Džērsijas. Gorillu iežogojums ietver pietiekami plašas platības brīvdabas laukumu un trīs iekštelpas. Nākotnes plānos savvaļas parks iecerējis izveidot jaunu lielāku Gorillu kompleksu, kas ļautu paplašināt gorillu saimi. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Centrālā ieleja caurvij parka centrālo daļu. To sārtās krāsās iekrāso [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars, bet vietām redzamas bradājam atsevišķas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]]. Ielejas kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[gredzenūbele]]s, [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]] un [[marmora krīklis|marmora krīkļi]]. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Edvardsa fazāns]] ''(Lophura edwardsi)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Sentlūsijas Amazones papagailis]] ''(Amazona versicolor)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Bali strazds]] ''(Leucopsar rothschildi)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Montserratas trupiāls]] ''(Icterus oberi)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]] ''(Cossypha albicapilla)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] ''(Pongo abelii)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Baltroku gibons]] ''(Hylobates lar)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Lemuri=== [[Attēls:Aye-aye (Daubentonia madagascariensis).jpg|thumb|Slaidpirkstainis jeb ai-ai ''(Daubentonia madagascariensis)''; par Darela ekspedīciju uz Madagaskaru latviešu lasītājs var uzzināt 2002. gadā latviski izdotajā grāmatā ''"Ai-ai un es"''.]] Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] ''(Hapalemur alaotrensis)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' [[Attēls:Status iucn NT icon.svg|20px]] *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' [[Attēls:Status iucn LC icon.svg|20px]] ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atkalatgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Raundas salas gekons]] ''(Phelsuma guentheri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Raundas salas žņaudzējčūska]] ''(Casarea dussumieri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] :Džeralds Darels pirmo reizi apmeklēja [[Raundas sala (Maurīcija)|Raundas saliņu]] 1970. gadā. Pēc tā Džērsijas zoodārzs uzsāka sekmīgu salā sastopamo rāpuļu pavairošanus programmu, kā arī savulaik ievazāto trušu izskaušanu no tās un salas apzaļumošanu, atgriežot Raundai tās sākotnējo izskatu. Par mērķtiecīgā dabas aizstāvja apņēmības pilnajiem soļiem salas glābšanā saistoši aprakstīts grāmatās "Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži" un "Šķirsta jubileja". *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Kalnu degunlācītis]] ''(Nasuella ģ.)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Maurīcijas fodi audējputns]] ''(Foudia rubra)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[http://www.durrell.org/Wildlife-park/ Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] pgzqjhii5iffkrq2rfysv7nkj4p60m9 3660800 3660799 2022-07-25T18:38:05Z Algonkins 30993 /* Ekspozīcijas */ wikitext text/x-wiki {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+<ref name="press-pack_2010"/> |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website ={{URL|http://www.durrell.org/Wildlife-park}} }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs'''<ref>[http://www.bbc.co.uk/jersey/entertainment/articles/2004/05/z00_may_2004.shtml A day at the Zoo]{{Novecojusi saite}}</ref>) ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks [[Džeralds Darels]].<ref name="press-pack_2010"> {{Cite web |url=http://www.durrell.org/library/Document/Press_Pack_October_2010_PDF.pdf |title=Durrell Wildlife Conservation Trust: Press Information |work |publisher= |access-date=26 May 2012 }}</ref> Kopš 1964. gada zoodārzā savas mājas ir radis [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Katru gadu ap 169 000 apmeklētāju ierodas savvaļas parkā. Zoodārzā ir pārstāvētas aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas. Tajā galvenais uzsvars tiek likts uz izmirstošo dzīvnieku sugu pavairošanu nebrīvē, lai, iestājoties labvēlīgākai situācijai, būtu iespējams atjaunot sugas populāciju vēsturiskajā mītnes zemē. ==Atrašanās vieta== Zoodārzs atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas muižas teritorijā. Tā kopējā platība ir 13 ha. Parku veidojot, liela uzmanība tika veltīta vietējās, salai raksturīgās dabas saglabāšanai. Ziedu un augļu koku pārpilnība, kas caurvij visu zoodārzu, piesaista daudzus savvaļas putnus un kukaiņus. Parka teritorijā ir izvietoti vairāk kā 50 putnu būrīši, kurus izmanto virkne vietējās putnu sugas, tostarp [[plīvurpūce|plīvurpūces]], [[piekūns|piekūni]], [[bezdelīga]]s un [[mājas čurkste]]s. Citi parasti vietējās faunas pārstāvji zoodārza teritorijā ir [[mājas zvirbulis]], [[dziedātājstrazds]], [[rudā vāvere|rudā vāvere]], lauku pele un [[īspirkstu mizložņa]]. [[Attēls:Gerald Durrell statue.jpg|thumb|left|200px|Piemineklis Džeraldam Darelam Džērsijas zoodārzā.]] ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels izsakās grāmatā "Noķeriet man kolobusu": <blockquote>"Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek".</blockquote> ==Ekspozīcijas== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viena no uzkrītošākajiem putniem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Mazāk nekā 250 īpatņu izdzīvojuši savvaļā Ķīnā, kuru studiju nolūkos bija apmeklējis Darela zoodārza personāls. Aviārijā šie aktīvie smējējstrazdi bieži redzami lidināmies nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies arī sugas areāls. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== Centrs nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Geofam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā "Noenkurotais šķirsts" par šo ēku raksta: <blockquote>"Un tā es sāku [pēc ziedošanas] īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība."</blockquote> ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|300px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] [[Gorillas|Rietumu zemienes gorillas]] Darela zoodārzā mitinās kopš tā atvēršanas 1959. gadā. Sākotnēji tajā atradās divas šīs kritiski apdraudētās pasugas mātītes. 1972. gadā no [[Bāzeles zoodārza]] uz Džērsiju pārveda tēviņu vārdā [[Džambo]]. Tas kļuvis par ciltstēvu daudziem pēcnācējiem, kuri dzīvo zoodārzos dažādās pasaules vietās, tostarp Džērsijas. Gorillu iežogojums ietver pietiekami plašas platības brīvdabas laukumu un trīs iekštelpas. Nākotnes plānos savvaļas parks iecerējis izveidot jaunu lielāku Gorillu kompleksu, kas ļautu paplašināt gorillu saimi. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Centrālā ieleja caurvij parka centrālo daļu. To sārtās krāsās iekrāso [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars, bet vietām redzamas bradājam atsevišķas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]]. Ielejas kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[gredzenūbele]]s, [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]] un [[marmora krīklis|marmora krīkļi]]. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Edvardsa fazāns]] ''(Lophura edwardsi)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Sentlūsijas Amazones papagailis]] ''(Amazona versicolor)'' *[[Bali strazds]] ''(Leucopsar rothschildi)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Montserratas trupiāls]] ''(Icterus oberi)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]] ''(Cossypha albicapilla)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Raundas salas gekons]] ''(Phelsuma guentheri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' [[Attēls:Status iucn VU icon.svg|20px]] *[[Raundas salas žņaudzējčūska]] ''(Casarea dussumieri)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] :Džeralds Darels pirmo reizi apmeklēja [[Raundas sala (Maurīcija)|Raundas saliņu]] 1970. gadā. Pēc tā Džērsijas zoodārzs uzsāka sekmīgu salā sastopamo rāpuļu pavairošanus programmu, kā arī savulaik ievazāto trušu izskaušanu no tās un salas apzaļumošanu, atgriežot Raundai tās sākotnējo izskatu. Par mērķtiecīgā dabas aizstāvja apņēmības pilnajiem soļiem salas glābšanā saistoši aprakstīts grāmatās "Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži" un "Šķirsta jubileja". *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Kalnu degunlācītis]] ''(Nasuella ģ.)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Maurīcijas fodi audējputns]] ''(Foudia rubra)'' [[Attēls:Status iucn EN icon.svg|20px]] *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' [[Attēls:Status iucn CR icon.svg|20px]] ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[http://www.durrell.org/Wildlife-park/ Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 0b45apztodlczvabaqukhcfapfvn1y5 3660801 3660800 2022-07-25T18:42:39Z Algonkins 30993 /* Darbība aizjūras zemēs */ wikitext text/x-wiki {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+<ref name="press-pack_2010"/> |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website ={{URL|http://www.durrell.org/Wildlife-park}} }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs'''<ref>[http://www.bbc.co.uk/jersey/entertainment/articles/2004/05/z00_may_2004.shtml A day at the Zoo]{{Novecojusi saite}}</ref>) ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks [[Džeralds Darels]].<ref name="press-pack_2010"> {{Cite web |url=http://www.durrell.org/library/Document/Press_Pack_October_2010_PDF.pdf |title=Durrell Wildlife Conservation Trust: Press Information |work |publisher= |access-date=26 May 2012 }}</ref> Kopš 1964. gada zoodārzā savas mājas ir radis [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Katru gadu ap 169 000 apmeklētāju ierodas savvaļas parkā. Zoodārzā ir pārstāvētas aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas. Tajā galvenais uzsvars tiek likts uz izmirstošo dzīvnieku sugu pavairošanu nebrīvē, lai, iestājoties labvēlīgākai situācijai, būtu iespējams atjaunot sugas populāciju vēsturiskajā mītnes zemē. ==Atrašanās vieta== Zoodārzs atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas muižas teritorijā. Tā kopējā platība ir 13 ha. Parku veidojot, liela uzmanība tika veltīta vietējās, salai raksturīgās dabas saglabāšanai. Ziedu un augļu koku pārpilnība, kas caurvij visu zoodārzu, piesaista daudzus savvaļas putnus un kukaiņus. Parka teritorijā ir izvietoti vairāk kā 50 putnu būrīši, kurus izmanto virkne vietējās putnu sugas, tostarp [[plīvurpūce|plīvurpūces]], [[piekūns|piekūni]], [[bezdelīga]]s un [[mājas čurkste]]s. Citi parasti vietējās faunas pārstāvji zoodārza teritorijā ir [[mājas zvirbulis]], [[dziedātājstrazds]], [[rudā vāvere|rudā vāvere]], lauku pele un [[īspirkstu mizložņa]]. [[Attēls:Gerald Durrell statue.jpg|thumb|left|200px|Piemineklis Džeraldam Darelam Džērsijas zoodārzā.]] ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels izsakās grāmatā "Noķeriet man kolobusu": <blockquote>"Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek".</blockquote> ==Ekspozīcijas== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viena no uzkrītošākajiem putniem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Mazāk nekā 250 īpatņu izdzīvojuši savvaļā Ķīnā, kuru studiju nolūkos bija apmeklējis Darela zoodārza personāls. Aviārijā šie aktīvie smējējstrazdi bieži redzami lidināmies nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies arī sugas areāls. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== Centrs nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Geofam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā "Noenkurotais šķirsts" par šo ēku raksta: <blockquote>"Un tā es sāku [pēc ziedošanas] īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība."</blockquote> ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|300px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] [[Gorillas|Rietumu zemienes gorillas]] Darela zoodārzā mitinās kopš tā atvēršanas 1959. gadā. Sākotnēji tajā atradās divas šīs kritiski apdraudētās pasugas mātītes. 1972. gadā no [[Bāzeles zoodārza]] uz Džērsiju pārveda tēviņu vārdā [[Džambo]]. Tas kļuvis par ciltstēvu daudziem pēcnācējiem, kuri dzīvo zoodārzos dažādās pasaules vietās, tostarp Džērsijas. Gorillu iežogojums ietver pietiekami plašas platības brīvdabas laukumu un trīs iekštelpas. Nākotnes plānos savvaļas parks iecerējis izveidot jaunu lielāku Gorillu kompleksu, kas ļautu paplašināt gorillu saimi. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Centrālā ieleja caurvij parka centrālo daļu. To sārtās krāsās iekrāso [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars, bet vietām redzamas bradājam atsevišķas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]]. Ielejas kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[gredzenūbele]]s, [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]] un [[marmora krīklis|marmora krīkļi]]. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Edvardsa fazāns]] ''(Lophura edwardsi)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Sentlūsijas Amazones papagailis]] ''(Amazona versicolor)'' *[[Bali strazds]] ''(Leucopsar rothschildi)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Montserratas trupiāls]] ''(Icterus oberi)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]] ''(Cossypha albicapilla)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[http://www.durrell.org/Wildlife-park/ Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 4fcw69uyemvdvgfg95ioysoofag96hl 3660823 3660801 2022-07-25T19:21:32Z Algonkins 30993 /* Meža dārgakmeņi */ wikitext text/x-wiki {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+<ref name="press-pack_2010"/> |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website ={{URL|http://www.durrell.org/Wildlife-park}} }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs'''<ref>[http://www.bbc.co.uk/jersey/entertainment/articles/2004/05/z00_may_2004.shtml A day at the Zoo]{{Novecojusi saite}}</ref>) ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks [[Džeralds Darels]].<ref name="press-pack_2010"> {{Cite web |url=http://www.durrell.org/library/Document/Press_Pack_October_2010_PDF.pdf |title=Durrell Wildlife Conservation Trust: Press Information |work |publisher= |access-date=26 May 2012 }}</ref> Kopš 1964. gada zoodārzā savas mājas ir radis [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Katru gadu ap 169 000 apmeklētāju ierodas savvaļas parkā. Zoodārzā ir pārstāvētas aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas. Tajā galvenais uzsvars tiek likts uz izmirstošo dzīvnieku sugu pavairošanu nebrīvē, lai, iestājoties labvēlīgākai situācijai, būtu iespējams atjaunot sugas populāciju vēsturiskajā mītnes zemē. ==Atrašanās vieta== Zoodārzs atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas muižas teritorijā. Tā kopējā platība ir 13 ha. Parku veidojot, liela uzmanība tika veltīta vietējās, salai raksturīgās dabas saglabāšanai. Ziedu un augļu koku pārpilnība, kas caurvij visu zoodārzu, piesaista daudzus savvaļas putnus un kukaiņus. Parka teritorijā ir izvietoti vairāk kā 50 putnu būrīši, kurus izmanto virkne vietējās putnu sugas, tostarp [[plīvurpūce|plīvurpūces]], [[piekūns|piekūni]], [[bezdelīga]]s un [[mājas čurkste]]s. Citi parasti vietējās faunas pārstāvji zoodārza teritorijā ir [[mājas zvirbulis]], [[dziedātājstrazds]], [[rudā vāvere|rudā vāvere]], lauku pele un [[īspirkstu mizložņa]]. [[Attēls:Gerald Durrell statue.jpg|thumb|left|200px|Piemineklis Džeraldam Darelam Džērsijas zoodārzā.]] ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels izsakās grāmatā "Noķeriet man kolobusu": <blockquote>"Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek".</blockquote> ==Ekspozīcijas== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== Centrs nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Geofam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā "Noenkurotais šķirsts" par šo ēku raksta: <blockquote>"Un tā es sāku [pēc ziedošanas] īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība."</blockquote> ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|300px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] [[Gorillas|Rietumu zemienes gorillas]] Darela zoodārzā mitinās kopš tā atvēršanas 1959. gadā. Sākotnēji tajā atradās divas šīs kritiski apdraudētās pasugas mātītes. 1972. gadā no [[Bāzeles zoodārza]] uz Džērsiju pārveda tēviņu vārdā [[Džambo]]. Tas kļuvis par ciltstēvu daudziem pēcnācējiem, kuri dzīvo zoodārzos dažādās pasaules vietās, tostarp Džērsijas. Gorillu iežogojums ietver pietiekami plašas platības brīvdabas laukumu un trīs iekštelpas. Nākotnes plānos savvaļas parks iecerējis izveidot jaunu lielāku Gorillu kompleksu, kas ļautu paplašināt gorillu saimi. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Centrālā ieleja caurvij parka centrālo daļu. To sārtās krāsās iekrāso [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars, bet vietām redzamas bradājam atsevišķas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]]. Ielejas kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[gredzenūbele]]s, [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]] un [[marmora krīklis|marmora krīkļi]]. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Edvardsa fazāns]] ''(Lophura edwardsi)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Sentlūsijas Amazones papagailis]] ''(Amazona versicolor)'' *[[Bali strazds]] ''(Leucopsar rothschildi)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Montserratas trupiāls]] ''(Icterus oberi)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]] ''(Cossypha albicapilla)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[http://www.durrell.org/Wildlife-park/ Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] ec32fbj0iqanxr10i73acopc1c6qoqz 3660850 3660823 2022-07-25T19:51:52Z Algonkins 30993 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+<ref name="press-pack_2010"/> |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website ={{URL|http://www.durrell.org/Wildlife-park}} }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs'''<ref>[http://www.bbc.co.uk/jersey/entertainment/articles/2004/05/z00_may_2004.shtml A day at the Zoo]{{Novecojusi saite}}</ref>) ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks [[Džeralds Darels]].<ref name="press-pack_2010"> {{Cite web |url=http://www.durrell.org/library/Document/Press_Pack_October_2010_PDF.pdf |title=Durrell Wildlife Conservation Trust: Press Information |work |publisher= |access-date=26 May 2012 }}</ref> Kopš 1964. gada zoodārzā savas mājas ir radis [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Katru gadu ap 169 000 apmeklētāju ierodas savvaļas parkā. Zoodārzā ir pārstāvētas aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas. Tajā galvenais uzsvars tiek likts uz izmirstošo dzīvnieku sugu pavairošanu nebrīvē, lai, iestājoties labvēlīgākai situācijai, būtu iespējams atjaunot sugas populāciju vēsturiskajā mītnes zemē. ==Atrašanās vieta== Zoodārzs atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas muižas teritorijā. Tā kopējā platība ir 13 ha. Parku veidojot, liela uzmanība tika veltīta vietējās, salai raksturīgās dabas saglabāšanai. Ziedu un augļu koku pārpilnība, kas caurvij visu zoodārzu, piesaista daudzus savvaļas putnus un kukaiņus. Parka teritorijā ir izvietoti vairāk kā 50 putnu būrīši, kurus izmanto virkne vietējās putnu sugas, tostarp [[plīvurpūce|plīvurpūces]], [[piekūns|piekūni]], [[bezdelīga]]s un [[mājas čurkste]]s. Citi parasti vietējās faunas pārstāvji zoodārza teritorijā ir [[mājas zvirbulis]], [[dziedātājstrazds]], [[rudā vāvere|rudā vāvere]], lauku pele un [[īspirkstu mizložņa]]. [[Attēls:Gerald Durrell statue.jpg|thumb|left|200px|Piemineklis Džeraldam Darelam Džērsijas zoodārzā.]] ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels izsakās grāmatā "Noķeriet man kolobusu": <blockquote>"Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek".</blockquote> ==Ekspozīcijas== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== Centrs nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Geofam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā "Noenkurotais šķirsts" par šo ēku raksta: <blockquote>"Un tā es sāku [pēc ziedošanas] īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība."</blockquote> ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|300px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] [[Gorillas|Rietumu zemienes gorillas]] Darela zoodārzā mitinās kopš tā atvēršanas 1959. gadā. Sākotnēji tajā atradās divas šīs kritiski apdraudētās pasugas mātītes. 1972. gadā no [[Bāzeles zoodārza]] uz Džērsiju pārveda tēviņu vārdā [[Džambo]]. Tas kļuvis par ciltstēvu daudziem pēcnācējiem, kuri dzīvo zoodārzos dažādās pasaules vietās, tostarp Džērsijas. Gorillu iežogojums ietver pietiekami plašas platības brīvdabas laukumu un trīs iekštelpas. Nākotnes plānos savvaļas parks iecerējis izveidot jaunu lielāku Gorillu kompleksu, kas ļautu paplašināt gorillu saimi. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Centrālā ieleja caurvij parka centrālo daļu. To sārtās krāsās iekrāso [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars, bet vietām redzamas bradājam atsevišķas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]]. Ielejas kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[gredzenūbele]]s, [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]] un [[marmora krīklis|marmora krīkļi]]. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Edvardsa fazāns]] ''(Lophura edwardsi)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Sentlūsijas Amazones papagailis]] ''(Amazona versicolor)'' *[[Bali strazds]] ''(Leucopsar rothschildi)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Montserratas trupiāls]] ''(Icterus oberi)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]] ''(Cossypha albicapilla)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[http://www.durrell.org/Wildlife-park/ Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] eoz28kirzadhofjh7bb49klw6dbt2as 3660877 3660850 2022-07-25T21:11:52Z Algonkins 30993 /* Centrālā ieleja */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+<ref name="press-pack_2010"/> |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website ={{URL|http://www.durrell.org/Wildlife-park}} }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs'''<ref>[http://www.bbc.co.uk/jersey/entertainment/articles/2004/05/z00_may_2004.shtml A day at the Zoo]{{Novecojusi saite}}</ref>) ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks [[Džeralds Darels]].<ref name="press-pack_2010"> {{Cite web |url=http://www.durrell.org/library/Document/Press_Pack_October_2010_PDF.pdf |title=Durrell Wildlife Conservation Trust: Press Information |work |publisher= |access-date=26 May 2012 }}</ref> Kopš 1964. gada zoodārzā savas mājas ir radis [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Katru gadu ap 169 000 apmeklētāju ierodas savvaļas parkā. Zoodārzā ir pārstāvētas aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas. Tajā galvenais uzsvars tiek likts uz izmirstošo dzīvnieku sugu pavairošanu nebrīvē, lai, iestājoties labvēlīgākai situācijai, būtu iespējams atjaunot sugas populāciju vēsturiskajā mītnes zemē. ==Atrašanās vieta== Zoodārzs atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas muižas teritorijā. Tā kopējā platība ir 13 ha. Parku veidojot, liela uzmanība tika veltīta vietējās, salai raksturīgās dabas saglabāšanai. Ziedu un augļu koku pārpilnība, kas caurvij visu zoodārzu, piesaista daudzus savvaļas putnus un kukaiņus. Parka teritorijā ir izvietoti vairāk kā 50 putnu būrīši, kurus izmanto virkne vietējās putnu sugas, tostarp [[plīvurpūce|plīvurpūces]], [[piekūns|piekūni]], [[bezdelīga]]s un [[mājas čurkste]]s. Citi parasti vietējās faunas pārstāvji zoodārza teritorijā ir [[mājas zvirbulis]], [[dziedātājstrazds]], [[rudā vāvere|rudā vāvere]], lauku pele un [[īspirkstu mizložņa]]. [[Attēls:Gerald Durrell statue.jpg|thumb|left|200px|Piemineklis Džeraldam Darelam Džērsijas zoodārzā.]] ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels izsakās grāmatā "Noķeriet man kolobusu": <blockquote>"Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek".</blockquote> ==Ekspozīcijas== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== Centrs nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Geofam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā "Noenkurotais šķirsts" par šo ēku raksta: <blockquote>"Un tā es sāku [pēc ziedošanas] īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība."</blockquote> ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|300px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] [[Gorillas|Rietumu zemienes gorillas]] Darela zoodārzā mitinās kopš tā atvēršanas 1959. gadā. Sākotnēji tajā atradās divas šīs kritiski apdraudētās pasugas mātītes. 1972. gadā no [[Bāzeles zoodārza]] uz Džērsiju pārveda tēviņu vārdā [[Džambo]]. Tas kļuvis par ciltstēvu daudziem pēcnācējiem, kuri dzīvo zoodārzos dažādās pasaules vietās, tostarp Džērsijas. Gorillu iežogojums ietver pietiekami plašas platības brīvdabas laukumu un trīs iekštelpas. Nākotnes plānos savvaļas parks iecerējis izveidot jaunu lielāku Gorillu kompleksu, kas ļautu paplašināt gorillu saimi. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em atkārtoti cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s un [[paradīzes dzērve]]s. Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]] un [[marmora krīklis|marmora krīkļi]]. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Edvardsa fazāns]] ''(Lophura edwardsi)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Sentlūsijas Amazones papagailis]] ''(Amazona versicolor)'' *[[Bali strazds]] ''(Leucopsar rothschildi)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Montserratas trupiāls]] ''(Icterus oberi)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]] ''(Cossypha albicapilla)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[http://www.durrell.org/Wildlife-park/ Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] reg5y98ez4i8dzja1e54akszcrl9s7l 3660982 3660877 2022-07-26T06:53:19Z Algonkins 30993 /* Meža dārgakmeņi */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+<ref name="press-pack_2010"/> |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website ={{URL|http://www.durrell.org/Wildlife-park}} }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs'''<ref>[http://www.bbc.co.uk/jersey/entertainment/articles/2004/05/z00_may_2004.shtml A day at the Zoo]{{Novecojusi saite}}</ref>) ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks [[Džeralds Darels]].<ref name="press-pack_2010"> {{Cite web |url=http://www.durrell.org/library/Document/Press_Pack_October_2010_PDF.pdf |title=Durrell Wildlife Conservation Trust: Press Information |work |publisher= |access-date=26 May 2012 }}</ref> Kopš 1964. gada zoodārzā savas mājas ir radis [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Katru gadu ap 169 000 apmeklētāju ierodas savvaļas parkā. Zoodārzā ir pārstāvētas aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas. Tajā galvenais uzsvars tiek likts uz izmirstošo dzīvnieku sugu pavairošanu nebrīvē, lai, iestājoties labvēlīgākai situācijai, būtu iespējams atjaunot sugas populāciju vēsturiskajā mītnes zemē. ==Atrašanās vieta== Zoodārzs atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas muižas teritorijā. Tā kopējā platība ir 13 ha. Parku veidojot, liela uzmanība tika veltīta vietējās, salai raksturīgās dabas saglabāšanai. Ziedu un augļu koku pārpilnība, kas caurvij visu zoodārzu, piesaista daudzus savvaļas putnus un kukaiņus. Parka teritorijā ir izvietoti vairāk kā 50 putnu būrīši, kurus izmanto virkne vietējās putnu sugas, tostarp [[plīvurpūce|plīvurpūces]], [[piekūns|piekūni]], [[bezdelīga]]s un [[mājas čurkste]]s. Citi parasti vietējās faunas pārstāvji zoodārza teritorijā ir [[mājas zvirbulis]], [[dziedātājstrazds]], [[rudā vāvere|rudā vāvere]], lauku pele un [[īspirkstu mizložņa]]. [[Attēls:Gerald Durrell statue.jpg|thumb|left|200px|Piemineklis Džeraldam Darelam Džērsijas zoodārzā.]] ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels izsakās grāmatā "Noķeriet man kolobusu": <blockquote>"Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek".</blockquote> ==Ekspozīcijas== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu visvairāk apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi dodo. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== Centrs nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Geofam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā "Noenkurotais šķirsts" par šo ēku raksta: <blockquote>"Un tā es sāku [pēc ziedošanas] īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība."</blockquote> ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|300px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] [[Gorillas|Rietumu zemienes gorillas]] Darela zoodārzā mitinās kopš tā atvēršanas 1959. gadā. Sākotnēji tajā atradās divas šīs kritiski apdraudētās pasugas mātītes. 1972. gadā no [[Bāzeles zoodārza]] uz Džērsiju pārveda tēviņu vārdā [[Džambo]]. Tas kļuvis par ciltstēvu daudziem pēcnācējiem, kuri dzīvo zoodārzos dažādās pasaules vietās, tostarp Džērsijas. Gorillu iežogojums ietver pietiekami plašas platības brīvdabas laukumu un trīs iekštelpas. Nākotnes plānos savvaļas parks iecerējis izveidot jaunu lielāku Gorillu kompleksu, kas ļautu paplašināt gorillu saimi. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em atkārtoti cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s un [[paradīzes dzērve]]s. Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]] un [[marmora krīklis|marmora krīkļi]]. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Edvardsa fazāns]] ''(Lophura edwardsi)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Sentlūsijas Amazones papagailis]] ''(Amazona versicolor)'' *[[Bali strazds]] ''(Leucopsar rothschildi)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Montserratas trupiāls]] ''(Icterus oberi)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]] ''(Cossypha albicapilla)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[http://www.durrell.org/Wildlife-park/ Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 57nfzt6gqjya7mhtlmm185m4ry7lhra 3661022 3660982 2022-07-26T08:41:38Z Algonkins 30993 /* Aviāriji */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+<ref name="press-pack_2010"/> |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website ={{URL|http://www.durrell.org/Wildlife-park}} }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs'''<ref>[http://www.bbc.co.uk/jersey/entertainment/articles/2004/05/z00_may_2004.shtml A day at the Zoo]{{Novecojusi saite}}</ref>) ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks [[Džeralds Darels]].<ref name="press-pack_2010"> {{Cite web |url=http://www.durrell.org/library/Document/Press_Pack_October_2010_PDF.pdf |title=Durrell Wildlife Conservation Trust: Press Information |work |publisher= |access-date=26 May 2012 }}</ref> Kopš 1964. gada zoodārzā savas mājas ir radis [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Katru gadu ap 169 000 apmeklētāju ierodas savvaļas parkā. Zoodārzā ir pārstāvētas aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas. Tajā galvenais uzsvars tiek likts uz izmirstošo dzīvnieku sugu pavairošanu nebrīvē, lai, iestājoties labvēlīgākai situācijai, būtu iespējams atjaunot sugas populāciju vēsturiskajā mītnes zemē. ==Atrašanās vieta== Zoodārzs atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas muižas teritorijā. Tā kopējā platība ir 13 ha. Parku veidojot, liela uzmanība tika veltīta vietējās, salai raksturīgās dabas saglabāšanai. Ziedu un augļu koku pārpilnība, kas caurvij visu zoodārzu, piesaista daudzus savvaļas putnus un kukaiņus. Parka teritorijā ir izvietoti vairāk kā 50 putnu būrīši, kurus izmanto virkne vietējās putnu sugas, tostarp [[plīvurpūce|plīvurpūces]], [[piekūns|piekūni]], [[bezdelīga]]s un [[mājas čurkste]]s. Citi parasti vietējās faunas pārstāvji zoodārza teritorijā ir [[mājas zvirbulis]], [[dziedātājstrazds]], [[rudā vāvere|rudā vāvere]], lauku pele un [[īspirkstu mizložņa]]. [[Attēls:Gerald Durrell statue.jpg|thumb|left|200px|Piemineklis Džeraldam Darelam Džērsijas zoodārzā.]] ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels izsakās grāmatā "Noķeriet man kolobusu": <blockquote>"Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek".</blockquote> ==Ekspozīcijas== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu visvairāk apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi dodo. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== Centrs nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Geofam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā "Noenkurotais šķirsts" par šo ēku raksta: <blockquote>"Un tā es sāku [pēc ziedošanas] īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība."</blockquote> ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|300px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] [[Gorillas|Rietumu zemienes gorillas]] Darela zoodārzā mitinās kopš tā atvēršanas 1959. gadā. Sākotnēji tajā atradās divas šīs kritiski apdraudētās pasugas mātītes. 1972. gadā no [[Bāzeles zoodārza]] uz Džērsiju pārveda tēviņu vārdā [[Džambo]]. Tas kļuvis par ciltstēvu daudziem pēcnācējiem, kuri dzīvo zoodārzos dažādās pasaules vietās, tostarp Džērsijas. Gorillu iežogojums ietver pietiekami plašas platības brīvdabas laukumu un trīs iekštelpas. Nākotnes plānos savvaļas parks iecerējis izveidot jaunu lielāku Gorillu kompleksu, kas ļautu paplašināt gorillu saimi. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em atkārtoti cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s un [[paradīzes dzērve]]s. Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]] un [[marmora krīklis|marmora krīkļi]]. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā suga tiek turēta daudzus gadus, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā. Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Edvardsa fazāns]] ''(Lophura edwardsi)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Sentlūsijas Amazones papagailis]] ''(Amazona versicolor)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Montserratas trupiāls]] ''(Icterus oberi)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]] ''(Cossypha albicapilla)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[http://www.durrell.org/Wildlife-park/ Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] sd9zx8xt4jv4qxg37zmffqv0zukb31n 3661054 3661022 2022-07-26T10:15:57Z Algonkins 30993 /* Aviāriji */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 230px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+<ref name="press-pack_2010"/> |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website ={{URL|http://www.durrell.org/Wildlife-park}} }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs'''<ref>[http://www.bbc.co.uk/jersey/entertainment/articles/2004/05/z00_may_2004.shtml A day at the Zoo]{{Novecojusi saite}}</ref>) ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks [[Džeralds Darels]].<ref name="press-pack_2010"> {{Cite web |url=http://www.durrell.org/library/Document/Press_Pack_October_2010_PDF.pdf |title=Durrell Wildlife Conservation Trust: Press Information |work |publisher= |access-date=26 May 2012 }}</ref> Kopš 1964. gada zoodārzā savas mājas ir radis [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Katru gadu ap 169 000 apmeklētāju ierodas savvaļas parkā. Zoodārzā ir pārstāvētas aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas. Tajā galvenais uzsvars tiek likts uz izmirstošo dzīvnieku sugu pavairošanu nebrīvē, lai, iestājoties labvēlīgākai situācijai, būtu iespējams atjaunot sugas populāciju vēsturiskajā mītnes zemē. ==Atrašanās vieta== Zoodārzs atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas muižas teritorijā. Tā kopējā platība ir 13 ha. Parku veidojot, liela uzmanība tika veltīta vietējās, salai raksturīgās dabas saglabāšanai. Ziedu un augļu koku pārpilnība, kas caurvij visu zoodārzu, piesaista daudzus savvaļas putnus un kukaiņus. Parka teritorijā ir izvietoti vairāk kā 50 putnu būrīši, kurus izmanto virkne vietējās putnu sugas, tostarp [[plīvurpūce|plīvurpūces]], [[piekūns|piekūni]], [[bezdelīga]]s un [[mājas čurkste]]s. Citi parasti vietējās faunas pārstāvji zoodārza teritorijā ir [[mājas zvirbulis]], [[dziedātājstrazds]], [[rudā vāvere|rudā vāvere]], lauku pele un [[īspirkstu mizložņa]]. [[Attēls:Gerald Durrell statue.jpg|thumb|left|200px|Piemineklis Džeraldam Darelam Džērsijas zoodārzā.]] ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot savu sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels izsakās grāmatā "Noķeriet man kolobusu": <blockquote>"Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek".</blockquote> ==Ekspozīcijas== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]] *[[Zilā irēna]] *[[Baltastes žagatčakstīte]] *[[Palavanas pāvfazāns]] *[[Zilgalvas smējējstrazds]] *[[Sarkanastes smējējstrazds]] *[[Kastaņmuguras mežastrazds]] *[[Emeišana mušķērājs]] *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]] *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]] *[[Smaragda balodis]] *[[Melngalvas pita]] *[[Sumatras smējējstrazds]] *[[Javas punduržubīte]] *[[Baltkakla irbīte]] Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu visvairāk apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi dodo. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== Centrs nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Geofam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā "Noenkurotais šķirsts" par šo ēku raksta: <blockquote>"Un tā es sāku [pēc ziedošanas] īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība."</blockquote> ;Rāpuļi *[[Tīģerpitons]] ''(Python bivittatus)'' *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Apmalotais bruņurupucis]] ''(Testudo marginata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Dzeloņainais bruņurupucis]] ''(Heosemys spinosa)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' ;Abinieki *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|300px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] [[Gorillas|Rietumu zemienes gorillas]] Darela zoodārzā mitinās kopš tā atvēršanas 1959. gadā. Sākotnēji tajā atradās divas šīs kritiski apdraudētās pasugas mātītes. 1972. gadā no [[Bāzeles zoodārza]] uz Džērsiju pārveda tēviņu vārdā [[Džambo]]. Tas kļuvis par ciltstēvu daudziem pēcnācējiem, kuri dzīvo zoodārzos dažādās pasaules vietās, tostarp Džērsijas. Gorillu iežogojums ietver pietiekami plašas platības brīvdabas laukumu un trīs iekštelpas. Nākotnes plānos savvaļas parks iecerējis izveidot jaunu lielāku Gorillu kompleksu, kas ļautu paplašināt gorillu saimi. ===Tamarīni un miko=== Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties. *[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' *[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' *[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)'' *[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' *[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)'' *[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' *[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)'' ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em atkārtoti cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s un [[paradīzes dzērve]]s. Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]] un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā suga tiek turēta daudzus gadus, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā. Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Rodrigesas augļsikspārņa veiksmīgo pavairošanu nebrīvē iesāka Darela zoodārzs]] Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]] no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]] no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * A-ai un es. Džeralds Darels. Nrdik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[http://www.durrell.org/Wildlife-park/ Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 7cu0d689aduz7l6uwdf60knc31cb448 0 227209 3660792 3639415 2022-07-25T17:46:54Z Apekribo 48114 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Mikelandželo Antonioni | vārds_orig = ''Michelangelo Antonioni'' | attēls = Michelangelo Antonioni Cropped.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Mikelandželo Antonioni 1995. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1912|9|29}} | dz. vieta = {{vieta|Itālija|Ferrāra}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2007|7|30|1912|9|29}} | miršanas vieta = {{vieta|Itālija|Roma}} | citi vārdi = | nodarbošanās = Režisors, scenārists, montāžists, īso stāstu rakstnieks | darbības gadi = 1942—2004 | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = [[67. Kinoakadēmijas balva|1994]]: [[Kinoakadēmijas goda balva]] | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Mikelandželo Antonioni''' ({{val|it|Michelangelo Antonioni}}; dzimis {{dat|1912|9|29}}, miris {{dat|2007|7|30}}) bija itāļu [[kinorežisors]], [[scenārists]], montāžists un [[īsais stāsts|īso stāstu]] [[rakstnieks]]. Vislabāk pazīstams ar "triloģiju par mūsdienīgumu un tā neapmierinātību"<ref name="nytimes">{{ziņu atsauce|last=Holden |first=Stephan |title=Antonioni's Nothingness and Beauty |newspaper=The New York Times |date=4 June 2006 |url=http://www.nytimes.com/2006/06/04/movies/04hold.html |accessdate=21 May 2012}}</ref> — ''[[L'Avventura]]'' (1960), ''[[La Notte]]'' (1961) un "[[Aptumsums (1962. gada filma)|Aptumsums]]" (''L'eclisse'', 1962). Par saviem darbiem saņēmis vairākus apbalvojumus, tai skaitā divas [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] žūrijas balvas par filmām ''L'avventura'' un ''L'eclisse'', [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]] par filmu "[[Fotopalielinājums]]" (''Blowup'', 1966), [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivāla]] Zelta lauvu par filmu ''[[Il deserto rosso]]'' (1964). Viena no pazīstamākajām Antonioni filmām ir "[[Profesija: reportieris]]" (''Professione: reporter'', 1975) ar [[Džeks Nikolsons|Džeku Nikolsonu]] galvenajā lomā. Šī filma tikusi nominēta Zelta palmas zara balvai Kannu festivālā. Antonioni saņēmis [[Kinoakadēmijas goda balva|Kinoakadēmijas goda balvu]], kā arī divas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s nominācijas par filmu ''Blowup'' (kā režisors un viens no scenārija autoriem). 1983. gadā Antonioni saņēma [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivāla]] balvu "Zelta lauva" par mūža ieguldījumu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{režisors-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Antonioni, Mikelandželo}} [[Kategorija:1912. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2007. gadā mirušie]] [[Kategorija:Emīlijā-Romanjā dzimušie]] [[Kategorija:Itāļu kinorežisori]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas goda balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Eiropas Kino balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Zelta palmas zara ieguvēji]] 0ebvlovll4qynuuad0bfwkbl2t86ovo 0 234138 3660985 3647717 2022-07-26T06:56:18Z Pirags 3757 papildināju ar atsauci wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Agate Nesaule | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1938 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 23 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Nītaure}} | m_dat_alt = | m_gads = 2022 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 29 | m_vieta = [[Medisona]], [[Viskonsina]] {{USA}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | dzimums =S | vecāki = | brāļi = | māsas = Beāte Kukainis | dzīvesbiedrs = | bērni = Boriss Krouse | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = rakstniece |rakstīšanas valoda = [[angļu valoda]] | periods = | žanri = proza | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = "A Woman in Amber" (1995) | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = American Book Award, 1996 | piezīmes = | kategorijas = }} '''Agate Nesaule''' (1938—2022) bija [[latvieši|latviešu]] rakstniece, emeritēta [[Viskonsinas Universitāte]]s angļu un amerikāņu modernās literatūras profesore. Pazīstama kā memuāru grāmatas "Sieviete dzintarā" (''A Woman In Amber'', 1995) autore. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1938. gada 23. janvārī [[Nītaure|Nītaurē]] luterāņu mācītāja Pētera Nesaules un viņa sievas Valdas ģimenē. Otrā pasaules kara beigās kopā ar vecākiem un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], kur nokļuva padomju okupācijas zonā un septiņu gadu vecumā pieredzēja vardarbību pret civiliedzīvotājiem. Nesaules ģimenei izdevās sasniegt Rietumu sabiedroto okupācijas zonu un pēc tam 1950. gadā izceļot uz [[Indianapolisa|Indianapolisu]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur viņa dzīvoja trūcīgos apstākļos un cieta no kara un bēgļu nometnēs pārdzīvojumu dēļ iegūtā [[Posttraumatiskā stresa sindroms|posttraumatiskā stresa sindroma]].<ref>[http://www.youtube.com/watch?v=h5BoGA4kpTA Agate Nesaule — 2011 Winter Commencement]</ref> Studēja [[Indiana]]s Universitātē medicīnu, tad valodas. Ieguva [[PhD]] Viskonsinas Universitātē ar disertāciju par [[Dorisa Lesinga|Dorisu Lesingu]]. Agate Nesaule bija Viskonsinas Universitātes angļu valodas (1963-1996), no 1972. gada arī sieviešu studiju profesore. 43 gadu vecumā viņa piedzīvoja laulības šķiršanu un 47 gadu vecumā pēc psiholoģes ieteikuma iesāka rakstīt atmiņu grāmatu par kara šausmām un savas ģimenes sieviešu iekļaušanos amerikāņu sabiedrībā. Tā rezultātā 1995. gadā iznāca Nesaules autobiogrāfiskais romāns "Sieviete dzintarā" (''A Woman in Amber. Healing the Trauma of War and Exile''), kas ieguva plašu lasītāju un kritiķu atzinību un tika tulkota latviešu, vācu, zviedru un dāņu valodās.<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/dzintara-romans-dazadas-pasaules-11343515 Dzintara romāns dažādās pasaulēs] Dainis Bērziņš, "[[Diena (laikraksts)|Diena]]", 1997. gada 16. decembrī</ref> Latviešu [[studenšu korporācijas]] [[Daugaviete]] biedre. 1996. gadā Nesaule ieguva Amerikas Grāmatu balvu. 1996. gadā viņa emeritējās un pilnībā pievērsās rakstniecībai. 2009. gadā iznāca viņas garstāsts "Mīla uz Jeržiju Kosinski" (''In Love with Jerzy Kosinski''). Mirusi 2022. gada 29. jūnijā [[Medisona|Medisonā]] ASV.<ref>[https://www.legacy.com/us/obituaries/madison/name/agate-nesaule-obituary?id=35693939 AGATE NESAULE OBITUARY]</ref> == Balvas un pagodinājumi == * Wiskonsin Librarians Outstanding Achievement Award, 1995 * American Book Award, 1996 * Wisconsin Institute of Peace Distinguished Scholar Award, 1999 * Voices of Courage Award, 2002 * Regional Literary Award, 2010 * 2011 Winter Commencement speaker == Darbi == === Angļu valodā === * ''A Woman in Amber: Healing the Trauma of War and Exile.'' Soho Press, New York, 1995. * ''In Love with Jerzy Kosinski.'' University of Wisconsin Press, 2009. * ''Lost Midsummer's: A Story of Exile and Friendship''. Madison: Birch Grove Press, 2018. === Latviešu valodā === * ''Sieviete dzintarā''. Tulkojusi Ingūna Beķere. Rīga: Jumava, 1997. * ''Zudušie saulgrieži.'' Tulkojusi Velga Polinska. Rīga: Vesta LK, 2018. === Citās valodās === * ''Kvinde i rav'' [Sieviete dzintarā]. Dāņu val. tulk. Else Sandvad. København: Fremad, 1997. * ''Frau in Bernstein'' [Sieviete dzintarā]. Vācu val. tulk. Rosemarie Bosshard. München: C. Bertelsmann, 1997. * ''En kvinna i bärnsten'' [Sieviete dzintarā]. Zviedru val. tulk. Lena Lundgren. Stockholm: Raben Prisma, 1997. * 琥珀中的女人 [Sieviete dzintarā]. Ķīniešu val. tulk. Kaidi Xie. Beijing: Tuan jie chu ban she, 1999. * ''Женщина в янтаре'' [Sieviete dzintarā]. Krievu val. tulk. Žanna Ezīte. Rīga: Tapals, 2000. == Par autori == * Inta Ezergailis. ''Nostalgia and beyond: eleven Latvian women writers.'' Lanham, Md.: University Press of America, 1998. * Elizabeth Bidinger. ''The ethics of working class autobiography: representation of family by four American authors.'' Jefferson, N.C.: McFarland & Co., 2006. * Dorottya Magyar Széchey. ''For it is battle enough having a past such as this to confess: a comparative analysis of Agate Nesaule's A woman in amber and Imre Kertész's Fatelessness''. Saarbrücken: VDM Verlag Dr. Müller, 2008. == Ārējās saites == * [http://zagarins.net/jg/jg210/JG210_gramatas_Surmane.htm SVELOŠAS ATMIŅAS] Biruta Sūrmane, Jaunā Gaita nr. 210, septembris 1997. * [http://zagarins.net/jg/jg212/JG212_gramatas_Muizniece.htm SIEVIETE DZINTARĀ] Lalita Muižniece, "Jaunā Gaita" nr. 212, marts 1998. * [https://web.archive.org/web/20120622024407/http://thesmokingpoet.tripod.com/spring2009/id2.html Feature Author Interview: Agate Nesaule] {{en ikona}} * [https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/01629770300000111 Leena Kurvet-Käosaar. “Other things happened to women”: World war two, violence, and national identity in A sound of the past by Käbi Laretei and A woman in Amber by Agate Nesaule.] ''Journal of Baltic Studies,'' 2003, Vol. 34, No. 3, 313-331. * [https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/01629778.2020.1850486 Karlis Verdins. History, trauma, and narrative perspective in A Woman in Amber by Agate Nesaule.] ''Journal of Baltic Studies,'' 2021, Vol. 52, No. 2, 179-191. == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nesaule, Agate}} [[Kategorija:1938. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:Trimdas latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:ASV latvieši]] lklpraagjogcfbixelb97dc7o8wgmng 0 235919 3661013 3609250 2022-07-26T08:05:10Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: Burtk → Bartk (3) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Nīls Patriks Heriss | vārds_orig = ''Neil Patrick Harris'' | attēls = Neil Patrick Harris (9448294366) (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Nīls Patriks Heriss 2013. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1973|6|15}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ņūmeksika|Albukerke}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, producents, režisors, dziedātājs, dejotājs, komiķis, burvju mākslinieks | darbības gadi = 1988—pašlaik | dzīvesbiedra_nosaukums = Dzīvesbiedrs | dzīvesbiedrs = [[Deivids Bartka]] | bērni = 2 | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = "Labākais aktieris mūziklā"<br />(''Hedwig and the Angry Inch'', 2014) | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Nīls Patriks Heriss''' ({{val|en|Neil Patrick Harris}}; dzimis {{dat|1973|6|15}})<ref>{{ziņu atsauce |url=http://topics.nytimes.com/topics/reference/timestopics/people/h/neil_patrick_harris/index.html |title= Neil Patrick Harris News |work=The New York Times |first=Anita |last=Gates}}</ref> ir amerikāņu aktieris, producents, dziedātājs un režisors. Galvenokārt pazīstams ar komēdijas lomām televīzijā un dramatiskajām un muzikālajām skatuves lomām. Viņš kļuva pazīstams 1989. gadā ar galveno lomu seriālā ''[[Doogie Howser, M.D.]]'' (1989—1993). Tāpat nozīmīgas lomas bija seriālos "[[Kā es satiku jūsu māti]]" (2005—2014, četras reizes nominēts [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]]) un ''[[A Series of Unfortunate Events]]'' (2017—2019). Vēl Heriss zināms ar galvenās lomas atveidi [[Džoss Vīdens|Džosa Vīdena]] muzikālajā interneta seriālā ''[[Dr. Horrible's Sing-Along Blog]]'' (2008) un "Harolda un Kumāra" filmu sērijā (2004—2011) attēlojis izdomātu sevis versiju. Atveidojis lomas filmās "[[Zvaigžņu kuģa kareivji (filma)|Zvaigžņu kuģa kareivji]]" (1997), "[[Briesmīgi skaists]]" (''Beastly'', 2011), "[[Smurfi (filma)|Smurfi]]" (2011), "[[Smurfi 2]]" (2013), "[[Miljoniem iespēju, kā atdot galus]]" (2014), "[[Neatrodamā]]" (2014) un "[[Spoža talanta nepanesamais smagums]]" (2022). 2014. gadā viņš atveidoja galveno lomu [[Brodvejas teātris|Brodvejas]] iestudējumā ''Hedwig and the Angry Inch'', par ko saņēma [[Tony balva|''Tony'' balvu]] kā labākais aktieris mūziklā. Herriss četras reizes vadījis ''Tony'' balvas pasniegšanu (2009., 2011., 2012. un 2013. gadā) par ko saņēmis četras speciālās ''Emmy'' balvas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.startribune.com/business/210872711.html|title=Neil Patrick Harris once again proves a Tony Awards host with 'fantastic instincts'|first=Mark|last=Kennedy|newspaper=Minneapolis Star Tribune|date=June 10, 2013|access-date=June 10, 2013}}</ref> Vēl viņš ir vadījis [[Primetime Emmy balva|''Primetime Emmy'' balvas]] pasniegšanas ceremonijas 2009. un 2013. gadā, kā arī [[87. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremoniju 2015. gadā, tādējādi kļūstot par pirmo atklāto [[gejs|geju]], kas vadījis Kinoakadēmijas balvas ceremoniju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://mobi.iafrica.com/movies/2015/02/23/neil-patrick-harris-wows-as-oscars-host|title=Neil Patrick Harris wows as Oscars host|publisher=Mobi.iafrica.com|access-date=2015-02-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20150223144809/http://mobi.iafrica.com/movies/2015/02/23/neil-patrick-harris-wows-as-oscars-host/|archive-date=February 23, 2015}}</ref> 2010. gadā žurnāls ''[[Time]]'' Herisu ierindoja starp simts ietekmīgākajiem cilvēkiem pasaulē.<ref>{{ziņu atsauce |url=http://www.time.com/time/specials/packages/completelist/0,29569,1984685,00.html |work=[[Time]] |title=The 2010 Time 100 |accessdate=October 2, 2010 |archive-date={{dat|2013|08|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130825134033/http://www.time.com/time/specials/packages/completelist/0,29569,1984685,00.html }}</ref> 2011. gadā viņam tika piešķirta zvaigzne [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Oprah, Neil Patrick Harris, Tina Fey to get Hollywood Walk of Fame stars |url=http://weblogs.variety.com/on_the_air/2010/06/oprah-neil-patrick-harris-tina-fey-to-get-hollywood-walk-of-fame-stars.html |first=Michael |last=Schneieder |work=Variety |date=June 17, 2010 |accessdate=March 4, 2012 |archiveurl=https://archive.today/20120716040819/http://weblogs.variety.com/on_the_air/2010/06/oprah-neil-patrick-harris-tina-fey-to-get-hollywood-walk-of-fame-stars.html |archivedate={{dat|2012|07|16||bez}} }}</ref> Precējies ar aktieri [[Deivids Bartka|Deividu Bartku]], 2010. gadā viņiem no surogātmātes piedzima dvīņi. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Heriss, Nils Patriks}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņūmeksikā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Tony balvas ieguvēji]] 1uxn3cqz53zxmhfx0hey6s7nsj0baju 0 247568 3660681 3323254 2022-07-25T14:47:58Z Ludis21345 50146 /* Memoranda parakstītāji */ tiešā saite. wikitext text/x-wiki [[Attēls:1944. gada 17. marta LSP memoranda parakstu lapa.jpg|thumb|300px|1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstu lapa]] '''Latvijas Centrālās padomes memorands''' ir vēsturisks dokuments, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1944. gada 17. martā pieņēma [[Latvijas Centrālā padome]] (LCP) un parakstīja 188 Latvijas politiskie un kultūras darbinieki (dokumentā ierakstīts arī 189. — E. Morica — uzvārds, bet viņa paraksta nav). Memorands deklarēja nepieciešamību nekavējoties atjaunot [[Latvijas Republika]]s faktisko suverenitāti un izveidot [[Latvijas Ministru kabinets|Latvijas valdību]]. Šī dokumentārā liecība ir nozīmīgs piemērs latviešu pretošanās kustības darbībai Otrā pasaules kara laikā. 2009. gadā tas tika iekļauts [[UNESCO]] programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atmina.unesco.lv/page/memoranda_teksts_tulkojumi |title=LCP Memoranda teksts un tulkojumi |access-date={{dat|2014|03|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140317221413/http://www.atmina.unesco.lv/page/memoranda_teksts_tulkojumi |archivedate={{dat|2014|03|17||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Latvijas Kara muzejā apskatāms Latvijas Centrālās padomes memorands |date= 2014. gada 18. marts |publisher= [[Ir (žurnāls)|Ir]] |url= http://www.irir.lv/2014/3/18/latvijas-kara-muzeja-apskatams-latvijas-centralas-padomes-memorands |language= latviski |accessdate= 2015. gada 22. novembrī}}</ref> == Vēsture == 1943. gada 13. augustā pēc [[Latvijas Universitāte|LU]] profesora [[Konstantīns Čakste|Konstantīna Čakstes]] iniciatīvas izveidoja Latvijas Centrālo padomi, kurā ietilpa līdz [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsumam]] 1934. gadā Latvijas [[Saeima|Saeimā]] pārstāvēto lielāko partiju pārstāvji. Tas piešķīra LCP valstisku autoritāti un norādīja uz saikni ar agrāko legālo Latvijas valsts varu. Pēc LCP ierosmes 1944. gada martā [[Fēlikss Cielēns]], piedaloties profesoram [[Andrejs Teikmanis|Andrejam Teikmanim]], izstrādāja Latvijas Centrālās padomes memorandu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvijas_centrala_padome/dokumenti/1944.17.03.htm |title=1944. gada 17. marta LSP memorands ar parakstiem |access-date={{dat|2014|03|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110409214920/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvijas_centrala_padome/dokumenti/1944.17.03.htm |archivedate={{dat|2011|04|09||bez}} }}</ref> Memorands bija domāts iesniegšanai Rietumvalstu valdībām, taču, lai nodrošinātu iespēju parakstu vākšanai okupācijas apstākļos, tas bija adresēts [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] ģenerālinspektoram ģenerālim [[Rūdolfs Bangerskis|Rūdolfam Bangerskim]]. Pēc parakstu savākšanas deklarācijas norakstus izsūtīja uz ārzemēm, bet ģenerālis Bangerskis to kā nepareizi adresētu atteicās pieņemt. Deklarāciju šifrētā veidā nosūtīja uz Zviedriju, nodeva vēstniekam [[Voldemārs Salnais|Voldemāram Salnajam]] un ar pēdējā starpniecību rietumvalstīm. === Reakcija uz memorandu === 1944. gada 26. maijā reihsministrs [[Alfrēds Rozenbergs]] memoranda sakarā uz Berlīni izsauca [[Oskars Dankers|Oskaru Dankeru]] un [[Hinrihs Loze|Hinrihu Lozi]], par ko saglabājies protokolisks pieraksts,<ref>Haralds Biezais. Latvija kāškrusta varā. Sveši kungi - pašu ļaudis. S. l. Gauja, 1992. 535 lpp. (par A. Rozenberga attieksmi pret LCP memorandu — 438.—446. lpp.)</ref>, kurā minēts Rozenberga teiktais: {{Citāts| <blockquote> „Diemžēl mēs nupat piedzīvojām jaunus ļoti prominentu latviešu personu uzbrukumus. Tie vēlējās ģenerāli Bangerski mudināt kādu viņu sarakstītu memorandu nosūtīt fīreram, ko Bangerskis tomēr atsacījies darīt. Šinī memorandā viņi prasīja ne tik vien Latvijas bijušās brīvvalsts atjaunošanu, bet arī tiesības vest sarunas ar jebkuru valsti, kas atzina šo latviešu gribas deklarāciju. Tas varētu nozīmēt, ka zināmos apstākļos latviešu valsts, kas šodien varētu balstīties uz vācu [aizsardzību], varētu prasīt sev tiesības vest sarunas ar valstīm, kas karo ar Vāciju [!]. Tā ir pilnīga neiespējamība, un tā arī tā jānovērtē. [..] Es atkal pieskāros memorandam un paskaidroju ģenerālim Dankeram, ka citos reihskomisariātos līdzīgos gadījumos zināms skaits atbildīgo būtu nekavējoties nošauti! Šī raksta ierosinātājs [Čakste], cita starpā, esot jau apcietināts. Dankers lūdza, vai visu šo lietu, par kuru viņš neko nezinot, nevarētu atstāt mierā, vai to nevarētu vairāk uzņemt ar humoru. Galu galā Latvija taču darījusi visu, kas tai bijis pa spēkam. Es viņam labprāt apstiprināju, ka latviešu tauta šais gados čakli strādājusi, bet arī norādīju, ka zināmām aprindām ir sakari ar igauņu un latviešu emigrācijas organizācijām Zviedrijā un ASV. Ja to pierādītu, tad maigs spriedums gan nebūtu vietā. Dankers domāja, ja šādi sakari pastāvētu, tad lietas būtu nopietnākas. Bez tam es centos Dankeram paskaidrot, ka nav iespējams, ka valstis [zemes], kuras Vācija atbalsta, varētu vēlāk vecā bezrūpībā vest sarunas ar Angliju vai Ameriku, pretēji vācu politikai un Eiropas vienotībai. Visiem būtu svarīgāki, ja viņu kultūra, skolas un tiesību sistēma būtu nodrošināta. Dankera uzdevums būtu tagad saviem tautiešiem pateikt, ja Latvija cenšas mainīt vācu pārvaldes apstākļus, tas kaitētu pašai tautai.”<ref>[http://lpra.vip.lv/stradins.htm Totalitārie okupācijas režīmi pret Latvijas zinātni un akadēmiskajām aprindām (1940—1945) ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140625033356/http://lpra.vip.lv/stradins.htm |date={{dat|2014|06|25||bez}} }} [[Jānis Stradiņš]]</ref> </blockquote>}} === Paslēptais memoranda oriģināls === Visu pēckara [[PSRS]] okupācijas laiku memoranda oriģināls bija paslēpts zem grīdas dēļiem namā Peldu ielā 19 [[Vecrīga|Vecrīgā]], kur kādu laiku mitinājās nacionālās pretošanās kustības dalībniece advokāte [[Valija Veščunas-Jansone]] (1902—1990), kuras vīrs inženieris [[Vilhelms Jansons]] bija viens no memoranda parakstītājiem. Iespējams, ka kara beigās viņa ar memoranda oriģinālu devās uz Kurzemi, lai pārvestu to uz Rietumu valstīm, taču atgriezās Rīgā. Paslēpto memoranda oriģinālu nejauši atrada 2001. gadā, veicot remontdarbus. Tas tika nodots [[Latvijas Kara muzejs|Latvijas Kara muzejam]] glabāšanā. 70 gadus pēc Memoranda parakstīšanas muzejs tam par godu 2014. gada martā rīkoja īpašu izstādi un sāka veidot Memoranda parakstītāju biogrāfisko vārdnīcu „Ar parakstu par Latviju. Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas", kuras atvēršana notika 2015. gada 25. februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Biogrāfiskās vārdnīcas „Ar parakstu par Latviju. Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas" atvēršana |author= Mārtiņš Mitenbergs |publisher= Muzeju biedrība |url= http://www.muzeji.lv/lv/projects/edp/biografiskas-vardnicas-ar-parakstu-par-latviju-latvijas-centralas-padomes-memoranda-parakstitaju-biografijas-atvershana/ |language= latviski |accessdate= 2015. gada 22. novembrī |archiveurl= https://web.archive.org/web/20160305064446/http://www.muzeji.lv/lv/projects/edp/biografiskas-vardnicas-ar-parakstu-par-latviju-latvijas-centralas-padomes-memoranda-parakstitaju-biografijas-atvershana/ |archivedate= 2016. gada 5. Marts }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Ceļ gaismā ļaudis, kam 1944. gadā bija drosme parakstīties par Latvijas neatkarību |author= Viesturs Sprūde |date= 2015. gada 27. februāris |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/godinajums-lcp-memoranda-parakstitajiem/ |language= latviski |accessdate= 2015. gada 22. novembrī |archiveurl= https://web.archive.org/web/20150801085933/http://www.la.lv/godinajums-lcp-memoranda-parakstitajiem/ |archivedate= 2015. gada 1. Augustsss }}</ref> == Memoranda pamatteksts == {{Citāts| <blockquote> "[..] Ienaidnieks no austrumiem atkal draudoši tuvojas Latvijas zemei. Tas ir tas pats ienaidnieks, kuŗa bruņotie spēki 1940. gada 17. jūnijā militari okupēja Latvijas Republiku, tā pati vara, kas drīzi pēc okupācijas izdeva it kā mūsu tautas vārdā Latvijas Saeimas vēlēšanu likumu, bet pēc tam pati šo pēc formas it kā demokrātisko vēlēšanu likumu neievēroja, rupji pārkāpa, pielaižot tikai vienu komunistu un viņu līdzskrējēju sarakstu un turklāt vēl viltojot balsošanas rezultātus. Iznākums, protams, nevarēja dot un nedeva tautas pārstāvjus, bet krievu okupācijas varas ieceltņus. Šie ieceltņi lēma un lūdza Padomju Savienību neatkarīgo Latvijas Republiku uzņemt tās sastāvā. Pēc tam paziņoja visai pasaulei, ka Latvijas Republika brīvprātīgi tai pievienojusies. Tas pats, tādā pašā veidā un tanī pašā laikā notika ar neatkarīgo Igaunijas un Lietuvas Republiku. Latvijas varmācīgā pievienošana Padomju Savienībai izdarīta rupji pārkāpjot Latvijas Republikas satversmi un laužot Latvijas — Padomju Savienības savstarpējos līgumus, Tautu Savienības paktu un veselu virkni starptautisku līgumu. Latvijas pievienošana Padomju Savienībai nav arī atzīta starptautisko tiesību nozīmē. No sacītā neapstrīdami izriet, ka pēc starptautiskām tiesību normām Latvijas Republika tiesiski turpina pastāvēt. Tāpēc Padomju Savienības valdības un preses oficialam viedoklim, kā arī dažu ārvalstu laikrakstu paustam uzskatam, it kā Latvija būtu Padomju Savienības sastāvdaļa un tāpēc tā tagad atkal būtu no jauna iekļaujama Padomju Savienībā, nav nekāda tiesiska pamata. Tāpat neapšaubāmi izriet, ka nepamatota ir arī pašreizējā vācu okupācijas varas nostāja, it kā Latvija būtu Padomju Savienības sastāvdaļa. Šīs nostājas praktiskā izpausme konstatējama visā vācu okupācijas varas politiskā un saimnieciskā rīcībā. Šāds viedoklis nav arī savienojams ar vācu okupācijas varas uzdevumā izdarīto Latvijas iedzīvotāju mobilizāciju Vācijas bruņotiem spēkiem. Tāda vācu okupācijas varas rīcība dziļi aizvaino mūsu tautu un rada tanī dibinātu neapmierinātību. Latvijas nācijas tiesiskai apziņai un nacionālai pašcieņai atbilstu tāda mobilizācija Latvijas armijai, kas būtu izsludināta Latvijas valsts likumīgo orgānu vārdā un Latvijas valsts aizsardzībai. Tikai tāda mobilizācija lietderīgi veidotu mūsu militāro spēku, ievērojami veicinātu un kāpinātu tā kaujas spējas. Pēc mūsu izpratnes otrā pasaules kaŗa tagadējā norisē ir tiešām pienācis brīdis, kad apdraudēta mūsu tautas dzīvība, pati tautas esamība — pienācis liktenīgais brīdis: būt vai nebūt. Pēc visiem dabas un cilvēcības likumiem neviens mums nevar apstrīdēt tiesības aizstāvēties, ja tiek apdraudēta mūsu nācija un tās esamība. Pamatojoties uz šīm atziņām, mēs deklarējam Latvijas tautas gribu un gatavību aizstāvēt visiem mums iespējamiem spēkiem un līdzekļiem Latvijas valsts robežas pret uzbrūkošo ienaidnieku. </blockquote> <blockquote> Sacīto ievērojot, mēs, apakšā parakstījušies, Latvijas nācijas vārdā deklarējam sekojošo mūsu tautas vienoto gribu: # Nekavējoties atjaunojama Latvijas Republikas faktiskā suverenitāte. # Sastādama, saskaņā ar spēkā esošo Latvijas Republikas 1922. g. satversmi, Latvijas valdība uz koalicijas pamatiem, kas pulcētu ap sevi visu Latvijas tautu. # Latvijas valdības tuvākiem galveniem uzdevumiem jābūt: valsts aparāta un Latvijas armijas atjaunošana, Latvijas valsts territorijas aizstāvēšana pret draudošo Padomju Savienības armiju iebrukumu un — cik tālu tas kaŗa apstākļos iespējams — diplomātisko sakaru nodibināšana ar ārvalstīm un pirmā kārtā ar tām, kas atzītu šo mūsu deklarēto nācijas gribu un atbalstītu priekšā stāvošo militāro uzdevumu — Latvijas valsts aizsargāšanu. </blockquote> <blockquote> Pēc mūsu ieskata sekmējama arī ciešas savienības nodibināšana ar Igauniju un Lietuvu un šīs savienības pārveidošana Baltijas valstu konfederācijā, ja minētās valstis tam piekristu. [..]” </blockquote>}} === Memoranda parakstītāji === {{div col|3}} # [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]], 1., 2., 3., 4. [[Saeima]]s priekšsēdētājs # [[Kārlis Pauļuks]], 1., 2., 3. Saeimas deputāts, 4. Saeimas I vicepriekšsēdētājs # [[Jāzeps Rancāns]], bīskaps, 1., 2., 3. Saeimas deputāts, 4. Saeimas II vicepriekšsēdētājs # [[Pēteris Juraševskis]], 2., 3., 4. Saeimas deputāts, bij. Ministru prezidents # [[Fēlikss Cielēns]], 1., 2., 3., 4. Saeimas deputāts, bij. ārlietu ministrs # [[Dāvids Apinis]], 4. Saeimas deputāts # [[Voldemārs Zāmuēls]], bij. Ministru prezidents # [[Teodors Grīnbergs]], [[LELB]] arhibīskaps # [[Jānis Vārsbergs]], prof., [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] loceklis # [[Kārlis Skalbe]], rakstnieks, [[Tautas padome]]s loceklis, [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] loceklis un 4. Saeimas deputāts # [[Teodors Zvejnieks]], Tiesu palātas priekšsēdētājs (v.i.) # [[Pēteris Leitāns]], Tiesu palātas tiesnesis # [[Mārtiņš Peniķis]], ģenerālis, bij. [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armija]]s komandieris # [[Pāvils Kvelde]], prof., [[Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija|JLA]] rektors # [[Eduards Kalniņš (ministrs)|Eduards Kalniņš]], ģenerālis, bij. kara ministrs # [[Andrejs Teikmanis]], prof., [[Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija]]s prorektors # [[Maksis Eglītis]], prof., JLA Lauksaimniecības fak. dekāns # [[Jānis Priede]], ģenerālis, [[Vidzemes divīzija]]s komandiera palīgs # [[Spricis Paegle]], bij. tirdzniecības–rūpniecības ministrs, [[Sarkanais Krusts|Sarkanā Krusta]] priekšnieks # [[Rūdolfs Markuss]], prof., JLA mežsaimniecības fakultātes dekāns # [[Viktors Dāle]], Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs # [[Vilis Vītols (tautsaimnieks)|Vilis Vītols]], prof., [[Latvijas Universitāte|Universitātes Rīgā]] prorektors # [[Verners Tepfers]], ģenerālis, bij. Kara virsprokurors, Pieminekļu valdes priekšsēdētājs # [[Jānis Kalacis]], senators, Tiesu palātas tiesnesis # [[Roberts Ivanovs]], bij. [[Latvijas Republikas Valsts kontrole|Valsts kontrolieris]], [[1. Saeima]]s deputāts # [[Kārlis Straubergs]], prof., bij. Izglītības ministrs # [[Mintauts Čakste]], senators # [[Anna Bormane]], dr. med. # [[Jānis Breikšs]], [[2. Saeima|2.]], [[3. Saeima|3.]] un [[4. Saeima]]s deputāts, [[Saeima]]s sekretārs # [[Ādolfs Robežnieks]], Tiesu palātas prokurors # [[Ādolfs Klīve]], 1., 2., 3. Saeimas deputāts, bij. [[Latvijas Banka]]s priekšsēdētājs # [[Augusts Pētersons]], bij. Veselības dep. direktors # [[Jānis Endzelīns]], LU profesors # [[Voldemārs Alksnis (jurists)|Voldemārs Alksnis]], Tiesu palātas dep. priekšsēdētājs # [[Alfrēds Tauriņš|Alfreds Valdemārs Tauriņš]], JLA profesors # [[Pēteris Stērste]], Tiesu palātas loceklis, senators # [[Pēteris Delle]], JLA profesors # [[Dāvids Bīskaps]], Jelgavas slimnīcas direktors # [[Jānis Teriņš]], 4. Saeimas deputāts # [[Rūdolfs Alksnis|Rūdolfs Jānis Alksnis]], senators # [[Antons Kursišs–Kursīts]], bij. Satiksmes ministrs # [[Augusts Rumpēters]], senators, Tiesu palātas loceklis # [[Arnolds Aizsilnieks|Arnolds Pēteris Aizsilnieks]], prof., „Turība” galvenais direktors # [[Vilis Lauskis|Kārlis Vilis Lauskis]], [[Bulduru Dārzkopības vidusskola]]s direktors # [[Jānis Ziediņš]], tiesnesis # [[Ernests Blese]], LU profesors # [[Aleksandrs Gubens]], bij. Latvijas Senāta priekšsēdis # [[Georgs Apinis (tiesnesis)|Georgs Apinis]], tiesnesis # [[Kārlis Bērziņš]], prof., bij. Amatniecības kameras pr. vietn. # [[Ludvigs Sēja]], bij. Ārlietu ministrs # [[Arturs Sakenfelds]], uzņēmējs # [[Videvūts Zeminskis]], Rīgas apgabaltiesas vicepriekšsēdētājs # [[Arvīds Klāvsons]], žurnālists # [[Eduards Grosbergs]], arhitekts # [[Konstantīns Čakste]], LU prof., advokāts # [[Eduards Jānis Krieviņš]], pulkvedis, bij. Armijas virstiesas loc. # [[Jānis Asars (profesors)|Jānis Asars]], LU profesors # [[Broņislavs Rudiks]], LU docents # [[Jūlijs Ozoliņš]], pulkvežleitnants, bij. kara tiesnesis # [[Jānis Verners Vītiņš]], bij. Tiesu departamenta direktors # [[Eduards Šīrons]], LU profesors # [[Paulis Radziņš]], Komercskolas un Tirdzniecības skolas direktors # [[Jūlijs Vecozols]], rakstnieks # [[Nikolajs Dūze]], ģenerālis # [[Zinaīda Lazda]], dzejniece # [[Pēteris Sockis]], notārs # [[Oļģerts Bištēviņš]], diriģents # [[Sergejs Duks]], diriģents # [[Valija Priedīte]], Meiteņu apvienības vadītāja # [[Arvīds Prēdelis]], ērģelnieks # [[Alfons Kušķis]], agronoms # [[Pēteris Miezītis]], [[Cēsu Valsts ģimnāzija|Cēsu ģimnāzija]]s direktors # [[Jāzeps Vītols]], prof., [[Latvijas konservatorija]]s rektors # [[Eduards Grantskalns]], [[Latvijas Satversmes sapulce]]s, 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts # [[Jēkabs Poruks]], [[Rīgas opera]]s direktors # [[Mārtiņš Vācietis]], ģenerālis # [[Pauls Jurevičs]], LU profesors # [[Jūlijs Students]], Latvijas konservatorijas docents # [[Viļums Skubiņš]], agronoms, bij. Zemes padomes loceklis # [[Jānis Grīns]], rakstnieks, [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] direktors # [[Kristīne Pāvuliņa]], skolas direktore # [[Jānis Alfrēds Kaktiņš]], LU profesors # [[Pēteris Mucenieks]], LU profesors, Darba kameras Darba aizsardzības sekcijas priekšsēdētājs # [[Olga Taube]] (Anna Dagda), filoloģe, dzejniece # [[Vilis Skārds]], LU profesors # [[Heinrihs Zariņš]], Preses biedrības sekretārs # [[Jānis Francis]], ģenerālis # [[Alfrēds Stūre]], uzņēmējs, bij. „Turība” direktors # [[Kārlis Kundziņš (teologs)|Kārlis Kundziņš]], profesors, Teoloģijas fakultātes dekāns # [[Pauls Kundziņš|Paulis Kundziņš]], profesors, Arhitektūras fakultātes dekāns # [[Eižens Laube]], LU profesors, arhitekts # [[Jānis Rudzītis (kritiķis)|Jānis Rudzītis]], rakstnieks # [[Arturs Ozoliņš (skolotājs)|Arturs Ozoliņš]], Rīgas Latviešu skolotāju b-bas valdes loc. # [[Vladislavs Puriņš]], ārsts # [[Pēteris Bērziņš]], ierēdnis, Latvijas vēstures institūta loceklis # [[Jānis Šulcs]], LU profesors, Latvijas medicīnas biedrības priekšnieks # [[Pāvils Dāvis]], skolotājs, [[Latvijas pareizticīgo baznīca]]s sinodes loceklis # [[Jānis Kadilis]], izdevējs # [[Anna Rūmane-Ķeniņa]], rakstniece un žurnāliste # [[Arturs Bērziņš (rakstnieks)|Arturs Bērziņš]], rakstnieks, bij. Latvijas Nacionālā teātra direktors # [[Kārlis Birnbaums]], uzņēmējs, Tirdzniecības-Rūpniecības kameras loceklis # [[Elza Stērste]], rakstniece # [[Austra Kārkliņa]], Latvijas akadēmiski izglītoto sieviešu apvienības priekšniece # [[Jūlijs Pētersons]], rakstnieks # [[Kārlis Ābele]], LU prof., Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dekāns # [[Arturs Ozols (inženieris)|Arturs Ozols]], Jūrniecības departamenta direktors # [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]], LU profesors, Latvijas ārstu savienības priekšnieks # [[Valdis Neimanis]], agronoms # [[Marta Vīgante]], dr. med., LU docente # [[Ādolfs Erss]], rakstnieks # [[Jānis Kurelis]], ģenerālis # [[Jānis Lavenieks]], ģenerālis # [[Leons Āboliņš]], LU prof., bij. LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dekāns # [[Jānis Princis (ārsts)|Jānis Princis]], pulkvežleitnants, ārsts # [[Jūlijs Roze]], rakstnieks, [[Latvijas Nacionālais teātris|Rīgas Dramatiskā teātra]] direktors # [[Fricis Gulbis]], LU prof., prorektors un dekāns # [[Ernests Brože]], uzņēmējs, Tirdzniecības-Rūpniecības kameras loceklis # [[Elfrīda Rapa]], Latviešu Sieviešu Nacionālās Līgas valdes locekle # [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]], Rīgas Dramatiskā teātra direktors # [[Jānis Kārkliņš (dzejnieks)|Jānis Kārkliņš]], rakstnieks # [[Pēteris Sniķeris]], LU profesors # [[Egons Dārziņš]], LU profesors, Seruminstitūta direktors # [[Roberts Purs]], inženieris, [[Latvijas Republikas Valsts kontrole|Valsts kontroles]] loceklis # [[Eduards Balodis]], LU prof., Tautas Padomes loceklis # [[Jānis Stiprais]], privātdocents, [[Kurzemes Zemes padome]]s loceklis # [[Pēteris Mantnieks]], uzņēmējs, Kartogrāfijas institūta vadītājs # [[Pēteris Starcs]], JLA prof., Latvijas agrārsavienības priekšsēdētājs # [[Arveds Alksnis]], ķirurgs, LU docents # [[Miķelis Goppers]], izdevējs, apgāda "Zelta Ābele" īpašnieks # [[Vinca Barkāns]], 3. un 4. Saeimas deputāts # [[Roberts Liepiņš]], [[Rīgas Latviešu biedrība]]s priekšnieks, Finanšu ministrs # [[Konrāds Pētersons]], inženieris, [[Kūdra]]s fabrikas direktors # [[Gustavs Vanags]], LU profesors # [[Augusts Ķešāns]], LU profesors un Ķīmijas fakultātes dekāns # [[Vilhelms Jansons]], inženieris # [[Aleksandrs Neibergs]], Sarkanā Krusta slimnīcas direktors # [[Pēteris Ābele]], privātdocents # [[Eduards Zariņš]], LU profesors # [[Edvards Kalniņš]], dr.med., profesors # [[Kārlis Ozoliņš (revolucionārs)|Kārlis Ozoliņš]], [[Latvijas Republikas Valsts kontrole|Latvijas Valsts kontroles kolēģijas]] loceklis # [[Roberts Kleins]], inženieris # [[Arveds Švābe]], LU profesors # [[Jānis Muncis]], Dailes teātra režisors # [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]], profesors, [[Tautas padome]]s loceklis # [[Ziedonis Landavs]], [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s prorektors # [[Milda Olupe]], agronome, Latvijas Mājturības institūta direktore # [[Heinrihs Skuja|Heinrihs Leonards Skuja]], LU profesors # [[Jānis Pontags]], uzņēmējs # [[Eižens Leimanis]], LU docents # [[Staņislavs Vasiļevskis]], LU docents # [[Andrejs Zaķis (politiķis)|Andrejs Zaķis]], [[4. Saeima]]s deputāts # [[Kārlis Princis]], LU docents # [[Voldemārs Alksnis (agronoms)|Voldemārs Alksnis]], agronoms # [[Auseklis Veģis]], LU docents # [[Valdemārs Ģinters|Valdis Ģinters]], Valsts Vēstures muzeja direktors # [[Aleksandrs Kallass]], [[Latvijas Republikas Valsts kontrole|Latvijas Valsts Kontroles kolēģijas]] loceklis # [[Mārtiņš Celms]], tautskolu inspektors # [[Gustavs Lukstiņš]], LU privātdocents # [[Jānis Celms]], Skolu departamenta direktors # [[Artūrs Laiviņš]], uzņēmējs # [[Jānis Tirzītis]], agronoms, Lauksaimniecības tautas augstskolas direktors # [[Hermanis Kreicers (rakstnieks)|Hermanis Kreicers]], Rīgas latviešu skolotāju biedrības priekšnieks # [[Ludvigs Ernests Bērziņš]], LU profesors # [[Arvīds Mālītis]], izdevējs # [[Arvīds Jaunarājs]], miertiesnesis # [[Jānis Krasts]], miertiesnesis # [[Hermanis Mielēns]], Rīgas pilsētas padomnieks # [[Paulis Selga]], uzņēmējs # [[Hugo Rumpītis]], uzņēmējs # [[Jānis Ciemiņš]], ārsts # [[Vilis Pāvulāns]], skolas direktors # [[Jānis Lībietis (ārsts)|Jānis Lībietis]], ārsts, Ķemeru Sēravotu iestādes direktors, [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] loceklis # [[Augustīns Pētersons]], [[Latvijas Pareizticīgā baznīca|Latvijas Pareizticīgās baznīca]]s metropolīts # [[Alfrēds Ieviņš]], ķīmiķis, LU profesors # [[Ernests Dišlers]], LU profesors # [[Pēteris Ozols]], jurists, Rīgas pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētājs # [[Jānis Goldmanis]], [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]], Saeimas deputāts, zemkopības un kara ministrs # [[Romāns Mežulis]], ārsts # [[Edmunds Šmits]], luterāņu mācītājs # [[Marija Ozols]], ārste, Rīgas Bērnu slimnīcas direktore # [[Juris Krauklis]], advokāts # [[Leontīne Georgīne]], Rīgas Bakterioloģiskās laboratorijas vadītāja # [[Jānis Jaunzems]], ārsts, pulkvežleitnants # [[Eduards Āboltiņš]], lauksaimnieks # [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Vītols]], ārsts, Rīgas Veselības valdes direktora vietnieks # [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]], ārsts, LU profesors # [[Jānis Laukevics]], Valsts kontroles kolēģijas loceklis # [[Kārlis Gulbis]], 1. un 2. Saeimas deputāts, [[Valka]]s pilsētas galva {{div col end}} === Bez paraksta === 189. [[Ernests Morics]], 2. Saeimas deputāts, Latvijas Strādnieku slimokasu savienības priekšsēdētājs == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Latvijas politika]] [[Kategorija:Dokumenti]] [[Kategorija:Pretošanās kustības okupācijas varām Latvijā]] [[Kategorija:1944. gads Latvijā]] hvhe2r9yttkvixmdyrt2tfu1azz3b3r 0 251742 3660904 3619406 2022-07-25T22:05:00Z Lasks 38532 /* Saraksts */ wikitext text/x-wiki '''[[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir '''uzvarējušas''' 68 dziesmas. Konkursa vēsturē ir bijis daudz paņēmienu uzvarētāja noskaidrošanai, pašlaik tas tiek noteikts televīzijas skatītāju un žūrijas balsojumā. Dziesma, kas saņem visvairāk punktus, tiek pasludināta par uzvarētāju.<ref>[http://www.eurovision.tv/addons/files/Extract_ESC2007Rules.pdf Extract from the rules for the 2007 Eurovision Song Contest]. Eurovision.tv. Retrieved on 22 August 2007.</ref> Līdz šim ir notikuši 65 konkursi, katru gadu ir bijis viens uzvarētājs, izņemot [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969. gada konkursu]], kad bija četri uzvarētāji. Eirovīzijā uzvaru ir guvušas 27 dažādas valstis. Pirmajā konkursā {{escy|1956}}. gadā uzvarēja [[Šveice]]. Visvairāk uzvaru ir [[Īrija]]i (septiņas). Vienīgais mākslinieks, kas Eirovīzijā uzvarējis vairāk nekā vienu reizi, ir īrs [[Džonijs Logans]] ([[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980. gadā]] un [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987. gadā]]). Arī [[Latvija]] ir uzvarējusi konkursā — [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002. gadā]] uzvarēja [[Marija Naumova|Marie N.]] Pašreizējais uzvarētājs ir ''[[Måneskin]]'' no [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijas]]. == Saraksts == {{clear}} {| class="wikitable sortable" style="font-size: 95" ! scope="col" class="autorowspan"| Gads ! scope="col" class="unsortable" width="65"| Fināls ! scope="col" class="autorowspan"| Norises vieta ! scope="col" class="autorowspan" width="120"| Uzvarētājs ! scope="col" class="autorowspan"| Dziesma ! scope="col" class="autorowspan"| Izpildītājs ! scope="col" class="unsortable"| Punkti ! scope="col" class="unsortable"| Atstarpe ! scope="col" class="unsortable" width="135"| Otrā vieta |- ! style="text-align:left" scope="row" | {{escy|1956}} | 24. maijs | {{flaga|Switzerland}} [[Lugāno]] | {{flag2|Switzerland}} | ''[[Refrain]]'' | [[Līza Asija]] <!-- | [[Géo Voumard]], [[Émile Gardaz]] --> | colspan="3"| <center>''Netika paziņots''</center> |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1957}} | 3. marts | {{flaga|Germany}} [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurte]] | {{flag2|Netherlands}} | ''[[Net als toen]]'' | [[Korija Brokena]] <!-- | Guus Jansen, [[Willy van Hemert]] --> | {{nts|31}} | {{nts|14}} | {{flag2|France}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1958}} | 12. marts | {{flaga|Netherlands}} [[Hilversuma]] | {{flag2|France}} | ''[[Dors, mon amour]]'' | [[Andrē Klavo]] <!-- | [[Pierre Delanoë]], [[Hubert Giraud]] --> | {{nts|27}} | {{nts|3}} | {{flag2|Switzerland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1959}} | 11. marts | {{flaga|France}} [[Kannas]] | {{flag2|Netherlands}} | ''[[Een beetje]]'' | [[Tedija Šoltena]] <!-- | Dick Schallies, [[Willy van Hemert]] --> | {{nts|21}} | {{nts|5}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1960}} | 29. marts | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | {{flag2|France}} | ''[[Tom Pillibi]]'' | [[Žaklīna Bojera]] <!-- | [[André Popp]], [[Pierre Cour]] --> | {{nts|32}} | {{nts|7}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1961}} | 18. marts | {{flaga|France}} [[Kannas]] | {{flag2|Luxembourg}} | ''[[Nous les amoureux]]'' | [[Žans Klods Paskāls]] <!-- | [[Jacques Datin]], Maurice Vidalin --> | {{nts|31}} | {{nts|6}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1962}} | 18. marts | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] | {{flag2|France}} | ''[[Un premier amour]]'' | [[Izabella Obrē]] <!-- | Claude-Henri Vic, Roland Stephane Valade --> | {{nts|26}} | {{nts|13}} | {{flag2|Monaco}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1963}} | 23. marts | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | {{flag2|Denmark}} | ''[[Dansevise]]'' | [[Grēta un Jergens Ingmani]] <!-- | Otto Francker, Sejr Volmer-Sørensen --> | {{nts|42}} | {{nts|2}} | {{flag2|Switzerland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1964}} | 21. marts | {{flaga|Denmark}} [[Kopenhāgena]] | {{flag2|Italy}} | ''[[Non ho l'età]]'' | [[Džidžliola Činkveti]] <!-- | [[Nicola Salerno]], Mario Pinzeri --> | {{nts|49}} | {{nts|32}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1965}} | 20. marts | {{flaga|Italy}} [[Neapole]] | {{flag2|Luxembourg}} | ''[[Poupée de cire, poupée de son]]'' | [[Frensa Galla]] <!-- | [[Serge Gainsbourg]] --> | {{nts|32}} | {{nts|6}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1966}} | 5. marts | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] | {{flag2|Austria}} | ''[[Merci, Chérie]]'' | [[Udo Jirgenss]] <!-- | Udo Jürgens, Thomas Hörbiger --> | {{nts|31}} | {{nts|15}} | {{flag2|Sweden}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1967}} | 8. aprīlis | {{flaga|Austria}} [[Vīne]] | {{flag2|United Kingdom}} | ''[[Puppet on a String]]'' | [[Sendija Šova]] <!-- | [[Bill Martin (musician)|Bill Martin]], [[Phil Coulter]] --> | {{nts|47}} | {{nts|25}} | {{flag2|Ireland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1968}} | 6. aprīlis | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | {{flag2|Spain|1945}} | ''[[La, la, la]]'' | ''[[Massiel]]'' <!-- | [[Dúo Dinámico|Manuel de la Calva, Ramón Arcusa]] --> | {{nts|29}} | {{nts|1}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left" rowspan=4|{{escy|1969}} |rowspan=4| 29. marts |rowspan=4| {{flaga|ESP|1945}} [[Madride]] |{{flag2|Spain|1945}} | ''[[Vivo cantando]]'' | ''[[Salome (dziedātāja)|Salomé]]'' <!-- | Maria José de Cerato, Aniano Alcalde --> |rowspan=4|{{nts|18}} | colspan="2" rowspan="4"| <center>''Nav otrās vietas<br />(4 uzvarētāji)''</center> |- | {{flag2|United Kingdom}} | ''[[Boom Bang-a-Bang]]'' | ''[[Lulu]]'' <!-- | Alan Moorhouse, Peter Warne --> |- | {{flag2|Netherlands}} | ''[[De troubadour]]'' | [[Lenija Kūra]] <!-- | Lenny Kuhr, David Hartsema --> |- | {{flag2|France}} | ''[[Un jour, un enfant]]'' | [[Frīda Bokara]] <!-- | Émile Stern, [[Eddy Marnay]] --> |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1970}} | 21. marts | {{flaga|Netherlands}} [[Amsterdama]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[All Kinds of Everything]]'' | [[Dana Rosemary Scallon|Dana]] <!-- | Derry Lindsay, Jackie Smith --> | {{nts|32}} | {{nts|6}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1971}} | 3. aprīlis | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|Monaco}} | ''[[Un banc, un arbre, une rue]]'' | ''[[Séverine]]'' <!-- | Jean-Pierre Bourtayre, Yves Dessca --> | 128 | {{nts|12}} | {{flag2|Spain|1945}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1972}} | 25. marts | {{flaga|United Kingdom}} [[Edinburga]] | {{flag2|Luxembourg}} | ''[[Après toi]]'' | [[Vikija Leandrosa]] <!-- | [[Mario Panas]], Klaus Munro, Yves Dessca --> | 128 | {{nts|14}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1973}} | 7. aprīlis | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] | {{flag2|Luxembourg}} | ''[[Tu te reconnaîtras]]'' | [[Anna Marija Davida]] <!-- | Claude Morgan, Vline Buggy --> | 129 | {{nts|4}} | {{flag2|Spain|1945}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1974}} | 6. aprīlis | {{flaga|GBR}} [[Braitona]] | {{flag2|Sweden}} | ''[[Waterloo (dziesma)|Waterloo]]'' | [[ABBA]] <!-- | [[Benni Andešons]], [[Bjērns Ulveuss]], [[Stigs Andersons]] --> | {{nts|24}} | {{nts|6}} | {{flag2|Italy}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1975}} | 22. marts | {{flaga|Sweden}} [[Stokholma]] | {{flag2|Netherlands}} | ''[[Ding-a-dong]]'' | ''[[Teach-In]]'' <!-- | Dick Bakker, [[Eddy Ouwens]], Will Luikinga --> | 152 | {{nts|14}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1976}} | 3. aprīlis | {{flaga|Netherlands}} [[Hāga]] | {{flag2|United Kingdom}} | ''[[Save Your Kisses for Me]]'' | ''[[Brotherhood of Man]]'' <!-- | [[Tony Hiller]], [[Lee Sheriden]], [[Martin Lee (singer)|Martin Lee]] --> | 164 | {{nts|17}} | {{flag2|France}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1977}} | 7. maijs | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | {{flag2|France}} | ''[[L'oiseau et l'enfant]]'' | [[Marija Mirjama]] <!-- | [[Jean Paul Cara]], Joe Gracy --> | 136 | {{nts|15}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1978}} | 22. aprīlis | {{flaga|France}} [[Parīze]] | {{flag2|Israel}} | ''[[A-Ba-Ni-Bi]]'' (א-ב-ני-בי) | [[Izhars Koens]] / ''[[Alphabeta]]'' <!-- | [[Nurit Hirsh]], [[Ehud Manor]] --> | 157 | {{nts|32}} | {{flag2|Belgium}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1979}} | 31. marts | {{flaga|Israel}} [[Jeruzaleme]] | {{flag2|Israel}} | ''[[Hallelujah (dziesma)|Hallelujah]]'' (הללויה) | [[Gali Atari]] / ''[[Milk and Honey]]'' <!-- | [[Kobi Oshrat]], Shimrit Orr --> | 125 | {{nts|9}} | {{flag2|Spain|1977}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1980}} | 19. aprīlis | {{flaga|Netherlands}} [[Hāga]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[What's Another Year]]'' | [[Džonijs Logans]] <!-- | [[Shay Healy]] --> | 143 | {{nts|15}} | {{flag2|Germany}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1981}} | 4. aprīlis | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|United Kingdom}} | ''[[Making Your Mind Up]]'' | ''[[Bucks Fizz]]'' <!-- | John Danter, [[Andy Hill (composer)|Andy Hill]] --> | 136 | {{nts|4}} | {{flag2|Germany}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1982}} | 24. aprīlis | {{flaga|United Kingdom}} [[Harogeita]] | {{flag2|Germany}} | ''[[Ein bißchen Frieden]]'' | [[Nikola (vācu dziedātāja)|Nikola]] <!-- | [[Ralph Siegel (songwriter)|Ralph Siegel]], [[Bernd Meinunger]] --> | 161 | {{nts|61}} | {{flag2|Israel}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1983}} | 23. aprīlis | {{flaga|Germany}} [[Minhene]] | {{flag2|Luxembourg}} | ''[[Si la vie est cadeau]]'' | [[Korīne Ermē]] <!-- | Jean-Pierre Millers, Alain Garcia --> | 142 | {{nts|6}} | {{flag2|Israel}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1984}} | 5. maijs | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] | {{flag2|Sweden}} | ''[[Diggi-Loo Diggi-Ley]]'' | ''[[Herreys]]'' <!-- | [[Torgny Söderberg]], Britt Lindeborg --> | 145 | {{nts|8}} | {{flag2|Ireland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1985}} | 4. maijs | {{flaga|Sweden}} [[Gēteborga]] | {{flag2|Norway}} | ''[[La det swinge]]'' | ''[[Bobbysocks!]]'' <!-- | [[Rolf Løvland]] --> | 123 | {{nts|18}} | {{flag2|Germany}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1986}} | 3. maijs | {{flaga|Norway}} [[Bergena]] | {{flag2|Belgium}} | ''[[J'aime la vie]]'' | [[Sandra Kima]] <!-- | Jean-Paul Furnémont, Angelo Crisci, Rosario Marino Atria --> | 176 | {{nts|36}} | {{flag2|Switzerland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1987}} | 9. maijs | {{flaga|Belgium}} [[Brisele]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[Hold Me Now]]'' | [[Džonijs Logans]] <!-- | Johnny Logan --> | 172 | {{nts|31}} | {{flag2|Germany}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1988}} | 30. aprīlis | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|Switzerland}} | ''[[Ne partez pas sans moi]]'' | [[Selīna Diona]] <!-- | [[Atilla Şereftuğ]], [[Nella Martinetti]] --> | 137 | {{nts|1}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1989}} | 6. maijs | {{flaga|Switzerland}} [[Lozanna]] | {{flag2|Yugoslavia}} | ''[[Rock Me]]'' | ''[[Riva]]'' <!-- | Rajko Dujmić, Stevo Cvikić --> | 137 | {{nts|7}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1990}} | 5. maijs | {{flaga|Yugoslavia}} [[Zagreba]] | {{flag2|Italy}} | ''[[Insieme: 1992]]'' | [[Toto Kutunjo]] <!-- | Toto Cutugno --> | 149 | {{nts|17}} | {{flag2|Ireland}}<br>{{flag2|France}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1991}} | 4. maijs | {{flaga|Italy}} [[Roma]] | {{flag2|Sweden}} | ''[[Fångad av en stormvind]]'' | [[Karola Hegkvista|Karola]] <!-- | [[Stephan Berg]] --> | 146 | {{nts|0}} | {{flag2|France}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1992}} | 9. maijs | {{flaga|Sweden}} [[Malme]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[Why Me]]'' | [[Linda Mārtina]] <!-- | [[Johnny Logan (singer)|Johnny Logan]] --> | 155 | {{nts|16}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1993}} | 15. maijs | {{flaga|Ireland}} [[Milstrīta]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[In Your Eyes]]'' | [[Niama Kavanaha]] <!-- | Jimmy Walsh --> | 187 | {{nts|23}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1994}} | 30. aprīlis | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[Rock 'n' Roll Kids]]'' | [[Pols Haringtons]] / [[Čarlijs Makgetigans]] <!-- | [[Brendan Graham|Brendan J. Graham]] --> | 226 | {{nts|60}} | {{flag2|Poland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1995}} | 13. maijs | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|Norway}} | ''[[Nocturne]]'' | ''[[Secret Garden]]'' <!-- | [[Rolf Løvland]], Petter Skavland --> | 148 | {{nts|29}} | {{flag2|Spain}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1996}} | 18. maijs | {{flaga|Norway}} [[Oslo]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[The Voice]]'' | [[Eimera Kvinna]] <!-- | [[Brendan Graham|Brendan J. Graham]] --> | 162 | {{nts|48}} | {{flag2|Norway}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1997}} | 3. maijs | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|United Kingdom}} | ''[[Love Shine a Light]]'' | ''[[Katrina and the Waves]]'' <!-- | [[Kimberley Rew]] --> | 227 | {{nts|70}} | {{flag2|Ireland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1998}} | 9. maijs | {{flaga|United Kingdom}} [[Birmingema]] | {{flag2|Israel}} | ''[[Diva (dziesma)|Diva]]'' (דיווה) | [[Dana International]] <!-- | [[Svika Pick]], Yoav Ginai --> | 172 | {{nts|6}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1999}} | 29. maijs | {{flaga|Israel}} [[Jeruzaleme]] | {{flag2|Sweden}} | ''[[Take Me to Your Heaven]]'' | [[Šarlote Perelli|Šarlote Nilsone]] <!-- | [[Lars Diedricson|Lars 'Dille' Diedricson]], Marcos Ubeda --> | 163 | {{nts|17}} | {{flag2|Iceland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2000}} | 13. maijs | {{flaga|Sweden}} [[Stokholma]] | {{flag2|Denmark}} | ''[[Fly on the Wings of Love]]'' | ''[[Olsen Brothers]]'' <!-- | [[Jørgen Olsen]] --> | 195 | {{nts|40}} | {{flag2|Russia}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2001}} | 12. maijs | {{flaga|Denmark}} [[Kopenhāgena]] | {{flag2|Estonia}} | ''[[Everybody]]'' | [[Tanels Padars]] / [[Deivs Bentons]] / [[Soul Militia|2XL]] <!-- | [[Ivar Must]], [[Maian-Anna Kärmas]] --> | 198 | {{nts|21}} | {{flag2|Denmark}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2002}} | 25. maijs | {{flaga|Estonia}} [[Tallina]] | {{flag2|Latvia}} | ''[[I Wanna]]'' | [[Marija Naumova|Marie N.]] <!-- | [[Marija Naumova|Marie N]], Marats Samauskis --> | 176 | {{nts|12}} | {{flag2|Malta}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2003}} | 24. maijs | {{flaga|Latvia}} [[Rīga]] | {{flag2|Turkey}} | ''[[Everyway That I Can]]'' | [[Sertaba Erenere]] <!-- | [[Demir Demirkan]], Sertab Erener --> | 167 | {{nts|2}} | {{flag2|Belgium}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2004}}<br /><ref group="N" name="semi final">Kopš 2004. gada konkursā ir pusfināls::—2004. gadā tas notika trešdienā pirms fināla:— No 2005. līdz 2007. gadam notika ceturtdienā pirms fināla</ref> | 15. maijs | {{flaga|Turcija}} [[Stambula]] | {{flag2|Ukraine}} | ''[[Wild Dances]]'' | [[Ruslana]] <!-- | Ruslana, [[Oleksandr Ksenofontov]] --> | 280 | {{nts|17}} | {{flag2|Serbia and Montenegro}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2005}} | 21. maijs | {{flaga|Ukraine}} [[Kijeva]] | {{flag2|Greece}} | ''[[My Number One]]'' | [[Helena Paparizu]] <!-- | [[Christos Dantis]], [[Natalia Germanou]] --> | 230 | {{nts|38}} | {{flag2|Malta}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2006}} | 20. maijs | {{flaga|Greece}} [[Atēnas]] | {{flag2|Finland}} | ''[[Hard Rock Hallelujah]]'' | ''[[Lordi]]'' <!-- | [[Tomi Putaansuu|Mr. Lordi]] --> | 292 | {{nts|44}} | {{flag2|Russia}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2007}} | 12. maijs | {{flaga|Finland}} [[Helsinki]] | {{flag2|Serbia|2004}} | ''[[Molitva]]'' (Молитва) | [[Marija Šerifoviča]] <!-- | Saša Milošević Mare, [[Vladimir Graić]] --> | 268 | {{nts|33}} | {{flag2|Ukraine}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2008}}<br /><ref group="N" name="two semi finals">Kopš 2008. gada konkursā ir divi pusfināli, kas notiek otrdienā un ceturtdienā pirms fināla</ref> | 24. maijs | {{flaga|SRB|2004}} [[Belgrada]] | {{flag2|Russia}} | ''[[Believe]]'' | [[Dima Bilans]] <!-- | [[Jim Beanz]], Dima Bilan --> | 272 | {{nts|42}} | {{flag2|Ukraine}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2009}} | 16. maijs | {{flaga|Russia}} [[Maskava]] | {{flag2|Norway}} | ''[[Fairytale]]'' | [[Aleksandrs Ribaks]] <!-- | Alexander Rybak --> | 387 | {{nts|169}} | {{flag2|Iceland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2010}} | 29. maijs | {{flaga|Norway}} [[Oslo]] | {{flag2|Germany}} | ''[[Satellite]]'' | [[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]] <!-- | [[Julie Frost]], John Gordon --> | 246 | {{nts|76}} | {{flag2|Turkey}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2011}} | 14. maijs | {{flaga|Germany}} [[Diseldorfa]] | {{flag2|Azerbaijan}} | ''[[Running Scared]]'' | ''[[Eldar & Nigar]]'' <!-- | [[Stefan Örn]], Sandra Bjurman, Iain Farquharson --> | 221 | {{nts|32}} | {{flag2|Italy}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2012}} | 26. maijs | {{flaga|Azerbaijan}} [[Baku]] | {{flag2| Sweden}} | ''[[Euphoria]]'' | [[Lorīna]] <!-- | [[Thomas G:son]], [[Peter Boström]] --> | 372 | {{nts|113}} | {{flag2|Russia}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2013}} | 18. maijs | {{flaga|Sweden}} [[Malme]] | {{flag2|Denmark}} | ''[[Only Teardrops]]'' | [[Emmelija de Foresta]] <!-- | [[Lise Cabble]], Julia Fabrin Jakobsen, Thomas Stengaard --> | 281 | {{nts|47}} | {{flag2|Azerbaijan}} |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2014}} | 10. maijs | {{flaga|Dānija}} [[Kopenhāgena]] | {{flag2|Austria}} | ''[[Rise Like a Phoenix]]'' | [[Končita Vursta]] <!-- | Charley Mason, Joey Patulka, Ali Zuckowski, Julian Maas --> | 290 | 52 |{{flaga|NED}} [[Nīderlande]] |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2015}} | 23. maijs | {{flaga|Austrija}} [[Vīne]] | {{flag2|Zviedrija}} | ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]'' | [[Monss Selmerlēvs]] | 365 | 62 | {{flaga|RUS}} [[Krievija]] |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2016}} | 14. maijs | {{flaga|Zviedrija}} [[Stokholma]] | {{flag2|Ukraina}} | ''[[1944 (dziesma)|1944]]'' | [[Džamala]] | 534 | 23 | {{flaga|AUS}} [[Austrālija]] |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2017}} | 13. maijs | {{flaga|Ukraina}} [[Kijeva]] | {{flag2|Portugāle}} | ''[[Amar pelos dois]]'' | [[Salvadors Sobrals]] | 758 | 143 | {{flaga|BUL}} [[Bulgārija]] |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2018}} | 12. maijs | {{flaga|Portugāle}} [[Lisabona]] | {{flag2|Izraēla}} | ''[[Toy]]'' | ''[[Neta Barzila|Netta]]'' | 529 | 93 | {{flaga|CYP}} [[Kipra]] |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2019}} |18. maijs |{{flaga|Izraēla}} [[Telaviva]] |{{flag2|Nīderlande}} |''[[Arcade]]'' |[[Dankans Lorencs]] |492 |27 |{{flag2|Itālija}} |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] |22. maijs |{{flaga|Nīderlande}} [[Roterdama]] |{{flag2|Itālija}} |''[[Zitti e buoni]]'' |''[[Måneskin]]'' |524 |25 |{{flag2|Francija}} |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] |14. maijs |{{flaga|Itālija}} [[Turīna]] |{{flag2|Ukraina}} |''[[Stefania (Стефанія)]]'' |''[[Kalush Orchestra]]'' |631 |165 |{{flag2|Lielbritānija}} |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | |{{flag|Lielbritānija}} | | | | | | |} == Pēc valsts == [[Attēls:Eurovision winners map.svg|thumb|300px|Eirovīzijas uzvarētājvalstis]] {| class="wikitable" style="font-size:95%" |- !Uzvaras !Valsts !Gadi |- || 7 |{{ESC|Īrija}} |{{escyr|1970}}, {{escyr|1980}}, {{escyr|1987}}, {{escyr|1992}}, {{escyr|1993}}, {{escyr|1994}}, {{escyr|1996}} |- || 6 |{{ESC|Zviedrija}} |{{escyr|1974}}, {{escyr|1984}}, {{escyr|1991}}, {{escyr|1999}}, {{escyr|2012}}, {{escyr|2015}} |- | rowspan="4" |5 |{{ESC|Francija}} |{{escyr|1958}}, {{escyr|1960}}, {{escyr|1962}}, ''{{escyr|1969}}'', {{escyr|1977}} |- |{{ESC|Apvienotā Karaliste}} |{{escyr|1967}}, ''{{escyr|1969}}'', {{escyr|1976}}, {{escyr|1981}}, {{escyr|1997}} |- |{{ESC|Luksemburga}} |{{escyr|1961}}, {{escyr|1965}}, {{escyr|1972}}, {{escyr|1973}}, {{escyr|1983}} |- |{{ESC|Nīderlande}} |{{escyr|1957}}, {{escyr|1959}}, ''{{escyr|1969}}'', {{escyr|1975}}, [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |- |4 |{{ESC|Izraēla}} |{{escyr|1978}}, {{escyr|1979}}, {{escyr|1998}}, {{escyr|2018}} |- |rowspan="4"| 3 |{{ESC|Itālija}} |{{escyr|1964}}, {{escyr|1990}}, {{escyr|2021}} |- |{{ESC|Dānija}} |{{escyr|1963}}, {{escyr|2000}}, {{escyr|2013}} |- |{{ESC|Norvēģija}} |{{escyr|1985}}, {{escyr|1995}}, {{escyr|2009}} |- |{{ESC|Ukraina}} |{{escyr|2004}}, {{escyr|2016}}, {{escyr|2022}} |- | rowspan="4" |2 |{{ESC|Austrija}} |{{escyr|1966}}, {{escyr|2014}} |- |{{ESC|Spānija}} |{{escyr|1968}}, ''{{escyr|1969}}'' |- |{{ESC|Šveice}} |{{escyr|1956}}, {{escyr|1988}} |- |{{ESC|Vācija}} |{{escyr|1982}}, {{escyr|2010}} |- | rowspan="12" |1 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |{{escyr|2011}} |- |{{ESC|Beļģija}} |{{escyr|1986}} |- |{{ESC|Dienvidslāvija}} |{{escyr|1989}} |- |{{ESC|Grieķija}} |{{escyr|2005}} |- |{{ESC|Igaunija}} |{{escyr|2001}} |- |{{ESC|Krievija}} |{{escyr|2008}} |- |{{ESC|Latvija}} |{{escyr|2002}} |- |{{ESC|Monako}} |{{escyr|1971}} |- |{{ESC|Portugāle}} |{{escyr|2017}} |- |{{ESC|Serbija}} |{{escyr|2007}} |- |{{ESC|Somija}} |{{escyr|2006}} |- |{{ESC|Turcija}} |{{escyr|2003}} |} Gadi ''slīprakstā'' apzīmē vairākus uzvarētājus == Pēc valodas == {| class="wikitable" style="font-size:95%" |- !Uzvaras !Valoda !Gadi !Valstis |- |30 |[[Angļu valoda|Angļu]] |{{escy|1967}}, {{escy|1969|1969}}, {{escy|1970|1970}}, {{escy|1974|1974}}, {{escy|1975|1975}}, {{escy|1976|1976}}, {{escy|1980|1980}}, {{escy|1981|1981}}, {{escy|1987|1987}}, {{escy|1992|1992}}, {{escy|1993|1993}}, {{escy|1994|1994}}, {{escy|1996|1996}}, {{escy|1997|1997}}, {{escy|1999|1999}}, {{escy|2000|2000}}, {{escy|2001|2001}}, {{escy|2002|2002}}, {{escy|2003|2003}}, {{escy|2004}},<ref group="N" name="wilddances">Dziesma daļēji bija ukraiņu valodā</ref> {{escy|2005}}, {{escy|2006|2006}}, {{escy|2008|2008}}, {{escy|2009|2009}}, {{escy|2010|2010}}, {{escy|2011|2011}}, {{escy|2012|2012}}, {{escy|2013|2013}}, {{escy|2014}}, {{escy|2015}}, {{escy|2016}},<ref group="N" name="1944 (dziesma)">Dziesma daļēji bija krimas tatāru valodā</ref> {{escy|2018}}, [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |[[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Zviedrija]], [[Nīderlande]], [[Dānija]], [[Igaunija]], [[Latvija]], [[Turcija]], [[Ukraina]],<ref group="N" name="wilddances"/><ref group="N" name="1944 (dziesma)"/> [[Grieķija]], [[Somija]], [[Krievija]], [[Norvēģija]], [[Vācija]], [[Azerbaidžāna]], [[Austrija]], [[Izraēla]] |- |14 |[[Franču valoda|Franču]] |{{escy|1956}}, {{escy|1958|1958}}, {{escy|1960|1960}}, {{escy|1961|1961}}, {{escy|1962|1962}}, {{escy|1965|1965}}, {{escy|1969|1969}}, {{escy|1971|1971}}, {{escy|1972|1972}}, {{escy|1973|1973}}, {{escy|1977|1977}}, {{escy|1983|1983}}, {{escy|1986|1986}}, {{escy|1988|1988}} |[[Šveice]], [[Francija]], [[Luksemburga]], [[Monako]], [[Beļģija]] |- |rowspan="3"| 3 |[[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]] |{{escy|1957}}, {{escy|1959|1959}}, {{escy|1969|1969}} |[[Nīderlande]] |- |[[Ivrits]] |{{escy|1978}}, {{escy|1979|1979}}, {{escy|1998|1998}} |[[Izraēla]] |- |[[Itāļu valoda|Itāļu]] |{{escy|1964}}, {{escy|1990}}, {{escy|2021}} |[[Itālija]] |- |rowspan="5"| 2 |[[Vācu valoda|Vācu]] |{{escy|1966}}, {{escy|1982|1982}} |[[Austrija]], [[Vācija]] |- |[[Norvēģu valoda|Norvēģu]] |{{escy|1985}}, {{escy|1995|1995}} |[[Norvēģija]] |- |[[Zviedru valoda|Zviedru]] |{{escy|1984}}, {{escy|1991|1991}} |[[Zviedrija]] |- |[[Spāņu valoda|Spāņu]] |{{escy|1968}}, {{escy|1969|1969}} |[[Spānija]] |- |[[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]] |{{escy|2004}}, {{escy|2022|2022}} |[[Ukraina]] |- | rowspan="5" | 1 |[[Dāņu valoda|Dāņu]] |{{escy|1963}} |[[Dānija]] |- |[[Serbhorvātu valoda|Serbhorvātu]] |{{escy|1989}} |[[Dienvidslāvija]] |- |[[Serbu valoda|Serbu]] |{{escy|2007}} |[[Serbija]] |- | [[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] | {{escy|2016}} | [[Ukraina]] |- |[[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |[[Portugāle]] |} == Atsauces un piezīmes == === Piezīmes === {{Atsauces|group="N"}} === Atsauces === {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.eurovision.tv/page/history Eirovīzijas dziesmu konkursa vēsture] {{Eirovīzija}} {{Eirovīzijas uzvarētāji}} [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkurss]] 360vdyd53m0w434de5dikg3jpm1nivn 0 265996 3660693 3498994 2022-07-25T15:23:04Z Baisulis 11523 noņēmu [[Kategorija:ASV aktieri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Harijs Belafonte | vārds_orig = ''Harry Belafonte'' | attēls = Harry Belafonte 2011 Shankbone.JPG | attēla izmērs = | komentārs = Belafonte [[Tribekas kinofestivāls|Tribekas kinofestivālā]], 2011. gadā | dz. vārds = Herolds Džordžs Bellanfanti, jaunākais | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1927|3|1}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}, [[Hārlema (ASV)|Hārlema]] | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = * dziedātājs * dziesmu autors * aktieris * sabiedriskais aktīvists | darbības gadi = 1947—pašlaik | dzīvesbiedrs = * Margarita Birda (1948-57) * Džūlija Robinsone (1957-70) * Pamela Belafonte (2008-) | mājaslapa = www.singyoursongthemovie.com | paraksts = | akadēmijasbalva = 2014 — '''[[Džīna Heršolta humanitārā balva]]''' | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = 1960 — '''[[Labākais varietē vai muzikālās programmas sniegums]]'''<br />''Tonight with Belafonte, The Revlon Revue'' | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = 1961 — '''[[Grammy balva par labāko folka izpildījumu|Labākais folkmūzikas izpildītājs]]'''<br />''Swing Dat Hamme''<br />1966 — '''[[Labākais folkmūzikas ieraksts]]'''<br />''An Evening With Belafonte/Makeba''<br />2000 — '''[[Grammy balva par mūža ieguldījumu]]''' | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = 1954 — '''[[Labākais aktieris mūziklā]]'''<br />''John Murray Anderson's Almanac'' | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Herolds Džordžs''' "'''Harijs'''" '''Belafonte, jaunākais''' ({{val|en|Harold George "Harry" Belafonte, Jr.}}, dzimis {{dat|1927|3|1}}) ir amerikāņu dziedātājs, dziesmu autors, aktieris un sociālais aktīvists. Viens no veiksmīgākajiem Karību reģiona izcelsmes popmūziķiem, saukts arī par "[[Kalipso]] karali" (''King of Calypso''), jo 1950. gados popularizēja [[Karību reģions|karību]] mūziku starptautiskai auditorijai. Viņa albums ''[[Calypso]]'' (1956) ir pirmais solo mūziķa miljons kopijās pārdotais albums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.allmusic.com/album/calypso-mw0000313800 |title= Harry Belafonte - Calypso |publisher=AllMusic (All Media Network) |accessdate=2013-12-10}}</ref> Iespējams zināmākā Belafontes dziesma ir ''[[Day-O (The Banana Boat Song)]]''. Dziedātājs ir ierakstījis dažādu mūzikas žanru dziesmas, tajā skaitā arī [[Blūzs|blūza]], [[Mūsdienu tautas mūzika|folkmūzikas]], [[Gospelis|gospeļa]], ''[[show tune]]'' un ''[[Great American Songbook]]'' žanros. Tāpat Harijs Belafonte filmējies vairākās filmās, no kurām zināmākās ir [[Oto Premingers|Oto Premingera]] režisētais mūzikls ''[[Carmen Jones]]'' (1954), 1957. gada filma ''[[Island in the Sun]]'' un [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] ''[[Odds Against Tomorrow]]'' (1959). Belafonte jau no 1950. gadiem ir [[Cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aizstāvis un viena no [[Mārtins Luters Kings|Mārtina Lutera Kinga]] uzticības personām. Savu dziedātāja karjeru veiksmīgi apvienojis ar humanitāro lietu advokāta darbu tādās organizācijās kā [[pretaparteīda kustība]] un ''[[USA for Africa]]''. Kopš 1987. gada ir [[UNICEF Labas gribas vēstnesis]]. Pēdējos gados ir liels [[Džordžs V. Bušs|Džordža V. Buša]] un [[Baraks Obama]]s valdību kritizētājs. Belafonte ir saņēmis trīs [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]], tajā skaitā arī [[Grammy balva par mūža ieguldījumu|par mūža ieguldījumu]], [[Emmy balva|''Emmy'' balvu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.emmys.com/awards/nominations/award-search?search_api_views_fulltext=Harry+Belafonte&submit=Search&search_api_views_fulltext_1=&search_api_views_fulltext_3=&search_api_views_fulltext_2=&search_api_views_fulltext_4=&field_nominations_year=1949-01-01+00%3A00%3A00&field_nominations_year_1=2013-01-01+00%3A00%3A00&field_nomination_category=All |title=Awards search for Harry Belafonte |publisher=[[Emmy balva|Emmys]] |accessdate=2013-12-10}}</ref> un [[Tony balva|''Tony'' balvu]]. 1989. gadā viņš saņēma [[Kenedija centra apbalvojums|Kenedija centra apbalvojumu]]. 1994. gadā apbalvots ar [[ASV Nacionālā mākslas medaļa|ASV Nacionālo mākslas medaļu]]. 2014. gadā Balafontem piešķīra [[Džīna Heršolta humanitārā balva|Džīna Heršolta humanitāro balvu]].<ref>{{ziņu atsauce|url=http://liachang.wordpress.com/2014/11/08/harry-belafonte-hayao-miyazaki-jean-claude-carriere-and-maureen-ohara-honored-with-academys-governors-awards/|work=Backstage Pass with Lia Chang | first=Lia| last=Chang | title=Harry Belafonte, Hayao Miyazaki, Jean-Claude Carrière and Maureen O’Hara Honored with Academy’s Governors Awards | date=2014. gada 8. novembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Sinha-Roy |first=Piya |url=http://in.reuters.com/article/2014/08/28/us-film-governorsawards-idINKBN0GS2G820140828 |title=Belafonte, Miyazaki to receive Academy's Governors Awards |publisher=Reuters |date=28 August 2014 |accessdate=2014. gada 28. augustā |archive-date=2014. gada 7. Septembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20140907230036/http://in.reuters.com/article/2014/08/28/us-film-governorsawards-idINKBN0GS2G820140828 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} * [http://www.harbel.one Harija Belafontes diskogrāfija] {{en ikona}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{Heršolta balva}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Belafonte, Harijs}} [[Kategorija:1927. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] lz0xt2b038imh23zr68vtrp9leg911l 4 269754 3660941 3572434 2022-07-26T04:42:25Z ScAvenger 1630 /* Science, 10 */ angļiem tā ir tikai pāradresācija wikitext text/x-wiki == Physical sciences, 1350 == === Science, 9 === {{div col|3}} # '''[[Zinātne]] - [[:en:Science]]''' # [[Eksperiments]] - [[:en:Experiment]] # [[Laboratorija]] - [[:en:Laboratory]] # '''[[Daba]] - [[:en:Nature]]''' # [[Novērošana]] - [[:en:Observation]] # [[Pētniecība]] - [[:en:Research]] # [[Zinātniskā metode]] - [[:en:Scientific method]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Scientific theory]] # [[Zinātnieks]] - [[:en:Scientist]] {{div col end}} === Astronomy, 277 === ====Basics, 5==== # '''[[Astronomija]] - [[:en:Astronomy]]''' # [[Astrobioloģija]] - [[:en:Astrobiology]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Extinction (astronomy)]] # [[Ārpuszemes dzīvība]] - [[:en:Extraterrestrial life]] # [[Zvaigžņlielums]] - [[:en:Magnitude (astronomy)]] ==== Astrometry, 88 ==== {{div col|3}} # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Astrometry]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Angular resolution]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Cosmic distance ladder]] # [[Paralakse]] - [[:en:Parallax]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Photometry (astronomy)]] ;Celestial sphere, 83 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Celestial coordinate system]] ## [[Deklinācija (astronomija)]] - [[:en:Declination]] ## [[Rektascensija]] - [[:en:Right ascension]] # [[Debess ekvators]] - [[:en:Celestial equator]] # [[Debess sfēra]] - [[:en:Celestial sphere]] # [[Ekvinokcija]] - [[:en:Equinox]] # [[Ekliptika]] - [[:en:Ecliptic]] # [[Horizonts]] - [[:en:Horizon]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Nadir]] # [[Saulgrieži]] - [[:en:Solstice]] # [[Zvaigžņu karte]] - [[:en:Star chart]] # [[Zenīts]] - [[:en:Zenith]] # [[Zodiaks]] - [[:en:Zodiac]] ;;Constellations, 70 ;;;''IAU constellations, 65'' # [[Zvaigznājs]] - [[:en:Constellation]] # [[Andromeda (zvaigznājs)]] - [[:en:Andromeda (constellation)]] # [[Ūdensvīrs]] - [[:en:Aquarius (constellation)]] # [[Ērglis (zvaigznājs)]] - [[:en:Aquila (constellation)]] # [[Altāris (zvaigznājs)]] - [[:en:Ara (constellation)]] # [[Auns (zvaigznājs)]] - [[:en:Aries (constellation)]] # [[Vedējs]] - [[:en:Auriga (constellation)]] # [[Vēršu Dzinējs]] - [[:en:Boötes]] # [[Žirafe (zvaigznājs)]] - [[:en:Camelopardalis]] # [[Vēzis (zvaigznājs)]] - [[:en:Cancer (constellation)]] # [[Medību Suņi]] - [[:en:Canes Venatici]] # [[Lielais Suns]] - [[:en:Canis Major]] # [[Mazais Suns]] - [[:en:Canis Minor]] # [[Mežāzis]] - [[:en:Capricornus]] # [[Kuģa Ķīlis]] - [[:en:Carina (constellation)]] # [[Kasiopeja]] - [[:en:Cassiopeia (constellation)]] # [[Centaurs (zvaigznājs)]] - [[:en:Centaurus]] # [[Cefejs (zvaigznājs)]] - [[:en:Cepheus (constellation)]] # [[Valis (zvaigznājs)]] - [[:en:Cetus]] # [[Balodis (zvaigznājs)]] - [[:en:Columba (constellation)]] # [[Berenikes Mati]] - [[:en:Coma Berenices]] # [[Dienvidu Vainags]] - [[:en:Corona Australis]] # [[Ziemeļu Vainags]] - [[:en:Corona Borealis]] # [[Krauklis (zvaigznājs)]] - [[:en:Corvus (constellation)]] # [[Kauss (zvaigznājs)]] - [[:en:Crater (constellation)]] # [[Dienvidu Krusts]] - [[:en:Crux]] # [[Gulbis (zvaigznājs)]] - [[:en:Cygnus (constellation)]] # [[Delfīns (zvaigznājs)]] - [[:en:Delphinus]] # [[Pūķis (zvaigznājs)]] - [[:en:Draco (constellation)]] # [[Mazais Zirgs]] - [[:en:Equuleus]] # [[Eridāna]] - [[:en:Eridanus (constellation)]] # [[Dvīņi (zvaigznājs)]] - [[:en:Gemini (constellation)]] # [[Herkuless (zvaigznājs)]] - [[:en:Hercules (constellation)]] # [[Hidra (zvaigznājs)]] - [[:en:Hydra (constellation)]] # [[Ķirzaka (zvaigznājs)]] - [[:en:Lacerta]] # [[Lauva (zvaigznājs)]] - [[:en:Leo (constellation)]] # [[Mazais Lauva]] - [[:en:Leo Minor]] # [[Zaķis (zvaigznājs)]] - [[:en:Lepus (constellation)]] # [[Svari (zvaigznājs)]] - [[:en:Libra (constellation)]] # [[Vilks (zvaigznājs)]] - [[:en:Lupus (constellation)]] # [[Lūsis (zvaigznājs)]] - [[:en:Lynx (constellation)]] # [[Lira (zvaigznājs)]] - [[:en:Lyra]] # [[Vienradzis (zvaigznājs)]] - [[:en:Monoceros]] # [[Čūsknesis]] - [[:en:Ophiuchus]] # [[Orions (zvaigznājs)]] - [[:en:Orion (constellation)]] # [[Pegazs (zvaigznājs)]] - [[:en:Pegasus (constellation)]] # [[Persejs (zvaigznājs)]] - [[:en:Perseus (constellation)]] # [[Zivis (zvaigznājs)]] - [[:en:Pisces (constellation)]] # [[Dienvidu Zivs]] - [[:en:Piscis Austrinus]] # [[Pūpe (zvaigznājs)]] - [[:en:Puppis]] # [[Kompass (zvaigznājs)]] - [[:en:Pyxis]] # [[Bulta (zvaigznājs)]] - [[:en:Sagitta]] # [[Strēlnieks (zvaigznājs)]] - [[:en:Sagittarius (constellation)]] # [[Skorpions (zvaigznājs)]] - [[:en:Scorpius]] # [[Vairogs (zvaigznājs)]] - [[:en:Scutum]] # [[Čūska (zvaigznājs)]] - [[:en:Serpens]] # [[Sekstants (zvaigznājs)]] - [[:en:Sextans]] # [[Vērsis (zvaigznājs)]] - [[:en:Taurus (constellation)]] # [[Trīsstūris (zvaigznājs)]] - [[:en:Triangulum]] # [[Dienvidu Trīsstūris]] - [[:en:Triangulum Australe]] # [[Lielais Lācis]] - [[:en:Ursa Major]] # [[Mazais Lācis]] - [[:en:Ursa Minor]] # [[Buras (zvaigznājs)]] - [[:en:Vela (constellation)]] # [[Jaunava (zvaigznājs)]] - [[:en:Virgo (constellation)]] # [[Lapsiņa]] - [[:en:Vulpecula]] ;;;''Chinese constellations, 5'' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Chinese constellations]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Vermilion Bird]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:White Tiger]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Black Tortoise]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Azure Dragon]] {{div col end}} ==== Astronomical objects, 74 ==== {{div col|3}} ;Basics, 13 # [[Astronomisks objekts]] - [[:en:Astronomical object]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Centaurus A]] # [[Gulbis X-1]] - [[:en:Cygnus X-1]] # [[Kuģa Ķīļa Eta]] - [[:en:Eta Carinae]] # [[Haleja komēta]] - [[:en:Halley's Comet]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Hyades (star cluster)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Large Magellanic Cloud]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Messier 87]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Mira]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Omega Centauri]] # [[Oriona miglājs]] - [[:en:Orion Nebula]] # [[Plejādes]] - [[:en:Pleiades]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Sagittarius A*]] ;Galaxies, 5 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Local Group]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Magellanic Clouds]] ## '''[[Piena Ceļš]] - [[:en:Milky Way]]''' ## [[Andromedas galaktika]] - [[:en:Andromeda Galaxy]] ## [[Trijstūra galaktika]] - [[:en:Triangulum Galaxy]] ;Solar System, 29 # '''[[Saules sistēma]] - [[:en:Solar System]]''' # '''[[Saule]] - [[:en:Sun]]''' # '''[[Merkurs (planēta)]] - [[:en:Mercury (planet)]]''' # '''[[Venera (planēta)]] - [[:en:Venus]]''' # '''[[Zeme]] - [[:en:Earth]]''' ## '''[[Mēness]] - [[:en:Moon]]''' # '''[[Marss (planēta)]] - [[:en:Mars]]''' ##[[Deimoss (pavadonis)]] - [[:en:Deimos]] ##[[Foboss (pavadonis)]] - [[:en:Phobos]] # [[Asteroīdu josla]] - [[:en:Asteroid belt]] # [[Cerera]] - [[:en:Ceres (dwarf planet)]] # '''[[Jupiters (planēta)]] - [[:en:Jupiter]]''' ## [[Jo (pavadonis)]] - [[:en:Io (moon)]] ## [[Eiropa (pavadonis)]] - [[:en:Europa (moon)]] ## [[Ganimēds (pavadonis)]] - [[:en:Ganymede (moon)]] ## [[Kallisto (pavadonis)]] - [[:en:Callisto (moon)]] # '''[[Saturns (planēta)]] - [[:en:Saturn]]''' ## [[Encelāds (pavadonis)]] - [[:en:Enceladus (moon)]] ## [[Titāns (pavadonis)]] - [[:en:Titan (moon)]] # '''[[Urāns (planēta)]] - [[:en:Uranus]]''' # '''[[Neptūns (planēta)]] - [[:en:Neptune]]''' # [[Tritons (pavadonis)]] - [[:en:Triton (moon)]] # [[Plutons (pundurplanēta)]] - [[:en:Pluto]] ## [[Harons]] - [[:en:Charon]] # [[Erīda (pundurplanēta)]] - [[:en:Eris (dwarf planet)]] # [[Makemake]] - [[:en:Makemake (dwarf planet)]] # [[Haumeja]] - [[:en:Haumea (dwarf planet)]] # [[Koipera josla]] - [[:en:Kuiper belt]] # [[Orta mākonis]] - [[:en:Oort cloud]] ;Extrasolar planets, 2 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:PSR B1257+12 B]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:51 Pegasi b]] ;Stars, 23 # [[Sīriuss]] - [[:en:Sirius]] # [[Kanopuss]] - [[:en:Canopus]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Arcturus]] # [[Centaura Alfa]] - [[:en:Alpha Centauri]] # [[Vega]] - [[:en:Vega]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Rigel]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Procyon]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Achernar]] # [[Betelgeize]] - [[:en:Betelgeuse]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Capella (star)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Altair]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Aldebaran]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Spica]] # [[Antaress]] - [[:en:Antares]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Pollux (star)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Fomalhaut]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Deneb]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:RR Lyrae]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Alpha Crucis]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Beta Centauri]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Algol]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Delta Cephei]] # [[Polārzvaigzne]] - [[:en:Polaris]] ;Other objects, 2 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:3C 273]] # [[Krabja miglājs]] - [[:en:Crab Nebula]] {{div col end}} ==== Celestial mechanics, 20 ==== {{div col|3}} # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Celestial mechanics]] # [[Aptumsums]] - [[:en:Eclipse]] ## [[Mēness aptumsums]] - [[:en:Lunar eclipse]] ## [[Saules aptumsums]] - [[:en:Solar eclipse]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Ephemeris]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Epoch (astronomy)]] # [[Otrais kosmiskais ātrums]] - [[:en:Escape velocity]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Equatorial coordinate system]] # [[Gravitācijas manevrs]] - [[:en:Gravity assist]] # [[Keplera likumi]] - [[:en:Kepler's laws of planetary motion]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Lagrangian point]] # [[Dabiskais pavadonis]] - [[:en:Natural satellite]] # [[Orbīta]] - [[:en:Orbit]] ## [[Ģeostacionārā orbīta]] - [[:en:Geostationary orbit]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Low Earth orbit]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Orbital elements]] # [[Orbītas ekscentricitāte]] - [[:en:Orbital eccentricity]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Orbital mechanics]] # [[Aizklāšanās]] - [[:en:Occultation]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Two-body problem]] {{div col end}} ==== Galactic astronomy and Extragalactic astronomy, 32 ==== {{div col|3}} ;Basics, 16 # '''[[Melnais caurums]] - [[:en:Black hole]]''' ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Schwarzschild radius]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Supermassive black hole]] # [[Kosmiskais starojums]] - [[:en:Cosmic ray]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Dark nebula]] # '''[[Galaktika]] - [[:en:Galaxy]]''' # [[Galaktiku grupas un kopas]] - [[:en:Galaxy cluster]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Galaxy group]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Supercluster]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Great Attractor]] # [[Jonizētais ūdeņraža mākonis]] - [[:en:H II region]] # [[Starpzvaigžņu vide]] - [[:en:Interstellar medium]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Molecular cloud]] # [[Miglājs]] - [[:en:Nebula]] # [[Kosmiskā telpa]] - [[:en:Outer space]] # [[Saules vējš]] - [[:en:Solar wind]] ;Star clusters, 4 # [[Zvaigžņu kopa]] - [[:en:Star cluster]] # [[Lodveida zvaigžņu kopa]] - [[:en:Globular cluster]] # [[Vaļējā zvaigžņu kopa]] - [[:en:Open cluster]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stellar association]] ;Galaxy morphological classification, 6 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Galaxy morphological classification]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Dwarf galaxy]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Elliptical galaxy]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Irregular galaxy]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Lenticular galaxy]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Spiral galaxy]] ;Active galactic nucleus, 6 # [[Aktīvās galaktikas]] - [[:en:Active galactic nucleus]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Blazar]] # [[Kvazārs]] - [[:en:Quasar]] # [[Radiogalaktika]] - [[:en:Radio galaxy]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Seyfert galaxy]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Starburst galaxy]] {{div col end}} ==== Observational astronomy, 3 ==== # [[Absolūtais spožums]] - [[:en:Absolute magnitude]] # [[Redzamais spožums]] - [[:en:Apparent magnitude]] # [[Observatorija]] - [[:en:Observatory]] ==== Physical cosmology, 14 ==== {{div col|3}} # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Physical cosmology]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Age of the universe]] # '''[[Lielais sprādziens]] - [[:en:Big Bang]]''' # [[Reliktstarojums]] - [[:en:Cosmic microwave background radiation]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Dark energy]] # [[Tumšā matērija]] - [[:en:Dark matter]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Formation and evolution of the Solar System]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Galaxy formation and evolution]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Hubble's law]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Solar Nebula]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Nebular hypothesis]] # [[Sarkanā nobīde]] - [[:en:Redshift]] # '''[[Visums]] - [[:en:Universe]]''' ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Observable universe]] {{div col end}} ==== Planetary science, 8 ==== {{div col|3}} # '''[[Asteroīds]] - [[:en:Asteroid]]''' # '''[[Komēta]] - [[:en:Comet]]''' # [[Citplanēta]] - [[:en:Extrasolar planet]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Minor planet]] # '''[[Planēta]] - [[:en:Planet]]''' ## [[Pundurplanēta]] - [[:en:Dwarf planet]] ## [[Gāzu planēta]] - [[:en:Gas giant]] ## [[Zemes grupas planētas]] - [[:en:Terrestrial planet]] {{div col end}} ==== Stellar astronomy, 33 ==== {{div col|3}} # '''[[Zvaigzne]] - [[:en:Star]]''' # [[Brūnais punduris]] - [[:en:Brown dwarf]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Circumstellar habitable zone]] # [[Gamma uzliesmotājs]] - [[:en:Gamma-ray burst]] # [[Hercšprunga—Rasela diagramma]] - [[:en:Hertzsprung–Russell diagram]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Metallicity]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Planetary system]] # [[Spektra klase]] - [[:en:Stellar classification]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stellar evolution]] ## [[Planetārais miglājs]] - [[:en:Planetary nebula]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Star formation]] ## [[Galvenās secības zvaigzne]] - [[:en:Main sequence]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Protostar]] ## [[Sarkanais milzis]] - [[:en:Red giant]] ## [[Milzu zvaigzne]] - [[:en:Giant star]] ## [[Pārmilzu zvaigzne]] - [[:en:Supergiant]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Wolf&#8211;Rayet star]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Compact star]] ### [[Baltais punduris]] - [[:en:White dwarf]] ### [[Neitronu zvaigzne]] - [[:en:Neutron star]] ### <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stellar black hole]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stellar kinematics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stellar magnetic field]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stellar nucleosynthesis]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stellar rotation]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Star system]] ## [[Fizikālā dubultzvaigzne]] - [[:en:Binary star]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Circumstellar disk]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Variable star]] ## [[Cefeīda]] - [[:en:Cepheid variable]] ## [[Nova]] - [[:en:Nova]] ## [[Pulsārs]] - [[:en:Pulsar]] ## [[Pārnova]] - [[:en:Supernova]] {{div col end}} === Chemistry, 361 === {{div col|3}} # [[Antioksidants]] - [[:en:Antioxidant]] # [[Halkogēni]] - [[:en:Chalcogen]] # [[Trikarbonskābju cikls]] - [[:en:Citric acid cycle]] # [[Koncentrācija]] - [[:en:Concentration]] # [[Destilācija]] - [[:en:Distillation]] # [[Elektronegativitāte]] - [[:en:Electronegativity]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Functional group]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Fluorescence]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Glycolysis]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Hydroxide]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Hydrophobe]] # [[Monosaharīdi]] - [[:en:Monosaccharide]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Polymerization]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Polymerase chain reaction]] # [[Flogistons]] - [[:en:Phlogiston theory]] # [[Polisaharīdi]] - [[:en:Polysaccharide]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stoichiometry]] # [[Tritijs]] - [[:en:Tritium]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Radionuclide]] # [[Šķīdinātājs]] - [[:en:Solvent]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Covalent radius]] # [[Oksidēšanas pakāpe]] - [[:en:Oxidation state]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Vulcanization]] # [[Ģeoķīmija]] - [[:en:Geochemistry]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Carbon cycle]] # [[Eitrofikācija]] - [[:en:Eutrophication]] # [[Fāzu stāvokļa diagramma]] - [[:en:Phase diagram]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Van der Waals radius]] # [[Nemetāli]] - [[:en:Nonmetal]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Macromolecule]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Surfactant]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Parts-per notation]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Noble metal]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Glycoprotein]] # [[Oksidētājs]] - [[:en:Oxidizing agent]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Poisson's ratio]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Pyrolysis]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Electrophoresis]] # [[Vērtības elektrons]] - [[:en:Valence electron]] # [[Adhēzija]] - [[:en:Adhesion]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Tear gas]] # [[Vērtība (ķīmija)]] - [[:en:Valence (chemistry)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Cosmic dust]] # [[IUPAC nomenklatūra]] - [[:en:Chemical nomenclature]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Radical (chemistry)]] # [[Izomērija]] - [[:en:Isomer]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Group 11 element]] {{div col end}} ====Basics, 49==== {{div col|3}} # '''[[Ķīmija]] - [[:en:Chemistry]]''' # '''<span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Agricultural Chemistry]]''' # '''[[Bioķīmija]] - [[:en:Biochemistry]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Computational chemistry]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Electrochemistry]] ## [[Elektrolīze]] - [[:en:Electrolysis]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Environmental chemistry]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Forensic science]] # '''[[Neorganiskā ķīmija]] - [[:en:Inorganic chemistry]]''' # [[Materiālzinātne]] - [[:en:Materials science]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Medicinal chemistry]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Nuclear chemistry]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Table of nuclides]] # '''[[Organiskā ķīmija]] - [[:en:Organic chemistry]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Organometallic chemistry]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Photochemistry]] # '''[[Fizikālā ķīmija]] - [[:en:Physical chemistry]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Polymer chemistry]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Quantum chemistry]] # [[Alķīmija]] - [[:en:Alchemy]] # [[Ķīmiskā saite]] - [[:en:Chemical bond]] ## [[Jonu saite]] - [[:en:Ionic bond]] ## [[Kovalentā saite]] - [[:en:Covalent bond]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Metallic bond]] ## [[Ūdeņraža saite]] - [[:en:Hydrogen bond]] ## [[Molekulārie spēki]] - [[:en:Intermolecular force]] ## '''[[Molekula]] - [[:en:Molecule]]''' # [[Ķīmijas tehnoloģija]] - [[:en:Chemical engineering]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Chemical industry]] # [[Ķīmiska reakcija]] - [[:en:Chemical reaction]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Acid–base reaction]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Catalysis]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Chemical equation]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Chemical equilibrium]] ## [[Ķīmiskā formula]] - [[:en:Chemical formula]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Chemical kinetics]] ## [[Degšana]] - [[:en:Combustion]] ### '''[[Uguns]] - [[:en:Fire]]''' ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Salt metathesis reaction]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Reaction mechanism]] ## [[Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas]] - [[:en:Redox]] ### [[Korozija]] - [[:en:Corrosion]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Substitution reaction]] # [[Ķīmiskā viela]] - [[:en:Chemical substance]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Chemical synthesis]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Chemist]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Conservation of mass]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Pyrotecnics]] # [[Uguņošana]] - [[:en:Fireworks]] {{div col end}} ==== Analytical chemistry, 6 ==== {{div col|3}} # '''[[Analītiskā ķīmija]] - [[:en:Analytical chemistry]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Chromatography]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Mass spectrometry]] # [[Spektroskopija]] - [[:en:Spectroscopy]] ## [[Absorbcijas spektrs]] - [[:en:Absorption spectrum]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Absorption spectroscopy]] {{div col end}} ==== Chemical substances, 257 ==== {{div col|3}} # [[Materiāls]] - [[:en:Material]] ## [[Māls]] - [[:en:Clay]] ## '''[[Stikls]] - [[:en:Glass]]''' ## [[Eļļa]] - [[:en:Oil]] ## [[Polimēri]] - [[:en:Polymer]] # '''[[Minerāls]] - [[:en:Mineral]]''' ## [[Ģipsis]] - [[:en:Gypsum]] ## [[Sāls]] - [[:en:Salt]] ## [[Silikāti]] - [[:en:Silicate]] # '''[[Dimants]] - [[:en:Diamond]]''' # [[Grafīts]] - [[:en:Graphite]] # [[Kvarcs]] - [[:en:Quartz]] # [[Oksīdi]] - [[:en:Oxide]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Peroxide]] # [[Ozons]] - [[:en:Ozone]] # [[Karbonāti]] - [[:en:Carbonate]] # [[Hlorīdi]] - [[:en:Chloride]] # [[Salpetris]] - [[:en:Nitrate]] # [[Sulfāti]] - [[:en:Sulfate]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Organophosphorus]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Organosilicon]] # [[Silikoni]] - [[:en:Silicone]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Organosulfur compounds]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Thiol]] # [[Esteri]] - [[:en:Ester]] # [[Ēteri]] - [[:en:Ether]] # [[Ogļūdeņraži]] - [[:en:Hydrocarbon]] # [[Aromātiskie ogļūdeņraži]] - [[:en:Aromatic hydrocarbon]] # [[Alkīni]] - [[:en:Alkyne]] {{div col end}} ===== Chemical elements, 144 ===== {{div col|3}} ;Basics, 6 # '''[[Ķīmiskais elements]] - [[:en:Chemical element]]''' # [[Ķīmisko elementu saraksts]] - [[:en:List of elements]] # [[Atomskaitlis]] - [[:en:Atomic number]] # [[Atommasa]] - [[:en:Atomic mass]] # '''[[Ķīmisko elementu periodiskā tabula]] - [[:en:Periodic table]]''' # [[Periodiskās tabulas periods]] - [[:en:Period (periodic table)]] ;Chemical element groups, 20 # '''[[Metāli]] - [[:en:Metal]]''' # [[Sārmu metāli]] - [[:en:Alkali metal]] # [[Sārmzemju metāli]] - [[:en:Alkaline earth metal]] # [[Lantanīdi]] - [[:en:Lanthanide]] # [[Aktinīdi]] - [[:en:Actinide]] # [[Pārejas metāli]] - [[:en:Transition metal]] # [[Pusmetāli]] - [[:en:Metalloid]] # [[Halogēni]] - [[:en:Halogen]] # [[Cēlgāzes]] - [[:en:Noble gas]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Group 3 element]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Group 4 element]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Group 5 element]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Group 6 element]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Group 12 element]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Boron group]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Carbon group]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Pnictogen]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Period 1 element]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Period 2 element]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Period 3 element]] ;Chemical elements, 118 # '''[[Ūdeņradis]] - [[:en:Hydrogen]]''' (H) # [[Hēlijs]] - [[:en:Helium]] (He) # [[Litijs]] - [[:en:Lithium]] (Li) # [[Berilijs]] - [[:en:Beryllium]] (Be) # [[Bors]] - [[:en:Boron]] (B) # '''[[Ogleklis]] - [[:en:Carbon]]''' (C) # '''[[Slāpeklis]] - [[:en:Nitrogen]]''' (N) # '''[[Skābeklis]] - [[:en:Oxygen]]''' (O) # [[Fluors]] - [[:en:Fluorine]] (F) # [[Neons]] - [[:en:Neon]] (Ne) # [[Nātrijs]] - [[:en:Sodium]] (Na) # [[Magnijs]] - [[:en:Magnesium]] (Mg) # '''[[Alumīnijs]] - [[:en:Aluminium]]''' (Al) # [[Silīcijs]] - [[:en:Silicon]] (Si) # [[Fosfors]] - [[:en:Phosphorus]] (P) # [[Sērs]] - [[:en:Sulfur]] (S) # [[Hlors]] - [[:en:Chlorine]] (Cl) # [[Argons]] - [[:en:Argon]] (Ar) # [[Kālijs]] - [[:en:Potassium]] (K) # [[Kalcijs]] - [[:en:Calcium]] (Ca) # [[Skandijs]] - [[:en:Scandium]] (Sc) # [[Titāns]] - [[:en:Titanium]] (Ti) # [[Vanādijs]] - [[:en:Vanadium]] (V) # [[Hroms]] - [[:en:Chromium]] (Cr) # [[Mangāns]] - [[:en:Manganese]] (Mn) # '''[[Dzelzs]] - [[:en:Iron]]''' (Fe) # [[Kobalts]] - [[:en:Cobalt]] (Co) # [[Niķelis]] - [[:en:Nickel]] (Ni) # '''[[Varš]] - [[:en:Copper]]''' (Cu) # [[Cinks]] - [[:en:Zinc]] (Zn) # [[Gallijs]] - [[:en:Gallium]] (Ga) # [[Germānijs]] - [[:en:Germanium]] (Ge) # [[Arsēns]] - [[:en:Arsenic]] (As) # [[Selēns]] - [[:en:Selenium]] (Se) # [[Broms]] - [[:en:Bromine]] (Br) # [[Kriptons]] - [[:en:Krypton]] (Kr) # [[Rubīdijs]] - [[:en:Rubidium]] (Rb) # [[Stroncijs]] - [[:en:Strontium]] (Sr) # [[Itrijs]] - [[:en:Yttrium]] (Y) # [[Cirkonijs]] - [[:en:Zirconium]] (Zr) # [[Niobijs]] - [[:en:Niobium]] (Nb) # [[Molibdēns]] - [[:en:Molybdenum]] (Mo) # [[Tehnēcijs]] - [[:en:Technetium]] (Tc) # [[Rutēnijs]] - [[:en:Ruthenium]] (Ru) # [[Rodijs]] - [[:en:Rhodium]] (Rh) # [[Pallādijs]] - [[:en:Palladium]] (Pd) # '''[[Sudrabs]] - [[:en:Silver]]''' (Ag) # [[Kadmijs]] - [[:en:Cadmium]] (Cd) # [[Indijs]] - [[:en:Indium]] (In) # '''[[Alva]] - [[:en:Tin]]''' (Sn) # [[Antimons]] - [[:en:Antimony]] (Sb) # [[Telūrs]] - [[:en:Tellurium]] (Te) # [[Jods (elements)]] - [[:en:Iodine]] (I) # [[Ksenons]] - [[:en:Xenon]] (Xe) # [[Cēzijs]] - [[:en:Caesium]] (Cs) # [[Bārijs]] - [[:en:Barium]] (Ba) # [[Lantāns]] - [[:en:Lanthanum ]] (La) # [[Cērijs]] - [[:en:Cerium]] (Ce) # [[Prazeodīms]] - [[:en:Praseodymium]] (Pr) # [[Neodīms]] - [[:en:Neodymium]] (Nd) # [[Prometijs]] - [[:en:Promethium]] (Pm) # [[Samārijs]] - [[:en:Samarium]] (Sm) # [[Eiropijs]] - [[:en:Europium]] (Eu) # [[Gadolīnijs]] - [[:en:Gadolinium]] (Gd) # [[Terbijs]] - [[:en:Terbium]] (Tb) # [[Disprozijs]] - [[:en:Dysprosium]] (Dy) # [[Holmijs]] - [[:en:Holmium]] (Ho) # [[Erbijs]] - [[:en:Erbium]] (Er) # [[Tūlijs]] - [[:en:Thulium]] (Tm) # [[Iterbijs]] - [[:en:Ytterbium]] (Yb) # [[Lutēcijs]] - [[:en:Lutetium]] (Lu) # [[Hafnijs]] - [[:en:Hafnium]] (Hf) # [[Tantals]] - [[:en:Tantalum]] (Ta) # [[Volframs]] - [[:en:Tungsten]] (W) # [[Rēnijs]] - [[:en:Rhenium]] (Re) # [[Osmijs]] - [[:en:Osmium]] (Os) # [[Irīdijs]] - [[:en:Iridium]] (Ir) # [[Platīns]] - [[:en:Platinum]] (Pt) # '''[[Zelts]] - [[:en:Gold]]''' (Au) # [[Dzīvsudrabs]] - [[:en:Mercury (element)]] (Hg) # [[Tallijs]] - [[:en:Thallium]] (Tl) # [[Svins]] - [[:en:Lead]] (Pb) # [[Bismuts]] - [[:en:Bismuth ]] (Bi) # [[Polonijs]] - [[:en:Polonium]] (Po) # [[Astats]] - [[:en:Astatine]] (At) # [[Radons]] - [[:en:Radon]] (Rn) # [[Francijs]] - [[:en:Francium]] (Fr) # [[Rādijs]] - [[:en:Radium]] (Ra) # [[Aktīnijs]] - [[:en:Actinium]] (Ac) # [[Torijs]] - [[:en:Thorium]] (Th) # [[Protaktīnijs]] - [[:en:Protactinium]] (Pa) # [[Urāns (elements)]] - [[:en:Uranium]] (U) # [[Neptūnijs]] - [[:en:Neptunium]] (Np) # [[Plutonijs]] - [[:en:Plutonium]] (Pu) # [[Amerīcijs]] - [[:en:Americium]] (Am) # [[Kirijs]] - [[:en:Curium]] (Cm) # [[Berklijs]] - [[:en:Berkelium]] (Bk) # [[Kalifornijs]] - [[:en:Californium]] (Cf) # [[Einšteinijs]] - [[:en:Einsteinium]] (Es) # [[Fermijs]] - [[:en:Fermium]] (Fm) # [[Mendelevijs]] - [[:en:Mendelevium]] (Md) # [[Nobēlijs]] - [[:en:Nobelium]] (No) # [[Lourensijs]] - [[:en:Lawrencium]] (Lr) # [[Rezerfordijs]] - [[:en:Rutherfordium]] (Rf) # [[Dubnijs]] - [[:en:Dubnium]] (Db) # [[Sībordžijs]] - [[:en:Seaborgium]] (Sg) # [[Borijs]] - [[:en:Bohrium]] (Bh) # [[Hasijs]] - [[:en:Hassium]] (Hs) # [[Meitnērijs]] - [[:en:Meitnerium]] (Mt) # [[Darmštatijs]] - [[:en:Darmstadtium]] (Ds) # [[Rentgenijs]] - [[:en:Roentgenium]] (Rg) # [[Kopernikijs]] - [[:en:Copernicium]] (Cn) # [[Nihonijs]] - [[:en:Nihonium]] (Uut) # [[Flerovijs]] - [[:en:Flerovium]] (Uuq) # [[Moskovijs]] - [[:en:Moscovium]] (Uup) # [[Livermorijs]] - [[:en:Livermorium]] (Uuh) # [[Tenesīns]] - [[:en:Tennessine]] (Uus) # [[Oganesons]] - [[:en:Oganesson]] (Uuo) {{div col end}} ===== Chemical compounds, 65 ===== {{div col|3}} # '''[[Ķīmiskais savienojums]] - [[:en:Chemical compound]]''' ## '''[[Skābes]] - [[:en:Acid]]''' ### [[Etiķskābe]] - [[:en:Acetic acid]] ### [[Borskābe]] - [[:en:Boric acid]] ### [[Citronskābe]] - [[:en:Citric acid]] ### [[Sālsskābe]] - [[:en:Hydrochloric acid]] ### [[Fluorūdeņražskābe]] - [[:en:Hydrofluoric acid]] ### [[Pienskābe]] - [[:en:Lactic acid]] ### [[Slāpekļskābe]] - [[:en:Nitric acid]] ### [[Ortofosforskābe]] - [[:en:Phosphoric acid]] ### [[Sērskābe]] - [[:en:Sulfuric acid]] ### <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Tannic acid]] ## [[Sārmi]] - [[:en:Alkali]] ## '''[[Bāze (ķīmija)]] - [[:en:Base (chemistry)]]''' ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Inorganic compound]] ### [[Amonjaks]] - [[:en:Ammonia]] ### [[Oglekļa dioksīds]] - [[:en:Carbon dioxide]] ### [[Oglekļa monoksīds]] - [[:en:Carbon monoxide]] ### '''[[Ūdens]] - [[:en:Water]]''' ## [[Organiskā viela]] - [[:en:Organic compound]] ### [[Acetons]] - [[:en:Acetone]] ### '''[[Spirti]] - [[:en:Alcohol]]''' ### [[Aldehīdi]] - [[:en:Aldehyde]] ### [[Alkāni]] - [[:en:Alkane]] ### [[Alkēni]] - [[:en:Alkene]] ### [[Amīdi]] - [[:en:Amide]] ### [[Amīni]] - [[:en:Amine]] ### [[Benzols]] - [[:en:Benzene]] ### [[Butāns]] - [[:en:Butane]] ### [[Etāns]] - [[:en:Ethane]] ### [[Kofeīns]] - [[:en:Caffeine]] ### [[Karbonskābes]] - [[:en:Carboxylic acid]] ### <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Chlorofluorocarbon]] ### [[Kokaīns]] - [[:en:Cocaine]] ### '''[[Etanols]] - [[:en:Ethanol]]''' ### [[Etilēns]] - [[:en:Ethylene]] ### [[Formaldehīds]] - [[:en:Formaldehyde]] ### [[Fruktoze]] - [[:en:Fructose]] ### [[Glikoze]] - [[:en:Glucose]] ### [[Halogēnogļūdeņraži]] - [[:en:Haloalkane]] ### [[Ketoni]] - [[:en:Ketone]] ### [[Metāns]] - [[:en:Methane]] ### [[Metanols]] - [[:en:Methanol]] ### '''[[Nikotīns]] - [[:en:Nicotine]]''' ### [[Fenols]] - [[:en:Phenol]] ### [[Propāns]] - [[:en:Propane]] ### [[Propēns]] - [[:en:Propene]] ### [[Sintēzes gāze]] - [[:en:Syngas]] ## '''[[Sāļi]] - [[:en:Salt (chemistry)]]''' ### [[Alauns]] - [[:en:Alum]] ### [[Amonija nitrāts]] - [[:en:Ammonium nitrate]] ### [[Amonija sulfāts]] - [[:en:Ammonium sulfate]] ### [[Kalcija karbonāts]] - [[:en:Calcium carbonate]] ### [[Kalcija hlorīds]] - [[:en:Calcium chloride]] ### [[Magnija sulfāts]] - [[:en:Magnesium sulfate]] ### [[Kālija hidroksīds]] - [[:en:Potassium hydroxide]] ### [[Kālija nitrāts]] - [[:en:Potassium nitrate]] ### [[Nātrija hidrogēnkarbonāts]] - [[:en:Sodium bicarbonate]] ### [[Nātrija karbonāts]] - [[:en:Sodium carbonate]] ### [[Nātrija hlorīds]] - [[:en:Sodium chloride]] ### [[Nātrija hidroksīds]] - [[:en:Sodium hydroxide]] ### [[Nātrija nitrāts]] - [[:en:Sodium nitrate]] ### [[Nātrija silikāts]] - [[:en:Sodium silicate]] ### [[Nātrija sulfāts]] - [[:en:Sodium sulfate]] ### [[Titāna dioksīds]] - [[:en:Titanium dioxide]] {{div col end}} ===== Chemical mixtures, 19 ===== {{div col|3}} # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Mixture]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Aerosol]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Colloid]] # [[Dispersā sistēma]] - [[:en:Dispersion (chemistry)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Emulsion]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Foam]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Gel]] # [[Šķīdums]] - [[:en:Solution]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Suspension (chemistry)]] # [[Tvaiks]] - [[:en:Vapor]] ;Alloys, 9 # [[Sakausējums]] - [[:en:Alloy]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Amalgam (chemistry)]] # [[Misiņš]] - [[:en:Brass]] # [[Bronza]] - [[:en:Bronze]] # [[Keramika]] - [[:en:Ceramic]] # [[Čuguns]] - [[:en:Cast iron]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Duralumin]] # '''[[Tērauds]] - [[:en:Steel]]''' # [[Nerūsošais tērauds]] - [[:en:Stainless steel]] {{div col end}} ==== Pharmacy, 2 ==== {{div col|3}} # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Tablet (pharmacy)]] # [[Placebo efekts]] - [[:en:Placebo]] {{div col end}} === Earth science, 262 === <small>For specific geographical objects see Geography</small> ==== General, 1 ==== {{div col|3}} # [[Zemes zinātne]] - [[:en:Earth science]] {{div col end}} ==== Cartography, 2 ==== # [[Kartogrāfija]] - [[:en:Cartography]] # [[Ģeogrāfiskā karte]] - [[:en:Map]] ==== Natural disasters, 6 ==== {{div col|3}} # '''[[Dabas katastrofas]] - [[:en:Natural disaster]]''' # '''[[Lavīna]] - [[:en:Avalanche]]''' # [[Sausums]] - [[:en:Drought]] # '''[[Plūdi]] - [[:en:Flood]]''' # '''[[Zemestrīce]] - [[:en:Earthquake]]''' # '''[[Cunami]] - [[:en:Tsunami]]''' {{div col end}} ==== Earth, 165 ==== {{div col|3}} # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Structure of the Earth]] ===== Geology, 52 ===== # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Fold (geology)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Formation (stratigraphy)]] # [[Fosilijas]] - [[:en:Fossil]] # '''[[Ģeoloģija]] - [[:en:Geology]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Impact crater]] # [[Litosfēra]] - [[:en:Lithosphere]] ## [[Zemes garoza]] - [[:en:Crust (geology)]] ## [[Lūzuma zona]] - [[:en:Fault (geology)]] ## '''[[Ieži]] - [[:en:Rock (geology)]]''' ### [[Bazalts]] - [[:en:Basalt]] ### [[Krams]] - [[:en:Flint]] ### [[Magmatiskie ieži]] - [[:en:Igneous rock]] ### [[Kaļķakmens]] - [[:en:Limestone]] ### [[Magma]] - [[:en:Magma]] ### [[Metamorfais iezis]] - [[:en:Metamorphic rock]] ### [[Nogulumieži]] - [[:en:Sedimentary rock]] ; Mineralogy, 20 # [[Mineraloģija]] - [[:en:Mineralogy]] # '''[[Plātņu tektonika]] - [[:en:Plate tectonics]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stratigraphy]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stratum]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Thrust fault]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Pyroxene]] # [[Silikātu minerāls]] - [[:en:Silicate minerals]] # [[Laukšpats]] - [[:en:Feldspar]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Kaolinite]] # [[Talks]] - [[:en:Talc]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Mica]] # [[Azbests]] - [[:en:Asbestos]] # [[Berils]] - [[:en:Beryl]] # [[Smaragds]] - [[:en:Emerald]] # [[Safīrs]] - [[:en:Sapphire]] # [[Rubīns]] - [[:en:Ruby]] # [[Topāzs]] - [[:en:Topaz]] # [[Dzintars]] - [[:en:Amber]] # [[Ziloņkauls]] - [[:en:Ivory]] # [[Pērle]] - [[:en:Pearl]] ; Petrology, 16 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Petrology]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Conglomerate (geology)]] # [[Grants]] - [[:en:Gravel]] # [[Granīts]] - [[:en:Granite]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Tuff]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Schist]] # [[Marmors]] - [[:en:Marble]] # [[Gneiss]] - [[:en:Gneiss]] # [[Augsne]] - [[:en:Soil]] # [[Smiltis]] - [[:en:Sand]] # [[Smilšakmens]] - [[:en:Sandstone]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Bauxite]] # [[Kūdra]] - [[:en:Peat]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Quartzite]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Slate]] # [[Degslāneklis]] - [[:en:Oil shale]] ===== Geophysics, 7 ===== # [[Ģeodēzija]] - [[:en:Geodesy]] # [[Ģeofizika]] - [[:en:Geophysics]] # [[Zemes magnētiskais lauks]] - [[:en:Earth's magnetic field]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Inner core]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Outer core]] # [[Zemes mantija]] - [[:en:Mantle (geology)]] # [[Seismoloģija]] - [[:en:Seismology]] ===== Geological history, 18 ===== # [[Ģeoloģiskā laika skala]] - [[:en:Geologic time scale]] # [[Pangeja]] - [[:en:Pangaea]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Extinction event]] # [[Perma-triasa izmiršana]] - [[:en:Permian&#8211;Triassic extinction event]] # [[Krīta-terciāra masveida izmiršana]] - [[:en:Cretaceous–Paleogene extinction event]] # [[Ledus laikmets]] - [[:en:Ice age]] # [[Pirmskembrijs]] - [[:en:Precambrian]] # [[Fanerozojs]] - [[:en:Phanerozoic]] # [[Paleozojs]] - [[:en:Paleozoic]] ## [[Kembrijs]] - [[:en:Cambrian]] ## [[Perms]] - [[:en:Permian]] # [[Mezozojs]] - [[:en:Mesozoic]] # [[Triass]] - [[:en:Triassic]] # [[Jura (periods)]] - [[:en:Jurassic]] # [[Krīts (periods)]] - [[:en:Cretaceous]] # [[Kainozojs]] - [[:en:Cenozoic]] # [[Kvartārs]] - [[:en:Quaternary]] # [[Holocēns]] - [[:en:Holocene]] {{div col end}} ===== Geomorphology, 58 ===== {{div col|3}} # [[Ģeomorfoloģija]] - [[:en:Geomorphology]] # [[Erozija]] - [[:en:Erosion]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Mesa]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stack (geology)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Weathering]] ;Landforms, 53 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Landform]] # '''[[Kalns]] - [[:en:Mountain]]''' # [[Kalnu grēda]] - [[:en:Mountain range]] # [[Plakankalne]] - [[:en:Plateau]] # [[Paugurs]] - [[:en:Hill]] # [[Ieleja]] - [[:en:Valley]] # [[Līdzenums]] - [[:en:Plain]] ;;Fluvial landforms, 9 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Alluvial fan]] # [[Pludmale]] - [[:en:Beach]] # [[Kanjons]] - [[:en:Canyon]] # [[Klints]] - [[:en:Cliff]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Floodplain]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Meander]] # [[Oāze]] - [[:en:Oasis]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Rapid]] # [[Ūdenskritums]] - [[:en:Waterfall]] ;;Glacial landforms, 3 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Cirque]] # [[Oss]] - [[:en:Esker]] # [[Fjords]] - [[:en:Fjord]] ;;Karst, 3 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Speleology]] # [[Ala]] - [[:en:Cave]] # [[Karsta process]] - [[:en:Karst]] ;;Oceanic and coastal landforms, 11 # [[Atols]] - [[:en:Atoll]] # [[Līcis]] - [[:en:Bay]] # [[Piekraste]] - [[:en:Coast]] # [[Kontinentālais šelfs]] - [[:en:Continental shelf]] # [[Koraļļu rifs]] - [[:en:Coral reef]] # [[Lagūna]] - [[:en:Lagoon]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Oceanic trench]] # [[Pussala]] - [[:en:Peninsula]] # [[Zemes šaurums]] - [[:en:List of isthmuses]] # [[Sala]] - [[:en:Island]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Seamount]] ;;Volcanic landforms, 10 # '''[[Vulkāns]] - [[:en:Volcano]]''' # [[Kaldera]] - [[:en:Caldera]] # [[Geizers]] - [[:en:Geyser]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Hotspot (geology)]] # [[Vidusokeāniskā grēda]] - [[:en:Mid-ocean ridge]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Volcanic crater]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Volcanic plug]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Lava dome]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Submarine volcano]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Guyot]] ;;Aeolian landforms, 2 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Aeolian processes]] # [[Kāpa]] - [[:en:Dune]] ;;Artificial landforms, 8 # '''[[Kanāls]] - [[:en:Canal]]''' # [[Ūdenskrātuve]] - [[:en:Reservoir]] # [[Polderis]] - [[:en:Polder]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Artificial island]] # [[Dambis]] - [[:en:Levee]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Quarry]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Ditch]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Land reclamation]] {{div col end}} ===== Biomes, 26 ===== {{div col|3}} # '''[[Tuksnesis]] - [[:en:Desert]]''' # [[Tundra]] - [[:en:Tundra]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Heath]] ;Forests, 8 # '''[[Mežs]] - [[:en:Forest]]''' # [[Džungļi]] - [[:en:Jungle]] # [[Mangroves]] - [[:en:Mangrove]] # [[Taiga]] - [[:en:Taiga]] # [[Lietus mežs]] - [[:en:Rainforest]] ## [[Mitrais tropu mežs]] - [[:en:Tropical rainforest]] ### [[Amazones lietus mežs]] - [[:en:Amazon rainforest]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Temperate broadleaf and mixed forest]] ;Grasslands, 11 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Grassland]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Cerrado]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Field (agriculture)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Llanos]] # [[Pļava]] - [[:en:Meadow]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Pampas]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Pasture]] # [[Prērija]] - [[:en:Prairie]] # [[Sāhela]] - [[:en:Sahel]] # [[Savanna]] - [[:en:Savanna]] # [[Stepe]] - [[:en:Steppe]] ;Wetlands, 4 # [[Mitrājs]] - [[:en:Wetland]] # [[Dumbrājs]] - [[:en:Swamp]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Marsh]] # [[Purvs]] - [[:en:Bog]] {{div col end}} ===== Pedology (soil study), 3 ===== {{div col|3}} # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Pedosphere]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Pedogenesis]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Soil science]] {{div col end}} ==== Air, 61 ==== {{div col|3}} ;Atmosphere, 4 # [[Zemes atmosfēra]] - [[:en:Atmosphere of Earth]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Atmospheric chemistry]] # [[Gaisa masa]] - [[:en:Air mass]] # [[Atmosfēras spiediens]] - [[:en:Atmospheric pressure]] ;;Atmospheric optics, 5 # [[Polārblāzma]] - [[:en:Aurora (astronomy)]] # [[Halo]] - [[:en:Halo (optical phenomenon)]] # [[Mirāža]] - [[:en:Mirage]] # [[Varavīksne]] - [[:en:Rainbow]] # [[Debesis]] - [[:en:Sky]] {{div col end}} ===== Climatology, 7 ===== {{div col|3}} # [[Klimatoloģija]] - [[:en:Climatology]] # '''[[Klimats]] - [[:en:Climate]]''' # '''[[El Ninjo]] - [[:en:El Niño–Southern Oscillation]]''' # '''[[Globālā sasilšana]] - [[:en:Global warming]]''' # [[Kopena klimata klasifikācija]] - [[:en:Köppen climate classification]] # [[Mērenā josla]] - [[:en:Temperateness]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Tropical climate]] {{div col end}} ===== Meteorology, 45 ===== {{div col|3}} # [[Meteoroloģija]] - [[:en:Meteorology]] # [[Barometrs]] - [[:en:Barometer]] # [[Gaisa mitrums]] - [[:en:Humidity]] # [[Atmosfēras fronte]] - [[:en:Weather front]] # '''[[Laikapstākļi]] - [[:en:Weather]]''' ;Clouds, 5 # '''[[Mākoņi]] - [[:en:Cloud]]''' # [[Spalvmākoņi]] - [[:en:Cirrus cloud]] # [[Gubu lietusmākoņi]] - [[:en:Cumulonimbus cloud]] # [[Gubumākoņi]] - [[:en:Cumulus cloud]] # [[Migla]] - [[:en:Fog]] ;Precipitations, 9 # [[Nokrišņi]] - [[:en:Precipitation]] # [[Skābais lietus]] - [[:en:Acid rain]] # [[Apledojums]] - [[:en:Black ice]] # [[Rasa]] - [[:en:Dew]] # [[Salna]] - [[:en:Frost]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Groundwater]] # [[Krusa]] - [[:en:Hail]] # '''[[Lietus]] - [[:en:Rain]]''' # '''[[Sniegs]] - [[:en:Snow]]''' ;Seasons, 7 # [[Gadalaiks]] - [[:en:Season]] # [[Pavasaris]] - [[:en:Spring (season)]] # [[Vasara]] - [[:en:Summer]] # [[Rudens]] - [[:en:Autumn]] # [[Ziema]] - [[:en:Winter]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Wet season]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Dry season]] ;Atmospheric circulation, 19 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Atmospheric circulation]] # [[Anticiklons]] - [[:en:Anticyclone]] # [[Ciklons]] - [[:en:Cyclone]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Hadley cell]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Polar vortex]] ;;Storm, 8 # [[Vētra]] - [[:en:Storm]] # [[Sniegputenis]] - [[:en:Blizzard]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Dust storm]] # [[Zibens]] - [[:en:Lightning]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Saffir–Simpson hurricane scale]] # [[Negaiss]] - [[:en:Thunderstorm]] # '''[[Virpuļviesulis]] - [[:en:Tornado]]''' # '''[[Viesuļvētra]] - [[:en:Tropical cyclone]]''' ;;Winds, 6 # '''[[Vējš]] - [[:en:Wind]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Beaufort scale]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Jet stream]] # [[Musons]] - [[:en:Monsoon]] # [[Brīze]] - [[:en:Sea breeze]] # [[Pasāts]] - [[:en:Trade wind]] {{div col end}} ==== Water, 27 ==== {{div col|3}} # [[Hidrosfēra]] - [[:en:Hydrosphere]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Cryosphere]] ;Glaciology, 9 # [[Glacioloģija]] - [[:en:Glaciology]] # [[Firns]] - [[:en:Firn]] # [[Ledājs]] - [[:en:Glacier]] # [[Ledus]] - [[:en:Ice]] # [[Ledāja vairogs]] - [[:en:Ice sheet]] # [[Šelfa ledājs]] - [[:en:Ice shelf]] # [[Aisbergs]] - [[:en:Iceberg]] # [[Pakledus]] - [[:en:Sea ice]] # [[Mūžīgais sasalums]] - [[:en:Permafrost]] ;Hydrology, 10 # [[Hidroloģija]] - [[:en:Hydrology]] # [[Ūdens cikls]] - [[:en:Water cycle]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Hydrography]] # '''[[Upe]] - [[:en:River]]''' # [[Grīva]] - [[:en:Estuary]] # [[Upes delta]] - [[:en:River delta]] # [[Limnoloģija]] - [[:en:Limnology]] # [[Ezers]] - [[:en:Lake]] # [[Dīķis]] - [[:en:Pond]] # [[Plūdmaiņas]] - [[:en:Tide]] ;Oceanography, 6 # [[Okeanogrāfija]] - [[:en:Oceanography]] # '''[[Okeāns]] - [[:en:Ocean]]''' # '''[[Jūra]] - [[:en:Sea]]''' # [[Okeāna straume]] - [[:en:Ocean current]] # [[Jūras līmenis]] - [[:en:Sea level]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Thermohaline circulation]] {{div col end}} === Physics, 364 === {{div col|3}} # '''[[Fizika]] - [[:en:Physics]]''' # [[Alotropija]] - [[:en:Allotropy]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Geiger–Marsden experiment]] # [[Osmoze]] - [[:en:Osmosis]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Quantum field theory]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Remote sensing]] # [[Alfa sabrukšana]] - [[:en:Alpha decay]] # [[Absolūtā nulle]] - [[:en:Absolute zero]] # [[Adiabātisks process]] - [[:en:Adiabatic process]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Butterfly effect]] # [[Brauna kustība]] - [[:en:Brownian motion]] # [[Bēta sabrukšana]] - [[:en:Beta decay]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Classical element]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Corona]] # [[Blīvums]] - [[:en:Density]] # [[Elektronvolts]] - [[:en:Electronvolt]] # [[Elektronmikroskops]] - [[:en:Electron microscope]] # [[Fundamentālā mijiedarbība]] - [[:en:Fundamental interaction]] # [[Elementārdaļiņa]] - [[:en:Elementary particle]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Ferromagnetism]] # [[Gravitons]] - [[:en:Graviton]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Heat engine]] # [[Smagais ūdens]] - [[:en:Heavy water]] # [[Hidrolīze]] - [[:en:Hydrolysis]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Insulator (electricity)]] # [[Jonosfēra]] - [[:en:Ionosphere]] # [[Maha skaitlis]] - [[:en:Mach number]] # [[Mosa skala]] - [[:en:Mohs scale of mineral hardness]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Magnetosphere]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Obsidian]] # [[Fizikāls lielums]] - [[:en:Physical quantity]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Pump]] # [[PH]] - [[:en:PH]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Precession]] # [[Kvantu dators]] - [[:en:Quantum computer]] # [[Gaismas laušana]] - [[:en:Refraction]] # [[Normāli apstākļi]] - [[:en:Standard conditions for temperature and pressure]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Schr&#246;dinger's cat]] # [[Tunguskas fenomens]] - [[:en:Tunguska event]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Time travel]] # [[Spriegums]] - [[:en:Voltage]] # [[Viļņa garums]] - [[:en:Wavelength]] # [[Tārpeja]] - [[:en:Wormhole]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Enthalpy of vaporization]] # [[Ballistiskā raķete]] - [[:en:Ballistic missile]] # [[Gravitācijas konstante]] - [[:en:Gravitational constant]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Vapor pressure]] # [[Absolūti melns ķermenis]] - [[:en:Black body]] # [[Elektrolīts]] - [[:en:Electrolyte]] # [[Gravitācijas lēca]] - [[:en:Gravitational lens]] # [[Atoma rādiuss]] - [[:en:Atomic radius]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Boltzmann constant]] # [[Biofizika]] - [[:en:Biophysics]] # [[Mūžīgais dzinējs]] - [[:en:Perpetual motion]] # [[Rasas punkts]] - [[:en:Dew point]] # [[Komptona efekts]] - [[:en:Compton scattering]] # [[Siltumvadītspēja]] - [[:en:Thermal conductivity]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Solubility]] # [[Jonizācijas potenciāls]] - [[:en:Ionization energy]] # [[Radiācijas joslas]] - [[:en:Van Allen radiation belt]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Hydraulics]] # [[Magnētiskās indukcijas plūsma]] - [[:en:Magnetic flux]] # [[Boila—Mariota likums]] - [[:en:Boyle's law]] # [[Ideāla gāze]] - [[:en:Ideal gas]] # [[Leņķiskais ātrums]] - [[:en:Angular velocity]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Foucault pendulum]] # [[Ģeocentrisms]] - [[:en:Geocentric model]] # [[Apsīda]] - [[:en:Apsis]] # [[Metronoms]] - [[:en:Metronome]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Water vapor]] # [[Elektromagnēts]] - [[:en:Electromagnet]] # [[Otrais termodinamikas likums]] - [[:en:Second law of thermodynamics]] # [[Apriņķojuma periods]] - [[:en:Orbital period]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Fluorescent lamp]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:First law of thermodynamics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Heat transfer]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Heat capacity]] # [[Elektriskais vadītājs]] - [[:en:Electrical conductor]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Adsorption]] # [[Heliocentrisms]] - [[:en:Heliocentrism]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:St. Elmo's fire]] # [[Arhimēda spēks]] - [[:en:Archimedes' principle]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Internal energy]] # [[Astrofizika]] - [[:en:Astrophysics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Reflection (physics)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Wind wave]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Permeability (electromagnetism)]] # [[Cietība]] - [[:en:Hardness]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Atomism]] # [[Spins]] - [[:en:Spin (physics)]] # [[Teorētiskā fizika]] - [[:en:Theoretical physics]] # [[Orbītas lielā pusass]] - [[:en:Semi-major axis]] # [[Notikumu horizonts]] - [[:en:Event horizon]] ==== Fundamental physics concepts, 20 ==== # [[Amplitūda]] - [[:en:Amplitude]] # '''[[Atoms]] - [[:en:Atom]]''' # '''[[Enerģija]] - [[:en:Energy]]''' ## [[Masas—enerģijas proporcionalitāte]] - [[:en:Mass–energy equivalence]] ## '''[[Enerģijas nezūdamības likums]] - [[:en:Conservation of energy]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Field (physics)]] # '''[[Spēks]] - [[:en:Force]]''' ## '''[[Gravitācija]] - [[:en:Gravitation]]''' ## '''[[Stiprā mijiedarbība]] - [[:en:Strong interaction]]''' ## '''[[Vājā mijiedarbība]] - [[:en:Weak interaction]]''' # [[Matērija]] - [[:en:Matter]] # [[Jauda]] - [[:en:Power (physics)]] # [[Radiācija]] - [[:en:Radiation]] ## [[Jonizējošais starojums]] - [[:en:Ionizing radiation]] # [[Telpa]] - [[:en:Space]] # [[Laiktelpa]] - [[:en:Spacetime]] # '''[[Laiks]] - [[:en:Time]]''' ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Planck time]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Planck units]] # '''[[Vakuums]] - [[:en:Vacuum]]''' {{div col end}} ==== Atomic, molecular, and optical physics, 28 ==== {{div col|3}} ;Atomic physics, 18 # [[Atomfizika]] - [[:en:Atomic physics]] # [[Atoma kodols]] - [[:en:Atomic nucleus]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Atomic orbital]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Atomic theory]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Auger effect]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Binding energy]] # [[Bora atoma struktūras modelis]] - [[:en:Bohr model]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Bremsstrahlung]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Electron configuration]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Electron shell]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Excited state]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Hydrogen-like atom]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Hyperfine structure]] # [[Jons]] - [[:en:Ion]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Plum pudding model]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Principal quantum number]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stimulated emission]] ;Molecular physics, 2 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Molecular orbital]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Molecular orbital theory]] ;Optics, 9 # [[Optika]] - [[:en:Optics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Free-electron laser]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Kerr effect]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Luminosity]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Nonlinear optics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Photonics]] # [[Viļņu optika]] - [[:en:Physical optics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Polarization (waves)]] # [[Laušanas koeficients]] - [[:en:Refractive index]] {{div col end}} ==== Condensed matter physics, 30 ==== {{div col|3}} # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Condensed matter physics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Amorphous solid]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Solid-state physics]] ;Crystallography, 5 # [[Kristalogrāfija]] - [[:en:Crystallography]] # [[Kristāls]] - [[:en:Crystal]] # [[Kristāliskā struktūra]] - [[:en:Crystal structure]] # [[Singonija]] - [[:en:Crystal system]] # [[Kristalizācija]] - [[:en:Crystallization]] ;Phase transitions, 13 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Phase transition]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Phase (matter)]] # [[Viršana]] - [[:en:Boiling]] # [[Viršanas temperatūra]] - [[:en:Boiling point]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Critical point (thermodynamics)]] # [[Kondensācija]] - [[:en:Condensation]] # [[Iztvaikošana]] - [[:en:Evaporation]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Freezing]] # [[Jonizācija]] - [[:en:Ionization]] # [[Kušana]] - [[:en:Melting]] # [[Kušanas temperatūra]] - [[:en:Melting point]] # [[Sublimācija (fizika)]] - [[:en:Sublimation (phase transition)]] # [[Trīskāršais punkts]] - [[:en:Triple point]] ;States of matter, 9 # '''[[Agregātstāvoklis]] - [[:en:State of matter]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Bose–Einstein condensate]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Degenerate matter]] # '''[[Gāze]] - [[:en:Gas]]''' # '''[[Šķidrums]] - [[:en:Liquid]]''' # '''[[Plazma]] - [[:en:Plasma (physics)]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Quark–gluon plasma]] # '''[[Cieta viela]] - [[:en:Solid]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Superfluidity]] {{div col end}} ==== Electromagnetism, 47 ==== {{div col|3}} # [[Elektromagnētiskā mijiedarbība]] - [[:en:Electromagnetic force]] # [[Dielektriķis]] - [[:en:Dielectric]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Oil drop experiment]] # '''[[Elektrība]] - [[:en:Electricity]]''' # '''[[Magnēts]] - [[:en:Magnet]]''' # [[Magnētisms]] - [[:en:Magnetism]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Metamaterial]] # [[Fotoelektriskais efekts]] - [[:en:Photoelectric effect]] # [[Supravadītspēja]] - [[:en:Superconductivity]] ;;Electrostatics, 6 # [[Elektrostatika]] - [[:en:Electrostatics]] # [[Elektriskais lādiņš]] - [[:en:Electric charge]] # [[Kulona likums]] - [[:en:Coulomb's law]] # [[Elektriskais lauks]] - [[:en:Electric field]] # [[Gausa teorēma]] - [[:en:Gauss's law]] # [[Elektromagnētiskā lauka potenciāls]] - [[:en:Electric potential]] ;;Electrodynamics, 17 # [[Lorenca spēks]] - [[:en:Lorentz force]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Electromotive force]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Magnetomotive force]] # [[Elektromagnētiskās indukcijas likums]] - [[:en:Electromagnetic induction]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Faraday's law of induction]] # [[Maksvela vienādojumi]] - [[:en:Maxwell's equations]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Electromagnetic field]] # '''[[Elektromagnētiskie viļņi]] - [[:en:Electromagnetic radiation]]''' ## [[Elektromagnētisko viļņu skala]] - [[:en:Electromagnetic spectrum]] ## [[Radioviļņi]] - [[:en:Radio waves]] ## [[Mikroviļņi]] - [[:en:Microwave]] ## '''[[Infrasarkanais starojums]] - [[:en:Infrared]]''' ## [[Redzamā gaisma]] - [[:en:Visible spectrum]] ## '''[[Ultravioletais starojums]] - [[:en:Ultraviolet]]''' ## [[Rentgenstari]] - [[:en:X-ray]] ## [[Gamma stari]] - [[:en:Gamma ray]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Eddy current]] ;;Magnetostatics, 5 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Magnetostatics]] # '''[[Elektriskā strāva]] - [[:en:Electric current]]''' # [[Magnētiskās indukcijas cirkulācija]] - [[:en:Ampère's circuital law]] # '''[[Magnētiskais lauks]] - [[:en:Magnetic field]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Magnetic moment]] ;;Electrical circuits, 10 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Electrical network]] # [[Īpatnējā pretestība]] - [[:en:Electrical resistivity and conductivity]] # [[Elektriskā pretestība]] - [[:en:Electrical resistance and conductance]] ## [[Oma likums]] - [[:en:Ohm's law]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Gain]] # [[Elektriskā kapacitāte]] - [[:en:Capacitance]] # [[Induktivitāte]] - [[:en:Inductance]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Electrical impedance]] # [[Reaktīvā pretestība]] - [[:en:Electrical reactance]] # [[Kirhofa likumi elektriskajai ķēdei]] - [[:en:Kirchhoff's circuit laws]] {{div col end}} ==== Mechanics, 66 ==== {{div col|3}} # [[Mehānika]] - [[:en:Mechanics]] ## [[Aerodinamika]] - [[:en:Aerodynamics]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Continuum mechanics]] ## [[Dinamika (mehānika)]] - [[:en:Dynamics (mechanics)]] ## [[Kinemātika]] - [[:en:Kinematics]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Soil mechanics]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Statics]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Rheology]] # [[Svārstības]] - [[:en:Oscillation]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Harmonic oscillator]] ===== Classical mechanics, 24 ===== # '''[[Klasiskā mehānika]] - [[:en:Classical mechanics]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Frame of reference]] # [[Berze]] - [[:en:Friction]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Impulse (physics)]] # [[Inerce]] - [[:en:Inertia]] # [[Kinētiskā enerģija]] - [[:en:Kinetic energy]] # '''[[Masa]] - [[:en:Mass]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Moment of inertia]] # [[Impulss]] - [[:en:Momentum]] # [[Mehāniskā kustība]] - [[:en:Motion (physics)]] ## '''[[Paātrinājums]] - [[:en:Acceleration]]''' ## [[Ņūtona likumi]] - [[:en:Newton's laws of motion]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Speed]] ## '''[[Ātrums]] - [[:en:Velocity]]''' # [[Potenciālā enerģija]] - [[:en:Potential energy]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Rotation]] ## [[Impulsa moments]] - [[:en:Angular momentum]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Centrifugal force]] ## [[Centrtieces spēks]] - [[:en:Centripetal force]] ## [[Koriolisa spēks]] - [[:en:Coriolis effect]] # [[Ņūtona vispasaules gravitācijas likums]] - [[:en:Newton's law of universal gravitation]] # [[Spēka moments]] - [[:en:Torque]] # [[Svars]] - [[:en:Weight]] # [[Darbs (fizika)]] - [[:en:Work (physics)]] ===== Solid mechanics, 9 ===== # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Solid mechanics]] # [[Junga modulis]] - [[:en:Elastic modulus]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Fatigue (material)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Elasticity (physics)]] # [[Huka likums]] - [[:en:Hooke's law]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Plasticity (physics)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stiffness]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Strength of materials]] # [[Mehāniskais spriegums]] - [[:en:Stress (mechanics)]] ===== Fluid mechanics, 12 ===== # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Fluid mechanics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Bernoulli's principle]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Buoyancy]] # [[Konvekcija]] - [[:en:Convection]] # [[Difūzija]] - [[:en:Diffusion]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Fluid dynamics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Fluid statics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Navier–Stokes equations]] # [[Reinoldsa skaitlis]] - [[:en:Reynolds number]] # [[Virsmas spraigums]] - [[:en:Surface tension]] # [[Turbulence]] - [[:en:Turbulence]] # [[Viskozitāte]] - [[:en:Viscosity]] ===== Quantum mechanics, 10 ===== # '''[[Kvantu mehānika]] - [[:en:Quantum mechanics]]''' ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Quantum chromodynamics]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Quantum electrodynamics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Quantum entanglement]] # [[Tuneļefekts]] - [[:en:Quantum tunnelling]] # [[Heizenberga nenoteiktības princips]] - [[:en:Uncertainty principle]] # [[Pauli princips]] - [[:en:Pauli exclusion principle]] # [[Šrēdingera vienādojums]] - [[:en:Schrödinger equation]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Wave function]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Wave–particle duality]] ===== Statistical mechanics, 1 ===== # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Statistical mechanics]] {{div col end}} ==== Nuclear physics, 9 ==== {{div col|3}} # [[Kodolfizika]] - [[:en:Nuclear physics]] # [[Izotops]] - [[:en:Isotope]] # '''[[Kodolu dalīšanās]] - [[:en:Nuclear fission]]''' # [[Kodolsintēze]] - [[:en:Nuclear fusion]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Tokamak]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Fusion power]] # '''[[Radioaktivitāte]] - [[:en:Radioactive decay]]''' ## [[Alfa daļiņa]] - [[:en:Alpha particle]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Beta Radiation]] {{div col end}} ==== Particle physics, 43 ==== {{div col|3}} # [[Elementārdaļiņu fizika]] - [[:en:Particle physics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Particle]] # [[Vilsona kamera]] - [[:en:Cloud chamber]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Standard Model]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:String theory]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Spontaneous symmetry breaking]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Supersymmetry]] # [[Daļiņu paātrinātājs]] - [[:en:Particle accelerator]] ## [[Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs]] - [[:en:Large Hadron Collider]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Synchrotron]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Synchrotron radiation]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Tevatron]] ;Subatomic particles, 28 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Subatomic particle]] ;;Fermions, 21 # [[Fermioni]] - [[:en:Fermion]] # [[Leptoni]] - [[:en:Lepton]] ## [[Elektrons]] - [[:en:Electron]] ## [[Mions]] - [[:en:Muon]] ## [[Tau daļiņa]] - [[:en:Tau (particle)]] ## [[Neitrīno]] - [[:en:Neutrino]] # [[Kvarki]] - [[:en:Quark]] ## [[U kvarks]] - [[:en:Up quark]] ## [[D kvarks]] - [[:en:Down quark]] ## [[C kvarks]] - [[:en:Charm quark]] ## [[S kvarks]] - [[:en:Strange quark]] ## [[T kvarks]] - [[:en:Top quark]] ## [[B kvarks]] - [[:en:Bottom quark]] # [[Hadroni]] - [[:en:Hadron]] ## [[Barioni]] - [[:en:Baryon]] ### [[Neitrons]] - [[:en:Neutron]] ### [[Protons]] - [[:en:Proton]] ## [[Mezoni]] - [[:en:Meson]] ;;Bosons, 6 # [[Bozoni]] - [[:en:Boson]] # [[Nesējdaļiņas]] - [[:en:Gauge boson]] # [[Gluons]] - [[:en:Gluon]] # [[Fotons]] - [[:en:Photon]] # [[Higsa bozons]] - [[:en:Higgs boson]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:W and Z bosons]] ;Antimatter, 6 # [[Antiviela]] - [[:en:Antimatter]] # [[Antidaļiņa]] - [[:en:Antiparticle]] # [[Pozitrons]] - [[:en:Positron]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Antihydrogen]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Antiproton]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Antineutron]] {{div col end}} ==== Theory of relativity, 5 ==== {{div col|3}} # [[Relativitātes teorija]] - [[:en:Theory of relativity]] # '''[[Vispārīgā relativitātes teorija]] - [[:en:General relativity]]''' # '''[[Speciālā relativitātes teorija]] - [[:en:Special relativity]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Length contraction]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Michelson–Morley experiment]] {{div col end}} ==== Thermodynamics, 10 ==== {{div col|3}} # [[Siltums]] - [[:en:Heat]] # '''[[Temperatūra]] - [[:en:Temperature]]''' # '''[[Termodinamika]] - [[:en:Thermodynamics]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Enthalpy]] # [[Entropija]] - [[:en:Entropy]] # [[Ideālas gāzes likums]] - [[:en:Ideal gas law]] # [[Spiediens]] - [[:en:Pressure]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Functions of state]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Gibbs free energy]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Thermodynamic state]] {{div col end}} ==== Waves, 13 ==== {{div col|3}} # [[Vilnis]] - [[:en:Wave]] # [[Akustika]] - [[:en:Acoustics]] ## '''[[Skaņa]] - [[:en:Sound]]''' ## [[Skaņas ātrums]] - [[:en:Speed of sound]] ## [[Ultraskaņa]] - [[:en:Ultrasound]] # [[Difrakcija]] - [[:en:Diffraction]] # '''[[Frekvence]] - [[:en:Frequency]]''' # [[Interference]] - [[:en:Interference (wave propagation)]] # '''[[Gaisma]] - [[:en:Light]]''' ## '''[[Gaismas ātrums]] - [[:en:Speed of light]]''' # [[Troksnis]] - [[:en:Noise]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Resonance]] # [[Doplera efekts]] - [[:en:Doppler effect]] {{div col end}} === Measurement, 76 === <small>This list contains units of measurement and articles on metrology. For the measured quantities see Science and Mathematics sections.</small> ====Basics, 13==== {{div col|3}} # '''[[Mērīšana]] - [[:en:Measurement]]''' ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Measuring instrument]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Altimeter]] ## [[Mikrometrs (mērinstruments)]] - [[:en:Micrometer]] ## [[Sensors]] - [[:en:Sensor]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Spectrometer]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Theodolite]] ## [[Termometrs]] - [[:en:Thermometer]] ## [[Svari]] - [[:en:Weighing scale]] # [[Mērvienība]] - [[:en:Units of measurement]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Metric system]] ## '''[[Starptautiskā mērvienību sistēma]] - [[:en:International System of Units]]''' # [[Metroloģija]] - [[:en:Metrology]] {{div col end}} ====Angle, 3==== # [[Grāds (leņķis)]] - [[:en:Degree (angle)]] # [[Radiāns]] - [[:en:Radian]] # [[Steradiāns]] - [[:en:Steradian]] ====Dimension, 24 ==== {{div col|3}} ;Area, 3 # [[Kvadrātmetrs]] - [[:en:square metre]] # [[Akrs]] - [[:en:Acre]] # [[Hektārs]] - [[:en:Hectare]] ;Length, 10 # [[Angstrēms]] - [[:en:Angstrom]] # [[Astronomiskā vienība]] - [[:en:Astronomical unit]] # [[Pēda (mērvienība)]] - [[:en:Foot (unit)]] # [[Colla]] - [[:en:Inch]] # [[Gaismas gads]] - [[:en:Light-year]] # '''[[Metrs]] - [[:en:Metre]]''' # [[Jūdze]] - [[:en:Mile]] # [[Jūras jūdze]] - [[:en:Nautical mile]] # [[Parseks]] - [[:en:Parsec]] # [[Jards]] - [[:en:yard]] ;Time, 9 # '''[[Sekunde]] - [[:en:Second]]''' # [[Minūte]] - [[:en:Minute]] # [[Stunda]] - [[:en:Hour]] # '''[[Diennakts]] - [[:en:Day]]''' # [[Nedēļa]] - [[:en:Week]] # [[Mēnesis]] - [[:en:Month]] # '''[[Gads]] - [[:en:Year]]''' # [[Desmitgade]] - [[:en:Decade]] # [[Tūkstošgade]] - [[:en:millennium]] ;Volume, 2 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Gallon]] # '''[[Litrs]] - [[:en:Litre]]''' {{div col end}} ====Electromagnetism, 10 ==== {{div col|3}} # [[Volts]] - [[:en:Volt]] # [[Oms]] - [[:en:Ohm]] # [[Hercs]] - [[:en:Hertz]] # [[Farads]] - [[:en:Farad]] # [[Kulons]] - [[:en:Coulomb]] # [[Henrijs]] - [[:en:Henry (unit)]] # [[Tesla]] - [[:en:Tesla (unit)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Weber (unit)]] ; Power & Electricity, 2 # [[Vats]] - [[:en:Watt]] # [[Ampērs]] - [[:en:Ampere]] ====Light, 3==== # [[Kandela]] - [[:en:Candela]] # [[Lūmens]] - [[:en:Lumen (unit)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Lux]] {{div col end}} ====Mechanics, 11==== {{div col|3}} ; Energy, force, and pressure, 5 # [[Atmosfēra (mērvienība)]] - [[:en:Atmosphere (unit)]] # [[Džouls]] - [[:en:Joule]] # [[Ņūtons]] - [[:en:Newton (unit)]] # [[Kalorija]] - [[:en:Calorie]] # [[Paskāls]] - [[:en:Pascal (unit)]] ; Mass, 5 # '''[[Kilograms]] - [[:en:Kilogram]]''' # [[Tonna]] - [[:en:Ton]] # [[Mārciņa (mērvienība)]] - [[:en:Pound (mass)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Ounce]] # [[Atommasas vienība]] - [[:en:Atomic mass unit]] ; Velocity, 1 # [[Mezgls (ātruma mērvienība)]] - [[:en:Knot (unit)]] {{div col end}} ====Quantity, 5 ==== {{div col|3}} ;Amount of Substance, 2 # [[Vielas daudzums]] - [[:en:Amount of substance]] # [[Mols]] - [[:en:Mole (unit)]] ;Data, 3 # [[Baits]] - [[:en:Byte]] # [[Bits]] - [[:en:Bit]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Baud]] ====Radioactivity, 3==== # [[Bekerels]] - [[:en:Becquerel]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Gray (unit)]] # [[Zīverts]] - [[:en:Sievert]] ====Temperature, 3==== # [[Celsija grāds]] - [[:en:Celsius]] # [[Fārenheita grāds]] - [[:en:Fahrenheit]] # [[Kelvins]] - [[:en:Kelvin]] ====Other, 1==== # [[Decibels]] - [[:en:Decibel]] {{div col end}} [[Kategorija:Vikipēdijas nozīmīgo rakstu lapas]] 272ir643cp9rwpavvne9slqtgpespto 3660956 3660941 2022-07-26T05:06:33Z ScAvenger 1630 /* Chemistry, 361 */ pievienoju esošos wikitext text/x-wiki == Physical sciences, 1350 == === Science, 9 === {{div col|3}} # '''[[Zinātne]] - [[:en:Science]]''' # [[Eksperiments]] - [[:en:Experiment]] # [[Laboratorija]] - [[:en:Laboratory]] # '''[[Daba]] - [[:en:Nature]]''' # [[Novērošana]] - [[:en:Observation]] # [[Pētniecība]] - [[:en:Research]] # [[Zinātniskā metode]] - [[:en:Scientific method]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Scientific theory]] # [[Zinātnieks]] - [[:en:Scientist]] {{div col end}} === Astronomy, 277 === ====Basics, 5==== # '''[[Astronomija]] - [[:en:Astronomy]]''' # [[Astrobioloģija]] - [[:en:Astrobiology]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Extinction (astronomy)]] # [[Ārpuszemes dzīvība]] - [[:en:Extraterrestrial life]] # [[Zvaigžņlielums]] - [[:en:Magnitude (astronomy)]] ==== Astrometry, 88 ==== {{div col|3}} # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Astrometry]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Angular resolution]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Cosmic distance ladder]] # [[Paralakse]] - [[:en:Parallax]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Photometry (astronomy)]] ;Celestial sphere, 83 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Celestial coordinate system]] ## [[Deklinācija (astronomija)]] - [[:en:Declination]] ## [[Rektascensija]] - [[:en:Right ascension]] # [[Debess ekvators]] - [[:en:Celestial equator]] # [[Debess sfēra]] - [[:en:Celestial sphere]] # [[Ekvinokcija]] - [[:en:Equinox]] # [[Ekliptika]] - [[:en:Ecliptic]] # [[Horizonts]] - [[:en:Horizon]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Nadir]] # [[Saulgrieži]] - [[:en:Solstice]] # [[Zvaigžņu karte]] - [[:en:Star chart]] # [[Zenīts]] - [[:en:Zenith]] # [[Zodiaks]] - [[:en:Zodiac]] ;;Constellations, 70 ;;;''IAU constellations, 65'' # [[Zvaigznājs]] - [[:en:Constellation]] # [[Andromeda (zvaigznājs)]] - [[:en:Andromeda (constellation)]] # [[Ūdensvīrs]] - [[:en:Aquarius (constellation)]] # [[Ērglis (zvaigznājs)]] - [[:en:Aquila (constellation)]] # [[Altāris (zvaigznājs)]] - [[:en:Ara (constellation)]] # [[Auns (zvaigznājs)]] - [[:en:Aries (constellation)]] # [[Vedējs]] - [[:en:Auriga (constellation)]] # [[Vēršu Dzinējs]] - [[:en:Boötes]] # [[Žirafe (zvaigznājs)]] - [[:en:Camelopardalis]] # [[Vēzis (zvaigznājs)]] - [[:en:Cancer (constellation)]] # [[Medību Suņi]] - [[:en:Canes Venatici]] # [[Lielais Suns]] - [[:en:Canis Major]] # [[Mazais Suns]] - [[:en:Canis Minor]] # [[Mežāzis]] - [[:en:Capricornus]] # [[Kuģa Ķīlis]] - [[:en:Carina (constellation)]] # [[Kasiopeja]] - [[:en:Cassiopeia (constellation)]] # [[Centaurs (zvaigznājs)]] - [[:en:Centaurus]] # [[Cefejs (zvaigznājs)]] - [[:en:Cepheus (constellation)]] # [[Valis (zvaigznājs)]] - [[:en:Cetus]] # [[Balodis (zvaigznājs)]] - [[:en:Columba (constellation)]] # [[Berenikes Mati]] - [[:en:Coma Berenices]] # [[Dienvidu Vainags]] - [[:en:Corona Australis]] # [[Ziemeļu Vainags]] - [[:en:Corona Borealis]] # [[Krauklis (zvaigznājs)]] - [[:en:Corvus (constellation)]] # [[Kauss (zvaigznājs)]] - [[:en:Crater (constellation)]] # [[Dienvidu Krusts]] - [[:en:Crux]] # [[Gulbis (zvaigznājs)]] - [[:en:Cygnus (constellation)]] # [[Delfīns (zvaigznājs)]] - [[:en:Delphinus]] # [[Pūķis (zvaigznājs)]] - [[:en:Draco (constellation)]] # [[Mazais Zirgs]] - [[:en:Equuleus]] # [[Eridāna]] - [[:en:Eridanus (constellation)]] # [[Dvīņi (zvaigznājs)]] - [[:en:Gemini (constellation)]] # [[Herkuless (zvaigznājs)]] - [[:en:Hercules (constellation)]] # [[Hidra (zvaigznājs)]] - [[:en:Hydra (constellation)]] # [[Ķirzaka (zvaigznājs)]] - [[:en:Lacerta]] # [[Lauva (zvaigznājs)]] - [[:en:Leo (constellation)]] # [[Mazais Lauva]] - [[:en:Leo Minor]] # [[Zaķis (zvaigznājs)]] - [[:en:Lepus (constellation)]] # [[Svari (zvaigznājs)]] - [[:en:Libra (constellation)]] # [[Vilks (zvaigznājs)]] - [[:en:Lupus (constellation)]] # [[Lūsis (zvaigznājs)]] - [[:en:Lynx (constellation)]] # [[Lira (zvaigznājs)]] - [[:en:Lyra]] # [[Vienradzis (zvaigznājs)]] - [[:en:Monoceros]] # [[Čūsknesis]] - [[:en:Ophiuchus]] # [[Orions (zvaigznājs)]] - [[:en:Orion (constellation)]] # [[Pegazs (zvaigznājs)]] - [[:en:Pegasus (constellation)]] # [[Persejs (zvaigznājs)]] - [[:en:Perseus (constellation)]] # [[Zivis (zvaigznājs)]] - [[:en:Pisces (constellation)]] # [[Dienvidu Zivs]] - [[:en:Piscis Austrinus]] # [[Pūpe (zvaigznājs)]] - [[:en:Puppis]] # [[Kompass (zvaigznājs)]] - [[:en:Pyxis]] # [[Bulta (zvaigznājs)]] - [[:en:Sagitta]] # [[Strēlnieks (zvaigznājs)]] - [[:en:Sagittarius (constellation)]] # [[Skorpions (zvaigznājs)]] - [[:en:Scorpius]] # [[Vairogs (zvaigznājs)]] - [[:en:Scutum]] # [[Čūska (zvaigznājs)]] - [[:en:Serpens]] # [[Sekstants (zvaigznājs)]] - [[:en:Sextans]] # [[Vērsis (zvaigznājs)]] - [[:en:Taurus (constellation)]] # [[Trīsstūris (zvaigznājs)]] - [[:en:Triangulum]] # [[Dienvidu Trīsstūris]] - [[:en:Triangulum Australe]] # [[Lielais Lācis]] - [[:en:Ursa Major]] # [[Mazais Lācis]] - [[:en:Ursa Minor]] # [[Buras (zvaigznājs)]] - [[:en:Vela (constellation)]] # [[Jaunava (zvaigznājs)]] - [[:en:Virgo (constellation)]] # [[Lapsiņa]] - [[:en:Vulpecula]] ;;;''Chinese constellations, 5'' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Chinese constellations]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Vermilion Bird]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:White Tiger]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Black Tortoise]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Azure Dragon]] {{div col end}} ==== Astronomical objects, 74 ==== {{div col|3}} ;Basics, 13 # [[Astronomisks objekts]] - [[:en:Astronomical object]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Centaurus A]] # [[Gulbis X-1]] - [[:en:Cygnus X-1]] # [[Kuģa Ķīļa Eta]] - [[:en:Eta Carinae]] # [[Haleja komēta]] - [[:en:Halley's Comet]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Hyades (star cluster)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Large Magellanic Cloud]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Messier 87]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Mira]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Omega Centauri]] # [[Oriona miglājs]] - [[:en:Orion Nebula]] # [[Plejādes]] - [[:en:Pleiades]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Sagittarius A*]] ;Galaxies, 5 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Local Group]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Magellanic Clouds]] ## '''[[Piena Ceļš]] - [[:en:Milky Way]]''' ## [[Andromedas galaktika]] - [[:en:Andromeda Galaxy]] ## [[Trijstūra galaktika]] - [[:en:Triangulum Galaxy]] ;Solar System, 29 # '''[[Saules sistēma]] - [[:en:Solar System]]''' # '''[[Saule]] - [[:en:Sun]]''' # '''[[Merkurs (planēta)]] - [[:en:Mercury (planet)]]''' # '''[[Venera (planēta)]] - [[:en:Venus]]''' # '''[[Zeme]] - [[:en:Earth]]''' ## '''[[Mēness]] - [[:en:Moon]]''' # '''[[Marss (planēta)]] - [[:en:Mars]]''' ##[[Deimoss (pavadonis)]] - [[:en:Deimos]] ##[[Foboss (pavadonis)]] - [[:en:Phobos]] # [[Asteroīdu josla]] - [[:en:Asteroid belt]] # [[Cerera]] - [[:en:Ceres (dwarf planet)]] # '''[[Jupiters (planēta)]] - [[:en:Jupiter]]''' ## [[Jo (pavadonis)]] - [[:en:Io (moon)]] ## [[Eiropa (pavadonis)]] - [[:en:Europa (moon)]] ## [[Ganimēds (pavadonis)]] - [[:en:Ganymede (moon)]] ## [[Kallisto (pavadonis)]] - [[:en:Callisto (moon)]] # '''[[Saturns (planēta)]] - [[:en:Saturn]]''' ## [[Encelāds (pavadonis)]] - [[:en:Enceladus (moon)]] ## [[Titāns (pavadonis)]] - [[:en:Titan (moon)]] # '''[[Urāns (planēta)]] - [[:en:Uranus]]''' # '''[[Neptūns (planēta)]] - [[:en:Neptune]]''' # [[Tritons (pavadonis)]] - [[:en:Triton (moon)]] # [[Plutons (pundurplanēta)]] - [[:en:Pluto]] ## [[Harons]] - [[:en:Charon]] # [[Erīda (pundurplanēta)]] - [[:en:Eris (dwarf planet)]] # [[Makemake]] - [[:en:Makemake (dwarf planet)]] # [[Haumeja]] - [[:en:Haumea (dwarf planet)]] # [[Koipera josla]] - [[:en:Kuiper belt]] # [[Orta mākonis]] - [[:en:Oort cloud]] ;Extrasolar planets, 2 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:PSR B1257+12 B]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:51 Pegasi b]] ;Stars, 23 # [[Sīriuss]] - [[:en:Sirius]] # [[Kanopuss]] - [[:en:Canopus]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Arcturus]] # [[Centaura Alfa]] - [[:en:Alpha Centauri]] # [[Vega]] - [[:en:Vega]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Rigel]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Procyon]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Achernar]] # [[Betelgeize]] - [[:en:Betelgeuse]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Capella (star)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Altair]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Aldebaran]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Spica]] # [[Antaress]] - [[:en:Antares]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Pollux (star)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Fomalhaut]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Deneb]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:RR Lyrae]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Alpha Crucis]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Beta Centauri]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Algol]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Delta Cephei]] # [[Polārzvaigzne]] - [[:en:Polaris]] ;Other objects, 2 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:3C 273]] # [[Krabja miglājs]] - [[:en:Crab Nebula]] {{div col end}} ==== Celestial mechanics, 20 ==== {{div col|3}} # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Celestial mechanics]] # [[Aptumsums]] - [[:en:Eclipse]] ## [[Mēness aptumsums]] - [[:en:Lunar eclipse]] ## [[Saules aptumsums]] - [[:en:Solar eclipse]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Ephemeris]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Epoch (astronomy)]] # [[Otrais kosmiskais ātrums]] - [[:en:Escape velocity]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Equatorial coordinate system]] # [[Gravitācijas manevrs]] - [[:en:Gravity assist]] # [[Keplera likumi]] - [[:en:Kepler's laws of planetary motion]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Lagrangian point]] # [[Dabiskais pavadonis]] - [[:en:Natural satellite]] # [[Orbīta]] - [[:en:Orbit]] ## [[Ģeostacionārā orbīta]] - [[:en:Geostationary orbit]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Low Earth orbit]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Orbital elements]] # [[Orbītas ekscentricitāte]] - [[:en:Orbital eccentricity]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Orbital mechanics]] # [[Aizklāšanās]] - [[:en:Occultation]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Two-body problem]] {{div col end}} ==== Galactic astronomy and Extragalactic astronomy, 32 ==== {{div col|3}} ;Basics, 16 # '''[[Melnais caurums]] - [[:en:Black hole]]''' ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Schwarzschild radius]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Supermassive black hole]] # [[Kosmiskais starojums]] - [[:en:Cosmic ray]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Dark nebula]] # '''[[Galaktika]] - [[:en:Galaxy]]''' # [[Galaktiku grupas un kopas]] - [[:en:Galaxy cluster]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Galaxy group]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Supercluster]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Great Attractor]] # [[Jonizētais ūdeņraža mākonis]] - [[:en:H II region]] # [[Starpzvaigžņu vide]] - [[:en:Interstellar medium]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Molecular cloud]] # [[Miglājs]] - [[:en:Nebula]] # [[Kosmiskā telpa]] - [[:en:Outer space]] # [[Saules vējš]] - [[:en:Solar wind]] ;Star clusters, 4 # [[Zvaigžņu kopa]] - [[:en:Star cluster]] # [[Lodveida zvaigžņu kopa]] - [[:en:Globular cluster]] # [[Vaļējā zvaigžņu kopa]] - [[:en:Open cluster]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stellar association]] ;Galaxy morphological classification, 6 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Galaxy morphological classification]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Dwarf galaxy]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Elliptical galaxy]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Irregular galaxy]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Lenticular galaxy]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Spiral galaxy]] ;Active galactic nucleus, 6 # [[Aktīvās galaktikas]] - [[:en:Active galactic nucleus]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Blazar]] # [[Kvazārs]] - [[:en:Quasar]] # [[Radiogalaktika]] - [[:en:Radio galaxy]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Seyfert galaxy]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Starburst galaxy]] {{div col end}} ==== Observational astronomy, 3 ==== # [[Absolūtais spožums]] - [[:en:Absolute magnitude]] # [[Redzamais spožums]] - [[:en:Apparent magnitude]] # [[Observatorija]] - [[:en:Observatory]] ==== Physical cosmology, 14 ==== {{div col|3}} # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Physical cosmology]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Age of the universe]] # '''[[Lielais sprādziens]] - [[:en:Big Bang]]''' # [[Reliktstarojums]] - [[:en:Cosmic microwave background radiation]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Dark energy]] # [[Tumšā matērija]] - [[:en:Dark matter]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Formation and evolution of the Solar System]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Galaxy formation and evolution]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Hubble's law]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Solar Nebula]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Nebular hypothesis]] # [[Sarkanā nobīde]] - [[:en:Redshift]] # '''[[Visums]] - [[:en:Universe]]''' ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Observable universe]] {{div col end}} ==== Planetary science, 8 ==== {{div col|3}} # '''[[Asteroīds]] - [[:en:Asteroid]]''' # '''[[Komēta]] - [[:en:Comet]]''' # [[Citplanēta]] - [[:en:Extrasolar planet]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Minor planet]] # '''[[Planēta]] - [[:en:Planet]]''' ## [[Pundurplanēta]] - [[:en:Dwarf planet]] ## [[Gāzu planēta]] - [[:en:Gas giant]] ## [[Zemes grupas planētas]] - [[:en:Terrestrial planet]] {{div col end}} ==== Stellar astronomy, 33 ==== {{div col|3}} # '''[[Zvaigzne]] - [[:en:Star]]''' # [[Brūnais punduris]] - [[:en:Brown dwarf]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Circumstellar habitable zone]] # [[Gamma uzliesmotājs]] - [[:en:Gamma-ray burst]] # [[Hercšprunga—Rasela diagramma]] - [[:en:Hertzsprung–Russell diagram]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Metallicity]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Planetary system]] # [[Spektra klase]] - [[:en:Stellar classification]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stellar evolution]] ## [[Planetārais miglājs]] - [[:en:Planetary nebula]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Star formation]] ## [[Galvenās secības zvaigzne]] - [[:en:Main sequence]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Protostar]] ## [[Sarkanais milzis]] - [[:en:Red giant]] ## [[Milzu zvaigzne]] - [[:en:Giant star]] ## [[Pārmilzu zvaigzne]] - [[:en:Supergiant]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Wolf&#8211;Rayet star]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Compact star]] ### [[Baltais punduris]] - [[:en:White dwarf]] ### [[Neitronu zvaigzne]] - [[:en:Neutron star]] ### <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stellar black hole]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stellar kinematics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stellar magnetic field]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stellar nucleosynthesis]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stellar rotation]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Star system]] ## [[Fizikālā dubultzvaigzne]] - [[:en:Binary star]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Circumstellar disk]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Variable star]] ## [[Cefeīda]] - [[:en:Cepheid variable]] ## [[Nova]] - [[:en:Nova]] ## [[Pulsārs]] - [[:en:Pulsar]] ## [[Pārnova]] - [[:en:Supernova]] {{div col end}} === Chemistry, 361 === {{div col|3}} # [[Antioksidants]] - [[:en:Antioxidant]] # [[Halkogēni]] - [[:en:Chalcogen]] # [[Trikarbonskābju cikls]] - [[:en:Citric acid cycle]] # [[Koncentrācija]] - [[:en:Concentration]] # [[Destilācija]] - [[:en:Distillation]] # [[Elektronegativitāte]] - [[:en:Electronegativity]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Functional group]] # [[Flourescence]] - [[:en:Fluorescence]] # [[Glikolīze]] - [[:en:Glycolysis]] # [[Hidroksīdi] - [[:en:Hydroxide]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Hydrophobe]] # [[Monosaharīdi]] - [[:en:Monosaccharide]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Polymerization]] ## [[Polimerāzes ķēdes reakcija]] - [[:en:Polymerase chain reaction]] # [[Flogistons]] - [[:en:Phlogiston theory]] # [[Polisaharīdi]] - [[:en:Polysaccharide]] # [[Stehiometrija]]- [[:en:Stoichiometry]] # [[Tritijs]] - [[:en:Tritium]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Radionuclide]] # [[Šķīdinātājs]] - [[:en:Solvent]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Covalent radius]] # [[Oksidēšanas pakāpe]] - [[:en:Oxidation state]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Vulcanization]] # [[Ģeoķīmija]] - [[:en:Geochemistry]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Carbon cycle]] # [[Eitrofikācija]] - [[:en:Eutrophication]] # [[Fāzu stāvokļa diagramma]] - [[:en:Phase diagram]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Van der Waals radius]] # [[Nemetāli]] - [[:en:Nonmetal]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Macromolecule]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Surfactant]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Parts-per notation]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Noble metal]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Glycoprotein]] # [[Oksidētājs]] - [[:en:Oxidizing agent]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Poisson's ratio]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Pyrolysis]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Electrophoresis]] # [[Vērtības elektrons]] - [[:en:Valence electron]] # [[Adhēzija]] - [[:en:Adhesion]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Tear gas]] # [[Vērtība (ķīmija)]] - [[:en:Valence (chemistry)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Cosmic dust]] # [[IUPAC nomenklatūra]] - [[:en:Chemical nomenclature]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Radical (chemistry)]] # [[Izomērija]] - [[:en:Isomer]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Group 11 element]] {{div col end}} ====Basics, 49==== {{div col|3}} # '''[[Ķīmija]] - [[:en:Chemistry]]''' # '''<span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Agricultural Chemistry]]''' # '''[[Bioķīmija]] - [[:en:Biochemistry]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Computational chemistry]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Electrochemistry]] ## [[Elektrolīze]] - [[:en:Electrolysis]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Environmental chemistry]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Forensic science]] # '''[[Neorganiskā ķīmija]] - [[:en:Inorganic chemistry]]''' # [[Materiālzinātne]] - [[:en:Materials science]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Medicinal chemistry]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Nuclear chemistry]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Table of nuclides]] # '''[[Organiskā ķīmija]] - [[:en:Organic chemistry]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Organometallic chemistry]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Photochemistry]] # '''[[Fizikālā ķīmija]] - [[:en:Physical chemistry]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Polymer chemistry]] # [[Kvantu ķīmija]] - [[:en:Quantum chemistry]] # [[Alķīmija]] - [[:en:Alchemy]] # [[Ķīmiskā saite]] - [[:en:Chemical bond]] ## [[Jonu saite]] - [[:en:Ionic bond]] ## [[Kovalentā saite]] - [[:en:Covalent bond]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Metallic bond]] ## [[Ūdeņraža saite]] - [[:en:Hydrogen bond]] ## [[Molekulārie spēki]] - [[:en:Intermolecular force]] ## '''[[Molekula]] - [[:en:Molecule]]''' # [[Ķīmijas tehnoloģija]] - [[:en:Chemical engineering]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Chemical industry]] # [[Ķīmiska reakcija]] - [[:en:Chemical reaction]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Acid–base reaction]] ## [[Katalīze]] - [[:en:Catalysis]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Chemical equation]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Chemical equilibrium]] ## [[Ķīmiskā formula]] - [[:en:Chemical formula]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Chemical kinetics]] ## [[Degšana]] - [[:en:Combustion]] ### '''[[Uguns]] - [[:en:Fire]]''' ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Salt metathesis reaction]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Reaction mechanism]] ## [[Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas]] - [[:en:Redox]] ### [[Korozija]] - [[:en:Corrosion]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Substitution reaction]] # [[Ķīmiskā viela]] - [[:en:Chemical substance]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Chemical synthesis]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Chemist]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Conservation of mass]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Pyrotecnics]] # [[Uguņošana]] - [[:en:Fireworks]] {{div col end}} ==== Analytical chemistry, 6 ==== {{div col|3}} # '''[[Analītiskā ķīmija]] - [[:en:Analytical chemistry]]''' # [[Hromatogrāfija]] - [[:en:Chromatography]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Mass spectrometry]] # [[Spektroskopija]] - [[:en:Spectroscopy]] ## [[Absorbcijas spektrs]] - [[:en:Absorption spectrum]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Absorption spectroscopy]] {{div col end}} ==== Chemical substances, 257 ==== {{div col|3}} # [[Materiāls]] - [[:en:Material]] ## [[Māls]] - [[:en:Clay]] ## '''[[Stikls]] - [[:en:Glass]]''' ## [[Eļļa]] - [[:en:Oil]] ## [[Polimēri]] - [[:en:Polymer]] # '''[[Minerāls]] - [[:en:Mineral]]''' ## [[Ģipsis]] - [[:en:Gypsum]] ## [[Sāls]] - [[:en:Salt]] ## [[Silikāti]] - [[:en:Silicate]] # '''[[Dimants]] - [[:en:Diamond]]''' # [[Grafīts]] - [[:en:Graphite]] # [[Kvarcs]] - [[:en:Quartz]] # [[Oksīdi]] - [[:en:Oxide]] # [[Peroksīdi]] - [[:en:Peroxide]] # [[Ozons]] - [[:en:Ozone]] # [[Karbonāti]] - [[:en:Carbonate]] # [[Hlorīdi]] - [[:en:Chloride]] # [[Salpetris]] - [[:en:Nitrate]] # [[Sulfāti]] - [[:en:Sulfate]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Organophosphorus]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Organosilicon]] # [[Silikoni]] - [[:en:Silicone]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Organosulfur compounds]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Thiol]] # [[Esteri]] - [[:en:Ester]] # [[Ēteri]] - [[:en:Ether]] # [[Ogļūdeņraži]] - [[:en:Hydrocarbon]] # [[Aromātiskie ogļūdeņraži]] - [[:en:Aromatic hydrocarbon]] # [[Alkīni]] - [[:en:Alkyne]] {{div col end}} ===== Chemical elements, 144 ===== {{div col|3}} ;Basics, 6 # '''[[Ķīmiskais elements]] - [[:en:Chemical element]]''' # [[Ķīmisko elementu saraksts]] - [[:en:List of elements]] # [[Atomskaitlis]] - [[:en:Atomic number]] # [[Atommasa]] - [[:en:Atomic mass]] # '''[[Ķīmisko elementu periodiskā tabula]] - [[:en:Periodic table]]''' # [[Periodiskās tabulas periods]] - [[:en:Period (periodic table)]] ;Chemical element groups, 20 # '''[[Metāli]] - [[:en:Metal]]''' # [[Sārmu metāli]] - [[:en:Alkali metal]] # [[Sārmzemju metāli]] - [[:en:Alkaline earth metal]] # [[Lantanīdi]] - [[:en:Lanthanide]] # [[Aktinīdi]] - [[:en:Actinide]] # [[Pārejas metāli]] - [[:en:Transition metal]] # [[Pusmetāli]] - [[:en:Metalloid]] # [[Halogēni]] - [[:en:Halogen]] # [[Cēlgāzes]] - [[:en:Noble gas]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Group 3 element]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Group 4 element]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Group 5 element]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Group 6 element]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Group 12 element]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Boron group]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Carbon group]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Pnictogen]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Period 1 element]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Period 2 element]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Period 3 element]] ;Chemical elements, 118 # '''[[Ūdeņradis]] - [[:en:Hydrogen]]''' (H) # [[Hēlijs]] - [[:en:Helium]] (He) # [[Litijs]] - [[:en:Lithium]] (Li) # [[Berilijs]] - [[:en:Beryllium]] (Be) # [[Bors]] - [[:en:Boron]] (B) # '''[[Ogleklis]] - [[:en:Carbon]]''' (C) # '''[[Slāpeklis]] - [[:en:Nitrogen]]''' (N) # '''[[Skābeklis]] - [[:en:Oxygen]]''' (O) # [[Fluors]] - [[:en:Fluorine]] (F) # [[Neons]] - [[:en:Neon]] (Ne) # [[Nātrijs]] - [[:en:Sodium]] (Na) # [[Magnijs]] - [[:en:Magnesium]] (Mg) # '''[[Alumīnijs]] - [[:en:Aluminium]]''' (Al) # [[Silīcijs]] - [[:en:Silicon]] (Si) # [[Fosfors]] - [[:en:Phosphorus]] (P) # [[Sērs]] - [[:en:Sulfur]] (S) # [[Hlors]] - [[:en:Chlorine]] (Cl) # [[Argons]] - [[:en:Argon]] (Ar) # [[Kālijs]] - [[:en:Potassium]] (K) # [[Kalcijs]] - [[:en:Calcium]] (Ca) # [[Skandijs]] - [[:en:Scandium]] (Sc) # [[Titāns]] - [[:en:Titanium]] (Ti) # [[Vanādijs]] - [[:en:Vanadium]] (V) # [[Hroms]] - [[:en:Chromium]] (Cr) # [[Mangāns]] - [[:en:Manganese]] (Mn) # '''[[Dzelzs]] - [[:en:Iron]]''' (Fe) # [[Kobalts]] - [[:en:Cobalt]] (Co) # [[Niķelis]] - [[:en:Nickel]] (Ni) # '''[[Varš]] - [[:en:Copper]]''' (Cu) # [[Cinks]] - [[:en:Zinc]] (Zn) # [[Gallijs]] - [[:en:Gallium]] (Ga) # [[Germānijs]] - [[:en:Germanium]] (Ge) # [[Arsēns]] - [[:en:Arsenic]] (As) # [[Selēns]] - [[:en:Selenium]] (Se) # [[Broms]] - [[:en:Bromine]] (Br) # [[Kriptons]] - [[:en:Krypton]] (Kr) # [[Rubīdijs]] - [[:en:Rubidium]] (Rb) # [[Stroncijs]] - [[:en:Strontium]] (Sr) # [[Itrijs]] - [[:en:Yttrium]] (Y) # [[Cirkonijs]] - [[:en:Zirconium]] (Zr) # [[Niobijs]] - [[:en:Niobium]] (Nb) # [[Molibdēns]] - [[:en:Molybdenum]] (Mo) # [[Tehnēcijs]] - [[:en:Technetium]] (Tc) # [[Rutēnijs]] - [[:en:Ruthenium]] (Ru) # [[Rodijs]] - [[:en:Rhodium]] (Rh) # [[Pallādijs]] - [[:en:Palladium]] (Pd) # '''[[Sudrabs]] - [[:en:Silver]]''' (Ag) # [[Kadmijs]] - [[:en:Cadmium]] (Cd) # [[Indijs]] - [[:en:Indium]] (In) # '''[[Alva]] - [[:en:Tin]]''' (Sn) # [[Antimons]] - [[:en:Antimony]] (Sb) # [[Telūrs]] - [[:en:Tellurium]] (Te) # [[Jods (elements)]] - [[:en:Iodine]] (I) # [[Ksenons]] - [[:en:Xenon]] (Xe) # [[Cēzijs]] - [[:en:Caesium]] (Cs) # [[Bārijs]] - [[:en:Barium]] (Ba) # [[Lantāns]] - [[:en:Lanthanum ]] (La) # [[Cērijs]] - [[:en:Cerium]] (Ce) # [[Prazeodīms]] - [[:en:Praseodymium]] (Pr) # [[Neodīms]] - [[:en:Neodymium]] (Nd) # [[Prometijs]] - [[:en:Promethium]] (Pm) # [[Samārijs]] - [[:en:Samarium]] (Sm) # [[Eiropijs]] - [[:en:Europium]] (Eu) # [[Gadolīnijs]] - [[:en:Gadolinium]] (Gd) # [[Terbijs]] - [[:en:Terbium]] (Tb) # [[Disprozijs]] - [[:en:Dysprosium]] (Dy) # [[Holmijs]] - [[:en:Holmium]] (Ho) # [[Erbijs]] - [[:en:Erbium]] (Er) # [[Tūlijs]] - [[:en:Thulium]] (Tm) # [[Iterbijs]] - [[:en:Ytterbium]] (Yb) # [[Lutēcijs]] - [[:en:Lutetium]] (Lu) # [[Hafnijs]] - [[:en:Hafnium]] (Hf) # [[Tantals]] - [[:en:Tantalum]] (Ta) # [[Volframs]] - [[:en:Tungsten]] (W) # [[Rēnijs]] - [[:en:Rhenium]] (Re) # [[Osmijs]] - [[:en:Osmium]] (Os) # [[Irīdijs]] - [[:en:Iridium]] (Ir) # [[Platīns]] - [[:en:Platinum]] (Pt) # '''[[Zelts]] - [[:en:Gold]]''' (Au) # [[Dzīvsudrabs]] - [[:en:Mercury (element)]] (Hg) # [[Tallijs]] - [[:en:Thallium]] (Tl) # [[Svins]] - [[:en:Lead]] (Pb) # [[Bismuts]] - [[:en:Bismuth ]] (Bi) # [[Polonijs]] - [[:en:Polonium]] (Po) # [[Astats]] - [[:en:Astatine]] (At) # [[Radons]] - [[:en:Radon]] (Rn) # [[Francijs]] - [[:en:Francium]] (Fr) # [[Rādijs]] - [[:en:Radium]] (Ra) # [[Aktīnijs]] - [[:en:Actinium]] (Ac) # [[Torijs]] - [[:en:Thorium]] (Th) # [[Protaktīnijs]] - [[:en:Protactinium]] (Pa) # [[Urāns (elements)]] - [[:en:Uranium]] (U) # [[Neptūnijs]] - [[:en:Neptunium]] (Np) # [[Plutonijs]] - [[:en:Plutonium]] (Pu) # [[Amerīcijs]] - [[:en:Americium]] (Am) # [[Kirijs]] - [[:en:Curium]] (Cm) # [[Berklijs]] - [[:en:Berkelium]] (Bk) # [[Kalifornijs]] - [[:en:Californium]] (Cf) # [[Einšteinijs]] - [[:en:Einsteinium]] (Es) # [[Fermijs]] - [[:en:Fermium]] (Fm) # [[Mendelevijs]] - [[:en:Mendelevium]] (Md) # [[Nobēlijs]] - [[:en:Nobelium]] (No) # [[Lourensijs]] - [[:en:Lawrencium]] (Lr) # [[Rezerfordijs]] - [[:en:Rutherfordium]] (Rf) # [[Dubnijs]] - [[:en:Dubnium]] (Db) # [[Sībordžijs]] - [[:en:Seaborgium]] (Sg) # [[Borijs]] - [[:en:Bohrium]] (Bh) # [[Hasijs]] - [[:en:Hassium]] (Hs) # [[Meitnērijs]] - [[:en:Meitnerium]] (Mt) # [[Darmštatijs]] - [[:en:Darmstadtium]] (Ds) # [[Rentgenijs]] - [[:en:Roentgenium]] (Rg) # [[Kopernikijs]] - [[:en:Copernicium]] (Cn) # [[Nihonijs]] - [[:en:Nihonium]] (Uut) # [[Flerovijs]] - [[:en:Flerovium]] (Uuq) # [[Moskovijs]] - [[:en:Moscovium]] (Uup) # [[Livermorijs]] - [[:en:Livermorium]] (Uuh) # [[Tenesīns]] - [[:en:Tennessine]] (Uus) # [[Oganesons]] - [[:en:Oganesson]] (Uuo) {{div col end}} ===== Chemical compounds, 65 ===== {{div col|3}} # '''[[Ķīmiskais savienojums]] - [[:en:Chemical compound]]''' ## '''[[Skābes]] - [[:en:Acid]]''' ### [[Etiķskābe]] - [[:en:Acetic acid]] ### [[Borskābe]] - [[:en:Boric acid]] ### [[Citronskābe]] - [[:en:Citric acid]] ### [[Sālsskābe]] - [[:en:Hydrochloric acid]] ### [[Fluorūdeņražskābe]] - [[:en:Hydrofluoric acid]] ### [[Pienskābe]] - [[:en:Lactic acid]] ### [[Slāpekļskābe]] - [[:en:Nitric acid]] ### [[Ortofosforskābe]] - [[:en:Phosphoric acid]] ### [[Sērskābe]] - [[:en:Sulfuric acid]] ### <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Tannic acid]] ## [[Sārmi]] - [[:en:Alkali]] ## '''[[Bāze (ķīmija)]] - [[:en:Base (chemistry)]]''' ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Inorganic compound]] ### [[Amonjaks]] - [[:en:Ammonia]] ### [[Oglekļa dioksīds]] - [[:en:Carbon dioxide]] ### [[Oglekļa monoksīds]] - [[:en:Carbon monoxide]] ### '''[[Ūdens]] - [[:en:Water]]''' ## [[Organiskā viela]] - [[:en:Organic compound]] ### [[Acetons]] - [[:en:Acetone]] ### '''[[Spirti]] - [[:en:Alcohol]]''' ### [[Aldehīdi]] - [[:en:Aldehyde]] ### [[Alkāni]] - [[:en:Alkane]] ### [[Alkēni]] - [[:en:Alkene]] ### [[Amīdi]] - [[:en:Amide]] ### [[Amīni]] - [[:en:Amine]] ### [[Benzols]] - [[:en:Benzene]] ### [[Butāns]] - [[:en:Butane]] ### [[Etāns]] - [[:en:Ethane]] ### [[Kofeīns]] - [[:en:Caffeine]] ### [[Karbonskābes]] - [[:en:Carboxylic acid]] ### <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Chlorofluorocarbon]] ### [[Kokaīns]] - [[:en:Cocaine]] ### '''[[Etanols]] - [[:en:Ethanol]]''' ### [[Etilēns]] - [[:en:Ethylene]] ### [[Formaldehīds]] - [[:en:Formaldehyde]] ### [[Fruktoze]] - [[:en:Fructose]] ### [[Glikoze]] - [[:en:Glucose]] ### [[Halogēnogļūdeņraži]] - [[:en:Haloalkane]] ### [[Ketoni]] - [[:en:Ketone]] ### [[Metāns]] - [[:en:Methane]] ### [[Metanols]] - [[:en:Methanol]] ### '''[[Nikotīns]] - [[:en:Nicotine]]''' ### [[Fenols]] - [[:en:Phenol]] ### [[Propāns]] - [[:en:Propane]] ### [[Propēns]] - [[:en:Propene]] ### [[Sintēzes gāze]] - [[:en:Syngas]] ## '''[[Sāļi]] - [[:en:Salt (chemistry)]]''' ### [[Alauns]] - [[:en:Alum]] ### [[Amonija nitrāts]] - [[:en:Ammonium nitrate]] ### [[Amonija sulfāts]] - [[:en:Ammonium sulfate]] ### [[Kalcija karbonāts]] - [[:en:Calcium carbonate]] ### [[Kalcija hlorīds]] - [[:en:Calcium chloride]] ### [[Magnija sulfāts]] - [[:en:Magnesium sulfate]] ### [[Kālija hidroksīds]] - [[:en:Potassium hydroxide]] ### [[Kālija nitrāts]] - [[:en:Potassium nitrate]] ### [[Nātrija hidrogēnkarbonāts]] - [[:en:Sodium bicarbonate]] ### [[Nātrija karbonāts]] - [[:en:Sodium carbonate]] ### [[Nātrija hlorīds]] - [[:en:Sodium chloride]] ### [[Nātrija hidroksīds]] - [[:en:Sodium hydroxide]] ### [[Nātrija nitrāts]] - [[:en:Sodium nitrate]] ### [[Nātrija silikāts]] - [[:en:Sodium silicate]] ### [[Nātrija sulfāts]] - [[:en:Sodium sulfate]] ### [[Titāna dioksīds]] - [[:en:Titanium dioxide]] {{div col end}} ===== Chemical mixtures, 19 ===== {{div col|3}} # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Mixture]] # [[Aerosols]] - [[:en:Aerosol]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Colloid]] # [[Dispersā sistēma]] - [[:en:Dispersion (chemistry)]] # [[Emulsija]] - [[:en:Emulsion]] # [[Putas]] - [[:en:Foam]] # [[Gels]] - [[:en:Gel]] # [[Šķīdums]] - [[:en:Solution]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Suspension (chemistry)]] # [[Tvaiks]] - [[:en:Vapor]] ;Alloys, 9 # [[Sakausējums]] - [[:en:Alloy]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Amalgam (chemistry)]] # [[Misiņš]] - [[:en:Brass]] # [[Bronza]] - [[:en:Bronze]] # [[Keramika]] - [[:en:Ceramic]] # [[Čuguns]] - [[:en:Cast iron]] # [[Dūralumīnijs]] - [[:en:Duralumin]] # '''[[Tērauds]] - [[:en:Steel]]''' # [[Nerūsošais tērauds]] - [[:en:Stainless steel]] {{div col end}} ==== Pharmacy, 2 ==== {{div col|3}} # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Tablet (pharmacy)]] # [[Placebo efekts]] - [[:en:Placebo]] {{div col end}} === Earth science, 262 === <small>For specific geographical objects see Geography</small> ==== General, 1 ==== {{div col|3}} # [[Zemes zinātne]] - [[:en:Earth science]] {{div col end}} ==== Cartography, 2 ==== # [[Kartogrāfija]] - [[:en:Cartography]] # [[Ģeogrāfiskā karte]] - [[:en:Map]] ==== Natural disasters, 6 ==== {{div col|3}} # '''[[Dabas katastrofas]] - [[:en:Natural disaster]]''' # '''[[Lavīna]] - [[:en:Avalanche]]''' # [[Sausums]] - [[:en:Drought]] # '''[[Plūdi]] - [[:en:Flood]]''' # '''[[Zemestrīce]] - [[:en:Earthquake]]''' # '''[[Cunami]] - [[:en:Tsunami]]''' {{div col end}} ==== Earth, 165 ==== {{div col|3}} # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Structure of the Earth]] ===== Geology, 52 ===== # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Fold (geology)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Formation (stratigraphy)]] # [[Fosilijas]] - [[:en:Fossil]] # '''[[Ģeoloģija]] - [[:en:Geology]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Impact crater]] # [[Litosfēra]] - [[:en:Lithosphere]] ## [[Zemes garoza]] - [[:en:Crust (geology)]] ## [[Lūzuma zona]] - [[:en:Fault (geology)]] ## '''[[Ieži]] - [[:en:Rock (geology)]]''' ### [[Bazalts]] - [[:en:Basalt]] ### [[Krams]] - [[:en:Flint]] ### [[Magmatiskie ieži]] - [[:en:Igneous rock]] ### [[Kaļķakmens]] - [[:en:Limestone]] ### [[Magma]] - [[:en:Magma]] ### [[Metamorfais iezis]] - [[:en:Metamorphic rock]] ### [[Nogulumieži]] - [[:en:Sedimentary rock]] ; Mineralogy, 20 # [[Mineraloģija]] - [[:en:Mineralogy]] # '''[[Plātņu tektonika]] - [[:en:Plate tectonics]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stratigraphy]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stratum]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Thrust fault]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Pyroxene]] # [[Silikātu minerāls]] - [[:en:Silicate minerals]] # [[Laukšpats]] - [[:en:Feldspar]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Kaolinite]] # [[Talks]] - [[:en:Talc]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Mica]] # [[Azbests]] - [[:en:Asbestos]] # [[Berils]] - [[:en:Beryl]] # [[Smaragds]] - [[:en:Emerald]] # [[Safīrs]] - [[:en:Sapphire]] # [[Rubīns]] - [[:en:Ruby]] # [[Topāzs]] - [[:en:Topaz]] # [[Dzintars]] - [[:en:Amber]] # [[Ziloņkauls]] - [[:en:Ivory]] # [[Pērle]] - [[:en:Pearl]] ; Petrology, 16 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Petrology]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Conglomerate (geology)]] # [[Grants]] - [[:en:Gravel]] # [[Granīts]] - [[:en:Granite]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Tuff]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Schist]] # [[Marmors]] - [[:en:Marble]] # [[Gneiss]] - [[:en:Gneiss]] # [[Augsne]] - [[:en:Soil]] # [[Smiltis]] - [[:en:Sand]] # [[Smilšakmens]] - [[:en:Sandstone]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Bauxite]] # [[Kūdra]] - [[:en:Peat]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Quartzite]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Slate]] # [[Degslāneklis]] - [[:en:Oil shale]] ===== Geophysics, 7 ===== # [[Ģeodēzija]] - [[:en:Geodesy]] # [[Ģeofizika]] - [[:en:Geophysics]] # [[Zemes magnētiskais lauks]] - [[:en:Earth's magnetic field]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Inner core]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Outer core]] # [[Zemes mantija]] - [[:en:Mantle (geology)]] # [[Seismoloģija]] - [[:en:Seismology]] ===== Geological history, 18 ===== # [[Ģeoloģiskā laika skala]] - [[:en:Geologic time scale]] # [[Pangeja]] - [[:en:Pangaea]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Extinction event]] # [[Perma-triasa izmiršana]] - [[:en:Permian&#8211;Triassic extinction event]] # [[Krīta-terciāra masveida izmiršana]] - [[:en:Cretaceous–Paleogene extinction event]] # [[Ledus laikmets]] - [[:en:Ice age]] # [[Pirmskembrijs]] - [[:en:Precambrian]] # [[Fanerozojs]] - [[:en:Phanerozoic]] # [[Paleozojs]] - [[:en:Paleozoic]] ## [[Kembrijs]] - [[:en:Cambrian]] ## [[Perms]] - [[:en:Permian]] # [[Mezozojs]] - [[:en:Mesozoic]] # [[Triass]] - [[:en:Triassic]] # [[Jura (periods)]] - [[:en:Jurassic]] # [[Krīts (periods)]] - [[:en:Cretaceous]] # [[Kainozojs]] - [[:en:Cenozoic]] # [[Kvartārs]] - [[:en:Quaternary]] # [[Holocēns]] - [[:en:Holocene]] {{div col end}} ===== Geomorphology, 58 ===== {{div col|3}} # [[Ģeomorfoloģija]] - [[:en:Geomorphology]] # [[Erozija]] - [[:en:Erosion]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Mesa]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stack (geology)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Weathering]] ;Landforms, 53 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Landform]] # '''[[Kalns]] - [[:en:Mountain]]''' # [[Kalnu grēda]] - [[:en:Mountain range]] # [[Plakankalne]] - [[:en:Plateau]] # [[Paugurs]] - [[:en:Hill]] # [[Ieleja]] - [[:en:Valley]] # [[Līdzenums]] - [[:en:Plain]] ;;Fluvial landforms, 9 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Alluvial fan]] # [[Pludmale]] - [[:en:Beach]] # [[Kanjons]] - [[:en:Canyon]] # [[Klints]] - [[:en:Cliff]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Floodplain]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Meander]] # [[Oāze]] - [[:en:Oasis]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Rapid]] # [[Ūdenskritums]] - [[:en:Waterfall]] ;;Glacial landforms, 3 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Cirque]] # [[Oss]] - [[:en:Esker]] # [[Fjords]] - [[:en:Fjord]] ;;Karst, 3 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Speleology]] # [[Ala]] - [[:en:Cave]] # [[Karsta process]] - [[:en:Karst]] ;;Oceanic and coastal landforms, 11 # [[Atols]] - [[:en:Atoll]] # [[Līcis]] - [[:en:Bay]] # [[Piekraste]] - [[:en:Coast]] # [[Kontinentālais šelfs]] - [[:en:Continental shelf]] # [[Koraļļu rifs]] - [[:en:Coral reef]] # [[Lagūna]] - [[:en:Lagoon]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Oceanic trench]] # [[Pussala]] - [[:en:Peninsula]] # [[Zemes šaurums]] - [[:en:List of isthmuses]] # [[Sala]] - [[:en:Island]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Seamount]] ;;Volcanic landforms, 10 # '''[[Vulkāns]] - [[:en:Volcano]]''' # [[Kaldera]] - [[:en:Caldera]] # [[Geizers]] - [[:en:Geyser]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Hotspot (geology)]] # [[Vidusokeāniskā grēda]] - [[:en:Mid-ocean ridge]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Volcanic crater]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Volcanic plug]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Lava dome]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Submarine volcano]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Guyot]] ;;Aeolian landforms, 2 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Aeolian processes]] # [[Kāpa]] - [[:en:Dune]] ;;Artificial landforms, 8 # '''[[Kanāls]] - [[:en:Canal]]''' # [[Ūdenskrātuve]] - [[:en:Reservoir]] # [[Polderis]] - [[:en:Polder]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Artificial island]] # [[Dambis]] - [[:en:Levee]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Quarry]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Ditch]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Land reclamation]] {{div col end}} ===== Biomes, 26 ===== {{div col|3}} # '''[[Tuksnesis]] - [[:en:Desert]]''' # [[Tundra]] - [[:en:Tundra]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Heath]] ;Forests, 8 # '''[[Mežs]] - [[:en:Forest]]''' # [[Džungļi]] - [[:en:Jungle]] # [[Mangroves]] - [[:en:Mangrove]] # [[Taiga]] - [[:en:Taiga]] # [[Lietus mežs]] - [[:en:Rainforest]] ## [[Mitrais tropu mežs]] - [[:en:Tropical rainforest]] ### [[Amazones lietus mežs]] - [[:en:Amazon rainforest]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Temperate broadleaf and mixed forest]] ;Grasslands, 11 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Grassland]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Cerrado]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Field (agriculture)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Llanos]] # [[Pļava]] - [[:en:Meadow]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Pampas]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Pasture]] # [[Prērija]] - [[:en:Prairie]] # [[Sāhela]] - [[:en:Sahel]] # [[Savanna]] - [[:en:Savanna]] # [[Stepe]] - [[:en:Steppe]] ;Wetlands, 4 # [[Mitrājs]] - [[:en:Wetland]] # [[Dumbrājs]] - [[:en:Swamp]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Marsh]] # [[Purvs]] - [[:en:Bog]] {{div col end}} ===== Pedology (soil study), 3 ===== {{div col|3}} # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Pedosphere]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Pedogenesis]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Soil science]] {{div col end}} ==== Air, 61 ==== {{div col|3}} ;Atmosphere, 4 # [[Zemes atmosfēra]] - [[:en:Atmosphere of Earth]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Atmospheric chemistry]] # [[Gaisa masa]] - [[:en:Air mass]] # [[Atmosfēras spiediens]] - [[:en:Atmospheric pressure]] ;;Atmospheric optics, 5 # [[Polārblāzma]] - [[:en:Aurora (astronomy)]] # [[Halo]] - [[:en:Halo (optical phenomenon)]] # [[Mirāža]] - [[:en:Mirage]] # [[Varavīksne]] - [[:en:Rainbow]] # [[Debesis]] - [[:en:Sky]] {{div col end}} ===== Climatology, 7 ===== {{div col|3}} # [[Klimatoloģija]] - [[:en:Climatology]] # '''[[Klimats]] - [[:en:Climate]]''' # '''[[El Ninjo]] - [[:en:El Niño–Southern Oscillation]]''' # '''[[Globālā sasilšana]] - [[:en:Global warming]]''' # [[Kopena klimata klasifikācija]] - [[:en:Köppen climate classification]] # [[Mērenā josla]] - [[:en:Temperateness]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Tropical climate]] {{div col end}} ===== Meteorology, 45 ===== {{div col|3}} # [[Meteoroloģija]] - [[:en:Meteorology]] # [[Barometrs]] - [[:en:Barometer]] # [[Gaisa mitrums]] - [[:en:Humidity]] # [[Atmosfēras fronte]] - [[:en:Weather front]] # '''[[Laikapstākļi]] - [[:en:Weather]]''' ;Clouds, 5 # '''[[Mākoņi]] - [[:en:Cloud]]''' # [[Spalvmākoņi]] - [[:en:Cirrus cloud]] # [[Gubu lietusmākoņi]] - [[:en:Cumulonimbus cloud]] # [[Gubumākoņi]] - [[:en:Cumulus cloud]] # [[Migla]] - [[:en:Fog]] ;Precipitations, 9 # [[Nokrišņi]] - [[:en:Precipitation]] # [[Skābais lietus]] - [[:en:Acid rain]] # [[Apledojums]] - [[:en:Black ice]] # [[Rasa]] - [[:en:Dew]] # [[Salna]] - [[:en:Frost]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Groundwater]] # [[Krusa]] - [[:en:Hail]] # '''[[Lietus]] - [[:en:Rain]]''' # '''[[Sniegs]] - [[:en:Snow]]''' ;Seasons, 7 # [[Gadalaiks]] - [[:en:Season]] # [[Pavasaris]] - [[:en:Spring (season)]] # [[Vasara]] - [[:en:Summer]] # [[Rudens]] - [[:en:Autumn]] # [[Ziema]] - [[:en:Winter]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Wet season]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Dry season]] ;Atmospheric circulation, 19 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Atmospheric circulation]] # [[Anticiklons]] - [[:en:Anticyclone]] # [[Ciklons]] - [[:en:Cyclone]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Hadley cell]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Polar vortex]] ;;Storm, 8 # [[Vētra]] - [[:en:Storm]] # [[Sniegputenis]] - [[:en:Blizzard]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Dust storm]] # [[Zibens]] - [[:en:Lightning]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Saffir–Simpson hurricane scale]] # [[Negaiss]] - [[:en:Thunderstorm]] # '''[[Virpuļviesulis]] - [[:en:Tornado]]''' # '''[[Viesuļvētra]] - [[:en:Tropical cyclone]]''' ;;Winds, 6 # '''[[Vējš]] - [[:en:Wind]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Beaufort scale]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Jet stream]] # [[Musons]] - [[:en:Monsoon]] # [[Brīze]] - [[:en:Sea breeze]] # [[Pasāts]] - [[:en:Trade wind]] {{div col end}} ==== Water, 27 ==== {{div col|3}} # [[Hidrosfēra]] - [[:en:Hydrosphere]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Cryosphere]] ;Glaciology, 9 # [[Glacioloģija]] - [[:en:Glaciology]] # [[Firns]] - [[:en:Firn]] # [[Ledājs]] - [[:en:Glacier]] # [[Ledus]] - [[:en:Ice]] # [[Ledāja vairogs]] - [[:en:Ice sheet]] # [[Šelfa ledājs]] - [[:en:Ice shelf]] # [[Aisbergs]] - [[:en:Iceberg]] # [[Pakledus]] - [[:en:Sea ice]] # [[Mūžīgais sasalums]] - [[:en:Permafrost]] ;Hydrology, 10 # [[Hidroloģija]] - [[:en:Hydrology]] # [[Ūdens cikls]] - [[:en:Water cycle]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Hydrography]] # '''[[Upe]] - [[:en:River]]''' # [[Grīva]] - [[:en:Estuary]] # [[Upes delta]] - [[:en:River delta]] # [[Limnoloģija]] - [[:en:Limnology]] # [[Ezers]] - [[:en:Lake]] # [[Dīķis]] - [[:en:Pond]] # [[Plūdmaiņas]] - [[:en:Tide]] ;Oceanography, 6 # [[Okeanogrāfija]] - [[:en:Oceanography]] # '''[[Okeāns]] - [[:en:Ocean]]''' # '''[[Jūra]] - [[:en:Sea]]''' # [[Okeāna straume]] - [[:en:Ocean current]] # [[Jūras līmenis]] - [[:en:Sea level]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Thermohaline circulation]] {{div col end}} === Physics, 364 === {{div col|3}} # '''[[Fizika]] - [[:en:Physics]]''' # [[Alotropija]] - [[:en:Allotropy]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Geiger–Marsden experiment]] # [[Osmoze]] - [[:en:Osmosis]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Quantum field theory]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Remote sensing]] # [[Alfa sabrukšana]] - [[:en:Alpha decay]] # [[Absolūtā nulle]] - [[:en:Absolute zero]] # [[Adiabātisks process]] - [[:en:Adiabatic process]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Butterfly effect]] # [[Brauna kustība]] - [[:en:Brownian motion]] # [[Bēta sabrukšana]] - [[:en:Beta decay]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Classical element]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Corona]] # [[Blīvums]] - [[:en:Density]] # [[Elektronvolts]] - [[:en:Electronvolt]] # [[Elektronmikroskops]] - [[:en:Electron microscope]] # [[Fundamentālā mijiedarbība]] - [[:en:Fundamental interaction]] # [[Elementārdaļiņa]] - [[:en:Elementary particle]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Ferromagnetism]] # [[Gravitons]] - [[:en:Graviton]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Heat engine]] # [[Smagais ūdens]] - [[:en:Heavy water]] # [[Hidrolīze]] - [[:en:Hydrolysis]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Insulator (electricity)]] # [[Jonosfēra]] - [[:en:Ionosphere]] # [[Maha skaitlis]] - [[:en:Mach number]] # [[Mosa skala]] - [[:en:Mohs scale of mineral hardness]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Magnetosphere]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Obsidian]] # [[Fizikāls lielums]] - [[:en:Physical quantity]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Pump]] # [[PH]] - [[:en:PH]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Precession]] # [[Kvantu dators]] - [[:en:Quantum computer]] # [[Gaismas laušana]] - [[:en:Refraction]] # [[Normāli apstākļi]] - [[:en:Standard conditions for temperature and pressure]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Schr&#246;dinger's cat]] # [[Tunguskas fenomens]] - [[:en:Tunguska event]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Time travel]] # [[Spriegums]] - [[:en:Voltage]] # [[Viļņa garums]] - [[:en:Wavelength]] # [[Tārpeja]] - [[:en:Wormhole]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Enthalpy of vaporization]] # [[Ballistiskā raķete]] - [[:en:Ballistic missile]] # [[Gravitācijas konstante]] - [[:en:Gravitational constant]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Vapor pressure]] # [[Absolūti melns ķermenis]] - [[:en:Black body]] # [[Elektrolīts]] - [[:en:Electrolyte]] # [[Gravitācijas lēca]] - [[:en:Gravitational lens]] # [[Atoma rādiuss]] - [[:en:Atomic radius]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Boltzmann constant]] # [[Biofizika]] - [[:en:Biophysics]] # [[Mūžīgais dzinējs]] - [[:en:Perpetual motion]] # [[Rasas punkts]] - [[:en:Dew point]] # [[Komptona efekts]] - [[:en:Compton scattering]] # [[Siltumvadītspēja]] - [[:en:Thermal conductivity]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Solubility]] # [[Jonizācijas potenciāls]] - [[:en:Ionization energy]] # [[Radiācijas joslas]] - [[:en:Van Allen radiation belt]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Hydraulics]] # [[Magnētiskās indukcijas plūsma]] - [[:en:Magnetic flux]] # [[Boila—Mariota likums]] - [[:en:Boyle's law]] # [[Ideāla gāze]] - [[:en:Ideal gas]] # [[Leņķiskais ātrums]] - [[:en:Angular velocity]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Foucault pendulum]] # [[Ģeocentrisms]] - [[:en:Geocentric model]] # [[Apsīda]] - [[:en:Apsis]] # [[Metronoms]] - [[:en:Metronome]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Water vapor]] # [[Elektromagnēts]] - [[:en:Electromagnet]] # [[Otrais termodinamikas likums]] - [[:en:Second law of thermodynamics]] # [[Apriņķojuma periods]] - [[:en:Orbital period]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Fluorescent lamp]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:First law of thermodynamics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Heat transfer]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Heat capacity]] # [[Elektriskais vadītājs]] - [[:en:Electrical conductor]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Adsorption]] # [[Heliocentrisms]] - [[:en:Heliocentrism]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:St. Elmo's fire]] # [[Arhimēda spēks]] - [[:en:Archimedes' principle]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Internal energy]] # [[Astrofizika]] - [[:en:Astrophysics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Reflection (physics)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Wind wave]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Permeability (electromagnetism)]] # [[Cietība]] - [[:en:Hardness]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Atomism]] # [[Spins]] - [[:en:Spin (physics)]] # [[Teorētiskā fizika]] - [[:en:Theoretical physics]] # [[Orbītas lielā pusass]] - [[:en:Semi-major axis]] # [[Notikumu horizonts]] - [[:en:Event horizon]] ==== Fundamental physics concepts, 20 ==== # [[Amplitūda]] - [[:en:Amplitude]] # '''[[Atoms]] - [[:en:Atom]]''' # '''[[Enerģija]] - [[:en:Energy]]''' ## [[Masas—enerģijas proporcionalitāte]] - [[:en:Mass–energy equivalence]] ## '''[[Enerģijas nezūdamības likums]] - [[:en:Conservation of energy]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Field (physics)]] # '''[[Spēks]] - [[:en:Force]]''' ## '''[[Gravitācija]] - [[:en:Gravitation]]''' ## '''[[Stiprā mijiedarbība]] - [[:en:Strong interaction]]''' ## '''[[Vājā mijiedarbība]] - [[:en:Weak interaction]]''' # [[Matērija]] - [[:en:Matter]] # [[Jauda]] - [[:en:Power (physics)]] # [[Radiācija]] - [[:en:Radiation]] ## [[Jonizējošais starojums]] - [[:en:Ionizing radiation]] # [[Telpa]] - [[:en:Space]] # [[Laiktelpa]] - [[:en:Spacetime]] # '''[[Laiks]] - [[:en:Time]]''' ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Planck time]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Planck units]] # '''[[Vakuums]] - [[:en:Vacuum]]''' {{div col end}} ==== Atomic, molecular, and optical physics, 28 ==== {{div col|3}} ;Atomic physics, 18 # [[Atomfizika]] - [[:en:Atomic physics]] # [[Atoma kodols]] - [[:en:Atomic nucleus]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Atomic orbital]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Atomic theory]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Auger effect]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Binding energy]] # [[Bora atoma struktūras modelis]] - [[:en:Bohr model]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Bremsstrahlung]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Electron configuration]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Electron shell]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Excited state]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Hydrogen-like atom]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Hyperfine structure]] # [[Jons]] - [[:en:Ion]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Plum pudding model]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Principal quantum number]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stimulated emission]] ;Molecular physics, 2 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Molecular orbital]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Molecular orbital theory]] ;Optics, 9 # [[Optika]] - [[:en:Optics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Free-electron laser]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Kerr effect]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Luminosity]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Nonlinear optics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Photonics]] # [[Viļņu optika]] - [[:en:Physical optics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Polarization (waves)]] # [[Laušanas koeficients]] - [[:en:Refractive index]] {{div col end}} ==== Condensed matter physics, 30 ==== {{div col|3}} # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Condensed matter physics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Amorphous solid]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Solid-state physics]] ;Crystallography, 5 # [[Kristalogrāfija]] - [[:en:Crystallography]] # [[Kristāls]] - [[:en:Crystal]] # [[Kristāliskā struktūra]] - [[:en:Crystal structure]] # [[Singonija]] - [[:en:Crystal system]] # [[Kristalizācija]] - [[:en:Crystallization]] ;Phase transitions, 13 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Phase transition]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Phase (matter)]] # [[Viršana]] - [[:en:Boiling]] # [[Viršanas temperatūra]] - [[:en:Boiling point]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Critical point (thermodynamics)]] # [[Kondensācija]] - [[:en:Condensation]] # [[Iztvaikošana]] - [[:en:Evaporation]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Freezing]] # [[Jonizācija]] - [[:en:Ionization]] # [[Kušana]] - [[:en:Melting]] # [[Kušanas temperatūra]] - [[:en:Melting point]] # [[Sublimācija (fizika)]] - [[:en:Sublimation (phase transition)]] # [[Trīskāršais punkts]] - [[:en:Triple point]] ;States of matter, 9 # '''[[Agregātstāvoklis]] - [[:en:State of matter]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Bose–Einstein condensate]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Degenerate matter]] # '''[[Gāze]] - [[:en:Gas]]''' # '''[[Šķidrums]] - [[:en:Liquid]]''' # '''[[Plazma]] - [[:en:Plasma (physics)]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Quark–gluon plasma]] # '''[[Cieta viela]] - [[:en:Solid]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Superfluidity]] {{div col end}} ==== Electromagnetism, 47 ==== {{div col|3}} # [[Elektromagnētiskā mijiedarbība]] - [[:en:Electromagnetic force]] # [[Dielektriķis]] - [[:en:Dielectric]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Oil drop experiment]] # '''[[Elektrība]] - [[:en:Electricity]]''' # '''[[Magnēts]] - [[:en:Magnet]]''' # [[Magnētisms]] - [[:en:Magnetism]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Metamaterial]] # [[Fotoelektriskais efekts]] - [[:en:Photoelectric effect]] # [[Supravadītspēja]] - [[:en:Superconductivity]] ;;Electrostatics, 6 # [[Elektrostatika]] - [[:en:Electrostatics]] # [[Elektriskais lādiņš]] - [[:en:Electric charge]] # [[Kulona likums]] - [[:en:Coulomb's law]] # [[Elektriskais lauks]] - [[:en:Electric field]] # [[Gausa teorēma]] - [[:en:Gauss's law]] # [[Elektromagnētiskā lauka potenciāls]] - [[:en:Electric potential]] ;;Electrodynamics, 17 # [[Lorenca spēks]] - [[:en:Lorentz force]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Electromotive force]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Magnetomotive force]] # [[Elektromagnētiskās indukcijas likums]] - [[:en:Electromagnetic induction]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Faraday's law of induction]] # [[Maksvela vienādojumi]] - [[:en:Maxwell's equations]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Electromagnetic field]] # '''[[Elektromagnētiskie viļņi]] - [[:en:Electromagnetic radiation]]''' ## [[Elektromagnētisko viļņu skala]] - [[:en:Electromagnetic spectrum]] ## [[Radioviļņi]] - [[:en:Radio waves]] ## [[Mikroviļņi]] - [[:en:Microwave]] ## '''[[Infrasarkanais starojums]] - [[:en:Infrared]]''' ## [[Redzamā gaisma]] - [[:en:Visible spectrum]] ## '''[[Ultravioletais starojums]] - [[:en:Ultraviolet]]''' ## [[Rentgenstari]] - [[:en:X-ray]] ## [[Gamma stari]] - [[:en:Gamma ray]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Eddy current]] ;;Magnetostatics, 5 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Magnetostatics]] # '''[[Elektriskā strāva]] - [[:en:Electric current]]''' # [[Magnētiskās indukcijas cirkulācija]] - [[:en:Ampère's circuital law]] # '''[[Magnētiskais lauks]] - [[:en:Magnetic field]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Magnetic moment]] ;;Electrical circuits, 10 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Electrical network]] # [[Īpatnējā pretestība]] - [[:en:Electrical resistivity and conductivity]] # [[Elektriskā pretestība]] - [[:en:Electrical resistance and conductance]] ## [[Oma likums]] - [[:en:Ohm's law]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Gain]] # [[Elektriskā kapacitāte]] - [[:en:Capacitance]] # [[Induktivitāte]] - [[:en:Inductance]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Electrical impedance]] # [[Reaktīvā pretestība]] - [[:en:Electrical reactance]] # [[Kirhofa likumi elektriskajai ķēdei]] - [[:en:Kirchhoff's circuit laws]] {{div col end}} ==== Mechanics, 66 ==== {{div col|3}} # [[Mehānika]] - [[:en:Mechanics]] ## [[Aerodinamika]] - [[:en:Aerodynamics]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Continuum mechanics]] ## [[Dinamika (mehānika)]] - [[:en:Dynamics (mechanics)]] ## [[Kinemātika]] - [[:en:Kinematics]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Soil mechanics]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Statics]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Rheology]] # [[Svārstības]] - [[:en:Oscillation]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Harmonic oscillator]] ===== Classical mechanics, 24 ===== # '''[[Klasiskā mehānika]] - [[:en:Classical mechanics]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Frame of reference]] # [[Berze]] - [[:en:Friction]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Impulse (physics)]] # [[Inerce]] - [[:en:Inertia]] # [[Kinētiskā enerģija]] - [[:en:Kinetic energy]] # '''[[Masa]] - [[:en:Mass]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Moment of inertia]] # [[Impulss]] - [[:en:Momentum]] # [[Mehāniskā kustība]] - [[:en:Motion (physics)]] ## '''[[Paātrinājums]] - [[:en:Acceleration]]''' ## [[Ņūtona likumi]] - [[:en:Newton's laws of motion]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Speed]] ## '''[[Ātrums]] - [[:en:Velocity]]''' # [[Potenciālā enerģija]] - [[:en:Potential energy]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Rotation]] ## [[Impulsa moments]] - [[:en:Angular momentum]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Centrifugal force]] ## [[Centrtieces spēks]] - [[:en:Centripetal force]] ## [[Koriolisa spēks]] - [[:en:Coriolis effect]] # [[Ņūtona vispasaules gravitācijas likums]] - [[:en:Newton's law of universal gravitation]] # [[Spēka moments]] - [[:en:Torque]] # [[Svars]] - [[:en:Weight]] # [[Darbs (fizika)]] - [[:en:Work (physics)]] ===== Solid mechanics, 9 ===== # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Solid mechanics]] # [[Junga modulis]] - [[:en:Elastic modulus]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Fatigue (material)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Elasticity (physics)]] # [[Huka likums]] - [[:en:Hooke's law]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Plasticity (physics)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stiffness]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Strength of materials]] # [[Mehāniskais spriegums]] - [[:en:Stress (mechanics)]] ===== Fluid mechanics, 12 ===== # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Fluid mechanics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Bernoulli's principle]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Buoyancy]] # [[Konvekcija]] - [[:en:Convection]] # [[Difūzija]] - [[:en:Diffusion]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Fluid dynamics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Fluid statics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Navier–Stokes equations]] # [[Reinoldsa skaitlis]] - [[:en:Reynolds number]] # [[Virsmas spraigums]] - [[:en:Surface tension]] # [[Turbulence]] - [[:en:Turbulence]] # [[Viskozitāte]] - [[:en:Viscosity]] ===== Quantum mechanics, 10 ===== # '''[[Kvantu mehānika]] - [[:en:Quantum mechanics]]''' ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Quantum chromodynamics]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Quantum electrodynamics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Quantum entanglement]] # [[Tuneļefekts]] - [[:en:Quantum tunnelling]] # [[Heizenberga nenoteiktības princips]] - [[:en:Uncertainty principle]] # [[Pauli princips]] - [[:en:Pauli exclusion principle]] # [[Šrēdingera vienādojums]] - [[:en:Schrödinger equation]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Wave function]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Wave–particle duality]] ===== Statistical mechanics, 1 ===== # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Statistical mechanics]] {{div col end}} ==== Nuclear physics, 9 ==== {{div col|3}} # [[Kodolfizika]] - [[:en:Nuclear physics]] # [[Izotops]] - [[:en:Isotope]] # '''[[Kodolu dalīšanās]] - [[:en:Nuclear fission]]''' # [[Kodolsintēze]] - [[:en:Nuclear fusion]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Tokamak]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Fusion power]] # '''[[Radioaktivitāte]] - [[:en:Radioactive decay]]''' ## [[Alfa daļiņa]] - [[:en:Alpha particle]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Beta Radiation]] {{div col end}} ==== Particle physics, 43 ==== {{div col|3}} # [[Elementārdaļiņu fizika]] - [[:en:Particle physics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Particle]] # [[Vilsona kamera]] - [[:en:Cloud chamber]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Standard Model]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:String theory]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Spontaneous symmetry breaking]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Supersymmetry]] # [[Daļiņu paātrinātājs]] - [[:en:Particle accelerator]] ## [[Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs]] - [[:en:Large Hadron Collider]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Synchrotron]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Synchrotron radiation]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Tevatron]] ;Subatomic particles, 28 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Subatomic particle]] ;;Fermions, 21 # [[Fermioni]] - [[:en:Fermion]] # [[Leptoni]] - [[:en:Lepton]] ## [[Elektrons]] - [[:en:Electron]] ## [[Mions]] - [[:en:Muon]] ## [[Tau daļiņa]] - [[:en:Tau (particle)]] ## [[Neitrīno]] - [[:en:Neutrino]] # [[Kvarki]] - [[:en:Quark]] ## [[U kvarks]] - [[:en:Up quark]] ## [[D kvarks]] - [[:en:Down quark]] ## [[C kvarks]] - [[:en:Charm quark]] ## [[S kvarks]] - [[:en:Strange quark]] ## [[T kvarks]] - [[:en:Top quark]] ## [[B kvarks]] - [[:en:Bottom quark]] # [[Hadroni]] - [[:en:Hadron]] ## [[Barioni]] - [[:en:Baryon]] ### [[Neitrons]] - [[:en:Neutron]] ### [[Protons]] - [[:en:Proton]] ## [[Mezoni]] - [[:en:Meson]] ;;Bosons, 6 # [[Bozoni]] - [[:en:Boson]] # [[Nesējdaļiņas]] - [[:en:Gauge boson]] # [[Gluons]] - [[:en:Gluon]] # [[Fotons]] - [[:en:Photon]] # [[Higsa bozons]] - [[:en:Higgs boson]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:W and Z bosons]] ;Antimatter, 6 # [[Antiviela]] - [[:en:Antimatter]] # [[Antidaļiņa]] - [[:en:Antiparticle]] # [[Pozitrons]] - [[:en:Positron]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Antihydrogen]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Antiproton]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Antineutron]] {{div col end}} ==== Theory of relativity, 5 ==== {{div col|3}} # [[Relativitātes teorija]] - [[:en:Theory of relativity]] # '''[[Vispārīgā relativitātes teorija]] - [[:en:General relativity]]''' # '''[[Speciālā relativitātes teorija]] - [[:en:Special relativity]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Length contraction]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Michelson–Morley experiment]] {{div col end}} ==== Thermodynamics, 10 ==== {{div col|3}} # [[Siltums]] - [[:en:Heat]] # '''[[Temperatūra]] - [[:en:Temperature]]''' # '''[[Termodinamika]] - [[:en:Thermodynamics]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Enthalpy]] # [[Entropija]] - [[:en:Entropy]] # [[Ideālas gāzes likums]] - [[:en:Ideal gas law]] # [[Spiediens]] - [[:en:Pressure]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Functions of state]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Gibbs free energy]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Thermodynamic state]] {{div col end}} ==== Waves, 13 ==== {{div col|3}} # [[Vilnis]] - [[:en:Wave]] # [[Akustika]] - [[:en:Acoustics]] ## '''[[Skaņa]] - [[:en:Sound]]''' ## [[Skaņas ātrums]] - [[:en:Speed of sound]] ## [[Ultraskaņa]] - [[:en:Ultrasound]] # [[Difrakcija]] - [[:en:Diffraction]] # '''[[Frekvence]] - [[:en:Frequency]]''' # [[Interference]] - [[:en:Interference (wave propagation)]] # '''[[Gaisma]] - [[:en:Light]]''' ## '''[[Gaismas ātrums]] - [[:en:Speed of light]]''' # [[Troksnis]] - [[:en:Noise]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Resonance]] # [[Doplera efekts]] - [[:en:Doppler effect]] {{div col end}} === Measurement, 76 === <small>This list contains units of measurement and articles on metrology. For the measured quantities see Science and Mathematics sections.</small> ====Basics, 13==== {{div col|3}} # '''[[Mērīšana]] - [[:en:Measurement]]''' ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Measuring instrument]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Altimeter]] ## [[Mikrometrs (mērinstruments)]] - [[:en:Micrometer]] ## [[Sensors]] - [[:en:Sensor]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Spectrometer]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Theodolite]] ## [[Termometrs]] - [[:en:Thermometer]] ## [[Svari]] - [[:en:Weighing scale]] # [[Mērvienība]] - [[:en:Units of measurement]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Metric system]] ## '''[[Starptautiskā mērvienību sistēma]] - [[:en:International System of Units]]''' # [[Metroloģija]] - [[:en:Metrology]] {{div col end}} ====Angle, 3==== # [[Grāds (leņķis)]] - [[:en:Degree (angle)]] # [[Radiāns]] - [[:en:Radian]] # [[Steradiāns]] - [[:en:Steradian]] ====Dimension, 24 ==== {{div col|3}} ;Area, 3 # [[Kvadrātmetrs]] - [[:en:square metre]] # [[Akrs]] - [[:en:Acre]] # [[Hektārs]] - [[:en:Hectare]] ;Length, 10 # [[Angstrēms]] - [[:en:Angstrom]] # [[Astronomiskā vienība]] - [[:en:Astronomical unit]] # [[Pēda (mērvienība)]] - [[:en:Foot (unit)]] # [[Colla]] - [[:en:Inch]] # [[Gaismas gads]] - [[:en:Light-year]] # '''[[Metrs]] - [[:en:Metre]]''' # [[Jūdze]] - [[:en:Mile]] # [[Jūras jūdze]] - [[:en:Nautical mile]] # [[Parseks]] - [[:en:Parsec]] # [[Jards]] - [[:en:yard]] ;Time, 9 # '''[[Sekunde]] - [[:en:Second]]''' # [[Minūte]] - [[:en:Minute]] # [[Stunda]] - [[:en:Hour]] # '''[[Diennakts]] - [[:en:Day]]''' # [[Nedēļa]] - [[:en:Week]] # [[Mēnesis]] - [[:en:Month]] # '''[[Gads]] - [[:en:Year]]''' # [[Desmitgade]] - [[:en:Decade]] # [[Tūkstošgade]] - [[:en:millennium]] ;Volume, 2 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Gallon]] # '''[[Litrs]] - [[:en:Litre]]''' {{div col end}} ====Electromagnetism, 10 ==== {{div col|3}} # [[Volts]] - [[:en:Volt]] # [[Oms]] - [[:en:Ohm]] # [[Hercs]] - [[:en:Hertz]] # [[Farads]] - [[:en:Farad]] # [[Kulons]] - [[:en:Coulomb]] # [[Henrijs]] - [[:en:Henry (unit)]] # [[Tesla]] - [[:en:Tesla (unit)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Weber (unit)]] ; Power & Electricity, 2 # [[Vats]] - [[:en:Watt]] # [[Ampērs]] - [[:en:Ampere]] ====Light, 3==== # [[Kandela]] - [[:en:Candela]] # [[Lūmens]] - [[:en:Lumen (unit)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Lux]] {{div col end}} ====Mechanics, 11==== {{div col|3}} ; Energy, force, and pressure, 5 # [[Atmosfēra (mērvienība)]] - [[:en:Atmosphere (unit)]] # [[Džouls]] - [[:en:Joule]] # [[Ņūtons]] - [[:en:Newton (unit)]] # [[Kalorija]] - [[:en:Calorie]] # [[Paskāls]] - [[:en:Pascal (unit)]] ; Mass, 5 # '''[[Kilograms]] - [[:en:Kilogram]]''' # [[Tonna]] - [[:en:Ton]] # [[Mārciņa (mērvienība)]] - [[:en:Pound (mass)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Ounce]] # [[Atommasas vienība]] - [[:en:Atomic mass unit]] ; Velocity, 1 # [[Mezgls (ātruma mērvienība)]] - [[:en:Knot (unit)]] {{div col end}} ====Quantity, 5 ==== {{div col|3}} ;Amount of Substance, 2 # [[Vielas daudzums]] - [[:en:Amount of substance]] # [[Mols]] - [[:en:Mole (unit)]] ;Data, 3 # [[Baits]] - [[:en:Byte]] # [[Bits]] - [[:en:Bit]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Baud]] ====Radioactivity, 3==== # [[Bekerels]] - [[:en:Becquerel]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Gray (unit)]] # [[Zīverts]] - [[:en:Sievert]] ====Temperature, 3==== # [[Celsija grāds]] - [[:en:Celsius]] # [[Fārenheita grāds]] - [[:en:Fahrenheit]] # [[Kelvins]] - [[:en:Kelvin]] ====Other, 1==== # [[Decibels]] - [[:en:Decibel]] {{div col end}} [[Kategorija:Vikipēdijas nozīmīgo rakstu lapas]] 8rgsutdnsax17bykg1zdaiv55pklslx 3660958 3660956 2022-07-26T05:07:32Z ScAvenger 1630 /* Chemistry, 361 */ typo wikitext text/x-wiki == Physical sciences, 1350 == === Science, 9 === {{div col|3}} # '''[[Zinātne]] - [[:en:Science]]''' # [[Eksperiments]] - [[:en:Experiment]] # [[Laboratorija]] - [[:en:Laboratory]] # '''[[Daba]] - [[:en:Nature]]''' # [[Novērošana]] - [[:en:Observation]] # [[Pētniecība]] - [[:en:Research]] # [[Zinātniskā metode]] - [[:en:Scientific method]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Scientific theory]] # [[Zinātnieks]] - [[:en:Scientist]] {{div col end}} === Astronomy, 277 === ====Basics, 5==== # '''[[Astronomija]] - [[:en:Astronomy]]''' # [[Astrobioloģija]] - [[:en:Astrobiology]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Extinction (astronomy)]] # [[Ārpuszemes dzīvība]] - [[:en:Extraterrestrial life]] # [[Zvaigžņlielums]] - [[:en:Magnitude (astronomy)]] ==== Astrometry, 88 ==== {{div col|3}} # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Astrometry]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Angular resolution]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Cosmic distance ladder]] # [[Paralakse]] - [[:en:Parallax]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Photometry (astronomy)]] ;Celestial sphere, 83 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Celestial coordinate system]] ## [[Deklinācija (astronomija)]] - [[:en:Declination]] ## [[Rektascensija]] - [[:en:Right ascension]] # [[Debess ekvators]] - [[:en:Celestial equator]] # [[Debess sfēra]] - [[:en:Celestial sphere]] # [[Ekvinokcija]] - [[:en:Equinox]] # [[Ekliptika]] - [[:en:Ecliptic]] # [[Horizonts]] - [[:en:Horizon]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Nadir]] # [[Saulgrieži]] - [[:en:Solstice]] # [[Zvaigžņu karte]] - [[:en:Star chart]] # [[Zenīts]] - [[:en:Zenith]] # [[Zodiaks]] - [[:en:Zodiac]] ;;Constellations, 70 ;;;''IAU constellations, 65'' # [[Zvaigznājs]] - [[:en:Constellation]] # [[Andromeda (zvaigznājs)]] - [[:en:Andromeda (constellation)]] # [[Ūdensvīrs]] - [[:en:Aquarius (constellation)]] # [[Ērglis (zvaigznājs)]] - [[:en:Aquila (constellation)]] # [[Altāris (zvaigznājs)]] - [[:en:Ara (constellation)]] # [[Auns (zvaigznājs)]] - [[:en:Aries (constellation)]] # [[Vedējs]] - [[:en:Auriga (constellation)]] # [[Vēršu Dzinējs]] - [[:en:Boötes]] # [[Žirafe (zvaigznājs)]] - [[:en:Camelopardalis]] # [[Vēzis (zvaigznājs)]] - [[:en:Cancer (constellation)]] # [[Medību Suņi]] - [[:en:Canes Venatici]] # [[Lielais Suns]] - [[:en:Canis Major]] # [[Mazais Suns]] - [[:en:Canis Minor]] # [[Mežāzis]] - [[:en:Capricornus]] # [[Kuģa Ķīlis]] - [[:en:Carina (constellation)]] # [[Kasiopeja]] - [[:en:Cassiopeia (constellation)]] # [[Centaurs (zvaigznājs)]] - [[:en:Centaurus]] # [[Cefejs (zvaigznājs)]] - [[:en:Cepheus (constellation)]] # [[Valis (zvaigznājs)]] - [[:en:Cetus]] # [[Balodis (zvaigznājs)]] - [[:en:Columba (constellation)]] # [[Berenikes Mati]] - [[:en:Coma Berenices]] # [[Dienvidu Vainags]] - [[:en:Corona Australis]] # [[Ziemeļu Vainags]] - [[:en:Corona Borealis]] # [[Krauklis (zvaigznājs)]] - [[:en:Corvus (constellation)]] # [[Kauss (zvaigznājs)]] - [[:en:Crater (constellation)]] # [[Dienvidu Krusts]] - [[:en:Crux]] # [[Gulbis (zvaigznājs)]] - [[:en:Cygnus (constellation)]] # [[Delfīns (zvaigznājs)]] - [[:en:Delphinus]] # [[Pūķis (zvaigznājs)]] - [[:en:Draco (constellation)]] # [[Mazais Zirgs]] - [[:en:Equuleus]] # [[Eridāna]] - [[:en:Eridanus (constellation)]] # [[Dvīņi (zvaigznājs)]] - [[:en:Gemini (constellation)]] # [[Herkuless (zvaigznājs)]] - [[:en:Hercules (constellation)]] # [[Hidra (zvaigznājs)]] - [[:en:Hydra (constellation)]] # [[Ķirzaka (zvaigznājs)]] - [[:en:Lacerta]] # [[Lauva (zvaigznājs)]] - [[:en:Leo (constellation)]] # [[Mazais Lauva]] - [[:en:Leo Minor]] # [[Zaķis (zvaigznājs)]] - [[:en:Lepus (constellation)]] # [[Svari (zvaigznājs)]] - [[:en:Libra (constellation)]] # [[Vilks (zvaigznājs)]] - [[:en:Lupus (constellation)]] # [[Lūsis (zvaigznājs)]] - [[:en:Lynx (constellation)]] # [[Lira (zvaigznājs)]] - [[:en:Lyra]] # [[Vienradzis (zvaigznājs)]] - [[:en:Monoceros]] # [[Čūsknesis]] - [[:en:Ophiuchus]] # [[Orions (zvaigznājs)]] - [[:en:Orion (constellation)]] # [[Pegazs (zvaigznājs)]] - [[:en:Pegasus (constellation)]] # [[Persejs (zvaigznājs)]] - [[:en:Perseus (constellation)]] # [[Zivis (zvaigznājs)]] - [[:en:Pisces (constellation)]] # [[Dienvidu Zivs]] - [[:en:Piscis Austrinus]] # [[Pūpe (zvaigznājs)]] - [[:en:Puppis]] # [[Kompass (zvaigznājs)]] - [[:en:Pyxis]] # [[Bulta (zvaigznājs)]] - [[:en:Sagitta]] # [[Strēlnieks (zvaigznājs)]] - [[:en:Sagittarius (constellation)]] # [[Skorpions (zvaigznājs)]] - [[:en:Scorpius]] # [[Vairogs (zvaigznājs)]] - [[:en:Scutum]] # [[Čūska (zvaigznājs)]] - [[:en:Serpens]] # [[Sekstants (zvaigznājs)]] - [[:en:Sextans]] # [[Vērsis (zvaigznājs)]] - [[:en:Taurus (constellation)]] # [[Trīsstūris (zvaigznājs)]] - [[:en:Triangulum]] # [[Dienvidu Trīsstūris]] - [[:en:Triangulum Australe]] # [[Lielais Lācis]] - [[:en:Ursa Major]] # [[Mazais Lācis]] - [[:en:Ursa Minor]] # [[Buras (zvaigznājs)]] - [[:en:Vela (constellation)]] # [[Jaunava (zvaigznājs)]] - [[:en:Virgo (constellation)]] # [[Lapsiņa]] - [[:en:Vulpecula]] ;;;''Chinese constellations, 5'' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Chinese constellations]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Vermilion Bird]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:White Tiger]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Black Tortoise]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Azure Dragon]] {{div col end}} ==== Astronomical objects, 74 ==== {{div col|3}} ;Basics, 13 # [[Astronomisks objekts]] - [[:en:Astronomical object]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Centaurus A]] # [[Gulbis X-1]] - [[:en:Cygnus X-1]] # [[Kuģa Ķīļa Eta]] - [[:en:Eta Carinae]] # [[Haleja komēta]] - [[:en:Halley's Comet]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Hyades (star cluster)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Large Magellanic Cloud]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Messier 87]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Mira]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Omega Centauri]] # [[Oriona miglājs]] - [[:en:Orion Nebula]] # [[Plejādes]] - [[:en:Pleiades]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Sagittarius A*]] ;Galaxies, 5 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Local Group]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Magellanic Clouds]] ## '''[[Piena Ceļš]] - [[:en:Milky Way]]''' ## [[Andromedas galaktika]] - [[:en:Andromeda Galaxy]] ## [[Trijstūra galaktika]] - [[:en:Triangulum Galaxy]] ;Solar System, 29 # '''[[Saules sistēma]] - [[:en:Solar System]]''' # '''[[Saule]] - [[:en:Sun]]''' # '''[[Merkurs (planēta)]] - [[:en:Mercury (planet)]]''' # '''[[Venera (planēta)]] - [[:en:Venus]]''' # '''[[Zeme]] - [[:en:Earth]]''' ## '''[[Mēness]] - [[:en:Moon]]''' # '''[[Marss (planēta)]] - [[:en:Mars]]''' ##[[Deimoss (pavadonis)]] - [[:en:Deimos]] ##[[Foboss (pavadonis)]] - [[:en:Phobos]] # [[Asteroīdu josla]] - [[:en:Asteroid belt]] # [[Cerera]] - [[:en:Ceres (dwarf planet)]] # '''[[Jupiters (planēta)]] - [[:en:Jupiter]]''' ## [[Jo (pavadonis)]] - [[:en:Io (moon)]] ## [[Eiropa (pavadonis)]] - [[:en:Europa (moon)]] ## [[Ganimēds (pavadonis)]] - [[:en:Ganymede (moon)]] ## [[Kallisto (pavadonis)]] - [[:en:Callisto (moon)]] # '''[[Saturns (planēta)]] - [[:en:Saturn]]''' ## [[Encelāds (pavadonis)]] - [[:en:Enceladus (moon)]] ## [[Titāns (pavadonis)]] - [[:en:Titan (moon)]] # '''[[Urāns (planēta)]] - [[:en:Uranus]]''' # '''[[Neptūns (planēta)]] - [[:en:Neptune]]''' # [[Tritons (pavadonis)]] - [[:en:Triton (moon)]] # [[Plutons (pundurplanēta)]] - [[:en:Pluto]] ## [[Harons]] - [[:en:Charon]] # [[Erīda (pundurplanēta)]] - [[:en:Eris (dwarf planet)]] # [[Makemake]] - [[:en:Makemake (dwarf planet)]] # [[Haumeja]] - [[:en:Haumea (dwarf planet)]] # [[Koipera josla]] - [[:en:Kuiper belt]] # [[Orta mākonis]] - [[:en:Oort cloud]] ;Extrasolar planets, 2 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:PSR B1257+12 B]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:51 Pegasi b]] ;Stars, 23 # [[Sīriuss]] - [[:en:Sirius]] # [[Kanopuss]] - [[:en:Canopus]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Arcturus]] # [[Centaura Alfa]] - [[:en:Alpha Centauri]] # [[Vega]] - [[:en:Vega]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Rigel]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Procyon]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Achernar]] # [[Betelgeize]] - [[:en:Betelgeuse]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Capella (star)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Altair]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Aldebaran]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Spica]] # [[Antaress]] - [[:en:Antares]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Pollux (star)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Fomalhaut]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Deneb]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:RR Lyrae]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Alpha Crucis]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Beta Centauri]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Algol]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Delta Cephei]] # [[Polārzvaigzne]] - [[:en:Polaris]] ;Other objects, 2 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:3C 273]] # [[Krabja miglājs]] - [[:en:Crab Nebula]] {{div col end}} ==== Celestial mechanics, 20 ==== {{div col|3}} # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Celestial mechanics]] # [[Aptumsums]] - [[:en:Eclipse]] ## [[Mēness aptumsums]] - [[:en:Lunar eclipse]] ## [[Saules aptumsums]] - [[:en:Solar eclipse]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Ephemeris]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Epoch (astronomy)]] # [[Otrais kosmiskais ātrums]] - [[:en:Escape velocity]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Equatorial coordinate system]] # [[Gravitācijas manevrs]] - [[:en:Gravity assist]] # [[Keplera likumi]] - [[:en:Kepler's laws of planetary motion]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Lagrangian point]] # [[Dabiskais pavadonis]] - [[:en:Natural satellite]] # [[Orbīta]] - [[:en:Orbit]] ## [[Ģeostacionārā orbīta]] - [[:en:Geostationary orbit]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Low Earth orbit]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Orbital elements]] # [[Orbītas ekscentricitāte]] - [[:en:Orbital eccentricity]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Orbital mechanics]] # [[Aizklāšanās]] - [[:en:Occultation]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Two-body problem]] {{div col end}} ==== Galactic astronomy and Extragalactic astronomy, 32 ==== {{div col|3}} ;Basics, 16 # '''[[Melnais caurums]] - [[:en:Black hole]]''' ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Schwarzschild radius]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Supermassive black hole]] # [[Kosmiskais starojums]] - [[:en:Cosmic ray]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Dark nebula]] # '''[[Galaktika]] - [[:en:Galaxy]]''' # [[Galaktiku grupas un kopas]] - [[:en:Galaxy cluster]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Galaxy group]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Supercluster]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Great Attractor]] # [[Jonizētais ūdeņraža mākonis]] - [[:en:H II region]] # [[Starpzvaigžņu vide]] - [[:en:Interstellar medium]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Molecular cloud]] # [[Miglājs]] - [[:en:Nebula]] # [[Kosmiskā telpa]] - [[:en:Outer space]] # [[Saules vējš]] - [[:en:Solar wind]] ;Star clusters, 4 # [[Zvaigžņu kopa]] - [[:en:Star cluster]] # [[Lodveida zvaigžņu kopa]] - [[:en:Globular cluster]] # [[Vaļējā zvaigžņu kopa]] - [[:en:Open cluster]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stellar association]] ;Galaxy morphological classification, 6 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Galaxy morphological classification]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Dwarf galaxy]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Elliptical galaxy]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Irregular galaxy]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Lenticular galaxy]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Spiral galaxy]] ;Active galactic nucleus, 6 # [[Aktīvās galaktikas]] - [[:en:Active galactic nucleus]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Blazar]] # [[Kvazārs]] - [[:en:Quasar]] # [[Radiogalaktika]] - [[:en:Radio galaxy]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Seyfert galaxy]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Starburst galaxy]] {{div col end}} ==== Observational astronomy, 3 ==== # [[Absolūtais spožums]] - [[:en:Absolute magnitude]] # [[Redzamais spožums]] - [[:en:Apparent magnitude]] # [[Observatorija]] - [[:en:Observatory]] ==== Physical cosmology, 14 ==== {{div col|3}} # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Physical cosmology]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Age of the universe]] # '''[[Lielais sprādziens]] - [[:en:Big Bang]]''' # [[Reliktstarojums]] - [[:en:Cosmic microwave background radiation]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Dark energy]] # [[Tumšā matērija]] - [[:en:Dark matter]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Formation and evolution of the Solar System]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Galaxy formation and evolution]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Hubble's law]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Solar Nebula]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Nebular hypothesis]] # [[Sarkanā nobīde]] - [[:en:Redshift]] # '''[[Visums]] - [[:en:Universe]]''' ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Observable universe]] {{div col end}} ==== Planetary science, 8 ==== {{div col|3}} # '''[[Asteroīds]] - [[:en:Asteroid]]''' # '''[[Komēta]] - [[:en:Comet]]''' # [[Citplanēta]] - [[:en:Extrasolar planet]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Minor planet]] # '''[[Planēta]] - [[:en:Planet]]''' ## [[Pundurplanēta]] - [[:en:Dwarf planet]] ## [[Gāzu planēta]] - [[:en:Gas giant]] ## [[Zemes grupas planētas]] - [[:en:Terrestrial planet]] {{div col end}} ==== Stellar astronomy, 33 ==== {{div col|3}} # '''[[Zvaigzne]] - [[:en:Star]]''' # [[Brūnais punduris]] - [[:en:Brown dwarf]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Circumstellar habitable zone]] # [[Gamma uzliesmotājs]] - [[:en:Gamma-ray burst]] # [[Hercšprunga—Rasela diagramma]] - [[:en:Hertzsprung–Russell diagram]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Metallicity]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Planetary system]] # [[Spektra klase]] - [[:en:Stellar classification]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stellar evolution]] ## [[Planetārais miglājs]] - [[:en:Planetary nebula]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Star formation]] ## [[Galvenās secības zvaigzne]] - [[:en:Main sequence]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Protostar]] ## [[Sarkanais milzis]] - [[:en:Red giant]] ## [[Milzu zvaigzne]] - [[:en:Giant star]] ## [[Pārmilzu zvaigzne]] - [[:en:Supergiant]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Wolf&#8211;Rayet star]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Compact star]] ### [[Baltais punduris]] - [[:en:White dwarf]] ### [[Neitronu zvaigzne]] - [[:en:Neutron star]] ### <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stellar black hole]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stellar kinematics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stellar magnetic field]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stellar nucleosynthesis]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stellar rotation]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Star system]] ## [[Fizikālā dubultzvaigzne]] - [[:en:Binary star]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Circumstellar disk]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Variable star]] ## [[Cefeīda]] - [[:en:Cepheid variable]] ## [[Nova]] - [[:en:Nova]] ## [[Pulsārs]] - [[:en:Pulsar]] ## [[Pārnova]] - [[:en:Supernova]] {{div col end}} === Chemistry, 361 === {{div col|3}} # [[Antioksidants]] - [[:en:Antioxidant]] # [[Halkogēni]] - [[:en:Chalcogen]] # [[Trikarbonskābju cikls]] - [[:en:Citric acid cycle]] # [[Koncentrācija]] - [[:en:Concentration]] # [[Destilācija]] - [[:en:Distillation]] # [[Elektronegativitāte]] - [[:en:Electronegativity]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Functional group]] # [[Fluorescence]] - [[:en:Fluorescence]] # [[Glikolīze]] - [[:en:Glycolysis]] # [[Hidroksīdi]] - [[:en:Hydroxide]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Hydrophobe]] # [[Monosaharīdi]] - [[:en:Monosaccharide]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Polymerization]] ## [[Polimerāzes ķēdes reakcija]] - [[:en:Polymerase chain reaction]] # [[Flogistons]] - [[:en:Phlogiston theory]] # [[Polisaharīdi]] - [[:en:Polysaccharide]] # [[Stehiometrija]]- [[:en:Stoichiometry]] # [[Tritijs]] - [[:en:Tritium]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Radionuclide]] # [[Šķīdinātājs]] - [[:en:Solvent]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Covalent radius]] # [[Oksidēšanas pakāpe]] - [[:en:Oxidation state]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Vulcanization]] # [[Ģeoķīmija]] - [[:en:Geochemistry]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Carbon cycle]] # [[Eitrofikācija]] - [[:en:Eutrophication]] # [[Fāzu stāvokļa diagramma]] - [[:en:Phase diagram]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Van der Waals radius]] # [[Nemetāli]] - [[:en:Nonmetal]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Macromolecule]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Surfactant]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Parts-per notation]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Noble metal]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Glycoprotein]] # [[Oksidētājs]] - [[:en:Oxidizing agent]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Poisson's ratio]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Pyrolysis]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Electrophoresis]] # [[Vērtības elektrons]] - [[:en:Valence electron]] # [[Adhēzija]] - [[:en:Adhesion]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Tear gas]] # [[Vērtība (ķīmija)]] - [[:en:Valence (chemistry)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Cosmic dust]] # [[IUPAC nomenklatūra]] - [[:en:Chemical nomenclature]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Radical (chemistry)]] # [[Izomērija]] - [[:en:Isomer]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Group 11 element]] {{div col end}} ====Basics, 49==== {{div col|3}} # '''[[Ķīmija]] - [[:en:Chemistry]]''' # '''<span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Agricultural Chemistry]]''' # '''[[Bioķīmija]] - [[:en:Biochemistry]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Computational chemistry]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Electrochemistry]] ## [[Elektrolīze]] - [[:en:Electrolysis]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Environmental chemistry]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Forensic science]] # '''[[Neorganiskā ķīmija]] - [[:en:Inorganic chemistry]]''' # [[Materiālzinātne]] - [[:en:Materials science]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Medicinal chemistry]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Nuclear chemistry]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Table of nuclides]] # '''[[Organiskā ķīmija]] - [[:en:Organic chemistry]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Organometallic chemistry]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Photochemistry]] # '''[[Fizikālā ķīmija]] - [[:en:Physical chemistry]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Polymer chemistry]] # [[Kvantu ķīmija]] - [[:en:Quantum chemistry]] # [[Alķīmija]] - [[:en:Alchemy]] # [[Ķīmiskā saite]] - [[:en:Chemical bond]] ## [[Jonu saite]] - [[:en:Ionic bond]] ## [[Kovalentā saite]] - [[:en:Covalent bond]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Metallic bond]] ## [[Ūdeņraža saite]] - [[:en:Hydrogen bond]] ## [[Molekulārie spēki]] - [[:en:Intermolecular force]] ## '''[[Molekula]] - [[:en:Molecule]]''' # [[Ķīmijas tehnoloģija]] - [[:en:Chemical engineering]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Chemical industry]] # [[Ķīmiska reakcija]] - [[:en:Chemical reaction]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Acid–base reaction]] ## [[Katalīze]] - [[:en:Catalysis]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Chemical equation]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Chemical equilibrium]] ## [[Ķīmiskā formula]] - [[:en:Chemical formula]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Chemical kinetics]] ## [[Degšana]] - [[:en:Combustion]] ### '''[[Uguns]] - [[:en:Fire]]''' ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Salt metathesis reaction]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Reaction mechanism]] ## [[Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas]] - [[:en:Redox]] ### [[Korozija]] - [[:en:Corrosion]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Substitution reaction]] # [[Ķīmiskā viela]] - [[:en:Chemical substance]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Chemical synthesis]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Chemist]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Conservation of mass]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Pyrotecnics]] # [[Uguņošana]] - [[:en:Fireworks]] {{div col end}} ==== Analytical chemistry, 6 ==== {{div col|3}} # '''[[Analītiskā ķīmija]] - [[:en:Analytical chemistry]]''' # [[Hromatogrāfija]] - [[:en:Chromatography]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Mass spectrometry]] # [[Spektroskopija]] - [[:en:Spectroscopy]] ## [[Absorbcijas spektrs]] - [[:en:Absorption spectrum]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Absorption spectroscopy]] {{div col end}} ==== Chemical substances, 257 ==== {{div col|3}} # [[Materiāls]] - [[:en:Material]] ## [[Māls]] - [[:en:Clay]] ## '''[[Stikls]] - [[:en:Glass]]''' ## [[Eļļa]] - [[:en:Oil]] ## [[Polimēri]] - [[:en:Polymer]] # '''[[Minerāls]] - [[:en:Mineral]]''' ## [[Ģipsis]] - [[:en:Gypsum]] ## [[Sāls]] - [[:en:Salt]] ## [[Silikāti]] - [[:en:Silicate]] # '''[[Dimants]] - [[:en:Diamond]]''' # [[Grafīts]] - [[:en:Graphite]] # [[Kvarcs]] - [[:en:Quartz]] # [[Oksīdi]] - [[:en:Oxide]] # [[Peroksīdi]] - [[:en:Peroxide]] # [[Ozons]] - [[:en:Ozone]] # [[Karbonāti]] - [[:en:Carbonate]] # [[Hlorīdi]] - [[:en:Chloride]] # [[Salpetris]] - [[:en:Nitrate]] # [[Sulfāti]] - [[:en:Sulfate]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Organophosphorus]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Organosilicon]] # [[Silikoni]] - [[:en:Silicone]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Organosulfur compounds]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Thiol]] # [[Esteri]] - [[:en:Ester]] # [[Ēteri]] - [[:en:Ether]] # [[Ogļūdeņraži]] - [[:en:Hydrocarbon]] # [[Aromātiskie ogļūdeņraži]] - [[:en:Aromatic hydrocarbon]] # [[Alkīni]] - [[:en:Alkyne]] {{div col end}} ===== Chemical elements, 144 ===== {{div col|3}} ;Basics, 6 # '''[[Ķīmiskais elements]] - [[:en:Chemical element]]''' # [[Ķīmisko elementu saraksts]] - [[:en:List of elements]] # [[Atomskaitlis]] - [[:en:Atomic number]] # [[Atommasa]] - [[:en:Atomic mass]] # '''[[Ķīmisko elementu periodiskā tabula]] - [[:en:Periodic table]]''' # [[Periodiskās tabulas periods]] - [[:en:Period (periodic table)]] ;Chemical element groups, 20 # '''[[Metāli]] - [[:en:Metal]]''' # [[Sārmu metāli]] - [[:en:Alkali metal]] # [[Sārmzemju metāli]] - [[:en:Alkaline earth metal]] # [[Lantanīdi]] - [[:en:Lanthanide]] # [[Aktinīdi]] - [[:en:Actinide]] # [[Pārejas metāli]] - [[:en:Transition metal]] # [[Pusmetāli]] - [[:en:Metalloid]] # [[Halogēni]] - [[:en:Halogen]] # [[Cēlgāzes]] - [[:en:Noble gas]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Group 3 element]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Group 4 element]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Group 5 element]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Group 6 element]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Group 12 element]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Boron group]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Carbon group]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Pnictogen]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Period 1 element]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Period 2 element]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Period 3 element]] ;Chemical elements, 118 # '''[[Ūdeņradis]] - [[:en:Hydrogen]]''' (H) # [[Hēlijs]] - [[:en:Helium]] (He) # [[Litijs]] - [[:en:Lithium]] (Li) # [[Berilijs]] - [[:en:Beryllium]] (Be) # [[Bors]] - [[:en:Boron]] (B) # '''[[Ogleklis]] - [[:en:Carbon]]''' (C) # '''[[Slāpeklis]] - [[:en:Nitrogen]]''' (N) # '''[[Skābeklis]] - [[:en:Oxygen]]''' (O) # [[Fluors]] - [[:en:Fluorine]] (F) # [[Neons]] - [[:en:Neon]] (Ne) # [[Nātrijs]] - [[:en:Sodium]] (Na) # [[Magnijs]] - [[:en:Magnesium]] (Mg) # '''[[Alumīnijs]] - [[:en:Aluminium]]''' (Al) # [[Silīcijs]] - [[:en:Silicon]] (Si) # [[Fosfors]] - [[:en:Phosphorus]] (P) # [[Sērs]] - [[:en:Sulfur]] (S) # [[Hlors]] - [[:en:Chlorine]] (Cl) # [[Argons]] - [[:en:Argon]] (Ar) # [[Kālijs]] - [[:en:Potassium]] (K) # [[Kalcijs]] - [[:en:Calcium]] (Ca) # [[Skandijs]] - [[:en:Scandium]] (Sc) # [[Titāns]] - [[:en:Titanium]] (Ti) # [[Vanādijs]] - [[:en:Vanadium]] (V) # [[Hroms]] - [[:en:Chromium]] (Cr) # [[Mangāns]] - [[:en:Manganese]] (Mn) # '''[[Dzelzs]] - [[:en:Iron]]''' (Fe) # [[Kobalts]] - [[:en:Cobalt]] (Co) # [[Niķelis]] - [[:en:Nickel]] (Ni) # '''[[Varš]] - [[:en:Copper]]''' (Cu) # [[Cinks]] - [[:en:Zinc]] (Zn) # [[Gallijs]] - [[:en:Gallium]] (Ga) # [[Germānijs]] - [[:en:Germanium]] (Ge) # [[Arsēns]] - [[:en:Arsenic]] (As) # [[Selēns]] - [[:en:Selenium]] (Se) # [[Broms]] - [[:en:Bromine]] (Br) # [[Kriptons]] - [[:en:Krypton]] (Kr) # [[Rubīdijs]] - [[:en:Rubidium]] (Rb) # [[Stroncijs]] - [[:en:Strontium]] (Sr) # [[Itrijs]] - [[:en:Yttrium]] (Y) # [[Cirkonijs]] - [[:en:Zirconium]] (Zr) # [[Niobijs]] - [[:en:Niobium]] (Nb) # [[Molibdēns]] - [[:en:Molybdenum]] (Mo) # [[Tehnēcijs]] - [[:en:Technetium]] (Tc) # [[Rutēnijs]] - [[:en:Ruthenium]] (Ru) # [[Rodijs]] - [[:en:Rhodium]] (Rh) # [[Pallādijs]] - [[:en:Palladium]] (Pd) # '''[[Sudrabs]] - [[:en:Silver]]''' (Ag) # [[Kadmijs]] - [[:en:Cadmium]] (Cd) # [[Indijs]] - [[:en:Indium]] (In) # '''[[Alva]] - [[:en:Tin]]''' (Sn) # [[Antimons]] - [[:en:Antimony]] (Sb) # [[Telūrs]] - [[:en:Tellurium]] (Te) # [[Jods (elements)]] - [[:en:Iodine]] (I) # [[Ksenons]] - [[:en:Xenon]] (Xe) # [[Cēzijs]] - [[:en:Caesium]] (Cs) # [[Bārijs]] - [[:en:Barium]] (Ba) # [[Lantāns]] - [[:en:Lanthanum ]] (La) # [[Cērijs]] - [[:en:Cerium]] (Ce) # [[Prazeodīms]] - [[:en:Praseodymium]] (Pr) # [[Neodīms]] - [[:en:Neodymium]] (Nd) # [[Prometijs]] - [[:en:Promethium]] (Pm) # [[Samārijs]] - [[:en:Samarium]] (Sm) # [[Eiropijs]] - [[:en:Europium]] (Eu) # [[Gadolīnijs]] - [[:en:Gadolinium]] (Gd) # [[Terbijs]] - [[:en:Terbium]] (Tb) # [[Disprozijs]] - [[:en:Dysprosium]] (Dy) # [[Holmijs]] - [[:en:Holmium]] (Ho) # [[Erbijs]] - [[:en:Erbium]] (Er) # [[Tūlijs]] - [[:en:Thulium]] (Tm) # [[Iterbijs]] - [[:en:Ytterbium]] (Yb) # [[Lutēcijs]] - [[:en:Lutetium]] (Lu) # [[Hafnijs]] - [[:en:Hafnium]] (Hf) # [[Tantals]] - [[:en:Tantalum]] (Ta) # [[Volframs]] - [[:en:Tungsten]] (W) # [[Rēnijs]] - [[:en:Rhenium]] (Re) # [[Osmijs]] - [[:en:Osmium]] (Os) # [[Irīdijs]] - [[:en:Iridium]] (Ir) # [[Platīns]] - [[:en:Platinum]] (Pt) # '''[[Zelts]] - [[:en:Gold]]''' (Au) # [[Dzīvsudrabs]] - [[:en:Mercury (element)]] (Hg) # [[Tallijs]] - [[:en:Thallium]] (Tl) # [[Svins]] - [[:en:Lead]] (Pb) # [[Bismuts]] - [[:en:Bismuth ]] (Bi) # [[Polonijs]] - [[:en:Polonium]] (Po) # [[Astats]] - [[:en:Astatine]] (At) # [[Radons]] - [[:en:Radon]] (Rn) # [[Francijs]] - [[:en:Francium]] (Fr) # [[Rādijs]] - [[:en:Radium]] (Ra) # [[Aktīnijs]] - [[:en:Actinium]] (Ac) # [[Torijs]] - [[:en:Thorium]] (Th) # [[Protaktīnijs]] - [[:en:Protactinium]] (Pa) # [[Urāns (elements)]] - [[:en:Uranium]] (U) # [[Neptūnijs]] - [[:en:Neptunium]] (Np) # [[Plutonijs]] - [[:en:Plutonium]] (Pu) # [[Amerīcijs]] - [[:en:Americium]] (Am) # [[Kirijs]] - [[:en:Curium]] (Cm) # [[Berklijs]] - [[:en:Berkelium]] (Bk) # [[Kalifornijs]] - [[:en:Californium]] (Cf) # [[Einšteinijs]] - [[:en:Einsteinium]] (Es) # [[Fermijs]] - [[:en:Fermium]] (Fm) # [[Mendelevijs]] - [[:en:Mendelevium]] (Md) # [[Nobēlijs]] - [[:en:Nobelium]] (No) # [[Lourensijs]] - [[:en:Lawrencium]] (Lr) # [[Rezerfordijs]] - [[:en:Rutherfordium]] (Rf) # [[Dubnijs]] - [[:en:Dubnium]] (Db) # [[Sībordžijs]] - [[:en:Seaborgium]] (Sg) # [[Borijs]] - [[:en:Bohrium]] (Bh) # [[Hasijs]] - [[:en:Hassium]] (Hs) # [[Meitnērijs]] - [[:en:Meitnerium]] (Mt) # [[Darmštatijs]] - [[:en:Darmstadtium]] (Ds) # [[Rentgenijs]] - [[:en:Roentgenium]] (Rg) # [[Kopernikijs]] - [[:en:Copernicium]] (Cn) # [[Nihonijs]] - [[:en:Nihonium]] (Uut) # [[Flerovijs]] - [[:en:Flerovium]] (Uuq) # [[Moskovijs]] - [[:en:Moscovium]] (Uup) # [[Livermorijs]] - [[:en:Livermorium]] (Uuh) # [[Tenesīns]] - [[:en:Tennessine]] (Uus) # [[Oganesons]] - [[:en:Oganesson]] (Uuo) {{div col end}} ===== Chemical compounds, 65 ===== {{div col|3}} # '''[[Ķīmiskais savienojums]] - [[:en:Chemical compound]]''' ## '''[[Skābes]] - [[:en:Acid]]''' ### [[Etiķskābe]] - [[:en:Acetic acid]] ### [[Borskābe]] - [[:en:Boric acid]] ### [[Citronskābe]] - [[:en:Citric acid]] ### [[Sālsskābe]] - [[:en:Hydrochloric acid]] ### [[Fluorūdeņražskābe]] - [[:en:Hydrofluoric acid]] ### [[Pienskābe]] - [[:en:Lactic acid]] ### [[Slāpekļskābe]] - [[:en:Nitric acid]] ### [[Ortofosforskābe]] - [[:en:Phosphoric acid]] ### [[Sērskābe]] - [[:en:Sulfuric acid]] ### <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Tannic acid]] ## [[Sārmi]] - [[:en:Alkali]] ## '''[[Bāze (ķīmija)]] - [[:en:Base (chemistry)]]''' ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Inorganic compound]] ### [[Amonjaks]] - [[:en:Ammonia]] ### [[Oglekļa dioksīds]] - [[:en:Carbon dioxide]] ### [[Oglekļa monoksīds]] - [[:en:Carbon monoxide]] ### '''[[Ūdens]] - [[:en:Water]]''' ## [[Organiskā viela]] - [[:en:Organic compound]] ### [[Acetons]] - [[:en:Acetone]] ### '''[[Spirti]] - [[:en:Alcohol]]''' ### [[Aldehīdi]] - [[:en:Aldehyde]] ### [[Alkāni]] - [[:en:Alkane]] ### [[Alkēni]] - [[:en:Alkene]] ### [[Amīdi]] - [[:en:Amide]] ### [[Amīni]] - [[:en:Amine]] ### [[Benzols]] - [[:en:Benzene]] ### [[Butāns]] - [[:en:Butane]] ### [[Etāns]] - [[:en:Ethane]] ### [[Kofeīns]] - [[:en:Caffeine]] ### [[Karbonskābes]] - [[:en:Carboxylic acid]] ### <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Chlorofluorocarbon]] ### [[Kokaīns]] - [[:en:Cocaine]] ### '''[[Etanols]] - [[:en:Ethanol]]''' ### [[Etilēns]] - [[:en:Ethylene]] ### [[Formaldehīds]] - [[:en:Formaldehyde]] ### [[Fruktoze]] - [[:en:Fructose]] ### [[Glikoze]] - [[:en:Glucose]] ### [[Halogēnogļūdeņraži]] - [[:en:Haloalkane]] ### [[Ketoni]] - [[:en:Ketone]] ### [[Metāns]] - [[:en:Methane]] ### [[Metanols]] - [[:en:Methanol]] ### '''[[Nikotīns]] - [[:en:Nicotine]]''' ### [[Fenols]] - [[:en:Phenol]] ### [[Propāns]] - [[:en:Propane]] ### [[Propēns]] - [[:en:Propene]] ### [[Sintēzes gāze]] - [[:en:Syngas]] ## '''[[Sāļi]] - [[:en:Salt (chemistry)]]''' ### [[Alauns]] - [[:en:Alum]] ### [[Amonija nitrāts]] - [[:en:Ammonium nitrate]] ### [[Amonija sulfāts]] - [[:en:Ammonium sulfate]] ### [[Kalcija karbonāts]] - [[:en:Calcium carbonate]] ### [[Kalcija hlorīds]] - [[:en:Calcium chloride]] ### [[Magnija sulfāts]] - [[:en:Magnesium sulfate]] ### [[Kālija hidroksīds]] - [[:en:Potassium hydroxide]] ### [[Kālija nitrāts]] - [[:en:Potassium nitrate]] ### [[Nātrija hidrogēnkarbonāts]] - [[:en:Sodium bicarbonate]] ### [[Nātrija karbonāts]] - [[:en:Sodium carbonate]] ### [[Nātrija hlorīds]] - [[:en:Sodium chloride]] ### [[Nātrija hidroksīds]] - [[:en:Sodium hydroxide]] ### [[Nātrija nitrāts]] - [[:en:Sodium nitrate]] ### [[Nātrija silikāts]] - [[:en:Sodium silicate]] ### [[Nātrija sulfāts]] - [[:en:Sodium sulfate]] ### [[Titāna dioksīds]] - [[:en:Titanium dioxide]] {{div col end}} ===== Chemical mixtures, 19 ===== {{div col|3}} # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Mixture]] # [[Aerosols]] - [[:en:Aerosol]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Colloid]] # [[Dispersā sistēma]] - [[:en:Dispersion (chemistry)]] # [[Emulsija]] - [[:en:Emulsion]] # [[Putas]] - [[:en:Foam]] # [[Gels]] - [[:en:Gel]] # [[Šķīdums]] - [[:en:Solution]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Suspension (chemistry)]] # [[Tvaiks]] - [[:en:Vapor]] ;Alloys, 9 # [[Sakausējums]] - [[:en:Alloy]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Amalgam (chemistry)]] # [[Misiņš]] - [[:en:Brass]] # [[Bronza]] - [[:en:Bronze]] # [[Keramika]] - [[:en:Ceramic]] # [[Čuguns]] - [[:en:Cast iron]] # [[Dūralumīnijs]] - [[:en:Duralumin]] # '''[[Tērauds]] - [[:en:Steel]]''' # [[Nerūsošais tērauds]] - [[:en:Stainless steel]] {{div col end}} ==== Pharmacy, 2 ==== {{div col|3}} # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Tablet (pharmacy)]] # [[Placebo efekts]] - [[:en:Placebo]] {{div col end}} === Earth science, 262 === <small>For specific geographical objects see Geography</small> ==== General, 1 ==== {{div col|3}} # [[Zemes zinātne]] - [[:en:Earth science]] {{div col end}} ==== Cartography, 2 ==== # [[Kartogrāfija]] - [[:en:Cartography]] # [[Ģeogrāfiskā karte]] - [[:en:Map]] ==== Natural disasters, 6 ==== {{div col|3}} # '''[[Dabas katastrofas]] - [[:en:Natural disaster]]''' # '''[[Lavīna]] - [[:en:Avalanche]]''' # [[Sausums]] - [[:en:Drought]] # '''[[Plūdi]] - [[:en:Flood]]''' # '''[[Zemestrīce]] - [[:en:Earthquake]]''' # '''[[Cunami]] - [[:en:Tsunami]]''' {{div col end}} ==== Earth, 165 ==== {{div col|3}} # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Structure of the Earth]] ===== Geology, 52 ===== # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Fold (geology)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Formation (stratigraphy)]] # [[Fosilijas]] - [[:en:Fossil]] # '''[[Ģeoloģija]] - [[:en:Geology]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Impact crater]] # [[Litosfēra]] - [[:en:Lithosphere]] ## [[Zemes garoza]] - [[:en:Crust (geology)]] ## [[Lūzuma zona]] - [[:en:Fault (geology)]] ## '''[[Ieži]] - [[:en:Rock (geology)]]''' ### [[Bazalts]] - [[:en:Basalt]] ### [[Krams]] - [[:en:Flint]] ### [[Magmatiskie ieži]] - [[:en:Igneous rock]] ### [[Kaļķakmens]] - [[:en:Limestone]] ### [[Magma]] - [[:en:Magma]] ### [[Metamorfais iezis]] - [[:en:Metamorphic rock]] ### [[Nogulumieži]] - [[:en:Sedimentary rock]] ; Mineralogy, 20 # [[Mineraloģija]] - [[:en:Mineralogy]] # '''[[Plātņu tektonika]] - [[:en:Plate tectonics]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stratigraphy]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stratum]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Thrust fault]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Pyroxene]] # [[Silikātu minerāls]] - [[:en:Silicate minerals]] # [[Laukšpats]] - [[:en:Feldspar]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Kaolinite]] # [[Talks]] - [[:en:Talc]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Mica]] # [[Azbests]] - [[:en:Asbestos]] # [[Berils]] - [[:en:Beryl]] # [[Smaragds]] - [[:en:Emerald]] # [[Safīrs]] - [[:en:Sapphire]] # [[Rubīns]] - [[:en:Ruby]] # [[Topāzs]] - [[:en:Topaz]] # [[Dzintars]] - [[:en:Amber]] # [[Ziloņkauls]] - [[:en:Ivory]] # [[Pērle]] - [[:en:Pearl]] ; Petrology, 16 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Petrology]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Conglomerate (geology)]] # [[Grants]] - [[:en:Gravel]] # [[Granīts]] - [[:en:Granite]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Tuff]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Schist]] # [[Marmors]] - [[:en:Marble]] # [[Gneiss]] - [[:en:Gneiss]] # [[Augsne]] - [[:en:Soil]] # [[Smiltis]] - [[:en:Sand]] # [[Smilšakmens]] - [[:en:Sandstone]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Bauxite]] # [[Kūdra]] - [[:en:Peat]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Quartzite]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Slate]] # [[Degslāneklis]] - [[:en:Oil shale]] ===== Geophysics, 7 ===== # [[Ģeodēzija]] - [[:en:Geodesy]] # [[Ģeofizika]] - [[:en:Geophysics]] # [[Zemes magnētiskais lauks]] - [[:en:Earth's magnetic field]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Inner core]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Outer core]] # [[Zemes mantija]] - [[:en:Mantle (geology)]] # [[Seismoloģija]] - [[:en:Seismology]] ===== Geological history, 18 ===== # [[Ģeoloģiskā laika skala]] - [[:en:Geologic time scale]] # [[Pangeja]] - [[:en:Pangaea]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Extinction event]] # [[Perma-triasa izmiršana]] - [[:en:Permian&#8211;Triassic extinction event]] # [[Krīta-terciāra masveida izmiršana]] - [[:en:Cretaceous–Paleogene extinction event]] # [[Ledus laikmets]] - [[:en:Ice age]] # [[Pirmskembrijs]] - [[:en:Precambrian]] # [[Fanerozojs]] - [[:en:Phanerozoic]] # [[Paleozojs]] - [[:en:Paleozoic]] ## [[Kembrijs]] - [[:en:Cambrian]] ## [[Perms]] - [[:en:Permian]] # [[Mezozojs]] - [[:en:Mesozoic]] # [[Triass]] - [[:en:Triassic]] # [[Jura (periods)]] - [[:en:Jurassic]] # [[Krīts (periods)]] - [[:en:Cretaceous]] # [[Kainozojs]] - [[:en:Cenozoic]] # [[Kvartārs]] - [[:en:Quaternary]] # [[Holocēns]] - [[:en:Holocene]] {{div col end}} ===== Geomorphology, 58 ===== {{div col|3}} # [[Ģeomorfoloģija]] - [[:en:Geomorphology]] # [[Erozija]] - [[:en:Erosion]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Mesa]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stack (geology)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Weathering]] ;Landforms, 53 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Landform]] # '''[[Kalns]] - [[:en:Mountain]]''' # [[Kalnu grēda]] - [[:en:Mountain range]] # [[Plakankalne]] - [[:en:Plateau]] # [[Paugurs]] - [[:en:Hill]] # [[Ieleja]] - [[:en:Valley]] # [[Līdzenums]] - [[:en:Plain]] ;;Fluvial landforms, 9 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Alluvial fan]] # [[Pludmale]] - [[:en:Beach]] # [[Kanjons]] - [[:en:Canyon]] # [[Klints]] - [[:en:Cliff]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Floodplain]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Meander]] # [[Oāze]] - [[:en:Oasis]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Rapid]] # [[Ūdenskritums]] - [[:en:Waterfall]] ;;Glacial landforms, 3 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Cirque]] # [[Oss]] - [[:en:Esker]] # [[Fjords]] - [[:en:Fjord]] ;;Karst, 3 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Speleology]] # [[Ala]] - [[:en:Cave]] # [[Karsta process]] - [[:en:Karst]] ;;Oceanic and coastal landforms, 11 # [[Atols]] - [[:en:Atoll]] # [[Līcis]] - [[:en:Bay]] # [[Piekraste]] - [[:en:Coast]] # [[Kontinentālais šelfs]] - [[:en:Continental shelf]] # [[Koraļļu rifs]] - [[:en:Coral reef]] # [[Lagūna]] - [[:en:Lagoon]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Oceanic trench]] # [[Pussala]] - [[:en:Peninsula]] # [[Zemes šaurums]] - [[:en:List of isthmuses]] # [[Sala]] - [[:en:Island]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Seamount]] ;;Volcanic landforms, 10 # '''[[Vulkāns]] - [[:en:Volcano]]''' # [[Kaldera]] - [[:en:Caldera]] # [[Geizers]] - [[:en:Geyser]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Hotspot (geology)]] # [[Vidusokeāniskā grēda]] - [[:en:Mid-ocean ridge]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Volcanic crater]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Volcanic plug]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Lava dome]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Submarine volcano]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Guyot]] ;;Aeolian landforms, 2 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Aeolian processes]] # [[Kāpa]] - [[:en:Dune]] ;;Artificial landforms, 8 # '''[[Kanāls]] - [[:en:Canal]]''' # [[Ūdenskrātuve]] - [[:en:Reservoir]] # [[Polderis]] - [[:en:Polder]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Artificial island]] # [[Dambis]] - [[:en:Levee]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Quarry]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Ditch]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Land reclamation]] {{div col end}} ===== Biomes, 26 ===== {{div col|3}} # '''[[Tuksnesis]] - [[:en:Desert]]''' # [[Tundra]] - [[:en:Tundra]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Heath]] ;Forests, 8 # '''[[Mežs]] - [[:en:Forest]]''' # [[Džungļi]] - [[:en:Jungle]] # [[Mangroves]] - [[:en:Mangrove]] # [[Taiga]] - [[:en:Taiga]] # [[Lietus mežs]] - [[:en:Rainforest]] ## [[Mitrais tropu mežs]] - [[:en:Tropical rainforest]] ### [[Amazones lietus mežs]] - [[:en:Amazon rainforest]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Temperate broadleaf and mixed forest]] ;Grasslands, 11 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Grassland]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Cerrado]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Field (agriculture)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Llanos]] # [[Pļava]] - [[:en:Meadow]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Pampas]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Pasture]] # [[Prērija]] - [[:en:Prairie]] # [[Sāhela]] - [[:en:Sahel]] # [[Savanna]] - [[:en:Savanna]] # [[Stepe]] - [[:en:Steppe]] ;Wetlands, 4 # [[Mitrājs]] - [[:en:Wetland]] # [[Dumbrājs]] - [[:en:Swamp]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Marsh]] # [[Purvs]] - [[:en:Bog]] {{div col end}} ===== Pedology (soil study), 3 ===== {{div col|3}} # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Pedosphere]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Pedogenesis]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Soil science]] {{div col end}} ==== Air, 61 ==== {{div col|3}} ;Atmosphere, 4 # [[Zemes atmosfēra]] - [[:en:Atmosphere of Earth]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Atmospheric chemistry]] # [[Gaisa masa]] - [[:en:Air mass]] # [[Atmosfēras spiediens]] - [[:en:Atmospheric pressure]] ;;Atmospheric optics, 5 # [[Polārblāzma]] - [[:en:Aurora (astronomy)]] # [[Halo]] - [[:en:Halo (optical phenomenon)]] # [[Mirāža]] - [[:en:Mirage]] # [[Varavīksne]] - [[:en:Rainbow]] # [[Debesis]] - [[:en:Sky]] {{div col end}} ===== Climatology, 7 ===== {{div col|3}} # [[Klimatoloģija]] - [[:en:Climatology]] # '''[[Klimats]] - [[:en:Climate]]''' # '''[[El Ninjo]] - [[:en:El Niño–Southern Oscillation]]''' # '''[[Globālā sasilšana]] - [[:en:Global warming]]''' # [[Kopena klimata klasifikācija]] - [[:en:Köppen climate classification]] # [[Mērenā josla]] - [[:en:Temperateness]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Tropical climate]] {{div col end}} ===== Meteorology, 45 ===== {{div col|3}} # [[Meteoroloģija]] - [[:en:Meteorology]] # [[Barometrs]] - [[:en:Barometer]] # [[Gaisa mitrums]] - [[:en:Humidity]] # [[Atmosfēras fronte]] - [[:en:Weather front]] # '''[[Laikapstākļi]] - [[:en:Weather]]''' ;Clouds, 5 # '''[[Mākoņi]] - [[:en:Cloud]]''' # [[Spalvmākoņi]] - [[:en:Cirrus cloud]] # [[Gubu lietusmākoņi]] - [[:en:Cumulonimbus cloud]] # [[Gubumākoņi]] - [[:en:Cumulus cloud]] # [[Migla]] - [[:en:Fog]] ;Precipitations, 9 # [[Nokrišņi]] - [[:en:Precipitation]] # [[Skābais lietus]] - [[:en:Acid rain]] # [[Apledojums]] - [[:en:Black ice]] # [[Rasa]] - [[:en:Dew]] # [[Salna]] - [[:en:Frost]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Groundwater]] # [[Krusa]] - [[:en:Hail]] # '''[[Lietus]] - [[:en:Rain]]''' # '''[[Sniegs]] - [[:en:Snow]]''' ;Seasons, 7 # [[Gadalaiks]] - [[:en:Season]] # [[Pavasaris]] - [[:en:Spring (season)]] # [[Vasara]] - [[:en:Summer]] # [[Rudens]] - [[:en:Autumn]] # [[Ziema]] - [[:en:Winter]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Wet season]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Dry season]] ;Atmospheric circulation, 19 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Atmospheric circulation]] # [[Anticiklons]] - [[:en:Anticyclone]] # [[Ciklons]] - [[:en:Cyclone]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Hadley cell]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Polar vortex]] ;;Storm, 8 # [[Vētra]] - [[:en:Storm]] # [[Sniegputenis]] - [[:en:Blizzard]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Dust storm]] # [[Zibens]] - [[:en:Lightning]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Saffir–Simpson hurricane scale]] # [[Negaiss]] - [[:en:Thunderstorm]] # '''[[Virpuļviesulis]] - [[:en:Tornado]]''' # '''[[Viesuļvētra]] - [[:en:Tropical cyclone]]''' ;;Winds, 6 # '''[[Vējš]] - [[:en:Wind]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Beaufort scale]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Jet stream]] # [[Musons]] - [[:en:Monsoon]] # [[Brīze]] - [[:en:Sea breeze]] # [[Pasāts]] - [[:en:Trade wind]] {{div col end}} ==== Water, 27 ==== {{div col|3}} # [[Hidrosfēra]] - [[:en:Hydrosphere]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Cryosphere]] ;Glaciology, 9 # [[Glacioloģija]] - [[:en:Glaciology]] # [[Firns]] - [[:en:Firn]] # [[Ledājs]] - [[:en:Glacier]] # [[Ledus]] - [[:en:Ice]] # [[Ledāja vairogs]] - [[:en:Ice sheet]] # [[Šelfa ledājs]] - [[:en:Ice shelf]] # [[Aisbergs]] - [[:en:Iceberg]] # [[Pakledus]] - [[:en:Sea ice]] # [[Mūžīgais sasalums]] - [[:en:Permafrost]] ;Hydrology, 10 # [[Hidroloģija]] - [[:en:Hydrology]] # [[Ūdens cikls]] - [[:en:Water cycle]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Hydrography]] # '''[[Upe]] - [[:en:River]]''' # [[Grīva]] - [[:en:Estuary]] # [[Upes delta]] - [[:en:River delta]] # [[Limnoloģija]] - [[:en:Limnology]] # [[Ezers]] - [[:en:Lake]] # [[Dīķis]] - [[:en:Pond]] # [[Plūdmaiņas]] - [[:en:Tide]] ;Oceanography, 6 # [[Okeanogrāfija]] - [[:en:Oceanography]] # '''[[Okeāns]] - [[:en:Ocean]]''' # '''[[Jūra]] - [[:en:Sea]]''' # [[Okeāna straume]] - [[:en:Ocean current]] # [[Jūras līmenis]] - [[:en:Sea level]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Thermohaline circulation]] {{div col end}} === Physics, 364 === {{div col|3}} # '''[[Fizika]] - [[:en:Physics]]''' # [[Alotropija]] - [[:en:Allotropy]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Geiger–Marsden experiment]] # [[Osmoze]] - [[:en:Osmosis]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Quantum field theory]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Remote sensing]] # [[Alfa sabrukšana]] - [[:en:Alpha decay]] # [[Absolūtā nulle]] - [[:en:Absolute zero]] # [[Adiabātisks process]] - [[:en:Adiabatic process]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Butterfly effect]] # [[Brauna kustība]] - [[:en:Brownian motion]] # [[Bēta sabrukšana]] - [[:en:Beta decay]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Classical element]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Corona]] # [[Blīvums]] - [[:en:Density]] # [[Elektronvolts]] - [[:en:Electronvolt]] # [[Elektronmikroskops]] - [[:en:Electron microscope]] # [[Fundamentālā mijiedarbība]] - [[:en:Fundamental interaction]] # [[Elementārdaļiņa]] - [[:en:Elementary particle]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Ferromagnetism]] # [[Gravitons]] - [[:en:Graviton]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Heat engine]] # [[Smagais ūdens]] - [[:en:Heavy water]] # [[Hidrolīze]] - [[:en:Hydrolysis]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Insulator (electricity)]] # [[Jonosfēra]] - [[:en:Ionosphere]] # [[Maha skaitlis]] - [[:en:Mach number]] # [[Mosa skala]] - [[:en:Mohs scale of mineral hardness]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Magnetosphere]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Obsidian]] # [[Fizikāls lielums]] - [[:en:Physical quantity]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Pump]] # [[PH]] - [[:en:PH]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Precession]] # [[Kvantu dators]] - [[:en:Quantum computer]] # [[Gaismas laušana]] - [[:en:Refraction]] # [[Normāli apstākļi]] - [[:en:Standard conditions for temperature and pressure]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Schr&#246;dinger's cat]] # [[Tunguskas fenomens]] - [[:en:Tunguska event]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Time travel]] # [[Spriegums]] - [[:en:Voltage]] # [[Viļņa garums]] - [[:en:Wavelength]] # [[Tārpeja]] - [[:en:Wormhole]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Enthalpy of vaporization]] # [[Ballistiskā raķete]] - [[:en:Ballistic missile]] # [[Gravitācijas konstante]] - [[:en:Gravitational constant]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Vapor pressure]] # [[Absolūti melns ķermenis]] - [[:en:Black body]] # [[Elektrolīts]] - [[:en:Electrolyte]] # [[Gravitācijas lēca]] - [[:en:Gravitational lens]] # [[Atoma rādiuss]] - [[:en:Atomic radius]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Boltzmann constant]] # [[Biofizika]] - [[:en:Biophysics]] # [[Mūžīgais dzinējs]] - [[:en:Perpetual motion]] # [[Rasas punkts]] - [[:en:Dew point]] # [[Komptona efekts]] - [[:en:Compton scattering]] # [[Siltumvadītspēja]] - [[:en:Thermal conductivity]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Solubility]] # [[Jonizācijas potenciāls]] - [[:en:Ionization energy]] # [[Radiācijas joslas]] - [[:en:Van Allen radiation belt]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Hydraulics]] # [[Magnētiskās indukcijas plūsma]] - [[:en:Magnetic flux]] # [[Boila—Mariota likums]] - [[:en:Boyle's law]] # [[Ideāla gāze]] - [[:en:Ideal gas]] # [[Leņķiskais ātrums]] - [[:en:Angular velocity]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Foucault pendulum]] # [[Ģeocentrisms]] - [[:en:Geocentric model]] # [[Apsīda]] - [[:en:Apsis]] # [[Metronoms]] - [[:en:Metronome]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Water vapor]] # [[Elektromagnēts]] - [[:en:Electromagnet]] # [[Otrais termodinamikas likums]] - [[:en:Second law of thermodynamics]] # [[Apriņķojuma periods]] - [[:en:Orbital period]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Fluorescent lamp]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:First law of thermodynamics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Heat transfer]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Heat capacity]] # [[Elektriskais vadītājs]] - [[:en:Electrical conductor]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Adsorption]] # [[Heliocentrisms]] - [[:en:Heliocentrism]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:St. Elmo's fire]] # [[Arhimēda spēks]] - [[:en:Archimedes' principle]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Internal energy]] # [[Astrofizika]] - [[:en:Astrophysics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Reflection (physics)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Wind wave]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Permeability (electromagnetism)]] # [[Cietība]] - [[:en:Hardness]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Atomism]] # [[Spins]] - [[:en:Spin (physics)]] # [[Teorētiskā fizika]] - [[:en:Theoretical physics]] # [[Orbītas lielā pusass]] - [[:en:Semi-major axis]] # [[Notikumu horizonts]] - [[:en:Event horizon]] ==== Fundamental physics concepts, 20 ==== # [[Amplitūda]] - [[:en:Amplitude]] # '''[[Atoms]] - [[:en:Atom]]''' # '''[[Enerģija]] - [[:en:Energy]]''' ## [[Masas—enerģijas proporcionalitāte]] - [[:en:Mass–energy equivalence]] ## '''[[Enerģijas nezūdamības likums]] - [[:en:Conservation of energy]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Field (physics)]] # '''[[Spēks]] - [[:en:Force]]''' ## '''[[Gravitācija]] - [[:en:Gravitation]]''' ## '''[[Stiprā mijiedarbība]] - [[:en:Strong interaction]]''' ## '''[[Vājā mijiedarbība]] - [[:en:Weak interaction]]''' # [[Matērija]] - [[:en:Matter]] # [[Jauda]] - [[:en:Power (physics)]] # [[Radiācija]] - [[:en:Radiation]] ## [[Jonizējošais starojums]] - [[:en:Ionizing radiation]] # [[Telpa]] - [[:en:Space]] # [[Laiktelpa]] - [[:en:Spacetime]] # '''[[Laiks]] - [[:en:Time]]''' ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Planck time]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Planck units]] # '''[[Vakuums]] - [[:en:Vacuum]]''' {{div col end}} ==== Atomic, molecular, and optical physics, 28 ==== {{div col|3}} ;Atomic physics, 18 # [[Atomfizika]] - [[:en:Atomic physics]] # [[Atoma kodols]] - [[:en:Atomic nucleus]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Atomic orbital]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Atomic theory]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Auger effect]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Binding energy]] # [[Bora atoma struktūras modelis]] - [[:en:Bohr model]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Bremsstrahlung]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Electron configuration]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Electron shell]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Excited state]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Hydrogen-like atom]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Hyperfine structure]] # [[Jons]] - [[:en:Ion]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Plum pudding model]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Principal quantum number]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stimulated emission]] ;Molecular physics, 2 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Molecular orbital]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Molecular orbital theory]] ;Optics, 9 # [[Optika]] - [[:en:Optics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Free-electron laser]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Kerr effect]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Luminosity]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Nonlinear optics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Photonics]] # [[Viļņu optika]] - [[:en:Physical optics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Polarization (waves)]] # [[Laušanas koeficients]] - [[:en:Refractive index]] {{div col end}} ==== Condensed matter physics, 30 ==== {{div col|3}} # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Condensed matter physics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Amorphous solid]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Solid-state physics]] ;Crystallography, 5 # [[Kristalogrāfija]] - [[:en:Crystallography]] # [[Kristāls]] - [[:en:Crystal]] # [[Kristāliskā struktūra]] - [[:en:Crystal structure]] # [[Singonija]] - [[:en:Crystal system]] # [[Kristalizācija]] - [[:en:Crystallization]] ;Phase transitions, 13 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Phase transition]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Phase (matter)]] # [[Viršana]] - [[:en:Boiling]] # [[Viršanas temperatūra]] - [[:en:Boiling point]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Critical point (thermodynamics)]] # [[Kondensācija]] - [[:en:Condensation]] # [[Iztvaikošana]] - [[:en:Evaporation]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Freezing]] # [[Jonizācija]] - [[:en:Ionization]] # [[Kušana]] - [[:en:Melting]] # [[Kušanas temperatūra]] - [[:en:Melting point]] # [[Sublimācija (fizika)]] - [[:en:Sublimation (phase transition)]] # [[Trīskāršais punkts]] - [[:en:Triple point]] ;States of matter, 9 # '''[[Agregātstāvoklis]] - [[:en:State of matter]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Bose–Einstein condensate]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Degenerate matter]] # '''[[Gāze]] - [[:en:Gas]]''' # '''[[Šķidrums]] - [[:en:Liquid]]''' # '''[[Plazma]] - [[:en:Plasma (physics)]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Quark–gluon plasma]] # '''[[Cieta viela]] - [[:en:Solid]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Superfluidity]] {{div col end}} ==== Electromagnetism, 47 ==== {{div col|3}} # [[Elektromagnētiskā mijiedarbība]] - [[:en:Electromagnetic force]] # [[Dielektriķis]] - [[:en:Dielectric]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Oil drop experiment]] # '''[[Elektrība]] - [[:en:Electricity]]''' # '''[[Magnēts]] - [[:en:Magnet]]''' # [[Magnētisms]] - [[:en:Magnetism]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Metamaterial]] # [[Fotoelektriskais efekts]] - [[:en:Photoelectric effect]] # [[Supravadītspēja]] - [[:en:Superconductivity]] ;;Electrostatics, 6 # [[Elektrostatika]] - [[:en:Electrostatics]] # [[Elektriskais lādiņš]] - [[:en:Electric charge]] # [[Kulona likums]] - [[:en:Coulomb's law]] # [[Elektriskais lauks]] - [[:en:Electric field]] # [[Gausa teorēma]] - [[:en:Gauss's law]] # [[Elektromagnētiskā lauka potenciāls]] - [[:en:Electric potential]] ;;Electrodynamics, 17 # [[Lorenca spēks]] - [[:en:Lorentz force]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Electromotive force]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Magnetomotive force]] # [[Elektromagnētiskās indukcijas likums]] - [[:en:Electromagnetic induction]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Faraday's law of induction]] # [[Maksvela vienādojumi]] - [[:en:Maxwell's equations]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Electromagnetic field]] # '''[[Elektromagnētiskie viļņi]] - [[:en:Electromagnetic radiation]]''' ## [[Elektromagnētisko viļņu skala]] - [[:en:Electromagnetic spectrum]] ## [[Radioviļņi]] - [[:en:Radio waves]] ## [[Mikroviļņi]] - [[:en:Microwave]] ## '''[[Infrasarkanais starojums]] - [[:en:Infrared]]''' ## [[Redzamā gaisma]] - [[:en:Visible spectrum]] ## '''[[Ultravioletais starojums]] - [[:en:Ultraviolet]]''' ## [[Rentgenstari]] - [[:en:X-ray]] ## [[Gamma stari]] - [[:en:Gamma ray]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Eddy current]] ;;Magnetostatics, 5 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Magnetostatics]] # '''[[Elektriskā strāva]] - [[:en:Electric current]]''' # [[Magnētiskās indukcijas cirkulācija]] - [[:en:Ampère's circuital law]] # '''[[Magnētiskais lauks]] - [[:en:Magnetic field]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Magnetic moment]] ;;Electrical circuits, 10 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Electrical network]] # [[Īpatnējā pretestība]] - [[:en:Electrical resistivity and conductivity]] # [[Elektriskā pretestība]] - [[:en:Electrical resistance and conductance]] ## [[Oma likums]] - [[:en:Ohm's law]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Gain]] # [[Elektriskā kapacitāte]] - [[:en:Capacitance]] # [[Induktivitāte]] - [[:en:Inductance]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Electrical impedance]] # [[Reaktīvā pretestība]] - [[:en:Electrical reactance]] # [[Kirhofa likumi elektriskajai ķēdei]] - [[:en:Kirchhoff's circuit laws]] {{div col end}} ==== Mechanics, 66 ==== {{div col|3}} # [[Mehānika]] - [[:en:Mechanics]] ## [[Aerodinamika]] - [[:en:Aerodynamics]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Continuum mechanics]] ## [[Dinamika (mehānika)]] - [[:en:Dynamics (mechanics)]] ## [[Kinemātika]] - [[:en:Kinematics]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Soil mechanics]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Statics]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Rheology]] # [[Svārstības]] - [[:en:Oscillation]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Harmonic oscillator]] ===== Classical mechanics, 24 ===== # '''[[Klasiskā mehānika]] - [[:en:Classical mechanics]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Frame of reference]] # [[Berze]] - [[:en:Friction]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Impulse (physics)]] # [[Inerce]] - [[:en:Inertia]] # [[Kinētiskā enerģija]] - [[:en:Kinetic energy]] # '''[[Masa]] - [[:en:Mass]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Moment of inertia]] # [[Impulss]] - [[:en:Momentum]] # [[Mehāniskā kustība]] - [[:en:Motion (physics)]] ## '''[[Paātrinājums]] - [[:en:Acceleration]]''' ## [[Ņūtona likumi]] - [[:en:Newton's laws of motion]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Speed]] ## '''[[Ātrums]] - [[:en:Velocity]]''' # [[Potenciālā enerģija]] - [[:en:Potential energy]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Rotation]] ## [[Impulsa moments]] - [[:en:Angular momentum]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Centrifugal force]] ## [[Centrtieces spēks]] - [[:en:Centripetal force]] ## [[Koriolisa spēks]] - [[:en:Coriolis effect]] # [[Ņūtona vispasaules gravitācijas likums]] - [[:en:Newton's law of universal gravitation]] # [[Spēka moments]] - [[:en:Torque]] # [[Svars]] - [[:en:Weight]] # [[Darbs (fizika)]] - [[:en:Work (physics)]] ===== Solid mechanics, 9 ===== # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Solid mechanics]] # [[Junga modulis]] - [[:en:Elastic modulus]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Fatigue (material)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Elasticity (physics)]] # [[Huka likums]] - [[:en:Hooke's law]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Plasticity (physics)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Stiffness]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Strength of materials]] # [[Mehāniskais spriegums]] - [[:en:Stress (mechanics)]] ===== Fluid mechanics, 12 ===== # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Fluid mechanics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Bernoulli's principle]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Buoyancy]] # [[Konvekcija]] - [[:en:Convection]] # [[Difūzija]] - [[:en:Diffusion]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Fluid dynamics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Fluid statics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Navier–Stokes equations]] # [[Reinoldsa skaitlis]] - [[:en:Reynolds number]] # [[Virsmas spraigums]] - [[:en:Surface tension]] # [[Turbulence]] - [[:en:Turbulence]] # [[Viskozitāte]] - [[:en:Viscosity]] ===== Quantum mechanics, 10 ===== # '''[[Kvantu mehānika]] - [[:en:Quantum mechanics]]''' ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Quantum chromodynamics]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Quantum electrodynamics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Quantum entanglement]] # [[Tuneļefekts]] - [[:en:Quantum tunnelling]] # [[Heizenberga nenoteiktības princips]] - [[:en:Uncertainty principle]] # [[Pauli princips]] - [[:en:Pauli exclusion principle]] # [[Šrēdingera vienādojums]] - [[:en:Schrödinger equation]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Wave function]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Wave–particle duality]] ===== Statistical mechanics, 1 ===== # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Statistical mechanics]] {{div col end}} ==== Nuclear physics, 9 ==== {{div col|3}} # [[Kodolfizika]] - [[:en:Nuclear physics]] # [[Izotops]] - [[:en:Isotope]] # '''[[Kodolu dalīšanās]] - [[:en:Nuclear fission]]''' # [[Kodolsintēze]] - [[:en:Nuclear fusion]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Tokamak]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Fusion power]] # '''[[Radioaktivitāte]] - [[:en:Radioactive decay]]''' ## [[Alfa daļiņa]] - [[:en:Alpha particle]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Beta Radiation]] {{div col end}} ==== Particle physics, 43 ==== {{div col|3}} # [[Elementārdaļiņu fizika]] - [[:en:Particle physics]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Particle]] # [[Vilsona kamera]] - [[:en:Cloud chamber]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Standard Model]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:String theory]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Spontaneous symmetry breaking]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Supersymmetry]] # [[Daļiņu paātrinātājs]] - [[:en:Particle accelerator]] ## [[Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs]] - [[:en:Large Hadron Collider]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Synchrotron]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Synchrotron radiation]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Tevatron]] ;Subatomic particles, 28 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Subatomic particle]] ;;Fermions, 21 # [[Fermioni]] - [[:en:Fermion]] # [[Leptoni]] - [[:en:Lepton]] ## [[Elektrons]] - [[:en:Electron]] ## [[Mions]] - [[:en:Muon]] ## [[Tau daļiņa]] - [[:en:Tau (particle)]] ## [[Neitrīno]] - [[:en:Neutrino]] # [[Kvarki]] - [[:en:Quark]] ## [[U kvarks]] - [[:en:Up quark]] ## [[D kvarks]] - [[:en:Down quark]] ## [[C kvarks]] - [[:en:Charm quark]] ## [[S kvarks]] - [[:en:Strange quark]] ## [[T kvarks]] - [[:en:Top quark]] ## [[B kvarks]] - [[:en:Bottom quark]] # [[Hadroni]] - [[:en:Hadron]] ## [[Barioni]] - [[:en:Baryon]] ### [[Neitrons]] - [[:en:Neutron]] ### [[Protons]] - [[:en:Proton]] ## [[Mezoni]] - [[:en:Meson]] ;;Bosons, 6 # [[Bozoni]] - [[:en:Boson]] # [[Nesējdaļiņas]] - [[:en:Gauge boson]] # [[Gluons]] - [[:en:Gluon]] # [[Fotons]] - [[:en:Photon]] # [[Higsa bozons]] - [[:en:Higgs boson]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:W and Z bosons]] ;Antimatter, 6 # [[Antiviela]] - [[:en:Antimatter]] # [[Antidaļiņa]] - [[:en:Antiparticle]] # [[Pozitrons]] - [[:en:Positron]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Antihydrogen]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Antiproton]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Antineutron]] {{div col end}} ==== Theory of relativity, 5 ==== {{div col|3}} # [[Relativitātes teorija]] - [[:en:Theory of relativity]] # '''[[Vispārīgā relativitātes teorija]] - [[:en:General relativity]]''' # '''[[Speciālā relativitātes teorija]] - [[:en:Special relativity]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Length contraction]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Michelson–Morley experiment]] {{div col end}} ==== Thermodynamics, 10 ==== {{div col|3}} # [[Siltums]] - [[:en:Heat]] # '''[[Temperatūra]] - [[:en:Temperature]]''' # '''[[Termodinamika]] - [[:en:Thermodynamics]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Enthalpy]] # [[Entropija]] - [[:en:Entropy]] # [[Ideālas gāzes likums]] - [[:en:Ideal gas law]] # [[Spiediens]] - [[:en:Pressure]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Functions of state]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Gibbs free energy]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Thermodynamic state]] {{div col end}} ==== Waves, 13 ==== {{div col|3}} # [[Vilnis]] - [[:en:Wave]] # [[Akustika]] - [[:en:Acoustics]] ## '''[[Skaņa]] - [[:en:Sound]]''' ## [[Skaņas ātrums]] - [[:en:Speed of sound]] ## [[Ultraskaņa]] - [[:en:Ultrasound]] # [[Difrakcija]] - [[:en:Diffraction]] # '''[[Frekvence]] - [[:en:Frequency]]''' # [[Interference]] - [[:en:Interference (wave propagation)]] # '''[[Gaisma]] - [[:en:Light]]''' ## '''[[Gaismas ātrums]] - [[:en:Speed of light]]''' # [[Troksnis]] - [[:en:Noise]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Resonance]] # [[Doplera efekts]] - [[:en:Doppler effect]] {{div col end}} === Measurement, 76 === <small>This list contains units of measurement and articles on metrology. For the measured quantities see Science and Mathematics sections.</small> ====Basics, 13==== {{div col|3}} # '''[[Mērīšana]] - [[:en:Measurement]]''' ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Measuring instrument]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Altimeter]] ## [[Mikrometrs (mērinstruments)]] - [[:en:Micrometer]] ## [[Sensors]] - [[:en:Sensor]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Spectrometer]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Theodolite]] ## [[Termometrs]] - [[:en:Thermometer]] ## [[Svari]] - [[:en:Weighing scale]] # [[Mērvienība]] - [[:en:Units of measurement]] ## <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Metric system]] ## '''[[Starptautiskā mērvienību sistēma]] - [[:en:International System of Units]]''' # [[Metroloģija]] - [[:en:Metrology]] {{div col end}} ====Angle, 3==== # [[Grāds (leņķis)]] - [[:en:Degree (angle)]] # [[Radiāns]] - [[:en:Radian]] # [[Steradiāns]] - [[:en:Steradian]] ====Dimension, 24 ==== {{div col|3}} ;Area, 3 # [[Kvadrātmetrs]] - [[:en:square metre]] # [[Akrs]] - [[:en:Acre]] # [[Hektārs]] - [[:en:Hectare]] ;Length, 10 # [[Angstrēms]] - [[:en:Angstrom]] # [[Astronomiskā vienība]] - [[:en:Astronomical unit]] # [[Pēda (mērvienība)]] - [[:en:Foot (unit)]] # [[Colla]] - [[:en:Inch]] # [[Gaismas gads]] - [[:en:Light-year]] # '''[[Metrs]] - [[:en:Metre]]''' # [[Jūdze]] - [[:en:Mile]] # [[Jūras jūdze]] - [[:en:Nautical mile]] # [[Parseks]] - [[:en:Parsec]] # [[Jards]] - [[:en:yard]] ;Time, 9 # '''[[Sekunde]] - [[:en:Second]]''' # [[Minūte]] - [[:en:Minute]] # [[Stunda]] - [[:en:Hour]] # '''[[Diennakts]] - [[:en:Day]]''' # [[Nedēļa]] - [[:en:Week]] # [[Mēnesis]] - [[:en:Month]] # '''[[Gads]] - [[:en:Year]]''' # [[Desmitgade]] - [[:en:Decade]] # [[Tūkstošgade]] - [[:en:millennium]] ;Volume, 2 # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Gallon]] # '''[[Litrs]] - [[:en:Litre]]''' {{div col end}} ====Electromagnetism, 10 ==== {{div col|3}} # [[Volts]] - [[:en:Volt]] # [[Oms]] - [[:en:Ohm]] # [[Hercs]] - [[:en:Hertz]] # [[Farads]] - [[:en:Farad]] # [[Kulons]] - [[:en:Coulomb]] # [[Henrijs]] - [[:en:Henry (unit)]] # [[Tesla]] - [[:en:Tesla (unit)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Weber (unit)]] ; Power & Electricity, 2 # [[Vats]] - [[:en:Watt]] # [[Ampērs]] - [[:en:Ampere]] ====Light, 3==== # [[Kandela]] - [[:en:Candela]] # [[Lūmens]] - [[:en:Lumen (unit)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Lux]] {{div col end}} ====Mechanics, 11==== {{div col|3}} ; Energy, force, and pressure, 5 # [[Atmosfēra (mērvienība)]] - [[:en:Atmosphere (unit)]] # [[Džouls]] - [[:en:Joule]] # [[Ņūtons]] - [[:en:Newton (unit)]] # [[Kalorija]] - [[:en:Calorie]] # [[Paskāls]] - [[:en:Pascal (unit)]] ; Mass, 5 # '''[[Kilograms]] - [[:en:Kilogram]]''' # [[Tonna]] - [[:en:Ton]] # [[Mārciņa (mērvienība)]] - [[:en:Pound (mass)]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Ounce]] # [[Atommasas vienība]] - [[:en:Atomic mass unit]] ; Velocity, 1 # [[Mezgls (ātruma mērvienība)]] - [[:en:Knot (unit)]] {{div col end}} ====Quantity, 5 ==== {{div col|3}} ;Amount of Substance, 2 # [[Vielas daudzums]] - [[:en:Amount of substance]] # [[Mols]] - [[:en:Mole (unit)]] ;Data, 3 # [[Baits]] - [[:en:Byte]] # [[Bits]] - [[:en:Bit]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Baud]] ====Radioactivity, 3==== # [[Bekerels]] - [[:en:Becquerel]] # <span style="color:red;">NAV</span> - [[:en:Gray (unit)]] # [[Zīverts]] - [[:en:Sievert]] ====Temperature, 3==== # [[Celsija grāds]] - [[:en:Celsius]] # [[Fārenheita grāds]] - [[:en:Fahrenheit]] # [[Kelvins]] - [[:en:Kelvin]] ====Other, 1==== # [[Decibels]] - [[:en:Decibel]] {{div col end}} [[Kategorija:Vikipēdijas nozīmīgo rakstu lapas]] shx86bc2dozazpyt1v36nunlgdfqwg6 10 286204 3660928 3660484 2022-07-26T03:05:07Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} <!--17. datums -->|17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:John David Washington.png|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? <!--18. datums -->|18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}} piesaistīja ar [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? <!--19. datums -->|19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chacha.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--20. datums -->|20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? <!--21. datums -->|21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? <!--22. datums -->|22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? <!--23. datums -->|23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|200px]]}} * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? <!--24. datums -->|24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? <!--25. datums -->|25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi: kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]], un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs, ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? <!--26. datums -->|26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? <!--27. datums -->|27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> es331mjvyzqa6x5ejj06wf7k9fiqq09 0 288133 3660712 3601839 2022-07-25T15:32:50Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Komiķa infokaste | name = Gilberts Gotfrīds | vārds_orig = ''Gilbert Gottfried'' | image = Gilbert Gottfried 2016.jpg | caption = Gotfrīds 2016. gadā | pseudonym = | birth_name = | birth_date = {{dat|1955|2|28}} | birth_place = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | death_date = {{miršanas datums un vecums|2022|4|12|1955|2|28}} | death_place = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | medium = estrādes komēdija, televīzija, kinofilmas | nationality = amerikānis | active = 1980–2017 | genre = | subject = | influences = | influenced = | spouse = Dara Kravica (2007–2022) | domesticpartner = | notable_work = | signature = | website = | footnotes = | current_members = | past_members = | module = | dzimums = V }} '''Gilberts Gotfrīds''' ({{val|en|Gilbert Gottfried}}, dzimis {{dat|1955|2|28}}, miris {{dat|2022|4|12}}) bija amerikāņu estrādes komiķis un aktieris. Viņš plašu publicitāti ieguva pēc papagaiļa ''Iago'' tēla ierunāšanas Volta Disneja animācijas filmā "[[Aladins (1992. gada filma)|Aladins]]" (1992). Viņš bija zināms arī ar lomām tādās filmās kā ''[[Problem Child]]'' (1990), ''[[Problem Child 2]]'' (1991), ''[[Look Who's Talking Too]]'' (1990), un ''[[The Adventures of Ford Fairlane]]'' (1990). Viņš ir dzimis [[Ebreji|ebreju]] ģimenē un pats sevi arī atzīst par ebreju. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.gilbertgottfried.com/}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gotfrīds, Gilberts}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV komiķi]] [[Kategorija:ASV aktieri]] chhhyc38scduvebaxgzp5u9et6z2uiw 3661046 3660712 2022-07-26T09:19:36Z Baisulis 11523 noņēmu [[Kategorija:ASV aktieri]]; pievienoju [[Kategorija:ASV balss aktieri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Komiķa infokaste | name = Gilberts Gotfrīds | vārds_orig = ''Gilbert Gottfried'' | image = Gilbert Gottfried 2016.jpg | caption = Gotfrīds 2016. gadā | pseudonym = | birth_name = | birth_date = {{dat|1955|2|28}} | birth_place = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | death_date = {{miršanas datums un vecums|2022|4|12|1955|2|28}} | death_place = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | medium = estrādes komēdija, televīzija, kinofilmas | nationality = amerikānis | active = 1980–2017 | genre = | subject = | influences = | influenced = | spouse = Dara Kravica (2007–2022) | domesticpartner = | notable_work = | signature = | website = | footnotes = | current_members = | past_members = | module = | dzimums = V }} '''Gilberts Gotfrīds''' ({{val|en|Gilbert Gottfried}}, dzimis {{dat|1955|2|28}}, miris {{dat|2022|4|12}}) bija amerikāņu estrādes komiķis un aktieris. Viņš plašu publicitāti ieguva pēc papagaiļa ''Iago'' tēla ierunāšanas Volta Disneja animācijas filmā "[[Aladins (1992. gada filma)|Aladins]]" (1992). Viņš bija zināms arī ar lomām tādās filmās kā ''[[Problem Child]]'' (1990), ''[[Problem Child 2]]'' (1991), ''[[Look Who's Talking Too]]'' (1990), un ''[[The Adventures of Ford Fairlane]]'' (1990). Viņš ir dzimis [[Ebreji|ebreju]] ģimenē un pats sevi arī atzīst par ebreju. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.gilbertgottfried.com/}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gotfrīds, Gilberts}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV komiķi]] [[Kategorija:ASV balss aktieri]] 7cmiw684v5zs9zvfa7zvypgcnozyyqn 3661047 3661046 2022-07-26T09:19:46Z Baisulis 11523 pievienoju [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Komiķa infokaste | name = Gilberts Gotfrīds | vārds_orig = ''Gilbert Gottfried'' | image = Gilbert Gottfried 2016.jpg | caption = Gotfrīds 2016. gadā | pseudonym = | birth_name = | birth_date = {{dat|1955|2|28}} | birth_place = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | death_date = {{miršanas datums un vecums|2022|4|12|1955|2|28}} | death_place = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | medium = estrādes komēdija, televīzija, kinofilmas | nationality = amerikānis | active = 1980–2017 | genre = | subject = | influences = | influenced = | spouse = Dara Kravica (2007–2022) | domesticpartner = | notable_work = | signature = | website = | footnotes = | current_members = | past_members = | module = | dzimums = V }} '''Gilberts Gotfrīds''' ({{val|en|Gilbert Gottfried}}, dzimis {{dat|1955|2|28}}, miris {{dat|2022|4|12}}) bija amerikāņu estrādes komiķis un aktieris. Viņš plašu publicitāti ieguva pēc papagaiļa ''Iago'' tēla ierunāšanas Volta Disneja animācijas filmā "[[Aladins (1992. gada filma)|Aladins]]" (1992). Viņš bija zināms arī ar lomām tādās filmās kā ''[[Problem Child]]'' (1990), ''[[Problem Child 2]]'' (1991), ''[[Look Who's Talking Too]]'' (1990), un ''[[The Adventures of Ford Fairlane]]'' (1990). Viņš ir dzimis [[Ebreji|ebreju]] ģimenē un pats sevi arī atzīst par ebreju. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.gilbertgottfried.com/}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gotfrīds, Gilberts}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV komiķi]] [[Kategorija:ASV balss aktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] aoy6g40doyr29bm7x16lqd0hshb5lzw 0 289001 3660789 3420613 2022-07-25T17:41:43Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Arsenijs Starkovs | vārds_orig = | attēls = Arsenijs Starkovs.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1874 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 20 | dz_vieta = [[Toržoka]], [[Tvera]]s guberņa (tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1927 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 19 | m_vieta = {{AUT}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[krievs]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Olga Rostenko | bērni = Oļegs (1913), Igors (1919) | paraksts = | darba_vietas = [[Maskavas Universitāte]], [[Kijeva]]s Universitāte, [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[Maskavas Universitāte]] | zinātne = [[medicīna]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Arsenijs Starkovs''' ({{val-ru|Арсений Викторович Старков}}, {{val-uk|Арсен Вiкторович Старков}}, 1874-1927) bija [[krievi|krievu]] izcelsmes anatoms un ķirurgs, [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte]]s profesors (1925-1927). == Dzīvesgājums == Dzimis 1874. gada 20. (8.) februārī [[Toržoka]]s pilsētā [[Tvera]]s guberņā. Mācījās Tveras klasiskajā ģimnāzijā, studēja [[Maskavas Universitāte]]s (MU) Medicīnas fakultātē (-1897). Strādāja par MU prozektora palīgu (1898-1908), prozektoru (1907-1917). 1900. gadā aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju ''Этиология и патологическая анатомия мышечной кривошеи'', ievēlēts par MU privātdocentu (1902), tad par ārkārtas profesoru (1912). [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā galvenais ārsts Ķeizariskās ģimenes lazaretē (''лазарет императорской фамилии в Петровском дворце'', 1914-1917). [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā [[Kijivas Universitāte]]s profesors (1917-1922). 1922. gada jūlijā A. Starkovs emigrēja uz [[Čehoslovākija|Čehoslovākiju]], no 1923. gada bija profesors un bioloģijas katedras vadītājs Ukrainas Augstākajā pedagoģijas institūtā [[Prāga|Prāgā]]. 1925. gada 1. jūnijā viņu ievēlēja par Latvijas Universitātes Anatomijas un Histoloģijas institūta vadītāju.<ref>Arnis Vīksna. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte 1919-1950. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2011. — 409 lpp.</ref> Miris 1927. gada 19. decembrī ārzemju ceļojuma laikā Austrijas teritorijā vilcienā Vīne-Roma, apglabāts Testačas kapos (''Campo Cestio'') [[Roma|Romā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.russiangrave.ru/person?&prs_id=181 |title=russkije.lv |access-date={{dat|2015|07|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307044652/http://www.russiangrave.ru/person?&prs_id=181 |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}</ref> == Darbi == * Этиология и патологическая анатомия мышечной кривошеи. Москва: 1900; * К вопросу о лечении рака грудной части пищевода. Москва: 1901; * Общая анатомия мужского малого таза. Москва: 1903; * К хирургической анатомии предстательной железы. Москва: 1905; * Анатомия прямой кишки и мышц, имеющих к ней отношение. В 2-х тт. Москва: 1912; * Загальна бiологiя. Прага, 1925. == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Starkovs, Arsenijs}} [[Kategorija:Tveras apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] 61jilamuszrwos2xodrw18ria9y3nv3 0 289531 3660971 3522456 2022-07-26T05:37:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 5 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.8 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Sint-Petersburg trams in 1982 II.jpg|thumbnail|right|Ļeņingrada 1982. gadā. Pustukšas ielas un Brežņeva portrets.]] [[Attēls:Moscow 1977-11-07-3.jpg|thumbnail|right|Oktobra revolūcijas parāde Maskavā, 1977]] {{Krievijas vēsture}} '''Stagnācija PSRS''' ir [[Padomju Savienība|PSRS]] ekonomiskās un politiskās vēstures posms, kas sākās 1970. gadu sākumā, kad pie varas aizvien vairāk nostiprinājās ilggadīgais [[Padomju Savienības komunistiskā partija|Komunistiskās partijas]] vadītājs [[Leonīds Brežņevs]], turpinājās viņa pēcteču [[Jurijs Andropovs|Jurija Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Konstantīna Čerņenko]] varas mēnešos un beidzās ar [[Mihails Gorbačovs|Mihaila Gorbačova]] nākšanu pie varas 1985. gadā un [[perestroika]]s sākšanos 1986.-1987. gados. Stagnācijas laikā padomju sistēma sasniedza ideoloģiskā un ekonomiskā sabrukuma stāvokli, ko izdevās slēpt ar milzīgiem naftas un gāzes eksporta ieņēmumiem. Stagnācijas periodu raksturo pieaugošs visu iedzīvotāju slāņu cinisms pret [[marksisms|marksisma-ļeņinisma]] ideoloģiju, ko radīja dzīves realitātes un pārspīlētās propagandas nesakritība; uz reformām nespējīga novecojoša partijas elite (pēdējos dzīves gados Brežņevs vairs nespēja saprotami parunāt); aizvien korumpētāka [[Padomju nomenklatūra|nomenklatūra]]; sarūkoši [[PSRS ekonomika|ekonomikas]] rādītāji un regulārs plaša patēriņa preču deficīts. Vienlaikus, pateicoties daudzkārtējam naftas un gāzes eksporta ienākumu pieaugumam, PSRS sasniedza ASV līdzvērtīgas militārās lielvaras statusu un izveidojot neformālu [[Padomju impērija|padomju impēriju]] atbalstīja virkni [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstu, kas bija pasludinājušas sociālistiskās attīstības kursu vai vienkārši bija gatavas iepirkt padomju ieročus. ==Stagnācijas iemesli== Lai arī zinātnieki un vēsturnieki joprojām strīdas par konkrētajiem stagnācijas iemesliem, tā bija loģisks padomju sistēmas attīstības rezultāts. Atsakoties no Staļina radikālās diktatūras, kas cilvēku labklājībai pievērsa minimālu uzmanību, un atsakoties no Hruščova nepārdomātajiem eksperimentiem ārpolitikā ([[Kubas raķešu krīze]]), ekonomikā ([[Rjazaņas brīnums]]) un sabiedrības liberalizācijā ([[Hruščova atkusnis]]), Staļina diktatūras gados augstākos partijas amatus sasniegušie Brežņevs, Kosigins, [[Mihails Suslovs]], Šeļests, Podgornijs, Andropovs un citi vēlējās nodrošināt sev un pārējiem padomju iedzīvotājiem mierīgu dzīvi, izvairoties no jebkādiem eksperimentiem, kas varētu šo stabilitāti apdraudēt. Divdesmit gadu laikā šāda politika neizbēgami noveda pie pilnīgas sistēmas stagnācijas. To pastiprināja arī augstāko partijas un valsts vadītāju novecošana un aizvien sliktākais veselības stāvoklis. Brežņeva veselība acīmredzami pasliktinājās viņa dzīves pēdējos piecos gados. Kosigins 1980. gadā mira ar vēzi. Vecie un slimie Andropovs un Čerņenko pie varas noturējās nedaudzus mēnešus. ===Nosaukums=== Savā runā PSKP 27. Kongresā [[Mihails Gorbačovs]] konstatēja, ka valsts ekonomikā un sabiedrībā novērojamas stagnācijas pazīmes. [[Perestroika]]s laikā visās valsts problēmās vainoja stagnāciju un Brežņevu. ==Kosigina reformas== {{see also|PSRS ekonomikas reforma (1965)}} [[Attēls:05.11.1966. Kossiguine à Toulouse. (1966) - 53Fi3436 (cropped).jpg|thumb|right|Kosigins, 1966]] To, ka PSRS ekonomikā un īpaši lauksaimniecībā ir dziļas problēmas, saprata jau Hruščovs, kurš neveiksmīgi mēģināja rast jaunus risinājumus to pārvarēšanai. 1965. gadā padomju ekonomists [[Abels Aganbegjans]] sagatavoja pētījumu, kurā konstatēja, ka [[PSRS ekonomika]]s izaugsme pēdējos sešos gados ir palēninājusies, un industriālās bāzes atpalicība pieaugusi. Par spīti centieniem samazināt militāros izdevumus, 30-40% darbspējīgo joprojām strādāja ar militāri industriālo kompleksu saistītās nozarēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://books.google.lv/books?id=yMwdWFtgV0QC&pg=PA428&dq=brezhnev%27s+cult+of+personality&hl=en&sa=X&ved=0CCgQ6AEwAjgKahUKEwjardWQuo_HAhUijnIKHbA4Cq0#v=onepage&q=brezhnev's%20cult%20of%20personality&f=false |title=A History of Russia Volume 2: Since 1855 |access-date={{dat|2015|09|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160722120659/https://books.google.lv/books?id=yMwdWFtgV0QC&pg=PA428&dq=brezhnev%27s+cult+of+personality&hl=en&sa=X&ved=0CCgQ6AEwAjgKahUKEwjardWQuo_HAhUijnIKHbA4Cq0#v=onepage&q=brezhnev's%20cult%20of%20personality&f=false |archivedate={{dat|2016|07|22||bez}} }}</ref> 1965. gadā valdības vadītājs [[Aleksejs Kosigins]] uzsāka ekonomikas reformu programmu, kas paredzēja celt uzņēmumu efektivitāti un lielāku uzmanību pievērst peļņas iegūšanai, atslābinot centrālo kontroli un ieviešot minimālus brīvā tirgus elementus. Līdzīgas reformas no 60. gadu sākuma notika arī [[Valters Ulbrihts|Valtera Ulbrihta]] vadītajā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]]. Gan Kosigina, gan Ulbrihta reformas nobremzēja konservatīvā partijas spārna pretestība. Līdz ar reformas beigām, Kosigina politiskā ietekme pēc 1970. gada ievērojami samazinājās. 8. piecgade (1966-70) ir pēdējais straujas ekonomiskās izaugsmes posms PSRS vēsturē. Kosigina valdība ātri pieņēma vairākus lēmumus, kas bija vērsti uz patēriņa palielināšanu. Ienākumus apsolīja celt par vismaz 7%, līdz ar lielāku uzsvaru uz vieglās rūpniecības produktu ražošanu un dzīvokļu celtniecības programmas turpināšanu. Kolhoziem norakstīja parādus un piešķīra lielākus līdzekļus. Ar [[FIAT]] noslēdza vienošanos par [[VAZ-2101|Žiguļu]] rūpnīcas celtniecību [[Toljati]]. Ilgstoši nepārdotiem sadzīves produktiem samazināja cenas, samazināja ierobežojumus un aizliegumus privātmāju celtniecībā un mājlopu turēšanā piemājas saimniecībās. PSKP 23. kongresā Brežņevs apsolīja minimālo algu palielināt no 40 uz 60 rubļiem, sākt maksāt garantētu algu kolhozniekiem, paaugstināt pensijas un atcelt ienākumu nodokli. Daļa no solījumiem bija jau tipiskie īstermiņa risinājumi popularitātes iegūšanai, kamēr citi liecināja par jaunās valdības koncentrēšanos uz iedzīvotāju labklājības celšanu. 1965. gada sliktā raža, kas lika vismaz 700 miljonus USD iztērēt 10 miljonu tonnu graudu iepirkšanai ārzemēs, palēnināja šo solījumu izpildi. Atšķirībā no 1963. gada neražas izraisītajiem nepopulārajiem lēmumiem, 1965. gada neražu jaunā valdība nosedza ar ārvalstīs iepirktajiem graudiem, izvairoties no iedzīvotāju apgrūtināšanas.<ref name="the-soviet-economy">[https://books.google.lv/books?id=RnYkeJXzOAoC&pg=PA485&dq=kosygin+liberman+reforms&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwiE-vPCpKneAhWMjywKHeuoChQQ6AEIYDAJ#v=onepage&q=kosygin%20liberman%20reforms&f=false The Soviet Economy]</ref> Ņemot vērā lēnākus izaugsmes tempus, Kosigins sāka samazināt Hruščova laikā 1970. gadam izvirzītos mērķus. {| class="wikitable" |- ! Produkts !! Vienības !! Vecais mērķis !! Jaunais mērķis !! Kritums %<ref name="the-soviet-economy" /> |- | Kopprodukts || Miljardi rubļu || 408 || 350 || 14 |- | Industriālie produkti || Miljardi rubļu || 287 || 250 || 13 |- | Patērētāju produkti || Miljardi rubļu || 121 || 100 || 17 |- | Elektrība || Miljardi kwh || 950 || 840 || 12 |- | Nafta || Miljoni tonnu || 390 || 350 || 10 |- | Gāze || Miljardi m3 || 318 || 233 || 27 |- | Ogles || Miljoni tonnu || 693 || 670 || 3 |- | Tērauds || Miljoni tonnu || 145 || 127 || 12 |- | Minerālmēsli || Miljoni tonnu || 77 || 64 || 17 |- | Plastmasas || Tūkstoši tonnu || 5300 || 2200 || 68 |- | Ķīmiskās šķiedras || Tūkstoši tonnu || 1350 || 805 || 40 |- | Cements || Miljonos tonnu || 122 || 103 || 16 |- | Tekstili || Miljoni m2 || 13,6 || 9,7 || 29 |- | Ādas apavi || Miljoni pāri || 825 || 620 || 25 |} PSRS izaugsmei traucēja aizvien lielāki līdzekļu un darbaspēka tēriņi militāri-rūpnieciskā kompleksa vajadzībām; aizvien zemā darbaspēka un ražošanas produktivitāte; nespēja īstenot rūpnīcu modernizāciju un sasniegt nākamo tehnoloģiskās attīstības līmeni. Staļina varas gados un pirmajos pēckara gados PSRS pārņēma un ieviesa jau gatavas Rietumu tehnoloģijas, tā samazinot sākotnējās izmaksas, bet militārās tehnoloģijas un kosmosa sacensība nozīmēja, ka PSRS tagad jāuzņemas pilns izmaksu apjoms, sākot ar izpēti un izmēģinājumiem. Politisku iemeslu dēļ ap 1970. gadu apslāpēja 1965. gada reformu, kas bija devusi labus rezultātus. 1973. gada martā notika jaunas reformas ekonomikas centralizētās vadības modelī, samazinot ministriju varu un dibinot Vissavienības un republikāniskās ražošanas apvienības, kas pārvaldīja savas nozares uzņēmumus. Lai paaugstinātu ražošanas koncentrāciju, tika apvienoti atsevišķi uzņēmumi, un veidotas ražošanas apvienības. Ideoloģiski konservatīvais Brežņevs izmantoja 1973. gada naftas krīzes radīto daudzkārtējo naftas eksporta ienākumu pieaugumu, lai izbeigtu reformas un padomju sistēmu uzturētu pie dzīvības ar naftas eksporta dolāriem, lielu daļu no kuriem iztērēja Kanādas kviešu iepirkšanai, kas nodrošināja PSRS iedzīvotājus ar pārtiku. 1979. gada jūlijā, vēlreiz mēģinot uzlabot nu jau pamatīgi stagnējošās valsts uzņēmumu efektivitāti, tiek pieņemti lēmumi saimnieciskā mehānisma pilnveidošanai un plānošanas uzlabošanai, kas fokusējās uz precīzāku uzņēmumu darba plānošanu, lai uzlabotu to darbību. Uzņēmumiem bija vairāk jārūpējas par produkcijas kvalitāti, piegādes termiņu ievērošanu, piešķirto investīcijas līdzekļu pilnvērtīgu izmantošanu, ražošanas jaudu un darbaspēka produktīvu izmantošanu. Programmas mērķis bija samazināt neracionālu un pārmērīgu valsts piešķirto resursu izmantošanu, tā vietā koncentrējoties uz intensīvāku esošo ražošanas jaudu izmantošanu. Lai celtu darba produktivitāti, tika ieviests jauns prēmēšanas modelis, kas atalgoja augstāku darba ražību, kā arī ieviestas darba brigādes, kas tika noteiktas par galveno darba organizācijas un stimulēšanas formu. 1983. gada sākumā 75,1% celtniecībā un 59% rūpniecībā strādājošo strādāja brigādēs.<ref>[https://books.google.lv/books?id=qR9jm_67uo4C&pg=PA146&lpg=PA146&dq=politburo+under+brezhnev&source=bl&ots=Iqr1pDWZ4B&sig=QTSmLkRmI9Zui2mcVbx8tJu6E7A&hl=en&sa=X&ved=0CEEQ6AEwCDgKahUKEwiO-4fBxLLHAhXBCiwKHeSjCDE#v=onepage&q=politburo%20under%20brezhnev&f=false The Life and Times of Soviet Socialism]</ref> 1979. gada reforma, kas atkal mudināja uzņēmumus vairot savu peļņu, noveda pie preču sadārdzināšanās un lētāko preču ražošanas pārtraukšanas. Sāka pazust virkne ikdienas preču – konfektes, adatas, zobu pasta u.c. Tas demonstrēja, ka esošās sistēmas ietvaros jebkādas izmaiņas tikai noved pie negatīviem rezultātiem.<ref name="e-reading.club">[https://www.e-reading.club/bookreader.php/140055/Ot_%22zastoya%22_k_reformam._SSSR_v_1917-1985_gg.pdf От «застоя» к реформам. СССР в 1977—1985 гг.]</ref> ==Ekonomikas stagnācijas sākums== {{see also|PSRS ekonomika}} [[Attēls:1974 CPA 4399.jpg|thumb|right|KAMAZ ražošanai veltītā pastmarka, 1974]] Par stagnāciju PSRS bieži sauc visu Leonīda Brežņeva varas laiku, kas sākās 1964. gada oktobrī, taču reāli tā iesākās 1970. gadu sākumā, pēc tam, kad Brežņevam izdevās no varas atstumt pārējos 1964. gada sazvērestības dalībniekus un samazināt premjerministra Alekseja Kosigina ietekmi. Ja politiskā stagnācija sākās pēc Ņikitas Hruščova gāšanas un nostiprinājās pēc [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasara]] militārās apspiešanas 1968. gada augustā, tad ekonomiskā stagnācija sākās 1970. gadu sākumā, kad apsīka 1965. gadā uzsāktās Kosigina ekonomikas reformu pozitīvie rezultāti. Padomju ekonomikas straujā izaugsme pēckara gados lielā mērā balstījās uz kara laikā sagrautās ražošanas atjaunošanos. Valsts investēja lielas summas, lai rūpniecību atsāktu gandrīz no 0. Izaugsme sāka palēnināties jau 50. gadu beigās, kad lielajām iepriekšējo gadu investīcijām vajadzēja nest rezultātus, taču padomju sistēma nespēja nodrošināt nepieciešamo produktivitāti. 70. gadu sākumā valsts vairs nespēja atļauties uzturēt milzīgas investīcijas ražošanā, un vairāk resursus centās novirzīt iedzīvotāju labklājības pieaugumam (Itālijā nopirktā FIAT fabrika sāka Žiguļu ražošanu, ar Rietumu firmu līdzdalību uzcēla [[KAMAZ]] rūpnīcu), un investīcijām vienmēr problēmu mocītajā lauksaimniecībā. Mērķis par Amerikas apdzīšanu kļuva aizvien nereālāks. Ar 40% lielāku darbaspēku, PSRS kopprodukts bija apmēram 50% mazāks par ASV. Tas norādīja uz plānveida ekonomikas neefektivitāti un zemo produktivitāti. ASV lauksaimniecība bija kapitālintensīva, kamēr PSRS lauksaimniecība bija darba intensīva. Piecgažu plānos nospraustos mērķus gandrīz nekad neizdevās sasniegt. Par spīti dažādām investīcijām, reformām un plānu maiņām, režīms faktiski demonstrēja, ka nespēj kontrolēt un vadīt ekonomiku. No 1966. līdz 1970. gadam IKP auga vidēji par 5,5%. 1971. gadā tas kritās uz 4,2%. 1972. gadā, galvenokārt ļoti sliktās ražas dēļ, jau uz 1,7%. 1972. gada sausajā vasarā, iepērkot lopbarības graudus ārzemēs, izdevās izvairīties no liellopu izkaušanas, taču iedzīvotāji to izjuta kā gaļas trūkumu. Cieta arī rūpniecība, jo ražas glābšanai nosūtīja rūpnīcu strādājošos un lielu daļu kravas mašīnu. Labā graudu, kartupeļu, cukurbiešu un saulespuķu sēklu raža 1973. gadā ļāva IKP augt par 7,5%, pārtikas ražošanai atgriežoties 1968. gada līmenī. Taču graudu iepirkšanai ārzemēs 1972. gadā PSRS iztērēja vismaz 700 miljonus USD un 1973. gadā 1,5 miljardus USD. Valūtas iegūšanai valsts 1972. gadā pārdeva zeltu par 300 miljoniem USD un 1973. gadā par 1 miljardu USD. PSRS sāka izjust pozitīvu efektu no naftas cenu kāpuma. Ja 1972. gadā uz ASV eksportētās padomju naftas barels maksāja 2,70 dolārus, tad 1973. gadā jau 6,95 dolārus. Pakāpeniski sākās dabasgāzes piegādes Eiropas valstīm.<ref name="cia-rdp08s01350r000602090003-8-pdf">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP08S01350R000602090003-8.pdf |title=The Soviet Economy in 1973: Performance, Plans, and Implications |access-date={{dat|2018|10|23||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170124134300/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP08S01350R000602090003-8.pdf }}</ref> Kopš 1970. gada investīcijas minerālmēslos un lauksaimniecības tehnikā auga par apmēram 10% gadā nedodot cerētos rezultātus. 1969.-71. gadā Rietumos tika nopirktas vairākās ļoti modernas [[Amonjaks|amonjaka]] rūpnīcas. Ar ASV, Japānu, VFR, Franciju tika noslēgti vairāki līgumi par dažādu ķīmiskās, naftas, metālapstrādes un citu nozaru rūpnīcu celtniecību. Padomju datoru industrija balstījās uz vairākus gadus vecu IBM 360 sērijas datoru kopēšanu. Tā kā laikus neizdevās uzsākt spēcīgāku traktoru motoru ražošanu, tad vidējais jaunais traktors bija ar 71 zirgspēku motoru, plānoto 85 zirgspēku vietā. 1973. gadā naftas, gāzes un elektrības ieguve nesasniedza plānotos apjomus. Naftas ieguvi kavēja nepieciešamā modernā inventāra trūkums. Traucēja arī tas, ka jaunās naftas atradnes atradās Sibīrijā un gāzes Centrālāzijā, kā dēļ bija jāizbūvē milzīgs infrastruktūras tīkls. Elektrības problēmas sasniedza tādus apmērus, ka nācās ierobežot ielu un ēku apgaismošanu Maskavā. Problēmas risināšanai aktivizējās AES celtniecība. Sabiedrībā notika pāreja uz patēriņa kultūru. Pēc tam, kad pēdējos Hruščova un pirmajos Brežņeva varas gados vieglajai rūpniecībai bija izdevies apmierināt iedzīvotāju pamatvajadzības, iedzīvotāji kļuva aizvien izvēlīgāki un lielāku uzmanību pievērsa modei un kvalitātei. Īpaši slikti tirgojās vecmodīgie televizori un veļasmašīnas. Tikmēr ādas apavu ražošana 1973. gadā pat nesasniedza apjomu, ko bija jāsasniedz 1970. gadā.<ref name="cia-rdp08s01350r000602090003-8-pdf" /> Bankās augošais uzkrāto līdzekļu apjoms liecināja ne tikai par augošo iedzīvotāju labklājību, bet arī preču trūkumu, par kurām šo naudu varētu iztērēt. Lētākas preces bieži nepirka to sliktās kvalitātes un nepievilcīgo dizainu dēļ, kamēr dārgie statusa simboli bija gadiem ilgi jāgaida īpašās rindās. ==Oficiālie dati un to kritika== Pēc oficiāli publiskotajiem PSRS statistikas rādītājiem, valsts turpināja nepārtraukti attīstīties. Ja 1960. gadā PSRS rūpnieciskās produkcijas apjoms sasniedza 55% no ASV, tad 1980. gadā tika apgalvots, ka tas sasniedzis jau vairāk kā 80%. Propaganda uzsvēra, ka tiek celti jauni rūpniecības uzņēmumi un pat jaunas pilsētas, ekspluatācijā nodoti desmitiem miljonu jaunu dzīvokļu. Astoņās PSRS pilsētās uzcēla metro. Pieauga ledusskapju, televizoru, telefonu un personīgo automašīnu skaits. Attīstījās sports, notika 1980. gada [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas Olimpiāde]]. PSRS turpināja kosmosa izpētes programmas. Nepārtraukti palielinājās ogļu un tērauda ražošana. Padomju kombainu un traktoru tūkstoši nodrošināja rekordlielas ražas. Lauku zemēs veica meliorāciju un irigāciju. Pilsētās ieviesa [[dabasgāze|dabasgāzi]] apkurei un ēdiena gatavošanai. Iedzīvotājiem bez maksas nodrošināja bērnudārzus, skolas, dzīvokļus, darbavietas un medicīnas aprūpi. Valsti no kara briesmām aizsargāja varena armija un atomieroči. Oficiālās propagandas kritiķi norāda uz to, ka stagnācijas laika panākumi bija šķietami, maksāja pārāk dārgi, nebija ilgtspējīgi un noveda pie galīgā padomju sistēmas sabrukuma. Paļaujoties uz augstajām naftas un gāzes cenām, PSRS nevis mēģināja reformēt savu sistēmu, bet tērēja aizvien vairāk un vairāk naudas šķietamās labklājības un izaugsmes ilūzijas uzturēšanai. Valsts aizvien vairāk atpalika [[Augstās tehnoloģijas|augsto tehnoloģiju]] un skaitļotāju ieviešanā, visi (izņemot ieročus) ražotie produkti bija nepievilcīgi un zemas kvalitātes. Darbaspēku izmantoja neefektīvi, problēmas radīja lielais alkohola patēriņš darbinieku vidū. Līdz ar naftas cenu kritumu 80. gadu vidū, strauji kritās arī PSRS ienākumi un spēja uzturēt esošo sistēmu. Pat viltotie oficiālie dati uzrādīja attīstības ātruma kritumu. Astotā piecgade, kuras laikā īstenoja Kosigina reformas, uzrādīja nacionālā kopprodukta pieaugumu par 7,7%, devītajā piecgadē pieaugums bija 5,7%, desmitajā piecgadē 4,2%, bet vienpadsmitajā piecgadē 3,5%. Pēc CIA aprēķiniem, šie rādītāji bija attiecīgi tikai 4,9%, 3%, 1,9% un 1,8%. Ap 1980. gadu PSRS nacionālais kopprodukts bija 60% no ASV. ==Izaugsmes krišanās== Rūpnieciskās ražošanas izaugsme kritās no 6% 1971. gadā uz 3,9% 1976. gadā. To daļēji skaidroja ar problēmām tērauda ražošanā, kam iemesls bija aizvien zemāka dzelzs rūdas kvalitāte un novecojošais ražošanas process. Tērauda trūkuma dēļ palēninājās mašīnbūves industrija, samazinājās rezerves detaļu ražošana. PSRS sāka importēt tēraudu, 1976. gadā tērējot 2,3 miljardus UDS, bet 1977. gadā 2 miljardus USD. Tērauda trūkums radīja problēmas ar milzīgo naftas un gāzesvadu celtniecību. Sākās metāllūžņu vākšanas kampaņas. Straujais ražošanas kritums un materiālu trūkums noveda pie lēmuma apturēt virkni nepabeigtu celtniecības objektu, lai taupītu resursus. Nepabeigtās celtnes tikai veicināja iedzīvotāju sajūtu, ka izaugsme ir apstājusies. Uzlabojoties tirdzniecības sakariem ar Rietumiem, PSRS iepirka jaunas ražotnes, cerot, ka tās ļaus strauji celt produktivitāti. Importa iekārtas deva efektu dažās specifiskās nozarēs, taču vēlāk problēmas radīja nepieciešamība pēc to regulāras apkopes un rezerves daļām, ko varēja iegūt tikai no ārzemēm. Izaugsmes straujā palēnināšanās negatīvi ietekmēja valsts spēju investēt jau tā atpalikušās padomju ekonomikas attīstībā. Samazinoties investīcijām attīstībā, kļuva aizvien grūtāk nodrošināt jau tā lēno ekonomikas izaugsmi. Tikmēr ražošanas panākumus joprojām mērīja pēc izlaisto produktu daudzuma, nevis to ražošanas izmaksām, kvalitātes vai pārdošanas apjomiem.<ref name="cia-rdp91g01170r003505680009-2-pdf">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP91G01170R003505680009-2.pdf |title=The Soviet Economy in 1976-77 and Outlook for 1978 |access-date={{dat|2018|10|23||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170122213529/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP91G01170R003505680009-2.pdf }}</ref> {| class="wikitable" |- ! Rūpnieciskās ražošanas izaugsme (%)!! 1971-75 !! 1976 !! 1977<ref name="cia-rdp91g01170r003505680009-2-pdf" /> |- | Smagā rūpniecība || 6 || 3,7 || 4,1 |- | Neapstrādāts tērauds || 4 || 2,5 || 1,7 |- | Ogles || 1,7 || 1,5 || 1 |- | Nafta || 6,8 || 5,9 || 5 |- | Gāze || 7,9 || 11 || 7,8 |- | Cements || 5,1 || 1,8 || 2,2 |- | Mašīnbūve || 8,2 || 5,9 || 5,9 |- | Pārtikas ražošana || 4,2 || -4,5 || 4,8 |} 11. piecgades plāna mērķi jau atradās ārpus ekonomikas reālajām iespējām. Plānoto 4% izaugsmes vietā 1981-82 gadā tika sasniegti 2,1%. 1983. gadā plānus pārskatīja, pazeminot izaugsmes mērķi uz 3,2% gadā. Taču arī jaunie mērķi bija nereāli. CIP prognozēja, ka visu desmitgadi PSRS vidējā gada izaugsme nepārsniegs 2%.<ref name="cia-rdp84t00658r000200160008-6-pdf">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP84T00658R000200160008-6.pdf |title=The Soviet Economy Midway Through the 11th Five-Year Plan |access-date={{dat|2018|10|24||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123080503/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP84T00658R000200160008-6.pdf }}</ref> Lai sasniegtu graudu ražas plānu, tai būtu jāsasniedz 290 miljonus tonnu gadā, kamēr reāli tā svārstījās no 160 līdz 180 miljoniem tonnu. Aizvien lielākas problēmas, īpaši sniegotajās ziemās, sagādāja dzelzceļa sistēmas haoss (nākot pie varas, Andropovs padzina Dzelzceļu ministru Ivanu Pavlovski). Turpinājās ekonomikas plānošanas nejēdzības. Tika celti jauni cementa kombināti, taču tie netika nodrošināti ar izejvielām. Cementa ražošana 1982. gadā kritās par 2,5%. Andropova īsajā varas laikā pieņēma lēmumu koncentrēties uz jau esošo ražotņu modernizāciju, atsakoties no jaunu celtniecības. Šī politika jau bija izrādījusies neveiksmīga iepriekšējā piecgadē. Celtniecības materiālu trūkums un problēmas ar tēraudu nozīmēja, ka vietējā mašīnbūve nevarēja izpildīt modernizācijas uzdevumus, bet jaunu iekārtu iepirkšana no Rietumiem 1982. gadā bija zemāka par 1976. gada apjomu.<ref name="cia-rdp84t00658r000200160008-6-pdf" /> Valsts centās pāriet no ekstensīvas uz intensīvu izaugsmi, apzināti samazinot investīcijas, mēģinot piespiest ekonomiku racionālāk izmantot resursus un celt produktivitāti. Viens no šī laika saukļiem bija "Ekonomikai jābūt ekonomiskai". Arī Gorbačova pirmā lielā kampaņa bija "paātrinājums", cenšoties piespiest uzņēmumus strādāt produktīvāk. Realitātē investīciju apsīkums noveda pie produktivitātes krišanās. Samazinoties naftas patēriņam un pieaugot globālajai naftas ieguvei, 1980. gadā sākās naftas cenu krišanās. 1980. gadā naftas barels maksāja 35 dolārus, bet 1986. gadā 10 dolārus. Cenas pazemināšanās par vienu dolāru nozīmēja, ka PSRS zaudē ap 450 miljoniem USD gadā. Lai taupītu konvertējamo valūtu, PSRS ārējā tirdzniecībā palielinājās tirdzniecība ar Austrumu bloka valstīm, un samazinājās tirdzniecība ar Rietumiem. Tirdzniecība ar Austrumu bloku arī kalpoja kā subsīdija šo valstu režīmiem, kuru konkurēt nespējīgās preces Rietumos nepirka. ==Lauksaimniecības krīze un pārtikas problēmas== [[Attēls:Pn-kichibukhino-1979-potatoes.jpg|thumb|right|Skolēni novāc kartupeļus, 1979]] [[Attēls:Bratsk-1981-0038.JPG|thumb|right|Ielu tirdzniecība, 1981]] [[Attēls:Fruit stall, Nevsky Prospect, Leningrad (31239958033).jpg|thumb|right|Augļu kiosks, 1984]] Viena no akūtākajām problēmām, kas uzrādīja padomju sistēmas neefektivitāti, bija kolhozu un sovhozu nespēja nodrošināt valsti ar pārtikas produktiem. 1970. gadu sākumā PSRS pārtikas produktu importa un eksporta apjomi bija gandrīz vienādi. 1982. gadā PSRS importēja par 18 miljardiem USD vairāk, nekā eksportēja. Ja 1970. gadu sākumā PSRS vēl eksportēja 7 miljonus tonnas graudu, tad 1982. gadā graudu imports sasniedza 45 miljonus tonnu. 1981. gadā ārzemēs iepirka 1 miljonu tonnu gaļas, PSRS kļūstot par lielāko gaļas importētāju pasaulē.<ref>[https://books.google.lv/books?id=XlqyTi2OsjYC&pg=PA92&dq=soviet+product+deficit+brezhnev&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwi9qKe9wdfgAhXtp4sKHfGRB5s4ChDoAQg1MAI#v=onepage&q=soviet%20product%20deficit%20brezhnev&f=false Prospects for Soviet Agriculture in the 1980s]</ref> Lai arī traktoru un minerālmēslu piegādei izdalīja miljardus, šo tehniku parasti izmantoja neefektīvi un minerālmēsli stāvēja neizmantoti. Liela daļa pārtikas produktu sapuva noliktavās vai sabojājās transportēšanas laikā. Lauksaimniecībā saglabājās nestabilitāte, kad rekordražām sekoja neražas. Nestabilitāte ar lopbarību noveda pie gaļas trūkuma, jo barības trūkuma dēļ izkautajiem gaļas lopiem vajadzēja ilgāku laiku, lai atkal atkoptos. Pilsētniekus regulāri sūtīja uz ražas darbiem, parasti novākt kartupeļus un kāpostus (kokvilnu [[Padomju Vidusāzija|padomju Vidusāzijā]]). Vēlāk viņus izmantoja noliktavās, lai atlasītu veselos dārzeņus no puvušajiem. Tādējādi iedzīvotāji paši redzēja sistēmas neefektivitāti. Atšķirībā no Hruščova laikiem, kad piemājas dārziņus uz vairākiem gadiem aizliedza vispār, Brežņeva varas gados atkal atļāva palielināt privāto dārziņu teritorijas. Pēc 1975. gada sliktās ražas valsts deva lielāku brīvību iedzīvotāju privātsaimniecībām un mazdārziņiem, dodot iespēju lopbarību iegādāties no valsts. Pēc statistikas datiem, privāti audzēto cūku skaits no 1977. līdz 1978. gadam pieauga par 25%.<ref name="cia-rdp91g01170r003505680009-2-pdf" /> Dārziņi un piemājas zemes, kas aizņēma 4% no lauksaimniecības zemes, saražoja līdz pat 30% no padomju cilvēku ikdienā patērētās pārtikas. Individuālās piemājas saimniecības 1979. gadā aizņēma 2,8% lauksaimniecībai piemērotās zemes, dodot 59% kartupeļu, 31% dārzeņu, 30% piena, 29% gaļas un 33% olu. Ja PSRS lauksaimniecībai tērēja ap 20% no kopējām investīcijām, tad ASV tikai ap 7%.<ref name="e-reading.club"/> Tas norāda uz produktivitātes trūkumu kolhozu sistēmā, ko nevarēja atrisināt ar jauniem traktoriem. Hruščova varas gados strauji pieauga visu iedzīvotāju grupu pirktspēja un pieprasījums pēc pārtikas, kamēr pārtikas ražošana stagnēja. Valsts uzspiestās iepirkuma cenas kolhoziem nozīmēja, ka gaļas lopu audzēšana tiem tikai radīja zaudējumus. Pārtikas produktu cenas veikalos palika zemas, kamēr subsīdijas un investīcijas kolhozos katru gadu pieauga, cerībā, ka pieaugs arī ražība. Subsīdijas lauksaimniecībai pieauga no 3,5 miljardiem rubļu 1965. gadā līdz 28,8 miljardiem 1981. gadā un 58,8 miljardiem 1985. gadā. Svarīgākos lēmumus par lauksaimniecības subsidēšanu pieņēma 1965. gada martā, 1970. gada martā un 1982. gada maijā. 1965. gada subsīdijas sākotnēji noveda pie straujas lauksaimniecības izaugsmes, ko papildināja 1966. gada rekordraža, taču kopumā piecgadē ieplānotās investīcijas lauksaimniecībā netika veiktas. 70. gadu beigās PSRS piemeklēja neražas, sākās problēmas ar gaļas lopu audzēšanu. Valstī tika ieviestas zivju ceturtdienas, kad ēdnīcās tika piedāvāti zivju ēdieni, kā arī dažādu jūras velšu subprodukti. Vairākās pilsētas sāka ieviest pārtikas kartītes. Brežņevs lielāko ekonomikas uzsvaru lika uz aizsardzību un lauksaimniecību. Aizsardzība bija svarīga, lai panāktu līdzsvaru ar ASV, bet pārtikas problēmas apdraudēja padomju varas leģitimitāti, tāpēc lauksaimniecības vajadzībām tika tērēti līdz 30% no budžeta. Jau 1965. gada marta Centrālkomitejas plēnums atsakās no Hruščova lauksaimniecības kampaņām – neapgūto zemju apgūšanas, pārspīlētas kukurūzas audzēšanas – un ļauj zemkopjiem koncentrēties uz vietējiem apstākļiem piemērotākajām metodēm. Paaugstināja lauksaimniecības produktu iepirkumu cenas, samazināja nodokļus kolhoziem, ļāva palielināt privāto piemājas saimniecību apmērus. Kolhozniekiem tika palielinātas pensijas un izvērsta modernu mājokļu celtniecība. Lai arī šajos gados strauji pieauga kolhoznieku dzīves līmenis, ražas joprojām bija nestabilas. 1973., 1976. un 1978. gadu rekordražām sekoja neražas gadi. Regulārās neražas ietekmēja arī citus pārtikas ražošanas sektorus. Graudu trūkums noveda pie gaļas lopu izkaušanas, kam pāris gadus sekoja gaļas trūkums. Graudu ražas sevišķi kritās pēc 1978. gada rekordražas un attiecīgi pieauga graudu imports no Kanādas un Argentīnas, kam valsts tērēja miljardiem ASV dolāru. 1978. gada rekordraža sasniedza 235 miljonus tonnu, bet 1979. gadā tikai 179 miljonus tonnu. Ražu nestabilitāte negatīvi ietekmēja PSRS spēju rietumvalstīs iegādāties nepieciešamās tehnoloģijas, jo neražu gados daļu valūtas nācās tērēt pārtikas iepirkšanai Rietumos. 1977. gadā PSRS iepirka aptuveni 11 tonnas graudu, kas veidoja ap 5% no tās kopējām graudu vajadzībām. Graudu iepirkšanai ārzemēs tika tērēti vidēji 2,5 – 3 miljardi USD gadā. Brežņevs turpināja aizvien vairāk investēt kolektīvajā lauksaimniecībā. Lai iegūtu konvertējamu valūtu, PSRS 1976. gadā pārdeva zeltu 1,4 miljardu un 1977. gadā 1,6 miljardu USD vērtībā.<ref name="cia-rdp91g01170r003505680009-2-pdf" /> PSRS, kas aizvien lielāku daļu graudu iepirka ārzemēs, satraucās, ka ASV varētu pastiprināt 1980. gadā ieviestās sankcijas. Brežņevs uzdeva par lauksaimniecību atbildīgajam Gorbačovam sākt stādāt pie pārtikas situācijas uzlabošanas. 1982. gada maijā tas noveda pie [[PSRS Pārtikas programma|Pārtikas programmas]] pieņemšanas. Zemkopības uzlabošanai Gorbačovs aizstāvēja plašu meliorāciju un Sibīrijas upju pagriešanu uz dienvidiem, kuros trūka ūdens. Viņš arī aizstāvēja aizvien lielāku lauksaimniecības organizāciju veidošanu, kas pašas kontrolētu arī pārtikas pārstrādi un ražošanu.<ref name="e-reading.club"/> Pārtikas programmai vajadzēja palielināt padomu pilsoņiem pieejamās pārtikas daudzumu. Pārtikas programma neveica nekādas strukturālas izmaiņas neefektīvajā kolektīvās lauksaimniecības modelī. Vēl vairāk pacēla iepirkuma cenas produktiem, palielināja subsīdijas ar zaudējumiem strādājošiem kolhoziem, tā masīvi palielinot lauksaimniecības subsīdijas, vienlaikus nepalielinot pārtikas produktu cenas veikalos. Padomju vadība nopietni neapsvēra iespēju, ka pārtikas deficītu un liekās naudas problēmu varētu risināt, paaugstinot pārtikas cenas. Cenu celšana Hruščova varas pēdējos gados bija izsaukusi iedzīvotāju nemierus. 1970. un 1976. gadā cenu celšana izraisīja plašus nemierus Polijā. Pārtikas problēma 1980 un 1981. gadā PSRS izraisīja vairākus streikus (Toljati, Gorkos, Čeļabinskā, Kijevā u.c.). 1981. gadā deficītus produktus daļēji sāka piedāvāt arī rūpnīcu strādnieku veikalos, un daudzviet ieviesa preču kartītes, nodrošinot minimālu produktu pieejamību. Režīms parasti piekāpās strādnieku sadzīves prasībām, bet protestu vadītājus arestēja par kādu nesaistītu pārkāpumu. Viņus parasti paturēja apcietinājumā, ieslodzīja psihiatriskajā slimnīcā vai izsūtīja no valsts.<ref name="books.google.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=https://books.google.lv/books?id=hDZoAMykzAMC&pg=PA82&dq=brezhnev%27s&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwiWvIy_45XeAhWGDCwKHRxoC9MQ6AEIWDAI#v=onepage&q=brezhnev's&f=true |title=The Soviet Social Contract and why it Failed |access-date={{dat|2018|10|21||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211201050125/https://books.google.lv/books?id=hDZoAMykzAMC&pg=PA82&dq=brezhnev%27s&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwiWvIy_45XeAhWGDCwKHRxoC9MQ6AEIWDAI#v=onepage&q=brezhnev's&f=true }}</ref> Pat oficiālie padomju dati atklāja padomju cilvēku uztura problēmas. {| class="wikitable" |- ! Produktu grupa !! Ieteiktais patēriņš (kg/gadā) !! Reālais patēriņš, 1965 !! 1970 !! 1975 !! 1980<ref name="books.google.lv"/> |- | Gaļa un gaļas produkti || 82 || 41 || 48 || 57 || 57 |- | Piens un piena produkti || 405 || 251 || 307 || 316 || 314 |- | Olas (gab/gadā) || 292 || 124 || 159 || 216 || 238 |- | Dārzeņi un melones || 146 || 72 || 82 || 89 || 93 |- | Augļi || 113 || 28 || 35 || 37 || 34 |- | Zivis un zivju produkti || 18,2 || 12,6 || 15,4 || 16,8 || 17 |- | Graudu produkti || 110 || 156 || 149 || 141 || 139 |- | Kartupeļi || 97 || 142 || 130 || 120 || 112 |- |} ==Padomju sabiedrība== {{see also|Padomju dzīvesveids}} [[Attēls:RIAN archive 77629 Worker's family.jpg|thumbnail|right|Padomju ģimene, 1976]] [[Attēls:1977 in Moscow (1).jpg|thumbnail|right|Maskava, 1977]] Staļina nepārtrauktā terora un Hruščova nepārdomāto reformu vietā 1971. gada PSKP 24. kongresā Brežņevs pasludināja „[[Attīstītais sociālisms|Attīstīto sociālismu]]”. Lai arī stagnācijas ēra beidzās ar nojausmu par esošās padomju sistēmas tālākās pastāvēšanas neiespējamību, tas bija ekonomiskās un politiskās stabilitātes laiks, kas daudzu PSRS iedzīvotāju atmiņās saglabājies kā "zelta ēra". Tie bija mierīgas dzīves gadi ar mēreni pieaugošu labklājību un garantētiem sociālajiem labumiem. Pamata pārtikas produktu cenas nemainījās gadiem ilgi. Padomju cilvēka labklājības sapnis bija izsakāms krievu frāzē ''dačka, tačka i sabačka'' (vasarnīca, mašīna un suns).<ref>[http://www.dsnews.ua/economics/tachka-dachka-i-sobachka-01092013110000 Тачка, дачка и собачка]</ref> Atsakoties no Staļina drakoniskajiem sodiem par darba disciplīnas neievērošanu un turoties pie 0% bezdarba politikas, padomju uzņēmumi nevarēja uzlabot savas darbības rezultātus, atlaižot neproduktīvos darbiniekus. Sāka kristies darba produktivitāte un produktu kvalitāte, jo galvenais darba panākumu rādītājs bija apjoma plāna izpildīšana. 1982. gadā gandrīz 30% strādājošo darba laikā neatradās darbā. Visbiežāk viņi šo laiku izmantoja, lai stāvētu rindās pēc produktiem vai iedzertu. Vienveidīgajā un ierobežotajā padomju sabiedrībā pieauga alkoholisms un pašnāvības. Alkohola patēriņš uz vienu cilvēku pieauga no 1,9 litriem 1952. gadā līdz 14,2 litriem 1984. gadā. Atšķirībā no Rietumvalstīm, alkohola patēriņu PSRS pamatā veidoja nevis vīns un alus, bet degvīns. Pašnāvība skaits uz 100 000 iedzīvotāju pieauga no 17,1 1965. gadā līdz 29,7 1984. gadā. Papildus plānveida ekonomikas neefektivitātei, regulārajām neražām un melnajam tirgum, iedzīvotāju ikdienu ietekmēja algu stagnācija. Formāli algas turpināja augt, taču to pieaugums bija minimāls, kas nozīmēja arī preču patēriņa stagnāciju. Lai novērstu sabiedrības nemieru, pārtikas pamatproduktu cenas tika turētas nemainīgi zemas, kamēr iekāroto statusa produktu (īpaši automašīnu) cenas un pieejamību uzturēja mākslīgi augstu. Tas nodrošināja vismaz šķietamu sociālo vienlīdzību. Kā izņēmums minama padomju nomenklatūra, taču arī tās privilēģijas, salīdzinājumā ar mūsdienām, nebija tik uzkrītošas. Nomenklatūra saņēma papildus prēmijas, iespējas iepirkties labi apgādātos pārtikas un sadzīves preču specveikalos, vieglāku piekļuvi statusa priekšmetiem – dzīvokļiem, vasarnīcām, automašīnām un atpūtas braucieniem uz Austrumu bloka valstīm. Parādījās iespējas papildus peļņai. Ļoti labi atalgoja darbu Sibīrijā, kur primitīvos dzīves un darba apstākļus atsvēra vairākas reizes lielāka alga. Attīstoties sakariem ar Trešo pasauli un Rietumvalstīm, īpaši iekārojamas kļuva darba iespējas ārzemju pārstāvniecībās, kur bija iespējas ne tikai nopelnīt valūtu, bet iegādāties preces tālākai pārdošanai PSRS.<ref name="books.google.lv"/> Galveno sadzīves labklājības simbolu - vieglo automobiļu, televizoru un ledusskapju ražošana turpināja attīstīties, taču iedzīvotājus neapmierināja novecojošie modeļi un izvēles nabadzība. Padomju sabiedrība sāka izjust novecošanu un darbaspēka trūkumu, ko padomju sistēma neveiksmīgi mēģināja risināt, aicinot celt produktivitāti. Pamatskolu absolventiem radīja plašākas iespējas turpināt mācības tehnikumos, lai veicinātu apmācīta darbaspēka straujāku veidošanos. Izglītību, medicīnu, bērnudārzus, mājokli, sabiedrisko transportu valsts nodrošināja par velti, vai par mākslīgi pazeminātām cenām. Vienlaikus, iedzīvotājiem nebija gandrīz nekādas izvēles vai protesta iespējas. Arī pakalpojumu kvalitāte bija zema, trūkstot jebkādai konkurencei. Brežņeva varas laikā tēriņu pieaugums izglītībai un veselībai samazinājās, līdz 1981. gadā jau bija tuvu 0 vai zem tās. 1960. gadā 13% bērnu apmeklēja bērnudārzus, 1970. gadā 32% un 1975. gadā 37%. Tas galvenokārt attiecās uz pilsētām, kamēr mazpilsētās un laukos bērni auga mājās. Lai risinātu bērnudārzu trūkumu, jaunajām mātēm pagarināja pēcdzemdību atvaļinājumus. Lielā mērā tika nodrošināta vidusskolas vai profesionālā vidējā izglītība, taču problēmas radīja iekļūšana augstskolās, kur labāk izglītotās pilsētu inteliģences bērni baudīja priekšrocības.<ref name="books.google.lv"/> Valsts arī centās nodrošināt darbavietas visiem, bieži pret cilvēku gribu, nosūtot tos uz darbavietām reģionos vai neperspektīvās darbavietās. Tika saglabāta neproduktīva un darbietilpīga ražošana, kas nodarbināja tūkstošiem cilvēku, ražojot zemas kvalitātes produktus. Šādi režīms centās novērst masu neapmierinātību ar iespēju un izvēļu trūkumu valstī. Taču stagnējošā ekonomika nespēja radīt nepieciešamo darbavietu skaitu, un valstī radās slēptais bezdarbs, kas īpaši skāra sievietes un [[padomju Vidusāzija]]s republiku iedzīvotājus. Ja galveno pārtikas produktu cenas gandrīz nebija mainītas kopš 1962. gada, tad algas bija pieaugušas gandrīz par 70%, kas radīja piedāvājuma un pieprasījuma nesakritību. Iedzīvotājiem nebija kur likt naudu. Rindas, nevajadzīgu produktu pirkšana vēlākai pārdošanai un melnais tirgus bija pieaugošā naudas apjoma rezultāts. Nestabila preču piedāvājuma rezultātā cilvēki masveidā izpirka visu. Īpaši augstu vērtēja deficītās preces no Austrumu bloka valstīm, kuras demonstrēja īpašnieka statusu. Veikalu darbinieki daudzas preces izpārdeva melnajā tirgū par paaugstinātām cenām, tā vēl vairāk samazinot veikalā esošo produktu daudzumu. Turīgākā iedzīvotāja daļa vismaz daļēji savus līdzekļus varēja iztērēt automašīnu un kooperatīvo dzīvokļu iegādē. Pirms 1977. gada divistabu kooperatīvā dzīvokļa iegūšanai uzreiz bija jāiemaksā 5000 rubļi, atlikušo cenu samaksājot 15 gadu laikā. Vēlāk pirmo maksājumu palielināja līdz 6500 rubļiem. Pat pie šādām cenām kooperatīvo dzīvokļu piedāvājums neapmierināja pieprasījumu. Priviliģētām iestādēm, organizācijām un ministrijām deva iespēju savus dzīvokļus (bieži specprojektus, un no labākas kvalitātes materiāliem) būvēt tā sauktajā "klusajā centrā" - nedaudz nost no galvenajām centra ielām un citu iedzīvotāju uzmanības. Augstos amatos strādājošie nereti izmantoja nelegālas iespējas iegūt valsts būvmateriālus, lai būvētu privātmājas. 1974. gadā atklājās, ka [[Gruzijas PSR]] nelegāli uzceltas 50 000 privātmājas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ucis.pitt.edu/nceeer/1984-629-2-Johnson.pdf |title=Quality of Life in the Soviet Union |access-date={{dat|2018|11|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190117162318/https://www.ucis.pitt.edu/nceeer/1984-629-2-Johnson.pdf |archivedate={{dat|2019|01|17||bez}} }}</ref> PSRS pētnieki uzskata, ka režīma politika bija daļa no nerakstīta sociālā kontrakta – valsts centās nodrošināt lētu dzīvi un subsidētu pārtiku, apmaiņā pret kuru iedzīvotāji atturējās no politiskiem nemieriem. Pat ar padomju režīmu nepamierinātie uzskatīja, ka sociālās aprūpes un labklājības modelis ir jāsaglabā. Padomju varas piekāpību ietekmēja arī 1980. gada notikumi Polijā, Brežņevam 1981. gada februāra 26. partijas kongresā aicinot arodbiedrībām aktīvāk aizstāvēt strādnieku intereses.<ref name="books.google.lv"/> Padomju režīma un partijas varas pieaugošo vājumu demonstrēja tas, ka atklātu protestu un streiku gadījumos netika izmantots bruņots spēks, bet ātri rasts risinājums sadzīves situācijas uzlabošanai. Režīms baidījās, ka atklāts konflikts ar saviem iedzīvotājiem varētu novest pie situācijas kurā partija zaudētu varu. Armijas daļas visticamāk atteiktos šaut uz iedzīvotājiem, un VDK vienību ilgstoša lojalitāte partijai, kuras korumpētību tā labi zināja, arī nebija garantēta. Armija, īpaši pēc Jaruzeļska veiktā apvērsuma [[Polijas Tautas Republika|Polijas Tautas Republikā]], plašu nemieru gadījumā varētu mēģināt pati sagrābt varu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP83M00914R001200110029-0.pdf |title=The Malaise of Soviet Society |access-date={{dat|2018|11|11||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123131456/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP83M00914R001200110029-0.pdf }}</ref> Novecojošā un konservatīvā padomju vadība nebija gatava radikālām reformām, joprojām tērējot lielus līdzekļus militārajām vajadzībām un neefektīvajai lauksaimiecībai. Padomju iedzīvotāju neapmierinātība ar ikdienas trūkumiem vēl neizvērsās atklātā visas padomju sistēmas kritikā. Tā izlauzās Gorbačova perestroikas laikā. ==Ideoloģiskā kontrole== Ekonomiskās un sadzīves stagnāciju papildināja politiskā stagnācija, kas sākās pēc [[Hruščova gāšana]]s 1964. gada oktobrī. Lai arī pēc viņa nepārdomāto un nepārtraukto reformu laika bija tikai sagaidāms stabilitātes periods, jaunā padomju vadība nepiedāvāja jaunus, aizraujošus saukļus. Ap 1975. gadu izvērsās [[Brežņeva personības kults]]. Ikdienā turpinājās vienmuļa saukļu atkārtošana. Tika pieļauts zināms personīgās brīvdomības līmenis, pieprasot vien publisku atbalstu padomju sistēmai. Jebkādu politisko reformu vai diskusiju iespējamība beidzās 1968. gada augustā, kad [[Varšavas līgums|Varšavas līguma]] valstis okupēja Čehoslovākiju un apspieda [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]]. Intelektuāļiem signāls par pilnīgām Hruščova atkušņa palieku beigām bija žurnāla „Novij mir” redaktora Tvardovska atstādināšana no amata 1970. gada sākumā. Inteliģences vidū sāka izpausties atklāts vai slēpts [[disidenti]]sms, esošās sistēmas kritika, sūdzību vēstuļu rakstīšana, Rietumu radio staciju klausīšanās un aizliegtās literatūras izplatīšana. Par redzamāko disidentu kļuva padomju akadēmiķis [[Andrejs Saharovs]]. [[VDK]], neizvēršot masu teroru, kontrolēja un apspieda aktīvākās politiskās neapmierinātības izpausmes. Disidentu apspiešanai izmantoja dažādas metodes. Dažus redzamākos izsūtīja no valsts (piemēram, rakstnieku [[Aleksandrs Solžeņicins|Solžeņicinu]]), daudzus citus notiesāja uz sodu Sibīrijas nometnēs. Plaši izvērsa disidentu ieslodzīšanu psihiatriskajās slimnīcās un viņu piespiedu sazāļošanu, uzskatot, ka tikai nenormālais var būt neapmierināts ar padomju varu. Šīs prakses dēļ padomju psihiatrus izslēdza no starptautiskajām psihiatru organizācijām. Lai arī valsts piecieta reliģijas pastāvēšanu, joprojām notika zinātniskā [[Ateisms|ateisma]] kampaņas, baznīcu apmeklētājus novēroja VDK aģenti un īpašu cīņu izvērsa pret [[Jehovas liecinieki]]em. Lai samazinātu pārspīlēto attīstības lozungu nesakritību ar padomju iedzīvotāju ikdienas realitāti, PSKP pārtrauca solīt drīzu komunisma ieviešanu. 1971. gada PSKP kongresā Brežņevs ieviesa [[Attīstītais sociālisms|atīstītā sociālisma]] konceptu, kas pamatojās uz to, ka Padomju Savienībā pastāv [[sociālisms]] un pāreja uz komunismu notiks ilgtermiņā. PSKP 25. kongresā šī ideja tika attīstīta tālāk, par galvenajiem attīstības mērķiem nosakot tehnoloģisko progresu un modernizāciju. <gallery> (Leningrád) Palota tér. Fortepan 731.jpg|Ļeņina simtgades dekorācija Siberia, Russia (27637335743).jpg|[[Irkutska]], 1973 RIAN archive 697983 May-Day celebrations in Moscow.jpg|1. maija parāde Maskavā, 1974 "Glory to Labor" 1975 Soviet Union.jpg|"Slava darbam", 1975 October Revolution celebration 1983.png|Oktobra revolūcijas gadskārtas militāra parāde, 1983 </gallery> ==Ebreju izceļošana== Pēc [[Izraēla]]s uzvarām [[Sešu dienu karš|1967]]. un [[Salīdzināšanas dienas karš|1973]]. gadu karos ar arābu valstīm, strauji pieauga PSRS ebreju lepnums par ebreju valsti un savas atšķirīgās identitātes apzināšanās. Sākās masveida pieprasījumu iesniegšana emigrācijai no PSRS uz Izraēlu. Lai arī periodiski traucēta, ebreju aizbraukšana no PSRS turpinās visu stagnācijas periodu un valsti pameta ap 250 000 cilvēku. Paralēli pieaugošajām ebreju aktivitātēm izvērsās oficiāli sankcionēts [[antisemītisms]]. Padomju prese izvērsa per Izraēlu vērstu propagandas kampaņu, kas [[Cionisms|cionismu]] pielīdzināja [[aparteīds|aparteīdam]] un [[fašisms|fašismam]]. Ebrejus vairs neuzskatīja par lojāliem padomju pilsoņiem, viņus atlaida no amatiem vai ierobežoja viņu karjeras iespējas. ==Kultūras kontrole== [[Attēls:RIAN archive 579847 Kalinin Children's Literature Printing and Publishing Works.jpg|thumbnail|right|Darbinieces grāmatu izdevniecībā]] Lai arī PSRS joprojām oficiāli cēla komunismu, partija vairs neizvirzīja pārspīlētus saukļus un vairāk koncentrējās uz sistēmas nostiprināšanu. Lai veidotu „padomju tautu”, lielu uzmanību pievērsa kino, literatūrai un mākslai, kas pilnībā bija pakļauta valsts un partijas organizāciju kontrolei. Visiem literātiem un kultūras darbiniekiem bija jābūt savu nozares savienību biedriem. Talantīgākie un populārākie no viņiem saņēma [[Padomju nomenklatūra|nomenklatūras]] privilēģijas – lielākus ienākumus, dzīvokļus, automašīnas, ceļazīmes uz sanatorijām un tiesības doties uz ārzemēm padomju delegāciju sastāvā. Grāmatas izdeva milzīgās tirāžās - desmitos un simtos tūkstošos eksemplāru. Lai arī televīzijas aparāti kļuva aizvien izplatītāki, raidījumi nenotika visu dienu, tāpēc galvenais masu izklaides avots bija kinoteātri. Paralēli padomu kinofilmām, ierobežotā skaitā rādīja arī sociālistisko valstu filmas un īpaši atlasītas rietumvalstu filmas, kas parasti bija komēdijas vai izklaidējošas piedzīvojumu filmas. Vēl 80to gadu vidū kinoteātri regulāri rādīja 60to gadu franču komēdijas ar Luiju de Finesu. ==Tehnoloģiskā atpalicība== [[Attēls:Lada 1200.jpg|thumbnail|right|Stagnācijas gadu simbols, pēc [[FIAT]] licences ražotais [[Žiguļi (automašīna)|Žigulis]].]] [[Attēls:Comecon 30th anniversary. USSR stamp. 1979.jpg|thumbnail|right|[[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]]s jubilejas pastmarka.]] Lai arī PSRS ražoja visvairāk tērauda, cementa un traktoru pasaulē, tā nespēja šo potenciālu izmantot gudrai un modernai valsts attīstībai laikā, kad Rietumvalstis pārgāja uz jaunu tehnoloģiskās attīstības posmu. Lielāko daļu moderno tehnoloģiju kopēja no ārzemju produktiem, legāli iepirka no ārzemēm ([[Žiguļi (automašīna)|Žiguļu]] ražošanas licenci no [[FIAT]]) vai arī nozaga, izmantojot VDK spiegu tīklu. 60. gadu beigās PSRS zaudēja ASV sacensībā par izsēšanos uz Mēness, vēlāk kopēja ASV [[Space Shuttle]] programmu, lai izveidotu kosmisko kuģi [[Buran (kosmoplāns)|Buran]]. Viena no Brežņeva cerībām, uzlabojot attiecības ar ASV, bija jaunāko tehnoloģiju iepirkšanas iespēja. Tas ļautu sākt ražot konkurētspējīgus padomju produktus. Sākoties jaunām sankcijām, tirdzniecība kļuva aizvien grūtāka. Plaši izvērsās industriālā spiegošana un nelegāla tirdzniecība. Liela daļa PSRS ražošanas iekārtu bija novecojušas, nedodot iespējas noturēt esošos ražošanas apjomus.<ref name="e-reading.club"/> ==Preču deficīts PSRS== Visas PSRS pastāvēšanas laiku iedzīvotāji saskārās ar pārtikas un vieglās rūpniecības preču trūkumu. Stagnācijas gados aizvien pieaugošajam un neparedzamajam preču deficītam bija vairāki iemesli. Padomju piecgažu un plānveida ekonomikas modelis bija neelastīgs un nespēja paredzēt un apmierināt iedzīvotāju vajadzības pēc pārtikas un sadzīves precēm. Preču pārdošanas sistēmā galvenais bija nevis pircējs un patērētājs, bet ražotājs un pārdevējs, kurus, jebkādas konkurences trūkuma apstākļos, interesēja vienīgi plāna izpilde, nevis pircēju apmierinātība. Padomju precēm trūka pievilcīga dizaina, augstas kvalitātes un reālajam pieprasījumam atbilstoša piedāvājuma. Vienus un tos pašus produktu modeļus ar minimālām izmaiņām ražoja gadu desmitiem ilgi. Daudzus „prestiža” produktus – TV, ledusskapjus un īpaši jau vieglās automašīnas – iegādāties varēja izstāvot īpašas rindas. Tas radīja dažādas [[Korupcija Padomju Savienībā|korupcijas]] iespējas. Automobiļu iegādei nereti organizēja mahinācijas, piemēram, kā attēlota Rīgas kinostudijas filmā „[[Dāvana vientuļai sievietei]]”. Pastāvēja milzīgs [[melnais tirgus]] un preču pārdošana paziņām. Ražošanas procesā līdz pat 20% produkcijas norakstīja kā brāķi, taču patiesībā to pārdeva melnajā tirgū. Pārdevēji izmantoja piekļuvi precēm kā personīgās peļņas avotu, pārdodot preces melnajā tirgū par palielinātām cenām. Pircēji zināja, ka nekad nevar rēķināties ar preču esamību veikalos, tāpēc bieži vien pirka visu pēc kārtas, vai nu vēlākai izmantošanai, vai pārdošanai tālāk melnajā tirgū. Vienlaikus, veikalos bieži ilgstoši stāvēja neizpirktas zemas kvalitātes un nepieprasīta dizaina preces, kas bija saražotas pēc plāna. Preču deficītu veicināja arī pieaugošās algas, kurām nesekoja līdzvērtīgs preču un pakalpojumu cenu un pieejamības kāpums. 1970. gadā Gosplan pētījums brīdināja, ka 8. piecgade rada situāciju, kurā visi attīstības rādītāji varētu samazināties. Pētījuma autori brīdināja, ka veidojas plaisa starp valsts iespējām, ekonomikas vajadzībām, patēriņa priekšmetu ražošanu un iedzīvotāju ienākumiem. Trūkstot precēm, ko pirkt, algu celšana iedzīvotājiem vairs nekalpoja kā produktivitātes stimulators. Aizvien redzamākā propagandas saukļu un dzīves realitāte iedzīvotājos radīja cinismu pret pastāvošo iekārtu. Amerikas apsteigšanās vietā sākās visa rietumnieciskā pielūgšana. Iedzīvotāji un valsts vadība saprata, ka padomju sistēma nespēja radīt konkurētspējīgus produktus, sākot aizvien vairāk iepirkt rietumu tehnoloģijas un produktus. Padomju rūpnīcas neslēpjoties kopēja rietumu produktus. Veidojās patērētāju kultūra un mantu kults, ko veicināja tas, ka valsts iedzīvotāju lielākā daļa dzīvoja pilsētās. Šo gadu filmas bieži atklāti rādīja sabiedrības problēmas, kas analizējot no mūsdienu skatu punkta, skaidri demonstrē sabiedrības ilūziju zudumu un sistēmas dzīvotnespēju.<ref name="ReferenceA">[https://books.google.lv/books?id=IffnCwAAQBAJ&printsec=frontcover&dq=brezhnev%27s&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwiH0Yrx45XeAhWDWiwKHZDdCO84ChDoAQhEMAU#v=onepage&q=brezhnev's&f=false Reconsidering Stagnation in the Brezhnev Era]</ref> Sliktāk apgādāto lauku un mazpilsētu iedzīvotāji regulāri devās uz lielpilsētām, kur iztukšoja pārtikas un rūpniecības preču veikalus. Veidojās “blata” un paziņu sistēma. Pārdevēji izmantoja savu kontroli pār precēm, lai tās piedāvātu savam paziņu un neformālo klientu lokam apmaiņā pret nelielu kukuli. Par iekļūšanu restorānā bija jāmaksā šveicaram, automehāniķi tirgojās ar vienmēr trūkstošajām auto detaļām. Nomenklatūra izmantoja savas iespējas iepirkties slēgtos veikalos, kur par zemām cenām iegādājās deficītās preces tālākai pārdošanai melnajā tirgū vai komisijas veikalos. Lielpilsētās, kuras apmeklēja ārzemju tūristi, iedzīvotāji mēģināja no tiem iegādāties drēbes un citus priekšmetus. 1965. gadā uz ārzemēm (galvenokārt Austrumu bloka valstīm) devās 1,2 miljoni tūristu, 1975. gadā 2,5 miljoni un 1985. gadā 4,5 miljoni. Uz Rietumvalstīm regulāri devās nomenklatūras pārstāvji, diplomāti, tehniskie speciālisti, sportisti un jūrnieki, kas izmantoja iespējas iegādāties preces tālākpārdošanai.<ref name="ReferenceA"/> 70. gadu vidū valsts augstākā vadība vairs pat nemēģināja meklēt risinājumus problēmām, kuras izdevās piesegt vienīgi pārdodot naftu un gāzi pasaules tirgos. Brežņevs runāja par “neizsmeļamajiem” Sibīrijas dabas resursiem. ==Dabas resursi un enerģijas sektors== [[Attēls:RIAN archive 30624 Orenburg-Western Border Pipeline.jpg|thumbnail|right|Orenburgas naftas vada celtniecība, 1976]] Pēc oficiālajiem datiem naftas un naftas produktu eksports no PSRS pieauga no 75,7 miljoniem tonnu 1965. gadā līdz 193,5 miljoniem tonnu 1985. gadā. Naftas eksporta straujo izaugsmi veicināja jaunapgūtie Rietumsibīrijas naftas lauki un pieaugošās naftas cenas pasaules tirgū. Ja 1965. gadā PSRS no naftas eksporta ieguva 670 miljonus dolāru, tad 1985. gadā tie bija jau 12,84 miljardi dolāru. Paralēli, apmēram piecas reizes pieauga dabasgāzes ieguve. Naftas dolāri ļāva Brežņevam uzturēt stagnējošo PSRS, Austrumu bloka valstis un sociālistiskos režīmus jaunattīstības valstīs. Rietumsibīrijas naftas atradņu apgūšana ļāva saglabāt izaugsmi enerģijas sektorā. Taču arī šeit problēmas radīja nepietiekamais naftas ieguves tehnikas un iekārtu daudzums. Vecākos naftas reģionos (Urālu-Volgas, Kaspijas, Centrālāzijas reģionos) naftas ieguve sāka kristies. PSRS sāka slēpt datus par neiepriecinošajiem naftas ieguves apjomiem. Naftas cenu krišanās 80. gadu sākumā vājināja PSRS un veicināja ASV izaugsmi. Naftas ieguves tehnoloģiskās problēmas noveda pie eksporta apjomu samazināšanās. Taču Rietumiem pārdotās naftas apjoms nedaudz pieauga. To panāca, samazinot padomju naftas piegādes Austrumu bloka valstīm. Enerģijas sektora problēmas, un nepieciešamība saglabāt augstus eksporta valūtas ienākumus noveda pie degvielas taupīšanas un trūkuma valstī. Vienlaikus ļoti strauji pieauga dabasgāzes ieguve. Lielas cerības lika uz Urengojas gāzes vadu, pa kuru bija paredzēta gāzes piegāde Rietumeiropai. Reigana ieviesto sankciju dēļ tā celtniecība uz pāris gadiem ievilkās. Lai risinātu problēmu ar elektrības ražošanu, aizvien vairāk uzmanības veltīja [[AES]] celtniecībai. Tam traucēja padomju iekārtu problēmas, un Rietumu nevēlēšanās pārdot modernās tehnoloģijas. Energoefektivitātei traucēja novecojušās padomju fabrikas, kas tērēja daudz vairāk enerģijas nekā ASV un Rietumi. ==Kolektīvā vadība== [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-H0603-0036-001, Moskau, Ulbricht und Breshnew.jpg|thumbnail|right|Brežņevs sveic Ulbrihtu Maskavā. Fonā Podgornijs, 1969]] Hruščovs vienlaikus ieņēma PSKP Pirmā sekretāra un Ministru padomes priekšsēdētāja amatus. Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētāja amats bija tīri ceremoniāls. Pēc Hruščova gāšanas Brežņevs kļuva par Partijas vadītāju, Kosigins par Premjerministru un Podgornijs par Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētāju, tādējādi sekojot kolektīvās vadības modelim, kuru uzskatīja par ideoloģiski pareizāko. Faktiski valsti vadīja [[PSKP CK politbirojs|partijas politbirojs]], kurā izveidojās vairāki grupējumi. Kosigins, Podgornijs un [[Andrejs Kiriļenko (politiķis)|Kiriļenko]] bija liberāļi, Brežņevs un [[Arvīds Pelše|Pelše]] ieņēma mēreno nostāju, kamēr [[Mihails Suslovs]] vadīja staļiniskos konservatīvos. Kosiginam un Brežņevam bija atšķirīgi uzskati par ekonomiku. Ja Kosigins aizstāvēja viedokli, ka PSRS jāattīsta plaša patēriņa vieglās nozares, tad Bežņevs vēlējās vairāk investēt smagajā industrijā, lauksaimniecībā un aizsardzībā. Brežņevs sākotnēji bija politiski pārāk vājš, lai citiem uzspiestu savu gribu, tāpēc līdz pat 1971. gadam Kosigins varēja īstenot savas ekonomiskās reformas, kā arī 1967. gadā doties uz ASV, lai pārstāvētu PSRS tikšanās laikā ar ASV Prezidentu Džonsonu. Brežņevam izdevās atbrīvoties no saviem oponentiem, kā arī samazināt Kosigina varu, kurš, līdz savai nāvei 1980. gadā ieņēma otršķirīgu lomu. 1977. gadā, pieaugot Brežņeva personības kultam un varai, viņš no amata atlaiž Podgorniju, un kļūst par Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētāju. Atlikušos dzīves gadus viņš ir neapšaubāms PSRS līderis, lai arī tieši šajos gados viņa veselības stāvoklis pasliktinās. Plaši uzplaukst [[Brežņeva personības kults]]. Lēmumu pieņemšanu Politbirojā joprojām noteica dažādu frakciju intereses, starp kurām Brežņevs izvēlējās sev piemērotāko kursu, lai arī viņa dzīves pēdējos gados viņa darbaspējas bija minimālas. ==Kadru stabilitātes politika== Pēc Staļina terora un Hruščova radikālo partijas reformu gadiem, [[Padomju nomenklatūra|nomenklatūra]] vēlējās stabilitāti, tāpēc viens no jaunā režīma solījumiem 1964. gadā bija nodrošināt kadru stabilitātes politiku. Brežņeva varas ērai bija simptomātiski tas, ka partijas vadītāji savus amatus nemainīgi ieņēma 10, 15, 20 gadus. Pat smagi [[Korupcija Padomju Savienībā|padomju korupcijas]] un noziedzības gadījumi tika piesegti, ja pārkāpējs izrādīja lojalitāti Brežņevam. Kā izņēmums, ilggadīgos [[Azerbaidžānas PSR]] un [[Gruzijas PSR]] kompartijas vadītājus nomainīja vietējie VDK vadītāji ([[Heidars Alijevs]] un [[Eduards Ševardnadze]]) pēc tam, kad ar VDK vadītāja Andropova atbalstu viņi bija pierādījuši savu priekšgājēju masīvo korupciju, ko vairs neizdevās noslēpt. Kadru stabilitāte noveda pie tā, ka partijas darbiniekiem bija minimālas karjeras izaugsmes iespējas un viņi izmantoja savu esošo amatu, lai gūtu maksimālo personīgo labumu. Uzplauka korupcija un valsts īpašuma izmantošana personīgajām vajadzībām. Amatu stabilitāte un privilēģiju sistēma noveda pie nomenklatūras aizvien lielākas nodalīšanās no reālās padomju dzīves, tā neveicināja inovācijas vai vēlmi kritizēt sistēmas problēmas. PSKP 26. kongress 1981. gada sākumā bija pirmais 50 gadu laikā, kurā nenotika nekādas izmaiņas Politbiroja vai Centrālkomitejas sastāvā. Izmaiņas valsts un partijas vadībā varēja nest tikai augstāko vadītāju nāve, kuru dēļ laika posmu no 1980.-85. gadam neformāli sauc par "lepno bēru ēru". Šajā laikā nomira trīs ģenerālsekretāri, vairāki Politbiroja locekļi, Centrālkomitejas vadītāji un ministri. ==Ārpolitika== [[Attēls:Carter Brezhnev sign SALT II.jpg|thumb|250px|ASV prezidents [[Džimijs Kārters]] (pa kreisi) un PSKP CK ģenerālsekretārs [[Leonīds Brežņevs]] paraksta bruņošanās ierobežošanas līgumu (''SALT II'') Vīnē (1979).]] Lai arī ideoloģiskā propaganda pret kapitālistiem, ASV militāristiem un CIP aģentiem aktīvi turpinājās, ārpolitikā dominēja pragmatisks kurs ar mērķi normalizēt attiecības ar ASV un Rietumeiropas valstīm. PSRS bija izdevīga dažādu bruņošanās ierobežošanas līgumu noslēgšana, kas ļāva ierobežot pretinieka bruņojumu, vienlaikus saglabājot savu nesen sasniegto supervaras stāvokli. Pēc milzīgām investīcijām bruņojuma attīstībā 60to gadu otrajā pusē, PSRS uzskatīja, ka tās militārā varenība ir nodrošinājusi tai līdzvērtīgu stāvokli ar ASV un abas valstis var atļauties uzlabot attiecības. Brežņevs par savas ārpolitikas galveno sasniegumu uzskatīja [[Starptautiskā saspīlējuma atslābums|Starptautiskā saspīlējuma atslābuma]] politiku attiecībā ar ASV. Notika vairākas Brežņeva tikšanās ar ASV Prezidentiem Niksonu un Fordu. Abas valstis vienojās ne tikai ierobežot bruņošanos, bet arī attīstīt tirdzniecību. 1975. gadā beidzās [[Vjetnamas karš]], notika kopīga ASV-PSRS kosmosa misija un tika parakstīta Helsinku vienošanās. Taču sadarbību sāka graut ASV un PSRS atšķirīgās intereses Trešās pasaules valstīs, kad tām sāka traucēt globālās [[padomju impērija]]s aizvien aktīvākā iesaiste Trešās pasaules sociālistisko režīmu militārā atbalstā (Angola, Etiopija, Mozambika, Vjetnama). Abu lielvaru attiecības radikāli pasliktinājās pēc PSRS karaspēka ieiešanas Afganistānā. ASV un PSRS aizvien atklātāk sāka militāri atbalstīt sev lojālos režīmus Trešajā pasaulē. Galvenie sadursmju lauki bija Āfrika (Angola, Etiopija), Tuvie Austrumi (Izraēlas-arābu konflikti) un Centrālamerika (Nikaragva, Salvadora, Grenāda). Reaģējot uz PSRS iebrukumu Afganistānā, ASV un daudzas citas pasaules valstis boikotēja Maskavas Olimpiādi. 1981. gada kara stāvokļa ieviešana Polijā abu valstu attiecības noveda līdz zemākajam punktam. Jaunievēlētais Prezidents Reigans bija izteikti pretpadomisks, palielināja militāro budžetu un sāka sniegt atbalstu pretpadomju cīnītājiem Trešajā pasaulē. Pieaugošais saspīlējums noveda pie reāliem atomkara draudiem 80to gadu sākumā. 1983. gads iezīmējās ar īpaši saspīlētām lielvalstu attiecībām. Martā ASV Prezidents Ronalds Reigans nosauca PSRS par „ļaunuma impēriju”. Septembrī PSRS gaisa spēki notrieca Dienvidkorejas pasažieru lidmašīnu, kas bija ielidojusi PSRS gaisa telpā. Novembrī PSRS pārtrauca sarunas ar ASV par atomieroču samazināšanu Eiropā, jo reaģējot uz PSRS raķešu izvietošanu Austrumeiropā, ASV Rietumeiropā sāka izvietot savas vidējās darbības atomraķetes. Decembrī arī pārtrauca sarunas par stratēģisko atomieroču samazināšanu. 1984. gadā PSRS un tās sabiedrotās valstis boikotēja Losandželosas Olimpiādi. ==Andropova reformas== Pēc Brežņeva nāves par ģenerālsekretāru ievēlēja ilggadējo [[Valsts drošības komiteja]]s vadītāju [[Jurijs Andropovs|Juriju Andropovu]], kurš, līdz savai nāvei 15 mēnešus vēlāk, pieņēma vairākus lēmumus ar mērķi likvidēt korupciju nomenklatūras vidū un celt darba disciplīnu strādnieku vidū. Andropovu Politbirojā atbalstīja ietekmīgie Ustinovs un Gromiko, kā arī jaunākie Gorbačovs, Romanovs, Ševardnadze un Alijevs. Par viņa vietnieku kļuva Čerņenko, kurš bija uzticams brežņevists un pats bija cerējis uz varu pēc Brežņeva nāves. 1982. gada 22. novembrī Andropovs sasauca Centrālkomitejas plēnumu, kurā signalizēja neapmierinātību ar jauno tehnoloģiju ieviešanas problēmām un pasludināja ekonomikas "paātrinājuma" saukli. Viņš signalizēja kadru izmaiņas un kritizēja transporta, metalurģijas un celtniecības ministrijas.<ref name="e-reading.club"/> 1982. gada decembrī izvērsās ārpus darbavietām esošo cilvēku tvarstīšana. Milicija sāka tvarstīt cilvēkus uz ielām, kinoteātros un veikalos, lai noskaidrotu, kāpēc viņi neatrodas darbā. Ražošanā ieviesa reformas, kas atgādināja 1965. gada Kosigina reformas, uzņēmumiem ļāva paturēt daļu peļņas un būs neatkarīgākiem no centrālās plānošanas norādījumiem.<ref>[http://www.csmonitor.com/1983/0802/080237.html Andropov grapples with communism's economic flaws]</ref> Pārtikas veikalu plauktos parādījās lētāks degvīns un liels daudzums Austrumeiropā ražotu plaša patēriņa preču. Sākās korumpēto amatpersonu aresti un veiktas tīrīšanas augstākajos varas ešelonos. 1983. gadā sākas cīņa pret sistēmisko korupciju [[Uzbekijas PSR]]. Andropovs sāka augstāko partijas un valdības darbinieku maiņu, kas turpinājās Čerņenko varas laikā. Ilgstoši amatus ieņēmušos ar godu nosūtīja pensijā, vai aizrotēja uz prestiža amatiem. Kopumā Centrālkomitejā un PSRS valdībā nomainīja 30% darbinieku, bet republiku un reģionu vadībā 20%. No 10 PSKP sekretāriem nomainīja 3, no 23 PSKP Centrālkomitejas departamentu vadītājiem nomainīja 8, no 153 apgabalu vadītājiem nomainīja 35. No 64 valdības ministriem nomainīja 12, no 24 valsts komiteju vadītājiem nomainīja 12. No aptuveni 300 Centrālkomitejas locekļiem 8 nomira, 18 devās pensijā, 42 pārcēla citos amatos un 2 atbrīvoja no amata. Jaunieceltie darbinieki vidēji bija 10 - 15 gadus jaunāki par iepriekšējiem. Novecojošos pensionārus aizvietojot ar pusmūža vadītājiem. Daudzi no jaunieceltajiem Gorbačova varas laikā ieņēma augstākos amatus, kā nākamais PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs [[Nikolajs Rižkovs]] un Gorbačova padomnieks [[Jegors Ļigačovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP85T00287R001400500001-3.pdf |title=Cadre Policy Under Andropov and Chernenko |access-date={{dat|2018|10|23||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123082915/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP85T00287R001400500001-3.pdf }}</ref> Andropovs par savu politisko pēcnācēju vēlējās redzēt Mihailu Gorbačovu, kurš bija jaunākais Politbirojā. Patiesie viņa plānoto reformu apjomi un mērķi nav zināmi, jo Andropovs drīz mira, taču PSRS pastāvēšanas aizstāvji uzskata, ka viņam būtu mēģinājis valsti attīstīt līdzīgi Ķīnai – vienlaicīgi liberalizēt ekonomiku un saglabāt partijas diktatūru. ==Čerņenko valdīšana== 1984. gada 13. februārī par ģenerālsekretāru ievēlēja [[Konstantīns Čerņenko|Konstantīnu Čerņenko]]. 72 gadus vecais Čerņenko bija smagi slims un viņa ievēlēšana bija pēdējais Politbiroja vecās gvardes mēģinājums noturēt varu. Centrālkomitejas veterāns Čerņenko daļēji apturēja Andropova iesāktās korupcijas izmeklēšanas un vērienīgās darbinieku izmaiņas. Taču Čerņenko uzstāja, ka jāturpina palielināt vieglās rūpniecības preču ražošana un jāsamazina aizsardzības budžets. Šo nesaskaņu dēļ Čerņenko no amata atbrīvoja PSRS Ģenerālštāba priekšnieku maršalu Nikolaju Ogarkovu.<ref>[http://countrystudies.us/russia/15.htm The Leadership Transition Period]</ref> 1984. gada maijā Ogarkovs publicēja rakstu, kurā aizstāvēja militārās varenības pieaugumu. Tas bija pretrunā ar partijas vadības centieniem vairāk uzmanības veltīt civilajai ražošanai. Čerņenko turpināja Andropova iesāktās runas pret varas koncentrēšanos partijas nomenklatūras un birokrātijas rokās, brīdinot, ka iesāktajām ekonomiskajām izmaiņām (ko parasti dēvēja par zinātniski-tehnisko revolūciju) drīz sekos politiskās. Tādējādi jau pirms Gorbačova nākšanas pie varas partijas augstākā vadība ideoloģiski bija gatava reformām. Čerņenko turpināja Andropova iesākto cīņu pret korupciju un sociālistiskā īpašuma izzagšanu. Tika piespriesti un izpildīti vairāki nāvessodi. Nošāvās Brežņeva draugs, Iekšlietu ministrs Ščolokovs. Turpinājās aresti Uzbekijas PSR, kur kokvilnas krāpniecības rezultātā valstij bija nozagti 2 miljardi rubļu. Lai arī augsta līmeņa korupcija bija izplatīta daudzās republikās, politiskā līdzsvara dēļ izmeklēšanas aprobežojās ar Vidusāziju un Aizkaukāzu.<ref name="e-reading.club"/> Čerņenko vēlējās panākt Gorbačova ievēlēšanu par Centrālkomitejas otro sekretāru, taču tam pretojās daļa Politbiroja, premjera Tihonova vadībā, kas uzskatīja par lauksaimniecību atbildīgo Gorbačovu par nepieredzējušu lielajā politikā. Tihonovs pats cerēja uz ģenerālsekretāra posteni, kuru varētu mantot viņa atbalstītāji Politbirojā Romanovs un Dolgihs. Gorbačovu atbalstīja ietekmīgais Aizsardzības ministrs Ustinovs. Lai arī formāls lēmums izpalika, slimā Čerņenko vietā sapulces parasti vadīja Gorbačovs. Kā atbildīgais par lauksaimniecību, viņš bieži kritizēja pārtikas pārstrādes nozari par lielajiem ražas zaudējumiem, par problēmām ar produktu pārstrādi un uzglabāšanu, kas padara bezjēdzīgas visas lielās investīcijas ražu celšanā. Lai nodrošinātu ražošanu ar darbaspēku, skolās ieviesa vienu darba dienu, kad mācību vietā skolēni devās uz ražotnēm apgūt amatu un veikt fizisku darbu. Tas pasliktināja izglītības kvalitāti. Lai izbrīvētu šo dienu, skolu programmās samazināja humanitāro stundu skaitu. Skolēnus par darbaspēku pārvērst neizdevās, toties smagi cieta izglītības kvalitāte. Vienīgie ieguvēji bija skolotāji, kam algas pieauga par aptuveni 30%.<ref name="e-reading.club"/> 1985. gada 9. janvārī Čerņenko Politbirojam piedāvāja doties pensijā. Ierosinājumu kā parasti noraidīja. Februāra beigās TV parādīja knapi dzīvo Čerņenko piedalāmies Augstākās Padomes vēlēšanās. 10. martā viņš beidzot nomira.<ref name="e-reading.club"/> ==Hronoloģija== === 1964 === *14. oktobrī no amatiem atceļ Hruščovu. Par jauno PSKP Pirmo sekretāru kļūst [[Leonīds Brežņevs]], par Ministru Padomes priekšsēdētāju [[Aleksejs Kosigins]]. *6. novembra runā Brežņevs uzsver, ka PSRS vēlas uzlabot attiecības ar Rietumvalstīm. === 1965 === *Pavasarī no amatiem atceļ vairākus Brežņeva sāncenša [[Nikolajs Podgornijs|Nikolaja Podgornija]] atbalstītājus. *24. aprīlī [[Erevāna|Erevānā]] notiek demonstrācija, lai atzīmētu [[Armēņu genocīds|armēņu genocīda]] 50. gadadienu. *24. augustā sākas ukraiņu nacionālistu aresti [[Ukrainas PSR]]. *Augustā sākas Indijas-Pakistānas karš, kas padziļina PSRS un Ķīnas konfliktu. *Septembrī tiek arestēti rakstnieki [[Andrejs Siņavskis]] un [[Jūlijs Daniels]], kurus apvaino pretpadomju propagandā. Liberālā perioda beigas. *Septembrī likvidēta Hruščova ieviestā [[Sovnarhozs|sovnarhozu]] ekonomikas pārvaldes sistēma, sākas Kosigina ekonomikas reformas. *Decembrī amatā pazemināts viens no Hruščova gāšanas organizētajiem un Brežņeva konkurentiem [[Aleksandrs Šeļepins]]. === 1966 === *3.-10. janvārī Kosigins [[Taškenta|Taškentā]] vada Indijas-Pakistānas miera sarunas. *10.-14. februārī Siņavska un Daniela tiesa. Abus rakstniekus notiesā uz vairākiem gadiem cietumā un izsūtījumā. *4. maijā PSRS vienojas ar [[FIAT]] par automobiļu fabrikas celšanu [[Toljati]]. Sākas [[Žiguļi (automašīna)|Žiguļu]] ēra. *1. decembrī par [[Rietumvācija|VFR]] ārlietu ministru kļūst [[Villijs Brants]], sākas [[Ostpolitika]]. === 1967 === *18. maijā Brežņevam uzticīgais [[PSKP Centrālā komiteja|Centrālkomitejas]] sekretārs [[Jurijs Andropovs]] iecelts par [[VDK]] priekšsēdētāju. *10. jūnijā, reaģējot uz [[Sešu dienu karš|Sešu dienu karu]], PSRS sarauj diplomātiskās attiecības ar [[Izraēla|Izraēlu]]. *23. jūnijā Kosigins apmeklē ASV, kur tiekas ar Prezidentu [[Lindons Džonsons|Džonsonu]]. *Oktobrī PSRS sniegtais atbalsts novērš monarhistu uzvaras draudus Jemenas pilsoņu karā. === 1968 === *3-5. janvārī par [[Čehoslovākija]]s Komunistiskās partijas pirmo sekretāru kļūst [[Aleksandrs Dubčeks]]. *12. janvārī četrus padomju rakstniekus notiesā par pretpadomju aktivitātēm. *30. aprīlī sāk iznākt [[Disidenti|disidentu]] pagrīdes žurnāls „Jaunāko notikumu apskats”. *1. jūlijā sākas [[Kodolieroču neizplatīšanas līgums|Kodolieroču neizplatīšanas līguma]] parakstīšana. *20.-21. augustā [[Varšavas pakts|Varšavas pakta]] valstis iebrūk Čehoslovākijā, lai apspiestu [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]]. *16. oktobrī piecus PSRS pilsoņus, kas [[Sarkanais laukums|Sarkanajā laukumā]] protestēja pret iebrukumu Čehoslovākijā, notiesā uz trimdu un ieslodzījumu darba nometnēs. *12. novembris, uzstājoties Varšavā, Brežņevs definē tā saukto [[Brežņeva doktrīna|Brežņeva doktrīnu]]. === 1969 === *2. martā konflikti uz PSRS-Ķīnas robežas [[Damanskas sala]]s pārvēršas kaujās, kas turpinās nākamo pusgadu. *Novembrī sākas PSRS un ASV sarunas par stratēģisko ieroču ierobežošanas līgumu, sākas [[starptautiskā saspīlējuma atslābuma politika]]s (''Détente'') desmitgade. *15. oktobrī varu Somālijā sagrābj Mohameds Siads Barre, [[Somālijas Demokrātiskā Republika]] sāk ciešu sadarbību ar PSRS. *12. novembrī Aleksandru Solžeņicinu izslēdz no Padomju rakstnieku savienības. *Novembrī Helsinkos sākas PSRS un ASV sarunas par stratēģisko ieroču ierobežošanu. === 1970 === *12. augustā parakstīts PSRS un [[Rietumvācija|VFR]] Saprašanās līgums. *8. oktobrī disidents [[Aleksandrs Solžeņicins]] saņem [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]. === 1971=== *22. martā Kosigins iezīmē 9. piecgades mērķus, apsolot augstāku dzīves līmeni, un aicinot uz ciešākām ekonomiskajām attiecībām ar Rietumeiropu. *3. septembrī četras okupējošās valstis paraksta vienošanos par Berlīnes statusu. === 1972 === *Februārī Niksons Pekinā tiekas ar Mao. *22.-30. maijā ASV Prezidenta [[Ričards Niksons|Niksona]] vizīte Maskavā, tiek parakstīts [[SALT I]] līgums. *8. jūlijā publiskots līgums, saskaņā ar kura ASV trīs gados pārdos graudus PSRS par 750 miljoniem USD. *18. jūlijā Ēģiptes Prezidents [[Anvars Sādāts]] liek valsti pamest 17 000 PSRS militārajiem padomniekiem. *3. oktobrī paraksta ballistisko raķešu ierobežošanas līgumu. *20. decembrī VFR un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] paraksta līgumu par savstarpējām attiecībām, abas vācu valstis iestājas ANO. === 1973 === *2. aprīlī tiek publiskota jauna ražojošās nozares reforma, pazīstama kā otrā Kosigina reforma. *Aprīlī viens no Brežņeva konkurentiem, ietekmīgais [[Ukrainas PSR]] kompartijas vadītājs [[Pjotrs Šeļests]] tiek atcelts no amatiem pēc apvainojumiem simpātijās ukraiņu nacionālismam. *18.-25. jūnijā Brežņeva vizīte Vašingtonā, tiek parakstīti vairāki bruņojumu ierobežojoši līgumi. *3. jūlijā Zviedrijā publicē [[Andrejs Saharovs|Andreja Saharova]] rakstu, kurā tas padomju sistēmu raksturo kā antidemokrātisku. *6.-25. [[Jom Kipura karš]] izraisa saspīlējumu padomju-amerikāņu atiecībās, sākas [[1973. gada naftas krīze]]. === 1974 === *13. februārī Solžeņicinu izraida no PSRS. *Martā sākas [[BAM]] dzelzceļa maģistrāles celtniecība. Tā izvēršas par lielāko vēlīnās Brežņeva ēras masu aģitācijas kampaņu. Strādāt uz Sibīriju nosūta tūkstošiem komjauniešu. *Aprīlī sākas [[Neļķu revolūcija]] Portugālē. Angolai un Mozambikai tiek apsolīta neatkarība. *27. jūnijā – 3. jūlijā Niksona vizīte Maskavā. Tiek parakstīti vairāki līgumi. *Jūlijā [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] sāk atbalstīt nemarksiskās atbrīvošanas organizācijas Angolā. *12. septembra revolūcija Etiopijā gāž imperatoru [[Haile Selasije I|Haili Selasiju I]], pie varas nāk marksistu militārā komiteja. *23.-24. novembrī ASV Prezidents [[Džeralds Fords]] ierodas vizītē [[Vladivostoka|Vladivostokā]], sākas sarunas par [[SALT II]] līgumu. Nedaudz vēlāk Brežņevs cieš nopietnu sirdstrieku. === 1975 === *Janvārī PSRS lauž tirdzniecības līgumu ar ASV, protestējot pret ASV lēmumu saistīt abu valstu tirdzniecības attiecības ar brīvu ebreju emigrāciju no PSRS. *Martā PSRS sāk palīdzēt Angolas marksistiem [[MPLA]] neatkarības un varas iegūšanā. *Aprīlī sabrūk [[Dienvidvjetnama]], un [[sarkanie khmeri]] sagrābj varu Kambodžā, seko komunistu uzvara [[Laosa|Laosā]]. *17.-19. jūlijā notiek kopējā [[Apollo-Sojuz]] kosmosa misija. *1. augustā tiek parakstīta [[Helsinku Drošības un Sadarbības konference]]s deklarācija kas paredz saglabāt pēc Otrā pasaules kara radušās robežas un ievērot cilvēktiesības. PSRS disidenti sāk dibināt Helsinku grupas (Latvijā [[Helsinki-86]]). *Rudenī PSRS un [[Kuba]] iesaistās [[Angolas pilsoņu karš|Angolas pilsoņu karā]] sākot sniegt bruņotu atbalstu MPLA. *9. oktobrī [[Andrejs Saharovs]] saņem [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]]. === 1976 === *Jūlijā Sādāts lauž PSRS-Ēģiptes Draudzība un sadarbības līgumu, tā pabeidzot Ēģiptes iziešanu no PSRS ietekmes sfēras. *15. septembrī mirst Mao. *Decembrī [[Etiopija]]s diktators [[Mengistu Haile Mariams]] ierodas vizītē Maskavā. === 1977 === *14. februārī ASV Prezidents [[Džimijs Kārters]] lauž Brežņeva un Forda parakstīto Vladivostokas vienošanos. *15. martā disidentam [[Anatolijs Šaranskis|Anatolijam Šaranskim]] liedz izbraukšanu uz Izraēlu un viņu arestē par valsts nodevību. *16. jūnijā Brežņevs atbrīvojas no sava pēdējā ievērojamā sāncenša Podgornija un pats ieņem PSRS Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētāja amatu. *Jūlijā sākas Etiopijas-Somālijas [[Ogadenas karš]]. PSRS izlemj izbeigt atbalst Somāliju un pilnībā nostājas Etiopijas pusē, kurā ierodas Kubas karaspēks. Somālija pāriet ASV pusē. *7. oktobrī tiek pieņemta jaunā [[PSRS Konstitūcija]]. === 1978 === *Aprīlī notiek revolūcija [[Afganistāna|Afganistānā]], pie varas nāk nelielā marksistu partija. === 1979 === *17. februārī Ķīna iebrūk PSRS sabiedrotajā Vjetnamā. *Martā notiek sacelšanās Afganistānas pilsētā Heratā. Dumpinieki nogalina pāris simtus padomju speciālistu. *28. martā Ēģipte un Izraēla noslēdz miera līgumu. *15.-18. jūnijā Kārtera un Brežņeva tikšanās [[Vīne|Vīnē]], tiek parakstīts SALT II līgums, kas abu valstu nesaskaņu dēļ netiek ratificēts un nestājas spēkā. *16. septembrī jauns marksistu frakcijas apvērsums Afganistānā, gāžot Mohamedu Taraki pie varas nāk [[Hafizulla Amins]]. *Decembrī Brežņevs saņem [[Ļeņina prēmija|Ļeņina prēmiju]] literatūrā par memuāriem, kurus sarakstījusi vadošu padomju žurnālistu grupa. *12. decembrī, atbildot uz padomju [[SS-20]] raķešu izvietošanu Austrumeiropā, NATO pieņem lēmumu Rietumeiropā izvietot Pershing-2 raķetes. *24.-27. decembrī PSRS specvienības nogalina Aminu, padomju armija ieiet Afganistānā, sākas [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānas karš]]. === 1980 === *3.-.4. janvārī ASV reaģējot uz padomju iebrukumu Afganistānā pārtrauc SALT II ratifikācijas procesu, pārtrauc graudu un augsto tehnoloģiju pārdošanu PSRS. ASV un daudzas citas pasaules valstis izlemj boikotēt Maskavas Olimpiādi. *22. janvārī Akadēmiķis Saharovs tiek izsūtīts uz Gorkiem. *19. jūlijā tiek atklātas [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskās spēles Maskavā]]. *Vasarā sākas strādnieku nemieri [[Polijas Tautas Republika|Polijas Tautas Republikā]], kas noved pie neatkarīgas arodbiedrības [[Solidaritāte (arodbiedrība)|Solidaritāte]] izveidošanas. *Oktobrī ar vēzi slimā Kosigina vietā par premjerministru iecelts [[Nikolajs Tihonovs]]. *2. decembrī ASV brīdina PSRS neveikt militāru iebrukumu Polijā. === 1981 === *Martā-aprīlī notiek plaši Varšavas līguma spēku manevri, kas cenšas iebiedēt Poliju. *12.-13. decembrī, lai izvairītos no PSRS militārā iebrukuma, Polijā tiek ieviests kara stāvoklis un apspiesta arodbiedrība Solidaritāte. === 1982 === *Maijā Jurijs Andropovs atstāj [[Valsts drošības komiteja]]s vadītāja amatu un atgriežas PSKP Sekretariātā, kur ieņem nesen mirušā [[Mihails Suslovs|Mihaila Suslova]] amatu. *10. novembrī mirst Brežņevs. *12. novembrī Andropovu ievēl par PSKP ģenerālsekretāru, sākas aktīva cīņa pret [[Korupcija Padomju Savienībā|korupciju PSRS]]. *30. decembrī Jaruzeļskis Polijā izbeidz karastāvokli. === 1983 === *16. jūnijā Andropovs ievēlēts par PSRS Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētāju. *1. septembrī padomju iznīcinātājs notriec Dienvidkorejas pasažieru aviokompānijas Korean Air Lines lidojumu 007. === 1984 === *9. februārī nomirst Andropovs. *13. februārī par ģenerālsekretāru ievēl [[Konstantīns Čerņenko|Konstantīnu Čerņenko]]. *11. aprīlī Čerņenko ievēl arī par PSRS Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētāju. *5. jūlijā Čerņenko atļauj kompartijā atjaunot 1957. gadā no partijas izslēgto [[Vjačeslavs Molotovs|Vjačeslavu Molotovu]]. === 1985 === *10. martā mirst Čerņenko. *11. martā par ģenerālsekretāru ievēl [[Mihails Gorbačovs|Mihailu Gorbačovu]]. ==Atsauces== {{atsauces|2}} [[Kategorija:Padomju Savienība]] fdkfsrq6g20cra70cwskmmm3d0e9nhs 3 293165 3660833 3656621 2022-07-25T19:27:39Z MediaWiki message delivery 42254 /* Tech News: 2022-30 */ jauna sadaļa wikitext text/x-wiki [[Dalībnieka diskusija:Silraks|'''Mana diskusija''']]<br /> [[Dalībnieka diskusija:Silraks/Pastkaste/Arhīvs|Pastkastes arhīvs]] Lapa domāta automātiskām ziņām! __TOC__ ---- == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/17|Tech News: 2019-17]] == <section begin="technews-2019-W17"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/17|Translations]] are available. '''Recent changes''' * The [[m:Special:MyLanguage/WMDE Technical Wishes/AdvancedSearch|advanced search]] function [[:w:en:URL|URL]] now shows which namespaces you search in. The namespace field is collapsed by default on the search page. You can also [[gerrit:plugins/gitiles/mediawiki/extensions/AdvancedSearch/+/refs/heads/master/docs/adding_fields.md|add new fields]] to the search interface through a [[:w:en:Hooking|hook]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T217445][https://phabricator.wikimedia.org/T217443][https://phabricator.wikimedia.org/T217446] * The wikis now look slightly different in the mobile web version. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2019-April/091978.html] '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week. '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190423T15 23 April at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * Wikipedia articles will have the <code>[https://schema.org/sameAs sameAs]</code> [https://schema.org/Property meta property]. It adds structured data. This makes it easier for search engines to find Wikipedia articles. It also makes it easier to reuse content. There will an [[:w:en:A/B testing|A/B test]]. [https://www.mediawiki.org/wiki/Reading/Seach_Engine_Optimization/sameAs_test][https://phabricator.wikimedia.org/T209306] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/17|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W17"/> 2019. gada 23. aprīlis, plkst. 22.08 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19030007 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/18|Tech News: 2019-18]] == <section begin="technews-2019-W18"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/18|Translations]] are available. '''Recent changes''' * The [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Apps|Wikipedia app]] for Android now invites users to add Wikidata descriptions to Wikidata objects that have Wikipedia articles but no Wikidata descriptions. It will only invite users who have added a number of Wikidata descriptions in the app without being reverted. This is to avoid spam and bad edits. [https://www.mediawiki.org/wiki/Wikimedia_Apps/Team/Android/AppEditorTasks][https://phabricator.wikimedia.org/T205125] '''Problems''' * Tech News was late last week because of a [[mw:Special:MyLanguage/Extension:MassMessage|MassMessage]] bug. Other newsletters had the same problem. [https://phabricator.wikimedia.org/T221570] '''Changes later this week''' * You will see when you last refreshed the recent changes page. This is so you can see how recent the changes are. [https://phabricator.wikimedia.org/T200353] * When you write a comment in [[mw:Special:MyLanguage/Structured Discussions|Structured Discussions]] but have not posted it yet your [[:w:en:Web browser|web browser]] will save it in <code>[[:w:en:Web storage#Local and session storage|local storage]]</code> instead of <code>[[:w:en:Web storage#Local and session storage|session storage]]</code>. This means you do not lose them even if you close your web browser. Structured Discussions used to be called Flow. [https://phabricator.wikimedia.org/T93612] * You will be able to turn off [[mw:Special:MyLanguage/Help:Notifications/Notifications types#Milestone|milestone notifications]]. Milestone notifications congratulate you when you have made certain numbers of edits. [https://phabricator.wikimedia.org/T169924] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.33/wmf.3|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 30 April. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 1 May. It will be on all wikis from 2 May ([[mw:MediaWiki 1.33/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190501T15 1 May at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The Wikidata <code>wb_terms</code> table will be dropped. This will affect some Wikidata tools. They need to be updated. The table has become too big which is causing problems. This will happen on 29 May. You can [[mailarchive:wikidata/2019-April/012987.html|read more]]. You can ask for help if you need it. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Wikimedia wikis will soon use a token when you log out. This changes how the API works. Some tools might need to be updated. [https://phabricator.wikimedia.org/T25227] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/18|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W18"/> 2019. gada 30. aprīlis, plkst. 01.28 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19046269 --> == ''The Signpost'': 30 April 2019 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-04-30/News and notes|An Action Packed April]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-04-30/In the media|Is Wikipedia just another social media site?]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-04-30/Discussion report|English Wikipedia community's conclusions on talk pages]] * Featured content: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-04-30/Featured content|Anguish, accolades, animals, and art]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-04-30/Arbitration report|An Active Arbitration Committee]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-04-30/Traffic report|Mötley Crüe, Notre-Dame, a black hole, and Bonnie and Clyde]] * Technology report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-04-30/Technology report|A new special page, and other news]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-04-30/Gallery|Notre-Dame de Paris burns]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-04-30/News from the WMF|Can machine learning uncover Wikipedia’s missing “citation needed” tags?]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-04-30/Recent research|Female scholars underrepresented; whitepaper on Wikidata and libraries; undo patterns reveal editor hierarchy]] * From the archives: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-04-30/From the archives|Portals revisited]] * Humour: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-04-30/Humour|Jimbo and Larry walk into a bar ...]] * Opinion: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-04-30/Opinion|The gaps in our knowledge of our gaps]] * Interview: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-04-30/Interview|Katherine Maher marks 3 years as executive director]] * Community view: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-04-30/Community view|2019 Wikimedia Summit gathers movement affiliate representatives to discuss movement strategy]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2019. gada 30. aprīlis, plkst. 20.38 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=19060881 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/19|Tech News: 2019-19]] == <section begin="technews-2019-W19"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/19|Translations]] are available. '''Problems''' * [[Special:Watchlist|Special:Watchlist]] can show the wrong information. It does not always show which edits are read and which are unread. The developers are working on solving the problem. [https://phabricator.wikimedia.org/T218511] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.34/wmf.5|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 7 May. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 8 May. It will be on all wikis from 9 May ([[mw:MediaWiki 1.33/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190507T15 8 May at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/19|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W19"/> 2019. gada 6. maijs, plkst. 19.28 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19073915 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/20|Tech News: 2019-20]] == <section begin="technews-2019-W20"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/20|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.34/wmf.5|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 14 May. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 15 May. It will be on all wikis from 16 May ([[mw:MediaWiki 1.34/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190514T15 15 May at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/20|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W20"/> 2019. gada 14. maijs, plkst. 03.49 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19091659 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/21|Tech News: 2019-21]] == <section begin="technews-2019-W21"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/21|Translations]] are available. '''Recent changes''' * The report for phase 1 of the talk pages consultation 2019 [[mw:special:MyLanguage/Talk pages consultation_2019/Phase 1 report|has been published]]. Communities are invited to [[mw:Special:MyLanguage/Talk pages consultation 2019/Participant group sign-up#Phase2|start phase 2 of the consultation]] on their wikis. '''Problems''' * File descriptions for files from Commons were not shown properly on other Wikimedia wikis for a few days. For example the image descriptions and license information were missing. This has now been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T222935][https://phabricator.wikimedia.org/T222954] * Some diffs show an error message when you try to see them. The developers are working on fixing it. It could be because of some edit comments. [https://phabricator.wikimedia.org/T222857][https://phabricator.wikimedia.org/T222628] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.34/wmf.6|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2019-05-21|{{PAGELANGUAGE}}}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2019-05-22|{{PAGELANGUAGE}}}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2019-05-23|{{PAGELANGUAGE}}}} ([[mw:MediaWiki 1.34/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190521T15 {{#time:j xg|2019-05-22|{{PAGELANGUAGE}}}} at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * The [[mw:Content translation/V2|content translation tool]] on Wikipedia can use machine translations. There is a system to stop translations where the editors do not fix machine translation mistakes. This warns or stops them if they seem to just copy what the machine translation gives them. If this system is too strict or not strict enough you can [[mw:Talk:Content translation|tell the language team]]. [https://www.mediawiki.org/wiki/Help:Content_translation/Translating/Translation_quality] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The Wikidata <code>wbeditentity</code> [[:w:en:Application programming interface|API]] endpoint will remove all aliases if the request includes an empty alias. This is how it supposed to work. It has not been working this way because of a bug. This will start on 12 June. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikidata/2019-May/013051.html] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/21|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W21"/> 2019. gada 20. maijs, plkst. 16.04 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19108030 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/22|Tech News: 2019-22]] == <section begin="technews-2019-W22"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/22|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Big changes to the [[w:en:Replication (computing)|replica database]] will happen on 3 June. Some tools on [[:wikitech:Help:Cloud Services Introduction|Cloud Services]] will stop working if the maintainers do not update them to use the new schema. This probably affects tools that query for revisions or log entries made by a user. [https://phabricator.wikimedia.org/T223406][https://lists.wikimedia.org/pipermail/cloud-announce/2019-May/000172.html] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.34/wmf.7|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 28 May. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 29 May. It will be on all wikis from 30 May ([[mw:MediaWiki 1.34/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190529T15 29 May at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/22|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W22"/> 2019. gada 27. maijs, plkst. 18.34 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19120221 --> == ''The Signpost'': 31 May 2019 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * From the editors: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-05-31/From the editors|Picture that]] * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-05-31/News and notes|Wikimania and trustee elections]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-05-31/In the media|Politics, lawsuits and baseball]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-05-31/Discussion report|Admin abuse leads to mass-desysop proposal on Azerbaijani Wikipedia]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-05-31/Recent research|Wikipedia more useful than academic journals, but is it stealing the news?]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-05-31/Arbitration report|ArbCom forges ahead]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-05-31/News from the WMF|Wikimedia Foundation petitions the European Court of Human Rights to lift the block of Wikipedia in Turkey]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-05-31/Traffic report|Dark marvels, thrones, a vile serial killer biopic, that's entertainment!]] * Technology report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-05-31/Technology report|Lots of Bots]] * Essay: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-05-31/Essay|Paid editing]] * From the archives: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-05-31/From the archives|FORUM:Should Wikimedia modify its terms of use to require disclosure?]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2019. gada 31. maijs, plkst. 05.15 (EEST) </div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=19067457 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/23|Tech News: 2019-23]] == <section begin="technews-2019-W23"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/23|Translations]] are available. '''Recent changes''' * You can now write all special letters in all African Wikipedia languages. This works in the desktop version. [https://aharoni.wordpress.com/2019/05/25/happy-africa-day-keyboards-for-all-african-wikipedia-languages/] * There is now a field called <code>[[:c:Commons:Depicts|depicts]]</code> on Commons. This is a way to show what is in a picture with the help of Wikidata. It is still in development. [https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:Village_pump#Adding_qualifiers_to_Depicts] * Some tools on Toolforge may break on or after 3 June because of database changes. Maintainers should update their tools to use the new schema. [https://phabricator.wikimedia.org/T223406][https://lists.wikimedia.org/pipermail/cloud-announce/2019-May/000172.html] '''Problems''' * You will be able to read but not to edit Wikimedia Commons for 30 minutes on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190619T05 19 June at 05:00 (UTC)]. This is to fix a hardware problem. [https://phabricator.wikimedia.org/T224516] '''Changes later this week''' * Some wikis have one tab for the visual editor and one tab for a wikitext editor. Others wikis just have one tab. If your wiki has two tabs, clicking a link to create a new page has always opened a wikitext editor. It will now open the editor you used the last time you edited. [https://phabricator.wikimedia.org/T223793] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.34/wmf.8|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 4 May. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 5 May. It will be on all wikis from 6 May ([[mw:MediaWiki 1.34/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190605T15 5 May at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/23|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W23"/> 2019. gada 3. jūnijs, plkst. 18.25 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19133752 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/24|Tech News: 2019-24]] == <section begin="technews-2019-W24"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/24|Translations]] are available. '''Recent changes''' * When you create a PDF from a page on the wiki this is now done by [[mw:Proton|Proton]]. Before this we used [[mw:Electron|Electron]]. It should look the same but work better. Both use Chromium. This is a different system from when you collect several articles into a book and make a PDF from them. [https://phabricator.wikimedia.org/T210651][https://phabricator.wikimedia.org/T186748] * The Flagged Revisions extension now uses the standard OOUI icons. There will be additional minor fixes for positioning in the next deployment. [https://phabricator.wikimedia.org/T155878] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Bots and other scripts that do not set an identifiable [[m:Special:MyLanguage/User-Agent policy|User-Agent]] may find their requests strictly rate-limited until they identify themselves properly. [https://phabricator.wikimedia.org/T224891] '''Problems''' * Please check if the Flagged Revisions configuration on your wiki is as you expect (or as it was a few weeks ago). If not, please [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?projects=Wikimedia-Site-Requests%2CMediaWiki-extensions-FlaggedRevs report it]. [https://phabricator.wikimedia.org/T225144] '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week. '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190612T15 12 June at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/24|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W24"/> 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 20.07 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19143311 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/25|Tech News: 2019-25]] == <section begin="technews-2019-W25"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/25|Translations]] are available. '''Problems''' * You will be able to read but not to edit Wikimedia Commons for 30 minutes on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190619T05 19 June at 05:00 (UTC)]. This is to fix a hardware problem. [https://phabricator.wikimedia.org/T224516] '''Changes later this week''' * [[:w:en:MIDI|MIDI]] files can soon be played without the [[mw:Special:MyLanguage/Extension:Score|Score extension]]. You can then add them with <code><nowiki>[[File:Filename.midi]]</nowiki></code>. Later <code>override_midi</code> and <code>override_audio</code> will stop working. Instead you will need to add the MIDI file below the music score. [https://phabricator.wikimedia.org/T135597] * A new video player will soon replace the old one. You will be able to enable it as a beta feature in [[Special:Preferences#mw-prefsection-betafeatures|your preferences]]. It will later be enabled for everyone if there are no big problems. [https://phabricator.wikimedia.org/T148103] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.34/wmf.10|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 18 June. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 19 June. It will be on all wikis from 20 June ([[mw:MediaWiki 1.34/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190619T15 19 June at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Some gadgets and user scripts still use the old <code>wgEnableAPI</code> and <code>wgEnableWriteAPI</code> values. These values are always true. They will soon be removed. This might break the gadgets and scripts. You should fix your gadgets to not use these values. [https://gerrit.wikimedia.org/r/c/mediawiki/core/+/504076] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/25|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W25"/> 2019. gada 17. jūnijs, plkst. 23.38 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19152213 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/26|Tech News: 2019-26]] == <section begin="technews-2019-W26"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/26|Translations]] are available. '''Problems''' * The [[mw:MediaWiki 1.34/wmf.10|new version]] of MediaWiki for last week was not fully released due to issues. It was removed from most wikis on Tuesday and from test wikis on Thursday. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2019-June/092212.html] * Most wikis were slow and then briefly read-only last week due to one of the database servers having a problem. It is now replaced. [https://phabricator.wikimedia.org/T225981] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.34/wmf.11|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 25 June. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 26 June. It will be on all wikis from 27 June ([[mw:MediaWiki 1.34/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * You can watch or join the next [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2019-June/092210.html Wikimedia Language showcase]. It will be about the usage of Machine Translation in Wikimedia projects. The showcase will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190626T13 26 June at 13:00 (UTC)]. A recording will be kept for later viewing * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190626T15 26 June at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/26|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W26"/> 2019. gada 24. jūnijs, plkst. 20.30 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19168431 --> == ''The Signpost'': 30 June 2019 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-06-30/Discussion report|A constitutional crisis hits English Wikipedia]] * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-06-30/News and notes|Mysterious ban, admin resignations, Wikimedia Thailand rising]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-06-30/In the media|The disinformation age]] * On the bright side: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-06-30/On the bright side|What's making you happy this month?]] * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-06-30/Special report|Did Fram harass other editors?]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-06-30/Traffic report|Juneteenth, Beauty Revealed, and more nuclear disasters]] * Technology report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-06-30/Technology report|Actors and Bots]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-06-30/Gallery|Unlike the North Face, Wiki Loves Earth]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-06-30/Recent research|What do editors do after being blocked?; the top mathematicians, universities and cancers according to Wikipedia]] * From the archives: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-06-30/From the archives|Women and Wikipedia: the world is watching]] * Opinion: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-06-30/Opinion|Why the Terms of Use change didn't curtail undisclosed paid editing—and what might]] * In focus: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-06-30/In focus|WikiJournals: A sister project proposal]] * Community view: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-06-30/Community view|A CEO biography, paid for with taxes]] * Op-Ed: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-06-30/Op-Ed|2019 Wikimedia Affiliate Selected Board Seats Election Results]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2019. gada 30. jūnijs, plkst. 18.56 (EEST) </div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=19067457 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/27|Tech News: 2019-27]] == <section begin="technews-2019-W27"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/27|Translations]] are available. '''Recent changes''' * The development of [[mw:Special:MyLanguage/Wikidata Bridge|Wikidata Bridge]] has started. The goal is to allow Wikidata edits from Wikipedia. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikidata/2019-June/013216.html] '''Problems''' * Sometimes pages load slowly for users routed to the Amsterdam data center. Investigation is in progress. [https://phabricator.wikimedia.org/T226048] * Wikidata query service was overloaded between 11:50 UTC until 13:15 UTC on June 24. It has been fixed. [https://wikitech.wikimedia.org/wiki/Incident_documentation/20190624-wdqs] '''Changes later this week''' * You will be able to read but not to edit all wikis for a short amount of time, on 3 July at 06:00 (UTC). This is to move a database. [https://phabricator.wikimedia.org/T226358] * There is no deployment of a new version of MediaWiki on the wikis this week ([[mw:MediaWiki 1.34/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190703T15 3 July at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/27|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W27"/> 2019. gada 2. jūlijs, plkst. 00.23 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19175317 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/28|Tech News: 2019-28]] == <section begin="technews-2019-W28"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/28|Translations]] are available. '''Recent changes''' * For event organizers, if you [[m:Special:MyLanguage/Mass_account_creation#Requesting_temporary_lift_of_IP_cap|request a temporary lift of the IP cap]] for mass account creation, this will now also raise the edit rate limit for those new accounts at the event, which will prevent another bottleneck. [https://phabricator.wikimedia.org/T204583] * Administrators at all Wiktionary, Wikivoyage, and Wikisource wikis are now able to use the new [[m:Special:MyLanguage/Community_health_initiative/Partial_blocks|partial blocks]] feature. [https://phabricator.wikimedia.org/T218626] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.34/wmf.13|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 9 July. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 10 July. It will be on all wikis from 11 July ([[mw:MediaWiki 1.34/Roadmap|calendar]]). * The design of MediaWiki's software windows will change for desktop users. Layout will be simpler, buttons will be bolder and clearer, and close buttons will be just icons. This is like the mobile design. This will affect ContentTranslation, VisualEditor, TemplateWizard, and other tools. [https://phabricator.wikimedia.org/T226045] '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190710T15 10 July at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * Wikidata will be in read-only mode on 30 July from 05:00 to 05:30 UTC because of a server switch. [https://phabricator.wikimedia.org/T227063] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] There will be a change in the name format of new Wikidata RDF dumps starting on 15 July. [https://phabricator.wikimedia.org/T226153] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/28|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W28"/> 2019. gada 8. jūlijs, plkst. 23.13 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19192465 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/29|Tech News: 2019-29]] == <section begin="technews-2019-W29"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/29|Translations]] are available. '''Recent changes''' * The mobile web will get more advanced editing tools. Seven more Wikipedias can use them now. This works for Arabic, Indonesian, Italian, Persian, Japanese, Spanish and Thai Wikipedia. You can try the tools on the mobile web and give feedback. [https://meta.wikimedia.org/wiki/User:CKoerner_(WMF)/Advanced_mobile_contribution_options_second_update] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The abuse filter system user will soon do maintenance edits on broken abuse filters. This user is called <code>{{int:abusefilter-blocker}}</code> and has administrator rights. This is meant to fix technical problems. It will not do any other changes. You [[phab:T209565|can read more]]. * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.34/wmf.14|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 16 July. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 17 July. It will be on all wikis from 18 July ([[mw:MediaWiki 1.34/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190717T15 17 July at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * The [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Apps|Wikipedia app]] for Android will invite users to add image captions to images on Commons. It will only invite users who have added a number of edits in the app without being reverted. This is to avoid spam and bad edits. You can [[mw:Wikimedia Apps/Team/Android/AppEditorTasks|read more]] and [[mw:Talk:Wikimedia_Apps/Team/Android/AppEditorTasks|leave feedback]]. [https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:Village_pump/Archive/2019/03#Edit_action_feed_(Android_Wikipedia_app)] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/29|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W29"/> 2019. gada 15. jūlijs, plkst. 18.30 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19199404 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/30|Tech News: 2019-30]] == <section begin="technews-2019-W30"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/30|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Communities interested by easing newcomers' first steps can now benefit from the Growth team experiments on their wikis. Check [[mw:Growth/Communities/How to get the Growth experiments on your wiki|the conditions and the request process]]. * The [[m:Coolest_Tool_Award|Coolest Tool Award 2019]] is looking for nominations. You can recommend tools by July 29. The awarded tools will be presented at Wikimania. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2019-July/092301.html] '''Problems''' * The release of the last version of MediaWiki (1.34.0-wmf.14) has been blocked for groups 1 and 2. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-ambassadors/2019-July/002184.html] '''Changes later this week''' * Phabricator database will be moved to a different server. Writes will be blocked on Thursday 25 July, between 05:30 and 06:00 AM UTC. Reads will remain unaffected. [https://phabricator.wikimedia.org/T228243] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.34/wmf.15|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 23 July. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 24 July. It will be on all wikis from 25 July ([[mw:MediaWiki 1.34/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190723T15 24 July at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * [[mw:VisualEditor on mobile/Edit cards|Some items in the visual editor]] will change later this week. This will make it easier to edit links, citations, and templates on both desktop and mobile. [https://phabricator.wikimedia.org/T225834][https://phabricator.wikimedia.org/T221247] * With [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:AdvancedSearch|advanced search]] turned on you will be able to choose the sorting order of the search results when you do a search. [https://phabricator.wikimedia.org/T225479][https://phabricator.wikimedia.org/T197525] * Users who edit from IP addresses whitelisted on a [[:m:Special:MyLanguage/Mass_account_creation#Requesting temporary lift of_IP cap|request for temporary lift of the IP cap for mass account creation]] will bypass CAPTCHAs. This will happen in August. If you think this should not happen for some reason, please [[:phab:T227487|let us know]]. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The variable <code>user_wpzero</code> will be removed from AbuseFilter. [[phab:T227843#5344413|A list of filters needing a fix is provided]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/30|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W30"/> 2019. gada 22. jūlijs, plkst. 16.08 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19224936 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/31|Tech News: 2019-31]] == <section begin="technews-2019-W31"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/31|Translations]] are available. '''Problems''' * Wikidata will be in read-only mode on 30 July from 05:00 to 05:30 UTC because of a server switch. [https://phabricator.wikimedia.org/T227063] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.34/wmf.16|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 30 July. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 31 July. It will be on all wikis from 1 August ([[mw:MediaWiki 1.34/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190731T15 31 July at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/31|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W31"/> 2019. gada 30. jūlijs, plkst. 00.42 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19235136 --> == ''The Signpost'': 31 July 2019 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-07-31/News and notes|Wikimedia grants less accessible for travel, equipment, meetups, and India]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-07-31/In the media|Politics starts getting rough]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-07-31/Discussion report|New proposals in aftermath of Fram ban]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-07-31/Arbitration report|A month of reintegration]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-07-31/Gallery|Classic panoramas from Heinrich Berann]] * On the bright side: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-07-31/On the bright side|What's making you happy this month?]] * Community view: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-07-31/Community view|Video based summaries of Wikipedia articles. How and why?]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-07-31/News from the WMF|Designing ethically with AI: How Wikimedia can harness machine learning in a responsible and human-centered way]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-07-31/Recent research|Most influential medical journals; detecting pages to protect]] * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-07-31/Special report|Administrator cadre continues to contract]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-07-31/Traffic report|World cups, presidential candidates, and stranger things]] * In focus: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-07-31/In focus|The French Wikipedia is overtaking the German]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2019. gada 31. jūlijs, plkst. 19.19 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=19239323 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/32|Tech News: 2019-32]] == <section begin="technews-2019-W32"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/32|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.34/wmf.17|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 6 August. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 7 August. It will be on all wikis from 8 August ([[mw:MediaWiki 1.34/Roadmap|calendar]]). '''Problems''' *A change in [[mw:Extension:RelatedArticles|RelatedArticles extension]] accidentally enabled it for everyone, not just for mobile users. This has been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T181242][https://phabricator.wikimedia.org/T229644] '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190807T15 7 August at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * Today everyone can see [[:w:en:IP addresses|IP addresses]] if someone edits without an account. In the future this could be more hidden. This is to protect unregistered editors so fewer can see their IP address. This would only happen after we make sure the tools for vandal fighting can still be effective. You can [[m:Special:MyLanguage/IP_Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more]] and [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|comment]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/32|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W32"/> 2019. gada 5. augusts, plkst. 16.25 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19263690 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/33|Tech News: 2019-33]] == <section begin="technews-2019-W33"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/33|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Editors using the mobile website on Wikipedia can opt-in to new [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Advanced_mobile_contributions|advanced features]] via your settings page. This will give access to more interface links, special pages, and tools. Feedback on the discussion page is appreciated. [https://phabricator.wikimedia.org/T228916] * Due to the absence of volunteer maintenance of Cologne Blue skin, the link to activate it will be hidden. The skin will still work, but editors using it are encouraged to switch to another skin. [https://phabricator.wikimedia.org/T223824] '''Changes later this week''' * Due to Wikimania, there is no deployment this week. [https://wikitech.wikimedia.org/wiki/Deployments#Week_of_August_12th] '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190813T15 13 August at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * The "Wikidata item" link will be moved from "Tools" to "In other projects" section on all Wikimedia projects, starting on August 21. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikidata/2019-August/013316.html Full announcement], [[phab:T66315|Phabricator task]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/33|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W33"/> 2019. gada 12. augusts, plkst. 21.20 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19280448 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/34|Tech News: 2019-34]] == <section begin="technews-2019-W34"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/34|Translations]] are available. '''Tech News''' * There will be no Tech News issue next week. The next issue of Tech News will be sent out on 2 September 2019. '''Problems''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Some abuse filters stopped working because of a code change. Only variables for the current action will work. Variables defined inside a branch may not work outside of that branch. You can [[phab:T230256|read more]] to see how to fix the filters. * Only six accounts can be created from one [[:w:en:IP address|IP address]] per day. Between 12 August and August 15 this was two accounts per day. This was because of a security issue. It is now six accounts per day again. [https://phabricator.wikimedia.org/T230521] '''Changes later this week''' * Only a limited number of accounts can be created from one [[:w:en:IP address|IP address]]. An IP address can be [[:w:en:Whitelisting |whitelisted]] so that it can create as many accounts as needed. This is useful at events where many new persons learn to edit. IP addresses that are whitelisted for this reason will also not show [[w:en:CAPTCHA|CAPTCHAs]] when you create accounts. This will happen on Wednesday. [https://phabricator.wikimedia.org/T227487] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.34/wmf.19|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 20 August. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 21 August. It will be on all wikis from 22 August ([[mw:MediaWiki 1.34/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190821T15 21 August at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * There is an [[:w:en: Request for Comments|RFC]] about creating a new global user group with the right to edit [[:mw:Extension:AbuseFilter|abuse filters]]. This will be used to fix broken filters and make sure all filters will still work when software changes happen. You can [[:m:Requests for comment/Creating abusefilter-manager global group|read more and comment]]. * <code>Special:Contributions/newbies</code> will no longer be working. This is because of performance reasons. It showed edits by new accounts. You can see this in the recent changes feed instead. [https://phabricator.wikimedia.org/T220447] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/34|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W34"/> 2019. gada 19. augusts, plkst. 18.21 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19310286 --> == ''The Signpost'': 30 August 2019 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-08-30/News and notes|Documenting Wikimania and our beginnings]] * In focus: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-08-30/In focus|Ryan Merkley joins WMF as Chief of Staff]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-08-30/In the media|Many layers of fake news: Fake fiction and fake news vandalism]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-08-30/Discussion report|Meta proposals on partial bans and IP users]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-08-30/Traffic report|Once upon a time in Greenland with Boris and cornflakes]] * Op-Ed: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-08-30/Op-Ed|We couldn't have told you this, but Wikipedia was censored]] * Opinion: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-08-30/Opinion|The Curious Case of Croatian Wikipedia]] * Community view: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-08-30/Community view|Chinese Wikipedia and the battle against extradition from Hong Kong]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-08-30/News from the WMF|Meet Emna Mizouni, the newly minted 2019 Wikimedian of the Year]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-08-30/Recent research|Special issue on gender gap and gender bias research]] * On the bright side: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-08-30/On the bright side|What's making you happy this month?]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2019. gada 31. augusts, plkst. 02.42 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=19338420 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/36|Tech News: 2019-36]] == <section begin="technews-2019-W36"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/36|Translations]] are available. '''Recent changes''' * You can use the new [[wikidata:Wikidata:Development/Termbox|termbox]] interface if you edit Wikidata on a mobile device. This is to edit labels, descriptions and aliases easier on the mobile pages. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikidata/2019-August/013355.html] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.34/wmf.20|new version]] of MediaWiki has been deployed during the last week. * The previously announced change of positions of the "Wikidata item" link on all wikis has been rollbacked due to unexpected cache issues. [https://phabricator.wikimedia.org/T66315#5431632] * The limit for rollbacks has been increased from 10 to 100 rollbacks per minute. [https://phabricator.wikimedia.org/T228708] * The advanced version of the edit review pages (Recent Changes, Watchlist, and Related Changes) now include two new filters. These filters are for "All contents" and "All discussions". They will filter the view to just those namespaces. However the "All discussions" filter does not include pseudo talk pages, like discussions that are in the ''Project:'' or ''Wikipedia:'' namespaces. But it will include changes happening on ''Project talk:'' or the ''Wikipedia talk:''. [https://phabricator.wikimedia.org/T201520] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.34/wmf.21|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2019-09-03|{{PAGELANGUAGE}}}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2019-09-04|{{PAGELANGUAGE}}}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2019-09-05|{{PAGELANGUAGE}}}} ([[mw:MediaWiki 1.34/Roadmap|calendar]]). * When you log in, the software checks your password to see if it follows the [[Special:MyLanguage/Password policy|Password policy]]. From this week, it will also complain if your password is one of the most common passwords in the world. If your password is not strong enough, please consider to [[Special:PasswordReset|change your password]] for a [[w:en:Password strength|stronger password]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T151425] '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190904T15 {{#time:j xg|2019-09-04|{{PAGELANGUAGE}}}} at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * You will be able to read but not to edit Wikidata for up to 30 minutes on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190910T05 September 10 at 05:00 (UTC)]. [https://phabricator.wikimedia.org/T230788] * You will be able to read but not to edit some mid-sized wikis for up to 30 minutes [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190917T05 September 17 at 05:00 (UTC)]. You can [https://raw.githubusercontent.com/wikimedia/operations-mediawiki-config/master/dblists/s2.dblist see which wikis]. [https://phabricator.wikimedia.org/T230788] * You will be able to read but not to edit some mid-sized wikis for up to 30 minutes [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190924T05 September 24 at 05:00 (UTC)]. You can [https://raw.githubusercontent.com/wikimedia/operations-mediawiki-config/master/dblists/s3.dblist see which wikis]. [https://phabricator.wikimedia.org/T230788] * You will be able to read but not to edit Wikimedia Commons for up to 30 minutes on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190926T05 September 26 at 05:00 (UTC)]. [https://phabricator.wikimedia.org/T230788] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/36|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W36"/> 2019. gada 4. septembris, plkst. 12.08 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19350205 --> == ''The Signpost'': 30 September 2019 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * From the editors: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-09-30/From the editors|Where do we go from here?]] * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-09-30/Special report|Post-Framgate wrapup]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-09-30/In the media|A net loss: Wikipedia attacked, closing off Russia? welcoming back Turkey?]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-09-30/Traffic report|Varied and intriguing entries, less Luck, and some retreads]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-09-30/News from the WMF|How the Wikimedia Foundation is making efforts to go green]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-09-30/Recent research|Wikipedia's role in assessing credibility of news sources; using wikis against procrastination; OpenSym 2019 report]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-09-30/Gallery|Finding freely licensed photo collections]] * On the bright side: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-09-30/On the bright side|What's making you happy this month?]] * In focus: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-09-30/In focus|Wikidata & Wikibase for national libraries: the inaugural meeting]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2019. gada 30. septembris, plkst. 14.08 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=19354308 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/40|Tech News: 2019-40]] == <section begin="technews-2019-W40"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/40|Translations]] are available. '''Problems''' * Last week's Tech News had delivery problems. Some did not get the newsletter. Some got it more than one time. The problem where some pages got it three times should now be fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T232379] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.34/wmf.25|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2019-10-01|{{PAGELANGUAGE}}}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2019-10-02|{{PAGELANGUAGE}}}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2019-10-03|{{PAGELANGUAGE}}}} ([[mw:MediaWiki 1.34/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20191002T15 {{#time:j xg|2019-10-02|{{PAGELANGUAGE}}}} at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * The Wikimedia Foundation [[m:Community Tech|Community Tech team]] is working on a [[:m:Community Tech/Watchlist Expiry|watchlist expiry feature]]. This means you can put things on your watchlist for a period of time instead of forever. They are looking for [[:m:Community Tech/Watchlist Expiry#Open Questions|feedback on the questions they have]]. * [[Special:Contributions|Special:Contributions]] will get the standard [[mw:UX standardization|OOUI look]]. This makes it easier to use on mobile and makes it look like other <code>Special:</code> pages. There is a [https://en.wikipedia.beta.wmflabs.org/wiki/User:Jdlrobson/compactspecialcontributions.css script] you can use to make the form smaller if you want to. [https://phabricator.wikimedia.org/T117736] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/40|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W40"/> 2019. gada 30. septembris, plkst. 19.51 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19425406 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/41|Tech News: 2019-41]] == <section begin="technews-2019-W41"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/41|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The [[mw:Extension:AbuseFilter|abuse filter function]] now has a faster [[w:en:Parsing|parser]]. This is to shorten the waiting time when you save an edit. [https://phabricator.wikimedia.org/T156095] '''Problems''' * There is a problem in the visual editor when you copy or delete text with footnotes. It will be fixed soon. [https://phabricator.wikimedia.org/T234489] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.1|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 8 October. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 9 October. It will be on all wikis from 10 October ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20191009T15 9 October at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * The [[m:Community Wishlist Survey 2020|Community Wishlist Survey]] has a new format. It will focus on wikis that typically get less support. It will probably go back to the normal format next year. It is not decided exactly how it will work this year. You can [[m:Talk:Community Wishlist Survey 2020|leave feedback]]. * The [[:w:en:URL|URL]] of the Wikimedia wiki main pages could be changed. This is because the current URLs cause several problems. For example <code>https://www.wikidata.org/wiki/Wikidata:Main_Page</code> would be <code>https://www.wikidata.org/</code> instead. You can [[phab:T120085|tell the developers]] if this would cause problems for your wiki. * There is a new [[mw:Technical Community Newsletter/2019/October|technical community newsletter]]. You can read more about the work of Wikimedia's technical community. [[mw:Technical Community Newsletter/Subscribe|Subscribe]] to get the information in the future. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] [[w:en:Outreachy|Outreachy]] is an internship program for groups who are underrepresented in free and open-source software. There are seven Wikimedia projects about coding, documentation and quality assurance in the next round. Persons who fit the criteria [https://www.outreachy.org/apply/project-selection/#wikimedia can apply]. The last day to apply is 5 November. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/41|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W41"/> 2019. gada 7. oktobris, plkst. 18.36 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19425406 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/42|Tech News: 2019-42]] == <section begin="technews-2019-W42"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/42|Translations]] are available. '''Recent changes''' * You can now use [[:mw: Reading/Web/Advanced mobile contributions |more advanced editing tools]] on the mobile web. You can turn them on and off in your preferences in the mobile version. [https://phabricator.wikimedia.org/T233612] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.2|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 15 October. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 16 October. It will be on all wikis from 17 October ([[mw:MediaWiki 1.34/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20191016T15 16 October at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * [[w:en:Internet Explorer|Internet Explorer]] 6 and 7 are no longer [[:mw:Compatibility|supported]]. This means the browsers might start looking a bit weird. They will not get security support. You [[:wikitech:HTTPS/Browser Recommendations|can't read]] Wikimedia wikis in Internet Explorer on Windows XP or Windows versions that are older than Windows XP. This is because almost no one uses the browsers anymore. Supporting them made the wikis less secure for everyone else. [https://phabricator.wikimedia.org/T232563] * In the future section headings might have a share link. This is to make it easier to link to the section. You can [[phab:T18691|read more and discuss]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/42|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W42"/> 2019. gada 15. oktobris, plkst. 02.55 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19425406 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/43|Tech News: 2019-43]] == <section begin="technews-2019-W43"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/43|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|'''''[[$technews|Tech news]]''' prepared by [[$ambassadors|Tech News writers]] and posted by [[$bot|bot]] • [[$contribute|Contribute]] • [[$translate|Translate]] • [[$tech|Get help]] • [[$talk|Give feedback]] • [[$list|Subscribe or unsubscribe]].'']] The [[w:en:Application programming interface|API]] sandbox and help pages now show more clearly when API modules are marked as <code>internal</code>. API modules marked as internal were probably internal before. It was easier to miss. You should look for non-internal alternatives. [https://phabricator.wikimedia.org/T185508] '''Problems''' * There is a [[mw:Special:MyLanguage/Extension:Translate|translation tool]] we use on wikis with more than one language. For a few days it did not create pages for new languages when someone translated a page. The languages did not show in the language bar. This has been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T235027] * The history and diffs can show wrong content. This is because of a cache problem. It will soon be fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T235188] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.3|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 22 October. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 23 October. It will be on all wikis from 24 October ([[mw:MediaWiki 1.34/Roadmap|calendar]]). * [[m:WMDE_Technical_Wishes/ReferencePreviews|Reference Previews]] will be a beta feature on [[phab:T235083|all Wikipedias and some Wikivoyages]]. It shows you a preview of the footnote when you hover over or click on the number. It has been a beta feature on German and Arabic Wikipedia since April. '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20191023T15 23 October]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/43|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W43"/> 2019. gada 21. oktobris, plkst. 17.39 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Trizek_(WMF)/sandbox/temp_MassMessage_list&oldid=19479627 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/44|Tech News: 2019-44]] == <section begin="technews-2019-W44"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/44|Translations]] are available. '''Recent changes''' * You can post proposals for the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2020|Community Wishlist Survey]]. The survey decides what the [[m:Community Tech|Community Tech team]] will work on. You can post proposals until 11 November. You can vote on proposals from 20 November to 2 December. This year the wishlist will focus on Wikibooks, Wiktionary, Wikiquote, Wikisource, Wikiversity, Wikispecies, Wikivoyage and Wikinews. You can [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2020#newformat|read more]] about the format for this year. * Mobile users now have a specific design for their Watchlist. [https://phabricator.wikimedia.org/T225127][https://phabricator.wikimedia.org/T235414] * You can share feedback and ideas on the [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements|Desktop Improvements]] project. The goal is to make the interface easier to use for readers and editors without removing any functionality. The Foundation's Readers Web team will work on this over the next two years. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] [[mw:Special:MyLanguage/OOUI|OOUI]] now allows using <code>px</code> (pixels) instead of <code>em</code> ([[:w:en:Em (typography)|em]]) for some specific cases. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/design/2019-October/002646.html][https://phabricator.wikimedia.org/T220671] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.4|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2019-10-29|{{PAGELANGUAGE}}}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2019-10-30|{{PAGELANGUAGE}}}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2019-10-31|{{PAGELANGUAGE}}}} ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20191030T15 {{#time:j xg|2019-10-30|{{PAGELANGUAGE}}}} at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * There will be no software changes from 19 December to 2 January. The first MediaWiki version next year will come the week of 6 January. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2019-October/092682.html] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Gadgets and user scripts can access variables about the current page in JavaScript. In 2015, this information was moved from global variables named <code dir=ltr>wg*</code> to <code style="white-space:nowrap;">mw.config</code>. The old global variables will be removed later this year. You can [[Phab:T72470|know more about it and tell the developers]] if you want to try this out on your wiki first. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/44|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W44"/> 2019. gada 28. oktobris, plkst. 18.17 (EET) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19425406 --> == ''The Signpost'': 31 October 2019 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-10-31/In the media|How to use or abuse Wikipedia for fun or profit]] * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-10-31/Special report|“Catch and Kill” on Wikipedia: Paid editing and the suppression of material on alleged sexual abuse]] * In focus: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-10-31/In focus|The BBC looks at Chinese government editing]] * Interview: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-10-31/Interview|Carl Miller on Wikipedia Wars]] * Community view: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-10-31/Community view|Observations from the mainland]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-10-31/Arbitration report|October actions]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-10-31/Traffic report|Wrestling with a couple of teenagers, a Nobelist, and a lot of jokers]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-10-31/Gallery|Wiki Loves Broadcast]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-10-31/Recent research|Research at Wikimania 2019: More communication doesn't make editors more productive; Tor users doing good work; harmful content rare on English Wikipedia]] * Essay: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-10-31/Essay|Wikipedia is in the real world]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-10-31/News from the WMF|Welcome to Wikipedia! Here's what we're doing to help you stick around]] * On the bright side: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-10-31/On the bright side|What's making you happy this month?]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2019. gada 31. oktobris, plkst. 18.13 (EET) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=19436527 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/45|Tech News: 2019-45]] == <section begin="technews-2019-W45"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/45|Translations]] are available. '''Recent changes''' * At [[Special:Contributions|Special:Contributions]] you could see up to 5000 edits at the same time if you edited the [[:w:en:URL|URL]]. This has been lowered to 500. This is to stop requests which break the sites. [https://phabricator.wikimedia.org/T234450] '''Changes later this week''' * <code>MediaWiki:ipb-default-expiry</code> can set the default length to block a user for your wiki. You will be able to use <code>MediaWiki:ipb-default-expiry-ip</code> to set a different default block length for IP editors. [https://phabricator.wikimedia.org/T219126] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.5|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 5 November. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 6 November. It will be on all wikis from 7 November ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20191106T15 6 November at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/45|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W45"/> 2019. gada 4. novembris, plkst. 18.48 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19523131 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/46|Tech News: 2019-46]] == <section begin="technews-2019-W46"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/46|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [https://mediawiki2latex-large.wmflabs.org MediaWiki2LaTeX] can put different pages from a Wikimedia wiki into a [[:w:en:PDF|PDF]]. It can now make a PDF with around 5000 pages. Previously this was 800 pages. '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week. '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20191113T16 13 November at 16:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * Wikimedia will take part in [[:w:en:Google Code-in|Google Code-in]]. This is for young students who want to help with open source software. You can [[:mw:Google Code-in/2019|read more]]. Experienced technical Wikimedians can mentor students. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/46|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W46"/> 2019. gada 12. novembris, plkst. 00.03 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19523131 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/47|Tech News: 2019-47]] == <section begin="technews-2019-W47"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/47|Translations]] are available. '''Problems''' * You will be able to read but not to edit some wikis for up to 30 minutes [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20191126T06 on 26 November at 06:00 (UTC)]. You can [[phab:T238046|see which wikis]]. It will probably last much shorter than 30 minutes. This will also affect the <code>[[mw:Special:MyLanguage/Extension:CentralAuth|centralauth]]</code> database. This could for example affect changing passwords, logging in to new wikis, changing emails or [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:CentralAuth/Global rename|global renames]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T238046] '''Changes later this week''' * You can soon vote on proposals for the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2020|Community Wishlist Survey]]. The survey decides what the [[m:Community Tech|Community Tech team]] will work on. You can vote on proposals from 20 November to 2 December. This year the wishlist will focus on Wikibooks, Wiktionary, Wikiquote, Wikisource, Wikiversity, Wikispecies, Wikivoyage and Wikinews. You can [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2020#newformat|read more]] about the format for this year. * There is no new MediaWiki version this week. '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20191120T16 20 November at 16:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/47|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W47"/> 2019. gada 18. novembris, plkst. 22.17 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19523131 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/48|Tech News: 2019-48]] == <section begin="technews-2019-W48"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/48|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * The mobile beta mode will be disabled to have less maintenance. The developers will focus on the [[mw:Reading/Web/Desktop Improvements|desktop improvements]] project. You can turn on [[mw:Reading/Web/Advanced mobile contributions|advanced mobile contributions mode]] if you want to see the categories. You could also jump back to the top. This can instead be done with a [[w:en:User:Jdlrobson/scripts/backtotop.js|gadget or user script]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T237290] * [[:mw:Parsoid|Parsoid]] is software we use for the visual editor, content translation, Flow and the Android app. This has been rewritten. It will come to the wikis gradually over the next two weeks. It has been tested, but there could be some diffs or previews that don't look right. If you see any you can [[phab:T229015|report them]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T229015] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.8|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 26 November. It will be on the other wikis next week ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). This is because of holidays. '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20191127T16 27 November at 16:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * You will switch between the article and the talk page in a new way in the mobile view in the future. It will use tabs. This is more like in the desktop view. [https://phabricator.wikimedia.org/T230695] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/48|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W48"/> 2019. gada 25. novembris, plkst. 18.52 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19523131 --> == ''The Signpost'': 29 November 2019 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * From the editor: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-11-29/From the editor|Put on your birthday best]] * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-11-29/News and notes|How soon for the next million articles?]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-11-29/In the media|You say you want a revolution]] * On the bright side: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-11-29/On the bright side|What's making you happy this month?]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-11-29/Arbitration report|Two requests for arbitration cases]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-11-29/Traffic report|The queen and the princess meet the king and the joker]] * Technology report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-11-29/Technology report|Reference things, sister things, stranger things]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-11-29/Gallery|Winter and holidays]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-11-29/Recent research|Bot census; discussions differ on Spanish and English Wikipedia; how nature's seasons affect pageviews]] * Essay: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-11-29/Essay|Adminitis]] * From the archives: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-11-29/From the archives|WikiProject Spam, revisited]] * In focus: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-11-29/In focus|An update on the Wikimedia Movement 2030 Strategy]] * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-11-29/Special report|How many people edit in your favorite language? Where are they from?]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2019. gada 30. novembris, plkst. 00.26 (EET) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=19559312 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/49|Tech News: 2019-49]] == <section begin="technews-2019-W49"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/49|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[:m:Special:MyLanguage/Mix'n'match|Mix'n'match]] is a tool to connect Wikidata items to information in other databases. It can be used to find subjects that are missing in a Wikipedia. It now has more than 3000 datasets. Before it was closer to 2000. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.8|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 3 December. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 4 December. It will be on all wikis from 5 December ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20191204T16 4 December at 16:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] There will be a new schema for [https://dumps.wikimedia.org/ XML dumps]. Scripts and apps that use them will need to be updated. If they are not updated they will no longer work. [https://phabricator.wikimedia.org/T238972] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The <code><nowiki>{{REVISIONID}}</nowiki></code> magic word will no longer work in the content namespaces. This is for performance reasons. When you preview a page it returns <code>""</code> (empty string). When you read a page it returns <code>"-"</code> (dash). In the future this will also affect other namespaces. The next ones are file and category namespaces. [https://phabricator.wikimedia.org/T235957] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/49|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W49"/> 2019. gada 2. decembris, plkst. 18.59 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19523131 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/50|Tech News: 2019-50]] == <section begin="technews-2019-W50"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/50|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Wikimedia projects use [https://translatewiki.net/ Translatewiki] to translate the wiki interface. You can now use [https://tools.wmflabs.org/watch-translations/ WatchTranslations] to watch projects there. You would get an email if there are missing translations to your language. [https://phabricator.wikimedia.org/T238216] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] There is a new dataset you can use. It shows the number of editors per country per month for a number of countries. You can [[:wikitech:Analytics/Data Lake/Edits/Geoeditors/Public|read the documentation]] and [https://dumps.wikimedia.org/other/geoeditors/readme.html download the dataset]. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.10|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 10 December. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 11 December. It will be on all wikis from 12 December ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20191211T16 11 December at 16:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * You can test a new [[m:WMDE Technical Wishes/Book referencing|reference tool]]. It makes it possible to reference different parts of a source without repeating all information. You can test it on the [[mw:Special:MyLanguage/Beta Cluster|beta cluster]]. You can see [https://en.wikipedia.beta.wmflabs.org/wiki/Draft:Cut_the_Crap#cite_ref-3 an example article]. [https://www.mediawiki.org/wiki/Topic:Vc9k7gf9kvqxkkva] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/50|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W50"/> 2019. gada 9. decembris, plkst. 18.38 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19523131 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/51|Tech News: 2019-51]] == <section begin="technews-2019-W51"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/51|Translations]] are available. '''Problems''' * The [[mw:Special:MyLanguage/Extension:Linter|Linter extension]] helps you find technical errors in articles. It did not show new changes last week. This was because of an [[:w:en:Application programming interface|API]] problem. It is now working again. [https://phabricator.wikimedia.org/T240057] * [[Special:Watchlist|Special:Watchlist]] can show the wrong information again. It does not always show which edits are read and which are unread. This is because of a database problem. The developers are working on solving the problem. [https://phabricator.wikimedia.org/T218511] '''Changes later this week''' * You can get email notifications. You can get them immediately, a summary every day or a summary once every week. If you choose a summary you can soon choose not to get notifications you have already marked as read on the wiki. [https://phabricator.wikimedia.org/T169386] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.11|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 17 December. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 18 December. It will be on all wikis from 19 December ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20191218T16 18 December at 16:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * The [[m:Special:MyLanguage/Community health initiative/Partial blocks|partial blocks]] feature is now stable. It will come to most wikis on 6 January. Your wiki can ask to wait. Contact [[User talk:NKohli (WMF)|NKohli (WMF)]] if you don't want it now. [https://phabricator.wikimedia.org/T218626] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/51|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W51"/> 2019. gada 17. decembris, plkst. 02.18 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19523131 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/52|Tech News: 2019-52]] == <section begin="technews-2019-W52"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/52|Translations]] are available. '''Tech News''' * Because of the [[w:en:Christmas and holiday season|holidays]] the next issue of Tech News will be sent out on 6 January 2020. '''Recent changes''' * All mobile site users now have new features. Features include: tabs for page/discussion; an expanded user-menu; direct access to history pages. These features were initially part of the "[[mw:special:MyLanguage/Reading/Web/Advanced mobile contributions|advanced mode]]". '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week or next week. '''Future changes''' * You can use <code>setlang</code> in the [[:w:en:URL|URL]] to change the [[mw:Special:MyLanguage/Extension:UniversalLanguageSelector|user interface language]]. This will no longer happen automatically. When you open the link you will be asked to confirm the language change. This will not happen if [[:w:en:Javascript|Javascript]] is not working in your browser. [https://phabricator.wikimedia.org/T63115] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/52|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W52"/> 2019. gada 23. decembris, plkst. 22.07 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19658593 --> == ''The Signpost'': 27 December 2019 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * From the editors: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-12-27/From the editors|Caught with their hands in the cookie jar, again]] * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-12-27/News and notes|What's up (and down) with administrators, articles and languages]] * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-12-27/Special report|Are reputation management operatives scrubbing Wikipedia articles?]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-12-27/In the media|"The fulfillment of the dream of humanity" or a nightmare of PR whitewashing on behalf of one-percenters?]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-12-27/Discussion report|December discussions around the wiki]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-12-27/Arbitration report|Announcement of 2020 Arbitration Committee]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-12-27/Traffic report|Queens and aliens, exactly alike, once upon a December]] * Technology report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-12-27/Technology report|User scripts and more]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-12-27/Gallery|Holiday wishes]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-12-27/Recent research|Acoustics and Wikipedia; Wiki Workshop 2019 summary]] * From the archives: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-12-27/From the archives|The 2002 Spanish fork and ads revisited (re-revisited?)]] * On the bright side: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-12-27/On the bright side|What's making you happy this month?]] * Op-Ed: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-12-27/Op-Ed|Why we need to keep talking about Wikipedia's gender gap]] * WikiProject report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-12-27/WikiProject report|Wikiproject Tree of Life: A Wikiproject report]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2019. gada 27. decembris, plkst. 14.39 (EET) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=19644375 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/02|Tech News: 2020-02]] == <section begin="technews-2020-W02"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/02|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * When trying to move a page, if the target title already exists then a warning message is shown. The warning message will now include a link to the target title. [https://phabricator.wikimedia.org/T184357] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.14|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 7 January. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 8 January. It will be on all wikis from 9 January ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/02|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W02"/> 2020. gada 6. janvāris, plkst. 23.22 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19686132 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/03|Tech News: 2020-03]] == <section begin="technews-2020-W03"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/03|Translations]] are available. '''Recent changes''' * You can no longer read Wikimedia wikis if your browser use very old [[:w:en:Transport Layer Security|TLS]]. This is because it is a security problem for everyone. It can lead to [[:w:en:Downgrade attack|downgrade attacks]]. Since 9 December you just see a warning. Soon the browser will not connect to the wikis at all. Most are users on Android systems older than 4.4. You can read the [[:wikitech:HTTPS/Browser Recommendations|browser recommendations]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T238038] * [[Special:LinkSearch|Special:LinkSearch]] has been moved from the "{{int:specialpages-group-redirects}}" section on [[Special:SpecialPages|Special:SpecialPages]] to the "{{int:specialpages-group-pages}}" section. [https://phabricator.wikimedia.org/T242146] '''Changes later this week''' *[[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Wikis can protect pages so that only some users can edit them. The standard protection levels are {{int:protect-level-autoconfirmed}} and {{int:Protect-level-sysop}}. If your wiki use more protection levels the technical name might be renamed for standardisation. This doesn't affect what users see. [https://phabricator.wikimedia.org/T230103] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.15|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 14 January. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 15 January. It will be on all wikis from 16 January ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * [[:wikitech:Nova Resource:Catgraph/Deepcat|Deepcat]] and [[:wikitech:Nova Resource:Catgraph|Catgraph]] will stop working. This will happen at the end of January. This is because you can now use the normal search function instead. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-January/092936.html] * You can use <code><nowiki><ref follow="…"></nowiki></code> to merge footnotes that follow each other. It is meant to be used for digitised books on Wikisource. If the order of the footnotes is wrong no error was shown but the bad <nowiki><ref></nowiki> was shown outside the <nowiki><references /></nowiki> list. This will change and you will see an error message instead. [https://phabricator.wikimedia.org/T240858] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/03|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W03"/> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 13. janvāris, plkst. 20.40 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19702773 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/04|Tech News: 2020-04]] == <section begin="technews-2020-W04"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/04|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.16|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 21 January. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 22 January. It will be on all wikis from 23 January ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * There is a [[:m:Special:MyLanguage/IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|new suggestion]] for what to show when someone edits without registering an account. This is to give unregistered editors better privacy and make some anti-vandalism work go faster. You can [[:m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|give feedback]]. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] [[:mw:Special:MyLanguage/Manual:Pywikibot|Pywikibot]] is a Python [[:w:en:Library (computing)|library]] to automate work on wikis. It will no longer support [[:w:en:Python (programming language)|Python 2]]. Use the <code>python2</code> tag if you need to continue running Python 2 scripts. The Pywikibot team strongly recommends to migrate to Python 3. You can [[:phab:T242120|get help]] to do so. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/pywikibot/2020-January/009976.html] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The weekly MediaWiki branch cut will soon become automated. The timing for this cut may change. You can discuss [[phab:T242446|in Phabricator]] if this affects you. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-January/092939.html] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can [[mw:Special:MyLanguage/Technical Community Newsletter/2020/January|read about]] coming technical events and mentoring interns. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/04|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W04"/> 2020. gada 20. janvāris, plkst. 21.42 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19702773 --> == ''The Signpost'': 27 January 2020 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * From the editor: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-01-27/From the editor|Reaching six million articles is great, but we need a moratorium]] * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-01-27/News and notes|Six million articles on the English language Wikipedia]] * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-01-27/Special report|The limits of volunteerism and the gatekeepers of Team Encarta]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-01-27/In the media|Turkey's back up, but what's happening with Dot-org and a new visual identity?]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-01-27/Arbitration report|Three cases at ArbCom]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-01-27/Traffic report|The most viewed articles of 2019]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-01-27/Gallery|Wiki Loves Monuments 2019, we're all winners]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-01-27/News from the WMF|Capacity Building: Top 5 Themes from Community Conversations]] * Community view: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-01-27/Community view|Our most important new article since November 1, 2015]] * In focus: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-01-27/In focus|Cryptos and bitcoins and blockchains, oh no!]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-01-27/Recent research|How useful is Wikipedia for novice programmers trying to learn computing concepts?]] * From the archives: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-01-27/From the archives|A decade of ''The Signpost'', 2005-2015]] * On the bright side: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-01-27/On the bright side|What's making you happy this month?]] * WikiProject report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-01-27/WikiProject report|WikiProject Japan: a wikiProject Report]] * Humour: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-01-27/Humour|Predicting the 6,000,000th article]] * Obituary: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-01-27/Obituary|Remembering Wikipedia contributor Brian Boulton]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2020. gada 27. janvāris, plkst. 04.10 (EET) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=19732642 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/05|Tech News: 2020-05]] == <section begin="technews-2020-W05"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/05|Translations]] are available. '''Problems''' * Some mobile diffs have problems. A couple of buttons are not shown. Structured data diffs on Commons are confusing. The developers are working on fixing it. [https://phabricator.wikimedia.org/T242310][https://phabricator.wikimedia.org/T243235] * Administrators on wikis that use [[mw:Special:MyLanguage/Structured Discussions|Structured Discussions]] can't move discussion pages. This is a bug. The developers are working on fixing it. [https://phabricator.wikimedia.org/T231783] '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week. '''Future changes''' * There is JavaScript code on Special:Undelete for administrators that makes it possible to automatically select multiple checkboxes by holding the "Shift" key and clicking. This code is also loaded by accident on other special pages and on articles. This makes pages slower to load. This will be fixed. If you know of other special pages where this is useful please tell the developers at [[phab:T232688]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/05|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W05"/> 2020. gada 27. janvāris, plkst. 20.53 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19702773 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/06|Tech News: 2020-06]] == <section begin="technews-2020-W06"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/06|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.18|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 4 February. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 5 February. It will be on all wikis from 6 February ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/06|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W06"/> 2020. gada 3. februāris, plkst. 22.05 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19702773 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/07|Tech News: 2020-07]] == <section begin="technews-2020-W07"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/07|Translations]] are available. '''Recent changes''' * There is a new version of the [[:c:Special:MyLanguage/Commons:Mobile app|Wikimedia Commons app]] for Android. It should fix the failed uploads problem. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-February/093042.html] '''Problems''' * There was a problem with the new MediaWiki version last week. It deleted some messages by accident. The new version was late because it was stopped to fix things. [https://phabricator.wikimedia.org/T233866] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The [[mw:Special:MyLanguage/API:Main page|MediaWiki action API]] is used by various tools like bots and gadgets. Some error codes will change. Some parameter values that do not follow the standard will no longer work. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-February/093048.html] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.19|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 11 February. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 12 February. It will be on all wikis from 13 February ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/07|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W07"/> 2020. gada 10. februāris, plkst. 21.12 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19795493 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/08|Tech News: 2020-08]] == <section begin="technews-2020-W08"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/08|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Pages on Wikidata and Commons now load faster. You can read more about [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Performance Team/Page load performance|page load performance]]. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikidata/2020-February/013827.html][https://www.mediawiki.org/wiki/ResourceLoader/Developing_with_ResourceLoader] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.20|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 18 February. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 19 February. It will be on all wikis from 20 February ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/08|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W08"/> 2020. gada 17. februāris, plkst. 18.17 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19795493 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/09|Tech News: 2020-09]] == <section begin="technews-2020-W09"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/09|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.21|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 25 February. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 26 February. It will be on all wikis from 27 February ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * There will be a [[mw:Special:MyLanguage/Talk pages project/replying|reply button]] after each post on a talk page if you want one. This will soon be a beta feature on the Arabic, French, Dutch and Hungarian Wikipedias. You will have to turn it on if you want to use it. It will come to more wikis later. You can [https://en.wikipedia.beta.wmflabs.org/wiki/Talk:Cats test the reply button]. It was briefly shown earlier than planned by mistake on the four first wikis last week. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/09|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W09"/> 2020. gada 24. februāris, plkst. 23.00 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19839984 --> == ''The Signpost'': 1 March 2020 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * From the editor: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-01/From the editor|The ball is in your court]] * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-01/News and notes|Alexa ranking down to 13th worldwide]] * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-01/Special report|More participation, more conversation, more pageviews]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-01/In the media|Mapping IP editors, Smithsonian open-access, and coronavirus disinformation]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-01/Discussion report|Do you prefer M or P?]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-01/Arbitration report|Two prominent administrators removed]] * By the numbers: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-01/By the numbers|How many actions by administrators does it take to clean up spam?]] * Community view: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-01/Community view|The Incredible Invisible Woman]] * In focus: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-01/In focus|History of ''The Signpost'', 2015–2019]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-01/Recent research|Wikipedia generates $50 billion/year consumer surplus in the US alone]] * From the archives: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-01/From the archives|Is Wikipedia for sale?]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-01/Traffic report|February articles, floating in the dark]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-01/Gallery|Feel the love]] * On the bright side: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-01/On the bright side|What's making you happy this month?]] * Op-Ed: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-01/Op-Ed|What I learned as Wikimedia UK Communications Coordinator]] * Opinion: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-01/Opinion|Wikipedia is another country]] * Humour: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-01/Humour|The Wilhelm scream]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2020. gada 1. marts, plkst. 20.53 (EET) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=19822178 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/10|Tech News: 2020-10]] == <section begin="technews-2020-W10"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/10|Translations]] are available. '''Problems''' * Readers who were not logged in briefly saw the interface in a language decided by their browser. It should normally be in the language of the wiki. This happened for a short period of time last week. This was because of a bug. [https://phabricator.wikimedia.org/T246071] '''Changes later this week''' * If you forget your password you can ask for a new one to be sent to your email address. You need to know your email address or your username. You will now be able to choose that you need to enter both your email address and your username. This will be a preference. This is to get fewer password reset emails someone else asked for. [https://meta.wikimedia.org/wiki/Community_Tech/Password_Reset_Update] * When you asked for a new password you could see if the username didn't exist on [[Special:PasswordReset|Special:PasswordReset]]. Now the page will show the username you entered and tell you an email has been sent if the username exists. This is for better security. [https://meta.wikimedia.org/wiki/Community_Tech/Password_Reset_Update] * On [[Special:WhatLinksHere|Special:WhatLinksHere]] you can see what other pages link to a page. You can see if the link is from a redirect. You can now see which section the redirect links to. [https://phabricator.wikimedia.org/T103281] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.22|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2020-03-03|{{PAGELANGUAGE}}}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2020-03-04|{{PAGELANGUAGE}}}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2020-03-05|{{PAGELANGUAGE}}}} ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * The developers are working on a [[:m:WMDE Technical Wishes/Edit Conflicts#Edit conflicts on talk pages|new interface]] to solve edit conflicts on talk pages. You can [[mw:Help talk:Two Column Edit Conflict View|give feedback]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T230231] * There is a [[:m:Abuse filter manager/vote|vote]] on the creation of a new user group called [[:m:Abuse filter manager|abuse filter manager]]. The vote runs from March 1 to March 31 on Meta. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] <code>wgMFSpecialCaseMainPage</code> was used for the mobile site. It was deprecated in 2017. It will stop working in April. Wikis should see if they use it. If they do they should fix it. You can [[phab:T246401|read more and ask for help]]. This affects 183 wikis. There is a [[phab:T246401|list]]. [https://www.mediawiki.org/wiki/Mobile_Gateway/Mobile_homepage_formatting#MFSpecialCaseMainPage] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/10|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W10"/> 2020. gada 3. marts, plkst. 02.36 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19839984 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/11|Tech News: 2020-11]] == <section begin="technews-2020-W11"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/11|Translations]] are available. '''Recent changes''' * There is a new search word called <code>articletopic</code>. You can use it to search for articles on a specific topic. It is available on the Arabic, Czech, English and Vietnamese Wikipedias. It will come to more Wikipedias soon. [https://phabricator.wikimedia.org/T240559][https://www.mediawiki.org/wiki/ORES/Articletopic][https://wikitech.wikimedia.org/wiki/Search/articletopic] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.23|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 10 March. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 11 March. It will be on all wikis from 12 March ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * There is a plan for [[mw:Special:MyLanguage/New requirements for user signatures|new requirements for user signatures]]. You can [[mw:Talk:New requirements for user signatures|give feedback]]. * The [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Apps|Wikipedia Android app]] will do [[:mw:Wikimedia Apps/Team/Android/AppEditorTasks#Push Notifications for editors|push notifications]] if users want them. This could help you see for example when someone wrote on your talk page or your edit was reverted. This will come later this year. [https://phabricator.wikimedia.org/T146032] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/11|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W11"/> 2020. gada 9. marts, plkst. 19.15 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19839984 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/12|Tech News: 2020-12]] == <section begin="technews-2020-W12"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/12|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] There is a new [[:mw:Special:MyLanguage/API:Main page|API]] module for changing the content model of existing pages. Use <code>action=changecontentmodel</code> to specify the new model. You can read the [[:mw:Special:MyLanguage/API:ChangeContentModel|documentation on mediawiki.org]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T107174] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.24|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 17 March. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 18 March. It will be on all wikis from 19 March ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * If you edit a page at the same time as someone else you can get an edit conflict. There is [[:m:WMDE Technical Wishes/Edit Conflicts#Solution: Two Column Edit Conflict View|a new two-column interface]] to make it easier to solve this. It will soon be active by default on the German, Arabic, and Farsi Wikipedias. It will be on by default on more wikis within the next months. You will be able to opt out of the new interface. [https://phabricator.wikimedia.org/T139601][https://phabricator.wikimedia.org/T244863] * You can see [[:mw:Talk pages project/Updates#12 March 2020|a proposed design]] for replying to comments in an easier way. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/12|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W12"/> 2020. gada 16. marts, plkst. 23.15 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19899635 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/13|Tech News: 2020-13]] == <section begin="technews-2020-W13"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/13|Translations]] are available. '''Problems''' * Some development will be slower than planned. This is because of the [[:w:2019–20 coronavirus pandemic|current pandemic]]. You can see [[:wikitech:Deployments/Covid-19|the new deployment guidelines]]. This is to avoid risks when some persons could be unavailable. * There was a problem when adding interwiki links. The tool you use to add interwiki links could suggest the wrong project to link to. This has now been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T247712][https://phabricator.wikimedia.org/T247562] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.25|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 24 March. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 25 March. It will be on all wikis from 26 March ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * There is [[mw:Growth|a project]] to make editing easier for newcomers. The developers are trying to understand what initiatives different Wikipedias have to welcome newcomers. They also want to know which templates are often used for maintenance activities. You can help this project by [[mw:Growth/March 2020 inventory|checking if your wiki's pages are listed on Wikidata]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/13|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W13"/> 2020. gada 23. marts, plkst. 19.08 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19899635 --> == ''The Signpost'': 29 March 2020 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * From the editors: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-29/From the editors|The bad and the good]] * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-29/News and notes|2018 Wikipedian of the year blocked]] * WikiProject report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-29/WikiProject report|WikiProject COVID-19: A WikiProject Report]] * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-29/Special report|Wikipedia on COVID-19: what we publish and why it matters]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-29/In the media|Blocked in Iran but still covering the big story]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-29/Discussion report|Rethinking draft space]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-29/Arbitration report|Unfinished business]] * In focus: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-29/In focus|"I have been asked by Jeffrey Epstein …"]] * Community view: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-29/Community view|Wikimedia community responds to COVID-19]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-29/Recent research|Disease outbreak uncertainties, AfD forecasting, auto-updating Wikipedia]] * From the archives: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-29/From the archives|Text from Wikipedia good enough for Oxford University Press to claim as own]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-29/Traffic report|The only thing that matters in the world]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-29/Gallery|Visible Women on Wikipedia]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-29/News from the WMF|Amid COVID-19, Wikimedia Foundation offers full pay for reduced hours, mobilizes all staff to work remote, and waives sick time]] * On the bright side: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-29/On the bright side|What's making you happy this month?]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2020. gada 29. marts, plkst. 20.44 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=19891967 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/14|Tech News: 2020-14]] == <section begin="technews-2020-W14"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/14|Translations]] are available. '''Recent changes''' * The beta version of the [[:mw:Wikimedia Apps|Wikipedia app]] for Android can now help users [[:mw:Wikimedia Apps/Team/Android/AppEditorTasks#Suggested Edits 4.0 - Tag Commons images to improve search|add tags]] on Commons. These tags are called [[c:Commons:Depicts|depicts]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T239690] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.26|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 31 March. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 1 April. It will be on all wikis from 2 April ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * The video player will change to be simpler and more modern. The current beta feature will become the video player for everyone. The old player will be removed. [https://phabricator.wikimedia.org/T248418] * There is a project to make templates easier to use. The next few weeks the developers will present ideas on the [[:m:WMDE Technical Wishes/Templates|project page]]. You can watch that page if you are interested in giving feedback. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-March/093240.html] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/14|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W14"/> 2020. gada 30. marts, plkst. 20.26 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19899635 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/15|Tech News: 2020-15]] == <section begin="technews-2020-W15"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/15|Translations]] are available. '''Problems''' * There was a problem with user pages not being shown properly on desktop. This was because of a bug. It will soon be fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T248141] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.27|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 7 April. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 8 April. It will be on all wikis from 9 April ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * MediaWiki will use a newer version of [[:w:en:Unicode|Unicode]]. Some characters that did not have an upper case equivalent before do now. Titles beginning with one of these characters will be moved. A list of these titles can be seen [[phab:P10817|on Phabricator]]. The titles will be renamed by the user <code>Maintenance script</code>. This will start on 13 April 2020. You can rename them before this if you wish and the new title can be different from the one the script would rename it to. [https://phabricator.wikimedia.org/T219279] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/15|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W15"/> 2020. gada 6. aprīlis, plkst. 22.03 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19899635 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/16|Tech News: 2020-16]] == <section begin="technews-2020-W16"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/16|Translations]] are available. '''Recent changes''' * You can now use the <code>[[:mw:Help:CirrusSearch#Articletopic|articletopic]]</code> search word on all Wikipedias. It searches articles by topic. [https://phabricator.wikimedia.org/T240559] * You can see wiki tools in the new [https://tools.wmflabs.org/tools-gallery/ Tools Gallery]. [https://www.mediawiki.org/wiki/Technical_Community_Newsletter/2020/April] * You can see edits from the [[:wikitech:Help:Cloud Services Introduction|Wikimedia Cloud Services]] in a new [https://wmcs-edits.wmflabs.org/#wmcs-edits dashboard]. * When you use filters on a history page you sometimes don't see any edits. There is a text explaining this now. Before it was just empty. [https://phabricator.wikimedia.org/T227578] * There is a new [https://techblog.wikimedia.org/ Wikimedia Technical Blog]. [https://www.mediawiki.org/wiki/Wikimedia_technical_blog_editorial_guidelines] '''Problems''' * There was a problem with the Wikidata database last week. Some wikis went down for twenty minutes. Wikidata and other projects showed error messages. Interwiki links were not shown, some tools did not work and other problems. Some of this was fixed quickly. The developers are working on fixing the rest. [https://www.wikidata.org/w/index.php?title=Wikidata:Project_chat&oldid=1153486952#Update_about_the_database_breakage][https://wikitech.wikimedia.org/wiki/Incident_documentation/20200407-Wikidata%27s_wb_items_per_site_table_dropped][https://phabricator.wikimedia.org/T249565] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.28|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from April 14. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from April 15. It will be on all wikis from April 16 ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * Some graphs have not worked on mobile. This will soon be fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T133085] * The article tab on talk pages of redirects links to the target of the redirect. It could link to the redirect page itself instead. You can [[phab:T5324|leave feedback on this]]. * For pages using [[mw:Special:MyLanguage/Extension:SyntaxHighlight|syntax highlighting]], the use of the deprecated <code><nowiki><source></nowiki></code> tag, as well as the use of the deprecated <code>enclose</code> parameter, will add tracking categories. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/16|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W16"/> 2020. gada 13. aprīlis, plkst. 18.31 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19899635 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/17|Tech News: 2020-17]] == <section begin="technews-2020-W17"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/17|Translations]] are available. '''Tech News''' * The next issue of Tech News will be sent out on 4 May 2020. '''Recent changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The [[m:Small wiki toolkits|small wiki toolkits]] is to help smaller wikis that need technical skills. They can learn and share technical skills. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-April/093296.html] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Over-qualified CSS selectors in Wikimedia skins have been removed. <code>div#content</code> is now <code>.mw-body</code>. <code>div.portal</code> is now <code>.portal</code>. <code>div#footer</code> is now <code>#footer</code>. This is so the skins can use [[:w:en:HTML5|HTML5]] elements. If your gadgets or user styles used them you will have to update them. [https://phabricator.wikimedia.org/T248137] '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week. '''Future changes''' * Some things on the wikis might look weird or not work in [[:w:en:Internet Explorer 8|Internet Explorer 8]] in the future. Internet Explorer 8 was replaced in 2011. [https://phabricator.wikimedia.org/T248061] * The font in the diffs will change. [https://phabricator.wikimedia.org/T250393] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.30|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 28 April next week. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 29 April next week. It will be on all wikis from 30 April next week ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/17|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W17"/> 2020. gada 20. aprīlis, plkst. 21.45 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=20001322 --> == ''The Signpost'': 26 April 2020 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-04-26/News and notes|Unbiased information from Ukraine's government?]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-04-26/In the media|Coronavirus, again and again]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-04-26/Discussion report|Redesigning Wikipedia, bit by bit]] * Featured content: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-04-26/Featured content|Featured content returns]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-04-26/Arbitration report|Two difficult cases]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-04-26/Traffic report|Disease the Rhythm of the Night]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-04-26/Gallery|Roy is doing fine and sending more photos]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-04-26/Recent research|Trending topics across languages; auto-detecting bias]] * Essay: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-04-26/Essay|Wikipedia:An article about yourself isn't necessarily a good thing]] * By the numbers: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-04-26/By the numbers|Open data and COVID-19: Wikipedia as an informational resource during the pandemic]] * Opinion: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-04-26/Opinion|Trusting Everybody to Work Together]] * On the bright side: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-04-26/On the bright side|What's making you happy this month?]] * Interview: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-04-26/Interview|Health and RfA's: An interview with Guy Macon]] * In focus: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-04-26/In focus|Multilingual Wikipedia]] * WikiProject report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-04-26/WikiProject report|[[WP:GOCE|The Guild of Copy Editors]]]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2020. gada 26. aprīlis, plkst. 21.19 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=19994129 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/19|Tech News: 2020-19]] == <section begin="technews-2020-W19"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/19|Translations]] are available. '''Problems''' * [[phab:T251153|Some wikis]] will be on read-only for a few minutes on 5 May. This will happen around [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20200505T05 05:00 UTC]. This is for database maintenance. [https://phabricator.wikimedia.org/T251153] * [[phab:T251157|Some wikis]] will be on read-only for a few minutes on 7 May. This will also affect [[mw:Special:MyLanguage/Extension:CentralAuth|CentralAuth]]. This can for example affect global renames, password changes, changing or confirming your email address and logging in to new wikis. This will happen around [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20200507T05 05:00 UTC]. This is for database maintenance. [https://phabricator.wikimedia.org/T251157] '''Changes later this week''' * You can get a notification when someone links to a page you created. You can soon turn these notifications off for individual pages. [https://phabricator.wikimedia.org/T46787] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.31|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 5 May. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 6 May. It will be on all wikis from 7 May ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/19|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W19"/> 2020. gada 4. maijs, plkst. 20.00 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=20041697 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/20|Tech News: 2020-20]] == <section begin="technews-2020-W20"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/20|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Everyone can now import photos from [[w:en:Flickr|Flickr]] to Commons with the [[c:Special:UploadWizard|UploadWizard]]. Before this only autopatrollers on Commons could import photos from Flickr. [https://phabricator.wikimedia.org/T90004] '''Problems''' * [[phab:T251502|Commons]] will be on read-only for a few minutes on 12 May. This will happen around [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20200512T05 05:00 UTC]. This is for database maintenance. [https://phabricator.wikimedia.org/T251502] * [[phab:T251984|Several wikis including Wikidata]] will be on read-only for a few minutes on 19 May. This will happen around [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20200519T05 05:00 UTC]. English Wikipedia will be on read-only for a few minutes on 21 May [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20200521T05 05:00 UTC]. This is for database maintenance. [https://phabricator.wikimedia.org/T251984][https://phabricator.wikimedia.org/T251985] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.32|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 12 May. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 13 May. It will be on all wikis from 14 May ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] JavaScript scripts and gadgets can no longer check multiple keys at once via <code>mw.config.exists()</code> or <code>mw.user.tokens.exists()</code>. You can use <code>exists()</code> or <code>get()</code> to check one at a time instead. [https://phabricator.wikimedia.org/T251855] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/20|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W20"/> 2020. gada 11. maijs, plkst. 23.41 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=20078390 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/21|Tech News: 2020-21]] == <section begin="technews-2020-W21"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/21|Translations]] are available. '''Recent changes''' * If you forget your password you can ask for a new one to be sent to your email address. You need to know your email address or your username. You can choose that you need to enter both your email address and your username. This is a preference. This is to get fewer password reset emails someone else asked for. This is now available on all Wikimedia wikis. [https://meta.wikimedia.org/wiki/Community_Tech/Password_Reset_Update#May_11,_2020][https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikimedia-l/2020-May/094804.html] '''Problems''' * There is a bug that creates problems for iPhone users with [[:w:en:IOS 13|iOS 13]] and [[w:en:Safari (web browser)|Safari]]. If you use an iPhone to read or edit Wikipedia and see bugs on the mobile site you can [[mw:Skin talk:Minerva Neue|report them]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T252223] * [[phab:T251984|Several wikis including Wikidata]] will be on read-only for a few minutes on 19 May. This will happen around [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20200519T05 05:00 UTC]. English Wikipedia will be on read-only for a few minutes on 21 May [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20200521T05 05:00 UTC]. This is for database maintenance. [https://phabricator.wikimedia.org/T251984][https://phabricator.wikimedia.org/T251985] '''Changes later this week''' * The [[:mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Apps|Wikipedia app]] for Android can let users [[:mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Apps/Team/Android/AppEditorTasks#Suggested Edits 4.0 - Tag Commons images to improve search (to be released May 2020)|add]] [[c:Special:MyLanguage/Commons:Depicts|depicts]] on Commons. The beta version used [[:c:Special:MyLanguage/Commons:Structured data/Computer-aided tagging|computer-aided tagging]]. This was removed to get more specific depicts. [https://www.mediawiki.org/wiki/Wikimedia_Apps/Team/Android/AppEditorTasks#Suggested_Edits_4.0_-_Tag_Commons_images_to_improve_search_(to_be_released_May_2020)] * There is no new MediaWiki version this week. '''Future changes''' * [[mw:Special:MyLanguage/Extension:Graph|Graphs]] will be [[:w:en:Rendering (computer graphics)|rendered]] in the reader's browser. This will use [[w:en:JavaScript|Javascript]]. Graphs will hopefully work better for everyone who uses Javascript. It will not work for users who don't use Javascript. This will not affect diagrams in image files. [https://phabricator.wikimedia.org/T236892] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Some CSS for the skins has been simplified. This affects <code>div#p-personal</code>, <code>div#p-navigation</code>, <code>div#p-interaction</code>, <code>div#p-tb</code>, <code>div#p-lang</code>, <code>div#p-namespaces</code>, <code>div#p-variants</code> and <code>div#footer</code>. They will have to remove <code>div</code>. You will have to update your gadgets, scripts or user styles. This is so we can use [[:w:en:HTML5|HTML5]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T252467] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Some CSS for [[mw:Skin:Vector|the Vector skin]] has been changed. This affects <code>#p-variants</code>, <code>#p-namespaces</code>, <code>#p-personal</code>, <code>#p-views</code> and <code>#p-cactions</code>. They can no longer use <code>> ul</code>. You might need to update your gadgets, scripts or user styles. [[phab:T252447|See how]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/21|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W21"/> 2020. gada 18. maijs, plkst. 20.19 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=20078390 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/22|Tech News: 2020-22]] == <section begin="technews-2020-W22"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/22|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * The visual editor will now work in the [[mw:Special:MyLanguage/Skin:Modern|Modern skin]]. The changes that needed to happen for this to work could cause problems for some scripts or gadgets. [https://phabricator.wikimedia.org/T177243] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.34|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from May 26. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from May 27. It will be on all wikis from May 28 ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/22|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W22"/> 2020. gada 25. maijs, plkst. 17.18 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=20078390 --> == ''The Signpost'': 31 May 2020 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * From the editor: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-05-31/From the editor|Meltdown May?]] * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-05-31/News and notes|2019 Picture of the Year, 200 French paid editing accounts blocked, 10 years of Guild Copyediting]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-05-31/In the media|CBS on COVID-19, Sanger on bias, false noses, and five prolific editors]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-05-31/Discussion report|WMF's Universal Code of Conduct]] * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-05-31/Special report|The sum of human knowledge? Not in one Wikipedia language edition]] * Featured content: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-05-31/Featured content|Weathering the storm]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-05-31/Arbitration report|Board member receives editing restriction]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-05-31/Traffic report|Come on and slam, and welcome to the jam]] * Op-Ed: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-05-31/Op-Ed|Where Is Political Bias Taking Us?]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-05-31/Gallery|Wildlife photos by the book]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-05-31/News from the WMF|WMF Board announces Community Culture Statement]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-05-31/Recent research|Automatic detection of covert paid editing; Wiki Workshop 2020]] * Community view: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-05-31/Community view|Transit routes and mapping during stay-at-home order downtime]] * On video: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-05-31/On video|COVID-19 spurs innovations in Wikimedia video and virtual programming]] * WikiProject report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-05-31/WikiProject report|Revitalizing good articles]] * On the bright side: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-05-31/On the bright side|500,000 articles in the Egyptian Arabic Wikipedia]] * Obituaries: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-05-31/Obituaries|Dmitrismirnov, Kattenkruid, Muidlatif, Ronhjones, Tsirel]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2020. gada 31. maijs, plkst. 22.07 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=20087784 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/23|Tech News: 2020-23]] == <section begin="technews-2020-W23"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/23|Translations]] are available. '''Recent changes''' * There is a new beta version of the [[:c:Commons:Mobile app|Wikimedia Commons app]] for Android. It has a new zoom function when you look at images. It can also suggest places when you upload geotagged photos. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-May/093431.html] '''Problems''' * There was a problem with the Commons database on 27 May. Commons could not be edited for eight minutes. Because of this problem the database was moved. This caused another short read-only time on 29 May. [https://wikitech.wikimedia.org/wiki/Incident_documentation/20200528-s4_(commonswiki)_on_read-only_for_8_minutes][https://phabricator.wikimedia.org/T253808][https://phabricator.wikimedia.org/T253825] * The [[mw:Special:MyLanguage/Skin:Vector|Vector skin]] had a problem where you couldn't add links to the article in other languages. You couldn't see the section if there were no links to other languages already. It also removed [[mw:Special:MyLanguage/Content translation|content translation]] links and links to language settings. This has now been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T252800] '''Changes later this week''' * You can get a notification when someone links to a page you created. You can turn these notifications off for individual pages. You can soon turn them off also in the notifications you get. [https://phabricator.wikimedia.org/T46787] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.35|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 2 June. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 3 June. It will be on all wikis from 4 June ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/23|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W23"/> 2020. gada 2. jūnijs, plkst. 01.31 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=20078390 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/24|Tech News: 2020-24]] == <section begin="technews-2020-W24"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/24|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Some articles have tables that can be sorted in different ways. For example a list of countries can be sorted alphabetically but you can click on the size column to sort them by size. If you clicked on the column a second time it would sort the countries from the bottom to the top instead. A third click will now take you back to the original sorting. [https://phabricator.wikimedia.org/T226697] * [[mw:Special:MyLanguage/Help:Lint_errors/self-closed-tag|Self-closed tags]] now work as in the [[:w:en:HTML5|HTML5]] specifications. This means you should stop using some of them. <code><nowiki><b/></nowiki></code> is an example of a self-closed tag that won't work. <code>area, base, br, col, embed, hr, img, input, keygen, link, meta, param, source, track, wbr</code> can be self-closed. Pages with tags that should not be self-closed have been listed in [[:wikidata:Q25885956|a tracking category]] since 2016. They will be listed in [[Special:LintErrors/self-closed-tag]]. This doesn't affect <code><nowiki><references /></nowiki></code> or <code><nowiki><ref /></nowiki></code>. [https://phabricator.wikimedia.org/T134423] * There is a banner called <code>WikidataPageBanner</code>. It is for example used by the Wikivoyages, Wikimedia Russia and the Catalan, Basque, Galician and Turkish Wikipedias. It will now been seen by mobile visitors too. Before this it was only seen on desktop. The wikis should update instructions on <code>MediaWiki:Sitenotice</code> so that editors know to test and style for mobile too. [https://phabricator.wikimedia.org/T254534][https://phabricator.wikimedia.org/T254295] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can now edit [[m:Special:MyLanguage/MassMessage|MassMessage]] descriptions through the [[:w:en:Application programming interface|API]]. This is useful for tools and gadgets. [https://phabricator.wikimedia.org/T226929] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.36|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 9 June. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 10 June. It will be on all wikis from 11 June ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * A temporary fix helped wikis make their main pages more mobile friendly. This was in 2012. It has not been recommended since 2017. It will not work after 13 July. Wikis should use [[mw:Special:MyLanguage/Help:TemplateStyles|TemplateStyles]] instead. 118 wikis need to fix this. You can [[phab:T254287|read more and see if your wiki is affected]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T254287] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/24|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W24"/> 2020. gada 9. jūnijs, plkst. 00.12 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=20078390 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/25|Tech News: 2020-25]] == <section begin="technews-2020-W25"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/25|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] [[m:Toolforge|Toolforge]] hosts several tools created by the Wikimedia community like edit counters or enhanced editors. It is changing the domain from '''tools.wmflabs.org''' to '''toolforge.org'''. The routing scheme is moving from '''tools.wmflabs.org/toolname''' to '''toolname.toolforge.org'''. You can [[:wikitech:News/Toolforge.org|read the details]]. Tools that use OAuth will have to be updated to keep working. You can [[:wikitech:Help:Cloud_ Services Introduction|ask for help]]. '''Problems''' * There is a Wikidata item link in the sidebar on many pages. This disappeared for a couple of days for users who have the [[mw:Special:MyLanguage/Skin:MonoBook|Monobook]] skin. This was because of a bug. It has now been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T254485] * Editing, logging in and logging out didn't work properly for a short period of time last week. It was soon fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T255179] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.37|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 16 June. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 17 June. It will be on all wikis from 18 June ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] [[:mw:Special:MyLanguage/Manual:Pywikibot|Pywikibot]] is a Python [[:w:en:Library (computing)|library]] to automate work on wikis. It will not support [[:w:en:Python (programming language)|Python 2]] after the new version in July. Support for Python 3.4 and MediaWiki below 1.19 will also be dropped. You should migrate to Python 3. You can [[:phab:T242120|ask for help]]. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/pywikibot-announce/2020-June/000015.html] * The selectors <code>.menu</code> and <code>.vectorMenu</code> will no longer work in the [[mw:Special:MyLanguage/Skin:Vector|Vector]] skin. This can affect gadgets and user scripts. <code>.menu</code> should be replaced by <code>ul</code>. <code>.vectorMenu</code> should be replaced by <code>.vector-menu</code>. [https://phabricator.wikimedia.org/T254797] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/25|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W25"/> 2020. gada 16. jūnijs, plkst. 00.38 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=20175861 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/26|Tech News: 2020-26]] == <section begin="technews-2020-W26"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/26|Translations]] are available. '''Problems''' * There are some [[mw:Special:MyLanguage/Growth|new tools]] to make it easier for newcomers to start editing. They are available on [https://noc.wikimedia.org/conf/highlight.php?file=dblists/growthexperiments.dblist some wikis]. These wikis had a problem with the visual editor for a short period of time last week. This was because of a bug in the new tools. It was soon fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T255607] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Some user scripts and gadgets stopped working because of a change to [[:w:en:CSS|CSS]] selectors. <code>.vectorTabs</code> should be replaced with <code>.vector-menu-tabs</code> to fix this. [https://phabricator.wikimedia.org/T255718] '''Changes later this week''' * The developers are working on a [[:m:WMDE Technical Wishes/Edit Conflicts#Edit conflicts on talk pages|new interface]] to solve edit conflicts on talk pages. This will be released on 24 June. You can [[mw:mw:Help talk:Paragraph-based Edit Conflict Interface|give feedback]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T230231] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.38|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 23 June. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 24 June. It will be on all wikis from 25 June ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * A temporary fix helped wikis make their main pages more mobile friendly. This was in 2012. It has not been recommended since 2017. It will not work after 13 July. Wikis should use [[mw:Special:MyLanguage/Help:TemplateStyles|TemplateStyles]] instead. 91 wikis still need to fix this. You can [[phab:T254287|read more and see if your wiki is affected]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T254287] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/26|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W26"/> 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 21.49 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=20204331 --> == ''The Signpost'': 28 June 2020 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-06-28/News and notes|Progress at Wikipedia Library and Wikijournal of Medicine]] * Community view: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-06-28/Community view|Community open letter on renaming]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-06-28/Gallery|After the killing of George Floyd]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-06-28/In the media|Part collaboration and part combat]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-06-28/Discussion report|Community reacts to WMF rebranding proposals]] * Featured content: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-06-28/Featured content|Sports are returning, with a rainbow]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-06-28/Arbitration report|Anti-harassment RfC and a checkuser revocation]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-06-28/Traffic report|The pandemic, alleged murder, a massacre, and other deaths]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-06-28/News from the WMF|We stand for racial justice]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-06-28/Recent research|Wikipedia and COVID-19; automated Wikipedia-based fact-checking]] * Interview: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-06-28/Interview|What is wrong with rebranding to "Wikipedia Foundation"?]] * Humour: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-06-28/Humour|Cherchez une femme]] * Opinion: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-06-28/Opinion|Trying to find COI or paid editors? Just read the news]] * On the bright side: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-06-28/On the bright side|For what are you grateful this month?]] * In focus: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-06-28/In focus|Edit Loud, Edit Proud: LGBTIQ+ Wikimedians and Global Information Activism]] * WikiProject report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-06-28/WikiProject report|WikiProject Black Lives Matter]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2020. gada 28. jūnijs, plkst. 21.54 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=20224317 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/27|Tech News: 2020-27]] == <section begin="technews-2020-W27"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/27|Translations]] are available. '''Problems''' * Everyone was logged out. This was because a few users saw the wikis as if they were logged in to someone else's account. The problem should be fixed now. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-June/093543.html] * Some readers didn't see new edits to pages. If the page had been recently changed they saw an older version of the page instead. This only affected readers who were logged out. It lasted for ten days. It has been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T256444] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.39|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 30 June. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 1 July. It will be on all wikis from 1 July ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|]] The [[mw:Special:MyLanguage/Skin:Modern|Modern]] and [[mw:Special:MyLanguage/Skin:Monobook|Monobook]] skins use the ID <code>searchGoButton</code> for the go button. This is <code>searchButton</code> for [[mw:Special:MyLanguage/Skin:Vector|Vector]]. To have the same ID for all skins it will change to <code>searchButton</code> in Monobook and Modern too. This will affect gadgets and user scripts. It will happen on 23 July. They should be updated to use <code>searchButton</code>. You can [[phab:T255953|read more and see a list of affected scripts]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/27|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W27"/> 2020. gada 29. jūnijs, plkst. 19.31 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=20228127 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/28|Tech News: 2020-28]] == <section begin="technews-2020-W28"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/28|Translations]] are available. '''Problems''' * The [[mw:Special:MyLanguageExtension:Score|Score]] extension has been disabled for now. This is because of a security issue. It will work again as soon as the security issue has been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T257066] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.40|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 7 July. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 8 July. It will be on all wikis from 9 July ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * Abstract Wikipedia is a new Wikimedia project. It will collect language-independent information that can be easily read in different languages. It builds on Wikidata. The name is preliminary. You can [[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia|read more]]. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-July/093571.html] * The [[mw:Wikimedia Apps/Team/iOS|iOS Wikipedia app]] developers are thinking about new experimental tools. If you use an iPhone you can help them by [[mw:Wikimedia Apps/Team/iOS/2020 survey|answering the survey]]. * Some [[mw:New requirements for user signatures#Outcome|rules for user signatures]] will soon be enforced. [[Special:LintErrors|Lint errors]] and invalid HTML will no longer be allowed in user signatures. Nested substitution will not be allowed. A link to your user page, user talk page or user contributions will be required. You can [https://signatures.toolforge.org/check check if your signature works with the new rules]. This is because the signatures can cause problems for tools or other text on the page. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/28|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W28"/> 2020. gada 6. jūlijs, plkst. 23.18 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=20228127 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/29|Tech News: 2020-29]] == <section begin="technews-2020-W29"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/29|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Users can [[mw:Extension:Thanks|thank]] others for their edits. [[mw:Extension:CheckUser|Checkusers]] can now see user data related to that action. This can help identify [[m:Special:MyLanguage/Sock puppetry|sock puppets]] who harass others using thanks. [https://phabricator.wikimedia.org/T252226] '''Problems''' * Everyone was logged out a couple of weeks ago to fix a security problem. The problem was not entirely fixed. Because of this everyone was logged out once again last week. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-June/093543.html][https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-ambassadors/2020-July/002327.html] '''Changes later this week''' * Wikis that are not for one specific language can [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:Translate|translate]] pages. Sometimes parts of translations are outdated or missing. Outdated translations are marked with a <span style="background-color:#fdd">pink background</span>. Missing translations will also be marked in the future. This markup can sometimes break things. It can soon be disabled by using <code><translate nowrap></translate></code> on the source page. [https://phabricator.wikimedia.org/T256625] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.41|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 14 July. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 15 July. It will be on all wikis from 16 July ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Wikimedia code review plans to use [[:w:en:GitLab|GitLab]]. It would be hosted on Wikimedia servers. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-July/093577.html][https://www.mediawiki.org/wiki/Technical_Community_Newsletter/2020/July][https://www.mediawiki.org/wiki/Topic:Vpbt50rwxgb2r6qn][https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-July/093607.html] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/29|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W29"/> 2020. gada 13. jūlijs, plkst. 19.30 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=20278129 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/30|Tech News: 2020-30]] == <section begin="technews-2020-W30"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/30|Translations]] are available. '''Recent changes''' * A temporary fix helped wikis make their main pages more mobile friendly. This was in 2012. It has not been recommended since 2017. The mobile main page special casing stopped working 14 July. 60 wikis now have main pages that don't work well on mobile. You can see which ones, how to fix it and how to get help [[phab:T254287|in Phabricator]]. This is the same problem that was reported in Tech News [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/24|2020/24]] and [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/26|2020/26]]. '''Problems''' * There is a problem with the interlanguage links. The interlanguage links are the links that help you find a specific page in a different language. The sorting is broken. The developers are working on a solution. [https://phabricator.wikimedia.org/T257625] * Some users keep getting the notifications for the same event. Some of these are old events. [https://phabricator.wikimedia.org/T257714] * Some users have trouble logging in. This is probably a [[:w:en:HTTP cookie|browser cookie]] problem. The developers are working on understanding the problem. If you have trouble logging in you can see the details [[phab:T258121|on Phabricator]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T258121] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.1|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 21 July. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 22 July. It will be on all wikis from 23 July ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * There is a <code>{{int:printableversion}}</code> link. This will disappear. That is because web browsers today can create a printable version or show how it will look in print anyway. [https://phabricator.wikimedia.org/T167956] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/30|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W30"/> 2020. gada 20. jūlijs, plkst. 22.11 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=20278129 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/31|Tech News: 2020-31]] == <section begin="technews-2020-W31"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/31|Translations]] are available. '''Recent changes''' * The [[m:Small wiki toolkits/Starter kit|Starter kit]] is now available for wiki communities. This page lists technical resources, tools, and recommendations. These are essential to operate a wiki project. This is mostly useful for smaller wikis where the community has limited experience with this. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-July/093633.html] * The first features of the [[mw:Reading/Web/Desktop Improvements|Desktop Improvements]] project are available for logged-in users on all wikis. In order to use them, uncheck ''{{int:prefs-vector-enable-vector-1-label}}'' in your [[Special:Preferences#mw-prefsection-rendering|local]] or [[Special:GlobalPreferences#mw-prefsection-rendering|global]] preferences in section ''{{int:prefs-skin-prefs}}''. More improvements are planned. [[mw:Talk:Reading/Web/Desktop Improvements|Feedback is welcome]]. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] On multiple wikis, a UTCLiveClock gadget is available. For wikis that import the gadget [[:mw:MediaWiki:Gadget-UTCLiveClock.js|directly from mediawiki.org]], end users can now [[mw:MediaWiki_talk:Gadget-UTCLiveClock.js#Time_zones|choose a different timezone to show instead of UTC]]. '''Problems''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The deployment train for MediaWiki has been blocked this week. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-July/093640.html][https://phabricator.wikimedia.org/T257969] * Translation Notification Bot was sending the same message multiple times to every translator. This has been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T144780] * Some users were receiving the same notification multiple times. This has been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T257766] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.2|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from July 28. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from July 29. It will be on all wikis from JUly 30 ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/31|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W31"/> 2020. gada 27. jūlijs, plkst. 16.53 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=20278129 --> == ''The Signpost'': 2 August 2020 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-02/Special report|Wikipedia and the End of Open Collaboration?]] * COI and paid editing: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-02/COI and paid editing|Some strange people edit Wikipedia for money]] * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-02/News and notes|Abstract Wikipedia, a hoax, sex symbols, and a new admin]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-02/In the media|Dog days gone bad]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-02/Discussion report|Fox News, a flight of RfAs, and banning policy]] * Featured content: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-02/Featured content|Remembering Art, Valor, and Freedom]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-02/Traffic report|Now for something completely different]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-02/Gallery|Photos of threatened species from iNaturalist]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-02/News from the WMF|New Chinese national security law in Hong Kong could limit the privacy of Wikipedia users]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-02/Recent research|Receiving thanks increases retention, but not the time contributed to Wikipedia]] * Essay: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-02/Essay|Not compatible with a collaborative project]] * Obituaries: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-02/Obituaries|Hasteur and Brian McNeil]] * In focus: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-02/In focus|WikiLoop DoubleCheck, reviewing edits made easy]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2020. gada 2. augusts, plkst. 21.26 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=20321650 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/32|Tech News: 2020-32]] == <section begin="technews-2020-W32"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/32|Translations]] are available. '''Problems''' * All queries to the [[mw:Wikidata Query Service|Wikidata Query Service]] failed between 17:50 and 17:59 UTC on Thursday 23 July. Some queries failed during a longer period. [https://wikitech.wikimedia.org/wiki/Incident_documentation/20200723-wdqs-outage] * Interlanguage links were ordered incorrectly for the past few weeks. This problem was also mentioned in [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/30|Tech News two weeks ago]]. The problem is now fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T257625] * There is a problem with the [[Special:GlobalPreferences#mw-prefsection-rendering|global preferences]] for the "{{int:prefs-vector-enable-vector-1-label}}" option. Developers are working on fixing it. [https://phabricator.wikimedia.org/T258493] * A bug in the Wikibase extension had disabled the "move" and "create" types of protection in the main (Gallery) namespace on Wikimedia Commons. New protections could not be added, and existing protections were not enforced, allowing some page moves and page creations that should not have been possible. This has now been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T258323] '''Changes later this week''' * The [[mw:Special:MyLanguage/Extension:TimedMediaHandler/VideoJS Player|video player]] will change to be simpler and more modern. This week, the current beta feature will become the video player for everyone on most non-Wikipedia wikis. The old player will be removed. [https://phabricator.wikimedia.org/T248418] * Users' <code>global.js</code> and <code>global.css</code> pages will now also be loaded on the mobile site. You can read [[mw:Help:Extension:GlobalCssJs#Per-skin_customization|documentation]] for how to avoid applying styles to the mobile skin. [https://phabricator.wikimedia.org/T138727] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] In the [[mw:Special:MyLanguage/Skin:MonoBook|MonoBook]] skin, the <code>searchGoButton</code> identifier is now <code>searchButton</code>. This may affect CSS and JS gadgets. Migration instructions can be found in [[phab:T255953|T255953]]. This was previously mentioned in [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/27|issue 27]]. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Bot operators can use Pywikibot to regularly archive discussions. The behavior when the bot uses <code>counter</code> to prevent large archives was changed. [https://phabricator.wikimedia.org/T215247] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.3|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from August 4. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from August 5. It will be on all wikis from August 6 ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/32|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W32"/> 2020. gada 3. augusts, plkst. 18.43 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=20336364 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/33|Tech News: 2020-33]] == <section begin="technews-2020-W33"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/33|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[m:WMDE_Technical_Wishes/Move_files_to_Commons|FileImporter and FileExporter]] became standard features on all Wikis during the first week of August. They help you transfer files from local wikis to Wikimedia Commons with the original file information and history intact. [https://phabricator.wikimedia.org/T140462] '''Problems''' * The mobile skin displays a message at the bottom of the page about who edited last. This message showed raw wikitext. This has now been fixed. Some messages in [[mw:Structured Discussions|Structured Discussions]] and [[mw:Content translation|content translation]] may still appear as raw wikitext. Developers are working on it. [https://phabricator.wikimedia.org/T259565] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.4|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from August 11. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from August 12. It will be on all wikis from August 13 ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * All wikis will be read-only for a few minutes on September 1. This is planned between 13:30 and 15:30 UTC. More information will be published in Tech News and will also be posted on individual wikis in the coming weeks. [https://phabricator.wikimedia.org/T243314][https://phabricator.wikimedia.org/T244808] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/33|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W33"/> 2020. gada 10. augusts, plkst. 19.06 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=20353615 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/34|Tech News: 2020-34]] == <section begin="technews-2020-W34"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/34|Translations]] are available. '''Recent changes''' * If you revert an edit using the undo link your edit is marked with an <code>undo</code> tag. This will now only happen if you don't change anything in the edit window before publishing the undo. This is to keep users from marking edits as undos when they actually do something else. [https://phabricator.wikimedia.org/T259014] * The new [[mw:Special:MyLanguage/OOUI|OOUI version]] will not work with [[:w:en:Internet Explorer 8|Internet Explorer 8]]. This means the wikis will look strange and not work well in Internet Explorer 8. This was reported in [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/17|Tech/News/2020/17]]. This is because keeping the wikis working with very old browsers creates other problems. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-August/093718.html] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.5|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 18 August. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 19 August. It will be on all wikis from 20 August ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * All wikis will be read-only for a few minutes on September 1. This is planned between 13:30 and 15:30 UTC. More information will be published in Tech News and will also be posted on individual wikis next week. This is a reminder. You can help by [[m:Tech/Server switch 2020|translating the announcement message]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T243314][https://phabricator.wikimedia.org/T244808] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/34|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W34"/> 2020. gada 17. augusts, plkst. 23.41 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20366028 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/35|Tech News: 2020-35]] == <section begin="technews-2020-W35"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/35|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.6|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 25 August. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 26 August. It will be on all wikis from 27 August ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/35|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W35"/> 2020. gada 24. augusts, plkst. 20.59 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20389773 --> == ''The Signpost'': 30 August 2020 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-30/News and notes|The high road and the low road]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-30/In the media|Storytelling large and small]] * Featured content: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-30/Featured content|Going for the goal]] * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-30/Special report|Wikipedia's not so little sister is finding its own way]] * Op-Ed: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-30/Op-Ed|The longest-running hoax]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-30/Traffic report|Heart, soul, umbrellas, and politics]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-30/News from the WMF|Fourteen things we’ve learned by moving Polish Wikimedia conference online]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-30/Recent research|Detecting spam, and pages to protect; non-anonymous editors signal their intelligence with high-quality articles]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-30/Arbitration report|A slow couple of months]] * From the archives: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-30/From the archives|Wikipedia for promotional purposes?]] * Obituaries: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-30/Obituaries|Marcus Sherman, Jerome West, and Pauline van Till]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2020. gada 30. augusts, plkst. 20.34 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=20406166 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/36|Tech News: 2020-36]] == <section begin="technews-2020-W36"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/36|Translations]] are available. '''Problems''' * This is a reminder. All wikis will be read-only for a few minutes on September 1. This is planned between 14:00 and 15:00 UTC. Please check on the details on [[m:Tech/Server switch 2020|the announcement message]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T243314][https://phabricator.wikimedia.org/T244808] '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/36|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W36"/> 2020. gada 31. augusts, plkst. 23.12 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20411995 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/37|Tech News: 2020-37]] == <section begin="technews-2020-W37"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/37|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * Normally pages can be moved to a title that has no existing page yet or to a page that has only one revision, which is a redirect to the page to be moved. A new user right allows editors to move pages over one-revision pages that redirect to anywhere. [https://phabricator.wikimedia.org/T239277] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.8|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 8 September. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 9 September. It will be on all wikis from 10 September ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] All MediaWiki [[:w:en:API|API]] modules will now use <code>watchlist</code> instead of <code>watch</code>. This was inconsistent before. [https://phabricator.wikimedia.org/T247915] '''Future changes''' * The [[mw:Wikimedia Apps/Team/Android|Wikipedia Android app]] team might work on patrolling tools in the future. You can let them know what tools would be useful for you or for less experienced patrollers. See the [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Apps/Team/Android/Patrolling conversation|page on mediawiki.org]]. * [[m:Special:MyLanguage/OTRS|OTRS]] will be updated to a new version. This will probably take around two days. OTRS agents will not have access to the system during these days. Emails that come in during the update will be delivered when the update is done. The plan is to start around 08:00 UTC on 14 September. This could change. [https://phabricator.wikimedia.org/T187984] * The Wikipedia Android app will send [[:mw:Wikimedia Apps/Team/Android/AppEditorTasks#Push Notifications for editors|push notifications]] if users want them. This could help you see for example when someone wrote on your talk page or your edit was reverted. This will need [[:w:en:Google Play Services|Google Play Services]] to work. It will also be possible to get the app without Google Play Services but push notifications will not work. Google Play Services is also used to make the app work for [[:w:en:Android KitKat|Android 4.4]] users. [https://www.mediawiki.org/wiki/Wikimedia_Apps/Team/Android#Updates][https://phabricator.wikimedia.org/T146032] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Wikimedia code review could move to [[:w:en:GitLab|GitLab]]. It would be hosted on Wikimedia servers. You can take part in the [[mw:GitLab consultation|consultation]]. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Dropdown menus in [[mw:Special:MyLanguage/Skin:Vector|the Vector skin]] use a <code>.menu</code> class. This will not work in the future. Scripts can use <code>nav ul</code> instead. <code>.vectorTabs</code> and <code>.vectorMenu</code> will also not work. Some scripts need to be updated. You can [[phab:T262092|read more in Phabricator]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/37|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W37"/> 2020. gada 7. septembris, plkst. 19.00 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20427670 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/38|Tech News: 2020-38]] == <section begin="technews-2020-W38"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/38|Translations]] are available. '''Problems''' * The [[mw:Wikimedia Apps|Wikipedia apps]] briefly showed pages without [[w:en:CSS|CSS]] last week. This meant they looked wrong. It was quickly fixed but cached pages without CSS were shown for a few hours. [https://wikitech.wikimedia.org/wiki/Incident_documentation/20200909-mobileapps_config_change][https://phabricator.wikimedia.org/T262437] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.9|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 15 September. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 16 September. It will be on all wikis from 17 September ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/38|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W38"/> 2020. gada 14. septembris, plkst. 19.19 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20446737 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/39|Tech News: 2020-39]] == <section begin="technews-2020-W39"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/39|Translations]] are available. '''Recent changes''' * There is a new tag for reverted edits. For example you can see it in the recent changes feed or in the article history. It is added to edits when they have been undone, rollbacked or manually reverted to an older version of the page. [https://phabricator.wikimedia.org/T254074][https://phabricator.wikimedia.org/T164307] '''Changes later this week''' * The number of times you can do something in a period of time on wiki is limited. This could be the number of edits per minute or the number of users you email in a day. Some users are not affected by all limits because of their user rights. They could soon see the limit even if it does not affect them. [https://phabricator.wikimedia.org/T258888] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.10|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 22 September. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 23 September. It will be on all wikis from 24 September ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/39|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W39"/> 2020. gada 22. septembris, plkst. 00.28 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20461072 --> == ''The Signpost'': 27 September 2020 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-09-27/Special report|Paid editing with political connections]] * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-09-27/News and notes|More large-scale errors at a "small" wiki]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-09-27/In the media|WIPO, Seigenthaler incident 15 years later]] * Featured content: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-09-27/Featured content|Life finds a Way]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-09-27/Arbitration report|Clarifications and requests]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-09-27/Traffic report|Is there no justice?]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-09-27/Recent research|Wikipedia's flood biases]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2020. gada 28. septembris, plkst. 02.29 (EEST) </div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=20478240 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/40|Tech News: 2020-40]] == <section begin="technews-2020-W40"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/40|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Admins can now see links to diffs of deleted revisions on [[Special:AbuseLog|Special:AbuseLog]]. This uses the interface of [[Special:Undelete|Special:Undelete]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T261630] * Editors are automatically added to some user groups. For example editors are added to [[mw:Special:MyLanguage/Manual:Autoconfirmed users|autoconfirmed users]] when they have edited enough times and long enough. [[mw:Special:MyLanguage/Extension:AbuseFilter|Abuse filters]] can hinder users from automatically getting user rights for a period of time. They can also remove rights user have. Wikis can now ask to change how long this period of time is for their wiki [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?projectPHIDs=Wikimedia-Site-requests in Phabricator]. It is currently five days. [https://phabricator.wikimedia.org/T231756] '''Problems''' * [[m:Tech/News/2019/34|Last year]] some abuse filters stopped working because of a new change. If they tried to use variables that were unavailable for that action they would fail. This has now been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T230256] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.11|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 29 September. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 30 September. It will be on all wikis from 1 October ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * You can't see the language links to other language versions from the talk page or history page. They are also not shown when you edit an article. This could change. It is not decided if for example the history page should link to another history page or to the article. You can take part in the [[phab:T262472|discussion in Phabricator]]. * The link colours could change. This is to make the difference between links and other text more clear. You can [[phab:T213778|read more in Phabricator]]. * In your preferences you can choose to get different notifications on the web or by email. You will see <code>Apps</code> as one of the alternatives later this week. This is because the [[mw:Wikimedia Apps|Android and iOS Wikipedia apps]] will use push notifications for those who want them. You can see the [https://test.wikipedia.org/wiki/Special:Preferences#mw-prefsection-echo preferences] on the test wiki. The goal is to have push notifications on Android in October and on iOS in early 2021. [https://phabricator.wikimedia.org/T262936] * You can soon put pages on your watchlist for a limited time. This could be useful if you want to watch something for a shorter time but don't want it on your watchlist forever. It now works on [[mw:MediaWiki|mediawiki.org]] and will come to more wikis later. You can [[m:Special:MyLanguage/Community Tech/Watchlist Expiry|read more]] and [[m:Community Tech/Watchlist Expiry/Release Schedule|see when it will come to other wikis]]. * You can see what Wikimedians think are the [[m:Special:MyLanguage/Coolest Tool Award|best new technical tools this year]]. You can also nominate them. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/40|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W40"/> 2020. gada 29. septembris, plkst. 00.24 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20483264 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/41|Tech News: 2020-41]] == <section begin="technews-2020-W41"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/41|Translations]] are available. '''Recent changes''' * There is a [https://consultation-stats.toolforge.org/ new tool] where you can see which home wiki users have in discussions on Meta. This can help show which communities are not part of the discussion on wikis where we make decisions that affect many other wikis. * You can now thank users for file uploads or for changing the language of a page. [https://phabricator.wikimedia.org/T254992] '''Problems''' * There were many errors with the new MediaWiki version last week. The new version was rolled back. Updates that should have happened last week are late. [https://phabricator.wikimedia.org/T263177] * Everyone was logged out. This was because a user reported being logged in to someone else's account. The problem should be fixed now. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-October/093922.html] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Many pages have [[:w:en:JavaScript|JavaScript]] errors. You can [https://techblog.wikimedia.org/2020/09/28/diving-into-wikipedias-ocean-of-errors/ read more] and now [[:w:en:User:Jdlrobson/User scripts with client errors|see a list of user scripts with errors]]. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.12|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 6 October. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 7 October. It will be on all wikis from 8 October ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). * Letters immediately after a link are shown as part of the link. For example the entire word in <code><nowiki>[[Child]]ren</nowiki></code> is linked. On Arabic wikis this works at both the start and end of a word. Previously on Arabic wikis numbers and other non-letter Unicode characters were shown as part of the link at the start of a word but not at the end. Now only Latin and Arabic letters will extend links on Arabic wikis. [https://phabricator.wikimedia.org/T263266] '''Future changes''' * You will be able to read but not to edit the wikis for up to an hour on [https://zonestamp.toolforge.org/1603807200 27 October around 14:00 (UTC)]. It will probably be shorter than an hour. [https://phabricator.wikimedia.org/T264364] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/41|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W41"/> 2020. gada 5. oktobris, plkst. 19.25 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20515061 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/42|Tech News: 2020-42]] == <section begin="technews-2020-W42"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/42|Translations]] are available. '''Problems''' * Because of the problems with the MediaWiki version two weeks ago last week's updates are also late. [https://phabricator.wikimedia.org/T263177][https://phabricator.wikimedia.org/T263178][https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-October/093944.html] '''Changes later this week''' * [[mw:Special:MyLanguage/Manual:Live preview|Live previews]] didn't show the templates used in the preview if you just edited a section. This has now been fixed. You can also test [[w:en:CSS|CSS]] and [[w:en:JavaScript|JavaScript]] pages even if you have the live preview enabled. Previously this didn't work well. [https://phabricator.wikimedia.org/T102286][https://phabricator.wikimedia.org/T186390] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.13|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 13 October. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 14 October. It will be on all wikis from 15 October ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] A new stable version of [[mw:Special:MyLanguage/Manual:Pywikibot|Pywikibot]] is coming soon. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/pywikibot/2020-October/010056.html] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/42|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W42"/> 2020. gada 12. oktobris, plkst. 18.25 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20528295 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/43|Tech News: 2020-43]] == <section begin="technews-2020-W43"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/43|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.14|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2020-10-20|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2020-10-21|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2020-10-22|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * You will be able to read but not to edit the wikis for up to an hour on [https://zonestamp.toolforge.org/1603807200 {{#time:j xg|2020-10-27|en}} around 14:00 (UTC)]. It will probably be shorter than an hour. [https://phabricator.wikimedia.org/T264364] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] In the [[mw:Special:MyLanguage/Extension:AbuseFilter|AbuseFilter]] extension, the <code dir=ltr>rmspecials()</code> function will be updated soon so that it does not remove the "space" character. Wikis are advised to wrap all the uses of <code dir=ltr>rmspecials()</code> with <code dir=ltr>rmwhitespace()</code> wherever necessary to keep filters' behavior unchanged. You can use the search function on [[Special:AbuseFilter]] to locate its usage. [https://phabricator.wikimedia.org/T263024] * Some gadgets and user-scripts use the HTML div with the ID <code dir=ltr style="white-space:nowrap;">#jump-to-nav</code>. This div will be removed soon. Maintainers should replace these uses with either <code dir=ltr>#siteSub</code> or <code dir=ltr style="white-space:nowrap;">#mw-content-text</code>. A list of affected scripts is at the top of [[phab:T265373]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/43|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W43"/> 2020. gada 19. oktobris, plkst. 19.32 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20550811 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/44|Tech News: 2020-44]] == <section begin="technews-2020-W44"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/44|Translations]] are available. '''Problems''' * You will be able to read but not to edit the wikis for up to an hour on [https://zonestamp.toolforge.org/1603807200 October 27 around 14:00 (UTC)]. It will probably be shorter than an hour. [https://phabricator.wikimedia.org/T264364] * Last week, links to "diffs" from mobile watchlists and recentchanges were linking to page-revisions instead of diffs. This has now been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T265654] '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week. '''Future changes''' * Since the introduction of the [[m:Special:MyLanguage/Interface administrators|interface administrators]] user group in 2018, administrators couldn’t view the deleted history of CSS/JS pages. Now they can. [https://phabricator.wikimedia.org/T202989] * There was a problem with the [[Special:Tags|Change Tags]]. The software would apply the "{{int:Tag-mw-reverted}}" tag to any page actions such as page-protection changes if they came directly after a reverted edit. This has now been fixed for new edits. [https://phabricator.wikimedia.org/T265312] * The [[mw:Special:MyLanguage/Talk pages project/replying|Reply tool]] will be offered as an opt-in [[mw:Special:MyLanguage/Beta Feature|Beta Feature]] on most Wikipedias in November. Another announcement will be made once the date is finalized. [https://phabricator.wikimedia.org/T266303] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/44|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W44"/> 2020. gada 26. oktobris, plkst. 19.39 (EET) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20574890 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/45|Tech News: 2020-45]] == <section begin="technews-2020-W45"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/45|Translations]] are available. '''Recent changes''' * You can no longer read Wikimedia wikis if your browser uses very old [[:w:en:Transport Layer Security|TLS]]. This is because it is a security problem for everyone. It could lead to [[:w:en:Downgrade attack|downgrade attacks]]. Since October 29, 2020, users who use old TLS versions will not be able to connect to Wikimedia projects. A list of [[:wikitech:HTTPS/Browser Recommendations|browser recommendations]] is available. All modern operating systems and browsers are always able to reach Wikimedia projects. [https://phabricator.wikimedia.org/T258405] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] There is a new automatic [[mw:Special:MyLanguage/Help:Tracking categories|tracking category]] available: [[:{{ns:14}}:{{MediaWiki:nonnumeric-formatnum}}|Pages with non-numeric formatnum arguments]]. It collects pages which use the <code><nowiki>{{formatnum}}</nowiki></code> parser function with invalid (non-numeric) input, ''e.g.'' <code><nowiki>{{formatnum:TECHNEWS}}</nowiki></code>. Note that <code><nowiki>{{formatnum:123,456}}</nowiki></code> is also invalid input: as described in the [[mw:Special:MyLanguage/Help:Magic_words#formatnum|documentation]], the argument should be <u>unformatted</u> so that it can be reliably and correctly localised. The tracking category will help identify problematic usage and double-formatting. The new tracking category's name can be [https://translatewiki.net/w/i.php?title=Special:Translate&showMessage=nonnumeric-formatnum&group=core&optional=1&action=translate translated at translatewiki]. [https://phabricator.wikimedia.org/T237467] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.16|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from November 3. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from November 4. It will be on all wikis from November 5 ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). * Administrators and stewards will be able to use a special page (Special:CreateLocalAccount) to force local account creation for a global account. This is useful when account creation is blocked for that user (by a block or a filter). [https://phabricator.wikimedia.org/T259721] * The [[mw:Special:MyLanguage/Talk pages project/replying|Reply tool]] will be offered as an opt-in [[mw:Special:MyLanguage/Beta Feature|Beta Feature]] on most Wikipedias on November 4. This change excludes the English, Russian, and German-language Wikipedias, plus a few smaller Wikipedias with special circumstances. You can read [[mw:Special:MyLanguage/Help:DiscussionTools|the help page]] and [[mw:Help:DiscussionTools/Why can't I reply to this comment?|the troubleshooting guide]] for more information. [https://phabricator.wikimedia.org/T266303] '''Future changes''' * A discussion has been restarted about using a Unicode minus sign (− U+2212) in the output of <code><nowiki>{{formatnum}}</nowiki></code> when it is given a negative argument. [https://phabricator.wikimedia.org/T10327] * In the future [[m:Special:MyLanguage/IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|IP addresses of unregistered users will not be shown for everyone]]. They will get an alias instead. There will be a new user right or an opt-in function for more vandal fighters to see the IPs of unregistered users. There would be some criteria for who gets the user right or opt-in. There will also be other new tools to help handle vandalism. This is early in the process and the developers are still collecting information from the communities before they suggest solutions. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/45|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W45"/> 2020. gada 2. novembris, plkst. 18.10 (EET) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20604769 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/46|Tech News: 2020-46]] == <section begin="technews-2020-W46"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/46|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week. '''Future changes''' * You can see [[m:WMDE Technical Wishes/ReferencePreviews|reference previews]]. This shows a preview of the footnote when you hover over it. This has been a [[mw:Beta Features|beta feature]]. It will move out of beta and be enabled by default. There will be an option not to use it. The developers are looking for small or medium-sized wikis to be the first ones. You can [[m:User talk:Michael Schönitzer (WMDE)|let them know]] if your wiki is interested. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-ambassadors/2020-November/002373.html] * From November 16 the categories will not be sorted in order for a short time. This is because the developers are upgrading to a new version of the [[:w:en:International Components for Unicode|internationalisation library]]. They will use a script to fix the existing categories. This can take a few hours or a few days depending on how big the wiki is. You can [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Technical Operations/ICU announcement|read more]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T264991][https://phabricator.wikimedia.org/T267145] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/46|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W46"/> 2020. gada 9. novembris, plkst. 17.50 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20634159 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/47|Tech News: 2020-47]] == <section begin="technews-2020-W47"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/47|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Listings on category pages are sorted on each wiki for that language using a [[:w:en:International Components for Unicode|library]]. For a brief period on 16 November, changes to categories will not be sorted correctly for most languages. This is because the developers are upgrading to a new version of the library. They will then use a script to fix the existing categories. This will take a few hours or a few days depending on how big the wiki is. You can [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Technical Operations/ICU announcement|read more]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T264991][https://phabricator.wikimedia.org/T267145] '''Changes later this week''' * If you merged two pages in a [[mw:Special:MyLanguage/Help:Namespaces|namespace]] where pages can't redirect this used to break the merge history. This will now be fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T93469] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.18|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2020-11-17|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2020-11-18|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2020-11-19|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * The [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021|Community Wishlist Survey]] is now open for proposals. The survey decides what the [[m:Community Tech|Community Tech team]] will work on. You can post proposals from 16 to 30 November. You can vote on proposals from 8 December to 21 December. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/47|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W47"/> 2020. gada 16. novembris, plkst. 17.37 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20669023 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/48|Tech News: 2020-48]] == <section begin="technews-2020-W48"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/48|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Timestamps in [[Special:Log|Special:Log]] are now links. They go to Special:Log for only that entry. This is how timestamps work on for example the history page. [https://phabricator.wikimedia.org/T207562] '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week. '''Future changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The Wikimedia [[wikitech:Portal:Cloud VPS|Cloud VPS]] hosts technical projects for the Wikimedia movement. Developers need to [[wikitech:News/Cloud VPS 2020 Purge|claim projects]] they use. This is because old and unused projects are removed once a year. Unclaimed projects can be shut down from 1 December. Unclaimed projects can be deleted from 1 January. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-November/094054.html] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/48|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W48"/> 2020. gada 23. novembris, plkst. 19.19 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20698111 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/49|Tech News: 2020-49]] == <section begin="technews-2020-W49"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/49|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.20|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2020-12-01|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2020-12-02|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2020-12-03|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * The [[mw:Wikimedia Apps/Team/iOS|iOS Wikipedia app]] will show readers more of the article history. They can see new updates and easier see how the article has changed over time. This is an experiment. It will first be shown only to some iOS app users as a [[:w:en:A/B testing|test]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T241253][https://www.mediawiki.org/wiki/Wikimedia_Apps/Team/iOS/Breaking_Down_the_Wall] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The [[wikitech:Wiki replicas|Wiki Replicas]] can be used for [[:w:en:SQL|SQL]] queries. You can use [https://quarry.wmflabs.org/ Quarry], [https://wikitech.wikimedia.org/wiki/PAWS PAWS] or other ways to do this. To make the Wiki Replicas stable there will be two changes. Cross-database <code>JOINS</code> will no longer work. You can also only query a database if you connect to it directly. This will happen in February 2021. If you think this affects you and you need help you can [[phab:T268498|post on Phabricator]] or on [[wikitech:Talk:News/Wiki Replicas 2020 Redesign|Wikitech]]. [https://wikitech.wikimedia.org/wiki/News/Wiki_Replicas_2020_Redesign] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/49|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W49"/> 2020. gada 30. novembris, plkst. 19.45 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20728523 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/50|Tech News: 2020-50]] == <section begin="technews-2020-W50"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/50|Translations]] are available. '''Recent changes''' * You can now put pages on your watchlist for a limited period of time. Some wikis already had this function. [https://meta.wikimedia.org/wiki/Community_Tech/Watchlist_Expiry][https://www.mediawiki.org/wiki/Help:Watchlist_expiry] '''Changes later this week''' * Information from Wikidata that is used on a wiki page can be shown in recent changes and watchlists on a Wikimedia wiki. To see this you need to turn on showing Wikidata edits in your watchlist in the preferences. Changes to the Wikidata description in the language of a Wikimedia wiki will then be shown in recent changes and watchlists. This will not show edits to languages that are not relevant to your wiki. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikidata/2020-November/014402.html][https://phabricator.wikimedia.org/T191831] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.21|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2020-12-08|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2020-12-09|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2020-12-10|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * You can vote on proposals in the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021|Community Wishlist Survey]] between 8 December and 21 December. The survey decides what the [[m:Community Tech|Community Tech team]] will work on. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/50|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W50"/> 2020. gada 7. decembris, plkst. 18.15 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20754641 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/51|Tech News: 2020-51]] == <section begin="technews-2020-W51"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/51|Translations]] are available. '''Recent changes''' * There is a [[mw:Wikipedia for KaiOS|Wikipedia app]] for [[:w:en:KaiOS|KaiOS]] phones. It was released in India in September. It can now be downloaded in other countries too. [https://diff.wikimedia.org/2020/12/10/growing-wikipedias-reach-with-an-app-for-kaios-feature-phones/] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.22|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2020-12-15|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2020-12-16|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2020-12-17|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/51|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W51"/> 2020. gada 14. decembris, plkst. 23.34 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20803489 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/52|Tech News: 2020-52]] == <section begin="technews-2020-W52"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/52|Translations]] are available. '''Tech News''' * Because of the [[w:en:Christmas and holiday season|holidays]] the next issue of Tech News will be sent out on 11 January 2021. '''Recent changes''' * The <code><nowiki>{{citation needed}}</nowiki></code> template shows when a statement in a Wikipedia article needs a source. If you click on it when you edit with the visual editor there is a popup that explains this. Now it can also show the reason and when it was added. [https://phabricator.wikimedia.org/T270107] '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week or next week. '''Future changes''' * You can [[m:WMDE Technical Wishes/Geoinformation/Ideas|propose and discuss]] what technical improvements should be done for geographic information. This could be coordinates, maps or other related things. * Some wikis use [[mw:Writing systems/LanguageConverter|LanguageConverter]] to switch between writing systems or variants of a language. This can only be done for the entire page. There will be a <code><nowiki><langconvert></nowiki></code> tag that can convert a piece of text on a page. [https://phabricator.wikimedia.org/T263082] * Oversighters and stewards can hide entries in [[Special:AbuseLog|Special:AbuseLog]]. They can soon hide multiple entries at once using checkboxes. This works like hiding normal edits. It will happen in early January. [https://phabricator.wikimedia.org/T260904] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/52|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W52"/> 2020. gada 21. decembris, plkst. 22.54 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20833836 --> == ''The Signpost'': 28 December 2020 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-12-28/News and notes|Year-end legal surprises cause concern, but Public Domain Day is imminent]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-12-28/In the media|Concealment, data journalism, a non-pig farmer, and some Bluetick Hounds]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-12-28/Arbitration report|2020 election results]] * Opinion: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-12-28/Opinion|How to make your factory's safety and labor issues disappear]] * Featured content: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-12-28/Featured content|Very nearly ringing in the New Year with "Blank Space" – but we got there in time.]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-12-28/Traffic report|2020 wraps up]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-12-28/News from the WMF|What Wikipedia saw during election week in the U.S., and what we’re doing next]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-12-28/Recent research|Predicting the next move in Wikipedia discussions]] * Essay: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-12-28/Essay|Subjective importance]] * Op-Ed: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-12-28/Op-Ed|An unforgettable year we might wish to forget]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-12-28/Gallery|Angels in the architecture]] * Humour: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-12-28/Humour|'Twas the Night Before Wikimas]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2020. gada 28. decembris, plkst. 06.27 (EET) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Bri@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=20902189 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/02|Tech News: 2021-02]] == <section begin="technews-2021-W02"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/02|Translations]] are available. '''Recent changes''' * You can choose to be reminded when you have not added an edit summary. This can be done in your preferences. This could conflict with the [[:w:en:CAPTCHA|CAPTCHA]]. This has now been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T12729] * You can link to specific log entries. You can get these links for example by clicking the timestamps in the log. Until now, such links to private log entries showed no entry even if you had permission to view private log entries. The links now show the entry. [https://phabricator.wikimedia.org/T269761] * Admins can use the [[:mw:Special:MyLanguage/Extension:AbuseFilter|abuse filter tool]] to automatically prevent bad edits. Three changes happened last week: ** The filter editing interface now shows syntax errors while you type. This is similar to JavaScript pages. It also shows a warning for regular expressions that match the empty string. New warnings will be added later. [https://phabricator.wikimedia.org/T187686] ** [[m:Special:MyLanguage/Meta:Oversighters|Oversighters]] can now hide multiple filter log entries at once using checkboxes on [[Special:AbuseLog]]. This is how the usual revision deletion works. [https://phabricator.wikimedia.org/T260904] ** When a filter matches too many actions after it has been changed it is "throttled". The most powerful actions are disabled. This is to avoid many editors getting blocked when an administrator made a mistake. The administrator will now get a notification about this "throttle". * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] There is a new tool to [https://skins.wmflabs.org/?#/add build new skins]. You can also [https://skins.wmflabs.org/?#/ see] existing [[mw:Special:MyLanguage/Manual:Skins|skins]]. You can [[mw:User talk:Jdlrobson|give feedback]]. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-December/094130.html] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Bots using the API no longer watch pages automatically based on account preferences. Setting the <code>watchlist</code> to <code>watch</code> will still work. This is to reduce the size of the watchlist data in the database. [https://phabricator.wikimedia.org/T258108] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] [[mw:Special:MyLanguage/Extension:Scribunto|Scribunto's]] [[:mw:Extension:Scribunto/Lua reference manual#File metadata|file metadata]] now includes length. [https://phabricator.wikimedia.org/T209679] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] [[:w:en:CSS|CSS]] and [[:w:en:JavaScript|JavaScript]] code pages now have link anchors to [https://patchdemo.wmflabs.org/wikis/40e4795d4448b55a6d8c46ff414bcf78/w/index.php/MediaWiki:En.js#L-125 line numbers]. You can use wikilinks like [[:w:en:MediaWiki:Common.js#L-50]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T29531] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] There was a [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.25|new version]] of MediaWiki last week. You can read [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.25/Changelog|a detailed log]] of all 763 changes. Most of them are very small and will not affect you. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.26|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-01-12|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-01-13|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-01-14|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/02|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2021-W02"/> 2021. gada 11. janvāris, plkst. 17.42 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20950047 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/03|Tech News: 2021-03]] == <section begin="technews-2021-W03"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/03|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.27|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-01-19|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-01-20|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-01-21|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * The [[mw:Special:MyLanguage/Growth|Growth team]] plans to add features to [[mw:Special:MyLanguage/Growth/Personalized first day/Newcomer tasks/Experiment analysis, November 2020|get more visitors to edit]] to more Wikipedias. You can help [https://translatewiki.net/w/i.php?title=Special:Translate&group=ext-growthexperiments&language=&filter=&action=translate translating the interface]. * You will be able to read but not to edit Wikimedia Commons for a short time on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20210126T07 {{#time:j xg|2021-01-26|en}} at 07:00 (UTC)]. [https://phabricator.wikimedia.org/T271791] * [[m:Special:MyLanguage/MassMessage|MassMessage]] posts could be automatically timestamped in the future. This is because MassMessage senders can now send pages using MassMessage. Pages are more difficult to sign. If there are times when a MassMessage post should not be timestamped you can [[phab:T270435|let the developers know]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/03|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2021-W03"/> 2021. gada 18. janvāris, plkst. 18.10 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20974628 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/04|Tech News: 2021-04]] == <section begin="technews-2021-W04"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/04|Translations]] are available. '''Problems''' * You will be able to read but not to edit Wikimedia Commons for a short time on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20210126T07 {{#time:j xg|2021-01-26|en}} at 07:00 (UTC)]. You will not be able to read or edit [[:wikitech:Main Page|Wikitech]] for a short time on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20210128T09 {{#time:j xg|2021-01-28|en}} at 09:00 (UTC)]. [https://phabricator.wikimedia.org/T271791][https://phabricator.wikimedia.org/T272388] '''Changes later this week''' * [[m:WMDE Technical Wishes/Bracket Matching|Bracket matching]] will be added to the [[mw:Special:MyLanguage/Extension:CodeMirror|CodeMirror]] syntax highlighter on the first wikis. The first wikis are German and Catalan Wikipedia and maybe other Wikimedia wikis. This will happen on 27 January. [https://phabricator.wikimedia.org/T270238] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.28|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-01-26|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-01-27|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-01-28|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/04|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2021-W04"/> 2021. gada 25. janvāris, plkst. 20.31 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21007423 --> == ''The Signpost'': 31 January 2021 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-01-31/News and notes|1,000,000,000 edits, board elections, virtual Wikimania 2021]] * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-01-31/Special report|Wiki reporting on the insurrection]] * In focus: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-01-31/In focus|From Anarchy to Wikiality, Glaring Bias to Good Cop: Press Coverage of Wikipedia's First Two Decades]] * Opinion: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-01-31/Opinion|Wikipedia's war against scientific disinformation]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-01-31/In the media|The world's press says "Happy Birthday!" with a few twists]] * Technology report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-01-31/Technology report|The people who built Wikipedia, technically]] * Videos and podcasts: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-01-31/Videos and podcasts|Celebrating 20 years]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-01-31/News from the WMF|Wikipedia celebrates 20 years of free, trusted information for the world]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-01-31/Recent research|Students still have a better opinion of Wikipedia than teachers]] * Humour: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-01-31/Humour|Dr. Seuss's Guide to Wikipedia]] * Featured content: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-01-31/Featured content|New Year, same Featured Content report!]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-01-31/Traffic report|The most viewed articles of 2020]] * Obituary: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-01-31/Obituary|Flyer22 Frozen]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2021. gada 31. janvāris, plkst. 22.13 (EET) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Eddie891@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=21022363 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/05|Tech News: 2021-05]] == <section begin="technews-2021-W05"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/05|Translations]] are available. '''Problems''' * [[:w:en:IPv6|IPv6 addresses]] were written in lowercase letters in diffs. This caused dead links since [[Special:Contributions|Special:Contributions]] only accepted uppercase letters for the IPs. This has been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T272225] '''Changes later this week''' * You can soon use Wikidata to link to pages on the multilingual Wikisource. [https://phabricator.wikimedia.org/T138332] * Often editors use a "non-breaking space" to make a gap between two items when reading but still show them together. This can be used to avoid a line break. You will now be able to add new ones via the special character tool in the 2010, 2017, and visual editors. The character will be shown in the visual editor as a space with a grey background. [https://phabricator.wikimedia.org/T70429][https://phabricator.wikimedia.org/T96666] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=| Advanced item]] Wikis use [[mw:Special:MyLanguage/Extension:AbuseFilter|abuse filters]] to stop bad edits being made. Filter maintainers can now use syntax like <code>1.2.3.4 - 1.2.3.55</code> as well as the <code>1.2.3.4/27</code> syntax for IP ranges. [https://phabricator.wikimedia.org/T218074] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.29|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-02-02|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-02-03|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-02-04|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * [[mw:Skin:Minerva Neue|Minerva]] is the skin Wikimedia wikis use for mobile traffic. When a page is protected and you can't edit it you can normally read the source wikicode. This doesn't work on Minerva on mobile devices. This is being fixed. Some text might overlap. This is because your community needs to update [[MediaWiki:Protectedpagetext|MediaWiki:Protectedpagetext]] to work on mobile. You can [[phab:T208827|read more]]. [https://www.mediawiki.org/wiki/Recommendations_for_mobile_friendly_articles_on_Wikimedia_wikis#Inline_styles_should_not_use_properties_that_impact_sizing_and_positioning][https://www.mediawiki.org/wiki/Recommendations_for_mobile_friendly_articles_on_Wikimedia_wikis#Avoid_tables_for_anything_except_data] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] [[:wikitech:Portal:Cloud VPS|Cloud VPS]] and [[:wikitech:Portal:Toolforge|Toolforge]] will change the IP address they use to contact the wikis. The new IP address will be <code>185.15.56.1</code>. This will happen on February 8. You can [[:wikitech:News/CloudVPS NAT wikis|read more]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/05|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2021-W05"/> 2021. gada 2. februāris, plkst. 00.39 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21033195 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/06|Tech News: 2021-06]] == <section begin="technews-2021-W06"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/06|Translations]] are available. '''Recent changes''' * The [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Apps|Wikipedia app]] for Android now has watchlists and talk pages in the app. [https://play.google.com/store/apps/details?id=org.wikipedia] '''Changes later this week''' * You can see edits to chosen pages on [[Special:Watchlist|Special:Watchlist]]. You can add pages to your watchlist on every wiki you like. The [[:mw:Special:MyLanguage/Extension:GlobalWatchlist|GlobalWatchlist]] extension will come to Meta on 11 February. There you can see entries on watched pages on different wikis on the same page. The new watchlist will be found on [[m:Special:GlobalWatchlist|Special:GlobalWatchlist]] on Meta. You can choose which wikis to watch and other preferences on [[m:Special:GlobalWatchlistSettings|Special:GlobalWatchlistSettings]] on Meta. You can watch up to five wikis. [https://phabricator.wikimedia.org/T260862] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.30|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-02-09|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-02-10|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-02-11|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * When admins [[mw:Special:MyLanguage/Help:Protecting and unprotecting pages|protect]] pages the form will use the [[mw:UX standardization|OOUI look]]. [[Special:Import|Special:Import]] will also get the new look. This will make them easier to use on mobile phones. [https://phabricator.wikimedia.org/T235424][https://phabricator.wikimedia.org/T108792] * Some services will not work for a short period of time from 07:00 UTC on 17 February. There might be problems with new [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia URL Shortener|short links]], new translations, new notifications, adding new items to your [[mw:Reading/Reading Lists|reading lists]] or recording [[:w:en:Email#Tracking of sent mail|email bounces]]. This is because of database maintenance. [https://phabricator.wikimedia.org/T273758] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] [[m:Tech/News/2021/05|Last week]] Tech News reported that the IP address [[:wikitech:Portal:Cloud VPS|Cloud VPS]] and [[:wikitech:Portal:Toolforge|Toolforge]] use to contact the wikis will change on 8 February. This is delayed. It will happen later instead. [https://wikitech.wikimedia.org/wiki/News/CloudVPS_NAT_wikis] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/06|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2021-W06"/> 2021. gada 8. februāris, plkst. 19.42 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21082948 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/07|Tech News: 2021-07]] == <section begin="technews-2021-W07"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/07|Translations]] are available. '''Problems''' * There were problems with recent versions of MediaWiki. Because the updates caused problems the developers rolled back to an earlier version. Some updates and new functions will come later than planned. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2021-February/094255.html][https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2021-February/094271.html] * Some services will not work for a short period of time from 07:00 UTC on 17 February. There might be problems with new [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia URL Shortener|short links]], new translations, new notifications, adding new items to your [[mw:Reading/Reading Lists|reading lists]] or recording [[:w:en:Email#Tracking of sent mail|email bounces]]. This is because of database maintenance. [https://phabricator.wikimedia.org/T273758] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.31|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-02-16|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-02-17|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-02-18|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/07|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2021-W07"/> 2021. gada 15. februāris, plkst. 19.56 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21105437 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/08|Tech News: 2021-08]] == <div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/08|Translations]] are available. '''Recent changes''' * The visual editor will now use [[:c:Commons:Structured data/Media search|MediaSearch]] to find images. You can search for images on Commons in the visual editor when you are looking for illustrations. This is to help editors find better images. [https://phabricator.wikimedia.org/T259896] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The [[mw:Special:MyLanguage/Extension:SyntaxHighlight|syntax highlighter]] now works with more languages: [[:w:en:Futhark (programming language)|Futhark]], [[:w:en:Graphviz|Graphviz]]/[[:w:en:DOT (graph description language)|DOT]], CDDL and AMDGPU. [https://phabricator.wikimedia.org/T274741] '''Problems''' * Editing a [[mw:Special:MyLanguage/Extension:EasyTimeline|timeline]] might have removed all text from it. This was because of a bug and has been fixed. You might need to edit the timeline again for it to show properly. [https://phabricator.wikimedia.org/T274822] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.32|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-02-23|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-02-24|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-02-25|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] There is a [[:m:Wikimedia Rust developers user group|user group]] for developers and users interested in working on Wikimedia wikis with the [[:w:en:Rust (programming language)|Rust programming language]]. You can join or tell others who want to make your wiki better in the future. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/08|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div> ---- 2021. gada 23. februāris, plkst. 02.18 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21134058 --> == ''The Signpost'': 28 February 2021 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-02-28/News and notes|Maher stepping down]] * Disinformation report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-02-28/Disinformation report|A "billionaire battle" on Wikipedia: Sex, lies, and video]] * Opinion: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-02-28/Opinion|The call for feedback on community seats is a distraction]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-02-28/In the media|Corporate influence at OSM, Fox watching the hen house]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-02-28/News from the WMF|Who tells your story on Wikipedia]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-02-28/Recent research|Take an AI-generated flashcard quiz about Wikipedia; Wikipedia's anti-feudalism]] * Featured content: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-02-28/Featured content|A Love of Knowledge, for Valentine's Day]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-02-28/Traffic report|Does it almost feel like you've been here before?]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-02-28/Gallery|What is Black history and culture?]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2021. gada 28. februāris, plkst. 23.32 (EET) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Eddie891@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=21140159 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/09|Tech News: 2021-09]] == <div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/09|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Wikis using the [[mw:Special:MyLanguage/Growth/Feature summary|Growth team tools]] can now show the name of a newcomer's mentor anywhere [[mw:Special:MyLanguage/Help:Growth/Mentorship/Integrating_mentorship|through a magic word]]. This can be used for welcome messages or userboxes. * A new version of the [[c:Special:MyLanguage/Commons:VideoCutTool|VideoCutTool]] is now available. It enables cropping, trimming, audio disabling, and rotating video content. It is being created as part of the developer outreach programs. '''Problems''' * There was a problem with the [[mw:Special:MyLanguage/Manual:Job queue|job queue]]. This meant some functions did not save changes and mass messages were delayed. This did not affect wiki edits. [https://phabricator.wikimedia.org/T275437] * Some editors may not be logged in to their accounts automatically in the latest versions of Firefox and Safari. [https://phabricator.wikimedia.org/T226797] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.33|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-03-02|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-03-03|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-03-04|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/09|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div> ---- 2021. gada 1. marts, plkst. 21.08 (EET) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21161722 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/10|Tech News: 2021-10]] == <section begin="technews-2021-W10"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/10|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[mw:Special:MyLanguage/Content translation/Section translation|Section translation]] now works on Bengali Wikipedia. It helps mobile editors translate sections of articles. It will come to more wikis later. The first focus is active wikis with a smaller number of articles. You can [https://sx.wmflabs.org/index.php/Main_Page test it] and [[mw:Talk:Content translation/Section translation|leave feedback]]. * [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:FlaggedRevs|Flagged revisions]] now give admins the review right. [https://phabricator.wikimedia.org/T275293] * When someone links to a Wikipedia article on Twitter this will now show a preview of the article. [https://phabricator.wikimedia.org/T276185] '''Problems''' * Many graphs have [[:w:en:JavaScript|JavaScript]] errors. Graph editors can check their graphs in their browser's developer console after editing. [https://phabricator.wikimedia.org/T275833] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.34|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-03-09|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-03-10|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-03-11|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). * The [[mw:Talk pages project/New discussion|New Discussion]] tool will soon be a new [[mw:Special:MyLanguage/Extension:DiscussionTools|discussion tools]] beta feature for on most Wikipedias. The goal is to make it easier to start new discussions. [https://phabricator.wikimedia.org/T275257] '''Future changes''' * There will be a number of changes to make it easier to work with templates. Some will come to the first wikis in March. Other changes will come to the first wikis in June. This is both for those who use templates and those who create or maintain them. You can [[:m:WMDE Technical Wishes/Templates|read more]]. * [[m:WMDE Technical Wishes/ReferencePreviews|Reference Previews]] will become a default feature on some wikis on 17 March. They will share a setting with [[mw:Page Previews|Page Previews]]. If you prefer the Reference Tooltips or Navigation-Popups gadget you can keep using them. If so Reference Previews won't be shown. [https://phabricator.wikimedia.org/T271206][https://meta.wikimedia.org/wiki/Talk:WMDE_Technical_Wishes/ReferencePreviews] * New JavaScript-based functions will not work in [[:w:en:Internet Explorer 11|Internet Explorer 11]]. This is because Internet Explorer is an old browser that doesn't work with how JavaScript is written today. Everything that works in Internet Explorer 11 today will continue working in Internet Explorer for now. You can [[mw:Compatibility/IE11|read more]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/10|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2021-W10"/> 2021. gada 8. marts, plkst. 19.51 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21175593 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/11|Tech News: 2021-11]] == <section begin="technews-2021-W11"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/11|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Wikis that are part of the [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements|desktop improvements]] project can now use a new [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements/Features/Search|search function]]. The desktop improvements and the new search will come to more wikis later. You can also [[mw:Reading/Web/Desktop Improvements#Deployment plan and timeline|test it early]]. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Editors who put up banners or change site-wide [[:w:en:JavaScript|JavaScript]] code should use the [https://grafana.wikimedia.org/d/000000566/overview?viewPanel=16&orgId=1 client error graph] to see that their changes has not caused problems. You can [https://diff.wikimedia.org/2021/03/08/sailing-steady%e2%80%8a-%e2%80%8ahow-you-can-help-keep-wikimedia-sites-error-free read more]. [https://phabricator.wikimedia.org/T276296] '''Problems''' * Due to [[phab:T276968|database issues]] the [https://meta.wikimedia.beta.wmflabs.org Wikimedia Beta Cluster] was read-only for over a day. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.34|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-03-16|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-03-17|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-03-18|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * You can add a [[:w:en:Newline|newline]] or [[:w:en:Carriage return|carriage return]] character to a custom signature if you use a template. There is a proposal to not allow them in the future. This is because they can cause formatting problems. [https://www.mediawiki.org/wiki/New_requirements_for_user_signatures#Additional_proposal_(2021)][https://phabricator.wikimedia.org/T272322] * You will be able to read but not edit [[phab:T276899|12 wikis]] for a short period of time on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20210323T06 {{#time:j xg|2021-03-23|en}} at 06:00 (UTC)]. This could take 30 minutes but will probably be much faster. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can use [https://quarry.wmflabs.org/ Quarry] for [[:w:en:SQL|SQL]] queries to the [[wikitech:Wiki replicas|Wiki Replicas]]. Cross-database <code>JOINS</code> will no longer work from 23 March. There will be a new field to specify the database to connect to. If you think this affects you and you need help you can [[phab:T268498|post on Phabricator]] or on [[wikitech:Talk:News/Wiki Replicas 2020 Redesign|Wikitech]]. [https://wikitech.wikimedia.org/wiki/PAWS PAWS] and other ways to do [[:w:en:SQL|SQL]] queries to the Wiki Replicas will be affected later. [https://wikitech.wikimedia.org/wiki/News/Wiki_Replicas_2020_Redesign] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/11|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2021-W11"/> 2021. gada 16. marts, plkst. 01.23 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21226057 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/12|Tech News: 2021-12]] == <section begin="technews-2021-W12"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/12|Translations]] are available. '''Recent changes''' * There is a [[mw:Wikipedia for KaiOS|Wikipedia app]] for [[:w:en:KaiOS|KaiOS]] phones. They don't have a touch screen so readers navigate with the phone keys. There is now a [https://wikimedia.github.io/wikipedia-kaios/sim.html simulator] so you can see what it looks like. * The [[mw:Special:MyLanguage/Talk pages project/Replying|reply tool]] and [[mw:Special:MyLanguage/Talk pages project/New discussion|new discussion tool]] are now available as the "{{int:discussiontools-preference-label}}" [[Special:Preferences#mw-prefsection-betafeatures|beta feature]] in almost all wikis except German Wikipedia. '''Problems''' * You will be able to read but not edit [[phab:T276899|twelve wikis]] for a short period of time on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20210323T06 {{#time:j xg|2021-03-23|{{PAGELANGUAGE}}}} at 06:00 (UTC)]. This can also affect password changes, logging in to new wikis, global renames and changing or confirming emails. This could take 30 minutes but will probably be much faster. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.36|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-03-23|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-03-24|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-03-25|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). * [[:w:en:Syntax highlighting|Syntax highlighting]] colours will change to be easier to read. This will soon come to the [[phab:T276346|first wikis]]. [https://meta.wikimedia.org/wiki/WMDE_Technical_Wishes/Improved_Color_Scheme_of_Syntax_Highlighting] '''Future changes''' * [[mw:Special:MyLanguage/Extension:FlaggedRevs|Flagged revisions]] will no longer have multiple tags like "tone" or "depth". It will also only have one tier. This was changed because very few wikis used these features and they make the tool difficult to maintain. [https://phabricator.wikimedia.org/T185664][https://phabricator.wikimedia.org/T277883] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Gadgets and user scripts can access variables about the current page in JavaScript. In 2015 this was moved from <code dir=ltr>wg*</code> to <code dir=ltr>mw.config</code>. <code dir=ltr>wg*</code> will soon no longer work. [https://phabricator.wikimedia.org/T72470] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/12|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2021-W12"/> 2021. gada 22. marts, plkst. 18.53 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21244806 --> == ''The Signpost'': 28 March 2021 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-03-28/News and notes|A future with a for-profit subsidiary?]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-03-28/Gallery|Wiki Loves Monuments]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-03-28/In the media|Wikimedia LLC and disinformation in Japan]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-03-28/News from the WMF|Project Rewrite: Tell the missing stories of women on Wikipedia and beyond]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-03-28/Recent research|10%-30% of Wikipedia’s contributors have subject-matter expertise]] * From the archives: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-03-28/From the archives|Google isn't responsible for Wikipedia's mistakes]] * Essay: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-03-28/Essay|Wikipedia:The Free Encyclopedia]] * Obituary: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-03-28/Obituary|Yoninah]] * From the editor: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-03-28/From the editor|What else can we say?]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-03-28/Arbitration report|Open letter to the Board of Trustees]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-03-28/Traffic report|Wanda, Meghan, Liz, Phil and Zack]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2021. gada 28. marts, plkst. 23.47 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:DannyS712@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=21267130 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/13|Tech News: 2021-13]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/13|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Some very old [[:w:en:Web browser|web browsers]] [[:mw:Special:MyLanguage/Compatibility|don’t work]] well with the Wikimedia wikis. Some old code for browsers that used to be supported is being removed. This could cause issues in those browsers. [https://phabricator.wikimedia.org/T277803] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] [[:m:IRC/Channels#Raw_feeds|IRC recent changes feeds]] have been moved to a new server. Make sure all tools automatically reconnect to <code>irc.wikimedia.org</code> and not to the name of any specific server. Users should also consider switching to the more modern [[:wikitech:Event Platform/EventStreams|EventStreams]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T224579] '''Problems''' * When you move a page that many editors have on their watchlist the history can be split. It might also not be possible to move it again for a while. This is because of a [[:w:en:Job queue|job queue]] problem. [https://phabricator.wikimedia.org/T278350] * Some translatable pages on Meta could not be edited. This was because of a bug in the translation tool. The new MediaWiki version was delayed because of problems like this. [https://phabricator.wikimedia.org/T278429][https://phabricator.wikimedia.org/T274940] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.37|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-03-30|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-03-31|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-04-01|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/13|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 29. marts, plkst. 20.31 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21267131 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/14|Tech News: 2021-14]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/14|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Editors can collapse part of an article so you have to click on it to see it. When you click a link to a section inside collapsed content it will now expand to show the section. The browser will scroll down to the section. Previously such links didn't work unless you manually expanded the content first. [https://phabricator.wikimedia.org/T276741] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The [[mw:Special:MyLanguage/Citoid|citoid]] [[:w:en:API|API]] will use for example <code>2010-12-XX</code> instead of <code>2010-12</code> for dates with a month but no days. This is because <code>2010-12</code> could be confused with <code>2010-2012</code> instead of <code>December 2010</code>. This is called level 1 instead of level 0 in the [https://www.loc.gov/standards/datetime/ Extended Date/Time Format]. [https://phabricator.wikimedia.org/T132308] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.38|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-04-06|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-04-07|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-04-08|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] [[:wikitech:PAWS|PAWS]] can now connect to the new [[:wikitech:Wiki Replicas|Wiki Replicas]]. Cross-database <code>JOINS</code> will no longer work from 28 April. There is [[:wikitech:News/Wiki Replicas 2020 Redesign#How should I connect to databases in PAWS?|a new way to connect]] to the databases. Until 28 April both ways to connect to the databases will work. If you think this affects you and you need help you can post [[phab:T268498|on Phabricator]] or on [[wikitech:Talk:News/Wiki Replicas 2020 Redesign|Wikitech]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/14|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 5. aprīlis, plkst. 22.41 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21287348 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/16|Tech News: 2021-16]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/16|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Email to the Wikimedia wikis are handled by groups of Wikimedia editors. These volunteer response teams now use [https://github.com/znuny/Znuny Znuny] instead of [[m:Special:MyLanguage/OTRS|OTRS]]. The functions and interface remain the same. The volunteer administrators will give more details about the next steps soon. [https://phabricator.wikimedia.org/T279303][https://phabricator.wikimedia.org/T275294] * If you use [[Mw:Special:MyLanguage/Extension:CodeMirror|syntax highlighting]], you can see line numbers in the 2010 and 2017 wikitext editors when editing templates. This is to make it easier to see line breaks or talk about specific lines. Line numbers will soon come to all namespaces. [https://phabricator.wikimedia.org/T267911][https://meta.wikimedia.org/wiki/WMDE_Technical_Wishes/Line_Numbering][https://meta.wikimedia.org/wiki/Talk:WMDE_Technical_Wishes/Line_Numbering] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Because of a technical change there could be problems with gadgets and scripts that have an edit summary area that looks [https://phab.wmfusercontent.org/file/data/llvdqqnb5zpsfzylbqcg/PHID-FILE-25vs4qowibmtysl7cbml/Screen_Shot_2021-04-06_at_2.34.04_PM.png similar to this one]. If they look strange they should use <code>mw.loader.using('mediawiki.action.edit.styles')</code> to go back to how they looked before. [https://phabricator.wikimedia.org/T278898] * The [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.1|latest version]] of MediaWiki came to the Wikimedia wikis last week. There was no Tech News issue last week. '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week. '''Future changes''' * The user group <code>oversight</code> will be renamed <code>suppress</code>. This is for [[phab:T109327|technical reasons]]. This is the technical name. It doesn't affect what you call the editors with this user right on your wiki. This is planned to happen in two weeks. You can comment [[phab:T112147|in Phabricator]] if you have objections. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/16|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 19. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21356080 --> == ''The Signpost'': 25 April 2021 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * From the editor: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-04-25/From the editor|A change is gonna come]] * Disinformation report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-04-25/Disinformation report|The Trump Organization's paid editors]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-04-25/In the media|Fernando, governance, and rugby]] * Opinion: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-04-25/Opinion|The (Universal) Code of Conduct]] * Op-Ed: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-04-25/Op-Ed|A Little Fun Goes A Long Way]] * Changing the world: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-04-25/Changing the world|The reach of protest images on Wikipedia]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-04-25/Recent research|Quality of aquatic and anatomical articles]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-04-25/Traffic report|The verdict is guilty, guilty, guilty]] * News from Wiki Education: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-04-25/News from Wiki Education|Encouraging professional physicists to engage in outreach on Wikipedia]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2021. gada 26. aprīlis, plkst. 01.34 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:DannyS712@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=21300638 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/17|Tech News: 2021-17]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/17|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Templates have parameters that can have specific values. It is possible to suggest values for editors with [[mw:Special:MyLanguage/Extension:TemplateData|TemplateData]]. You can soon see them as a drop-down list in the visual editor. This is to help template users find the right values faster. [https://phabricator.wikimedia.org/T273857][https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/WMDE_Technical_Wishes/Suggested_values_for_template_parameters][https://meta.wikimedia.org/wiki/Talk:WMDE_Technical_Wishes/Suggested_values_for_template_parameters] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.3|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-04-27|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-04-28|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-04-29|en}} ([[mw:MediaWiki 1.37/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/17|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 27. aprīlis, plkst. 00.25 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21391118 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/18|Tech News: 2021-18]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/18|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[w:en:Wikipedia:Twinkle|Twinkle]] is a gadget on English Wikipedia. It can help with maintenance and patrolling. It can [[m:Grants:Project/Rapid/SD0001/Twinkle localisation/Report|now be used on other wikis]]. You can get Twinkle on your wiki using the [https://github.com/wikimedia-gadgets/twinkle-starter twinkle-starter] GitHub repository. '''Problems''' * The [[mw:Special:MyLanguage/Content translation|content translation tool]] did not work for many articles for a little while. This was because of a bug. [https://phabricator.wikimedia.org/T281346] * Some things will not work for about a minute on 5 May. This will happen [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20210505T0600 around 06:00 UTC]. This will affect the content translation tool and notifications among other things. This is because of an upgrade to avoid crashes. [https://phabricator.wikimedia.org/T281212] '''Changes later this week''' * [[mw:Special:MyLanguage/Help:Reference Previews|Reference Previews]] will become a default feature on a number of wikis on 5 May. This is later than planned because of some changes. You can use it without using [[mw:Special:MyLanguage/Page Previews|Page Previews]] if you want to. The earlier plan was to have the preference to use both or none. [https://phabricator.wikimedia.org/T271206][https://meta.wikimedia.org/wiki/Talk:WMDE_Technical_Wishes/ReferencePreviews] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.4|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-05-04|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-05-05|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-05-06|en}} ([[mw:MediaWiki 1.37/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The [[:w:en:CSS|CSS]] classes <code dir=ltr>.error</code>, <code dir=ltr>.warning</code> and <code dir=ltr>.success</code> do not work for mobile readers if they have not been specifically defined on your wiki. From June they will not work for desktop readers. This can affect gadgets and templates. The classes can be defined in [[MediaWiki:Common.css]] or template styles instead. [https://phabricator.wikimedia.org/T280766] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/18|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 3. maijs, plkst. 18.43 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21418010 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/19|Tech News: 2021-19]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/19|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.5|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-05-11|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-05-12|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-05-13|en}} ([[mw:MediaWiki 1.37/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * You can see what participants plan to work on at the online [[mw:Wikimedia Hackathon 2021|Wikimedia hackathon]] 22–23 May. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/19|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 10. maijs, plkst. 18.10 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21428676 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/20|Tech News: 2021-20]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/20|Translations]] are available. '''Recent changes''' * There is a new toolbar in [[mw:Talk pages project/Replying|the Reply tool]]. It works in the wikitext source mode. You can enable it in [[Special:Preferences#mw-htmlform-discussion|your preferences]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T276608] [https://www.mediawiki.org/wiki/Talk_pages_project/Replying#13_May_2021] [https://www.mediawiki.org/wiki/Talk_pages_project/New_discussion#13_May_2021] * Wikimedia [https://lists.wikimedia.org/mailman/listinfo mailing lists] are being moved to [[:w:en:GNU Mailman|Mailman 3]]. This is a newer version. For the [[:w:en:Character encoding|character encoding]] to work it will change from <code>[[:w:en:UTF-8|UTF-8]]</code> to <code>utf8mb3</code>. [https://lists.wikimedia.org/hyperkitty/list/wikitech-l@lists.wikimedia.org/thread/IEYQ2HS3LZF2P3DAYMNZYQDGHWPVMTPY/][https://phabricator.wikimedia.org/T282621] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] An [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/14|earlier issue]] of Tech News said that the [[mw:Special:MyLanguage/Citoid|citoid]] [[:w:en:API|API]] would handle dates with a month but no days in a new way. This has been reverted for now. There needs to be more discussion of how it affects different wikis first. [https://phabricator.wikimedia.org/T132308] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] <code>MediaWiki:Pageimages-blacklist</code> will be renamed <code>MediaWiki:Pageimages-denylist</code>. The list can be copied to the new name. It will happen on 19 May for some wikis and 20 May for some wikis. Most wikis don't use it. It lists images that should never be used as thumbnails for articles. [https://phabricator.wikimedia.org/T282626] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.6|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-05-18|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-05-19|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-05-20|en}} ([[mw:MediaWiki 1.37/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/20|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 17. maijs, plkst. 16.50 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21464279 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/21|Tech News: 2021-21]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/21|Translations]] are available. '''Recent changes''' * The Wikimedia movement has been using [[:m:Special:MyLanguage/IRC|IRC]] on a network called [[:w:en:Freenode|Freenode]]. There have been changes around who is in control of the network. The [[m:Special:MyLanguage/IRC/Group_Contacts|Wikimedia IRC Group Contacts]] have [[m:Special:Diff/21476411|decided]] to move to the new [[:w:en:Libera Chat|Libera Chat]] network instead. This is not a formal decision for the movement to move all channels but most Wikimedia IRC channels will probably leave Freenode. There is a [[:m:IRC/Migrating_to_Libera_Chat|migration guide]] and ongoing Wikimedia [[m:Wikimedia Forum#Freenode (IRC)|discussions about this]]. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.7|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-05-25|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-05-26|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-05-27|en}} ([[mw:MediaWiki 1.37/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/21|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 24. maijs, plkst. 20.07 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21477606 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/22|Tech News: 2021-22]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/22|Translations]] are available. '''Problems''' * There was an issue on the Vector skin with the text size of categories and notices under the page title. It was fixed last Monday. [https://phabricator.wikimedia.org/T283206] '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/22|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 31. maijs, plkst. 20.06 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21516076 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/23|Tech News: 2021-23]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/23|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.9|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-06-08|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-06-09|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-06-10|en}} ([[mw:MediaWiki 1.37/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * The Wikimedia movement uses [[:mw:Special:MyLanguage/Phabricator|Phabricator]] for technical tasks. This is where we collect technical suggestions, bugs and what developers are working on. The company behind Phabricator will stop working on it. This will not change anything for the Wikimedia movement now. It could lead to changes in the future. [https://lists.wikimedia.org/hyperkitty/list/wikitech-l@lists.wikimedia.org/message/YAXOD46INJLAODYYIJUVQWOZFIV54VUI/][https://admin.phacility.com/phame/post/view/11/phacility_is_winding_down_operations/][https://phabricator.wikimedia.org/T283980] * Searching on Wikipedia will find more results in some languages. This is mainly true for when those who search do not use the correct [[:w:en:Diacritic|diacritics]] because they are not seen as necessary in that language. For example searching for <code>Bedusz</code> doesn't find <code>Będusz</code> on German Wikipedia. The character <code>ę</code> isn't used in German so many would write <code>e</code> instead. This will work better in the future in some languages. [https://phabricator.wikimedia.org/T219550] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The [[:w:en:Cross-site request forgery|CSRF token parameters]] in the [[:mw:Special:MyLanguage/API:Main page|action API]] were changed in 2014. The old parameters from before 2014 will stop working soon. This can affect bots, gadgets and user scripts that still use the old parameters. [https://lists.wikimedia.org/hyperkitty/list/wikitech-l@lists.wikimedia.org/thread/IMP43BNCI32C524O5YCUWMQYP4WVBQ2B/][https://phabricator.wikimedia.org/T280806] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/23|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 7. jūnijs, plkst. 23.03 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21551759 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/24|Tech News: 2021-24]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/24|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Logged-in users on the mobile web can choose to use the [[:mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Advanced mobile contributions|advanced mobile mode]]. They now see categories in a similar way as users on desktop do. This means that some gadgets that have just been for desktop users could work for users of the mobile site too. If your wiki has such gadgets you could decide to turn them on for the mobile site too. Some gadgets probably need to be fixed to look good on mobile. [https://phabricator.wikimedia.org/T284763] * Language links on Wikidata now works for [[:oldwikisource:Main Page|multilingual Wikisource]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T275958] '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week. '''Future changes''' * In the future we [[m:Special:MyLanguage/IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|can't show the IP]] of unregistered editors to everyone. This is because privacy regulations and norms have changed. There is now a rough draft of how [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#Updates|showing the IP to those who need to see it]] could work. * German Wikipedia, English Wikivoyage and 29 smaller wikis will be read-only for a few minutes on 22 June. This is planned between 5:00 and 5:30 UTC. [https://phabricator.wikimedia.org/T284530] * All wikis will be read-only for a few minutes in the week of 28 June. More information will be published in Tech News later. It will also be posted on individual wikis in the coming weeks. [https://phabricator.wikimedia.org/T281515][https://phabricator.wikimedia.org/T281209] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/24|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 14. jūnijs, plkst. 23.26 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21587625 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/25|Tech News: 2021-25]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/25|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The <code>otrs-member</code> group name is now <code>vrt-permissions</code>. This could affect abuse filters. [https://phabricator.wikimedia.org/T280615] '''Problems''' * You will be able to read but not edit German Wikipedia, English Wikivoyage and 29 smaller wikis for a few minutes on 22 June. This is planned between [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20210623T0500 5:00 and 5:30 UTC]. [https://phabricator.wikimedia.org/T284530] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.11|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-06-22|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-06-23|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-06-24|en}} ([[mw:MediaWiki 1.37/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/25|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 21. jūnijs, plkst. 18.49 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21593987 --> == ''The Signpost'': 27 June 2021 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-06-27/News and notes|Elections, Wikimania, masking and more]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-06-27/In the media|Boris and Joe, reliability, love, and money]] * Disinformation report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-06-27/Disinformation report|Croatian Wikipedia: capture and release]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-06-27/Recent research|Feminist critique of Wikipedia's epistemology, Black Americans vastly underrepresented among editors, Wiki Workshop report]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-06-27/Traffic report|So no one told you life was gonna be this way]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-06-27/News from the WMF|Searching for Wikipedia]] * Humour: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-06-27/Humour|Wikipedia's best articles on the world's strangest things]] * WikiProject report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-06-27/WikiProject report|WikiProject on open proxies interview]] * Forum: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-06-27/Forum|Is WMF fundraising abusive?]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-06-27/Discussion report|Reliability of WikiLeaks discussed]] * Obituary: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-06-27/Obituary|SarahSV]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2021. gada 27. jūnijs, plkst. 23.17 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:DannyS712@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=21652089 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/26|Tech News: 2021-26]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/26|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Wikis with the [[mw:Special:MyLanguage/Growth|Growth features]] now can [[mw:Special:MyLanguage/Growth/Community configuration|configure Growth features directly on their wiki]]. This uses the new special page <code>Special:EditGrowthConfig</code>. [https://phabricator.wikimedia.org/T285423] * Wikisources have a new [[m:Special:MyLanguage/Community Tech/OCR Improvements|OCR tool]]. If you don't want to see the "extract text" button on Wikisource you can add <code>.ext-wikisource-ExtractTextWidget { display: none; }</code> to your [[Special:MyPage/common.css|common.css page]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T285311] '''Problems''' *You will be able to read but not edit the Wikimedia wikis for a few minutes on 29 June. This is planned at [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20210629T1400 14:00 UTC]. [https://phabricator.wikimedia.org/T281515][https://phabricator.wikimedia.org/T281209] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.12|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-06-29|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-06-30|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-07-01|en}} ([[mw:MediaWiki 1.37/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * <code>Threshold for stub link formatting</code>, <code>thumbnail size</code> and <code>auto-number headings</code> can be set in preferences. They are expensive to maintain and few editors use them. The developers are planning to remove them. Removing them will make pages load faster. You can [[mw:Special:MyLanguage/User:SKim (WMF)/Performance Dependent User Preferences|read more and give feedback]]. * A toolbar will be added to the [[mw:Talk pages project/Replying|Reply tool]]'s wikitext source mode. This will make it easier to link to pages and to ping other users. [https://phabricator.wikimedia.org/T276609][https://www.mediawiki.org/wiki/Talk_pages_project/Replying#Status_updates] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/26|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 28. jūnijs, plkst. 19.32 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21653312 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/27|Tech News: 2021-27]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/27|Translations]] are available. '''Tech News''' * The next issue of Tech News will be sent out on 19 July. '''Recent changes''' * [[:wikidata:Q4063270|AutoWikiBrowser]] is a tool to make repetitive tasks easier. It now uses [[:w:en:JSON|JSON]]. <code>Wikipedia:AutoWikiBrowser/CheckPage</code> has moved to <code>Wikipedia:AutoWikiBrowser/CheckPageJSON</code> and <code>Wikipedia:AutoWikiBrowser/Config</code>. <code>Wikipedia:AutoWikiBrowser/CheckPage/Version</code> has moved to <code>Wikipedia:AutoWikiBrowser/CheckPage/VersionJSON</code>. The tool will eventually be configured on the wiki so that you don't have to wait until the new version to add templates or regular expression fixes. [https://phabricator.wikimedia.org/T241196] '''Problems''' * [[m:Special:MyLanguage/InternetArchiveBot|InternetArchiveBot]] helps saving online sources on some wikis. It adds them to [[:w:en:Wayback Machine|Wayback Machine]] and links to them there. This is so they don't disappear if the page that was linked to is removed. It currently has a problem with linking to the wrong date when it moves pages from <code>archive.is</code> to <code>web.archive.org</code>. [https://phabricator.wikimedia.org/T283432] '''Changes later this week''' * The tool to [[m:WMDE Technical Wishes/Finding and inserting templates|find, add and remove templates]] will be updated. This is to make it easier to find and use the right templates. It will come to the first wikis on 7 July. It will come to more wikis later this year. [https://meta.wikimedia.org/wiki/WMDE_Technical_Wishes/Removing_a_template_from_a_page_using_the_VisualEditor][https://phabricator.wikimedia.org/T284553] * There is no new MediaWiki version this week. '''Future changes''' * Some Wikimedia wikis use [[m:Special:MyLanguage/Flagged Revisions|Flagged Revisions]] or pending changes. It hides edits from new and unregistered accounts for readers until they have been patrolled. The auto review action in Flagged Revisions will no longer be logged. All old logs of auto-review will be removed. This is because it creates a lot of logs that are not very useful. [https://phabricator.wikimedia.org/T285608] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/27|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 20.33 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21694636 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/29|Tech News: 2021-29]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/29|Translations]] are available. '''Recent changes''' * The tool to [[m:WMDE Technical Wishes/Finding and inserting templates|find, add and remove templates]] was updated. This is to make it easier to find and use the right templates. It was supposed to come to the first wikis on 7 July. It was delayed to 12 July instead. It will come to more wikis later this year. [https://meta.wikimedia.org/wiki/WMDE_Technical_Wishes/Removing_a_template_from_a_page_using_the_VisualEditor][https://phabricator.wikimedia.org/T284553] * [[Special:UnconnectedPages|Special:UnconnectedPages]] lists pages that are not connected to Wikidata. This helps you find pages that can be connected to Wikidata items. Some pages should not be connected to Wikidata. You can use the magic word <code><nowiki>__EXPECTED_UNCONNECTED_PAGE__</nowiki></code> on pages that should not be listed on the special page. [https://phabricator.wikimedia.org/T97577] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.15|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-07-20|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-07-21|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-07-22|en}} ([[mw:MediaWiki 1.37/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] How media is structured in the [[:w:en:Parsing|parser's]] HTML output will soon change. This can affect bots, gadgets, user scripts and extensions. You can [https://lists.wikimedia.org/hyperkitty/list/wikitech-l@lists.wikimedia.org/thread/L2UQJRHTFK5YG3IOZEC7JSLH2ZQNZRVU/ read more]. You can test it on [[:testwiki:Main Page|Testwiki]] or [[:test2wiki:Main Page|Testwiki 2]]. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The parameters for how you obtain [[mw:API:Tokens|tokens]] in the MediaWiki API were changed in 2014. The old way will no longer work from 1 September. Scripts, bots and tools that use the parameters from before the 2014 change need to be updated. You can [[phab:T280806#7215377|read more]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/29|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 19. jūlijs, plkst. 18.32 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21755027 --> == ''The Signpost'': 25 July 2021 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-07-25/News and notes|Wikimania and a million other news stories]] * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-07-25/Special report|Hardball in Hong Kong]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-07-25/In the media|Larry is at it again]] * Board of Trustees candidates: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-07-25/Board of Trustees candidates|See the candidates]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-07-25/Recent research|Gender bias and statistical fallacies, disinformation and mutual intelligibility]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-07-25/Traffic report|Football, tennis and marveling at Loki]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-07-25/News from the WMF|Uncapping our growth potential – interview with James Baldwin, Finance and Administration Department]] * Humour: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-07-25/Humour|A little verse]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2021. gada 26. jūlijs, plkst. 02.13 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:DannyS712@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=21784702 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/30|Tech News: 2021-30]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/30|Translations]] are available. '''Recent changes''' * A [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.14|new version]] of MediaWiki came to the Wikimedia wikis the week before last week. This was not in Tech News because there was no newsletter that week. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.16|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-07-27|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-07-28|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-07-29|en}} ([[mw:MediaWiki 1.37/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * If you use the [[mw:Special:MyLanguage/Skin:MonoBook|Monobook skin]] you can choose to switch off [[:w:en:Responsive web design|responsive design]] on mobile. This will now work for more skins. If <code>{{int:monobook-responsive-label}}</code> is unticked you need to also untick the new [[Special:Preferences#mw-prefsection-rendering|preference]] <code>{{int:prefs-skin-responsive}}</code>. Otherwise it will stop working. Interface admins can automate this process on your wiki. You can [[phab:T285991|read more]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/30|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 27. jūlijs, plkst. 00.11 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21771634 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/31|Tech News: 2021-31]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/31|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] If your wiki uses markup like <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki><div class="mw-content-ltr"></nowiki></code></bdi> or <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki><div class="mw-content-rtl"></nowiki></code></bdi> without the required <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>dir</code></bdi> attribute, then these will no longer work in 2 weeks. There is a short-term fix that can be added to your local wiki's Common.css page, which is explained at [[phab:T287701|T287701]]. From now on, all usages should include the full attributes, for example: <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki><div class="mw-content-ltr" dir="ltr" lang="en"></nowiki></code></bdi> or <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki><div class="mw-content-rtl" dir="rtl" lang="he"></nowiki></code></bdi>. This also applies to some other HTML tags, such as <code>span</code> or <code>code</code>. You can find existing examples on your wiki that need to be updated, using the instructions at [[phab:T287701|T287701]]. * Reminder: Wikimedia has [[m:Special:MyLanguage/IRC/Migrating to Libera Chat|migrated to the Libera Chat IRC network]], from the old Freenode network. Local documentation should be updated. '''Problems''' * Last week, all wikis had slow access or no access for 30 minutes. There was a problem with generating dynamic lists of articles on the Russian Wikinews, due to the bulk import of 200,000+ new articles over 3 days, which led to database problems. The problematic feature has been disabled on that wiki and developers are discussing if it can be fixed properly. [https://phabricator.wikimedia.org/T287380][https://wikitech.wikimedia.org/wiki/Incident_documentation/2021-07-26_ruwikinews_DynamicPageList] '''Changes later this week''' * When adding links to a page using [[mw:VisualEditor|VisualEditor]] or the [[mw:Special:MyLanguage/2017 wikitext editor|2017 wikitext editor]], [[mw:Special:MyLanguage/Extension:Disambiguator|disambiguation pages]] will now only appear at the bottom of search results. This is because users do not often want to link to disambiguation pages. [https://phabricator.wikimedia.org/T285510] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.17|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-08-03|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-08-04|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-08-05|en}} ([[mw:MediaWiki 1.37/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * The [[mw:Wikimedia Apps/Team/Android|team of the Wikipedia app for Android]] is working on communication in the app. The developers are working on how to talk to other editors and get notifications. You can [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Apps/Team/Android/Communication|read more]]. They are looking for users who want to [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Apps/Team/Android/Communication/UsertestingJuly2021|test the plans]]. Any editor who has an Android phone and is willing to download the app can do this. * The [[Special:Preferences#mw-prefsection-betafeatures|Beta Feature]] for {{int:discussiontools-preference-label}} will be updated in the coming weeks. You will be able to [[mw:Talk pages project/Notifications|subscribe to individual sections]] on a talk page at more wikis. You can test this now by adding <code>?dtenable=1</code> to the end of the talk page's URL ([https://meta.wikimedia.org/wiki/Meta_talk:Sandbox?dtenable=1 example]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/31|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 2. augusts, plkst. 23.47 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21818289 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/32|Tech News: 2021-32]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/32|Translations]] are available. '''Problems''' * You can read but not edit 17 wikis for a few minutes on 10 August. This is planned at [https://zonestamp.toolforge.org/1628571650 05:00 UTC]. This is because of work on the database. [https://phabricator.wikimedia.org/T287449] '''Changes later this week''' * The [[wmania:Special:MyLanguage/2021:Hackathon|Wikimania Hackathon]] will take place remotely on 13 August, starting at 5:00 UTC, for 24 hours. You can participate in many ways. You can still propose projects and sessions. * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.18|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-08-10|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-08-11|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-08-12|en}} ([[mw:MediaWiki 1.37/Roadmap|calendar]]). * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The old CSS <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki><div class="visualClear"></div></nowiki></code></bdi> will not be supported after 12 August. Instead, templates and pages should use <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki><div style="clear:both;"></div></nowiki></code></bdi>. Please help to replace any existing uses on your wiki. There are global-search links available at [[phab:T287962|T287962]]. '''Future changes''' * [[m:Special:MyLanguage/The Wikipedia Library|The Wikipedia Library]] is a place for Wikipedia editors to get access to sources. There is an [[mw:Special:MyLanguage/Extension:TheWikipediaLibrary|extension]] which has a new function to tell users when they can take part in it. It will use notifications. It will start pinging the first users in September. It will ping more users later. [https://phabricator.wikimedia.org/T288070] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] [[w:en:Vue.js|Vue.js]] will be the [[w:en:JavaScript|JavaScript]] framework for MediaWiki in the future. [https://lists.wikimedia.org/hyperkitty/list/wikitech-l@lists.wikimedia.org/thread/SOZREBYR36PUNFZXMIUBVAIOQI4N7PDU/] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/32|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 9. augusts, plkst. 19.21 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21856726 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/33|Tech News: 2021-33]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/33|Translations]] are available. '''Recent changes''' * You can add language links in the sidebar in the [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements|new Vector skin]] again. You do this by connecting the page to a Wikidata item. The new Vector skin has moved the language links but the new language selector cannot add language links yet. [https://phabricator.wikimedia.org/T287206] '''Problems''' * There was a problem on wikis which use the Translate extension. Translations were not updated or were replaced with the English text. The problems have been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T288700][https://phabricator.wikimedia.org/T288683][https://phabricator.wikimedia.org/T288719] '''Changes later this week''' * A [[mw:Help:Tags|revision tag]] will soon be added to edits that add links to [[mw:Special:MyLanguage/Extension:Disambiguator|disambiguation pages]]. This is because these links are usually added by accident. The tag will allow editors to easily find the broken links and fix them. If your wiki does not like this feature, it can be [[mw:Help:Tags#Deleting a tag added by the software|hidden]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T287549] *Would you like to help improve the information about tools? Would you like to attend or help organize a small virtual meetup for your community to discuss the list of tools? Please get in touch on the [[m:Toolhub/The Quality Signal Sessions|Toolhub Quality Signal Sessions]] talk page. We are also looking for feedback [[m:Talk:Toolhub/The Quality Signal Sessions#Discussion topic for "Quality Signal Sessions: The Tool Maintainers edition"|from tool maintainers]] on some specific questions. * In the past, edits to any page in your user talk space ignored your [[mw:Special:MyLanguage/Help:Notifications#mute|mute list]], e.g. sub-pages. Starting this week, this is only true for edits to your talk page. [https://phabricator.wikimedia.org/T288112] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.19|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-08-17|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-08-18|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-08-19|en}} ([[mw:MediaWiki 1.37/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/33|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 16. augusts, plkst. 22.28 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21889213 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/34|Tech News: 2021-34]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/34|Translations]] are available. '''Recent changes''' * The [[mw:Special:MyLanguage/Extension:Score|Score]] extension (<bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki><score></nowiki></code></bdi> notation) has been re-enabled on public wikis and upgraded to a newer version. Some musical score functionality may no longer work because the extension is only enabled in "safe mode". The security issue has been fixed and an [[mw:Special:MyLanguage/Extension:Score/2021 security advisory|advisory published]]. '''Problems''' * You will be able to read but not edit [[phab:T289130|some wikis]] for a few minutes on {{#time:j xg|2021-08-25|en}}. This will happen around [https://zonestamp.toolforge.org/1629871217 06:00 UTC]. This is for database maintenance. During this time, operations on the CentralAuth will also not be possible. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.20|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-08-24|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-08-25|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-08-26|en}} ([[mw:MediaWiki 1.37/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/34|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 24. augusts, plkst. 00.59 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21923254 --> == Read-only reminder == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="MassMessage"/> A maintenance operation will be performed on [https://zonestamp.toolforge.org/1629871231 {{#time: l F d H:i e|2021-08-25T06:00|en}}]. It should only last for a few minutes. This will affect your wiki as well as 11 other wikis. During this time, publishing edits will not be possible. Also during this time, operations on the CentralAuth will not be possible (GlobalRenames, changing/confirming e-mail addresses, logging into new wikis, password changes). For more details about the operation and on all impacted services, please check [[phab:T289130|on Phabricator]]. A banner will be displayed 30 minutes before the operation. Please help your community to be aware of this maintenance operation. {{Int:Feedback-thanks-title}}<section end="MassMessage"/> </div> 2021. gada 24. augusts, plkst. 23.35 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21927201 --> == ''The Signpost'': 29 August 2021 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-08-29/News and notes|Enough time left to vote! IP ban]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-08-29/In the media|''Vive la différence!'']] * Wikimedians of the year: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-08-29/Wikimedians of the year|Seven Wikimedians of the year]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-08-29/Gallery|Our community in 20 graphs]] * News from Wiki Education: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-08-29/News from Wiki Education|Changing the face of Wikipedia]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-08-29/Recent research|IP editors, inclusiveness and empathy, cycles, and world heritage]] * WikiProject report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-08-29/WikiProject report|WikiProject Days of the Year Interview]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-08-29/Traffic report|Olympics, movies, and Afghanistan]] * Community view: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-08-29/Community view|Making Olympic history on Wikipedia]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2021. gada 29. augusts, plkst. 22.46 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Eddie891@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=21946141 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/35|Tech News: 2021-35]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/35|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Some musical score syntax no longer works and may needed to be updated, you can check [[:Category:{{MediaWiki:score-error-category}}]] on your wiki for a list of pages with errors. '''Problems''' * Musical scores were unable to render lyrics in some languages because of missing fonts. This has been fixed now. If your language would prefer a different font, please file a request in Phabricator. [https://phabricator.wikimedia.org/T289554] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The parameters for how you obtain [[mw:API:Tokens|tokens]] in the MediaWiki API were changed in 2014. The old way will no longer work from 1 September. Scripts, bots and tools that use the parameters from before the 2014 change need to be updated. You can [[phab:T280806#7215377|read more]] about this. * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.21|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-08-31|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-09-01|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-09-02|en}} ([[mw:MediaWiki 1.37/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * You will be able to read but not edit [[phab:T289660|Commons]] for a few minutes on {{#time:j xg|2021-09-06|en}}. This will happen around [https://zonestamp.toolforge.org/1630818058 05:00 UTC]. This is for database maintenance. * All wikis will be read-only for a few minutes in the week of 13 September. More information will be published in Tech News later. It will also be posted on individual wikis in the coming weeks. [https://phabricator.wikimedia.org/T287539] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/35|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 30. augusts, plkst. 19.02 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21954810 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/36|Tech News: 2021-36]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/36|Translations]] are available. '''Recent changes''' * The wikis that have [[mw:Special:MyLanguage/Growth/Feature_summary|Growth features]] deployed have been part of A/B testing since deployment, in which some newcomers did not receive the new features. Now, all of the newcomers on 21 of the smallest of those wikis will be receiving the features. [https://phabricator.wikimedia.org/T289786] '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week. '''Future changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] In 2017, the provided jQuery library was upgraded from version 1 to 3, with a compatibility layer. The migration will soon finish, to make the site load faster for everyone. If you maintain a gadget or user script, check if you have any JQMIGRATE errors and fix them, or they will break. [https://phabricator.wikimedia.org/T280944][https://lists.wikimedia.org/hyperkitty/list/wikitech-l@lists.wikimedia.org/thread/6Z2BVLOBBEC2QP4VV4KOOVQVE52P3HOP/] * Last year, the Portuguese Wikipedia community embarked on an experiment to make log-in compulsory for editing.  The [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Impact report for Login Required Experiment on Portuguese Wikipedia|impact report of this trial]] is ready. Moving forward, the Anti-Harassment Tools team is looking for projects that are willing to experiment with restricting IP editing on their wiki for a short-term experiment. [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Login Required Experiment|Learn more]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/36|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 6. septembris, plkst. 18.20 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21981010 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/37|Tech News: 2021-37]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/37|Translations]] are available. '''Recent changes''' * 45 new Wikipedias now have access to the [[mw:Special:MyLanguage/Growth/Feature summary|Growth features]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T289680] * [[mw:Special:MyLanguage/Growth/Deployment table|A majority of Wikipedias]] now have access to the Growth features. The Growth team [[mw:Special:MyLanguage/Growth/FAQ|has published an FAQ page]] about the features. This translatable FAQ covers the description of the features, how to use them, how to change the configuration, and more. '''Problems''' * [[m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|All wikis will be read-only]] for a few minutes on 14 September. This is planned at [https://zonestamp.toolforge.org/1631628002 14:00 UTC]. [https://phabricator.wikimedia.org/T287539] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.23|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-09-14|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-09-15|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-09-16|en}} ([[mw:MediaWiki 1.37/Roadmap|calendar]]). * Starting this week, Wikipedia in Italian will receive weekly software updates on Wednesdays. It used to receive the updates on Thursdays. Due to this change, bugs will be noticed and fixed sooner. [https://phabricator.wikimedia.org/T286664] * You can add language links in the sidebar in [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements|the new Vector skin]] again. You do this by connecting the page to a Wikidata item. The new Vector skin has moved the language links but the new language selector cannot add language links yet. [https://phabricator.wikimedia.org/T287206] * The [[mw:Special:MyLanguage/Extension:SyntaxHighlight|syntax highlight]] tool marks up code with different colours. It now can highlight 23 new code languages. Additionally, <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>golang</code></bdi> can now be used as an alias for the [[d:Q37227|Go programming language]], and a special <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>output</code></bdi> mode has been added to show a program's output. [https://phabricator.wikimedia.org/T280117][https://gerrit.wikimedia.org/r/c/mediawiki/extensions/SyntaxHighlight_GeSHi/+/715277/] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/37|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 13. septembris, plkst. 18.36 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22009517 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/38|Tech News: 2021-38]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/38|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Growth features are now deployed to almost all Wikipedias. [[phab:T290582|For the majority of small Wikipedias]], the features are only available for experienced users, to [[mw:Special:MyLanguage/Growth/FAQ#enable|test the features]] and [[mw:Special:MyLanguage/Growth/FAQ#config|configure them]]. Features will be available for newcomers starting on 20 September 2021. * MediaWiki had a feature that would highlight local links to short articles in a different style. Each user could pick the size at which "stubs" would be highlighted. This feature was very bad for performance, and following a consultation, has been removed. [https://phabricator.wikimedia.org/T284917] * A technical change was made to the MonoBook skin to allow for easier maintenance and upkeep. This has resulted in some minor changes to HTML that make MonoBook's HTML consistent with other skins. Efforts have been made to minimize the impact on editors, but please ping [[m:User:Jon (WMF)|Jon (WMF)]] on wiki or in [[phab:T290888|phabricator]] if any problems are reported. '''Problems''' * There was a problem with search last week. Many search requests did not work for 2 hours because of an accidental restart of the search servers. [https://wikitech.wikimedia.org/wiki/Incident_documentation/2021-09-13_cirrussearch_restart] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.1|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-09-21|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-09-22|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-09-23|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The [[s:Special:ApiHelp/query+proofreadinfo|meta=proofreadpage API]] has changed. The <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki>piprop</nowiki></code></bdi> parameter has been renamed to <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki>prpiprop</nowiki></code></bdi>. API users should update their code to avoid unrecognized parameter warnings. Pywikibot users should upgrade to 6.6.0. [https://phabricator.wikimedia.org/T290585] '''Future changes''' * The [[mw:Special:MyLanguage/Help:DiscussionTools#Replying|Reply tool]] will be deployed to the remaining wikis in the coming weeks. It is currently part of "{{int:discussiontools-preference-label}}" in [[Special:Preferences#mw-prefsection-betafeatures|Beta features]] at most wikis. You will be able to turn it off in [[Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion|Editing Preferences]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T262331] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The [[mw:MediaWiki_1.37/Deprecation_of_legacy_API_token_parameters|previously announced]] change to how you obtain tokens from the API has been delayed to September 21 because of an incompatibility with Pywikibot. Bot operators using Pywikibot can follow [[phab:T291202|T291202]] for progress on a fix, and should plan to upgrade to 6.6.1 when it is released. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/38|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 20. septembris, plkst. 21.33 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22043415 --> == ''The Signpost'': 26 September 2021 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-09-26/News and notes|New CEO, new board members, China bans]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-09-26/In the media|The future of Wikipedia]] * Opinion: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-09-26/Opinion|Wikimedians of Mainland China were warned]] * Op-Ed: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-09-26/Op-Ed|I've been desysopped]] * Disinformation report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-09-26/Disinformation report|Paid promotional paragraphs in German parliamentary pages]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-09-26/Discussion report|Editors discuss Wikipedia's vetting process for administrators]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-09-26/Recent research|Wikipedia images for machine learning; Experiment justifies Wikipedia's high search rankings]] * Community view: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-09-26/Community view|Is writing Wikipedia like making a quilt?]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-09-26/Traffic report|Kanye, Emma Raducanu and 9/11]] * News from Diff: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-09-26/News from Diff|Welcome to the first grantees of the Knowledge Equity Fund]] * WikiProject report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-09-26/WikiProject report|The Random and the Beautiful]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2021. gada 27. septembris, plkst. 00.02 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:DannyS712@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=22043419 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/39|Tech News: 2021-39]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2021-W39"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/39|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[w:en:IOS|iOS 15]] has a new function called [https://support.apple.com/en-us/HT212614 Private Relay] (Apple website). This can hide the user's IP when they use [[w:en:Safari (software)|Safari]] browser. This is like using a [[w:en:Virtual private network|VPN]] in that we see another IP address instead. It is opt-in and only for those who pay extra for [[w:en:ICloud|iCloud]]. It will come to Safari users on [[:w:en:OSX|OSX]] later. There is a [[phab:T289795|technical discussion]] about what this means for the Wikimedia wikis. '''Problems''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Some gadgets and user-scripts add items to the [[m:Customization:Explaining_skins#Portlets|portlets]] (article tools) part of the skin. A recent change to the HTML may have made those links a different font-size. This can be fixed by adding the CSS class <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>.vector-menu-dropdown-noicon</code></bdi>. [https://phabricator.wikimedia.org/T291438] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.2|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-09-28|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-09-29|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-09-30|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). * The [[mw:Special:MyLanguage/Onboarding_new_Wikipedians#New_experience|GettingStarted extension]] was built in 2013, and provides an onboarding process for new account holders in a few versions of Wikipedia. However, the recently developed [[mw:Special:MyLanguage/Growth/Feature_summary|Growth features]] provide a better onboarding experience. Since the vast majority of Wikipedias now have access to the Growth features, GettingStarted will be deactivated starting on 4 October. [https://phabricator.wikimedia.org/T235752] * A small number of users will not be able to connect to the Wikimedia wikis after 30 September. This is because an old [[:w:en:root certificate|root certificate]] will no longer work. They will also have problems with many other websites. Users who have updated their software in the last five years are unlikely to have problems. Users in Europe, Africa and Asia are less likely to have immediate problems even if their software is too old. You can [[m:Special:MyLanguage/HTTPS/2021 Let's Encrypt root expiry|read more]]. * You can [[mw:Special:MyLanguage/Help:Notifications|receive notifications]] when someone leaves a comment on user talk page or mentions you in a talk page comment. Clicking the notification link will now bring you to the comment and highlight it. Previously, doing so brought you to the top of the section that contained the comment. You can find [[phab:T282029|more information in T282029.]] '''Future changes''' * The [[mw:Special:MyLanguage/Help:DiscussionTools#Replying|Reply tool]] will be deployed to the remaining wikis in the coming weeks. It is currently part of "{{int:discussiontools-preference-label}}" in [[Special:Preferences#mw-prefsection-betafeatures|Beta features]] at most wikis. You will be able to turn it off in [[Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion|Editing Preferences]]. [[phab:T288485|See the list of wikis.]] [https://phabricator.wikimedia.org/T262331] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/39|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2021-W39"/> </div> 2021. gada 28. septembris, plkst. 01.24 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22077885 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/40|Tech News: 2021-40]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/40|Translations]] are available. '''Recent changes''' * A more efficient way of sending changes from Wikidata to Wikimedia wikis that show them has been enabled for the following 10 wikis: mediawiki.org, the Italian, Catalan, Hebrew and Vietnamese Wikipedias, French Wikisource, and English Wikivoygage, Wikibooks, Wiktionary and Wikinews. If you notice anything strange about how changes from Wikidata appear in recent changes or your watchlist on those wikis you can [[phab:T48643|let the developers know]]. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.3|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-10-05|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-10-06|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-10-07|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Some gadgets and bots that use the API to read the AbuseFilter log might break. The <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>hidden</code></bdi> property will no longer say an entry is <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>implicit</code></bdi> for unsuppressed log entries about suppressed edits. If your bot needs to know this, do a separate revision query. Additionally, the property will have the value <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>false</code></bdi> for visible entries; previously, it wasn't included in the response. [https://phabricator.wikimedia.org/T291718] * A more efficient way of sending changes from Wikidata to Wikimedia wikis that show them will be enabled for ''all production wikis''. If you notice anything strange about how changes from Wikidata appear in recent changes or your watchlist you can [[phab:T48643|let the developers know]]. '''Future changes''' * You can soon get cross-wiki notifications in the [[mw:Wikimedia Apps/Team/iOS|iOS Wikipedia app]]. You can also get notifications as push notifications. More notification updates will follow in later versions. [https://www.mediawiki.org/wiki/Wikimedia_Apps/Team/iOS/Notifications#September_2021_update] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The JavaScript variables <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>wgExtraSignatureNamespaces</code></bdi>, <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>wgLegalTitleChars</code></bdi>, and <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>wgIllegalFileChars</code></bdi> will soon be removed from <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>[[mw:Special:MyLanguage/Manual:Interface/JavaScript#mw.config|mw.config]]</code></bdi>. These are not part of the "stable" variables available for use in wiki JavaScript. [https://phabricator.wikimedia.org/T292011] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The JavaScript variables <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>wgCookiePrefix</code></bdi>, <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>wgCookieDomain</code></bdi>, <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>wgCookiePath</code></bdi>, and <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>wgCookieExpiration</code></bdi> will soon be removed from mw.config. Scripts should instead use <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>mw.cookie</code></bdi> from the "<bdi lang="zxx" dir="ltr">[[mw:ResourceLoader/Core_modules#mediawiki.cookie|mediawiki.cookie]]</bdi>" module. [https://phabricator.wikimedia.org/T291760] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/40|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 4. oktobris, plkst. 19.33 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22101208 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/41|Tech News: 2021-41]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2021-W41"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/41|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.4|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-10-12|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-10-13|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-10-14|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). * The [[mw:Manual:Table_of_contents#Auto-numbering|"auto-number headings" preference]] is being removed. You can read [[phab:T284921]] for the reasons and discussion. This change was [[m:Tech/News/2021/26|previously]] announced. [[mw:Snippets/Auto-number_headings|A JavaScript snippet]] is available which can be used to create a Gadget on wikis that still want to support auto-numbering. '''Meetings''' * You can join a meeting about the [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements|Desktop Improvements]]. A demonstration version of the [[mw:Reading/Web/Desktop Improvements/Features/Sticky Header|newest feature]] will be shown. The event will take place on Tuesday, 12 October at 16:00 UTC. [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements/Updates/Talk to Web/12-10-2021|See how to join]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/41|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2021-W41"/> </div> 2021. gada 11. oktobris, plkst. 18.31 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22152137 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/42|Tech News: 2021-42]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2021-W42"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/42|Translations]] are available. '''Recent changes''' *[[m:Toolhub|Toolhub]] is a catalogue to make it easier to find software tools that can be used for working on the Wikimedia projects. You can [https://lists.wikimedia.org/hyperkitty/list/wikitech-l@lists.wikimedia.org/thread/LF4SSR4QRCKV6NPRFGUAQWUFQISVIPTS/ read more]. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.5|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-10-19|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-10-20|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-10-21|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * The developers of the [[mw:Wikimedia Apps/Team/Android|Wikipedia Android app]] are working on [[mw:Wikimedia Apps/Team/Android/Communication|communication in the app]]. You can now answer questions in [[mw:Wikimedia Apps/Team/Android/Communication/UsertestingOctober2021|survey]] to help the development. * 3–5% of editors may be blocked in the next few months. This is because of a new service in Safari, which is similar to a [[w:en:Proxy server|proxy]] or a [[w:en:VPN|VPN]]. It is called iCloud Private Relay. There is a [[m:Special:MyLanguage/Apple iCloud Private Relay|discussion about this]] on Meta. The goal is to learn what iCloud Private Relay could mean for the communities. * [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Enterprise|Wikimedia Enterprise]] is a new [[w:en:API|API]] for those who use a lot of information from the Wikimedia projects on other sites. It is a way to get big commercial users to pay for the data. There will soon be a copy of the Wikimedia Enterprise dataset. You can [https://lists.wikimedia.org/hyperkitty/list/wikitech-ambassadors@lists.wikimedia.org/message/B2AX6PWH5MBKB4L63NFZY3ADBQG7MSBA/ read more]. You can also ask the team questions [https://wikimedia.zoom.us/j/88994018553 on Zoom] on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?hour=15&min=00&sec=0&day=22&month=10&year=2021 22 October 15:00 UTC]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/42|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2021-W42"/> </div> 2021. gada 18. oktobris, plkst. 23.54 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22176877 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/43|Tech News: 2021-43]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2021-W43"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/43|Translations]] are available. '''Recent changes''' * The [[m:Special:MyLanguage/Coolest_Tool_Award|Coolest Tool Award 2021]] is looking for nominations. You can recommend tools until 27 October. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.6|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-10-26|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-10-27|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-10-28|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' *[[m:Special:MyLanguage/Help:Diff|Diff pages]] will have an improved copy and pasting experience. [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021/Copy paste diffs|The changes]] will allow the text in the diff for before and after to be treated as separate columns and will remove any unwanted syntax. [https://phabricator.wikimedia.org/T192526] * The version of the [[w:en:Liberation fonts|Liberation fonts]] used in SVG files will be upgraded. Only new thumbnails will be affected. Liberation Sans Narrow will not change. [https://phabricator.wikimedia.org/T253600] '''Meetings''' * You can join a meeting about the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey|Community Wishlist Survey]]. News about the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021/Warn when linking to disambiguation pages|disambiguation]] and the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021/Real Time Preview for Wikitext|real-time preview]] wishes will be shown. The event will take place on Wednesday, 27 October at 14:30 UTC. [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Updates/Talk to Us|See how to join]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/43|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2021-W43"/> </div> 2021. gada 25. oktobris, plkst. 23.08 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22232718 --> == ''The Signpost'': 31 October 2021 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * From the editor: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-10-31/From the editor|Different stories, same place]] * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-10-31/News and notes|The sockpuppet who ran for adminship and almost succeeded]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-10-31/In the media|China bans, and is there intelligent life on this planet?]] * Opinion: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-10-31/Opinion|A photo on Wikipedia can ruin your life]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-10-31/Discussion report|Editors brainstorm and propose changes to the Requests for adminship process]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-10-31/Recent research|Welcome messages fail to improve newbie retention]] * Community view: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-10-31/Community view|Reflections on the Chinese Wikipedia]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-10-31/Traffic report|James Bond and the Giant Squid Game]] * Technology report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-10-31/Technology report|Wikimedia Toolhub, winners of the Coolest Tool Award, and more]] * Serendipity: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-10-31/Serendipity|How Wikipedia helped create a Serbian stamp]] * Book review: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-10-31/Book review|''Wikipedia and the Representation of Reality'']] * WikiProject report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-10-31/WikiProject report|Redirection]] * Humour: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-10-31/Humour|A very Wiki crossword]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2021. gada 31. oktobris, plkst. 22.18 (EET) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Eddie891@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=22208696 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/44|Tech News: 2021-44]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2021-W44"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/44|Translations]] are available. '''Recent changes''' * There is a limit on the amount of emails a user can send each day. This limit is now global instead of per-wiki. This change is to prevent abuse. [https://phabricator.wikimedia.org/T293866] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.7|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-11-02|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-11-03|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-11-04|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/44|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2021-W44"/> </div> 2021. gada 1. novembris, plkst. 22.28 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22269406 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/45|Tech News: 2021-45]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2021-W45"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/45|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Mobile IP editors are now able to receive warning notices indicating they have a talk page message on the mobile website (similar to the orange banners available on desktop). These notices will be displayed on every page outside of the main namespace and every time the user attempts to edit. The notice on desktop now has a slightly different colour. [https://phabricator.wikimedia.org/T284642][https://phabricator.wikimedia.org/T278105] '''Changes later this week''' * [[phab:T294321|Wikidata will be read-only]] for a few minutes on 11 November. This will happen around [https://zonestamp.toolforge.org/1636610400 06:00 UTC]. This is for database maintenance. [https://phabricator.wikimedia.org/T294321] * There is no new MediaWiki version this week. '''Future changes''' * In the future, unregistered editors will be given an identity that is not their [[:w:en:IP address|IP address]]. This is for legal reasons. A new user right will let editors who need to know the IPs of unregistered accounts to fight vandalism, spam, and harassment, see the IP. You can read the [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|suggestions for how that identity could work]] and [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|discuss on the talk page]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/45|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2021-W45"/> </div> 2021. gada 8. novembris, plkst. 22.37 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22311003 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/46|Tech News: 2021-46]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2021-W46"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/46|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Most [[c:Special:MyLanguage/Commons:Maximum_file_size#MAXTHUMB|large file uploads]] errors that had messages like "<bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>stashfailed</code></bdi>" or "<bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>DBQueryError</code></bdi>" have now been fixed. An [[wikitech:Incident documentation/2021-11-04 large file upload timeouts|incident report]] is available. '''Problems''' * Sometimes, edits made on iOS using the visual editor save groups of numbers as telephone number links, because of a feature in the operating system. This problem is under investigation. [https://phabricator.wikimedia.org/T116525] * There was a problem with search last week. Many search requests did not work for 2 hours because of a configuration error. [https://wikitech.wikimedia.org/wiki/Incident_documentation/2021-11-10_cirrussearch_commonsfile_outage] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.9|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-11-16|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-11-17|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-11-18|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/46|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2021-W46"/> </div> 2021. gada 16. novembris, plkst. 00.07 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22338097 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/47|Tech News: 2021-47]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2021-W47"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/47|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week. *The template dialog in VisualEditor and in the [[Special:Preferences#mw-prefsection-betafeatures|new wikitext mode]] Beta feature will be [[m:WMDE Technical Wishes/VisualEditor template dialog improvements|heavily improved]] on [[phab:T286992|a few wikis]]. Your [[m:Talk:WMDE Technical Wishes/VisualEditor template dialog improvements|feedback is welcome]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/47|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2021-W47"/> </div> 2021. gada 22. novembris, plkst. 22.03 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22366010 --> == ''The Signpost'': 29 November 2021 == <div lang="en" dir="ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-11-29/In the media|Denial: climate change, mass killings and pornography]] * WikiCup report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-11-29/WikiCup report|The WikiCup 2021]] * Deletion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-11-29/Deletion report|What we lost, what we gained]] * From a Wikipedia reader: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-11-29/From a Wikipedia reader|What's Matt Amodio?]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-11-29/Arbitration report|ArbCom in 2021]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-11-29/Discussion report|On the brink of change – RFA reforms appear imminent]] * Technology report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-11-29/Technology report|What does it take to upload a file?]] * WikiProject report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-11-29/WikiProject report|Interview with contributors to WikiProject Actors and Filmmakers]] * Serendipity: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-11-29/Serendipity|"Did You Know ..." featured a photo of the wrong female WWII pilot]] * News from Diff: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-11-29/News from Diff|Content translation tool helps create one million Wikipedia articles]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-11-29/Traffic report|Reporting ticket sales on the edge of the Wiki, if Eternals should fail]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-11-29/Recent research|Vandalizing Wikipedia as rational behavior]] * Humour: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-11-29/Humour|A very new very Wiki crossword]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2021. gada 29. novembris, plkst. 03.27 (EET) </div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=22386904 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/48|Tech News: 2021-48]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2021-W48"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/48|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.11|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-11-30|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-12-01|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-12-02|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/48|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2021-W48"/> </div> 2021. gada 29. novembris, plkst. 23.15 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22375666 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/49|Tech News: 2021-49]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2021-W49"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/49|Translations]] are available. '''Problems''' * MediaWiki 1.38-wmf.11 was scheduled to be deployed on some wikis last week. The deployment was delayed because of unexpected problems. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.12|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-12-07|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-12-08|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-12-09|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). * At all Wikipedias, a Mentor Dashboard is now available at <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki>Special:MentorDashboard</nowiki></code></bdi>. It allows registered mentors, who take care of newcomers' first steps, to monitor their assigned newcomers' activity. It is part of the [[mw:Special:MyLanguage/Growth/Feature summary|Growth features]]. You can learn more about [[mw:Special:MyLanguage/Growth/Communities/How_to_configure_the_mentors%27_list|activating the mentor list]] on your wiki and about [[mw:Special:MyLanguage/Growth/Mentor dashboard|the mentor dashboard project]]. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The predecessor to the current [[mw:API|MediaWiki Action API]] (which was created in 2008), <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki>action=ajax</nowiki></code></bdi>, will be removed this week. Any scripts or bots using it will need to switch to the corresponding API module. [https://phabricator.wikimedia.org/T42786] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] An old ResourceLoader module, <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki>jquery.jStorage</nowiki></code></bdi>, which was deprecated in 2016, will be removed this week. Any scripts or bots using it will need to switch to <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki>mediawiki.storage</nowiki></code></bdi> instead. [https://phabricator.wikimedia.org/T143034] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/49|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2021-W49"/> </div> 2021. gada 6. decembris, plkst. 23.59 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22413926 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/50|Tech News: 2021-50]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2021-W50"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/50|Translations]] are available. '''Recent changes''' * There are now default [[m:Special:MyLanguage/Help:Namespace#Other_namespace_aliases|short aliases]] for the "Project:" namespace on most wikis. E.g. On Wikibooks wikis, <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki>[[WB:]]</nowiki></code></bdi> will go to the local language default for the <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki>[[Project:]]</nowiki></code></bdi> namespace. This change is intended to help the smaller communities have easy access to this feature. Additional local aliases can still be requested via [[m:Special:MyLanguage/Requesting wiki configuration changes|the usual process]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T293839] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.13|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-12-14|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-12-15|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-12-16|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/50|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2021-W50"/> </div> 2021. gada 14. decembris, plkst. 00.28 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22441074 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/51|Tech News: 2021-51]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2021-W51"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/51|Translations]] are available. '''Tech News''' * Because of the [[w:en:Christmas and holiday season|holidays]] the next issue of Tech News will be sent out on 10 January 2022. '''Recent changes''' * Queries made by the DynamicPageList extension (<bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki><DynamicPageList></nowiki></code></bdi>) are now only allowed to run for 10 seconds and error if they take longer. This is in response to multiple outages where long-running queries caused an outage on all wikis. [https://phabricator.wikimedia.org/T287380#7575719] '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week or next week. '''Future changes''' * The developers of the Wikipedia iOS app are looking for testers who edit in multiple languages. You can [[mw:Wikimedia Apps/Team/iOS/202112 testing|read more and let them know if you are interested]]. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The Wikimedia [[wikitech:Portal:Cloud VPS|Cloud VPS]] hosts technical projects for the Wikimedia movement. Developers need to [[wikitech:News/Cloud VPS 2021 Purge|claim projects]] they use. This is because old and unused projects are removed once a year. Unclaimed projects can be shut down from February. [https://lists.wikimedia.org/hyperkitty/list/wikitech-l@lists.wikimedia.org/thread/2B7KYL5VLQNHGQQHMYLW7KTUKXKAYY3T/] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/51|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2021-W51"/> </div> 2021. gada 21. decembris, plkst. 00.06 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22465395 --> == ''The Signpost'': 28 December 2021 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * From the editor: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-12-28/From the editor|Here is the news]] * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-12-28/News and notes|Jimbo's NFT, new arbs, fixing RfA, and financial statements]] * Serendipity: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-12-28/Serendipity|Born three months before her brother?]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-12-28/In the media|The past is not even past]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-12-28/Recent research|STEM articles judged unsuitable for undergraduates below the first paragraph]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-12-28/Arbitration report|A new crew for '22]] * By the numbers: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-12-28/By the numbers|Four billion words and a few numbers]] * Deletion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-12-28/Deletion report|We laughed, we cried, we closed as "no consensus"]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-12-28/Gallery|Wikicommons presents: 2021]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-12-28/Traffic report|Spider-Man, football and the departed]] * Crossword: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-12-28/Crossword|Another Wiki crossword for one and all]] * Humour: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-12-28/Humour|Buying Wikipedia]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2021. gada 28. decembris, plkst. 23.10 (EET) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:DannyS712@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=22469348 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/02|Tech News: 2022-02]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W02"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/02|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] A <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>oauth_consumer</code></bdi> variable has been added to the [[mw:Special:MyLanguage/AbuseFilter|AbuseFilter]] to enable identifying changes made by specific tools. [https://phabricator.wikimedia.org/T298281] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Gadgets are [[mw:Special:MyLanguage/ResourceLoader/Migration_guide_(users)#Package_Gadgets|now able to directly include JSON pages]]. This means some gadgets can now be configured by administrators without needing the interface administrator permission, such as with the Geonotice gadget. [https://phabricator.wikimedia.org/T198758] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Gadgets [[mw:Extension:Gadgets#Options|can now specify page actions]] on which they are available. For example, <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>|actions=edit,history</code></bdi> will load a gadget only while editing and on history pages. [https://phabricator.wikimedia.org/T63007] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Gadgets can now be loaded on demand with the <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>withgadget</code></bdi> URL parameter. This can be used to replace [[mw:Special:MyLanguage/Snippets/Load JS and CSS by URL|an earlier snippet]] that typically looks like <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>withJS</code></bdi> or <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>withCSS</code></bdi>. [https://phabricator.wikimedia.org/T29766] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] At wikis where [[mw:Special:MyLanguage/Growth/Communities/How to configure the mentors' list|the Mentorship system is configured]], you can now use the Action API to get a list of a [[mw:Special:MyLanguage/Growth/Mentor_dashboard|mentor's]] mentees. [https://phabricator.wikimedia.org/T291966] * The heading on the main page can now be configured using <span class="mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr">[[MediaWiki:Mainpage-title-loggedin]]</span> for logged-in users and <span class="mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr">[[MediaWiki:Mainpage-title]]</span> for logged-out users. Any CSS that was previously used to hide the heading should be removed. [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Small_wiki_toolkits/Starter_kit/Main_page_customization#hide-heading] [https://phabricator.wikimedia.org/T298715] * Four special pages (and their API counterparts) now have a maximum database query execution time of 30 seconds. These special pages are: RecentChanges, Watchlist, Contributions, and Log. This change will help with site performance and stability. You can read [https://lists.wikimedia.org/hyperkitty/list/wikitech-l@lists.wikimedia.org/thread/IPJNO75HYAQWIGTHI5LJHTDVLVOC4LJP/ more details about this change] including some possible solutions if this affects your workflows. [https://phabricator.wikimedia.org/T297708] * The [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements/Features/Sticky Header|sticky header]] has been deployed for 50% of logged-in users on [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements/Frequently asked questions#pilot-wikis|more than 10 wikis]]. This is part of the [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements|Desktop Improvements]]. See [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements/Participate|how to take part in the project]]. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.17|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-01-11|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-01-12|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-01-13|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). '''Events''' * [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2022|Community Wishlist Survey 2022]] begins. All contributors to the Wikimedia projects can propose for tools and platform improvements. The proposal phase takes place from {{#time:j xg|2022-01-10|en}} 18:00 UTC to {{#time:j xg|2022-01-23|en}} 18:00 UTC. [[m:Special:MyLanguage/Community_Wishlist_Survey/FAQ|Learn more]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/02|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W02"/> </div> 2022. gada 11. janvāris, plkst. 03.24 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22562156 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/03|Tech News: 2022-03]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W03"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/03|Translations]] are available. '''Recent changes''' * When using [[mw:Special:MyLanguage/Extension:WikiEditor|WikiEditor]] (also known as the 2010 wikitext editor), people will now see a warning if they link to disambiguation pages. If you click "{{int:Disambiguator-review-link}}" in the warning, it will ask you to correct the link to a more specific term. You can [[m:Community Wishlist Survey 2021/Warn when linking to disambiguation pages#Jan 12, 2021: Turning on the changes for all Wikis|read more information]] about this completed 2021 Community Wishlist item. * You can [[mw:Special:MyLanguage/Help:DiscussionTools#subscribe|automatically subscribe to all of the talk page discussions]] that you start or comment in using [[mw:Special:MyLanguage/Talk pages project/Feature summary|DiscussionTools]]. You will receive [[mw:Special:MyLanguage/Notifications|notifications]] when another editor replies. This is available at most wikis. Go to your [[Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion|Preferences]] and turn on "{{int:discussiontools-preference-autotopicsub}}". [https://phabricator.wikimedia.org/T263819] * When asked to create a new page or talk page section, input fields can be [[mw:Special:MyLanguage/Manual:Creating_pages_with_preloaded_text|"preloaded" with some text]]. This feature is now limited to wikitext pages. This is so users can't be tricked into making malicious edits. There is a discussion about [[phab:T297725|if this feature should be re-enabled]] for some content types. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.18|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-01-18|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-01-19|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-01-20|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). '''Events''' * [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2022|Community Wishlist Survey 2022]] continues. All contributors to the Wikimedia projects can propose for tools and platform improvements. The proposal phase takes place from {{#time:j xg|2022-01-10|en}} 18:00 UTC to {{#time:j xg|2022-01-23|en}} 18:00 UTC. [[m:Special:MyLanguage/Community_Wishlist_Survey/FAQ|Learn more]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/03|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W03"/> </div> 2022. gada 17. janvāris, plkst. 21.55 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22620285 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/04|Tech News: 2022-04]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W04"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/04|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.19|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-01-25|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-01-26|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-01-27|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). * The following languages can now be used with [[mw:Special:MyLanguage/Extension:SyntaxHighlight|syntax highlighting]]: BDD, Elpi, LilyPond, Maxima, Rita, Savi, Sed, Sophia, Spice, .SRCINFO. * You can now access your watchlist from outside of the user menu in the [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements|new Vector skin]]. The watchlist link appears next to the notification icons if you are at the top of the page. [https://phabricator.wikimedia.org/T289619] '''Events''' * You can see the results of the [[m:Special:MyLanguage/Coolest Tool Award|Coolest Tool Award 2021]] and learn more about 14 tools which were selected this year. * You can [[m:Special:MyLanguage/Community_Wishlist_Survey/Help_us|translate, promote]], or comment on [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2022/Proposals|the proposals]] in the Community Wishlist Survey. Voting will begin on {{#time:j xg|2022-01-28|en}}. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/04|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W04"/> </div> 2022. gada 24. janvāris, plkst. 23.38 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22644148 --> == ''The Signpost'': 30 January 2022 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-01-30/Special report|WikiEd course leads to Twitter harassment]] * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-01-30/News and notes|Feedback for Board of Trustees election]] * Interview: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-01-30/Interview|CEO Maryana Iskander "four weeks in"]] * Black History Month: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-01-30/Black History Month|What are you doing for Black History Month?]] * Deletion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-01-30/Deletion report|Ringing in the new year: Subject notability guideline under discussion]] * WikiProject report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-01-30/WikiProject report|The Forgotten Featured]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-01-30/Arbitration report|New arbitrators look at new case and antediluvian sanctions]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-01-30/Traffic report|The most viewed articles of 2021]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-01-30/Gallery|No Spanish municipality without a photograph]] * Obituary: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-01-30/Obituary|Twofingered Typist]] * Op-Ed: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-01-30/Op-Ed|Identifying and rooting out climate change denial]] * Essay: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-01-30/Essay|The prime directive]] * Opinion: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-01-30/Opinion|Should the Wikimedia Foundation continue to accept cryptocurrency donations?]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-01-30/In the media|Fuzzy-headed government editing]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-01-30/Recent research|Articles with higher quality ratings have fewer "knowledge gaps"]] * Serendipity: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-01-30/Serendipity|Pooh entered the Public Domain – but Tigger has to wait two more years]] * Crossword: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-01-30/Crossword|Cross swords with a crossword]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2022. gada 30. janvāris, plkst. 22.56 (EET) </div></div> <!-- Message sent by User:Bri@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=22692815 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/05|Tech News: 2022-05]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W05"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/05|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|alt=|Advanced item]] If a gadget should support the new <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>?withgadget</code></bdi> URL parameter that was [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/02|announced]] 3 weeks ago, then it must now also specify <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>supportsUrlLoad</code></bdi> in the gadget definition ([[mw:Special:MyLanguage/Extension:Gadgets#supportsUrlLoad|documentation]]). [https://phabricator.wikimedia.org/T29766] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.20|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-02-01|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-02-02|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-02-03|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * A change that was [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/16|announced]] last year was delayed. It is now ready to move ahead: ** The user group <code>oversight</code> will be renamed <code>suppress</code>. This is for [[phab:T109327|technical reasons]]. This is the technical name. It doesn't affect what you call the editors with this user right on your wiki. This is planned to happen in three weeks. You can comment [[phab:T112147|in Phabricator]] if you have objections. As usual, these labels can be translated on translatewiki ([[phab:T112147|direct links are available]]) or by administrators on your wiki. '''Events''' * You can vote on proposals in the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2022|Community Wishlist Survey]] between 28 January and 11 February. The survey decides what the [[m:Special:MyLanguage/Community Tech|Community Tech team]] will work on. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/05|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W05"/> </div> 2022. gada 31. janvāris, plkst. 19.42 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22721804 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/06|Tech News: 2022-06]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W06"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/06|Translations]] are available. '''Recent changes''' * English Wikipedia recently set up a gadget for dark mode. You can enable it there, or request help from an [[m:Special:MyLanguage/Interface administrators|interface administrator]] to set it up on your wiki ([[w:en:Wikipedia:Dark mode (gadget)|instructions and screenshot]]). * Category counts are sometimes wrong. They will now be completely recounted at the beginning of every month. [https://phabricator.wikimedia.org/T299823] '''Problems''' * A code-change last week to fix a bug with [[mw:Special:MyLanguage/Manual:Live preview|Live Preview]] may have caused problems with some local gadgets and user-scripts. Any code with skin-specific behaviour for <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>vector</code></bdi> should be updated to also check for <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>vector-2022</code></bdi>. [[phab:T300987|A code-snippet, global search, and example are available]]. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.21|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-02-08|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-02-09|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-02-10|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/06|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W06"/> </div> 2022. gada 7. februāris, plkst. 23.16 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22765948 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/07|Tech News: 2022-07]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W07"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/07|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[mw:Special:MyLanguage/Manual:Purge|Purging]] a category page with fewer than 5,000 members will now recount it completely. This will allow editors to fix incorrect counts when it is wrong. [https://phabricator.wikimedia.org/T85696] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.22|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-02-15|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-02-16|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-02-17|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] In the [[mw:Special:MyLanguage/Extension:AbuseFilter|AbuseFilter]] extension, the <code dir=ltr>rmspecials()</code> function has been updated so that it does not remove the "space" character. Wikis are advised to wrap all the uses of <code dir=ltr>rmspecials()</code> with <code dir=ltr>rmwhitespace()</code> wherever necessary to keep filters' behavior unchanged. You can use the search function on [[Special:AbuseFilter]] to locate its usage. [https://phabricator.wikimedia.org/T263024] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/07|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W07"/> </div> 2022. gada 14. februāris, plkst. 21.18 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22821788 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/08|Tech News: 2022-08]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W08"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/08|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[Special:Nuke|Special:Nuke]] will now provide the standard deletion reasons (editable at <bdi lang="en" dir="ltr">[[MediaWiki:Deletereason-dropdown]]</bdi>) to use when mass-deleting pages. This was [[m:Community Wishlist Survey 2022/Admins and patrollers/Mass-delete to offer drop-down of standard reasons, or templated reasons.|a request in the 2022 Community Wishlist Survey]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T25020] * At Wikipedias, all new accounts now get the [[mw:Special:MyLanguage/Growth/Feature_summary|Growth features]] by default when creating an account. Communities are encouraged to [[mw:Special:MyLanguage/Help:Growth/Tools/Account_creation|update their help resources]]. Previously, only 80% of new accounts would get the Growth features. A few Wikipedias remain unaffected by this change. [https://phabricator.wikimedia.org/T301820] * You can now prevent specific images that are used in a page from appearing in other locations, such as within PagePreviews or Search results. This is done with the markup <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki>class=notpageimage</nowiki></code></bdi>. For example, <code><nowiki>[[File:Example.png|class=notpageimage]]</nowiki></code>. [https://phabricator.wikimedia.org/T301588] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|alt=|Advanced item]] There has been a change to the HTML of Special:Contributions, Special:MergeHistory, and History pages, to support the grouping of changes by date in [[mw:Special:MyLanguage/Skin:Minerva_Neue|the mobile skin]]. While unlikely, this may affect gadgets and user scripts. A [[phab:T298638|list of all the HTML changes]] is on Phabricator. '''Events''' * [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2022/Results|Community Wishlist Survey results]] have been published. The [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Updates/2022 results#leaderboard|ranking of prioritized proposals]] is also available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.23|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-02-22|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-02-23|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-02-24|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * The software to play videos and audio files on pages will change soon on all wikis. The old player will be removed. Some audio players will become wider after this change. [[mw:Special:MyLanguage/Extension:TimedMediaHandler/VideoJS_Player|The new player]] has been a beta feature for over four years. [https://phabricator.wikimedia.org/T100106][https://phabricator.wikimedia.org/T248418] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|alt=|Advanced item]] Toolforge's underlying operating system is being updated. If you maintain any tools there, there are two options for migrating your tools into the new system. There are [[wikitech:News/Toolforge Stretch deprecation|details, deadlines, and instructions]] on Wikitech. [https://lists.wikimedia.org/hyperkitty/list/cloud-announce@lists.wikimedia.org/thread/EPJFISC52T7OOEFH5YYMZNL57O4VGSPR/] * Administrators will soon have [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021/(Un)delete associated talk page|the option to delete/undelete]] the associated "talk" page when they are deleting a given page. An API endpoint with this option will also be available. This was [[m:Community Wishlist Survey 2021/Admins and patrollers/(Un)delete associated talk page|a request from the 2021 Wishlist Survey]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/08|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W08"/> </div> 2022. gada 21. februāris, plkst. 21.12 (EET) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22847768 --> == ''The Signpost'': 27 February 2022 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * From the team: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/From the team|Selection of a new ''Signpost'' Editor-in-Chief]] * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/News and notes|Impacts of Russian invasion of Ukraine]] * Opinion: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/Opinion|Why student editors are good for Wikipedia]] * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/Special report|A presidential candidate's team takes on Wikipedia]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/In the media|Wiki-drama in the UK House of Commons]] * Serendipity: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/Serendipity|War photographers: from Crimea (1850s) to the Russian invasion of Ukraine (2022)]] * Technology report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/Technology report|Community Wishlist Survey results]] * WikiProject report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/WikiProject report|10 years of tea]] * Featured content: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/Featured content|Featured Content returns]] * Deletion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/Deletion report|The 10 most SHOCKING deletion discussions of February]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/Recent research|How editors and readers may be emotionally affected by disasters and terrorist attacks]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/Arbitration report|Parties remonstrate, arbs contemplate, skeptics coordinate]] * By the numbers: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/By the numbers|Does birthplace affect the frequency of Wikipedia biography articles?]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/Gallery|The vintage exhibit]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/Traffic report|Euphoria, Pamela Anderson, lies and Netflix]] * News from Diff: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/News from Diff|The Wikimania 2022 Core Organizing Team]] * Crossword: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/Crossword|A Crossword, featuring Featured Articles]] * Humour: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/Humour|Notability of mailboxes]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2022. gada 27. februāris, plkst. 22.22 (EET) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:JPxG@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=22829521 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/09|Tech News: 2022-09]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W09"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/09|Translations]] are available. '''Recent changes''' * When searching for edits by [[mw:Special:MyLanguage/Help:Tags|change tags]], e.g. in page history or user contributions, there is now a dropdown list of possible tags. This was [[m:Community Wishlist Survey 2022/Miscellaneous/Improve plain-text change tag selector|a request in the 2022 Community Wishlist Survey]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T27909] * Mentors using the [[mw:Special:MyLanguage/Growth/Mentor_dashboard|Growth Mentor dashboard]] will now see newcomers assigned to them who have made at least one edit, up to 200 edits. Previously, all newcomers assigned to the mentor were visible on the dashboard, even ones without any edit or ones who made hundred of edits. Mentors can still change these values using the filters on their dashboard. Also, the last choice of filters will now be saved. [https://phabricator.wikimedia.org/T301268][https://phabricator.wikimedia.org/T294460] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|alt=|Advanced item]] The user group <code>oversight</code> was renamed <code>suppress</code>. This is for [[phab:T109327|technical reasons]]. You may need to update any local references to the old name, e.g. gadgets, links to Special:Listusers, or uses of [[mw:Special:MyLanguage/Help:Magic_words|NUMBERINGROUP]]. '''Problems''' * The recent change to the HTML of [[mw:Special:MyLanguage/Help:Tracking changes|tracking changes]] pages caused some problems for screenreaders. This is being fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T298638] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.24|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-03-01|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-03-02|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-03-03|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * Working with templates will become easier. [[m:WMDE_Technical_Wishes/Templates|Several improvements]] are planned for March 9 on most wikis and on March 16 on English Wikipedia. The improvements include: Bracket matching, syntax highlighting colors, finding and inserting templates, and related visual editor features. * If you are a template developer or an interface administrator, and you are intentionally overriding or using the default CSS styles of user feedback boxes (the classes: <code dir=ltr>successbox, messagebox, errorbox, warningbox</code>), please note that these classes and associated CSS will soon be removed from MediaWiki core. This is to prevent problems when the same class-names are also used on a wiki. Please let us know by commenting at [[phab:T300314]] if you think you might be affected. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/09|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W09"/> </div> 2022. gada 1. marts, plkst. 01.00 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22902593 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/10|Tech News: 2022-10]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W10"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/10|Translations]] are available. '''Problems''' * There was a problem with some interface labels last week. It will be fixed this week. This change was part of ongoing work to simplify the support for skins which do not have active maintainers. [https://phabricator.wikimedia.org/T301203] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.25|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-03-08|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-03-09|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-03-10|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/10|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W10"/> </div> 2022. gada 7. marts, plkst. 23.16 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22958074 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/11|Tech News: 2022-11]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W11"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/11|Translations]] are available. '''Recent changes''' * In the Wikipedia Android app [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia_Apps/Team/Android/Communication#Updates|it is now possible]] to change the toolbar at the bottom so the tools you use more often are easier to click on. The app now also has a focused reading mode. [https://phabricator.wikimedia.org/T296753][https://phabricator.wikimedia.org/T254771] '''Problems''' * There was a problem with the collection of some page-view data from June 2021 to January 2022 on all wikis. This means the statistics are incomplete. To help calculate which projects and regions were most affected, relevant datasets are being retained for 30 extra days. You can [[m:Talk:Data_retention_guidelines#Added_exception_for_page_views_investigation|read more on Meta-wiki]]. * There was a problem with the databases on March 10. All wikis were unreachable for logged-in users for 12 minutes. Logged-out users could read pages but could not edit or access uncached content then. [https://wikitech.wikimedia.org/wiki/Incident_documentation/2022-03-10_MediaWiki_availability] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.26|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-03-15|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-03-16|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-03-17|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). * When [[mw:Special:MyLanguage/Help:System_message#Finding_messages_and_documentation|using <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>uselang=qqx</code></bdi> to find localisation messages]], it will now show all possible message keys for navigation tabs such as "{{int:vector-view-history}}". [https://phabricator.wikimedia.org/T300069] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|alt=|Advanced item]] Access to [[{{#special:RevisionDelete}}]] has been expanded to include users who have <code dir=ltr>deletelogentry</code> and <code dir=ltr>deletedhistory</code> rights through their group memberships. Before, only those with the <code dir=ltr>deleterevision</code> right could access this special page. [https://phabricator.wikimedia.org/T301928] * On the [[{{#special:Undelete}}]] pages for diffs and revisions, there will be a link back to the main Undelete page with the list of revisions. [https://phabricator.wikimedia.org/T284114] '''Future changes''' * The Wikimedia Foundation has announced the IP Masking implementation strategy and next steps. The [[m:Special:MyLanguage/IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#feb25|announcement can be read here]]. * The [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Apps/Android FAQ|Wikipedia Android app]] developers are working on [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Apps/Team/Android/Communication|new functions]] for user talk pages and article talk pages. [https://phabricator.wikimedia.org/T297617] '''Events''' * The [[mw:Wikimedia Hackathon 2022|Wikimedia Hackathon 2022]] will take place as a hybrid event on 20-22 May 2022. The Hackathon will be held online and there are grants available to support local in-person meetups around the world. Grants can be requested until 20 March. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/11|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W11"/> </div> 2022. gada 15. marts, plkst. 00.08 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22993074 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/12|Tech News: 2022-12]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W12"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/12|Translations]] are available. '''New code release schedule for this week''' * There will be four MediaWiki releases this week, instead of just one. This is an experiment which should lead to fewer problems and to faster feature updates. The releases will be on all wikis, at different times, on Monday, Tuesday, and Wednesday. You can [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Release Engineering Team/Trainsperiment week|read more about this project]]. '''Recent changes''' * You can now set how many search results to show by default in [[Special:Preferences#mw-prefsection-searchoptions|your Preferences]]. This was the 12th most popular wish in the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2022/Results|Community Wishlist Survey 2022]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T215716] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|alt=|Advanced item]] The Jupyter notebooks tool [[wikitech:PAWS|PAWS]] has been updated to a new interface. [https://phabricator.wikimedia.org/T295043] '''Future changes''' * Interactive maps via [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:Kartographer|Kartographer]] will soon work on wikis using the [[mw:Special:MyLanguage/Extension:FlaggedRevs|FlaggedRevisions]] extension. [https://wikimedia.sslsurvey.de/Kartographer-Workflows-EN/ Please tell us] which improvements you want to see in Kartographer. You can take this survey in simple English. [https://meta.wikimedia.org/wiki/WMDE_Technical_Wishes/Geoinformation] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/12|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W12"/> </div> 2022. gada 21. marts, plkst. 18.01 (EET) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23034693 --> == ''The Signpost'': 27 March 2022 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * From the team: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/From the team|We stand in solidarity with Ukraine]] * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/News and notes|Of safety and anonymity]] * Eyewitness Wikimedian – Kharkiv, Ukraine: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/Eyewitness Wikimedian – Kharkiv, Ukraine|Countering Russian aggression with a camera]] * Eyewitness Wikimedian – Vinnytsia, Ukraine: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/Eyewitness Wikimedian – Vinnytsia, Ukraine|War diary]] * Eyewitness Wikimedian – Western Ukraine: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/Eyewitness Wikimedian – Western Ukraine|Working with Wikipedia helps]] * Disinformation report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/Disinformation report|The oligarchs' socks]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/In the media|Ukraine, Russia, and even some other stuff]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/Recent research|Top scholarly citers, lack of open access references, predicting editor departures]] * Wikimedian perspective: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/Wikimedian perspective|My heroes from Russia, Ukraine & beyond]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/Discussion report|Athletes are less notable now]] * Technology report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/Technology report|2022 Wikimedia Hackathon]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/Arbitration report|Skeptics given heavenly judgement, whirlwind of Discord drama begins to spin for tropical cyclone editors]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/Traffic report|War, what is it good for?]] * Deletion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/Deletion report|Ukraine, werewolves, Ukraine, YouTube pundits, and Ukraine]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/Gallery|"All we are saying is, give peace a chance..."]] * From the archives: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/From the archives|Burn, baby burn]] * Essay: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/Essay|Yes, the sky is blue]] * Tips and tricks: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/Tips and tricks|Become a keyboard ninja]] * On the bright side: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/On the bright side|The bright side of news]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2022. gada 27. marts, plkst. 23.53 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:JPxG@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=23068306 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/13|Tech News: 2022-13]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W13"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/13|Translations]] are available. '''Recent changes''' * There is a simple new Wikimedia Commons upload tool available for macOS users, [[c:Commons:Sunflower|Sunflower]]. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.39/wmf.5|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-03-29|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-03-30|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-03-31|en}} ([[mw:MediaWiki 1.39/Roadmap|calendar]]). * Some wikis will be in read-only for a few minutes because of regular database maintenance. It will be performed on {{#time:j xg|2022-03-29|en}} at 7:00 UTC ([https://noc.wikimedia.org/conf/highlight.php?file=dblists/s3.dblist targeted wikis]) and on {{#time:j xg|2022-03-31|en}} at 7:00 UTC ([https://noc.wikimedia.org/conf/highlight.php?file=dblists/s5.dblist targeted wikis]). [https://phabricator.wikimedia.org/T301850][https://phabricator.wikimedia.org/T303798] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/13|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W13"/> </div> 2022. gada 28. marts, plkst. 22.55 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23073711 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/14|Tech News: 2022-14]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W14"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/14|Translations]] are available. '''Problems''' * For a few days last week, edits that were suggested to newcomers were not tagged in the [[{{#special:recentchanges}}]] feed. This bug has been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T304747] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.39/wmf.6|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-04-05|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-04-06|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-04-07|en}} ([[mw:MediaWiki 1.39/Roadmap|calendar]]). * Some wikis will be in read-only for a few minutes because of a switch of their main database. It will be performed on {{#time:j xg|2022-04-07|en}} at 7:00 UTC ([https://noc.wikimedia.org/conf/highlight.php?file=dblists/s4.dblist targeted wikis]). '''Future changes''' * Starting next week, Tech News' title will be translatable. When the newsletter is distributed, its title may not be <code dir=ltr>Tech News: 2022-14</code> anymore. It may affect some filters that have been set up by some communities. [https://phabricator.wikimedia.org/T302920] * Over the next few months, the "[[mw:Special:MyLanguage/Help:Growth/Tools/Add a link|Add a link]]" Growth feature [[phab:T304110|will become available to more Wikipedias]]. Each week, a few wikis will get the feature. You can test this tool at [[mw:Special:MyLanguage/Growth#deploymentstable|a few wikis where "Link recommendation" is already available]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/14|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W14"/> </div> 2022. gada 5. aprīlis, plkst. 00.01 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23097604 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-15</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W15"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/15|Translations]] are available. '''Recent changes''' * There is a new public status page at <span class="mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr">[https://www.wikimediastatus.net/ www.wikimediastatus.net]</span>. This site shows five automated high-level metrics where you can see the overall health and performance of our wikis' technical environment. It also contains manually-written updates for widespread incidents, which are written as quickly as the engineers are able to do so while also fixing the actual problem. The site is separated from our production infrastructure and hosted by an external service, so that it can be accessed even if the wikis are briefly unavailable. You can [https://diff.wikimedia.org/2022/03/31/announcing-www-wikimediastatus-net/ read more about this project]. * On Wiktionary wikis, the software to play videos and audio files on pages has now changed. The old player has been removed. Some audio players will become wider after this change. [[mw:Special:MyLanguage/Extension:TimedMediaHandler/VideoJS_Player|The new player]] has been a beta feature for over four years. [https://phabricator.wikimedia.org/T100106][https://phabricator.wikimedia.org/T248418] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.39/wmf.7|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-04-12|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-04-13|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-04-14|en}} ([[mw:MediaWiki 1.39/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/15|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W15"/> </div> 2022. gada 11. aprīlis, plkst. 22.44 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23124108 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-16</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W16"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/16|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.39/wmf.8|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-04-19|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-04-20|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-04-21|en}} ([[mw:MediaWiki 1.39/Roadmap|calendar]]). * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] Some wikis will be in read-only for a few minutes because of a switch of their main database. It will be performed on {{#time:j xg|2022-04-19|en}} at 07:00 UTC ([https://noc.wikimedia.org/conf/highlight.php?file=dblists/s7.dblist targeted wikis]) and on {{#time:j xg|2022-04-21|en}} at 7:00 UTC ([https://noc.wikimedia.org/conf/highlight.php?file=dblists/s8.dblist targeted wikis]). * Administrators will now have [[m:Community Wishlist Survey 2021/(Un)delete associated talk page|the option to delete/undelete the associated "Talk" page]] when they are deleting a given page. An API endpoint with this option is also available. This concludes the [[m:Community Wishlist Survey 2021/Admins and patrollers/(Un)delete associated talk page|11th wish of the 2021 Community Wishlist Survey]]. * On [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop_Improvements#test-wikis|selected wikis]], 50% of logged-in users will see the new [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements/Features/Table of contents|table of contents]]. When scrolling up and down the page, the table of contents will stay in the same place on the screen. This is part of the [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements|Desktop Improvements]] project. [https://phabricator.wikimedia.org/T304169] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|alt=|Advanced item]] Message boxes produced by MediaWiki code will no longer have these CSS classes: <code dir=ltr>successbox</code>, <code dir=ltr>errorbox</code>, <code dir=ltr>warningbox</code>. The styles for those classes and <code dir=ltr>messagebox</code> will be removed from MediaWiki core. This only affects wikis that use these classes in wikitext, or change their appearance within site-wide CSS. Please review any local usage and definitions for these classes you may have. This was previously announced in the [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/09|28 February issue of Tech News]]. '''Future changes''' * [[mw:Special:MyLanguage/Extension:Kartographer|Kartographer]] will become compatible with [[mw:Special:MyLanguage/Extension:FlaggedRevs|FlaggedRevisions page stabilization]]. Kartographer maps will also work on pages with [[mw:Special:MyLanguage/Help:Pending changes|pending changes]]. [https://meta.wikimedia.org/wiki/WMDE_Technical_Wishes/Geoinformation#Project_descriptions] The Kartographer documentation has been thoroughly updated. [https://www.mediawiki.org/wiki/Special:MyLanguage/Help:Extension:Kartographer/Getting_started] [https://www.mediawiki.org/wiki/Special:MyLanguage/Help:VisualEditor/Maps] [https://www.mediawiki.org/wiki/Special:MyLanguage/Help:Extension:Kartographer] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/16|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W16"/> </div> 2022. gada 19. aprīlis, plkst. 02.12 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23167004 --> == ''The Signpost'': 24 April 2022 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-04-24/News and notes|Double trouble]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-04-24/In the media|The battlegrounds outside and inside Wikipedia]] * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-04-24/Special report|Ukrainian Wikimedians during the war]] * Eyewitness Wikimedian – Vinnytsia, Ukraine: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-04-24/Eyewitness Wikimedian – Vinnytsia, Ukraine|War diary (Part 2)]] * Technology report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-04-24/Technology report|8-year-old attribution issues in Media Viewer]] * Featured content: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-04-24/Featured content|Wikipedia's best content from March]] * In focus: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-04-24/In focus|Editing difficulties on Russian Wikipedia]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-04-24/Gallery|A voyage around the world with WLM winners]] * Interview: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-04-24/Interview|On a war and a map]] * Serendipity: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-04-24/Serendipity|Wikipedia loves photographs, but hates photographers]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-04-24/Traffic report|Justice Jackson, the Smiths, and an invasion]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-04-24/Recent research|Student edits as "civic engagement"; how Wikipedia readers interact with images]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-04-24/News from the WMF|How Smart is the SMART Copyright Act?]] * Essay: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-04-24/Essay|The problem with elegant variation]] * Humour: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-04-24/Humour|Really huge message boxes]] * From the archives: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-04-24/From the archives|Wales resigned WMF board chair in 2006 reorganization]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2022. gada 24. aprīlis, plkst. 23.45 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:JPxG@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=23092862 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-17</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W17"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/17|Translations]] are available. '''Recent changes''' * On [https://noc.wikimedia.org/conf/dblists/group1.dblist many wikis] (group 1), the software to play videos and audio files on pages has now changed. The old player has been removed. Some audio players will become wider after this change. [[mw:Special:MyLanguage/Extension:TimedMediaHandler/VideoJS_Player|The new player]] has been a beta feature for over four years. [https://phabricator.wikimedia.org/T100106][https://phabricator.wikimedia.org/T248418] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.39/wmf.9|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-04-26|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-04-27|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-04-28|en}} ([[mw:MediaWiki 1.39/Roadmap|calendar]]). * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] Some wikis will be in read-only for a few minutes because of a switch of their main database. It will be performed on {{#time:j xg|2022-04-26|en}} at 07:00 UTC ([https://noc.wikimedia.org/conf/highlight.php?file=dblists/s2.dblist targeted wikis]). * Some very old browsers and operating systems are no longer supported. Some things on the wikis might look weird or not work in very old browsers like Internet Explorer 9 or 10, Android 4, or Firefox 38 or older. [https://phabricator.wikimedia.org/T306486] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/17|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W17"/> </div> 2022. gada 26. aprīlis, plkst. 01.56 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23187115 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-18</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W18"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/18|Translations]] are available. '''Recent changes''' * On [https://noc.wikimedia.org/conf/dblists/group2.dblist all remaining wikis] (group 2), the software to play videos and audio files on pages has now changed. The old player has been removed. Some audio players will become wider after this change. [[mw:Special:MyLanguage/Extension:TimedMediaHandler/VideoJS_Player|The new player]] has been a beta feature for over four years. [https://phabricator.wikimedia.org/T100106][https://phabricator.wikimedia.org/T248418] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.39/wmf.10|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-05-03|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-05-04|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-05-05|en}} ([[mw:MediaWiki 1.39/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * The developers are working on talk pages in the [[mw:Wikimedia Apps/Team/iOS|Wikipedia app for iOS]]. You can [https://wikimedia.qualtrics.com/jfe/form/SV_9GBcHczQGLbQWTY give feedback]. You can take the survey in English, German, Hebrew or Chinese. * [[m:WMDE_Technical_Wishes/VisualEditor_template_dialog_improvements#Status_and_next_steps|Most wikis]] will receive an [[m:WMDE_Technical_Wishes/VisualEditor_template_dialog_improvements|improved template dialog]] in VisualEditor and New Wikitext mode. [https://phabricator.wikimedia.org/T296759] [https://phabricator.wikimedia.org/T306967] * If you use syntax highlighting while editing wikitext, you can soon activate a [[m:WMDE_Technical_Wishes/Improved_Color_Scheme_of_Syntax_Highlighting#Color-blind_mode|colorblind-friendly color scheme]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T306867] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|alt=|Advanced item]] Several CSS IDs related to MediaWiki interface messages will be removed. Technical editors should please [[phab:T304363|review the list of IDs and links to their existing uses]]. These include <code dir=ltr>#mw-anon-edit-warning</code>, <code dir=ltr>#mw-undelete-revision</code> and 3 others. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/18|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W18"/> </div> 2022. gada 2. maijs, plkst. 22.34 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23232924 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-19</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W19"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/19|Translations]] are available. '''Recent changes''' * You can now see categories in the [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Apps/Team/Android|Wikipedia app for Android]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T73966] '''Problems''' * Last week, there was a problem with Wikidata's search autocomplete. This has now been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T307586] * Last week, all wikis had slow access or no access for 20 minutes, for logged-in users and non-cached pages. This was caused by a problem with a database change. [https://phabricator.wikimedia.org/T307647] '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week. [https://phabricator.wikimedia.org/T305217#7894966] * [[m:WMDE Technical Wishes/Geoinformation#Current issues|Incompatibility issues]] with [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:Kartographer|Kartographer]] and the [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:FlaggedRevs|FlaggedRevs extension]] will be fixed: Deployment is planned for May 10 on all wikis. Kartographer will then be enabled on the [[phab:T307348|five wikis which have not yet enabled the extension]] on May 24. * The [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements|Vector (2022)]] skin will be set as the default on several more wikis, including Arabic and Catalan Wikipedias. Logged-in users will be able to switch back to the old Vector (2010). See the [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements/Updates/2022-04 for the largest wikis|latest update]] about Vector (2022). '''Future meetings''' * The next [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements/Updates/Talk to Web|open meeting with the Web team]] about Vector (2022) will take place on 17 May. The following meetings are currently planned for: 7 June, 21 June, 5 July, 19 July. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/19|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W19"/> </div> 2022. gada 9. maijs, plkst. 18.22 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23256717 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-20</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W20"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/20|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * Some wikis can soon use the [[mw:Special:MyLanguage/Help:Growth/Tools/Add a link|add a link]] feature. This will start on Wednesday. The wikis are {{int:project-localized-name-cawiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-hewiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-hiwiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-kowiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-nowiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-ptwiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-simplewiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-svwiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-ukwiki/en}}. This is part of the [[phab:T304110|progressive deployment of this tool to more Wikipedias]]. The communities can [[mw:Special:MyLanguage/Growth/Community configuration|configure how this feature works locally]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T304542] * The [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Hackathon 2022|Wikimedia Hackathon 2022]] will take place online on May 20–22. It will be in English. There are also local [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Hackathon 2022/Meetups|hackathon meetups]] in Germany, Ghana, Greece, India, Nigeria and the United States. Technically interested Wikimedians can work on software projects and learn new skills. You can also host a session or post a project you want to work on. * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.39/wmf.12|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-05-17|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-05-18|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-05-19|en}} ([[mw:MediaWiki 1.39/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * You can soon edit translatable pages in the visual editor. Translatable pages exist on for examples Meta and Commons. [https://diff.wikimedia.org/2022/05/12/mediawiki-1-38-brings-support-for-editing-translatable-pages-with-the-visual-editor/] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/20|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W20"/> </div> 2022. gada 16. maijs, plkst. 21.58 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23291515 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-21</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W21"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/21|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Administrators using the mobile web interface can now access Special:Block directly from user pages. [https://phabricator.wikimedia.org/T307341] * The <span class="mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr">[https://www.wiktionary.org/ www.wiktionary.org]</span> portal page now uses an automated update system. Other [[m:Project_portals|project portals]] will be updated over the next few months. [https://phabricator.wikimedia.org/T304629] '''Problems''' * The Growth team maintains a mentorship program for newcomers. Previously, newcomers weren't able to opt out from the program. Starting May 19, 2022, newcomers are able to fully opt out from Growth mentorship, in case they do not wish to have any mentor at all. [https://phabricator.wikimedia.org/T287915] * Some editors cannot access the content translation tool if they load it by clicking from the contributions menu. This problem is being worked on. It should still work properly if accessed directly via Special:ContentTranslation. [https://phabricator.wikimedia.org/T308802] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.39/wmf.13|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-05-24|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-05-25|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-05-26|en}} ([[mw:MediaWiki 1.39/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|alt=|Advanced item]] Gadget and user scripts developers are invited to give feedback on a [[mw:User:Jdlrobson/Extension:Gadget/Policy|proposed technical policy]] aiming to improve support from MediaWiki developers. [https://phabricator.wikimedia.org/T308686] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/21|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W21"/> </div> 2022. gada 24. maijs, plkst. 03.21 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23317250 --> == ''The Signpost'': 29 May 2022 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * From the team: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/From the team|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/From the team]] * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/News and notes|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/News and notes]] * Community view: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Community view|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Community view]] * Opinion: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Opinion|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Opinion]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/In the media|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/In the media]] * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Special report|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Special report]] * In focus: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/In focus|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/In focus]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Discussion report|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Discussion report]] * WikiProject report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/WikiProject report|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/WikiProject report]] * Technology report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Technology report|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Technology report]] * Featured content: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Featured content|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Featured content]] * Interview: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Interview|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Interview]] * Serendipity: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Serendipity|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Serendipity]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Recent research|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Recent research]] * Tips and tricks: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Tips and tricks|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Tips and tricks]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Traffic report|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Traffic report]] * News from Diff: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/News from Diff|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/News from Diff]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/News from the WMF|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/News from the WMF]] * Video: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Video|How the entire country of Qatar was blocked from editing]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Gallery|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Gallery]] * From the archives: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/From the archives|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/From the archives]] * Essay: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Essay|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Essay]] * Humour: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Humour|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Humour]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2022. gada 29. maijs, plkst. 23.48 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:JPxG@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=23323647 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-22</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W22"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/22|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] In the [[mw:Special:MyLanguage/Extension:AbuseFilter|AbuseFilter]] extension, an <code dir=ltr>ip_in_ranges()</code> function has been introduced to check if an IP is in any of the ranges. Wikis are advised to combine multiple <code dir=ltr>ip_in_range()</code> expressions joined by <code>|</code> into a single expression for better performance. You can use the search function on [[Special:AbuseFilter|Special:AbuseFilter]] to locate its usage. [https://phabricator.wikimedia.org/T305017] * The [[m:Special:MyLanguage/IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/IP Info feature|IP Info feature]] which helps abuse fighters access information about IPs, [[m:Special:MyLanguage/IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/IP Info feature#May 24, 2022|has been deployed]] to all wikis as a beta feature. This comes after weeks of beta testing on test.wikipedia.org. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.39/wmf.14|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-05-31|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-06-01|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-06-02|en}} ([[mw:MediaWiki 1.39/Roadmap|calendar]]). * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] Some wikis will be in read-only for a few minutes because of a switch of their main database. It will be performed on {{#time:j xg|2022-05-31|en}} at 07:00 UTC ([https://noc.wikimedia.org/conf/highlight.php?file=dblists/s5.dblist targeted wikis]). * The [[mw:Special:MyLanguage/Help:DiscussionTools#New topic tool|New Topic Tool]] will be deployed for all editors at most wikis soon. You will be able to opt out from within the tool and in [[Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion|Preferences]]. [https://www.mediawiki.org/wiki/Special:MyLanguage/Talk_pages_project/New_discussion][https://phabricator.wikimedia.org/T287804] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The [[:mw:Special:ApiHelp/query+usercontribs|list=usercontribs API]] will support fetching contributions from an [[mw:Special:MyLanguage/Help:Range blocks#Non-technical explanation|IP range]] soon. API users can set the <code>uciprange</code> parameter to get contributions from any IP range within [[:mw:Manual:$wgRangeContributionsCIDRLimit|the limit]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T177150] * A new parser function will be introduced: <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki>{{=}}</nowiki></code></bdi>. It will replace existing templates named "=". It will insert an [[w:en:Equals sign|equal sign]]. This can be used to escape the equal sign in the parameter values of templates. [https://phabricator.wikimedia.org/T91154] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/22|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W22"/> </div> 2022. gada 30. maijs, plkst. 23.28 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23340178 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-23</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W23"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/23|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.39/wmf.15|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-06-07|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-06-08|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-06-09|en}} ([[mw:MediaWiki 1.39/Roadmap|calendar]]). * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|alt=|Advanced item]] A new <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>str_replace_regexp()</code></bdi> function can be used in [[Special:AbuseFilter|abuse filters]] to replace parts of text using a [[w:en:Regular expression|regular expression]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T285468] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/23|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W23"/> </div> 2022. gada 7. jūnijs, plkst. 05.46 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23366979 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-24</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W24"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/24|Translations]] are available. '''Recent changes''' * All wikis can now use [[mw:Special:MyLanguage/Extension:Kartographer|Kartographer]] maps. Kartographer maps now also work on pages with [[mw:Special:MyLanguage/Help:Pending changes|pending changes]]. [https://meta.wikimedia.org/wiki/WMDE_Technical_Wishes/Geoinformation#Project_descriptions][https://phabricator.wikimedia.org/T307348] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.39/wmf.16|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-06-14|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-06-15|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-06-16|en}} ([[mw:MediaWiki 1.39/Roadmap|calendar]]). * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] Some wikis will be in read-only for a few minutes because of a switch of their main database. It will be performed on {{#time:j xg|2022-06-14|en}} at 06:00 UTC ([https://noc.wikimedia.org/conf/highlight.php?file=dblists/s6.dblist targeted wikis]). [https://phabricator.wikimedia.org/T300471] * Starting on Wednesday, a new set of Wikipedias will get "[[mw:Special:MyLanguage/Help:Growth/Tools/Add a link|Add a link]]" ({{int:project-localized-name-abwiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-acewiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-adywiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-afwiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-akwiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-alswiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-amwiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-anwiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-angwiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-arcwiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-arzwiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-astwiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-atjwiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-avwiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-aywiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-azwiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-azbwiki/en}}). This is part of the [[phab:T304110|progressive deployment of this tool to more Wikipedias]]. The communities can [[mw:Special:MyLanguage/Growth/Community configuration|configure how this feature works locally]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T304548] * The [[mw:Special:MyLanguage/Help:DiscussionTools#New topic tool|New Topic Tool]] will be deployed for all editors at Commons, Wikidata, and some other wikis soon. You will be able to opt out from within the tool and in [[Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion|Preferences]]. [https://www.mediawiki.org/wiki/Special:MyLanguage/Talk_pages_project/New_discussion][https://phabricator.wikimedia.org/T287804] '''Future meetings''' * The next [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements/Updates/Talk to Web|open meeting with the Web team]] about Vector (2022) will take place today (13 June). The following meetings will take place on: 28 June, 12 July, 26 July. '''Future changes''' * By the end of July, the [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements|Vector 2022]] skin should be ready to become the default across all wikis. Discussions on how to adjust it to the communities' needs will begin in the next weeks. It will always be possible to revert to the previous version on an individual basis. [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements/Updates/2022-04 for the largest wikis|Learn more]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/24|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W24"/> </div> 2022. gada 13. jūnijs, plkst. 19.59 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23389956 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-25</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W25"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/25|Translations]] are available. '''Recent changes''' * The [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Apps/Team/Android|Wikipedia App for Android]] now has an option for editing the whole page at once, located in the overflow menu (three-dots menu [[File:Ic more vert 36px.svg|15px|link=|alt=]]). [https://phabricator.wikimedia.org/T103622] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|alt=|Advanced item]] Some recent database changes may affect queries using the [[m:Research:Quarry|Quarry tool]]. Queries for <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>site_stats</code></bdi> at English Wikipedia, Commons, and Wikidata will need to be updated. [[phab:T306589|Read more]]. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|alt=|Advanced item]] A new <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>user_global_editcount</code></bdi> variable can be used in [[Special:AbuseFilter|abuse filters]] to avoid affecting globally active users. [https://phabricator.wikimedia.org/T130439] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.39/wmf.17|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-06-21|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-06-22|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-06-23|en}} ([[mw:MediaWiki 1.39/Roadmap|calendar]]). * Users of non-responsive skins (e.g. MonoBook or Vector) on mobile devices may notice a slight change in the default zoom level. This is intended to optimize zooming and ensure all interface elements are present on the page (for example the table of contents on Vector 2022). In the unlikely event this causes any problems with how you use the site, we'd love to understand better, please ping <span class="mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr">[[m:User:Jon (WMF)|Jon (WMF)]]</span> to any on-wiki conversations. [https://phabricator.wikimedia.org/T306910] '''Future changes''' * The Beta Feature for [[mw:Special:MyLanguage/Help:DiscussionTools|DiscussionTools]] will be updated throughout July. Discussions will look different. You can see [[mw:Special:MyLanguage/Talk pages project/Usability/Prototype|some of the proposed changes]]. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|alt=|Advanced item]] Parsoid's HTML output will soon stop annotating file links with different <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>typeof</code></bdi> attribute values, and instead use <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>mw:File</code></bdi> for all types. Tool authors should adjust any code that expects: <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>mw:Image</code></bdi>, <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>mw:Audio</code></bdi>, or <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>mw:Video</code></bdi>. [https://phabricator.wikimedia.org/T273505] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/25|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W25"/> </div> 2022. gada 20. jūnijs, plkst. 23.18 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23425855 --> == ''The Signpost'': 26 June 2022 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-06-26/News and notes|WMF inks new rules on government-ordered takedowns, blasts Russian feds' censor demands, spends big bucks]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-06-26/In the media|Editor given three-year sentence, big RfA makes news, Guy Standing takes it sitting down]] * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-06-26/Special report|"Wikipedia's independence" or "Wikimedia's pile of dosh"?]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-06-26/Discussion report|MoS rules on CCP name mulled, XRV axe plea nulled, BLPPROD drafting bid pulled]] * Opinion: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-06-26/Opinion|Picture of the Day – how Adam plans to ru(i)n it]] * Featured content: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-06-26/Featured content|Articles on Scots' clash, Yank's tux, Austrian's action flick deemed brilliant prose]] * Essay: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-06-26/Essay|RfA trend line haruspicy: fact or fancy?]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-06-26/Recent research|Wikipedia versus academia (again), tables' "immortality" probed]] * Serendipity: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-06-26/Serendipity|Was she really a Swiss lesbian automobile racer?]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-06-26/News from the WMF|Wikimedia Enterprise signs first deals]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-06-26/Traffic report|Top view counts for shows, movies, and celeb lawsuit that keeps on giving]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-06-26/Gallery|Celebration of summer, winter]] * Humour: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-06-26/Humour|Shortcuts, screwballers, Simon & Garfunkel]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2022. gada 27. jūnijs, plkst. 01.34 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:JPxG@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=23439210 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-26</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W26"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/26|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|alt=|Advanced item]] [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Enterprise|Wikimedia Enterprise]] API service now has self-service accounts with free on-demand requests and monthly snapshots ([https://enterprise.wikimedia.com/docs/ API documentation]). Community access [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Enterprise/FAQ#community-access|via database dumps & Wikimedia Cloud Services]] continues. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|alt=|Advanced item]] [[d:Special:MyLanguage/Wikidata:Wiktionary#lua|All Wikimedia wikis can now use Wikidata Lexemes in Lua]] after creating local modules and templates. Discussions are welcome [[d:Wikidata_talk:Lexicographical_data#You_can_now_reuse_Wikidata_Lexemes_on_all_wikis|on the project talk page]]. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.39/wmf.18|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-06-28|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-06-29|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-06-30|en}} ([[mw:MediaWiki 1.39/Roadmap|calendar]]). * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] Some wikis will be in read-only for a few minutes because of a switch of their main database. It will be performed on {{#time:j xg|2022-06-28|en}} at 06:00 UTC ([https://noc.wikimedia.org/conf/highlight.php?file=dblists/s7.dblist targeted wikis]). [https://phabricator.wikimedia.org/T311033] * Some global and cross-wiki services will be in read-only for a few minutes because of a switch of their main database. It will be performed on {{#time:j xg|2022-06-30|en}} at 06:00 UTC. This will impact ContentTranslation, Echo, StructuredDiscussions, Growth experiments and a few more services. [https://phabricator.wikimedia.org/T300472] * Users will be able to sort columns within sortable tables in the mobile skin. [https://phabricator.wikimedia.org/T233340] '''Future meetings''' * The next [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements/Updates/Talk to Web|open meeting with the Web team]] about Vector (2022) will take place tomorrow (28 June). The following meetings will take place on 12 July and 26 July. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/26|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W26"/> </div> 2022. gada 27. jūnijs, plkst. 23.03 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23453785 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-27</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W27"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/27|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.39/wmf.19|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-07-05|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-07-06|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-07-07|en}} ([[mw:MediaWiki 1.39/Roadmap|calendar]]). * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] Some wikis will be in read-only for a few minutes because of a switch of their main database. It will be performed on {{#time:j xg|2022-07-05|en}} at 07:00 UTC ([https://noc.wikimedia.org/conf/highlight.php?file=dblists/s6.dblist targeted wikis]) and on {{#time:j xg|2022-07-07|en}} at 7:00 UTC ([https://noc.wikimedia.org/conf/highlight.php?file=dblists/s4.dblist targeted wikis]). * The Beta Feature for [[mw:Special:MyLanguage/Help:DiscussionTools|DiscussionTools]] will be updated throughout July. Discussions will look different. You can see [[mw:Special:MyLanguage/Talk pages project/Usability/Prototype|some of the proposed changes]]. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|alt=| Advanced item]] This change only affects pages in the main namespace in Wikisource. The Javascript config variable <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>proofreadpage_source_href</code></bdi> will be removed from <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>[[mw:Special:MyLanguage/Manual:Interface/JavaScript#mw.config|mw.config]]</code></bdi> and be replaced with the variable <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>prpSourceIndexPage</code></bdi>. [https://phabricator.wikimedia.org/T309490] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/27|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W27"/> </div> 2022. gada 4. jūlijs, plkst. 22.32 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23466250 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-28</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W28"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/28|Translations]] are available. '''Recent changes''' * In the [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements|Vector 2022 skin]], the page title is now displayed above the tabs such as Discussion, Read, Edit, View history, or More. [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements/Updates#Page title/tabs switch|Learn more]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T303549] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|alt=|Advanced item]] It is now possible to easily view most of the configuration settings that apply to just one wiki, and to compare settings between two wikis if those settings are different. For example: [https://noc.wikimedia.org/wiki.php?wiki=jawiktionary Japanese Wiktionary settings], or [https://noc.wikimedia.org/wiki.php?wiki=eswiki&compare=eowiki settings that are different between the Spanish and Esperanto Wikipedias]. Local communities may want to [[m:Special:MyLanguage/Requesting_wiki_configuration_changes|discuss and propose changes]] to their local settings. Details about each of the named settings can be found by [[mw:Special:Search|searching MediaWiki.org]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T308932] *The Anti-Harassment Tools team [[m:Special:MyLanguage/IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/IP Info feature#May|recently deployed]] the IP Info Feature as a [[Special:Preferences#mw-prefsection-betafeatures|Beta Feature at all wikis]]. This feature allows abuse fighters to access information about IP addresses. Please check our update on [[m:Special:MyLanguage/IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/IP Info feature#April|how to find and use the tool]]. Please share your feedback using a link you will be given within the tool itself. '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week. * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] Some wikis will be in read-only for a few minutes because of a switch of their main database. It will be performed on {{#time:j xg|2022-07-12|en}} at 07:00 UTC ([https://noc.wikimedia.org/conf/highlight.php?file=dblists/s3.dblist targeted wikis]). '''Future changes''' * The Beta Feature for [[mw:Special:MyLanguage/Help:DiscussionTools|DiscussionTools]] will be updated throughout July. Discussions will look different. You can see [[mw:Special:MyLanguage/Talk pages project/Usability/Prototype|some of the proposed changes]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/28|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W28"/> </div> 2022. gada 11. jūlijs, plkst. 22.25 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23502519 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-29</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W29"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/29|Translations]] are available. '''Problems''' * The feature on mobile web for [[mw:Special:MyLanguage/Extension:NearbyPages|Nearby Pages]] was missing last week. It will be fixed this week. [https://phabricator.wikimedia.org/T312864] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.39/wmf.21|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-07-19|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-07-20|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-07-21|en}} ([[mw:MediaWiki 1.39/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * The [[mw:Technical_decision_making/Forum|Technical Decision Forum]] is seeking [[mw:Technical_decision_making/Community_representation|community representatives]]. You can apply on wiki or by emailing <span class="mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr">TDFSupport@wikimedia.org</span> before 12 August. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/29|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W29"/> </div> 2022. gada 19. jūlijs, plkst. 02.00 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23517957 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-30</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W30"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/30|Translations]] are available. '''Recent changes''' * The <span class="mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr">[https://www.wikibooks.org/ www.wikibooks.org]</span> and <span class="mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr">[https://www.wikiquote.org/ www.wikiquote.org]</span> portal pages now use an automated update system. Other [[m:Project_portals|project portals]] will be updated over the next few months. [https://phabricator.wikimedia.org/T273179] '''Problems''' * Last week, some wikis were in read-only mode for a few minutes because of an emergency switch of their main database ([https://noc.wikimedia.org/conf/highlight.php?file=dblists/s7.dblist targeted wikis]). [https://phabricator.wikimedia.org/T313383] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.39/wmf.22|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-07-26|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-07-27|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-07-28|en}} ([[mw:MediaWiki 1.39/Roadmap|calendar]]). * The external link icon will change slightly in the skins Vector legacy and Vector 2022. The new icon uses simpler shapes to be more recognizable on low-fidelity screens. [https://phabricator.wikimedia.org/T261391] * Administrators will now see buttons on user pages for "{{int:changeblockip}}" and "{{int:unblockip}}" instead of just "{{int:blockip}}" if the user is already blocked. [https://phabricator.wikimedia.org/T308570] '''Future meetings''' * The next [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements/Updates/Talk to Web|open meeting with the Web team]] about Vector (2022) will take place tomorrow (26 July). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/30|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W30"/> </div> 2022. gada 25. jūlijs, plkst. 22.27 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23545370 --> 1b16y7g10i1fgxu169liamcy5wyq3wq 0 297693 3660722 3523108 2022-07-25T15:36:02Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Komiķa infokaste | name = Kriss Roks | vārds_orig = ''Chris Rock'' | image = Chris Rock WE 2012 Shankbone.JPG | image_size = | caption = Kriss Roks 2012. gadā filmas<br />"[[Kas gaidāms, kad gaidāms bērns]]" pirmizrādē | pseudonym = | birth_name = Kristofers Džūliuss Roks III | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1965|2|7}} | birth_place = {{vieta|ASV|Dienvidkarolīna|Endrūsa|3s=Endrūsa (pilsēta)}} | death_date = | death_place = | medium = | nationality = [[Amerikāņi (nācija)|amerikānis]] | active = 1984—pašlaik | genre = [[melnais humors]], [[mūzikls]], [[sadzīviskais humors]], [[politiskā satīra]] | subject = afroamerikāņu kultūra, amerikāņu politiķi, aktuālie notikumi, seksualitāte, laulība, popkultūra, rasu attiecības, rasisms | influences = [[Bills Kosbijs]], ''[[Redd Foxx]]'', [[Dick Gregory|Diks Gregorijs]], [[Flip Wilson|Flips Vilsons]], [[Richard Pryor|Ričards Praiors]], [[Stīvs Mārtins]], [[Pigmeat Markham|Pigmīts Markhems]], [[Vudijs Allens]], [[Edijs Mērfijs]], [[Sam Kinison|Sems Kinisons]], [[Džordžs Karlins]], [[Mort Sahl|Morts Sāls]], [[Rodney Dangerfield|Rodnijs Dendžerfīlds]] | influenced = [[Dave Chappelle|Deivs Šapels]], [[Christian Finnegan|Kristians Finigans]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://cornellsun.com/node/23218|title=Christian Finnegan Chats|work=[[The Cornell Daily Sun]]|author=Weiss, Rebecca|date=April 27, 2007|accessdate=October 15, 2007|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070929090738/http://cornellsun.com/node/23218|archivedate={{dat|2007|09|29||bez}}}}</ref> [[George Lopez|Džordžs Lopess]] | spouse = Malaka Komptone-Roka<br />(1996—2014) | domesticpartner = | notable_work = | signature = | website = [http://www.chrisrock.com/ ChrisRock.com] | footnotes = | current_members = | past_members = | module = | dzimums = v }} '''Kristofers Džūliuss''' "'''Kriss'''" '''Roks III''' ({{val|en|Christopher Julius "Chris" Rock III}}; dzimis {{dat|1965|2|7}})<ref name=yahoomovies>{{Tīmekļa atsauce| title=Chris Rock| publisher=[[Yahoo! Movies]]| url=http://movies.yahoo.com/movie/contributor/1800019115/bio| archivedate= May 22, 2011| archiveurl = https://web.archive.org/web/20110522142849/http://movies.yahoo.com/movie/contributor/1800019115/bio}}</ref> ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] aktieris, komiķis, balss aktieris un kinoproducents. Sākumā darbojies kā komiķis stāvizrādēs, kā arī piedalījies nelielās kino lomās, plašāku atpazīstamību ieguva 20. gadsimta 90. gadu sākumā kā viens no šova ''[[Saturday Night Live]]'' dalībniekiem. Kļūstot populārāks, Roks pamazām sāka filmēties nozīmīgākās kino lomās un televīzijas šovos. Vadījis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas [[77. Kinoakadēmijas balva|77.]] un [[88. Kinoakadēmijas balva|88. ceremoniju]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.chrisrock.com/}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{Amerikas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas vadītāji}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Roks, Kriss}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV komiķi]] [[Kategorija:ASV aktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] cpfzuu2f9mjv2mh5q5q92gowweedelk 0 302945 3661040 3609414 2022-07-26T09:15:58Z Bai-Bot 60304 /* Top 100 dziesmu saraksts */sīkumi, replaced: [[Nick Jonas]] → [[Niks Džonass|Nick Jonas]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Major Lazer Lean On (singls).jpg|thumb|200px|[[Major Lazer]] feat. [[MØ]] & [[Dj Snake]] singla "Lean On" vāka noformējums. Singls topā pirmo vietu ieguva 3 nedēļas.]] Šis ir [[European Hit Radio]] [[2015. gads|2015]]. gada noslēguma [[European Hit Radio Top 100|Top 100]]. Tops tika atskaņots radiostacijā [[European Hit Radio]] trešdien, [[2015. gads|2015]]. gada [[30. decembris|30. decembrī]] plkst. 12.00. Topu vadīja DJ Roberts Lejasmeijers. == Top 100 sastādīšanas princips == [[European Hit Radio Top 100]] tiek sastādīts, pamatojoties uz klausītāju balsojuma rezultātiem, kas ik nedēļu tiek apkopoti [[European Hit Radio Top 40|Top 40]]. Topa veidošanas procesā piedalās visas dziesmas, kas kaut reizi ir pabijušas [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] sarakstā. No vidēji 250 līdz 280 gada laikā [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] iekļuvušajām dziesmām tiek noteiktas populārākās 100. Katrai dziesmai, kas kaut reizi ir iekļuvusi [[European Hit Radio Top 40|Top 40]], tiek piešķirts punktu skaits, atkarībā no dziesmas atrašanās vietas topā. Piemēram, ja dziesma iknedēļas [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] ieņem 1. vietu, tad dziesmai tiek pieskaitīts 1 punkts, ja dziesma ieņem 12. vietu, tad 12 punkti, ja 37. vietu, tad 37 punkti un tā tālāk. Nedēļās, kurās dziesma nav iekļuvusi [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] populārāko dziesmu sarakstā, dziesmai tiek pieskaitīts 41 punkts. Veidojot [[European Hit Radio Top 100|Top 100]], visi punkti tiek skaitīti kopā un augstāko vietu iegūst dziesma ar vismazāko punktu skaitu. Ja vairākām dziesmām ir vienāds punktu skaits, tad augstākā vietā nonāk tā dziesma, kurai ir bijusi augstākā vieta [[European Hit Radio Top 40|Top 40]], tad nākamā augstākā vieta un tā tālāk. == Top 100 dziesmu saraksts == {| class="wikitable" border="1" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="50" style="background:#CCCCCC;" | Vieta ! width="330" style="background:#CCCCCC;" | Izpildītājs ! width="330" style="background:#CCCCCC;" | Nosaukums ! width="50" style="background:#CCCCCC;" | Punkti ! width="30" style="background:#CCCCCC;" | {{Piezīme|N|Nedēļas}} ! width="50" style="background:#CCCCCC;" | {{Piezīme|Av|Augstākā vieta}} |- | Nr. 1 | [[Major Lazer]] feat. [[MØ]] & [[Dj Snake]] | Lean On | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1327 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 25 | align="center" style="background:#FFA500;" | 1 (3) |- | Nr. 2 | [[Elija Goldinga|Ellie Goulding]] | Love Me Like You Do | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1338 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 22 | align="center" style="background:#FFA500;" | 1 (8) |- | Nr. 3 | [[Lost Frequencies]] | Are You With Me | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1351 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 25 | align="center" style="background:#FFA500;" | 1 |- | Nr. 4 | [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Disciples]] | How Deep Is Your Love | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1353 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 23 | align="center" style="background:#FFA500;" | 1 (3) |- | Nr. 5 | [[Anna Naklab]] feat. [[Alle Farben]] & [[Younotus]] | Supergirl | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1396 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 20 | align="center" style="background:#FFA500;" | 1 (4) |- | Nr. 6 | [[Lost Frequencies]] feat. [[Janieck Devy]] | Reality | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1433 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 20 | align="center" style="background:#FFA500;" | 1 (4) |- | Nr. 7 | [[Major Lazer]] feat. [[Elija Goldinga|Ellie Goulding]] & [[Tarrus Riley]] | Powerful | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1444 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 21 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 2 |- | Nr. 8 | [[Robin Schulz]] feat. [[Francesco Yates]] | Sugar | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1462 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 19 | align="center" style="background:#FFA500;" | 1 (4) |- | Nr. 9 | [[Robin Schulz]] feat. [[Jasmine Thompson]] | Sun Goes Down | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1463 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 20 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 3 |- | Nr. 10 | [[Tiësto]] & [[KSHMR]] feat. [[Vassy]] | Secrets | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1494 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 23 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 4 |} {{EHR topa statistika | nosaukums = 2015. gada Top 40 statistika | logo = | logo izmērs = | dziesmu skaits = 237 | dziesmu sk top10 = 96 | ned 1sk1 = 8 | ned 1dz1 = [[Elija Goldinga|Ellie Goulding]] — Love Me Like You Do | ned 1sk2 = 5 | ned 1dz2 = [[Adele]] — Hello | ned 1sk3 = 4 | ned 1dz3 = [[Lost Frequencies]] feat. [[Janieck Devy]] — Reality<br />[[Anna Naklab]] feat. [[Alle Farben]] & [[Younotus]] — Supergirl<br />[[Robin Schulz]] feat. [[Francesco Yates]] — Sugar | ned 10sk1 = 18 | ned 10dz1 = [[Elija Goldinga|Ellie Goulding]] — Love Me Like You Do<br />[[Anna Naklab]] feat. [[Alle Farben]] & [[Younotus]] — Supergirl | ned 10sk2 = 17 | ned 10dz2 = [[Lost Frequencies]] — Are You With Me | ned 10sk3 = 16 | ned 10dz3 = [[Major Lazer]] feat. [[M0]] & [[DJ Snake]] — Lean On<br />[[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Disciples]] — How Deep Is Your Love | ned 40sk1 = 25 | ned 40dz1 = [[Major Lazer]] feat. [[M0]] & [[DJ Snake]] — Lean On<br />[[Lost Frequencies]] — Are You With Me | ned 40sk2 = 23 | ned 40dz2 = [[Tiësto]] feat. [[KSHMR]] & [[Vassy]] — Secrets<br />[[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Disciples]] — How Deep Is Your Love | ned 40sk3 = 22 | ned 40dz3 = [[Elija Goldinga|Ellie Goulding]] — Love Me Like You Do | jaun sk1 = 4 | jaun dz1 = [[Dzeko & Torres]] feat. [[Delaney Jane]] & [[Tiësto]] — L'amour Toujours | jaun sk2 = 5 | jaun dz2 = [[Flo Rida]] feat. [[Sage The Gemini]] & [[Lookas]] — G.D.F.R. | jaun sk3 = 6 | jaun dz3 = [[Sems Smits|Sam Smith]] — Like I Can<br />[[Elija Goldinga|Ellie Goulding]] — On My Mind }} [[Attēls:Ellie_Goulding_-_Love_Me_Like_You_Do.png|thumb|200px|[[Ellie Goulding]] singla "Love Me Like You Do" vāka noformējums.]] [[Attēls:Are-You-With-Me-Lost-Frequencies.jpg|thumb|200px|[[Lost Frequencies]] singla "Are You With Me" vāka noformējums.]] [[Attēls:Calvin_Harris_and_Disciples_-_How_Deep_Is_Your_Love.png|thumb|200px|[[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Disciples]] singla "How Deep Is Your Love" vāka noformējums.]] [[Attēls:Annanaklabsupergirl.jpg|thumb|200px|[[Anna Naklab]] feat. [[Alle Farben]] & [[Younotus]] singla "Supergirl" vāka noformējums.]] {| class="wikitable" border="1" ! width="50" style="background:#efefef;" | Vieta ! width="330" style="background:#efefef;" | Izpildîtâjs ! width="330" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | Nr. 11 | [[Wiz Khalifa]] feat. [[Charlie Puth]] | See You Again |- | Nr. 12 | [[Kwabs]] | Walk |- | Nr. 13 |[[Kygo]] feat. [[Will Heard]] |Nothing Left |- | Nr. 14 |[[Eds Šīrans|Ed Sheeran]] feat. [[Rudimental]] |Bloodstream |- | Nr. 15 |[[Eds Šīrans|Ed Sheeran]] |Thinking Out Loud |- | Nr. 16 |[[Robin Schulz]] feat. [[Ilsey]] |Headlights |- | Nr. 17 |[[Kygo]] feat. [[Conrad Sewell]] |Firestone |- | Nr. 18 |[[Madcon]] feat. [[Ray Dalton]] |Don't Worry |- | Nr. 19 |[[Hozier]] |Take Me To Church |- | Nr. 20 |[[Elija Goldinga|Ellie Goulding]] |On My Mind |- | Nr. 21 |[[Avicii]] |Waiting For Love |- | Nr. 22 |[[Hurts]] |Some Kind Of Heaven |- | Nr. 23 |[[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[HAIM]] |Pray To God |- | Nr. 24 |[[Sīa Ferlere|Sia]] |Elastic Heart |- | Nr. 25 |[[Teilora Svifta|Taylor Swift]] |Blank Space |- | Nr. 26 |[[Deorro]] feat. [[Kriss Brauns|Chris Brown]] |Five More Hours |- | Nr. 27 |[[Maroon 5]] |Sugar |- | Nr. 28 |[[Sems Smits|Sam Smith]] |Like I Can |- | Nr. 29 |[[Ādams Lamberts|Adam Lambert]] |Ghost Town |- | Nr. 30 |[[Sāra Lāšone|Zara Larsson]] |Lush Life |- | Nr. 31 |[[Felix Jaehn]] feat. [[Jasmine Thompson]] |Ain't Nobody (Loves Me Better) |- | Nr. 32 |[[Teilora Svifta|Taylor Swift]] |Wildest Dreams |- | Nr. 33 |[[Rianna|Rihanna]] & [[Kanje Vests|Kanye West]] & [[Pols Makartnijs|Paul McCartney]] |FourFiveSeconds |- | Nr. 34 |[[Jason Derülo]] |Want To Want Me |- | Nr. 35 |[[Hailee Steinfeld]] |Love Myself |- | Nr. 36 |[[Walk The Moon]] |Shut Up And Dance |- | Nr. 37 |[[Eds Šīrans|Ed Sheeran]] |Photograph |- | Nr. 38 |[[Dāvids Geta|David Guetta]] feat. [[Emeli Sande]] |What I Did For Love |- | Nr. 39 |[[The Weeknd]] |The Hills |- | Nr. 40 |[[James Bay]] |Hold Back The River |- | Nr. 41 |[[Martin Solveig]] feat. [[GTA]] |Intoxicated |- | Nr. 42 |[[Selena Gomesa|Selena Gomez]] |Good For You |- | Nr. 43 |[[Years & Years]] |Shine |- | Nr. 44 |[[Jason Derülo]] |Cheyenne |- | Nr. 45 |[[Axwell^Ingrosso]] |Sun Is Shining |- | Nr. 46 |[[Rudimental]] feat. [[Eds Šīrans|Ed Sheeran]] |Lay It All On Me |- | Nr. 47 |[[Monss Selmerlēvs|Måns Zelmerlöw]] |Heroes |- | Nr. 48 |[[Selena Gomesa|Selena Gomez]] |Same Old Love |- | Nr. 49 |[[Adele]] |Hello |- | Nr. 50 |[[Kygo]] feat. [[Parson James]] |Stole The Show |- | Nr. 51 |[[Aminata Savadogo|Aminata]] |Love Injected |- | Nr. 52 |[[Sam Feldt]] feat. [[Kimberly Anne]] |Show Me Love |- | Nr. 53 |[[MNEK]] feat. [[Sāra Lāšone|Zara Larsson]] |Never Forget You |- | Nr. 54 |[[Pitbull]] feat. [[Ne-Yo]] |Time Of Our Lives |- | Nr. 55 |[[The Weeknd]] |Earned It |- | Nr. 56 |[[Mark Ronson]] feat. [[Bruno Mars]] |Uptown Funk! |- | Nr. 57 |[[Armins van Bīrens|Armin van Buuren]] feat. [[Mr Probz]] |Another You |- | Nr. 58 |[[Avicii]] |The Nights |- | Nr. 59 |[[Kygo]] feat. [[Ella Henderson]] |Here For you |- | Nr. 60 |[[Olly Murs]] |Seasons |- | Nr. 61 |[[Flo Rida]] feat. [[Sage The Gemini]] & [[Lookas]] |G.D.F.R. |- | Nr. 62 |[[Demija Lovāto]] |Cool For The Summer |- | Nr. 63 |[[Sāra Lāšone|Zara Larsson]] |Uncover |- | Nr. 64 |[[Feder]] feat. [[Lyse]] |Goodbye |- | Nr. 65 |[[OMI]] feat. [[Felix Jaehn]] |Cheerleader |- | Nr. 66 |[[Pink]] |Today's The Day |- | Nr. 67 |[[Naughty Boy]] feat. [[Bejonse Noulza|Beyoncé]] & [[Arrow Benjamin]] |Runnin' (Lose It All) |- | Nr. 68 |[[Years & Years]] |King |- | Nr. 69 |[[Teilora Svifta|Taylor Swift]] |Style |- | Nr. 70 |[[Broiler]] feat. [[Ravvel]] |Wild Eyes |- | Nr. 71 |[[Ariana Grande]] |One Last Time |- | Nr. 72 |[[Galantis]] |Runaway (U & I) |- | Nr. 73 |[[Olly Murs]] feat. [[Demija Lovāto]] |Up |- | Nr. 74 |[[Dāvids Geta|David Guetta]] & [[Showtek]] feat. [[Magic!]], [[Sonny Wilson]] |Sun Goes Down |- | Nr. 75 |[[Dimitri Vegas & Like Mike]] feat. [[Ne-Yo]] |Higher Place |- | Nr. 76 |[[One Direction]] |Drag Me Down |- | Nr. 77 |[[Monss Selmerlēvs|Måns Zelmerlöw]] |Should've Gone Home |- | Nr. 78 |[[Charli XCX]] feat. [[Rita Ora]] |Doing It |- | Nr. 79 |[[Maroon 5]] |This Summer's Gonna Hurt Like A Motherfucker |- | Nr. 80 |[[Wyclef Jean]] feat. [[Avicii]] |Divine Sorrow |- | Nr. 81 |[[Thomas Jack]] |Rivers |- | Nr. 82 |[[Dzeko & Torres]] feat. [[Delaney Jane]] & [[Tiësto]] |L'amour Toujours |- | Nr. 83 |[[Elija Goldinga|Ellie Goulding]] |Something In The Way You Move |- | Nr. 84 |[[One Direction]] |Perfect |- | Nr. 85 |[[Echosmith]] |Cool Kids |- | Nr. 86 |[[Otto Knows]] |Next To Me |- | Nr. 87 |[[Sīa Ferlere|Sia]] |Fire Meet Gasoline |- | Nr. 88 |[[Jessie J]] |Flashlight |- | Nr. 89 |[[Coldplay]] |Adventure Of A Lifetime |- | Nr. 90 |[[Marlon Roudette]] feat. [[K Stewart]] |Everybody Feeling Something |- | Nr. 91 |[[Afrojack]] feat. [[Mike Taylor]] |Summerthing! |- | Nr. 92 |[[Sigma (grupa)|Sigma]] feat. [[Labrinth]] |Higher |- | Nr. 93 |[[Magician]] feat. [[Years & Years]] |Sunlight |- | Nr. 94 |[[Sigala]] |Easy Love |- | Nr. 95 |[[Niks Džonass|Nick Jonas]] |Chains |- | Nr. 96 |[[Teilora Svifta|Taylor Swift]] feat. [[Kendrick Lamar]] |Bad Blood |- | Nr. 97 |[[Selena Gomesa|Selena Gomez]] |The Heart Wants What It Wants |- | Nr. 98 |[[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Elija Goldinga|Ellie Goulding]] |Outside |- | Nr. 99 |[[R. City]] feat. [[Ādams Levins|Adam Levine]] |Locked Away |- | Nr. 100 |[[Zedd]] feat. [[Selena Gomesa|Selena Gomez]] |I Want You To Know |} === Piezīmes === '''N''' — nedēļas [[European Hit Radio Top 40|Top 40]], '''Av''' — augstākā vieta Top 40, '''NAv''' — nedēļas augstākajā vietā == Skatīt arī == * [[European Hit Radio]] * [[European Hit Radio Top 40]] * [[European Hit Radio Top 40 Nr. 1 (2015)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{EHR ārējās saites}} {{EuroHitRadioNav}} [[Kategorija:2015. gads mūzikā]] [[Kategorija:European Hit Radio]] 6bol9p714k3b0r8b6gsng5iu9yj2s36 0 306176 3660975 3380268 2022-07-26T06:25:37Z Edis 27633 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Uniper SE'' | logo = [[Attēls:4-format2403.jpg|220px]] | caption = | imagestyle = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = ''[[E.ON]]'' | successor = | foundation = 2016. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Diseldorfa]] | location_country = {{DEU}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[enerģētika]] | products = [[elektroenerģija]], [[dabasgāze]] | services = enerģijas tirdzniecība | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.uniper.energy uniper.energy] | footnotes = | intl = }} '''''Uniper SE''''' ir [[Vācija|Vācijā]] reģistrēts [[enerģētika]]s uzņēmums, kas nodarbojas ar konvenciālās enerģijas ražošanu un tirdzniecību. Tas ir dibināts 2016. gadā, atdaloties no ''[[E.ON]]''. Uzņēmuma galvenais birojs atrodas [[Diseldorfa|Diseldorfā]]. ''Uniper SE'' akcijas tiek kotētas [[Frankfurtes fondu birža|Frankfurtes fondu biržā]] ([[ISIN]] ''UN01''). Lielākais akcionārs ir Somijas enerģētikas uzņēmums ''[[Fortum]]'' (75 %). == Vēsture == 2014. gada novembrī Vācijas uzņēmums ''[[E.ON]]'' nolēma turpmāk koncentrēties uz atjaunojamās enerģijas ražošanu, enerģijas pārvades tīkliem un patērētāju risinājumiem, bet atsevišķā uzņēmumā atdalīt konvenciālo enerģijas ražošanu ([[ūdens enerģija]], [[dabasgāze]] un [[akmeņogles|ogles]]) un enerģijas tirdzniecību.<ref name="e.on 2014.11" /> Jaunajam uzņēmumam tika dots nosaukums ''Uniper'' (no angļu valodas vārdiem ''unique'' [unikāls] un ''performance'' [veiktspēja]), un to dibināja 2016. gada 1. janvārī kā ''E.ON'' meitas uzņēmumu. ''E.ON Ruhrgas International GmbH'' pārgāja ''Uniper'' pārziņā, un tika pārdēvēts par ''Uniper Ruhrgas International GmbH''. 2016. gada 28. janvārī ''Uniper Ruhrgas International'' pārdeva tam piederošo 28,97 % ''[[Latvijas Gāze]]'' akciju Eiropas investīciju fondam ''Marguerite Fund''.<ref name="delfi 2016.01" /> 2016. gada 8. jūnijā ''E.ON'' akcionāru sanāksmē apstiprināja ''Uniper'' atdalīšanu no mātes uzņēmuma.<ref name="uniper 04.01.2016" /> 9. septembrī tika veikta ''Uniper'' atdalīšana, un 12. septembrī ''Uniper'' akcijas sāka kotēt biržā. 53,35 % ''Uniper'' kapitāldaļu ieguva esošie ''E.ON'' akcionāri, bet 46,65 % paturēja ''E.ON''.<ref name="EON Annual Report 2016" /> 2017. gada 15. decembrī Latvijas valsts uzņēmums ''[[Augstsprieguma tīkls]]'' no ''Uniper Ruhrgas International'' nopirka tam piederošo 18,31 % Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora ''[[Conexus Baltic Grid]]'' akciju.<ref name="DB 2017.12 AST" /> 2017. gada septembrī Somijas enerģētikas uzņēmums ''Fortum'' paziņoja, ka no ''[[E.ON]]'' pirks 46,65 % ''Uniper'' kapitāldaļas, vēloties iegūt arī 53 % no pārējiem akciju turētājiem. 2018. gada 26. jūnijā beidzās akciju brīvprātīgās pirkšanas piedāvājums, ''Fortum'' iegūstot 47,12 % ''Uniper'' kapitāldaļu.<ref name="Uniper 2018.06.26" /> 2019. gada 4. jūlijā tika panākta vienošanās ar Čehijas uzņēmumu ''[[Energetický a průmyslový holding|Energetický a průmyslový holding, a.s]]'' (''EPH'') par ''Uniper'' darbību pārdošanu Francijā. Darījums ietvēra ''Uniper'' Francijas tirdzniecības biznesu, divas ar gāzi darbināmas elektrostacijas Senvoldā (Lotringā), divas ogļu spēkstacijas Senvoldā un Gardanā (Provansā), biomasas elektrostaciju ''Provence 4 Biomasse'' Gardanā un vēja un saules elektrostacijas. 2019. gada 8. oktobrī ''Fortum'' panāca vienošanās ar uzņēmumiem ''Elliott'' un ''Knight Vinke'' par ''Uniper'' 20,5 % kapitāldaļu iegādi. 2020. gada 26. martā ''Fortum'' bija ieguvis 69,6 % ''Uniper'' kapitāldaļu un kļūstot par vairākuma akcionāru. 18. augustā ''Fortum'' bija ieguvis 75,01 % ''Uniper'' kapitāldaļu. Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] ''Uniper'' 2022. gada 28. aprīlī paziņoja, ka maksās par Krievijas gāzi [[Krievijas rublis|rubļos]], piekāpjoties Krievijas prasībām, tādējādi mazinot [[Eiropas Savienība|ES]] sankcijas pret Krieviju. 2022. gada jūlijā Vācijas valdība piekrita glābt ''Uniper'' ar 15 miljardu eiro glābšanas darījumu pēc tam, kad to nopietni ietekmēja piegādes samazināšanās un augstās cenas pēc enerģētikas strīda ar Krieviju. Saskaņā ar glābšanas programmu, kas ir rekords Vācijas uzņēmumu vēsturē, valdība pārņems 30 % ''Uniper'' akciju, samazinot ''[[Fortum]]'' īpašumtiesības līdz 56 %.<ref name="reuters 2022.07.22" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="e.on 2014.11">[http://www.eon.com/content/eon-com/en/media/news/press-releases/2014/11/30/new-corporate-strategy-eon-to-focus-on-renewables-distribution-networks-and-customer-solutions-and-to-spin-off-the-majority-of-a-new-publicly-listed-company-specializing-in-power-generation-global-energy-trading-and-exploration-and-production.html/ New corporate strategy: E.ON to focus on renewables, distribution networks, and customer solutions and to spin off the majority of a new, publicly listed company specializing in power generation, global energy trading, and exploration and production] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305074109/http://www.eon.com/content/eon-com/en/media/news/press-releases/2014/11/30/new-corporate-strategy-eon-to-focus-on-renewables-distribution-networks-and-customer-solutions-and-to-spin-off-the-majority-of-a-new-publicly-listed-company-specializing-in-power-generation-global-energy-trading-and-exploration-and-production.html/ |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} E.ON, 11/30/14</ref> <ref name="uniper 04.01.2016">[https://www.uniper.energy/static/download/files/PM_20160104_e.pdf Separation of E.ON business operations completed on January 1: Uniper launched on schedule]{{Novecojusi saite}} E.ON, January 4, 2016</ref> <ref name="delfi 2016.01">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/vacu-investors-pardod-latvijas-gazes-akcijas.d?id=46998321 Vācu investors pārdod 'Latvijas Gāzes' akcijas] LETA, 29.01.2016</ref> <ref name="EON Annual Report 2016">[https://www.eon.com/content/dam/eon/eon-com/investors/annual-report/EON_Annual_Report_2016.pdf EON Annual Report 2016]</ref> <ref name="DB 2017.12 AST">[http://www.db.lv/ekonomika/energetika/papildinata-augstsprieguma-tikls-klust-par-conexus-baltic-grid-akcionaru-470057 Papildināta - Augstsprieguma tīkls kļūst par Conexus Baltic Grid akcionāru] Armanda Vilcāne, Dienas Bizness, 2017. gada 19. decembris</ref> <ref name="Uniper 2018.06.26">[https://www.fortum.com/media/2018/06/fortum-closes-public-takeover-offer-uniper Fortum closes Public Takeover Offer on Uniper] FORTUM CORPORATION STOCK EXCHANGE RELEASE 26 JUNE 2018</ref> <ref name="reuters 2022.07.22">[https://www.reuters.com/markets/deals/germanys-uniper-gets-15-bln-eur-state-bail-out-avert-collapse-2022-07-22/ Germany hands $15 bln bailout to Uniper after Russian gas hit] Christoph Steitz, Essi Lehto, Holger Hansen, REUTERS, July 22, 2022</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.uniper.energy ''Uniper'' oficiālā vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Fortum]] [[Kategorija:E.ON]] [[Kategorija:Enerģētikas uzņēmumi]] [[Kategorija:Vācijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Frankfurtes fondu biržā kotētie uzņēmumi]] 5r807pmydwzkfs7vj81vqi8ksimx8s3 0 320684 3660735 3564741 2022-07-25T15:40:20Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{Official website| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ādams Sevidžs | vārds_orig = ''Adam Savage'' | attēls = AdamSavageJul2011 cropped.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Sevidžs 2011. gadā | dz_gads = 1967 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 15 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sanfrancisko}} | pilsonība = {{USA}} | tautība = | nodarbošanās = inženieris, aktieris, pedagogs | darbības_gadi = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Džulija Sevidža (kopš 2002. gada) | bērni = 2 | paraksts = | piezīmes = | alma_mater = [[Tiša Mākslas skola]] | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Ādams Vitnijs Sevidžs''' ({{val|en|Adam Whitney Savage}}; dzimis {{dat|1967|7|15}})<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Chase's calendar of events 2009|author=The Editors of Chase's|year=2009|publisher=[[McGraw-Hill Professional]]|location=|isbn=978-0-07-159956-6|page=363|pages=|url=http://books.google.com/books?id=WoV51PohNjwC&pg=PA363&dq=%22Adam+Savage%22+%221967%22&ei=VIe7TdLTE8fz0gG9rsnLBQ|accessdate=}}</ref> ir amerikāņu [[Industriālais dizains|industriālā dizaina]] un [[Specefekts|specefektu]] projektētājs un inženieris, aktieris, pedagogs un televīzijas personība. Iepriekš darbojies (kopā ar [[Džeimijs Hainemens|Džeimiju Hainemenu]]) kā ''[[Discovery Channel]]'' televīzijas raidījumu "[[Mītu grāvēji]]" un ''[[Unchained Reaction]]'' vadītājs.<ref name="skeptics_2008">{{cite interview|title=Skeptics’ Guide to the Universe #215 with guest Adam Savage|subject=Adam Savage|interviewer=Steve Novella, ''et al.''|program=''The Skeptics Guide to the Universe''|url=http://brainonink.wordpress.com/2009/09/08/skeptics-guide-to-the-universe-215-with-guest-adam-savage/|date=August 20, 2008|accessdate=November 18, 2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20081219061010/http://media.libsyn.com/media/skepticsguide/skepticast2008-08-20.mp3|archivedate=2008-12-19|deadurl=no}}</ref> Viņa [[Makets|maketi]] izmantoti vairākās lielbudžeta filmās, ieskaitot "[[Zvaigžņu kari: Klonu uzbrukums]]" and "[[Matrikss atjaunots]]". Viņš ir redzama figūra [[Zinātniskais skepticisms|skepticisma]] kopienā. Sevidžs dzīvo [[Sanfrancisko]] ar sievu Džuliju un diviem dēliem dvīņiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://adamsavage.com/}} * [http://www.tested.com/ Ādama Sevidža "Tested" vietne] * {{aktieru ārējās saites}} * {{Twitter|donttrythis}} * {{facebook|JamieandAdam}} * {{TED speaker|adam_savage}} * [http://www.jamieandadam.tumblr.com Tumblr] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181112010630/https://jamieandadam.tumblr.com/ |date={{dat|2018|11|12||bez}} }} * [http://www.discovery.com/tv-shows/mythbusters/bios/adam-savage/ Ādama Sevidža biogrāfija ''Discovery Channel'' vietnē] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sevidžs, Ādams}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV inženieri]] [[Kategorija:ASV aktieri]] [[Kategorija:Specefektu mākslinieki]] [[Kategorija:Ateisti]] f3ofwaajjymx0gypa72zw0x80he09qh 0 323468 3660729 3028299 2022-07-25T15:38:10Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}}, {{official website| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Pols Rubenss | vārds_orig = ''Paul Reubens'' | attēls = SXSW 2016 - Paul Reubens (25873420475).jpg | att_nosaukums = Rubenss 2016. gada augustā | dz_gads = 1952 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 27 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Peekskill|Ņujorka (štats)}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = balss aktieris, politiskais aktīvists | ienākumi = | darbības_gadi = 1977–pašlaik | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Pols Rubenfelds''' ({{val|en|Paul Rubenfeld}}, dzimis {{dat|1952|8|27}}), plašāk zināms kā '''Pols Rubenss''' (''Paul Reubens''), ir amerikāņu [[aktieris]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.peewee.com/}} * {{IMDb name|0000607}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rubenss, Pols}} [[Kategorija:1952. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV aktieri]] [[Kategorija:Luiziānā dzimušie]] 2waaml9s6o39mhb14tvf6z9p4qg3amx 0 323879 3660700 3623158 2022-07-25T15:28:03Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Džeimss Randi | vārds_orig = ''James Randi'' | attēls = RANDI.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1928 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 7 | dz_vieta = {{vieta|Kanāda|Toronto}} | m_gads = 2020 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 20 | m_vieta = {{vieta|ASV|Florida|Planteišona}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = iluzionists, rakstnieks, skeptiķis | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Deivi Orangels Penja Arteaga (precējušies 2013. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.southflorida.com/theater-and-arts/sf-jose-alvarez-amazing-randi-art-hollywood-20150326-story.html|title=Now you see them: The tricky world of the Amazing Randi and Jose Alvarez|publisher=Southflorida.com|author=Phillip Valys|date=26 March 2015|accessdate=30 March 2016|archive-date={{dat|2018|09|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180926193114/http://www.southflorida.com/theater-and-arts/sf-jose-alvarez-amazing-randi-art-hollywood-20150326-story.html}}</ref> | bērni = | alma_mater = | paraksts = JamesRandiSignature.png | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Džeimss Randi''' ({{val|en|James Randi}}; dzimis '''Rendels Džeimss Hemiltons Cvinge''' ({{val|en|Randall James Hamilton Zwinge}}), {{dat|1928|8|7|N}} — {{dat|2020|10|20|N}}) bija kanādiešu izcelsmes amerikāņu [[Iluzionisms|iluzionists]] un [[Zinātniskais skepticisms|zinātniskais skeptiķis]],<ref name="nytmag">{{Ziņu atsauce|author=Adam Higginbotham|title=The Unbelievable Skepticism of the Amazing Randi|url=http://www.nytimes.com/2014/11/09/magazine/the-unbelievable-skepticism-of-the-amazing-randi.html?action=click&contentCollection=Magazine&region=Footer&module=MoreInSection&pgtype=article|newspaper=[[The New York Times]]|date=November 7, 2014|accessdate=November 8, 2014}}</ref><ref name="nyt 1988-07-27">{{Ziņu atsauce|title=Water That Has a Memory? Skeptics Win Second Round|last=Sullivan|first=Walter|url=http://www.nytimes.com/1988/07/27/us/water-that-has-a-memory-skeptics-win-second-round.html|newspaper=[[The New York Times]]|date=July 27, 1988|accessdate=October 9, 2013}}</ref><ref name="nyt 2001-02-17">{{Ziņu atsauce|title=Poof! You're a Skeptic: The Amazing Randi's Vanishing Humbug|first=Patricia|last=Cohen|url=http://www.nytimes.com/2001/02/17/arts/17RAND.html|newspaper=The New York Times|date=February 17, 2001|accessdate=May 5, 2010}}</ref> kurš īpaši pievērsās [[Paranormāla parādība|paranormāliem]] un [[Pseidozinātne|pseidozinātniskiem]] apgalvojumiem.<ref name="Rodrigues">Rodrigues 2010, [https://books.google.com/books?id=OsGuZjYzXdAC&pg=PA271 p. 271]</ref> Randi bija līdzdibinātājs organizācijai ''[[Committee for Skeptical Inquiry]]'' (CSI) un dibinātājs savā vārdā nosauktam izglītības fondam (''James Randi Educational Foundation,'' JREF). Savu karjeru viņš uzsāka kā iluzionists ar skatuves vārdu '''''The Amazing Randi''''' un vēlāk veltīja lielāko daļu sava laika paranormālu, [[Okultisms|okultu]] un pārdabisku apgalvojumu izpētei, nicinoši saucot tos par ''woo-woo''.<ref name="Randiwoo">{{publikācijas atsauce|last=Randi|first=James|date=February 9, 2007|title=More Geller Woo-Woo|journal=Swift|publisher=JREF|type=Newsletter|accessdate=August 19, 2012|url=http://www.randi.org/jr/2007-02/020209morebrowne.html#i7|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110607052454/http://www.randi.org/jr/2007-02/020209morebrowne.html#i7|archivedate=June 7, 2011}}</ref> Randi ar iluzionismu beidza nodarboties 60 gadu vecumā un darbību JREF pārtrauca 87 gadu vecumā. Lai arī bieži saukts par "atmaskotāju", Randi ir izteicies, ka viņam nepatīk šīs apzīmējums un pats sevi izvēlas saukt par "izmeklētāju".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://affect.media.mit.edu/milliondollarchallenge/ |title=One-Million-Dollar Challenge |work=MIT Media Lab: Affective Computing Group |publisher=[[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|Massachusetts Institute of Technology]] |accessdate=October 9, 2013}}</ref> Randi ir rakstījis par paranormāliem fenomeniem, skepticismu un maģijas vēsturi. Viņš ir bijis biežs viesis raidījumos ''The Tonight Show Starring Johnny Carson'' un televīzijas programmā ''Penn & Teller: Bullshit!'' Pirms Randi pensionēšanās JREF sponsorēja "Viena miljona dolāru paranormālo izaicinājumu", kurā tika piedāvāta miljons dolāru balva pretendentiem, kas spētu demonstrēt pierādījumus paranormālu, pārdabisku vai okultu spēju vai notikumu pastāvēšanai kontrolētos apstākļos, par ko vienojušās abas iesaistītās puses.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=JREF Status|url=http://web.randi.org/home/jref-status|publisher=JREF|accessdate=November 12, 2015}}</ref> Šis izaicinājums oficiāli tika slēgts 2015. gadā bez neviena prēmijas saņēmēja.<ref>http://web.randi.org/the-million-dollar-challenge.html James Randi Educational Foundation</ref> Fonds turpina piešķirt finansējumu bezpeļņas organizācijām, kas veicina kritisko domāšanu un faktos balstītu pasaules uztveri. Miris 2020. gada 20. oktobrī savās mājās [[Planteišona|Planteišonā]], [[Florida|Floridā]], 92 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20201022104413/https://www.nytimes.com/2020/10/21/obituaries/james-randi-dead.html|title=James Randi, Magician Who Debunked Paranormal Claims, Dies at 92|publisher=The New York Times}}</ref> == Pasaules rekordi == Iluzionista karjeras laikā Randi reģistrēja šādus [[Ginesa rekords|Ginesa Pasaules rekordus]]: * Randi atradās slēgtā šķirstā zem ūdens stundu un 44 minūtes, pārspējot 1926. gada 5. augustā uzstādīto [[Harijs Hudini|Harija Hudini]] rekordu (stunda un 33 minūtes).<ref name=nytmag/><ref name="TorontoStar1986" /> * Randi 55 minūtes pavadīja ledus bluķī.<ref name=nytmag/><ref name="TorontoStar1986">{{Ziņu atsauce |title=The Amazing Randi |first=Patricia |last=Orwen |url=http://zammoth-jamesrandi.blogspot.com/ |newspaper=[[Toronto Star]] |publisher=[[Torstar|Torstar Corporation]] |date=August 23, 1986 |accessdate=October 9, 2013}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.randi.org|Džeimsa Randi izglītības fonds}} * {{YouTube|u=JamesRandiFoundation|Džeimsa Randi izglītības fonda oficiālais YouTube kanāls}} * {{URL|http://www.randi.org/radio/index.html|Randi's Interneta audio raidījums}} no Džeimsa Randi izglītības fonda * [https://web.archive.org/web/20161103150347/http://skepticisms.lv/enciklopedija/dzeimss-randi/ Ievērojami skeptiķi — Džeimss Randi] * {{TED speaker|james_randi}} * [http://skepdic.com/randi.html Džeimss Randi] ''[[Skeptic's Dictionary]]'' vietnē {{aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Randi, Džeimss}} [[Kategorija:1928. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2020. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ateisti]] [[Kategorija:Humānisti]] [[Kategorija:ASV cilvēki]] [[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Amerikāņu rakstnieki]] [[Kategorija:ASV aktieri]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] tt7z6oiueow86e14au4kvye9pzu8av9 10 326752 3660930 3660468 2022-07-26T03:05:23Z Edgars2007 9590 bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki {{hlist|''Vakardien skatītākais'': ''[[Tinis]]''| ''[[Knuts Skujenieks]]''| ''[[Ukraina]]''| ''[[Jenotsuns]]''| ''[[Radio Brīvā Eiropa]]''| ''[[Krievija]]''| ''[[Sergejs Bubka]]''| ''[[Vilhelms Munters]]''}}<noinclude>{{dokumentācija|content=Saraksts tiek atjaunināts no [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2022/07/25 šiem datiem] (kategoriju "Krievija" un "Ukraina" raksti ar dziļumu 4). No liekamajiem rakstiem tiek ignorēti šie izvēlētie raksti: * [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] }} [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> dgmp33n3nc405195gvbzisg5i37gu2y 0 329394 3660711 3387580 2022-07-25T15:32:40Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Gerijs Šendlings | vārds_orig = ''Garry Shandling'' | attēls = GarryShandlingApr2011.jpg | att_nosaukums = Šendlings 2011. gada augustā | dz_gads = 1949 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | m_gads = 2016 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 24 | m_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = balss aktieris, politiskais aktīvists | ienākumi = | darbības_gadi = 1984–2016 | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Gerijs Emanuels Šendlings''' ({{val|en|Garry Emmanuel Shandling}}, dzimis {{dat|1949|11|29}}, miris {{dat|2016|3|24}}) bija amerikāņu [[aktieris]]. Plašākai sabiedrībai ir zināms kā producents un aktieris tādās filmās kā ''[[What Planet Are You From?]]'' (2000) un ''[[The Larry Sanders Show]]'' (1992).<ref name="IMDb">{{IMDB name|0788009}}</ref> Viņš ir ierunājis bruņurupuci Vernu animācijas filmā "[[Otrpus žoga]]" (''Over the Hedge'', 2006).<ref name="IMDb"/> ==Atsauces== {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.garryshandling.com/}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šendlings, Gerijs}} [[Kategorija:1949. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2016. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV aktieri]] [[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]] 0frljk5ze7ean69mlwxdwpnyybd7o96 0 330269 3660734 3634973 2022-07-25T15:40:01Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, removed: ASV aktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vilfords Brimlijs | vārds_orig = ''Wilford Brimley'' | attēls = Wilford Brimley.jpg | att_nosaukums = Brimlijs 2012. gada oktobrī | dz_gads = 1934 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 27 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Jūta|Soltleiksitija}} | m_gads = 2020 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 1 | m_vieta = {{vieta|ASV|Jūta|Sentdžordža}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = aktieris | ienākumi = | darbības_gadi = 1967–2020 | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Antonijs Vilfords Brimlijs''' ({{val|en|Anthony Wilford Brimley}}, dzimis {{dat|1934|9|27}}, miris {{dat|2020|8|1}}) bija amerikāņu [[aktieris]]. Viņš ir filmējies tādās filmās kā "[[Ķīnas sindroms]]" (''The China Syndrome'', 1979), "[[Radījums]]" (1982), ''[[Cocoon]]'' (1985), un "[[Firma (filma)|Firma]]" (1993). Pirms Brimlijs uzsāka aktiera gaitas 1969. gadā, viņš bija zemnieks un rodeo jātnieks. Kad pieņēmās svarā, kļuva par kalēju un tikai tad kļuva par kinoaktieri. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Brimlijs, Vilfords}} [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Jūtā dzimušie]] 2mdhu8wwisju1n9044tmugycqiavnyz 0 330726 3660731 3638157 2022-07-25T15:38:52Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce (3), {{ddv → {{dzimšanas datums un vecums using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Redžijs Votss | Vārds_orig = ''Reggie Watts'' | Attēls = Reggie Watts at PopTech 2011 (a).jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = Redžijs Votss 2011. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1972|3|23}} | Vieta_dz = {{vieta|Vācija|Štutgarte}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[elektroniskā mūzika]], [[triphops]] | Nodarbošanās = mūziķis, dziesmu autors | Instrumenti = balss, sintezators | Gadi = |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = http://reggiewatts.com/ | Dzimums = V }} '''Redžinalds Lisjēns Frenks Rodžers "Redžijs" Votss'''<ref name="STinterview">{{tīmekļa atsauce|url=http://seattletimes.nwsource.com/pacificnw/2004/1219/portraits.html|title=Reggie Watts: Stage presence|author=Teagarden, Rebecca|date=2004-12-19 |work=[[The Seattle Times]]|accessdate=2011-04-30}}</ref><ref name=Esquire>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esquire.com/features/best-and-brightest-2008/reggie-watts-goes-solo-1208|title=The YouTube Star Who's Crazy in a Funny Way|date=2008-12-02|work=[[Esquire (magazine)|Esquire]] |accessdate=2011-04-30}}</ref> ({{val|en|Reginald Lucien Frank Roger "Reggie" Watts}}; dzimis [[1972]]. gada 23. martā, [[Štutgarte|Štutgartē]], [[Vācija|Vācijā]]) ir amerikāņu mūziķis, dziedātājs, [[bītbokss|bītbokseris]], aktieris un komiķis. Viņa improvizētās mūzikas kopas tiek veidotas, viņam izmantojot tikai balsi, [[sintezators|sintezatoru]] un [[cilpotājs|cilpotāju]]. Votss uzskata sevi par "dezinformētāju", kura mērķis ir dezorientēt savu publiku. Viņš regulāri uzstājas televīzijā, radio, un uz skatuves. Viņš piedalījās televīzijas kanāla [[IFC (U.S. TV channel)|IFC]] veidotajā raidījumā ar nosaukumu ''[[Comedy Bang! Bang! (TV series)|Comedy Bang!Bang!]]'', kas sāka savu pārraidi 2012. gadā. Viņš pašlaik vada vakara sarunu šova ''[[The Late Late Show with James Corden]]'' mūzikas grupu.<ref name="SSart">{{tīmekļa atsauce|url=http://splitsider.com/2014/12/cbs-announces-reggie-watts-will-be-late-late-shows-band-leader-next-year/|title=CBS Announces Reggie Watts Will Be 'Late Late Show's Band Leader Next Year|author=Wright, Megh|date=2014-12-12|work=[[Splitsider]]|accessdate=2014-12-14|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141216035227/http://splitsider.com/2014/12/cbs-announces-reggie-watts-will-be-late-late-shows-band-leader-next-year/|archivedate=2014-12-16}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Votss, Redžijs}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:ASV aktieri]] [[Kategorija:ASV komiķi]] [[Kategorija:Štutgartē dzimušie]] bxtjamzaltq166y0zez4vw10m43od1w 0 336060 3660701 3537004 2022-07-25T15:28:10Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, removed: ASV aktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Džeimss Vudss | vārds_orig = ''James Woods'' | attēls = James Woods 2015.jpg | att_izmērs = 200px | komentārs = Džeimss Vudss 2015. gadā | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1947|4|18}} | dz vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Jūta|Vernala}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, producents | darbības gadi = 1970–pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = 1987: izcils galvenās lomas atveidotājs miniseriālā vai īpašā filmā (''Promise'', 1986)<br />1989: izcils galvenās lomas atveidotājs miniseriālā vai īpašā filmā (''My Name Is Bill W.'', 1989) | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = 1987: labākais aktieris televīzijai veidotā miniseriālā vai kinofilmā (''Promise'', 1986) | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = }} '''Džeimss Hauards Vudss''' ({{val|en|James Howard Woods}}, dzimis {{dat|1947|4|18}}) ir amerikāņu aktieris un producents. Viņš vislabāk ir zināms ar lomām tādās kinofilmās kā ''[[The Way We Were]]'' (1973), ''[[The Onion Field]]'' (1979), "[[Videodroms]]" (1983), "[[Reiz Amerikā]]" (1984), ''[[Best Seller]]'' (1987), "[[Čaplins (filma)|Čaplins]]" (1992), "[[Kazino (filma)|Kazino]]" (1995), "[[Niksons (filma)|Niksons]]" (1995), "[[Vampīri (filma)|Vampīri]] (1998), "[[Salmu suņi]]" (2011) un "[[Uzbrukums Baltajam namam]]" (2013). Bieži viņš ir atveidojis ļaundaru lomas. No 2006. līdz 2008. gadam Vudss filmējās televīzijas seriālā "[[Prokurors Šarks]]" (''Shark''), kurā spēlēja galveno lomu. Divas reizes ticis nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i — kā labākais aktieris [[Olivers Stouns|Olivera Stouna]] filmā "[[Salvadora (filma)|Salvadora]]" (1986) un kā labākais aktieris otrā plāna lomā [[Robs Rainers|Roba Rainera]] filmā ''[[Ghosts of Mississippi]]'' (1996). Divas reives ieguvis [[Emmy balva|''Emmy'' balvu]] — par lomām TV filmās ''Promise'' (1987) and ''My Name Is Bill W.'' (1989). Par TV filmu ''Promise'' saņēmis arī [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]]. 1998. gadā Vudsam piešķirta zvaigzne [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vudss, Džeimss}} [[Kategorija:1947. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jūtā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] jnkvwc25o2j1r4mrzfh9lzdfsv36vf4 0 336912 3660934 3575232 2022-07-26T04:33:32Z ScAvenger 1630 skatīt arī wikitext text/x-wiki [[Attēls:Polidoro da Caravaggio - Saturnus-thumb.jpg|thumbnail|200px|16. gadsimta gravīra, kurā attēlots Saturns]] '''Saturns''' ({{val|la|Saturnus}}) ir dievība [[romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]], kas sākotnēji bija [[sējums|sējumu]] dievs, bet vēlāk to sāka uzskatīt par [[laiks|laika]] dievu. [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] Saturna analogs ir [[Krons]]. Saturna sieva ir [[Ope (mitoloģija)|Ope]] — [[raža]]s un sējumu dieviete. Mitoloģijā Saturna dēls [[Jupiters (mitoloģija)|Jupiters]] gāza viņu no troņa, tādēļ Saturns aizbēga uz [[Latija|Latiju]], kur ieguva valdnieka pilnvaras. Šī mitoloģiskā fakta dēļ [[Itālija]] tiek dēvēta par Saturna zemi. Saturns esot Itālijā ieviesis [[vīnkopība|vīnkopību]], [[zemkopība|zemkopību]]. Senie romieši 17. decembrī sāka svinēt svētkus par godu Saturnam — [[Saturnālijas]]. Šie svētki ilga nedēļu, un tajos valdīja jautrība, cilvēki viens otru apdāvināja, skolnieki netika sodīti. Vienā no šo svētku dienām vergi un viņu saimnieki apmainījās ar lomām. Saimnieki kalpoja vergiem. == Skatīt arī == * [[Saturns aprij savus bērnus]] {{mitoloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Romiešu mitoloģija]] 069q4sliqh14nf9q7to4gkl99shs313 0 338485 3660714 3650872 2022-07-25T15:33:47Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Hjūels Hauzers | vārds_orig = ''Huell Howser'' | attēls = Huell Howser Nisei Week Grand Parade 2007.jpg | att_nosaukums = | dz_gads = 1945 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 18 | dz_vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Tenesī}} | m_gads = 2013 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 7 | m_vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Kalifornija|Palmspringsa}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = televīzijas personība, aktieris, producents | ienākumi = | darbības_gadi = 1985–2012 | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Tenesī Universitāte]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Hjūels Bērnlijs Hauzers''' ({{val|en|Huell Burnley Howser}}, {{izrunā|hjuːel ˈbɜːrnli ˈhaʊzə(r)}}, dzimis {{dat|1945|10|18}}, miris {{dat|2013|1|7}}) bija amerikāņu televīzijas personība, aktieris, producents. Vislabāk viņš ir zināms kā televīzijas raidījuma ''[[California's Gold]]'' producents un scenārija autors. Viņš ierunāja vienu no tēliem 2011. gada ''[[Vinnijs Pūks (filma)|Vinnijs Pūks]]''. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} * {{IMDb name|1260764}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hauzers, Hjūels}} [[Kategorija:ASV aktieri]] [[Kategorija:Tenesī dzimušie]] h0dfz1vsbfmjvr9njxaiw7iac0svfj1 0 340047 3660706 2666989 2022-07-25T15:29:42Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{Oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Komiķa infokaste | name = Džimijs Kimels | vārds_orig = ''Jimmy Kimmel'' | image = JimmyKimmelHWOFJan2013.jpg | image_size = | caption = Kimels [[Holivudas Slavas aleja]]s zvaigznes saņemšanas ceremonijā 2013. gadā | pseudonym = | birth_name = Džeimss Kristians Kimels | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1967|11|13}} | birth_place = {{vieta|ASV|Ņujorka|Bruklina}} | death_date = | death_place = | medium = TV, kino, radio | nationality = amerikānis | active = 1989—pašlaik | genre = | subject = [[ASV kultūra]], [[ASV politika]], [[ikdiena]], [[dzimumu atšķirības]], [[cilvēku uzvedība]] | influences = [[Deivids Letermans]], [[Hauards Sterns]] | influenced = | spouse = Džīna Medija (1988—2002)<br/>Mollija Maknērnija (2013) | domesticpartner = | notable_work = ''[[Jimmy Kimmel Live!]]'' | signature = | website = {{URL|http://www.jimmykimmel.net/}} | footnotes = | current_members = | past_members = | module = | dzimums = }} '''Džeims Kristians Kimels''' ({{val|en|James Christian Kimmel}}, dzimis {{dat|1967|11|13}}),<ref name=abc02252014>{{Tīmekļa atsauce |title = Jimmy Kimmel Engagement Announced |url = http://abcnews.go.com/blogs/entertainment/2012/08/jimmy-kimmel-engagement-announced |first = Jennifer |last = Abbey |publisher = ABC News |date = August 15, 2012 |accessdate = February 15, 2014 }}</ref> plašāk pazīstams kā '''Džimijs Kimels''' ({{val|en|Jimmy Kimmel}}) ir amerikāņu televīzijas raidījumu vadītājs, producents, rakstnieks, komiķis un balss aktieris. Viņš ir [[Vakara šovs|vakara šova]] ''[[Jimmy Kimmel Live!]]'' vadītājs un izpildproducents, šovs tiek demonstrēts kanālā [[American Broadcasting Company|ABC]]. Kimels ir vadījis [[Emmy balva|''Emmy'' balva]]s pasniegšanas ceremonijas 2012. un 2016. gadā, kā arī [[89. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremoniju 2017. gada 26. februārī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Aktieru ārējās saites}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.jimmykimmel.net/}} {{aktieris-aizmetnis}} {{Amerikas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas vadītāji}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kimels, Džimijs}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV aktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu rakstnieki]] [[Kategorija:ASV televīzijas producenti]] 9z25sekr8mvloha5tuvh8znj78s4o9v 0 342316 3660889 3609223 2022-07-25T21:44:35Z Makenzis 56205 /* Sastāvs */ wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FF0000 | nos = Marijampoles "Sūduva" | logo = [[Attēls:FK_Sūduva_logo.gif|150px]] | pilns = Marijampoles futbola klubs "Sūduva" (''Marijampolės futbolo klubas „Sūduva“'') | iesauka = suvalkieši (''suvalkiečiai'') | pilsēta = {{Vieta|Lietuva|Marijampole}} | dib = 1968 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | stad = ''Marijampolės futbolo arena'' | ietilp = 6250 | prez = {{flagicon|LTU}} Vidmants Murausks | tren = {{Flagicon|POR}} Miguel Moreira | līga = [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|A līga]] | sez = [[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]] | poz = 2. vieta <!------ Čempiontituli -------> | līga1 = [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|A līgas]] | uzvaras1 = 3 (2017, 2018, 2019) | līga2 = [[Lietuvas kauss futbolā|Lietuvas]] | uzvaras2 = 3 (2006, 2009, 2019) | pattern_la1 = | pattern_b1 = _partizani1718a | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = _redsides | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = | pattern_b2 = _sligo1617h | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FF0000 | body2 = FF0000 | rightarm2 = FF0000 | shorts2 = FF0000 | socks2 = FF0000 | pattern_la3= | pattern_b3=_partizani1718a | pattern_ra3= | pattern_sh3= _whitesides | pattern_so3= | leftarm3=FFFFFF | body3=FFFFFF | rightarm3=FFFFFF | shorts3=FF0000 | socks3=FFFFFF }} '''Marijampoles futbola klubs "Sūduva"''' ({{val|lt|Marijampolės futbolo klubas „Sūduva“}}) ir profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Marijampole]]s. Tas dibināts 1921. gadā un šobrīd spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā — [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|A līgā]].<ref>{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}</ref> Klubs A līgā spēlē kopš 2002. gada un no tās nekad nav izkritis. 2017. gadā pirmo reizi kļuva par Lietuvas čempioniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/19112017-zalgiris_izgazas_lietuva_pirmoreiz_vestur|title="Žalgiris" izgāžas, Lietuvā pirmoreiz vēsturē triumfē "Sūduva"|date={{dat|2017|11|19||bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|11|19||bez}}}}</ref> Šis panākums tika atkārtots arī 2018. un 2019. gadā. Komanda ir trīs reizes ieguvusi [[Lietuvas kauss futbolā|Lietuvas kausu]]: 2006., 2009. un 2019. gadā. Komandas krāsas ir baltā un sarkanā. Mājas spēles tas aizvada Marijampoles futbola arenas stadionā Marijampolē (ietilpība 6250 skatītāju). Kopš 2020. gada maija klubu pārstāv Latvijas futbolisti [[Gļebs Kļuškins]] un [[Valērijs Šabala]]. == Sasniegumi == * '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]''' ** Čempioni (3): 2017, 2018, 2019 ** 2. vieta (4): 2007, 2010, 2020, 2021 ** 3. vieta (5): 2005, 2009, 2011, 2012, 2016 * '''Lietuvas kauss''' ** Kausa ieguvēji (3): 2006, 2009, 2019 ** Finālisti (4): 1976, 2002, 2016, 2020 * '''Lietuvas superkauss''' ** Kausa ieguvēji (4): 2009, 2018, 2019, 2022<ref>https://www.sportas.lt/naujiena/451019/11-m-baudiniu-serijos-metu-triumfaviusi-suduva-iskovojo-lff-supertaure</ref> ** Finālisti (2): 2007, 2020 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2000. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2000.]]''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''Antra lyga''' ''(Pietūs)'' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu00lyga2s.html|title=Lithuanian 2000 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt}}</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} Paaugstināšana uz 2001. gada Pirma lyga |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2001. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2001.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesl/lito01.html#1lyga</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} Paaugstināšana uz 2002. gada A lyga |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2002. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2002.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesl/lito02.html#alyga</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2003. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2003.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesl/lito03.html#alyga</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2004. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2004.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesl/lito04.html#alyga</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2005. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2005.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesl/lito05.html#alyga</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2006. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2006.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesl/lito06.html#alyga</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2007. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2007.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesl/lito07.html#alyga</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2008. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2008.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesl/lito08.html#alyga</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2009. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2009.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesl/lito09.html#alyga</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2010.html#alyga|title=Lithuania 2010|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2011. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2011.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#alyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#alyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#alyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#alyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#alyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/suduva-1082/?cid=1755571 2018 lietuvosfutbolas.lt]</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#alyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/suduva-1082/?cid=11757672 2022 g. sezona]</ref> |- |} == Sastāvs == : ''Atjaunots {{dat|2022|04|26||bez}}.''<ref>http://fksuduva.lt/komanda/</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=GRE|name=[[Makis Giannikoglou]]|pos=GK}} {{Fs player|no=99|nat=LTU|name=[[Vilius Sterbys]]|pos=GK}} {{fs player|no=55|name=[[Tomas Švedkauskas]]|nat=LTU|pos=GK}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs player|no= 3|name=[[Justinas Januševskij]]|nat=LTU|pos=DF}} {{Fs player|no=19|nat=LTU|pos=DF|name=[[Vaidas Slavickas]]|other=kapitonas}} {{Fs player|no=29|nat=LTU|pos=DF|name=[[Markas Beneta]]}} {{Fs player|no=94|nat=FRA|pos=DF|name=[[Nicolas Taravel]]}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|no= 4|nat=BEL|pos=MF|name=[[Olivier Rommens]]}} {{Fs player|no= 6|nat=LTU|pos=MF|name=[[Povilas Leimonas]]}} {{Fs player|no= 7|name=[[Levan Mačarašvili]]|nat=GEO|pos=MF}} {{Fs player|no=11|nat=ESP|pos=MF|name=[[Xabi Auzmendi]]}} {{Fs player|no=17|nat=LTU|pos=MF|name=[[Giedrius Matulevičius]]}} {{Fs player|no=18|nat=LTU|pos=MF|name=[[Simonas Urbys]]}} {{Fs player|no=23|nat=UKR|pos=MF|name=[[Jevhens Protasovs]]}} {{Fs player|no=88|name=[[Marko Pavlovski]]|nat=SRB|pos=MF}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs player|no=22|name=[[Kule Mbombo]]|nat=Congo DR|pos=FW}} {{fs player|no= 9|name=[[Linas Zingertas]]|nat=LTU|pos=GK}} {{Fs player|no=33|nat=UKR|pos=FW|name=[[Daniilo Kondrakov]]}} {{Fs end}} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{official|http://fksuduva.lt}} {{lietuviski}} * [https://www.facebook.com/fksuduva/ FK Sūduva: Facebook] {{lietuviski}} * [https://alyga.lt/komanda/suduva FK Sūduva: alyga.lt] {{lietuviski}} * [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/fk-suduva/1409/ FK Sūduva: Soccerway] * [https://www.sofascore.com/team/football/fk-suduva-marijampole/5343 FK Sūduva: Sofascore] * [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-suduva-marijampole/15841/ Globalsportsarchive] {{A lyga}} {{Lietuvas futbola sezonas}} [[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Sūduva]] q2wra2akkv8b75ru8d1gh4j9x4h94sx 3660890 3660889 2022-07-25T21:44:52Z Makenzis 56205 /* Sastāvs */ wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FF0000 | nos = Marijampoles "Sūduva" | logo = [[Attēls:FK_Sūduva_logo.gif|150px]] | pilns = Marijampoles futbola klubs "Sūduva" (''Marijampolės futbolo klubas „Sūduva“'') | iesauka = suvalkieši (''suvalkiečiai'') | pilsēta = {{Vieta|Lietuva|Marijampole}} | dib = 1968 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | stad = ''Marijampolės futbolo arena'' | ietilp = 6250 | prez = {{flagicon|LTU}} Vidmants Murausks | tren = {{Flagicon|POR}} Miguel Moreira | līga = [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|A līga]] | sez = [[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]] | poz = 2. vieta <!------ Čempiontituli -------> | līga1 = [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|A līgas]] | uzvaras1 = 3 (2017, 2018, 2019) | līga2 = [[Lietuvas kauss futbolā|Lietuvas]] | uzvaras2 = 3 (2006, 2009, 2019) | pattern_la1 = | pattern_b1 = _partizani1718a | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = _redsides | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = | pattern_b2 = _sligo1617h | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FF0000 | body2 = FF0000 | rightarm2 = FF0000 | shorts2 = FF0000 | socks2 = FF0000 | pattern_la3= | pattern_b3=_partizani1718a | pattern_ra3= | pattern_sh3= _whitesides | pattern_so3= | leftarm3=FFFFFF | body3=FFFFFF | rightarm3=FFFFFF | shorts3=FF0000 | socks3=FFFFFF }} '''Marijampoles futbola klubs "Sūduva"''' ({{val|lt|Marijampolės futbolo klubas „Sūduva“}}) ir profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Marijampole]]s. Tas dibināts 1921. gadā un šobrīd spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā — [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|A līgā]].<ref>{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}</ref> Klubs A līgā spēlē kopš 2002. gada un no tās nekad nav izkritis. 2017. gadā pirmo reizi kļuva par Lietuvas čempioniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/19112017-zalgiris_izgazas_lietuva_pirmoreiz_vestur|title="Žalgiris" izgāžas, Lietuvā pirmoreiz vēsturē triumfē "Sūduva"|date={{dat|2017|11|19||bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|11|19||bez}}}}</ref> Šis panākums tika atkārtots arī 2018. un 2019. gadā. Komanda ir trīs reizes ieguvusi [[Lietuvas kauss futbolā|Lietuvas kausu]]: 2006., 2009. un 2019. gadā. Komandas krāsas ir baltā un sarkanā. Mājas spēles tas aizvada Marijampoles futbola arenas stadionā Marijampolē (ietilpība 6250 skatītāju). Kopš 2020. gada maija klubu pārstāv Latvijas futbolisti [[Gļebs Kļuškins]] un [[Valērijs Šabala]]. == Sasniegumi == * '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]''' ** Čempioni (3): 2017, 2018, 2019 ** 2. vieta (4): 2007, 2010, 2020, 2021 ** 3. vieta (5): 2005, 2009, 2011, 2012, 2016 * '''Lietuvas kauss''' ** Kausa ieguvēji (3): 2006, 2009, 2019 ** Finālisti (4): 1976, 2002, 2016, 2020 * '''Lietuvas superkauss''' ** Kausa ieguvēji (4): 2009, 2018, 2019, 2022<ref>https://www.sportas.lt/naujiena/451019/11-m-baudiniu-serijos-metu-triumfaviusi-suduva-iskovojo-lff-supertaure</ref> ** Finālisti (2): 2007, 2020 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2000. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2000.]]''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''Antra lyga''' ''(Pietūs)'' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu00lyga2s.html|title=Lithuanian 2000 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt}}</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} Paaugstināšana uz 2001. gada Pirma lyga |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2001. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2001.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesl/lito01.html#1lyga</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} Paaugstināšana uz 2002. gada A lyga |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2002. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2002.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesl/lito02.html#alyga</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2003. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2003.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesl/lito03.html#alyga</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2004. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2004.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesl/lito04.html#alyga</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2005. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2005.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesl/lito05.html#alyga</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2006. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2006.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesl/lito06.html#alyga</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2007. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2007.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesl/lito07.html#alyga</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2008. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2008.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesl/lito08.html#alyga</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2009. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2009.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesl/lito09.html#alyga</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2010.html#alyga|title=Lithuania 2010|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2011. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2011.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#alyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#alyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#alyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#alyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#alyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/suduva-1082/?cid=1755571 2018 lietuvosfutbolas.lt]</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#alyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/suduva-1082/?cid=11757672 2022 g. sezona]</ref> |- |} == Sastāvs == : ''Atjaunots {{dat|2022|07|26||bez}}.''<ref>http://fksuduva.lt/komanda/</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=GRE|name=[[Makis Giannikoglou]]|pos=GK}} {{Fs player|no=99|nat=LTU|name=[[Vilius Sterbys]]|pos=GK}} {{fs player|no=55|name=[[Tomas Švedkauskas]]|nat=LTU|pos=GK}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs player|no= 3|name=[[Justinas Januševskij]]|nat=LTU|pos=DF}} {{Fs player|no=19|nat=LTU|pos=DF|name=[[Vaidas Slavickas]]|other=kapitonas}} {{Fs player|no=29|nat=LTU|pos=DF|name=[[Markas Beneta]]}} {{Fs player|no=94|nat=FRA|pos=DF|name=[[Nicolas Taravel]]}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|no= 4|nat=BEL|pos=MF|name=[[Olivier Rommens]]}} {{Fs player|no= 6|nat=LTU|pos=MF|name=[[Povilas Leimonas]]}} {{Fs player|no= 7|name=[[Levan Mačarašvili]]|nat=GEO|pos=MF}} {{Fs player|no=11|nat=ESP|pos=MF|name=[[Xabi Auzmendi]]}} {{Fs player|no=17|nat=LTU|pos=MF|name=[[Giedrius Matulevičius]]}} {{Fs player|no=18|nat=LTU|pos=MF|name=[[Simonas Urbys]]}} {{Fs player|no=23|nat=UKR|pos=MF|name=[[Jevhens Protasovs]]}} {{Fs player|no=88|name=[[Marko Pavlovski]]|nat=SRB|pos=MF}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs player|no=22|name=[[Kule Mbombo]]|nat=Congo DR|pos=FW}} {{fs player|no= 9|name=[[Linas Zingertas]]|nat=LTU|pos=GK}} {{Fs player|no=33|nat=UKR|pos=FW|name=[[Daniilo Kondrakov]]}} {{Fs end}} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{official|http://fksuduva.lt}} {{lietuviski}} * [https://www.facebook.com/fksuduva/ FK Sūduva: Facebook] {{lietuviski}} * [https://alyga.lt/komanda/suduva FK Sūduva: alyga.lt] {{lietuviski}} * [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/fk-suduva/1409/ FK Sūduva: Soccerway] * [https://www.sofascore.com/team/football/fk-suduva-marijampole/5343 FK Sūduva: Sofascore] * [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-suduva-marijampole/15841/ Globalsportsarchive] {{A lyga}} {{Lietuvas futbola sezonas}} [[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Sūduva]] 3ir09mlgiqqggew0n28ip05l2lycvst 3660913 3660890 2022-07-25T23:42:05Z Makenzis 56205 /* Sastāvs */ wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FF0000 | nos = Marijampoles "Sūduva" | logo = [[Attēls:FK_Sūduva_logo.gif|150px]] | pilns = Marijampoles futbola klubs "Sūduva" (''Marijampolės futbolo klubas „Sūduva“'') | iesauka = suvalkieši (''suvalkiečiai'') | pilsēta = {{Vieta|Lietuva|Marijampole}} | dib = 1968 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | stad = ''Marijampolės futbolo arena'' | ietilp = 6250 | prez = {{flagicon|LTU}} Vidmants Murausks | tren = {{Flagicon|POR}} Miguel Moreira | līga = [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|A līga]] | sez = [[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]] | poz = 2. vieta <!------ Čempiontituli -------> | līga1 = [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|A līgas]] | uzvaras1 = 3 (2017, 2018, 2019) | līga2 = [[Lietuvas kauss futbolā|Lietuvas]] | uzvaras2 = 3 (2006, 2009, 2019) | pattern_la1 = | pattern_b1 = _partizani1718a | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = _redsides | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = | pattern_b2 = _sligo1617h | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FF0000 | body2 = FF0000 | rightarm2 = FF0000 | shorts2 = FF0000 | socks2 = FF0000 | pattern_la3= | pattern_b3=_partizani1718a | pattern_ra3= | pattern_sh3= _whitesides | pattern_so3= | leftarm3=FFFFFF | body3=FFFFFF | rightarm3=FFFFFF | shorts3=FF0000 | socks3=FFFFFF }} '''Marijampoles futbola klubs "Sūduva"''' ({{val|lt|Marijampolės futbolo klubas „Sūduva“}}) ir profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Marijampole]]s. Tas dibināts 1921. gadā un šobrīd spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā — [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|A līgā]].<ref>{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}</ref> Klubs A līgā spēlē kopš 2002. gada un no tās nekad nav izkritis. 2017. gadā pirmo reizi kļuva par Lietuvas čempioniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/19112017-zalgiris_izgazas_lietuva_pirmoreiz_vestur|title="Žalgiris" izgāžas, Lietuvā pirmoreiz vēsturē triumfē "Sūduva"|date={{dat|2017|11|19||bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|11|19||bez}}}}</ref> Šis panākums tika atkārtots arī 2018. un 2019. gadā. Komanda ir trīs reizes ieguvusi [[Lietuvas kauss futbolā|Lietuvas kausu]]: 2006., 2009. un 2019. gadā. Komandas krāsas ir baltā un sarkanā. Mājas spēles tas aizvada Marijampoles futbola arenas stadionā Marijampolē (ietilpība 6250 skatītāju). Kopš 2020. gada maija klubu pārstāv Latvijas futbolisti [[Gļebs Kļuškins]] un [[Valērijs Šabala]]. == Sasniegumi == * '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]''' ** Čempioni (3): 2017, 2018, 2019 ** 2. vieta (4): 2007, 2010, 2020, 2021 ** 3. vieta (5): 2005, 2009, 2011, 2012, 2016 * '''Lietuvas kauss''' ** Kausa ieguvēji (3): 2006, 2009, 2019 ** Finālisti (4): 1976, 2002, 2016, 2020 * '''Lietuvas superkauss''' ** Kausa ieguvēji (4): 2009, 2018, 2019, 2022<ref>https://www.sportas.lt/naujiena/451019/11-m-baudiniu-serijos-metu-triumfaviusi-suduva-iskovojo-lff-supertaure</ref> ** Finālisti (2): 2007, 2020 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2000. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2000.]]''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''Antra lyga''' ''(Pietūs)'' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu00lyga2s.html|title=Lithuanian 2000 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt}}</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} Paaugstināšana uz 2001. gada Pirma lyga |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2001. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2001.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesl/lito01.html#1lyga</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} Paaugstināšana uz 2002. gada A lyga |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2002. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2002.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesl/lito02.html#alyga</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2003. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2003.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesl/lito03.html#alyga</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2004. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2004.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesl/lito04.html#alyga</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2005. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2005.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesl/lito05.html#alyga</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2006. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2006.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesl/lito06.html#alyga</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2007. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2007.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesl/lito07.html#alyga</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2008. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2008.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesl/lito08.html#alyga</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2009. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2009.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesl/lito09.html#alyga</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2010.html#alyga|title=Lithuania 2010|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2011. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2011.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#alyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#alyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#alyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#alyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#alyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/suduva-1082/?cid=1755571 2018 lietuvosfutbolas.lt]</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#alyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/suduva-1082/?cid=11757672 2022 g. sezona]</ref> |- |} == Sastāvs == : ''Atjaunots {{dat|2022|07|26||bez}}.''<ref>http://fksuduva.lt/komanda/</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no=99|nat=LTU|name=[[Vilius Sterbys]]|pos=GK}} {{fs player|no=55|name=[[Tomas Švedkauskas]]|nat=LTU|pos=GK}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs player|no= 3|name=[[Justinas Januševskij]]|nat=LTU|pos=DF}} {{Fs player|no=19|nat=LTU|pos=DF|name=[[Vaidas Slavickas]]|other=kapitonas}} {{Fs player|no=29|nat=LTU|pos=DF|name=[[Markas Beneta]]}} {{Fs player|no=94|nat=FRA|pos=DF|name=[[Nicolas Taravel]]}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|no= 4|nat=BEL|pos=MF|name=[[Olivier Rommens]]}} {{Fs player|no= 6|nat=LTU|pos=MF|name=[[Povilas Leimonas]]}} {{Fs player|no= 7|name=[[Levan Mačarašvili]]|nat=GEO|pos=MF}} {{Fs player|no=11|nat=ESP|pos=MF|name=[[Xabi Auzmendi]]}} {{Fs player|no=17|nat=LTU|pos=MF|name=[[Giedrius Matulevičius]]}} {{Fs player|no=18|nat=LTU|pos=MF|name=[[Simonas Urbys]]}} {{Fs player|no=23|nat=UKR|pos=MF|name=[[Jevhens Protasovs]]}} {{Fs player|no=88|name=[[Marko Pavlovski]]|nat=SRB|pos=MF}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs player|no=22|name=[[Kule Mbombo]]|nat=Congo DR|pos=FW}} {{fs player|no= 9|name=[[Linas Zingertas]]|nat=LTU|pos=GK}} {{Fs player|no=33|nat=UKR|pos=FW|name=[[Daniilo Kondrakov]]}} {{Fs end}} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{official|http://fksuduva.lt}} {{lietuviski}} * [https://www.facebook.com/fksuduva/ FK Sūduva: Facebook] {{lietuviski}} * [https://alyga.lt/komanda/suduva FK Sūduva: alyga.lt] {{lietuviski}} * [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/fk-suduva/1409/ FK Sūduva: Soccerway] * [https://www.sofascore.com/team/football/fk-suduva-marijampole/5343 FK Sūduva: Sofascore] * [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-suduva-marijampole/15841/ Globalsportsarchive] {{A lyga}} {{Lietuvas futbola sezonas}} [[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Sūduva]] nudgi8wd97aazsgkkyfh20gqjor6yq4 0 342846 3660922 3613432 2022-07-25T23:51:12Z Makenzis 56205 /* Sastāvs */ wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #024e2a | nos = Viļņas "Žalgiris" | logo = [[Attēls:FK_Žalgiris_Vilnius_logo.png|150px]] | pilns = Viļņas futbola klubs "Žalgiris" (''Vilniaus futbolo klubas „Žalgiris“'') | iesauka = baltzaļie (''žaliai balti'') | pilsēta = {{Vieta|Lietuva|Viļņa}} | līga = [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]] | sez = [[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]] | poz = 1. vieta | dib = 1947 | dib_mēn = 5 | dib_dat = 16 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Lietuvas Futbola federācijas stadions|LFF stadions]] | ietilp = 5067 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Lietuva}} Vilma Venslovaitiene | tren = {{flaga|KAZ}} Vladimirs Čeburins | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.fkzalgiris.lt}} | | pattern_la1 = _rioave1819h | pattern_b1 = _rioave1819h | pattern_ra1 = _rioave1819h | pattern_sh1 = _nikeblack | pattern_so1 = _nikeblack | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _rioave1819h | pattern_b2 = _rioave1819h | pattern_ra2 = _rioave1819h | pattern_sh2 = _nikewhite | pattern_so2 = _nikewhite | leftarm2 = 00A650 | body2 = FFFFFF | rightarm2 = 00A650 | shorts2 = 00A650 | socks2 = 00A650 | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = _nikewhite | pattern_so3 = _nikewhite | leftarm3 = 880000 | body3 = 880000 | rightarm3 = 880000 | shorts3 = 880000 | socks3 = 880000 }} '''Viļņas futbola klubs "Žalgiris"''' ({{val|lt|Vilniaus futbolo klubas „Žalgiris“}}) ir profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Viļņa]]s. Tas ir dibināts [[1947. gads|1947]]. gadā, pašlaik spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā līgā ([[Lietuvas futbola čempionāta A līga|A līgā]]).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}</ref> Mājas spēles komanda aizvada [[Lietuvas Futbola federācijas stadions|LFF stadionā]], kura ietilpība ir 5067 vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lff.lt/federacija/stadionu-nuoma/lff-stadionas/ |title=LFF stadionas |language=lt |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[Lietuvas Futbola federācija|LFF]] }}</ref> ''Žalgiris'' futbolisti ir septiņas reizes kļuvuši par Lietuvas čempioniem, 11 reizes izcīnījuši Lietuvas kausu un 6 reizes ieguvuši Lietuvas superkausu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fkzalgiris.lt/lt/trofejai |title=TROFĖJAI |language=lt |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=fkzalgiris.lt |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170212073235/http://www.fkzalgiris.lt/lt/trofejai |archivedate={{dat|2017|02|12||bez}} }}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html |title=Lithuania - List of Champions |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161204004206/http://www.rsssf.com/tablesl/litochamp.html |archivedate={{dat|2016|12|04||bez}} }}</ref> ** Čempioni (9): 1991, 1991–92, 1998–99, 2013, 2014, 2015, 2016, 2020, 2021 ** Vicečempioni (12): 1993, 1994, 1995, 1997, 1998, 1999 (rud.), 2000, 2011, 2012, 2017, 2018, 2019 * '''Lietuvas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/litocuphist.html |title=Lithuania - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (13): 1990–91, 1992–93, 1993–94, 1996–97, 2003 (rud.), 2011–12, 2012–13, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2016, 2018, 2021 ** Finālisti (6): 1990, 1991–92, 1994–95, 1999–2000, 2000–01, 2017 * '''Lietuvas superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/litosupcuphist.html |title=Lithuania - List of Super Cup Winners |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (7): 2003, 2013, 2014, 2015, 2016, 2017, 2020 ** Finālisti (3): 2019, 2021, 2022 == Sezonas == ; VMFD Žalgiris (''Vilniaus miesto futbolo draugija Žalgiris'') {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauce ! Izmaiņas |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2009. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2009.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[Pirma lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesl/lito09.html#1lyga</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} Paaugstināšana uz 2010. gada A lyga |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2010.html#alyga|title=Lithuania 2010|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2011. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2011.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#alyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#alyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#alyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#alyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}</ref> |} ; FK Žalgiris (''Futbolo klubas Žalgiris'') {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauce ! Izmaiņas |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#alyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/zalgiris-1065/?cid=1755571 2018 lietuvosfutbolas.lt]</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#alyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/zalgiris-1065/?cid=11757672 2022 g. sezona]</ref> |- |} == Krāsas == {| class="wikitable" style="font-size: 90%; text-align: center; border:1px; border-spacing:0;" |- | style="background:Green;color:White" width="150" height="50" |'''FK ŽALGIRIS''' | style="background:White;color:Green" width="150" height="50" |'''FK ŽALGIRIS''' |} == Apģērbu izmaiņas == ; Mājas krāsas {| |{{Football kit | pattern_la=| pattern_b=_whitestripes | pattern_ra=| leftarm=FFFFFF | body=72C186| rightarm=FFFFFF | shorts=FFFFFF | socks=FFFFFF | title=1991 }} |{{Football kit | pattern_la=| pattern_b=_whitestripes | pattern_ra=| leftarm=008000 | body=008000| rightarm=008000 | shorts=FFFFFF | socks=FFFFFF | title=1996 }} |{{Football kit | | pattern_la = _greenborder | pattern_b = _greencollar | pattern_ra = _greenborder | pattern_sh = | leftarm = FFFFFF | body = FFFFFF | rightarm = FFFFFF | shorts = FFFFFF | socks = FFFFFF | title =2007 }} |{{Football kit | | pattern_la = | pattern_b = _greensquares | pattern_ra = | pattern_sh = | leftarm = 009900 | body = FFFFFF | rightarm = 009900 | shorts = FFFFFF | socks = FFFFFF | title=2016 }} |{{Football kit | pattern_la=_white_stripes|pattern_b=_whitestripes|pattern_ra=_white_stripes| leftarm=339933|body=339933|rightarm=339933|shorts=FFFFFF|socks=FFFFFF| title=2017 }} |{{Football kit | pattern_la=|pattern_b=_rioave1819h|pattern_ra=| leftarm=FFFFFF|body=339933|rightarm=FFFFFF|shorts=FFFFFF|socks=FFFFFF| title=2018– }} |} ; Izbraukuma krāsas {| |{{Football kit | pattern_la=| pattern_b=_whitestripes | pattern_ra=| leftarm=72C186 | body=72C186| rightarm=72C186 | shorts=72C186 | socks=72C186 | title=1991 }} |{{Football kit | pattern_la=| pattern_b=_whitestripes | pattern_ra=| leftarm=008000 | body=008000| rightarm=008000 | shorts=008000 | socks=008000 | title=1996 }} |{{Football kit | | pattern_la = _whiteborder | pattern_b = _whitecollar | pattern_ra = _whiteborder | pattern_sh = | leftarm = 008800 | body = 008800 | rightarm = 008800 | shorts = 008800 | socks = 008800 | title =2007 }} |{{Football kit | | pattern_la = | pattern_b = _greensquares | pattern_ra = | pattern_sh = | leftarm = 009900 | body = FFFFFF | rightarm = 009900 | shorts = 339933 | socks = 339933 | title=2016 }} |{{Football kit | pattern_la=_white_stripes|pattern_b=_whitestripes|pattern_ra=_white_stripes| leftarm=339933|body=339933|rightarm=339933|shorts=339933|socks=339933| title=2017 }} |{{Football kit | pattern_la=|pattern_b=_rioave1819h|pattern_ra=| leftarm=339933|body=339933|rightarm=339933|shorts=339933|socks=339933| title=2018– }} |} == Sastāvs == : ''Atjaunots {{dat|2022|07|26||bez}}.'' (alyga.lt) {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=LTU|pos=GK|name=[[Edvinas Gertmonas]]}} {{Fs player|no=25|nat=CRO|pos=GK|name=[[Tomislav Duka]]}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|no= 3|nat=AUT|name=[[Mario Pavelic]]|pos=DF}} {{Fs player|no= 7|nat=FRA|name=[[Joël Bopesu]]|pos=DF}} {{Fs player|no=15|nat=SRB|name=[[Ivan Tatomirović]]|pos=DF}} {{Fs player|no=26|nat=SRB|name=[[Nemanja Ljubisavljević]]|pos=DF}} {{Fs player|no=85|nat=LTU|name=<s>[[Nojus Stankevičius]]</s>|pos=DF}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|no= 5|nat=ITA|pos=MF|name=[[Nicolás Gorobsov]]|other={{flaga|ARG}} }} {{Fs player|no=13|nat=LTU|name=[[Saulius Mikoliūnas]]|pos=MF|other=kap.}} [[File:Captain sports.svg|12px]] {{Fs player|no=19|nat=LTU|name=[[Vilius Piliukaitis]]|pos=MF}} {{fs mid}} {{Fs player|no=22|nat=LTU|name=[[Ovidijus Verbickas]]|pos=MF}} {{Fs player|no=17|pos=MF|nat=LTU|name=[[Matas Vareika]]}} {{Fs player|no=77|nat=Ghana|name=[[Francis Kyeremeh]]|pos=MF}} {{Fs player|no=88|nat=LTU|name=[[Mantas Kuklys]]|pos=MF}} {{Fs player|no=92|nat=FRA|pos=MF|name=[[Fabien Ourega]]}} {{Fs player|no=33|nat=MNE|name=[[Marko Milićković]]|pos=MF}} {{Fs player|no=23|nat=SUI|name=[[Oliver Buff]]|pos=MF}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|no=12|nat=SVK|pos=FW|name=[[Jakub Sylvestr]]}} {{Fs player|no=27|nat=CRO|pos=FW|name=[[Josip Tadić]]}} {{Fs player|no=96|nat=LTU|name=[[Gustas Jarusevičius]]|pos=FW}} {{Fs end}} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.fkzalgiris.lt/ Kluba oficiālā vietne] {{lt ikona}} {{en ikona}} * [https://www.facebook.com/fkzalgiris/ FK Žalgiris: Facebook] {{lt ikona}} * [https://alyga.lt/komanda/zalgiris FK Žalgiris: alyga.lt] {{lt ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/fk-zalgiris-vilnius/1406/ FK Žalgiris: Soccerway] * [https://www.sofascore.com/team/football/fk-zalgiris/5345 FK Žalgiris: Sofascore] * [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-zalgiris-vilnius/15837/ Globalsportsarchive] {{A lyga}} {{Lietuvas futbola sezonas}} {{DEFAULTSORT:Žalgiris, Viļņa}} [[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Žalgiris]] k2r5yatb35uj0ra84okk27dbxo2ix73 0 346201 3660790 3580814 2022-07-25T17:43:48Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Filozofa infokaste | krāsa = | vārds = Nikolajs Berdjajevs | vārds_orig = ''Никола́й Алекса́ндрович Бердя́ев'' | attēls = Bierdiajew phixr.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1874 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 18 | dz_vieta = [[Kijiva]], [[Krievijas impērija]]<br/>({{UKR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1948 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 24 | m_vieta = Klamāra, [[Odesēna]], {{FRA}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | skola = [[kristīgais eksistenciālisms]] | intereses = [[radošums]], [[eshatoloģija]], [[brīvā griba]], krievu [[nacionālisms]], [[ontoloģija]] | idejas = [[jaunie viduslaiki]], objektivizācija (''объективация''), transcendēšana (''трансцендирование'') | alma_mater = | skolotājs = | skolnieks = | ietekme_no = [[Jākobs Bēme|Bēme]], [[Sarovas Serafims]], [[Imanuels Kants|Kants]], [[Francis Ksavers fon Bādens|fon Bādens]], [[Aleksejs Homjakovs|Homjakovs]], [[Fjodors Dostojevskis|Dostojevskis]], [[Konstantīns Ļeontjevs|Ļeontjevs]], [[Vladimirs Solovjovs|Solovjovs]], [[Frīdrihs Nīče|Nīče]] | ietekmējis = [[Žaks Elils|Elils]], [[Oldess Hakslijs|Hakslijs]], [[Gabriels Marsels|Marsels]], [[Alans Votss|Votss]] | darbi = ''Философия свободного духа'' (1927), ''О назначении человека'' (1931), | valoda = [[krievu valoda]], [[franču valoda]] | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Nikolajs Berdjajevs''' ({{val|ru|Никола́й Алекса́ндрович Бердя́ев}}, {{val|fr|Nicolas Berdiaev}}; dzimis {{dat|1874|3|18}}, miris {{dat|1948|3|24}}) bija [[Ukraina|Ukrainā]] dzimis 20. gadsimta pirmās puses [[krievi|krievu]] filozofs, kurš parasti tiek ierindots [[kristīgais eksistenciālisms|kristīgā eksistenciālisma]] tradīcijā. Uzsāka mācības [[Kijivas Universitāte|Kijivas Universitātē]], tomēr par piedalīšanos studentu nemieros 1897. gadā tika izsūtīts uz [[Vologda|Vologdu]]. Pēc izsūtījuma apmetās [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. Iesākumā būdams [[marksisms|marksisma]] ietekmē, Berdjajevs kritizēja marksisma realizāciju Krievijā un virzījās [[kristietība]]s [[universālisms|universālisma]] un [[personālisms|personālisma]] virzienā. 1913. gadā par rakstu, kas zaimojot baznīcu, tika notiesāts ar izsūtījumu uz [[Sibīrija|Sibīriju]], tomēr Pirmā pasaules kara sākums un revolūcijas izjauca sprieduma realizāciju. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s nepieņēma lielinieku [[dogmātisms|dogmātismu]]. 1920. un 1922. gadā tika apcietināts. 1922. gada septembrī t.s. [[filozofu kuģis|filozofu kuģa]] akcijā izsūtīts no valsts. Apmetās [[Francija|Francijā]], kur nodzīvoja līdz mūža galam, radot vairumu no saviem pazīstamākajiem darbiem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{filo-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Berdjajevs, Nikolajs}} [[Kategorija:1873. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1948. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievu filozofi]] [[Kategorija:20. gadsimta filozofi]] [[Kategorija:Reliģijas filozofija]] [[Kategorija:Krievu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Franču valodā rakstošie]] [[Kategorija:Kijivā dzimušie]] ctzy8zaxn4d7xmhckeai109jhreq8md 0 346533 3660791 3580858 2022-07-25T17:46:17Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Filozofa infokaste | krāsa = | vārds = Ļevs Šestovs | vārds_orig = ''Лев Исаакович Шестов'' | attēls = Si Léon Chestov noong 1927.jpg | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1866 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 12 | dz_vieta = [[Kijiva]], [[Krievijas impērija]]<br/>({{UKR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1938 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 19 | m_vieta = [[Parīze]], {{FRA}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | skola = [[eksistenciālisms]] | intereses = [[teoloģija]], [[ētika]], [[nihilisms]] | idejas = | alma_mater = [[Maskavas Universitāte]], [[Kijivas Universitāte]] | skolotājs = | skolnieks = | ietekme_no = [[Frīdrihs Nīče|Nīče]], [[Sērens Kirkegors|Kirkegors]], [[Blēzs Paskāls|Paskāls]], [[Šarls Bodlērs|Bodlērs]], [[Fjodors Dostojevskis|Dostojevskis]], [[Ļevs Tolstojs|Tolstojs]], [[Mihails Ļermontovs|Ļermontovs]], [[Antons Čehovs|Čehovs]], [[Viljams Šekspīrs|Šekspīrs]], [[Benedikts Spinoza|Spinoza]], [[Plotīns]], [[Heinrihs Heine|Heine]], [[Mārtiņš Luters|Luters]] | ietekmējis = [[D. H. Lorenss]], [[Žoržs Batajs|Batajs]], [[Nikolajs Berdjajevs|Berdjajevs]], [[Emīls Čorans|Čorans]], [[Sergejs Bulgakovs|Bulgakovs]], [[Albērs Kamī|Kamī]], [[Lisjēns Levī-Brils|Levī-Brils]], [[Česlavs Milošs|Milošs]], [[Žils Delēzs|Delēzs]] | darbi = ''Афины и Иерусалим'' (1938) | valoda = [[krievu valoda]] | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Ļevs Šestovs''' ({{Val-ru|Лев Исаакович Шестов}}, {{val|fr|Léon Chestov}}; dzimis kā '''Jehuda Leibs Švarcmans''' ({{val|ru|Иегуда Лейб Шварцман}}) {{dat|1866|2|12}}, miris {{dat|1938|11|19}}) bija 19./20. gadsimta [[Ukraina|Ukrainā]] dzimis ebreju izcelsmes [[krievi|krievu]] [[eksistenciālisms|eksistenciālisma]] filozofs. No 1921. gada dzīvoja [[Parīze|Parīzē]]. Dzimis [[Kijiva|Kijivā]], bagāta uzņēmēja ģimenē. Studēja matemātiku [[Maskavas Universitāte|Maskavas Universitātē]] un tiesības [[Kijivas Universitāte|Kijivas Universitātē]]. Pēc tam vairākkārt uzturējās ārzemēs. Publicēja rakstus un grāmatas par krievu literatūras autoru darbiem. 1905. gadā publicētais darbs ''Апофеоз беспочвенности (опыт адогматического мышления)'' izraisīja diskusijas krievu intelektuāļos. 1915. gadā atgriezās Krievijā. Nepieņemdams [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūciju]], 1920. gadā pameta valsti un apmetās Parīzē. Darbojās tā laika intelektuālajā elitē, lasīja lekcijas [[Parīzes Universitāte|Sorbonā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{filo-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šestovs, Ļevs}} [[Kategorija:1866. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1938. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievu filozofi]] [[Kategorija:19. gadsimta filozofi]] [[Kategorija:20. gadsimta filozofi]] [[Kategorija:Reliģijas filozofija]] [[Kategorija:Eksistenciālisms]] [[Kategorija:Krievu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Kijivā dzimušie]] 8ohlpoy9iv40lmlccj9217zh5p88na7 3660793 3660791 2022-07-25T17:48:01Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Filozofa infokaste | krāsa = | vārds = Ļevs Šestovs | vārds_orig = ''Лев Исаакович Шестов'' | attēls = Si Léon Chestov noong 1927.jpg | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1866 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 12 | dz_vieta = [[Kijiva]], [[Krievijas impērija]]<br/>({{UKR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1938 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 19 | m_vieta = [[Parīze]], {{FRA}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | skola = [[eksistenciālisms]] | intereses = [[teoloģija]], [[ētika]], [[nihilisms]] | idejas = | alma_mater = [[Maskavas Universitāte]], [[Kijivas Universitāte]] | skolotājs = | skolnieks = | ietekme_no = [[Frīdrihs Nīče|Nīče]], [[Sērens Kirkegors|Kirkegors]], [[Blēzs Paskāls|Paskāls]], [[Šarls Bodlērs|Bodlērs]], [[Fjodors Dostojevskis|Dostojevskis]], [[Ļevs Tolstojs|Tolstojs]], [[Mihails Ļermontovs|Ļermontovs]], [[Antons Čehovs|Čehovs]], [[Viljams Šekspīrs|Šekspīrs]], [[Benedikts Spinoza|Spinoza]], [[Plotīns]], [[Heinrihs Heine|Heine]], [[Mārtiņš Luters|Luters]] | ietekmējis = [[D. H. Lorenss]], [[Žoržs Batajs|Batajs]], [[Nikolajs Berdjajevs|Berdjajevs]], [[Emīls Čorans|Čorans]], [[Sergejs Bulgakovs|Bulgakovs]], [[Albērs Kamī|Kamī]], [[Lisjēns Levī-Brils|Levī-Brils]], [[Česlavs Milošs|Milošs]], [[Žils Delēzs|Delēzs]] | darbi = ''Афины и Иерусалим'' (1938) | valoda = [[krievu valoda]] | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Ļevs Šestovs''' ({{Val-ru|Лев Исаакович Шестов}}, {{val|fr|Léon Chestov}}; dzimis kā '''Jehuda Leibs Švarcmans''' ({{val|ru|Иегуда Лейб Шварцман}}) {{dat|1866|2|12}}, miris {{dat|1938|11|19}}) bija [[Ukraina|Ukrainā]] dzimis [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[eksistenciālisms|eksistenciālisma]] filozofs. No 1921. gada dzīvoja [[Parīze|Parīzē]]. Dzimis [[Kijiva|Kijivā]], bagāta uzņēmēja ģimenē. Studēja matemātiku [[Maskavas Universitāte|Maskavas Universitātē]] un tiesības [[Kijivas Universitāte|Kijivas Universitātē]]. Pēc tam vairākkārt uzturējās ārzemēs. Publicēja rakstus un grāmatas par krievu literatūras autoru darbiem. 1905. gadā publicētais darbs ''Апофеоз беспочвенности (опыт адогматического мышления)'' izraisīja diskusijas krievu intelektuāļos. 1915. gadā atgriezās Krievijā. Nepieņemdams [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūciju]], 1920. gadā pameta valsti un apmetās Parīzē. Darbojās tā laika intelektuālajā elitē, lasīja lekcijas [[Parīzes Universitāte|Sorbonā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{filo-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šestovs, Ļevs}} [[Kategorija:1866. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1938. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievu filozofi]] [[Kategorija:19. gadsimta filozofi]] [[Kategorija:20. gadsimta filozofi]] [[Kategorija:Reliģijas filozofija]] [[Kategorija:Eksistenciālisms]] [[Kategorija:Krievu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Kijivā dzimušie]] efzvluw59rdg8s2vobuwcjwrgomwasb 0 349761 3660834 3418468 2022-07-25T19:29:04Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Vera Ņeboļsina | vārds_orig = ''Вера Валерьевна Небольсина'' | attēls = Nebolsina,Vera 2019 Karlsruhe.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Vera Ņeboļsina, Karlsruhe 2019 | dz_dat_alt = | dz_gads = 1989 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 16 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Tomska|td=Krievija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Vera Ņeboļsina''' ({{val|ru|Вера Валерьевна Небольсина}}; dzimusi {{dat|1989|12|16}} [[Tomska|Tomskā]]) ir [[Krievija]]s [[starptautiskais lielmeistars|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2007). == Biogrāfija == Šahu iemācījusies spēlēt četru gadu vecumā, bet šaha turnīros sākusi piedalīties sešu gadu vecumā un drīzumā uzvarējusi Krievijas junioru šaha čempionātā U7 vecuma grupā. 1998. gadā [[Spānija|Spānijā]] uzvarējusi Pasaules junioru šaha čempionāta U10 vecuma grupā. 1999. gadā bijusi otrā Pasaules junioru šaha čempionāta U10 vecuma grupā (uzvarējusi [[Katerina Lagno]]). 2000. gadā izcīnījusi sudraba medaļu Pasaules junioru šaha čempionāta U12 vecuma grupā. 2007. gadā kopā ar [[Valentīna Guņina|Valentīnu Guņinu]] dalījusi pirmo vietu Krievijas junioru šaha čempionāta U18 vecuma grupā.<ref>[http://ratings.fide.com/view_source.phtml?code=6987 Chmp. RUS Girls-20]</ref> 2006. gadā bijusi otrā starptautiskajā šaha turnīrā Tomskā. 2007. gadā [[Erevāna|Erevānā]] uzvarējusi Pasaules junioru šaha čempionāta U20 vecuma grupā un bijusi otrā starptautiskajā šaha turnīrā [[Senlo]] ([[Francija]]). Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2004. gadā Ņeboļsinai piešķīra starptautiskās meistares (WIM), bet 2007. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 4163591 | chessgames = 50315 | 365chess = Vera_Nebolsina }} {{DEFAULTSORT:Ņeboļsina, Vera}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tomskas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas šahisti]] mwmau067zwf1kle9ah62naiaqsqjjy5 2 350844 3660879 3659486 2022-07-25T21:21:47Z Tttoooxxx 65596 /* Apvienotā Karaliste */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:SAILING DIRECTIONS-ENROUTE-Caribbean Sea Vol 1-5Page 6.jpg|thumb|350px|ASV Nacionālās Ģeotelpiskās izlūkošanās aģentūras Karību jūras locijas 1. sējuma 6. lapaspuse (''Sailing Directions (Enroute) Caribbean Sea Vol 1'' - angļu val.).]] '''Locija''' ir kuģu un laivu ceļu apraksts [[Piekrastes navigācija|piekrastes navigācijā]] un tuvojoties ostām. Tajā sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts, ziņas par navigācijas šķēršļiem, bīstamām vietām, navigācijas aprīkojumu, ziņas par ostām un režīmu tajās, kā arī cita informācija.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. lpp.</ref> Angļu valodā visu kādas valsts izdoto lociju kopumu dēvē par ''Sailing Directions'', bet atsevišķu grāmatu par ''Pilot''. Vārds ''pilot'' nozīmē arī locis. Vienāds nosaukums izvēlēts tāpēc, ka locijas sniedz vietējās zināšanas par kuģu ceļiem un orientieriem, kuras parasti tiek iegūtas no loča. Tādēļ īpaši svarīgas locijas ir karakuģiem un valsts dienesta kuģiem, kuri daudzās ostās ir atbrīvoti no obligātās loča pavadības. Daudzas valstis izdod locijas saviem teritoriālajiem ūdeņiem, kuros tās ir Starptautiskās Hidrogrāfijas organizācijas (''International Hydrographic Organization (IHO)'' - angļu val.) atzītas kā primārie kartogrāfijas varas orgāni. Tomēr visplašāk izmantotās locijas ir Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas biroja (''UK Hydrographic Office'' - angļu val.) izdotās (''Admiralty Sailing directions (ASD)'' - angļu val.). Šīs locijas tiek pārdotas ar ''Admiralty'' zīmolu un nodrošina visplašāko ģeogrāfisko pārklājumu piekrastes kuģu ceļiem visā pasaulē. Tās ir veidotas, lai papildinātu un uzlabotu datus, kuri uzrādīti uz [[Admiralitāte (Apvienotā Karaliste)|britu admiralitātes]] (''British Admiralty (BA)'' - angļu val.) jūras kartēm, aprakstot jūras kuģu ceļus attiecībā pret krasta orientieriem. Okeāna ceļi ietverti admiralitātes grāmatā "Pasaules okeāna pārgājieni" (''Ocean Passages for The World (OPTW)'' - angļu val.) - jūras publikācija NP136 - kura apraksta jūras ceļus atsevišķi motorkuģiem un atpūtas kuģiem / buru kuģiem. == ASV == [[File:SDLIMITS.jpg|right|thumb|200px|Lociju pārklājums. Skaitļi kvadrātos apzīmē atsevišķo plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' - angļu val.) pārklājuma rajonus.]] Pavisam eksistē 41 ASV [[navigācija]]s lociju sējums ārzemju ūdeņiem, kurus izdod [[Nacionālā Ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūra]] (''National Geospatial-Intelligence Agency (NGA)'' - angļu val.). Lociju komplekts sastāv no 36 piekrastes lociju (''Enroute'' - angļu val.) sējumiem, 4 plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' - angļu val.) sējumiem un 1 sējuma, kurš apvieno abus iepriekš minētos. Plānošanas rokasgrāmatas apraksta okeānu baseinu vispārīgās iezīmes un valstīm specifisku informāciju, piemēram, militāro poligonu koordinātas, loča pavadības nosacījumus, dažādus noteikumus, meklēšanas un glābšanas informāciju, kuģu ziņošanas sistēmas un laika zonas. Piekrastes locijas ietver detalizētu informāciju par piekrasti un ostu pieejām papildinot rajona vislielākā mēroga kartes. Katra piekrastes locija ir sadalīta ģeogrāfiskos reģionos, sauktos par sektoriem, kuri satur informāciju par laikapstākļiem piekrastē, straumēm, ledu, bīstamām vietām, orientieriem un ostām, kā arī grafisku rajonam pieejamo karšu attēlojumu.<ref>[https://msi.nga.mil/Publications/SDEnroute Sailing Directions Enroute] National Geospatial-Intelligence Agency. Skatīts: 2022. gada 19. jūlijā</ref> ASV locijas ārzemju ūdeņiem ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://msi.nga.mil/Publications NGA jūrniecības drošības informācijas portāla] (''NGA Maritime Safety Information Portal (NGA MSI Portal)'' - angļu val.). ASV ūdeņiem tiek izdotas desmit dažādas locijas, kuras ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://www.nauticalcharts.noaa.gov/publications/coast-pilot/index.html hidrogrāfijas biroja] interneta vietnes. Turpat iespējams lejupielādēt arī citus produktus, tajā skaitā [https://charts.noaa.gov/InteractiveCatalog/nrnc.shtml kartes]. Locijas korektē, kad jauniegūti dati ir par pamatu esošā teksta revīzijai. Šādus datus iegūst no vairākiem avotiem, tajā skaitā ločiem un citu valstu locijām. Grāmata, kura apvieno plānošanas rokasgrāmatu un piekrastes lociju ir [[Antarktīda]]s plānošanas rokasgrāmata un piekrastes locija (''Planning Guide and Enroute for Antarctica'' - angļu val.). Šāds apvienojums ļauj efektīvāk pasniegt materiālu par šo unikālo rajonu. Plānošanas rokasgrāmatas un piekrastes locijas tiek korektētas bieži. 2005. gada sākumā NGA pārtrauca šo publikāciju izdošanu drukātā veidā un sekojošie izdevumi tika izplatīti tikai ciparu formātā. Starp jauniem izdevumiem locijas tiek korektētas pielietojot ciparu ielāpu (''binary patch'' - angļu val.) procesu, kuru dēvē par publikāciju datu atjaunošanu (''Publication Data Update (PDU)'' - angļu val.).<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. lpp.</ref> === Plānošanas rokasgrāmatas === [[Attēls:Sample Planning Guide page.jpg|right|thumb|200px|Plānošanas rokasgrāmatas lapaspuse.]] Plānošanas rokasgrāmatu sējumi palīdz stūrmanim plānojot tālus okeāna reisus un sniedz informāciju par atsevišķām valstīm, kura ir piemērojama visām šo valstu ostām. Katra plānošanas rokasgrāmata aptver brīvi izvēlētu pasaules okeāna rajonu. Atsevišķās plānošanas rokasgrāmatas ir iedalītas valstīs un okeānu baseinos sekojoši: # Publikācija 120 - 51 valsts un viens okeāna baseins (Klusais okeāns); # Publikācija 140 - 87 valstis un seši okeāna baseini (Baltijas jūra, Melnā jūra, Karību jūra, Vidusjūra, Ziemeļatlantijas okeāns un Ziemeļjūra/Lamanšs); # Publikācija 160 - 61 valsts un trīs okeānu baseini (Indijas okeāns, Dienvidatlantijas okeāns un Sarkanā jūra/Persijas līcis); # Publikācija 180 - 5 valstis un viens okeāna baseins (Arktiskais okeāns). Valstu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: boju sistēmas, valūtas, militārie poligoni, zvejas rajoni, valdība, brīvdienas, ledus, tautsaimniecības nozares, valodas, mīnētie rajoni, navigācijas informācija (tajā skaitā deklarētās jūras zonu robežas, strīdi par [[Jūras zonas|jūras zonām]] un piekrastes lociju sējumi), urbšanas darbi piekrastē, loča pavadības nosacījumi, piesārņojums, aizliegtie rajoni, dažādi noteikumi, ierobežotie rajoni, meklēšanas un glābšanas informācija, signāli, zemūdeņu mācību rajoni, laika zonas, kustības atdalīšanas sistēmas, ASV vēstniecība un kuģu satiksmes vadības centri (''Vessel traffic service (VTS)'' - angļu val.). Informācija, kuru nevar pietiekoši precīzi attēlot alfabetizētajā valsts ieraksta tekstā, var tikt ievietota kā pielikums pēc attiecīgās valsts ieraksta. Okeānu baseinu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: klimatoloģija, straumes, zvejas rajoni, ģeofiziskas iezīmes, ledus, izmaiņas radiosignālu jonosfēras kavējumā, magnētiskais lauks, meteoroloģija, mīnētie rajoni, navigācijas informācija, optiskie fenomeni, loča pavadības nosacījumi, dažādi noteikumi, kuģu ceļi, jūras, kuģu ziņošanas sistēmas, plūdmaiņas un ūdens virsmas temperatūras.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. - 95. lpp.</ref> === Piekrastes locijas === Katrs piekrastes locijas sējums satur gar krastu vai caur šaurumu numurētus sektorus. Locijā katrs sektors tiek aprakstīts pēc kārtas. Grāmatā pirms sektoru apraksta ir priekšvārds ar detalizētu informāciju par varas orgāniem, atsaucēm un katrā konkrētajā grāmatā lietotiem kopējiem pieņēmumiem. Tāpat ievietota tabula pēdu, asu un metru savstarpējai pārvēršanai. Visbeidzot katrā sējumā ievietots saraksts ar biežāk lietotajiem saīsinājumiem, kādus var atrast tekstā. Sektora apraksts sākas ar attēliem, kuros parādītas attiecīgajam sektoram pielietojamās papīra kartes un elektroniskās navigācijas kartes. Pēc parādīto karšu rāmju izmēriem stūrmaņi var noteikt, kura ir vislielākā mēroga karte vajadzīgajai vietai, kā arī atrast uz kurām kartēm attēlots ģeogrāfiskajā katalogā minētais orientieris. Pēc sektoru aprakstiem ievietota svešvārdu terminu skaidrojošā vārdnīca un izsmeļošs ģeogrāfiskais katalogs. Ģeogrāfiskais katalogs ir alfabētisks aprakstīto un uz kartēm uznesto orientieru saraksts. Katalogā katram orientierim dotas ģeogrāfiskās koordinātas un sektora numurs kopā ar sektora paragrāfa numuru, kurā šis orientieris aprakstīts.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 95. - 97. lpp.</ref> == Apvienotā Karaliste == [[Attēls:Wind_rose_2016_for_ENBS_Båtsfjord,_Norway.jpg|thumb|right|Vēja roze.]] [[Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs]] (''UK Hydrographic Office (UKHO)'' - angļu val.) izdod locijas ar ''Admiralty'' zīmolu. Locijas pieejamas gan papīra grāmatu veidā, gan kā elektroniskās grāmatas.<ref>[https://www.admiralty.co.uk/publications/publications-and-reference-guides/admiralty-sailing-directions ADMIRALTY Sailing Directions] UK Hydrographic Office. Skatīts: 2022. gada 25. jūlijā</ref> Locijas sākumā doti dažādi paskaidrojumi tās lietošanai, kā arī vārdnīca ar terminiem citās valodās ar kādiem var nākties sastapties dažādos nosaukumos. Tālāk seko dažādi kuģošanas noteikumi (''Laws and regulations appertaining to navigation'' - angļu val.). Locijas 1. daļa (''Chapter 1'' - angļu val.) sastāv no trim nodaļām: # Navigācija un noteikumi (''Navigation and regulations'' - angļu val.) - šeit doti dati par aptverto rajonu, ieteiktie kuģojamie ceļi, navigācijas šķēršļi, dziļumi, mīnu rajoni, ziņas par zvejošanas režīmu, informācija par kartēm, loču dienestu, ledus apstākļiem, radiodienestu, dažādi kuģošanas drošības noteikumi, dažādie pielietojamie signāli, piemēram, vētras, [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]], kustību regulējošie signāli u.c., kā arī informācija par glābšanas stacijām; # Valstis un ostas (''Countries and ports'' - angļu val.) - īss apraksts par valsti, kā arī dažāda informācija par valstu galvenajām [[Osta|ostām]]; # Dabas apstākļi (''Natural conditions'' - angļu val.) - navigācijas ģeogrāfiskais un hidrometeoroloģiskais apraksts. Šeit ievietotas tajā skaitā viļņošanās un valdošo [[Vējš|vēju]] kartes ik pēc diviem vai trijiem mēnešiem. Valdošo vēju kartēs attēlots locijas aptvertais rajons ar tajā izvietotām vēja rozēm, kurās uzrādīti vēju virzieni ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu; Tālākās daļās (2., 3. utt.) seko sīks [[navigācija]]s apraksts. Pirms otrās daļas locijā ievietots attēls ar grāmatas aptverto rajonu, kurā gar krastu vai caur šaurumu parādīti piekrastes kuģu ceļi un tie sanumurēti sākot ar otro numuru. Katrs numurētais kuģu ceļš, vai locijas aptvertā rajona daļa, aprakstīts savā grāmatas daļā sākot ar otro daļu. Savukārt katra locijas daļa sākas ar līdzīgu attēlu, kurā attēlots tikai šīs daļas kuģu ceļš vai kopējā rajona daļa. Šeit kuģu ceļš sadalīts posmos un atzarojumos, pie tam katram posmam vai atzarojumam piešķirts savs numurs. Piešķirtie numuri atbilst attiecīgās locijas daļas nodaļām, kurās sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts kuģu ceļa posmam vai atzarojumam.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 64. - 66. lpp.</ref> == Uzbūve == [[Attēls:Welland canal john b aird.JPG|thumb|right|MK ''John B. Aird'', Lielo ezeru balkeris ar vienu pakaļgalā novietotu virsbūvi.]] Tā kā šiem kuģiem jāizmanto [[Lielo ezeru ūdensceļš|Lielo ezeru ūdensceļa]] slūžas, tiem visiem ir vienas un tās pašas raksturīgās iezīmes un to izskats atšķiras no līdzīga izmēra jūras [[Kravas kuģis|kravas kuģiem]]. Piemēram, tie ir šaurāki un parasti garāki. Agrāk izplatīts Lielo ezeru balkeru variants bija [[vaļa mugura]]s projekti (tos ieviesa Aleksandrs Makdugals (''Alexander McDougall'' - angļu val.) un būvēja no 1887. līdz 1898. gadam), kuriem bija raksturīgs ievērojams [[korpusa bortu ieliekums uz iekšu virs ūdenslīnijas]], kurš pakāpeniski pārgāja horizontālā klājā, kā arī noapaļots priekšgals. Šie kuģi piekrautā stāvoklī atgādināja [[Vaļi|vaļa]] muguru. Ja parasta kravas kuģa virsbūve ar stūres māju atradās kuģa vidusdaļā, tad Lielo ezeru balkeru virsbūvi un stūres māju sākot ar 19. gadsimta beigām izvietoja priekšgalā. Parasti tiem bija arī otra sala virs mašīntelpas kuģa pakaļgalā. Šādus divsalu kuģus būvēja no 1869. līdz 1974. gadam. Pirmais kuģis Lielajos ezeros, kuru uzbūvēja ar priekšgalā novietotu stūres māju, bija [[R. J. Hackett|''R. J. Hackett'']], bet pēdējais [[Algosoo|''Algosoo'']]. Vēlāk būvētajiem Lielo ezeru balkeriem, piemēram, ''CSL Niagara'', ir viena, liela, pakaļgalā novietota virsbūves sala. [[Attēls:Soo Locks-Sault-Ste Marie.png|thumb|right|Lielo ezeru balkeris izejot no [[Sū slūžas|Sū slūžām]] (apakšā, pa labi). Mičiganas štats labajā pusē, priekšplānā, Ontārio province pa kreisi un fonā.]] Ātrums ezeros nav tik svarīgs kā okeānā. Parasti ostas ir izvietotas tuvāk viena otrai nekā pārvadājot kravas okeānā, tādēļ kravas ietilpība ir svarīgāka par ātrumu. Ezeru kuģus projektē ar pēc iespējas lielāku [[Korpuss (kuģa)#Kuģa galvenie izmēri un pilnības koeficienti|ūdensizspaida pilnības koeficientu]], lai tie aizņemtu maksimālu apjomu slūžās Lielo ezeru/Sentlorensas ūdensceļu sistēmā. Tā paša iemesla dēļ, jūras arhitekti ir devuši priekšroku taisna, vertikāla priekšvadņa nevis plūdlīnijas formas priekšgaliem. Pēc otrā pasaules kara vairāki okeāna kravas kuģi un tankkuģi tika pārvietoti uz Lielajiem ezeriem un pārbūvēti par balkeriem kā lēts kuģu ieguves veids. Daži no tiem tiek izmantoti vēljoprojām (piemēram, [[USS Chiwawa (AO-68)|''Lee A. Tregurtha'']] un daži citi). Cita ezeru kuģiem raksturīga iezīme ir savādāks [[Tilpne|kravas lūku]] izvietojums nekā jūras kuģiem. Ezeru kuģiem lūkas tradicionāli ir izvietotas 7,3 metru (24 pēdu) attālumā viena no otras un arī pašu lūku garums kuģa diametrālās plaknes virzienā ir 7,3 m. Šāds izvietojums bija vajadzīgs, lai lūkas atbilstu ostu izkraušanas ierīcēm. 19. un 20. gadsimta mijā lielākajai daļai rūdas izkraušanas ierīču izkraušanas teknes bija izvietotas ik pēc 3,7 m (12 pēdām). Kuģu būvētāji izmantoja šo attālumu, lai projektētu tādas lūkas, kurās vienlaicīgi kravu varēja iekraut no divām teknēm. Šādi lūku izmēri saglabājas arī mūsdienās pat uz moderniem ezeru kuģiem, tādējādi ezeru kuģiem ir daudz vairāk lūku nekā tāda paša garuma jūras kuģiem. Lielākās dziļūdens slūžas [[Sū slūžas|Sū slūžās]] ir Po slūžas (''Poe locks'' - angļu val.), kuras ir 370 m garas un 34 m platas. Ņemot vērā gabarītu ierobežojumus, šobrīd ezeros ir trīsdesmit kuģi, kuri var pāriet no Augšezera uz Hūronu tikai izmantojot Po slūžas, lai arī neviens no tiem nesasniedz slūžu maksimāli pieļaujamo izmēru. Daudzi Lielo ezeru balkeri ir tajos iesprostoti, jo nevar iziet cauri Sentlorensas ūdensceļam, kura slūžas pieļauj 230 m garuma un 24 metru platuma maksimālos kuģu izmērus. Mazās atļautās iegrimes upēs ([[Sentmēri]] upē uzturētais dziļums ir 8,2 m, [[Senklēras ezers|Senklēras ezera]] uzturētais dziļums 6,4 m) ierobežo Lielo ezeru balkeru kravas ietilpību, bet to daļēji kompensē papildus garums un kastes veida (liels ūdensizspaida pilnības koeficients) korpuss. Tā kā Lielo ezeru viļņi pie līdzīga augstuma nesasniedz tik lielu garumu vai periodu kā okeāna viļņi, tad pastāv mazāka varbūtība, ka kuģis varētu tikt pacelts priekšgalā un pakaļgalā viļņu virsotnēs un tikt pārlauzts. Šī iemesla dēļ attiecība starp kuģa garumu, platumu un tā korpusa augstumu var būt nedaudz lielāka nekā okeānā ejošiem jūras kuģiem. Ezeru kuģu garuma, platuma attiecība parasti ir 10:1, kamēr okeāna kuģiem tā ir 7:1. Slūžu izmēri ir noteicošais faktors ezeru kuģu būvē. == Dzīves ilgums == [[Attēls:Ships-Superior-Duluth-20060928.jpg|thumb|right|102 gadus vecais kuģis [[J. B. Ford|''J. B. Ford'']] (kreisajā pusē) 2006. gadā tiek izmantots cementa uzglabāšanai. ''J. A. W. Iglehart'' (labajā pusē) savas 70 gadu ilgās karjeras pēdējā mēnesī, kuras laikā piedzīvoja [[U - kuģis|U - kuģa]] (zemūdenes) uzbrukumu Atlantijas okeānā, otrā pasaules kara laikā.]] Tā kā [[saldūdens]] ezeri ir mazāk korozīvi kuģiem par okeānu [[Jūras ūdens|sālsūdeni]], tad daudzi Lielo ezeru balkeri tiek ekspluatēti ilgstoši un flotei ir daudz lielāks vidējais vecums nekā okeāna kuģu flotei.<ref>[https://wayback.archive-it.org/all/20080414073549/http://www.imo.org/includes/blastDataOnly.asp/data_id=7987/BULK99.FIN.pdf IMO and the safety of bulk carriers] Focus on IMO. 1999. gada septembris. 6. lpp. Skatīts: 2022. gada 15. jūnijā</ref> Vidējais Lielo ezeru balkera dzīves ilgums ir 40 līdz 50 gadi. Līdz 2014. gadam SS [[St. Marys Challenger|''St. Marys Challenger'']], kuru 1906. gadā uzbūvēja kā ''William P. Snyder'' (168 m garš), bija ezeros vecākais aktīvi izmantotais kuģis. Kuģa menedžmenta kompānija bija ''Port City Steamship Holding Company Inc'', bet īpašnieks ''St. Marys Cement'', kurš, savukārt, bija [[Votorantim Cimentos|''Votorantim Cimentos'']] meitas uzņēmums. Viens no visilgāk ekspluatētajiem kuģiem bija ''E. M. Ford'', kuru 1898. gadā uzbūvēja kā ''Presque Isle'' (130 m garš). Šis kuģis turpināja pārvadāt kravas 98 gadus līdz 1996. gadam. 2007. gadā tas vēl bija peldošs kā stacionārs pārkraušanas kuģis pie [[Sagino]] (''Saginaw'' - angļu val.) upmalas cementa tvertnēm. 2010. gada novembrī kuģi sagrieza metāllūžņos uzņēmumā [[Purvis Marine|''Purvis Marine'']] [[Sū Santemarī]] (''Sault Ste. Marie'' - angļu val.) Ontārio provincē. [[J. B. Ford|''J. B. Ford'']], kuru uzbūvēja 1904. gadā un izmantoja kravu pārvadājumiem līdz 1985. gadam, tāpat kā ''E. M. Ford'' vēl 2007. gadā izmantoja pārkraušanai pie cementa tvertnēm [[Superiora|Superiorā]] (''Superior'' - angļu val.) Viskonsinas štatā. Joprojām civiliem pārvadājumiem tiek izmantoti vairāki apbalvoti otrā pasaules kara kuģi, piemēram, tankkuģi ''Chiwawa'' un ''Neshanic'' (sagriezts 2018. gadā),<ref>[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/AmericanVictory.htm American Victory] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 16. jūnijā</ref> tagad attiecīgi balkeri ''Lee A. Tregurtha'' un ''American Victory'', kā arī [[tanku desanta kuģis]] ''203'', tagad darba laiva ''Outer Island''. === Jaunākie kravas kuģi === Dažas kuģniecības būvē jaunus kravas kuģus darbam Lielo ezeru ūdeņos. Zemāk uzskaitīti jaunie kravas kuģi, kurus jau ekspluatē vai kuri tiks nolaisti ūdenī, lai tos ekspluatētu Lielajos ezeros: * [[Algoma Mariner|''Algoma Mariner'']] - būvēts [[Chengxi kuģu būvētava|''Chengxi'' kuģu būvētavā]], [[Dzjanjiņa|Dzjanjiņā]], Ķīnā un nodots uzņēmumam [[Algoma Central|Algoma Central]] 2011. gada augustā; * [[Equinox klases kravas kuģis|''Equinox'' klase]] - jauna Lielo ezeru balkeru klase. Dažus šīs klases kuģus 2010. gados uzsāka ekspluatēt uzņēmums ''Algoma Central Marine'', kas ir ''Algoma Central'' meitas uzņēmums. Jauna kuģu klase tiek izveidota katru reizi, kad kuģa būvei tiek izmantots jauns projekts un, kad vairāki kuģi tiek uzbūvēti pēc viena un tā paša projekta, kuģu klase kļūst pazīstama.<ref>[https://professionalmariner.com/canadian-company-orders-five-lakers-wheat-board-orders-two-others/ Canadian company orders five lakers, Wheat Board orders two others] Professional Mariner. 2011. gada 26. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 17. jūnijā</ref> Kuģi tiek izmantoti kā Lielo ezeru balkeri (divi no tiem nav aprīkoti ar kravas izkraušanas ierīcēm un trīs ir pašizkrāvēji).<ref>[https://web.archive.org/web/20110727143803/http://www.seawaymarinetransport.com/images/TheCurrent71.pdf Paterson A. SMT announces Equinox class of newbuild vessels] Seaway Marine Transport Current. 1. - 2. lpp. Skatīts: 2022. gada 17. jūnijā</ref> Sērijas pirmais kuģis [[Algoma Equinox|''Algoma Equinox'']] tika pabeigts 2013. gadā; * [[Trillium klases kravas kuģis|''Trillium'' klase]] - jauna Lielo ezeru balkeru klase, kura tika piegādāta kuģniecībai [[Canada Steamship Lines|''Canada Steamship Lines'']] 2012. ([[Baie St. Paul|''Baie St. Paul'']]) un 2013. gadā ([[Whitefish Bay|''Whitefish Bay'']], [[Thunder Bay|''Thunder Bay'']] un [[Baie Comeau|''Baie Comeau'']]). Vēl divi kuģi (''CSL Welland'' un ''CSL St. Laurent'') uzsāka pārvadājumus Lielajos ezeros 2015. gadā; * [[River klases kravas kuģis|''River'' klase]] - jauna Lielo ezeru balkeru klase, kuras vienu kuģi ir pasūtījusi kuģniecība [[Interlake Steamship Company|''Interlake Steamship Company'']]. Tiek plānots, ka kuģi piegādās 2022. gadā. == Kuģu zaudējumi un incidenti == [[Attēls:USCG clears ice on the St Mary River.jpg|thumb|''Cedarglen'' iespiests ledū reisa laikā decembrī. Divi ASV Krasta apsardzes ledlauži dodas to atbrīvot.]] Lielajiem ezeriem ir gara kuģu avāriju, uzsēšanos uz sēkļa, vētru un sadursmju vēsture. No [[Le Griffon|''Le Griffon'']] nogrimšanas 1679. gadā kopā ar kažokādu kravu līdz [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] zaudēšanai 1975. gadā, ir zaudēti tūkstošiem kuģu un tūkstošiem dzīvību, pie tam daudzi no šiem kuģiem tika izmantoti kravu pārvadājumos. [[Lielo ezeru kuģu avāriju muzejs]] (''Great Lakes Shipwreck Museum'' - angļu val.) lieto aptuvenus skaitļus, 6 000 kuģi un 30 000 zaudētu dzīvību.<ref>[https://web.archive.org/web/20091217111848/http://www.shipwreckmuseum.com/memorial.phtml "Voices Silent, Not Forgotten"] Great Lakes Shipwreck Museum. Skatīts: 2022. gada 19. jūnijā</ref> Deivids D. Sveizī (''David D. Swayze'' - angļu val.) ir sastādījis sarakstu ar vairāk nekā 4 750 labi dokumentētām pārsvarā tirdzniecības kuģu avārijām un sarakstu ar vairāk nekā 5 000 zināmiem šo nogrimušo kuģu upuriem. Jūrniecības vēsturnieks Marks Tompsons (''Mark Thompson'' - angļu val.) pamatojoties uz saglabātiem jūrniecības dokumentiem secina, ka no 1878. līdz 1994. gadam Lielajos ezeros notika gandrīz 6 000 kuģu avāriju, kuru rezultātā gandrīz ceturtā daļa no iesaistītajiem kuģiem tika pasludināti par pilnīgi zaudētiem. Kopā ar šiem kuģiem tika pazaudētas 1 166 dzīvības. Nesenākie moderno Lielo ezeru balkeru zaudējumi ir: * SS [[Henry Steinbrenner|''Henry Steinbrenner'']], 1953. gada 11. maijs, Augšezers, 17 no 31 komandas locekļa gājuši bojā (applūdis pēc tam kad vētras laikā tika norauti kravas lūku vāki); * SS [[Scotiadoc|''Scotiadoc'']], 1953. gada 20. jūnijs, Augšezers, 1 no 29 komandas locekļiem gājis bojā (sadūries ar kravas kuģi ''Burlington'' biezā miglā); * SS [[Carl D. Bradley|''Carl D. Bradley'']], 1958. gada 18. novembris, Mičigans, 33 no 35 komandas locekļiem gājuši bojā (pārlūzis uz pusēm pēc tam, kad tika [[Ieliekšanās un izliekšanās (kuģniecība)|pacelts viļņa virsotnē kuģa vidusdaļā]] vētras laikā); * SS [[Cedarville|''Cedarville'']], 1965. gada 7. maijs, Makinakas šaurums, 10 no 35 komandas locekļiem gājuši bojā (sadūries ar jūras kuģi ''Topdalsfjord''); * SS [[Daniel J. Morrell|''Daniel J. Morrell'']], 1966. gada 29. novembris, Hūrons, 28 no 29 komandas locekļiem gājuši bojā (pārlūzis uz pusēm pēc tam, kad tika pacelts viļņa virsotnē kuģa vidusdaļā vētras laikā); * SS [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']], 1975. gada 10. novembris, Augšezers, 29 no 29 komandas locekļiem gājuši bojā (nezināms iemesls vētras laikā). 1950. gadu laikā Lielajos ezeros nogrima arī jūras kuģi ''Prins Willem V'' un ''Monrovia'', abi pēc sadursmes ar citiem kuģiem. Jūras kuģis [[Francisco Morazan|''Francisco Morazan'']] tika pasludināts par pilnīgi zaudētu pēc uzsēšanās uz sēkļa pie [[Dienvidu Manitou sala|Dienvidu Manitou salas]] (''South Manitou Island'' - angļu val.) 1960. gada 29. novembrī. Cits jūras kuģis, ''Nordmeer'', uzsēdās uz [[Pērkonlīča sala|Pērkonlīča salas]] (''Thunder Bay Island'' - angļu val.) sēkļa 1966. gada novembrī, bet pirms to varēja no sēkļa noņemt, kuģis tika vēl vairāk bojāts tajā pašā vētrā, kura nogremdēja ''Morrell'' un tika pasludināts par pilnīgi zaudētu. Kuģi ezeros ir bijuši iesaistīti daudzos mazākos incidentos. Lielo ezeru balkeri bieži uzsēžas uz sēkļiem ostās un kanālos ezeru mainīgo ūdens līmeņu un [[nogulsnēšanās]] dēļ. Notiek arī sadursmes ar objektiem (piemēram, 1993. gada incidents, kad ''Indiana Harbour'' sadūrās ar [[Lensingas sēkļu bāka|Lensingas sēkļu bāku]] (''Lansing Shoals Light Station'' - angļu val.), apledošana ziemas reisu laikā un kuģu ugunsgrēki (tajā skaitā netipisks [[Vellanda kanāls|gadījums]] 2001. gadā, kad paceļamais tilts sadūrās ar kanādiešu graudu pārvadātāju [[Windoc|''Windoc'']] izraisot ugunsgrēku). Lai novērstu sadursmes un uzsēšanos uz sēkļa, Lielie ezeri ir labi apgādāti ar [[Bāka|bākām]], kā arī stacionārām un peldošām navigācijas drošības zīmēm. [[ASV Krasta apsardze]] un [[Kanādas Krasta apsardze]] uztur savas apakšvienības ap Lielajiem ezeriem ieskaitot [[Ledlauzis|ledlaužus]] un [[Medicīniskā aviācija|glābšanas helikopterus]]. [[ASV Armijas inženieru korpuss]] un citi dienesti ir atbildīgi par noteikta dziļuma uzturēšanu ostās un ūdensceļos ar mērķi novērst uzsēšanos uz sēkļa. Tas tiek darīts [[Bagars|bagarējot]] un būvējot [[Piekrastes dambis|piekrastē dambjus]].<ref>[https://web.archive.org/web/20070701171428/http://www.lre.usace.army.mil/newsandevents/publications/publications/dredgingonthegreatlakes/ Dredging on the Great Lakes] U.S. Army Corps of Engineers. 2006. gada 31. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 19. jūnijā</ref> Novembris tradicionāli ir bijis noslēdzošais navigācijas sezonas mēnesis pirms ziemas apkopēm (un ezeru aizsalšanas). Novembra mēnesī ir sliktākie navigācijas sezonas laikapstākļi, kas ir noveduši pie neproporcionāli augsta avāriju skaita. Pētījumi rāda, ka vairāk par pusi no visām uzskriešanām uz sēkļa un viena trešdaļa no visām kuģu nogrimšanām no 1900. līdz 1950. gadam ir notikušas novembrī. == Ievērojami kuģi == [[Attēls:Edward L Ryerson Welland Canal 2008.JPG|thumb|''Edward L. Ryerson'']] Pats slavenākais Lielo ezeru balkeris bija SS [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] (pupularitāti ieguvis pēc 1976. gada [[Gordons Laitfuts|Gordona Laitfuta]] (''Gordon Lightfoot'' - angļu val.) dziesmas "[[The Wreck of the Edmund Fitzgerald|The Wreck of the ''Edmund Fitzgerald'']]"), kurš nogrima Augšezerā 1975. gada 10 novembrī. "''Fitz''" bija pirmais 222 metrus garais kuģis un bija kuģniecības ''Columbia Transportation Division'' flagkuģis. ''Columbia Transportation Division'', savukārt, bija [[Oglebay Norton Corporation|''Oglebay Norton Corporation'']] meitasuzņēmums. MK ''Stewart J. Cort'' bija pirmais 300 metru garais rūdas pārvadātājs. Pirmais Lielo ezeru pašizkrāvējs bija ''Hennepin'' (agrāk ''George H. Dyer''), mazs koka Lielo ezeru balkeris, kuru aprīkoja ar kravas izkraušanas ierīcēm 1902. gadā. Pirmais Lielo ezeru balkeris, kurš tika būvēts kā pašizkrāvējs, bija ''Wyandotte'', kuru nolaida ūdenī 1908. gadā. Pirms šiem visus kuģus izkrāva ar krasta kravas ierīcēm. Pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīces darbojās labi ar kravām, kuras plūda no tilpnēm uz konveijeru lentām, piemēram, akmeņoglēm un kaļķakmeni. Tās nestrādāja labi ar labību, kura plūda pārāk strauji un apraka konveijeru lentas vai ar dzelzsrūdu, kura neplūst labi un uzkrātos tilpnē. Tā kā Lielo ezeru balkeru pamata krava bija dzelzsrūda, pašizkrāvēji nekļuva populāri, kamēr augstākā labuma rūdas krājumi nebija izsmelti un 1970. gados nesāka izmantot [[Takonīts|takonīta]] granulas. Tvaika dzinēji parādījās 1860. gados un kļuva par standarta piedziņas veidu vairāk nekā gadsimtu ilgi. Kanādas 1967. gadā uzbūvētais labības pārvadātājs ''Feux Follets'' bija pēdējais Lielo ezeru balkeris ar [[Tvaika turbīna|tvaika turbīnu]] un tātad pēdējais ezeros uzbūvētais [[tvaikonis]]. Uzņēmuma [[Ford Motor Company|''Ford Motor Company'']] 1924. gadā uzbūvētie [[Henry Ford II|''Henry Ford II'']] un [[Benson Ford|''Benson Ford'']] bija pirmie ezeru kuģi ar [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]]. Līdz pat 1970. gadiem dīzeļdzinēji nekļuva par noteicošo piedziņas veidu. Līdz 2010. gadam pēdējais ekspluatācijā esošais 1920. gadu kuģis un vecākais nespecializēto beramkravu pārvadāšanā izmantotais kuģis bija kuģniecības ''Lower Lakes Towing Ltd.'' motorkuģis ''Maumee''. Kuģi priekš uzņēmuma ''U.S. Steel'' uzbūvēja ar nosaukumu ''William G. Clyde''.<ref>[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/Maumee1.htm Wharton G. -- Maumee --] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 21. jūnijā</ref> ''S. T. Crapo'' 1927. gadā uzbūvēja priekš uzņēmuma ''Huron Portland Cement Co.'' cementa pārvadāšanai un tas kopš 1996. gada netiek aktīvi izmantots. Šis balkeris bija kuģu klases otrais kuģis, bet pirmais bija tā paša uzņēmuma ''John G. Boardman''. ''S. T. Crapo'' bija pēdējais akmeņogles kurinošais Lielo ezeru kravas kuģis.<ref>[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/crapo.htm Wharton G. Great Lakes Fleet Page Vessel Feature -- S.T. Crapo --] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 21. jūnijā</ref> Tradicionālais dzīvojamo telpu izvietojums priekšgalā un pakaļgalā ar atklātu klāju virs tilpnes tika aizsākts ar 63 m garo ''R. J. Hackett'', kuru projektēja un uzbūvēja Elihu Peks (''Elihu Peck'' - angļu val.) 1869. gadā. Pirmais dzelzs korpusa Lielo ezeru balkeris bija ''Brunswick'', kuru nolaida ūdenī 1881. gadā [[Detroita|Detroitā]]. ''Brunswick'' nogrima pēc sadursmes vēlāk tajā pašā gadā un tādēļ ir maz zināms. Daudzi seko mūsdienu [[Klīvlenda|Klīvlendas]] presei un par pirmo dzelzs korpusa Lielo ezeru balkeri uzskata 1882. gadā ūdenī nolaisto [[Onoko|''Onoko'']]. 92 metrus garais ''Onoko'' bija pirmais balkeris, kuram tika piešķirts neoficiālais [[ezeru karaliene]]s (''Queen of tha Lakes'' - angļu val.) tituls (garākais kuģis ezeros). SS [[Carl D. Bradley|''Carl D. Bradley'']] (200 m) šo titulu saglabāja 22 gadus, ilgāk nekā jebkurš cits tradicionālas uzbūves Lielo ezeru balkeris. ''Carl D. Bradly'' ir pazīstams arī ar pārlūšanu un nogrimšanu Mičiganā vētras laikā 1958. gadā. Bija tikai divi izdzīvojušie. [[Attēls:Paul R. Tregurtha.jpg|thumb|right|[[Paul R. Tregurtha|''Paul R. Tregurtha'']] pa ziemu pietauvots [[Stērdženbeja|Stērdženbejā]] Viskonsinas štatā. 2008. gada 19. februāris.]] Šobrīd ezeru karalienes titulu patur modernais ''Paul R. Tregurtha'' ar pakaļgalā novietotu virsbūvi. 308,9 metrus garo kuģi nolaida ūdenī 1981. gadā ar nosaukumu ''William J. Delancy''. ''Paul R. Tregurtha'' šo titulu ir saglabājis kopš tā nolaišanas ūdenī. 207 metrus garo ''Wilfred Sykes'' uzskata par pirmo moderno Lielo ezeru balkeri un, kad to 1975. gadā pārbūvēja par pašizkrāvēju, tas bija pirmais pašizkrāvējs ar aizmugurē izvietotām kravas izkraušanas ierīcēm. Kopš tā laika visas pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīces izvieto aizmugurē. 218,2 metrus garais ''Algoisle'' (iepriekš ''Silver Isle'') bija pirmais modernais Lielo ezeru balkeris ar visām kajītēm izvietotām vienā pakaļgalā novietotā virsbūvē sekojot okeāna balkeru arhitektūrai un atsakoties no gadsimtu vecām formām, ko lietoja uz mazām upju tvaika baržām un [[Vaļa mugura|vaļa muguras]] projektos. ''Stewart J. Cort'' (1971. g.) bija pirmais 300 metru garais kuģis un vienīgais 300 metru garais kuģis ar tradicionāli priekšgalā novietotu virsbūvi, kurā izvietotas dzīvojamās telpas. 220 metru garais [[Algosoo|''Algosoo'']] (1974. g.) bija pēdējais uzbūvētais Lielo ezeru balkeris ar tradicionālo priekšgalā novietoto stūres māju. Tāpat pieminēšanas vērts ir tvaikonis [[Edward L. Ryerson|''Edward L. Ryerson'']], kurš ir plaši pazīstams ar savu mākslinieciski augstvērtīgo arhitektūru un ir vienīgais aktīvi izmantotais līdzena klāja (bez kravas izkraušanas ierīcēm) kravas kuģis Lielo ezeru ASV pusē (Vēl viens reģistrēts ASV līdzena klāja kuģis ir ''John Sherwin'', kurš netiek ekspluatēts no 1981. gada un šobrīd ir pietauvots [[Dītora|Dītorā]] (''DeTour'' - angļu val.) Mičiganas štatā pēc tam kad 2008. gada novembrī tika apturēta tā dzinēja maiņa un pārbūve par pašizkrāvēju). 2006. gada vasarā ''Edward L. Ryerson'' aprīkoja un tika atsākta tā aktīva ekspluatācija pēc ilgstošas stāvēšanas no 1998. gada. ''Edward L. Ryerson'' bieži tika izmantots kā muzejkuģis ekskursijām. To atgrieza atpakaļ ekspluatācijā, jo ezeros trūka drošu korpusu un bija nepieciešams palielināt flotes tonnāžu (Kanādas flotē joprojām ir vairāki aktīvi izmantoti līdzena klāja kuģi labības transportam, kura nav piemērota pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīcēm. Vairums ASV labības tiek transportēta pa dzelzceļu.). Kanādas līdzena klāja kuģis ''Seaway Queen'', kurš līdz sagriešanai metāllūžņos piederēja kuģniecībai ''Upper Lakes Shipping'', piedalījās [[Deivids Memets|Deivida Memeta]] (''David Mamet'' - angļu val.) lugas "[[Lakeboat]]" ekranizācijā. Lai uzņemtu dažas scēnas, kuģa karogs uz laiku tika mainīts uz ASV ar pieraksta ostu Čikāgā. === Muzejkuģi un saglabājušies korpusi === ==== Klīvlenda Ohaio štatā ==== 1925. gadā uzbūvētais uzņēmuma [[Cleveland-Cliffs|''Cleveland-Cliffs'']] bijušais flagkuģis [[William G. Mather|''William G. Mather'']] ir pārvērsts par [[Jūras muzejs|jūras muzeju]] un ir atvērts apskatei Klīvlendas [[Ziemeļkrasta osta|ziemeļkrasta ostā]] (''North Coast Harbor'' - angļu val.). [[Attēls:MV Maumee, Holland, MI.JPG|thumb|right|MK ''Maumee'', viens no ilgāk izmantotajiem ezeru balkeriem, izkraujot kravu [[Holande (Mičigana)|Holandē Mičiganas štatā]]. Sagriezts metāllūžņos 2012. gadā 83 gadu vecumā.]] ==== Dulūta - Superiora Minesotas - Viskonsinas štatos ==== [[William A. Irvin|''William A. Irvin'']] tika nosaukts par godu uzņēmuma [[U.S. Steel|''U.S. Steel'']] prezidentam, laikā, kad kuģi nolaida ūdenī, un kalpoja kā ''U.S. Steel'' Lielo ezeru flotes flagkuģis no tā nolaišanas ūdenī 1938. gadā līdz 1975. gadam. Kuģis bija pirmais Lielo ezeru balkeris, kura būvē izmantoja metināšanu un tas ir atvērts apskatei [[Viljams A. Irvins|Lielo ezeru peldošajā jūras muzejā]] [[Dulūta|Dulūtā]] Minesotas štatā. Cits [[muzejkuģis]] [[Meteor|''Meteor'']] ir pēdējais saglabājies vaļa muguras projekta kuģis un kalpo par muzeju [[Superiora|Superiorā]] Viskonsinas štatā, vietā, kur kuģu būvētavā [[Superior Shipbuilding Company|''American Steel Barge Company'']] būvēja vaļa muguras projekta kuģus. Tādus pašus Lielo ezeru balkerus būvēja arī Dulūtas kuģu būvētavā [[McDougall Duluth Shipbuilding Company|''McDougall Duluth Shipbuilding Company'']].<ref>[https://zenithcity.com/archive/historic-architecture/riverside-hospital/ Dierckins T. Riverside hospital] Zenith City Press. Skatīts: 2022. gada 28. jūnijā</ref> ==== Sū Santemarī Mičiganas štatā ==== [[Valley Camp|''Valley Camp'']] tika uzbūvēts 1917. gadā un savas ekspluatācijas laikā no 1917. gada līdz 1966. gadam piederēja uzņēmumiem [[National Steel Corporation|''National Steel Corporation'']], [[Republic Steel|''Republic Steel'']] un [[Wilson Transit Co.|''Wilson Transit Co.'']]. 1968. gadā tas kļuva par muzejkuģi amerikāņu Sū krastmalā uz austrumiem no Sū slūžām. Kuģī glabājas daudz relikviju no [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] nogrimšanas, tajā skaitā divas sadauzītas ''Edmund Fitzgerald'' glābšanas laivas.<ref>[https://www.saulthistoricsites.com/museum-ship-valley-camp/ Explore An Actual Great Lakes Freighter!] Sault Historic Sites. Skatīts: 2022. gada 29. jūnijā</ref> ==== Tolīdo Ohaio štatā ==== [[Attēls:Toledo freighters (Buckley, Boyer).jpg|thumb|right|''Willis B. Boyer'' un ''Buckeye'' Maumē (''Maumee'' - angļu val.) upē Tolīdo. ''Buckeye'' vēlāk tika pārbūvēts par baržu un nosaukts par ''Lewis J. Kuber''. Šobrīd baržas nosaukums ir ''Menominee.'']] SS [[Col. James M. Schoonmaker|''Col. James M. Schoonmaker'']] ir bijušais uzņēmuma [[Cleveland-Cliffs|''Cleveland-Cliffs'']] kuģis, kurš tika izmantots no 1911. līdz 1980. gadam. Sākotnēji kuģis piederēja uzņēmumam ''Shenango Furnace Company'' un tad, kad to nopirka ''Cleveland-Cliffs'', tika mainīts arī kuģa nosaukums uz ''Willis B. Boyer''. Uzsākot ''Col. James M. Schoonmaker'' ekspluatāciju, tas bija lielākais balkeris pasaulē. Vienā no līdz šim visambiciozākajām Lielo ezeru kuģu restaurācijām, ''Col. James M. Schoonmaker'' 2011. gada 1. jūlijā, simtajā gadadienā kopš kuģa nolaišanas ūdenī Tolīdo, atguva savu nosaukumu. Kuģis bija atvērts apskatei gadiem ilgi kā muzejs [[Tolīdo]] starptautiskajā parkā līdz 2012. gada 27. oktobrī to pārvietoja lejup pa upi uz vietu blakus jaunajai [[Lielo ezeru nacionālais muzejs|Lielo ezeru nacionālā muzeja]] ēkai. Kuģis atkal tika atvērts apskatei kopā ar muzeju 2014. gada pavasarī. === Citi saglabājušies korpusi un kuģu daļas === ==== Dītora Mičiganas štatā ==== Šajā pilsētā ir saglabājies ''Lewis G. Harriman'' priekšgals ar priekšgala virsbūvi. ''Lewis G. Harriman'' tika nolaists ūdenī kā ar nolūku būvēts cementa pārvadātājs ''John W. Boardman''. Kuģi sagrieza metāllūžņos, bet priekšgalu saglabāja kā dzīvojamo ēku Dītorā. Nesen tā tika restaurēta un nokrāsota sākotnējā ''Boardman'' krāsā. ==== Putinbeja Ohaio štatā ==== 1924. gadā uzbūvēto ''Benson Ford'' nosauca par godu Henrija Forda mazdēlam un tas kļuva par ''Ford Motor Company'' flagkuģi. Kuģa priekšgala virsbūve šobrīd ir novietota uz klints Ēri ezera [[Dienvidbeisas sala|Dienvidbeisas salā]] (''South Bass Island'' - angļu val.) uz kurieni to 1986. gadā pārvietoja Frenks J. Salivans (''Frank J. Sullivan'' - angļu val.) un Lidija Salivana (''Lydia Sullivan'' - angļu val.) no Klīvlendas. Šobrīd tā ir privāta muzejmāja, kura kopš 1999. gada pieder Braienam Kasperam (''Bryan Kasper'' - angļu val.) no Sendaski (''Sandusky'' - angļu val.) Ohaio štatā. Tā ir tikusi pieminēta daudzos žurnālos un tādās televīzijas pārraidēs kā ''Home & Garden'' televīzijas raidījumā ''Extreme Homes'' un televīzijas kanāla ''Travel Channel'' raidījumā ''Extreme Vacation Homes''.<ref>[https://shiponthebay.com/ One of the Most unique homes you’ll find on Put-in-Bay and throughout the Country] Benson Ford Shiphouse. Skatīts: 2022. gada 3. jūlijā</ref> ==== Misisoga Ontārio provincē ==== SS [[William E. Corey|''Ridgetown'']] tika daļēji nogremdēts kā viļņlauzis (ar neskartu skursteni un virsbūvēm) netālu no [[Toronto]] Portkreditā (''Port Credit'' - angļu val.). Kuģis tika uzbūvēts 1905. gadā un ir viens no visvecākajiem saglabātajiem korpusiem Ontārio ezerā. Tā siluets raksturo 1900. gadu sākuma Lielo ezeru balkeru izskatu. ==== Detroita Mičiganas štatā ==== ''William Clay Ford'' stūres māja ir daļa no [[Dossinu Lielo ezeru muzejs|Dossinu Lielo ezeru muzeja]] (''Dossin Great Lakes Museum'' - angļu val.) Belles salā (''Belle Isle'' - angļu val.).<ref>[https://detroithistorical.org/dossin-great-lakes-museum/exhibitions/signature-exhibitions/william-clay-ford-pilot-house William Clay Ford Pilot House] Detroit Historical Society. Skatīts: 2022. gada 10. jūlijā</ref> Stūres māja ir atvērta apskatei un vērsta pret Detroitas upi. === Neizdevušies mēģinājumi izveidot muzejkuģus, kuģi sagriezti metāllūžņos === [[Attēls:DetroitRiverlaker.jpg|right|thumb|Moderns Lielo ezeru balkeris ''Earl W.'' (tagad ''Manitowoc'') ejot gar [[Renesances centrs|Renesances centru]] (''Renaissance Center'' - angļu val.) Detroitā.]] Vairāki citi Lielo ezeru balkeri gandrīz kļuva par muzejkuģiem, bet tos finansējuma trūkuma, politiskā spiediena vai citu iemeslu dēļ sagrieza metāllūžņos. * ''Lewis G. Harriman'': 1923. gadā pirmais ar nolūku uzbūvētais cementa pārvadātājs tika ekspluatēts no tā uzbūvēšanas līdz 1980. gadam. Līdz 2003. gadam kuģi izmantoja kā uzglabāšanas baržu. Interesentu grupa centās kuģi izglābt, bet komunikācijas problēmas ar īpašnieku noveda pie kuģa pārdošanas 2004. gadā un sekojošas sagriešanas metāllūžņos Sū Santemarī uzņēmumā ''Purvis Marine''. Lielākā korpusa daļa tika pārkausēta metalurģijas uzņēmuma ''Algoma'' tēraudlietuvē, bet [[Baks (kuģniecība)|baks]]<ref>Priekšgala virsbūve</ref> tika saglabāts kā vasarnīca [[Dītora|Dītorā]]. * SS ''Niagara'': 1897. gadā būvēts kravas kuģis, kuru vēlāk pārbūvēja par refūleri. Sagriezts metāllūžņos 1997. gadā [[Ēri]] uzņēmumā ''Liberty Iron & Metal'' pēc tam, kad to neizdevās pārvērst par muzejkuģi Ēri. 11 gadus iepriekš kuģi bija izdevies paglābt no sagriešanas metāllūžņos. * ''John Ericsson'': Pirmspēdējais vaļa muguras projekta kravas kuģis. ''John Ericsson'' sagrieza metāllūžņos 1969. gadā [[Hamiltona (Kanāda)|Hamiltonā]]. Tāpat kā gadījumā ar kuģi ''Canadiana'', kuģa zaudēšanā centrālo lomu spēlēja politika. * SS ''Seaway Queen'': Kanādas līdzena klāja kuģis ''Seaway Queen'', kurš kādreiz piederēja kuģniecībai ''Upper Lakes Shipping'' un piedalījās [[Deivids Memets|Deivida Memeta]] lugas "[[Lakeboat]]" ekranizācijā, bija iesaistīts mēģinājumā to saglabāt kā muzejkuģi. Beigu beigās īpašniekam neizdevās atrast organizāciju, kura spētu un gribētu kuģi saglabāt, tādēļ to pārdeva un 2004. gadā sagrieza metāllūžņos [[Alanga|Alangā]], (''Alang'' - angļu val.) Indijā. * ''J. B. Ford'': 1904. gada kravas kuģi, kurš pārdzīvoja 1905. gada [[Mataafa vētra|''Mataafa'' vētru]] un [[1913. gada Lielo ezeru vētra|1913. gada Lielo ezeru vētru]], ar pēdējo trīspakāpju reversējamo tvaika dzinēju izrādījās pārāk dārgi pārvērst muzejkuģī un tas 2015. gadā tika nosūtīts uz Dulūtas uzņēmumu ''Azcon Metals'' sagriešanai metāllūžņos.<ref>[https://www.duluthnewstribune.com/news/one-final-sail-set-for-j-b-ford One final sail set for J.B. Ford] Duluth News Tribune. 2015. gada 8. oktobris. Skatīts: 2022. gada 12. jūlijā</ref> === Potenciālie muzejkuģi === [[Attēls:MV Roger Blough Milwaukee 2014.jpg|thumb|[[Roger Blough|''Roger Blough'']] pa ziemu pietauvots Milvoki. 2014. gada februāris.]] * Cementa tvaikoņi: cementa tvaikoņu floti strauji aizstāj velkoņa un baržas kombinācijas, piemēram, ''Integrity'' un ''Innovation''. Vēsturiskie cementa pārvadātāji ir [[St. Marys Challenger|''St. Marys Challenger'']] (1906), [[S. T. Crapo|''S. T. Crapo'']] (1927), [[J. A. W. Iglehart|''J. A. W. Iglehart'']] (1936) un SS [[Alpena|''Alpena'']] (1942). SS ''St. Marys Challenger'' ir pārvērsts baržā, bet tā stūres māja stāv uz piestātnes Tolīdo un gaida, kad varēs kļūt par daļu no Lielo ezeru nacionālā muzeja ekspozīcijas. * SS [[Arthur M. Anderson|''Arthur M. Anderson'']], kurš tika nolaists ūdenī 1952. gadā vēl joprojām tiek ekspluatēts. Kuģis ir slavens kā pēdējais, kurš kontaktējās ar ''Edmund Fitzgerald'' pirms tā nogrimšanas. Tas bija arī pirmais glābšanas kuģis, kas ieradās meklēt ''Edmund Fitzgerald''. * SS ''Lee A. Tregurtha'' ir otrais vecākais izmantotais kuģis, kurš ir ievērojams ar to, ka bija ASV Jūras kara flotes bunkurēšanas tankkuģis un saglabājies uzņēmuma ''Cleveland-Cliffs'' kuģis. == Piezīmes un atsauces == {{atsauces|colwidth=40em}} == Ārējās saites == {{commons|Lake freighter|Lielo ezeru balkeris}} * [http://www.boatnerd.com Interneta vietne ''Boatnerd''] Informācija par Lielo ezeru balkeriem. {{en ikona}} * [http://www.greatscience.com/mather_museum.php Muzejkuģa ''William G. Mather'' interneta vietne] 1925. gadā uzbūvētais uzņēmuma ''Cleveland-Cliffs'' bijušais flagkuģis {{en ikona}} [[Kategorija:Kuģu tipi]] d13tl334854r8xiz0ounydzw22h3h5s 3660883 3660879 2022-07-25T21:26:46Z Tttoooxxx 65596 /* Uzbūve */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:SAILING DIRECTIONS-ENROUTE-Caribbean Sea Vol 1-5Page 6.jpg|thumb|350px|ASV Nacionālās Ģeotelpiskās izlūkošanās aģentūras Karību jūras locijas 1. sējuma 6. lapaspuse (''Sailing Directions (Enroute) Caribbean Sea Vol 1'' - angļu val.).]] '''Locija''' ir kuģu un laivu ceļu apraksts [[Piekrastes navigācija|piekrastes navigācijā]] un tuvojoties ostām. Tajā sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts, ziņas par navigācijas šķēršļiem, bīstamām vietām, navigācijas aprīkojumu, ziņas par ostām un režīmu tajās, kā arī cita informācija.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. lpp.</ref> Angļu valodā visu kādas valsts izdoto lociju kopumu dēvē par ''Sailing Directions'', bet atsevišķu grāmatu par ''Pilot''. Vārds ''pilot'' nozīmē arī locis. Vienāds nosaukums izvēlēts tāpēc, ka locijas sniedz vietējās zināšanas par kuģu ceļiem un orientieriem, kuras parasti tiek iegūtas no loča. Tādēļ īpaši svarīgas locijas ir karakuģiem un valsts dienesta kuģiem, kuri daudzās ostās ir atbrīvoti no obligātās loča pavadības. Daudzas valstis izdod locijas saviem teritoriālajiem ūdeņiem, kuros tās ir Starptautiskās Hidrogrāfijas organizācijas (''International Hydrographic Organization (IHO)'' - angļu val.) atzītas kā primārie kartogrāfijas varas orgāni. Tomēr visplašāk izmantotās locijas ir Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas biroja (''UK Hydrographic Office'' - angļu val.) izdotās (''Admiralty Sailing directions (ASD)'' - angļu val.). Šīs locijas tiek pārdotas ar ''Admiralty'' zīmolu un nodrošina visplašāko ģeogrāfisko pārklājumu piekrastes kuģu ceļiem visā pasaulē. Tās ir veidotas, lai papildinātu un uzlabotu datus, kuri uzrādīti uz [[Admiralitāte (Apvienotā Karaliste)|britu admiralitātes]] (''British Admiralty (BA)'' - angļu val.) jūras kartēm, aprakstot jūras kuģu ceļus attiecībā pret krasta orientieriem. Okeāna ceļi ietverti admiralitātes grāmatā "Pasaules okeāna pārgājieni" (''Ocean Passages for The World (OPTW)'' - angļu val.) - jūras publikācija NP136 - kura apraksta jūras ceļus atsevišķi motorkuģiem un atpūtas kuģiem / buru kuģiem. == ASV == [[File:SDLIMITS.jpg|right|thumb|200px|Lociju pārklājums. Skaitļi kvadrātos apzīmē atsevišķo plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' - angļu val.) pārklājuma rajonus.]] Pavisam eksistē 41 ASV [[navigācija]]s lociju sējums ārzemju ūdeņiem, kurus izdod [[Nacionālā Ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūra]] (''National Geospatial-Intelligence Agency (NGA)'' - angļu val.). Lociju komplekts sastāv no 36 piekrastes lociju (''Enroute'' - angļu val.) sējumiem, 4 plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' - angļu val.) sējumiem un 1 sējuma, kurš apvieno abus iepriekš minētos. Plānošanas rokasgrāmatas apraksta okeānu baseinu vispārīgās iezīmes un valstīm specifisku informāciju, piemēram, militāro poligonu koordinātas, loča pavadības nosacījumus, dažādus noteikumus, meklēšanas un glābšanas informāciju, kuģu ziņošanas sistēmas un laika zonas. Piekrastes locijas ietver detalizētu informāciju par piekrasti un ostu pieejām papildinot rajona vislielākā mēroga kartes. Katra piekrastes locija ir sadalīta ģeogrāfiskos reģionos, sauktos par sektoriem, kuri satur informāciju par laikapstākļiem piekrastē, straumēm, ledu, bīstamām vietām, orientieriem un ostām, kā arī grafisku rajonam pieejamo karšu attēlojumu.<ref>[https://msi.nga.mil/Publications/SDEnroute Sailing Directions Enroute] National Geospatial-Intelligence Agency. Skatīts: 2022. gada 19. jūlijā</ref> ASV locijas ārzemju ūdeņiem ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://msi.nga.mil/Publications NGA jūrniecības drošības informācijas portāla] (''NGA Maritime Safety Information Portal (NGA MSI Portal)'' - angļu val.). ASV ūdeņiem tiek izdotas desmit dažādas locijas, kuras ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://www.nauticalcharts.noaa.gov/publications/coast-pilot/index.html hidrogrāfijas biroja] interneta vietnes. Turpat iespējams lejupielādēt arī citus produktus, tajā skaitā [https://charts.noaa.gov/InteractiveCatalog/nrnc.shtml kartes]. Locijas korektē, kad jauniegūti dati ir par pamatu esošā teksta revīzijai. Šādus datus iegūst no vairākiem avotiem, tajā skaitā ločiem un citu valstu locijām. Grāmata, kura apvieno plānošanas rokasgrāmatu un piekrastes lociju ir [[Antarktīda]]s plānošanas rokasgrāmata un piekrastes locija (''Planning Guide and Enroute for Antarctica'' - angļu val.). Šāds apvienojums ļauj efektīvāk pasniegt materiālu par šo unikālo rajonu. Plānošanas rokasgrāmatas un piekrastes locijas tiek korektētas bieži. 2005. gada sākumā NGA pārtrauca šo publikāciju izdošanu drukātā veidā un sekojošie izdevumi tika izplatīti tikai ciparu formātā. Starp jauniem izdevumiem locijas tiek korektētas pielietojot ciparu ielāpu (''binary patch'' - angļu val.) procesu, kuru dēvē par publikāciju datu atjaunošanu (''Publication Data Update (PDU)'' - angļu val.).<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. lpp.</ref> === Plānošanas rokasgrāmatas === [[Attēls:Sample Planning Guide page.jpg|right|thumb|200px|Plānošanas rokasgrāmatas lapaspuse.]] Plānošanas rokasgrāmatu sējumi palīdz stūrmanim plānojot tālus okeāna reisus un sniedz informāciju par atsevišķām valstīm, kura ir piemērojama visām šo valstu ostām. Katra plānošanas rokasgrāmata aptver brīvi izvēlētu pasaules okeāna rajonu. Atsevišķās plānošanas rokasgrāmatas ir iedalītas valstīs un okeānu baseinos sekojoši: # Publikācija 120 - 51 valsts un viens okeāna baseins (Klusais okeāns); # Publikācija 140 - 87 valstis un seši okeāna baseini (Baltijas jūra, Melnā jūra, Karību jūra, Vidusjūra, Ziemeļatlantijas okeāns un Ziemeļjūra/Lamanšs); # Publikācija 160 - 61 valsts un trīs okeānu baseini (Indijas okeāns, Dienvidatlantijas okeāns un Sarkanā jūra/Persijas līcis); # Publikācija 180 - 5 valstis un viens okeāna baseins (Arktiskais okeāns). Valstu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: boju sistēmas, valūtas, militārie poligoni, zvejas rajoni, valdība, brīvdienas, ledus, tautsaimniecības nozares, valodas, mīnētie rajoni, navigācijas informācija (tajā skaitā deklarētās jūras zonu robežas, strīdi par [[Jūras zonas|jūras zonām]] un piekrastes lociju sējumi), urbšanas darbi piekrastē, loča pavadības nosacījumi, piesārņojums, aizliegtie rajoni, dažādi noteikumi, ierobežotie rajoni, meklēšanas un glābšanas informācija, signāli, zemūdeņu mācību rajoni, laika zonas, kustības atdalīšanas sistēmas, ASV vēstniecība un kuģu satiksmes vadības centri (''Vessel traffic service (VTS)'' - angļu val.). Informācija, kuru nevar pietiekoši precīzi attēlot alfabetizētajā valsts ieraksta tekstā, var tikt ievietota kā pielikums pēc attiecīgās valsts ieraksta. Okeānu baseinu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: klimatoloģija, straumes, zvejas rajoni, ģeofiziskas iezīmes, ledus, izmaiņas radiosignālu jonosfēras kavējumā, magnētiskais lauks, meteoroloģija, mīnētie rajoni, navigācijas informācija, optiskie fenomeni, loča pavadības nosacījumi, dažādi noteikumi, kuģu ceļi, jūras, kuģu ziņošanas sistēmas, plūdmaiņas un ūdens virsmas temperatūras.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. - 95. lpp.</ref> === Piekrastes locijas === Katrs piekrastes locijas sējums satur gar krastu vai caur šaurumu numurētus sektorus. Locijā katrs sektors tiek aprakstīts pēc kārtas. Grāmatā pirms sektoru apraksta ir priekšvārds ar detalizētu informāciju par varas orgāniem, atsaucēm un katrā konkrētajā grāmatā lietotiem kopējiem pieņēmumiem. Tāpat ievietota tabula pēdu, asu un metru savstarpējai pārvēršanai. Visbeidzot katrā sējumā ievietots saraksts ar biežāk lietotajiem saīsinājumiem, kādus var atrast tekstā. Sektora apraksts sākas ar attēliem, kuros parādītas attiecīgajam sektoram pielietojamās papīra kartes un elektroniskās navigācijas kartes. Pēc parādīto karšu rāmju izmēriem stūrmaņi var noteikt, kura ir vislielākā mēroga karte vajadzīgajai vietai, kā arī atrast uz kurām kartēm attēlots ģeogrāfiskajā katalogā minētais orientieris. Pēc sektoru aprakstiem ievietota svešvārdu terminu skaidrojošā vārdnīca un izsmeļošs ģeogrāfiskais katalogs. Ģeogrāfiskais katalogs ir alfabētisks aprakstīto un uz kartēm uznesto orientieru saraksts. Katalogā katram orientierim dotas ģeogrāfiskās koordinātas un sektora numurs kopā ar sektora paragrāfa numuru, kurā šis orientieris aprakstīts.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 95. - 97. lpp.</ref> == Apvienotā Karaliste == [[Attēls:Wind_rose_2016_for_ENBS_Båtsfjord,_Norway.jpg|thumb|right|Vēja roze.]] [[Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs]] (''UK Hydrographic Office (UKHO)'' - angļu val.) izdod locijas ar ''Admiralty'' zīmolu. Locijas pieejamas gan papīra grāmatu veidā, gan kā elektroniskās grāmatas.<ref>[https://www.admiralty.co.uk/publications/publications-and-reference-guides/admiralty-sailing-directions ADMIRALTY Sailing Directions] UK Hydrographic Office. Skatīts: 2022. gada 25. jūlijā</ref> Locijas sākumā doti dažādi paskaidrojumi tās lietošanai, kā arī vārdnīca ar terminiem citās valodās ar kādiem var nākties sastapties dažādos nosaukumos. Tālāk seko dažādi kuģošanas noteikumi (''Laws and regulations appertaining to navigation'' - angļu val.). Locijas 1. daļa (''Chapter 1'' - angļu val.) sastāv no trim nodaļām: # Navigācija un noteikumi (''Navigation and regulations'' - angļu val.) - šeit doti dati par aptverto rajonu, ieteiktie kuģojamie ceļi, navigācijas šķēršļi, dziļumi, mīnu rajoni, ziņas par zvejošanas režīmu, informācija par kartēm, loču dienestu, ledus apstākļiem, radiodienestu, dažādi kuģošanas drošības noteikumi, dažādie pielietojamie signāli, piemēram, vētras, [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]], kustību regulējošie signāli u.c., kā arī informācija par glābšanas stacijām; # Valstis un ostas (''Countries and ports'' - angļu val.) - īss apraksts par valsti, kā arī dažāda informācija par valstu galvenajām [[Osta|ostām]]; # Dabas apstākļi (''Natural conditions'' - angļu val.) - navigācijas ģeogrāfiskais un hidrometeoroloģiskais apraksts. Šeit ievietotas tajā skaitā viļņošanās un valdošo [[Vējš|vēju]] kartes ik pēc diviem vai trijiem mēnešiem. Valdošo vēju kartēs attēlots locijas aptvertais rajons ar tajā izvietotām vēja rozēm, kurās uzrādīti vēju virzieni ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu; Tālākās daļās (2., 3. utt.) seko sīks [[navigācija]]s apraksts. Pirms otrās daļas locijā ievietots attēls ar grāmatas aptverto rajonu, kurā gar krastu vai caur šaurumu parādīti piekrastes kuģu ceļi un tie sanumurēti sākot ar otro numuru. Katrs numurētais kuģu ceļš, vai locijas aptvertā rajona daļa, aprakstīts savā grāmatas daļā sākot ar otro daļu. Savukārt katra locijas daļa sākas ar līdzīgu attēlu, kurā attēlots tikai šīs daļas kuģu ceļš vai kopējā rajona daļa. Šeit kuģu ceļš sadalīts posmos un atzarojumos, pie tam katram posmam vai atzarojumam piešķirts savs numurs. Piešķirtie numuri atbilst attiecīgās locijas daļas nodaļām, kurās sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts kuģu ceļa posmam vai atzarojumam.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 64. - 66. lpp.</ref> == Krievija == [[Attēls:Welland canal john b aird.JPG|thumb|right|MK ''John B. Aird'', Lielo ezeru balkeris ar vienu pakaļgalā novietotu virsbūvi.]] Tā kā šiem kuģiem jāizmanto [[Lielo ezeru ūdensceļš|Lielo ezeru ūdensceļa]] slūžas, tiem visiem ir vienas un tās pašas raksturīgās iezīmes un to izskats atšķiras no līdzīga izmēra jūras [[Kravas kuģis|kravas kuģiem]]. Piemēram, tie ir šaurāki un parasti garāki. Agrāk izplatīts Lielo ezeru balkeru variants bija [[vaļa mugura]]s projekti (tos ieviesa Aleksandrs Makdugals (''Alexander McDougall'' - angļu val.) un būvēja no 1887. līdz 1898. gadam), kuriem bija raksturīgs ievērojams [[korpusa bortu ieliekums uz iekšu virs ūdenslīnijas]], kurš pakāpeniski pārgāja horizontālā klājā, kā arī noapaļots priekšgals. Šie kuģi piekrautā stāvoklī atgādināja [[Vaļi|vaļa]] muguru. Ja parasta kravas kuģa virsbūve ar stūres māju atradās kuģa vidusdaļā, tad Lielo ezeru balkeru virsbūvi un stūres māju sākot ar 19. gadsimta beigām izvietoja priekšgalā. Parasti tiem bija arī otra sala virs mašīntelpas kuģa pakaļgalā. Šādus divsalu kuģus būvēja no 1869. līdz 1974. gadam. Pirmais kuģis Lielajos ezeros, kuru uzbūvēja ar priekšgalā novietotu stūres māju, bija [[R. J. Hackett|''R. J. Hackett'']], bet pēdējais [[Algosoo|''Algosoo'']]. Vēlāk būvētajiem Lielo ezeru balkeriem, piemēram, ''CSL Niagara'', ir viena, liela, pakaļgalā novietota virsbūves sala. [[Attēls:Soo Locks-Sault-Ste Marie.png|thumb|right|Lielo ezeru balkeris izejot no [[Sū slūžas|Sū slūžām]] (apakšā, pa labi). Mičiganas štats labajā pusē, priekšplānā, Ontārio province pa kreisi un fonā.]] Ātrums ezeros nav tik svarīgs kā okeānā. Parasti ostas ir izvietotas tuvāk viena otrai nekā pārvadājot kravas okeānā, tādēļ kravas ietilpība ir svarīgāka par ātrumu. Ezeru kuģus projektē ar pēc iespējas lielāku [[Korpuss (kuģa)#Kuģa galvenie izmēri un pilnības koeficienti|ūdensizspaida pilnības koeficientu]], lai tie aizņemtu maksimālu apjomu slūžās Lielo ezeru/Sentlorensas ūdensceļu sistēmā. Tā paša iemesla dēļ, jūras arhitekti ir devuši priekšroku taisna, vertikāla priekšvadņa nevis plūdlīnijas formas priekšgaliem. Pēc otrā pasaules kara vairāki okeāna kravas kuģi un tankkuģi tika pārvietoti uz Lielajiem ezeriem un pārbūvēti par balkeriem kā lēts kuģu ieguves veids. Daži no tiem tiek izmantoti vēljoprojām (piemēram, [[USS Chiwawa (AO-68)|''Lee A. Tregurtha'']] un daži citi). Cita ezeru kuģiem raksturīga iezīme ir savādāks [[Tilpne|kravas lūku]] izvietojums nekā jūras kuģiem. Ezeru kuģiem lūkas tradicionāli ir izvietotas 7,3 metru (24 pēdu) attālumā viena no otras un arī pašu lūku garums kuģa diametrālās plaknes virzienā ir 7,3 m. Šāds izvietojums bija vajadzīgs, lai lūkas atbilstu ostu izkraušanas ierīcēm. 19. un 20. gadsimta mijā lielākajai daļai rūdas izkraušanas ierīču izkraušanas teknes bija izvietotas ik pēc 3,7 m (12 pēdām). Kuģu būvētāji izmantoja šo attālumu, lai projektētu tādas lūkas, kurās vienlaicīgi kravu varēja iekraut no divām teknēm. Šādi lūku izmēri saglabājas arī mūsdienās pat uz moderniem ezeru kuģiem, tādējādi ezeru kuģiem ir daudz vairāk lūku nekā tāda paša garuma jūras kuģiem. Lielākās dziļūdens slūžas [[Sū slūžas|Sū slūžās]] ir Po slūžas (''Poe locks'' - angļu val.), kuras ir 370 m garas un 34 m platas. Ņemot vērā gabarītu ierobežojumus, šobrīd ezeros ir trīsdesmit kuģi, kuri var pāriet no Augšezera uz Hūronu tikai izmantojot Po slūžas, lai arī neviens no tiem nesasniedz slūžu maksimāli pieļaujamo izmēru. Daudzi Lielo ezeru balkeri ir tajos iesprostoti, jo nevar iziet cauri Sentlorensas ūdensceļam, kura slūžas pieļauj 230 m garuma un 24 metru platuma maksimālos kuģu izmērus. Mazās atļautās iegrimes upēs ([[Sentmēri]] upē uzturētais dziļums ir 8,2 m, [[Senklēras ezers|Senklēras ezera]] uzturētais dziļums 6,4 m) ierobežo Lielo ezeru balkeru kravas ietilpību, bet to daļēji kompensē papildus garums un kastes veida (liels ūdensizspaida pilnības koeficients) korpuss. Tā kā Lielo ezeru viļņi pie līdzīga augstuma nesasniedz tik lielu garumu vai periodu kā okeāna viļņi, tad pastāv mazāka varbūtība, ka kuģis varētu tikt pacelts priekšgalā un pakaļgalā viļņu virsotnēs un tikt pārlauzts. Šī iemesla dēļ attiecība starp kuģa garumu, platumu un tā korpusa augstumu var būt nedaudz lielāka nekā okeānā ejošiem jūras kuģiem. Ezeru kuģu garuma, platuma attiecība parasti ir 10:1, kamēr okeāna kuģiem tā ir 7:1. Slūžu izmēri ir noteicošais faktors ezeru kuģu būvē. == Dzīves ilgums == [[Attēls:Ships-Superior-Duluth-20060928.jpg|thumb|right|102 gadus vecais kuģis [[J. B. Ford|''J. B. Ford'']] (kreisajā pusē) 2006. gadā tiek izmantots cementa uzglabāšanai. ''J. A. W. Iglehart'' (labajā pusē) savas 70 gadu ilgās karjeras pēdējā mēnesī, kuras laikā piedzīvoja [[U - kuģis|U - kuģa]] (zemūdenes) uzbrukumu Atlantijas okeānā, otrā pasaules kara laikā.]] Tā kā [[saldūdens]] ezeri ir mazāk korozīvi kuģiem par okeānu [[Jūras ūdens|sālsūdeni]], tad daudzi Lielo ezeru balkeri tiek ekspluatēti ilgstoši un flotei ir daudz lielāks vidējais vecums nekā okeāna kuģu flotei.<ref>[https://wayback.archive-it.org/all/20080414073549/http://www.imo.org/includes/blastDataOnly.asp/data_id=7987/BULK99.FIN.pdf IMO and the safety of bulk carriers] Focus on IMO. 1999. gada septembris. 6. lpp. Skatīts: 2022. gada 15. jūnijā</ref> Vidējais Lielo ezeru balkera dzīves ilgums ir 40 līdz 50 gadi. Līdz 2014. gadam SS [[St. Marys Challenger|''St. Marys Challenger'']], kuru 1906. gadā uzbūvēja kā ''William P. Snyder'' (168 m garš), bija ezeros vecākais aktīvi izmantotais kuģis. Kuģa menedžmenta kompānija bija ''Port City Steamship Holding Company Inc'', bet īpašnieks ''St. Marys Cement'', kurš, savukārt, bija [[Votorantim Cimentos|''Votorantim Cimentos'']] meitas uzņēmums. Viens no visilgāk ekspluatētajiem kuģiem bija ''E. M. Ford'', kuru 1898. gadā uzbūvēja kā ''Presque Isle'' (130 m garš). Šis kuģis turpināja pārvadāt kravas 98 gadus līdz 1996. gadam. 2007. gadā tas vēl bija peldošs kā stacionārs pārkraušanas kuģis pie [[Sagino]] (''Saginaw'' - angļu val.) upmalas cementa tvertnēm. 2010. gada novembrī kuģi sagrieza metāllūžņos uzņēmumā [[Purvis Marine|''Purvis Marine'']] [[Sū Santemarī]] (''Sault Ste. Marie'' - angļu val.) Ontārio provincē. [[J. B. Ford|''J. B. Ford'']], kuru uzbūvēja 1904. gadā un izmantoja kravu pārvadājumiem līdz 1985. gadam, tāpat kā ''E. M. Ford'' vēl 2007. gadā izmantoja pārkraušanai pie cementa tvertnēm [[Superiora|Superiorā]] (''Superior'' - angļu val.) Viskonsinas štatā. Joprojām civiliem pārvadājumiem tiek izmantoti vairāki apbalvoti otrā pasaules kara kuģi, piemēram, tankkuģi ''Chiwawa'' un ''Neshanic'' (sagriezts 2018. gadā),<ref>[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/AmericanVictory.htm American Victory] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 16. jūnijā</ref> tagad attiecīgi balkeri ''Lee A. Tregurtha'' un ''American Victory'', kā arī [[tanku desanta kuģis]] ''203'', tagad darba laiva ''Outer Island''. === Jaunākie kravas kuģi === Dažas kuģniecības būvē jaunus kravas kuģus darbam Lielo ezeru ūdeņos. Zemāk uzskaitīti jaunie kravas kuģi, kurus jau ekspluatē vai kuri tiks nolaisti ūdenī, lai tos ekspluatētu Lielajos ezeros: * [[Algoma Mariner|''Algoma Mariner'']] - būvēts [[Chengxi kuģu būvētava|''Chengxi'' kuģu būvētavā]], [[Dzjanjiņa|Dzjanjiņā]], Ķīnā un nodots uzņēmumam [[Algoma Central|Algoma Central]] 2011. gada augustā; * [[Equinox klases kravas kuģis|''Equinox'' klase]] - jauna Lielo ezeru balkeru klase. Dažus šīs klases kuģus 2010. gados uzsāka ekspluatēt uzņēmums ''Algoma Central Marine'', kas ir ''Algoma Central'' meitas uzņēmums. Jauna kuģu klase tiek izveidota katru reizi, kad kuģa būvei tiek izmantots jauns projekts un, kad vairāki kuģi tiek uzbūvēti pēc viena un tā paša projekta, kuģu klase kļūst pazīstama.<ref>[https://professionalmariner.com/canadian-company-orders-five-lakers-wheat-board-orders-two-others/ Canadian company orders five lakers, Wheat Board orders two others] Professional Mariner. 2011. gada 26. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 17. jūnijā</ref> Kuģi tiek izmantoti kā Lielo ezeru balkeri (divi no tiem nav aprīkoti ar kravas izkraušanas ierīcēm un trīs ir pašizkrāvēji).<ref>[https://web.archive.org/web/20110727143803/http://www.seawaymarinetransport.com/images/TheCurrent71.pdf Paterson A. SMT announces Equinox class of newbuild vessels] Seaway Marine Transport Current. 1. - 2. lpp. Skatīts: 2022. gada 17. jūnijā</ref> Sērijas pirmais kuģis [[Algoma Equinox|''Algoma Equinox'']] tika pabeigts 2013. gadā; * [[Trillium klases kravas kuģis|''Trillium'' klase]] - jauna Lielo ezeru balkeru klase, kura tika piegādāta kuģniecībai [[Canada Steamship Lines|''Canada Steamship Lines'']] 2012. ([[Baie St. Paul|''Baie St. Paul'']]) un 2013. gadā ([[Whitefish Bay|''Whitefish Bay'']], [[Thunder Bay|''Thunder Bay'']] un [[Baie Comeau|''Baie Comeau'']]). Vēl divi kuģi (''CSL Welland'' un ''CSL St. Laurent'') uzsāka pārvadājumus Lielajos ezeros 2015. gadā; * [[River klases kravas kuģis|''River'' klase]] - jauna Lielo ezeru balkeru klase, kuras vienu kuģi ir pasūtījusi kuģniecība [[Interlake Steamship Company|''Interlake Steamship Company'']]. Tiek plānots, ka kuģi piegādās 2022. gadā. == Kuģu zaudējumi un incidenti == [[Attēls:USCG clears ice on the St Mary River.jpg|thumb|''Cedarglen'' iespiests ledū reisa laikā decembrī. Divi ASV Krasta apsardzes ledlauži dodas to atbrīvot.]] Lielajiem ezeriem ir gara kuģu avāriju, uzsēšanos uz sēkļa, vētru un sadursmju vēsture. No [[Le Griffon|''Le Griffon'']] nogrimšanas 1679. gadā kopā ar kažokādu kravu līdz [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] zaudēšanai 1975. gadā, ir zaudēti tūkstošiem kuģu un tūkstošiem dzīvību, pie tam daudzi no šiem kuģiem tika izmantoti kravu pārvadājumos. [[Lielo ezeru kuģu avāriju muzejs]] (''Great Lakes Shipwreck Museum'' - angļu val.) lieto aptuvenus skaitļus, 6 000 kuģi un 30 000 zaudētu dzīvību.<ref>[https://web.archive.org/web/20091217111848/http://www.shipwreckmuseum.com/memorial.phtml "Voices Silent, Not Forgotten"] Great Lakes Shipwreck Museum. Skatīts: 2022. gada 19. jūnijā</ref> Deivids D. Sveizī (''David D. Swayze'' - angļu val.) ir sastādījis sarakstu ar vairāk nekā 4 750 labi dokumentētām pārsvarā tirdzniecības kuģu avārijām un sarakstu ar vairāk nekā 5 000 zināmiem šo nogrimušo kuģu upuriem. Jūrniecības vēsturnieks Marks Tompsons (''Mark Thompson'' - angļu val.) pamatojoties uz saglabātiem jūrniecības dokumentiem secina, ka no 1878. līdz 1994. gadam Lielajos ezeros notika gandrīz 6 000 kuģu avāriju, kuru rezultātā gandrīz ceturtā daļa no iesaistītajiem kuģiem tika pasludināti par pilnīgi zaudētiem. Kopā ar šiem kuģiem tika pazaudētas 1 166 dzīvības. Nesenākie moderno Lielo ezeru balkeru zaudējumi ir: * SS [[Henry Steinbrenner|''Henry Steinbrenner'']], 1953. gada 11. maijs, Augšezers, 17 no 31 komandas locekļa gājuši bojā (applūdis pēc tam kad vētras laikā tika norauti kravas lūku vāki); * SS [[Scotiadoc|''Scotiadoc'']], 1953. gada 20. jūnijs, Augšezers, 1 no 29 komandas locekļiem gājis bojā (sadūries ar kravas kuģi ''Burlington'' biezā miglā); * SS [[Carl D. Bradley|''Carl D. Bradley'']], 1958. gada 18. novembris, Mičigans, 33 no 35 komandas locekļiem gājuši bojā (pārlūzis uz pusēm pēc tam, kad tika [[Ieliekšanās un izliekšanās (kuģniecība)|pacelts viļņa virsotnē kuģa vidusdaļā]] vētras laikā); * SS [[Cedarville|''Cedarville'']], 1965. gada 7. maijs, Makinakas šaurums, 10 no 35 komandas locekļiem gājuši bojā (sadūries ar jūras kuģi ''Topdalsfjord''); * SS [[Daniel J. Morrell|''Daniel J. Morrell'']], 1966. gada 29. novembris, Hūrons, 28 no 29 komandas locekļiem gājuši bojā (pārlūzis uz pusēm pēc tam, kad tika pacelts viļņa virsotnē kuģa vidusdaļā vētras laikā); * SS [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']], 1975. gada 10. novembris, Augšezers, 29 no 29 komandas locekļiem gājuši bojā (nezināms iemesls vētras laikā). 1950. gadu laikā Lielajos ezeros nogrima arī jūras kuģi ''Prins Willem V'' un ''Monrovia'', abi pēc sadursmes ar citiem kuģiem. Jūras kuģis [[Francisco Morazan|''Francisco Morazan'']] tika pasludināts par pilnīgi zaudētu pēc uzsēšanās uz sēkļa pie [[Dienvidu Manitou sala|Dienvidu Manitou salas]] (''South Manitou Island'' - angļu val.) 1960. gada 29. novembrī. Cits jūras kuģis, ''Nordmeer'', uzsēdās uz [[Pērkonlīča sala|Pērkonlīča salas]] (''Thunder Bay Island'' - angļu val.) sēkļa 1966. gada novembrī, bet pirms to varēja no sēkļa noņemt, kuģis tika vēl vairāk bojāts tajā pašā vētrā, kura nogremdēja ''Morrell'' un tika pasludināts par pilnīgi zaudētu. Kuģi ezeros ir bijuši iesaistīti daudzos mazākos incidentos. Lielo ezeru balkeri bieži uzsēžas uz sēkļiem ostās un kanālos ezeru mainīgo ūdens līmeņu un [[nogulsnēšanās]] dēļ. Notiek arī sadursmes ar objektiem (piemēram, 1993. gada incidents, kad ''Indiana Harbour'' sadūrās ar [[Lensingas sēkļu bāka|Lensingas sēkļu bāku]] (''Lansing Shoals Light Station'' - angļu val.), apledošana ziemas reisu laikā un kuģu ugunsgrēki (tajā skaitā netipisks [[Vellanda kanāls|gadījums]] 2001. gadā, kad paceļamais tilts sadūrās ar kanādiešu graudu pārvadātāju [[Windoc|''Windoc'']] izraisot ugunsgrēku). Lai novērstu sadursmes un uzsēšanos uz sēkļa, Lielie ezeri ir labi apgādāti ar [[Bāka|bākām]], kā arī stacionārām un peldošām navigācijas drošības zīmēm. [[ASV Krasta apsardze]] un [[Kanādas Krasta apsardze]] uztur savas apakšvienības ap Lielajiem ezeriem ieskaitot [[Ledlauzis|ledlaužus]] un [[Medicīniskā aviācija|glābšanas helikopterus]]. [[ASV Armijas inženieru korpuss]] un citi dienesti ir atbildīgi par noteikta dziļuma uzturēšanu ostās un ūdensceļos ar mērķi novērst uzsēšanos uz sēkļa. Tas tiek darīts [[Bagars|bagarējot]] un būvējot [[Piekrastes dambis|piekrastē dambjus]].<ref>[https://web.archive.org/web/20070701171428/http://www.lre.usace.army.mil/newsandevents/publications/publications/dredgingonthegreatlakes/ Dredging on the Great Lakes] U.S. Army Corps of Engineers. 2006. gada 31. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 19. jūnijā</ref> Novembris tradicionāli ir bijis noslēdzošais navigācijas sezonas mēnesis pirms ziemas apkopēm (un ezeru aizsalšanas). Novembra mēnesī ir sliktākie navigācijas sezonas laikapstākļi, kas ir noveduši pie neproporcionāli augsta avāriju skaita. Pētījumi rāda, ka vairāk par pusi no visām uzskriešanām uz sēkļa un viena trešdaļa no visām kuģu nogrimšanām no 1900. līdz 1950. gadam ir notikušas novembrī. == Ievērojami kuģi == [[Attēls:Edward L Ryerson Welland Canal 2008.JPG|thumb|''Edward L. Ryerson'']] Pats slavenākais Lielo ezeru balkeris bija SS [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] (pupularitāti ieguvis pēc 1976. gada [[Gordons Laitfuts|Gordona Laitfuta]] (''Gordon Lightfoot'' - angļu val.) dziesmas "[[The Wreck of the Edmund Fitzgerald|The Wreck of the ''Edmund Fitzgerald'']]"), kurš nogrima Augšezerā 1975. gada 10 novembrī. "''Fitz''" bija pirmais 222 metrus garais kuģis un bija kuģniecības ''Columbia Transportation Division'' flagkuģis. ''Columbia Transportation Division'', savukārt, bija [[Oglebay Norton Corporation|''Oglebay Norton Corporation'']] meitasuzņēmums. MK ''Stewart J. Cort'' bija pirmais 300 metru garais rūdas pārvadātājs. Pirmais Lielo ezeru pašizkrāvējs bija ''Hennepin'' (agrāk ''George H. Dyer''), mazs koka Lielo ezeru balkeris, kuru aprīkoja ar kravas izkraušanas ierīcēm 1902. gadā. Pirmais Lielo ezeru balkeris, kurš tika būvēts kā pašizkrāvējs, bija ''Wyandotte'', kuru nolaida ūdenī 1908. gadā. Pirms šiem visus kuģus izkrāva ar krasta kravas ierīcēm. Pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīces darbojās labi ar kravām, kuras plūda no tilpnēm uz konveijeru lentām, piemēram, akmeņoglēm un kaļķakmeni. Tās nestrādāja labi ar labību, kura plūda pārāk strauji un apraka konveijeru lentas vai ar dzelzsrūdu, kura neplūst labi un uzkrātos tilpnē. Tā kā Lielo ezeru balkeru pamata krava bija dzelzsrūda, pašizkrāvēji nekļuva populāri, kamēr augstākā labuma rūdas krājumi nebija izsmelti un 1970. gados nesāka izmantot [[Takonīts|takonīta]] granulas. Tvaika dzinēji parādījās 1860. gados un kļuva par standarta piedziņas veidu vairāk nekā gadsimtu ilgi. Kanādas 1967. gadā uzbūvētais labības pārvadātājs ''Feux Follets'' bija pēdējais Lielo ezeru balkeris ar [[Tvaika turbīna|tvaika turbīnu]] un tātad pēdējais ezeros uzbūvētais [[tvaikonis]]. Uzņēmuma [[Ford Motor Company|''Ford Motor Company'']] 1924. gadā uzbūvētie [[Henry Ford II|''Henry Ford II'']] un [[Benson Ford|''Benson Ford'']] bija pirmie ezeru kuģi ar [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]]. Līdz pat 1970. gadiem dīzeļdzinēji nekļuva par noteicošo piedziņas veidu. Līdz 2010. gadam pēdējais ekspluatācijā esošais 1920. gadu kuģis un vecākais nespecializēto beramkravu pārvadāšanā izmantotais kuģis bija kuģniecības ''Lower Lakes Towing Ltd.'' motorkuģis ''Maumee''. Kuģi priekš uzņēmuma ''U.S. Steel'' uzbūvēja ar nosaukumu ''William G. Clyde''.<ref>[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/Maumee1.htm Wharton G. -- Maumee --] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 21. jūnijā</ref> ''S. T. Crapo'' 1927. gadā uzbūvēja priekš uzņēmuma ''Huron Portland Cement Co.'' cementa pārvadāšanai un tas kopš 1996. gada netiek aktīvi izmantots. Šis balkeris bija kuģu klases otrais kuģis, bet pirmais bija tā paša uzņēmuma ''John G. Boardman''. ''S. T. Crapo'' bija pēdējais akmeņogles kurinošais Lielo ezeru kravas kuģis.<ref>[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/crapo.htm Wharton G. Great Lakes Fleet Page Vessel Feature -- S.T. Crapo --] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 21. jūnijā</ref> Tradicionālais dzīvojamo telpu izvietojums priekšgalā un pakaļgalā ar atklātu klāju virs tilpnes tika aizsākts ar 63 m garo ''R. J. Hackett'', kuru projektēja un uzbūvēja Elihu Peks (''Elihu Peck'' - angļu val.) 1869. gadā. Pirmais dzelzs korpusa Lielo ezeru balkeris bija ''Brunswick'', kuru nolaida ūdenī 1881. gadā [[Detroita|Detroitā]]. ''Brunswick'' nogrima pēc sadursmes vēlāk tajā pašā gadā un tādēļ ir maz zināms. Daudzi seko mūsdienu [[Klīvlenda|Klīvlendas]] presei un par pirmo dzelzs korpusa Lielo ezeru balkeri uzskata 1882. gadā ūdenī nolaisto [[Onoko|''Onoko'']]. 92 metrus garais ''Onoko'' bija pirmais balkeris, kuram tika piešķirts neoficiālais [[ezeru karaliene]]s (''Queen of tha Lakes'' - angļu val.) tituls (garākais kuģis ezeros). SS [[Carl D. Bradley|''Carl D. Bradley'']] (200 m) šo titulu saglabāja 22 gadus, ilgāk nekā jebkurš cits tradicionālas uzbūves Lielo ezeru balkeris. ''Carl D. Bradly'' ir pazīstams arī ar pārlūšanu un nogrimšanu Mičiganā vētras laikā 1958. gadā. Bija tikai divi izdzīvojušie. [[Attēls:Paul R. Tregurtha.jpg|thumb|right|[[Paul R. Tregurtha|''Paul R. Tregurtha'']] pa ziemu pietauvots [[Stērdženbeja|Stērdženbejā]] Viskonsinas štatā. 2008. gada 19. februāris.]] Šobrīd ezeru karalienes titulu patur modernais ''Paul R. Tregurtha'' ar pakaļgalā novietotu virsbūvi. 308,9 metrus garo kuģi nolaida ūdenī 1981. gadā ar nosaukumu ''William J. Delancy''. ''Paul R. Tregurtha'' šo titulu ir saglabājis kopš tā nolaišanas ūdenī. 207 metrus garo ''Wilfred Sykes'' uzskata par pirmo moderno Lielo ezeru balkeri un, kad to 1975. gadā pārbūvēja par pašizkrāvēju, tas bija pirmais pašizkrāvējs ar aizmugurē izvietotām kravas izkraušanas ierīcēm. Kopš tā laika visas pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīces izvieto aizmugurē. 218,2 metrus garais ''Algoisle'' (iepriekš ''Silver Isle'') bija pirmais modernais Lielo ezeru balkeris ar visām kajītēm izvietotām vienā pakaļgalā novietotā virsbūvē sekojot okeāna balkeru arhitektūrai un atsakoties no gadsimtu vecām formām, ko lietoja uz mazām upju tvaika baržām un [[Vaļa mugura|vaļa muguras]] projektos. ''Stewart J. Cort'' (1971. g.) bija pirmais 300 metru garais kuģis un vienīgais 300 metru garais kuģis ar tradicionāli priekšgalā novietotu virsbūvi, kurā izvietotas dzīvojamās telpas. 220 metru garais [[Algosoo|''Algosoo'']] (1974. g.) bija pēdējais uzbūvētais Lielo ezeru balkeris ar tradicionālo priekšgalā novietoto stūres māju. Tāpat pieminēšanas vērts ir tvaikonis [[Edward L. Ryerson|''Edward L. Ryerson'']], kurš ir plaši pazīstams ar savu mākslinieciski augstvērtīgo arhitektūru un ir vienīgais aktīvi izmantotais līdzena klāja (bez kravas izkraušanas ierīcēm) kravas kuģis Lielo ezeru ASV pusē (Vēl viens reģistrēts ASV līdzena klāja kuģis ir ''John Sherwin'', kurš netiek ekspluatēts no 1981. gada un šobrīd ir pietauvots [[Dītora|Dītorā]] (''DeTour'' - angļu val.) Mičiganas štatā pēc tam kad 2008. gada novembrī tika apturēta tā dzinēja maiņa un pārbūve par pašizkrāvēju). 2006. gada vasarā ''Edward L. Ryerson'' aprīkoja un tika atsākta tā aktīva ekspluatācija pēc ilgstošas stāvēšanas no 1998. gada. ''Edward L. Ryerson'' bieži tika izmantots kā muzejkuģis ekskursijām. To atgrieza atpakaļ ekspluatācijā, jo ezeros trūka drošu korpusu un bija nepieciešams palielināt flotes tonnāžu (Kanādas flotē joprojām ir vairāki aktīvi izmantoti līdzena klāja kuģi labības transportam, kura nav piemērota pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīcēm. Vairums ASV labības tiek transportēta pa dzelzceļu.). Kanādas līdzena klāja kuģis ''Seaway Queen'', kurš līdz sagriešanai metāllūžņos piederēja kuģniecībai ''Upper Lakes Shipping'', piedalījās [[Deivids Memets|Deivida Memeta]] (''David Mamet'' - angļu val.) lugas "[[Lakeboat]]" ekranizācijā. Lai uzņemtu dažas scēnas, kuģa karogs uz laiku tika mainīts uz ASV ar pieraksta ostu Čikāgā. === Muzejkuģi un saglabājušies korpusi === ==== Klīvlenda Ohaio štatā ==== 1925. gadā uzbūvētais uzņēmuma [[Cleveland-Cliffs|''Cleveland-Cliffs'']] bijušais flagkuģis [[William G. Mather|''William G. Mather'']] ir pārvērsts par [[Jūras muzejs|jūras muzeju]] un ir atvērts apskatei Klīvlendas [[Ziemeļkrasta osta|ziemeļkrasta ostā]] (''North Coast Harbor'' - angļu val.). [[Attēls:MV Maumee, Holland, MI.JPG|thumb|right|MK ''Maumee'', viens no ilgāk izmantotajiem ezeru balkeriem, izkraujot kravu [[Holande (Mičigana)|Holandē Mičiganas štatā]]. Sagriezts metāllūžņos 2012. gadā 83 gadu vecumā.]] ==== Dulūta - Superiora Minesotas - Viskonsinas štatos ==== [[William A. Irvin|''William A. Irvin'']] tika nosaukts par godu uzņēmuma [[U.S. Steel|''U.S. Steel'']] prezidentam, laikā, kad kuģi nolaida ūdenī, un kalpoja kā ''U.S. Steel'' Lielo ezeru flotes flagkuģis no tā nolaišanas ūdenī 1938. gadā līdz 1975. gadam. Kuģis bija pirmais Lielo ezeru balkeris, kura būvē izmantoja metināšanu un tas ir atvērts apskatei [[Viljams A. Irvins|Lielo ezeru peldošajā jūras muzejā]] [[Dulūta|Dulūtā]] Minesotas štatā. Cits [[muzejkuģis]] [[Meteor|''Meteor'']] ir pēdējais saglabājies vaļa muguras projekta kuģis un kalpo par muzeju [[Superiora|Superiorā]] Viskonsinas štatā, vietā, kur kuģu būvētavā [[Superior Shipbuilding Company|''American Steel Barge Company'']] būvēja vaļa muguras projekta kuģus. Tādus pašus Lielo ezeru balkerus būvēja arī Dulūtas kuģu būvētavā [[McDougall Duluth Shipbuilding Company|''McDougall Duluth Shipbuilding Company'']].<ref>[https://zenithcity.com/archive/historic-architecture/riverside-hospital/ Dierckins T. Riverside hospital] Zenith City Press. Skatīts: 2022. gada 28. jūnijā</ref> ==== Sū Santemarī Mičiganas štatā ==== [[Valley Camp|''Valley Camp'']] tika uzbūvēts 1917. gadā un savas ekspluatācijas laikā no 1917. gada līdz 1966. gadam piederēja uzņēmumiem [[National Steel Corporation|''National Steel Corporation'']], [[Republic Steel|''Republic Steel'']] un [[Wilson Transit Co.|''Wilson Transit Co.'']]. 1968. gadā tas kļuva par muzejkuģi amerikāņu Sū krastmalā uz austrumiem no Sū slūžām. Kuģī glabājas daudz relikviju no [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] nogrimšanas, tajā skaitā divas sadauzītas ''Edmund Fitzgerald'' glābšanas laivas.<ref>[https://www.saulthistoricsites.com/museum-ship-valley-camp/ Explore An Actual Great Lakes Freighter!] Sault Historic Sites. Skatīts: 2022. gada 29. jūnijā</ref> ==== Tolīdo Ohaio štatā ==== [[Attēls:Toledo freighters (Buckley, Boyer).jpg|thumb|right|''Willis B. Boyer'' un ''Buckeye'' Maumē (''Maumee'' - angļu val.) upē Tolīdo. ''Buckeye'' vēlāk tika pārbūvēts par baržu un nosaukts par ''Lewis J. Kuber''. Šobrīd baržas nosaukums ir ''Menominee.'']] SS [[Col. James M. Schoonmaker|''Col. James M. Schoonmaker'']] ir bijušais uzņēmuma [[Cleveland-Cliffs|''Cleveland-Cliffs'']] kuģis, kurš tika izmantots no 1911. līdz 1980. gadam. Sākotnēji kuģis piederēja uzņēmumam ''Shenango Furnace Company'' un tad, kad to nopirka ''Cleveland-Cliffs'', tika mainīts arī kuģa nosaukums uz ''Willis B. Boyer''. Uzsākot ''Col. James M. Schoonmaker'' ekspluatāciju, tas bija lielākais balkeris pasaulē. Vienā no līdz šim visambiciozākajām Lielo ezeru kuģu restaurācijām, ''Col. James M. Schoonmaker'' 2011. gada 1. jūlijā, simtajā gadadienā kopš kuģa nolaišanas ūdenī Tolīdo, atguva savu nosaukumu. Kuģis bija atvērts apskatei gadiem ilgi kā muzejs [[Tolīdo]] starptautiskajā parkā līdz 2012. gada 27. oktobrī to pārvietoja lejup pa upi uz vietu blakus jaunajai [[Lielo ezeru nacionālais muzejs|Lielo ezeru nacionālā muzeja]] ēkai. Kuģis atkal tika atvērts apskatei kopā ar muzeju 2014. gada pavasarī. === Citi saglabājušies korpusi un kuģu daļas === ==== Dītora Mičiganas štatā ==== Šajā pilsētā ir saglabājies ''Lewis G. Harriman'' priekšgals ar priekšgala virsbūvi. ''Lewis G. Harriman'' tika nolaists ūdenī kā ar nolūku būvēts cementa pārvadātājs ''John W. Boardman''. Kuģi sagrieza metāllūžņos, bet priekšgalu saglabāja kā dzīvojamo ēku Dītorā. Nesen tā tika restaurēta un nokrāsota sākotnējā ''Boardman'' krāsā. ==== Putinbeja Ohaio štatā ==== 1924. gadā uzbūvēto ''Benson Ford'' nosauca par godu Henrija Forda mazdēlam un tas kļuva par ''Ford Motor Company'' flagkuģi. Kuģa priekšgala virsbūve šobrīd ir novietota uz klints Ēri ezera [[Dienvidbeisas sala|Dienvidbeisas salā]] (''South Bass Island'' - angļu val.) uz kurieni to 1986. gadā pārvietoja Frenks J. Salivans (''Frank J. Sullivan'' - angļu val.) un Lidija Salivana (''Lydia Sullivan'' - angļu val.) no Klīvlendas. Šobrīd tā ir privāta muzejmāja, kura kopš 1999. gada pieder Braienam Kasperam (''Bryan Kasper'' - angļu val.) no Sendaski (''Sandusky'' - angļu val.) Ohaio štatā. Tā ir tikusi pieminēta daudzos žurnālos un tādās televīzijas pārraidēs kā ''Home & Garden'' televīzijas raidījumā ''Extreme Homes'' un televīzijas kanāla ''Travel Channel'' raidījumā ''Extreme Vacation Homes''.<ref>[https://shiponthebay.com/ One of the Most unique homes you’ll find on Put-in-Bay and throughout the Country] Benson Ford Shiphouse. Skatīts: 2022. gada 3. jūlijā</ref> ==== Misisoga Ontārio provincē ==== SS [[William E. Corey|''Ridgetown'']] tika daļēji nogremdēts kā viļņlauzis (ar neskartu skursteni un virsbūvēm) netālu no [[Toronto]] Portkreditā (''Port Credit'' - angļu val.). Kuģis tika uzbūvēts 1905. gadā un ir viens no visvecākajiem saglabātajiem korpusiem Ontārio ezerā. Tā siluets raksturo 1900. gadu sākuma Lielo ezeru balkeru izskatu. ==== Detroita Mičiganas štatā ==== ''William Clay Ford'' stūres māja ir daļa no [[Dossinu Lielo ezeru muzejs|Dossinu Lielo ezeru muzeja]] (''Dossin Great Lakes Museum'' - angļu val.) Belles salā (''Belle Isle'' - angļu val.).<ref>[https://detroithistorical.org/dossin-great-lakes-museum/exhibitions/signature-exhibitions/william-clay-ford-pilot-house William Clay Ford Pilot House] Detroit Historical Society. Skatīts: 2022. gada 10. jūlijā</ref> Stūres māja ir atvērta apskatei un vērsta pret Detroitas upi. === Neizdevušies mēģinājumi izveidot muzejkuģus, kuģi sagriezti metāllūžņos === [[Attēls:DetroitRiverlaker.jpg|right|thumb|Moderns Lielo ezeru balkeris ''Earl W.'' (tagad ''Manitowoc'') ejot gar [[Renesances centrs|Renesances centru]] (''Renaissance Center'' - angļu val.) Detroitā.]] Vairāki citi Lielo ezeru balkeri gandrīz kļuva par muzejkuģiem, bet tos finansējuma trūkuma, politiskā spiediena vai citu iemeslu dēļ sagrieza metāllūžņos. * ''Lewis G. Harriman'': 1923. gadā pirmais ar nolūku uzbūvētais cementa pārvadātājs tika ekspluatēts no tā uzbūvēšanas līdz 1980. gadam. Līdz 2003. gadam kuģi izmantoja kā uzglabāšanas baržu. Interesentu grupa centās kuģi izglābt, bet komunikācijas problēmas ar īpašnieku noveda pie kuģa pārdošanas 2004. gadā un sekojošas sagriešanas metāllūžņos Sū Santemarī uzņēmumā ''Purvis Marine''. Lielākā korpusa daļa tika pārkausēta metalurģijas uzņēmuma ''Algoma'' tēraudlietuvē, bet [[Baks (kuģniecība)|baks]]<ref>Priekšgala virsbūve</ref> tika saglabāts kā vasarnīca [[Dītora|Dītorā]]. * SS ''Niagara'': 1897. gadā būvēts kravas kuģis, kuru vēlāk pārbūvēja par refūleri. Sagriezts metāllūžņos 1997. gadā [[Ēri]] uzņēmumā ''Liberty Iron & Metal'' pēc tam, kad to neizdevās pārvērst par muzejkuģi Ēri. 11 gadus iepriekš kuģi bija izdevies paglābt no sagriešanas metāllūžņos. * ''John Ericsson'': Pirmspēdējais vaļa muguras projekta kravas kuģis. ''John Ericsson'' sagrieza metāllūžņos 1969. gadā [[Hamiltona (Kanāda)|Hamiltonā]]. Tāpat kā gadījumā ar kuģi ''Canadiana'', kuģa zaudēšanā centrālo lomu spēlēja politika. * SS ''Seaway Queen'': Kanādas līdzena klāja kuģis ''Seaway Queen'', kurš kādreiz piederēja kuģniecībai ''Upper Lakes Shipping'' un piedalījās [[Deivids Memets|Deivida Memeta]] lugas "[[Lakeboat]]" ekranizācijā, bija iesaistīts mēģinājumā to saglabāt kā muzejkuģi. Beigu beigās īpašniekam neizdevās atrast organizāciju, kura spētu un gribētu kuģi saglabāt, tādēļ to pārdeva un 2004. gadā sagrieza metāllūžņos [[Alanga|Alangā]], (''Alang'' - angļu val.) Indijā. * ''J. B. Ford'': 1904. gada kravas kuģi, kurš pārdzīvoja 1905. gada [[Mataafa vētra|''Mataafa'' vētru]] un [[1913. gada Lielo ezeru vētra|1913. gada Lielo ezeru vētru]], ar pēdējo trīspakāpju reversējamo tvaika dzinēju izrādījās pārāk dārgi pārvērst muzejkuģī un tas 2015. gadā tika nosūtīts uz Dulūtas uzņēmumu ''Azcon Metals'' sagriešanai metāllūžņos.<ref>[https://www.duluthnewstribune.com/news/one-final-sail-set-for-j-b-ford One final sail set for J.B. Ford] Duluth News Tribune. 2015. gada 8. oktobris. Skatīts: 2022. gada 12. jūlijā</ref> === Potenciālie muzejkuģi === [[Attēls:MV Roger Blough Milwaukee 2014.jpg|thumb|[[Roger Blough|''Roger Blough'']] pa ziemu pietauvots Milvoki. 2014. gada februāris.]] * Cementa tvaikoņi: cementa tvaikoņu floti strauji aizstāj velkoņa un baržas kombinācijas, piemēram, ''Integrity'' un ''Innovation''. Vēsturiskie cementa pārvadātāji ir [[St. Marys Challenger|''St. Marys Challenger'']] (1906), [[S. T. Crapo|''S. T. Crapo'']] (1927), [[J. A. W. Iglehart|''J. A. W. Iglehart'']] (1936) un SS [[Alpena|''Alpena'']] (1942). SS ''St. Marys Challenger'' ir pārvērsts baržā, bet tā stūres māja stāv uz piestātnes Tolīdo un gaida, kad varēs kļūt par daļu no Lielo ezeru nacionālā muzeja ekspozīcijas. * SS [[Arthur M. Anderson|''Arthur M. Anderson'']], kurš tika nolaists ūdenī 1952. gadā vēl joprojām tiek ekspluatēts. Kuģis ir slavens kā pēdējais, kurš kontaktējās ar ''Edmund Fitzgerald'' pirms tā nogrimšanas. Tas bija arī pirmais glābšanas kuģis, kas ieradās meklēt ''Edmund Fitzgerald''. * SS ''Lee A. Tregurtha'' ir otrais vecākais izmantotais kuģis, kurš ir ievērojams ar to, ka bija ASV Jūras kara flotes bunkurēšanas tankkuģis un saglabājies uzņēmuma ''Cleveland-Cliffs'' kuģis. == Piezīmes un atsauces == {{atsauces|colwidth=40em}} == Ārējās saites == {{commons|Lake freighter|Lielo ezeru balkeris}} * [http://www.boatnerd.com Interneta vietne ''Boatnerd''] Informācija par Lielo ezeru balkeriem. {{en ikona}} * [http://www.greatscience.com/mather_museum.php Muzejkuģa ''William G. Mather'' interneta vietne] 1925. gadā uzbūvētais uzņēmuma ''Cleveland-Cliffs'' bijušais flagkuģis {{en ikona}} [[Kategorija:Kuģu tipi]] 86nht8gx02p4k61ex7e0013wszbbm2c 0 353366 3660696 3032423 2022-07-25T15:25:06Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: {{ddv → {{dzimšanas datums un vecums using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} {{atveidošana+}} {{Aktiera infokaste | vārds = Deivids Burtka | vārds_orig = ''David Burtka'' | attēls = David Burtka 2012.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Deivids Burtka 2012. gadā | dz. vārds = Deivids Mihaels Burtka | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1975|5|29}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Dīrborna|Mičigana}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, šefpavārs | darbības gadi = (aktieris) 1999—pašlaik<br />(šefpavārs) 2009—pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Nīls Patriks Heriss]] | bērni = Harpera un Gideons Burtka-Harris | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Deivids Mihaels Burtka''' (dzimis 1975. gada 29. maijā) ir amerikāņu [[aktieris]] un profesionāls [[šefpavārs]]. Viņš ir pazīstams ar savām aktiera lomām teātrī un televīzijas pārraidēs, piemēram, ''[[Kā es satiku jūsu māti]]'' un ''[[Luga par mazuli]]''. ''Kā es satiku jūsu māti'' viņš atveidoja Lilijas vidusskolas puisi. 2014. gadā D. Burtka apprecējās ar [[Nīls Patriks Heriss|Nīlu Patriku Herisu]]. Pāris iepazinās 2004. gadā. Viņi ir tēti dvīņiem Gideonam un Hārperai, kuri piedzima 2010. gada 12. oktobrī, izmantojot [[surogasija|surogātmāti]]. Burtka pameta pilna laika aktiera darbu, lai kļūtu par profesionālu šefpavāru. Viņš absolvēja ''[[Le Cordon Bleu Collage Culinary Arts Pasadena]]'' 2009. gada vasarā, un pēc tam sāka darboties [[Losandželosa]]s ēdināšanas uzņēmumā [[Gourmet M.D]]. Burtka ir dzimis Dīrbornā, Mičiganā. Viņš ir dēls ''Deborah A. Zajasi'' (nomira 2008. gadā) un Danielam Burtkam. Viņš ir poļu izcelsmes. Viņš uzauga Cantonā, Mičiganā, un absolvējis ''[[Salem High School]]'' 1993. Viņš mācījās tēlošanu ''[[Interlochen Center for the Arts]]'', ieguvis bakalauru [[Mičiganas Mākslas Universitāte|Mičiganas Mākslas Universitātē]] un guva tālāku apmācību ''[[William Esper Studios]]''. {{aktieris-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Burtka, Deivids}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV aktieri]] [[Kategorija:Kā ES Satiku Jūsu Māti]] 42bgbm9xs1r87h7ens74b35lr57o5gv 3661007 3660696 2022-07-26T08:03:57Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Deivids Burtka]] uz [[Deivids Bartka]]: atveide.... wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} {{atveidošana+}} {{Aktiera infokaste | vārds = Deivids Burtka | vārds_orig = ''David Burtka'' | attēls = David Burtka 2012.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Deivids Burtka 2012. gadā | dz. vārds = Deivids Mihaels Burtka | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1975|5|29}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Dīrborna|Mičigana}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, šefpavārs | darbības gadi = (aktieris) 1999—pašlaik<br />(šefpavārs) 2009—pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Nīls Patriks Heriss]] | bērni = Harpera un Gideons Burtka-Harris | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Deivids Mihaels Burtka''' (dzimis 1975. gada 29. maijā) ir amerikāņu [[aktieris]] un profesionāls [[šefpavārs]]. Viņš ir pazīstams ar savām aktiera lomām teātrī un televīzijas pārraidēs, piemēram, ''[[Kā es satiku jūsu māti]]'' un ''[[Luga par mazuli]]''. ''Kā es satiku jūsu māti'' viņš atveidoja Lilijas vidusskolas puisi. 2014. gadā D. Burtka apprecējās ar [[Nīls Patriks Heriss|Nīlu Patriku Herisu]]. Pāris iepazinās 2004. gadā. Viņi ir tēti dvīņiem Gideonam un Hārperai, kuri piedzima 2010. gada 12. oktobrī, izmantojot [[surogasija|surogātmāti]]. Burtka pameta pilna laika aktiera darbu, lai kļūtu par profesionālu šefpavāru. Viņš absolvēja ''[[Le Cordon Bleu Collage Culinary Arts Pasadena]]'' 2009. gada vasarā, un pēc tam sāka darboties [[Losandželosa]]s ēdināšanas uzņēmumā [[Gourmet M.D]]. Burtka ir dzimis Dīrbornā, Mičiganā. Viņš ir dēls ''Deborah A. Zajasi'' (nomira 2008. gadā) un Danielam Burtkam. Viņš ir poļu izcelsmes. Viņš uzauga Cantonā, Mičiganā, un absolvējis ''[[Salem High School]]'' 1993. Viņš mācījās tēlošanu ''[[Interlochen Center for the Arts]]'', ieguvis bakalauru [[Mičiganas Mākslas Universitāte|Mičiganas Mākslas Universitātē]] un guva tālāku apmācību ''[[William Esper Studios]]''. {{aktieris-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Burtka, Deivids}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV aktieri]] [[Kategorija:Kā ES Satiku Jūsu Māti]] 42bgbm9xs1r87h7ens74b35lr57o5gv 3661012 3661007 2022-07-26T08:04:59Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: Burtk → Bartk (12) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} {{atveidošana+}} {{Aktiera infokaste | vārds = Deivids Bartka | vārds_orig = ''David Burtka'' | attēls = David Burtka 2012.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Deivids Bartka 2012. gadā | dz. vārds = Deivids Mihaels Bartka | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1975|5|29}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Dīrborna|Mičigana}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, šefpavārs | darbības gadi = (aktieris) 1999—pašlaik<br />(šefpavārs) 2009—pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Nīls Patriks Heriss]] | bērni = Harpera un Gideons Bartka-Harris | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Deivids Mihaels Bartka''' (dzimis 1975. gada 29. maijā) ir amerikāņu [[aktieris]] un profesionāls [[šefpavārs]]. Viņš ir pazīstams ar savām aktiera lomām teātrī un televīzijas pārraidēs, piemēram, ''[[Kā es satiku jūsu māti]]'' un ''[[Luga par mazuli]]''. ''Kā es satiku jūsu māti'' viņš atveidoja Lilijas vidusskolas puisi. 2014. gadā D. Bartka apprecējās ar [[Nīls Patriks Heriss|Nīlu Patriku Herisu]]. Pāris iepazinās 2004. gadā. Viņi ir tēti dvīņiem Gideonam un Hārperai, kuri piedzima 2010. gada 12. oktobrī, izmantojot [[surogasija|surogātmāti]]. Bartka pameta pilna laika aktiera darbu, lai kļūtu par profesionālu šefpavāru. Viņš absolvēja ''[[Le Cordon Bleu Collage Culinary Arts Pasadena]]'' 2009. gada vasarā, un pēc tam sāka darboties [[Losandželosa]]s ēdināšanas uzņēmumā [[Gourmet M.D]]. Bartka ir dzimis Dīrbornā, Mičiganā. Viņš ir dēls ''Deborah A. Zajasi'' (nomira 2008. gadā) un Danielam Bartkam. Viņš ir poļu izcelsmes. Viņš uzauga Cantonā, Mičiganā, un absolvējis ''[[Salem High School]]'' 1993. Viņš mācījās tēlošanu ''[[Interlochen Center for the Arts]]'', ieguvis bakalauru [[Mičiganas Mākslas Universitāte|Mičiganas Mākslas Universitātē]] un guva tālāku apmācību ''[[William Esper Studios]]''. {{aktieris-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Bartka, Deivids}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV aktieri]] [[Kategorija:Kā ES Satiku Jūsu Māti]] kre2k9u2vf3vzeh16rwntspenya07q8 3661020 3661012 2022-07-26T08:39:35Z Baisulis 11523 piekārtots.... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Deivids Bartka | vārds_orig = ''David Burtka'' | attēls = David Burtka 2012.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Deivids Bartka 2012. gadā | dz. vārds = Deivids Maikls Bartka | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1975|5|29}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Dīrborna|Mičigana}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, šefpavārs | darbības gadi = * aktieris (1999—pašlaik) * šefpavārs (2009—pašlaik) | dzīvesbiedra_nosaukums = Dzīvesbiedrs | dzīvesbiedrs = [[Nīls Patriks Heriss]] (pr. 2014) | bērni = 2 | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Deivids Maikls Bartka''' ({{val|en|David Michael Burtka}}, dzimis {{dat|1975|5|29}}) ir amerikāņu [[aktieris]] un profesionāls [[pavārs|šefpavārs]]. Pazīstams ar savām aktiera lomām teātrī un televīzijas seriālos, tostarp seriālā "[[Kā es satiku jūsu māti]]" un lugā ''[[The Play About the Baby]]''. Seriālā "Kā es satiku jūsu māti" viņš atveidoja Lilijas vidusskolas puisi. 2014. gadā Deivids Bartka apprecējās ar [[Nīls Patriks Heriss|Nīlu Patriku Herisu]]. Pāris iepazinās 2004. gadā. Viņi ir tēti dvīņiem Gideonam un Hārperai, kas {{dat|2010|10|12||bez}} piedzima [[surogasija|surogātmātei]].<ref>{{publikācijas atsauce|url=http://www.people.com/people/article/0,,20434727,00.html |title=Neil Patrick Harris Welcomes 'Happy, Healthy' Twins|magazine=People |date=2010-10-15 |access-date=2010-10-15}}</ref> Bartka pameta pilna laika aktiera darbu, lai kļūtu par profesionālu šefpavāru. Viņš 2009. gada vasarā absolvēja [[Pasadīna]]s Kulinārās mākslas koledžu ''[[Le Cordon Bleu]]'' un sāka strādāt [[Losandželosa]]s ēdināšanas uzņēmumā ''Gourmet M.D''. Bartka ir dzimis [[Dīborna|Dīrbornā]], [[Mičigana|Mičiganā]]. Viņa vecāki Debora Zajasi (mirusi 2008. gadā) un Daniels Bartka. Viņš ir poļu izcelsmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://deathnotices.michigan.com/view-single.php?id=183455&token=6c09659bd6b52ee4651af92e9f55ed851892f942b7b1c98754b55037e06b10f4|title=Obituary » Michigan Death Notices » from Michigan.com . . .|work=michigan.com|access-date=2015-04-24}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.polishyoungstown.com/index.php?option=com_content&view=article&id=48&Itemid=48|title=Famous Polish Americans|author=Administrator|work=polishyoungstown.com|access-date=2015-04-24}}</ref> Uzauga [[Kantona (Mičigana)|Kantonā]], Mičiganā un 1993. gadā absolvēja Salemas vidusskolu. Aktierspēli apguva ''Interlochen Center for the Arts'', pēc [[Mičiganas Universitāte|Mičiganas Universitātē]] bakalaura iegūšanas tālākās apmācības turpināja ''William Esper Studios''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bartka, Deivids}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:ASV teātra aktieri]] [[Kategorija:LGBT cilvēki no ASV]] 1o03rkde1qq7jl3wzh4yw2hr139a042 1 353383 3661009 2706557 2022-07-26T08:03:57Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Diskusija:Deivids Burtka]] uz [[Diskusija:Deivids Bartka]]: atveide.... wikitext text/x-wiki Vai šādiem netradicionāliem gadījumiem nevajadzētu modificēt infokasti (tā "dzīvesbiedre" izskatās jocīgi)? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 19. jūnijs, plkst. 07.55 (EEST) :Šo infokasti vai visas infokastes, kurās iespējams norādīt dzīvesbiedru? --[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 19. jūnijs, plkst. 09.21 (EEST) ::Es jau vienas infokastes (neatceros, kuras) hronoloģijā to minēju :) Bet jā, jānomaina. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 19. jūnijs, plkst. 10.21 (EEST) hncspoek690h8xp4mtpqv8xh1v41h2x 0 358631 3661015 2727231 2022-07-26T08:05:31Z Baisulis 11523 Pāradresācija nomainīta no [[Deivids Burtka]] uz [[Deivids Bartka]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Deivids Bartka]] f9kx2o80l200hljwneg6u6u4rh9np8w 0 360175 3661028 3368019 2022-07-26T08:54:06Z Baisulis 11523 noņēmu [[Kategorija:ASV aktieri]]; pievienoju [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Džons Čo | vārds_orig = ''John Cho'' | attēls = John Cho, 2008.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Čo 2008. gadā filmas "[[Herolds un Kumars bēg no Guantanamo]]" reklāmas laikā | dz. vārds = | dz. datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1972|6|16}} | dz. vieta = {{vieta|Dienvidkoreja|Seula}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1997—pašlaik | dzīvesbiedrs = Keri Higuči (2006—) | bērni = 2 | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = }} '''Džons Čo''' ({{val|en|John Cho}}; dzimis {{dat|1972|6|16}}<ref>{{Tīmekļa atsauce| url= http://www.tvguide.com/celebrities/john-cho/157818/ | title= John Cho| publisher=[[TV Guide|TVGuide.com]] | accessdate= July 7, 2016}}</ref> [[Seula|Seulā]]) ir [[korejieši|korejiešu]] izcelsmes [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kino un televīzijas [[aktieris]] un mūziķis. Vairāk zināms ar Herolda Lī lomu filmu sērijā par "[[Herols un Kumars (filmu sērija)|Heroldu un Kumaru]]", ar Džona lomu "[[Amerikāņu pīrāgs|Amerikāņu pīrāga]]" filmu sērijā un ar Hikaru Sulu lomu "[[Zvaigžņu ceļš (2009. gada filma)|Zvaigžņu ceļa]]" jaunajā filmu sērijā. Televīzijā atveidojis [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Demetriju Nohu [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] seriālā ''[[FlashForward]]'', Čo Presliju situāciju komēdijseriālā ''[[Off Centre]]'' un Endiju Brūksu šausmu seriālā ''[[Sleepy Hollow (seriāls)|Sleepy Hollow]]''. 2014. gadā viņš atveidoja Henrija Higsa lomu seriālā ''[[Selfie]]''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Čo, Džons}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] 6b4iuszwll3jpn2cccx9qyb0r2olbrd 3661029 3661028 2022-07-26T08:54:21Z Baisulis 11523 pievienoju [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Džons Čo | vārds_orig = ''John Cho'' | attēls = John Cho, 2008.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Čo 2008. gadā filmas "[[Herolds un Kumars bēg no Guantanamo]]" reklāmas laikā | dz. vārds = | dz. datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1972|6|16}} | dz. vieta = {{vieta|Dienvidkoreja|Seula}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1997—pašlaik | dzīvesbiedrs = Keri Higuči (2006—) | bērni = 2 | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = }} '''Džons Čo''' ({{val|en|John Cho}}; dzimis {{dat|1972|6|16}}<ref>{{Tīmekļa atsauce| url= http://www.tvguide.com/celebrities/john-cho/157818/ | title= John Cho| publisher=[[TV Guide|TVGuide.com]] | accessdate= July 7, 2016}}</ref> [[Seula|Seulā]]) ir [[korejieši|korejiešu]] izcelsmes [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kino un televīzijas [[aktieris]] un mūziķis. Vairāk zināms ar Herolda Lī lomu filmu sērijā par "[[Herols un Kumars (filmu sērija)|Heroldu un Kumaru]]", ar Džona lomu "[[Amerikāņu pīrāgs|Amerikāņu pīrāga]]" filmu sērijā un ar Hikaru Sulu lomu "[[Zvaigžņu ceļš (2009. gada filma)|Zvaigžņu ceļa]]" jaunajā filmu sērijā. Televīzijā atveidojis [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Demetriju Nohu [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] seriālā ''[[FlashForward]]'', Čo Presliju situāciju komēdijseriālā ''[[Off Centre]]'' un Endiju Brūksu šausmu seriālā ''[[Sleepy Hollow (seriāls)|Sleepy Hollow]]''. 2014. gadā viņš atveidoja Henrija Higsa lomu seriālā ''[[Selfie]]''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Čo, Džons}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] 92q79xaeuqck8kungdkkosl0yxlphh3 14 361218 3660717 2737038 2022-07-25T15:34:48Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: {{Commonscat → {{Commons using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Commons|Film actresses from the United States|Amerikāņu kinoaktrises}} [[Kategorija:Kinoaktieri pēc tautības]] [[Kategorija:ASV aktieri|Kinoaktrises]] ah6oujgbci62n9v3n37y3f4yodm3mpr 0 362244 3660730 3650869 2022-07-25T15:38:34Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = | vārds_orig = ''Ralphie May'' | attēls = Ralphie may.jpeg | att_nosaukums = Ralfijs Mejs [[2009. gads|2009]]. gadā | dz_gads = 1972 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 17 | dz_vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Tenesī|Čatanūga}} | m_gads = 2017 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 6 | m_vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Nevada|Lasvegasa}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = ''stand-up'' komiķis, aktieris | ienākumi = | darbības_gadi = 1989–2017 | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ralfs Durens Mejs''' ({{val|en|Ralph Duren May}}, dzimis {{dat|1972|2|17}}, miris {{dat|2017|10|6}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] ''stand-up'' komiķis un aktieris. Vislabāk viņš ir zināms ar tādiem darbiem kā ''[[Ralphie May: Austin-Tatious]]'' (2008), ''[[Ralphie May: Too Big to Ignore]]'' (2012) un ''[[Ralphie May: Imperfectly Yours]]'' (2013). ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mejs, Ralfijs}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2017. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV komiķi]] [[Kategorija:ASV aktieri]] [[Kategorija:Tenesī dzimušie]] 04qyad28b9zwhbabpcrtw1jms8n1evh 0 362544 3660919 3657105 2022-07-25T23:48:01Z Makenzis 56205 /* Sastāvs */ wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #282146 | bg_color = #FFF000 | nos = ''FK Riteriai'' | logo = [[Attēls:FK Riteriai logo.png|150px]] | pilns = ''Futbolo Klubas Riteriai''<ref>{{Cite web|url=https://lff.lt/news/5637/vilniuje-vyko-pirmasis-2019-m-lff-vk-posedis/|title=Vilniuje vyko pirmasis 2019 m. LFF VK posėdis|website=LFF.lt}}</ref> | pilsēta = {{Vieta|Lietuva|Viļņa}} | līga = [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]] | sez = [[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]] | poz = 6. vieta | dib = 2005 | beidza_pastāvēt = | stad = [[LFF Stadions]], [[Viļņa]] | ietilp = 5400 | prez = {{flaga|Lietuva}} Jans Nevoina | tren = {{flagga|ESP}} Pablo Villar <!------ Nosaukuma vēsture -------> | name1 = ''FK Trakai'' | dates1 = 2005—2018 | name2 = ''FK Riteriai'' | dates2 = 2019— | | pattern_la1=|pattern_b1=_svww1819t|pattern_ra1| leftarm1=e0f235|body1=e0f235|rightarm1=e0f235|shorts1=e0f235|socks1=e0f235| pattern_la2=|pattern_b2=_mariupol1819h|pattern_ra2=| leftarm2=000055|body2=000055|rightarm2=000055|shorts2=000055|socks2=000055| }} '''''FK Riteriai''''' ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Viļņa]]s. Dibināts 2005. gadā. Līdz 2018. gadam kluba nosaukums bija ''[[FK Trakai]]'', tas pārstāvēja [[Traķi|Traķus]]. Pašlaik spēlē [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līgā]]. <ref>{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}</ref> Klubs divreiz (2015. un 2016. gadā) ir izcīnījis 2. vietu Lietuvas čempionātā. Mājas spēles aizvada [[LFF stadions|LFF stadionā]] [[Viļņa|Viļņā]], kurā arī spēlē [[Lietuvas futbola izlase]]. == Sezonas == ; FK Trakai (''Futbolo klubas Trakai'') {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''Antra lyga''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu10lyga2s.html|title=Lithuanian 2010 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt}}</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} Paaugstināšana uz 2011. gada Pirma lyga |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2011. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2011.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#1lyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#1lyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#1lyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} Paaugstināšana uz 2014. gada A lyga |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#alyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#alyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}</ref> |} ; FK Riteriai (''Futbolo klubas Riteriai'') {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#alyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-riteriai-26466/?cid=5646778 2018 ''lietuvosfutbolas.lt'']</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-riteriai-26466/?cid=11757672 2022 g. sezona]</ref> |- |} == Sasniegumi == * '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html |title=Lithuania - List of Champions |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161204004206/http://www.rsssf.com/tablesl/litochamp.html |archivedate={{dat|2016|12|04||bez}} }}</ref> ** Vicečempioni (2): 2015, 2016 * '''[[Lietuvas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/litocuphist.html |title=Lithuania - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Finālisti (1): 2016 == Krāsas == [[Attēls:FK_Trakai_logo.png|thumb|right|150px|Kluba logo, kad tas saucās ''FK Trakai'']] [[Dzeltenā krāsa|Dzeltenā]] un tumši zila. {| class="wikitable" style="font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0" |- | style="background:Yellow;color:darkblue" width="150" height="50" |'''FK RITERIAI''' | style="background:Darkblue;color:White" width="150" height="50" |'''FK RITERIAI''' |} == Apģērbu izmaiņas == {| width=33% |- | {{Football kit | pattern_la=| pattern_b=_blackstripes | pattern_ra=| leftarm=000000 | body=FFFF00| rightarm=000000 | shorts=000000 | socks=FFFF00 | |title= 2006-2013 (māja) }} |{{Football kit | pattern_la=| pattern_b=_blackstripes | pattern_ra=| leftarm=000000 | body=FFFF00| rightarm=000000 | shorts=FFFF00 | socks=FFFF00 | title= 2006-2013 (viesi) }} |{{Football kit | pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra| leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=FFFF00|socks=FFFF00| title= 2014-2017 (māja) }} |{{Football kit | pattern_la=_black_stripes|pattern_b=_blackstripes|pattern_ra=_black_stripes| leftarm=ff0000|body=ff0000|rightarm=ff0000|short=|socks=ff0000| title= 2014-2017 (viesi) }} |{{Football kit | pattern_la=|pattern_b=_svww1819t|pattern_ra| leftarm=e0f235|body=e0f235|rightarm=e0f235|shorts=e0f235|socks=e0f235| title= 2018-šobrīd (māja) }} |{{Football kit | pattern_la=|pattern_b=_mariupol1819h|pattern_ra=|pattern_sh=|pattern_so=| leftarm=000055|body=000055|rightarm=000055|shorts=000055|socks=000055| title= 2018-šobrīd (viesi) }} |} == Sastāvs == : ''Atjaunots {{dat|2022|07|14||bez}}.'' alyga.lt {{fs start}} {{fs player|no= 1|name=[[Geraldas Širvinskas]]|nat=LTU|pos=GK}} {{fs player|no=89|name=[[Armantas Vitkauskas]]|nat=LTU|pos=GK}} {{fs player|name=[[Serhii Melašenko]]|nat=UKR|no=97|pos=GK}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs player|no= 2|pos=DF|nat=FIN|name=[[Akseli Kalermo]]}} {{fs player|no= 3|name=[[Deividas Malžinskas]]|nat=LTU|pos=DF}} {{fs player|no= 4|nat=NGR|pos=DF| name=[[Olaide Badmus]]}} {{fs player|no=20|pos=DF|nat=LTU|name=[[Aleksandras Levšinas]]}} {{fs player|no=33|name=[[Valdemars Borovskis]]|nat=LTU|pos=DF}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs player|no= 8|name=[[Mindaugas Grigaravičius]]|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=11|nat=UKR|pos=MF|name=[[Dmytro Bilonohs]]}} {{fs player|no=12|nat=BRA|pos=MF|name=[[Felipe Brisola]]}} {{fs player|no=16|name=[[Matas Ramanauskas]]|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=28|name=[[Roks Filipavičus]]|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=28|name=[[Juozas Lubas]]|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=44|name=[[Tomas Dombrauskis]]|nat=LTU|pos=MF}} {{Fs player|no=77|nat=LTU|pos=MF|name=[[Artūras Dolžnikovas]]}} {{fs player|no= |name=[[Nikola Eskić]]|nat=BIH|pos=MF}} {{fs player|no=|name=[[Dejan Milicević]]|nat=SRB|pos=MF}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs player|no=9|name=[[Ernestas Andriušis]]|nat=LTU|pos=FW}} {{fs player|no=10|name=[[Gytis Paulauskas]]|nat=LTU|pos=FW}} {{fs player|no= |name=[[Ebuka Onah]]|nat=Nigeria|pos=FW}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs end}} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{lt ikona}} * [https://www.facebook.com/FKRITERIAI/ ''Facebook'' profils] {{lt ikona}} * [https://www.alyga.lt/komanda/riteriai Profils ''alyga.lt''] {{lt ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/trak-fk/17673/ FK Riteriai: Soccerway] * [https://www.sofascore.com/team/football/fk-riteriai/310557 FK Riteriai: Sofascore] * [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-riteriai/15849/ Globalsportsarchive] {{A lyga}} {{Lietuvas futbola sezonas}} {{DEFAULTSORT:Riteriai FK}} [[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Riteriai]] bg7t4776gvjm0ltoqh753d65qipdabg 3660920 3660919 2022-07-25T23:48:44Z Makenzis 56205 /* Sastāvs */ wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #282146 | bg_color = #FFF000 | nos = ''FK Riteriai'' | logo = [[Attēls:FK Riteriai logo.png|150px]] | pilns = ''Futbolo Klubas Riteriai''<ref>{{Cite web|url=https://lff.lt/news/5637/vilniuje-vyko-pirmasis-2019-m-lff-vk-posedis/|title=Vilniuje vyko pirmasis 2019 m. LFF VK posėdis|website=LFF.lt}}</ref> | pilsēta = {{Vieta|Lietuva|Viļņa}} | līga = [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]] | sez = [[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]] | poz = 6. vieta | dib = 2005 | beidza_pastāvēt = | stad = [[LFF Stadions]], [[Viļņa]] | ietilp = 5400 | prez = {{flaga|Lietuva}} Jans Nevoina | tren = {{flagga|ESP}} Pablo Villar <!------ Nosaukuma vēsture -------> | name1 = ''FK Trakai'' | dates1 = 2005—2018 | name2 = ''FK Riteriai'' | dates2 = 2019— | | pattern_la1=|pattern_b1=_svww1819t|pattern_ra1| leftarm1=e0f235|body1=e0f235|rightarm1=e0f235|shorts1=e0f235|socks1=e0f235| pattern_la2=|pattern_b2=_mariupol1819h|pattern_ra2=| leftarm2=000055|body2=000055|rightarm2=000055|shorts2=000055|socks2=000055| }} '''''FK Riteriai''''' ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Viļņa]]s. Dibināts 2005. gadā. Līdz 2018. gadam kluba nosaukums bija ''[[FK Trakai]]'', tas pārstāvēja [[Traķi|Traķus]]. Pašlaik spēlē [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līgā]]. <ref>{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}</ref> Klubs divreiz (2015. un 2016. gadā) ir izcīnījis 2. vietu Lietuvas čempionātā. Mājas spēles aizvada [[LFF stadions|LFF stadionā]] [[Viļņa|Viļņā]], kurā arī spēlē [[Lietuvas futbola izlase]]. == Sezonas == ; FK Trakai (''Futbolo klubas Trakai'') {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''Antra lyga''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu10lyga2s.html|title=Lithuanian 2010 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt}}</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} Paaugstināšana uz 2011. gada Pirma lyga |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2011. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2011.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#1lyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#1lyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#1lyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} Paaugstināšana uz 2014. gada A lyga |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#alyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#alyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}</ref> |} ; FK Riteriai (''Futbolo klubas Riteriai'') {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#alyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-riteriai-26466/?cid=5646778 2018 ''lietuvosfutbolas.lt'']</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-riteriai-26466/?cid=11757672 2022 g. sezona]</ref> |- |} == Sasniegumi == * '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html |title=Lithuania - List of Champions |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161204004206/http://www.rsssf.com/tablesl/litochamp.html |archivedate={{dat|2016|12|04||bez}} }}</ref> ** Vicečempioni (2): 2015, 2016 * '''[[Lietuvas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/litocuphist.html |title=Lithuania - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Finālisti (1): 2016 == Krāsas == [[Attēls:FK_Trakai_logo.png|thumb|right|150px|Kluba logo, kad tas saucās ''FK Trakai'']] [[Dzeltenā krāsa|Dzeltenā]] un tumši zila. {| class="wikitable" style="font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0" |- | style="background:Yellow;color:darkblue" width="150" height="50" |'''FK RITERIAI''' | style="background:Darkblue;color:White" width="150" height="50" |'''FK RITERIAI''' |} == Apģērbu izmaiņas == {| width=33% |- | {{Football kit | pattern_la=| pattern_b=_blackstripes | pattern_ra=| leftarm=000000 | body=FFFF00| rightarm=000000 | shorts=000000 | socks=FFFF00 | |title= 2006-2013 (māja) }} |{{Football kit | pattern_la=| pattern_b=_blackstripes | pattern_ra=| leftarm=000000 | body=FFFF00| rightarm=000000 | shorts=FFFF00 | socks=FFFF00 | title= 2006-2013 (viesi) }} |{{Football kit | pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra| leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=FFFF00|socks=FFFF00| title= 2014-2017 (māja) }} |{{Football kit | pattern_la=_black_stripes|pattern_b=_blackstripes|pattern_ra=_black_stripes| leftarm=ff0000|body=ff0000|rightarm=ff0000|short=|socks=ff0000| title= 2014-2017 (viesi) }} |{{Football kit | pattern_la=|pattern_b=_svww1819t|pattern_ra| leftarm=e0f235|body=e0f235|rightarm=e0f235|shorts=e0f235|socks=e0f235| title= 2018-šobrīd (māja) }} |{{Football kit | pattern_la=|pattern_b=_mariupol1819h|pattern_ra=|pattern_sh=|pattern_so=| leftarm=000055|body=000055|rightarm=000055|shorts=000055|socks=000055| title= 2018-šobrīd (viesi) }} |} == Sastāvs == : ''Atjaunots {{dat|2022|07|14||bez}}.'' alyga.lt {{fs start}} {{fs player|no= 1|name=[[Geraldas Širvinskas]]|nat=LTU|pos=GK}} {{fs player|no=89|name=[[Armantas Vitkauskas]]|nat=LTU|pos=GK}} {{fs player|name=[[Serhii Melašenko]]|nat=UKR|no=97|pos=GK}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs player|no= 2|pos=DF|nat=FIN|name=[[Akseli Kalermo]]}} {{fs player|no= 3|name=[[Deividas Malžinskas]]|nat=LTU|pos=DF}} {{fs player|no= 4|nat=NGR|pos=DF| name=[[Olaide Badmus]]}} {{fs player|no=20|pos=DF|nat=LTU|name=[[Aleksandras Levšinas]]}} {{fs player|no=33|name=[[Valdemars Borovskis]]|nat=LTU|pos=DF}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs player|no= 8|name=[[Mindaugas Grigaravičius]]|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=11|nat=UKR|pos=MF|name=[[Dmytro Bilonohs]]}} {{fs player|no=12|nat=BRA|pos=MF|name=[[Felipe Brisola]]}} {{fs player|no=16|name=[[Matas Ramanauskas]]|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=28|name=[[Roks Filipavičus]]|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=28|name=<s>[[Juozas Lubas]]</s>|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=44|name=[[Tomas Dombrauskis]]|nat=LTU|pos=MF}} {{Fs player|no=77|nat=LTU|pos=MF|name=[[Artūras Dolžnikovas]]}} {{fs player|no= |name=[[Nikola Eskić]]|nat=BIH|pos=MF}} {{fs player|no=|name=[[Dejan Milicević]]|nat=SRB|pos=MF}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs player|no=9|name=[[Ernestas Andriušis]]|nat=LTU|pos=FW}} {{fs player|no=10|name=[[Gytis Paulauskas]]|nat=LTU|pos=FW}} {{fs player|no= |name=[[Ebuka Onah]]|nat=Nigeria|pos=FW}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs end}} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{lt ikona}} * [https://www.facebook.com/FKRITERIAI/ ''Facebook'' profils] {{lt ikona}} * [https://www.alyga.lt/komanda/riteriai Profils ''alyga.lt''] {{lt ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/trak-fk/17673/ FK Riteriai: Soccerway] * [https://www.sofascore.com/team/football/fk-riteriai/310557 FK Riteriai: Sofascore] * [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-riteriai/15849/ Globalsportsarchive] {{A lyga}} {{Lietuvas futbola sezonas}} {{DEFAULTSORT:Riteriai FK}} [[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Riteriai]] kntnb6v56lawt8vj19t7weopwk5aw4e 0 364308 3660815 3625830 2022-07-25T19:13:47Z Egilus 27634 Novācu "skatīt arī" un daļu ārējo saišu, pārliekot saites tekstā. wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Agaricus.bitorquis.nathan.jpg | att_nosaukums= | valsts =Fungi | valsts_lv =Sēnes | nodalījums =Basidiomycota | nodalījums_lv =Bazīdijsēnes | klase =Agaricomycetes | klase_lv =Himēnijsēnes | kārta =Agaricales | kārta_lv =Atmateņu rinda | dzimta =Agaricaceae | dzimta_lv =Atmateņu dzimta | ģints = Agaricus | ģints_lv = Atmatenes | suga =A. bitorquis | suga_lv =Pilsētas atmatene | binomial = Agaricus bitorquis | kategorijas =nē }} '''Pilsētas atmatene''' (''Agaricus bitorquis'', arī ''Psalliota bitorquis'' un ''Agaricus campester var. edulis'') ir Latvijā vidēji bieža [[atmateņu dzimta]]s [[Sēnes|sēne]], kuras augļķermeņi [[ēdamās sēnes|ir ēdami]]. Tiek audzēta arī mākslīgi. 2008. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to izvēlēja par gada sēni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://miko.ldm.gov.lv/Agaricus_bitorquis.htm |title=Mikologu biedrības vietne |access-date={{dat|2017|10|30||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210510083957/http://miko.ldm.gov.lv/Agaricus_bitorquis.htm }}</ref> == Sēnes apraksts == [[Attēls:Torq.jpg|thumb|250px|Pilsētas atmatene griezumā]] * [[Cepurīte (mikoloģija)|Cepurīte]]: krāsa balta ar netīri dzelteniem plankumiem. Forma plakana, vēlā vidū nedaudz ieliekta, bieza. Virsmiziņa gluda, sausa, ar platu, ilgi ieritinātu maliņu, bieži ar augsnes netīrumiem, reti centrā zvīņaina. Platums līdz 10, reti 15 cm. Mīkstums balts, ciets, griezumu vietās viegli sārtojas,<ref>[https://web.archive.org/web/20171008095317/http://www.wildfooduk.com/mushroom-guides/pavement-mushroom-mushroom Pavement Mushroom, Agaricus bitorquis - Wild Food UK]</ref> ar skābenu koksnes smaržu un riekstu garšu. * [[Lapiņas (mikoloģija)|Lapiņas]]: sākumā iesārtas, vēlāk šokolādes brūnas, šķautnēs mazliet bālganas un pārslainas, brīvas, ciešas, atšķirīga garuma. * [[Kātiņš (mikoloģija)|Kātiņš]]: balts, ciets, pie pamatnes smails, ar makstveida divslāņainu, augšup vērstu gredzenu no daļējā un vispārējā plīvura. Garums līdz 9 cm, bet parasti īsāks, resnums 3—4 cm. * [[Bazīdijsporas|Sporas]]: ieapaļas, purpura, violeti vai šokolādes brūnas, ar dīgšanas atveri, 5—7/3,5—5 [[Mikrometrs|µm]].<ref>V.Lūkins, “Mušmires un atmatenes”, Avots, 1981., 70. lpp.</ref> * [[Bazīdijas]]: parasti četrsporu, bet ir arī divsporu, 20—25/6—8,5 µm. == Augšanas apstākļi == Humusa [[saprofīti|saprofīte]]. Aug grupās no maija līdz septembrim bagātās augsnēs parkos, ielās un celiņu malās, nevairās noblīvētu augšņu, nereti paceļot ielas segumu.<ref>[http://www.fungi.lv/agaricus_bitorquis.htm Apraksts fungi.lv]</ref> Kosmopolītiska suga, sastopama gandrīz visā pasaulē. == Barības vērtība == Ēdama bez iepriekšējas [[Sēņu kulinārija|novārīšanas]], taču parasti aug ekoloģiski nelabvēlīgā vidē, un šādās vietās augušo sēņu uzkrātās kaitīgās vielas rada draudus [[Sēņošana|sēņotāju]] veselībai.<ref>T.Lesoe, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 1998., 161. lpp. {{ISBN|9984-22-283-7}}.</ref> Citos apstākļos tiek uzskatīta par vienu no vērtīgākajām atmatenēm.<ref>[http://www.mykoweb.com/CAF/species/Agaricus_bitorquis.html California Fungi—Agaricus bitorquis]</ref> == Līdzīgās sugas == Līdzīga ir [[dārza atmatene]], kuras cepurītei nav iedzeltenu plankumu, un [[lauka atmatene]], par kuras formu šo sugu reizēm uzskatīja un kurai nav vairāk par vienu gredzenu. Pilsētās aug arī ārēji līdzīgā [[Bernāra atmatene]], kurai saplaisājusi virsma, sāļa garša un stiprāka sarkšana griezumā.<ref> [http://www.first-nature.com/fungi/agaricus-bitorquis.php Pavement Mushroom]</ref> Visas atmatenes, ar kurām Latvijā šo sugu var sajaukt, ir ēdamas. [[Mušmires]] atšķiras no atmatenēm ar savām vienmēr baltajām lapiņām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons|Agaricus bitorquis|Pilsētas atmatene}} * [http://www.indexfungorum.org/Names/NamesRecord.asp?RecordID=213898 Index Fungorum] * [http://www.mycobank.org/Biolomics.aspx?Table=Mycobank&MycoBankNr_=213898 Mycobank] * [https://www.latvijasdaba.lv/senes/agaricus-bitorquis-quel-sacc/ Sugu enciklopēdija] [[Kategorija:Atmatenes]] [[Kategorija:Ēdamās sēnes]] [[Kategorija:Lapiņu sēnes]] mqogm3pposu13vx17tyxddifme2xyf3 0 365866 3660914 3658257 2022-07-25T23:42:48Z Makenzis 56205 /* Sastāvs */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #1B1F56 | nos = ''FK Jonava'' | logo = [[Attēls:FK Jonava logo.png|150px]] | pilns = ''Futbolo klubas Jonava'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Lietuva|Jonava}} | dib = 1991 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | stad = Jonavas centrālais stadions | ietilp = 1008 | prez = {{flaga|Lietuva}} Vaidas Vaškevičius | tren = | līga = [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|A līga]] | sez = [[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]] | poz = {{increase}} 2. vieta, ''Pirma lyga'' | <!------ Nosaukuma vēsture -------> | name1 = Azotas | dates1 = 1990—1993 | name2 = Achema-Lietava | dates2 = 1994—1995 | name3 = Lietava | dates3 = 1996—2016 | name4 = Jonava | dates4 = 2017— | | pattern_la1 = _senica1819a | pattern_b1 = _senica1819a | pattern_ra1 = _senica1819a | pattern_sh1 = _senica1617h | pattern_so1 = _hummel20tb | leftarm1 = 0000FF | body1 = 0000FF | rightarm1 = 0000FF | shorts1 = 0000FF | socks1 = 0000FF | | pattern_la2 = _garbarnia1819h | pattern_b2 = _garbarnia1819h | pattern_ra2 = _garbarnia1819h | pattern_sh2 = _pristinha1718a | pattern_so2 = _hummel20w | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | | pattern_la3 = _garbarnia1819h | pattern_b3 = _garbarnia1819h | pattern_ra3 = _garbarnia1819h | pattern_sh3 = _senica1617h | pattern_so3 = _hummel20w | leftarm3 = FFFFFF | body3 = FFFFFF | rightarm3 = FFFFFF | shorts3 = 0000FF | socks3 = FFFFFF }} '''''FK Jonava''''' ir profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Jonava]]s. Tas dibināts 1991. gadā un šobrīd spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā — [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|A līgā]].<ref>{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}</ref> == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2000''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2001''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2002''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2003''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''11.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2004''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2005''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2006''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''14.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2007''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2008''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2009''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2010''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2010.html#1lyga|title=Lithuania 2010|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2011''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#1lyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2012''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#1lyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2013''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#1lyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2014''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#1lyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2015''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#1lyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} '''[[A lyga]]''' |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/jonava-1183/?cid=1755571 lietuvosfutbolas.lt 2018]</ref> | bgcolor="#FFCCCC" style="text-align:center;"| {{decrease}} '''[[Pirma lyga]]''' |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} '''[[A lyga]]''' |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/jonava-1183/?cid=11757672 2022 g. sezona]</ref> | |- |} == Krāsas == {| class="wikitable" style="font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0" |- | style="background:Blue;color:White" width="150" height="50" |'''FK JONAVA''' | style="background:White;color:Darkblue" width="150" height="50" |'''FK JONAVA''' |} == Apģērbu izmaiņas == {| style="width:33%" |- | {{Football kit |title=2016 „Lietava“ (Mājas krāsas) |pattern_la = |pattern_b = _whitecollar |pattern_ra = |pattern_sh = _whitesides |pattern_so = _whiteline |leftarm = 0048E0 |body = 0048E0 |rightarm = 0048E0 |shorts = 0048E0 |socks = 0048E0 }} |{{Football kit |title=2017 „Jonava“ (Mājas krāsas) | pattern_la = | pattern_b = _whitestripes | pattern_ra = | pattern_sh = | pattern_so = _3_stripes_blue | leftarm = ffffff | body = 75AADB | rightarm = ffffff | shorts = 000000 | socks = FFFFFF }} |{{Football kit |title= 2018 „Jonava“ (Mājas krāsas) | pattern_la = | pattern_b = _trepenne1718h | pattern_ra = | pattern_sh = | pattern_so = _3_stripes_blue | leftarm = F5F5F5 | body = 75AADB | rightarm = F5F5F5 | shorts = 000000 | socks = ffffff }} |{{Football kit |title= 2022 „Jonava“ (Mājas krāsas) | pattern_la = _senica1819a | pattern_b = _senica1819a | pattern_ra = _senica1819a | pattern_sh = _senica1617h | pattern_so = _hummel20tb | leftarm = 0000FF | body = 0000FF | rightarm = 0000FF | shorts = 0000FF | socks = 0000FF }} |} == Sastāvs == : ''Atjaunots {{dat|2022|07|26||bez}}.'' {{fs start}} {{Fs player|no= 12|nat=UKR|pos=GK|name=Orests Kostĭks}} {{Fs player|no= 16|nat=LTU|pos=GK|name=Martynas Matuzas}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs player|no= 3|name=Džiugas Raudonius|nat=LTU|pos=DF}} {{fs player|no= 4|name=Benas Spietinis|nat=LTU|pos=DF}} {{fs player|no= 5|name=Dwight Pope|nat=TTO|pos=DF}} {{fs player|no=19|name=Nahuel Machado|nat=ARG|pos=DF}} {{fs player|no=22|name=Lucas Martorell|nat=ARG|pos=DF}} {{fs player|no=40|name=Luiz Matheus|nat=BRA|pos=DF}} {{fs player|no=47|name=Jorge Tapia|nat=ARG|pos=DF}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs player|no= 8|name=Vladislavs Chameliuks|nat=UKR|pos=MF}} {{fs player|no= 9|name=Paulius Osauskas|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=11|name=Lukas Čepkauskas|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=13|name=Gytis Vasylius|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=14|name=Yoichi Kawachi|nat=JAP|pos=MF}} {{fs player|no=23|name=Artūras Rocys|nat=LTU|pos=MF}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|name=[[Sebastien Vasquez Gamboa]]|nat=COL|no=7|pos=FW}} {{fs player|no=17|name=Juan Cruz Jorrin|nat=ARG|pos=FW}} {{fs player|no=77|name=Deniss Vasins|nat=UKR|pos=FW}} {{fs player|no=99|name=Marius Ganusauskas|nat=LTU|pos=FW}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs end}} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā mājaslapa}} {{lietuviski}} * [https://www.facebook.com/fkjonava/ Kluba ''Facebook'' lapa] {{lietuviski}} * [https://alyga.lt/komanda/jonava alyga.lt (FK Jonava)] {{lt ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/lietava-jonava/3790/ FK Jonava: Soccerway] * [https://www.sofascore.com/team/football/fk-jonava/36065 FK Jonava: Sofascore] * [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-jonava/15846/ Globalsportsarchive] {{A lyga}} {{Lietuvas futbola sezonas}} {{DEFAULTSORT:Jonava FK}} [[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Jonava]] cwp8no4dzucbdfozo0kyc6xnxxib5w4 3660918 3660914 2022-07-25T23:45:58Z Makenzis 56205 /* Sastāvs */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #1B1F56 | nos = ''FK Jonava'' | logo = [[Attēls:FK Jonava logo.png|150px]] | pilns = ''Futbolo klubas Jonava'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Lietuva|Jonava}} | dib = 1991 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | stad = Jonavas centrālais stadions | ietilp = 1008 | prez = {{flaga|Lietuva}} Vaidas Vaškevičius | tren = | līga = [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|A līga]] | sez = [[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]] | poz = {{increase}} 2. vieta, ''Pirma lyga'' | <!------ Nosaukuma vēsture -------> | name1 = Azotas | dates1 = 1990—1993 | name2 = Achema-Lietava | dates2 = 1994—1995 | name3 = Lietava | dates3 = 1996—2016 | name4 = Jonava | dates4 = 2017— | | pattern_la1 = _senica1819a | pattern_b1 = _senica1819a | pattern_ra1 = _senica1819a | pattern_sh1 = _senica1617h | pattern_so1 = _hummel20tb | leftarm1 = 0000FF | body1 = 0000FF | rightarm1 = 0000FF | shorts1 = 0000FF | socks1 = 0000FF | | pattern_la2 = _garbarnia1819h | pattern_b2 = _garbarnia1819h | pattern_ra2 = _garbarnia1819h | pattern_sh2 = _pristinha1718a | pattern_so2 = _hummel20w | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | | pattern_la3 = _garbarnia1819h | pattern_b3 = _garbarnia1819h | pattern_ra3 = _garbarnia1819h | pattern_sh3 = _senica1617h | pattern_so3 = _hummel20w | leftarm3 = FFFFFF | body3 = FFFFFF | rightarm3 = FFFFFF | shorts3 = 0000FF | socks3 = FFFFFF }} '''''FK Jonava''''' ir profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Jonava]]s. Tas dibināts 1991. gadā un šobrīd spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā — [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|A līgā]].<ref>{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}</ref> == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2000''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2001''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2002''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2003''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''11.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2004''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2005''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2006''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''14.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2007''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2008''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2009''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2010''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2010.html#1lyga|title=Lithuania 2010|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2011''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#1lyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2012''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#1lyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2013''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#1lyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2014''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#1lyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2015''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#1lyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} '''[[A lyga]]''' |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/jonava-1183/?cid=1755571 lietuvosfutbolas.lt 2018]</ref> | bgcolor="#FFCCCC" style="text-align:center;"| {{decrease}} '''[[Pirma lyga]]''' |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} '''[[A lyga]]''' |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/jonava-1183/?cid=11757672 2022 g. sezona]</ref> | |- |} == Krāsas == {| class="wikitable" style="font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0" |- | style="background:Blue;color:White" width="150" height="50" |'''FK JONAVA''' | style="background:White;color:Darkblue" width="150" height="50" |'''FK JONAVA''' |} == Apģērbu izmaiņas == {| style="width:33%" |- | {{Football kit |title=2016 „Lietava“ (Mājas krāsas) |pattern_la = |pattern_b = _whitecollar |pattern_ra = |pattern_sh = _whitesides |pattern_so = _whiteline |leftarm = 0048E0 |body = 0048E0 |rightarm = 0048E0 |shorts = 0048E0 |socks = 0048E0 }} |{{Football kit |title=2017 „Jonava“ (Mājas krāsas) | pattern_la = | pattern_b = _whitestripes | pattern_ra = | pattern_sh = | pattern_so = _3_stripes_blue | leftarm = ffffff | body = 75AADB | rightarm = ffffff | shorts = 000000 | socks = FFFFFF }} |{{Football kit |title= 2018 „Jonava“ (Mājas krāsas) | pattern_la = | pattern_b = _trepenne1718h | pattern_ra = | pattern_sh = | pattern_so = _3_stripes_blue | leftarm = F5F5F5 | body = 75AADB | rightarm = F5F5F5 | shorts = 000000 | socks = ffffff }} |{{Football kit |title= 2022 „Jonava“ (Mājas krāsas) | pattern_la = _senica1819a | pattern_b = _senica1819a | pattern_ra = _senica1819a | pattern_sh = _senica1617h | pattern_so = _hummel20tb | leftarm = 0000FF | body = 0000FF | rightarm = 0000FF | shorts = 0000FF | socks = 0000FF }} |} == Sastāvs == : ''Atjaunots {{dat|2022|07|26||bez}}.'' {{fs start}} {{Fs player|no= 12|nat=UKR|pos=GK|name=Orests Kostĭks}} {{Fs player|no= 16|nat=LTU|pos=GK|name=Martynas Matuzas}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs player|no= 3|name=Džiugas Raudonius|nat=LTU|pos=DF}} {{fs player|no= 4|name=Benas Spietinis|nat=LTU|pos=DF}} {{fs player|no= 5|name=Dwight Pope|nat=TTO|pos=DF}} {{fs player|no=19|name=Nahuel Machado|nat=ARG|pos=DF}} {{fs player|no=22|name=Lucas Martorell|nat=ARG|pos=DF}} {{fs player|no=40|name=Luiz Matheus|nat=BRA|pos=DF}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs player|no= 8|name=Vladislavs Chameliuks|nat=UKR|pos=MF}} {{fs player|no= 9|name=Paulius Osauskas|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=11|name=Lukas Čepkauskas|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=13|name=Gytis Vasylius|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=14|name=Yoichi Kawachi|nat=JAP|pos=MF}} {{fs player|no=23|name=Artūras Rocys|nat=LTU|pos=MF}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|name=[[Sebastien Vasquez Gamboa]]|nat=COL|no=7|pos=FW}} {{fs player|no=17|name=Juan Cruz Jorrin|nat=ARG|pos=FW}} {{fs player|no=77|name=Deniss Vasins|nat=UKR|pos=FW}} {{fs player|no=99|name=Marius Ganusauskas|nat=LTU|pos=FW}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs end}} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā mājaslapa}} {{lietuviski}} * [https://www.facebook.com/fkjonava/ Kluba ''Facebook'' lapa] {{lietuviski}} * [https://alyga.lt/komanda/jonava alyga.lt (FK Jonava)] {{lt ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/lietava-jonava/3790/ FK Jonava: Soccerway] * [https://www.sofascore.com/team/football/fk-jonava/36065 FK Jonava: Sofascore] * [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-jonava/15846/ Globalsportsarchive] {{A lyga}} {{Lietuvas futbola sezonas}} {{DEFAULTSORT:Jonava FK}} [[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Jonava]] 98l0u0yq5a5biq7wdyqkndepo3ukwt4 3660923 3660918 2022-07-25T23:52:00Z Makenzis 56205 /* Sastāvs */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #1B1F56 | nos = ''FK Jonava'' | logo = [[Attēls:FK Jonava logo.png|150px]] | pilns = ''Futbolo klubas Jonava'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Lietuva|Jonava}} | dib = 1991 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | stad = Jonavas centrālais stadions | ietilp = 1008 | prez = {{flaga|Lietuva}} Vaidas Vaškevičius | tren = | līga = [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|A līga]] | sez = [[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]] | poz = {{increase}} 2. vieta, ''Pirma lyga'' | <!------ Nosaukuma vēsture -------> | name1 = Azotas | dates1 = 1990—1993 | name2 = Achema-Lietava | dates2 = 1994—1995 | name3 = Lietava | dates3 = 1996—2016 | name4 = Jonava | dates4 = 2017— | | pattern_la1 = _senica1819a | pattern_b1 = _senica1819a | pattern_ra1 = _senica1819a | pattern_sh1 = _senica1617h | pattern_so1 = _hummel20tb | leftarm1 = 0000FF | body1 = 0000FF | rightarm1 = 0000FF | shorts1 = 0000FF | socks1 = 0000FF | | pattern_la2 = _garbarnia1819h | pattern_b2 = _garbarnia1819h | pattern_ra2 = _garbarnia1819h | pattern_sh2 = _pristinha1718a | pattern_so2 = _hummel20w | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | | pattern_la3 = _garbarnia1819h | pattern_b3 = _garbarnia1819h | pattern_ra3 = _garbarnia1819h | pattern_sh3 = _senica1617h | pattern_so3 = _hummel20w | leftarm3 = FFFFFF | body3 = FFFFFF | rightarm3 = FFFFFF | shorts3 = 0000FF | socks3 = FFFFFF }} '''''FK Jonava''''' ir profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Jonava]]s. Tas dibināts 1991. gadā un šobrīd spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā — [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|A līgā]].<ref>{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}</ref> == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2000''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2001''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2002''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2003''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''11.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2004''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2005''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2006''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''14.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2007''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2008''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2009''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2010''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2010.html#1lyga|title=Lithuania 2010|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2011''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#1lyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2012''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#1lyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2013''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#1lyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2014''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#1lyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2015''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#1lyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} '''[[A lyga]]''' |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/jonava-1183/?cid=1755571 lietuvosfutbolas.lt 2018]</ref> | bgcolor="#FFCCCC" style="text-align:center;"| {{decrease}} '''[[Pirma lyga]]''' |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} '''[[A lyga]]''' |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/jonava-1183/?cid=11757672 2022 g. sezona]</ref> | |- |} == Krāsas == {| class="wikitable" style="font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0" |- | style="background:Blue;color:White" width="150" height="50" |'''FK JONAVA''' | style="background:White;color:Darkblue" width="150" height="50" |'''FK JONAVA''' |} == Apģērbu izmaiņas == {| style="width:33%" |- | {{Football kit |title=2016 „Lietava“ (Mājas krāsas) |pattern_la = |pattern_b = _whitecollar |pattern_ra = |pattern_sh = _whitesides |pattern_so = _whiteline |leftarm = 0048E0 |body = 0048E0 |rightarm = 0048E0 |shorts = 0048E0 |socks = 0048E0 }} |{{Football kit |title=2017 „Jonava“ (Mājas krāsas) | pattern_la = | pattern_b = _whitestripes | pattern_ra = | pattern_sh = | pattern_so = _3_stripes_blue | leftarm = ffffff | body = 75AADB | rightarm = ffffff | shorts = 000000 | socks = FFFFFF }} |{{Football kit |title= 2018 „Jonava“ (Mājas krāsas) | pattern_la = | pattern_b = _trepenne1718h | pattern_ra = | pattern_sh = | pattern_so = _3_stripes_blue | leftarm = F5F5F5 | body = 75AADB | rightarm = F5F5F5 | shorts = 000000 | socks = ffffff }} |{{Football kit |title= 2022 „Jonava“ (Mājas krāsas) | pattern_la = _senica1819a | pattern_b = _senica1819a | pattern_ra = _senica1819a | pattern_sh = _senica1617h | pattern_so = _hummel20tb | leftarm = 0000FF | body = 0000FF | rightarm = 0000FF | shorts = 0000FF | socks = 0000FF }} |} == Sastāvs == : ''Atjaunots {{dat|2022|07|26||bez}}.'' {{fs start}} {{Fs player|no= 12|nat=UKR|pos=GK|name=Orests Kostĭks}} {{Fs player|no= 16|nat=LTU|pos=GK|name=Martynas Matuzas}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs player|no= 3|name=Džiugas Raudonius|nat=LTU|pos=DF}} {{fs player|no= 4|name=Benas Spietinis|nat=LTU|pos=DF}} {{fs player|no= 5|name=Dwight Pope|nat=TTO|pos=DF}} {{fs player|no=19|name=Nahuel Machado|nat=ARG|pos=DF}} {{fs player|no=22|name=Lucas Martorell|nat=ARG|pos=DF}} {{fs player|no=40|name=Luiz Matheus|nat=BRA|pos=DF}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs player|no= 8|name=Vladislavs Chameliuks|nat=UKR|pos=MF}} {{fs player|no= 9|name=Paulius Osauskas|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=10|name=[[Juozas Lubas]]|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=11|name=Lukas Čepkauskas|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=13|name=Gytis Vasylius|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=14|name=Yoichi Kawachi|nat=JAP|pos=MF}} {{fs player|no=23|name=Artūras Rocys|nat=LTU|pos=MF}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|name=[[Sebastien Vasquez Gamboa]]|nat=COL|no=7|pos=FW}} {{fs player|no=17|name=Juan Cruz Jorrin|nat=ARG|pos=FW}} {{fs player|no=77|name=Deniss Vasins|nat=UKR|pos=FW}} {{fs player|no=99|name=Marius Ganusauskas|nat=LTU|pos=FW}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs end}} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā mājaslapa}} {{lietuviski}} * [https://www.facebook.com/fkjonava/ Kluba ''Facebook'' lapa] {{lietuviski}} * [https://alyga.lt/komanda/jonava alyga.lt (FK Jonava)] {{lt ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/lietava-jonava/3790/ FK Jonava: Soccerway] * [https://www.sofascore.com/team/football/fk-jonava/36065 FK Jonava: Sofascore] * [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-jonava/15846/ Globalsportsarchive] {{A lyga}} {{Lietuvas futbola sezonas}} {{DEFAULTSORT:Jonava FK}} [[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Jonava]] qifq7rw52anxcslcxfotuvhq77hcqfy 3660924 3660923 2022-07-25T23:52:44Z Makenzis 56205 /* Sastāvs */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #1B1F56 | nos = ''FK Jonava'' | logo = [[Attēls:FK Jonava logo.png|150px]] | pilns = ''Futbolo klubas Jonava'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Lietuva|Jonava}} | dib = 1991 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | stad = Jonavas centrālais stadions | ietilp = 1008 | prez = {{flaga|Lietuva}} Vaidas Vaškevičius | tren = | līga = [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|A līga]] | sez = [[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]] | poz = {{increase}} 2. vieta, ''Pirma lyga'' | <!------ Nosaukuma vēsture -------> | name1 = Azotas | dates1 = 1990—1993 | name2 = Achema-Lietava | dates2 = 1994—1995 | name3 = Lietava | dates3 = 1996—2016 | name4 = Jonava | dates4 = 2017— | | pattern_la1 = _senica1819a | pattern_b1 = _senica1819a | pattern_ra1 = _senica1819a | pattern_sh1 = _senica1617h | pattern_so1 = _hummel20tb | leftarm1 = 0000FF | body1 = 0000FF | rightarm1 = 0000FF | shorts1 = 0000FF | socks1 = 0000FF | | pattern_la2 = _garbarnia1819h | pattern_b2 = _garbarnia1819h | pattern_ra2 = _garbarnia1819h | pattern_sh2 = _pristinha1718a | pattern_so2 = _hummel20w | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | | pattern_la3 = _garbarnia1819h | pattern_b3 = _garbarnia1819h | pattern_ra3 = _garbarnia1819h | pattern_sh3 = _senica1617h | pattern_so3 = _hummel20w | leftarm3 = FFFFFF | body3 = FFFFFF | rightarm3 = FFFFFF | shorts3 = 0000FF | socks3 = FFFFFF }} '''''FK Jonava''''' ir profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Jonava]]s. Tas dibināts 1991. gadā un šobrīd spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā — [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|A līgā]].<ref>{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}</ref> == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2000''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2001''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2002''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2003''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''11.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2004''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2005''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2006''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''14.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2007''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2008''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2009''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2010''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2010.html#1lyga|title=Lithuania 2010|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2011''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#1lyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2012''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#1lyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2013''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#1lyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2014''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#1lyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2015''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#1lyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} '''[[A lyga]]''' |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/jonava-1183/?cid=1755571 lietuvosfutbolas.lt 2018]</ref> | bgcolor="#FFCCCC" style="text-align:center;"| {{decrease}} '''[[Pirma lyga]]''' |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} '''[[A lyga]]''' |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/jonava-1183/?cid=11757672 2022 g. sezona]</ref> | |- |} == Krāsas == {| class="wikitable" style="font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0" |- | style="background:Blue;color:White" width="150" height="50" |'''FK JONAVA''' | style="background:White;color:Darkblue" width="150" height="50" |'''FK JONAVA''' |} == Apģērbu izmaiņas == {| style="width:33%" |- | {{Football kit |title=2016 „Lietava“ (Mājas krāsas) |pattern_la = |pattern_b = _whitecollar |pattern_ra = |pattern_sh = _whitesides |pattern_so = _whiteline |leftarm = 0048E0 |body = 0048E0 |rightarm = 0048E0 |shorts = 0048E0 |socks = 0048E0 }} |{{Football kit |title=2017 „Jonava“ (Mājas krāsas) | pattern_la = | pattern_b = _whitestripes | pattern_ra = | pattern_sh = | pattern_so = _3_stripes_blue | leftarm = ffffff | body = 75AADB | rightarm = ffffff | shorts = 000000 | socks = FFFFFF }} |{{Football kit |title= 2018 „Jonava“ (Mājas krāsas) | pattern_la = | pattern_b = _trepenne1718h | pattern_ra = | pattern_sh = | pattern_so = _3_stripes_blue | leftarm = F5F5F5 | body = 75AADB | rightarm = F5F5F5 | shorts = 000000 | socks = ffffff }} |{{Football kit |title= 2022 „Jonava“ (Mājas krāsas) | pattern_la = _senica1819a | pattern_b = _senica1819a | pattern_ra = _senica1819a | pattern_sh = _senica1617h | pattern_so = _hummel20tb | leftarm = 0000FF | body = 0000FF | rightarm = 0000FF | shorts = 0000FF | socks = 0000FF }} |} == Sastāvs == : ''Atjaunots {{dat|2022|07|26||bez}}.'' {{fs start}} {{Fs player|no= 12|nat=UKR|pos=GK|name=Orests Kostĭks}} {{Fs player|no= 16|nat=LTU|pos=GK|name=Martynas Matuzas}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs player|no= 3|name=Džiugas Raudonius|nat=LTU|pos=DF}} {{fs player|no= 4|name=Benas Spietinis|nat=LTU|pos=DF}} {{fs player|no= 5|name=Dwight Pope|nat=TTO|pos=DF}} {{fs player|no=19|name=Nahuel Machado|nat=ARG|pos=DF}} {{fs player|no=22|name=Lucas Martorell|nat=ARG|pos=DF}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs player|no= 8|name=Vladislavs Chameliuks|nat=UKR|pos=MF}} {{fs player|no= 9|name=Paulius Osauskas|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=10|name=[[Juozas Lubas]]|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=11|name=Lukas Čepkauskas|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=13|name=Gytis Vasylius|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=14|name=Yoichi Kawachi|nat=JAP|pos=MF}} {{fs player|no=23|name=Artūras Rocys|nat=LTU|pos=MF}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|name=[[Sebastien Vasquez Gamboa]]|nat=COL|no=7|pos=FW}} {{fs player|no=17|name=Juan Cruz Jorrin|nat=ARG|pos=FW}} {{fs player|no=77|name=Deniss Vasins|nat=UKR|pos=FW}} {{fs player|no=99|name=Marius Ganusauskas|nat=LTU|pos=FW}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs end}} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā mājaslapa}} {{lietuviski}} * [https://www.facebook.com/fkjonava/ Kluba ''Facebook'' lapa] {{lietuviski}} * [https://alyga.lt/komanda/jonava alyga.lt (FK Jonava)] {{lt ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/lietava-jonava/3790/ FK Jonava: Soccerway] * [https://www.sofascore.com/team/football/fk-jonava/36065 FK Jonava: Sofascore] * [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-jonava/15846/ Globalsportsarchive] {{A lyga}} {{Lietuvas futbola sezonas}} {{DEFAULTSORT:Jonava FK}} [[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Jonava]] 81fsihhul7ljd8hj9jgozz9h3i4q6il 0 370232 3660698 3028262 2022-07-25T15:26:33Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}}, {{official website| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada janvāris}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Dena Gūlds | vārds_orig = ''Dana Gould'' | attēls = DanaGouldSDCC2017.JPG | att_nosaukums = Dena Gūlds 2017. gada jūlijā | dz_gads = 1964 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Houpdeila}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = aktieris | ienākumi = | darbības_gadi = 1982–pašlaik | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Dena Džonatans Gūlds''' ({{val|en|Dana Jonathan Gould}}, dzimis {{dat|1964|8|24}}) ir amerikāņu [[aktieris]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.danagould.com/}} * {{IMDb name|0332344}} {{aktieris-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gūlds, Dena}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV aktieri]] [[Kategorija:Luiziānā dzimušie]] 4yu2gvyfn8vv7fjmnlmpvj4956euorb 3661077 3660698 2022-07-26T11:36:57Z Baisulis 11523 papildināts.... wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada janvāris}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Dena Gūlds | vārds_orig = ''Dana Gould'' | attēls = DanaGouldSDCC2017.JPG | att_nosaukums = Dena Gūlds 2017. gada jūlijā | dz_gads = 1964 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Houpdeila}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = aktieris | ienākumi = | darbības_gadi = 1982–pašlaik | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Dena Džonatans Gūlds''' ({{val|en|Dana Jonathan Gould}}, dzimis {{dat|1964|8|24}}) ir amerikāņu stendapa komiķis, aktieris, scenārists un balss aktieris. Piedalījies dažādos [[HBO]], ''[[Showtime]]'' un ''[[Comedy Central]]'' veidotajos raidījumos. Ieskaņojies tēlu televīzijas animācijas seriālā ''[[Father of the Pride]]'' (2004–2005) un galveno tēlu ''[[Gex]]'' spēļu sērijā. Tāpat ieskaņojis nelielas lomas vairākās seriālā "[[Simpsoni]]" sērijās un ir arī dažu sēriju scenārists. Vēl ieskaņojis pats sevi animācijas seriālā "[[Mana trakā ģimene]]" un atveidojis nelielas lomas seriālos, tostarp ''[[Seinfeld]]'' un "[[Ņujorkas karalis]]" == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.danagould.com/}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gūlds, Dena}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV balss aktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Luiziānā dzimušie]] f07oehsga3y1zcqyqncffs97yhf2czv 0 371629 3660692 3650863 2022-07-25T15:22:18Z Baisulis 11523 noņēmu [[Kategorija:ASV aktieri]]; pievienoju [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ketija Beitsa | vārds_orig = ''Kathy Bates'' | attēls = SDCC 2015 - Kathy Bates (19157137724) (cropped).jpg | att_izmērs = 200px | komentārs = Ketija Beitsa 2015. gadā | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1948|6|28}} | dz vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Tenesī|Memfisa|3s=Memfisa (ASV)}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = kinoaktrise, kinorežisore, teātra aktrise | darbības gadi = 1971–pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = http://mskathybates.com/ | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]] (1990) | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Ketlīna Doila Beitsa''' ({{val|en|Kathleen Doyle Bates}}, dzimusi {{dat|1948|6|28}}), plašāk zināma kā '''Ketija Beitsa''' (''Kathy Bates''), ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aktrise un režisore. Viņa 1991. gadā saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]] par tēlojumu filmā "[[Posts (filma)|Posts]]" (''Misery'', 1990). Trīs reizes viņa tika nominēta arī [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākās aktrises otrā plānā lomā]] balvai par tēlojumu filmās "[[Karoga krāsas]]" (1998), "[[Par Šmitu]]" (2002) un ''[[Richard Jewell]]'' (2019). Astoņas reizes nominēta [[Zelta globusa balva]]i, no kurām divas reizes šo balvu ieguva — par lomām filmās "Posts" un ''[[The Late Shift]]'' (1996). No 13 nominācijām [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]], balvu saņēmusi divas reizes — par lomām TV seriālos "[[Divarpus vīri]]" (2003) un "[[Amerikāņu šausmu stāsts]]" (2011). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{Labākā aktrise galvenajā lomā (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Beitsa, Ketlīna}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisores]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas aktrises]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Tenesī dzimušie]] 2yl6lsjn87h2ms5j0mkeo19ij2n6dpc 0 371660 3660663 2941009 2022-07-25T13:36:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.8 wikitext text/x-wiki [[Attēls:1961 CPA 2541.jpg|thumb|right|PSRS pastmarka ar saukli "Kukurūza, tā ir gaļa, piens, sviests"]] [[Attēls:Stamp of the Soviet Union 1964 Corn Vir.jpg|thumb|right|Kukurūzas pastmarka]] '''Kukurūzas kampaņa''' ({{val|ru|Кукурузная кампания}}) bija PSRS vadītāja [[Ņikita Hruščovs|Ņikitas Hruščova]] 1955. gada janvārī iesākta masu kampaņa [[kukurūza]]s audzēšanai. Kampaņas sākotnējais mērķis bija līdz 1960. gadam ar kukurūzu apsēt 28 miljonus hektāru, un 1962. gadā sējumu kopplatība sasniedza 37 miljonus hektāru. Tā kā lielākajā PSRS daļā klimata apstākļi nebija piemēroti pārtikas kukurūzas iegūšanai, to galvenokārt plānoja audzēt kā skābbarības materiālu, ar ko barot mājlopus, tā samazinot [[graudi|graudu]] patēriņu lopbarībai un palielinot [[gaļa]]s, [[piens|piena]] un [[sviests|sviesta]] ieguvi. Balstoties uz pārāk optimistiskiem aprēķiniem, Hruščovs paziņoja, ka pateicoties kukurūzai, 1961. gadā PSRS apsteigs ASV piena, sviesta un gaļas ražošanas apjomos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79-01009A002100070008-4.pdf |title=Agroclimatic Evaluation of the Soviet Corn Program |access-date={{dat|2018|01|07||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123082548/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79-01009A002100070008-4.pdf }}</ref> Dažādas kukurūzas šķirnes tika sētas gandrīz visā lauksaimniecībai piemērotajā PSRS teritorijā, un tipiski padomju kampaņām, kukurūzas propaganda drīz sasniedza absurdus apjomus, taču plānotos mērķus kampaņa nesasniedza. Atšķirībā no ASV, kur Hruščovs personīgi apmeklēja kukurūzas laukus, PSRS teritorijā kukurūzai vispiemērotākās bija tikai [[Karpati|Karpatu]], [[Kaukāzs|Kaukāza]] un daļēji [[Ukraina]]s un [[Centrālāzija]]s teritorijas. Pārējās valsts daļās kukurūzas ražas bija nestabilas, nespējot nodrošināt Hruščova paredzētos 4—5 reizes lielākos skābbarības apjomus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP61-00391R000200250004-8.pdf |title=Main Trends in Soviet Capabilities and Policies, 1958-1963 |access-date={{dat|2018|01|07||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123112250/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP61-00391R000200250004-8.pdf }}</ref> 1955. gadā ar kukurūzu apsēja 17,9 miljonus hektāru, 1956. gadā 23,9 miljonus hektāru. Nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ valsts ziemeļu reģionos, 1957. gadā apsēja par 7 miljoniem hektāru mazāk. Kukurūzai nepiemērotajos reģionos atsākās daudz izturīgāko kartupeļu stādīšana. Arī Hruščova ideja, ka kukurūzas laksti būs labs skābbarības avots, neizrādījās patiesa, jo kukurūza ir salīdzinoši mazvērtīga lopbarības piedeva, kuras audzēšana prasa trīs reizes vairāk ieguldītā laika nekā tradicionālie [[kvieši]]. Arī cūkgaļas un liellopu gaļas iegūšanai primārā barība ir graudi, nevis kukurūza, tomēr kukurūzas izmantošana nodrošināja piena ieguves pieaugumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://osaarchivum.org/files/holdings/300/8/3/text/56-1-466.shtml |title=Khrushchev and Corn -- 1958 |access-date={{dat|2018|01|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170915200541/http://osaarchivum.org/files/holdings/300/8/3/text/56-1-466.shtml |archivedate={{dat|2017|09|15||bez}} }}</ref> 1962. gadā vēsie un lietainie laika apstākļi iznīcināja 70—80% kukurūzas sējumu. Vienlaikus, kviešu ražas samazinājās no 64 miljoniem tonnu 1953. gadā līdz 47 miljoniem tonnu 1965. gadā.<ref>[http://soviethistory.msu.edu/1961-2/corn-campaign/ Kukurūzas kampaņa]</ref> Klimata izraisītā neraža noveda pie pārtikas krīzes 1962.-63. gadā, kas izraisīja iedzīvotāju nemierus, un PSRS bija spiesta iepirkt kviešus ārzemēs. ==Atsauces== {{atsauces}} ==Ārējās saites== *[http://soviethistory.msu.edu/1961-2/corn-campaign/ Corn Campaign] {{angliski}} [[Kategorija:Padomju Savienība]] mzh77r08pqrlyzvn54h5dcoz1lap9q3 0 371675 3660869 3375809 2022-07-25T20:32:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.8 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Stamp of USSR 2255.jpg|thumb|right|Kampaņai veltīta pastmarka]] [[Attēls:Soviet Union-1962-Stamp-0.04. Hail to Conquerors of Virgin Soil-1.jpg|thumb|right|Kampaņai veltīta pastmarka]] '''Neskarto zemju kampaņa''' ({{val|ru|Освое́ние целины́}}) bija [[PSRS]] Komunistiskās partijas Pirmā sekretāra [[Ņikita Hruščovs|Ņikitas Hrusčova]] organizēta kampaņa, kuras mērķis bija uzart neapstrādātās [[Kazahstāna|Kazahstānas]] un [[Sibīrija|Sibīrijas]] stepju zemes, lai ievērojami palielinātu valstī iegūtu [[graudi|graudu]] ražas. Kampaņas rezultātā 1963. gadā PSRS aparto zemju platība palielinājās par 42 miljoniem hektāru, taču intensīvai graudu audzēšanai vāji piemērotā augsne un kontinentālais klimats nespēja nodrošināt stabilas graudu ražas, un Hruščova varas beigās PSRS nācās iepirkt [[labība|labību]] ārzemēs. == Vēsture == Lai palielinātu neapmierinošās graudu ražas, Hruščovs 1953. gada beigās sāka plānot kampaņu, kuru 1954. gada sākumā apstiprināja [[PSKP Centrālā komiteja|PSKP Centrālās komitejas]] plēnums. Kampaņas mērķis apart zemes Kazahstānā, Sibīrijā, [[Urāli|Urālos]], [[Volga]]s reģionā un [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzā]] un tādējādi iegūt pārtikas un lopbarības graudus, atslogot citus lauksaimniecības reģionus un nodrošināt graudus eksportam. Uz Kazahstānu un Sibīriju nosūtīja simtiem tūkstošu cilvēku, galvenokārt jauniešus, kas tukšās stepes sāka apstrādāt un sēt graudus. Sākotnēji līdz 1955. gadam bija paredzēts apgūt 13 miljonus hektāru, taču jau 1954. gada augustā pieņēma lēmumu līdz 1956. gadam apgūt 28—30 miljonus hektāru (līdzvērtīgi [[Kanāda|Kanādas]] lauksaimniecības teritorijai). Neskatoties uz augsnes un dabas apstākļiem, Hruščovs paziņoja, ka sagaida līdz 33 miljoniem tonnu lielas ražas. Pirmo gadu ražas bija ļoti nestabilas, neražām sekoja rekordražas, taču kopumā stepes augsne ātri noplicinājās. Neapgūto zemju kampaņa radīja jaunas problēmas — nabadzīgo augšņu apstrādāšanas nodrošināšanā ieguldīja milzīgus līdzekļus, kas labāk būtu noderējuši situācijas uzlabošanai tradicionālajos lauksaimniecības rajonos, kuru ražas joprojām bija zemas saimnieciski neizdevīgās kolhozu sistēmas dēļ. Jau dažus gadus vēlāk ražas kritās, sākās ekoloģiskas problēmas un sausuma izraisītas putekļu vētras.<ref>[https://www.rbth.com/multimedia/history/2017/08/16/virgin-lands-campaign-how-the-ussr-tried-to-counter-food-shortages_823652 Virgin Lands Campaign: How the USSR tried to counter food shortages]</ref> Kontinentālā klimata svārstības nenodrošināja stabilas ražas, sausumam un salam bieži iznīcinot sējumus. 1954. gadā bija apsēti 4 miljoni hektāru, no kuriem ieguva 4 miljonus tonnas graudu. 1955. gada sausuma dēļ raža izgāzās, no četrreiz lielākas apsētās platības ieguva tikai 8 miljonus tonnu graudu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01049A001500300001-1.pdf |title=The Virgin Lands - An Appraisal |access-date={{dat|2018|01|07||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123062645/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01049A001500300001-1.pdf }}</ref> 1956. gads deva rekordražu, 1954. un 1958. bija vidēji, bet 1955. un 1957. gados bija neraža. No 1959. gada ražas apjomi turpināja kristies. Neskarto zemju ražība padomju primitīvās un nesaimnieciskās zemkopības dēļ bija ievērojami zemāka par klimatiski līdzvērtīgās Kanādas [[Saskačevana]]s provinces graudu ražām.<ref>[http://osaarchivum.org/files/holdings/300/8/3/text/61-5-2.shtml The Virgin Lands: Soviet And Canadian]{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc Hruščova gāšanas 1964. gadā, neskarto zemju apstrādāšana turpinājās. 1964. gadā bija liela raža, bet 1965. neraža bija vēl smagāka par 1963. gadu, taču 1972. gadā atkal bija jauna rekordraža. Pakāpeniski augsnes apstrādē sāka izmantot piemērotākus traktorus, seklos arklus, veikt kultūru rotāciju un plašāku minerālmēslu lietošanu, tā samazinot augsnes eroziju un nodrošinot stabilākas ražas. Graudu audzēšana Neskartajās zemēs bija sarežģītāka un gandrīz divreiz dārgāka nekā [[Ukraina|Ukrainā]]. Lai arī kampaņas sākumā uz šo reģionu nosūtīja lielāko daļu valsts traktoru un kombainu, ražas novākšanai regulāri trūka tehnikas, kā arī pieredzējušu tās vadītāju. 1966. gadā ražas novākšanai uz Kazahstānu nosūtīja 17 000 kombainierus, 1968. gadā uz republiku atkal nosūtīja 12 000 kombainierus, bet 1972. gadā 15 000. Tā kā kombainiera darbs bija sezonāls, liela daļa no Kazahstānā apmācītājiem cilvēkiem ātri izvēlējās pāriet uz stabilāku darbu rūpnīcās.<ref>[https://books.google.lv/books?id=t2GgcXKetPEC&pg=PA179&dq=khrushchev+virgin+lands&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwi4gaiK2MvYAhXoE5oKHei_D-UQ6AEIQzAE#v=onepage&q=khrushchev%20virgin%20lands&f=false The Dynamics of Soviet Politics]</ref> ==Atsauces== {{reflist}} ==Ārējās saites== *[http://lpra.vip.lv/celina.htm Prom uz neskartajām zemēm] [[Kategorija:Padomju Savienība]] 2p62pf3zdytqdqfvuiup6e9to6nsvmp 0 373117 3660724 3028298 2022-07-25T15:36:51Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Maikls Ričardss | vārds_orig = ''Michael Richards'' | attēls = Michael Richards (1993).jpg | att_nosaukums = Ričardss [[1993. gads|1993]]. gada septembrī | dz_gads = 1949 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Luiziāna|Ņūorleāna}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = Balss aktieris | ienākumi = | darbības_gadi = 1979—pašlaik | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Maikls Entonijs Ričardss''' ({{val|en|Michael Anthony Richards}}, dzimis {{dat|1949|7|24}}) ir amerikāņu [[aktieris]], [[rakstnieks]], televīzijas producents un komiķis. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} * {{IMDb name|0724245}} {{īss-aizmetnis}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ričardss, Maikls}} [[Kategorija:1949. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV aktieri]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu rakstnieki]] 34hg71kuifaa3ck3oantnlp5nunebvn 0 373910 3660736 3524138 2022-07-25T15:41:54Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Sūzena Blekslija]] uz [[Sūzena Bleikslija]]: atveide.... wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Sūzena Anna Blekslija | vārds_orig = ''Susanne Ann Blakeslee'' | attēls = | att_nosaukums = | dz_gads = 1956 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 27 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[aktrise]] | ienākumi = | darbības_gadi = 1985– | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Sūzena Anna Blekslija''' ({{val|en|Susanne Ann Blakeslee}}, dzimusi {{dat|1956|1|2}}) ir amerikāņu [[aktrise]]. == Ārējās saites == * {{IMDb name|0086840}} {{aktieris-aizmetnis}} {{īss aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Blekslija, Sūzena}} [[Kategorija:1956. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV aktieri]] [[Kategorija:Kalifornija dzimušie]] [[Kategorija:Losandželosā dzimušie]] a9rb9xfnjgpvep8mgivt57g22w9gm9x 3660739 3660736 2022-07-25T15:52:11Z Ludis21345 50146 noņēmu [[Kategorija:Kalifornija dzimušie]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Sūzena Anna Blekslija | vārds_orig = ''Susanne Ann Blakeslee'' | attēls = | att_nosaukums = | dz_gads = 1956 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 27 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[aktrise]] | ienākumi = | darbības_gadi = 1985– | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Sūzena Anna Blekslija''' ({{val|en|Susanne Ann Blakeslee}}, dzimusi {{dat|1956|1|2}}) ir amerikāņu [[aktrise]]. == Ārējās saites == * {{IMDb name|0086840}} {{aktieris-aizmetnis}} {{īss aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Blekslija, Sūzena}} [[Kategorija:1956. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV aktieri]] [[Kategorija:Losandželosā dzimušie]] swtms5mxpytjdyp06l7kezpx0rm890c 3660742 3660739 2022-07-25T16:05:41Z Baisulis 11523 papildināts.... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Sūzena Bleikslija | vārds_orig = ''Susanne Blakeslee'' | attēls = | att_izmērs = | komentārs = | dz vārds = Sūzena Elendere Bleikslija | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1956|1|27}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1985—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Sūzena Elendere Bleikslija''' ({{val|en|Susanne Ellender Blakeslee}}, dzimusi {{dat|1956|1|27}}) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] balss, teātra un mūziklu [[aktrise]]. Tāpat zināma kā '''Sūzena Bleikslija''' (''Susan Blakeslee''), '''Suzanna Bleikslija''' (''Suzanne Blakeslee'' vai ''Suzanne Blakesley''). Ieskaņojusi vairākas nozīmīgas lomas animācijas seriālā "[[Savādā ģimenīte]]" (''The Fairly OddParents''), kā arī ieskaņojusi [[Malefisenta (tēls)|Malefisentu]] ''Disney'' veidotajā spēļu sērijā ''[[Kingdom Hearts]]''. 2012. gadā Bleikslija ieguva ''Ovation'' balvu kā labākā aktrise galvenajā lomā mūziklā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://animatedviews.com/2009/disney-princess-enchanted-tales-with-bonus-disc/?highlight=Susanne%20Blakeslee|title=Disney Princess Enchanted Tales (with Bonus Disc)|publisher=Animated Views|date=January 23, 2020}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://animatedviews.com/2007/disney-princess-follow-your-dreams/?highlight=Susanne%20Blakeslee|title=Disney Princess Enchanted Tales: Follow Your Dreams|publisher=Animated Views|date=January 25, 2020}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bleikslija, Sūzena}} [[Kategorija:1956. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV teātra aktrises]] [[Kategorija:ASV balss aktrises]] [[Kategorija:Losandželosā dzimušie]] 31wncoumw8nr39kwlf7fuym9pllpclb 0 373926 3660751 2795136 2022-07-25T16:17:49Z Baisulis 11523 Pāradresācija nomainīta no [[Sūzena Blekslija]] uz [[Sūzena Bleikslija]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sūzena Bleikslija]] 4jh5txeod7g43n4ugsvc5ulcr1lvhpb 0 373927 3660752 2795137 2022-07-25T16:18:03Z Baisulis 11523 Pāradresācija nomainīta no [[Sūzena Blekslija]] uz [[Sūzena Bleikslija]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sūzena Bleikslija]] 4jh5txeod7g43n4ugsvc5ulcr1lvhpb 0 375169 3660738 3599042 2022-07-25T15:44:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 6 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.8 wikitext text/x-wiki {{papildu atsauces+}} {{vikisaites+}} [[Attēls:Backyard furnace4.jpg|thumb|Metāla kausēšana laukos]] [[Attēls:People's commune canteen.jpg|thumb|Komūnas ēdnīca]] '''Lielais lēciens uz priekšu''' ({{val|zh|大跃进}}, {{zh-p|Dà Yuèjìn}}) bija starp 1958. un 1960. gadu īstenota komunistiskās Ķīnas vadoņa [[Mao Dzeduns|Mao Dzeduna]] kampaņa, kuras mērķis bija rekordīsā laikā industrializēt pārapdzīvoto un mazattīstīto valsti. Kampaņas izgāšanās ātri noveda pie valsts ekonomikas daļēja sabrukuma un [[Lielais Ķīnas bads|Lielā Ķīnas bada]], kurā mira virs 30 miljoniem cilvēku. Politiskās nesaskaņas augstākajā vadībā 1966. gadā noveda pie [[Kultūras revolūcija]]s sākuma. 1958. gadā Mao bija gatavs radikāliem soļiem, lai celtu Ķīnas izaugsmes tempus. Lai arī industrializācijas programma ar PSRS atbalstu noritēja veiksmīgi, problēmas sagādāja [[lauksaimniecība]]. Papildus iedzīvotāju ēdināšanai, Ķīna paļāvās uz pārtikas eksportu, lai iegūtu līdzekļus PSRS kredītu atmaksai un nepieciešamo preču importam. Neapmierināts ar PSRS stila ekonomikas attīstību, kas viņam šķita pārāk lēna, Mao izlēma kolektivizēt milzīgos Ķīnas darbaspēka resursus ātrai izaugsmei. Kampaņa iezīmēja PSRS un Ķīnas nesaskaņu saasināšanos, kas 1960. gadā noveda pie atklāta ideoloģiskā konflikta un sadarbības izbeigšanas, Ķīnai izvēloties atšķirīgu attīstības ceļu. Jau 1958. gada beigās Lielais lēciens uz priekšu bija izgāzies, nākamajos gados Ķīnas valdībai svārstoties starp radikālo un mēreno attīstības kursu. Pēc haosa un bada, 1962. gadā Ķīna savā attīstībā atradās turpat, kur 1957. gadā. Lai arī Mao autoritāte bija cietusi, Ķīnas komunistiskais režīms uzskatīja, ka pārvarot šo krīzi, tas demonstrējis savu spēju izdzīvot.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP10X00001R000100010012-3.pdf |title=Problems and Prospects in Communist China |access-date={{dat|2018|02|12||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123103427/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP10X00001R000100010012-3.pdf }}</ref> == Priekšvēsture == Pēc uzvaras [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu karā]] un [[Ķīnas Tautas Republika]]s pasludināšanas 1949. gadā, Mao apzinājās valsts ekonomisko vājumu, kā arī to, ka palīdzību tā var gaidīt tikai no [[Padomju Savienība|PSRS]]. Ar [[Staļins|Staļinu]] ķīniešu komunistiem bija vairāk nekā 20 gadus ilgas un konfliktu pilnas attiecības. Mao nevēlējās pakļauties Maskavas kontrolei un uzskatīja, ka pats ir attīstījis unikālu, Āzijai piemērotu [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] formu. Tikmēr Staļins gandrīz līdz pēdējam brīdim uzturēja labas attiecības ar [[Čans Kaiši|Čana Kaiši]] valdību. Par spīti abu pušu šaubām, 1950. gada februārī PSRS un Ķīna noslēdza draudzības un sadarbības līgumu, ar kuru PSRS izsniedza 300 miljonus lielu kredītu. Pie vēl ciešākas abu režīmu sadarbības noveda [[Korejas karš|Korejas kara]] sākums. Lai arī Staļins atbalstīja karu un ķīniešus ar ieročiem, viņš par tiem prasīja samaksu. Pēc pilsoņu kara beigām Ķīnā sākās strauja ekonomiskā izaugsme, kas bija mazāk saistīta ar komunistu politiku un vairāk ar miera atjaunošanos valstī, ko vairākas desmitgades bija sašķēlis un plosījis karš. Pēc iedzīvotāju pamatvajadzību apmierināšanas pāri palika ievērojams produkcijas daudzums, ko valsts varēja pārdot PSRS, tā iegūstot līdzekļus industrializācijai. Līdz 1967. gadam Padomju Savienība bija apņēmusies Ķīnā uzcelt vismaz 291 rūpnīcu un dažādus militāros objektus. Draudus radīja nepārtraukti augošais iedzīvotāju skaits, kuru vajadzību apmierināšanai bija jānodrošina vēl straujāka ekonomikas izaugsme, vai jāsāk ierobežot dzimstību. 80% iedzīvotāju bija zemnieki, un aramzemes platība uz vienu iedzīvotāju bija tikai 0,35 [[Akrs|akri]], salīdzinot ar 1,9 akriem ASV. Lai arī Ķīna ir liela, plaša tās teritorijas daļa nav piemērota lauksaimniecībai augsnes un klimata problēmu dēļ. Ražu celšana esošajās zemēs prasīja lielus ieguldījumus mehanizācijā un mēslojumā. No 1952. līdz 1957. gadam Ķīnas ekonomika auga par vidēji 6% gadā, taču iedzīvotāju patēriņa apjoms pieauga tikai par 1,9% gadā, joprojām atpaliekot no 1933. gada līmeņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP69B00369R000200120014-6.pdf |title=Economic Sources of Political Frustration in Mainland China |access-date={{dat|2018|02|13||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123143510/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP69B00369R000200120014-6.pdf }}</ref> 1950. gada jūnijā Mao paziņoja, ka pēc trim sagatavošanās gadiem sekos desmit darba gadi, kuru laikā izveidosies moderna sociālistiska valsts. 1953. gadā parādījās vairākas problēmas. Izgāzās pirmie mēģinājumi veidot lauksaimniecības kooperatīvus. Maskavas iespējas atbalstīt Ķīnas industrializāciju izrādījās ierobežotas. Tautas skaitīšana uzrādīja, ka valstī ir par 100 miljoniem vairāk iedzīvotāju, nekā domāts, un to skaits pieauga par 2% gadā (šajā laikā iedzīvotāju skaits ir ap 650 miljoniem.) Dažādu iemeslu dēļ 1. piecgades (1953—1957) plānu publicēja tikai 1955. gada jūlijā. Šis dokuments paredzēja, ka industrializācijai, kas sekos PSRS modelim, vajadzēs vismaz 15 gadus un ekonomiskās lielvaras stāvokli Ķīnai izdosies sasniegt pēc 40-50 gadiem.<ref name="cia.gov">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP85T00875R001000010019-6.pdf |title=Communist China's Domestic Crisis: The Road To 1964 |access-date={{dat|2018|02|09||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123154533/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP85T00875R001000010019-6.pdf }}</ref> Līdz 1957. gadam 1/3 zemnieku bija jābūt organizētiem kooperatīvos, bet līdz 1967. gadam bija jāizveido kolektivizēta un mehanizēta lauksaimniecība. == Pirmā fāze (1955—1957) == Neapmierināts ar plāna mērenajiem mērķiem un padomju nelielajām iespējām palīdzēt, jau 1955. gada 31. jūlijā Mao sāka uzstāties ar runām, kas turpinājās līdz 1956. gada sākumam. Viņš kritizēja plānu un atbalstīja ātru, ideoloģiska entuziasma pilnu ekonomikas attīstību, kurā motivētas masas aizstātu tehnoloģiju trūkumu. Lauksaimniecības socializāciju un kolektivizāciju viņš ierosināja veikt viena gada laikā paredzēto 15 gadu vietā. Ņemot vērā Ķīnas lauksaimniecības problēmas, ko radīja milzīgais iedzīvotāju skaits, nelielais lauksaimniecībai piemērotās zemes daudzums, arhaiskās darba metodes, Mao paziņoja, ka zemnieku organizēšana komūnās un roku darbs ātri sasniegs tos pašus rezultātus, ko citās valstīs dod traktori, kombaini un cita tehnika, kuras Ķīnai nebija. Paralēli zemnieku kolektivizācijai viņš aicināja sākt kampaņu straujai industriju attīstībai un publiskoja savu 12 gadu plānu, kurā paredzēja līdz 1967. gadam dubultot lauksaimniecības ražas, kā arī tehnoloģiski panākt Rietumu industriālās valstis. Jāņem vērā, ka arī PSRS, kurā pie varas nostiprinājās [[Ņikita Hruščovs]], šajā laikā sākās lauksaimniecības kampaņas ar nereāliem mērķiem. Taču, kamēr Hruščovs, balstoties neveiksmīgajā padomju pieredzē, noraidīja komūnas, Mao uzskatīja, ka tieši tās palīdzēs Ķīnas īpašajos apstākļos sasniegt sociālismu. 1955. gada beigās laukos sākās plaša apūdeņošanas kanālu rakšana, un 1956. gada sākumā sākās lielu zemnieku komūnu dibināšanas vilnis. Jau septembra 8. partijas kongresā "labējā konservatīvisma" kritikai pievienojās "kreisā avantūrisma" kritika. Kongress kritizēja "tendenci visu visur darīt uzreiz, neņemot vērā reālos apstākļus". Pretēji Mao cerībām, lauksaimniecības izaugsme bija minimāla, un gada beigās viņa kampaņu piebremzēja. Ekonomiku stabilizēja mērenu politiķu grupa premjerministra [[Džou Eņlajs|Džou Eņlaja]] vadībā, kas valsts attīstībā vēlējās sekot PSRS modelim, nevis ideoloģiskām kampaņām. Šī grupa izstrādāja 2. piecgades plānu (1958—62) Džou aizstāvēja mērenāku izaugsmi, vieglās rūpniecības attīstību, kas uzlabotu iedzīvotāju dzīves līmeni, kā arī privāto piemājas zemkopību un produktu tirdzniecību. Komūnu lielumu ieteica samazināt līdz 100 mājsaimniecībām. Šajā laikā saasinājās Mao attiecības ar Hruščovu, kurš necieta ķīniešu vēlmes uz līdzvērtīgu ietekmi komunistiskajā kustībā, Polijas un Ungārijas nacionālo komunistu atbalstu, kā arī ķīniešu vēlmi veidot savu, no padomju bloka neatkarīgu ekonomiku. 1957. gadā Hruščovs pirmo reizi piedraudēja atsaukt padomju tehniskos ekspertus no Ķīnas. Ņemot vērā Staļina kritiku un [[1956. gada Ungārijas revolūcija|Ungārijas revolūciju]], Mao 1957. gada februārī aizsāka "simts ziedu" kampaņu, aicinot intelektuāļus kritizēt partijas kļūdas. Jau pēc dažām nedēļām, redzot, kā tiek kritizēts viss komunistiskais režīms, kampaņu pārtrauca, bet kritiķus nosauca par "labējiem". <gallery> Stamp of China.1955.Scott244.jpg|Padomju industriālā palīdzība, 1955 1955授衔2.jpg|Lju Šaoči, Mao un Džou Eņlajs, 1955 Mao Zedong and Peng Zhen constructing Shisanling Reservoir.jpg|Mao iesaistās darbā, 1958 Mao Zedong speaks to student at the Tianjin University factory.jpg|Mao tiekas ar studentiem rūpnīcā, 1958 Mao Zedong shakes hands with People's commune workers.jpg|Mao apmeklē komūnas zemniekus, 1958 April 1960 enlarged meeting of the Political Bureau of the CPC Central Committee.jpg|Politbiroja apspriede, 1960 </gallery> == Lielais lēciens uz priekšu (1957—1958) == {{see also|Lielais Ķīnas bads}} 1957. gada vidū Ķīna atradās situācijā, kurā tās iedzīvotāju skaits turpināja pieaugt, pārtikas ieguve stagnēja un sabiedrībā pieauga atklāta režīma kritika. Oktobrī sanāca Centrālkomitejas plēnums, kam nācās atzīt Mao 12 gadu programmas un 100 ziedu kampaņas neveiksmes. Mao, reaģējot uz pieļautajām kļūdām, atgriezās pie sākotnējā radikālisma. Pret partijas kritiķiem sāka ideoloģisku kampaņu, daudzus intelektuāļus nosūtīja labošanas darbos uz laukiem. Neapmierināts ar mēreno ekonomikas attīstību, citu partijas vadītāju atbalstīts Mao sāka plānot radikālo Lielo lēcienu uz priekšu. Viņš atgriezās pie idejas par masīvu darbaspēka mobilizāciju un koncentrāciju mērķu ātrai sasniegšanai. Zemnieku sadzīšana lauksaimniecības komūnās nodrošinātu to darba kontroli, kā arī apmierinātu viņu pārtikas pamatvajadzības. Lielo un dārgo industriālo projektu vietā Mao aizstāvēja ideju par mazām reģionu rūpnīciņām un darbnīcām. 1957. gada 2. decembrī Mao tuvākais atbalstītājs, viņa vietnieks partijā Lju Šaoči, uzstājās ar runu, kurā, ņemot vērā, ka PSRS ražošanas apjomos 15 gados apsteigs ASV, Ķīnai 15 gados būtu jāapsteidz Lielbritānija tērauda un citu smagās rūpniecības produktu ražošanā. Visur parādījās lozungs "Apsteigt Lielbritāniju 15 gados!". 1958. gada sākumā partija apstiprināja trīs galvenos konceptus: Ķīnas individuālo ceļu uz sociālismu, Lielo lēcienu uz priekšu un zemnieku komūnu veidošanu. Šajā laikā Mao tuvākais atbalstītājs bija viņa vietnieks partijā Lju Šaoči, kurš paziņoja, ka pareizā politiskā līnija, masu entuziasms un sociālistiskā apziņa novedīs pie lielākas graudu, ogļu un tērauda ražošanas. Sekošana Mao ideoloģijai un masu entuziasms aizstāja profesionālu racionālo pieredzi. Partijas aktīvisti uzņēmumos aizstāja tehniskos darbiniekus, kurus kritizēja kā "negatīvi noskaņoto kliķi". Presē sāka parādīties aizvien optimistiskāki mērķi. Iegūtās ražas apjoms 1958. gadā varētu pieaugt par 20%, industrijas pieaugums varētu sasniegt 33%. Uzņēmumi un provinces apņēmās apsteigt Lielbritāniju 5 vai 10 gados. Iespējams, sekojot 1957. gadā Hruščova radītajiem teritoriālajiem sovnarhoziem, 1958. gada aprīlī Ķīna pieņēma lēmumu par uzņēmumu decentralizāciju, gandrīz 80% ministriju pakļautībā esošo uzņēmumu nododot provinču padotībā. 1958. gada maijā, partijas 8. kongresa otrajā sesijā Lju Šaoci uzstājās ar referātu, kurā kritizēja ekonomikas attīstību pēdējo gadu laikā. Sociālistiskās ražošanas pieaugumam 1956. gadā sekojusi atkāpšanās 1957. gada pirmajā pusē, kam rudenī sekoja jauns pieaugums. Daži partijas biedri traucējot attīstībai izvērsties par Lielo lēcienu uz priekšu. Lju izvirzīja vairāku punktu programmu: * Mobilizēt visus pozitīvos faktorus un pareizi kontrolēt iedzīvotājos pastāvošās pretrunas. * Konsolidēt un attīstīt sociālistisko īpašuma formu, tautas un kolektīvo īpašuma formu, kā arī konsolidēt proletariāta diktatūru un proletāriešu internacionālo solidaritāti. * Soli pa solim īstenot tehnoloģiju un kultūras revolūciju, vienlaikus pabeidzot sociālistisko revolūciju ekonomikas, politikas un ideoloģijas frontēs. * Attīstīt rūpniecību un lauksaimniecību vienlaikus, prioritāti dodot smagajai rūpniecībai. * Centralizētā vadībā, ar vispārējo plānošanu, pareizo darba dalīšanu un koordinēšanu, attīstīt nacionālās un vietējās nozares, lielos, vidējos un mazos uzņēmumus attīstot vienlaikus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP85T00875R001000010007-9.pdf |title="Great Leap Forward" in Communist China |access-date={{dat|2018|02|13||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123013821/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP85T00875R001000010007-9.pdf }}</ref> Sesijā arī apstiprināja 12 gadu lauksaimniecības programmas labotos mērķus, kuru tagad paredzēja īstenot īsākā termiņā. Sekojot partijas aicinājumiem, provincēs izveidoja tūkstošiem nelielu ražošanas uzņēmumu. Visredzamākais Lielā lēciena simbols bija komūnas. Partijas žurnāls "Sarkanais Karogs" rakstīja: "Mums jāgrauj kapitālistiskā sociālā dzīve, kas celta uz šķiru ekspluatācijas bāzes, un vienlaikus mums jāgrauj ģimene, kas celta uz šķiru ekspluatācijas bāzes. Individuālais mājas darbs ģimenē arī ir individuālās produktivitātes palieka. Sociālistiskā sabiedrībā indivīdam vairs nebūs jāuztraucas par savu nespēju nodibināt vai saglabāt vienkāršo ģimenes modeli. Sociālistiskā un komunistiskā kolektīvā ikviens pie darba ķeras ar prieku, un visi kopīgi un prātīgi dalās darba augļos."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP78-02771R000100370010-7.pdf |title="Big Leap" Falters Because of Mismanagement |access-date={{dat|2018|02|13||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170122222511/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP78-02771R000100370010-7.pdf }}</ref> Jaundibinātās komūnas dažu mēnešu laikā pārņēma visu zemnieku privāto zemi, lopus un darbarīkus. Par viņu ēdināšanu turpmāk rūpējās komūnas ēdnīcas. No zemniekiem šādi iegūtos graudus valsts varēja pārdot, lai iegūtu naudu industrializācijai. Zemkopībā uzsvaru lika uz dziļo aršanu un ciešāku rīsa stādīšanu, kas it kā ļaušot dubultot ražas 1958. un 1959. gadā. Nākamā bija rūpniecības kārta. Sekojot Mao 1958. gada augustā izteiktajam aicinājumam celt dzelzs un tērauda ražošanu, visā valstī ap 50 miljoni cilvēku būvēja primitīvas kausētavas, kurās sameta visus metāla priekšmetus un instrumentus, tās kurinot ar koka mēbelēm. Rezultātā viņi ieguva bezvērtīgu dzelzi, kas nebija tālāk izmantojams. Tā vietā, lai apstrādātu laukus, zemnieki kurināja kausētavas, izraisot darbaspēka trūkumu lauksaimniecībā. Lai arī valdība informēja, ka Ķīna ir dubultojusi tērauda ieguvi, valstij nācās Rietumeiropā iepirkt pusmiljonu tonnu augstas kvalitātes tērauda. 1958. gada beigās pat lielākajiem entuziastiem šo kampaņu izgāšanās bija acīmredzama, un lielāku uzmanību steidzami atkal pievērsa lauksaimniecībai. Dziļās lauku aršanas vietā komūnām tagad ieteica koncentrēties uz tradicionālajām aršanas metodēm un vairāk pievērsties dabīgā mēslojuma ražošanai, zvejošanai un dārzeņu audzēšanai. == Atkāpšanās (1958—1959) == [[Attēls:Peng 2.jpg|thumb|Pens Dehuajs un Mao, 1953]] 1958. gada jūlija beigās Pekinu apmeklēja Hruščovs, kurš brīdināja, ka balstoties uz padomju pieredzi, komūnas izgāzīsies. Pēc viņa aizbraukšanas Mao uzsāka jaunu komūnu organizēšanas kampaņu, bet padomju prese drīz sāka kritizēt ķīniešus. Bezjēdzīgās metāla kausētavas sāka kritizēt lielo metalurģijas uzņēmumu vadītāji, un drīz šo kampaņu izbeidza. Novembrī sāka samazināt arī lauksaimniecības ambiciozos plānus. Sākās neapmierinātība ar jaunizveidotajām komūnām. Partijas zemākā līmeņa darbinieki izrādīja pasīvu pretestību, nevēloties tajās iestāties un ignorējot komunālās ēdnīcas. 1958. gada decembra sākumā, ņemot vērā visu kampaņu neveiksmi un sarežģīto situāciju tautsaimniecībā, partijas vadība publiski paziņoja, ka attīstītas sociālistiskās valsts celtniecība tomēr aizņems 15, 20 vai vairāk gadus. Komūnas vairs neuzskatīja par īsāko ceļu uz komunismu. Ideoloģiskā un praktiskā Mao ideju izgāšanās arī noveda pie viņa atkāpšanās no Ķīnas Tautas Priekšsēdētāja (formālā valsts prezidenta) amata, ko ieņēma Lju Šaoči, taču Mao saglabāja daudz svarīgāko partijas vadītāja amatu. Presē sākās zemākā līmeņa partijas darbinieku kritika, kas esot pārspīlējuši pozitīvos sasniegumus un izgāzuši visu kampaņu. Izrādījās, ka komūnu organizēšanu esot veikuši daži utopisti, bet Mao vienmēr esot vēlējies lēnāku attīstību.<ref name="cia.gov"/> Partijas publisko atteikšanos no Lielā lēciena radikālajiem mērķiem PSRS uztvēra pozitīvi, un 1959. gadā sāka strauji palielināt rūpniecisko objektu un militāro tehnoloģiju piegādes Ķīnai. Pie varas atkal atgriezās kampaņas laikā apklusinātie mēreno attīstības kursu aizstāvošie politiķi Džou Eņlaja vadībā, kurš savās runās uzsvēra PSRS vadošo piemēru komunisma celtniecībā un atļāvās kritizēt dažādus Lielā lēciena ideoloģiskos aspektus. Arī Mao atbalstīja šo kursu, iesakot daudz mērenākus attīstības mērķus, privāto zemnieku saimniecību atjaunošanu un komūnas ēdnīcu likvidēšanu. 1959. gada maijā viņš atzina, ka lauksaimniecības uzlabošanā būs nepieciešama iepriekš noniecinātā mehanizācija, nevis mobilizētu masu darbs. Spiedienu uz Ķīnu atjaunoja PSRS, kas pēkšņi pārtrauca ieroču modernizācijas programmu. Lai arī propaganda Lielā lēciena neveiksmes turpināja dažādi slēpt, lielo solījumu izgāšanās bija tik acīmredzama, ka 1959. gada vidū Mao pozīcijas partijas vadībā sašķobījās. Jūlija beigās sākās Centrālkomitejas sapulce Lušanā, kas iezīmēja svarīgu pagrieziena punktu. Ar asu Lielā lēciena un Mao kritiku negaidīti uzstājās politbiroja loceklis, aizsardzības ministrs, maršals Pens Dehuajs. Partijas vadība saliedējās ap Mao, maršala kritiku nosodot kā labējo oportūnismu, kas ir līdzvērtīgs modernajam revizionismam (Hruščovam). Partija pasludināja Mao idejas par īsto marksismu-ļeņinismu un izbeidza iepriekšējo mēnešu laikā pieciesto Lielā lēciena kritiku. Strauji pastiprinājās Mao personības kults, viņu pasludinot par spožāko marksisma-ļeņinisma teorētiķi un revolucionāru. == Ilgais lēciens (1959—1960) == Komunistiskā režīma ideoloģija ņēma pārsvaru pār veselo saprātu, partijas un valdības vadītājiem atkal atkārtojot tās pašas kļūdas, kuras viņi paši bija pieļāvuši un kritizējuši 1958. gadā. Neilgi pēc Lušanas konferences tika publicēts lozungs, ka Lielais lēciens turpināsies visu nākamo desmitgadi. Jaunais aizsardzības ministrs Liņs Bjao publiski solīja lojalitāti Mao, presē sākās Mao slavināšana. Kulta pastiprināšanās no vienas puses bija vērsta uz Mao varas pozīcijas atjaunošanu, bet no otras, tā iezīmēja [[Ķīnas—PSRS ideoloģiskās nesaskaņas|ideoloģisko saišu saraušanu ar PSRS]], Mao kļūstot par neatkarīgu marksisma-ļeņinisma ideologu, kas vairs necieta padomju kritiku. Tika uzsvērts viņa "atklājums", ka cilvēku ideoloģiskais entuziasms straujā sociālisma celtniecībā ir daudz svarīgāks par materiālo kompensāciju. Mao jaunā politika noteica, ka atšķirībā no iepriekšējā kursa uz smago industrializāciju, ekonomikas attīstība tagad balstīsies lauksaimniecībā, kuru nepieciešams mehanizēt. Lai to sasniegtu, atkal sāka izmantot 1958. gada masu mobilizācijas metodes. 1959. gada beigās sākās partijas tīrīšana no konservatīvajiem "labējiem oportūnistiem", kurus pasludināja par Lielā lēciena pretiniekiem. Tai sekoja iedzīvotāju sociālistiskās izglītošanas kampaņa, lai celtu entuziasmu, un sasniegtu izvirzīto 50% pieaugumu tērauda ražošanā un 10% pieaugumu graudu un kokvilnas ražošanā. Jaunais Ķīnas Statistikas pārvaldes vadītājs paziņoja, ka statistikai jākalpo partijas līnijai, un nepārsteidzoši, izrādījās, ka 1959. gada graudu raža tiešām pieaugusi par 10%, sasniedzot 275 miljonus tonnu. Vēlāk nācās atzīt, ka raža bija tikai 160 miljoni tonnu. Atkal atjaunotās zemnieku komūnas, kurās strādājošo skaits sasniedza 70 miljonus, nodarbināja apūdeņošanas projektos un mēslojuma gatavošanai nākamajai sezonai. Tika īstenotas visdīvainākās idejas, lai ātri sasniegtu izvirzītos produkcijas ražošanas apjomus. Aizsākās plaša cūku audzēšanas kampaņa, lai iegūtu ne tikai gaļu, bet arī trūkstošos mēslus lauksaimniecībai. Lauku mēslošanā plaši izmantoja arī cilvēku fekālijas. Zemniekus atkal sadzina komūnās, atjaunojot komūnu ēdnīcas. Atsākās mēģinājumi komūnas veidot arī pilsētās. Pēc 1959. gada beigās Hruščova uzsāktās ķīniešu iekšpolitikas un ārpolitikas kritikas, 1960. gada aprīlī, atzīmējot [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] dzimšanas dienu, Ķīnas komunistiskā partija atbildēja ar vairākām publikācijām, kurās kritizēja padomju uzvedību. 1960. gada Polijas un Rumānijas kompartiju kongresos Hruščovs turpināja ķīniešu, un personīgi Mao kritiku, un augustā pavēlēja visiem padomju speciālistiem nekavējoties pamest Ķīnu. Iesāktās rūpnīcas palika pusuzceltas. 1960. gada vidū neraža, kampaņu izgāšanās un Hruščova veiktā tehnisko speciālistu atsaukšana izraisīja badu un tautsaimniecības krīzi. == Atkāpšanās (1960—1962) == Reaģējot uz pārtikas trūkumu, 1960. gada beigās pārtikas graudu normas samazināja par 10%. Oktobra beigās atkal pieņēma lēmumu par zemnieku komūnu režīma atvieglošanu, ļaujot zemniekiem vismaz daļēji nodarboties ar privāto saimniekošanu un brīvo tirdzniecību. Lai pārliecinātu zemniekus, ka pēc dažiem mēnešiem šo politiku atkal nemainīs, viņiem izsniedza rakstisku apliecinājumu, ka privāto zemi viņi drīkstēs apsaimniekot vismaz septiņus gadus. Pārtikas trūkums un plašais bads dažās provincēs izraisīja zemnieku nemierus. 1961. gada sākumā valsts iztērēja valūtas rezerves, lai ārzemēs iepirktu pārtiku. Uz bada skartajiem valsts ziemeļu un austrumu reģioniem nosūtīja medicīnas studentus, lai daļēji ierobežotu slimību epidēmijas novārdzināto iedzīvotāju vidū. Armijas lojalitāti nodrošināja, palielinot kareivju pārtikas normas. Aizsardzības ministru Liņu Bjao presē sāka cildināt arī kā ideologu, un dažu gadu laikā viņš apsteidza oficiālo Mao varas mantinieku Lju Šaoči, kļūstot par jauno mantinieku. Lju Šaoči zaudēja visu varu un dzīvību Kultūras revolūcijas laikā. Tā kā Mao un partijas vadība nespēja atzīt savas kļūdas, badu un pārējās neveiksmes novēla uz buržuāziskajiem sabotieriem, sliktajiem elementiem un šķiras ienaidniekiem. Atsākās plašas tīrīšanas provinču partijas kadru vidū, uz kuriem novēla visu atbildību un nespēju izprast Mao vadošos norādījumus. Vietējos partijas darbiniekus apvainoja datu pārspīlēšanā, tā maldinot augstāko vadību, kas "pazaudēja ceļu" un pieņēma kļūdainus lēmumus. Dažviet zemākā līmeņa darbiniekus sodīja ar nāvi, vairākus provinču vadītājus atcēla no amatiem. 1961. gadā zemnieku komūnas atkal sāka sabrukt, plaši atjaunojās individuālā saimniekošana un tirdzniecība. Zemnieki sāka atteikties pārdot valstij graudus par noteiktajām cenām. Pilsētās likvidēja daudzas ar zaudējumiem strādājošās rūpnīcas, pakāpeniski nosūtot līdz 30 miljoniem pilsētu strādnieku darbā uz laukiem. Atjaunojās režīma sadarbība ar zinātniekiem un inženieriem, kam pēc PSRS atbalsta zaudējuma vajadzēja nodrošināt valsts industriālo attīstību. Viņiem 5/6 sava laika turpmāk bija jāvelta savam tiešajam darbam un tikai 1/6 politiskajām studijām.<ref name="cia.gov"/> Šajā laikā Ķīna turpināja ideoloģisko konfliktu ar PSRS, kas nepārtraukti svārstījās starp vēlmi atjaunot attiecības, un abpusējiem apvainojumiem. [[PSKP 22. kongress|PSKP 22. kongresā]] Hruščovs kritizēja savus pretiniekus kā staļinistus, un aicināja visas komunistiskās partijas atbrīvoties no staļinistiem. Mao dzimšanas dienas priekšvakarā "Pravda" rakstīja, ka viņš cieš no senilitātes. No savas puses Ķīna Hruščovu kritizēja par Ķīnas ekonomikas graušanu, padomju lauksaimniecības kampaņu neveiksmēm un jauna personības kulta veidošanu. 1962. gada sākumā partija atjaunoja mērenu kursu, publiski veicot paškritikas kampaņu un atvainojoties iedzīvotājiem par kļūdām. Ideoloģiskais konflikts ar PSRS pierima, abām pusēm uzsākot jaunas sarunas. Ekonomiskās nestabilitātes un bada nomocītie [[Siņdzjana]]s iedzīvotāji bēga uz PSRS, bet dienvidos izvērsās bēgšana uz [[Honkonga|Honkongu]]. Šīs problēmas pastiprināja bailes, ka ķīniešu nacionālisti no Taivānas varētu veikt desantu Ķīnā. 1962. gada jūnija beigās ASV pa diplomātiskajiem kanāliem informēja, ka tā neatbalstīs nacionālistu militārās operācijas. Mao atguva pašpārliecinātību un atkal radikalizēja valsts politiku. == Lielā gaita uz priekšu (1962—1963) == 1962. gada septembra beigās Centrālkomitejas plēnumā pieņēma trīs galvenos lēmumus: atsākt ideoloģisku uzbrukumu PSRS "revizionistiem", īstenot šķiru cīņas kampaņu valsts iekšienē un uzsākt no PSRS neatkarīgas ekonomikas attīstības programmu. Ieilgušās nesaskaņas ar Indiju 1962. gada oktobrī atrisināja ar īsu un uzvaru nesošu [[Ķīnas-Indijas karš|Ķīnas-Indijas karu]]. Virkne mēreni noskaņoto partijas vadītāju šajā laikā izskaidroja iepriekšējos gados pieļautās kļūdas. Pārliekā koncentrēšanās uz industrializāciju un metalurģiju noveda pie tā, ka 1/3 no saražotā tērauda bija nederīga. Tehniskās pieredzes un detaļu trūkums traucēja pilnā apjomā izvērst ražošanu PSRS celtajās rūpnīcās. Badu izskaidroja ar trīs neražas un klimata katastrofu gadiem. Tādējādi valsts ekonomikai atkal būs jākoncentrējas uz lauksaimniecības attīstīšanu. Komūnas, lai arī laba ideja, esot radītās pārāk ātri un pārāk lielas. Par gaveno ekonomikas grāvēju pasludināja Hruščovu. Lielā lēciena neveiksmes, kā arī partijas kursa nepārtrauktās izmaiņas bija nopietni iedragājušas partijas prestižu iedzīvotāju vidū. Pret cinisko noskaņojumu 1963. gada pavasarī sākās jauna šķiru cīņas kampaņa, kuras mērķis bija apklusināt visas kritikas izpausmes kā naidīgas valstij. Atkal sākās cīņa pret pēdējos divos gados atļauto privāto zemkopību un tirdzniecību, kas bija sasniegusi 25% no kopējās lauksaimniecības. Valsts iepirka ap 5 miljoniem tonnu graudu ārzemēs. 1962. gada novembrī noslēdza tirdzniecības līgumu ar Japānu, un pastiprinājās tirdzniecības kontaktu veidošana ar Rietumiem. Pēc tam, kad 2. piecgades plāns bija ignorēts, 1962. gada novembri valdība paziņoja, ka izstrādās 3. piecgades plānu (1963—67), kas noteiks jauno, stabilo attīstības kursu. Ar jaunu spēku atsākās Mao kults. Gada sākumā partija pielika visus propagandas spēkus labas ražas sasniegšanai. Lai risinātu pārapdzīvotības un bezdarba problēmu, 1963. gada februārī sākās plaša dzimstības ierobežošanas kampaņa, atņemot pabalstus ģimenēm, kurās bija vairāk par trīs bērniem. Nestabilās lauksaimniecības ražas nespēja izturēt situāciju, kurā iedzīvotāju skaits katru gadu palielinājās par 15 miljoniem. Ņemot vērā kārtējo neražu un nespēju laicīgi radīt 3. piecgades plānu, rožaino straujās izaugsmes propagandu nomainīja reālāks tonis par to, ka izaugsmei būs nepieciešamāks ilgs laiks. 1965. gadā Ķīnas [[nacionālais kopprodukts]] sasniedza 1958. gada līmeni. Redzot Mao veikto ideoloģiskās kontroles pastiprināšanu, CIP analītiķi 1964. gadā prognozēja, ka 1966. gadā varētu sākties jauns radikālas attīstības posms.<ref name="cia.gov"/> Mao vēlme nostiprināt savu varu noveda pie [[Kultūras revolūcija]]s 1966. gadā, kas primāri bija vērsta pret partijas centrālo aparātu un augstākajiem valsts vadītājiem, ar kuriem viņam bija radušās nesaskaņas Lielā lēciena laikā. == Izgāšanās iemesli == Neņemot vērā to, ka lielākā daļa komunistisko kampaņu parasti izgāžas, Lielā lēciena izgāšanos var izskaidrot ar vairākiem iemesliem: * Ideoloģijas diktētā komūnu izveidošana un daudzās metālkausētavas noveda pie neefektīvas darbaspēka izmantošanas un graujošām lauku apstrādāšanas metodēm. * Industrializāciju apdraudēja aizvien pieaugošās ideoloģiskās nesaskaņas ar PSRS, kas noveda pie padomju speciālistu atsaukšanas 1960. gadā un modernizācijā ieguldīto līdzekļu zaudēšanas, Ķīnai nespējot saviem spēkiem pabeigt rūpnīcu celtniecību. * Biežās ideoloģiskā kursa maiņas, nepārtrauktā un traucējošā partijas ideologu iejaukšanās rūpniecībā un lauksaimniecībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01003A001400020001-3.pdf |title=Communist China: Bleak Short-run Economic Prospects |access-date={{dat|2018|02|13||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123132415/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01003A001400020001-3.pdf }}</ref> Lielais lēciens uz priekšu sarežģīja Ķīnas iespējas atkopties no tā izraisītās krīzes. Izpostītā lauksaimniecība ar grūtībām spēja apmierināt nepārtraukti pieaugošā iedzīvotāju skaita pārtikas vajadzības. Nepārdomātās lauksaimniecības metodes bija izpostījušas augsni. PSRS tehnisko ekspertu zaudēšana noveda pie daudzu rūpnīcu slēgšanas vai strādāšanu ar mazākām jaudām. Trūka industriālo iekārtu tehniskā servisa un detaļu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://pro.magnumphotos.com/Catalogue/Henri-Cartier-Bresson/1958/CHINA-The-Great-Leap-Forward-1958-NN142462.html Fotoalbūms "Great Leap Forward"] * [https://chineseposters.net/themes/great-leap-forward.php Propagandas plakāti, 1958-1961] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180508024023/http://chineseposters.net/themes/great-leap-forward.php |date={{dat|2018|05|08||bez}} }} [[Kategorija:Ķīnas vēsture]] kealwk2xrh56ogejk40k3a3ub0tgxtg 0 377251 3660931 3380057 2022-07-26T03:39:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.8 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Red Guards in Tian'anmen Square.jpg|thumb|right|Sarkanie gvardi Pekinā, 1966. gada septembris]] [[Attēls:1967-02 1967年的红卫兵.jpg|thumb|right|Demonstrācija Pekinā, 1967. februāris]] [[Attēls:1967-07 1967年 民众手中举起毛泽东语录.jpg|thumb|right|Demonstrācija, 1967]] '''Sarkanie gvardi''' vai '''hunveibini''' ({{val|zh|紅衛兵}}, {{val|zh-p|hóngweìbīng}} — ‘sarkanie sargi’, ‘sarkanie gvardi’) bija radikalizētu skolēnu un studentu grupējumi [[Mao Dzeduns|Mao Dzeduna]] uzsāktās [[Kultūras revolūcija]]s laikā [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republikā]]. Viņiem raksturīga bija Mao citātu [[Mazā sarkanā grāmatiņa]], ko tie visur nēsāja līdz un demonstrācijās turēja rokās. Sarkanos gvardus Mao galvenokārt izmantoja, lai 1967. gadā fiziski sagrautu esošo Komunistiskās partijas aparātu un valsts birokrātiju, gvardiem pazemojot un piekaujot Mao pretiniekus. Aktīvākais Sarkano gvardu darbības posms bija 1966.-1968. gados, kad viņu skaits sasniedza 11 miljonus.<ref>[https://www.britannica.com/topic/Red-Guards Red Guards]</ref> Milzīgās Sarkano gvardu grupas drīz uzsāka haotiskas fiziskas un bruņotās cīņās savā starpā, kā arī ar citiem radikālo iedzīvotāju izveidotajiem grupējumiem. Lai atjaunotu kārtību valstī, Mao vairākas reizes Kultūras revolūcijas laikā izmantoja armiju, kas 1968. gada beigās arī pielika beigas Sarkano gvardu pastāvēšanai. Sarkano gvardu lielāko daļu nosūtīja strādāt fizisku darbu uz lauku reģioniem un rūpnīcām, līdz pat Mao nāvei 1976. gadā. Sarkanie gvardi formāli izveidojās 1966. gada 18. augustā, milzīga jauniešu mītiņa laikā Pekinā. Mao ideja bija izmantot jauniešu fanātismu, lai sagrautu pastāvošo partijas un valsts aparātu, lai izveidotu jaunu revolucionāru sistēmu, kurā Kultūras revolūcijas laikā pārbaudītie Sarkanie gvardi un citi radikālī no iedzīvotāju masām, veidotu jauno valsts vadītāju bāzi.<ref name="cia.gov">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/polo-25.pdf |title=The Role Of The Red Guards And Revolutionary Rebels In Mao's Cultural Revolution |access-date={{dat|2018|02|17||bez}} |archive-date={{dat|2017|05|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170520025557/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/polo-25.pdf }}</ref> Vairākus milzīgus mītiņus Pekinā apmeklēja vismaz deviņi miljoni jauniešu no reģioniem, kas pēc tam izklīda pa visu valsti, īstenojot savu radikālo misiju. Viņiem pievienojās studenti no Pekinas universitātēm un institūtiem. Sarkano gvardu veidošanu un vadību uzticēja Kultūras revolūcijas grupai, kas šajā laikā, kopā ar dažiem tuvākajiem Mao sekotājiem, veidoja augstāko valsts varu. Studentus mudināja attīrīt valsti no "anti-partijas un anti-sociālistiskas buržuāzijas", kā arī vērsties pret ikvienu Kultūras revolūcijas pretinieku. Sarkanie gvardi vērsās pret "četriem vecajiem", apņemoties sagraut veco Ķīnu, radot haosu, no kura radīsies jauna, Mao pilnīgi uzticīga Ķīna. Mao un Kultūras revolūcijas grupas norādes un lozungi bija izplūduši, un regulāri mainījās, tāpēc katrs tos varēja iztulkot pa savam prātam, vienmēr atrodot kādu attaisnojošu lozungu, ar ko vērsties pret citādi domājošajiem. Jau no sākuma konflikti radās starp vietējiem provinču Sarkanajiem gvardiem un no Pekinas nākušajiem gvardiem, kas parasti centās uzņemties vadību. Vietējie un Pekinas gvardi arī konfliktēja par to, kurus partijas un iestāžu vadītājus "jātīra" provincēs. Provinču vadītāji bieži izveidoja vietējo studentu Sarkano gvardu grupas, lai aizsargātos no Pekinas un citu provinču gvardu uzbrukumiem. 1966. gada oktobrī Mao bija skaidrs, ka sākotnējā Sarkano gvardu izmantošanas ideja ir izgāzusies. Liela daļa vadītāju provincēs, tā vietā lai padotos Sarkano gvardu uzbrukumiem, veiktu publisku paškritiku un atkāptos no amatiem, ar vietējo studentu un strādnieku grupējumu palīdzību bija atvairījuši Sarkano gvardu uzbrukumus, un noturējušies pie varas. Papildus Sarkanajiem gvardiem tagad sāka veidot arī Revolucionāro dumpinieku vienības, ko industrializētajos rajonos veidoja no strādniekiem un ogļračiem. Šīs jaunās vienības kopā ar studentiem iesāka jaunu uzbrukumu vilni pret pastāvošajām varas iestādēm drīz izraisīja haosu valstī. 1966. gada decembrī valsts komerciālo centru [[Šanhaja|Šanhaju]] pārņēma revolucionārie nemieri, esošā vara sabruka, un sākoties arī strādnieku streikam apstājās ražošana. 1967. gada janvārī Šanhajā sākās "Janvāra revolūcija", gvardiem un radikāļiem formāli sagrābjot varu pilsētā. Sarkanajiem gvardiem pārējā valstī uzdeva sekot Šanhajas piemēram, kas noveda pie vardarbīgām sadursmēm. Lai arī sākotnējais Sarkano gvardu mērķis bija neliela ienaidnieku grupiņa, mēģinājumi pārņemt varu nozīmēja, ka viņi tagad cīnījās pret visu esošo varas sistēmu un partijas biedriem. Vienai Sarkano gvardu grupai sagrābjot varu, viņai drīz uzbruka cita gvardu vai radikāļu grupa, kas sevi uzskatīja par ideoloģiski pareizāku. Redzot šīs problēmas, 1967. gada janvārī Mao uzdeva veidot jaunus varas orgānus - revolucionārās komitejas, kuras pēc formulas "trīs vienā" bija jāveido trim Sarkano gvardu, partijas un armijas pārstāvjiem. Problēmas to veidošanā radīja Sarkano gvardu un Radikāļu naids pret partijas darbiniekiem, kurus tie nupat bija kritizējuši, bet tagad nācās pieņemt viņu klātbūtni revolucionārajās komitejās.<ref name="cia.gov"/> 1967. gada 23. janvārī armijai uzdeva pārtraukt dažādo grupējumu savstarpējās cīņas, atbalstot "pareizos" grupējumus un apspiežot pārējos. Vietējiem armijas komandieriem nebija nekādu instrukciju, kā izvēlēties pareizos grupējumus, tāpēc arī viņu lēmumi bieži izraisīja konfliktus, kuros nācās iejaukties Pekinai. Šis Mao lēmums iezīmēja armijas lomas palielināšanos jaunajā varas sistēmā. Turpmāko mēnešu laikā armiju vairākkārt izmantoja kārtības atjaunošanā, vienlaikus, ilgstoši tai aizliedzot izmantot ieročus un veicot ideoloģiskas tīrīšanas tās rindās, un kritizējot komandierus par kļūdainiem lēmumiem. Armijas iejaukšanās daudzviet atjaunoja ierasto kārtību, pārāk ierobežojot Sarkano gvardu darbību, tāpēc marta vidū viņiem atkal ļāva atsākt savas revolucionārās nekārtības pret revolucionārajās komitejās amatus ieguvušajiem partijas veterāniem, kas nebija izgājuši pietiekamu paškritikas un pazemošanās ciklu. Gandrīz uzreiz atsākās Sarkano gvardu un Revolucionāro radikāļu frakciju savstarpējās sadursmes un uzbrukumi armijas vienībām. 6. jūnijā tika izdota jauna pavēle, kas aizliedza vardarbību, taču armijai joprojām bija aizliegts izmantot ieročus. Vasarā Mao centās panākt, lai Sarkano gvardu frakcijas beidz konfliktēt un apvienojas. Dažādo radikāļu un armijas konflikts [[Uhaņa|Uhaņā]] noveda pie [[Uhaņas incidents|Uhaņas incidenta]], kurā, par spīti Kultūras revolūcijas grupas pārstāvju norādījumiem, armijas komandieris atteicās izbeigt atbalstu vienai no frakcijām. Šis "dumpis" noveda pie tīrīšanas armijā un kreiso radikāļu bruņotas vardarbības uzliesmojuma. Sarkanie gvardi tagad uzbruka armijas vienībām un Pekinā ielauzās un aizdedzināja PSRS, Indonēzijas un Lielbritānijas vēstniecības. 1967. gada septembrī Mao lika izbeigt vardarbību, veidot revolucionārās komitejas, koncentrēties uz pareizajiem ienaidniekiem un atsākt partijas organizāciju veidošanu. Armijai tagad deva tiesības šaut uz Sarkanajiem gvardiem un Revolucionārajiem dumpiniekiem. Sākās Sarkano gvardu tiesāšana, ieslodzīšana un nāvessodi. Skolās un universitātēs izvietoja kareivjus. Visiem grupu un frakciju vadītājiem lika iziet ideoloģisko apmācību, kur valsts vadītāji viņus pakļāva kritikai un lika apvienoties revolucionārajās aliansēs. Sarkanajiem gvardiem aizliedza klejot pa valsti un lika atgriezties mājās, lielu daļu nosūtīja veikt fizisku darbu laukos un rūpnīcās. Visi šie lēmumi līdz 1967. gada beigām atjaunoja zināmu kārtību. Lai demonstrētu, ka Kultūras revolūcija nav beigusies, 1968. gada martā atjaunoja revolucionāro aktīvismu, veicot jaunu tīrīšanu armijā, apvainojot to par atbalstu "labējiem". Valstī atsākās nekārtības, ieroču sagrābšanas un sadursmes. 13. jūnijā un 3. jūlijā armijai atkal deva pilnvaras atjaunot kārtību. 28. jūlijā Mao Sarkano gvardu vadītājiem Pekinā paziņoja, ka visiem bruņotās cīņa nepārtraukti jāizbeidz, ieroči jānodod un visas masu organizācijas jālikvidē. Nepaklausīgos piedraudēja pasludināt par kontrrevolucionāriem un iznīcināt. Sarkano gvardu grupu padzīšanu no ieņemtajām ēkām uzticēja strādnieku grupām. Sarkanie gvardi paziņoja par brīvprātīgu darbības izbeigšanu, dažas radikāļu grupas armija un strādnieki likvidēja fiziski. Pastiprinājās skolēnu un studentu nosūtīšana strādāt uz laukiem, šahtām un fermām. Septembrī Sarkano gvardu vienību aktivitāte beidzās, studentiem turpmāk paklausīgi piedaloties režīma organizētajās kampaņās. Tikai pēc Mao nāves uz laukiem strādāt nosūtītajiem jauniešiem ļāva atgriezties pilsētās. Vesela ķīniešu paaudze bija palikusi bez izglītības. ==Atsauces== {{reflist}} ==Ārējās saites== * [https://chineseposters.net/gallery/theme-07.php Politiskie plakāti, 1966-1968] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180911035324/http://chineseposters.net/gallery/theme-07.php |date={{dat|2018|09|11||bez}} }} * [https://www.gettyimages.com/photos/china-red-guards?mediatype=photography&phrase=china%20red%20guards&sort=mostpopular Sarkano gvardu un Kultūras revolūcijas attēli] [[Kategorija:Ķīnas vēsture]] [[Kategorija:Komunisms]] 0rdi25g6bnadz4hj3w8zriis50iugq9 0 379075 3660697 3529923 2022-07-25T15:25:54Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}}, {{official website| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Deivids Ogdens Stīrss | vārds_orig = ''David Ogden Stiers'' | attēls = David Ogden Stiers 1977.jpg | att_nosaukums = Deivids Ogdens Stīrss 1977. gadā | dz_gads = 1942 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 31 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Peoria}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = Aktieris | ienākumi = | darbības_gadi = 1971–2011 | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Oreginas Universitāte]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Deivid Allens Ogdens Stīrss''' ({{val|en|David Allen Ogden Stiers}}, dzimis {{dat|1942|10|31}}) ir [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[aktieris]]. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.davidogdenstiers.com/}} * {{IMDb name|0001773}} {{aktieris-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Stiers, David Ogden}} [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV aktieri]] [[Kategorija:Ilinoisa dzimušie]] [[Kategorija:2018. gadā mirušie]] krxmc0ggce91qsauj39npqyuf6evd32 0 390490 3661016 2860465 2022-07-26T08:05:52Z Baisulis 11523 Pāradresācija nomainīta no [[Deivids Burtka]] uz [[Deivids Bartka]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Deivids Bartka]] f9kx2o80l200hljwneg6u6u4rh9np8w 0 393483 3660753 2863460 2022-07-25T16:18:14Z Baisulis 11523 Pāradresācija nomainīta no [[Sūzena Blekslija]] uz [[Sūzena Bleikslija]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sūzena Bleikslija]] 4jh5txeod7g43n4ugsvc5ulcr1lvhpb 0 397942 3660710 3627951 2022-07-25T15:32:11Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}}, {{official website| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Entonijs Bordēns | vārds_orig = ''Anthony Bourdain'' | attēls = Anthony Bourdain 2014 (cropped).jpg | att_nosaukums = Bordēns [[2014. gads|2014]]. gada septembrī | dz_gads = 1956 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 25 | dz_vieta = | m_gads = 2018 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 8 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = šefpavārs, aktieris, aktīvists | ienākumi = | darbības_gadi = 2002—2017 | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = ''[[Vassar College]]'' | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Entonijs Maikls Bordēns''' ({{val|en|Anthony Michael Bourdain}}, dzimis {{dat|1956|6|25}}, miris {{dat|2018|6|8}}) bija amerikāņu [[šefpavārs]] un aktieris. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.anthonybourdain.com/}} * {{IMDb name|1113529}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bordēns, Entonijs}} [[Kategorija:1956. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV aktieri]] [[Kategorija:Pašnāvnieki]] [[Kategorija:Šefpavāri]] 087uo0m1v73o3io8cedewvcbqxbsyja 3660757 3660710 2022-07-25T16:22:06Z Baisulis 11523 noņēmu [[Kategorija:ASV aktieri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Entonijs Bordēns | vārds_orig = ''Anthony Bourdain'' | attēls = Anthony Bourdain 2014 (cropped).jpg | att_nosaukums = Bordēns [[2014. gads|2014]]. gada septembrī | dz_gads = 1956 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 25 | dz_vieta = | m_gads = 2018 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 8 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = šefpavārs, aktieris, aktīvists | ienākumi = | darbības_gadi = 2002—2017 | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = ''[[Vassar College]]'' | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Entonijs Maikls Bordēns''' ({{val|en|Anthony Michael Bourdain}}, dzimis {{dat|1956|6|25}}, miris {{dat|2018|6|8}}) bija amerikāņu [[šefpavārs]] un aktieris. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.anthonybourdain.com/}} * {{IMDb name|1113529}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bordēns, Entonijs}} [[Kategorija:1956. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Pašnāvnieki]] [[Kategorija:Šefpavāri]] co3mlq49s38g3hxcriif20uw9rabwze 3660758 3660757 2022-07-25T16:23:45Z Baisulis 11523 nav aktieris.... wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Entonijs Bordēns | vārds_orig = ''Anthony Bourdain'' | attēls = Anthony Bourdain 2014 (cropped).jpg | att_nosaukums = Bordēns [[2014. gads|2014]]. gada septembrī | dz_gads = 1956 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 25 | dz_vieta = | m_gads = 2018 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 8 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = šefpavārs, aktieris, aktīvists | ienākumi = | darbības_gadi = 2002—2017 | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = ''[[Vassar College]]'' | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Entonijs Maikls Bordēns''' ({{val|en|Anthony Michael Bourdain}}, dzimis {{dat|1956|6|25}}, miris {{dat|2018|6|8}}) bija amerikāņu [[šefpavārs]], rakstnieks un ceļotājs. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.anthonybourdain.com/}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bordēns, Entonijs}} [[Kategorija:1956. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Pašnāvnieki]] [[Kategorija:Šefpavāri]] mjccdvdg1s9yp27vpy2myd8c6l7zf41 0 398690 3660915 3646617 2022-07-25T23:43:35Z Makenzis 56205 /* Sastāvs */ wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #1B1F56 | nos = Gargždu "Banga" | logo = [[Attēls:FK Banga Gargždai logo.png|150px]] | pilns = Gardžu futbola klubs "Banga" <br />(''Gargždų futbolo klubas „Banga“'') | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Lietuva|Gargždi}} | dib = 1966 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | stad = Gargždu centrālais stadions | ietilp = 3250 | prez = {{flaga|Lietuva}} Rimants Mikalausks<ref>{{Cite web|url=http://www.fkbanga.lt/kontaktai|title=Kontaktai – FK Banga|website=www.fkbanga.lt}}</ref> | tren = {{flaga|POR}} [[Davids Afonso]] | līga = [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|A līga]] | sez = [[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]] | poz = 7. vieta (A līgā) | | pattern_la1=|pattern_b1=|pattern_ra1= | leftarm1=FF6600|body1=FF6600|rightarm1=FF6600|shorts1=FF6600|socks1=FF6600 | pattern_la2=_navyshoulders|pattern_b2=_thindkbluesides|pattern_ra2=_navyshoulders | leftarm2=223D71|body2=223D71|rightarm2=223D71|shorts2=223D71|socks2=223D71 }} '''Gargždu futbola klubs "Banga"''' ({{val|lt|Gargždų futbolo klubas „Banga“}}) ir 1966. gadā dibināts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Gargždi]]em, kas šobrīd spēlē [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas futbola čempionāta A līgā]]. == Sasniegumi == * '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]''' ** 4. vieta (1): 2020 * '''Lietuvas kauss'''<ref>http://www.rsssf.com/tablesl/litocuphist.html</ref> ** Kausa ieguvēji (–): ** Finālisti (3): 2011, 2014, 2019. == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2004. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2004.]]''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)'' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu04lyga2w.html|title=Lithuanian 2004 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt}}</ref> |- | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2005. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2005.]]''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)'' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu05lyga2w.html|title=Lithuanian 2005 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt}}</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2006. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2006.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''12.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesl/lito06.html#1lyga</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2007. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2007.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesl/lito07.html#1lyga</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2008. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2008.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesl/lito08.html#1lyga</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2009. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2009.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesl/lito09.html#alyga</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2010.html#alyga|title=Lithuania 2010|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2011. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2011.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#alyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#alyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#alyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#alyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}</ref> | bgcolor="#FFCCCC" style="text-align:center;"| {{decrease}} |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#1lyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#1lyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#1lyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/banga-1627/?cid=1816595 2018 g. sezona (lietuvosfutbolas.lt)]</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/banga-1072/?cid=11757672 2022 g. sezona (lietuvosfutbolas.lt)]</ref> | |- |} == Krāsas == * Oranža un tumši zila. {| class="wikitable" style="font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0" |- | style="background:orange;color:white" width="150" height="50" |'''BANGA''' | style="background:Darkblue;color:White" width="150" height="50" |'''BANGA''' |} == Apģērbu izmaiņas == ; Tradicionālie apģērbi * '''Mājas krāsas''' {| style="margin-bottom: 10px;" | |{{Football kit ||pattern_la=_blueshoulders|pattern_b=|pattern_ra=_blueshoulders|leftarm=FF6600|body=FF6600|rightarm=FF6600|shorts=FF6600|socks=FF6600|title=2007}} | |{{Football kit ||pattern_la=|pattern_b=_thinbluesides|pattern_ra=|leftarm=ff6600|body=ff6600|rightarm=ff6600|shorts=ffffff|socks=ff6600|title=2011}} | |{{Football kit ||pattern_la=|pattern_b=_apoel1718a|pattern_ra=|leftarm=ff6600|body=FF6600|rightarm=FF6600|shorts=FF6600|socks=FF6600|title=2018}} | |{{Football kit ||pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|pattern_sh=_bluesides|pattern_so=|leftarm=FF6600|body=FF6600|rightarm=FF6600|shorts=FF6600|socks=FF6600|title=2019}} | |{{Football kit ||pattern_la=_fbbp1819t|pattern_b=_fbbp1819t|pattern_ra=_fbbp1819t|leftarm=FF4000|body=FF4000|rightarm=FF4000|shorts=000055|socks=FF4000|title=2021}} |} * '''Izbraukuma krāsas''': {| style="margin-bottom: 10px;" | |{{Football kit ||pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|leftarm=000080|body=000080|rightarm=000080|shorts=000080|socks=000080|title=2007}} | |{{Football kit ||pattern_la=|pattern_b=_thinorangesides|pattern_ra=|leftarm=000088|body=000088|rightarm=000088|shorts=ffffff|socks=000088|title=2011}} | |{{Football kit ||pattern_la=|pattern_b=_apoel1718a|pattern_ra=|leftarm=223D71|body=000088|rightarm=223D71|shorts=223D71|socks=223D71|title=2018}} | |{{Football kit ||pattern_la=|pattern_b=_enppi1920h|pattern_ra=|pattern_sh=|pattern_so=|leftarm=000088|body=000088|rightarm=000088|shorts=000088|socks=000088|title=2019}} | |{{Football kit ||pattern_la=|pattern_b=_mariupol1819h|pattern_ra=|pattern_sh=_nikeleague2tob|leftarm=000055|body=000055|rightarm=000055|shorts=FF4000|socks=000055|title=2021}} |} == Sastāvs == : ''Atjaunots {{dat|2022|07|26||bez}}.'' {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=LTU|pos=GK|name=[[Kornelijus Smilingis]]}} {{Fs player|no=55|nat=LTU|pos=GK|name=[[Mantas Bertašius]]}}<ref>http://www.fkbanga.lt/archives/3192</ref> |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|no= 3|nat=BRA|pos=DF|name=[[Mauricio Pinto|Maurícijs Pinto]]}} {{Fs player|no= 4|nat=LTU|name=Modestas Vainikaitis|pos=DF}} {{Fs player|no= 5|nat=POR|pos=DF|name=[[Goncalo Vieira|Goncals Vieira]]}} {{Fs player|no=19|nat=LTU|name=Valdas Antužis|pos=DF}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|no= 6|nat=LTU|name=Mantas Petrikas|pos=MF}} {{Fs player|no= 7|nat=LTU|name=[[Dovydas Norvilas]]|pos=MF}} {{Fs player|no=11|nat=JPN|pos=MF|name=[[Shogo Yoshikawa]]}} {{Fs player|no=32|nat=LTU|name=[[Robertas Vėževičius]]|pos=MF}}<ref>http://www.fkbanga.lt/archives/3045</ref> {{fs player|no=79|name=[[Valdas Paulauskas]]|nat=LTU|pos=MF}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|no= 9|nat=LTU|name=Darius Zubauskas|pos=FW}} {{Fs player|no=37|nat=LTU|name=[[Ignas Venckus]]|pos=FW}}<ref>http://www.fkbanga.lt/archives/3205</ref> {{Fs end}} == Treneri == *{{flagicon|Lithuania}} Fiodoras Finkelis (19??–77) *{{flagicon|Lithuania}} Leonardas Lukavičius (1990–95) *{{flagicon|Italy}} [[Fabio Lopez]] (2008) *{{flagicon|Lithuania}} [[Valdas Ivanauskas]] (2008–09) *{{flagicon|Lithuania}} Vytautas Jančiauskas (2009–10) *{{flagicon|Lithuania}} [[Arminas Narbekovas]] (Dec 16, 2009&nbsp;– Jan 1, 2012) *{{flagicon|Lithuania}} [[Vaidas Žutautas]] (Jan 6, 2012–2013) *{{flagicon|Lithuania}} [[Vaidas Žutautas]] (2013–2014) *{{flagicon|Russia}} Maksims Tiščenko (2014–2015) *{{flagicon|Lithuania}} [[Vaidas Žutautas]] (2015–2016) *{{flagicon|Lithuania}} [[Tomas Tamošauskas]]<ref>{{cite web|title=Bangos vyrų komandos naujienos|url=http://www.fkbanga.lt/index.php/naujienos/archyvas/664-naujienos-161213|publisher=FK Banga|accessdate=13 December 2016|language=Lithuanian|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171230140748/http://www.fkbanga.lt/index.php/naujienos/archyvas/664-naujienos-161213|archivedate={{dat|2017|12|30||bez}}}}</ref> (2017–2021) *{{flaga|POR}} [[David Afonso]] (2021–) == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.fkbanga.lt fkbanga.lt Kluba oficiālā vietne] {{lt ikona}} * [https://www.facebook.com/fkbanga/ Kluba ''Facebook'' lapa] {{lietuviski}} * [https://alyga.lt/komanda/banga FK Banga: alyga.lt] * [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/banga-gargzdai/6593/ FK Banga: Soccerway] * [https://www.sofascore.com/team/football/fk-banga-gargzdai/35388 FK Banga: Sofascore] * [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-banga-gargzdai/15839/ Globalsportsarchive] {{A lyga}} {{Lietuvas futbola sezonas}} [[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Banga]] ovi5tadpoetkkb1kmrkkn205om838z0 0 403238 3660655 3658888 2022-07-25T12:14:53Z OskarsC 38216 /* Reģistrācija */ wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 14. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = yes | previous_election = 13. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2018 | next_election = 15. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2026 | election_date = {{dat|2022|10|01}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = no | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Saskaņa --> | image1 = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]] | colour1 = EB482C | leader1 = [[Ivars Zariņš]] | party1 = [[Saskaņa]] | last_election1 = 23 (19,80%) | seats_before1 = 18 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- JKP --> | image2 = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] | colour2 = 192956 | leader2 = [[Jānis Bordāns]] | party2 = [[Konservatīvie]] | last_election2 = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija) | seats_before2 = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AP! --> | image3 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour3 = FFEC00 | leader3 = ''TBA'' | party3 = [[Attīstībai/Par!]] | last_election3 = 13 (12,04%) | seats_before3 = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = ''TBA'' | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (11,01%) | seats_before4 = 11 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- ZZS --> | image5 = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]] | colour5 = 2C943F | leader5 = [[Aivars Lembergs]] | party5 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] | last_election5 = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]]) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- Jaunā Vienotība --> | image6 = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]] | colour6 = A6C705 | leader6 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] | party6 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election6 = 8 (6,69%) | seats_before6 = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = | before_election = [[Krišjānis Kariņš]] | before_party = [[Jaunā Vienotība]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}</ref> == Balsošanas sistēma == [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] | 36 | {{increase}} 1 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] | 26 | {{increase}} 1 |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] | 12 | {{steady}} |} == Priekšvēsture == {{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}} {{multiple image | width = 180 | image1 = 13Saeima2018.svg | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā | image2 = Latvia Saeima 2021.svg | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija }} 14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. [[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva "[[Saskaņa]]", tai sekoja "[[KPV LV]]" un "[[Jaunā konservatīvā partija]]". Saeimā iekļuva arī "[[Attīstībai/Par!]]", "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]" un "[[Jaunā Vienotība]]". Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", "Jaunā konservatīvā partija", "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", kā arī daļa no "KPV LV" frakcijas. Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]]. 13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref>, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}</ref> 5. jūnijā no "Nacionālās Apvienības" izstājās [[Inguna Rībena]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī [[Linda Liepiņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}</ref> 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}</ref> bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}</ref> 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz "Vienotību"|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk kā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla "[[ManaBalss.lv]]" vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas "KPV LV" tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīs jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}</ref> == Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti == === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Nr. ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- ! scope="row"|1 | [[Attīstībai/Par!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|2 | [[Stabilitātei!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|3 | [[Saskaņa]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|18|SK}} |- ! scope="row"|4 | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|20|SK}} |- ! scope="row"|5 |[[Jaunā Vienotība]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|6 |[[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |} === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]] |[[Aivars Lembergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Kaspars Briškens]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}</ref> |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainars Šlesers]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!]] |[[Aleksejs Rosļikovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No "Stabilitātei!" uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Saskaņa]] |[[Ivars Zariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Uldis Pīlēns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}</ref> |- |[[Konservatīvie]] |[[Jānis Bordāns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]] ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Saskaņa|S]] ! rowspan="2" |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]<hr>AL ! rowspan="2" |JKP<hr>[[Konservatīvie|K]] ! rowspan="2" |[[Attīstībai/Par!|AP!]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! colspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] ! rowspan="2" |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! rowspan="2" |[[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan="2" |LuK<hr>[[Katram un katrai|KuK]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|S!]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Nezina ! rowspan="3" |Neplāno piedalīties ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Latvijas Zaļā partija|LZP]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! colspan="2" class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | |- |6.–10. jūnijs |[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV] |859 |'''10,6''' |– |'''6,2''' |'''9.0''' |'''12,3''' |'''6,5''' | colspan="2" |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''20,3''' |'''5,5''' |'''6,8''' |2,2 |'''7,5''' |3,2 |2,6 | colspan="2" |51,4 | style="background:#a0d78e" |8,0 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV] |1795 |'''7,0''' |– |3,6 |'''5,7''' |'''7,0''' |'''5,5''' | colspan="2" |2,7 | style="background:#a0d78e" |'''9,9''' |2,4 |'''5,2''' |2,4 |3,0 |2,8 |– |27,5 |14,0 | style="background:#a0d78e" |2,9 |- |maijs |[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV] |665 |'''10,6''' |0,1 |'''6,9''' |'''10,2''' |'''12,8''' | colspan="2" |'''8,4''' |2,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,0''' |'''7,1''' |'''6,9''' |2,6 |4,6 |1,9 |6,9 | colspan="2" |51,2 (no 969) | style="background:#a0d78e" |7,2 |- |13.–24. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV] |1814 |'''7,6''' |0,6 |3,2 |'''5,6''' |'''8,5''' |'''6,0''' | colspan="2" |2,8 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |2,7 |4,0 |1,2 |2,1 |2,3 |1,9 |30,1 |12,0 | style="background:#a0d78e" |0,9 |- |22. aprīlis – 2. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1812 |'''6,8''' |0,6 |2,5 |4,4 |'''7,8''' | colspan="2" |'''8,0''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,8''' |3,2 |4,4 |2,4 |3,0 |1,6 |2,2 |29,6 |11,3 | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |26.–29. aprīlis |[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV] |969 |'''12,4''' |1,0 |'''9,1''' |'''10,3''' |'''12,5''' | colspan="2" |'''9,4''' |2,2 | style="background:#a0d78e" |'''19,2''' |'''5,2''' |'''5,9''' |3,8 |3,1 |– |3,2 | colspan="2" |53,0 | style="background:#a0d78e" |6,8 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1820 |'''6,7''' |0,3 |3,1 |'''5,4''' |'''7,2''' | colspan="2" |'''7,7''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |3,2 |4,9 |1,9 |2,5 |2 |1,7 |24,0 |18 | style="background:#a0d78e" |1,7 |- |29.–31. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum] |498 |'''11,2''' |1,6 |'''6,7''' |'''10,2''' |'''11,9''' | colspan="2" |'''10,8''' |2,6 | style="background:#a0d78e" |'''17,0''' |'''5,6''' |'''5,9''' |4,7 |'''5,2''' |– |4,3 | colspan="2" |51,9 (no 832) | style="background:#a0d78e" |5,1 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV] |1815 | style="background:#F8C1BE" |'''10,1''' |– |3,1 |4,2 |'''7,0''' | colspan="2" |'''6,9''' |2,3 |'''8,2''' |2,4 |3,9 |2,2 |4,3 |2 |1,6 |24,0 |17,8 | style="background:#F8C1BE" |1,9 |- |23.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum] |1325 |'''12,7''' |1,1 |'''6,2''' |'''11,5''' |'''11,6''' | colspan="2" |'''9,5''' |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''16,3''' |3,4 |'''6,5''' |'''5,7''' |4,5 |– |5,6 | colspan="2" |49,7 | style="background:#a0d78e" |3,5 |- |1. janvāris – 2. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum] |344 |'''12,7''' |0,8 |'''6,0''' |'''11,6''' |'''11,7''' | colspan="2" |'''9,6''' |3,7 | style="background:#a0d78e" |'''16,6''' |3,2 |'''7,0''' |'''5,9''' |4,3 |– |5,0 | colspan="2" |50,3 (no 637) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1808 | style="background:#F8C1BE" |'''10,6''' |– |2,8 |4,6 |'''5,9''' | colspan="2" |'''8,2''' |2,6 |'''7,5''' |2,9 |3,3 |2,5 |2,7 |1,3 |2,5 |22,8 |19,8 | style="background:#F8C1BE" |2,4 |} ==== 2021. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! KPV LV<hr>[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]] ! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;"| |- |1.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum] |818 |'''12,2''' |0,8 |'''6,1''' |'''12,0''' |'''11,5''' |'''9,5''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,1 |3,1 |'''6,6''' |'''6,4''' |4,5 |4,6 | colspan="2" |51,5 (no 1410) | style="background:#a0d78e" |4,7 |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV] |1818 | style="background:#F8C1BE" |'''11,0''' |0,7 |3,4 |4,5 |'''6,6''' |'''6,6''' |'''7,7''' |2,2 |2,7 |3,7 |3,0 |2,5 |1,0 |23,6 |19,4 | style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.–30. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum] |508 |'''13,0''' |0,8 |'''5,5''' |'''12,6''' |'''11,4''' |'''9,4''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,9 |3,0 |'''5,9''' |'''5,4''' |4,6 |4,7 | colspan="2" |51,3 (no 866) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |8.–29. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV] |1805 | style="background:#F8C1BE" |'''9,5''' |– |2,8 |4,9 |'''5,6''' |'''7,4''' |'''7,8''' |2,6 |2,7 |3,7 |1,7 |2,1 |1,3 |28,9 |17,9 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–31. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum] |1147 |'''12,6''' |0,6 |'''5,1''' |'''14,1''' |'''11,8''' |'''9,0''' | style="background:#a0d78e" |'''15,9''' |3,8 |3,5 |'''6,4''' |'''6,4''' |4,5 |4,1 | colspan="2" |49,8 (no 1871) | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,0''' |0,9 |2,5 |4,6 |'''5,3''' |'''6,5''' |'''6,4''' |2,4 |2,5 |2,7 |2,2 |2,4 |0,5 |28,4 |21,4 | style="background:#F8C1BE" |3,5 |- |1. septembris – 1. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum] |679 |'''13,4''' |0,7 |'''6,9''' |'''14,8''' |'''11,9''' |'''8,5''' | style="background:#a0d78e" |'''15,5''' |4,0 |2,9 |'''5,7''' |'''6,1''' |3,1 |3,2 | colspan="2" |49,1 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |0,7 |- |septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV] |1806 | style="background:#F8C1BE" |'''12,0''' |0,4 |2,9 |4,8 |'''6,9''' |'''8,3''' |'''8,2''' |3,1 |2,6 |3,5 |3,7 |2,9 |0,7 |21,3 |18,6 | style="background:#F8C1BE" |3,1 |- |27.–31. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum] |710 |'''14,6''' |1,0 |'''6,1''' |'''14,0''' |'''11,7''' |'''9,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |3,7 |2,8 |'''5,7''' |'''5,1''' |3,6 |4,8 | colspan="2" |47,6 (no 1181) | style="background:#a0d78e" |2,3 |- |?.–18. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV] |1825 | style="background:#F8C1BE" |'''12,6''' |0,4 |3,1 |'''5,0''' |'''7,1''' |'''7,3''' |'''6,7''' |2,8 |3,3 |3,6 |3,2 |– |1,6 |23,1 |20,0 | style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV] |1801 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |0,9 |4,0 |'''5,6''' |'''7,3''' |'''7,7''' |'''7,6''' |3,5 |3,5 |3,0 |3,4 |style="background:#d3d3d3;" rowspan="14" |''nav'' |1,7 |18,2 |22,3 |style="background:#F8C1BE" |3,6 |- |27.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum] |612 |'''15,8''' |0,6 |'''5,8''' |'''11,5''' |'''14,4''' |'''11,6''' | style="background:#a0d78e" |'''16,2''' |4,1 |3,4 |'''6,5''' |4,1 |6,0 | colspan="2" |45,9 (no 1029) | style="background:#a0d78e" |0,4 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=admin SKDS/LTV] |1793 |style="background:#F8C1BE"|'''12,1''' |0,6 |3,7 |'''5,6''' |'''9,3''' |'''9,4''' |'''7,2''' |2,7 |3,4 |4,3 |3,3 |1,1 |18,0 |19,4 |style="background:#F8C1BE"|2,7 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV] |1816 |style="background:#F8C1BE"|'''10,3''' |0,8 |4,7 |4,9 |'''8,0''' |'''7,7''' |'''6,6''' |1,9 |3,6 |3,7 |3,2 |0,9 |22,8 |20,9 |style="background:#F8C1BE"|2,3 |- |26.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum] |576 |style="background:#F8C1BE"|'''17,1''' |0,6 |'''7,8''' |'''11,1''' |'''13,3''' |'''12,5''' |'''15,9''' |3,5 |3,8 |'''6,1''' |3,3 |5,0 | colspan="2" |47,9 (no 1089) |style="background:#F8C1BE"|1,2 |- |aprīlis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE"|'''12,0''' |0,2 |3,9 |'''5,6''' |'''8,0''' |'''7,7''' |'''7,0''' |2,0 |4,2 |4,5 |4,2 |0,6 |20,1 |20,1 |style="background:#F8C1BE"|4,0 |- |26.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum] |680 |'''15,2''' |1,0 |'''7,4''' |'''12,2''' |'''11,9''' |'''10,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,8''' |4,3 |4,1 |'''6,4''' |'''5,6''' |5,1 | colspan="2" |49,6 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |1,6 |- |9.–19. aprīlis |[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti] |1003 | style="background:#F8C1BE" |'''9,2''' |1,1 |3,7 |'''5,3''' |'''6,2''' |'''7,3''' |'''6,2''' |2,2 |1,8 |2,6 |2,7 |– |36,0 |15,6 | style="background:#F8C1BE" |2,0 |- | rowspan="2" |marts |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,5''' |1,3 |4,4 |'''5,2''' |'''6,6''' |'''6,2''' |'''6,1''' |2,2 |1,4 |2,8 |2,6 |– |35,6 |15,1 | style="background:#F8C1BE" |3,9 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV] |1806 |style="background:#F8C1BE"|'''9,9''' |– |3,9 |'''5,1''' |'''7,3''' |'''6,4''' |'''6,3''' |2,6 |2,9 |4,2 |3,7 |1,9 |28,3 |17,5 |style="background:#F8C1BE"|2,6 |- |26.–30. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum] |990 |'''13,5''' |1,3 |'''8,3''' |'''13,4''' |'''12,2''' |'''10,7''' | style="background:#a0d78e" |'''15,7''' |3,5 |3,2 |'''5,6''' |'''5,7''' |6,8 |– |– |style="background:#a0d78e" |2,2 |- |februāris |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''11,5''' |1,0 |4,6 |'''7,2''' |'''5,7''' |'''9,8''' |'''6,5''' |2,3 |1,8 |2,8 |2,7 |– |28,1 |16,0 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum] |1903 |'''12,0''' |1,9 |'''8,0''' |'''14,6''' |'''11,1''' |'''11,9''' | style="background:#a0d78e" |'''15,1''' |3,6 |3,9 |'''7,0''' |4,3 |6,5 |– |– |style="background:#a0d78e" |0,5 |- |7.–31. janvāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum] |1250 |'''11,8''' |2,5 |'''7,5''' | style="background:#F2F5A9" |'''14,0''' |'''12,4''' |'''12,3''' |'''13,7''' |3,0 |4,1 |'''6,8''' |3,5 |6,8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |0,3 |} ==== 2020. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''5,3''' |4,8 |'''5,8''' |'''8,0''' |4,1 |3,0 |2,1 |3,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.-17. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum] |2421 |style="background:#F8C1BE" |'''13''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''13''' | style="background:#f99696" |'''13''' | style="background:#8BD9A9" |'''13''' | style="background:#a0d78e" |'''13''' |4 |4 |'''8''' |9 |– |– |– |- |novembis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''11,6''' |1,1 |4,9 |'''8,6''' |'''8,2''' |'''7,0''' |'''5,0''' |3,2 |3,6 |2,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,0 |- |11.-20. novembis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum] |817 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''15''' |'''13''' |'''12''' |'''13''' |4 |4 |'''6''' |8 |– |– |– |- |26.–30. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum] |853 |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''11''' |'''14''' |3 |4 |'''6''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |9.-20. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV] |889 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''6,4''' |'''7,8''' |'''6,4''' |'''8,9''' |'''5,4''' |3,0 |2,8 |3,3 |0,7 |23 |19 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |29. septembris – 4. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum] |442 |'''15''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''9''' |'''15''' |4 |3 |'''7''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |11.-22. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV] |888 |style="background:#F8C1BE" |'''10,2''' |2,2 |'''6,1''' |'''7,6''' |'''6,2''' |'''9,8''' |'''6,6''' |3,5 |2,6 |3 |1,1 |22,4 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |0,4 |- |7.–24. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum] |637 |'''15''' |2 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''16''' |'''13''' |'''10''' |'''15''' |3 |4 |'''5''' |7 |– |– | style="background:#F2F5A9" |1 |- |7.–20. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''12,2''' |1,9 |4,6 |'''7,8''' |'''5,2''' |'''10,7''' |'''6,6''' |3,8 |1,5 |1,4 |0,7 |28,5 |17,9 |style="background:#F8C1BE" |1,5 |- |8.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum] |1975 |style="background:#F8C1BE" |'''16''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''16''' |4 |3 |'''8''' |6 |– |– |– |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''15,5''' |2,2 |3,9 |'''5,6''' |'''6,8''' |'''8,3''' |'''5,8''' |2,9 |2,1 |2,2 |0,2 |26,0 |18,5 |style="background:#F8C1BE" |7,2 |- |1.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum] |1461 |'''15''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''5''' |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |1,8 |4,2 |'''5,8''' |'''5,6''' |'''8,9''' |'''5,1''' |2,8 |2,2 |1,7 |0,6 |29,8 |18,6 |style="background:#F8C1BE" |4,0 |- |23. maijs – 2. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV] |902 |style="background:#F8C1BE" |'''13,2''' |2,0 |3,7 |'''5,0''' |'''5,5''' |'''8,1''' |'''6,1''' |2,6 |2,3 |1,5 |9,6 |29,6 |19,6 |style="background:#F8C1BE" |5,1 |- |18.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum] |1182 |'''16''' |2 |'''9''' |'''13''' |'''11''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''18''' |4 |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |7.–26. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum] |1325 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |2 |'''11''' |'''14''' |'''12''' |'''11''' |'''16''' |'''5''' |4 |'''6''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV] |903 |style="background:#F8C1BE" |'''14,8''' |2,2 |4,8 |'''5,6''' |'''5,8''' |'''8,6''' |'''5,8''' |2,9 |1,5 |1,5 |0,6 |28,8 |17,1 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |4.–28. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum] |1994 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''13''' |'''13''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''5''' |4 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |24.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum] |783 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |3 |'''11''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''14''' |'''5''' |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |7.–18. februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''12,3''' |1,3 |4,1 |'''5,4''' |'''5,4''' |'''7,9''' |'''6,4''' |3,3 |2,0 |2,2 |0,4 |27,9 |21,4 |style="background:#F8C1BE" |4,4 |- |28. janvāris – 1. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum] |684 |style="background:#F8C1BE" |'''21''' |2 |'''11''' |'''11''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |'''5''' |3 |'''7''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''13,6''' |2,0 |'''6,1''' |'''5,4''' |'''6,3''' |'''8,7''' |'''6,1''' |2,9 |2,5 |1,8 |0,8 |26,9 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |} ==== 2019. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |18.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum] |1153 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |2 |'''12''' |'''10''' |'''14''' |'''10''' |'''14''' |'''5''' |'''5''' |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |6 |- |30. novembris – 12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV] |887 |style="background:#F8C1BE" |'''13,4''' |1,8 |'''5,9''' |4,6 |'''6,9''' |'''8,0''' |'''6,8''' |2,0 |2,2 |2,4 |0,1 |26,7 |19,2 |style="background:#F8C1BE" |6,4 |- |21.–24. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum] |966 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''13''' |'''10''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |4 |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |2.–12. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''11,2''' |3,0 |'''5,4''' |'''5,6''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''6,5''' |2,8 |2,0 |2,1 |0,2 |25,4 |19,5 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |15.–22. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum] |502 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''14''' |'''9''' |'''11''' |'''11''' |'''15''' |4 |4 |'''6''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |5.–16. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV] |909 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |2,5 |'''6,7''' |'''5,2''' |'''7,3''' |'''8,0''' |'''6,5''' |2,2 |2,2 |2,8 |0,5 |24,9<ref>{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}</ref> |18,3 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |- |27.–30. septembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum] |489 |style="background:#F8C1BE" |'''19''' |2 |'''15''' |'''11''' |'''10''' |'''10''' |'''17''' |'''5''' |4 |'''5''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |2 |- |6.–18. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''14,5''' |2,8 |'''7,2''' |'''6,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''8,3''' |2,5 |– |2,1 |1,0 |22,1 |16,1 |style="background:#F8C1BE" |5,6 |- |27.–30. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum] |1152 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |4 |'''16''' |'''10''' |'''11''' |'''11''' |'''17''' |4 |4 |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |augusts <small>(publicēts 30. augustā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''16,1''' |2,6 |'''6,3''' |'''6,2''' |'''7,2''' |'''8,3''' |'''8,8''' |2,9 |2,5 |2,1 |0,3 |17,3 |19,4 |style="background:#F8C1BE" |7,3 |- |jūlijs <small>(publicēts 30. jūlijā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''14,7''' |1,6 |'''5,0''' |'''5,7''' |'''6,3''' |'''7,6''' |'''8,5''' |3,6 |2,3 |2,1 |0,5 |22,2 |19,9 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |22.–29. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum] |989 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''15''' |'''10''' |'''15''' |'''10''' |'''15''' |4 |'''6''' |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |3 |- |26.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum] |860 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''12''' |'''15''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''6''' |4 |'''6''' |0 |– |– |– |- |7.–17. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''15,8''' |3,4 |4,6 |'''6,8''' |'''7,7''' |'''6,3''' |'''10,5''' |3,0 |1,6 |3,0 |0,4 |18,2 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''17,5''' |2,4 |'''7,9''' |'''5,9''' |'''8,6''' |'''8,8''' |'''6,1''' |4,0 |1,5 |1,9 |0,1 |16,9 |18,4 |style="background:#F8C1BE" |8,7 |- |1.–28. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum] |1079 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''10''' |'''16''' |'''8''' |'''16''' |4 |4 |'''7''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |1.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum] |1236 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |4 |'''15''' |'''10''' |'''12''' |'''11''' |'''10''' |'''6''' |3 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |aprīlis <small>(publicēts 26. aprīlī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''19,7''' |2,8 |'''8,6''' |'''5,6''' |'''6,7''' |'''6,9''' |'''5,8''' |3,0 |1,6 |1,5 |0,3 |20,6 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |11,1 |- |rowspan=2|marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum] |867 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |4 |'''13''' |'''11''' |'''14''' |'''10''' |'''11''' |'''6''' |'''5''' |'''6''' |5 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&utm_campaign=news=&utm_medium=chrome SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''17,7''' |4,1 |'''8,0''' |'''6,2''' |'''5,0''' |'''7,6''' |'''5,3''' |2,9 |1,6 |2,3 |0,5 |22,1 |16,7 |style="background:#F8C1BE" |8,3 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV] |872 |style="background:#F8C1BE" |'''19,0''' |3,5 |'''9,5''' |'''5,9''' |'''6,3''' |'''5,7''' |'''6,5''' |2,4 |2,0 |2,7 |0,4 |19,3 |16,8 |style="background:#F8C1BE" |9,5 |- |11.–23. janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV] |906 |style="background:#F8C1BE" |'''17,4''' |'''7,1''' |'''12,1''' |'''6,7''' |'''7,7''' |'''8,1''' |4,0 |– |– |– |5,3 |18,8 |12,8 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |} ==== 2018. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |1.–12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''20,6''' |'''10,4''' |'''8,9''' |'''6,2''' |'''6,5''' |'''6,6''' |4,2 |3,0 |2,4 |2,3 |0,1 |16,5 |12,3 |style="background:#F8C1BE" |10,2 |- |3.–15. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV] |833 |style="background:#F8C1BE" |'''18,2''' |'''9,8''' |'''10,2''' |'''6,7''' |'''5,9''' |'''6,4''' |4,7 |2,6 |1,6 |1,8 |0,1 |17,7 |14,3 |style="background:#F8C1BE" |8,0 |- |13.–23. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''19,2''' |'''11,5''' |'''10,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''5,4''' |4,4 |4,2 |1,4 |1,7 |0,2 |12,0 |12,6 |style="background:#F8C1BE" |7,7 |- !colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]] |style="background:#F8C1BE" |'''19,80''' |'''14,25''' |'''13,59''' |'''12,05''' |'''11,02''' |'''9,92''' |'''6,70''' |4,15 |3,20 |2,62 |2,70 !colspan=2| |style="background:#F8C1BE" |5,55 |} === Citas aptaujas === 2019. gada augustā "Kantar TNS" aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}</ref> 2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc "mazākā ļaunuma" principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> "Eurobarometer" aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}</ref> Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}</ref> savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] dh64c225rovvdas6qq3ehiv5nt9jdyd 3660668 3660655 2022-07-25T14:23:10Z Lasks 38532 /* Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti */ wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 14. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = yes | previous_election = 13. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2018 | next_election = 15. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2026 | election_date = {{dat|2022|10|01}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = no | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Saskaņa --> | image1 = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]] | colour1 = EB482C | leader1 = [[Ivars Zariņš]] | party1 = [[Saskaņa]] | last_election1 = 23 (19,80%) | seats_before1 = 18 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- JKP --> | image2 = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] | colour2 = 192956 | leader2 = [[Jānis Bordāns]] | party2 = [[Konservatīvie]] | last_election2 = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija) | seats_before2 = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AP! --> | image3 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour3 = FFEC00 | leader3 = ''TBA'' | party3 = [[Attīstībai/Par!]] | last_election3 = 13 (12,04%) | seats_before3 = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = ''TBA'' | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (11,01%) | seats_before4 = 11 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- ZZS --> | image5 = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]] | colour5 = 2C943F | leader5 = [[Aivars Lembergs]] | party5 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] | last_election5 = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]]) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- Jaunā Vienotība --> | image6 = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]] | colour6 = A6C705 | leader6 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] | party6 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election6 = 8 (6,69%) | seats_before6 = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = | before_election = [[Krišjānis Kariņš]] | before_party = [[Jaunā Vienotība]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}</ref> == Balsošanas sistēma == [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] | 36 | {{increase}} 1 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] | 26 | {{increase}} 1 |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] | 12 | {{steady}} |} == Priekšvēsture == {{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}} {{multiple image | width = 180 | image1 = 13Saeima2018.svg | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā | image2 = Latvia Saeima 2021.svg | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija }} 14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. [[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva "[[Saskaņa]]", tai sekoja "[[KPV LV]]" un "[[Jaunā konservatīvā partija]]". Saeimā iekļuva arī "[[Attīstībai/Par!]]", "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]" un "[[Jaunā Vienotība]]". Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", "Jaunā konservatīvā partija", "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", kā arī daļa no "KPV LV" frakcijas. Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]]. 13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref>, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}</ref> 5. jūnijā no "Nacionālās Apvienības" izstājās [[Inguna Rībena]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī [[Linda Liepiņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}</ref> 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}</ref> bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}</ref> 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz "Vienotību"|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk kā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla "[[ManaBalss.lv]]" vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas "KPV LV" tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīs jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}</ref> == Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti == === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Nr. ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- ! scope="row"|1 | [[Attīstībai/Par!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|2 | [[Stabilitātei!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|3 | [[Saskaņa]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|18|SK}} |- ! scope="row"|4 | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|20|SK}} |- ! scope="row"|5 |[[Jaunā Vienotība]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|6 |[[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |} === Sarakstu līderi<ref>https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Attīstībai/Par!]] |<small>[[Marija Golubeva]]</small> |<small>[[Artis Pabriks]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Kristaps Eklons]]</small> |<small>[[Artūrs Toms Plešs]]</small> |- !2 |[[Stabilitātei]] |<small>[[Aleksejs Rosļikovs]]</small> |<small>[[Amils Saļimovs]]</small> |<small>[[Viktorija Pleškāne]]</small> |<small>[[Sanita Petere]]</small> |<small>[[Naomi Farbere]]</small> |- !3 |[[Saskaņa]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Ivars Zariņš]]</small> |<small>[[Regīna Ločmele]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Aleksandrs Kazačkovs]]</small> |- !4 |[[Progresīvie]] |<small>[[Antoņina Ņenaševa]]</small> |<small>[[Kaspars Briškens]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Liene Gātere]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |- !5 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Edgars Rinkēvičs]]</small> |<small>[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Arvils Ašeradens]]</small> |<small>[[Jānis Reirs]]</small> |- !6 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Vilis Krištopāns]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |} === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]] |[[Aivars Lembergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Kaspars Briškens]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}</ref> |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainars Šlesers]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!]] |[[Aleksejs Rosļikovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No "Stabilitātei!" uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Saskaņa]] |[[Ivars Zariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Uldis Pīlēns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}</ref> |- |[[Konservatīvie]] |[[Jānis Bordāns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]] ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Saskaņa|S]] ! rowspan="2" |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]<hr>AL ! rowspan="2" |JKP<hr>[[Konservatīvie|K]] ! rowspan="2" |[[Attīstībai/Par!|AP!]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! colspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] ! rowspan="2" |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! rowspan="2" |[[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan="2" |LuK<hr>[[Katram un katrai|KuK]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|S!]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Nezina ! rowspan="3" |Neplāno piedalīties ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Latvijas Zaļā partija|LZP]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! colspan="2" class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | |- |6.–10. jūnijs |[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV] |859 |'''10,6''' |– |'''6,2''' |'''9.0''' |'''12,3''' |'''6,5''' | colspan="2" |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''20,3''' |'''5,5''' |'''6,8''' |2,2 |'''7,5''' |3,2 |2,6 | colspan="2" |51,4 | style="background:#a0d78e" |8,0 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV] |1795 |'''7,0''' |– |3,6 |'''5,7''' |'''7,0''' |'''5,5''' | colspan="2" |2,7 | style="background:#a0d78e" |'''9,9''' |2,4 |'''5,2''' |2,4 |3,0 |2,8 |– |27,5 |14,0 | style="background:#a0d78e" |2,9 |- |maijs |[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV] |665 |'''10,6''' |0,1 |'''6,9''' |'''10,2''' |'''12,8''' | colspan="2" |'''8,4''' |2,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,0''' |'''7,1''' |'''6,9''' |2,6 |4,6 |1,9 |6,9 | colspan="2" |51,2 (no 969) | style="background:#a0d78e" |7,2 |- |13.–24. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV] |1814 |'''7,6''' |0,6 |3,2 |'''5,6''' |'''8,5''' |'''6,0''' | colspan="2" |2,8 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |2,7 |4,0 |1,2 |2,1 |2,3 |1,9 |30,1 |12,0 | style="background:#a0d78e" |0,9 |- |22. aprīlis – 2. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1812 |'''6,8''' |0,6 |2,5 |4,4 |'''7,8''' | colspan="2" |'''8,0''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,8''' |3,2 |4,4 |2,4 |3,0 |1,6 |2,2 |29,6 |11,3 | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |26.–29. aprīlis |[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV] |969 |'''12,4''' |1,0 |'''9,1''' |'''10,3''' |'''12,5''' | colspan="2" |'''9,4''' |2,2 | style="background:#a0d78e" |'''19,2''' |'''5,2''' |'''5,9''' |3,8 |3,1 |– |3,2 | colspan="2" |53,0 | style="background:#a0d78e" |6,8 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1820 |'''6,7''' |0,3 |3,1 |'''5,4''' |'''7,2''' | colspan="2" |'''7,7''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |3,2 |4,9 |1,9 |2,5 |2 |1,7 |24,0 |18 | style="background:#a0d78e" |1,7 |- |29.–31. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum] |498 |'''11,2''' |1,6 |'''6,7''' |'''10,2''' |'''11,9''' | colspan="2" |'''10,8''' |2,6 | style="background:#a0d78e" |'''17,0''' |'''5,6''' |'''5,9''' |4,7 |'''5,2''' |– |4,3 | colspan="2" |51,9 (no 832) | style="background:#a0d78e" |5,1 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV] |1815 | style="background:#F8C1BE" |'''10,1''' |– |3,1 |4,2 |'''7,0''' | colspan="2" |'''6,9''' |2,3 |'''8,2''' |2,4 |3,9 |2,2 |4,3 |2 |1,6 |24,0 |17,8 | style="background:#F8C1BE" |1,9 |- |23.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum] |1325 |'''12,7''' |1,1 |'''6,2''' |'''11,5''' |'''11,6''' | colspan="2" |'''9,5''' |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''16,3''' |3,4 |'''6,5''' |'''5,7''' |4,5 |– |5,6 | colspan="2" |49,7 | style="background:#a0d78e" |3,5 |- |1. janvāris – 2. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum] |344 |'''12,7''' |0,8 |'''6,0''' |'''11,6''' |'''11,7''' | colspan="2" |'''9,6''' |3,7 | style="background:#a0d78e" |'''16,6''' |3,2 |'''7,0''' |'''5,9''' |4,3 |– |5,0 | colspan="2" |50,3 (no 637) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1808 | style="background:#F8C1BE" |'''10,6''' |– |2,8 |4,6 |'''5,9''' | colspan="2" |'''8,2''' |2,6 |'''7,5''' |2,9 |3,3 |2,5 |2,7 |1,3 |2,5 |22,8 |19,8 | style="background:#F8C1BE" |2,4 |} ==== 2021. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! KPV LV<hr>[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]] ! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;"| |- |1.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum] |818 |'''12,2''' |0,8 |'''6,1''' |'''12,0''' |'''11,5''' |'''9,5''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,1 |3,1 |'''6,6''' |'''6,4''' |4,5 |4,6 | colspan="2" |51,5 (no 1410) | style="background:#a0d78e" |4,7 |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV] |1818 | style="background:#F8C1BE" |'''11,0''' |0,7 |3,4 |4,5 |'''6,6''' |'''6,6''' |'''7,7''' |2,2 |2,7 |3,7 |3,0 |2,5 |1,0 |23,6 |19,4 | style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.–30. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum] |508 |'''13,0''' |0,8 |'''5,5''' |'''12,6''' |'''11,4''' |'''9,4''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,9 |3,0 |'''5,9''' |'''5,4''' |4,6 |4,7 | colspan="2" |51,3 (no 866) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |8.–29. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV] |1805 | style="background:#F8C1BE" |'''9,5''' |– |2,8 |4,9 |'''5,6''' |'''7,4''' |'''7,8''' |2,6 |2,7 |3,7 |1,7 |2,1 |1,3 |28,9 |17,9 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–31. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum] |1147 |'''12,6''' |0,6 |'''5,1''' |'''14,1''' |'''11,8''' |'''9,0''' | style="background:#a0d78e" |'''15,9''' |3,8 |3,5 |'''6,4''' |'''6,4''' |4,5 |4,1 | colspan="2" |49,8 (no 1871) | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,0''' |0,9 |2,5 |4,6 |'''5,3''' |'''6,5''' |'''6,4''' |2,4 |2,5 |2,7 |2,2 |2,4 |0,5 |28,4 |21,4 | style="background:#F8C1BE" |3,5 |- |1. septembris – 1. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum] |679 |'''13,4''' |0,7 |'''6,9''' |'''14,8''' |'''11,9''' |'''8,5''' | style="background:#a0d78e" |'''15,5''' |4,0 |2,9 |'''5,7''' |'''6,1''' |3,1 |3,2 | colspan="2" |49,1 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |0,7 |- |septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV] |1806 | style="background:#F8C1BE" |'''12,0''' |0,4 |2,9 |4,8 |'''6,9''' |'''8,3''' |'''8,2''' |3,1 |2,6 |3,5 |3,7 |2,9 |0,7 |21,3 |18,6 | style="background:#F8C1BE" |3,1 |- |27.–31. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum] |710 |'''14,6''' |1,0 |'''6,1''' |'''14,0''' |'''11,7''' |'''9,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |3,7 |2,8 |'''5,7''' |'''5,1''' |3,6 |4,8 | colspan="2" |47,6 (no 1181) | style="background:#a0d78e" |2,3 |- |?.–18. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV] |1825 | style="background:#F8C1BE" |'''12,6''' |0,4 |3,1 |'''5,0''' |'''7,1''' |'''7,3''' |'''6,7''' |2,8 |3,3 |3,6 |3,2 |– |1,6 |23,1 |20,0 | style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV] |1801 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |0,9 |4,0 |'''5,6''' |'''7,3''' |'''7,7''' |'''7,6''' |3,5 |3,5 |3,0 |3,4 |style="background:#d3d3d3;" rowspan="14" |''nav'' |1,7 |18,2 |22,3 |style="background:#F8C1BE" |3,6 |- |27.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum] |612 |'''15,8''' |0,6 |'''5,8''' |'''11,5''' |'''14,4''' |'''11,6''' | style="background:#a0d78e" |'''16,2''' |4,1 |3,4 |'''6,5''' |4,1 |6,0 | colspan="2" |45,9 (no 1029) | style="background:#a0d78e" |0,4 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=admin SKDS/LTV] |1793 |style="background:#F8C1BE"|'''12,1''' |0,6 |3,7 |'''5,6''' |'''9,3''' |'''9,4''' |'''7,2''' |2,7 |3,4 |4,3 |3,3 |1,1 |18,0 |19,4 |style="background:#F8C1BE"|2,7 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV] |1816 |style="background:#F8C1BE"|'''10,3''' |0,8 |4,7 |4,9 |'''8,0''' |'''7,7''' |'''6,6''' |1,9 |3,6 |3,7 |3,2 |0,9 |22,8 |20,9 |style="background:#F8C1BE"|2,3 |- |26.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum] |576 |style="background:#F8C1BE"|'''17,1''' |0,6 |'''7,8''' |'''11,1''' |'''13,3''' |'''12,5''' |'''15,9''' |3,5 |3,8 |'''6,1''' |3,3 |5,0 | colspan="2" |47,9 (no 1089) |style="background:#F8C1BE"|1,2 |- |aprīlis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE"|'''12,0''' |0,2 |3,9 |'''5,6''' |'''8,0''' |'''7,7''' |'''7,0''' |2,0 |4,2 |4,5 |4,2 |0,6 |20,1 |20,1 |style="background:#F8C1BE"|4,0 |- |26.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum] |680 |'''15,2''' |1,0 |'''7,4''' |'''12,2''' |'''11,9''' |'''10,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,8''' |4,3 |4,1 |'''6,4''' |'''5,6''' |5,1 | colspan="2" |49,6 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |1,6 |- |9.–19. aprīlis |[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti] |1003 | style="background:#F8C1BE" |'''9,2''' |1,1 |3,7 |'''5,3''' |'''6,2''' |'''7,3''' |'''6,2''' |2,2 |1,8 |2,6 |2,7 |– |36,0 |15,6 | style="background:#F8C1BE" |2,0 |- | rowspan="2" |marts |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,5''' |1,3 |4,4 |'''5,2''' |'''6,6''' |'''6,2''' |'''6,1''' |2,2 |1,4 |2,8 |2,6 |– |35,6 |15,1 | style="background:#F8C1BE" |3,9 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV] |1806 |style="background:#F8C1BE"|'''9,9''' |– |3,9 |'''5,1''' |'''7,3''' |'''6,4''' |'''6,3''' |2,6 |2,9 |4,2 |3,7 |1,9 |28,3 |17,5 |style="background:#F8C1BE"|2,6 |- |26.–30. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum] |990 |'''13,5''' |1,3 |'''8,3''' |'''13,4''' |'''12,2''' |'''10,7''' | style="background:#a0d78e" |'''15,7''' |3,5 |3,2 |'''5,6''' |'''5,7''' |6,8 |– |– |style="background:#a0d78e" |2,2 |- |februāris |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''11,5''' |1,0 |4,6 |'''7,2''' |'''5,7''' |'''9,8''' |'''6,5''' |2,3 |1,8 |2,8 |2,7 |– |28,1 |16,0 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum] |1903 |'''12,0''' |1,9 |'''8,0''' |'''14,6''' |'''11,1''' |'''11,9''' | style="background:#a0d78e" |'''15,1''' |3,6 |3,9 |'''7,0''' |4,3 |6,5 |– |– |style="background:#a0d78e" |0,5 |- |7.–31. janvāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum] |1250 |'''11,8''' |2,5 |'''7,5''' | style="background:#F2F5A9" |'''14,0''' |'''12,4''' |'''12,3''' |'''13,7''' |3,0 |4,1 |'''6,8''' |3,5 |6,8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |0,3 |} ==== 2020. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''5,3''' |4,8 |'''5,8''' |'''8,0''' |4,1 |3,0 |2,1 |3,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.-17. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum] |2421 |style="background:#F8C1BE" |'''13''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''13''' | style="background:#f99696" |'''13''' | style="background:#8BD9A9" |'''13''' | style="background:#a0d78e" |'''13''' |4 |4 |'''8''' |9 |– |– |– |- |novembis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''11,6''' |1,1 |4,9 |'''8,6''' |'''8,2''' |'''7,0''' |'''5,0''' |3,2 |3,6 |2,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,0 |- |11.-20. novembis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum] |817 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''15''' |'''13''' |'''12''' |'''13''' |4 |4 |'''6''' |8 |– |– |– |- |26.–30. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum] |853 |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''11''' |'''14''' |3 |4 |'''6''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |9.-20. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV] |889 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''6,4''' |'''7,8''' |'''6,4''' |'''8,9''' |'''5,4''' |3,0 |2,8 |3,3 |0,7 |23 |19 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |29. septembris – 4. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum] |442 |'''15''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''9''' |'''15''' |4 |3 |'''7''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |11.-22. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV] |888 |style="background:#F8C1BE" |'''10,2''' |2,2 |'''6,1''' |'''7,6''' |'''6,2''' |'''9,8''' |'''6,6''' |3,5 |2,6 |3 |1,1 |22,4 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |0,4 |- |7.–24. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum] |637 |'''15''' |2 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''16''' |'''13''' |'''10''' |'''15''' |3 |4 |'''5''' |7 |– |– | style="background:#F2F5A9" |1 |- |7.–20. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''12,2''' |1,9 |4,6 |'''7,8''' |'''5,2''' |'''10,7''' |'''6,6''' |3,8 |1,5 |1,4 |0,7 |28,5 |17,9 |style="background:#F8C1BE" |1,5 |- |8.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum] |1975 |style="background:#F8C1BE" |'''16''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''16''' |4 |3 |'''8''' |6 |– |– |– |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''15,5''' |2,2 |3,9 |'''5,6''' |'''6,8''' |'''8,3''' |'''5,8''' |2,9 |2,1 |2,2 |0,2 |26,0 |18,5 |style="background:#F8C1BE" |7,2 |- |1.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum] |1461 |'''15''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''5''' |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |1,8 |4,2 |'''5,8''' |'''5,6''' |'''8,9''' |'''5,1''' |2,8 |2,2 |1,7 |0,6 |29,8 |18,6 |style="background:#F8C1BE" |4,0 |- |23. maijs – 2. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV] |902 |style="background:#F8C1BE" |'''13,2''' |2,0 |3,7 |'''5,0''' |'''5,5''' |'''8,1''' |'''6,1''' |2,6 |2,3 |1,5 |9,6 |29,6 |19,6 |style="background:#F8C1BE" |5,1 |- |18.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum] |1182 |'''16''' |2 |'''9''' |'''13''' |'''11''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''18''' |4 |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |7.–26. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum] |1325 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |2 |'''11''' |'''14''' |'''12''' |'''11''' |'''16''' |'''5''' |4 |'''6''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV] |903 |style="background:#F8C1BE" |'''14,8''' |2,2 |4,8 |'''5,6''' |'''5,8''' |'''8,6''' |'''5,8''' |2,9 |1,5 |1,5 |0,6 |28,8 |17,1 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |4.–28. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum] |1994 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''13''' |'''13''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''5''' |4 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |24.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum] |783 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |3 |'''11''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''14''' |'''5''' |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |7.–18. februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''12,3''' |1,3 |4,1 |'''5,4''' |'''5,4''' |'''7,9''' |'''6,4''' |3,3 |2,0 |2,2 |0,4 |27,9 |21,4 |style="background:#F8C1BE" |4,4 |- |28. janvāris – 1. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum] |684 |style="background:#F8C1BE" |'''21''' |2 |'''11''' |'''11''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |'''5''' |3 |'''7''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''13,6''' |2,0 |'''6,1''' |'''5,4''' |'''6,3''' |'''8,7''' |'''6,1''' |2,9 |2,5 |1,8 |0,8 |26,9 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |} ==== 2019. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |18.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum] |1153 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |2 |'''12''' |'''10''' |'''14''' |'''10''' |'''14''' |'''5''' |'''5''' |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |6 |- |30. novembris – 12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV] |887 |style="background:#F8C1BE" |'''13,4''' |1,8 |'''5,9''' |4,6 |'''6,9''' |'''8,0''' |'''6,8''' |2,0 |2,2 |2,4 |0,1 |26,7 |19,2 |style="background:#F8C1BE" |6,4 |- |21.–24. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum] |966 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''13''' |'''10''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |4 |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |2.–12. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''11,2''' |3,0 |'''5,4''' |'''5,6''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''6,5''' |2,8 |2,0 |2,1 |0,2 |25,4 |19,5 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |15.–22. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum] |502 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''14''' |'''9''' |'''11''' |'''11''' |'''15''' |4 |4 |'''6''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |5.–16. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV] |909 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |2,5 |'''6,7''' |'''5,2''' |'''7,3''' |'''8,0''' |'''6,5''' |2,2 |2,2 |2,8 |0,5 |24,9<ref>{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}</ref> |18,3 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |- |27.–30. septembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum] |489 |style="background:#F8C1BE" |'''19''' |2 |'''15''' |'''11''' |'''10''' |'''10''' |'''17''' |'''5''' |4 |'''5''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |2 |- |6.–18. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''14,5''' |2,8 |'''7,2''' |'''6,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''8,3''' |2,5 |– |2,1 |1,0 |22,1 |16,1 |style="background:#F8C1BE" |5,6 |- |27.–30. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum] |1152 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |4 |'''16''' |'''10''' |'''11''' |'''11''' |'''17''' |4 |4 |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |augusts <small>(publicēts 30. augustā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''16,1''' |2,6 |'''6,3''' |'''6,2''' |'''7,2''' |'''8,3''' |'''8,8''' |2,9 |2,5 |2,1 |0,3 |17,3 |19,4 |style="background:#F8C1BE" |7,3 |- |jūlijs <small>(publicēts 30. jūlijā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''14,7''' |1,6 |'''5,0''' |'''5,7''' |'''6,3''' |'''7,6''' |'''8,5''' |3,6 |2,3 |2,1 |0,5 |22,2 |19,9 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |22.–29. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum] |989 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''15''' |'''10''' |'''15''' |'''10''' |'''15''' |4 |'''6''' |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |3 |- |26.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum] |860 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''12''' |'''15''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''6''' |4 |'''6''' |0 |– |– |– |- |7.–17. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''15,8''' |3,4 |4,6 |'''6,8''' |'''7,7''' |'''6,3''' |'''10,5''' |3,0 |1,6 |3,0 |0,4 |18,2 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''17,5''' |2,4 |'''7,9''' |'''5,9''' |'''8,6''' |'''8,8''' |'''6,1''' |4,0 |1,5 |1,9 |0,1 |16,9 |18,4 |style="background:#F8C1BE" |8,7 |- |1.–28. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum] |1079 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''10''' |'''16''' |'''8''' |'''16''' |4 |4 |'''7''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |1.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum] |1236 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |4 |'''15''' |'''10''' |'''12''' |'''11''' |'''10''' |'''6''' |3 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |aprīlis <small>(publicēts 26. aprīlī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''19,7''' |2,8 |'''8,6''' |'''5,6''' |'''6,7''' |'''6,9''' |'''5,8''' |3,0 |1,6 |1,5 |0,3 |20,6 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |11,1 |- |rowspan=2|marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum] |867 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |4 |'''13''' |'''11''' |'''14''' |'''10''' |'''11''' |'''6''' |'''5''' |'''6''' |5 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&utm_campaign=news=&utm_medium=chrome SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''17,7''' |4,1 |'''8,0''' |'''6,2''' |'''5,0''' |'''7,6''' |'''5,3''' |2,9 |1,6 |2,3 |0,5 |22,1 |16,7 |style="background:#F8C1BE" |8,3 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV] |872 |style="background:#F8C1BE" |'''19,0''' |3,5 |'''9,5''' |'''5,9''' |'''6,3''' |'''5,7''' |'''6,5''' |2,4 |2,0 |2,7 |0,4 |19,3 |16,8 |style="background:#F8C1BE" |9,5 |- |11.–23. janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV] |906 |style="background:#F8C1BE" |'''17,4''' |'''7,1''' |'''12,1''' |'''6,7''' |'''7,7''' |'''8,1''' |4,0 |– |– |– |5,3 |18,8 |12,8 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |} ==== 2018. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |1.–12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''20,6''' |'''10,4''' |'''8,9''' |'''6,2''' |'''6,5''' |'''6,6''' |4,2 |3,0 |2,4 |2,3 |0,1 |16,5 |12,3 |style="background:#F8C1BE" |10,2 |- |3.–15. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV] |833 |style="background:#F8C1BE" |'''18,2''' |'''9,8''' |'''10,2''' |'''6,7''' |'''5,9''' |'''6,4''' |4,7 |2,6 |1,6 |1,8 |0,1 |17,7 |14,3 |style="background:#F8C1BE" |8,0 |- |13.–23. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''19,2''' |'''11,5''' |'''10,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''5,4''' |4,4 |4,2 |1,4 |1,7 |0,2 |12,0 |12,6 |style="background:#F8C1BE" |7,7 |- !colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]] |style="background:#F8C1BE" |'''19,80''' |'''14,25''' |'''13,59''' |'''12,05''' |'''11,02''' |'''9,92''' |'''6,70''' |4,15 |3,20 |2,62 |2,70 !colspan=2| |style="background:#F8C1BE" |5,55 |} === Citas aptaujas === 2019. gada augustā "Kantar TNS" aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}</ref> 2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc "mazākā ļaunuma" principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> "Eurobarometer" aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}</ref> Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}</ref> savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] kuxcir2t58pppbzo0zqwn7ht0vopjp9 3660678 3660668 2022-07-25T14:35:18Z Lasks 38532 /* Sarakstu līderihttps://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti */ wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 14. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = yes | previous_election = 13. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2018 | next_election = 15. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2026 | election_date = {{dat|2022|10|01}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = no | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Saskaņa --> | image1 = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]] | colour1 = EB482C | leader1 = [[Ivars Zariņš]] | party1 = [[Saskaņa]] | last_election1 = 23 (19,80%) | seats_before1 = 18 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- JKP --> | image2 = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] | colour2 = 192956 | leader2 = [[Jānis Bordāns]] | party2 = [[Konservatīvie]] | last_election2 = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija) | seats_before2 = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AP! --> | image3 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour3 = FFEC00 | leader3 = ''TBA'' | party3 = [[Attīstībai/Par!]] | last_election3 = 13 (12,04%) | seats_before3 = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = ''TBA'' | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (11,01%) | seats_before4 = 11 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- ZZS --> | image5 = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]] | colour5 = 2C943F | leader5 = [[Aivars Lembergs]] | party5 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] | last_election5 = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]]) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- Jaunā Vienotība --> | image6 = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]] | colour6 = A6C705 | leader6 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] | party6 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election6 = 8 (6,69%) | seats_before6 = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = | before_election = [[Krišjānis Kariņš]] | before_party = [[Jaunā Vienotība]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}</ref> == Balsošanas sistēma == [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] | 36 | {{increase}} 1 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] | 26 | {{increase}} 1 |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] | 12 | {{steady}} |} == Priekšvēsture == {{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}} {{multiple image | width = 180 | image1 = 13Saeima2018.svg | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā | image2 = Latvia Saeima 2021.svg | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija }} 14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. [[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva "[[Saskaņa]]", tai sekoja "[[KPV LV]]" un "[[Jaunā konservatīvā partija]]". Saeimā iekļuva arī "[[Attīstībai/Par!]]", "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]" un "[[Jaunā Vienotība]]". Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", "Jaunā konservatīvā partija", "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", kā arī daļa no "KPV LV" frakcijas. Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]]. 13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref>, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}</ref> 5. jūnijā no "Nacionālās Apvienības" izstājās [[Inguna Rībena]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī [[Linda Liepiņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}</ref> 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}</ref> bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}</ref> 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz "Vienotību"|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk kā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla "[[ManaBalss.lv]]" vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas "KPV LV" tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīs jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}</ref> == Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti == === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Nr. ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- ! scope="row"|1 | [[Attīstībai/Par!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|2 | [[Stabilitātei!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|3 | [[Saskaņa]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|18|SK}} |- ! scope="row"|4 | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|20|SK}} |- ! scope="row"|5 |[[Jaunā Vienotība]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|6 |[[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |} === Sarakstu līderi<ref>https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Attīstībai/Par!]] |<small>[[Marija Golubeva]]</small> |<small>[[Artis Pabriks]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Kristaps Eklons]]</small> |<small>[[Artūrs Toms Plešs]]</small> |- !2 |[[Stabilitātei]] |<small>[[Aleksejs Rosļikovs]]</small> |<small>[[Amils Saļimovs]]</small> |<small>[[Viktorija Pleškāne]]</small> |<small>[[Sanita Petere]]</small> |<small>[[Naomi Farbere]]</small> |- !3 |[[Saskaņa]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Ivars Zariņš]]</small> |<small>[[Regīna Ločmele]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Aleksandrs Kazačkovs]]</small> |- !4 |[[Progresīvie]] |<small>[[Antoņina Ņenaševa]]</small> |<small>[[Kaspars Briškens]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Liene Gātere]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |- !5 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Edgars Rinkēvičs]]</small> |<small>[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Arvils Ašeradens]]</small> |<small>[[Jānis Reirs]]</small> |- !6 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Vilis Krištopāns]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- !7 |[[Konservatīvie]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]</ref> |<small>[[Anita Muižniece]]</small> |<small>[[Jānis Bordāns]]</small> |<small>[[Aldis Bukšs]]</small> |<small>[[Krišjānis Feldmanis]]</small> |<small>[[Gatis Eglītis]]</small> |- !8 |[[Apvienotais saraksts]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]</ref> |<small>[[Didzis Šmits]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |} === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]] |[[Aivars Lembergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Kaspars Briškens]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}</ref> |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainars Šlesers]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!]] |[[Aleksejs Rosļikovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No "Stabilitātei!" uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Saskaņa]] |[[Ivars Zariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Uldis Pīlēns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}</ref> |- |[[Konservatīvie]] |[[Jānis Bordāns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]] ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Saskaņa|S]] ! rowspan="2" |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]<hr>AL ! rowspan="2" |JKP<hr>[[Konservatīvie|K]] ! rowspan="2" |[[Attīstībai/Par!|AP!]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! colspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] ! rowspan="2" |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! rowspan="2" |[[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan="2" |LuK<hr>[[Katram un katrai|KuK]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|S!]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Nezina ! rowspan="3" |Neplāno piedalīties ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Latvijas Zaļā partija|LZP]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! colspan="2" class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | |- |6.–10. jūnijs |[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV] |859 |'''10,6''' |– |'''6,2''' |'''9.0''' |'''12,3''' |'''6,5''' | colspan="2" |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''20,3''' |'''5,5''' |'''6,8''' |2,2 |'''7,5''' |3,2 |2,6 | colspan="2" |51,4 | style="background:#a0d78e" |8,0 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV] |1795 |'''7,0''' |– |3,6 |'''5,7''' |'''7,0''' |'''5,5''' | colspan="2" |2,7 | style="background:#a0d78e" |'''9,9''' |2,4 |'''5,2''' |2,4 |3,0 |2,8 |– |27,5 |14,0 | style="background:#a0d78e" |2,9 |- |maijs |[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV] |665 |'''10,6''' |0,1 |'''6,9''' |'''10,2''' |'''12,8''' | colspan="2" |'''8,4''' |2,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,0''' |'''7,1''' |'''6,9''' |2,6 |4,6 |1,9 |6,9 | colspan="2" |51,2 (no 969) | style="background:#a0d78e" |7,2 |- |13.–24. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV] |1814 |'''7,6''' |0,6 |3,2 |'''5,6''' |'''8,5''' |'''6,0''' | colspan="2" |2,8 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |2,7 |4,0 |1,2 |2,1 |2,3 |1,9 |30,1 |12,0 | style="background:#a0d78e" |0,9 |- |22. aprīlis – 2. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1812 |'''6,8''' |0,6 |2,5 |4,4 |'''7,8''' | colspan="2" |'''8,0''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,8''' |3,2 |4,4 |2,4 |3,0 |1,6 |2,2 |29,6 |11,3 | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |26.–29. aprīlis |[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV] |969 |'''12,4''' |1,0 |'''9,1''' |'''10,3''' |'''12,5''' | colspan="2" |'''9,4''' |2,2 | style="background:#a0d78e" |'''19,2''' |'''5,2''' |'''5,9''' |3,8 |3,1 |– |3,2 | colspan="2" |53,0 | style="background:#a0d78e" |6,8 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1820 |'''6,7''' |0,3 |3,1 |'''5,4''' |'''7,2''' | colspan="2" |'''7,7''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |3,2 |4,9 |1,9 |2,5 |2 |1,7 |24,0 |18 | style="background:#a0d78e" |1,7 |- |29.–31. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum] |498 |'''11,2''' |1,6 |'''6,7''' |'''10,2''' |'''11,9''' | colspan="2" |'''10,8''' |2,6 | style="background:#a0d78e" |'''17,0''' |'''5,6''' |'''5,9''' |4,7 |'''5,2''' |– |4,3 | colspan="2" |51,9 (no 832) | style="background:#a0d78e" |5,1 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV] |1815 | style="background:#F8C1BE" |'''10,1''' |– |3,1 |4,2 |'''7,0''' | colspan="2" |'''6,9''' |2,3 |'''8,2''' |2,4 |3,9 |2,2 |4,3 |2 |1,6 |24,0 |17,8 | style="background:#F8C1BE" |1,9 |- |23.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum] |1325 |'''12,7''' |1,1 |'''6,2''' |'''11,5''' |'''11,6''' | colspan="2" |'''9,5''' |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''16,3''' |3,4 |'''6,5''' |'''5,7''' |4,5 |– |5,6 | colspan="2" |49,7 | style="background:#a0d78e" |3,5 |- |1. janvāris – 2. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum] |344 |'''12,7''' |0,8 |'''6,0''' |'''11,6''' |'''11,7''' | colspan="2" |'''9,6''' |3,7 | style="background:#a0d78e" |'''16,6''' |3,2 |'''7,0''' |'''5,9''' |4,3 |– |5,0 | colspan="2" |50,3 (no 637) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1808 | style="background:#F8C1BE" |'''10,6''' |– |2,8 |4,6 |'''5,9''' | colspan="2" |'''8,2''' |2,6 |'''7,5''' |2,9 |3,3 |2,5 |2,7 |1,3 |2,5 |22,8 |19,8 | style="background:#F8C1BE" |2,4 |} ==== 2021. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! KPV LV<hr>[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]] ! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;"| |- |1.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum] |818 |'''12,2''' |0,8 |'''6,1''' |'''12,0''' |'''11,5''' |'''9,5''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,1 |3,1 |'''6,6''' |'''6,4''' |4,5 |4,6 | colspan="2" |51,5 (no 1410) | style="background:#a0d78e" |4,7 |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV] |1818 | style="background:#F8C1BE" |'''11,0''' |0,7 |3,4 |4,5 |'''6,6''' |'''6,6''' |'''7,7''' |2,2 |2,7 |3,7 |3,0 |2,5 |1,0 |23,6 |19,4 | style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.–30. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum] |508 |'''13,0''' |0,8 |'''5,5''' |'''12,6''' |'''11,4''' |'''9,4''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,9 |3,0 |'''5,9''' |'''5,4''' |4,6 |4,7 | colspan="2" |51,3 (no 866) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |8.–29. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV] |1805 | style="background:#F8C1BE" |'''9,5''' |– |2,8 |4,9 |'''5,6''' |'''7,4''' |'''7,8''' |2,6 |2,7 |3,7 |1,7 |2,1 |1,3 |28,9 |17,9 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–31. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum] |1147 |'''12,6''' |0,6 |'''5,1''' |'''14,1''' |'''11,8''' |'''9,0''' | style="background:#a0d78e" |'''15,9''' |3,8 |3,5 |'''6,4''' |'''6,4''' |4,5 |4,1 | colspan="2" |49,8 (no 1871) | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,0''' |0,9 |2,5 |4,6 |'''5,3''' |'''6,5''' |'''6,4''' |2,4 |2,5 |2,7 |2,2 |2,4 |0,5 |28,4 |21,4 | style="background:#F8C1BE" |3,5 |- |1. septembris – 1. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum] |679 |'''13,4''' |0,7 |'''6,9''' |'''14,8''' |'''11,9''' |'''8,5''' | style="background:#a0d78e" |'''15,5''' |4,0 |2,9 |'''5,7''' |'''6,1''' |3,1 |3,2 | colspan="2" |49,1 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |0,7 |- |septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV] |1806 | style="background:#F8C1BE" |'''12,0''' |0,4 |2,9 |4,8 |'''6,9''' |'''8,3''' |'''8,2''' |3,1 |2,6 |3,5 |3,7 |2,9 |0,7 |21,3 |18,6 | style="background:#F8C1BE" |3,1 |- |27.–31. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum] |710 |'''14,6''' |1,0 |'''6,1''' |'''14,0''' |'''11,7''' |'''9,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |3,7 |2,8 |'''5,7''' |'''5,1''' |3,6 |4,8 | colspan="2" |47,6 (no 1181) | style="background:#a0d78e" |2,3 |- |?.–18. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV] |1825 | style="background:#F8C1BE" |'''12,6''' |0,4 |3,1 |'''5,0''' |'''7,1''' |'''7,3''' |'''6,7''' |2,8 |3,3 |3,6 |3,2 |– |1,6 |23,1 |20,0 | style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV] |1801 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |0,9 |4,0 |'''5,6''' |'''7,3''' |'''7,7''' |'''7,6''' |3,5 |3,5 |3,0 |3,4 |style="background:#d3d3d3;" rowspan="14" |''nav'' |1,7 |18,2 |22,3 |style="background:#F8C1BE" |3,6 |- |27.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum] |612 |'''15,8''' |0,6 |'''5,8''' |'''11,5''' |'''14,4''' |'''11,6''' | style="background:#a0d78e" |'''16,2''' |4,1 |3,4 |'''6,5''' |4,1 |6,0 | colspan="2" |45,9 (no 1029) | style="background:#a0d78e" |0,4 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=admin SKDS/LTV] |1793 |style="background:#F8C1BE"|'''12,1''' |0,6 |3,7 |'''5,6''' |'''9,3''' |'''9,4''' |'''7,2''' |2,7 |3,4 |4,3 |3,3 |1,1 |18,0 |19,4 |style="background:#F8C1BE"|2,7 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV] |1816 |style="background:#F8C1BE"|'''10,3''' |0,8 |4,7 |4,9 |'''8,0''' |'''7,7''' |'''6,6''' |1,9 |3,6 |3,7 |3,2 |0,9 |22,8 |20,9 |style="background:#F8C1BE"|2,3 |- |26.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum] |576 |style="background:#F8C1BE"|'''17,1''' |0,6 |'''7,8''' |'''11,1''' |'''13,3''' |'''12,5''' |'''15,9''' |3,5 |3,8 |'''6,1''' |3,3 |5,0 | colspan="2" |47,9 (no 1089) |style="background:#F8C1BE"|1,2 |- |aprīlis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE"|'''12,0''' |0,2 |3,9 |'''5,6''' |'''8,0''' |'''7,7''' |'''7,0''' |2,0 |4,2 |4,5 |4,2 |0,6 |20,1 |20,1 |style="background:#F8C1BE"|4,0 |- |26.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum] |680 |'''15,2''' |1,0 |'''7,4''' |'''12,2''' |'''11,9''' |'''10,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,8''' |4,3 |4,1 |'''6,4''' |'''5,6''' |5,1 | colspan="2" |49,6 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |1,6 |- |9.–19. aprīlis |[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti] |1003 | style="background:#F8C1BE" |'''9,2''' |1,1 |3,7 |'''5,3''' |'''6,2''' |'''7,3''' |'''6,2''' |2,2 |1,8 |2,6 |2,7 |– |36,0 |15,6 | style="background:#F8C1BE" |2,0 |- | rowspan="2" |marts |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,5''' |1,3 |4,4 |'''5,2''' |'''6,6''' |'''6,2''' |'''6,1''' |2,2 |1,4 |2,8 |2,6 |– |35,6 |15,1 | style="background:#F8C1BE" |3,9 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV] |1806 |style="background:#F8C1BE"|'''9,9''' |– |3,9 |'''5,1''' |'''7,3''' |'''6,4''' |'''6,3''' |2,6 |2,9 |4,2 |3,7 |1,9 |28,3 |17,5 |style="background:#F8C1BE"|2,6 |- |26.–30. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum] |990 |'''13,5''' |1,3 |'''8,3''' |'''13,4''' |'''12,2''' |'''10,7''' | style="background:#a0d78e" |'''15,7''' |3,5 |3,2 |'''5,6''' |'''5,7''' |6,8 |– |– |style="background:#a0d78e" |2,2 |- |februāris |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''11,5''' |1,0 |4,6 |'''7,2''' |'''5,7''' |'''9,8''' |'''6,5''' |2,3 |1,8 |2,8 |2,7 |– |28,1 |16,0 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum] |1903 |'''12,0''' |1,9 |'''8,0''' |'''14,6''' |'''11,1''' |'''11,9''' | style="background:#a0d78e" |'''15,1''' |3,6 |3,9 |'''7,0''' |4,3 |6,5 |– |– |style="background:#a0d78e" |0,5 |- |7.–31. janvāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum] |1250 |'''11,8''' |2,5 |'''7,5''' | style="background:#F2F5A9" |'''14,0''' |'''12,4''' |'''12,3''' |'''13,7''' |3,0 |4,1 |'''6,8''' |3,5 |6,8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |0,3 |} ==== 2020. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''5,3''' |4,8 |'''5,8''' |'''8,0''' |4,1 |3,0 |2,1 |3,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.-17. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum] |2421 |style="background:#F8C1BE" |'''13''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''13''' | style="background:#f99696" |'''13''' | style="background:#8BD9A9" |'''13''' | style="background:#a0d78e" |'''13''' |4 |4 |'''8''' |9 |– |– |– |- |novembis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''11,6''' |1,1 |4,9 |'''8,6''' |'''8,2''' |'''7,0''' |'''5,0''' |3,2 |3,6 |2,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,0 |- |11.-20. novembis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum] |817 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''15''' |'''13''' |'''12''' |'''13''' |4 |4 |'''6''' |8 |– |– |– |- |26.–30. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum] |853 |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''11''' |'''14''' |3 |4 |'''6''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |9.-20. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV] |889 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''6,4''' |'''7,8''' |'''6,4''' |'''8,9''' |'''5,4''' |3,0 |2,8 |3,3 |0,7 |23 |19 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |29. septembris – 4. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum] |442 |'''15''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''9''' |'''15''' |4 |3 |'''7''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |11.-22. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV] |888 |style="background:#F8C1BE" |'''10,2''' |2,2 |'''6,1''' |'''7,6''' |'''6,2''' |'''9,8''' |'''6,6''' |3,5 |2,6 |3 |1,1 |22,4 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |0,4 |- |7.–24. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum] |637 |'''15''' |2 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''16''' |'''13''' |'''10''' |'''15''' |3 |4 |'''5''' |7 |– |– | style="background:#F2F5A9" |1 |- |7.–20. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''12,2''' |1,9 |4,6 |'''7,8''' |'''5,2''' |'''10,7''' |'''6,6''' |3,8 |1,5 |1,4 |0,7 |28,5 |17,9 |style="background:#F8C1BE" |1,5 |- |8.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum] |1975 |style="background:#F8C1BE" |'''16''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''16''' |4 |3 |'''8''' |6 |– |– |– |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''15,5''' |2,2 |3,9 |'''5,6''' |'''6,8''' |'''8,3''' |'''5,8''' |2,9 |2,1 |2,2 |0,2 |26,0 |18,5 |style="background:#F8C1BE" |7,2 |- |1.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum] |1461 |'''15''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''5''' |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |1,8 |4,2 |'''5,8''' |'''5,6''' |'''8,9''' |'''5,1''' |2,8 |2,2 |1,7 |0,6 |29,8 |18,6 |style="background:#F8C1BE" |4,0 |- |23. maijs – 2. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV] |902 |style="background:#F8C1BE" |'''13,2''' |2,0 |3,7 |'''5,0''' |'''5,5''' |'''8,1''' |'''6,1''' |2,6 |2,3 |1,5 |9,6 |29,6 |19,6 |style="background:#F8C1BE" |5,1 |- |18.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum] |1182 |'''16''' |2 |'''9''' |'''13''' |'''11''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''18''' |4 |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |7.–26. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum] |1325 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |2 |'''11''' |'''14''' |'''12''' |'''11''' |'''16''' |'''5''' |4 |'''6''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV] |903 |style="background:#F8C1BE" |'''14,8''' |2,2 |4,8 |'''5,6''' |'''5,8''' |'''8,6''' |'''5,8''' |2,9 |1,5 |1,5 |0,6 |28,8 |17,1 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |4.–28. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum] |1994 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''13''' |'''13''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''5''' |4 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |24.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum] |783 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |3 |'''11''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''14''' |'''5''' |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |7.–18. februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''12,3''' |1,3 |4,1 |'''5,4''' |'''5,4''' |'''7,9''' |'''6,4''' |3,3 |2,0 |2,2 |0,4 |27,9 |21,4 |style="background:#F8C1BE" |4,4 |- |28. janvāris – 1. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum] |684 |style="background:#F8C1BE" |'''21''' |2 |'''11''' |'''11''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |'''5''' |3 |'''7''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''13,6''' |2,0 |'''6,1''' |'''5,4''' |'''6,3''' |'''8,7''' |'''6,1''' |2,9 |2,5 |1,8 |0,8 |26,9 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |} ==== 2019. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |18.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum] |1153 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |2 |'''12''' |'''10''' |'''14''' |'''10''' |'''14''' |'''5''' |'''5''' |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |6 |- |30. novembris – 12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV] |887 |style="background:#F8C1BE" |'''13,4''' |1,8 |'''5,9''' |4,6 |'''6,9''' |'''8,0''' |'''6,8''' |2,0 |2,2 |2,4 |0,1 |26,7 |19,2 |style="background:#F8C1BE" |6,4 |- |21.–24. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum] |966 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''13''' |'''10''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |4 |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |2.–12. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''11,2''' |3,0 |'''5,4''' |'''5,6''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''6,5''' |2,8 |2,0 |2,1 |0,2 |25,4 |19,5 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |15.–22. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum] |502 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''14''' |'''9''' |'''11''' |'''11''' |'''15''' |4 |4 |'''6''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |5.–16. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV] |909 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |2,5 |'''6,7''' |'''5,2''' |'''7,3''' |'''8,0''' |'''6,5''' |2,2 |2,2 |2,8 |0,5 |24,9<ref>{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}</ref> |18,3 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |- |27.–30. septembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum] |489 |style="background:#F8C1BE" |'''19''' |2 |'''15''' |'''11''' |'''10''' |'''10''' |'''17''' |'''5''' |4 |'''5''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |2 |- |6.–18. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''14,5''' |2,8 |'''7,2''' |'''6,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''8,3''' |2,5 |– |2,1 |1,0 |22,1 |16,1 |style="background:#F8C1BE" |5,6 |- |27.–30. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum] |1152 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |4 |'''16''' |'''10''' |'''11''' |'''11''' |'''17''' |4 |4 |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |augusts <small>(publicēts 30. augustā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''16,1''' |2,6 |'''6,3''' |'''6,2''' |'''7,2''' |'''8,3''' |'''8,8''' |2,9 |2,5 |2,1 |0,3 |17,3 |19,4 |style="background:#F8C1BE" |7,3 |- |jūlijs <small>(publicēts 30. jūlijā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''14,7''' |1,6 |'''5,0''' |'''5,7''' |'''6,3''' |'''7,6''' |'''8,5''' |3,6 |2,3 |2,1 |0,5 |22,2 |19,9 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |22.–29. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum] |989 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''15''' |'''10''' |'''15''' |'''10''' |'''15''' |4 |'''6''' |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |3 |- |26.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum] |860 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''12''' |'''15''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''6''' |4 |'''6''' |0 |– |– |– |- |7.–17. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''15,8''' |3,4 |4,6 |'''6,8''' |'''7,7''' |'''6,3''' |'''10,5''' |3,0 |1,6 |3,0 |0,4 |18,2 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''17,5''' |2,4 |'''7,9''' |'''5,9''' |'''8,6''' |'''8,8''' |'''6,1''' |4,0 |1,5 |1,9 |0,1 |16,9 |18,4 |style="background:#F8C1BE" |8,7 |- |1.–28. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum] |1079 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''10''' |'''16''' |'''8''' |'''16''' |4 |4 |'''7''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |1.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum] |1236 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |4 |'''15''' |'''10''' |'''12''' |'''11''' |'''10''' |'''6''' |3 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |aprīlis <small>(publicēts 26. aprīlī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''19,7''' |2,8 |'''8,6''' |'''5,6''' |'''6,7''' |'''6,9''' |'''5,8''' |3,0 |1,6 |1,5 |0,3 |20,6 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |11,1 |- |rowspan=2|marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum] |867 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |4 |'''13''' |'''11''' |'''14''' |'''10''' |'''11''' |'''6''' |'''5''' |'''6''' |5 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&utm_campaign=news=&utm_medium=chrome SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''17,7''' |4,1 |'''8,0''' |'''6,2''' |'''5,0''' |'''7,6''' |'''5,3''' |2,9 |1,6 |2,3 |0,5 |22,1 |16,7 |style="background:#F8C1BE" |8,3 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV] |872 |style="background:#F8C1BE" |'''19,0''' |3,5 |'''9,5''' |'''5,9''' |'''6,3''' |'''5,7''' |'''6,5''' |2,4 |2,0 |2,7 |0,4 |19,3 |16,8 |style="background:#F8C1BE" |9,5 |- |11.–23. janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV] |906 |style="background:#F8C1BE" |'''17,4''' |'''7,1''' |'''12,1''' |'''6,7''' |'''7,7''' |'''8,1''' |4,0 |– |– |– |5,3 |18,8 |12,8 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |} ==== 2018. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |1.–12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''20,6''' |'''10,4''' |'''8,9''' |'''6,2''' |'''6,5''' |'''6,6''' |4,2 |3,0 |2,4 |2,3 |0,1 |16,5 |12,3 |style="background:#F8C1BE" |10,2 |- |3.–15. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV] |833 |style="background:#F8C1BE" |'''18,2''' |'''9,8''' |'''10,2''' |'''6,7''' |'''5,9''' |'''6,4''' |4,7 |2,6 |1,6 |1,8 |0,1 |17,7 |14,3 |style="background:#F8C1BE" |8,0 |- |13.–23. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''19,2''' |'''11,5''' |'''10,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''5,4''' |4,4 |4,2 |1,4 |1,7 |0,2 |12,0 |12,6 |style="background:#F8C1BE" |7,7 |- !colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]] |style="background:#F8C1BE" |'''19,80''' |'''14,25''' |'''13,59''' |'''12,05''' |'''11,02''' |'''9,92''' |'''6,70''' |4,15 |3,20 |2,62 |2,70 !colspan=2| |style="background:#F8C1BE" |5,55 |} === Citas aptaujas === 2019. gada augustā "Kantar TNS" aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}</ref> 2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc "mazākā ļaunuma" principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> "Eurobarometer" aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}</ref> Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}</ref> savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] 7u6ipmpncpjj471ipk0hlb63fxodikz 3660680 3660678 2022-07-25T14:43:00Z Lasks 38532 /* Sarakstu līderihttps://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti */ wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 14. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = yes | previous_election = 13. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2018 | next_election = 15. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2026 | election_date = {{dat|2022|10|01}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = no | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Saskaņa --> | image1 = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]] | colour1 = EB482C | leader1 = [[Ivars Zariņš]] | party1 = [[Saskaņa]] | last_election1 = 23 (19,80%) | seats_before1 = 18 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- JKP --> | image2 = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] | colour2 = 192956 | leader2 = [[Jānis Bordāns]] | party2 = [[Konservatīvie]] | last_election2 = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija) | seats_before2 = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AP! --> | image3 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour3 = FFEC00 | leader3 = ''TBA'' | party3 = [[Attīstībai/Par!]] | last_election3 = 13 (12,04%) | seats_before3 = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = ''TBA'' | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (11,01%) | seats_before4 = 11 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- ZZS --> | image5 = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]] | colour5 = 2C943F | leader5 = [[Aivars Lembergs]] | party5 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] | last_election5 = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]]) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- Jaunā Vienotība --> | image6 = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]] | colour6 = A6C705 | leader6 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] | party6 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election6 = 8 (6,69%) | seats_before6 = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = | before_election = [[Krišjānis Kariņš]] | before_party = [[Jaunā Vienotība]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}</ref> == Balsošanas sistēma == [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] | 36 | {{increase}} 1 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] | 26 | {{increase}} 1 |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] | 12 | {{steady}} |} == Priekšvēsture == {{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}} {{multiple image | width = 180 | image1 = 13Saeima2018.svg | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā | image2 = Latvia Saeima 2021.svg | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija }} 14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. [[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva "[[Saskaņa]]", tai sekoja "[[KPV LV]]" un "[[Jaunā konservatīvā partija]]". Saeimā iekļuva arī "[[Attīstībai/Par!]]", "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]" un "[[Jaunā Vienotība]]". Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", "Jaunā konservatīvā partija", "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", kā arī daļa no "KPV LV" frakcijas. Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]]. 13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref>, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}</ref> 5. jūnijā no "Nacionālās Apvienības" izstājās [[Inguna Rībena]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī [[Linda Liepiņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}</ref> 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}</ref> bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}</ref> 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz "Vienotību"|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk kā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla "[[ManaBalss.lv]]" vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas "KPV LV" tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīs jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}</ref> == Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti == === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Nr. ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- ! scope="row"|1 | [[Attīstībai/Par!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|2 | [[Stabilitātei!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|3 | [[Saskaņa]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|18|SK}} |- ! scope="row"|4 | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|20|SK}} |- ! scope="row"|5 |[[Jaunā Vienotība]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|6 |[[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |} === Sarakstu līderi<ref>https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Attīstībai/Par!]] |<small>[[Marija Golubeva]]</small> |<small>[[Artis Pabriks]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Kristaps Eklons]]</small> |<small>[[Artūrs Toms Plešs]]</small> |- !2 |[[Stabilitātei]] |<small>[[Aleksejs Rosļikovs]]</small> |<small>[[Amils Saļimovs]]</small> |<small>[[Viktorija Pleškāne]]</small> |<small>[[Sanita Petere]]</small> |<small>[[Naomi Farbere]]</small> |- !3 |[[Saskaņa]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Ivars Zariņš]]</small> |<small>[[Regīna Ločmele]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Aleksandrs Kazačkovs]]</small> |- !4 |[[Progresīvie]] |<small>[[Antoņina Ņenaševa]]</small> |<small>[[Kaspars Briškens]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Liene Gātere]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |- !5 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Edgars Rinkēvičs]]</small> |<small>[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Arvils Ašeradens]]</small> |<small>[[Jānis Reirs]]</small> |- !6 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Vilis Krištopāns]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- !7 |[[Konservatīvie]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]</ref> |<small>[[Anita Muižniece]]</small> |<small>[[Jānis Bordāns]]</small> |<small>[[Aldis Bukšs]]</small> |<small>[[Krišjānis Feldmanis]]</small> |<small>[[Gatis Eglītis]]</small> |- !8 |[[Apvienotais saraksts]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]</ref> |<small>[[Didzis Šmits]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |- !9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]]/[[LSDSP]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]</ref> |<small>[[Gunārs Kūtris]]</small> |<small>[[Armands Krauze]]</small> |<small>[[Kaspars Melnis]]</small> |<small>[[Uldis Augulis]]</small> |<small>[[Viktors Valainis]]</small> |} === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]] |[[Aivars Lembergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Kaspars Briškens]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}</ref> |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainars Šlesers]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!]] |[[Aleksejs Rosļikovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No "Stabilitātei!" uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Saskaņa]] |[[Ivars Zariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Uldis Pīlēns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}</ref> |- |[[Konservatīvie]] |[[Jānis Bordāns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]] ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Saskaņa|S]] ! rowspan="2" |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]<hr>AL ! rowspan="2" |JKP<hr>[[Konservatīvie|K]] ! rowspan="2" |[[Attīstībai/Par!|AP!]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! colspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] ! rowspan="2" |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! rowspan="2" |[[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan="2" |LuK<hr>[[Katram un katrai|KuK]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|S!]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Nezina ! rowspan="3" |Neplāno piedalīties ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Latvijas Zaļā partija|LZP]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! colspan="2" class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | |- |6.–10. jūnijs |[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV] |859 |'''10,6''' |– |'''6,2''' |'''9.0''' |'''12,3''' |'''6,5''' | colspan="2" |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''20,3''' |'''5,5''' |'''6,8''' |2,2 |'''7,5''' |3,2 |2,6 | colspan="2" |51,4 | style="background:#a0d78e" |8,0 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV] |1795 |'''7,0''' |– |3,6 |'''5,7''' |'''7,0''' |'''5,5''' | colspan="2" |2,7 | style="background:#a0d78e" |'''9,9''' |2,4 |'''5,2''' |2,4 |3,0 |2,8 |– |27,5 |14,0 | style="background:#a0d78e" |2,9 |- |maijs |[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV] |665 |'''10,6''' |0,1 |'''6,9''' |'''10,2''' |'''12,8''' | colspan="2" |'''8,4''' |2,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,0''' |'''7,1''' |'''6,9''' |2,6 |4,6 |1,9 |6,9 | colspan="2" |51,2 (no 969) | style="background:#a0d78e" |7,2 |- |13.–24. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV] |1814 |'''7,6''' |0,6 |3,2 |'''5,6''' |'''8,5''' |'''6,0''' | colspan="2" |2,8 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |2,7 |4,0 |1,2 |2,1 |2,3 |1,9 |30,1 |12,0 | style="background:#a0d78e" |0,9 |- |22. aprīlis – 2. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1812 |'''6,8''' |0,6 |2,5 |4,4 |'''7,8''' | colspan="2" |'''8,0''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,8''' |3,2 |4,4 |2,4 |3,0 |1,6 |2,2 |29,6 |11,3 | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |26.–29. aprīlis |[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV] |969 |'''12,4''' |1,0 |'''9,1''' |'''10,3''' |'''12,5''' | colspan="2" |'''9,4''' |2,2 | style="background:#a0d78e" |'''19,2''' |'''5,2''' |'''5,9''' |3,8 |3,1 |– |3,2 | colspan="2" |53,0 | style="background:#a0d78e" |6,8 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1820 |'''6,7''' |0,3 |3,1 |'''5,4''' |'''7,2''' | colspan="2" |'''7,7''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |3,2 |4,9 |1,9 |2,5 |2 |1,7 |24,0 |18 | style="background:#a0d78e" |1,7 |- |29.–31. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum] |498 |'''11,2''' |1,6 |'''6,7''' |'''10,2''' |'''11,9''' | colspan="2" |'''10,8''' |2,6 | style="background:#a0d78e" |'''17,0''' |'''5,6''' |'''5,9''' |4,7 |'''5,2''' |– |4,3 | colspan="2" |51,9 (no 832) | style="background:#a0d78e" |5,1 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV] |1815 | style="background:#F8C1BE" |'''10,1''' |– |3,1 |4,2 |'''7,0''' | colspan="2" |'''6,9''' |2,3 |'''8,2''' |2,4 |3,9 |2,2 |4,3 |2 |1,6 |24,0 |17,8 | style="background:#F8C1BE" |1,9 |- |23.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum] |1325 |'''12,7''' |1,1 |'''6,2''' |'''11,5''' |'''11,6''' | colspan="2" |'''9,5''' |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''16,3''' |3,4 |'''6,5''' |'''5,7''' |4,5 |– |5,6 | colspan="2" |49,7 | style="background:#a0d78e" |3,5 |- |1. janvāris – 2. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum] |344 |'''12,7''' |0,8 |'''6,0''' |'''11,6''' |'''11,7''' | colspan="2" |'''9,6''' |3,7 | style="background:#a0d78e" |'''16,6''' |3,2 |'''7,0''' |'''5,9''' |4,3 |– |5,0 | colspan="2" |50,3 (no 637) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1808 | style="background:#F8C1BE" |'''10,6''' |– |2,8 |4,6 |'''5,9''' | colspan="2" |'''8,2''' |2,6 |'''7,5''' |2,9 |3,3 |2,5 |2,7 |1,3 |2,5 |22,8 |19,8 | style="background:#F8C1BE" |2,4 |} ==== 2021. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! KPV LV<hr>[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]] ! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;"| |- |1.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum] |818 |'''12,2''' |0,8 |'''6,1''' |'''12,0''' |'''11,5''' |'''9,5''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,1 |3,1 |'''6,6''' |'''6,4''' |4,5 |4,6 | colspan="2" |51,5 (no 1410) | style="background:#a0d78e" |4,7 |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV] |1818 | style="background:#F8C1BE" |'''11,0''' |0,7 |3,4 |4,5 |'''6,6''' |'''6,6''' |'''7,7''' |2,2 |2,7 |3,7 |3,0 |2,5 |1,0 |23,6 |19,4 | style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.–30. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum] |508 |'''13,0''' |0,8 |'''5,5''' |'''12,6''' |'''11,4''' |'''9,4''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,9 |3,0 |'''5,9''' |'''5,4''' |4,6 |4,7 | colspan="2" |51,3 (no 866) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |8.–29. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV] |1805 | style="background:#F8C1BE" |'''9,5''' |– |2,8 |4,9 |'''5,6''' |'''7,4''' |'''7,8''' |2,6 |2,7 |3,7 |1,7 |2,1 |1,3 |28,9 |17,9 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–31. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum] |1147 |'''12,6''' |0,6 |'''5,1''' |'''14,1''' |'''11,8''' |'''9,0''' | style="background:#a0d78e" |'''15,9''' |3,8 |3,5 |'''6,4''' |'''6,4''' |4,5 |4,1 | colspan="2" |49,8 (no 1871) | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,0''' |0,9 |2,5 |4,6 |'''5,3''' |'''6,5''' |'''6,4''' |2,4 |2,5 |2,7 |2,2 |2,4 |0,5 |28,4 |21,4 | style="background:#F8C1BE" |3,5 |- |1. septembris – 1. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum] |679 |'''13,4''' |0,7 |'''6,9''' |'''14,8''' |'''11,9''' |'''8,5''' | style="background:#a0d78e" |'''15,5''' |4,0 |2,9 |'''5,7''' |'''6,1''' |3,1 |3,2 | colspan="2" |49,1 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |0,7 |- |septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV] |1806 | style="background:#F8C1BE" |'''12,0''' |0,4 |2,9 |4,8 |'''6,9''' |'''8,3''' |'''8,2''' |3,1 |2,6 |3,5 |3,7 |2,9 |0,7 |21,3 |18,6 | style="background:#F8C1BE" |3,1 |- |27.–31. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum] |710 |'''14,6''' |1,0 |'''6,1''' |'''14,0''' |'''11,7''' |'''9,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |3,7 |2,8 |'''5,7''' |'''5,1''' |3,6 |4,8 | colspan="2" |47,6 (no 1181) | style="background:#a0d78e" |2,3 |- |?.–18. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV] |1825 | style="background:#F8C1BE" |'''12,6''' |0,4 |3,1 |'''5,0''' |'''7,1''' |'''7,3''' |'''6,7''' |2,8 |3,3 |3,6 |3,2 |– |1,6 |23,1 |20,0 | style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV] |1801 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |0,9 |4,0 |'''5,6''' |'''7,3''' |'''7,7''' |'''7,6''' |3,5 |3,5 |3,0 |3,4 |style="background:#d3d3d3;" rowspan="14" |''nav'' |1,7 |18,2 |22,3 |style="background:#F8C1BE" |3,6 |- |27.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum] |612 |'''15,8''' |0,6 |'''5,8''' |'''11,5''' |'''14,4''' |'''11,6''' | style="background:#a0d78e" |'''16,2''' |4,1 |3,4 |'''6,5''' |4,1 |6,0 | colspan="2" |45,9 (no 1029) | style="background:#a0d78e" |0,4 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=admin SKDS/LTV] |1793 |style="background:#F8C1BE"|'''12,1''' |0,6 |3,7 |'''5,6''' |'''9,3''' |'''9,4''' |'''7,2''' |2,7 |3,4 |4,3 |3,3 |1,1 |18,0 |19,4 |style="background:#F8C1BE"|2,7 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV] |1816 |style="background:#F8C1BE"|'''10,3''' |0,8 |4,7 |4,9 |'''8,0''' |'''7,7''' |'''6,6''' |1,9 |3,6 |3,7 |3,2 |0,9 |22,8 |20,9 |style="background:#F8C1BE"|2,3 |- |26.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum] |576 |style="background:#F8C1BE"|'''17,1''' |0,6 |'''7,8''' |'''11,1''' |'''13,3''' |'''12,5''' |'''15,9''' |3,5 |3,8 |'''6,1''' |3,3 |5,0 | colspan="2" |47,9 (no 1089) |style="background:#F8C1BE"|1,2 |- |aprīlis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE"|'''12,0''' |0,2 |3,9 |'''5,6''' |'''8,0''' |'''7,7''' |'''7,0''' |2,0 |4,2 |4,5 |4,2 |0,6 |20,1 |20,1 |style="background:#F8C1BE"|4,0 |- |26.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum] |680 |'''15,2''' |1,0 |'''7,4''' |'''12,2''' |'''11,9''' |'''10,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,8''' |4,3 |4,1 |'''6,4''' |'''5,6''' |5,1 | colspan="2" |49,6 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |1,6 |- |9.–19. aprīlis |[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti] |1003 | style="background:#F8C1BE" |'''9,2''' |1,1 |3,7 |'''5,3''' |'''6,2''' |'''7,3''' |'''6,2''' |2,2 |1,8 |2,6 |2,7 |– |36,0 |15,6 | style="background:#F8C1BE" |2,0 |- | rowspan="2" |marts |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,5''' |1,3 |4,4 |'''5,2''' |'''6,6''' |'''6,2''' |'''6,1''' |2,2 |1,4 |2,8 |2,6 |– |35,6 |15,1 | style="background:#F8C1BE" |3,9 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV] |1806 |style="background:#F8C1BE"|'''9,9''' |– |3,9 |'''5,1''' |'''7,3''' |'''6,4''' |'''6,3''' |2,6 |2,9 |4,2 |3,7 |1,9 |28,3 |17,5 |style="background:#F8C1BE"|2,6 |- |26.–30. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum] |990 |'''13,5''' |1,3 |'''8,3''' |'''13,4''' |'''12,2''' |'''10,7''' | style="background:#a0d78e" |'''15,7''' |3,5 |3,2 |'''5,6''' |'''5,7''' |6,8 |– |– |style="background:#a0d78e" |2,2 |- |februāris |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''11,5''' |1,0 |4,6 |'''7,2''' |'''5,7''' |'''9,8''' |'''6,5''' |2,3 |1,8 |2,8 |2,7 |– |28,1 |16,0 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum] |1903 |'''12,0''' |1,9 |'''8,0''' |'''14,6''' |'''11,1''' |'''11,9''' | style="background:#a0d78e" |'''15,1''' |3,6 |3,9 |'''7,0''' |4,3 |6,5 |– |– |style="background:#a0d78e" |0,5 |- |7.–31. janvāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum] |1250 |'''11,8''' |2,5 |'''7,5''' | style="background:#F2F5A9" |'''14,0''' |'''12,4''' |'''12,3''' |'''13,7''' |3,0 |4,1 |'''6,8''' |3,5 |6,8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |0,3 |} ==== 2020. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''5,3''' |4,8 |'''5,8''' |'''8,0''' |4,1 |3,0 |2,1 |3,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.-17. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum] |2421 |style="background:#F8C1BE" |'''13''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''13''' | style="background:#f99696" |'''13''' | style="background:#8BD9A9" |'''13''' | style="background:#a0d78e" |'''13''' |4 |4 |'''8''' |9 |– |– |– |- |novembis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''11,6''' |1,1 |4,9 |'''8,6''' |'''8,2''' |'''7,0''' |'''5,0''' |3,2 |3,6 |2,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,0 |- |11.-20. novembis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum] |817 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''15''' |'''13''' |'''12''' |'''13''' |4 |4 |'''6''' |8 |– |– |– |- |26.–30. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum] |853 |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''11''' |'''14''' |3 |4 |'''6''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |9.-20. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV] |889 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''6,4''' |'''7,8''' |'''6,4''' |'''8,9''' |'''5,4''' |3,0 |2,8 |3,3 |0,7 |23 |19 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |29. septembris – 4. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum] |442 |'''15''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''9''' |'''15''' |4 |3 |'''7''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |11.-22. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV] |888 |style="background:#F8C1BE" |'''10,2''' |2,2 |'''6,1''' |'''7,6''' |'''6,2''' |'''9,8''' |'''6,6''' |3,5 |2,6 |3 |1,1 |22,4 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |0,4 |- |7.–24. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum] |637 |'''15''' |2 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''16''' |'''13''' |'''10''' |'''15''' |3 |4 |'''5''' |7 |– |– | style="background:#F2F5A9" |1 |- |7.–20. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''12,2''' |1,9 |4,6 |'''7,8''' |'''5,2''' |'''10,7''' |'''6,6''' |3,8 |1,5 |1,4 |0,7 |28,5 |17,9 |style="background:#F8C1BE" |1,5 |- |8.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum] |1975 |style="background:#F8C1BE" |'''16''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''16''' |4 |3 |'''8''' |6 |– |– |– |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''15,5''' |2,2 |3,9 |'''5,6''' |'''6,8''' |'''8,3''' |'''5,8''' |2,9 |2,1 |2,2 |0,2 |26,0 |18,5 |style="background:#F8C1BE" |7,2 |- |1.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum] |1461 |'''15''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''5''' |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |1,8 |4,2 |'''5,8''' |'''5,6''' |'''8,9''' |'''5,1''' |2,8 |2,2 |1,7 |0,6 |29,8 |18,6 |style="background:#F8C1BE" |4,0 |- |23. maijs – 2. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV] |902 |style="background:#F8C1BE" |'''13,2''' |2,0 |3,7 |'''5,0''' |'''5,5''' |'''8,1''' |'''6,1''' |2,6 |2,3 |1,5 |9,6 |29,6 |19,6 |style="background:#F8C1BE" |5,1 |- |18.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum] |1182 |'''16''' |2 |'''9''' |'''13''' |'''11''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''18''' |4 |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |7.–26. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum] |1325 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |2 |'''11''' |'''14''' |'''12''' |'''11''' |'''16''' |'''5''' |4 |'''6''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV] |903 |style="background:#F8C1BE" |'''14,8''' |2,2 |4,8 |'''5,6''' |'''5,8''' |'''8,6''' |'''5,8''' |2,9 |1,5 |1,5 |0,6 |28,8 |17,1 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |4.–28. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum] |1994 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''13''' |'''13''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''5''' |4 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |24.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum] |783 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |3 |'''11''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''14''' |'''5''' |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |7.–18. februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''12,3''' |1,3 |4,1 |'''5,4''' |'''5,4''' |'''7,9''' |'''6,4''' |3,3 |2,0 |2,2 |0,4 |27,9 |21,4 |style="background:#F8C1BE" |4,4 |- |28. janvāris – 1. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum] |684 |style="background:#F8C1BE" |'''21''' |2 |'''11''' |'''11''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |'''5''' |3 |'''7''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''13,6''' |2,0 |'''6,1''' |'''5,4''' |'''6,3''' |'''8,7''' |'''6,1''' |2,9 |2,5 |1,8 |0,8 |26,9 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |} ==== 2019. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |18.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum] |1153 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |2 |'''12''' |'''10''' |'''14''' |'''10''' |'''14''' |'''5''' |'''5''' |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |6 |- |30. novembris – 12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV] |887 |style="background:#F8C1BE" |'''13,4''' |1,8 |'''5,9''' |4,6 |'''6,9''' |'''8,0''' |'''6,8''' |2,0 |2,2 |2,4 |0,1 |26,7 |19,2 |style="background:#F8C1BE" |6,4 |- |21.–24. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum] |966 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''13''' |'''10''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |4 |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |2.–12. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''11,2''' |3,0 |'''5,4''' |'''5,6''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''6,5''' |2,8 |2,0 |2,1 |0,2 |25,4 |19,5 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |15.–22. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum] |502 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''14''' |'''9''' |'''11''' |'''11''' |'''15''' |4 |4 |'''6''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |5.–16. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV] |909 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |2,5 |'''6,7''' |'''5,2''' |'''7,3''' |'''8,0''' |'''6,5''' |2,2 |2,2 |2,8 |0,5 |24,9<ref>{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}</ref> |18,3 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |- |27.–30. septembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum] |489 |style="background:#F8C1BE" |'''19''' |2 |'''15''' |'''11''' |'''10''' |'''10''' |'''17''' |'''5''' |4 |'''5''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |2 |- |6.–18. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''14,5''' |2,8 |'''7,2''' |'''6,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''8,3''' |2,5 |– |2,1 |1,0 |22,1 |16,1 |style="background:#F8C1BE" |5,6 |- |27.–30. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum] |1152 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |4 |'''16''' |'''10''' |'''11''' |'''11''' |'''17''' |4 |4 |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |augusts <small>(publicēts 30. augustā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''16,1''' |2,6 |'''6,3''' |'''6,2''' |'''7,2''' |'''8,3''' |'''8,8''' |2,9 |2,5 |2,1 |0,3 |17,3 |19,4 |style="background:#F8C1BE" |7,3 |- |jūlijs <small>(publicēts 30. jūlijā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''14,7''' |1,6 |'''5,0''' |'''5,7''' |'''6,3''' |'''7,6''' |'''8,5''' |3,6 |2,3 |2,1 |0,5 |22,2 |19,9 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |22.–29. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum] |989 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''15''' |'''10''' |'''15''' |'''10''' |'''15''' |4 |'''6''' |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |3 |- |26.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum] |860 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''12''' |'''15''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''6''' |4 |'''6''' |0 |– |– |– |- |7.–17. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''15,8''' |3,4 |4,6 |'''6,8''' |'''7,7''' |'''6,3''' |'''10,5''' |3,0 |1,6 |3,0 |0,4 |18,2 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''17,5''' |2,4 |'''7,9''' |'''5,9''' |'''8,6''' |'''8,8''' |'''6,1''' |4,0 |1,5 |1,9 |0,1 |16,9 |18,4 |style="background:#F8C1BE" |8,7 |- |1.–28. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum] |1079 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''10''' |'''16''' |'''8''' |'''16''' |4 |4 |'''7''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |1.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum] |1236 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |4 |'''15''' |'''10''' |'''12''' |'''11''' |'''10''' |'''6''' |3 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |aprīlis <small>(publicēts 26. aprīlī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''19,7''' |2,8 |'''8,6''' |'''5,6''' |'''6,7''' |'''6,9''' |'''5,8''' |3,0 |1,6 |1,5 |0,3 |20,6 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |11,1 |- |rowspan=2|marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum] |867 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |4 |'''13''' |'''11''' |'''14''' |'''10''' |'''11''' |'''6''' |'''5''' |'''6''' |5 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&utm_campaign=news=&utm_medium=chrome SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''17,7''' |4,1 |'''8,0''' |'''6,2''' |'''5,0''' |'''7,6''' |'''5,3''' |2,9 |1,6 |2,3 |0,5 |22,1 |16,7 |style="background:#F8C1BE" |8,3 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV] |872 |style="background:#F8C1BE" |'''19,0''' |3,5 |'''9,5''' |'''5,9''' |'''6,3''' |'''5,7''' |'''6,5''' |2,4 |2,0 |2,7 |0,4 |19,3 |16,8 |style="background:#F8C1BE" |9,5 |- |11.–23. janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV] |906 |style="background:#F8C1BE" |'''17,4''' |'''7,1''' |'''12,1''' |'''6,7''' |'''7,7''' |'''8,1''' |4,0 |– |– |– |5,3 |18,8 |12,8 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |} ==== 2018. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |1.–12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''20,6''' |'''10,4''' |'''8,9''' |'''6,2''' |'''6,5''' |'''6,6''' |4,2 |3,0 |2,4 |2,3 |0,1 |16,5 |12,3 |style="background:#F8C1BE" |10,2 |- |3.–15. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV] |833 |style="background:#F8C1BE" |'''18,2''' |'''9,8''' |'''10,2''' |'''6,7''' |'''5,9''' |'''6,4''' |4,7 |2,6 |1,6 |1,8 |0,1 |17,7 |14,3 |style="background:#F8C1BE" |8,0 |- |13.–23. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''19,2''' |'''11,5''' |'''10,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''5,4''' |4,4 |4,2 |1,4 |1,7 |0,2 |12,0 |12,6 |style="background:#F8C1BE" |7,7 |- !colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]] |style="background:#F8C1BE" |'''19,80''' |'''14,25''' |'''13,59''' |'''12,05''' |'''11,02''' |'''9,92''' |'''6,70''' |4,15 |3,20 |2,62 |2,70 !colspan=2| |style="background:#F8C1BE" |5,55 |} === Citas aptaujas === 2019. gada augustā "Kantar TNS" aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}</ref> 2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc "mazākā ļaunuma" principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> "Eurobarometer" aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}</ref> Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}</ref> savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] 88pk7sqn0gob49mma7pvsb2mqbfx4nf 3660694 3660680 2022-07-25T15:23:36Z PROP1001 83992 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 14. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = yes | previous_election = 13. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2018 | next_election = 15. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2026 | election_date = {{dat|2022|10|01}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = no | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Saskaņa --> | image1 = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]] | colour1 = EB482C | leader1 = [[Ivars Zariņš]] | party1 = [[Saskaņa]] | last_election1 = 23 (19,80%) | seats_before1 = 18 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- JKP --> | image2 = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] | colour2 = 192956 | leader2 = [[Jānis Bordāns]] | party2 = [[Konservatīvie]] | last_election2 = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija) | seats_before2 = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AP! --> | image3 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour3 = FFEC00 | leader3 = ''TBA'' | party3 = [[Attīstībai/Par!]] | last_election3 = 13 (12,04%) | seats_before3 = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = ''TBA'' | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (11,01%) | seats_before4 = 11 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- ZZS --> | image5 = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]] | colour5 = 2C943F | leader5 = [[Aivars Lembergs]] | party5 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] | last_election5 = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]]) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- Jaunā Vienotība --> | image6 = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]] | colour6 = A6C705 | leader6 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] | party6 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election6 = 8 (6,69%) | seats_before6 = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = | before_election = [[Krišjānis Kariņš]] | before_party = [[Jaunā Vienotība]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}</ref> == Balsošanas sistēma == [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] | 36 | {{increase}} 1 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] | 26 | {{increase}} 1 |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] | 12 | {{steady}} |} == Priekšvēsture == {{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}} {{multiple image | width = 180 | image1 = 13Saeima2018.svg | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā | image2 = Latvia Saeima 2021.svg | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija }} 14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. [[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva "[[Saskaņa]]", tai sekoja "[[KPV LV]]" un "[[Jaunā konservatīvā partija]]". Saeimā iekļuva arī "[[Attīstībai/Par!]]", "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]" un "[[Jaunā Vienotība]]". Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", "Jaunā konservatīvā partija", "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", kā arī daļa no "KPV LV" frakcijas. Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]]. 13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref>, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}</ref> 5. jūnijā no "Nacionālās Apvienības" izstājās [[Inguna Rībena]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī [[Linda Liepiņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}</ref> 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}</ref> bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}</ref> 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz "Vienotību"|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk kā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla "[[ManaBalss.lv]]" vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas "KPV LV" tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīs jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}</ref> == Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti == === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Nr. ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- ! scope="row"|1 | [[Attīstībai/Par!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|2 | [[Stabilitātei!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|3 | [[Saskaņa]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|18|SK}} |- ! scope="row"|4 | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|20|SK}} |- ! scope="row"|5 |[[Jaunā Vienotība]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|6 |[[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |} === Sarakstu līderi<ref>https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Attīstībai/Par!]] |<small>[[Marija Golubeva]]</small> |<small>[[Artis Pabriks]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Kristaps Eklons]]</small> |<small>[[Artūrs Toms Plešs]]</small> |- !2 |[[Stabilitātei]] |<small>[[Aleksejs Rosļikovs]]</small> |<small>[[Amils Saļimovs]]</small> |<small>[[Viktorija Pleškāne]]</small> |<small>[[Sanita Petere]]</small> |<small>[[Naomi Farbere]]</small> |- !3 |[[Saskaņa]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Ivars Zariņš]]</small> |<small>[[Regīna Ločmele]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Aleksandrs Kazačkovs]]</small> |- !4 |[[Progresīvie]] |<small>[[Antoņina Ņenaševa]]</small> |<small>[[Kaspars Briškens]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Liene Gātere]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |- !5 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Edgars Rinkēvičs]]</small> |<small>[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Arvils Ašeradens]]</small> |<small>[[Jānis Reirs]]</small> |- !6 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Vilis Krištopāns]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- !7 |[[Konservatīvie]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]</ref> |<small>[[Anita Muižniece]]</small> |<small>[[Jānis Bordāns]]</small> |<small>[[Aldis Bukšs]]</small> |<small>[[Krišjānis Feldmanis]]</small> |<small>[[Gatis Eglītis]]</small> |- !8 |[[Apvienotais saraksts]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]</ref> |<small>[[Didzis Šmits]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |- !9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]]/[[LSDSP]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]</ref> |<small>[[Gunārs Kūtris]]</small> |<small>[[Armands Krauze]]</small> |<small>[[Kaspars Melnis]]</small> |<small>[[Uldis Augulis]]</small> |<small>[[Viktors Valainis]]</small> |} === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]] |[[Aivars Lembergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Kaspars Briškens]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}</ref> |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainars Šlesers]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!]] |[[Aleksejs Rosļikovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No "Stabilitātei!" uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Saskaņa]] |[[Ivars Zariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Uldis Pīlēns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}</ref> |- |[[Konservatīvie]] |[[Jānis Bordāns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]] ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Saskaņa|S]] ! rowspan="2" |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]<hr>AL ! rowspan="2" |JKP<hr>[[Konservatīvie|K]] ! rowspan="2" |[[Attīstībai/Par!|AP!]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! colspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] ! rowspan="2" |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! rowspan="2" |[[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan="2" |LuK<hr>[[Katram un katrai|KuK]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|S!]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Nezina ! rowspan="3" |Neplāno piedalīties ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Latvijas Zaļā partija|LZP]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! colspan="2" class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | |- |20.–10. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV] |1156 |'''10,3''' |– |'''5,7''' |'''10,7''' |'''11,3''' |'''6,8''' | colspan="2" |4,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,5''' |'''3,8''' |'''6,4''' |3,1 |'''5,0''' |'''5,3''' |2,7 | colspan="2" |51,6 | style="background:#a0d78e" |9,2 |- |6.–10. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV] |859 |'''10,6''' |– |'''6,2''' |'''9.0''' |'''12,3''' |'''6,5''' | colspan="2" |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''20,3''' |'''5,5''' |'''6,8''' |2,2 |'''7,5''' |3,2 |2,6 | colspan="2" |51,4 | style="background:#a0d78e" |8,0 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV] |1795 |'''7,0''' |– |3,6 |'''5,7''' |'''7,0''' |'''5,5''' | colspan="2" |2,7 | style="background:#a0d78e" |'''9,9''' |2,4 |'''5,2''' |2,4 |3,0 |2,8 |– |27,5 |14,0 | style="background:#a0d78e" |2,9 |- |maijs |[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV] |665 |'''10,6''' |0,1 |'''6,9''' |'''10,2''' |'''12,8''' | colspan="2" |'''8,4''' |2,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,0''' |'''7,1''' |'''6,9''' |2,6 |4,6 |1,9 |6,9 | colspan="2" |51,2 (no 969) | style="background:#a0d78e" |7,2 |- |13.–24. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV] |1814 |'''7,6''' |0,6 |3,2 |'''5,6''' |'''8,5''' |'''6,0''' | colspan="2" |2,8 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |2,7 |4,0 |1,2 |2,1 |2,3 |1,9 |30,1 |12,0 | style="background:#a0d78e" |0,9 |- |22. aprīlis – 2. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1812 |'''6,8''' |0,6 |2,5 |4,4 |'''7,8''' | colspan="2" |'''8,0''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,8''' |3,2 |4,4 |2,4 |3,0 |1,6 |2,2 |29,6 |11,3 | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |26.–29. aprīlis |[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV] |969 |'''12,4''' |1,0 |'''9,1''' |'''10,3''' |'''12,5''' | colspan="2" |'''9,4''' |2,2 | style="background:#a0d78e" |'''19,2''' |'''5,2''' |'''5,9''' |3,8 |3,1 |– |3,2 | colspan="2" |53,0 | style="background:#a0d78e" |6,8 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1820 |'''6,7''' |0,3 |3,1 |'''5,4''' |'''7,2''' | colspan="2" |'''7,7''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |3,2 |4,9 |1,9 |2,5 |2 |1,7 |24,0 |18 | style="background:#a0d78e" |1,7 |- |29.–31. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum] |498 |'''11,2''' |1,6 |'''6,7''' |'''10,2''' |'''11,9''' | colspan="2" |'''10,8''' |2,6 | style="background:#a0d78e" |'''17,0''' |'''5,6''' |'''5,9''' |4,7 |'''5,2''' |– |4,3 | colspan="2" |51,9 (no 832) | style="background:#a0d78e" |5,1 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV] |1815 | style="background:#F8C1BE" |'''10,1''' |– |3,1 |4,2 |'''7,0''' | colspan="2" |'''6,9''' |2,3 |'''8,2''' |2,4 |3,9 |2,2 |4,3 |2 |1,6 |24,0 |17,8 | style="background:#F8C1BE" |1,9 |- |23.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum] |1325 |'''12,7''' |1,1 |'''6,2''' |'''11,5''' |'''11,6''' | colspan="2" |'''9,5''' |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''16,3''' |3,4 |'''6,5''' |'''5,7''' |4,5 |– |5,6 | colspan="2" |49,7 | style="background:#a0d78e" |3,5 |- |1. janvāris – 2. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum] |344 |'''12,7''' |0,8 |'''6,0''' |'''11,6''' |'''11,7''' | colspan="2" |'''9,6''' |3,7 | style="background:#a0d78e" |'''16,6''' |3,2 |'''7,0''' |'''5,9''' |4,3 |– |5,0 | colspan="2" |50,3 (no 637) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1808 | style="background:#F8C1BE" |'''10,6''' |– |2,8 |4,6 |'''5,9''' | colspan="2" |'''8,2''' |2,6 |'''7,5''' |2,9 |3,3 |2,5 |2,7 |1,3 |2,5 |22,8 |19,8 | style="background:#F8C1BE" |2,4 |} ==== 2021. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! KPV LV<hr>[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]] ! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;"| |- |1.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum] |818 |'''12,2''' |0,8 |'''6,1''' |'''12,0''' |'''11,5''' |'''9,5''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,1 |3,1 |'''6,6''' |'''6,4''' |4,5 |4,6 | colspan="2" |51,5 (no 1410) | style="background:#a0d78e" |4,7 |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV] |1818 | style="background:#F8C1BE" |'''11,0''' |0,7 |3,4 |4,5 |'''6,6''' |'''6,6''' |'''7,7''' |2,2 |2,7 |3,7 |3,0 |2,5 |1,0 |23,6 |19,4 | style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.–30. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum] |508 |'''13,0''' |0,8 |'''5,5''' |'''12,6''' |'''11,4''' |'''9,4''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,9 |3,0 |'''5,9''' |'''5,4''' |4,6 |4,7 | colspan="2" |51,3 (no 866) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |8.–29. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV] |1805 | style="background:#F8C1BE" |'''9,5''' |– |2,8 |4,9 |'''5,6''' |'''7,4''' |'''7,8''' |2,6 |2,7 |3,7 |1,7 |2,1 |1,3 |28,9 |17,9 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–31. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum] |1147 |'''12,6''' |0,6 |'''5,1''' |'''14,1''' |'''11,8''' |'''9,0''' | style="background:#a0d78e" |'''15,9''' |3,8 |3,5 |'''6,4''' |'''6,4''' |4,5 |4,1 | colspan="2" |49,8 (no 1871) | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,0''' |0,9 |2,5 |4,6 |'''5,3''' |'''6,5''' |'''6,4''' |2,4 |2,5 |2,7 |2,2 |2,4 |0,5 |28,4 |21,4 | style="background:#F8C1BE" |3,5 |- |1. septembris – 1. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum] |679 |'''13,4''' |0,7 |'''6,9''' |'''14,8''' |'''11,9''' |'''8,5''' | style="background:#a0d78e" |'''15,5''' |4,0 |2,9 |'''5,7''' |'''6,1''' |3,1 |3,2 | colspan="2" |49,1 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |0,7 |- |septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV] |1806 | style="background:#F8C1BE" |'''12,0''' |0,4 |2,9 |4,8 |'''6,9''' |'''8,3''' |'''8,2''' |3,1 |2,6 |3,5 |3,7 |2,9 |0,7 |21,3 |18,6 | style="background:#F8C1BE" |3,1 |- |27.–31. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum] |710 |'''14,6''' |1,0 |'''6,1''' |'''14,0''' |'''11,7''' |'''9,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |3,7 |2,8 |'''5,7''' |'''5,1''' |3,6 |4,8 | colspan="2" |47,6 (no 1181) | style="background:#a0d78e" |2,3 |- |?.–18. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV] |1825 | style="background:#F8C1BE" |'''12,6''' |0,4 |3,1 |'''5,0''' |'''7,1''' |'''7,3''' |'''6,7''' |2,8 |3,3 |3,6 |3,2 |– |1,6 |23,1 |20,0 | style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV] |1801 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |0,9 |4,0 |'''5,6''' |'''7,3''' |'''7,7''' |'''7,6''' |3,5 |3,5 |3,0 |3,4 |style="background:#d3d3d3;" rowspan="14" |''nav'' |1,7 |18,2 |22,3 |style="background:#F8C1BE" |3,6 |- |27.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum] |612 |'''15,8''' |0,6 |'''5,8''' |'''11,5''' |'''14,4''' |'''11,6''' | style="background:#a0d78e" |'''16,2''' |4,1 |3,4 |'''6,5''' |4,1 |6,0 | colspan="2" |45,9 (no 1029) | style="background:#a0d78e" |0,4 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=admin SKDS/LTV] |1793 |style="background:#F8C1BE"|'''12,1''' |0,6 |3,7 |'''5,6''' |'''9,3''' |'''9,4''' |'''7,2''' |2,7 |3,4 |4,3 |3,3 |1,1 |18,0 |19,4 |style="background:#F8C1BE"|2,7 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV] |1816 |style="background:#F8C1BE"|'''10,3''' |0,8 |4,7 |4,9 |'''8,0''' |'''7,7''' |'''6,6''' |1,9 |3,6 |3,7 |3,2 |0,9 |22,8 |20,9 |style="background:#F8C1BE"|2,3 |- |26.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum] |576 |style="background:#F8C1BE"|'''17,1''' |0,6 |'''7,8''' |'''11,1''' |'''13,3''' |'''12,5''' |'''15,9''' |3,5 |3,8 |'''6,1''' |3,3 |5,0 | colspan="2" |47,9 (no 1089) |style="background:#F8C1BE"|1,2 |- |aprīlis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE"|'''12,0''' |0,2 |3,9 |'''5,6''' |'''8,0''' |'''7,7''' |'''7,0''' |2,0 |4,2 |4,5 |4,2 |0,6 |20,1 |20,1 |style="background:#F8C1BE"|4,0 |- |26.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum] |680 |'''15,2''' |1,0 |'''7,4''' |'''12,2''' |'''11,9''' |'''10,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,8''' |4,3 |4,1 |'''6,4''' |'''5,6''' |5,1 | colspan="2" |49,6 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |1,6 |- |9.–19. aprīlis |[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti] |1003 | style="background:#F8C1BE" |'''9,2''' |1,1 |3,7 |'''5,3''' |'''6,2''' |'''7,3''' |'''6,2''' |2,2 |1,8 |2,6 |2,7 |– |36,0 |15,6 | style="background:#F8C1BE" |2,0 |- | rowspan="2" |marts |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,5''' |1,3 |4,4 |'''5,2''' |'''6,6''' |'''6,2''' |'''6,1''' |2,2 |1,4 |2,8 |2,6 |– |35,6 |15,1 | style="background:#F8C1BE" |3,9 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV] |1806 |style="background:#F8C1BE"|'''9,9''' |– |3,9 |'''5,1''' |'''7,3''' |'''6,4''' |'''6,3''' |2,6 |2,9 |4,2 |3,7 |1,9 |28,3 |17,5 |style="background:#F8C1BE"|2,6 |- |26.–30. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum] |990 |'''13,5''' |1,3 |'''8,3''' |'''13,4''' |'''12,2''' |'''10,7''' | style="background:#a0d78e" |'''15,7''' |3,5 |3,2 |'''5,6''' |'''5,7''' |6,8 |– |– |style="background:#a0d78e" |2,2 |- |februāris |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''11,5''' |1,0 |4,6 |'''7,2''' |'''5,7''' |'''9,8''' |'''6,5''' |2,3 |1,8 |2,8 |2,7 |– |28,1 |16,0 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum] |1903 |'''12,0''' |1,9 |'''8,0''' |'''14,6''' |'''11,1''' |'''11,9''' | style="background:#a0d78e" |'''15,1''' |3,6 |3,9 |'''7,0''' |4,3 |6,5 |– |– |style="background:#a0d78e" |0,5 |- |7.–31. janvāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum] |1250 |'''11,8''' |2,5 |'''7,5''' | style="background:#F2F5A9" |'''14,0''' |'''12,4''' |'''12,3''' |'''13,7''' |3,0 |4,1 |'''6,8''' |3,5 |6,8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |0,3 |} ==== 2020. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''5,3''' |4,8 |'''5,8''' |'''8,0''' |4,1 |3,0 |2,1 |3,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.-17. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum] |2421 |style="background:#F8C1BE" |'''13''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''13''' | style="background:#f99696" |'''13''' | style="background:#8BD9A9" |'''13''' | style="background:#a0d78e" |'''13''' |4 |4 |'''8''' |9 |– |– |– |- |novembis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''11,6''' |1,1 |4,9 |'''8,6''' |'''8,2''' |'''7,0''' |'''5,0''' |3,2 |3,6 |2,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,0 |- |11.-20. novembis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum] |817 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''15''' |'''13''' |'''12''' |'''13''' |4 |4 |'''6''' |8 |– |– |– |- |26.–30. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum] |853 |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''11''' |'''14''' |3 |4 |'''6''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |9.-20. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV] |889 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''6,4''' |'''7,8''' |'''6,4''' |'''8,9''' |'''5,4''' |3,0 |2,8 |3,3 |0,7 |23 |19 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |29. septembris – 4. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum] |442 |'''15''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''9''' |'''15''' |4 |3 |'''7''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |11.-22. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV] |888 |style="background:#F8C1BE" |'''10,2''' |2,2 |'''6,1''' |'''7,6''' |'''6,2''' |'''9,8''' |'''6,6''' |3,5 |2,6 |3 |1,1 |22,4 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |0,4 |- |7.–24. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum] |637 |'''15''' |2 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''16''' |'''13''' |'''10''' |'''15''' |3 |4 |'''5''' |7 |– |– | style="background:#F2F5A9" |1 |- |7.–20. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''12,2''' |1,9 |4,6 |'''7,8''' |'''5,2''' |'''10,7''' |'''6,6''' |3,8 |1,5 |1,4 |0,7 |28,5 |17,9 |style="background:#F8C1BE" |1,5 |- |8.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum] |1975 |style="background:#F8C1BE" |'''16''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''16''' |4 |3 |'''8''' |6 |– |– |– |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''15,5''' |2,2 |3,9 |'''5,6''' |'''6,8''' |'''8,3''' |'''5,8''' |2,9 |2,1 |2,2 |0,2 |26,0 |18,5 |style="background:#F8C1BE" |7,2 |- |1.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum] |1461 |'''15''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''5''' |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |1,8 |4,2 |'''5,8''' |'''5,6''' |'''8,9''' |'''5,1''' |2,8 |2,2 |1,7 |0,6 |29,8 |18,6 |style="background:#F8C1BE" |4,0 |- |23. maijs – 2. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV] |902 |style="background:#F8C1BE" |'''13,2''' |2,0 |3,7 |'''5,0''' |'''5,5''' |'''8,1''' |'''6,1''' |2,6 |2,3 |1,5 |9,6 |29,6 |19,6 |style="background:#F8C1BE" |5,1 |- |18.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum] |1182 |'''16''' |2 |'''9''' |'''13''' |'''11''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''18''' |4 |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |7.–26. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum] |1325 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |2 |'''11''' |'''14''' |'''12''' |'''11''' |'''16''' |'''5''' |4 |'''6''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV] |903 |style="background:#F8C1BE" |'''14,8''' |2,2 |4,8 |'''5,6''' |'''5,8''' |'''8,6''' |'''5,8''' |2,9 |1,5 |1,5 |0,6 |28,8 |17,1 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |4.–28. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum] |1994 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''13''' |'''13''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''5''' |4 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |24.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum] |783 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |3 |'''11''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''14''' |'''5''' |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |7.–18. februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''12,3''' |1,3 |4,1 |'''5,4''' |'''5,4''' |'''7,9''' |'''6,4''' |3,3 |2,0 |2,2 |0,4 |27,9 |21,4 |style="background:#F8C1BE" |4,4 |- |28. janvāris – 1. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum] |684 |style="background:#F8C1BE" |'''21''' |2 |'''11''' |'''11''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |'''5''' |3 |'''7''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''13,6''' |2,0 |'''6,1''' |'''5,4''' |'''6,3''' |'''8,7''' |'''6,1''' |2,9 |2,5 |1,8 |0,8 |26,9 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |} ==== 2019. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |18.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum] |1153 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |2 |'''12''' |'''10''' |'''14''' |'''10''' |'''14''' |'''5''' |'''5''' |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |6 |- |30. novembris – 12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV] |887 |style="background:#F8C1BE" |'''13,4''' |1,8 |'''5,9''' |4,6 |'''6,9''' |'''8,0''' |'''6,8''' |2,0 |2,2 |2,4 |0,1 |26,7 |19,2 |style="background:#F8C1BE" |6,4 |- |21.–24. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum] |966 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''13''' |'''10''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |4 |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |2.–12. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''11,2''' |3,0 |'''5,4''' |'''5,6''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''6,5''' |2,8 |2,0 |2,1 |0,2 |25,4 |19,5 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |15.–22. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum] |502 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''14''' |'''9''' |'''11''' |'''11''' |'''15''' |4 |4 |'''6''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |5.–16. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV] |909 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |2,5 |'''6,7''' |'''5,2''' |'''7,3''' |'''8,0''' |'''6,5''' |2,2 |2,2 |2,8 |0,5 |24,9<ref>{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}</ref> |18,3 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |- |27.–30. septembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum] |489 |style="background:#F8C1BE" |'''19''' |2 |'''15''' |'''11''' |'''10''' |'''10''' |'''17''' |'''5''' |4 |'''5''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |2 |- |6.–18. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''14,5''' |2,8 |'''7,2''' |'''6,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''8,3''' |2,5 |– |2,1 |1,0 |22,1 |16,1 |style="background:#F8C1BE" |5,6 |- |27.–30. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum] |1152 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |4 |'''16''' |'''10''' |'''11''' |'''11''' |'''17''' |4 |4 |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |augusts <small>(publicēts 30. augustā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''16,1''' |2,6 |'''6,3''' |'''6,2''' |'''7,2''' |'''8,3''' |'''8,8''' |2,9 |2,5 |2,1 |0,3 |17,3 |19,4 |style="background:#F8C1BE" |7,3 |- |jūlijs <small>(publicēts 30. jūlijā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''14,7''' |1,6 |'''5,0''' |'''5,7''' |'''6,3''' |'''7,6''' |'''8,5''' |3,6 |2,3 |2,1 |0,5 |22,2 |19,9 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |22.–29. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum] |989 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''15''' |'''10''' |'''15''' |'''10''' |'''15''' |4 |'''6''' |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |3 |- |26.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum] |860 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''12''' |'''15''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''6''' |4 |'''6''' |0 |– |– |– |- |7.–17. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''15,8''' |3,4 |4,6 |'''6,8''' |'''7,7''' |'''6,3''' |'''10,5''' |3,0 |1,6 |3,0 |0,4 |18,2 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''17,5''' |2,4 |'''7,9''' |'''5,9''' |'''8,6''' |'''8,8''' |'''6,1''' |4,0 |1,5 |1,9 |0,1 |16,9 |18,4 |style="background:#F8C1BE" |8,7 |- |1.–28. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum] |1079 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''10''' |'''16''' |'''8''' |'''16''' |4 |4 |'''7''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |1.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum] |1236 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |4 |'''15''' |'''10''' |'''12''' |'''11''' |'''10''' |'''6''' |3 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |aprīlis <small>(publicēts 26. aprīlī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''19,7''' |2,8 |'''8,6''' |'''5,6''' |'''6,7''' |'''6,9''' |'''5,8''' |3,0 |1,6 |1,5 |0,3 |20,6 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |11,1 |- |rowspan=2|marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum] |867 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |4 |'''13''' |'''11''' |'''14''' |'''10''' |'''11''' |'''6''' |'''5''' |'''6''' |5 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&utm_campaign=news=&utm_medium=chrome SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''17,7''' |4,1 |'''8,0''' |'''6,2''' |'''5,0''' |'''7,6''' |'''5,3''' |2,9 |1,6 |2,3 |0,5 |22,1 |16,7 |style="background:#F8C1BE" |8,3 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV] |872 |style="background:#F8C1BE" |'''19,0''' |3,5 |'''9,5''' |'''5,9''' |'''6,3''' |'''5,7''' |'''6,5''' |2,4 |2,0 |2,7 |0,4 |19,3 |16,8 |style="background:#F8C1BE" |9,5 |- |11.–23. janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV] |906 |style="background:#F8C1BE" |'''17,4''' |'''7,1''' |'''12,1''' |'''6,7''' |'''7,7''' |'''8,1''' |4,0 |– |– |– |5,3 |18,8 |12,8 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |} ==== 2018. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |1.–12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''20,6''' |'''10,4''' |'''8,9''' |'''6,2''' |'''6,5''' |'''6,6''' |4,2 |3,0 |2,4 |2,3 |0,1 |16,5 |12,3 |style="background:#F8C1BE" |10,2 |- |3.–15. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV] |833 |style="background:#F8C1BE" |'''18,2''' |'''9,8''' |'''10,2''' |'''6,7''' |'''5,9''' |'''6,4''' |4,7 |2,6 |1,6 |1,8 |0,1 |17,7 |14,3 |style="background:#F8C1BE" |8,0 |- |13.–23. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''19,2''' |'''11,5''' |'''10,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''5,4''' |4,4 |4,2 |1,4 |1,7 |0,2 |12,0 |12,6 |style="background:#F8C1BE" |7,7 |- !colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]] |style="background:#F8C1BE" |'''19,80''' |'''14,25''' |'''13,59''' |'''12,05''' |'''11,02''' |'''9,92''' |'''6,70''' |4,15 |3,20 |2,62 |2,70 !colspan=2| |style="background:#F8C1BE" |5,55 |} === Citas aptaujas === 2019. gada augustā "Kantar TNS" aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}</ref> 2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc "mazākā ļaunuma" principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> "Eurobarometer" aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}</ref> Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}</ref> savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] mtm7daecrgfuixadpvxow4x9e02jvwh 3660695 3660694 2022-07-25T15:24:59Z PROP1001 83992 /* 2022. gads */ wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 14. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = yes | previous_election = 13. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2018 | next_election = 15. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2026 | election_date = {{dat|2022|10|01}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = no | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Saskaņa --> | image1 = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]] | colour1 = EB482C | leader1 = [[Ivars Zariņš]] | party1 = [[Saskaņa]] | last_election1 = 23 (19,80%) | seats_before1 = 18 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- JKP --> | image2 = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] | colour2 = 192956 | leader2 = [[Jānis Bordāns]] | party2 = [[Konservatīvie]] | last_election2 = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija) | seats_before2 = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AP! --> | image3 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour3 = FFEC00 | leader3 = ''TBA'' | party3 = [[Attīstībai/Par!]] | last_election3 = 13 (12,04%) | seats_before3 = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = ''TBA'' | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (11,01%) | seats_before4 = 11 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- ZZS --> | image5 = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]] | colour5 = 2C943F | leader5 = [[Aivars Lembergs]] | party5 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] | last_election5 = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]]) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- Jaunā Vienotība --> | image6 = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]] | colour6 = A6C705 | leader6 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] | party6 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election6 = 8 (6,69%) | seats_before6 = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = | before_election = [[Krišjānis Kariņš]] | before_party = [[Jaunā Vienotība]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}</ref> == Balsošanas sistēma == [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] | 36 | {{increase}} 1 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] | 26 | {{increase}} 1 |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] | 12 | {{steady}} |} == Priekšvēsture == {{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}} {{multiple image | width = 180 | image1 = 13Saeima2018.svg | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā | image2 = Latvia Saeima 2021.svg | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija }} 14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. [[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva "[[Saskaņa]]", tai sekoja "[[KPV LV]]" un "[[Jaunā konservatīvā partija]]". Saeimā iekļuva arī "[[Attīstībai/Par!]]", "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]" un "[[Jaunā Vienotība]]". Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", "Jaunā konservatīvā partija", "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", kā arī daļa no "KPV LV" frakcijas. Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]]. 13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref>, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}</ref> 5. jūnijā no "Nacionālās Apvienības" izstājās [[Inguna Rībena]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī [[Linda Liepiņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}</ref> 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}</ref> bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}</ref> 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz "Vienotību"|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk kā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla "[[ManaBalss.lv]]" vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas "KPV LV" tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīs jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}</ref> == Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti == === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Nr. ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- ! scope="row"|1 | [[Attīstībai/Par!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|2 | [[Stabilitātei!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|3 | [[Saskaņa]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|18|SK}} |- ! scope="row"|4 | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|20|SK}} |- ! scope="row"|5 |[[Jaunā Vienotība]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|6 |[[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |} === Sarakstu līderi<ref>https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Attīstībai/Par!]] |<small>[[Marija Golubeva]]</small> |<small>[[Artis Pabriks]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Kristaps Eklons]]</small> |<small>[[Artūrs Toms Plešs]]</small> |- !2 |[[Stabilitātei]] |<small>[[Aleksejs Rosļikovs]]</small> |<small>[[Amils Saļimovs]]</small> |<small>[[Viktorija Pleškāne]]</small> |<small>[[Sanita Petere]]</small> |<small>[[Naomi Farbere]]</small> |- !3 |[[Saskaņa]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Ivars Zariņš]]</small> |<small>[[Regīna Ločmele]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Aleksandrs Kazačkovs]]</small> |- !4 |[[Progresīvie]] |<small>[[Antoņina Ņenaševa]]</small> |<small>[[Kaspars Briškens]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Liene Gātere]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |- !5 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Edgars Rinkēvičs]]</small> |<small>[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Arvils Ašeradens]]</small> |<small>[[Jānis Reirs]]</small> |- !6 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Vilis Krištopāns]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- !7 |[[Konservatīvie]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]</ref> |<small>[[Anita Muižniece]]</small> |<small>[[Jānis Bordāns]]</small> |<small>[[Aldis Bukšs]]</small> |<small>[[Krišjānis Feldmanis]]</small> |<small>[[Gatis Eglītis]]</small> |- !8 |[[Apvienotais saraksts]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]</ref> |<small>[[Didzis Šmits]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |- !9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]]/[[LSDSP]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]</ref> |<small>[[Gunārs Kūtris]]</small> |<small>[[Armands Krauze]]</small> |<small>[[Kaspars Melnis]]</small> |<small>[[Uldis Augulis]]</small> |<small>[[Viktors Valainis]]</small> |} === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]] |[[Aivars Lembergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Kaspars Briškens]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}</ref> |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainars Šlesers]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!]] |[[Aleksejs Rosļikovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No "Stabilitātei!" uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Saskaņa]] |[[Ivars Zariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Uldis Pīlēns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}</ref> |- |[[Konservatīvie]] |[[Jānis Bordāns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]] ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Saskaņa|S]] ! rowspan="2" |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]<hr>AL ! rowspan="2" |JKP<hr>[[Konservatīvie|K]] ! rowspan="2" |[[Attīstībai/Par!|AP!]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! colspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] ! rowspan="2" |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! rowspan="2" |[[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan="2" |LuK<hr>[[Katram un katrai|KuK]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|S!]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Nezina ! rowspan="3" |Neplāno piedalīties ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Latvijas Zaļā partija|LZP]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! colspan="2" class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | |- |20.–10. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV] |1156 |'''10,3''' |– |'''5,7''' |'''10,7''' |'''11,3''' |'''6,8''' | colspan="2" |4,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,5''' |3,8 |'''6,4''' |3,1 |'''5,0''' |'''5,3''' |2,7 | colspan="2" |51,6 | style="background:#a0d78e" |9,2 |- |6.–10. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV] |859 |'''10,6''' |– |'''6,2''' |'''9.0''' |'''12,3''' |'''6,5''' | colspan="2" |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''20,3''' |'''5,5''' |'''6,8''' |2,2 |'''7,5''' |3,2 |2,6 | colspan="2" |51,4 | style="background:#a0d78e" |8,0 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV] |1795 |'''7,0''' |– |3,6 |'''5,7''' |'''7,0''' |'''5,5''' | colspan="2" |2,7 | style="background:#a0d78e" |'''9,9''' |2,4 |'''5,2''' |2,4 |3,0 |2,8 |– |27,5 |14,0 | style="background:#a0d78e" |2,9 |- |maijs |[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV] |665 |'''10,6''' |0,1 |'''6,9''' |'''10,2''' |'''12,8''' | colspan="2" |'''8,4''' |2,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,0''' |'''7,1''' |'''6,9''' |2,6 |4,6 |1,9 |6,9 | colspan="2" |51,2 (no 969) | style="background:#a0d78e" |7,2 |- |13.–24. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV] |1814 |'''7,6''' |0,6 |3,2 |'''5,6''' |'''8,5''' |'''6,0''' | colspan="2" |2,8 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |2,7 |4,0 |1,2 |2,1 |2,3 |1,9 |30,1 |12,0 | style="background:#a0d78e" |0,9 |- |22. aprīlis – 2. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1812 |'''6,8''' |0,6 |2,5 |4,4 |'''7,8''' | colspan="2" |'''8,0''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,8''' |3,2 |4,4 |2,4 |3,0 |1,6 |2,2 |29,6 |11,3 | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |26.–29. aprīlis |[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV] |969 |'''12,4''' |1,0 |'''9,1''' |'''10,3''' |'''12,5''' | colspan="2" |'''9,4''' |2,2 | style="background:#a0d78e" |'''19,2''' |'''5,2''' |'''5,9''' |3,8 |3,1 |– |3,2 | colspan="2" |53,0 | style="background:#a0d78e" |6,8 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1820 |'''6,7''' |0,3 |3,1 |'''5,4''' |'''7,2''' | colspan="2" |'''7,7''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |3,2 |4,9 |1,9 |2,5 |2 |1,7 |24,0 |18 | style="background:#a0d78e" |1,7 |- |29.–31. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum] |498 |'''11,2''' |1,6 |'''6,7''' |'''10,2''' |'''11,9''' | colspan="2" |'''10,8''' |2,6 | style="background:#a0d78e" |'''17,0''' |'''5,6''' |'''5,9''' |4,7 |'''5,2''' |– |4,3 | colspan="2" |51,9 (no 832) | style="background:#a0d78e" |5,1 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV] |1815 | style="background:#F8C1BE" |'''10,1''' |– |3,1 |4,2 |'''7,0''' | colspan="2" |'''6,9''' |2,3 |'''8,2''' |2,4 |3,9 |2,2 |4,3 |2 |1,6 |24,0 |17,8 | style="background:#F8C1BE" |1,9 |- |23.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum] |1325 |'''12,7''' |1,1 |'''6,2''' |'''11,5''' |'''11,6''' | colspan="2" |'''9,5''' |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''16,3''' |3,4 |'''6,5''' |'''5,7''' |4,5 |– |5,6 | colspan="2" |49,7 | style="background:#a0d78e" |3,5 |- |1. janvāris – 2. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum] |344 |'''12,7''' |0,8 |'''6,0''' |'''11,6''' |'''11,7''' | colspan="2" |'''9,6''' |3,7 | style="background:#a0d78e" |'''16,6''' |3,2 |'''7,0''' |'''5,9''' |4,3 |– |5,0 | colspan="2" |50,3 (no 637) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1808 | style="background:#F8C1BE" |'''10,6''' |– |2,8 |4,6 |'''5,9''' | colspan="2" |'''8,2''' |2,6 |'''7,5''' |2,9 |3,3 |2,5 |2,7 |1,3 |2,5 |22,8 |19,8 | style="background:#F8C1BE" |2,4 |} ==== 2021. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! KPV LV<hr>[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]] ! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;"| |- |1.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum] |818 |'''12,2''' |0,8 |'''6,1''' |'''12,0''' |'''11,5''' |'''9,5''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,1 |3,1 |'''6,6''' |'''6,4''' |4,5 |4,6 | colspan="2" |51,5 (no 1410) | style="background:#a0d78e" |4,7 |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV] |1818 | style="background:#F8C1BE" |'''11,0''' |0,7 |3,4 |4,5 |'''6,6''' |'''6,6''' |'''7,7''' |2,2 |2,7 |3,7 |3,0 |2,5 |1,0 |23,6 |19,4 | style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.–30. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum] |508 |'''13,0''' |0,8 |'''5,5''' |'''12,6''' |'''11,4''' |'''9,4''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,9 |3,0 |'''5,9''' |'''5,4''' |4,6 |4,7 | colspan="2" |51,3 (no 866) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |8.–29. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV] |1805 | style="background:#F8C1BE" |'''9,5''' |– |2,8 |4,9 |'''5,6''' |'''7,4''' |'''7,8''' |2,6 |2,7 |3,7 |1,7 |2,1 |1,3 |28,9 |17,9 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–31. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum] |1147 |'''12,6''' |0,6 |'''5,1''' |'''14,1''' |'''11,8''' |'''9,0''' | style="background:#a0d78e" |'''15,9''' |3,8 |3,5 |'''6,4''' |'''6,4''' |4,5 |4,1 | colspan="2" |49,8 (no 1871) | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,0''' |0,9 |2,5 |4,6 |'''5,3''' |'''6,5''' |'''6,4''' |2,4 |2,5 |2,7 |2,2 |2,4 |0,5 |28,4 |21,4 | style="background:#F8C1BE" |3,5 |- |1. septembris – 1. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum] |679 |'''13,4''' |0,7 |'''6,9''' |'''14,8''' |'''11,9''' |'''8,5''' | style="background:#a0d78e" |'''15,5''' |4,0 |2,9 |'''5,7''' |'''6,1''' |3,1 |3,2 | colspan="2" |49,1 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |0,7 |- |septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV] |1806 | style="background:#F8C1BE" |'''12,0''' |0,4 |2,9 |4,8 |'''6,9''' |'''8,3''' |'''8,2''' |3,1 |2,6 |3,5 |3,7 |2,9 |0,7 |21,3 |18,6 | style="background:#F8C1BE" |3,1 |- |27.–31. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum] |710 |'''14,6''' |1,0 |'''6,1''' |'''14,0''' |'''11,7''' |'''9,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |3,7 |2,8 |'''5,7''' |'''5,1''' |3,6 |4,8 | colspan="2" |47,6 (no 1181) | style="background:#a0d78e" |2,3 |- |?.–18. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV] |1825 | style="background:#F8C1BE" |'''12,6''' |0,4 |3,1 |'''5,0''' |'''7,1''' |'''7,3''' |'''6,7''' |2,8 |3,3 |3,6 |3,2 |– |1,6 |23,1 |20,0 | style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV] |1801 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |0,9 |4,0 |'''5,6''' |'''7,3''' |'''7,7''' |'''7,6''' |3,5 |3,5 |3,0 |3,4 |style="background:#d3d3d3;" rowspan="14" |''nav'' |1,7 |18,2 |22,3 |style="background:#F8C1BE" |3,6 |- |27.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum] |612 |'''15,8''' |0,6 |'''5,8''' |'''11,5''' |'''14,4''' |'''11,6''' | style="background:#a0d78e" |'''16,2''' |4,1 |3,4 |'''6,5''' |4,1 |6,0 | colspan="2" |45,9 (no 1029) | style="background:#a0d78e" |0,4 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=admin SKDS/LTV] |1793 |style="background:#F8C1BE"|'''12,1''' |0,6 |3,7 |'''5,6''' |'''9,3''' |'''9,4''' |'''7,2''' |2,7 |3,4 |4,3 |3,3 |1,1 |18,0 |19,4 |style="background:#F8C1BE"|2,7 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV] |1816 |style="background:#F8C1BE"|'''10,3''' |0,8 |4,7 |4,9 |'''8,0''' |'''7,7''' |'''6,6''' |1,9 |3,6 |3,7 |3,2 |0,9 |22,8 |20,9 |style="background:#F8C1BE"|2,3 |- |26.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum] |576 |style="background:#F8C1BE"|'''17,1''' |0,6 |'''7,8''' |'''11,1''' |'''13,3''' |'''12,5''' |'''15,9''' |3,5 |3,8 |'''6,1''' |3,3 |5,0 | colspan="2" |47,9 (no 1089) |style="background:#F8C1BE"|1,2 |- |aprīlis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE"|'''12,0''' |0,2 |3,9 |'''5,6''' |'''8,0''' |'''7,7''' |'''7,0''' |2,0 |4,2 |4,5 |4,2 |0,6 |20,1 |20,1 |style="background:#F8C1BE"|4,0 |- |26.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum] |680 |'''15,2''' |1,0 |'''7,4''' |'''12,2''' |'''11,9''' |'''10,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,8''' |4,3 |4,1 |'''6,4''' |'''5,6''' |5,1 | colspan="2" |49,6 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |1,6 |- |9.–19. aprīlis |[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti] |1003 | style="background:#F8C1BE" |'''9,2''' |1,1 |3,7 |'''5,3''' |'''6,2''' |'''7,3''' |'''6,2''' |2,2 |1,8 |2,6 |2,7 |– |36,0 |15,6 | style="background:#F8C1BE" |2,0 |- | rowspan="2" |marts |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,5''' |1,3 |4,4 |'''5,2''' |'''6,6''' |'''6,2''' |'''6,1''' |2,2 |1,4 |2,8 |2,6 |– |35,6 |15,1 | style="background:#F8C1BE" |3,9 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV] |1806 |style="background:#F8C1BE"|'''9,9''' |– |3,9 |'''5,1''' |'''7,3''' |'''6,4''' |'''6,3''' |2,6 |2,9 |4,2 |3,7 |1,9 |28,3 |17,5 |style="background:#F8C1BE"|2,6 |- |26.–30. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum] |990 |'''13,5''' |1,3 |'''8,3''' |'''13,4''' |'''12,2''' |'''10,7''' | style="background:#a0d78e" |'''15,7''' |3,5 |3,2 |'''5,6''' |'''5,7''' |6,8 |– |– |style="background:#a0d78e" |2,2 |- |februāris |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''11,5''' |1,0 |4,6 |'''7,2''' |'''5,7''' |'''9,8''' |'''6,5''' |2,3 |1,8 |2,8 |2,7 |– |28,1 |16,0 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum] |1903 |'''12,0''' |1,9 |'''8,0''' |'''14,6''' |'''11,1''' |'''11,9''' | style="background:#a0d78e" |'''15,1''' |3,6 |3,9 |'''7,0''' |4,3 |6,5 |– |– |style="background:#a0d78e" |0,5 |- |7.–31. janvāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum] |1250 |'''11,8''' |2,5 |'''7,5''' | style="background:#F2F5A9" |'''14,0''' |'''12,4''' |'''12,3''' |'''13,7''' |3,0 |4,1 |'''6,8''' |3,5 |6,8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |0,3 |} ==== 2020. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''5,3''' |4,8 |'''5,8''' |'''8,0''' |4,1 |3,0 |2,1 |3,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.-17. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum] |2421 |style="background:#F8C1BE" |'''13''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''13''' | style="background:#f99696" |'''13''' | style="background:#8BD9A9" |'''13''' | style="background:#a0d78e" |'''13''' |4 |4 |'''8''' |9 |– |– |– |- |novembis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''11,6''' |1,1 |4,9 |'''8,6''' |'''8,2''' |'''7,0''' |'''5,0''' |3,2 |3,6 |2,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,0 |- |11.-20. novembis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum] |817 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''15''' |'''13''' |'''12''' |'''13''' |4 |4 |'''6''' |8 |– |– |– |- |26.–30. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum] |853 |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''11''' |'''14''' |3 |4 |'''6''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |9.-20. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV] |889 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''6,4''' |'''7,8''' |'''6,4''' |'''8,9''' |'''5,4''' |3,0 |2,8 |3,3 |0,7 |23 |19 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |29. septembris – 4. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum] |442 |'''15''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''9''' |'''15''' |4 |3 |'''7''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |11.-22. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV] |888 |style="background:#F8C1BE" |'''10,2''' |2,2 |'''6,1''' |'''7,6''' |'''6,2''' |'''9,8''' |'''6,6''' |3,5 |2,6 |3 |1,1 |22,4 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |0,4 |- |7.–24. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum] |637 |'''15''' |2 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''16''' |'''13''' |'''10''' |'''15''' |3 |4 |'''5''' |7 |– |– | style="background:#F2F5A9" |1 |- |7.–20. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''12,2''' |1,9 |4,6 |'''7,8''' |'''5,2''' |'''10,7''' |'''6,6''' |3,8 |1,5 |1,4 |0,7 |28,5 |17,9 |style="background:#F8C1BE" |1,5 |- |8.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum] |1975 |style="background:#F8C1BE" |'''16''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''16''' |4 |3 |'''8''' |6 |– |– |– |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''15,5''' |2,2 |3,9 |'''5,6''' |'''6,8''' |'''8,3''' |'''5,8''' |2,9 |2,1 |2,2 |0,2 |26,0 |18,5 |style="background:#F8C1BE" |7,2 |- |1.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum] |1461 |'''15''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''5''' |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |1,8 |4,2 |'''5,8''' |'''5,6''' |'''8,9''' |'''5,1''' |2,8 |2,2 |1,7 |0,6 |29,8 |18,6 |style="background:#F8C1BE" |4,0 |- |23. maijs – 2. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV] |902 |style="background:#F8C1BE" |'''13,2''' |2,0 |3,7 |'''5,0''' |'''5,5''' |'''8,1''' |'''6,1''' |2,6 |2,3 |1,5 |9,6 |29,6 |19,6 |style="background:#F8C1BE" |5,1 |- |18.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum] |1182 |'''16''' |2 |'''9''' |'''13''' |'''11''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''18''' |4 |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |7.–26. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum] |1325 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |2 |'''11''' |'''14''' |'''12''' |'''11''' |'''16''' |'''5''' |4 |'''6''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV] |903 |style="background:#F8C1BE" |'''14,8''' |2,2 |4,8 |'''5,6''' |'''5,8''' |'''8,6''' |'''5,8''' |2,9 |1,5 |1,5 |0,6 |28,8 |17,1 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |4.–28. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum] |1994 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''13''' |'''13''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''5''' |4 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |24.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum] |783 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |3 |'''11''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''14''' |'''5''' |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |7.–18. februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''12,3''' |1,3 |4,1 |'''5,4''' |'''5,4''' |'''7,9''' |'''6,4''' |3,3 |2,0 |2,2 |0,4 |27,9 |21,4 |style="background:#F8C1BE" |4,4 |- |28. janvāris – 1. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum] |684 |style="background:#F8C1BE" |'''21''' |2 |'''11''' |'''11''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |'''5''' |3 |'''7''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''13,6''' |2,0 |'''6,1''' |'''5,4''' |'''6,3''' |'''8,7''' |'''6,1''' |2,9 |2,5 |1,8 |0,8 |26,9 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |} ==== 2019. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |18.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum] |1153 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |2 |'''12''' |'''10''' |'''14''' |'''10''' |'''14''' |'''5''' |'''5''' |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |6 |- |30. novembris – 12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV] |887 |style="background:#F8C1BE" |'''13,4''' |1,8 |'''5,9''' |4,6 |'''6,9''' |'''8,0''' |'''6,8''' |2,0 |2,2 |2,4 |0,1 |26,7 |19,2 |style="background:#F8C1BE" |6,4 |- |21.–24. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum] |966 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''13''' |'''10''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |4 |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |2.–12. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''11,2''' |3,0 |'''5,4''' |'''5,6''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''6,5''' |2,8 |2,0 |2,1 |0,2 |25,4 |19,5 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |15.–22. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum] |502 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''14''' |'''9''' |'''11''' |'''11''' |'''15''' |4 |4 |'''6''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |5.–16. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV] |909 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |2,5 |'''6,7''' |'''5,2''' |'''7,3''' |'''8,0''' |'''6,5''' |2,2 |2,2 |2,8 |0,5 |24,9<ref>{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}</ref> |18,3 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |- |27.–30. septembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum] |489 |style="background:#F8C1BE" |'''19''' |2 |'''15''' |'''11''' |'''10''' |'''10''' |'''17''' |'''5''' |4 |'''5''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |2 |- |6.–18. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''14,5''' |2,8 |'''7,2''' |'''6,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''8,3''' |2,5 |– |2,1 |1,0 |22,1 |16,1 |style="background:#F8C1BE" |5,6 |- |27.–30. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum] |1152 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |4 |'''16''' |'''10''' |'''11''' |'''11''' |'''17''' |4 |4 |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |augusts <small>(publicēts 30. augustā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''16,1''' |2,6 |'''6,3''' |'''6,2''' |'''7,2''' |'''8,3''' |'''8,8''' |2,9 |2,5 |2,1 |0,3 |17,3 |19,4 |style="background:#F8C1BE" |7,3 |- |jūlijs <small>(publicēts 30. jūlijā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''14,7''' |1,6 |'''5,0''' |'''5,7''' |'''6,3''' |'''7,6''' |'''8,5''' |3,6 |2,3 |2,1 |0,5 |22,2 |19,9 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |22.–29. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum] |989 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''15''' |'''10''' |'''15''' |'''10''' |'''15''' |4 |'''6''' |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |3 |- |26.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum] |860 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''12''' |'''15''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''6''' |4 |'''6''' |0 |– |– |– |- |7.–17. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''15,8''' |3,4 |4,6 |'''6,8''' |'''7,7''' |'''6,3''' |'''10,5''' |3,0 |1,6 |3,0 |0,4 |18,2 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''17,5''' |2,4 |'''7,9''' |'''5,9''' |'''8,6''' |'''8,8''' |'''6,1''' |4,0 |1,5 |1,9 |0,1 |16,9 |18,4 |style="background:#F8C1BE" |8,7 |- |1.–28. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum] |1079 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''10''' |'''16''' |'''8''' |'''16''' |4 |4 |'''7''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |1.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum] |1236 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |4 |'''15''' |'''10''' |'''12''' |'''11''' |'''10''' |'''6''' |3 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |aprīlis <small>(publicēts 26. aprīlī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''19,7''' |2,8 |'''8,6''' |'''5,6''' |'''6,7''' |'''6,9''' |'''5,8''' |3,0 |1,6 |1,5 |0,3 |20,6 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |11,1 |- |rowspan=2|marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum] |867 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |4 |'''13''' |'''11''' |'''14''' |'''10''' |'''11''' |'''6''' |'''5''' |'''6''' |5 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&utm_campaign=news=&utm_medium=chrome SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''17,7''' |4,1 |'''8,0''' |'''6,2''' |'''5,0''' |'''7,6''' |'''5,3''' |2,9 |1,6 |2,3 |0,5 |22,1 |16,7 |style="background:#F8C1BE" |8,3 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV] |872 |style="background:#F8C1BE" |'''19,0''' |3,5 |'''9,5''' |'''5,9''' |'''6,3''' |'''5,7''' |'''6,5''' |2,4 |2,0 |2,7 |0,4 |19,3 |16,8 |style="background:#F8C1BE" |9,5 |- |11.–23. janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV] |906 |style="background:#F8C1BE" |'''17,4''' |'''7,1''' |'''12,1''' |'''6,7''' |'''7,7''' |'''8,1''' |4,0 |– |– |– |5,3 |18,8 |12,8 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |} ==== 2018. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |1.–12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''20,6''' |'''10,4''' |'''8,9''' |'''6,2''' |'''6,5''' |'''6,6''' |4,2 |3,0 |2,4 |2,3 |0,1 |16,5 |12,3 |style="background:#F8C1BE" |10,2 |- |3.–15. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV] |833 |style="background:#F8C1BE" |'''18,2''' |'''9,8''' |'''10,2''' |'''6,7''' |'''5,9''' |'''6,4''' |4,7 |2,6 |1,6 |1,8 |0,1 |17,7 |14,3 |style="background:#F8C1BE" |8,0 |- |13.–23. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''19,2''' |'''11,5''' |'''10,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''5,4''' |4,4 |4,2 |1,4 |1,7 |0,2 |12,0 |12,6 |style="background:#F8C1BE" |7,7 |- !colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]] |style="background:#F8C1BE" |'''19,80''' |'''14,25''' |'''13,59''' |'''12,05''' |'''11,02''' |'''9,92''' |'''6,70''' |4,15 |3,20 |2,62 |2,70 !colspan=2| |style="background:#F8C1BE" |5,55 |} === Citas aptaujas === 2019. gada augustā "Kantar TNS" aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}</ref> 2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc "mazākā ļaunuma" principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> "Eurobarometer" aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}</ref> Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}</ref> savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] iiyi6wb8ojcrqjuglflr6gcmtkmbc06 3660704 3660695 2022-07-25T15:28:59Z OskarsC 38216 /* 2022. gads */ wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 14. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = yes | previous_election = 13. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2018 | next_election = 15. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2026 | election_date = {{dat|2022|10|01}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = no | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Saskaņa --> | image1 = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]] | colour1 = EB482C | leader1 = [[Ivars Zariņš]] | party1 = [[Saskaņa]] | last_election1 = 23 (19,80%) | seats_before1 = 18 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- JKP --> | image2 = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] | colour2 = 192956 | leader2 = [[Jānis Bordāns]] | party2 = [[Konservatīvie]] | last_election2 = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija) | seats_before2 = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AP! --> | image3 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour3 = FFEC00 | leader3 = ''TBA'' | party3 = [[Attīstībai/Par!]] | last_election3 = 13 (12,04%) | seats_before3 = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = ''TBA'' | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (11,01%) | seats_before4 = 11 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- ZZS --> | image5 = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]] | colour5 = 2C943F | leader5 = [[Aivars Lembergs]] | party5 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] | last_election5 = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]]) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- Jaunā Vienotība --> | image6 = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]] | colour6 = A6C705 | leader6 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] | party6 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election6 = 8 (6,69%) | seats_before6 = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = | before_election = [[Krišjānis Kariņš]] | before_party = [[Jaunā Vienotība]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}</ref> == Balsošanas sistēma == [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] | 36 | {{increase}} 1 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] | 26 | {{increase}} 1 |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] | 12 | {{steady}} |} == Priekšvēsture == {{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}} {{multiple image | width = 180 | image1 = 13Saeima2018.svg | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā | image2 = Latvia Saeima 2021.svg | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija }} 14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. [[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva "[[Saskaņa]]", tai sekoja "[[KPV LV]]" un "[[Jaunā konservatīvā partija]]". Saeimā iekļuva arī "[[Attīstībai/Par!]]", "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]" un "[[Jaunā Vienotība]]". Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", "Jaunā konservatīvā partija", "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", kā arī daļa no "KPV LV" frakcijas. Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]]. 13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref>, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}</ref> 5. jūnijā no "Nacionālās Apvienības" izstājās [[Inguna Rībena]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī [[Linda Liepiņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}</ref> 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}</ref> bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}</ref> 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz "Vienotību"|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk kā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla "[[ManaBalss.lv]]" vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas "KPV LV" tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīs jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}</ref> == Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti == === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Nr. ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- ! scope="row"|1 | [[Attīstībai/Par!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|2 | [[Stabilitātei!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|3 | [[Saskaņa]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|18|SK}} |- ! scope="row"|4 | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|20|SK}} |- ! scope="row"|5 |[[Jaunā Vienotība]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|6 |[[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |} === Sarakstu līderi<ref>https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Attīstībai/Par!]] |<small>[[Marija Golubeva]]</small> |<small>[[Artis Pabriks]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Kristaps Eklons]]</small> |<small>[[Artūrs Toms Plešs]]</small> |- !2 |[[Stabilitātei]] |<small>[[Aleksejs Rosļikovs]]</small> |<small>[[Amils Saļimovs]]</small> |<small>[[Viktorija Pleškāne]]</small> |<small>[[Sanita Petere]]</small> |<small>[[Naomi Farbere]]</small> |- !3 |[[Saskaņa]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Ivars Zariņš]]</small> |<small>[[Regīna Ločmele]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Aleksandrs Kazačkovs]]</small> |- !4 |[[Progresīvie]] |<small>[[Antoņina Ņenaševa]]</small> |<small>[[Kaspars Briškens]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Liene Gātere]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |- !5 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Edgars Rinkēvičs]]</small> |<small>[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Arvils Ašeradens]]</small> |<small>[[Jānis Reirs]]</small> |- !6 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Vilis Krištopāns]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- !7 |[[Konservatīvie]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]</ref> |<small>[[Anita Muižniece]]</small> |<small>[[Jānis Bordāns]]</small> |<small>[[Aldis Bukšs]]</small> |<small>[[Krišjānis Feldmanis]]</small> |<small>[[Gatis Eglītis]]</small> |- !8 |[[Apvienotais saraksts]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]</ref> |<small>[[Didzis Šmits]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |- !9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]]/[[LSDSP]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]</ref> |<small>[[Gunārs Kūtris]]</small> |<small>[[Armands Krauze]]</small> |<small>[[Kaspars Melnis]]</small> |<small>[[Uldis Augulis]]</small> |<small>[[Viktors Valainis]]</small> |} === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]] |[[Aivars Lembergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Kaspars Briškens]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}</ref> |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainars Šlesers]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!]] |[[Aleksejs Rosļikovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No "Stabilitātei!" uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Saskaņa]] |[[Ivars Zariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Uldis Pīlēns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}</ref> |- |[[Konservatīvie]] |[[Jānis Bordāns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]] ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Saskaņa|S]] ! rowspan="2" |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]<hr>AL ! rowspan="2" |JKP<hr>[[Konservatīvie|K]] ! rowspan="2" |[[Attīstībai/Par!|AP!]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! colspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] ! rowspan="2" |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! rowspan="2" |[[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan="2" |LuK<hr>[[Katram un katrai|KuK]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|S!]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Nezina ! rowspan="3" |Neplāno piedalīties ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Latvijas Zaļā partija|LZP]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! colspan="2" class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | |- |20.–24. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV] |1156 |'''10,3''' |– |'''5,7''' |'''10,7''' |'''11,3''' |'''6,8''' | colspan="2" |4,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,5''' |3,8 |'''6,4''' |3,1 |'''5,0''' |'''5,3''' |2,7 | colspan="2" |51,6 | style="background:#a0d78e" |9,2 |- |6.–10. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV] |859 |'''10,6''' |– |'''6,2''' |'''9.0''' |'''12,3''' |'''6,5''' | colspan="2" |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''20,3''' |'''5,5''' |'''6,8''' |2,2 |'''7,5''' |3,2 |2,6 | colspan="2" |51,4 | style="background:#a0d78e" |8,0 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV] |1795 |'''7,0''' |– |3,6 |'''5,7''' |'''7,0''' |'''5,5''' | colspan="2" |2,7 | style="background:#a0d78e" |'''9,9''' |2,4 |'''5,2''' |2,4 |3,0 |2,8 |– |27,5 |14,0 | style="background:#a0d78e" |2,9 |- |maijs |[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV] |665 |'''10,6''' |0,1 |'''6,9''' |'''10,2''' |'''12,8''' | colspan="2" |'''8,4''' |2,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,0''' |'''7,1''' |'''6,9''' |2,6 |4,6 |1,9 |6,9 | colspan="2" |51,2 (no 969) | style="background:#a0d78e" |7,2 |- |13.–24. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV] |1814 |'''7,6''' |0,6 |3,2 |'''5,6''' |'''8,5''' |'''6,0''' | colspan="2" |2,8 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |2,7 |4,0 |1,2 |2,1 |2,3 |1,9 |30,1 |12,0 | style="background:#a0d78e" |0,9 |- |22. aprīlis – 2. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1812 |'''6,8''' |0,6 |2,5 |4,4 |'''7,8''' | colspan="2" |'''8,0''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,8''' |3,2 |4,4 |2,4 |3,0 |1,6 |2,2 |29,6 |11,3 | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |26.–29. aprīlis |[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV] |969 |'''12,4''' |1,0 |'''9,1''' |'''10,3''' |'''12,5''' | colspan="2" |'''9,4''' |2,2 | style="background:#a0d78e" |'''19,2''' |'''5,2''' |'''5,9''' |3,8 |3,1 |– |3,2 | colspan="2" |53,0 | style="background:#a0d78e" |6,8 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1820 |'''6,7''' |0,3 |3,1 |'''5,4''' |'''7,2''' | colspan="2" |'''7,7''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |3,2 |4,9 |1,9 |2,5 |2 |1,7 |24,0 |18 | style="background:#a0d78e" |1,7 |- |29.–31. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum] |498 |'''11,2''' |1,6 |'''6,7''' |'''10,2''' |'''11,9''' | colspan="2" |'''10,8''' |2,6 | style="background:#a0d78e" |'''17,0''' |'''5,6''' |'''5,9''' |4,7 |'''5,2''' |– |4,3 | colspan="2" |51,9 (no 832) | style="background:#a0d78e" |5,1 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV] |1815 | style="background:#F8C1BE" |'''10,1''' |– |3,1 |4,2 |'''7,0''' | colspan="2" |'''6,9''' |2,3 |'''8,2''' |2,4 |3,9 |2,2 |4,3 |2 |1,6 |24,0 |17,8 | style="background:#F8C1BE" |1,9 |- |23.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum] |1325 |'''12,7''' |1,1 |'''6,2''' |'''11,5''' |'''11,6''' | colspan="2" |'''9,5''' |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''16,3''' |3,4 |'''6,5''' |'''5,7''' |4,5 |– |5,6 | colspan="2" |49,7 | style="background:#a0d78e" |3,5 |- |1. janvāris – 2. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum] |344 |'''12,7''' |0,8 |'''6,0''' |'''11,6''' |'''11,7''' | colspan="2" |'''9,6''' |3,7 | style="background:#a0d78e" |'''16,6''' |3,2 |'''7,0''' |'''5,9''' |4,3 |– |5,0 | colspan="2" |50,3 (no 637) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1808 | style="background:#F8C1BE" |'''10,6''' |– |2,8 |4,6 |'''5,9''' | colspan="2" |'''8,2''' |2,6 |'''7,5''' |2,9 |3,3 |2,5 |2,7 |1,3 |2,5 |22,8 |19,8 | style="background:#F8C1BE" |2,4 |} ==== 2021. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! KPV LV<hr>[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]] ! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;"| |- |1.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum] |818 |'''12,2''' |0,8 |'''6,1''' |'''12,0''' |'''11,5''' |'''9,5''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,1 |3,1 |'''6,6''' |'''6,4''' |4,5 |4,6 | colspan="2" |51,5 (no 1410) | style="background:#a0d78e" |4,7 |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV] |1818 | style="background:#F8C1BE" |'''11,0''' |0,7 |3,4 |4,5 |'''6,6''' |'''6,6''' |'''7,7''' |2,2 |2,7 |3,7 |3,0 |2,5 |1,0 |23,6 |19,4 | style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.–30. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum] |508 |'''13,0''' |0,8 |'''5,5''' |'''12,6''' |'''11,4''' |'''9,4''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,9 |3,0 |'''5,9''' |'''5,4''' |4,6 |4,7 | colspan="2" |51,3 (no 866) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |8.–29. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV] |1805 | style="background:#F8C1BE" |'''9,5''' |– |2,8 |4,9 |'''5,6''' |'''7,4''' |'''7,8''' |2,6 |2,7 |3,7 |1,7 |2,1 |1,3 |28,9 |17,9 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–31. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum] |1147 |'''12,6''' |0,6 |'''5,1''' |'''14,1''' |'''11,8''' |'''9,0''' | style="background:#a0d78e" |'''15,9''' |3,8 |3,5 |'''6,4''' |'''6,4''' |4,5 |4,1 | colspan="2" |49,8 (no 1871) | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,0''' |0,9 |2,5 |4,6 |'''5,3''' |'''6,5''' |'''6,4''' |2,4 |2,5 |2,7 |2,2 |2,4 |0,5 |28,4 |21,4 | style="background:#F8C1BE" |3,5 |- |1. septembris – 1. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum] |679 |'''13,4''' |0,7 |'''6,9''' |'''14,8''' |'''11,9''' |'''8,5''' | style="background:#a0d78e" |'''15,5''' |4,0 |2,9 |'''5,7''' |'''6,1''' |3,1 |3,2 | colspan="2" |49,1 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |0,7 |- |septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV] |1806 | style="background:#F8C1BE" |'''12,0''' |0,4 |2,9 |4,8 |'''6,9''' |'''8,3''' |'''8,2''' |3,1 |2,6 |3,5 |3,7 |2,9 |0,7 |21,3 |18,6 | style="background:#F8C1BE" |3,1 |- |27.–31. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum] |710 |'''14,6''' |1,0 |'''6,1''' |'''14,0''' |'''11,7''' |'''9,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |3,7 |2,8 |'''5,7''' |'''5,1''' |3,6 |4,8 | colspan="2" |47,6 (no 1181) | style="background:#a0d78e" |2,3 |- |?.–18. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV] |1825 | style="background:#F8C1BE" |'''12,6''' |0,4 |3,1 |'''5,0''' |'''7,1''' |'''7,3''' |'''6,7''' |2,8 |3,3 |3,6 |3,2 |– |1,6 |23,1 |20,0 | style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV] |1801 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |0,9 |4,0 |'''5,6''' |'''7,3''' |'''7,7''' |'''7,6''' |3,5 |3,5 |3,0 |3,4 |style="background:#d3d3d3;" rowspan="14" |''nav'' |1,7 |18,2 |22,3 |style="background:#F8C1BE" |3,6 |- |27.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum] |612 |'''15,8''' |0,6 |'''5,8''' |'''11,5''' |'''14,4''' |'''11,6''' | style="background:#a0d78e" |'''16,2''' |4,1 |3,4 |'''6,5''' |4,1 |6,0 | colspan="2" |45,9 (no 1029) | style="background:#a0d78e" |0,4 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=admin SKDS/LTV] |1793 |style="background:#F8C1BE"|'''12,1''' |0,6 |3,7 |'''5,6''' |'''9,3''' |'''9,4''' |'''7,2''' |2,7 |3,4 |4,3 |3,3 |1,1 |18,0 |19,4 |style="background:#F8C1BE"|2,7 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV] |1816 |style="background:#F8C1BE"|'''10,3''' |0,8 |4,7 |4,9 |'''8,0''' |'''7,7''' |'''6,6''' |1,9 |3,6 |3,7 |3,2 |0,9 |22,8 |20,9 |style="background:#F8C1BE"|2,3 |- |26.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum] |576 |style="background:#F8C1BE"|'''17,1''' |0,6 |'''7,8''' |'''11,1''' |'''13,3''' |'''12,5''' |'''15,9''' |3,5 |3,8 |'''6,1''' |3,3 |5,0 | colspan="2" |47,9 (no 1089) |style="background:#F8C1BE"|1,2 |- |aprīlis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE"|'''12,0''' |0,2 |3,9 |'''5,6''' |'''8,0''' |'''7,7''' |'''7,0''' |2,0 |4,2 |4,5 |4,2 |0,6 |20,1 |20,1 |style="background:#F8C1BE"|4,0 |- |26.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum] |680 |'''15,2''' |1,0 |'''7,4''' |'''12,2''' |'''11,9''' |'''10,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,8''' |4,3 |4,1 |'''6,4''' |'''5,6''' |5,1 | colspan="2" |49,6 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |1,6 |- |9.–19. aprīlis |[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti] |1003 | style="background:#F8C1BE" |'''9,2''' |1,1 |3,7 |'''5,3''' |'''6,2''' |'''7,3''' |'''6,2''' |2,2 |1,8 |2,6 |2,7 |– |36,0 |15,6 | style="background:#F8C1BE" |2,0 |- | rowspan="2" |marts |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,5''' |1,3 |4,4 |'''5,2''' |'''6,6''' |'''6,2''' |'''6,1''' |2,2 |1,4 |2,8 |2,6 |– |35,6 |15,1 | style="background:#F8C1BE" |3,9 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV] |1806 |style="background:#F8C1BE"|'''9,9''' |– |3,9 |'''5,1''' |'''7,3''' |'''6,4''' |'''6,3''' |2,6 |2,9 |4,2 |3,7 |1,9 |28,3 |17,5 |style="background:#F8C1BE"|2,6 |- |26.–30. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum] |990 |'''13,5''' |1,3 |'''8,3''' |'''13,4''' |'''12,2''' |'''10,7''' | style="background:#a0d78e" |'''15,7''' |3,5 |3,2 |'''5,6''' |'''5,7''' |6,8 |– |– |style="background:#a0d78e" |2,2 |- |februāris |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''11,5''' |1,0 |4,6 |'''7,2''' |'''5,7''' |'''9,8''' |'''6,5''' |2,3 |1,8 |2,8 |2,7 |– |28,1 |16,0 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum] |1903 |'''12,0''' |1,9 |'''8,0''' |'''14,6''' |'''11,1''' |'''11,9''' | style="background:#a0d78e" |'''15,1''' |3,6 |3,9 |'''7,0''' |4,3 |6,5 |– |– |style="background:#a0d78e" |0,5 |- |7.–31. janvāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum] |1250 |'''11,8''' |2,5 |'''7,5''' | style="background:#F2F5A9" |'''14,0''' |'''12,4''' |'''12,3''' |'''13,7''' |3,0 |4,1 |'''6,8''' |3,5 |6,8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |0,3 |} ==== 2020. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''5,3''' |4,8 |'''5,8''' |'''8,0''' |4,1 |3,0 |2,1 |3,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.-17. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum] |2421 |style="background:#F8C1BE" |'''13''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''13''' | style="background:#f99696" |'''13''' | style="background:#8BD9A9" |'''13''' | style="background:#a0d78e" |'''13''' |4 |4 |'''8''' |9 |– |– |– |- |novembis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''11,6''' |1,1 |4,9 |'''8,6''' |'''8,2''' |'''7,0''' |'''5,0''' |3,2 |3,6 |2,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,0 |- |11.-20. novembis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum] |817 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''15''' |'''13''' |'''12''' |'''13''' |4 |4 |'''6''' |8 |– |– |– |- |26.–30. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum] |853 |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''11''' |'''14''' |3 |4 |'''6''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |9.-20. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV] |889 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''6,4''' |'''7,8''' |'''6,4''' |'''8,9''' |'''5,4''' |3,0 |2,8 |3,3 |0,7 |23 |19 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |29. septembris – 4. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum] |442 |'''15''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''9''' |'''15''' |4 |3 |'''7''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |11.-22. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV] |888 |style="background:#F8C1BE" |'''10,2''' |2,2 |'''6,1''' |'''7,6''' |'''6,2''' |'''9,8''' |'''6,6''' |3,5 |2,6 |3 |1,1 |22,4 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |0,4 |- |7.–24. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum] |637 |'''15''' |2 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''16''' |'''13''' |'''10''' |'''15''' |3 |4 |'''5''' |7 |– |– | style="background:#F2F5A9" |1 |- |7.–20. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''12,2''' |1,9 |4,6 |'''7,8''' |'''5,2''' |'''10,7''' |'''6,6''' |3,8 |1,5 |1,4 |0,7 |28,5 |17,9 |style="background:#F8C1BE" |1,5 |- |8.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum] |1975 |style="background:#F8C1BE" |'''16''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''16''' |4 |3 |'''8''' |6 |– |– |– |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''15,5''' |2,2 |3,9 |'''5,6''' |'''6,8''' |'''8,3''' |'''5,8''' |2,9 |2,1 |2,2 |0,2 |26,0 |18,5 |style="background:#F8C1BE" |7,2 |- |1.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum] |1461 |'''15''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''5''' |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |1,8 |4,2 |'''5,8''' |'''5,6''' |'''8,9''' |'''5,1''' |2,8 |2,2 |1,7 |0,6 |29,8 |18,6 |style="background:#F8C1BE" |4,0 |- |23. maijs – 2. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV] |902 |style="background:#F8C1BE" |'''13,2''' |2,0 |3,7 |'''5,0''' |'''5,5''' |'''8,1''' |'''6,1''' |2,6 |2,3 |1,5 |9,6 |29,6 |19,6 |style="background:#F8C1BE" |5,1 |- |18.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum] |1182 |'''16''' |2 |'''9''' |'''13''' |'''11''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''18''' |4 |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |7.–26. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum] |1325 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |2 |'''11''' |'''14''' |'''12''' |'''11''' |'''16''' |'''5''' |4 |'''6''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV] |903 |style="background:#F8C1BE" |'''14,8''' |2,2 |4,8 |'''5,6''' |'''5,8''' |'''8,6''' |'''5,8''' |2,9 |1,5 |1,5 |0,6 |28,8 |17,1 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |4.–28. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum] |1994 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''13''' |'''13''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''5''' |4 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |24.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum] |783 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |3 |'''11''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''14''' |'''5''' |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |7.–18. februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''12,3''' |1,3 |4,1 |'''5,4''' |'''5,4''' |'''7,9''' |'''6,4''' |3,3 |2,0 |2,2 |0,4 |27,9 |21,4 |style="background:#F8C1BE" |4,4 |- |28. janvāris – 1. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum] |684 |style="background:#F8C1BE" |'''21''' |2 |'''11''' |'''11''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |'''5''' |3 |'''7''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''13,6''' |2,0 |'''6,1''' |'''5,4''' |'''6,3''' |'''8,7''' |'''6,1''' |2,9 |2,5 |1,8 |0,8 |26,9 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |} ==== 2019. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |18.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum] |1153 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |2 |'''12''' |'''10''' |'''14''' |'''10''' |'''14''' |'''5''' |'''5''' |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |6 |- |30. novembris – 12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV] |887 |style="background:#F8C1BE" |'''13,4''' |1,8 |'''5,9''' |4,6 |'''6,9''' |'''8,0''' |'''6,8''' |2,0 |2,2 |2,4 |0,1 |26,7 |19,2 |style="background:#F8C1BE" |6,4 |- |21.–24. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum] |966 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''13''' |'''10''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |4 |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |2.–12. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''11,2''' |3,0 |'''5,4''' |'''5,6''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''6,5''' |2,8 |2,0 |2,1 |0,2 |25,4 |19,5 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |15.–22. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum] |502 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''14''' |'''9''' |'''11''' |'''11''' |'''15''' |4 |4 |'''6''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |5.–16. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV] |909 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |2,5 |'''6,7''' |'''5,2''' |'''7,3''' |'''8,0''' |'''6,5''' |2,2 |2,2 |2,8 |0,5 |24,9<ref>{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}</ref> |18,3 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |- |27.–30. septembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum] |489 |style="background:#F8C1BE" |'''19''' |2 |'''15''' |'''11''' |'''10''' |'''10''' |'''17''' |'''5''' |4 |'''5''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |2 |- |6.–18. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''14,5''' |2,8 |'''7,2''' |'''6,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''8,3''' |2,5 |– |2,1 |1,0 |22,1 |16,1 |style="background:#F8C1BE" |5,6 |- |27.–30. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum] |1152 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |4 |'''16''' |'''10''' |'''11''' |'''11''' |'''17''' |4 |4 |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |augusts <small>(publicēts 30. augustā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''16,1''' |2,6 |'''6,3''' |'''6,2''' |'''7,2''' |'''8,3''' |'''8,8''' |2,9 |2,5 |2,1 |0,3 |17,3 |19,4 |style="background:#F8C1BE" |7,3 |- |jūlijs <small>(publicēts 30. jūlijā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''14,7''' |1,6 |'''5,0''' |'''5,7''' |'''6,3''' |'''7,6''' |'''8,5''' |3,6 |2,3 |2,1 |0,5 |22,2 |19,9 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |22.–29. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum] |989 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''15''' |'''10''' |'''15''' |'''10''' |'''15''' |4 |'''6''' |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |3 |- |26.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum] |860 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''12''' |'''15''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''6''' |4 |'''6''' |0 |– |– |– |- |7.–17. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''15,8''' |3,4 |4,6 |'''6,8''' |'''7,7''' |'''6,3''' |'''10,5''' |3,0 |1,6 |3,0 |0,4 |18,2 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''17,5''' |2,4 |'''7,9''' |'''5,9''' |'''8,6''' |'''8,8''' |'''6,1''' |4,0 |1,5 |1,9 |0,1 |16,9 |18,4 |style="background:#F8C1BE" |8,7 |- |1.–28. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum] |1079 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''10''' |'''16''' |'''8''' |'''16''' |4 |4 |'''7''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |1.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum] |1236 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |4 |'''15''' |'''10''' |'''12''' |'''11''' |'''10''' |'''6''' |3 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |aprīlis <small>(publicēts 26. aprīlī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''19,7''' |2,8 |'''8,6''' |'''5,6''' |'''6,7''' |'''6,9''' |'''5,8''' |3,0 |1,6 |1,5 |0,3 |20,6 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |11,1 |- |rowspan=2|marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum] |867 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |4 |'''13''' |'''11''' |'''14''' |'''10''' |'''11''' |'''6''' |'''5''' |'''6''' |5 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&utm_campaign=news=&utm_medium=chrome SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''17,7''' |4,1 |'''8,0''' |'''6,2''' |'''5,0''' |'''7,6''' |'''5,3''' |2,9 |1,6 |2,3 |0,5 |22,1 |16,7 |style="background:#F8C1BE" |8,3 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV] |872 |style="background:#F8C1BE" |'''19,0''' |3,5 |'''9,5''' |'''5,9''' |'''6,3''' |'''5,7''' |'''6,5''' |2,4 |2,0 |2,7 |0,4 |19,3 |16,8 |style="background:#F8C1BE" |9,5 |- |11.–23. janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV] |906 |style="background:#F8C1BE" |'''17,4''' |'''7,1''' |'''12,1''' |'''6,7''' |'''7,7''' |'''8,1''' |4,0 |– |– |– |5,3 |18,8 |12,8 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |} ==== 2018. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |1.–12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''20,6''' |'''10,4''' |'''8,9''' |'''6,2''' |'''6,5''' |'''6,6''' |4,2 |3,0 |2,4 |2,3 |0,1 |16,5 |12,3 |style="background:#F8C1BE" |10,2 |- |3.–15. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV] |833 |style="background:#F8C1BE" |'''18,2''' |'''9,8''' |'''10,2''' |'''6,7''' |'''5,9''' |'''6,4''' |4,7 |2,6 |1,6 |1,8 |0,1 |17,7 |14,3 |style="background:#F8C1BE" |8,0 |- |13.–23. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''19,2''' |'''11,5''' |'''10,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''5,4''' |4,4 |4,2 |1,4 |1,7 |0,2 |12,0 |12,6 |style="background:#F8C1BE" |7,7 |- !colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]] |style="background:#F8C1BE" |'''19,80''' |'''14,25''' |'''13,59''' |'''12,05''' |'''11,02''' |'''9,92''' |'''6,70''' |4,15 |3,20 |2,62 |2,70 !colspan=2| |style="background:#F8C1BE" |5,55 |} === Citas aptaujas === 2019. gada augustā "Kantar TNS" aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}</ref> 2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc "mazākā ļaunuma" principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> "Eurobarometer" aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}</ref> Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}</ref> savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] 55leb6j3zo4axmv597c3vrxdl1jg1rf 3661024 3660704 2022-07-26T08:43:13Z OskarsC 38216 /* Reģistrācija */ wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 14. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = yes | previous_election = 13. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2018 | next_election = 15. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2026 | election_date = {{dat|2022|10|01}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = no | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Saskaņa --> | image1 = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]] | colour1 = EB482C | leader1 = [[Ivars Zariņš]] | party1 = [[Saskaņa]] | last_election1 = 23 (19,80%) | seats_before1 = 18 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- JKP --> | image2 = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] | colour2 = 192956 | leader2 = [[Jānis Bordāns]] | party2 = [[Konservatīvie]] | last_election2 = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija) | seats_before2 = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AP! --> | image3 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour3 = FFEC00 | leader3 = ''TBA'' | party3 = [[Attīstībai/Par!]] | last_election3 = 13 (12,04%) | seats_before3 = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = ''TBA'' | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (11,01%) | seats_before4 = 11 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- ZZS --> | image5 = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]] | colour5 = 2C943F | leader5 = [[Aivars Lembergs]] | party5 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] | last_election5 = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]]) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- Jaunā Vienotība --> | image6 = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]] | colour6 = A6C705 | leader6 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] | party6 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election6 = 8 (6,69%) | seats_before6 = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = | before_election = [[Krišjānis Kariņš]] | before_party = [[Jaunā Vienotība]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}</ref> == Balsošanas sistēma == [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] | 36 | {{increase}} 1 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] | 26 | {{increase}} 1 |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] | 12 | {{steady}} |} == Priekšvēsture == {{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}} {{multiple image | width = 180 | image1 = 13Saeima2018.svg | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā | image2 = Latvia Saeima 2021.svg | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija }} 14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. [[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva "[[Saskaņa]]", tai sekoja "[[KPV LV]]" un "[[Jaunā konservatīvā partija]]". Saeimā iekļuva arī "[[Attīstībai/Par!]]", "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]" un "[[Jaunā Vienotība]]". Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", "Jaunā konservatīvā partija", "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", kā arī daļa no "KPV LV" frakcijas. Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]]. 13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref>, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}</ref> 5. jūnijā no "Nacionālās Apvienības" izstājās [[Inguna Rībena]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī [[Linda Liepiņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}</ref> 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}</ref> bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}</ref> 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz "Vienotību"|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk kā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla "[[ManaBalss.lv]]" vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas "KPV LV" tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīs jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}</ref> == Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti == === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Nr. ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- ! scope="row"|1 | [[Attīstībai/Par!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|2 | [[Stabilitātei!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|3 | [[Saskaņa]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|18|SK}} |- ! scope="row"|4 | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|20|SK}} |- ! scope="row"|5 |[[Jaunā Vienotība]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|6 |[[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|7 |[[Apvienotais saraksts]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|26|SK}} |} === Sarakstu līderi<ref>https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Attīstībai/Par!]] |<small>[[Marija Golubeva]]</small> |<small>[[Artis Pabriks]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Kristaps Eklons]]</small> |<small>[[Artūrs Toms Plešs]]</small> |- !2 |[[Stabilitātei]] |<small>[[Aleksejs Rosļikovs]]</small> |<small>[[Amils Saļimovs]]</small> |<small>[[Viktorija Pleškāne]]</small> |<small>[[Sanita Petere]]</small> |<small>[[Naomi Farbere]]</small> |- !3 |[[Saskaņa]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Ivars Zariņš]]</small> |<small>[[Regīna Ločmele]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Aleksandrs Kazačkovs]]</small> |- !4 |[[Progresīvie]] |<small>[[Antoņina Ņenaševa]]</small> |<small>[[Kaspars Briškens]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Liene Gātere]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |- !5 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Edgars Rinkēvičs]]</small> |<small>[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Arvils Ašeradens]]</small> |<small>[[Jānis Reirs]]</small> |- !6 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Vilis Krištopāns]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- !7 |[[Konservatīvie]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]</ref> |<small>[[Anita Muižniece]]</small> |<small>[[Jānis Bordāns]]</small> |<small>[[Aldis Bukšs]]</small> |<small>[[Krišjānis Feldmanis]]</small> |<small>[[Gatis Eglītis]]</small> |- !8 |[[Apvienotais saraksts]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]</ref> |<small>[[Didzis Šmits]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |- !9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]]/[[LSDSP]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]</ref> |<small>[[Gunārs Kūtris]]</small> |<small>[[Armands Krauze]]</small> |<small>[[Kaspars Melnis]]</small> |<small>[[Uldis Augulis]]</small> |<small>[[Viktors Valainis]]</small> |} === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]] |[[Aivars Lembergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Kaspars Briškens]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}</ref> |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainars Šlesers]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!]] |[[Aleksejs Rosļikovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No "Stabilitātei!" uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Saskaņa]] |[[Ivars Zariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Uldis Pīlēns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}</ref> |- |[[Konservatīvie]] |[[Jānis Bordāns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]] ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Saskaņa|S]] | rowspan="2" |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]<hr>AL | rowspan="2" |JKP<hr>[[Konservatīvie|K]] ! rowspan="2" |[[Attīstībai/Par!|AP!]] | rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] | rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! colspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] | rowspan="2" |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! rowspan="2" |[[Progresīvie (partija)|P]] | rowspan="2" |LuK<hr>[[Katram un katrai|KuK]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|S!]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Nezina ! rowspan="3" |Neplāno piedalīties ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Latvijas Zaļā partija|LZP]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! colspan="2" class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | |- |20.–24. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV] |1156 |'''10,3''' |– |'''5,7''' |'''10,7''' |'''11,3''' |'''6,8''' | colspan="2" |4,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,5''' |3,8 |'''6,4''' |3,1 |'''5,0''' |'''5,3''' |2,7 | colspan="2" |51,6 | style="background:#a0d78e" |9,2 |- |6.–10. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV] |859 |'''10,6''' |– |'''6,2''' |'''9.0''' |'''12,3''' |'''6,5''' | colspan="2" |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''20,3''' |'''5,5''' |'''6,8''' |2,2 |'''7,5''' |3,2 |2,6 | colspan="2" |51,4 | style="background:#a0d78e" |8,0 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV] |1795 |'''7,0''' |– |3,6 |'''5,7''' |'''7,0''' |'''5,5''' | colspan="2" |2,7 | style="background:#a0d78e" |'''9,9''' |2,4 |'''5,2''' |2,4 |3,0 |2,8 |– |27,5 |14,0 | style="background:#a0d78e" |2,9 |- |maijs |[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV] |665 |'''10,6''' |0,1 |'''6,9''' |'''10,2''' |'''12,8''' | colspan="2" |'''8,4''' |2,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,0''' |'''7,1''' |'''6,9''' |2,6 |4,6 |1,9 |6,9 | colspan="2" |51,2 (no 969) | style="background:#a0d78e" |7,2 |- |13.–24. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV] |1814 |'''7,6''' |0,6 |3,2 |'''5,6''' |'''8,5''' |'''6,0''' | colspan="2" |2,8 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |2,7 |4,0 |1,2 |2,1 |2,3 |1,9 |30,1 |12,0 | style="background:#a0d78e" |0,9 |- |22. aprīlis – 2. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1812 |'''6,8''' |0,6 |2,5 |4,4 |'''7,8''' | colspan="2" |'''8,0''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,8''' |3,2 |4,4 |2,4 |3,0 |1,6 |2,2 |29,6 |11,3 | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |26.–29. aprīlis |[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV] |969 |'''12,4''' |1,0 |'''9,1''' |'''10,3''' |'''12,5''' | colspan="2" |'''9,4''' |2,2 | style="background:#a0d78e" |'''19,2''' |'''5,2''' |'''5,9''' |3,8 |3,1 |– |3,2 | colspan="2" |53,0 | style="background:#a0d78e" |6,8 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1820 |'''6,7''' |0,3 |3,1 |'''5,4''' |'''7,2''' | colspan="2" |'''7,7''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |3,2 |4,9 |1,9 |2,5 |2 |1,7 |24,0 |18 | style="background:#a0d78e" |1,7 |- |29.–31. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum] |498 |'''11,2''' |1,6 |'''6,7''' |'''10,2''' |'''11,9''' | colspan="2" |'''10,8''' |2,6 | style="background:#a0d78e" |'''17,0''' |'''5,6''' |'''5,9''' |4,7 |'''5,2''' |– |4,3 | colspan="2" |51,9 (no 832) | style="background:#a0d78e" |5,1 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV] |1815 | style="background:#F8C1BE" |'''10,1''' |– |3,1 |4,2 |'''7,0''' | colspan="2" |'''6,9''' |2,3 |'''8,2''' |2,4 |3,9 |2,2 |4,3 |2 |1,6 |24,0 |17,8 | style="background:#F8C1BE" |1,9 |- |23.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum] |1325 |'''12,7''' |1,1 |'''6,2''' |'''11,5''' |'''11,6''' | colspan="2" |'''9,5''' |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''16,3''' |3,4 |'''6,5''' |'''5,7''' |4,5 |– |5,6 | colspan="2" |49,7 | style="background:#a0d78e" |3,5 |- |1. janvāris – 2. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum] |344 |'''12,7''' |0,8 |'''6,0''' |'''11,6''' |'''11,7''' | colspan="2" |'''9,6''' |3,7 | style="background:#a0d78e" |'''16,6''' |3,2 |'''7,0''' |'''5,9''' |4,3 |– |5,0 | colspan="2" |50,3 (no 637) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1808 | style="background:#F8C1BE" |'''10,6''' |– |2,8 |4,6 |'''5,9''' | colspan="2" |'''8,2''' |2,6 |'''7,5''' |2,9 |3,3 |2,5 |2,7 |1,3 |2,5 |22,8 |19,8 | style="background:#F8C1BE" |2,4 |} ==== 2021. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! KPV LV<hr>[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]] ! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;"| |- |1.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum] |818 |'''12,2''' |0,8 |'''6,1''' |'''12,0''' |'''11,5''' |'''9,5''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,1 |3,1 |'''6,6''' |'''6,4''' |4,5 |4,6 | colspan="2" |51,5 (no 1410) | style="background:#a0d78e" |4,7 |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV] |1818 | style="background:#F8C1BE" |'''11,0''' |0,7 |3,4 |4,5 |'''6,6''' |'''6,6''' |'''7,7''' |2,2 |2,7 |3,7 |3,0 |2,5 |1,0 |23,6 |19,4 | style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.–30. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum] |508 |'''13,0''' |0,8 |'''5,5''' |'''12,6''' |'''11,4''' |'''9,4''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,9 |3,0 |'''5,9''' |'''5,4''' |4,6 |4,7 | colspan="2" |51,3 (no 866) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |8.–29. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV] |1805 | style="background:#F8C1BE" |'''9,5''' |– |2,8 |4,9 |'''5,6''' |'''7,4''' |'''7,8''' |2,6 |2,7 |3,7 |1,7 |2,1 |1,3 |28,9 |17,9 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–31. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum] |1147 |'''12,6''' |0,6 |'''5,1''' |'''14,1''' |'''11,8''' |'''9,0''' | style="background:#a0d78e" |'''15,9''' |3,8 |3,5 |'''6,4''' |'''6,4''' |4,5 |4,1 | colspan="2" |49,8 (no 1871) | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,0''' |0,9 |2,5 |4,6 |'''5,3''' |'''6,5''' |'''6,4''' |2,4 |2,5 |2,7 |2,2 |2,4 |0,5 |28,4 |21,4 | style="background:#F8C1BE" |3,5 |- |1. septembris – 1. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum] |679 |'''13,4''' |0,7 |'''6,9''' |'''14,8''' |'''11,9''' |'''8,5''' | style="background:#a0d78e" |'''15,5''' |4,0 |2,9 |'''5,7''' |'''6,1''' |3,1 |3,2 | colspan="2" |49,1 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |0,7 |- |septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV] |1806 | style="background:#F8C1BE" |'''12,0''' |0,4 |2,9 |4,8 |'''6,9''' |'''8,3''' |'''8,2''' |3,1 |2,6 |3,5 |3,7 |2,9 |0,7 |21,3 |18,6 | style="background:#F8C1BE" |3,1 |- |27.–31. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum] |710 |'''14,6''' |1,0 |'''6,1''' |'''14,0''' |'''11,7''' |'''9,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |3,7 |2,8 |'''5,7''' |'''5,1''' |3,6 |4,8 | colspan="2" |47,6 (no 1181) | style="background:#a0d78e" |2,3 |- |?.–18. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV] |1825 | style="background:#F8C1BE" |'''12,6''' |0,4 |3,1 |'''5,0''' |'''7,1''' |'''7,3''' |'''6,7''' |2,8 |3,3 |3,6 |3,2 |– |1,6 |23,1 |20,0 | style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV] |1801 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |0,9 |4,0 |'''5,6''' |'''7,3''' |'''7,7''' |'''7,6''' |3,5 |3,5 |3,0 |3,4 |style="background:#d3d3d3;" rowspan="14" |''nav'' |1,7 |18,2 |22,3 |style="background:#F8C1BE" |3,6 |- |27.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum] |612 |'''15,8''' |0,6 |'''5,8''' |'''11,5''' |'''14,4''' |'''11,6''' | style="background:#a0d78e" |'''16,2''' |4,1 |3,4 |'''6,5''' |4,1 |6,0 | colspan="2" |45,9 (no 1029) | style="background:#a0d78e" |0,4 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=admin SKDS/LTV] |1793 |style="background:#F8C1BE"|'''12,1''' |0,6 |3,7 |'''5,6''' |'''9,3''' |'''9,4''' |'''7,2''' |2,7 |3,4 |4,3 |3,3 |1,1 |18,0 |19,4 |style="background:#F8C1BE"|2,7 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV] |1816 |style="background:#F8C1BE"|'''10,3''' |0,8 |4,7 |4,9 |'''8,0''' |'''7,7''' |'''6,6''' |1,9 |3,6 |3,7 |3,2 |0,9 |22,8 |20,9 |style="background:#F8C1BE"|2,3 |- |26.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum] |576 |style="background:#F8C1BE"|'''17,1''' |0,6 |'''7,8''' |'''11,1''' |'''13,3''' |'''12,5''' |'''15,9''' |3,5 |3,8 |'''6,1''' |3,3 |5,0 | colspan="2" |47,9 (no 1089) |style="background:#F8C1BE"|1,2 |- |aprīlis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE"|'''12,0''' |0,2 |3,9 |'''5,6''' |'''8,0''' |'''7,7''' |'''7,0''' |2,0 |4,2 |4,5 |4,2 |0,6 |20,1 |20,1 |style="background:#F8C1BE"|4,0 |- |26.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum] |680 |'''15,2''' |1,0 |'''7,4''' |'''12,2''' |'''11,9''' |'''10,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,8''' |4,3 |4,1 |'''6,4''' |'''5,6''' |5,1 | colspan="2" |49,6 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |1,6 |- |9.–19. aprīlis |[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti] |1003 | style="background:#F8C1BE" |'''9,2''' |1,1 |3,7 |'''5,3''' |'''6,2''' |'''7,3''' |'''6,2''' |2,2 |1,8 |2,6 |2,7 |– |36,0 |15,6 | style="background:#F8C1BE" |2,0 |- | rowspan="2" |marts |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,5''' |1,3 |4,4 |'''5,2''' |'''6,6''' |'''6,2''' |'''6,1''' |2,2 |1,4 |2,8 |2,6 |– |35,6 |15,1 | style="background:#F8C1BE" |3,9 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV] |1806 |style="background:#F8C1BE"|'''9,9''' |– |3,9 |'''5,1''' |'''7,3''' |'''6,4''' |'''6,3''' |2,6 |2,9 |4,2 |3,7 |1,9 |28,3 |17,5 |style="background:#F8C1BE"|2,6 |- |26.–30. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum] |990 |'''13,5''' |1,3 |'''8,3''' |'''13,4''' |'''12,2''' |'''10,7''' | style="background:#a0d78e" |'''15,7''' |3,5 |3,2 |'''5,6''' |'''5,7''' |6,8 |– |– |style="background:#a0d78e" |2,2 |- |februāris |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''11,5''' |1,0 |4,6 |'''7,2''' |'''5,7''' |'''9,8''' |'''6,5''' |2,3 |1,8 |2,8 |2,7 |– |28,1 |16,0 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum] |1903 |'''12,0''' |1,9 |'''8,0''' |'''14,6''' |'''11,1''' |'''11,9''' | style="background:#a0d78e" |'''15,1''' |3,6 |3,9 |'''7,0''' |4,3 |6,5 |– |– |style="background:#a0d78e" |0,5 |- |7.–31. janvāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum] |1250 |'''11,8''' |2,5 |'''7,5''' | style="background:#F2F5A9" |'''14,0''' |'''12,4''' |'''12,3''' |'''13,7''' |3,0 |4,1 |'''6,8''' |3,5 |6,8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |0,3 |} ==== 2020. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''5,3''' |4,8 |'''5,8''' |'''8,0''' |4,1 |3,0 |2,1 |3,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.-17. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum] |2421 |style="background:#F8C1BE" |'''13''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''13''' | style="background:#f99696" |'''13''' | style="background:#8BD9A9" |'''13''' | style="background:#a0d78e" |'''13''' |4 |4 |'''8''' |9 |– |– |– |- |novembis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''11,6''' |1,1 |4,9 |'''8,6''' |'''8,2''' |'''7,0''' |'''5,0''' |3,2 |3,6 |2,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,0 |- |11.-20. novembis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum] |817 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''15''' |'''13''' |'''12''' |'''13''' |4 |4 |'''6''' |8 |– |– |– |- |26.–30. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum] |853 |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''11''' |'''14''' |3 |4 |'''6''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |9.-20. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV] |889 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''6,4''' |'''7,8''' |'''6,4''' |'''8,9''' |'''5,4''' |3,0 |2,8 |3,3 |0,7 |23 |19 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |29. septembris – 4. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum] |442 |'''15''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''9''' |'''15''' |4 |3 |'''7''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |11.-22. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV] |888 |style="background:#F8C1BE" |'''10,2''' |2,2 |'''6,1''' |'''7,6''' |'''6,2''' |'''9,8''' |'''6,6''' |3,5 |2,6 |3 |1,1 |22,4 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |0,4 |- |7.–24. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum] |637 |'''15''' |2 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''16''' |'''13''' |'''10''' |'''15''' |3 |4 |'''5''' |7 |– |– | style="background:#F2F5A9" |1 |- |7.–20. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''12,2''' |1,9 |4,6 |'''7,8''' |'''5,2''' |'''10,7''' |'''6,6''' |3,8 |1,5 |1,4 |0,7 |28,5 |17,9 |style="background:#F8C1BE" |1,5 |- |8.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum] |1975 |style="background:#F8C1BE" |'''16''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''16''' |4 |3 |'''8''' |6 |– |– |– |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''15,5''' |2,2 |3,9 |'''5,6''' |'''6,8''' |'''8,3''' |'''5,8''' |2,9 |2,1 |2,2 |0,2 |26,0 |18,5 |style="background:#F8C1BE" |7,2 |- |1.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum] |1461 |'''15''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''5''' |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |1,8 |4,2 |'''5,8''' |'''5,6''' |'''8,9''' |'''5,1''' |2,8 |2,2 |1,7 |0,6 |29,8 |18,6 |style="background:#F8C1BE" |4,0 |- |23. maijs – 2. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV] |902 |style="background:#F8C1BE" |'''13,2''' |2,0 |3,7 |'''5,0''' |'''5,5''' |'''8,1''' |'''6,1''' |2,6 |2,3 |1,5 |9,6 |29,6 |19,6 |style="background:#F8C1BE" |5,1 |- |18.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum] |1182 |'''16''' |2 |'''9''' |'''13''' |'''11''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''18''' |4 |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |7.–26. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum] |1325 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |2 |'''11''' |'''14''' |'''12''' |'''11''' |'''16''' |'''5''' |4 |'''6''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV] |903 |style="background:#F8C1BE" |'''14,8''' |2,2 |4,8 |'''5,6''' |'''5,8''' |'''8,6''' |'''5,8''' |2,9 |1,5 |1,5 |0,6 |28,8 |17,1 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |4.–28. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum] |1994 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''13''' |'''13''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''5''' |4 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |24.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum] |783 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |3 |'''11''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''14''' |'''5''' |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |7.–18. februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''12,3''' |1,3 |4,1 |'''5,4''' |'''5,4''' |'''7,9''' |'''6,4''' |3,3 |2,0 |2,2 |0,4 |27,9 |21,4 |style="background:#F8C1BE" |4,4 |- |28. janvāris – 1. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum] |684 |style="background:#F8C1BE" |'''21''' |2 |'''11''' |'''11''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |'''5''' |3 |'''7''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''13,6''' |2,0 |'''6,1''' |'''5,4''' |'''6,3''' |'''8,7''' |'''6,1''' |2,9 |2,5 |1,8 |0,8 |26,9 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |} ==== 2019. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |18.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum] |1153 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |2 |'''12''' |'''10''' |'''14''' |'''10''' |'''14''' |'''5''' |'''5''' |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |6 |- |30. novembris – 12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV] |887 |style="background:#F8C1BE" |'''13,4''' |1,8 |'''5,9''' |4,6 |'''6,9''' |'''8,0''' |'''6,8''' |2,0 |2,2 |2,4 |0,1 |26,7 |19,2 |style="background:#F8C1BE" |6,4 |- |21.–24. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum] |966 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''13''' |'''10''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |4 |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |2.–12. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''11,2''' |3,0 |'''5,4''' |'''5,6''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''6,5''' |2,8 |2,0 |2,1 |0,2 |25,4 |19,5 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |15.–22. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum] |502 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''14''' |'''9''' |'''11''' |'''11''' |'''15''' |4 |4 |'''6''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |5.–16. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV] |909 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |2,5 |'''6,7''' |'''5,2''' |'''7,3''' |'''8,0''' |'''6,5''' |2,2 |2,2 |2,8 |0,5 |24,9<ref>{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}</ref> |18,3 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |- |27.–30. septembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum] |489 |style="background:#F8C1BE" |'''19''' |2 |'''15''' |'''11''' |'''10''' |'''10''' |'''17''' |'''5''' |4 |'''5''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |2 |- |6.–18. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''14,5''' |2,8 |'''7,2''' |'''6,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''8,3''' |2,5 |– |2,1 |1,0 |22,1 |16,1 |style="background:#F8C1BE" |5,6 |- |27.–30. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum] |1152 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |4 |'''16''' |'''10''' |'''11''' |'''11''' |'''17''' |4 |4 |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |augusts <small>(publicēts 30. augustā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''16,1''' |2,6 |'''6,3''' |'''6,2''' |'''7,2''' |'''8,3''' |'''8,8''' |2,9 |2,5 |2,1 |0,3 |17,3 |19,4 |style="background:#F8C1BE" |7,3 |- |jūlijs <small>(publicēts 30. jūlijā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''14,7''' |1,6 |'''5,0''' |'''5,7''' |'''6,3''' |'''7,6''' |'''8,5''' |3,6 |2,3 |2,1 |0,5 |22,2 |19,9 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |22.–29. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum] |989 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''15''' |'''10''' |'''15''' |'''10''' |'''15''' |4 |'''6''' |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |3 |- |26.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum] |860 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''12''' |'''15''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''6''' |4 |'''6''' |0 |– |– |– |- |7.–17. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''15,8''' |3,4 |4,6 |'''6,8''' |'''7,7''' |'''6,3''' |'''10,5''' |3,0 |1,6 |3,0 |0,4 |18,2 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''17,5''' |2,4 |'''7,9''' |'''5,9''' |'''8,6''' |'''8,8''' |'''6,1''' |4,0 |1,5 |1,9 |0,1 |16,9 |18,4 |style="background:#F8C1BE" |8,7 |- |1.–28. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum] |1079 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''10''' |'''16''' |'''8''' |'''16''' |4 |4 |'''7''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |1.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum] |1236 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |4 |'''15''' |'''10''' |'''12''' |'''11''' |'''10''' |'''6''' |3 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |aprīlis <small>(publicēts 26. aprīlī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''19,7''' |2,8 |'''8,6''' |'''5,6''' |'''6,7''' |'''6,9''' |'''5,8''' |3,0 |1,6 |1,5 |0,3 |20,6 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |11,1 |- |rowspan=2|marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum] |867 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |4 |'''13''' |'''11''' |'''14''' |'''10''' |'''11''' |'''6''' |'''5''' |'''6''' |5 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&utm_campaign=news=&utm_medium=chrome SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''17,7''' |4,1 |'''8,0''' |'''6,2''' |'''5,0''' |'''7,6''' |'''5,3''' |2,9 |1,6 |2,3 |0,5 |22,1 |16,7 |style="background:#F8C1BE" |8,3 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV] |872 |style="background:#F8C1BE" |'''19,0''' |3,5 |'''9,5''' |'''5,9''' |'''6,3''' |'''5,7''' |'''6,5''' |2,4 |2,0 |2,7 |0,4 |19,3 |16,8 |style="background:#F8C1BE" |9,5 |- |11.–23. janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV] |906 |style="background:#F8C1BE" |'''17,4''' |'''7,1''' |'''12,1''' |'''6,7''' |'''7,7''' |'''8,1''' |4,0 |– |– |– |5,3 |18,8 |12,8 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |} ==== 2018. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |1.–12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''20,6''' |'''10,4''' |'''8,9''' |'''6,2''' |'''6,5''' |'''6,6''' |4,2 |3,0 |2,4 |2,3 |0,1 |16,5 |12,3 |style="background:#F8C1BE" |10,2 |- |3.–15. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV] |833 |style="background:#F8C1BE" |'''18,2''' |'''9,8''' |'''10,2''' |'''6,7''' |'''5,9''' |'''6,4''' |4,7 |2,6 |1,6 |1,8 |0,1 |17,7 |14,3 |style="background:#F8C1BE" |8,0 |- |13.–23. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''19,2''' |'''11,5''' |'''10,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''5,4''' |4,4 |4,2 |1,4 |1,7 |0,2 |12,0 |12,6 |style="background:#F8C1BE" |7,7 |- !colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]] |style="background:#F8C1BE" |'''19,80''' |'''14,25''' |'''13,59''' |'''12,05''' |'''11,02''' |'''9,92''' |'''6,70''' |4,15 |3,20 |2,62 |2,70 !colspan=2| |style="background:#F8C1BE" |5,55 |} === Citas aptaujas === 2019. gada augustā "Kantar TNS" aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}</ref> 2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc "mazākā ļaunuma" principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> "Eurobarometer" aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}</ref> Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}</ref> savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] 7gxaqla6ckahtp50fnf9r0frcr5lvne 3661076 3661024 2022-07-26T11:33:04Z OskarsC 38216 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 14. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = yes | previous_election = 13. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2018 | next_election = 15. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2026 | election_date = {{dat|2022|10|01}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = no | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Saskaņa --> | image1 = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]] | colour1 = EB482C | leader1 = [[Ivars Zariņš]] | party1 = [[Saskaņa]] | last_election1 = 23 (19,80%) | seats_before1 = 18 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- JKP --> | image2 = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] | colour2 = 192956 | leader2 = [[Jānis Bordāns]] | party2 = [[Konservatīvie]] | last_election2 = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija) | seats_before2 = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AP! --> | image3 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour3 = FFEC00 | leader3 = ''TBA'' | party3 = [[Attīstībai/Par!]] | last_election3 = 13 (12,04%) | seats_before3 = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Uģis Mitrevics]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (11,01%) | seats_before4 = 11 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- ZZS --> | image5 = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]] | colour5 = 2C943F | leader5 = [[Aivars Lembergs]] | party5 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] | last_election5 = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]]) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- Jaunā Vienotība --> | image6 = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]] | colour6 = A6C705 | leader6 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] | party6 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election6 = 8 (6,69%) | seats_before6 = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = | before_election = [[Krišjānis Kariņš]] | before_party = [[Jaunā Vienotība]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}</ref> == Balsošanas sistēma == [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] | 36 | {{increase}} 1 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] | 26 | {{increase}} 1 |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] | 12 | {{steady}} |} == Priekšvēsture == {{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}} {{multiple image | width = 180 | image1 = 13Saeima2018.svg | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā | image2 = Latvia Saeima 2021.svg | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija }} 14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. [[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva "[[Saskaņa]]", tai sekoja "[[KPV LV]]" un "[[Jaunā konservatīvā partija]]". Saeimā iekļuva arī "[[Attīstībai/Par!]]", "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]" un "[[Jaunā Vienotība]]". Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", "Jaunā konservatīvā partija", "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", kā arī daļa no "KPV LV" frakcijas. Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]]. 13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref>, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}</ref> 5. jūnijā no "Nacionālās Apvienības" izstājās [[Inguna Rībena]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī [[Linda Liepiņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}</ref> 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}</ref> bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}</ref> 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz "Vienotību"|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk kā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla "[[ManaBalss.lv]]" vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas "KPV LV" tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīs jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}</ref> == Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti == === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Nr. ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- ! scope="row"|1 | [[Attīstībai/Par!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|2 | [[Stabilitātei!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|3 | [[Saskaņa]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|18|SK}} |- ! scope="row"|4 | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|20|SK}} |- ! scope="row"|5 |[[Jaunā Vienotība]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|6 |[[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|7 |[[Apvienotais saraksts]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|26|SK}} |- ! scope="row"|8 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|26|SK}} |} === Sarakstu līderi<ref>https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Attīstībai/Par!]] |<small>[[Marija Golubeva]]</small> |<small>[[Artis Pabriks]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Kristaps Eklons]]</small> |<small>[[Artūrs Toms Plešs]]</small> |- !2 |[[Stabilitātei]] |<small>[[Aleksejs Rosļikovs]]</small> |<small>[[Amils Saļimovs]]</small> |<small>[[Viktorija Pleškāne]]</small> |<small>[[Sanita Petere]]</small> |<small>[[Naomi Farbere]]</small> |- !3 |[[Saskaņa]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Ivars Zariņš]]</small> |<small>[[Regīna Ločmele]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Aleksandrs Kazačkovs]]</small> |- !4 |[[Progresīvie]] |<small>[[Antoņina Ņenaševa]]</small> |<small>[[Kaspars Briškens]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Liene Gātere]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |- !5 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Edgars Rinkēvičs]]</small> |<small>[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Arvils Ašeradens]]</small> |<small>[[Jānis Reirs]]</small> |- !6 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Vilis Krištopāns]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- !7 |[[Konservatīvie]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]</ref> |<small>[[Anita Muižniece]]</small> |<small>[[Jānis Bordāns]]</small> |<small>[[Aldis Bukšs]]</small> |<small>[[Krišjānis Feldmanis]]</small> |<small>[[Gatis Eglītis]]</small> |- !8 |[[Apvienotais saraksts]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]</ref> |<small>[[Didzis Šmits]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |- !9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]]/[[LSDSP]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]</ref> |<small>[[Gunārs Kūtris]]</small> |<small>[[Armands Krauze]]</small> |<small>[[Kaspars Melnis]]</small> |<small>[[Uldis Augulis]]</small> |<small>[[Viktors Valainis]]</small> |} === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]] |[[Aivars Lembergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Kaspars Briškens]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}</ref> |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainars Šlesers]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!]] |[[Aleksejs Rosļikovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No "Stabilitātei!" uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Saskaņa]] |[[Ivars Zariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Uldis Pīlēns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}</ref> |- |[[Konservatīvie]] |[[Jānis Bordāns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]] ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Saskaņa|S]] | rowspan="2" |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]<hr>AL | rowspan="2" |JKP<hr>[[Konservatīvie|K]] ! rowspan="2" |[[Attīstībai/Par!|AP!]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] | rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! colspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] | rowspan="2" |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! rowspan="2" |[[Progresīvie (partija)|P]] | rowspan="2" |LuK<hr>[[Katram un katrai|KuK]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|S!]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Nezina ! rowspan="3" |Neplāno piedalīties ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Latvijas Zaļā partija|LZP]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! colspan="2" class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | |- |20.–24. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV] |1156 |'''10,3''' |– |'''5,7''' |'''10,7''' |'''11,3''' |'''6,8''' | colspan="2" |4,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,5''' |3,8 |'''6,4''' |3,1 |'''5,0''' |'''5,3''' |2,7 | colspan="2" |51,6 | style="background:#a0d78e" |9,2 |- |6.–10. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV] |859 |'''10,6''' |– |'''6,2''' |'''9.0''' |'''12,3''' |'''6,5''' | colspan="2" |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''20,3''' |'''5,5''' |'''6,8''' |2,2 |'''7,5''' |3,2 |2,6 | colspan="2" |51,4 | style="background:#a0d78e" |8,0 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV] |1795 |'''7,0''' |– |3,6 |'''5,7''' |'''7,0''' |'''5,5''' | colspan="2" |2,7 | style="background:#a0d78e" |'''9,9''' |2,4 |'''5,2''' |2,4 |3,0 |2,8 |– |27,5 |14,0 | style="background:#a0d78e" |2,9 |- |maijs |[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV] |665 |'''10,6''' |0,1 |'''6,9''' |'''10,2''' |'''12,8''' | colspan="2" |'''8,4''' |2,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,0''' |'''7,1''' |'''6,9''' |2,6 |4,6 |1,9 |6,9 | colspan="2" |51,2 (no 969) | style="background:#a0d78e" |7,2 |- |13.–24. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV] |1814 |'''7,6''' |0,6 |3,2 |'''5,6''' |'''8,5''' |'''6,0''' | colspan="2" |2,8 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |2,7 |4,0 |1,2 |2,1 |2,3 |1,9 |30,1 |12,0 | style="background:#a0d78e" |0,9 |- |22. aprīlis – 2. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1812 |'''6,8''' |0,6 |2,5 |4,4 |'''7,8''' | colspan="2" |'''8,0''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,8''' |3,2 |4,4 |2,4 |3,0 |1,6 |2,2 |29,6 |11,3 | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |26.–29. aprīlis |[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV] |969 |'''12,4''' |1,0 |'''9,1''' |'''10,3''' |'''12,5''' | colspan="2" |'''9,4''' |2,2 | style="background:#a0d78e" |'''19,2''' |'''5,2''' |'''5,9''' |3,8 |3,1 |– |3,2 | colspan="2" |53,0 | style="background:#a0d78e" |6,8 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1820 |'''6,7''' |0,3 |3,1 |'''5,4''' |'''7,2''' | colspan="2" |'''7,7''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |3,2 |4,9 |1,9 |2,5 |2 |1,7 |24,0 |18 | style="background:#a0d78e" |1,7 |- |29.–31. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum] |498 |'''11,2''' |1,6 |'''6,7''' |'''10,2''' |'''11,9''' | colspan="2" |'''10,8''' |2,6 | style="background:#a0d78e" |'''17,0''' |'''5,6''' |'''5,9''' |4,7 |'''5,2''' |– |4,3 | colspan="2" |51,9 (no 832) | style="background:#a0d78e" |5,1 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV] |1815 | style="background:#F8C1BE" |'''10,1''' |– |3,1 |4,2 |'''7,0''' | colspan="2" |'''6,9''' |2,3 |'''8,2''' |2,4 |3,9 |2,2 |4,3 |2 |1,6 |24,0 |17,8 | style="background:#F8C1BE" |1,9 |- |23.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum] |1325 |'''12,7''' |1,1 |'''6,2''' |'''11,5''' |'''11,6''' | colspan="2" |'''9,5''' |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''16,3''' |3,4 |'''6,5''' |'''5,7''' |4,5 |– |5,6 | colspan="2" |49,7 | style="background:#a0d78e" |3,5 |- |1. janvāris – 2. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum] |344 |'''12,7''' |0,8 |'''6,0''' |'''11,6''' |'''11,7''' | colspan="2" |'''9,6''' |3,7 | style="background:#a0d78e" |'''16,6''' |3,2 |'''7,0''' |'''5,9''' |4,3 |– |5,0 | colspan="2" |50,3 (no 637) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1808 | style="background:#F8C1BE" |'''10,6''' |– |2,8 |4,6 |'''5,9''' | colspan="2" |'''8,2''' |2,6 |'''7,5''' |2,9 |3,3 |2,5 |2,7 |1,3 |2,5 |22,8 |19,8 | style="background:#F8C1BE" |2,4 |} ==== 2021. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! KPV LV<hr>[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]] ! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;"| |- |1.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum] |818 |'''12,2''' |0,8 |'''6,1''' |'''12,0''' |'''11,5''' |'''9,5''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,1 |3,1 |'''6,6''' |'''6,4''' |4,5 |4,6 | colspan="2" |51,5 (no 1410) | style="background:#a0d78e" |4,7 |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV] |1818 | style="background:#F8C1BE" |'''11,0''' |0,7 |3,4 |4,5 |'''6,6''' |'''6,6''' |'''7,7''' |2,2 |2,7 |3,7 |3,0 |2,5 |1,0 |23,6 |19,4 | style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.–30. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum] |508 |'''13,0''' |0,8 |'''5,5''' |'''12,6''' |'''11,4''' |'''9,4''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,9 |3,0 |'''5,9''' |'''5,4''' |4,6 |4,7 | colspan="2" |51,3 (no 866) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |8.–29. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV] |1805 | style="background:#F8C1BE" |'''9,5''' |– |2,8 |4,9 |'''5,6''' |'''7,4''' |'''7,8''' |2,6 |2,7 |3,7 |1,7 |2,1 |1,3 |28,9 |17,9 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–31. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum] |1147 |'''12,6''' |0,6 |'''5,1''' |'''14,1''' |'''11,8''' |'''9,0''' | style="background:#a0d78e" |'''15,9''' |3,8 |3,5 |'''6,4''' |'''6,4''' |4,5 |4,1 | colspan="2" |49,8 (no 1871) | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,0''' |0,9 |2,5 |4,6 |'''5,3''' |'''6,5''' |'''6,4''' |2,4 |2,5 |2,7 |2,2 |2,4 |0,5 |28,4 |21,4 | style="background:#F8C1BE" |3,5 |- |1. septembris – 1. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum] |679 |'''13,4''' |0,7 |'''6,9''' |'''14,8''' |'''11,9''' |'''8,5''' | style="background:#a0d78e" |'''15,5''' |4,0 |2,9 |'''5,7''' |'''6,1''' |3,1 |3,2 | colspan="2" |49,1 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |0,7 |- |septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV] |1806 | style="background:#F8C1BE" |'''12,0''' |0,4 |2,9 |4,8 |'''6,9''' |'''8,3''' |'''8,2''' |3,1 |2,6 |3,5 |3,7 |2,9 |0,7 |21,3 |18,6 | style="background:#F8C1BE" |3,1 |- |27.–31. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum] |710 |'''14,6''' |1,0 |'''6,1''' |'''14,0''' |'''11,7''' |'''9,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |3,7 |2,8 |'''5,7''' |'''5,1''' |3,6 |4,8 | colspan="2" |47,6 (no 1181) | style="background:#a0d78e" |2,3 |- |?.–18. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV] |1825 | style="background:#F8C1BE" |'''12,6''' |0,4 |3,1 |'''5,0''' |'''7,1''' |'''7,3''' |'''6,7''' |2,8 |3,3 |3,6 |3,2 |– |1,6 |23,1 |20,0 | style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV] |1801 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |0,9 |4,0 |'''5,6''' |'''7,3''' |'''7,7''' |'''7,6''' |3,5 |3,5 |3,0 |3,4 |style="background:#d3d3d3;" rowspan="14" |''nav'' |1,7 |18,2 |22,3 |style="background:#F8C1BE" |3,6 |- |27.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum] |612 |'''15,8''' |0,6 |'''5,8''' |'''11,5''' |'''14,4''' |'''11,6''' | style="background:#a0d78e" |'''16,2''' |4,1 |3,4 |'''6,5''' |4,1 |6,0 | colspan="2" |45,9 (no 1029) | style="background:#a0d78e" |0,4 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=admin SKDS/LTV] |1793 |style="background:#F8C1BE"|'''12,1''' |0,6 |3,7 |'''5,6''' |'''9,3''' |'''9,4''' |'''7,2''' |2,7 |3,4 |4,3 |3,3 |1,1 |18,0 |19,4 |style="background:#F8C1BE"|2,7 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV] |1816 |style="background:#F8C1BE"|'''10,3''' |0,8 |4,7 |4,9 |'''8,0''' |'''7,7''' |'''6,6''' |1,9 |3,6 |3,7 |3,2 |0,9 |22,8 |20,9 |style="background:#F8C1BE"|2,3 |- |26.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum] |576 |style="background:#F8C1BE"|'''17,1''' |0,6 |'''7,8''' |'''11,1''' |'''13,3''' |'''12,5''' |'''15,9''' |3,5 |3,8 |'''6,1''' |3,3 |5,0 | colspan="2" |47,9 (no 1089) |style="background:#F8C1BE"|1,2 |- |aprīlis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE"|'''12,0''' |0,2 |3,9 |'''5,6''' |'''8,0''' |'''7,7''' |'''7,0''' |2,0 |4,2 |4,5 |4,2 |0,6 |20,1 |20,1 |style="background:#F8C1BE"|4,0 |- |26.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum] |680 |'''15,2''' |1,0 |'''7,4''' |'''12,2''' |'''11,9''' |'''10,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,8''' |4,3 |4,1 |'''6,4''' |'''5,6''' |5,1 | colspan="2" |49,6 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |1,6 |- |9.–19. aprīlis |[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti] |1003 | style="background:#F8C1BE" |'''9,2''' |1,1 |3,7 |'''5,3''' |'''6,2''' |'''7,3''' |'''6,2''' |2,2 |1,8 |2,6 |2,7 |– |36,0 |15,6 | style="background:#F8C1BE" |2,0 |- | rowspan="2" |marts |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,5''' |1,3 |4,4 |'''5,2''' |'''6,6''' |'''6,2''' |'''6,1''' |2,2 |1,4 |2,8 |2,6 |– |35,6 |15,1 | style="background:#F8C1BE" |3,9 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV] |1806 |style="background:#F8C1BE"|'''9,9''' |– |3,9 |'''5,1''' |'''7,3''' |'''6,4''' |'''6,3''' |2,6 |2,9 |4,2 |3,7 |1,9 |28,3 |17,5 |style="background:#F8C1BE"|2,6 |- |26.–30. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum] |990 |'''13,5''' |1,3 |'''8,3''' |'''13,4''' |'''12,2''' |'''10,7''' | style="background:#a0d78e" |'''15,7''' |3,5 |3,2 |'''5,6''' |'''5,7''' |6,8 |– |– |style="background:#a0d78e" |2,2 |- |februāris |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''11,5''' |1,0 |4,6 |'''7,2''' |'''5,7''' |'''9,8''' |'''6,5''' |2,3 |1,8 |2,8 |2,7 |– |28,1 |16,0 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum] |1903 |'''12,0''' |1,9 |'''8,0''' |'''14,6''' |'''11,1''' |'''11,9''' | style="background:#a0d78e" |'''15,1''' |3,6 |3,9 |'''7,0''' |4,3 |6,5 |– |– |style="background:#a0d78e" |0,5 |- |7.–31. janvāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum] |1250 |'''11,8''' |2,5 |'''7,5''' | style="background:#F2F5A9" |'''14,0''' |'''12,4''' |'''12,3''' |'''13,7''' |3,0 |4,1 |'''6,8''' |3,5 |6,8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |0,3 |} ==== 2020. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''5,3''' |4,8 |'''5,8''' |'''8,0''' |4,1 |3,0 |2,1 |3,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.-17. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum] |2421 |style="background:#F8C1BE" |'''13''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''13''' | style="background:#f99696" |'''13''' | style="background:#8BD9A9" |'''13''' | style="background:#a0d78e" |'''13''' |4 |4 |'''8''' |9 |– |– |– |- |novembis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''11,6''' |1,1 |4,9 |'''8,6''' |'''8,2''' |'''7,0''' |'''5,0''' |3,2 |3,6 |2,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,0 |- |11.-20. novembis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum] |817 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''15''' |'''13''' |'''12''' |'''13''' |4 |4 |'''6''' |8 |– |– |– |- |26.–30. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum] |853 |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''11''' |'''14''' |3 |4 |'''6''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |9.-20. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV] |889 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''6,4''' |'''7,8''' |'''6,4''' |'''8,9''' |'''5,4''' |3,0 |2,8 |3,3 |0,7 |23 |19 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |29. septembris – 4. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum] |442 |'''15''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''9''' |'''15''' |4 |3 |'''7''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |11.-22. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV] |888 |style="background:#F8C1BE" |'''10,2''' |2,2 |'''6,1''' |'''7,6''' |'''6,2''' |'''9,8''' |'''6,6''' |3,5 |2,6 |3 |1,1 |22,4 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |0,4 |- |7.–24. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum] |637 |'''15''' |2 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''16''' |'''13''' |'''10''' |'''15''' |3 |4 |'''5''' |7 |– |– | style="background:#F2F5A9" |1 |- |7.–20. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''12,2''' |1,9 |4,6 |'''7,8''' |'''5,2''' |'''10,7''' |'''6,6''' |3,8 |1,5 |1,4 |0,7 |28,5 |17,9 |style="background:#F8C1BE" |1,5 |- |8.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum] |1975 |style="background:#F8C1BE" |'''16''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''16''' |4 |3 |'''8''' |6 |– |– |– |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''15,5''' |2,2 |3,9 |'''5,6''' |'''6,8''' |'''8,3''' |'''5,8''' |2,9 |2,1 |2,2 |0,2 |26,0 |18,5 |style="background:#F8C1BE" |7,2 |- |1.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum] |1461 |'''15''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''5''' |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |1,8 |4,2 |'''5,8''' |'''5,6''' |'''8,9''' |'''5,1''' |2,8 |2,2 |1,7 |0,6 |29,8 |18,6 |style="background:#F8C1BE" |4,0 |- |23. maijs – 2. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV] |902 |style="background:#F8C1BE" |'''13,2''' |2,0 |3,7 |'''5,0''' |'''5,5''' |'''8,1''' |'''6,1''' |2,6 |2,3 |1,5 |9,6 |29,6 |19,6 |style="background:#F8C1BE" |5,1 |- |18.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum] |1182 |'''16''' |2 |'''9''' |'''13''' |'''11''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''18''' |4 |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |7.–26. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum] |1325 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |2 |'''11''' |'''14''' |'''12''' |'''11''' |'''16''' |'''5''' |4 |'''6''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV] |903 |style="background:#F8C1BE" |'''14,8''' |2,2 |4,8 |'''5,6''' |'''5,8''' |'''8,6''' |'''5,8''' |2,9 |1,5 |1,5 |0,6 |28,8 |17,1 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |4.–28. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum] |1994 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''13''' |'''13''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''5''' |4 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |24.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum] |783 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |3 |'''11''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''14''' |'''5''' |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |7.–18. februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''12,3''' |1,3 |4,1 |'''5,4''' |'''5,4''' |'''7,9''' |'''6,4''' |3,3 |2,0 |2,2 |0,4 |27,9 |21,4 |style="background:#F8C1BE" |4,4 |- |28. janvāris – 1. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum] |684 |style="background:#F8C1BE" |'''21''' |2 |'''11''' |'''11''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |'''5''' |3 |'''7''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''13,6''' |2,0 |'''6,1''' |'''5,4''' |'''6,3''' |'''8,7''' |'''6,1''' |2,9 |2,5 |1,8 |0,8 |26,9 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |} ==== 2019. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |18.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum] |1153 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |2 |'''12''' |'''10''' |'''14''' |'''10''' |'''14''' |'''5''' |'''5''' |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |6 |- |30. novembris – 12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV] |887 |style="background:#F8C1BE" |'''13,4''' |1,8 |'''5,9''' |4,6 |'''6,9''' |'''8,0''' |'''6,8''' |2,0 |2,2 |2,4 |0,1 |26,7 |19,2 |style="background:#F8C1BE" |6,4 |- |21.–24. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum] |966 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''13''' |'''10''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |4 |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |2.–12. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''11,2''' |3,0 |'''5,4''' |'''5,6''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''6,5''' |2,8 |2,0 |2,1 |0,2 |25,4 |19,5 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |15.–22. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum] |502 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''14''' |'''9''' |'''11''' |'''11''' |'''15''' |4 |4 |'''6''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |5.–16. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV] |909 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |2,5 |'''6,7''' |'''5,2''' |'''7,3''' |'''8,0''' |'''6,5''' |2,2 |2,2 |2,8 |0,5 |24,9<ref>{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}</ref> |18,3 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |- |27.–30. septembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum] |489 |style="background:#F8C1BE" |'''19''' |2 |'''15''' |'''11''' |'''10''' |'''10''' |'''17''' |'''5''' |4 |'''5''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |2 |- |6.–18. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''14,5''' |2,8 |'''7,2''' |'''6,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''8,3''' |2,5 |– |2,1 |1,0 |22,1 |16,1 |style="background:#F8C1BE" |5,6 |- |27.–30. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum] |1152 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |4 |'''16''' |'''10''' |'''11''' |'''11''' |'''17''' |4 |4 |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |augusts <small>(publicēts 30. augustā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''16,1''' |2,6 |'''6,3''' |'''6,2''' |'''7,2''' |'''8,3''' |'''8,8''' |2,9 |2,5 |2,1 |0,3 |17,3 |19,4 |style="background:#F8C1BE" |7,3 |- |jūlijs <small>(publicēts 30. jūlijā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''14,7''' |1,6 |'''5,0''' |'''5,7''' |'''6,3''' |'''7,6''' |'''8,5''' |3,6 |2,3 |2,1 |0,5 |22,2 |19,9 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |22.–29. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum] |989 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''15''' |'''10''' |'''15''' |'''10''' |'''15''' |4 |'''6''' |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |3 |- |26.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum] |860 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''12''' |'''15''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''6''' |4 |'''6''' |0 |– |– |– |- |7.–17. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''15,8''' |3,4 |4,6 |'''6,8''' |'''7,7''' |'''6,3''' |'''10,5''' |3,0 |1,6 |3,0 |0,4 |18,2 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''17,5''' |2,4 |'''7,9''' |'''5,9''' |'''8,6''' |'''8,8''' |'''6,1''' |4,0 |1,5 |1,9 |0,1 |16,9 |18,4 |style="background:#F8C1BE" |8,7 |- |1.–28. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum] |1079 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''10''' |'''16''' |'''8''' |'''16''' |4 |4 |'''7''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |1.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum] |1236 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |4 |'''15''' |'''10''' |'''12''' |'''11''' |'''10''' |'''6''' |3 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |aprīlis <small>(publicēts 26. aprīlī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''19,7''' |2,8 |'''8,6''' |'''5,6''' |'''6,7''' |'''6,9''' |'''5,8''' |3,0 |1,6 |1,5 |0,3 |20,6 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |11,1 |- |rowspan=2|marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum] |867 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |4 |'''13''' |'''11''' |'''14''' |'''10''' |'''11''' |'''6''' |'''5''' |'''6''' |5 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&utm_campaign=news=&utm_medium=chrome SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''17,7''' |4,1 |'''8,0''' |'''6,2''' |'''5,0''' |'''7,6''' |'''5,3''' |2,9 |1,6 |2,3 |0,5 |22,1 |16,7 |style="background:#F8C1BE" |8,3 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV] |872 |style="background:#F8C1BE" |'''19,0''' |3,5 |'''9,5''' |'''5,9''' |'''6,3''' |'''5,7''' |'''6,5''' |2,4 |2,0 |2,7 |0,4 |19,3 |16,8 |style="background:#F8C1BE" |9,5 |- |11.–23. janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV] |906 |style="background:#F8C1BE" |'''17,4''' |'''7,1''' |'''12,1''' |'''6,7''' |'''7,7''' |'''8,1''' |4,0 |– |– |– |5,3 |18,8 |12,8 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |} ==== 2018. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |1.–12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''20,6''' |'''10,4''' |'''8,9''' |'''6,2''' |'''6,5''' |'''6,6''' |4,2 |3,0 |2,4 |2,3 |0,1 |16,5 |12,3 |style="background:#F8C1BE" |10,2 |- |3.–15. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV] |833 |style="background:#F8C1BE" |'''18,2''' |'''9,8''' |'''10,2''' |'''6,7''' |'''5,9''' |'''6,4''' |4,7 |2,6 |1,6 |1,8 |0,1 |17,7 |14,3 |style="background:#F8C1BE" |8,0 |- |13.–23. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''19,2''' |'''11,5''' |'''10,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''5,4''' |4,4 |4,2 |1,4 |1,7 |0,2 |12,0 |12,6 |style="background:#F8C1BE" |7,7 |- !colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]] |style="background:#F8C1BE" |'''19,80''' |'''14,25''' |'''13,59''' |'''12,05''' |'''11,02''' |'''9,92''' |'''6,70''' |4,15 |3,20 |2,62 |2,70 !colspan=2| |style="background:#F8C1BE" |5,55 |} === Citas aptaujas === 2019. gada augustā "Kantar TNS" aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}</ref> 2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc "mazākā ļaunuma" principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> "Eurobarometer" aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}</ref> Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}</ref> savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] jai5i5v8tfc9byoga89927tams1sqyh 0 404014 3661026 3520003 2022-07-26T08:49:28Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Stīvs Bušemi | vārds_orig = ''Steve Buscemi'' | attēls = Steve Buscemi crop.jpg | att_izmērs = 200px | komentārs = Stīvs Bušemi 2018. gadā | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1957|12|13}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|2s=Ņujorka (štats)|Ņujorka|Bruklina}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, kinorežisors, producents | darbības gadi = 1983–pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = * [[Džo Andresa]] * (pr. 1987, mirusi 2019) | bērni = | mājaslapa = | paraksts = Steve buscemi signature.png | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Stīvs Bušemi''' ({{val|en|Steve Buscemi}}, dzimis {{dat|1957|12|13}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aktieris, komiķis un kinorežisors. Regulāri spēlē lomas, kuru tēli runā ātri. Ierunājis vairākus tēlus animācijas filmās, piemēram, filmās "[[Mošķīši]]" un "[[Viesnīca "Transilvānija"]]". Filmējies tādās filmās kā "[[Lielā zivs]]", "[[Staļina nāve]]". Stīva Bušemi tēva Džona Bušemi izcelsme ir no [[Itālija]]s, precīzāk, no [[Sicīlija]]s, savukārt mātes Dorotijas dzīslās rit [[angļi|angļu]], [[īri|īru]] un [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] asinis. Pēdējā vidusskolas klasē radās interese par aktiermākslu. Pēc vidusskolas pabeigšanas viņš devās studēt aktiermākslu uz [[Manhatana|Manhatanu]] pie [[Džons Strasbergs|Džona Strasberga]] (''John Strasberg''). Kopš nonākšanas uz lielās skatuves strādājis kopā ar tādiem panākumiem bagātiem režisoriem kā [[Kventins Tarantīno|Kventinu Tarantīno]], [[Džerijs Brukhaimers|Džeriju Brukhaimeru]] un [[brāļi Koeni|brāļiem Koeniem]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bušemi, Stīvs}} [[Kategorija:1957. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:ASV balss aktieri]] rwakox1pwh73g5sozklgevmhmwkbe4m 0 404478 3660727 3650940 2022-07-25T15:37:43Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{ddv → {{dzimšanas datums un vecums using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Niks Džonass | Vārds_orig = ''Nick Jonas'' | Attēls = Nick Jonas in 2017.jpg | Att_izm = 200px | Ainava = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1992|9|16}} | Vieta_dz = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Teksasa|Dalasa}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[popmūzika]], [[poproks]], [[ritmblūzs]] | Nodarbošanās = dziedātājs, dziesmu autors, aktieris | Instrumenti = [[balss]], [[ģitāra]], [[basģitāra]], [[klavieres]], [[bungas]] | Gadi = 2000–pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[Island Records]]'', ''[[Safehouse Records]]'', ''[[Republic Records]]'' | Darbojies_arī = ''[[Jonas Brothers]]'' | Mlapa = | Dzimums = }} '''Nikolass Džerijs Džonass''' ({{val|en|Nicholas Jerry Jonas}}, dzimis {{dat|1992|9|16}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] dziedātājs, dziesmu autors, dziedātājs. Līdz 2018. gadam bija izdoti trīs viņa studijas albumi: ''Nicholas Jonas'', ''Nick Jonas'' un ''Last Year Was Complicated''. Viņa vecākie brāļi [[Kevins Džonass]] un [[Džo Džonass]] arī ir mūziķi. Visi trīs kopā no 2005. līdz 2013. gadam bija apvienojušies vienotā mūzikas grupā ''[[Jonas Brothers]]''. Grupa izdeva četrus studijas mūzikas albumus. 2018. gada jūlijā tika paziņots, ka Niks Džonass ir saderinājies ar Indijas aktrisi [[Prijanka Čopra|Prijanku Čopru]].<ref name="nra"/> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="nra">{{ziņu atsauce |title= Džonass un Čopra saderinājušies |author= Māris Krūmiņš |publisher= [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |date= 2018. gada 31. jūlijs |url= http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2018/07/31/dzonass-un-copra-saderinajusies}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Džonass, Niks}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:ASV aktieri]] [[Kategorija:Teksasā dzimušie]] aolndi28a8re9efndruq5gu8rqoomw9 3661039 3660727 2022-07-26T09:15:04Z Baisulis 11523 jaunāka bilde..... wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Niks Džonass | Vārds_orig = ''Nick Jonas'' | Attēls = Nick Jonas Cannes 2019 (cropped).jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = Niks Džonass 2019. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1992|9|16}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Teksasa|Dalasa}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[popmūzika]], [[poproks]], [[ritmblūzs]] | Nodarbošanās = dziedātājs, dziesmu autors, aktieris | Instrumenti = [[balss]], [[ģitāra]], [[basģitāra]], [[klavieres]], [[bungas]] | Gadi = 2000–pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[Island Records]]'', ''[[Safehouse Records]]'', ''[[Republic Records]]'' | Darbojies_arī = ''[[Jonas Brothers]]'' | Mlapa = | Dzimums = }} '''Nikolass Džerijs Džonass''' ({{val|en|Nicholas Jerry Jonas}}, dzimis {{dat|1992|9|16}}) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs, dziesmu autors un aktieris. Līdz 2018. gadam bija izdoti trīs viņa studijas albumi: ''Nicholas Jonas'', ''Nick Jonas'' un ''Last Year Was Complicated''. Viņa vecākie brāļi [[Kevins Džonass]] un [[Džo Džonass]] arī ir mūziķi. Visi trīs kopā no 2005. līdz 2013. gadam bija apvienojušies vienotā mūzikas grupā ''[[Jonas Brothers]]''. Grupa izdeva četrus studijas mūzikas albumus. 2018. gada jūlijā tika paziņots, ka Niks Džonass ir saderinājies ar Indijas aktrisi [[Prijanka Čopra|Prijanku Čopru]].<ref name="nra"/> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="nra">{{ziņu atsauce |title= Džonass un Čopra saderinājušies |author= Māris Krūmiņš |publisher= [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |date= 2018. gada 31. jūlijs |url= http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2018/07/31/dzonass-un-copra-saderinajusies}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Džonass, Niks}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Teksasā dzimušie]] 8kws5iis7ntrizp5ygm4ixffjfbjtek 0 405422 3660768 3655653 2022-07-25T16:43:36Z 2A03:EC00:B14E:4B2B:DC35:D163:9182:3B5F wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |country = Latvia |name = Jaunā Vienotība |logo = JaunaVienotiba.svg |leader = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] |colorcode = #99CC33 |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = {{dat|2011|8|6}}<br><small>Vienotība</small><br>{{dat|2018|4|23}}<br><small>Jaunā Vienotība</small> |ideology = [[liberālais konservatīvisms]],<br>[[proeiropeisms]]<ref name=parties-and-elections>[http://www.parties-and-elections.eu/latvia.html http://www.parties-and-elections.eu/latvia.html]</ref> |position =[[Centriski labēja politika|centriski labēja]] |international = |merged = [[Vienotība]]<br>[[Kuldīgas novadam]]<br>[[Tukuma pilsētai un novadam]]<br>[[Valmierai un Vidzemei]]<br>[[Jēkabpils reģionālā partija]]<br>[[Latgales partija]] |europarl = Eiropas Tautas partijas grupa |colours = {{krāsa|#64C049}} [[zaļa]] |seats1_title = [[13. Saeima]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|10|100|hex=#64C049}}<small>(ieskaitot divus ārpusfrakciju deputātus)</small> |seats2_title= [[Eiroparlaments]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|2|8|hex=#64C049}} |seats3_title = [[Kariņa Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Infobox political party/seats|3|14|hex=#64C049}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = {{Infobox political party/seats|10|60|hex= #64C049}} |website = {{URL|http://www.jaunavienotiba.lv}} |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} |membership_year = 2022 |membership = 3145<ref>[https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/16.05.2022-aizliegtais-panemiens-operacija-valsts-miljoni-partijam.id261574 Raidījums Aizliegtais paņēmiens. Operācija: Valsts miljoni partijām] lsm.lv; 16. maijs, 2022</ref> }} '''"Jaunā Vienotība"''' ir [[konservatīvisms|centriska]]<ref name=parties-and-elections /> [[politiskā partija|partiju]] apvienība [[Latvija|Latvijā]]. Partiju apvienību veido partija "[[Vienotība]]" kopā ar reģionālajām politiskajām partijām "[[Kuldīgas novadam]]", "[[Tukuma pilsētai un novadam]]", "[[Valmierai un Vidzemei]]", "[[Jēkabpils reģionālā partija|Jēkabpils reģionālo partiju]]" un "[[Latgales partija|Latgales partiju]]".<ref>https://jaunavienotiba.lv/</ref> Partiju apvienība identificējas, kā [[Liberālais konservatīvisms|liberāli konservatīva]] un ir [[Eiropas Tautas Partija|Eiropas Tautas partijā]]. == Vēsture == "Jaunā Vienotība", kā partiju apvienība pirmoreiz startēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]]. Saraksta [[Ministru Prezidents|Ministru Prezidenta]] amata kandidāts bija [[Arturs Krišjānis Kariņš]]. Partijai priekšvēlēšanu aptaujas solīja ļoti vājus rezultātus un pat iespējamu 5% procentu barjeras nepārspēšanu. "Jaunās Vienotības" vājie rezultāti priekšvēlēšanu aptaujās tika skaidroti ar iekšējiem strīdiem partijas iekšienē. [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] "Jaunā Vienotība" ieguva 6,69% balsu, iegūstot 8 mandātus [[Saeima|Saiemā]]. Lai arī Saeimā "Jaunā Vienotība" bija frakcija ar vismazāk deputātu madātiem, pēc tam, kad [[Jānis Bordāns|Jānim Bordānam]] ([[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]) un [[Aldis Gobzems|Aldim Gobzemam]] ([[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]) neizdevās izveidot valdību, [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts Prezidents]] [[Raimonds Vējonis|Raimondam Vējonim]] Ministru Prezidenta amatam nominēja [[Arturs Krišjānis Kariņš|Arturu Krišjāni Kariņu]]. {{dat|2019|1|23}}, [[Saeima]] apstiprināja [[Kariņa Ministru kabinets|Kariņa Ministru kabinetu]], "Jaunajai Vienotībai" iegūstot [[Ministru Prezidents|Ministru Prezidenta]], [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministra]] un [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministra]] portfeļus valdībā. [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] "Jaunā Vienotība" nostartēja visveiksmīgāk no visiem kandidējušajiem sarakstiem un ieguva divus [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu mandātus (ievēlēja [[Valdis Dombrovskis|Valdi Dombrovski]], kura vietā stājās [[Inese Vaidere]], un [[Sandra Kalniete|Sandru Kalnieti]]). Apvienība arī ieguva [[Eiropas Komisija|ES Komisāra]] portfeli, ko ieņēma Valdis Dombrovskis. == Dalība Saeimas vēlēšanās == {{Vienotība}} {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti (no 100) ! Piezīmes |- | 2018. | [[13. Saeimas vēlēšanas]] | 6,69<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults|title=13. Saeimas vēlēšanas|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|access-date=2021-10-11}}</ref> | {{Infobox political party/seats|8|100|hex=#64C049}} | |} === Eiropas Parlaments === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti (no 8) ! Piezīmes |- | 2019. | [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 26,24 | {{Infobox political party/seats|2|8|hex=#64C049}} | |} == Skatīt arī == * [[Latvijas politisko partiju uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} {{13. Saeima|state=autocollapse}} {{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019|state=autocollapse}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas liberālās partijas]] plx0tcz24sauzs18y22zm6lz8gbzsyd 3660798 3660768 2022-07-25T18:08:37Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A03:EC00:B14E:4B2B:DC35:D163:9182:3B5F|2A03:EC00:B14E:4B2B:DC35:D163:9182:3B5F]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Hckeins wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |country = Latvia |name = Jaunā Vienotība |logo = JaunaVienotiba.svg |leader = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] |colorcode = #99CC33 |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = {{dat|2011|8|6}}<br><small>Vienotība</small><br>{{dat|2018|4|23}}<br><small>Jaunā Vienotība</small> |ideology = [[liberālais konservatīvisms]],<br>[[proeiropeisms]]<ref name=parties-and-elections>[http://www.parties-and-elections.eu/latvia.html http://www.parties-and-elections.eu/latvia.html]</ref> |position =[[Centriski labēja politika|centriski labēja]] |international = |merged = [[Vienotība]]<br>[[Kuldīgas novadam]]<br>[[Tukuma pilsētai un novadam]]<br>[[Valmierai un Vidzemei]]<br>[[Jēkabpils reģionālā partija]]<br>[[Latgales partija]] |europarl = Eiropas Tautas partijas grupa |colours = {{krāsa|#64C049}} [[zaļa]] |seats1_title = [[13. Saeima]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|10|100|hex=#64C049}}<small>(ieskaitot divus ārpusfrakciju deputātus)</small> |seats2_title= [[Eiroparlaments]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|2|8|hex=#64C049}} |seats3_title = [[Kariņa Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Infobox political party/seats|3|14|hex=#64C049}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = {{Infobox political party/seats|10|60|hex= #64C049}} |website = {{URL|http://www.jaunavienotiba.lv}} |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} |membership_year = 2022 |membership = 3145<ref>[https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/16.05.2022-aizliegtais-panemiens-operacija-valsts-miljoni-partijam.id261574 Raidījums Aizliegtais paņēmiens. Operācija: Valsts miljoni partijām] lsm.lv; 16. maijs, 2022</ref> }} '''"Jaunā Vienotība"''' ir [[konservatīvisms|centriski-labēja]]<ref name=parties-and-elections /> [[politiskā partija|partiju]] apvienība [[Latvija|Latvijā]]. Partiju apvienību veido partija "[[Vienotība]]" kopā ar reģionālajām politiskajām partijām "[[Kuldīgas novadam]]", "[[Tukuma pilsētai un novadam]]", "[[Valmierai un Vidzemei]]", "[[Jēkabpils reģionālā partija|Jēkabpils reģionālo partiju]]" un "[[Latgales partija|Latgales partiju]]".<ref>https://jaunavienotiba.lv/</ref> Partiju apvienība identificējas, kā [[Liberālais konservatīvisms|liberāli konservatīva]] un ir [[Eiropas Tautas Partija|Eiropas Tautas partijā]]. == Vēsture == "Jaunā Vienotība", kā partiju apvienība pirmoreiz startēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]]. Saraksta [[Ministru Prezidents|Ministru Prezidenta]] amata kandidāts bija [[Arturs Krišjānis Kariņš]]. Partijai priekšvēlēšanu aptaujas solīja ļoti vājus rezultātus un pat iespējamu 5% procentu barjeras nepārspēšanu. "Jaunās Vienotības" vājie rezultāti priekšvēlēšanu aptaujās tika skaidroti ar iekšējiem strīdiem partijas iekšienē. [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] "Jaunā Vienotība" ieguva 6,69% balsu, iegūstot 8 mandātus [[Saeima|Saiemā]]. Lai arī Saeimā "Jaunā Vienotība" bija frakcija ar vismazāk deputātu madātiem, pēc tam, kad [[Jānis Bordāns|Jānim Bordānam]] ([[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]) un [[Aldis Gobzems|Aldim Gobzemam]] ([[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]) neizdevās izveidot valdību, [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts Prezidents]] [[Raimonds Vējonis|Raimondam Vējonim]] Ministru Prezidenta amatam nominēja [[Arturs Krišjānis Kariņš|Arturu Krišjāni Kariņu]]. {{dat|2019|1|23}}, [[Saeima]] apstiprināja [[Kariņa Ministru kabinets|Kariņa Ministru kabinetu]], "Jaunajai Vienotībai" iegūstot [[Ministru Prezidents|Ministru Prezidenta]], [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministra]] un [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministra]] portfeļus valdībā. [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] "Jaunā Vienotība" nostartēja visveiksmīgāk no visiem kandidējušajiem sarakstiem un ieguva divus [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu mandātus (ievēlēja [[Valdis Dombrovskis|Valdi Dombrovski]], kura vietā stājās [[Inese Vaidere]], un [[Sandra Kalniete|Sandru Kalnieti]]). Apvienība arī ieguva [[Eiropas Komisija|ES Komisāra]] portfeli, ko ieņēma Valdis Dombrovskis. == Dalība Saeimas vēlēšanās == {{Vienotība}} {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti (no 100) ! Piezīmes |- | 2018. | [[13. Saeimas vēlēšanas]] | 6,69<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults|title=13. Saeimas vēlēšanas|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|access-date=2021-10-11}}</ref> | {{Infobox political party/seats|8|100|hex=#64C049}} | |} === Eiropas Parlaments === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti (no 8) ! Piezīmes |- | 2019. | [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 26,24 | {{Infobox political party/seats|2|8|hex=#64C049}} | |} == Skatīt arī == * [[Latvijas politisko partiju uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} {{13. Saeima|state=autocollapse}} {{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019|state=autocollapse}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas liberālās partijas]] ooglto1ffvy1dm7pqqtxx4ikciifyef 0 406027 3660733 3561779 2022-07-25T15:39:38Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: .gad → . gad, removed: ASV aktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Timotijs Šalame | vārds_orig = ''Timothée Chalamet'' | attēls = Timothée Chalamet in 2018 (cropped).jpg | att_izmērs = | komentārs = Timotijs Šalame [[Toronto Starptautiskais kinofestivāls|2018. gada Toronto Starptautiskajā kinofestivālā]] | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1995|12|27}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 2008—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = Timothée Chalamet signature.svg | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Timotijs Šalame''' ({{val|en|Timothée Chalamet}}; dzimis {{dat|1995|12|27}}) ir franču—amerikāņu aktieris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lexpress.fr/culture/cinema/oscars-hollywood-s-arrache-timothee-chalamet-un-franco-americain-de-22-ans_1988833.html|title=Oscars: Hollywood s'arrache Timothée Chalamet, un Franco-Américain de 22 ans|date=2018-03-04|website=LExpress.fr|language=fr|access-date=2019-02-10}}</ref> Plašu atpazīstamību Šalame ieguva 2017. gadā pēc lomas [[Luka Gvadanjīno]] romantiskajā filmā "[[Sauc mani savā vārdā]]", par kuru kā labāko aktieri galvenajā lomā viņš tika nominēts [[90. Kinoakadēmijas balva]]i, [[Zelta globusa balva]]i, [[Ekrāna aktieru ģildes balva]]i un [[BAFTA kino balva]]i. Viņš ir trešais jaunākais nominants [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i nominācijā [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais aktieris galvenajā lomā"]] un jaunākais nominants kopš 1939. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/films/news/oscars-nominations-2018-rachel-morrison-first-female-cinematographer-nominee-mudbound-a8174836.html |title=Oscars nominations 2018: Rachel Morrison becomes first female cinematographer to receive a nod |last=Harding |first=Laura |last2=Kaplan |first2=Ilana |date=January 23, 2018 |work=[[The Independent]]|accessdate=January 25, 2018}}</ref> 2018. gadā Šalame atveidoja no narkotikām atkarīgu jaunieti filmā ''[[Beautiful Boy]]'', par ko saņēma nomināciju Zelta globusa balvai kategorijā "Labākais otrā plāna aktieris", kā arī tika nominēts BAFTA kino balvai, Ekrāna aktieru ģildes balvai un ''[[Critics' Choice Movie Awards]]'' balvai. Dzimis Ņujorkā, francūža Marka Šalame un amerikānietes Nikolas Flenderas ģimenē. Viņam ir Francijas un ASV dubultpilsonība.<ref name="citizenship">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lesinrocks.com/2018/02/06/cinema/timothee-chalamet-confessions-dun-wonder-boy-111042846/ |title=Rencontre avec Timothée Chalamet, "the next big thing" du cinéma hollywoodien |last=Goldberg |first=Jacky |website=[[Les Inrockuptibles]] |date=February 6, 2018 |accessdate=June 13, 2018 |language=fr |deadurl=no |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180613150042/https://www.lesinrocks.com/2018/02/06/cinema/timothee-chalamet-confessions-dun-wonder-boy-111042846/ |archivedate=June 13, 2018}}</ref> Savu kinoaktiera karjeru uzsāka filmējoties īsfilmās. Filmējies televīzijas seriālā "[[Svešais starp savējiem]]" (''Homeland''). Viņa debija lielajā kino bija [[Džeisons Raitmans|Džeisona Raitmana]] drāmā ''[[Men, Women & Children]]'' (2014) un [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] zinātniskās fantastikas filmā "[[Starp zvaigznēm]]" (2014). 2019. gada vēsturiskajā drāmā ''[[The King]]'' viņš atveido [[Henrijs V Lankasters|karali Henriju V]], kā arī filmējās citā šī gada vēsturiskajā drāmā "[[Mazās sievietes (2019. gada filma)|Mazās sievietes]]" (2019). Viņš atveidoja Pola Atreida lomu 2021. gada zinātniskās fantastikas filmā "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]". Filmējies [[Vess Andersons|Vesa Andersona]] filmā "[[Francijas Vēstnesis]]" (2021). 2017. gadā Šalame atveidoja otrā plāna lomas [[Greta Gērviga|Grētas Gērvigas]] filmā "[[Lady Bird: Laiks lidot]]" un [[Skots Kūpers|Skota Kūpera]] vesternā "[[Naidnieki]]". Teātrī Šalame par lomu [[Džons Patriks Šenlijs|Džona Patrika Šenlija]] lugā ''Prodigal Son'' tika nominēts [[Drāmas līgas balva]]i un ieguva Lusillas Lortelas balvu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šalame, Timotijs}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Ebreji]] [[Kategorija:Ebreju kinoaktieri]] lehc4frja4lsv41otoao0kzuyokrifw 0 406669 3660732 3360111 2022-07-25T15:39:20Z Bai-Bot 60304 sīkumi, removed: ASV aktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Sems Rokvels | vārds_orig = ''Sam Rockwell'' | attēls = Sam Rockwell (8279227257).jpg | att_izmērs = | komentārs = Sems Rokvels 2012. gadā | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1968|11|5}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sanmateo}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1998—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Leslija Biba]] (2007—pašlaik) | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = [[90. Kinoakadēmijas balva|2018]]: [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais aktieris otrā plāna lomā]] ("[[Trīs paziņojumi pie Ebingas Misūri štatā]]") | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Sems Rokvels''' ({{val|en|Sam Rockwell}}; dzimis {{dat|1968|11|5}}) ir ASV aktieris, kas atpazīstamību ieguvis tēlojot galvenās lomas filmās ''[[Lawn Dogs]]'' (1997), "[[Bīstamā prāta grēksūdzes]]" (2002), "[[Krāpnieki]]" (2003), "[[Galaktikas ceļvedis stopētājiem (filma)|Galaktikas ceļvedis stopētājiem]]" (2005), ''[[Moon (filma)|Moon]]'' (2009), "[[G-Force: Specvienība]]" (2009) un "[[Septiņi psihopāti]]" (2012). Rokvels saņēmis pozitīvu kritiku par otrā plāna lomām filmās "[[Zaļā jūdze]]" (1999), "[[Galaktikas meklējumos]]" (1999), "[[Čārlija eņģeļi (2000. gada filma)|Čārlija eņģeļi]]" (2000), "[[Džesija Džeimsa slepkavība no gļēvuļa Roberta Forda rokas]]" (2007), "[[Frosts pret Niksonu]]" (2008), "[[Notiesāšana]]" (2010), "[[Dzelzs vīrs 2]]" (2010), "[[Kovboji un citplanētieši]]" (2011) un ''[[The Way, Way Back]]'' (2013). Par lomu 2017. gada filmā "[[Trīs paziņojumi pie Ebingas Misūri štatā]]" Sems Rokvels saņēma [[90. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais aktieris otrā plāna lomā"]], kā arī par šo lomu saņēma [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]], [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un divas [[Ekrāna aktieru ģildes balva]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Sam Rockwell|url=https://www.goldenglobes.com/person/sam-rockwell|website=GoldenGlobes.com|publisher=[[Holivudas Ārzemju preses asociācija]]|accessdate=January 7, 2018}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The 24th Annual Screen Actors Guild Awards|url=https://www.sagawards.org/awards/nominees-and-recipients/24th-annual-screen-actors-guild-awards|website=SAGAwards.org|publisher=[[Screen Actors Guild]]|accessdate=January 7, 2018}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Film - Supporting Actor in 2018|url=http://awards.bafta.org/award/2018/film/supporting-actor|website=BAFTA.org|publisher=[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]]|accessdate=January 30, 2018}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=THE 90TH ACADEMY AWARDS - 2018|url=https://www.oscars.org/oscars/ceremonies/2018|website=Oscars.org|publisher=[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]]|accessdate=January 30, 2018}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{Labākais aktieris otrā plāna lomā (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rokvels, Sems}} [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvēji]] 18u5stbqhi25k6e8y2d4cyaro5f4mnw 0 408018 3660690 3650289 2022-07-25T15:19:47Z Baisulis 11523 noņēmu [[Kategorija:ASV aktieri]]; pievienoju [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Deivs Batista | vārds_orig = ''Dave Bautista'' | attēls = Dave Bautista by Gage Skidmore 2.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1969 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 19 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = aktieris (2006–pašlaik),<br />profesionālais cīkstonis (1999–2010, 2013–2014) | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Deivids Maikls "Deivs" Batista jaunākais''' ({{val|en|David Michael "Dave" Bautista Jr}}, dzimis {{dat|1969|1|19}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aktieris un bijušais [[profesionālā cīņa|profesionālais cīkstonis]], [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] cīkstonis. Viņš amerikāņu izklaides kompānijas [[WWE]] rīkotajās izrādēs piedalījās ar segvārdu '''Batista''' (''Batista''), sešas reizes kļūstot par čempionu. Kopš 2006. gada sācis filmēties kinofilmās. Starp slavenākajām filmām ar viņa piedalīšanos ir "[[Ridiks]]", "[[007: SPEKTRS]]", "[[Galaktikas sargi]]", "[[Galaktikas sargi: 2. daļa]]" un "[[Pa asmeni skrejošais 2049]]". == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} {{sportists-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Bautista, Deivs}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV profesionālie cīkstoņi]] [[Kategorija:Jauktās cīņas māksla]] [[Kategorija:Vašingtonā dzimušie]] 33zkow6w63ciebn3uaglis7t80zfacg 0 409182 3660703 3099807 2022-07-25T15:28:57Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}}, {{official website| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Džeks Laleins | vārds_orig = ''Jack LaLanne'' | attēls = Jack LaLanne 1961 portrait.JPG | att_nosaukums = Džeks Laleins 1961. gadā | dz_gads = 1914 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 26 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sanfrancisko}} | m_gads = 2011 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 23 | m_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = Fitnesa eksperts, balss aktieris, politiskais aktīvists | ienākumi = | darbības_gadi = [[1959]]–[[2009]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = ''[[Canadian Memorial Chiropractic College]]'' | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Fransuā Anrī Laleins''' ({{val|en|Francois Henri LaLanne}}, dzimis {{dat|1914|9|26}}, miris {{dat|2011|1|23}}), plašāk zināms kā '''Džeks Laleins''' (''Jack LaLanne''), bija amerikāņu [[Fiziskā sagatavotība|fitnesa]] slavenība un [[aktieris]]. Viņš piedalījās dažādās ar [[Svara zaudēšana|svara zaudēšanu]] saistītās programmās. Vieni no slavenākajiem ir viņa ''The Jack LaLanne Show'' [[aerobika]]s videomateriāli. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.jacklalanne.com/}} * {{IMDb name|0482364}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Laleins, Džeks}} [[Kategorija:ASV aktieri]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] py3q51ve1vp01i578arssxgs84o552u 0 410435 3660902 3225166 2022-07-25T22:01:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.8 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Soviet Foreign Military Assistance as of May 1987.png|thumb|Padomju militārā klātbūtne 1987. gadā]] [[Attēls:1987 CPA 5845.jpg|thumb|Pastmarka par godu PSRS-Mozambikas draudzības līguma desmitgadei]] '''Padomju impērija''' ir neformāls nosaukums, ko attiecina gan uz pašu [[PSRS]], gan tās pēckara ietekmes zonu, kuras kodolu veidoja [[Komunisms|komunistiskās]] [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] valstis. PSRS [[Trešā pasaule|Trešo pasauli]] uztvēra kā vietu, kurā sacensties par ietekmi ar [[Rietumvalstis|Rietumvalstīm]], galvenokārt ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], un ar komunistisko [[Ķīna|Ķīnu]]. Padomju vadītāji arī cerēja, ka vismaz dažās valstīs varētu izveidoties [[Marksisms|marksistiski]] režīmi.{{nepieciešama atsauce}} Savu lielāko globālo ietekmi Padomju impērija sasniedza [[Leonīds Brežņevs|Leonīda Brežņeva]] varas pēdējos gados. Laikā no 1955.-1968. gadam ieročus piegādāja 4,5 miljardu USD vērtībā, no 1966.-1975. gadam 9,2 miljardu USD vērtībā, 1978.-1982. gadā 35,4 miljardu USD vērtībā. Aizvien mazāku ieroču daļu piegādāja par pusvelti draudzīgiem režīmiem, pārvēršot to par valsts peļņas avotu.<ref>[https://www.e-reading.club/bookreader.php/140055/Ot_%22zastoya%22_k_reformam._SSSR_v_1917-1985_gg.pdf От «застоя» к реформам. СССР в 1977—1985 гг.]</ref> Uzstājoties [[PSKP 25. kongress|PSKP 25. kongresā]] Brežņevs paziņoja, ka PSKP atbalsta pasaules apspiesto ļaužu cīņu par brīvību. Sniedzot šo atbalstu, PSRS nevēloties iegūt īpašu labvēlību, politisko ietekmi vai militārās bāzes.<ref name="soviet-union-and-the-third-world">[https://books.google.lv/books?id=8yavCwAAQBAJ&pg=PA44&dq=soviet+union+third+world&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwi699T5k6veAhXLo4sKHQhZAk4Q6AEIWDAJ#v=onepage&q=soviet%20union%20third%20world&f=true Soviet Union and the Third World]{{Novecojusi saite}}</ref> 1977. gadā pieņemtās PSRS konstitūcijas 28. paragrāfs definēja, ka PSRS ārpolitika ir virzīta uz to, lai nostiprinātu komunisma celtniecību PSRS, pasaules sociālistisko kustību, nacionālās atbrīvošanas kustību un vienlaikus panāktu pilnīgu atbruņošanos, agresīvo karu izbeigšanu un mierīgu valstu līdzāspastāvēšanu, neskatoties uz to politisko sistēmu.<ref name="soviet-union-and-the-third-world" /> Brežņeva varas laikā PSRS noslēdza ieroču piegādes līgumus par daudziem miljardiem dolāru, galvenokārt ar Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīm. Noslēgtie kontrakti dažādu, galvenokārt politisku iemeslu dēļ, dažkārt tika lauzti. PSRS ieroču iegādei piedāvāja izdevīgus ilgtermiņa līgumus ar zemiem procentiem, līgumi bieži tika pagarināti. Dažos gadījumos tika pieprasīta samaksa skaidrā naudā. Daudzas valstis, kuru nelielās armijas ne ar vienu netaisījās karot, ieročus iegādājās prestiža dēļ un lai nodrošinātos ar PSRS politisko atbalstu. PSRS nebija svarīga klientvalstu režīma ideoloģiskā tīrība, tā bieži uzturēja labas attiecības ar valstīm, kurās vietējās komunistu partijas tika apspiestas. Tā kā ar PSRS sabiedrotie režīmi gandrīz vienmēr bija nedemokrātiskas diktatūras, pastāvēja risks, ka klientvalstī var notikt jauns apvērsums. Galvenā tirdzniecība notika ar ieročiem, kurus PSRS bija gatava pārdot neierobežotos daudzumos. Iepērkot aizvien sarežģītākus un modernākus ieročus, klientvalstis bija spiestas akceptēt arī padomju instruktorus, kas uzņēmās apmācīt vietējās armijas to lietošanā. Klientvalstis ātri saprata, ka PSRS nav spējīga veicināt tirdzniecību un ekonomisko attīstību, ko piedāvāja Rietumvalstis.<ref name="doc-0000273313-pdf">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/DOC_0000273313.pdf |title=Soviet Military Policy in the Third World |access-date={{dat|2018|10|22||bez}} |archive-date={{dat|2017|06|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170614142233/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/DOC_0000273313.pdf }}</ref> == Padomju sākotnējā politika == [[Attēls:Soviet empire 1960.png|thumb|300px|Padomju impērija pirms partnerības pārtraukšanas ar Ķīnas Tautas Republiku (1960). Vēlāk sekoja ekspansija [[Āfrika]]s kontinentā un [[arābu valstis|arābu valstīs]].]] Ļeņina un Staļina varas gados valsts un komunistiskā partija piekopa atšķirīgu politiku. Padomju valsts veidoja attiecības ar kapitālistiskajām valstīm, sniedza plašu atbalstu nacionālistiskajiem Afganistānas (Amanulla), Turcijas ([[Ataturks]]) un Ķīnas ([[Čans Kaiši]]) vadoņiem. Vienlaikus [[Kominterne]] vadīja pagrīdes komunistu cīņu pret visu kapitālistisko valstu valdībām. Atklāts padomju militārais atbalsts pirms Otrā pasaules kara tika sniegts Spānijai un Ķīnai. Karš ar Vāciju, Austrumeiropas sovjetizācija un sarežģītās attiecības ar Ķīnu ilga pēdējo Staļina varas desmitgadi. 1953. gada septembrī PSRS parakstīja tirdzniecības līgumu ar Indiju, 1954. gadā piešķīra kredītu Afganistānai. 1955. gada jūnijā pirmajā vizītē Maskavā ieradās Indijas premjerministrs [[Džavāharlāls Nehru]]. [[Ņikita Hruščovs]] 1955. gadā sāka doties ārvalstu vizītēs, veidot attiecības ar jaunajām Āzijas un Āfrikas valstīm, daudzās no kurām izveidojās vienpartijas režīmi, kam padomju lielvara sniedza militāru un finansiālu atbalstu. == Tuvie Austrumi un Ziemeļāfrika == Jau Hruščova varas pirmajos gados PSRS izveidoja labas attiecības ar [[Gamāls Abdels Nāsers|Nāsera]] vadīto Ēģipti un [[Sīrijas Republika|Sīrijas Republiku]]. 1955. gada 17. septembrī Ēģipte publiskoja 250 miljonus USD vērtu padomju ieroču iegādes līgumu, kas bija noslēgts ar Čehoslovākiju, lai radītu ilūziju, ka tos nepiegādā tieši PSRS. Ieroču piegāde Sīrijai 1957. gadā izraisīja [[Sīrijas krīze (1957)|Sīrijas krīzi]]. 1970. gadā padomju kara aviācija un pretgaisa aizsardzības vienības atklāti darbojās Ēģiptē, lai aizsargātu to pret Izraēlas uzbrukumiem. Kad Nāsers pārtrauca līdzdalību Jemenas pilsoņu karā, PSRS veica tiešas ieroču piegādes [[Sana]]s republikāņu režīmam, glābjot to no sakāves. Padomju kara piloti Jemenā veica kaujas uzlidojumus. 1973. gada Jom Kipura kara laikā PSRS veica atbalsta funkciju, piegādājot vismaz 100 000 tonnas ieroču, apkalpojot Sīrijas radarus un labojot tankus. Uzreiz pēc kara Sīrijā izvietoja Kubas bruņutehnikas brigādi. Pēc [[Anvars Sādāts|Sādāta]] veiktās attiecību saraušanas ar PSRS, Sīrija kļuva par galveno padomju sabiedroto Tuvajos Austrumos. Naftas resursiem bagātās reģiona valstis Irāka, Lībija un Alžīrija iepirka padomju ieročus lielos apjomos. Lībijas vadonis [[Muamars Kadāfi]] prestiža dēļ 1974. gadā noslēdza vairāk nekā 700 miljonus USD vērtu ieroču iegādes līgumu, cita starpā iegādājoties 1500 tankus. Daļa vieglo ieroču no Lībijas nonāca arābu kaujinieku grupu rīcībā. Alžīrija, ar kuru PSRS attiecības iepriekšējos gados bija pasliktinājušās, 1975. gadā bija tuvu karam ar Maroku, un noslēdza 500 miljonu USD vērtu ieroču iegādes līgumu. Lai arī Rietumu nometnē naftas dolāriem bagātais Irānas šahs [[Mohammads Rezā Pehlevī]] pēc 1967. gada iztērēja vismaz 850 miljonus USD padomju militārās tehnikas iegādei.<ref name="doc-0000273313-pdf" /> == Subsahāras Āfrika == Pret rietumu lielvarām naidīgi noskaņoto valstu veidošanos Āfrikā PSRS uztvēra kā iespēju sadarbības uzsākšanai ar nacionālajiem līderiem, neatkarīgi no viņu attieksmes pret vietējiem komunistiem (tie parasti bija aizliegti vai neiekļuva valdībā). Sākotnēji labākās attiecības izveidojās ar Gvinejas, Ganas un Mali neatkarības vadoņiem. Šo valstu valdošās partijas 1961. gadā ielūdza apmeklēt [[PSKP 22. kongress|PSKP 22. kongresu]]. 1960. gadā PSRS aktīvi iesaistījās Kongo krīzē, atbalstot [[Patriss Lumumba|Lumumbas]] valdību, un izvēršot plašu kampaņu viņa glābšanai. Āfrikā PSRS koncentrējās nevis uz ikdienas tirdzniecību, kur tā nevarēja izkonkurēt Rietumus, bet uz palīdzību nacionālās attīstības projektiem, piedāvājot plašas investīcijas un tehnisko palīdzību. PSRS iesaistījās dzelzceļu un ostu celtniecībā, piegādāja lauksaimniecības tehniku. Austrumu bloka valstis palīdzēja attīstīt civilo aviāciju, piegādājot pasažieru lidmašīnas un apmācot pilotus. 1962. gada vasarā sešās Āfrikas valstīs darbojās 1600 padomju un Austrumu bloka speciālisti, kas palīdzēja arī ar vienpartijas politiskās sistēmas izveidošanu un plānveida ekonomikas ieviešanu. Sākās afrikāņu studentu došanās mācīties uz PSRS universitātēm. Daļa no viņiem ātri vīlās padomju realitātē, kamēr citi pieņēma komunistu ideoloģiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/DOC_0000272880.pdf |title=Trends in Soviet Policy Toward Sub-Saharan Africa |access-date={{dat|2018|10|28||bez}} |archive-date={{dat|2017|05|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170510182509/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/DOC_0000272880.pdf }}</ref> Vairākus Āfrikas valstu neatkarības vadoņus, ar kuriem Hruščova laikā bija izveidojās labas attiecības, drīz gāza militāros apvērsumos. [[Mali]] pirmo prezidentu, sociālistu [[Modibo Keita|Modibo Keitu]] gāza 1968. gadā, bet Mali turpināja iegādāties padomju ieročus. Padomju virsnieki apmācīja Mali kareivjus ieroču izmantošanā un veica to tehnisko apkopi. [[Kongo Tautas Republika]], kurā valdīja marksisti, nebija gatava ciešākai sadarbībai ar PSRS, par galveno partneri izvēloties ķīniešus. Nigērijas pilsoņu kara laikā PSRS 1967. gada augustā sāka piegādāt smago artilēriju, kara lidmašīnas un citus ieročus Nigērijas militārajai diktatūrai. Nigērija, kas bija [[Britu Sadraudzība]]s valsts, turpmāk sāka ievērot neitrālāku kursu attiecībās ar Rietumiem. Āfrikas dienvidi, kuros sabruka [[Portugāles koloniālā impērija]] un izvērsās [[Portugāles koloniālais karš]], deva PSRS jaunu iespēju nostiprināt savu ietekmi kontinentā. PSRS atbalstīja [[Gvineja-Bisava|Gvinejas-Bisavas]], [[Kaboverde]]s [[Angola]]s un [[Mozambika]]s neatkarības cīnītājus karā pret Portugāli un vēlāk sekojošajos pilsoņu karos. Mozambikā PSRS konkurēja ar Ķīnu, kas pilsoņu karā sākotnēji sniedza lielāko palīdzības daļu valdošajam marksistu [[FRELIMO]] režīmam. Mozambika kalpoja par bāzi Zimbabves partizānu grupējumiem, kas arī saņēma padomju un ķīniešu atbalstu. Angolas MPLA marksisti sāka saņemt padomju un kubiešu ieročus 1974. gada augustā. Sākoties atklātam pilsoņu karam 1975. gadā, Angola saņēma plašu padomju ieroču un kubiešu kareivju atbalstu. Ņemot vērā, ka daudzi Āfrikas konflikti notika starp nelieliem grupējumiem un ar vienkāršiem ieročiem, pat nelielas padomju ieroču piegādes spēja izmainīt militāro situāciju. Piegādes nacionālās atbrīvošanas kustībām parasti veica caur trešajām valstīm, piemēram, Gvineju vai Tanzāniju. Kritiskās situācijās — Angolā un Etiopijā tika ievests Kubas karaspēks, kuru atbalstīja nelielas padomju un Austrumu bloka vienības. Atklāts padomju atbalsts parasti aprobežojās ar flotes un transporta aviācijas atbalstu. [[Tanzānija]]i tradicionāli ciešākās saites bija ar Ķīnu, kas sniedza militārās un ekonomiskās palīdzības lielāko daļu, bet arī šeit PSRS spēja piedāvāt modernākus ieročus. Somālija pēc 1970. gada kļuva par vienu no lielākajām padomju palīdzības saņēmējām un padomju militāro speciālistu kontingents [[Berbera]]s ostā turpināja pieaugt. PSRS atbalstīja somāliešu vēlmi iegūt franču [[Džibutija|Džibutiju]]. Labās attiecības turpinājās līdz negaidītajam [[Ogadenas karš|Ogadenas karam]], kurā Somālija uzbruka citai PSRS atbalstītai valstij — Etiopijai. PSRS pa gaisu uz Etiopiju nogādāja Kubas karaspēku un ieročus gandrīz miljarda dolāru vērtībā, saraujot attiecības ar Somāliju. == Āzija == [[Attēls:Blok 5256.jpg|thumb|PSRS-Indijas sadarbībai veltīta pastmarka]] Indija 1955. gadā nodibināja ciešas attiecības ar PSRS, kas palīdzēja gan ekonomiski, gan militāri. Pēc tam, kad iesākās [[Ķīnas—PSRS ideoloģiskās nesaskaņas]], par padomju galveno sabiedroto Āzijā kļuva Indija, kas kalpoja kā pretsvars Ķīnai. Indieši iegādājās karakuģus un zemūdenes, un ar padomju licenci paši sāka ražot padomju ieročus, tai skaitā [[MiG-21]] lidmašīnas. 1971. gadā Indija un PSRS parakstīja Miera, Draudzības un Sadarbības līgumu, kam sekoja ievērojams tirdzniecības apjomu pieaugums. Taču indieši konsekventi atteicās veidot ciešāku militāro sadarbību. Izveidojoties [[Bangladeša]]i, PSRS sāka militāru sadarbību ar to, taču attiecības apsīka pēc 1975. gada apvērsuma. 1960. gadā PSRS nogādāja nelielas vieglo ieroču kravas uz Laosu, kas bija pietiekami, lai padomju atbalstītie nemiernieki sagrābtu valsts lielāko daļu un tiktu uzņemti koalīcijas valdībā. Līdz pat [[Indoķīna]]s karu beigām Vjetnama centās ievērot līdzsvaru starp PSRS un Ķīnu, tikai vēlāk nostājoties PSRS pusē, un ļaujot padomju karaflotei izmantot bijušo ASV bāzi Dienvidvjetnamā. [[Kampučijas Tautas Republika]] atradās Ķīnas un vēlāk Vjetnamas kontrolē. Padomju palīdzība [[Laosa]]i 1975. gadā bija svarīga, lai tur nostiprinātos jaunais marksistu režīms, kura atbalstu turpmāk veica Vjetnama.<ref name="doc-0000273313-pdf" /> == Latīņamerika == Par galveno PSRS atbalsta saņēmēju kļuva [[Fidels Kastro|Fidela Kastro]] režīms Kubā, kas izraisīja [[Kubas raķešu krīze|Kubas raķešu krīzi]]. Brežņeva varas gados Latīņamerikas valstu lielākajā daļā valdīja antikomunistiskas militārās diktatūras, kas asiņaini apspieda jebkādas dumpinieku un marksistu aktivitātes. Līdz 1975. gadam PSRS piegādāja gandrīz divus miljardus vērtu ieroču apjomu kreisi noskaņotajai Peru diktatūrai. Lielu daļu ieroču veidoja tanki un SU-22 lidmašīnas, kuras Peru it kā plānoja izmantot karā pret Čīli. Protams, īpašā stāvoklī bija Kuba, ar kuru notika plaša visa veida militārā un ekonomiskā sadarbība. [[Nikaragvas revolūcija]]s rezultātā 1979. gadā pie varas Nikaragvā nonāca marksisti, kam Kuba un PSRS nākamos desmit gadus sniedza plašu palīdzību. Kubiešu mēģinājumi nostiprināties [[Grenāda|Grenādā]] noveda pie ASV iebrukuma. == Karabāzes == Globālo padomju militāro ietekmi nedrošu darīja fakts, ka tikai pāris valstis atļāva izvietot padomju karabāzes savā teritorijā. Salīdzinājumā ar ASV, padomju impērijai trūka [[Aviācijas bāzeskuģis|aviācijas bāzeskuģu]]. Bāzes parasti ievietoja ostās, kas nodrošināja karaflotes darbību un preču piegādi. Pēc Ēģiptes ostu zaudēšanas vienīgā drošā padomju flotes bāze atradās Sīrijā. Āfrikas Atlantijas piekrastē padomju flotei izmantoja Gvinejas un vēlāk Angolas ostas. Sarkanās jūras reģionā flotes izmantoja Somālijas un Jemenas ostas. * Vidusjūra. Galvenā padomu karaflotes darbības zona. Padomju karaflote izveidoja bāzi [[Albānijas Tautas Republika|Albānijas Tautas Republikā]], kuru nācās pamest 1961. gadā. 1968. gadā Ēģipte atļāva izmantot savas ostas. Pēc Draudzības un sadarbības līguma noslēgšanas 1971. gadā, PSRS gaisa karaspēkam Ēģiptē nodeva sešus lidlaukus un karaflote izmantoja piestātnes [[Portsaīda]]s, [[Aleksandrija]], Mersa Matruhas, Sallumas ostās. 1972. gada vasarā sākas Ēģiptes gaisa telpas aizsardzībā iesaistītā padomju karaspēka izvešana.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://historynewsnetwork.org/article/41409 |title=Origins of a Misnomer: The “Expulsion” of the Soviet “Advisers” from Egypt, 1972 |access-date={{dat|2018|11|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171028201556/http://historynewsnetwork.org/article/41409 |archivedate={{dat|2017|10|28||bez}} }}</ref> 1976. gadā, laužot Draudzības un sadarbības līgumu, Ēģiptes ostas pilnībā slēdza padomju karakuģiem. Padomju flotes galvenā bāze turpmāk atradās Sīrijas [[Tartūsa]]s un [[Lādikīja]]s ostās. Tehniskām vajadzībām padomju kuģi varēja piestāt arī [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijā]]. * Indijas okeāns. Galvenā padomu flotes bāze atrādās Somālijas Berberas ostā, netālu no kuras tika uzbūvēts lidlauks, no kura 1976. gada oktobrī sākās TU-95 izlūkošanas lidmašīnu lidojumi virs Indijas okeāna. Tehniskām vajadzībām tika izmantota [[Basra]] Irākā un [[Adena]] Jemenā. * Atlantijas okeāns. Galvenās flotes un kara aviācijas bāzes atradās Kubā. Par flotes un aviācijas bāzi Āfrikas piekrastē pēc 1970. gada kļuva [[Konakri]] Gvinejā. Ar Gvineju attiecības bija labas jau kopš neatkarības 1958. gadā, bet tās nostiprinājās 1970. gadā, kad Portugāle šeit veica preventīvu militāro iebrukumu. == Militārie speciālisti == Atšķirībā no Rietumvalstīm, PSRS līdz pat 1979. gada iebrukumam Afganistānā, centās izvairīties no tiešas savu kareivju iesaistīšanās kaujas darbībās. Izņēmums bija kara aviācijas piloti, un gaisa aizsardzības karaspēka vienības, kas dažreiz iesaistījās gaisa kaujās un apkalpoja modernās zenītraķešu iekārtas. Angolā un Etiopijā tiešo kaujas darbību veikšanai izmantoja Kubas karaspēku. Ieroču iegādes pavadīja padomju un Austrumu bloka valstu instruktoru grupas, kas ieročus sakomplektēja un vadīja apmācību to lietošanā. Pēc CIA aprēķiniem, 1970. gadu pirmajā pusē instruktoru skaits svārstījās no 13 000 līdz 10 000, no kuriem lielākā daļa atradās Ēģiptē, Sīrijā, Kubā, Irākā un Somālijā. Vairāki tūkstoši klientvalstu virsnieku tika apmācīti PSRS. Sarežģītās pretgaisa aizsardzības sistēmas, kuru izmantošanai bija nepieciešams padomju instruktoru atbalsts, pārdeva Afganistānai, Alžīrijai, Kubai, Ēģiptei, Indijai, Irākai, Lībijai, Ziemeļvjetnamai, Somālijai, Sīrijai u.c. Dažās no šīm valstīm padomju militārpersonas iesaistījās tiešā karadarbībā. == Aviopiegādes == Pēc arābu sakāves 1967. gadā PSRS četrās nedēļās īstenoja 350 kravas lidmašīnu reisus uz arābu valstīm, lai atjaunotu to iznīcināto bruņojumu. PSRS veica gaisa piegādes Nigērijas valdībai pilsoņu karā pret [[Biafra]]s nemierniekiem. 1970. gadā PSRS aviācija veica palīdzības piegādes zemestrīcē cietušajai Peru, avārijā zaudējot vienu AN-22. 1973. gada oktobrī padomju kara aviācija veica gandrīz 1000 lidojumus ar piegādēm arābu valstīm. 1975. gada oktobrī sākās ieroču piegādes Angolas [[MPLA]]. AN-22 lidmašīnas veica reisus ar uzpildīšanos Ungārijā, Alžīrijā, Mali un Gvinejā.<ref name="doc-0000273313-pdf" /> == PSRS atbalstītie režīmi == [[Attēls:Communist Block.svg|thumb|400px|Marksismam un sociālismam simpatizējošie režīmi (1985). Ar sarkanu iezīmētas valstis, kurās pie varas bija komunisti, oranžā krāsā valstis, kas bija pasludinājušas sociālistisko attīstības ceļu, dzeltenā krāsā citas valstis, kas saņēma PSRS militāro un ekonomisko palīdzību.]] * Afganistānas Demokrātiskā republika * Angolas Tautas republika * Alžīrija * Birmas Savienības Sociālistiskā republika * Beninas Tautas republika * Bangladešas Tautas republika * Burkinafaso * Etiopijas Tautas demokrātiskā republika * Ekvatoriālā Gvineja * Gana * Gvineja * Gvineja Bisava * Grenāda * Irāka * Indonēzija * Laosas Tautas Demokrātiskā republika * Lībija * Nikaragva * Mali * Madagaskaras Demokrātiskā republika * Mozambikas Tautas republika * Dienvidjemena * Ēģipte * Sīrija * Seišelu salas * Somālijas Demokrātiskā republika * Sudāna * Peru * Kongo Tautas republika * Čīle * Kaboverde * Kampučijas Tautas republika * Santome un Prinsipi * Uganda * Ziemeļvjetnama == PSRS militārā atbalsta hronoloģija == * [[Turcijas neatkarības karš]], 1921-22 * [[Ķīnas Republika (1912—1949)|Ķīnas Republika]], 1923-41 * [[Spānijas pilsoņu karš]], 1936-39 * [[Ķīnas pilsoņu karš]], 1945-49 * [[Korejas karš]], 1950-53 * [[Suecas krīze]], 1956 * Indonēzijas pilsoņu kari, 1958-65 * Kongo pilsoņu karš, 1960-64 * [[Laosas pilsoņu karš]], 1960-61 * [[Kubas raķešu krīze]], 1962 * Alžīrijas-Marokas konflikts, 1963 * Jemenas pilsoņu karš, 1962-69 * [[Vjetnamas karš]], 1965-75 * Nigērijas pilsoņu karš, 1967-70 * [[Sešu dienu karš]], 1967 * Novārdzināšanas karš, 1969-70 * Indijas-Pakistānas karš, 1971 * Jom Kipura karš, 1973 * [[Angolas pilsoņu karš]], 1974-1991 * [[Ogadenas karš]], 1977-78 * Vjetnamas iebrukums Kampučijā, 1978-79 * Ķīnas iebrukums Vjetnamā, 1978-79 * [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānas karš]], 1979-1989 * Nikaragvas pilsoņu karš, 1979-1989 == Atsauces == {{Atsauces}} {{Padomju impērijas valstis}} [[Kategorija:Padomju Savienība]] [[Kategorija:Aukstais karš]] arcmmkq1vzk9470ygzczhcg62id7iyh 0 410580 3660925 3650040 2022-07-25T23:55:18Z Makenzis 56205 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFF00 | bg_color = #0000DD | nos = SK Super Nova | logo = [[Attēls:SK Super Nova Salaspils logo.png|150px]] | pilns = Sporta klubs "Super Nova" | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Salaspils}} | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2021. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2021.]] | poz = 3. vieta [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgā]] {{increase}} | dib = 2000 | stad = [[Salaspils stadions]] | ietilp = | prez = {{flaga|Latvija}} [[Jānis Engelis]] | tren = {{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Koliņko]] | kapteinis = | mediji = [http://www.supernova.lv/ Oficiālā vietne] | sadarbojas = | pattern_la1= | pattern_b1=_jomachampion19ybr | pattern_ra1= | pattern_sh1= | pattern_so1= | leftarm1=FFFF00 | body1=FFFF00 | rightarm1=FFFF00 | shorts1=FFFF00 | socks1=FFFF00 |pattern_la2= |pattern_b2=_jomachampion19rby |pattern_ra2= |pattern_sh2= |pattern_so2= |leftarm2=0000ff |body2=0000ff |rightarm2=0000ff |shorts2=0000FF |socks2=0000ff }} '''Sporta klubs "Super Nova"''' ir [[Latvija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Salaspils]], kas pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]]. Līdz 2020. gadam komanda mājas spēles aizvadīja [[Olaine|Olainē]], bet 2021. gada sezonā spēlēja [[RTU stadions|RTU stadionā]] [[Rīga|Rīgā]]. [[2018. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2018. gadā]] "Super Nova" ieņēma 2. vietu [[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas futbola 1. līgā]] un kvalificējās pārspēlēm par tiesībām spēlēt Virslīgā. Tajās komanda sacentās ar Virslīgas turnīra septītās vietas ieguvējiem [[FS METTA/Latvijas Universitāte|FK Metta/LU]], bet divu spēļu summā zaudēja ar 2:10 (2:7 un 0:3). 2021. gadā ieņēma 3. vietu 1. līgā un pirmoreiz kluba vēsturē iekļuva Virslīgā. == Vēsture == Klubs dibināts 2000. gadā.<ref>http://www.supernova.lv/par-klubu/super-nova/</ref> == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2013 till:01/07/2021 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2014 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/2013 till:01/07/2014 shift:(0,-4) text:[[2014. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|11]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|7]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text: - from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|6]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|3]] from:01/07/2013 till:01/07/2016 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2016 till:01/07/2017 color:rs shift:(0,13) text: from:01/07/2017 till:01/07/2021 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" </timeline> == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == * [[2018. gada Latvijas Kauss futbolā|2018]] — trešā kārta == Komandas sastāvs == :''{{dat|2022|03|14||bez}}.'' == Komandas vadība == {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Kluba prezidents | [[Jānis Engelis]] |- | Sporta direktors | Aleksandrs Štekeļs |- | Galvenais treneris | [[Aleksandrs Koliņko]] |- | Trenera asistents | [[Igors Korabļovs]] |- | Trenera asistents | [[Andrejs Perepļotkins]] |- | Vārtsargu treneris | [[Aleksandrs Proskurņins]] |} == Komandas galvenie treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Jurģis Kalns]] (2018—2019) * {{flaga|Latvija}} [[Oļegs Blagonadeždins]] (2019—2020) * {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Kožans]] (2020—2021) * {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Lapsa]] (2021—2022) * {{flaga|Latvija}} [[Igors Korabļovs]] ({{piezīme|p. i.|pienākumu izpildītājs}}) (2022) * {{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Koliņko]] (2022 — pašlaik) == Logo == <gallery> SK Super Nova logo.png|Iepriekšējais logo SK Super Nova Salaspils logo.png|Pašreizējais logo </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.supernova.lv/ Kluba oficiālā vietne] * [http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija] {{futbols-aizmetnis}} {{Latvijas futbola Virslīga}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi|SK Super Nova]] [[Kategorija:Salaspils]] pjl8irjpsyu6gglmc0aio1zleaxlne6 0 411531 3660667 3660580 2022-07-25T14:21:34Z Kaamis007 67303 izdeva Melodija wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | | Nosaukums = Kurzemei — saules ceļš | Izpildītājs = [[Līvi (grupa)|Līvu]] studijas albums | Vāks = | Background = lightsteelblue | Izdots = 1988. gadā | Žanrs = [[smagais roks]] | Garums = 38:47 | Ierakstu kompānija = [[Melodija (izdevniecība)|Melodija]] | Izpildītājsģen = Līvu | Iepriekšējais albums = '''[[Iedomu pilsēta]]'''<br />(1986) | Šis albums = '''[[Kurzemei — saules ceļš]]'''<br />(1988) | Nākamais albums = '''[[K.M.K.V.P.]]''' <br />(1996) }} '''"Kurzemei — saules ceļš"''' ir konceptuāls [[Liepāja]]s rokgrupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" albums, kas sastāv no divām daļām. Pirmajā plates pusē ir "Līvu" tolaik jau aizsaulē aizgājušā vadītāja [[Ēriks Ķiģelis|Ērika Ķiģeļa]] cikls "Kurzemei – Saules Ceļš" ar [[Olafs Gūtmanis|Olafa Gūtmaņa]] vārdiem, bet otrajā – grupas turpinātāju [[Ainars Virga|Ainara Virgas]], [[Jānis Grodums|Jāņa Groduma]] un [[Guntars Mucenieks|Guntara Mucenieka]] sarakstīts dziesmu cikls, kas veltīts [[Jānis Rudzutaks|Jānim Rudzutakam]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/08-livi-albums-kurzemei--saules-cels-1988.a69445/|title=#08/100 "Līvi" albums "Kurzemei – Saules ceļš" (1988)|publisher=naba.lsm.lv|accessdate={{dat|2018|11|2||bez}}}}</ref> == Dziesmu saraksts == # "Pavasara iestāšanās" — 3:16 ([[Ēriks Ķiģelis|Ē. Ķiģelis]], [[Olafs Gūtmanis|O. Gūtmanis]]) # "Deviņvīru spēks" — 4:26 ([[Ēriks Ķiģelis|Ē. Ķiģelis]], [[Olafs Gūtmanis|O. Gūtmanis]]) # "Kurzeme" — 4:52 ([[Ēriks Ķiģelis|Ē. Ķiģelis]], [[Olafs Gūtmanis|O. Gūtmanis]]) # "Gājputnu sagaidīšana" — 3:25 ([[Ēriks Ķiģelis|Ē. Ķiģelis]], [[Olafs Gūtmanis|O. Gūtmanis]]) # "Saules ceļš" — 4:25 ([[Ēriks Ķiģelis|Ē. Ķiģelis]], [[Olafs Gūtmanis|O. Gūtmanis]]) # "Dzejnieks" — 3:20 ([[Jānis Grodums|J. Grodums]], [[Guntars Račs]]) # "Straume" — 5:28 ([[Ainars Virga|A. Virga]], [[Imants Ziedonis]]) # "[[Dzelzsgriezējs]]" — 5:00 ([[Ainars Virga|A. Virga]], [[Valdis Grēviņš]]) # "Zvani" — 5:55 ([[Guntars Mucenieks|G. Mucenieks]], [[Olafs Gūtmanis|O. Gūtmanis]]) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Līvi (grupa)]] [[Kategorija:Līvi albumi]] [[Kategorija:1988. gada albumi]] sz83frmfrjxpx8q1tkkzen3v341gs0s 3660671 3660667 2022-07-25T14:25:53Z Kaamis007 67303 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | | Nosaukums = Kurzemei — saules ceļš | Izpildītājs = [[Līvi (grupa)|Līvu]] studijas albums | Vāks = | Background = lightsteelblue | Izdots = 1988. gadā | Žanrs = [[smagais roks]] | Garums = 38:47 | Ierakstu kompānija = [[Melodija (izdevniecība)|Melodija]] | Izpildītājsģen = Līvu | Iepriekšējais albums = '''[[Iedomu pilsēta]]'''<br />(1986) | Šis albums = '''[[Kurzemei — saules ceļš]]'''<br />(1988) | Nākamais albums = '''[[K.M.K.V.P.]]''' <br />(1996) }} '''"Kurzemei — saules ceļš"''' ir konceptuāls [[Liepāja]]s rokgrupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" albums, kas sastāv no divām daļām. Pirmajā plates pusē ir "Līvu" tolaik jau aizsaulē aizgājušā vadītāja [[Ēriks Ķiģelis|Ērika Ķiģeļa]] cikls "Kurzemei – Saules Ceļš" ar [[Olafs Gūtmanis|Olafa Gūtmaņa]] vārdiem, bet otrajā – grupas turpinātāju [[Ainars Virga|Ainara Virgas]], [[Jānis Grodums|Jāņa Groduma]] un [[Guntars Mucenieks|Guntara Mucenieka]] sarakstīts dziesmu cikls, kas veltīts [[Jānis Rudzutaks|Jānim Rudzutakam]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/08-livi-albums-kurzemei--saules-cels-1988.a69445/|title=#08/100 "Līvi" albums "Kurzemei – Saules ceļš" (1988)|publisher=naba.lsm.lv|accessdate={{dat|2018|11|2||bez}}}}</ref> == Dziesmu saraksts == # "Pavasara iestāšanās" — 3:16 ([[Ēriks Ķiģelis|Ē. Ķiģelis]], [[Olafs Gūtmanis|O. Gūtmanis]]) # "Deviņvīru spēks" — 4:26 ([[Ēriks Ķiģelis|Ē. Ķiģelis]], [[Olafs Gūtmanis|O. Gūtmanis]]) # "Kurzeme" — 4:52 ([[Ēriks Ķiģelis|Ē. Ķiģelis]], [[Olafs Gūtmanis|O. Gūtmanis]]) # "Gājputnu sagaidīšana" — 3:25 ([[Ēriks Ķiģelis|Ē. Ķiģelis]], [[Olafs Gūtmanis|O. Gūtmanis]]) # "Saules ceļš" — 4:25 ([[Ēriks Ķiģelis|Ē. Ķiģelis]], [[Olafs Gūtmanis|O. Gūtmanis]]) # "Dzejnieks" — 3:20 ([[Jānis Grodums|J. Grodums]], [[Guntars Račs]]) # "Straume" — 5:28 ([[Ainars Virga|A. Virga]], [[Imants Ziedonis]]) # "[[Dzelzsgriezējs]]" — 5:00 ([[Ainars Virga|A. Virga]], [[Valdis Grēviņš]]) # "Zvani" — 5:55 ([[Guntars Mucenieks|G. Mucenieks]], [[Olafs Gūtmanis|O. Gūtmanis]]) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Līvi albumi]] [[Kategorija:1988. gada albumi]] l36oh5oyzeh0x7x6bhk1i5nr3jzdi9j 0 412070 3660670 3373798 2022-07-25T14:25:40Z Kaamis007 67303 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Nosaukums = Aprīļa pilieni | Izpildītājs = [[Līvi (grupa)|Līvu]] albums | Vāks = | Background = #8FBC8F | Izdots = {{dat|1984||}} | Ierakstīts = | Žanrs = | Garums = 32:50<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://lyrics.wikia.com/wiki/L%C4%ABvi:Apr%C4%AB%C4%BCa_Pilieni_(1984)|title=Līvi:Aprīļa Pilieni (1984)|publisher=lyrics.wikia.com|accessdate={{dat|2018|11|8||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> | Ierakstu kompānija = | Producents = | Izpildītājsģen = [[Līvi (grupa)|Līvu]] albumu | Iepriekšējais albums = | Šis albums = '''Aprīļa pilieni'''<br />(1984) | Nākamais albums = [[Iedomu pilsēta]]<br />(1986) }} '''Aprīļa pilieni''' ir grupas "[[Līvi]]" albums, kas izdots [[1984. gads|1984]]. gadā speciāli [[Latvijas televīzija]]s raidījumam ar tādu pašu nosaukumu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/music/atkartoti-izdod-grupas-livi-pirmas-divas-skanuplates.d?id=15667751|title=Atkārtoti izdod grupas 'Līvi' pirmās divas skaņuplates|publisher=lyrics.wikia.com|accessdate={{dat|2018|11|8||bez}}}}</ref> 2006. gadā albums tika izdots akārtoti. == Dziesmu saraksts == # Elektriskā zivs ([[Ēriks Ķiģelis|Ē. Ķiģelis]], [[Māris Čaklais|M. Čaklais]]) # Durvis ([[Ēriks Ķiģelis|Ē. Ķiģelis]], [[Māris Čaklais|M. Čaklais]]) # Uzraksti uz sētas ([[Ēriks Ķiģelis|Ē. Ķiģelis]], [[Māris Čaklais|M. Čaklais]]) # Slimība ([[Ēriks Ķiģelis|Ē. Ķiģelis]], [[Māris Čaklais|M. Čaklais]]) # Istaba tumsā ([[Ēriks Ķiģelis|Ē. Ķiģelis]], [[Māris Čaklais|M. Čaklais]]) # Brālīt, redīss! ([[Igo (mūziķis)|Igo]], [[Māris Čaklais|M. Čaklais]]) # Jānītis pīpē ([[Ēriks Ķiģelis|Ē. Ķiģelis]], [[Māris Čaklais|M. Čaklais]]) # Aprīļa pilieni ([[Ēriks Ķiģelis|Ē. Ķiģelis]], [[Māris Čaklais|M. Čaklais]]) # Peļu maršs ([[Ēriks Ķiģelis|Ē. Ķiģelis]], [[Māris Čaklais|M. Čaklais]]) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Līvi albumi]] [[Kategorija:1984. gada albumi]] c3fvyuzg8w3mi18dwcab41mp5lgd08q 3660673 3660670 2022-07-25T14:26:44Z Kaamis007 67303 typo wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Nosaukums = Aprīļa pilieni | Izpildītājs = [[Līvi (grupa)|Līvu]] albums | Vāks = | Background = #8FBC8F | Izdots = {{dat|1984||}} | Ierakstīts = | Žanrs = | Garums = 32:50<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://lyrics.wikia.com/wiki/L%C4%ABvi:Apr%C4%AB%C4%BCa_Pilieni_(1984)|title=Līvi:Aprīļa Pilieni (1984)|publisher=lyrics.wikia.com|accessdate={{dat|2018|11|8||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> | Ierakstu kompānija = | Producents = | Izpildītājsģen = [[Līvi (grupa)|Līvu]] albumu | Iepriekšējais albums = | Šis albums = '''Aprīļa pilieni'''<br />(1984) | Nākamais albums = [[Iedomu pilsēta]]<br />(1986) }} '''Aprīļa pilieni''' ir grupas "[[Līvi]]" albums, kas izdots [[1984. gads|1984]]. gadā speciāli [[Latvijas televīzija]]s raidījumam ar tādu pašu nosaukumu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/music/atkartoti-izdod-grupas-livi-pirmas-divas-skanuplates.d?id=15667751|title=Atkārtoti izdod grupas 'Līvi' pirmās divas skaņuplates|publisher=lyrics.wikia.com|accessdate={{dat|2018|11|8||bez}}}}</ref> 2006. gadā albums tika izdots atkārtoti. == Dziesmu saraksts == # Elektriskā zivs ([[Ēriks Ķiģelis|Ē. Ķiģelis]], [[Māris Čaklais|M. Čaklais]]) # Durvis ([[Ēriks Ķiģelis|Ē. Ķiģelis]], [[Māris Čaklais|M. Čaklais]]) # Uzraksti uz sētas ([[Ēriks Ķiģelis|Ē. Ķiģelis]], [[Māris Čaklais|M. Čaklais]]) # Slimība ([[Ēriks Ķiģelis|Ē. Ķiģelis]], [[Māris Čaklais|M. Čaklais]]) # Istaba tumsā ([[Ēriks Ķiģelis|Ē. Ķiģelis]], [[Māris Čaklais|M. Čaklais]]) # Brālīt, redīss! ([[Igo (mūziķis)|Igo]], [[Māris Čaklais|M. Čaklais]]) # Jānītis pīpē ([[Ēriks Ķiģelis|Ē. Ķiģelis]], [[Māris Čaklais|M. Čaklais]]) # Aprīļa pilieni ([[Ēriks Ķiģelis|Ē. Ķiģelis]], [[Māris Čaklais|M. Čaklais]]) # Peļu maršs ([[Ēriks Ķiģelis|Ē. Ķiģelis]], [[Māris Čaklais|M. Čaklais]]) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Līvi albumi]] [[Kategorija:1984. gada albumi]] g8mj8baktvjiouizls012is6b5eoria 0 412127 3660669 3660579 2022-07-25T14:25:30Z Kaamis007 67303 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Nosaukums = Iedomu pilsēta | Izpildītājs = [[Līvi (grupa)|Līvu]] albums | Vāks = | Background = #8FBC8F | Izdots = {{dat|1986||}} | Ierakstīts = | Žanrs = | Garums = 33:55<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://lyrics.wikia.com/wiki/L%C4%ABvi:Iedomu_Pils%C4%93ta_(1986)|title=Līvi:Iedomu Pilsēta (1986)|publisher=lyrics.wikia.com|accessdate={{dat|2018|11|9||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> | Ierakstu kompānija = | Producents = | Izpildītājsģen = [[Līvi (grupa)|Līvu]] albumu | Iepriekšējais albums = '''[[Aprīļa pilieni]]'''<br />(1984) | Šis albums = '''Iedomu pilsēta'''<br />(1986) | Nākamais albums = '''[[Kurzemei — saules ceļš]]'''<br />(1988) }} '''Iedomu pilsēta''' ir grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" albums, kas izdots [[1986. gads|1986]]. gadā. Albums tika ierakstīts, kad grupas līderis vēl bija [[Ēriks Ķiģelis]], taču viņš pats nepiedzīvoja plates iznākšanu. 2006. gadā albums tika izdots akārtoti.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/music/atkartoti-izdod-grupas-livi-pirmas-divas-skanuplates.d?id=15667751|title=Atkārtoti izdod grupas 'Līvi' pirmās divas skaņuplates |publisher=delfi.lv|accessdate={{dat|2018|11|9||bez}}}}</ref> == Dziesmu saraksts == # Mazais sapnītis ([[Ēriks Ķiģelis|Ē. Ķiģelis]]) # Saulgriežu rīts ([[Ēriks Ķiģelis|Ē. Ķiģelis]], [[Marta Bārbale|M. Bārbale]]) # Uz lietiem ([[Vilnis Krieviņš|V. Krieviņš]], [[Jānis Sirmbārdis|J. Sirmbārdis]]) # Iedomu pilsēta ([[Modris Šterns|M. Šterns]], [[Cecīlija Dinere|C. Dinere]]) # Līviskā ziņģe ([[Jānis Grodums|J. Grodums]], [[Aivars Neibarts|A. Neibarts]]) # Rožu laukums ([[Jānis Grodums|J. Grodums]], [[Aivars Neibarts|A. Neibarts]]) # Zušu dziesmiņa ([[Ēriks Ķiģelis|Ē. Ķiģelis]], [[Jānis Plotnieks|J. Plotnieks]]) # [[Saldus saule (dziesma)|Saldus saule]] ([[Ēriks Ķiģelis|Ē. Ķiģelis]], [[Māris Čaklais|M. Čaklais]]) # Ledus zieds ([[Modris Šterns|M. Šterns]]) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Līvi albumi]] [[Kategorija:1986. gada albumi]] d58r365obdg8m8p76rcwudf5zx54yf0 0 412182 3660672 2966706 2022-07-25T14:26:19Z Kaamis007 67303 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Nosaukums = Pāri visam | Izpildītājs = [[Līvi (grupa)|Līvu]] albums | Vāks = | Background = #8FBC8F | Izdots = {{dat|2004|5|31|}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.discogs.com/L%C4%ABvi-P%C4%81ri-Visam/release/4238822|title=Līvi ‎– Pāri Visam|publisher=discogs.com|accessdate={{dat|2018|11|10||bez}}}}</ref> | Ierakstīts = | Žanrs = [[Smagais roks]] | Garums = | Ierakstu kompānija = [[Mikrofona ieraksti]] | Producents = [[Gatis Gaujenieks]] | Izpildītājsģen = [[Līvi (grupa)|Līvu]] albumu | Iepriekšējais albums = '''[[2001 (albums)|2001]]'''<br />(2000) | Šis albums = '''Pāri visam'''<br />(2004) | Nākamais albums = }} '''Pāri visam''' ir grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" albums, kas izdots [[2004. gads|2004]]. gadā. Albums veltīts visiem traģiski bojā gājušajiem rokmūziķiem. Šis ir pirmais "Līvu" ieraksts pēc 2003. gada traģiskajiem notikumiem, kad autoavārijā bojā gāja grupas bundzinieks [[Dainis Virga]] un skaņu režisors [[Juris Jakovļevs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/music/livi-izdod-albumu-pari-visam.d?id=8314558|title='Līvi' izdod albumu 'Pāri visam'|publisher=delfi.lv|accessdate={{dat|2018|11|10||bez}}}}</ref> == Dziesmu saraksts == # Nezināmais ([[Ainars Virga|A. Virga]], [[Andris Ziverts|A. Ziverts]]) # Pāri visam ([[Ainars Virga|A. Virga]], [[Guntars Račs|G. Račs]]) # Atdod sevi man... ([[Ainars Virga|A. Virga]], [[Guntars Račs|G. Račs]]) # Kāpēc? No. 1 ([[Ainars Virga|A. Virga]], [[Rolands Ūdris|R. Ūdris]]) # Ej, vecais, ej! ([[Jānis Grodums|J. Grodums]], [[Guntars Račs|G. Račs]]) # Tu piederi man ([[Ainars Virga|A. Virga]], [[Guntars Račs|G. Račs]]) # Kāpēc? No. 2 ([[Ainars Virga|A. Virga]], [[Guntars Račs|G. Račs]]) # Rock'n'roll muzikant... ([[Ainars Virga|A. Virga]], [[Guntars Račs|G. Račs]]) # Es Tevi gribu ([[Ainars Virga|A. Virga]]) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Līvi albumi]] [[Kategorija:2004. gada albumi]] timkvs4r5siu9acvlscio0579jp1mla 0 412291 3660901 3521449 2022-07-25T22:01:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.8 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bratsk-1981-0008.JPG|thumb|Labāko darbinieku godaplāksne]] '''Padomju dzīvesveids''' apzīmē [[Padomju Savienība|PSRS]] iedzīvotājiem kopīgas ikdienas sadzīves tendences, ko noteica valdošā komunistiskā režīma politika. [[Stagnācija PSRS|Stagnācijas]] pēdējos gados padomju sabiedrībā skaidri iezīmējās problēmas, kas asi izpaudās [[perestroika]]s laikā, un noveda pie strauja [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]]. == Izaugsmes apsīkums == Straujā padomju ekonomikas izaugsme sāka apsīkt 1960. gados, laikā, kad padomju vadība solīja uzlabot ikdienas cilvēku dzīves līmeni un sasniegt komunismu. [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]] solītā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] apdzīšana un [[Komunisms|komunisma]] sasniegšana neīstenojās. Ekonomiskā izaugsme 1970. gadu laikā ievērojami apsīka, radot neapmierinātību iedzīvotājos, kas bija cerējuši uz daudz ātrāku savas labklājības pieaugumu. 1975. gadā padomju iedzīvotāji vidēji patērēja uz pusi mazāk kartupeļu, un ēda divreiz vairāk gaļas nekā 1951. gadā. 1960. gadā 8% iedzīvotāju bija televizors, 4% ledusskapis, 4% veļasmašīna. 1975. gadā jau 74% bija televizors, 62% ledusskapis un 65% veļasmašīna. Padomju vara to visu demonstrēja kā sociālistiskās iekārtas panākumus. Vienlaikus, padomju iedzīvotājiem bija liegta saskare ar Rietumiem, kur šajā laikā notika vēl straujāka ekonomikas izaugsme un iedzīvotāju dzīves līmenis bija daudz augstāks.<ref name="cia-rdp08s01350r000602150001-3-pdf">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP08S01350R000602150001-3.pdf |title=Consumer Frustrations and the Soviet Regime |access-date={{dat|2018|11|11||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123191430/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP08S01350R000602150001-3.pdf }}</ref> Baltijas republikās bija salīdzinoši viens no augstākajiem dzīves līmeņiem Padomju savienībā. Kaukāza republiku iedzīvotājus uzskatīja par korumpētiem melnā tirgus darboņiem, kamēr Vidusāziju par ļoti atšķirīgu un atpalikušu.<ref name="cia-rdp08s01350r000602150001-3-pdf" /> == Sociālā politika == [[Attēls:АгітПлакат СРСР.jpg|thumb|Slava padomju skolotājam!]] Izglītību, medicīnu, bērnudārzus, mājokli, sabiedrisko transportu valsts nodrošināja par velti, vai par mākslīgi pazeminātām cenām. Pakalpojumu kvalitāte bija zema, trūkstot jebkādai konkurencei. Valsts centās nodrošināt darbavietas visiem, bieži pret cilvēku gribu nosūtot tos uz reģioniem vai neperspektīvām darbavietām. Tika saglabāta neproduktīva un darbietilpīga ražošana, kas nodarbināja tūkstošiem cilvēku, kas ražoja zemas kvalitātes produktus. Stagnējošā ekonomika nespēja radīt nepieciešamo darbavietu skaitu, un valstī radās slēptais bezdarbs, kas īpaši skāra sievietes un [[padomju Vidusāzija]]s republiku iedzīvotājus. Vienlaikus, parādījās iespējas papildus peļņai. Ļoti labi atalgoja darbu Sibīrijā, kur primitīvos dzīves un darba apstākļus atsvēra vairākas reizes lielāka alga. Labākas dzīves meklējumos lauku jauniešu liela daļa devās strādāt uz pilsētām, tā saasinot darbaspēka trūkumu neefektīvajā padomju lauksaimniecībā. Pilsētās strādājošie bieži mainīja darbavietas, meklējot iespējas uzlabot savu sadzīvi (galvenokārt, atsevišķu dzīvokli). Lai novērstu sabiedrības nemieru, pārtikas pamatproduktu cenas tika turētas nemainīgi zemas, kamēr iekāroto statusa produktu (īpaši automašīnu) cenas un pieejamību uzturēja mākslīgi augstu. Tas nodrošināja vismaz šķietamu sociālo vienlīdzību. Kā izņēmums minama [[padomju nomenklatūra]], taču arī tās privilēģijas, salīdzinājumā ar mūsdienām, nebija tik uzkrītošas. Nomenklatūra saņēma papildus prēmijas, iespējas iepirkties labi apgādātos pārtikas un sadzīves preču specveikalos, vieglāku piekļuvi statusa priekšmetiem — dzīvokļiem, vasarnīcām, automašīnām un atpūtas braucieniem uz [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] valstīm. Kamēr PSRS Eiropas daļā dzīvojošajās tautās ikdienas sadzīves problēmas izraisīja dzimstības krišanos, padomju varas sniegtais dzīves līmeņa pieaugums iepriekš nabadzīgajā Vidusāzijā noveda pie strauja dzimstības pieauguma, ilgtermiņā draudot ar slāvu tautu ietekmes samazināšanos PSRS. 1960. gadā 13% bērnu apmeklēja bērnudārzus, 1970. gadā 32% un 1975. gadā 37%. Tas galvenokārt attiecās uz pilsētām, kamēr mazpilsētās un laukos bērni auga mājās. Lai risinātu bērnudārzu trūkumu, jaunajām mātēm pagarināja pēcdzemdību atvaļinājumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://books.google.lv/books?id=hDZoAMykzAMC&pg=PA82&dq=brezhnev%27s&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwiWvIy_45XeAhWGDCwKHRxoC9MQ6AEIWDAI#v=onepage&q=brezhnev's&f=true |title=The Soviet Social Contract and why it Failed |access-date={{dat|2018|11|11||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211201050125/https://books.google.lv/books?id=hDZoAMykzAMC&pg=PA82&dq=brezhnev%27s&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwiWvIy_45XeAhWGDCwKHRxoC9MQ6AEIWDAI#v=onepage&q=brezhnev's&f=true }}</ref> [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]] varas gados obligāto pamatizglītību pagarināja no 8 uz 10 gadiem. Lielā mērā tika nodrošināta vidusskolas vai profesionālā vidējā izglītība, taču problēmas radīja iekļūšana augstskolās, kur labāk izglītotās pilsētu inteliģences bērni baudīja priekšrocības. Skolu darba kvalitāti vērtēja pēc tā, cik daudzi skolēni veiksmīgi pabeidza katru klasi. Lai arī daudz pūļu pielika, uz otro gadu palikušo skolēnu skaita samazināšanai, izplatīta bija atzīmju inflācija. Sākot ar 1972. gadu universitāšu iestājeksāmenos vērtēja arī vidusskolas atzīmes. Pēc aptuveniem datiem, 20-30% studētgribētāju izgāzās universitāšu iestājeksāmenos. Vidusāzijā caurkritušo skaits bija tuvu 70%. Skolotājiem reizi 5 gados bija jāiziet profesionāla pārbaude. 1980. gadā pārbaudīja 2 miljonus skolotāju, no kuriem 17% lika uzlabot prasmes.<ref name="quality-of-life-in-the-soviet-union">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ucis.pitt.edu/nceeer/1984-629-2-Johnson.pdf |title=Quality of Life in the Soviet Union |access-date={{dat|2018|11|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190117162318/https://www.ucis.pitt.edu/nceeer/1984-629-2-Johnson.pdf |archivedate={{dat|2019|01|17||bez}} }}</ref> == Veselības aprūpes sistēma == Valsts budžets nodrošināja bezmaksas medicīnas pakalpojumus. Brežņeva varas gados iezīmējās tendence samazināt tēriņus veselības nozarei. 1950. gadā 5,2% budžeta atvēlēja medicīnai, 1960. gadā 6,6%, 1970. gadā 6%, 1975. gadā 5,2% un 1980. gadā 5%. Medicīnas iestādēm bija noteikts apkalpojamo pacientu plāns, katrai slimībai (neatkarīgi no individuālā pacienta situācijas) bija noteikts slimnīcā pavadāmo dienu skaits. Pastāvēja problēmas ar sterilitāti, kas noveda pie pēcoperāciju infekcijām. Slimnīcām bija noteikts pieļaujamo nāves gadījumu skaits. Lai to nepārsniegtu, slimnīcas bieži atteicās uzņemt smagi slimos iedzīvotājus. Par spīti propagandai, sāka pieaugt jaundzimušo mirstība, tāpēc šos datus pārtrauca publiskot 1974. gadā.<ref name="quality-of-life-in-the-soviet-union" /> Statistiski PSRS bija visvairāk slimnīcas gultu uz vienu iedzīvotāju. Taču slimnīcu inventārs un sniegtie pakalpojumi bija primitīvi. Trūka modernas iekārtas, klientu aprūpi bieži veica formāli. Medicīnas darbinieku algas bija zemas, un plaši izvērsās atklāta "pateicību" došana (ziedi, konfektes, alkohols) un kukuļošana, lai saņemtu labāku aprūpi un tiktu pie prestižāka ārsta. Sistēma nebija vienlīdzīga. Ārpus sabiedriskajām poliklīnikām un slimnīcām pastāvēja dažādu iestāžu un ministriju slimnīcas, kas bija pieejamas tikai noteiktam iedzīvotāju lokam. Sava sistēma pastāvēja svarīgākajām ministrijām, Zinātņu akadēmijai un citām prestiža grupām. Nomenklatūras vajadzībām izveidoja dažādas slēgtās slimnīcas, kurās bija pieejamas Rietumu zāles un medicīnas kvalitāte bija daudz augstāka. Par to rūpējās Veselības aizsardzības ministrijas Ceturtā nodaļa.<ref name="quality-of-life-in-the-soviet-union" /> == Pārtikas problēmas == [[Attēls:Pn-glebovskoe-1978-helpers.jpg|thumb|Kartupeļu novākšana]] [[Attēls:Gorky City. Nagorny Universam (Store).jpg|thumb|Tipveida universālveikals]] No 1975. gada aizvien plašāk izpaudās dažādu pārtikas produktu regulārs trūkums. Strādnieku neapmierinātību ar pārtikas pamatproduktu trūkumu lielajās pilsētās izdevās daļēji risināt ar pārtikas kartīšu ieviešanu un kampaņveidīgu pārtikas piegāžu uzlabošanu. Mazpilsētās un laukos preču un pārtikas situācija vienmēr bija sliktāka, ko daļēji kompensēja piemājas saimniecībās izaudzētā pārtika. [[Kolhozs|Kolhozos]] strādājošie veica tikai nepieciešamā darba minimumu, koncentrējoties uz savām privātajām saimniecībām. Ražas novākšanai (kartupeļiem, kokvilnai) lauku darbos regulāri nosūtīja pilsētniekus, skolēnus un karavīrus. Piena un gaļas trūkums svarīgajās rūpniecības pilsētās [[Gorkija|Gorkijā]] un [[Toljati]] 1981. gadā izraisīja stihiskus strādnieku streikus, ko izbeidza, veikaliem ātri piegādājot pārtiku.<ref name="the-malaise-of-soviet-society">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP83M00914R001200110029-0.pdf |title=The Malaise of Soviet Society |access-date={{dat|2018|11|11||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123131456/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP83M00914R001200110029-0.pdf }}</ref> == Nabadzība == Oficiāli nabadzība Padomju Savienībā nepastāvēja, taču izmantoja terminu "mazapgādātie". Hruščova varas laikā pētnieki veica vairākos minimālo ienākumu aprēķinus. 1967. gadā publiskoja 1959. gadā veiktu aprēķinu, kas četru cilvēku ģimenei (vecāki un divi bērni) ar visiem pieejamajiem sociālajiem pabalstiem minimālo ienākumu līmeni noteica uz 51 rubli mēnesī katram ģimenes loceklim. No šiem ienākumiem 56% tiktu tērēti pārtikai un 20% apģērbam, kamēr valsts subsidētās komunālās izmaksas būtu tikai 5,6%. Veselību un izglītību uzskatīja par bezmaksas. Tādējādi ģimenes ienākumiem mēnesī būtu jāpārsniedz 206 rubļi, lai tā nebūtu nabadzīga. Problēmas uzreiz radīja tas, ka 1965. gadā vidējā alga bija tikai 97 rubļi mēnesī. Šajā laikā 30% pilsētnieku un 40% laucinieku dzīvoja zem nabadzības līmeņa. Brežņeva varas gados veica jaunu nabadzības līmeņa aprēķinu, kurā četru cilvēku ģimenei mēnesī vajadzēja 267 rubļus. PSRS vidējā alga šo līmeni sasniedza 1974. gadā. Tajā pašā gadā nabadzīgajām ģimenēm sāka izmaksāt 12 rubļu pabalstu par katru bērnu zem astoņu gadu vecuma. 1981. gadā vidējā viena strādājošā mēnešalga sasniedza 172,5 rubļus, tādējādi četru cilvēku ģimenes ienākumi pēc nodokļiem bija ap 310 rubļiem. Vieglajā rūpniecībā, apkalpojošajā sfērā, veselībā un kultūrā strādājošie parasti saņēma zemākās algas. 1981. gadā inženieri saņēma no 95-150 rubļiem, skolotāji no 80-140 rubļiem, ārsti no 100-170 rubļiem mēnesī. Vidējā pensija 1981. gadā bija 58,8 rubļi mēnesī. Trūkums un nabadzība tikai veicināja zādzības no darbavietām, [[Melnais tirgus|melno tirgu]] un kukuļņemšanu.<ref name="quality-of-life-in-the-soviet-union" /> 1980. gadā vairāk par 250 rubļiem mēnesī uz vienu ģimenes locekli saņēma 1,3% iedzīvotāju. 150-250 rubļus — 17,1%, 75-150 rubļus 55,9%. Mazāk par 75 rubļiem — 25,8% iedzīvotāju. Lai arī algas pakāpeniski cēla, nedaudz cēlās arī cenas. No 1980. līdz 1985. gadam gaļas cena auga par 5%, desu par 13%, zivju par 2%, augļu un dārzeņu par 21%. Vidējā inflācija šajos gados bija 6%. Pārtikai iedzīvotāji tērēja ap 34% savas mēnešalgas.<ref name="e-reading.club">[https://www.e-reading.club/bookreader.php/140055/Ot_%22zastoya%22_k_reformam._SSSR_v_1917-1985_gg.pdf От «застоя» к реформам. СССР в 1977—1985 гг.]</ref> Reāli pastāvošo iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību demonstrē valsts krājkases dati. Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā un Baltijas republikās 10% noguldītāju piederēja līdz 15% noguldījumu. Gruzijā, Armēnijā, Kazahijā, Moldāvijā 10% noguldītāju piederēja līdz 22% noguldījumu, kamēr Azerbaidžānā un Vidusāzijā 10% piederēja no 33% līdz 55% kopējo noguldījumu. Padomju varas vājums dienvidu republikās, kurās bija saplūdusi klanu un partijas vara, nozīmēja, ka šeit veidojās spēcīgi ēnu ekonomikas un noziedzības grupējumi, kas izpletās pa pārējo Savienību.<ref name="e-reading.club"/> == Patērētāju sabiedrības veidošanās == Daudzus padomju dzīves trūkumus PSRS valdība pamatoja ar lielajiem Otrā pasaules kara postījumiem, taču laikam ejot, iedzīvotāji šim argumentam ticēja aizvien mazāk. Komunistiskā ideoloģija zaudēja savu pievilcību, iedzīvotājiem regulāri pārliecinoties, ka partijas saukļi un lozungi bieži paliek nepiepildīti. Ideoloģiskā vienaldzība veicināja cinismu pret padomju sistēmu un pieaugošu koncentrēšanos uz savas labklājības vairošanu. No 1973. līdz 1980. gadam, [[Starptautiskā saspīlējuma atslābums|starptautiskā saspīlējuma atslābuma]] politikas ietvaros, PSRS pārtrauca padomju tautu valodās raidošo Rietumu radio staciju signālu bloķēšanu, paverot informācijas un izklaides logu. Aizvien plašākie kontakti un saskare ar Rietumu dzīvesveidu radīja Rietumu preču kultu. Daļa iedzīvotāju, galvenokārt tūrismam atvērtajās lielpilsētās un nomenklatūras pārstāvji, izmantoja iespējas iegādātie Rietumu preces, kuru stils un kvalitāte acīmredzami bija augstākā līmenī. Īpaši neapmierināti ar lēno attīstību bija jaunieši, kas arī bija visieinteresētākie patēriņa kultūrā un Rietumu precēs. Džinsi kļuva par vienu no pieprasītākajiem produktiem, un to nēsāšanu padomju ideoloģija centās apkarot. Dārzkopības kooperatīvu veidošana deva iespēju nelielu vasarnīcu celtniecībai. Turīgākā iedzīvotāja daļa vismaz daļēji savus līdzekļus varēja iztērēt automašīnu un kooperatīvo dzīvokļu iegādē. Savus jaunos dzīvokļus iedzīvotāji mēģināja piepildīt ar sekcijām, čehu kristālu un citiem prestiža objektiem. == Dzīvokļu trūkums == Pieaugošā industrializācija un laucinieku pārcelšanās uz pilsētām nodrošināja ražošanu ar darbiniekiem, taču valsts nespēja vienlīdz ātri celt mājas. Pēc oficiālajiem datiem, pilsētniekiem pieejamā dzīvojamā platība 1982. gadā sasniedza 9 kv.m. uz cilvēku (1950. gadā tie bija 5 kv.m.). Priviliģētajā Maskavā izdevās sasniegt 11,3 kv.m. uz cilvēku. 1960. gadā 60% iedzīvotāju dzīvoja komunālajos dzīvokļos. 1980. gadā 20% iedzīvotāju dzīvoja komunālajos dzīvokļos, un 5% rūpnīcu kopmītnēs. Proporcionāli jauno dzīvokļu celtniecības apjomiem palielinājās to iedzīvotāju neapmierinātība, kas vēl gaidīja dzīvokļa rindā. Priekšroku bieži ieguva iebraucēji, kas ieradās, lai strādātu rūpnīcās. Pastāvēja dažādas pilsētu, rūpnīcu un ministriju dzīvokļu rindas, taču visās tajās bija jāgaida daudzus gadus.<ref name="quality-of-life-in-the-soviet-union" /> No 1973. līdz 1982. gadam noslēgto laulību skaits par sešiem miljoniem pārsniedza uzbūvēto dzīvokļu skaitu, kas nozīmēja, ka daudzas jaunās ģimenes dzīvoja kopā ar vecākiem. Neprecētiem cilvēkiem atsevišķu dzīvokli saņemt bija gandrīz neiespējami. Laukos un kolhozos problēmu nedaudz atviegloja privātmāju iegādes un celtniecības iespējas. Puslegāli darbojās dzīvokļu maiņas tirgus, kā arī istabu izīrēšana apakšīrniekiem. Lai pārceltos uz dzīvi pilsētās, bija nepieciešama oficiāla pieraksta atļauja (''propiska''). Lai to saņemtu, uzplauka viltus laulības, pilsētniekiem precoties ar ''propiskas'' kārotājiem no laukiem vai citām pilsētām. Rūpnīcu un valsts iestāžu darbinieki centās risināt dzīvokļu problēmu, veidojot dzīvokļu kooperatīvus. Pirms 1977. gada divistabu kooperatīvā dzīvokļa iegūšanai uzreiz bija jāiemaksā 5000 rubļi, atlikušo cenu samaksājot 15 gadu laikā. Vēlāk pirmo maksājumu palielināja līdz 6500 rubļiem. Pat pie šādām cenām kooperatīvo dzīvokļu piedāvājums neapmierināja pieprasījumu. Kooperatīvos dzīvokļus parasti būvēja nomalēs un jaunajos mikrorajonos, kuros trūka veikalu un servisu. Priviliģētām iestādēm, organizācijām un ministrijām deva iespēju savus dzīvokļus (bieži specprojektus, vai no labākas kvalitātes materiāliem) būvēt tā sauktajā "klusajā centrā" — nedaudz nost no galvenajām centra ielām un citu iedzīvotāju uzmanības. Augstos amatos strādājošie nereti izmantoja nelegālas iespējas iegūt valsts būvmateriālus, lai būvētu privātmājas. 1974. gadā atklājās, ka [[Gruzijas PSR]] nelegāli uzceltas 50 000 privātmājas.<ref name="quality-of-life-in-the-soviet-union" /> == Negatīvās tendences == Papildus plānveida ekonomikas neefektivitātei, regulārajām neražām un melnajam tirgum, iedzīvotāju ikdienu ietekmēja algu stagnācija. Formāli algas turpināja augt, taču to pieaugums bija minimāls, kas nozīmēja arī preču patēriņa stagnāciju. Ja galveno pārtikas produktu cenas gandrīz nebija mainītas kopš 1962. gada, tad algas bija pieaugušas gandrīz par 70%, kas radīja piedāvājuma un pieprasījuma nesakritību. Iedzīvotājiem nebija kur likt naudu. Rindas, nevajadzīgu produktu pirkšana vēlākai pārdošanai un melnais tirgus bija pieaugošā naudas apjoma rezultāts. Nestabila preču piedāvājuma rezultātā cilvēki masveidā izpirka visu. Īpaši augstu vērtēja deficītās preces no Austrumu bloka valstīm, kuras demonstrēja īpašnieka statusu. Dažādu preču trūkums veicināja naudas pārpalikumu sabiedrībā. Viens no šīs problēmas rezultātiem bija motivācijas zudums, jo pat palielinoties algai, par to nevarēja iegādāties vēlamās preces. Otrs rezultāts bija visuresošais [[melnais tirgus]] un blata sistēma, attīstoties paralēlajai patēriņa ekonomikai, kas tikai palielināja preču deficītu un korupciju. Veikalu darbinieki daudzas preces izpārdeva melnajā tirgū par paaugstinātām cenām, tā vēl vairāk samazinot veikalā esošo produktu daudzumu. Melnais tirgus daļēji stabilizēja stāvokli valstī, jo samazināja plānveida ekonomikas radītās problēmas vismaz daļēji nodrošinot deficīto produktu pieejamību. 1972. gadā vismaz 1/3 naudas valstī tika tērēta melnajā tirgū, vai noguldīta bankās. Uzkrājumu apjoms no 1965. līdz 1978. gadam pieauga septiņkārtīgi.<ref name="cia-rdp08s01350r000602150001-3-pdf" /> [[Korupcija Padomju Savienībā]] bija sastopama visos sabiedrības un partijas līmeņos, līdz par Kremļa elitei. Kaukāza un Vidusāzijas republikās korupcija bija institucionalizēta, notika dažādu amatu pārdošana. Pieauga dažāda veida noziedzība, ko atspoguļoja TV seriāli un kinofilmas, pieauga kriminālromānu popularitāte. Milicijas korumpētība bija labi zināma, to dažādi centās ierobežot VDK, kas noveda pie abu iestāžu pārstāvju konfliktiem. VDK, kuras rīcībā bija reālā informācija par situāciju valstī, kļuva par vienu no institūcijām, kas bija gatava atbalstīt reformas. Tas īpaši izpaudās [[Jurijs Andropovs|Andropova]] valdīšanas laikā, kad sākās kampaņa pret korupciju.<ref name="the-malaise-of-soviet-society" /> Vienveidīgajā un ierobežotajā padomju sabiedrībā pieauga alkoholisms un pašnāvības. Neapmierinātību ar sadzīvi iedzīvotāji slīcināja alkoholā, strauji pieaugot alkoholiķu skaitam. Valdība izmantoja alkoholu kā sabiedrības kontroles līdzekli. Piemēram, alkohola veikali atradās netālu no lielajām rūpnīcām. Degvīna pudeles korķi nevarēja aizvērt, veicinot pudeles ātru izdzeršanu. Vīrieši bieži sametās trijatā vienai pudelei, to izdzerot turpat pie veikala. Alkohola patēriņš uz vienu cilvēku pieauga no 1,9 litriem 1952. gadā līdz 14,2 litriem 1984. gadā. Atšķirībā no Rietumvalstīm, alkohola patēriņu PSRS pamatā veidoja nevis vīns un alus, bet degvīns. Pašnāvība skaits uz 100 000 iedzīvotāju pieauga no 17,1 1965. gadā līdz 29,7 1984. gadā. == Izmaiņas sabiedrībā == Rakstnieki un gleznotāji aizvien vairāk pievērsās nacionālām tēmām, daudzas grāmatas un filmas pievērsās [[Krievijas impērija]]s varenībai, uzsverot tās pozitīvos aspektus. Sabiedrībā cirkulēja dažāda satura nelegālā literatūra, ko radīja pretpadomju [[disidenti]] un valsts vajātās reliģiskās kopienas. Samazinoties kadru mainībai un apsīkstot straujai izaugsmei, pasliktinājās pilsētu inteliģences karjeras iespējas. Izglītības sistēma radīja vairāk inženierus un speciālistus nekā ekonomika spēja nodarbināt. Daudzi savu darbalaiku pavadīja neproduktīvi, vai staigājot pa veikaliem. Augstākās nomenklatūras pārstāvju bērniem tika nodrošinātas vietas prestižās augstskolās un karjeras iespējas. Lai arī labais tonis prasīja nomenklatūras priviliģēto stāvokli slēpt, viņu acīmredzami labākais dzīvesveids veicināja pārējo iedzīvotāju neapmierinātību. == Režīma nestabilitāte == Padomju režīma un partijas varas pieaugošo vājumu demonstrēja tas, ka atklātu protestu un streiku gadījumos netika izmantots bruņots spēks, bet ātri rasts risinājums sadzīves situācijas uzlabošanai. Režīms baidījās, ka atklāts konflikts ar saviem iedzīvotājiem varētu novest pie situācijas, kurā partija zaudētu varu. Armijas daļas visticamāk atteiktos šaut uz iedzīvotājiem, un VDK vienību ilgstoša lojalitāte partijai, kuras korupciju tā labi zināja, arī nebija garantēta. Armija, īpaši pēc [[Vojcehs Jaruzeļskis|Jaruzeļska]] veiktā apvērsuma [[Polijas Tautas Republika|Polijas Tautas Republikā]], plašu nemieru gadījumā varētu mēģināt pati sagrābt varu.<ref name="the-malaise-of-soviet-society" /> Novecojošā un konservatīvā padomju vadība nebija gatava radikālām reformām, joprojām tērējot lielus līdzekļus militārajām vajadzībām un neefektīvajai lauksaimiecībai. Padomju iedzīvotāju neapmierinātība ar ikdienas trūkumiem vēl neizvērsās atklātā visas padomju sistēmas kritikā. Tā izlauzās [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] [[Perestroika]]s laikā. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Padomju Savienība]] lw23gek4yebd39n4fovhy903wavhv1c 0 412860 3660658 3477670 2022-07-25T12:36:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.8 wikitext text/x-wiki '''Korupcija Padomju Savienībā''' bija izplatīta{{nepieciešama atsauce}} visu [[Padomju Savienība|PSRS]] pastāvēšanas laiku. ==Korupcijas uzplaukums== [[Stagnācija PSRS|Stagnācijas]] gados pieauga [[melnais tirgus]], pelēkā ekonomika un visu līmeņu korupcija. Iedzīvotāji bija gatavi dot kukuļus, lai iegūtu kāroto dzīvokli, automašīnu, vietu augstskolā vai darbavietu. Uzplauka "sociālistiskā īpašuma piesavināšanās", darbiniekiem plašos apmēros zogot no savām darbavietām. Amatpersonu korupciju veicināja [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]] ieviestā kadru stabilitātes politika, kurā pat korumpētiem ierēdņiem nedraudēja amata zaudēšana. Rūpniecības un lauksaimniecības apjomiem krītoties uzplauka rezultātu viltošana, uzņēmumiem, ministrijām un pat republikām viltojot savus datus, lai demonstrētu uzliktā ražošanas plāna sasniegšanu. Šeit izcēlās [[Uzbekijas PSR]], kurā plašos apmēros viltoja kokvilnas ražas apjomus. Plašā korupcija grāva iedzīvotāju uzticību partijas vadībai. Daļā partijas, [[VDK]] un armijas šo problēmu izprata, jo tā ne tikai grāva partijas vara pamatus, bet arī novājināja valsts pārvaldes aparātu. Iespējas gūt lielu peļņu nelegāli nozīmēja, ka ierēdņi un partijas darbinieki kļuva neatkarīgi no partijas labvēlības. 1980. gadā Maskavas VDK ziņoja, ka melnais tirgus un korupcija valsts aparātā pieņem nekontrolējamus apmērus. Brežņeva varas pēdējos gados ar korupciju aktīvi necīnījās, jo tas nozīmētu, ka viņš ir slikti vadījis valsti, kā arī novestu pie nepieciešamības izmeklēt un atbrīvot daudzus no viņa aizbilstamajiem valsts un partijas aparātā. Melno tirgu padomju vara akceptēja, jo tas apmierināja daudzas iedzīvotāju ikdienas vajadzības. Ja to likvidētu, pilnībā atklātos valsts plānveida ekonomikas izgāšanās.<ref name="cia-rdp86t00591r000300380001-0-pdf">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP86T00591R000300380001-0.pdf |title=The Soviet Anticorruption Campaign: Causes, Consequences, and Procpects |access-date={{dat|2018|11|17||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123024816/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP86T00591R000300380001-0.pdf }}</ref> ==Polijas krīze== Dziļā krīze, ko [[Polijas Tautas Republika|Polijas Tautas Republikā]] izraisīja arodbiedrības [[Solidaritāte (arodbiedrība)|Solidaritātes]] izveidošanās, noveda arī pie korupcijas faktu publiskošanas. Arestēja korupcijā apvainoto premjerministru, 18 ministrus, 56 citus ierēdņus.<ref name="cia-rdp86t00591r000300380001-0-pdf" /> Padomju prese daļēji atainoja šos notikumus, noveļot krīzes rašanos uz partijas korumpētību. Padomju vadība uztvēra Polijas notikumus par brīdinošu piemēru tam, kas varētu notikt arī PSRS. 1981. gada februāra [[PSKP 26. kongress|PSKP 26. kongresā]] Brežņevs pieminēja, ka spekulācija, kukuļošana, sociālistiskā īpašuma piesavināšanās jāapkaro ar visiem pieejamajiem līdzekļiem. ==Andropova pirmie soļi== Korupcijas tēmu 1981. gadā sāka izmantot [[Jurijs Andropovs]], kurš gribēja kļūt par Brežņeva mantinieku. Korupcijas izmeklēšanas viņš izmantoja, lai grautu konkurentu pozīcijas. VDK izveidoja vairākas nodaļas, kas nodarbojās ar ekonomiskajiem noziegumiem. VDK izmeklēja Iekšlietu ministru [[Nikolajs Ščolokovs|Nikolaju Ščolokovu]] un [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novada]] partijas vadītāju Sergeju Medunovu. Izplatījās ziņas par Brežņeva meitas saistību ar dārgakmeņu tirdzniecību. Kā sabiedroto Andropovs izmantoja korumpēto [[Azerbaidžānas PSR]] pirmo sekretāru [[Heidars Alijevs|Heidaru Alijevu]], kuram nācās sadarboties, lai nenāktu gaismā paša grēki. Azerbaidžānas VDK vadītājs Alijevs 1969. kļuva par Azerbaidžānas partijas pirmo sekretāru, atklājot un likvidējot iepriekšējā pirmā sekretāra koruptīvo tīklu. Alijevs to aizvietoja ar savu korumpēto sistēmu. Brežņeva labvēlību viņš ieguva ar dārgakmeņiem rotātu dāvanu pasniegšanu, un 1982. gadā viņš kļuva par [[PSKP CK politbirojs|Politbiroja]] locekli. 1981. gada novembra intervijā Alijevs sāka kritizēt korupciju, kas grauj sociālistisko morāli, rada ekonomikas problēmas, veicina melno tirgu un privātīpašuma atdzimšanu. Ietekmīgais [[Ukrainas PSR]] pirmais sekretārs [[Vladimirs Ščerbickis]] 1982. gada janvārī paziņoja, ka partijas "tīrīšanas" laiki pagājuši, tā norādot, ka pretkorupcijas kampaņa grautu partiju. 1982. gadā Andropovs darīja zināmu Brežņeva ciešā sabiedrotā, Uzbekijas vadītāja [[Šarafs Rašidovs|Šarafa Rašidova]] izveidoto korupcijas sistēmu. 1983. gada oktobrī Rašidovs negaidīti mira ar sirdstrieku. Padomju prese par korupciju Uzbekijā atklāti sāka rakstīt 1984. gada jūnijā.<ref name="cia-rdp86t00591r000300380001-0-pdf" /> ===Andropova varas laiks=== Korupcijas apkarošanas tēma arī bija viens no veidiem kā uzrunāt ideoloģiski vienaldzīgo sabiedrību, un mēģināt atdzīvināt padomju ekonomiku bez jaunām reformām. Nākot pie varas Andropovs cīņu ar korupciju izmantoja, lai atjaunotu darbaspēka disciplīnu. Vismaz 1500 korumpētus rūpnīcu vadītājus atlaida no amatiem. VDK centās apkarot melno tirgu un ''blatu''. Pārbaudīja ārzemēs strādājošos Ārlietu ministrijas darbiniekus un naftas tirdzniecībā iesaistītos. Presē parādījās daudzi raksti par ražošanas datu viltošanu un korupciju. Darba laikā publiskās vietās notika reidi, lai noskaidrotu, kāpēc cilvēki neatrodas savās darbavietās. Andropovs veica plašu, sākotnēji nepubliskotu tīrīšanu Uzbekijā, no amatiem atbrīvojot simtiem augstu partijas un valsts darbinieku, tai skaitā republikas Iekšlietu ministru, VDK vadītāju un ģenerālprokuroru. No amatiem atbrīvoja simtiem milicijas darbinieku un reģionu partijas darbiniekus. Izmeklēšanas veica Krievijas apgabalu administrācijās, Ukrainā, Moldāvijā, Kaukāza republikās, Turkmēnijā u.c. Vairākiem korupcijā apsūdzētajiem ātri veica nāvessodus, par ko informēja prese. Īpašai tīrīšanai pakļāva VDK konkurentu, PSRS Iekšlietu ministriju, kas bija dziļi korumpēta. Piecas nedēļas pēc Brežņeva nāves no amata atbrīvoja iekšlietu ministru Nikolaju Ščolokovu, par jauno ministru ieceļot VDK vadītāju. Ščolokovs pēc vairākiem pazeminājumiem, korupcijā iesaistītās sievas pašnāvības 1983. gadā un izslēgšanas no partijas, 1984. gada 13. decembrī veica pašnāvību. Presē plaši atspoguļoja milicijas darbinieku atlaišanas un apsūdzības korupcijā. 1983. gada jūlijā Politbirojs Iekšlietu ministrijā izveidoja jaunas partijas kontroles un propagandas struktūras.<ref name="cia-rdp86t00591r000300380001-0-pdf" /> ==Čerņenko varas laiks== Pēc Andropova nāves 1984. gada februārī pie varas nāca [[Konstantīns Čerņenko]], tuvs Brežņeva līdzgaitnieks no partijas aparāta. Pretkorupcijas kampaņa zaudēja savu asumu, taču turpinājās ne tikai inerces pēc, bet arī tāpēc, ka slimais Čerņenko lielu daļu varas uzticēja Andropova iecerētajam mantiniekam [[Mihails Gorbačovs|Mihailam Gorbačovam]]. Partijas birokrāts Čerņenko samazināja [[Valsts drošības komiteja|VDK aktivitātes]], paplašinot partijas Kontroles komisijas pilnvaras pārkāpumu izmeklēšanā. Preses kampaņas aprobežojās ar zemāka līmeņa un reģionu darbinieku vajāšanām. Turpinājās kampaņas pret iedzīvotāju "parazītismu", spekulāciju un nelegālu ienākumu gūšanu. Uzbekiju, kurā turpinājās augsta līmeņa tīrīšanas, izmantoja kā negatīvo piemēru, no kura jāmācās citām republikām. Ščolokovam 1984. gada novembrī atņēma ģenerāļa pakāpi, un decembrī no Iekšlietu ministra vietnieka amata atbrīvoja Brežņeva znotu [[Jurijs Čurbanovs|Juriju Čurbanovu]]. 1984. gada decembra Gorbačova runa pret korupcijas izpausmēm bija tik asa, ka daļu tās teksta nepubliskoja. ==Kampaņu rezultāti== Balstoties uz dažādi pieejamo informāciju 1985. gada vidū [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] aprēķināja, ka kampaņas pirmajos gados arestēti vai no amata atbrīvoti vismaz 200 zvejniecības nozarē strādājošie, 150 ierēdņi [[Lietuvas PSR]], 5000 ierēdņi Uzbekijas PSR, vairāki simti PSRS ministrijās strādājošo, kā arī desmitiem tūkstošu Iekšlietu ministrijas un Prokuratūras darbinieku. Iekšlietu ministriju papildināja 55 000 jaunu darbinieku. Nedaudz uzlabojās darba produktivitāte un uzņēmumu vadībai pievērsa lielāku uzmanību.<ref name="cia-rdp86t00591r000300380001-0-pdf" /> ==Atsauce== {{atsauces}} [[Kategorija:Padomju Savienība]] olqypt8begfnwtfior6yhemfdz2wdjb 0 413448 3660762 3654559 2022-07-25T16:27:04Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: Bures → Baris (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Tētuku kari | oriģinālnos = ''Daddy's Home'' | attēls = Daddy's Home poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = komēdija | režisors = [[Šons Anderss]] | producents = * [[Vills Ferels]] * [[Ādams Makkejs]] * [[Kriss Henčijs]] * [[Džons Moriss]] | scenārijs = * [[Braiens Bērnss]] * Šons Anderss * Džons Moriss | aktieri = * [[Vills Ferels]] * [[Marks Volbergs]] * [[Linda Kardelini]] * [[Tomass Heidens Čērčs]] * [[Bobijs Kanavale]] * [[Hanibāls Bariss]] | mūzika = [[Maikls Endrjūss]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Red Granite Pictures]]'' * ''[[Gary Sanchez Productions]]'' | izplatītājs = ''[[Paramount Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2015|12|9|Londona|2015|12|25|ASV|2016|1|15|Latvija|}} | ilgums = 96 minūtes<ref name="BBFC">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/daddys-home-2015|title=Daddy's Home|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=November 24, 2018|archive-date={{dat|2018|01|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180124000814/http://www.bbfc.co.uk/releases/daddys-home-2015}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|69 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|242,8 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=daddyshome.htm |title=Daddy's Home (2015) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate=November 24, 2018 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181118204916/https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=daddyshome.htm |archivedate={{dat|2018|11|18||bez}} }}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = [[Tētuku kari 2]] | imdb = }} '''"Tētuku kari"''' ({{val|en|Daddy's Home}}) ir 2015. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] komēdija, kuras režisors un viens no scenārija autoriem ir [[Šons Anderss]]. Galvenās lomas atveido [[Vills Ferels]], [[Marks Volbergs]], [[Linda Kardelini]], [[Tomass Heidens Čērčs]], [[Bobijs Kanavale]] un [[Hanibāls Bariss]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2015|12|9||bez}} Londonā. 2017. gadā filmai iznāca turpinājums "[[Tētuku kari 2]]". Breds Vitakers ir radio vadītājs, kurš cenšas, lai viņa audžubērni viņu mīlētu un sauktu par tēti. Taču viņa plānus draud izjaukt bērnu bioloģiskais tēvs Dastijs Mairons, kurš atgriežas, lai apciemotu savus bērnus. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2015. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] 7n86zylu4bibzeh0612rw5cxz9k43x0 10 413574 3660797 3660131 2022-07-25T18:01:22Z EdgarsBot 50781 upd wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2022-07-25 18:01:22{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Dalībnieka diskusija:AfonsoLDC|t|h|d}} || 2019-07-01 13:44:13 || 1120 || {{U|Stanglavine}} || <nowiki>Stanglavine pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:AfonsoLDC]] uz [[Dalībnieka diskusija:AMFLC]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/AfonsoLDC|AfonsoLDC]]" to "[[Special:CentralAuth/AMFLC|AMFLC]]"</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Nemīlētie: Svešie|t|h|d}} || 2022-03-18 16:38:15 || 129 || {{U|Iveta 2015}} || <nowiki>Veidne: Dzēst+</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Nemīlētie: Nolemtie|t|h|d}} || 2022-03-18 16:40:30 || 129 || {{U|Iveta 2015}} || <nowiki></nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Veikals "Burka"|t|h|d}} || 2022-04-14 11:51:40 || 102 || {{U|Papuass}} || <nowiki>rakstu varētu veidot par beziepakojuma veikaliem kā tādiem un tad pieminēt šo kā pirmo Latvijā</nowiki> || Reklāma || |- | {{page-multi|page=Katerina Soļara|t|h|d}} || 2022-07-01 07:38:27 || 24 || {{U|Svens Hudjajevs}} || <nowiki>Atcēlu [[Special:Contributions/Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[User talk:Svens Hudjajevs|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3642589</nowiki> || not notable + cross-wiki promotion || |- | {{page-multi|page=Fēlikss (Stray Kids)|t|h|d}} || 2022-07-05 15:13:48 || 20 || {{U|Papuass}} || <nowiki></nowiki> || slikts tulkojums || |- | {{page-multi|page=Labie mājas gariņi|t|h|d}} || 2022-07-10 20:33:37 || 14 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dz</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Vilcēns (6. sezona)|t|h|d}} || 2022-07-10 20:36:00 || 14 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>rosinu dzēst.....</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Salons Arka|t|h|d}} || 2022-07-13 08:39:25 || 12 || {{U|Papuass}} || <nowiki>maznozīmīgs</nowiki> || enciklopēdiski maznozīmīgs || |- | {{page-multi|page=Młynów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:23:47 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Kabaty|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:04 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Natolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:12 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Imielin (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:20 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stokłosy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:26 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ursynów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:31 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Służew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:37 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wilanowska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:42 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wierzbno|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:50 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Racławicka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:56 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Pole Mokotowskie|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:02 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Politechnika|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:07 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Centrum (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:11 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Świętokrzyska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:17 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ratusz Arsenał|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:21 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Dworzec Gdański|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:26 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Plac Wilsona (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:30 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Marymont|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:36 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Słodowiec|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:41 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stare Bielany|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:48 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wawrzyszew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:53 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Młociny|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:04 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Bemowo (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:11 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ulrychów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:15 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Księcia Janusza|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:26 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Płocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:48 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Rondo Daszyńskiego|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:59 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Rondo ONZ|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:04 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Nowy Świat-Uniwersytet|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:13 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Centrum Nauki Kopernik|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:20 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stadion Narodowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:33 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Dworzec Wileński|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:40 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Szwedzka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:45 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Targówek Mieszkaniowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:51 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Trocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:56 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Plac Konstytucji|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:02 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Muranów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:09 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Karolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:17 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Chrzanów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:22 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Lazurowa|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:28 || 7 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=NSF (Notes Storage Facility)|t|h|d}} || 2022-07-19 04:33:15 || 6 || {{U|Biafra}} || <nowiki>raksts izvirzīts uz dzēšanu</nowiki> || šaubas par nozīmību un vājš noformējums.; termiņš: 03.08.2022 || |- | {{page-multi|page=Mūzika uz ūdens (Hendelis)|t|h|d}} || 2022-07-20 18:42:40 || 4 || {{U|Biafra}} || <nowiki>raksts izvirzīts uz dzēšanu</nowiki> || īsti nekā nav par pašu raksta tēmu; termiņš: 04.08.2022 || |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> ix49vi38e6v91nimyi1imtqkmqk3doh 0 414122 3660699 2978065 2022-07-25T15:27:46Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{ddv → {{dzimšanas datums un vecums using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Denijs Džeikobss | vārds_orig = ''Danny Jacobs'' | attēls = | att_izmērs = | komentārs = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1968|7|7}} | dz vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Mičigana|Detroita}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, dziedātājs, balss aktieris | darbības gadi = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Denjels Čārlzs Džeikobss''' ({{val|en|Daniel Charles Jacobs}}, dzimis {{dat|1968|7|7}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aktieris, dziedātājs, balss aktieris. Ievērību guvis ar karaļa Džuliana tēla ierunāšanu animācijas seriālā "[[Madagaskaras pingvīni]]", Ziemassvētku filmā ''[[Merry Madagascar]]'' (2009) un Valentīndienas filmā ''[[Madly Madagascar]]'' (2013), kas ir daļas no fransīžes "Madagaskara". Citās "Madagaskara" filmās karali Džulianu ierunā [[Saša Barons Koens]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Džeikobss, Denijs}} [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV aktieri]] po7n0msp8j5vu2tyz8700m6w526tj96 3661034 3660699 2022-07-26T09:03:32Z Baisulis 11523 noņēmu [[Kategorija:ASV aktieri]]; pievienoju [[Kategorija:ASV balss aktieri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Denijs Džeikobss | vārds_orig = ''Danny Jacobs'' | attēls = | att_izmērs = | komentārs = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1968|7|7}} | dz vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Mičigana|Detroita}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, dziedātājs, balss aktieris | darbības gadi = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Denjels Čārlzs Džeikobss''' ({{val|en|Daniel Charles Jacobs}}, dzimis {{dat|1968|7|7}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aktieris, dziedātājs, balss aktieris. Ievērību guvis ar karaļa Džuliana tēla ierunāšanu animācijas seriālā "[[Madagaskaras pingvīni]]", Ziemassvētku filmā ''[[Merry Madagascar]]'' (2009) un Valentīndienas filmā ''[[Madly Madagascar]]'' (2013), kas ir daļas no fransīžes "Madagaskara". Citās "Madagaskara" filmās karali Džulianu ierunā [[Saša Barons Koens]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Džeikobss, Denijs}} [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV balss aktieri]] tb1jv8hm4k7o4qd5iup2vq0xudtml5c 0 415380 3660905 3565496 2022-07-25T22:12:50Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Rāms Nāths Kovinds | vārds_orģ = राम नाथ कोविन्द<br />''Ram Nath Kovind'' | attēls = Ram Nath Kovind official portrait.jpg | att_izm = 200px | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Indijas prezidents | term_sākums = {{dat|2017|7|25|N}} | term_beigas = {{dat|2022|7|25|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | premjers = | priekštecis = [[Pranabs Mukhārdžī]] | pēctecis = [[Draupadi Murmu]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Bihāra]]s štata gubernators | term_sākums2 = {{dat|2015|8|16|N}} | term_beigas2 = {{dat|2017|6|20|N}} | priekštecis2 = [[Keshari Nath Tripathi|Kešari Nāths Tripathi]] | pēctecis2 = [[Keshari Nath Tripathi|Kešari Nāths Tripathi]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1945|10|1}} | dzim_vieta = {{vieta|Britu Indija|Apvienotās provinces|Kānpura Dehata|td=Indija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Indijas Tautas partija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Kānpuras Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Rāms Nāths Kovinds''' ({{val|hi|राम नाथ कोविन्द}}, ''Rām Nāth Kovind'', {{val|en|Ram Nath Kovind}}, dzimis {{dat|1945|10|1}}) ir [[Indija]]s politiķis, kopš 2017. gada — [[Indijas prezidents]]. No 2015. līdz 2017. gadam bija [[Bihāra]]s štata gubernators. No 1994. līdz 2006. gadam bija [[Indijas parlaments|Indijas parlamenta]] deputāts. Pirms kļuva par politiķi, Rāms Nāths Kovinds 16 gadus bija advokāts. Rāms Nāths Kovinds ir otrais Indijas prezidents valsts vēsturē no [[daliti]]em un pārstāv [[Indijas Tautas partija|Indijas Tautas partiju]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{politiķis-aizmetnis}} {{Indija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kovinds, Rāms Nāths}} [[Kategorija:1945. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Utarpradēšā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas prezidenti]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] [[Kategorija:Indijas advokāti]] 7ke8aeztkl22wubhmci5qogh4ljy5xu 3660906 3660905 2022-07-25T22:15:38Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Rāms Nāths Kovinds | vārds_orģ = राम नाथ कोविन्द<br />''Ram Nath Kovind'' | attēls = Ram Nath Kovind official portrait.jpg | att_izm = 200px | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Indijas prezidents | term_sākums = {{dat|2017|7|25|N}} | term_beigas = {{dat|2022|7|25|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | premjers = | priekštecis = [[Pranabs Mukhārdžī]] | pēctecis = [[Draupadi Murmu]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Bihāra]]s štata gubernators | term_sākums2 = {{dat|2015|8|16|N}} | term_beigas2 = {{dat|2017|6|20|N}} | priekštecis2 = [[Keshari Nath Tripathi|Kešari Nāths Tripathi]] | pēctecis2 = [[Keshari Nath Tripathi|Kešari Nāths Tripathi]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1945|10|1}} | dzim_vieta = {{vieta|Britu Indija|Apvienotās provinces|Kānpura Dehata|td=Indija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Indijas Tautas partija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Kānpuras Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Rāms Nāths Kovinds''' ({{val|hi|राम नाथ कोविन्द}}, ''Rām Nāth Kovind'', {{val|en|Ram Nath Kovind}}, dzimis {{dat|1945|10|1}}) ir [[Indija]]s politiķis. No 2017. līdz 2022. gadam bija [[Indijas prezidents]]. No 2015. līdz 2017. gadam bija [[Bihāra]]s štata gubernators. No 1994. līdz 2006. gadam bija [[Indijas parlaments|Indijas parlamenta]] deputāts. Pirms kļuva par politiķi, Rāms Nāths Kovinds 16 gadus bija advokāts. Rāms Nāths Kovinds bija otrais Indijas prezidents valsts vēsturē no [[daliti]]em un pārstāv [[Indijas Tautas partija|Indijas Tautas partiju]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{politiķis-aizmetnis}} {{Indija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kovinds, Rāms Nāths}} [[Kategorija:1945. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Utarpradēšā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas prezidenti]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] [[Kategorija:Indijas advokāti]] 3k71cjppz9dqqk049hnhlzbui2aozir 3660907 3660906 2022-07-25T22:16:09Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Rāms Nāths Kovinds | vārds_orģ = राम नाथ कोविन्द<br />''Ram Nath Kovind'' | attēls = Ram Nath Kovind official portrait.jpg | att_izm = 200px | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Indijas prezidents | term_sākums = {{dat|2017|7|25|N}} | term_beigas = {{dat|2022|7|25|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | premjers = | priekštecis = [[Pranabs Mukhārdžī]] | pēctecis = [[Draupadi Murmu]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Bihāra]]s štata gubernators | term_sākums2 = {{dat|2015|8|16|N}} | term_beigas2 = {{dat|2017|6|20|N}} | priekštecis2 = [[Keshari Nath Tripathi|Kešari Nāths Tripathi]] | pēctecis2 = [[Keshari Nath Tripathi|Kešari Nāths Tripathi]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1945|10|1}} | dzim_vieta = {{vieta|Britu Indija|Apvienotās provinces|Kānpura Dehata|td=Indija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Indijas Tautas partija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Kānpuras Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Rāms Nāths Kovinds''' ({{val|hi|राम नाथ कोविन्द}}, ''Rām Nāth Kovind'', {{val|en|Ram Nath Kovind}}, dzimis {{dat|1945|10|1}}) ir [[Indija]]s politiķis. No 2017. līdz 2022. gadam bija [[Indijas prezidents]]. No 2015. līdz 2017. gadam bija [[Bihāra]]s štata gubernators. No 1994. līdz 2006. gadam bija [[Indijas parlaments|Indijas parlamenta]] deputāts. Pirms kļuva par politiķi, Rāms Nāths Kovinds 16 gadus bija advokāts. Rāms Nāths Kovinds bija otrais Indijas prezidents valsts vēsturē no [[daliti]]em un pārstāv [[Indijas Tautas partija|Indijas Tautas partiju]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{politiķis-aizmetnis}} {{Indija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kovinds, Rāms Nāths}} [[Kategorija:1945. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Utarpradēšā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas prezidenti]] [[Kategorija:Indijas advokāti]] ml4fl4z9eotcgziolu3fmpgj2leaw4u 3660908 3660907 2022-07-25T22:19:53Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Rāms Nāths Kovinds | vārds_orģ = राम नाथ कोविन्द<br />''Ram Nath Kovind'' | attēls = Ram Nath Kovind official portrait.jpg | att_izm = 200px | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Indijas prezidents | term_sākums = {{dat|2017|7|25|N}} | term_beigas = {{dat|2022|7|25|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | premjers = | priekštecis = [[Pranabs Mukhārdžī]] | pēctecis = [[Draupadi Murmu]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Bihāra]]s štata gubernators | term_sākums2 = {{dat|2015|8|16|N}} | term_beigas2 = {{dat|2017|6|20|N}} | priekštecis2 = [[Keshari Nath Tripathi|Kešari Nāths Tripathi]] | pēctecis2 = [[Keshari Nath Tripathi|Kešari Nāths Tripathi]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1945|10|1}} | dzim_vieta = {{vieta|Britu Indija|Apvienotās provinces|Kānpura Dehata|td=Indija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Indijas Tautas partija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Kānpuras Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Rāms Nāths Kovinds''' ({{val|hi|राम नाथ कोविन्द}}, ''Rām Nāth Kovind'', {{val|en|Ram Nath Kovind}}, dzimis {{dat|1945|10|1}}) ir [[Indija]]s politiķis. No 2017. līdz 2022. gadam Rāms Nāths Kovinds bija [[Indijas prezidents]]. Viņš bija otrais Indijas prezidents valsts vēsturē no [[daliti]]em un pārstāvēja [[Indijas Tautas partija|Indijas Tautas partiju]]. No 2015. līdz 2017. gadam bija [[Bihāra]]s štata gubernators. No 1994. līdz 2006. gadam bija [[Indijas parlaments|Indijas parlamenta]] deputāts. Pirms kļuva par politiķi, Rāms Nāths Kovinds 16 gadus bija advokāts. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{politiķis-aizmetnis}} {{Indija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kovinds, Rāms Nāths}} [[Kategorija:1945. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Utarpradēšā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas prezidenti]] [[Kategorija:Indijas advokāti]] 8f8ba4ahvkj7yc5hp8ydoyfo8f4lphp 0 416423 3661041 3609420 2022-07-26T09:16:02Z Bai-Bot 60304 /* Top 100 dziesmu saraksts */sīkumi, replaced: [[Nick Jonas]] → [[Niks Džonass|Nick Jonas]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Dynoro_In_My_Mind.jpg|thumb|200px|[[Dynoro]] singla "In My Mind" vāka noformējums. Singls topā pirmo vietu ieguva 3 nedēļas.]] Šis ir [[European Hit Radio]] [[2018. gads|2018]]. gada noslēguma [[European Hit Radio Top 100|Top 100]]. Tops tika atskaņots radiostacijā [[European Hit Radio]] pirmdien, [[2018. gads|2018]]. gada [[31. decembris|31. decembrī]] plkst. 10.00. *Nezināmu iemeslu dēļ radio ēterā izskanējušajā topā netika iekļauta gada pirmā nedēļa. Šeit iespējams aplūkot, kāds izskatās EHR 2018. gada Top 100, ņemot vērā visus 2018. gada Top 40 rezultātus. == Top 100 sastādīšanas princips == [[European Hit Radio Top 100]] tiek sastādīts, pamatojoties uz klausītāju balsojuma rezultātiem, kas ik nedēļu tiek apkopoti [[European Hit Radio Top 40|Top 40]]. Topa veidošanas procesā piedalās visas dziesmas, kas kaut reizi ir pabijušas [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] sarakstā. No vidēji 250 līdz 280 gada laikā [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] iekļuvušajām dziesmām tiek noteiktas populārākās 100. Katrai dziesmai, kas kaut reizi ir iekļuvusi [[European Hit Radio Top 40|Top 40]], tiek piešķirts punktu skaits, atkarībā no dziesmas atrašanās vietas topā. Piemēram, ja dziesma iknedēļas [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] ieņem 1. vietu, tad dziesmai tiek pieskaitīts 1 punkts, ja dziesma ieņem 12. vietu, tad 12 punkti, ja 37. vietu, tad 37 punkti un tā tālāk. Nedēļās, kurās dziesma nav iekļuvusi [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] populārāko dziesmu sarakstā, dziesmai tiek pieskaitīts 41 punkts. Veidojot [[European Hit Radio Top 100|Top 100]], visi punkti tiek skaitīti kopā un augstāko vietu iegūst dziesma ar vismazāko punktu skaitu. Ja vairākām dziesmām ir vienāds punktu skaits, tad augstākā vietā nonāk tā dziesma, kurai ir bijusi augstākā vieta [[European Hit Radio Top 40|Top 40]], tad nākamā augstākā vieta un tā tālāk. [[Attēls:Clean_Bandit_Solo.png|thumb|200px|[[Clean Bandit]] singla "Solo" vāka noformējums.]] [[Attēls:Post_Malone_Album.png|thumb|200px|[[Post Malone]] singls "Better Now" topā pavadīja 31 nedēļu.]] [[Attēls:Martin_So_Far_Away.jpg|thumb|200px|[[Martin Garrix]] singla "So Far Away" vāka noformējums.]] [[Attēls:Alan_Walker_Darkside.png|thumb|200px|[[Alan Walker]] singla "Darkside" vāka noformējums.]] == Top 100 dziesmu saraksts == {| class="wikitable" border="1" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="50" style="background:#CCCCCC;" | Vieta ! width="330" style="background:#CCCCCC;" | Izpildītājs ! width="330" style="background:#CCCCCC;" | Nosaukums ! width="50" style="background:#CCCCCC;" | Punkti ! width="30" style="background:#CCCCCC;" | {{Piezīme|N|Nedēļas}} ! width="50" style="background:#CCCCCC;" | {{Piezīme|Av|Augstākā vieta}} |- | Nr. 1 | [[Dynoro]] feat. [[Gigi D'agostino]] | In My Mind | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1289 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 26 | align="center" style="background:#FFA500;" | 1 (3) |- | Nr. 2 | [[Clean Bandit]] feat. [[Demi Lovato]] | Solo | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1343 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 31 | align="center" style="background:#FFA500;" | 1 (5) |- | Nr. 3 | [[Post Malone]] | Better Now | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1422 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 31 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 2 |- | Nr. 4 | [[Martin Garrix]] & [[David Guetta]] feat. [[Jamie Scott]] & [[Romy Dya]] | So Far Away | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1424 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 20 | align="center" style="background:#FFA500;" | 1 (3) |- | Nr. 5 | [[Alan Walker]] feat. [[Au/Ra]] & [[Tomine Harket]] | Darkside | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1458 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 21 | align="center" style="background:#FFA500;" | 1 (3) |- | Nr. 6 | [[Marshmello]] feat. [[Anne-Marie]] | Friends | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1460 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 22 | align="center" style="background:#FFA500;" | 1 (3) |- | Nr. 7 | [[Martin Garrix]] feat. [[Khalid]] | Ocean | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1483 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 25 | align="center" style="background:#FFA500;" | 1 |- | Nr. 8 | [[Loud Luxury]] feat. [[Brando]] | Body | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1489 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 19 | align="center" style="background:#FFA500;" | 1 |- | Nr. 9 | [[Shawn Mendes]] feat. [[Khalid]] | Youth | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1518 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 22 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 3 |- | Nr. 10 | [[Julian Perretta]] | On The Line | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1522 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 20 | align="center" style="background:#FFA500;" | 1 |} {{EHR topa statistika | nosaukums = 2018. gada Top 40 statistika | logo = | logo izmērs = | dziesmu skaits = 255 | dziesmu sk top10 = 110 | ned 1sk1 = 6 | ned 1dz1 = [[Ava Max]] — Sweet But Psycho | ned 1sk2 = 5 | ned 1dz2 = [[Clean Bandit]] feat. [[Demi Lovato]] — Solo<br />[[Liam Payne]] & [[Rita Ora]] — For You | ned 1sk3 = 4 | ned 1dz3 = [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Dua Lipa]] — One Kiss<br />[[Rita Ora]] — Let You Love Me | ned 10sk1 = 17 | ned 10dz1 = [[Martin Garrix]] & [[David Guetta]] feat. [[Jamie Scott]] & [[Romy Dya]] — So Far Away | ned 10sk2 = 15 | ned 10dz2 = [[Dynoro]] feat. [[Gigi D'agostino]] — In My Mind<br />[[Loud Luxury]] feat. [[Brando]] — Body | ned 10sk3 = 14 | ned 10dz3 = [[Alan Walker]] feat. [[Au/Ra]] & [[Tomine Harket]] — Darkside<br />[[Marshmello]] feat. [[Anne-Marie]] — Friends | ned 40sk1 = 31 | ned 40dz1 = [[Post Malone]] — Better Now<br />[[Clean Bandit]] feat. [[Demi Lovato]] — Solo | ned 40sk2 = 26 | ned 40dz2 = [[Dynoro]] feat. [[Gidi G'agostino]] — In My Mind | ned 40sk3 = 25 | ned 40dz3 = [[Martin Garrix]] feat. [[Khalid]] — Ocean | jaun sk1 = 1 | jaun dz1 = [[Eminem]] feat. [[Ed Sheeran]] — River | jaun sk2 = 5 | jaun dz2 = [[Axwell & Ingrosso]] feat. [[Trevor Guthrie]] — Dreamer | jaun sk3 = 7 | jaun dz3 = [[Troye Sivan]] — My My My! }} {| class="wikitable" border="1" ! width="50" style="background:#efefef;" | Vieta ! width="330" style="background:#efefef;" | Izpildîtâjs ! width="330" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | Nr. 11 | [[Liam Payne]] feat. [[Rita Ora]] |For You |- | Nr. 12 | [[Benny Blanco]] feat. [[Halsey]] & [[Khalid]] |Eastside |- | Nr. 13 |[[Marshmello]] feat. [[Bastille]] |Happier |- | Nr. 14 |[[David Guetta]] & [[Martin Garrix]] feat. [[Brooks (producents)|Brooks]] |Like I Do |- | Nr. 15 |[[Axwell & Ingrosso]] feat. [[Trevor Guthrie]] |Dreamer |- | Nr. 16 |[[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Dua Lipa]] |One Kiss |- | Nr. 17 |[[Rita Ora]] |Let You Love Me |- | Nr. 18 |[[Mabel]] feat. [[Not3s]] |Fine Line |- | Nr. 19 |[[Robin Schulz]] feat. [[Marc Scibilia]] |Unforgettable |- | Nr. 20 |[[Camila Cabello]] |She Loves Control |- | Nr. 21 |[[The Chainsmokers]] feat. [[Emily Warren]] |Side Effects |- | Nr. 22 |[[Alan Walker]] feat. [[Noah Cyrus]] & [[Digital Farm Animals]] |All Falls Down |- | Nr. 23 |[[Jax Jones]] feat. [[Ina Wroldsen]] |Breathe |- | Nr. 24 |[[Tom Walker]] |Leave A Light On |- | Nr. 25 |[[K-391]] & [[Alan Walker]] feat. [[Julie Bergan]] & [[Seungri]] |Ignite |- | Nr. 26 |[[Jonas Blue]] feat. [[Jack & Jack]] |Rise |- | Nr. 27 |[[Selena Gomez]] feat. [[Marshmello]] |Wolves |- | Nr. 28 |[[Ava Max]] |Sweet But Psycho |- | Nr. 29 |[[The Weeknd]] feat. [[Kendrick Lamar]] |Pray For Me |- | Nr. 30 ||[[The Chainsmokers]] |Sick Boy |- | Nr. 31 |[[Zedd]] feat. [[Maren Morris]] & [[Grey]] |The Middle |- | Nr. 32 |[[Ina Wroldsen]] |Strongest |- | Nr. 33 |[[Hailee Steinfeld]] & [[BloodPop]] |Capital Letters |- | Nr. 34 |[[Ariana Grande]] |No Tears Left To Cry |- | Nr. 35 |[[Kygo]] feat. [[Miguel]] |Remind Me To Forget |- | Nr. 36 |[[Alan Walker]] feat. [[Sophia Somajo]] |Diamond Heart |- | Nr. 37 |[[Camila Cabello]] |Never Be The Same |- | Nr. 38 |[[Tiësto]] & [[Dzeko]] feat. [[Preme]] & [[Post Malone]] |Jackie Chan |- | Nr. 39 |[[Jax Jones]] feat. [[Mabel]] & [[Rich The Kid]] |Ring Ring |- | Nr. 40 |[[Kygo]] feat. [[OneRepublic]] |Stranger Things |- | Nr. 41 |[[Cheat Codes]] feat. [[Little Mix]] |Only You |- | Nr. 42 |[[Eleni Foureira]] |Fuego |- | Nr. 43 |[[Sean Paul]] & [[David Guetta]] feat. [[Becky G]] |Mad Love |- | Nr. 44 |[[Eminem]] feat. [[Ed Sheeran]] |River |- | Nr. 45 |[[Alesso]] |Remedy |- | Nr. 46 |[[Banx & Ranx]] feat. [[Elle Eyre]] & [[Yxng Bane]] |Answerphone |- | Nr. 47 |[[Panic! At The Disco]] |High Hopes |- | Nr. 48 |[[Marshmello]] feat. [[Khalid]] |Silence |- | Nr. 49 |[[Justin Timberlake]] feat. [[Chris Stapleton]] |Say Something |- | Nr. 50 |[[Niks Džonass|Nick Jonas]] & [[Robin Schulz]] |Right Now |- | Nr. 51 |[[The Chainsmokers]] |You Owe Me |- | Nr. 52 |[[Lost Frequencies]] feat. [[James Blunt]] |Melody |- | Nr. 53 ||[[Lil Peep]] feat. [[Xxxtentacion]] |Falling Down |- | Nr. 54 |[[Little Mix]] |Is Your Love Enough? |- | Nr. 55 |[[David Guetta]] feat. [[Bebe Rexha]] & [[J Balvin]] |Say My Name |- | Nr. 56 |[[Dua Lipa]] feat. [[BlackPink]] |Kiss And Make Up |- | Nr. 57 |[[Years & Years]] |Sanctify |- | Nr. 58 |[[David Guetta]] feat. [[Sia Ferlere|Sia]] |Flames |- | Nr. 59 |[[Lost Frequencies]] feat. [[Zonderling]] |Crazy |- | Nr. 60 |[[Bebe Rexha]] |I'm A Mess |- | Nr. 61 |[[Kris Kross Amsterdam]] & [[The Boy Next Door]] feat. [[Conor Maynard]] |Whenever |- | Nr. 62 |[[Jonas Blue]] feat. [[Liam Payne]] & [[Lennon Stella]] |Polaroid |- | Nr. 63 |[[Ariana Grande]] |Breathin |- | Nr. 64 |[[Dennis Lloyd]] |Nevermind |- | Nr. 65 |[[Kygo]] feat. [[Imagine Dragons]] |Born To Be Yours |- | Nr. 66 |[[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Sam Smith]] |Promises |- | Nr. 67 |[[Lauv]] |I Like Me Better |- | Nr. 68 |[[Charlie Puth]] |How Long |- | Nr. 69 |[[Džūlija Maiklsa|Julia Michaels]] |Heaven |- | Nr. 70 |[[Khalid]] feat. [[Normani]] |Love Lies |- | Nr. 71 |[[Ed Sheeran]] feat. [[Beyoncé]] |Perfect |- | Nr. 72 |[[Kygo]] feat. [[Sandro Cavazza]] |Happy Now |- | Nr. 73 |[[NOTD]] feat. [[Bea Miller]] |I Wanna Know |- | Nr. 74 ||[[Sigala]] feat. [[Elle Eyre]], [[Meghan Trainor]] & [[French Montana]] |Just Got Paid |- | Nr. 75 |[[OneRepublic]] feat. [[Logic]] |Start Again |- | Nr. 76 |[[G-Eazy]] feat. [[Halsey]] |Him & I |- | Nr. 77 |[[Tungevaag & Raaban]] feat. [[Richard Smith]] |All For Love |- | Nr. 78 |[[Armin van Buuren]] feat. [[James Newman]] |Therapy |- | Nr. 79 |[[Axwell & Ingrosso]] feat. [[Rømans]] |Dancing Alone |- | Nr. 80 |[[Silk City]] feat. [[Dua Lipa]], [[Diplo]] & [[Mark Ronson]] |Electricity |- | Nr. 81 ||[[Imagine Dragons]] |Natural |- | Nr. 82 |[[Zayn]] feat. [[Sia Ferlere|Sia]] |Dusk Till Dawn |- | Nr. 83 |[[Ruben]] |Walls |- | Nr. 84 |[[Lorde]] feat. [[Khalid]], [[Post Malone]] & [[SZA]] |Homemade Dynamite |- | Nr. 85 |[[Ieva Zasimauskaite]] & [[Jovani]] |When We're Old |- | Nr. 86 |[[Rudimental]] feat. [[Jess Glynne]], [[Macklemore]] & [[Dan Caplen]] |These Days |- | Nr. 87 |[[Shawn Mendes]] & [[Zedd]] |Lost In Japan |- | Nr. 88 |[[James Arthur]] |You Deserve Better |- | Nr. 89 |[[Post Malone]] feat. [[21 Savage]] |Rockstar |- | Nr. 90 |[[Camila Cabello]] feat. [[Young Thug]] |Havana |- | Nr. 91 |[[Imagine Dragons]] |Bad Liar |- | Nr. 92 |[[The Weeknd]] |Call Out My Name |- | Nr. 93 |[[Taylor Swift]] feat. [[Ed Sheeran]] & [[Future]] |End Game |- | Nr. 94 |[[R3HAB]] feat. [[Mike Williams]] |Lullaby |- | Nr. 95 |[[Daya]] |New |- | Nr. 96 |[[Seeb]] feat. [[Dagny]] |Drink About |- | Nr. 97 |[[Halsey]] |Without Me |- | Nr. 98 |[[David Guetta]] & [[Showtek]] |Your Love |- | Nr. 99 |[[Lost Frequencies]] feat. [[NGHBRS]] |Like I Love You |- | Nr. 100 |[[Charlie Puth]] feat. [[Kehlani]] |Done For Me |} === Piezīmes === '''N''' — nedēļas [[European Hit Radio Top 40|Top 40]], '''Av''' — augstākā vieta Top 40, '''NAv''' — nedēļas augstākajā vietā == Skatīt arī == * [[European Hit Radio]] * [[European Hit Radio Top 40]] * [[European Hit Radio Top 40 Nr. 1 (2018)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{EHR ārējās saites}} {{EuroHitRadioNav}} [[Kategorija:2018. gads mūzikā]] [[Kategorija:European Hit Radio]] 1iarivn9dc5xqpeal6rx9jsijf4twmc 0 418949 3660916 3619087 2022-07-25T23:44:38Z Makenzis 56205 /* Sastāvs */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0000FF | nos = ''FC Hegelmann'' | logo = [[Attēls:FC Hegelmann Litauen logo.png|150px]] | pilns = FC Hegelmann | iesauka = zili/baltie (''baltai mėlyni'') | pilsēta = {{Vieta|Lietuva|Kauņa}} | dib = 2009 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | stad = [[NFA stadions]] | ietilp = 1 000 | prez = {{flaga|Lietuva}} Dainius Šumauskas | tren = {{flaga|Lietuva}} [[Andrius Skerla]] | līga = A līga | sez = [[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]] | poz = 5. vieta | | pattern_la1 = _hummelauthentic20w | pattern_b1 = _hummelauthentic20w | pattern_ra1 = _hummelauthentic20w | pattern_sh1 = _hummelauthentic20w | pattern_so1 = _hummel20w | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _senica1819a | pattern_b2 = _senica1819a | pattern_ra2 = _senica1819a | pattern_sh2 = _senica1617h | pattern_so2 = _hummel20tb | leftarm2 = 0000FF | body2 = 0000FF | rightarm2 = 0000FF | shorts2 = 0000FF | socks2 = 0000FF }} '''''FC Hegelmann''''' ({{val|lt|Futbolo klubas Hegelmann}}) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] komanda, kuras bāzes vieta ir [[Kauņa]]. Dibināts 2009. gadā, kas šobrīd spēlē [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas futbola čempionāta A līgā]]. == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | style="background:#F4DC93;"|'''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu16lyga1.html|title=Lithuanian 2016 LFF 1 Lyga|website=almis.sritis.lt}}</ref> | bgcolor="#FFCCCC" style="text-align:center;"| {{decrease}} '''Antra lyga''' |- | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''Antra lyga''' | bgcolor="#F5f5f5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2s.html|title=Lithuanian 2017 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt}}</ref> |- | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''Antra lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2s.html|title=Lithuanian 2018 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fc-hegelmann-litauen-13811/?cid=1960697 2018 lietuvosfutbolas.lt]</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} '''Pirma lyga''' |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | style="background:#F4DC93;"|'''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=rsssf.com}}</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} '''[[A lyga]]''' |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/hegelmann-litauen-1229/?cid=11757672 2022 g. sezona]</ref> | |- |} == Krāsas == {| class="wikitable" style="font-size: 90%; text-align: center; border:1px; border-spacing:0;" |- | style="background:White;color:Blue" width="150" height="50" |'''FC HEGELMANN''' | style="background:Blue;color:White" width="150" height="50" |'''FC HEGELMANN''' |} == Apģērbu izmaiņas == ; Mājas krāsas {| width=33% |- |{{Football kit | | pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=| leftarm=fff000|body=fff000|rightarm=fff000|shorts=000000|socks=fff000| title= 2009–2010 }} |{{Football kit | pattern_la=_whitesides| pattern_b=_thinwhitesides| pattern_ra=_whitesides| leftarm=0080ff | body=0080ff| rightarm=0080ff | shorts=0080ff | socks=0080ff | title= 2010–2017 }} |{{Football kit | pattern_la=| pattern_b=| pattern_ra=| leftarm=0080FF | body=0080FF| rightarm=0080FF | shorts=0080FF | socks=0080FF | title= 2018 }} |{{Football kit | pattern_la= _fmarinos19a | pattern_b= _fmarinos19a | pattern_ra= _fmarinos19a | pattern_sh = _whitesides | pattern_so = | leftarm=0080FF | body=0080FF| rightarm=0080FF | shorts=0000FF | socks=0000FF | title= 2019 }} |{{Football kit | | pattern_la = _hummelauthentic20w | pattern_b = _hummelauthentic20w | pattern_ra = _hummelauthentic20w | pattern_sh = _hummelauthentic20w | pattern_so = _hummel20w | leftarm = FFFFFF | body = FFFFFF | rightarm = FFFFFF | shorts = FFFFFF | socks = FFFFFF | title= 2021 }} |} == Sastāvs == : ''Atjaunots {{dat|2022|05|02||bez}}.'' {{fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=BRA|name=Rodrigo Josviaki|pos=GK}} {{Fs player|no= 31|nat=LTU|name=[[Ignas Plūkas]]|pos=GK}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player | no= 4| nat= ISR| pos=DF | name= [[Tzlil Nehemya]] }} {{fs player | no= 6| nat= BRA| pos=DF | name= [[Hugo Figueiredo Pereira]]}} {{Fs player|name = [[Lukas Čerkauskas]] |nat = LTU|no =12 |pos = DF}} {{Fs player|name = [[Matas Dedura]] |nat = LTU|no =17 |pos = DF}} {{Fs player|name = [[Mantas Fridrikas]] |nat = LTU|no =25 |pos = DF}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|name = [[Vilius Armanavičius]] |nat = LTU|no = 8|pos = MF}} {{Fs player|name = [[Gavi Thompson]] |nat = NGR|no = 10 |pos = MF}} {{Fs player|name= [[Matheus de Souza Marcondele]]|nat=BRA|no= 11|pos=MF}}<ref>[http://www.hegelmannsports.lt/melynai-balti-isigijo-atakuojanti-sauga-is-brazilijos/ hegelmannsports.lt: naujienos]</ref> {{fs player|no=41 |name=[[Yukiyoshi Karashima]]|nat=JPN|pos=MF}} {{fs player|no=45|name=[[Misaki Sato]]|nat=JPN|pos=MF}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|name= [[Klaudijus Upstas]]|nat = LTU|no = 98 |pos = FW}} {{Fs player|name=[[Omokhafe Samson Thomas]]|nat=NGR|no=33|pos=FW}} {{Fs player|name=[[Alex Negueba]]|nat=BRA|no=18|pos=FW}}<ref>[https://www.sportas.lt/naujiena/437211/hegelmann-litauen-gretas-papilde-santos-futbolininkas sportas.lt: naujienos]</ref> {{fs end}} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == * [https://fchegelmann.com/ fchegelmann.com] {{lietuviski}} * [https://www.facebook.com/FC-Hegelmann-1608861466023794/ FC Hegelmann ''Facebook''] * [https://alyga.lt/komanda/hegelmann FC Hegelmann: alyga.lt] * [https://uk.soccerway.com/teams/lithuania/hegelmann-litauen/30665/ FC Hegelmann: Soccerway] * [https://www.sofascore.com/team/football/fc-hegelmann-kaunas/171484 FC Hegelmann: Sofascore] * [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fc-hegelmann-litauen/28798/ Globalsportsarchive] {{A lyga}} {{Lietuvas futbola sezonas}} [[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|H]] ez8sihlrk9583nlkkfdykzkq8nrttwt 3660917 3660916 2022-07-25T23:45:26Z Makenzis 56205 /* Sastāvs */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0000FF | nos = ''FC Hegelmann'' | logo = [[Attēls:FC Hegelmann Litauen logo.png|150px]] | pilns = FC Hegelmann | iesauka = zili/baltie (''baltai mėlyni'') | pilsēta = {{Vieta|Lietuva|Kauņa}} | dib = 2009 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | stad = [[NFA stadions]] | ietilp = 1 000 | prez = {{flaga|Lietuva}} Dainius Šumauskas | tren = {{flaga|Lietuva}} [[Andrius Skerla]] | līga = A līga | sez = [[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]] | poz = 5. vieta | | pattern_la1 = _hummelauthentic20w | pattern_b1 = _hummelauthentic20w | pattern_ra1 = _hummelauthentic20w | pattern_sh1 = _hummelauthentic20w | pattern_so1 = _hummel20w | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _senica1819a | pattern_b2 = _senica1819a | pattern_ra2 = _senica1819a | pattern_sh2 = _senica1617h | pattern_so2 = _hummel20tb | leftarm2 = 0000FF | body2 = 0000FF | rightarm2 = 0000FF | shorts2 = 0000FF | socks2 = 0000FF }} '''''FC Hegelmann''''' ({{val|lt|Futbolo klubas Hegelmann}}) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] komanda, kuras bāzes vieta ir [[Kauņa]]. Dibināts 2009. gadā, kas šobrīd spēlē [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas futbola čempionāta A līgā]]. == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | style="background:#F4DC93;"|'''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu16lyga1.html|title=Lithuanian 2016 LFF 1 Lyga|website=almis.sritis.lt}}</ref> | bgcolor="#FFCCCC" style="text-align:center;"| {{decrease}} '''Antra lyga''' |- | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''Antra lyga''' | bgcolor="#F5f5f5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2s.html|title=Lithuanian 2017 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt}}</ref> |- | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''Antra lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2s.html|title=Lithuanian 2018 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fc-hegelmann-litauen-13811/?cid=1960697 2018 lietuvosfutbolas.lt]</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} '''Pirma lyga''' |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | style="background:#F4DC93;"|'''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=rsssf.com}}</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} '''[[A lyga]]''' |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/hegelmann-litauen-1229/?cid=11757672 2022 g. sezona]</ref> | |- |} == Krāsas == {| class="wikitable" style="font-size: 90%; text-align: center; border:1px; border-spacing:0;" |- | style="background:White;color:Blue" width="150" height="50" |'''FC HEGELMANN''' | style="background:Blue;color:White" width="150" height="50" |'''FC HEGELMANN''' |} == Apģērbu izmaiņas == ; Mājas krāsas {| width=33% |- |{{Football kit | | pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=| leftarm=fff000|body=fff000|rightarm=fff000|shorts=000000|socks=fff000| title= 2009–2010 }} |{{Football kit | pattern_la=_whitesides| pattern_b=_thinwhitesides| pattern_ra=_whitesides| leftarm=0080ff | body=0080ff| rightarm=0080ff | shorts=0080ff | socks=0080ff | title= 2010–2017 }} |{{Football kit | pattern_la=| pattern_b=| pattern_ra=| leftarm=0080FF | body=0080FF| rightarm=0080FF | shorts=0080FF | socks=0080FF | title= 2018 }} |{{Football kit | pattern_la= _fmarinos19a | pattern_b= _fmarinos19a | pattern_ra= _fmarinos19a | pattern_sh = _whitesides | pattern_so = | leftarm=0080FF | body=0080FF| rightarm=0080FF | shorts=0000FF | socks=0000FF | title= 2019 }} |{{Football kit | | pattern_la = _hummelauthentic20w | pattern_b = _hummelauthentic20w | pattern_ra = _hummelauthentic20w | pattern_sh = _hummelauthentic20w | pattern_so = _hummel20w | leftarm = FFFFFF | body = FFFFFF | rightarm = FFFFFF | shorts = FFFFFF | socks = FFFFFF | title= 2021 }} |} == Sastāvs == : ''Atjaunots {{dat|2022|07|26||bez}}.'' {{fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=BRA|name=Rodrigo Josviaki|pos=GK}} {{Fs player|no= 31|nat=LTU|name=[[Ignas Plūkas]]|pos=GK}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player | no= 4| nat= ISR| pos=DF | name= [[Tzlil Nehemya]] }} {{fs player | no= 6| nat= BRA| pos=DF | name= [[Hugo Figueiredo Pereira]]}} {{Fs player|name = [[Lukas Čerkauskas]] |nat = LTU|no =12 |pos = DF}} {{Fs player|name = [[Mantas Fridrikas]] |nat = LTU|no =25 |pos = DF}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|name = [[Vilius Armanavičius]] |nat = LTU|no = 8|pos = MF}} {{Fs player|name = [[Gavi Thompson]] |nat = NGR|no = 10 |pos = MF}} {{Fs player|name= [[Matheus de Souza Marcondele]]|nat=BRA|no= 11|pos=MF}}<ref>[http://www.hegelmannsports.lt/melynai-balti-isigijo-atakuojanti-sauga-is-brazilijos/ hegelmannsports.lt: naujienos]</ref> {{fs player|no=41 |name=[[Yukiyoshi Karashima]]|nat=JPN|pos=MF}} {{fs player|no=45|name=[[Misaki Sato]]|nat=JPN|pos=MF}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|name= [[Klaudijus Upstas]]|nat = LTU|no = 98 |pos = FW}} {{Fs player|name=[[Omokhafe Samson Thomas]]|nat=NGR|no=33|pos=FW}} {{Fs player|name=[[Alex Negueba]]|nat=BRA|no=18|pos=FW}}<ref>[https://www.sportas.lt/naujiena/437211/hegelmann-litauen-gretas-papilde-santos-futbolininkas sportas.lt: naujienos]</ref> {{fs end}} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == * [https://fchegelmann.com/ fchegelmann.com] {{lietuviski}} * [https://www.facebook.com/FC-Hegelmann-1608861466023794/ FC Hegelmann ''Facebook''] * [https://alyga.lt/komanda/hegelmann FC Hegelmann: alyga.lt] * [https://uk.soccerway.com/teams/lithuania/hegelmann-litauen/30665/ FC Hegelmann: Soccerway] * [https://www.sofascore.com/team/football/fc-hegelmann-kaunas/171484 FC Hegelmann: Sofascore] * [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fc-hegelmann-litauen/28798/ Globalsportsarchive] {{A lyga}} {{Lietuvas futbola sezonas}} [[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|H]] rbj2ac5owoy6e8lvoms6vtsr4nh48xl 0 418951 3660921 3621740 2022-07-25T23:49:55Z Makenzis 56205 /* Sastāvs */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFF00 | bg_color = #000000 | nos = ''FA Šiauliai'' | logo = [[Attēls:FA Šiauliai logo.jpeg|150px]] | pilns = "Šiaulių futbolo akademija" | iesauka = melndzeltanie (''geltoni juodi'') | pilsēta = {{Vieta|Lietuva|Šauļi}} | dib = 2007 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | stad = [[Šiaulių miesto savivaldybės stadionas]] | ietilp = 3 000 | prez = {{flaga|Lietuva}} Reda Mockienė | tren = {{flaga|Lietuva}} Mindaugs Čeps | līga = A līga | sez = [[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]] | poz = {{increase}} 1. vieta, ''Pirma lyga'' | | pattern_la1=|pattern_b1=_blackstripes|pattern_ra1=| leftarm1=000000|body1=FFFF00|rightarm1=000000|shorts1=000000|socks1=FFFF00| pattern_la2=_senica1617h|pattern_b2=_senica1617h|pattern_ra2=_senica1617h|pattern_sh=_senica1617h2|pattern_so =_hummel20b leftarm2=FF0000|body2=FF0000|rightarm2=FF0000|shorts2=FF0000|socks2=000000| | pattern_la3 = _hummelcorepoly1718y | pattern_b3 = _hummelcorepoly1718y | pattern_ra3 = _hummelcorepoly1718y | pattern_sh3= _hummelcorepoly1718y | pattern_so3= _yellowline | leftarm3 = FFFF00 | body3 = FFFF00 | rightarm3 = FFFF00 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''"Šauļiu futbola akadēmija"''' ({{val|lt|Šiaulių Futbolo Akademija}} (''FA Šiauliai'')) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] komanda, kuras bāzes vieta ir [[Šauļi]]. Akadēmija dibināta [[2007. gads|2007]]. gadā. == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#FFFFFF" style="text-align:center;"| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]''' | bgcolor="#dbf3ff" style="text-align:center;"| '''4.''' | bgcolor="#dbf3ff" style="text-align:center;"| '''Trečia lyga''' ''(Šiauliai)'' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''9.''' | |- | bgcolor="#FFffFF" style="text-align:center;"| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]''' | bgcolor="#dbf3ff" style="text-align:center;"| '''4.''' | bgcolor="#dbf3ff" style="text-align:center;"| '''Trečia lyga''' ''(Šiauliai)'' | bgcolor="#F5f5f5" style="text-align:center;"| '''6.''' | | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} |- | bgcolor="#FFFFFF" style="text-align:center;"| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)'' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html|title=Lithuanian 2017 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt}}</ref> | |- | bgcolor="#FFFFFF" style="text-align:center;"| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)'' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html|title=Lithuanian 2018 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fa-siauliai-13540/?cid=1893917 2018 lietuvosfutbolas.lt]</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} |- | bgcolor="#FFFFFF" style="text-align:center;"| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#FFFFFF" style="text-align:center;"| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#FFFFFF" style="text-align:center;"| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fa-siauliai-13540/?cid=11757672 2022 g. sezona]</ref> | |- |} == Krāsas == {| class="wikitable" style="font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0" |- | style="background:Black;color:White" width="150" height="50" |'''FA ŠIAULIAI''' | style="background:Yellow;color:Black" width="150" height="50" |'''FA ŠIAULIAI''' |} == Apģērbu izmaiņas == {| width=33% |- ||{{Football kit | pattern_la=|pattern_b=_blackcollar|pattern_ra=| leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=FF0000|socks=FF0000| |title = 2010 g. <br /> Mājas krāsas }} ||{{Football kit | pattern_la=|pattern_b=_blackcollar|pattern_ra=| leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=039E2A|socks=FFFF00| |title = 2010 g. <br /> Izbraukuma }} ||{{Football kit |pattern_la = _blackflareatshoulder |pattern_b = _blackstripes |pattern_ra = _blackflareatshoulder |pattern_sh = _whitesides |pattern_so = _blackline |leftarm = 000000 |body = FFFF00 |rightarm = 000000 |shorts = 000000 |socks = FFFF00 |title = 2018 g. <br /> Mājas krāsas }} ||{{Football kit | pattern_la=|pattern_b=_blackcollar|pattern_ra=| leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=FF0000|socks=FFFF00| |title = 2018 g. <br /> Izbraukuma }} |{{Football kit | |pattern_la = _hummelcorestriped1718by |pattern_b = _hummelcorestriped1718by |pattern_ra = _hummelcorestriped1718by |pattern_sh = _lugo1517a |pattern_so = _hummel20b |leftarm = FFFFFF |body = FFFFFF |rightarm = FFFFFF |shorts = FFFFFF |socks = FFDD00 |title = 2022 <br /> Mājas krāsas }} |{{Football kit | |pattern_la = _senica1617h |pattern_b = _senica1617h |pattern_ra = _senica1617h |pattern_sh = _senica1617h2 |pattern_so = _hummel20b |leftarm = FFFFFF |body = FFFFFF |rightarm = FFFFFF |shorts = FFFFFF |socks = 000000 |title = 2022 <br /> Izbraukuma }} |} == Sastāvs == : ''Atjaunots {{dat|2022|03|14||bez}}.''<ref>{{Cite web|url=http://www.siauliufa.lt/lt/pagrindinis/187/|title=Šiaulių Futbolo Akademija &#124; Pagrindinis|website=www.siauliufa.lt}}</ref> {{fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=LTU|pos=GK|name=[[Lukas Paukštė]]}} {{fs player|no=61|nat=LTU|pos=GK|name=Gustas Baliutavičius}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs player|no=77|name=Rokas Lekiatas|nat=LTU|pos=DF}} {{fs player|no= |name=Simonas Jurgilas|nat=LTU|pos=DF}} {{fs player|no=82|name=Algis Jankauskas|nat=LTU|pos=DF}} {{fs player|no= 2|name=Ernestas Pilypas|nat=LTU|pos=DF}} {{Fs player|no=18|nat=LTU|pos=DF|name=[[Rimvydas Sadauskas]]}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs player|no=10|name=Dominykas Kubilinskas|nat=LTU|pos=MF}} {{fs mid}} {{fs player|no=22|name=Sergejus Amirzianas|nat=LTU|pos=MF}} {{Fs player|no=17|nat=LTU|pos=MF|name=[[Eligijus Jankauskas]]}} {{fs player|no=28|name=Gustas Zabita|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=30|name=Emilis Gasiūnas|nat=LTU|pos=MF}} {{Fs player|no=13|nat=LTU|name=[[Daniel Romanovskij]]|pos=MF}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs player|no= |name=Oleksijs Ščebetūns|nat=LTU|pos=FW}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs end}} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.siauliufa.lt fasiauliai.lt] * [https://alyga.lt/komanda/fa-siauliai FA Šiauliai: alyga.lt] * [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/fa-iauliai/47386/ FA Šiauliai: Soccerway] * [https://www.sofascore.com/team/football/siauliai-fa/312564 FA Šiauliai: Sofascore] * [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fa-siauliai/36613/ Globalsportsarchive] {{A lyga}} {{Lietuvas futbola sezonas}} [[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Šiauliai]] gv9hgg0ovj04xox8pd41vlvkndegbvl 0 426257 3660955 3202757 2022-07-26T05:05:15Z ScAvenger 1630 /* ievads */ precizējums wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ziepju putu burbuļi.jpg|thumb|[[Ziepju burbulis|Ziepju putu burbuļi]]|290x290px]] '''Putas''' ir [[dispersā sistēma]], kas rodas, veidojoties [[gāze]]s ieslēgumiem [[Šķidrums|šķidrumā]] vai [[Cieta viela|cietā vielā]]<ref>[[mwod:foam|Foam | Definition of Foam by Merriam-Webster]] [https://web.archive.org/web/20141209213221/http://www.merriam-webster.com/dictionary/foam Archived] 2014-12-09 at the Wayback Machine</ref><ref>D. Weaire, S. Hutzler, "The Physics of Foams", Oxford University Press, 1999, <nowiki>{{ISBN|0198510977}}</nowiki>, {{ISBN|978-0-1985-1097-0}}</ref><ref>I. Cantat, S. Cohen-Addad, F. Elias, F. Graner, R. Höhler, O. Pitois, F. Rouyer, A. Saint-Jalmes, "Foams: structure and dynamics", Oxford University Press, ed. S.J. Cox, 2013, {{ISBN|9780199662890}}</ref>. Piemēram, vannas sūklis un alus glāzes virspusē esošā viela ir klasificējamas kā putas. Vairumā putu gāzes tilpums ir liels un atsevišķos gāzes ieslēgumus atdala plānas šķidruma vai cietas vielas kārtiņas. Cietās putas tiek iedalītas slēgtas šūnas un vaļējas šūnas putās. Slēgto šūnu putās gāzes ieslēgumus vienu no otra pilnībā atdala cietā viela. Savukārt, vaļējas šūnas putās atsevišķi gāzes ieslēgumi var būt savienoti savā starpā. Sūklis ir piemērs vaļējas šūnas putām: [[ūdens]] spēj tam plūst cauri, izspiežot no ieslēgumiem esošo gāzi. Sarullējamais matracis ir piemērs slēgtas šūnas tipa putām: gāzes ieslēgumi ir nošķirti viens no otra un līdz ar to matracis nespēj uzsūkt ūdeni. Putas ir [[Dispersā sistēma|dispersās sistēmas]] piemērs. Vispārīgā gadījumā, gāze sadalās dažāda izmēra burbuļos, kurus atdala šķidrums, kas var veidot plānas kārtiņas, kas kļūst arvien plānākas šķidrajai fāzei izplūstot no sistēmas. Ja sistēmas raksturīgie izmēri ir mazi, tas ir, putas ir ļoti smalkas, tad šādu disperso sistēmu var uzskatīt par [[Koloīds|koloīdu]]. Tipiski putās gāzes [[Tilpums|tilpuma]] daļa ''Φ'' (attiecība starp gāzes aizņemto tilpumu un visu putu aizņemto tolpumu) ir robežās no 0.5 līdz 0.97. Ja ''Φ'' lielāks par apmēram 0.75, tad atsevišķie burbuļi viens otru sāk būtiski [[Deformācija|deformēt]]. Tipiskais putu burbuļa izmērs ir no 0.1 līdz 3 mm, tātad mililitrā putu ir apmēram 10<sup>3</sup> burbuļu, kas ir daudz mazāk salīdzinot ar [[Emulsijas|emulsijām]], kurās tipiskā pilienu koncentrācija ir 10<sup>11</sup> ml<sup>−1</sup>. Burbuļu kopējam laukumam raksturīgas vērtības ap dažiem 100 cm<sup>2</sup> uz mililitru cietās vai šķidrās fāzes<ref name=":2">A. J. Wilson, "Foams: Physics, Chemistry and Structure" ,Springer-Verlag, London, 1989.</ref>. == Uzbūve == [[Attēls:Order and Chaos.tif|thumb|Sakārtota un nesakārtota struktūra uz virsmas esošās putās|224x224px]] Putas uzskatāmas par vairāku mērogu sistēmu. Vienā no mērogiem putas raksturojamas ar burbuļu izmēriem: putu materiāli tipiski ir nesakārtotas struktūras un tajos esošie burbuļi var būt dažādu izmēru. Lielākos izmēros, idealizētu putu apraksts ir cieši saistīts ar matemātiskām problēmām, kas meklē minimālos virsmas laukumus un tā saucamās trīs dimensiju teselācijas. Veira-Felāna struktūras tiek uzskatītas par labākajām iespējamām elementārajām šūnām, ar ko aprakstīt perfekti sakārtotas putas. Plato likumi apraksta kā putās esošās plānās šķidruma kārtiņas veido struktūras. Par kārtu mazāks mērogs kā burbulis ir metastabilo putu plānās kārtiņas, kas norobežo atsevišķus burbuļus, biezums. Šīs kārtiņas var tikt uzskatītas kā savā starpā savienotu plāno kārtiņu tīkls, ko dēvē par lamellām. Ideālā gadījumā lamellas savienojas pa trim un divas blakus esošas lamellas veido 120 grādu [[Leņķis|leņķi]]<ref name=":0">''Morgan, F. "Existence of Least-perimeter Partitions"(PDF).''</ref>. Lamellu savienošanās vietas dēvē par Plato robežām. Vēl zemāks sistēmas mērogs saistāms šķidruma — gāzes robežu uz plānās kārtiņas virsmas. Lielāko daļu laika šo robežu stabilizē ampifīliskas struktūras slānis, kas bieži ir veidots no [[Virsmaktīvas vielas|virsmaktīvajām vielām]], daļiņām (Pikeringa emulsijas) vai sarežģītākām asociācijām. == Veidošanās == Vispārīgā gadījumā priekš putu veidošanās ir nepieciešami šādi nosacījumi: ir jāveic mehānisks [[Darbs (fizika)|darbs]], klāt esošām jābūt virsmaktīvajām vielām, kas samazina [[Virsmas spraigums|virsmas spraigumu]] un burbuļiem jāveidojas ātrāk kā tie izzūd. Praktiski putas var izveidot divos veidos: # Pārsātinot šķidrumu ar gāzi, vai nu zem liela [[Spiediens|spiediena]] izšķīdinot gāzi un tad samazinot spiedienu (piemēram, gāzētajos dzērienos) vai nu ļaujot gāzei pašai veidoties (piemēram, [[Rūgšana|rūgstot]] mīklai). # Mehāniskā ceļā — ievadot gāzi vidē caur šauru spraugu<ref name=":2" />. Šis process aprakstīts zemāk. <br />[[Attēls:Rising Bubble from Orifice.png|thumb|Burbuļa veidošanās gāzei izplūstot no šauras spraugas|228x228px]]Ja gāze šķidrumā tiek ievadīta lēnām, tad iespējams panākt, ka no spraugas var tikt palaisti atsevišķi burbuļi. [[Arhimēda spēks]] liek burbulim celties augšup: <math>F_A=Vg(\rho_2-\rho_1 )</math> kur <math>V</math>ir burbuļa tilpums, <math>g</math>ir [[brīvās krišanas paātrinājums]], <math>\rho_1</math>ir gāzes [[blīvums]] un <math>\rho_2</math>ir šķidruma blīvums. Virsmas spraigums darbojas pretēji Arhimēda spēkam un spiež burbuli pie cietās virsmas ar spēku: <math>F_s=2r\pi\gamma</math> kur <math>r</math>ir spraugas [[rādiuss]] un <math>\gamma</math>ir virsmas spraiguma koeficients. Burbulis atdalās no cietās virsmas, kad Arhimēda spēks kļūst pietiekami liels lai pārvarētu virsmas spraiguma spēku: <math>Vg(\rho_2-\rho_1 )>2r\pi\gamma</math> Bez tam, ja burbulis uzskatāms par [[Sfēra|sfēru]] ar rādiusu <math>R</math>, tad iepriekšējā vienādojumā izsakot tilpumu <math>V</math>ar [[lode]]s tilpumu, iegūst vienādojumu, kas raksturo nepieciešamo burbuļa rādiusu, lai tas varētu atrauties no cietās vielas virsmas<ref name=":1">Bikerman, J.J. "Formation and Structure" in ''Foams'' New York, Springer-Verlag, 1973. ch 2. sec 24—25</ref>: <math>R^3=\frac{3r\gamma}{2g(\rho_2-\rho_1 )} </math> <br /> [[Attēls:Putu veidošanās.png|thumb|283x283px|Putu veidošanās no atsevišķiem burbuļiem]] Līdz ko burbuļi ir radušies, ar tiem notiek šādas izmaiņas: # Mazākie burbuļi izgaist, bet lielākie burbuļi palielinās, pateicoties gāzes [[difūzija]]i caur šķidro fāzi; # Burbuļi ceļas augšup un rada putu slāni uz šķidruma virsmas; # Burbuļi deformē viens otru [[Daudzstūris|daudzstūru]] formā; # Starp burbuļiem esošais šķidrums notek lejā; # Starp burbuļiem esošās lamellas pārtrūkst un burbuļi apvienojas<ref name=":2" />. Sfērisku burbuļu ar rādiusu <math>r</math>celšanās ātrumu putās var aprakstīt šādu vienādojumu: <math>u=\frac{(2gr^2)}{(9\eta_2)} (\rho_2-\rho_1 )\frac{(3\eta_1+3\eta_2)}{(3\eta_1+2\eta_2 )}</math> kur celšanās [[ātrums]] <math>u</math>izteikts cm/s. <math>\rho_1</math>un <math>\rho_2 </math>ir attiecīgi gāzes un šķidruma blīvumi izteikti vienībās g/cm<sup>3</sup> un <math>\eta_1</math>un <math>\eta_2</math>ir attiecīgi gāzes un šķidruma [[viskozitāte]]s koeficienti izteikti g/cm∙s un <math>g</math>ir brīvās krišanas paātrinājums izteikts cm/s<sup>2</sup>. Tā kā šķidruma blīvums un viskozitāte ir daudz lielāki kā gāzei, tad gāzes viskozitātes koeficientu un blīvumu iepriekšējā vienādojumā var atmest un iegūt: <math>u=\frac{(gr^2)}{(3\eta_2 )} \rho_2</math> Eksperimentāli novērojumi liecina, ka precīzāk burbuļu celšanos putās apraksta vienādojums: <math>u=\frac{(2gr^2)}{(9\eta_2 )} (\rho_2-\rho_1 )</math> Šo eksperimentālo novērojumu nesakritību ar iepriekš teorētiski iegūto vērtību izsauc [[Marangoni efekts]] un [[kapilārais spiediens]], kas, kā zemāk parādīts, liedz burbuļiem ieņemt precīzi sfērisku formu. Apskatīsim burbuli, ko veido gāze, kas ieslēgta šķidrumā. Punkts ''A'' apzīmē burbuļa augšpusi un punkts ''B'' — apakšpusi. [[Attēls:Burbuļa shematisks attēlojums.png|thumb|Shematisks burbuļa attēlojums]] Burbuļa virspusē spiediens gāzē un spiediens šķidrumā tiek uzskatīti par vienādiem un vienādi ar <math>p_0</math>. Burbuļa apakšdaļā [[hidrostatiskais spiediens]]: <math>p_{B,1}=p_0+g\rho_1 z</math> <math>p_{B,2}=p_0+g\rho_2 z</math> kur <math>\rho_1</math>un <math>\rho_2</math>ir attiecīgi gāzes un šķidruma blīvumi, <math>p_{B,1}</math>un <math>p_{B,2}</math>ir attiecīgi gāzes un šķidruma hidrostatiskie spiedieni punktā ''B''. Hidrostatiskā spiediena starpība burbuļa augšpusē (punktā ''A'') starp gāzi un šķidrumu ir vienāda ar 0, savukārt burbuļa lejasdaļā tā vienāda ar vērtību <math>gz(\rho_2-\rho_1 )</math>. Apzīmējot virsmas liekuma rādiusu punktā ''A'' ar <math>R_A</math>un punktā ''B'' ar <math>R_B</math>, iegūst starpību [[Laplasa spiediens|Laplasa spiedienam]] starp punktiem ''A'' un ''B'': <math>P_c=2\gamma\Bigl(\frac{1}{R_A} -\frac{1}{R_B}\Bigr) </math> [[Mehāniskais līdzsvars|Līdzsvara]] apstākļos kapilārā spiediena starpību izlīdzina hidrostatiskā spiediena starpība: <math>gz(\rho_2-\rho_1 )=2\gamma\Bigl(\frac{1}{R_A} -\frac{1}{R_B}\Bigr)</math> Tā kā gāzes blīvums ir mazāks kā šķidruma blīvums, tad vienādojuma kreisā daļa vienmēr ir pozitīva, līdz ar to liekuma rādiusam <math>R_B</math> jābūt lielākam par <math>R_A</math>. Tas nozīmē, ka virsmas liekuma rādiuss palielinās no burbuļa augšpuses uz apakšpusi. Tāpēc, esot [[gravitācija]]s spēka ietekmē, burbuļi nevar būt sfēriski. Bez tam, ja palielinās attālums <math>z</math>, tad palielinās rādiusu apgriezto lielumu starpība, līdz ar to lielāki burbuļi no sfēriskas formas atšķiras vairāk<ref name=":1" />. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kondensētas vides fizika]] [[Kategorija:Materiāli]] pwml7lys0g5gz5smeyclu1vu25v0ggl 0 427065 3661065 3658145 2022-07-26T11:09:47Z Kleivas 2704 /* Medaļnieki */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = AUT | NOCname = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 16 (visi vīrieši) | sports = 4 | flagbearer = | rank = 16 | gold = 0 | silver = 3 | bronze = 3 | officials = | appearances = auto | app_begin_year = 1896 | app_end_year = | summerappearances = | winterappearances = | seealso = ''[[Austrija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} {{inuse}} '''[[Austrija]] (Austrijas Karaliste)''' piedalījās '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija gan otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Austrijas komanda, lai gan tā bija daļa no [[Austroungārija]]s, [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] dalība tiek dalīta atsevišķi. Šajās olimpiskajās spēlēs Austriju pārstāvēja 16 sportisti (visi vīrieši), kuri startēja četros sporta veidos — [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. No šiem pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā. Austrija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 sudraba un 3 bronzas medaļas. Lielākā daļa no tām, 4 medaļas, tika izcīnītas peldēšanā, savukārt divas medaļas tika iegūtas paukošanā. Paukošanā tās bija pirmās olimpiskās medaļas Austrijai. Peldētājs izcīnīja [[Oto Vāle]], bet peldētājs [[Karls Ruberls]] ieguva vienu sudraba un vienu bronzas medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref> == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids ! Vīrieši ! Sievietes ! Kopā |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Mandls]] <br/> [[Žoržs de Zogebs]]}} | — | '''2''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|8}}|[[Rūdolfs Brošs]] <br/> [[Zīgfrīds Flešs]] <br/> Haršteins <br/> [[Kamillo Millers]] <br/> [[Milans Neraličs]] <br/> [[Heinrihs Rištofs]] <br/> van der Stopens <br/> [[Heinrihs fon Tenners]]}} | — | '''8''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] <br/> [[Rihards fon Foregers]] <br/> [[Karls Ruberls]] <br/> [[Oto Vāle]]}} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Vraštils]] <br/> [[Kornēliuss Ļuboveckis]]}} | — | '''2''' |- ! Kopā || 16 || 0 || 16 |} == Medaļu ieguvēji == [[File:Otto Wahle 1901.jpg|200px|right|thumb| [[Oto Vāle]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas bronzas medaļas.]] * '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' === Medaļnieki === {| class="wikitable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Ats. |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, uz muguras]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 100 metri, brīvais stils]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, šķēršļu josla]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Zīgfrīds Flešs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Vīrieši, zobens]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Neraličs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Vīrieši, zobens, profesionāļi]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, brīvais stils]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids |style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts |style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs |style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza !style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 2 || '''3''' |- ! Kopā || 2 || 1 || 2 || 5 |} == Rezultāti == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Austrija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|1900]] [[Kategorija:Austrijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]] 0m4djidwwjoymge5j034kgtrbmw47qh 3661066 3661065 2022-07-26T11:10:40Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = AUT | NOCname = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 16 (visi vīrieši) | sports = 4 | flagbearer = | rank = 16 | gold = 0 | silver = 3 | bronze = 3 | officials = | appearances = auto | app_begin_year = 1896 | app_end_year = | summerappearances = | winterappearances = | seealso = ''[[Austrija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} {{inuse}} '''[[Austrija]] (Austrijas Karaliste)''' piedalījās '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija gan otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Austrijas komanda, lai gan tā bija daļa no [[Austroungārija]]s, [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] dalība tiek dalīta atsevišķi. Šajās olimpiskajās spēlēs Austriju pārstāvēja 16 sportisti (visi vīrieši), kuri startēja četros sporta veidos — [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. No šiem pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā. Austrija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 sudraba un 3 bronzas medaļas. Lielākā daļa no tām, 4 medaļas, tika izcīnītas peldēšanā, savukārt divas medaļas tika iegūtas paukošanā. Paukošanā tās bija pirmās olimpiskās medaļas Austrijai. Peldētāji [[Oto Vāle]] un [[Karls Ruberls]] katrs izcīnīja pa divām plimpiskajām medaļām šajās olimpiskajās spēlēs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref> == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids ! Vīrieši ! Sievietes ! Kopā |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Mandls]] <br/> [[Žoržs de Zogebs]]}} | — | '''2''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|8}}|[[Rūdolfs Brošs]] <br/> [[Zīgfrīds Flešs]] <br/> Haršteins <br/> [[Kamillo Millers]] <br/> [[Milans Neraličs]] <br/> [[Heinrihs Rištofs]] <br/> van der Stopens <br/> [[Heinrihs fon Tenners]]}} | — | '''8''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] <br/> [[Rihards fon Foregers]] <br/> [[Karls Ruberls]] <br/> [[Oto Vāle]]}} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Vraštils]] <br/> [[Kornēliuss Ļuboveckis]]}} | — | '''2''' |- ! Kopā || 16 || 0 || 16 |} == Medaļu ieguvēji == [[File:Otto Wahle 1901.jpg|200px|right|thumb| [[Oto Vāle]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas bronzas medaļas.]] * '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' === Medaļnieki === {| class="wikitable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Ats. |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, uz muguras]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 100 metri, brīvais stils]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, šķēršļu josla]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Zīgfrīds Flešs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Vīrieši, zobens]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Neraličs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Vīrieši, zobens, profesionāļi]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, brīvais stils]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids |style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts |style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs |style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza !style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 2 || '''3''' |- ! Kopā || 2 || 1 || 2 || 5 |} == Rezultāti == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Austrija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|1900]] [[Kategorija:Austrijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]] d6niob99baraeqksk1s8a3f66504n5v 3661067 3661066 2022-07-26T11:11:51Z Kleivas 2704 /* Medaļu sadalījums pa sporta veidiem */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = AUT | NOCname = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 16 (visi vīrieši) | sports = 4 | flagbearer = | rank = 16 | gold = 0 | silver = 3 | bronze = 3 | officials = | appearances = auto | app_begin_year = 1896 | app_end_year = | summerappearances = | winterappearances = | seealso = ''[[Austrija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} {{inuse}} '''[[Austrija]] (Austrijas Karaliste)''' piedalījās '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija gan otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Austrijas komanda, lai gan tā bija daļa no [[Austroungārija]]s, [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] dalība tiek dalīta atsevišķi. Šajās olimpiskajās spēlēs Austriju pārstāvēja 16 sportisti (visi vīrieši), kuri startēja četros sporta veidos — [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. No šiem pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā. Austrija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 sudraba un 3 bronzas medaļas. Lielākā daļa no tām, 4 medaļas, tika izcīnītas peldēšanā, savukārt divas medaļas tika iegūtas paukošanā. Paukošanā tās bija pirmās olimpiskās medaļas Austrijai. Peldētāji [[Oto Vāle]] un [[Karls Ruberls]] katrs izcīnīja pa divām plimpiskajām medaļām šajās olimpiskajās spēlēs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref> == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids ! Vīrieši ! Sievietes ! Kopā |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Mandls]] <br/> [[Žoržs de Zogebs]]}} | — | '''2''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|8}}|[[Rūdolfs Brošs]] <br/> [[Zīgfrīds Flešs]] <br/> Haršteins <br/> [[Kamillo Millers]] <br/> [[Milans Neraličs]] <br/> [[Heinrihs Rištofs]] <br/> van der Stopens <br/> [[Heinrihs fon Tenners]]}} | — | '''8''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] <br/> [[Rihards fon Foregers]] <br/> [[Karls Ruberls]] <br/> [[Oto Vāle]]}} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Vraštils]] <br/> [[Kornēliuss Ļuboveckis]]}} | — | '''2''' |- ! Kopā || 16 || 0 || 16 |} == Medaļu ieguvēji == [[File:Otto Wahle 1901.jpg|200px|right|thumb| [[Oto Vāle]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas bronzas medaļas.]] * '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' === Medaļnieki === {| class="wikitable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Ats. |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, uz muguras]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 100 metri, brīvais stils]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, šķēršļu josla]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Zīgfrīds Flešs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Vīrieši, zobens]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Neraličs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Vīrieši, zobens, profesionāļi]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, brīvais stils]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids |style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts |style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs |style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza !style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || 2 || '''3''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 1 || '''3''' |- ! Kopā || — || 3 || 3 || 6 |} == Rezultāti == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Austrija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|1900]] [[Kategorija:Austrijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]] frnz0btix57vznfl3apjmiev7abkpgb 3661068 3661067 2022-07-26T11:12:25Z Kleivas 2704 /* Medaļu sadalījums pa sporta veidiem */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = AUT | NOCname = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 16 (visi vīrieši) | sports = 4 | flagbearer = | rank = 16 | gold = 0 | silver = 3 | bronze = 3 | officials = | appearances = auto | app_begin_year = 1896 | app_end_year = | summerappearances = | winterappearances = | seealso = ''[[Austrija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} {{inuse}} '''[[Austrija]] (Austrijas Karaliste)''' piedalījās '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija gan otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Austrijas komanda, lai gan tā bija daļa no [[Austroungārija]]s, [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] dalība tiek dalīta atsevišķi. Šajās olimpiskajās spēlēs Austriju pārstāvēja 16 sportisti (visi vīrieši), kuri startēja četros sporta veidos — [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. No šiem pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā. Austrija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 sudraba un 3 bronzas medaļas. Lielākā daļa no tām, 4 medaļas, tika izcīnītas peldēšanā, savukārt divas medaļas tika iegūtas paukošanā. Paukošanā tās bija pirmās olimpiskās medaļas Austrijai. Peldētāji [[Oto Vāle]] un [[Karls Ruberls]] katrs izcīnīja pa divām plimpiskajām medaļām šajās olimpiskajās spēlēs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref> == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids ! Vīrieši ! Sievietes ! Kopā |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Mandls]] <br/> [[Žoržs de Zogebs]]}} | — | '''2''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|8}}|[[Rūdolfs Brošs]] <br/> [[Zīgfrīds Flešs]] <br/> Haršteins <br/> [[Kamillo Millers]] <br/> [[Milans Neraličs]] <br/> [[Heinrihs Rištofs]] <br/> van der Stopens <br/> [[Heinrihs fon Tenners]]}} | — | '''8''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] <br/> [[Rihards fon Foregers]] <br/> [[Karls Ruberls]] <br/> [[Oto Vāle]]}} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Vraštils]] <br/> [[Kornēliuss Ļuboveckis]]}} | — | '''2''' |- ! Kopā || 16 || 0 || 16 |} == Medaļu ieguvēji == [[File:Otto Wahle 1901.jpg|200px|right|thumb| [[Oto Vāle]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas bronzas medaļas.]] * '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' === Medaļnieki === {| class="wikitable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Ats. |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, uz muguras]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 100 metri, brīvais stils]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, šķēršļu josla]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Zīgfrīds Flešs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Vīrieši, zobens]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Neraličs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Vīrieši, zobens, profesionāļi]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, brīvais stils]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids |style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts |style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs |style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza !style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || 2 || '''3''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 1 || '''3''' |- ! Kopā || 0 || 3 || 3 || 6 |} == Rezultāti == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Austrija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|1900]] [[Kategorija:Austrijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]] bwsclpxctzrjj449f0d01spuf1zojrc 3661069 3661068 2022-07-26T11:14:18Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = AUT | NOCname = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 16 (visi vīrieši) | sports = 4 | flagbearer = | rank = 16 | gold = 0 | silver = 3 | bronze = 3 | officials = | appearances = auto | app_begin_year = 1896 | app_end_year = | summerappearances = | winterappearances = | seealso = ''[[Austrija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} '''[[Austrija]] (Austrijas Karaliste)''' piedalījās '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija gan otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Austrijas komanda, lai gan tā bija daļa no [[Austroungārija]]s, [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] dalība tiek dalīta atsevišķi. Šajās olimpiskajās spēlēs Austriju pārstāvēja 16 sportisti (visi vīrieši), kuri startēja četros sporta veidos — [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. No šiem pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā. Austrija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 sudraba un 3 bronzas medaļas. Lielākā daļa no tām, 4 medaļas, tika izcīnītas peldēšanā, savukārt divas medaļas tika iegūtas paukošanā. Paukošanā tās bija pirmās olimpiskās medaļas Austrijai. Peldētāji [[Oto Vāle]] un [[Karls Ruberls]] katrs izcīnīja pa divām plimpiskajām medaļām šajās olimpiskajās spēlēs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref> == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids ! Vīrieši ! Sievietes ! Kopā |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Mandls]] <br/> [[Žoržs de Zogebs]]}} | — | '''2''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|8}}|[[Rūdolfs Brošs]] <br/> [[Zīgfrīds Flešs]] <br/> Haršteins <br/> [[Kamillo Millers]] <br/> [[Milans Neraličs]] <br/> [[Heinrihs Rištofs]] <br/> van der Stopens <br/> [[Heinrihs fon Tenners]]}} | — | '''8''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] <br/> [[Rihards fon Foregers]] <br/> [[Karls Ruberls]] <br/> [[Oto Vāle]]}} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Vraštils]] <br/> [[Kornēliuss Ļuboveckis]]}} | — | '''2''' |- ! Kopā || 16 || 0 || 16 |} == Medaļu ieguvēji == [[File:Otto Wahle 1901.jpg|200px|right|thumb| [[Oto Vāle]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas bronzas medaļas.]] * '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' === Medaļnieki === {| class="wikitable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Ats. |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, uz muguras]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 100 metri, brīvais stils]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, šķēršļu josla]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Zīgfrīds Flešs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Vīrieši, zobens]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Neraličs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Vīrieši, zobens, profesionāļi]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, brīvais stils]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids |style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts |style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs |style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza !style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || 2 || '''3''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 1 || '''3''' |- ! Kopā || 0 || 3 || 3 || 6 |} == Rezultāti == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Austrija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|1900]] [[Kategorija:Austrijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]] 6qwsexzge325qiluiqhjtht3klrv0op 3661070 3661069 2022-07-26T11:18:26Z Kleivas 2704 /* Rezultāti */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = AUT | NOCname = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 16 (visi vīrieši) | sports = 4 | flagbearer = | rank = 16 | gold = 0 | silver = 3 | bronze = 3 | officials = | appearances = auto | app_begin_year = 1896 | app_end_year = | summerappearances = | winterappearances = | seealso = ''[[Austrija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} '''[[Austrija]] (Austrijas Karaliste)''' piedalījās '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija gan otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Austrijas komanda, lai gan tā bija daļa no [[Austroungārija]]s, [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] dalība tiek dalīta atsevišķi. Šajās olimpiskajās spēlēs Austriju pārstāvēja 16 sportisti (visi vīrieši), kuri startēja četros sporta veidos — [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. No šiem pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā. Austrija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 sudraba un 3 bronzas medaļas. Lielākā daļa no tām, 4 medaļas, tika izcīnītas peldēšanā, savukārt divas medaļas tika iegūtas paukošanā. Paukošanā tās bija pirmās olimpiskās medaļas Austrijai. Peldētāji [[Oto Vāle]] un [[Karls Ruberls]] katrs izcīnīja pa divām plimpiskajām medaļām šajās olimpiskajās spēlēs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref> == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids ! Vīrieši ! Sievietes ! Kopā |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Mandls]] <br/> [[Žoržs de Zogebs]]}} | — | '''2''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|8}}|[[Rūdolfs Brošs]] <br/> [[Zīgfrīds Flešs]] <br/> Haršteins <br/> [[Kamillo Millers]] <br/> [[Milans Neraličs]] <br/> [[Heinrihs Rištofs]] <br/> van der Stopens <br/> [[Heinrihs fon Tenners]]}} | — | '''8''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] <br/> [[Rihards fon Foregers]] <br/> [[Karls Ruberls]] <br/> [[Oto Vāle]]}} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Vraštils]] <br/> [[Kornēliuss Ļuboveckis]]}} | — | '''2''' |- ! Kopā || 16 || 0 || 16 |} == Medaļu ieguvēji == [[File:Otto Wahle 1901.jpg|200px|right|thumb| [[Oto Vāle]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas bronzas medaļas.]] * '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' === Medaļnieki === {| class="wikitable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Ats. |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, uz muguras]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 100 metri, brīvais stils]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, šķēršļu josla]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Zīgfrīds Flešs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Vīrieši, zobens]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Neraličs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Vīrieši, zobens, profesionāļi]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, brīvais stils]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids |style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts |style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs |style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza !style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || 2 || '''3''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 1 || '''3''' |- ! Kopā || 0 || 3 || 3 || 6 |} == Rezultāti == === [[File:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana === * Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' === [[File:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana === * Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' === [[File:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana === * Skatīt arī: ''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Austrija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|1900]] [[Kategorija:Austrijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]] tvo3r180b0viwbvj1phhcyw5cp4a3uq 3661075 3661070 2022-07-26T11:31:16Z Kleivas 2704 /* 20px Jāšana */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = AUT | NOCname = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 16 (visi vīrieši) | sports = 4 | flagbearer = | rank = 16 | gold = 0 | silver = 3 | bronze = 3 | officials = | appearances = auto | app_begin_year = 1896 | app_end_year = | summerappearances = | winterappearances = | seealso = ''[[Austrija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} '''[[Austrija]] (Austrijas Karaliste)''' piedalījās '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija gan otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Austrijas komanda, lai gan tā bija daļa no [[Austroungārija]]s, [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] dalība tiek dalīta atsevišķi. Šajās olimpiskajās spēlēs Austriju pārstāvēja 16 sportisti (visi vīrieši), kuri startēja četros sporta veidos — [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. No šiem pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā. Austrija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 sudraba un 3 bronzas medaļas. Lielākā daļa no tām, 4 medaļas, tika izcīnītas peldēšanā, savukārt divas medaļas tika iegūtas paukošanā. Paukošanā tās bija pirmās olimpiskās medaļas Austrijai. Peldētāji [[Oto Vāle]] un [[Karls Ruberls]] katrs izcīnīja pa divām plimpiskajām medaļām šajās olimpiskajās spēlēs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref> == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids ! Vīrieši ! Sievietes ! Kopā |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Mandls]] <br/> [[Žoržs de Zogebs]]}} | — | '''2''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|8}}|[[Rūdolfs Brošs]] <br/> [[Zīgfrīds Flešs]] <br/> Haršteins <br/> [[Kamillo Millers]] <br/> [[Milans Neraličs]] <br/> [[Heinrihs Rištofs]] <br/> van der Stopens <br/> [[Heinrihs fon Tenners]]}} | — | '''8''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] <br/> [[Rihards fon Foregers]] <br/> [[Karls Ruberls]] <br/> [[Oto Vāle]]}} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Vraštils]] <br/> [[Kornēliuss Ļuboveckis]]}} | — | '''2''' |- ! Kopā || 16 || 0 || 16 |} == Medaļu ieguvēji == [[File:Otto Wahle 1901.jpg|200px|right|thumb| [[Oto Vāle]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas bronzas medaļas.]] * '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' === Medaļnieki === {| class="wikitable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Ats. |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, uz muguras]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 100 metri, brīvais stils]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, šķēršļu josla]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Zīgfrīds Flešs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Vīrieši, zobens]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Neraličs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Vīrieši, zobens, profesionāļi]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, brīvais stils]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids |style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts |style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs |style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza !style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || 2 || '''3''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 1 || '''3''' |- ! Kopā || 0 || 3 || 3 || 6 |} == Rezultāti == === [[File:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana === * Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/37 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Konkūrs]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51 |- | rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28 |- | [[Žoržs de Zogebs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28 |} === [[File:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana === * Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' === [[File:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana === * Skatīt arī: ''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Austrija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|1900]] [[Kategorija:Austrijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]] 4t6856hzbwu4kull7s06o3aftl5g9xc 3661079 3661075 2022-07-26T11:50:18Z Kleivas 2704 /* 20px Jāšana */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = AUT | NOCname = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 16 (visi vīrieši) | sports = 4 | flagbearer = | rank = 16 | gold = 0 | silver = 3 | bronze = 3 | officials = | appearances = auto | app_begin_year = 1896 | app_end_year = | summerappearances = | winterappearances = | seealso = ''[[Austrija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} '''[[Austrija]] (Austrijas Karaliste)''' piedalījās '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija gan otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Austrijas komanda, lai gan tā bija daļa no [[Austroungārija]]s, [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] dalība tiek dalīta atsevišķi. Šajās olimpiskajās spēlēs Austriju pārstāvēja 16 sportisti (visi vīrieši), kuri startēja četros sporta veidos — [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. No šiem pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā. Austrija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 sudraba un 3 bronzas medaļas. Lielākā daļa no tām, 4 medaļas, tika izcīnītas peldēšanā, savukārt divas medaļas tika iegūtas paukošanā. Paukošanā tās bija pirmās olimpiskās medaļas Austrijai. Peldētāji [[Oto Vāle]] un [[Karls Ruberls]] katrs izcīnīja pa divām plimpiskajām medaļām šajās olimpiskajās spēlēs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref> == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids ! Vīrieši ! Sievietes ! Kopā |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Mandls]] <br/> [[Žoržs de Zogebs]]}} | — | '''2''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|8}}|[[Rūdolfs Brošs]] <br/> [[Zīgfrīds Flešs]] <br/> Haršteins <br/> [[Kamillo Millers]] <br/> [[Milans Neraličs]] <br/> [[Heinrihs Rištofs]] <br/> van der Stopens <br/> [[Heinrihs fon Tenners]]}} | — | '''8''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] <br/> [[Rihards fon Foregers]] <br/> [[Karls Ruberls]] <br/> [[Oto Vāle]]}} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Vraštils]] <br/> [[Kornēliuss Ļuboveckis]]}} | — | '''2''' |- ! Kopā || 16 || 0 || 16 |} == Medaļu ieguvēji == [[File:Otto Wahle 1901.jpg|200px|right|thumb| [[Oto Vāle]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas bronzas medaļas.]] * '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' === Medaļnieki === {| class="wikitable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Ats. |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, uz muguras]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 100 metri, brīvais stils]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, šķēršļu josla]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Zīgfrīds Flešs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Vīrieši, zobens]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Neraličs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Vīrieši, zobens, profesionāļi]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, brīvais stils]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids |style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts |style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs |style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza !style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || 2 || '''3''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 1 || '''3''' |- ! Kopā || 0 || 3 || 3 || 6 |} == Rezultāti == === [[File:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana === * Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta |- | '''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]]''' | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/37 |- | '''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Konkūrs]]''' | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5 |- | '''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]]''' | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6 |- | '''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]]''' | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51 |- | rowspan=2| '''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]]''' | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28 |- | [[Žoržs de Zogebs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28 |} === [[File:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana === * Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' === [[File:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana === * Skatīt arī: ''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Austrija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|1900]] [[Kategorija:Austrijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]] f5dmghbbe0r9gcxzruj8suthy5d0rja 3661080 3661079 2022-07-26T11:51:18Z Kleivas 2704 /* 20px Jāšana */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = AUT | NOCname = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 16 (visi vīrieši) | sports = 4 | flagbearer = | rank = 16 | gold = 0 | silver = 3 | bronze = 3 | officials = | appearances = auto | app_begin_year = 1896 | app_end_year = | summerappearances = | winterappearances = | seealso = ''[[Austrija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} '''[[Austrija]] (Austrijas Karaliste)''' piedalījās '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija gan otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Austrijas komanda, lai gan tā bija daļa no [[Austroungārija]]s, [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] dalība tiek dalīta atsevišķi. Šajās olimpiskajās spēlēs Austriju pārstāvēja 16 sportisti (visi vīrieši), kuri startēja četros sporta veidos — [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. No šiem pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā. Austrija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 sudraba un 3 bronzas medaļas. Lielākā daļa no tām, 4 medaļas, tika izcīnītas peldēšanā, savukārt divas medaļas tika iegūtas paukošanā. Paukošanā tās bija pirmās olimpiskās medaļas Austrijai. Peldētāji [[Oto Vāle]] un [[Karls Ruberls]] katrs izcīnīja pa divām plimpiskajām medaļām šajās olimpiskajās spēlēs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref> == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids ! Vīrieši ! Sievietes ! Kopā |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Mandls]] <br/> [[Žoržs de Zogebs]]}} | — | '''2''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|8}}|[[Rūdolfs Brošs]] <br/> [[Zīgfrīds Flešs]] <br/> Haršteins <br/> [[Kamillo Millers]] <br/> [[Milans Neraličs]] <br/> [[Heinrihs Rištofs]] <br/> van der Stopens <br/> [[Heinrihs fon Tenners]]}} | — | '''8''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] <br/> [[Rihards fon Foregers]] <br/> [[Karls Ruberls]] <br/> [[Oto Vāle]]}} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Vraštils]] <br/> [[Kornēliuss Ļuboveckis]]}} | — | '''2''' |- ! Kopā || 16 || 0 || 16 |} == Medaļu ieguvēji == [[File:Otto Wahle 1901.jpg|200px|right|thumb| [[Oto Vāle]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas bronzas medaļas.]] * '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' === Medaļnieki === {| class="wikitable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Ats. |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, uz muguras]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 100 metri, brīvais stils]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, šķēršļu josla]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Zīgfrīds Flešs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Vīrieši, zobens]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Neraličs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Vīrieši, zobens, profesionāļi]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, brīvais stils]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids |style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts |style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs |style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza !style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || 2 || '''3''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 1 || '''3''' |- ! Kopā || 0 || 3 || 3 || 6 |} == Rezultāti == === [[File:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana === * Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/37 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Konkūrs]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51 |- | rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28 |- | [[Žoržs de Zogebs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28 |} === [[File:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana === * Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' === [[File:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana === * Skatīt arī: ''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Austrija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|1900]] [[Kategorija:Austrijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]] 4t6856hzbwu4kull7s06o3aftl5g9xc 0 427960 3660708 3566557 2022-07-25T15:31:08Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: ref>. → ref>, {{ddv → {{dzimšanas datums un vecums using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Džošua Džeksons | vārds_orig = ''Joshua Jackson'' | attēls = Joshua Jackson by Gage Skidmore.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Džošua Džeksons 2010. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1978|6|11}} | dz. vieta = [[Vankūvera]], [[Kanāda]] | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]] | darbības gadi = 1990-pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Džošua Brounings Kārters Džeksons''' ({{val|en|Joshua Browning Carter Jackson}}, dzimis {{dat|1978|6|11}} [[Vankūvera|Vankūverā]], [[Britu Kolumbija|Britu Kolumbijā]], [[Kanāda|Kanādā]])<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Furman|first1=Elina|title=Joshua Jackson: An Unauthorized Biography|date=1999|publisher=St. Martin's Press|isbn=9781466813250|page=8|url=https://books.google.com/books?id=KCm8TUemxkcC&pg=PT8|language=en}}</ref> ir kanādiešu-amerikāņu [[aktieris]]. Zināms ar Peisija Vitera (''Pacey Witter'') lomu filmā "[[Dousona līcis (filma)|Dousona līcis]]" (''Dawson's Creek'') un [[Pīters Bišops|Pītera Bišopa]] lomu seriālā "[[Viņpus]]". == Biogrāfija == Džošua Džeksons piedzima 1978. gada 11. jūnijā Vankūverā, viņa tēvs bija [[Amerikāņi (nācija)|amerikānis]], bet māte — [[Īrija|īriete]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rte.ie/tv/tubridytonight/20070120.html|title=Tubridy Tonight|publisher=Rte.ie|date=2007-01-20|accessdate=2010-07-14|archive-date=2017-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20170926235310/http://www.rte.ie/tv/tubridytonight/20070120.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fionajacksoncoaching.com/articles.htm |title=Fiona Jackson Coaching |publisher=Fiona Jackson Coaching |accessdate=2010-07-14 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090111115910/http://www.fionajacksoncoaching.com/articles.htm |archivedate=2009-01-11 |df= }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Morton|first=Eugene|url=http://g4tv.com/attackoftheshow/moviesandtv/68955/Joshua-Jackson-on-Fringe-Season-2.html|title=G4's Attack of the Show interviews Josh Jackson|publisher=G4tv.com|date=2009-11-04|accessdate=2010-07-14|archive-date=2017-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20170926190946/http://g4tv.com/attackoftheshow/moviesandtv/68955/Joshua-Jackson-on-Fringe-Season-2.html}}</ref><ref name="filmreference.com">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.filmreference.com/film/92/Joshua-Jackson.html|title=Joshua Jackson profile|publisher=Filmreference.com|accessdate=2010-07-14}}</ref> Filmējies vairāk nekā 30 filmās, arī televīzijā. Viņam ir jaunāka māsa Ešlija (dzimusi<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.ugo.com/tv/fringe-dvd-launch-party-josh-jackson-interview|title=Fringe DVD Launch Party: Josh Jackson interview|publisher=UGO Entertainment|date=September 8, 2009|accessdate=April 23, 2010|first=Hilary|last=Rothing|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100208154328/http://www.ugo.com/tv/fringe-dvd-launch-party-josh-jackson-interview|archivedate=2010-02-08}}</ref><ref>"Late Night with Conan O'Brien", Joshua Jackson interview May 14, 2002 (Joshua Jackson answers the Conan O'Brien question about fans websites; ''"Yeah, you know, I'm Irish Catholic, I have a lot of family members, that's a lot of websites."'') Retrieved on April 23, 2010.</ref> 1983. gadā),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://movies.yahoo.com/movie/contributor/1800018811/bio|title=Joshua Jackson Biography|publisher=Movies.yahoo.com|date=1978-06-11|accessdate=2010-07-14|archiveurl=https://web.archive.org/web/20091216192738/http://movies.yahoo.com/movie/contributor/1800018811/bio|archivedate=2009-12-16}}</ref> kā arī divi vecāki pusbrāļi Džonatans un Laimans.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://movies.yahoo.com/movie/contributor/1800018811/bio|title=Joshua Jackson Biography|publisher=Movies.yahoo.com|date=1978-06-11|accessdate=2010-07-14|archive-date=2009-12-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20091216192738/http://movies.yahoo.com/movie/contributor/1800018811/bio}}</ref> Līdz astoņu gadu vecumam viņš dzīvoja [[Kalifornija|Kalifornijā]], pēc tam ģimene atgriezās Kanādā, kur zēns 11 gadu vecumā nolēma kļūt par aktieri. Viņa māte Fiona, kinoprovju direktore,<ref name="filmreference.com"/> vēloties dēlam parādīt, ka aktiera darbs nebūt nav tik viegls, kā viņam šķiet, paņēma dēlu līdzi uz noklausīšanos, klusībā cerēdama viņu par to pārliecināt. Taču Džošua saņēma piedāvājumu filmēties kartupeļu čipsu reklāmā — tā sākās viņa karjera televīzijā, teātrī un kino.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Mcfadden|first=Kay|title=The Kids Are Alright -- Jackson Has Come Far From The `Chocolate Factory'|url=http://community.seattletimes.nwsource.com/archive/?date=19980119&slug=2729564|work=The Seattle Times|accessdate=April 9, 2012|date=January 19, 1998}}</ref> Atpazīstamību aktierim atnesa jaunatnei domātais seriāls "Dousona līcis" un filmas ''Battle in Seattle'', ''The Shadow Dancer'', ''Americano'', ''The Laramie Project'', ''Scream 2'', ''Ronnie and Julie'', ''Bobby''. Nominēts balvai ''[[Genie Award]]'' kategorijā "Labākais aktieris galvenajā lomā" par darbu filmā ''One Week'',<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.cbc.ca/arts/film/story/2010/03/01/genie-award-nominations.html|title=CBC News — Polytechnique tops Genie nominations|publisher=Cbc.ca|date=2010-03-01|accessdate=2010-07-14}}</ref> iegūstot šo balvu 2010. gada 12. aprīlī.<ref>[https://www.thestar.com/entertainment/movies/article/794276--polytechnique-sweeps-genie-awards?bn=1 "Polytechnique sweeps Genie Awards"]. ''Toronto Star'', April 12, 2010.</ref> Nominēts un ieguvis arī dažādas citas balvas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{imdb_name|id=0005045|name=Джошуа Джексон}} {{DEFAULTSORT:Džeksons, Džošua}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas aktieri]] [[Kategorija:ASV aktieri]] [[Kategorija:Britu Kolumbijā dzimušie]] ldjvsm2y56o98r6j4x2sjlp2m2j0zxv 3661036 3660708 2022-07-26T09:08:12Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ : wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Džošua Džeksons | vārds_orig = ''Joshua Jackson'' | attēls = Joshua Jackson by Gage Skidmore.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Džošua Džeksons 2010. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1978|6|11}} | dz. vieta = [[Vankūvera]], [[Kanāda]] | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]] | darbības gadi = 1990-pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Džošua Brounings Kārters Džeksons''' ({{val|en|Joshua Browning Carter Jackson}}, dzimis {{dat|1978|6|11}} [[Vankūvera|Vankūverā]], [[Britu Kolumbija|Britu Kolumbijā]], [[Kanāda|Kanādā]])<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Furman|first1=Elina|title=Joshua Jackson: An Unauthorized Biography|date=1999|publisher=St. Martin's Press|isbn=9781466813250|page=8|url=https://books.google.com/books?id=KCm8TUemxkcC&pg=PT8|language=en}}</ref> ir kanādiešu-amerikāņu [[aktieris]]. Zināms ar Peisija Vitera (''Pacey Witter'') lomu filmā "[[Dousona līcis (filma)|Dousona līcis]]" (''Dawson's Creek'') un [[Pīters Bišops|Pītera Bišopa]] lomu seriālā "[[Viņpus]]". == Biogrāfija == Džošua Džeksons piedzima 1978. gada 11. jūnijā Vankūverā, viņa tēvs bija [[Amerikāņi (nācija)|amerikānis]], bet māte — [[Īrija|īriete]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rte.ie/tv/tubridytonight/20070120.html|title=Tubridy Tonight|publisher=Rte.ie|date=2007-01-20|accessdate=2010-07-14|archive-date=2017-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20170926235310/http://www.rte.ie/tv/tubridytonight/20070120.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fionajacksoncoaching.com/articles.htm |title=Fiona Jackson Coaching |publisher=Fiona Jackson Coaching |accessdate=2010-07-14 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090111115910/http://www.fionajacksoncoaching.com/articles.htm |archivedate=2009-01-11 |df= }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Morton|first=Eugene|url=http://g4tv.com/attackoftheshow/moviesandtv/68955/Joshua-Jackson-on-Fringe-Season-2.html|title=G4's Attack of the Show interviews Josh Jackson|publisher=G4tv.com|date=2009-11-04|accessdate=2010-07-14|archive-date=2017-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20170926190946/http://g4tv.com/attackoftheshow/moviesandtv/68955/Joshua-Jackson-on-Fringe-Season-2.html}}</ref><ref name="filmreference.com">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.filmreference.com/film/92/Joshua-Jackson.html|title=Joshua Jackson profile|publisher=Filmreference.com|accessdate=2010-07-14}}</ref> Filmējies vairāk nekā 30 filmās, arī televīzijā. Viņam ir jaunāka māsa Ešlija (dzimusi<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.ugo.com/tv/fringe-dvd-launch-party-josh-jackson-interview|title=Fringe DVD Launch Party: Josh Jackson interview|publisher=UGO Entertainment|date=September 8, 2009|accessdate=April 23, 2010|first=Hilary|last=Rothing|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100208154328/http://www.ugo.com/tv/fringe-dvd-launch-party-josh-jackson-interview|archivedate=2010-02-08}}</ref><ref>"Late Night with Conan O'Brien", Joshua Jackson interview May 14, 2002 (Joshua Jackson answers the Conan O'Brien question about fans websites; ''"Yeah, you know, I'm Irish Catholic, I have a lot of family members, that's a lot of websites."'') Retrieved on April 23, 2010.</ref> 1983. gadā),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://movies.yahoo.com/movie/contributor/1800018811/bio|title=Joshua Jackson Biography|publisher=Movies.yahoo.com|date=1978-06-11|accessdate=2010-07-14|archiveurl=https://web.archive.org/web/20091216192738/http://movies.yahoo.com/movie/contributor/1800018811/bio|archivedate=2009-12-16}}</ref> kā arī divi vecāki pusbrāļi Džonatans un Laimans.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://movies.yahoo.com/movie/contributor/1800018811/bio|title=Joshua Jackson Biography|publisher=Movies.yahoo.com|date=1978-06-11|accessdate=2010-07-14|archive-date=2009-12-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20091216192738/http://movies.yahoo.com/movie/contributor/1800018811/bio}}</ref> Līdz astoņu gadu vecumam viņš dzīvoja [[Kalifornija|Kalifornijā]], pēc tam ģimene atgriezās Kanādā, kur zēns 11 gadu vecumā nolēma kļūt par aktieri. Viņa māte Fiona, kinoprovju direktore,<ref name="filmreference.com"/> vēloties dēlam parādīt, ka aktiera darbs nebūt nav tik viegls, kā viņam šķiet, paņēma dēlu līdzi uz noklausīšanos, klusībā cerēdama viņu par to pārliecināt. Taču Džošua saņēma piedāvājumu filmēties kartupeļu čipsu reklāmā — tā sākās viņa karjera televīzijā, teātrī un kino.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Mcfadden|first=Kay|title=The Kids Are Alright -- Jackson Has Come Far From The `Chocolate Factory'|url=http://community.seattletimes.nwsource.com/archive/?date=19980119&slug=2729564|work=The Seattle Times|accessdate=April 9, 2012|date=January 19, 1998}}</ref> Atpazīstamību aktierim atnesa jaunatnei domātais seriāls "Dousona līcis" un filmas ''Battle in Seattle'', ''The Shadow Dancer'', ''Americano'', ''The Laramie Project'', ''Scream 2'', ''Ronnie and Julie'', ''Bobby''. Nominēts balvai ''[[Genie Award]]'' kategorijā "Labākais aktieris galvenajā lomā" par darbu filmā ''One Week'',<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.cbc.ca/arts/film/story/2010/03/01/genie-award-nominations.html|title=CBC News — Polytechnique tops Genie nominations|publisher=Cbc.ca|date=2010-03-01|accessdate=2010-07-14}}</ref> iegūstot šo balvu 2010. gada 12. aprīlī.<ref>[https://www.thestar.com/entertainment/movies/article/794276--polytechnique-sweeps-genie-awards?bn=1 "Polytechnique sweeps Genie Awards"]. ''Toronto Star'', April 12, 2010.</ref> Nominēts un ieguvis arī dažādas citas balvas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Džeksons, Džošua}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādiešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Kanādiešu televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Britu Kolumbijā dzimušie]] doaoysru941exfkxh9iu8qnzxty8qr0 0 429782 3661038 3386803 2022-07-26T09:10:47Z Baisulis 11523 noņēmu [[Kategorija:ASV aktieri]]; pievienoju [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Els Džolsons | Vārds_orig = ''Al Jolson'' | Attēls = Al Jolson - publicity.JPG | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = Els Džolsons 1929. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1886|5|26}} | Vieta_dz = {{vieta|Krievijas Impērija|Kauņas guberņa|td=Lietuva}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|1950|10|23|1886|5|26}} | Vieta_mr = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Kalifornija|Sanfrancisko}} | Vieta = | Žanrs = {{ubl|''[[vaudeville]]''|[[tradicionālā popmūzika]]|[[blūzs]]}} | Nodarbošanās = dziedātājs, komiķis, aktieris | Instrumenti = vokāls | Gadi = 1904–1950 |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = }} '''Els Džolsons''' ({{val|en|Al Jolson}}, dzimis {{dat|1886|5|26}}, miris {{dat|1950|10|23}}) bija [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] dziedātājs, komiķis un aktieris. Els Džolsons dzimis kā '''Asa Joelsons''' (''Asa Yoelson'') [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]], [[Kauņas guberņa|Kauņas guberņā]], mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā. Karjeras virsotnē tika dēvēts par “Pasaules dižāko izklaidētāju”. Slavu arī ieguvis kā galvenais aktieris filmā, mūziklā “[[Džeza dziedātājs]]”, kas bija pirmā pilnmetrāžas mākslas filma ar sekojošiem sinhronizētiem dialogiem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Džolsons, Els}} [[Kategorija:1886. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1950. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:ASV komiķi]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Lietuvā dzimušie]] 2ssci8f5z9vandex7otocpkkvvprwh3 3 436514 3660740 3162060 2022-07-25T15:56:27Z LionEdits 84059 Noņēma pāradresāciju uz [[Dalībnieka diskusija:LionEdits]] wikitext text/x-wiki {{db-g7}} 3due67wejqj59lvbvylgp4k43rvb0jj 0 442318 3660713 3392799 2022-07-25T15:33:19Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: .gad → . gad, .februār → . februār using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Hanibāls Buress | vārds_orig = ''Hannibal Buress'' | attēls = Hannibal Buress.JPG | attēla izmērs = | komentārs = Hanibāls Buress 2012. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1983|2|4}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Čikāga|Ilinoisa}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = komiķis, rakstnieks, producents | darbības gadi = 2009—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Hanibāls Amīrs Buress''' ([[Angļu valoda|angļu:]] ''Hannibal Amir Buress''; dzimis 1983. gada 4. februārī [[Čikāga|Čikāgā]], [[Ilinoisa|Ilinoisā]]) ir amerikāņu komiķis,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.npr.org/2013/09/12/221456050/hannibal-buress-and-the-comedy-of-the-unexpected|title=Hannibal Buress and the Comedy of the Unexpected|last=NPR Staff|website=[[NPR]]|date=September 12, 2013}}</ref> aktieris, rakstnieks un producents. Buress uzsāka savu komiķa karjeru 2002. gadā, apmeklējot Ilinoisas dienvidu universitāti. Kopš 2012. gada, kopā ar [[Ēriks Andrē|Ēriku Andrē]], vadījis televīzijas kanāla ''Adult Swim'' raidījumu ''The Eric Andre Show'' un no 2014. līdz 2019. gadam filmējies televīzijas kanāla ''Comedy Central'' raidījumā ''Broad City''. == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Buress, Hanibāls}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV komiķi]] [[Kategorija:ASV aktieri]] 23w467q84s5s07ucwoxgum65t3o7w14 3660759 3660713 2022-07-25T16:25:07Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Hanibāls Buress]] uz [[Hanibāls Bariss]]: atveide.... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Hanibāls Buress | vārds_orig = ''Hannibal Buress'' | attēls = Hannibal Buress.JPG | attēla izmērs = | komentārs = Hanibāls Buress 2012. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1983|2|4}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Čikāga|Ilinoisa}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = komiķis, rakstnieks, producents | darbības gadi = 2009—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Hanibāls Amīrs Buress''' ([[Angļu valoda|angļu:]] ''Hannibal Amir Buress''; dzimis 1983. gada 4. februārī [[Čikāga|Čikāgā]], [[Ilinoisa|Ilinoisā]]) ir amerikāņu komiķis,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.npr.org/2013/09/12/221456050/hannibal-buress-and-the-comedy-of-the-unexpected|title=Hannibal Buress and the Comedy of the Unexpected|last=NPR Staff|website=[[NPR]]|date=September 12, 2013}}</ref> aktieris, rakstnieks un producents. Buress uzsāka savu komiķa karjeru 2002. gadā, apmeklējot Ilinoisas dienvidu universitāti. Kopš 2012. gada, kopā ar [[Ēriks Andrē|Ēriku Andrē]], vadījis televīzijas kanāla ''Adult Swim'' raidījumu ''The Eric Andre Show'' un no 2014. līdz 2019. gadam filmējies televīzijas kanāla ''Comedy Central'' raidījumā ''Broad City''. == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Buress, Hanibāls}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV komiķi]] [[Kategorija:ASV aktieri]] 23w467q84s5s07ucwoxgum65t3o7w14 3660761 3660759 2022-07-25T16:26:50Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Bures → Baris (10) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Hanibāls Bariss | vārds_orig = ''Hannibal Buress'' | attēls = Hannibal Buress.JPG | attēla izmērs = | komentārs = Hanibāls Bariss 2012. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1983|2|4}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Čikāga|Ilinoisa}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = komiķis, rakstnieks, producents | darbības gadi = 2009—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Hanibāls Amīrs Bariss''' ([[Angļu valoda|angļu:]] ''Hannibal Amir Buress''; dzimis 1983. gada 4. februārī [[Čikāga|Čikāgā]], [[Ilinoisa|Ilinoisā]]) ir amerikāņu komiķis,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.npr.org/2013/09/12/221456050/hannibal-buress-and-the-comedy-of-the-unexpected|title=Hannibal Buress and the Comedy of the Unexpected|last=NPR Staff|website=[[NPR]]|date=September 12, 2013}}</ref> aktieris, rakstnieks un producents. Bariss uzsāka savu komiķa karjeru 2002. gadā, apmeklējot Ilinoisas dienvidu universitāti. Kopš 2012. gada, kopā ar [[Ēriks Andrē|Ēriku Andrē]], vadījis televīzijas kanāla ''Adult Swim'' raidījumu ''The Eric Andre Show'' un no 2014. līdz 2019. gadam filmējies televīzijas kanāla ''Comedy Central'' raidījumā ''Broad City''. == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Bariss, Hanibāls}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV komiķi]] [[Kategorija:ASV aktieri]] kbwvvn2wj1h0b0gj9gr9rrfkh5l4nmj 3660769 3660761 2022-07-25T16:50:01Z Baisulis 11523 papildināts.... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Hanibāls Bariss | vārds_orig = ''Hannibal Buress'' | attēls = Hannibal at the RISE Hong Kong Convention, 2019 (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Hanibāls Bariss 2019. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1983|2|4}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Čikāga|Ilinoisa}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = komiķis, aktieris, rakstnieks, producents | darbības gadi = 2009—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Hanibāls Amīrs Bariss''' ({{val|en|Hannibal Amir Buress}}; dzimis {{dat|1983|2|4}} [[Čikāga|Čikāgā]], [[Ilinoisa|Ilinoisā]]) ir amerikāņu komiķis,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.npr.org/2013/09/12/221456050/hannibal-buress-and-the-comedy-of-the-unexpected|title=Hannibal Buress and the Comedy of the Unexpected|last=NPR Staff|website=[[NPR]]|date=September 12, 2013}}</ref> aktieris, rakstnieks un producents. Bariss uzsāka savu komiķa karjeru 2002. gadā, apmeklējot Ilinoisas dienvidu universitāti. Kopš 2012. gada, kopā ar [[Ēriks Andrē|Ēriku Andrē]], vadījis televīzijas kanāla ''Adult Swim'' raidījumu ''The Eric Andre Show'' un no 2014. līdz 2019. gadam filmējies televīzijas kanāla ''Comedy Central'' raidījumā ''Broad City''. Atveidojis nelielas lomas filmās "[[Sliktie kaimiņi]]" (2014), "[[Tētuku kari]]" (2015), "[[Sliktie kaimiņi 2]]" (2016), "[[Foršie džeki]]" (2016), "[[Katastrofu mākslinieks]]" (2017), "[[Pludmales patruļa (filma)|Pludmales patruļa]]" (2017), "[[Zirnekļcilvēks: Atgriešanās mājās]]" (2017), "[[Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav]]" (2021) un citās. Ieskaņojis tēlus animācijas filmās un seriālos, tostarp filmās "[[Dusmīgie putni. Filma]]" (2016), "[[Mīluļu slepenā dzīve]]" (2016), "[[Mīluļu slepenā dzīve 2]]" (2019) un seriālos "[[Boba burgeri]]", "[[Piedzīvojumu laiks]]", ''[[BoJack Horseman]]'' un "[[Simpsoni]]". == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bariss, Hanibāls}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV komiķi]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV balss aktieris]] febsxf3hhdh9tzvlcjnb1p2oy970ugk 3660773 3660769 2022-07-25T16:53:19Z Baisulis 11523 noņēmu [[Kategorija:ASV balss aktieris]]; pievienoju [[Kategorija:ASV balss aktieri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Hanibāls Bariss | vārds_orig = ''Hannibal Buress'' | attēls = Hannibal at the RISE Hong Kong Convention, 2019 (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Hanibāls Bariss 2019. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1983|2|4}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Čikāga|Ilinoisa}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = komiķis, aktieris, rakstnieks, producents | darbības gadi = 2009—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Hanibāls Amīrs Bariss''' ({{val|en|Hannibal Amir Buress}}; dzimis {{dat|1983|2|4}} [[Čikāga|Čikāgā]], [[Ilinoisa|Ilinoisā]]) ir amerikāņu komiķis,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.npr.org/2013/09/12/221456050/hannibal-buress-and-the-comedy-of-the-unexpected|title=Hannibal Buress and the Comedy of the Unexpected|last=NPR Staff|website=[[NPR]]|date=September 12, 2013}}</ref> aktieris, rakstnieks un producents. Bariss uzsāka savu komiķa karjeru 2002. gadā, apmeklējot Ilinoisas dienvidu universitāti. Kopš 2012. gada, kopā ar [[Ēriks Andrē|Ēriku Andrē]], vadījis televīzijas kanāla ''Adult Swim'' raidījumu ''The Eric Andre Show'' un no 2014. līdz 2019. gadam filmējies televīzijas kanāla ''Comedy Central'' raidījumā ''Broad City''. Atveidojis nelielas lomas filmās "[[Sliktie kaimiņi]]" (2014), "[[Tētuku kari]]" (2015), "[[Sliktie kaimiņi 2]]" (2016), "[[Foršie džeki]]" (2016), "[[Katastrofu mākslinieks]]" (2017), "[[Pludmales patruļa (filma)|Pludmales patruļa]]" (2017), "[[Zirnekļcilvēks: Atgriešanās mājās]]" (2017), "[[Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav]]" (2021) un citās. Ieskaņojis tēlus animācijas filmās un seriālos, tostarp filmās "[[Dusmīgie putni. Filma]]" (2016), "[[Mīluļu slepenā dzīve]]" (2016), "[[Mīluļu slepenā dzīve 2]]" (2019) un seriālos "[[Boba burgeri]]", "[[Piedzīvojumu laiks]]", ''[[BoJack Horseman]]'' un "[[Simpsoni]]". == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bariss, Hanibāls}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV komiķi]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV balss aktieri]] 5519ms9sa5t2gngmexowv17cqp5e61a 0 443645 3660816 3279694 2022-07-25T19:14:00Z Dainis 876 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Sultāns El Nejadi | vārds_orig = سلطان النيادي‎<br />''Sultan Al Neyadi'' | attēls = Sultan Al Neyadi in front of the Soyuz spacecraft simulator.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = El Nejadi 2019. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1981 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 23 | dz_vieta = [[Aina (pilsēta)|Aina]], {{ARE}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{ARE}} | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 4 | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Kosmonauta infodaļa | kos_veids = [[Muhameda bin Rašida Kosmosa centrs|Muhameda bin Rašida Kosmosa centra]] [[kosmonauts]] | nodarbošanās = | nodarbošanās_tagad = | nodarbošanās_agrāk = | kos_koplaiks = nav lidojis kosmosā | kos_iesaukums = 2018. gads | kos_misija = | kos_kuģi = }} }} '''Sultāns El Nejadi''' ({{lang|ar|سلطان النيادي‎}}, ''Sultan Al Neyadi''; dzimis {{dat|1981|5|23}}) ir [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] (AAE) informācijas tehnoloģiju inženieris. Viņš bija AAE pirmā [[kosmonauts|kosmonauta]] [[Haza El Mansūrī]] dublieris. 2004. gadā Sultāns El Nejadi [[Braitonas Universitāte|Braitonas Universitātē]] Anglijā ieguva bakalaura grādu elektronikā un sakaru inženierijā. Pēc atgriešanās AAE viņš sāka dienestu Emirātu bruņotajos spēkos. Pēc Halifa bin Zajeda Gaisa koledžas absolvēšanas viņš dienēja par sakaru inženieri. 2008. gadā Sultāns El Nejadi [[Grifita Universitāte|Grifita Universitātē]] Austrālijā ieguva maģistra grādu informācijas un tīklu drošībā. 2011. gadā viņš atgriezās Grifita Universitātē, un 2016. gadā tur ieguva filozofijas doktora grādu datu noplūdes novēršanas tehnoloģijās. 2017. gadā Sultāns El Nejadi pieteica savu kandidatūru Apvienoto Arābu Emirātu pirmajam kosmonauta lidojumam ar Krievijas kosmosa kuģi. 2018. gada 3. septembrī viņš un [[Haza El Mansūrī]] tika nosaukts par kandidātiem, kas sāks gatavošanos Krievijas Kosmonautu sagatavošanas centrā. Nākamajā dienā viņi sāka apmācību. Sākotnēji AAE kosmonauta lidojums bija plānots 2019. gada aprīlī ar kosmosa kuģi ''[[Sojuz MS-12]]'', bet pēc ''[[Sojuz MS-10]]'' avārijas 2018. gada oktobrī lidojums tika pārcelts uz 2019. gada rudeni. Par AAE pirmo kosmonautu tika izvēlēts Haza El Mansūrī, bet Sultāns El Nejadi bija viņa dublieris. Hazā al-Mansūrī kosmosā devās 2019. gada 25. septembrī kā [[SKS 19. Krievijas viesekspedīcija]]s lidojuma dalībnieks kosmosa kuģī ''[[Sojuz MS-15]]''. 3. oktobrī viņš kopā kosmosa kuģī ''[[Sojuz MS-12]]'' atgriezās uz zemes. 2022. gada 29. aprīlī Mohammeda bin Rašida kosmosa centrs (''MBRSC'') un ASV uzņēmums ''[[Axiom Space]]'' paziņoja, ka kosmosa kuģa ''[[SpaceX Crew-6]]'' apkalpē būs arī Apvienoto Arābu Emirātu kosmonauts. Vēlāk tika apstiprināts, ka šī persona ir Sultāns El Nejadi. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20190924125116/https://www.roscosmos.ru/26746/ Султан Аль Неяди] ''Roskosmos'' {{ru ikona}} * [https://astronaut.ru/as_uae/text/niadi.htm Султан Саиф Мефтах Хамад аль-Нейади] ''astronaut.ru'' {{ru ikona}} {{DEFAULTSORT:Nejadi, jadiSultāns}} [[Kategorija:Apvienoto Arābu Emirātu kosmonauti]] [[Kategorija:Kosmosā nelidojušie kosmonauti]] 2oxpsn48lwu9zs0nqfelegs394p20gz 0 448473 3660683 3617897 2022-07-25T15:08:47Z Labvelis 35633 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Klūdo.jpg|thumb|Dažas "Cluedo" latviešu versijas kārtis un citi elementi]] '''''Cluedo''''' (izruna [[Angļu valoda|angļu val.]]: /ˈkluːdoʊ/; [[Latviešu valoda|latviešu val]].: klūdo) [[dedukcija]]s galda [[spēle]] detektīvspēļu un izmeklēšanas spēļu grupā. Pirmo reizi tā izdota [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] 1949. gadā, kur kļuvusi par vienu no populārākajām galda spēlēm, bet spēles noteikumu motīvi un personāži — par publiskajā komunikācijā bieži izmantotiem tēliem un atsaucēm. 21. gadsimta sākumā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] spēļu uzņēmums "Hasbro" laidis klajā arī spēles versiju latviešu valodā. === Noteikumi === Spēli veido spēles galdiņš, divi [[Metamais kauliņš|metamie kauliņi]], seši gājienu kauliņi, sešas ieroču figūriņas, 21 spēles kārts, jaunākajās versijās arī deviņas pavedienu kārtis, kā arī lapiņas piezīmēm par nozieguma izmeklēšanas gaitu. ''Cluedo'' spēlē piedalās no diviem līdz sešiem spēlētājiem. Spēles uzdevums ir uzminēt trīs spēles atminējuma aploksnē paslēptās kārtis, kurās atklāts noziegums — kas, ar ko un kur pastrādājis slepkavību. Spēles galdiņu veido ēkas plāns ar deviņām telpām, pa kurām spēles dalībnieki pārvieto gājienu kauliņus un izsaka aizdomas. Uzskatot, ka ir gūti pietiekami pierādījumi, spēles dalībnieki var izteikt apsūdzības un pārliecināties par to pareizību, apskatot trīs konverta kārtis. Spēles beidzas, ja kāds no dalībniekiem apsūdzības izteicis pareizi, vai arī, ja visi dalībnieki (izņemot pēdējo atlikušo) no dalības spēlē pēc aplamu apsūdzību izteikšanas izslēgti. [[Attēls:Toys 2013-056-063b (15592844945).jpg|thumb|left|"Cluedo" Nīderlandes versijas spēles komplekts]] [[Attēls:Cluedo_board.svg|thumb|Spēles galdiņa plāns ar emodži simboliem]] Seši spēles personāži ir mācītājs Grīns, pulkvedis Sinepe, doktore Orhideja, Pīkoka kundze, profesors Plūme un Skārletas jaunkundze. Personāžus spēlē reprezentē gājienu kauliņi. Seši iespējamie nozieguma ieroči ir svečturis, duncis, svina caurule, revolveris, virve un uzgriežņa atslēga. Ieročus uz spēles galdiņa reprezentē miniatūras figūriņas, kas sākotnēji tiek izvietotas nejauši izraudzītās telpās un pārvietotas aizdomu izteikšanas gaitā. Deviņas telpas, kurās var būt pastrādāts noziegums, ir deju zāle, biljarda istaba, ziemas dārzs, ēdamistaba, halle, virtuve, bibliotēka, viesistaba un kabinets. Spēles personāži, ieroči, un telpas attēloti uz 21 spēles kārts, kas spēles sākumā tiek izdalītas spēlētājiem vai paslēptas atminējuma aploksnē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1a.lv/blogs/vai-tu-spej-atrisinat-cluedo-misteriju/|title=Vai Tu spēj atrisināt Cluedo mistēriju?|last=Zariņš|first=Valdis|access-date=29.12.2019|date=26.11.2017|archive-date=29.12.2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20191229213004/https://www.1a.lv/blogs/vai-tu-spej-atrisinat-cluedo-misteriju/}}</ref> ==== Variants diviem spēlētājiem ==== Ražotāja "Hasbro" spēles mūsdienu oficiālajos noteikumos tiek piedāvāts īpašs variants diviem spēlētājiem. Pamatā noteikumi ir tādi paši kā tradicionālajā variantā, bet ar vienu atšķirību - četras spēles kārtis tiek noliktas ar attēlu uz leju nejauši izvēlētās telpās. Spēlētājs kārti var apskatīties, kad viņa kauliņš ir nonācis šajā telpā. Divu spēlētāju variantā netiek izmantotas pavedienu kārtis. No šī divu spēlētāju varianta, kas iekļauts arī jaunākajā latviešu versijā, atšķirīgs variants paredzēts spēles 2011. gada ASV versijā: četras kārtis netiek novietotas spēles laukuma telpās, bet gan līdzās galdiņam. Ja spēles gaitā spēlētājs A izsaka aizdomas, bet spēlētājam B nav nevienas nosauktās kārts, tad spēlētājs A var apskatīties vienu no četrām malā noliktajām kārtīm un veikt attiecīgas atzīmes savā piezīmju lapā. Kārts tiek nolikta atpakaļ, un spēle turpinās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hasbro.com/common/documents/dad2885d1c4311ddbd0b0800200c9a66/2BFAEC9E5056900B102C3859E9AC6332.pdf|title="Clue" noteikumi ražotāja "Hasbro" vietnē|access-date=07.12.2021|date=2011}}</ref> === Vēsture === ''Cluedo'' 1943. gadā izgudroja [[Anglija]]s pilsētas [[Birmingema]]s mūziķis Entonijs Prats. Pirmo reizi ''Cluedo'' 1949. gadā izdeva Lielbritānijas galda spēļu uzņēmums "Waddingtons". Mūsdienās spēles izdošanas tiesības pieder "Hasbro". Gadu gaitā spēles dizains izmainījās, bet noteikumi un personāži spēles pamata versijai palika sākotnējie līdz par 2016. gadam, kad pirmo reizi tika aizvietots viens no sešiem klasiskajiem spēles personāžiem — mājkalpotājas Vaita kundzes vietā stājās doktore Orhideja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/commentisfree/2016/jul/05/mrs-white-hasbro-cluedo-dr-orchid-board-games|title=Who killed Mrs White? (It was Hasbro, on the drawing board, with political correctness)|publisher=|work=The Guardian|access-date=29.12.2019|date=05.07.2019|last=Lee-Kennedy|first=Brydie}}</ref> Līdzās pamata versijai klajā laisti daudzi tematiskie varianti ar pilnīgi citiem personāžiem, ieročiem un darbības norises vietām, populārās kultūras, filmu un seriālu motīviem, arī [[Šerloks|seriāla "Sherlock"]], [[Harijs Poters (filmu sērija)|Harija Potera kinosāgas]] un animācijas seriāla "[[Riks un Mortijs|Rick and Morty]]" motīviem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=Ny262Y0uQrg|title=Seriālā "Sherlock" aktieri spēlē savu "Cluedo" versiju|last=|first=|access-date=29.12.2019|date=24.07.2016}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://whatculture.com/offbeat/20-mind-blowing-facts-you-didnt-know-about-cluedo?page=15|title=20 Mind-Blowing Facts You Didn't Know About Cluedo / There Have Been LOTS Of Versions|last=|first=|access-date=29.12.2019|date=}}</ref> ASV spēle no sākta gala tiek izdota ar nosaukumu "Clue".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://whatculture.com/offbeat/20-mind-blowing-facts-you-didnt-know-about-cluedo?page=10|title=20 Mind-Blowing Facts You Didn't Know About Cluedo / Clue Vs Cluedo|last=|first=|access-date=29.12.2019|date=}}</ref> Spēles nosaukumā ''Cluedo'' apvienoti divi vārdi — angļu valodas vārds "clue" ("pavediens") un jaunās detektīvspēles izstrādāšanas laikā jau populārās galda spēles "Ludo" (tā pie mums pazīstama ar nosaukumu "Riču-Raču") nosaukums, kas [[Latīņu valoda|latīņu valodā]] nozīmē "es spēlēju". === ''Cluedo'' populārajā kultūrā === Pēc ''Cluedo'' motīviem 1985. gadā tapusi ASV [[Kinofilma|mākslas filma]] [[Pavediens (filma)|''Clue'' (''Pavediens'')]]''.'' Melnā [[kinokomēdija]] neguva kritiķu atzinību un skatītāju atsaucību, bet pēc tam, kad filma tika izlaista video kasetes formātā, turklāt piedāvāta ar ievērojamu atlaidi, tā sasniedza jaunu un jo plašu auditoriju, kā arī iemantoja kulta filmas statusu, ko tai izdevies saglabāt joprojām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theringer.com/movies/2019/11/27/20984221/clue-movie-knives-out|title=Before ‘Knives Out,’ There Was ‘Clue’|last=Phipps|first=Keith|access-date=29.12.2019|date=27.11.2019}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://whatculture.com/offbeat/20-mind-blowing-facts-you-didnt-know-about-cluedo?page=18|title=20 Mind-Blowing Facts You Didn't Know About Cluedo / The Film Was A Cult Hit|last=|first=|access-date=29.12.2019|date=}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.huffpost.com/entry/clue-movie-exhibition_n_55c28993e4b0d9b743dac41c?guccounter=1&guce_referrer=aHR0cHM6Ly93d3cuZ29vZ2xlLmNvbS8&guce_referrer_sig=AQAAAIwWP99BQFEH3EZ4yMIi9tW5rjqlNSdl6XtSlwwH4w8gkMJCmPNgg570GhQ4so1G7ySpOTKZF_nd29CVdUhY6ECQVdAcscnuctlTpybds85LZCltyf47Yn0McW2aCs1z9KaB2Orv85Omo-xD7f32WuxTytqEWuOnc72L2pu4DnXN|title=30 Years Later And ‘Clue’ The Movie Is Still A Work Of Cult Genius|publisher=|work=huffpost.com|access-date=29.12.2019|date=08.06.2015|last=Frank|first=Priscilla}}</ref> Atsauces uz ''Cluedo'' spēles motīviem un personāžiem kā uz vispārzināmu kultūras fenomenu Lielbritānijā arī mūsdienās tiek izmantotas publiskajā komunikācijā, recenzijās, politikas norišu komentāros un asprātībās.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ft.com/content/c58dafc6-1125-11ea-a225-db2f231cfeae|title=Daniel Craig and stars galore play movie Cluedo in the rompish Knives Out|publisher=|work=ft.com|access-date=29.12.2019|date=27.12.2019|last=|first=}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2019/nov/29/knives-out-review-daniel-craig-rian-johnson|title=Knives Out review – Daniel Craig goes Columbo in Cluedo whodunnit|publisher=|work=The Guardian|access-date=29.12.2019|date=29.11.2019|last=|first=}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.youtube.com/watch?v=sg_57S4l5Ng Videopamācība, kā spēlēt "Cluedo" (angļu val.)] * [https://www.youtube.com/watch?v=_4b2mFHB20A Video par "Cluedo" vēsturi (angļu val.)] [[Kategorija:Galda spēles]] 0a44kaaypkkq1d7gmo0ritnbmfwndr5 3660684 3660683 2022-07-25T15:10:55Z Labvelis 35633 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Klūdo.jpg|thumb|Dažas "Cluedo" latviešu versijas kārtis un citi elementi]] '''''Cluedo''''' (izruna [[Angļu valoda|angļu val.]]: /ˈkluːdoʊ/; [[Latviešu valoda|latviešu val]].: klūdo) [[dedukcija]]s galda [[spēle]] detektīvspēļu un izmeklēšanas spēļu grupā. Pirmo reizi tā izdota [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] 1949. gadā, kur kļuvusi par vienu no populārākajām galda spēlēm, bet spēles noteikumu motīvi un personāži — par publiskajā komunikācijā bieži izmantotiem tēliem un atsaucēm. 21. gadsimta sākumā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] spēļu uzņēmums "Hasbro" laidis klajā arī spēles versiju latviešu valodā. === Noteikumi === Spēli veido spēles galdiņš, divi [[Metamais kauliņš|metamie kauliņi]], seši gājienu kauliņi, sešas ieroču figūriņas, 21 spēles kārts, jaunākajās versijās arī deviņas pavedienu kārtis, kā arī lapiņas piezīmēm par nozieguma izmeklēšanas gaitu. ''Cluedo'' spēlē piedalās no diviem līdz sešiem spēlētājiem. Spēles uzdevums ir uzminēt trīs spēles atminējuma aploksnē paslēptās kārtis, kurās atklāts noziegums — kas, ar ko un kur pastrādājis slepkavību. Spēles galdiņu veido ēkas plāns ar deviņām telpām, pa kurām spēles dalībnieki pārvieto gājienu kauliņus un izsaka aizdomas. Uzskatot, ka ir gūti pietiekami pierādījumi, spēles dalībnieki var izteikt apsūdzības un pārliecināties par to pareizību, apskatot trīs konverta kārtis. Spēles beidzas, ja kāds no dalībniekiem apsūdzības izteicis pareizi, vai arī, ja visi dalībnieki (izņemot pēdējo atlikušo) no dalības spēlē pēc aplamu apsūdzību izteikšanas izslēgti. [[Attēls:Toys 2013-056-063b (15592844945).jpg|thumb|left|"Cluedo" Nīderlandes versijas spēles komplekts]] [[Attēls:Cluedo_board.svg|thumb|Spēles galdiņa plāns ar emodži simboliem]] Seši spēles personāži ir mācītājs Grīns, pulkvedis Sinepe, doktore Orhideja, Pīkoka kundze, profesors Plūme un Skārletas jaunkundze. Personāžus spēlē reprezentē gājienu kauliņi. Seši iespējamie nozieguma ieroči ir svečturis, duncis, svina caurule, revolveris, virve un uzgriežņa atslēga. Ieročus uz spēles galdiņa reprezentē miniatūras figūriņas, kas sākotnēji tiek izvietotas nejauši izraudzītās telpās un pārvietotas aizdomu izteikšanas gaitā. Deviņas telpas, kurās var būt pastrādāts noziegums, ir deju zāle, biljarda istaba, ziemas dārzs, ēdamistaba, halle, virtuve, bibliotēka, viesistaba un kabinets. Spēles personāži, ieroči, un telpas attēloti uz 21 spēles kārts, kas spēles sākumā tiek izdalītas spēlētājiem vai paslēptas atminējuma aploksnē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1a.lv/blogs/vai-tu-spej-atrisinat-cluedo-misteriju/|title=Vai Tu spēj atrisināt Cluedo mistēriju?|last=Zariņš|first=Valdis|access-date=29.12.2019|date=26.11.2017|archive-date=29.12.2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20191229213004/https://www.1a.lv/blogs/vai-tu-spej-atrisinat-cluedo-misteriju/}}</ref> ==== Variants diviem spēlētājiem ==== Ražotāja "Hasbro" spēles mūsdienu oficiālajos noteikumos tiek piedāvāts īpašs variants diviem spēlētājiem. Pamatā noteikumi ir tādi paši kā tradicionālajā variantā, bet ar vienu atšķirību - četras spēles kārtis tiek noliktas ar attēlu uz leju nejauši izvēlētās telpās. Spēlētājs kārti var apskatīties, kad viņa kauliņš ir nonācis šajā telpā. Divu spēlētāju variantā netiek izmantotas pavedienu kārtis. No šī divu spēlētāju varianta, kas iekļauts arī jaunākajā latviešu versijā, atšķirīgs variants paredzēts spēles 2011. gada ASV versijā: četras kārtis netiek novietotas spēles laukuma telpās, bet gan līdzās galdiņam. Ja spēles gaitā spēlētājs A izsaka aizdomas, bet spēlētājam B nav nevienas nosauktās kārts, tad spēlētājs A var apskatīties vienu no četrām malā noliktajām kārtīm un veikt attiecīgas atzīmes savā piezīmju lapā. Kārts tiek nolikta atpakaļ, un spēle turpinās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hasbro.com/common/documents/dad2885d1c4311ddbd0b0800200c9a66/2BFAEC9E5056900B102C3859E9AC6332.pdf|title="Clue" noteikumi ražotāja "Hasbro" vietnē|access-date=07.12.2021|date=2011}}</ref> === Vēsture === ''Cluedo'' 1943. gadā izgudroja [[Anglija]]s pilsētas [[Birmingema]]s mūziķis Entonijs Prats. Pirmo reizi ''Cluedo'' 1949. gadā izdeva Lielbritānijas galda spēļu uzņēmums "Waddingtons". Mūsdienās spēles izdošanas tiesības pieder "Hasbro". Gadu gaitā spēles dizains izmainījās, bet noteikumi un personāži spēles pamata versijai palika sākotnējie līdz pat 2016. gadam, kad pirmo reizi tika aizvietots viens no sešiem klasiskajiem spēles personāžiem — mājkalpotājas Vaita kundzes vietā stājās doktore Orhideja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/commentisfree/2016/jul/05/mrs-white-hasbro-cluedo-dr-orchid-board-games|title=Who killed Mrs White? (It was Hasbro, on the drawing board, with political correctness)|publisher=|work=The Guardian|access-date=29.12.2019|date=05.07.2019|last=Lee-Kennedy|first=Brydie}}</ref> Līdzās pamata versijai klajā laisti daudzi tematiskie varianti ar pilnīgi citiem personāžiem, ieročiem un darbības norises vietām, populārās kultūras, filmu un seriālu motīviem, arī [[Šerloks|seriāla "Sherlock"]], [[Harijs Poters (filmu sērija)|Harija Potera kinosāgas]] un animācijas seriāla "[[Riks un Mortijs|Rick and Morty]]" motīviem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=Ny262Y0uQrg|title=Seriālā "Sherlock" aktieri spēlē savu "Cluedo" versiju|last=|first=|access-date=29.12.2019|date=24.07.2016}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://whatculture.com/offbeat/20-mind-blowing-facts-you-didnt-know-about-cluedo?page=15|title=20 Mind-Blowing Facts You Didn't Know About Cluedo / There Have Been LOTS Of Versions|last=|first=|access-date=29.12.2019|date=}}</ref> ASV spēle no sākta gala tiek izdota ar nosaukumu "Clue".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://whatculture.com/offbeat/20-mind-blowing-facts-you-didnt-know-about-cluedo?page=10|title=20 Mind-Blowing Facts You Didn't Know About Cluedo / Clue Vs Cluedo|last=|first=|access-date=29.12.2019|date=}}</ref> Spēles nosaukumā ''Cluedo'' apvienoti divi vārdi — angļu valodas vārds "clue" ("pavediens") un jaunās detektīvspēles izstrādāšanas laikā jau populārās galda spēles "Ludo" (tā pie mums pazīstama ar nosaukumu "Riču-Raču") nosaukums, kas [[Latīņu valoda|latīņu valodā]] nozīmē "es spēlēju". === ''Cluedo'' populārajā kultūrā === Pēc ''Cluedo'' motīviem 1985. gadā tapusi ASV [[Kinofilma|mākslas filma]] [[Pavediens (filma)|''Clue'' (''Pavediens'')]]''.'' Melnā [[kinokomēdija]] neguva kritiķu atzinību un skatītāju atsaucību, bet pēc tam, kad filma tika izlaista video kasetes formātā, turklāt piedāvāta ar ievērojamu atlaidi, tā sasniedza jaunu un jo plašu auditoriju, kā arī iemantoja kulta filmas statusu, ko tai izdevies saglabāt joprojām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theringer.com/movies/2019/11/27/20984221/clue-movie-knives-out|title=Before ‘Knives Out,’ There Was ‘Clue’|last=Phipps|first=Keith|access-date=29.12.2019|date=27.11.2019}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://whatculture.com/offbeat/20-mind-blowing-facts-you-didnt-know-about-cluedo?page=18|title=20 Mind-Blowing Facts You Didn't Know About Cluedo / The Film Was A Cult Hit|last=|first=|access-date=29.12.2019|date=}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.huffpost.com/entry/clue-movie-exhibition_n_55c28993e4b0d9b743dac41c?guccounter=1&guce_referrer=aHR0cHM6Ly93d3cuZ29vZ2xlLmNvbS8&guce_referrer_sig=AQAAAIwWP99BQFEH3EZ4yMIi9tW5rjqlNSdl6XtSlwwH4w8gkMJCmPNgg570GhQ4so1G7ySpOTKZF_nd29CVdUhY6ECQVdAcscnuctlTpybds85LZCltyf47Yn0McW2aCs1z9KaB2Orv85Omo-xD7f32WuxTytqEWuOnc72L2pu4DnXN|title=30 Years Later And ‘Clue’ The Movie Is Still A Work Of Cult Genius|publisher=|work=huffpost.com|access-date=29.12.2019|date=08.06.2015|last=Frank|first=Priscilla}}</ref> Atsauces uz ''Cluedo'' spēles motīviem un personāžiem kā uz vispārzināmu kultūras fenomenu Lielbritānijā arī mūsdienās tiek izmantotas publiskajā komunikācijā, recenzijās, politikas norišu komentāros un asprātībās.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ft.com/content/c58dafc6-1125-11ea-a225-db2f231cfeae|title=Daniel Craig and stars galore play movie Cluedo in the rompish Knives Out|publisher=|work=ft.com|access-date=29.12.2019|date=27.12.2019|last=|first=}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2019/nov/29/knives-out-review-daniel-craig-rian-johnson|title=Knives Out review – Daniel Craig goes Columbo in Cluedo whodunnit|publisher=|work=The Guardian|access-date=29.12.2019|date=29.11.2019|last=|first=}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.youtube.com/watch?v=sg_57S4l5Ng Videopamācība, kā spēlēt "Cluedo" (angļu val.)] * [https://www.youtube.com/watch?v=_4b2mFHB20A Video par "Cluedo" vēsturi (angļu val.)] [[Kategorija:Galda spēles]] f5fwkztmhmw7oa8wxhzd0tn1eve7p84 3660702 3660684 2022-07-25T15:28:55Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Klūdo.jpg|thumb|Dažas "Cluedo" latviešu versijas kārtis un citi elementi]] '''''Cluedo''''' (izruna [[Angļu valoda|angļu val.]]: /ˈkluːdoʊ/; [[Latviešu valoda|latviešu val]].: klūdo) [[dedukcija]]s galda [[spēle]] detektīvspēļu un izmeklēšanas spēļu grupā. Pirmo reizi tā izdota [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] 1949. gadā, kur kļuvusi par vienu no populārākajām galda spēlēm, bet spēles noteikumu motīvi un personāži — par publiskajā komunikācijā bieži izmantotiem tēliem un atsaucēm. 21. gadsimta sākumā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] spēļu uzņēmums "Hasbro" laidis klajā arī spēles versiju latviešu valodā. === Noteikumi === Spēli veido spēles galdiņš, divi [[Metamais kauliņš|metamie kauliņi]], seši gājienu kauliņi, sešas ieroču figūriņas, 21 spēles kārts, jaunākajās versijās arī deviņas pavedienu kārtis, kā arī lapiņas piezīmēm par nozieguma izmeklēšanas gaitu. ''Cluedo'' spēlē piedalās no diviem līdz sešiem spēlētājiem. Spēles uzdevums ir uzminēt trīs spēles atminējuma aploksnē paslēptās kārtis, kurās atklāts noziegums — kas, ar ko un kur pastrādājis slepkavību. Spēles galdiņu veido ēkas plāns ar deviņām telpām, pa kurām spēles dalībnieki pārvieto gājienu kauliņus un izsaka aizdomas. Uzskatot, ka ir gūti pietiekami pierādījumi, spēles dalībnieki var izteikt apsūdzības un pārliecināties par to pareizību, apskatot trīs konverta kārtis. Spēles beidzas, ja kāds no dalībniekiem apsūdzības izteicis pareizi, vai arī, ja visi dalībnieki (izņemot pēdējo atlikušo) no dalības spēlē pēc aplamu apsūdzību izteikšanas izslēgti. [[Attēls:Toys 2013-056-063b (15592844945).jpg|thumb|left|"Cluedo" Nīderlandes versijas spēles komplekts]] [[Attēls:Cluedo_board.svg|thumb|Spēles galdiņa plāns]] Seši spēles personāži ir mācītājs Grīns, pulkvedis Sinepe, doktore Orhideja, Pīkoka kundze, profesors Plūme un Skārletas jaunkundze. Personāžus spēlē reprezentē gājienu kauliņi. Seši iespējamie nozieguma ieroči ir svečturis, duncis, svina caurule, revolveris, virve un uzgriežņa atslēga. Ieročus uz spēles galdiņa reprezentē miniatūras figūriņas, kas sākotnēji tiek izvietotas nejauši izraudzītās telpās un pārvietotas aizdomu izteikšanas gaitā. Deviņas telpas, kurās var būt pastrādāts noziegums, ir deju zāle, biljarda istaba, ziemas dārzs, ēdamistaba, halle, virtuve, bibliotēka, viesistaba un kabinets. Spēles personāži, ieroči, un telpas attēloti uz 21 spēles kārts, kas spēles sākumā tiek izdalītas spēlētājiem vai paslēptas atminējuma aploksnē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1a.lv/blogs/vai-tu-spej-atrisinat-cluedo-misteriju/|title=Vai Tu spēj atrisināt Cluedo mistēriju?|last=Zariņš|first=Valdis|access-date=29.12.2019|date=26.11.2017|archive-date=29.12.2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20191229213004/https://www.1a.lv/blogs/vai-tu-spej-atrisinat-cluedo-misteriju/}}</ref> ==== Variants diviem spēlētājiem ==== Ražotāja "Hasbro" spēles mūsdienu oficiālajos noteikumos tiek piedāvāts īpašs variants diviem spēlētājiem. Pamatā noteikumi ir tādi paši kā tradicionālajā variantā, bet ar vienu atšķirību - četras spēles kārtis tiek noliktas ar attēlu uz leju nejauši izvēlētās telpās. Spēlētājs kārti var apskatīties, kad viņa kauliņš ir nonācis šajā telpā. Divu spēlētāju variantā netiek izmantotas pavedienu kārtis. No šī divu spēlētāju varianta, kas iekļauts arī jaunākajā latviešu versijā, atšķirīgs variants paredzēts spēles 2011. gada ASV versijā: četras kārtis netiek novietotas spēles laukuma telpās, bet gan līdzās galdiņam. Ja spēles gaitā spēlētājs A izsaka aizdomas, bet spēlētājam B nav nevienas nosauktās kārts, tad spēlētājs A var apskatīties vienu no četrām malā noliktajām kārtīm un veikt attiecīgas atzīmes savā piezīmju lapā. Kārts tiek nolikta atpakaļ, un spēle turpinās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hasbro.com/common/documents/dad2885d1c4311ddbd0b0800200c9a66/2BFAEC9E5056900B102C3859E9AC6332.pdf|title="Clue" noteikumi ražotāja "Hasbro" vietnē|access-date=07.12.2021|date=2011}}</ref> === Vēsture === ''Cluedo'' 1943. gadā izgudroja [[Anglija]]s pilsētas [[Birmingema]]s mūziķis Entonijs Prats. Pirmo reizi ''Cluedo'' 1949. gadā izdeva Lielbritānijas galda spēļu uzņēmums "Waddingtons". Mūsdienās spēles izdošanas tiesības pieder "Hasbro". Gadu gaitā spēles dizains izmainījās, bet noteikumi un personāži spēles pamata versijai palika sākotnējie līdz pat 2016. gadam, kad pirmo reizi tika aizvietots viens no sešiem klasiskajiem spēles personāžiem — mājkalpotājas Vaita kundzes vietā stājās doktore Orhideja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/commentisfree/2016/jul/05/mrs-white-hasbro-cluedo-dr-orchid-board-games|title=Who killed Mrs White? (It was Hasbro, on the drawing board, with political correctness)|publisher=|work=The Guardian|access-date=29.12.2019|date=05.07.2019|last=Lee-Kennedy|first=Brydie}}</ref> Līdzās pamata versijai klajā laisti daudzi tematiskie varianti ar pilnīgi citiem personāžiem, ieročiem un darbības norises vietām, populārās kultūras, filmu un seriālu motīviem, arī [[Šerloks|seriāla "Sherlock"]], [[Harijs Poters (filmu sērija)|Harija Potera kinosāgas]] un animācijas seriāla "[[Riks un Mortijs|Rick and Morty]]" motīviem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=Ny262Y0uQrg|title=Seriālā "Sherlock" aktieri spēlē savu "Cluedo" versiju|last=|first=|access-date=29.12.2019|date=24.07.2016}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://whatculture.com/offbeat/20-mind-blowing-facts-you-didnt-know-about-cluedo?page=15|title=20 Mind-Blowing Facts You Didn't Know About Cluedo / There Have Been LOTS Of Versions|last=|first=|access-date=29.12.2019|date=}}</ref> ASV spēle no sākta gala tiek izdota ar nosaukumu "Clue".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://whatculture.com/offbeat/20-mind-blowing-facts-you-didnt-know-about-cluedo?page=10|title=20 Mind-Blowing Facts You Didn't Know About Cluedo / Clue Vs Cluedo|last=|first=|access-date=29.12.2019|date=}}</ref> Spēles nosaukumā ''Cluedo'' apvienoti divi vārdi — angļu valodas vārds "clue" ("pavediens") un jaunās detektīvspēles izstrādāšanas laikā jau populārās galda spēles "Ludo" (tā pie mums pazīstama ar nosaukumu "Riču-Raču") nosaukums, kas [[Latīņu valoda|latīņu valodā]] nozīmē "es spēlēju". === ''Cluedo'' populārajā kultūrā === Pēc ''Cluedo'' motīviem 1985. gadā tapusi ASV [[Kinofilma|mākslas filma]] [[Pavediens (filma)|''Clue'' (''Pavediens'')]]''.'' Melnā [[kinokomēdija]] neguva kritiķu atzinību un skatītāju atsaucību, bet pēc tam, kad filma tika izlaista video kasetes formātā, turklāt piedāvāta ar ievērojamu atlaidi, tā sasniedza jaunu un jo plašu auditoriju, kā arī iemantoja kulta filmas statusu, ko tai izdevies saglabāt joprojām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theringer.com/movies/2019/11/27/20984221/clue-movie-knives-out|title=Before ‘Knives Out,’ There Was ‘Clue’|last=Phipps|first=Keith|access-date=29.12.2019|date=27.11.2019}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://whatculture.com/offbeat/20-mind-blowing-facts-you-didnt-know-about-cluedo?page=18|title=20 Mind-Blowing Facts You Didn't Know About Cluedo / The Film Was A Cult Hit|last=|first=|access-date=29.12.2019|date=}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.huffpost.com/entry/clue-movie-exhibition_n_55c28993e4b0d9b743dac41c?guccounter=1&guce_referrer=aHR0cHM6Ly93d3cuZ29vZ2xlLmNvbS8&guce_referrer_sig=AQAAAIwWP99BQFEH3EZ4yMIi9tW5rjqlNSdl6XtSlwwH4w8gkMJCmPNgg570GhQ4so1G7ySpOTKZF_nd29CVdUhY6ECQVdAcscnuctlTpybds85LZCltyf47Yn0McW2aCs1z9KaB2Orv85Omo-xD7f32WuxTytqEWuOnc72L2pu4DnXN|title=30 Years Later And ‘Clue’ The Movie Is Still A Work Of Cult Genius|publisher=|work=huffpost.com|access-date=29.12.2019|date=08.06.2015|last=Frank|first=Priscilla}}</ref> Atsauces uz ''Cluedo'' spēles motīviem un personāžiem kā uz vispārzināmu kultūras fenomenu Lielbritānijā arī mūsdienās tiek izmantotas publiskajā komunikācijā, recenzijās, politikas norišu komentāros un asprātībās.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ft.com/content/c58dafc6-1125-11ea-a225-db2f231cfeae|title=Daniel Craig and stars galore play movie Cluedo in the rompish Knives Out|publisher=|work=ft.com|access-date=29.12.2019|date=27.12.2019|last=|first=}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2019/nov/29/knives-out-review-daniel-craig-rian-johnson|title=Knives Out review – Daniel Craig goes Columbo in Cluedo whodunnit|publisher=|work=The Guardian|access-date=29.12.2019|date=29.11.2019|last=|first=}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.youtube.com/watch?v=sg_57S4l5Ng Videopamācība, kā spēlēt "Cluedo" (angļu val.)] * [https://www.youtube.com/watch?v=_4b2mFHB20A Video par "Cluedo" vēsturi (angļu val.)] [[Kategorija:Galda spēles]] gs46i83tj7fg56t7c3f5x80hrj9dg5x 2 450362 3660927 3660436 2022-07-26T03:00:42Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki Datums: {{dat|2022|07|25|n|bez}} == en == {{div col|3}} * [[:en:Paul Sorvino|Paul Sorvino]] (28 iw) — 328299 skatījumu * [[:en:Droupadi Murmu|Droupadi Murmu]] (40 iw) — 238019 skatījumu * [[:en:Nope (film)|Nope (film)]] (18 iw) — 221177 skatījumu * [[:en:David Warner (actor)|David Warner (actor)]] (34 iw) — 216799 skatījumu * [[:en:Mira Sorvino|Mira Sorvino]] (54 iw) — 194069 skatījumu * [[:en:Black Panther: Wakanda Forever|Black Panther: Wakanda Forever]] (32 iw) — 151041 skatījumu * [[:en:Liz Truss|Liz Truss]] (40 iw) — 150220 skatījumu * [[:en:Deaths in 2022|Deaths in 2022]] (37 iw) — 143130 skatījumu * [[:en:2022 monkeypox outbreak|2022 monkeypox outbreak]] (33 iw) — 141799 skatījumu * [[:en:Dan Bilzerian|Dan Bilzerian]] (27 iw) — 112322 skatījumu * [[:en:Shamshera|Shamshera]] (8 iw) — 106890 skatījumu * [[:en:Andrew Tate|Andrew Tate]] (7 iw) — 90263 skatījumu * [[:en:President of India|President of India]] (64 iw) — 86637 skatījumu * [[:en:Skathi (moon)|Skathi (moon)]] (41 iw) — 85553 skatījumu * [[:en:Marvel Cinematic Universe: Phase Four|Marvel Cinematic Universe: Phase Four]] (13 iw) — 84806 skatījumu * [[:en:Secret Wars|Secret Wars]] (13 iw) — 83890 skatījumu * [[:en:Joni Mitchell|Joni Mitchell]] (56 iw) — 79903 skatījumu * [[:en:Marvel Cinematic Universe: Phase Five|Marvel Cinematic Universe: Phase Five]] (7 iw) — 79108 skatījumu * [[:en:Anne Wojcicki|Anne Wojcicki]] (12 iw) — 76817 skatījumu * [[:en:Namor|Namor]] (21 iw) — 76074 skatījumu * [[:en:Keke Palmer|Keke Palmer]] (41 iw) — 74118 skatījumu * [[:en:Paddy Pimblett|Paddy Pimblett]] (8 iw) — 73620 skatījumu * [[:en:Monkeypox|Monkeypox]] (61 iw) — 65302 skatījumu * [[:en:Kang Dynasty|Kang Dynasty]] (1 iw) — 63410 skatījumu * [[:en:Stray (video game)|Stray (video game)]] (12 iw) — 62632 skatījumu * [[:en:Michael Sorvino|Michael Sorvino]] (2 iw) — 59803 skatījumu * [[:en:Tenoch Huerta|Tenoch Huerta]] (10 iw) — 58744 skatījumu * [[:en:Thunderbolts (comics)|Thunderbolts (comics)]] (9 iw) — 58499 skatījumu * [[:en:Susan Wojcicki|Susan Wojcicki]] (44 iw) — 57972 skatījumu * [[:en:Kang the Conqueror|Kang the Conqueror]] (17 iw) — 55657 skatījumu * [[:en:The Boys (TV series)|The Boys (TV series)]] (30 iw) — 53534 skatījumu * [[:en:Better Call Saul (season 6)|Better Call Saul (season 6)]] (8 iw) — 53428 skatījumu * [[:en:Edward the Elder|Edward the Elder]] (54 iw) — 52731 skatījumu * [[:en:XXXX (beer)|XXXX (beer)]] (10 iw) — 49933 skatījumu * [[:en:David Trimble|David Trimble]] (53 iw) — 48469 skatījumu * [[:en:Stranger Things (season 4)|Stranger Things (season 4)]] (19 iw) — 46996 skatījumu * [[:en:Trayce Thompson|Trayce Thompson]] (5 iw) — 45536 skatījumu * [[:en:Virgin River (TV series)|Virgin River (TV series)]] (11 iw) — 43385 skatījumu * [[:en:Tobi Amusan|Tobi Amusan]] (12 iw) — 43357 skatījumu * [[:en:Frank John William Goldsmith|Frank John William Goldsmith]] (5 iw) — 42800 skatījumu * [[:en:Joanne Woodward|Joanne Woodward]] (62 iw) — 42223 skatījumu * [[:en:YouTube Music|YouTube Music]] (29 iw) — 41149 skatījumu * [[:en:Christopher Backus|Christopher Backus]] (6 iw) — 40509 skatījumu * [[:en:YouTube Premium|YouTube Premium]] (37 iw) — 39661 skatījumu * [[:en:Marvel Cinematic Universe: Phase Six|Marvel Cinematic Universe: Phase Six]] (1 iw) — 38283 skatījumu * [[:en:Maurizio Gucci|Maurizio Gucci]] (20 iw) — 37959 skatījumu * [[:en:Ironheart (character)|Ironheart (character)]] (11 iw) — 37839 skatījumu * [[:en:2022 Formula One World Championship|2022 Formula One World Championship]] (38 iw) — 37119 skatījumu * [[:en:Russo brothers|Russo brothers]] (34 iw) — 36877 skatījumu * [[:en:Molly McCann|Molly McCann]] (3 iw) — 36491 skatījumu * [[:en:Dhanush|Dhanush]] (31 iw) — 36167 skatījumu * [[:en:Athing Mu|Athing Mu]] (20 iw) — 35711 skatījumu * [[:en:House of the Dragon|House of the Dragon]] (25 iw) — 34127 skatījumu * [[:en:Ant-Man and the Wasp: Quantumania|Ant-Man and the Wasp: Quantumania]] (30 iw) — 33947 skatījumu * [[:en:XXX (film series)|XXX (film series)]] (8 iw) — 33896 skatījumu * [[:en:Emmett Till|Emmett Till]] (29 iw) — 33630 skatījumu * [[:en:Reality Winner|Reality Winner]] (6 iw) — 33351 skatījumu * [[:en:Patrizia Reggiani|Patrizia Reggiani]] (19 iw) — 32915 skatījumu * [[:en:Extraordinary Attorney Woo|Extraordinary Attorney Woo]] (13 iw) — 32906 skatījumu * [[:en:Liz Cheney|Liz Cheney]] (27 iw) — 32716 skatījumu * [[:en:Stoneman Douglas High School shooting|Stoneman Douglas High School shooting]] (27 iw) — 31834 skatījumu * [[:en:Jessica Henwick|Jessica Henwick]] (27 iw) — 31799 skatījumu * [[:en:She-Hulk: Attorney at Law|She-Hulk: Attorney at Law]] (29 iw) — 31524 skatījumu * [[:en:SummerSlam (2022)|SummerSlam (2022)]] (7 iw) — 31455 skatījumu * [[:en:Carbon (programming language)|Carbon (programming language)]] (4 iw) — 31230 skatījumu * [[:en:Null|Null]] (15 iw) — 30964 skatījumu * [[:en:Vikram (2022 film)|Vikram (2022 film)]] (9 iw) — 30879 skatījumu * [[:en:Where the Crawdads Sing|Where the Crawdads Sing]] (6 iw) — 30657 skatījumu * [[:en:Westworld (TV series)|Westworld (TV series)]] (44 iw) — 30371 skatījumu * [[:en:2022 Commonwealth Games|2022 Commonwealth Games]] (20 iw) — 30340 skatījumu * [[:en:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 30087 skatījumu * [[:en:Saravana Stores|Saravana Stores]] (3 iw) — 29980 skatījumu * [[:en:The Legend (2022 film)|The Legend (2022 film)]] (1 iw) — 29868 skatījumu * [[:en:The Lord of the Rings: The Rings of Power|The Lord of the Rings: The Rings of Power]] (23 iw) — 29772 skatījumu * [[:en:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 29695 skatījumu * [[:en:Tony Finau|Tony Finau]] (4 iw) — 29630 skatījumu * [[:en:Akanksha Puri|Akanksha Puri]] (5 iw) — 29628 skatījumu * [[:en:2022 Indian presidential election|2022 Indian presidential election]] (14 iw) — 29626 skatījumu * [[:en:Jugjugg Jeeyo|Jugjugg Jeeyo]] (4 iw) — 29582 skatījumu * [[:en:Chinese paddlefish|Chinese paddlefish]] (35 iw) — 29247 skatījumu * [[:en:Martin Henderson|Martin Henderson]] (26 iw) — 28494 skatījumu * [[:en:Jonas Vingegaard|Jonas Vingegaard]] (28 iw) — 28197 skatījumu * [[:en:Resident Evil (TV series)|Resident Evil (TV series)]] (16 iw) — 27771 skatījumu * [[:en:Mark Field|Mark Field]] (7 iw) — 27708 skatījumu * [[:en:Vince McMahon|Vince McMahon]] (47 iw) — 27553 skatījumu * [[:en:Westworld (season 4)|Westworld (season 4)]] (3 iw) — 27183 skatījumu * [[:en:The Bear (TV series)|The Bear (TV series)]] (5 iw) — 27167 skatījumu * [[:en:The Gray Man (novel)|The Gray Man (novel)]] (3 iw) — 27038 skatījumu * [[:en:The Sandman (TV series)|The Sandman (TV series)]] (15 iw) — 26726 skatījumu * [[:en:Austin Butler|Austin Butler]] (33 iw) — 26693 skatījumu * [[:en:Incantation (film)|Incantation (film)]] (4 iw) — 26680 skatījumu * [[:en:The Terminal List|The Terminal List]] (11 iw) — 26580 skatījumu * [[:en:XNXX|XNXX]] (10 iw) — 26569 skatījumu * [[:en:Big Brother 24 (American season)|Big Brother 24 (American season)]] (1 iw) — 26372 skatījumu * [[:en:Daniel Vogelbach|Daniel Vogelbach]] (4 iw) — 26163 skatījumu * [[:en:The Old Man (TV series)|The Old Man (TV series)]] (6 iw) — 26145 skatījumu * [[:en:Dominique Thorne|Dominique Thorne]] (9 iw) — 26111 skatījumu * [[:en:Julia Butters|Julia Butters]] (21 iw) — 25986 skatījumu * [[:en:Regé-Jean Page|Regé-Jean Page]] (21 iw) — 25980 skatījumu * [[:en:Only Murders in the Building|Only Murders in the Building]] (21 iw) — 25636 skatījumu {{div col end}} == de == {{div col|3}} * [[:de:Der Vorname (2018)|Der Vorname (2018)]] (1 iw) — 44586 skatījumu * [[:de:Ghislaine Maxwell|Ghislaine Maxwell]] (25 iw) — 43061 skatījumu * [[:de:Topkapi (Film)|Topkapi (Film)]] (29 iw) — 28830 skatījumu * [[:de:Jeffrey Epstein|Jeffrey Epstein]] (42 iw) — 27143 skatījumu * [[:de:Flugabwehrkanonenpanzer Gepard|Flugabwehrkanonenpanzer Gepard]] (23 iw) — 24656 skatījumu * [[:de:David Warner|David Warner]] (34 iw) — 24642 skatījumu * [[:de:Katharinendenkmal|Katharinendenkmal]] (5 iw) — 21537 skatījumu * [[:de:Nekrolog 2022|Nekrolog 2022]] (37 iw) — 18746 skatījumu * [[:de:Robert Maxwell|Robert Maxwell]] (26 iw) — 18287 skatījumu * [[:de:John B. Goodenough|John B. Goodenough]] (50 iw) — 17282 skatījumu * [[:de:Jonas Vingegaard|Jonas Vingegaard]] (28 iw) — 16223 skatījumu * [[:de:Dieter Wedel|Dieter Wedel]] (3 iw) — 16171 skatījumu * [[:de:Janina Uhse|Janina Uhse]] (9 iw) — 15101 skatījumu * [[:de:Melina Mercouri|Melina Mercouri]] (46 iw) — 12158 skatījumu * [[:de:Christian Doermer|Christian Doermer]] (7 iw) — 11436 skatījumu * [[:de:Lorenz Büffel|Lorenz Büffel]] (2 iw) — 11112 skatījumu * [[:de:Oliver Blume (Manager)|Oliver Blume (Manager)]] (5 iw) — 10504 skatījumu * [[:de:Manifest (Fernsehserie)|Manifest (Fernsehserie)]] (23 iw) — 10096 skatījumu * [[:de:Lotte Ingrisch|Lotte Ingrisch]] (6 iw) — 9869 skatījumu * [[:de:Diamond DA62|Diamond DA62]] (4 iw) — 9853 skatījumu * [[:de:Florian David Fitz|Florian David Fitz]] (16 iw) — 9818 skatījumu * [[:de:Affenpocken|Affenpocken]] (61 iw) — 9230 skatījumu * [[:de:Justus von Dohnányi|Justus von Dohnányi]] (13 iw) — 8343 skatījumu * [[:de:Katharina Marie Schubert|Katharina Marie Schubert]] (4 iw) — 8279 skatījumu * [[:de:Bob Rafelson|Bob Rafelson]] (23 iw) — 8000 skatījumu * [[:de:Body Count (Band)|Body Count (Band)]] (21 iw) — 7811 skatījumu * [[:de:Margarete Steiff|Margarete Steiff]] (12 iw) — 7686 skatījumu * [[:de:Lamine Bey|Lamine Bey]] (19 iw) — 7502 skatījumu * [[:de:Tristan und Isolde|Tristan und Isolde]] (42 iw) — 6472 skatījumu * [[:de:Caroline Peters|Caroline Peters]] (10 iw) — 6417 skatījumu * [[:de:Friedrich Schwab (Antiquar)|Friedrich Schwab (Antiquar)]] (1 iw) — 6109 skatījumu * [[:de:Bajram Begaj|Bajram Begaj]] (21 iw) — 5908 skatījumu * [[:de:Christoph Maria Herbst|Christoph Maria Herbst]] (9 iw) — 5815 skatījumu * [[:de:Mathys Tel|Mathys Tel]] (10 iw) — 5663 skatījumu * [[:de:Iris Berben|Iris Berben]] (18 iw) — 5534 skatījumu * [[:de:Landkärtchen|Landkärtchen]] (28 iw) — 5493 skatījumu * [[:de:Der Vorname (2012)|Der Vorname (2012)]] (14 iw) — 5491 skatījumu * [[:de:Zur See|Zur See]] (1 iw) — 5475 skatījumu * [[:de:Styx (2018)|Styx (2018)]] (6 iw) — 5441 skatījumu * [[:de:Robert Morley|Robert Morley]] (22 iw) — 5083 skatījumu * [[:de:Böhse Onkelz|Böhse Onkelz]] (19 iw) — 4958 skatījumu * [[:de:Ute Christensen|Ute Christensen]] (5 iw) — 4952 skatījumu * [[:de:The Boys (Fernsehserie)|The Boys (Fernsehserie)]] (30 iw) — 4908 skatījumu * [[:de:Karin Anselm|Karin Anselm]] (2 iw) — 4850 skatījumu * [[:de:Ein zum Tode Verurteilter ist entflohen|Ein zum Tode Verurteilter ist entflohen]] (21 iw) — 4593 skatījumu * [[:de:Moritz Bleibtreu|Moritz Bleibtreu]] (34 iw) — 4554 skatījumu * [[:de:Tristan und Isolde (Oper)|Tristan und Isolde (Oper)]] (44 iw) — 4546 skatījumu * [[:de:Stranger Things/Staffel 4|Stranger Things/Staffel 4]] (19 iw) — 4541 skatījumu * [[:de:Nord Stream|Nord Stream]] (1 iw) — 4506 skatījumu * [[:de:Die Flippers|Die Flippers]] (6 iw) — 4505 skatījumu * [[:de:Caspar Einem|Caspar Einem]] (3 iw) — 4468 skatījumu * [[:de:Natalia Wörner|Natalia Wörner]] (15 iw) — 4417 skatījumu * [[:de:Gemini Man|Gemini Man]] (26 iw) — 4395 skatījumu * [[:de:Tomorrowland|Tomorrowland]] (35 iw) — 4293 skatījumu * [[:de:Tischfußball|Tischfußball]] (45 iw) — 4226 skatījumu * [[:de:Emilia Fester|Emilia Fester]] (3 iw) — 4219 skatījumu * [[:de:Virgin River (Fernsehserie)|Virgin River (Fernsehserie)]] (11 iw) — 4109 skatījumu * [[:de:Catalogue d’oiseaux|Catalogue d’oiseaux]] (8 iw) — 4106 skatījumu * [[:de:Christian Lindner|Christian Lindner]] (38 iw) — 4015 skatījumu * [[:de:Gasspeicher Haidach|Gasspeicher Haidach]] (2 iw) — 3996 skatījumu * [[:de:E-Fuel|E-Fuel]] (9 iw) — 3994 skatījumu * [[:de:Formel-1-Weltmeisterschaft 2022|Formel-1-Weltmeisterschaft 2022]] (38 iw) — 3989 skatījumu * [[:de:Robert Habeck|Robert Habeck]] (33 iw) — 3944 skatījumu * [[:de:Zayar Thaw|Zayar Thaw]] (5 iw) — 3914 skatījumu * [[:de:Marianne Bachmeier|Marianne Bachmeier]] (3 iw) — 3833 skatījumu * [[:de:Désirée Nick|Désirée Nick]] (5 iw) — 3825 skatījumu * [[:de:Liste der IPA-Zeichen|Liste der IPA-Zeichen]] (10 iw) — 3768 skatījumu * [[:de:Katrin Göring-Eckardt|Katrin Göring-Eckardt]] (23 iw) — 3755 skatījumu * [[:de:Barbara Wussow|Barbara Wussow]] (3 iw) — 3707 skatījumu * [[:de:Arte|Arte]] (43 iw) — 3681 skatījumu * [[:de:Ricarda Lang|Ricarda Lang]] (9 iw) — 3538 skatījumu * [[:de:Laura Karasek|Laura Karasek]] (3 iw) — 3503 skatījumu * [[:de:Ice-T|Ice-T]] (40 iw) — 3487 skatījumu * [[:de:Giorgia Meloni|Giorgia Meloni]] (34 iw) — 3409 skatījumu * [[:de:IRIS-T|IRIS-T]] (25 iw) — 3390 skatījumu * [[:de:Figuren aus dem Marvel-Universum|Figuren aus dem Marvel-Universum]] (11 iw) — 3386 skatījumu * [[:de:Liste der Sieger der Tour de France|Liste der Sieger der Tour de France]] (21 iw) — 3385 skatījumu * [[:de:Angelina Pannek|Angelina Pannek]] (1 iw) — 3361 skatījumu * [[:de:Ralph Herforth|Ralph Herforth]] (1 iw) — 3353 skatījumu * [[:de:The Hallow|The Hallow]] (4 iw) — 3344 skatījumu * [[:de:Shu Qi|Shu Qi]] (40 iw) — 3293 skatījumu * [[:de:Leopard 2|Leopard 2]] (53 iw) — 3263 skatījumu * [[:de:Condor Flugdienst|Condor Flugdienst]] (30 iw) — 3261 skatījumu * [[:de:Funk (Medienangebot)|Funk (Medienangebot)]] (7 iw) — 3216 skatījumu * [[:de:Mira Sorvino|Mira Sorvino]] (54 iw) — 3199 skatījumu * [[:de:Gammertingen|Gammertingen]] (36 iw) — 3170 skatījumu * [[:de:Andrea Berg|Andrea Berg]] (16 iw) — 3119 skatījumu * [[:de:K. R. Narayanan|K. R. Narayanan]] (54 iw) — 3105 skatījumu * [[:de:Liste der ältesten Menschen|Liste der ältesten Menschen]] (26 iw) — 3096 skatījumu * [[:de:Verschwörung (2018)|Verschwörung (2018)]] (20 iw) — 3084 skatījumu * [[:de:Black Panther: Wakanda Forever|Black Panther: Wakanda Forever]] (32 iw) — 3076 skatījumu * [[:de:Udo Lindenberg|Udo Lindenberg]] (25 iw) — 3072 skatījumu * [[:de:Lisa Werlinder|Lisa Werlinder]] (11 iw) — 3055 skatījumu * [[:de:Schwertstör|Schwertstör]] (35 iw) — 3049 skatījumu * [[:de:The Umbrella Academy|The Umbrella Academy]] (32 iw) — 3031 skatījumu * [[:de:Mia Julia Brückner|Mia Julia Brückner]] (7 iw) — 3026 skatījumu * [[:de:Liste der Großstädte in Deutschland|Liste der Großstädte in Deutschland]] (51 iw) — 3001 skatījumu * [[:de:Nancy Faeser|Nancy Faeser]] (19 iw) — 2996 skatījumu * [[:de:Albert Fortell|Albert Fortell]] (1 iw) — 2955 skatījumu * [[:de:Aline Abboud|Aline Abboud]] (3 iw) — 2941 skatījumu {{div col end}} == fr == {{div col|3}} * [[:fr:Kevin Mayer|Kevin Mayer]] (25 iw) — 38400 skatījumu * [[:fr:Et pour quelques dollars de plus|Et pour quelques dollars de plus]] (49 iw) — 35473 skatījumu * [[:fr:Un condamné à mort s'est échappé|Un condamné à mort s'est échappé]] (21 iw) — 23329 skatījumu * [[:fr:Lee Van Cleef|Lee Van Cleef]] (51 iw) — 21421 skatījumu * [[:fr:Gian Maria Volonté|Gian Maria Volonté]] (34 iw) — 14182 skatījumu * [[:fr:Tour de France Femmes|Tour de France Femmes]] (13 iw) — 13297 skatījumu * [[:fr:Marion Rousse|Marion Rousse]] (9 iw) — 11580 skatījumu * [[:fr:Jonas Vingegaard|Jonas Vingegaard]] (28 iw) — 10740 skatījumu * [[:fr:David Warner|David Warner]] (34 iw) — 10654 skatījumu * [[:fr:Record du monde du saut à la perche|Record du monde du saut à la perche]] (10 iw) — 10295 skatījumu * [[:fr:Paul Sorvino|Paul Sorvino]] (28 iw) — 9104 skatījumu * [[:fr:Tour de France Femmes 2022|Tour de France Femmes 2022]] (7 iw) — 8748 skatījumu * [[:fr:François Leterrier|François Leterrier]] (10 iw) — 8223 skatījumu * [[:fr:Variole du singe|Variole du singe]] (61 iw) — 8203 skatījumu * [[:fr:Épidémie de variole du singe de 2022|Épidémie de variole du singe de 2022]] (33 iw) — 7834 skatījumu * [[:fr:Décès en juillet 2022|Décès en juillet 2022]] (10 iw) — 7647 skatījumu * [[:fr:Charlotte Valandrey|Charlotte Valandrey]] (16 iw) — 7387 skatījumu * [[:fr:The Wave (film, 2015)|The Wave (film, 2015)]] (18 iw) — 7346 skatījumu * [[:fr:Topkapi (film)|Topkapi (film)]] (29 iw) — 7196 skatījumu * [[:fr:André Devigny|André Devigny]] (4 iw) — 7122 skatījumu * [[:fr:Marie Portolano|Marie Portolano]] (2 iw) — 6569 skatījumu * [[:fr:Manifest|Manifest]] (23 iw) — 6422 skatījumu * [[:fr:Dan Bilzerian|Dan Bilzerian]] (27 iw) — 6367 skatījumu * [[:fr:Saison 11 de The Walking Dead|Saison 11 de The Walking Dead]] (10 iw) — 5998 skatījumu * [[:fr:Robert Bresson|Robert Bresson]] (44 iw) — 5852 skatījumu * [[:fr:Bobbi Kristina Brown|Bobbi Kristina Brown]] (27 iw) — 5827 skatījumu * [[:fr:Black Panther: Wakanda Forever|Black Panther: Wakanda Forever]] (32 iw) — 5562 skatījumu * [[:fr:Hélène Ségara|Hélène Ségara]] (24 iw) — 5201 skatījumu * [[:fr:Le Corbeau (film, 1943)|Le Corbeau (film, 1943)]] (16 iw) — 4949 skatījumu * [[:fr:Bob Rafelson|Bob Rafelson]] (23 iw) — 4906 skatījumu * [[:fr:The Boys (série télévisée)|The Boys (série télévisée)]] (30 iw) — 4774 skatījumu * [[:fr:Mister You|Mister You]] (3 iw) — 4728 skatījumu * [[:fr:Mac Lesggy|Mac Lesggy]] (4 iw) — 4683 skatījumu * [[:fr:Kassav'|Kassav']] (9 iw) — 4641 skatījumu * [[:fr:Kang le conquérant|Kang le conquérant]] (17 iw) — 4592 skatījumu * [[:fr:Solo Leveling|Solo Leveling]] (14 iw) — 4514 skatījumu * [[:fr:Motive|Motive]] (12 iw) — 4509 skatījumu * [[:fr:Bobby Brown (chanteur)|Bobby Brown (chanteur)]] (34 iw) — 4497 skatījumu * [[:fr:Liste des épisodes de One Piece|Liste des épisodes de One Piece]] (18 iw) — 4484 skatījumu * [[:fr:Event|Event]] (1 iw) — 4482 skatījumu * [[:fr:Thunderbolts|Thunderbolts]] (9 iw) — 4480 skatījumu * [[:fr:Tombés du ciel (film, 1994)|Tombés du ciel (film, 1994)]] (4 iw) — 4407 skatījumu * [[:fr:Guillaume Martin|Guillaume Martin]] (19 iw) — 4403 skatījumu * [[:fr:Melina Mercouri|Melina Mercouri]] (46 iw) — 4371 skatījumu * [[:fr:Camping Paradis|Camping Paradis]] (2 iw) — 4316 skatījumu * [[:fr:Hélène Carrère d'Encausse|Hélène Carrère d'Encausse]] (23 iw) — 4224 skatījumu * [[:fr:Train Leica de la liberté|Train Leica de la liberté]] (3 iw) — 4190 skatījumu * [[:fr:Melha Bedia|Melha Bedia]] (1 iw) — 4188 skatījumu * [[:fr:Record du monde du décathlon|Record du monde du décathlon]] (7 iw) — 4169 skatījumu * [[:fr:Peaky Blinders (série télévisée)|Peaky Blinders (série télévisée)]] (48 iw) — 4084 skatījumu * [[:fr:Saison 4 de Stranger Things|Saison 4 de Stranger Things]] (19 iw) — 4032 skatījumu * [[:fr:Camilla Crociani|Camilla Crociani]] (5 iw) — 4023 skatījumu * [[:fr:Tuxedo|Tuxedo]] (7 iw) — 3986 skatījumu * [[:fr:Adriana Karembeu|Adriana Karembeu]] (38 iw) — 3973 skatījumu * [[:fr:Tuxedo (logiciel)|Tuxedo (logiciel)]] (9 iw) — 3953 skatījumu * [[:fr:Adèle Exarchopoulos|Adèle Exarchopoulos]] (37 iw) — 3953 skatījumu * [[:fr:Raphinha|Raphinha]] (33 iw) — 3916 skatījumu * [[:fr:Nawell Madani|Nawell Madani]] (4 iw) — 3864 skatījumu * [[:fr:Mira Sorvino|Mira Sorvino]] (54 iw) — 3856 skatījumu * [[:fr:Agnès Pannier-Runacher|Agnès Pannier-Runacher]] (8 iw) — 3831 skatījumu * [[:fr:Rance (fleuve)|Rance (fleuve)]] (25 iw) — 3757 skatījumu * [[:fr:Meta (entreprise)|Meta (entreprise)]] (52 iw) — 3756 skatījumu * [[:fr:Charles-Henri de Lobkowicz|Charles-Henri de Lobkowicz]] (3 iw) — 3756 skatījumu * [[:fr:Palmarès du Tour de France|Palmarès du Tour de France]] (21 iw) — 3709 skatījumu * [[:fr:Secret Wars|Secret Wars]] (5 iw) — 3608 skatījumu * [[:fr:Le Vieux Fusil|Le Vieux Fusil]] (23 iw) — 3569 skatījumu * [[:fr:Droupadi Murmu|Droupadi Murmu]] (40 iw) — 3493 skatījumu * [[:fr:Dagobah|Dagobah]] (24 iw) — 3485 skatījumu * [[:fr:Décès en 2022|Décès en 2022]] (37 iw) — 3410 skatījumu * [[:fr:Équipe de France masculine de volley-ball|Équipe de France masculine de volley-ball]] (27 iw) — 3385 skatījumu * [[:fr:Rémy Rebeyrotte|Rémy Rebeyrotte]] (1 iw) — 3384 skatījumu * [[:fr:Dani (artiste)|Dani (artiste)]] (9 iw) — 3343 skatījumu * [[:fr:Provins|Provins]] (61 iw) — 3263 skatījumu * [[:fr:Étreintes brisées|Étreintes brisées]] (30 iw) — 3238 skatījumu * [[:fr:Référendum constitutionnel tunisien de 2022|Référendum constitutionnel tunisien de 2022]] (3 iw) — 3207 skatījumu * [[:fr:Mathys Tel|Mathys Tel]] (10 iw) — 3186 skatījumu * [[:fr:Charles de Bourbon des Deux-Siciles|Charles de Bourbon des Deux-Siciles]] (14 iw) — 3175 skatījumu * [[:fr:Arte|Arte]] (43 iw) — 3163 skatījumu * [[:fr:Affaire Dupont de Ligonnès|Affaire Dupont de Ligonnès]] (4 iw) — 3160 skatījumu * [[:fr:Virgin River (série télévisée)|Virgin River (série télévisée)]] (11 iw) — 3150 skatījumu * [[:fr:Stromae|Stromae]] (56 iw) — 3118 skatījumu * [[:fr:Jacob Desvarieux|Jacob Desvarieux]] (3 iw) — 3093 skatījumu * [[:fr:Menlo Park|Menlo Park]] (51 iw) — 3018 skatījumu * [[:fr:Namor|Namor]] (21 iw) — 3015 skatījumu * [[:fr:MAN SE|MAN SE]] (49 iw) — 2994 skatījumu * [[:fr:Yaël Braun-Pivet|Yaël Braun-Pivet]] (14 iw) — 2976 skatījumu * [[:fr:Trilogie du dollar|Trilogie du dollar]] (30 iw) — 2961 skatījumu * [[:fr:Paula Hitler|Paula Hitler]] (30 iw) — 2951 skatījumu * [[:fr:Gérald Darmanin|Gérald Darmanin]] (21 iw) — 2945 skatījumu * [[:fr:Jules Dassin|Jules Dassin]] (36 iw) — 2884 skatījumu * [[:fr:Le Caméléon|Le Caméléon]] (17 iw) — 2882 skatījumu * [[:fr:Tony Estanguet|Tony Estanguet]] (25 iw) — 2856 skatījumu * [[:fr:Stray|Stray]] (12 iw) — 2833 skatījumu * [[:fr:Nastassja Kinski|Nastassja Kinski]] (50 iw) — 2827 skatījumu * [[:fr:Raoul Taburin|Raoul Taburin]] (2 iw) — 2790 skatījumu * [[:fr:Phase 4 de l'univers cinématographique Marvel|Phase 4 de l'univers cinématographique Marvel]] (13 iw) — 2774 skatījumu * [[:fr:Urška Žigart|Urška Žigart]] (7 iw) — 2760 skatījumu * [[:fr:Camille Lellouche|Camille Lellouche]] (3 iw) — 2744 skatījumu * [[:fr:Ducobu 3|Ducobu 3]] (1 iw) — 2718 skatījumu * [[:fr:Lee Miller|Lee Miller]] (33 iw) — 2692 skatījumu {{div col end}} == ru == {{div col|3}} * [[:ru:PT-91|PT-91]] (31 iw) — 39823 skatījumu * [[:ru:Гепард (ЗСУ)|Гепард (ЗСУ)]] (23 iw) — 22040 skatījumu * [[:ru:Сан-Бруно|Сан-Бруно]] (50 iw) — 17775 skatījumu * [[:ru:Еврейское агентство|Еврейское агентство]] (27 iw) — 17169 skatījumu * [[:ru:VK (компания)|VK (компания)]] (18 iw) — 16846 skatījumu * [[:ru:Гозман, Леонид Яковлевич|Гозман, Леонид Яковлевич]] (8 iw) — 16408 skatījumu * [[:ru:Список умерших в 2022 году|Список умерших в 2022 году]] (37 iw) — 16336 skatījumu * [[:ru:Падение Сребреницы и Жепы|Падение Сребреницы и Жепы]] (8 iw) — 13897 skatījumu * [[:ru:2С7|2С7]] (24 iw) — 13717 skatījumu * [[:ru:Мирошниченко, Ирина Петровна|Мирошниченко, Ирина Петровна]] (9 iw) — 13308 skatījumu * [[:ru:Список фильмов кинематографической вселенной Marvel|Список фильмов кинематографической вселенной Marvel]] (30 iw) — 13296 skatījumu * [[:ru:Roblox|Roblox]] (57 iw) — 11398 skatījumu * [[:ru:RuTracker.org|RuTracker.org]] (6 iw) — 11289 skatījumu * [[:ru:Потери сторон в период вторжения России на Украину|Потери сторон в период вторжения России на Украину]] (9 iw) — 10529 skatījumu * [[:ru:Stray (игра)|Stray (игра)]] (12 iw) — 9780 skatījumu * [[:ru:Однопользовательская игра|Однопользовательская игра]] (47 iw) — 9613 skatījumu * [[:ru:Плохой хороший человек|Плохой хороший человек]] (10 iw) — 7732 skatījumu * [[:ru:Пацаны (телесериал)|Пацаны (телесериал)]] (30 iw) — 7401 skatījumu * [[:ru:Жепа|Жепа]] (23 iw) — 7228 skatījumu * [[:ru:Смерч (РСЗО)|Смерч (РСЗО)]] (33 iw) — 7222 skatījumu * [[:ru:Авито|Авито]] (6 iw) — 7094 skatījumu * [[:ru:С-300|С-300]] (38 iw) — 6795 skatījumu * [[:ru:Пастухов, Владимир Борисович|Пастухов, Владимир Борисович]] (2 iw) — 6243 skatījumu * [[:ru:Переводчик|Переводчик]] (42 iw) — 6234 skatījumu * [[:ru:Грозев, Христо|Грозев, Христо]] (6 iw) — 6126 skatījumu * [[:ru:Phoenix Ghost|Phoenix Ghost]] (8 iw) — 5833 skatījumu * [[:ru:Mail.ru|Mail.ru]] (20 iw) — 5662 skatījumu * [[:ru:Галаган, Григорий Анатольевич|Галаган, Григорий Анатольевич]] (3 iw) — 5413 skatījumu * [[:ru:Список крупнейших контейнерных судоходных компаний (2022)|Список крупнейших контейнерных судоходных компаний (2022)]] (7 iw) — 5377 skatījumu * [[:ru:Мажор (телесериал)|Мажор (телесериал)]] (4 iw) — 5351 skatījumu * [[:ru:Wildberries|Wildberries]] (12 iw) — 5096 skatījumu * [[:ru:Хагги Вагги|Хагги Вагги]] (2 iw) — 5082 skatījumu * [[:ru:Озчивит, Бурак|Озчивит, Бурак]] (39 iw) — 4985 skatījumu * [[:ru:Беленко, Виктор Иванович|Беленко, Виктор Иванович]] (22 iw) — 4853 skatījumu * [[:ru:Писанка, Руслана Игоревна|Писанка, Руслана Игоревна]] (11 iw) — 4781 skatījumu * [[:ru:Очень странные дела (4-й сезон)|Очень странные дела (4-й сезон)]] (19 iw) — 4711 skatījumu * [[:ru:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 4687 skatījumu * [[:ru:Оспа обезьян|Оспа обезьян]] (61 iw) — 4594 skatījumu * [[:ru:Emin|Emin]] (21 iw) — 4510 skatījumu * [[:ru:Великолепный век|Великолепный век]] (48 iw) — 4406 skatījumu * [[:ru:Чужой: Завет|Чужой: Завет]] (39 iw) — 4366 skatījumu * [[:ru:Австралийская аттестационная комиссия|Австралийская аттестационная комиссия]] (25 iw) — 4334 skatījumu * [[:ru:Брин, Михаил Израилевич|Брин, Михаил Израилевич]] (1 iw) — 4313 skatījumu * [[:ru:Знаки зодиака|Знаки зодиака]] (52 iw) — 4216 skatījumu * [[:ru:Воджицки, Энн|Воджицки, Энн]] (12 iw) — 4186 skatījumu * [[:ru:Чёрная пантера: Ваканда навсегда|Чёрная пантера: Ваканда навсегда]] (32 iw) — 4179 skatījumu * [[:ru:Постучись в мою дверь|Постучись в мою дверь]] (16 iw) — 4173 skatījumu * [[:ru:Демченко, Руслан Михайлович|Демченко, Руслан Михайлович]] (3 iw) — 4114 skatījumu * [[:ru:Торнадо (РСЗО)|Торнадо (РСЗО)]] (12 iw) — 4072 skatījumu * [[:ru:Эрчел, Ханде|Эрчел, Ханде]] (31 iw) — 3994 skatījumu * [[:ru:Список недружественных государств (Россия)|Список недружественных государств (Россия)]] (12 iw) — 3982 skatījumu * [[:ru:Острые козырьки|Острые козырьки]] (48 iw) — 3905 skatījumu * [[:ru:Десять казней египетских|Десять казней египетских]] (38 iw) — 3873 skatījumu * [[:ru:Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований|Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований]] (34 iw) — 3807 skatījumu * [[:ru:Москвина, Татьяна Владимировна|Москвина, Татьяна Владимировна]] (2 iw) — 3795 skatījumu * [[:ru:Абдулов, Всеволод Осипович|Абдулов, Всеволод Осипович]] (6 iw) — 3729 skatījumu * [[:ru:Фейгин, Марк Захарович|Фейгин, Марк Захарович]] (5 iw) — 3713 skatījumu * [[:ru:Су-25|Су-25]] (49 iw) — 3612 skatījumu * [[:ru:Джамматтеи, Алехандро|Джамматтеи, Алехандро]] (31 iw) — 3550 skatījumu * [[:ru:Т-90|Т-90]] (53 iw) — 3536 skatījumu * [[:ru:Бюрсин, Керем|Бюрсин, Керем]] (18 iw) — 3516 skatījumu * [[:ru:Драупади Мурму|Драупади Мурму]] (40 iw) — 3482 skatījumu * [[:ru:Драма (жанр)|Драма (жанр)]] (16 iw) — 3461 skatījumu * [[:ru:AliExpress|AliExpress]] (35 iw) — 3411 skatījumu * [[:ru:Тяжёлая огнемётная система|Тяжёлая огнемётная система]] (28 iw) — 3395 skatījumu * [[:ru:Мотти (слонёнок)|Мотти (слонёнок)]] (7 iw) — 3316 skatījumu * [[:ru:Чернобыль. Зона отчуждения|Чернобыль. Зона отчуждения]] (7 iw) — 3300 skatījumu * [[:ru:Град (РСЗО)|Град (РСЗО)]] (40 iw) — 3266 skatījumu * [[:ru:Ozon|Ozon]] (10 iw) — 3263 skatījumu * [[:ru:Су-57|Су-57]] (48 iw) — 3259 skatījumu * [[:ru:Вспышка оспы обезьян (2022)|Вспышка оспы обезьян (2022)]] (33 iw) — 3255 skatījumu * [[:ru:Почта Mail.ru|Почта Mail.ru]] (2 iw) — 3229 skatījumu * [[:ru:Бесстыжие|Бесстыжие]] (34 iw) — 3212 skatījumu * [[:ru:Пимблетт, Пэдди|Пимблетт, Пэдди]] (8 iw) — 3207 skatījumu * [[:ru:Call of Duty (серия игр)|Call of Duty (серия игр)]] (54 iw) — 3169 skatījumu * [[:ru:Яндекс.Карты|Яндекс.Карты]] (27 iw) — 3164 skatījumu * [[:ru:Вторая чеченская война|Вторая чеченская война]] (53 iw) — 3084 skatījumu * [[:ru:M142 HIMARS|M142 HIMARS]] (31 iw) — 3073 skatījumu * [[:ru:Волынская резня|Волынская резня]] (24 iw) — 3070 skatījumu * [[:ru:Приходько, Анастасия Константиновна|Приходько, Анастасия Константиновна]] (34 iw) — 3035 skatījumu * [[:ru:Первый Зимний поход|Первый Зимний поход]] (4 iw) — 2948 skatījumu * [[:ru:M270 MLRS|M270 MLRS]] (34 iw) — 2943 skatījumu * [[:ru:Билзерян, Дэн|Билзерян, Дэн]] (27 iw) — 2915 skatījumu * [[:ru:Пригожин, Евгений Викторович|Пригожин, Евгений Викторович]] (21 iw) — 2855 skatījumu * [[:ru:Вкусно — и точка|Вкусно — и точка]] (14 iw) — 2838 skatījumu * [[:ru:Мукденское сражение|Мукденское сражение]] (25 iw) — 2825 skatījumu * [[:ru:Вспышка ВИЧ-инфекции в Элисте|Вспышка ВИЧ-инфекции в Элисте]] (2 iw) — 2798 skatījumu * [[:ru:Мантуров, Денис Валентинович|Мантуров, Денис Валентинович]] (14 iw) — 2790 skatījumu * [[:ru:Гуманистическая фотография|Гуманистическая фотография]] (4 iw) — 2786 skatījumu * [[:ru:Влади, Марина|Влади, Марина]] (32 iw) — 2780 skatījumu * [[:ru:Мотылёк (фильм, 2017)|Мотылёк (фильм, 2017)]] (21 iw) — 2779 skatījumu * [[:ru:Тунгуска (зенитный ракетно-пушечный комплекс)|Тунгуска (зенитный ракетно-пушечный комплекс)]] (28 iw) — 2743 skatījumu * [[:ru:Starlink|Starlink]] (49 iw) — 2678 skatījumu * [[:ru:Stray Kids|Stray Kids]] (35 iw) — 2635 skatījumu * [[:ru:Буданов, Кирилл Алексеевич|Буданов, Кирилл Алексеевич]] (7 iw) — 2628 skatījumu * [[:ru:Скабеева, Ольга Владимировна|Скабеева, Ольга Владимировна]] (19 iw) — 2625 skatījumu * [[:ru:Прилучный, Павел Валерьевич|Прилучный, Павел Валерьевич]] (9 iw) — 2616 skatījumu * [[:ru:Список государств — членов НАТО|Список государств — членов НАТО]] (24 iw) — 2612 skatījumu * [[:ru:Соловьёв, Владимир Рудольфович|Соловьёв, Владимир Рудольфович]] (17 iw) — 2608 skatījumu * [[:ru:Ту-22М|Ту-22М]] (39 iw) — 2600 skatījumu {{div col end}} == be == {{div col|3}} * [[:be:Армавір|Армавір]] (38 iw) — 123 skatījumu * [[:be:Ямаска|Ямаска]] (10 iw) — 123 skatījumu * [[:be:Уладзімір Караткевіч|Уладзімір Караткевіч]] (26 iw) — 69 skatījumu * [[:be:Фландрская бітва|Фландрская бітва]] (32 iw) — 51 skatījumu * [[:be:Куфар|Куфар]] (45 iw) — 42 skatījumu * [[:be:Багрымавічы|Багрымавічы]] (4 iw) — 42 skatījumu * [[:be:Спіс беларускіх імён|Спіс беларускіх імён]] (1 iw) — 35 skatījumu * [[:be:Аляксандр Уладзіміравіч Мілінкевіч|Аляксандр Уладзіміравіч Мілінкевіч]] (24 iw) — 30 skatījumu * [[:be:Беларускі лацінскі алфавіт|Беларускі лацінскі алфавіт]] (24 iw) — 26 skatījumu * [[:be:Акупацыя Ірака (2003—2011)|Акупацыя Ірака (2003—2011)]] (8 iw) — 26 skatījumu * [[:be:П’ер Гардэль|П’ер Гардэль]] (6 iw) — 24 skatījumu * [[:be:Новая зямля (паэма)|Новая зямля (паэма)]] (1 iw) — 24 skatījumu * [[:be:Беларуская міфалогія|Беларуская міфалогія]] (4 iw) — 23 skatījumu * [[:be:Вейшнорыя|Вейшнорыя]] (6 iw) — 22 skatījumu * [[:be:Вацлаў Ластоўскі|Вацлаў Ластоўскі]] (11 iw) — 22 skatījumu * [[:be:Бадушка рагатая|Бадушка рагатая]] (12 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Спіс гісторыка-культурных каштоўнасцей Мастоўскага раёна|Спіс гісторыка-культурных каштоўнасцей Мастоўскага раёна]] (1 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Максім Багдановіч|Максім Багдановіч]] (28 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Сядзібна-паркавы комплекс Мілашэўскіх (Жодзішкі)|Сядзібна-паркавы комплекс Мілашэўскіх (Жодзішкі)]] (1 iw) — 17 skatījumu * [[:be:Анамальная гарачыня ў Еўропе (2022)|Анамальная гарачыня ў Еўропе (2022)]] (13 iw) — 17 skatījumu * [[:be:Іван Станіслававіч Тэртэль|Іван Станіслававіч Тэртэль]] (6 iw) — 17 skatījumu * [[:be:ЖФК Быдгашч|ЖФК Быдгашч]] (3 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Максім Гарэцкі|Максім Гарэцкі]] (9 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Кандрат Крапіва|Кандрат Крапіва]] (12 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Каласы пад сярпом тваім|Каласы пад сярпом тваім]] (4 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Алесь Петрашкевіч|Алесь Петрашкевіч]] (2 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Францішак Багушэвіч|Францішак Багушэвіч]] (16 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Настаўніцкая газета|Настаўніцкая газета]] (1 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Гербы гарадоў Беларусі|Гербы гарадоў Беларусі]] (3 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Аквапоніка|Аквапоніка]] (36 iw) — 14 skatījumu * [[:be:На ростанях|На ростанях]] (1 iw) — 14 skatījumu * [[:be:МТБанк|МТБанк]] (1 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Пошукавы маркетынг|Пошукавы маркетынг]] (26 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Пеніс чалавека|Пеніс чалавека]] (58 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Санкт-Пецярбургскі дзяржаўны музей тэатральнага і музычнага мастацтва|Санкт-Пецярбургскі дзяржаўны музей тэатральнага і музычнага мастацтва]] (2 iw) — 13 skatījumu * [[:be:PT-91 Twardy|PT-91 Twardy]] (31 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Ў|Ў]] (46 iw) — 13 skatījumu * [[:be:У краіне райскай птушкі|У краіне райскай птушкі]] (1 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Ян Баршчэўскі|Ян Баршчэўскі]] (9 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Белсат|Белсат]] (11 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Мікола Гусоўскі|Мікола Гусоўскі]] (11 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Іракскі канфлікт|Іракскі канфлікт]] (10 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Яўхім Фёдаравіч Карскі|Яўхім Фёдаравіч Карскі]] (7 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Кірыла Тураўскі|Кірыла Тураўскі]] (20 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Валянціна Францаўна Гіруць-Русакевіч|Валянціна Францаўна Гіруць-Русакевіч]] (1 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Полк Каліноўскага|Полк Каліноўскага]] (18 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Налібоцкая пушча|Налібоцкая пушча]] (18 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Інструкцыя па транслітарацыі|Інструкцыя па транслітарацыі]] (6 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Эдвард Адамавіч Вайніловіч|Эдвард Адамавіч Вайніловіч]] (4 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Купалінка (песня)|Купалінка (песня)]] (4 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Дзікае паляванне караля Стаха|Дзікае паляванне караля Стаха]] (4 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Беларускі фальклор|Беларускі фальклор]] (1 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Размеркаванне Максвела|Размеркаванне Максвела]] (38 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Зянон Пазняк|Зянон Пазняк]] (12 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Беларускія татары|Беларускія татары]] (31 iw) — 11 skatījumu * [[:be:XLAM: Лучшая беларусская альтернатива|XLAM: Лучшая беларусская альтернатива]] (5 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Рыгор Барадулін|Рыгор Барадулін]] (22 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Прэзідэнт Рэспублікі Карэя|Прэзідэнт Рэспублікі Карэя]] (44 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Буякі|Буякі]] (66 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Лявон Іванавіч Дубейкаўскі|Лявон Іванавіч Дубейкаўскі]] (5 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Вязынка (Маладзечанскі раён)|Вязынка (Маладзечанскі раён)]] (9 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Збураж|Збураж]] (5 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Тарашкевіца|Тарашкевіца]] (23 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Баявы карабель|Баявы карабель]] (20 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Спіс матылёў Беларусі|Спіс матылёў Беларусі]] (3 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Беларускі алфавіт|Беларускі алфавіт]] (16 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Франак Вячорка|Франак Вячорка]] (9 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Вітольд Міхайлавіч Ашурак|Вітольд Міхайлавіч Ашурак]] (4 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Дзмітрый Браніслававіч Смольскі|Дзмітрый Браніслававіч Смольскі]] (6 iw) — 10 skatījumu * [[:be:ФК Колас-Меліяратар-Дружба|ФК Колас-Меліяратар-Дружба]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:НТН|НТН]] (6 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Эдуард Старэйшы|Эдуард Старэйшы]] (54 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Людзі на балоце (раман)|Людзі на балоце (раман)]] (4 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Вішнева (Валожынскі раён)|Вішнева (Валожынскі раён)]] (24 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Кабінетныя багі і духі беларускай міфалогіі|Кабінетныя багі і духі беларускай міфалогіі]] (4 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Алесь Адамовіч|Алесь Адамовіч]] (22 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Барысаглебская царква (Гродна)|Барысаглебская царква (Гродна)]] (13 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Новы канал|Новы канал]] (9 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Узброеныя Сілы Беларусі|Узброеныя Сілы Беларусі]] (28 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Спіс памерлых у 2022 годзе|Спіс памерлых у 2022 годзе]] (37 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Павел Міхайлавіч Шпілеўскі|Павел Міхайлавіч Шпілеўскі]] (4 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Песня пра зубра|Песня пра зубра]] (4 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Васіль Зуёнак|Васіль Зуёнак]] (2 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Белы легіён|Белы легіён]] (2 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Дыферэнцыйны ККД|Дыферэнцыйны ККД]] (2 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Янка Брыль|Янка Брыль]] (13 iw) — 9 skatījumu * [[:be:IGTV|IGTV]] (13 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Лісты з-пад шыбеніцы|Лісты з-пад шыбеніцы]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Міхаіл Васілевіч Кулагін|Міхаіл Васілевіч Кулагін]] (2 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Разбітае сэрца пацана|Разбітае сэрца пацана]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Гарадскі стадыён імя Яўгена Паўтына|Гарадскі стадыён імя Яўгена Паўтына]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Загляне сонца і ў наша аконца|Загляне сонца і ў наша аконца]] (3 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Іван Мележ|Іван Мележ]] (7 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Масавае забойства ў Сангмі|Масавае забойства ў Сангмі]] (53 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Хатынь|Хатынь]] (7 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Алесь Разанаў|Алесь Разанаў]] (8 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Адрыян Галаўня|Адрыян Галаўня]] (4 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Змітрок Бядуля|Змітрок Бядуля]] (15 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Фімоз|Фімоз]] (48 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Жамчужныя каралі|Жамчужныя каралі]] (22 iw) — 8 skatījumu {{div col end}} == pl == {{div col|3}} * [[:pl:PT-91 Twardy|PT-91 Twardy]] (31 iw) — 8031 skatījumu * [[:pl:07 zgłoś się|07 zgłoś się]] (2 iw) — 3946 skatījumu * [[:pl:Apocalypto|Apocalypto]] (53 iw) — 3887 skatījumu * [[:pl:Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022|Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022]] (13 iw) — 3629 skatījumu * [[:pl:Zmarli w lipcu 2022|Zmarli w lipcu 2022]] (10 iw) — 3309 skatījumu * [[:pl:Izabella Miko|Izabella Miko]] (16 iw) — 3301 skatījumu * [[:pl:Daria Zawiałow|Daria Zawiałow]] (4 iw) — 3214 skatījumu * [[:pl:Liga Narodów w piłce siatkowej mężczyzn|Liga Narodów w piłce siatkowej mężczyzn]] (13 iw) — 3170 skatījumu * [[:pl:Liga Narodów w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022|Liga Narodów w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022]] (14 iw) — 2828 skatījumu * [[:pl:Owczarek belgijski|Owczarek belgijski]] (35 iw) — 2747 skatījumu * [[:pl:Maciej Berbeka|Maciej Berbeka]] (6 iw) — 2716 skatījumu * [[:pl:KAI T-50 Golden Eagle|KAI T-50 Golden Eagle]] (30 iw) — 2375 skatījumu * [[:pl:K2 Black Panther|K2 Black Panther]] (29 iw) — 2317 skatījumu * [[:pl:Rzeź wołyńska|Rzeź wołyńska]] (24 iw) — 2173 skatījumu * [[:pl:Stopnie wojskowe w Polsce|Stopnie wojskowe w Polsce]] (6 iw) — 2130 skatījumu * [[:pl:M142 HIMARS|M142 HIMARS]] (31 iw) — 2015 skatījumu * [[:pl:Sobel (piosenkarz)|Sobel (piosenkarz)]] (2 iw) — 1960 skatījumu * [[:pl:Krzysztof (męczennik)|Krzysztof (męczennik)]] (53 iw) — 1948 skatījumu * [[:pl:Bob Rafelson|Bob Rafelson]] (23 iw) — 1926 skatījumu * [[:pl:Reprezentacja Polski w piłce siatkowej mężczyzn|Reprezentacja Polski w piłce siatkowej mężczyzn]] (27 iw) — 1899 skatījumu * [[:pl:Formuła 1 Sezon 2022|Formuła 1 Sezon 2022]] (38 iw) — 1806 skatījumu * [[:pl:Barbara Brylska|Barbara Brylska]] (20 iw) — 1769 skatījumu * [[:pl:Steve Harris|Steve Harris]] (47 iw) — 1728 skatījumu * [[:pl:Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela|Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela]] (30 iw) — 1695 skatījumu * [[:pl:Rebeka Masarova|Rebeka Masarova]] (11 iw) — 1602 skatījumu * [[:pl:Janick Gers|Janick Gers]] (38 iw) — 1555 skatījumu * [[:pl:Dorota Stalińska|Dorota Stalińska]] (4 iw) — 1536 skatījumu * [[:pl:Powstanie moskiewskie (1662)|Powstanie moskiewskie (1662)]] (6 iw) — 1491 skatījumu * [[:pl:Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce|Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce]] (17 iw) — 1475 skatījumu * [[:pl:Thousand-yard stare|Thousand-yard stare]] (15 iw) — 1444 skatījumu * [[:pl:Ewa Sałacka|Ewa Sałacka]] (2 iw) — 1433 skatījumu * [[:pl:KAI KF-21 Boramae|KAI KF-21 Boramae]] (23 iw) — 1413 skatījumu * [[:pl:Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej|Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej]] (32 iw) — 1402 skatījumu * [[:pl:Adrian Smith (muzyk)|Adrian Smith (muzyk)]] (39 iw) — 1397 skatījumu * [[:pl:Bartosz Kurek|Bartosz Kurek]] (25 iw) — 1387 skatījumu * [[:pl:M1 Abrams|M1 Abrams]] (53 iw) — 1362 skatījumu * [[:pl:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 1360 skatījumu * [[:pl:Rudy Youngblood|Rudy Youngblood]] (20 iw) — 1353 skatījumu * [[:pl:Raphinha|Raphinha]] (33 iw) — 1339 skatījumu * [[:pl:Nicko McBrain|Nicko McBrain]] (34 iw) — 1333 skatījumu * [[:pl:Mata (raper)|Mata (raper)]] (7 iw) — 1329 skatījumu * [[:pl:Dave Murray|Dave Murray]] (39 iw) — 1321 skatījumu * [[:pl:Bronisław Cieślak|Bronisław Cieślak]] (5 iw) — 1320 skatījumu * [[:pl:Gepard (działo przeciwlotnicze)|Gepard (działo przeciwlotnicze)]] (23 iw) — 1320 skatījumu * [[:pl:AHS Krab|AHS Krab]] (13 iw) — 1310 skatījumu * [[:pl:Remigiusz Mróz|Remigiusz Mróz]] (5 iw) — 1295 skatījumu * [[:pl:Hanna Dunowska|Hanna Dunowska]] (2 iw) — 1281 skatījumu * [[:pl:Góry Izerskie|Góry Izerskie]] (24 iw) — 1276 skatījumu * [[:pl:Elżbieta Jakubiak|Elżbieta Jakubiak]] (4 iw) — 1262 skatījumu * [[:pl:Ralph Kaminski|Ralph Kaminski]] (1 iw) — 1242 skatījumu * [[:pl:Earvin N’Gapeth|Earvin N’Gapeth]] (27 iw) — 1239 skatījumu * [[:pl:Vital Heynen|Vital Heynen]] (11 iw) — 1236 skatījumu * [[:pl:Jawed Karim|Jawed Karim]] (41 iw) — 1210 skatījumu * [[:pl:Stegna|Stegna]] (9 iw) — 1196 skatījumu * [[:pl:Maja Chwalińska|Maja Chwalińska]] (7 iw) — 1158 skatījumu * [[:pl:Kościół Polskokatolicki w Rzeczypospolitej Polskiej|Kościół Polskokatolicki w Rzeczypospolitej Polskiej]] (8 iw) — 1139 skatījumu * [[:pl:Pleń|Pleń]] (1 iw) — 1128 skatījumu * [[:pl:Mateusz Damięcki|Mateusz Damięcki]] (9 iw) — 1127 skatījumu * [[:pl:Muhammad VIII (Husajnidzi)|Muhammad VIII (Husajnidzi)]] (19 iw) — 1117 skatījumu * [[:pl:Wilm Hosenfeld|Wilm Hosenfeld]] (36 iw) — 1116 skatījumu * [[:pl:Mistrzostwa świata w piłce siatkowej mężczyzn|Mistrzostwa świata w piłce siatkowej mężczyzn]] (36 iw) — 1109 skatījumu * [[:pl:Kochaj i tańcz|Kochaj i tańcz]] (2 iw) — 1090 skatījumu * [[:pl:Dan Bilzerian|Dan Bilzerian]] (27 iw) — 1085 skatījumu * [[:pl:Kwiat Jabłoni|Kwiat Jabłoni]] (4 iw) — 1066 skatījumu * [[:pl:Mateusz Wieteska|Mateusz Wieteska]] (8 iw) — 1045 skatījumu * [[:pl:Tony Halik|Tony Halik]] (5 iw) — 1026 skatījumu * [[:pl:BMW serii 3|BMW serii 3]] (38 iw) — 1017 skatījumu * [[:pl:Tłumacz|Tłumacz]] (42 iw) — 1015 skatījumu * [[:pl:Szerszeń europejski|Szerszeń europejski]] (55 iw) — 1013 skatījumu * [[:pl:Lista uzbrojenia i sprzętu bojowego Wojsk Lądowych|Lista uzbrojenia i sprzętu bojowego Wojsk Lądowych]] (3 iw) — 1001 skatījumu * [[:pl:Kontrakcja|Kontrakcja]] (12 iw) — 998 skatījumu * [[:pl:BMW serii 5|BMW serii 5]] (35 iw) — 986 skatījumu * [[:pl:Telewizja Polska|Telewizja Polska]] (35 iw) — 981 skatījumu * [[:pl:Daniel Obajtek|Daniel Obajtek]] (3 iw) — 973 skatījumu * [[:pl:2S7 Pion|2S7 Pion]] (24 iw) — 961 skatījumu * [[:pl:Letnie Grand Prix w skokach narciarskich 2022|Letnie Grand Prix w skokach narciarskich 2022]] (2 iw) — 955 skatījumu * [[:pl:Dancing with the Stars. Taniec z gwiazdami|Dancing with the Stars. Taniec z gwiazdami]] (2 iw) — 935 skatījumu * [[:pl:Paul Sorvino|Paul Sorvino]] (28 iw) — 935 skatījumu * [[:pl:Anna Przybylska|Anna Przybylska]] (13 iw) — 927 skatījumu * [[:pl:Nikodem Skotarczak|Nikodem Skotarczak]] (2 iw) — 903 skatījumu * [[:pl:Bartosz Zmarzlik|Bartosz Zmarzlik]] (4 iw) — 890 skatījumu * [[:pl:Katarzyna Zdziebło|Katarzyna Zdziebło]] (10 iw) — 875 skatījumu * [[:pl:Krzysztof|Krzysztof]] (29 iw) — 873 skatījumu * [[:pl:Krajowa Spółka Cukrowa|Krajowa Spółka Cukrowa]] (3 iw) — 869 skatījumu * [[:pl:Alfabet polski|Alfabet polski]] (24 iw) — 868 skatījumu * [[:pl:James Bond (seria filmów)|James Bond (seria filmów)]] (26 iw) — 861 skatījumu * [[:pl:Terapia konwersyjna|Terapia konwersyjna]] (32 iw) — 855 skatījumu * [[:pl:Sara James|Sara James]] (3 iw) — 850 skatījumu * [[:pl:Order Odrodzenia Polski|Order Odrodzenia Polski]] (27 iw) — 846 skatījumu * [[:pl:Marek Sikora (aktor)|Marek Sikora (aktor)]] (4 iw) — 846 skatījumu * [[:pl:Guccio Gucci|Guccio Gucci]] (30 iw) — 841 skatījumu * [[:pl:Energylandia|Energylandia]] (10 iw) — 836 skatījumu * [[:pl:Bizon (kombajn rolniczy)|Bizon (kombajn rolniczy)]] (3 iw) — 835 skatījumu * [[:pl:Don Juan|Don Juan]] (21 iw) — 830 skatījumu * [[:pl:Sławomir Sierakowski|Sławomir Sierakowski]] (7 iw) — 820 skatījumu * [[:pl:Anna Moskwa|Anna Moskwa]] (1 iw) — 812 skatījumu * [[:pl:Zmarli w roku 2022|Zmarli w roku 2022]] (37 iw) — 806 skatījumu * [[:pl:V.O. Chidambaram Pillai|V.O. Chidambaram Pillai]] (9 iw) — 803 skatījumu * [[:pl:CityEL|CityEL]] (3 iw) — 797 skatījumu * [[:pl:Edward Stachura|Edward Stachura]] (10 iw) — 778 skatījumu {{div col end}} == lt == {{div col|3}} * [[:lt:Vytautas Tomkus|Vytautas Tomkus]] (3 iw) — 3027 skatījumu * [[:lt:Tadas Blinda|Tadas Blinda]] (5 iw) — 864 skatījumu * [[:lt:Vytautas Paukštė|Vytautas Paukštė]] (5 iw) — 732 skatījumu * [[:lt:Vaiva Mainelytė|Vaiva Mainelytė]] (2 iw) — 660 skatījumu * [[:lt:Algis Matulionis|Algis Matulionis]] (3 iw) — 366 skatījumu * [[:lt:Toma Vaškevičiūtė|Toma Vaškevičiūtė]] (2 iw) — 360 skatījumu * [[:lt:Tadas Blinda. Pradžia|Tadas Blinda. Pradžia]] (4 iw) — 327 skatījumu * [[:lt:Gediminas Girdvainis|Gediminas Girdvainis]] (2 iw) — 248 skatījumu * [[:lt:Danutė Juronytė|Danutė Juronytė]] (1 iw) — 244 skatījumu * [[:lt:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 236 skatījumu * [[:lt:Dovydas Giedraitis|Dovydas Giedraitis]] (2 iw) — 227 skatījumu * [[:lt:Alfonsas Radzevičius|Alfonsas Radzevičius]] (1 iw) — 203 skatījumu * [[:lt:Siauralapis gaurometis|Siauralapis gaurometis]] (53 iw) — 165 skatījumu * [[:lt:Balys Bratkauskas|Balys Bratkauskas]] (1 iw) — 163 skatījumu * [[:lt:Leonardas Zelčius|Leonardas Zelčius]] (2 iw) — 163 skatījumu * [[:lt:Juozas Budraitis|Juozas Budraitis]] (13 iw) — 149 skatījumu * [[:lt:Artiomas Inozemcevas|Artiomas Inozemcevas]] (1 iw) — 149 skatījumu * [[:lt:Antanas Šurna|Antanas Šurna]] (5 iw) — 145 skatījumu * [[:lt:Ignas Brazdeikis|Ignas Brazdeikis]] (11 iw) — 144 skatījumu * [[:lt:SEB bankas|SEB bankas]] (3 iw) — 142 skatījumu * [[:lt:Eugenija Šulgaitė|Eugenija Šulgaitė]] (2 iw) — 141 skatījumu * [[:lt:Kraujo giminystė|Kraujo giminystė]] (34 iw) — 136 skatījumu * [[:lt:Vitas Tomkus|Vitas Tomkus]] (1 iw) — 132 skatījumu * [[:lt:Borisas Dekanidzė|Borisas Dekanidzė]] (3 iw) — 128 skatījumu * [[:lt:Artūras Zuokas|Artūras Zuokas]] (9 iw) — 127 skatījumu * [[:lt:Luminor Bank|Luminor Bank]] (1 iw) — 127 skatījumu * [[:lt:Kirilas Lemochas|Kirilas Lemochas]] (7 iw) — 123 skatījumu * [[:lt:2022 m. Europos krepšinio čempionatas|2022 m. Europos krepšinio čempionatas]] (18 iw) — 120 skatījumu * [[:lt:Vištytis (miestelis)|Vištytis (miestelis)]] (16 iw) — 113 skatījumu * [[:lt:Stelmužės ąžuolas|Stelmužės ąžuolas]] (12 iw) — 111 skatījumu * [[:lt:Šuminai|Šuminai]] (2 iw) — 95 skatījumu * [[:lt:Vingio parkas|Vingio parkas]] (8 iw) — 93 skatījumu * [[:lt:Generalinis direktorius|Generalinis direktorius]] (65 iw) — 92 skatījumu * [[:lt:Audris Mečislovas Chadaravičius|Audris Mečislovas Chadaravičius]] (1 iw) — 91 skatījumu * [[:lt:Donatas Tarolis|Donatas Tarolis]] (5 iw) — 90 skatījumu * [[:lt:Hipochondrija|Hipochondrija]] (51 iw) — 86 skatījumu * [[:lt:Henrikas Kurauskas|Henrikas Kurauskas]] (1 iw) — 85 skatījumu * [[:lt:Sykas|Sykas]] (41 iw) — 84 skatījumu * [[:lt:Arūnas Valinskas|Arūnas Valinskas]] (7 iw) — 82 skatījumu * [[:lt:Aloyzas Sakalas|Aloyzas Sakalas]] (8 iw) — 76 skatījumu * [[:lt:Aldona Vederaitė|Aldona Vederaitė]] (1 iw) — 73 skatījumu * [[:lt:Remigijus Sabulis|Remigijus Sabulis]] (1 iw) — 71 skatījumu * [[:lt:Lituanica|Lituanica]] (9 iw) — 70 skatījumu * [[:lt:Galvijinė sparva|Galvijinė sparva]] (25 iw) — 70 skatījumu * [[:lt:Gabrielius Landsbergis-Žemkalnis|Gabrielius Landsbergis-Žemkalnis]] (4 iw) — 69 skatījumu * [[:lt:Lietuvos savivaldybės|Lietuvos savivaldybės]] (22 iw) — 68 skatījumu * [[:lt:Ilona Balsytė|Ilona Balsytė]] (1 iw) — 68 skatījumu * [[:lt:Ingrida Mikelionytė|Ingrida Mikelionytė]] (1 iw) — 68 skatījumu * [[:lt:Velnio nuotaka|Velnio nuotaka]] (1 iw) — 66 skatījumu * [[:lt:Vytautas Landsbergis-Žemkalnis|Vytautas Landsbergis-Žemkalnis]] (5 iw) — 65 skatījumu * [[:lt:Remigijus Šimašius|Remigijus Šimašius]] (16 iw) — 61 skatījumu * [[:lt:Andrius Bielskis|Andrius Bielskis]] (1 iw) — 60 skatījumu * [[:lt:Moters lytiniai organai|Moters lytiniai organai]] (58 iw) — 60 skatījumu * [[:lt:Valdas Babaliauskas|Valdas Babaliauskas]] (1 iw) — 59 skatījumu * [[:lt:Niekas nenorėjo mirti|Niekas nenorėjo mirti]] (8 iw) — 59 skatījumu * [[:lt:Gražina Baikštytė|Gražina Baikštytė]] (2 iw) — 59 skatījumu * [[:lt:Šventasis Kristoforas|Šventasis Kristoforas]] (53 iw) — 58 skatījumu * [[:lt:Algimantas Masiulis|Algimantas Masiulis]] (10 iw) — 58 skatījumu * [[:lt:Vilniaus brigada|Vilniaus brigada]] (1 iw) — 57 skatījumu * [[:lt:Lietuvos Respublikos Prezidentas|Lietuvos Respublikos Prezidentas]] (24 iw) — 56 skatījumu * [[:lt:Tomas Venclova|Tomas Venclova]] (18 iw) — 56 skatījumu * [[:lt:Mindaugas Kuzminskas|Mindaugas Kuzminskas]] (22 iw) — 55 skatījumu * [[:lt:Remigijus Vilkaitis|Remigijus Vilkaitis]] (4 iw) — 55 skatījumu * [[:lt:CF Rayo Majadahonda|CF Rayo Majadahonda]] (18 iw) — 54 skatījumu * [[:lt:Jurijus Šatunovas|Jurijus Šatunovas]] (24 iw) — 54 skatījumu * [[:lt:Pakruojo dvaras|Pakruojo dvaras]] (2 iw) — 53 skatījumu * [[:lt:Gabrielius Landsbergis (1982)|Gabrielius Landsbergis (1982)]] (19 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Lytinės lūpos|Lytinės lūpos]] (50 iw) — 51 skatījumu * [[:lt:Ovuliacija|Ovuliacija]] (55 iw) — 51 skatījumu * [[:lt:Medlieva|Medlieva]] (47 iw) — 50 skatījumu * [[:lt:Vilniaus miesto dalys|Vilniaus miesto dalys]] (2 iw) — 50 skatījumu * [[:lt:Rezus faktorius|Rezus faktorius]] (41 iw) — 50 skatījumu * [[:lt:Asmens kodas|Asmens kodas]] (21 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Kęstutis Antanėlis|Kęstutis Antanėlis]] (3 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Vilniaus istorija|Vilniaus istorija]] (6 iw) — 48 skatījumu * [[:lt:Užutrakio dvaras|Užutrakio dvaras]] (4 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:2020–2024 m. Seimas|2020–2024 m. Seimas]] (4 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Extremadura UD|Extremadura UD]] (23 iw) — 46 skatījumu * [[:lt:Eugenija Bajorytė|Eugenija Bajorytė]] (1 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Ugniažolė|Ugniažolė]] (23 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Raudonės pilis|Raudonės pilis]] (10 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Kinčiuliai|Kinčiuliai]] (2 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Topo centras|Topo centras]] (1 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Lietuvos raudonoji knyga|Lietuvos raudonoji knyga]] (3 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:CD Numancia|CD Numancia]] (44 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Užimtumo tarnyba prie Socialinės apsaugos ir darbo ministerijos|Užimtumo tarnyba prie Socialinės apsaugos ir darbo ministerijos]] (2 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Palangos tiltas|Palangos tiltas]] (1 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Ų|Ų]] (18 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Henrikas Daktaras|Henrikas Daktaras]] (2 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Luokė|Luokė]] (8 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Gyvalazdės|Gyvalazdės]] (59 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Artūras Milaknis|Artūras Milaknis]] (11 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:15min|15min]] (7 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Plačiažnyplis vėžys|Plačiažnyplis vėžys]] (43 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Donaldas Kairys|Donaldas Kairys]] (9 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Kazys Maksvytis|Kazys Maksvytis]] (5 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Paprastasis uodas|Paprastasis uodas]] (35 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Moniqué|Moniqué]] (4 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Inga Jankauskaitė|Inga Jankauskaitė]] (10 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Registrų centras|Registrų centras]] (1 iw) — 40 skatījumu {{div col end}} == et == {{div col|3}} * [[:et:Pulma-aastapäev|Pulma-aastapäev]] (39 iw) — 389 skatījumu * [[:et:Kristjan Järvi|Kristjan Järvi]] (11 iw) — 363 skatījumu * [[:et:Maicel Uibo|Maicel Uibo]] (15 iw) — 361 skatījumu * [[:et:Eesti kirjanike loend|Eesti kirjanike loend]] (7 iw) — 234 skatījumu * [[:et:PT-91|PT-91]] (31 iw) — 203 skatījumu * [[:et:Panustehnika|Panustehnika]] (21 iw) — 183 skatījumu * [[:et:Johannes Erm|Johannes Erm]] (8 iw) — 183 skatījumu * [[:et:Kare Kauks|Kare Kauks]] (4 iw) — 178 skatījumu * [[:et:Eesti näitlejate loend|Eesti näitlejate loend]] (6 iw) — 174 skatījumu * [[:et:Ringmüür|Ringmüür]] (16 iw) — 152 skatījumu * [[:et:Hiina astroloogia|Hiina astroloogia]] (30 iw) — 137 skatījumu * [[:et:Eesti sõjaväelised auastmed|Eesti sõjaväelised auastmed]] (5 iw) — 131 skatījumu * [[:et:In memoriam 2022|In memoriam 2022]] (37 iw) — 130 skatījumu * [[:et:Noomi Rapace|Noomi Rapace]] (48 iw) — 124 skatījumu * [[:et:Janek Õiglane|Janek Õiglane]] (6 iw) — 111 skatījumu * [[:et:Heini Vaikmaa|Heini Vaikmaa]] (1 iw) — 103 skatījumu * [[:et:Eesti linnad|Eesti linnad]] (1 iw) — 102 skatījumu * [[:et:Lindude loend|Lindude loend]] (11 iw) — 99 skatījumu * [[:et:Segavereline|Segavereline]] (2 iw) — 93 skatījumu * [[:et:Tõnis Lukas|Tõnis Lukas]] (11 iw) — 89 skatījumu * [[:et:Jumalate loend|Jumalate loend]] (13 iw) — 88 skatījumu * [[:et:Peep Peterson|Peep Peterson]] (2 iw) — 88 skatījumu * [[:et:Katri Raik|Katri Raik]] (10 iw) — 85 skatījumu * [[:et:Turneri sündroom|Turneri sündroom]] (52 iw) — 82 skatījumu * [[:et:Kelgukoerad|Kelgukoerad]] (1 iw) — 81 skatījumu * [[:et:Eesti saarte loend|Eesti saarte loend]] (21 iw) — 77 skatījumu * [[:et:5MIINUST|5MIINUST]] (1 iw) — 76 skatījumu * [[:et:Riina Sikkut|Riina Sikkut]] (5 iw) — 76 skatījumu * [[:et:Itaalia linnade loend|Itaalia linnade loend]] (3 iw) — 75 skatījumu * [[:et:Eesti raadiojaamade loend|Eesti raadiojaamade loend]] (2 iw) — 73 skatījumu * [[:et:Gerli Padar|Gerli Padar]] (22 iw) — 72 skatījumu * [[:et:Helve Raik|Helve Raik]] (1 iw) — 70 skatījumu * [[:et:Rahvaste ja hõimude loend|Rahvaste ja hõimude loend]] (28 iw) — 69 skatījumu * [[:et:Karel Tilga|Karel Tilga]] (4 iw) — 69 skatījumu * [[:et:Sodiaagimärk|Sodiaagimärk]] (52 iw) — 67 skatījumu * [[:et:Apteeker Melchior (film)|Apteeker Melchior (film)]] (1 iw) — 66 skatījumu * [[:et:Türgi van|Türgi van]] (35 iw) — 65 skatījumu * [[:et:Egiptuse jumalad|Egiptuse jumalad]] (53 iw) — 65 skatījumu * [[:et:Kättemaksukontor|Kättemaksukontor]] (1 iw) — 63 skatījumu * [[:et:Roblox|Roblox]] (57 iw) — 63 skatījumu * [[:et:August Jakobson|August Jakobson]] (12 iw) — 62 skatījumu * [[:et:Laitse mõis|Laitse mõis]] (2 iw) — 62 skatījumu * [[:et:Sky Plus|Sky Plus]] (3 iw) — 60 skatījumu * [[:et:Paavo Järvi|Paavo Järvi]] (22 iw) — 59 skatījumu * [[:et:Rahaühikute loend|Rahaühikute loend]] (29 iw) — 59 skatījumu * [[:et:Ada Lundver|Ada Lundver]] (4 iw) — 58 skatījumu * [[:et:Koeratõugude loend|Koeratõugude loend]] (48 iw) — 57 skatījumu * [[:et:Mart Sander|Mart Sander]] (6 iw) — 57 skatījumu * [[:et:Tekstiilide loend|Tekstiilide loend]] (3 iw) — 56 skatījumu * [[:et:Maausk|Maausk]] (5 iw) — 56 skatījumu * [[:et:Isikukood|Isikukood]] (22 iw) — 56 skatījumu * [[:et:Segarassid|Segarassid]] (21 iw) — 55 skatījumu * [[:et:Kusemine|Kusemine]] (58 iw) — 55 skatījumu * [[:et:Leedu muusika|Leedu muusika]] (9 iw) — 54 skatījumu * [[:et:Ohtlik lend|Ohtlik lend]] (1 iw) — 53 skatījumu * [[:et:Automarkide loend|Automarkide loend]] (34 iw) — 53 skatījumu * [[:et:Imetajate loend|Imetajate loend]] (13 iw) — 51 skatījumu * [[:et:K-komando|K-komando]] (3 iw) — 50 skatījumu * [[:et:Hollandi linnade loend|Hollandi linnade loend]] (21 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Fabergé munad|Fabergé munad]] (44 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Lobitöö|Lobitöö]] (53 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Karl Ristikivi|Karl Ristikivi]] (11 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Melchior Wakenstede|Melchior Wakenstede]] (1 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Vaimne tervis|Vaimne tervis]] (56 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Sidney Sheldon|Sidney Sheldon]] (58 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Eduard Vilde|Eduard Vilde]] (22 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Piprarannik|Piprarannik]] (21 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Kaja Kallase teine valitsus|Kaja Kallase teine valitsus]] (6 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Ahvirõuged|Ahvirõuged]] (61 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Võsu|Võsu]] (14 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Õnne 13|Õnne 13]] (4 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Leegion|Leegion]] (62 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Taagepera mõis|Taagepera mõis]] (3 iw) — 42 skatījumu * [[:et:Eesti sportlaste loend|Eesti sportlaste loend]] (1 iw) — 42 skatījumu * [[:et:Ladinakeelsete väljendite loend|Ladinakeelsete väljendite loend]] (46 iw) — 42 skatījumu * [[:et:Andres Ehin|Andres Ehin]] (7 iw) — 42 skatījumu * [[:et:Enteroviirus|Enteroviirus]] (28 iw) — 42 skatījumu * [[:et:Karl Madis|Karl Madis]] (1 iw) — 41 skatījumu * [[:et:Mirtel Pohla|Mirtel Pohla]] (4 iw) — 41 skatījumu * [[:et:Martin Kupper|Martin Kupper]] (9 iw) — 41 skatījumu * [[:et:Karmen Bruus|Karmen Bruus]] (4 iw) — 40 skatījumu * [[:et:Salviinialaadsed|Salviinialaadsed]] (29 iw) — 40 skatījumu * [[:et:Ines Aru|Ines Aru]] (1 iw) — 40 skatījumu * [[:et:Indrek Hargla|Indrek Hargla]] (7 iw) — 40 skatījumu * [[:et:Lea Danilson-Järg|Lea Danilson-Järg]] (2 iw) — 40 skatījumu * [[:et:Ungari kirjanike loend|Ungari kirjanike loend]] (15 iw) — 40 skatījumu * [[:et:Suur väin|Suur väin]] (9 iw) — 39 skatījumu * [[:et:Eesti ettevõtlus- ja infotehnoloogiaminister|Eesti ettevõtlus- ja infotehnoloogiaminister]] (1 iw) — 39 skatījumu * [[:et:Viking Line|Viking Line]] (17 iw) — 39 skatījumu * [[:et:Maarika Järvi|Maarika Järvi]] (1 iw) — 39 skatījumu * [[:et:NATO liikmesriigid|NATO liikmesriigid]] (24 iw) — 39 skatījumu * [[:et:Saturn (astroloogia)|Saturn (astroloogia)]] (3 iw) — 38 skatījumu * [[:et:Maksu- ja Tolliamet|Maksu- ja Tolliamet]] (1 iw) — 38 skatījumu * [[:et:Anu Saagim|Anu Saagim]] (1 iw) — 38 skatījumu * [[:et:Eesti väinade loend|Eesti väinade loend]] (1 iw) — 38 skatījumu * [[:et:K-Rauta|K-Rauta]] (4 iw) — 37 skatījumu * [[:et:Kihnu Virve|Kihnu Virve]] (4 iw) — 37 skatījumu * [[:et:Hanno Pevkur|Hanno Pevkur]] (16 iw) — 37 skatījumu * [[:et:Maik-Kalev Kotsar|Maik-Kalev Kotsar]] (6 iw) — 36 skatījumu * [[:et:Eesti poliitikute loend|Eesti poliitikute loend]] (1 iw) — 36 skatījumu {{div col end}} 3qhgdsi6gauvd01wxny845exry4i06e 0 456144 3661014 3656306 2022-07-26T08:05:20Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste | Nosaukums = 2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā | Logo = 2018 European Athletics Championships Logo.svg | Izmērs = 150px | Stadions = [[Berlīnes olimpiskais stadions]] | Norises vieta = {{vieta|Vācija|Berlīne}} | Laiks = 6.—12. augusts | Valstu skaits = | Dalībnieki = 1439 | Disciplīnas = 48+2 | Iepriekšējais = [[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2016]] | Nākamais = [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022]] }} '''2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā''' bija 24. [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], kas notika [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], no 2018. gada 6. līdz 12. augustam. Pirmo reizi vieglatlētikas sacensības bija daļa no apvienotā Eiropas čempionāta vairākos sporta veidos. Citos sporta veidos sacensības norisinājās [[Glāzgova|Glāzgovā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/eiropas-cempionata-latvijai-ceribas-uz-skepmetejiem-finala-potencials-ari-citiem.a287852/ |title=Eiropas čempionātā Latvijai cerības uz šķēpmetējiem, fināla potenciāls arī citiem |date={{dat|2018|8|7|N|bez}} |website=lsm.lv|accessdate={{dat|2020|4|10||bez}}}}</ref> Otro čempionātu pēc kārtas netika atļauta [[Krievija]]s komandas dalība, atsevišķi tās vieglatlēti varēja piedalīties kā atļautie neitrālie sportisti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russia-doping-ban-continued-by-international-sports-authority/29394710.html |title=IAAF Maintains Team Ban On Russia Over Doping, Allows More 'Neutral' Competitors |language=en |date={{dat|2018|7|27|N|bez}} |website=rferl.org|accessdate={{dat|2020|4|10||bez}}}}</ref> [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] un [[Polija]]s vieglatlēti izcīnīja pa 7 zelta medaļām. Medaļas ieguva 27 valstu pārstāvji, kā arī atļautie neitrālie sportisti. [[Latvija|Latviju]] šajā čempionātā pārtstāvēja 17 sportisti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/article/3048/zinams-latvijas-izlases-sastavs-dalibai-eiropas-cempionata-vieglatletika |title=Zināms Latvijas izlases sastāvs dalībai Eiropas čempionātā vieglatlētikā |date={{dat|2018|7|30|N|bez}} |website=athletics.lv|accessdate={{dat|2020|4|10||bez}}}}</ref> Augstāko vietu izcīnīja [[Madara Palameika]], kas šķēpa mešanas sacensībās ierindojās 9. vietā. == Rezultāti == === Vīrieši === {| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri |{{Flagathlete|[[Žarnels Hjūzs]]|GBR}} || 9,95 '''ČR''' |{{Flagathlete|[[Rīss Preskods]]|GBR}} || 9,96 |{{Flagathlete|[[Žaks Ali Hārvijs]]|TUR}} || 10,01 |- |200 metri |{{Flagathlete|[[Ramils Gulijevs]]|TUR}} || 19,76 '''ČR''' |{{Flagathlete|[[Netanīls Mičels-Bleiks]]|GBR}} || 20,04 |{{Flagathlete|[[Alekss Vilsons]]|SUI}} || 20,04 '''NR''' |- |400 metri |{{Flagathlete|[[Metjū Hadsons-Smits]]|GBR}} || 44,78 |{{Flagathlete|[[Kevins Borlē]]|BEL}} || 45,13 |{{Flagathlete|[[Džonatans Borlē]]|BEL}} || 45,19 |- |800 metri |{{Flagathlete|[[Adams Kščots]]|POL}} || 1:44,59 |{{Flagathlete|[[Andrēass Krāmers]]|SWE}} || 1:45,03 '''=NR''' |{{Flagathlete|[[Pjērs Ambruāzs Boss]]|FRA}} || 1:45,30 |- |1500 metri |{{Flagathlete|[[Jakobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 3:38,10 |{{Flagathlete|[[Marcins Levandovskis]]|POL}} || 3:38,14 |{{Flagathlete|[[Džeiks Vaitmens]]|GBR}} || 3:38,25 |- |5000 metri |{{Flagathlete|[[Jakobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 13:17,06 |{{Flagathlete|[[Henriks Ingebrigtsens]]|NOR}} || 13:18,75 |{{Flagathlete|[[Murads Amdunī]]|FRA}} || 13:19,14 |- |10 000 metri |{{Flagathlete|[[Murads Amdunī]]|FRA}} || 28:11,22 |{{Flagathlete|[[Baširs Abdī]]|BEL}} || 28:11,76 |{{Flagathlete|[[Jemaneberhans Kripa]]|ITA}} || 28:12,15 |- |rowspan=2|Maratons |{{Flagathlete|[[Kūns Nārts]]|BEL}} || 2:09:51 '''ČR''', '''PB''' |{{Flagathlete|[[Tadess Abrahams]]|SUI}} || 2:11:24 |{{Flagathlete|[[Jasins Rašiks]]|ITA}} || 2:12:09 '''PB''' |- | {{ITA}} || 6:40:48 | {{ESP}} || 6:42:43 | {{AUT}} || 6:49:29 |- |110 metru barjerskrējiens |{{Flagathlete|[[Paskāls Martino-Lagards]]|FRA}} || 13,17 |{{Flagathlete|[[Sergejs Šubenkovs]]|ANA||EAA}} || 13,17 |{{Flagathlete|[[Orlando Ortega]]|ESP}} || 13,34 |- |400 metri |{{Flagathlete|[[Karstens Varholms]]|NOR}} || 47,64 |{{Flagathlete|[[Jasmani Kopello]]|TUR}} || 47,81 |{{Flagathlete|[[Tomass Barrs]]|IRL}} || 48,31 |- |3000 metru kavēkļu skrējiens |{{Flagathlete|[[Mahidins Mehisi-Benabads]]|FRA}} || 8:31,66 |{{Flagathlete|[[Fernando Karro]]|ESP}} || 8:34,16 |{{Flagathlete|[[Johaness Kjapinelli]]|ITA}} || 8:35,81 |- |4x100 metru stafete |{{GBR}} || 37,80 |{{TUR}} || 37,98 |{{NED}} || 38,03 |- |4x400 metru stafete |{{BEL}} || 2:59,47 |{{GBR}} || 3:00,36 |{{ESP}} || 3:00,78 |- |20 kilometru soļošana |{{Flagathlete|[[Alvaro Martins]]|ESP}} || 1:20,42 |{{Flagathlete|[[Djego Garsija Karrera]]|ESP}} || 1:20,48 |{{Flagathlete|[[Vasilijs Mizinovs]]|ANA||EAA}} || 1:20,50 |- |50 kilometru soļošana |{{Flagathlete|[[Marjans Zakaļnickis]]|UKR}} || 3:46:35 |{{Flagathlete|[[Matejs Tots]]|SVK}} || 3:47:27 |{{Flagathlete|[[Dmitrijs Dzjubins]]|BLR}} || 3:47:59 '''PB''' |- |Augstlēkšana |{{Flagathlete|[[Mateušs Pšibilko]]|GER}} || 2,35 |{{Flagathlete|[[Maksims Ņedasekavs]]|BLR}} || 2,33 |{{Flagathlete|[[Iļja Ivaņuks]]|ANA||EAA}} || 2,31 |- |Kārtslēkšana |{{Flagathlete|[[Armands Duplantiss]]|SWE}} || 6,05 '''ČR''' |{{Flagathlete|[[Timurs Morgunovs]]|ANA||EAA}} || 6,00 |{{Flagathlete|[[Reno Lavilenī]]|FRA}} || 5,95 |- |Tāllēkšana |{{Flagathlete|[[Miltiadis Tentoglu]]|GRE}} || 8,25 |{{Flagathlete|[[Fabians Heinle]]|GER}} || 8,13 |{{Flagathlete|[[Serhijs Nikiforovs]]|UKR}} || 8,13 |- |Trīssoļlēkšana |{{Flagathlete|[[Nelsons Evora]]|POR}} || 17,10 |{{Flagathlete|[[Aleksiss Kopello]]|AZE}} || 16,93 |{{Flagathlete|[[Dimitris Ciamis]]|GRE}} || 16,78 |- |Lodes grūšana |{{Flagathlete|[[Mihals Haratiks]]|POL}} || 21,72 |{{Flagathlete|[[Konrads Bukoveckis]]|POL}} || 21,66 |{{Flagathlete|[[Dāvids Štorls]]|GER}} || 21,41 |- |Diska mešana |{{Flagathlete|[[Andrjus Gudžus]]|LTU}} || 68,46 |{{Flagathlete|[[Dāniels Stols]]|SWE}} || 68,23 |{{Flagathlete|[[Lūkass Veishaidingers]]|AUT}} || 65,14 |- |Šķēpa mešana |{{Flagathlete|[[Tomass Rēlers]]|GER}} || 89,47 |{{Flagathlete|[[Andreass Hofmans]]|GER}} || 87,60 |{{Flagathlete|[[Magnuss Kirts]]|EST}} || 85,96 |- |Vesera mešana |{{Flagathlete|[[Vojcehs Novickis]]|POL}} || 80,12 |{{Flagathlete|[[Pavels Fajdeks]]|POL}} || 78,69 |{{Flagathlete|[[Bence Halāss]]|HUN}} || 77,36 |- |Desmitcīņa |{{Flagathlete|[[Arturs Abele]]|GER}} || 8431 |{{Flagathlete|[[Iļja Škureņovs]]|ANA||EAA}} || 8321 '''SB''' |{{Flagathlete|[[Vitaļs Žuks]]|BLR}} || 8290 '''PB''' |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Sievietes === {| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri |{{Flagathlete|[[Dīna Ešere-Smita]]|GBR}} || 10,85 '''WL, NR''' |{{Flagathlete|[[Džīna Likenkempere]]|GER}} || 10,98 |{{Flagathlete|[[Dafne Shipersa]]|NED}} || 10,99 '''SB''' |- |200 metri |{{Flagathlete|[[Dīna Ešere-Smita]]|GBR}} || 21,89 '''WL, NR''' |{{Flagathlete|[[Dafne Shipersa]]|NED}} || 22,14 '''SB''' |{{Flagathlete|[[Jamile Samuela]]|NED}} || 22,37 '''PB''' |- |400 metri |{{Flagathlete|[[Justina Sventi-Ersetica]]|POL}} || 50,41 |{{Flagathlete|[[Marija Belibasaki]]|GRE}} || 50,45 '''NR''' |{{Flagathlete|[[Lisane de Vite]]|NED}} || 50,77 '''NR''' |- |800 metri |{{Flagathlete|[[Natalija Priščepa]]|UKR}} || 2:00,38 |{{Flagathlete|[[Renela Lamota]]|FRA}} || 2:00,62 |{{Flagathlete|[[Olha Ļahova]]|UKR}} || 2:00,79 |- |1500 metri |{{Flagathlete|[[Lora Muira]]|GBR}} || 4:02,32 |{{Flagathlete|[[Sofija Ennaui]]|POL}} || 4:03,08 |{{Flagathlete|[[Lora Veitmena]]|GBR}} || 4:03,75 |- |5000 metri |{{Flagathlete|[[Sifana Hasana]]|NED}} || 14:46,12 '''ČR''' |{{Flagathlete|[[Eiliša Makolgana]]|GBR}} || 14:53,05 |{{Flagathlete|[[Jasemina Džana]]|TUR}} || 14:57,63 |- |10 000 metri |{{Flagathlete|[[Lona Čemtai Salpetere]]|ISR}} || 31:43,29 |{{Flagathlete|[[Sūzana Kruminsa]]|NED}} || 31:52,55 |{{Flagathlete|[[Merafa Bahta]]|SWE}} || 32:19,34 |- |rowspan=2|Maratons |{{Flagathlete|[[Volha Mazuronaka]]|BLR}} || 2:26:22 |{{Flagathlete|[[Klemensa Kalvina]]|FRA}} || 2:26:28 |{{Flagathlete|[[Eva Vrabcova-Nīvltova]]|CZE}} || 2:26:31 |- | {{BLR}} || 7:21:54 | {{ITA}} || 7:32:46 | {{ESP}} || 7:44:06 |- |100 metru barjerskrējiens |{{Flagathlete|[[Elvīra Hermane]]|BLR}} || 12,67 |{{Flagathlete|[[Pamela Dutkeviča]]|GER}} || 12,72 |{{Flagathlete|[[Sindija Roledere]]|GER}} || 12,77 '''SB''' |- |400 metru barjerskrējiens |{{Flagathlete|[[Lea Šprungere]]|SUI}} || 54,33 |{{Flagathlete|[[Hanna Rižikova]]|UKR}} || 54,51 |{{Flagathlete|[[Megana Bīzlija]]|GBR}} || 55,31 |- |3000 metru kavēkļu skrējiens |{{Flagathlete|[[Geza Felicitasa Krauze]]|GER}} || 9:19,80 |{{Flagathlete|[[Fabjena Šlumpfa]]|SUI}} || 9:22,29 |{{Flagathlete|[[Karulīne Bjerkeli Grevdāle]]|NOR}} || 9:24,46 |- |4x100 metru stafete |{{GBR}} || 41,88 |{{NED}} || 42,15 |{{GER}} || 42,23 |- |4x400 metru stafete |{{POL}} || 3:26,59 |{{FRA}} || 3:27,17 |{{GBR}} || 3:27,40 |- |20 kilometru soļošana |{{Flagathlete|[[Marija Peresa]]|ESP}} || 1:26,36 '''ČR''' |{{Flagathlete|[[Anežka Drahotova]]|CZE}} || 1:27,03 |{{Flagathlete|[[Antonella Palmizāno]]|ITA}} || 1:27,30 |- |50 kilometru soļošana |{{Flagathlete|[[Ineša Enrikeša]]|POR}} || 4:09:21 '''ČR''' |{{Flagathlete|[[Alina Cvilija]]|UKR}} || 4:12:44 '''NR''' |{{Flagathlete|[[Jūlija Takāča]]|ESP}} || 4:15:22 |- |Augstlēkšana |{{Flagathlete|[[Marija Lasickene]]|ANA||EAA}} || 2,00 |{{Flagathlete|[[Mirela Demireva]]|BUL}} || 2,00 |{{Flagathlete|[[Marī Lorensa Jungfleiša]]|GER}} || 1,96 |- |Kārtslēkšana |{{Flagathlete|[[Katerina Stefanidi]]|GRE}} || 4,85 '''ČR''' |{{Flagathlete|[[Nikoleta Kirjakopulu]]|GRE}} || 4,80 '''SB''' |{{Flagathlete|[[Holija Bredšova]]|GBR}} || 4,75 |- |Tāllēkšana |{{Flagathlete|[[Malaika Mihambo]]|GER}} || 6,75 |{{Flagathlete|[[Marina Beha]]|UKR}} || 6,73 |{{Flagathlete|[[Šāra Proktore]]|GBR}} || 6,70 |- |Trīssoļlēkšana |{{Flagathlete|[[Paraskevi Papahristu]]|GRE}} || 14,60 |{{Flagathlete|[[Kristīna Gīriša]]|GER}} || 14,45 |{{Flagathlete|[[Ana Peleteiro]]|ESP}} || 14,44 |- |Lodes grūšana |{{Flagathlete|[[Paulina Guba]]|POL}} || 19,33 |{{Flagathlete|[[Kristīna Švanica]]|GER}} || 19,19 |{{Flagathlete|[[Aļona Dubitska]]|BLR}} || 18,81 |- |Diska mešana |{{Flagathlete|[[Sandra Perkoviča]]|CRO}} || 67,62 |{{Flagathlete|[[Nadīne Millere]]|GER}} || 63,00 |{{Flagathlete|[[Šanisa Krafta]]|GER}} || 62,46 |- |Šķēpa mešana |{{Flagathlete|[[Kristina Husonga]]|GER}} || 67,90 '''ČR''' |{{Flagathlete|[[Nikola Ogrodnīkova]]|CZE}} || 61,85 |{{Flagathlete|[[Liveta Jasjūnaite]]|LTU}} || 61,59 |- |Vesera mešana |{{Flagathlete|[[Anita Vlodarčika]]|POL}} || 78,94 '''ČR''' |{{Flagathlete|[[Aleksandra Tavernjē]]|FRA}} || 74,78 '''NR''' |{{Flagathlete|[[Joanna Fjodorova]]|POL}} || 74,00 |- |Septiņcīņa |{{Flagathlete|[[Nafisatu Tiama]]|BEL}} || 6816 |{{Flagathlete|[[Keterīna Džonsone-Tompsone]]|GBR}} || 6759 |{{Flagathlete|[[Karolīna Šēfere]]|GER}} || 6602 |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} == Medaļu kopvērtējums == {{Medals table | host = GER | team = | gold_GBR = 7 | silver_GBR = 5 | bronze_GBR = 6 | gold_POL = 7 | silver_POL = 4 | bronze_POL = 1 | gold_GER = 6 | silver_GER = 7 | bronze_GER = 6 | host_GER = yes | gold_FRA = 3 | silver_FRA = 4 | bronze_FRA = 3 | gold_BEL = 3 | silver_BEL = 2 | bronze_BEL = 1 | gold_GRE = 3 | silver_GRE = 2 | bronze_GRE = 1 | gold_BLR = 3 | silver_BLR = 1 | bronze_BLR = 3 | gold_NOR = 3 | silver_NOR = 1 | bronze_NOR = 1 | gold_UKR = 2 | silver_UKR = 3 | bronze_UKR = 2 | gold_ESP = 2 | silver_ESP = 3 | bronze_ESP = 5 | gold_POR = 2 | silver_POR = 0 | bronze_POR = 0 | gold_NED = 1 | silver_NED = 3 | bronze_NED = 4 | gold_ANA = 1 | silver_ANA = 3 | bronze_ANA = 2 | note_ANA = {{ref|a|[1]}} | skip_ANA = yes | gold_TUR = 1 | silver_TUR = 2 | bronze_TUR = 2 | gold_SUI = 1 | silver_SUI = 2 | bronze_SUI = 1 | gold_SWE = 1 | silver_SWE = 2 | bronze_SWE = 1 | gold_ITA = 1 | silver_ITA = 1 | bronze_ITA = 4 | gold_LTU = 1 | silver_LTU = 0 | bronze_LTU = 1 | gold_CRO = 1 | silver_CRO = 0 | bronze_CRO = 0 | gold_ISR = 1 | silver_ISR = 0 | bronze_ISR = 0 | gold_CZE = 0 | silver_CZE = 2 | bronze_CZE = 1 | gold_BUL = 0 | silver_BUL = 1 | bronze_BUL = 0 | gold_SVK = 0 | silver_SVK = 1 | bronze_SVK = 0 | gold_AZE = 0 | silver_AZE = 1 | bronze_AZE = 0 | gold_AUT = 0 | silver_AUT = 0 | bronze_AUT = 2 | gold_EST = 0 | silver_EST = 0 | bronze_EST = 1 | gold_HUN = 0 | silver_HUN = 0 | bronze_HUN = 1 | gold_IRL = 0 | silver_IRL = 0 | bronze_IRL = 1 }} Piezīme: {{note|a|[1]}} Eiropas Vieglatlētikas asociācija neiekļauj atļauto neitrālo sportistu medaļas tabulā. == Latvijas sportisti == {|class="wikitable" style="text-align: center" |- !Sportists !Disciplīna !Vieta !Rezultāts |- |align=left|[[Madara Palameika]]||Šķēpa mešana||9.||60,21 |- |align=left|[[Gunta Latiševa-Čudare]]||400 m||10.||51,60 |- |align=left|[[Rolands Štrobinders]]||Šķēpa mešana||11.||81,93 |- |align=left|[[Gatis Čakšs]]||Šķēpa mešana||13.||78,13 |- |align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana||14.||78,10 |- |align=left|[[Jānis Leitis]]||400 m||15.||45,53 |- |align=left|[[Elvijs Misāns]]||Trīssoļlēkšana||17.||16,26 |- |align=left|[[Anete Kociņa]]||Šķēpa mešana||17.||57,48 |- |align=left|[[Lauma Grīva]]||Tāllēkšana||18.||6,47 |- |align=left|[[Līna Mūze]]||Šķēpa mešana||19.||53,95 |- |align=left|[[Maksims Sinčukovs]]||400 m/b||20.||50,33 |- |align=left|[[Mareks Ārents]]||Kārtslēkšana||22.||5,36 |- |align=left|[[Sindija Bukša]]||200 m||24.||23,36 |- |align=left|[[Līga Velvere]]||800 m||29.||2:05,13 |- |align=left|[[Jānis Višķers]]||Maratons||49.||2.25:28 |- |align=left|[[Arnis Rumbenieks]]||50 km soļošana||—||{{DNF}} |- |align=left|[[Ilona Marhele]]||Maratons||—||{{DNF}} |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|2018 European Championships in Athletics|2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā}} * [https://www.european-athletics.org/mm/Document/EventsMeetings/General/01/28/50/76/ResultBook_Berlin_2018_Final_Neutral.pdf Oficiālie rezultāti] {{en ikona}} {{Eiropas vieglatlētikas čempionāti}} [[Kategorija:2018. gads sportā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Vieglatlētika Vācijā]] [[Kategorija:Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] sv52iwn83sfkq4j8rpk3nip64uq0p0k 0 456413 3660774 3202190 2022-07-25T16:53:55Z Baisulis 11523 Pāradresācija nomainīta no [[Hanibāls Buress]] uz [[Hanibāls Bariss]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Hanibāls Bariss]] b2efte9at84vjfwenntq4s5kjp8jzn7 0 459464 3660944 3590339 2022-07-26T04:47:21Z ScAvenger 1630 /* Jablonska diagramma */ typo wikitext text/x-wiki [[Attēls:Fluorescent_minerals_hg.jpg|right|thumb|Minerālu fluorescence, kuri apgaismoti ar ultravioleto gaismu.]] '''Fluorescence''' ir process, kurā [[viela]] pēc [[Gaisma|gaismas]] vai cita [[Elektromagnētiskais starojums|elektromagnētiskā starojuma]] absorbēšanas izstaro gaismu. Vairumā gadījumu izstarotajai gaismai ir lielāks [[Viļņa garums|viļņu garums]] un mazāka [[enerģija]] nekā absorbētajam [[Starojums|starojumam]]. Visspilgtākais fluorescences piemērs rodas, ja absorbētais starojums ir spektra [[Ultravioletais starojums|ultravioletajā]] apgabalā un tādējādi ir neredzams [[Cilvēks|cilvēka]] [[Acs|acij]], bet izstarotā gaisma ir redzamās gaismas diapazonā, kas fluorescējošajai vielai piešķir noteiktu [[Krāsa|krāsu]], ko var redzēt tikai tad, ja to apstaro ar UV gaismu. Fluorescējoši [[Materiāls|materiāli]] pārstāj spīdēt gandrīz uzreiz pēc ierosinošā starojuma izbeigšanās, atšķirībā no fosforescējošiem materiāliem, kas turpina izstarot gaismu ilgāku [[Laiks|laiku]]. Fluorescencei ir daudz praktisku pielietojumu, tostarp [[Mineraloģija|mineraloģijā]], [[gemoloģijā]], [[Medicīna|medicīnā]], ķīmiskajos sensoros (fluorescences [[spektroskopija]]), fluorescentajos marķējumos, [[Krāsvielas|krāsvielās]], [[Bioloģiskie detektori|bioloģiskajos detektoros]] un [[Kosmiskais starojums|kosmiskā starojuma]] detektēšanā. Visizplatītākais ikdienas pielietojums ir energoefektīvās fluorescences spuldzēs un [[Gaismas diožu spuldze|LED spuldzēs]], kur fluorescējošie pārklājumi tiek izmantoti, lai pārvērstu īso viļņu garumu UV [[Zilā krāsa|zilo]] gaismu garākā viļņu garuma [[Dzeltenā krāsa|dzeltenā]] gaismā, tādējādi imitējot energoneefektīvo [[Kvēlspuldze|kvēlspuldžu]] silto gaismu. Fluorescence bieži sastopama arī [[Daba|dabā]] dažos [[Minerāls|minerālos]] un dažādās bioloģiskajās formās daudzos [[Dzīvnieki|dzīvnieku valsts]] atzaros. == Fizikālie principi == === Mehānisms === Fluorescence rodas, kad [[Molekula|molekulas]], [[Atoms|atoma]] vai [[Nanostruktūra|nanostruktūras]] [[elektrons]] nonāk no ierosinātā stāvokļa pamatstāvoklī, izstarojot [[Fotons|fotonu]]: * Ierosināšana: <math> S_0 + h \nu_{ex} \to S_1 </math> * Fluorescence (emisija): <math> S_1 \to S_0 + h \nu_{em} + \text{siltums} </math> Šeit <math> h\nu </math> ir fotona enerģija, <math> h </math> - [[Planka konstante]] un <math> \nu </math> - gaismas [[frekvence]]. Ierosinošās un izstarotās gaismas frekvence ir atkarīga no konkrētās sistēmas. S₀ sauc par fluorofora (fluorescentās molekulas) pamatstāvokli, bet S₁ par pirmo ierosināto stāvokli. Molekula, kas atrodas S₁ var nonākt pamatstāvoklī S₀ vēl vairākos veidos. Tas var notikt bezizstarojuma pāreju ceļā, kad visa ierosinošā enerģija tiek pārvērsta [[Siltums|siltumā]] (molekulu svārstībās). Molekula var nonākt pamatstāvoklī S₀ arī mijiedarbojoties un atdodot savu enerģiju citai molekulai. Šo procesu sauc par fluorescences dzēšanu, jo tā rezultātā netiek izstarots fotons un fluorescences intensitāte samazinās. Lielākajā daļā gadījumu izstarotajai gaismai ir lielāks viļņa garums un līdz ar to, mazāka enerģija nekā absorbētajam starojumam. Šo parādību sauc par [[Stoksa nobīde|Stoksa nobīdi]]. Tomēr, ja absorbētais elektromagnētiskais starojums ir intensīvs, viens elektrons var absorbēt divus fotonus; šī divu fotonu absorbcija var izraisīt starojuma emisiju ar īsāku viļņu garumu nekā absorbētais starojums. Šādu procesu sauc par augšuppārveidoto fluorescenci. Izstarotajam starojumam var būt arī tāds pats viļņu garums kā absorbētajam starojumam, to sauc par “rezonanses fluorescenci”. === Kvantu iznākums === Fluorescences [[Kvants|kvantu]] iznākums raksturo fluorescences procesa efektivitāti. To definē, kā attiecību starp izdalīto fotonu skaitu un absorbēto fotonu skaitu. : <math> \Phi = \frac {\text{Absorbēto fotonu skaits}} {\text{Izdalīto fotonu skaits}} </math> Maksimālais iespējamais fluorescences kvantu iznākums ir 100%; šādā gadījumā katrs absorbētais fotons rada izstaroto fotonu. Savienojumi ar kvantu iznākumu 10% tiek uzskatīti par labi fluorescējošiem. === Stāvokļa dzīves laiks === [[File:Wikilum.png|thumb|Jablonska diagramma. Elektronam absorbējot fotonu, molekula pāriet ierosinātā elektroniskajā un [[Vibrācija|vibrāciju]] stāvoklī. Bezistarojuma pāreju rezultātā notiek sistēmas relaksācija, ko beigās pavada fluorescence.]] Stāvokļa dzīves laiks raksturo vidējo laiku, kuru molekula pavada ierosinātā stāvoklī, pirms tā izstaro fotonu. Ierosinātā stāvokļa apdzīvotība parasti dilst eksponenciāli: : <math> \left[S_1 \right] = \left[S_1 \right]_0 e^{-\Gamma t} </math> kur <math>\left[S_1 \right]</math> ir molekulu [[koncentrācija]] ierosinātā stāvoklī laikā <math>t</math>, <math>\left[S_1 \right]_0</math> ir sākotnējā molekulu koncentrācija ierosinātā stāvoklī un [[Gamma|<math>\Gamma</math>]] ir pārejas varbūtība starp ierosināto stāvokli un pamatstāvokli. Ierosinātā stāvokļa apdzīvotība var samazināties starojuma un bezizstarojuma pāreju ceļā. Tādā gadījumā kopējā pārejas varbūtība ir: : <math> \Gamma_{tot}=\Gamma_{rad} + \Gamma_{nrad} </math> kur <math>\Gamma_{tot}</math> ir kopējā pārejas varbūtība, <math>\Gamma_{rad}</math> - starojuma pāreju varbūtība un <math>\Gamma_{nrad}</math> - bezizstarojuma pāreju varbūtība. Biežāk izmantotajiem fluorescējošiem savienojumiem tipisks stāvokļa dzīves laiks ir robežās no 0,5 līdz 20 nanosekundēm (starojumam ar viļņa garumiem no UV līdz tuvajam [[Infrasarkanais starojums|infrasarkanajam starojumam]]). Fluorescences dzīves laiks ir svarīgs parametrs, kas jāņem vērā fluorescences praktiskos pielietojumos, piemēram, fluorescences rezonanses enerģijas pārnesē un fluorescences dzīves laika mikroskopijā. === Jablonska diagramma === [[Jablonskis|Jablonska]] diagramma parāda iespējamos relaksācijas mehānismus molekulām ierosinātā stāvoklī. Diagramma līdzās parāda, kā notiek fluorescence, molekulai pārejot no ierosināta stāvokļa pamatstāvoklī. Šajā gadījumā notiek gan bezizstarojuma pārejas, gan fluorescence.<ref name="mehta">[http://pharmaxchange.info/press/2013/03/animation-for-the-principle-of-fluorescence-and-uv-visible-absorbance/ "Animation for the Principle of Fluorescence and UV-Visible Absorbance"] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130609034835/http://pharmaxchange.info/press/2013/03/animation-for-the-principle-of-fluorescence-and-uv-visible-absorbance/|date=9 June 2013}}. ''PharmaXChange.info''.</ref> == Atsauces == {{reflist|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Luminiscence]] 9ahtwe3up8epx4h93qlm2u0uaxhpgi5 0 459468 3660867 3654933 2022-07-25T20:22:55Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Armands Duplantiss | vārds_orig = ''Armand Duplantis'' | attēls = Armand Duplantis after his 6.0 m jump-1.jpg | att_izm = | paraksts = Armands Duplantiss 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{ddv|1999|11|10}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Luiziāna|Lafejeta}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{SWE}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=181}} | svars = {{mērvienība|kg=79}} | iesauka = ''Mondo'' | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[kārtslēkšana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = ''Upsala IF'' | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 6,20 m (2022; [[Belgrada]]) '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' | PR1_d = Kārtslēkšana telpās | PR2 = 6,21 m (2022; [[Jūdžīna]]) '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' | PR2_d = Kārtslēkšana stadionā | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{SWE}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{Medal|Gold|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}|{{osv|Vieglatlētika|2020|vasaras|title=Kārtslēkšana}}}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|Kārtslēkšana}} {{MedalSilver|[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Doha 2019]]|Kārtslēkšana}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{Medal|Gold|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Belgrada 2022]]|Kārtslēkšana}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Berlīne 2018]]|Kārtslēkšana}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{Medal|Gold|Toruņa 2021|Kārtslēkšana}} }} '''Armands Duplantiss''' (''Armand Duplantis''; dzimis {{dat|1999|11|10}}) ir [[Zviedrija]]s [[vieglatlēts]], startē [[kārtslēkšana]]s sacensībās. Viņš ir pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] kārtslēkšanā ar rezultātu 6,21 metri, kas sasniegts [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]], kā arī pasaules labākā rezultāta īpašnieks telpās. A. Duplantiss ir olimpiskais čempions, izcīnīja uzvaru [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas notika 2021. gadā [[Tokija|Tokijā]], [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada pasaules čempions]] un [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionāta]] sudraba medaļas ieguvējs, kā arī [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018. gada Eiropas čempions]]. == Ģimene == Dzimis [[Luiziāna]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], sportiskā ģimenē. Viņa tēvs ir amerikānis Gregs Duplantiss, arī bijušais kārtslēcējs, kura personiskais rekords ir 5,80 m, viņa māte Helēna ir zviedriete, nodarbojusies ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]] un spēlējusi [[volejbols|volejbolu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theadvocate.com/acadiana/sports/high_schools/article_96588e5e-a358-5573-b046-415e9512c502.html |title=Pole vaulter Armand Duplantis clearing new heights |language=en |date={{dat|2015|3|3||bez}} |website=theadvocate.com|accessdate={{dat|2020|5|11||bez}}}}</ref> Viņa brālis Andrēass arī nodarbojās ar kārtslēkšanu, pārstāvēja Zviedriju 2009. gada Pasaules čempionātā jauniešiem un 2012. gada Pasaules čempionātā junioriem. Otrs brālis Antuāns nodarbojas ar [[beisbols|beisbolu]], bet jaunākā māsa Johanna arī ir pievērsusies kārtslēkšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Helena Duplantis, mother of the highest flyer in athletics |url=https://www.worldathletics.org/news/feature/helena-duplantis-mondo-pole-vault-mother |language=en |accessdate={{dat|2020|5|11||bez}} |website=worldathletics.org|date=15 February 2020}}</ref> Armandam ir gan Zviedrijas, gan ASV pilsonība. 2015. gadā 15 gadu vecumā izvēlējās pārstāvēt Zviedriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dalademokraten.se/artikel/stavhoppartalang-valde-sverige-och-avesta |title=Stavhoppartalang valde Sverige och Avesta |language=sv |date={{dat|2015|6|3||bez}}|website=dalademokraten.se|accessdate={{dat|2020|5|11||bez}}}}</ref> == Karjera == Starptautiskās sacensībās debitēja 2015. gadā, piedaloties Pasaules U18 čempionātā [[Kali (pilsēta)|Kali]], [[Kolumbija|Kolumbijā]], kur izcīnīja zelta medaļu. 2016. gadā nomainīja klubu no ''IK Stål'' uz ''Upsala IF''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.avestatidning.com/artikel/varldsstjarnan-armand-duplantis-lamnar-dalarna-klar-for-upsala-if |title=Världsstjärnan Armand Duplantis lämnar Dalarna – klar för Upsala IF |language=sv |date={{dat|2016|3|14||bez}} |website=dalademokraten.se |accessdate={{dat|2020|5|11||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201020090738/https://www.avestatidning.com/artikel/varldsstjarnan-armand-duplantis-lamnar-dalarna-klar-for-upsala-if }}</ref> 2016. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Bidgošča|Bidgoščā]], [[Polija|Polijā]], ieguva bronzas medaļu. 2017. gada februārī ''Millrose Games'' sacensībās uzstādīja pasaules junioru rekordu telpās (5,75 m).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Wilson, Hassan and Okolo shine on night of world leads and records at Millrose Games |url=https://www.worldathletics.org/news/report/millrose-games-2017-wilson-hassan-jenkins-tru |language=en |accessdate={{dat|2020|5|11||bez}} |website=worldathletics.org|date=12 February 2017}}</ref> [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā]] [[Londona|Londonā]] ieguva 9. vietu ar rezultātu 5,50 m. 2018. gada janvārī sacensībās [[Rīno]], ASV, uzlaboja savu pasaules junioru rekordu telpās, sasniedzot 5,83 metrus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/15012018-zviedru_kartslecejs_labo_pasaules_u20_rek |title=Zviedru kārtslēcējs labo pasaules U20 rekordu |date={{dat|2018|1|15||bez}}|website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2020|5|11||bez}}}}</ref> 2018. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Tampere|Tamperē]] ieguva zelta medaļu. [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018. gada Eiropas čempionātā]] [[Berlīne|Berlīnē]], pārvarot latiņu 6,05 metru augstumā, kļuva par Eiropas čempionu. [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]] ar rezultātu 5,97 m izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties amerikānim [[Sems Kendrikss|Semam Kendriksam]]. {{dat|2020|2|8||bez}} iekštelpu sacensībās [[Toruņa|Toruņā]], [[Polija|Polijā]], laboja [[Reno Lavilenī]] piederošo pasaules rekordu, pārvarot latiņu 6,17 metru augstumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/zviedrijas-kartslecejs-duplantiss-sasniedz-jaunu-pasaules-rekordu.a347715/ |title=Zviedrijas kārtslēcējs Duplantiss sasniedz jaunu pasaules rekordu |date={{dat|2020|2|8||bez}} |website=lsm.lv |accessdate={{dat|2020|5|11||bez}}}}</ref> Nedēļu vēlāk [[Glāzgova|Glāzgovā]] uzlaboja rezultātu līdz 6,18 metriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Armand Duplantis: Pole vaulter sets new world record at Glasgow Indoor Grand Prix |url=https://www.bbc.co.uk/sport/athletics/51514981 |language=en |accessdate={{dat|2020|5|11||bez}} |website=bbc.co.uk|date=15 February 2020}}</ref> {{dat|2020|9|17||bez}} [[Dimanta līga]]s sacensībās [[Roma|Romā]] laboja līdz tam [[Sergejs Bubka|Sergejam Bubkam]] piederošo pasaules labāko sasniegumu āra stadionā, sasniedzot 6,15 metrus. ''[[World Athletics]]'' nenodala kārtslēkšanas rezultātus telpās un stadionā, līdz ar to oficiālais pasaules rekords ir Duplantisa uzstādītais rezultāts telpās 6,18 metri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Duplantis scales 6.15m in Rome, world's highest ever outdoor vault |url=https://www.worldathletics.org/news/report/duplantis-kiplimo-warholm-rome-2020 |language=en |website=worldathletics.org |date=15 February 2020|accessdate={{dat|2020|9|19||bez}}}}</ref> {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu, sasniedzot rezultātu 6,02 metri. Viņš mēģināja arī labot sev piederošo pasaules rekordu, bet nesekmīgi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pole vault star Duplantis soars to Olympic gold in Tokyo |url=https://worldathletics.org/news/report/tokyo-olympic-games-men-pole-vault-report?type=report&urlslug=tokyo-olympic-games-men-pole-vault-report&urlslug=tokyo-olympic-games-men-pole-vault-report&type=report |language=en |website=worldathletics.org |date={{dat|2021|8|3|N|bez}}|accessdate={{dat|2021|8|9||bez}}}}</ref> Jaunu pasaules rekordu A. Duplantiss uzrādīja 2022. gada martā ''World Indoor Tour Silver'' sacensībās [[Belgrada|Belgradā]], pārlecot 6,19 m augstumu. Drīz pēc tam 2022. gada 20. martā turpat [[Belgrada|Belgradā]] [[2022. gada pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]] viņš pasaules rekordu uzlaboja līdz 6,20 m augstumam. Tā paša gada 30. jūnijā ''BAUHAUS-galan'' sacensībās Stokholmā, kas ir arī [[Dimanta līga]]s posms, uzlaboja pasaules labāko sasniegumu stadionā līdz 6,16 metriem. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] ASV pilsētā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] viņš izcīnīja zelta medaļu, vēlreiz labojot arī sev piederošo pasaules rekordu un pārvarot latiņu 6,21 m augstumā. == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes}} |- |2015 |Pasaules čempionāts jauniešiem (U18) |{{vieta|Kolumbija|Kali|2s=Kali (pilsēta)}} | style="background:gold;"|1. |5,30 m |- |2016 |Pasaules čempionāts junioriem |{{vieta|Polija|Bidgošča}} | style="background:#cc9966;"|3. |5,45 m |- |rowspan=2|2017 |Eiropas čempionāts junioriem |{{vieta|Itālija|Groseto}} | style="background:gold;"|1. |5,65 m |- |[[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |9. |5,50 m |- |rowspan=3|2018 |Pasaules čempionāts telpās |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} |8. |5,70 m |- |Pasaules čempionāts junioriem |{{vieta|Somija|Tampere}} | style="background:gold;"|1. |5,82 m |- |[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |bgcolor=gold|1. |6,05 m |- |2019 |[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Katara|Doha}} |bgcolor=silver|2. |5,97 m |- |rowspan=3|2020 |''World Athletics Indoor Tour'' |{{vieta|Polija|Toruņa}} |bgcolor=gold|1. |6,17 m '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' |- |''World Athletics Indoor Tour'' |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} |bgcolor=gold|1. |6,18 m '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' |- |[[Dimanta līga]] |{{vieta|Itālija|Roma}} |bgcolor=gold|1. |6,15 m '''{{piezīme|WB|Pasaules labākais sasniegums stadionā}}''' |- |rowspan=2|2021 |Eiropas čempionāts telpās |{{vieta|Polija|Toruņa}} |style="background:gold;"|1. |6.05 m '''{{piezīme|CR|Čempionātu rekords}}''' |- |[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |style="background:gold;"|1. |6.02 m |- |rowspan=2|2022 |Pasaules čempionāts telpās |{{vieta|Serbija|Belgrada}} |style="background:gold;"|1. |6.20 m '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' |- |[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |style="background:gold;"|1. |6.21 m '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{Amatu secība | pirms = {{flaga|Francija}} [[Reno Lavilenī]] | virsraksts = [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|Pasaules rekordists]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] | periods = {{dat|2014|2|15|N}} | pēc = nepārspēts }} {{kastes beigas}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kārtslēkšana vīriešiem}} {{DEFAULTSORT:Duplantiss, Armands}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Luiziānā dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Kārtslēcēji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskās zelta medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Pasaules rekordisti vieglatlētikā]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] jos2wiu60mqkmpzgi8baivthcj0htd6 3660868 3660867 2022-07-25T20:23:56Z Vylks 50297 /* Sasniegumi */ wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Armands Duplantiss | vārds_orig = ''Armand Duplantis'' | attēls = Armand Duplantis after his 6.0 m jump-1.jpg | att_izm = | paraksts = Armands Duplantiss 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{ddv|1999|11|10}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Luiziāna|Lafejeta}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{SWE}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=181}} | svars = {{mērvienība|kg=79}} | iesauka = ''Mondo'' | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[kārtslēkšana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = ''Upsala IF'' | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 6,20 m (2022; [[Belgrada]]) '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' | PR1_d = Kārtslēkšana telpās | PR2 = 6,21 m (2022; [[Jūdžīna]]) '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' | PR2_d = Kārtslēkšana stadionā | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{SWE}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{Medal|Gold|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}|{{osv|Vieglatlētika|2020|vasaras|title=Kārtslēkšana}}}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|Kārtslēkšana}} {{MedalSilver|[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Doha 2019]]|Kārtslēkšana}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{Medal|Gold|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Belgrada 2022]]|Kārtslēkšana}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Berlīne 2018]]|Kārtslēkšana}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{Medal|Gold|Toruņa 2021|Kārtslēkšana}} }} '''Armands Duplantiss''' (''Armand Duplantis''; dzimis {{dat|1999|11|10}}) ir [[Zviedrija]]s [[vieglatlēts]], startē [[kārtslēkšana]]s sacensībās. Viņš ir pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] kārtslēkšanā ar rezultātu 6,21 metri, kas sasniegts [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]], kā arī pasaules labākā rezultāta īpašnieks telpās. A. Duplantiss ir olimpiskais čempions, izcīnīja uzvaru [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas notika 2021. gadā [[Tokija|Tokijā]], [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada pasaules čempions]] un [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionāta]] sudraba medaļas ieguvējs, kā arī [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018. gada Eiropas čempions]]. == Ģimene == Dzimis [[Luiziāna]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], sportiskā ģimenē. Viņa tēvs ir amerikānis Gregs Duplantiss, arī bijušais kārtslēcējs, kura personiskais rekords ir 5,80 m, viņa māte Helēna ir zviedriete, nodarbojusies ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]] un spēlējusi [[volejbols|volejbolu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theadvocate.com/acadiana/sports/high_schools/article_96588e5e-a358-5573-b046-415e9512c502.html |title=Pole vaulter Armand Duplantis clearing new heights |language=en |date={{dat|2015|3|3||bez}} |website=theadvocate.com|accessdate={{dat|2020|5|11||bez}}}}</ref> Viņa brālis Andrēass arī nodarbojās ar kārtslēkšanu, pārstāvēja Zviedriju 2009. gada Pasaules čempionātā jauniešiem un 2012. gada Pasaules čempionātā junioriem. Otrs brālis Antuāns nodarbojas ar [[beisbols|beisbolu]], bet jaunākā māsa Johanna arī ir pievērsusies kārtslēkšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Helena Duplantis, mother of the highest flyer in athletics |url=https://www.worldathletics.org/news/feature/helena-duplantis-mondo-pole-vault-mother |language=en |accessdate={{dat|2020|5|11||bez}} |website=worldathletics.org|date=15 February 2020}}</ref> Armandam ir gan Zviedrijas, gan ASV pilsonība. 2015. gadā 15 gadu vecumā izvēlējās pārstāvēt Zviedriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dalademokraten.se/artikel/stavhoppartalang-valde-sverige-och-avesta |title=Stavhoppartalang valde Sverige och Avesta |language=sv |date={{dat|2015|6|3||bez}}|website=dalademokraten.se|accessdate={{dat|2020|5|11||bez}}}}</ref> == Karjera == Starptautiskās sacensībās debitēja 2015. gadā, piedaloties Pasaules U18 čempionātā [[Kali (pilsēta)|Kali]], [[Kolumbija|Kolumbijā]], kur izcīnīja zelta medaļu. 2016. gadā nomainīja klubu no ''IK Stål'' uz ''Upsala IF''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.avestatidning.com/artikel/varldsstjarnan-armand-duplantis-lamnar-dalarna-klar-for-upsala-if |title=Världsstjärnan Armand Duplantis lämnar Dalarna – klar för Upsala IF |language=sv |date={{dat|2016|3|14||bez}} |website=dalademokraten.se |accessdate={{dat|2020|5|11||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201020090738/https://www.avestatidning.com/artikel/varldsstjarnan-armand-duplantis-lamnar-dalarna-klar-for-upsala-if }}</ref> 2016. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Bidgošča|Bidgoščā]], [[Polija|Polijā]], ieguva bronzas medaļu. 2017. gada februārī ''Millrose Games'' sacensībās uzstādīja pasaules junioru rekordu telpās (5,75 m).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Wilson, Hassan and Okolo shine on night of world leads and records at Millrose Games |url=https://www.worldathletics.org/news/report/millrose-games-2017-wilson-hassan-jenkins-tru |language=en |accessdate={{dat|2020|5|11||bez}} |website=worldathletics.org|date=12 February 2017}}</ref> [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā]] [[Londona|Londonā]] ieguva 9. vietu ar rezultātu 5,50 m. 2018. gada janvārī sacensībās [[Rīno]], ASV, uzlaboja savu pasaules junioru rekordu telpās, sasniedzot 5,83 metrus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/15012018-zviedru_kartslecejs_labo_pasaules_u20_rek |title=Zviedru kārtslēcējs labo pasaules U20 rekordu |date={{dat|2018|1|15||bez}}|website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2020|5|11||bez}}}}</ref> 2018. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Tampere|Tamperē]] ieguva zelta medaļu. [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018. gada Eiropas čempionātā]] [[Berlīne|Berlīnē]], pārvarot latiņu 6,05 metru augstumā, kļuva par Eiropas čempionu. [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]] ar rezultātu 5,97 m izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties amerikānim [[Sems Kendrikss|Semam Kendriksam]]. {{dat|2020|2|8||bez}} iekštelpu sacensībās [[Toruņa|Toruņā]], [[Polija|Polijā]], laboja [[Reno Lavilenī]] piederošo pasaules rekordu, pārvarot latiņu 6,17 metru augstumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/zviedrijas-kartslecejs-duplantiss-sasniedz-jaunu-pasaules-rekordu.a347715/ |title=Zviedrijas kārtslēcējs Duplantiss sasniedz jaunu pasaules rekordu |date={{dat|2020|2|8||bez}} |website=lsm.lv |accessdate={{dat|2020|5|11||bez}}}}</ref> Nedēļu vēlāk [[Glāzgova|Glāzgovā]] uzlaboja rezultātu līdz 6,18 metriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Armand Duplantis: Pole vaulter sets new world record at Glasgow Indoor Grand Prix |url=https://www.bbc.co.uk/sport/athletics/51514981 |language=en |accessdate={{dat|2020|5|11||bez}} |website=bbc.co.uk|date=15 February 2020}}</ref> {{dat|2020|9|17||bez}} [[Dimanta līga]]s sacensībās [[Roma|Romā]] laboja līdz tam [[Sergejs Bubka|Sergejam Bubkam]] piederošo pasaules labāko sasniegumu āra stadionā, sasniedzot 6,15 metrus. ''[[World Athletics]]'' nenodala kārtslēkšanas rezultātus telpās un stadionā, līdz ar to oficiālais pasaules rekords ir Duplantisa uzstādītais rezultāts telpās 6,18 metri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Duplantis scales 6.15m in Rome, world's highest ever outdoor vault |url=https://www.worldathletics.org/news/report/duplantis-kiplimo-warholm-rome-2020 |language=en |website=worldathletics.org |date=15 February 2020|accessdate={{dat|2020|9|19||bez}}}}</ref> {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu, sasniedzot rezultātu 6,02 metri. Viņš mēģināja arī labot sev piederošo pasaules rekordu, bet nesekmīgi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pole vault star Duplantis soars to Olympic gold in Tokyo |url=https://worldathletics.org/news/report/tokyo-olympic-games-men-pole-vault-report?type=report&urlslug=tokyo-olympic-games-men-pole-vault-report&urlslug=tokyo-olympic-games-men-pole-vault-report&type=report |language=en |website=worldathletics.org |date={{dat|2021|8|3|N|bez}}|accessdate={{dat|2021|8|9||bez}}}}</ref> Jaunu pasaules rekordu A. Duplantiss uzrādīja 2022. gada martā ''World Indoor Tour Silver'' sacensībās [[Belgrada|Belgradā]], pārlecot 6,19 m augstumu. Drīz pēc tam 2022. gada 20. martā turpat [[Belgrada|Belgradā]] [[2022. gada pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]] viņš pasaules rekordu uzlaboja līdz 6,20 m augstumam. Tā paša gada 30. jūnijā ''BAUHAUS-galan'' sacensībās Stokholmā, kas ir arī [[Dimanta līga]]s posms, uzlaboja pasaules labāko sasniegumu stadionā līdz 6,16 metriem. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] ASV pilsētā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] viņš izcīnīja zelta medaļu, vēlreiz labojot arī sev piederošo pasaules rekordu un pārvarot latiņu 6,21 m augstumā. == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes}} |- |2015 |Pasaules čempionāts jauniešiem (U18) |{{vieta|Kolumbija|Kali|2s=Kali (pilsēta)}} | style="background:gold;"|1. |5,30 m |- |2016 |Pasaules čempionāts junioriem |{{vieta|Polija|Bidgošča}} | style="background:#cc9966;"|3. |5,45 m |- |rowspan=2|2017 |Eiropas čempionāts junioriem |{{vieta|Itālija|Groseto}} | style="background:gold;"|1. |5,65 m |- |[[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |9. |5,50 m |- |rowspan=3|2018 |Pasaules čempionāts telpās |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} |8. |5,70 m |- |Pasaules čempionāts junioriem |{{vieta|Somija|Tampere}} | style="background:gold;"|1. |5,82 m |- |[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |bgcolor=gold|1. |6,05 m |- |2019 |[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Katara|Doha}} |bgcolor=silver|2. |5,97 m |- |rowspan=3|2020 |''World Athletics Indoor Tour'' |{{vieta|Polija|Toruņa}} |bgcolor=gold|1. |6,17 m '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' |- |''World Athletics Indoor Tour'' |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} |bgcolor=gold|1. |6,18 m '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' |- |[[Dimanta līga]] |{{vieta|Itālija|Roma}} |bgcolor=gold|1. |6,15 m '''{{piezīme|WB|Pasaules labākais sasniegums stadionā}}''' |- |rowspan=2|2021 |Eiropas čempionāts telpās |{{vieta|Polija|Toruņa}} |style="background:gold;"|1. |6,05 m '''{{piezīme|CR|Čempionātu rekords}}''' |- |[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |style="background:gold;"|1. |6,02 m |- |rowspan=2|2022 |Pasaules čempionāts telpās |{{vieta|Serbija|Belgrada}} |style="background:gold;"|1. |6,20 m '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' |- |[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |style="background:gold;"|1. |6,21 m '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{Amatu secība | pirms = {{flaga|Francija}} [[Reno Lavilenī]] | virsraksts = [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|Pasaules rekordists]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] | periods = {{dat|2014|2|15|N}} | pēc = nepārspēts }} {{kastes beigas}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kārtslēkšana vīriešiem}} {{DEFAULTSORT:Duplantiss, Armands}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Luiziānā dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Kārtslēcēji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskās zelta medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Pasaules rekordisti vieglatlētikā]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] t15z2lye94q4ujhe9iwob2kl4oapkc1 3660891 3660868 2022-07-25T21:45:04Z Vylks 50297 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Armands Duplantiss | vārds_orig = ''Armand Duplantis'' | attēls = Armand Duplantis after his 6.0 m jump-1.jpg | att_izm = | paraksts = Armands Duplantiss 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{ddv|1999|11|10}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Luiziāna|Lafejeta}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{SWE}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=181}} | svars = {{mērvienība|kg=79}} | iesauka = ''Mondo'' | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[kārtslēkšana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = ''Upsala IF'' | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 6,20 m (2022; [[Belgrada]]) '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' | PR1_d = Kārtslēkšana telpās | PR2 = 6,21 m (2022; [[Jūdžīna]]) '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' | PR2_d = Kārtslēkšana stadionā | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{SWE}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{Medal|Gold|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}|{{osv|Vieglatlētika|2020|vasaras|title=Kārtslēkšana}}}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|Kārtslēkšana}} {{MedalSilver|[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Doha 2019]]|Kārtslēkšana}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{Medal|Gold|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Belgrada 2022]]|Kārtslēkšana}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Berlīne 2018]]|Kārtslēkšana}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{Medal|Gold|Toruņa 2021|Kārtslēkšana}} }} '''Armands Duplantiss''' (''Armand Duplantis''; dzimis {{dat|1999|11|10}}) ir [[Zviedrija]]s [[vieglatlēts]], startē [[kārtslēkšana]]s sacensībās. Viņš ir pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] kārtslēkšanā ar rezultātu 6,21 metri, kas sasniegts [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]], kā arī pasaules labākā rezultāta īpašnieks telpās. A. Duplantiss ir olimpiskais čempions, izcīnīja uzvaru [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas notika 2021. gadā [[Tokija|Tokijā]], [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada pasaules čempions]] un [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionāta]] sudraba medaļas ieguvējs, kā arī [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018. gada Eiropas čempions]]. == Ģimene == Dzimis [[Luiziāna]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], sportiskā ģimenē. Viņa tēvs ir amerikānis Gregs Duplantiss, arī bijušais kārtslēcējs, kura personiskais rekords ir 5,80 m, viņa māte Helēna ir zviedriete, nodarbojusies ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]] un spēlējusi [[volejbols|volejbolu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theadvocate.com/acadiana/sports/high_schools/article_96588e5e-a358-5573-b046-415e9512c502.html |title=Pole vaulter Armand Duplantis clearing new heights |language=en |date={{dat|2015|3|3||bez}} |website=theadvocate.com|accessdate={{dat|2020|5|11||bez}}}}</ref> Viņa brālis Andrēass arī nodarbojās ar kārtslēkšanu, pārstāvēja Zviedriju 2009. gada Pasaules čempionātā jauniešiem un 2012. gada Pasaules čempionātā junioriem. Otrs brālis Antuāns nodarbojas ar [[beisbols|beisbolu]], bet jaunākā māsa Johanna arī ir pievērsusies kārtslēkšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Helena Duplantis, mother of the highest flyer in athletics |url=https://www.worldathletics.org/news/feature/helena-duplantis-mondo-pole-vault-mother |language=en |accessdate={{dat|2020|5|11||bez}} |website=worldathletics.org|date=15 February 2020}}</ref> Armandam ir gan Zviedrijas, gan ASV pilsonība. 2015. gadā 15 gadu vecumā izvēlējās pārstāvēt Zviedriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dalademokraten.se/artikel/stavhoppartalang-valde-sverige-och-avesta |title=Stavhoppartalang valde Sverige och Avesta |language=sv |date={{dat|2015|6|3||bez}}|website=dalademokraten.se|accessdate={{dat|2020|5|11||bez}}}}</ref> == Karjera == Starptautiskās sacensībās debitēja 2015. gadā, piedaloties Pasaules U18 čempionātā [[Kali (pilsēta)|Kali]], [[Kolumbija|Kolumbijā]], kur izcīnīja zelta medaļu. 2016. gadā nomainīja klubu no ''IK Stål'' uz ''Upsala IF''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.avestatidning.com/artikel/varldsstjarnan-armand-duplantis-lamnar-dalarna-klar-for-upsala-if |title=Världsstjärnan Armand Duplantis lämnar Dalarna – klar för Upsala IF |language=sv |date={{dat|2016|3|14||bez}} |website=dalademokraten.se |accessdate={{dat|2020|5|11||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201020090738/https://www.avestatidning.com/artikel/varldsstjarnan-armand-duplantis-lamnar-dalarna-klar-for-upsala-if }}</ref> 2016. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Bidgošča|Bidgoščā]], [[Polija|Polijā]], ieguva bronzas medaļu. 2017. gada februārī ''Millrose Games'' sacensībās uzstādīja pasaules junioru rekordu telpās (5,75 m).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Wilson, Hassan and Okolo shine on night of world leads and records at Millrose Games |url=https://www.worldathletics.org/news/report/millrose-games-2017-wilson-hassan-jenkins-tru |language=en |accessdate={{dat|2020|5|11||bez}} |website=worldathletics.org|date=12 February 2017}}</ref> [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā]] [[Londona|Londonā]] ieguva 9. vietu ar rezultātu 5,50 m. 2018. gada janvārī sacensībās [[Rīno]], ASV, uzlaboja savu pasaules junioru rekordu telpās, sasniedzot 5,83 metrus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/15012018-zviedru_kartslecejs_labo_pasaules_u20_rek |title=Zviedru kārtslēcējs labo pasaules U20 rekordu |date={{dat|2018|1|15||bez}}|website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2020|5|11||bez}}}}</ref> 2018. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Tampere|Tamperē]] ieguva zelta medaļu. [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018. gada Eiropas čempionātā]] [[Berlīne|Berlīnē]], pārvarot latiņu 6,05 metru augstumā, kļuva par Eiropas čempionu. [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]] ar rezultātu 5,97 m izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties amerikānim [[Sems Kendrikss|Semam Kendriksam]]. {{dat|2020|2|8||bez}} iekštelpu sacensībās [[Toruņa|Toruņā]], [[Polija|Polijā]], laboja [[Reno Lavilenī]] piederošo pasaules rekordu, pārvarot latiņu 6,17 metru augstumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/zviedrijas-kartslecejs-duplantiss-sasniedz-jaunu-pasaules-rekordu.a347715/ |title=Zviedrijas kārtslēcējs Duplantiss sasniedz jaunu pasaules rekordu |date={{dat|2020|2|8||bez}} |website=lsm.lv |accessdate={{dat|2020|5|11||bez}}}}</ref> Nedēļu vēlāk [[Glāzgova|Glāzgovā]] uzlaboja rezultātu līdz 6,18 metriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Armand Duplantis: Pole vaulter sets new world record at Glasgow Indoor Grand Prix |url=https://www.bbc.co.uk/sport/athletics/51514981 |language=en |accessdate={{dat|2020|5|11||bez}} |website=bbc.co.uk|date=15 February 2020}}</ref> {{dat|2020|9|17||bez}} [[Dimanta līga]]s sacensībās [[Roma|Romā]] laboja līdz tam [[Sergejs Bubka|Sergejam Bubkam]] piederošo pasaules labāko sasniegumu āra stadionā, sasniedzot 6,15 metrus. ''[[World Athletics]]'' nenodala kārtslēkšanas rezultātus telpās un stadionā, līdz ar to oficiālais pasaules rekords ir Duplantisa uzstādītais rezultāts telpās 6,18 metri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Duplantis scales 6.15m in Rome, world's highest ever outdoor vault |url=https://www.worldathletics.org/news/report/duplantis-kiplimo-warholm-rome-2020 |language=en |website=worldathletics.org |date=15 February 2020|accessdate={{dat|2020|9|19||bez}}}}</ref> {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu, sasniedzot rezultātu 6,02 metri. Viņš mēģināja arī labot sev piederošo pasaules rekordu, bet nesekmīgi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pole vault star Duplantis soars to Olympic gold in Tokyo |url=https://worldathletics.org/news/report/tokyo-olympic-games-men-pole-vault-report?type=report&urlslug=tokyo-olympic-games-men-pole-vault-report&urlslug=tokyo-olympic-games-men-pole-vault-report&type=report |language=en |website=worldathletics.org |date={{dat|2021|8|3|N|bez}}|accessdate={{dat|2021|8|9||bez}}}}</ref> Jaunu pasaules rekordu A. Duplantiss uzrādīja 2022. gada martā ''World Indoor Tour Silver'' sacensībās [[Belgrada|Belgradā]], pārlecot 6,19 m augstumu. Drīz pēc tam 2022. gada 20. martā turpat [[Belgrada|Belgradā]] [[2022. gada pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]] viņš pasaules rekordu uzlaboja līdz 6,20 m augstumam. Tā paša gada 30. jūnijā ''BAUHAUS-galan'' sacensībās Stokholmā, kas ir arī [[Dimanta līga]]s posms, uzlaboja pasaules labāko sasniegumu stadionā līdz 6,16 metriem. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] ASV pilsētā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] viņš izcīnīja zelta medaļu, vēlreiz labojot arī sev piederošo pasaules rekordu un pārvarot latiņu 6,21 m augstumā. == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes}} |- |2015 |Pasaules čempionāts jauniešiem (U18) |{{vieta|Kolumbija|Kali|2s=Kali (pilsēta)}} | style="background:gold;"|1. |5,30 m |- |2016 |Pasaules čempionāts junioriem |{{vieta|Polija|Bidgošča}} | style="background:#cc9966;"|3. |5,45 m |- |rowspan=2|2017 |Eiropas čempionāts junioriem |{{vieta|Itālija|Groseto}} | style="background:gold;"|1. |5,65 m |- |[[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |9. |5,50 m |- |rowspan=3|2018 |Pasaules čempionāts telpās |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} |8. |5,70 m |- |Pasaules čempionāts junioriem |{{vieta|Somija|Tampere}} | style="background:gold;"|1. |5,82 m |- |[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |bgcolor=gold|1. |6,05 m |- |2019 |[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Katara|Doha}} |bgcolor=silver|2. |5,97 m |- |rowspan=3|2020 |''World Athletics Indoor Tour'' |{{vieta|Polija|Toruņa}} |bgcolor=gold|1. |6,17 m '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' |- |''World Athletics Indoor Tour'' |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} |bgcolor=gold|1. |6,18 m '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' |- |[[Dimanta līga]] |{{vieta|Itālija|Roma}} |bgcolor=gold|1. |6,15 m '''{{piezīme|WB|Pasaules labākais sasniegums stadionā}}''' |- |rowspan=2|2021 |Eiropas čempionāts telpās |{{vieta|Polija|Toruņa}} |style="background:gold;"|1. |6,05 m '''{{piezīme|CR|Čempionātu rekords}}''' |- |[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |style="background:gold;"|1. |6,02 m |- |rowspan=2|2022 |Pasaules čempionāts telpās |{{vieta|Serbija|Belgrada}} |style="background:gold;"|1. |6,20 m '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' |- |[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |style="background:gold;"|1. |6,21 m '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{Amatu secība | pirms = {{flaga|Francija}} [[Reno Lavilenī]] | virsraksts = [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|Pasaules rekordists]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] | periods = {{dat|2020|2|8|N}}—pašlaik | pēc = nepārspēts }} {{kastes beigas}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kārtslēkšana vīriešiem}} {{DEFAULTSORT:Duplantiss, Armands}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Luiziānā dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Kārtslēcēji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskās zelta medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Pasaules rekordisti vieglatlētikā]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] tv3nph2xvg62vokcx1rlw4z5z7yoyiw 0 462700 3660994 3659571 2022-07-26T07:45:20Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Minioni 2 | attēls = Minioni2.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Minions: The Rise of Gru'' | žanrs = animācijas filma | režisors = [[Kails Balda]] | producents = * [[Kriss Meledandri]] * [[Dženeta Hīlija]] * [[Kriss Reno]] | scenārija autors = [[Braians Linčs]]<ref>{{Ziņu atsauce |last1=McMillan |first1=Graeme |title='Minions: The Rise of Gru' Brings Mischief to the Super Bowl |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/minions-rise-gru-brings-mischief-super-bowl-2020-1274968 |access-date=April 10, 2021 |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=February 2, 2020}}</ref> | galvenajās lomās = * [[Stīvs Karels]] * [[Taradži Hensone]] * [[Mišela Jeo]] * [[RZA]] * [[Žans Klods van Damme]] * [[Lūsija Lolesa]] * [[Dolfs Lundgrēns]] * [[Denijs Treho]] * [[Rasels Brends]] * [[Džūlija Endrūsa]] * [[Alans Ārkins]] | mūzika = [[Etors Perejra]] | operators = | montāža = Klēra Dodgsone | studija = ''[[Illumination]]'' | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2022|6|13|[[Ansī Starptautiskais animācijas filmu festivāls|Ansī]]|2022|6|29|Latvija|2022|7|1|ASV}} | ilgums = 130 minutes | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|85 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|640,2 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Minions: The Rise of Gru |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl1736214017/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|7|26||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = "[[Minioni]]" | nākamā = | imdb = }} '''"Minioni 2"''' ({{val|en|Minions: The Rise of Gru}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] ASV [[Trīsdimensiju telpa|3D]] [[datoranimācija]]s komēdija, kuras režisors ir [[Kails Balda]]. Filma ir turpinājums 2015. gada filmai "[[Minioni]]" un ir piektā filma "[[Nejaukais es (filmu sērija)|Nejaukais es]]" franšīzē. Galvenās lomas ieskaņojuši [[Stīvs Karels]], [[Taradži Hensone]], [[Mišela Jeo]], [[RZA]], [[Žans Klods van Damme]], [[Lūsija Lolesa]], [[Dolfs Lundgrēns]], [[Denijs Treho]], [[Rasels Brends]], [[Džūlija Endrūsa]] un [[Alans Ārkins]]. Pēc divu gadu ilgas pirmizrādes pārcelšanas sakarā ar [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumiem, filmas pirmizrāde notika {{dat|2022|6|13||bez}} [[Ansī Starptautiskais animācijas filmu festivāls|Ansī Starptautiskajā animācijas filmu festivālā]]. Latvijas kinoteātros filmu sāka demonstrēt 29. jūnijā, bet ASV kinoteātros — 1. jūlijā. Kritiķi atzinīgi novērtējuši animācijas filmas muzikālos numurus un bērnu izklaides iespējas, kamēr kritizēts tiek filmas sižets. Filmas starptautiskie kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|640 miljoni}} ASV dolāru. Šī ir [[2022. gads kino#Ienesīgākās filmas|piektā ienesīgākā 2022. gada filma]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā mājaslapa|http://www.minionsmovie.com/}} * [https://www.youtube.com/watch?v=4wylwTmOwSg Filmas treileris latviešu valodā] {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Nejaukais es}} {{Illumination Entertainment}} [[Kategorija:2022. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures animācijas filmas]] [[Kategorija:Illumination Entertainment filmas]] [[Kategorija:Nejaukais es]] nf58to1u6uyb2k1nam2balttcdnh4aw 3 463176 3660894 3428638 2022-07-25T21:47:54Z Vincent Vega 90168 Vincent Vega pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:C. Cavad]] uz [[Dalībnieka diskusija:Grenzsoldat]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/C. Cavad|C. Cavad]]" to "[[Special:CentralAuth/Grenzsoldat|Grenzsoldat]]" wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=CCavadov}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2020. gada 3. jūlijs, plkst. 23.45 (EEST) mfau6z3c47lb3ijhc997fztzgmdlgyt 10 463711 3661061 3655145 2022-07-26T10:51:34Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = 1900. gada vasaras olimpiskās spēles |title = [[File:Olympic rings without rims.svg|30px]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles]] | bodyclass = hlist | image = [[Attēls:JOParis 1900.jpg|150px]] | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | above = '''Norises vieta:''' {{flaga|Francija}} [[Parīze]], [[Francija]]; '''Norises laiks:''' 1900. gada 14. maijs — 28. oktobris | group1 = | list1 = * [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums|Medaļnieki]] * [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|Medaļu tabula]] * [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas|Norises vietas]] | group2 = Sporta veidi | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group2 = | list2 = * {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} * {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} * {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} * {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} * {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} * {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} * {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} * {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} * {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} * {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} * {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} * {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} * {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} * {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} * {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} * {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} * {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} * {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} * {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} * {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} | group3 = Neoficiālie | list3 = * [[Autosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Autosports]] * [[Baložu sacīkstes 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Baložu sacīkstes]] * [[Bulē 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bulē]] * [[Dzīvības glābšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dzīvības glābšana]] * [[Gaisa balonu lidošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Gaisa balonu lidošana]] * [[Lielgabalu šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielgabala šaušana]] * ''[[Longue paume 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Longue paume]]'' * [[Makšķerēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Makšķerēšana]] * [[Motociklu braukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Motociklu braukšana]] * [[Pūķu lidināšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Pūķu lidināšana]] * [[Uguns dzēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Uguns dzēšana]] * [[Ūdens motosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ūdens motosports]] }} | group4 = Sportisti (dalībnieki) | list4 = * [[Airētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Airētāji]] * [[Basku pelotas spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Basku pelotas spēlētāji]] * [[Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Burātāji]] * [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|Futbolisti (komandu sastāvi)]] * [[Golferi 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Golferi]] * [[Jātnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jātnieki]] * [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|Kriketa spēlētāji (komandu sastāvi)]] * [[Kroketa spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kroketa spēlētāji]] * [[Loka šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Loka šāvēji]] * [[Paukotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Paukotāji]] * [[Peldētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Peldētāji]] * [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|Polo spēlētāji (komandu sastāvi)]] * [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|Regbisti (komandu sastāvi)]] * [[Riteņbraucēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraucēji]] * [[Šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Šāvēji]] * [[Tenisisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Tenisisti]] * [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|Ūdenspolo spēlētāji (komandu sastāvi)]] * [[Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vieglatlēti]] * [[Vingrotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vingrotāji]] * [[Virves vilcēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Virves vilcēji]] | group5 = Norises vietas | list5 = * [[Breteja laukums]] * [[Buloņa-Bijankūra|Buloņa pie Sēnas]] * [[Buloņas mežs]] * [[Havra]] * [[Kompjeņa]] * [[Kruakatelāns]] * [[Mēlanenivelīna]] * [[Neijī pie Sēnas]] * [[Puto sala]] * [[Satori (Versaļa)|Satori]] * [[Sēna]] * [[Tilerī dārzs]] * [[Vensēnas mežs]] * [[Vensēnas velodroms]] | group6 = Pārstāvētās valstis | list6 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group2 = Eiropa | list2 = * [[Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrija]] * [[Beļģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Beļģija]] * [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bohēmija]] * [[Dānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dānija]] * [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francija]] * [[Grieķija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķija]] * [[Itālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Itālija]] * [[Krievijas Impērija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Krievijas Impērija]] * [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānija]] * [[Luksemburga 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Luksemburga]] * [[Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Nīderlande]] * [[Norvēģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Norvēģija]] * [[Rumānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Rumānija]] * [[Spānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Spānija]] * [[Šveice 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Šveice]] * [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārija]] * [[Vācija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācija]] * [[Zviedrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Zviedrija]] | group3 = Austrālija | list3 = * [[Austrālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrālija]] | group4 = Āzija | list4 = * [[Indija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Indija]] * [[Irāna 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Irāna]] | group5 = Ziemeļamerika | list5 = * [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] * [[Haiti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Haiti]] * [[Kanāda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] * [[Kuba 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]] * [[Meksika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Meksika]] | group6 = Dienvidamerika | list6 = * [[Argentīna 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Argentīna]] * [[Peru 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Peru]] | group7 = Citi | list7 = [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]] }} | group8 = Saistītie raksti | list8 = * [[1900. gada Pasaules izstāde]] * [[Vasaras olimpiskās spēles]] * [[Pjērs de Kubertēns]] * [[Olimpiskie sporta veidi]] * [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] * [[SOK valstu un teritoriju kodi]] }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]] </noinclude> 3e6ho4qdo7op245mnfdc6bda7oh7wp9 0 465939 3660726 3582892 2022-07-25T15:37:23Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: .gad → . gad, {{ddv → {{dzimšanas datums un vecums using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Miša Kolinss | vārds_orig = ''Misha Collins'' | attēls = Misha Collins (48478243687) (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Miša Kolinss 2019. gadā | dz. vārds = Dmitrijs Tipins Krušniks | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1974|8|20}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Bostona|Masačūsetsa}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1998 —pašlaik | dzīvesbiedrs = Viktorija Vantika (prec. 2001) | bērni = 2 | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = 4 | dzimums = V }} '''Dmitrijs "Miša" Kolinss''' ({{val|en|Dmitri "Misha" Collins}}; dzimis {{dat|1974|8|20}}) ir amerikāņu aktieris un autors, labāk zināms ar eņģeļa Kastiela lomu seriālā ''[[Supernatural (seriāls)|Supernatural]]''. == Filmogrāfija == Viņam ir arī bijušas periodiskās lomas tādos seriālos kā [[Ātrā palīdzība(seriāls)|Ātrā palīdzība]] un [[24 (seriāls)|24]], un bija viesu loma [[NCIS]], [[Nip/Tuck]], [[NYPD Blue]], [[CSI Lasvegasa]]. [[CSI Ņujorka]], [[Monks]] un [[Amulets (seriāls)|Amulets]]. Uz lielajiem ekrāniem viņš galvenokārt ir zināms ar lomu filmā ar nosaukumu [[Karla (filma)|Karla]] par sērijveida slepkavu [[Pols Bernardo|Polu Bernardo]], filmu par kuru pats ir teicis, ka nožēlo, ka piedalījies tajā dēļ īstās dzīves notikumu dabas, uz kuriem filma ir balstīta. Kā arī filmā [[Dzīve, pārtraukta]]. == Labdarība un rakstniecība == Kolinss arī kopā ar savu sievu Vikiju Kolinsu sarakstīja un izdeva ēdienu gatavošanas grāmatu, tika ziņots ka liela daļa no grāmatas ienākumiem nonāca labdarības organizācijai kas specializējas ēdienu uzturā. Viņš ir arī publicējošs [[dzejnieks]]. Viņa dzejas, ieskaitot "Baby Pants" un "Old Bones", var atrastir atrodamas ''Columbia Poetry Review'' #21 2008. gada izdevumā. Kolinss arī ir līdz-dibinātājs valdes priekšsēdētājs ''Random Acts'', organizācijai, kura veltīta lai dotu finansējumu un iedvesmotu laipnas rīcības visapkārt pasaulē. Kolinss nodibināja arī ''The Greatest International Scavenger Hunt the World Has Ever Seen'' (GISHWHES) 2011. gadā, ieejas maksa par internacionālo sacensību iet labdarībai ''Random Acts'', un 2012. gadā GISHWHES uzstādija pasaules rekordu par visvairāk brīvprātīgo kuri pieteicās izpildīt kādu jauku rīcību. {{DEFAULTSORT:Kolinss, Miša}} [[Kategorija:ASV aktieri]] [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kinoaktieri]] [[Kategorija:Bostonā dzimušie]] gcl4bhhng2ociw9fn1n1mxxp1yrgba6 0 466628 3660719 3521775 2022-07-25T15:35:14Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: .gad → . gad using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ketrīna Ņūtona | vārds_orig = ''Kathryn Newton'' | attēls = Kathryn Newton (2012).png | attēla izmērs = | komentārs = Ketrīna Ņūtona 2012. gadā | dz. vārds = Ketrīna Lova Ņūtona | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1997|2|8}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Orlando|Florida}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = Aktrise | darbības gadi = 2002 —pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Ketrīna Lova Ņūtona''' ({{val|en|Kathryn Love Newton}}; dzimisi {{dat|1997|2|9}}) ir amerikāņu aktrise. Labāk zināma dēļ viņas lomām kā Luīza Brūksa komēdijseriālā ''[[Gary Unmarried]]'', Ebigeila Karlsone mistērijas-drāmas seriālā ''[[Big Little Lies]]'', un Elija Presmana drāmas seriālā ''[[The Society]]''. Viņa arī ir zināma kā vecākā Klēra Novaka seriālā ''[[Supernatural (seriāls)|Supernatural]]'' un Džounija Klārka seriālā ''[[Halt and Catch Fire]]''. Arī atveidoja galveno lomu kā Aleksa Nelsona filmā “[[Paranormalā aktivitāte 4]]” un 2020. gadā viņa tēloja galveno lomu labi novērtētajā šausmu-komēdijas filmā ''[[Freaky]]'', kurā tēloja kopā ar [[Vinss Vons|Vinsu Vonu]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ņūtona, Ketrīna}} [[Kategorija:ASV aktieri]] [[Kategorija:Floridā dzimušie]] [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] 3xp4qgsbfos6lx80ss6jzc3vva0zzx5 0 466631 3660705 3399316 2022-07-25T15:29:21Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: .gad → . gad, {{ddv → {{dzimšanas datums un vecums using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Dženevīve Padalecka | vārds_orig = ''Genevieve Padalecki'' | attēls = Genevieve Cortese Padalecki Sept. 2011 (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Dženevīve 2011. gada septembrī | dz. vārds = Dženevīve Nikola Kortesa | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1981|1|8}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Sanfrancisko|Kalifornija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = Dženifera Kortesa Dženevīve Padalekī | nodarbošanās = Aktrise | darbības gadi = 2004—2012 2020—pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Džēreds Padaleckis]] (prec. 2010) | bērni = 3 | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Dženevīve Nikola Padalecka''' ({{val|en|Genevieve Nicole Padalecki}}; dzimusi {{dat|1981|1|8}} kā '''Dženevīeve Nikola Kortesa''' ('''Genevieve Nicole Cortese''')) ir amerikāņu aktrise, kas galvenokārt zināma ar lomām tādos seriālos kā ''[[Wildfire]]'', kurā viņa attēloja Krisu Fjurillo, un ''[[Supernatural (seriāls)|Supernatural]]'', kurā viņai bija periodiska loma kā Rūbijai. Kopš 2010. gada viņa ir precējusies ar amerikāņu aktieri [[Džēreds Padaleckis|Džēredu Padalecki]], un viņu ģimenē ir 3 bērni (Tomass, Šepards un Odete). {{dat|2021|1|21||bez}} būs pirmizrāde seriālam ''[[Walker (2021)]]'', kurā viņa tēlos Emīliju Valkeri (tēls iepazīts caur atmiņām). Seriālā viņa tēlos kopā ar savu vīru Džeredu Padalekī, kurš arī seriālā tēlo viņas vīru Kordelu Valkeru. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kortesa, Dženevīve}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV aktieri]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] an39wyrmtyl6jpgjpclhyqdpvt7nrmo 0 466638 3660720 3478054 2022-07-25T15:35:29Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce, .gad → . gad using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Kima Rodsa | vārds_orig = ''Kim Rhodes'' | attēls = Kim Rhodes in Cleveland, OH, 2018.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Kima Rodsa 2018. gadā | dz. vārds = Kimberlija Rodsa | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1969|6|7}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Portlenda|Oregona|2s=Portlenda (Oregona)}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1996—pašlaik | dzīvesbiedrs = Treviss Hodžss (2006—pašlaik) | bērni = 1 | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Kimberlija Rodsa''' ({{val|en|Kimberly Rhodes}}; dzimusi {{dat|1969|7|7}})<ref name="oregonian-2014apr">{{Ziņu atsauce|last=Baker|first=Jeff|title=18 actors you (maybe) didn't know were from Portland|url=http://www.oregonlive.com/movies/2014/04/18_actors_you_maybe_didnt_know.html|access-date=2016-02-15|newspaper=[[The Oregonian]]|location=Portland, Oregon|date=April 28, 2014}}</ref> ir amerikāņu [[aktrise]]. Pazīstama ar Sintijas Herisones lomu [[ziepju opera|ziepju operās]] ''[[Another World]]'' (1996—1999)<ref name="seatimes">{{Ziņu atsauce|last=Estudillo|first=Terry|date=September 26, 2006|title=Sweet on "The Suite Life of Zack & Cody"|work=The Seattle Times|url=http://seattletimes.nwsource.com/html/entertainment/2003275053_kimrhodes26.html|access-date=2007-12-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20081208022633/http://seattletimes.nwsource.com/html/entertainment/2003275053_kimrhodes26.html|archive-date=December 8, 2008}}</ref> un ''[[As the World Turns]]'' (2000—2001), ar Kerijas Mārtinas lomu ''[[Disney Channel]]'' situāciju komēdijseriālos "[[Zaka un Kodija greznā dzīve]]" (''The Suite Life of Zack & Cody'', 2005—2008)<ref name="disneychannel">{{tīmekļa atsauce|title=The Suite Life of Zack & Cody Characters|url=http://tv.disney.go.com/disneychannel/suitelife/characters/index.html|access-date=2007-12-22|work=Disney Channel}}</ref> un ''[[The Suite Life on Deck]]'' (2008—2011), un šerifes Džoudijas Milsas lomu seriālā ''[[Supernatural (seriāls)|Supernatural]]'' (2010—2020).<ref name="oregonian-2014apr"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Rodsa, Kima}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Oregonā dzimušie]] [[Kategorija:ASV aktieri]] 9gywyhrsluf8a5j0gmwfheha2jw09hi 0 466641 3661032 3478183 2022-07-26T09:00:21Z Baisulis 11523 jaunāka bilde..... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Felisija Deja | vārds_orig = '' Felicia Day'' | attēls = Felicia Day by Gage Skidmore 5.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Felisija Deja 2022. gadā | dz. vārds = Katrīna Felisija Deja | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1979|6|28}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Alabama|Hantsvila}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise, producente, scenāriste | darbības gadi = 2001—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 1 | mājaslapa = http://feliciaday.com/ | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Felisija Deja''' ({{val|en|Felicia Day}}; dzimusi {{dat|1979|6|28}})<ref name="resume">[https://web.archive.org/web/19981202063934/http://ccwf.cc.utexas.edu/~felicia/personal.html Felicia's College Resume], Archive of "utexas.edu/~felicia/personal.html"</ref> ir amerikāņu [[aktrise]], producente un scenāriste. Viņa ir [[interneta seriāls|interneta seriāla]] ''[[The Guild]]'' (2007—2013) veidotāja, galvenās lomas atveidotāja, scenāriste un producente, seriāls pārsvarā ir balstīts uz viņas kā [[geimeris|geimeres]] dzīvi. Vēl viņa ir rakstījusi scenāriju un filmējusies videospēles ''[[Dragon Age]]'' interneta seriālā ''[[Dragon Age: Redemption]]'' (2011). No 2009. gada decembrim līdz 2012. gada jūlijam Deja bija [[Starptautiskā Interneta televīzijas akadēmija|Starptautiskās Interneta televīzijas akadēmijas]] locekle.<ref>{{publikācijas atsauce|title=International Academy of Web Television Names Inaugural chairman and board of directors |publisher=IAWTV |date=December 14, 2009 |url=http://iawtv.org/press/Announcing-the-IAWTV-Board-12-14-09.pdf |access-date=January 10, 2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110726164449/http://iawtv.org/press/Announcing-the-IAWTV-Board-12-14-09.pdf |archive-date=July 26, 2011}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce|title=International Academy of Web Television Announces New Members of the board of directors |publisher=IAWTV |date=July 27, 2011 |url=http://iawtv.org/2011/07/27/international-academy-of-web-television-announces-new-members-of-the-board-of-directors-2 |access-date=August 18, 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120301163220/http://iawtv.org/2011/07/27/international-academy-of-web-television-announces-new-members-of-the-board-of-directors-2/ |archive-date=March 1, 2012}}</ref> [[Televīzija|Televīzijā]] Deja atveidojusi Vi lomu seriālā "[[Bafija pret vampīriem]]" (''Buffy the Vampire Slayer'', 2003), doktori Holliju Mārtēnu seriālā ''[[Eureka (seriāls)|Eureka]]'' (2011) un Čārliju Bredbariju seriālā ''[[Supernatural (seriāls) |Supernatural]]'' (2012—2015, 2018—2020). Tāpat viņa ir filmējusies filmā "[[Sasniedz to atkal!]]" (''Bring It On Again'', 2004), interneta mūziklā ''[[Dr. Horrible's Sing-Along Blog]]'' (2008). 2017. gada aprīlī Deja sāka atveidot Kingas Foresteres lomu komēdijseriālā ''[[Mystery Science Theater 3000]]''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Deja, Felisija}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Alabamā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] l59diz8qwv79m4y851orw95xp5nj3yl 0 466775 3660926 3656627 2022-07-26T01:00:37Z Stephan1000000 83884 num_episodes wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2020. gada septembris}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = {{Noitalic|"Better Call Saul"}} | executive_producer = | genre = * krimināldrāma * juridiskā drāma * melnā komēdija * traģēdija | creator = [[Vinss Gilgans]]<br />[[Pīters Golds]] | based_on = | starring = * [[Bobs Odenkērks]] * [[Džonatans Benkss]] * [[Reja Sīhorna]] * [[Patriks Fabians]] * [[Maikls Mando]] * [[Maikls Makkīns]] * [[Džankarlo Esposito]] * [[Tonijs Daltons]] | narrated = | opentheme = | endtheme = | theme_music_composer = | composer = | country = {{USA}} | language = [[angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 6 | num_episodes = 60 | list_episodes = | caption = | image = Better Call Saul - Logo 2.svg | picture_format = * [[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]] [[1080i]] | audio_format = | cinematography = | camera = | runtime = 41–60 minūtes | company = | distributor = | channel = ''[[AMC]]'' | editor = | producer = | first_aired = {{dat|2015|2|8|N}} | last_aired = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = http://www.amc.com/shows/better-call-saul--16 | location = | production_website = }}'''Labāk zvaniet Solam''' ({{val|en|Better Call Saul}}) ir amerikāņu [[Drāma|krimināldrāmas]] seriāls, kura autori ir [[Vinss Gilgans]] un [[Pīters Golds]]. Seriāls tiek pārraidīts no [[2015. gads|2015. gada]]. Seriālam ir iznākušas piecas sezonas. Seriāla darbība notiek [[2000. gadi|2000. gadu]] sākumā [[Albukerke|Albukerkē]], [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]. Seriāla galvenais varonis ir [[Bobs Odenkērks]], kurš attēlo advokātu Solu Gudmenu. == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par televīziju]] 6g3baer3rf59xqf77pq4ev383vsd4m8 0 467889 3660957 3496303 2022-07-26T05:06:55Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | area_total_km2 = 292.43 | latm = 36 | established_date = 1968. gadā | established_title = Dibināta | image_shield = | image_skyline = | image = | latNS = N | motto = | elevation_m = | lats = 00 | longEW = W | longd = 79 | longm = 39 | longs = 00 | leader_name = | leader_title = | latd = 43 | name = Misisoga | subdivision_name2 = | subdivision_type = Valsts | population_total = 721599 | pushpin_map = Kanāda | settlement_type = pilsēta | subdivision_name = {{karogs|Kanāda}} | population_density_km2 = auto | subdivision_name1 = [[Ontārio]] | native_name = ''Mississauga'' | population_as_of = 2016 | subdivision_type1 = Province | subdivision_type2 = | timezone = EST | timezone_DST = EDT | utc_offset = -5 | utc_offset_DST = -4 | website = {{url|https://www.mississauga.ca/}} | image_flag = Flag of Mississauga.svg }}'''Misisoga''' ({{Val|en|Mississauga}}) ir pilsēta [[Kanāda|Kanādā]], [[Ontārio]] provincē. 2016. gadā pilsētā dzīvoja 721 599 iedzīvotāji. Pilsēta atrodas [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] krastos un austrumos robežojas ar [[Toronto]] pilsētu. Pilsēta ir nozīmīgs Kanādas biznesa centrs. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} *{{wikivoyage|Mississauga}} * [https://www.mississauga.ca/ Mājaslapa] {{Kanāda-aizmetnis}} [[Kategorija:Kanādas pilsētas]] 9glb7yck6jeo8mz6jus7uq47wx739h4 3660959 3660957 2022-07-26T05:07:43Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | area_total_km2 = 292.43 | latm = 36 | established_date = 1968. gadā | established_title = Dibināta | image_shield = Mississauga coat arms.png | image_skyline = | image = | latNS = N | motto = | elevation_m = | lats = 00 | longEW = W | longd = 79 | longm = 39 | longs = 00 | leader_name = | leader_title = | latd = 43 | name = Misisoga | subdivision_name2 = | subdivision_type = Valsts | population_total = 721599 | pushpin_map = Kanāda | settlement_type = pilsēta | subdivision_name = {{karogs|Kanāda}} | population_density_km2 = auto | subdivision_name1 = [[Ontārio]] | native_name = ''Mississauga'' | population_as_of = 2016 | subdivision_type1 = Province | subdivision_type2 = | timezone = EST | timezone_DST = EDT | utc_offset = -5 | utc_offset_DST = -4 | website = {{url|https://www.mississauga.ca/}} | image_flag = Flag of Mississauga.svg }}'''Misisoga''' ({{Val|en|Mississauga}}) ir pilsēta [[Kanāda|Kanādā]], [[Ontārio]] provincē. 2016. gadā pilsētā dzīvoja 721 599 iedzīvotāji. Pilsēta atrodas [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] krastos un austrumos robežojas ar [[Toronto]] pilsētu. Pilsēta ir nozīmīgs Kanādas biznesa centrs. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} *{{wikivoyage|Mississauga}} * [https://www.mississauga.ca/ Mājaslapa] {{Kanāda-aizmetnis}} [[Kategorija:Kanādas pilsētas]] 7cd5xjyhpxvvcroxp7quhpvcgp16jl2 3660960 3660959 2022-07-26T05:08:09Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | area_total_km2 = 292.43 | latm = 36 | established_date = 1968. gadā | established_title = Dibināta | image_shield = | image_skyline = | image = | latNS = N | motto = | elevation_m = | lats = 00 | longEW = W | longd = 79 | longm = 39 | longs = 00 | leader_name = | leader_title = | latd = 43 | name = Misisoga | subdivision_name2 = | subdivision_type = Valsts | population_total = 721599 | pushpin_map = Kanāda | settlement_type = pilsēta | subdivision_name = {{karogs|Kanāda}} | population_density_km2 = auto | subdivision_name1 = [[Ontārio]] | native_name = ''Mississauga'' | population_as_of = 2016 | subdivision_type1 = Province | subdivision_type2 = | timezone = EST | timezone_DST = EDT | utc_offset = -5 | utc_offset_DST = -4 | website = {{url|https://www.mississauga.ca/}} | image_flag = }}'''Misisoga''' ({{Val|en|Mississauga}}) ir pilsēta [[Kanāda|Kanādā]], [[Ontārio]] provincē. 2016. gadā pilsētā dzīvoja 721 599 iedzīvotāji. Pilsēta atrodas [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] krastos un austrumos robežojas ar [[Toronto]] pilsētu. Pilsēta ir nozīmīgs Kanādas biznesa centrs. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} *{{wikivoyage|Mississauga}} * [https://www.mississauga.ca/ Mājaslapa] {{Kanāda-aizmetnis}} [[Kategorija:Kanādas pilsētas]] 55e6v80xgi3tk6muntn8iguzx8ceks5 0 477448 3660864 3660108 2022-07-25T20:20:48Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |name = Katram un katrai |native_name = |lang1 = |name_lang1 = |lang2 = |name_lang2 = |lang3 = |name_lang3 = |lang4 = |name_lang4 = |logo = KatramUnKatrai.jpg |colorcode = #0e0e0e |chairperson = * [[Aldis Gobzems]] |president = |secretary_general = |spokesperson = |founder = [[Aldis Gobzems]] |leader1_title = Partijas valde |leader1_name = [[Aldis Gobzems]]<br />[[Karina Sprūde]]<br />[[Aivars Strakšs]]<br />[[Igors Prelatovs]]<br />[[Solvita Zvidriņa]]<br />[[Jurijs Misjuks]]<br />[[Liāna Teličenaite]]<br />[[Jānis Ronis]]<br />[[Agris Freifalts]]<br />[[Jānis Zalte]] |leader2_title = |leader2_name = |leader3_title = |leader3_name = |leader4_title = |leader4_name = |leader5_title = |leader5_name = |slogan = |founded = {{dat|2021|2|26|N|bez}} |dissolved = |merger = |split = |predecessor = |merged = |successor = |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |newspaper = |student_wing = |youth_wing = |wing1_title = |wing1 = |wing2_title = |wing2 = |wing3_title = |wing3 = |membership_year = 2022 |membership = 1418<ref>https://www.delfi.lv/bizness/budzets_un_nodokli/politisko-partiju-biedru-skaits-sasniedz-gandriz-26-tukstosus.d?id=54565596</ref> |ideology = * [[konservatīvisms]] * [[populisms]] |religion = |national = |international = |european = |europarl = |affiliation1_title = |affiliation1 = |colors = {{krāsa|#0e0e0e}} [[melnā krāsa|Melna]] |seats1_title = [[13. Saeima]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|2|100|hex=#0e0e0e}} <small>("[[Par cilvēcīgu Latviju|Neatkarīgie]]" sastāvā)</small> |seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#0e0e0e}} |seats3_title = [[Kariņa Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Infobox political party/seats|0|14|hex=#0e0e0e}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#0e0e0e}} |symbol = |flag = |website = {{URL|https://www.katramunkatrai.lv/}} |state = |country = {{LAT}} |country_dab1 = |parties_dab1 = |elections_dab1 = |country2 = |country_dab2 = |parties_dab2 = |elections_dab2 = |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''"Katram un katrai"''' (iepriekš zināma kā '''"Likums un kārtība"''') ir 2021. gada 8. janvārī dibināta [[populisms|populistiska]], [[Konservatīvisms|konservatīva]] [[Latvija]]s [[politiskā partija]]. Tās izveidotājs un priekšsēdētājs ir [[Aldis Gobzems]]. Par partijas dibināšanu tika paziņots 2021. gada 8. janvārī, tomēr Uzņēmumu reģistrā laikus netika iesniegta visa attiecīgā informācija un tas atlika pieļaujamo reģistrācijas laiku līdz 29. aprīlim.<ref>[https://www.apollo.lv/7167877/uz-laiku-atlikta-gobzema-dibinatas-partijas-registresana Apollo. LETA: Uz laiku atlikta Gobzema dibinātās partijas reģistrēšana], 2021. gada 29. janvāris</ref> 26. februārī partija tika reģistrēta.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/ur-registre-gobzema-partiju-likums-un-kartiba.d?id=52975231 Delfi: UR reģistrē Gobzema partiju 'Likums un kārtība']</ref> A. Gobzems deklarējis partiju kā [[Konservatīvisms|konservatīvu]] un uz tradicionālām ģimeniskām vērtībām balstītu. Partija arī aicina vienlaikus uz lielāku valsts kontroli un valsts aparāta samazināšanu, t.i. vienlaikus uz kreisu un labēju politiku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzemajaunas-partijas-likums-un-kartiba-valdei-virzis-ari-stepanenko-un-svecovu.a388158/ Gobzema jaunās partijas «Likums un kārtība» valdei virzīs arī Stepaņenko un Švecovu]</ref> Partijas programma iekļauj Latvijas [[Protekcionisms|protekcionismu]], privāto skolu pārņemšanu valsts īpašumā un identificē tradicionālās vērtības ar kristīgajām.<ref>[https://www.likumsunkartiba.lv/programma Likums un kārtība: Programma]</ref> Par vienkāršās tautas un valdošo politiķu pretnostatīšanu partija tiek vainota [[Populisms|populismā]].<ref>[https://neatkariga.nra.lv/komentari/bens-latkovskis/336040-gobzema-partija-davana-valdosajai-politiskajai-skirai NRA: Gobzema partija — dāvana valdošajai politiskajai šķirai], Bens Latkovskis, 14.01.2021</ref> == Vēsture == Sākotnēji partiju [[13. Saeima|13. Saeimā]] pārstāvēja četri ārpusfrakciju deputāti — Aldis Gobzems, [[Jūlija Stepaņenko]] (kura bija arī partijas līdzpriekšsēdētāja), [[Ļubova Švecova]] un [[Karina Sprūde|Karīna Sprūde]], bet pēc skandaloza ieraksta [[Sociālais tīkls|sociālajā tīklā]] ''[[Facebook]]'', kurā A. Gobzems aicināja nevakcinētos pret [[COVID-19]] Latvijas iedzīvotājus nēsāt [[Dāvida zvaigzne|Dāvida zvaigzni]], tādējādi pielīdzinot COVID-19 dēļ ieviestos ierobežojumus [[Antisemītisms|antisemītismam]] [[Trešais reihs|nacistiskajā Vācijā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7280684/ebreju-kopiena-gobzema-un-vina-atbalstitaju-riciba-ir-absoluti-amorala|title=Ebreju kopiena: Gobzema un viņa atbalstītāju rīcība ir absolūti amorāla|website=TVNET|access-date=2021-06-30|date=2021-06-28|language=lv}}</ref> 30. jūnijā no partijas izstājās J. Stepaņenko un Ļ. Švecova, nosodot Gobzema rīcību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7282931/gobzema-partiju-pamet-ari-saeimas-deputate-svecova|title=Gobzema partiju pamet arī Saeimas deputāte Švecova|website=Apollo.lv|access-date=2021-06-30|date=2021-06-30|language=lv}}</ref> 2022. gada 19. februāra partijas kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukumu — no "Likums un kārtība" uz "Katram un katrai", saglabājot A. Gobzemu kā partijas priekšsēdētāju. Tāpat tika lemts par partijas logo maiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/gobzema-partiju-pardeve-par-katram-un-katrai-ievelot-vinu-par-priekssedetaju.d?id=54076246|title=Gobzema partiju pārdēvē par 'Katram un katrai', ievēlot viņu par priekšsēdētāju|website=Delfi.lv|access-date=2022-02-19|date=2022-02-19|language=lv}}</ref> == Iepriekšējie logo == {{Gallery |width=190 | height=190 |perrow=1|lines=1 |align=center |captionstyle=text-align:center; |File:Logo of the Law and Order (Latvia).svg|2021—2022 }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.likumsunkartiba.lv/ Partijas mājaslapa] * [https://twitter.com/mesuzvaresim ''Twitter'' konts] {{politika-aizmetnis}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] gg2apr4g3sr4cco1u03rtsxg0oxmdxh 3660865 3660864 2022-07-25T20:22:00Z Biafra 13794 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |name = Katram un katrai |native_name = |lang1 = |name_lang1 = |lang2 = |name_lang2 = |lang3 = |name_lang3 = |lang4 = |name_lang4 = |logo = KatramUnKatrai.jpg |colorcode = #0e0e0e |chairperson = * [[Aldis Gobzems]] |president = |secretary_general = |spokesperson = |founder = [[Aldis Gobzems]] |leader1_title = Partijas valde |leader1_name = [[Aldis Gobzems]]<br />[[Karina Sprūde]]<br />[[Aivars Strakšs]]<br />[[Igors Prelatovs]]<br />[[Solvita Zvidriņa]]<br />[[Jurijs Misjuks]]<br />[[Liāna Teličenaite]]<br />[[Jānis Ronis]]<br />[[Agris Freifalts]]<br />[[Jānis Zalte]] |leader2_title = |leader2_name = |leader3_title = |leader3_name = |leader4_title = |leader4_name = |leader5_title = |leader5_name = |slogan = |founded = {{dat|2021|2|26|N|bez}} |dissolved = |merger = |split = |predecessor = |merged = |successor = |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |newspaper = |student_wing = |youth_wing = |wing1_title = |wing1 = |wing2_title = |wing2 = |wing3_title = |wing3 = |membership_year = 2022 |membership = 1418<ref>https://www.delfi.lv/bizness/budzets_un_nodokli/politisko-partiju-biedru-skaits-sasniedz-gandriz-26-tukstosus.d?id=54565596</ref> |ideology = * [[konservatīvisms]] * [[populisms]] |religion = |national = |international = |european = |europarl = |affiliation1_title = |affiliation1 = |colors = {{krāsa|#0e0e0e}} [[melnā krāsa|Melna]] |seats1_title = [[13. Saeima]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|2|100|hex=#0e0e0e}} <small>("[[Par cilvēcīgu Latviju|Neatkarīgie]]" sastāvā)</small> |seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#0e0e0e}} |seats3_title = [[Kariņa Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Infobox political party/seats|0|14|hex=#0e0e0e}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#0e0e0e}} |symbol = |flag = |website = {{URL|https://www.katramunkatrai.lv/}} |state = |country = {{LAT}} |country_dab1 = |parties_dab1 = |elections_dab1 = |country2 = |country_dab2 = |parties_dab2 = |elections_dab2 = |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''"Katram un katrai"''' (iepriekš zināma kā '''"Likums un kārtība"''') ir 2021. gada 8. janvārī dibināta [[populisms|populistiska]], [[Konservatīvisms|konservatīva]] [[Latvija]]s [[politiskā partija]]. Tās izveidotājs un priekšsēdētājs ir [[Aldis Gobzems]]. Par partijas dibināšanu tika paziņots 2021. gada 8. janvārī, tomēr Uzņēmumu reģistrā laikus netika iesniegta visa attiecīgā informācija un tas atlika pieļaujamo reģistrācijas laiku līdz 29. aprīlim.<ref>[https://www.apollo.lv/7167877/uz-laiku-atlikta-gobzema-dibinatas-partijas-registresana Apollo. LETA: Uz laiku atlikta Gobzema dibinātās partijas reģistrēšana], 2021. gada 29. janvāris</ref> 26. februārī partija tika reģistrēta.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/ur-registre-gobzema-partiju-likums-un-kartiba.d?id=52975231 Delfi: UR reģistrē Gobzema partiju 'Likums un kārtība']</ref> A. Gobzems deklarējis partiju kā [[Konservatīvisms|konservatīvu]] un uz tradicionālām ģimeniskām vērtībām balstītu. Partija arī aicina vienlaikus uz lielāku valsts kontroli un valsts aparāta samazināšanu, t.i. vienlaikus uz kreisu un labēju politiku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzemajaunas-partijas-likums-un-kartiba-valdei-virzis-ari-stepanenko-un-svecovu.a388158/ Gobzema jaunās partijas «Likums un kārtība» valdei virzīs arī Stepaņenko un Švecovu]</ref> Partijas programma iekļauj Latvijas [[Protekcionisms|protekcionismu]], privāto skolu pārņemšanu valsts īpašumā un identificē tradicionālās vērtības ar kristīgajām.<ref>[https://www.likumsunkartiba.lv/programma Likums un kārtība: Programma]</ref> Par vienkāršās tautas un valdošo politiķu pretnostatīšanu partija tiek vainota [[Populisms|populismā]].<ref>[https://neatkariga.nra.lv/komentari/bens-latkovskis/336040-gobzema-partija-davana-valdosajai-politiskajai-skirai NRA: Gobzema partija — dāvana valdošajai politiskajai šķirai], Bens Latkovskis, 14.01.2021</ref> == Vēsture == Sākotnēji partiju [[13. Saeima|13. Saeimā]] pārstāvēja četri ārpusfrakciju deputāti — Aldis Gobzems, [[Jūlija Stepaņenko]] (kura bija arī partijas līdzpriekšsēdētāja), [[Ļubova Švecova]] un [[Karina Sprūde|Karīna Sprūde]], bet pēc skandaloza ieraksta [[Sociālais tīkls|sociālajā tīklā]] ''[[Facebook]]'', kurā A. Gobzems aicināja nevakcinētos pret [[COVID-19]] Latvijas iedzīvotājus nēsāt [[Dāvida zvaigzne|Dāvida zvaigzni]], tādējādi pielīdzinot COVID-19 dēļ ieviestos ierobežojumus [[Antisemītisms|antisemītismam]] [[Trešais reihs|nacistiskajā Vācijā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7280684/ebreju-kopiena-gobzema-un-vina-atbalstitaju-riciba-ir-absoluti-amorala|title=Ebreju kopiena: Gobzema un viņa atbalstītāju rīcība ir absolūti amorāla|website=TVNET|access-date=2021-06-30|date=2021-06-28|language=lv}}</ref> 30. jūnijā no partijas izstājās J. Stepaņenko un Ļ. Švecova, nosodot Gobzema rīcību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7282931/gobzema-partiju-pamet-ari-saeimas-deputate-svecova|title=Gobzema partiju pamet arī Saeimas deputāte Švecova|website=Apollo.lv|access-date=2021-06-30|date=2021-06-30|language=lv}}</ref> 2022. gada 19. februāra partijas kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz "Katram un katrai", saglabājot A. Gobzemu kā partijas priekšsēdētāju. Tāpat tika lemts par partijas logo maiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/gobzema-partiju-pardeve-par-katram-un-katrai-ievelot-vinu-par-priekssedetaju.d?id=54076246|title=Gobzema partiju pārdēvē par 'Katram un katrai', ievēlot viņu par priekšsēdētāju|website=Delfi.lv|access-date=2022-02-19|date=2022-02-19|language=lv}}</ref> == Iepriekšējie logo == {{Gallery |width=190 | height=190 |perrow=1|lines=1 |align=center |captionstyle=text-align:center; |File:Logo of the Law and Order (Latvia).svg|2021—2022 }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.likumsunkartiba.lv/ Partijas mājaslapa] * [https://twitter.com/mesuzvaresim ''Twitter'' konts] {{politika-aizmetnis}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] 12rd9qaoexn9mlu87et3yrby76vj51u 0 482178 3661030 3442132 2022-07-26T08:55:31Z Baisulis 11523 noņēmu [[Kategorija:ASV aktieri]]; pievienoju [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada aprīlis}} {{Infobox comedian | name = Rodnijs Deindžerfīlds | vārds_orig = ''Rodney Dangerfield'' | image = Rodney Danagerfield 1972-1.jpg | caption = Deindžerfīlds 1972. gadā | birth_name = Džeikobs Rodnijs Koens | birth_date = {{dat|1921|11|22}} | birth_place = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | death_date = {{miršanas datums un vecums|2004|9|12|1921|11|21}} | death_place = {{vieta|ASV|Losandželosa}} | death_cause = | medium = | nationality = [[Amerikāņi (nācija)|amerikānis]] | active = 1936–2004 | genre = | influences = | influenced = | spouse = | website = }} '''Džeks Rojs''' (dzimis '''Džeikobs Rodnijs Koens''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Jacob Rodney Cohen'');1921. gada 22. novembris — 2004. gada 5. oktobris), plašāk pazīstams ar savu skatuves vārdu '''Rodnijs Deindžerfīlds''', bija amerikāņu ''[[stand-up]]'' komiķis, aktieris, producents, scenārists, mūziķis un autors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.definition-of.com/I+don%27t+get+no+respect|title=I don't get no respect|website=www.definition-of.com}}</ref> Lai arī viņa aktiera karjera bija sākusies daudz agrāk,<ref name="silent">{{Ziņu atsauce|url=http://search.proquest.com/docview/118849740/|title=That Laughter You Hear Is the Silent Majority|work=The New York Times|date=June 14, 1970|last=Goldman|first=Albert|page=111}}</ref> Deindžerfīlds vislielāko atpazīstamību guva 80. gadu sākumā, spēlējot populārās komēdijās. Dalība 1980. gada filmā ''“Caddyshack”'' palīdzēja Deindžerfīldam gūt galvenās lomas filmās “''Easy Money”'' un “''Back to School”'', kurām bija arī līdzautors. Atšķirībā no viņa ''stand-up'' skatuves tēla, filmu varoņi, kurus Deindžerfīlds atveidoja, lielākoties bija veiksmīgi, populāri un turīgi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.pressreader.com/usa/chicago-sun-times/20200730/282376926911752|title=In a Wild Cast, It's Dangerfield Who Wins Our Respect|work=Chicago Sun-Times|date=July 20, 1980}}</ref> Deindžerfīlds spēlēja būtisku lomu [[Džims Kerijs|Džima Kerija]] karjerā. Astoņdesmitajos, redzot Keriju uzstājamies Losandželosas standup kafejnīcā "Comedy Store", Deindžerfīlds parakstīja vienošanos ar Keriju — Kerijs kļuva par Deindžerfīlda [[Lasvegasa]]s ''stand-up'' izrādes iesildītāju un turpimākos divus gadus turpināja kopā tūrēt, uzstājoties vairākās ''stand-up'' izrādēs. 2001. gada novembrī, šovā "''The Tonight Show with Jay Leno''" Kerijs pārsteidza Deindžerfildu, ierodoties kā negaidīts viesis un publiski pasakoties Deindžerfīldam par ilgus gadus sniegto atbalstu.<ref>{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=W2hHyD0oOWYC&q=rodney+dangerfield+smithsonian&pg=PR11|title=It's Not Easy Bein' Me: A Lifetime of No Respect but Plenty of Sex and Drugs|first=Rodney|last=Dangerfield|date=March 1, 2005|publisher=Harper Collins|isbn=9780060779245}}</ref> == Personīgajā dzīvē == Deindžerfīlds divreiz apprecējās ar Džoisu Indigu. Viņi apprecējās 1951. gadā, izšķīrās 1961. gadā, atkal apprecējās 1963. gadā un atkal izšķīrās 1970. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biography.com/performer/rodney-dangerfield|title=Rodney Dangerfield|website=Biography.com|access-date=21 August 2019}}</ref> Kopā pārim bija divi bērni: dēls Braiens Rojs un meita Melānija Roja-Frīdmane, kura dzimusi pēc tam, kad vecāki atkal apprecējās. Kopš 1993. gada līdz viņa nāvei Deindžerfīlds bija precējies ar Džoanu Čaildu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/wp-dyn/articles/A10466-2004Jul23.html|title=The Tears of a Clown|work=[[The Washington Post]]|access-date=May 14, 2016|date=July 24, 2004|last=Pearlman|first=Jeff}}</ref> Deindžerfīldam nepatika, ka viņu jauca ar viņa skatuves tēlu, par ko vairāk aprakstīja savā 2004. gada autobiogrāfijā "''It's Not Easy Bein' Me: A Lifetime of No Respect but Plenty of Sex and Drugs"''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.signonsandiego.com/uniontrib/20040718/news_1a18rodney.html|title=Dangerfield is no laughing matter|work=The San Diego Union-Tribune|access-date=September 14, 2006|date=July 18, 2004|last=Pearlman|first=Jeff}}</ref> Deindžerfīlds, lai arī [[Jūdaisms|ebrejs]], intervijā ar [[Hovards Šterns|Hovardu Šternu]] 2004. gada 25. maijā sevi raksturoja kā [[Ateisms|ateistu.]] Deindžerfīlds piebilda, ka esot "loģisks" ateists.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ffrf.org/news/day/dayitems/item/14909-rodney-dangerfield-|title=Dangerfield said he was an atheist during an interview with Howard Stern in May 2004. Stern asked Dangerfield if he believed in an afterlife. Dangerfield answered he was a "logical" atheist and added, "We're apes––do apes go anyplace?"|website=Ffrf.org}}</ref> == Nāve == 2003. gada 8. aprīlī Deindžerfīldam tika veikta smadzeņu operācija, lai uzlabotu asins plūsmu vēlāk ieplānotai sirds vārstuļu nomaiņas operācijai, kas notika 2004. gada 24. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eonline.com/news/44934/dangerfield-undergoes-brain-surgery|title=Dangerfield Undergoes Brain Surgery|website=E! Online|access-date=21 August 2019|date=April 8, 2003}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxnews.com/story/rodney-dangerfield-to-have-heart-surgery|title=Rodney Dangerfield to Have Heart Surgery|website=Associated Press|access-date=21 August 2019|date=March 25, 2015}}</ref> Ieejot slimnīcā, uz jautājumu, cik ilgi viņš tiks hospitalizēts, Deindžerfīlds sniedza savam humoram raksturīgu atbildi: "Ja viss izdosies, apmēram nedēļu. Ja nē, apmēram pusotru stundu."<ref>{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=07SShhi-hHcC&pg=PT501|title=Funniest Thing You Never Said 2|publisher=Ebury Press|year=2010|page=501|isbn=978-0091924515}}</ref> Viņš aizgāja mūžībā tikai sešas nedēļas vēlāk, 2004. gada 5. oktobrī. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Deindžerfīlds, Rodnijs}} [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:2004. gadā mirušie]] [[Kategorija:1921. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV komiķi]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Ebreji]] [[Kategorija:Ateisti]] s9cbyvw4s9ryxz19g8p584jonfyr1lj 3661031 3661030 2022-07-26T08:55:43Z Baisulis 11523 pievienoju [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada aprīlis}} {{Infobox comedian | name = Rodnijs Deindžerfīlds | vārds_orig = ''Rodney Dangerfield'' | image = Rodney Danagerfield 1972-1.jpg | caption = Deindžerfīlds 1972. gadā | birth_name = Džeikobs Rodnijs Koens | birth_date = {{dat|1921|11|22}} | birth_place = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | death_date = {{miršanas datums un vecums|2004|9|12|1921|11|21}} | death_place = {{vieta|ASV|Losandželosa}} | death_cause = | medium = | nationality = [[Amerikāņi (nācija)|amerikānis]] | active = 1936–2004 | genre = | influences = | influenced = | spouse = | website = }} '''Džeks Rojs''' (dzimis '''Džeikobs Rodnijs Koens''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Jacob Rodney Cohen'');1921. gada 22. novembris — 2004. gada 5. oktobris), plašāk pazīstams ar savu skatuves vārdu '''Rodnijs Deindžerfīlds''', bija amerikāņu ''[[stand-up]]'' komiķis, aktieris, producents, scenārists, mūziķis un autors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.definition-of.com/I+don%27t+get+no+respect|title=I don't get no respect|website=www.definition-of.com}}</ref> Lai arī viņa aktiera karjera bija sākusies daudz agrāk,<ref name="silent">{{Ziņu atsauce|url=http://search.proquest.com/docview/118849740/|title=That Laughter You Hear Is the Silent Majority|work=The New York Times|date=June 14, 1970|last=Goldman|first=Albert|page=111}}</ref> Deindžerfīlds vislielāko atpazīstamību guva 80. gadu sākumā, spēlējot populārās komēdijās. Dalība 1980. gada filmā ''“Caddyshack”'' palīdzēja Deindžerfīldam gūt galvenās lomas filmās “''Easy Money”'' un “''Back to School”'', kurām bija arī līdzautors. Atšķirībā no viņa ''stand-up'' skatuves tēla, filmu varoņi, kurus Deindžerfīlds atveidoja, lielākoties bija veiksmīgi, populāri un turīgi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.pressreader.com/usa/chicago-sun-times/20200730/282376926911752|title=In a Wild Cast, It's Dangerfield Who Wins Our Respect|work=Chicago Sun-Times|date=July 20, 1980}}</ref> Deindžerfīlds spēlēja būtisku lomu [[Džims Kerijs|Džima Kerija]] karjerā. Astoņdesmitajos, redzot Keriju uzstājamies Losandželosas standup kafejnīcā "Comedy Store", Deindžerfīlds parakstīja vienošanos ar Keriju — Kerijs kļuva par Deindžerfīlda [[Lasvegasa]]s ''stand-up'' izrādes iesildītāju un turpimākos divus gadus turpināja kopā tūrēt, uzstājoties vairākās ''stand-up'' izrādēs. 2001. gada novembrī, šovā "''The Tonight Show with Jay Leno''" Kerijs pārsteidza Deindžerfildu, ierodoties kā negaidīts viesis un publiski pasakoties Deindžerfīldam par ilgus gadus sniegto atbalstu.<ref>{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=W2hHyD0oOWYC&q=rodney+dangerfield+smithsonian&pg=PR11|title=It's Not Easy Bein' Me: A Lifetime of No Respect but Plenty of Sex and Drugs|first=Rodney|last=Dangerfield|date=March 1, 2005|publisher=Harper Collins|isbn=9780060779245}}</ref> == Personīgajā dzīvē == Deindžerfīlds divreiz apprecējās ar Džoisu Indigu. Viņi apprecējās 1951. gadā, izšķīrās 1961. gadā, atkal apprecējās 1963. gadā un atkal izšķīrās 1970. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biography.com/performer/rodney-dangerfield|title=Rodney Dangerfield|website=Biography.com|access-date=21 August 2019}}</ref> Kopā pārim bija divi bērni: dēls Braiens Rojs un meita Melānija Roja-Frīdmane, kura dzimusi pēc tam, kad vecāki atkal apprecējās. Kopš 1993. gada līdz viņa nāvei Deindžerfīlds bija precējies ar Džoanu Čaildu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/wp-dyn/articles/A10466-2004Jul23.html|title=The Tears of a Clown|work=[[The Washington Post]]|access-date=May 14, 2016|date=July 24, 2004|last=Pearlman|first=Jeff}}</ref> Deindžerfīldam nepatika, ka viņu jauca ar viņa skatuves tēlu, par ko vairāk aprakstīja savā 2004. gada autobiogrāfijā "''It's Not Easy Bein' Me: A Lifetime of No Respect but Plenty of Sex and Drugs"''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.signonsandiego.com/uniontrib/20040718/news_1a18rodney.html|title=Dangerfield is no laughing matter|work=The San Diego Union-Tribune|access-date=September 14, 2006|date=July 18, 2004|last=Pearlman|first=Jeff}}</ref> Deindžerfīlds, lai arī [[Jūdaisms|ebrejs]], intervijā ar [[Hovards Šterns|Hovardu Šternu]] 2004. gada 25. maijā sevi raksturoja kā [[Ateisms|ateistu.]] Deindžerfīlds piebilda, ka esot "loģisks" ateists.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ffrf.org/news/day/dayitems/item/14909-rodney-dangerfield-|title=Dangerfield said he was an atheist during an interview with Howard Stern in May 2004. Stern asked Dangerfield if he believed in an afterlife. Dangerfield answered he was a "logical" atheist and added, "We're apes––do apes go anyplace?"|website=Ffrf.org}}</ref> == Nāve == 2003. gada 8. aprīlī Deindžerfīldam tika veikta smadzeņu operācija, lai uzlabotu asins plūsmu vēlāk ieplānotai sirds vārstuļu nomaiņas operācijai, kas notika 2004. gada 24. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eonline.com/news/44934/dangerfield-undergoes-brain-surgery|title=Dangerfield Undergoes Brain Surgery|website=E! Online|access-date=21 August 2019|date=April 8, 2003}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxnews.com/story/rodney-dangerfield-to-have-heart-surgery|title=Rodney Dangerfield to Have Heart Surgery|website=Associated Press|access-date=21 August 2019|date=March 25, 2015}}</ref> Ieejot slimnīcā, uz jautājumu, cik ilgi viņš tiks hospitalizēts, Deindžerfīlds sniedza savam humoram raksturīgu atbildi: "Ja viss izdosies, apmēram nedēļu. Ja nē, apmēram pusotru stundu."<ref>{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=07SShhi-hHcC&pg=PT501|title=Funniest Thing You Never Said 2|publisher=Ebury Press|year=2010|page=501|isbn=978-0091924515}}</ref> Viņš aizgāja mūžībā tikai sešas nedēļas vēlāk, 2004. gada 5. oktobrī. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Deindžerfīlds, Rodnijs}} [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:2004. gadā mirušie]] [[Kategorija:1921. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV komiķi]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Ebreji]] [[Kategorija:Ateisti]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] ornn5nk0fk9y3m2i482hbjdkhwbi1py 0 486177 3660878 3637097 2022-07-25T21:21:07Z DudeFromTheBaltics 77972 Atjaunināju informāciju par rīkotājvalsti. Nepieciešami vēl daži atjauninājumi. wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = | attēls = | att_izm = | fināls = | pusfināls = | pirmais pusfināls = | otrais pusfināls = | vadītājs (i) = | koordinators = [[Martins Esterdāls]] | režisors = | pārraidītājs = | vieta = | uzvarētājs = | balsošanas sistēma = Gan žūrija 5 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts atsevišķi novērtē pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 8 (pašlaik) | valstis, kas debitē = | valstis, kas atgriežas = | valstis, kas izstājās = | nulle punktu = | viesmākslinieki = | map = ESC 2023 Map.svg | col1 = #782167 | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #22b14c | tag2 = Dalībvalstis, kurām ir zināms izpildītājs/dziesma | col3 = #FFC20E | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā <!--| col4 = #d40000 | tag4 = Dalībvalstis, kas nekvalificējās finālam--> | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2022]] | nākamais = [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2024'' ►]] }} '''2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2023}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2023}}) būs 67. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kam būtu jānotiek [[Ukraina|Ukrainā]] pēc [[Kalush Orchestra]] uzvaras [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[Stefania (Стефанія)]]'', taču sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā]] norises vieta būs Apvienotā Karaliste. == Norises vieta == Pēc Eirovīzijas tradīcijām nākamā gada konkursu būtu jārīko iepriekšējā gada uzvarētājvalstij [[Ukraina|Ukrainā]]<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2017-01-15 |title=How it works |url=https://eurovision.tv/about/how-it-works |access-date=2022-05-07 |website=Eurovision.tv |language=en-gb}}</ref>. Tādā gadījumā, Ukraina rīkotu Eirovīzijas dziesmu konkursu jau trešo reizi - iepriekš {{escyr|2005}}. un {{escyr|2017}}. gadā, taču sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā]] radās spekulācijas, ka konkurss varētu notikt kādā no "Lielā piecinieka" valstīm.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Ukraine wins 2022 Eurovision song contest as UK finishes second in Turin|last=Belam|first=Martin|last2=Cvorak|first2=Monika|publisher=[[The Guardian]]|url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2022/may/15/ukraine-wins-2022-eurovision-song-contest-as-uk-finishes-second-in-turin|date=15 May 2022|access-date=15 May 2022}}</ref> {{dat|2022|05|10}} [[Zviedrija]]s laikrakstam ''"Aftonbladet"'' [[Stokholma]]s mēre [[Anna Kēniga Jerlmira]] izteica piedāvājumu, 2023. gada konkursu rīkot Zviedrijā, sakarā ar to, ka Ukraina pašlaik nevar organizēt konkursu. Kā vienu no iespējamajām norises vietām viņa nosauca ''[[Avicii Arena|Avicii Arēnu]]'', kas Eirovīzijas dziesmu konkursu jau ir rīkojusi {{escyr|2000}}. un {{escyr|2016}}. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=McCaig |first=Ewan |date=2022-05-10 |title=🇮🇹 Eurovision 2022: Mayor Of Stockholm Offers To Host Eurovision 2023 In Event Of Ukraine Win |url=https://eurovoix.com/2022/05/10/🇮🇹-eurovision-2022-mayor-of-stockholm-offers-to-host-eurovision-2023-in-event-of-ukraine-win/ |access-date=2022-05-10 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> 2022. gada [[25. jūnijs|25. jūnijā]] [[BBC]], [[Ukrainas Nacionālā Televīzija]] un [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|Eiropas Raidorganizāciju Apvienība]] lēma par labu [[Apvienotā karaliste Eirovīzijas Dziesmu Konkursā|Apvienotajai Karalistei]] kā 2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa rīkotājvalstij. Pilsēta, kurā norisināsies konkurss, tiks izlemta nedēļas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/mediacentre/release/ebu-uapbc-and-bbc-agree-host-2023-eurovision-song-contest-united-kingdom|title=EBU, UA:PBC and BBC agree to host 2023 Eurovision Song Contest in the United Kingdom (Angliski)|access-date=2022. gada 26. jūnijs|date=2022. gada 25. jūnijs}}</ref> == Dalībvalstis == {{dat|2022|02|20}} dalību 2023. gada konkursam bija apstiprinājušas 8 valstis: * {{ESC|Austrija}}<ref name="Austria">{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2022/05/13/austria-orf-approach-eurovision-2023-june/|title=Austria: ORF to Determine Approach to Eurovision 2023 In June|date=13 May 2022|work=Eurovoix|last=Granger|first=Anthony}}</ref> * {{ESC|Izraēla}}<ref name="Israel">{{tīmekļa atsauce|date=8 February 2022|last=Brebner|first=Kayitz|work=[[Maariv (newspaper)|Maariv]]|title=ביי ל"אקס פקטור"? "כאן" פרסמה מכרז לתוכנית שתבחר נציג לאירוויזיון|language=he|url=https://m.maariv.co.il/culture/tv/Article-896704|accessdate=20 February 2022}}</ref> * {{ESC|Kipra}}<ref name="Cyprus">{{tīmekļa atsauce|date=2021-09-24|title=Cyprus: Through a talent show the representative at Eurovision 2023!|url=https://eurovisionfun.com/en/2021/09/cyprus-through-a-talent-show-the-representative-at-eurovision-2023/|access-date=2021-09-24|last=Argyriou|first=Giannis|work=Eurovision Fun}}</ref> * {{ESC|Nīderlande}}<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Granger |first=Anthony |date=2022-05-16 |title=🇳🇱 Netherlands: Song Submissions Open For Eurovision 2023 |url=https://eurovoix.com/2022/05/16/netherlands-song-submissions-eurovision-2023/ |access-date=2022-05-16 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> * {{ESC|Polija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|date=15 May 2022 |title=Jacek Kurski studzi oczekiwania przed finałem Eurowizji. "Europa produkuje dużo tandety" [TYLKO W PLEJADZIE] |language=pl |work=plejada.pl |url=https://plejada.pl/wywiady/eurowizja-2022-jacek-kurski-studzi-emocje-ochman-jest-dobry-ale-nie-wygra/q9mgw97 |access-date=15 May 2022}}</ref> * {{ESC|Sanmarīno}}<ref name="San Marino">{{tīmekļa atsauce|date=20 February 2022|last=Farren|first=Neil|work=Eurovoix|title=San Marino: Una Voce per San Marino to Remain as Eurovision Selection|url=https://eurovoix.com/2022/02/20/san-marino-una-voce-per-san-marino-remain-eurovision-selection/|accessdate=20 February 2022}}</ref> * {{ESC|Somija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Granger |first=Anthony |date=15 May 2022 |title=Finland: Eurovision 2023 Participation Confirmed |work=Eurovoix |url=https://eurovoix.com/2022/05/15/🇫🇮-finland-eurovision-2023-participation-confirmed/ |access-date=15 May 2022}}</ref> * {{ESC|Spānija}}<ref name="Spain">{{tīmekļa atsauce|date=2022-01-26|title=Benidorm Fest, 'twelve points': comienza el festival para elegir representante español para Eurovisión|url=https://www.elpais.com/television/2022-01-26/benidorm-fest-twelve-points-comienza-el-festival-para-elegir-representante-espanol-para-eurovision.html|language=es-ES|access-date=2022-01-28|last=Burgos Martínez|first=Rafael|work=[[El País]]}}</ref> == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā mājaslapa|http://www.eurovision.tv/}} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{Atsauces|colwidth=30em}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2023. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 2j6esno58xmrehyvuv6xurhu86xxby4 3660900 3660878 2022-07-25T21:59:59Z Lasks 38532 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = | attēls = | att_izm = | fināls = | pusfināls = | pirmais pusfināls = | otrais pusfināls = | vadītājs (i) = | koordinators = [[Martins Esterdāls]] | režisors = | pārraidītājs = ''British Broadcasting Corporation'' ([[BBC]]) | vieta = {{ESC|Lielbritānija}} | uzvarētājs = | balsošanas sistēma = Gan žūrija 5 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts atsevišķi novērtē pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 21 (pašlaik) | valstis, kas debitē = | valstis, kas atgriežas = | valstis, kas izstājās = | nulle punktu = | viesmākslinieki = | map = ESC 2023 Map.svg | col1 = #782167 | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #22b14c | tag2 = Dalībvalstis, kurām ir zināms izpildītājs/dziesma | col3 = #FFC20E | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā <!--| col4 = #d40000 | tag4 = Dalībvalstis, kas nekvalificējās finālam--> | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2022]] | nākamais = [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2024'' ►]] }} '''2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2023}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2023}}) būs 67. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kam pēc Eirovīzijas tradīcijām, būtu jānotiek [[Ukraina|Ukrainā]] pēc [[Kalush Orchestra]] uzvaras [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[Stefania (Стефанія)]]'', taču sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā]], konkursa norises vieta tika pārcelta uz Lielbritāniju. Astoto reizi vēsturē konkurss norisināsies [[Lielbritānija|Lielbritānijā]]. Pēdējo reizi konkurss šajā valstī notika [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998. gadā]]. == Norises vieta == Pēc Eirovīzijas tradīcijām nākamā gada konkursu būtu jārīko iepriekšējā gada uzvarētājvalstij [[Ukraina|Ukrainā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2017-01-15 |title=How it works |url=https://eurovision.tv/about/how-it-works |access-date=2022-05-07 |website=Eurovision.tv |language=en-gb}}</ref>. Tādā gadījumā, Ukraina rīkotu Eirovīzijas dziesmu konkursu jau trešo reizi - iepriekš {{escyr|2005}}. un {{escyr|2017}}. gadā, taču sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā]] radās spekulācijas, ka konkurss varētu notikt kādā no "Lielā piecinieka" valstīm.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Ukraine wins 2022 Eurovision song contest as UK finishes second in Turin|last=Belam|first=Martin|last2=Cvorak|first2=Monika|publisher=[[The Guardian]]|url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2022/may/15/ukraine-wins-2022-eurovision-song-contest-as-uk-finishes-second-in-turin|date=15 May 2022|access-date=15 May 2022}}</ref> {{dat|2022|05|10}} [[Zviedrija]]s laikrakstam ''"Aftonbladet"'' [[Stokholma]]s mēre [[Anna Kēniga Jerlmira]] izteica piedāvājumu, 2023. gada konkursu rīkot Zviedrijā, sakarā ar to, ka Ukraina pašlaik nevar organizēt konkursu. Kā vienu no iespējamajām norises vietām viņa nosauca ''[[Avicii Arena|Avicii Arēnu]]'', kas Eirovīzijas dziesmu konkursu jau ir rīkojusi {{escyr|2000}}. un {{escyr|2016}}. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=McCaig |first=Ewan |date=2022-05-10 |title=🇮🇹 Eurovision 2022: Mayor Of Stockholm Offers To Host Eurovision 2023 In Event Of Ukraine Win |url=https://eurovoix.com/2022/05/10/🇮🇹-eurovision-2022-mayor-of-stockholm-offers-to-host-eurovision-2023-in-event-of-ukraine-win/ |access-date=2022-05-10 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> {{dat|2022|07|25}} Eiropas Raidorganizācija, Ukrainas raidorganizācija un [[BBC]] paziņoja, ka 2023. gada konkurss norisināsies Apvienotajā Karalistē. == Dalībvalstis == {{dat|2022|07|25}} dalību 2023. gada konkursam bija apstiprinājušas 21 valsts. === Pusfināli === {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="150" | Dalībvalsts ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda |- | {{ESC|Albānija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=3 June 2022 |title=Albania: RTSH confirms participation at Eurovision 2023: FiK 61 preparations kick off |url=https://esctoday.com/187096/albania-rtsh-confirms-participation-at-eurovision-2023-fik-61-preparations-kick-off/ |access-date=3 June 2022 |work=ESCToday |language=en}}</ref> | colspan="2"|''2022. gada decembrī''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Festivali i Këngës në RTSH, nisin aplikimet për edicionin e 61-të |url=https://festivali.rtsh.al/artikull/festivali-i-kenges-ne-rtsh-nisin-aplikimet-per-edicionin-e-61-te |access-date=15 June 2022 |website=festivali.rtsh.al |publisher=[[RTSH]] |language=sq}}</ref> | | |- | {{ESC|Austrija}}<ref name="Austria">{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2022/05/13/austria-orf-approach-eurovision-2023-june/|title=Austria: ORF to Determine Approach to Eurovision 2023 In June|date=13 May 2022|work=Eurovoix|last=Granger|first=Anthony}}</ref> | | | | |- | {{ESC|Beļģija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=4 July 2022 |title=Belgium: VRT confirms participation at Eurovision 2023 |url=https://esctoday.com/187375/belgium-vrt-confirms-participation-at-eurovision-2023/ |access-date=4 July 2022 |website=ESCToday |language=en-US}}</ref> | | | | |- | {{ESC|Dānija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Ellegaard |first=Christian |date=11 May 2022 |title=DR's Grand Prix-chef svarer på kritik efter dansk nederlag: 'Det er da skide ærgerligt, at vi ikke er med på lørdag' |language=da |work=[[DR (broadcaster)|DR]] |url=https://www.dr.dk/nyheder/kultur/drs-grand-prix-chef-svarer-paa-kritik-efter-dansk-nederlag-det-er-da-skide-aergerligt |access-date=23 May 2022}}</ref> | | | | |- | {{ESC|Grieķija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Katsoulakis |first=Manos |date=28 May 2022 |title=The plans of Greece and Cyprus for Eurovision 2023! |url=https://eurovisionfun.com/en/2022/05/the-plans-of-greece-and-cyprus-for-eurovision-2023/ |access-date=4 June 2022 |work=Eurovision Fun |language=en-US}}</ref> | | | | |- | {{ESC|Izraēla}}<ref name="Israel">{{tīmekļa atsauce|date=8 February 2022|last=Brebner|first=Kayitz|work=[[Maariv (newspaper)|Maariv]]|title=ביי ל"אקס פקטור"? "כאן" פרסמה מכרז לתוכנית שתבחר נציג לאירוויזיון|language=he|url=https://m.maariv.co.il/culture/tv/Article-896704|accessdate=20 February 2022}}</ref> | | | | |- | {{ESC|Kipra}}<ref name="Cyprus">{{tīmekļa atsauce|date=2021-09-24|title=Cyprus: Through a talent show the representative at Eurovision 2023!|url=https://eurovisionfun.com/en/2021/09/cyprus-through-a-talent-show-the-representative-at-eurovision-2023/|access-date=2021-09-24|last=Argyriou|first=Giannis|work=Eurovision Fun}}</ref> | | | | |- | {{ESC|Nīderlande}}<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Granger |first=Anthony |date=2022-05-16 |title=🇳🇱 Netherlands: Song Submissions Open For Eurovision 2023 |url=https://eurovoix.com/2022/05/16/netherlands-song-submissions-eurovision-2023/ |access-date=2022-05-16 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> | | | | |- | {{ESC|Norvēģija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=6 June 2022 |title=Eurovision Norway: NRK confirms participation at Eurovision 2023 |url=https://esctoday.com/?p=187120 |access-date=6 June 2022 |website=ESCToday |language=en}}</ref> | colspan="2"|''2023. gada februārī''<ref>{{tīmekļa atsauce |date=21 June 2022 |title=Send inn låt til MGP 2023 |url=https://www.nrk.no/mgp/send-inn-lat-til-mgp-2023-1.16011220 |access-date=22 June 2022 |website=NRK |language=no}}</ref> | | |- | {{ESC|Polija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|date=15 May 2022 |title=Jacek Kurski studzi oczekiwania przed finałem Eurowizji. "Europa produkuje dużo tandety" [TYLKO W PLEJADZIE] |language=pl |work=plejada.pl |url=https://plejada.pl/wywiady/eurowizja-2022-jacek-kurski-studzi-emocje-ochman-jest-dobry-ale-nie-wygra/q9mgw97 |access-date=15 May 2022}}</ref> | | | | |- | {{ESC|Sanmarīno}}<ref name="San Marino">{{tīmekļa atsauce|date=20 February 2022|last=Farren|first=Neil|work=Eurovoix|title=San Marino: Una Voce per San Marino to Remain as Eurovision Selection|url=https://eurovoix.com/2022/02/20/san-marino-una-voce-per-san-marino-remain-eurovision-selection/|accessdate=20 February 2022}}</ref> | | | | |- | {{ESC|Serbija}}<ref name="Serbia">{{tīmekļa atsauce |last=Simonovic |first=Ivan |date=28 April 2022 |title=RTS i obožavaoci ispratili Konstraktu u Torino uz poruku da ćemo se radovati 14. maja |url=https://www.rts.rs/page/rts/ci/Evrosong/evrosong2022/story/3344/vesti/4795162/konstrakta-evrosong-ispracaj-torino-rts.html |access-date=28 April 2022 |work=rts.rs |language=sr |publisher=[[Radio Television of Serbia|RTS]]}}</ref> | | | | |- | {{ESC|Somija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Granger |first=Anthony |date=15 May 2022 |title=Finland: Eurovision 2023 Participation Confirmed |work=Eurovoix |url=https://eurovoix.com/2022/05/15/🇫🇮-finland-eurovision-2023-participation-confirmed/ |access-date=15 May 2022}}</ref> | colspan="2"|''2023. gada februārī''<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Farren |first=Neil |date=20 June 2022 |title=Finland: UMK 2023 Rules Released |url=https://eurovoix.com/2022/06/20/finland-umk-2023-rules-released/ |access-date=20 June 2022 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> | | |- | {{ESC|Šveice}}<ref>{{tīmekļa atsauce |date=12 July 2022 |title=«Eurovision Song Contest» 2023 |url=https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/esc-eurovision-song-contest-2023 |access-date=12 July 2022 |website=srf.ch |publisher=SRF |language=gsw}}</ref> | | | | |- | {{ESC|Zviedrija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=7 June 2022 |title=Sweden: SVT confirms participation at Eurovision 2023 |url=https://esctoday.com/187128/sweden-svt-confirms-participation-at-eurovision-2023/ |access-date=7 June 2022 |website=ESCToday |language=en-US}}</ref> | colspan="2"|''2023. gada 11. martā''<ref>{{tīmekļa atsauce |date=5 February 2022 |title=Redan klart: Datum och städer för Melodifestivalen 2023 |url=https://bloggar.aftonbladet.se/schlagerbloggen/2022/02/redan-klart-datum-och-stader-for-melodifestivalen-2023/ |access-date=15 June 2022 |website=[[Aftonbladet]] |language=sv-SE}}</ref> | | |} === Fināls === Finālā piedalīsies 26 valstis — no katra pusfināla Top 10 valstis, "Lielais piecinieks" un Ukraina, kā pagājušā gada uzvarētāji {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="150" | Dalībvalsts ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda |- | {{ESC|Francija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=1 July 2022 |title=France: France 2 confirms participation at Eurovision 2023 |url=https://esctoday.com/187357/france-france-2-confirms-participation-at-eurovision-2023/ |website=ESCToday |access-date=1 July 2022}}</ref> | | | | |- | {{ESC|Itālija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=13 June 2022 |title=Italy: RAI confirms participation at Eurovision 2023 |url=https://esctoday.com/187174/italy-rai-confirms-participation-at-eurovision-2023/ |work=ESCToday |access-date=13 June 2022}}</ref> | colspan="2"|''2023. gada 11. februārī''<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Dammacco |first=Beppe |date=13 June 2022 |title=Sanremo 2023: il regolamento. In gara 25 cantanti |url=https://www.eurofestivalnews.com/2022/06/13/sanremo-2023-il-regolamento/ |access-date=13 June 2022 |website=Eurofestival News |language=it-IT}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Rossini |first=Federico |date=13 June 2022 |title=Sanremo 2023: il vincitore all'Eurovision per l'Italia |url=https://www.eurofestivalnews.com/2022/06/13/sanremo-2023-il-vincitore-alleurovision/ |access-date=13 June 2022 |website=Eurofestival News |language=it-IT}}</ref> | | |- | {{ESC|Lielbritānija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tarbuck|first=Sean|date=7 June 2022 |title=UK delegation already have their first Eurovision 2023 meeting |url=https://www.escunited.com/uk-delegation-already-have-their-first-eurovision-2023-meeting/ |work=Escunited|access-date=7 June 2022}}</ref> | | | | |- | {{ESC|Spānija}}<ref name="Spain">{{tīmekļa atsauce|date=2022-01-26|title=Benidorm Fest, 'twelve points': comienza el festival para elegir representante español para Eurovisión|url=https://www.elpais.com/television/2022-01-26/benidorm-fest-twelve-points-comienza-el-festival-para-elegir-representante-espanol-para-eurovision.html|language=es-ES|access-date=2022-01-28|last=Burgos Martínez|first=Rafael|work=[[El País]]}}</ref> | colspan="2"|''2023. gada 4. februārī''<ref>{{tīmekļa atsauce |date=19 July 2022 |last=Fuster |first=Luis |title=Benidorm Fest 2023: Grand final date set for February 4 |url=https://wiwibloggs.com/2022/07/19/benidorm-fest-2023-grand-final-date-set-for-february-4/272956/ |access-date=19 July 2022 |website=Wiwibloggs}}</ref> | | |- | {{ESC|Ukraina}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Farren |first=Neil |date=19 May 2022 |title=Ukraine: Public to Choose Eurovision 2023 Jurors |work=Eurovoix |url=https://eurovoix.com/2022/05/19/ukraine-public-choose-eurovision-2023-jurors/ |access-date=19 May 2022}}</ref> | | | | |- | {{ESC|Vācija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Terry |first=Connor |date=23 May 2022 |title=Germany's HoD states that NDR is taking their "poor result very seriously" |url=https://www.escunited.com/germanys-hod-states-that-ndr-is-taking-their-poor-result-very-seriously/ |work=ESCUnited |access-date=25 May 2022}}</ref> | | | | |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā mājaslapa|http://www.eurovision.tv/}} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{Atsauces|colwidth=30em}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2023. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 8g9n52j273kix1z94437udlab7m4c57 3660903 3660900 2022-07-25T22:03:39Z Lasks 38532 /* Norises vieta */ wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = | attēls = | att_izm = | fināls = | pusfināls = | pirmais pusfināls = | otrais pusfināls = | vadītājs (i) = | koordinators = [[Martins Esterdāls]] | režisors = | pārraidītājs = ''British Broadcasting Corporation'' ([[BBC]]) | vieta = {{ESC|Lielbritānija}} | uzvarētājs = | balsošanas sistēma = Gan žūrija 5 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts atsevišķi novērtē pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 21 (pašlaik) | valstis, kas debitē = | valstis, kas atgriežas = | valstis, kas izstājās = | nulle punktu = | viesmākslinieki = | map = ESC 2023 Map.svg | col1 = #782167 | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #22b14c | tag2 = Dalībvalstis, kurām ir zināms izpildītājs/dziesma | col3 = #FFC20E | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā <!--| col4 = #d40000 | tag4 = Dalībvalstis, kas nekvalificējās finālam--> | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2022]] | nākamais = [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2024'' ►]] }} '''2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2023}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2023}}) būs 67. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kam pēc Eirovīzijas tradīcijām, būtu jānotiek [[Ukraina|Ukrainā]] pēc [[Kalush Orchestra]] uzvaras [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[Stefania (Стефанія)]]'', taču sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā]], konkursa norises vieta tika pārcelta uz Lielbritāniju. Astoto reizi vēsturē konkurss norisināsies [[Lielbritānija|Lielbritānijā]]. Pēdējo reizi konkurss šajā valstī notika [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998. gadā]]. == Norises vieta == Pēc Eirovīzijas tradīcijām nākamā gada konkursu būtu jārīko iepriekšējā gada uzvarētājvalstij [[Ukraina|Ukrainā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2017-01-15 |title=How it works |url=https://eurovision.tv/about/how-it-works |access-date=2022-05-07 |website=Eurovision.tv |language=en-gb}}</ref>. Tādā gadījumā, Ukraina rīkotu Eirovīzijas dziesmu konkursu jau trešo reizi - iepriekš {{escyr|2005}}. un {{escyr|2017}}. gadā, taču sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā]] radās spekulācijas, ka konkurss varētu notikt kādā no "Lielā piecinieka" valstīm.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Ukraine wins 2022 Eurovision song contest as UK finishes second in Turin|last=Belam|first=Martin|last2=Cvorak|first2=Monika|publisher=[[The Guardian]]|url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2022/may/15/ukraine-wins-2022-eurovision-song-contest-as-uk-finishes-second-in-turin|date=15 May 2022|access-date=15 May 2022}}</ref> {{dat|2022|05|10}} [[Zviedrija]]s laikrakstam ''"Aftonbladet"'' [[Stokholma]]s mēre [[Anna Kēniga Jerlmira]] izteica piedāvājumu, 2023. gada konkursu rīkot Zviedrijā, sakarā ar to, ka Ukraina pašlaik nevar organizēt konkursu. Kā vienu no iespējamajām norises vietām viņa nosauca ''[[Avicii Arena|Avicii Arēnu]]'', kas Eirovīzijas dziesmu konkursu jau ir rīkojusi {{escyr|2000}}. un {{escyr|2016}}. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=McCaig |first=Ewan |date=2022-05-10 |title=🇮🇹 Eurovision 2022: Mayor Of Stockholm Offers To Host Eurovision 2023 In Event Of Ukraine Win |url=https://eurovoix.com/2022/05/10/🇮🇹-eurovision-2022-mayor-of-stockholm-offers-to-host-eurovision-2023-in-event-of-ukraine-win/ |access-date=2022-05-10 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> {{dat|2022|07|25}} [[BBC]], [[Ukrainas Nacionālā Televīzija]] un [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|Eiropas Raidorganizāciju Apvienība]] lēma par labu [[Lielbritānija Eirovīzijas Dziesmu Konkursā|Lielbritānijai]] kā 2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa rīkotājvalstij. Pilsēta, kurā norisināsies konkurss, tiks izlemta nedēļas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/mediacentre/release/ebu-uapbc-and-bbc-agree-host-2023-eurovision-song-contest-united-kingdom|title=EBU, UA:PBC and BBC agree to host 2023 Eurovision Song Contest in the United Kingdom (Angliski)|access-date=2022. gada 26. jūnijs|date=2022. gada 25. jūnijs}}</ref> == Dalībvalstis == {{dat|2022|07|25}} dalību 2023. gada konkursam bija apstiprinājušas 21 valsts. === Pusfināli === {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="150" | Dalībvalsts ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda |- | {{ESC|Albānija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=3 June 2022 |title=Albania: RTSH confirms participation at Eurovision 2023: FiK 61 preparations kick off |url=https://esctoday.com/187096/albania-rtsh-confirms-participation-at-eurovision-2023-fik-61-preparations-kick-off/ |access-date=3 June 2022 |work=ESCToday |language=en}}</ref> | colspan="2"|''2022. gada decembrī''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Festivali i Këngës në RTSH, nisin aplikimet për edicionin e 61-të |url=https://festivali.rtsh.al/artikull/festivali-i-kenges-ne-rtsh-nisin-aplikimet-per-edicionin-e-61-te |access-date=15 June 2022 |website=festivali.rtsh.al |publisher=[[RTSH]] |language=sq}}</ref> | | |- | {{ESC|Austrija}}<ref name="Austria">{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2022/05/13/austria-orf-approach-eurovision-2023-june/|title=Austria: ORF to Determine Approach to Eurovision 2023 In June|date=13 May 2022|work=Eurovoix|last=Granger|first=Anthony}}</ref> | | | | |- | {{ESC|Beļģija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=4 July 2022 |title=Belgium: VRT confirms participation at Eurovision 2023 |url=https://esctoday.com/187375/belgium-vrt-confirms-participation-at-eurovision-2023/ |access-date=4 July 2022 |website=ESCToday |language=en-US}}</ref> | | | | |- | {{ESC|Dānija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Ellegaard |first=Christian |date=11 May 2022 |title=DR's Grand Prix-chef svarer på kritik efter dansk nederlag: 'Det er da skide ærgerligt, at vi ikke er med på lørdag' |language=da |work=[[DR (broadcaster)|DR]] |url=https://www.dr.dk/nyheder/kultur/drs-grand-prix-chef-svarer-paa-kritik-efter-dansk-nederlag-det-er-da-skide-aergerligt |access-date=23 May 2022}}</ref> | | | | |- | {{ESC|Grieķija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Katsoulakis |first=Manos |date=28 May 2022 |title=The plans of Greece and Cyprus for Eurovision 2023! |url=https://eurovisionfun.com/en/2022/05/the-plans-of-greece-and-cyprus-for-eurovision-2023/ |access-date=4 June 2022 |work=Eurovision Fun |language=en-US}}</ref> | | | | |- | {{ESC|Izraēla}}<ref name="Israel">{{tīmekļa atsauce|date=8 February 2022|last=Brebner|first=Kayitz|work=[[Maariv (newspaper)|Maariv]]|title=ביי ל"אקס פקטור"? "כאן" פרסמה מכרז לתוכנית שתבחר נציג לאירוויזיון|language=he|url=https://m.maariv.co.il/culture/tv/Article-896704|accessdate=20 February 2022}}</ref> | | | | |- | {{ESC|Kipra}}<ref name="Cyprus">{{tīmekļa atsauce|date=2021-09-24|title=Cyprus: Through a talent show the representative at Eurovision 2023!|url=https://eurovisionfun.com/en/2021/09/cyprus-through-a-talent-show-the-representative-at-eurovision-2023/|access-date=2021-09-24|last=Argyriou|first=Giannis|work=Eurovision Fun}}</ref> | | | | |- | {{ESC|Nīderlande}}<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Granger |first=Anthony |date=2022-05-16 |title=🇳🇱 Netherlands: Song Submissions Open For Eurovision 2023 |url=https://eurovoix.com/2022/05/16/netherlands-song-submissions-eurovision-2023/ |access-date=2022-05-16 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> | | | | |- | {{ESC|Norvēģija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=6 June 2022 |title=Eurovision Norway: NRK confirms participation at Eurovision 2023 |url=https://esctoday.com/?p=187120 |access-date=6 June 2022 |website=ESCToday |language=en}}</ref> | colspan="2"|''2023. gada februārī''<ref>{{tīmekļa atsauce |date=21 June 2022 |title=Send inn låt til MGP 2023 |url=https://www.nrk.no/mgp/send-inn-lat-til-mgp-2023-1.16011220 |access-date=22 June 2022 |website=NRK |language=no}}</ref> | | |- | {{ESC|Polija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|date=15 May 2022 |title=Jacek Kurski studzi oczekiwania przed finałem Eurowizji. "Europa produkuje dużo tandety" [TYLKO W PLEJADZIE] |language=pl |work=plejada.pl |url=https://plejada.pl/wywiady/eurowizja-2022-jacek-kurski-studzi-emocje-ochman-jest-dobry-ale-nie-wygra/q9mgw97 |access-date=15 May 2022}}</ref> | | | | |- | {{ESC|Sanmarīno}}<ref name="San Marino">{{tīmekļa atsauce|date=20 February 2022|last=Farren|first=Neil|work=Eurovoix|title=San Marino: Una Voce per San Marino to Remain as Eurovision Selection|url=https://eurovoix.com/2022/02/20/san-marino-una-voce-per-san-marino-remain-eurovision-selection/|accessdate=20 February 2022}}</ref> | | | | |- | {{ESC|Serbija}}<ref name="Serbia">{{tīmekļa atsauce |last=Simonovic |first=Ivan |date=28 April 2022 |title=RTS i obožavaoci ispratili Konstraktu u Torino uz poruku da ćemo se radovati 14. maja |url=https://www.rts.rs/page/rts/ci/Evrosong/evrosong2022/story/3344/vesti/4795162/konstrakta-evrosong-ispracaj-torino-rts.html |access-date=28 April 2022 |work=rts.rs |language=sr |publisher=[[Radio Television of Serbia|RTS]]}}</ref> | | | | |- | {{ESC|Somija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Granger |first=Anthony |date=15 May 2022 |title=Finland: Eurovision 2023 Participation Confirmed |work=Eurovoix |url=https://eurovoix.com/2022/05/15/🇫🇮-finland-eurovision-2023-participation-confirmed/ |access-date=15 May 2022}}</ref> | colspan="2"|''2023. gada februārī''<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Farren |first=Neil |date=20 June 2022 |title=Finland: UMK 2023 Rules Released |url=https://eurovoix.com/2022/06/20/finland-umk-2023-rules-released/ |access-date=20 June 2022 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> | | |- | {{ESC|Šveice}}<ref>{{tīmekļa atsauce |date=12 July 2022 |title=«Eurovision Song Contest» 2023 |url=https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/esc-eurovision-song-contest-2023 |access-date=12 July 2022 |website=srf.ch |publisher=SRF |language=gsw}}</ref> | | | | |- | {{ESC|Zviedrija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=7 June 2022 |title=Sweden: SVT confirms participation at Eurovision 2023 |url=https://esctoday.com/187128/sweden-svt-confirms-participation-at-eurovision-2023/ |access-date=7 June 2022 |website=ESCToday |language=en-US}}</ref> | colspan="2"|''2023. gada 11. martā''<ref>{{tīmekļa atsauce |date=5 February 2022 |title=Redan klart: Datum och städer för Melodifestivalen 2023 |url=https://bloggar.aftonbladet.se/schlagerbloggen/2022/02/redan-klart-datum-och-stader-for-melodifestivalen-2023/ |access-date=15 June 2022 |website=[[Aftonbladet]] |language=sv-SE}}</ref> | | |} === Fināls === Finālā piedalīsies 26 valstis — no katra pusfināla Top 10 valstis, "Lielais piecinieks" un Ukraina, kā pagājušā gada uzvarētāji {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="150" | Dalībvalsts ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda |- | {{ESC|Francija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=1 July 2022 |title=France: France 2 confirms participation at Eurovision 2023 |url=https://esctoday.com/187357/france-france-2-confirms-participation-at-eurovision-2023/ |website=ESCToday |access-date=1 July 2022}}</ref> | | | | |- | {{ESC|Itālija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=13 June 2022 |title=Italy: RAI confirms participation at Eurovision 2023 |url=https://esctoday.com/187174/italy-rai-confirms-participation-at-eurovision-2023/ |work=ESCToday |access-date=13 June 2022}}</ref> | colspan="2"|''2023. gada 11. februārī''<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Dammacco |first=Beppe |date=13 June 2022 |title=Sanremo 2023: il regolamento. In gara 25 cantanti |url=https://www.eurofestivalnews.com/2022/06/13/sanremo-2023-il-regolamento/ |access-date=13 June 2022 |website=Eurofestival News |language=it-IT}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Rossini |first=Federico |date=13 June 2022 |title=Sanremo 2023: il vincitore all'Eurovision per l'Italia |url=https://www.eurofestivalnews.com/2022/06/13/sanremo-2023-il-vincitore-alleurovision/ |access-date=13 June 2022 |website=Eurofestival News |language=it-IT}}</ref> | | |- | {{ESC|Lielbritānija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tarbuck|first=Sean|date=7 June 2022 |title=UK delegation already have their first Eurovision 2023 meeting |url=https://www.escunited.com/uk-delegation-already-have-their-first-eurovision-2023-meeting/ |work=Escunited|access-date=7 June 2022}}</ref> | | | | |- | {{ESC|Spānija}}<ref name="Spain">{{tīmekļa atsauce|date=2022-01-26|title=Benidorm Fest, 'twelve points': comienza el festival para elegir representante español para Eurovisión|url=https://www.elpais.com/television/2022-01-26/benidorm-fest-twelve-points-comienza-el-festival-para-elegir-representante-espanol-para-eurovision.html|language=es-ES|access-date=2022-01-28|last=Burgos Martínez|first=Rafael|work=[[El País]]}}</ref> | colspan="2"|''2023. gada 4. februārī''<ref>{{tīmekļa atsauce |date=19 July 2022 |last=Fuster |first=Luis |title=Benidorm Fest 2023: Grand final date set for February 4 |url=https://wiwibloggs.com/2022/07/19/benidorm-fest-2023-grand-final-date-set-for-february-4/272956/ |access-date=19 July 2022 |website=Wiwibloggs}}</ref> | | |- | {{ESC|Ukraina}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Farren |first=Neil |date=19 May 2022 |title=Ukraine: Public to Choose Eurovision 2023 Jurors |work=Eurovoix |url=https://eurovoix.com/2022/05/19/ukraine-public-choose-eurovision-2023-jurors/ |access-date=19 May 2022}}</ref> | | | | |- | {{ESC|Vācija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Terry |first=Connor |date=23 May 2022 |title=Germany's HoD states that NDR is taking their "poor result very seriously" |url=https://www.escunited.com/germanys-hod-states-that-ndr-is-taking-their-poor-result-very-seriously/ |work=ESCUnited |access-date=25 May 2022}}</ref> | | | | |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā mājaslapa|http://www.eurovision.tv/}} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{Atsauces|colwidth=30em}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2023. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 09ua33lyvwacl4ifj3oeetm3uj00gff 0 486282 3660779 3631436 2022-07-25T17:01:11Z Carnikavas.novadam 94656 /* Sabiedriskā darbība */ wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Ilmārs Reinholds Drēziņš | vārds_orig = | attēls = Attēls:IlmarsReinholdsDrezins Croix-de la-reconnaissance 2021-08-19aug.jpg|350px|thumb| | att_izmērs = | att_nosaukums = Ilmārs Reinholds Drēziņš 2021. gada 19. augustā Rīgas pilī. | dz_dat_alt = | dz_gads = 1930 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 29 | dz_vieta = [[Nordeķu muiža]], [[Rīga]], [[Latvijas Republika]] ({{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = [[Carnikava]] | pilsonība = [[Latvijas Republika]]s | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = [[Jānis Augusts Drēziņš]] un Alīda Alvīne Drēziņa (dzimusi Upīte) | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 1 | paraksts = | darba_vietas = Latvijas Komunālās saimniecības projektēšanas institūts «Komunālprojekts», Latvijas pilsētu būvniecības projektēšanas institūts, akciju sabiedrība [[Pilsētprojekts]], [[Rīgas dome]] | alma_mater = | zinātne = [[būvniecība]] | pasniedzēji = [[Jānis Mediņš]], [[Pauls Ērglis]], [[Jūlijs Viļumainis]], [[Gunārs Priede]] | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Atzinības krusts]] [[File:LVA Cross of Recognition.png|80px]] | piezīmes = | kategorijas = }} '''Ilmārs Reinholds Drēziņš''', dzimis 1930. gada 29. aprīlī [[Rīga|Rīgā]], [[Nordeķu muiža|Nordeķu muižā]], Kreišmaņu namā,<ref name="ReferenceA">[https://jauns.lv/raksts/zinas/444126-visjaunakie-un-visvecakie-73-gadi-tik-liela-ir-jaunaka-un-vecaka-deputata-kandidata-vecuma-starpiba Barkāns, ''Elmārs Visjaunākie un visvecākie: 73 gadi — tik liela ir jaunākā un vecākā deputāta kandidāta vecuma starpība'', «Jauns.lv», 2021. gada 21. maijs]</ref> ir ilggadējs būvniecības nozares eksperts, Atzinības krusta kavalieris.<ref name="318555-par-apbalvosanu-ar-atzinibas-krustu">[https://likumi.lv/ta/id/318555-par-apbalvosanu-ar-atzinibas-krustu 2020. gada 9. novembra Valsts Prezidenta Egila Levita un Ordeņu kapitula paziņojums Nr. 11 «Latvijas Vēstnesis», Nr. 219, 2020, 11. novembris]</ref> Šobrīd deviņdesmit trešajā dzīves gadā ir vecākais strādājošais būvinženieris Latvijā.<ref>[https://abc.lv/specialisti/sertific%C4%93tie-b%C5%ABvin%C5%BEenieri-un-b%C5%ABvtehni%C4%B7i-nereglament%C4%93t%C4%81s-sf%C4%93ras?p=2 Sertificētie būvinženieri un būvtehniķi (nereglamentētās sfēras), skatīts 2021. gada 29. augustā]</ref><ref>[https://www.riga.lv/lv/darbinieks/ilmars-reinholds-drezins Rīgas valstspilsētas domes Mājokļu un vides departamenta galvenais speciālists, skatīts 2022. gada 7. jūnijā]</ref> == Dzīvesgājums == Mācījies 1938. gadā jaunatvērtajā Galvas pilsētas Rīgas Latvijas armijas komandiera un armijas štāba<ref name="kandidati">[https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2021 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> Viestura 48. pamatskolā. Pēc Otrā pasaules kara nokārtojis būvinženiera eksāmenus Rīgas industriālā politehnikuma būvniecības nodaļā, 17 gadu vecumā uzsācis praksi un darba gaitas kā būvniecības inženieris. Gleznotāja Jūlija Viļumaiņa skolnieks. [[LPSR kultūras ministrs]] [[Vladimirs Kaupužs]] liedzis Drēziņam studijas [[Latvijas Mākslas akadēmija|Mākslas akadēmijā]].<ref name="ReferenceB">[https://www.facebook.com/AdaziCarnikavaPAR.JaunaVienotiba/posts/283890836727591 «Ar 10. numuru mūsu sarakstā kandidēs Ilmārs Reinholds Drēziņš. Mēs lepojamies ar šo kandidātu», facebook.com, 2021. gada 12. maijs]</ref> Strādājis būvniecības plānošanām, vadot Rīgas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas Dzīvokļu pārvaldes projektu—tāmju grupu, projektēšanas institūtā «Remontprojekts», Latvijas Komunālās saimniecības projektēšanas institūtā «Komunālprojekts», Latvijas pilsētu būvniecības projektēšanas institūtā, akciju sabiedrībā [[Pilsētprojekts]] un citos nozares uzņēmumos; profesijā strādā septiņdesmit sesto gadu; veidojis projektu dokumentāciju sabiedriski nozīmīgām jaunceltnēm un restaurācijām.<ref name="ReferenceA" /> Sadarbojies ar no LPSR Kultūras ministrijas Kultūras pieminekļu restaurācijas projektēšanas kantora izveidoto SIA «AIG» jeb Arhitektoniskās izpētes grupa, Valsts nekustamo īpašumu aģentūru, kas šobrīd ir valsts akciju sabiedrība «Valsts nekustamie īpašumi», projektēšanas kompāniju «Attīstības projekts», daudzām citām personām kā privātām, tā arī publiskām un konfesionālām, piemēram, [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Evanģēliski luteriskās Baznīcas Konsistoriju]], tās būvfirmu «Arka». [[Latvijas Būvinženieru savienība]]s biedrs. Lai sniegtu augsti kvalificētu būvniecības ekspertīzi, kopā ar trim citiem ekspertiem dibinājis Būvinženieru savienības bezpeļņas organizāciju «Būvzinis». Drēziņa «Būvniecības tāmju normatīvi» iekļauti [[Rīgas Celtniecības Koledža|Celtniecības koledžas]] un [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] [[studiju programma|programmu]] metodoloģijā.<ref>[https://stud.rtu.lv/rtu/discpub/printDisc.28464/IBO705_Buvdarbu_izmaksu_tamesana.pdf Rīgas Tehniskās universitāte studiju kurss «Būvdarbu izmaksu tāmēšana»]</ref> 2022. gadā turpināja vairak nekā divdesmit piecus gadus ilgo darbu Rīgas valstpilsētas domē, Mājokļu un vides departamentā<ref>[https://www.riga.lv/lv/darbinieks/ilmars-reinholds-drezins Rīgas valstspilsētas domes Mājokļu un vides departamenta galvenais speciālists, skatīts 2022. gada 7. jūnijā]</ref> Dzīvo [[Carnikava|Carnikavā]], [[Ādažu novads|Ādažu novadā]]. == Sabiedriskā darbība == Okupācijas laikā dibinājis Latvijas Nacionālo zēnu pulciņu. Atmodā darbojies [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|Latvijas Nacionālās neatkarības kustībā]]. [[Attēls:IlmarsReinholdsDrezins20210603myownwork.jpg|400px|left|thumb|Ilmārs Reinholds Drēziņš 2021. gada 3. jūnijā Ādažu novada baznīcas laukumā pie Baltezera]] Drēziņa konstituconālo tiesību aktīvisms izpelnījās starptautisku ievērību, piemēram, [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]] «Oxford Reports on International Law»,<ref>[https://opil.ouplaw.com/view/10.1093/law-ildc/2144lv09.case.1/law-ildc-2144lv09 Drēziņš and ors v Parliament of Latvia and Cabinet of Ministers (intervening), Request for constitutional review, Case no 2009-43-01, ILDC 2144 (LV 2009), Latvian Herald, no 201 (4187), 21st December 2009, Latvia]</ref> [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa]]s «Caselaw Update», [[Venēcija|Venēcijas Universitātes]] monogrāfijā «Stabilità e crescita: l’UnioneEuropea tra sceltecostituzionali economiche esociali».<ref name="ReferenceB" /><ref>[http://dspace.unive.it/handle/10579/9052 Friso, Veronica. Stabilità e crescita: l'Unione Europea tra scelte costituzionali economiche e sociali. Università Ca' Foscari Venezia, 2016, October 24. ]</ref> Drēziņš piedāvāja tipveida tiesību aizsardzību Satversmes tiesā strādājošajiem valsts vecuma pensijas saņēmējiem, organizējot vairākus tūkstošus vienotā konstitucionālo tiesību aizsardzības kustībā.<ref>[https://nra.lv/ekonomika/11879-pensiju-lieta-prasa-saukt-pie-atbildibas-tieslietu-un-finansu-ministriju-valsts-sekretarus.htm «Pensiju lietā» prasa saukt pie atbildības Tieslietu un Finanšu ministriju valsts sekretārus, 2009]</ref> Kapu biedrībā darbojas, lai mirušo cieņas aizsardzību nodrošinātu ar nacionāla līmeņa Kapu likuma pieņemšanu un atbilstošās jomas normatīva regulējuma uzlabošanu.<ref name="ReferenceB" /> [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada 5. jūnija Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] Drēziņš, kurš kandidēja [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] un kuram ritēja deviņdesmit otrais gads, bija visvecākais deputāta amata kandidāts Latvijā; turklāt tolaik vēl strādāja kā Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta galvenais speciālists-būvinženieris<ref name="kandidati" />; Drēziņš kandidēja no partijas «[[Vienotība]]», viņa debatētie jautājumi [[klimatneitralitāte]], atjaunojamā enerģija, enerģētiski neitrāli mājokļi, [[atkritumu šķirošana]], bezatlikumu saimniecība, bezpilota sabiedriskais transports.<ref name="ReferenceB" /> 2021. gadā ievēlēts par partijas «Vienotība» Ādažu novada un Carnikavas nodaļas valdes priekšsēdētāju un vadītāju<ref>[https://www.vienotiba.lv/cilveki/ilmars-reinholds-drezins/ Partijas «Vienotība» Ādažu novada un Carnikavas nodaļas vadītājs Ilmārs Reinholds Drēziņš, skatīts 2022. gada 7. jūnijā]</ref>. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] Drēziņš bija vecākais un vienīgais kandidāts, kurš bija dzimis vēl pirms [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]], demokrātiskās Latvijas Republikas periodā, 3. Saeimas laikā<ref>[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati Centrālā Vēlēšanu komisija, 14. Saeimas vēlēšanu kandidāti]</ref>. 2022. gadā Drēziņš aktīvi iestājas pret PSRS okupācijas mantojumu publiskajā telpā, apkopojot vietvārdu datus un pieprasot dažādām Latvijas pašvaldībām pārsaukt ielas, kuras okupācijas vara nodēvēja «padomju varoņu» godināšanai, tajā skaitā panāca, ka Rīgas Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes komisija konceptuāli atbalstīja, lai ielu Rīgā iegūtu ilglaicīgākais demokrātiski ieceltais starpkaru Latvijas Republikas ministru prezidents [[Hugo Celmiņš]]<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/501646-vesturiskais-analfabetisms-valdis-dombrovskis-pamatigi-saputrojas-latvijas-vesture-talak-jau-vairs-nav-kur-iet Barkāns, Elmārs. ''Vēsturiskais analfabētisms''. «Kas jauns», 2022, 12. maijs]</ref>. == Ģimene == Ilmāra Reinholda Drēziņa tēvs bija Latvijas Republikas armijas Autotanku pulka karavīrs Jānis Augusts Drēziņš, vectēvs — [[Satiksmes ministrija]]s Jūrniecības departamenta Hidrogrāfiskās nodaļas [[Daugavgrīva|Daugavas grīvas]] un [[Rīgas osta]]s bāku uzraugs no 1918. gada līdz 1944. gadam [[Jānis Drēziņš]].<ref name="ReferenceA" /> Drēziņa krusttēvs bija viņa tēva brālēns, tālbraucējs kapteinis Mārtiņš Felikss Bruno Drēziņš (1912—1991), «Kangara» boļševiku torpēdas pārdzīvotājs, 1944. gada tiltu spridzinātāju kapteinis, «Vētras» aizvedējs ne vāciešiem uz [[Danciga|Dancigu]], bet uz [[Dānija|Dāniju]], kapteinis latviešu bēgļiem uz [[Kanāda|Kanādu]], piesakoties rēderam Graudam, stūrmanis leģendārā «Ķeguma» pēdējā braucienā.<ref name="ReferenceB" /> == Sports == Bijis futbolists Jaunekļu kristīgās apvienības «YMCA» stadionā Ķieģeļu ielā 1a un hokejists sporta biedrības «Union» klubā Strēlnieku dārzā (bijušās LKP CK ēkas vietā); jaunatnes futbola komanda ar Drēziņu vārtos bija okupētās Latvijas čempioni. Sporta skolu pārstāvot<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:227307|article:DIVL373|query:futbola%20futbols%20 ''Fiziskā kultūra un sports'', «Cīņa», Nr. 183, 1946, 7. augusts, 6. lpp.]</ref> spēlējis Latvijas jaunatnes izlasē.<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:25515|article:DIVL375|query:Dr%C4%93zi%C5%86%C5%A1%20 ''Fiziskā kultūra un sports'', «Cīņa», Nr. 181, 1946, 4. augusts, 6. lpp.]</ref> Pēc dalības 1947. gadā PSRS kausā pusfinālā futbola meistarsacīkstēs beidzis sporta gaitas.<ref name="ReferenceB" /> == Apbalvojumi == Saņēmis [[Latvijas Būvinženieru savienība]]s apbalvojumu «par valstiski nozīmīgu mūža ieguldījumu būvniecības nozares attīstībā», medaļu, būvinženiera zelta nozīmi par mūža ieguldījumu būvniecībā.<ref name="ReferenceB" /> 2020. gada 9. novembrī [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts Prezidents]] [[Egils Levits]] un Ordeņu kapituls nolēma Ilmāru Reinholdu Drēziņu par ilggadīgo darbu būvniecības dienestā (tāpat kā pirms 81 gada [[Kārlis Ulmanis]] viņa vectēvu [[Jānis Drēziņš|Jāni Drēziņu]]<ref>''Jaunākās Ziņas'', Nr. 262, 1939. gada 17. novembrī, 8. lpp.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/latv2000n426-429{{!}}article:DIVL362{{!}}page:16{{!}}query:J%C4%81nis%20Dr%C4%93zi%C5%86%C5%A1%20J%C4%81nis{{!}}issueType:P |title=Latvijas Vēstnesis, Nr. 426-429, 2000. gada 28. novembrī 16. lpp. (34. lpp.) |access-date=2021. gada 1. Maijs |archive-date=2019. gada 15. Maijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/latv2000n426-429{{!}}article:DIVL362{{!}}page:16{{!}}query:J%C4%81nis%20Dr%C4%93zi%C5%86%C5%A1%20J%C4%81nis{{!}}issueType:P }}</ref>) apbalvot ar ar [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]] un iecelt par [[Atzinības krusts|Atzinības krusta kavalieri]].<ref name="318555-par-apbalvosanu-ar-atzinibas-krustu" /> Norādot «pašaizliedzīgo mūža darbu un ieguldījumu būvniecības nozares un pašvaldības darbā» Drēziņa investitūru Valsts prezidents veica 2021. gada 19. augustā Rīgas pilī.<ref>[https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-19-augusta-rigas-pili-pasniedz-augstakos-latvijas-valsts-apbalvojumus-97-izcilam-personibam Valsts prezidents 19. augustā Rīgas pilī pasniedz augstākos Latvijas valsts apbalvojumus 97 izcilām personībām, 2021. gada 19. augustā]</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} {{DEFAULTSORT:Drēziņš, Ilmārs Reinholds}} [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:Atzinības krusta kavalieri]] 5hgivn004oqqjwimslu9u8g01jnl12v 3660809 3660779 2022-07-25T18:57:18Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Ilmārs Reinholds Drēziņš | vārds_orig = | attēls = Attēls:IlmarsReinholdsDrezins Croix-de la-reconnaissance 2021-08-19aug.jpg|350px|thumb| | att_izmērs = | att_nosaukums = Ilmārs Reinholds Drēziņš 2021. gada 19. augustā Rīgas pilī. | dz_dat_alt = | dz_gads = 1930 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 29 | dz_vieta = [[Nordeķu muiža]], [[Rīga]], [[Latvijas Republika]] ({{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = [[Carnikava]] | pilsonība = [[Latvijas Republika]]s | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = [[Jānis Augusts Drēziņš]] un Alīda Alvīne Drēziņa (dzimusi Upīte) | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 1 | paraksts = | darba_vietas = Latvijas Komunālās saimniecības projektēšanas institūts «Komunālprojekts», Latvijas pilsētu būvniecības projektēšanas institūts, akciju sabiedrība [[Pilsētprojekts]], [[Rīgas dome]] | alma_mater = | zinātne = [[būvniecība]] | pasniedzēji = [[Jānis Mediņš]], [[Pauls Ērglis]], [[Jūlijs Viļumainis]], [[Gunārs Priede]] | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Atzinības krusts]] [[File:LVA Cross of Recognition.png|80px]] | piezīmes = | kategorijas = }} '''Ilmārs Reinholds Drēziņš''' (dzimis {{dat|1930|4|29}} [[Rīga|Rīgā]], [[Nordeķu muiža|Nordeķu muižā]], Kreišmaņu namā)<ref name="ReferenceA">[https://jauns.lv/raksts/zinas/444126-visjaunakie-un-visvecakie-73-gadi-tik-liela-ir-jaunaka-un-vecaka-deputata-kandidata-vecuma-starpiba Barkāns, ''Elmārs Visjaunākie un visvecākie: 73 gadi — tik liela ir jaunākā un vecākā deputāta kandidāta vecuma starpība'', «Jauns.lv», 2021. gada 21. maijs]</ref> ir ilggadējs būvniecības nozares eksperts, Atzinības krusta kavalieris.<ref name="318555-par-apbalvosanu-ar-atzinibas-krustu">[https://likumi.lv/ta/id/318555-par-apbalvosanu-ar-atzinibas-krustu 2020. gada 9. novembra Valsts Prezidenta Egila Levita un Ordeņu kapitula paziņojums Nr. 11 «Latvijas Vēstnesis», Nr. 219, 2020, 11. novembris]</ref> Šobrīd deviņdesmit trešajā dzīves gadā ir vecākais strādājošais būvinženieris Latvijā.<ref>[https://abc.lv/specialisti/sertific%C4%93tie-b%C5%ABvin%C5%BEenieri-un-b%C5%ABvtehni%C4%B7i-nereglament%C4%93t%C4%81s-sf%C4%93ras?p=2 Sertificētie būvinženieri un būvtehniķi (nereglamentētās sfēras), skatīts 2021. gada 29. augustā]</ref><ref>[https://www.riga.lv/lv/darbinieks/ilmars-reinholds-drezins Rīgas valstspilsētas domes Mājokļu un vides departamenta galvenais speciālists, skatīts 2022. gada 7. jūnijā]</ref> == Dzīvesgājums == Mācījies 1938. gadā jaunatvērtajā Galvas pilsētas Rīgas Latvijas armijas komandiera un armijas štāba<ref name="kandidati">[https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2021 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> Viestura 48. pamatskolā. Pēc Otrā pasaules kara nokārtojis būvinženiera eksāmenus Rīgas industriālā politehnikuma būvniecības nodaļā, 17 gadu vecumā uzsācis praksi un darba gaitas kā būvniecības inženieris. Gleznotāja Jūlija Viļumaiņa skolnieks. [[LPSR kultūras ministrs]] [[Vladimirs Kaupužs]] liedzis Drēziņam studijas [[Latvijas Mākslas akadēmija|Mākslas akadēmijā]].<ref name="ReferenceB">[https://www.facebook.com/AdaziCarnikavaPAR.JaunaVienotiba/posts/283890836727591 «Ar 10. numuru mūsu sarakstā kandidēs Ilmārs Reinholds Drēziņš. Mēs lepojamies ar šo kandidātu», facebook.com, 2021. gada 12. maijs]</ref> Strādājis būvniecības plānošanām, vadot Rīgas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas Dzīvokļu pārvaldes projektu—tāmju grupu, projektēšanas institūtā «Remontprojekts», Latvijas Komunālās saimniecības projektēšanas institūtā «Komunālprojekts», Latvijas pilsētu būvniecības projektēšanas institūtā, akciju sabiedrībā [[Pilsētprojekts]] un citos nozares uzņēmumos; profesijā strādā septiņdesmit sesto gadu; veidojis projektu dokumentāciju sabiedriski nozīmīgām jaunceltnēm un restaurācijām.<ref name="ReferenceA" /> Sadarbojies ar no LPSR Kultūras ministrijas Kultūras pieminekļu restaurācijas projektēšanas kantora izveidoto SIA «AIG» jeb Arhitektoniskās izpētes grupa, Valsts nekustamo īpašumu aģentūru, kas šobrīd ir valsts akciju sabiedrība «Valsts nekustamie īpašumi», projektēšanas kompāniju «Attīstības projekts», daudzām citām personām kā privātām, tā arī publiskām un konfesionālām, piemēram, [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Evanģēliski luteriskās Baznīcas Konsistoriju]], tās būvfirmu «Arka». [[Latvijas Būvinženieru savienība]]s biedrs. Lai sniegtu augsti kvalificētu būvniecības ekspertīzi, kopā ar trim citiem ekspertiem dibinājis Būvinženieru savienības bezpeļņas organizāciju «Būvzinis». Drēziņa «Būvniecības tāmju normatīvi» iekļauti [[Rīgas Celtniecības Koledža|Celtniecības koledžas]] un [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] [[studiju programma|programmu]] metodoloģijā.<ref>[https://stud.rtu.lv/rtu/discpub/printDisc.28464/IBO705_Buvdarbu_izmaksu_tamesana.pdf Rīgas Tehniskās universitāte studiju kurss «Būvdarbu izmaksu tāmēšana»]</ref> 2022. gadā turpināja vairak nekā divdesmit piecus gadus ilgo darbu Rīgas valstpilsētas domē, Mājokļu un vides departamentā<ref>[https://www.riga.lv/lv/darbinieks/ilmars-reinholds-drezins Rīgas valstspilsētas domes Mājokļu un vides departamenta galvenais speciālists, skatīts 2022. gada 7. jūnijā]</ref> Dzīvo [[Carnikava|Carnikavā]], [[Ādažu novads|Ādažu novadā]]. == Sabiedriskā darbība == [[Attēls:IlmarsReinholdsDrezins20210603myownwork.jpg|left|thumb|upright=1.0|Ilmārs Reinholds Drēziņš 2021. gada 3. jūnijā Ādažu novada baznīcas laukumā pie Baltezera]] Okupācijas laikā dibinājis Latvijas Nacionālo zēnu pulciņu. Atmodā darbojies [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|Latvijas Nacionālās neatkarības kustībā]]. Drēziņa konstituconālo tiesību aktīvisms izpelnījās starptautisku ievērību, piemēram, [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]] «Oxford Reports on International Law»,<ref>[https://opil.ouplaw.com/view/10.1093/law-ildc/2144lv09.case.1/law-ildc-2144lv09 Drēziņš and ors v Parliament of Latvia and Cabinet of Ministers (intervening), Request for constitutional review, Case no 2009-43-01, ILDC 2144 (LV 2009), Latvian Herald, no 201 (4187), 21st December 2009, Latvia]</ref> [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa]]s «Caselaw Update», [[Venēcija|Venēcijas Universitātes]] monogrāfijā «Stabilità e crescita: l’UnioneEuropea tra sceltecostituzionali economiche esociali».<ref name="ReferenceB" /><ref>[http://dspace.unive.it/handle/10579/9052 Friso, Veronica. Stabilità e crescita: l'Unione Europea tra scelte costituzionali economiche e sociali. Università Ca' Foscari Venezia, 2016, October 24. ]</ref> Drēziņš piedāvāja tipveida tiesību aizsardzību Satversmes tiesā strādājošajiem valsts vecuma pensijas saņēmējiem, organizējot vairākus tūkstošus vienotā konstitucionālo tiesību aizsardzības kustībā.<ref>[https://nra.lv/ekonomika/11879-pensiju-lieta-prasa-saukt-pie-atbildibas-tieslietu-un-finansu-ministriju-valsts-sekretarus.htm «Pensiju lietā» prasa saukt pie atbildības Tieslietu un Finanšu ministriju valsts sekretārus, 2009]</ref> Kapu biedrībā darbojas, lai mirušo cieņas aizsardzību nodrošinātu ar nacionāla līmeņa Kapu likuma pieņemšanu un atbilstošās jomas normatīva regulējuma uzlabošanu.<ref name="ReferenceB" /> [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada 5. jūnija Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] Drēziņš, kurš kandidēja [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] un kuram ritēja deviņdesmit otrais gads, bija visvecākais deputāta amata kandidāts Latvijā; turklāt tolaik vēl strādāja kā Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta galvenais speciālists-būvinženieris<ref name="kandidati" />; Drēziņš kandidēja no partijas «[[Vienotība]]», viņa debatētie jautājumi [[klimatneitralitāte]], atjaunojamā enerģija, enerģētiski neitrāli mājokļi, [[atkritumu šķirošana]], bezatlikumu saimniecība, bezpilota sabiedriskais transports.<ref name="ReferenceB" /> 2021. gadā ievēlēts par partijas «Vienotība» Ādažu novada un Carnikavas nodaļas valdes priekšsēdētāju un vadītāju<ref>[https://www.vienotiba.lv/cilveki/ilmars-reinholds-drezins/ Partijas «Vienotība» Ādažu novada un Carnikavas nodaļas vadītājs Ilmārs Reinholds Drēziņš, skatīts 2022. gada 7. jūnijā]</ref>. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] Drēziņš bija vecākais un vienīgais kandidāts, kurš bija dzimis vēl pirms [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]], demokrātiskās Latvijas Republikas periodā, 3. Saeimas laikā<ref>[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati Centrālā Vēlēšanu komisija, 14. Saeimas vēlēšanu kandidāti]</ref>. 2022. gadā Drēziņš aktīvi iestājas pret PSRS okupācijas mantojumu publiskajā telpā, apkopojot vietvārdu datus un pieprasot dažādām Latvijas pašvaldībām pārsaukt ielas, kuras okupācijas vara nodēvēja «padomju varoņu» godināšanai, tajā skaitā panāca, ka Rīgas Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes komisija konceptuāli atbalstīja, lai ielu Rīgā iegūtu ilglaicīgākais demokrātiski ieceltais starpkaru Latvijas Republikas ministru prezidents [[Hugo Celmiņš]]<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/501646-vesturiskais-analfabetisms-valdis-dombrovskis-pamatigi-saputrojas-latvijas-vesture-talak-jau-vairs-nav-kur-iet Barkāns, Elmārs. ''Vēsturiskais analfabētisms''. «Kas jauns», 2022, 12. maijs]</ref>. == Ģimene == Ilmāra Reinholda Drēziņa tēvs bija Latvijas Republikas armijas Autotanku pulka karavīrs Jānis Augusts Drēziņš, vectēvs — [[Satiksmes ministrija]]s Jūrniecības departamenta Hidrogrāfiskās nodaļas [[Daugavgrīva|Daugavas grīvas]] un [[Rīgas osta]]s bāku uzraugs no 1918. gada līdz 1944. gadam [[Jānis Drēziņš]].<ref name="ReferenceA" /> Drēziņa krusttēvs bija viņa tēva brālēns, tālbraucējs kapteinis Mārtiņš Felikss Bruno Drēziņš (1912—1991), «Kangara» boļševiku torpēdas pārdzīvotājs, 1944. gada tiltu spridzinātāju kapteinis, «Vētras» aizvedējs ne vāciešiem uz [[Danciga|Dancigu]], bet uz [[Dānija|Dāniju]], kapteinis latviešu bēgļiem uz [[Kanāda|Kanādu]], piesakoties rēderam Graudam, stūrmanis leģendārā «Ķeguma» pēdējā braucienā.<ref name="ReferenceB" /> == Sports == Bijis futbolists Jaunekļu kristīgās apvienības «YMCA» stadionā Ķieģeļu ielā 1a un hokejists sporta biedrības «Union» klubā Strēlnieku dārzā (bijušās LKP CK ēkas vietā); jaunatnes futbola komanda ar Drēziņu vārtos bija okupētās Latvijas čempioni. Sporta skolu pārstāvot<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:227307|article:DIVL373|query:futbola%20futbols%20 ''Fiziskā kultūra un sports'', «Cīņa», Nr. 183, 1946, 7. augusts, 6. lpp.]</ref> spēlējis Latvijas jaunatnes izlasē.<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:25515|article:DIVL375|query:Dr%C4%93zi%C5%86%C5%A1%20 ''Fiziskā kultūra un sports'', «Cīņa», Nr. 181, 1946, 4. augusts, 6. lpp.]</ref> Pēc dalības 1947. gadā PSRS kausā pusfinālā futbola meistarsacīkstēs beidzis sporta gaitas.<ref name="ReferenceB" /> == Apbalvojumi == Saņēmis [[Latvijas Būvinženieru savienība]]s apbalvojumu «par valstiski nozīmīgu mūža ieguldījumu būvniecības nozares attīstībā», medaļu, būvinženiera zelta nozīmi par mūža ieguldījumu būvniecībā.<ref name="ReferenceB" /> 2020. gada 9. novembrī [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts Prezidents]] [[Egils Levits]] un Ordeņu kapituls nolēma Ilmāru Reinholdu Drēziņu par ilggadīgo darbu būvniecības dienestā (tāpat kā pirms 81 gada [[Kārlis Ulmanis]] viņa vectēvu [[Jānis Drēziņš|Jāni Drēziņu]]<ref>''Jaunākās Ziņas'', Nr. 262, 1939. gada 17. novembrī, 8. lpp.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/latv2000n426-429{{!}}article:DIVL362{{!}}page:16{{!}}query:J%C4%81nis%20Dr%C4%93zi%C5%86%C5%A1%20J%C4%81nis{{!}}issueType:P |title=Latvijas Vēstnesis, Nr. 426-429, 2000. gada 28. novembrī 16. lpp. (34. lpp.) |access-date=2021. gada 1. Maijs |archive-date=2019. gada 15. Maijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/latv2000n426-429{{!}}article:DIVL362{{!}}page:16{{!}}query:J%C4%81nis%20Dr%C4%93zi%C5%86%C5%A1%20J%C4%81nis{{!}}issueType:P }}</ref>) apbalvot ar ar [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]] un iecelt par [[Atzinības krusts|Atzinības krusta kavalieri]].<ref name="318555-par-apbalvosanu-ar-atzinibas-krustu" /> Norādot «pašaizliedzīgo mūža darbu un ieguldījumu būvniecības nozares un pašvaldības darbā» Drēziņa investitūru Valsts prezidents veica 2021. gada 19. augustā Rīgas pilī.<ref>[https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-19-augusta-rigas-pili-pasniedz-augstakos-latvijas-valsts-apbalvojumus-97-izcilam-personibam Valsts prezidents 19. augustā Rīgas pilī pasniedz augstākos Latvijas valsts apbalvojumus 97 izcilām personībām, 2021. gada 19. augustā]</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} {{DEFAULTSORT:Drēziņš, Ilmārs Reinholds}} [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:Atzinības krusta kavalieri]] 6ph191wflim994h6fbxugrs06el4eeg 0 486459 3660953 3660337 2022-07-26T05:00:59Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada maijs}} '''Groša likums''' ir [[datora veiktspēja]]s pieņēmums, ko veica [[Herberts Grošs]] 1953. gadā. Pieņēmums no H. Groša puses ir, ka datora veiktspēja pieaug, pieaugot datora izmaksām kvadrātā. Ja dators "A" maksā divreiz vairāk kā dators "B", tad pieņēmums ir, ka dators "A" būs līdz pat četrām reizēm veiktspējīgāks kā dators "B".<ref>https://www.encyclopedia.com/computing/dictionaries-thesauruses-pictures-and-press-releases/groschs-law</ref> Groša likumu varēja arī piemērot ekonomiskā izpratnē — jo dārgāks ir dators, jo labāka ir tā cenas un veiktspējas attiecība. Pieņemot, ka zemākas cenas datori nevar konkurēt tirgū. Vēlāk Kenets E. Naits veicot Groša likuma pieņēmumā esošo cenas pret veiktspēju analīzi, secināja, ka datoriem no 1951. gada līdz 1963. gadam šis likums būtu patiess tikai komerciālās un zinātniskās situācijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.textfiles.com/bitsavers/pdf/datamation/EvolvingComputerPerformance_1963-1967_Jan1968.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|05|25||bez}} |archive-date={{dat|2017|02|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170224071022/http://www.textfiles.com/bitsavers/pdf/datamation/EvolvingComputerPerformance_1963-1967_Jan1968.pdf }}</ref> Tiesa vēlāk analīze apstiprināja, ka Groša likuma pieņēmums nav patiess.<ref>http://shape-of-code.coding-guidelines.com/2016/04/30/costperformance-analysis-of-1944-1967-computers-knights-data/</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Datori]] sla4n6edoelietf08a3erypm9p2pvx0 0 486599 3660961 3495281 2022-07-26T05:08:15Z Biafra 13794 jāuzlabo wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Эмиль Гилельс и Елизавета Гилельс.jpg|thumb|Emīls Gilelss ar savu māsu Jeļizavetu]] '''Emīls Gilelss''' ({{val|ru|Эмиль Григорьевич Гилельс}}; dzimis [[1916. gads|1916. gada]] [[19. oktobris|19. oktobrī]] [[Odesa|Odesā]], miris [[1985. gads|1985. gada]] [[14. oktobris|14. oktobrī]] [[Maskava|Maskavā]]) bija [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Padomju Savienība]]s [[Klavieres|pianists]]. == Biogrāfija == Emīls Gilels dzimis 1916. gada 6. oktbobī (j. oktobrī pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]) ebreju Gesjas un Grigorija Gilelsu ģimenē Odesā, Krievijas impērijā (šobrīd [[Ukraina]]). Viņa tēvs strādāja par ierēdni cukura pārstrādes rūpnīcā. Viņa mrīs gadus jaunākā āmsa Jeļizaveta, vlāk kļuva par slavenu vijolnieci. Piecarpus gadus vecais Gilelss sāka mācīties [[klavieres|klavierspēli]] pie slavenā Odesas klavieru pasniedzēja Jakova Tkača. Ātri mācoties, dažu mēnešu laikā viņš iemācījās spēlēt trīs Lošhorna etīžu sējumus un drīzumā arī [[Mucio Klementi|Klementi]] un [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] sonātes. 1929. gada maijā Odesā Gilelss sniedza savu pirmo koncertu, kurā atskaņoja [[Ferencs Lists|F. Lista]], [[Frideriks Šopēns|F. Šopēna]], [[Domeniko Skarlati|D. Skarlati]] un citu komponistu mūziku (tobrīd viņam bija trīspadsmit gadu). Beidzot Odesas mūzikas un teātra tehnikumu, 1930. gadā Emīls Gilelss iestājās Odesas Bēthovena mūzikas un drāmas institūtā (šobrīd Odesas Nacionālā Mūzikas akadēmija), bet vēlāk, [[1935. gads|1935. gadā]], viņš mācījās [[Maskavas Valsts konservatorija|Maskavas Čaikovska konservatorijā]], kur studēja pie Heinriha Neihauza un iepazinās ar studiju biedriem [[Svjatoslavs Rihters|Svjatoslavu Rihteru]] un Broņislavu Stajevski. [[1938. gads|1938. gadā]] viņš ieguva pirmo vietu Ežēna Izaī konkursā [[Brisele|Briselē]] un no [[1951. gads|1951. gada]] kļuva par profesoru [[Maskavas Valsts konservatorija|Čaikovska konservatorijā Maskavā]]. Viņš bija viens no nedaudzajiem padomju māksliniekiem, kurš spēja oficiāli sadarboties ar ārzemju ieraksta studijām, tai skaitā [[Sietla|Sietlā]].<ref>Emil Gilels, ''The Seattle Recital'', [[Deutsche Grammophon]].</ref> Viņa klavierspēle izcēlās ar ļoti tīru skaņu, neparasti spilgtu legato, dažādiem orķestra tembriem. Par viņa skaņdarbu interpretācijām [[Dmitrijs Šostakovičs|D. Šostakovičs]] teica: {{Quote|Viņš apvieno sevī gan lielu interpretētāja brīvību, gan absolūtu cieņu pret komponista nodomiem.}} Gilelsa repertuārs pārsvarā ir romantisks — [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovena]], [[Johanness Brāmss|Brāmsa]], [[Roberts Šūmanis|Šūmaņa]], [[Kamils Sensānss|Sensānsa]] koncerti un [[sonāte]]s. Viņš bija arī ir viens no izcilākajiem krievu mūzikas interpretētājiem (sevišķi [[Sergejs Prokofjevs|Prokofjeva]], [[Sergejs Rahmaņinovs|Rahmaņinova]] skaņdarbos).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.limelightmagazine.com.au/features/greatest-10-pianists-all-time|title=The 10 Greatest Pianists Of All Time|website=Limelight Magazine|access-date=2021-05-27|date=2015-01-07}}</ref> Piecdesmito gadu sākumā viņš interpretēja [[Žans Filips Ramo|Ramo]] (piemēram'', Putnu sasaukšanās''), kā arī [[Žans Batists Lulli|Lulli]]. Ievērojama ir viņa ierakstītā Brāmsa četru klavieru balāžu interpretācija. Pēdējos dzīves gados viņš apņēmās ierakstīt visas Bēthovena klavieru sonātes, sadarbojoties ar Deutsche Grammophon kompāniju, taču viņa nāve neļāva pabeigt ciklu, tādēļ netika ierakstītas sonātes Nr. 1, 9, 22, 24 un 32.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/music/2006/dec/22/classicalmusicandopera.shopping|title=Emil Gilels: The Early Recordings|last=Andrew Clements|website=The Guardian|access-date=2021-05-27|date=2006-12-21}}</ref> Viņš mira Maskavas slimnīcā 1985. gada 14. oktobrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/1985/10/16/arts/emil-gilels-soviet-pianist-dies-at-68.html|title=Emil Gilels, Soviet Pianist, Dies at 68|last=John Rockwell|website=The New York Times|access-date=2021-05-27|date=1985-10-16|language=en}}</ref> no [[cukura diabēts|cukura diabēta]] komplikācijām. Pēc [[Svjatoslavs Rihters|Svjatoslava Rihtera]] teiktā, kāds neprātīgs ārsts sajauca divus flakonus, kas arī varēja izraisīt pianista nāvi.<ref>Bruno Monsaingeon, Fondettes/Arles, Van de Velde / Actes-Sud, 1998, 469 <abbr>p.</abbr> <small>(OCLC 45506290, notice BnF <abbr>n^o</abbr> FRBNF37000254)</small>, <abbr>p.</abbr> 62. </ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rememberingstars.com/es/emil-gilels-centenario-nacimiento-10-10-2016/|title=Emil Gilels en el centenario de su nacimiento (19-10-2016) - Stars|access-date=2021-05-27|date=2016-10-10|language=es|archive-date=2019-08-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20190812181201/http://rememberingstars.com/es/emil-gilels-centenario-nacimiento-10-10-2016/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Gilelss, Emīls}} [[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]] [[Kategorija:Staļina prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Pianisti]] [[Kategorija:1916. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1985. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ukrainas ebreji]] [[Kategorija:Odesā dzimušie]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie]] [[Kategorija:Ļeņina prēmijas laureāti]] [[Kategorija:PSRS Tautas skatuves mākslinieki]] nihv0kbjb6x2hatwhud7u0ekg550fhn 3660987 3660961 2022-07-26T07:13:59Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Эмиль Гилельс и Елизавета Гилельс.jpg|thumb|Emīls Gilelss ar savu māsu Jeļizavetu]] '''Emīls Gilelss''' ({{val|ru|Эмиль Григорьевич Гилельс}}; dzimis [[1916. gads|1916. gada]] [[19. oktobris|19. oktobrī]] [[Odesa|Odesā]], miris [[1985. gads|1985. gada]] [[14. oktobris|14. oktobrī]] [[Maskava|Maskavā]]) bija [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Padomju Savienība]]s [[Klavieres|pianists]]. == Biogrāfija == Emīls Gilelss dzimis 1916. gada 6. oktobrī (j. oktobrī pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]) ebreju Gesjas un Grigorija Gilelsu ģimenē Odesā, Krievijas impērijā (šobrīd [[Ukraina]]). Viņa tēvs strādāja par ierēdni cukura pārstrādes rūpnīcā. Viņa trīs gadus jaunākā māsa Jeļizaveta vēlāk kļuva par slavenu vijolnieci. Piecarpus gadus vecais Gilelss sāka mācīties [[klavieres|klavierspēli]] pie slavenā Odesas klavieru pasniedzēja Jakova Tkača. Ātri mācoties, dažu mēnešu laikā viņš iemācījās spēlēt trīs Lošhorna etīžu sējumus un drīzumā arī [[Mucio Klementi|Klementi]] un [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] sonātes. 1929. gada maijā Odesā Gilelss sniedza savu pirmo koncertu, kurā atskaņoja [[Ferencs Lists|F. Lista]], [[Frideriks Šopēns|F. Šopēna]], [[Domeniko Skarlati|D. Skarlati]] un citu komponistu mūziku (tobrīd viņam bija trīspadsmit gadu). Beidzot Odesas mūzikas un teātra tehnikumu, 1930. gadā Emīls Gilelss iestājās Odesas Bēthovena mūzikas un drāmas institūtā (šobrīd Odesas Nacionālā Mūzikas akadēmija), bet vēlāk, [[1935. gads|1935. gadā]], viņš mācījās [[Maskavas Valsts konservatorija|Maskavas Čaikovska konservatorijā]], kur studēja pie Heinriha Neihauza un iepazinās ar studiju biedriem [[Svjatoslavs Rihters|Svjatoslavu Rihteru]] un Broņislavu Stajevski. [[1938. gads|1938. gadā]] viņš ieguva pirmo vietu Ežēna Izaī konkursā [[Brisele|Briselē]] un no [[1951. gads|1951. gada]] kļuva par profesoru [[Maskavas Valsts konservatorija|Čaikovska konservatorijā Maskavā]]. Viņš bija viens no nedaudzajiem padomju māksliniekiem, kuri spēja oficiāli sadarboties ar ārzemju ieraksta studijām, tai skaitā [[Sietla|Sietlā]].<ref>Emil Gilels, ''The Seattle Recital'', [[Deutsche Grammophon]].</ref> Viņa klavierspēle izcēlās ar ļoti tīru skaņu, neparasti spilgtu legato, dažādiem orķestra tembriem. Par viņa skaņdarbu interpretācijām [[Dmitrijs Šostakovičs|D. Šostakovičs]] teica: {{Quote|Viņš apvieno sevī gan lielu interpretētāja brīvību, gan absolūtu cieņu pret komponista nodomiem.}} Gilelsa repertuārs pārsvarā ir romantisks — [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovena]], [[Johanness Brāmss|Brāmsa]], [[Roberts Šūmanis|Šūmaņa]], [[Kamils Sensānss|Sensānsa]] koncerti un [[sonāte]]s. Viņš bija arī ir viens no izcilākajiem krievu mūzikas interpretētājiem (sevišķi [[Sergejs Prokofjevs|Prokofjeva]], [[Sergejs Rahmaņinovs|Rahmaņinova]] skaņdarbos).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.limelightmagazine.com.au/features/greatest-10-pianists-all-time|title=The 10 Greatest Pianists Of All Time|website=Limelight Magazine|access-date=2021-05-27|date=2015-01-07}}</ref> Piecdesmito gadu sākumā viņš interpretēja [[Žans Filips Ramo|Ramo]] (piemēram'', Putnu sasaukšanās''), kā arī [[Žans Batists Lulli|Lulli]]. Ievērojama ir viņa ierakstītā Brāmsa četru klavieru balāžu interpretācija. Pēdējos dzīves gados viņš apņēmās ierakstīt visas Bēthovena klavieru sonātes, sadarbojoties ar Deutsche Grammophon kompāniju, taču nāve neļāva pabeigt ciklu, tādēļ netika ierakstītas sonātes Nr. 1, 9, 22, 24 un 32.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/music/2006/dec/22/classicalmusicandopera.shopping|title=Emil Gilels: The Early Recordings|last=Andrew Clements|website=The Guardian|access-date=2021-05-27|date=2006-12-21}}</ref> Gilelss mira Maskavas slimnīcā 1985. gada 14. oktobrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/1985/10/16/arts/emil-gilels-soviet-pianist-dies-at-68.html|title=Emil Gilels, Soviet Pianist, Dies at 68|last=John Rockwell|website=The New York Times|access-date=2021-05-27|date=1985-10-16|language=en}}</ref> no [[cukura diabēts|cukura diabēta]] komplikācijām. Pēc [[Svjatoslavs Rihters|Svjatoslava Rihtera]] teiktā, kāds nemākulīgs ārsts sajauca divus flakonus, kas arī varēja izraisīt pianista nāvi.<ref>Bruno Monsaingeon, Fondettes/Arles, Van de Velde / Actes-Sud, 1998, 469 <abbr>p.</abbr> <small>(OCLC 45506290, notice BnF <abbr>n^o</abbr> FRBNF37000254)</small>, <abbr>p.</abbr> 62. </ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rememberingstars.com/es/emil-gilels-centenario-nacimiento-10-10-2016/|title=Emil Gilels en el centenario de su nacimiento (19-10-2016) - Stars|access-date=2021-05-27|date=2016-10-10|language=es|archive-date=2019-08-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20190812181201/http://rememberingstars.com/es/emil-gilels-centenario-nacimiento-10-10-2016/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Gilelss, Emīls}} [[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]] [[Kategorija:Staļina prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Pianisti]] [[Kategorija:1916. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1985. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ukrainas ebreji]] [[Kategorija:Odesā dzimušie]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie]] [[Kategorija:Ļeņina prēmijas laureāti]] [[Kategorija:PSRS Tautas skatuves mākslinieki]] r1cpoz8p2r1e5cqtz22ctiecdskcynd 0 486617 3660962 3637015 2022-07-26T05:09:37Z Biafra 13794 jāuzlabo wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Alfred Schnittke 1934-1998.jpg|thumb|Alfrēds Šnitke]] '''Alfrēds Šnitke''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Альфред Гарриевич Шнитке''; dzimis 1934. gada 24. novembrī, miris 1998. gada 3. augustā) bija [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]], [[Muzikoloģija|muzikologs]] un pedagogs. Viņš ir 4 operu, 3 baletu, 10 simfoniju, 15 instrumentālo koncertu, kā arī daudzu citu vokālo, instrumentālo, kora un kamermūzikas skaņdarbu, kino, animācijas filmu un teātra izrāžu mūzikas autors. == Biogrāfija == Šnitkes tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārvācās uz Padomju Savienību, bet māte bija Krievijas Volgas vāciete. Alfrēds Šnitke bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]]. Sāka mācīties mūziku divpadsmit gadu vecumā [[Vīne|Vīnē]], kur tobrīd strādāja viņa tēvs. 1948. gadā viņa ģimene pārvācās uz Maskavu, kur viņš absolvēja [[Maskavas Valsts konservatorija|Maskavas konservatorijas]] kompozīcijas klasi. Šnitke pieņēma kristietību, kas ļoti ietekmēja viņa mūziku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://urok.1sept.ru/articles/653208|title=Пространство Альфреда Шнитке (к 80-летию со дня рождения)|last=сентября»|first=Гаврилова Валентина Юрьевна, Издательский дом «Первое|website=Открытый урок|access-date=2021-05-27|language=ru}}</ref> [[Attēls:Schnittke-Grab 2.jpg|thumb|Komponista kapakmens, uz kura ir attēlota vesela pauze ar fermātu un zīmi '''''fff''','' ko varētu tulkot kā mūžīgu apdullinošu klusumu.]] Padomju vara bieži uzskatīja Alfrēda Šnitkes mūziku par aizdomīgu. Padomju Komponistu savienība aizliedza viņa Pirmo simfoniju.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A Schnittke Reader|url=https://books.google.lv/books?id=whaC9q-5xGsC&pg=PR17&lpg=PR17&dq=&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Indiana University Press|date=2002-08-16|isbn=978-0-253-10917-0|first=Alfred|last=Schnittke}}</ref> 1980. gadā, kad komponists atturējās no Komponistu savienības vēlēšanām, viņam tika aizliegts izbraukt no valsts. 1985. gada jūlijā komponistam notika [[Smadzeņu insults|insults]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://americansymphony.org/concert-notes/viola-concerto-1985/|title=Viola Concerto (1985)|website=American Symphony Orchestra|access-date=2021-05-27|date=2003-03-14|language=en-US}}</ref> pēc kura viņš nonāca komā un vēlāk pārdzīvoja arī klīnisko nāvi, bet vēlāk atveseļojās un turpināja komponēt. 1990. gadā Alfrēds Šnitke pameta PSRS un apmetās uz dzīvi [[Hamburga|Hamburgā]], [[Vācija|Rietumvācijā]]. Viņa veselība kļuva aizvien vājāka. Pirms savas nāves 1998. gadā 63 gadu vecumā komponistam notika vairāki insulti. Viņš tika apglabāts Maskavā, [[Novodevičjes kapsēta|Novodevičjes kapos]]. == Mūzika == Alfrēda Šnitkes agrīnajā mūzikā ir manāma [[Dmitrijs Šostakovičs|Dmitrija Šostakoviča]] mūzikas ietekme. Kad 1960. gados Padomju Savienību apmeklēja itāļu komponists [[Luidži Nono]], Šnitke iemācījās arī [[Seriālā mūzika|seriālisma]] tehniku. Vēlāk viņš izveidoja jaunu mūzikas stilu, kuru sauc par "polistilismu". 1980. gados Šnitkes skaņdarbi sāka kļūt arvien populārāki ārzemēs, pateicoties emigrējušiem padomju mūziķiem, kā, piemēram, vijolnieks [[Gidons Krēmers]]. Šajā periodā komponists daudz pievērsās garīgajām tēmām savos skaņdarbos. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.britannica.com/biography/Alfred-Schnittke Raksts par Alfrēdu Šnitki ''Encyclopædia Britannica''] * [https://schnittke-akademie.de/ Starptautiskā Afrēda Šnitkes akadēmija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210507033214/https://schnittke-akademie.de/ |date={{dat|2021|05|07||bez}} }} * [https://www.schnittke.org/en/index.html Komponista piemiņai veltīta mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210119030109/https://schnittke.org/en/index.html |date={{dat|2021|01|19||bez}} }} {{DEFAULTSORT:Šnitke, Alfrēds}} [[Kategorija:1934. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1998. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievu komponisti]] [[Kategorija:Vācu komponisti]] [[Kategorija:20. gadsimta komponisti]] [[Kategorija:Operu komponisti]] [[Kategorija:Baleta komponisti]] [[Kategorija:Saratovas apgabalā dzimušie]] jyqvlrwejcdgcfqwpfn3ncdt9usv063 0 486648 3660963 3483981 2022-07-26T05:10:00Z Biafra 13794 pievienoju [[Kategorija:Francijas politiķi]]; noņēmu {{kategorijas+}}, izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Randa Kassis.jpg|thumb|Randa Kasīsa]] '''Randa Kasīsa''' ([[Arābu valoda|arābu]]: رندة قسيس) ir [[Francijas vēsture|Francijas]] un [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas]] [[Politiķis|politiķe]] un Sīrijas opozīcijas vadošā laicīgā figūra.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wsj.com/articles/donald-trump-jr-held-talks-on-syria-with-russia-supporters-1479920753|title=Donald Trump Jr. Held Talks on Syria With Russia Supporters|work=Wall Street Journal|access-date=2021-05-28|date=2016-11-23|last=Solomon|first=Jay|issn=0099-9660|language=en-US}}</ref> Viņa ir Sīrijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://astanaplatform.com/|title=Astana Platform|website=astanaplatform.com|access-date=2021-05-28|archive-date=2021-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20210908131536/https://astanaplatform.com/}}</ref> opozīcijas [[Astana|Astanas]] platformas prezidente un Plurālistiskās sabiedrības kustības dibinātāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://webtv.un.org/watch/randa-kassis-geneva-peace-talks-2014/3800746452001/?term=|title=Randa Kassis, Geneva Peace Talks 2014|website=United Nations Web TV|access-date=2021-05-28|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/uk-syria-crisis-opposition-idUKBRE87M0U020120823|title=Syrian dissident: Assad will fall only with Alawite help|work=Reuters|access-date=2021-05-28|date=2012-08-23|last=Irish|first=John|language=en}}</ref> == Biogrāfija == Viņa bija Sīrijas Nacionālās padomes locekle līdz [[2012]]. gada augustam. Randa Kasīsa ir bijusī Laicīgo un demokrātisko sīriešu koalīcijas prezidente un Sīrijas Nacionālās padomes locekle.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-syria-france-idUSTRE78F3SS20110916|title=France hails Syria council, develops contacts|work=Reuters|access-date=2021-05-28|date=2011-09-16|last=Irish|first=John|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://archive.francesoir.fr/actualite/international/entretien-avec-randa-kassis-opposante-et-intellectuelle-syrienne-porte-parole-coalition-des-forces-laiqu|title=Entretien avec Randa Kassis, opposante et intellectuelle syrienne porte-parole de la Coalition des Forces Laïques et membre du Conseil National Syrien|website=France Soir.fr|access-date=2021-05-28|language=fr}}</ref> Laicīgo un demokrātisko sīriešu koalīciju, laicīgās un demokrātiskās Sīrijas opozīcijas kodolu, izveidoja desmitu musulmaņu, kristiešu, arābu un kurdu partiju apvienība, kas Sīrijā aicināja minoritātes atbalstīt cīņu pret [[Bašārs al Asads|Bašāras al Asada]] valdību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/fr/20110918-syrie-france-lancement-coalition-partis-syriens-laics-democratique-bachar-al-assad-opposes-islamisme|title=Les partis d'opposition laïcs syriens unissent leurs forces à Paris|website=France 24|access-date=2021-05-28|date=2011-09-18|language=fr}}</ref> Kasīsa vairs nav [[Sīrijas Republika|Sīrijas]] Nacionālās padomes locekle, jo tika izslēgta daudzo deklarāciju dēļ, kas brīdināja Sīrijas opozīciju par musulmaņu fundamentālistu pieaugumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spiegel.de/international/world/opposition-group-leader-randa-kassis-on-islamist-fighters-in-syria-a-844622.html|title=Opposition Group Leader Randa Kassis on Islamist Fighters in Syria|last=SPIEGEL|first=DER|website=www.spiegel.de|access-date=2021-05-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ips-dc.org/sectarian_jihad_in_syria_made_in_the_usa/|title=Sectarian Jihad in Syria: Made in the USA?|website=Institute for Policy Studies|access-date=2021-05-28|date=2012-08-20|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.humanite.fr/monde/un-nouveau-parti-d-opposition-laique-506582|title=Un nouveau parti d’opposition laïque|website=L'Humanité|access-date=2021-05-28|date=2012-10-18|language=fr}}</ref> Kasīsa ir arī antropoloģe un žurnāliste. Viņa ir arī izdevusi grāmatu "Crypts of the Gods", kas ir grāmata par reliģijām, to izcelsmi un darbības veidiem. Kopš Sīrijas pilsoņu kara sākuma 2011. gada 15. martā viņa ir kļuvusi par vadošo Sīrijas konflikta un Arābu pavasara plašāko sarežģījumu un Tuvo Austrumu reģiona nākotnes komentētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.secularconference.com/speakers-2014/|title=Speakers 2014|website=Secular Conference|access-date=2021-05-28|language=en-GB}}</ref> Randa Kasīsa 2015. gadā uzsāka Astanas platformu pēc viņas lūguma Kazahstānas prezidentam<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thediplomat.com/2015/05/why-was-syrias-opposition-in-kazakhstan/|title=Why Was Syria’s Opposition in Kazakhstan?|last=Putz|first=Catherine|website=thediplomat.com|access-date=2021-05-28|language=en-US}}</ref> izveidot platformu, kas varētu pulcēt mērenus Sīrijas pretiniekus. Astanas platformas pirmo kārtu vadīja Kazahstānas vēstnieks Bagdads Amrejevs, un atklāšanas sesiju vadīja Kazahstānas ārlietu ministrs Erlands Idrisovs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://astanatimes.com/2015/05/syrian-opposition-meeting-in-astana-makes-tentative-headway-in-finding-way-forward-for-peace-process/|title=Syrian Opposition Meeting in Astana Makes Tentative Headway in Finding Way Forward for Peace Process|last=May 2015|first=Malika Orazgaliyeva in International on 29|website=The Astana Times|access-date=2021-05-28|date=2015-05-29|language=en}}</ref> Otro kārtu vadīja Fabiens Baussarts, Politisko un ārlietu centra (CPFA) prezidents.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://astanatimes.com/2015/10/representatives-of-syrian-opposition-meet-in-astana/|title=Representatives of Syrian Opposition Meet in Astana|last=October 2015|first=Malika Orazgaliyeva in International on 6|website=The Astana Times|access-date=2021-05-28|date=2015-10-06|language=en}}</ref> Randa Kasīsa piedalījās 2016. gada Ženēvas miera sarunās ar [[Maskavas forštate|Maskavas]] / Astanas grupu karogu. Viņa ir Sīrijas laicīgās un demokrātiskās opozīcijas delegācijas līdzpriekšsēdētāja ar Kadri Džamilu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/cnews-us-russia-usa-idCAKCN0WP1QM|title=United States to press Russia on Syria's Assad|work=Reuters|access-date=2021-05-28|date=2016-03-23|last=Irish|first=Lesley Wroughton, John|language=en}}</ref> Citi opozīcijas locekļi viņu kritizē par aizstāvību politiskai pārejai sadarbībā ar Bašara al Asada režīmu un atbalstu Krievijas intervencei pilsoņu karā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/us-news/2016/nov/23/donald-trump-jr-syria-russia-meeting-randa-kassis|title=US Syria policy: signs of shift as Trump son meets pro-Russia Damascus figure|website=the Guardian|access-date=2021-05-28|date=2016-11-23|language=en}}</ref> 2018. gada 30. janvārī Randa Kasīsa kopā ar citiem Astana platformas dalībniekiem piedalījās Sīrijas Nacionālajā kongresā kā Astana platformas prezidente.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/russian/features-42882017|title=Сирийский конгресс в Сочи: диалог без ясных результатов|work=BBC News Русская служба|access-date=2021-05-28|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/world/2018/jan/30/russia-syria-peace-conference-sochi-foreign-minister|title=Russia's Syrian peace conference teeters on farce|website=the Guardian|access-date=2021-05-28|date=2018-01-30|language=en}}</ref> Kasīsa uzsvēra konstitucionālās komitejas izveidošanas nozīmi, lai veicinātu miera procesu, kuru ANO un Astanas trijotne - [[Krievija]], [[Irāna]] un [[Turcija]] - vēlāk vienojās izveidot.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://forbes.kz/news/2017/12/05/newsid_160764|title=Сирийская оппозиция предлагает проект унитарного государства из 14 регионов|website=www.forbes.kz|access-date=2021-05-28|date=2017-12-05}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{DEFAULTSORT:Kasīsa, Randa}} [[Kategorija:Francijas politiķi]] j05j6twza6gjmcgy3n44s3g3oiff5gh 3660964 3660963 2022-07-26T05:10:11Z Biafra 13794 pievienoju [[Kategorija:Sīrijas politiķi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Randa Kassis.jpg|thumb|Randa Kasīsa]] '''Randa Kasīsa''' ([[Arābu valoda|arābu]]: رندة قسيس) ir [[Francijas vēsture|Francijas]] un [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas]] [[Politiķis|politiķe]] un Sīrijas opozīcijas vadošā laicīgā figūra.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wsj.com/articles/donald-trump-jr-held-talks-on-syria-with-russia-supporters-1479920753|title=Donald Trump Jr. Held Talks on Syria With Russia Supporters|work=Wall Street Journal|access-date=2021-05-28|date=2016-11-23|last=Solomon|first=Jay|issn=0099-9660|language=en-US}}</ref> Viņa ir Sīrijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://astanaplatform.com/|title=Astana Platform|website=astanaplatform.com|access-date=2021-05-28|archive-date=2021-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20210908131536/https://astanaplatform.com/}}</ref> opozīcijas [[Astana|Astanas]] platformas prezidente un Plurālistiskās sabiedrības kustības dibinātāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://webtv.un.org/watch/randa-kassis-geneva-peace-talks-2014/3800746452001/?term=|title=Randa Kassis, Geneva Peace Talks 2014|website=United Nations Web TV|access-date=2021-05-28|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/uk-syria-crisis-opposition-idUKBRE87M0U020120823|title=Syrian dissident: Assad will fall only with Alawite help|work=Reuters|access-date=2021-05-28|date=2012-08-23|last=Irish|first=John|language=en}}</ref> == Biogrāfija == Viņa bija Sīrijas Nacionālās padomes locekle līdz [[2012]]. gada augustam. Randa Kasīsa ir bijusī Laicīgo un demokrātisko sīriešu koalīcijas prezidente un Sīrijas Nacionālās padomes locekle.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-syria-france-idUSTRE78F3SS20110916|title=France hails Syria council, develops contacts|work=Reuters|access-date=2021-05-28|date=2011-09-16|last=Irish|first=John|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://archive.francesoir.fr/actualite/international/entretien-avec-randa-kassis-opposante-et-intellectuelle-syrienne-porte-parole-coalition-des-forces-laiqu|title=Entretien avec Randa Kassis, opposante et intellectuelle syrienne porte-parole de la Coalition des Forces Laïques et membre du Conseil National Syrien|website=France Soir.fr|access-date=2021-05-28|language=fr}}</ref> Laicīgo un demokrātisko sīriešu koalīciju, laicīgās un demokrātiskās Sīrijas opozīcijas kodolu, izveidoja desmitu musulmaņu, kristiešu, arābu un kurdu partiju apvienība, kas Sīrijā aicināja minoritātes atbalstīt cīņu pret [[Bašārs al Asads|Bašāras al Asada]] valdību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/fr/20110918-syrie-france-lancement-coalition-partis-syriens-laics-democratique-bachar-al-assad-opposes-islamisme|title=Les partis d'opposition laïcs syriens unissent leurs forces à Paris|website=France 24|access-date=2021-05-28|date=2011-09-18|language=fr}}</ref> Kasīsa vairs nav [[Sīrijas Republika|Sīrijas]] Nacionālās padomes locekle, jo tika izslēgta daudzo deklarāciju dēļ, kas brīdināja Sīrijas opozīciju par musulmaņu fundamentālistu pieaugumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spiegel.de/international/world/opposition-group-leader-randa-kassis-on-islamist-fighters-in-syria-a-844622.html|title=Opposition Group Leader Randa Kassis on Islamist Fighters in Syria|last=SPIEGEL|first=DER|website=www.spiegel.de|access-date=2021-05-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ips-dc.org/sectarian_jihad_in_syria_made_in_the_usa/|title=Sectarian Jihad in Syria: Made in the USA?|website=Institute for Policy Studies|access-date=2021-05-28|date=2012-08-20|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.humanite.fr/monde/un-nouveau-parti-d-opposition-laique-506582|title=Un nouveau parti d’opposition laïque|website=L'Humanité|access-date=2021-05-28|date=2012-10-18|language=fr}}</ref> Kasīsa ir arī antropoloģe un žurnāliste. Viņa ir arī izdevusi grāmatu "Crypts of the Gods", kas ir grāmata par reliģijām, to izcelsmi un darbības veidiem. Kopš Sīrijas pilsoņu kara sākuma 2011. gada 15. martā viņa ir kļuvusi par vadošo Sīrijas konflikta un Arābu pavasara plašāko sarežģījumu un Tuvo Austrumu reģiona nākotnes komentētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.secularconference.com/speakers-2014/|title=Speakers 2014|website=Secular Conference|access-date=2021-05-28|language=en-GB}}</ref> Randa Kasīsa 2015. gadā uzsāka Astanas platformu pēc viņas lūguma Kazahstānas prezidentam<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thediplomat.com/2015/05/why-was-syrias-opposition-in-kazakhstan/|title=Why Was Syria’s Opposition in Kazakhstan?|last=Putz|first=Catherine|website=thediplomat.com|access-date=2021-05-28|language=en-US}}</ref> izveidot platformu, kas varētu pulcēt mērenus Sīrijas pretiniekus. Astanas platformas pirmo kārtu vadīja Kazahstānas vēstnieks Bagdads Amrejevs, un atklāšanas sesiju vadīja Kazahstānas ārlietu ministrs Erlands Idrisovs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://astanatimes.com/2015/05/syrian-opposition-meeting-in-astana-makes-tentative-headway-in-finding-way-forward-for-peace-process/|title=Syrian Opposition Meeting in Astana Makes Tentative Headway in Finding Way Forward for Peace Process|last=May 2015|first=Malika Orazgaliyeva in International on 29|website=The Astana Times|access-date=2021-05-28|date=2015-05-29|language=en}}</ref> Otro kārtu vadīja Fabiens Baussarts, Politisko un ārlietu centra (CPFA) prezidents.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://astanatimes.com/2015/10/representatives-of-syrian-opposition-meet-in-astana/|title=Representatives of Syrian Opposition Meet in Astana|last=October 2015|first=Malika Orazgaliyeva in International on 6|website=The Astana Times|access-date=2021-05-28|date=2015-10-06|language=en}}</ref> Randa Kasīsa piedalījās 2016. gada Ženēvas miera sarunās ar [[Maskavas forštate|Maskavas]] / Astanas grupu karogu. Viņa ir Sīrijas laicīgās un demokrātiskās opozīcijas delegācijas līdzpriekšsēdētāja ar Kadri Džamilu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/cnews-us-russia-usa-idCAKCN0WP1QM|title=United States to press Russia on Syria's Assad|work=Reuters|access-date=2021-05-28|date=2016-03-23|last=Irish|first=Lesley Wroughton, John|language=en}}</ref> Citi opozīcijas locekļi viņu kritizē par aizstāvību politiskai pārejai sadarbībā ar Bašara al Asada režīmu un atbalstu Krievijas intervencei pilsoņu karā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/us-news/2016/nov/23/donald-trump-jr-syria-russia-meeting-randa-kassis|title=US Syria policy: signs of shift as Trump son meets pro-Russia Damascus figure|website=the Guardian|access-date=2021-05-28|date=2016-11-23|language=en}}</ref> 2018. gada 30. janvārī Randa Kasīsa kopā ar citiem Astana platformas dalībniekiem piedalījās Sīrijas Nacionālajā kongresā kā Astana platformas prezidente.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/russian/features-42882017|title=Сирийский конгресс в Сочи: диалог без ясных результатов|work=BBC News Русская служба|access-date=2021-05-28|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/world/2018/jan/30/russia-syria-peace-conference-sochi-foreign-minister|title=Russia's Syrian peace conference teeters on farce|website=the Guardian|access-date=2021-05-28|date=2018-01-30|language=en}}</ref> Kasīsa uzsvēra konstitucionālās komitejas izveidošanas nozīmi, lai veicinātu miera procesu, kuru ANO un Astanas trijotne - [[Krievija]], [[Irāna]] un [[Turcija]] - vēlāk vienojās izveidot.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://forbes.kz/news/2017/12/05/newsid_160764|title=Сирийская оппозиция предлагает проект унитарного государства из 14 регионов|website=www.forbes.kz|access-date=2021-05-28|date=2017-12-05}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{DEFAULTSORT:Kasīsa, Randa}} [[Kategorija:Francijas politiķi]] [[Kategorija:Sīrijas politiķi]] siyq8ko16g12lfth5tcr0kr8c7di3pc 3660965 3660964 2022-07-26T05:10:30Z Biafra 13794 jāuzlabo wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Randa Kassis.jpg|thumb|Randa Kasīsa]] '''Randa Kasīsa''' ([[Arābu valoda|arābu]]: رندة قسيس) ir [[Francijas vēsture|Francijas]] un [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas]] [[Politiķis|politiķe]] un Sīrijas opozīcijas vadošā laicīgā figūra.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wsj.com/articles/donald-trump-jr-held-talks-on-syria-with-russia-supporters-1479920753|title=Donald Trump Jr. Held Talks on Syria With Russia Supporters|work=Wall Street Journal|access-date=2021-05-28|date=2016-11-23|last=Solomon|first=Jay|issn=0099-9660|language=en-US}}</ref> Viņa ir Sīrijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://astanaplatform.com/|title=Astana Platform|website=astanaplatform.com|access-date=2021-05-28|archive-date=2021-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20210908131536/https://astanaplatform.com/}}</ref> opozīcijas [[Astana|Astanas]] platformas prezidente un Plurālistiskās sabiedrības kustības dibinātāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://webtv.un.org/watch/randa-kassis-geneva-peace-talks-2014/3800746452001/?term=|title=Randa Kassis, Geneva Peace Talks 2014|website=United Nations Web TV|access-date=2021-05-28|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/uk-syria-crisis-opposition-idUKBRE87M0U020120823|title=Syrian dissident: Assad will fall only with Alawite help|work=Reuters|access-date=2021-05-28|date=2012-08-23|last=Irish|first=John|language=en}}</ref> == Biogrāfija == Viņa bija Sīrijas Nacionālās padomes locekle līdz [[2012]]. gada augustam. Randa Kasīsa ir bijusī Laicīgo un demokrātisko sīriešu koalīcijas prezidente un Sīrijas Nacionālās padomes locekle.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-syria-france-idUSTRE78F3SS20110916|title=France hails Syria council, develops contacts|work=Reuters|access-date=2021-05-28|date=2011-09-16|last=Irish|first=John|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://archive.francesoir.fr/actualite/international/entretien-avec-randa-kassis-opposante-et-intellectuelle-syrienne-porte-parole-coalition-des-forces-laiqu|title=Entretien avec Randa Kassis, opposante et intellectuelle syrienne porte-parole de la Coalition des Forces Laïques et membre du Conseil National Syrien|website=France Soir.fr|access-date=2021-05-28|language=fr}}</ref> Laicīgo un demokrātisko sīriešu koalīciju, laicīgās un demokrātiskās Sīrijas opozīcijas kodolu, izveidoja desmitu musulmaņu, kristiešu, arābu un kurdu partiju apvienība, kas Sīrijā aicināja minoritātes atbalstīt cīņu pret [[Bašārs al Asads|Bašāras al Asada]] valdību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/fr/20110918-syrie-france-lancement-coalition-partis-syriens-laics-democratique-bachar-al-assad-opposes-islamisme|title=Les partis d'opposition laïcs syriens unissent leurs forces à Paris|website=France 24|access-date=2021-05-28|date=2011-09-18|language=fr}}</ref> Kasīsa vairs nav [[Sīrijas Republika|Sīrijas]] Nacionālās padomes locekle, jo tika izslēgta daudzo deklarāciju dēļ, kas brīdināja Sīrijas opozīciju par musulmaņu fundamentālistu pieaugumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spiegel.de/international/world/opposition-group-leader-randa-kassis-on-islamist-fighters-in-syria-a-844622.html|title=Opposition Group Leader Randa Kassis on Islamist Fighters in Syria|last=SPIEGEL|first=DER|website=www.spiegel.de|access-date=2021-05-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ips-dc.org/sectarian_jihad_in_syria_made_in_the_usa/|title=Sectarian Jihad in Syria: Made in the USA?|website=Institute for Policy Studies|access-date=2021-05-28|date=2012-08-20|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.humanite.fr/monde/un-nouveau-parti-d-opposition-laique-506582|title=Un nouveau parti d’opposition laïque|website=L'Humanité|access-date=2021-05-28|date=2012-10-18|language=fr}}</ref> Kasīsa ir arī antropoloģe un žurnāliste. Viņa ir arī izdevusi grāmatu "Crypts of the Gods", kas ir grāmata par reliģijām, to izcelsmi un darbības veidiem. Kopš Sīrijas pilsoņu kara sākuma 2011. gada 15. martā viņa ir kļuvusi par vadošo Sīrijas konflikta un Arābu pavasara plašāko sarežģījumu un Tuvo Austrumu reģiona nākotnes komentētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.secularconference.com/speakers-2014/|title=Speakers 2014|website=Secular Conference|access-date=2021-05-28|language=en-GB}}</ref> Randa Kasīsa 2015. gadā uzsāka Astanas platformu pēc viņas lūguma Kazahstānas prezidentam<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thediplomat.com/2015/05/why-was-syrias-opposition-in-kazakhstan/|title=Why Was Syria’s Opposition in Kazakhstan?|last=Putz|first=Catherine|website=thediplomat.com|access-date=2021-05-28|language=en-US}}</ref> izveidot platformu, kas varētu pulcēt mērenus Sīrijas pretiniekus. Astanas platformas pirmo kārtu vadīja Kazahstānas vēstnieks Bagdads Amrejevs, un atklāšanas sesiju vadīja Kazahstānas ārlietu ministrs Erlands Idrisovs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://astanatimes.com/2015/05/syrian-opposition-meeting-in-astana-makes-tentative-headway-in-finding-way-forward-for-peace-process/|title=Syrian Opposition Meeting in Astana Makes Tentative Headway in Finding Way Forward for Peace Process|last=May 2015|first=Malika Orazgaliyeva in International on 29|website=The Astana Times|access-date=2021-05-28|date=2015-05-29|language=en}}</ref> Otro kārtu vadīja Fabiens Baussarts, Politisko un ārlietu centra (CPFA) prezidents.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://astanatimes.com/2015/10/representatives-of-syrian-opposition-meet-in-astana/|title=Representatives of Syrian Opposition Meet in Astana|last=October 2015|first=Malika Orazgaliyeva in International on 6|website=The Astana Times|access-date=2021-05-28|date=2015-10-06|language=en}}</ref> Randa Kasīsa piedalījās 2016. gada Ženēvas miera sarunās ar [[Maskavas forštate|Maskavas]] / Astanas grupu karogu. Viņa ir Sīrijas laicīgās un demokrātiskās opozīcijas delegācijas līdzpriekšsēdētāja ar Kadri Džamilu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/cnews-us-russia-usa-idCAKCN0WP1QM|title=United States to press Russia on Syria's Assad|work=Reuters|access-date=2021-05-28|date=2016-03-23|last=Irish|first=Lesley Wroughton, John|language=en}}</ref> Citi opozīcijas locekļi viņu kritizē par aizstāvību politiskai pārejai sadarbībā ar Bašara al Asada režīmu un atbalstu Krievijas intervencei pilsoņu karā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/us-news/2016/nov/23/donald-trump-jr-syria-russia-meeting-randa-kassis|title=US Syria policy: signs of shift as Trump son meets pro-Russia Damascus figure|website=the Guardian|access-date=2021-05-28|date=2016-11-23|language=en}}</ref> 2018. gada 30. janvārī Randa Kasīsa kopā ar citiem Astana platformas dalībniekiem piedalījās Sīrijas Nacionālajā kongresā kā Astana platformas prezidente.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/russian/features-42882017|title=Сирийский конгресс в Сочи: диалог без ясных результатов|work=BBC News Русская служба|access-date=2021-05-28|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/world/2018/jan/30/russia-syria-peace-conference-sochi-foreign-minister|title=Russia's Syrian peace conference teeters on farce|website=the Guardian|access-date=2021-05-28|date=2018-01-30|language=en}}</ref> Kasīsa uzsvēra konstitucionālās komitejas izveidošanas nozīmi, lai veicinātu miera procesu, kuru ANO un Astanas trijotne - [[Krievija]], [[Irāna]] un [[Turcija]] - vēlāk vienojās izveidot.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://forbes.kz/news/2017/12/05/newsid_160764|title=Сирийская оппозиция предлагает проект унитарного государства из 14 регионов|website=www.forbes.kz|access-date=2021-05-28|date=2017-12-05}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{DEFAULTSORT:Kasīsa, Randa}} [[Kategorija:Francijas politiķi]] [[Kategorija:Sīrijas politiķi]] 1p1x8c11mknr0qare7jm4llxmlcf7f8 0 486655 3660966 3479486 2022-07-26T05:12:10Z Biafra 13794 jāuzlabo wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {{izolēts raksts|date=2021. gada maijs}} [[Attēls:Diana Damrau, Sopran (16541972284).jpg|thumb|Diāna Damrava 2012. gadā]] '''Diāna Damrava''' ({{val|de|Diana Damrau}}; dzimusi. [[1971. gads|1971. gada]] [[31. maijs|31. maijā]], Gincburga, [[Bavārija]]) — vācu operas un kamermūzikas dziedātāja ([[Soprāns|koloratūrsoprāns]]). == Biogrāfija == Diāna Damrava studēja operas mākslu [[Vircburga|Vircburgā]] un [[Zalcburga|Zalcburgā]]. Viņa debitēja operā Vircburgā, Nacionālajā teātrī [[Manheima|Manheimā]] un [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]] operā. Vēlāk viņa uzstājās [[Vīnes Valsts opera|Vīnes Valsts operā]], [[Metropoles opera|Metropoles operā]], Koventgārdena, Bavārijas Valsts operā un Zalcburgas festivālā. Dziedātāja ir koncertējusi daudzās pasaules valstīs. Diāna Damrava dzīvo [[Ženēva|Ženēvā]]. 2010. gadā apprecējās ar franču basbaritonu Nikolā Testē, un tā paša gada beigās viņai piedzima dēls Aleksandrs. Pēc bērna piedzimšanas dziedātāja atgriezās uz skatuves un turpina savu aktīvo karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.belcanto.ru/damrau.html|title=Диана Дамрау (Diana Damrau) {{!}} Belcanto.ru|publisher=www.belcanto.ru|access-date=2019-09-23}}</ref> == Repertuārs == Diānas Damravas repertuārs ir ļoti plašs un dažāds. Viņa izpilda galvenās lomas [[Volfgangs Amadejs Mocarts|V. A. Mocarta]] operās, piemēram, "[[Burvju flauta|Burvju flautā]]" vai "[[Figaro kāzas|Figaro kāzās]]", kā arī [[Antonio Saljēri|A. Saljēri]], [[Gaetāno Doniceti|G. Doniceti]], [[Vinčenco Bellīni|V. Bellīni,]] [[Kārlis Maria fon Vēbers|K. M. fon Vēbera]], [[Džoakīno Rosīni|Dž. Rosīni]], [[Džuzepe Verdi|Dž. Verdi]], [[Rihards Štrauss|R. Štrausa]] un daudzu citu autoru operās un operetēs. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Damrava, Diāna}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācu dziedātāji]] [[Kategorija:Vācu mūziķi]] [[Kategorija:Operdziedātāji]] [[Kategorija:Bavārijā dzimušie]] lvirdh03tie7mewcehj6qf9ndcto0d5 3660988 3660966 2022-07-26T07:17:12Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {{izolēts raksts|date=2021. gada maijs}} [[Attēls:Diana Damrau, Sopran (16541972284).jpg|thumb|Diāna Damrava 2012. gadā]] '''Diāna Damrava''' ({{val|de|Diana Damrau}}; dzimusi [[1971. gads|1971. gada]] [[31. maijs|31. maijā]], Gincburgā, [[Bavārija|Bavārijā]]) ir vācu operas un kamermūzikas dziedātāja ([[Soprāns|koloratūrsoprāns]]). == Biogrāfija == Diāna Damrava studēja operas mākslu [[Vircburga|Vircburgā]] un [[Zalcburga|Zalcburgā]]. Viņa debitēja operā Vircburgā, Nacionālajā teātrī [[Manheima|Manheimā]] un [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]] operā. Vēlāk viņa uzstājās [[Vīnes Valsts opera|Vīnes Valsts operā]], [[Metropoles opera|Metropoles operā]], Koventgārdenā, Bavārijas Valsts operā un Zalcburgas festivālā. Dziedātāja ir koncertējusi daudzās pasaules valstīs. Diāna Damrava dzīvo [[Ženēva|Ženēvā]]. 2010. gadā viņa apprecējās ar franču basbaritonu Nikolā Testē, un tā paša gada beigās viņai piedzima dēls Aleksandrs. Pēc bērna piedzimšanas dziedātāja atgriezās uz skatuves un turpina savu aktīvo karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.belcanto.ru/damrau.html|title=Диана Дамрау (Diana Damrau) {{!}} Belcanto.ru|publisher=www.belcanto.ru|access-date=2019-09-23}}</ref> == Repertuārs == Diānas Damravas repertuārs ir ļoti plašs un dažāds. Viņa izpilda galvenās lomas [[Volfgangs Amadejs Mocarts|V. A. Mocarta]] operās, piemēram, "[[Burvju flauta|Burvju flautā]]" vai "[[Figaro kāzas|Figaro kāzās]]", kā arī [[Antonio Saljēri|A. Saljēri]], [[Gaetāno Doniceti|G. Doniceti]], [[Vinčenco Bellīni|V. Bellīni,]] [[Kārlis Maria fon Vēbers|K. M. fon Vēbera]], [[Džoakīno Rosīni|Dž. Rosīni]], [[Džuzepe Verdi|Dž. Verdi]], [[Rihards Štrauss|R. Štrausa]] un daudzu citu autoru operās un operetēs. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Damrava, Diāna}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācu dziedātāji]] [[Kategorija:Vācu mūziķi]] [[Kategorija:Operdziedātāji]] [[Kategorija:Bavārijā dzimušie]] iekly787qepudi3t114r1mn57kg0vpl 0 486669 3660967 3586794 2022-07-26T05:15:01Z Biafra 13794 jāuzlabo wikitext text/x-wiki {{kategorijas+}} {{vikisaites+}} [[Attēls:Kompaktā luminiscences spuldze.jpg|thumb|Energy Star product]] {{ievads+}} {{iw+}} Luminiscence Definīcija: Ķermeņu vai vielas spīdēšana, ko ierosinājis kāds enerģijas avots — ārējais apstarojums, elektriskais lauks, ķīmiskie procesi utt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/luminiscence:1|title=Tēzaurs; Skaidrojošā un sinonīmu vārdnīca|access-date=28.05.2021}}</ref> CFL spuldzes tika ieviestas 20. gadsimta 80. gados. Kopš deviņdesmitajiem gadiem ir uzlabotas to darbības īpašības, efektivitāte (par aptuveni 75% mazāks enerģijas patēriņš nekā kvēlspuldžu gadījumā), cena un kalpošanas ilgums (kalpo 10 reizes ilgāk).<ref name="philips-lightning-consumer">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lighting.philips.lv/consumer/kompaktas-luminiscences-spuldzes|title=Philips lightning consumer|access-date=28.05.2021}}</ref> Luminiscences spuldzes gaismu sākotnēji rada elektriskā strāva, kas tiek novadīta ar inertas gāzes starpniecību, radot cilvēka acij neredzamu ultravioletu gaismu, Ultravioletā gaisma savukārt mijiedarbojas ar īpašiem fosfora maisījumiem, nosedzot luminiscences spuldzes iekšējo virsmu un tādējādi efektīvi pārveidojot neredzamo gaismu noderīgā baltā apgaismojumā. Luminiscences spuldzēm ir vajadzīga īpaša elektroapgāde, ko dēvē par balastu. Tā ir nepieciešama, lai regulētu spuldzes darba strāvu un nodrošinātu saderīgu darba sākšanas spriegumu. Elektroniskie balasti veic tādu pašu funkciju kā magnētiskais balsts, bet to efektivitāte pārspēj novecojušos magnētiskos produktus, jo tie darbojas ļoti augstā frekvencē, kas novērš mirgošanu un troksni, vienlaikus uzlabojot efektivitāti. Ar elektronisko balastu palīdzību iespējams arī vieglāk nodrošināt viendabīgu un efektīvu lampas darbību, lampas gaismas intensitātes maiņu, kā arī gaismekļu tīklu veidošanu progresīvai apgaismojuma kontrolei.<ref name="philips-lightning-consumer" /> Elektroniskais balasts (vai elektriskais balasts) ir ierīce, kas kontrolē apgaismes ierīču palaišanas spriegumu un darba strāvu. Tas tiek darīts, izmantojot elektriskās gāzes izlādes principu. <ref name="what-is-electronic-ballast">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.electrical4u.com/electronic-ballast/|title=What is Electronic Ballast?|access-date=28.05.2021}}</ref> Gāzizlāde definīcija - elektriskās enerģijas pārveide optiskā starojuma enerģijā, elektriskajai strāvai plūstot gāzē vai metāla (Hg, Na) tvaikos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/g%C4%81zizl%C4%81de|title=Gāzizlāde|access-date=28.05.2021}}</ref> Elektroniskais balasts pārveido jaudas frekvenci ļoti augstā frekvencē, lai inicializētu gāzizlādes procesu luminiscences spuldzēs – kontrolējot spriegumu un strāvu spuldzē. Maiņstrāva vispirms tiek pārveidota par līdzstrāvu, tad līdzstrāvas spriegums tiek padots augstfrekvences svārstību līmenī. Tādējādi izejas strāvai ir ļoti augsta frekvence. Kad slēdzis ir ieslēgts, sākotnējais spriegums visā lampā kļūst par 1000 V, tāpēc uzreiz notiek gāzes izlāde. Kad izlādes process ir uzsākts, spriegums visā lampā tiek samazināts zem 230V līdz 125V, un tad elektroniskais balasts ļauj ierobežotai strāvai plūst caur šo lampu. <ref name="what-is-electronic-ballast" /> Kompaktās luminiscences spuldzes ir uzskatāmas par bīstamajiem atkritumiem. Tās ir jānodod vietējos atkritumu savākšanas punktos atkārtotai pārstrādei<ref name="philips-lightning-consumer" /> Luminiscences spuldzes satur nelielā daudzumā dzīvsudrabu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ge.com/news/press-releases/ge-lighting-introduces-smart-energy-saving-electronic-sensor-compact-fluorescent|title=General Electrics|access-date=28.05.2021}}</ref> Latvijā informāciju par bīstamo atkritumu šķirošanu var meklēt - Latvijas zaļais punkts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zalais.lv/lv/atkritumu-skirosana/skiro-pareizi!/elektroiekartas-un-spuldzes/|title=Latvijas zaļais punkts|access-date=28.05.2021|archive-date=24.06.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200624225033/http://www.zalais.lv/lv/atkritumu-skirosana/skiro-pareizi!/elektroiekartas-un-spuldzes/}}</ref> Luminiscences spuldzes ir piemērotas telpām, kur ilgstoši tiek lietots apgaismojums. Šīs spuldzes nav piemērotas telpām, kur apgaismojums bieži tiek ieslēgts, izslēgts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.energystar.gov/products/lighting_fans/light_bulbs/learn_about_cfls#:~:text=CFLs%20produce%20light%20differently%20than%20incandescent%20bulbs.%20In,argon%20and%20a%20small%20amount%20of%20mercury%20vapor.|title=Energy Star|access-date=28.05.2021}}</ref> Luminiscences spuldzes dzīves ilgumu galvenokārt ierobežo katoda elektrodu kalpošanas laiks, kā jau iepriekš minēts, katrs starta cikls nedaudz samazina katodu elektronu izstarojošo virsmu, kad viss emisijas materiāls ir pazudis, spuldze nevar darboties. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www1.eere.energy.gov/femp/pdfs/29267-5.4.3.pdf|title=Compact Fluorescent Lighting|access-date=28.05.2021}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} i3c2irpck24pi2cy2jnpqb93k8ct5ke 0 486763 3660870 3526600 2022-07-25T20:32:31Z Biafra 13794 jāuzlabo wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Tatjana Nikolajeva''' ({{val|ru|Татья́на Петро́вна Никола́ева}}; dzimusi 1924. gada 4. maijā, mirusi 1993. gada 22. novembrī) bija padomju krievu pianiste, komponiste un mūzikas pedagoģe. == Dzīve == Pianiste bija dzimusi Bežicā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.prokofiev.org/recordings/recordings.cfm?t=1&uid=163|title=The Prokofiev Page – Recordings|access-date={{dat|2021|05|29||bez}}|archive-date={{dat|2005|12|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20051227154616/http://www.prokofiev.org/recordings/recordings.cfm?t=1&uid=163}}</ref> [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] 1924. gada 4. maijā. Viņas māte bija profesionāla pianiste un studēja [[Maskavas Valsts konservatorija|Maskavas konservatorijā]] pie slavenā pedagoga Aleksandra Goldenveizera, tēvs, savukārt, bija vijolnieks un čellists amatieris.<ref name="auto1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.independent.co.uk/news/people/obituary-tatiana-nikolayeva-1507034.html|title=Obituary: Tatiana Nikolayeva|website=The Independent|date=November 27, 1993|access-date={{dat|2021|05|29||bez}}|archive-date={{dat|2021|02|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210208151118/https://www.independent.co.uk/news/people/obituary-tatiana-nikolayeva-1507034.html}}</ref> Kad [[Leipciga|Leipcigā]] tika atklāts [[Starptautiskais Johana Sebastiana Baha konkurss]], kas tika veltīts [[Johans Sebastiāns Bahs|Baha]] nāves divsimtgadei, Nikolajeva 1950. gadā ieguva pirmo vietu. [[Dmitrijs Šostakovičs]], kurš bija žūrijas loceklis, sacerēja un veltīja viņai [[24 prelūdijas un fūgas (Šostakovičs)|24 prelūdijas un fūgas op. 87]]: šis cikls kļuva par nozīmīgu viņas klavieru repertuāra daļu. Viņa sēdēja kā žūrijas locekle tādos starptautiskos konkursos kā Palomas O'Šī Santander Starptautiskais pianistu konkurss,<ref>[http://www.concursodepianodesantander.com/C_Concursos_Premiados.aspx Paloma O’Shea Santander International Piano Competition “Winners, members of the jury and artistic guests”]</ref> [[Starptautiskais Čaikovska konkurss]] un Līdsas pianistu konkurss.<ref name="auto1"/> Viņa ierakstīja [[Sergejs Prokofjevs|Sergeja Prokofjeva]] ''[[Pēterītis un vilks|Pēterīša un vilka]]'' transkripciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scribd.com/doc/45228604/Prokofiev-Suite-Peter-and-the-Wolf-Op-67-Transcription-Nikolayeva|title=scribd|access-date={{dat|2021|05|29||bez}}|archive-date={{dat|2014|06|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140611223027/http://www.scribd.com/doc/45228604/Prokofiev-Suite-Peter-and-the-Wolf-Op-67-Transcription-Nikolayeva}}</ref> Nikolajeva bija [[Nikolajs Luganskis|Nikolaja Luganska]] skolotāja; neilgi pirms nāves viņa pasludināja viņu par "Nākamo" lielisko krievu pianistu rindā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kennedy-center.org/artists/l/lo-lz/nikolai-lugansky/|title=Nikolai Lugansky|website=www.kennedy-center.org|access-date=October 17, 2020}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lugansky.homestead.com/intro.html|title=Unofficial biography|website=lugansky.homestead.com|access-date=October 17, 2020}}</ref> Starp citiem viņas studentiem bija arī [[Andrāšs Šifs]], kuru viņa mācīja vasaras kursos Veimārā.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Schiff|first=András|url=https://books.google.com/books?id=IpGTxwEACAAJ|title=Music Comes Out of Silence|date=April 2, 2020|publisher=Orion Publishing Group, Limited|isbn=978-1-4746-1527-3}}</ref> Viņa nomira no insulta 1993. gada 22. novembrī [[Sanfrancisko]] koncerta laikā, kad izpildīja Šostakoviča Prelūdijas un fūgas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bach-cantatas.com/Bio/Nikolayeva-Tatiana.htm|title=Tatiana Nikolayeva (Piano, Arranger) - Short Biography|website=www.bach-cantatas.com}}</ref> == Kompozīcijas == * Vijoļkoncerts (1972)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.musicweb-international.com/Russian_and_Soviet_Discography/RUSSIAN_AND_SOVIET_CONCERTOS_1.htm#NIKOLAYEVA |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|05|29||bez}} |archive-date={{dat|2013|01|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130117165104/http://www.musicweb-international.com/Russian_and_Soviet_Discography/RUSSIAN_AND_SOVIET_CONCERTOS_1.htm#NIKOLAYEVA }}</ref> * Simfonija (1955; pārrakst. 1958)<ref name="auto">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.wikipedia.org/w/index.php?title=%D0%9D%D0%B8%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D0%B0%D0%B5%D0%B2%D0%B0,_%D0%A2%D0%B0%D1%82%D1%8C%D1%8F%D0%BD%D0%B0_%D0%9F%D0%B5%D1%82%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%BD%D0%B0&oldid=97205633|title=Николаева, Татьяна Петровна|date=January 2, 2019}}</ref> * 24 koncertetīdes, op. 13 (1951—53)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tatiana-nikolayeva.info/|title=Pianist Tatiana Nikolayeva &#124; website in memoriam of Tatiana Nikolayeva|website=www.tatiana-nikolayeva.info}}</ref> * Klavieru kvintets (1947) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.tatiana-nikolayeva.info/ Vietne Tatjanas Nikolajevas piemiņai] * [http://www.hyperion-records.co.uk/artist_page.asp?name=nikolayeva Īsa biogrāfija] no Hyperion Records * [http://www.bruceduffie.com/nikolayeva2.html Brūsa Dafija intervija ar Tatjanu Nikolajevu], 1992. gada 16. oktobris * [https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/67889/pianiste-tatjana-nikolajeva Raidījums] par Tatjanu Nikolajevu Latvijas Radio 3 {{DEFAULTSORT:Nikolajeva, Tatjana}} [[Kategorija:Staļina prēmijas laureāti]] [[Kategorija:PSRS Tautas skatuves mākslinieki]] [[Kategorija:1993. gadā mirušie]] [[Kategorija:1924. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Pianisti]] [[Kategorija:20. gadsimta komponisti]] [[Kategorija:Brjanskas apgabalā dzimušie]] qvyt7w3e9niz566ipkzuhkvlx49sp0h 0 487238 3661048 3526909 2022-07-26T09:20:54Z Eremu1 102242 /* Kandidātu saraksti */ pieliku rezultātus tabulā wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{Dat|2021|6|5|N}} | attēls = | izmērs = | pašvaldība = [[Ropažu novads (2021)|Ropažu novads]] | dome = [[Ropažu novada dome]] | deputāti = 19 | uzvarētāji = | citas partijas = | balsstiesīgie = | vēlētāji = | kandidāti = 234 | saraksti = 14 | atjaunots = {{Dat|2021|6|4}} }} '''[[2021. gads|2021]]. gada [[Ropažu novads (2021)|Ropažu novada]] domes vēlēšanas''' notiks {{Dat||6|5}} [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Ropažu novada domē tiks ievēlēti 19 deputāti. Vēlēšanās piedalīsies 14 kandidātu saraksti, kas kopā sastāv no 234 kandidātiem. == Vēlēšanu norise == Ropažu novadā atradīsies 8 vēlēšanu iecirkņi. [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]] varēs nobalsot Garkalnes dienas centrā, [[Ropažu pagasts|Ropažu pagastā]] varēs nobalsot Ropažu kultūras un izglītības centrā un Zaķumuižas kultūras namā, [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]] varēs nobalsot Kultūras centrā “Ulbrokas pērle”, Gaismas speciālajā internātskolā un Upeslejas sākumskolā un [[Vangaži|Vangažu]] pilsētā varēs nobalsot Vangažu pilsētas pārvaldē, papildus [[Rīga]]s pilsētas teritorijā varēs arī nobalsot Garkalnes novada domē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/velesanu-apgabala-noskaidrosana-un-maina/velesanu-iecirkni|title=Vēlēšanu iecirkņi|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2021|5|30||bez}}|archive-date={{dat|2021|04|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210413063920/https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/velesanu-apgabala-noskaidrosana-un-maina/velesanu-iecirkni}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ropazi.lv/lv/pasvaldiba/jaunumi/o/pasvaldibu-velesanas-2021-5-junija-ie-8551|title=Pašvaldību vēlēšanas 2021 – 5. jūnijā. Iepazīsties ar Ropažu novada kandidātu sarakstiem un programmām!|publisher=[[Ropažu novads]]|website=ropazi.lv|access-date={{Dat|2021|6|4||bez}}|archive-date={{dat|2021|06|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210604204153/https://ropazi.lv/lv/pasvaldiba/jaunumi/o/pasvaldibu-velesanas-2021-5-junija-ie-8551}}</ref> Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|5}}, iecirkņi būs atvērti no pulksten 7ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēs arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||5|31}}, no pulksten 16ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan ceturtdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 9ː00 līdz 16.00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan arī piektdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 13ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas|title=2021. gada 5. jūnija vēlēšanas|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2021|4|24||bez}}}}</ref> Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēs nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tiks izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/centrala-velesanu-komisija-izsludina-pasvaldibu-velesanas-5-junija.a389781/|title=Centrālā vēlēšanu komisija izsludina pašvaldību vēlēšanas 5. jūnijā|last=Līcīte|first=Madara|website=[[lsm.lv]]|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|access-date={{Dat|2021|4|24||bez}}|date={{Dat|2021|1|21||bez}}}}</ref> [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ iecirkņos būs jāievēro dažādi epidemioloģiskās drošības pasākumi, kā, ierodoties iecirknī, ir jāvelk sejas maska, jāievēro divu metru distance no citiem cilvēkiem un jādezinficē rokas, papildus arī tiek ieteikts uz vēlēšanām nākt ar savu pildspalvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/ieteikumi-covid-19-infekcijas-profilaksei-velesanas|title=Ieteikumi Covid-19 infekcijas profilaksei vēlēšanās|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2021|5|31||bez}}|date={{Dat|2021|3|18||bez}}}}</ref> === Balsošanas sistēma === Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[Politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode|Vebstera—Senlagē metodes]]. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima|Saeimai]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad dome tiek ievēlēta uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Novada domē tiek ievēlēti 19 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir no 30 001 līdz 60 000 cilvēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/pasvaldibu-domes-ievelajamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2021|4|13||bez}}}}</ref> Tiesības piedalīties Ropažu novada domes vēlēšanās ir [[Latvija|Latvijas]] un citu [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Ropažu novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Ropažu administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). == Kandidātu saraksti == {{Dat|2021|4|14}} laukumā pie Ulbrokas Kultūras centra "Ulbrokas pērle", [[Ulbroka|Ulbrokā]] tika izlozēti sarakstu kārtas numuri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ropazi.lv/lv/novads/jaunumi/o/izlozeti-velesanu-kandidatu-sarakstu-numuri-8482|title=Izlozēti Vēlēšanu kandidātu sarakstu numuri|publisher=[[Ropažu novads]]|website=ropazi.lv|access-date={{Dat|2021|6|4||bez}}|date={{Dat|2021|4|19||bez}}|archive-date={{dat|2021|06|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210604204156/https://ropazi.lv/lv/novads/jaunumi/o/izlozeti-velesanu-kandidatu-sarakstu-numuri-8482}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | <small>{{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}}</small> ! <small>{{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}}</small> ! width="20" | <small>{{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}}</small> ! <small>{{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}}</small> ! width="30" | <small>{{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}}</small> ! width="30" | <small>{{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}}</small> ! width="20" | <small>{{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}}</small> |- | align="center" | 1 | [[Saskaņa]] | align="center" | 22 | [[Viktors Jakovļevs]] | align="center" | 648 | align="center" | 8,57 | align="center" | 2 |- | align="center" | 2 | [[Kustība Par!]] | align="center" | 22 | Signe Grūbe | align="center" | 535 | align="center" | 7,08 | align="center" | 1 |- | align="center" | 3 | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | align="center" | 22 | [[Haralds Burkovskis]] | align="center" | 657 | align="center" | 8,69 | align="center" | 2 |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Zaļā partija]] | align="center" | 9 | Vladislavs Šlēgelmilhs | align="center" | 122 | align="center" | 1,61 | align="center" | 0 |- | align="center" | 5 | [[Jaunā konservatīvā partija]] | align="center" | 21 | Renāte Gremze | align="center" | 626 | align="center" | 8,28 | align="center" | 2 |- | align="center" | 6 | [[Ropažu Komanda]] | align="center" | 8 | Nellija Štolcermane | align="center" | 185 | align="center" | 2,45 | align="center" | 0 |- | align="center" | 7 | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | align="center" | 21 | Kārlis Knēziņš | align="center" | 513 | align="center" | 6,78 | align="center" | 1 |- | align="center" | 8 | [[KPV LV]] | align="center" | 7 | Konstantīns Voskoboiņiks | align="center" | 36 | align="center" | 0,48 | align="center" | 0 |- | align="center" | 9 | [[Latvijas Zemnieku savienība]] | align="center" | 22 | Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš | align="center" | 792 | align="center" | 10,47 | align="center" | 2 |- | align="center" | 10 | [[Jaunā Vienotība]] | align="center" | 22 | [[Hosams Abu Meri]] | align="center" | 612 | align="center" | 8,09 | align="center" | 2 |- | align="center" | 11 | [[Stabilitātei!|Stabilitāteiǃ]] | align="center" | 11 | Rolands Pogulis | align="center" | 59 | align="center" | 0,78 | align="center" | 0 |- | align="center" | 12 | [[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]] | align="center" | 19 | Juris Silovs | align="center" | 154 | align="center" | 2,04 | align="center" | 0 |- | align="center" | 13 | [[Latvijas attīstībai]] | align="center" | 22 | Vita Paulāne | align="center" | 2398 | align="center" | 31,72 | align="center" | 7 |- | align="center" | 14 | [[Latvijas Krievu savienība]] | align="center" | 6 | Ļubova Ždanova | align="center" | 135 | align="center" | 1,79 | align="center" | 0 |} == Ievēlētie deputāti == Vēlēšanu rezultāti būs zināmi pēc visu vēlētāju balsu saskaitīšanas, un ievēlēto deputātu saraksts būs pieejams pēc vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://pv2021.cvk.lv/pub/ropazu-novads/kandidatu-saraksti Kandidātu saraksti] * [https://pv2021.cvk.lv/pub/ropazu-novads/aktivitate Vēlētāju aktivitāte] * [https://pv2021.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati Vēlēšanu rezultāti] * [https://pv2021.cvk.lv/pub/ieveletie-deputati Ievēlēto deputātu saraksts] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2021}} [[Kategorija:2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] qut77jr17hi3tx6z81qtrk9741so7nm 0 492755 3661043 3615211 2022-07-26T09:18:23Z Baisulis 11523 noņēmu [[Kategorija:ASV aktieri]]; pievienoju [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Endijs Garsija | vārds_orig = ''Andy García'' | attēls = Andy Garcia at the 2009 Deauville American Film Festival-01A.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Garsija 2009. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1956|4|12}} | dz. vieta = {{vieta|Kuba|Havana}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, režisors | darbības gadi = 1978—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 4 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }}'''Andress Arturo Garsija Menendess''' ({{Val|es|Andrés Arturo García Menéndez}}, dzimis {{Dat|1956|4|12}}) ir [[Kuba|Kubā]] dzimis [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]] un [[režisors]]. Pirmā Garsijas nozīmīgā loma bija [[Braiens De Palma|Braiena De Palmas]] filmā "[[Neaizskaramie (1987. gada filma)|Neaizskaramie]]" (1987), kopā ar [[Kevins Kostners|Kevinu Kostneru]], [[Šons Konerijs|Šonu Koneriju]] un [[Roberts De Niro|Robertu De Niro]]. Vēlāk viņš piedalījās tādās filmās kā ''[[Stand and Deliver]]'' (1988) un "[[Dienesta izmeklēšana]]" (''Internal Affairs'', 1990). Garsijam bija galvenā loma [[Frānsiss Fords Kopola|Frānsisa Forda Kopolas]] filmā "[[Krusttēvs 3]]" (1990), kur viņš attēloja Vinsenu Mančīni. Par savu sniegumu, viņš tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais aktieris otrā plāna lomā]]. Viņš turpināja piedalīties [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] filmās, kā "[[Varonis (filma)|Varonis]]" (''Hero'', 1992), "[[Kad vīrietis mīl sievieti]]" (''When a Man Loves a Woman'', 1994) un ''[[Desperate Measures]]'' (1998). 2000. gadā viņš producēja, kā arī pats piedalījās [[HBO]] televīzijas filmā ''[[For Love or Country: The Arturo Sandoval Story]]'' (2000), par ko viņš saņēma [[Emmy balva]]s un [[Zelta globusa balva]]s nominācijas. Garsija piedalījās [[Stīvens Soderbergs|Stīvena Soderberga]] filmā "[[Oušena banda]]" (2001), kā arī tā turpinājumos — "[[Oušena ducis]]" (2004) un "[[Oušena velna ducis]]" (2007). 2005. gadā Garsija režisēja filmu ''[[The Lost City (2005. gada filma)|The Lost City]]'' (2005), kurā piedalījās viņš pats, [[Dastins Hofmans]] un [[Bills Marijs]]. Vēlāk piedalījies filmās "[[Ņujorka, es tevi mīlu]]" (''New York, I Love You'', 2008), ''[[City Island]]'' (2009), ''[[At Middleton]]'' (2013), "[[Nogalināt ziņnesi]]" (''Kill the Messenger'', 2014), "[[Mamma Mia! Mēs atkal esam klāt]] (2018), "[[Grāmatu klubiņš]]" (''Book Club'', 2018) un "[[Narkokurjers]]" (''The Mule'', 2018). == Ārējās saites == {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Garsija, Endijs}} [[Kategorija:1956. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] jtsr32we2125e3c9atw2u6e3momev1a 0 493807 3660829 3659668 2022-07-25T19:25:55Z Edgars2007 9590 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Pedro Pičardo | vārds_orig = ''Pedro Pichardo'' | attēls = Pedro Pablo Pichardo (17249818433).jpg | att_izm = | paraksts = Pedro Pičardo 2015. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|6|30}} | dz_viet = {{vieta|Kuba|Santjago de Kuba}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{flag|Portugāle}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=183}} | svars = {{mērvienība|kg=68}} | iesauka = 4P | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[trīssoļlēkšana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 18,08 m (2015) | PR1_d = Trīssoļlēkšana stadionā | PR2 = 17,46 m (2022) | PR2_d = Trīssoļlēkšana telpās | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = V | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[Vieglatlētika]]}} {{Medal|Country|{{POR}}}} {{Medal|VOS}} {{MedalGold|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]|[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Trīssoļlēkšana]]}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{Medal|Gold|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|Trīssoļlēkšana}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{Medal|Silver|Belgrada 2022|Trīssoļlēkšana}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{Medal|Gold|[[2021. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Toruņa 2021]]|Trīssoļlēkšana}} {{Medal|Country|{{CUB}}}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{Medal|Silver|[[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Maskava 2013]]|Trīssoļlēkšana}} {{Medal|Silver|[[2015. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pekina 2015]]|Trīssoļlēkšana}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{Medal|Silver|[[2014. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Sopota 2014]]|Trīssoļlēkšana}} {{Medal|Competition|[[Panamerikas spēles]]}} {{Medal|Gold|Toronto 2015|Trīssoļlēkšana}} }} '''Pedro Pablo Pičardo Peralta''' ({{val|es|Pedro Pablo Pichardo Peralta}}; dzimis {{dat|1993|6|30}}) ir [[Kuba|Kubā]] dzimis [[Portugāle|portugāļu]] [[vieglatlēts]], startē [[trīssoļlēkšana]]s sacensībās. Izcīnījis zelta medaļu [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020. gada vasaras olimpiskajās spēles]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pičardo izcīna zelta medaļu trīssoļlēkšanā |url=https://skaties.lv/sports/citi/picardo-izcina-zelta-medalu-trissolleksana/ |website=skaties.lv |accessdate={{dat|2021|9|18||bez}}}}</ref> Līdz 2015. gadam pārstāvējis Kubu, kopš 2017. gada ir Portugāles pilsonis un kopš 2019. gada startē zem Portugāles karoga. Pičardo pieder [[Kubas rekordi vieglatlētikā|Kubas rekords trīssoļlēkšanā]] (18,08 m) un [[Portugāles rekordi vieglatlētikā|Portugāles rekords trīssoļlēkšanā]] (17,98 m). [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] pirmo reizi kļuva par pasaules čempionu trīssoļlēkšanā. Pirms tam, vēl pārstāvot Kubu, bija izcīnījis divas sudraba medaļas ([[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2013]], [[2015. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2015]]). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{sportists-aizmetnis}} {{vieglatlēts-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Pičardo, Pablo}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kubas vieglatlēti]] [[Kategorija:Portugāles vieglatlēti]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskās zelta medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Trīssoļlēcēji]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] fb06p0n5s2ojjwma97xotqisjq369ix 0 494031 3660844 3606614 2022-07-25T19:45:00Z Dainis 876 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''Tianzhou 3'' | Nosaukums_orig = 天舟三号 | Attēls = Tianzhou-1 paper model.png | Attēla_izmērs = 240px | Att_virsraksts = ''Tianzhou'' papīra modelis | Programma = ''[[Tianzhou]]'' | KA_veids = [[kravas kosmosa kuģis]] | Bāzes platforma = | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = [[Ķīnas nacionālā kosmosa administrācija|CNSA]], {{CHN}} | Lielākie_izgatavotāji = | Starta_gads = 2021 | Starts = {{dat|2021|9|20|SK}} 07:10:11 ''[[UTC]]'' | Nesējs = ''[[Chang Zheng 7]]'' | Starta_vieta = [[Venčanas pavadoņu palaišanas centrs|Venčana]], {{CHN}} | Palaists_kopā_ar = | Starta_laukums = | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = | Beigu_gads = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | NSSDC_ID 2 = | Tīmekļa_vietne = | Masa = | Sausmasa = 6640 kg | Pilna_masa = 13 640 kg | Zinātnisko_instr_masa = | Enerģija = | Raidītāji = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_veids = LEO | GEO_punkts = | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[Tianzhou 2]]'' | KA_nāk = ''[[Tianzhou 4]]'' }} '''''Tianzhou 3''''' ({{val|zh|天舟三号}}, {{zh-p|Tiān Zhōu 3}} — "Debess kuģis 3") ir [[Ķīna]]s ''[[Tianzhou]]'' sērijas automātiskais [[kravas kosmosa kuģis]]. Tas orbītā tika palaists 2021. gada septembrī<!--; no orbītas novadīts septembrī-->. Kravas kuģis veica saslēgšanos ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. <!-- == Krava == ''Tianzhou 3'' kravā (masa 4690 kg) bija krājumi un iekārtas stacijai un pirmajai ekspedīcijai, to skaitā divi skafandri, pārtika, iekārtas uzstādīšanai stacijas iekšienē un ārpusē. Kuģis uz staciju nogādāja arī 1950 kg degvielu.<ref name="spaceflight101.com, 2021-05-29" /> --> == Lidojuma gaita == ''Tianzhou 3'' tika palaists {{dat|2021|9|20||bez}} 07:10:11 ''[[UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' no [[Venčanas pavadoņu palaišanas centrs|Venčanas pavadoņu palaišanas centra]].<ref name="spaceflightnow.com, 2021-09-20" /> 20. septembrī 14:08 ''UTC'' kravas kuģis saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]'' pie tās pirmā moduļa ''[[Tianhe]]'' aizmugurējās pieslēgvietas. 15. oktobrī stacijā ar kosmosa kuģi ''[[Shenzhou 13]]'' ieradās otrā ekspedīcija, kas izkrāva ''Tianzhou 3''. Pēc apkalpes atgriešanās uz Zemi, 19. aprīlī 21:02 ''UTC'' kravas kuģis atvienojās no stacijas, lai veiktu pārkabināšanos no ''Tianhe'' aizmugurējās pieslēgvietas uz priekšējo, atbrīvojot vietu kravas kuģim ''[[Tianzhou 4]]''. Tas saslēdzās ar staciju 20. aprīlī 01:06 ''UTC''. 17. jūlijā 02:59 UTC ''Tianzhou 3'' pēdējo reizi atvienojās no stacijas. <!-- 22. septembrī kravas kuģis novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā virs Klusā okeāna.<ref name="spaceflightnow 2017-09-22" /> --> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="spaceflightnow.com, 2021-09-20">[https://spaceflightnow.com/2021/09/20/tianzhou-cargo-ship-launches-and-docks-with-chinese-space-station/ Tianzhou ship launches and docks with Chinese space station] Stephen Clark, spaceflightnow.com, 2021-09-20</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://space.skyrocket.de/doc_sdat/tz-1.htm Tianzhou 1, 2, 3, 4 (TZ 1, 2, 3, 4)] Gunter Dirk Krebs {{2021. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Tianzhou|3]] owswkkodqge6wn1jkwltkxoz1ecx1l5 0 496060 3660849 3523493 2022-07-25T19:51:22Z Dainis 876 Ieradies Wentian wikitext text/x-wiki [[Attēls:Tiangong Space Station Rendering 2022.07.jpg|thumb|right|300px|''Tiangong'' kosmosa stacijas konfigurācija 2022. gada jūlijā ar ''[[Tianhe]]'' bāzes moduli vidū, ''[[Wentian]]'' moduli kreisajā pusē, kravas kuģi ''[[Tianzhou]]'' labajā pusē un kosmosa kuģi ''[[Shenzhou]]'' apakšā]] '''''Tiangong''''' ({{val|zh|天宫}}, {{zh-p|Tiāngōng}} — "Debess pils"), oficiāli '''''Tiangong'' kosmosa stacija''' ({{val|zh|天宫空间站}}) ir [[Ķīna]]s būvniecības posmā esoša [[orbitālā stacija|orbitālā stacija]] zemā Zemes orbītā. Tā ir Ķīnas pirmā ilgtermiņa kosmosa stacija, Ķīnas pilotējamās kosmosa programmas "trešā soļa" mērķis. Pēc pabeigšanas ''Tiangong'' konstrukcijas masa būs no 80 līdz 100 t, kas ir aptuveni viena piektā daļa no [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] masas un apmēram tāda pati kā bijusī PSRS un Krievijas kosmosa stacija ''[[Mir (orbitālā stacija)|Mir]]'', bet ar modernākām tehnoloģijām. Lai iegūtu stacijas būvniecības pieredzi un izmēģinātu nepieciešamās tehnoloģijas, 2011. un 2016. gadā tika palaisti tās priekšteči ''[[Tiangong-1]]'' un ''[[Tiangong-2]]'' (tās oficiāli tika sauktas par kosmiskajām laboratorijām). ''Tiangong'' pirmais, bāzes modulis ''[[Tianhe]]'' tika palaists 2021. gada 29. aprīlī, kam sekoja vairāki kravas kuģi ''[[Tianzhou]]'' un pilotējamās ekspedīcijas kosmosa kuģos ''[[Shenzhou]]''. Līdz 2022. gadam plānots palaist vēl divus moduļus, bet tālākā nākotnē varētu būt līdz sešiem moduļiem. == Konstrukcija == === Moduļi === Stacijas bāzes modulis ''[[Tianhe]]'' nodrošina dzīvības atbalstu un dzīvojamās telpas trim apkalpes locekļiem, kā arī nodrošina stacijas vadības, navigācijas un orientācijas kontroli un elektroenerģijas apgādi. Modulis sastāv no trim sekcijām: dzīvojamā nodalījuma, neapdzīvojama servisa nodalījuma un saslēgšanas nodalījuma. ''Tianhe'' priekšējais saslēgšanas nodalījums ir apgādāts ar četrām pieslēgvietām. Pie tā plānots pievienot divus moduļus, kā arī periodiski kravas kuģus ''[[Tianzhou]]'' un kosmosa kuģus ''[[Shenzhou]]''. Kosmiskie aparāti var tuvoties un pieslēgties pie aksiālā (uz priekšu vērstā) un nadīrā (uz Zemi vērstā) porta. Katram topošajam modulim tiks uzstādīta mehāniska svira, kas līdzīga PSRS ''[[Mir (orbitālā stacija)|Mir]]'' orbitālā stacijā izmantotajam manipulatoram. Jaunie moduļi vispirms pieslēgsies pie aksiālā porta, tad mehāniskā svira piestiprināsies un pārvietos moduli uz sānu portu. Pilotējamie un kravas kuģi varēs pieslēgties vai nu pie aksiālā mezgla vai pie apakšējā mezgla. Zenīta (augšup vērstā) pieslēgvieta ir pārveidota par lūku [[iziešana kosmosā|iziešanai kosmosā]], un sfērisko saslēgšanas nodalījumu var izmantot arī kā [[slūžu kamera|slūžu kameru]]. Pie bāzes moduļa plānots pievienot divus laboratorijas moduļus ''[[Wentian]]'' un ''[[Mengtian]]'', ar pētniecības iekārtām, kur varēs veikt zinātniskus eksperimentus. Eksperimentu paraugus varēs izvietot arī moduļu ārpusē, lai tos pakļautu kosmosa videi. Pirmajam no laboratorijas moduļiem būs arī papildu navigācijas iekārtas, dzinēju un orientācijas vadību, tādējādi nodrošinot bāzes moduļa rezerves funkcijas. {| class="wikitable" |+ ! Modulis ! Starta datums ! [[Nesējraķete]] ! Saslēgšanās datums un pozīcija ! Garums ! Diametrs ! Masa ! Attēls |- | rowspan="2" | ''[[Tianhe]]'' | 2021. gada 29. aprīlis 03:23:15 ''[[UTC]]'' | ''[[Chang Zheng 5B]]'' (''Y2'') | (Bāzes modulis) | 16,6 m | 4,2 m | {{sk|22600|kg}} | rowspan="2" |[[Attēls:Tianhe core module at ground test.jpg|thumb| ''Tianhe'' modulis izmēģinājumos ]] |- | colspan="6" | ''Tianhe'' bāzes modulis sastāv no trim sekcijām: dzīvojamā nodalījuma, neapdzīvojama servisa nodalījuma un saslēgšanas nodalījuma. |- | rowspan="2" | ''[[Wentian]]'' | 2022. gada 24. jūlijs 06:22:32 ''UTC'' | ''Chang Zheng 5B'' (''Y3'') | ''Tianhe'' priekšgalā (plānots pa kreisi) | 18 m | 4,2 m | ~ {{sk|20000|kg}} | rowspan="2" |[[Attēls:Wentian Module.png|thumb| ''Wentian'' moduļa plāns]] |- | colspan="6" | Laboratorijas modulis. Tas arī nodrošinās bāzes moduļa stacijas kontroles rezerves funkcijas. Tam ir slūžu kamera kosmomautu iziešanai kosmosā un otrs mehāniskais manipulators. |- | rowspan="2" | ''[[Mengtian]]'' | 2022. gada augusts — septembris (plānots) | ''Chang Zheng 5B'' (''Y4'') | ''Tianhe'' priekšā pa labi | 18 m | 4,2 m | ~ {{sk|20000|kg}} | rowspan="2" |[[Attēls:Mengtian module.png|thumb| ''Mengtian'' moduļa plāns]] |- | colspan="6" | Laboratorijas modulis. Tam ir slūžu kamera paraugu un aprīkojuma pārvietošanai stacijas ārpusē |} === Elektrosistēma === Elektroenerģiju katram modulim nodrošina divi grozāmi [[gallija arsenīds|gallija arsenīda]] [[saules baterijas|saules bateriju]] paneļi. Enerģija tiek glabāta akumulatoros, lai apgādātu staciju, kad tā nokļūst Zemes ēnā. === Dzinējsistēma === Lai regulētu un uzturētu stacijas orbītu, ''Tiangong'' kosmosa stacija ir aprīkota ar tradicionālajiem ķīmiskajiem [[raķešdzinējs|dzinējiem]] un [[jonu dzinējs|jonu dzinējiem]]. ''Tianhe'' pamatmoduļa ārpusē ir uzstādīti četri [[hola efekta dzinējs|hola efekta dzinēji]]. == Lidojuma gaita == ''Tianhe'' tika palaists {{dat|2021|4|29|SK}} 03:23:15 ''[[UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5B]]'' no [[Veņčanas kosmisko aparātu palaišanas vieta]]s.<ref name="spacenews.com, 2021-02-18" /> 29. maijā stacijā ieradās kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]''. Pirmā pilotējamā ekspedīcija ieradās 2021. gada 17. jūnijā ar kosmosa kuģi ''[[Shenzhou 12]]''. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="spacenews.com, 2021-02-18">[https://spacenews.com/china-assembling-rocket-to-launch-first-space-station-module/ China assembling rocket to launch first space station module] Andrew Jones, spacenews.com, 2021-02-18</ref> }} [[Kategorija:Tiangong| ]] 4yjrylxgf4zzosrhdflt6h7hx8jl1id 0 496930 3660991 3659573 2022-07-26T07:42:59Z Baisulis 11523 /* Ienesīgākās filmas */ update...... wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2022|kino|kino}} Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2022. gads|2022. gadā]]''' plānotajiem starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm, kā arī 2022. gadā iznākušajām [[Latvijas kino|Latvijas filmām]]. == Ienesīgākās filmas == Šis ir 2022. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2022/|title=2022 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2022|7|26||bez}}}}</ref> : {{uzraksts|#b6fcb6|iekrāsotās filmas pašreiz tiek demonstrētas pasaules kinoteātros.}} {| class="wikitable" style="margin:left; margin:left;" |+Ienesīgākās 2022. gada filmas |- ! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi |- ! style="text-align:center;"| 1 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Top Gun: Maveriks]]" (''Top Gun: Maverick'') | ''[[Paramount Pictures]]'' | ${{sk|1283536882}} |- ! style="text-align:center;"| 2 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]" (''Doctor Strange in the Multiverse of Madness'') |''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' | ${{sk|954382771}} |- ! style="text-align:center;"| 3 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Juras laikmeta pasaule: Valdīšana]]" (''Jurassic World: Dominion'') | ''[[Universal Pictures]]'' | ${{sk|920871680}} |- ! style="text-align:center;"| 4 | "[[Betmens (2022. gada filma)|Betmens]]" (''The Batman'') | ''[[Warner Bros.]]'' | ${{sk|770836163}} |- ! style="text-align:center;"| 5 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Minioni 2]]" (''Minions: Rise of Gru'') |''Universal Pictures'' | ${{sk|640226455}} |- ! style="text-align:center;"| 6 | ''[[The Battle at Lake Changjin II]]'' (長津湖之水門橋) | ''[[Huaxia Film Distribution]]'' | ${{sk|626571280}} |- ! style="text-align:center;"| 7 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Tors: Mīla un Pērkons]]" (''Thor: Love and Thunder'') | ''Disney'' | ${{sk|598679976}} |- ! style="text-align:center;"| 8 | "[[Fantastiskās būtnes: Dumidora noslēpumi]]" (''Fantastic Beasts: The Secrets of Dumbledore'') |''Warner Bros.'' | ${{sk|405161334}} |- ! style="text-align:center;"| 9 | "[[Soniks 2: Filma]]" (''Sonic the Hedgehog 2'') | ''Paramount Pictures'' | ${{sk|401872904}} |- ! style="text-align:center;"| 10 | "[[Ārpus kartes]]" (''Uncharted'') | ''[[Sony Pictures]]'' | ${{sk|401748820}} |} === 2022. gada kases ieņēmumu rekordi === * ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' līdz ar filmas "[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]" (''Doctor Strange in the Multiverse of Madness'') izdošanu kļuva visu laiku ienesīgāko filmu sēriju nopelnot {{nobr|26 miljardus}} ASV dolāru, bet pēc filmas "[[Tors: Mīla un Pērkons]]" iznākšanas filmu sērijas ienākumi palielinājās līdz {{nobr|27 miljardiem}}. ** "Doktors Streindžs neprāta multivisumā" kases ieņēmumos pārspēja filmu "[[Zirnekļcilvēks 3]]" kļūstot par [[Sems Reimi|Sema Reimi]] ienesīgāko filmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Dunkin |first=Jamie |date=2022-06-06 |title='Doctor Strange 2' is now Sam Raimi's most successful film ever |url=https://wegotthiscovered.com/movies/doctor-strange-2-is-now-sam-raimis-most-successful-film-ever/ |access-date=2022-06-27 |website=We Got This Covered |language=en-US}}</ref> * "[[Soniks 2: Filma]]" pirmizrādes nedēļas nogalē ASV un Kanādā nopelnīja {{nobr|72 miljonus}} ASV dolāru, tādējādi uzstādot sekojošus rekordus: labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi [[videospēle]]s filmas adaptācijai, apsteidzot iepriekšējo filmu sērijas daļu "[[Soniks: Filma]] (2020); labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi [[animācijas spēlfilma]]i, atkal apsteidzot filmu sērijas iepriekšējo daļu; labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi ģimenes filmai [[COVID-19 pandēmija]]s laikā; labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi filmai ar [[Džims Kerijs|Džimu Keriju]] vienā no galvenajām lomām, apsteidzot 2003. gada filmu "[[Visvarenais Brūss]]" un labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi ''[[Paramount Pictures|Paramount]]'' filmai kopš 2014. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Anthony |date=April 10, 2022 |title=''Sonic The Hedgehog 2'' Beats Weekend Opening Of First Movie With $71M; What ''Ambulance'' Misfire Means For Action Pics Today – Sunday AM Box Office Update |url=https://deadline.com/2022/04/sonic-the-hedgehog-2-ambulance-weekend-box-office-2-1234997180/ |access-date=April 10, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Tartaglione |first=Nancy |date=April 12, 2022 |title=''Sonic 2'' Speeds To $141M Global; ''Fantastic Beasts: The Secrets Of Dumbledore'' Uncovers $57M In Early Offshore Bow; ''RRR'' Roars To WW Milestone – International Box Office |url=https://deadline.com/2022/04/fantastic-beasts-secrets-of-dumbledore-rrr-morbius-sonic-the-hedgehog-2-batman-global-international-box-office-1234998767/ |access-date=April 12, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=McClintock |first=Pamela |date=April 10, 2022 |title=Box Office: ''Sonic the Hedgehog 2'' Booms With $71M Bow, ''Ambulance'' DOA |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/sonic-the-hedgehog-box-office-opening-ambulance-1235127693/ |access-date=April 11, 2022 |website=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref> * "[[Top Gun: Maveriks]]" kļuva par 49. filmu, kas pasaulē nopelnījusi vairāk nekā {{nobr|1 miljardu}} ASV dolāru un otro filmu pēc [[COVID-19 pandēmija]]s sākšanās, kas pārsniegusi šo robežu (pēc "[[Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav]]").<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=June 26, 2022 |title=‘Top Gun: Maverick’ Soars Past $1 Billion, Overtakes ‘Doctor Strange 2’ as the Highest-Grossing Movie of the Year Globally|url=https://variety.com/2022/film/box-office/top-gun-maverick-highest-grossing-movie-globally-1235303535/ |access-date=June 26, 2022 |website=[[Variety]]}}</ref> ** Papildu, "Top Gun: Maveriks" apsteidza filmu "[[Neiespējamā misija: Sekas]]" kļūstot par pasaulē visu laiku ienesīgāko filmu ar [[Toms Krūzs|Toma Krūza]] piedalīšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=King |first=Aidan |date=June 24, 2022 |title=''Top Gun Maverick'' surpasses ''Mission: Impossible - Fallout'' as Tom Cruise's Biggest Global Film|url=https://collider.com/top-gun-maverick-box-office-800-million-mission-impossible-fallout/ |access-date=June 24, 2022 |website=[[Collider]]}}</ref> * Filmu sērija "[[Nejaukais es (filmu sērija)|Nejaukais es]]" pēc filmas "[[Minioni 2]]" iznākšanas kļuva par pirmo animācijas filmu sēriju, kuras ienākumi pārsnieguši {{nobr|4 miljardus}} ASV dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Lund |first=Anthony |date=2022-07-08 |title=Minions: The Rise Of Gru Takes Despicable Me Franchise Past $4 Billion |url=https://movieweb.com/minions-the-rise-of-gru-takes-despicable-me-franchise-past-4-billion/amp/ |access-date=2022-07-19 |website=MovieWeb |language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Mendelson |first=Scott |title=Box Office: 'Minions 2' Pushes 'Despicable Me' Movies Past $4 Billion |url=https://www.forbes.com/sites/scottmendelson/2022/07/07/box-office-minions-2-pushes-the-despicable-me-movies-past-4-billion-as-illumination-tops-disney/ |access-date=2022-07-19 |website=Forbes |language=en}}</ref> == Notikumi == === Balvu pasniegšanas ceremonijas === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- |9. janvāris<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Littleton|first=Cynthia|date=October 15, 2021|title=Golden Globe Awards Set for Jan. 9 as Hollywood Foreign Press Assn. Unveils 2022 Calendar|url=https://variety.com/2021/film/news/golden-globe-awards-hfpa-awards-calendar-1235090499/|work=Variety|accessdate=October 16, 2021}}</ref> |[[79. Zelta globusa balva]] |[[Holivudas Ārzemju preses asociācija]] |{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} |- |27. februāris<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/sag-awards-2022-nominations-list-nominees-1235073685/ |title=SAG Awards: 'House of Gucci,' 'The Power of the Dog' Lead Film Nominations |first1=Hilary |last1=Lewis |first2=Tyler |last2=Coates |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=January 12, 2022 |access-date=January 12, 2022}}</ref> |[[28. Ekrāna aktieru ģildes balva]] |[[SAG-AFTRA]] |{{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} |- |13. marts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/bafta-2022-film-awards-date-1234971132/|title = BAFTA Sets Date for 2022 Film Awards|website = [[The Hollywood Reporter]]|date = 21 June 2021}}</ref> |[[75. BAFTA kino balva]] |[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |- |27. marts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oscars.org/news/academy-and-abc-set-march-27-2022-new-show-date-94th-oscarsr?utm_campaign=later-linkinbio-theacademy&utm_content=later-17537578&utm_medium=social&utm_source=linkin.bio|title=THE ACADEMY AND ABC SET MARCH 27, 2022 AS NEW SHOW DATE FOR 94TH OSCARS®|website=oscars.org|date=May 27, 2021|access-date=June 2, 2021}}</ref> |[[94. Kinoakadēmijas balva]] |[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] |{{vieta|ASV|Losandželosa|Holivuda|''Dolby'' teātris|3s=Holivuda (Losandželosa)|4s=Dolby teātris}} <!-- |- | . oktobris | [[47. Saturna balva]] | [[Zinātniskās fantastikas, fantāzijas un šausmu filmu akadēmija]] ||{{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} --> |} === Kino festivāli === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- | 20. janvāris — 30. janvāris | [[2022. gada Sandensas kinofestivāls]] | [[Sandensas kinofestivāls]] | {{vieta|ASV|Jūta|Pārksitija}} |- | 10. februāris — 20. februāris | [[72. Berlīnes starptautiskais kinofestivāls]] | [[Berlīnes starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Vācija|Berlīne}} |- | 17. maijs— 28. maijs | [[2022. gada Kannu kinofestivāls]] | [[Kannu kinofestivāls]] | {{vieta|Francija|Kannas}} <!-- |- | 1. septembris — 11. septembris | [[79. Venēcijas kinofestivāls]] | [[Venēcijas kinofestivāls]] | {{vieta|Itālija|Venēcija}} |- | 9. septembris — 18. septembris | [[2022. gada Toronto Starptautiskais kinofestivāls]] | [[Toronto Starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}} --> |- |} == Latvijas kino == <!-- NEPIEVIENOT FILMAS, STUDIJAS UN AKTIERUS BEZ UZTICAMA AVOTA --> {| class="wikitable sortable" |+ "align=bottom" | |- style="background:#b0e0e6; text-align:center;" ! colspan="2" | Pirmizrāde ! style="width:17%;"| Nosaukums ! style="width:16%;"| Studija ! Filmēšanas komanda un aktieri ! style="width:10%;"| Žanrs ! Atsauce |- ! rowspan="3" style="text-align:center; background:#bf87f7;" |F<br />E<br />B<br />R. | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 24 | "[[Krimināllieta iesācējam]]" || ''Red Dot Media'' || [[Armands Zvirbulis (režisors)|Armands Zvirbulis]] (režisors un scenārists); Madara Zviedre, Diāna Krista Stafecka, Aleksejs Gorbunovs, Ritvars Toms Logins, [[Ģirts Krūmiņš]], [[Mārcis Maņjakovs]], Valentīns Novopoļskis, [[Jurijs Djakonovs]], Hrants Tokhatjans, Andrejs Iļjins, Jurijs Curilo || 7 sēriju mākslas filma|| {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Krimināllieta iesācējam (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4190/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | rowspan="2"; style="text-align:center; background:#d8d8d8;"|25 | "[[Revolūcija (filma)|Revolūcija]]" || ''Tritone Studio'' || [[Mārcis Lācis]] (režisors un scenārists); Ivars Krasts, [[Armands Berģis]], Agris Krapivņickis, [[Rolands Beķeris]], [[Dana Avotiņa-Lāce]], [[Toms Auniņš]], [[Kaspars Dumburs]], [[Jana Ļisova]], Mārcis Lācis || spēlfilma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Revolūcija (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4183/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | "[[Uz neredzīti, Brasa!]]" || ''[[Ego Media]]'' || [[Ivars Zviedris]] (režisors un scenārists) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Uz neredzīti, Brasa! (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4180/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- ! rowspan="3" style="text-align:center; background:#ffa07a;" |A<br />P<br />R. | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 7 | "[[Ūdens garša]]" || ''Fenixfilm'', ''Deep Sea Studios'' || [[Matīss Kaža]] (režisors un scenārists); [[Iveta Pole]], [[Vilis Daudziņš]], [[Andris Keišs]], Gerds Lapoška, [[Alise Danovska]] || spēlfilma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ūdens garša (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4193/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 21 | "[[Tikmēr Lucavsalā]]" || ''Riverbed'' || Elza Gauja (režisore un scenāriste) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tikmēr Lucavsalā (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4192/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 27 | "[[Nemierīgie prāti]]" || ''Tritone Studio'' || Raitis Ābele, Lauris Ābele (režisori un scenāristi); [[Toms Auniņš]], [[Mārcis Lācis]], [[Juris Žagars]], [[Dārta Daneviča]], Daniela Vētra, Marija Skangale || spēlfilma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Nemierīgie prāti (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4188/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- ! rowspan="2" style="text-align:center; background:thistle" |M<br />A<br />I<br />J<br />S | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 4 | "[[Vecāks par simts gadiem]]" || ''Deep Sea Studios'' || Agita Cāne-Ķīle (režisore); Daira Āboliņa (scenāriste) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vecāks par simts gadiem (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4187/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 5 | "[[Bahs pret Covid]]" || Dokumentālists || Ivars Zviedris (režisors un scenārists); Haralds Ozols (scenārists) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Bahs pret Covid (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4186/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- ! style="text-align:center; background:#ffa07a; textcolor:#000;" rowspan=2 |O<br />K<br />T. | style="text-align:center; | 4 | "[[Zemnieki (filma)|Zemnieki]]" || ''Mistrus Media'' || [[Ivars Seleckis]] (režisors) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=PIRMIZRĀDE ZEMNIEKI |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/pirmizrade-zemnieki-786 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; | 21 | "[[Neona pavasaris]]" || ''Baltic Content Media'' || [[Matīss Kaža]] (režisors); Jānis Skutelis, Marija Luīze Meļķe, Grēta Trušiņa, Gerds Lapoška || drāma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Neona pavasaris |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/neona-pavasaris-784 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}</ref>}} |- ! style="text-align:center; background:thistle; textcolor:#000;" rowspan=1 |N<br />O<br />V. | style="text-align:center; | 2 | "[[Mātes piens]]" || ''Baltic content media'' || [[Ināra Kolmane]] (režisore); Rūta Kronberga, [[Maija Doveika]], [[Indra Briķe]], [[Juris Lisners]], [[Elīna Vāne]] || drāma ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=PIRMIZRĀDE - MĀTES PIENS |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/pirmizrade-mates-piens-787 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}</ref>}} |} == Miruši == <!-- Šajā 2022. gads "kino" sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Nepievienot jebkādas tieši-uz-video filmas vai televīzijas filmas. --> {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%;" |+ |- style="background:#dae3e7; text-align:center;" ! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce |- valign="top" |- ! rowspan=12 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Janvāris]] | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Pīters Bogdanovičs]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/peter-bogdanovich-dead-last-picture-show-1235070769/|title=Peter Bogdanovich, Oscar-Nominated Director and Champion of Hollywood's Golden Age, Dies at 82|date=January 6, 2022|first1=Gregg|last1=Kilday|first2=Duane|last2=Byrge|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=January 6, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Sidnijs Puatjē]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| bahāmietis / amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/films/news/sidney-poitier-death-age-cause-actor-b1988778.html|title=Sidney Poitier death: First Black man to win Best Actor Oscar dies aged 94|date=January 7, 2022|first=Jacob|last=Stolworthy|website=[[The Independent]]|access-date=January 7, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''9'' || [[Bobs Segets]] || style="text-align:center;"| 65 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/bob-saget-dies-comedian-and-full-house-star-was-65-1234907025/|title=Bob Saget Dies: Comedian And ''Full House'' Star Was 65|date=January 9, 2022|first=Brandon|last=Choe|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 10, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''10'' || [[Herberts Ahternbušs]] || style="text-align:center;"| 83 || style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spiegel.de/kultur/herbert-achternbusch-ist-tot-filmemacher-schriftsteller-und-bayerisches-original-a-9d513c66-2759-4e57-8edd-8cc24c49a7e5|language=de|trans-title=Herbert Achternbusch is dead|title=Herbert Achternbusch ist tot|date=January 13, 2022|website=[[Der Spiegel]]|access-date=January 13, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Žans Žaks Benekss]] || style="text-align:center;"| 75 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/film/news/jean-jacques-beineix-director-of-diva-and-betty-blue-dies-at-75-1235154713/|title=Jean-Jacques Beineix, Director of ''Diva'' and ''Betty Blue'', Dies at 75|date=January 14, 2022|first=Pat|last=Saperstein|website=[[Variety]]|access-date=January 14, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''18'' || [[Iveta Mimo]] || style="text-align:center;"| 80 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/yvette-mimieux-dead-the-time-machine-actress-the-most-deadly-game-1234914745/|title=Yvette Mimieux Dies: Actress-Writer Who Starred In ''The Time Machine'' Had Just Turned 80|date=January 18, 2022|first=Mike Jr.|last=Fleming|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 19, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Hārdijs Krīgers]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/hardy-kruger-dead-93-german-actor-1235077967/|title=Hardy Kruger, German Actor in ''A Bridge Too Far'' and ''Barry Lyndon'', Dies at 93|date=January 20, 2022|first=Scott|last=Roxborough|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=January 20, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Gaspārs Uljēls]] || style="text-align:center;"| 37 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/moon-knight-gaspard-ulliel-hospitalized-ski-accident-1234915133/|title=French Actor Gaspard Ulliel, Star Of Marvel's ''Moon Knight'' Series, Dies Aged 37 After Ski Accident: UPDATE|date=January 19, 2022|first=Andreas|last=Wiseman|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 19, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || ''[[Meat Loaf]]'' || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/music/2022/jan/21/meat-loaf-bat-out-of-hell-singer-dead-at-74|title=Meat Loaf: Bat Out of Hell singer dead at 74|date=January 21, 2022|first=Laura|last=Snapes|website=[[The Guardian]]|access-date=January 21, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Luijs Andersons]] || style="text-align:center;"| 68 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Chapman|first=Wilson|date=January 21, 2022|title=Louie Anderson, Emmy-Winning Comedian, Dies at 68 |url=https://variety.com/2022/film/people-news/louie-anderson-dead-dies-comedian-1235159674/|access-date=January 21, 2022|website=[[Variety]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Arnis Līcītis]] || style="text-align:center;"| 76 || style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Leonīds Kuravļovs]] || style="text-align:center;"| 85 || style="text-align:center;"| krievs|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1tv.ru/news/2022-01-30/420315-ushel_iz_zhizni_vydayuschiysya_akter_leonid_kuravlev|title=Ушел из жизни выдающийся актер Леонид Куравлев|publisher=1TV}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Februāris]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Monika Viti]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/monica-vitti-dead-italian-actress-90-1235085669/|title=Monica Vitti, Italian Film Icon, Dies at 90|date=February 2, 2022|first1=Scott|last1=Roxborough|first2=Georg|last2=Szalai|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=February 2, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Lata Mangeškara]] || style="text-align:center;"| 92 || style="text-align:center;"| indiete|| style="text-align:center;"| komponiste, dziedātāja||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/02/lata-mangeshkar-dies-voice-of-bollywood-was-92-obituary-1234927365/|title=Lata Mangeshkar Dies: The Voice Of Bollywood Was 92, Will Be Given State Funeral|date=February 6, 2022|first=Bruce|last=Haring|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=February 6, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Aivans Raitmans]] || style="text-align:center;"| 75 || style="text-align:center;"| kanādietis|| style="text-align:center;"| režisors, producents, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Bahr |first1=Lindsey |title=Ivan Reitman, producer, 'Ghostbusters' director, dies at 75 |url=https://apnews.com/article/ivan-reitman-dead-d67947aa895371cd9f5840e6e9339440 |website=AP NEWS |access-date=February 13, 2022 |date=February 13, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''24'' || [[Selija Kelermane]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.nytimes.com/2022/02/24/movies/sally-kellerman-dead.html|title = Sally Kellerman, Oscar-Nominated 'MASH' Actress, Is Dead at 84|work = [[The New York Times]]|date = February 24, 2022|accessdate = February 25, 2022|last = Chung|first = Christine}}</ref>}} |- ! rowspan=1 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Marts]] | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Viljams Hērts]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barnes |first=Mike |date=March 13, 2022 |title=William Hurt Dies: Oscar-Winning Actor For 'Kiss Of The Spider Woman' Was 71 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/william-hurt-dead-body-heat-broadcast-news-1235110394/ |access-date=March 14, 2022 |website=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref>}} |- ! rowspan=9 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Aprīlis]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Estele Herisa]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1= Grobar |first1=Matt |title=Estelle Harris Dies: 'Seinfeld's Estelle Costanza, 'Toy Story' Franchise's Mrs. Potato Head Was 93| url= https://deadline.com/2022/04/estelle-harris-dead-seinfelds-estelle-costanza-was-93-1234993091/ |website=Deadline.com |access-date= April 2, 2022 |date=April 2, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Nehemija Persofs]] || style="text-align:center;"| 102 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/04/nehemiah-persoff-dead-obituary-actor-yentl-gunsmoke-was-102-1234995573/|title=Nehemiah Persoff Dies: Prolific Actor Of 'Yentl', 'The Twilight Zone', 'Gunsmoke' & Many More Was 102|first=Greg|last=Evans|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=April 6, 2022|date=April 6, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Mišels Bukē]] || style="text-align:center;"| 96 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.francebleu.fr/infos/culture-loisirs/le-comedien-michel-bouquet-est-mort-a-l-age-de-96-ans-1649848497|title=Le comédien Michel Bouquet est mort à l'âge de 96 ans|date=13 April 2022|website=France Bleu}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Gilberts Gotfrīds]] || style="text-align:center;"| 67 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| komiķis, aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce| title= Gilbert Gottfried |url= https://www.nytimes.com/movies/person/27947/Gilbert-Gottfried/biography | dead-url=yes |archive-url= https://web.archive.org/web/20140502032528/https://www.nytimes.com/movies/person/27947/Gilbert-Gottfried/biography | archive-date= May 2, 2014 | department= Movies & TV Dept. | work= [[The New York Times]] | first= Jason | last= Buchanan |year= 2014 | access-date= June 19, 2018}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''15'' || [[Liza Šeridane]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|title=Liz Sheridan, Who Played Jerry Seinfeld’s Mom, Dies at 93|url=https://www.nytimes.com/2022/04/15/arts/television/liz-sheridan-dead.html|first=Neil|last=Genzlinger|date=April 15, 2022|access-date=April 16, 2022|newspaper=The New York Times}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Katrīna Spaka]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| beļģiete / itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.repubblica.it/spettacoli/cinema/2022/04/17/news/e_morta_catherine_spaak-345821997/?ref=RHTP-BH-I345883398-P1-S1-T1|title=È morta Catherine Spaak, addio all'icona di bravura, sensualità e ribellione|publisher=[[La Repubblica]] |date=17 April 2022 |accessdate=17 April 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Roberts Morss]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.nytimes.com/2022/04/21/theater/robert-morse-dead.html|title = Robert Morse, Impish Tony-Winning Comedy Star, Is Dead at 90|last = Berkvirst|first = Robert|date = April 21, 2022|accessdate = April 21, 2022|work = [[The New York Times]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Žaks Perēns]] || style="text-align:center;"| 80 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris, producents||{{center|<ref>[https://www.lemonde.fr/disparitions/article/2022/04/21/mort-de-jacques-perrin-comedien-et-chevalier-blanc-de-la-production-independante_6123156_3382.html Mort de Jacques Perrin, comédien et chevalier blanc de la production indépendante]</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Klauss Šulce]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref name="SGum">{{Ziņu atsauce |last1=Deville |first1=Chris |title=Krautrock Pioneer Klaus Schulze Dead At 74 |url=https://www.stereogum.com/2184909/klaus-schulze-dead-at-74/news/ |access-date=27 April 2022 |work=[[Stereogum]] |date=27 April 2022 |language=en}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Maijs]] | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Freds Vords]] || style="text-align:center;"| 79 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.npr.org/2022/05/13/1098760992/actor-fred-ward-dies|title = Fred Ward, the star of Tremors, The Right Stuff, dead at 79|last = Ulaby|first = Neda|work = [[NPR]]|date = May 13, 2022|accessdate = May 13, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Vangelis]] || style="text-align:center;"| 79 || style="text-align:center;"| grieķis|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Mackenzie |first1=James |last2=Tagaris |first2=Karolina |date=19 May 2022 |title=Vangelis, composer of 'Chariots of Fire' score, dies at 79 |url=https://nationalpost.com/pmn/entertainment-pmn/vangelis-composer-of-chariots-of-fire-score-dies-at-79-2 |work=[[National Post]] |access-date=19 May 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''18'' || [[Rolands Kalniņš]] || style="text-align:center;"| 100 || style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā aizgājis leģendārais kinorežisors Rolands Kalniņš |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/muziba-aizgajis-legendarais-kinorezisors-rolands-kalnins.a457376/ |accessdate={{dat|2022|5|19||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2022|5|18||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Rejs Liota]] || style="text-align:center;"| 67 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/entertainment-arts-61600212 |title=Goodfellas star Ray Liotta dies aged 67 |work=BBC News |date=May 26, 2022 |access-date=May 26, 2022}}</ref>}} |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūnijs]] | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Filips Beikers Hols]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref name="nytimes-death">{{Ziņu atsauce |url=https://www.nytimes.com/2022/06/13/movies/philip-baker-hall-dead.html |title=Philip Baker Hall, Character Actor in Roles of Authority, Dies at 90 |newspaper=[[The New York Times]] |date=June 13, 2022 |accessdate=June 13, 2022 |last=Gates |first=Anita}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Žans Luijs Trentiņāns]] || style="text-align:center;"| 91 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=17 June 2022 |title=Jean-Louis Trintignant, star of A Man and a Woman and Amour, dies aged 91 |url=https://www.theguardian.com/film/2022/jun/17/jean-louis-trintignant-star-of-a-man-and-a-woman-and-amour-dies-aged-91 |access-date=17 June 2022 |website=The Guardian|first=Andrew|last=Pulver |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Reģimants Adomaitis]] || style="text-align:center;"| 85 || style="text-align:center;"| lietuvietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/muziba-devies-izcilais-lietuviesu-aktieris-regimants-adomaitis.a462300/ Mūžībā devies izcilais lietuviešu aktieris Reģimants Adomaitis] lsm.lv 2022. gada 20. jūnijā</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''27'' || [[Džo Tērkels]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref name="variety">{{Tīmekļa atsauce |last=Chapman |first=Wilson |date=July 1, 2022 |title=Joe Turkel, Bartender in the 'The Shining' and 'Blade Runner' Actor, Dies at 94 |website=Variety |url=https://variety.com/2022/film/news/joe-turkel-dead-the-shining-bartender-1235307950/ |access-date=1 July 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''28'' || [[Džinejts Arkins]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| turks|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.ntv.com.tr/n-life/kultur-ve-sanat/usta-sanatci-cuneyt-arkin-hayatini-kaybetti,V6GVgvXO5UiS96l7CsISeQ|title= Usta sanatçı Cüneyt Arkın hayatını kaybetti|last= |first= |date= 28 June 2022|website= |publisher= ntv.com.tr|access-date= |quote=}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūlijs]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Pīters Bruks]] || style="text-align:center;"| 97 || style="text-align:center;"| anglis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |first=Michael |last=Ratcliffe |url=https://www.theguardian.com/stage/2022/jul/03/peter-brook-obituary |title=Peter Brook obituary |newspaper=[[The Guardian]] |date=3 July 2022 |access-date=3 July 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Susana Dosamantesa]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| meksikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infobae.com/america/entretenimiento/2022/07/02/murio-la-actriz-susana-dosamantes-a-sus-74-anos/|title=Murió Susana Dosamantes, actriz y mamá de Paulina Rubio, a los 74 años|publisher= Infobae|language= ES|date= July 2, 2022|access-date= July 2, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Džeimss Kāns]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Koseluk |first=Chris|date=2022-07-07 |title=James Caan, Macho Leading Man of Hollywood, Dies at 82 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/james-caan-dead-godfather-rollerball-1235176631/ |access-date=2022-07-07 |work=[[The Hollywood Reporter]] |language=en-US}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Tonijs Siriko]] || style="text-align:center;"| 79 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/tony-sirico-dead-sopranos-actor-1235177512/|title = Tony Sirico, 'The Sopranos' Actor, Dies at 79|last1 = Perez|first1 = Lexy|last2 = Gajewski|first2 = Ryan|newspaper = [[The Hollywood Reporter]]|date = July 8, 2022|accessdate = July 9, 2022}}</ref>}} |} {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2022. gads kino]] 4p3fumy809pjk2ptmq2kj7igajjpns4 0 497257 3661035 3660255 2022-07-26T09:06:10Z Eremu1 102242 Pareizrakstības kļūda wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |name = Stabilitātei! |native_name = |lang1 = |name_lang1 = |lang2 = |name_lang2 = |lang3 = |name_lang3 = |lang4 = |name_lang4 = |logo = [[File:Lejupielāde (1).png]] |colorcode = #f57d00 |chairperson = * [[Aleksejs Rosļikovs]] |president = |secretary_general = |spokesperson = |founder = [[Aleksejs Rosļikovs]] * [[Valērijs Petrovs]]<ref>https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/roslikovs-un-petrovs-dibina-partiju-stabilitatei.a389520/</ref> |leader1_title = Partijas valde |leader1_name = [[Aleksejs Rosļikovs]] <br />[[Jefimijs Klementjevs]] <br />[[Svetlana Čulkova]] <br />[[Natālija Marčenko-Jodko]] <br />[[Amils Saļimovs]] <br />[[Viktorija Pleškāne]] <br />[[Ruslans Vereščagins]] <br />[[Igors Judins]] |leader2_title = |leader2_name = |leader3_title = |leader3_name = |leader4_title = |leader4_name = |leader5_title = |leader5_name = |leader6_title = Valdes loceklis |leader6_name = [[Viktorija Pleškāne]] |leader7_title = Valdes loceklis |leader7_name = [[Ruslans Vereščagins]] |leader8_title = Valdes loceklis |leader8_name = [[Igors Judins]] |slogan = Vienlīdzīgas tiesības un taisnīgajos lēmumos visiem kas dzīvo Latvijā! |founded = {{dat|2021|2|26|N|bez}} |dissolved = |merger = |split = |predecessor = |merged = Biedrība Stabilitātei-Jā! |successor = |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |newspaper = |student_wing = |youth_wing = |wing1_title = |wing1 = |wing2_title = |wing2 = |wing3_title = |wing3 = |membership_year = 2021 |membership = 647<ref>https://www.partijastabilitatei.lv/lv/#contacts</ref> |ideology = * [[centrisms]] * [[populisms]] * [[eiroskepticisms]] |position = |religion = |national = |international = |european = |europarl = |affiliation1_title = |affiliation1 = |colors = {{krāsa|#f57d00}} [[Oranžā krāsa|Oranža]] |seats1_title = [[13. Saeima]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#f57d00}} <small>(nepiedalijās)</small> |seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#f57d00}} |seats3_title = [[Kariņa Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Infobox political party/seats|0|14|hex=#f57d00}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#f57d00}} |symbol = |flag = |website = [https://www.partijastabilitatei.lv partijastabilitatei.lv] |state = |country = {{LAT}} |country_dab1 = |parties_dab1 = |elections_dab1 = |country2 = |country_dab2 = |parties_dab2 = |elections_dab2 = |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''Stabilitātei!''' ir 2021. gada 26. februārī dibināta [[Centrisms|centriska]] [[Latvija]]s [[politiskā partija]]. To dibināja [[Rīgas Dome]]s bijušie deputāti [[Aleksejs Rosļikovs]] un [[Valērijs Petrovs]]. Par savu [[ideoloģija|ideoloģiju]] partija uzskata [[centrisms|centrismu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-stabilitatei-rigas-saraksta-lideris--roslikovs.a465253/|title=Partijas «Stabilitātei!» Rīgas saraksta līderis – Rosļikovs|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-22|language=lv}}</ref> Partija aicina vienlaikus uz lielāku valsts kontroli un valsts aparāta samazināšanu, kā arī distancēšanos no [[Eiropas Savienība]]s, t.i. vienlaikus uz [[Kreisa politika|kreisu]] un [[Labēja politika|labēju]] politiku. Partijas programma iekļauj: [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas prezidenta]] varas palielināšanu, deputātu skaita samazināšanu un atļauju balsot [[Nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.partijastabilitatei.lv/|title=Stabilitātei!|website=www.partijastabilitatei.lv|access-date=}}</ref> Par vienkāršās tautas un valdošo politiķu pretnostatīšanu partija tiek vainota [[Populisms|populismā]]. == Vēsture == 2021. gada 19. janvārī bijušie [[Rīgas dome]]s deputāti [[Aleksejs Rosļikovs]] un [[Valērijs Petrovs]] partijas dibināšanas sanāksmē tika ievēlēti politiskā spēka vadībā. Beidzoties parakstu vākšanai atvēlētajām desmit dienām, kopumā partijas dibināšanā piedalījušies 315 cilvēki. Uz dibināšanas brīdī partijā bija 647 biedri.<ref>https://www.delfi.lv/news/national/politics/roslikova-un-petrova-dibinataja-partija-stabilitatei-pieteikusies-vairak-neka-300-cilveki.d?id=52890927</ref> Par partijas dibināšanu tika nobalsots vienbalsīgi, un partija oficiāli dibināta 2021. gada 26. februārī.<ref>https://company.lursoft.lv/ru/stabilitatei!/40008304516</ref> === 14. Saeimas vēlēšanas === 2022. gada 13. jūlijā partija iesniedza [[CVK|Centrālajā vēlēšanu komisijā]] kandidātu sarakstu, ar kuru startēs [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. Partijas [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] kandidāts ir [[Aleksejs Rosļikovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-stabilitatei-rigas-saraksta-lideris--roslikovs.a465253/|title=Partijas «Stabilitātei!» Rīgas saraksta līderis – Rosļikovs|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-23|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.partijastabilitatei.lv/ Partijas mājaslapa] * [https://www.facebook.com/StabilitateiJa/ ''Facebook'' konts] {{politika-aizmetnis}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] bp115zdaoe5xsqowzod9kyjf0kdhs2r 0 499376 3661072 3655163 2022-07-26T11:24:03Z Kleivas 2704 /* Rezultāti */ wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Individuālais konkūrs jāšanā |games = 1900. gada Vasaras |image = |image_size = 250 |caption = |venue = {{vieta|Francija|Parīze|Parīzes 7. apgabals|Breteja laukums}} |date = 1900. gada 29. maijs |competitors = 37 |nations = 5 |gold = [[Emē Hāgemans]] |goldNOC = BEL |silver = [[Žoržs Van der Pūls]] |silverNOC = BEL |bronze = [[Luijs de Šamsavēns]] |bronzeNOC = FRA |win_value = |prev = |next = [[Jāšana 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|1912 Stokholma]] }} {{Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Individuālais konkūrs''' bija viena no trim olimpiskajām disciplīnām [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanas sacensībās]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. Sacensības tika aizvadītas [[Breteja laukums|Breteja laukumā]], [[Parīzes 7. apgabals|7. apgabalā]], [[Parīze|Parīzē]] un tajās startēja 37 sportisti no 5 valstīm, kaut gan bija pieteikušies 45 dalībnieki.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/EQU/mixed-jumping-individual.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418132607/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/EQU/mixed-jumping-individual.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 20. decembris |title=Equestrianism at the 1900 Paris Summer Games: Mixed Jumping, Individual |accessdate=2021. gada 20. decembris}}</ref> Tikai 16 sportistu identitāte precīzi ir zināma. Zelta medaļu šajās sacensībās izcīnīja [[Beļģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Beļģijas]] sportists [[Emē Hāgemans]] ar zirgu ''Benton II''. Sudraba medaļu ieguva arī Beļģijas sportists [[Žoržs Van der Pūls]] ar zirgu ''Winsor Squire''. Savukārt bronzas medaļu ieguva [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportists [[Luijs de Šamsavēns]] ar zirgu ''Terpsichore''.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/equestrian-jumping/long-jump-individual-mixed |title=Paris 1900 Equestrian: Jumping individual mixed Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 15. decembris}}</ref> == Sacensību formāts == Sacensību laukums bija 850 metru (2790 pēdu) garš ar 22 lēcieniem, ieskaitot dubultlēcienu un trīssoļlēkšanu, kā arī 4 metrus (13 pēdas) lēcienu ūdenī. Vidējais lēcienu augstums bija 1,1 metrs (3 pēdas 7 collas). Sacensībās drīkstēja piedalīties gan militārie, gan nemilitārie jātnieki (un viņu zirgi), izņemot militārās skolas zirgus. Vērtēšanas formāts nav zināms. Tika aizvadīta viena kārta. Iespējams, ka jātnieki varēja sacensties vairākas reizes uz dažādiem zirgiem. == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Le capitaine Aimé Haegeman, avant le raid équestre Bruxelles-Ostende de septembre 1902.jpg|120px]]''' <br/> {{Valsts OS medaļnieks|[[Emē Hāgemans]]|BEL|1900. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Žoržs Van der Pūls]]|BEL|1900. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Luijs de Šamsavēns]]|FRA|1900. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta !! Sportists !! Zirgs !! Pārstāvētā valsts !! Laiks |- | {{gold01}} ||align=left| [[Emē Hāgemans]] ||align=left| ''Benton II'' ||align=left| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || 2:16.0 |- | {{silver02}} ||align=left| [[Žoržs Van der Pūls]] ||align=left| ''Winsor Squire'' ||align=left| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || 2:17.6 |- | {{bronze03}} ||align=left| [[Luijs de Šamsavēns]] ||align=left| ''Terpsichore'' ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:26.0 |- |align=center rowspan=14| 4/37 ||align=left| [[Hermans Mandls]] ||align=left| ||align=left| {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' |- |align=left| [[Anrī Leklērs]] ||align=left| ''Extra-Dry'' ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' |- |align=left| [[Anrī Leklērs]] ||align=left| ''Gilles'' ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' |- |align=left| [[Šarls de Betūns-Sullī]] ||align=left| ''Tip-Top'' ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' |- |align=left| [[Moriss Žeēns]] ||align=left| ''Bistouri'' ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' |- |align=left| [[Luijs Napoleons Mirā]] ||align=left| ''Arcadius'' ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' |- |align=left| [[Luijs d'Avriņkūrs]] ||align=left| ''Mavourneen'' ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' |- |align=left| [[Arturs Filipo]] ||align=left| ''Floridor'' ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' |- |align=left| [[Viņēls (jātnieks)|Viņēls]] ||align=left| ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' |- |align=left| [[de Kolumbjē (jātnieks)|de Kolumbjē]] ||align=left| ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' |- |align=left| [[de Lamaratīns (jātnieks)|de Lamaratīns]] ||align=left| ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' |- |align=left| [[Marsels Hantjēns]] ||align=left| ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' |- |align=left| [[Dominiks Gardērs]] ||align=left| ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' |- |colspan=5 align=left| ''22 nezināmi sportisti'' |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{pamatraksts|Jātnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Jāšanas kokūra sacensībās startēja 37 sportisti no 5 valstīm. Tikai 16 sportistu identitāte ir precīzi zināma. Arī par dalībnieku skaitu no attiecīgajām valstīm nav precīzi zināms. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras|2}} * {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|13}} * ''Nezināmi sportisti <small>(22)</small>'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417193112/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/EQU/mixed-jumping-individual.html Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/185000 Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/equestrian-jumping/long-jump-individual-mixed Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs (''Olympics'')] {{en}} * De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': "Equestrian 1900". Accessed 18 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/equ1900.html ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120716182341/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/equ1900.html |date={{dat|2012|07|16||bez}} }}. * {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }} {{Konkūrs jāšanā olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni jāšanā — individuālais konkūrs}} [[Kategorija:Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Konkūrs]] edstgrlfswcal3y79by6dgsltr9jb0l 0 499430 3661073 3655166 2022-07-26T11:27:56Z Kleivas 2704 /* Rezultāts */ wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Jāšanas medības |games = 1900. gada Vasaras |image = Épreuve-chevaux-de-selle-concours-hippique-international-JO1900.jpg |image_size = 250 |caption = Skats no jāšanu medību sacensībām |venue = {{vieta|Francija|Parīze|Parīzes 7. apgabals|Breteja laukums}} |date = 1900. gada 31. maijs |competitors = 51 |nations = 6 |gold = [[Luijs Napoleons Mirā]] |goldNOC = FRA |silver = [[Viktors Aršenols]] |silverNOC = FRA |bronze = [[Robērs de Monteskjū]] |bronzeNOC = FRA |win_value = |prev = |next = }} {{Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Jāšanas medības''' bija viena no disciplīnām [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanas sacensībās]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. Šo disciplīnu [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] neatzīst par "olimpisko" disciplīnu, līdz ar to par šo disciplīnu netiek pasniegtas olimpiskās medaļas. Sacensības tika aizvadītas 1900. gada 31. maijā, [[Parīzes 7. apgabals|Parīzes 7. apgabalā]], [[Parīze|Parīzē]]. Šajās sacensībās varētu būt startējis 51 sportists no 6 dažādām valstīm, taču tikai daļai sportistu ir zināma identitāte.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/EQU/mixed-hacks-and-hunter-combined.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418132608/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/EQU/mixed-hacks-and-hunter-combined.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 21. decembris |title=Equestrianism at the 1900 Paris Summer Games: Mixed Hacks And Hunter Combined |accessdate=2021. gada 21. decembris}}</ref> Sacensībās pirmās trīs vietas ieguva [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportisti. Pirmo vietu ieguva [[Luijs Napoleons Mirā]], otro vietu [[Viktors Aršenols]], bet trešo vietu — [[Robērs de Monteskjū]]. == Rezultāts == {| class="wikitable sortable" ! Vieta || Sportists || Zirgs || Pārstāvētā valsts |- | align=center| {{gold01}} || [[Luijs Napoleons Mirā]] || ''The General'' || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |- | align=center| {{silver02}} || [[Viktors Aršenols]] || ''Retournelle'' || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |- | align=center| {{bronze03}} || [[Robērs de Monteskjū]] || ''Grey Leg'' || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |- | align=center| 4 || [[Marsels Hantjēns]] || ''Mavourneen'' || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |- | align=center rowspan=15| 5/51 || [[Moriss Žeēns]] || ''Biscuit'' || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |- | [[Renē de Kinsē]] || ''Cy Beau'' || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |- | [[Ruā (jātnieks)|Ruā]] || ''Reine de Sabat'' || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |- | [[Luijs de Šamsavēns]] || ''Terpsichore'' || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |- | [[Elvīra Gerra]] || ''Libertin'' || {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} |- | [[Herolds Dilons]] || ''Duke d'Aoste'' || {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} |- | [[Žoržs de Lagarēns]] || ''Louqsor'' || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |- | [[Hermans Mandls]] || || {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} |- | [[Kordons (jātnieks)|Kordons]] || || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |- | [[Matjē Marī de Lesepss]] || || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |- | [[Iļja de Poļakovs]] || || {{ValstsOS|RU1|1900. gada vasaras}} |- | [[Mulēna (jātniece)|Mulēna]] || || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |- | [[Žoržs Van der Pūls]] || || {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} |- | [[Viņēls (jātnieks)|Viņēls]] || || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |- |colspan=3| ''33 nezināmi sportisti'' |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{pamatraksts|Jātnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Jāšanas konkūra sacensībās startēja 51 sportists no 6 valstīm. Tikai 10 sportistu identitāte ir precīzi zināma. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|13}} * {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|RU1|1900. gada vasaras|1}} * ''Nezināmi sportisti <small>(33)</small>'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417193112/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/EQU/mixed-hacks-and-hunter-combined.html Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības (''Sports Reference'')] {{en}} [[Kategorija:Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jāšanas medības]] awgb3yequ1cywfyqgrcaqb3bzesdxvc 0 499431 3661074 3655168 2022-07-26T11:29:03Z Kleivas 2704 /* Rezultāti */ wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Pasta piegāde jāšanā |games = 1900. gada Vasaras |image = Attelage-a-quatre-concours-hippique-international-JO1900.jpg |image_size = 250 |caption = Skats no pasta piegāžu sacensībām |venue = {{vieta|Francija|Parīze|Parīzes 7. apgabals|Breteja laukums}} |date = 1900. gada 2. jūnijs |competitors = 28 |nations = 6 |gold = [[Žoržs Nagelmakers]] |goldNOC = BEL |silver = [[Leons Toms]] |silverNOC = FRA |bronze = [[Žans de Neflīzs]] |bronzeNOC = FRA |win_value = |prev = |next = }} {{Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Pasta piegāde''' bija viena no disciplīnām [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanas sacensībās]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. Šo disciplīnu [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] neatzīst par "olimpisko" disciplīnu, līdz ar to par šo disciplīnu netiek pasniegtas olimpiskās medaļas. Sacensības tika aizvadītas 1900. gada 2. jūnijā [[Breteja laukums|Bretejas laukumā]], [[Parīzes 7. apgabals|7. apgabalā]], [[Parīze|Parīzē]]. Tajās startēja 29 sportisti no 6 valstīm.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/EQU/mixed-four-in-hand-competition.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418132434/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/EQU/mixed-four-in-hand-competition.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 21. decembris |title=Equestrianism at the 1900 Paris Summer Games: Mixed Four-In-Hand Competition |accessdate=2021. gada 21. decembris}}</ref> Šajās sacensībās pirmo vietu izcīnīja [[Beļģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Beļģijas]] sportists [[Žoržs Nagelmakers]], otro vietu ieguva [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportists [[Leons Toms]], bet trešo vietu ieguva [[Žans de Neflīzs]] no Francijas. == Rezultāti == {| class="wikitable sortable" ! Rank || Sportists || Pārstāvētā valsts |- | align=center| {{gold01}} || [[Žoržs Nagelmakers]] || {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} |- | align=center| {{silver02}} || [[Leons Toms]] || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |- | align=center| {{bronze03}} || [[Žans de Neflīzs]] || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |- | align=center| 4 || [[Filips Vernē]] || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |- | align=center rowspan=24| 5/28 || [[Etjēns van Zeilens van Neievelts]] || {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} |- | [[Vladimirs Orlovs]] || {{ValstsOS|RU1|1900. gada vasaras}} |- | [[Šarls Ežēns de Voss]] || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |- | [[Luiss Antonio de Gvadalmina]] || {{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras}} |- | [[Iļja de Poļakovs]] || {{ValstsOS|RU1|1900. gada vasaras}} |- | [[Oktāvs Galiss]] || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |- | [[Žaks la Kāzs]] || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |- | [[Džeimss Henesī]] || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |- | [[Gastons Senpols de Sinsē]] || {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} |- | [[Adriēns de Noai]] || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |- | [[Žaks de Varī]] || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |- | [[Bertrāns Šanī]] || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |- | [[Žofruā d'Andiņē]] || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |- | [[Žaks d'Arliņkūrs]] || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |- | [[Žoržs Šoduārs]] || {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} |- | [[Luijs du Duē de Gravils]] || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |- | [[Makss Gijoms]] || {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} |- | [[Pols Lambērs]] || {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} |- | [[Ferdinands de Laribuāsjērs]] || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |- | [[Hermans Mandls]] || {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} |- | [[Orbāns (jātnieks)|Orbāns]] || {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} |- | [[Žoržs Pauelss]] || {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} |- | [[Pols de Senležērs]] || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |- | [[Žoržs de Zogebs]] || {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{pamatraksts|Jātnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Jāšanas konkūra sacensībās startēja 28 sportisti no 6 valstīm. Tikai 10 sportistu identitāte ir precīzi zināma. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' {{colbegin|2}} * {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras|2}} * {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras|7}} * {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|15}} * {{ValstsOS|RU1|1900. gada vasaras|2}} * {{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras|1}} {{colend}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417183933/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/EQU/mixed-four-in-hand-competition.html Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde (''Sports Reference'')] {{en}} [[Kategorija:Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Pasta piegāde]] 5k1vsa595jnwyxo0ydqxy3p25n2s13f 0 500190 3660912 3530738 2022-07-25T23:41:54Z Idunnobrooo 107956 add real photo wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = ''Ava Max'' | Vārds_orig = | Attēls = Ava Max 2022.png | Att_izm = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1994|2|16}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Viskonsina|Milvoki}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[Popmūzika|Pops]], [[deju mūzika]] | Nodarbošanās = dziedātāja, dziesmu autore | Instrumenti = | Gadi = 2013—''pašlaik'' |Izdevējkompānija = [[Atlantic Records|Atlantic]] | Darbojies_arī = | Mlapa = {{URL|avamax.com/}} | Dzimums = S }} '''Amanda Ava Koci''' ({{val|en|Amanda Koci}}; dzimusi {{dat|1994|2|16}} [[Milvoki|Milvokī]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]), plašāk pazīstama kā '''Ava Max''', ir amerikāņu [[solists|dziedātāja]] un [[dziesmu autors|dziesmu autore]]. Plašāku atpazīstamību ieguva 2018. gada augustā pēc singla ''"[[Sweet but Psycho]]"'' izdošanas, kas ieņēma pirmo vietu 22 pasaules valstīs un sasniedza 10. pozīciju [[Billboard Tops|Billboard Hot 100]]. Amandas vecāki ir [[albāņi]], kas 1990. gadā emigrēja no [[Albānija]]s un pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. 2020. gada septembrī Ava Max izdeva debijas studijas albumu ''[[Heaven & Hell]]'', kas guva pozitīvu kritiķu vērtējumu. == Diskogrāfija == * ''[[Heaven & Hell]]'' (2020) {{mūzika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Viskonsinā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] 8x1dv19785k2frtgvemyvm1tjafhmq1 0 500632 3660755 3536438 2022-07-25T16:20:34Z Baisulis 11523 noņēmu [[Kategorija:ASV aktieri]]; pievienoju [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Pīters Bogdanovičs | vārds_orig = ''Peter Bogdanovich'' | attēls = Peter Bogdanovich.jpg | att_izmērs = | komentārs = Pīters Bogdanovičs 2008. gadā | dz vārds = | dz datums = {{dat|1939|7|30}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Kingstona|2s=Ņujorka (štats)|3s=Kingstona (Ņujorka)}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2022|1|6|1939|7|30}} | mirš vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | citi vārdi = | nodarbošanās = režisors, scenārists, aktieris, producents | darbības gadi = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = 1973: labākais scenārijs (''[[The Last Picture Show]]'', 1971) | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Pīters Bogdanovičs''' ({{val|en|Peter Bogdanovich}}; dzimis {{dat|1939|7|30}}, miris {{dat|2022|1|6}}) bija amerikāņu režisors, scenārists, aktieris, producents, kritiķis un kino vēsturnieks. Viens no nozīmīgākajiem "[[Jaunā Holivuda|Jaunās Holivudas]]" režisoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/film/obituaries-people-news/peter-bogdanovich-dead-dies-director-1235148166/|title=Peter Bogdanovich, Iconic Director of ‘Last Picture Show’ and ‘Paper Moon,’ Dies at 82|publisher=variety.com}}</ref> == Biogrāfija == Bogdanovičs dzimis Kingstonā, [[Ņujorka (štats)|Ņujorkā]], pianistes Hermas (dzimusi Robinsone) un gleznotāja Borislava Bogdanoviča (1899–1970) ģimenē.<ref name="Collection">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bogdanovichcollection.com/family-tree|title=Legacy: A Family Portrait"|publisher=The Bogdanovich Collection}}</ref> Viņa māte bija Austrijas ebrejiete un viņa tēvs bija serbs. Bogdanovičs brīvi runāja serbu valodā, ko bija apguvis vēl pirms angļu valodas. Viņam bija vecāks brālis, kurš nomira nelaimes gadījumā 1938. gadā astoņpadsmit mēnešu vecumā pēc tam, kad viņam uzkrita katls ar verdošu zupu. Bogdanovičs par brāli uzzināja tikai septiņu gadu vecumā un nezināja viņa nāves apstākļus līdz viņš bija pilngadīgs. Tuvojoties [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 1939. gada maijā Bogdanoviča vecāki ieradās ASV ar apmeklētāju vīzām kopā ar mātes ģimeni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vulture.com/2022/01/peter-bogdanovich-in-conversation.html|title=In Conversation: Peter Bogdanovich The director on his films, marriage and infidelity, and the deaths he didn’t mourn|publisher=Vulture}}</ref> 1952. gadā, kad viņam bija divpadsmit gadi, Bogdanovičs sāka pierakstīt savas atsauksmes par katru redzēto filmu uz indeksētām kartītēm. Viņš turpināja to darīt līdz 1970. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiewire.com/2013/03/from-the-wire-bogdanovichs-card-file-128191/|title=From the Wire: Bogdanovich’s Card File|publisher=indiewire.com}}</ref> Viņš absolvēja Ņujorkas koledžas skolu 1957. gadā un studēja aktiermākslu Stellas Adleras konservatorijā.<ref name="Collection" /> === Karjera kinomākslā === Bogdanovičs savu karjeru uzsāka kā kinožurnālists. 1960. gadu sākumā viņš kļuva pazīstams ar savu darbu [[Ņujorkas Modernās mākslas muzejs|Ņujorkas Modernās mākslas muzejā]], kur viņš veidoja ietekmīgas retrospekcijas un rakstīja monogrāfijas. Bogdanovičs iespaidojās no [[Franču jaunais vilnis|Franču jaunais vilņa]] izveidotājiem, kritiķiem, kas paši bija kļuvuši par režisoriem. 1966. gadā Bogdanovičs nolēma pievērsties režisora darbam. Vispirms viņu uzaicināja par scenāristu [[Rodžers Kormans|Rodžera Kormena]] filmai ''[[The Wild Angels]]'' (1966). Pēc šīs filmas panākumiem viņš režisēja pats savu filmu ''[[Targets]]'' (1968), kas arī bija ļoti veiksmīga. Vēlāk viņš ieguva plašāku atpazīstamību ar kritiķu atzinīgi novērtēto drāmu ''[[The Last Picture Show]]'' (1971), kas nopelnīja divas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s un sešas nominācijas, tostarp arī Bogdanovičs kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais režisors]] un par [[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko adaptēto scenāriju]]. Par šīs filmas scenāriju Bogdanovičs ieguva [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]], kā arī [[Zelta globusa balva]]s nomināciju kategorijā "Labākais režisors". Pēc ''The Last Picture Show'' panākumiem viņš režisēja komēdiju ''[[What's Up, Doc?]]'' (1972), kam bija labi kases ienākumi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wgaeast.org/news-events-awards/101-funniest-screenplays/|title=101 Funniest Screenplays|last=Brownfield|first=Paul|publisher=Offbroadway.broadwayworld.com|access-date=November 11, 2015}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wfblibrary.org/vertical/sites/%7B52E56F5C-47E9-4C6B-8FBD-34112AF79BCE%7D/uploads/100_Greatest_Comedies_of_the_20th_Century.pdf|title=100 Greatest Comedies of the 20th Century|website=wfblibrary.org|access-date=2015-12-07|archive-date=2017-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20171023063222/http://www.wfblibrary.org/vertical/sites/%7B52E56F5C-47E9-4C6B-8FBD-34112AF79BCE%7D/uploads/100_Greatest_Comedies_of_the_20th_Century.pdf}}</ref> un vēl vienu kritiķu atzītu un finansiāli veiksmīgu filmu ''[[Paper Moon]]'' (1973), par ko viņš ieguva savu otro [[Zelta globusa balva]]s nomināciju kategorijā "Labākais režisors". Viņa nākamās trīs filmas saņēma negatīvu kritiķu vērtējumu un bija komerciālas neveiksmes. Pēc tam Bogdanovičs uz trim gadiem pārtrauca režisora darbu, bet tad atgriezās ar kulta filmām ''[[Saint Jack]]'' (1979) un ''[[They All Laughed]]'' (1981). Pēc savas draudzenes [[Dorotija Stratena|Dorotijas Stratenas]] slepkavības Bogdanovičs vēl uz četriem gadiem pārtrauca filmu veidošanu un uzrakstīja memuārus par viņas nāvi ar nosaukumu ''The Killing of the Unicorn''. Viņš kino atgriezās ar filmu ''[[Mask (1985. gada filma)|Mask]]'' (1985), kas saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes un bija finansiāli veiksmīga. Režisējis tādas filmas kā ''[[Noises Off]]'' (1992), ''[[The Thing Called Love]]'' (1993), ''[[The Cat's Meow]]'' (2001) un "[[Kā kļūt par zvaigzni Brodvejā]]" (2014). Kā aktieris viņš ir pazīstams ar lomām [[HBO]] seriālā "[[Soprano ģimene]]" un [[Orsons Velss|Orsona Velsa]] pēdējā filmā ''[[The Other Side of the Wind]]'' (2018), kuru viņš arī palīdzēja pabeigt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2014/10/29/movies/hollywood-ending-near-for-orson-welles-last-film.html|title=Hollywood Ending Near for Orson Welles's Last Film|publisher=Carvajal, Doreen, The New York Times|access-date=2014-10-30|date=October 28, 2014}}</ref> Viņš saņēma [[Grammy balva|''Grammy'' balvu]] "Labākais garās formas mūzikas video" par dokumentālo filmu par [[Toms Petijs|Tomu Petiju]] ''[[Runn' Down a Dream]]'' (2007). Izcils kino vēsturnieks, viņš režisējis tādas dokumentālās filmas kā ''[[Directed by John Ford]]'' (1971) un ''[[The Great Buster: A Celebration]]'' (2018), kā arī publicēja vairāk nekā desmit grāmatas, no kurām dažas ietver padziļinātas intervijas ar draugiem [[Hovards Houks|Hovardu Houksu]] un [[Alfreds Hičkoks|Alfrēdu Hičkoku]]. Vairāki filmu veidotāji minējuši Bogdanoviča darbu ietekmi uz savu daiļradi. Bogdanovičs nomira no [[Pārkinsona slimība]]s komplikācijām savās mājās Losandželosā 2022. gada 6. janvārī 82 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/peter-bogdanovich-dead-last-picture-show-1235070769/|title=Peter Bogdanovich, Oscar-Nominated Director and Champion of Hollywood’s Golden Age, Dies at 82|publisher=The Hollywood Reporter}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bogdanovičs, Pīters}} [[Kategorija:1939. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkas štatā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] aq4w67z60ptb1701v7bghf34rwlzgah 3660756 3660755 2022-07-25T16:20:48Z Baisulis 11523 pievienoju [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Pīters Bogdanovičs | vārds_orig = ''Peter Bogdanovich'' | attēls = Peter Bogdanovich.jpg | att_izmērs = | komentārs = Pīters Bogdanovičs 2008. gadā | dz vārds = | dz datums = {{dat|1939|7|30}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Kingstona|2s=Ņujorka (štats)|3s=Kingstona (Ņujorka)}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2022|1|6|1939|7|30}} | mirš vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | citi vārdi = | nodarbošanās = režisors, scenārists, aktieris, producents | darbības gadi = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = 1973: labākais scenārijs (''[[The Last Picture Show]]'', 1971) | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Pīters Bogdanovičs''' ({{val|en|Peter Bogdanovich}}; dzimis {{dat|1939|7|30}}, miris {{dat|2022|1|6}}) bija amerikāņu režisors, scenārists, aktieris, producents, kritiķis un kino vēsturnieks. Viens no nozīmīgākajiem "[[Jaunā Holivuda|Jaunās Holivudas]]" režisoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/film/obituaries-people-news/peter-bogdanovich-dead-dies-director-1235148166/|title=Peter Bogdanovich, Iconic Director of ‘Last Picture Show’ and ‘Paper Moon,’ Dies at 82|publisher=variety.com}}</ref> == Biogrāfija == Bogdanovičs dzimis Kingstonā, [[Ņujorka (štats)|Ņujorkā]], pianistes Hermas (dzimusi Robinsone) un gleznotāja Borislava Bogdanoviča (1899–1970) ģimenē.<ref name="Collection">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bogdanovichcollection.com/family-tree|title=Legacy: A Family Portrait"|publisher=The Bogdanovich Collection}}</ref> Viņa māte bija Austrijas ebrejiete un viņa tēvs bija serbs. Bogdanovičs brīvi runāja serbu valodā, ko bija apguvis vēl pirms angļu valodas. Viņam bija vecāks brālis, kurš nomira nelaimes gadījumā 1938. gadā astoņpadsmit mēnešu vecumā pēc tam, kad viņam uzkrita katls ar verdošu zupu. Bogdanovičs par brāli uzzināja tikai septiņu gadu vecumā un nezināja viņa nāves apstākļus līdz viņš bija pilngadīgs. Tuvojoties [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 1939. gada maijā Bogdanoviča vecāki ieradās ASV ar apmeklētāju vīzām kopā ar mātes ģimeni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vulture.com/2022/01/peter-bogdanovich-in-conversation.html|title=In Conversation: Peter Bogdanovich The director on his films, marriage and infidelity, and the deaths he didn’t mourn|publisher=Vulture}}</ref> 1952. gadā, kad viņam bija divpadsmit gadi, Bogdanovičs sāka pierakstīt savas atsauksmes par katru redzēto filmu uz indeksētām kartītēm. Viņš turpināja to darīt līdz 1970. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiewire.com/2013/03/from-the-wire-bogdanovichs-card-file-128191/|title=From the Wire: Bogdanovich’s Card File|publisher=indiewire.com}}</ref> Viņš absolvēja Ņujorkas koledžas skolu 1957. gadā un studēja aktiermākslu Stellas Adleras konservatorijā.<ref name="Collection" /> === Karjera kinomākslā === Bogdanovičs savu karjeru uzsāka kā kinožurnālists. 1960. gadu sākumā viņš kļuva pazīstams ar savu darbu [[Ņujorkas Modernās mākslas muzejs|Ņujorkas Modernās mākslas muzejā]], kur viņš veidoja ietekmīgas retrospekcijas un rakstīja monogrāfijas. Bogdanovičs iespaidojās no [[Franču jaunais vilnis|Franču jaunais vilņa]] izveidotājiem, kritiķiem, kas paši bija kļuvuši par režisoriem. 1966. gadā Bogdanovičs nolēma pievērsties režisora darbam. Vispirms viņu uzaicināja par scenāristu [[Rodžers Kormans|Rodžera Kormena]] filmai ''[[The Wild Angels]]'' (1966). Pēc šīs filmas panākumiem viņš režisēja pats savu filmu ''[[Targets]]'' (1968), kas arī bija ļoti veiksmīga. Vēlāk viņš ieguva plašāku atpazīstamību ar kritiķu atzinīgi novērtēto drāmu ''[[The Last Picture Show]]'' (1971), kas nopelnīja divas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s un sešas nominācijas, tostarp arī Bogdanovičs kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais režisors]] un par [[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko adaptēto scenāriju]]. Par šīs filmas scenāriju Bogdanovičs ieguva [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]], kā arī [[Zelta globusa balva]]s nomināciju kategorijā "Labākais režisors". Pēc ''The Last Picture Show'' panākumiem viņš režisēja komēdiju ''[[What's Up, Doc?]]'' (1972), kam bija labi kases ienākumi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wgaeast.org/news-events-awards/101-funniest-screenplays/|title=101 Funniest Screenplays|last=Brownfield|first=Paul|publisher=Offbroadway.broadwayworld.com|access-date=November 11, 2015}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wfblibrary.org/vertical/sites/%7B52E56F5C-47E9-4C6B-8FBD-34112AF79BCE%7D/uploads/100_Greatest_Comedies_of_the_20th_Century.pdf|title=100 Greatest Comedies of the 20th Century|website=wfblibrary.org|access-date=2015-12-07|archive-date=2017-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20171023063222/http://www.wfblibrary.org/vertical/sites/%7B52E56F5C-47E9-4C6B-8FBD-34112AF79BCE%7D/uploads/100_Greatest_Comedies_of_the_20th_Century.pdf}}</ref> un vēl vienu kritiķu atzītu un finansiāli veiksmīgu filmu ''[[Paper Moon]]'' (1973), par ko viņš ieguva savu otro [[Zelta globusa balva]]s nomināciju kategorijā "Labākais režisors". Viņa nākamās trīs filmas saņēma negatīvu kritiķu vērtējumu un bija komerciālas neveiksmes. Pēc tam Bogdanovičs uz trim gadiem pārtrauca režisora darbu, bet tad atgriezās ar kulta filmām ''[[Saint Jack]]'' (1979) un ''[[They All Laughed]]'' (1981). Pēc savas draudzenes [[Dorotija Stratena|Dorotijas Stratenas]] slepkavības Bogdanovičs vēl uz četriem gadiem pārtrauca filmu veidošanu un uzrakstīja memuārus par viņas nāvi ar nosaukumu ''The Killing of the Unicorn''. Viņš kino atgriezās ar filmu ''[[Mask (1985. gada filma)|Mask]]'' (1985), kas saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes un bija finansiāli veiksmīga. Režisējis tādas filmas kā ''[[Noises Off]]'' (1992), ''[[The Thing Called Love]]'' (1993), ''[[The Cat's Meow]]'' (2001) un "[[Kā kļūt par zvaigzni Brodvejā]]" (2014). Kā aktieris viņš ir pazīstams ar lomām [[HBO]] seriālā "[[Soprano ģimene]]" un [[Orsons Velss|Orsona Velsa]] pēdējā filmā ''[[The Other Side of the Wind]]'' (2018), kuru viņš arī palīdzēja pabeigt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2014/10/29/movies/hollywood-ending-near-for-orson-welles-last-film.html|title=Hollywood Ending Near for Orson Welles's Last Film|publisher=Carvajal, Doreen, The New York Times|access-date=2014-10-30|date=October 28, 2014}}</ref> Viņš saņēma [[Grammy balva|''Grammy'' balvu]] "Labākais garās formas mūzikas video" par dokumentālo filmu par [[Toms Petijs|Tomu Petiju]] ''[[Runn' Down a Dream]]'' (2007). Izcils kino vēsturnieks, viņš režisējis tādas dokumentālās filmas kā ''[[Directed by John Ford]]'' (1971) un ''[[The Great Buster: A Celebration]]'' (2018), kā arī publicēja vairāk nekā desmit grāmatas, no kurām dažas ietver padziļinātas intervijas ar draugiem [[Hovards Houks|Hovardu Houksu]] un [[Alfreds Hičkoks|Alfrēdu Hičkoku]]. Vairāki filmu veidotāji minējuši Bogdanoviča darbu ietekmi uz savu daiļradi. Bogdanovičs nomira no [[Pārkinsona slimība]]s komplikācijām savās mājās Losandželosā 2022. gada 6. janvārī 82 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/peter-bogdanovich-dead-last-picture-show-1235070769/|title=Peter Bogdanovich, Oscar-Nominated Director and Champion of Hollywood’s Golden Age, Dies at 82|publisher=The Hollywood Reporter}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bogdanovičs, Pīters}} [[Kategorija:1939. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkas štatā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] jk1j2f44mkr672j9opykni6r7gwxbcz 0 500762 3660804 3655563 2022-07-25T18:50:39Z Dainis 876 /* Jūlijs */ wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2022|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2022. gads|2022]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOC limit|limit=2}} {{KGVT|2022}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[8. janvāris]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un pēc tam saslēdzās ar to. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[ION SCV-004]]'' (''Elysian Eleonora''), ''[[Alba Cluster 3]]'', ''[[Alba Cluster 4]]'', ''[[Capella 7]]'', ''[[Capella 8]]'', 2 × ''[[ICEYE]]'', ''[[Sič 2-30]]'', ''[[UMBRA-02]]'', ''[[BRO-5]]'', ''[[Dodona]]'' (''La Jument''), ''[[DEWASAT-1]]'', ''[[ETV-A1]]'', 44 × ''[[Flock 4x]]'', ''[[Gossamer-Piccolomini]]'', ''[[HYPSO-1]]'', ''[[IRIS-A]]'', 4 × ''[[Kepler (pavadonis)|Kepler]]'', ''[[LabSat]]'', 4 × ''[[Lemur-2]]'', 3 × ''[[MDASat-1]]'', ''[[NuX-1]]'', ''[[OroraTech 1]]'', ''[[STORK-1]]'', ''[[STORK-2]]'', ''[[SW1FT]]'', 8 × ''[[Tevel-1]]'', ''[[VZLUSat-2]]'', 2 × ''[[FOSSA PocketPOD]]'', ''[[Challenger (pavadonis)|Challenger]]'', ''[[CShark Pilot-1]]'' (''FossaSat-2E3''), ''[[Delfi-PQ]]'', ''[[EASAT-2]]'', ''[[FOSSASAT-2E5]]'', ''[[FOSSASAT-2E6]]'', ''[[Grizu-263a]]'', ''[[HADES]]'', ''[[LAIKA (pavadonis)|LAIKA]]'' (''FOSSASAT-2E4, FOSSASAT-2B''), ''[[MDQube-SAT1]]'', ''[[PION-BR1]]'', ''[[SanoSat-1]]'', ''[[SATTLA-2A]]'', ''[[SATTLA-2B]]'', ''[[Unicorn 1]]'', ''[[Unicorn 2A]]'', ''[[Unicorn 2D]]'', ''[[Unicorn 2E]]'', ''[[Unicorn 2TA1]]'', ''[[WISeSAT-1]]'' (''FossaSat-2E2''), ''[[WISeSAT-2]]'' (''FossaSat-2E1''); ** ar nesējraķeti ''[[LauncherOne]]'' palaisti nanopavadoņi ''[[ADLER-1]]'', ''[[GEARRS-3]]'', ''[[PAN-A]]'', ''[[PAN-B]]'', ''[[SteamSat-2]]'', ''[[STORK-3]]'', ''[[TechEdSat-13]]''. * [[17. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Shiyan 13]]''. * [[19. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Antons Škapļerovs]] un [[Pjotrs Dubrovs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[21. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 511]]'' misijā ''USSF-8'' palaisti militārie pavadoņi ''[[USA 324]]'' (''GSSAP 5'') un ''[[USA 325]]'' (''GSSAP 6''). * [[23. janvāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-24]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[24. janvāris]]: ** [[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops]] iegāja orbītā ap Zemes un Saules [[Lagranža punkti|Lagranža punktu]] L₂; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-24]]'' nolaidās uz Zemes okeānā. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Ludi Tance-1 01A]]'' (''L-SAR 01A''). * [[26. janvāris]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[FEES2]]'', ''[[GASPACS]]'', ''[[PATCOOL]]'', ''[[DAILI]]'', ''[[TARGIT]]''; ** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[VZLUSat-2]]''. * [[28. janvāris]] — no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[LabSat]]''. * [[31. janvāris]]: ** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STORK-1]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-2]]''. === Februāris === * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-326]]'' (''NROL-87''). * [[3. februāris]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[Light-1]]'', ''[[GT-1 (pavadonis)|GT-1]]''; ** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STORK-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. februāris]] — no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[SW1FT]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2553]]'' (''Neitron № 1''). * [[10. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz ST-B / Fregat-MT]]'' palaisti 34 sakaru pavadoņi ''[[OneWeb]]''; ** nesējraķetes ''[[Rocket 3.3]]'' avārijā zaudēti nanopavadoņi ''[[BAMA-1]]'', ''[[INCA]]'', ''[[QubeSat]]'', ''[[R5-S1]]''. * [[14. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[PSLV-XL]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-04]]'' (''RISAT-1A'') un nanopavadoņi ''[[INSPIRESat-1]]'', ''[[INS-2TD]]''. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-19]]'', tā kravā arī 6 pavadoņi ''[[YuZGU-55]]'' (''RadioSkaf RS''). * [[17. februāris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-19]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[19. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Antares 230+]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'', tā kravā arī nanopavadonis ''[[NACHOS]]''. * [[21. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] ASV noteica jaunas sankcijas Krievijas raķešu un kosmiskajai nozarei, tomēr saglabājot sadarbību [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] projektā. * [[25. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 50 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] [[Eiropas Savienība]] noteica sankcijas Krievijas koncernam ''[[Roskosmos]]''. * [[26. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Ludi Tance 1 01B]]'' (''L-SAR 01B''); ** atbildot uz Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju, ''[[Roskosmos]]'' paziņoja, ka pārtrauc sadarbību nesējraķešu ''[[Sojuz-2 (nesējraķešu saime)|Sojuz-2]]'' palaišanā no [[Gviānas kosmiskais centrs|Kuru]]. * [[27. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti pavadoņi ''[[Taijing-3 01]]'', ''[[Taijing-4 01]]'', ''[[Hainan-1 01]]'', ''[[Hainan-1 02]]'', ''[[Wenchang-1 01]]'', ''[[Wenchang-1 02]]'', ''[[Xidian-1]]'', ''[[Jilin-1 Mofang-02A 01]]'' (''Xiamen Keji 1''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 10]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 11]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 12]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 13]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 14]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 15]]'' (''Shaoguan-1''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 16]]'' (''Wenchang Chaosuan 2''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 17]]'' (''Wenchang Chaosuan 3''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 18]]'' (''Anxi Tieguanyin 1''), ''[[Tianqi-19]]'', ''[[Chaohu 1]]'', ''[[Chuangxing Leishen]]'', ''[[Xingshidai-17]]'', ''[[Qimingxing 1]]''. * [[28. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-β]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 541]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[GOES-T]]''. * [[2. marts]] — pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] Krievijas koncerna ''[[Roskosmos]]'' vadītājs [[Dmitrijs Rogozins]] paziņoja, ka atcels 5. martā plānoto sakaru pavadoņu ''[[OneWeb]]'' palaišanu no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras]], ja nesaņems garantijas no Apvienotās Karalistes, ka pavadoņi netiks izmantoti militāram nolūkam. * [[3. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 47 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** uzņēmums ''[[OneWeb]]'' nolēma pārtraukt savu pavadoņu palaišanu ar Krievijas raķetēm. * [[5. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti 6 sakaru pavadoņi ''[[Yinhe 4]]'' un pavadonis ''[[Xuanmingxingyuan]]''. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Qased]]'' palaists pavadonis ''[[Noor 2]]''. * [[9. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 48 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Rocket 3.3]]'' palaista derīgā krava ''[[S4 CROSSOVER]]'', pavadonis ''[[OreSat0]]'' un 20 pavadoņi ''[[SpaceBEE]]''; ** [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Keila Barona]] un [[Radža Čari]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[17. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Yaogan 34-02]]''. * [[18. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-21]]'', apkalpe: [[Oļegs Artemjevs]], [[Deniss Matvejevs]], [[Sergejs Korsakovs]]; ** kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-21]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 10]]''. * [[23. marts]] — [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Radža Čari]] un [[Matiass Maurers]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[24. marts]] — no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[IHI-SAT]]'', ''[[KITSUNE]]''. * [[27. marts]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. * [[29. marts]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 6A]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[Pujiang 2]]'' un ''[[Tiankun 2]]''. * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 11]]'' palaisti pavadoņi ''[[Tianping 2A]]'', ''[[Tianping 2B]]'', ''[[Tianping 2C]]''; ** kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-19]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz zemes, apkalpe: [[Antons Škapļerovs ]], [[Pjotrs Dubrovs]], [[Marks Vande Hei]]. * [[31. marts]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists pavadoņu pavadoņu izmetējs''[[ION SCV-005]]'' un pavadoņi ''[[EnMAP]]'', ''[[GNOMES-3]]'', 4 × ''[[Hawk 4]]'', ''[[Lynk Tower 1]]'' (''Lynk-05''), ''[[MP42 / Tiger-3]]'', 5 × ''[[ÑuSat]]'', ''[[AlfaCrux]]'', ''[[ARCSAT]]'', ''[[BRO-7]]'', ''[[CZE-BDSat]]'', ''[[Omnispace Spark-1]]'' (''LEO-1''), 4 × ''[[Patrol Mission]]'' (''KSF2''), ''[[Pixxel TD-2]]'' (''Shakuntala''), ''[[PlantSat]]'', 12 × ''[[SpaceBEE]]'', ''[[SUCHAI 2]]'', ''[[SUCHAI 3]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[BlackSky 16]]'', ''[[BlackSky 17]]''. * [[6. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Gaofen 3-03]]''. * [[7. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2554]]'' (''Lotos-S1 № 5''). * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'', apkalpe: [[Maikls Lopess-Alegrija]], [[Lerijs Konors]], [[Marks Peitī]], [[Eitans Stibe]]. * [[9. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** no pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV-005]]'' brīvā lidojumā tika palaists pavadonis ''[[PlantSat]]''. * [[11. aprīlis]] — no pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV-005]]'' brīvā lidojumā tika palaisti pavadoņi ''[[KSF2-C]]'' un ''[[KSF2-D]]''. * [[15. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 6D]]'' (''ChinaSat-6D''); ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 13]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi 1]]'' (''Atmosphere-1''). * [[16. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 13]]'' nolaidās uz zemes; apkalpe: [[Džai Džigans]], [[Vana Japina]], [[Je Guanfu]]. * [[17. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-327]]'' (''NROL-85'', ''NOSS-3 9'', ''Intruder 13''). * [[18. aprīlis]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Deniss Matvejevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]'' pie citas pieslēgvietas. * [[21. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās okeānā; apkalpe: [[Maikls Lopess-Alegrija]], [[Lerijs Konors]], [[Marks Peitī]], [[Eitans Stibe]]. * [[27. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-4]]'', apkalpe: [[Čells Lindgrēns]], [[Roberts Hainss]], [[Samanta Kristoforeti]], [[Džesika Votkinsa]]; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-4]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[28. aprīlis]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Deniss Matvejevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 1-01]]'' un ''[[Siwei Gaojing 1-02]]''; ** nesējraķetes versijas ''[[Angara-1.2]]'' pirmajā startā palaists pavadonis ''[[Kosmos-2555]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 11H]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen-04A]]'', 4 × ''[[Jilin-1 Gaofen-03D]]''. === Maijs === * [[2. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi: 3 × ''[[E-Space Demo]]'', ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[BRO-6]]'', ''[[Copia]]'', 24 × ''[[SpaceBEE]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]''. * [[5. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Kuanfu-01C]]'', 7 × ''[[Jilin-1 Gaofen-03D]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-3]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[6. maijs]]: ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-3]]'' nolaidās okeānā; apkalpe: [[Radža Čari]], [[Tomass Maršbērns]], [[Keila Barona]], [[Matiass Maurers]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 4]]''. * [[10. maijs]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 4]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[13. maijs]] — nesējraķetes ''[[Shuang Quxian 1]]'' avārijā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Jilin-1 Mofang-01A]]''. * [[13. maijs]]: ** nesējraķetes ''[[Shuang Quxian 1]]'' avārijā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Jilin-1 Mofang-01A ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2556]]'' (''Bars-M № 3L''); ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V N22]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' bezpilota režīmā. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaisti eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[LEO Test Sat 1]]'', ''[[LEO Test Sat 2]]'', ''[[Digui Tongxin Weixing]]''. * [[21. maijs]] — kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. maijs]]: * [[25. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmiskais velkonis ''[[Vigoride-3]]'' (''VR-3''), pavadoņu izmetēji ''[[Sherpa-AC1]]'', ''[[ION SCV-006]]'', pavadoņi ''[[GHGSat-C3]]'', ''[[GHGSat-C4]]'', ''[[GHGSat-C5]]'', 3 × ''[[Hawk 5]]'', 5 × ''[[ICEYE]]'', 4 × ''[[ÑuSat]]'', ''[[Umbra-03]]'', ''[[Agile Micro Sat]]'', ''[[BroncoSat-1]]'', ''[[Centauri-5]]'', 2 × ''[[Cicero-2]]'', 2 × ''[[CNCE Block 2]]'', ''[[Connecta T1.1]]'', ''[[CPOD A]]'' (''Tyvak-0032''), ''[[CPOD B]]'' (''Tyvak-0033''), ''[[Foresail-1]]'', ''[[Guardian 1]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Omnispace Spark-2]]'', ''[[Planetum 1]]'', ''[[Platform 1]]'' (''Shared Sat 2''), ''[[PTD-3 / TBIRD]]'', ''[[SBUDNIC]]'', ''[[SelfieSat]]'', ''[[SPiN-1]]'' (''MA61C''), ''[[Urdaneta-Armsat1]]'', ''[[VariSat-1C]]'', 7 × ''[[FOSSASAT-2E]]'', ''[[Veery-FS1]]'' (''Canary Hatchling''); ** kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz zemes. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-18]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]], tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[2. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti 9 pavadoņi ''[[Jili Xingzuo-1]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-20]]'', tā kravā arī 2 pavadoņi ''[[JuZGU-55]]'' (''RadioSkaf'') un 2 pavadoņi ''[[Ciolkovskij-Rjazan]]''; kravas kuģis saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 14]]'', apkalpe: [[Čeņs Duns]], [[Liu Jana]], [[Cai Sjudže]]; kosmosa kuģis saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Nilesat-301]]''. * [[12. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Rocket 3.3]]'' avārijā zaudēti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[TROPICS]]''. * [[17. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[SARah-1]]''. * [[19. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Globalstar FM15]]'' (''M087'') un pavadoņi ''[[USA-328]]'', ''[[USA-329]]'', ''[[USA-330]]'', ''[[USA-331]]''. * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Nuri]]'' palaists derīgās kravas masas makets ''[[PVSAT]]'' un pavadoņi ''[[ASTRIS-II]]'', ''[[CubesatYonsei]]'', ''[[SNUGLITE]]'', ''[[STEP CubeLab-II]]''. * [[22. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 1A]]'' palaists kosmiskās vides pētniecības pavadonis ''[[Tianxing 1]]'': ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 5 ECA]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[MEASAT-3d]]'', ''[[GSAT-24]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 3 pavadoņi ''[[Yaogan 35-02]]''; ** zonde ''[[BepiColombo]]'' veica [[Merkurs (planēta)|Merkura]] pārlidojumu. * [[27. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Gaofen-12 03]]''. * [[28. jūnijs]]: ** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Electron / Photon]]'' palaists Mēness orbitālais aparāts ''[[CAPSTONE]]''; ** no kravas kuģa ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[NACHOS]]''. * [[29. jūnijs]]: ** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STEP Cube Lab II]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SES-22]]''. * [[30. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[PSLV-CA]]'' palaisti pavadoņi ''[[DS-EO]]'', ''[[NeuSAR]]'', ''[[Scoob-1]]''; ** no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[RANDEV]]''. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 541]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[USA-332]]'' (''WFOV''), ''[[USA-333]]'' (''USSF-12 Ring''). * [[2. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[LauncherOne]]'' palaisti pavadoņi ''[[CTIM-FD]]'', ''[[GPX-2]]'', 2 × ''[[Gunsmoke-L]]'', ''[[MISR-B]]'', ''[[NACHOS-2]]'', ''[[Recurve]]'', ''[[Slingshot-1]]''. * [[3. jūlijs]] — no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[SNUGLITE-2]]''. * [[5. jūlijs]] — no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[MIMAN]]''. * [[7. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2557]]'' (''GLONASS-K № 16L''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian II-03]]''. * [[13. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-334]]'' (''RASR-3''); ** nesējraķetes ''[[Vega-C]]'' pirmajā startā palaisti pavadoņi ''[[LARES 2]]'', ''[[ALPHA (pavadonis)|ALPHA]]'', ''[[AstroBio CubeSat]]'' (''ABCS''), ''[[CELESTA]]'' (''ROBUSTA 1D''), ''[[GreenCube]]'', ''[[MTCube 2]]'' (''ROBUSTA 1E''), ''[[TRISAT-R]]''. * [[15. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-25]]'', tā kravā arī pavadoņi ''[[BeaverCube]]'', ''[[CapSat-1]]'', ''[[CLICK A]]'', ''[[D3 (pavadonis)|D3]]'', ''[[JAGSAT]]'', ''[[TUMnanoSAT]]''; ** par Krievijas kosmiskās korporācijas ''[[Roskosmos]]'' ģenerāldirektoru iecelts [[Jurijs Borisovs]], nomainot [[Dmitrijs Rogozins|Dmitriju Rogozinu]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2-01]]'' un ''[[Siwei Gaojing 2-02]]''. * [[16. jūlijs]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-25]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūlijs]]: ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. jūlijs]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Samanta Kristoforeti]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; tās laikā arī palaisti 8 pavadoņi ''[[JuZGU-55]]'' un 2 ''[[Ciolkovskij-Rjazan]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5B]]'' palaists orbitālās stacijas modulis ''[[Wentian]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** modulis ''[[Wentian]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. == Miruši == [[Attēls:Valery Victorovitch2.jpg|thumb|right|120px|[[Valērijs Rjumins]]]] * [[31. janvāris]] — [[Vladimirs Serebrenņikovs]] (''Владимир Алексеевич Серебренников''), PSRS, Krievijas inženieris konstruktors (dzimis 1926. gadā) * [[5. aprīlis]] — [[Bjarni Trigvasons]] (''Bjarni Tryggvason''), islandiešu Kanādas kosmonauts (dzimis 1945. gadā) * [[21. maijs]] — [[Vladimirs Čvanovs]] (''Владимир Константинович Чванов''), PSRS, Krievijas raķešdzinēju inženieris, amatpersona (dzimis 1936. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Valērijs Rjumins]] (''Валерий Викторович Рюмин''), PSRS, Krievijas kosmonauts (dzimis 1939. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2022. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2022. gads kosmonautikā| ]] 22qf7zd228r4o90pu63j87tthx5pevw 10 500763 3660805 3655564 2022-07-25T18:51:29Z Dainis 876 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2022 | pavadoņi = 49 × [[Starlink]] {{!}} [[ION SCV-004]]{{,}} [[Alba Cluster 3]]{{,}} [[Alba Cluster 4]]{{,}} [[Capella 7]]{{,}} [[Capella 8]]{{,}} 2 × [[ICEYE]]{{,}} [[Sič 2-30]]{{,}} [[UMBRA-02]]{{,}} [[BRO-5]]{{,}} [[Dodona]]{{,}} [[DEWASAT-1]]{{,}} [[ETV-A1]]{{,}} 44 × [[Flock 4x]]{{,}} [[Gossamer-Piccolomini]]{{,}} [[HYPSO-1]]{{,}} [[IRIS-A]]{{,}} 4 × [[Kepler (pavadonis)|Kepler]]{{,}} [[LabSat]]{{,}} 4 × [[Lemur-2]]{{,}} 3 × {{,}} [[MDASat-1]]{{,}} [[NuX-1]]{{,}} [[OroraTech 1]]{{,}} [[STORK-1]]{{,}} [[STORK-2]]{{,}} [[SW1FT]]{{,}} 8 × [[Tevel-1]]{{,}} [[VZLUSat-2]]{{,}} 2 × [[FOSSA PocketPOD]]{{,}} [[Challenger (pavadonis)|Challenger]]{{,}} [[CShark Pilot-1]]{{,}} [[Delfi-PQ]]{{,}} [[EASAT-2]]{{,}} [[FOSSASAT-2E5]]{{,}} [[FOSSASAT-2E6]]{{,}} [[Grizu-263a]]{{,}} [[HADES]]{{,}} [[LAIKA (pavadonis)|LAIKA]]{{,}} [[MDQube-SAT1]]{{,}} [[PION-BR1]]{{,}} [[SanoSat-1]]{{,}} [[SATTLA-2A]]{{,}} [[SATTLA-2B]]{{,}} [[Unicorn 1]]{{,}} [[Unicorn 2A]]{{,}} [[Unicorn 2D]]{{,}} [[Unicorn 2E]]{{,}} [[Unicorn 2TA1]]{{,}} [[WISeSAT-1]]{{,}} [[WISeSAT-2]] {{!}} [[ADLER-1]]{{,}} [[GEARRS-3]]{{,}} [[PAN-A]]{{,}} [[PAN-B]]{{,}} [[SteamSat-2]]{{,}} [[STORK-3]]{{,}} [[TechEdSat-13]] {{!}} [[Shiyan 13]] {{!}} 49 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-324]]{{,}} [[USA-325]] {{!}} [[Ludi Tance-1 01A]] {{!}} [[CSG-2]] {{!}} [[USA-326]] {{!}} 49 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2553]] {{!}} 34 × [[OneWeb]] {{!}} <s>[[BAMA-1]]{{,}} [[INCA]]{{,}} [[QubeSat]]{{,}} [[R5-S1]]</s> {{!}} [[EOS-04]]{{,}} [[INSPIRESat-1]]{{,}} [[INS-2TD]] {{!}} [[Progress MS-19]] (6 × [[YuZGU-55]]) {{!}} [[NG-17|Cygnus NG-17]] ([[NACHOS]]) {{!}} 46 × [[Starlink]] {{!}} 50 × [[Starlink]] {{!}} [[Ludi Tance 1 01B]] {{!}} [[Taijing-3 01]]{{,}} [[Taijing-4 01]]{{,}} [[Hainan-1 01]]{{,}} [[Hainan-1 02]]{{,}} [[Wenchang-1 01]]{{,}} [[Wenchang-1 02]]{{,}} [[Xidian-1]]{{,}} [[Jilin-1 Mofang-02A 01]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 10]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 11]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 12]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 13]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 14]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 15]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 16]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 17]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 18]]{{,}} [[Tianqi-19]]{{,}} [[Chaohu 1]]{{,}} [[Chuangxing Leishen]]{{,}} [[Xingshidai-17]]{{,}} [[Qimingxing 1]] {{!}} [[StriX-β]] {{!}} [[GOES-T]] {{!}} 47 × [[Starlink]] {{!}} 6 × [[Yinhe 4]]{{,}} [[Xuanmingxingyuan]] {{!}} [[Noor 2]] {{!}} 48 × [[Starlink]] {{!}} [[S4 CROSSOVER]]{{,}} [[OreSat0]]{{,}} 20 × [[SpaceBEE]] {{!}} [[Yaogan 34-02]] {{!}} '''[[Sojuz MS-21]]''' {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Meridian-M № 10]] {{!}} [[Pujiang 2]]{{,}} [[Tiankun 2]] {{!}} [[Tianping 2A]]{{,}} [[Tianping 2B]]{{,}} [[Tianping 2C]] {{!}} [[ION SCV-005]]{{,}} [[EnMAP]]{{,}} [[GNOMES-3]]{{,}} 4 × [[Hawk 4]]{{,}} [[Lynk Tower 1]]{{,}} [[MP42 / Tiger-3]]{{,}} 5 × [[ÑuSat]]{{,}} [[AlfaCrux]]{{,}} [[ARCSAT]]{{,}} [[BRO-7]]{{,}} [[CZE-BDSat]]{{,}} [[Omnispace Spark-1]]{{,}} 4 × [[Patrol Mission]]{{,}} [[Pixxel TD-2]]{{,}} [[PlantSat]]{{,}} 12 × [[SpaceBEE]]{{,}} [[SUCHAI 2]]{{,}} [[SUCHAI 3]] {{!}} [[BlackSky 16]]{{,}} [[BlackSky 17]] {{!}} [[Gaofen 3-03]] {{!}} [[Kosmos-2554]] {{!}} '''[[Ax-1]]''' {{!}} [[Zhongxing 6D]] {{!}} [[Daqi 1]] {{!}} 2 × [[USA-327]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-4]]''' {{!}} [[Siwei Gaojing 1-01]]{{,}} [[Siwei Gaojing 1-02]] {{!}} [[Kosmos-2555]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Jilin-1 Gaofen-04A]]{{,}} 4 × [[Jilin-1 Gaofen-03D]] {{!}} 3 × [[E-Space Demo]]{{,}} [[AuroraSat-1]]{{,}} [[BRO-6]]{{,}} [[Copia]]{{,}} 24 × [[SpaceBEE]]{{,}} [[MyRadar-1]]{{,}} [[TRSI-2]]{{,}} [[TRSI-3]]{{,}} [[Unicorn 2]] {{!}} [[Jilin-1 Kuanfu-01C]]{{,}} 7 × [[Jilin-1 Gaofen-03D]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 4]] {{!}} <s>[[Jilin-1 Mofang-01A]]</s> {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2556]] {{!}} [[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]] {{!}} [[LEO Test Sat 1]]{{,}} [[LEO Test Sat 2]]{{,}} [[Digui Tongxin Weixing]] {{!}} [[Vigoride-3]]{{,}} [[Sherpa-AC1]]{{,}} [[ION SCV-006]]{{,}} [[GHGSat-C3]]{{,}} [[GHGSat-C4]]{{,}} [[GHGSat-C5]]{{,}} 3 × [[Hawk 5]]{{,}} 5 × [[ICEYE]]{{,}} 4 × [[ÑuSat]]{{,}} [[Umbra-03]]{{,}} [[Agile Micro Sat]]{{,}} [[BroncoSat-1]]{{,}} [[Centauri-5]]{{,}} 2 × [[Cicero-2]]{{,}} 2 × [[CNCE Block 2]]{{,}} [[Connecta T1.1]]{{,}} [[CPOD A]]{{,}} [[CPOD B]]{{,}} [[DISCO-1]]{{,}} [[Foresail-1]]{{,}} [[Guardian 1]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Omnispace Spark-2]]{{,}} [[Planetum 1]]{{,}} [[Platform 1]]{{,}} [[PTD-3 / TBIRD]]{{,}} [[SBUDNIC]]{{,}} [[SelfieSat]]{{,}} [[SPiN-1]]{{,}} [[Urdaneta-Armsat1]]{{,}} [[VariSat-1C]]{{,}} 7 × [[FOSSASAT-2E]]{{,}} [[Veery-FS1]] {{!}} 9 × [[Jili Xingzuo-1]] {{!}} [[Progress MS-20]] (2 × [[JuZGU-55]]{{,}} 2 × [[Ciolkovskij-Rjazan]]) {{!}} '''[[Shenzhou 14]]''' {{!}} [[Nilesat-301]] {{!}} <s>2 × [[TROPICS]]</s> {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[SARah-1]] {{!}} [[Globalstar FM15]]{{,}} [[USA-328]]{{,}} [[USA-329]]{{,}} [[USA-330]]{{,}} [[USA-331]] {{!}} [[PVSAT]]{{,}} [[ASTRIS-II]]{{,}} [[CubesatYonsei]]{{,}} [[SNUGLITE]]{{,}} [[STEP CubeLab-II]] {{!}} [[Tianxing 1]] {{!}} [[MEASAT-3d]]{{,}} [[GSAT-24]] {{!}} 3 × [[Yaogan 35-02]] {{!}} [[Gaofen-12 03]] {{!}} [[CAPSTONE]] {{!}} [[SES-22]] {{!}} [[DS-EO]]{{,}} [[NeuSAR]]{{,}} [[Scoob-1]] {{!}} [[USA-332]]{{,}} [[USA-333]] {{!}} [[CTIM-FD]]{{,}} [[GPX-2]]{{,}} 2 × [[Gunsmoke-L]]{{,}} [[MISR-B]]{{,}} [[NACHOS-2]]{{,}} [[Recurve]]{{,}} [[Slingshot-1]] {{!}} [[Kosmos-2557]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 46 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian II-03]] {{!}} [[USA-334]] {{!}} [[LARES 2]]{{,}} [[ALPHA (pavadonis)|ALPHA]]{{,}} [[AstroBio CubeSat]]{{,}} [[CELESTA]]{{,}} [[GreenCube]]{{,}} [[MTCube 2]]{{,}} [[TRISAT-R]] {{!}} [[SpaceX CRS-25]] ([[BeaverCube]]{{,}} [[CapSat-1]]{{,}} [[CLICK A]]{{,}} [[D3 (pavadonis)|D3]]{{,}} [[JAGSAT]]{{,}} [[TUMnanoSAT]]) {{!}} [[Siwei Gaojing 2-01]]{{,}} [[Siwei Gaojing 2-02]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 46 × [[Starlink]] {{!}} [[Wentian]] {{!}} 53 × [[Starlink]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> sefopixb0rjhlsgakm3raqngka8malb 0 501085 3660978 3654927 2022-07-26T06:39:51Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Malaika Mihambo | vārds_orig = ''Malaika Mihambo'' | attēls = 2019 Malaika Mihambo - by 2eight - DSC6979.jpg | att_izm = | paraksts = Malaika Mihambo 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|2|3}} | dz_viet = {{vieta|Vācija|Heidelberga}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{GER}} | dzīvesvieta = | garums = 171 [[centimetrs|cm]] | svars = 58 [[kilograms|kg]] | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[Tāllēkšana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personīgie rekordi ------> | PR1 = 7,30 m | PR1_d = Tāllēkšana | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Vācija}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{Medaļa|Gold|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}|{{osv|Vieglatlētika|2020|Vasaras|title=Tāllēkšana}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{Medaļa|Gold|[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Doha 2019]]|Tāllēkšana}} {{Medaļa|Gold|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|Tāllēkšana}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medaļa|Gold|[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Berlīne 2018]]|Tāllēkšana}} {{Medaļa|Bronze|[[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Amsterdama 2016]]|Tāllēkšana}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{Medaļa|Silver|Toruņa 2021|Tāllēkšana}} }} '''Malaika Mihambo''' (dzimusi {{dat|1994|2|3}} [[Heidelberga|Heidelbergā]], [[Vācija|Vācijā]]) ir vācu [[vieglatlēte]], startē [[tāllēkšana]]s sacensībās. Pašreizējā olimpiskā ({{oss|V=2020}}), divkārtējā pasaules ([[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019]], [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022]]) un [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018. gada ]] Eiropas čempione tāllēkšanā. Viņas māte ir no [[Vācija]]s, bet tēvs no [[Tanzānija]]s. Mihambo atzīta par Vācijas gada sportisti 2019., 2020. un 2021. gadā. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Vieglatlēts-aizmetnis}} {{Vācijas sportists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Makambo, Malaika}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Olimpiskās zelta medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Tāllēcēji]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] 03h92j99zbnelwlqy0hpzuiujrubgfc 3660979 3660978 2022-07-26T06:40:33Z Vylks 50297 noņēmu [[Kategorija:Vācijas vieglatlēti]]; pievienoju [[Kategorija:Vācijas vieglatlētes]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Malaika Mihambo | vārds_orig = ''Malaika Mihambo'' | attēls = 2019 Malaika Mihambo - by 2eight - DSC6979.jpg | att_izm = | paraksts = Malaika Mihambo 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|2|3}} | dz_viet = {{vieta|Vācija|Heidelberga}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{GER}} | dzīvesvieta = | garums = 171 [[centimetrs|cm]] | svars = 58 [[kilograms|kg]] | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[Tāllēkšana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personīgie rekordi ------> | PR1 = 7,30 m | PR1_d = Tāllēkšana | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Vācija}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{Medaļa|Gold|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}|{{osv|Vieglatlētika|2020|Vasaras|title=Tāllēkšana}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{Medaļa|Gold|[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Doha 2019]]|Tāllēkšana}} {{Medaļa|Gold|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|Tāllēkšana}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medaļa|Gold|[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Berlīne 2018]]|Tāllēkšana}} {{Medaļa|Bronze|[[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Amsterdama 2016]]|Tāllēkšana}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{Medaļa|Silver|Toruņa 2021|Tāllēkšana}} }} '''Malaika Mihambo''' (dzimusi {{dat|1994|2|3}} [[Heidelberga|Heidelbergā]], [[Vācija|Vācijā]]) ir vācu [[vieglatlēte]], startē [[tāllēkšana]]s sacensībās. Pašreizējā olimpiskā ({{oss|V=2020}}), divkārtējā pasaules ([[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019]], [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022]]) un [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018. gada ]] Eiropas čempione tāllēkšanā. Viņas māte ir no [[Vācija]]s, bet tēvs no [[Tanzānija]]s. Mihambo atzīta par Vācijas gada sportisti 2019., 2020. un 2021. gadā. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Vieglatlēts-aizmetnis}} {{Vācijas sportists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Makambo, Malaika}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Olimpiskās zelta medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Tāllēcēji]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] 5xi0lhpkje7cup6yb74svhillwc7pdp 0 501166 3660885 3581635 2022-07-25T21:29:16Z Baisulis 11523 /* ievads */ : wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ana de Armasa | vārds_orig = ''Ana de Armas'' | attēls = Ana de Armas, March 2018, GQ Mexico 04 cropped.jpg | attēla izmērs = | komentārs = de Armasa 2018. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1988|4|30}} | dz. vieta = {{vieta|Kuba|Havana}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 2006—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }}'''Ana Selija de Armasa Kaso''' ({{Val|es|Ana Celia de Armas Caso}}, dzimusi {{Dat|1988|4|30}}) ir [[Kuba|kubiešu]] un [[Spāņi|spāņu]] [[aktrise]]. Dzimusi Kubā, 18 gadu vecumā pārcēlusies uz [[Madride|Madridi]], kur no 2007. līdz 2010. gadam viņa piedalījās populārā pusaudžu seriālā ''[[El Internado]]''. Vēlāk pārcēlusies uz [[Losandželosa|Losandželosu]], kur viņa piedalījās angļu valodas filmās "[[Tuk-tuk]]" (''Knock Knock'', 2015), "[[Kara suņi]]" (2016) un ''[[Hands of Stone]]'' (2016). Starptautisku atpazīstamību ieguvusi ar lomu [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēva]] zinātniskās fantastikas filmu "[[Pa asmeni skrejošais 2049]]" (2017). Ieguvusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise komēdijā vai mūziklā par filmu "[[Uz nažiem]]" (2019). Piedalījusies arī filmās "[[Spiegu tīkls]]" (''Wasp Network'', 2019), "[[Nav laiks mirt]]" (2021) un ''[[The Gray Man]]'' (2022). == Ārējās saites == {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Armasa, Ana de}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kubā dzimušie]] [[Kategorija:Kubiešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Spāņu kinoaktieri]] rs5m3vg1fx41s6nyty67i2savad76o2 0 501905 3660728 3601596 2022-07-25T15:37:49Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, removed: ASV aktieri using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Olīvija Rodrigo | Vārds_orig = Olivia Rodrigo | Attēls = Olivia Rodrigo at Vice President's West Wing office (2).jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = Rodrigo 2021. gadā | Dz_vārds = Olīvija Izabella Rodrigo | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|2003|2|20}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Kalifornija|Murjeta}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[popmūzika]], [[poproks]] | Nodarbošanās = aktrise, dziedātāja, dziesmu autore | Instrumenti = | Gadi = |Izdevējkompānija = ''[[Geffen Records|Geffen]]'', ''[[Interscope Records|Interscope]]'' | Darbojies_arī = | Mlapa = {{URL|oliviarodrigo.com}} | Dzimums = S }} '''Olīvija Izabella Rodrigo''' ({{val|en|Olivia Isabel Rodrigo}}; dzimusi {{dat|2003|2|20}} [[Murjeta|Murjetā]]) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] aktrise, dziedātāja un dziesmu autore. Rodrigo popularitāti ieguva, atveidojot galvenās lomas ''[[The Walt Disney Company|Disney]]'' seriālos ''[[Bizaardvark]]'' un ''[[High School Musical: The Musical: The Series]]''. 2020. gadā Rodrigo parakstīja līgumu ar mūzikas ierakstu kompānijām ''[[Geffen Records]]'' un ''[[Interscope Records]]''. {{dat|2021|8|1}} iznāca viņas pirmais [[singls]] ''[[Drivers License]]''. Uzreiz pēc iznākšanas tas ieguva lielu popularitāti, pārspējot vairākus mūzikas [[straumēšana]]s rekordus,<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Olivia Rodrigo's "Driver's License" Broke A Huge Spotify Streaming Record Twice This Week|url=https://genius.com/a/olivia-rodrigo-s-driver-s-license-broke-a-huge-spotify-streaming-record-twice-this-week|access-date=January 14, 2021|website=Genius|archive-date=January 15, 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210115075414/https://genius.com/a/olivia-rodrigo-s-driver-s-license-broke-a-huge-spotify-streaming-record-twice-this-week}}</ref> kā arī debitēja ASV ''[[Billboard Hot 100]]'' mūzikas topa pirmajā vietā,<ref name="DriversLicense_US_Number1">{{publikācijas atsauce|url=https://www.billboard.com/articles/business/chart-beat/9512983/olivia-rodrigo-drivers-license-number-one-hot-100-debut|title=Olivia Rodrigo's 'Drivers License' Debuts at No. 1 on Billboard Hot 100|magazine=Billboard|first=Gary|last=Trust|date=January 19, 2021|access-date=January 19, 2021|archive-date=January 19, 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210119144616/https://www.billboard.com/articles/business/chart-beat/9512983/olivia-rodrigo-drivers-license-number-one-hot-100-debut/|dead-url=no}}</ref> sasniedzot pirmo vietu arī vairāku citu valstu mūzikas topos. Pēc tam viņa izlaida arī singlus ''[[Deja Vu (Olīvijas Rodrigo dziesma)|Deja Vu]]'' un ''[[Good 4 U]]'', otrajam arī debitējot ''Billboard Hot 100'' pirmajā vietā.<ref>{{publikācijas atsauce|title=Olivia Rodrigo Scores Second Billboard Hot 100 No. 1 With Debut of 'Good 4 U'|url=https://www.billboard.com/articles/news/9577508/olivia-rodrigo-good-4-u-number-one-debut-hot-100|access-date=May 25, 2021|magazine=Billboard|archive-date=July 11, 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210711160237/https://www.billboard.com/articles/news/9577508/olivia-rodrigo-good-4-u-number-one-debut-hot-100|dead-url=no}}</ref> {{dat|2021|5|21||bez}} Rodrigo izlaida savu debijas albumu ''[[Sour (albums)|Sour]]''. Tas ieguva pozitīvas atsauksmes no kritiķiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/music/sour/olivia-rodrigo|title=Reviews and Tracks for Sour by Olivia Rodrigo|publisher=[[Metacritic]]|access-date=May 21, 2021|archive-date=May 21, 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210521180237/https://www.metacritic.com/music/sour/olivia-rodrigo}}</ref> kā arī debitēja ''[[Billboard 200]]'' topa pirmajā vietā. ''Sour'' kļuva par 2021. gada trešo vispārdotāko albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]],<ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|last=McIntyre|first=Hugh|date=January 6, 2022|title=Taylor Swift Claims Four Of The 10 Bestselling Albums Of 2021 As Adele Dominates|url=https://www.forbes.com/sites/hughmcintyre/2022/01/06/taylor-swift-claims-four-of-the-10-bestselling-albums-of-2021-as-adele-dominates/|access-date=January 12, 2022|website=[[Forbes]]}}</ref> kā arī ceturto — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]].<ref name=":11">{{Tīmekļa atsauce|last=Griffiths|first=George|date=January 4, 2022|title=The Official Top 40 biggest albums of 2021|url=https://www.officialcharts.com/chart-news/the-official-top-40-biggest-albums-of-2021__34858/|access-date=January 12, 2022|website=[[Official Charts Company]]}}</ref> Tas arī kļuva par mūzikas straumēšanas platformā ''[[Spotify]]'' visvairāk straumēto albumu pasaulē 2021. gadā, ''Drivers License'' esot visvairāk straumētajai dziesmai šajā platformā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Beaumont-Thomas|first=Ben|date=December 1, 2021|title=Bad Bunny most-streamed artist on Spotify for second year running|url=https://www.theguardian.com/music/2021/dec/01/bad-bunny-most-streamed-artist-on-spotify-for-second-year-running|access-date=January 12, 2022|work=[[The Guardian]]}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.oliviarodrigo.com/ Oficiālā mājaslapa] {{Aktieru ārējās saites}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rodrigo, Olīvija}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] 9gfcg1mrzfik58sfqbfeann3n85qx5w 0 503398 3660661 3616663 2022-07-25T13:09:25Z ATTA CENTRE 103883 дополнение статьи wikitext text/x-wiki [[Attēls:ATTA CENTRE.jpg|thumb|324x324px|ATTA CENTRE, Krasta iela 60]] '''ATTA CENTRE''' ir daudzfunkcionāls kongresu centrs Krasta ielā 60, [[Rīga|Rīgā]]. Tas ir viens no lielākajiem konferenču centiem [[Baltijas valstis|Baltijā]], ar kopējo platību 15 000 m2 un griestu augstumu 6,5 m. Atrodoties pašā Latvijas galvaspilsētas sirdī, ATTA CENTRE ir viena no lielākajām konferenču un pasākumu norises vietām Baltijā. Šim reģionam jau sen bija nepieciešams analoģisks daudzfunkcionāls kongresu centrs, kurā būtu iespējams rīkot plaša mēroga starptautiskus pasākumus. Mūsu kongresu centrs piedāvā labākos tehnoloģiskos risinājumus jūsu projektu īstenošanai un vadīšanai. ATTA CENTRE kopējā platība ir 15 000 m2, savukārt griestu augstums ir 6,5 m. Pateicoties plašajām tehniskajām iespējām, šeit ir iespējams rīkot visdažādākos pasākumus: izstādes, konferences, banketus, kā arī kultūras, mākslas un jebkāda formāta sporta pasākumus. Augsto tehnoloģiju multimodālā sistēma ļauj mainīt visa pirmā stāva plānojumu, nezaudējot skaņas izolācijas kvalitāti. == Mērķis un misija == ATTA CENTRE ir eksperimentāla telpa – gan reāla, gan virtuāla, - un ir paredzēta mūsdienu lietišķajiem cilvēkiem dinamiskajā mūsdienu pasaulē. ATTA tiecas apvienot visus produktīvam un radošam darbam nepieciešamos instrumentus un pakalpojumus – izstāžu kompleksu, konferenču centru, biroju un kopstrādes telpas, kā arī citus pakalpojumus, kas nepieciešami XXI gadsimta cilvēkiem. Mēs radām unikālu vidi, kas motivē, piesaista un iedvesmo mūsu klientus. Mēs vēlamies, lai ATTA kļūtu par vietu, kur ikviens cilvēks atradīs savu aicinājumu, to, kas viņam patiešām patīk, savu kaislību. Šīs vīzijas pamatā ir vairākas vērtības, kas izstrādātas kopā ar ATTA CENTRE komandu, un kas pārstāv mums vissvarīgākos principus. == Vērtības == * Komandas darbs * Iedvesmojošas iepazīšanās * Efektīva sadarbība * Patstāvīga domāšana * Elastīgums un spēja pielāgoties == Telpas == [[Attēls:ABC hall.png|thumb|193x193px|A+B+C Halls]] ATTA CENTRE piedāvā 22 konferenču telpas. Pateicoties plašajām tehniskajām iespējām, šeit ir iespējams rīkot visdažādākos pasākumus: izstādes, konferences, banketus, kā arī kultūras, mākslas un jebkāda formāta sporta pasākumus. Augsto tehnoloģiju multimodālā sistēma ļauj pilnībā mainīt pirmā stāva plānojumu, nezaudējot skaņas izolācijas kvalitāti – viss ir atkarīgs no pasākuma formāta. Katra piedāvātā telpa ir aprīkota ar jaunākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem un sniedz plašas iespējas zīmola izvietošanai. Apskatiet piedāvājumā esošās telpas un izvēlieties vietu, kas būtu ideāli piemērota jūsu pasākumam: ATTA CENTRE norises vietas ir viegli pielāgojamas jebkuram plānojumam - klasiskās "teātra" auditorijas, plašas apmācību telpas, sanāksmju telpas un U formas auditorijas, "slēgtie kvadrāti", darbnīcu telpas, funkcionālās izstāžu zāles, banketu un "kabarē" zāles, kā arī uzņemšanas zonas. == ATTA Terārijs == Terārijs, kas atrodas pašā mūsu kongresu zāles centrā – šī unikālā piecu metru platā skudru pūžņa konstrukcija ir radīta sadarbībā ar Rīgas Zooloģisko dārzu, un tas ir centra galvenais punkts, ap kuru notiek kustība. ATTA CENTRE pamatā ir ideja par skudru pūzni – ATTA filozofija ir darbs, kas vērsts uz kaut kā jauna radīšanu, centība un kopīga attīstība jaunu apvāršņu meklējumos. ATTA CENTRE nosaukums dots par godu unikālai lapgriezēju skudru sugai, kas tiek uzskatītas par vienu no attīstītākajiem organismiem pasaulē. Atta fabricius, tāpat kā cilvēki, spēj nodarboties ar lauksaimniecību, un ir pazīstamas ar to, ka ir spējīgas uzbūvēt pasaulē lielākos skudru pūžņus. Savukārt meditatīva skudru aktivitāšu vērošana palīdz atjaunot domas, nomierināties un koncentrēties, kas jebkuram mūsdienu metropoles iedzīvotājam ir neticami svarīgi. == Pasākumu organizēšana == [[Attēls:ATTA CENTRE fest.jpg|thumb|315x315px|ATTA KRASTA Festival 07.2022]] Gatavojoties pasākuma rīkošanai ATTA CENTRE, jūs pavadīs profesionāls koordinators, kas pie šī projekta strādās no pirmās sanāksmes līdz veiksmīgam tā noslēgumam. Pasākumu koordinators ir ATTA CENTRE sistēmas ceļvedis, kas palīdzēs jums orientēties jaunajās telpās, izveidos darba plānu un izvērtēs nākotnes kampaņu potenciālu. ATTA CENTRE koordinācijas komandai ir vērienīga pieredze dažāda mēroga pasākumu rīkošanā. ATTA CENTRE speciālisti augstu novērtē jūsu laiku, tāpēc visus sarežģītos darbus uzņemas paši, rīkojot pasākumu vairākos posmos: * Pasākuma koncepcijas izstrāde; * Piemērotākās vietas izvēle; * Pasākuma noformējuma izstrāde; * Atbilstošā apkalpojošā personāla izvēle; * Tehniskā aprīkojuma nodrošināšana (pēc pieprasījuma); * Ēdināšanas pakalpojumu pasūtīšana; * Viesu izmitināšana sadarbību partneru viesnīcās. {{copyvio|url=https://www.attacentre.com/lv/page/par-atta-centre/}}{{izolēts raksts|date=2022. gada jūlijs}} exd8fx23xbwfw9z7d7d2edl71d130uk 3660662 3660661 2022-07-25T13:19:27Z ScAvenger 1630 Atcēlu [[Special:Contributions/ATTA CENTRE|ATTA CENTRE]] ([[User talk:ATTA CENTRE|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3660661 - mājaslapu nekopējam: pirmkārt, autortiesības, otrkārt, neenciklopēdiski. Uz bildēm arī attiecas autortiesības, Vikikrātuvē vēl to nav pamanījuši. wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada maijs}} {{copyvio|url=https://www.attacentre.com/lv/page/par-atta-centre/}} '''ATTA CENTRE''' ir daudzfunkcionāls kongresu centrs Krasta ielā 60, [[Rīga|Rīgā]]. Tas ir viens no lielākajiem konferenču centiem [[Baltijas valstis|Baltijā]], ar kopējo platību 15 000 m2 un griestu augstumu 6,5 m. 9079oqp3yydw6ylc63bk3u7ynr93tvc 0 504089 3660996 3638337 2022-07-26T07:45:59Z Baisulis 11523 update ..... wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''The Battle at Lake Changjin II'' | oriģinālnos = 長津湖之水門橋 | attēls = The Battle at Lake Changjin II poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = * [[Čeņs Kaige]] * [[Cujs Harks]] * [[Dante Lams]] | producents = [[Ju Dons]] | scenārijs = * Lans Cjolons * [[Huans Džianksins]] | aktieri = * [[Vu Džins]] * [[Džeksons Jī]] * [[Duans Jions]] * [[Žans Haniu]] | mūzika = * [[Eliots Liangs]] * Žiji Vons * Li Je | operators = * Pans Luo * Gao Hu * [[Pīters Pau]] | mākslinieks = | montāža = | studija = * ''[[Bona Film Group]] Limited'' * ''[[August First Film Studio]]'' * ''Bona Film Group Limited'' * ''[[Huaxia Film Distribution]]'' * ''China Film Co., Ltd.'' * ''Shanghai Film Group'' * ''[[Alibaba Pictures]]'' * ''Dengfeng International Culture Media'' | izplatītājs = * ''Bona Film Group'' * ''Emperor Motion Pictures'' | izdošana = {{filmas datums|2022|1|2}} | ilgums = 149 minūtes<ref name="猫眼 长津湖之水门桥">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maoyan.com/films/1446115|title=长津湖之水门桥|work=猫眼电影|accessdate=2022-01-21}}</ref> | valsts = {{karogs|Ķīna}} | valoda = [[mandarīnu valoda|mandarīnu]] | budžets = | ienākumi = {{ASV dolārs|626,5 miljons}}<ref name="bom">{{tīmekļa atsauce |title=The Battle at Lake Changjin II |url=https://www.boxofficemojo.com/releasegroup/gr1505055237/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|7|26||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''''The Battle at Lake Changjin II''''' ({{val|zh|長津湖之水門橋}}), zināma arī kā '''''Water Gate Bridge''''', ir 2022. gada [[Ķīna]]s [[kara filma]] un tas ir turpinājums filmai ''[[The Battle at Lake Changjin]]'' (2021).<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wenweipo.com/a/202112/06/AP61ad22f9e4b07b4059d682b2.html|title=《長津湖之水門橋》主創獲激勵與祝福|work=文匯網|access-date=2022-01-15|date=2021-12-06}}</ref><ref name="SCMP Lunar New Year 2022-02-02 Battle at Lake Changjin II">{{Ziņu atsauce|url=https://www.scmp.com/economy/china-economy/article/3165597/chinas-early-lunar-new-year-box-office-sales-strong-despite|title=China’s Lunar New Year movie sales strong despite virus, ticket prices|work=South China Morning Post|access-date=5 February 2022|date=2 February 2022|language=en}}</ref><ref name="Laura He CNN The Battle at Lake Changjin 2022-02-02">{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/2022/02/02/media/china-box-office-record-lunar-new-year-intl-hnk/index.html|title=China's biggest Lunar New Year release is another Korean War propaganda movie|work=CNN|access-date=5 February 2022|last=He|first=Laura}}</ref> Filmas režisori ir [[Čeņs Kaige|Čens Kaige]], [[Cujs Harks]], [[Dante Lams]], un tajā galvenās lomas atveido [[Vu Džins]], [[Džeksons Jī]], [[Duans Jions]] un [[Žans Haniu]]. Šī ir daļa no [[Ķīnas Komunistiskās partijas 100. gadadiena]]s svinībām uzņemtajam filmām. Filmas pamatā ir vēsturiskās cīņas Funčilinas pārejā Čosinas ūdenskrātuves kaujas laikā [[Korejas karš|Korejas karā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://fun.youth.cn/gnzx/202104/t20210414_12855633.htm|title=《长津湖》《大决战》等多部献礼片扎堆拍摄制作 怀柔打造红色“党史电影”拍摄基地|work=[[北京日报]]|access-date=2021-06-13|date=2021-06-13}}</ref> Filmas pirmizrāde notika 2022. gada 1. februārī ([[ķīniešu Jaunais gads]]) un tā visā pasaulē ir nopelnījusi vairāk nekā {{sk|626 miljonus}} ASV dolāru, un šobrīd tā ir [[2022. gads kino|2022. gada sestā ienesīgākā filma]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:Ķīnas filmas]] 6349g6n9ulclrbmgeq3y7gk3vyvchjb 0 504371 3661004 3654025 2022-07-26T07:57:39Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Es sarkstu | oriģinālnos = ''Turning Red'' | attēls = Turning Red poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = animācijas filma | režisors = [[Domī Ši]] | producents = Lindsija Kolinsa | scenārijs = * [[Džūlija Čo]] * Domī Ši | aktieri = * Rozālija Čianga * [[Sandra O]] * Eiva Morsa * [[Maitreja Ramakrišnana]] * [[Haiena Pārksa]] * [[Orions Lī]] * [[Vai Čins Ho]] * [[Džeimss Hongs]] | mūzika = [[Ludvigs Jēransons]] | operators = * Mahjars Abosaedi * Džonatans Pitko | mākslinieks = | montāža = * Nikolass Smits * Stīvs Blūms | studija = * ''[[Walt Disney Pictures]]'' * ''[[Pixar Animation Studios]]'' | izplatītājs = ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'' | izdošana = {{filmas datums|2022|3|1|''[[El Capitan Theatre]]''|2022|3|11|ASV un Latvija}} | ilgums = | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|175 miljoni}}<ref name="nytimes glass ceiling">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/03/07/movies/turning-red-movie-interview-domee-shi.html|title=With ''Turning Red'', a Big Red Panda Helps Break a Glass Ceiling|date=March 7, 2022|first=Brooks|last=Barnes|website=[[The New York Times]]|access-date=March 9, 2022}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|19,9 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Turning Red (2022) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt8097030/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|7|26||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Es sarkstu"''' ({{val|en|Turning Red}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] ASV [[datoranimācija]]s fantāzijas komēdija, ko producējusi ''[[Pixar Animation Studios]]'' un izplata ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]''. Filmas režisore ir [[Domī Ši]] un šī ir viņas pilnmetrāžas animācijas filmas režijas debija. Scenārija autore ir [[Džūlija Čo]]. Galvenās lomas ieskaņojuši [[Rozālija Čianga]], [[Sandra O]], Eiva Morsa, [[Maitreja Ramakrišnana]], Haiena Pārksa, Orions Lī, [[Vai Čins Ho]] un [[Džeimss Hongs]]. Sī ir 25. ''Pixar'' pilnmetrāžas animācijas filma. Filmas darbība norisinās 2002. gadā [[Toronto]], Kanādā. Stāsts ir par Meilinu "Meju" Lī, 13 gadīgu [[Ķīnas kanādieši|Ķīnas kanādiešu]] skolnieci, kurai ir iedzimts [[lāsts]], ka izjūtot stingras emocijas viņa pārvēršas milzīga [[sarkanā panda|sarkanā pandā]]. Iedvesmojoties no Ši pieredzes uzaugot Toronto, filmu sāka izstrādāt 2018. gadā pēc viņas pievienošanās studijai ''Pixar'' 2017. gada oktobrī. Šī ir pirmā ''Pixar'' filma, ko režisējusi viena pati sieviete un otrā pilnmetrāžas filma, kur galvenajā lomā ir aziāts pēc "[[Augšup]]" (2009). Filmas "Es sarkstu" speciālie seansi pirms pasaules pirmizrādes notika {{dat|2022|2|21||bez}} Londonā pasākumā ''[[Everyman Cinemas|Everyman Borough Yards]]'' un 8. martā [[Toronto Starptautiskais kinofestivāls|Toronto Starptautiskajā kinofestivālā]]. Filmas pasaules pirmizrāde notika {{dat|2022|3|1||bez}} Losandželosas kinoteātrī ''[[El Capitan Theatre]]'', savukārt atsevišķos ASV kinoteātros, Latvijas kinoteātros un straumēšanas platformā ''[[Disney+]]'' filmu sāka demonstrēt no 11. marta. Filma saņēmusi pozitīvas kritiķu atsauksmes, kas slavē stāstu, humoru, animāciju, balss aktieru sniegumu un Ķīnas kultūras atainošanu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Pixar}} [[Kategorija:2022. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Pixar filmas]] [[Kategorija:Walt Disney Pictures filmas]] ijvgii4l0rff6h45n4rc6jpolsj3wum 0 504731 3661002 3654503 2022-07-26T07:54:56Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Suns | oriģinālnos = ''Dog'' | attēls = Dog (2022 film).jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = * [[Čenings Teitums]] * [[Rīds Kerolains]] | producents = * Čenings Teitums * Rīds Kerolains * Pīters Kīrnans * [[Gregorijs Džeikobss]] * Brets Rodrigess | scenārijs = Rīds Kerolains | aktieri = * [[Čenings Teitums]] * [[Džeina Adamsa (aktrise)|Džeina Adamsa]] * [[Kevins Nešs]] * [[Korjanka Kilčere]] * [[Ītans Sūplī]] * [[Emija Reivera Lampmena]] * [[Nikola LaLiberte]] | mūzika = [[Tomass Ņūmens]] | operators = [[Ņūtons Tomass Sigels]] | montāža = [[Leslija Džounsa]] | studija = * ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'' * ''Free Association'' * ''[[FilmNation Entertainment]]'' | izplatītājs = ''[[United Artists|United Artists Releasing]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2022|2|18|ASV|2022|2|25|Latvija}} | ilgums = 101 minūte | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|15 miljoni}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Murphy|first1=Jackson|date=February 19, 2022|title=Box Office: Tom Holland's ''Uncharted'' Plundering $45 Million in Holiday Weekend Debut|url=http://variety.com/2022/film/box-office/uncharted-opening-box-office-dog-1235186135/|website=[[Variety]]|accessdate=February 19, 2022}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|84,6 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dog (2022) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tttt11252248/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|7|26||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Suns"''' ({{val|en|Dog}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] komēdijdrāmas [[ceļa filma]], kuras režisors ir [[Čenings Teitums]] un [[Rīds Kerolains]]. Galvenās lomas atveidojuši [[Čenings Teitums]], [[Džeina Adamsa (aktrise)|Džeina Adamsa]], [[Kevins Nešs]], [[Korjanka Kilčere]], [[Ītans Sūplī]], [[Emija Reivera Lampmena]] un [[Nikola LaLiberte]]. Filmā [[75. reindžeru pulks|armijas reindžeram]] jāved sava kritušā komandiera suns un viņa bērēm. Filmas pirmizrāde ASV notika {{dat|2022|2|18||bez}}, Latvijā — {{dat||2|25||bez}}. Tā saņēmusi galvenokārt pozitīvas kritiķu atsauksmes, un pasaulē nopelnījusi vairāk nekā {{nobr|84 miljonus}} ASV dolāru pie {{nobr|15 miljonu}} budžeta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] f3fdi4bsaf3d6mf5qt77wwwhdq4ea6d 0 504734 3660992 3659569 2022-07-26T07:43:33Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Top Gun: Maveriks | attēls = Top Gun Maverick Poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Top Gun: Maverick'' | žanrs = spraiga sižeta, drāma | režisors = [[Džozefs Kosinskis]] | producents = * [[Džerijs Brukhaimers]] * [[Toms Krūzs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2018/film/news/tom-cruise-top-gun-maverick-photo-1202826439/|title=Tom Cruise Shares First Look Photo as 'Top Gun 2' Begins Production|first=Robert|last=Mitchell|date=May 31, 2018|magazine=[[Variety]]|access-date=June 30, 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190426020852/https://variety.com/2018/film/news/tom-cruise-top-gun-maverick-photo-1202826439/|archive-date=April 26, 2019|dead-url=no}}</ref> * [[Kristofers Makvarijs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2020/film/news/tom-cruise-top-gun-maverick-release-date-1203521021/|author=Dave McNary|author-link=Dave McNary|work=Variety|access-date=March 2, 2020|title=Tom Cruise's 'Top Gun: Maverick' to Release Two Days Early|date=March 2, 2020}}</ref> * [[Deivids Elisons]] | scenārija autors = * [[Ērens Krūgers]] * [[Ēriks Vorens Singers]] * Kristofers Makvarijs | galvenajās lomās = * Toms Krūzs * [[Mailss Tellers]] * [[Dženifere Konelija]] * [[Džons Hems]] * [[Glens Pauels]] * [[Lūiss Pulmens]] * [[Eds Heriss]] * [[Vels Kilmers]] | mūzika = * [[Harolds Faltermaijers]] * [[Hanss Cimmers]] | operators = [[Klaudio Miranda]]<ref>{{Tīmekļa atsauce| title = 'Top Gun: Maverick' Will Indeed Have Oscar-Winning Cinematographer Claudio Miranda | url = https://thegww.com/top-gun-maverick-will-indeed-have-oscar-winning-cinematographer-claudio-miranda/ | work = Omega Underground | via = Geeks WorldWide | date = June 5, 2018 | last = Marc | first = Christopher | access-date = July 7, 2019 | archive-url = https://web.archive.org/web/20190708004219/https://thegww.com/top-gun-maverick-will-indeed-have-oscar-winning-cinematographer-claudio-miranda/ | archive-date = July 8, 2019 | dead-url=no }}</ref> | montāža = * Edijs Hamiltons * [[Kriss Lēbensons]] | studija = * ''[[Skydance Media]]'' * ''[[Jerry Bruckheimer Films|Don Simpson/Jerry Bruckheimer Films]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=Nz9lnIDdkMo|title=Top Gun: Maverick (2022) – Real Flying. Real G-Forces. Pure Adrenaline.|date=Dec 18, 2019}}</ref> * ''[[New Republic Pictures]]'' * ''[[Toms Krūzs|TC Productions]]'' | izplatītājs = ''[[Paramount Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2022|5|28|''CinemaCon''|2022|5|27|ASV un Latvija}} | ilgums = | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|170 miljoni}}<ref name=VarietyProj>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/film/box-office/top-gun-maverick-opening-weekend-box-office-projections-tom-cruise-1235276259/ |title=Will 'Top Gun: Maverick' Be Tom Cruise's First $100 Million Opening Weekend? |first= Rebecca |last= Rubin |website=[[Variety]] |date=May 25, 2022 |access-date=May 25, 2022}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|1,283 miljardi}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Top Gun: Maverick |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl2500036097/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|7|26||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = "[[Labākais šāvējs]]" | nākošā = | imdb = }} '''"Top Gun: Maveriks"''' ({{val|en|Top Gun: Maverick}}) ir 2022. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] spraiga sižeta drāmas filma. Filmas režisors ir [[Džozefs Kosinskis]], scenāristi [[Ērens Krūgers]], [[Ēriks Vorens Singers]] un [[Kristofers Makvarijs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://findawriter.wgaeast.org/project/1152598/top-gun-maverick/ |title=Top Gun: Maverick|work=[[Writers Guild of America, East]]|date=March 24, 2020}}</ref> Filma ir turpinājums 1986. gada filmai "[[Labākais šāvējs]]". Galvenās lomas atveido [[Toms Krūzs]], [[Mailss Tellers]], [[Dženifere Konelija]], [[Džons Hems]], [[Glens Pauels]], [[Lūiss Pulmens]], [[Eds Heriss]] un [[Vels Kilmers]]. Krūzs un Kilmers atgriežas iepriekšējās filmas lomās. Filma stāsta par Maverika nevēlēšanos pēc 36 gadiem atgriezties TOPGUN instruktoru programmā, kur viņam jāsastopas ar savu pagātni, apmācot jaunāku lidotāju grupu, tostarp Maverika mirušā labākā drauga dēlu. Par filmas "Labākais šāvējs" turpinājumu ''[[Paramount Pictures]]'' paziņoja 2010. gadā. Krūzs un Kilmers piekrita atgriezties savās pirmās filmas lomās, tāpat savu piedalīšanos apstiprināja [[Džerijs Brukhaimers]] un režisors [[Tonijs Skots]]. 2012. gada vidū bija gatavs scenārija melnraksts. Tomēr tā paša gada 19. augustā Skots izdarīja pašnāvību un gatavošanos filmas ražošanai apturēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Travis |first=Ben |date=April 12, 2022 |title=Top Gun: Maverick Was Screened For Ridley Scott In Memory Of His Brother Tony – Exclusive |url=https://www.empireonline.com/movies/news/top-gun-maverick-screened-for-ridley-scott-memory-of-tony-exclusive/ |access-date=May 25, 2022 |website=[[Empire]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Hammond |first=Pete |date=May 12, 2022 |title=''Top Gun: Maverick'' Review: Tom Cruise Is Back Soaring In What May Be The Role Of His Career |url=https://deadline.com/video/top-gun-maverick-review-tom-cruise-sequel/ |access-date=May 12, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> Filma veltīta Skota piemiņai. 2017. gada jūnijā Kosinski nolīga jauna scenārija melnraksta sarakstīšanai. Filmēšana norisinājās no 2018. gada maija līdz 2019. gada aprīlim [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Vašingtona|Vašingtonā]] un [[Mērilenda|Mērilendā]]. Filmēja izmantojot [[IMAX]] sertificētas 6K pilnkadra kameras. Filmas "Top Gun: Maveriks" pirmizrāde notika {{dat|2022|4|28||bez}} ''[[CinemaCon]]''. ASV un Latvijas kinoteātros filmu demonstrē no {{dat|2022|5|27|ģ|bez}}, filmas izplatītājs ir ''[[Paramount Pictures]]''.<ref name="May2022Delay">{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2021/09/top-gun-maverick-flies-from-thanksgiving-to-memorial-day-weekend-mission-impossible-7-ignites-in-fall-2022-1234825624/ |title='Top Gun: Maverick' Flies From Thanksgiving To Memorial Day Weekend; 'Mission: Impossible 7' Ignites In Fall 2022 |work=[[Deadline Hollywood]] |first=Anthony |last=D'Alessandro |date=September 1, 2021 |access-date=September 1, 2021}}</ref> Pēc filmas demonstrēšanas kinoteātros tā būs pieejama straumēšanas servisā ''[[Paramount+]]''. Sākotnēji filmas pirmizrāde bija plānota {{dat|2019|7|12||bez}}, bet tā tika atlikta, lai ļautu pēcapstrādē kvalitatīvāk apstrādāt sarežģītās lidmašīnu ainas.<ref name=deadlineaug29>{{Ziņu atsauce |author=Anthony D'Alessandro|title='Top Gun: Maverick' Flies To Summer 2020 With 'A Quiet Place' Sequel & More: Paramount Release Date Changes |url=https://deadline.com/2018/08/top-gun-2-a-quiet-place-2-new-release-date-1202446275/ |access-date=March 4, 2021 |work=Deadline |date=August 29, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180829234505/https://deadline.com/2018/08/top-gun-2-a-quiet-place-2-new-release-date-1202446275/ |archive-date=August 29, 2018 |dead-url=no|quote=The pic had an original release date of July 12, 2019}}</ref> Pēc [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumu sākšanās filmas pirmizrāde vēl vairākas reizes tika pārcelta.<ref name="varietyjuly23">{{Ziņu atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |url=https://variety.com/2020/film/box-office/a-quiet-place-2-top-gun-maverick-release-date-delay-1234709716/ |title=A Quiet Place 2,' 'Top Gun: Maverick' Delayed Until 2021|work=Variety|date=July 23, 2020|access-date=April 9, 2021}}</ref><ref name="November2021Delay">{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2021/04/top-gun-maverick-mission-impossible-7-tom-cruise-release-date-change-july-4th-weekend-memorial-day-weekend-1234730581/ |title='Top Gun: Maverick' Schedules Departure From Fourth Of July Weekend; 'Mission: Impossible 7' Sets Memorial Day 2022 Launch |work=[[Deadline Hollywood]] |first=Anthony |last=D'Alessandro |date=April 9, 2021 |access-date=April 9, 2021}}</ref> Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, un daudzi kritiķi uzskata, ka tā ir pārspējusi pirmo filmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title= Top Gun: Maverick First Reviews: The Most Thrilling Blockbuster We've Gotten In Years |date= May 25, 2022 |accessdate= May 27, 2022 |url=https://editorial.rottentomatoes.com/article/top-gun-maverick-first-reviews-the-most-thrilling-blockbuster-weve-gotten-in-years/|website=[[Rotten Tomatoes]]}}</ref> Tās pasaules kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|1,2 miljardi}} ASV dolāru, padarot to par [[2022. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2022. gada filmu]], kā arī otro filmu, kuras pasaules kases ienākumi COVID-19 pandēmijas laikā pārsnieguši viena miljarda robežu, un ienesīgāko filmu ar Toma Krūza piedalīšanos. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Paramount Pictures filmas]] dxvj17zwjcl6yojp771q8c7q5peapdy 0 507688 3660896 3595286 2022-07-25T21:49:03Z 2A03:EC00:B97C:7298:0:0:0:2 wikitext text/x-wiki {{kategorijas+}} {Valodu saimes infokaste | name= Ziemeļkaukāza valodas | altname= | region=[[Ziemeļkaukāza]] | familycolor= | fam1= | child1=[[Abhāzu-adigju valodas| Abhāzu-adigju]] | child2=[[Nahu—dagestāniešu valodas|Nahu—dagestāniešu]] | map= Caucasic languages.svg | map_caption=<center><small>Ziemeļkaukāza valodas</small></center> {{Col-begin}} {{Col-2}} '''Abhāzu-adigju''' {{legend|#D9196D|Čerkesu}} {{legend|#FF6C60|Abhāzu}} {{legend|#FFC173|Ubykh (izmiris)}} {{Col-2}} '''Nahu—dagestāniešu''' {{legend|#E2E27E|Nahu}} {{legend|#86CF8C|Avārjas-Andu & Tsezic}} {{legend|#4693B2|Darginu}} {{legend|#CAFE5B|Lezginu & Khinalug}} {{legend|#3C3276|Laku}} {{Col-end}} | iso2= | iso5= }}{{Slikts tulkojums}} '''Ziemeļkaukāza valodas''' ir hipotētiska valodu saime. Pats par sevi Ziemeļkaukāza valodu saimes jēdziens ir diezgan patvaļīgs, vietējo iedzīvotāju valodas ir pārāk maz pētītas. Tomēr, pateicoties daudzu valodnieku rūpīgajam un dziļajam darbam, kas pēta šo jautājumu, kļuva skaidrs, cik sadrumstaloti un sarežģīti ir daudzi Ziemeļkaukāza dialekti.{{Nepieciešama atsauce}} Speciālisti sadala ziemeļkaukāziešu valodas [[Nahu—dagestāniešu valodas|Nahu-Dagestāniešu]] un [[Abhāzijas-Adigju valodas|Abhāzijas-Adigju]] grupās. Uz Nahu, valodās, kas ir saprotamas vienam otram, runā vainahi - tas ir čečenu un inguši vispārpieņemtais nosaukums. (Grupas nosaukums iegūts no čečenu pašnosaukuma - Nahči.) Dagestānas valodām ietver Avaru, Andi, Iez, Ginukh, Gunzib, Bezhta, Hvarshinsky, Lak, Dargin, Lezgin, Tabasaran, Agul, Rutulu. Abhāzu-adigju valodās runā radniecīgas tautas. Adigēs - kabardi, adigi, čerkesi, šapsugi; abhāzu valodā - abhāzi un abaza. Bet šajā klasifikācijā ne viss ir tik vienkārši. Kabardi, adigi, čerkesi un šapsugi uzskata sevi par vienotu tautu – adigiem – ar vienu valodu – adigu, un oficiāli avoti nosauc četras adigu tautas. a8pnt75eowzczdy6ldeg8lybnh2zl2z 3660898 3660896 2022-07-25T21:54:51Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A03:EC00:B97C:7298:0:0:0:2|2A03:EC00:B97C:7298:0:0:0:2]], atjaunoju versiju, ko saglabāja EdgarsBot wikitext text/x-wiki {{kategorijas+}} {{Valodu saimes infokaste | name= Ziemeļkaukāza valodas | altname= | region=[[Ziemeļkaukāza]] | familycolor= | fam1= | child1=[[Abhāzu-adigju valodas| Abhāzu-adigju]] | child2=[[Nahu—dagestāniešu valodas|Nahu—dagestāniešu]] | map= Caucasic languages.svg | map_caption=<center><small>Ziemeļkaukāza valodas</small></center> {{Col-begin}} {{Col-2}} '''Abhāzu-adigju''' {{legend|#D9196D|Čerkesu}} {{legend|#FF6C60|Abhāzu}} {{legend|#FFC173|Ubykh (izmiris)}} {{Col-2}} '''Nahu—dagestāniešu''' {{legend|#E2E27E|Nahu}} {{legend|#86CF8C|Avārjas-Andu & Tsezic}} {{legend|#4693B2|Darginu}} {{legend|#CAFE5B|Lezginu & Khinalug}} {{legend|#3C3276|Laku}} {{Col-end}} | iso2= | iso5= }}{{Slikts tulkojums}} '''Ziemeļkaukāza valodas''' ir hipotētiska valodu saime. Pats par sevi Ziemeļkaukāza valodu saimes jēdziens ir diezgan patvaļīgs, vietējo iedzīvotāju valodas ir pārāk maz pētītas. Tomēr, pateicoties daudzu valodnieku rūpīgajam un dziļajam darbam, kas pēta šo jautājumu, kļuva skaidrs, cik sadrumstaloti un sarežģīti ir daudzi Ziemeļkaukāza dialekti.{{Nepieciešama atsauce}} Speciālisti sadala ziemeļkaukāziešu valodas [[Nahu—dagestāniešu valodas|Nahu-Dagestāniešu]] un [[Abhāzijas-Adigju valodas|Abhāzijas-Adigju]] grupās. Uz Nahu, valodās, kas ir saprotamas vienam otram, runā vainahi - tas ir čečenu un inguši vispārpieņemtais nosaukums. (Grupas nosaukums iegūts no čečenu pašnosaukuma - Nahči.) Dagestānas valodām ietver Avaru, Andi, Iez, Ginukh, Gunzib, Bezhta, Hvarshinsky, Lak, Dargin, Lezgin, Tabasaran, Agul, Rutulu. Abhāzu-adigju valodās runā radniecīgas tautas. Adigēs - kabardi, adigi, čerkesi, šapsugi; abhāzu valodā - abhāzi un abaza. Bet šajā klasifikācijā ne viss ir tik vienkārši. Kabardi, adigi, čerkesi un šapsugi uzskata sevi par vienotu tautu – adigiem – ar vienu valodu – adigu, un oficiāli avoti nosauc četras adigu tautas. 0z87ywssx8scxy4hwbm9ep5ukrjpyrx 0 507878 3660822 3615576 2022-07-25T19:20:31Z Dainis 876 wikitext text/x-wiki {{notiek kosmolidojums}} {{Kosmiskās pilotējamās misijas infokaste | misijas nosaukums = SKS 67. ekspedīcija | misijas nosaukums cits = SKS-67 | misijas nosaukums orig = ''Экспедиция МКС-67'', ''Expedition 67'' | kosmosa kuģis = ''[[Crew-3]]'', ''[[Sojuz MS-21]]'', ''[[Crew-4]]'', ''[[Crew-5]]'', ''[[Sojuz MS-22]]'', | nesējs = | apkalpes skaits = 7 — 10 | misijas sākums = 2022. gada 30. marts | misijas beigas = 2022. gada septembris | misijas ilgums = | apkalpes attēls = Expedition 67 crew portrait.jpg | apkalpes attēla apraksts = no kreisās: [[Roberts Hainss]], [[Samanta Kristoforeti]], [[Deniss Matvejevs]], [[Oļegs Artemjevs]], [[Sergejs Korsakovs]], [[Džesika Votkinsa]], [[Čells Lindgrēns]] | iepriekšējā misija = [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]] | nākošā misija = [[SKS 68. ekspedīcija|SKS-68]] | citas misijas = }} '''SKS 67. ekspedīcija''' (''Expedition 67'', ''ISS-67'', ''Экспедиция МКС-67'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] (''NASA''), [[Krievija]]s ''[[Roskosmos]]'', [[Eiropa]]s [[Eiropas Kosmosa aģentūra|EKA]] un [[Japāna]]s ''[[JAXA]]'' [[kosmonauts|kosmonautu]] pastāvīgā ekspedīcija [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskajā kosmosa stacijā]] (SKS) no 2022. gada 30. marta. == Ekspedīcijas gaita == 67. ekspedīcija sākās 2022. gada 30. martā ar kosmosa kuģa ''[[Sojuz MS-19]]'' atvienošanos un turpināsies līdz kosmosa kuģa ''[[Sojuz MS-21]]'' atvienošanai 2022. gada 29. septembrī.<!-- 2020. gada 17. novembrī stacijā ieradās kosmosa kuģa ''[[SpaceX Crew-1|Crew-1]]'' apkalpe. --> == Apkalpe == {| class="wikitable"style="text-align:center" ! Kosmosa kuģis ! Kosmonauts,<br />valsts, organizācija !<small>2022. gada 30. marts — 27. aprīlis</small> !<small>2022. gada 27. aprīlis — 4. maijs</small> !<small>2022. gada 4. maijs — 1. septembris</small> !<small>2022. gada septembris — septembris</small> !<small>2022. gada septembris — septembris</small> !<small>2022. gada septembris — 21. septembris</small> |- !rowspan="3"| ''[[Sojuz MS-21]]'' | [[Oļegs Artemjevs]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |colspan="2"| lidojuma inženieris |colspan="4"| '''komandieris''' |- | [[Deniss Matvejevs]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |colspan="6"| lidojuma inženieris |- | [[Sergejs Korsakovs]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |colspan="6"| lidojuma inženieris |- !rowspan="4"| ''[[SpaceX Crew-3]]'' | [[Tomass Maršbērns]]<br />{{USA}}, ''[[NASA]]'' |colspan="2"| '''komandieris''' |style="background:grey; color:white;"colspan="4"| |- | [[Radža Čari]]<br />{{USA}}, ''[[NASA]]'' |colspan="2"| lidojuma inženieris |style="background:grey; color:white;"colspan="4"| |- | [[Keila Barona]]<br />{{USA}}, ''[[NASA]]'' |colspan="2"| lidojuma inženieris |style="background:grey; color:white;"colspan="4"| |- | [[Matiass Maurers]]<br />{{DEU}}, ''[[Eiropas Kosmosa aģentūra|ESA]]'' |colspan="2"| lidojuma inženieris |style="background:grey; color:white;"colspan="4"| |- !rowspan="4"| ''[[SpaceX Crew-4]]'' | [[Čells Lindgrēns]]<br />{{USA}}, ''[[NASA]]'' |style="background:grey; color:white;"colspan="1"| |colspan="3"| lidojuma inženieris |style="background:grey; color:white;"colspan="2"| |- | [[Roberts Hainss]]<br />{{USA}}, ''[[NASA]]'' |style="background:grey; color:white;"colspan="1"| |colspan="3"| lidojuma inženieris |style="background:grey; color:white;"colspan="2"| |- | [[Samanta Kristoforeti]]<br />{{ITA}}, ''[[Eiropas Kosmosa aģentūra|ESA]]'' |style="background:grey; color:white;"colspan="1"| |colspan="3"| lidojuma inženieris |style="background:grey; color:white;"colspan="2"| |- | [[Džesika Votkinsa]]<br />{{USA}}, ''[[NASA]]'' |style="background:grey; color:white;"colspan="1"| |colspan="3"| lidojuma inženieris |style="background:grey; color:white;"colspan="2"| |- !rowspan="4"| ''[[SpaceX Crew-5]]'' (plānots) | [[Nikola Onapu Manna]]<br />{{USA}}, ''[[NASA]]'' |style="background:grey; color:white;"colspan="3"| |colspan="3"| lidojuma inženieris |- | [[Džošs Kasada]]<br />{{USA}}, ''[[NASA]]'' |style="background:grey; color:white;"colspan="3"| |colspan="3"| lidojuma inženieris |- | [[Koiči Vakata]]<br />{{JPN}}, ''[[JAXA]]'' |style="background:grey; color:white;"colspan="3"| |colspan="3"| lidojuma inženieris |- | [[Anna Kikina]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |style="background:grey; color:white;"colspan="3"| |- !rowspan="3"| ''[[Sojuz MS-22]]'' (plānots) | [[Sergejs Prokopjevs]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |style="background:grey; color:white;"colspan="5"| |colspan="1"| lidojuma inženieris |- | [[Dmitrijs Petelins]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |style="background:grey; color:white;"colspan="5"| |colspan="1"| lidojuma inženieris |- | [[Fransisko Rubio]]<br />{{USA}}, ''[[NASA]]'' |style="background:grey; color:white;"colspan="5"| |colspan="1"| lidojuma inženieris |} == Iziešanas atklātā kosmosā == {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" v ! width="8%"|'''Misija''' ! width="10%"|'''Slūžu kamera''' ! width="18%"|'''Kosmonauti''' ! width="10%"|'''Sākums''' ([[Universālais koordinētais laiks|UTC]]) ! width="10%"|'''Beigas''' ! width="10%"|'''Ilgums''' ! '''Darbība''' |- | SKS-67 | ''[[Poisk (SKS)|Poisk]]'' | [[Oļegs Artemjevs]]<br />[[Deniss Matvejevs]] | {{dat|2022|4|18|SK}} 14:01 | 21:37 | 6 h 37 min | Eiropas manipulatora ''ERA'' sagatavošana darbam: moduļa ''[[Nauka (SKS)|Nauka]]'' ārpusē uzstādīta ''ERA'' ārējā vadības pults, noņemti pārsegi, uz manipulatora uzmontēti rokturi, uzstādīts pārvietojamās darba vietas adapters. |- | SKS-67 | ''[[Poisk (SKS)|Poisk]]'' | [[Oļegs Artemjevs]]<br />[[Deniss Matvejevs]] | {{dat|2022|4|28|SK}} 14:58 | 22:40 | 7 h 42 min | Eiropas manipulatora ''ERA'' sagatavošana darbam: manipulatoram uzmontēti rokturi, noņemti pārsegi, noņemti galu fiksatoru bloķētāji. No stacijas [[Sergejs Korsakovs]] izmēģināja ''ERA'' vadīšanu. Pēc tam kosmonauti uzstādīja trīs rokturus un uz moduļa ''[[Pričal (SKS)|Pričal]]'' nostiprināja kabeli, kas bija traucējis antenas izvēršanai. |} <!-- == Stacijas orbītas paaugstināšanas manevri == {| class="wikitable" |- ! Manevra veicējs ! Datums ! Sākums (UTC) ! Ilgums (sekundes) ! Orbītas paaugstinājums (km) ! Orbītas augstums beigās (km) ! Piezīmes |- | ''[[Zvezda (SKS)|Zvezda]]'' | 2021-09-24 | 14:38 | 47,5 | 1,2 | | Sagatavota orbīta ''[[Sojuz MS-19]]'' sagaidīšanai un ''[[Sojuz MS-18]]'' nosēšanai |} == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="gazeta.ru, 2021-12-31">[https://www.gazeta.ru/science/news/2021/12/31/17091349.shtml Космонавты нашли возможное место утечки воздуха на МКС] gazeta.ru, 2021-12-31</ref> }} --> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.nasa.gov/mission_pages/station/expeditions/expedition67/index.html 67. ekspedīcija NASA mājas lapā] {{en ikona}} [[Kategorija:SKS pamatekspedīcijas|67]] [[Kategorija:2022. gads kosmonautikā]] fqkdyu0fvldzhjw2fta65sml8f817px 3660839 3660822 2022-07-25T19:35:35Z Dainis 876 3. iziešana kosmosā wikitext text/x-wiki {{notiek kosmolidojums}} {{Kosmiskās pilotējamās misijas infokaste | misijas nosaukums = SKS 67. ekspedīcija | misijas nosaukums cits = SKS-67 | misijas nosaukums orig = ''Экспедиция МКС-67'', ''Expedition 67'' | kosmosa kuģis = ''[[Crew-3]]'', ''[[Sojuz MS-21]]'', ''[[Crew-4]]'', ''[[Crew-5]]'', ''[[Sojuz MS-22]]'', | nesējs = | apkalpes skaits = 7 — 10 | misijas sākums = 2022. gada 30. marts | misijas beigas = 2022. gada septembris | misijas ilgums = | apkalpes attēls = Expedition 67 crew portrait.jpg | apkalpes attēla apraksts = no kreisās: [[Roberts Hainss]], [[Samanta Kristoforeti]], [[Deniss Matvejevs]], [[Oļegs Artemjevs]], [[Sergejs Korsakovs]], [[Džesika Votkinsa]], [[Čells Lindgrēns]] | iepriekšējā misija = [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]] | nākošā misija = [[SKS 68. ekspedīcija|SKS-68]] | citas misijas = }} '''SKS 67. ekspedīcija''' (''Expedition 67'', ''ISS-67'', ''Экспедиция МКС-67'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] (''NASA''), [[Krievija]]s ''[[Roskosmos]]'', [[Eiropa]]s [[Eiropas Kosmosa aģentūra|EKA]] un [[Japāna]]s ''[[JAXA]]'' [[kosmonauts|kosmonautu]] pastāvīgā ekspedīcija [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskajā kosmosa stacijā]] (SKS) no 2022. gada 30. marta. == Ekspedīcijas gaita == 67. ekspedīcija sākās 2022. gada 30. martā ar kosmosa kuģa ''[[Sojuz MS-19]]'' atvienošanos un turpināsies līdz kosmosa kuģa ''[[Sojuz MS-21]]'' atvienošanai 2022. gada 29. septembrī.<!-- 2020. gada 17. novembrī stacijā ieradās kosmosa kuģa ''[[SpaceX Crew-1|Crew-1]]'' apkalpe. --> == Apkalpe == {| class="wikitable"style="text-align:center" ! Kosmosa kuģis ! Kosmonauts,<br />valsts, organizācija !<small>2022. gada 30. marts — 27. aprīlis</small> !<small>2022. gada 27. aprīlis — 4. maijs</small> !<small>2022. gada 4. maijs — 1. septembris</small> !<small>2022. gada septembris — septembris</small> !<small>2022. gada septembris — septembris</small> !<small>2022. gada septembris — 21. septembris</small> |- !rowspan="3"| ''[[Sojuz MS-21]]'' | [[Oļegs Artemjevs]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |colspan="2"| lidojuma inženieris |colspan="4"| '''komandieris''' |- | [[Deniss Matvejevs]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |colspan="6"| lidojuma inženieris |- | [[Sergejs Korsakovs]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |colspan="6"| lidojuma inženieris |- !rowspan="4"| ''[[SpaceX Crew-3]]'' | [[Tomass Maršbērns]]<br />{{USA}}, ''[[NASA]]'' |colspan="2"| '''komandieris''' |style="background:grey; color:white;"colspan="4"| |- | [[Radža Čari]]<br />{{USA}}, ''[[NASA]]'' |colspan="2"| lidojuma inženieris |style="background:grey; color:white;"colspan="4"| |- | [[Keila Barona]]<br />{{USA}}, ''[[NASA]]'' |colspan="2"| lidojuma inženieris |style="background:grey; color:white;"colspan="4"| |- | [[Matiass Maurers]]<br />{{DEU}}, ''[[Eiropas Kosmosa aģentūra|ESA]]'' |colspan="2"| lidojuma inženieris |style="background:grey; color:white;"colspan="4"| |- !rowspan="4"| ''[[SpaceX Crew-4]]'' | [[Čells Lindgrēns]]<br />{{USA}}, ''[[NASA]]'' |style="background:grey; color:white;"colspan="1"| |colspan="3"| lidojuma inženieris |style="background:grey; color:white;"colspan="2"| |- | [[Roberts Hainss]]<br />{{USA}}, ''[[NASA]]'' |style="background:grey; color:white;"colspan="1"| |colspan="3"| lidojuma inženieris |style="background:grey; color:white;"colspan="2"| |- | [[Samanta Kristoforeti]]<br />{{ITA}}, ''[[Eiropas Kosmosa aģentūra|ESA]]'' |style="background:grey; color:white;"colspan="1"| |colspan="3"| lidojuma inženieris |style="background:grey; color:white;"colspan="2"| |- | [[Džesika Votkinsa]]<br />{{USA}}, ''[[NASA]]'' |style="background:grey; color:white;"colspan="1"| |colspan="3"| lidojuma inženieris |style="background:grey; color:white;"colspan="2"| |- !rowspan="4"| ''[[SpaceX Crew-5]]'' (plānots) | [[Nikola Onapu Manna]]<br />{{USA}}, ''[[NASA]]'' |style="background:grey; color:white;"colspan="3"| |colspan="3"| lidojuma inženieris |- | [[Džošs Kasada]]<br />{{USA}}, ''[[NASA]]'' |style="background:grey; color:white;"colspan="3"| |colspan="3"| lidojuma inženieris |- | [[Koiči Vakata]]<br />{{JPN}}, ''[[JAXA]]'' |style="background:grey; color:white;"colspan="3"| |colspan="3"| lidojuma inženieris |- | [[Anna Kikina]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |style="background:grey; color:white;"colspan="3"| |- !rowspan="3"| ''[[Sojuz MS-22]]'' (plānots) | [[Sergejs Prokopjevs]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |style="background:grey; color:white;"colspan="5"| |colspan="1"| lidojuma inženieris |- | [[Dmitrijs Petelins]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |style="background:grey; color:white;"colspan="5"| |colspan="1"| lidojuma inženieris |- | [[Fransisko Rubio]]<br />{{USA}}, ''[[NASA]]'' |style="background:grey; color:white;"colspan="5"| |colspan="1"| lidojuma inženieris |} == Iziešanas atklātā kosmosā == {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" v ! width="8%"|'''Misija''' ! width="10%"|'''Slūžu kamera''' ! width="18%"|'''Kosmonauti''' ! width="10%"|'''Sākums''' ([[Universālais koordinētais laiks|UTC]]) ! width="10%"|'''Beigas''' ! width="10%"|'''Ilgums''' ! '''Darbība''' |- | SKS-67 | ''[[Poisk (SKS)|Poisk]]'' | [[Oļegs Artemjevs]]<br />[[Deniss Matvejevs]] | {{dat|2022|4|18|SK}} 14:01 | 21:37 | 6 h 37 min | Eiropas manipulatora ''ERA'' sagatavošana darbam: moduļa ''[[Nauka (SKS)|Nauka]]'' ārpusē uzstādīta ''ERA'' ārējā vadības pults, noņemti pārsegi, uz manipulatora uzmontēti rokturi, uzstādīts pārvietojamās darba vietas adapters. |- | SKS-67 | ''[[Poisk (SKS)|Poisk]]'' | [[Oļegs Artemjevs]]<br />[[Deniss Matvejevs]] | {{dat|2022|4|28|SK}} 14:58 | 22:40 | 7 h 42 min | Eiropas manipulatora ''ERA'' sagatavošana darbam: manipulatoram uzmontēti rokturi, noņemti pārsegi, noņemti galu fiksatoru bloķētāji. No stacijas [[Sergejs Korsakovs]] izmēģināja ''ERA'' vadīšanu. Pēc tam kosmonauti uzstādīja trīs rokturus un uz moduļa ''[[Pričal (SKS)|Pričal]]'' nostiprināja kabeli, kas bija traucējis antenas izvēršanai. |- | SKS-67 | ''[[Poisk (SKS)|Poisk]]'' | [[Oļegs Artemjevs]]<br />[[Samanta Kristoforeti]] | {{dat|2022|7|21|SK}} 14:50 | 21:55 | 7 h 5 min | Eiropas manipulatora ''ERA'' sagatavošana darbam: uzstādīja manipulatora saķeres punktu uz ''Poisk''; pārcēla darba platformu uz ''Nauka''; pārkonfigurēja ''ERA'' un iestatīja vadības paneli no satvērēja režīma uz noliktu; nomainīja kameras priekšējo logu uz manipulatora, kas neļāva veikt satveršanu iepriekšējā iziešanā; nomainīja ''MLI'' segas uz ''Nauka'', kas kļuva vaļīgas no dzinēju darbināšanas, kad modulis ieradās; uzstādīja fiksatorus uz ''Strela 1'', kas bija pie ''Poisk'' moduļa. Laika trūkuma dēļ pēdējais uzdevums pārvietot ''Strela 2'' no ''Zarja'' uz ''Poisk'' tika atlikts uz nākamo iziešanu kosmosā. |} <!-- == Stacijas orbītas paaugstināšanas manevri == {| class="wikitable" |- ! Manevra veicējs ! Datums ! Sākums (UTC) ! Ilgums (sekundes) ! Orbītas paaugstinājums (km) ! Orbītas augstums beigās (km) ! Piezīmes |- | ''[[Zvezda (SKS)|Zvezda]]'' | 2021-09-24 | 14:38 | 47,5 | 1,2 | | Sagatavota orbīta ''[[Sojuz MS-19]]'' sagaidīšanai un ''[[Sojuz MS-18]]'' nosēšanai |} == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="gazeta.ru, 2021-12-31">[https://www.gazeta.ru/science/news/2021/12/31/17091349.shtml Космонавты нашли возможное место утечки воздуха на МКС] gazeta.ru, 2021-12-31</ref> }} --> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.nasa.gov/mission_pages/station/expeditions/expedition67/index.html 67. ekspedīcija NASA mājas lapā] {{en ikona}} [[Kategorija:SKS pamatekspedīcijas|67]] [[Kategorija:2022. gads kosmonautikā]] 05kmkhiasi6eu6dhnjfqjq90uq6f9rv 0 512927 3660993 3659570 2022-07-26T07:44:12Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Juras laikmeta pasaule: Valdīšana | oriģinālnos = ''Jurassic World Dominion'' | attēls = Jurassic-World-Dominion plakatsLV.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Kolins Trevārovs]] | producents = * [[Frenks Māršals (kinoproducents)|Frenks Māršals]] * Patriks Kroulijs | scenārijs = * [[Emīlija Kārmaikla]] * Kolins Trevārovs | aktieri = * [[Kriss Prats]] * [[Braisa Dalasa Hauarda]] * [[Lora Derna]] * [[Džefs Goldblūms]] * [[Sems Nīls]] * [[Devanda Vaisa]] * [[Māmadū Etī]] * [[BD Vongs]] * [[Omārs Sī]] | mūzika = [[Maikls Džakīno]] | operators = [[Džons Švarcmans]] | montāža = [[Marks Sangers]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mark Sanger Twitter profile |url=https://twitter.com/bluetrundle |access-date=August 5, 2020}}</ref> | studija = * ''[[Amblin Entertainment]]''<ref name="Companies">{{Tīmekļa atsauce |title=Film Releases |url=https://www.varietyinsight.com/print_featurefilm_releases.php |website=Variety}}</ref> * ''[[Perfect World Pictures]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Jurassic World Dominion - Official Trailer |url=https://www.youtube.com/watch?v=fb5ELWi-ekk |website=YouTube |access-date=April 29, 2022 |date=February 10, 2022}}</ref> | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]''<ref name=Companies/> | izdošana = {{Filmas datums|2022|05|23|[[Mehiko]]|2022|6|9|Latvija|2022|6|10|ASV}} | ilgums = 146 minūtes<ref name=Bell>{{Tīmekļa atsauce |last=Bell |first=Gabriel |title='Jurassic World Dominion's Dino-Sized Runtime Revealed |url=https://collider.com/jurassic-world-dominion-run-time-2-hours-26-minutes/ |website=Collider |access-date=April 5, 2022 |date=April 5, 2022}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|165 miljoni}}<ref name="Wraps">{{Ziņu atsauce |last=Wiseman |first=Andreas |date=November 7, 2020 |title='Jurassic World: Dominion' Wraps Unprecedented Shoot After 18 Months, 40,000 COVID Tests & Millions On Protocols; Colin Trevorrow & Donna Langley On The 'Emotional' Journey |work=Deadline |url=https://deadline.com/2020/11/jurassic-world-chris-pratt-bryce-dallas-howard-universal-covid-tests-wrap-1234610291/}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|920,8 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Jurassic World: Dominion |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl4043671041/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|7|26||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = "[[Juras laikmeta pasaule: Kritusī karaliste]]" | nākamā = | imdb = 8041270 }} '''"Juras laikmeta pasaule: Valdīšana"''' ({{val|en|Jurassic World Dominion}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors un scenārija līdzautors ir [[Kolins Trevārovs]]. Šis ir filmas "[[Juras laikmeta pasaule: Kritusī karaliste]]" (2018) turpinājums, kā arī sestā un noslēdzošā filma [[Juras laikmeta parks (filmu sērija)|"Juras laikmeta parka" filmu sērijā]] un pēdējā filma "Juras laikmeta pasaules" triloģijā. Filmas producenti tāpat kā iepriekšējām sērijas daļām ir [[Frenke Māršals (kinoproducents)|Frenks Māršals]] un Patriks Croulijs. Filmas "[[Juras laikmeta parks]]" (1993) režisors [[Stīvens Spīlbergs]] ir filmas izpildproducents. Galveno lomu aktieri no sērijas iepriekšējām filmām [[Kriss Prats]], [[Braisa Dalasa Hauarda]], [[Lora Derna]], [[Džefs Goldblūms]], [[Sems Nīls]], [[BD Vongs]], [[Omārs Sī]], Izabela Sērmona, [[Džastiss Smits]] un [[Daniela Pineda]] atveidos jau zināmās lomas. Aktieru sastāvam pievienojušies [[Devanda Vaisa]], [[Māmadū Atī]], [[Kempbels Skots]], [[Skots Heizs]] un [[Dičena Lakmena]]. Derna, Goldblūms un Nīls atveidos lomas no "Juras laikmeta parka" triloģijas, parādoties visi kopā vienā filmā pirmo reizi kopš 1993. gada filmas. Filmas darbība norisinās četrus gadus pēc "Kritušās karalistes" notikumiem, un tagad dinozauri kopā ar cilvēkiem dzīvo visā pasaulē. Filma kā daļa no topošas jaunās triloģijas jau bija ieplānota 2014. gada sākumā. Filmēšana sākās 2020. gada februārī, bet jau martā to apturēja saistībā ar [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumiem. Tā atsākās jūlijā un ilga četrus mēnešus. Filmēja Kanādā, Anglijas ''[[Pinewood Studios]]'' un [[Malta|Maltā]]. Filmas "Juras laikmeta pasaule: Valdīšana" pirmizrāde notika {{dat|2022|5|23||bez}} [[Mehiko]],<ref name=Premiere>{{Tīmekļa atsauce |title=Jon Hamm and Girlfriend Anna Osceola Hit the Red Carpet in N.Y.C., Plus Kelly Clarkson and More |url=https://people.com/celebrity/star-tracks-tuesday-may-24-2022/?slide=449f02cf-23ec-4bde-80c0-e500cc5cc55a#449f02cf-23ec-4bde-80c0-e500cc5cc55a |website=People |access-date=May 24, 2022 |date=May 24, 2022}}</ref> ASV kinoteātros filmu demonstrēja no {{dat||6|10|ģ|bez}},<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=October 6, 2020 |title='Jurassic World: Dominion' Delays Release to 2022 |url=https://variety.com/2020/film/news/jurassic-world-dominion-release-date-delay-1234794880/ |access-date=October 9, 2020 |website=Variety}}</ref> bet Latvijā dienu ātrāk — {{dat||6|9||bez}}. Filmu demonstrēja [[IMAX]],<ref name=":0">{{Citation |title=The Prologue - Jurassic World Dominion |url=https://www.youtube.com/watch?v=NkEU6fC_nhY |language=en |access-date=2021-11-24}}</ref> [[4DX]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Booking open for Jurassic World Dominion |url=https://newstodaynet.com/2022/05/16/booking-open-for-jurassic-world-dominion/ |date=2022-05-16|access-date=2021-05-16|website=[[News Today]]}}</ref> ''[[RealD 3D]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Jurassic World: Dominion |url=https://www.dneg.com/show/jurassic-world-dominion/ |access-date=2021-11-24 |website=DNEG |language=en-US }}</ref> un ''[[Dolby Cinema]]'' formātos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Jurassic World: Dominion - Dolby |url=https://www.dolby.com/experience/jurassic-world-dominion/ |access-date=2021-11-24 |website=www.dolby.com |language=en}}</ref> Filmas pasaules kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|920 miljoni}} ASV dolāru, ierindojot to [[2022. gads kino#Ienesīgākās filmas|trešajā vietā starp ienesīgākajām 2022. gada filmām]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Juras laikmeta parks}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:Juras laikmeta parks]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] b2vg8na9s1a2r2e9d3hl8ndr704fp6n 0 512934 3660998 3658546 2022-07-26T07:49:19Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Bazs Gaismasgads | oriģinālnos = ''Lightyear'' | attēls = Lightyear-plakatsLV.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = animācijas filma | režisors = [[Enguss Makleins]] | producents = Galina Susmena | scenārijs = * Džeisons Hedlijs * Enguss Makleins | aktieri = * [[Kriss Evanss]] * [[Keke Palmere]] * [[Pīters Sons]] * [[Džeimss Brolins]] * [[Taika Vaititi]] * [[Deila Soulsa]] * [[Uzo Aduba]] * Mērija Makdonalda-Lūisa * [[Efrens Ramiress]] * [[Isaija Vitloks jaunākais]] | mūzika = [[Maikls Džakīno]] | operators = * [[Džeremijs Laskis]] (kamera) * [[Ians Megibens]] (gaismas) | mākslinieks = | montāža = Entonijs Grīnbergs | studija = * ''[[Walt Disney Pictures]]'' * ''[[Pixar Animation Studios]]'' | izplatītājs = ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'' | izdošana = {{filmas datums|2022|6|15|Latvija|2022|6|17|ASV}} | ilgums = | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|200 miljoni}}<ref name="VarietyProj">{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=June 15, 2022 |title=Box Office: Pixar's ''Lightyear'' Looks to Blast Off With $70 Million Opening Weekend |url=https://variety.com/2022/film/box-office/box-office-lightyear-opening-weekend-1235294699/ |access-date=June 15, 2022 |website=Variety}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|214,9 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Lightyear |url=https://www.boxofficemojo.com/releasegroup/gr800805381/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|7|26||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = 10298810 }} '''"Bazs Gaismasgads"''' ({{val|en|Lightyear}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[datoranimācija]]s [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] spraiga sižeta piedzīvojumu filma, ko veidojusi studija ''[[Pixar Animation Studios]]'' un izplata ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]''. Filma ir [[spinofs]] no [[Rotaļlietu stāsts (filmu sērija)|"Rotaļlietu stāsta" filmu sērijas]], kas kalpo kā izcelsmes stāsts izdomātajam izmēģinājuma pilotam/astronauta tēlam, no kura iedvesmojusies galvenajās filmās redzamā [[Bazs Gaismasgads|Baza Gaismasgada]] rotaļlieta, un tā tiek demonstrēta kā piedzīvojumu filma filmā, ko skatītos "Rotaļlietu stāsta" varoņi. Šis koncepts iepriekš jau izmantots 2000. gadā [[direct-to-video|uzreiz video]] izdotajā filmā ''[[Buzz Lightyear of Star Command: The Adventure Begins]]'', kas bija aizsākums televīzijas seriālam ''[[Buzz Lightyear of Star Command]]'' (2000—2001). Filmas režisors un scenārija līdzautors ir [[Enguss Makleins]]. Galveno varoni ierunājis [[Kriss Evanss]], parējos filmas varoņus ierunājuši [[Keke Palmere]], [[Pīters Sons]], [[Džeimss Brolins]], [[Taika Vaititi]], [[Deila Soulsa]], [[Uzo Aduba]], Mērija Makdonalda-Lūisa, [[Efrens Ramiress]] un [[Isaija Vitloks jaunākais]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Pedersen |first=Erik |date=February 8, 2022 |title='Lightyear' Trailer Follows Origins Of 'Toy Story' Space Ranger – To Infinity And Before! |url=https://deadline.com/video/lightyear-trailer-chris-evans-disney-pixar/|access-date=February 8, 2022 |website=Deadline}}</ref> Filmā parādīts jaunā astronauta Baza Gaismasgada stāsts, kurš pēc nokļūšanas uz naidīgas planētas kopā ar savu komandieri un apkalpi mēģina atrast ceļu atpakaļ uz mājām caur telpu un laiku, vienlaikus saskaroties ar Visuma drošības draudiem. Pabeidzis darbu pie filmas "[[Meklējot Doriju]]" (2016), zinātniskās fantastikas fans Makleins piedāvāja ''Pixar'' izveidot filmu par Bazu Gaismasgadu. Lai atsauktos uz zinātniskās fantastikas filmām, kuras skatoties režisors uzauga, animatori vēlējās piešķirt filmai "kinematogrāfisku" un "kuplu" izskatu. Filmas skaņu celiņu komponējis [[Maikls Džakīno]]. Filmas "Bazs Gaismasgads" pirmizrāde ASV notika {{dat|2022|6|17||bez}}, bet Latvijā divas dienas agrāk {{dat||6|15||bez}}. To demonstrē ''[[RealD 3D]]'', [[4DX]], ''[[Dolby Cinema]]'' un [[IMAX]] formātos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Har-Even |first=Benny |date=February 28, 2022 |title=Lightyear In IMAX Will Feature 1.43:1 Aspect Ratio Scenes |url=https://www.forbes.com/sites/bennyhareven/2022/02/28/lightyear-in-imax-will-feature-1431-aspect-ratio-scenes/|access-date=March 18, 2022 |website=Forbes}}</ref> Šī ir pirmā ''Pixar'' filma, ko rāda pasaules kinoteātros kopš filmas "[[Uz priekšu (filma)|Uz priekšu]]", kas iznāca 2020. gada martā, kā arī pirmā filma, kas veidota IMAX formātā. Filmas pasaules kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|214 miljoni}} ASV dolāru pie {{nobr|200 miljonu}} ražošanas budžeta. Tā kopumā saņēmusi labvēlīgas kritiķu atsauksmes, kas slavē animāciju un balss aktierus, taču arī uzskata, ka sižets ir pārāk tradicionāls un neatbilst ''Pixar'' standartiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Rotaļlietu stāsts}} {{Pixar}} [[Kategorija:2022. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Pixar filmas]] [[Kategorija:Walt Disney Pictures filmas]] [[Kategorija:Rotaļlietu stāsts]] 27p3lis4xznl540t11wf5xrxtqw5vln 0 512941 3661005 3653630 2022-07-26T07:58:20Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Operācija "Mincemeat" | oriģinālnos = ''Operation Mincemeat'' | attēls = OperationMincemeat_plakatsLV.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Džons Medens]] | producents = * [[Čārlzs Koens]] * [[Īens Kanings]] * [[Emīls Šermens]] * Kriss Taikiers | scenārijs = * [[Mišela Ešforda]] | aktieri = * [[Kolins Fērts]] * [[Metjū Makfeidjens]] * [[Kellija Makdonalda]] * [[Penelope Viltone]] * [[Džonijs Flins]] * [[Džeisons Aizekss]] | mūzika = [[Tomass Ņumens]] | operators = Sebastjans Blenkovs | montāža = Viktorija Boidela | studija = * ''[[FilmNation Entertainment]]'' * ''Cross City Films'' * ''[[See-Saw Films]]'' * ''[[Cohen Media Group]]'' * ''Archery Films'' | izplatītājs = * ''[[Warner Bros.|Warner Bros. Pictures]]'' (Apvienotā Karaliste) * ''[[Netflix]]'' (Ziemeļamerika un Latīņamerika) | izdošana = {{Filmas datums|2022|4|15|Apvienotā Karaliste|2022|5|11|ASV|2022|5|13|Latvija}} | ilgums = 128 minūtes | valsts = * {{USA}} * {{GBR}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = {{ASV dolārs|15,5 miljoni}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt1879016/|title=Operation Mincemeat|website=[[Box Office Mojo]]|access-date={{dat|2022|7|26||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = 1879016 }} '''"Operācija "Mincemeat""''' ({{val|en|Operation Mincemeat}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] kara drāmas filma, kuras režisors ir [[Džons Medens]]. Tā ir veidota pēc [[Bens Makintairs|Bena Makintaira]] grāmatas par britu operāciju ''Mincemeat'' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Galvenās lomas atveidojuši [[Kolins Fērts]], [[Metjū Makfeidjens]], [[Kellija Makdonalda]], [[Penelope Viltone]], [[Džonijs Flins]] un [[Džeisons Aizekss]]. Filmas pirmizrāde notika 2021. gada Britu kinofestivālā Austrālijā, bet Apvienotās Karalistes kinoteātros to sāka demonstrēt no {{dat|2022|4|15|ģ|bez}}, ASV un Latīņamerikas kinoteātros no {{dat||5|11|ģ|bez}}, Latvijā no {{dat||5|13|ģ|bez}}. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] gyie6l9nmsdmd0mm4yrvkjcfv9wpc2l 0 512943 3660997 3659572 2022-07-26T07:47:55Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Tors: Mīla un Pērkons | oriģinālnos = ''Thor: Love and Thunder'' | attēls = Tors-Mila un Perkons-plakatsLV.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Taika Vaititi]] | producents = * [[Kevins Faigi]] * Breds Vinderbaums | scenārijs = Taika Vaititi | aktieri = * [[Kriss Hemsvorts]] * [[Kristians Beils]] * [[Tesa Tompsone]] * [[Džeimija Aleksandera]] * Taika Vaititi * [[Rasels Krovs]] * [[Natālija Portmane]] | mūzika = [[Maikls Džakīno]] | operators = Berijs Aidoins | montāža = * [[Metjū Šmits]] * Pīters Eliots * Tims Rošs * Dženifera Vecjarelo | studija = ''[[Marvel Studios]]'' | izplatītājs = ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2022|6|23|Losandželosa|2022|7|8|ASV un Latvija}} | ilgums = | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|250 miljoni}}<ref name="IndiewireReview">{{Tīmekļa atsauce |last=Ehrlich |first=David |date=July 5, 2022 |url= https://www.indiewire.com/2022/07/thor-love-and-thunder-review-1234738041/|title= ‘Thor: Love and Thunder’ Review: Fun and Quirky Space Epic Confronts Aimlessness of Post-Thanos MCU|website= [[IndieWire]] |access-date= July 5, 2022}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|598,6 miljons}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Thor: Love and Thunder |url=https://www.boxofficemojo.com/releasegroup/gr4235022853/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|7|26||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Tors: Mīla un Pērkons"''' ({{val|en|Thor: Love and Thunder}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaronis|supervaroņu]] filma par ''[[Marvel Comics]]'' tēlu [[Tors (Marvel Comics)|Toru]]. Filmu producējusi studija ''[[Marvel Studios]]'' un izplata kinokompānija ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]''. Tā ir paredzēta kā tiešs turpinājums filmai "[[Tors: Ragnarjoks]]" (2017) un ir 29. ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' (MCU) filma. Filmas režisors un scenārija autors ir [[Taika Vaititi]]. Galveno lomu atveido [[Kriss Hemsvorts]] (Tors), bet pārējās lomās filmējas [[Kristians Beils]], [[Tesa Tompsone]], [[Džeimija Aleksandera]], Taika Vaititi, [[Rasels Krovs]] un [[Natālija Portmane]]. Filmā Tors mēģina rast iekšējo mieru, taču viņam ir jāapvienojas ar senajiem draugiem Valkīriju (Tompsone), Korgu (Vaititi) un Džeinu Fosteri (Portmane), kas tagad ir Varenais Tors, lai apturētu Dievu miesnieku Goru (Beils) no visu dievu iznīcināšanas. Hemsvorts un Vaititi apsprieda "Ragnarjoka" turpinājumu jau 2018. gada janvārī. 2019. gada jūlijā paziņoja par filmas "Mīla un Pērkons" izveidi un to, ka pie savām lomām atgriezīsies Hemsvorts, Vaititi un Tompsone, kā arī Portmane, kas nepiedalījās iepriekšējā filmā. Vaititi vēlējās izveidot citādu filmu, lai tā atšķirtos no iepriekšējās daļas, mēģinot tajā apvienot [[romantiskais kino|romantiku]] un 1980. gadu iedvesmotu piedzīvojumu filmu. Viņš aizguva sižeta līniju no [[Džeisons Ārons|Džeisona Ārona]] "Visvarenā Tora" komiksiem, kur Fostere, slimojot ar vēzi, pārņem Tora mantiju un spēkus. 2020. gada februārī [[Dženifera Keitina Robinsone]] pievienojās scenārija idejas izveidei, bet pārējais aktieru ansamblis filmai pievienojās vēlāk, tostarp arī Galaktikas sargi. Filmēšanai vajadzēja sākties 2020. gada nogalē, tomēr tā tika atlikta [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumu dēļ. Filmēšana sākās 2021. gada janvārī [[Sidneja|Sidnejā]] un ilga līdz jūnija sākumam. Filmas "Tors: Mīla un Pērkons" pirmizrāde notika {{dat|2022|6|23||bez}} Losandželosā, bet ASV un Latvijas kinoteātros to sāka demonstrēt {{dat|2022|7|8||bez}},<ref name="DisneyPhase4Delay">{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=October 18, 2021 |title=Disney Delays 'Doctor Strange 2,' 'Thor 4,' 'Black Panther' Sequel and 'Indiana Jones 5' |url=https://variety.com/2021/film/news/disney-delays-doctor-strange-thor-black-panther-1235091673/ |access-date=October 18, 2021 |website=[[Variety]]}}</ref> un tā ir daļa no MCU [[Marvel Cinematic Universe: Ceturtā fāze|Ceturtās fāzes]]. Filma galvenokārt saņēmusi pozitīvas kritiķu atsauksmes, kur kritiķi slavē filmas vieglprātību, humoru un Hemsvorta, Beila un Portmanes aktierspēli, tomēr pats filmas sižets saņēma arī negatīvu kritiku. Filmas starptautiskie kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|598 miljoni}} ASV dolāru. Šī ir [[2022. gads kino#Ienesīgākās filmas|septītā ienesīgākā 2022. gada filma]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Marvel Cinematic Universe}} {{Marvel Comics filmas}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:ASV zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Marvel Cinematic Universe]] j8ik7qcwz0gh2f73mbcbbwu6n4euae7 0 512944 3660999 3658547 2022-07-26T07:50:04Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Elviss | oriģinālnos = ''Elvis'' | attēls = Elvis 2022 poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Bazs Lurmens]] | producents = * Bazs Lurmens * [[Geila Bermane]] * [[Ketrīna Mārtina]] * Patriks Makormiks * Šuilers Veiss | scenārijs = * Bazs Lurmens * Sems Bromels * [[Kreigs Pīrss]] * [[Džeremijs Doners]] | aktieri = * [[Ostins Batlers]] * [[Toms Henkss]] | mūzika = [[Elliots Vīlers]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://deadline.com/2020/09/elvis-tom-hanks-baz-luhrmann-movie-returns-to-production-australia-1234574267/|title=''Elvis'': Baz Luhrmann-Tom Hanks Movie Returning To Production In Australia After COVID-19 Shutdown|first=Anthony|last=D'Alessandro|access-date=January 19, 2021|date=September 10, 2020|work=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> | operators = [[Mendija Volkere]] | montāža = * [[Mets Vila]] * Džonatans Redmonds | studija = * ''[[Bazmark Films]]'' * ''[[The Jackal Group]]'' | izplatītājs = ''[[Warner Bros.|Warner Bros. Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2022|5|25|[[2022. gada Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāls]]|2022|6|23|Austrālija|2022|6|24|ASV|2022|6|30|Latvija}} | ilgums = 159 minūtes<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.festival-cannes.com/en/films/elvis|title=Elvis|website=[[Kannu kinofestivāls]]|access-date=May 12, 2022}}</ref> | valsts = * {{AUS}} * {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|85 miljoni}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://amp.smh.com.au/culture/movies/the-great-persuader-baz-luhrmann-on-his-biggest-gamble-yet-20220330-p5a9j8.html |title= The great persuader: Baz Luhrmann on his biggest gamble yet |first=Gary|last=Maddox|access-date=June 6, 2022|date=April 30, 2022|work=[[Sydney Morning Herald]]}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|212,6 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Elvis (2022) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt3704428/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|7|26||bez}}}}</ref> | nākamā = | imdb = 10095624 }} '''"Elviss"''' ({{val|en|Elvis}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Austrālija]]s kopražojuma [[biogrāfiskā filma|biogrāfiska]] [[muzikālā filma]], kuras režisors un scenārija līdzautors ir [[Bazs Lurmens]]. Filma vēsta par [[Elviss Preslijs|Elvisa Preslija]] ([[Ostins Batlers]]) dzīvi un mūziku caur attiecību prizmu ar viņa mīklaino menedžeri pulkvedi [[Toms Pārkers|Tomu Pārkeru]] ([[Toms Henkss]]). Pārējās lomās filmējās [[Helēna Tomsone]], [[Ričards Roksburgs]], [[Olīvija Dedžonga]], [[Lūks Breisijs]], [[Nataša Baseta]], [[Deivids Venems]], [[Kelvins Herisons jaunākais]], [[Ksavjērs Semjuels]] un [[Kodijs Smits-Makpī]]. Bazs Lūrmans jau 2014. gadā izteica vēlmi režisēt biogrāfisko filmu par Elvisu Presliju, līdz 2019. gada martā oficiāli paziņoja par filmas tapšanu. Batlers tā paša gada jūlijā izturēja galvenās lomas atlasi, pārspējot citus aktierus, tostarp [[Ensels Elgorts|Enselu Elgortu]], [[Mailzs Telers|Mailzu Teleru]] un [[Harijs Stailss|Hariju Stailsu]]. Filmēšana sākās 2020. gada janvārī Lūrmana dzimtajā Austrālijā, bet no marta līdz septembrim to apstādināja saistībā [[COVID-19 pandēmija]]s uzliesmojumu filmēšanas laukumā. Filmēšana noslēdzās 2021. gada martā. Filmas "Elviss" pirmizrāde notika {{dat|2022|5|25||bez}} [[2022. gada Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kam sekoja piedalīšanās vēl vairākos kinofestivālos. Austrālijas kinoteātros sāka demonstrēt no {{dat|2022|6|23|ģ|bez}}, ASV — no {{dat||6|24|ģ|bez}}, bet Latvijā to sāka rādīt {{dat||6|30||bez}}. Filma saņēmusi pozitīvas kritiķu atsauksmes, kas īpaši izceļ Batlera tēlojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://news.yahoo.com/elvis-fever-set-shake-cannes-113616239.html | title=Cannes can't help falling in love with 'Elvis' }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://people.com/movies/austin-butlers-performance-applauded-by-critics-as-elvis-movie-receives-mixed/ | title=Austin Butler's 'Sexy' Elvis Performance Applauded by Critics Despite Movie Earning Mixed Reviews }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Biogrāfiskas filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] 0bd8bfcn3ujt7mti3as7bhskvg8raqt 0 512946 3661003 3656553 2022-07-26T07:56:34Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Kur vēži dzied | oriģinālnos = ''Where the Crawdads Sing'' | attēls = Where the Crawdads Sing (film).jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Olīvija Ņūmena]] | producents = * [[Rīza Viterspūna]] * Lorēna Noištatere | scenārijs = [[Lūsija Alibara]] | aktieri = * [[Deizija Edgara Džounsa]] * [[Teilors Džons Smits]] * [[Hariss Dikinsons]] * [[Maikla Haiata]] * Sterlings Meisers jaunākais * [[Deivids Streteirns]] | mūzika = [[Maikls Danna]] | operators = [[Pollija Morgana]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/a-quiet-place-2-cinematography-polly-morgan-interview/|title=How 'A Quiet Place Part II' Cinematographer Polly Morgan Channeled Spielberg to Craft an Intimate Spectacle|website=[[Collider]]|first=Adam|last=Chitwood|date=June 8, 2021|access-date=June 18, 2021}}</ref> | montāža = [[Alans Edvards Bels]] | studija = * ''[[Columbia Pictures]]'' * ''[[3000 Pictures]]'' * ''[[Hello Sunshine]]'' | izplatītājs = ''[[Sony Pictures Releasing]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2022|7|15|ASV|2022|8|19|Latvija}} | ilgums = | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|24 miljoni}}<ref name=DeadlineProj>{{Tīmekļa atsauce |first=Anthony |last=D'Alessandro |date=July 13, 2022 |title=‘Thor: Love And Thunder’ Heading To $200M+ As Counter-Programming ‘Paws Of Fury’, ‘Crawdads Sing’ Open – Box Office Preview |url=https://deadline.com/2022/07/box-office-thor-love-and-thunder-paws-of-fury-where-the-crawdads-sing-1235063365/ |access-date=July 13, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]] }}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|42,4 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Where the Crawdads Sing (2022) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt9411972/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|7|26||bez}}}}</ref> | nākamā = | imdb = 9411972 }} '''"Kur vēži dzied"''' ({{val|en|Where the Crawdads Sing}}) būs [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] mistērijas drāmas filma, kas balstīta uz [[Dēlija Ouensa|Dēlijas Ouensas]] tāda paša nosaukuma romāna motīviem. Filmas režisore ir [[Olīvija Ņūmena]], scenārija autore [[Lūsija Alibara]], producente [[Rīza Viterspūna]]. Galvenās lomas atveidojuši [[Deizija Edgara Džounsa]], [[Teilors Džons Smits]], [[Hariss Dikinsons]], [[Maikla Haiata]], [[Sterlings Meisers jaunākais]] un [[Deivids Streteirns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022-02-25 |title=What to Expect From 'Where the Crawdads Sing,' Daisy Edgar-Jones's Poignant Next Film |url=https://www.vogue.com/article/where-the-crawdads-sing-daisy-edgar-joness-what-to-expect |access-date=2022-02-27 |website=Vogue |language=en-US}}</ref> Filmas pirmizrāde ASV notika {{dat|2022|7|15||bez}}, bet Latvijas kinoteātros to sāks demonstrēt no {{dat|2022|8|19|ģ|bez}}. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Columbia Pictures filmas]] sonwhy7duiml43hwk6m1wy2wikuac0k 0 513034 3661001 3658550 2022-07-26T07:54:22Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Viss visur vienlaikus | operators = | attēls = Everything-Everywhere-plakatsLV.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = zinātniskā fantastika, komēdija | režisors = * [[Dens Kvans]] * [[Denjels Šeinerts]] | producents = | scenārijs = * Dens Kvans * Denjels Šeinerts | aktieri = * [[Mišela Jeo]] * [[Stefānija Hsu]] * [[Džonatans Kī Kvans]] * [[Dženija Sleita]] * [[Harijs Šums]] * [[Džeimss Hongs]] * [[Džeimija Lī Kērtisa]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Everything Everywhere All at Once'' | studija = * ''[[A24]]'' * ''Gozie AGBO'' * ''Ley Line Entertainment'' * ''IAC Films'' * ''Year of the Rat'' | montāža = | izplatītājs = * ''A24'' | izdošana = {{Filmas datums|2022|3|11|ASV|2022|4|27|Latvija}} | ilgums = 140 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = * [[Angļu valoda|angļu]] * [[Mandarīnu valoda|mandarīnu]] * [[Kantoniešu dialekts|kantoniešu]] | budžets = {{ASV dolārs|25 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|94,3 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt6710474/|title=Everything Everywhere All at Once (2022) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|7|26}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''"Viss visur vienlaikus"''' ({{Val|en|Everything Everywhere All at Once}}) ir 2022. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[zinātniskā fantastika]]s komēdijas filma, kuras režisori un scenārija autori ir [[Dens Kvans]] un [[Denjels Šeinerts]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Mišela Jeo]], [[Stefānija Hsu]], [[Džonatans Kī Kvans]], [[Dženija Sleita]], [[Harijs Šums]], [[Džeimss Hongs]] un [[Džeimija Lī Kērtisa]]. Vizītes laikā ieņēmumu dienestā, ķīniešu izcelsmes amerikāniete nonāk piedzīvojumā, kurā tikai viņa var glābt pasauli, atklājot paralēlās pasaules un scenārijus, kā būtu izvērusies viņas dzīve, pieņemot citus lēmumus. Filmā ir apvienoti vairāki žanri, kā melnā komēdija, zinātniskā fantastika, fantāzija, cīņas māksla un animācija. Sākotnēji galvenā loma tika iecerēta [[Džekijs Čans|Džekijam Čanam]], taču vēlāk tā tika piešķirta Mišelai Jeo.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/04/14/opinion/sway-kara-swisher-michelle-yeoh.html|title=Opinion {{!}} How Michelle Yeoh Took Jackie Chan’s Role|work=The New York Times|access-date=2022-05-30|date=2022-04-14|last=‘Sway’|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Filmēšana tika uzsākta 2020. gada janvārī un tika pabeigta martā, tieši pirms [[COVID-19 pandēmija]]s uzliesmojuma ASV. Filmas pirmizrāde notika {{Dat|2022|3|11|5=bez}}, bet Latvijā {{Dat|2022|4|27|5=bez}}. Filma saņēma plašu kritiķu atzinību, slavējot tās iztēli, režiju, Jeo aktierspēli un tādu tēmu kā [[eksistenciālisms]], [[nihilisms]] un ķīniešu-amerikāņu identitāte atspoguļojumu. Filma ir nopelnījusi vairāk nekā {{nobr|94 miljonus}} [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par ''[[A24]]'' vispelnošāko filmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vulture.com/2022/05/everything-everywhere-all-at-once-beat-uncut-gems-a24-box-office-record.html|title=Everything Everywhere All at Once to Beat Uncut Gems As A24’s Biggest Hit|last=Zhan|first=Jennifer|website=Vulture|access-date=2022-05-30|date=2022-05-21|language=en-us}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] q6j4ckt894rqt9k6gnd3mrh8b4a9dkw 0 513077 3660945 3627617 2022-07-26T04:51:13Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Irāna | valsts_angl = | att_izm = | logo = Iran Hockey Team logo.png | logo_izm = 220px | dibin = | federācija = | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = 56.<ref>https://www.iihf.com/en/worldranking</ref> | rangs max = 56. | rangs max date = [[2022]] | rangs min = 56. | rangs min date = [[2022]] | iesauka = Baltās lauvas (شیرهای سفید) | stadions = | arēna = | laukums = | halle = Ice Box, [[Teherāna]]<ref>https://www.facebook.com/icebox.ir/</ref><ref>https://www.instagram.com/icebox_ir/</ref> <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|Irāna}} [[Kavehs Sedži]] ([[2018]] - ) | pers01 = galvenā trenera asistents | pers01_vārds = {{flaga|Krievija}} [[Vladislavs Lomakins]] | pers02 = galvenā trenera asistents | pers02_vārds = {{flaga|Krievija}} [[Jurijs Lomakins]] | kapteinis = [[Farhads Houšidari]] | visv spēles = | visv vārtu = [[Farhads Houšidari]] (5) | visv punktu = [[Džalals Keihanfars]] (10) <!--- OS ---> | OS reizes = 0 | OS medaļas = 0 | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 1 | PČ medaļas = 0 | PČ lab sasn = 46. vieta <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|MAC}} 7—1 {{ih-rt|IRI}}<br />([[Saporo]], [[Japāna]]; {{dat|2017|2|20|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|IRI}} 10—3 {{ih-rt|INA}}<br />([[Saporo]], [[Japāna]]; {{dat|2017|2|20|N}}) | liel zaud = {{ih|KGZ|}} 13—1 {{ih-rt|IRI}}<br />([[Biškeka]], [[Kirgizstāna]]; {{dat|2022|3|3|N}}) | pašreizējais = }} '''Irānas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Irāna|Irānu]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. Šobrīd tā atrodas 56. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/worldranking/|title=2021 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2021|5|22||bez}}}}</ref><ref>https://www.iihf.com/en/worldranking</ref> 2022. gadā tā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta IV divīzijā.<ref>https://sportacentrs.com/hokejs/04032022-iranas_hokejistiem_vesturiska_uzvara_pasa?is_mobile=0</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://www.iihf.com/en/associations/14688/iran IIHF.profile] {{hokejs-stub}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Hokejs Irānā]] [[Kategorija:Āzijas hokeja izlases]] rl0kolenkobe6mzgzark0w32bwr331o 3660946 3660945 2022-07-26T04:52:10Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Irāna | valsts_angl = | att_izm = | Badge = Iran Hockey Team logo.png | logo_izm = 220px | dibin = | federācija = | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = 56.<ref>https://www.iihf.com/en/worldranking</ref> | rangs max = 56. | rangs max date = [[2022]] | rangs min = 56. | rangs min date = [[2022]] | iesauka = Baltās lauvas (شیرهای سفید) | stadions = | arēna = | laukums = | halle = Ice Box, [[Teherāna]]<ref>https://www.facebook.com/icebox.ir/</ref><ref>https://www.instagram.com/icebox_ir/</ref> <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|Irāna}} [[Kavehs Sedži]] ([[2018]] - ) | pers01 = galvenā trenera asistents | pers01_vārds = {{flaga|Krievija}} [[Vladislavs Lomakins]] | pers02 = galvenā trenera asistents | pers02_vārds = {{flaga|Krievija}} [[Jurijs Lomakins]] | kapteinis = [[Farhads Houšidari]] | visv spēles = | visv vārtu = [[Farhads Houšidari]] (5) | visv punktu = [[Džalals Keihanfars]] (10) <!--- OS ---> | OS reizes = 0 | OS medaļas = 0 | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 1 | PČ medaļas = 0 | PČ lab sasn = 46. vieta <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|MAC}} 7—1 {{ih-rt|IRI}}<br />([[Saporo]], [[Japāna]]; {{dat|2017|2|20|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|IRI}} 10—3 {{ih-rt|INA}}<br />([[Saporo]], [[Japāna]]; {{dat|2017|2|20|N}}) | liel zaud = {{ih|KGZ|}} 13—1 {{ih-rt|IRI}}<br />([[Biškeka]], [[Kirgizstāna]]; {{dat|2022|3|3|N}}) | pašreizējais = }} '''Irānas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Irāna|Irānu]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. Šobrīd tā atrodas 56. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/worldranking/|title=2021 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2021|5|22||bez}}}}</ref><ref>https://www.iihf.com/en/worldranking</ref> 2022. gadā tā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta IV divīzijā.<ref>https://sportacentrs.com/hokejs/04032022-iranas_hokejistiem_vesturiska_uzvara_pasa?is_mobile=0</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://www.iihf.com/en/associations/14688/iran IIHF.profile] {{hokejs-stub}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Hokejs Irānā]] [[Kategorija:Āzijas hokeja izlases]] 0pbldudu8vh1zgs5f5hetpzyx4zgfdi 3660947 3660946 2022-07-26T04:52:35Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Irāna | valsts_angl = | att_izm = | badge = Iran Hockey Team logo.png | logo_izm = 220px | dibin = | federācija = | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = 56.<ref>https://www.iihf.com/en/worldranking</ref> | rangs max = 56. | rangs max date = [[2022]] | rangs min = 56. | rangs min date = [[2022]] | iesauka = Baltās lauvas (شیرهای سفید) | stadions = | arēna = | laukums = | halle = Ice Box, [[Teherāna]]<ref>https://www.facebook.com/icebox.ir/</ref><ref>https://www.instagram.com/icebox_ir/</ref> <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|Irāna}} [[Kavehs Sedži]] ([[2018]] - ) | pers01 = galvenā trenera asistents | pers01_vārds = {{flaga|Krievija}} [[Vladislavs Lomakins]] | pers02 = galvenā trenera asistents | pers02_vārds = {{flaga|Krievija}} [[Jurijs Lomakins]] | kapteinis = [[Farhads Houšidari]] | visv spēles = | visv vārtu = [[Farhads Houšidari]] (5) | visv punktu = [[Džalals Keihanfars]] (10) <!--- OS ---> | OS reizes = 0 | OS medaļas = 0 | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 1 | PČ medaļas = 0 | PČ lab sasn = 46. vieta <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|MAC}} 7—1 {{ih-rt|IRI}}<br />([[Saporo]], [[Japāna]]; {{dat|2017|2|20|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|IRI}} 10—3 {{ih-rt|INA}}<br />([[Saporo]], [[Japāna]]; {{dat|2017|2|20|N}}) | liel zaud = {{ih|KGZ|}} 13—1 {{ih-rt|IRI}}<br />([[Biškeka]], [[Kirgizstāna]]; {{dat|2022|3|3|N}}) | pašreizējais = }} '''Irānas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Irāna|Irānu]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. Šobrīd tā atrodas 56. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/worldranking/|title=2021 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2021|5|22||bez}}}}</ref><ref>https://www.iihf.com/en/worldranking</ref> 2022. gadā tā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta IV divīzijā.<ref>https://sportacentrs.com/hokejs/04032022-iranas_hokejistiem_vesturiska_uzvara_pasa?is_mobile=0</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://www.iihf.com/en/associations/14688/iran IIHF.profile] {{hokejs-stub}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Hokejs Irānā]] [[Kategorija:Āzijas hokeja izlases]] 3cvsxmrcz8mi3bxqvtk7o53jwelpz5f 3660948 3660947 2022-07-26T04:53:10Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Irāna | valsts_angl = | att_izm = | logo = | logo_izm = | dibin = | federācija = | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = 56.<ref>https://www.iihf.com/en/worldranking</ref> | rangs max = 56. | rangs max date = [[2022]] | rangs min = 56. | rangs min date = [[2022]] | iesauka = Baltās lauvas (شیرهای سفید) | stadions = | arēna = | laukums = | halle = Ice Box, [[Teherāna]]<ref>https://www.facebook.com/icebox.ir/</ref><ref>https://www.instagram.com/icebox_ir/</ref> <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|Irāna}} [[Kavehs Sedži]] ([[2018]] - ) | pers01 = galvenā trenera asistents | pers01_vārds = {{flaga|Krievija}} [[Vladislavs Lomakins]] | pers02 = galvenā trenera asistents | pers02_vārds = {{flaga|Krievija}} [[Jurijs Lomakins]] | kapteinis = [[Farhads Houšidari]] | visv spēles = | visv vārtu = [[Farhads Houšidari]] (5) | visv punktu = [[Džalals Keihanfars]] (10) <!--- OS ---> | OS reizes = 0 | OS medaļas = 0 | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 1 | PČ medaļas = 0 | PČ lab sasn = 46. vieta <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|MAC}} 7—1 {{ih-rt|IRI}}<br />([[Saporo]], [[Japāna]]; {{dat|2017|2|20|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|IRI}} 10—3 {{ih-rt|INA}}<br />([[Saporo]], [[Japāna]]; {{dat|2017|2|20|N}}) | liel zaud = {{ih|KGZ|}} 13—1 {{ih-rt|IRI}}<br />([[Biškeka]], [[Kirgizstāna]]; {{dat|2022|3|3|N}}) | pašreizējais = }} '''Irānas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Irāna|Irānu]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. Šobrīd tā atrodas 56. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/worldranking/|title=2021 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2021|5|22||bez}}}}</ref><ref>https://www.iihf.com/en/worldranking</ref> 2022. gadā tā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta IV divīzijā.<ref>https://sportacentrs.com/hokejs/04032022-iranas_hokejistiem_vesturiska_uzvara_pasa?is_mobile=0</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://www.iihf.com/en/associations/14688/iran IIHF.profile] {{hokejs-stub}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Hokejs Irānā]] [[Kategorija:Āzijas hokeja izlases]] dx9qi0w9i6je0lxs6zkrgxzh93aj1mo 3660951 3660948 2022-07-26T04:55:12Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Irāna | valsts_angl = | att_izm = | logo = | logo_izm = | dibin = | federācija = [[Irānas islāma republikas Slidošanas Federācija]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = 56.<ref>https://www.iihf.com/en/worldranking</ref> | rangs max = 56. | rangs max date = [[2022]] | rangs min = 56. | rangs min date = [[2022]] | iesauka = Baltās lauvas (شیرهای سفید) | stadions = | arēna = | laukums = | halle = Ice Box, [[Teherāna]]<ref>https://www.facebook.com/icebox.ir/</ref><ref>https://www.instagram.com/icebox_ir/</ref> <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|Irāna}} [[Kavehs Sedži]] ([[2018]] - ) | pers01 = galvenā trenera asistents | pers01_vārds = {{flaga|Krievija}} [[Vladislavs Lomakins]] | pers02 = galvenā trenera asistents | pers02_vārds = {{flaga|Krievija}} [[Jurijs Lomakins]] | kapteinis = [[Farhads Houšidari]] | visv spēles = | visv vārtu = [[Farhads Houšidari]] (5) | visv punktu = [[Džalals Keihanfars]] (10) <!--- OS ---> | OS reizes = 0 | OS medaļas = 0 | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 1 | PČ medaļas = 0 | PČ lab sasn = 46. vieta <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|MAC}} 7—1 {{ih-rt|IRI}}<br />([[Saporo]], [[Japāna]]; {{dat|2017|2|20|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|IRI}} 10—3 {{ih-rt|INA}}<br />([[Saporo]], [[Japāna]]; {{dat|2017|2|20|N}}) | liel zaud = {{ih|KGZ|}} 13—1 {{ih-rt|IRI}}<br />([[Biškeka]], [[Kirgizstāna]]; {{dat|2022|3|3|N}}) | pašreizējais = }} '''Irānas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Irāna|Irānu]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. Šobrīd tā atrodas 56. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/worldranking/|title=2021 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2021|5|22||bez}}}}</ref><ref>https://www.iihf.com/en/worldranking</ref> 2022. gadā tā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta IV divīzijā.<ref>https://sportacentrs.com/hokejs/04032022-iranas_hokejistiem_vesturiska_uzvara_pasa?is_mobile=0</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://www.iihf.com/en/associations/14688/iran IIHF.profile] {{hokejs-stub}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Hokejs Irānā]] [[Kategorija:Āzijas hokeja izlases]] rthbmf4ygsdyaucg9clr09ag2pm5y2n 2 513604 3660654 3660566 2022-07-25T12:10:05Z Ludis21345 50146 wikitext text/x-wiki {|class="wikitable" !Gads !Vīriešu vienspēles !Sieviešu vienspēles !Vīriešu dubultspēles !Sieviešu dubultspēles !Jauktās dubultspēles |- |1968 | {{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]] | {{flaga|ASV}} [[Nensija Riči]] | {{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Freds Stolle]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Enna Heidona-Džonsa]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} [[Jean-Claude Barclay]] |- |1969 | {{flaga|Austrālija}} [[Rods Leivers]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Austrālija}} Tony Roche | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Enna Heidona-Džonsa]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|ASV}} [[Marty Riessen]] |- |1970 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Ilie Nestase]]<br />{{flaga|Rumānija|1965}} [[Ion Țiriac]] | {{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]<br />{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Bobs Hjūits]] |- |1971 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]] | {{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]] | {{flaga|ASV}} [[Arturs Ešs]]<br />{{flaga|ASV}} [[Marty Riessen]] | {{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]<br />{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} Jean-Claude Barclay |- |1972 | {{flaga|Spānija}} [[Andress Himeno]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]] | {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Bobs Hjūits]]<br />{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Frū Makmilans]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Betija Stove]] | {{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]] |- |1973 | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Ilie Nestase]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Tom Okker]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Virdžīnija Veida]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} Jean-Claude Barclay |- |1974 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] | {{flaga|Austrālija}} [[Dick Crealy]]<br />{{flaga|NZL}} [[Onny Parun]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]<br />{{flaga|USSR|1955}} [[Olga Morozova]] | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|Kolumbija}} [[Iván Molina]] |- | 1975 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] | {{flaga|ASV}} [[Brian Gottfried]]<br />{{flaga|Meksika}} [[Raúl Ramírez]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]<br />{{flaga|Čehoslovākija}} [[Martina Navrātilova]] | {{flaga|Urugvaja}} [[Fiorella Bonicelli]]<br />{{flaga|BRA|1968}} [[Thomaz Koch|Thomas Koch]] |- |1976 | {{flaga|Itālija}} [[Adriāno Panatta]] | {{flaga|Lielbritānija}} [[Sjū Bārkere]] | {{flaga|ASV}} [[Fred McNair]]<br />{{flaga|ASV}} [[Šērvuds Stjuarts]] | {{flaga|Urugvaja}} [[Fiorella Bonicelli]]<br />{{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]] | {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Ilana Kloss]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]] |- |1977 | {{flaga|Argentīna}} [[Giljermo Vilass]] | {{flaga|Dienvidslāvija}} [[Mima Jaušoveca]] | {{flaga|ASV}} Brian Gottfried<br />{{flaga|Meksika}} Raúl Ramírez | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Regina Maršíková]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pam Teeguarden]] | {{flaga|ASV}} [[Mary Carillo]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džons Makinrojs]] |- |1978 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Virdžīnija Ruziči]] | {{flaga|ASV}} [[Gene Mayer]]<br />{{flaga|ASV}} [[Hank Pfister]] | {{flaga|Dienvidslāvija}} [[Mima Jaušovec]]<br />{{flaga|Rumānija|1965}} [[Virginia Ruzici]] | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Renáta Tomanová]]<br />{{flaga|Čehoslovākija}} [[Pavel Složil]] |- |1979 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] | {{flaga|ASV}} Gene Mayer<br />{{flaga|ASV}} [[Sandy Mayer]] | {{flaga|Nīderlande}} [[Betija Stove]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Vendija Tērnbula]] | {{flaga|Austrālija}} [[Vendija Tērnbula]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Bobs Hjūits]] |- |1980 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] | {{flaga|ASV}} [[Victor Amaya]]<br />{{flaga|ASV}} Hank Pfister | {{flaga|ASV}} [[Ketija Džordana]]<br />{{flaga|ASV}} [[Ena Smita]] | {{flaga|ASV}} [[Ena Smita]]<br />{{flaga|ASV}} [[Billy Martin (tennis)|Billy Martin]] |} {{Apbalvojuma infokaste | name = Hondas sporta balva | current_awards = | image = | imagesize = | alt = | caption = | description = | sponsor = | presenter = ''Collegiate Women Sports Awards'' (sākot ar 2001. gadu) | host = | date = | location = | country = [[Amerikas Savienotās Valstis]] | reward = | winner = | year = 1976 | year2 = | holder = | website = [https://www.collegiatewomensportsawards.com/landing/index Oficiālā mājaslapa ] | network = | runtime = | ratings = | producer = | director = | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = | main = | next = }} '''Hondas sporta balva''' ({{val|en|Honda Sports Award}}) ir ikgadēja balva [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], ko piešķir labākajai [[koledža]]s sportistei katrā no divpadsmit sporta veidiem. Katrā sporta veidā uz balvu tiek izvirzītas četras nominantes. Savukārt, uzvarētājas — divpadsmit Honda sporta balvas ieguvējas automātiski pretendē uz Honda-Broderika kausa kā gada labākā koledžu sportiste. Trīs citas katra veida sportistes tiek godinātas kā Gada II sportiste, Gada III sportiste un Iedvesmas balvas ieguvēja. == Balvas vēsture == Balvas tika izveidotas 1976. gadā[2], kad Toms Broderiks, apģērbu veikala īpašnieks Fērgusā, Ontārio štatā, nolēma sadarboties ar Džūdiju Holandu, UCLA[3] vecāko sieviešu administratori, un sporta žurnālistu Irvu Grosmanu. mārketinga speciāliste un mediju konsultante[4], lai izveidotu balvas, lai atzītu labākās sportistes koledžas līmenī.[5] Pirmās balvas tika pasniegtas 1977. gadā labākajām sportistēm, sākotnēji desmit sporta veidos, bet vēlāk paplašināja līdz 12 sporta veidiem: * [[Basketbols]] * [[Distanču slēpošana]] * [[Lauka hokejs]] * [[Golfs]] * [[Vingrošana]] * [[Softbols]] * [[Peldēšana]] un [[daiļlēkšana]] * [[Teniss]] * [[Vieglatlētika]] * [[Volejbols]] * [[Futbols]] (pievienots 1990. gadā) * [[Lakross]] (pievienots 2001. gadā) == Skatīt arī == == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:]] 7wt1wimo12ivcdhtdcr3zoo35nlze7u 0 515216 3660651 3659920 2022-07-25T12:06:14Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Nehemija Persofs | vārds_orig = ''Nehemiah Persoff'' | attēls = Nehemiah Persoff 1960.JPG | att_izmērs = | komentārs = Nehemija Persofs 1960. gadā. | dz vārds = | dz datums = {{dat|1919|8|2}} | dz vieta = [[Jeruzaleme]], [[Okupēto Ienaidnieka Teritoriju Administrācija]] | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2022|4|5|1919|8|2}} | mirš vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Senluisobispo}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1948–2003 | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = * Tia Persova * (prec. 1951; mirusi 2021) | bērni = 4 | mājaslapa = | paraksts = NehemiahPersoff.png | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Nehemija Persofs''' ({{val|en|Nehemiah Persoff}}; dzimis {{dat|1919|8|2}}, miris {{dat|2022|4|5}}) ir amerikāņu aktieris un gleznotājs. Viņš piedalījies vairāk nekā 200 televīzijas seriālos, filmās un teātra iestudējumos, darbojies arī kā balss aktieris, kopumā nozarē pavadot 55 gadus,<ref name="DL">{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/04/nehemiah-persoff-dead-obituary-actor-yentl-gunsmoke-was-102-1234995573/|title=Nehemiah Persoff Dies: Prolific Actor Of 'Yentl', 'The Twilight Zone', 'Gunsmoke' & Many More Was 102|first=Greg|last=Evans|website=[[Deadline Hollywood|Deadline.com]]|access-date=April 6, 2022|date=April 6, 2022}}</ref> kurā sāka darboties uzreiz pēc atgriešanās no dienesta [[ASV Armija|ASV Armijā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Persofa pirmā piedalīšanās kino bija statista loma filmā ''[[The Naked City]]'' (1948). Labāk zināms pēc lomām filmās ''[[The Harder They Fall]]'' (1956), "[[Džezā tikai meitenes]]" (1959), "[[Jentls]]" (''Yentl'', 1983) un balss lomu animācijas filmā ''[[An American Tail]]'' (1986) un tās turpinājumos. Tāpat piedalījies seriālos "[[Krēslas zona]]", ''[[Gilligan's Island]]'', ''[[Hawaii Five-O]]'' un "[[Likums un kārtība (seriāls)|Likums un kārtība]]". == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Persofs, Nehemija}} [[Kategorija:1919. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:ASV gleznotāji]] iee8f8nn2l0y68i6tcjus3z3h5bkmuc 0 515285 3661006 3653635 2022-07-26T07:59:08Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Vīri | operators = | attēls = Men-plakatsLV.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = šausmu filma | režisors = [[Alekss Gārlends]] | producents = * [[Endrū Makdonalds]] * [[Alons Raihs]] | scenārijs = Alekss Gārlends | aktieri = * [[Džesija Baklija]] * [[Rorijs Kinirs]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Men'' | studija = ''DNA Films'' | montāža = | izplatītājs = * ''[[A24]]'' * ''Entertainment Film Distributors'' | izdošana = {{Filmas datums|2022|5|20|ASV|2022|6|1|Apvienotā Karaliste|2022|6|14|Latvija}} | ilgums = 100 minūtes | valsts = * {{GBR}} * {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = {{ASV dolārs|10,3 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt13841850/|title=Men (2022) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|7|26}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''"Vīri"''' ({{Val|en|Men}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Alekss Gārlends]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Džesija Baklija]] un [[Rorijs Kinirs]]. Filma ir par atraitni palikušu sievieti, kura dodas atvaļinājumā uz lauku ciematu, kur viņu sāk vajāt dīvaini vīrieši. "Vīri" pirmizrāde notika {{Dat|2022|5|20|5=bez}} ASV. Latvijā filmas pirmizrāde notika {{Dat|2022|6|14|5=bez}}. Filma saņēma pārsvarā pozitīvas kritiķu atsauksmes par aktierspēli, toties tās stāstījuma pieeja saņēma kritiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/men_2022|title=Men|publisher=[[Rotten Tomatoes]]|access-date=28.06.2022}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] 3ceija9uetuns2q0wta6l2vz2mr1lrh 0 515764 3660782 3660032 2022-07-25T17:20:53Z Vylks 50297 /* Rezultāti */ wikitext text/x-wiki {{notiek sports|vieglatlētika}} {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste | Nosaukums = 2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā | Logo = 2022 World Athletics Championship Logo.png | Izmērs = 250px | Stadions = ''[[Hayward Field]]'' | Norises vieta = {{vieta|ASV|Oregona|Jūdžīna}} | Laiks = 15.—24. jūlijs | Valstu skaits = | Atlētu skaits = | Disciplīnas = 49 | Balvas_ind = | Balvas_kom = | Iepriekšējais = [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019 Doha]] | Nākamais = ''[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023 Budapešta]]'' }} '''2022. gada [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]''' ir 18. pasaules čempionāts [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], kuru organizē ''[[World Athletics]]''. Čempionāts notiek [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], [[Oregona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], no 2022. gada 15. līdz. 24. jūlijam. Sacensības pamatā notiek ''[[Hayward Field]]'' stadionā. Sākotnēji bija plānots čempionātu rīkot 2021. gadā no 6. līdz 15. augustam, bet sakarā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] un tās dēļ īstenoto [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] pārcelšanu uz 2021. gadu ''World Athletics'' 2020. gada aprīlī paziņoja par čempionāta pārcelšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/news/press-release/dates-world-championships-oregon-2022 |title=Dates confirmed for World Athletics Championships Oregon 2022 |date=8 April 2020 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}</ref> 2022. gada martā ''World Athletics'' paziņoja, ka pirmoreiz pasaules čempionātā tiks piešķirta arī komandu sacensību trofeja, pamatojoties uz individuālajās sacensībās izcīnītiem punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/oregon22/news/press-releases/wch-oregon22-announces-first-ever-team-trophies-at-world-championships |title=WCH Oregon22 announces first ever Team Trophies at World Championships |date=10 March 2022 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}</ref> Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] ''World Athletics'' aizliedza visiem Krievijas un Baltkrievijas sportistiem un amatpersonām piedalīties čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/news/press-releases/world-athletics-council-sanctions-russia-and-belarus |title=World Athletics Council sanctions Russia and Belarus |date=1 March 2022 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}</ref> == Rezultāti == === Vīrieši === ==== Skrejceļa disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | 100 metri | {{flagathlete|[[Freds Kērlijs]]|USA}} || 9,86 | {{flagathlete|[[Mārvins Breisijs]]|USA}} || 9,88 | {{flagathlete|[[Treivons Bromels]]|USA}} || 9,88 |- | 200 metri | {{flagathlete|[[Noa Lailss]]|USA}} || 19,31 WL, NR | {{flagathlete|[[Kenijs Bednareks]]|USA}} || 19,77 SB | {{flagathlete|[[Erijons Naitons]]|USA}} || 19,80 |- | 400 metri | {{flagathlete|[[Maikls Normens]]|USA}} || 44,29 | {{flagathlete|[[Kirani Džeimss]]|GRN}} || 44,48 | {{flagathlete|[[Metjū Hadsons-Smits]]|GBR}} || 44,66 |- | 800 metri | {{flagathlete|[[Emanuels Korirs]]|KEN}} || 1:43,71 SB | {{flagathlete|[[Džamels Sedžati]]|ALG}} || 1:44,14 | {{flagathlete|[[Marko Arops]]|CAN}} || 1:44,28 |- | 1500 metri | {{flagathlete|[[Džeiks Vaitmens]]|GBR}} || 3:29,23 WL, PB | {{flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 3:29,47 SB | {{flagathlete|[[Mohameds Katirs]]|ESP}} || 3:29,90 SB |- | 5000 metri | {{flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 13:09,24 | {{flagathlete|[[Džeikobs Krops]]|KEN}} || 13:09,98 | {{flagathlete|[[Oskars Čelimo]]|UGA}} || 13:10,20 SB |- | 10 000 metri | {{flagathlete|[[Džošua Čeptegei]]|UGA}} || 27:27,43 SB | {{flagathlete|[[Stenlijs Mburu]]|KEN}} || 27:27,90 SB | {{flagathlete|[[Džeikobs Kiplimo]]|UGA}} || 27:27,97 SB |- | 110 metru barjerskrējiens | {{flagathlete|[[Grānts Holowejs]]|USA}} || 13,03 | {{flagathlete|[[Trejs Kaningems]]|USA}} || 13,08 | {{flagathlete|[[Asjers Martiness]]|SPA}} || 13,17 PB |- | 400 metru barjerskrējiens | {{flagathlete|[[Alisons dus Santuss]]|BRA}} || 46,29 CR, AR | {{flagathlete|[[Rejs Bendžamins]]|USA}} || 46,89 SB | {{flagathlete|[[Trevors Basits]]|USA}} || 47,39 PB |- | 3000 metru šķēršļu skrējiens | {{flagathlete|[[Sufiāns El Bakalī]]|MAR}} || 8:25,13 | {{flagathlete|[[Lameča Girma]]|ETH}} || 8:26,01 | {{flagathlete|[[Konsesluss Kipruto]]|KEN}} || 8:27,92 |- | 4x100 metru stafete | {{CAN}} || 37,48 WL, NR | {{USA}} || 37,55 SB | {{GBR}} || 37,83 SB |- | 4x400 metru stafete | {{USA}} || 2:56,17 WL | {{JAM}} || 2:58,58 | {{BEL}} || 2:58,72 |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Šosejas disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Maratons | {{flagathlete|[[Tamirats Tola]]|ETH}} || 2:05:36 CR | {{flagathlete|[[Mosinets Geremevs]]|ETH}} || 2:06:44 | {{flagathlete|[[Baširs Abdī]]|BEL}} || 2:06:48 |- | 20 kilometru soļošana | {{flagathlete|[[Tošikadzu Jamaniši]]|JPN}} || 1:19:07 | {{flagathlete|[[Koki Ikeda]]|JPN}} || 1:19:14 | {{flagathlete|[[Perseuss Kārlstrems]]|SWE}} || 1:19:18 |- | 35 kilometru soļošana | {{flagathlete|[[Masimo Stano]]|ITA}} || 2:23:14 CR, NR | {{flagathlete|[[Masatora Kavano]]|JPN}} || 2:23:15 AR | {{flagathlete|[[Perseuss Kārlstrems]]|SWE}} || 2:23:44 PB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Laukuma disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Augstlēkšana | {{flagathlete|[[Mutazs Isa Beršims]]|QAT}} || 2,37 WL | {{flagathlete|[[U Sanhjoks]]|KOR}} || 2,35 =NR | {{flagathlete|[[Andrijs Procenko]]|UKR}} || 2,33 SB |- | Tāllēkšana | {{flagathlete|[[Vans Dzjaņaņs]]|CHN}} || 8,36 SB | {{flagathlete|[[Miltiadis Tentoglu]]|GRE}} || 8,32 | {{flagathlete|[[Simons Ehammers]]|SUI}} || 8,16 |- | Trīssoļlēkšana | {{flagathlete|[[Pedro Pičardo]]|POR}} || 17,95 WL | {{flagathlete|[[Igs Fabriss Zango]]|BUR}} || 17,55 SB | {{flagathlete|[[Džu Jamins]]|CHN}} || 17,31 SB |- | Kārtslēkšana | {{flagathlete|[[Armands Duplantiss]]|SWE}} || 6,21 '''WR''' | {{flagathlete|[[Kristofers Nilsens]]|USA}} || 5,94 | {{flagathlete|[[Ernests Džons Objena]]|PHI}} || 5,94 m AR |- | Lodes grūšana | {{flagathlete|[[Raians Krauzers]]|USA}} || 22,94 CR | {{flagathlete|[[Džo Kovačs]]|USA}} || 22,89 SB | {{flagathlete|[[Džošs Avotunde]]|USA}} || 22,29 PB |- | Diska mešana | {{flagathlete|[[Kristjans Čehs]]|SLO}} || 71,13 CR | {{flagathlete|[[Mikols Alekna]]|LTU}} || 69,27 | {{flagathlete|[[Andrjus Gudžus]]|LTU}} || 67,55 |- | Šķēpa mešana | {{flagathlete|[[Andersons Pīterss]]|GRN}} || 90,54 | {{flagathlete|[[Nīradžs Čopra]]|IND}} || 88,13 | {{flagathlete|[[Jakubs Vadlejhs]]|CZE}} || 88,09 |- | Vesera mešana | {{flagathlete|[[Pavels Fajdeks]]|POL}}|| 81,98 WL | {{flagathlete|[[Vojcechs Novickis]]|POL}}|| 81,03 | {{flagathlete|[[Eivinns Henriksens]]|NOR}}|| 80,87 SB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Kombinētās disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Desmitcīņa | {{flagathlete|[[Kevins Majers]]|FRA}} || 8816 SB | {{flagathlete|[[Pīrss Lepāžs]]|CAN}} || 8701 PB | {{flagathlete|[[Zeks Zaimeks]]|USA}} || 8676 PB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Sievietes === ==== Skrejceļa disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | 100 metri | {{flagathlete|[[Šellija Anna Freizere-Praisa]]|JAM}} || 10,67 CR | {{flagathlete|[[Šerika Džeksone]]|JAM}} || 10,73 PB | {{flagathlete|[[Eleina Tompsone-Hera]]|JAM}} || 10,81 |- | 200 metri | {{flagathlete|[[Šerika Džeksone]]|JAM}} || 21,45 CR, NR, WL | {{flagathlete|[[Šellija Anna Freizere-Praisa]]|JAM}} || 21,81 SB | {{flagathlete|[[Dina Ešere-Smita]]|GBR}} || 22,02 |- | 400 metri | {{flagathlete|[[Šona Millere-Uibo]]|BAH}} || 49,11 WL | {{flagathlete|[[Merileidija Paulino]]|DOM}} || 49,60 | {{flagathlete|[[Sada Viljamsa]]|BAR}} || 49,75 NR |- | 800 metri | {{flagathlete|[[Atinga Mu]]|USA}} || 1:56,30 WL | {{flagathlete|[[Kīlija Hodžkinsone]]|GBR}} || 1:56,38 SB | {{flagathlete|[[Mērija Morā]]|KEN}} || 1:56,71 PB |- | 1500 metri | {{flagathlete|[[Feita Kipjegona]]|KEN}} || 3:52,96 | {{flagathlete|[[Gudafa Cegaja]]|ETH}} || 3:54,52 | {{flagathlete|[[Lora Muira]]|GBR}} || 3:55,28 SB |- | 5000 metri | {{flagathlete|[[Gudafa Cegaja]]|ETH}} || 14:46,29 | {{flagathlete|[[Beatrise Čebeta]]|KEN}} || 14:46,75 SB | {{flagathlete|[[Davita Sejauma]]|ETH}} || 14:47,36 |- | 10 000 metri | {{flagathlete|[[Letesenbeta Gideja]]|ETH}} || 30:09,94 WL | {{flagathlete|[[Helena Obiri]]|KEN}} || 30:10,02 PB | {{flagathlete|[[Mārgarita Čelimo Kipkemboi]]|KEN}} || 30:10,07 PB |- | 100 metru barjerskrējiens | {{flagathlete|[[Tobi Amusana]]|NGR}} || 12,06 | {{flagathlete|[[Britanija Andersone]]|JAM}} || 12,23 | {{flagathlete|[[Džasmina Kamačo-Kvinna]]|PUR}} || 12,23 |- | 400 metru barjerskrējiens | {{flagathlete|[[Sidnija Maklaflina]]|USA}} || 50,68 '''WR''' | {{flagathlete|[[Femke Bola]]|NED}} || 52,27 SB | {{flagathlete|[[Delaila Muhameda]]|USA}} || 53,13 SB |- | 3000 metru šķēršļu skrējiens | {{flagathlete|[[Nora Džeruto]]|KAZ}} || 8:53,02 CR, WL | {{flagathlete|[[Verkuha Getačeva]]|ETH}} || 8:54,61 NR | {{flagathlete|[[Mekidesa Abebe]]|ETH}} || 8:56,08 PB |- | 4x100 metru stafete | {{USA}} || 41,14 WL | {{JAM}} || 41,18 SB | {{GER}} || 42,03 SB |- | 4x400 metru stafete | {{USA}} || 3:17,79 WL | {{JAM}} || 3:20,74 SB | {{GBR}} || 3:22,64 SB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Šosejas disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Maratons | {{flagathlete|[[Gotitoma Gebreslase]]|ETH}} || 02:18:11 CR | {{flagathlete|[[Džudita Džeptuma Korira]]|KEN}} || 02:18:20 PB | {{flagathlete|[[Lona Salpetere]]|ISR}} || 02:20:18 |- | 20 kilometru soļošana | {{flagathlete|[[Kimberlija Garsija]]|PER}} || 1:26:58 NR | {{flagathlete|[[Katažina Zdzeblo]]|POL}} || 1:27:31 NR | {{flagathlete|[[Cjejana Šidzje]]|CHN}} || 1:27:56 |- | 35 kilometru soļošana | {{flagathlete|[[Kimberlija Garsija]]|PER}} || 2:39:16 CR, AR | {{flagathlete|[[Katažina Zdzeblo]]|POL}} || 2:40:03 PB | {{flagathlete|[[Cjejana Šidzje]]|CHN}} || 2:40:37 AR |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Laukuma disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Augstlēkšana | {{flagathlete|[[Eleanora Patersone]]|AUS}} || 2,02 =AR | {{flagathlete|[[Jaroslava Mahučiha]]|UKR}} || 2,02 | {{flagathlete|[[Elena Vallortigara]]|ITA}} || 2,00 SB |- | Tāllēkšana | {{flagathlete|[[Malaika Mihambo]]|GER}} || 7,12 SB | {{flagathlete|[[Ese Brume]]|NGR}} || 7,02 SB | {{flagathlete|[[Letisija Oru Melu]]|BRA}} || 6,89 PB |- | Trīssoļlēkšana | {{flagathlete|[[Julimara Rohasa]]|VEN}} || 15.47 WL | {{flagathlete|[[Šanīka Riketsa]]|JAM}} || 14,89 SB | {{flagathlete|[[Torija Frenklina]]|USA}} || 14,72 SB |- | Kārtslēkšana | {{flagathlete|[[Keitija Nedžota]]|USA}} || 4,85 WL | {{flagathlete|[[Sendija Morisa]]|USA}} || 4,85 WL | {{flagathlete|[[Nina Kenedija]]|AUS}} || 4,80 SB |- | Lodes grūšana | {{flagathlete|[[Čeisa Īlija]]|USA}} || 20,49 | {{flagathlete|[[Guna Lidzjao]]|CHN}} || 20,39 | {{flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 19,77 |- | Diska mešana | {{flagathlete|[[Fena Biņa]]|CHN}} || 69,12 PB | {{flagathlete|[[Sandra Perkoviča]]|CRO}} || 68,45 SB | {{flagathlete|[[Valarija Olmena]]|USA}} || 68,30 |- | Šķēpa mešana | {{flagathlete|[[Kelsija Lī Bārbere]]|AUS}} || 66,91 WL | {{flagathlete|[[Kara Vingere]]|USA}} || 64,05 | {{flagathlete|[[Haruka Kitaguči]]|JPN}} || 63,27 |- | Vesera mešana | {{flagathlete|[[Brūka Andersena]]|USA}} || 78,96 | {{flagathlete|[[Kemrina Rodžersa]]|CAN}} || 75,52 | {{flagathlete|[[Džeinija Kasanavoida]]|USA}} || 74,86 |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Kombinētās disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Septiņcīņa | {{flagathlete|[[Nafisatu Tiama]]|BEL}} || 6947 WL | {{flagathlete|[[Anuka Vetere]]|NED}} || 6867 NR | {{flagathlete|[[Anna Hola]]|USA}} || 6755 PB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Jaukti === {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | 4x400 metru stafete | {{DOM}} || 3:09,82 WL | {{NED}} || 3:09,90 NR | {{USA}} || 3:10,16 SB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} == Latvijas sportisti == 2022. gada jūnijā [[Latvijas Vieglatlētikas savienība]]s Treneru komisija un valde apstiprināja Latvijas izlases sastāvā dalībai Pasaules čempionātā sešus sportistus: šķēpa metējus [[Līna Mūze|Līnu Mūzi]], [[Madara Palameika|Madaru Palameiku]], [[Patriks Gailums|Patriku Gailumu]] un [[Rolands Štrobinders|Rolandu Štrobinderu]], soļotāju [[Arnis Rumbenieks|Arni Rumbenieku]], kā arī sprinteri [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] startam 400 metru distancē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://athletics.lv/lv/article/4491/zinams-latvijas-izlases-sastavs-dalibai-pasaules-cempionata |title=Zināms Latvijas izlases sastāvs dalībai Pasaules čempionātā |date={{dat|2022|6|30|N|bez}} |website=athletics.lv |access-date={{dat|2022|7|4||bez}}}}</ref> {|class="wikitable" style="text-align: center" |- !Sportists !Disciplīna !Vieta !Rezultāts |- |align=left|[[Līna Mūze]]||Šķēpa mešana||6.||61,26 m |- |align=left|[[Madara Palameika]]||Šķēpa mešana||13.||58,61 m |- |align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana||13.||79,66 m |- |align=left|[[Rolands Štrobinders]]||Šķēpa mešana||15.||79,39 m |- |align=left|[[Gunta Vaičule]]||400 m||25.||52,21 s |- |align=left|[[Arnis Rumbenieks]]||35 km soļošana||37.||2:42:47 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/oregon22}} {{en ikona}} {{Pasaules čempionāts vieglatlētikā}} [[Kategorija:2022. gads sportā|Pasaules čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Pasaules čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Vieglatlētika ASV]] lt0tqs1n16x04u7ruvt8ngy7sm6brdm 3660783 3660782 2022-07-25T17:21:44Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste | Nosaukums = 2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā | Logo = 2022 World Athletics Championship Logo.png | Izmērs = 250px | Stadions = ''[[Hayward Field]]'' | Norises vieta = {{vieta|ASV|Oregona|Jūdžīna}} | Laiks = 15.—24. jūlijs | Valstu skaits = | Atlētu skaits = | Disciplīnas = 49 | Balvas_ind = | Balvas_kom = | Iepriekšējais = [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019 Doha]] | Nākamais = ''[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023 Budapešta]]'' }} '''2022. gada [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]''' bija 18. pasaules čempionāts [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], kuru organizēja ''[[World Athletics]]''. Čempionāts notika [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], [[Oregona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], no 2022. gada 15. līdz. 24. jūlijam. Sacensības pamatā notika ''[[Hayward Field]]'' stadionā. Sākotnēji bija plānots čempionātu rīkot 2021. gadā no 6. līdz 15. augustam, bet sakarā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] un tās dēļ īstenoto [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] pārcelšanu uz 2021. gadu ''World Athletics'' 2020. gada aprīlī paziņoja par čempionāta pārcelšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/news/press-release/dates-world-championships-oregon-2022 |title=Dates confirmed for World Athletics Championships Oregon 2022 |date=8 April 2020 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}</ref> 2022. gada martā ''World Athletics'' paziņoja, ka pirmoreiz pasaules čempionātā tiks piešķirta arī komandu sacensību trofeja, pamatojoties uz individuālajās sacensībās izcīnītiem punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/oregon22/news/press-releases/wch-oregon22-announces-first-ever-team-trophies-at-world-championships |title=WCH Oregon22 announces first ever Team Trophies at World Championships |date=10 March 2022 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}</ref> Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] ''World Athletics'' aizliedza visiem Krievijas un Baltkrievijas sportistiem un amatpersonām piedalīties čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/news/press-releases/world-athletics-council-sanctions-russia-and-belarus |title=World Athletics Council sanctions Russia and Belarus |date=1 March 2022 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}</ref> == Rezultāti == === Vīrieši === ==== Skrejceļa disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | 100 metri | {{flagathlete|[[Freds Kērlijs]]|USA}} || 9,86 | {{flagathlete|[[Mārvins Breisijs]]|USA}} || 9,88 | {{flagathlete|[[Treivons Bromels]]|USA}} || 9,88 |- | 200 metri | {{flagathlete|[[Noa Lailss]]|USA}} || 19,31 WL, NR | {{flagathlete|[[Kenijs Bednareks]]|USA}} || 19,77 SB | {{flagathlete|[[Erijons Naitons]]|USA}} || 19,80 |- | 400 metri | {{flagathlete|[[Maikls Normens]]|USA}} || 44,29 | {{flagathlete|[[Kirani Džeimss]]|GRN}} || 44,48 | {{flagathlete|[[Metjū Hadsons-Smits]]|GBR}} || 44,66 |- | 800 metri | {{flagathlete|[[Emanuels Korirs]]|KEN}} || 1:43,71 SB | {{flagathlete|[[Džamels Sedžati]]|ALG}} || 1:44,14 | {{flagathlete|[[Marko Arops]]|CAN}} || 1:44,28 |- | 1500 metri | {{flagathlete|[[Džeiks Vaitmens]]|GBR}} || 3:29,23 WL, PB | {{flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 3:29,47 SB | {{flagathlete|[[Mohameds Katirs]]|ESP}} || 3:29,90 SB |- | 5000 metri | {{flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 13:09,24 | {{flagathlete|[[Džeikobs Krops]]|KEN}} || 13:09,98 | {{flagathlete|[[Oskars Čelimo]]|UGA}} || 13:10,20 SB |- | 10 000 metri | {{flagathlete|[[Džošua Čeptegei]]|UGA}} || 27:27,43 SB | {{flagathlete|[[Stenlijs Mburu]]|KEN}} || 27:27,90 SB | {{flagathlete|[[Džeikobs Kiplimo]]|UGA}} || 27:27,97 SB |- | 110 metru barjerskrējiens | {{flagathlete|[[Grānts Holowejs]]|USA}} || 13,03 | {{flagathlete|[[Trejs Kaningems]]|USA}} || 13,08 | {{flagathlete|[[Asjers Martiness]]|SPA}} || 13,17 PB |- | 400 metru barjerskrējiens | {{flagathlete|[[Alisons dus Santuss]]|BRA}} || 46,29 CR, AR | {{flagathlete|[[Rejs Bendžamins]]|USA}} || 46,89 SB | {{flagathlete|[[Trevors Basits]]|USA}} || 47,39 PB |- | 3000 metru šķēršļu skrējiens | {{flagathlete|[[Sufiāns El Bakalī]]|MAR}} || 8:25,13 | {{flagathlete|[[Lameča Girma]]|ETH}} || 8:26,01 | {{flagathlete|[[Konsesluss Kipruto]]|KEN}} || 8:27,92 |- | 4x100 metru stafete | {{CAN}} || 37,48 WL, NR | {{USA}} || 37,55 SB | {{GBR}} || 37,83 SB |- | 4x400 metru stafete | {{USA}} || 2:56,17 WL | {{JAM}} || 2:58,58 | {{BEL}} || 2:58,72 |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Šosejas disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Maratons | {{flagathlete|[[Tamirats Tola]]|ETH}} || 2:05:36 CR | {{flagathlete|[[Mosinets Geremevs]]|ETH}} || 2:06:44 | {{flagathlete|[[Baširs Abdī]]|BEL}} || 2:06:48 |- | 20 kilometru soļošana | {{flagathlete|[[Tošikadzu Jamaniši]]|JPN}} || 1:19:07 | {{flagathlete|[[Koki Ikeda]]|JPN}} || 1:19:14 | {{flagathlete|[[Perseuss Kārlstrems]]|SWE}} || 1:19:18 |- | 35 kilometru soļošana | {{flagathlete|[[Masimo Stano]]|ITA}} || 2:23:14 CR, NR | {{flagathlete|[[Masatora Kavano]]|JPN}} || 2:23:15 AR | {{flagathlete|[[Perseuss Kārlstrems]]|SWE}} || 2:23:44 PB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Laukuma disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Augstlēkšana | {{flagathlete|[[Mutazs Isa Beršims]]|QAT}} || 2,37 WL | {{flagathlete|[[U Sanhjoks]]|KOR}} || 2,35 =NR | {{flagathlete|[[Andrijs Procenko]]|UKR}} || 2,33 SB |- | Tāllēkšana | {{flagathlete|[[Vans Dzjaņaņs]]|CHN}} || 8,36 SB | {{flagathlete|[[Miltiadis Tentoglu]]|GRE}} || 8,32 | {{flagathlete|[[Simons Ehammers]]|SUI}} || 8,16 |- | Trīssoļlēkšana | {{flagathlete|[[Pedro Pičardo]]|POR}} || 17,95 WL | {{flagathlete|[[Igs Fabriss Zango]]|BUR}} || 17,55 SB | {{flagathlete|[[Džu Jamins]]|CHN}} || 17,31 SB |- | Kārtslēkšana | {{flagathlete|[[Armands Duplantiss]]|SWE}} || 6,21 '''WR''' | {{flagathlete|[[Kristofers Nilsens]]|USA}} || 5,94 | {{flagathlete|[[Ernests Džons Objena]]|PHI}} || 5,94 m AR |- | Lodes grūšana | {{flagathlete|[[Raians Krauzers]]|USA}} || 22,94 CR | {{flagathlete|[[Džo Kovačs]]|USA}} || 22,89 SB | {{flagathlete|[[Džošs Avotunde]]|USA}} || 22,29 PB |- | Diska mešana | {{flagathlete|[[Kristjans Čehs]]|SLO}} || 71,13 CR | {{flagathlete|[[Mikols Alekna]]|LTU}} || 69,27 | {{flagathlete|[[Andrjus Gudžus]]|LTU}} || 67,55 |- | Šķēpa mešana | {{flagathlete|[[Andersons Pīterss]]|GRN}} || 90,54 | {{flagathlete|[[Nīradžs Čopra]]|IND}} || 88,13 | {{flagathlete|[[Jakubs Vadlejhs]]|CZE}} || 88,09 |- | Vesera mešana | {{flagathlete|[[Pavels Fajdeks]]|POL}}|| 81,98 WL | {{flagathlete|[[Vojcechs Novickis]]|POL}}|| 81,03 | {{flagathlete|[[Eivinns Henriksens]]|NOR}}|| 80,87 SB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Kombinētās disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Desmitcīņa | {{flagathlete|[[Kevins Majers]]|FRA}} || 8816 SB | {{flagathlete|[[Pīrss Lepāžs]]|CAN}} || 8701 PB | {{flagathlete|[[Zeks Zaimeks]]|USA}} || 8676 PB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Sievietes === ==== Skrejceļa disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | 100 metri | {{flagathlete|[[Šellija Anna Freizere-Praisa]]|JAM}} || 10,67 CR | {{flagathlete|[[Šerika Džeksone]]|JAM}} || 10,73 PB | {{flagathlete|[[Eleina Tompsone-Hera]]|JAM}} || 10,81 |- | 200 metri | {{flagathlete|[[Šerika Džeksone]]|JAM}} || 21,45 CR, NR, WL | {{flagathlete|[[Šellija Anna Freizere-Praisa]]|JAM}} || 21,81 SB | {{flagathlete|[[Dina Ešere-Smita]]|GBR}} || 22,02 |- | 400 metri | {{flagathlete|[[Šona Millere-Uibo]]|BAH}} || 49,11 WL | {{flagathlete|[[Merileidija Paulino]]|DOM}} || 49,60 | {{flagathlete|[[Sada Viljamsa]]|BAR}} || 49,75 NR |- | 800 metri | {{flagathlete|[[Atinga Mu]]|USA}} || 1:56,30 WL | {{flagathlete|[[Kīlija Hodžkinsone]]|GBR}} || 1:56,38 SB | {{flagathlete|[[Mērija Morā]]|KEN}} || 1:56,71 PB |- | 1500 metri | {{flagathlete|[[Feita Kipjegona]]|KEN}} || 3:52,96 | {{flagathlete|[[Gudafa Cegaja]]|ETH}} || 3:54,52 | {{flagathlete|[[Lora Muira]]|GBR}} || 3:55,28 SB |- | 5000 metri | {{flagathlete|[[Gudafa Cegaja]]|ETH}} || 14:46,29 | {{flagathlete|[[Beatrise Čebeta]]|KEN}} || 14:46,75 SB | {{flagathlete|[[Davita Sejauma]]|ETH}} || 14:47,36 |- | 10 000 metri | {{flagathlete|[[Letesenbeta Gideja]]|ETH}} || 30:09,94 WL | {{flagathlete|[[Helena Obiri]]|KEN}} || 30:10,02 PB | {{flagathlete|[[Mārgarita Čelimo Kipkemboi]]|KEN}} || 30:10,07 PB |- | 100 metru barjerskrējiens | {{flagathlete|[[Tobi Amusana]]|NGR}} || 12,06 | {{flagathlete|[[Britanija Andersone]]|JAM}} || 12,23 | {{flagathlete|[[Džasmina Kamačo-Kvinna]]|PUR}} || 12,23 |- | 400 metru barjerskrējiens | {{flagathlete|[[Sidnija Maklaflina]]|USA}} || 50,68 '''WR''' | {{flagathlete|[[Femke Bola]]|NED}} || 52,27 SB | {{flagathlete|[[Delaila Muhameda]]|USA}} || 53,13 SB |- | 3000 metru šķēršļu skrējiens | {{flagathlete|[[Nora Džeruto]]|KAZ}} || 8:53,02 CR, WL | {{flagathlete|[[Verkuha Getačeva]]|ETH}} || 8:54,61 NR | {{flagathlete|[[Mekidesa Abebe]]|ETH}} || 8:56,08 PB |- | 4x100 metru stafete | {{USA}} || 41,14 WL | {{JAM}} || 41,18 SB | {{GER}} || 42,03 SB |- | 4x400 metru stafete | {{USA}} || 3:17,79 WL | {{JAM}} || 3:20,74 SB | {{GBR}} || 3:22,64 SB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Šosejas disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Maratons | {{flagathlete|[[Gotitoma Gebreslase]]|ETH}} || 02:18:11 CR | {{flagathlete|[[Džudita Džeptuma Korira]]|KEN}} || 02:18:20 PB | {{flagathlete|[[Lona Salpetere]]|ISR}} || 02:20:18 |- | 20 kilometru soļošana | {{flagathlete|[[Kimberlija Garsija]]|PER}} || 1:26:58 NR | {{flagathlete|[[Katažina Zdzeblo]]|POL}} || 1:27:31 NR | {{flagathlete|[[Cjejana Šidzje]]|CHN}} || 1:27:56 |- | 35 kilometru soļošana | {{flagathlete|[[Kimberlija Garsija]]|PER}} || 2:39:16 CR, AR | {{flagathlete|[[Katažina Zdzeblo]]|POL}} || 2:40:03 PB | {{flagathlete|[[Cjejana Šidzje]]|CHN}} || 2:40:37 AR |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Laukuma disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Augstlēkšana | {{flagathlete|[[Eleanora Patersone]]|AUS}} || 2,02 =AR | {{flagathlete|[[Jaroslava Mahučiha]]|UKR}} || 2,02 | {{flagathlete|[[Elena Vallortigara]]|ITA}} || 2,00 SB |- | Tāllēkšana | {{flagathlete|[[Malaika Mihambo]]|GER}} || 7,12 SB | {{flagathlete|[[Ese Brume]]|NGR}} || 7,02 SB | {{flagathlete|[[Letisija Oru Melu]]|BRA}} || 6,89 PB |- | Trīssoļlēkšana | {{flagathlete|[[Julimara Rohasa]]|VEN}} || 15.47 WL | {{flagathlete|[[Šanīka Riketsa]]|JAM}} || 14,89 SB | {{flagathlete|[[Torija Frenklina]]|USA}} || 14,72 SB |- | Kārtslēkšana | {{flagathlete|[[Keitija Nedžota]]|USA}} || 4,85 WL | {{flagathlete|[[Sendija Morisa]]|USA}} || 4,85 WL | {{flagathlete|[[Nina Kenedija]]|AUS}} || 4,80 SB |- | Lodes grūšana | {{flagathlete|[[Čeisa Īlija]]|USA}} || 20,49 | {{flagathlete|[[Guna Lidzjao]]|CHN}} || 20,39 | {{flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 19,77 |- | Diska mešana | {{flagathlete|[[Fena Biņa]]|CHN}} || 69,12 PB | {{flagathlete|[[Sandra Perkoviča]]|CRO}} || 68,45 SB | {{flagathlete|[[Valarija Olmena]]|USA}} || 68,30 |- | Šķēpa mešana | {{flagathlete|[[Kelsija Lī Bārbere]]|AUS}} || 66,91 WL | {{flagathlete|[[Kara Vingere]]|USA}} || 64,05 | {{flagathlete|[[Haruka Kitaguči]]|JPN}} || 63,27 |- | Vesera mešana | {{flagathlete|[[Brūka Andersena]]|USA}} || 78,96 | {{flagathlete|[[Kemrina Rodžersa]]|CAN}} || 75,52 | {{flagathlete|[[Džeinija Kasanavoida]]|USA}} || 74,86 |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Kombinētās disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Septiņcīņa | {{flagathlete|[[Nafisatu Tiama]]|BEL}} || 6947 WL | {{flagathlete|[[Anuka Vetere]]|NED}} || 6867 NR | {{flagathlete|[[Anna Hola]]|USA}} || 6755 PB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Jaukti === {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | 4x400 metru stafete | {{DOM}} || 3:09,82 WL | {{NED}} || 3:09,90 NR | {{USA}} || 3:10,16 SB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} == Latvijas sportisti == 2022. gada jūnijā [[Latvijas Vieglatlētikas savienība]]s Treneru komisija un valde apstiprināja Latvijas izlases sastāvā dalībai Pasaules čempionātā sešus sportistus: šķēpa metējus [[Līna Mūze|Līnu Mūzi]], [[Madara Palameika|Madaru Palameiku]], [[Patriks Gailums|Patriku Gailumu]] un [[Rolands Štrobinders|Rolandu Štrobinderu]], soļotāju [[Arnis Rumbenieks|Arni Rumbenieku]], kā arī sprinteri [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] startam 400 metru distancē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://athletics.lv/lv/article/4491/zinams-latvijas-izlases-sastavs-dalibai-pasaules-cempionata |title=Zināms Latvijas izlases sastāvs dalībai Pasaules čempionātā |date={{dat|2022|6|30|N|bez}} |website=athletics.lv |access-date={{dat|2022|7|4||bez}}}}</ref> {|class="wikitable" style="text-align: center" |- !Sportists !Disciplīna !Vieta !Rezultāts |- |align=left|[[Līna Mūze]]||Šķēpa mešana||6.||61,26 m |- |align=left|[[Madara Palameika]]||Šķēpa mešana||13.||58,61 m |- |align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana||13.||79,66 m |- |align=left|[[Rolands Štrobinders]]||Šķēpa mešana||15.||79,39 m |- |align=left|[[Gunta Vaičule]]||400 m||25.||52,21 s |- |align=left|[[Arnis Rumbenieks]]||35 km soļošana||37.||2:42:47 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/oregon22}} {{en ikona}} {{Pasaules čempionāts vieglatlētikā}} [[Kategorija:2022. gads sportā|Pasaules čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Pasaules čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Vieglatlētika ASV]] 86687sktend9p6l3tfnbxe3zd0hnpia 3660787 3660783 2022-07-25T17:27:09Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste | Nosaukums = 2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā | Logo = 2022 World Athletics Championship Logo.png | Izmērs = 250px | Stadions = ''[[Hayward Field]]'' | Norises vieta = {{vieta|ASV|Oregona|Jūdžīna}} | Laiks = 15.—24. jūlijs | Valstu skaits = | Atlētu skaits = | Disciplīnas = 49 | Balvas_ind = | Balvas_kom = | Iepriekšējais = [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019 Doha]] | Nākamais = ''[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023 Budapešta]]'' }} '''2022. gada [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]''' bija 18. pasaules čempionāts [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], kuru organizēja ''[[World Athletics]]''. Čempionāts notika [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], [[Oregona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], no 2022. gada 15. līdz. 24. jūlijam. Sacensības pamatā notika ''[[Hayward Field]]'' stadionā. Sākotnēji bija plānots čempionātu rīkot 2021. gadā no 6. līdz 15. augustam, bet sakarā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] un tās dēļ īstenoto [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] pārcelšanu uz 2021. gadu ''World Athletics'' 2020. gada aprīlī paziņoja par čempionāta pārcelšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/news/press-release/dates-world-championships-oregon-2022 |title=Dates confirmed for World Athletics Championships Oregon 2022 |date=8 April 2020 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}</ref> 2022. gada martā ''World Athletics'' paziņoja, ka pirmoreiz pasaules čempionātā tiks piešķirta arī komandu sacensību trofeja, pamatojoties uz individuālajās sacensībās izcīnītiem punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/oregon22/news/press-releases/wch-oregon22-announces-first-ever-team-trophies-at-world-championships |title=WCH Oregon22 announces first ever Team Trophies at World Championships |date=10 March 2022 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}</ref> Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] ''World Athletics'' aizliedza visiem Krievijas un Baltkrievijas sportistiem un amatpersonām piedalīties čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/news/press-releases/world-athletics-council-sanctions-russia-and-belarus |title=World Athletics Council sanctions Russia and Belarus |date=1 March 2022 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}</ref> == Rezultāti == === Vīrieši === ==== Skrejceļa disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | 100 metri | {{flagathlete|[[Freds Kērlijs]]|USA}} || 9,86 | {{flagathlete|[[Mārvins Breisijs]]|USA}} || 9,88 | {{flagathlete|[[Treivons Bromels]]|USA}} || 9,88 |- | 200 metri | {{flagathlete|[[Noa Lailss]]|USA}} || 19,31 WL, NR | {{flagathlete|[[Kenijs Bednareks]]|USA}} || 19,77 SB | {{flagathlete|[[Erijons Naitons]]|USA}} || 19,80 |- | 400 metri | {{flagathlete|[[Maikls Normens]]|USA}} || 44,29 | {{flagathlete|[[Kirani Džeimss]]|GRN}} || 44,48 | {{flagathlete|[[Metjū Hadsons-Smits]]|GBR}} || 44,66 |- | 800 metri | {{flagathlete|[[Emanuels Korirs]]|KEN}} || 1:43,71 SB | {{flagathlete|[[Džamels Sedžati]]|ALG}} || 1:44,14 | {{flagathlete|[[Marko Arops]]|CAN}} || 1:44,28 |- | 1500 metri | {{flagathlete|[[Džeiks Vaitmens]]|GBR}} || 3:29,23 WL, PB | {{flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 3:29,47 SB | {{flagathlete|[[Mohameds Katirs]]|ESP}} || 3:29,90 SB |- | 5000 metri | {{flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 13:09,24 | {{flagathlete|[[Džeikobs Krops]]|KEN}} || 13:09,98 | {{flagathlete|[[Oskars Čelimo]]|UGA}} || 13:10,20 SB |- | 10 000 metri | {{flagathlete|[[Džošua Čeptegei]]|UGA}} || 27:27,43 SB | {{flagathlete|[[Stenlijs Mburu]]|KEN}} || 27:27,90 SB | {{flagathlete|[[Džeikobs Kiplimo]]|UGA}} || 27:27,97 SB |- | 110 metru barjerskrējiens | {{flagathlete|[[Grānts Holowejs]]|USA}} || 13,03 | {{flagathlete|[[Trejs Kaningems]]|USA}} || 13,08 | {{flagathlete|[[Asjers Martiness]]|SPA}} || 13,17 PB |- | 400 metru barjerskrējiens | {{flagathlete|[[Alisons dus Santuss]]|BRA}} || 46,29 CR, AR | {{flagathlete|[[Rejs Bendžamins]]|USA}} || 46,89 SB | {{flagathlete|[[Trevors Basits]]|USA}} || 47,39 PB |- | 3000 metru šķēršļu skrējiens | {{flagathlete|[[Sufiāns El Bakalī]]|MAR}} || 8:25,13 | {{flagathlete|[[Lameča Girma]]|ETH}} || 8:26,01 | {{flagathlete|[[Konsesluss Kipruto]]|KEN}} || 8:27,92 |- | 4x100 metru stafete | {{CAN}} || 37,48 WL, NR | {{USA}} || 37,55 SB | {{GBR}} || 37,83 SB |- | 4x400 metru stafete | {{USA}} || 2:56,17 WL | {{JAM}} || 2:58,58 | {{BEL}} || 2:58,72 |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Šosejas disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Maratons | {{flagathlete|[[Tamirats Tola]]|ETH}} || 2:05:36 CR | {{flagathlete|[[Mosinets Geremevs]]|ETH}} || 2:06:44 | {{flagathlete|[[Baširs Abdī]]|BEL}} || 2:06:48 |- | 20 kilometru soļošana | {{flagathlete|[[Tošikadzu Jamaniši]]|JPN}} || 1:19:07 | {{flagathlete|[[Koki Ikeda]]|JPN}} || 1:19:14 | {{flagathlete|[[Perseuss Kārlstrems]]|SWE}} || 1:19:18 |- | 35 kilometru soļošana | {{flagathlete|[[Masimo Stano]]|ITA}} || 2:23:14 CR, NR | {{flagathlete|[[Masatora Kavano]]|JPN}} || 2:23:15 AR | {{flagathlete|[[Perseuss Kārlstrems]]|SWE}} || 2:23:44 PB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Laukuma disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Augstlēkšana | {{flagathlete|[[Mutazs Isa Beršims]]|QAT}} || 2,37 WL | {{flagathlete|[[U Sanhjoks]]|KOR}} || 2,35 =NR | {{flagathlete|[[Andrijs Procenko]]|UKR}} || 2,33 SB |- | Tāllēkšana | {{flagathlete|[[Vans Dzjaņaņs]]|CHN}} || 8,36 SB | {{flagathlete|[[Miltiadis Tentoglu]]|GRE}} || 8,32 | {{flagathlete|[[Simons Ehammers]]|SUI}} || 8,16 |- | Trīssoļlēkšana | {{flagathlete|[[Pedro Pičardo]]|POR}} || 17,95 WL | {{flagathlete|[[Igs Fabriss Zango]]|BUR}} || 17,55 SB | {{flagathlete|[[Džu Jamins]]|CHN}} || 17,31 SB |- | Kārtslēkšana | {{flagathlete|[[Armands Duplantiss]]|SWE}} || 6,21 '''WR''' | {{flagathlete|[[Kristofers Nilsens]]|USA}} || 5,94 | {{flagathlete|[[Ernests Džons Objena]]|PHI}} || 5,94 m AR |- | Lodes grūšana | {{flagathlete|[[Raians Krauzers]]|USA}} || 22,94 CR | {{flagathlete|[[Džo Kovačs]]|USA}} || 22,89 SB | {{flagathlete|[[Džošs Avotunde]]|USA}} || 22,29 PB |- | Diska mešana | {{flagathlete|[[Kristjans Čehs]]|SLO}} || 71,13 CR | {{flagathlete|[[Mikols Alekna]]|LTU}} || 69,27 | {{flagathlete|[[Andrjus Gudžus]]|LTU}} || 67,55 |- | Šķēpa mešana | {{flagathlete|[[Andersons Pīterss]]|GRN}} || 90,54 | {{flagathlete|[[Nīradžs Čopra]]|IND}} || 88,13 | {{flagathlete|[[Jakubs Vadlejhs]]|CZE}} || 88,09 |- | Vesera mešana | {{flagathlete|[[Pavels Fajdeks]]|POL}}|| 81,98 WL | {{flagathlete|[[Vojcechs Novickis]]|POL}}|| 81,03 | {{flagathlete|[[Eivinns Henriksens]]|NOR}}|| 80,87 SB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Kombinētās disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Desmitcīņa | {{flagathlete|[[Kevins Majers]]|FRA}} || 8816 SB | {{flagathlete|[[Pīrss Lepāžs]]|CAN}} || 8701 PB | {{flagathlete|[[Zeks Zaimeks]]|USA}} || 8676 PB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Sievietes === ==== Skrejceļa disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | 100 metri | {{flagathlete|[[Šellija Anna Freizere-Praisa]]|JAM}} || 10,67 CR | {{flagathlete|[[Šerika Džeksone]]|JAM}} || 10,73 PB | {{flagathlete|[[Eleina Tompsone-Hera]]|JAM}} || 10,81 |- | 200 metri | {{flagathlete|[[Šerika Džeksone]]|JAM}} || 21,45 CR, NR, WL | {{flagathlete|[[Šellija Anna Freizere-Praisa]]|JAM}} || 21,81 SB | {{flagathlete|[[Dina Ešere-Smita]]|GBR}} || 22,02 |- | 400 metri | {{flagathlete|[[Šona Millere-Uibo]]|BAH}} || 49,11 WL | {{flagathlete|[[Merileidija Paulino]]|DOM}} || 49,60 | {{flagathlete|[[Sada Viljamsa]]|BAR}} || 49,75 NR |- | 800 metri | {{flagathlete|[[Atinga Mu]]|USA}} || 1:56,30 WL | {{flagathlete|[[Kīlija Hodžkinsone]]|GBR}} || 1:56,38 SB | {{flagathlete|[[Mērija Morā]]|KEN}} || 1:56,71 PB |- | 1500 metri | {{flagathlete|[[Feita Kipjegona]]|KEN}} || 3:52,96 | {{flagathlete|[[Gudafa Cegaja]]|ETH}} || 3:54,52 | {{flagathlete|[[Lora Muira]]|GBR}} || 3:55,28 SB |- | 5000 metri | {{flagathlete|[[Gudafa Cegaja]]|ETH}} || 14:46,29 | {{flagathlete|[[Beatrise Čebeta]]|KEN}} || 14:46,75 SB | {{flagathlete|[[Davita Sejauma]]|ETH}} || 14:47,36 |- | 10 000 metri | {{flagathlete|[[Letesenbeta Gideja]]|ETH}} || 30:09,94 WL | {{flagathlete|[[Helena Obiri]]|KEN}} || 30:10,02 PB | {{flagathlete|[[Mārgarita Čelimo Kipkemboi]]|KEN}} || 30:10,07 PB |- | 100 metru barjerskrējiens | {{flagathlete|[[Tobi Amusana]]|NGR}} || 12,06 | {{flagathlete|[[Britanija Andersone]]|JAM}} || 12,23 | {{flagathlete|[[Džasmina Kamačo-Kvinna]]|PUR}} || 12,23 |- | 400 metru barjerskrējiens | {{flagathlete|[[Sidnija Maklaflina]]|USA}} || 50,68 '''WR''' | {{flagathlete|[[Femke Bola]]|NED}} || 52,27 SB | {{flagathlete|[[Delaila Muhameda]]|USA}} || 53,13 SB |- | 3000 metru šķēršļu skrējiens | {{flagathlete|[[Nora Džeruto]]|KAZ}} || 8:53,02 CR, WL | {{flagathlete|[[Verkuha Getačeva]]|ETH}} || 8:54,61 NR | {{flagathlete|[[Mekidesa Abebe]]|ETH}} || 8:56,08 PB |- | 4x100 metru stafete | {{USA}} || 41,14 WL | {{JAM}} || 41,18 SB | {{GER}} || 42,03 SB |- | 4x400 metru stafete | {{USA}} || 3:17,79 WL | {{JAM}} || 3:20,74 SB | {{GBR}} || 3:22,64 SB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Šosejas disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Maratons | {{flagathlete|[[Gotitoma Gebreslase]]|ETH}} || 02:18:11 CR | {{flagathlete|[[Džudita Džeptuma Korira]]|KEN}} || 02:18:20 PB | {{flagathlete|[[Lona Salpetere]]|ISR}} || 02:20:18 |- | 20 kilometru soļošana | {{flagathlete|[[Kimberlija Garsija]]|PER}} || 1:26:58 NR | {{flagathlete|[[Katažina Zdzeblo]]|POL}} || 1:27:31 NR | {{flagathlete|[[Cjejana Šidzje]]|CHN}} || 1:27:56 |- | 35 kilometru soļošana | {{flagathlete|[[Kimberlija Garsija]]|PER}} || 2:39:16 CR, AR | {{flagathlete|[[Katažina Zdzeblo]]|POL}} || 2:40:03 PB | {{flagathlete|[[Cjejana Šidzje]]|CHN}} || 2:40:37 AR |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Laukuma disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Augstlēkšana | {{flagathlete|[[Eleanora Patersone]]|AUS}} || 2,02 =AR | {{flagathlete|[[Jaroslava Mahučiha]]|UKR}} || 2,02 | {{flagathlete|[[Elena Vallortigara]]|ITA}} || 2,00 SB |- | Tāllēkšana | {{flagathlete|[[Malaika Mihambo]]|GER}} || 7,12 SB | {{flagathlete|[[Ese Brume]]|NGR}} || 7,02 SB | {{flagathlete|[[Letisija Oru Melu]]|BRA}} || 6,89 PB |- | Trīssoļlēkšana | {{flagathlete|[[Julimara Rohasa]]|VEN}} || 15.47 WL | {{flagathlete|[[Šanīka Riketsa]]|JAM}} || 14,89 SB | {{flagathlete|[[Torija Frenklina]]|USA}} || 14,72 SB |- | Kārtslēkšana | {{flagathlete|[[Keitija Nedžota]]|USA}} || 4,85 WL | {{flagathlete|[[Sendija Morisa]]|USA}} || 4,85 WL | {{flagathlete|[[Nina Kenedija]]|AUS}} || 4,80 SB |- | Lodes grūšana | {{flagathlete|[[Čeisa Īlija]]|USA}} || 20,49 | {{flagathlete|[[Guna Lidzjao]]|CHN}} || 20,39 | {{flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 19,77 |- | Diska mešana | {{flagathlete|[[Fena Biņa]]|CHN}} || 69,12 PB | {{flagathlete|[[Sandra Perkoviča]]|CRO}} || 68,45 SB | {{flagathlete|[[Valarija Olmena]]|USA}} || 68,30 |- | Šķēpa mešana | {{flagathlete|[[Kelsija Lī Bārbere]]|AUS}} || 66,91 WL | {{flagathlete|[[Kara Vingere]]|USA}} || 64,05 | {{flagathlete|[[Haruka Kitaguči]]|JPN}} || 63,27 |- | Vesera mešana | {{flagathlete|[[Brūka Andersena]]|USA}} || 78,96 | {{flagathlete|[[Kemrina Rodžersa]]|CAN}} || 75,52 | {{flagathlete|[[Džeinija Kasanavoida]]|USA}} || 74,86 |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Kombinētās disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Septiņcīņa | {{flagathlete|[[Nafisatu Tiama]]|BEL}} || 6947 WL | {{flagathlete|[[Anuka Vetere]]|NED}} || 6867 NR | {{flagathlete|[[Anna Hola]]|USA}} || 6755 PB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Jaukti === {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | 4x400 metru stafete | {{DOM}} || 3:09,82 WL | {{NED}} || 3:09,90 NR | {{USA}} || 3:10,16 SB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} == Medaļu kopvērtējums == {{Medals table | host = USA | source = [https://www.worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/oregon22/medaltable World Athletics] | gold_USA = 13 | silver_USA = 9 | bronze_USA = 11 |host_USA = yes | gold_ETH = 4 | silver_ETH = 4 | bronze_ETH = 2 | gold_JAM = 2 | silver_JAM = 7 | bronze_JAM = 1 | gold_KEN = 2 | silver_KEN = 5 | bronze_KEN = 3 | gold_CHN = 2 | silver_CHN = 1 | bronze_CHN = 3 | gold_AUS = 2 | silver_AUS = 0 | bronze_AUS = 1 | gold_PER = 2 | silver_PER = 0 | bronze_PER = 0 | gold_POL = 1 | silver_POL = 3 | bronze_POL = 0 | gold_CAN = 1 | silver_CAN = 2 | bronze_CAN = 1 | gold_JPN = 1 | silver_JPN = 2 | bronze_JPN = 1 | gold_GBR = 1 | silver_GBR = 1 | bronze_GBR = 5 | gold_NOR = 1 | silver_NOR = 1 | bronze_NOR = 1 | gold_DOM = 1 | silver_DOM = 1 | bronze_DOM = 0 | gold_GRN = 1 | silver_GRN = 1 | bronze_GRN = 0 | gold_NGR = 1 | silver_NGR = 1 | bronze_NGR = 0 | gold_BEL = 1 | silver_BEL = 0 | bronze_BEL = 2 | gold_SWE = 1 | silver_SWE = 0 | bronze_SWE = 2 | gold_UGA = 1 | silver_UGA = 0 | bronze_UGA = 2 | gold_BRA = 1 | silver_BRA = 0 | bronze_BRA = 1 | gold_GER = 1 | silver_GER = 0 | bronze_GER = 1 | gold_ITA = 1 | silver_ITA = 0 | bronze_ITA = 1 | gold_BAH = 1 | silver_BAH = 0 | bronze_BAH = 0 | gold_FRA = 1 | silver_FRA = 0 | bronze_FRA = 0 | gold_KAZ = 1 | silver_KAZ = 0 | bronze_KAZ = 0 | gold_MAR = 1 | silver_MAR = 0 | bronze_MAR = 0 | gold_POR = 1 | silver_POR = 0 | bronze_POR = 0 | gold_QAT = 1 | silver_QAT = 0 | bronze_QAT = 0 | gold_SLO = 1 | silver_SLO = 0 | bronze_SLO = 0 | gold_VEN = 1 | silver_VEN = 0 | bronze_VEN = 0 | gold_NED = 0 | silver_NED = 3 | bronze_NED = 1 | gold_LTU = 0 | silver_LTU = 1 | bronze_LTU = 1 | gold_UKR = 0 | silver_UKR = 1 | bronze_UKR = 1 | gold_ALG = 0 | silver_ALG = 1 | bronze_ALG = 0 | gold_BUR = 0 | silver_BUR = 1 | bronze_BUR = 0 | gold_CRO = 0 | silver_CRO = 1 | bronze_CRO = 0 | gold_GRE = 0 | silver_GRE = 1 | bronze_GRE = 0 | gold_IND = 0 | silver_IND = 1 | bronze_IND = 0 | gold_KOR = 0 | silver_KOR = 1 | bronze_KOR = 0 | gold_ESP = 0 | silver_ESP = 0 | bronze_ESP = 2 | gold_BAR = 0 | silver_BAR = 0 | bronze_BAR = 1 | gold_CZE = 0 | silver_CZE = 0 | bronze_CZE = 1 | gold_ISR = 0 | silver_ISR = 0 | bronze_ISR = 1 | gold_PHI = 0 | silver_PHI = 0 | bronze_PHI = 1 | gold_PUR = 0 | silver_PUR = 0 | bronze_PUR = 1 | gold_SUI = 0 | silver_SUI = 0 | bronze_SUI = 1 }} == Latvijas sportisti == 2022. gada jūnijā [[Latvijas Vieglatlētikas savienība]]s Treneru komisija un valde apstiprināja Latvijas izlases sastāvā dalībai Pasaules čempionātā sešus sportistus: šķēpa metējus [[Līna Mūze|Līnu Mūzi]], [[Madara Palameika|Madaru Palameiku]], [[Patriks Gailums|Patriku Gailumu]] un [[Rolands Štrobinders|Rolandu Štrobinderu]], soļotāju [[Arnis Rumbenieks|Arni Rumbenieku]], kā arī sprinteri [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] startam 400 metru distancē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://athletics.lv/lv/article/4491/zinams-latvijas-izlases-sastavs-dalibai-pasaules-cempionata |title=Zināms Latvijas izlases sastāvs dalībai Pasaules čempionātā |date={{dat|2022|6|30|N|bez}} |website=athletics.lv |access-date={{dat|2022|7|4||bez}}}}</ref> {|class="wikitable" style="text-align: center" |- !Sportists !Disciplīna !Vieta !Rezultāts |- |align=left|[[Līna Mūze]]||Šķēpa mešana||6.||61,26 m |- |align=left|[[Madara Palameika]]||Šķēpa mešana||13.||58,61 m |- |align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana||13.||79,66 m |- |align=left|[[Rolands Štrobinders]]||Šķēpa mešana||15.||79,39 m |- |align=left|[[Gunta Vaičule]]||400 m||25.||52,21 s |- |align=left|[[Arnis Rumbenieks]]||35 km soļošana||37.||2:42:47 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/oregon22}} {{en ikona}} {{Pasaules čempionāts vieglatlētikā}} [[Kategorija:2022. gads sportā|Pasaules čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Pasaules čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Vieglatlētika ASV]] 4q8pgzl6oa1ecybx984srv8hbd3clie 3660989 3660787 2022-07-26T07:27:01Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste | Nosaukums = 2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā | Logo = 2022 World Athletics Championship Logo.png | Izmērs = 250px | Stadions = ''[[Hayward Field]]'' | Norises vieta = {{vieta|ASV|Oregona|Jūdžīna}} | Laiks = 15.—24. jūlijs | Valstu skaits = | Atlētu skaits = | Disciplīnas = 49 | Balvas_ind = | Balvas_kom = | Iepriekšējais = [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019 Doha]] | Nākamais = ''[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023 Budapešta]]'' }} '''2022. gada [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]''' bija 18. pasaules čempionāts [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], kuru organizēja ''[[World Athletics]]''. Čempionāts notika [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], [[Oregona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], no 2022. gada 15. līdz. 24. jūlijam. Sacensības pamatā notika ''[[Hayward Field]]'' stadionā. Sākotnēji bija plānots čempionātu rīkot 2021. gadā no 6. līdz 15. augustam, bet sakarā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] un tās dēļ īstenoto [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] pārcelšanu uz 2021. gadu ''World Athletics'' 2020. gada aprīlī paziņoja par čempionāta pārcelšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/news/press-release/dates-world-championships-oregon-2022 |title=Dates confirmed for World Athletics Championships Oregon 2022 |date=8 April 2020 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}</ref> 2022. gada martā ''World Athletics'' paziņoja, ka pirmoreiz pasaules čempionātā tiks piešķirta arī komandu sacensību trofeja, pamatojoties uz individuālajās sacensībās izcīnītiem punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/oregon22/news/press-releases/wch-oregon22-announces-first-ever-team-trophies-at-world-championships |title=WCH Oregon22 announces first ever Team Trophies at World Championships |date=10 March 2022 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}</ref> To ieguva Amerikas Savienoto Valstu izlase. ASV izcīnīja arī visvairāk medaļu (33), tai skaitā 13 zelta medaļas. Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] ''World Athletics'' aizliedza visiem Krievijas un Baltkrievijas sportistiem un amatpersonām piedalīties čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/news/press-releases/world-athletics-council-sanctions-russia-and-belarus |title=World Athletics Council sanctions Russia and Belarus |date=1 March 2022 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}</ref> Divas zelta medaļas izcīnīja četri sportisti: [[Kimberlija Garsija]] 20 un 35 kilometru soļošanā, [[Maikls Normens]] 400 metru distancē un 4x400 metru stafetē, [[Sidnija Maklaflina]] 400 m barjerskrējienā un 4x400 metru stafetē un [[Ebija Steinere]] 4x100 metru un 4x400 metru stafetēs. No [[Latvija]]s vieglatlētiem labāko rezultātu sasniedza [[Līna Mūze]], kas izcīnīja 6. vietu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]]. Sacensībās tika laboti trīs pasaules un 13 čempionāta rekordi. Pasaules rekordus uzstādījā Sidnija Maklaflina [[400 metru barjerskrējiens|400 metru barjerskrējienā]] (50,68 s), [[Tobi Amusana]] [[100 metru barjerskrējiens|100 metru barjerskrējienā]] (12,12 s), kā arī [[kārtslēkšana|kārtslēcējs]] [[Armands Duplantiss]], kurš pārvarēja latiņu 6,21 m augstumā. == Rezultāti == === Vīrieši === ==== Skrejceļa disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | 100 metri | {{flagathlete|[[Freds Kērlijs]]|USA}} || 9,86 | {{flagathlete|[[Mārvins Breisijs]]|USA}} || 9,88 | {{flagathlete|[[Treivons Bromels]]|USA}} || 9,88 |- | 200 metri | {{flagathlete|[[Noa Lailss]]|USA}} || 19,31 WL, NR | {{flagathlete|[[Kenijs Bednareks]]|USA}} || 19,77 SB | {{flagathlete|[[Erijons Naitons]]|USA}} || 19,80 |- | 400 metri | {{flagathlete|[[Maikls Normens]]|USA}} || 44,29 | {{flagathlete|[[Kirani Džeimss]]|GRN}} || 44,48 | {{flagathlete|[[Metjū Hadsons-Smits]]|GBR}} || 44,66 |- | 800 metri | {{flagathlete|[[Emanuels Korirs]]|KEN}} || 1:43,71 SB | {{flagathlete|[[Džamels Sedžati]]|ALG}} || 1:44,14 | {{flagathlete|[[Marko Arops]]|CAN}} || 1:44,28 |- | 1500 metri | {{flagathlete|[[Džeiks Vaitmens]]|GBR}} || 3:29,23 WL, PB | {{flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 3:29,47 SB | {{flagathlete|[[Mohameds Katirs]]|ESP}} || 3:29,90 SB |- | 5000 metri | {{flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 13:09,24 | {{flagathlete|[[Džeikobs Krops]]|KEN}} || 13:09,98 | {{flagathlete|[[Oskars Čelimo]]|UGA}} || 13:10,20 SB |- | 10 000 metri | {{flagathlete|[[Džošua Čeptegei]]|UGA}} || 27:27,43 SB | {{flagathlete|[[Stenlijs Mburu]]|KEN}} || 27:27,90 SB | {{flagathlete|[[Džeikobs Kiplimo]]|UGA}} || 27:27,97 SB |- | 110 metru barjerskrējiens | {{flagathlete|[[Grānts Holowejs]]|USA}} || 13,03 | {{flagathlete|[[Trejs Kaningems]]|USA}} || 13,08 | {{flagathlete|[[Asjers Martiness]]|SPA}} || 13,17 PB |- | 400 metru barjerskrējiens | {{flagathlete|[[Alisons dus Santuss]]|BRA}} || 46,29 CR, AR | {{flagathlete|[[Rejs Bendžamins]]|USA}} || 46,89 SB | {{flagathlete|[[Trevors Basits]]|USA}} || 47,39 PB |- | 3000 metru šķēršļu skrējiens | {{flagathlete|[[Sufiāns El Bakalī]]|MAR}} || 8:25,13 | {{flagathlete|[[Lameča Girma]]|ETH}} || 8:26,01 | {{flagathlete|[[Konsesluss Kipruto]]|KEN}} || 8:27,92 |- | 4x100 metru stafete | {{CAN}} || 37,48 WL, NR | {{USA}} || 37,55 SB | {{GBR}} || 37,83 SB |- | 4x400 metru stafete | {{USA}} || 2:56,17 WL | {{JAM}} || 2:58,58 | {{BEL}} || 2:58,72 |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Šosejas disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Maratons | {{flagathlete|[[Tamirats Tola]]|ETH}} || 2:05:36 CR | {{flagathlete|[[Mosinets Geremevs]]|ETH}} || 2:06:44 | {{flagathlete|[[Baširs Abdī]]|BEL}} || 2:06:48 |- | 20 kilometru soļošana | {{flagathlete|[[Tošikadzu Jamaniši]]|JPN}} || 1:19:07 | {{flagathlete|[[Koki Ikeda]]|JPN}} || 1:19:14 | {{flagathlete|[[Perseuss Kārlstrems]]|SWE}} || 1:19:18 |- | 35 kilometru soļošana | {{flagathlete|[[Masimo Stano]]|ITA}} || 2:23:14 CR, NR | {{flagathlete|[[Masatora Kavano]]|JPN}} || 2:23:15 AR | {{flagathlete|[[Perseuss Kārlstrems]]|SWE}} || 2:23:44 PB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Laukuma disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Augstlēkšana | {{flagathlete|[[Mutazs Isa Beršims]]|QAT}} || 2,37 WL | {{flagathlete|[[U Sanhjoks]]|KOR}} || 2,35 =NR | {{flagathlete|[[Andrijs Procenko]]|UKR}} || 2,33 SB |- | Tāllēkšana | {{flagathlete|[[Vans Dzjaņaņs]]|CHN}} || 8,36 SB | {{flagathlete|[[Miltiadis Tentoglu]]|GRE}} || 8,32 | {{flagathlete|[[Simons Ehammers]]|SUI}} || 8,16 |- | Trīssoļlēkšana | {{flagathlete|[[Pedro Pičardo]]|POR}} || 17,95 WL | {{flagathlete|[[Igs Fabriss Zango]]|BUR}} || 17,55 SB | {{flagathlete|[[Džu Jamins]]|CHN}} || 17,31 SB |- | Kārtslēkšana | {{flagathlete|[[Armands Duplantiss]]|SWE}} || 6,21 '''WR''' | {{flagathlete|[[Kristofers Nilsens]]|USA}} || 5,94 | {{flagathlete|[[Ernests Džons Objena]]|PHI}} || 5,94 m AR |- | Lodes grūšana | {{flagathlete|[[Raians Krauzers]]|USA}} || 22,94 CR | {{flagathlete|[[Džo Kovačs]]|USA}} || 22,89 SB | {{flagathlete|[[Džošs Avotunde]]|USA}} || 22,29 PB |- | Diska mešana | {{flagathlete|[[Kristjans Čehs]]|SLO}} || 71,13 CR | {{flagathlete|[[Mikols Alekna]]|LTU}} || 69,27 | {{flagathlete|[[Andrjus Gudžus]]|LTU}} || 67,55 |- | Šķēpa mešana | {{flagathlete|[[Andersons Pīterss]]|GRN}} || 90,54 | {{flagathlete|[[Nīradžs Čopra]]|IND}} || 88,13 | {{flagathlete|[[Jakubs Vadlejhs]]|CZE}} || 88,09 |- | Vesera mešana | {{flagathlete|[[Pavels Fajdeks]]|POL}}|| 81,98 WL | {{flagathlete|[[Vojcechs Novickis]]|POL}}|| 81,03 | {{flagathlete|[[Eivinns Henriksens]]|NOR}}|| 80,87 SB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Kombinētās disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Desmitcīņa | {{flagathlete|[[Kevins Majers]]|FRA}} || 8816 SB | {{flagathlete|[[Pīrss Lepāžs]]|CAN}} || 8701 PB | {{flagathlete|[[Zeks Zaimeks]]|USA}} || 8676 PB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Sievietes === ==== Skrejceļa disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | 100 metri | {{flagathlete|[[Šellija Anna Freizere-Praisa]]|JAM}} || 10,67 CR | {{flagathlete|[[Šerika Džeksone]]|JAM}} || 10,73 PB | {{flagathlete|[[Eleina Tompsone-Hera]]|JAM}} || 10,81 |- | 200 metri | {{flagathlete|[[Šerika Džeksone]]|JAM}} || 21,45 CR, NR, WL | {{flagathlete|[[Šellija Anna Freizere-Praisa]]|JAM}} || 21,81 SB | {{flagathlete|[[Dina Ešere-Smita]]|GBR}} || 22,02 |- | 400 metri | {{flagathlete|[[Šona Millere-Uibo]]|BAH}} || 49,11 WL | {{flagathlete|[[Merileidija Paulino]]|DOM}} || 49,60 | {{flagathlete|[[Sada Viljamsa]]|BAR}} || 49,75 NR |- | 800 metri | {{flagathlete|[[Atinga Mu]]|USA}} || 1:56,30 WL | {{flagathlete|[[Kīlija Hodžkinsone]]|GBR}} || 1:56,38 SB | {{flagathlete|[[Mērija Morā]]|KEN}} || 1:56,71 PB |- | 1500 metri | {{flagathlete|[[Feita Kipjegona]]|KEN}} || 3:52,96 | {{flagathlete|[[Gudafa Cegaja]]|ETH}} || 3:54,52 | {{flagathlete|[[Lora Muira]]|GBR}} || 3:55,28 SB |- | 5000 metri | {{flagathlete|[[Gudafa Cegaja]]|ETH}} || 14:46,29 | {{flagathlete|[[Beatrise Čebeta]]|KEN}} || 14:46,75 SB | {{flagathlete|[[Davita Sejauma]]|ETH}} || 14:47,36 |- | 10 000 metri | {{flagathlete|[[Letesenbeta Gideja]]|ETH}} || 30:09,94 WL | {{flagathlete|[[Helena Obiri]]|KEN}} || 30:10,02 PB | {{flagathlete|[[Mārgarita Čelimo Kipkemboi]]|KEN}} || 30:10,07 PB |- | 100 metru barjerskrējiens | {{flagathlete|[[Tobi Amusana]]|NGR}} || 12,06 | {{flagathlete|[[Britanija Andersone]]|JAM}} || 12,23 | {{flagathlete|[[Džasmina Kamačo-Kvinna]]|PUR}} || 12,23 |- | 400 metru barjerskrējiens | {{flagathlete|[[Sidnija Maklaflina]]|USA}} || 50,68 '''WR''' | {{flagathlete|[[Femke Bola]]|NED}} || 52,27 SB | {{flagathlete|[[Delaila Muhameda]]|USA}} || 53,13 SB |- | 3000 metru šķēršļu skrējiens | {{flagathlete|[[Nora Džeruto]]|KAZ}} || 8:53,02 CR, WL | {{flagathlete|[[Verkuha Getačeva]]|ETH}} || 8:54,61 NR | {{flagathlete|[[Mekidesa Abebe]]|ETH}} || 8:56,08 PB |- | 4x100 metru stafete | {{USA}} || 41,14 WL | {{JAM}} || 41,18 SB | {{GER}} || 42,03 SB |- | 4x400 metru stafete | {{USA}} || 3:17,79 WL | {{JAM}} || 3:20,74 SB | {{GBR}} || 3:22,64 SB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Šosejas disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Maratons | {{flagathlete|[[Gotitoma Gebreslase]]|ETH}} || 02:18:11 CR | {{flagathlete|[[Džudita Džeptuma Korira]]|KEN}} || 02:18:20 PB | {{flagathlete|[[Lona Salpetere]]|ISR}} || 02:20:18 |- | 20 kilometru soļošana | {{flagathlete|[[Kimberlija Garsija]]|PER}} || 1:26:58 NR | {{flagathlete|[[Katažina Zdzeblo]]|POL}} || 1:27:31 NR | {{flagathlete|[[Cjejana Šidzje]]|CHN}} || 1:27:56 |- | 35 kilometru soļošana | {{flagathlete|[[Kimberlija Garsija]]|PER}} || 2:39:16 CR, AR | {{flagathlete|[[Katažina Zdzeblo]]|POL}} || 2:40:03 PB | {{flagathlete|[[Cjejana Šidzje]]|CHN}} || 2:40:37 AR |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Laukuma disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Augstlēkšana | {{flagathlete|[[Eleanora Patersone]]|AUS}} || 2,02 =AR | {{flagathlete|[[Jaroslava Mahučiha]]|UKR}} || 2,02 | {{flagathlete|[[Elena Vallortigara]]|ITA}} || 2,00 SB |- | Tāllēkšana | {{flagathlete|[[Malaika Mihambo]]|GER}} || 7,12 SB | {{flagathlete|[[Ese Brume]]|NGR}} || 7,02 SB | {{flagathlete|[[Letisija Oru Melu]]|BRA}} || 6,89 PB |- | Trīssoļlēkšana | {{flagathlete|[[Julimara Rohasa]]|VEN}} || 15.47 WL | {{flagathlete|[[Šanīka Riketsa]]|JAM}} || 14,89 SB | {{flagathlete|[[Torija Frenklina]]|USA}} || 14,72 SB |- | Kārtslēkšana | {{flagathlete|[[Keitija Nedžota]]|USA}} || 4,85 WL | {{flagathlete|[[Sendija Morisa]]|USA}} || 4,85 WL | {{flagathlete|[[Nina Kenedija]]|AUS}} || 4,80 SB |- | Lodes grūšana | {{flagathlete|[[Čeisa Īlija]]|USA}} || 20,49 | {{flagathlete|[[Guna Lidzjao]]|CHN}} || 20,39 | {{flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 19,77 |- | Diska mešana | {{flagathlete|[[Fena Biņa]]|CHN}} || 69,12 PB | {{flagathlete|[[Sandra Perkoviča]]|CRO}} || 68,45 SB | {{flagathlete|[[Valarija Olmena]]|USA}} || 68,30 |- | Šķēpa mešana | {{flagathlete|[[Kelsija Lī Bārbere]]|AUS}} || 66,91 WL | {{flagathlete|[[Kara Vingere]]|USA}} || 64,05 | {{flagathlete|[[Haruka Kitaguči]]|JPN}} || 63,27 |- | Vesera mešana | {{flagathlete|[[Brūka Andersena]]|USA}} || 78,96 | {{flagathlete|[[Kemrina Rodžersa]]|CAN}} || 75,52 | {{flagathlete|[[Džeinija Kasanavoida]]|USA}} || 74,86 |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Kombinētās disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Septiņcīņa | {{flagathlete|[[Nafisatu Tiama]]|BEL}} || 6947 WL | {{flagathlete|[[Anuka Vetere]]|NED}} || 6867 NR | {{flagathlete|[[Anna Hola]]|USA}} || 6755 PB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Jaukti === {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | 4x400 metru stafete | {{DOM}} || 3:09,82 WL | {{NED}} || 3:09,90 NR | {{USA}} || 3:10,16 SB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} == Medaļu kopvērtējums == {{Medals table | host = USA | source = [https://www.worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/oregon22/medaltable World Athletics] | gold_USA = 13 | silver_USA = 9 | bronze_USA = 11 |host_USA = yes | gold_ETH = 4 | silver_ETH = 4 | bronze_ETH = 2 | gold_JAM = 2 | silver_JAM = 7 | bronze_JAM = 1 | gold_KEN = 2 | silver_KEN = 5 | bronze_KEN = 3 | gold_CHN = 2 | silver_CHN = 1 | bronze_CHN = 3 | gold_AUS = 2 | silver_AUS = 0 | bronze_AUS = 1 | gold_PER = 2 | silver_PER = 0 | bronze_PER = 0 | gold_POL = 1 | silver_POL = 3 | bronze_POL = 0 | gold_CAN = 1 | silver_CAN = 2 | bronze_CAN = 1 | gold_JPN = 1 | silver_JPN = 2 | bronze_JPN = 1 | gold_GBR = 1 | silver_GBR = 1 | bronze_GBR = 5 | gold_NOR = 1 | silver_NOR = 1 | bronze_NOR = 1 | gold_DOM = 1 | silver_DOM = 1 | bronze_DOM = 0 | gold_GRN = 1 | silver_GRN = 1 | bronze_GRN = 0 | gold_NGR = 1 | silver_NGR = 1 | bronze_NGR = 0 | gold_BEL = 1 | silver_BEL = 0 | bronze_BEL = 2 | gold_SWE = 1 | silver_SWE = 0 | bronze_SWE = 2 | gold_UGA = 1 | silver_UGA = 0 | bronze_UGA = 2 | gold_BRA = 1 | silver_BRA = 0 | bronze_BRA = 1 | gold_GER = 1 | silver_GER = 0 | bronze_GER = 1 | gold_ITA = 1 | silver_ITA = 0 | bronze_ITA = 1 | gold_BAH = 1 | silver_BAH = 0 | bronze_BAH = 0 | gold_FRA = 1 | silver_FRA = 0 | bronze_FRA = 0 | gold_KAZ = 1 | silver_KAZ = 0 | bronze_KAZ = 0 | gold_MAR = 1 | silver_MAR = 0 | bronze_MAR = 0 | gold_POR = 1 | silver_POR = 0 | bronze_POR = 0 | gold_QAT = 1 | silver_QAT = 0 | bronze_QAT = 0 | gold_SLO = 1 | silver_SLO = 0 | bronze_SLO = 0 | gold_VEN = 1 | silver_VEN = 0 | bronze_VEN = 0 | gold_NED = 0 | silver_NED = 3 | bronze_NED = 1 | gold_LTU = 0 | silver_LTU = 1 | bronze_LTU = 1 | gold_UKR = 0 | silver_UKR = 1 | bronze_UKR = 1 | gold_ALG = 0 | silver_ALG = 1 | bronze_ALG = 0 | gold_BUR = 0 | silver_BUR = 1 | bronze_BUR = 0 | gold_CRO = 0 | silver_CRO = 1 | bronze_CRO = 0 | gold_GRE = 0 | silver_GRE = 1 | bronze_GRE = 0 | gold_IND = 0 | silver_IND = 1 | bronze_IND = 0 | gold_KOR = 0 | silver_KOR = 1 | bronze_KOR = 0 | gold_ESP = 0 | silver_ESP = 0 | bronze_ESP = 2 | gold_BAR = 0 | silver_BAR = 0 | bronze_BAR = 1 | gold_CZE = 0 | silver_CZE = 0 | bronze_CZE = 1 | gold_ISR = 0 | silver_ISR = 0 | bronze_ISR = 1 | gold_PHI = 0 | silver_PHI = 0 | bronze_PHI = 1 | gold_PUR = 0 | silver_PUR = 0 | bronze_PUR = 1 | gold_SUI = 0 | silver_SUI = 0 | bronze_SUI = 1 }} == Latvijas sportisti == 2022. gada jūnijā [[Latvijas Vieglatlētikas savienība]]s Treneru komisija un valde apstiprināja Latvijas izlases sastāvā dalībai Pasaules čempionātā sešus sportistus: šķēpa metējus [[Līna Mūze|Līnu Mūzi]], [[Madara Palameika|Madaru Palameiku]], [[Patriks Gailums|Patriku Gailumu]] un [[Rolands Štrobinders|Rolandu Štrobinderu]], soļotāju [[Arnis Rumbenieks|Arni Rumbenieku]], kā arī sprinteri [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] startam 400 metru distancē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://athletics.lv/lv/article/4491/zinams-latvijas-izlases-sastavs-dalibai-pasaules-cempionata |title=Zināms Latvijas izlases sastāvs dalībai Pasaules čempionātā |date={{dat|2022|6|30|N|bez}} |website=athletics.lv |access-date={{dat|2022|7|4||bez}}}}</ref> {|class="wikitable" style="text-align: center" |- !Sportists !Disciplīna !Vieta !Rezultāts |- |align=left|[[Līna Mūze]]||Šķēpa mešana||6.||61,26 m |- |align=left|[[Madara Palameika]]||Šķēpa mešana||13.||58,61 m |- |align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana||13.||79,66 m |- |align=left|[[Rolands Štrobinders]]||Šķēpa mešana||15.||79,39 m |- |align=left|[[Gunta Vaičule]]||400 m||25.||52,21 s |- |align=left|[[Arnis Rumbenieks]]||35 km soļošana||37.||2:42:47 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/oregon22}} {{en ikona}} {{Pasaules čempionāts vieglatlētikā}} [[Kategorija:2022. gads sportā|Pasaules čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Pasaules čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Vieglatlētika ASV]] p7neawv97inn506zq4pt7jjzrmek2nh 3660990 3660989 2022-07-26T07:27:48Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste | Nosaukums = 2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā | Logo = 2022 World Athletics Championship Logo.png | Izmērs = 250px | Stadions = ''[[Hayward Field]]'' | Norises vieta = {{vieta|ASV|Oregona|Jūdžīna}} | Laiks = 15.—24. jūlijs | Valstu skaits = | Atlētu skaits = | Disciplīnas = 49 | Balvas_ind = | Balvas_kom = | Iepriekšējais = [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019 Doha]] | Nākamais = ''[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023 Budapešta]]'' }} '''2022. gada [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]''' bija 18. pasaules čempionāts [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], kuru organizēja ''[[World Athletics]]''. Čempionāts notika [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], [[Oregona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], no 2022. gada 15. līdz. 24. jūlijam. Sacensības pamatā notika ''[[Hayward Field]]'' stadionā. Sākotnēji bija plānots čempionātu rīkot 2021. gadā no 6. līdz 15. augustam, bet sakarā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] un tās dēļ īstenoto [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] pārcelšanu uz 2021. gadu ''World Athletics'' 2020. gada aprīlī paziņoja par čempionāta pārcelšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/news/press-release/dates-world-championships-oregon-2022 |title=Dates confirmed for World Athletics Championships Oregon 2022 |date=8 April 2020 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}</ref> 2022. gada martā ''World Athletics'' paziņoja, ka pirmoreiz pasaules čempionātā tiks piešķirta arī komandu sacensību trofeja, pamatojoties uz individuālajās sacensībās izcīnītiem punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/oregon22/news/press-releases/wch-oregon22-announces-first-ever-team-trophies-at-world-championships |title=WCH Oregon22 announces first ever Team Trophies at World Championships |date=10 March 2022 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}</ref> To ieguva Amerikas Savienoto Valstu izlase. ASV izcīnīja arī visvairāk medaļu (33), tai skaitā 13 zelta medaļas. Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] ''World Athletics'' aizliedza visiem Krievijas un Baltkrievijas sportistiem un amatpersonām piedalīties čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/news/press-releases/world-athletics-council-sanctions-russia-and-belarus |title=World Athletics Council sanctions Russia and Belarus |date=1 March 2022 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}</ref> Divas zelta medaļas izcīnīja četri sportisti: [[Kimberlija Garsija]] 20 un 35 kilometru soļošanā, [[Maikls Normens]] 400 metru distancē un 4x400 metru stafetē, [[Sidnija Maklaflina]] 400 m barjerskrējienā un 4x400 metru stafetē un [[Ebija Steinere]] 4x100 metru un 4x400 metru stafetēs. No [[Latvija]]s vieglatlētiem labāko rezultātu sasniedza [[Līna Mūze]], kas izcīnīja 6. vietu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]]. Sacensībās tika laboti trīs pasaules un 13 čempionāta rekordi. Pasaules rekordus uzstādīja Sidnija Maklaflina [[400 metru barjerskrējiens|400 metru barjerskrējienā]] (50,68 s), [[Tobi Amusana]] [[100 metru barjerskrējiens|100 metru barjerskrējienā]] (12,12 s), kā arī [[kārtslēkšana|kārtslēcējs]] [[Armands Duplantiss]], kurš pārvarēja latiņu 6,21 m augstumā. == Rezultāti == === Vīrieši === ==== Skrejceļa disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | 100 metri | {{flagathlete|[[Freds Kērlijs]]|USA}} || 9,86 | {{flagathlete|[[Mārvins Breisijs]]|USA}} || 9,88 | {{flagathlete|[[Treivons Bromels]]|USA}} || 9,88 |- | 200 metri | {{flagathlete|[[Noa Lailss]]|USA}} || 19,31 WL, NR | {{flagathlete|[[Kenijs Bednareks]]|USA}} || 19,77 SB | {{flagathlete|[[Erijons Naitons]]|USA}} || 19,80 |- | 400 metri | {{flagathlete|[[Maikls Normens]]|USA}} || 44,29 | {{flagathlete|[[Kirani Džeimss]]|GRN}} || 44,48 | {{flagathlete|[[Metjū Hadsons-Smits]]|GBR}} || 44,66 |- | 800 metri | {{flagathlete|[[Emanuels Korirs]]|KEN}} || 1:43,71 SB | {{flagathlete|[[Džamels Sedžati]]|ALG}} || 1:44,14 | {{flagathlete|[[Marko Arops]]|CAN}} || 1:44,28 |- | 1500 metri | {{flagathlete|[[Džeiks Vaitmens]]|GBR}} || 3:29,23 WL, PB | {{flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 3:29,47 SB | {{flagathlete|[[Mohameds Katirs]]|ESP}} || 3:29,90 SB |- | 5000 metri | {{flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 13:09,24 | {{flagathlete|[[Džeikobs Krops]]|KEN}} || 13:09,98 | {{flagathlete|[[Oskars Čelimo]]|UGA}} || 13:10,20 SB |- | 10 000 metri | {{flagathlete|[[Džošua Čeptegei]]|UGA}} || 27:27,43 SB | {{flagathlete|[[Stenlijs Mburu]]|KEN}} || 27:27,90 SB | {{flagathlete|[[Džeikobs Kiplimo]]|UGA}} || 27:27,97 SB |- | 110 metru barjerskrējiens | {{flagathlete|[[Grānts Holowejs]]|USA}} || 13,03 | {{flagathlete|[[Trejs Kaningems]]|USA}} || 13,08 | {{flagathlete|[[Asjers Martiness]]|SPA}} || 13,17 PB |- | 400 metru barjerskrējiens | {{flagathlete|[[Alisons dus Santuss]]|BRA}} || 46,29 CR, AR | {{flagathlete|[[Rejs Bendžamins]]|USA}} || 46,89 SB | {{flagathlete|[[Trevors Basits]]|USA}} || 47,39 PB |- | 3000 metru šķēršļu skrējiens | {{flagathlete|[[Sufiāns El Bakalī]]|MAR}} || 8:25,13 | {{flagathlete|[[Lameča Girma]]|ETH}} || 8:26,01 | {{flagathlete|[[Konsesluss Kipruto]]|KEN}} || 8:27,92 |- | 4x100 metru stafete | {{CAN}} || 37,48 WL, NR | {{USA}} || 37,55 SB | {{GBR}} || 37,83 SB |- | 4x400 metru stafete | {{USA}} || 2:56,17 WL | {{JAM}} || 2:58,58 | {{BEL}} || 2:58,72 |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Šosejas disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Maratons | {{flagathlete|[[Tamirats Tola]]|ETH}} || 2:05:36 CR | {{flagathlete|[[Mosinets Geremevs]]|ETH}} || 2:06:44 | {{flagathlete|[[Baširs Abdī]]|BEL}} || 2:06:48 |- | 20 kilometru soļošana | {{flagathlete|[[Tošikadzu Jamaniši]]|JPN}} || 1:19:07 | {{flagathlete|[[Koki Ikeda]]|JPN}} || 1:19:14 | {{flagathlete|[[Perseuss Kārlstrems]]|SWE}} || 1:19:18 |- | 35 kilometru soļošana | {{flagathlete|[[Masimo Stano]]|ITA}} || 2:23:14 CR, NR | {{flagathlete|[[Masatora Kavano]]|JPN}} || 2:23:15 AR | {{flagathlete|[[Perseuss Kārlstrems]]|SWE}} || 2:23:44 PB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Laukuma disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Augstlēkšana | {{flagathlete|[[Mutazs Isa Beršims]]|QAT}} || 2,37 WL | {{flagathlete|[[U Sanhjoks]]|KOR}} || 2,35 =NR | {{flagathlete|[[Andrijs Procenko]]|UKR}} || 2,33 SB |- | Tāllēkšana | {{flagathlete|[[Vans Dzjaņaņs]]|CHN}} || 8,36 SB | {{flagathlete|[[Miltiadis Tentoglu]]|GRE}} || 8,32 | {{flagathlete|[[Simons Ehammers]]|SUI}} || 8,16 |- | Trīssoļlēkšana | {{flagathlete|[[Pedro Pičardo]]|POR}} || 17,95 WL | {{flagathlete|[[Igs Fabriss Zango]]|BUR}} || 17,55 SB | {{flagathlete|[[Džu Jamins]]|CHN}} || 17,31 SB |- | Kārtslēkšana | {{flagathlete|[[Armands Duplantiss]]|SWE}} || 6,21 '''WR''' | {{flagathlete|[[Kristofers Nilsens]]|USA}} || 5,94 | {{flagathlete|[[Ernests Džons Objena]]|PHI}} || 5,94 m AR |- | Lodes grūšana | {{flagathlete|[[Raians Krauzers]]|USA}} || 22,94 CR | {{flagathlete|[[Džo Kovačs]]|USA}} || 22,89 SB | {{flagathlete|[[Džošs Avotunde]]|USA}} || 22,29 PB |- | Diska mešana | {{flagathlete|[[Kristjans Čehs]]|SLO}} || 71,13 CR | {{flagathlete|[[Mikols Alekna]]|LTU}} || 69,27 | {{flagathlete|[[Andrjus Gudžus]]|LTU}} || 67,55 |- | Šķēpa mešana | {{flagathlete|[[Andersons Pīterss]]|GRN}} || 90,54 | {{flagathlete|[[Nīradžs Čopra]]|IND}} || 88,13 | {{flagathlete|[[Jakubs Vadlejhs]]|CZE}} || 88,09 |- | Vesera mešana | {{flagathlete|[[Pavels Fajdeks]]|POL}}|| 81,98 WL | {{flagathlete|[[Vojcechs Novickis]]|POL}}|| 81,03 | {{flagathlete|[[Eivinns Henriksens]]|NOR}}|| 80,87 SB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Kombinētās disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Desmitcīņa | {{flagathlete|[[Kevins Majers]]|FRA}} || 8816 SB | {{flagathlete|[[Pīrss Lepāžs]]|CAN}} || 8701 PB | {{flagathlete|[[Zeks Zaimeks]]|USA}} || 8676 PB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Sievietes === ==== Skrejceļa disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | 100 metri | {{flagathlete|[[Šellija Anna Freizere-Praisa]]|JAM}} || 10,67 CR | {{flagathlete|[[Šerika Džeksone]]|JAM}} || 10,73 PB | {{flagathlete|[[Eleina Tompsone-Hera]]|JAM}} || 10,81 |- | 200 metri | {{flagathlete|[[Šerika Džeksone]]|JAM}} || 21,45 CR, NR, WL | {{flagathlete|[[Šellija Anna Freizere-Praisa]]|JAM}} || 21,81 SB | {{flagathlete|[[Dina Ešere-Smita]]|GBR}} || 22,02 |- | 400 metri | {{flagathlete|[[Šona Millere-Uibo]]|BAH}} || 49,11 WL | {{flagathlete|[[Merileidija Paulino]]|DOM}} || 49,60 | {{flagathlete|[[Sada Viljamsa]]|BAR}} || 49,75 NR |- | 800 metri | {{flagathlete|[[Atinga Mu]]|USA}} || 1:56,30 WL | {{flagathlete|[[Kīlija Hodžkinsone]]|GBR}} || 1:56,38 SB | {{flagathlete|[[Mērija Morā]]|KEN}} || 1:56,71 PB |- | 1500 metri | {{flagathlete|[[Feita Kipjegona]]|KEN}} || 3:52,96 | {{flagathlete|[[Gudafa Cegaja]]|ETH}} || 3:54,52 | {{flagathlete|[[Lora Muira]]|GBR}} || 3:55,28 SB |- | 5000 metri | {{flagathlete|[[Gudafa Cegaja]]|ETH}} || 14:46,29 | {{flagathlete|[[Beatrise Čebeta]]|KEN}} || 14:46,75 SB | {{flagathlete|[[Davita Sejauma]]|ETH}} || 14:47,36 |- | 10 000 metri | {{flagathlete|[[Letesenbeta Gideja]]|ETH}} || 30:09,94 WL | {{flagathlete|[[Helena Obiri]]|KEN}} || 30:10,02 PB | {{flagathlete|[[Mārgarita Čelimo Kipkemboi]]|KEN}} || 30:10,07 PB |- | 100 metru barjerskrējiens | {{flagathlete|[[Tobi Amusana]]|NGR}} || 12,06 | {{flagathlete|[[Britanija Andersone]]|JAM}} || 12,23 | {{flagathlete|[[Džasmina Kamačo-Kvinna]]|PUR}} || 12,23 |- | 400 metru barjerskrējiens | {{flagathlete|[[Sidnija Maklaflina]]|USA}} || 50,68 '''WR''' | {{flagathlete|[[Femke Bola]]|NED}} || 52,27 SB | {{flagathlete|[[Delaila Muhameda]]|USA}} || 53,13 SB |- | 3000 metru šķēršļu skrējiens | {{flagathlete|[[Nora Džeruto]]|KAZ}} || 8:53,02 CR, WL | {{flagathlete|[[Verkuha Getačeva]]|ETH}} || 8:54,61 NR | {{flagathlete|[[Mekidesa Abebe]]|ETH}} || 8:56,08 PB |- | 4x100 metru stafete | {{USA}} || 41,14 WL | {{JAM}} || 41,18 SB | {{GER}} || 42,03 SB |- | 4x400 metru stafete | {{USA}} || 3:17,79 WL | {{JAM}} || 3:20,74 SB | {{GBR}} || 3:22,64 SB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Šosejas disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Maratons | {{flagathlete|[[Gotitoma Gebreslase]]|ETH}} || 02:18:11 CR | {{flagathlete|[[Džudita Džeptuma Korira]]|KEN}} || 02:18:20 PB | {{flagathlete|[[Lona Salpetere]]|ISR}} || 02:20:18 |- | 20 kilometru soļošana | {{flagathlete|[[Kimberlija Garsija]]|PER}} || 1:26:58 NR | {{flagathlete|[[Katažina Zdzeblo]]|POL}} || 1:27:31 NR | {{flagathlete|[[Cjejana Šidzje]]|CHN}} || 1:27:56 |- | 35 kilometru soļošana | {{flagathlete|[[Kimberlija Garsija]]|PER}} || 2:39:16 CR, AR | {{flagathlete|[[Katažina Zdzeblo]]|POL}} || 2:40:03 PB | {{flagathlete|[[Cjejana Šidzje]]|CHN}} || 2:40:37 AR |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Laukuma disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Augstlēkšana | {{flagathlete|[[Eleanora Patersone]]|AUS}} || 2,02 =AR | {{flagathlete|[[Jaroslava Mahučiha]]|UKR}} || 2,02 | {{flagathlete|[[Elena Vallortigara]]|ITA}} || 2,00 SB |- | Tāllēkšana | {{flagathlete|[[Malaika Mihambo]]|GER}} || 7,12 SB | {{flagathlete|[[Ese Brume]]|NGR}} || 7,02 SB | {{flagathlete|[[Letisija Oru Melu]]|BRA}} || 6,89 PB |- | Trīssoļlēkšana | {{flagathlete|[[Julimara Rohasa]]|VEN}} || 15.47 WL | {{flagathlete|[[Šanīka Riketsa]]|JAM}} || 14,89 SB | {{flagathlete|[[Torija Frenklina]]|USA}} || 14,72 SB |- | Kārtslēkšana | {{flagathlete|[[Keitija Nedžota]]|USA}} || 4,85 WL | {{flagathlete|[[Sendija Morisa]]|USA}} || 4,85 WL | {{flagathlete|[[Nina Kenedija]]|AUS}} || 4,80 SB |- | Lodes grūšana | {{flagathlete|[[Čeisa Īlija]]|USA}} || 20,49 | {{flagathlete|[[Guna Lidzjao]]|CHN}} || 20,39 | {{flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 19,77 |- | Diska mešana | {{flagathlete|[[Fena Biņa]]|CHN}} || 69,12 PB | {{flagathlete|[[Sandra Perkoviča]]|CRO}} || 68,45 SB | {{flagathlete|[[Valarija Olmena]]|USA}} || 68,30 |- | Šķēpa mešana | {{flagathlete|[[Kelsija Lī Bārbere]]|AUS}} || 66,91 WL | {{flagathlete|[[Kara Vingere]]|USA}} || 64,05 | {{flagathlete|[[Haruka Kitaguči]]|JPN}} || 63,27 |- | Vesera mešana | {{flagathlete|[[Brūka Andersena]]|USA}} || 78,96 | {{flagathlete|[[Kemrina Rodžersa]]|CAN}} || 75,52 | {{flagathlete|[[Džeinija Kasanavoida]]|USA}} || 74,86 |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Kombinētās disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Septiņcīņa | {{flagathlete|[[Nafisatu Tiama]]|BEL}} || 6947 WL | {{flagathlete|[[Anuka Vetere]]|NED}} || 6867 NR | {{flagathlete|[[Anna Hola]]|USA}} || 6755 PB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Jaukti === {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | 4x400 metru stafete | {{DOM}} || 3:09,82 WL | {{NED}} || 3:09,90 NR | {{USA}} || 3:10,16 SB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} == Medaļu kopvērtējums == {{Medals table | host = USA | source = [https://www.worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/oregon22/medaltable World Athletics] | gold_USA = 13 | silver_USA = 9 | bronze_USA = 11 |host_USA = yes | gold_ETH = 4 | silver_ETH = 4 | bronze_ETH = 2 | gold_JAM = 2 | silver_JAM = 7 | bronze_JAM = 1 | gold_KEN = 2 | silver_KEN = 5 | bronze_KEN = 3 | gold_CHN = 2 | silver_CHN = 1 | bronze_CHN = 3 | gold_AUS = 2 | silver_AUS = 0 | bronze_AUS = 1 | gold_PER = 2 | silver_PER = 0 | bronze_PER = 0 | gold_POL = 1 | silver_POL = 3 | bronze_POL = 0 | gold_CAN = 1 | silver_CAN = 2 | bronze_CAN = 1 | gold_JPN = 1 | silver_JPN = 2 | bronze_JPN = 1 | gold_GBR = 1 | silver_GBR = 1 | bronze_GBR = 5 | gold_NOR = 1 | silver_NOR = 1 | bronze_NOR = 1 | gold_DOM = 1 | silver_DOM = 1 | bronze_DOM = 0 | gold_GRN = 1 | silver_GRN = 1 | bronze_GRN = 0 | gold_NGR = 1 | silver_NGR = 1 | bronze_NGR = 0 | gold_BEL = 1 | silver_BEL = 0 | bronze_BEL = 2 | gold_SWE = 1 | silver_SWE = 0 | bronze_SWE = 2 | gold_UGA = 1 | silver_UGA = 0 | bronze_UGA = 2 | gold_BRA = 1 | silver_BRA = 0 | bronze_BRA = 1 | gold_GER = 1 | silver_GER = 0 | bronze_GER = 1 | gold_ITA = 1 | silver_ITA = 0 | bronze_ITA = 1 | gold_BAH = 1 | silver_BAH = 0 | bronze_BAH = 0 | gold_FRA = 1 | silver_FRA = 0 | bronze_FRA = 0 | gold_KAZ = 1 | silver_KAZ = 0 | bronze_KAZ = 0 | gold_MAR = 1 | silver_MAR = 0 | bronze_MAR = 0 | gold_POR = 1 | silver_POR = 0 | bronze_POR = 0 | gold_QAT = 1 | silver_QAT = 0 | bronze_QAT = 0 | gold_SLO = 1 | silver_SLO = 0 | bronze_SLO = 0 | gold_VEN = 1 | silver_VEN = 0 | bronze_VEN = 0 | gold_NED = 0 | silver_NED = 3 | bronze_NED = 1 | gold_LTU = 0 | silver_LTU = 1 | bronze_LTU = 1 | gold_UKR = 0 | silver_UKR = 1 | bronze_UKR = 1 | gold_ALG = 0 | silver_ALG = 1 | bronze_ALG = 0 | gold_BUR = 0 | silver_BUR = 1 | bronze_BUR = 0 | gold_CRO = 0 | silver_CRO = 1 | bronze_CRO = 0 | gold_GRE = 0 | silver_GRE = 1 | bronze_GRE = 0 | gold_IND = 0 | silver_IND = 1 | bronze_IND = 0 | gold_KOR = 0 | silver_KOR = 1 | bronze_KOR = 0 | gold_ESP = 0 | silver_ESP = 0 | bronze_ESP = 2 | gold_BAR = 0 | silver_BAR = 0 | bronze_BAR = 1 | gold_CZE = 0 | silver_CZE = 0 | bronze_CZE = 1 | gold_ISR = 0 | silver_ISR = 0 | bronze_ISR = 1 | gold_PHI = 0 | silver_PHI = 0 | bronze_PHI = 1 | gold_PUR = 0 | silver_PUR = 0 | bronze_PUR = 1 | gold_SUI = 0 | silver_SUI = 0 | bronze_SUI = 1 }} == Latvijas sportisti == 2022. gada jūnijā [[Latvijas Vieglatlētikas savienība]]s Treneru komisija un valde apstiprināja Latvijas izlases sastāvā dalībai Pasaules čempionātā sešus sportistus: šķēpa metējus [[Līna Mūze|Līnu Mūzi]], [[Madara Palameika|Madaru Palameiku]], [[Patriks Gailums|Patriku Gailumu]] un [[Rolands Štrobinders|Rolandu Štrobinderu]], soļotāju [[Arnis Rumbenieks|Arni Rumbenieku]], kā arī sprinteri [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] startam 400 metru distancē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://athletics.lv/lv/article/4491/zinams-latvijas-izlases-sastavs-dalibai-pasaules-cempionata |title=Zināms Latvijas izlases sastāvs dalībai Pasaules čempionātā |date={{dat|2022|6|30|N|bez}} |website=athletics.lv |access-date={{dat|2022|7|4||bez}}}}</ref> {|class="wikitable" style="text-align: center" |- !Sportists !Disciplīna !Vieta !Rezultāts |- |align=left|[[Līna Mūze]]||Šķēpa mešana||6.||61,26 m |- |align=left|[[Madara Palameika]]||Šķēpa mešana||13.||58,61 m |- |align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana||13.||79,66 m |- |align=left|[[Rolands Štrobinders]]||Šķēpa mešana||15.||79,39 m |- |align=left|[[Gunta Vaičule]]||400 m||25.||52,21 s |- |align=left|[[Arnis Rumbenieks]]||35 km soļošana||37.||2:42:47 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/oregon22}} {{en ikona}} {{Pasaules čempionāts vieglatlētikā}} [[Kategorija:2022. gads sportā|Pasaules čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Pasaules čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Vieglatlētika ASV]] n4h8h4gs1z4m6knulya1l3tiff8gtc8 0 515831 3661044 3652843 2022-07-26T09:18:52Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{Commons category → {{Commons using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Burāšana | games = 1900. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Sailing pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = [[Mēlanenivelīna]], [[Sēna]]s upe <br/> [[Havra]], [[Lamanšs|Lamanšā]] <br/> {{vieta|Francija}} | dates = 1900. gada 20. — 27. maijs (Melānanivlīna) <br/> 1. — 6. augusts (Havra) | num_events = 8 | competitors = vismaz 96 (95 vīrieši un 1 sieviete) | nations = 6 | teams = 64 (laivas) | prev = | next = '''[[Burāšana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Sailing1900.jpg|250px|thumb|Skats no burāšanas sacensībām Sēnas upē.]] '''[[Burāšana]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem. Šī bija pirmā reize, kad [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā bija iekļauta burāšana. Sacensības tika aizvadītas astoņās burāšanas klasēs. Sešām klasēm sacensības tika aizvadītas no 20. maija līdz 27. maijam [[Mēlanenivelīna|Melānanivelīnā]], [[Sēna]]s upē. Savukārt pārējās divas, lielākās burāšanas klases sacensības, tika aizvadītas no 1. līdz 6. augusta pie [[Havra]]s pilsētas [[Lamanšs|Lamanšā]]. Sacensībās startēja vismaz 96 burātāji (95 vīrieši un 1 sieviete) ar 64 laivām no 6 valstīm.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SAI/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062534/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SAI/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 2. jūlijs |title=Rowing at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> Visvairāk olimpisko medaļu burāšanā izcīnīja Francijas sportisti. Kopumā olimpiskās medaļas ieguva 6 valstu pārstāvji un Jauktā komanda, kuru veidoja vairāku valstu pārstāvji. Atsevišķās burāšanas klasēs tika aizvadīti divi braucieni. Par katru no braucieniem tika pasniegtas olimpiskās medaļas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 2. jūlijs |title=Paris 1900 Sailing Results|accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> 40 no visiem burātājiem ieguva vismaz divas olimpiskās medaļas. Šveiciete [[Helēna de Purtalē]] bija pirmā, sieviete, kas burāšanā izcīnīja olimpisko medaļu. == Sacensību kalendārs == {{Color box|#FFDF80| '''●''' |border=darkgray}} — sacensības / medaļu izcīņa ; Maijs {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! Disciplīna !! Norises vieta !! 20. maijs <br/> (Svēt.) !! 21. maijs <br/> (Pirm.) !! 22. maijs <br/> (Otr.) !! 23. maijs <br/> (Treš.) !! 24. maijs <br/> (Ceturt.) !! 25. maijs <br/> (Piekt.) !! 26. maijs <br/> (Sest.) !! 27. maijs <br/> (Sest.) |- | align=left| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || rowspan=6 align=left| [[Mēlanenivelīna]] || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || || || || || || || |- | align=left| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|0 – 0,5 tonna]] || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || || || |- | align=left| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || || || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || || |- | align=left| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || || |- | align=left| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || || |- | align=left| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || || || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || || |} ; Augusts {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! Disciplīna !! Norises vieta !! 1. augusts <br/> (Piekt.) !! 2. augusts <br/> (Sest.) !! 3. augusts <br/> (Svēt.) !! 4. augusts <br/> (Pirm.) !! 5. augusts <br/> (Otr.) !! 6. augusts <br/> (Treš.) |- | align=left| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas]] || rowspan=2 align=left| [[Havra]] || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' |- | align=left| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas]] || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || || || |} == Norises vietas == Olimpiskās kustības pirmajos gados nebija stingru noteikumu par norises vietu piešķiršanu. 1900. gada olimpiskās burāšanas pasākumu organizatori nolēma, ka mazās burāšanas klases tiks aizvadītas [[Sēna]]s upē [[Mēlanenivelīna|Mēlanenivelīnā]], savukārt divas lielākās burāšanas klases tiks aizvadītas [[Lamanšs|Lamanšā]] pie [[Havra]]s pilsētas. Mēlanenivelīna notika ''Open'', 0 – 0.5 tonnas, 0.5 – 1 tonna, 1 – 2 tonnas, 2 – 3 tonnas un 3 – 10 tonnas burāšanas klases sacensības. Olimpiskās regates sacensību apstākļu Mēlanenivelīna nebija ideāli, sakarā ar minimālā vēja esamību. Tā kā Sēnas upe galvenokārt plūst no austrumiem uz rietumiem, vieglo ziemeļaustrumu vēju daļēji bloķēja ēkas vai koki upes krastā, tādējādi spēcīgi ietekmējot regati. Havrā notika 10 – 20 tonnas un 20+ tonnas burāšanas klases sacensības. Apstākļi regates laikā bija tik labi, ka 10 – 20 tonnu klase spēja veikt pilnu 22 jūras jūdžu trīsstūra trasi. ''Société des Régates du Havre'' telpas tika izmantotas kā olimpiskā osta. == Burāšanas klases == Burāšana gadsimtu mijā nebija tik labi definēta kā vēlāk 20. gadsimtā. Sacīkšu noteikumus galvenokārt noteica vietējie jahtklubi vai dažos gadījumos Nacionālā jahtu federācija. Arī laivas nebija standartizētas, lai tos tagad dēvētu par ''One Design'' vai ''One Builder'' klasēm. Tāpēc tika izmantotas daudzas handikapa sistēmas vai sistēmas, kas jahtas iedala dažādās kategorijās. 1892. gadā [[Ogists Godinē]] izstrādāja formulu, kas izvietoja dažādas laivas dažādās burāšanas kategorijās. Šo noteikumu pieņēma ''[[Francijas jahtklubs|Union des yachts français]]'' (Francijas jahtklubs) un vēlāk vairākas citas nacionālās jahtu federācijas, piemēram, Société Nautique de Genève. Burāšanai 1900. gada olimpiskajās spēlēs šis noteikums tika izvēlēts, lai noteiktu jahtu tonnāžu. [[Attēls:Olympic Classes 1900.svg|600px|thumb|center|Buru laivu un klašu ilustratīvais attēlojums 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce |- | ''' ''Open'' klase''' <br/> {{DetailsLink|Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase}} | {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> [[Lorns Karijs]] <br/> [[Džons Gretons]] <br/> [[Eldžernons Modslijs]] | {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> [[Pauls Vīzners]] <br/> [[Georgs Naue]] <br/> [[Heinrihs Peterss]] <br/> [[Otokārs Veize]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Emīls Mišelē]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/0-5-1t-mixed |title=Paris 1900 Sailing: 0.5-1t mixed Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | rowspan=2| '''Līdz 0,5 tonnām'''<ref name="Braucieni">Disciplīnā tika aizvadīti divi fināla braucieni. [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] abus finālus uzskata par "olimpiskajiem" un par tiem tiek piešķirtas olimpiskās medaļas.</ref> <br/> {{DetailsLink|Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|līdz 0,5 tonnām}} | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Pjērs Žervē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Teksjē I]] <br/> [[Teksjē II]] <br/> [[Žans Batists Šarko]] <br/> [[Robērs Linzeljē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Anrī Monno]] <br/> [[Leons Teljē]] <br/> [[Gastons Kejo]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/0-5t-mixed-race-one |title=Paris 1900 Sailing: 0.5t mixed, race one Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Emīls Sakrē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Teksjē I]] <br/> [[Teksjē II]] <br/> [[Žans Batists Šarko]] <br/> [[Robērs Linzeljē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Pjērs Žervē]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/0-5t-mixed-race-two |title=Paris 1900 Sailing: 0.5t mixed, race two Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | rowspan=2| '''0,5 – 1 tonna'''<ref name="Braucieni"/> <br/> {{DetailsLink|Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna}} | {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> [[Lorns Karijs]] <br/> [[Džons Gretons]] <br/> [[Eldžernons Modslijs]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Žils Valtons]] <br/> [[Fēlikss Markots]] <br/> [[Viljams Martēns]] <br/> [[Žaks Bodrjē]] <br/> [[Žans Le Brē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Marsels Merāns]] <br/> [[Emīls Mišelē]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/0-5-1t-mixed |title=Paris 1900 Sailing: 0.5-1t mixed Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Luijs Ogists Dormijs]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Marsels Merāns]] <br/> [[Emīls Mišelē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Žils Valtons]] <br/> [[Fēlikss Markots]] <br/> [[Viljams Martēns]] <br/> [[Žaks Bodrjē]] <br/> [[Žans Le Brē]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/-1-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: ½-1 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | rowspan=2| '''1 – 2 tonnas'''<ref name="Braucieni"/> <br/> {{DetailsLink|Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas}} | {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} <br/> [[Hermanis de Purtalē]] <br/> [[Helēna de Purtalē]] <br/> [[Bernārs de Purtalē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Fransuā Vilamitjana]] <br/> [[Ogists Albērs]] <br/> [[Albērs Divāls]] <br/> [[Šarls Igo]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Žaks Bodrjē]] <br/> [[Lisjēns Bodrjē]] <br/> [[Dibosks (burātājs)|Dibosks]] <br/> [[Eduārs Mantuā]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/1-2-ton-race-one-open |title=Paris 1900 Sailing: 1-2 Ton Race One Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> [[Pauls Vīzners]] <br/> [[Georgs Naue]] <br/> [[Heinrihs Peterss]] <br/> [[Otokārs Veize]] | {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} <br/> [[Hermanis de Purtalē]] <br/> [[Helēna de Purtalē]] <br/> [[Bernārs de Purtalē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Fransuā Vilamitjana]] <br/> [[Ogists Albērs]] <br/> [[Albērs Divāls]] <br/> [[Šarls Igo]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/1-2t-mixed |title=Paris 1900 Sailing: 1-2t mixed Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | rowspan=2| '''2 – 3 tonnas'''<ref name="Braucieni"/> <br/> {{DetailsLink|Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas}} | {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> {{flagathlete|[[Viljams Eksšovs]]|GBR}} <br/> {{flagathlete|[[Frederiks Blanšī]]|FRA}} <br/> {{flagathlete|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA}} | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Leons Sisē]] <br/> [[Žaks Dukē]] <br/> [[Ogists Godinē]] <br/> [[Anrī Mialarē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Ferdinands Šlāters]] <br/> [[De Kotiņons]] <br/> [[Emīls Žans Fontēns]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3t-mixed |title=Paris 1900 Sailing: 2-3t mixed Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> {{flagathlete|[[Viljams Eksšovs]]|GBR}} <br/> {{flagathlete|[[Frederiks Blanšī]]|FRA}} <br/> {{flagathlete|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA}} | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Leons Sisē]] <br/> [[Žaks Dukē]] <br/> [[Ogists Godinē]] <br/> [[Anrī Mialarē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Ogists Donni]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | rowspan=2| '''3 – 10 tonnas'''<ref name="Braucieni"/> <br/> {{DetailsLink|Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas}} | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Anrī Žilardoni]] | {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} <br/> [[Henri Smulderss]] <br/> [[Kriss Hoijkāss]] <br/> [[Arijs van der Veldens]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Moriss Giflē]] <br/> [[A. Dibuā]] <br/> [[Ž. Dibuā]] <br/> [[Robērs Giflē]] <br/> [[Šarls Girē]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/3-10-ton-race-one-open |title=Paris 1900 Sailing: 3-10 Ton Race One Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> [[Džons Hovards Teilors]] <br/> [[Edvards Hors]] <br/> [[Harijs Džefersons]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Moriss Giflē]] <br/> [[A. Dibuā]] <br/> [[Ž. Dibuā]] <br/> [[Robērs Giflē]] <br/> [[Šarls Girē]] | {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} <br/> [[H. Makhenrijs]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/3-10t-mixed |title=Paris 1900 Sailing: 3-10t mixed Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | '''10 – 20 tonnas''' <br/> {{DetailsLink|Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas}} | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Emīls Bilārs]] <br/> [[Pols Perkē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Žans Dekāzs]] | {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> [[Edvards Hors]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/10-20t-mixed |title=Paris 1900 Sailing: 10-20t mixed Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | '''20+ tonnas''' <br/> {{DetailsLink|Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas}} | {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> [[Sesils Kventins]] | {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> [[Selvins Karverlijs]] | {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Harijs Van Bergens]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/20t-mixed |title=Paris 1900 Sailing: 20t + mixed Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" | Dzimums !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | align=left| [[Frederiks Blanšī]] || align=left| {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Viljams Eksšovs]] || align=left| {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Džons Gretons]] || align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Lorns Karijs]] || align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Žaks Le Lavasjē]] || align=left| {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Eldžernons Modslijs]] || align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Žaks Bodrjē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 1 || 2 || — || '''3''' |- | align=left| [[Emīls Mišelē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 1 || 2 || — || '''3''' |- | align=left| [[Georgs Naue]] || align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Heinrihs Peterss]] || align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Bernārs de Purtalē]] || align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Helēna de Purtalē]] || align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || Sieviete || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Hermanis de Purtalē]] || align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Otokārs Veize]] || align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Pauls Vīzners]] || align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Edvards Hors]] || align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Pjērs Žervē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Žaks Dukē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Ogists Godinē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Robērs Linzeljē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Anrī Mialarē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Leons Sisē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Žans Batists Šarko]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Teksjē I]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Teksjē II]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Ogists Albērs]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[A. Dibuā]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Ž. Dibuā]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Fēlikss Markots]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Albērs Divāls]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Moriss Giflē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Robērs Giflē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Šarls Girē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Šarls Igo]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Žans Le Brē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Fēlikss Markots]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Viljams Martēns]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Marsels Merāns]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Žils Valtons]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Fransuā Vilamitjana]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} * {{Color box|#ccccff|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītās olimpiskās medaļas valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#FFEB7F|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā zelta medaļas valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#E0E0E0|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā sudraba medaļas valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#E6CCB2|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā bronzas medaļas valstij šajā sporta veidā {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|5 || bgcolor=E0E0E0|9 || bgcolor=E6CCB2|10 || '''24''' |- | 2 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|4 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''6''' |- | 3 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|2 || — || — || '''2''' |- | rowspan=2| 4/5 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || — || '''2''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || — || '''2''' |- | 6 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || '''1''' |- | 7 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|2 || '''2''' |- class="sortbottom" !colspan=2| Kopā (7 valstis): || 13 || 13 || 13 || 39 |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == [[Attēls:Map Sailing at the 1900 Summer Olympics.png|thumb|Valstis, kuras bija pārstāvētas 1900. gada vasaras olimpisko spēļu burāšanas sacensībās.]] * {{pamatraksts|Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs airēšanas sacensībās startēja aptuveni 96 sportisti (95 vīrieši un 1 sieviete) no 6 valstīm. Visas valstis šajā sporta veidā bija pārstāvētas pirmo reizi. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' {{colbegin|2}} * {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras|2}} * {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|73}} * {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras|10}} * {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras|5}} * ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''<ref name="ZZX">Veidoja 2 Francijas un 1 Lielbritānojas sportists.</ref> {{colend}} == Atsauces un piezīmes == {{Commons|Sailing at the 1900 Summer Olympics|Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062534/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SAI/ Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/2/sports/SAL Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} * {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Burāšana olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]] [[Kategorija:Burāšana olimpiskajās spēlēs|1900]] dc5w8focrxsrwr9vwzpxzo0jfniy3lp 0 517350 3661000 3659593 2022-07-26T07:53:45Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Melnais telefons | operators = | attēls = Melnais-Telefons-plakats.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = šausmu filma | režisors = [[Skots Deriksons]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Meisons Teimss]] * [[Medlina Makgrova]] * [[Džeremijs Deiviss]] * [[Džeimss Rensoms]] * [[Ītans Hoks]] | mūzika = | oriģinālnos = ''The Black Phone'' | studija = * ''Blumhouse Productions'' * ''Crooked Highway'' | montāža = | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2021|9|25|Ostina|2022|06|30|Latvija}} | ilgums = 103 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|16–18 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|130 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt7144666/|title= The Black Phone (2021) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|7|26}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''"Melnais telefons"''' ({{Val|en|The Black Phone}}) ir [[2021. gads kino|2021. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]], kuras režisors ir [[Skots Deriksons]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Meisons Teimss]], [[Medlina Makgrova]], [[Džeremijs Deiviss]], [[Džeimss Rensoms]] un [[Ītans Hoks]]. Filma balstīta uz [[Džo Hills|Džo Hilla]] 2004. gada īsā stāsta ar tādu pašu nosaukumu. Filma stāsta par nolaupītu bērnu, kurš izmanto noslēpumainu telefonu, lai sazinātos ar nolaupītāja (Hoks) iepriekšējiem upuriem. Par filmas režisoru kļuva Deriksons pēc tam, kad pameta "[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]" projektu. Filmēšana norisinājās divus mēnešus [[Vilmingtona|Vilmingtonā]] un [[Ziemeļkarolīna|Ziemeļkarolīnā]]. Filmas "Melnais telefons" pirmizrāde notika {{Dat|2021|9|25|5=bez}} [[Ostina|Ostinā]], [[Teksasa|Teksasā]]. Latvijā filmas pirmizrāde notika {{Dat|2022|6|30|5=bez}}. Tā guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā {{nobr|130 miljonus}} [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2021. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] fxsqy5a2917d70xoad2g5gl95a3slrr 0 517354 3660657 3659264 2022-07-25T12:36:11Z Karolīna2019 107876 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Romāns Mežeckis | vārds_orģ = | attēls = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15096437444).jpg | att_izm = 275px | mazs_att = | apraksts = | amats = Jūrmalas domes deputāts, Rīgas domes deputāts | term_sākums = 2021. gada 5. jūnijs | term_beigas = 2022. gada 20. jūlijs | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = 2014. gada novembris | term_beigas2 = 2018. gada 6. novembris | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats7 = [[7. Saeima]]s deputāts | term_sākums7 = {{dat|1998|11|3|N}} | term_beigas7 = {{dat|2002|11|5|N}} | viceprezidents7 = | vicepremjers7 = | vietnieks7 = | prezidents7 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Guntis Ulmanis]] | premjers7 = * [[Guntars Krasts]] * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] | priekštecis7 = | pēctecis7 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|9|7}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = * [[Demokrātiskā partija Saimnieks]] * [[Jaunā partija]] * [[Latvijas Pirmā partija]] * [[Zaļo un Zemnieku savienība]] * [[No sirds Latvijai]] * [[Saskaņa]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = [[Iveta Grigule-Pēterse]] (1987-1996) | bērni = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Romāns Mežeckis''' (dzimis {{dat|1964|9|7}}) ir latviešu jurists un politiķis. Kopš 2022. gada 20. jūlija ir [[Jūrmalas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jūrmalas pilsētas Domes]] deputāts, ievēlēts no Zaļo un Zemnieku savienības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jurmala.lv/lv/darbinieks/romans-mezeckis|title=Romāns Mežeckis {{!}} Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība|website=www.jurmala.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> Darbojies politikā no 1995. gada, bijis [[7. Saeima|7.]] un [[12. Saeima]]s deputāts, Jūrmalas pilsētas domes deputāts un [[Rīgas dome]]s deputāts. [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas]] vēlēšanās ievēlēts no "[[Jaunā partija|Jaunās partijas]]"<ref name="saeima.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/arhivs/7_saeima/deputati/mezeckis.htm|title=Romāns Mežeckis  Ievēlēts no saraksta|website=www.saeima.lv|access-date=2022-07-21}}</ref> (1998. gada 3. novembrī). Darbojās Saeimas Vides apakškomisijā, Sporta apakškomisijā, Parlamentārās izmeklēšanas komisijā jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā, Parlamentārā izmeklēšanas komisijā, lai noskaidrotu faktus un apstākļus, kas saistīti ar 1991. gada 29. augustā LR AP Prezidija īpaši plnvarotā deputāta P. Simsosna un PSRS VDK pārstāvju parakstīto slepeno protokolu, kā arī tā nozīmes izvērtēšanai , Parlamentārās izmeklēšanas komisijā jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā, Aizsardzības un iekšlietu komisijā un Nacionālās drošības komisijā.<ref name="saeima.lv"/> 2013. gada pašvaldību vēlēšanās kandidēja no [[Zaļo un zemnieku savienība]]s, no kuras tika ievēlēts [[Jūrmala]]s domē. No 2013.gada 20.jūnija līdz 2014.gada 4.novembrim ievēlēts par Jūrmalas Domes priekšsēdētāja vietnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2013-gada-1-junija-velesanas|title=2013. gada 1. jūnija vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-07-21}}</ref> 2014. gadā Romānu Mežecki ievēlēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimā]], no partijas [[No sirds Latvijai|"No sirds Latvijai"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf/deputies?OpenView&lang=LV&count=1000|title=Latvijas Republikas 12.Saeimas deputāti|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-21}}</ref> 12.Saeimā darbojies Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, Eiropas lietu komisijā un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijā.2018. gadā izstājies no Saeimas frakcijas, kļūstot par neatkarīgo deputātu. 2018. gadā 13. Saeimas vēlēšanās kandidēja no [[Saskaņa|"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija.]] 2020. gada 29. augusta Rīgas domes vēlēšanās ievēlēts Rīgas domē no [[Saskaņa|"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija.]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/riga/saraksti/saskana-socialdemokratiska-partija|website=rd2020.cvk.lv|access-date=2022-07-21}}</ref> 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās kandidēja uz Jūrmalas domes deputāta krēslu ([[Zaļo un zemnieku savienība|Zaļo un zemnieku savienība)]],taču netika ievēlēts. R.Mežeckis apstrīdēja šo vēlēšanu rezultātus, bet izmaiņas nepanāca. Kad ziemā Jūrmalas domniece Anita Adijāne uz laiku nolika mandātu, jo nevēlējās vakcinēties pret Covid-19, Mežeckis nolika Rīgas domnieka mandātu, lai dažus mēnešus aizstātu kolēģi Jūrmalas domē un tās komitejās. 2022. gada jūnijā Adijāne deputātes mandātu nolikusi pavisam, kas pavēra iespēju R. Mežeckim uzņemties Jūrmalas domnieka amatu. [[Attēls:12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15096437444).jpg|thumb]] 1982. gadā beidzis [[Rīgas 2. vidusskola|Rīgas 2.vidusskolu.]] 2007. gadā absolvējis [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti]], iegūstot sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/Candidates/Candidate?id=eo5CsVnsukVokSr5EEEFpw==|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2022-07-21}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{12. Saeima}} {{7. Saeima}} {{Rīgas dome 2020}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mežeckis, Romāns}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] rxy83n1m1guap0enky52u179xato80f 3660659 3660657 2022-07-25T12:41:47Z Karolīna2019 107876 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Romāns Mežeckis | vārds_orģ = | attēls = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15096437444).jpg | att_izm = 275px | mazs_att = | apraksts = | amats = Jūrmalas domes deputāts, Rīgas domes deputāts | term_sākums = Rīgas dome: 2021. gada 5. jūnijs | term_beigas = 2022. gada 20. jūlijs ; Kopš 2022. gada 20. jūlija - Jūrmalas pilsētas Domes deputāts | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = 2014. gada novembris | term_beigas2 = 2018. gada 6. novembris | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats7 = [[7. Saeima]]s deputāts | term_sākums7 = {{dat|1998|11|3|N}} | term_beigas7 = {{dat|2002|11|5|N}} | viceprezidents7 = | vicepremjers7 = | vietnieks7 = | prezidents7 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Guntis Ulmanis]] | premjers7 = * [[Guntars Krasts]] * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] | priekštecis7 = | pēctecis7 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|9|7}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = * [[Demokrātiskā partija Saimnieks]] * [[Jaunā partija]] * [[Latvijas Pirmā partija]] * [[Zaļo un Zemnieku savienība]] * [[No sirds Latvijai]] * [[Saskaņa]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = [[Iveta Grigule-Pēterse]] (1987-1996) | bērni = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Romāns Mežeckis''' (dzimis {{dat|1964|9|7}}) ir latviešu jurists un politiķis. Kopš 2022. gada 20. jūlija ir [[Jūrmalas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jūrmalas pilsētas Domes]] deputāts, ievēlēts no Zaļo un Zemnieku savienības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jurmala.lv/lv/darbinieks/romans-mezeckis|title=Romāns Mežeckis {{!}} Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība|website=www.jurmala.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> Darbojies politikā no 1995. gada, bijis [[7. Saeima|7.]] un [[12. Saeima]]s deputāts, Jūrmalas pilsētas domes deputāts un [[Rīgas dome]]s deputāts. [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas]] vēlēšanās ievēlēts no "[[Jaunā partija|Jaunās partijas]]"<ref name="saeima.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/arhivs/7_saeima/deputati/mezeckis.htm|title=Romāns Mežeckis  Ievēlēts no saraksta|website=www.saeima.lv|access-date=2022-07-21}}</ref> (1998. gada 3. novembrī). Darbojās Saeimas Vides apakškomisijā, Sporta apakškomisijā, Parlamentārās izmeklēšanas komisijā jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā, Parlamentārā izmeklēšanas komisijā, lai noskaidrotu faktus un apstākļus, kas saistīti ar 1991. gada 29. augustā LR AP Prezidija īpaši plnvarotā deputāta P. Simsosna un PSRS VDK pārstāvju parakstīto slepeno protokolu, kā arī tā nozīmes izvērtēšanai , Parlamentārās izmeklēšanas komisijā jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā, Aizsardzības un iekšlietu komisijā un Nacionālās drošības komisijā.<ref name="saeima.lv"/> 2013. gada pašvaldību vēlēšanās kandidēja no [[Zaļo un zemnieku savienība]]s, no kuras tika ievēlēts [[Jūrmala]]s domē. No 2013.gada 20.jūnija līdz 2014.gada 4.novembrim ievēlēts par Jūrmalas Domes priekšsēdētāja vietnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2013-gada-1-junija-velesanas|title=2013. gada 1. jūnija vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-07-21}}</ref> 2014. gadā Romānu Mežecki ievēlēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimā]], no partijas [[No sirds Latvijai|"No sirds Latvijai"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf/deputies?OpenView&lang=LV&count=1000|title=Latvijas Republikas 12.Saeimas deputāti|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-21}}</ref> 12.Saeimā darbojies Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, Eiropas lietu komisijā un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijā.2018. gadā izstājies no Saeimas frakcijas, kļūstot par neatkarīgo deputātu. 2018. gadā 13. Saeimas vēlēšanās kandidēja no [[Saskaņa|"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija.]] 2020. gada 29. augusta Rīgas domes vēlēšanās ievēlēts Rīgas domē no [[Saskaņa|"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija.]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/riga/saraksti/saskana-socialdemokratiska-partija|website=rd2020.cvk.lv|access-date=2022-07-21}}</ref> 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās kandidēja uz Jūrmalas domes deputāta krēslu ([[Zaļo un zemnieku savienība|Zaļo un zemnieku savienība)]],taču netika ievēlēts. R.Mežeckis apstrīdēja šo vēlēšanu rezultātus, bet izmaiņas nepanāca. Kad ziemā Jūrmalas domniece Anita Adijāne uz laiku nolika mandātu, jo nevēlējās vakcinēties pret Covid-19, Mežeckis nolika Rīgas domnieka mandātu, lai dažus mēnešus aizstātu kolēģi Jūrmalas domē un tās komitejās. 2022. gada jūnijā Adijāne deputātes mandātu nolikusi pavisam, kas pavēra iespēju R. Mežeckim uzņemties Jūrmalas domnieka amatu. [[Attēls:12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15096437444).jpg|thumb]] 1982. gadā beidzis [[Rīgas 2. vidusskola|Rīgas 2.vidusskolu.]] 2007. gadā absolvējis [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti]], iegūstot sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/Candidates/Candidate?id=eo5CsVnsukVokSr5EEEFpw==|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2022-07-21}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{12. Saeima}} {{7. Saeima}} {{Rīgas dome 2020}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mežeckis, Romāns}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] hbldknawns1kmtyfdqhfhehbeuw37dt 3661062 3660659 2022-07-26T11:01:20Z Karolīna2019 107876 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Romāns Mežeckis | vārds_orģ = | attēls = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15096437444).jpg | att_izm = 275px | mazs_att = | apraksts = | amats = Jūrmalas domes deputāts, Rīgas domes deputāts | term_sākums = Rīgas dome: 2021. gada 5. jūnijs | term_beigas = 2022. gada 20. jūlijs ; Kopš 2022. gada 20. jūlija - Jūrmalas pilsētas Domes deputāts | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = 2014. gada novembris | term_beigas2 = 2018. gada 6. novembris | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats7 = [[7. Saeima]]s deputāts | term_sākums7 = {{dat|1998|11|3|N}} | term_beigas7 = {{dat|2002|11|5|N}} | viceprezidents7 = | vicepremjers7 = | vietnieks7 = | prezidents7 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Guntis Ulmanis]] | premjers7 = * [[Guntars Krasts]] * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] | priekštecis7 = | pēctecis7 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|9|7}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = * [[Demokrātiskā partija Saimnieks]] * [[Jaunā partija]] * [[Latvijas Pirmā partija]] * [[Zaļo un Zemnieku savienība]] * [[No sirds Latvijai]] * [[Saskaņa]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = [[Iveta Grigule-Pēterse]] (1987-1996) | bērni = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Romāns Mežeckis''' (dzimis {{dat|1964|9|7}}) ir latviešu jurists un politiķis. Kopš 2022. gada 20. jūlija ir [[Jūrmalas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jūrmalas pilsētas Domes]] deputāts, ievēlēts no Zaļo un Zemnieku savienības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jurmala.lv/lv/darbinieks/romans-mezeckis|title=Romāns Mežeckis {{!}} Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība|website=www.jurmala.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> Darbojies politikā no 1995. gada, bijis [[7. Saeima|7.]] un [[12. Saeima]]s deputāts, Jūrmalas pilsētas domes deputāts un [[Rīgas dome]]s deputāts. [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas]] vēlēšanās ievēlēts no "[[Jaunā partija|Jaunās partijas]]"<ref name="saeima.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/arhivs/7_saeima/deputati/mezeckis.htm|title=Romāns Mežeckis  Ievēlēts no saraksta|website=www.saeima.lv|access-date=2022-07-21}}</ref> (1998. gada 3. novembrī). Darbojās Saeimas Vides apakškomisijā, Sporta apakškomisijā, Parlamentārās izmeklēšanas komisijā jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā, Parlamentārā izmeklēšanas komisijā, lai noskaidrotu faktus un apstākļus, kas saistīti ar 1991. gada 29. augustā LR AP Prezidija īpaši plnvarotā deputāta P. Simsosna un PSRS VDK pārstāvju parakstīto slepeno protokolu, kā arī tā nozīmes izvērtēšanai , Parlamentārās izmeklēšanas komisijā jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā, Aizsardzības un iekšlietu komisijā un Nacionālās drošības komisijā.<ref name="saeima.lv"/> 2013. gada pašvaldību vēlēšanās kandidēja no [[Zaļo un zemnieku savienība]]s, no kuras tika ievēlēts [[Jūrmala]]s domē. No 2013.gada 20.jūnija līdz 2014.gada 4.novembrim ievēlēts par Jūrmalas Domes priekšsēdētāja vietnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2013-gada-1-junija-velesanas|title=2013. gada 1. jūnija vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-07-21}}</ref> 2014. gadā Romānu Mežecki ievēlēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimā]], no partijas [[No sirds Latvijai|"No sirds Latvijai"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf/deputies?OpenView&lang=LV&count=1000|title=Latvijas Republikas 12.Saeimas deputāti|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-21}}</ref> 12.Saeimā darbojies Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, Eiropas lietu komisijā un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijā.2018. gadā izstājies no Saeimas frakcijas, kļūstot par neatkarīgo deputātu. 2018. gadā 13. Saeimas vēlēšanās kandidēja no [[Saskaņa|"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija.]] 2020. gada 29. augusta Rīgas domes vēlēšanās ievēlēts Rīgas domē no [[Saskaņa|"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija.]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/riga/saraksti/saskana-socialdemokratiska-partija|website=rd2020.cvk.lv|access-date=2022-07-21}}</ref> 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās kandidēja uz Jūrmalas domes deputāta krēslu ([[Zaļo un zemnieku savienība|Zaļo un zemnieku savienība)]],taču netika ievēlēts. R.Mežeckis apstrīdēja šo vēlēšanu rezultātus, bet izmaiņas nepanāca. Kad ziemā Jūrmalas domniece Anita Adijāne uz laiku nolika mandātu, jo nevēlējās vakcinēties pret Covid-19, Mežeckis nolika Rīgas domnieka mandātu, lai dažus mēnešus aizstātu kolēģi Jūrmalas domē un tās komitejās. 2022. gada jūnijā Adijāne deputātes mandātu nolikusi pavisam, kas pavēra iespēju R. Mežeckim uzņemties Jūrmalas domnieka amatu. [[Attēls:Romāms Mežeckis.jpg|thumb]] 1982. gadā beidzis [[Rīgas 2. vidusskola|Rīgas 2.vidusskolu.]] 2007. gadā absolvējis [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti]], iegūstot sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/Candidates/Candidate?id=eo5CsVnsukVokSr5EEEFpw==|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2022-07-21}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{12. Saeima}} {{7. Saeima}} {{Rīgas dome 2020}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mežeckis, Romāns}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] dvdoa39babtque37ldnm4fv5qlooc3q 3661063 3661062 2022-07-26T11:05:42Z Karolīna2019 107876 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Romāns Mežeckis | vārds_orģ = | attēls = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15096437444).jpg | att_izm = 275px | mazs_att = | apraksts = | amats = Jūrmalas domes deputāts, Rīgas domes deputāts | term_sākums = Rīgas dome: 2021. gada 5. jūnijs | term_beigas = 2022. gada 20. jūlijs ; Kopš 2022. gada 20. jūlija - Jūrmalas pilsētas Domes deputāts | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = 2014. gada novembris | term_beigas2 = 2018. gada 6. novembris | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats7 = [[7. Saeima]]s deputāts | term_sākums7 = {{dat|1998|11|3|N}} | term_beigas7 = {{dat|2002|11|5|N}} | viceprezidents7 = | vicepremjers7 = | vietnieks7 = | prezidents7 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Guntis Ulmanis]] | premjers7 = * [[Guntars Krasts]] * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] | priekštecis7 = | pēctecis7 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|9|7}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = * [[Demokrātiskā partija Saimnieks]] * [[Jaunā partija]] * [[Latvijas Pirmā partija]] * [[Zaļo un Zemnieku savienība]] * [[No sirds Latvijai]] * [[Saskaņa]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = [[Iveta Grigule-Pēterse]] (1987-1996) | bērni = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Romāns Mežeckis''' (dzimis {{dat|1964|9|7}}) ir latviešu jurists un politiķis. Kopš 2022. gada 20. jūlija ir [[Jūrmalas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jūrmalas pilsētas Domes]] deputāts, ievēlēts no Zaļo un Zemnieku savienības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jurmala.lv/lv/darbinieks/romans-mezeckis|title=Romāns Mežeckis {{!}} Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība|website=www.jurmala.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> Darbojies politikā no 1995. gada, bijis [[7. Saeima|7.]] un [[12. Saeima]]s deputāts, Jūrmalas pilsētas domes deputāts un [[Rīgas dome]]s deputāts. [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas]] vēlēšanās ievēlēts no "[[Jaunā partija|Jaunās partijas]]"<ref name="saeima.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/arhivs/7_saeima/deputati/mezeckis.htm|title=Romāns Mežeckis  Ievēlēts no saraksta|website=www.saeima.lv|access-date=2022-07-21}}</ref> (1998. gada 3. novembrī). Darbojās Saeimas Vides apakškomisijā, Sporta apakškomisijā, Parlamentārās izmeklēšanas komisijā jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā, Parlamentārā izmeklēšanas komisijā, lai noskaidrotu faktus un apstākļus, kas saistīti ar 1991. gada 29. augustā LR AP Prezidija īpaši plnvarotā deputāta P. Simsosna un PSRS VDK pārstāvju parakstīto slepeno protokolu, kā arī tā nozīmes izvērtēšanai , Parlamentārās izmeklēšanas komisijā jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā, Aizsardzības un iekšlietu komisijā un Nacionālās drošības komisijā.<ref name="saeima.lv"/> 2013. gada pašvaldību vēlēšanās kandidēja no [[Zaļo un zemnieku savienība]]s, no kuras tika ievēlēts [[Jūrmala]]s domē. No 2013.gada 20.jūnija līdz 2014.gada 4.novembrim ievēlēts par Jūrmalas Domes priekšsēdētāja vietnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2013-gada-1-junija-velesanas|title=2013. gada 1. jūnija vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-07-21}}</ref> 2014. gadā Romānu Mežecki ievēlēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimā]], no partijas [[No sirds Latvijai|"No sirds Latvijai"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf/deputies?OpenView&lang=LV&count=1000|title=Latvijas Republikas 12.Saeimas deputāti|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-21}}</ref> 12.Saeimā darbojies Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, Eiropas lietu komisijā un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijā.2018. gadā izstājies no Saeimas frakcijas, kļūstot par neatkarīgo deputātu. 2018. gadā 13. Saeimas vēlēšanās kandidēja no [[Saskaņa|"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija.]] 2020. gada 29. augusta Rīgas domes vēlēšanās ievēlēts Rīgas domē no [[Saskaņa|"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija.]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/riga/saraksti/saskana-socialdemokratiska-partija|website=rd2020.cvk.lv|access-date=2022-07-21}}</ref> 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās kandidēja uz Jūrmalas domes deputāta krēslu ([[Zaļo un zemnieku savienība|Zaļo un zemnieku savienība)]],taču netika ievēlēts. R.Mežeckis apstrīdēja šo vēlēšanu rezultātus, bet izmaiņas nepanāca. Kad ziemā Jūrmalas domniece Anita Adijāne uz laiku nolika mandātu, jo nevēlējās vakcinēties pret Covid-19, Mežeckis nolika Rīgas domnieka mandātu, lai dažus mēnešus aizstātu kolēģi Jūrmalas domē un tās komitejās. 2022. gada jūnijā Adijāne deputātes mandātu nolikusi pavisam, kas pavēra iespēju R. Mežeckim uzņemties Jūrmalas domnieka amatu. 1982. gadā beidzis [[Rīgas 2. vidusskola|Rīgas 2.vidusskolu.]] 2007. gadā absolvējis [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti]], iegūstot sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/Candidates/Candidate?id=eo5CsVnsukVokSr5EEEFpw==|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2022-07-21}}</ref> [[Attēls:Romāms Mežeckis.jpg|thumb|none|Romāns Mežeckis]] == Atsauces == {{atsauces}} {{12. Saeima}} {{7. Saeima}} {{Rīgas dome 2020}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mežeckis, Romāns}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] lc93ujbz3s1zf8yo5m4bl48zjegztq8 0 517581 3660784 3660498 2022-07-25T17:22:08Z Ludis21345 50146 wikitext text/x-wiki {{Tenisista infokaste | playername = Līza Reimonda | vārds_orig = | attēls = Lisa Raymond 2011.jpg | att_izm = 220px | caption = {{PAGENAME}} 2011. gadā <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{wikidata|property|linked|P1532}} | residence = | datebirth = {{Dzimšanas datums un vecums|1973|8|10}} | placebirth = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Norristauna}} | datedeath = | placedeath = | height = {{wikidata|property|raw|P2048}} [[Centimetrs|cm]] | weight = {{wikidata|property|raw|P2067}} [[kilograms|kg]] | turnedpro = 1993 | retired = 2015 | coach = | plays = ar labo roku | careerprizemoney = {{wikidata|property|raw|P2121}} [[ASV dolārs|USD]] <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = 4 [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] | highestsinglesranking = 15. <small>({{dat|1997|10|20|L|bez}})</small> | AustralianOpenresult = QF (2004) | FrenchOpenresult = 4R (1997) | [[Vimbldonas čempionāts]]result = QF (2000) | USOpenresult = 4R (1996) | WTAChampionshipsresult = | Olympicsresult = 3R (2004) <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = 79 [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] | highestdoublesranking = 1. <small>({{dat|2000|6|12|L|bez}})</small> | AustralianOpenDoublesresult = '''W''' (2000) | FrenchOpenDoublesresult = '''W''' (2006) | [[Vimbldonas čempionāts]]Doublesresult = '''W''' (2001) | USOpenDoublesresult = '''W''' (2001, 2005, 2011) | WTAChampionshipsDoublesresult = '''W''' (2001, 2005, 2006, 2011) | OlympicsDoublesresult = SF (2012) <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | [[Vimbldonas čempionāts]]Mixedresult = | USOpenMixedresult = | MastersCupMixedresult = | WTAChampionshipsMixedresult = | OlympicsMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2022|7|21|L|bez}} | slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}} <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Līza Reimonda''' ({{val|en|Lisa Raymond}}; dzimusi {{dat|1973|8|10}}) ir profesionālo karjeru beigusī amerikāņu [[tenisiste]], karjeras ''Grand Slam'' ieguvēja sieviešu dubultspēlēs; bijusī pasaules pirmā rakete ​​dubultspēlēs; piecu ''Grand Slam'' turnīru uzvarētāja jauktajās dubultspēlēs; četrkārtēja [[WTA Finals|WTA fināla]] uzvarētāja (2001, 2005, 2006, 2011) dubultspēlēs; 2012. gada olimpisko spēļu medaļniece jauktajās dubultspēlēs; 83 WTA turnīru uzvarētāja (četri vienspēlēs); Federāciju kausa (2000) un Hopmana kausa (2006) ieguvēja ASV izlases sastāvā; viena junioru ''Grand Slam'' turnīra fināliste dubultspēlēs (''US Open''-1990). == Biogrāfija == Reimonda ir dzimusi Noristaunā, [[Pensilvānija]]s štatā, un 1991. gadā absolvējusi privātu katoļu meiteņu skolu Villanovā. Pēc tam [[Geinsvila|Geinsvilā]] viņa studēja [[Floridas Universitāte|Floridas Universitātē]], kur saņēma sporta stipendiju un spēlēja trenera Endija Brendi pārstāvētajā Floridas ''Gators'' sieviešu tenisa komandā. Kā ''Gatora'' tenisiste viņa ieguva [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] vienspēļu titulu 1992. un 1993. gadā un aizveda ''Gators'' līdz pirmajam NCAA nacionālās komandas čempionātam 1992. gadā. Viņa bija pirmā spēlētāja, kas vienā sezonā (1992.) izcīnīja visus trīs koledžas Grand Slam titulus. Viņa saņēma 1992. gada labākās jaunietes balvu, 1992. gada ''Tennis Magazine'' balvu par gada spēlētājas koledžu<ref name="sonyericssonwtatour1">{{cite web|url=http://www.sonyericssonwtatour.com/player/lisa-raymond_2257889_6840 |title=WTA &#124; Players &#124; Info &#124; Lisa Raymond |publisher=Sonyericssonwtatour.com |access-date=July 3, 2011 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20101009155756/http://www.sonyericssonwtatour.com/player/lisa-raymond_2257889_6840 |archive-date=October 9, 2010 }}</ref><ref>{{cite web|url=http://www.usta.com/About-USTA/Organization/Yearbook/23284_2008_USTA_Yearbook__USTA_Awards__page_5/ |title=Yearbook – USTA Awards |publisher=USTA |date=January 15, 2011 |access-date=July 3, 2011}}</ref> un divas reizes saņēma Hondas sporta balvu tenisā, atzīstot viņu par izcilo koledžas gada tenisisti 1991/92. un 1992/93. mācību gadā.<ref>Collegiate Women Sports Awards, [http://www.collegiatewomensportsawards.com/archives/tennis Past Honda Sports Award Winners for Tennis]. Retrieved December 21, 2014.</ref><ref>{{Cite web|url=https://itahalloffame.org/inductees/lisa-raymond/|title=Lisa Raymond|website=ITA Women's Hall of Fame|access-date=2020-03-25}}</ref> Būdama juniore, Raimonda izcīnīja piecus [[ASV Tenisa asoācija]]s (USTA) vienspēļu un dubultspēļu titulus, un 1990. gadā viņa bija ASV ranga 1. vietā starp astoņpadsmit gadu un jaunākiem spēlētājiem. 2003. gadā viņa tika uzņemta Floridas Universitātes Sporta slavas zālē kā "Lielā Gatoriete" (''Gator Great'').<ref>F Club, Hall of Fame, [http://www.gatorfclub.org/hall-of-fame/greats Gator Greats]. Retrieved December 19, 2014.</ref><ref>"[http://www.gatorzone.com/story.php?id=5470 Nine Inducted Into UF Hall of Fame] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121004070629/http://www.gatorzone.com/story.php?id=5470 |date=October 4, 2012 }}", GatorZone.com (April 11, 2003). Retrieved July 21, 2011.</ref> == Karjeras statistika == === Sasniegtā kārta Grand Slam turnīros === {{Tenisa apzīmējumi}} ==== Sieviešu dubultspēles ==== {{Tenisa stats|Galvene}} {{Tenisa stats|Gadi|1990|1991|1992|1993|1994|1995|1996|1997|1998|1999|2000|2001|2002}} <!-- 13 --> {{Tenisa stats|Austrālija|pg=1994|A|A|A|A|3R|SF|QF|F|SF|SF|W|1R|SF}} {{Tenisa stats|Francija|pg=1994|A|A|A|A|F|A|3R|F|1R|1R|3R|SF|F}} {{Tenisa stats|Vimbldona|pg=1993|A|A|A|A|3R|1R|3R|QF|SF|3R|SF|W|QF}} {{Tenisa stats|ASV|pg=1989|2R|A|A|2R|QF|3R|2R|3R|SF|3R|QF|W|3R}} |} {{Tenisa stats|Galvene}} {{Tenisa stats|Gadi|2003|2004|2005|2006|2007|2008|2009|2010|2011|2012|2013|2014|2015}} {{Tenisa stats|Austrālija|SF|2R|2R|F|SF|1R|3R|SF|3R|QF|2R|3R|1R}} {{Tenisa stats|Francija|3R|SF|QF|W|SF|3R|3R|3R|SF|1R|A|3R|A}} {{Tenisa stats|Vimbldona|SF|SF|1R|3R|SF|F|1R|QF|QF|SF|2R|2R|QF}} {{Tenisa stats|ASV|2R|QF|W|SF|3R|F|1R|QF|W|3R|3R|3R|1R}} |} === Grand Slam fināli === ==== Sieviešu dubultspēles: 13 (6–7) ==== {|class='wikitable' |- !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:35px"|Gads !style="width:120px"|Čempionāts !style="width:170px"|Partnere !style="width:180px"|Pretinieces !style="width:90px"|Punkti |- style="background:#ebc2af;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1994|| [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] || {{flaga|USA}} [[Lindsija Devenporta]] || {{flaga|USA}} [[Džidži Fernandesa]] <br/> {{flaga|BLR|1991}} [[Nataļja Zvereva]] || 6–2, 6–2 |- style="background:#ffc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1997|| [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]] ||{{flaga|USA}} Lindsija Devenporta || {{flaga|SUI}} [[Martina Hingisa]] <br/> {{flaga|BLR|1995}} Nataļja Zvereva || 6–2, 6–2 |- style="background:#ebc2af;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1997|| [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] ||{{flaga|USA}} [[Mērija Džo Fernandesa]] || {{flaga|USA}} Džidži Fernandesa <br/> {{flaga|BLR|1995}} Nataļja Zvereva || 6–2, 6–3 |- style="background:#ffc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||2000|| [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]] || {{flaga|AUS}} [[Renē Stabsa]] || {{flaga|SUI}} Martina Hingisa <br/> {{flaga|FRA}} [[Mērija Pīrsa]] || 6–4, 5–7, 6–4 |- style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||2001|| [[Vimbldonas čempionāts]] || {{flaga|AUS}} Renē Stabsa || {{flaga|BEL}} [[Kima Kleistersa]] <br/> {{flaga|JPN}} [[Ai Sudžijama]] || 6–4, 6–3 |- style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||2001|| [[ASV atklātais čempionāts]] || {{flaga|AUS}} Renē Stabsa || {{flaga|USA}} [[Kimberlija Po]] <br/> {{flaga|FRA}} [[Natālija Toziā]] || 6–2, 5–7, 7–5 |- style="background:#ebc2af;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||2002|| [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] || {{flaga|AUS}} Renē Stabsa || {{flaga|ESP}} [[Virdžīnija Paskuāla]] <br/> {{flaga|ARG}} [[Paola Suaresa]] || 6–4, 6–2 |- style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||2005|| [[ASV atklātais čempionāts]] || {{flaga|AUS}} [[Samanta Stosura]] || {{flaga|RUS}} [[Jeļena Dementjeva]] <br/> {{flaga|ITA}} [[Flāvija Peneta]] || 6–2, 5–7, 6–3 |- style="background:#ffc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||2006|| [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]] ||{{flaga|AUS}} Samanta Stosura || {{flaga|CHN}} [[Ži Jaņa]] <br/> {{flaga|CHN}} [[Dzje Džena]] || 2–6, 7–6⁽⁷⁾, 6–3 |- style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||2006|| [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] ||{{flaga|AUS}} Samanta Stosura || {{flaga|SVK}} [[Daniela Hantuhova]] <br/> {{flaga|JPN}} Ai Sudžijama || 6–3, 6–2 |- style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||2008|| [[Vimbldonas čempionāts]] || {{flaga|AUS}} Samanta Stosura || {{flaga|USA}} [[Serīna Viljamsa]] <br/> {{flaga|USA}} [[Venusa Viljamsa]] || 6–2, 6–2 |- style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||2008|| [[ASV atklātais čempionāts]] || {{flaga|AUS}} Samanta Stosura || {{flaga|ZIM}} [[Kāra Bleka]] <br/> {{flaga|USA}} [[Lizele Hūbere]] || 6–3, 7–6⁽⁶⁾ |- style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||2011|| [[ASV atklātais čempionāts]] || {{flaga|USA}} [[Lizele Hūbere]]|| {{flaga|USA}} [[Vanja Kinga]] <br> {{flaga|KAZ}} [[Jaroslava Švedova]] || 4–6, 7–6⁽⁵⁾, 7–6⁽³⁾ |} ==== Jauktās dubultspēles: 10 (5–5) ==== {|class='wikitable' |- !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:35px"|Gads !style="width:120px"|Čempionāts !style="width:170px"|Partneris !style="width:180px"|Pretinieki !style="width:90px"|Punkti |- style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1996|| [[ASV atklātais čempionāts]] ||{{flaga|USA}} [[Patriks Gelbreits]] ||{{flaga|NED}} [[Manona Bolegrafa]] <br/> {{flaga|USA}} [[Riks Līčs]] || 7–6⁽⁶⁾, 7–6⁽⁴⁾ |- style="background:#ebc2af;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1997||[[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]||{{flaga|USA}} Patriks Gelbreits ||{{flaga|JPN}} [[Rika Hiraki]] <br/> {{flaga|IND}} [[Mahešs Bupati]] || 6–4, 6–1 |- style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1998||[[ASV atklātais čempionāts]]||{{flaga|USA}} Patriks Gelbreits || {{flaga|USA}} [[Serīna Viljamsa]] <br/> {{flaga|BLR|1995}} [[Maksims Mirnijs]] || 6–2, 6–2 |- style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1999|| [[Vimbldonas čempionāts]] ||{{flaga|IND}} [[Leanders Paess]] || {{flaga|RUS}} [[Anna Kurņikova]] <br> {{flaga|SWE}} [[Jonass Bjerkmans]] || 6–4, 3–6, 6–3 |- style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||2001||[[ASV atklātais čempionāts]]||{{flaga|IND}} Lenders Paess || {{flaga|AUS}} [[Renē Stabsa]] <br/> {{flaga|AUS}} [[Tods Vudbridžs]] || 6–4, 5–7, [11–9] |- style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||2002||[[ASV atklātais čempionāts]]||{{flaga|USA}} [[Maiks Braiens]] || {{flaga|SLO}} [[Katarina Srebotņika]]<br>{{flaga|USA}} [[Bobs Braiens]] || 7–6⁽⁹⁾, 7–6⁽¹⁾ |- style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||2003||[[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]||{{flaga|USA}} Maiks Braiens || {{flaga|RUS}} [[Jeļena Ļihovceva]] <br/> {{flaga|IND}} Mahešs Bupati || 6–3, 6–4 |- style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||2010|| [[Vimbldonas čempionāts]] ||{{flaga|RSA}} [[Veslijs Mūdijs]] ||{{flaga|ZIM}} [[Kāra Bleka]] <br/> {{flaga|IND}} Lenders Paess || 6–4, 7–6⁽⁵⁾ |- style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||2012|| [[Vimbldonas čempionāts]] ||{{flaga|USA}} Maiks Braiens|| {{flaga|RUS}} [[Jeļena Vesņina]] <br/> {{flaga|IND}} Lenders Paess || 6–3, 5–7, 6–4 |- style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||2013|| [[Vimbldonas čempionāts]] ||{{flaga|BRA}} [[Brunu Soarišs]] || {{flaga|FRA}} [[Kristīna Mladenoviča]] <br/> {{flaga|CAN}} [[Daniels Nestors]]|| 5–7, 6–2, 8–6 |} == Apbalvojumi un pagodinājumi == * [[Hondas sporta balva]] tenisā (1991/92 un 1992/93) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{Pirmā rakete sieviešu tenisā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Reimonda, Līza}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] o2i2t4w3wjouyp9a7tsgo8spae3ncqg 0 517642 3661078 3659045 2022-07-26T11:40:12Z Pirags 3757 /* ievads */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Kulikovo05.jpg|thumb|200px|Maskavas kņaza Dmitrija un mongoļu karavadoņa Mamaja karavīri Kuļikovas laukā (15. gs. miniatūra)]] [[Attēls:Golden Horde 1389.svg|thumb|200px|Hanam Tohtamišam pakļautā teritorija (1389).]] '''Kuļikovas kauja''' bija miltitāra sadurme [[Zelta Orda]]s iekšējo cīņu laikā starp [[hans|hanu]] [[Tohtamišs|Tohtamišu]] un karavadoni [[Mamajs|Mamaju]]. Kauja notika 1380. gada 7. septembrī Sloku laukā ({{val-ru|Куликово поле}}) pie [[Dona|Donas upes]] tagadējā [[Tula]]s apgabalā starp Tohtamiša sabiedroto [[Maskavas kņazs|Maskavas kņazu]] [[Dmitrijs Donskis|Dmitriju]] un emīra Mamaja vadīto karaspēku pirms viņa sabiedroto lietuviešu dižkunigaiša [[Jagailis|Jagaiļa]] un krievu Rjazaņas kņaza Oļega ierašanās kaujas laukā. == Priekšvēsture == Pēc hana Berdibeka nogalināšanas 1359. gadā uz Ordas hana troni pretendēja vairākas Čingishana pēcteču sānu līnijas, reizēm vienlaikus pat četri pretendenti sacentās par ietekmīgo karavadoņu labvēlību. Lietuvas dižkunigaitis [[Aļģirds]] 1362. gadā uzvarēja [[Zelta Ordas hanu uzskaitījums|Ordas hana]] Hadži Murada karaspēku kaujā pie Zilajiem ūdeņiem un pievienoja saviem valdījumiem Kijevas kņazisti un Melnās jūras piekrastes stepes [[Ukraina]]s teritorijā. Maskavas kņazs Dmitrijs 1362. gadā ieguva lielkņaza jarliku. Šis laiks sakrita ar nestabilitātes periodu [[Mongoļu impērija]]s centrā Ķīnā, kur uzvarēja [[Sarkano apsēju sacelšanās]]. Pēdējais [[Juaņu dinastija]]s imperators Togantemurs 1368. gadā bēga uz Karakorumu Mongolijā un zaudēja savu varu pār agrākās impērijas daļām. Bijušajā impērijas galvaspilsētā Pekinā sāka valdīt [[Minu dinastija]]. Mazgadīgā hana Muhameda Bolaka valdīšanas laikā 1370. gadā Dženovas tirgotāju atbalstītais karavadonis [[Mamajs]] kļuva par reģentu un patieso Ordas valdnieku, kaut arī nebūdams Čingishana pēctecis, viņš formāli nevarēja kļūt par hanu. To izmantoja kņazs [[Dmitrijs Donskis]], kas 1371. gadā atteicās pakļauties Mamaja prasībai atdot lielkņaza titulu savam sāncensim Tveras kņazam. 1375. gadā [[Horezma]]s hanam Urusam izdevās ieņemt [[Saraja|Saraju]] un apvienot lielāko daļu no Mamajam nepakļautajām Ordas zemēm. 1377. gadā Mamajs vēlējas iegūt tiesības ievākt nodokļus krievu zemēs un viņa sabiedrotais karavadonis Arpašs sakāva Maskavas kņazu Dmitriju kaujā pie Pianas upes, savukārt 1378. gadā kņazam Dmitrijam izdevās uzvarēt karavadoni Murzu Begiču kauja pie Vožas upes. 1378. gadā attāls hana Urusa radinieks [[Tohtamišs]] ar Samarkandas emīra [[Tamerlans|Tamerlana]] palīdzību uzsāka karu pret Mamaju un 1380. gadā ieņēma Sarai-Berki. == Norise == Pretendentu savstarpējās cīņās iesaistījās arī krievu kņazistes, pie kam Maskavas kņazs Dmitrijs nostājās hana Tohtamiša pusē un 1380. gada 7. septembrī Kuļikovas kaujā pie [[Dona|Donas upes]] pārliecinoši sakāva karavadoņa Mamaja vadīto karaspēku pirms viņa sabiedroto Lietuvas dižkunigaiša [[Jagailis|Jagaiļa]] un Rjazaņas kņaza Oļega ierašanās kaujas laukā. Pēc Kuļikovas kaujas Tohtamišs Krimā pilnīgi sakāva Mamaja karaspēku un tika ievēlēts par jauno Ordas hanu. == Sekas == Mamaja sakāves rezultātā hanam Tohtamišam 1381. gadā no jauna izdevās apvienot Ordas zemes savā pakļautībā. Lai atjaunotu kontroli pār krievu kņazistēm, 1382. gada augustā hans Tohtamišs iebruka krievu zemēs. Ņižņijnovgorodas, Rjazaņas un [[Tveras kņazi]] apliecināja savu padevību Tohtamišam, bet [[Maskavas kņazs]] Dmitrijs devās uz Kostromu vākt karaspēku. Maskavu aizstāvēja vienīgi tās garnizons un lietuvieši Aļgirda mazdēla Osteja vadībā, kurus Ordas karaspēks uzvarēja un izpostīja Maskavu un apkārtējās pilsētas. 1383. gadā hans Tohtamišs uzvarēja arī Lietuvas dižkunigaiti [[Jagailis|Jagaili]] kaujā pie [[Poltava]]s, kas piekrita maksāt Zelta Ordai meslus par viņam pakļautajām krievu zemēm.<ref>René Grousset. The Empire of the Steppes: A History of Central Asia, p.407</ref><ref>[http://itaka.stv.ru/wiki/%D0%AF%D1%80%D0%BB%D1%8B%D0%BA_%D0%A2%D0%BE%D1%85%D1%82%D0%B0%D0%BC%D1%8B%D1%88_%D1%85%D0%B0%D0%BD%D0%B0_%D0%BA_%D0%AF%D0%B3%D0%B0%D0%B9%D0%BB%D1%83 Ярлык Тохтамыш хана к Ягайлу]{{Novecojusi saite}} (Hana Tohtamiša jarliks Jagailim senkrievu valodā)</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Zelta Orda]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] 72z477oghqx0x6dwrou16m2px5ix903 0 517732 3660980 3660317 2022-07-26T06:46:11Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Sidnija Maklaflina | vārds_orig = ''Sydney McLaughlin'' | attēls = Sydney2018 NCAA Division.jpg | att_izm = | paraksts = Sidnija Maklaflina 2018. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|8|7}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Ņūbransvika|3s=Ņūbransvika (Ņūdžersija)}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{USA}} | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=175}} | svars = {{mērvienība|kg=60}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[400 m barjerskrējiens]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 2 ({{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 50,68 [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|WR]] | PR1_d = 400 m/b | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport |[[Vieglatlētika]]}} {{MedalCountry|{{USA}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}|[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens sievietēm|400 m/b]]}} {{MedalGold|Tokija 2020|[[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 × 400 m stafete sievietēm|4×400 m stafete]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Doha 2019]]|4×400 m stafete}} {{MedalGold|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|400 m/b}} {{MedalGold|Oregona 2022|4×400 m stafete}} {{MedalSilver|Doha 2019|400 m/b}} }} '''Sidnija Mišela Maklaflina''' ({{val|en|Sydney Michelle McLaughlin}}; dzimusi {{dat|1999|8|7}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[vieglatlēte]], startē [[400 m/b|400 m barjerskrējienā]], kā arī stafetēs. Viņa ir {{oss|V=2020|L=G}} čempione gan 400 m barjerskrējienā, gan 4x400 metru stafetē, pasaules čempione, kā arī [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] 400 metru barjerskrējienā. == Karjera == 2015. gadā 15 gadu vecumā kļuva par pasaules jauniešu (U-18) čempioni 400 m/b. 2016. gadā viņa kvalificējās [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajām spēlēm]], ieņemot trešo vietu ASV olimpiskajā atlasē. {{oss|V=2016|L=L}} [[Riodežaneiro]] 400 metru barjerskrējienā iekļuva pusfinālā, kur ieņēma piekto vietu un neiekļuva finālā, kopvērtējumā ierindojoties 17. vietā. [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]] izcīnīja sudraba medaļu 400 m/b, piekāpjoties tikai [[Delaila Muhameda|Delailai Muhamedai]], kura šajās sacensībās laboja pasaules rekordu. Maklaflina distanci veica 52,23 sekundēs, labojot personisko rekordu, kas tobrīd bija trešais ātrākais rezultāts vieglatlētikas vēsturē. Šajā čempionātā viņa izcīnīja arī zelta medaļu 4x400 metru stafetē. {{dat|2021|6|27||bez}} ASV olimpiskās atlases sacensībās [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] laboja Muhamedai piederošo pasaules rekordu 400 m/b, sasniedzot rezultātu 51,90 s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/news/report/mclaughlin-world-400m-hurdles-record-eugene-5190 |title=McLaughlin smashes world 400m hurdles record in Eugene with 51.90 |language=en |date={{dat|2021|6|28||bez}} |website=worldathletics.org |access-date={{dat|2022|7|24||bez}}}}</ref> {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] vēlreiz laboja pasaules rekordu (51,46), izcīnot olimpisko zelta medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sports.tvnet.lv/7307661/maklaflina-finala-tokija-uzlabo-savu-pasaules-rekordu-400-metru-barjersprinta |title=Maklaflina finālā Tokijā uzlabo savu pasaules rekordu 400 metru barjersprintā |date={{dat|2021|8|4||bez}} |website=tvnet.lv |access-date={{dat|2022|7|24||bez}}}}</ref> Arī 4x400 metru stafetē kļuva par olimpisko čempioni. {{dat|2022|6|25||bez}} ASV čempionātā Jūdžīnā uzlaboja savu pasaules rekordu 400 metru barjerskrējienā līdz 51,41 sekundei.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/news/report/us-championships-mclaughlin-world-record-400-hurdles |title=McLaughlin breaks world 400m hurdles record with 51.41 at US Championships |language=en |date={{dat|2022|6|26||bez}} |website=worldathletics.org |access-date={{dat|2022|7|24||bez}}}}</ref> [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] vēlreiz laboja pasaules rekordu, sasniedzot finišu 50,68 sekundēs un kļuva par pasaules čempioni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/23072022-amerikaniete_maklaflina_satriec_pasai_pie |title=Amerikāniete Maklaflina satriec pašai piederošo pasaules rekordu un izcīna zeltu |date={{dat|2022|7|23||bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2022|7|24||bez}}}}</ref> Izcīnīja zelta medaļu arī ASV komandas sastāvā 4x400 metru stafetē. == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Event=yes|Results=yes}} |- | 2015 | Pasaules čempionāts jauniešiem (U-18) | {{vieta|Kolumbija|Kali|2s=Kali (pilsēta)}} | bgcolor=gold|1. vieta | 400 m/b | 55,94 |- | 2016 | [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] | {{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}} | 17. vieta | 400 m/b | 56,22 |- | rowspan=2 |2019 | rowspan=2|[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] | rowspan=2|{{vieta|Katara|Doha}} | bgcolor=silver|2. vieta | 400 m/b | 52,23 |- | bgcolor=gold|1. vieta | 4×400 m stafete | data-sort-value=198,92|3:18,92 |- | rowspan=2| 2021 | rowspan=2| [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] | rowspan=2| {{vieta|Japāna|Tokija}} | bgcolor=gold|1. vieta | 400 m/b | 51,46 ({{piezīme|OR|olimpiskais rekords}}, {{piezīme|WR|pasaules rekords}}) |- | bgcolor="gold"| 1. vieta | 4×400 m stafete | data-sort-value=196,85|3:16,85 |- | rowspan=2| 2022 | rowspan=2| [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] | rowspan=2| {{vieta|ASV|Jūdžīna}} | bgcolor=gold|1. vieta | 400 m/b | 50,68 ({{piezīme|WR|pasaules rekords}}) |- | bgcolor="gold"| 1. vieta | 4×400 m stafete | data-sort-value=197,79|3:17,79 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{amatu secība|virsraksts=[[Pasaules rekordi vieglatlētikā|Pasaules rekordiste]] [[400 m/b]] |pirms={{flaga|ASV}} [[Delaila Muhameda]]|pēc=''nav''|periods={{dat|2021|6|27|N}} — pašlaik}} {{kastes beigas}} {{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{Vieglatlēts-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Maklaflina, Sidnija}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņūdžersijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlētes]] [[Kategorija:Barjerskrējēji]] [[Kategorija:Pasaules rekordisti vieglatlētikā]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] duydyqcrwussk3n9muia3absmq6x85o 6 517785 3660795 3660162 2022-07-25T18:00:53Z EdgarsBot 50781 Pywikibot 7.5.1 wikitext text/x-wiki {{Attēla autortiesības}} == Kopsavilkums == Attēls ņemts no lff.lv mājaslapas cs2du5r7rsve7dzlqdk22ppx688iz1y 3660803 3660795 2022-07-25T18:49:28Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Attēls ņemts no lff.lv mājaslapas == Licence == {{Aizsargāts logo}} 5g69aodpun1a72mscrwozjjofaiubyw 0 517807 3661071 3660390 2022-07-26T11:22:56Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{Oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Infobox award | name = Hugo balva | current_awards = | image = 1991 Hugo award (with variant base).jpg | alt = | caption = 1991. gada Hugo balva | description = gada labākajiem zinātniskās fantastikas vai fantāzijas darbiem | presenter = Pasaules zinātniskās fantastikas biedrība | country = | year = 1953 | website = https://www.thehugoawards.org/ }} '''Hugo balva''' ({{val|en|Hugo Award}}) ir ikgadēja literārā balva par labākajiem iepriekšējā gada [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] vai [[fantāzijas literatūra|fantāzijas]] darbiem un sasniegumiem, ko piešķir [[Pasaules zinātniskās fantastikas konvents|Pasaules zinātniskās fantastikas konventā]] (''Worldcon''). Hugo balva tiek uzskatīta par zinātniskās fantastikas galveno balvu. Balvu administrē [[Pasaules zinātniskās fantastikas biedrība]]. Tā ir nosaukta [[Hugo Gernsbeks|Hugo Gernsbeka]], novatoriskā zinātniskās fantastikas žurnāla ''[[Amazing Stories]]'' dibinātāja vārdā. Hugo balvas pirmo reizi tika pasniegtas 1953. gadā 11. Pasaules zinātniskās fantastikas konventā [[Filadelfija|Filadelfijā]], un tās tiek piešķirtas katru gadu kopš 1955. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sfadb.com/Hugo_Awards|title=Hugo Awards|publisher=Science fiction awards database}}</ref> == Balvas vēsture == Sākotnēji balvas tika piešķirtas septiņās kategorijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thehugoawards.org/hugo-history/1953-hugo-awards/|title=1953 Hugo Awards|publisher=The Hugo Awards}}</ref> Šīs kategorijas gadu gaitā ir mainījušās, un pašlaik balva tiek piešķirta septiņpadsmit literāru un dramaturģijas darbu kategorijās. Iepriekšējā un pašreizējā gada Pasaules zinātniskās fantastikas konventa dalībnieki var nominēt līdz pieciem darbiem katrā kategorijā. Pieci labākie darbi katrā kategorijā tiek iekļauti galīgajā balsojumā, par kuru balso pašreizējie konventa dalībnieki. Uzvarētāji saņem balvu — statueti, kas attēlo uz pamatnes izvietotu, stilizētu [[raķete|raķeti]]. Balvas dizains katru gadu mainās, lai gan pati raķete ir standartizēta kopš 1984. gada. Hugo balvas tiek uzskatītas par galveno balvu zinātniskās fantastikas žanrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wired.com/2010/09/hugo-award-winners-announced-at-aussiecon-4/|title=Hugo Award Winners Announced at AussieCon 4|publisher=wired.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/blogs/jacket-copy/story/2011-04-25/2011-hugo-award-nominees-announced|title=2011 Hugo Award nominees announced |publisher=latimes.com}}</ref> Hugo balvu oficiālais [[logo]]tips tiek ievietots uz uzvarētāju grāmatu vāka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thehugoawards.org/hugo-awards-logo-contest-official-rules/|title=Hugo Awards Logo Contest Official Rules|publisher=The Hugo Awards}}</ref> 2021. gada balvas tika pasniegtas 79. Pasaules zinātniskās fantastikas konventā ''Discon III'' [[Vašingtona|Vašingtonā]], 2021. gada 18. decembrī. 2022. gada balvas tiks pasniegtas 80. Pasaules zinātniskās fantastikas konventā ''Chicon 8'', [[Čikāga|Čikāgā]], 2022. gada 4. septembrī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.thehugoawards.org/}} {{en ikona}} * [https://www.wsfs.org/rules-of-the-world-science-fiction-society/ Rules of the World Science Fiction Society] The World Science Fiction Society * {{imdb profils}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{apbalvojums-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Hugo balva| ]] s0an19q6ev9bunwrhfq8llicgpkem6h 3 517846 3660656 2022-07-25T12:29:52Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Dashka24}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 25. jūlijs, plkst. 15.29 (EEST) j3j8kyssi4tk0fby0gj3sbmjyh405n0 3 517847 3660665 2022-07-25T13:48:22Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Tyulif}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 25. jūlijs, plkst. 16.48 (EEST) mamjf59qsj3unoylvhjdu7gpnvyuciw 3 517848 3660682 2022-07-25T14:50:26Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Monstersmiley}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 25. jūlijs, plkst. 17.50 (EEST) ok1phrsluwkzkas4wqvtgnq3l0mux3e 0 517849 3660737 2022-07-25T15:41:55Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Sūzena Blekslija]] uz [[Sūzena Bleikslija]]: atveide.... wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sūzena Bleikslija]] 4jh5txeod7g43n4ugsvc5ulcr1lvhpb 14 517850 3660743 2022-07-25T16:07:19Z Baisulis 11523 Jauna lapa: {{Commons|Voice actresses from the United States|ASV balss aktrises}} [[Kategorija:Balss aktieri pēc tautības]] [[Kategorija:ASV aktieri|balss aktrises]] wikitext text/x-wiki {{Commons|Voice actresses from the United States|ASV balss aktrises}} [[Kategorija:Balss aktieri pēc tautības]] [[Kategorija:ASV aktieri|balss aktrises]] 2u3mmfs8vi6v1l6n87lhiinujsnrw0g 14 517851 3660744 2022-07-25T16:09:43Z Baisulis 11523 Jauna lapa: {{Commons|Voice actors by country|Balss aktieri pēc tautības}} [[Kategorija:Balss aktieri]] wikitext text/x-wiki {{Commons|Voice actors by country|Balss aktieri pēc tautības}} [[Kategorija:Balss aktieri]] 0wri8b4lsannysu7rhs7qhgqc31g4ye 3660745 3660744 2022-07-25T16:10:52Z Baisulis 11523 pievienoju [[Kategorija:Cilvēki pēc nodarbošanās un tautības]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Commons|Voice actors by country|Balss aktieri pēc tautības}} [[Kategorija:Balss aktieri]] [[Kategorija:Cilvēki pēc nodarbošanās un tautības]] 8pksejixuuvq0w3b73qdqfzeabpocr3 14 517852 3660746 2022-07-25T16:13:35Z Baisulis 11523 Jauna lapa: [[Kategorija:Aktieri]] [[Kategorija:Kino|balss aktieri]] [[Kategorija:Televīzija|balss aktieri]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Aktieri]] [[Kategorija:Kino|balss aktieri]] [[Kategorija:Televīzija|balss aktieri]] lv4w9srmsq1j3furfl91ufvb825nfbh 0 517853 3660747 2022-07-25T16:16:08Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Sūzena Bleikslija]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sūzena Bleikslija]] 4jh5txeod7g43n4ugsvc5ulcr1lvhpb 0 517854 3660748 2022-07-25T16:16:37Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Sūzena Bleikslija]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sūzena Bleikslija]] 4jh5txeod7g43n4ugsvc5ulcr1lvhpb 0 517855 3660749 2022-07-25T16:16:55Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Sūzena Bleikslija]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sūzena Bleikslija]] 4jh5txeod7g43n4ugsvc5ulcr1lvhpb 0 517856 3660750 2022-07-25T16:17:21Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Sūzena Bleikslija]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sūzena Bleikslija]] 4jh5txeod7g43n4ugsvc5ulcr1lvhpb 0 517857 3660760 2022-07-25T16:25:07Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Hanibāls Buress]] uz [[Hanibāls Bariss]]: atveide.... wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Hanibāls Bariss]] b2efte9at84vjfwenntq4s5kjp8jzn7 0 517858 3660765 2022-07-25T16:36:32Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par komūnu Francijā wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Šalonenšampaņa | native_name = ''Châlons-en-Champagne'' | settlement_type = Francijas komūna | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_shield = Blason Chalons-en-Champagne.svg | shield_size = 70px | pushpin_map = Francija#Eiropa | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Grandesta]] | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name2 = {{Flagicon image|Drapeau fr département Marne.svg}} [[Marna]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 26.05 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2019. gadā | population_footnotes = | population_total = 44379 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 48 | latm = 57 | lats = 27 | latNS = N | longd = 4 | longm = 21 | longs = 54 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 51000 | elevation_footnotes = | elevation_m = 82–84 | website = {{URL|https://www.chalonsenchampagne.fr/}} | footnotes = }} '''Šalonenšampaņa''' ({{val|fr|Châlons-en-Champagne}}, {{izrunā|ˌʃaˈlɔ̃ː.ɑ̃ .ˌʃɑ̃ːˈpaɲə}}) ir komūna un pilsēta [[Francija]]s ziemeļaustrumos, [[Grandesta]]s reģionā. Tas ir [[Marna]]s departamenta administratīvais centrs. 2019. gadā Šalonenšampaņā dzīvoja 44,4 tūkstoši iedzīvotāju. Līdz 1998. gadam komūnas nosaukums bija '''Šalonsurmarna''' (''Châlons-sur-Marne''). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grandestas pilsētas]] [[Kategorija:Francijas komūnas]] ngcp2zf4qc9moxrke2clz0n0m9pz6v3 0 517859 3660766 2022-07-25T16:37:29Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Šalonenšampaņa]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Šalonenšampaņa]] i9s9nyojg8o19oiwvbgfnv1tqjfkpaq 14 517860 3660770 2022-07-25T16:52:02Z Baisulis 11523 Jauna lapa: [[Kategorija:Balss aktieri pēc tautības]] [[Kategorija:ASV aktieri|balss aktieri]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Balss aktieri pēc tautības]] [[Kategorija:ASV aktieri|balss aktieri]] b8f5s0p9isdosk1y71x7ldl43u1ax50 3660771 3660770 2022-07-25T16:52:54Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Kategorija:ASV balss aktieris]] uz [[Kategorija:ASV balss aktieri]]: precīzāk.... wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Balss aktieri pēc tautības]] [[Kategorija:ASV aktieri|balss aktieri]] b8f5s0p9isdosk1y71x7ldl43u1ax50 14 517861 3660772 2022-07-25T16:52:54Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Kategorija:ASV balss aktieris]] uz [[Kategorija:ASV balss aktieri]]: precīzāk.... wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[:Kategorija:ASV balss aktieri]] d9z1ydle1x75me3vl9svsi8ju0ph89c 0 517862 3660778 2022-07-25T16:59:46Z Pirags 3757 jauna lpp wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jūlijs Šimanovskis | vārds_orig = ''Alphonius Nicolaus Julius von Szymanowski'' | attēls = Ю. К. Шимановский.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1829 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 8 | dz_vieta = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]]<br>({{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1868 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 26 | m_vieta = [[Kijiva]]<br>({{UKR}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = ķirurgs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Adelaide fon Rambaha | bērni = | paraksts = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Jūlijs Šimanovskis''' ({{val|de|Alphonius Nicolaus Julius von Szymanowski}}; 1829–1868) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]]/poļu izcelsmes [[Krievijas impērija]]s ķirurgs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1829. gada 8. februārī (27. janvārī pēc VS) [[Rīga|Rīgā]] virsnieka Kārļa Šimanovska un viņa sievas Helēnas, dzimušas Kuckas, ģimenē. Pēc [[Tallina]]s ģimnāzijas beigšanas 1850. gadā viņš iestājās [[Tērbatas Universitāte]]s Medicīnas fakultātē, kuru absolvēja 1856. gadā un doktora disertācijas ''Additamenta ad ossium resectionem'' aizstāvēšanas viņš strādāja par Tērbatas Universitātes ķirurģijas klīnikas asistentu, tad par privātdocentu (1857). Vēlāk viņš bija [[Helsinku Universitāte]]s Ķirurģijas katedras profesors (1858-1861), [[Kijivas Universitāte]]s Operatīvās un militārās ķirurģijas profesors (1861-1866), kā kara ķirurgs piedalījās [[Janvāra sacelšanās]] apspiešanā. 1866. gadā J. Šimanovskis papildinājās Vācijas slimnīcās. Miris 1868. gada 26. (13.) aprīlī Kijivā no sēklinieku vēža, apbedīts Baikovas kapsētā Kijivā. == Bibliogrāfija == * ''Additamenta ad ossium resectionem. Dissertatio inauguralis / quam consensu et auctoritate gratiosi medicorum ordinis in Universitate Literarum Caesarea Dorpatensi ad gradum doctoris medicinae rite adipiscendum loco consueto palam defendet auctor Julius Szymanowski''. J.C. Schünmann & C. Mattiesen, Dorpat 1856 * ''Adnotationes ad rhinoplasticen. Commentatio / quam consensu et auctoritate gratiosi medicorum ordinis in Universitate Literarum Caesarea Dorpatensi ad veniam legendi rite impetrandam palam defendet auctor Julius Szymanowski''. J.C. Schünmann & C. Mattiesen, Dorpat 1857 * ''Der Gypsverband, mit besonderer Berücksichtigung der Militair-Chirurgie''. Eggers & Co., St. Petersburg 1857. * ''Desmologische Bilder zum Selbstunterricht: 198 Abbildungen auf 27 Tafeln, von Dr. Szymanowski, Privatdocent an der Kaiserlichen Universität zu Dorpat, Assistent-Arzt der chir. Klinik daselbst; auf Stein gezeichnet von C. Schulz''. Dorpat 1857, F. Kluge, Reval 1858 * ''Beiträge zur Resection der Knochen''. In: ''Zeitschrift für klinische Medicin'', Jg. 8 (1857), S. 1–35. * ''Die Wiederkehr der Functionsfähigkeit der Hand''. In: ''Medizinische Zeitung Russlands'', Nr. 8 (1857), S. 179–181. * ''Zur plastischen Chirurgie''. In: ''Vierteljahrschrift für die praktische Heilkunde'', Nr. 60 (1858), S. 127–152. * ''Resection des Fusses, eine Modification der Pirogoff'schen Osteoplastik''. In: ''Medizinische Zeitung Russlands'', Nr. 16 (1859), S. 73–76. * ''Beitrag zur Amputation nebst Erfahrungen über die Immersion und Irrigation''. In: ''Vierteljahrschrift für die praktische Heilkunde'', Nr. 65 (1860), S. 55–1010. * ''Zur conservativen Chirurgie''. In: ''Deutsche Klinik'', Jg. 12 (1860), S. 211–214. * ''Über Resectionen und Transplantation des Periosts bei Amputationen''. In: ''Amtlicher Bericht über die fünf und dreissigste Versammlung Deutscher Naturforscher und Ärzte in Königsberg in Preussen im September 1860''. Herausgegeben von Wilhelm von Wittich. Königsberg 1861, S. 193–196. * ''Der Tod durch Erstickung vermittelst eines Knebels auch durch Branntwein (ein Alkoholungsglück): eine Skizze aus der gerichtsärztlichen Praxis im Lichte chirurgischer Erfahrungen''. Simelius, Helsingfors 1861. * ''Kritik der partiellen Fussamputationen gestützt auf eine neue anatomische Deutung der Architectur des Fusses''. In: Archiv für klinische Chirurgie, Jg. 1 (1861), S. 366–407. * ''Über Gyps und Wasser in der Chirurgie''. In: ''Archiv der Heilkunde'', Jg. 3 (1862), S. 339, 395. * ''Zur Casuistik der chirurgischen Plastik''. In: ''Archiv der Heilkunde'', Jg. 3 (1862), S. 517–529. * ''Klinische Erfahrungen über die partielle Brustbein-Resection''. In: ''Deutsche Klinik'', Jg. 15 (1863), S. 306–308. * ''Die Verwachsung des weichen Gaumens mit der hintern Pharynxwand''. In: ''Vierteljahrschrift für die praktische Heilkunde'', Nr. 81 (1864), S. 59–67. * ''Über einige erworbene und angeborene Fehler in und an den Genitalien kinderloser Eheleute''. In: ''Vierteljahrschrift für die praktische Heilkunde'', Nr. 83 (1864), S. 1–30. * ''Über Neurektomie und Nervennaht''. In: ''Vierteljahrschrift für die praktische Heilkunde'', Nr. 88 (1866), S. 52–71. * ''Hernia lateralis (!) cerebri [in einem Falle die Encephalocele erst bei der Operation erkannt, letztere noch mit Erhaltung des Lebens unterbrochen, in einem zweiten Falle die Diagnose schon durch die Hautbedeckungen möglich]''. In: Archiv für klinische Chirurgie, Jg. 6 (1866), S. 787–790. * ''Über die Gritti'sche Operation''. In: ''Centralblatt für die medicinischen Wissenschaften'', Jg. 4 (1866), S. 2–4. * ''Erfolgreiche Olecranon- und Patella-Transplantationen''. In: ''Centralblatt für die medicinischen Wissenschaften'', Jg. 4 (1866), S. 529–531. * ''Die „wilde“ Amputation in unseren Tagen''. In: ''St. Petersburger medicinische Wochenschrift'', Nr. 11 (1866), S. 321–342 und Nr. 13 (1867), S. 45–52. * ''Noch ein Wort über den Gypsverband, dem fälschlich genannten „Faulenzer in der Chirurgie“''. In: ''Berliner klinische Wochenschrift'', Nr. 4 (1867), S. 371. * ''Die methodische Gliedabnahme''. In: ''Deutsche Klinik'', Jg. 19 (1867), S. 27. * ''Was ich gelebt. Lieder''. Meyer, Braunschweig 1868. * ''Handbuch der operativen Chirurgie''. F. Vieweg & Sohn, Braunschweig 1870 (mit Karl Wilhelm Ferdinand Uhde) {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šimanovskis, Jūlijs}} [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Tartu Universitātes absolventi]] i5t742n4f413gn13p2lmn911v98p54r 3660780 3660778 2022-07-25T17:12:35Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */pap wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jūlijs Šimanovskis | vārds_orig = ''Alphonius Nicolaus Julius von Szymanowski'' | attēls = Ю. К. Шимановский.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1829 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 8 | dz_vieta = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]]<br>({{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1868 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 26 | m_vieta = [[Kijiva]]<br>({{UKR}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = ķirurgs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Adelaide fon Rambaha | bērni = | paraksts = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Jūlijs Šimanovskis''' ({{val|de|Alphonius Nicolaus Julius von Szymanowski}}; 1829–1868) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]]/poļu izcelsmes [[Krievijas impērija]]s ķirurgs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1829. gada 8. februārī (27. janvārī pēc VS) [[Rīga|Rīgā]] virsnieka Kārļa Šimanovska un viņa sievas Helēnas, dzimušas Kuckas, ģimenē. Pēc [[Tallina]]s ģimnāzijas beigšanas 1850. gadā viņš iestājās [[Tērbatas Universitāte]]s Medicīnas fakultātē, kuru absolvēja 1856. gadā un doktora disertācijas ''Additamenta ad ossium resectionem'' aizstāvēšanas viņš strādāja par Tērbatas Universitātes ķirurģijas klīnikas asistentu, tad par privātdocentu (1857). Vēlāk viņš bija [[Helsinku Universitāte]]s Ķirurģijas katedras profesors (1858-1861), [[Kijivas Universitāte]]s Operatīvās un militārās ķirurģijas profesors (1861-1866), kā kara ķirurgs piedalījās [[Janvāra sacelšanās]] apspiešanā. 1866. gadā J. Šimanovskis papildinājās Vācijas slimnīcās. Miris 1868. gada 26. (13.) aprīlī Kijivā no sēklinieku vēža, apbedīts Baikovas kapsētā Kijivā. <gallery widths=170 heights=170> Julius v. Szymanowski Handbuch der operativen Chirurgie.JPG|Operatīvās ķirurģijas rokasgrāmata Szymanowski saw.JPG|Ķirurģiskais zāģis Rhinoplasticen.JPG|Deguna plastiskā operācija Szymanowski lehrbuch.JPG|Ausu plastiskā operācija </gallery> == Bibliogrāfija == * ''Additamenta ad ossium resectionem. Dissertatio inauguralis / quam consensu et auctoritate gratiosi medicorum ordinis in Universitate Literarum Caesarea Dorpatensi ad gradum doctoris medicinae rite adipiscendum loco consueto palam defendet auctor Julius Szymanowski''. J.C. Schünmann & C. Mattiesen, Dorpat 1856 * ''Adnotationes ad rhinoplasticen. Commentatio / quam consensu et auctoritate gratiosi medicorum ordinis in Universitate Literarum Caesarea Dorpatensi ad veniam legendi rite impetrandam palam defendet auctor Julius Szymanowski''. J.C. Schünmann & C. Mattiesen, Dorpat 1857 * ''Der Gypsverband, mit besonderer Berücksichtigung der Militair-Chirurgie''. Eggers & Co., St. Petersburg 1857. * ''Desmologische Bilder zum Selbstunterricht: 198 Abbildungen auf 27 Tafeln, von Dr. Szymanowski, Privatdocent an der Kaiserlichen Universität zu Dorpat, Assistent-Arzt der chir. Klinik daselbst; auf Stein gezeichnet von C. Schulz''. Dorpat 1857, F. Kluge, Reval 1858 * ''Beiträge zur Resection der Knochen''. In: ''Zeitschrift für klinische Medicin'', Jg. 8 (1857), S. 1–35. * ''Die Wiederkehr der Functionsfähigkeit der Hand''. In: ''Medizinische Zeitung Russlands'', Nr. 8 (1857), S. 179–181. * ''Zur plastischen Chirurgie''. In: ''Vierteljahrschrift für die praktische Heilkunde'', Nr. 60 (1858), S. 127–152. * ''Resection des Fusses, eine Modification der Pirogoff'schen Osteoplastik''. In: ''Medizinische Zeitung Russlands'', Nr. 16 (1859), S. 73–76. * ''Beitrag zur Amputation nebst Erfahrungen über die Immersion und Irrigation''. In: ''Vierteljahrschrift für die praktische Heilkunde'', Nr. 65 (1860), S. 55–1010. * ''Zur conservativen Chirurgie''. In: ''Deutsche Klinik'', Jg. 12 (1860), S. 211–214. * ''Über Resectionen und Transplantation des Periosts bei Amputationen''. In: ''Amtlicher Bericht über die fünf und dreissigste Versammlung Deutscher Naturforscher und Ärzte in Königsberg in Preussen im September 1860''. Herausgegeben von Wilhelm von Wittich. Königsberg 1861, S. 193–196. * ''Der Tod durch Erstickung vermittelst eines Knebels auch durch Branntwein (ein Alkoholungsglück): eine Skizze aus der gerichtsärztlichen Praxis im Lichte chirurgischer Erfahrungen''. Simelius, Helsingfors 1861. * ''Kritik der partiellen Fussamputationen gestützt auf eine neue anatomische Deutung der Architectur des Fusses''. In: Archiv für klinische Chirurgie, Jg. 1 (1861), S. 366–407. * ''Über Gyps und Wasser in der Chirurgie''. In: ''Archiv der Heilkunde'', Jg. 3 (1862), S. 339, 395. * ''Zur Casuistik der chirurgischen Plastik''. In: ''Archiv der Heilkunde'', Jg. 3 (1862), S. 517–529. * ''Klinische Erfahrungen über die partielle Brustbein-Resection''. In: ''Deutsche Klinik'', Jg. 15 (1863), S. 306–308. * ''Die Verwachsung des weichen Gaumens mit der hintern Pharynxwand''. In: ''Vierteljahrschrift für die praktische Heilkunde'', Nr. 81 (1864), S. 59–67. * ''Über einige erworbene und angeborene Fehler in und an den Genitalien kinderloser Eheleute''. In: ''Vierteljahrschrift für die praktische Heilkunde'', Nr. 83 (1864), S. 1–30. * ''Über Neurektomie und Nervennaht''. In: ''Vierteljahrschrift für die praktische Heilkunde'', Nr. 88 (1866), S. 52–71. * ''Hernia lateralis (!) cerebri [in einem Falle die Encephalocele erst bei der Operation erkannt, letztere noch mit Erhaltung des Lebens unterbrochen, in einem zweiten Falle die Diagnose schon durch die Hautbedeckungen möglich]''. In: Archiv für klinische Chirurgie, Jg. 6 (1866), S. 787–790. * ''Über die Gritti'sche Operation''. In: ''Centralblatt für die medicinischen Wissenschaften'', Jg. 4 (1866), S. 2–4. * ''Erfolgreiche Olecranon- und Patella-Transplantationen''. In: ''Centralblatt für die medicinischen Wissenschaften'', Jg. 4 (1866), S. 529–531. * ''Die „wilde“ Amputation in unseren Tagen''. In: ''St. Petersburger medicinische Wochenschrift'', Nr. 11 (1866), S. 321–342 und Nr. 13 (1867), S. 45–52. * ''Noch ein Wort über den Gypsverband, dem fälschlich genannten „Faulenzer in der Chirurgie“''. In: ''Berliner klinische Wochenschrift'', Nr. 4 (1867), S. 371. * ''Die methodische Gliedabnahme''. In: ''Deutsche Klinik'', Jg. 19 (1867), S. 27. * ''Was ich gelebt. Lieder''. Meyer, Braunschweig 1868. * ''Handbuch der operativen Chirurgie''. F. Vieweg & Sohn, Braunschweig 1870 (mit Karl Wilhelm Ferdinand Uhde) {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šimanovskis, Jūlijs}} [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Tartu Universitātes absolventi]] 739m2p6s5xh47zcxtickvz89x3ueiyz 3 517863 3660781 2022-07-25T17:16:03Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Oovnival}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 25. jūlijs, plkst. 20.16 (EEST) czsza6eg4gy7ccwsqg3p3dmtjorv3qi 2600 517864 3660786 2022-07-25T17:24:43Z Flow talk page manager 53377 /* This page has been converted into a Structured Discussions board */ flow-board application/json {"flow-workflow":"wzzgj3gw2mpjwkcf"} mp7m96i0lmu0ccxdd6r2t28ud8xt3qo 3 517865 3660794 2022-07-25T17:48:05Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Irina Baluca}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 25. jūlijs, plkst. 20.48 (EEST) fjcbtcunb4teilh2nlwvfp1s28ldej7 3 517866 3660807 2022-07-25T18:52:54Z Treisijs 347 Jauna lapa: ==Antilopes== Raksts uzrakstīts jau pasen, var izņemt no saraksta laukā. To tur beigās grūti pamanīt.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 01:28, 6 aprīlī, 2013 (EEST) : Nepamanīju, jo pirms tam tā bija pāradresācija uz [[antilopju apakšdzimta|antilopju apakšdzimtu]]. Un domāju, ka tā tas ir joprojām. Šodien tiks izņemts. Paldies! --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 08:40, 6 aprīl... wikitext text/x-wiki ==Antilopes== Raksts uzrakstīts jau pasen, var izņemt no saraksta laukā. To tur beigās grūti pamanīt.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 01:28, 6 aprīlī, 2013 (EEST) : Nepamanīju, jo pirms tam tā bija pāradresācija uz [[antilopju apakšdzimta|antilopju apakšdzimtu]]. Un domāju, ka tā tas ir joprojām. Šodien tiks izņemts. Paldies! --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 08:40, 6 aprīlī, 2013 (EEST) == Baznīcu nosaukumi == Nosaukumam virsrakstā ir jābūt '''oficiālajam''', kas ir akadēmiski, zinātniski pareizi. Esmu par oficiālā nosaukuma lietošanu, jo to rekomendēja un atzina par pareizu katoļu baznīcas teologs, kā arī Latviešu valodas aģentūras valodas konsultāciju nodaļas galvenā lingviste Dite Liepa, kura atzīst par pareizu oficiālu nosaukumu lietošanu virsrakstos '''oficiālajos rakstos''' (pie kuriem ir pieskaitāma arī Vikipēdija), pieļaujot tālāku šo nosaukumu saīsinājumu pašā rakstā, bet ne otrādi. Esmu par pareizas latviešu valodas lietojumu! Citi varianti neatbilst pareizai virsrakstu veidošanai oficiālos rakstos latviešu valodā. Ja mani vārdi nepārliecina, iesaku griezties Latviešu valodas aģentūrā, Lāčplēša iela 35–5, Rīgā vai piezvanot un gūstot speciālista objektīvu konsultāciju.--[[Lietotājs:Lidingo11|Lidingo]] ([[Lietotāja diskusija:Lidingo11|diskusija]]) 15:58, 22 aprīlī, 2013 (EEST) == [[Benedikta Bokkoli]] == Hi Treisijs, how are you? Thanks to help me to translate in good Latviesu this page! Yes, she acted in film and TV, but now she act usually in theatre, she loves theatre too much. So you can give also the right categoruy, yes? Thanks a lot, my new friend! [[Lietotājs:Rei Momo|Rei Momo]] ([[Lietotāja diskusija:Rei Momo|diskusija]]) 00:30, 24 jūlijā, 2013 (EEST) : Paldies. Ho jo tas tika likts paziņojumu par dzēšanu. Es aicinu jūs, lai palīdzētu man uzlabot lapu, nevis izskaust to. : Paldies par Jūsu nenovērtējamu palīdzību. [[Lietotājs:Rei Momo|Rei Momo]] ([[Lietotāja diskusija:Rei Momo|diskusija]]) 08:55, 24 jūlijā, 2013 (EEST) ::Vispirms jāizskauž rakstīšana svešvalodā, to pilnīgi nemaz neprotot. Diez, ko teiktu itāļi, ja es viņu vikipēdijā ieliktu tekstu, atbilstošu savai itāļu valodas prasmei? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 09:27, 24 jūlijā, 2013 (EEST) ==Salamandras== Angļu rakstam [[:en:Salamander]] atbilst latviešu raksts [[Astainie abinieki]].--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 18:42, 16 augustā, 2013 (EEST) : Paldies par informēšanu. Nākošajā rakstu, kas nav latviešu valodas Vikipēdijā, uzskaitījuma atjaunošanā izņemšu šo ārā. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 23:35, 16 augustā, 2013 (EEST) == Common Interwiki links == Could you make a long list of Common Interwiki links for Vietnamese Wikipedia (vi), please. You can put it [https://vi.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:B%C3%A0i_vi%E1%BA%BFt_nhi%E1%BB%81u_li%C3%AAn_k%E1%BA%BFt_ng%C3%B4n_ng%E1%BB%AF_ch%C6%B0a_c%C3%B3_%E1%BB%9F_Wikipedia_ti%E1%BA%BFng_Vi%E1%BB%87t here]. Thank you very much.[[Special:Contributions/113.189.16.166|113.189.16.166]] 23:50, 31 augustā, 2013 (EEST) : Ok, no problems. I will creat that list tommorrow. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 23:55, 31 augustā, 2013 (EEST) ==Dievlūdzēji== Angļu raksts [https://en.wikipedia.org/wiki/Mantis Mantis] ir par kārtu nevis dzimtu, atbilstoši [[Dievlūdzēju kārta]].--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 12:06, 28 septembrī, 2013 (EEST) ==[[Teinainano]]== Treisij, piedod, man slinkums :) ieskaties: [[Diskusija:Teinainano]] --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 21:18, 25 novembrī, 2013 (EET) ==Zīlītes== Vai tu, lūdzu, varētu līdzīgi kā ar kaijām sakārtot [[zīlītes]] un [[zīlīšu ģints]]?--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 10:19, 9 decembrī, 2013 (EET) :Paldies!--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 11:35, 9 decembrī, 2013 (EET) == Bayes == Priecīgus Ziemassvētkus! Tiec ielūgts uz [[Lietotāja diskusija:Kikos#Bayes|diskusiju]] :) Skolā laikam tomēr nemāca ''Bayes'' teorēmu (atstāju angliski, lai neiespaidotu :D ), bet gan jau ka Tev ir kādas vēl gudras grāmatas no studijām. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 11:47, 25 decembrī, 2013 (EET) == Par skaistu spēli == Jauki, ka kāds futbolistu rakstus kaut cik atjauno :) Varbūt ja iznāk un nepiemirstās pirms pogas "Saglabāt" nospiešanas, vari infokastē izlašu sadaļā pie reizes [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Djego_Milito&diff=2185094&oldid=2185091 nomainīt] futbBRA uz fb|BRA? Un kāpēc tev nepatīk karodziņu skaista kārtošanās smuki vienā stabiņā (kad ir īres veidne)? --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 13:55, 14 jūnijā, 2014 (EEST) : Mana pievēršanās futbola tēmai noteikti ir īslaicīga... Mēģināšu atcerēties par futb un fb. Par īri: nebiju tam pievērsis uzmanību :) --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 14:07, 14 jūnijā, 2014 (EEST) ::man arī ieteikums - futbola klubu nosaukumi, kurus lieto oriģinālvalodā kā ''[[FC Barcelona]]'' vai ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]'' arī infokastēs būtu liekami kursīvā, ja reiz mēs strikti pieturamies pie nelatvisku šādas attēlošanas. citādi ir pie risinājuma ar pēdiņām ([[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]]]]), bet skatos, ka to tu neizvēlies. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 12:16, 20 jūnijā, 2014 (EEST) == Lukrēcijs == Gribu zināt, kā izveidot rakstu par Lukrēciju. Tas ir iekļauts tagad vajadzīgajos rakstos. Paldies! {{unsigned|62.84.18.198}} : Meklētājā ir jāieraksta vārds "[[Lukrēcijs]]" un tad jāuzspiež uz sarkanās saites, kur var sākt rakstīt. Ja esi iesācējs, tad kā paraugu var izmantot citu valodu Vikipēdijās rakstīto. Kad esi uzrakstījis, atliek tik "saglabāt lapu", kas ir zem rediģēšanas loga. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 23:47, 20 jūlijā, 2014 (EEST) : Šajā gadījumā raksts ir jau izveidots (saite uz rakstu ir zilā krāsā). Rakstu vari papildināt, uzspiežot raksta augšpusē uz "labot" vai "labot pirmkodu". --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 23:49, 20 jūlijā, 2014 (EEST) == Nepieciešams viedoklis == Sveiks! Lūdzu, izsaki savu viedokli balsošanā par administrācijas rīkiem [[Vikipēdija:Balsošana/Pēdējo izmaiņu patrulēšana]]. Ja ir neskaidrības, pastāstīšu plašāk. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 16:51, 29 augustā, 2014 (EEST) == E-pasts == Sveiks! Gribētu uzzināt, kāds Tev ir e-pasts? Vari dot ziņu uz manu, manā lietotāja lapā. Paldies! :) --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2014. gada 19. septembrī, plkst. 13.06 <small>(EET)</small> :{{ping|GreenZeb}} Man Vikipēdijā ir norādīts epasts. Vari sūtīt caur Vikipēdiju. Skatīt [[Special:EmailUser/Treisijs]]. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 08:45, 23 septembrī, 2014 (EEST) ::{{jā}} E-pasts nosūtīts. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2014. gada 27. septembrī, plkst. 23.38 <small>(EET)</small> == Monuments of Spain Challenge == Hi! Thank you for taking part in the Challenge. We need more articles in Latvian and you can write them. [[:es:Usuario:B25es]] == Thank you == [[File:Nota agradecimiento MoSC.jpg|270px|thumbnail|center]] Thanks a lot for your participation! [[Lietotājs:B25es|B25es]] ([[Lietotāja diskusija:B25es|diskusija]]) 20:25, 17 novembrī, 2014 (EET) == disambig == Ieliec [[Vikipēdija:Kopienas_portāls#Nozīmju atdalīšanas rīks|šo ķeksi]]. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 16:45, 19 novembrī, 2014 (EET) :{{ping|Papuass}} "Šito jau kādu laiciņu izmantoju. Šis ir labs..." (c) Treisijs. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 16:50, 19 novembrī, 2014 (EET) ::{{ping|Edgars2007}}, kāpēc tad [[52. gads]] ir nepareizs links? :) --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 16:52, 19 novembrī, 2014 (EET) :::Ne vienmēr jau ir īstā pārliecība par to, kurš no variantiem ir tas piemērotākais un īstais un pareizais; es arī tā dažkārt daru. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 16:53, 19 novembrī, 2014 (EET) :::: Neapskatījos pirmskatu. Saglabāju un skrēju tālāk... Man bija un ir joprojām ieķeksēts. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 20:44, 19 novembrī, 2014 (EET) == span == [[Special:Diff/2238361]]: tas span ir (es pieņemu) nevajadzīga Vizuālā redaktora figņa, vienkārši izsakoties :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 01:47, 2 decembrī, 2014 (EET) == Paradīzes putni == Piekrītu, ka runa ir par atsevišķu [[paradīzes putni|paradīzes putnu]] [[dzimta (bioloģija)|dzimtu]] un atsevišķu [[ģints (bioloģija)|ģinti]]. Lietuviski pēdējā nosaukta par īstajiem paradīzes putniem. Ja iespējams, izdari attiecīgās izmaiņas. --[[Lietotājs:Algonkins|Algonkins]] ([[Lietotāja diskusija:Algonkins|diskusija]]) 17:33, 23 decembrī, 2014 (EET) == Vajadzīgo rakstu zvaigzne == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #F0F8FF;" |rowspan="2" valign="middle" | [[Attēls:Requested Articles Barnstar.png|75px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''Vajadzīgo rakstu zvaigzne''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Par vajadzīgo rakstu sarakstu un tā uzturēšanu! --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 17:00, 28 decembrī, 2014 (EET) |} : Paldies! --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 17:42, 28 decembrī, 2014 (EET) == Maurīcijas gredzenkakla papagailis == Nokļūdījos nosaukuma virsrakstā, ''Maurīcijas'' vietā ''Maurīzija''. Ja iespējams, lūdzu palabo. --[[Lietotājs:Algonkins|Algonkins]] [[Lietotāja diskusija:Algonkins|diskusija]] 23:10, 29. decembrī, 2014 (EET) :Darīts :) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 23:10, 29 decembrī, 2014 (EET) ::Pārvietojot lapu Maurīcijas gredzenkakla papagailis uz [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]], netika atstāta pāradresācija (''C patiesībā ir kirilica s''). --[[Lietotājs:Algonkins|Algonkins]] ([[Lietotāja diskusija:Algonkins|diskusija]]) 1:03, 2014 (EET) :::Lai nemulsinātu citus cilvēkus (tie abi ir pavisam dažādi simboli un с ≠ c). Rakstā es izlaboju. P.S. {{ping|ScAvenger}} tas ir no [http://9gag.com/gag/ax2R73p?ref=fb.s šīs sērijas] :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 01:09, 30 decembrī, 2014 (EET) ::::Man jau tā likās, ka kāds no burtiem ir citā kodējumā, bet kā tas varēja gadīties? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 01:22, 30 decembrī, 2014 (EET) :::::Tu ar roku vadīji, nevis kopēji no kaut kurienes? Varbūt krievu versijas klaviatūra bija uzlikusies? Vēl kā izrādās, krievu с atrodas uz tā paša taustiņa, kur angļu c :D --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 01:25, 30 decembrī, 2014 (EET) ::::::Jā, beidzot pieleca: uz klaviatūras gan latīņu "c", gan kirilicas "с" ir uz viena taustiņa, tādēļ, ja ir bijis nejauši ieslēgts krievu alfabēts, kļūda, nomainot "z" pret "c", nebija pamanāma. Vainīgs. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 01:28, 30 decembrī, 2014 (EET) == Lua == Tur gan ir bišk ne par tēmu, bet atbildi, kāpēc vajadzīgi moduļi, var atrast arī nedaudz šeit: [[:en:Wikipedia:Village pump (technical)#Lua]]. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 00:18, 16 februārī, 2015 (EET) == Please, a little, queeck help == Hi, dear Treisijs, how are you? I opened [[Maurīcio Malvestiti|this new page]], trying to follow the LV rules. I ask your precious help to watch it, please, and correct the mistakes. You'll spend 4 minutes only! Thanks a lot for your precious help! [[Lietotājs:Rei Momo|Rei Momo]] ([[Lietotāja diskusija:Rei Momo|diskusija]]) 01:15, 19 februārī, 2015 (EET) : How are you, my dear frind? Please, can you watch for me if the picture of the page [[Maurīcio Malvestiti|this new page]] are well translated? Thanks a lot for you precious help! [[Lietotājs:Rei Momo|Rei Momo]] ([[Lietotāja diskusija:Rei Momo|diskusija]]) 11:30, 25 februārī, 2015 (EET) == Saraksta kods == {{u|Papuass}} [[meta:Wikimedia CEE Meeting 2015/Questions&Needs#Latvia|CEE tikšanās]] lapā ir ielicis arī saiti uz Tavu sarakstu ar piezīmi, ka kods nav publicēts. Lai nesanāktu šmuce, pajautāšu - drīkst likt to linku, ko man sūtīji? --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 13:27, 15 jūlijā, 2015 (EEST) : Man nekas nav pret. Atļauju :) --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 13:34, 15 jūlijā, 2015 (EEST) : Vienīgi gribu piebilst, ka atkal kaut kas tur īsti nestrādā, konkrēti, ar rakstu garumu saistīts. Bet es jau pajautāju, lai atjauno kodu. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 13:36, 15 jūlijā, 2015 (EEST) ::Es vispār gribēju paspēlēties ar to rīku nedaudz pamatīgāk kaut kad. Tagad, kad esmu puslīdz iepazinies ar Vikipēdijas datubāžu struktūru, ir aizdomas, ka varētu atvieglot darbu, ja skatās visu Vikipēdiju, nevis tikai kādu kategoriju (ar apakškategorijām). Ja problēma (ar rakstu garumiem) ir saistīta ar to, ka dažiem rakstiem baiti norādīti ļoti mazi (vismaz mazāki par reāli esošajiem), tad SQL es to atrisināju ar GROUP BY (grupēju pēc lapas nosaukuma/lapas ID) un Select daļā ņēmu maksimālo lapas izmēru. Es gan skatos, ka tajā kodā nekas ''nesmaržo'' pēc SQL, bet gan jau šis varētu palīdzēt vismaz saprast, kurā virzienā jāskatās. Ja, protams, esmu aprakstījis pareizo problēmu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 13:47, 15 jūlijā, 2015 (EEST) ::: Pašlaik problēma ir, ka tagad kaut kādu iemeslu dēļ nerādās visiem rakstiem to garums. Ir raksti, kuriem ir pareizs baitu skaits norādīts, bet ļoti daudziem vispār nerādās raksta garums. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 14:23, 15 jūlijā, 2015 (EEST) ::::Es ceru, ka vismaz neceri ieraudzīt garumu neesošajiem rakstiem :) Bet nu jā, šī tad nu ir cita problēma. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 14:37, 15 jūlijā, 2015 (EEST) Starp citu. Ja vēl joprojām ir aktuāla problēma ar pareizu iw skaitu dažādiem rakstiem (par ko stāstīji Tukumā), nākamajā saraksta atjaunošanas reizē vari dažus piefiksēt un pateikt, cik pēc ''programmas domām'' saitēm jābūt. Varbūt varu palīdzēt (ar piemēriem, kur skaidri zināms, ka nav labi, ir daudz vienkāršāk). --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:20, 17 jūlijā, 2015 (EEST) == Bezierunu neizšķirtas pozīcijas (šahs) == Pie šādām pozīcijām pieskaita tikai tādas pozīcijas, kurās mata pozīciju vispār nav iespējams izveidot, pat abām pusēm spēlējot kooperatīvi. Pie tādām nepieder manis jau vienreiz izdzēstā galotne: karalis un divi zirdziņi pret karali. Jo mata pozīcija ir iespējama, piemēram: Baltie- Ka6, Zc7, Zd7; Melnie: Ka8. Jā, šī galotne teorētiski ir neizšķirta, jo no mata vājākā puse viegli var izvairīties, bet tāpat kā citas elementāras neizšķirtas galotnes: karalis ar zirdziņu pret karali uz zirdziņu (vai laidni), karalis ar baltlauciņu laidni pret karali un melnlauciņu laidni, kurās mata stāvokļus var izveidot, šai sarakstā nav un nedrīkst atrasties. Es vēlreiz labošu šo vietu, ceru ka mans skaidrojums ir pietiekošs šoreiz nebūs iebildumu. [[Lietotājs:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Lietotāja diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 08:18, 22 augustā, 2015 (EEST) : Nu tad nevajag dzēst, bet gan paskaidrot, ka spēli var zaudēt tikai tad, ja nemāk spēlēt šahu. Šādās situācijās automātiski parasti ir neizšķirts. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 16:02, 25 augustā, 2015 (EEST) ==Common interwiki articles== It seems like https://tools.wmflabs.org/ptwikis/common-iw:vi is outdated. Could you update this?[[Dalībnieks:Beyond234|Beyond234]] ([[Dalībnieka diskusija:Beyond234|diskusija]]) 2015. gada 6. oktobris, plkst. 22.37 (EEST) == Request of Cooperation == [[File:Flag of Latvia.svg|50px|right|thumbless]][[File:Flag of Armenia.svg|50px|right|thumbless]] Hello dear [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]]. Sorry for bothering. Warm greetings from the Armenian Wikipedia! Could you <big>please</big> help me translate the article '''[[:en:Robert Abajyan|Robert Abajyan]]''' into your beautiful and honorable language? Even a couple of sentences is good enough and in return I could translate something of your choice in our Wiki. Please respond if interested and thank you very much in Advance. --[[Dalībnieks:Narek75|Narek75]] ([[Dalībnieka diskusija:Narek75|diskusija]]) 2016. gada 20. maijs, plkst. 14.50 (EEST) == Informācijas precizitātes pārbaudīšana == Labdien! Pārbaudot informāciju Vikipēdijā, atklāju, ka šī informācija gandrīz burts burtā saskan ar enciklopēdijā esošo informāciju. Kā arī, tas ir loģiski, ja atsaucēs norādīta enciklopēdija, šī informācija būs precīza. Pārbaudītos rakstus es atzīmēju īpašā burtnīcā. Pagaidām kļūdas neesmu atradis. Esmu nedaudz paekspermentējis — vakar sarakstīju pirmās 5 lpp. no ZPD, pagaidām viss ir saprotams, kamēr neesmu ticis līdz satura veidošanai. Taču ir jautājums, kā pārbaudīt informāciju, kura neatrodas nevienā man pieejamajā enciklopēdijā, bet gan ir tulkota no citas valodas?--[[Dalībnieks:KXoP|KXoP]] ([[Dalībnieka diskusija:KXoP|diskusija]]) 2016. gada 30. septembris, plkst. 14.52 (EEST) : Pašlaik tos rakstus varbūt noliec maliņā. Vēlāk izdomāsim. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2016. gada 30. septembris, plkst. 18.54 (EEST) :: Ok. Tad mana turpmākā rīcība: ņemu enciklopēdiju, sāku ar A un eju līdz Ž. Saldzinu, lieku ķekšus, kur viss kārtībā, kur nē — laboju. --[[Dalībnieks:KXoP|KXoP]] ([[Dalībnieka diskusija:KXoP|diskusija]]) 2016. gada 30. septembris, plkst. 20.01 (EEST) == Selonija. Lūgums pēc atbalsta raksta koriģēšanā! == Labdien! Griežos pie jums kā viena no latviskās versijas wikipedia administratoriem, lai lūgtu palīdzību konkrēta raksta rediģēšanā un tajā iekļauto kļūdaino apgalvojumu korekcijā. Šādu lūgumu pamatoju ar to, ka līdzšinējie mēģinājumi raksta rediģēšanā pašu spēkiem bijuši nesekmīgi un uzskatāmas aplamības nav izdevies novērst. Uzskatu, ka līdzšinējo situāciju lietotāju vidē nav izdevies labot (lūdzu skatīt diskusiju pie raksta), jo vairāki lietotāji par svarīgāku ir uzskatījuši nevis informācijas patiesumu, bet gan vēlmi par katru cenu saglabāt attiecīgo negatīvo skatījumu uz organizācijas vēsturi. Raksts, kurā atrodas kļūdainā informācija: https://lv.wikipedia.org/wiki/Selonija un precīzāk rindkopa: “Otrā pasaules kara laikā, pēc Vācijas iebrukuma Latvijā studentu korporācijas biedri 1941. gadā jūlijā aktīvi iesaistījās Holokausta īstenošanā. Līdz ar citu studentu korporāciju pārstāvjiem, Selonija locekļi Alberts Kalniņš un Kārlis Ozols bija no pirmajiem Arāja komandas biedriem, arī vēlāk studentu korporāciju loma komandas aktīvajā darbībā, fiziski iznīcinot ideoloģiski nevēlamos civiliedzīvotājus, uzskatāma par ievērojamu.[4] 4. The Holocaust in Latvia, Andrievs Ezergailis, Riga: 1989, 182. lpp” Lūdzu vērst uzmanību uz tālāko informāciju, ko pamato fotogrāfijas no attiecīgā avota (grāmatas), kas minēta wikipedia raksta atsaucē: https://failiem.lv/u/vvu8qb7z 1) Alberts Kalniņš un Kārlis Ozols nav bijuši Selonijas locekļi. Paradoksāli un pilnīgi pretēji wikipedia rakstā minētajam, A.Ezergailis savas grāmatas 182.lpp. (tā pati atsauces lpp.) min “Alberts Kalniņš and Kārlis Ozols represented Livonica” [domāta korporācija Fraternitas Livonica]. Starp 182.lpp. minētajām personām A.Ezergailis nemin nevienu Selonijas locekli. 2) A.Ezergailis 182.lpp. nekur nemin, kā rakstīts wikipedia rakstā, ka “studentu korporācijas [Selonijas] biedri 1941. gadā jūlijā aktīvi iesaistījās Holokausta īstenošanā.”. Viņš gan norāda, ka “having penetrated Lettonia, Arājs could draw upon the membership of other fraternities - Selonija, Talavija and Livonica - frequently mentioned in connection with the commando”. Klāt pieliktajā 51.atsaucē A.Ezergailis gan pats norāda uz šīs informācijas vispārējo, neprecīzo raksturu “witnesses testifying about the fraternity component in the commando usually deal in generalities rather than statistical knowledge [..]”. 3) 182.lpp. A.Ezergailis nemin, kā rakstīts wikipedia, ka “arī vēlāk studentu korporāciju loma komandas aktīvajā darbībā, fiziski iznīcinot ideoloģiski nevēlamos civiliedzīvotājus, uzskatāma par ievērojamu”. Tieši, pretēji, viņš norāda, ka Arāja komandai izveidojoties pilnā apmērā, korporācijas kompente “was dilluted”. Minētā Wikipedia raksta rindkopa faktiski aicina lasītāju saprast, ka Selonijas biedri aktīvi ir iesaistījušies holokausta īstenošanā, taču izmantotajā avotā netiek minēti ne konkrēti Selonijas biedri, ne konkrēti fakti par Selonijas saistību ar Arāja komandu. Tiek saprasts vienīgi, ka A.Ezergailis redzējis kādu liecinieku vispārējus apgalvojumus, kuros norādīta arī Selonija. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, lūdzu novērst kļūdaino informāciju, dzēšot šo rindkopu no raksta “Selonija” satura.--[[Dalībnieks:Zelta zirgs|Zelta zirgs]] ([[Dalībnieka diskusija:Zelta zirgs|diskusija]]) 2017. gada 3. janvāris, plkst. 20.51 (EET) == Treisij, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā == Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi. Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies '''[[Vikipēdijas diskusija:Wikimedia kustības stratēģija|diskusijai latviešu valodā]]''', iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas. Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites: * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process/Briefing|Vispārīgs pārskats]] (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem. * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process|Kalendārs un process]] (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem. * [[M:Strategy/Wikimedia_movement/2017/Frequently_asked_questions|Biežāk uzdotie jautājumi]] (angliski). Ja ir neskaidrības, droši jautā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 11.07 (EEST) == Jāņu svinēšana == Esi aicināts svinēt Jāņus Brencēnos! Sākums būs 10:00 pie Doles autostāvvietas, kur mēs visi kopā satiksimies un tad izplānosim kurš brauks ar mani vai arī ar kādu, kuram vēl ir mašīna bez manis. Ņemt līdzi piepūšamo telti (ja ir), portatīvo datoru, ieteicams arī fotoaparātu. Ja nav kaut kas vēl skaidrs, tad zvanīt man pa 26945318! Gaidīšu ziņu no jums! --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2017. gada 1. jūnijs, plkst. 19.59 (EEST) : Paldies par piedāvājumu! Man citi plāni Jāņos. Atteikšos... --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 1. jūnijs, plkst. 23.42 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.57 (EEST) == Apsveikums! == Priecīgus Jāņus! --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2017. gada 23. jūnijs, plkst. 09.17 (EEST) == Filmu infokastes == Es tev mangas diskusijā to jau uzrkastīju, bet laikam nesaprati manu domu. [[Veidnes diskusija:Filmas infokaste#Nosaukums]] šeit mēs ar Baisuli un Edgaru diskutējām par to vai filmu infokastēs filmas nosaukums ir jāliek pēdiņās un mēs nolēmām to darīt. Ja tev ir kādi iebildumi, lūdzu pamato savu viedokli šajā diskusijā, bet ja nav lūdzu liec to pēdiņās. Tāpat arī liec pēdiņās nākamās un iepriekšējās filmas nosaukumu. Izņemot gadījumā, ja nosaukums ir svešvalodā. Paldies!--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2017. gada 22. oktobris, plkst. 21.40 (EEST) : {{ping|OskarsC}} {{done}}. Pievienoju pēdiņas infokastē! PS: Tas jau nemaz nebija tik grūti, droši pamēģini nākamreiz pats. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 23. oktobris, plkst. 01.23 (EEST) :: {{ping|Treisijs}} Es nesaprotu, ko es nepareizi tev saku. Manuprāt, es izsakos pietiekami skaidri, bet tu visu laiku mani pārproti. Nav neviens teikums, kuru tu esi sapratis! Vai tiešām es tik neskaidri izsakos?? Es patiešām nesaprotu kur problēma! ::Tu neieliki pēdiņas nevienā infokastē, bet gan patvaļīgi iebāzi tās infokastes veidnē! Pēdiņas infokastes veidnē nevar tik patvaļīgi likt, jo ir daudzas infokastes, kur jau manuāli ir ieliktas šīs pēdiņas un līdz ar to tās dubultojas. Protams, infokastes veidnē patvaļīgi ielikt pēdiņas nav grūti, jebkurš to mācētu! Bet tas izbojā principā pusi rakstu visā vikipēdijā! Es tev prasīju likt šīs pēdiņas infokastēs nevis infokastes veidnē. --[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2017. gada 23. oktobris, plkst. 01.56 (EEST) ::: Es iedomājos par tādu variantu: visās infokastēs ir ifi, kas pārbauda, vai dati, piemēram, dzimšanas gads, veidni rakstā liekot, tiek padoti. Ja tiek, attiecīgo rindiņu parāda, ja ne — nerāda. Kā būtu, ja tāpat izdarītu ar pēdiņām? Tikai pretēji, ja pēdiņas nav — tās pieliek automātiski. Būs jāpaeksperimentē (smilšu kastē, protams). -- [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 23. oktobris, plkst. 08.45 (EEST) ::::Nu nedrīkst tā darīt. Pietiekoši lielai daļai filmu nav nosaukuma latviski. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 23. oktobris, plkst. 09.32 (EEST) :::::Ak jā, tas man prātā neienāca. -- [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 23. oktobris, plkst. 09.57 (EEST) :::::: Kāpēc patvaļīgi ieliku?!?! Bija tak augstāk norādītā [[Veidnes diskusija:Filmas infokaste#Nosaukums|diskusija]], kur tas ir apspriests. Ja ir jau raksti, kuriem ir šīs pēdiņas ierakstītas infokastē, tad var uzsūtīt botu, lai noņem. Kaut ko tik tiešām pašlaik nesaprotu. Vēl jau ir jautājums, kādas pēdiņas ir jāliek (skatīt rakstu [[pēdiņas]])? Gadījumā, ja ir filmas nosaukums neiztulkots latviski, tas ir risināms jautājums automātiski ar to pašu if funkciju (ja oriģinālnosaukums sakrīt ar PAGENAME, tad pēdiņu nav un ir slīpraksts, vismaz es tā domāju). --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 23. oktobris, plkst. 14.10 (EEST) :::::: Dotajā filmas infokastes variantā var arī nosaukumu nemaz neievadīt un nosaukums pats būs infokastē '''bez pēdiņām'''. Tāpēc noteikti vajag pēdiņas iebūvēt jau infokastē. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 23. oktobris, plkst. 14.20 (EEST) :::::::Arī tas neder. Filma var būt japāņu, kur nosaukums (PAGENAME) ir transliterēts (vai nu kā to sauc), bet {{para|orig}} būs ar ar tiem japāņu ''simboliem''. Tādā gadījumā ieliksies pēdiņās, ka nav pareizi. Un nevajag automātiski nekādas pēdiņas. Tā jau tagad ir problēmas ar singliem un seriāliem. <small>Protams, triviāli atrisināmi, bet nav laika.</small> Un vairākām citām infokastēm, kur kāds iedomājās, ka vajag pārgudru infokasti. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 23. oktobris, plkst. 18.45 (EEST) :::::::: Tad atgriežamies pie jautājuma, vai vajag tās pēdiņas '''infokastēs''', jo tās ir vajadzīgas ne tikai filmām, bet arī citiem, piemēram, gleznām, grāmatām, albumiem, singliem un citiem darbu nosaukumiem. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 23. oktobris, plkst. 19.09 (EEST) == Līva un Medija == Can you take a look at this article? The names in the infobox need translating, though I found the right translation for the co-creators (I think). Some of the content I wrote was copied from [[iCarly]], so it might need to change the creator is to the creators are. It also said that there are three seasons, when really there are four. Finally, I wanted to write "The series stars [[Dove Cameron]] in a dual role as identical twin sisters with entirely different personalities, with Liv being a girly girl who was an actress in Hollywood for four years and Maddie being a tomboy with a facility for sports, particularly basketball. The series revolves around Liv readjusting to normal family life after production on her hit television program ''Sing It Loud!'' ended, as well as the two sisters being best friends despite their opposing personalities and different interests." Also, I took out the references to it being a teen sitcom, because of what the English article did. But is there a way to translate "Family sitcom" in Latvian? It's actually a family sitcom, but all the sources about it being used in the English Wikipedia just say it's a comedy series. Thoughts? [[Dalībnieks:Kkjj|Kkjj]] ([[Dalībnieka diskusija:Kkjj|diskusija]]) 2017. gada 14. decembris, plkst. 03.03 (EET) == WAM Address Collection == Congratulations! You have more than 4 accepted articles in Wikipedia Asian Month! Please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform?usp=sf_link Google form]''' or email me about that on erick@asianmonth.wiki before the end of Janauary, 2018. The Wikimedia Asian Month team only has access to this form, and we will only share your address with local affiliates to send postcards. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. Please contact your local organizers if you have any question. We apologize for the delay in sending this form to you, this year we will make sure that you will receive your postcard from WAM. If you've not received a postcard from last year's WAM, Please let us know. All ambassadors will receive an electronic certificate from the team. Be sure to fill out your email if you are enlisted [[:m:Wikipedia_Asian_Month/2017_Ambassadors|Ambassadors list]]. Best, [[:m:User:fantasticfears|Erick Guan]] ([[m:User talk:fantasticfears|talk]]) <!-- Message sent by User:Fantasticfears@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> == WAM Address Collection - 1st reminder == Hi there. This is a reminder to fill the address collection. Sorry for the inconvenience if you did submit the form before. If you still wish to receive the postcard from Wikipedia Asian Month, please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform this Google form]'''. This form is only accessed by WAM international team. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. If you have problems in accessing the google form, you can use [[:m:Special:EmailUser/Saileshpat|Email This User]] to send your address to my Email. If you do not wish to share your personal information and do not want to receive the postcard, please let us know at [[:m:Talk:Wikipedia_Asian_Month_2017|WAM talk page]] so I will not keep sending reminders to you. Best, [[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> == Confusion in the previous message- WAM == Hello again, I believe the earlier message has created some confusion. If you have already submitted the details in the Google form, '''it has been accepted''', you don't need to submit it again. The earlier reminder is for those who haven't yet submitted their Google form or if they any alternate way to provide their address. I apologize for creating the confusion. Thanks-[[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> == Ziemas OS konkurss == Lūdzu ieskaies Ziemas olimpisko spēlu konkursa diskusijā un padalies ar viedokli! Lūdzu!! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2018. gada 3. februāris, plkst. 20.27 (EET) == Skype / WMCON == Sveiks! Ienāc, lūdzu, Skype, lai varam vienoties, kad kopā ar Edgaru varētu pārrunāt jūsu plānotos piedzīvojumus Berlīnē. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 9. aprīlis, plkst. 11.20 (EEST) == Edgars 5 gadu laikā kļūs par adminu == [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieks:Edgars2007&diff=977546&oldid=974850 Rekur ir tā vēsturiskā versija]. Nepagāja i' 2 gadi. Bet vispār 3 gadus pēc darbības sākšanas. Nu jā... Es šos konkrētos piecgades plānus jau pavisam biju aizmirsis :) Izskatās interesanti. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 7. maijs, plkst. 23.50 (EEST) == Dabas skati Vikipēdijā 2018 == Sveiks! Vai vēlies šogad piedalīties konkursa "Dabas skati Vikipēdijā 2018" žūrijā 1. un 2. kārtas attēlu atlasei? --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2018. gada 20. maijs, plkst. 14.40 (EEST) : {{ping|AgrisR}} Var mēģināt. Neesmu pret. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2018. gada 21. maijs, plkst. 00.33 (EEST) Sveiks! Ir sākusies nākamā kārta: [https://tools.wmflabs.org/montage/ links te]. Paldies vēlreiz! --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2018. gada 19. jūnijs, plkst. 00.21 (EEST) : {{izdarīts}} --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2018. gada 19. jūnijs, plkst. 08.55 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.38 (EEST) == Iekavas (19.06.2018) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=2882084 šis labojums] lapā [[Lionels Mesi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lionels Mesi|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: 2014-2015 {{!}}{{!}} [[2014.—2015. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span>{{!}}PD]] {{!}}{{!}} 38 {{!}}{{!}} 43 {{!}}{{!}} [[2014.—2015. gada Spānijas Karaļa kauss{{!}}CR]] {{!}}{{!}} 6 {{!}}{{!}} 5 {{!}}{{!}} 2014.—2015. gada |} Paldies! <!-- (-1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 19. jūnijs, plkst. 21.10 (EEST) == Zināšanai == Šādas darbības var arī viegli veikt ar botu. Tajā laikā var nodarboties ar kaut ko tādu, kam nepieciešams cilvēka intelekts. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 25. jūlijs, plkst. 10.54 (EEST) == Latvijas Kauss 2018 == Sveiks. Sopratu ar logo. Ir labakas variants, IT_wiki [[:it:Latvijas Kauss 2018]] [[File:600px Giallo e Blu (Strisce)2.svg|20px]]. Zini, komandas ir ar savam krasam. Un pilsetas karogi nav ideals variants. --[[Dalībnieks:Makenzis|Makenzis]] ([[Dalībnieka diskusija:Makenzis|diskusija]]) 2018. gada 21. septembris, plkst. 11.40 (EEST) : Man arī ļoti patīk itāļu variants, bet tur man liekas, ka vajadzētu kopienas atbalstu. Esmu par itāļu variantu. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2018. gada 21. septembris, plkst. 13.16 (EEST) == Neparastie draugi == On [[Neparastie draugi]], I didn't know how to write the story writers' names in Latvian. And on [[Sivēntiņa lieliskais piedzīvojums]], the article said Charlotte's Web 2 was released in theaters in 2003, but it wasn't actually released in theaters. It was a direct-to-video film. And the page [[Šarlotes tīkls (2006. gada filma)]] was created based on the page for [[Šarlotes tīkls (1973. gada filma)]], but it is incomplete. Could you work on these pages please? [[Special:Contributions/2602:306:83A9:3D00:E0D9:E223:37C6:213C|2602:306:83A9:3D00:E0D9:E223:37C6:213C]] 2019. gada 21. februāris, plkst. 07.25 (EET) :Are there Latvian titles for ''Fantasia'', ''Fun and Fancy Free'', and ''The Adventures of Ichabod and Mr. Toad''? The page [[Volts Disnejs]] had mentioned them, but I had originally replaced them with other movies like ''Lady and the Tramp'', ''The Jungle Book'', and ''Sleeping Beauty''. Later, I decided to add them back, but are they worth mentioning? [[Special:Contributions/172.243.10.215|172.243.10.215]] 2019. gada 25. februāris, plkst. 15.19 (EET) ::I took them back off, but Neparastie draugi still needs the story writers' names transcripted, Sivēntiņa lieliskais piedzīvojums still says it was released in theaters when it wasn't, and Šarlotes tīkls (2006. gada filma) still needs help. There also needs help on [[Līva un Medija]], [[Lēdija un Klaidonis]], and [[Olivers un draugi]]. These pages also need help with the trnasriptions and other stuff. Do you know if you can fix any of these, or anyone else who can? [[Special:Contributions/172.243.10.215|172.243.10.215]] 2019. gada 6. marts, plkst. 05.14 (EET) == Vikipēdiešu sanākšana trešdien == Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. Tev pienākusi arī paciņa no Austrijas kā pateicība par sniegumu CEE Spring 2018 konkursā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.12 (EET) : {{ping|Papuass}}, es rīt noskaidrošu, kas un kā. Tad padošu ziņu. Paldies par uzaicinājumu! --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.16 (EET) == Iekavas (08.06.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3008613 šis labojums] lapā [[Apollons]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Apollons|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: |} Paldies! <!-- (2, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 8. jūnijs, plkst. 17.02 (EEST) == Vasaras dienas Igaunijā == Tad Tu sliecies uz braukšanu? Ja jā, tad varētu saorganizēties doties kopā (varam arī skype/telefoniski, kā Tev ērtāk). --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 8. jūlijs, plkst. 17.36 (EEST) : Doma ir, vēlme arī, bet riktīgi varēšu atbildēt nākampirmdien... Tāpēc vēl nesaku ne jā, ne nē. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2019. gada 8. jūlijs, plkst. 17.37 (EEST) ::OK. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 8. jūlijs, plkst. 18.03 (EEST) == Dova Kemerona == I asked [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] if anything could have been done to restore [[Dova Kemerona]] despite the deadline having passed, since he was the deleting admin. However, I didn't get a response. I have watched every episode of [[Līva un Medija]], a series about twin sisters who are best friends. In the series, Cameron portrays both characters, who have entirely different personalities. Liv is an actress who has returned to her home after four years of living in Hollywood staring in a popular television series called ''Sing It Loud!'', and Maddie is a basketball prodigy. Cameron became famous for these roles in the series, as well as playing Mal in the 2015 Disney Channel film ''Descendants''. I still think that Liv and Maddie needs more content, but I can't seem to find any users interested in writing about it. If the page for Dove Cameron was a machine translation, the translation could be fixed by viewing the English page. This also happened on [[Kamerons Boijss]], which should have possibly been renamed as [[Kemerons Boijss]]. Again, Meistars Joda was the deleting admin, but I didn't get a response about this. Could these pages possibly be restored and fixed? [[Special:Contributions/2602:306:83A9:3D00:A43B:3712:2D7A:8660|2602:306:83A9:3D00:A43B:3712:2D7A:8660]] 2019. gada 18. jūlijs, plkst. 21.39 (EEST) : Parasti sliktus mašīntulkojumus mēs dzēšam. Skatos, ka tev arī latviešu valoda nav dzimtā valoda. Es jau mazliet šo rakstu pielaboju, bet citi administratori to uzskatīja par nepietiekamu. Man ir divi jautājumi: :* kāpēc tev šis raksts tik ļoti vajadzīgs raksts latviešu valodā, kas nav tava dzimtā valoda? :* vai šim rakstam ir plānots vēl pievienot informāciju? : ''same text in English:'' Usually, we delete bad machine translations. I look at you as well as the Latvian language is not your mother tongue. I've fixed this article up a bit, but other administrators found it inadequate. I have two questions: :* why do you need this article so much in Latvian, which is not your mother tongue? :* is it planned to add more information to this article? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2019. gada 18. jūlijs, plkst. 22.14 (EEST) ::Sorry for the late response, but the reason I wanted this article is because of how I enjoy the series she stars in, as well as the ''Descendants'' movies. Yes, I know it shouldn't matter to me, but as Līva un Medija is my favorite series, I wanted it to be known to as many people as possible. For adding more information, I wasn't sure what else needed to be added that could have been added (same for Kemerons Boijss). Perhaps facts about her early life? She has starred in some other shows and movies besides the ones mentioned, it's just that these are the ones she is most famous for. Maybe a filmography could be added? I knew a machine translation would be rejected, so that's why I wanted to know if that was the problem. It was fixed on Līva un Medija, but I still think it deserves a better summary of the plot. The article was tagged as incomplete, and I would have written more if I knew Latvian (same for other languages). Also, I am the same user as Kkjj, who asked about Līva un Medija less than two years ago, and last time you didn't seem interested, and neither did Meistars Joda (whom I also asked). I was also the one to ask if [[Olivers un draugi]] could be expanded, as that film is also one of my favorites (along with [[Dambo]], [[Bembijs]], [[Glābējpeles]], [[Neparastie draugi]], [[Lēdija un Klaidonis]], [[Fun and Fancy Free]], [[101 dalmācietis]] (both versions, 1961 and 1996), [[Šarlotes tīkls]] (again, both versions, 1973 and 2006, also the original book as well), and some other Disney and non-Disney animated movies. If you're wondering why I haven't logged in, it's because the account has been blocked globally. I am known for having childish interests, but that's who I am. I like many, many children's and family TV shows and movies. I just wish they weren't so underrated. If you don't care about these articles, then maybe you can tell me if someone else does? It's easier to find people interested in movies than TV shows, at least it is much of the time. Other times, people aren't interested in either, and I'm aware that there are still other articles on more important topics that don't exist or need improvement, but I thought it'd be notable to say that Olivers un draugi is based on ''Oliver Twist'' by Charles Dickens. It's a great movie, but I know many people don't know about it because it's so underrated (same with these other articles). However, for Kemerons Boijss, I didn't think it needed more content, because it mentioned his recent death due to an epileptic seizure. Maybe more on that could be added? It's still hard to figure out what the exact issues were with Dova and Boijss. I didn't bother to figure out what the tagged issues said, which I could have put it through Google (though it's a rough translation). But Google seems to translate other languages to English better than the other way around. It's too bad, because if the translations weren't so terrible, I would have added more facts to these articles. I wanted to write the stuff I said about Liv and Maddie being friends despite their differences, as well as that Liv is a girly girl and Maddie is a tomboy, and the other stuff I said. But I know Google would not give a good translation for that. Them being friends despite being different is one of the things I like most about the series (same for Neparastie draugi). These are both opposites attract-type stories (so is Lēdija un Klaidonis). Proof of these movies and shows being underrated is the fact that they don't have official Latvian dubs from what I know, and not even a translated title in the case of movies like ''Fun and Fancy Free''. But at least some movies like ''The Lion King'' (original from 1994) and the ''Toy Story'' movies are known. And I know you may not care about these opinions of movies you haven't heard of or seen, but I wanted to explain the reason why I wanted these articles written/expanded. I still want to know what else should these articles have to meet the guidelines. There is a section about the death of Kemerons Boijss in English, as well as other things. Dove Cameron also has an early life section among others in English. Could you possibly restore and fix these articles up if possible? I can't add the information myself, but maybe something out of the early life and other sections in English could be added. That's all I could think of. But thank you for creating the [[101 dalmācietis (1961. gada filma)]], [[Šarlotes tīkls (1973. gada filma)]], [[Glābējpeles]], and [[Pinokio (1940. gada filma)]] pages, they are better than Līva un Medija and Olivers un draugi have, especially Pinokio. I am also rather sorry this had to be so long, but I hope you can understand now. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 21. jūlijs, plkst. 02.01 (EEST) :::I restored edits that Praxidicae reverted on [[Šarlotes tīkls (2006. gada filma)]], however, the article still needs help. Do you ever plan to work on any of these articles? [[Special:Contributions/2602:306:83A9:3D00:DC4D:7A5:F269:3D98|2602:306:83A9:3D00:DC4D:7A5:F269:3D98]] 2019. gada 1. augusts, plkst. 01.19 (EEST) sdfwb6n13c6a5lqp1thxsslh1biqefs 0 517867 3660812 2022-07-25T19:12:05Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: ''Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss (ANZAC)''({{val|en|Australian and New Zealand Army Corps (ANZAC)}}) bija Vidusjūras ekspedīcijas spēku Pirmā pasaules kara armijas korpuss. Tas tika izveidots Ēģiptē 1914. gada decembrī un darbojās Galipoli kampaņas laikā. Ģenerālis Viljams Birdvuds komandēja korpusu, kurā galvenokārt bija Austrālijas Pirmo imperatora spēku un Jaunzēlandes 1. ekspedīcijas spēku karaspēks, lai gan kampaņas laikā reizēm bija... wikitext text/x-wiki ''Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss (ANZAC)''({{val|en|Australian and New Zealand Army Corps (ANZAC)}}) bija Vidusjūras ekspedīcijas spēku Pirmā pasaules kara armijas korpuss. Tas tika izveidots Ēģiptē 1914. gada decembrī un darbojās Galipoli kampaņas laikā. Ģenerālis Viljams Birdvuds komandēja korpusu, kurā galvenokārt bija Austrālijas Pirmo imperatora spēku un Jaunzēlandes 1. ekspedīcijas spēku karaspēks, lai gan kampaņas laikā reizēm bija pievienotas arī Lielbritānijas un Indijas vienības. Korpuss izformēja 1916. gadā pēc sabiedroto evakuācijas no Galipoli pussalas un I ANZAC korpusa un II ANZAC korpusa izveidošanas. Korpuss īslaicīgi tika atjaunots Otrā pasaules kara laikā Grieķijas kaujas laikā 1941. gadā. ldn4bkxmyr935d3qb1xh3y8q1jsabsy 3660813 3660812 2022-07-25T19:13:04Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki ''Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss (ANZAC)''({{val|en|Australian and New Zealand Army Corps (ANZAC)}}) bija Vidusjūras ekspedīcijas spēku Pirmā pasaules kara armijas korpuss. Tas tika izveidots Ēģiptē 1914. gada decembrī un darbojās Galipoli kampaņas laikā. Ģenerālis Viljams Birdvuds komandēja korpusu, kurā galvenokārt bija Austrālijas Pirmo imperatora spēku un Jaunzēlandes 1. ekspedīcijas spēku karaspēks, lai gan kampaņas laikā reizēm bija pievienotas arī Lielbritānijas un Indijas vienības. Korpuss izformēja 1916. gadā pēc sabiedroto evakuācijas no Galipoli pussalas un I ANZAC korpusa un II ANZAC korpusa izveidošanas. Korpuss īslaicīgi tika atjaunots Otrā pasaules kara laikā Grieķijas kaujas laikā 1941. gadā. ==Atsauces == 3gnytcrwsh0dtsrkgo0t2u6o4lorm1a 3660814 3660813 2022-07-25T19:13:19Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki ''Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss (ANZAC)'' ({{val|en|Australian and New Zealand Army Corps (ANZAC)}}) bija Vidusjūras ekspedīcijas spēku Pirmā pasaules kara armijas korpuss. Tas tika izveidots Ēģiptē 1914. gada decembrī un darbojās Galipoli kampaņas laikā. Ģenerālis Viljams Birdvuds komandēja korpusu, kurā galvenokārt bija Austrālijas Pirmo imperatora spēku un Jaunzēlandes 1. ekspedīcijas spēku karaspēks, lai gan kampaņas laikā reizēm bija pievienotas arī Lielbritānijas un Indijas vienības. Korpuss izformēja 1916. gadā pēc sabiedroto evakuācijas no Galipoli pussalas un I ANZAC korpusa un II ANZAC korpusa izveidošanas. Korpuss īslaicīgi tika atjaunots Otrā pasaules kara laikā Grieķijas kaujas laikā 1941. gadā. ==Atsauces == pn8p74xuny2j0gasf7bcboqm1rial6f 3660817 3660814 2022-07-25T19:14:08Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki ''Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss (ANZAC)'' ({{val|en|Australian and New Zealand Army Corps (ANZAC)}}) bija Vidusjūras ekspedīcijas spēku Pirmā pasaules kara armijas korpuss. Tas tika izveidots Ēģiptē 1914. gada decembrī un darbojās Galipoli kampaņas laikā. Ģenerālis Viljams Birdvuds komandēja korpusu, kurā galvenokārt bija Austrālijas Pirmo imperatora spēku un Jaunzēlandes 1. ekspedīcijas spēku karaspēks, lai gan kampaņas laikā reizēm bija pievienotas arī Lielbritānijas un Indijas vienības. Korpuss izformēja 1916. gadā pēc sabiedroto evakuācijas no Galipoli pussalas un I ANZAC korpusa un II ANZAC korpusa izveidošanas. Korpuss īslaicīgi tika atjaunots Otrā pasaules kara laikā Grieķijas kaujas laikā 1941. gadā. == Ārējās saites== ==Atsauces == 3y5qynp6lhu6t0h7jhs5id63o3ki2nm 3660818 3660817 2022-07-25T19:15:39Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki ''Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss (ANZAC)'' ({{val|en|Australian and New Zealand Army Corps (ANZAC)}}) bija Vidusjūras ekspedīcijas spēku Pirmā pasaules kara armijas korpuss. Tas tika izveidots Ēģiptē 1914. gada decembrī un darbojās Galipoli kampaņas laikā. Ģenerālis [[Viljams Birdvuds]] komandēja korpusu, kurā galvenokārt bija Austrālijas Pirmo karalisko spēku un Jaunzēlandes 1. ekspedīcijas spēku karaspēks, lai gan kampaņas laikā reizēm bija pievienotas arī Lielbritānijas un Indijas vienības. Korpuss izformēja 1916. gadā pēc sabiedroto evakuācijas no Galipoli pussalas un I ANZAC korpusa un II ANZAC korpusa izveidošanas. Korpuss īslaicīgi tika atjaunots Otrā pasaules kara laikā Grieķijas kaujas laikā 1941. gadā. == Ārējās saites== ==Atsauces == t2rgnqxg5rvhnblxv6120q5m0elk29i 3660819 3660818 2022-07-25T19:16:46Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki '''Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss (ANZAC)''' ({{val|en|Australian and New Zealand Army Corps (ANZAC)}}) bija Vidusjūras ekspedīcijas spēku Pirmā pasaules kara armijas korpuss. Tas tika izveidots Ēģiptē 1914. gada decembrī un darbojās Galipoli kampaņas laikā. Ģenerālis [[Viljams Birdvuds]] komandēja korpusu, kurā galvenokārt bija Austrālijas Pirmo karalisko spēku un Jaunzēlandes 1. ekspedīcijas spēku karaspēks, lai gan kampaņas laikā reizēm bija pievienotas arī Lielbritānijas un Indijas vienības. Korpuss izformēja 1916. gadā pēc sabiedroto evakuācijas no Galipoli pussalas un I ANZAC korpusa un II ANZAC korpusa izveidošanas. Korpuss īslaicīgi tika atjaunots Otrā pasaules kara laikā Grieķijas kaujas laikā 1941. gadā. == Ārējās saites== ==Atsauces == 32wtn71417vah10vpfklue97eyn8w2d 3660820 3660819 2022-07-25T19:17:40Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki '''Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss (ANZAC)''' ({{val|en|Australian and New Zealand Army Corps (ANZAC)}}) bija Vidusjūras ekspedīcijas spēku Pirmā pasaules kara armijas korpuss. Tas tika izveidots Ēģiptē 1914. gada decembrī un darbojās Galipoli kampaņas laikā. Ģenerālis [[Viljams Birdvuds]] komandēja korpusu, kurā galvenokārt bija Austrālijas Pirmo karalisko spēku un Jaunzēlandes 1. ekspedīcijas spēku karaspēks, lai gan kampaņas laikā reizēm bija pievienotas arī Lielbritānijas un Indijas vienības. Korpuss izformēja 1916. gadā pēc sabiedroto evakuācijas no Galipoli pussalas un I ANZAC korpusa un II ANZAC korpusa izveidošanas. Korpuss īslaicīgi tika atjaunots Otrā pasaules kara laikā Grieķijas kaujas laikā 1941. gadā. == Ārējās saites== ==Atsauces == [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] ikp41rzi23kp48q7jo7hkhh8k8cji9u 3660824 3660820 2022-07-25T19:21:35Z ZANDMANIS 91184 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki '''Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss (ANZAC)''' ({{val|en|Australian and New Zealand Army Corps (ANZAC)}}) bija Vidusjūras ekspedīcijas spēku Pirmā pasaules kara armijas korpuss. Tas tika izveidots Ēģiptē 1914. gada decembrī un darbojās Galipoli kampaņas laikā. Ģenerālis [[Viljams Birdvuds]] komandēja korpusu, kurā galvenokārt bija Austrālijas Pirmo karalisko spēku un Jaunzēlandes 1. ekspedīcijas spēku karaspēks, lai gan kampaņas laikā reizēm bija pievienotas arī Lielbritānijas un Indijas vienības. Korpuss izformēja 1916. gadā pēc sabiedroto evakuācijas no Galipoli pussalas un I ANZAC korpusa un II ANZAC korpusa izveidošanas. Korpuss īslaicīgi tika atjaunots Otrā pasaules kara laikā Grieķijas kaujas laikā 1941. gadā. == Ārējās saites== * [https://anzac.co.il/?lang=en/The Beersheba ANZAC Memorial Center] ==Atsauces == [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] 19jca6t37tf3vyz6yhiu564ks5ex54c 3660825 3660824 2022-07-25T19:23:26Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki '''Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss (ANZAC)''' ({{val|en|Australian and New Zealand Army Corps (ANZAC)}}) bija Vidusjūras ekspedīcijas spēku Pirmā pasaules kara armijas korpuss. Tas tika izveidots Ēģiptē 1914. gada decembrī un darbojās [[Galipoli kampaņa|Galipoli kampaņas]] laikā. Ģenerālis [[Viljams Birdvuds]] komandēja korpusu, kurā galvenokārt bija Austrālijas Pirmo karalisko spēku un Jaunzēlandes 1. ekspedīcijas spēku karaspēks, lai gan kampaņas laikā reizēm bija pievienotas arī Lielbritānijas un Indijas vienības. Korpuss izformēja 1916. gadā pēc sabiedroto evakuācijas no Galipoli pussalas un I ANZAC korpusa un II ANZAC korpusa izveidošanas. Korpuss īslaicīgi tika atjaunots Otrā pasaules kara laikā Grieķijas kaujas laikā 1941. gadā. == Ārējās saites== * [https://anzac.co.il/?lang=en/The Beersheba ANZAC Memorial Center] ==Atsauces == [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] 2sdco5wj8s4kpkqmwhynupj6o8rtgk8 3660835 3660825 2022-07-25T19:33:53Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = Austrālijas un jaunzēlandes armijas korpuss(ANZAC) | attēls = | virsraksts = | valsts = {{flaga|Austrālija}} [[Austrālija]]<br>{{flaga|Jaunzēlande}} [[Jaunzēlande]] | pastāvēšana = 1943—1945 | pakļautība = [[VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu)|VI SS korpuss]]<br /> 3. tanku armija<br /> XVIII kalnu korpuss<br /> 2. armija<br /> Tetavas korpuss<br /> Armiju grupa "Weichsel" | karaspēka veids = Sauszemes spēki | krāsas = | devīze = | militārās operācijas = Kaujas [[Novosokoļņiki|Novosokoļņiku]] pozīcijās<br /> Kaujas [[Ostrova (Krievija)|Ostrovas]] pozīcijās<br /> Kaujas [[Veļikaja]]s pozīcijās<br /> Kaujas [[Opočka]]s pozīcijās<br /> Kaujas [[Pomerānija]]s līnijā | pašreizējais komandieris = | komandieri = [[Peters Hanzens]]<br /> grāfs [[Karls fon Piklers-Burghauss]]<br /> [[Nikolass Heilmans]]<br /> [[Herberts fon Obvurcers]]<br /> [[Ādolfs Akss]]<br /> [[Karls Burks]] }} '''Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss (ANZAC)''' ({{val|en|Australian and New Zealand Army Corps (ANZAC)}}) bija Vidusjūras ekspedīcijas spēku Pirmā pasaules kara armijas korpuss. Tas tika izveidots Ēģiptē 1914. gada decembrī un darbojās [[Galipoli kampaņa|Galipoli kampaņas]] laikā. Ģenerālis [[Viljams Birdvuds]] komandēja korpusu, kurā galvenokārt bija Austrālijas Pirmo karalisko spēku un Jaunzēlandes 1. ekspedīcijas spēku karaspēks, lai gan kampaņas laikā reizēm bija pievienotas arī Lielbritānijas un Indijas vienības. Korpuss izformēja 1916. gadā pēc sabiedroto evakuācijas no Galipoli pussalas un I ANZAC korpusa un II ANZAC korpusa izveidošanas. Korpuss īslaicīgi tika atjaunots Otrā pasaules kara laikā Grieķijas kaujas laikā 1941. gadā. == Ārējās saites== * [https://anzac.co.il/?lang=en/The Beersheba ANZAC Memorial Center] ==Atsauces == [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] 3cc9i6kx7t1u174vcmed1in6skleux7 3660841 3660835 2022-07-25T19:43:29Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = Austrālijas un jaunzēlandes armijas korpuss(ANZAC) | attēls = [[File:Periscope rifle Gallipoli 1915.jpg|thumb|upright=0.75|left| | virsraksts = | valsts = {{flaga|Austrālija}} [[Austrālija]]<br>{{flaga|Jaunzēlande}} [[Jaunzēlande]] | pastāvēšana = 1943—1945 | pakļautība = [[VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu)|VI SS korpuss]]<br /> 3. tanku armija<br /> XVIII kalnu korpuss<br /> 2. armija<br /> Tetavas korpuss<br /> Armiju grupa "Weichsel" | karaspēka veids = Sauszemes spēki | krāsas = | devīze = | militārās operācijas = Kaujas [[Novosokoļņiki|Novosokoļņiku]] pozīcijās<br /> Kaujas [[Ostrova (Krievija)|Ostrovas]] pozīcijās<br /> Kaujas [[Veļikaja]]s pozīcijās<br /> Kaujas [[Opočka]]s pozīcijās<br /> Kaujas [[Pomerānija]]s līnijā | pašreizējais komandieris = | komandieri = [[Peters Hanzens]]<br /> grāfs [[Karls fon Piklers-Burghauss]]<br /> [[Nikolass Heilmans]]<br /> [[Herberts fon Obvurcers]]<br /> [[Ādolfs Akss]]<br /> [[Karls Burks]] }} '''Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss (ANZAC)''' ({{val|en|Australian and New Zealand Army Corps (ANZAC)}}) bija Vidusjūras ekspedīcijas spēku Pirmā pasaules kara armijas korpuss. Tas tika izveidots Ēģiptē 1914. gada decembrī un darbojās [[Galipoli kampaņa|Galipoli kampaņas]] laikā. Ģenerālis [[Viljams Birdvuds]] komandēja korpusu, kurā galvenokārt bija Austrālijas Pirmo karalisko spēku un Jaunzēlandes 1. ekspedīcijas spēku karaspēks, lai gan kampaņas laikā reizēm bija pievienotas arī Lielbritānijas un Indijas vienības. Korpuss izformēja 1916. gadā pēc sabiedroto evakuācijas no Galipoli pussalas un I ANZAC korpusa un II ANZAC korpusa izveidošanas. Korpuss īslaicīgi tika atjaunots Otrā pasaules kara laikā Grieķijas kaujas laikā 1941. gadā. == Ārējās saites== * [https://anzac.co.il/?lang=en/The Beersheba ANZAC Memorial Center] ==Atsauces == [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] 7trbrs5mwyko5aqjf601ljmg1yq2izh 3660842 3660841 2022-07-25T19:43:41Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = Austrālijas un jaunzēlandes armijas korpuss(ANZAC) | attēls = [[File:Periscope rifle Gallipoli 1915.jpg|thumb|upright=0.75|left | virsraksts = | valsts = {{flaga|Austrālija}} [[Austrālija]]<br>{{flaga|Jaunzēlande}} [[Jaunzēlande]] | pastāvēšana = 1943—1945 | pakļautība = [[VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu)|VI SS korpuss]]<br /> 3. tanku armija<br /> XVIII kalnu korpuss<br /> 2. armija<br /> Tetavas korpuss<br /> Armiju grupa "Weichsel" | karaspēka veids = Sauszemes spēki | krāsas = | devīze = | militārās operācijas = Kaujas [[Novosokoļņiki|Novosokoļņiku]] pozīcijās<br /> Kaujas [[Ostrova (Krievija)|Ostrovas]] pozīcijās<br /> Kaujas [[Veļikaja]]s pozīcijās<br /> Kaujas [[Opočka]]s pozīcijās<br /> Kaujas [[Pomerānija]]s līnijā | pašreizējais komandieris = | komandieri = [[Peters Hanzens]]<br /> grāfs [[Karls fon Piklers-Burghauss]]<br /> [[Nikolass Heilmans]]<br /> [[Herberts fon Obvurcers]]<br /> [[Ādolfs Akss]]<br /> [[Karls Burks]] }} '''Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss (ANZAC)''' ({{val|en|Australian and New Zealand Army Corps (ANZAC)}}) bija Vidusjūras ekspedīcijas spēku Pirmā pasaules kara armijas korpuss. Tas tika izveidots Ēģiptē 1914. gada decembrī un darbojās [[Galipoli kampaņa|Galipoli kampaņas]] laikā. Ģenerālis [[Viljams Birdvuds]] komandēja korpusu, kurā galvenokārt bija Austrālijas Pirmo karalisko spēku un Jaunzēlandes 1. ekspedīcijas spēku karaspēks, lai gan kampaņas laikā reizēm bija pievienotas arī Lielbritānijas un Indijas vienības. Korpuss izformēja 1916. gadā pēc sabiedroto evakuācijas no Galipoli pussalas un I ANZAC korpusa un II ANZAC korpusa izveidošanas. Korpuss īslaicīgi tika atjaunots Otrā pasaules kara laikā Grieķijas kaujas laikā 1941. gadā. == Ārējās saites== * [https://anzac.co.il/?lang=en/The Beersheba ANZAC Memorial Center] ==Atsauces == [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] ditgwdhr52y0mczx6s0qxh85vj9ptpg 3660843 3660842 2022-07-25T19:43:56Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = Austrālijas un jaunzēlandes armijas korpuss(ANZAC) | attēls = [[File:Periscope rifle Gallipoli 1915.jpg|thumb|upright=0.75|left]] | virsraksts = | valsts = {{flaga|Austrālija}} [[Austrālija]]<br>{{flaga|Jaunzēlande}} [[Jaunzēlande]] | pastāvēšana = 1943—1945 | pakļautība = [[VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu)|VI SS korpuss]]<br /> 3. tanku armija<br /> XVIII kalnu korpuss<br /> 2. armija<br /> Tetavas korpuss<br /> Armiju grupa "Weichsel" | karaspēka veids = Sauszemes spēki | krāsas = | devīze = | militārās operācijas = Kaujas [[Novosokoļņiki|Novosokoļņiku]] pozīcijās<br /> Kaujas [[Ostrova (Krievija)|Ostrovas]] pozīcijās<br /> Kaujas [[Veļikaja]]s pozīcijās<br /> Kaujas [[Opočka]]s pozīcijās<br /> Kaujas [[Pomerānija]]s līnijā | pašreizējais komandieris = | komandieri = [[Peters Hanzens]]<br /> grāfs [[Karls fon Piklers-Burghauss]]<br /> [[Nikolass Heilmans]]<br /> [[Herberts fon Obvurcers]]<br /> [[Ādolfs Akss]]<br /> [[Karls Burks]] }} '''Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss (ANZAC)''' ({{val|en|Australian and New Zealand Army Corps (ANZAC)}}) bija Vidusjūras ekspedīcijas spēku Pirmā pasaules kara armijas korpuss. Tas tika izveidots Ēģiptē 1914. gada decembrī un darbojās [[Galipoli kampaņa|Galipoli kampaņas]] laikā. Ģenerālis [[Viljams Birdvuds]] komandēja korpusu, kurā galvenokārt bija Austrālijas Pirmo karalisko spēku un Jaunzēlandes 1. ekspedīcijas spēku karaspēks, lai gan kampaņas laikā reizēm bija pievienotas arī Lielbritānijas un Indijas vienības. Korpuss izformēja 1916. gadā pēc sabiedroto evakuācijas no Galipoli pussalas un I ANZAC korpusa un II ANZAC korpusa izveidošanas. Korpuss īslaicīgi tika atjaunots Otrā pasaules kara laikā Grieķijas kaujas laikā 1941. gadā. == Ārējās saites== * [https://anzac.co.il/?lang=en/The Beersheba ANZAC Memorial Center] ==Atsauces == [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] bdcxn31vnmmp3dvzgb6ep3zlswnk5mi 3660845 3660843 2022-07-25T19:46:41Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = Austrālijas un jaunzēlandes armijas korpuss(ANZAC) | attēls = [[File:Lone Pine (AWM A02025).jpg|thumb|upright=1.0|left|]] | virsraksts = | valsts = {{flaga|Austrālija}} [[Austrālija]]<br>{{flaga|Jaunzēlande}} [[Jaunzēlande]] | pastāvēšana = 1943—1945 | pakļautība = [[VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu)|VI SS korpuss]]<br /> 3. tanku armija<br /> XVIII kalnu korpuss<br /> 2. armija<br /> Tetavas korpuss<br /> Armiju grupa "Weichsel" | karaspēka veids = Sauszemes spēki | krāsas = | devīze = | militārās operācijas = Kaujas [[Novosokoļņiki|Novosokoļņiku]] pozīcijās<br /> Kaujas [[Ostrova (Krievija)|Ostrovas]] pozīcijās<br /> Kaujas [[Veļikaja]]s pozīcijās<br /> Kaujas [[Opočka]]s pozīcijās<br /> Kaujas [[Pomerānija]]s līnijā | pašreizējais komandieris = | komandieri = [[Peters Hanzens]]<br /> grāfs [[Karls fon Piklers-Burghauss]]<br /> [[Nikolass Heilmans]]<br /> [[Herberts fon Obvurcers]]<br /> [[Ādolfs Akss]]<br /> [[Karls Burks]] }} '''Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss (ANZAC)''' ({{val|en|Australian and New Zealand Army Corps (ANZAC)}}) bija Vidusjūras ekspedīcijas spēku Pirmā pasaules kara armijas korpuss. Tas tika izveidots Ēģiptē 1914. gada decembrī un darbojās [[Galipoli kampaņa|Galipoli kampaņas]] laikā. Ģenerālis [[Viljams Birdvuds]] komandēja korpusu, kurā galvenokārt bija Austrālijas Pirmo karalisko spēku un Jaunzēlandes 1. ekspedīcijas spēku karaspēks, lai gan kampaņas laikā reizēm bija pievienotas arī Lielbritānijas un Indijas vienības. Korpuss izformēja 1916. gadā pēc sabiedroto evakuācijas no Galipoli pussalas un I ANZAC korpusa un II ANZAC korpusa izveidošanas. Korpuss īslaicīgi tika atjaunots Otrā pasaules kara laikā Grieķijas kaujas laikā 1941. gadā. == Ārējās saites== * [https://anzac.co.il/?lang=en/The Beersheba ANZAC Memorial Center] ==Atsauces == [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] rwj9fkwmyg3eys2v7yoh2lxwqqs8um7 3660846 3660845 2022-07-25T19:47:54Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = Austrālijas un jaunzēlandes armijas korpuss(ANZAC) | attēls = [[File:Scene just before the evacuation at Anzac. Australian troops charging near a Turkish trench. When they got there the... - NARA - 533108.tif|thumb|upright=1.0|]] | virsraksts = | valsts = {{flaga|Austrālija}} [[Austrālija]]<br>{{flaga|Jaunzēlande}} [[Jaunzēlande]] | pastāvēšana = 1943—1945 | pakļautība = [[VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu)|VI SS korpuss]]<br /> 3. tanku armija<br /> XVIII kalnu korpuss<br /> 2. armija<br /> Tetavas korpuss<br /> Armiju grupa "Weichsel" | karaspēka veids = Sauszemes spēki | krāsas = | devīze = | militārās operācijas = Kaujas [[Novosokoļņiki|Novosokoļņiku]] pozīcijās<br /> Kaujas [[Ostrova (Krievija)|Ostrovas]] pozīcijās<br /> Kaujas [[Veļikaja]]s pozīcijās<br /> Kaujas [[Opočka]]s pozīcijās<br /> Kaujas [[Pomerānija]]s līnijā | pašreizējais komandieris = | komandieri = [[Peters Hanzens]]<br /> grāfs [[Karls fon Piklers-Burghauss]]<br /> [[Nikolass Heilmans]]<br /> [[Herberts fon Obvurcers]]<br /> [[Ādolfs Akss]]<br /> [[Karls Burks]] }} '''Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss (ANZAC)''' ({{val|en|Australian and New Zealand Army Corps (ANZAC)}}) bija Vidusjūras ekspedīcijas spēku Pirmā pasaules kara armijas korpuss. Tas tika izveidots Ēģiptē 1914. gada decembrī un darbojās [[Galipoli kampaņa|Galipoli kampaņas]] laikā. Ģenerālis [[Viljams Birdvuds]] komandēja korpusu, kurā galvenokārt bija Austrālijas Pirmo karalisko spēku un Jaunzēlandes 1. ekspedīcijas spēku karaspēks, lai gan kampaņas laikā reizēm bija pievienotas arī Lielbritānijas un Indijas vienības. Korpuss izformēja 1916. gadā pēc sabiedroto evakuācijas no Galipoli pussalas un I ANZAC korpusa un II ANZAC korpusa izveidošanas. Korpuss īslaicīgi tika atjaunots Otrā pasaules kara laikā Grieķijas kaujas laikā 1941. gadā. == Ārējās saites== * [https://anzac.co.il/?lang=en/The Beersheba ANZAC Memorial Center] ==Atsauces == [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] 8894s43cybbiyxl6dg6zx9o0atl5gzb 3660847 3660846 2022-07-25T19:49:35Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = Austrālijas un jaunzēlandes armijas korpuss(ANZAC) | attēls = [[File:Landing at Gallipoli (13901951593).jpg|thumb|left|upright=1.25|]] | virsraksts = | valsts = {{flaga|Austrālija}} [[Austrālija]]<br>{{flaga|Jaunzēlande}} [[Jaunzēlande]] | pastāvēšana = 1943—1945 | pakļautība = [[VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu)|VI SS korpuss]]<br /> 3. tanku armija<br /> XVIII kalnu korpuss<br /> 2. armija<br /> Tetavas korpuss<br /> Armiju grupa "Weichsel" | karaspēka veids = Sauszemes spēki | krāsas = | devīze = | militārās operācijas = Kaujas [[Novosokoļņiki|Novosokoļņiku]] pozīcijās<br /> Kaujas [[Ostrova (Krievija)|Ostrovas]] pozīcijās<br /> Kaujas [[Veļikaja]]s pozīcijās<br /> Kaujas [[Opočka]]s pozīcijās<br /> Kaujas [[Pomerānija]]s līnijā | pašreizējais komandieris = | komandieri = [[Peters Hanzens]]<br /> grāfs [[Karls fon Piklers-Burghauss]]<br /> [[Nikolass Heilmans]]<br /> [[Herberts fon Obvurcers]]<br /> [[Ādolfs Akss]]<br /> [[Karls Burks]] }} '''Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss (ANZAC)''' ({{val|en|Australian and New Zealand Army Corps (ANZAC)}}) bija Vidusjūras ekspedīcijas spēku Pirmā pasaules kara armijas korpuss. Tas tika izveidots Ēģiptē 1914. gada decembrī un darbojās [[Galipoli kampaņa|Galipoli kampaņas]] laikā. Ģenerālis [[Viljams Birdvuds]] komandēja korpusu, kurā galvenokārt bija Austrālijas Pirmo karalisko spēku un Jaunzēlandes 1. ekspedīcijas spēku karaspēks, lai gan kampaņas laikā reizēm bija pievienotas arī Lielbritānijas un Indijas vienības. Korpuss izformēja 1916. gadā pēc sabiedroto evakuācijas no Galipoli pussalas un I ANZAC korpusa un II ANZAC korpusa izveidošanas. Korpuss īslaicīgi tika atjaunots Otrā pasaules kara laikā Grieķijas kaujas laikā 1941. gadā. == Ārējās saites== * [https://anzac.co.il/?lang=en/The Beersheba ANZAC Memorial Center] ==Atsauces == [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] fhg08itknior3kajzwkvsk11prdlmze 3660851 3660847 2022-07-25T19:52:26Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = Austrālijas un jaunzēlandes armijas korpuss(ANZAC) | attēls = [[File:Landing at Gallipoli (13901951593).jpg|thumb|left|upright=1.25|]] | virsraksts = | valsts = {{flaga|Austrālija}} [[Austrālija]]<br>{{flaga|Jaunzēlande}} [[Jaunzēlande]] | pastāvēšana = 1914—1916; 1941 | pakļautība = [[Vidusjūras Ekspedīcijas spēki]] | karaspēka veids = Sauszemes spēki | iesauka = ANZAC | krāsas = | devīze = | militārās operācijas = Kaujas [[Novosokoļņiki|Novosokoļņiku]] pozīcijās<br /> Kaujas [[Ostrova (Krievija)|Ostrovas]] pozīcijās<br /> Kaujas [[Veļikaja]]s pozīcijās<br /> Kaujas [[Opočka]]s pozīcijās<br /> Kaujas [[Pomerānija]]s līnijā | pašreizējais komandieris = | komandieri = [[Peters Hanzens]]<br /> grāfs [[Karls fon Piklers-Burghauss]]<br /> [[Nikolass Heilmans]]<br /> [[Herberts fon Obvurcers]]<br /> [[Ādolfs Akss]]<br /> [[Karls Burks]] }} '''Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss (ANZAC)''' ({{val|en|Australian and New Zealand Army Corps (ANZAC)}}) bija Vidusjūras ekspedīcijas spēku Pirmā pasaules kara armijas korpuss. Tas tika izveidots Ēģiptē 1914. gada decembrī un darbojās [[Galipoli kampaņa|Galipoli kampaņas]] laikā. Ģenerālis [[Viljams Birdvuds]] komandēja korpusu, kurā galvenokārt bija Austrālijas Pirmo karalisko spēku un Jaunzēlandes 1. ekspedīcijas spēku karaspēks, lai gan kampaņas laikā reizēm bija pievienotas arī Lielbritānijas un Indijas vienības. Korpuss izformēja 1916. gadā pēc sabiedroto evakuācijas no Galipoli pussalas un I ANZAC korpusa un II ANZAC korpusa izveidošanas. Korpuss īslaicīgi tika atjaunots Otrā pasaules kara laikā Grieķijas kaujas laikā 1941. gadā. == Ārējās saites== * [https://anzac.co.il/?lang=en/The Beersheba ANZAC Memorial Center] ==Atsauces == [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] akid05er3i7s72pruuquftkidqi18dh 3660852 3660851 2022-07-25T19:55:27Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = Austrālijas un jaunzēlandes armijas korpuss(ANZAC) | attēls = [[File:Landing at Gallipoli (13901951593).jpg|thumb|left|upright=1.25|]] | virsraksts = | valsts = {{flaga|Austrālija}} [[Austrālija]]<br>{{flaga|Jaunzēlande}} [[Jaunzēlande]] | pastāvēšana = 1914—1916; 1941 | pakļautība = [[Vidusjūras Ekspedīcijas spēki]] | karaspēka veids = Sauszemes spēki | iesauka = ANZAC | krāsas = | devīze = | militārās operācijas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Otrais pasaules karš]]<br />[[Vjetnamas karš]] | pašreizējais komandieris = | komandieri = [[Viljams Bērdvuds]] }} '''Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss (ANZAC)''' ({{val|en|Australian and New Zealand Army Corps (ANZAC)}}) bija Vidusjūras ekspedīcijas spēku Pirmā pasaules kara armijas korpuss. Tas tika izveidots Ēģiptē 1914. gada decembrī un darbojās [[Galipoli kampaņa|Galipoli kampaņas]] laikā. Ģenerālis [[Viljams Birdvuds]] komandēja korpusu, kurā galvenokārt bija Austrālijas Pirmo karalisko spēku un Jaunzēlandes 1. ekspedīcijas spēku karaspēks, lai gan kampaņas laikā reizēm bija pievienotas arī Lielbritānijas un Indijas vienības. Korpuss izformēja 1916. gadā pēc sabiedroto evakuācijas no Galipoli pussalas un I ANZAC korpusa un II ANZAC korpusa izveidošanas. Korpuss īslaicīgi tika atjaunots Otrā pasaules kara laikā Grieķijas kaujas laikā 1941. gadā. == Ārējās saites== * [https://anzac.co.il/?lang=en/The Beersheba ANZAC Memorial Center] ==Atsauces == [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] mzshro6b07u58yumi2yc5fpvw1x4cmc 3660853 3660852 2022-07-25T19:56:38Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = Austrālijas un jaunzēlandes armijas korpuss(ANZAC) | attēls = [[File:Landing at Gallipoli (13901951593).jpg|thumb|left|upright=1.25|]] | virsraksts = | valsts = {{flaga|Austrālija}} [[Austrālija]]<br>{{flaga|Jaunzēlande}} [[Jaunzēlande]] | pastāvēšana = 1914—1916; 1941 | pakļautība = [[Vidusjūras Ekspedīcijas spēki]] | karaspēka veids = Sauszemes spēki | iesauka = ANZAC | krāsas = | devīze = | militārās operācijas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Otrais pasaules karš]]<br />[[Vjetnamas karš]] | pašreizējais komandieris = | komandieri = [[Viljams Bērdvuds]] }} '''Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss (ANZAC)''' ({{val|en|Australian and New Zealand Army Corps (ANZAC)}}) bija Vidusjūras ekspedīcijas spēku Pirmā pasaules kara armijas korpuss. Tas tika izveidots [[Ēģipte|Ēģiptē]] 1914. gada decembrī un darbojās [[Galipoli kampaņa|Galipoli kampaņas]] laikā. Ģenerālis [[Viljams Bērdvuds]] komandēja korpusu, kurā galvenokārt bija Austrālijas Pirmo karalisko spēku un Jaunzēlandes 1. ekspedīcijas spēku karaspēks, lai gan kampaņas laikā reizēm bija pievienotas arī Lielbritānijas un Indijas vienības. Korpuss izformēja 1916. gadā pēc sabiedroto evakuācijas no Galipoli pussalas un I ANZAC korpusa un II ANZAC korpusa izveidošanas. Korpuss īslaicīgi tika atjaunots Otrā pasaules kara laikā Grieķijas kaujas laikā 1941. gadā. == Ārējās saites== * [https://anzac.co.il/?lang=en/The Beersheba ANZAC Memorial Center] ==Atsauces == [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] oisdlvk0xyblkr4ndq3ewyf5cygg3zx 3660854 3660853 2022-07-25T20:00:11Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = Austrālijas un jaunzēlandes armijas korpuss(ANZAC) | attēls = [[File:Landing at Gallipoli (13901951593).jpg|thumb|left|upright=1.25|]] | virsraksts = | valsts = {{flaga|Austrālija}} [[Austrālija]]<br>{{flaga|Jaunzēlande}} [[Jaunzēlande]] | pastāvēšana = 1914—1916; 1941 | pakļautība = [[Vidusjūras Ekspedīcijas spēki]] | karaspēka veids = Sauszemes spēki | iesauka = ANZAC | krāsas = | devīze = | militārās operācijas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Otrais pasaules karš]]<br />[[Vjetnamas karš]] | pašreizējais komandieris = | komandieri = [[Viljams Bērdvuds]] }} '''Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss (ANZAC)''' ({{val|en|Australian and New Zealand Army Corps (ANZAC)}}) bija Vidusjūras ekspedīcijas spēku Pirmā pasaules kara armijas korpuss. Tas tika izveidots [[Ēģipte|Ēģiptē]] 1914. gada decembrī un darbojās [[Galipoli kampaņa|Galipoli kampaņas]] laikā. Ģenerālis [[Viljams Bērdvuds]] komandēja korpusu, kurā galvenokārt bija Austrālijas Pirmo karalisko spēku un Jaunzēlandes 1. ekspedīcijas spēku karaspēks, lai gan kampaņas laikā reizēm bija pievienotas arī Lielbritānijas un Indijas vienības. Korpuss izformēja 1916. gadā pēc sabiedroto evakuācijas no Galipoli pussalas un I ANZAC korpusa un II ANZAC korpusa izveidošanas. Korpuss īslaicīgi tika atjaunots Otrā pasaules kara laikā Grieķijas kaujas laikā 1941. gadā. == Ārējās saites== * [https://anzac.co.il/?lang=en/The Beersheba ANZAC Memorial Center] ==Atsauces == [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:1914. gads]] m3hk6zs214tjbsxmfun53c2arcf749c 0 517868 3660826 2022-07-25T19:24:16Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par komūnu Francijā wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Senlo | native_name = ''Saint-Lô'' | settlement_type = Francijas komūna | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_shield = Blason ville fr SaintLo (Manche).svg | shield_size = 70px | pushpin_map = Francija#Eiropa | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Normandie.svg}} [[Normandija]] | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name2 = {{Flagicon image|Drapeau non-officiel fr département Manche.svg}} [[Manša]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 23.19 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2019. gadā | population_footnotes = | population_total = 19050 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 49 | latm = 06 | lats = 52 | latNS = N | longd = 1 | longm = 05 | longs = 30 | longEW = W | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 50000 | elevation_footnotes = | elevation_m = 7–134 | website = {{URL|http://www.saint-lo.fr}} | footnotes = }} '''Senlo''' ({{val|fr|Saint-Lô}}, {{izrunā|sɛ̃ lo}}, {{val|br|Sant Lo}}) ir komūna un pilsēta [[Francija]]s ziemeļrietumos, [[Normandija]]s reģionā. Tas ir [[Manša]]s departamenta administratīvais centrs, lai gan [[Šerbūra]] ir lielāka pilsēta par Senlo pēc iedzīvotāju skaita. 2019. gadā Senlo dzīvoja 19,1 tūkstoši iedzīvotāju. Senlo ir arī [[Senlo apgabals|Senlo apgabala]] administratīvais centrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Normandijas pilsētas]] [[Kategorija:Francijas komūnas]] 64u64etcjky2qxui2c36457q3euywn3 0 517869 3660827 2022-07-25T19:25:00Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Senlo]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Senlo]] 47r4wp1b4tknz0jl8rgo7v3hjyipe0k 0 517870 3660830 2022-07-25T19:26:40Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Senlo]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Senlo]] 47r4wp1b4tknz0jl8rgo7v3hjyipe0k 2600 517871 3660832 2022-07-25T19:27:39Z Flow talk page manager 53377 /* This page has been converted into a Structured Discussions board */ flow-board application/json {"flow-workflow":"wzzndk62b44su3u6"} iry7u8gmpp99vlj03maump5qsa3z1qt 0 517872 3660836 2022-07-25T19:34:04Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=Potamogeton alpinus, robust form (the River. Uftyuga, Vologda reg., Russia).jpg|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida (Monocotyledoneae)|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|ģints=Potamogeton|ģints_lv=Glīvenes|binomial=Potamogeton alpinus|suga=Potamogeton alpin... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=Potamogeton alpinus, robust form (the River. Uftyuga, Vologda reg., Russia).jpg|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida (Monocotyledoneae)|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|ģints=Potamogeton|ģints_lv=Glīvenes|binomial=Potamogeton alpinus|suga=Potamogeton alpinus|suga_lv=Alpu glīvene|autors=Balb.|sinonīmi=}}'''Alpu glīvene''' ({{val-la|Potamogeton alpinus}}) ir mainīga izskata [[Glīveņu dzimta|glīveņu dzimtas]] suga. Savvaļā tā ir plaši sastopama aukstos un kalnu apvidos [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] - [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Eiropa|Eiropā]], tostarp nereti visā [[Latvija|Latvijas]] teritorijā. Augs veido grupas un blīvas audzes stāvošos un lēni tekošos ūdeņos.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/potamogeton-alpinus-balb/|title=Alpu glīvene - Potamogeton alpinus Balb. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-07-25}}</ref> == Apraksts == Alpu glīvene ir daudzgadīgs, liels (50-200 cm garš) [[lakstaugs]]. Tā [[Stublājs|stublāja]] garums variē atkarībā no augšanas vietas dziļuma. Augam ir tikai iegrimušas vai iegrimušas un peldošas [[lapas]]. Stublājs ir 0,2-0,3 cm plats, augšdaļā zarains, parasti iesarkans. Peldošās lapas ir izvietotas rozetveida pušķī, tās ir otrādi olveida vai lāpstveida (3-8 cm garas un 2-5 cm platas). Lapu kāts ir īsāks nekā puse plātnes garuma. Iegrimušās lapas ir lancetiskas (7-12 cm garas un 1-2,5 cm platas), tās ir gandrīz sēdošas, to mala ir gluda, gals strups, tās ir ļoti plānas, nedaudz ieliektas. Pielapes plēvjveidīgas (3-5 cm garas), brūnsārtas. [[Zieds|Ziedi]] ir blīvā vārpveida ziedkopā (2-4 cm gara), ziedkopas kāts ir garāks nekā vārpa. [[Auglis]] ir šķautņains, gluds riekstiņš ar īsu knābi. Zied no jūnija līdz septembrim.<ref name=":0" /> == Atsauces == <references /> 0y20psmljrvlpg0e52s8ypcdgoio0bg 3660838 3660836 2022-07-25T19:35:22Z Spnq 103627 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=Potamogeton alpinus, robust form (the River. Uftyuga, Vologda reg., Russia).jpg|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida (Monocotyledoneae)|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|ģints=Potamogeton|ģints_lv=Glīvenes|binomial=Potamogeton alpinus|suga=Potamogeton alpinus|suga_lv=Alpu glīvene|autors=Balb.|sinonīmi=}}'''Alpu glīvene''' ({{val-la|Potamogeton alpinus}}) ir mainīga izskata [[Glīveņu dzimta|glīveņu dzimtas]] suga. Savvaļā tā ir plaši sastopama aukstos un kalnu apvidos [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] - [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Eiropa|Eiropā]], tostarp nereti visā [[Latvija|Latvijas]] teritorijā. Augs veido grupas un blīvas audzes stāvošos un lēni tekošos ūdeņos.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/potamogeton-alpinus-balb/|title=Alpu glīvene - Potamogeton alpinus Balb. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-07-25}}</ref> == Apraksts == Alpu glīvene ir daudzgadīgs, liels (50-200 cm garš) [[lakstaugs]]. Tā [[Stublājs|stublāja]] garums variē atkarībā no augšanas vietas dziļuma. Augam ir tikai iegrimušas vai iegrimušas un peldošas [[lapas]]. Stublājs ir 0,2-0,3 cm plats, augšdaļā zarains, parasti iesarkans. Peldošās lapas ir izvietotas rozetveida pušķī, tās ir otrādi olveida vai lāpstveida (3-8 cm garas un 2-5 cm platas). Lapu kāts ir īsāks nekā puse plātnes garuma. Iegrimušās lapas ir lancetiskas (7-12 cm garas un 1-2,5 cm platas), tās ir gandrīz sēdošas, to mala ir gluda, gals strups, tās ir ļoti plānas, nedaudz ieliektas. Pielapes plēvjveidīgas (3-5 cm garas), brūnsārtas. [[Zieds|Ziedi]] ir blīvā vārpveida ziedkopā (2-4 cm gara), ziedkopas kāts ir garāks nekā vārpa. [[Auglis]] ir šķautņains, gluds riekstiņš ar īsu knābi. Zied no jūnija līdz septembrim.<ref name=":0" /> == Atsauces == <references /> [[Kategorija:Glīvenes]] [[Kategorija:Latvijas flora]] c16c53yiknb7iwpjne7m9whba7jwn5h 0 517873 3660837 2022-07-25T19:34:57Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Alpu glīvene]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Alpu glīvene]] kf4p0yia5jdkh3hvigev174repooa9n 3 517874 3660848 2022-07-25T19:50:51Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Pomalit}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 25. jūlijs, plkst. 22.50 (EEST) fb5y9qzvv86602u6njediatimhk8ocg 0 517875 3660855 2022-07-25T20:01:15Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par komūnu Francijā wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = {{ubl|Senbrijē|Santbriega}} | native_name = {{ubl|''Saint-Brieuc''|''Sant-Brieg''}} | settlement_type = Francijas komūna | image_skyline = | image_caption = | image_flag = Drapeau Saint-Brieuc.svg | image_shield = Blason Saint-Brieuc.svg | shield_size = 70px | pushpin_map = Francija#Eiropa | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Brittany (Gwenn ha du).svg}} [[Bretaņa]] | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name2 = {{Flagicon image|Drapeau fr département Côtes-d'Armor.svg}} [[Kotdarmora]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 21.88 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2019. gadā | population_footnotes = | population_total = 43605 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 48 | latm = 30 | lats = 49 | latNS = N | longd = 2 | longm = 45 | longs = 55 | longEW = W | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 22000 | elevation_footnotes = | elevation_m = 0–134 | website = {{URL|http://www.saint-brieuc.fr/}} | footnotes = }} '''Senbrijē''' ({{val|fr|Saint-Brieuc}}, {{izrunā|sɛ̃ bʁijø}}) jeb '''Santbriega''' ({{val|br|Sant-Brieg}}, {{izrunā|sãnt ˈbriːɛk}}) ir komūna un pilsēta [[Francija]]s ziemeļrietumos, [[Bretaņa]]s reģionā. Tas ir [[Kotdarmora]]s departamenta administratīvais centrs. 2019. gadā Senbrijē dzīvoja 43,6 tūkstoši iedzīvotāju. Senbrijē ir arī [[Senbrijē apgabals|Senbrijē apgabala]] administratīvais centrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bretaņas pilsētas]] [[Kategorija:Francijas komūnas]] 4oj21r4aa1gombaumrw38g4vsk4xcc5 0 517876 3660856 2022-07-25T20:01:53Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Senbrijē]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Senbrijē]] j87r9rlwgf2y0jjau6jq87q6kihoo9r 0 517877 3660857 2022-07-25T20:02:37Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Senbrijē]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Senbrijē]] j87r9rlwgf2y0jjau6jq87q6kihoo9r 0 517878 3660858 2022-07-25T20:03:00Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Senbrijē]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Senbrijē]] j87r9rlwgf2y0jjau6jq87q6kihoo9r 0 517879 3660859 2022-07-25T20:03:15Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Senbrijē]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Senbrijē]] j87r9rlwgf2y0jjau6jq87q6kihoo9r 3 517880 3660866 2022-07-25T20:22:37Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Eric120212}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 25. jūlijs, plkst. 23.22 (EEST) dpz5jptxyeahgqcnvwriis0tdeet495 0 517881 3660880 2022-07-25T21:22:15Z Baisulis 11523 jauns raksts..... wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''The Gray Man'' | oriģinālnos = | attēls = | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[brāļi Russo|Entonijs Russo<br />Džo Russo]] | producents = * Entonijs Russo * Džo Russo * [[Džo Rots]] * [[Džefs Kiršenbaums]] * [[Maiks Laroka]] * Kriss Kastaldi * Palaks Patels | scenārijs = * Džo Russo * [[Kristofers Markuss un Stīvens Makfīlijs|Kristofers Markuss<br />Stīvens Makfīlijs]] | aktieri = * [[Raiens Goslings]] * [[Kriss Evanss]] * [[Ana de Armasa]] * [[Džesika Henvika]] * [[Rege-Žans Peidžs]] * [[Vāgners Moura]] * [[Džūlija Batersa]] * [[Dhanušs]] * [[Elfri Vudārda]] * [[Billijs Bobs Torntons]] | mūzika = [[Henrijs Džekmans]] | operators = [[Stīvens Vindons]] | mākslinieks = | montāža = * [[Džefs Grots]] * [[Pjetro Skalija]] | studija = * ''[[AGBO]]'' * ''[[Roth/Kirschenbaum Films]]'' | izplatītājs = ''[[Netflix]]'' | izdošana = {{filmas datums|2022|07|22}} | ilgums = 129 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|200 miljoni}}<ref name="CrewBudget">{{Tīmekļa atsauce |last=Fleming |first=Mike Jr. |date=2020-07-17 |title=Netflix Commits Largest Budget So Far For 'The Gray Man;' Ryan Gosling, Chris Evans Star, AGBO'S Joe & Anthony Russo Direct Mano A Mano Espionage Thriller |url=https://deadline.com/2020/07/netflix-the-gray-man-ryan-gosling-chris-evans-joe-russo-anthony-russo-directing-1202987267/ |dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20200717152153/https://deadline.com/2020/07/netflix-the-gray-man-ryan-gosling-chris-evans-joe-russo-anthony-russo-directing-1202987267/ |archive-date=July 17, 2020 |access-date=2020-07-17 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs| miljoni}} | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''''The Gray Man''''' ir [[2022. gads kino|2022. gada]] ASV [[asa sižeta filma|asa sižeta]] [[trilleris|trillera]] filma. Filmas režisori ir [[brāļi Russo|Entonijs un Džo Russo]], Džo Russo kopā ar [[Kristofers Markuss un Stīvens Makfīlijs|Kristoferu Markusu un Stīvenu Makfīliju]] ir scenārija autori. Filma veidota pēc [[Marks Grīnijs|Marka Grīnija]] 2009. gada tāda paša nosaukuma romāna motīviem. Lomas filmā atveido [[Raiens Goslings]], [[Kriss Evanss]], [[Ana de Armasa]], [[Džesika Henvika]], [[Rege-Žans Peidžs]], [[Vāgners Moura]], [[Džūlija Batersa]], [[Dhanušs]], [[Elfri Vudārda]] un [[Billijs Bobs Torntons]]. Filmu veidoja brāļu Russo producentu kompānija ''[[AGBO]]'', un tā paredzēta kā sākums filmu sērijai, kas veidota pēc Grīnija ''The Gray Man'' romānu sērijas. Par Grīnija romāna adaptāciju sākotnēji paziņoja 2011. gadā, ar [[Džeimss Grejs (režisors)|Džeimsu Greju]] režisora krēslā un [[Breds Pits|Bredu Pitu]], vēlāk [[Šarlīze Terona|Šarlīzi Teronu]] galvenajās lomās, tomēr no sākotnējās ieceres nekas netika īstenots. Filmas ražošanas attīstība iestrēga līdz 2020. gada jūlijam, kad par režisoriem nolīga brāļus Russo, kā arī Goslingu un Evansu apstiprināja galvenajām lomām. Filmēšana sākās 2021. gada martā [[Losandželosa|Losandželosā]] un noslēdzās tā paša gada jūlijā [[Prāga|Prāgā]]. Ar {{nobr|200 miljonu}} ASV dolāru lielu ražošanas budžetu šī ir dārgākā ''[[Netflix]]'' veidotā filma. Filmas ''The Gray Man'' pirmizrāde notika {{dat|2022|7|15||bez}} un to demonstrēja ierobežotā seansu daudzumā, bet no 22. jūlijā filma pieejama straumēšanas servisā ''Netflix''. Tā saņēma dažādas kritiķu atsauksmes, kas slavē aktieru atlasi, savukārt kritizēja [[klišeja|klišejisko]] scenāriju.<ref>{{Ziņu atsauce |date=July 14, 2022 |title='The Gray Man' Review Roundup: A 'Throwback' Action Movie That's 'Listless' and Full of 'Tropes and Cliches' |work=Variety |url=https://variety.com/2022/film/news/ryan-gosling-chris-evans-the-gray-man-review-1235316918/amp/ |dead-url=no|access-date=July 15, 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220715041743/https://variety.com/2022/film/news/ryan-gosling-chris-evans-the-gray-man-review-1235316918/amp/ |archive-date=July 15, 2022}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] g0v26ivvl1n4zs3q4veivytqeirbmmo 3660882 3660880 2022-07-25T21:25:44Z Baisulis 11523 + bilde.... wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''The Gray Man'' | oriģinālnos = | attēls = The Gray Man poster.png | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[brāļi Russo|Entonijs Russo<br />Džo Russo]] | producents = * Entonijs Russo * Džo Russo * [[Džo Rots]] * [[Džefs Kiršenbaums]] * [[Maiks Laroka]] * Kriss Kastaldi * Palaks Patels | scenārijs = * Džo Russo * [[Kristofers Markuss un Stīvens Makfīlijs|Kristofers Markuss<br />Stīvens Makfīlijs]] | aktieri = * [[Raiens Goslings]] * [[Kriss Evanss]] * [[Ana de Armasa]] * [[Džesika Henvika]] * [[Rege-Žans Peidžs]] * [[Vāgners Moura]] * [[Džūlija Batersa]] * [[Dhanušs]] * [[Elfri Vudārda]] * [[Billijs Bobs Torntons]] | mūzika = [[Henrijs Džekmans]] | operators = [[Stīvens Vindons]] | mākslinieks = | montāža = * [[Džefs Grots]] * [[Pjetro Skalija]] | studija = * ''[[AGBO]]'' * ''[[Roth/Kirschenbaum Films]]'' | izplatītājs = ''[[Netflix]]'' | izdošana = {{filmas datums|2022|07|22}} | ilgums = 129 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|200 miljoni}}<ref name="CrewBudget">{{Tīmekļa atsauce |last=Fleming |first=Mike Jr. |date=2020-07-17 |title=Netflix Commits Largest Budget So Far For 'The Gray Man;' Ryan Gosling, Chris Evans Star, AGBO'S Joe & Anthony Russo Direct Mano A Mano Espionage Thriller |url=https://deadline.com/2020/07/netflix-the-gray-man-ryan-gosling-chris-evans-joe-russo-anthony-russo-directing-1202987267/ |dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20200717152153/https://deadline.com/2020/07/netflix-the-gray-man-ryan-gosling-chris-evans-joe-russo-anthony-russo-directing-1202987267/ |archive-date=July 17, 2020 |access-date=2020-07-17 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|249,462 tūkstoši}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Gray Man (2022) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt1649418/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|7|25||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''''The Gray Man''''' ir [[2022. gads kino|2022. gada]] ASV [[asa sižeta filma|asa sižeta]] [[trilleris|trillera]] filma. Filmas režisori ir [[brāļi Russo|Entonijs un Džo Russo]], Džo Russo kopā ar [[Kristofers Markuss un Stīvens Makfīlijs|Kristoferu Markusu un Stīvenu Makfīliju]] ir scenārija autori. Filma veidota pēc [[Marks Grīnijs|Marka Grīnija]] 2009. gada tāda paša nosaukuma romāna motīviem. Lomas filmā atveido [[Raiens Goslings]], [[Kriss Evanss]], [[Ana de Armasa]], [[Džesika Henvika]], [[Rege-Žans Peidžs]], [[Vāgners Moura]], [[Džūlija Batersa]], [[Dhanušs]], [[Elfri Vudārda]] un [[Billijs Bobs Torntons]]. Filmu veidoja brāļu Russo producentu kompānija ''[[AGBO]]'', un tā paredzēta kā sākums filmu sērijai, kas veidota pēc Grīnija ''The Gray Man'' romānu sērijas. Par Grīnija romāna adaptāciju sākotnēji paziņoja 2011. gadā, ar [[Džeimss Grejs (režisors)|Džeimsu Greju]] režisora krēslā un [[Breds Pits|Bredu Pitu]], vēlāk [[Šarlīze Terona|Šarlīzi Teronu]] galvenajās lomās, tomēr no sākotnējās ieceres nekas netika īstenots. Filmas ražošanas attīstība iestrēga līdz 2020. gada jūlijam, kad par režisoriem nolīga brāļus Russo, kā arī Goslingu un Evansu apstiprināja galvenajām lomām. Filmēšana sākās 2021. gada martā [[Losandželosa|Losandželosā]] un noslēdzās tā paša gada jūlijā [[Prāga|Prāgā]]. Ar {{nobr|200 miljonu}} ASV dolāru lielu ražošanas budžetu šī ir dārgākā ''[[Netflix]]'' veidotā filma. Filmas ''The Gray Man'' pirmizrāde notika {{dat|2022|7|15||bez}} un to demonstrēja ierobežotā seansu daudzumā, bet no 22. jūlijā filma pieejama straumēšanas servisā ''Netflix''. Tā saņēma dažādas kritiķu atsauksmes, kas slavē aktieru atlasi, savukārt kritizēja [[klišeja|klišejisko]] scenāriju.<ref>{{Ziņu atsauce |date=July 14, 2022 |title='The Gray Man' Review Roundup: A 'Throwback' Action Movie That's 'Listless' and Full of 'Tropes and Cliches' |work=Variety |url=https://variety.com/2022/film/news/ryan-gosling-chris-evans-the-gray-man-review-1235316918/amp/ |dead-url=no|access-date=July 15, 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220715041743/https://variety.com/2022/film/news/ryan-gosling-chris-evans-the-gray-man-review-1235316918/amp/ |archive-date=July 15, 2022}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] 49291uqon2eskjtzd7kr9938caajj9e 6 517882 3660881 2022-07-25T21:23:32Z Baisulis 11523 == Kopsavilkums == Filmas ''[[The Gray Man]]'' plakāts - avots: [[:en:File:The Gray Man poster.png|angļu valodas vikipēdija]] == Licence == {{Filmas plakāts}} wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas ''[[The Gray Man]]'' plakāts - avots: [[:en:File:The Gray Man poster.png|angļu valodas vikipēdija]] == Licence == {{Filmas plakāts}} bljhdn43o6tpog7t0pxu2yglw6r29ih 3 517883 3660892 2022-07-25T21:45:34Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Hien4411}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 26. jūlijs, plkst. 00.45 (EEST) 6lhfesn5q1qtdet47icb83alsido1wf 3 517884 3660895 2022-07-25T21:47:54Z Vincent Vega 90168 Vincent Vega pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:C. Cavad]] uz [[Dalībnieka diskusija:Grenzsoldat]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/C. Cavad|C. Cavad]]" to "[[Special:CentralAuth/Grenzsoldat|Grenzsoldat]]" wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Grenzsoldat]] d5wpd6452pswku76ysxhfyxo1no21r5 3 517885 3660911 2022-07-25T23:38:39Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Idunnobrooo}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 26. jūlijs, plkst. 02.38 (EEST) irpaniox2ch2gs3jpy8aewo6aur5vtn 3 517887 3660981 2022-07-26T06:48:05Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Sleepinthestars}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 26. jūlijs, plkst. 09.48 (EEST) 53s0nc2avbavqe7gcjgnolqdvxh2vpp 3 517888 3660983 2022-07-26T06:53:45Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Gagan Diass}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 26. jūlijs, plkst. 09.53 (EEST) sel33lopwcssfcv4km1zktm9jnocre8 0 517889 3661008 2022-07-26T08:03:57Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Deivids Burtka]] uz [[Deivids Bartka]]: atveide.... wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Deivids Bartka]] f9kx2o80l200hljwneg6u6u4rh9np8w 1 517890 3661010 2022-07-26T08:03:57Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Diskusija:Deivids Burtka]] uz [[Diskusija:Deivids Bartka]]: atveide.... wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Diskusija:Deivids Bartka]] r46vz530z1m7wf9d0dar36m6nmr859h 0 517891 3661011 2022-07-26T08:04:15Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{būs sports|vieglatlētika}} {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste | Nosaukums = 2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā | Logo = 2022 European Athletics Championships logo.svg | Izmērs = 200px | Stadions = [[Minhenes olimpiskais stadions]] | Norises vieta = {{vieta|Vācija|Minhene}} | Laiks = 15.—21. augusts | Valstu skaits = | Dalībnieki = | Disciplīnas = 48+2 | Iepriekšējais =... wikitext text/x-wiki {{būs sports|vieglatlētika}} {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste | Nosaukums = 2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā | Logo = 2022 European Athletics Championships logo.svg | Izmērs = 200px | Stadions = [[Minhenes olimpiskais stadions]] | Norises vieta = {{vieta|Vācija|Minhene}} | Laiks = 15.—21. augusts | Valstu skaits = | Dalībnieki = | Disciplīnas = 48+2 | Iepriekšējais = [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018]] | Nākamais = ''2024'' }} '''2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā''' būs 25. [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]. Tas notiks [[Minhene|Minhenē]], [[Vācija|Vācijā]], no 2022. gada 15. līdz 21. augustam. Sacensības pamatā notiks [[Minhenes olimpiskais stadions|Minhenes olimpiskais stadionā]]. Vieglatlētikas sacensības ir daļa no apvienotā Eiropas čempionāta vairākos sporta veidos. Čempionāta rīkošanas tiesības Minhenei tika piešķirtas 2019. gada novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/news/munich-host-multi-sport-european-championships-2022 |title=Munich to host multi-sport European Championships in 2022 |language=en |date={{dat|2019|11|12|N|bez}} |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2022|7|26||bez}}}}</ref> == Rezultāti == === Vīrieši === {| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | || | || | || |- |200 metri | || | || | || |- |400 metri | || | || | || |- |800 metri | || | || | || |- |1500 metri | || | || | || |- |5000 metri | || | || | || |- |10 000 metri | || | || | || |- |rowspan=2|Maratons | || | || | || |- | || | || | || |- |110 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |400 metri | || | || | || |- |3000 metru kavēkļu skrējiens | || | || | || |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | || | || | || |- |20 kilometru soļošana | || | || | || |- |35 kilometru soļošana | || | || | || |- |Augstlēkšana | || | || | || |- |Kārtslēkšana | || | || | || |- |Tāllēkšana | || | || | || |- |Trīssoļlēkšana | || | || | || |- |Lodes grūšana | || | || | || |- |Diska mešana | || | || | || |- |Šķēpa mešana | || | || | || |- |Vesera mešana | || | || | || |- |Desmitcīņa | || | || | || |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Sievietes === {| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | || | || | || |- |200 metri | || | || | || |- |400 metri | || | || | || |- |800 metri | || | || | || |- |1500 metri | || | || | || |- |5000 metri | || | || | || |- |10 000 metri | || | || | || |- |rowspan=2|Maratons | || | || | || |- | || | || | || |- |100 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |400 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |3000 metru kavēkļu skrējiens | || | || | || |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | || | || | || |- |20 kilometru soļošana | || | || | || |- |35 kilometru soļošana | || | || | || |- |Augstlēkšana | || | || | || |- |Kārtslēkšana | || | || | || |- |Tāllēkšana | || | || | || |- |Trīssoļlēkšana | || | || | || |- |Lodes grūšana | || | || | || |- |Diska mešana | || | || | || |- |Šķēpa mešana | || | || | || |- |Vesera mešana | || | || | || |- |Septiņcīņa | || | || | || |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} <!--- == Medaļu kopvērtējums == == Latvijas sportisti == ---> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.munich2022.com/en/athletics Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Eiropas vieglatlētikas čempionāti}} [[Kategorija:2022. gads sportā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Vieglatlētika Vācijā]] [[Kategorija:Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] 6lk04t950xl7gu1lh4mt7jma3bt08ry 0 517892 3661017 2022-07-26T08:06:20Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Deivids Bartka]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Deivids Bartka]] f9kx2o80l200hljwneg6u6u4rh9np8w 0 517893 3661018 2022-07-26T08:10:24Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Salu infokaste |nosaukums = Amunda Ringnesa sala |attēls = Amund-ringnes-island 800.jpg |attēla paraksts = Salas satelītattēls |attēla izmērs = |vietas karte = | map_type = Kanāda#Nunavuta | map_relief = jā |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Sverdrupa salas]] |latd=78|latm=16|latNS=N |longd=96|longm=38|longEW=W |platība = 5255 |garums... wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Amunda Ringnesa sala |attēls = Amund-ringnes-island 800.jpg |attēla paraksts = Salas satelītattēls |attēla izmērs = |vietas karte = | map_type = Kanāda#Nunavuta | map_relief = jā |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Sverdrupa salas]] |latd=78|latm=16|latNS=N |longd=96|longm=38|longEW=W |platība = 5255 |garums = 119 |platums = 75 |krasta līnija = 500<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = |augstums = 265 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NU}} |iedzīvotāji = - |iedzīvotāju gads = |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Amunda Ringnesa sala''' ({{val|en|Amund Ringnes Island}}) ir liela neapdzīvota sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] arhipelāgā. == Ģeogrāfija == Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] [[Sverdrupa salas|Sverdrupa salu]] grupā.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OAAVU Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Amund Ringnes Island]</ref> [[Masī šaurums]] austrumos to atdala no [[Aksela Heiberga sala]], [[Hendriksena šaurums]] dienvidos — no [[Kornvola (sala)|Kornvolas]], bet [[Hasela šaurums]] rietumos — no [[Elefa Ringnesa sala]]s. Krasti zemi, roboti ar lieliem līčiem; piekrastē vairākas nelielas saliņas, lielākā no kurām ir [[Heiga-Tomasa sala]] dienvidaustrumu piekrastē. Salas reljefs pārsvarā līdzens, augstākais punkts ir 265 m augsts [[ģipsis|ģipša]] evaporāts salas ziemeļdaļā. == Vēsture == Salu 1900. gada 16. aprīlī atklāja [[Oto Sverdrups|Oto Sverdrupa]] ekspedīcija un nosauca to par godu vienam no ekspedīcijas atbalstītājiem, alus darītavas ''Ringnes'' līdzdibinātājam Amundam Ringnesam. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] [[Kategorija:Sverdrupa salas]] nzguk3a8niahk6sawyz7o1icsbgfe7q 3661081 3661018 2022-07-26T11:55:09Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Amunda Ringnesa sala |attēls = Amund-ringnes-island 800.jpg |attēla paraksts = Salas satelītattēls |attēla izmērs = |vietas karte = | map_type = Kanāda#Nunavuta | map_relief = jā |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Sverdrupa salas]] |latd=78|latm=16|latNS=N |longd=96|longm=38|longEW=W |platība = 5255 |garums = 119 |platums = 75 |krasta līnija = 500<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = |augstums = 265 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NU}} |iedzīvotāji = - |iedzīvotāju gads = |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Amunda Ringnesa sala''' ({{val|en|Amund Ringnes Island}}) ir liela neapdzīvota sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] arhipelāgā. == Ģeogrāfija == Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] [[Sverdrupa salas|Sverdrupa salu]] grupā.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OAAVU Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Amund Ringnes Island]</ref> [[Mesija šaurums]] austrumos to atdala no [[Aksela Heiberga sala]], [[Hendriksena šaurums]] dienvidos — no [[Kornvola (sala)|Kornvolas]], bet [[Hasela šaurums]] rietumos — no [[Elefa Ringnesa sala]]s. Krasti zemi, roboti ar lieliem līčiem; piekrastē vairākas nelielas saliņas, lielākā no kurām ir [[Heiga-Tomasa sala]] dienvidaustrumu piekrastē. Salas reljefs pārsvarā līdzens, augstākais punkts ir 265 m augsts [[ģipsis|ģipša]] evaporāts salas ziemeļdaļā. == Vēsture == Salu 1900. gada 16. aprīlī atklāja [[Oto Sverdrups|Oto Sverdrupa]] ekspedīcija un nosauca to par godu vienam no ekspedīcijas atbalstītājiem, alus darītavas ''Ringnes'' līdzdibinātājam Amundam Ringnesam. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] [[Kategorija:Sverdrupa salas]] 6utcm9udzhx9u5ahf5mmnmsg4bb74uc 3 517894 3661025 2022-07-26T08:43:31Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=DawuSer}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 26. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST) 88wsxg8jxvo4codei0o2kqw3yhhw97l 14 517895 3661037 2022-07-26T09:09:34Z Baisulis 11523 Jauna lapa: [[Kategorija:Kanādas aktieri|Televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Televīzijas aktieri pēc tautības]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Kanādas aktieri|Televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Televīzijas aktieri pēc tautības]] p94hpvafyld5k1iptggxpc8vpwv991t 3 517896 3661045 2022-07-26T09:19:12Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Anonymousbychance}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 26. jūlijs, plkst. 12.19 (EEST) jr9hcdvfg988sascin8elejjngjub9g 10 517897 3661051 2022-07-26T09:41:36Z Papuass 88 Pāradresē uz [[Veidne:Pārvietot]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Veidne:Pārvietot]] 9oz59qcrs0b3iplqt8vj7wd71xaikwl 10 517898 3661052 2022-07-26T09:41:42Z Papuass 88 Pāradresē uz [[Veidne:Pārvietot]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Veidne:Pārvietot]] 9oz59qcrs0b3iplqt8vj7wd71xaikwl 3 517899 3661053 2022-07-26T09:43:15Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Zakawer}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 26. jūlijs, plkst. 12.43 (EEST) ntv2en3fqvfsuam19mvijc5j5x60bjz 0 517900 3661056 2022-07-26T10:17:56Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | attēls = | att_nosaukums =''Ptychodictyon rimosum'' zvīņa<br />(attēlā redzama tīklveida kanālu sistēma). | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomatha | infratips_lv =Žokļaiņi | klase =Acanthodii | klase_lv =Žokļžaunzivis | kārta =Climatiiformes | kārta_lv =Klim... wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | attēls = | att_nosaukums =''Ptychodictyon rimosum'' zvīņa<br />(attēlā redzama tīklveida kanālu sistēma). | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomatha | infratips_lv =Žokļaiņi | klase =Acanthodii | klase_lv =Žokļžaunzivis | kārta =Climatiiformes | kārta_lv =Klimatijveidīgās | dzimta =Diplacanthidae | dzimta_lv =Diplakantīdas | ģints =Rhadinacanthus | ģints_lv = | suga =Rhadinacanthus deltosquamosus | iedalījums = | kategorijas =nē | binomial= Rhadinacanthus deltosquamosus <small>Pinakhina et Märss, 2018</small> }} '''''Rhadinacanthus deltosquamosus''''' ir [[Diplakantīdas|diplakantīdu]] [[Akantodes|akantodu]] suga. Tās pārstāvji bija izplatīti [[Vidusdevons|vidusdevonā]], [[Burtnieku svīta|arukilas svītā]], [[Galvenais devona lauks|galvenajā devona laukā]]. Sugu pirmo reizi aprakstīja Darja Pinakina un [[Tiju Mersa]] 2018. gadā. Nosaukums ''Rhadinacanthus deltosquamosus'' nozīmē deltveidīgo zvīņu (no latīņu ''delta'' un ''squamosus'' - zvīņa, no deltveidīga zvīņas ornamentējuma) radinakants. [[Holotips]] ir [[Radinakanti|radinakanta]] zvīņa, kas tika atrasta atsegumā [[Halliste]]s upes krastā pie [[Karksi-Nuija]]s pilsētas. Šīm [[Zivis|zivīm]] ir zināmas tikai [[zvīņas]]. Veseli ķermeņi nav atrasti. Suga bija izplatīta [[Igaunija|Igaunijā]] (Hallistes upes krastos pie Karksi-Nuijas) un [[Krievija|Krievijā]], [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]] (pie Novinkas). == Apraksts == [[Zivis]] bija klātas vidēja lieluma [[Zvīņas|zvīņām]] (vainaga izmērs 0,4–0,6 mm) ar V-veida izvirzījumu uz vainaga, kas vainaga priekšējā un vidusdaļā dalās daudzos zarojošos valnīšos. Uz šī izvirzījuma dažām zvīņām attīstās aizmugurē saplūstoši ķīļi. Lielais kanāls iet cauri pamatni līdz pirmajai augšanas plātnītei, kur tas izlokās horizontāli un saplūst ar radiāliem kanāliem, no kuriem daudzi ir ļoti sarežģīti, izlocīti un paplašināti. Kanāla atvērums atrodas nedaudz uz aizmuguri no pamatnes gala.<ref>Pinakhina, D. V., Märss, T. 2018. The Middle Devonian acanthodian assemblage of the Karksi outcrop in Estonia. Estonian Journal of Earth Sciences 67, 1, 96-111. 106. lpp</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Akantodes]] a342ut8m3lcjzw28b11vvpvac3l7ne8 3661059 3661056 2022-07-26T10:26:24Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | attēls = Rhadinacanthus deltosquamosus zvīņa.jpg | att_nosaukums =''Rhadinacanthus deltosquamosus'' zvīņa. | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomatha | infratips_lv =Žokļaiņi | klase =Acanthodii | klase_lv =Žokļžaunzivis | kārta =Climatiiformes | kārta_lv =Klimatijveidīgās | dzimta =Diplacanthidae | dzimta_lv =Diplakantīdas | ģints =Rhadinacanthus | ģints_lv = | suga =Rhadinacanthus deltosquamosus | iedalījums = | kategorijas =nē | binomial= Rhadinacanthus deltosquamosus <small>Pinakhina et Märss, 2018</small> }} '''''Rhadinacanthus deltosquamosus''''' ir [[Diplakantīdas|diplakantīdu]] [[Akantodes|akantodu]] suga. Tās pārstāvji bija izplatīti [[Vidusdevons|vidusdevonā]], [[Burtnieku svīta|arukilas svītā]], [[Galvenais devona lauks|galvenajā devona laukā]]. Sugu pirmo reizi aprakstīja Darja Pinakina un [[Tiju Mersa]] 2018. gadā. Nosaukums ''Rhadinacanthus deltosquamosus'' nozīmē deltveidīgo zvīņu (no latīņu ''delta'' un ''squamosus'' - zvīņa, no deltveidīga zvīņas ornamentējuma) radinakants. [[Holotips]] ir [[Radinakanti|radinakanta]] zvīņa, kas tika atrasta atsegumā [[Halliste]]s upes krastā pie [[Karksi-Nuija]]s pilsētas. Šīm [[Zivis|zivīm]] ir zināmas tikai [[zvīņas]]. Veseli ķermeņi nav atrasti. Suga bija izplatīta [[Igaunija|Igaunijā]] (Hallistes upes krastos pie Karksi-Nuijas) un [[Krievija|Krievijā]], [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]] (pie Novinkas). == Apraksts == [[Zivis]] bija klātas vidēja lieluma [[Zvīņas|zvīņām]] (vainaga izmērs 0,4–0,6 mm) ar V-veida izvirzījumu uz vainaga, kas vainaga priekšējā un vidusdaļā dalās daudzos zarojošos valnīšos. Uz šī izvirzījuma dažām zvīņām attīstās aizmugurē saplūstoši ķīļi. Lielais kanāls iet cauri pamatni līdz pirmajai augšanas plātnītei, kur tas izlokās horizontāli un saplūst ar radiāliem kanāliem, no kuriem daudzi ir ļoti sarežģīti, izlocīti un paplašināti. Kanāla atvērums atrodas nedaudz uz aizmuguri no pamatnes gala.<ref>Pinakhina, D. V., Märss, T. 2018. The Middle Devonian acanthodian assemblage of the Karksi outcrop in Estonia. Estonian Journal of Earth Sciences 67, 1, 96-111. 106. lpp</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Akantodes]] g7zb8yj0jm4i1mran5e6r6y5weppvel 6 517901 3661057 2022-07-26T10:22:45Z Jānis U. 198 Rhadinacanthus deltosquamosus zvīņa, no Igaunijas. Burtnieku svīta. Ņemts no fossiilid.info [https://fossiilid.info/15863?mode=in_baltoscandia&lang=en#] wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Rhadinacanthus deltosquamosus zvīņa, no Igaunijas. Burtnieku svīta. Ņemts no fossiilid.info [https://fossiilid.info/15863?mode=in_baltoscandia&lang=en#] == Licence == {{Copyr}} qwb4rpsb0byy4ydwgz65msihxss2x6q 3661058 3661057 2022-07-26T10:23:48Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Rhadinacanthus deltosquamosus zvīņa, no Igaunijas. Burtnieku svīta. Ņemts no fossiilid.info [https://fossiilid.info/15863?mode=in_baltoscandia&lang=en#] == Licence == {{Copyr}} Mājaslapā attēls ir pieejams ar licenci Creative Commons NonCommercial license (CC BY-NC). 5oyh3fuae692ukfvql0kx8f1rv06z3h 3 517902 3661060 2022-07-26T10:34:56Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Andreitshua}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 26. jūlijs, plkst. 13.34 (EEST) 34yfm4itrtqfij6hrbp2egwcmnadr1w